PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	27,8
	XS	31,8
	ZZ	29,8
0707 00 05	MK	23,0
	TR	100,7
	ZZ	61,9
0709 90 70	TR	98,5
	ZZ	98,5
0805 50 10	AR	69,6
	UY	54,4
	ZA	62,4
	ZZ	62,1
0806 10 10	EG	151,9
	MA	152,5
	TR	129,4
	ZA	114,6
	ZZ	137,1
0808 10 80	AR	119,0
	BR	73,0
	CL	91,0
	CN	81,7
	NZ	95,5
	US	105,4
	ZA	92,4
	ZZ	94,0
0808 20 50	AR	114,1
	CL	56,4
	TR	153,3
	ZA	105,8
	ZZ	107,4
0809 10 00	TR	148,9
	ZZ	148,9
0809 20 95	CA	324,1
	TR	250,2
	US	307,8
	ZZ	294,0
0809 30	TR	153,7
	ZZ	153,7
0809 40 05	BA	39,5
	ZZ	39,5

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 329/2007 I pielikumu groza šādi.

Saraksta “1.1. Materiāli, ķīmikālijas, mikroorganismi un toksīni” 1.1A iedaļā “Preces” pievieno šādus ierakstus:

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 329/2007 IV pielikumu groza šādi.

1)

Pozīcijā “Fiziskas personas” pievieno šādus ierakstus: a) Han Yu-ro. Amats: Korea Ryongaksan General Trading Corporation direktors. Cita informācija: piedalās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ballistisko raķešu programmā. b) Hwang Sok-hwa. Amats: General Bureau of Atomic Energy (GBAE) direktors. Cita informācija: piedalās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolenerģijas programmā GBAE Scientific Guidance Bureau vadītāja amatā, piedalījies Joint Institute for Nuclear Research Zinātniskās komitejas darbā. c) Ri Hong-sop. Dzimšanas gads: 1940. Amats: Bijušais Yongbyon Nuclear Research Centre direktors. Cita informācija: pārraudzīja trīs galvenās iekārtas, kas iesaistītas ieročiem izmantojamā plutonija ražošanā: degvielas ražošanas iekārtu, kodolreaktoru un pārstrādes iekārtu. d) Ri Je-son (alias Ri Che-son). Dzimšanas gads: 1938. Amats: General Bureau of Atomic Energy (GBAE), kas ir galvenā aģentūra, kura vada Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolenerģijas programmu, direktors. Cita informācija: atbalsta vairākus centienus kodolenerģijas jomā, tostarp Yongbyon Nuclear Research Centre un Namchongang Trading Corporation vadību, ko veic GBAE. e) Yun Ho-jin (alias Yun Ho-chin). Dzimšanas datums: 13.10.1944. Amats: Namchongang Trading Corporation direktors. Cita informācija: pārrauga urāna bagātināšanas programmai vajadzīgo preču importu.

2)

