ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.193.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 193

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 24. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 606/2009 (2009. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

60

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

24.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 606/2009

(2009. gada 10. jūlijs),

ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (1), un jo īpaši tās 25. panta 3. punktu un 32. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā ietvertajā vīna definīcijā, kurā ir norādītas vīnkopības produktu kategorijas, ir paredzēts, ka kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 %. Tomēr šī robeža var sasniegt 20 % vīniem, kuri ražoti bez bagātināšanas dažās vīnogu audzēšanas zonās, kuras ir jānosaka.

(2)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas II nodaļā, kā arī tās V un VI pielikumā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par vīndarības procesiem un metodēm, un tajos ir norādīts, ka papildu informāciju var iegūt sīki izstrādātos īstenošanas noteikumos, kuri jāpieņem Komisijai. Skaidrā un precīzā veidā ir jānosaka atļautās vīndarības metodes, iekļaujot vīnu saldināšanas noteikumus, kā arī jānosaka atsevišķu vielu izmantošanas robežas un dažu minēto vielu izmantošanas nosacījumi.

(3)

Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (2) IV pielikumā ir norādītas atļautās vīndarības metodes [enoloģiskā prakse]. Šo atļauto vīndarības metožu izklāsts ir jāsaglabā, to iekļaujot vienotā pielikumā, minētās metodes papildinot atbilstoši vīna ražošanas tehnoloģiskajai attīstībai un tās aprakstot vienkāršākā un konsekventākā veidā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A daļā Kopienā ražotajiem vīniem noteiktais maksimālais sulfītu saturs pārsniedza Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) noteiktās robežas. Jāpanāk šā daudzuma atbilstība OIV noteiktajām robežām, kuras ir starptautiski atzītas, un attiecībā uz dažiem īpašiem saldajiem vīniem, kuri tiek ražoti nelielos daudzumos, jāsaglabā atkāpes, kas nepieciešamas tajos ietilpstošā palielinātā cukura daudzuma dēļ un lai nodrošinātu šo vīnu labāku uzglabāšanu. Ņemot vērā notiekošo zinātnisko pētījumu rezultātus par sulfītu samazināšanu un aizstāšanu vīnā, kā arī par sulfītu daudzumu, kas ar vīnu nonāk pārtikā, ir jābūt iespējai pieļaujamos daudzumus vēlāk pārskatīt, lai tos samazinātu.

(5)

Jānosaka kārtība, kādā dalībvalstis var piešķirt atļaujas noteiktu Kopienas tiesību aktos neparedzētu vīnkopības metožu un procesu izmantošanai ierobežotā laika periodā un eksperimentāliem mērķiem.

(6)

Dzirkstošo vīnu, augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu un augstas kvalitātes aromātisku dzirkstošo vīnu gatavošanai papildus citur atļautajām vīndarības metodēm ir nepieciešams īpašu metožu kopums. Skaidrības labad šīs metodes ir jāiekļauj atsevišķā pielikumā.

(7)

Desertvīnu gatavošanai papildus citur atļautajām vīndarības metodēm ir nepieciešams īpašu metožu kopums, tāpat arī atsevišķu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu gatavošanai ir raksturīgas dažas īpatnības. Skaidrības labad šīs metodes un ierobežojumi ir jāiekļauj atsevišķā pielikumā.

(8)

Kupāža ir bieži pielietota vīndarības metode un, ņemot vērā tās iespējamo ietekmi uz vīna kvalitāti, ir jāprecizē tās definīcija un jāierobežo tās izmantošana, lai nepieļautu pārmērīgu izmantošanu un nodrošinātu augstu vīna kvalitāti ar vislielāko konkurētspēju šajā nozarē. Sārtvīna ražošanas sakarā iepriekšminēto iemeslu pēc šī prakse ir īpaši jāregulē attiecībā uz atsevišķiem vīniem, kuriem specifikāciju noteikumus nepiemēro.

(9)

Kopienas tiesību aktos attiecībā uz pārtikas produktiem, kā arī OIV Starptautiskajā vīndarības kodeksā jau ir noteiktas izmantoto vielu tīrības un identifikācijas specifikācijas attiecībā uz lielu skaitu vīndarības metožu. Saskaņotības un skaidrības labad vispirms ir jāatsaucas uz minētajām specifikācijām, vienlaikus paredzot tās papildināt ar noteikumiem, kas ir raksturīgi situācijai Kopienā.

(10)

Vīnkopības produktus, kuri neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas II nodaļas noteikumiem vai tiem noteikumiem, kuri jāparedz šajā regulā, nevar laist tirgū. Tomēr dažu šo produktu izmantošana rūpniecībā ir iespējama, un šajā saistībā ir jāprecizē noteikumi, lai nodrošinātu atbilstošu šo produktu galamērķa kontroli. Turklāt, lai nepieļautu ekonomiskus zaudējumus, ko ciestu uzņēmēji, kuriem ir noteiktu pirms šīs regulas piemērošanas datuma ražotu produktu krājums, ir jāparedz, ka produktus, kas ražoti atbilstīgi tiesību aktiem, kuri bija spēkā pirms šā datuma, varētu piegādāt patēriņam.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma D daļas 4. punktu par jebkuru bagātināšanas, paskābināšanas un atskābināšanas darbību ir jāziņo kompetentajām iestādēm. Tas pats attiecas uz cukura, koncentrētas vīnogu misas un rektificētas koncentrētas vīnogu misas daudzumiem, kas atrodas pie fiziskām vai juridiskām personām, kuras veic minētās darbības. Šādu paziņojumu mērķis ir dot iespēju uzraudzīt minētās darbības. Līdz ar to paziņojumi ir jāadresē tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā darbība notiks, un tiem jābūt pēc iespējas precīzākiem, kā arī, ja ir paredzēts spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums, tie savlaicīgi ir jānosūta kompetentajai iestādei, lai tā varētu veikt efektīvu pārbaudi.

(12)

Attiecībā uz paskābināšanu un atskābināšanu pietiek ar pārbaudi pēc konkrētās darbības veikšanas. Šā iemesla dēļ un lai vienkāršotu administratīvās procedūras, ir jāatļauj iesniegt šos paziņojumus, izņemot pirmo paziņojumu vīna gadā, atjauninot reģistrus, kurus regulāri pārbauda kompetentā iestāde. Dažās dalībvalstīs kompetentās iestādes veic sistemātisku analītisku pārbaudi visām to produktu partijām, kurus pārvērš vīnā. Paziņojums par nodomu vīnu bagātināt nav jāiesniedz, kamēr pastāv minētie nosacījumi.

(13)

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 VI pielikuma D daļā paredzētā vispārējā noteikuma, vīna vai vīnogu misas liešana uz vīna nogulsnēm, vīnogu čagām vai izspiestas “aszú” vai “výber” masas ir būtiska dažu ungāru un slovāku vīnu gatavošanas iezīme. Šīs metodes īpašie nosacījumi ir jānosaka saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs 2004. gada 1. maijā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(14)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. pantā ir paredzēts, ka analīzes metodes, lai noteiktu to produktu sastāvu, uz kuriem attiecas šī regula, un noteikumi, pēc kuriem var noteikt, vai šie produkti ir apstrādāti, neievērojot atļautās vīndarības metodes, ir tās metodes un noteikumi, ko ieteikusi un publicējusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija (OIV) tās Vīna un misas starptautisko analīzes metožu krājumā. Gadījumā, ja ir jāizmanto tādas analīzes metodes, kas ir specifiskas dažiem Kopienas vīnkopības produktiem un kuras OIV nav noteikusi, tad šīs Kopienas metodes ir jāapraksta.

(15)

Lai nodrošinātu labāku pārredzamību, Kopienas līmenī ir jāpublicē attiecīgo analīzes metožu saraksts un apraksts.

(16)

Tādēļ ir jāatceļ Komisijas 1990. gada 17. septembra Regula (EEK) Nr. 2676/90, ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei (3), un Komisijas 2008. gada 8. maija Regula (EK) Nr. 423/2008, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 īstenošanas noteikumus un ar ko izveido Kopienas enoloģiskās prakses [vīndarības metožu] un procesu kodeksu (4).

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniedza regulatīvā komiteja, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 113. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šajā regulā tiek noteikti konkrēti sīki izstrādāti Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas I un II nodaļas īstenošanas noteikumi.

2. pants

Vīnogu audzēšanas zonas, kurās vīna kopējā spirta tilpumkoncentrācija var sasniegt maksimāli 20 %

Regulas (EK) 479/2008 IV pielikuma 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētie vīnogu audzēšanas reģioni ir C I, C II un C III zonas, kuras ir norādītas minētās regulas IX pielikumā, kā arī tās B zonas platības, kurās var ražot baltvīnus ar šādām aizsargātām ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm: “Vin de pays de Franche-Comté” un “Vin de pays du Val de Loire”.

3. pants

Atļautās vīndarības metodes un ierobežojumi

1.   Atļautās vīndarības metodes un ierobežojumi, kuri piemērojami to produktu gatavošanai un uzglabāšanai, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 479/2008 un kuri minēti tās 29. panta 1. punktā, ir noteikti šīs regulas I pielikumā.

2.   Atļautās vīndarības metodes, to izmantošanas nosacījumi un izmantošanas ierobežojumi ir norādīti IA pielikumā.

3.   Pieļaujamais sēra dioksīda saturs vīnā ir norādīts IB pielikumā.

4.   Pieļaujamais gaistošo skābju saturs ir norādīts IC pielikumā.

5.   Nosacījumi attiecībā uz saldināšanas metodi ir noteikti ID pielikumā.

4. pants

Jaunu vīndarības metožu eksperimentālā izmantošana

1.   Eksperimentāliem mērķiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 29. panta 2. punktā, katra dalībvalsts ne ilgāk kā trīs gadus var atļaut izmantot atsevišķas vīndarības metodes vai procesus, kuri nav paredzēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā, ar nosacījumu, ka:

a)

attiecīgās metodes un procesi atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 27. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un minētās regulas 30. panta no b) līdz e) punktā minētajiem kritērijiem;

b)

attiecīgās metodes un procesus piemēro daudzumiem, kas nepārsniedz 50 000 hektolitru gadā vienam eksperimentam;

c)

eksperimenta sākumā attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katras atļaujas nosacījumiem;

d)

attiecīgo procesu norāda uz pavaddokumenta, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 1. punktā, un ieraksta reģistrā, kas paredzēts tās 112. panta 2. punktā.

“Eksperiments” nozīmē darbību vai darbības saistībā ar skaidri noteiktu izpētes projektu un ar vienotu eksperimentu protokolu.

2.   Šādu metožu un procesu eksperimentālās izmatošanas ceļā iegūtos produktus var laist citas dalībvalsts tirgū tad, ja dalībvalsts, kura atļāva veikt eksperimentu, iepriekš ir informējusi saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par atļaujas nosacījumiem un attiecīgajiem daudzumiem.

3.   Trīs mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā laika posma beigām attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai ziņojumu par atļauto eksperimentu un tā rezultātiem. Komisija informē pārējās dalībvalstis par šā eksperimenta rezultātiem.

4.   Vajadzības gadījumā un atkarībā no šiem rezultātiem attiecīgā dalībvalsts var lūgt Komisijai atļauju turpināt minēto eksperimentu, iespējams, ar lielāku produkta daudzumu nekā pirmajā eksperimentā, uz jaunu trīs gadu ilgu laikposmu. Iesniegumam dalībvalsts pievieno atbilstīgu dokumentāciju. Komisija, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 113. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu par to, vai apmierināt lūgumu turpināt eksperimentu.

5. pants

Dzirkstošo vīnu kategorijām piemērojamās vīndarības metodes

Regulas (EK) Nr. 479/2008 32. panta otrās daļas b) punktā minētās atļautās vīndarības metodes un ierobežojumi, tostarp bagātināšanas, paskābināšanas un atskābināšanas jomā, attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes aromātiskiem dzirkstošajiem vīniem, ir norādīti šīs regulas II pielikumā, neskarot vispārēji piemērojamās vīndarības metodes un ierobežojumus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šīs regulas I pielikumā.

6. pants

Desertvīniem piemērojamās vīndarības metodes

Regulas (EK) Nr. 479/2008 32. panta otrās daļas c) punktā minētās atļautās vīndarības metodes un ierobežojumi attiecībā uz desertvīniem, ir norādīti šīs regulas III pielikumā, neskarot vispārēji piemērojamās vīndarības metodes un ierobežojumus, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šīs regulas I pielikumā.

7. pants

Kupāžas definīcija

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 32. panta otrās daļas d) punkta nozīmē “kupāža” ir tādu vīnu vai misu samaisīšana, kuriem ir dažāda ģeogrāfiskā izcelsme, vīnogu šķirne, ražas novākšanas gads vai vīna vai misas kategorija.

2.   Par dažādām vīna vai misas kategorijām uzskata:

a)

sarkanvīnu, baltvīnu, kā arī misas vai vīnus, kas izmantojami, lai iegūtu vienu šo vīnu kategoriju;

b)

vīnu bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kā arī misas vai vīnus, kas izmantojami, lai iegūtu vienu šo vīnu kategoriju.

Šā punkta piemērošanai sārtvīnu uzskata par sarkanvīnu.

3.   Par kupāžu neuzskata šādus procesus:

a)

bagātināšanu, pievienojot koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

b)

saldināšanu.

8. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz sajaukšanu un kupāžu

1.   Vīna iegūšanai var izmantot sajaukšanu vai kupāžu tikai tad, ja šīs sajaukšanas vai kupāžas sastāvdaļām piemīt īpašības, kas paredzētas vīna ieguvei, un tās atbilst Regulā (EK) Nr. 479/2008 un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

Tāda baltvīna, kuram nav ACVN vai AĢIN, un sarkanvīna, kuram nav ACVN vai AĢIN, kupāžas rezultātā sārtvīnu iegūt nevar.

Tomēr otrajā daļā izklāstītie noteikumi neizslēdz iespēju veikt šajā daļā paredzēto kupāžu, ja gala produktu ir paredzēts izmantot tāda mucas satura [cuvée] sagatavošanai, kāds definēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 I pielikumā, vai kas paredzēts pusdzirkstošo vīnu ražošanai.

2.   Vīnogu misas vai vīna, kas ir iegūts, izmantojot šīs regulas IA pielikuma 14. punktā minētās vīndarības metodes, kupāža ar vīnogu misu vai vīnu, kas nav iegūts, izmantojot minētās metodes, ir aizliegta.

9. pants

Vīndarības metodēs izmantoto vielu tīrības un identificēšanas specifikācija

1.   Ja Regulas (EK) Nr. 479/2008 32. panta otrās daļas e) punktā minētās specifikācijas vīndarības metodēs izmantoto vielu identificēšanai un šo vielu tīrības noteikšanai nav noteiktas ar Komisijas Direktīvu Nr. 2008/84/EK (5), tad tās specifikācijas, kuras ir noteiktas un publicētas Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas (OIV) Starptautiskajā vīndarības kodeksā.

Vajadzības gadījumā šos tīrības kritērijus papildina ar īpašām prasībām, kas paredzētas šīs regulas IA pielikumā.

2.   Enzīmiem un enzimātiskiem preparātiem, ko izmanto IA pielikumā iekļautajā sarakstā uzskaitītajās atļautajās vīnkopības metodēs un praksēs, jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (6) prasībām attiecībā uz pārtikas fermentiem.

10. pants

Nosacījumi tādu produktu uzglabāšanai, apritei un izmantošanai, kuri neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas II nodaļas vai šīs regulas noteikumiem

1.   Produkti, kuri neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas II nodaļas vai šīs regulas noteikumiem, tiek iznīcināti. Tomēr dalībvalstis var atļaut, ka atsevišķus produktus, kuru raksturīgās īpatnības tās nosaka, izmanto spirta ražošanā, etiķa ražošanā vai rūpnieciskiem mērķiem.

2.   Ražotāji vai tirgotāji nedrīkst turēt šādus produktus bez likumīga pamata, un tos drīkst pārvest tikai uz spirta rūpnīcām, etiķa rūpnīcām, uzņēmumiem, kuros tos izmanto rūpnieciskiem mērķiem vai produktiem, vai iznīcināšanas iekārtām.

3.   Dalībvalstis var likt pievienot denaturējošas vielas vai indikatorus 1. punktā minētajiem vīniem, lai padarītu tos vieglāk identificējamus. Pamatotu iemeslu dēļ dalībvalstis var arī aizliegt izmantošanas veidus, kas minēti 1. punktā, un likt attiecīgos produktus iznīcināt.

4.   Vīnu, kas ražots pirms 2009. gada 1. augusta, var piedāvāt vai piegādāt tiešai lietošanai pārtikā ar nosacījumu, ka tas atbilst tiem Kopienas vai valsts tiesību aktu noteikumiem, kuri bija spēkā pirms minētā datuma.

11. pants

Vispārīgi nosacījumi, kas piemērojami no vīna atšķirīgu produktu bagātināšanai, paskābināšanai un atskābināšanai

Procesi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma D daļas 1. punktā, jāveic vienā reizē. Tomēr dalībvalstis var atļaut dažus šos procesus veikt vairāk nekā vienā reizē, ja tas uzlabo attiecīgo produktu pārveidi vīnā. Tādos gadījumos robežas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikumā, attiecas uz attiecīgo procesu kopumā.

12. pants

Administratīvie noteikumi attiecībā uz bagātināšanu

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma D daļas 4. punktā minēto paziņojumu attiecībā uz darbībām, kas vērstas uz spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanu, izdara fiziskas vai juridiskas personas, kuras veic konkrētās darbības, ievērojot atbilstīgos termiņus un pārbaudes nosacījumus, ko noteikusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā minētā darbība notiek.

2.   Pirmajā punktā minēto paziņojumu izdara rakstiski, un tajā ir ietverta šāda informācija:

a)

paziņotāja nosaukums un adrese;

b)

vieta, kur tiks veikta darbība;

c)

datums un laiks, kad darbība sāksies;

d)

tā produkta apraksts, uz ko darbība attieksies;

e)

metode, ko izmanto šai darbībai, ar norādi par izmantojamā produkta veidu.

3.   Dalībvalstis var atļaut, ka kompetentajām iestādēm iepriekš nosūta paziņojumu, kas derīgs vairākām darbībām vai noteiktam laika posmam. Tādu paziņojumu pieņem tikai tad, ja paziņotājs reģistrē katru bagātināšanas darbību, kā paredzēts 6. punktā, un informāciju, kas minēta 2. punktā.

4.   Ja attiecīgo personu no paziņotās darbības savlaicīgas veikšanas attur force majeure apstākļi, tad dalībvalstis precizē nosacījumus, ar kādiem minētajai personai jāiesniedz kompetentajai iestādei jauns paziņojums tā, lai būtu iespējams veikt vajadzīgās pārbaudes.

5.   Pirmajā punktā minētais paziņojums nav jāiesniedz tajās dalībvalstīs, kurās kompetentas kontroles iestādes veic sistemātisku analītisku pārbaudi visu to produktu partijām, kuri tiek pārvērsti vīnā.

6.   Informācija par spirta koncentrācijas palielināšanas darbību norisi ir jāieraksta Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā minētajos reģistros uzreiz pēc šīs darbības beigām.

Ja iepriekš izdarītā paziņojumā, kas attiecas uz vairākām darbībām, nav norādīts to sākuma datums un laiks, tad pirms katras darbības sākuma ir papildus jāizdara ieraksts šajos reģistros.

13. pants

Administratīvie noteikumi attiecībā uz paskābināšanu un atskābināšanu

1.   Paskābināšanas un atskābināšanas gadījumā uzņēmēji iesniedz paziņojumu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma D daļas 4. punktā, ne vēlāk kā otrajā dienā pēc pirmās darbības, kas veikta jebkurā vīna gadā. Šis paziņojums ir derīgs visām darbībām attiecīgajā vīna gadā.

2.   Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, izdara rakstiski, un tajā ir ietverta šāda informācija:

a)

paziņotāja vārds un uzvārds [vai nosaukums] un adrese;

b)

darbības veids;

c)

vieta, kur darbība notika.

3.   Informācija par katras paskābināšanas un atskābināšanas darbības norisi ir jāieraksta reģistros, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.

14. pants

Vīna vai vīnogu misas liešana uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas “aszú”/“výber” masas

Vīna vai vīnogu misas liešanu uz nogulsnēm, vīnogu čagām vai presētas “aszú”/“výber” masas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 VI pielikuma D daļas 2. punktā, saskaņā ar dalībvalstu 2004. gada 1. maijā spēkā esošajiem tiesību aktiem veic šādi:

a)

“Tokaji fordítás” jeb “Tokajský forditáš” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz presētas “aszú”/“výber” masas;

b)

“Tokaji máslás” jeb “Tokajský mášláš” gatavo, lejot vīnogu misu vai vīnu uz “szamorodni”/“samorodné” vai “aszú”/“výber” nogulsnēm.

Attiecīgajiem produktiem jābūt iegūtiem vienā un tajā pašā ražas novākšanas gadā.

15. pants

Piemērojamās Kopienas metodes vīnu analīzei

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. panta otrajā daļā minētās analīzes metodes, kuras ir piemērojamas konkrētu vīna produktu vai konkrētu Kopienas līmenī noteiktu robežu pārbaudei, ir izklāstītas IV pielikumā.

2.   Komisija publicēja Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā to analīzes metožu sarakstu un aprakstu, kuras ir minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 31. panta pirmajā daļā un aprakstītas OIV Vīna un misas starptautisko analīzes metožu krājumā un kuras piemēro, lai pārbaudītu Kopienas tiesību aktos noteikto ierobežojumu un prasību izpildi attiecībā uz vīna produktu ražošanu.

16. pants

Atcelšana

Regula (EEK) Nr. 2676/90 un Regula (EK) Nr. 423/2008 tiek atceltas.

Atsauces uz atceltajām regulām un Regulu (EK) Nr. 1493/1999 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar V pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

17. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 10. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER-BOEL


(1)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(3)  OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp.

(4)  OV L 127, 15.5.2008., 13. lpp.

(5)  OV L 253, 20.9.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.


IA PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN PROCESI

1

2

3

Vīndarības metodes

Izmantošanas nosacījumi (1)

Izmantošanas ierobežojumi

1

Gāzēšana vai skābekļa pievienošana, izmantojot gāzveida skābekli

 

 

2

Termiskā apstrāde

 

 

3

Izgulsnēšana ar centrifūgu un filtrēšana ar inertu filtrēšanas “aģentu” vai bez tā

 

Iespējamās “aģenta” izmantošanas rezultātā apstrādātajā produktā nedrīkst palikt nekādi nevēlami piemaisījumi

4

Oglekļa dioksīda, argona vai slāpekļa izmantošana atsevišķi vai tos savstarpēji kombinējot, lai radītu inertu atmosfēru un rīkotos ar produktu, vienlaikus pasargājot to no gaisa iedarbības

 

 

5

Sausu vīna raugu vai raugu vīna suspensijā izmantošana

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai

 

6

Vienas vai vairāku šādu vielu izmantošana, lai veicinātu raugu augšanu, iespējami pievienojot mikrokristālisko celulozi kā nesēju:

 

 

diamonija fosfāta vai amonija sulfāta pievienošana

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai

Izmantošana attiecīgi 1 g/l (izteikts sāļos) (2) robežās vai 0,3 g/l robežās otrajai dzirkstošo vīnu fermentācijai

amonija bisulfīta pievienošana

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā

Izmantošana attiecīgi 0,2 g/l (izteikts sāļos) (2) robežās un 7. punktā paredzētajās robežās

tiamīna hidrohlorīda pievienošana

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, kā arī visu kategoriju dzirkstošā vīna otrajai fermentācijai

Izmantošana 0,6 mg/l (izteikts tiamīnā) robežās katrai apstrādei

7

Sēra dioksīda, kālija bisulfīta vai kālija metabisulfīta, ko var saukt arī par kālija disulfītu vai kālija pirosulfītu, izmantošana

 

Robežas (maksimālais daudzums tirgū laistā produktā) paredzētas IB pielikumā

8

Sēra dioksīda izdalīšana ar fizikāliem procesiem

Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, rektificētai koncentrētai vīnogu misai un jaunvīnam fermentācijas procesā

 

9

Apstrāde ar kokogli, ko izmanto vīndarībā

Tikai misām un jaunvīniem fermentācijas procesā, rektificētai koncentrētai vīnogu misai un baltvīniem

Sausa produkta izmantošanas robeža – 100 g uz hl

10

Dzidrināšana, izmantojot vienu vai vairākas šādas vielas vīndarības nolūkā:

pārtikas želatīns,

augu izcelsmes proteīni, kuri iegūti no labības vai zirņiem,

zivju līme,

kazeīns un kālija kazeināts,

albumīns,

bentonīts,

silīcija dioksīds gēla vai koloīda šķīduma veidā,

kaolīns,

tanīns,

pektinolītiskie enzīmi,

beta-glikanāzes enzimātiskie preparāti

Beta-glikanāzes izmantošanas nosacījumi ir paredzēti 1. papildinājumā

 

11

Sorbīnskābes izmantošana kālija sorbāta veidā

 

Maksimālais sorbīnskābes daudzums apstrādātajā produktā, kas ir laists tirgū – 200 mg/l

12

L(+) vīnskābes, L-ābolskābes, D, L-ābolskābes vai pienskābes izmantošana paskābināšanai

Nosacījumi un ierobežojumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma C un D daļā un šīs regulas 11. un 13. pantā

Specifikācijas L(+) vīnskābei paredzētas 2. papildinājuma 2. punktā

 

13

Atskābināšanas nolūkā izmanto vienu vai vairākas šādas vielas:

neitrāls kālija tartrāts,

kālija bikarbonāts,

kalcija karbonāts, kas var saturēt nelielus L(+) vīnskābes un L(-) ābolskābes kalcija dubultsāļu daudzumus,

kalcija tartrāts,

L(+) vīnskābe,

smalkā pulverī saberzts homogēns preparāts, kas sastāv no vīnskābes un kalcija karbonāta līdzvērtīgās proporcijās

Nosacījumi un ierobežojumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikuma C un D daļā un šīs regulas 11. un 13. pantā

Attiecībā uz L(+) vīnskābi – 2. papildinājumā paredzētajos nosacījumos

 

14

Aleppo priedes sveķu pievienošana

3. papildinājumā paredzētajos nosacījumos

 

15

Rauga šūnu sieniņu preparātu izmantošana

 

Izmantošana 40 g/hl robežās

16

Polivinilpolipirolidona izmantošana

 

Izmantošana 80 g/hl robežās

17

Pienskābes baktēriju izmantošana

 

 

18

Lizocīma pievienošana

 

Izmantošana 500 mg/l robežās (kad vielu pievieno misai un vīnam, kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l).

19

L-askorbīnskābes pievienošana

 

Maksimālais daudzums apstrādātajā vīnā, kas laists tirgū – 250 mg/l (3)

20

Jonu apmaiņas sveķu izmantošana

Tikai vīnogu misai, no kuras paredzēta rektificētas koncentrētas vīnogu misas gatavošana, ievērojot 4. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 

21

Tādu svaigu, nebojātu un neatšķaidītu vīna nogulšņu izmantošana sausajos vīnos, kas satur raugus, kuri radušies nesenā sauso vīnu raudzēšanas procesā

Produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

Daudzumi, kas nepārsniedz 5 % no apstrādātā produkta tilpuma

22

Caurpūšana [barbotēšana] ar argonu vai slāpekli

 

 

23

Oglekļa dioksīda pievienošana

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 7. un 9. punktā

Attiecībā uz negāzētiem vīniem maksimālais oglekļa dioksīda daudzums apstrādātā vīnā, kas laists tirgū, ir 3 g/l, un ar oglekļa dioksīdu saistītajam pārspiedienam 20 °C temperatūrā jābūt mazākam par 1 bāru.

