ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.227.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 227

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 29. augusts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 788/2009 (2009. gada 28. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 789/2009 (2009. gada 28. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem un obligātajām prasībām infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām ( 1 )

3

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/624/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 28. augusts), ar ko groza Lēmumu 2004/211/EK attiecībā uz ierakstiem par Brazīliju un Maurīciju to trešo valstu un to daļu sarakstā, no kurām atļauj Kopienā ievest dzīvus zirgus dzimtas dzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 6385)  ( 1 )

7

 

 

IETEIKUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/625/EK

 

*

Komisijas Ieteikums (2009. gada 20. augusts) par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, lai veicinātu audiovizuālās un satura industrijas konkurētspēju un iekļaujošu zināšanu sabiedrību

9

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 788/2009

(2009. gada 28. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 29. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

39,9

XS

37,6

ZZ

38,8

0707 00 05

MK

33,2

TR

102,1

ZZ

67,7

0709 90 70

TR

107,2

ZZ

107,2

0805 50 10

AR

107,8

BR

122,7

UY

124,1

ZA

68,4

ZZ

105,8

0806 10 10

EG

155,8

TR

105,3

ZZ

130,6

0808 10 80

AR

101,6

BR

78,0

CL

82,5

CN

67,1

NZ

81,6

US

95,4

UY

42,1

ZA

80,5

ZZ

78,6

0808 20 50

AR

145,7

TR

125,3

ZA

88,8

ZZ

119,9

0809 30

TR

124,6

ZZ

124,6

0809 40 05

IL

93,9

ZZ

93,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 789/2009

(2009. gada 28. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem un obligātajām prasībām infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11., 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regulā (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (2) paredzēti noteikumi par šādu dzīvnieku pārvietošanu uz aizliegtajām zonām un no tām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi. Tajā arī paredzēti nosacījumi atbrīvojumiem no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams šādu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvadājumiem, kā noteikts Direktīvā 2000/75/EK. Šie noteikumi ietver minēto dzīvnieku aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem.

(2)

Lai nodrošinātu lielāku elastību, sagatavojot infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, kas ir spēkā dalībvalstīs, un jo īpaši attiecībā uz “zemāka riska zonu” norobežošanu, var sagatavot alternatīvas uzraudzības stratēģijas, izmantojot kontroldzīvniekus, bet tām jānodrošina vienlīdzīga līmeņa garantija, kas apliecina, ka nav konstatēta vīrusa cirkulācija. Seroloģiskajos/virusoloģiskajos pētījumos var iekļaut to paraugu testus, kuri ir paņemti citiem mērķiem, piemēram, paraugi no kautuvēm vai neiepakota piena.

(3)

Pieredze liecina, ka Regulā (EK) Nr. 1266/2007 noteiktās prasības par dzīvnieku aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem ir grūti piemērot. Tomēr dažos gadījumos, piemēram, tādos uzņēmumos kā mākslīgās apsēklošanas centros vai karantīnas stacijās, dzīvniekus var aizsargāt no slimību pārnēsātājiem. Aizsardzība pret slimību pārnēsātājiem jānodrošina, ne tikai izmantojot insekticīdus un/vai repelentus, bet arī turot dzīvniekus uzņēmumos, kuri ir droši pret slimību pārnēsātājiem un kuros ir veikti papildu pasākumi, jo īpaši apvienojot fiziskus šķēršļus un apstrādi ar ķīmiskām vielām (insekticīdiem un/vai repelentiem), lai novērstu dzīvnieku saskari ar slimību pārnēsātājiem. To, vai nav slimību pārnēsātāju, var pārbaudīt, šādos uzņēmumos izmantojot kukaiņu pievilinātājus.