Pozīcijā “Juridiskās personas, iestādes un organizācijas” pievieno šādus ierakstus: a) General Bureau of Atomic Energy (GBAE) (cits nosaukums General Department of Atomic Energy (GDAE)). Adrese: Haeudong, Pyongchen District, Pyongyang, Democratic People’s Republic of Korea. Cita informācija: GBAE atbild par Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolenerģijas programmu, kas ietver Yongbyon Nuclear Research Centre un tā 5 MWe (25 MWt) plutonija ražošanas pētniecības reaktoru, ka arī tā degvielas ražošanas un pārstrādes iekārtas. GBAE organizēja ar kodolenerģiju saistītas sanāksmes un apspriešanas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru. GBAE ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas galvenā aģentūra, kas pārrauga kodolenerģijas programmas, tostarp Yongbyon Nuclear Research Centre darbību. b) Hong Kong Electronics (cits nosaukums Hong Kong Electronics Kish Co.). Adrese: Sanaee St., Kish Island, Iran. Cita informācija: a) pieder Tanchon Commercial Bank un KOMID vai atrodas to kontrolē, vai arī rīkojas vai šķietami rīkojas to vārdā vai uzdevumā; b) kopš 2007. gada Hong Kong Electronics ir pārskaitījis Tanchon Commercial Bank un KOMID (abus 2009. gada aprīlī norādījusi ANO Sankciju komiteja) vārdā miljoniem dolāru no līdzekļiem, kas saistīti ar ieroču izplatīšanu. Hong Kong Electronics atviegloja naudas pārvietošanu no Irānas uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku KOMID uzdevumā. c) Korea Hyoksin Trading Corporation (cits nosaukums Korea Hyoksin Export And Import Corporation). Adrese: Rakwon-dong, Pothonggang District, Pyongyang, Democratic People’s Republic of Korea. Cita informācija: a) atrodas Pyongyang, Democratic People’s Republic of Korea; b) Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas uzņēmums, kas pakļauts Korea Ryonbong General Corporation (2009. gada aprīlī norādījusi ANO Sankciju komiteja) un piedalās masu iznīcināšanas ieroču izstrādē. d) Korean Tangun Trading Corporation. Cita informācija: a) atrodas Phenjanā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā; b) Korea Tangun Trading Corporation ir pakļauts Korejas Second Academy of Natural Sciences un ir galvenokārt atbildīgs par preču un tehnoloģiju iepirkumu Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pētniecības un attīstības programmu atbalstam aizsardzības jomā, to skaitā, bet ne tikai par masu iznīcināšanas ieroču un piegādes sistēmu programmām un iepirkumu, ieskaitot materiālus, kas tiek kontrolēti vai ir aizliegti saskaņā ar attiecīgajiem daudzpusējiem kontroles režīmiem. e) Namchongang Trading Corporation (citi nosaukumi a) NCG, b) Namchongang Trading, c) Nam Chon Gang Corporation, d) Nomchongang Trading Co., e) Nam Chong Gan Trading Corporation). Cita informācija: a) atrodas Phenjanā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā; b) Namchongang ir Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas tirdzniecības uzņēmums, kas pakļauts General Bureau of Atomic Energy (GBAE). Namchongang ir piedalījies Japānā ražotu vakuuma sūkņu iepirkumā, kuri tika konstatēti Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodoliekārtā, ka arī ar kodolieročiem saistītā iepirkumā, kas saistīts ar kādu vācu privātpersonu. Turklāt kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām tas ir bijis iesaistīts alumīnija cauruļu un citu iekārtu iegādē, kuras ir īpaši paredzētas urāna bagātināšanas programmai. Tā pārstāvis ir bijušais diplomāts, kurš 2007. gadā kā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas pārstāvis piedalījās Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) veiktajā pārbaudē Yongbyon kodoliekārtās. Ņemot vērā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas iepriekšējo darbību ieroču izplatīšanas jomā, Namchongang ieroču izplatīšanas darbības izraisa lielas bažas.

“1.   Ražojumi, daļas un ierīces atbilst vides aizsardzības prasībām, kas paredzētas Čikāgas konvencijas 16. pielikuma I sējuma 9. grozījumā un II sējuma 6. grozījumā, ko piemēro no 2008. gada 20. novembra, izņemot attiecībā uz 16. pielikuma papildinājumiem.”

