I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

10.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/43/EK

(2009. gada 6. maijs),

ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Līgums paredz izveidot iekšējo tirgu, tostarp novērst šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm un ieviest tādu sistēmu, kas nodrošina, ka netiek traucēta konkurence kopējā tirgū.

(2)

Līguma noteikumus, ar ko izveido iekšējo tirgu, piemēro visām precēm un pakalpojumiem, ko sniedz par maksu, tostarp ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem; tomēr šie noteikumi neliedz dalībvalstīm, ievērojot konkrētus nosacījumus, atsevišķos gadījumos veikt citus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem savu būtisko drošības interešu aizsardzībai.

(3)

Dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā ir neatbilstības, kas var kavēt šādu ražojumu apriti un kropļot konkurenci iekšējā tirgū, tādējādi Eiropas Savienības aizsardzības nozarē apgrūtinot inovāciju, rūpniecisko sadarbību un konkurētspēju.

(4)	Kopumā dalībvalstu normatīvo aktu mērķi ir nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, mieru, drošību un stabilitāti, izveidojot sistēmas ar aizsardzību saistīto ražojumu stingrai eksporta kontrolei un eksportēšanas un izplatīšanas ierobežošanai trešām valstīm, kā arī pārējām dalībvalstīm.

(5)

Šādus ierobežojumus ar aizsardzību saistīto ražojumu apritei Kopienā nevar atcelt kopumā, tieši piemērojot preču un pakalpojumu brīvas aprites principus, kas ir paredzēti Līgumā, jo šos ierobežojumus katrā atsevišķā gadījumā var pamatot saskaņā ar Līguma 30. vai 296. pantu, ko dalībvalstis, pastāvot šajos pantos minētajiem nosacījumiem, turpina piemērot.

(6)

Tāpēc dalībvalstu attiecīgie normatīvie akti ir jāsaskaņo tā, lai vienkāršotu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus Kopienā un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību. Šī direktīva attiecas vienīgi uz noteikumiem un procedūrām, ciktāl tās attiecas uz ar aizsardzību saistītiem ražojumiem, un tāpēc tā neiespaido dalībvalstu politiku ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtīšanas jomā.

(7)	Dalībvalstu attiecīgo normatīvo aktu saskaņošana nedrīkstētu skart dalībvalstu starptautiskos pienākumus un saistības vai to rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

(8)	Dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt tiesīgām turpināt un izvērst starpvaldību sadarbību, vienlaikus ievērojot šīs direktīvas noteikumus.

(9)

Šī direktīva nedrīkstētu attiekties uz tādiem ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kas tikai šķērso Kopienas teritoriju, proti, ražojumiem, kuriem netiek veikta cita muitas atļauta apstrāde vai lietošana, izņemot ārējā tranzīta procedūru, vai arī ražojumiem, kuri ir tikai novietoti brīvajā zonā vai brīvās zonas noliktavā un ja tie nav jāreģistrē apstiprināto preču uzskaitē.

(10)	Šai direktīvai būtu jāattiecas uz visiem ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kas ir uzskaitīti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā (3), tostarp to komponentiem un tehnoloģijām.

(11)

Šī direktīva nedrīkstētu skart to, kā tiek īstenota Vienotā rīcība 97/817/KĀDP (1997. gada 28. novembris), ko Padome pieņēmusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību J.3. pantu, par pretkājnieku mīnām (4), tāpat kā tā nedrīkstētu skart 2008. gada 3. decembrī Oslo parakstītās Konvencijas par kasešu munīciju ratifikāciju un īstenošanu dalībvalstīs.

(12)

Cilvēktiesību aizsardzības, miera, drošības un stabilitātes mērķi, uz kuriem kopumā ir vērsti dalībvalstu normatīvie akti, ar ko ierobežo ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus, prasa arī turpmāk uz šo ražojumu sūtījumiem Kopienā attiecināt izcelsmes dalībvalsts atļauju un garantijas saņēmējā dalībvalstī.

(13)	Ņemot vērā drošības garantijas, kas ir paredzētas šajā direktīvā minēto mērķu aizsardzībai, dalībvalstīm vairs nevajadzētu ieviest vai saglabāt citus ierobežojumus šo mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz Līguma 30. vai 296. pantu.

(14)

Šī direktīva neskar to noteikumu piemērošanu, kas ir vajadzīgi sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ. Ņemot vērā ar aizsardzību saistīto ražojumu būtību un īpašības, sabiedriskās kārtības apsvērumi, piemēram, satiksmes drošība, glabāšanas drošība, novirzīšanas risks un noziedzības novēršana, ir īpaši svarīgi šīs direktīvas sakarā.

(15)

Šī direktīva neskar Padomes Direktīvas 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (5) piemērošanu, un jo īpaši formalitātes ieroču pārvietošanai Kopienā. Šī direktīva neskar arī Padomes Direktīvas 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (6) piemērošanu, un jo īpaši noteikumus par munīcijas pārvietošanu.

(16)

Visiem ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja ar vispārīgo, globālo vai atsevišķo sūtījumu licenci, kuru piešķir vai publicē dalībvalsts, no kuras teritorijas piegādātājs vēlas nosūtīt ar aizsardzību saistītos ražojumus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šajā direktīvā noteiktos īpašos gadījumos atbrīvot ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus no prasības saņemt iepriekšēju atļauju.

(17)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt vai atteikt iepriekšēju atļauju. Saskaņā ar iekšējā tirgus principiem šādai atļaujai vajadzētu būt derīgai visā Kopienā, un vešanai caur citām dalībvalstīm vai ievešanai citu dalībvalstu teritorijā nebūtu vajadzīga papildu atļauja.

(18)

Attiecībā uz katru sūtījuma veidu dalībvalstīm būtu jānosaka piemērots sūtījumu licences veids ar aizsardzību saistīto ražojumu vai ar aizsardzību saistīto ražojumu kategoriju sūtījumiem, kā arī tas, kādi noteikumi un nosacījumi būtu jāattiecina uz katru sūtījumu licenci, ņemot vērā sūtījuma jutīgumu.

(19)	Attiecībā uz komponentiem dalībvalstīm pēc iespējas būtu jāatturas no eksporta ierobežojumu noteikšanas, apstiprinot saņēmēja deklarāciju par izmantojumu, ņemot vērā minēto komponentu integrācijas līmeni saņēmēja paša ražojumos.