(4)

EFSA ekspertu grupas dzīvnieku veselības un labturības jomā 2008. gada 11. septembrī pieņemtajā zinātniskajā atzinumā “Infekciozā katarālā drudža pārnešanas risks, pārvadājot dzīvniekus tranzītā” (3) norādīts, ka risks, pārvadājot dzīvniekus sezonālā periodā, kad pārnešanas risks ir neliels pat bez papildu testiem, ir ievērojami zemāks nekā citos laikposmos, pat veicot seroloģiskos vai PCR testus. Turklāt, ja tranzīta periods, kurā dzīvnieki nav aizsargāti pret slimību pārnēsātājiem, nav ilgāks par vienu dienu, uzskata, ka insekticīdu un/vai repelentu lietošana ir pietiekošs efektīvs riska mazināšanas pasākums, lai aizsargātu dzīvniekus pret šiem pārnēsātajiem.

(5)

Tranzīts caur “zemāka riska zonām”, kurās izmanto vakcināciju un kurās nav konstatēta konkrēta serotipa vai serotipu infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācija, nerada dzīvnieku inficēšanās risku.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi noteikt dažas atkāpes no Regulā (EK) Nr. 1266/2007 paredzētās vispārējās prasības, ka dzīvnieki un transportlīdzekļi jāapstrādā ar insekticīdiem vai repelentiem visos tranzītpārvadājumos.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1266/2007 groza šādi.

1.

7. panta 2.a punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.a   Pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem, kurā jāņem vērā pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti pēc monitoringa īstenošanas saskaņā ar I pielikuma 1.1.2.1. vai 1.1.2.2. punktu, dalībvalstis var norobežot aizsardzības zonas daļu kā “aizliegto zonu, kurā veikta vakcinācija un necirkulē konkrēta serotipa vai serotipu infekciozā katarālā drudža vīruss” (“zemāka riska apgabals”), piemērojot šādus nosacījumus:”

2.

9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, kontroles vietā ir paredzēts atpūtas periods, kas ir ilgāks par vienu dienu, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja tranzītu veic:

a)

tikai no epidemioloģiski atbilstīgiem aizliegtās zonas ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai caur tiem slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā saskaņā ar V pielikumu; vai

b)

no aizliegtās zonas daļām, kas norobežotas kā “zemāka riska apgabals” saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, vai caur tām.

3.   Ja dzīvnieki atbilst vismaz vienam nosacījumam, kas noteikts III pielikuma A sadaļas 5., 6. un 7. punktā, 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēto dzīvnieku apstrādi un 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto dzīvnieku aizsardzību nepiemēro.

4.   Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Apstrādāts ar insekticīdu/repelentu … (ierakstīt produkta nosaukumu) … (ierakstīt datumu) atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1266/2007 (4).”

3.

9.a pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Dzīvnieki saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1266/2007 9.a panta 1. punktu”.”

4.

I un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2)  OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

(3)  The EFSA Journal (2008) 795, 1.–56. lpp.

(4)  OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp


PIELIKUMS

I un III pielikumu groza šādi.

1.

I pielikumu groza šādi:

a)

1.1.2.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.2.2.

Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi:

kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, un to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt infekciju vai serokonversiju,

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā attiecīgajā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Lai norobežotu aizliegtās zonas daļu kā “zemāka riska apgabalu” saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, pētījuma parauga lielums jāaprēķina tā, lai ar 95 % ticamību noteiktu ikmēneša 2 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā attiecīgajā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām vai imunizētām populācijām,

jānodrošina, lai testēšanu laboratorijā paredzētu tādā veidā, lai pēc pozitīviem skrīninga testiem tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; šie testi jāveic, lai noskaidrotu, kurš infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips cirkulē,

var arī paredzēt monitoringu attiecībā uz vakcinēto dzīvnieku īpatsvaru un dažādu aizliegtajā zonā konstatēto infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu izplatību,

var ietvert to paraugu testus, kuri ir paņemti citiem mērķiem, piemēram, paraugi no kautuvēm vai neiepakota piena.”;

b)

2.2.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.2.2.

Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi:

kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, un to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt infekciju vai serokonversiju,

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā attiecīgajā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām vai imunizētām populācijām,

var ietvert to paraugu testus, kuri ir paņemti citiem mērķiem, piemēram, paraugi no kautuvēm vai neiepakota piena.”

2.

III pielikumu groza šādi:

a)

A sadaļu groza šādi:

i)

2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Līdz nosūtīšanai vismaz 60 dienas iepriekš dzīvnieki turēti uzņēmumos, kur tie ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem.”;

ii)

3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 28 dienas aizsargāti no slimību pārnēsātājiem uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas; šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts ar paraugiem, kas ņemti no šā dzīvnieka vismaz 28 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātājiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.”;

iii)

4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 14 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātājiem uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; šā testa rezultāti ir negatīvi, un tas veikts ar paraugiem, kas ņemti no šāda dzīvnieka vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātājiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.”;

b)

B sadaļas b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)

tie ir sargāti no slimības pārnēsātājiem uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem, vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;”;

c)

C sadaļas 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

tie ir sargāti no slimības pārnēsātājiem uzņēmumos, kas ir droši pret slimību pārnēsātājiem, vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;”.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/7


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 28. augusts),

ar ko groza Lēmumu 2004/211/EK attiecībā uz ierakstiem par Brazīliju un Maurīciju to trešo valstu un to daļu sarakstā, no kurām atļauj Kopienā ievest dzīvus zirgus dzimtas dzīvniekus un zirgu dzimtas dzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 6385)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/624/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. un 4. punktu un 19. panta ievadteikumu, un 19. panta i) un ii) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (2), un jo īpaši tās 17. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumā 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus (3), izstrādāts to trešo valstu vai to daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu, reģistrētu zirgu atkārtotu ievešanu pēc izvešanas uz laiku, kaušanai paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku, reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku un vaislas zirgu dzimtas dzīvnieku importu un zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju importu.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 13. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma II nodaļas A daļu zirgu dzimtas dzīvniekiem un zirgu dzimtas dzīvnieku spermai, olšūnām un embrijiem jābūt no tādām trešām valstīm vai to teritorijas daļām, kas vismaz sešus mēnešus ir brīvas no zirgu ļaunajiem ienāšiem.

(3)

Brazīlija 2008. gada 5. septembrī ziņoja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE), ka ir apstiprināts saslimšanas gadījums ar zirgu ļaunajiem ienāšiem Sanpaulu piepilsētā Sanpaulu pavalstī. Lai varētu arī turpmāk atļaut zirgu dzimtas dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju importu no slimības neskartajām Brazīlijas teritorijas daļām, Komisija pieņēma Lēmumu 2008/804/EK (4), ar ko Sanpaulu pavalsti svītroja no Brazīlijas teritoriju saraksta, kas noteikts Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(4)

Ņemot vērā Brazīlijas sniegto informāciju un garantijas un ievērojot, ka ir pagājuši vismaz seši mēneši, kopš atklāja saslimšanas gadījumu ar zirgu ļaunajiem ienāšiem un iznīcināja inficēto dzīvnieku, Sanpaulu pavalsts jāatjauno Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā noteiktajā Brazīlijas teritoriju sarakstā, lai varētu atsākt zirgu dzimtas dzīvnieku un zirgu dzimtas dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju importu no šīs Brazīlijas teritorijas daļas. Tāpēc attiecīgi jāgroza ieraksts par Brazīliju Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(5)

