1.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 229/1

(1)

Centieni sasniegt augstu cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni ir viens no pārtikas aprites tiesību aktu pamata mērķiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3). Minētā regula noteica arī pieeju “no lauka līdz galdam”, kurā barība izvirzīta kā nozīmīgs pārtikas aprites sākuma posms. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no šīs regulas pamatmērķiem.

(2)

Barības ražošana ir Eiropas lauksaimniecības produktu ražošanas nozīmīgs mērķis, ņemot vērā, ka lielāko daļu barības ražošanai izmantoto materiālu veido Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti. Turklāt barībai ir būtiski svarīga loma 5 miljoniem Kopienas lopkopju, jo tā ir visnozīmīgākais izmaksu elements.

(3)

Barībai var būt šādi veidi: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, premiksi vai ārstnieciskā barība. Barības piedevu tirdzniecības noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām barības piedevām (4), bet ārstnieciskās barības tirdzniecības noteikumi aprakstīti Padomes Direktīvā 90/167/EEK (1990. gada 26. marts), ar ko paredz nosacījumus, kas regulē ārstnieciskās barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu Kopienā (5).

(4)

Spēkā esošie tiesību akti par barības sastāvdaļu un barības maisījumu, kas ietver lolojumdzīvnieku barību, apgrozību un izmantošanu, proti, Padomes Direktīva 79/373/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par barības maisījumu tirdzniecību (6), Padomes Direktīva 93/74/EEK (1993. gada 13. septembris) par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (7) (“diētiskā barība”), Padomes Direktīva 96/25/EK (1996. gada 29. aprīlis) par barības sastāvdaļu apriti un lietošanu (8), un Padomes Direktīva 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (9) (“bioproteīniem”), ir jāatjaunina un jāaizstāj ar vienu regulējumu. Skaidrības labad būtu jāatceļ Padomes Direktīva 83/228/EEK (1983. gada 18. aprīlis) par pamatnostādnēm, vērtējot dažus dzīvnieku ēdināšanā izmantotos produktus (10) un Komisijas Direktīva 80/511/EEK (1980. gada 2. maijs), kas noteiktos gadījumos atļauj barības maisījumu tirdzniecību nenoslēgtā iepakojumā vai konteineros (11).

(5)

Atceļot ar šo regulu Direktīvu 79/373/EEK, būtu jāatceļ arī Padomes Direktīva 93/113/EK (1993. gada 14. decembris) par fermentu, mikroorganismu un to preparātu lietošanu dzīvnieku barībā (12). Ņemot vērā Direktīvas 79/373/EEK atcelšanu un to, ka šajā regulā ir iekļauti noteikumi par piedevas saturošas lopbarības marķēšanu, būtu jāatceļ Padomes Direktīvas 70/524/EEK (1970. gada 23. novembris) par barības piedevām (13) 16. pants, kas palika spēkā pēc Direktīvas 70/524/EEK atcelšanas ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003.

(6)

Atšķirībā no pārtikas, kas definēta Regulā (EK) Nr. 178/2002, barības definīcijā neiekļauj ūdeni. Turklāt, ņemot vērā to, ka ūdeni netirgo kā dzīvnieku barību, šajā regulā nebūtu jāiekļauj noteikumi par dzīvnieku barībā izmantoto ūdeni. Taču tai būtu jāattiecas uz barību, ko izbaro, iemaisot ūdenī. No otras puses, ūdens lietošana attiecībā uz barības ražotājiem ir apskatīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris), ar ko paredz barības higiēnas prasības (14), ar kuru nosaka, ka tīrs ūdens ir izmantojams vajadzības gadījumā, lai novērstu bīstamu piesārņojumu, kā arī to, ka barības ražošanā jāizmanto pienācīgas kvalitātes ūdens.

(7)

Ņemot vērā barības un pārtikas ķēdes piesārņošanas risku, ir lietderīgi šo regulu attiecināt gan uz tādu dzīvnieku barību, kurus izmanto pārtikas ražošanā, gan uz barību dzīvniekiem, ko neizmanto pārtikas ražošanā, tostarp arī savvaļas dzīvniekiem.

(8)

Barības nozares uzņēmumu pienākumi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002, kā arī Regulā (EK) Nr. 183/2005, būtu jāpiemēro mutatis mutandis attiecībā uz to dzīvnieku barību, kurus neizmanto pārtikas ražošanā.

(9)

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm būtu jāveic oficiāli kontroles pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (15). Šai kontrolei būtu jāattiecas ne tikai uz obligātajiem, bet arī brīvprātīgajiem marķējuma datiem. Lai ļautu kontrolēt datus par sastāvu, būtu jānosaka pieņemamas pielaides marķējumos norādītajām vērtībām.