(20)	Dalībvalstīm būtu jānosaka sūtījumu licenču saņēmēji nediskriminējošā veidā, ja vien nepastāv vajadzība aizsargāt to būtiskās drošības intereses.

(21)	Lai vienkāršotu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus, dalībvalstīm būtu jāpublicē vispārīgās sūtījumu licences, atļaujot ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus veikt jebkuram uzņēmumam, kurš izpilda noteikumus un nosacījumus, kas ir definēti katrā vispārīgajā sūtījumu licencē.

(22)	Vispārīga sūtījumu licence būtu jāpublicē ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem bruņoto spēku vajadzībām, lai ievērojami uzlabotu piegāžu drošību visām dalībvalstīm, kas ir izvēlējušās šādus ražojumus iegādāties Kopienā.

(23)	Vispārīga sūtījumu licence būtu jāpublicē komponentu sūtījumiem sertificētu Eiropas aizsardzības uzņēmumu vajadzībām, lai sekmētu sadarbību un integrāciju starp šiem uzņēmumiem, īpaši veicinot piegāžu ķēdes optimizāciju un apjomradītus ietaupījumus.

(24)

Dalībvalstīm, kas piedalās starpvaldību sadarbības programmā, vajadzētu būt iespējai publicēt vispārīgo sūtījumu licenci tādiem ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem saņēmēju vajadzībām citās dalībvalstīs, kas piedalās programmā, kuri ir vajadzīgi šīs sadarbības programmas īstenošanai. Tas uzlabotu nosacījumus dalībai starpvaldību sadarbības programmā uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras piedalās attiecīgajā programmā.

(25)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai publicēt papildu vispārīgās sūtījumu licences attiecībā uz gadījumiem, kad draudi cilvēktiesību aizsardzībai, mieram, drošībai un stabilitātei ir ļoti zemi, ņemot vērā ražojumu īpašības un attiecīgos saņēmējus.

(26)	Ja vispārīgo sūtījumu licenci nevar publicēt, dalībvalstīm pēc pieprasījuma būtu jāpiešķir globālās sūtījumu licences atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot šajā direktīvā izklāstītos gadījumus. Dalībvalstīm būtu jāvar piešķirt atjaunojamas globālās sūtījumu licences.

(27)	Uzņēmumiem būtu jāinformē kompetentās iestādes par vispārīgo sūtījumu licenču izmantošanu, ņemot vērā cilvēktiesību aizsardzības, miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanu, un lai demokrātiskas kontroles nolūkā nodrošinātu pārskatāmu ziņošanu par ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem.

(28)

Dalībvalstu rīcības brīvībai, izvirzot noteikumus un nosacījumus vispārīgajām, globālajām un atsevišķajām sūtījumu licencēm, vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai turpinātu pašreizējo sadarbību saskaņā ar jau esošajiem starptautiskajiem režīmiem eksporta kontroles jomā. Tā kā lēmuma pieņemšana par eksporta atļaušanu vai neatļaušanu ir – un tai būtu jāpaliek – katras dalībvalsts kompetencē, šādas sadarbības pamatā drīkstētu būt vienīgi eksporta politikas brīvprātīga koordinēšana.

(29)

Lai ar aizsardzību saistīto ražojumu izcelsmes dalībvalstī kompensētu vispārējās ex-post kontroles pakāpenisko aizstāšanu ar individuālu ex-ante kontroli, būtu jāveido savstarpējās uzticēšanās nosacījumi, iekļaujot garantijas, kas nodrošina, ka ar aizsardzību saistītos ražojumus neeksportē, pārkāpjot eksporta ierobežojumus attiecībā uz trešām valstīm. Šis princips būtu jāievēro arī tad, ja ar aizsardzību saistītos ražojumus pirms eksportēšanas uz kādu trešo valsti vairākkārt pārvieto starp dalībvalstīm.

(30)

Dalībvalstis sadarbojas saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (7), piemērojot kopējus kritērijus, kā arī izmanto atteikumu paziņošanas un apspriešanās mehānismus, ņemot vērā pieaugošu konverģenci ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas īstenošanā attiecībā uz trešām valstīm. Šī direktīva nedrīkstētu liegt dalībvalstīm paredzēt noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumu licencēm, tostarp iespējamos eksporta ierobežojumus, jo īpaši ja šāda rīcība nepieciešama, lai īstenotu sadarbību atbilstīgi minētajai kopējai nostājai.

(31)	Piegādātājiem būtu jāinformē saņēmēji par visiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar sūtījumu licencēm, lai radītu savstarpēju uzticēšanos saistībā ar saņēmēja spēju ievērot šādus ierobežojumus pēc sūtījuma; tas īpaši attiecas uz pieprasījumu eksportam uz trešām valstīm.

(32)

Uzņēmumiem būtu jālemj par to, vai priekšrocības, kas rodas no iespējas saņemt ar aizsardzību saistītos ražojumus saskaņā ar vispārīgo sūtījumu licenci, pamato sertifikācijas pieprasījumu. Sūtījumiem uzņēmumu grupas iekšienē vajadzētu piemērot vispārīgo sūtījumu licenci gadījumos, kad grupas dalībnieki ir sertificēti attiecīgajās dalībvalstīs, kur tie veic uzņēmējdarbību.

(33)	Sertificēšanai ir vajadzīgi kopēji kritēriji, lai varētu veidot savstarpēju uzticēšanos, jo īpaši uzticēšanos saņēmēju spējai ievērot eksporta ierobežojumus ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kas ir saņemti no citas dalībvalsts saskaņā ar sūtījumu licenci.

(34)	Lai veicinātu savstarpējo uzticēšanos, ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumu saņēmējiem būtu jāatturas no šo ražojumu eksporta, ja sūtījumu licence ietver eksporta ierobežojumus.

(35)

Pieprasot sūtījumu licenci eksportam uz trešām valstīm, uzņēmumiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm, vai tie ir ievērojuši visus eksporta ierobežojumus, ko dalībvalsts, kas ir izdevusi šo sūtījumu licenci, ir attiecinājusi uz ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem. Šajā sakarā jāatgādina, ka sevišķi svarīga nozīme joprojām ir dalībvalstu apspriešanās mehānismam, kas paredzēts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP.

(36)	Uzņēmumi sniedz eksporta licences apliecinājumu kompetentai muitas iestādei pie Kopienas kopējās ārējās robežas tad, kad notiek ar aizsardzību saistītā ražojuma eksports uz trešo valsti saskaņā ar sūtījumu licenci.