24

Citronskābes pievienošana vīna stabilizācijas nolūkā

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

Maksimālais daudzums apstrādātajā vīnā, kas laists tirgū: 1g/l

25

Tanīnu pievienošana

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

 

26

Apstrāde:

baltvīnu un sārtvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu,

sarkanvīnu apstrāde ar kālija ferocianīdu vai ar kalcija fitātu

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 5. papildinājumā paredzētos nosacījumus

Kalcija fitāta izmantošanas robeža ir 8 g/hl

27

Metavīnskābes pievienošana

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

Izmantošana 100 mg/l robežās

28

Akācijas sveķu [gumiarābika] izmantošana

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6. 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

 

29

D, L-vīnskābes, ko sauc arī par vīnogskābi, vai arī tās neitrālā kālija sāļa izmantošana, lai nogulsnētu lieko kalciju

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 5. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 

30

Šādu vielu lietošana, lai veicinātu vīnskābes sāļu [tartrāta sāļu] nogulsnēšanos:

kālija bitartrāts vai kālija hidrogentartrāts,

kalcija tartrāts

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

Kalcija tartrāta izmantošanas robeža ir 200 g/hl

31

Vara sulfāta vai vara citrāta izmantošana, lai novērstu garšas vai smaržas trūkumus vīnā

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

Izmantošanas robeža ir 1 g/hl ar nosacījumu, ka vara saturs šādi apstrādātā produktā nav lielāks par 1 mg/l

32

Karameles pievienošana Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (4), nozīmē, lai pastiprinātu krāsu

Tikai desertvīniem

 

33

Tīra parafīna disku, kas piesūcināti ar alilizotiocianātu, izmantošana, lai radītu sterilu atmosfēru

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un vīnam

Atļauts tikai Itālijā, kamēr tas nav aizliegts ar šīs valsts tiesību aktiem un tikai traukos ar vairāk nekā 20 litru tilpumu

Vīnā nedrīkst saglabāties nekādi alilizotiocianāta piemaisījumi

34

Dimetildikarbonāta (DMDC) pievienošana vīnam mikrobioloģiskai stabilizācijai

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 6. papildinājumā paredzētos nosacījumus

Izmantošanas robeža ir 200 mg/l, un tirdzniecībā laistajā vīnā nav redzamu nosēdumu

35

Raugu mannoproteīnu pievienošana, lai nodrošinātu vīnskābes un proteīna stabilizāciju vīnos

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā

 

36

Elektrodialīzes apstrāde, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 7. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 

37

Ureāzes izmantošana, lai samazinātu urīnvielas līmeni vīnā

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 8. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 

38

Ozolkoksnes gabalu izmantošana vīndarības procesā, tostarp svaigu vīnogu un vīnogu misas fermentācijai

9. papildinājumā paredzētajos nosacījumos

 

39

Izmantošana:

kalcija algināts vai

kālija algināts

Tikai tādu visu kategoriju dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu gatavošanai, kuri iegūti, tos raudzējot pudelē, un kam nogulsnes atdala dekantējot

 

40

Vīna spirta koncentrācijas daļēja samazināšana

Tikai vīnam, ievērojot 10. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 

41

Polivinilimidazola/polivinilpirolidona (PVI/PVP) kopolimēru izmantošana, lai samazinātu vara, dzelzs un smago metālu saturu

11. papildinājumā paredzētajos nosacījumos

Izmantošana 500 mg/l robežās (kad vielu izmanto misai un vīnam, tās kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 500 mg/l)

42

Karboksimetilcelulozes (celulozes gumiarābika aizstājējs) pievienošana, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju

Tikai vīnam un visu kategoriju dzirkstošajiem un pusdzirkstošajiem vīniem

Izmantošana 100 mg/l robežās

43

Apstrāde ar katjonītiem, lai nodrošinātu vīna vīnskābes stabilizāciju

Daļēji fermentētai misai, ko lieto tiešam patēriņam pārtikā kā tādu, un produktiem, kuri noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, ievērojot 12. papildinājumā paredzētos nosacījumus

 


(1)  Ja nav noteikts citādi, aprakstīto metodi vai procesu var izmantot svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai, jaunvīnam fermentācijas procesā, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko lieto tiešā patēriņā pārtikā kā tādu, vīnam, visu kategoriju dzirkstošajiem vīniem, pusdzirkstošajam vīnam, gāzētam pusdzirkstošajam vīnam, desertvīnam, vīniem no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām un vīniem no pārgatavinātām vīnogām.

(2)  Šos amonija sāļus vielas var izmantot arī kopā, nepārsniedzot kopumā 1g/l un nepārkāpjot iepriekš norādītās īpašās 0,3 g/vai 0,2 g/l robežas.

(3)  Izmantošanas robeža ir 250 mg/l katrai apstrādei.

(4)  OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

1. papildinājums

Prasības attiecībā uz beta-glikanāzi

1.

Starptautiskais kods beta-glikanāzei: E.C. 3–2–1–58

2.

Beta-glikohidrolīze (sašķeļot Botrytis cinerea glikānu)

3.

Izcelsme: Trichoderma harzianum

4.

Piemērošanas joma: to beta-glikānu sašķelšana, kas atrodas vīnā, jo īpaši to, kas iegūti no pārgatavinātām vīnogām.

5.

Maksimālais izmantojamais daudzums: 3 g fermentu preparātu, kas satur 25 % kopējo organisko cietvielu (TOS) hektolitrā.

6.

Ķīmiskās un mikrobioloģiskās tīrības specifikācija:

Zudums žāvējot

Mazāk nekā 10 %

Smagie metāli

Mazāk nekā 30 ppm

Svins (Pb)

Mazāk nekā 10 ppm

Arsēns (As)

Mazāk nekā 3 ppm

Kopējais kolibaktēriju daudzums

Nekonstatē

Escherichia coli

25 g paraugā nekonstatē

Salmonella spp.

25 g paraugā nekonstatē

Kopējais aerobo baktēriju skaits

Mazāk nekā 5 × 104 šūnu/g

2. papildinājums

L(+)vīnskābe

1.

Vīnskābi, kuras izmantošana atskābināšanai ir paredzēta IA pielikuma 13. punktā, drīkst izmantot tikai tiem produktiem, kuri

 

ir iegūti no Elbling un Riesling vīnogu šķirnēm un

 

ir iegūti no vīnogām, kas novāktas šādos vīnkopības reģionos vīnogu audzēšanas A zonas ziemeļu daļā:

Ahr,

Rheingau,

Mittelrhein,

Mosel,

Nahe,

Rheinhessen,

Pfalz,

Moselle luxembourgeoise.

2.

Vīnskābei, kuras izmantošana paredzēta šā pielikuma 12. un 13. punktā, sauktai arī par L(+) vīnskābi, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes un ekstrahētai tieši no vīna produktiem. Tai arī jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2008/84/EK.

3. papildinājums

Aleppo priedes sveķi

1.

Aleppo priedes sveķus, kuru izmantošana ir paredzēta IA pielikuma 14. punktā, drīkst izmantot tikai, lai ražotu vīnu “retsina”. Šo vīndarības metodi drīkst lietot tikai:

a)

Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā;

b)

izmantojot vīnogu misu no vīnogu šķirnēm, ražošanas apgabaliem un vīndarības apgabaliem, kas precizēti Grieķijas noteikumos, kuri ir spēkā 1980. gada 31. decembrī;

c)

pievienojot sveķu daudzumu, kas ir vienāds ar vai mazāks par 1 000 gramiem uz hektolitru izmantotā produkta pirms fermentēšanas vai, ja faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz vienu trešdaļu kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, fermentācijas laikā.

2.

Grieķija iepriekš brīdina Komisiju par nodomu grozīt noteikumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Ja Komisija neatbild divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas, tad Grieķija var ieviest minētos grozījumus.

4. papildinājums

Jonu apmaiņas sveķi

Jonu apmaiņas sveķi, ko var izmantot saskaņā ar IA pielikuma 20. punktu, ir stirola un divinilbenzola kopolimērs, kas satur sulfoskābes vai amonija grupas. Tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1935/2004 (1), un Kopienas un valsts tiesību aktu noteikumiem, kas pieņemti tās piemērošanai. Turklāt pārbaudē ar analīzes metodi, kas minēta 2. punktā, tie nedrīkst zaudēt vairāk nekā 1 mg/l organiskās vielas katrā no uzskaitītajiem šķīdinātājiem. Tie jāreģenerē ar vielām, ko atļauts izmantot, gatavojot pārtiku.

Tos drīkst izmantot tikai vīndara vai tehniskā speciālista uzraudzībā un iekārtās, ko apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šos sveķus izmanto. Šādas iestādes nosaka, kādi pienākumi un atbildība jāuzņemas oficiāli apstiprinātiem vīndariem un tehniskajiem speciālistiem.

Analīzes metode, lai noteiktu organiskās vielas zudumu no jonu apmaiņas sveķiem.

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Organiskās vielas zuduma no jonu apmaiņas sveķiem noteikšana.

2.   DEFINĪCIJA

Organiskās vielas zudums no jonu apmaiņas sveķiem. Organiskās vielas zudumu nosaka ar turpmāk izklāstīto metodi.

3.   PRINCIPS

Ekstrahējošos šķīdinātājus laiž caur sagatavotajiem sveķiem, un ekstrahētās organiskās vielas svaru nosaka gravimetriski.

4.   REAĢENTI

Visiem reaģentiem jābūt ar analīzes kvalitāti.

Ekstrahējošie šķīdinātāji.

4.1.   Destilēts ūdens, dejonizēts ūdens vai līdzvērtīgas tīrības pakāpes ūdens.

4.2.   Sagatavot etanolu 15 % tilpumkoncentrācijā, samaisot 15. daļas absolūtā etanola ar 85. daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

4.3.   Sagatavot etiķskābi ar 5 masas %, samaisot piecas daļas ledus etiķskābes ar 95. daļām ūdens (4.1. apakšpunkts).

5.   APARATŪRA

5.1.   Jonu apmaiņas hromatogrāfijas kolonnas.

5.2.   Mērcilindri ar divu litru ietilpību.

5.3.   Iztvaicēšanas bļodiņas, kuru izturīgums mufeļkrāsnī ir līdz 850 °C.

5.4.   Žāvēšanas skapis, termostatējams aptuveni 105° ± 2 °C robežās.

5.5.   Mufeļkrāsns, termostatējama 850° ± 25 °C robežās.

5.6.   Analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,1 mg.

5.7.   Iztvaicētājs, elektriskā plītiņa vai infrasarkanais iztvaicētājs.

6.   PROCEDŪRA

6.1.   Katrā no trim atsevišķajām jonu apmaiņas hromatogrāfijas kolonnām (5.1. apakšpunkts) pievienot 50 ml pārbaudāmo jonu apmaiņas sveķu, kas ir nomazgāti un apstrādāti saskaņā ar ražotāja pamācību attiecībā uz sveķiem, kurus paredzēts izmantot pārtikā.

6.2.   Anjonu apmaiņas sveķiem – izlaist trīs ekstrahējošos šķīdinātājus (4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunkts) atsevišķi caur sagatavotajām kolonnām (6.1. apakšpunkts) ar plūsmas ātrumu 350 līdz 450 ml/h. Katru reizi noliet pirmo eluāta litru un savākt nākamos divus litrus mērcilindros (5.2. apakšpunkts). Katjonu apmaiņas sveķiem – izlaist tikai divus šķīdinātājus, kas minēti 4.1. un 4.2. apakšpunktā, caur kolonnām, kas sagatavotas šim mērķim.

6.3.   Iztvaicēt katru no trim eluātiem, izmantojot elektrisko plītiņu vai infrasarkano iztvaicētāju (5.7. apakšpunkts) atsevišķās iztvaicēšanas bļodiņās (5.3. apakšpunkts), kas ir iepriekš iztīrītas un nosvērtas (m0). Ievietot bļodiņas žāvēšanas skapī (5.4. apakšpunkts) un žāvēt līdz pastāvīgai masai (ml).

6.4.   Pēc izžāvēšanas līdz pastāvīgai masai (6.3. apakšpunkts), ievietot iztvaicēšanas bļodiņu mufeļkrāsnī (5.5. apakšpunkts) un pārpelnot līdz pastāvīgai masai (m2).

6.5.   Aprēķināt ekstrahēto organisko vielu (7.1. apakšpunkts). Ja rezultāts ir lielāks nekā 1 mg/l, tad veikt tukšo mēģinājumu ar reaģentiem un pārrēķināt ekstrahētās organiskas vielas masu.

Tukšais mēģinājums jāveic, atkārtojot 6.3. un 6.4. apakšpunktā norādītās darbības, bet izmantojot divus litrus ekstrakcijā lietotā šķīdinātāja, lai saskaņā ar 6.3. un 6.4. apakšpunktu noteiktu attiecīgi masu m3 un masu m4.

7.   REZULTĀTU IZTEIKŠANA

7.1.   Formula un rezultātu aprēķins.

No jonu apmaiņas sveķiem ekstrahētās organiskās vielas masu, kas izteikta mg/l, aprēķina pēc šādas formulas:

500 (m1 – m2),

kurā m1 un m2 ir izteikta gramos.

No jonu apmaiņas sveķiem ekstrahētās organiskās vielas koriģēto masu (mg/l) aprēķina pēc šādas formulas:

500 (m1 – m2 – m3 + m4),

kurā m1, m2, m3 un m4 ir izteiktas gramos.

7.2.   Starpība starp rezultātiem, kas iegūti divās paralēlās noteikšanas reizēs, kuras veiktas ar vienu un to pašu paraugu, nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/l.


(1)  OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

5. papildinājums

Kālija ferocianīds

Kalcija fitāts

D, L-vīnskābe

Kālija ferocianīdu un kalcija fitāta izmantošana, kas ir paredzēta IA pielikuma 26. punktā, vai D, L-vīnskābes izmantošana, kas paredzēta IA pielikuma 29. punktā, ir atļauta tikai tāda vīndara vai tehniskā speciālista uzraudzībā, ko oficiāli apstiprinājušas tās dalībvalsts iestādes, kuras teritorijā šo apstrādi veic, un kā atbildības robežas vajadzības gadījumā nosaka konkrētā dalībvalsts.

Pēc apstrādes ar kālija ferocianīdu vai kalcija fitātu vīnā jābūt nelieliem dzelzs piemaisījumiem.

Pirmajā daļā minēto produktu izmantošanas uzraudzību reglamentē noteikumi, ko pieņem dalībvalstis.

6. papildinājums

Prasības attiecībā uz dimetildikarbonātu

PIEMĒROŠANAS JOMA

Dimetildikarbonātu var pievienot vīnam ar šādu mērķi – nodrošināt mikrobioloģisko stabilizāciju pudelē iepildītam vīnam, kas satur fermentējamus cukurus.

PRASĪBAS

Pievienošanai jānotiek tikai neilgu laiku pirms pildīšanas pudelēs, ko definē kā minētā produkta iepildīšanu 60 litru vai mazāka tilpuma tvertnē tirdzniecības vajadzībām,

apstrādi var piemērot tikai vīniem, kuros cukuru saturs ir vienāds ar vai lielāks par 5 g/l,

izmantotajai vielai jāatbilst tīrības kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2008/84/EK,

šī apstrāde ir jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.

7. papildinājums

Prasības attiecībā uz apstrādi ar elektrodialīzes metodi

Šī apstrāde ir paredzēta, lai stabilizētu kālija hidrogentartrāta un kalcija tartrāta (un citu kalcija sāļu) saturu, ekstrahējot vīnā esošos pārsātinājuma jonus, iedarbojoties ar elektrisko lauku un izmantojot anjoncaurlaidīgas vai katjoncaurlaidīgas membrānas.

1.   PRASĪBAS, KURAS PIEMĒRO MEMBRĀNĀM

1.1.   Membrānām jābūt sakārtotām pārmaiņus “filtrpreses” veida sistēmā vai jebkurā citā piemērotā sistēmā, kas atdala apstrādes (vīnam) un koncentrācijas (ūdens šķīdumam) nodalījumus.

1.2.   Katjoncaurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai katjonus, jo īpaši šādus katjonus: K+, Ca++.

1.3.   Anjoncaurlaidīgajām membrānām jābūt tā pielāgotām, lai tās ekstrahētu tikai anjonus, jo īpaši tartrāta anjonus.

1.4.   Membrānas nedrīkst pārlieku izmainīt vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu un organoleptiskās īpašības. Tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

tām jābūt izgatavotām, ievērojot labu ražošanas praksi, no vielām, kuras atļauts izmantot tādu plastmasas materiālu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar Komisijas Direktīvas 2002/72/EK (1) II pielikumā minētajiem pārtikas produktiem,

elektrodialīzes aprīkojuma izmantotājam jāpierāda, ka izmantotās membrānas atbilst iepriekš minētajam prasībām un ka jebkuras aizstāšanas darbības ir veicis specializēts personāls,

tās nedrīkst atbrīvot nevienu vielu tādos daudzumos, kas apdraud cilvēka veselību vai ietekmē pārtikas produktu garšu vai smaržu, un tām jāatbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvā 2002/72/EK,

to izmantošana nedrīkst izraisīt mijiedarbību starp to sastāvdaļām un vīnu, kas var būt par iemeslu tam, ka apstrādātajā produktā rodas jauni savienojumi, kuri var būt toksiski.

Svaigu elektrodialīzes membrānu stabilitāte jānosaka, izmantojot imitatoru (modelējošu ierīci), kas reproducē vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu, lai pētītu dažu vielu iespējamu migrāciju no tām.

Ieteiktā eksperimentālā metode ir šāda.

Imitators ir ūdens un spirta šķīdums, kas amortizēts uz pH un vīna vadītspēju. Tā sastāvs ir šāds:

absolūtais metanols: 11 l,

kālija hidrogentartrāts: 380 g,

kālija hlorīds: 60 g,

koncentrēta sērskābe: 5 ml,

destilēts ūdens: pietiekamā daudzumā 100 litriem.

Šo šķīdumu izmanto noslēgtās ķēdes migrācijas testiem uz elektrodialīzes bloka zem sprieguma (1 volts/šūnā) uz 50 l/m2 anjonu un katjonu membrānu pamata līdz šķīduma 50 % demineralizācijai. Izplūstošo ķēdi ierosina ar 5 g/l kālija hlorīda šķīdumu. Migrējošās vielas pārbauda gan imitatorā, gan izplūstošajā šķīdumā.

Dozē organiskās molekulas, kas ieiet membrānu sastāvā un kas var migrēt uz apstrādāto šķīdumu. Apstiprinātā laboratorijā katrai no minētajām sastāvdaļām veic īpašu dozēšanu. Visu dozēto savienojumu saturam imitatorā kopumā jābūt mazākam nekā 50 g/l.

Parasti minētajām membrānām ir jāpiemēro vispārīgie noteikumi par tādu materiālu kontroli, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem.

2.   PRASĪBAS, KURAS PIEMĒROJAMAS MEMBRĀNU IZMANTOŠANAI

Membrānu pāris, ko izmanto tartrātu satura stabilizēšanai vīnā ar elektrodialīzes metodi, ir sagatavots tā, lai ievērotu šādus nosacījumus:

pH samazināšanās vīnā nepārsniedz 0,3 pH vienības,

gaistošo skābju samazināšanās ir mazāka nekā 0,12 g/l (2 mekv. izteikti kā etiķskābe),

apstrāde nedrīkst ietekmēt vīna nejonu sastāvdaļas, jo īpaši polifenolus un polisaharīdus,

mazo molekulu, tādu kā etanola, izplatīšanās ir ierobežota, un tā neizraisa spirta tilpumkoncentrācijas samazināšanos vairāk kā par 0,1 %,

membrānas jāglabā un jātīra ar apstiprinātām metodēm ar vielām, kuras atļauts izmantot pārtikas produktu izgatavošanā,

membrānām jābūt tā iezīmētām, lai būtu iespējams kontrolēt maiņu elektrodialīzes blokā,

izmantotās iekārtas vada, izmantojot tādu vadības un kontroles mehānismu, kas ņem vērā katra konkrētā vīna nestabilitāti tā, lai likvidētu tikai kālija hidrogentartrāta un kalcija sāļu pārsātinājumu,

atbildību par apstrādes īstenošanu uzņemas vīndaris vai kvalificēts tehniskais speciālists.

Šī apstrāde ir jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.


(1)  OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp.

8. papildinājums

Prasības attiecībā uz ureāzi

1.

Starptautiskais ureāzes kods: EC 3–5–1–5, CAS no: 9002–13–5.

2.

Pasākums: ureāzes aktivitāte (aktīva skābā vidē), lai sadalītu urīnvielu amonjakā un oglekļa dioksīdā. Deklarētā aktivitāte ir vismaz 5 vienības/mg, kurā par vienu vienību definē daudzumu, kas izdala vienu μmol amonjaka (NH3) minūtē 37 °C temperatūrā no 5 g/l urīnvielas šķīduma pie pH 4.

3.

Izcelsme: Lactobacillus fermentum.

4.

Piemērošanas joma: tās urīnvielas sadalīšana, kas atrodas vīnā, kurš paredzēts ilgstošākai nogatavināšanai, ja tā sākotnējā urīnvielas koncentrācija ir lielāka nekā 1 mg/l.

5.

Maksimālais izmantojamais daudzums: 75 mg fermentu preparāta litrā apstrādātā vīna, kas nepārsniedz 375 vienības ureāzes litrā vīna. Pēc apstrādes visa atlikusī fermentu aktivitāte ir jālikvidē, filtrējot vīnu (poru izmērs < 1 μm).

6.

Ķīmiskās un mikrobioloģiskās tīrības specifikācija:

Zudums žāvējot

Mazāk nekā 10 %

Smagie metāli

Mazāk nekā 30 ppm

Svins (Pb)

Mazāk nekā 10 ppm

Arsēns (As)

Mazāk nekā 2 ppm

Kopējais kolibaktēriju daudzums

Nekonstatē

Salmonella spp.

25 g paraugā nekonstatē

Kopējais aerobo baktēriju skaits

Mazāk nekā 5 × 104 šūnu/g

Ureāze, kuru ir atļauts izmantot vīna apstrādē, ir jāgatavo, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā attiecībā uz ureāzi, uz ko attiecas Pārtikas zinātniskās komitejas 1998. gada 10. decembra atzinums.

9. papildinājums

Ozolkoksnes gabalu izmantošanas prasības

MĒRĶIS, IZCELSME UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Ozolkoksnes gabali tiek izmantoti vīndarības procesā, tostarp, lai fermentētu svaigas vīnogas un vīnogu misu un lai piešķirtu vīnam dažas ozolkoksnei piemītošas sastāvdaļas.

Drīkst izmantot tikai koksnes gabalus, kas iegūti no Quercus ģintij piederošo sugu ozoliem.

Tos izmanto dabiskā veidā vai arī viegli, vidēji vai stipri karsētus, bet tie nedrīkst būt nedz apdeguši, tostarp no ārpuses, nedz pārogļojušies, nedz arī klāti ar tausti sajūtamiem koksnes putekļiem. Izņemot karsēšanu, tos nedrīkst pakļaut ne ķīmiskai, ne fermentu, ne fiziskai apstrādei. Koksnes gabaliem nedrīkst pievienot nekādas vielas, kas paredzētas to dabīgā aromāta vai ekstrahējamo fenola savienojumu pastiprināšanai.

IZMANTOJAMĀ PRODUKTA MARĶĒŠANA

Uz etiķetes norāda ozola botāniskās sugas vai sugu izcelsmi un iespējamās karsēšanas intensitāti, uzglabāšanas apstākļus un drošības pasākumus.

IZMĒRI

Koksnes gabaliņu izmēriem ir jābūt tādiem, lai vismaz 95 % no to svara paliktu uz sieta, kura pinuma izmērs ir 2 mm (vai nu 9 mesh).

TĪRĪBA

No ozolkoksnes gabaliem nedrīkst izdalīties vielas tādā koncentrācijā, kas iespējami apdraudētu veselību.

Šī apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.

10. papildinājums

Prasības apstrādei, lai daļēji samazinātu spirta saturu vīnā

Šīs apstrādes mērķis ir iegūt vīnu ar daļēji samazinātu spirta saturu, izdalot vienu daļu vīna alkohola (etanola) ar fizisku atdalīšanas metožu palīdzību.

Prasības

Apstrādātajiem vīniem nedrīkst būt organoleptisku trūkumu, un tiem jābūt piemērotiem tiešam patēriņam pārtikā.

Spirta koncentrācijas samazināšanu vīnā nevar veikt tad, ja attiecībā uz kādu no konkrētā vīna izgatavošanā izmantotajiem vīna produktiem ir piemērota kāda no tām bagātināšanas darbībām, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 V pielikumā.

Iegūtā spirta tilpumkoncentrācijas samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 % tilpuma un gala produkta faktiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jāatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā noteiktajai tilpumkoncentrācijai.

Atbildību par apstrādes īstenošanu uzņemas vīndaris vai kvalificēts tehniskais speciālists.

Šī apstrāde ir jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.

Dalībvalstis var noteikt, ka par šo apstrādi ir jāiesniedz paziņojums kompetentajām iestādēm.

11. papildinājums

Prasības apstrādei ar kopolimēriem PVI/PVP

Šīs apstrādes mērķis ir samazināt pārāk lielo metālu koncentrāciju un novērst trūkumus, kurus vīnā izraisa, piemēram, pārāk augsts dzelzs saturs, pievienojot kopolimērus, kuri adsorbē šos metālus.

Prasības

Vīnam pievienotie kopolimēri ir jāatdala, to filtrējot vēlākais divu dienu laikā pēc šo vielu pievienošanas, ņemot vērā piesardzības principu.

Misas gadījumā kopolimēri ir jāpievieno agrākais divas dienas pirms filtrēšanas.

Atbildību par apstrādes īstenošanu uzņemas vīndaris vai kvalificēts tehniskais speciālists.

Izmantotajiem kopolimēriem adsorbentiem ir jāatbilst OIV publicētā Starptautiskā vīndarības kodeksa prasībām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo monomēru daudzumu (1).


(1)  Apstrādi ar kopolimēriem PVI/PVP var izmantot tikai pēc tam, kad atļauto kopolimēru tīrības un identifikācijas specifikācijas ir noteiktas un publicētas OIV Starptautiskajā vīndarības kodeksā.

12. papildinājums

Prasības apstrādei ar katjonītiem tartrātu satura stabilizēšanai vīnā

Šīs apstrādes mērķis ir stabilizēt kālija hidrogentartrāta un kalcija tartrāta (un citu kalcija sāļu) saturu.

Prasības

1.

Apstrāde ir jāierobežo ar lieko katjonu atdalīšanu.

Vīns vispirms jāatdzesē.

Tikai neliela daļa vīna, kura nepieciešama stabilizācijas panākšanai, ir jāapstrādā ar katjonītiem.

2.

Apstrādē jāizmanto katjonu apmaiņas sveķi, kuri ir reģenerēti ar skābi.

3.

Atbildību par visām apstrādes darbībām uzņemas vīndaris vai kvalificēts tehniskais speciālists. Apstrādi ieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 112. panta 2. punktā.

4.

Katjonu apmaiņas sveķiem ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1935/2004 prasībām (1), kā arī Kopienas un valstu noteikumiem par šīs regulas piemērošanu, un arī analītiskajiem priekšrakstiem, kas paredzēti šīs regulas 4. papildinājumā. Tie nedrīkst pārmērīgi izmainīt vīna fizikālo un ķīmisko sastāvu, kā arī organoleptiskās īpašības, un tiem ir jāatbilst ierobežojumiem, kas noteikti OIV publicētā Starptautiskā vīndarības kodeksa monogrāfijas “Katjonu apmaiņas sveķi” 3. punktā.


(1)  OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.


IB PIELIKUMS

PIEĻAUJAMAIS SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

A.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS VĪNĀ

1.