PIELIKUMS

Nr.	6/T&Q
Dalībvalsts	Vācija
Krājums	ANF/561214
Suga	Jūrasvelni (Lophiidae)
Zona	VI zona; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā
Datums	2009. gada 1. júlijs

PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iekļauj šādu ierakstu Nr. 18:

---

(1)  Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

PIELIKUMS

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā iekļauj šādu ierakstu Nr. 27:

---

(1)  Par VI pielikuma vienoto principu īstenošanu, novērtēšanas ziņojumu saturu un to secinājumiem sk. Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/environment/biocides/index.htm

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

no otras puses,

turpmāk attiecīgi “Kopiena” un “Šveice” un kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, turpmāk “1990. gada Nolīgums”,

tā kā būtu jāpaplašina 1990. gada Nolīguma darbības joma, tajā iekļaujot muitas drošības pasākumus, attiecīgi pievienojot jaunu nodaļu par šo jautājumu,

tā kā skaidrības un lielākas tiesiskās drošības interesēs 1990. gada Nolīgums ir ietverts šajā Nolīgumā, kas nomainīs 1990. gada Nolīgumu,

ņemot vērā Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 1972. gada 22. jūlijā,

ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1984. gada 9. aprīlī Luksemburgā pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstis, un Eiropas Kopienu Komisija, un paziņojumu par dinamiskas Eiropas Ekonomikas zonas izveidi, lai sekmētu savu valstu labklājību, ko 1988. gada 2. februārī Briselē pieņēma EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstu ministri,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir ratificējušas Starptautisko konvenciju par preču robežkontroles saskaņošanu,

paturot prātā vajadzību saglabāt esošo pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanas līmeni, precēm šķērsojot Kopienas un Šveices robežu, un tādējādi nodrošināt netraucētu tirdzniecību starp abām pusēm,

tā kā šāda vienkāršošana būtu jāievieš pakāpeniski,

tā kā veterināro un fitosanitāro kontroli tagad reglamentē 1999. gada 21. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

atzīstot, ka nosacījumus, ar kuriem veic pārbaudes un formalitātes, var pilnībā saskaņot, nekaitējot to mērķiem, pareizai izpildei vai efektivitātei,

tā kā nedrīkst pieļaut tādu šā nolīguma noteikumu interpretāciju, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām jāpilda saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem,

tā kā Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt katra savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kas atbilst pieņemtajiem pasākumiem atbilstīgi Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem,

tā kā ir vēlams, lai ar Šveici notiktu konsultācijas par Kopienas noteikumu attīstību attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, lai tā piedalītos attiecīgajā darbā Muitas kodeksa komitejā, kas izveidota ar 247.a pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un būtu informēta par šādu noteikumu īstenošanu,

tā kā Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās uzlabot to teritorijā ievesto vai no tām izvesto preču tirdzniecības drošību, nekavējot tirdzniecības plūsmu,

tā kā Līgumslēdzēju pušu interesēs ir ieviest līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus tādu preču pārvadāšanai, ko ieved no vai izved uz trešām valstīm,

tā kā šie muitas drošības pasākumi attiecas uz datu pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšanu drošības nolūkos, ar drošību saistīta riska pārvaldību un atbilstīgām muitas pārbaudēm, kā arī atzīta uzņēmēja statusa piešķiršanu savstarpēji atzītos drošības nolūkos,

tā kā Šveice nodrošina atbilstīgu personas datu aizsardzības līmeni,

tā kā attiecībā uz muitas drošības pasākumiem ir lietderīgi paredzēt atbilstīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, ietverot attiecīgo noteikumu piemērošanas apturēšanu, ja vairs netiek nodrošināts muitas drošības pasākumu līdzvērtīgums,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“pārbaudes” ir visas darbības, ar kurām muitas dienesti vai jebkuri citi kontroles dienesti veic transporta līdzekļu vai pašu preču fizisku vai vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai to būtība, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst datiem uzrādītajos dokumentos;

b)	“formalitātes” ir visas formalitātes, kuras iestādes piemēro uzņēmējam un kuras izpaužas kā dokumentu, precēm pievienoto sertifikātu vai citu datu uzrādīšana vai pārbaude neatkarīgi no izmantotās metodes vai datu nesēja, un kuras ir saistītas ar precēm vai transporta līdzekļiem;

c)

“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nevar brīvi pārvietot kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var notikt incidents, kas apdraud Kopienas, tās dalībvalstu vai Šveices drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus;

d)

“riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Pie tās pieder, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra uzraudzība un pārskatīšana, balstoties uz Kopienas, tās dalībvalstu un Šveices vai starptautiskiem avotiem un stratēģijām.