(37)	Pielikumā iekļautais ar aizsardzību saistīto ražojumu saraksts būtu jāatjaunina, strikti ievērojot atbilstību Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam.

(38)

Pakāpeniskai savstarpējās uzticēšanās veidošanai ir vajadzīgs, lai dalībvalstis noteiktu efektīvus pasākumus, tostarp sankcijas, kas var nodrošināt šīs direktīvas noteikumu izpildi, jo īpaši to noteikumu izpildi, kuri paredz, ka uzņēmumi ievēro kopējus sertificēšanas kritērijus un turpmākas izmantošanas ierobežojumus ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem pēc sūtījuma.

(39)

Ja izcelsmes dalībvalstij ir pamatotas šaubas par to, vai sertificēts saņēmējs ievēros visus nosacījumus, kas attiecināti uz viņa vispārīgo sūtījumu licenci, vai ja licences izsniegšanas dalībvalsts uzskata, ka varētu tikt ietekmēta sabiedriskā kārtība un sabiedrības drošība vai skartas valstij būtiskas drošības intereses, tai būtu ne tikai jāinformē pārējās dalībvalstis un Komisija, bet arī jāspēj provizoriski apturēt jebkādas sūtījumu licences attiecībā uz šo saņēmēju, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts atbildību attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzības, miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanu.

(40)

Savstarpējās uzticēšanās stiprināšanai būtu jāatliek to normatīvo un administratīvo aktu piemērošana, ko pieņem dalībvalstis, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi. Tādējādi pirms minēto noteikumu piemērošanas varētu novērtēt gūtos panākumus, balstoties uz Komisijas izstrādāto ziņojumu, kurā pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija par veiktajiem pasākumiem.

(41)	Komisijai būtu regulāri jāpublicē ziņojumi par šīs direktīvas īstenošanu, un attiecīgos gadījumos tiem var pievienot likumdošanas priekšlikumus.

(42)	Šī direktīva neliedz pastāvēt vai attīstīties reģionālām apvienībām, ko veido Beļģija un Luksemburga vai Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, kā noteikts Līguma 306. pantā.

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, vienkāršot noteikumus un procedūras ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem Kopienā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs sakarā ar pašreizējo licencēšanas procedūru atšķirībām un sūtījumu pārrobežu raksturu, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(44)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(45)	Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(46)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1. Šīs direktīvas mērķis ir vienkāršot noteikumus un procedūras ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu izvēles tiesības ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

3. Uz šīs direktīvas piemērošanu attiecas Līguma 30. un 296. pants.

4. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm iespēju turpināt un izvērst starpvaldību sadarbību, ievērojot šīs direktīvas noteikumus.

2. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kā izklāstīts pielikumā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1.	“ar aizsardzību saistīts ražojums” ir ikviens ražojums, kas uzskaitīts pielikumā;

2.	“sūtījums” ir ar aizsardzību saistītā ražojuma nosūtīšana vai pārvietošana, kas notiek starp piegādātāju un saņēmēju citā dalībvalstī;

3.	“piegādātājs” ir juridiska vai fiziska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir juridiski atbildīga par sūtījumu;

4.	“saņēmējs” ir juridiska vai fiziska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ir juridiski atbildīga par sūtījuma saņemšanu;

5.	“sūtījumu licence” ir dalībvalsts valsts iestādes piešķirta atļauja piegādātājiem nosūtīt ar aizsardzību saistītos ražojumus saņēmējam citā dalībvalstī;

6.	“eksporta licence” ir atļauja ar aizsardzību saistītos ražojumus piegādāt juridiskai vai fiziskai personai trešā valstī;

7.	“caurvešana” ir ar aizsardzību saistīto ražojumu transportēšana caur vienu vai vairākām dalībvalstīm, pie kurām nepieder izcelsmes dalībvalsts un saņēmēja dalībvalsts.

II NODAĻA

SŪTĪJUMU LICENCES

4. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem starp dalībvalstīm ir vajadzīga iepriekšēja atļauja. Neskarot to noteikumu piemērošanu, kas ir vajadzīgi sabiedrības drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ, tostarp, piemēram, satiksmes drošībai, nav vajadzīga papildu atļauja no citām dalībvalstīm caurvešanai dalībvalstu teritorijā vai ievešanai tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmējs.

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus atbrīvot no minētajā punktā izklāstītās iepriekšējās atļaujas prasības, ja:

a)	piegādātājs vai saņēmējs ir valsts struktūra vai bruņoto spēku vienība;

b)	Eiropas Savienība, NATO, SAEA vai cita starpvaldību organizācija veic piegādes savu funkciju izpildes nolūkā;

c)	sūtījums ir nepieciešams, īstenojot dalībvalstu savstarpējās sadarbības programmas bruņojuma jomā;

d)	sūtījums ir saistīts ar humāno palīdzību dabas katastrofas gadījumā vai ir ziedojums ārkārtas situācijā; vai

e)	sūtījums ir nepieciešams remonta vai tehniskās apkopes veikšanai vai pēc remonta, vai izstādei, vai demonstrēšanai.

3. Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas ierosmes var grozīt 2. punktu, lai iekļautu gadījumus, kad:

a)	sūtījumi notiek apstākļos, kas neietekmē sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību;

b)	prasība saņemt iepriekšēju atļauju ir kļuvusi nesavienojama ar dalībvalsts starptautiskajām saistībām pēc šīs direktīvas pieņemšanas; vai

c)	sūtījums ir vajadzīgs 1. panta 4. punktā minētās starpvaldību sadarbības nolūkā.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji, kas vēlas nosūtīt ar aizsardzību saistītus ražojumus no to attiecīgajām teritorijām, var izmantot vispārīgas sūtījumu licences vai iesniegt pieteikumu globālas vai atsevišķas sūtījumu licences piešķiršanai saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu.

5. Dalībvalstis nosaka sūtījumu licences veidu ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem vai ar aizsardzību saistīto ražojumu kategorijām saskaņā ar šo pantu un 5., 6. un 7. pantu.