Komandējumā uz Maurīciju, lai veiktu veterināro pārbaudi, tika konstatēti trūkumi, kuru dēļ jāierobežo zirgu dzimtas dzīvnieku ievešana Kopienā no minētās valsts, atļaujot ievest tikai reģistrētus zirgus, kuri atbilst dzīvnieku veselības nosacījumiem, ko paredz II pielikuma E daļā Komisijas 1993. gada 5. februāra Lēmumā 93/197/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju reģistrētu, kā arī vaislai un gaļas ieguvei paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku importam (5). Minētie nosacījumi cita starpā paredz, ka dzīvniekam jābūt dzīvojušam nosūtītājā valstī pilnus trīs mēnešus un pirms eksporta turētam izolācijā apstiprinātā izolācijas centrā, kas pasargāts no slimības pārnēsājošiem insektiem, lai novērstu slimības ieviešanos Kopienā. Tāpēc attiecīgi jāgroza ieraksts par Maurīciju Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2004/211/EK I pielikumu groza šādi.

1)

Ierakstu par Brazīliju aizstāj ar šādu ierakstu:

“BR

Brazīlija

BR-0

Visa valsts

 

 

BR-1

Šādas pavalstis:

Riugrandi du Sula, Santa Katarina, Parana, Sanpaulu, Matugrosu du Sula, Gojasa, Minasžeraisa, Riodežaneiro, Espiritu Santu, Rodonija, Matugrosu

D

X

X

X

X

X

X

X

X

X”

 

2)

Ierakstu par Maurīciju aizstāj ar šādu ierakstu:

“MU

Maurīcija

MU-0

Visa valsts

E

X

—”

 

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 28. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(2)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(3)  OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 277, 18.10.2008., 36. lpp.

(5)  OV L 86, 6.4.1993., 16. lpp.


IETEIKUMI

Komisija

29.8.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/9


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 20. augusts)

par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, lai veicinātu audiovizuālās un satura industrijas konkurētspēju un iekļaujošu zināšanu sabiedrību

(2009/625/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu (1),

tā kā:

(1)

Komisija 2007. gada 20. decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas pieeja, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē” (2), kurā uzmanība tiek pievērsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei saistībā ar komerciāliem paziņojumiem, tostarp reklāmu; plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei saistībā ar audiovizuāliem darbiem, kas daļēji ir saistīta ar izpratnes padziļināšanu par Eiropas filmām un radošo prasmju pilnveidošanu; un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei tiešsaistē, kas, piemēram, sniegtu iedzīvotājiem labākas zināšanas par interneta meklētājprogrammu darbību.

(2)

Eiropas Parlaments savā ziņojumā par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā pasaulē (3) mudināja Komisiju paplašināt tās politiku, lai sekmētu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, strādājot kopā ar visām Eiropas iestādēm un vietējām un reģionālām iestādēm.

(3)

Padomes secinājumos par mediju lietotprasmi (4), kurus Izglītības, jaunatnes lietu un kultūras padome pieņēma 2008. gada 21. un 22. maijā, pausts atbalsts Eiropas Komisijas ierosinātajam stratēģiskajam skatījumam uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā svarīgu faktoru aktīvam pilsoniskumam mūsdienu informācijas sabiedrībā.

(4)

Reģionu komiteja 2008. gada oktobrī pieņēma vispārēju atzinumu par radošo saturu tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi (5).

(5)

Lisabonas Eiropadome (6) secināja, ka “satura nozares sniedz ieguldījumu, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu”. Eiropas darba kārtība kultūrai, kas tika uzsākta 2007. gadā, izveido politikas pamatstratēģiju, lai risinātu būtiskas problēmas kultūras jomā, savukārt Padomes 2009. gada maija secinājumos par kultūru kā jaunrades un inovāciju katalizatoru uzsvērts, ka kultūra var dot īpašu ieguldījumu jaunrades un inovāciju jomā, un aicināts izstrādāt plašu inovāciju koncepciju kā Lisabonas stratēģijas daļu pēc 2010. gada. Tas ir arī īpaši svarīgi Eiropas Komisijas iniciatīvas i2010 ietvaros, lai palielinātu IST nozares konkurētspēju un radītu vienotu Eiropas informācijas telpu.