2. pants

Darbības joma

1.   Neskarot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumiem, kuri ir noslēgti starp Kopienu un Šveici, šis nolīgums attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvadājumiem, šķērsojot Šveices un Kopienas robežu, kā arī uz muitas drošības pasākumiem, ko piemēro tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm.

2.   Šis nolīgums neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm, kas saistītas ar kuģiem un gaisakuģiem kā transporta līdzekļiem; tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras tiek pārvadātas ar minētajiem transporta līdzekļiem.

3. pants

Aptvertās teritorijas

1.   Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, Kopienas muitas teritorijai un, no otras puses, Šveices muitas teritorijai un tās muitas anklāviem.

2.   Šo nolīgumu piemēro arī Lihtenšteinas Firstistē, kamēr to ar Šveici saista muitas savienības līgums.

II   NODAĻA

PROCEDŪRAS

4. pants

Izlases pārbaudes un formalitātes, kas nav muitas drošības pārbaudes, kuras minētas III nodaļā

1.   Ja vien šajā nolīgumā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

—	dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un pēc iespējas vienā vietā,

—	pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

2.   Lai piemērotu 1. punkta otro ievilkumu, veicot izlases pārbaudes, par pamatu pieņem to sūtījumu kopskaitu, kuri šķērso robežkontroles punktu, tiek uzrādīti muitas punktam vai citai pārbaudes iestādei noteiktā laikposmā, nevis preču kopskaitu, kas veido katru sūtījumu.

3.   Līgumslēdzējas puses preču nosūtīšanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu importam, tranzītam un eksportam.

4.   Līgumslēdzējas puses cenšas izvietot muitas punktus, tostarp to teritoriju iekšienē izvietotās muitas iestādes, tā, lai vislabāk ievērotu uzņēmēju prasības.

5. pants

Pilnvaru deleģēšana

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās iestādes skaidri izteiktā veidā ir deleģējušas pilnvaras un ir dota atļauja rīkoties kompetento iestāžu vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, ciktāl tas attiecas uz nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu, dokumentu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina, lai būtu pieejami šo pārbaužu veikšanai vajadzīgie līdzekļi.

6. pants

Pārbaužu un dokumentu atzīšana

Lai īstenotu šo nolīgumu un neskarot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas puses preču importa vai ienākošā preču tranzīta gadījumā atzīst otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un to sagatavotos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts prasībām.

7. pants

Robežkontroles punktu darba laiks

1.   Ja to atļauj satiksmes plūsmas intensitāte, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka:

a)

robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai: — robežas var šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstīgām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimību izplatību vai aizsargātu dzīvniekus, — pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transporta līdzekļu kustību un to preču pārvadājumiem, kam nepiemēro muitas tranzīta procedūru, var veikt no pirmdienas līdz piektdienai ne mazāk kā desmit stundas bez pārtraukuma un sestdienās ne mazāk kā sešas stundas bez pārtraukuma, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas;

b)	ja preces un transportlīdzekļus pārvadā ar gaisa transportu, a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto darba laiku pielāgo tā, lai tas atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā to vajadzības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

2.   Ja tās pašas pierobežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, Līgumslēdzējas puses var kopīgi vienoties, ka attiecībā uz konkrētiem šādiem punktiem notiks atkāpe no 1. punkta ar noteikumu, ka šajā zonā ir pieejami citi punkti efektīvai preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar minēto šā panta punktu.

3.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu noteiktajiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja to īpaši pieprasa darba laikā ar attaisnojošiem iemesliem, ar nosacījumu, ka attiecīgos gadījumos tiek samaksāts par šādi sniegtajiem pakalpojumiem.