6. Dalībvalstis paredz visus noteikumus un nosacījumus sūtījumu licencēm, tostarp jebkādus ierobežojumus attiecībā uz ar aizsardzību saistīto ražojumu eksportu fiziskām vai juridiskām personām trešās valstīs, tostarp ņemot vērā draudus, ko sūtījums rada saistībā ar cilvēktiesību aizsardzības, miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanu. Ievērojot Kopienas tiesību aktus, dalībvalstis var pašas izmantot iespēju pieprasīt apliecinājumu par galīgo izmantojumu, tostarp pieprasīt tiešā izmantotāja apliecību.

7. Dalībvalstis paredz noteikumus un nosacījumus sūtījumu licencēm attiecībā uz komponentiem, pamatojoties uz sūtījuma jutīguma novērtējumu, tostarp pēc šādiem kritērijiem:

a)	komponentu īpašības saistībā ar ražojumiem, kuros tos integrēs, un saistībā ar visiem gatavo ražojumu gala izmantojuma veidiem, kas var radīt pamatu šaubām;

b)	komponentu nozīmīgums saistībā ar ražojumiem, kuros tos integrēs.

8. Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis uzskata komponentu sūtījumus par jutīgiem, tās atturas no komponentu eksporta ierobežojumiem, ja saņēmējs iesniedz deklarāciju par izmantojumu, ar ko apliecina, ka komponenti, uz kuriem attiecas sūtījumu licence, ir integrēti vai tiks integrēti saņēmēja paša ražojumos, tāpēc vēlāk minētos komponentus nav iespējams pārvest vai eksportēt, izņemot tehniskās apkopes vai remonta nolūkā.

9. Dalībvalstis jebkurā laikā var atsaukt, apturēt vai ierobežot to sūtījumu licenču izmantošanu, kuras tās ir izdevušas, būtisko drošības interešu aizsardzības nolūkā, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ, vai uz sūtījumu licenci attiecināto noteikumu un nosacījumu neizpildes dēļ.

5. pants

Vispārīgās sūtījumu licences

1. Dalībvalstis publicē vispārīgās sūtījumu licences, tieši piešķirot atļauju piegādātājiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un izpilda noteikumus un nosacījumus, kas attiecināti uz vispārīgo sūtījumu licenci, lai veiktu vispārīgajā sūtījumu licencē norādītus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus saņēmēju kategorijai vai kategorijām, kas atrodas citā dalībvalstī.

2. Neskarot 4. panta 2. punktu, vispārīgās sūtījumu licences publicē vismaz šādos gadījumos:

a)	saņēmējs ir dalībvalsts bruņoto spēku vienība vai līgumslēdzēja iestāde aizsardzības jomā, kura iepirkumu veic ekskluzīvām dalībvalsts bruņoto spēku vajadzībām;

b)	saņēmējs ir uzņēmums, kas ir sertificēts saskaņā ar 9. pantu;

c)	sūtījumu veic demonstrējumu, novērtēšanas un izstādes nolūkā;

d)	sūtījumu veic tehniskās apkopes un remonta veikšanas nolūkā, ja saņēmējs ir ar aizsardzību saistīto ražojumu sākotnējais piegādātājs.

3. Dalībvalstis, kas piedalās starpvaldību sadarbības programmā attiecībā uz viena vai vairāku ar aizsardzību saistīto ražojumu izstrādi, ražošanu un izmantojumu, var publicēt vispārīgo sūtījumu licenci tādiem sūtījumiem uz citu dalībvalsti, kas piedalās attiecīgajā programmā, kuri ir vajadzīgi šīs programmas īstenošanai.

4. Neskarot citus šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis var paredzēt noteikumus par reģistrāciju pirms vispārīgās sūtījumu licences pirmās izmantošanas.

6. pants

Globālās sūtījumu licences

1. Dalībvalstis nolemj piešķirt globālās sūtījumu licences atsevišķiem piegādātājiem pēc pieprasījuma, atļaujot sūtījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmējiem vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis pēc pieprasījuma katrā globālajā sūtījumu licencē nosaka ar aizsardzību saistītos ražojumus vai ražojumu kategorijas, uz ko attiecas globālā sūtījumu licence, un apstiprinātos saņēmējus vai saņēmēju kategoriju.

Globālo sūtījumu licenci piešķir uz trīs gadu termiņu, ko dalībvalsts var pagarināt.

7. pants

Atsevišķas sūtījumu licences

Dalībvalstis nolemj piešķirt atsevišķas sūtījumu licences atsevišķam piegādātājam pēc pieprasījuma, atļaujot vienu noteikta daudzuma un konkrētu ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumu, ko nosūta kā vienu vai vairākas kravas, vienam saņēmējam, ja:

a)	sūtījumu licences pieprasījums attiecas tikai uz vienu sūtījumu;

b)	tas ir vajadzīgs dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ;

c)	tas ir vajadzīgs dalībvalstu starptautisko pienākumu un saistību izpildei; vai

d)	dalībvalstij ir nopietni iemesli uzskatīt, ka piegādātājs nespēs izpildīt visus noteikumus un nosacījumus, kas nepieciešami, lai tam piešķirtu globālo sūtījumu licenci.

III NODAĻA

INFORMĀCIJA, SERTIFIKĀCIJA UN EKSPORTS PĒC NOSŪTĪŠANAS

8. pants

Informācija, ko sniedz piegādātāji

1. Dalībvalstis nodrošina, ka ar aizsardzību saistīto ražojumu piegādātāji informē saņēmējus par sūtījumu licences noteikumiem un nosacījumiem, tostarp ierobežojumiem, kuri attiecas uz ar aizsardzību saistīto ražojumu galīgo izmantojumu vai eksportu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji laikus informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, no kuru teritorijas tie vēlas pārvietot ar aizsardzību saistītos ražojumus, par nodomu pirmo reizi izmantot vispārīgo sūtījumu licenci. Dalībvalstis var noteikt, kādu papildu informāciju drīkst pieprasīt par tiem ar aizsardzību saistītiem ražojumiem, kurus pārvieto saskaņā ar vispārīgo sūtījumu licenci.