(6)

Uzlabojot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, varētu palīdzēt sasniegt gan mērķus, kas Eiropadomes sanāksmē Lisabonā izvirzīti Eiropas Savienībai, gan mērķus, kas nosprausti iniciatīvā i2010, jo īpaši attiecībā uz konkurētspējīgāku zināšanās balstītu ekonomiku, vienlaicīgi veicinot iekļaujošākas informācijas sabiedrības veidošanos.

(7)

Sabiedriskā apspriešana 2006. gada nogalē parādīja, ka visā Eiropā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pastāv atšķirīgas prakses un nevienlīdzīgi līmeņi. Tajā pašā laikā tiek atzīts, ka nav kopīgu kritēriju vai standartu, lai izvērtētu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, un ir nekavējoties nepieciešams plaša mēroga ilgtermiņa pētījums, lai šādus kritērijus izveidotu.

(8)

Kā ir secināts 2007. gada otrajā pusē pēc Komisijas pasūtījuma veiktajā pētījumā “Pašreizējās tendences un stratēģijas, lai risinātu ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi saistītos jautājumus Eiropā”, Eiropas līmenī pastāv šķēršļi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstībai. Konkrētāk, pie šiem šķēršļiem var minēt kopēja skatījuma trūkumu, valsts, reģionālo un vietējo iniciatīvu mazpazīstamību Eiropas līmenī, Eiropas tīklu un ieinteresēto personu sadarbības trūkumu.

(9)

Tādēļ būtu ārkārtīgi svarīgi spēt analizēt, akcentēt un izplatīt paraugpraksi šajā jomā visā Eiropas Savienībā un radīt un veicināt Eiropas tīklus ieinteresēto personu vidū.

(10)

Eiropas iedzīvotāju spēja kā plašsaziņas līdzekļu patērētājiem pieņemt apzinātus un daudzveidīgus lēmumus veicinātu Eiropas audiovizuālās un satura nozares konkurētspēju.

(11)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir saistīta ar iespējām piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī veidot saziņu visdažādākajās situācijās.

(12)

Tā kā digitālais radošais saturs aizvien vairāk izplatās un aizvien aug tiešsaistes un mobilu izplatīšanas platformu skaits, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme prasa aizvien jaunas iemaņas. Mūsdienu pasaulē iedzīvotājiem ir jāattīsta analītiskās spējas, kas ļauj intelektuālā un emocionālā ziņā labāk izprast digitālos plašsaziņas līdzekļus.

(13)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme attiecas uz visiem plašsaziņas līdzekļu veidiem. Tās mērķis ir palielināt cilvēku izpratni par daudzveidīgajiem plašsaziņas ziņojumiem, ar kuriem viņi sastopas ikdienā. Plašsaziņas ziņojumi ir programmas, filmas, attēli, teksti, skaņas un tīmekļa vietnes, kas pie mums nonāk pa dažādiem sakaru kanāliem.

(14)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir nozīmīga loma, lai padziļinātu izpratni par Eiropas audiovizuālo mantojumu un kultūras identitātēm un vairotu zināšanas un interesi par audiovizuālo mantojumu un jaunākajiem Eiropas kultūras darbiem.

(15)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir saistīta ar iekļautību un pilsoniskumu mūsdienu informācijas sabiedrībā. Tā ir pamatprasme, kas jāapgūst ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem un gados vecākiem cilvēkiem, vecākiem, skolotājiem, plašsaziņas līdzekļu speciālistiem. Pateicoties internetam un digitālajām tehnoloģijām, arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju tagad var radīt un izplatīt attēlus, informāciju un saturu. Šodien plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi uzskata par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem aktīvam un pilnvērtīgam pilsoniskumam, lai novērstu un mazinātu risku tikt atstumtam no sabiedrības dzīves.