Kopējais sēra dioksīda saturs vīnos, izņemot dzirkstošos vīnus un desertvīnus, kurus laiž tirgū tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

a)

150 miligramus litrā sarkanvīniem;

b)

200 miligramus litrā baltvīniem un sārtvīniem.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) un b) apakšpunkta, vīniem ar cukura saturu, ko izsaka kā glikozes un fruktozes summu, kas nav mazāka par 5 gramiem litrā, maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu palielina līdz:

a)

200 miligramiem litrā sarkanvīniem un

b)

250 miligramiem litrā baltvīniem un sārtvīniem;

c)

300 miligramiem litrā:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Spätlese” saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Bordeaux supérieur, Graves de Vayres, Côtes de Bordeaux-Saint-Macaire, Premières Côtes de Bordeaux, Côtes de Bergerac, Haut Montravel, Côtes de Montravel, Gaillac, Rosette un Savennières,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietu nosaukumus Allela, Navarra, Penedès, Tarragona un Valencia un Comunidad Autónoma del Pais Vasco izcelsmes vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kurus apraksta ar apzīmējumu “vendimia tardia”,

saldajiem vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Binissalem-Mallorca”,

vīniem, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem, ja cukura saturs pārsniedz 45 g/l,

Ungārijas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokaji”, kurus saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem apzīmē ar nosaukumu “Tokaji édes szamorodni” vai “Tokaji száraz szamorodni”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Loazzolo, Alto Adige un Trentino, kurus apraksta ar apzīmējumiem vai vienu apzīmējumu: “passito” vai “vendemmia tardiva”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Colli orientali del Friuli ar apzīmējumu “Picolit”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Moscato di Pantelleria naturale vai Moscato di Pantelleria,

Čehijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “pozdní sběr”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumi “neskorý zber” un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokajské samorodné suché” vai “Tokajské samorodné sladké”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – pozna trgatev”,

baltvīniem ar šādām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja to kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par 15 % un cukura saturs ir lielāks par 45 g/l:

Vin de pays de Franche-Comté,

Vin de pays des coteaux de l’Auxois,

Vin de pays de Saône-et-Loire,

Vin de pays des coteaux de l’Ardèche,

Vin de pays des collines rhodaniennes,

Vin de pays du comté Tolosan,

Vin de pays des côtes de Gascogne,

Vin de pays du Gers,

Vin de pays du Lot,

Vin de pays des côtes du Tarn,

Vin de pays de la Corrèze,

Vin de pays de l’Île de Beauté,

Vin de pays d’Oc,

Vin de pays des côtes de Thau,

Vin de pays des coteaux de Murviel,

Vin de pays du Val de Loire,

Vin de pays de Méditerranée,

Vin de pays des comtés rhodaniens,

Vin de pays des côtes de Thongue,

Vin de pays de la Côte Vermeille,

Grieķijas izcelsmes saldajiem vīniem, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

Τοπικός Οίνος Τυρνάβου (Regional wine of Tyrnavos),

Αχαϊκός Τοπικός Οίνος (Regional wine of Ahaia),

Λακωνικός Τοπικός Οίνος (Regional wine of Lakonia),

Τοπικός Οίνος Φλώρινας (Regional wine of Florina),

Τοπικός Οίνος Κυκλάδων (Regional wine of Cyclades),

Τοπικός Οίνος Αργολίδας (Regional wine of Argolida),

Τοπικός Οίνος Πιερίας (Regional wine of Pieria),

Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος (Regional wine of Mount Athos- Regional wine of Holy Mountain),

Kipras izcelsmes saldajiem vīniem, kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Κουμανδαρία (Commandaria),

Kipras izcelsmes saldajiem vīniem, kuri iegūti no pārgatavinātām vīnogām vai vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir lielāka par vai vienāda ar 15 % un cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 45 g/l, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm:

Τοπικός Οίνος Λεμεσός (Regional wine of Lemesos),

Τοπικός Οίνος Πάφος (Regional wine of Pafos),

Τοπικός Οίνος Λάρνακα(Regional wine of Larnaka),

Τοπικός Οίνος Λευκωσία (Regional wine of Lefkosia),

d)

350 miligramiem litrā:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Auslese” saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem,

Rumānijas baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Murfatlar, Cotnari, Târnave, Pietroasa, Valea Călugărească,

Čehijas izcelsmes vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “výběr z hroznů”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmatot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “výber z hrozna” un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Tokajský másláš” vai “Tokajský forditáš”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “vrhunsko vino ZGP – izbor”;

e)

400 miligramiem litrā:

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “Beerenauslese”, “Ausbruch”, “Ausbruchwein”, “Trockenbeerenauslese”, “Strohwein”, “Schilfwein” un “Eiswein” saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot šādus aizsargātus cilmes vietu nosaukumus: Sauternes, Barsac, Cadillac, Cérons, Loupiac, Sainte-Croix-du-Mont, Monbazillac, Bonnezeaux, Quarts de Chaume, Coteaux du Layon, Coteaux de l'Aubance, Graves Supérieures, Sainte-Foy Bordeaux, Saussignac, Jurançon, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, Anjou-Coteaux de la Loire, Coteaux du Layon, kuram pievienots izcelsmes pilsētas nosaukums, Chaume, Coteaux de Saumur, Pacherenc du Vic Bilh, izņemot tad, ja pievienots apzīmējums “sec”, Alsace un Alsace grand cru, kuram pievienots apzīmējums “vendanges tardives” vai “sélection de grains nobles”,

Ģrieķijas izcelsmes saldajiem vīniem, kuri ražoti no pārgatavinātām vīnogām, un saldajiem vīniem, kas ražoti no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuru atlikumcukura saturs, kas izteikts kā cukurs, ir vienāds ar vai pārsniedz 45 g/l un attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādiem aizsargātas cilmes vietas nosaukumiem: Σάμος (Samos), Ρόδος (Rhodes), Πατρα (Patras), Ρίο Πατρών (Rio Patron), Κεφαλονία (Céphalonie), Λήμνος (Limnos), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorin), Νεμέα (Néméa), Δαφνές (Daphnès, kā arī saldajiem vīniem, kas ražoti no pārgatavinātām vīnogām, un saldajiem vīniem, kas ražoti no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot kādu no šādām aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: Σιάτιστας (Siatista), Καστοριάς (Kastoria), Κυκλάδων (Cyclades), Μονεμβάσιος (Monemvasia), Αγιορείτικος (Mount Athos – Holy Mountain),

Čehijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumus “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno” vai “slámové víno”,

Slovākijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “bobuľový výber”, “hrozienkový výber”, “cibébový výber”, “ľadové víno” vai “slamové víno”, un Slovākijas Tokaj vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātus cilmes vietas nosaukumus “Tokajský výber”, “Tokajská esencia”, “Tokajská výberová esencia”,

Ungārijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kurus saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem apzīmē ar nosaukumu “Tokaji máslás”, “Tokaji fordítás”, “Tokaji aszúeszencia”, “Tokaji eszencia”, “Tokaji aszú” vai “Töppedt szőlőből készült bor”,

vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Albana di Romagna” un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumu “passito”,

Luksemburgas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem “vendanges tardives”, “vin de glace” ou “vin de paille”,

baltvīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Douro” ar apzīmējumu “colheita tardia”,

Slovēnijas vīniem, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un kuri ir aprakstīti ar apzīmējumiem: “vrhunsko vino ZGP – jagodni izbor”, “vrhunsko vino ZGP – ledeno vino” vai “vrhunsko vino ZGP – suhi jagodni izbor”,

Kanādas izcelsmes baltvīni, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot apzīmējumu “Icewine”.

3.

To vīnu saraksti, kurus apzīmē ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un kuri iekļauti 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, var tikt grozīti tad, ja tiek grozīti attiecīgo vīnu ražošanas nosacījumi vai tiek mainīta to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums. Dalībvalstis iepriekš sniedz jebkuru nepieciešamo tehnisko informāciju par attiecīgajiem vīniem, tostarp to specifikācijas, kā arī informāciju par gadā saražoto daudzumu.

4.

Ja tas nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ, tad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 113. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija var nolemt, ka attiecīgās dalībvalstis noteiktās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās var atļaut palielināt šajā punktā minēto maksimālo kopējo sēra dioksīda līmeni, kurš nepārsniedz 300 miligramus litrā, maksimāli par 50 miligramiem litrā vīniem, kuri ražoti to teritorijā. To gadījumu saraksts, kuros dalībvalstis var atļaut šādu palielinājumu, ir sniegts 1. papildinājumā.

5.

Dalībvalstis var piemērot stingrākus noteikumus vīniem, kurus ražo to teritorijā.

B.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DESERTVĪNOS

Kopējais sēra dioksīda saturs desertvīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

150 mg/l, ja cukura saturs ir mazāks par 5 g/l;

200 mg/l, ja cukura saturs ir lielāks par vai vienāds ar 5 g/l.

C.   SĒRA DIOKSĪDA SATURS DZIRKSTOŠAJOS VĪNOS

1.

Kopējais sēra dioksīda saturs dzirkstošajos vīnos, kad tos laiž tirdzniecībā tiešam patēriņam pārtikā, nedrīkst pārsniegt:

a)

185 mg/l visu kategoriju augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem un

b)

235 mg/l citiem dzirkstošajiem vīniem.

2.

Ja dažās Kopienas vīnogu audzēšanas zonās tas nepieciešams klimatisko apstākļu dēļ, tad attiecīgās dalībvalstis var atļaut attiecībā uz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem vīniem to teritorijā palielināt kopējo maksimālo sēra dioksīda saturu līdz 40 miligramiem litrā ar nosacījumu, ka vīnu, uz ko attiecas minētā atļauja, nenosūtīs ārpus konkrētās dalībvalsts.

1. papildinājums

Kopējā pieļaujamā sēra dioksīda satura palielināšana laika apstākļu dēļ

(Šīs regulas IB pielikums)

 

Gads

Dalībvalsts

Vīnkopības zona(s)

Attiecīgie vīni

1.

2000. g.

Vācija

Visas Vācijas vīnkopības zonas

Visi vīni, kas iegūti no 2000. gada vīnogu ražas

2.

2006. g.

Vācija

Bade-Wurtemberg, Bavière, Hesse un Rhénanie-Palatinat reģionu vīnkopības zonas

Visi vīni, kas iegūti no 2006. gada vīnogu ražas

3.

2006. g.

Francija

Bas-Rhin un Haut-Rhin departamentu vīnkopības zonas

Visi vīni, kas iegūti no 2006. gada vīnogu ražas


IC PIELIKUMS

PIEĻAUJAMAIS GAISTOŠO SKĀBJU SATURS VĪNĀ

1.

Maksimālais gaistošo skābju saturs nedrīkst pārsniegt:

a)

18 miliekvivalentus litrā daļēji fermentētai vīnogu misai;

b)

18 miliekvivalentus litrā baltvīniem un sārtvīniem vai

c)

20 miliekvivalentus litrā sarkanvīniem.

2.

Daudzumus, kas minēti 1. punktā, piemēro:

a)

produktiem no vīnogām, ko ievāc Kopienā, ražošanas posmā un visos tirdzniecības posmos;

b)

daļēji fermentētai vīnogu misai un vīniem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, visos posmos pēc to ievešanas Kopienas ģeogrāfiskajā teritorijā.

3.

Atkāpes no 1. punkta var paredzēt attiecībā uz:

a)

noteiktiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un noteiktiem vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN),

ja tie ir nogatavināti vismaz divus gadus vai

ja tie ir gatavoti saskaņā ar īpašām metodēm;

b)

vīniem, kuriem kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 13 %.

Dalībvalstis paziņo par šīm atkāpēm Komisijai, kas tās dara zināmas pārējām dalībvalstīm.


ID PIELIKUMS

IEROBEŽOJUMI UN NOSACĪJUMI VĪNA SALDINĀŠANAI

1.

Vīna saldināšana ir atļauta tikai tad, ja to veic, izmantojot vienu vai vairākus šādus produktus:

a)

vīnogu misa;

b)

koncentrēta vīnogu misa;

c)

rektificēta koncentrēta vīnogu misa.

Konkrētā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju nevar palielināt par vairāk nekā 4 %.

2.

To importēto vīnu saldināšana, kuri paredzēti tiešam patēriņam pārtikā un kuri ir apzīmēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Kopienas teritorijā ir aizliegta. Attiecībā uz citu importēto vīnu saldināšanu ir jāievēro tādi paši nosacījumi, kā tie, kurus piemēro Kopienā ražotajiem vīniem.

3.

Vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saldināšanu dalībvalsts var atļaut tikai tad, ja to veic:

a)

ievērojot šā pielikuma pārējā daļā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus;

b)

tā reģiona robežās, kur ražots konkrētais vīns, vai apgabalā, kurš atrodas tiešā šā reģiona tuvumā.

1. punktā minētajai vīnogu misai un koncentrētai vīnogu misai ir jābūt no tā paša reģiona, kā tam vīnam, kura saldināšanai minēto misu izmanto.

4.

Vīnu saldināšana ir atļauta tikai ražošanas un vairumtirdzniecības posmā.

5.

Vīnu saldināšana ir jāveic, ievērojot šādus īpašus administratīvos noteikumus:

a)

jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt saldināšanu, iesniedz paziņojumu tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā darbība notiks;

b)

šos paziņojumus izdara rakstiski. Kompetentajai iestādei tie jāsaņem vismaz 48 stundas pirms dienas, kad jānotiek saldināšanas darbībai;

c)

tomēr, ja kāds uzņēmums bieži vai pastāvīgi veic saldināšanas darbības, tad dalībvalstis var atļaut nosūtīt kompetentajām iestādēm paziņojumu, kas attiecas uz vairākām darbībām vai uz konkrētu laika posmu. Tādus paziņojumus pieņem tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums ieraksta reģistrā katru saldināšanas darbību, kā arī informāciju, kas norādīta d) apakšpunktā;

d)

paziņojumos jāietver šāda informācija:

apstrādājamā vīna daudzums un tā kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija,

pievienojamās vīnogu misas daudzums un kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija vai pievienojamās koncentrētās vīnogu misas vai rektificētās koncentrētās vīnogu misas daudzums un blīvums atkarībā no situācijas,

vīna kopējā un faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pēc saldināšanas.

Personas, kas minētas a) apakšpunktā, izdara ierakstus ienākošo un izejošo preču reģistros, norādot vīnogu misas, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas daudzumu, ko tās glabā saldināšanas darbībām.


II PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KO PIEMĒRO DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM, AUGSTAS KVALITĀTES DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM UN AUGSTAS KVALITĀTES AROMĀTISKIEM DZIRKSTOŠAJIEM VĪNIEM

A.   Dzirkstošais vīns

1.

Šā pielikuma šajā punktā, kā arī B daļā un C daļā izmantoto terminu nozīme ir šāda:

a)

“liqueur de tirage” (vīna rauga tīrkultūra) –

produkts, ko pievieno mucas saturam [cuvée], lai vīnu padarītu dzirkstošu;

b)

“liqueur d'expédition” (saldinātājs) –

produkts, ko pievieno dzirkstošajiem vīniem, lai piešķirtu tiem īpašas garšas īpašības.

2.

Saldinātājs drīkst saturēt tikai:

saharozi,

vīnogu misu,

daļēji fermentētu vīnogu misu,

koncentrētu vīnogu misu,

rektificētu koncentrētu vīnogu misu,

vīnu vai

minēto produktu maisījumu,

kam iespējams pievienot vīna destilātu.

3.

Neskarot bagātināšanu, kas attiecībā uz cuvée sastāvdaļām atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 479/2008, jebkāda cuvée bagātināšana ir aizliegta.

4.

Tomēr katra dalībvalsts attiecībā uz tiem reģioniem un šķirnēm, kurām tas ir tehniski pamatots, var atļaut cuvée bagātināšanu dzirkstošo vīnu ražošanas vietā ar nosacījumu, ka:

a)

neviena no cuvée sastāvdaļām iepriekš nav tikusi bagātināta;

b)

minētās sastāvdaļas ir iegūtas tikai no vīnogām, kas novāktas tās teritorijā;

c)

bagātināšanu veic vienā reizē;

d)

netiek pārsniegtas šādas robežas:

i)

3 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas A zonas;

ii)

2 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas B zonas;

iii)

1,5 % tilpuma attiecībā uz cuvée, kurā ietilpst sastāvdaļas no vīnogu audzēšanas C zonas;

e)

izmantotā metode ir saharozes, koncentrētas vīnogu misas vai rektificētas koncentrētas vīnogu misas pievienošana.

5.

Vīna rauga tīrkultūras un saldinātāja pievienošanu neuzskata ne par bagātināšanu, ne par saldināšanu. Vīna rauga tīrkultūras pievienošana nedrīkst palielināt cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju par vairāk nekā 1,5 %. Šo palielinājumu mēra, aprēķinot starpību starp cuvée kopējo spirta tilpumkoncentrāciju un dzirkstošā vīna kopējo spirta tilpumkoncentrāciju pirms saldinātāja pievienošanas.

6.

Saldinātāja pievienošanu veic tādā veidā, lai nepalielinātu dzirkstošā vīna faktisko spirta tilpumkoncentrāciju par vairāk nekā 0,5 %.

7.

Cuvée un tā sastāvdaļu saldināšana ir aizliegta.

8.

Papildus iespējamai cuvée sastāvdaļu paskābināšanai vai atskābināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 noteikumiem, var veikt cuvée paskābināšanu vai atskābināšanu. Cuvée paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas viens otru savstarpēji izslēdz. Paskābināšanu var veikt tikai maksimāli līdz 1,5 gramiem litrā, ko izsaka kā vīnskābi, tas ir, 20 miliekvivalenti litrā.

9.

Gados, kad ir ārkārtēji laika apstākļi, maksimālo robežu 1,5 grami litrā vai 20 miliekvivalenti litrā drīkst palielināt līdz 2,5 gramiem litrā vai 34 miliekvivalentiem litrā ar nosacījumu, ka produktu dabīgais skābums nav mazāks par 3 g/l, ko izsaka vīnskābē, vai 40 miliekvivalenti litrā.

10.

Dzirkstošajos vīnos ietilpstošais oglekļa dioksīds drīkst būt tikai tāds, kas izdalījies alkoholiskās fermentācijas procesā tajā cuvée, no kā šis vīns ir gatavots.

Šāda fermentācija, ja vien tā nav paredzēta vīnogu, vīnogu misas vai daļēji fermentētas vīnogu misas pārstrādei tieši dzirkstošajā vīnā, var rasties tikai no vīna rauga tīrkultūras pievienošanas. Tā var notikt tikai pudelēs vai slēgtās tvertnēs.

Oglekļa dioksīda izmantošana pārliešanas ar pretspiedienu gadījumā ir atļauta tikai uzraudzībā un ar nosacījumu, ka tādējādi netiek palielināts spiediens oglekļa dioksīdam, ko satur dzirkstošais vīns.

11.

Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem, kuri nav dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

a)

vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta to gatavošanai, var saturēt tikai:

vīnogu misu,

daļēji fermentētu vīnogu misu,

koncentrētu vīnogu misu,

rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai

saharozi un vīnu;

b)

ieskaitot spirtu, ko satur jebkurš iespējami pievienotais saldinātājs, to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9,5 %.

B.   Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

1.

Vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošanai, drīkst saturēt tikai:

a)

saharozi;

b)

koncentrētu vīnogu misu;

c)

rektificētu koncentrētu vīnogu misu;

d)

vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu; vai

e)

vīnu.

2.

Ražotājas dalībvalstis var noteikt jebkuras papildu vai stingrākas īpašības vai nosacījumus tādu augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanai un apritei, uz kuriem attiecas šī sadaļa un kurus ražo to teritorijā

3.

Uz augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanu attiecas arī noteikumi, kuri minēti:

A daļā no 1. līdz 10. punktam,

C daļas 3. punktā attiecībā uz faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, C daļas 5. punktā attiecībā uz minimālo pārspiedienu un C daļas 6. un 7. punktā attiecībā uz ražošanas procesa minimālo ilgumu, neskarot B daļas 4. punkta d) apakšpunktu.

4.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem:

a)

izņemot atkāpes, tos drīkst iegūt, izmantojot cuvée sagatavošanai tikai tādu vīnogu misu vai tādu daļēji fermentētu vīnogu misu, kuru iegūst no vīnogu šķirnēm, kas ir iekļautas 1. papildinājumā minētajā sarakstā. Tomēr augstas kvalitātes aromātisku dzirkstošo vīnu var gatavot tradicionālā veidā, par cuvée sastāvdaļām izmantojot vīnus, kas iegūti no “Prosecco” šķirnes vīnogām, ko ievāc Trentino-Alto Adige, Veneto un Friuli-Venezia Giulia reģionos;

b)

kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée gatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar saldēšanu vai citiem fizikāliem procesiem;

c)

saldinātāja pievienošana ir aizliegta;

d)

augstas kvalitātes aromātiska dzirkstoša vīna ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

C.   Dzirkstošie vīni un augstas kvalitātes dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

1.

Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu gatavošanai paredzēto cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz:

9,5 % vīnogu audzēšanas C III zonās,

9 % pārējās vīnogu audzēšanas zonās.

2.

Tomēr cuvée, kas paredzēti, lai gatavotu augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Prosecco di Conegliano Valdobbiadene” un “Montello e Colli Asolani”, kuri iegūti no vienas vīnogu šķirnes, kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 8,5 %.

3.

Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija, ieskaitot spirtu, ko satur iespējami pievienots saldinātājs, ir vismaz 10 %.

4.

Vīna rauga tīrkultūra, kas paredzēta dzirkstošo vīnu un augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu gatavošanai, drīkst saturēt tikai:

a)

saharozi;

b)

koncentrētu vīnogu misu;

c)

rektificētu koncentrētu vīnogu misu

un

a)

vīnogu misu;

b)

daļēji fermentētu vīnogu misu;

c)

vīnu,

kuri ir derīgi, lai iegūtu tādu pašu dzirkstošo vīnu vai augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kā to, kuram tika pievienota vīna rauga tīrkultūra.

5.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 5. punkta c) apakšpunkta, augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu pārspiediens nedrīkst būt mazāks par 3 bāriem, ja šo vīnu glabā 20 °C temperatūrā slēgtos traukos ar ietilpību līdz 25 centilitriem.

6.

Augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanas ilgums, ietverot to nogatavināšanu ražošanas uzņēmumā un šo ilgumu sākot skaitīt no tā fermentācijas procesa sākuma, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, nedrīkst būt īsāks par:

a)

sešiem mēnešiem, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek slēgtā tvertnē;

b)

deviņiem mēnešiem, ja fermentācijas process, kas paredzēts, lai vīni kļūtu dzirkstoši, notiek pudelēs.

7.

Tā fermentācijas procesa ilgums, kas paredzēts, lai cuvée kļūtu dzirkstošs, un tā procesa ilgums, kad cuvée atrodas uz nogulām, ir ne mazāks kā:

90 dienas,

30 dienas, ja fermentācija notiek traukos ar maisītājiem.

8.

Noteikumus, kuri paredzēti A daļā no 1. līdz 10. punktam un B daļas 2. punktā, piemēro arī dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

9.

Attiecībā uz augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:

a)

šādus vīnus drīkst iegūt, cuvée sagatavošanai izmantojot tikai vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu no tādām vīnogu šķirnēm, kuras iekļautas 1. papildinājumā sniegtajā sarakstā, ar nosacījumu, ka šādas šķirnes ir atzītas par derīgām augstas kvalitātes dzirkstošā vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanai tajā reģionā, kura nosaukums ir dots šiem augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu. No tā atkāpjoties, augstas kvalitātes aromātiskos dzirkstošos vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu var iegūt, kā cuvée sastāvdaļas izmantojot vīnus, kas iegūti no “Prosecco” vīnogu šķirnes, kuru raža novākta reģionos ar cilmes vietas nosaukumu “Conegliano-Valdobbiadene” un “Montello e Colli Asolani”;

b)

kontrolēt fermentācijas procesu pirms un pēc cuvée sagatavošanas, lai padarītu cuvée dzirkstošu, drīkst tikai ar saldēšanu vai citiem fizikāliem procesiem;

c)

saldinātāja pievienošana ir aizliegta;

d)

augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 6 %;

e)

augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 10 %;

f)

tādu augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu pārspiediens, kurus 20 °C temperatūrā glabā slēgtos traukos, nav mazāks par 3 bāriem;

g)

atkāpjoties no C daļas 6. punkta, augstas kvalitātes aromātisko dzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanas process nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

1. papildinājums

To vīnogu šķirņu saraksts, kuru vīnogas var izmantot, lai sagatavotu cuvée (“MUCU”) augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem un augstas kvalitātes aromātiskajiem dzirkstošajiem vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

 

Airén

 

Aleatico N

 

Alvarinho

 

Ασύρτικο (Assyrtiko)

 

Bourboulenc B

 

Brachetto N

 

Busuioacă de Bohotin

 

Clairette B

 

Colombard B

 

Csaba gyöngye B

 

Cserszegi fűszeres B

 

Devín

 

Fernão Pires

 

Freisa N

 

Gamay N

 

Gewürztraminer Rs

 

Girò N

 

Γλυκερύθρα (Glykerythra)

 

Huxelrebe

 

Irsai Olivér B

 

Macabeu B

 

Visi Malvoisies (Malvāzijas) vīni

 

Mauzac baltvīns un sārtvīns

 

Monica N

 

Μοσχοφίλερο (Moschofilero)

 

Müller-Thurgau B

 

Visi muskatvīni (muscats)

 

Manzoni moscato

 

Nektár

 

Pálava B

 

Parellada B

 

Perle B

 

Piquepoul B

 

Poulsard

 

Prosecco

 

Ροδίτης (Roditis)

 

Scheurebe

 

Tămâioasă românească

 

Torbato

 

Touriga Nacional

 

Verdejo

 

Zefír B


III PIELIKUMS

ATĻAUTĀS VĪNDARĪBAS METODES UN IEROBEŽOJUMI, KURI PIEMĒROJAMI DESERVĪNIEM UN DESERTVĪNIEM AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI AIZSARGĀTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

A.   Desertvīni

1.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto, lai gatavotu desertvīnus un desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vajadzības gadījumā var būt apstrādāti tikai ar tām vīndarības metodēm un procesiem, kuri minēti Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā.

2.

Tomēr:

a)

dabīgās spirta tilpumkoncentrācijas palielināšana var notikt tikai, izmantojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā minēto produktus; un

b)

atkāpjoties no šā noteikuma, Spānijai ir dota atļauja atļaut kalcija sulfāta izmantošanu Spānijas vīniem ar tradicionālu apzīmējumu “vino generoso” vai “vino generoso de licor”, ja šāda prakse ir tradicionāla, ar nosacījumu, ka šādi apstrādāta produkta sulfāta saturs, kas izteikts kālija sulfātā, nepārsniedz 2,5 g/l. Turklāt šādi iegūtus vīnus var papildus paskābināt līdz maksimālajai robežai 1,5 g/l.

3.

Neskarot stingrākus noteikumus, ko var pieņemt dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražotiem desertvīniem un desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz šiem produktiem ir atļauts izmantot Regulā (EK) Nr. 479/2008 vai šajā regulā minētās vīndarības metodes.

4.

Turklāt ir atļautas arī šādas darbības:

a)

saldināšana ar nosacījumu, ka tiek iesniegts paziņojums un ievērota reģistrācijas prasība, ja izmantotie produkti nav bagātināti ar koncentrētu vīnogu misu, izmantojot:

koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 3 %,

koncentrētu vīnogu misu, rektificētu koncentrētu vīnogu misu vai daļēji fermentētu vīnogu misu, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, Spānijas vīnam ar tradicionālo apzīmējumu “vino generoso de licor” ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 8 %,

koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira” un ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna kopējās spirta tilpumkoncentrācijas palielinājums nepārsniedz 8 %;

b)

spirta, destilāta vai atšķaidīta spirta pievienošana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā, lai kompensētu zudumus, kas radušies nogatavināšanas laikā izgarošanas rezultātā;

c)

desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira” nogatavināšana traukos temperatūrā, kas nepārsniedz 50 °C.

5.

Vīnogu šķirnes, no kurām iegūti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētie produkti, kurus izmanto desertvīnu un desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gatavošanā, izraugās no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 1. punktā.

6.

To Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabīgā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto, lai gatavotu citus desertvīnus, kuri nav desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nedrīkst būt mazāka par 12 %.

B.   Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (citi noteikumi, kas nav paredzēti šā pielikuma A daļā un kas attiecas īpaši uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu)

1.

To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā izmanto vīnogu misu vai vīnogu misas maisījumu ar vīnu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā ceturtajā ievilkumā, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma A daļā.

2.

To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunktā minētos produktus, ir iekļauts šā pielikuma 1. papildinājuma B daļā.

3.

Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kā arī šā IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļā minētajai koncentrētai vīnogu misai un daļēji fermentētai vīnogu misai, kura iegūta no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, ko izmanto, lai gatavotu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ir jābūt no tā paša reģiona, kura nosaukums ir dots konkrētajam desertvīnam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu.

Tomēr attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Málaga” un “Jerez-Xérès-Sherry” vīnogu misa, koncentrētu vīnogu misa un, piemērojot Regulas (EK) Nr. 479/2008 VI pielikuma B daļas 4. punktu, daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļā un iegūtas no Pedro “Ximénez” vīnogu šķirnes, var būt no “Montilla-Moriles” reģiona.

4.

Šā pielikuma A daļā no 1. līdz 4. punktam minētās darbības, kas paredzētas, lai gatavotu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, var veikt tikai 3. punktā minētā reģiona robežās.

Tomēr attiecībā uz desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuru apzīmē ar nosaukumu “Porto” kā produktu, ko izgatavo no reģionā ar nosaukumu “Douro” iegūtām vīnogām, papildu ražošana un nogatavināšanas process var notikt vai nu iepriekš minētajā reģionā, vai reģionā Vila Nova de Gaia – Porto.

5.

Neskarot nekādus stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis var pieņemt attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kas gatavoti to teritorijā:

a)

to Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunktā minēto produktu dabīgā spirta tilpumkoncentrācija, kurus izmanto, lai ražotu desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu nedrīkst būt mazāka par 12 %. Tomēr noteiktus desertvīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri minēti vienā no šā pielikuma 2. papildinājuma A daļā iekļautajiem sarakstiem, var iegūt:

i)

vai nu no vīnogu misas ar dabīgo spirta tilpumkoncentrāciju, kas ir vismaz 10 %, ja tas attiecas uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus iegūst, pievienojot atšķaidītu spirtu, ko iegūst no vīna vai vīnogu čagām ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, iespējams, no tās pašas saimniecības;

ii)

vai nu no daļēji fermentētas vīnogu misas vai –attiecībā uz otro ievilkumu še turpmāk – no vīna, kura sākotnējā dabīgā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz:

11 % attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ko iegūst, pievienojot neitrālo spirtu vai vīna destilātu ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kura nav mazāka par 70 %, vai vīna izcelsmes spirtu,

10,5 % attiecībā uz vīniem, kas gatavoti no balto vīnogu misas, kura minēta 2. papildinājuma A daļas 3. sarakstā,

9 % attiecībā uz Portugāles desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Madeira”, kura ražošana ir tradicionāla un notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros paredzēti precīzi noteikumi attiecībā uz šādu vīnu;

b)

to desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta, ir mazāka par 17,5 %, bet nav mazāka par 15 %, kā tas bija skaidri noteikts valsts tiesību aktos, ko piemēroja līdz 1985. gada 1. janvārim, ir iekļauts 2. papildinājuma B daļā.

6.

Tradicionālie īpašie apzīmējumi “οίνος γλυκύς φυσικός”, “vino dulce natural”, “vino dolce naturale”, “vinho doce natural” ir paredzēti tiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus:

iegūst no vīnogu ražām, no kurām vismaz 85 % ievāc no tām vīnogu šķirnēm, kuras minētas 3. papildinājumā iekļautajā sarakstā,

iegūst no misām ar sākotnējo dabīgo cukura saturu vismaz 212 grami litrā,

iegūst, pievienojot spirtu, destilātu vai atšķaidītu spirtu, kā minēts Regulas (EK) IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izslēdzot jebkuru citu bagātināšanu.

7.

Tiktāl, cik tas ir nepieciešams tradicionālajai ražošanas praksei, dalībvalstis attiecībā uz desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, ko ražo to teritorijā, var noteikt, ka tradicionālo īpašo apzīmējumu “vin doux naturel” izmanto tikai tiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus:

tieši gatavojuši ražotāji, kuri vīnogu ražu ievāca, ar nosacījumu, ka šīs vīnogas ir tikai no viņu muskatvīnogu (muscats), grenache, maccabéo vai malvoisie vīnogu ražām; tomēr var izmantot arī tās vīnogu ražas, kuras iegūtas no vīna plantācijām, kuras apstādītas ar citām vīnogu šķirnēm kā četras iepriekšminētās šķirnes, ar nosacījumu, ka tās nepārsniedz 10 % no kopējā vīnogulāju stādu daudzuma,

iegūst, ja ražība no hektāra ir 40 hl robežās vīnogu misai, kura minēta Regulas (EK) 479/2008 IV pielikuma 3. punkta c) apakšpunkta pirmajā un ceturtajā ievilkumā, un jebkuras lielākas ražības rezultātā visa raža zaudē tiesības uz nosaukumu “vin doux naturel”,

iegūst no vīnogu misas, kuras sākotnējais dabīgais cukura saturs ir vismaz 252 grami litrā,

iegūst, izslēdzot jebkādu citu bagātināšanu, pievienojot vīna izcelsmes spirtu, kurš tīra spirta izteiksmē atbilst minimāli 5 % tilpuma minētās izmantotās vīnogu misas, un maksimāli – tādam tilpumam, kas atbilst mazākajai no divām šādām proporcijām:

vai nu 10 % iepriekš minētās izmantotās vīnogu misas tilpuma,

vai 40 % no galaprodukta kopējās spirta tilpumkoncentrācijas, kas rodas, summējot faktisko spirta tilpumkoncentrāciju un potenciālās spirta tilpumkoncentrācijas ekvivalentu, kuru aprēķina, ņemot par pamatu 1 % tīra spirta tilpuma uz 17,5 gramiem atlikumcukura litrā.