3. Dalībvalstis nodrošina un pārbauda, ka piegādātāji saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, veic un papildina savu eksporta darījumu uzskaiti, un nosaka ziņošanas prasības saistībā ar vispārējās, globālās vai individuālās sūtījumu licences izmantošanu. Minētā uzskaite ietver tirdzniecības dokumentus, kuros ir šāda informācija:

a)	ar aizsardzību saistītā ražojuma apraksts un atsauce atbilstoši pielikumam;

b)	ar aizsardzību saistītā ražojuma daudzums un vērtība;

c)	sūtījuma datums;

d)	piegādātāja un saņēmēja nosaukums un adrese;

e)	ja zināms, ar aizsardzību saistītā ražojuma galīgais izmantojums un galīgais izmantotājs; un

f)	apliecinājums par to, ka šo ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmējam ir sniegta informācija par ierobežojumiem, ko attiecina uz sūtījumu licenci.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā 3. punktā minētos uzskaites dokumentus vismaz tik ilgi, cik paredzēts attiecīgās dalībvalsts spēkā esošajos tiesību aktos par atskaišu glabāšanu uzņēmējiem, bet ne mazāk kā trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kad veikts eksports. Tos pēc pieprasījuma iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, no kuras teritorijas piegādātājs nosūtījis ar aizsardzību saistītos ražojumus.

9. pants

Sertificēšana

1. Dalībvalstis norāda kompetentās iestādes, kas veic to ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmēju sertificēšanu, kuri veic uzņēmējdarbību to attiecīgajās teritorijās un saņem ražojumus saskaņā ar sūtījumu licencēm, ko saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir publicējušas citas dalībvalstis.

2. Ar sertificēšanu nosaka saņēmējuzņēmuma uzticamību, jo īpaši attiecībā uz tā spēju ievērot eksporta ierobežojumus ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem, kas ir saņemti no citas dalībvalsts. Saņēmējuzņēmuma uzticamību novērtē atbilstīgi sūtījumu licencei saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)	apliecināta pieredze aizsardzības jomā, jo īpaši ņemot vērā to, kā attiecīgais uzņēmums iepriekš ievērojis eksporta ierobežojumus, jebkādi tiesas spriedumi šajā jomā, jebkādas atļaujas ražot vai tirgot ar aizsardzību saistītus ražojumus un pieredzējušu vadītāju nodarbināšana uzņēmumā;

b)	Kopienā veikta atbilstoša rūpnieciska darbība ar aizsardzību saistīto ražojumu jomā, jo īpaši spēja integrēt sistēmas vai apakšsistēmas;

c)	augstākā līmeņa vadošā darbinieka norīkošana par personīgi atbildīgo personu attiecībā uz sūtījumiem un eksportu;

d)	šā punkta c) apakšpunktā minētā vadošā darbinieka parakstīta uzņēmuma rakstiskas apņemšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai ievērotu un īstenotu visus konkrētos nosacījumus saistībā ar visu konkrēto komponentu vai ražojumu galīgo izmantojumu un eksportu;

šā punkta c) apakšpunktā minētā vadošā darbinieka parakstīta uzņēmuma rakstiska apņemšanās ar pienācīgu rūpību pēc pieprasījuma sniegt kompetentajām iestādēm sīku informāciju attiecībā uz visu to eksportēto ražojumu galīgiem izmantotājiem vai galīgo izmantojumu, kurus uzņēmums saskaņā ar vispārīgo sūtījumu licenci ir nosūtījis vai saņēmis no citas dalībvalsts; un

šā punkta c) apakšpunktā minētā uzņēmuma vadošā darbinieka parakstītais apraksts par iekšējo atbilstības programmu vai sūtījumu un eksporta pārvaldības sistēmu, kas ir ieviesta uzņēmumā. Aprakstā sniedz sīki izstrādātus datus par organizatoriskiem, personāla un tehniskiem resursiem, kas ir piešķirti sūtījumu un eksporta pārvaldībai, par atbildības jomu uzņēmuma struktūrā, iekšējām revīzijas procedūrām, izpratnes veidošanas un personāla apmācības pasākumiem, fiziskās un tehniskās drošības pasākumiem, kā arī par uzskaites dokumentācijas glabāšanu un sūtījumu un eksporta izsekojamību.

3. Sertifikātos ir šāda informācija:

a)	kompetentā iestāde, kas ir izdevusi sertifikātu;

b)	saņēmēja nosaukums un adrese;

c)	apliecinājums, ka saņēmējs atbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem; un

d)	sertifikāta izdošanas datums un derīguma termiņš.

Šā punkta d) apakšpunktā minētā sertifikāta derīguma termiņš nekādā gadījumā nepārsniedz piecus gadus.

4. Sertifikātos var iekļaut šādus papildu nosacījumus:

a)	informācijas sniegšanai, kas ir vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību 2. punktā minētajiem kritērijiem;

b)	sertifikāta apturēšanai vai atsaukšanai.

5. Kompetentās iestādes vismaz reizi trijos gados uzrauga saņēmēja atbilstību 2. punktā minētajiem kritērijiem un visiem 4. punktā minētajiem nosacījumiem, kas attiecināti uz sertifikātiem.

6. Dalībvalstis atzīst visus sertifikātus, kas saskaņā ar šo direktīvu ir izdoti citās dalībvalstīs.

7. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka sertifikāta saņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vairs neatbilst 2. punktā minētajiem kritērijiem un visiem 4. punktā minētajiem nosacījumiem, minētā iestāde veic atbilstošus pasākumus. Šādi pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu. Kompetentā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemto lēmumu.

8. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sertificēto saņēmēju sarakstu, un informē par to Komisiju, Eiropas Parlamentu un pārējās dalībvalstis.

Saņēmēju centrālā reģistra datus, kurus dalībvalstis sertificējušas, Komisija publisko savā tīmekļa vietnē.

10. pants

Eksporta ierobežojumi

Dalībvalstis nodrošina, ka ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmēji – ja uz šādiem ražojumiem, kas saskaņā ar sūtījumu licenci saņemti no citas dalībvalsts, attiecas eksporta ierobežojumi – piesakoties eksporta licencei, apstiprina savas valsts kompetentajām iestādēm, ka tie ir izpildījuši šo ierobežojumu noteikumus, tostarp vajadzības gadījumā saņemot nepieciešamo atļauju no izcelsmes dalībvalsts.

IV NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS UN ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

11. pants

Muitas procedūras

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, kārtojot formalitātes ar aizsardzību saistīto ražojumu eksportam, muitas iestādē, kas ir atbildīga par eksporta deklarācijas noformēšanu, eksportētājs sniedz apliecinājumu par jebkādas vajadzīgās eksporta licences saņemšanu.