8. pants

Ātrās joslas

Līgumslēdzējas puses cenšas visos robežkontroles punktos, kuros vien tas ir tehniski iespējams un kuros to attaisno satiksmes plūsmas intensitāte, izveidot ātrās joslas, kas ir paredzētas precēm, kurām piemēro muitas tranzīta procedūru, to transporta līdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām tām precēm, kam piemēro pārbaudes un formalitātes, kuras nepārsniedz prasības, kas ir attiecinātas uz muitas tranzīta procedūrai pakļautajām precēm.

III   NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9. pants

Vispārīgi drošības noteikumi

1.   Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, un tādējādi garantēt drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs drošības līmenim uz to ārējām robežām.

2.   Līgumslēdzējas puses atsakās piemērot muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.

3.   Pirms noslēgt nolīgumus tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas puses iepriekš apspriežas ar trešām valstīm, lai nodrošinātu atbilstību šim nolīgumam, īpaši – ja paredzamais nolīgums ietver noteikumus, kuros ir atkāpe no muitas drošības pasākumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

10. pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1.   Precēm, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, drošības nolūkos veic ievešanas deklarēšanu (turpmāk “ievešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

2.   Precēm, kuras tiek izvestas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas uz trešām valstīm, drošības nolūkos veic izvešanas deklarēšanu (turpmāk “izvešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

3.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas tiek iesniegta pirms preču ievešanas vai izvešanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.

4.   Panta 1. un 2. punktā paredzēto ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai ir fakultatīvs raksturs līdz 2010. gada 31. decembrim, kamēr Kopienā ir spēkā pagaidu pasākumi, kas pieļauj atkāpes no prasības iesniegt šādas deklarācijas.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija netiek iesniegta, drošības riska analīzi, kas minēta 12. pantā, muitas dienesti veic, pamatojoties uz preču muitas deklarācijām vai uz jebkuru citu to rīcībā esošu informāciju, ne vēlāk kā preču uzrādīšanas brīdī, tās ievedot vai izvedot.

5.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī kompetentās iestādes, kurām tā jāpieņem.

6.   Šā nolīguma I pielikums nosaka:

—	ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju formu un saturu,

—	izņēmumus ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai,

—	ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas vietu,

—	ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas termiņu un

—	jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

7.   Muitas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja tā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajai kopsavilkuma deklarācijai.

11. pants

Atzītais uzņēmējs

1.   Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā nolīguma II pielikumā noteiktajiem kritērijiem drošības nolūkos piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā.

Tomēr ar dažiem nosacījumiem un attiecībā uz konkrētām atzīto uzņēmēju kategorijām ir iespējama atkāpe no prasības par uzņēmējdarbības veikšanu Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā, ja šā statusa piešķiršana tiek prasīta, jo īpaši – ņemot vērā nolīgumus ar trešām valstīm. Turklāt katra Līgumslēdzēja puse var izlemt, vai un ar kādiem nosacījumiem aviosabiedrībai vai kuģošanas sabiedrībai, kas neveic uzņēmējdarbību tās teritorijā, bet kurai tur atrodas savs reģionālais birojs, var piešķirt šo statusu.

Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas drošības pārbaudēm.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.

2.   Šā nolīguma II pielikums nosaka:

—	noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu un jo īpaši šā statusa piešķiršanas kritērijus un to piemērošanas nosacījumus,

—	atvieglojumus, ko var piešķirt,

—	noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa apturēšanu vai atcelšanu,

—	grozījumus attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm par to atzītajiem uzņēmējiem,

—	jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

12. pants

Muitas drošības pārbaužu un ar drošību saistīta riska pārvaldība

1.   Muitas drošības pārbaudes, kas nav izlases veida pārbaudes, balstās uz datorizētu riska analīzi, izmantojot datu apstrādes metodes.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse nosaka riska pārvaldības sistēmu, riska kritērijus un prioritārās jomas ar drošību saistītai muitas kontrolei.