8.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vino generoso” ir paredzēts sausajiem desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kuri pilnīgi vai daļēji attīstīti zem rauga kārtas un:

iegūti tikai no baltajām vīnogām, ko ievāc no Palomino de Jerez, Palomino fino, Pedro Ximénez, Verdejo, Zalema un Garrido fino vīnogu šķirnēm,

kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir izturēti ozolkoka mucās.

Attīstīšana zem rauga kārtas, kas minēta pirmajā daļā, nozīmē bioloģisku procesu, kurš notiek, kad uz vīna brīvās virsmas pēc spirta rūgšanas procesu pilnīgas pabeigšanās misā spontāni izveidojas tipisku raugu plēve un piešķir produktam īpašas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības.

9.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vinho generoso” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Porto”, “Madeira”, “Moscatel de Setúbal” un “Carcavelos” kopā ar attiecīgo reģistrēto cilmes vietas nosaukumu.

10.

Tradicionālais īpašais apzīmējums “vinho generoso de licor” ir paredzēts tikai desertvīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus:

iegūst no “vino generoso”, kurš minēts 8. punktā, vai no tāda vīna zem rauga kārtas, kurš ir piemērots tāda “vino generoso” ieguvei, kuram pievienota vai nu daļēji fermentēta vīnogu misa, ko iegūst no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, vai koncentrēta vīnogu misa,

un kurus laiž tirdzniecībā pēc tam, kad tie vidēji divus gadus ir izturēti ozolkoka mucās.

1. papildinājums

To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā jāievēro īpaši noteikumi

A.   TO DESERTVĪNU AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU SARAKSTS, KURU RAŽOŠANĀ IZMANTO VĪNOGU MISU VAI TĀS MAISĪJUMU AR VĪNU

(Šā pielikuma B daļas 1. punkts)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Σητεία (Sitia), Νεμέα (Nemée), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodafne de Céphalonie), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne de Patras).

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Alicante

Moscatel de Alicante

Vino dulce

Cariñena

Vino dulce

Jerez-Xérès-Sherry

Pedro Ximénez

Moscatel

Malaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Pedro Ximénez

Moscatel

Priorato

Vino dulce

Tarragona

Vino dulce

Valencia

Moscatel de Valencia

Vino dulce

ITĀLIJA

Cannonau di Sardegna, Giró di Cagliari, Malvasia di Bosa, Malvasia di Cagliari, Marsala, Monica di Cagliari, Moscato di Cagliari, Moscato di Sorso-Sennori, Moscato di Trani, Masco di Cagliari, Oltrepó Pavese Moscato, San Martino della Battaglia, Trentino, Vesuvio Lacrima Christi.

B.   TO DESERTVĪNU AR AIZSARGĀTU CILMES VIETAS NOSAUKUMU SARAKSTS, KURIEM RAŽOŠANAS PROCESĀ PIEVIENO REGULAS (EK) NR. 479/2008 IV PIELIKUMA 3. PUNKTA f) APAKŠPUNKTĀ MINĒTOS PRODUKTUS

(Šā pielikuma B daļas 2. punkts)

1.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno vīna spirtu vai žāvētu vīnogu spirtu, kura spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 95 % un nav lielāka par 96 %

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta ii) daļas pirmais ievilkums)

GRIEĶIJA

Σάμος (Samos), Μοσχάτος Πατρών (Muscat de Patras), Μοσχάτος Ρίου Πατρών (Muscat Rion de Patras), Μοσχάτος Κεφαλληνίας (Muscat de Céphalonie), Μοσχάτος Ρόδου (Muscat de Rhodos), Μοσχάτος Λήμνου (Muscat de Lemnos), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodafne de Céphalonie).

SPĀNIJA

Condado de Huelva, Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Málaga, Montilla-Moriles, Rueda, Terra Alta.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

2.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno spirtu, ko destilē no vīna vai vīnogu čagām un kura spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un nav lielāka par 86 %

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta ii) daļas otrais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodafne de Céphalonie), Σητεία (Sitia), Σαντορίνη (Santorini), Δαφνές (Dafnes), Νεμέα (Nemée).

FRANCIJA

Pineau des Charentes vai Pineau charentais, Floc de Gascogne, Macvin du Jura.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

3.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno spirtu, ko destilē no žāvētām vīnogām un kura spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 52 % un ir mazāka par 94,5 %

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta ii) daļas trešais ievilkums)

GRIEĶIJA

Μαυροδάφνη Πατρών (Mavrodafne de Patras), Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας (Mavrodafne de Céphalonie).

4.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno daļēji fermentētu vīnogu misu, ko iegūst no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļas pirmais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Jerez-Xérès-Sherry

Vino generoso de licor

Málaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Vino generoso de licor

ITĀLIJA

Aleatico di Gradoli, Giró di Cagliari, Malvasia delle Lipari, Malvasia di Cagliari, Moscato passito di Pantelleria.

KIPRA

Κουμανδαρία (Commandaria).

5.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu, ko iegūst, karsējot ar vaļēju liesmu, un kas, izņemot šo darbību, atbilst koncentrētas vīnogu misas definīcijai

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļas otrais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Alicante

 

Condado de Huelva

Vino generoso de licor

Jerez-Xérès-Sherry

Vino generoso de licor

Málaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Vino generoso de licor

Navarra

Moscatel

ITĀLIJA

Marsala.

6.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru ražošanā pievieno koncentrētu vīnogu misu

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta f) apakšpunkta iii) daļas trešais ievilkums)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Málaga

Vino dulce

Montilla-Moriles

Vino dulce

Tarragona

Vino dulce

ITĀLIJA

Oltrepó Pavese Moscato, Marsala, Moscato di Trani.

2. papildinājums

A.   Saraksti, kas minēti III pielikuma B daļas 5. punkta a) apakšpunktā

1.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kas ražoti no vīnogu misas ar dabisko spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 10 % un iegūti, pievienojot spirtu, kuru iegūst no vīna vai vīnogu čagām ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, iespējams, no tās pašas saimniecības.

FRANCIJA

Pineau des Charentes vai Pineau charentais, Floc de Gascogne, Macvin du Jura.

2.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kas ražoti no daļēji fermentētas vīnogu misas, kuras sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 11 %, un iegūti, pievienojot neitrālo spirtu vai vīna destilātu ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kura nav mazāka par 70 %, vai vīna izcelsmes spirtu.

PORTUGĀLE

 

Porto – Port

 

Moscatel de Setúbal, Setúbal

 

Carcavelos

 

Moscatel do Douro.

ITĀLIJA

 

Moscato di Noto

 

Trentino

3.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuri ražoti no vīna ar sākotnējo dabisko spirta tilpumkoncentrāciju vismaz 10,5 %.

SPĀNIJA

 

Jerez-Xérès-Sherry

 

Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda

 

Condado de Huelva

 

Rueda

4.   To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuri ražoti no daļēji fermentētas vīnogu misas, kuras sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 9 %.

PORTUGĀLE

Madeira.

B.   Saraksts, kas minēts III pielikuma B daļas 5. punkta b) apakšpunktā

To desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saraksts, kuru kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 17,5 %, bet nav mazāka par 15 %, kā tas bija skaidri noteikts valsts tiesību aktos, ko piemēroja līdz 1985. gada 1. janvārim.

(Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta b) apakšpunkts)

SPĀNIJA

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Condado de Huelva

Vino generoso

Jerez-Xérès-Sherry

Vino generoso

Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda

Vino generoso

Málaga

Seco

Montilla-Moriles

Vino generoso

Priorato

Rancio seco

Rueda

Vino generoso

Tarragona

Rancio seco

ITĀLIJA

Trentino.

PORTUGĀLE

Desertvīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu

Produkta apraksts, kā tas noteikts Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos

Porto – Port

Branco leve seco

3. papildinājums

To vīnogu šķirņu saraksts, kuras var izmantot tādu desertvīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanai, attiecībā uz kuriem izmanto tradicionālus īpašus apzīmējumus “vino dulce natural”, “vino dolce naturale”, “vinho doce natural” un “οινος γλυκυς φυσικος”

Muscats – Grenache – Garnacha Blanca – Garnacha Peluda – Listán Blanco – Listán Negro-Negramoll – Maccabéo – Malvoisies – Mavrodaphne – Assirtiko – Liatiko – Garnacha tintorera – Monastrell – Palomino – Pedro Ximénez – Albarola – Aleatico – Bosco – Cannonau – Corinto nero – Giró – Monica – Nasco – Primitivo – Vermentino – Zibibbo.


IV PIELIKUMS

ĪPAŠAS KOPIENAS ANALĪZES METODES

A.   ALILIZOTIOCIANĀTS

1.   Metodes princips

Alilizotiocianātu, kas var atrasties vīnā, savāc destilējot un identificē ar gāzu hromatogrāfijas metodi.

2.   Reaģenti

2.1.   Etanols, absolūtais.

2.2.   Standartšķīdums: alilizotiocianāta šķīdums absolūtajā spirtā, kas satur 15 mg alilizotiocianāta litrā.

2.3.   Dzesējošais maisījums, kas sastāv no etanola un sausā ledus (kura temperatūra ir –60 °C).

3.   Aparatūra

3.1.   Aparatūra destilācijai slāpekļa plūsmā, kā parādīts zīmējumā.

3.2.   Termostatējams sildošais apvalks.

3.3.   Plūsmas mērītājs.

3.4.   Gāzu hromatogrāfs, kas aprīkots ar liesmas spektrofotometra detektoru, kurš aprīkots ar selektīvu filtru sēra savienojumiem (viļņu garums = 394 nm) vai jebkuru citu piemērotu detektoru.

3.5.   Nerūsējošā tērauda hromatogrāfijas kolonna ar iekšējo diametru 3 mm un garumu 3 m, pildīta ar Carbowax 20 M pie 10 % uz Chromosorb WHP, 80 līdz 100 mesh.

3.6.   Mikrošļirce, 10 μl.

4.   Procedūra

Ņem 2 litrus vīna un pārnes destilācijas kolbā. Ievada dažus mililitrus etanola (2.1. punkts) divās uztvērējmēģenēs tā, lai gāzu disperģēšanas stieņu porainās daļas būtu pilnībā iegremdētas. No ārpuses dzesē abas mēģenes ar dzesējošo maisījumu. Pievieno kolbu uztvērējmēģenēm un sāk cauri aparatūrai laist slāpekli ar ātrumu aptuveni 3 l stundā. Uzsilda vīnu līdz 80 °C, attiecīgi noregulējot sildošā apvalka temperatūru, un kopumā savāc 45 līdz 50 ml destilāta.

Stabilizē hromatogrāfu; ieteicams izmantot šādus noteikšanas apstākļus:

inžektora temperatūra – 200 °C,

kolonnas temperatūra – 130 °C,

hēlija nesējgāzes plūsmas ātrums – 20 ml minūtē.

Ar mikrošļirci ievadīt tādu standartšķīduma daudzumu, lai analītisko signālu, kas atbilst alilizotiocianātam, viegli varētu identificēt uz gāzu hromatogrammas.

Līdzīgā veidā hromatogrāfā ievadīt daļu destilāta un pārbaudīt, vai iegūtais signāla aiztures laiks atbilst alilizotiocianāta signāla aiztures laikam.

Šajos mēģinājuma apstākļos neviens savienojums, kas dabiski atrodas vīnā, neradīs traucējošus signālus parauga šķīduma hromatogrammā.

Aparatūra destilācijai slāpekļa plūsmā

Image

B.   ĪPAŠAS ANALĪZES METODES REKTIFICĒTAI KONCENTRĒTAI VĪNOGU MISAI

a)   Kopējie katjoni

1.   Princips

Testējamo paraugu apstrādā ar stipri skābiem katjonu apmaiņas sveķiem. Notiek katjonu apmaiņa ar H+. Tos izsaka kā starpību starp eluenta kopējo skābumu un testējamā parauga kopējo skābumu.

2.   Aparatūra

2.1.   Stikla kolonna ar iekšējo diametru 10 līdz 11 mm un garumu apmēram 300 mm, aprīkota ar krānu.

2.2.   pH-metrs ar skalu, kas sadalīta iedaļās vismaz pa 0,1 pH vienībām.

2.3.   Elektrodi:

stikla elektrods, kas jātur destilētā ūdenī,

kalomela/piesātināta kālija hlorīda standartelektrods, kas jātur piesātinātā kālija hlorīda šķīdumā,

vai kombinēts elektrods, kas jātur destilētā ūdenī.

3.   Reaģenti

3.1.   Stipri skābi katjonu apmaiņas sveķi H + formā. Sveķus pirms izmantošanas uzbriedina, uz nakti iemērcot ūdenī.

3.2.   Nātrija hidroksīds, 0,1 M šķīdums.

3.3.   pH indikatorpapīrs.

4.   Procedūra

4.1.   Parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kas iegūts, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.): ievada 200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda ar ūdeni līdz zīmei un rūpīgi samaisa.

4.2.   Jonu apmaiņas kolonnas sagatavošana

Ievada kolonnā apmēram 10 ml iepriekš uzbriedinātu jonu apmaiņas sveķu H + formā; kolonnu skalo ar destilētu ūdeni, līdz viss skābums ir likvidēts, ko pārbauda, izmantojot indikatorpapīru.

4.3.   Jonu apmaiņa

Izlaiž 100 ml rektificētas koncentrētas misas šķīduma, kas sagatavots, kā noteikts 4.1. punktā, caur kolonnu ar ātrumu 1 piliens sekundē. Eluentu savāc vārglāzē. Kolonnu skalo ar 50 ml destilēta ūdens. Eluenta skābumu (ieskaitot skalošanas ūdeni) 20 °C temperatūrā titrē ar 0,1 M nātrija hidroksīda šķīdumu līdz pH 7. Sārma standartšķīdums jāpievieno lēnām, to pastāvīgi maisot. Titrēšanai izlietotā 0,1 M nātrija hidroksīda šķīduma tilpumu (ml) apzīmē ar n.

5.   Rezultātu izteikšana

Kopējos katjonus izsaka miliekvivalentos uz kopējo cukuru kilogramu ar precizitāti līdz 1 decimālzīmei aiz komata.

5.1.   Aprēķins

Eluenta skābums, izteikts miliekvivalentos uz kilogramu rektificētas koncentrētas misas:

E = 2,5 n.

Rektificētas koncentrētas misas kopējais skābums miliekvivalentos uz kilogramu: a.

Kopējie katjoni miliekvivalentos uz kilogramu kopējo cukuru:

((2,5 n–a)/(P)) × 100, kur

P = kopējo cukuru koncentrācija 100 masas procentos.

b)   Vadītspēja

1.   Princips

Tā šķidruma staba elektrisko vadītspēju, kas atrodas starp diviem paralēliem platīna elektrodiem, mēra, iemontējot šo stabu vienā Vitstona tilta pusē.

Vadītspēja mainās atkarībā no temperatūras, un tādēļ to attiecina uz 20 °C.

2.   Aparatūra

2.1.   Konduktometrs, ar ko var veikt vadītspējas mērījumus diapazonā no 1 līdz 1 000 mikrosīmensiem uz cm.

2.2.   Ūdens vanna, lai analizējamo paraugu temperatūru uzturētu apmēram 20 °C (20 ± 2 °C) robežās.

3.   Reaģenti

3.1.   Demineralizēts ūdens ar īpatnējo vadītspēju zem 2 μS cm–1 20 °C temperatūrā.

3.2.   Kālija hlorīda.

Izšķīdina 0,581 g kālija hlorīda KCl, kas iepriekš 105 °C temperatūrā izžāvēts līdz konstantai masai, demineralizētā ūdenī (3.1. punkts). Uzpilda līdz 1 litram ar demineralizētu ūdeni (3.1. punkts). Šā šķīduma vadītspēja 20 °C temperatūrā ir 1 000 μS cm–1. Tā uzglabāšanas termiņš ir līdz trim mēnešiem.

4.   Procedūra

4.1.   Analizējamā parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kura kopējo cukuru koncentrācija ir 25 % (masa/masa) (25° Brix): nosver masu, kas vienāda ar 2500/P, un papildina līdz 100 g ar ūdeni (3.1. punkts), kur P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

4.2.   Vadītspējas noteikšana

Sasilda analizējamo paraugu līdz 20 °C, iegremdējot to ūdens vannā. Uztur temperatūru ± 0,1 °C robežās.

Divreiz skalo vadītspējas šūnu ar pārbaudāmo šķīdumu.

Izmēra vadītspēju un rezultātu izsaka μS cm–1.

5.   Rezultātu izteikšana

Rezultātu izsaka mikrosīmensos uz cm (μS cm–1) 20 °C temperatūrā līdz tuvākajam veselajam skaitlim 25 % (masa/masa) (25° Brix) rektificētas koncentrētas misas šķīdumam.

5.1.   Aprēķins

Ja aparatūra nav aprīkota ar temperatūras kompensatoru, tad izmērīto vadītspēju koriģē, izmantojot I tabulu. Ja temperatūra ir zem 20 °C, tad korekciju pieskaita; ja temperatūra ir virs 20 °C, tad korekciju atskaita.

I tabula

Korekcijas, kas izdarāmas vadītspējai attiecībā uz temperatūrām, kuras nav 20 °C (μS cm–1)

Vadītspēja

Temperatūra (°C)

20,2

19,8

20,4

19,6

20,6

19,4

20,8

19,2

21,0

19,0

21,2

18,8

21,4

18,6

21,6

18,4

21,8

18,2

22,0 (1)

18,0 (2)

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

50

0

0

1

1

1

1

1

2

2

2

100

0

1

1

2

2

3

3

3

4

4

150

1

1

2

3

3

4

5

5

6

7

200

1

2

3

3

4

5

6

7

8

9

250

1

2

3

4

6

7

8

9

10

11

300

1

3

4

5

7

8

9

11

12

13

350

1

3

5

6

8

9

11

12

14

15

400

2

3

5

7

9

11

12

14

16

18

450

2

3

6

8

10

12

14

16

18

20

500

2

4

7

9

11

13

15

18

20

22

550

2

5

7

10

12

14

17

19

22

24

600

3

5

8

11

13

16

18

21

24

26

c)   Hidroksimetilfurfurols

1.   Metožu princips

1.1.   Kolorimetriskā metode

No furāna atvasinātie aldehīdi, no kuriem galvenais ir hidroksimetilfurfurols, reaģē ar barbitūrskābi un p-toluidīnu, veidojot sarkanu savienojumu, ko nosaka ar kolorimetriju pie 550 nm.

1.2.   Augstas izsķirtspējas šķidrumu hromatogrāfija (HPLC)

Sadalīšana kolonnā, izmantojot apgrieztās fāzes hromatogrāfiju, un noteikšana pie 280 nm.

2.   Kolorimetriskā metode

2.1.   Aparatūra

2.1.1.   Spektrofotometrs mērījumiem 300 līdz 700 nm robežās.

2.1.2.   Stikla šūnas ar 1 cm optiskajiem ceļiem.

2.2.   Reaģenti

2.2.1.   Barbitūrskābes 0,5 % šķīdums (masa/tilp.)

Izšķīdina 500 mg barbitūrskābes (C4O3N2H4) destilētā ūdenī un nedaudz pasilda virs ūdens vannas 100 °C temperatūrā; uzpilda līdz 100 ml ar destilētu ūdeni. Šķīdumu var glabāt apmēram 1 nedēļu.

2.2.2.   P-toluidīna šķīdums, 10 % (masa/tilp.)

Ievieto 10 g p-toluidīna (C6H4(CH3) NH2) 100 ml tilpuma mērkolbā; pievieno 50 ml izopropanola (CH3CH(OH)CH3) un 10 ml ledus etiķskābes (CH3COOH) (ρ20 = 1,05 g/ml); uzpilda līdz 100 ml ar izopropanolu. Šis šķīdums ir jāatjauno katru dienu.

2.2.3.   Etanāla (acetaldehīda) (CH3CHO) 1 % (masa/tilp.) ūdens šķīdums

Sagatavo tieši pirms izmantošanas.

2.2.4.   Hidroksimetilfurfurola C6O3H6 1 g/l ūdens šķīdums

Sagatavo secīgus atšķaidījumus, kas satur 5, 10, 20, 30 un 40 mg/l. 1 g/l šķīdumam un atšķaidītajiem šķīdumiem jābūt svaigi sagatavotiem.

2.3.   Procedūra

2.3.1.   Parauga sagatavošana

Izmanto šķīdumu, kas iegūts, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.): ievada 200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda ar ūdeni līdz zīmei un rūpīgi samaisa. Noteikšanu veic ar 2 ml šā šķīduma.

2.3.2.   Kolorimetriskā noteikšana

Katrā no divām 25 ml tilpuma kolbām a un b ar slīpēta stikla aizbāžņiem ievieto 2 ml parauga, kas sagatavots, kā noteikts 2.3.1. apakšpunktā. Katrā kolbā ievieto 5 ml p-toluidīna šķīduma (2.2.2. apakšpunkts) un samaisa. Pievieno 1 ml destilēta ūdens kolbā b (kontrole) un 1 ml barbitūrskābes (2.2.1. apakšpunkts) kolbā a (mērījumi). Sakrata, lai sajauktu. Pārnes kolbu saturu spektrofotometra šūnās ar 1 cm optisko ceļu. Izmantojot kolbas b saturu, nostāda uz nulli absorbcijas skalu viļņu garumam 550 nm, seko pārmaiņām kolbas a satura absorbcijā; un pieraksta maksimālo lielumu A, kas tiek sasniegts pēc 2 līdz 5 minūtēm.

Paraugi ar hidroksimetilfurfurola koncentrāciju, kas ir lielāka par 30 mg/l, pirms analīzes veikšanas ir jāatšķaida.

2.3.3.   Kalibrācijas līknes izveide

Ievieto 2 ml katra hidroksimetilfurfurola šķīduma ar 5, 10, 20, 30 un 40 mg/l koncentrāciju (2.2.4. apakšpunkts) divās 25 ml tilpuma kolbu sērijās a un b, un ar tiem rīkojas, kā aprakstīts 2.3.2. apakšpunktā.

Diagramma, kas rāda absorbciju atkarībā no hidroksimetilfurfurola koncentrācijas mg/l, ir taisne, kas iet caur koordinātu sākuma punktu.

2.4.   Rezultātu izteikšana

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju rektificētās koncentrētās misās izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

2.4.1.   Aprēķina metode

Hidroksimetilfurfurola koncentrācija C mg/l analizējamajā paraugā ir tā koncentrācija uz kalibrācijas līknes, kas atbilst izmērītajai parauga absorbcijai A.

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju miligramos uz kopējo cukuru kilogramu aprēķina kā:

250 × ((C)/(P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija masas procentos rektificētajā koncentrētajā misā.

3.   Augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfija (HPCL)

3.1.   Aparatūra

3.1.1.   HPCL hromatogrāfs, kura aprīkojumā ir

cilpas inžektors, 5 vai 10 μl,

spektrofotometra detektors mērījumiem pie 280 nm,

oktadenāna-silīcija dioksīda kolonna (piem., Bondapak C18 – Corasil, Waters Ass.),

reģistrācijas ierīce, ja iespējams, integrators.

Kustīgās fāzes plūsmas ātrums – 1,5 ml/minūtē.

3.1.2.   Membrānfiltrēšanas iekārta, poru diametrs – 0,45 μm.

3.2.   Reaģenti

3.2.1.   Divkārt destilēts ūdens.

3.2.2.   Metanols (CH3OH), destilēts vai ar augstas izšķirtspējas šķidrumu hromatogrāfijas kvalitāti.

3.2.3.   Etiķskābe (CH3COOH) (ρ20 = 1,05 g/ml).

3.2.4.   Kustīgā fāze: ūdens, metanola (3.2.2. apakšpunkts), etiķskābes (3.2.3. apakšpunkts) maisījums, kas filtrēts caur membrānfiltru (0,45 μm) (tilpumu attiecībā 40:9:1).

Šī kustīgā fāze ir jāsagatavo ik dienas un pirms izmantošanas jāatbrīvo no gāzēm.

3.2.5.   Hidroksimetilfurfurola standartšķīdums, 25 mg/l (masa/tilp.).

100 ml tilpuma mērkolbā pārnes 25 mg hidroksimetilfurfurola (C6H3O6) iesvara un uzpilda līdz zīmei ar metanolu (3.2.2. apakšpunkts). Šo šķīdumu atšķaida attiecībā 1:10 ar metanolu (3.2.2. apakšpunkts) un izfiltrē caur membrānfiltru (0,45 μm).

Ja šo šķīdumu tur ledusskapī hermētiski noslēgta brūna stikla kolbā, tad tas saglabājas divus līdz trīs mēnešus.

3.3.   Procedūra

3.3.1.   Parauga sagatavošana

Iegūto šķīdumu izmanto, atšķaidot rektificēto koncentrēto misu līdz 40 % (masa/tilp.) (200 g rektificētas koncentrētas misas iesvara ievada 500 ml tilpuma mērkolbā, uzpilda līdz zīmei ar 500 ml ūdens un samaisa), un to izfiltrē caur membrānfiltru (0,45 μm).

3.3.2.   Hromatogrāfiskā noteikšana

Hromatogrāfā ievada 5 (vai 10) μl parauga, kas sagatavots atbilstīgi aprakstam 3.3.1. apakšpunktā, un 5 (vai 10) μl hidroksimetilfurfurola standartšķīduma (3.2.5. apakšpunkts). Reģistrē hromatogrammu.

Hidroksimetilfurfurola aiztures laiks ir apmēram sešas līdz septiņas minūtes.

3.4.   Rezultātu izteikšana

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju rektificētās koncentrētās misās izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

3.4.1.   Aprēķina metode

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju 40 % (masa/tilp.) rektificētas koncentrētas misas šķīdumā apzīmē ar C mg/l.

Hidroksimetilfurfurola koncentrāciju miligramos uz kopējo cukuru kilogramu aprēķina kā:

250 × ((C)/(P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

d)   Smagie metāli

1.   Principi

I.   Ātrā metode smago metālu novērtēšanai

Smagos metālus atklāj atbilstoši atšķaidītā rektificētā koncentrētā misā pēc krāsojuma, ko rada sulfīdu veidošanās. Tos novērtē, salīdzinot ar svina standartšķīdumu, kas atbilst maksimālajai pieļaujamajai koncentrācijai.

II.   Svina satura noteikšana ar atomu absorbcijas spektrofotometriju

Svina un amonija pirolidīnditiokarbamāta helāta ekstrakciju veic ar metilizobutilketonu, un absorbciju mēra pie 283,3 nm. Svina saturu nosaka ar standartpiedevu metodi.

2.   Ātrā metode smago metālu novērtēšanai

2.1.   Reaģenti

2.1.1.   Atšķaidīta sālsskābe, 70 % (masa/tilp.)

Ņem 70 g sālsskābes (HCl), (ρ20 = 1,16–1,19 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.2.   Atšķaidīta sālsskābe, 20 % (masa/tilp.)

Ņem 20 g sālsskābes (HCl), (ρ20 = 1,16–1,19 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.3.   Atšķaidīts amonija hidroksīds

Ņem 14 g amonija hidroksīda (NH3), (ρ20 = 0,931–0,934 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.4.   pH 3,5 buferšķīdums

Izšķīdina 25 g amonija acetāta (CH3COONH4) 25 ml ūdens un pievieno 38 ml atšķaidītas sālsskābes (2.1.1. apakšpunkts). Vajadzības gadījumā pielāgo pH līmeni ar atšķaidītu sālsskābi (2.1.2. apakšpunkts) vai atšķaidītu amonija hidroksīdu (2.1.3. apakšpunkts) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

2.1.5.   Tioacetamīda šķīdums (C2H5NS), 4 % (masa/tilp.).

2.1.6.   Glicerīna šķīdums (C3H8O3), 85 % (masa/tilp.)

(n D 20 °C = 1,449–1,455).

2.1.7.   Tioacetamīda reaģents

0,2 ml tioacetamīda šķīdumam (2.1.5. apakšpunkts) pievieno 1 ml maisījuma, kas sastāv no 5 ml ūdens, 15 ml 1 M nātrija hidroksīda šķīduma un 20 ml glicerīna (2.1.6. apakšpunkts). Silda 20 sekundes 100 °C temperatūrā virs ūdens vannas. Sagatavo tieši pirms izmantošanas.

2.1.8.   Šķīdums, kas satur 0,002 g/l svina

Sagatavo 1 g/l svina šķīduma, izšķīdinot 0,400 g svina nitrāta Pb(NO3)2 ūdenī, un uzpilda līdz 250 ml ar ūdeni. Pirms izmantošanas šo šķīdumu atšķaida ar ūdeni tilpumu attiecībā 2:1 000, lai iegūtu 0,002 g/l šķīdumu.