2. Neskarot Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (10), dalībvalstis ne vairāk kā uz 30 darbadienām var apturēt ar aizsardzību saistīto ražojumu eksportu no savas teritorijas vai, ja vajadzīgs, kā citādi aizkavēt ar aizsardzību saistīto ražojumu, kas saskaņā ar sūtījumu licenci saņemti no citas dalībvalsts un ir integrēti citā ar aizsardzību saistītajā ražojumā, izvešanu no Kopienas teritorijas, ja dalībvalsts uzskata, ka:

a)	piešķirot eksporta licenci, nav ņemta vērā attiecīgā informācija; vai

b)	kopš eksporta licences izdošanas apstākļi ir būtiski mainījušies.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka muitas formalitātes ar aizsardzību saistīto ražojumu eksportam kārtojamas tikai šim nolūkam pilnvarotās muitas iestādēs.

4. Dalībvalstis, kas izmanto 3. punktā noteiktās iespējas, informē Komisiju par pilnvarotajām muitas iestādēm. Komisija publicē informāciju Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

12. pants

Informācijas apmaiņa

Rīkojoties saziņā ar Komisiju, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un īstenotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

V NODAĻA

AR AIZSARDZĪBU SAISTĪTO RAŽOJUMU SARAKSTA ATJAUNINĀŠANA

13. pants

Pielikuma pielāgošana

1. Komisija atjaunina pielikumā iekļauto ar aizsardzību saistīto ražojumu sarakstu, lai tas stingri atbilstu Eiropas Savienības Kopējam militāro preču sarakstam (CML).

2. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

14. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

15. pants

Drošības pasākumi

1. Ja licences izsniegšanas dalībvalsts uzskata, ka pastāv nopietni draudi, ka uzņēmums, kas citā dalībvalstī sertificēts saskaņā ar 9. pantu, neievēros kādu no nosacījumiem, kas saistīti ar vispārīgo sūtījumu licenci, vai ja sūtījumu licences izsniegšanas dalībvalsts uzskata, ka var tikt skartas sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai svarīgas drošības intereses, tā informē minēto citu dalībvalsti un pieprasa stāvokļa pārbaudi.

2. Ja 1. punktā minētās šaubas joprojām pastāv, licences izsniegšanas dalībvalsts var provizoriski apturēt vispārīgo sūtījumu licenci attiecībā uz šādiem saņēmējiem. Tā informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par attiecīgā drošības pasākuma iemesliem. Dalībvalsts, kas pieņēma drošības pasākumu, var nolemt to atcelt, ja tā uzskata, ka attiecīgais pasākums vairs nav pamatots.

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, jo īpaši gadījumos, ja sniegta nepareiza vai nepilnīga saskaņā ar 8. panta 1. punktu vai 10. pantu sniedzamā informācija par atbilstību eksporta ierobežojumiem, kas norādīti sūtījumu licencē. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie noteikumi tiek īstenoti. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

17. pants

Pārskatīšana un ziņošana

1. Līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija ziņo par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai transponētu šo direktīvu, un jo īpaši tās 9. līdz12. un 15. pantu.

2. Līdz 2016. gada 30. jūnijam Komisijai pārskata šīs direktīvas īstenošanu un ziņo par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā jo īpaši novērtē, vai un ciktāl ir īstenoti šīs direktīvas mērķi, tostarp ņemot vērā iekšējā tirgus darbību. Savā ziņojumā Komisija sniedz pārskatu par šīs direktīvas 9. līdz 12. panta un 15. panta piemērošanu un novērtē tās ietekmi uz Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus tendencēm un Eiropas aizsardzības rūpnieciskās un tehniskās bāzes attīstību, tostarp ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu situāciju. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu.

18. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis, vēlākais, 2011. gada 30. jūnijā pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus no 2012. gada 30. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KOHOUT

(1) 2008. gada 23. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums.

(3) OV L 88, 29.3.2007., 58. lpp.

(4) OV L 338, 9.12.1997., 1. lpp.

(5) OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.

(6) OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

(7) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(10) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

PIELIKUMS

AR AIZSARDZĪBU SAISTĪTIE RAŽOJUMI

ML1
Gludstobra ieroči ar kalibru līdz 20 mm, citi ieroči un automātiskie ieroči ar 12,7 mm (0,50 collu kalibrs) vai mazāku kalibru un piederumi, kā arī šiem ieročiem īpaši izstrādātas sastāvdaļas:

šautenes, karabīnes, revolveri, pistoles, automāti un ložmetēji;

Piezīme Pozīcijā ML1.a. kontrole nav paredzēta:

1.	musketēm, šautenēm un karabīnēm, kas ražotas pirms 1938. gada;

2.	pirms 1890. gada ražotu muskešu, šauteņu un karabīņu kopijām;

3.	pirms 1890. gada ražotiem revolveriem, pistolēm un ložmetējiem, un to kopijām.

gludstobra ieroči:

1.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti gludstobra ieroči;

citi gludstobra ieroči:

a.	pilnībā automātiski;

b.	pusautomātiski vai pumpja darbības tipa;

c.	šaujamieroči, kuros izmanto bezčaulu munīciju;

ieroču klusinātāji, ieroču balsti, aptveres, ieroču tēmēkļi un liesmu slāpētāji, kuri uzskaitīti punktos ML1.a., ML1.b. vai ML1.c. un to apakšpunktos.

1. piezīme Pozīcija ML1 neparedz kontroli gludstobra ieročiem, kurus izmanto medībās vai sportā. Tādi ieroči nedrīkst būt īpaši izstrādāti militāram lietojumam vai pilnībā automātiski.

2. piezīme Pozīcija ML1 neparedz kontroli ieročiem, kuri īpaši izstrādāti lietošanai ar tukšu munīciju un kurus nevar izmantot šaušanai ar munīciju, uz kuru attiecināta kontrole.

3. piezīme Pozīcijā ML1 nav paredzēta kontrole ieročiem, kuros izmanto apmales (rantes) kapsulas munīciju, ja tie nav pilnībā automātiski.

4. piezīme Pozīcijā ML1.d. nav paredzēta kontrole optiskiem tēmēkļiem, kam nav elektroniskas attēlu apstrādes ierīču, ar palielinājumu līdz četrām reizēm, ja vien tie nav īpaši paredzēti vai pielāgoti militāram lietojumam.