(16)

Prasmīgu plašsaziņas līdzekļu lietotāju sabiedrība būtu vienlaicīgi gan stimuls, gan priekšnosacījums plašsaziņas līdzekļu plurālismam un neatkarībai. Iespēja paust dažādus viedokļus un idejas dažādās valodās, pārstāvot dažādas grupas vienā sabiedrībā un sabiedrību starpā, labvēlīgi ietekmē daudzveidības, iecietības, pārredzamības, taisnīguma un dialoga vērtības. Tādēļ visos sabiedrības slāņos vajadzētu veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un cieši sekot tās attīstībai.

(17)

Demokrātija ir atkarīga no aktīvas pilsoņu dalības sabiedrības dzīvē, un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes noder, lai izskaidrotu ikdienas informācijas plūsmu, ko izplata ar jaunajām sakaru tehnoloģijām.

(18)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi vajadzētu apskatīt dažādos veidos un dažādos līmeņos. Tas, kādā veidā visu līmeņu mācību programmās tiek iekļauta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācība, ir galvenokārt dalībvalstu pārziņā. Ļoti svarīga ir arī pašvaldību rīcība, jo tām ir tuvāka saskarsme ar iedzīvotājiem un tās atbalsta iniciatīvas neformālās izglītības nozarē. Tāpat pilsoniskajai sabiedrībai vajadzētu aktīvi iesaistīties plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes pilnveidošanā (t. s. augšupējā pieeja).

(19)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi veicinātu Komisijas iniciatīvas, piemēram, MEDIA 2007 (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (7)) un Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (8)), kuru mērķis ir pastiprināt Eiropas audiovizuālās un satura nozares konkurētspēju.

(20)

Komisija ir nodomājusi pārraudzīt pasākumus, kas īstenoti saistībā ar audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un komerciāliem paziņojumiem, kā noteikts Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvas 37. apsvērumā, jo īpaši Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kontaktkomitejā, izpildot direktīvas 26. pantā noteikto pienākumu par ziņošanu.

(21)

Komisija sekmēs pētījumu projektus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pašreizējo programmu ietvaros. Tā plāno uzsākt pētījumu par to, cik lielā mērā cilvēki ir informēti par riskiem, kas saistīti ar personas datu izplatīšanu tiešsaistes vidē, un pētījumu par to, kā uzlabot meklētājprogrammu lietošanu.

(22)

Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvās vajadzētu pievērsties arī izpratnes veidošanai par autortiesību lomu.

(23)

Personas datu apstrāde informācijas un sakaru tīklos, jo īpaši ar mērķi pielāgot piedāvājumu patērētāju vajadzībām, un datu apstrādes radītās problēmas personas datu aizsardzības un privātuma ievērošanas jomā arī jāietver plašsaziņas līdzekļu iniciatīvās. Informācijas un sakaru tīkli paver lietotājiem jaunas iespējas, tomēr tas personām var radīt arī jaunus riskus, piemēram, identitātes zādzības, diskriminējošu profilu izmantošanu vai pastāvīgu novērošanu. Komisija šīm problēmām un to iespējamajiem risinājumiem pievēršas paziņojumā “Datu aizsardzības veicināšana, izmantojot privātuma uzlabojošas tehnoloģijas (PUT)” (9).

(24)

Digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iniciatīvās katrā ziņā vajadzētu cieši iesaistīt tradicionālos izdevējus, jo izdevējdarbības nozarei ir ļoti vērtīga pieredze tādā jomā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme bezsaistes pasaulē, turklāt šī nozare aizvien vairāk pāriet uz digitāla satura radīšanu un izplatīšanu.

(25)

Komisija ir iecerējusi arī turpmāk panākt vienprātību par būtiskiem plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspektiem (definīcijas, mērķi) un atbalstīt tādas paraugprakses analīzi un apmaiņu, kas saistīta ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, tostarp saistībā ar ekonomiku plašsaziņas līdzekļu nozarē Eiropā, organizējot AVMS Kontaktkomitejas sanāksmes (10), sekmējot un atbalstot pasākumus saskaņā ar MEDIA 2007 (11), sadarbojoties ar citām Eiropas iestādēm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Eiropas Padomi, UNESCO un ANO Civilizācijas aliansi, un veicinot publiskā un privātā sektora partnerību plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā,

AR ŠO IESAKA.