2.2.   Procedūra

Izšķīdina 10 g rektificētas koncentrētas misas testa parauga 10 ml ūdens. Pievieno 2 ml pH 3,5 buferšķīduma (2.1.4. apakšpunkts) un samaisa. Pievieno 1,2 ml tioacetamīda reaģenta (2.1.7. apakšpunkts). Uzreiz samaisa. Sagatavo kontroles paraugu tādos pašos apstākļos, izmantojot 10 ml 0,002 g/l svina šķīduma (2.1.8. apakšpunkts).

Ja pēc divām minūtēm rektificētās koncentrētās misas šķīdums iekrāsojas brūns, krāsojumam nevajadzētu būt intensīvākam kā kontroles parauga krāsojumam.

2.3.   Aprēķins

Šādos noteikšanas apstākļos kontroles paraugs atbilst maksimālajai pieļaujamajai smago metālu koncentrācijai, kas izteikta kā 2 mg svina uz kg rektificētas koncentrētas misas.

3.   Svina satura noteikšana ar atomu absorbcijas spektrofotometriju

3.1.   Aparatūra

3.1.1.   Atomu absorbcijas spektrofotometrs, aprīkots ar gaisa-acetilēna degli.

3.1.2.   Svina dobā katoda lampa.

3.2.   Reaģenti

3.2.1.   Atšķaidīta etiķskābe

Ņem 12 g ledus etiķskābes (ρ20 = 1,05 g/ml) un atšķaida līdz 100 ml ar ūdeni.

3.2.2.   Amonija pirolidīnditiokarbamāta šķīdums (C5H12N2S2), 1 % (masa/tilp.).

3.2.3.   Metilizobutilketons (CH3)2 CHCH2COCH3.

3.2.4.   Šķīdums, kas satur 0,010 g/l svina.

Atšķaida 1 g/l svina šķīduma (2.1.8. apakšpunkts) līdz 1 % (tilp./tilp.).

3.3.   Procedūra

3.3.1.   Pārbaudāmā šķīduma sagatavošana

Izšķīdina 10 g rektificētas koncentrētas misas maisījumā, kas sastāv no vienādos tilpumos sajauktas atšķaidītas etiķskābes (3.2.1. apakšpunkts) un ūdens, un atšķaida līdz 100 ml ar šo maisījumu.

Pievieno 2 ml amonija pirolidīnditiokarbamāta šķīduma (3.2.2. apakšpunkts) un 10 ml metilizobutilketona (3.2.3. apakšpunkts). Krata 30 sekundes, sargājot no spilgtas gaismas. Atstāj, lai abi slāņi noslāņojas. Izmanto metilizobutilketona slāni.

3.3.2.   Standartšķīdumi

Sagatavo 3 standartšķīdumus, kas sastāv no 10 g rektificētas koncentrētas misas un attiecīgi no 1, 2 un 3 ml šķīduma, kurš satur 0,010 g/l svina (3.2.4. apakšpunkts). Ar standartšķīdumiem rīkojas tāpat kā ar pārbaudāmo šķīdumu.

3.3.3.   Kontrolparaugs

Sagatavo kontroles paraugu tādos pašos apstākļos, kā minēts 3.3.1. apakšpunktā, bet nepievienojot rektificētu koncentrētu misu.

3.3.4.   Noteikšana

Izvēlas viļņu garumu 283,3 nm.

Metilizobutilketona kontrolparaugu atomizē liesmā un absorbcijas skalu iestata uz nulli.

Darbojoties ar to attiecīgajiem šķīdinātāju ekstraktiem, nosaka analizējamā šķīduma un standartšķīdumu optiskos blīvumus.

3.4.   Rezultātu izteikšana

Izsaka svina saturu miligramos uz rektificētas koncentrētas misas kilogramu ar precizitāti līdz vienai decimālzīmei aiz komata.

3.4.1.   Aprēķins

Konstruē absorbcijas līkni atkarībā no standartšķīdumiem pievienotā svina koncentrācijas, kur nulles koncentrācija atbilst pārbaudāmajam šķīdumam.

Ekstrapolē taisni, kas savieno punktus, līdz tā krustojas ar koncentrācijas ass negatīvo daļu. Krustošanās punkta attālums no koordinātu sākuma punkta raksturo svina koncentrāciju pārbaudāmajā šķīdumā.

e)   Etanola ķīmiska noteikšana

Šo metodi izmanto, lai noteiktu spirta koncentrāciju tādos šķidrumos ar mazu spirta daudzumu kā misas, koncentrētas misas un rektificētas koncentrētas misas.

1.   Princips

Vienkārša šķidruma destilācija. Etanola oksidācija destilātā ar kālija dihromātu. Dihromāta pārākuma attitrēšana ar dzelzs (II) šķīdumu.

2.   Aparatūra

2.1.   Destilācijas aparatūra, ko izmanto spirta koncentrācijas mērīšanai

3.   Reaģenti

3.1.   Kālija dihromāta šķīdums

Izšķīdina 33,600 g kālija dihromāta (K2Cr2O7) pietiekamā daudzumā ūdens un uzpilda līdz 1 litram 20 °C temperatūrā.

Viens mililitrs šā šķīduma oksidē 7,8924 mg spirta.

3.2.   Dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdums

Izšķīdina 135 g dzelzs (II) un amonija sulfāta – Fe SO4, (NH4)2SO4, 6 H2O – pietiekamā daudzumā ūdens, lai uzpildītu līdz 1 litram šķīduma, un pievieno 20 ml koncentrētas sērskābes (H2SO4), (ρ20 = 1,84 g/ml). 1 ml šā šķīduma, kad tas ir tikko sagatavots, aptuveni atbilst 0,5 ml dihromāta šķīduma. Pēc tam tas lēnām oksidējas.

3.3.   Kālija permanganāta šķīdums

Izšķīdina 1,088 g kālija permanganāta (KMnO4) pietiekamā daudzumā ūdens, lai uzpildītu līdz 1 litram.

3.4.   Atšķaidīta sērskābe, 1:2 (tilp./tilp.)

Maisot, pakāpeniski pievieno 500 ml sērskābes (H2SO4) (ρ20 = 1,84 g/ml) pie 500 ml ūdens.

3.5.   Dzelzs ortofenantrolīna reaģents

Izšķīdina 0,695 g dzelzs sulfāta FeSO4, 7 H2O 100 ml ūdens un pievieno 1,485 g ortofenantrolīna monohidrāta C12H8N2, H2O. Sasildīt, lai paātrinātu izšķīšanu. Šis spilgti sarkanais šķīdums labi glabājas.

4.   Procedūra

4.1.   Destilācija

Ievieto 100 g rektificētas koncentrētas misas un 100 ml ūdens destilācijas kolbā. Savāc destilātu 100 ml tilpuma mērkolbā un uzpilda līdz zīmei ar ūdeni.

4.2.   Oksidēšana

300 ml tilpuma kolbā ar slīpēta stikla aizbāzni un paplašinātu kaklu, kas ļauj to izskalot bez zudumiem, ievieto 20 ml kālija dihromāta šķīduma (3.1. punkts) un 20 ml atšķaidītas sērskābes tilpumu attiecībā 1:2 (3.4. punkts) un sakrata. Pievieno 20 ml destilāta. Noslēdz kolbu ar aizbāzni, sakrata un pagaida vismaz 30 minūtes, laiku pa laikam to sakratot (“mērījumu” kolba).

Titrējot ar dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdumu (3.2. punkts), nosaka kālija dihromāta šķīdumu tukšajā paraugā, identiskā kolbā ievietojot tādus pašus reaģentu daudzumus, bet aizstājot 20 ml destilāta ar 20 ml destilēta ūdens (“kontroles” kolba).

4.3.   Titrēšana

Pievieno četrus pilienus ortofenantrolīna reaģenta (3.5. punkts) “mērījumu” kolbas saturam. Attitrē dihromāta pārākumu ar dzelzs (II) amonija sulfāta šķīdumu (3.2. punkts). Pārtrauc dzelzs šķīduma pievienošanu, kad novēro maisījuma krāsas maiņu no zilganzaļas uz brūnu.

Lai precīzāk noteiktu beigu punktu, maisījuma krāsu maina atpakaļ no brūnas uz zili zaļu ar kālija permanganāta šķīdumu (3.3. punkts). Atskaitīt desmito daļu šā izlietotā šķīduma tilpuma no pievienotā dzelzs (II) šķīduma tilpuma. Starpību (ml) apzīmē ar n.

Tāpat rīkoties ar “kontroles” kolbu. Šeit starpību (ml) apzīmē ar n′.

5.   Rezultātu izteikšana

Etanolu daudzumu izsaka gramos uz kopējo cukuru kilogramu ar precizitāti līdz vienai decimālzīmei aiz komata.

5.1.   Aprēķina metode

n′ ml dzelzs šķīduma reducē 20 ml dihromāta šķīduma, kas oksidē 157,85 mg tīra etanola.

Vienam mililitram dzelzs (II) šķīduma ir tāda pati reducēšanas spēja kā:

((157,85)/(n′)) mg etanola

n–n′ ml dzelzs (II) šķīduma ir tāda pati reducēšanas spēja kā:

157,85 × ((n′ – n)/(n′)) mg etanola.

Etanola koncentrāciju g uz kg rektificētas koncentrētas misas aprēķina kā:

7,892 × ((n′ – n)/(n′))

Etanola koncentrāciju g uz kg kopējo cukuru aprēķina kā:

789,2 × ((n′ – n)/(n′ × P)), kur

P = kopējo cukuru koncentrācija procentos (masa/masa) rektificētajā koncentrētajā misā.

f)   Mezoinozīts, sciloinozīts un saharoze

1.   Princips

Sililēto atvasinājumu gāzu hromatogrāfija.

2.   Reaģenti

2.1.   Iekšējais standarts: ksilīts (apmēram 10 g/l šķīdums ūdenī, kam pievienots špāteles gals nātrija azīda)

2.2.   bis(trimetilsilil)trifluoracetamīds – BSTFA – (C8H18F3NOSi2)

2.3.   Trimetilhlorsilāns (C3H9ClSi)

2.4.   Piridīns p.a. (C5H5N)

2.5.   Mezoinozīts (C6H12O6)

3.   Aparatūra

3.1.   Gāzu hromatogrāfs, kura aprīkojumā ir šādi elementi.

3.2.   Kapilāra kolonna (piem., kausēta silīcija ar OV 1 pārklājumu 0,15 μ biezumā, kolonnas garums 25 m un iekšējais diametrs 0,3 mm).

Noteikšanas apstākļi: nesējgāze – ūdeņradis vai hēlijs,

nesējgāzes plūsmas ātrums – apmēram 2 ml/minūtē,

inžektora un detektora temperatūra – 300 °C,

temperatūras programma: 1 minūte pie 160 °C, 4 °C minūtē līdz 260 °C, pastāvīga temperatūra 260 °C 15 minūtes,

plūsmas dalīšanas attiecība – apmēram 1:20.

3.3.   Integrators.

3.4.   Mikrošļirce, 10 μl.

3.5.   Mikropipetes, 50, 100 un 200 μl.

3.6.   2 ml tilpuma kolba ar teflona aizbāzni.

3.7.   Krāsns.

4.   Procedūra

5 g rektificētas koncentrētas misas iesvara ievieto 50 ml tilpuma kolbā, pievieno 1 μl ksilīta standartšķīduma (2.1. punkts) un ar ūdeni uzpilda līdz zīmei. Pēc parauga samaisīšanas nolej 100 μl šķīduma, to ievieto kolbā (3.6. punkts) un žāvē vieglā gaisa plūsmā, vajadzības gadījumā, lai atvieglotu iztvaikošanu, pievienojot 100 μl absolūtā etilspirta.

Atlikumu rūpīgi izšķīdina 100 μl piridīna (2.4. punkts), pievieno 100 μl bis-(trimetilsilil)trifluoracetamīda (2.2. punkts) un 10 μl trimetilhlorsilāna (2.3. punkts). Kolbu noslēdz ar teflona aizbāzni un silda krāsnī 60 °C temperatūrā vienu stundu.

Ņem 0,5 μl dzidrā šķidruma un ievada ar karstās adatas metodi, saglabājot to pašu plūsmas dalīšanas attiecību.

5.   Rezultātu aprēķināšana

5.1.   Sagatavo šķīdumu, kas satur

60 g/l glikozes, 60 g/l fruktozes, 1 g/l mezoinozīta un 1 g/l saharozes.

Nosver 5 g šā šķīduma un veic procedūru, kas minēta 4. punktā. Mezoinozīta un saharozes attiecību pret ksilītu aprēķina pēc iegūtās hromatogrammas.

Attiecībā uz sciloinozītu, kurš nav pieejams tirdzniecībā un kura aiztures laiks ir starp glikozes anomērās formas pēdējo signālu un mezoinozīta signālu (sk. pievienoto diagrammu), izmanto to pašu rezultātu kā attiecībā uz mezoinozītu.

6.   Rezultātu izteikšana

6.1.   Mezoinozītu un sciloinozītu izsaka miligramos uz kopējo cukuru kilogramu.

Saharozi izsaka gramos uz misas kilogramu.

Image


(1)  Atskaitīt korekciju.

(2)  Pieskaitīt korekciju.


V PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA, KURA MINĒTA 16. PANTA OTRAJĀ DAĻĀ

Regula (EK) Nr. 1493/1999

Regula (EEK) Nr. 2676/90

Regula (EK) Nr. 423/2008

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

43. panta 1. punkts

5. pants

3. panta 1. punkts

43. panta 2. punkta pirmais ievilkums

23. pants

3. panta 2. punkts

43. panta 2. punkta pirmais ievilkums

24. pants

3. panta 3. punkts

43. panta 2. punkta pirmais ievilkums

34., 35. un 36. pants

3. panta 4. punkts

44. pants

4. pants

43. panta 2. punkta otrais ievilkums

5. pants

43. panta 2. punkta trešais ievilkums

6. pants

38. pants

7. pants

42. panta 6. punkts

39. pants

8. pants

6. pants

9. pants

46. pants

10. panta 1. punkts

45. pants

10. panta 2. punkts

32. pants

11. pants

29. pants

12. pants

30. pants

13. pants

21. pants

14. pants

1. panta 1. punkts

47. pants

15. pants

48. pants

16. pants

IV pielikums

7. pants un 12. pants

IA pielikums

10. pants

IA pielikuma 1. papildinājums

8. pants

IA pielikuma 2. papildinājums

9. pants

IA pielikuma 3. papildinājums

13. pants

IA pielikuma 4. papildinājums

14., 15. un 16. pants

IA pielikuma 5. papildinājums

17. pants

IA pielikuma 6. papildinājums

18. pants

IA pielikuma 7. papildinājums

19. pants

IA pielikuma 8. papildinājums

22. pants

IA pielikuma 9. papildinājums

V pielikuma A daļa

IB pielikums

V pielikuma B daļa

IC pielikums

V pielikuma F daļa

ID pielikums

V pielikuma H daļa

28. pants

II pielikuma A daļa

V pielikuma I daļa

4. pants

II pielikuma B daļa

VI pielikuma K daļa

II pielikuma C daļa

V pielikuma J daļa

25. pants un 37. pants

III pielikuma A daļa

43. pants

III pielikuma A daļa

VI pielikuma L daļa

40. un 41. pants

III pielikuma B daļa

Pielikums, 39. punkts

IV pielikuma A daļa

Pielikums, 42. punkts

IV pielikuma B daļa


24.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 193/60


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 607/2009

(2009. gada 14. jūlijs),

ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (1), un jo īpaši tās 52., 56., 63. pantu un 126. panta a) punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV nodaļa paredz vispārīgus noteikumus konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai.

(2)

Lai nodrošinātu Kopienā reģistrēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atbilstību nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2008, pieteikumi jāpārbauda attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, ievērojot iepriekšēju valsts iebildumu procedūru. Turpmākās pārbaudes jāveic, lai nodrošinātu pieteikumu atbilstību šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, vienotu pieeju visās dalībvalstīs un lai cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija neradītu zaudējumus trešām pusēm. Tādēļ jānosaka sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi attiecībā uz pieteikumu, pārbaudes, iebildumu un anulēšanas procedūrām konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(3)

Jādefinē nosacījumi, kas jāievēro, lai fiziska vai juridiska persona varētu pieteikt reģistrāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgā apgabala definēšanai, ņemot vērā ražošanas zonu un produkta īpašības. Attiecībā uz ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jāparedz tiesības lietot reģistrēto nosaukumu ar noteikumu, ka ir izpildīti produkta specifikācijā izklāstītie nosacījumi. Noteiktajām apgabala robežām jābūt sīki aprakstītām, precīzām un nepārprotamām, tādām, lai ražotāji, kompetentās iestādes un kontroles institūcijas var pārliecināties, ka veiktās darbības ir notikušas norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā.

(4)

Īpaši noteikumi jānosaka attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju.

(5)

Ierobežojot to vīna nozares produktu iepakošanu, kuriem ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai ar produkta noformēšanu saistītas darbības ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu tiek ierobežota preču brīva aprite un brīva pakalpojumu sniegšana. Saskaņā ar Tiesas praksi, šādus ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, samērīgi un piemēroti cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas aizsardzībai. Ikviens ierobežojums pienācīgi jāizvērtē no preču brīvas aprites un pakalpojumu sniegšanas tiesību viedokļa.

(6)

Jāizstrādā noteikumi attiecībā uz ražošanas nosacījumiem norobežotā apgabalā. Kopienā pastāv noteikts skaits atkāpju.

(7)

Jānosaka arī dati par produkta saikni ar ģeogrāfiskā apgabala īpašībām un to ietekmi uz galaproduktu.

(8)

Kopienas cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra ierakstiem būtu jābūt pieejamiem arī tām pusēm, kas iesaistītas tirdzniecībā un informācijas sniegšanā patērētājiem. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, tai jābūt pieejamai elektroniski.

(9)

Lai saglabātu raksturīgās īpašības vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus, lai izveidotu Kopienas vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jānosaka Kopienas tiesiskais regulējums, kas paredz šādu vīnu pārbaudes un kam atbilst dalībvalstu pieņemtie īpašie noteikumi. Šādām pārbaudēm jāuzlabo attiecīgo produktu izsekojamība un jākonkretizē aspekti, kas jāpārbauda pārbaužu laikā. Lai novērstu konkurences izkropļošanu, pārbaudes pastāvīgi jāveic neatkarīgām institūcijām.

(10)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 konsekventu īstenošanu, jāizstrādā pieteikumu, iebildumu, grozījumu un anulēšanas veidlapu paraugi.

(11)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas V nodaļā paredzēti vispārīgi noteikumi par aizsargātu tradicionālo apzīmējumu lietošanu konkrētiem vīna nozares produktiem.

(12)

Dažu apzīmējumu (kas nav cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) lietojums, regulējums un aizsardzība, lai aprakstītu vīna nozares produktus, ir sen iedibināta prakse Kopienā. Šie tradicionālie apzīmējumi patērētājos var izraisīt asociācijas ar vīna produktu ražošanas vai izturēšanas paņēmienu, kvalitāti, krāsu, konkrētu vietu vai notikumu, kas saistīts ar vīna vēsturi. Tāpēc, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un novērstu patērētāju maldināšanu, jāizveido kopēja sistēma šādu tradicionālo apzīmējumu definēšanai, atzīšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

(13)

Tradicionālo apzīmējumu lietošana trešo valstu produktiem ir atļauta, ja tie atbilst tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem, kurus noteikušas dalībvalstis, lai nemaldinātu patērētājus. Turklāt, ņemot vērā to, ka vairāku trešo valstu centralizētie noteikumi nav vienādā līmenī ar Kopienas tiesību sistēmu, trešo valstu “reprezentatīvām profesionālajām organizācijām” jānosaka konkrētas prasības, lai nodrošinātu tādas pašas garantijas, kādas paredzētas Kopienas noteikumos.

(14)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas VI nodaļā noteikti vispārīgi noteikumi konkrētu vīna nozares produktu marķējumam un noformējumam.

(15)

Konkrēti noteikumi pārtikas produktu marķēšanai ir noteikti Pirmajā Padomes Direktīvā 89/104/EEK (2), Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvā 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem (5). Minētos noteikumus piemēro arī vīna nozares produktiem, izņemot gadījumus, kad tie izslēgti no saraksta ar attiecīgajām direktīvām.

(16)

Regula (EK) Nr. 479/2008 nosaka visu vīna nozares produktu saskaņotu marķēšanu, pieļaujot apzīmējumu, kas nav tieši iekļauti Kopienas tiesību aktos, lietošanu ar noteikumu, ka tie ir pareizi.

(17)

Regula (EK) Nr. 479/2008 paredz nosacījumus, kas nosaka konkrētu apzīmējumu lietošanu, cita starpā, attiecībā uz produkta izcelsmi, pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju utt. Attiecībā uz dažiem šiem apzīmējumiem ir vajadzīgi Kopienas noteikumi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šādu noteikumu pamatā kopumā jābūt spēkā esošajiem noteikumiem. Attiecībā uz citiem apzīmējumiem dalībvalstīm to teritorijā ražotajiem vīniem jānosaka ar Kopienas likumiem saderīgi noteikumi, lai ražotāji šos noteikumus varētu pēc iespējas labāk apgūt. Tomēr jāpārliecinās par šādu noteikumu pārskatāmību.

(18)

Lai palīdzētu patērētājiem, noteikta obligātā informācija uz trauka jānorāda vienā redzamības laukā, jānosaka pielaides faktiskā spirta koncentrācijas norādei un jāņem vērā attiecīgā produkta specifika.

(19)

Pašreizējie noteikumi par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, ir pierādījuši savu lietderīgumu un tāpēc jāatstāj negrozīti.

(20)

Apzīmējumus, ko attiecina uz vīnogu bioloģisko ražošanu, reglamentē vienīgi Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (6) un to piemēro visiem vīna nozares produktiem.

(21)

Svina kapsulu izmantošana to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 479/2008, arī turpmāk jāaizliedz, pirmkārt, lai novērstu jebkādus saindēšanās draudus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām, un, otrkārt, lai novērstu vides piesārņošanu ar šo kapsulu svina atkritumiem.

(22)

Produkta izsekojamības un pārskatāmības interesēs jāievieš jauni produkta izcelsmes norādes noteikumi.

(23)

Vajadzīgi īpaši īstenošanas noteikumi par to norāžu izmantošanu, kuras attiecas uz vīna vīnogu šķirnēm un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(24)

Noteikta tipa pudeļu izmantošana atsevišķiem produktiem ir sen iedibināta prakse Kopienā un trešās valstīs. Tā kā šādu pudeļu izmantošana ir sen iedibināta, patērētājiem tās izraisa asociācijas ar konkrētām produktu īpašībām vai konkrētu izcelsmi. Tāpēc šīs pudeles būtu jārezervē konkrētiem vīniem.

(25)

Noteikumi Kopienas tirgū esošo trešo valstu vīna nozares produktu marķēšanai, cik vien iespējams, jāsaskaņo arī ar Kopienas vīna nozares produktiem paredzēto pieeju, lai novērstu patērētāju maldināšanu un ražotāju negodīgu konkurenci. Tomēr būtu jāņem vērā ražošanas apstākļu, vīndarīšanas tradīciju un tiesību aktu atšķirības trešās valstīs.

(26)

Ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, un to tirgiem, un patērētāju vēlmēm, noteikumi jādiferencē atbilstoši attiecīgajam produktam, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem fakultatīviem datiem, ko lieto vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri tomēr norāda uz vīna vīnogu šķirni un vīnogu novākšanas gadu, ja tie atbilst sertifikācijas akreditācijai (tā sauktie “vienas šķirnes vīnogu vīni”). Tādēļ, lai to vīnu kategorijā, kuriem nav ACVN/AĢIN, atšķirtu vīnus, kas atbilst “vienas šķirnes vīnogu vīna” apakškategorijai, no vīniem, kuri neatbilst šādai kategorijai, jāpieņem īpaši noteikumi par fakultatīvu datu lietošanu, no vienas puses, attiecībā uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un, no otras puses, attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, neaizmirstot, ka uz tiem arī attiecina apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīni”.

(27)

Jāparedz pasākumi, kas atvieglotu pāreju no iepriekšējiem vīna nozares tiesību aktiem uz šo regulu (īpaši Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (7)) tā, lai novērstu nevajadzīgu slogu uzņēmējiem. Lai uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta Kopienā un trešās valstīs, varētu ievērot marķēšanas prasības, jāpiešķir pielāgošanas pārejas laiks. Tādēļ jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu, ka produktus, kas marķēti saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, pārejas laikā drīkst turpināt laist tirgū.

(28)

Administratīvo grūtību dēļ atsevišķas dalībvalstis nevar ieviest normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai līdz 2009. gada 1. augustam izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības. Lai nodrošinātu, ka šis gala termiņš neierobežo uzņēmējus un kompetentās iestādes, jānosaka pārejas laiks un jāizstrādā pārejas noteikumi.

(29)

Šīs regulas noteikumi neskar īpašos noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, noslēdzot līgumus ar trešām valstīm saskaņā ar Līguma 133. pantā paredzēto procedūru.

(30)

Jaunajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļas īstenošanai jāaizstāj pašreizējie tiesību akti, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Šā iemesla dēļ jāatceļ Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1607/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, jo īpaši attiecībā uz sadaļu par noteiktos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu (8), un Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (9).

(31)

Ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 128. pantu atceļ pašreizējos Padomes tiesību aktus vīna nozarē, tostarp šajā regulā ietvertos aspektus. Lai novērstu grūtības tirdzniecības jomā, jānosaka pārejas periods, tādējādi uzņēmējiem nodrošinot mierīgu pāreju uz jauniem noteikumiem un dalībvalstīm nodrošinot saprātīgu termiņu, kādā jāapstiprina vairāki izpildes pasākumi.

(32)

Šajā regulā noteiktos sīki izstrādātos noteikumus jāpiemēro no dienas, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļu.

(33)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļā minēto pasākumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz:

a)

minētās sadaļas IV nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

b)

minētās sadaļas V nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu tradicionālajiem apzīmējumiem;

c)

minētās sadaļas VI nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu.

II NODAĻA

AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

1. IEDAĻA

Aizsardzības pieteikums

2. pants

Pieteikuma iesniedzējs

1.   Individuālais ražotājs var iesniegt pieteikumu Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta 1. punkta izpratnē, ja tiek apstiprināts, ka:

a)

attiecīgā persona ir vienīgais vīna ražotājs norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

b)

gadījumos, kad attiecīgajam norobežotajam ģeogrāfiskajam apgabalam blakus atrodas apgabali ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, šim konkrētajam apgabalam piemīt īpašības, kas būtiski atšķiras no apkārtējo norobežoto apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no to produktu īpašībām, ko ražo apkārtējos norobežotajos apgabalos.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts, vai attiecīgās iestādes Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta izpratnē tādējādi nav uzskatāmas par pieteikuma iesniedzēju.

3. pants

Aizsardzības pieteikums

Aizsardzības pieteikumam pievieno dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. vai 36. pantu, un produkta specifikācijas elektronisko kopiju un vienoto dokumentu.

Aizsardzības pieteikumu, kā arī vienoto dokumentu, noformē atbilstoši šīs regulas I un II pielikumā norādītajiem paraugiem.

4. pants

Nosaukums

1.   Aizsargājamo nosaukumu reģistrē tikai tajā(-ās) valodā(-ās), kurā norādīts attiecīgā produkta apraksts norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

2.   Nosaukumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.

5. pants

Ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšana

Apgabala robežas nosaka sīki izklāstītā, precīzā un nepārprotamā veidā.

6. pants

Ražošana norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu un b) apakšpunkta iii) daļu un šo pantu, vārds “ražošana” ietver visas darbības, kas saistītas ar vīna izgatavošanu, sākot ar vīnogu ievākšanu un beidzot ar vīna ražošanas procesa pabeigšanu, izņemot procesus pēc ražošanas pabeigšanas.

2.   Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi daļa vīnogu (līdz 15 %), kuru izcelsme saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu var būt ārpus norobežotā ģeogrāfiskā apgabala, iegūtas attiecīgajā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā atrodas norobežotais apgabals.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 (10) par vīndarības metodēm un ierobežojumiem III pielikuma B daļas 3. punktu.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas un 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

a)

apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā; vai

b)

apgabalā, kas atrodas tajā pašā administratīvajā vienībā vai blakus tai, atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vai;

c)

pārrobežu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā vai gadījumos, kad starp divām vai vairākām dalībvalstīm, vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, noslēgts nolīgums par kontroles pasākumiem, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst turpināt ražot no vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma līdz 2012. gada 31. decembrim.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, no produkta drīkst izgatavot dzirkstošo vīnu vai pusdzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma, ja šādu praksi izmantoja līdz 1986. gada 1. martam.

7. pants

Saikne

1.   Dati par ģeogrāfisko saikni, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta g) apakšpunktā, paskaidro, cik lielā mērā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala īpašības ietekmē galaproduktu.

Ja pieteikumi iesniegti par dažādām vīnkopības produktu kategorijām, datus par saikni uzskatāmi norāda attiecībā uz katru attiecīgo vīnkopības produktu.

2.   Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produkta specifikācijā norāda:

a)

datus par ģeogrāfisko apgabalu, jo īpaši par dabas un cilvēka faktoriem, atbilstīgi saiknei;

b)

datus par produkta kvalitāti vai īpašībām, kas lielā mērā vai pilnīgi saistītas ar tā ģeogrāfisko vidi;

c)

apraksts, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.

3.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi produkta specifikācijā norāda:

a)

datus par ģeogrāfisko teritoriju, kuri ir saiknei būtiski;

b)

datus par produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām, kas saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

c)

aprakstu, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.