ML2
Gludstobra ieroči ar 20 mm vai lielāku kalibru, citi ieroči vai bruņojums ar lielāku kalibru par 12,7 mm (0,50 collu kalibrs), palaišanas ierīces un piederumi, kā arī tādiem ieročiem īpaši izstrādātas sastāvdaļas:

lielgabali, haubices, artilērijas ieroči, mīnmetēji, prettanku ieroči, granātu metēji, militārie liesmu metēji, bises, bezatsitiena šautenes, gludstobra ieroči un šiem ieročiem paredzētas raksturinformācijas slāpēšanas ierīces;

1. piezīme Pozīcijā ML2.a. ietilpst inžektori, mērierīces, rezervuāri un citas īpaši izstrādātas sastāvdaļas, ko lietot ar šķidras degvielas dzītiem lādiņiem ierīcēs, kuras uzskaitītas ML2.a.

2. piezīme Pozīcijā ML2.a. neietilpst:

1.	pirms 1938. gada ražotas musketes, bises un karabīnes;

2.	pirms 1890. gada ražotu muskešu, bisu un karabīņu kopijas.

b.	dūmu aizsegi, gāze un pirotehnikas metēji vai ģeneratori; Piezīme Pozīcija ML2.b. neattiecas uz raķešpistolēm.

c.	optiski tēmēkļi.

ML3
Munīcija un detonācijas iekārtas, un tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas:

a.	munīcija ieročiem, kuru kontrole ir paredzēta pozīcijās ML1, ML2 vai ML12;

degļi, kas īpaši izstrādāti munīcijai, kura uzskaitīta ML3.a.

1. piezīme Īpaši izstrādātas sastāvdaļas ir:

a.	metāla vai plastmasas izstrādājumi, aizdedzes kapseles, ložu čaulas, patronlentes, rotējošas lentes, rotējošās lentes un munīcijas metāla daļas;

b.	uzspridzinātājiekārtu drošinātāji un uzvilkšanas ierīces, degļi, sensori un ieroses ierīces;

c.	enerģijas avoti, kas nodrošina vienreizēju operatīvo augstas enerģijas izlādi;

d.	munīcijas kastes no ugunsnedrošiem materiāliem;

e.	submunīcija, piemēram, mazkalibra lādiņi, mīnas un vadāmi mazkalibra šāviņi.

2. piezīme ML3.a. neattiecas uz salūta patronām bez lodes un munīcijas maketiem ar caurdurtām patronām.

3. piezīme Pozīcija ML3.a. neparedz kontroli patronām, kuras īpaši izstrādātas šādiem nolūkiem:

a.	signalizēšanai;

b.	munīcija putnu biedēšanai; vai

c.	munīcija gāzes aizdedzināšanai naftas atradnēs.

ML4
Militāram lietojumam īpaši izstrādātas bumbas, torpēdas, raķetes, citas spridzināšanas ierīces un lādiņi, un ar tiem saistītas ierīces un piederumi, un tiem īpaši izstrādātas sastāvdaļas:

N. B. Vadības un navigācijas ierīces sk. ML11 pozīcijas 7. paskaidrojumā.

bumbas, torpēdas, granātas, dūmu granātas, raķetes, mīnas, dziļumbumbas, grāvējlādiņi, grāvējiekārtas un graušanas komplekti, “pirotehnikas” ierīces, lādiņi un simulatori (t. i., ierīces, kas simulē šo priekšmetu īpašības);

Piezīme Pozīcijā ML4.a. iekļauts:

1.	dūmu granātas, degbumbas, aizdedzināšanas bumbas un spridzekļi;

2.	raķešu sprauslas un daudzkārt lietojamo raķešu uzgaļi.

ierīces, kas īpaši izstrādātas lai rīkotos, kontrolētu, aktivētu, apgādātu ar enerģiju no vienreizējā operatīvā enerģijas avota, palaistu, izvietotu, savāktu, izlādētu, izdarītu mānu manevrus, traucētu, detonētu vai atklātu kādu no priekšmetiem, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML4.a.

Piezīme ML4.b. ietilpst:

1.	Pārvietojamas gāzes šķidrināšanas iekārtas, kuras dienas laikā var saražot 1 000 vai vairāk kg sašķidrinātas gāzes.

2.	Peldoši elektrokabeļi magnētisku mīnu meklēšanai.

Tehnisks paskaidrojums

Pārnēsājamas ierīces, kas pēc savas konstrukcijas ir domātas tikai metālisku priekšmetu atklāšanai un nespēj atšķirt mīnas no citiem metāliskiem objektiem, netiek uzskatītas par īpaši izstrādātām, lai atklātu priekš-metus, kuru kontrole ir paredzēta pozīcijā ML4.a.

ML5
Militāram lietojumam īpaši izstrādātas apšaudes koriģēšanas un ar to saistītas trauksmes un brīdinājuma ierīces un sistēmas, pārbaudes un regulēšanas, un pretdarbības ierīces, kā arī tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas un piederumi:

a.	optiski tēmēkļi, bombardēšanas vadības datori, tēmēšanas iekārtas un ieroču kontrolsistēmas;

b.	mērķu izvēles, mērķēšanas, attāluma mērīšanas, novērošanas vai sekošanas sistēmas; atklāšanas, datu apkopošanas, atpazīšanas vai identificēšanas ierīces un sensoru integrācijas iekārtas;

c.	pretpasākumu ierīces priekšmetiem, kuru kontrole paredzēta pozīcijās ML5.a. vai ML5.b.;

d.	pārbaudes un regulēšanas ierīces, kas īpaši izstrādātas priekšmetiem, kuru kontrole paredzēta pozīcijās ML5.a. vai ML5.b.

ML6
Sauszemes transportlīdzekļi un to sastāvdaļas:

N. B. Vadības un navigācijas ierces sk. ML11 pozīcijas 7. paskaidrojumā.

a.	sauszemes transportlīdzekļi un to sastāvdaļas, kas īpaši izstrādāti vai pielāgoti militāram lietojumam; Tehnisks paskaidrojums Pozīcijā ML6.a. termins sauszemes transportlīdzekļi attiecas arī uz treileriem.

b.	pilnpiedziņas transportlīdzekļi, derīgi braukšanai bezceļa apstākļos un ražoti ar vismaz III līmeņa (NIJ 0108.01, 1985. gada septembris, vai līdzvērtīgs attiecīgas valsts standarts) vai labākiem ballistiskās aizsardzības materiāliem – vai tādi uz tiem uzstādīti.