3.   Līgumslēdzējas puses atzīst to ar drošību saistīta riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.

4.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai:

—	apmainītos ar informāciju nolūkā uzlabot un pastiprināt riska analīzi un muitas kontroles efektivitāti drošības jomā un

—	noteiktu piemērotos termiņos kopēju riska pārvaldības sistēmu, kopējus riska kritērijus, kā arī prioritārās kontroles jomas un ieviestu elektronisko sistēmu kopējai riska pārvaldības īstenošanai.

5.   Apvienotā komiteja pieņem visus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

13. pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1.   Apvienotā komiteja nosaka, kā Līgumslēdzējām pusēm jāuzrauga šīs nodaļas īstenošana un jāpārbauda atbilstība tās noteikumiem, kā arī noteikumiem šā nolīguma pielikumos.

2.   Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:

—	periodiski izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu un jo īpaši muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu,

—	veicot pārskatīšanu, lai uzlabotu tās piemērošanu vai grozītu tās noteikumus tā, lai šī nodaļa labāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem,

—	organizējot tematiskas apspriedes starp abu Līgumslēdzēju pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru revīziju, tostarp uz vietas.

3.   Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas uzņēmēju tiesības.

14. pants

Dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība

Uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgos saņēmējas Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos.

Jo īpaši šo informāciju nedrīkst izpaust personām, kas nav attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

IV   NODAĻA

SADARBĪBA

15. pants

Iestāžu sadarbība

1.   Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts un reģionālā vai vietējā līmenī starp iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse, ciktāl tas uz šo pusi attiecas, gādā, lai personas, kas iesaistītas šajā nolīgumā aprakstītajā tirdzniecībā, var ātri informēt kompetentās iestādes par jebkādām problēmām, kas radušās, šķērsojot robežas.

3.   Sadarbība, kas minētā 1. punktā, jo īpaši ietver:

a)	robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstīgi pārvadājumu vajadzībām;

b)	robežkontroles punktu pārveidi, ja iespējams, blakus izvietojot pārbaudes punktus;

c)	robežas abās pusēs izvietoto robežkontroles punktu un iestāžu atbildības sfēras saskaņošanu;

d)	piemērotu risinājumu meklēšanu paziņotajām problēmām.

4.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai saskaņotu darba laiku dažādām struktūrvienībām, kuras veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

16. pants

Paziņošana par jaunām pārbaudēm un formalitātēm, kas nav ietvertas III nodaļā minētajos muitas drošības pasākumos

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti jomā, uz ko neattiecas III nodaļa, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

Attiecīgā Līgumslēdzēja puse nodrošina, lai pasākumi, kas veikti robežu šķērsošanas atvieglošanai, netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

17. pants

Satiksmes plūsma

1.   Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs to pienācīgai veikšanai. Tādēļ tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos preču un dokumentu, kas saistīti ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, apstrādes noteikumus tā, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.

2.   To valstu kompetentās iestādes, kuru teritorijā atgadās nopietni preču pārvadāšanas traucējumi, kas var apdraudēt atvieglotu un paātrinātu robežu šķērsošanu, nekavējoties informē citu valstu kompetentās iestādes, kuras skar minētie traucējumi.

3.   Katras skartās valsts kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo Apvienotajai komitejai, kura vajadzības gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

18. pants

Administratīvā palīdzība

1.   Lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecības norisi starp Līgumslēdzējām pusēm un atvieglotu visu neatbilstību vai pārkāpumu atklāšanu, attiecīgo valstu muitas iestādes, atbildot uz pieprasījumu vai uzskatot, ka tas ir otras Līgumslēdzējas puses interesēs, pēc savas iniciatīvas sniedz viena otrai visu pieejamo informāciju (tostarp administratīvā kārtā iegūtos datus un ziņojumus), kas var noderēt šā nolīguma pienācīgai īstenošanai.