(10)

Lai pārvaldītu risku saistībā ar barības nekaitīgumu, šīs regulas pielikumā būtu jāietver tādu materiālu saraksti, kurus ir aizlie gts laist tirgū kā dzīvnieku barību, kā pašlaik paredzēts Komisijas Lēmumā 2004/217/EK (16), kopā ar tādu materiālu sarakstu, kuru laišana tirgū kā dzīvnieku barību ir ierobežota. Šāda pielikuma esība tomēr nebūtu jāinterpretē tā, ka visi produkti, kas tajā nav iekļauti, būtu uzskatāmi par nekaitīgiem.

(11)

Tas, ka atsevišķi nošķir barības sastāvdaļas, barības piedevas un citus produktus, piemēram, veterināros medikamentus, ietekmē nosacījumus šādu produktu laišanai tirgū. Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ietekme, ko var pamatot ar zinātnisku novērtējumu un kas attiecināma tikai uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. Tādēļ ir lietderīgi izstrādāt nesaistošas nostādnes šo produktu veidu nošķiršanai. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras precizēt, vai kāds produkts ir barība šīs regulas nozīmē.

(12)

Papildbarības definīcija Direktīvā 79/373/EEK rada grūtības, piemērojot direktīvu dažādās dalībvalstīs. Lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 183/2005, ir lietderīgi precizēt, kā nošķir papildbarību un premiksus.

(13)

Lai ļautu vienveidīgi piemērot tiesību aktus, piedevu daudzumam barībā un papildbarībā nebūtu jāpārsniedz zināms līmenis. Tomēr augstas koncentrācijas barību, piemēram, spaiņos pildītas laizāmās minerālvielas, var izmantot tiešajai barošanai, ja sastāvs atbilst īpašajiem barošanas mērķiem attiecībā uz attiecīgo paredzēto izmantošanu. Šādas barības izmantošanas nosacījumi būtu jāatspoguļo marķējumā, lai nodrošinātu, ka dienas devā tiek ievērots attiecīgais barības piedevu saturs.

(14)

Direktīvas 82/471/EEK mērķis ir uzlabot lopbarības, ko izmanto kā tiešo un netiešo proteīna avotu, piedāvājumu Kopienā. Minētajā direktīvā tiek prasīta tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūra visiem bioproteīniem. Tomēr iepriekš ir piešķirts ļoti maz jaunu atļauju, un joprojām ir manāms barības ar augstu proteīnu līmeni trūkums. Tādējādi vispārīgā tirdzniecības atļaujas piešķiršanas prasība ir izrādījusies pārmērīga, un tā vietā nekaitīgumam radīto risku varētu mazināt, aizliedzot risku radošus produktus, pamatojoties uz tirgus uzraudzību. Gadījumā, ja bioproteīna riska novērtējums ir bijis vai ir negatīvs, tā apgrozība vai izmantošana būtu jāaizliedz. Tādējādi īpašā prasība par vispārēju tirdzniecības atļaujas procedūru bioproteīniem būtu jāatceļ, ieviešot šiem produktiem tādu pašu drošības sistēmu kā citām barības sastāvdaļām. Pašreizējos ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz noteiktiem bioproteīniem nevajadzētu skart.

(15)

Direktīvas 93/74/EEK noteikumi, kuru īsteno ar Komisijas Direktīvu 2008/38/EK (2008. gada 5. marts), ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem (17), darbojas sekmīgi. Tādēļ šādi noteiktais paredzēto lietojumu saraksts būtu jāpatur un šajā regulā būtu jāparedz noteikumi tā atjaunināšanai. Konkrēti, par šādas barības iedarbību un nekaitīgumu būtu jāapspriežas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, ja, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgās īpašās barības lietojums varētu neatbilst konkrētajam paredzētajam barošanas mērķim vai ka tā var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību, vidi vai dzīvnieku labturību.

(16)

Galvenajam aspektam, kurš jāņem vērā, lietojot apgalvojumus par barību, vajadzētu būt zinātniskam pamatojumam, un barības ražotājiem, kuri izmanto šādus apgalvojumus, tie būtu jāspēj pamatot. Apgalvojumu var zinātniski pamatot, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu un izvērtējot pierādījumus.