I.

Dalībvalstīm sadarbībā ar iestādēm, kas atbild par audiovizuālās un elektroniskās komunikācijas regulēšanu, un sadarbībā ar datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, ja vajadzīgs:

1)

izstrādāt un ieviest kopregulējuma iniciatīvas, panākot, ka galvenās ieinteresētās personas pieņem rīcības kodeksus, un sekmēt pašregulācijas iniciatīvas un pamatnostādnes par plašsaziņas līdzekļu nozarei noteiktajiem tematiem saskaņā ar turpmāk minēto II daļu;

2)

ņemt vērā pašreizējo Komisijas pētījumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeņu novērtējuma kritērijiem Eiropā un veicināt sistemātisku pētniecību, īstenojot pētījumus un projektus par dažādiem plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes aspektiem un jomām digitālajā vidē, un pārraudzīt un izvērtēt attīstību plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeņu jomā;

3)

konferencēs un citos sabiedriskos pasākumos uzsākt diskusiju par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes iekļaušanu obligātās izglītības programmā un padarīt to par daļu no pamatprasmju nodrošināšanas mūžizglītībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā par pamatprasmēm mūžizglītībā;

4)

pastiprināt pūliņus, lai, rīkojot valsts mēroga iedzīvotāju izpratnes veidošanas kampaņas, uzlabotu informētību par nacionālo un Eiropas audiovizuālo mantojumu;

5)

rīkot apmācības un informācijas dienas, izplatīt informācijas materiālus, lai vairotu informētību par riskiem, kas saistīti ar personas datu apstrādi informācijas un sakaru tīklos, un izglītot par to lietotājus, īpaši jauniešus, vecākus un skolotājus.

II.

Plašsaziņas līdzekļu nozarei intensīvāk iesaistīties tādu rīku nodrošināšanā, kas uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni:

1)

informācijas kampaņās sistemātiski izplatīt zināšanas par to, kā digitālajā pasaulē rada, rediģē un izplata informāciju un radošo saturu, tostarp par to, kā darbojas meklēšanas rīki un kā tos labāk izmantot;

2)

ar izpratnes veidošanas kampaņām sniegt iedzīvotājiem skaidru, lietotājdraudzīgu informāciju par komerciālajiem paziņojumiem izmantotajām tehnoloģijām, jo īpaši informāciju par produktu izvietošanu mākslas darbos un tiešsaistes reklāmu, un nodrošināt līdzekļus, lai varētu labāk noteikt robežu starp tirgvedību un saturu;

3)

sniegt iedzīvotājiem informāciju, veidojot informācijas materiālus jauniešiem par to, kā viņu personas dati tiek apstrādāti pielāgotu piedāvājumu kontekstā, jo īpaši interaktīvā reklāmā, pilnībā ievērojot esošās tiesību normas;

4)

rīkotās informācijas dienās aktīvi informēt iedzīvotājus par to, kā darbojas radošā ekonomika, tostarp par autortiesību lomu šajā sakarā.

III.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 20. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  OV C 325, 24.12.2002., 1. lpp.

(2)  COM(2007) 833, galīgā redakcija.

(3)  2008/2129(INI), 2008. gada 24. novembris.

(4)  2008/C 140/08.

(5)  CdR 94/2008.

(6)  http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A6-2005-0278&language=EN

(7)  OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(8)  OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.

(9)  COM (2007) 228, galīgā redakcija, 2007. gada 2. maijs.

(10)  AVMS, skatīt 2007/65/EK.

(11)  Lēmums Nr. 1718/2006/EK.