2.   Palīdzību var pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atteikt, ja pieprasījumu saņēmusī valsts uzskata, ka šāda palīdzība apdraud tās drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiski svarīgas intereses vai liek izpaust rūpniecības, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

3.   Ja palīdzība tiek pārtraukta vai liegta, lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo valstij, kas izteikusi pieprasījumu.

4.   Ja kādas valsts muitas iestāde pieprasa tādu palīdzību, ko tā pati nespētu sniegt, ja tai to pieprasītu, tā šo faktu norāda prasījumā. Muitas iestāde, kas šādu pieprasījumu saņem, ir kompetenta lemt par pieprasījuma izpildi.

5.   Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, izmanto vienīgi šā nolīguma mērķiem, un saņēmēja valsts nodrošina tai tādu pašu aizsardzību, kādu šīs valsts tiesību akti paredz līdzīga rakstura informācijas aizsardzībai. Šādu informāciju citiem nolūkiem izmanto ar tā muitas dienesta rakstisku atļauju, kas to sniedzis, un attiecībā uz šo informāciju ievēro visus šā dienesta noteiktos ierobežojumus.

V   NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀS STRUKTŪRAS

19. pants

Apvienotā komiteja

1.   Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kurā pārstāvētas Līgumslēdzējas puses.

2.   Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

3.   Apvienotā komiteja rīko sanāksmes pēc vajadzības, bet vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

4.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā inter alia paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru noteikšanas kārtība.

5.   Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu apakškomiteju vai darba grupu, kas varētu palīdzēt tās pienākumu veikšanā.

20. pants

Apspriežu grupas

1.   Attiecīgo valstu kompetentās iestādes var izveidot jebkādu apspriežu grupu, kas atbildīga par praktisku, tehnisku vai organizatorisku jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.

2.   Apspriežu grupas, kas minētas 1. punktā, pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma rīko sanāksmi, kad vien tas nepieciešams. Atbildīgās Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par savām apspriedēm.

21. pants

Apvienotās komitejas pilnvaras

1.   Apvienotā komiteja ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldi un nodrošina tā pareizu īstenošanu. Šajā nolūkā tā sniedz ieteikumus un pieņem lēmumus.

2.   Pieņemot lēmumu, Apvienotā komiteja var grozīt III nodaļu un pielikumus.

3.   Papildus šajā nolīgumā konkrēti paredzētajiem jautājumiem tā pieņem lēmumus par tehnisku un administratīvu pasākumu īstenošanu, lai samazinātu pārbaudes un formalitātes.

4.   Līgumslēdzējas puses lēmumus īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem.

5.   Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, Līgumslēdzējas puses regulāri informē Apvienoto komiteju par pieredzi, kas gūta tā īstenošanā, un Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses pieprasījuma apspriežas Apvienotajā komitejā.

22. pants

Tiesību aktu attīstība

1.   Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, ko reglamentē III nodaļa, tā neformāli prasa Šveices ekspertu viedokli tādā pašā veidā, kādā tā prasa dalībvalstu ekspertu viedokli.

2.   Kad Eiropas Komisija nosūta savu priekšlikumu dalībvalstīm vai Eiropas Savienības Padomei, tā nosūta kopiju Šveicei.

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, Apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

3.   Laikā līdz Kopienas akta pieņemšanai Līgumslēdzējas puses atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā, ja to pieprasa kāda no pusēm, notiekot nepārtrauktam informācijas apmaiņas un konsultāciju procesam.

4.   Lēmumi par III nodaļas grozījumiem, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā attiecīgo Kopienas tiesību aktu attīstību jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai ļautu tos īstenot vienlaikus ar grozījumiem Kopienas tiesību aktos, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nav iespējams pieņemt, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, lēmuma projektā paredzētie grozījumi, kas iesniegti Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai, tiek piemēroti provizoriski, tiklīdz tas ir iespējams, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

5.   Līgumslēdzējas puses sadarbojas informācijas apmaiņas un apspriežu posmā, lai procesa noslēgumā atvieglotu lēmuma pieņemšanu Apvienotajā komitejā.