(17)

Marķēšanas nolūks ir nodrošināt tiesību aktu ievērošanu, kā arī to izmanto izsekojamības un kontroles mērķiem. Turklāt marķējumam būtu jāsniedz pircējiem vajadzīgā informācija, lai ļautu tiem izdarīt izvēli, kas vislabāk apmierinātu to vajadzības, un tai vajadzētu būt konsekventai, loģiskai, pārskatāmai un saprotamai. Tā kā pircēji, jo īpaši lopkopji, izdara izvēli ne tikai tirdzniecības vietā, kur tie var pārbaudīt barības iepakojumu, prasībām attiecībā uz marķējumā iekļaujamo informāciju jāattiecas ne tikai uz produkta marķējumu, bet arī uz cita veida saziņu starp pārdevēju un pircēju. Turklāt šīs prasības būtu jāpiemēro barības noformējumam un reklāmai.

(18)

Marķēšana nodrošina obligātos un brīvprātīgos datus. Obligātajai informācijai būtu jāapvieno tie vispārīgie dati, kas ir ietverti marķēšanas pamata prasībās, kā arī īpaši dati tieši attiecībā uz barības sastāvdaļām vai barības maisījumiem, kā arī papildinformācija diētiskas barības, piesārņotas sastāvdaļas un lolojumdzīvnieku barības gadījumā.

(19)

Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz ķīmiskajiem piemaisījumiem, kas rodas barības sastāvdaļu ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem, ir neapmierinošs. Lai nodrošinātu augstu barības nekaitīguma pakāpi un tādējādi augstu sabiedrības veselības aizsardzības pakāpi, kā arī lai uzlabotu pārskatāmību, būtu jāpieņem noteikumi par šādu ķīmisko piemaisījumu pielaides pakāpi saskaņā ar labu praksi, kas minēta Regulā (EK) Nr. 183/2005.

(20)

Sekmīgi darbojas spēkā esošais princips, ka jāmarķē ir tikai zināmas barības piedevas, ja tās ir lietotas barības sastāvdaļās un barības maisījumā. Tomēr iedalījums kategorijās, kas ieviests ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003, ir jāatjaunina un jāmodernizē, arī tāpēc, ka jo īpaši lolojumdzīvnieku īpašniekiem piedevu marķējumu dēļ var rasties neskaidrības.

(21)

Govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) un dioksīna krīzes rezultātā 2002. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/2/EK (2002. gada 28. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti (18) pēc Eiropas Parlamenta ierosmes tika ieviesta prasība norādīt visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentu. Turklāt pārtikas un barības nekaitīguma līmenis ir ievērojami uzlabojies Regulas (EK) Nr. 178/2002 (EK) un Regulas (EK) Nr. 183/2005 un to īstenošanas pasākumu pieņemšanas rezultātā, jo īpaši pievēršoties barības un pārtikas apritē uzņēmēju atbildībai, uzlabotajai izsekojamības sistēmai, riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principa ieviešanai barības nozarē un norādījumu izveidošanai par labu higiēnas praksi barības nozares uzņēmumos. Tā kā ir vērojami šie pozitīvie sasniegumi, kas parādās paziņojumos pārtikas un barības agrā brīdinājuma sistēmai (RASFF), prasība norādīt marķējumā svara procentu visām barības maisījuma sastāvā esošajām barības sastāvdaļām vairs nav vajadzīga augsta līmeņa barības nekaitīguma nodrošināšanai un līdz ar to augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzībai. Tomēr precīzu procentuālo vērtību var sniegt brīvprātīgi, lai nodrošinātu pircējiem pienācīgu informāciju. Turklāt, ņemot vērā to, ka kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija par visu barības maisījuma sastāvā esošo barības sastāvdaļu svara procentiem, tām vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz steidzamības apsvērumiem, kas saistīti ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, un, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (19), sniegt pircējam sīkāku informāciju.

(22)

Lai nodrošinātu pircējam pareizu informāciju un izvairītos no pircēju maldināšanas, precīzs svara procents tomēr būtu jāprasa gadījumos, kad attiecīgā barības sastāvdaļa ir izcelta uz barības maisījuma marķējuma.

(23)

Norāde par barības maisījuma sastāvā esošajām sastāvdaļām dilstošā secībā pēc svara jau sniedz nozīmīgu informāciju par produkta sastāvu. Dažās jomās, kur ražotājam nav obligāti jānorāda marķējumā dati, pircējam vajadzētu būt iespējai pieprasīt papildinformāciju. Šajā gadījumā būtu jāsaglabā pieļaujamā novirze ± 15 % apmērā no norādītā daudzuma.