4.   Produkta specifikācijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādei norāda, vai tā attiecas uz īpašu kvalitāti vai reputāciju, vai citām ar ģeogrāfisko izcelsmi saistītām īpašībām.

8. pants

Norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā veiktā iepakošana

Ja produkta specifikācijā norādīts, ka produkts jāiepako norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā vai teritorijā, kas atrodas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto prasību, šīs prasības pamatojums norādāms attiecībā uz attiecīgo produktu.

2. IEDAĻA

Komisijas veiktā pārbaudes procedūra

9. pants

Pieteikuma saņemšana

1.   Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.

Dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

reģistrējamais nosaukums;

c)

saņemto lapu skaits; un

d)

pieteikuma saņemšanas datums.

10. pants

Pārrobežu pieteikuma iesniegšana

1.   Iesniedzot pārrobežu pieteikumu, var iesniegt kopīgu pieteikumu par nosaukumu, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, ja šo apgabalu pārstāv vairāk kā viena ražotāju grupa.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktu, pārrobežu pieteikumu Komisijai pārējo dalībvalstu vārdā nosūta viena no dalībvalstīm, pievienojot pilnvarojumu, ko izsniegusi katra dalībvalsts atsevišķi, pilnvarojot dalībvalsti, kas nosūta pieteikumu, rīkoties tās vārdā.

3.   Ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz trešām valstīm, pieteikumu Komisijai nosūta viena no pieteikuma iesniedzēju grupām, kas rīkojas pārējo grupu vārdā, vai viena no trešām valstīm, kas rīkojas pārējo valstu vārdā, pievienojot:

a)

elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)

pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un

c)

pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko izsniegušas pārējās attiecīgās trešās valstis, katra atsevišķi.

4.   Ja pārrobežu pieteikums attiecas uz vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs. Pieteikumu Komisijai nosūta viena no dalībvalstīm vai viena no trešām valstīm, vai viena no trešās valsts pieteikuma iesniedzēju grupām, pievienojot:

a)

elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)

pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un

c)

pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko katra atsevišķi izsniegušas pārējās attiecīgās dalībvalstis vai trešās valstis.

5.   Komisijas pieņemtos paziņojumus vai lēmumus turpmāk nosūta tai dalībvalstij, trešai valstij vai ražotāju grupai, kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī, kas nosūtījusi Komisijai pārrobežu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu.

11. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai pieteikums reģistrācijai ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai I pielikumā norādītais pieteikums reģistrācijai ir atbilstoši aizpildīts un tam ir pievienoti apliecinošie dokumenti.

2.   Par pieteikumu reģistrācijai, ko uzskata par pieņemamu, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī.

Ja pieteikums nav aizpildīts vai ir aizpildīts nepilnīgi, vai, ja 1. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar pieteikumu par reģistrāciju vai nav vispār pievienoti, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz novērst norādītās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības netiek novērstas norādītajā termiņā, Komisija noraida pieteikumu kā nepamatotu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

12. pants

Pamatotības nosacījumu pārbaude

1.   Ja pieņemams pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, nosakot pēdējo izpildes termiņu pieteikuma atsaukšanai vai labošanai, vai viedokļa iesniegšanai.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus pieteikuma reģistrācijai, Komisija noraida pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 39. panta 3. punktu.

3.   Lēmumu noraidīt attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

3. IEDAĻA

Iebildumu procedūras

13. pants

Valsts iebildumu procedūra saistībā ar pārrobežu pieteikumiem

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 3. punktu, ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz dalībvalstīm vai vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, iebildumu procedūru piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.

14. pants

Iebildumu iesniegšana atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantā minētos iebildumus noformē saskaņā ar šīs regulas III pielikumā norādītās veidlapas paraugu. Iebildumus iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad prasība par iebildumiem reģistrēta Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz iebildumiem pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un iebildumiem piešķirto lietas numuru.

Iebildumu iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

saņemto lapu skaits;

c)

iebildumu saņemšanas datums.

15. pants

Pieņemamība atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu, Komisija pārbauda, vai iebildumos ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai iebildumus Komisija saņēmusi noteiktajā termiņā.

2.   Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau izmanto atzītu preču zīmi ar reputāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 43. panta 2. punktu iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, piemēram, reģistrācijas apliecību vai pierādījumus par tās lietošanu, kā arī pierādījumus par preču zīmes reputāciju un atzīšanu.

3.   Pienācīgi pamatotos iebildumos norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgi apliecinošie dokumenti.

Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu, un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.

4.   Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai apsvērumiem, vai atbalsta dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumiem vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

5.   Par iebildumiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalstij vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

16. pants

Iebildumu pārbaude atbilstoši Kopienas procedūrai

1.   Ja Komisija nav noraidījusi iebildumus saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.

Pārbaudot iebildumus, Komisija vajadzības gadījumā pieprasa pusēm divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.

3.   Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noraidīšanu vai reģistrāciju Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu reģistrēšanai; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.

4. IEDAĻA

Aizsardzība

17. pants

Lēmums par aizsardzību

1.   Ja pieteikumi par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nav noraidīti saskaņā ar 11., 12., 16. un 28. pantu, Komisija pieņem lēmumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

2.   Lēmumu par aizsardzību, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Reģistrs

1.   Komisija uztur “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru” kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 46. pantā, turpmāk “Reģistrs”.

2.   Apstiprināto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ieraksta Reģistrā.

Ja nosaukumi reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, Komisija ieraksta Reģistrā šā panta 3. punktā paredzētos datus, izņemot f) apakšpunktā minētos.

3.   Komisija Reģistrā ieraksta šādu informāciju:

a)

produkta(-u) reģistrēto nosaukumu;

b)

norādi uz to, ka nosaukums tiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums;

c)

izcelsmes valsti vai izcelsmes valstis;

d)

reģistrācijas datumu;

e)

atsauci uz juridisko instrumentu, ar kuru reģistrē nosaukumu;

f)

atsauci uz vienoto dokumentu.

19. pants

Aizsardzība

1.   Cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek aizsargāta no dienas, kad tā ir ierakstīta Reģistrā.

2.   Ja tiek konstatēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīga izmantošana, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc savas ierosmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 4. punktu, vai pēc puses pieprasījuma, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu šādu nelikumīgu izmantošanu un novērstu konkrēto produktu jebkādu tirdzniecību vai eksportu.

3.   Cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība attiecas uz visu nosaukumu, tostarp to veidojošajiem elementiem, ja tie nodrošina nosaukuma atšķirību. Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sastāvdaļas, kam nav noteiktas atšķirīgās īpašības, vai sugas vārdi netiek aizsargāti.

5. IEDAĻA

Grozījumi un anulēšana

20. pants

Produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta grozījumi

1.   Pieteikumu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai, ko iesniedz Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. pantā minētais pieteikuma iesniedzējs, noformē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

2.   Lai noteiktu, vai pieteikums produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 1. punktu ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai tai ir nosūtīta saskaņā ar minētās regulas 35. panta 2. punktu noteiktā informācija un aizpildītais pieteikums, kā minēts šā panta 1. punktā.

3.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 2. punkta pirmo teikumu, šīs regulas 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. pantu piemēro mutatis mutandis.

4.   Grozījumu uzskata par maznozīmīgu, ja:

a)

tas neattiecas uz produkta būtiskajām īpašībām;

b)

tas neizmaina saikni;

c)

tas neietver produkta nosaukuma vai jebkuras nosaukuma daļas maiņu;

d)

tas neskar norobežoto ģeogrāfisko apgabalu;

e)

tas nenosaka produkta tirdzniecības turpmākos ierobežojumus.

5.   Ja pieteikumu produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai iesniedz persona, kas nav sākotnējais pieteikuma iesniedzējs, Komisija paziņo par pieteikumu sākotnējam pieteikuma iesniedzējam.

6.   Ja Komisija pieņem lēmumu apstiprināt produkta specifikācijas grozījumus, kas ietekmē vai groza Reģistrā ierakstīto informāciju, sākotnējos datus Reģistrā dzēš un ieraksta jaunos datus, kas stājas spēkā no dienas, kad spēkā stājies attiecīgais lēmums.

21. pants

Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Pieprasījumu par anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantam noformē saskaņā ar šīs regulas V pielikumā norādīto veidlapu. Pieprasījumu Komisijai iesniedz papīra vai elektroniskā formātā. Par anulēšanas pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad pieprasījums reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem publisko šo datumu.

2.   Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

saņemto lapu skaits;

c)

pieprasījuma saņemšanas datums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšana ierosināta pēc Komisijas ierosmes.

22. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai pieprasījums par anulēšanu ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantu, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:

a)

ir norādītas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums;

b)

ir izskaidrots anulēšanas pamatojums;

c)

ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu par anulēšanas pieprasījuma atbalstu.

2.   Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kuri iesniegti anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

3.   Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, kā arī par Komisijas ierosināto anulēšanas procedūru paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ietekmē anulēšana.

23. pants

Anulācijas pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 22. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanu dalībvalsts vai trešā valsts iestādēm, vai attiecīgajiem ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, attiecīgā gadījumā paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.

Pārbaudot anulēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt komentārus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulēšanu.

3.   Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai atbilstība produkta specifikācijai vīna nozares produktam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt, jo īpaši, ja vairs netiek pildīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. pantā noteiktie nosacījumi vai tie nebūs izpildāmi tuvākajā laikā.

Lēmumu par anulēšanu paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja pieprasījumus par anulēšanu iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var secināt, ka nebūs iespējams turpināt aizsargāt cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.

5.   Kad anulācijas stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu svītro no Reģistra.

6. IEDAĻA

Pārbaudes

24. pants

Uzņēmēju paziņojums

Uzņēmējs, kas pilnībā vai daļēji vēlas piedalīties produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas vai iepakošanas procesā, paziņo par to kompetentajai kontroles iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 47. pantu.

25. pants

Ikgadējā pārbaude

1.   Ikgadējā pārbaude, ko veic kompetentā kontroles iestāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 1. punktā, ietver:

a)

organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar cilmes vietas nosaukumiem;

b)

tikai analītisko pārbaudi, vai organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)

pārbaudi par nosacījumiem, kas izklāstīti produkta specifikācijā.

Ikgadējo pārbaudi veic dalībvalstī, kurā produkts ražots saskaņā ar produkta specifikāciju un to veic:

a)

veicot izlases pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi; vai

b)

ņemot paraugus; vai

c)

pārbaudot sistemātiski.

Ja izmanto izlases pārbaudes metodi, dalībvalstis izlases veidā izvēlas minimālo skaitu uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes.

Ja izmanto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir reprezentatīvas visā attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā un atbilst pārdoto vai pārdošanai paredzēto vīna nozares produktu apjomam.

Izlases pārbaudes metodi var kombinēt ar paraugu ņemšanas metodi.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, veic, izvēloties anonīmus paraugus, un tām jāliecina, ka pārbaudītais produkts atbilst produkta specifikācijā norādītajām attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašībām un kvalitātēm, un tās var veikt jebkurā ražošanas procesa stadijā, tostarp iepakošanas stadijā vai vēlāk. Katrs paņemtais paraugs ir uzņēmējam piederošo attiecīgo vīnu izlases reprezentatīvs paraugs.

3.   Lai pārbaudītu atbilstību produkta specifikācijai, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, kontroles iestāde pārbauda:

a)

uzņēmēju ražotnes, pārbaudot vai uzņēmēji var nodrošināt produkta specifikācijā noteiktos nosacījumus;

b)

produktus jebkurā ražošanas procesa posmā, tostarp iepakošanas posmā, pamatojoties uz kontroles iestādes iepriekš izstrādātu kontroles plānu, kas aptver visas produkta ražošanas posmus un par kuru ir informēti uzņēmēji.

4.   Ikgadējā pārbaude nodrošina, ka produktam drīkst lietot attiecīgo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja:

a)

pārbaudes rezultāti, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos un 2. punktā, pierāda, ka attiecīgais produkts atbilst robežvērtībām un tam piemīt visas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturīgās īpašības;

b)

pārējie produkta specifikācijā uzskaitītie nosacījumi izpildīti saskaņā ar 3. punktā noteiktajām procedūrām.

5.   Jebkuru produktu, kas neatbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var laist tirgū, taču bez atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās tiesiskās prasības.

6.   Ja pārbauda aizsargātu pārrobežu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pārbaudi var veikt ikvienas dalībvalsts kontroles iestāde, kuru skar attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

7.   Ja dalībvalsts teritorijā ikgadējo pārbaudi veic iepakošanas posmā produktam, kas ražots citā dalībvalstī, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 (11) 84. pantu.

8.   Šā panta 1.–7. punktu piemēro vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja to attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā.

26. pants

Analītiskā un organoleptiskā pārbaude

Šīs regulas 25. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētā analītiskā un organoleptiskā pārbaude ietver:

a)

attiecīgā vīna analīzi, izvērtējot šādas raksturīgās īpašības:

i)

nosakot, pamatojoties uz fizikālo un ķīmisko analīzi:

kopējo un faktisko spirta koncentrāciju,

kopējo cukuru daudzumu, ko izsaka kā fruktozi un glukozi (tostarp saharozi, attiecībā uz pusdzirkstošajiem un dzirkstošajiem vīniem),

kopējo skābumu,

gaistošo skābumu,

kopējo sēra dioksīdu.

ii)

nosakot, pamatojoties uz papildu analīzi:

oglekļa dioksīdu (pusdzirkstošie un dzirkstošie vīni, pārspiediens bāros 20° temperatūrā pēc Celsija),

citas raksturīgās īpašības, ko paredz dalībvalstu tiesību akti vai attiecīgās aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkta specifikācijas;

b)

organoleptisko pārbaudi, tostarp produkta izskatu, smaržu un garšas buķeti.

27. pants

Trešo valstu izcelsmes produktu pārbaudes

Attiecībā uz trešās valsts vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecīgā trešā valsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai informāciju par kompetentajām iestādēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 2. punktā, un par pārbaudītajiem aspektiem, kā arī pierādījumu tam, ka attiecīgais vīns atbilst atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosacījumiem.

7. IEDAĻA

Maiņa uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

28. pants

Pieprasījums

1.   Dalībvalsts vai trešās valsts iestāde, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, var pieprasīt mainīt cilmes vietas nosaukumu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja aizsargāta cilmes vietas nosaukuma atbilstība produkta specifikācijai ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt.

Pieprasījumu par maiņu, ko iesniedz Komisijai, noformē saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā norādīto paraugu. Pieprasījumu par maiņu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.

2.   Ja pieprasījums par maiņu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, un lūdz divu mēnešu laikā atsaukt vai grozīt pieprasījumu, vai iesniegt viedokli.

3.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus cilmes vietas nosaukuma maiņai, Komisija noraida pieprasījumu.

4.   Lēmumu noraidīt pieprasījumu par maiņu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

5.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu un 49. panta 1. punktu nepiemēro.

III NODAĻA

TRADICIONĀLIE APZĪMĒJUMI

1. IEDAĻA

Pieteikums

29. pants

Pieteikuma iesniedzēji

1.   Dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes vai pilnvarotas profesionālās organizācijas, kas reģistrētas trešās valstīs, var iesniegt Komisijai pieteikumu tradicionālu apzīmējumu aizsardzībai Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta izpratnē.

2.   “Reprezentatīva profesionāla organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, kas pieņēmusi tādus pašus statūtus, darbojas attiecīgajā(-os) vīna cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā(-os), vismaz divas trešdaļas biedru sastāda ražotāji no tā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabala(-iem), kurā organizācija darbojas, un to produkcija veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo apgabalu kopējās produkcijas. Reprezentatīva profesionāla organizācija var iesniegt pieteikumu aizsardzībai tikai attiecībā uz tiem vīniem, ko tā ražo.

30. pants

Aizsardzības pieteikums

1.   Pieteikumu tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai noformē atbilstoši VII pielikumā norādītajam paraugam, pievienojot attiecīgā apzīmējuma lietošanas regulējošo noteikumu kopiju.

2.   Ja pieteikumu aizpilda reprezentatīva profesionāla organizācija, kuras darbība ir reģistrēta trešā valstī, pieteikumam jāpievieno arī sīkas ziņas par reprezentatīvo profesionālo organizāciju. Šī informācija, tostarp vajadzības gadījumā būtiskas ziņas par reprezentatīvās profesionālās organizācijas biedriem, ir izklāstīta XI pielikumā.

31. pants

Valoda

1.   Aizsargājamo apzīmējumu norāda:

a)

apzīmējuma izcelsmes dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā(- ās) valodā(-ās), reģionālajā(-ās) valodā(-ās); vai

b)

valodā, kādā apzīmējumu lieto tirdzniecībā.

Apzīmējums, ko lieto noteiktā valodā, attiecas uz īpašiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā.

2.   Apzīmējumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.

32. pants

Noteikumi trešo valstu tradicionālajiem apzīmējumiem

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz apzīmējumiem, kurus tradicionāli lieto trešās valstīs attiecībā uz vīna nozares produktiem ar attiecīgo trešo valstu ģeogrāfiskajām norādēm.

2.   Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīniem, uz kuru etiķetēm norādīti tradicionālie apzīmējumi, kas nav minēti XII pielikumā, var lietot šīs tradicionālās norādes uz vīna etiķetēm saskaņā ar attiecīgajās trešās valstīs piemērojamajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālas organizācijas.

2. IEDAĻA

Pārbaudes procedūra

33. pants

Pieteikuma iesniegšana

Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru. Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu un tradicionālo apzīmējumu.

Pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

tradicionālais apzīmējums;

c)

saņemto dokumentu skaits

d)

un to saņemšanas datums.

34. pants

Pieņemamība

Komisija pārbauda, vai pieteikums ir pienācīgi aizpildīts un tam ir pievienota pieprasītā dokumentācija, kā paredz 30. pants.

Ja pieteikums aizpildīts nepilnīgi vai tam nav pievienoti dokumenti, vai pievienotie dokumenti ir nepilnīgi, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz divu mēnešu laikā novērst paziņotās nepilnības. Ja līdz norādītā termiņa beigām nepilnības netiek novērstas, Komisija noraida pieteikumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo pieteikuma iesniedzējam.

35. pants

Derīguma nosacījumi

1.   Tradicionālo apzīmējumu atzīst par pieņemamu, ja:

a)

tas atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktajai definīcijai un šīs regulas 31. panta nosacījumiem;

b)

apzīmējumu veido vienīgi:

i)

vārds, ko Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijas lielākajā daļā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto vīnkopības produktu īpašās kategorijas; vai

ii)

vai vārds ar reputāciju, ko vismaz Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēt vīnkopības produktu īpašās kategorijas;

c)

apzīmējums:

i)

nav sugasvārds;

ii)

ir definēts un to regulē dalībvalsts tiesību akti;

iii)

uz apzīmējumu attiecina lietošanas nosacījumus atbilstīgi vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem noteikumiem, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju apstiprinātajiem noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā apzīmējuma tradicionāla lietošana nozīmē:

a)

apzīmējuma lietošanu vismaz piecus gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā(-s), kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

apzīmējuma lietošanu vismaz 15 gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā, kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā “sugasvārds” nozīmē tradicionāla apzīmējuma vārdu, lai arī tas attiecas uz specifisku ražošanas metodi vai nogatavināšanas metodi, vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu, vai uz īpašu ar vīnkopības produktu vēsturi saistītu notikumu, kas kļuvis par attiecīgā vīnkopības produkta plaši pazīstamu nosaukumu Kopienā.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītos nosacījumus nepiemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

36. pants

Atteikuma pamatojums

1.   Ja tradicionāla apzīmējuma pieteikums neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā norādītajai definīcijai un 31. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par atteikuma pamatojumu, nosakot divu mēnešu termiņu no šāda paziņojuma izdošanas dienas pieteikuma atsaukšanai vai grozījumiem, vai viedokļu iesniegšanai.

Komisija pieņem lēmumu par aizsardzību, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

2.   Ja šā panta 1. punktā minētajā termiņā pieteikuma iesniedzējs nav novērsis šķēršļus pieteikuma pieņemamībai, Komisija noraida pieteikumu. Lēmumu par attiecīgā tradicionāla apzīmējuma noraidīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam.

3. IEDAĻA

Iebildumu procedūras

37. pants

Iebildumu iesniegšana

1.   Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 33. panta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, var iesniegt prasību pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu.

2.   Iebildumu pieteikumu sastāda, izmantojot VIII pielikumā norādīto veidlapu, un iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu pieteikuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad iebildumu pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.

3.   Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.

Iebildumu pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

saņemto lapu skaits;

c)

pieteikuma saņemšanas datums.

38. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami, Komisija pārbauda, vai iebildumu pieteikumā ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai Komisija iebildumus saņēmusi 37. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.

2.   Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau ir preču zīme ar reputāciju un atpazīstamību saskaņā ar 41. panta 2. punktu, iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas agrākas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, kā arī pierādījumus par tās reputāciju un atpazīstamību.

3.   Pienācīgi pamatotā iebildumu pieteikumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuram pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato agrākas preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.

4.   Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai viedokļiem, vai apliecinošie dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumu pieteikumu vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.

5.   Iebildumus, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.

39. pants

Iebildumu pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi prasību par iebildumiem saskaņā ar 38. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.

Pārbaudot iebildumus, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai reprezentatīva profesionālā organizācija, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.

3.   Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu vai atzīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai ir izpildīti 40. panta 1. punktā vai 41. panta 3. punktā, vai 42. pantā noteiktie nosacījumi. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvai profesionālai organizācijai, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu atzīšanai; Komisija šādos gadījumos var atlikt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.

4. IEDAĻA

Aizsardzība

40. pants

Vispārēja aizsardzība

1.   Ja pieteikums atbilst nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā un 31. un 35. pantā, un tas nav noraidīts saskaņā ar 38. un 39. pantu, tradicionālos apzīmējumus uzskaita šīs regulas XII pielikumā.

2.   Tradicionālos apzīmējumus, kas uzskaitīti XII pielikumā, aizsargā tikai tajā valodā un tajā vīnkopības produktu kategorijā, kas pieprasīta pieteikumā, aizsargājot pret:

a)

jebkuru ļaunprātīgu izmantošanu, pat ja aizsargātajam apzīmējumam pievienoti, piemēram, vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;

b)

jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta specifiku, īpašībām vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāliem vai attiecīgā produktu dokumentācijas;

c)

jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju, jo īpaši radot iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.

41. pants

Saistība ar preču zīmēm

1.   Ja tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts saskaņā ar šo regulu, preču zīmes, kas atbilst vienam no 40. pantā minētajiem nosacījumiem, reģistrāciju atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai neattiecas uz vīniem, kas kvalificēti šāda tradicionālā apzīmējuma lietošanai, un iesniegts Komisijai pēc Komisijā saņemtā pieteikuma par tradicionālā apzīmējuma aizsardzību, un tradicionālais apzīmējums pēc tam ticis aizsargāts.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmajā daļā noteikto, atzīst par spēkā neesošām no to iesniegšanas dienas saskaņā ar piemērojamajām procedūrām, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK (12) vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 (13).

2.   Preču zīmi, kas atbilst vienam no šīs regulas 40. pantā minētajiem nosacījumiem un par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā līdz 2002. gada 4. maijam vai pirms datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par tradicionāla apzīmējuma aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no tradicionālā apzīmējuma aizsardzības.

Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot tradicionālo apzīmējumu un attiecīgo preču zīmi.

3.   Nosaukumu neaizsargā kā tradicionālo apzīmējumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, šāda aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti, specifiku, īpašībām vai kvalitāti.

42. pants

Homonīmi

1.   Apzīmējumu, par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms tradicionālam apzīmējumam, kurš saskaņā ar šo nodaļu ir aizsargāts, aizsargā, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

Homonīmu apzīmējumu, kas maldina patērētāju par produktu specifiku, īpašībām vai patieso izcelsmi, nereģistrē, pat ja apzīmējums ir pareizs.

Aizsargāta homonīmā apzīmējuma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk aizsargāto homonīmu no tradicionālā apzīmējuma, kas jau ir uzskaitīts XII pielikumā, ņemot vērā to, ka pret attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai attieksmei un ka nedrīkst maldināt patērētāju.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis tradicionālajiem apzīmējumiem, kuru aizsardzība apstiprināta līdz 2009. gada 1. augustam un kuri ir daļēji homonīmi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar vīna vīnogu šķirnes vai tās sinonīma nosaukumu, kas uzskaitīti XV pielikumā.

43. pants

Aizsardzības izpilde

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 55. pantu, aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā kompetentās valsts iestādes pēc savas ierosmes vai pēc puses lūguma veic nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgo produktu tirdzniecību, tostarp eksportu.

5. IEDAĻA

Anulēšanas procedūra

44. pants

Anulēšanas pamatojums

Ja tradicionālais apzīmējums vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai vai prasībām, kas noteiktas 31. un 35. pantā, 40. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā vai 42. pantā, ir pamats tradicionālā apzīmējuma anulēšanai.

45. pants

Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana

1.   Pienācīgi pamatotu pieprasījumu par anulēšanu Komisijai var iesniegt dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska, vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, noformējot pieprasījumu atbilstoši IX pielikumā norādītajai veidlapai. Anulēšanas pieprasījumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad anulēšanas pieprasījums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.

2.   Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

saņemto lapu skaits;

c)

pieprasījuma saņemšanas datums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšanu ierosina Komisija.

46. pants

Pieņemamība

1.   Lai noteiktu, vai anulēšanas pieprasījums ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:

a)

ir norādītas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses;

b)

anulācijas pamatojums;

c)

ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu, kurā paskaidrotas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums.

2.   Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.

3.   Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.

4.   Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, tostarp par Komisijas ierosinātu anulēšanas procedūru, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras tradicionālo apzīmējumu ietekmē anulācija.

47. pants

Anulācijas pārbaude

1.   Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 46. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanas pieprasījumu dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz viņam iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.

Pārbaudot anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.

2.   Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulāciju.

3.   Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai 44. pantā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti.

Lēmumu par anulēšanu paziņo pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalstij vai trešās valsts attiecīgajām iestādēm.

4.   Ja anulēšanas pieprasījumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams turpināt aizsargāt tradicionālo apzīmējumu; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.

Ja tradicionālo apzīmējumu anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.

5.   Kad anulācija stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu izslēdz no XII pielikumā norādītā saraksta.

6. IEDAĻA

Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi

48. pants

Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi

Tradicionālos apzīmējumus, ko aizsargā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 753/2002 24., 28. un 29. pantu, automātiski aizsargā saskaņā ar šo regulu, ja:

a)

definīcijas kopsavilkums vai lietošanas nosacījumi iesniegti Komisijai līdz 2009. gada 1. maijam;

b)

dalībvalstis vai trešās valstis nav pārtraukušas noteiktu tradicionālo apzīmējumu aizsargāšanu.

IV NODAĻA

MARĶĒŠANA UN NOFORMĒŠANA

49. pants

Kopējie noteikumi visiem marķēšanas datiem

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1.–11. punktā, 13., 15. un 16. punktā minēto produktu (turpmāk “produkti”) marķējumā drīkst norādīt tikai tos datus, kas paredzēti regulas 58. pantā, un tos datus, ko regulē minētās regulas 59. panta 1. punkts un 60. panta 1. punkts, ja vien tie atbilst Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

1. IEDAĻA

Obligātie dati

50. pants

Obligāto datu noformēšana

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā, kā arī tās 59. pantā minētos obligātos datus uz trauka norāda vienā un tajā pašā redzamības laukā tā, lai, trauku nepagriežot, tos varētu vienlaicīgi izlasīt.

Tomēr obligātos datus, kas attiecas uz produkta partijas numuru un šīs regulas 51. pantā un 56. panta 4. punktā minētajām norādēm, var norādīt ārpus pārējo obligāto datu redzamības lauka.

2.   Šā panta 1. punktā minētos obligātos datus un datus, kas piemērojami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā minētajiem juridiskajiem instrumentiem, noformē ar neizdzēšamiem burtiem un tos var skaidri saskatīt uz teksta vai grafiskā noformējuma fona.

51. pants

Noteiktu horizontālo noteikumu piemērošana

1.   Ja viena vai vairākas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas ir iekļautas kādā no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā minētajiem produktiem, tās jānorāda produkta marķējumā, pirms tam norādot “satur”. Attiecībā uz sulfītiem var lietot terminus: “sulfīti” vai “sēra dioksīds”.

2.   Papildus 1. punktā minētajām obligātajām marķējuma prasībām var izmantot šīs regulas X pielikumā iekļauto piktogrammu.

52. pants

Tirdzniecība un eksports

1.   Produktus, kuru marķējums vai noformējums neatbilst attiecīgajām prasībām, kas norādītas šajā regulā, nedrīkst laist tirdzniecībā Kopienā vai eksportēt.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 V un VI nodaļas, ja attiecīgos produktus eksportē, dalībvalstis var atļaut, ka datus, kas neatbilst Kopienas tiesību aktos paredzētajiem marķēšanas noteikumiem, norāda uz eksportējamo vīnu etiķetēm, ja to nosaka attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šos datus var norādīt valodās, kas nav Kopienas oficiālās valodas.

53. pants

Svina kapsulu vai folijas izmantošanas aizliegums

Produktu aizvākojuma segumiem, kā minēts 49. pantā, neizmanto svina kapsulas vai foliju.

54. pants

Faktiskā spirta koncentrācija

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā faktiskā spirta tilpumkoncentrāciju norāda tilpuma procentos vai pusprocentos.

Pēc skaitļa, ar ko apzīmē faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, norāda simbolu “tilp.%”, un pirms tā var rakstīt vārdus “faktiskā spirta koncentrācija”, “faktiskais spirta saturs” vai “alk.”.

Neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei, norādītā spirta tilpumkoncentrācija no analīzē norādītās nedrīkst atšķirties vairāk kā par 0,5 %. Tomēr spirta tilpumkoncentrācija produktos ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus uzglabā pudelēs ilgāk kā trīs gadus, dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētajos pusdzirkstošajos vīnos, desertvīnos un vīnos, kas izgatavoti no pārgatavinātām vīnogām, neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei noteiktās, norādītā tilpumkoncentrācija nedrīkst atšķirties no analīzē norādītās vairāk kā par 0,8 %.

2.   Faktisko spirta tilpumkoncentrāciju norāda uz etiķetes ar vismaz 5 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, ar vismaz 3 mm augstām rakstzīmēm, ja tilpums ir 100 cl vai mazāks, bet pārsniedz 20 cl, un ar 2 mm augstām rakstzīmēm, ja tas ir 20 cl vai mazāk.

55. pants

Norāde par izcelsmi

1.   Norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā, noformē šādi:

a)

attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 2., 3., 7.–9. punktā, 15. un 16. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem:

i)

vārdus “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, pēc tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns.

Attiecībā uz pārrobežu vīna, kas izgatavots no noteiktām vīna vīnogu šķirnēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, drīkst minēt tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu;

ii)

ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās dalībvalstīs, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “jauktais vīns no dažādām Eiropas Kopienas valstīm”, vai

ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās trešās valstīs, lieto vārdkopu “jauktais vīns no dažādām valstīm ārpus Eiropas Kopienas” vai “sajaukts ar vīniem no …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumus;

iii)

ja vīns izgatavots dalībvalstī no vīnogām, kuras ievāktas citā dalībvalstī, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, papildinot ar attiecīgo dalībvalstu nosaukumu, vai

vīniem, kas izgatavoti trešā valstī no vīnogām, kuras ievāktas citā trešā valstī, vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumu;

b)

attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 4., 5. un 6. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem:

i)

vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …”, “… produkts” vai “… sekt”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievāktas vīnogas un izgatavots vīns;

ii)

vārdkopu “izgatavots …”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot tās dalībvalsts nosaukums, kurā veikta otrā raudzēšana;

c)

vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, lieto vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns.

Pārrobežu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā norāda tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu.

Šis punkts neskar 56. un 67. pantu.

2.   Uz vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā, koncentrētas vīnogu misas vai jaunvīna fermentācijas procesā etiķetēm lieto norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā:

a)

lieto vārdkopas “… misa” vai “misa izgatavota ….” vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts, teritoriālas vienības, kas ietilpst dalībvalsts teritorijā, kurā izgatavots produkts, nosaukumu;

b)

lieto vārdkopu “maisījums izgatavots no divu vai vairāku Eiropas Kopienas valstu produktiem” attiecībā uz produktiem, kas ražoti, kupažējot produktus, kas izgatavoti divās vai vairākās dalībvalstīs;

c)

lieto vārdkopu “misa izgatavota … no vīnogām, kas ievāktas …” gadījumos, kad vīnogu misa nav izgatavota tajā dalībvalstī, kurā ievāktas vīnogas, no kurām izgatavots vīns.

3.   Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar atsevišķas valsts, kas ietilpst Apvienotās Karalistes teritorijā, nosaukumu.

56. pants

Norāde par pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju un pārdevēju

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu un šo pantu:

a)

pudeļu pildītājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kas veic vīna iepildīšanu vai to veic minēto personu uzdevumā;

b)

iepildīšana” nozīmē attiecīgā produkta iepildīšanu traukos ar ietilpību, kas nepārsniedz 60 litrus, tālākai pārdošanai;

c)

ražotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kura vai kuras uzdevumā veic vīnogu, vīnogu misas un vīna pārstrādi dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos vai kvalitatīvajos aromātiskajos dzirkstošajos vīnos;

d)

importētājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kuru uzņēmējdarbība reģistrēta Kopienā, kas uzņemas atbildību par to preču laišanu apgrozībā, kas nav izgatavotas Kopienā, Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (14) 4. panta 8. punkta izpratnē;

e)

pārdevējs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kas neatbilst ražotāja definīcijai, un kas iepērk un pēc tam laiž apgrozībā dzirkstošos vīnus, gāzētos dzirkstošos vīnus, kvalitatīvos dzirkstošos vīnus vai kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus;

f)

adrese” nozīmē norādi uz vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja galvenais birojs.

2.   Pudeļu pildītāja nosaukumu un adresi papildina ar:

a)

vārdiem “pudeļu pildītājs” vai “pudelēs iepildījis …”; vai

b)

apzīmējumiem, kuru lietošanas nosacījumus noteikušas dalībvalstis, kurās iepilda vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:

i)

ražotāja saimniecībā;

ii)

vai ražotāju grupas telpās;

iii)

vai uzņēmumā, kas atrodas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā.

Ja iepildīšanu pudelēs veic uz līguma pamata, norādi par pildītāju papildina ar vārdiem “iepildīts …” vai, ja ir norādīts personas nosaukums un adrese, kas veikusi iepildīšanu trešās puses uzdevumā, norādi papildina ar vārdiem “iepildīts … pildījis …”.

Ja vīnu iepilda pudelēs vietā, kas nav pudeļu pildītāja reģistrētā vieta, šajā punktā minētos datus papildina ar atsauci uz precīzu vieta, kur tika veikta iepildīšana, un, ja tā ir veikta citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts nosaukumu.

Ja produktu nepilda pudelēs, bet citos traukos, vārdus “pudeļu pildītājs …” un “pudelēs iepildījis …” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “iepakotājs” un “iepakojis …”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā abu vārdu nozīme neatšķiras.

3.   Ražotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “pārdevējs” vai “pārdevis”, vai līdzvērtīgiem vārdiem. Dalībvalstis var paredzēt obligātu norādi par ražotāju.

4.   Pirms importētāja nosaukuma un adreses norāda vārdus “importētājs” vai “importējis …”.

5.   Ja norādes attiecas uz vienu un to pašu fizisku vai juridisku personu, 2., 3. un 4. punktā minētās norādes var apvienot.

Vienu no šīm norādēm var aizstāt ar kodu, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, importētāja vai pārdevēja galvenais birojs. Papildus kodam norāda atsauci uz attiecīgo dalībvalsti. Ja produkta komerciālajā izplatīšanā iesaistīta cita fiziska vai juridiska persona, kas nav pudeļu pildītājs, ražotājs, pārdevējs vai importētājs, kuriem norādīts kods, tās nosaukumu un adresi arī norāda uz attiecīgā produkta etiķetes.

6.   Ja pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja nosaukums ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums, vai tā daļa, uz etiķetes to norāda:

a)

ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar kurām norādīts aizsargāta cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai attiecīgā vīnkopības produkta kategorijas nosaukums;

b)

vai izmantojot kodu, kā paredzēts 5. punkta otrajā daļā.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kādu veidu piemēro attiecībā uz to teritorijās ražotiem produktiem.

57. pants

Norāde par saimniecību

1.   Šīs regulas XIII pielikumā uzskaitīto saimniecību apzīmējumus, kuras nav pudeļu pildītāja, ražotāja vai pārdevēja nosaukums, rezervē vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka:

a)

vīns ir izgatavots tikai no vīnogām, kas ievāktas vīna dārzos, kurus apsaimnieko šī saimniecība;

b)

vīns izgatavots vienīgi šajā saimniecībā;

c)

dalībvalstis regulē XIII pielikumā uzskaitīto attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Trešās valstis paredz lietošanas noteikumus, kas piemērojami šo valstu attiecīgajiem XIII pielikumā uzskaitītajiem apzīmējumiem, tostarp apzīmējumiem, ko ierosinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.

2.   Citi produkta tirdzniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot saimniecības nosaukumu tikai tad, ja ir saņemta attiecīgās saimniecības piekrišana.

58. pants

Norāde par cukura saturu

1.   Šīs regulas XIV pielikuma A daļā minētos apzīmējumus, kas izsaka cukura saturu, norāda uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto produktu etiķetēm.

2.   Ja cukura saturs produktos, kas izteikts kā fruktoze un glikoze (tostarp saharoze), pieļauj divu XIV pielikuma A daļā uzskaitīto terminu lietošanu, no šiem diviem terminiem izvēlas tikai vienu.

3.   Neskarot XIV pielikuma A daļā aprakstītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs no produkta etiķetē norādītā nedrīkst atšķirties vairāk par 3 gramiem litrā.

59. pants

Atkāpes

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” var nenorādīt vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem ar nosacījumu, ka šo iespēju regulē dalībvalsts tiesību akti vai noteikumi, kas piemērojami attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumi, ko paredzējušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.

a)

Kipra:

Κουμανδαρία (Commandaria);

b)

Grieķija:

Σάμος (Samos);

c)

Spānija:

Cava,

Jerez, Xérès vai Sherry,

Manzanilla;

d)

Francija:

Champagne;

e)

Itālija:

Asti,

Marsala,

Franciacorta;

f)

Portugāle:

Madeira vai Madère,

Port vai Porto.

60. pants

Īpaši noteikumi gāzētajiem dzirkstošajiem vīniem, gāzētajiem pusdzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem

1.   Apzīmējumus “gāzēts dzirkstošais vīns” un “gāzēts pusdzirkstošais vīns”, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā, papildina tāda paša veida un izmēra rakstzīmēs ar vārdkopu “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā norādīts, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.

Vārdkopas “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu” norāda arī tad, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 2. punktu.

2.   Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem, atsauci uz vīnkopības produkta kategoriju var nenorādīt tiem vīniem, kuru etiķetēs minēts apzīmējums “Sekt”.

2. IEDAĻA

Fakultatīvi dati

61. pants

Vīnogu novākšanas gads

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnogu novākšanas gadu var norādīt uz produktu etiķetēm, kā minēts 49. pantā, ar nosacījumu, ka ne mazāk kā 85 % produkta izgatavošanā izmantoto vīnogu ievāktas attiecīgajā gadā. Tas neattiecas uz:

a)

produktu daudzumu, kas izmantots saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru;

b)

vai produktu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.

2.   Produktiem, kurus tradicionāli iegūst no vīnogām, kuras ievāktas janvārī vai februārī, norādot vīnogu novākšanas gadu uz vīnu etiķetēm, min iepriekšējo kalendāro gadu.

3.   Produkti bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī atbilst šā panta 1. un 2. punktā un 63. pantā noteiktajām prasībām.

62. pants

Vīna vīnogu šķirņu nosaukums

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus, kas izmantoti produktu ražošanā, kā minēts šīs regulas 49, pantā, var norādīt uz attiecīgo produktu etiķetēm saskaņā ar šā panta a) un b) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

a)

Attiecībā uz Eiropas Kopienā ražotajiem vīniem vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumi ir nosaukumi, kas minēti vīna vīnogu šķirņu klasifikācijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 1. punktā.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kas atbrīvotas no klasificēšanas pienākuma, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 2. punktā, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus norāda “Starptautiskajā vīnogu šķirņu un to sinonīmu sarakstā”, ko sastāda Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs (OIV).

b)

Attiecībā uz vīniem, kas izgatavoti trešās valstīs, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumu lietošanas nosacījumi atbilst noteikumiem, ko piemēro vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas, un vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi ir minēti vismaz vienā šādu organizāciju sarakstā:

i)

Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs (OIV);

ii)

Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV);

iii)

Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome (IBPGR).

c)

Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt:

i)

ja nosaukta tikai viena vīna vīnogu šķirne vai tās sinonīms, un produkts ne mazāk kā 85 % izgatavots no šīs šķirnes, neskaitot:

produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru,

vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā;

ii)

ja norādītas divas un vairāk vīna vīnogu šķirnes vai to sinonīmi, 100 % attiecīgā produkta izgatavoti no šīm šķirnēm, neskaitot:

produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru,

vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.

Punkta ii) daļā minētajā gadījumā vīna vīnogu šķirnes jānorāda ar vienāda augstuma rakstzīmēm dilstošā secībā proporcionāli to izmantojumam.

d)

Produktiem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt, ja ir izpildītas 1. punkta a) vai b) apakšpunktā un c) apakšpunktā un 63. pantā minētās prasības.

2.   Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko lieto, lai papildinātu produkta aprakstu, proti, pinot blanc, pinot noir, pinot meunier vai pinot gris un līdzvērtīgus nosaukumus citās Kopienas valodās, var aizstāt ar sinonīmu “pinot”.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 3. punkta, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma A daļā un kuros pilnībā vai daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, drīkst norādīt uz tā produkta etiķetes, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikai tad, ja tas atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas bija spēkā 2002. gada 11. maijā vai dalībvalstu pievienošanās dienā, atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.

4.   Vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma B daļā un kuros daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un kuri tieši attiecas uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, drīkst norādīt tikai uz produkta etiķetes ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

63. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

1.   Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, ka ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto sertificēšanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantā (15).

2.   Vīna sertifikāciju, visās ražošanas stadijās, tostarp vīna atdzesēšanas stadijā, nodrošina:

a)

1. punktā minētā kompetentā iestāde vai iestādes; vai

b)

viena vai vairākas kontroles institūcijas, kas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta izpratnē darbojas kā produkta sertificēšanas iestāde saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 5. pantā.

Iestāde vai iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina adekvātas objektivitātes un taisnīguma garantijas, tai ir kvalificēts personāls un uzdevumu veikšanai ir nepieciešamie resursi.

Sertifikācijas iestādes, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilst un no 2010. gada 1. maija tās akreditē saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Guide 65 (Vispārējas prasības iestādēm, kas vada produkta sertifikācijas sistēmas).

Sertificēšanas izmaksas sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas sertifikācija.

3.   Sertifikācijas procedūra, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nodrošina administratīvus pierādījumus, kas apliecina vīna vīnogu šķirnes(-ņu) patiesumu vai uz attiecīgā vīna(-u) etiķetes norādīto vīnogu novākšanas gadu.

Papildus, dalībvalstis, kas ražo vīnu, var nolemt:

a)

veikt organoleptisko pārbaudi vīnam, lai pārbaudītu, vai vīna būtiskākās īpašības attiecībā uz tā aromātu un garšu atbilst izmantotajai(-ām) vīna vīnogu šķirnei(-ēm), pārbaudei izvēloties anonīmus paraugus;

b)

veikt analītisko pārbaudi vīnam, kas izgatavots no vienas vīna vīnogu šķirnes.

Sertificēšanas procedūru veic kompetentā iestāde(-s) vai kontroles institūcija(-s) saskaņā ar 1. un 2. punktu dalībvalstī, kura ražo vīnu.

Sertifikāciju veic, pielietojot kādu no turpmāk minētajām metodēm:

a)

izlases pārbaudi, pamatojoties uz riska analīzi;

b)

paraugu ņemšanu; vai

c)

sistemātiski.

Ja pielieto izlases pārbaudes metodi, to veic, pamatojoties uz kontroles plānu, ko iepriekš apstiprinājusi iestāde(-s) un kas aptver dažādas produkta ražošanas stadijas. Uzņēmējiem jābūt informētiem par kontroles plānu. Dalībvalstis izvēlas izlases veidā uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes, minimālo skaitu.

Ja pielieto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir vienādas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala visā teritorijā un atbilst vīna nozares produktu, kas laisti tirgū vai kurus plāno tirgot, apjomam.

Izlases pārbaudes metodi var kombinēt ar paraugu ņemšanas metodi.

4.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kas ražo vīnu, nodrošina, ka attiecīgos vīna ražotājus ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā ražo vīnu.

5.   Attiecībā uz kontroli, tostarp izsekojamību, dalībvalstis, kas ražo vīnu nodrošina, lai tiktu piemērota Regulas (EK) Nr. 555/2008 V sadaļa un Regula (EK) Nr. 606/2009.

6.   Attiecībā uz pārrobežu vīniem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, sertifikāciju var veikt viena no attiecīgo dalībvalstu iestādēm.

7.   Attiecībā uz vīniem, kas ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, papildinot to ar:

a)

attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) nosaukumu(-iem);

b)

vīna vīnogu šķirnes(-ņu) nosaukumu(-iem).

Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un uz kuru etiķetēm ir vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukums vai vīnogu novākšanas gads, trešās valstis var nolemt lietot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, kas papildināts ar attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-iem).

Norādot dalībvalsts(-u) vai trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-us), nepiemēro šīs regulas 55. pantu.

8.   Šā panta 1.–6. punktu piemēro produktiem, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas sākot ar 2009. gadu un to ieskaitot.

64. pants

Norāde par cukura saturu

1.   Ja vien šīs regulas 58. pantā nav paredzēts citādi, cukura saturu, kas izteikts kā fruktoze un glikoze, kā paredzēts šīs regulas XIV pielikuma B daļā, var norādīt uz produktu etiķetes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.   Ja cukura saturs produktos pieļauj divu šīs regulas XIV pielikuma B daļā minēto apzīmējumu lietošanu, izvēlas tikai vienu no diviem apzīmējumiem.

3.   Neskarot šīs regulas XIV pielikuma B daļā norādītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs vīnā no cukura satura, kas norādīts uz etiķetes, nedrīkst atšķirties vairāk kā par 1 gramu litrā.

4.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3., 8. un 9. punktā minētajiem produktiem ar nosacījumu, ka dalībvalstis vai trešās valstis regulē cukura satura norāžu lietošanas nosacījumus.

65. pants

Kopienas simbolu norāde

1.   Kopienas simbolus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā, var norādīt uz vīnu etiķetēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1898/2006 V pielikumu (16). Neatkarīgi no 59. panta, norādes “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un “AIZSARGĀTA ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” simbolu izpratnē var aizstāt ar atbilstošiem apzīmējumiem citas Kopienas oficiālā valodā saskaņā ar iepriekš minēto pielikumu.

2.   Ja Kopienas simboli vai Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās norādes ir norādītas uz produkta etiķetes, tiem pievienojams attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

66. pants

Apzīmējumi, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta f) apakšpunktu, vīniem, ko tirgo Kopienā, drīkst izmantot norādes, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem, it īpaši tiem, kas minēti šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā.

2.   Šīs regulas XVI pielikumā uzskaitītās norādes ir vienīgie apzīmējumi, kurus drīkst izmantot, lai aprakstītu vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas raudzēts, nogatavināts vai izturēts koka traukā. Tomēr šādiem vīniem dalībvalstis un trešās valstis var izveidot citas norādes, kas pēc analoģijas atbilst XVI pielikumā noteiktajām norādēm.

Ja vīns ir izturēts koka traukā saskaņā ar valstī spēkā esošajām prasībām, pat gadījumos, kad izturēšana turpinās cita veida traukā, ir atļauts lietot vienu no pirmajā daļā minētajām norādēm.

Tāda vīna aprakstā, kura izgatavošanas procesā ir izmantoti ozola koksnes gabali, pat kombinējot to ar uzglabāšanu koka traukā vai koka traukos, nedrīkst izmantot pirmajā daļā minētās norādes.

3.   Norādi “raudzēts pudelē” var lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:

a)

produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;

b)

izgatavošanas procesa ilgums, tostarp produkta izturēšana uzņēmumā, kurā tas izgatavots, skaitot no fermentācijas procesa sākuma dzirkstoša cuvée iegūšanai, nav mazāks par deviņiem mēnešiem;

c)

fermentācijas process dzirkstoša cuvée iegūšanai un cuvée izturēšana uz nogulsnēm ilgusi vismaz 90 dienas; un

d)

produkts atdalīts no nogulsnēm to filtrējot saskaņā ar vīna pārliešanas citā traukā metodi vai sasaldēšanas metodi.

4.   Vārdkopas “raudzēts pudelē pēc tradicionāla paņēmiena” vai “tradicionāls paņēmiens” vai “klasisks paņēmiens” vai “klasiski tradicionāls paņēmiens” drīkst lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:

a)

produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;

b)

produkts izturēts uz nogulsnēm tajā pašā uzņēmumā bez pārtraukuma vismaz deviņus mēnešus no dienas, kad iegūts cuvée;

c)

produkts atdalīts no nogulsnēm, izmantojot sasaldēšanas metodi.

5.   Apzīmējumu “Crémant” drīkst lietot tikai attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem baltvīniem vai sārtvīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar noteikumu, ka:

a)

vīnogas tiek ievāktas ar rokām;

b)

vīns izgatavots no misas, kas iegūta, sapresējot veselas vai no ķekariem atdalītas vīnogas. Iegūtās misas daudzums nedrīkst būt lielāks par 100 litriem uz katriem 150 kg. vīnogu;

c)

pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l;

d)

cukura saturs nepārsniedz 50 g/l;

e)

vīns atbilst 4. punktā noteiktajām prasībām; un

f)

neskarot 67. pantu, apzīmējumu “Crémant” norāda uz kvalitatīvo dzirkstošo vīnu etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar ko nosaka attiecīgā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežoto apgabalu.

Prasības, kas minētas a) un f) apakšpunktos, nepiemēro tiem ražotājiem, kuru preču zīmju nosaukumos iekļauts apzīmējums “crémant”, kas reģistrēts līdz 1986. gada 1. martam.

6.   Atsauces uz vīnogu bioloģisko ražošanu nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (17).

67. pants

Ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas mazāka vai lielāka par apgabalu, ar ko nosaka cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu

1.   Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un neskarot šīs regulas 55. un 56. pantu, ģeogrāfiskās vienības nosaukumu un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu drīkst norādīt tikai uz to vīnu etiķetēm, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

2.   Lai izmantotu ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, kas mazāka vai lielāka par apgabalu, kas pamato aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabals precīzi jādefinē. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai. Vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas vīna izgatavošanā, iegūtas šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Atlikušie 15 % vīnogu iegūtas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot pirmās daļas trešajā un ceturtajā teikumā minētās prasības attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm vai preču zīmēm, kas lietojot iegūtas līdz 2002. gada 11. maijam, un kuru nosaukumos iekļauts ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ir mazāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecīgo dalībvalstu ģeogrāfiskā apgabala atsauces.

3.   Tās ģeogrāfiskās vienības nosaukumam, kas ir mazāka vai lielāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai atsaucei uz ģeogrāfisko apgabalu ietver:

a)

apvidus vai apvidu grupas nosaukumu;

b)

vietējas administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu;

c)

vīnogu audzēšanas apakšreģiona vai tā daļas nosaukumu;

d)

administratīvās teritorijas nosaukumu.

3. IEDAĻA

Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu un to aizvākojuma noteikumi un papildu noteikumi, ko nosaka ražojošās dalībvalstis

68. pants

Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu izmantošanas nosacījumi

Lai pudeles iekļautu XVII pielikumā norādītajā atsevišķa tipa pudeļu sarakstā, tām jāatbilst šādām prasībām:

a)

attiecīgās formas pudeli pēdējos 25 gadus lietojuši tikai un vienīgi, dabiski un tradicionāli vīnam ar noteiktu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; un

b)

tās forma pircējiem asociējas ar vīnu ar noteiktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Šīs regulas XVII pielikumā norādītas prasības, kas nosaka atzītu īpaša tipa pudeļu lietošanu.

69. pants

Noteiktu produktu noformējuma prasības

1.   Tikai dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu un kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu drīkst tirgot vai eksportēt īpaši dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē, kas aizvākota ar:

a)

attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums pārsniedz 0,20 litrus: ar sēņveidīgas formas aizbāzni, kas izgatavots no korķa koka vai cita materiāla, kuru atļauts lietot kopā ar pārtikas produktiem un kuru notur stiprinājums, kas nosegts, ja nepieciešams, ar vāciņu un aptīts ar foliju tā, lai pilnībā nosegtu aizbāzni un pudeles kaklu vai tā daļu;

b)

attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums nepārsniedz 0,20 litrus: jebkuru citu piemērotu aiztaisāmo.

2.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka 1. punktā noteiktās prasības attiecas uz:

a)

produktiem, kurus tradicionāli iepilda šādās pudelēs un kuri:

i)

ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

ii)

ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 7., 8. un 9. punktā;

iii)

ir uzskaitīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/1991 (18); vai

iv)

kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 %;

b)

citiem produktiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tie nemaldina pircējus attiecībā uz produkta raksturīgākajām īpašībām.

70. pants

Papildunoteikumi, ko noteikusi vīna ražotāja dalībvalsts attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu

1.   Attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražoti to teritorijā, 61., 62. pantā un 64.–67. pantā minētos datus drīkst noteikt par obligāti norādāmiem, aizliegt vai noteikt ierobežojumus saistībā ar to izmantošanu, ieviešot stingrākus nosacījumus nekā šajā nodaļā norādītie, izmantojot šo vīnu atbilstošās produkta specifikācijas.

2.   Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ražoti to teritorijā, dalībvalstis var noteikt par obligāti norādāmiem datus, kas minēti 64. un 66. pantā.

3.   Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu definēt un regulēt datus, kas nav uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punktā un 60. panta 1. punktā, attiecībā uz to teritorijās ražotajiem vīniem.

4.   Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt Regulas (EK) Nr. 479/2008 58., 59. un 60. pantu piemērošanu attiecībā uz to teritorijās pildītajiem vīniem, kas vēl nav laisti tirgū vai eksportēti.

V NODAĻA

VISPĀRĒJI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

71. pants

Vīnu nosaukumi, kas aizsargāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999

1.   Komisija liek atzīmi uz katra dokumenta, kas saņemts no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 2. punktu saistībā ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts iepriekš minētās regulas 51. panta 3. punktā, norādot saņemšanas datumu un lietas numuru.

Attiecīgā dalībvalsts saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

a)

lietas numurs;

b)

saņemto dokumentu skaits;

c)

dokumentu saņemšanas datums.

Par dokumentu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad dokumenti reģistrēti Komisijas pasta žurnālā.

2.   Visus lēmumus par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 4. punktam Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar iepriekš minētās regulas 51. panta 2. punktu.

72. pants

Pagaidu marķēšana

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta, vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā minētajām prasībām, marķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādītajiem noteikumiem.

2.   Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, vīnus, kas marķēti saskaņā ar šā panta 1.punktu, izņem no apgrozības vai pārmarķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādīto.

73. pants

Pārejas noteikumi

1.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kurus Komisija nav publicējusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 54. panta 5. punktu vai Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantu.

2.   Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz grozījumiem produkta specifikācijā attiecībā uz aizsargātiem vīnu nosaukumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu vai vīnu nosaukumiem, kas nav aizsargāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, kas iesniegti dalībvalstij ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. augustam ar noteikumu, ka dalībvalsts ir pieņēmusi apstiprinājuma lēmumu un nosūtījusi Komisijai tehniskos dokumentus, ko paredz Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 1. punkts, ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.

3.   Dalībvalstis, kurās līdz 2009. gada 1. augustam nav stājušies spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības, to izpilda līdz 2010. gada 1. augustam. Līdz tam attiecīgajā dalībvalstī 9., 10., 11. un 12. pantu piemēro mutatis mutandis kā “iepriekšēju dalībvalsts procedūru”, kas minēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā.

4.   Vīnus, kas laisti tirdzniecībā vai marķēti līdz 2010. gada 31. decembrim un kas atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kuri piemērojami līdz 2009. gada 1. augustam, drīkst laist tirgū līdz to krājumi ir beigušies.

74. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1607/2000 un (EK) Nr. 753/2002.

75. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. augusta

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

(3)  OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

(4)  OV L 109, 6.5.2000, 29. lpp.

(5)  OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.

(6)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(8)  OV L 185, 25.7.2000., 17. lpp.

(9)  OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.

(10)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(11)  OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.

(12)  OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.

(13)  OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

(14)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(15)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(16)  OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

(17)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(18)  OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.


I PIELIKUMS

PIETEIKUMS CILMES VIETAS NOSAUKUMA VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES REĢISTRĒŠANAI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā pieteikums iesniegts …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Pieteikuma iesniedzējs

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Juridiskais statuss, lielums un sastāvs (attiecas uz juridiskām personām) …

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Tālr., fakss, e-pasts …

Reģistrējamais nosaukums 

Cilmes vietas nosaukums (*)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Aizsardzības pierādījums trešā valstī …

Vīnkopības produktu kategorijas 

[uz atsevišķas lapas]

Produkta specifikācija

Lappušu skaits …

Parakstītāja(-u) vārds(-i) …

Paraksts(-i) …


II PIELIKUMS

VIENOTAIS DOKUMENTS

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā pieteikums iesniegts …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Pieteikuma iesniedzējs

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Juridiskais statuss (attiecas uz juridiskām personām) …

Valstspiederība …

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Reģistrējamais nosaukums 

Cilmes vietas nosaukums (*)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Vīna(-u) apraksts (1) …

Tradicionālo apzīmējumu norādes, atbilstīgi 54. panta 1. punkta a) apakšpunktam  (2) , kas saistītas ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi …

Īpašās vīndarbības metodes  (3) …

Norobežotais apgabals …

Maksimālā raža no hektāra …

Atļautās vīna vīnogu šķirnes …

Saistība ar ģeogrāfisko apgabalu  (4) …

Turpmākie nosacījumi  (3) …

Atsauce uz produkta specifikāciju


(1)  Tostarp atsauce uz produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punkts.

(2)  Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(3)  Fakultatīvi.

(4)  Produkta raksturīgāko īpašību un ģeogrāfiskā apgabala apraksts, norādot saistību starp abiem.