23. pants

Piedalīšanās Muitas kodeksa komitejā

Kopiena nodrošina Šveices ekspertu dalību sēdēs novērotāja statusā jautājumos, kas tos skar, Muitas kodeksa komitejā, kura palīdz Eiropas Komisijai tās pilnvaru īstenošanā jomās, uz kurām attiecas III nodaļa.

24. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, neskarot 29. pantu, tiek izskatītas Apvienotajā komitejā, kas cenšas panākt izlīgumu.

25. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nolīgumi, ko jebkura no tām noslēgusi ar trešo valsti jomā, uz kuru attiecas III nodaļa, neuzliek saistības otrai Līgumslēdzējai pusei, ja vien Apvienotā komiteja nelemj citādi.

VI   NODAĻA

DAŽĀDI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Maksājumu atvieglojumi

Līgumslēdzējas puses gādā, lai summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot arī banku garantētus vai apstiprinātus starptautiskus čekus tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

27. pants

Nolīguma īstenošana

Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā nolīguma noteikumu efektīvu un saskaņotu piemērošanu, ņemot vērā vajadzību atvieglot preču pārvietošanu pāri robežai un vajadzību panākt abpusēji pieņemamus risinājumus, ja ir radušās grūtības sakarā ar minēto noteikumu piemērošanu.

28. pants

Pārskatīšana

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz priekšlikumu otrai Līgumslēdzējai pusei. Pārskatītais nolīgums stāsies spēkā pēc pušu iekšējo procedūru pabeigšanas.

29. pants

Līdzsvara atjaunošanas pasākumi

1.   Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var veikt attiecīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, tostarp šā nolīguma III nodaļas piemērošanas apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra Līgumslēdzēja puse neievēro tās nosacījumus vai ka vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums.

Ja jebkāda kavēšanās varētu apdraudēt muitas drošības pasākumu efektivitāti, var pieņemt pagaidu drošības pasākumus bez iepriekšējas apspriešanās ar noteikumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

2.   Ja vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums, jo nav pieņemti šā nolīguma 22. panta 4. punktā paredzētie grozījumi, kāda no Līgumslēdzējām pusēm var apturēt III nodaļas piemērošanu, sākot ar attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienu, ja vien Apvienotā komiteja, apsvērusi, kā turpināt tās piemērošanu, nelemj citādi.

3.   Šādu pasākumu darbības joma un termiņi ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr situācija neatrisinās un netiek nodrošināts atbilstīgs līdzsvars starp tiesībām un saistībām, kas izriet no šā nolīguma. Līgumslēdzēja puse var lūgt Apvienoto komiteju apspriesties par pasākumu proporcionalitāti un attiecīgā gadījumā lemt par domstarpību izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta III pielikumā. Šādi nevar atrisināt nekādus šā nolīguma noteikumu interpretēšanas jautājumus, kas ir identiski atbilstīgajiem noteikumiem Kopienas tiesību aktos.

30. pants

Preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumi vai ierobežojumi

Šā nolīguma noteikumi neliek šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumam vai ierobežojumiem, ko noteikušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis un kas pamatoti ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides, nacionālo kultūras bagātību, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzību.

31. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums beidz darboties 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

32. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

33. pants

Ratifikācija

1.   Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Tas stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā ar noteikumu, ka Līgumslēdzējas puses pirms minētās dienas viena otru ir informējušas, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras.

2.   Ja šis nolīgums nestājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc datuma, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3.   Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, Līgumslēdzējas puses piemēro šo nolīgumu provizoriski no 2009. gada 1. jūlija vai vēlāk, pusēm par to vienojoties.

4.   Šis nolīgums pēc tā stāšanās spēkā aizstāj 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem.

34. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.