(24)

Būtu jāaizsargā ražotāja intelektuālā īpašuma tiesības. Šādu intelektuāla īpašuma tiesību īstenošanai būtu jāpiemēro Direktīva 2004/48/EK. Būtu arī jāatzīst, ka barības maisījuma kvantitatīvo sastāvu atšķirībā no saturā esošo barības sastāvdaļu nosaukumiem noteiktos apstākļos var uzskatīt par aizsargājamu konfidenciālu informāciju.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/32/EK (2002. gada 7. maijs) par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (20) neattiecas uz tādas barības marķēšanu, kurā ir pārmērīgs nevēlamu vielu sastāvs. Tādēļ būtu jānosaka noteikumi, lai nodrošinātu attiecīgu marķējumu un to, ka tiek pienācīgi ievērots atšķaidīšanas aizliegums saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, līdz brīdim, kad šādu piesārņotu barību detoksificē detoksifikācijas uzņēmumā, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. panta 2. vai 3. punktu, vai attīra.

(26)

Ciktāl šādu prasību piemērošana nav vajadzīga, lai aizsargātu cilvēka vai dzīvnieku veselību vai patērētāju intereses, un tā rada nepiemērotu slogu par datu marķēšanu atbildīgajam ražotājam vai barības apritē iesaistītajam uzņēmējam, būtu jāparedz atkāpes no vispārīgajām marķēšanas prasībām. Pamatojoties uz pieredzi, šādas atkāpes būtu jānodrošina jo īpaši attiecībā uz barību, ko viens lauksaimnieks tieši piegādā otram izmantošanai viņa saimniecībā, uz barību nelielos daudzumos, uz barības maisījumu, ko veido vairāk nekā trīs barības sastāvdaļas, un augu pilngraudu, sēklu un augļu maisījumiem.

(27)

Parasti barības maisījums būtu jātirgo noslēgtās tvertnēs, taču būtu jānodrošina piemērotas atkāpes tiktāl, ciktāl tādas prasības piemērošana nav vajadzīga, lai aizsargātu cilvēka vai dzīvnieku veselību vai patērētāju intereses, un tā radītu pārmērīgu slogu barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem.

(28)

Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2. līdz 4. slejā ir saraksti ar noteikumiem par dažu barības sastāvdaļu apzīmējumiem, aprakstiem un marķēšanu. Šie saraksti veicina apmaiņu ar informāciju par produkta īpašībām starp ražotāju un patērētāju. Pieredze ar iesaistīto personu līdzdalību brīvprātīgu standartu izstrādē, izmantojot Kopienas nostādnes barības higiēnas jomā, viscaur ir bijusi pozitīva. Ja sarakstu paplašinātu nevis likumdevējs, bet gan ieinteresētās personas, tās varētu rīkoties elastīgāk un labāk pielāgoties lietotāju informācijas vajadzībām. Ieinteresētās personas var lemt par pūlēm, ko tās iegulda, atkarībā no barības sastāvdaļu saraksta vērtības. Tādēļ ir vēlams sastādīt papildināmu reģistru ar barības sastāvdaļām, kuru barības apritē iesaistītie uzņēmēji var izmantot brīvprātīgi, izņemot attiecībā uz barības sastāvdaļu nosaukumu.

(29)

Šobrīd spēkā esošiem barības sastāvdaļu sarakstiem, kas sniegti Direktīvas 96/25/EK pielikuma B daļā un Direktīvas 82/471/EEK pielikuma 2. līdz 4. slejā, vajadzētu būt Kopienas barības sastāvdaļu reģistra sākotnējai versijai. Šī sākotnējā versija būtu pēc tam jāpapildina pēc iesaistīto personu iniciatīvas saskaņā ar viņu interesēm, iekļaujot arī tirgū nonākošas jaunas barības sastāvdaļas.

(30)

Pārredzamības labad ir lietderīgi par tām barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas reģistrā, paziņot ieinteresēto personu pārstāvjiem, tiklīdz šādas barības sastāvdaļas pirmoreiz laiž tirgū.

(31)

Moderni marķējumi veicina konkurētspējīgu tirgu, kurā dinamiski, efektīvi, novatoriski uzņēmēji spēj pilnībā izmantot marķējumu, lai pārdotu savus ražojumus. Ņemot vērā gan savstarpējos darījumus, ko veic uzņēmumi, ja barību iegādājas lopkopis, gan attiecības starp ražotāju un lolojumdzīvnieku barības pircēju, moderna marķējuma mērķu sasniegšanā var lieti noderēt labas marķēšanas prakses kodeksi šajās divās jomās. Šiem kodeksiem būtu jānosaka noteikumi, kas ļautu pircējiem veikt uz informāciju balstītu izvēli. Tiem būtu arī jāsniedz par marķēšanu atbildīgajām personām svarīgi norādījumi par dažādiem marķējuma elementiem. Tie var interpretēt tiesisko regulējumu brīvprātīgai marķēšanai vai obligāto marķējuma datu noformējumu. Kodeksi būtu jāizmanto brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad kodeksu izmantošana tiek norādīta marķējumā.