III PIELIKUMS

PRASĪBA PAR IEBILDUMIEM PRET CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā iesniegta prasība par iebildumiem …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Iebildumu iesniedzējs

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts)

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)

[(*)nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Nosaukums, pret kuru ir iesniegti iebildumi 

Cilmes vietas nosaukums (*)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pirmtiesības

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (*)

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

Valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Nosaukums …

Reģistrācijas numurs …

Reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG) …

Preču zīme

Zīme …

Produktu un pakalpojumu saraksts …

Reģistrācijas numurs …

Reģistrācijas datums …

Izcelsmes valsts …

Reputācija/labā slava(*) …

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Iebildumu pamatojums

Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 1. punkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 2. punkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 43. panta 2. punkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta d) apakšpunkts (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pamatojuma paskaidrojums(-i) …

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


IV PIELIKUMS

PIETEIKUMS GROZĪJUMIEM CILMES VIETAS NOSAUKUMAM VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDEI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā iesniegti grozījumi …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Tālr., fakss, e-pasts …

Nosaukums 

Cilmes vietas nosaukums (*)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Specifikācijas nosaukums, uz ko attiecas grozījumi

Aizsargātais nosaukums (*)

Produkta apraksts (*)

Izmantotās vīndarbības metodes (*)

Ģeogrāfiskais apgabals (*)

Raža no hektāra (*)

Izmantotās vīna vīnogu šķirnes (*)

Saikne (*)

Kontroles iestāžu nosaukumi un adreses (*)

Citi (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Grozījumi

Grozījumi produkta specifikācijā, neveicot grozījumus vienotajā dokumentā (*)

Grozījumi produkta specifikācijā, veicot grozījumus vienotajā dokumentā (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Nebūtiski grozījumi (*)

Nozīmīgi grozījumi (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Grozījumu paskaidrojums …

Grozītais vienotais dokuments

[uz atsevišķas lapas]

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


V PIELIKUMS

PIEPRASĪJUMS PAR ANULĒŠANU ATTIECĪBĀ UZ CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Valoda, kurā iesniegts anulēšanas pieprasījums …

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Apstrīdētais nosaukums 

Cilmes vietas nosaukums (*)

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses …

Dalībvalsts vai trešās valsts paziņojums …

Anulēšanas pamatojums

Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta d) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta e) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta f) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta g) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta h) apakšpunkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta i) apakšpunkts (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pamatojuma paskaidrojums …

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


VI PIELIKUMS

PIEPRASĪJUMS AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA MAIŅAI UZ ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā pieteikums iesniegts …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Pieteikuma iesniedzējs

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Juridiskais statuss, sastāvs un skaits (attiecas uz juridiskām personām) …

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Tālr., fakss, e-pasts …

Reģistrējamais nosaukums 

Aizsardzības pierādījums trešā valstī …

Produkta kategorijas 

[uz atsevišķas lapas]

Produkta specifikācija

Lappušu skaits …

Parakstītāja(-u) vārds(-i), uzvārds(-i) …

Paraksts(-i) …


VII PIELIKUMS

PIETEIKUMS TRADICIONĀLĀ APZĪMĒJUMA ATZĪŠANAI

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā pieteikums iesniegts …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Pieteikuma iesniedzējs

Dalībvalsts kompetentā iestāde (*)

Trešās valsts kompetentā iestāde (*)

Pilnvarota profesionālā organizācija (*)

[(*) nevajadzīgo norādi pārsvītrot]

Adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Juridiska persona (attiecas tikai uz pilnvarotām profesionālām organizācijām) …

Tautība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Nosaukums

Tradicionālais apzīmējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktu (*)

Tradicionālais apzīmējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta b) apakšpunktu (*)

[(*)nevajadzīgo norādi pārsvītrot]

Valoda

31. panta a) apakšpunkts (*)

31. panta b) apakšpunkts (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Attiecīgo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts …

Vīnkopības produktu kategorijas …

Definīcija …

Noteikumu kopija

[jāpievieno]

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


VIII PIELIKUMS

PRASĪBA PAR IEBILDUMIEM PRET TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Valoda, kurā aizpildīta prasība par iebildumiem …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Prasības iesniedzējs

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Starpnieks

Dalībvalsts(-is) (*)

Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Apstrīdētais tradicionālais apzīmējums …

Pirmtiesības

Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (*)

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

Valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Nosaukums …

Reģistrācijas numurs …

Reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG) …

Preču zīme

Zīme …

Produktu un pakalpojumu saraksts …

Reģistrācijas numurs …

Reģistrācijas datums …

Izcelsmes valsts …

Reputācija/labā slava (*) …

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Iebildumu pamatojums

31. pants (*)

35. pants (*)

40. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)

40. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)

40. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)

41. panta 3. punkts (*)

42. panta 1. punkts (*)

42. panta 2. punkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. pants

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pamatojuma paskaidrojums(-i) …

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


IX PIELIKUMS

ANULĒŠANAS PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU

Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …

[aizpilda Komisija]

Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …

Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs …

Lietas numurs …

[aizpilda Komisija]

Valoda, kurā noformēts anulēšanas pieprasījums …

Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …

Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …

Valstspiederība …

Tālr., fakss, e-pasts …

Apstrīdētais tradicionālais apzīmējums …

Pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses …

Dalībvalsts vai trešās valsts deklarācija …

Anulēšanas pamatojums

31. pants (*)

35. pants (*)

40. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)

40. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)

40. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)

41. panta 3. punkts (*)

42. panta 1. punkts (*)

42. panta 2. punkts (*)

Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. pants (*)

[(*) nevajadzīgo svītrot]

Pamatojuma paskaidrojums …

Parakstītāja vārds, uzvārds …

Paraksts …


X PIELIKUMS

51. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ PIKTOGRAMMA

Image


XI PIELIKUMS

30. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PILNVAROTO TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJU UN TO BIEDRU SARAKSTS

Trešā valsts

Pilnvarotas profesionālās organizācijas nosaukums

Pilnvarotas profesionālās organizācijas biedri

Dienvidāfrika

Dienvidāfrikas stiprināto vīnu ražotāju asociācija (SAFPA)

Allesverloren Estate

Axe Hill

Beaumont Wines

Bergsig Estate

Boplaas Wine Cellar

Botha Wine Cellar

Bredell Wines

Calitzdorp Wine Cellar

De Krans Wine Cellar

De Wet Co-op

Dellrust Wines

Distell

Domein Doornkraal

Du Toitskloof Winery

Groot Constantia Estate

Grundheim Wine Cellar

Kango Wine Cellar

KWV International

Landskroon Wine

Louiesenhof

Morgenhog Estate

Overgaauw Estate

Riebeek Cellars

Rooiberg Winery

Swartland Winery

TTT Cellars

Vergenoegd Wine Estate

Villiera Wines

Withoek Estate


XII PIELIKUMS

40. PANTĀ MINĒTO TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU SARAKSTS

Tradicionālais apzīmējums

Valoda

Vīni (1)

Produkta apraksts/lietošanas nosacījumi (2)

Attiecīgās trešās valstis

A DAĻA –   Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie tradicionālie apzīmējumi

BEĻĢIJA

Appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 4)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vietā

 

Gecontroleerde oorsprongsbenaming

Holandiešu valodā

ACVN

(1, 4)

 

Landwijn

Holandiešu valodā

AĢIN

(1)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā

 

Vin de pays

Franču valodā

AĢIN

(1)

 


BULGĀRIJA

Гарантирано наименование запроизход (ГНП)

(guaranteed designation of origin)

Bulgāru valodā

ACVN

(1, 3, 4)

Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā

14.4.2000.

 

Гарантирано и контролиранонаименование за произход (ГКНП)

(guaranteed and controlled designation of origin)

Bulgāru valodā

ACVN

(1, 3, 4)

 

Благородно сладко вино (БСВ) (noble sweet wine)

Bulgāru valodā

ACVN

(3)

 

 

Pегионално вино

(Regional wine)

Bulgāru valodā

AĢIN

(1, 3, 4)

 

 


ČEHIJA

Jakostní šumivé víno stanovené oblasti

Čehu valodā

ACVN

(4)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnu izmanto kvalitatīvā dzirkstošā vīna izgatavošanai īpašā reģionā, ražots vīnogu audzēšanas apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra noteiktajā apgabalā nav pārsniegta, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Jakostní víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 15° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Jakostní víno odrůdové

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā, vai sajaucot kvalitatīvos vīnus, bet ne vairāk kā no trīs vīnogu šķirnēm.

 

Jakostní víno známkové

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, iespējams, vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā.

 

Jakostní víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem:

Kabinetní víno

Pozdní sběr

Výběr z hroznů

Výběr z bobulí

Výběr z cibéb

Ledové víno

Slámové víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; vīnogu raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem:

Kabinetní víno –var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM,

Pozdní sběr – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM,

Výběr z hroznů – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM,

Výběr z bobulí– drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM,

Výběr z cibéb – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi “cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 32° NM,

Ledové víno – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7° grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM,

Slámové víno – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM.

 

Pozdní sběr

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 21° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās.

 

Víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem:

Kabinetní víno

Pozdní sběr

Výběr z hroznů

Výběr z bobulí

Výběr z cibéb

Ledové víno

Slámové víno

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem:

Kabinetní víno – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM,

Pozdní sběr – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM,

Výběr z hroznů – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM,

Výběr z bobulí – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM,

Výběr z cibéb – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir 32° NM,

Ledové víno – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7°grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM,

Slámové víno – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM.

 

Jakostní likérové víno

Čehu valodā

ACVN

(3)

Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā īpašā reģionā, vīnogu raža no viena hektāra nav pārsniegta, vīns ražots īpašā vīnkopības reģionā, kurā vīnogas ievāktas, vīns atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām.

 

Zemské víno

Čehu valodā

AĢIN

(1)

Vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas Čehijas teritorijā un kuras ir piemērotas kvalitatīvo vīnu izgatavošanai īpašā reģionā, vai no vīnogu šķirnēm, kas uzskaitītas piemērojamajā tiesību aktā iekļautajā vīnogu šķirņu sarakstā, vīna marķējumā drīkst norādīt tikai piemērojamā tiesību normā noteikto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; galda vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izgatavošanā drīkst izmantot tikai tās vīnogas, no kurām izgatavots vīns un kurās cukura saturs ir vismaz 14° NM, un kuras ievāktas ģeogrāfiskajā vienībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šo punktu un atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām; citas ģeogrāfiskās vienības nosaukuma lietošana, kas ieviests ar piemērojamo tiesību aktu, ir aizliegta.

 

Víno origininální certifikace (VOC vai V.O.C.)

Čehu valodā

ACVN

(1)

Vīnogu misa, kas izgatavota tikpat lielā vai mazākā teritorijā kā vīnkopības reģions; vīna ražotājam jābūt asociācijas biedram, kura atbilstoši tiesību normām ir tiesīga piešķirt vīnam nosaukumu, veicot sākotnējo sertifikāciju; vīns atbilst vismaz kvalitātes prasībām attiecībā uz kvalitatīvo vīnu saskaņā ar šo tiesību aktu, vīns atbilst nosacījumiem, kas norādīti lēmumā par atļauju piešķirt vīna nosaukuma sākotnējo sertifikātu; attiecībā uz pārējām īpašībām, vīnam jāatbilst ar šo tiesību aktu noteiktajām prasībām noteiktiem vīna veidiem.

 


DĀNIJA

Regional vin

Dāņu valodā

AĢIN

(1, 3, 4)

Vīns vai dzirkstošais vīns, kas Dānijā izgatavots saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītiem noteikumiem. “Reģionālajam vīnam” veic organoleptisko un analītisko novērtējumu. Vīna raksturu un īpašības ietekmē ražošanas apgabals, vīna ražošanā izmantotās vīnogu šķirnes un ražotāja un vīndara prasmes.

 


VĀCIJA

Prädikatswein (Qualitätswein mit Prädikat (1)), papildināts ar vārdu:

Kabinett

Spätlese

Auslese

Beerenauslese

Trockenbeerenauslese

Eiswein

Vācu valodā

ACVN

(1)

Vispārēja kategorija vīniem ar īpašiem elementiem, kuros ir noteikts misas obligātais svars un kuri nav bagātināti (nav pievienots cukurs un nav pievienota koncentrēta vīnogu misa), un kuri papildināti ar vienu no šādām norādēm:

(Kabinett): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem atribūtiem (Prädikatsweine) pirmās pakāpes kvalitātes līmenis; Kabinett vīni ir viegli un smalki, sasniedzot 67 līdz 85 grādus pēc Eksles (Öchsle), atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona;

(Spätlese): kvalitatīvais vīns ar īpašu elementu, kura misas svars ir no 76 līdz 95 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīnogu raža jānovāc vēlu un vīnogām jābūt pilnībā gatavām; Spätlese vīniem piemīt izteikta smarža (ne tikai salda);

(Auslese): izgatavots no individuāli atlasītām pilnībā gatavām vīnogām, kuras var koncentrēt ar Botrytis cinerea, misas svars ir no 85 līdz 100 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona;

(Beerenauslese): izgatavots no īpaši atlasītām, pilnībā gatavām vīnogu ogām ar augstu cukura koncentrāciju, ko izraisa Botrytis cinerea (cēlā puve); galvenokārt ievāktas pēc parastās ražas novākšanas. Misas masai jāsvārstās no 110 līdz 125 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīni ir izteikti saldi un maigi;

(Trockenbeerenauslese): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem elementiem (Prädikatswein) augstākās pakāpes kvalitātes līmenis, kuros misas svars pārsniedz 150 grādus pēc Eksles. Šīs kategorijas vīnus izgatavo no rūpīgi atlasītām, pārgatavinātām vīnogām, kuru sula koncentrēta, izmantojot Botrytis cinerea (cēlā puve). Ogas ir sažuvušas līdzīgi kā rozīnes. Ar šādu paņēmienu iegūtie vīni ir bagātīgi saldi un ar nelielu spirta daudzumu;

(Eiswein): Eiswein jāizgatavo no vīnogām, kuras ievāktas stipras salnas laikā gaisa temperatūrā, kas zemāka par –7 grādiem pēc Celsija; sapresētas sasalušas; neatkārtojams augstākās kvalitātes vīns, ar izteikti augstu salduma un skābuma koncentrācijas pakāpi.

 

Qualitätswein, papildināts vai nepapildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete)

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi)

 

Qualitätslikörwein, papildināts vai nepapildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätslikörwein bestimmter Anbaugebiete) (2)

Vācu valodā

ACVN

(3)

Kvalitatīvais deserta vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi)

 

Qualitätsperlwein, papildināts vai nepapildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätsperlwein bestimmter Anbaugebiete) (2)

Vācu valodā

ACVN

(8)

Kvalitatīvais pusdzirkostošais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi))

 

Sekt b.A. (Sekt bestimmter Anbaugebiete) (2)

Vācu valodā

ACVN

(4)

Kvalitatīvais dzirkstošais vīns no noteiktiem reģioniem.

 

Landwein

Vācu valodā

AĢIN

(1)

Izcils vīns, tā nedaudz augstāka misas svara dēļ.

 

Winzersekt (2)

Vācu valodā

ACVN

(1)

Kvalitatīvais dzirkstošais vīns, ko ražo īpašās vīnogu audzēšanas zonās, iegūts no vīnogām, kuras ievāktas tajā pašā vīnogu audzēšanas uzņēmumā, kurā ražotājs vīnogas pārstrādā vīnā, no kura paredzēts izgatavot kvalitatīvos dzirkstošos vīnus, ko ražo īpašā vīnogu audzēšanas zonā; attiecas arī uz ražotāju grupām.

 


GRIEĶIJA

Ονομασία Προέλευσης Ανωτέρας Ποιότητας (ΟΠΑΠ)

(appellation d’origine de qualité supérieure)

Grieķu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 15, 16)

Reģiona vai īpašas vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība, lai aprakstītu vīnus, kas atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no Vitis vinifera vīnogulāju pamatšķirņu vīnogām, kas audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un vīna ražošana notiek šajā apgabalā,

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuros no viena hektāra iegūta maza raža,

to kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem.

[L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību]

 

Ονομασία Προέλευσης Ελεγχόμενη (ΟΠΕ)

(appellation d'origine contrôlée)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15)

Papildus atribūta appurosellation d’origine ideide qualité supérieure obligātajām prasībām, šīs kategorijas vīniem jāatbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogām, kuras audzētas primārajos vīna dārzos ar zemu vīnogu ražu no viena hektāra, audzētas augsnē, kas piemērota kvalitatīvo vīnu ražošanai,

tie atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz zaru apgriešanas metodi vīna dārzos un obligāto cukura saturu misā.

[L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību]

 

Οίνος γλυκός φυσικός

(vin doux naturel)

Grieķu valodā

ACVN

(3)

Appellation d'origine contrôlée vai appellation d’origine de qualité supérieure vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogu misas, kurā sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %,

to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un lielāka par 22 %,

to kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %.

[L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma Samos reģistrāciju]

 

Οίνος φυσικώς γλυκύς

(vin naturellement doux)

Grieķu valodā

ACVN

(3, 15, 16)

Appellation d'origine contrôlée vai appellation d’origine de qualité supérieure vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām:

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas turētas saulē vai ēnā,

tie ražoti bez bagātināšanas,

to dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17 % (vai 300 gramu cukura uz vienu litru).

[L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma Samos reģistrāciju]

 

ονομασία κατά παράδοση

(appellation traditionnelle)

Grieķu valodā

AĢIN

(1)

Vīni, ko ražo vienīgi Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā un kas papildus:

attiecībā uz vīniem ar tradicionālo atribūtu Retsina, izgatavoti no vīnogu misas, kas apstrādāta ar Aleppo priedes sveķiem, un

attiecībā uz vīniem ar tradicionālo atribūtu Verntea, izgatavoti no vīnogām, kas audzētas Zakynthos salas vīna dārzos un atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz izmantoto vīnogu šķirnēm, ražas lielumu no vīna dārza viena hektāra un misas cukura saturu.

[P.D. 514/1979 par vīnu, kas apstrādāti ar sveķiem, ražošanu, kontroli un aizsardzību un M.D. 397779/92 par prasību definēšanu norādes Verntea Traditional Designation of Zakynthos lietošanai]

 

τοπικός οίνος

(vin de pays)

Grieķu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 11, 15, 16)

Norāde, kas raksturo reģionu vai īpašu vietu, kas atzīta kā administratīva vienība, un ko lieto vīnu aprakstam, kas atbilst šādām prasībām:

tiem piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas to izcelsmei raksturīgas īpašības,

ne mazāk kā 85 % vīnogu, kas izmantotas vīnu izgatavošanā, audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tos ražo šajā ģeogrāfiskajā apgabalā,

tie ir iegūti no īpašā apgabalā klasificētām vīnogu šķirnēm,

tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuru augsne piemērota vīnkopībai ar mazu vīnogu ražu no viena hektāra,

katram no tiem ir noteikta dabiskā un faktiskā spirta koncentrācija

[C.M.D. 392169/1999 Vispārēji noteikumi apzīmējuma “Reģionālais vīns” lietošanai galda vīnu aprakstā, kas grozīts ar C.M.D. 321813/2007].

 


SPĀNIJA

Denominación de origen (DO)

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība un ko lieto, lai apzīmētu vīnus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

tie jāizstrādā reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā, kurā vīnogas audzētas,

tiem ir augsts prestižs tirdzniecībā to izcelsmes dēļ un

to kvalitāte un īpašības ir saistītas, lielā mērā vai pilnīgi, ar ģeogrāfiskajām iezīmēm, tostarp dabas un cilvēku faktoriem.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīniem; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

Čīle

Denominación de origen calificada (DOCa)

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Papildus apzīmējuma “denominación de origen” obligātajām prasībām “denominacion de origen calificada” vīns atbilst šādām prasībām:

ir pagājuši vismaz desmit gadi kopš tā atzīšanas par “denominación de origen”,

aizsargātos produktus laiž tirgū tikai iepildītus vīna darītavās, kas reģistrētas un izvietotas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un

tā vīnu ražošanai piemērotā apgabala robežas, kuram ir tiesības vīnu aprakstā norādīt cilmes vietas nosaukumu, ir kartogrāfiski norādītas ar katru pašvaldības nosaukumu.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīniem; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de calidad con indicación geográfica

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Vīns izstrādāts reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā no vīnogām, kuru izcelsme ir attiecīgajā teritorijā, vīna kvalitāte, reputācija vai īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vai cilvēku faktoru, vai abiem kopā, attiecībā uz vīnogu apstrādi, vīna izstrādāšanu vai tā izturēšanu. Šos vīnus identificē pēc apzīmējuma “vino de calidad de”, aiz kura norādīts vīna ražošanas un izstrādes reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīniem; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de pago

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Apzīmē vietu vai lauku apdzīvotu vietu ar īpašām augsnes īpašībām un mikroklimatu, kas šo vietu atšķir un izceļ starp citām vietām apkārtnē, ko pazīst pēc nosaukuma, kas tradicionāli un vispārzināmi saistīts ar vīna dārzu kultūru, no kuriem iegūti vīni ar neatkārtojamām īpašībām un kvalitāti, un kuru nosaukuma maksimālo paplašināšanu ierobežo kompetentās Administrācijas pieņemtie noteikumi, atbilstīgi katra reģiona raksturīgākajām īpašībām. Nosaukuma paplašinājums nedrīkst būt tāds pats vai pārāks par kādu no pašvaldības nosaukumiem, kuras teritorijā vai teritorijās, ja tādas ir vairākas, tas atrodas. Nosaukumu pago jeb īpašums parasti lieto tirdzniecībā, lai identificētu vīnus, kuri iegūti šajā vīna dārzā vismaz piecu gadu laikā, kas norāda, ka pastāv vispārzināma saikne ar vīna dārzu kultūru. Visas vīnogas, kas paredzētas vino de pago izgatavošanai, audzē vīna dārzos, kas atrodas šajā pago un vīnu izstrādā, uzglabā un, ja nepieciešams, iztur atsevišķi no citiem vīniem.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīniem; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de pago calificado

Spāņu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Ja pago jeb īpašumu kopums iekļauts kvalificētas izcelsmes nosaukuma teritoriālajā darbības jomā, to drīkst apzīmēt ar norādi “pago calificado vīns un izgatavoto vīnu vienmēr apzīmēs kā pago calificado, ja tas atbildīs prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz vīniem ar kvalificētu cilmes vietas nosaukumu un tas ir reģistrēts šajā teritorijā.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīniem; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos)

 

Vino de la tierra

Spāņu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Prasības tradicionālā apzīmējuma “vino de la tierra” un tam pievienotās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai

1. Izskatot 1. pantā minēto produktu ģeogrāfisko norāžu lietošanas regulējumu, jāapsver vismaz šādi aspekti:

a)

vīna kategorija vai kategorijas attiecībā uz kurām piemērojamas atsauksmes,

b)

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai paredzētais nosaukums,

c)

ģeogrāfiskā apgabala precīzas robežas,

d)

izmantošanai paredzēto vīnogu šķirņu norāde,

e)

dažāda veida vīnu ar tiesībām uz norādi obligātais dabiskā spirta tilpumiedalījums,

f)

organoleptisko īpašību novērtējums un norāde,

g)

vīniem piemērojamā kontroles sistēma, ko īsteno valsts vai privātā institūcija.

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, lai apzīmētu vīnus, kas izgatavoti no vīnu maisījuma, kurā izmantotas vīnogas, kas ievāktas dažādos ražošanas apgabalos, tiek pieļauta, ja vismaz 85 procenti vīnā izmantoto vīnogu iegūtas tajā ražošanas apgabalā, kas norādīts nosaukumā.

(Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; Dekrēts 1126/2003)

 

Vino dulce natural

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 6. punkts)

 

Vino Generoso

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 8. punkts)

Čīle

Vino Generoso de licor

Spāņu valodā

ACVN

(3)

(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 10. punkts)

 


FRANCIJA

Appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16)

Apvidus nosaukums, ko lieto, lai aprakstītu produktu, kura izcelsme ir šajā apvidū, kura kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem, šim produktam piemīt attiecīgi konstatēta pazīstamība, un to ražo saskaņā ar nolīgumu par procedūrām, kurā iekļautas prasības par ieinteresēto pušu piekrišanu, ražošanas nosacījumu un produktu kontroli.

Alžīrija

Šveice

Tunisija

Appellation 606/2009 contrôlée

Franču valodā

 

Appellation d'origine vin délimité de qualité supérieure

Franču valodā

 

Vin doux naturel

Franču valodā

ACVN

(3)

Pārveidots vīns, t. i., vīns, kurā spirta fermentācija ir apturēta, pievienojot neitrālu vīna spirtu. Šāda procesa mērķis ir palielināt vīna spirta izteiktību, saglabājot lielāko daļu vīnogu dabiskā cukura.

Atkarībā no izstrādātā dabiskā saldā vīna veida – baltais, sarkanais vai sārtais – pārveidošanu veic spirta fermentācijas noteiktā stadijā, veicot vai neveicot vīnogu izmērcēšanu.

 

Vin de pays

Franču valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16)

Vīni, ko personalizē ar ģeogrāfisku avotu (teritoriālā nozīmē). Vīnus ar atribūtu vin de pays drīkst ražot vienīgi tajā ražošanas apgabalā, kuras vārdā tas nosaukts. Tas atbilst stingriem ražošanas nosacījumiem, kas noteikti dekrētā, piemēram, maksimālā vīnogu raža, spirta grādu minimums, vīnogu šķirnes un stingri analītiskie noteikumi.

 


ITĀLIJA

Denominazione di origine controllata (D.O.C.)

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Vīnu cilmes vietas nosaukums ir vīnogu audzēšanas zonas ģeogrāfiskais nosaukums, kam raksturīga īpaša produkcija un ko izmanto, lai aprakstītu atzītas kvalitātes produktu, kura īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vidi un cilvēkfaktoriem. Iepriekš minētais likums attiecībā uz Itālijas vīnu nosaukumiem nosaka īpaša tradicionālā atribūta D.O.C. lietošanu, lai precīzi definētu augstas kvalitātes un tradicionāla cilmes vietas nosaukuma jēdzienu.

[10.2.1992. likums Nr. 164]

 

Kontrollierte Ursprungsbezeichnung

Vācu valodā

 

Denominazione di origine controllata e garantia (D.O.C.G.)

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Līdzīga D.O.C. definīcijai, taču tajā ir ietverts arī vārds Guaranteed un to piešķir vīniem ar īpašu vērtību, kas atzīti par DOC vīniem vismaz pirms pieciem gadiem. Vīnus laiž tirgū iepildītus traukos, kuru ietilpība ir 5 litri un kuriem piestiprināta valdības identifikācijas zīme, lai nodrošinātu lielākas garantijas patērētājiem.

[10.2.1992. likums Nr. 164]

 

Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung

Vācu valodā

 

Vino dolce naturale

Itāļu valodā

ACVN

(1, 3, 11, 15)

Tradicionālais atribūts, ko izmanto, lai aprakstītu un kvalificētu atsevišķus vīnus, kas iegūti no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kurās ir noteikts atlieku cukura saturs, kas radies no vīnogām, nepielietojot bagātināšanas procesus.

To izmantošana atļauta saskaņā ar īpašiem dekrētiem, kas pieņemti attiecībā uz dažādiem vīniem.

 

Indicazione geografica tipica (IGT)

Itāļu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16)

Tikai Itālijā ražotu vīnu apzīmēums, ko paredz 1992. gada 10. februāra likums Nr. 164, lai aprakstītu Itālijas vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru īpašais raksturs un kvalitātes līmenis saistīts ar vīnogu ražošanas ģeogrāfisko apgabalu.

 

Landwein

Vācu valodā

 

Vin de pays

Franču valodā

 


KIPRA

Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας

Προέλευσης (ΟΕΟΠ)

(Controlled Designation of Origin)

Grieķu valodā

ACVN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Apzīmē vīnus ar ACVN

Κ.Δ.Π.403/2005 Αρ.4025/19.8.2005/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι)

Κ.Δ.Π.212/2005 Αρ.3896/26.04.2005/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι)

Κ.Δ.Π.706/2004 Αρ.3895/27.08.2004/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι)

 

Τοπικός Οίνος

(Regional Wine)

Grieķu valodā

AĢIN

(1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16)

Apzīmē vīnus ar AĢIN

Κ.Δ.Π. 704/2004 Αρ.3895/27.8.2004/Ε.Ε. Παρ. ΙΙΙ(Ι)

 


LUKSEMBURGA

Crémant de Luxembourg

Franču valodā

ACVN

(4)

[1991. gada 4. janvāra Valdības regula] Galvenie standarti, kas jāievēro ražošanā, ir šādi:

vīnogas ievāktas ar rokām un atlasītas īpaši Crémant ražošanai;

pamata vīnu cuvee jāatbilst kvalitātes standartiem, ko piemēro kvalitatīvajiem vīniem;

to izgatavo no misas, kas iegūta sapresējot vīnogas, attiecībā uz baltvīniem vai rosé dzirkstošajiem vīniem iegūtās misas daudzums nepārsniedz 100 litrus no katriem 150 kg vīnogu;

to raudzē pudelē, izmantojot tradicionālu metodi;

maksimālais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l;

oglekļa dioksīda minimālais spiediens nav mazāks par 4 atmosfērām 20 °C temperatūrā;

cukura saturs ir mazāks par 50 g/l.

 

Marque nationale, papildināta ar:

appellation contrôlée

appellation d'origine contrôlée

Franču valodā

ACVN

(1, 4)

(W):

Marque nationale (Valsts apstiprinājuma zīme) piešķiršana “Moselle luxembourgeoise” vīniem noteikta ar 1935. gada 12. marta Valdības noteikumiem. Uzraksts Marque nationale – appellation contrôlée uz taisnstūrformas etiķetes, kas piestiprināta pudeles aizmugurē, apstiprina valsts kontrolētu produkciju un vīnu kvalitāti. Šo atribūtu Marque nationale birojs. Tikai Luk