(32)

Visu iesaistīto pušu līdzdalība ir svarīgs elements reģistra un labas marķēšanas prakses kodeksu kvalitātes un piemērotības nodrošināšanā. Lai izlabotu patērētāju tiesības uz pienācīgu informāciju, jāievēro to intereses. To var nodrošināt Komisija, apstiprinot reģistru un kodeksus, ja to saturs ir praktisks un tie ir piemēroti, lai atbilstu šīs regulas mērķiem.

(33)

Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(34)

Ir nepieciešams pārejas laiks, jo īpaši attiecībā uz barību, kas atbilst īpašam uztura mērķim, un attiecībā uz ķīmisko piemaisījumu pakāpi, kuri rodas ražošanas procesā un no pārstrādē izmantotajiem palīglīdzekļiem. Būtu jāatļauj arī esošo krājumu tirdzniecība, līdz tie izsīkst, turklāt var būt lietderīgi noteikt, pie kādiem nosacījumiem barību var marķēt saskaņā ar šo regulu pirms tās piemērošanas dienas.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot noteikumus barības laišanai tirgū, lai nodrošinātu augstu barības nekaitīguma līmeni, tādējādi nodrošinot augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, kā arī nodrošināt, ka lietotāji un patērētāji saņem pietiekamu informāciju, kā arī stiprināt iekšējā tirgus efektīvu organizāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(36)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (21).

(37)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt sarakstu, kurā uzskaitītas sastāvdaļas, ko ierobežo vai aizliedz izmantot kā barību, atļauju piešķiršanu barībai, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, saraksta izveidē ar marķēšanas kategorijām barības sastāvdaļām, kas paredzētas neproduktīviem dzīvniekiem, izņemot kažokādu dzīvniekus, grozījumu pieņemšanu reģistrā, ar kuru nosaka ķīmisko piemaisījumu maksimālo saturu vai botāniskās tīrības pakāpes, vai mitruma satura pakāpes, vai daļēju obligāto paziņojumu aizstāšanu, lai pielikumus pielāgotu zinātniskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, un pārejas pasākumu pieņemšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(38)

Efektivitātes labad regulatīvās kontroles procedūras parastais termiņš būtu jāsaīsina attiecībā uz paredzamā lietojuma sarakstu atjaunināšanu. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ parastos regulatīvās procedūras termiņus nevar precīzi ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai grozītu to vielu sarakstu, kuru laišana tirgū vai izmantošana dzīvnieku barībā ir ierobežota vai aizliegta.

(39)

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 16. pantā ir paredzēti noteikumi barības piedevu un premiksu marķēšanai un iepakošanai. Noteikumu par premiksiem īstenošana jo īpaši rada praktiskas problēmas nozarei un kompetentajām iestādēm. Lai panāktu saskaņotāku premiksu marķēšanu, attiecīgais pants būtu jāgroza,

a)

Direktīvu 90/167/EEK;

b)

Direktīvu 2002/32/EK;

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (22);

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (23);

e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (24);

f)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (25);

g)

Regulu (EK) Nr. 1831/2003; un

h)

Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (26).

a)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās definīcijas terminiem “barība”, “barības uzņēmums”, “laišana tirgū”;

b)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteiktās definīcijas terminiem “lopbarības piedeva”, “premiksi”, “pārstrādes palīglīdzekļi” un “dienas deva”; un

c)

Regulā (EK) Nr. 183/2005 noteiktās definīcijas terminiem “uzņēmums” un “kompetenta iestāde”.

a)

“barības apritē iesaistīts uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par to, lai šīs personas kontrolē esošajā barības nozares uzņēmumā tiktu nodrošināta šīs regulas prasību ievērošana;

b)

“perorāla dzīvnieku barošana” ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti;

c)

“produktīvs dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur pārtikas ražošanai lietošanai cilvēka uzturā, tostarp dzīvnieki, kas netiek lietoti uzturā, bet kas pieder pie sugas, kuru Kopienā parasti lieto uzturā;

d)

“neproduktīvi dzīvnieki” ir jebkuri dzīvnieki, ko baro, audzē vai tur, bet ko neizmanto cilvēka uzturā, piemēram, kažokādu dzīvnieki, lolojumdzīvnieki, kā arī laboratorijās, zooloģiskajos dārzos vai cirkos turētie dzīvnieki;

e)

“kažokādu dzīvnieki” ir neproduktīvi dzīvnieki, ko baro, audzē vai tur kažokādu ražošanai un ko neizmanto cilvēka uzturā;

f)

“lolojumdzīvnieks” ir tādas sugas neproduktīvs dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru Kopienā parasti nelieto cilvēka uzturā;

g)

“barības sastāvdaļas” ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskas pārstrādes, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu kā tādas, vai arī pēc pārstrādes, vai gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus;

h)

“barības maisījums” ir vismaz divu barības sastāvdaļu sajaukums, kurā ietilpst vai neietilpst barības piedevas un kurš paredzēts dzīvnieku barošanai kompleksās barības vai papildbarības veidā;

i)

“kompleksā barība” ir barības maisījums, kura sastāvs ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai;

j)

“papildbarība” ir barības maisījums, kurā ir augsts dažu vielu saturs, bet kurš sava sastāva dēļ ir pietiekams dienas devas nodrošināšanai tikai kopā ar citu barību;

k)

“minerālbarība” ir papildbarība, kuras sastāvā ir vismaz 40 % koppelnu;

l)

“piena aizstājējbarība” ir barības maisījumi, ko sausā veidā vai pēc atšķaidīšanas ar noteiktu šķidruma daudzumu lieto jaunu dzīvnieku barošanai kā pirmpiena papildinājumu vai aizvietotāju vai jaunu dzīvnieku, piemēram, kaušanai paredzētu teļu, jēru vai kazlēnu, barošanai;

m)

“nesējs” ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus;

n)

“īpašs barošanas mērķis” ir mērķis apmierināt specifiskas uztura prasības tādiem dzīvniekiem, kuru asimilācijas, absorbcijas vai vielmaiņas procesi ir vai varētu būt uz laiku vai neatgriezeniski pasliktinājušies un kuri tāpēc varētu gūt labumu no savam stāvoklim atbilstīgas lopbarības uzņemšanas;

o)

“barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem” ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē;

p)

“piesārņota barība” ir barība, kas satur nevēlamas vielas, kuras pārsniedz Direktīvā 2002/32 EK pieļauto līmeni;

q)

“minimālais glabāšanas termiņš” ir laiks, kurā pareizos glabāšanas apstākļos persona, kas atbildīga par marķēšanu, garantē, ka barība saglabā deklarētās īpašības. Barībai kopumā var norādīt tikai vienu minimālo glabāšanas termiņu, un to nosaka, balstoties uz katras sastāvdaļas minimālo glabāšanas termiņu;

r)

“partija” vai “sērija” ir identificējams barības daudzums, kam ir kopīgas pazīmes, piemēram, izcelsme, šķirne, iepakojuma veids, iepakotājs, nosūtītājs vai marķējums, un ražošanas procesa gadījumā tā ir produkcijas vienība, kas saražota vienā uzņēmumā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, vai virkne šādu vienību, ja tās ražo vienu aiz otras un glabā kopā;

s)

“marķēšana” ir vārdu, ziņu, preču zīmju, firmas zīmju, ilustrāciju vai simbolu saistīšana ar barību, novietojot šo informāciju uz jebkura tāda materiāla kā iepakojums, tvertne, norāde, etiķete, dokuments, riņķītis, apsējs, kas pievienots barībai vai attiecas uz to, vai internetā, tostarp arī reklāmas mērķim;

t)

“marķējums” ir jebkura etiķete, zīmols, zīme, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz barības iepakojuma vai tvertnes vai pievienots tai;

u)

“noformējums” ir forma, izskats vai iepakojums un barībai izmantotā iepakojuma materiāls gan pēc iepakojuma risinājuma, gan tā izskata.

a)

tā ir nekaitīga;

b)

tai nav tiešas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi vai dzīvnieku labturību.

a)

ir nebojāta, īsta, bez piemaisījumiem, atbilst savam mērķim un tai ir tirgus prasībām atbilstīga kvalitāte;

b)

ir marķēta, iepakota un noformēta saskaņā ar šajā regulā un citos spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;

a)

attiecībā uz barības paredzēto lietojumu vai iezīmēm, jo īpaši raksturu, ražošanas vai izgatavošanas metodi, īpašībām, sastāvu, daudzumu, ilgderīgumu, dzīvnieku sugām vai kategorijām, kam barība ir paredzēta;

b)

piedēvējot barībai iedarbību vai īpašības, kas tai nepiemīt, vai apgalvojot, ka tai piemīt speciālas īpašības, ja patiesībā šādas īpašības piemīt visai līdzīga veida barībai; vai

c)

attiecībā uz marķējuma atbilstību 24. un 25. pantā minētajam Kopienas reģistram un Kopienas kodeksiem.

a)

apgalvojums ir objektīvs, kompetentajām iestādēm pārbaudāms un barības lietotājam saprotams; un

b)

par marķējumu atbildīgā persona pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz zinātnisku pamatojumu apgalvojumam, izmantojot vai nu publiski pieejamus zinātniskus pierādījumus, vai dokumentētus uzņēmuma veiktus pētījumus. Zinātniskais pamatojums ir pieejams brīdī, kad barību laiž tirgū. Pircējam ir tiesības vērst kompetentās iestādes uzmanību uz to, ka viņam ir šaubas attiecībā uz apgalvojuma patiesumu. Ja tiek secināts, ka apgalvojums nav pietiekami pamatots, marķējumu attiecībā uz šādu apgalvojumu uzskata par maldinošu 11. panta nozīmē. Gadījumā, ja kompetentajai iestādei ir šaubas par attiecīgā apgalvojuma zinātnisko pamatojumu, tā var iesniegt minēto jautājumu izskatīšanai Komisijā. Komisija var pieņemt lēmumu, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad ir saņemts iestādes atzinums, saskaņā ar 28. panta 2. punktā izklāstīto konsultāciju procedūru.

a)

barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību, izņemot attiecībā uz kokcidiostatiem un histomonostatiem, kā atļauts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003; šis apakšpunkts tomēr neattiecas uz apgalvojumiem attiecībā uz barības vielu nesabalansētību, ja ar to nav saistīti patoloģiski simptomi;

b)

barībai ir īpašs barošanas mērķis, kā noteikts 9. pantā minētajā paredzamā lietojuma sarakstā, ja vien tā neapmierina tur noteiktās prasības.

a)

barības veids: attiecīgi “barības sastāvdaļa”, “kompleksā barība” vai “papildbarība”;

b)

par marķējumu atbildīgā uzņēmēja, kas iesaistīts barības apritē, vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

c)

ja pieejams, par marķēšanu atbildīgās personas uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 13. pantu uzņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 23. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu vai Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 183/2005 10. pantu. Ja par marķēšanu atbildīgajai personai ir vairāki apstiprinājuma numuri, tā lieto numuru, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005;

d)

partijas vai sērijas atsauces numurs;

e)

svara mērvienībās izteikts neto daudzums cietiem produktiem un svara vai tilpuma mērvienībās izteikts neto daudzums šķidrumiem;

f)

barības piedevu saraksts, pirms tām ir virsraksts “piedevas” saskaņā ar VI vai attiecīgos gadījumos VII pielikuma I nodaļu, neskarot tiesību aktā par atļaujas piešķiršanu attiecīgajai barības piedevai paredzētos marķēšanas noteikumus;

g)

mitruma saturs saskaņā ar I pielikuma 6. punktu.

a)

barības sastāvdaļas nosaukumu; nosaukumu lieto atbilstīgi 24. panta 5. punktam;

b)

obligāto uzskaitījumu, kas atbilst attiecīgajai kategorijai, kā izklāstīts V pielikumā esošajā sarakstā; obligāto uzskaitījumu var aizstāt ar datiem, kas paredzēti Kopienas reģistrā, kā minēts 24. pantā, attiecībā uz katru konkrētās kategorijas barības sastāvdaļu.

a)

dzīvnieku sugas vai kategorijas, kam paredzēta barības sastāvdaļa, ja attiecīgās piedevas nav atļautas visām dzīvnieku sugām vai tās ir atļautas, paredzot maksimālo pieļaujamo līmeni dažām sugām;

b)

norādījumi pareizai lietošanai saskaņā ar II pielikuma 4. punktu, ja ir noteikts attiecīgo piedevu maksimāli pieļaujamais saturs;

c)

minimālais glabāšanas termiņš piedevām, kas nav tehnoloģiskās piedevas.

a)

dzīvnieku suga vai kategorijas, kam paredzēts barības maisījums;

b)

pareizas lietošanas norādījumi, tostarp nolūks, kādam paredzēta barība. Šādi norādījumi attiecīgā gadījumā ir saskaņā ar II pielikuma 4. punktu;

c)

gadījumos, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu, norāda šādu informāciju:

d)

norāde par minimālo glabāšanas termiņu saskaņā ar šādām prasībām:

Ja marķējumā ir norādīts ražošanas datums, datumu, kas norāda minimālo glabāšanas termiņu, var norādīt arī kā “…(laikposms dienās vai mēnešos) pēc ražošanas datuma”;

e)

barības sastāvdaļu saraksts, no kā sastāv barība, ar virsrakstu “sastāvs”, norādot katras barības sastāvdaļas nosaukumu saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu un uzskaitot šīs barības sastāvdaļas dilstošā secībā pēc svara, kas aprēķināts mitruma saturam barības maisījumā; šajā sarakstā var iekļaut svara procentuālo daļu;

f)

obligātais uzskaitījums, kas paredzēts attiecīgi VI vai VII pielikuma II nodaļā.

a)

barības sastāvdaļas nosaukumu un svara procentuālo daļu norāda, ja tā ir izcelta marķējumā ar vārdiem, attēliem vai grafiku;

b)

ja produktīviem dzīvniekiem paredzētā barības maisījumā iekļauto barības sastāvdaļu svara procentuālā daļa nav norādīta marķējumā, ražotājs, neskarot Direktīvu 2004/48/EK, pircējam pēc pieprasījuma nodrošina informāciju par kvantitatīvo sastāvu +/– 15 % diapazonā no vērtības atbilstīgi barības sastāvam;

c)

attiecībā uz barības maisījumiem, kas paredzēti neproduktīviem dzīvniekiem, izņemot kažokādu dzīvniekus, konkrētās barības sastāvdaļas nosaukumu var aizstāt ar kategorijas nosaukumu, pie kuras pieder barības sastāvdaļas.

a)

precizējošo apzīmējumu “diētiskā”, kas domāts tikai barībai, kura paredzēta īpašiem barošanas nolūkiem, kas atrodas blakus barības veida nosaukumam, kā noteikts 15. panta a) punktā;

b)

šīs regulas 9. pantā minētā paredzamā lietojuma saraksta 1. līdz 6. slejā noteiktos datus par paredzēto lietojumu;

c)

norādi par to, ka pirms barības lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar uztura speciālistu vai veterinārārstu.

a)

par lolojumdzīvnieku barībā iekļautajām barības piedevām;

b)

par iekļautajām barības sastāvdaļām, kas ir nosauktas pēc to kategorijas, kā minēts 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

a)

barības sastāvdaļas;

b)

barības maisījumus, kas pilnībā izgatavoti, sajaucot graudus vai veselus augļus;

c)

barības maisījumu piegādes starp ražotājiem;

d)

barības maisījumu piegādes no ražotāja tieši barības lietotājam;

e)

barības maisījumu ražotāju piegādes iepakojuma firmām;

f)

barības maisījumu daudzumus, kuru svars nepārsniedz 50 kilogramu, kas ir paredzēti tiešajam lietotājam un ir ņemti tieši no noslēgta iepakojuma vai tvertnes;

g)

barība briketēs vai laizāmā sāls.

a)

nosaukumu;

b)

identifikācijas numuru;

c)

barības materiāla aprakstu, attiecīgos gadījumos iekļaujot informāciju par ražošanas procesu;

d)

ziņas, ar ko aizstāj obligāto deklarāciju 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

e)

glosāriju ar dažādo minēto procesu un tehnisko izteicienu definīcijām.

a)

apspriežoties ar citām iesaistītām personām, piemēram, barības patērētājiem;

b)

sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgos gadījumos ar iestādi;

c)

ņemot vērā attiecīgu pieredzi no iestādes izdotiem atzinumiem un zinātnes un tehnoloģisko attīstību.

a)

tie ir izstrādāti saskaņā ar 1. punktu;

b)

to saturs ir realizējams visā Kopienā tajās nozarēs, uz kurām tie attiecas; un

c)

tie ir piemēroti šīs regulas mērķu sasniegšanai.

1.

Panta 1. punktu groza šādi:

2.

Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai uz tās barības piedevas iepakojuma vai konteinera, kas pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, vai tāda premiksa, kas satur piedevu, kura pieder III pielikumā noteiktajai funkcionālajai grupai, iepakojuma vai konteinera ir minētajā pielikumā norādītā informācija, kas sniegta labi redzamā, skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā.”

3.

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Turklāt attiecībā uz premiksiem uz etiķetes skaidri norāda vārdu “Premikss”; attiecībā uz barības sastāvdaļām norāda nesējvielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par barības laišanu tirgū un lietošanu (29) 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu un, ja par nesējvielu izmanto ūdeni, norāda premiksa mitruma saturu. Katram premiksam kopumā var norādīt tikai vienu minimālo glabāšanas termiņu; šo minimālo glabāšanas termiņu nosaka, balstoties uz katras tā sastāvdaļas minimālo glabāšanas termiņu.

1.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 229/29