N. B. SKK. ar pozīciju ML13.a.

1. piezīme Pozīcijā ML6.a. iekļauts:

a.	tanki un citi bruņoti kaujas transportlīdzekļi un militari transportlīdzekļi, kam uzstādītas ieroču platformas vai ierīces, ar ko izvietot mīnas vai palaist munīciju, ko paredzēts kontrolēt pozīcijā ML4;

b.	bruņumašīnas;

c.	amfībijas un transportlīdzekļi dziļu ūdensšķēršļu pārvarēšanai;

d.	glābšanas transportlīdzekļi un transportlīdzekļi munīcijas un ieroču sistēmu vilkšanai vai pārvadāšanai, un ar tiem saistītas iekrāvējierīces.

2. piezīme Sauszemes transportlīdzekļu pielāgošana militāram lietojumam, lai to kontrole būtu paredzēta pozīcijā ML6.a., ir strukturāla, elektriska vai mehāniska pielāgošana, izmantojot vienu vai vairākas militārām vajadzībām īpaši izstrādātas sastāvdaļas. Tādas sastāvdaļas ir:

a.	īpaši izstrādātas ložu necaurlaidīgas pneimatiskas riepas vai riepas, ar ko var braukt, ja tajās nav spiediena;

b.	riepu spiediena kontrolsistēmas, ko darbina no braucoša transportlīdzekļa iekšpuses;

c.	bruņas vitāli svarīgiem mezgliem (piem., transportlīdzekļu degvielas tvertnēm vai kabīnēm);

d.	īpaši ieroču kronšteini vai uzstādīšanas platformas;

e.	maskēšanās apgaismes ierīces.

3. piezīme Pozīcijā ML6 kontrole nav paredzēta bruņotiem vai ar ballistisko aizsardzību aprkotiem civiliem automobiļiem vai kravas transporta līdzekļiem, kas ir izstrādāti vai pielāgoti naudas vai vērtslietu pārvadāšanai.

ML7
Ķīmiskas kaujasvielas vai bioloģiski toksiski aģenti, “vielas nekārtību novēršanai”, radioaktīvi materiāli, ar tiem saistītas ierīces, to sastāvdaļas un materiāli:

a.	bioloģiski toksiski aģenti un radioaktīvi materiāli, kas “piemēroti militārām vajadzībām”, lai cilvēkiem vai dzīvniekiem, iekārtām, ražai vai apkārtējai videi nodarītu kaitējumu vai postījumus;

ķīmisko ieroču vielas, tostarp:

neiroparalītiskas ķīmiskas vielas:

O-Alkil- (kas līdzinās C10 vai mazāks par to, arī cikloalkils) alkil- (metil-, etil-, n-propil- vai izopropil-) fluorofosfonāti:

—	zarīns (GB), O-izopropilmetilfluorfosfonāts (CAS 107-44-8); un

—	zomāns (GD), o-pinakolilmetilfluorfosfonāts (CAS 96-64-0);

b.	O-Alkil- (kas līdzinās C10 vai mazāks par to, arī cikloalkil-) N,N dialkil- (metil-, etil-, n-propil- vai izopropil-) amidociānfosfāti: tabūns (GA), O-etil-N,N-dimetilamīnciānfosfāts (CAS 77-81-6);

c.	O-Alkil (H vai kas līdzinās C10, vai mazāks par to, arī cikloalkil) S-2-dialkil (metil, etil, n-propil vai izopropil) amīnetilalkil (metil, etil, n-propil vai izopropil) tiofosfonāti un attiecīgi alkilēti un protonēti sāļi: VX: O-etil S-2-S-diizopropilamīnetilmetiltiofosfonāts (CAS 50782-69-9);

ķīmiskas kairinātājvielas:

sēra iprīti, piemēram:

1.	2-hloretilhlormetilsulfīds (CAS 2625-76-5);

2.	3. bis(2-hloretil) sulfīds (iprīts) (CAS 505-60-2);

3.	bis(2-hloretiltio) metāns (CAS 63869-13-6);

4.	1,2-bis (2-hloretiltio) etāns (CAS 3563-36-8);

5.	1,3-bis (2-hloretiltio) -n-propāns (CAS 63905-10-2);

6.	1,4-bis (2-hloretiltio) -n-butāns (CAS 142868-93-7);

7.	1,5-bis (2-hloretiltio) -n-pentāns (CAS 142868-94-8);

8.	bis(2-hloretiltiometil) ēteris (CAS 63918-90-1);

9.	bis(2-hloretiltioetil) ēteris (CAS 63918-89-8);

luizīti:

1.	2-hlorvinildihlorarsīns (CAS 541-25-3);

2.	tris (2-hlorvinil) arsīns (CAS 40334-70-1);

3.	bis (2-hlorvinil) hlorarsīns (CAS 40334-69-8);

slāpekļa iprīti:

1.	HN1: bis (2-hloretil) etilamīns (CAS 538-07-8);

2.	HN2: bis (2-hloretil) metilamīns (CAS 51-75-2);

3.	HN3: tris (2-hloretil) amīns (CAS 555-77-1);

ķīmiskas paralizētājvielas, piemēram:

a.	3-hinuklidinilbenzilāts (BZ) (CAS 6581-06-2);

ķīmiski defolianti, piemēram:

a.	butil 2-hlor-4-fluorofenooksiacetāts (LNF);

b.	2,4,5-trihlorfenoksi- etiķskābes maisījums ar 2,4-dihlorfenoksi- etiķskābi (Agent Orange);

ķīmisko kaujasvielu binārie prekursori un pamatprekursori:

1.	alkil (metil, etil, n-opil vai izopropil) fosfonildifluorīdi: DF: metilfosfonildifluorīds (CAS 676-99-3);

2.	O-alkils (H vai līdzinās C10, vai ir mazāks par to, arī cikloalkils) O-2-dialkils (metil, etil, n-propil vai izopropil) aminoetilalkils (metil, etil, n-propil vai izopropil) fosfonāti un attiecīgi alkilu un protonu sāļi, piemēram: QL: O-etil-2-di-izopropilaminoetilmetilfosfonīts (CAS 57856-11-8);

3.	hlorzarīns: O-izopropilmetilhlorfosfonāts (CAS 1445-76-7);

4.	hlorzomāns: O-pinakolilmetilhlorfosfonāts (CAS 7040-57-5);

“vielas nekārtību novēršanai”, tajās ietilpstošās aktīvās ķimikālijas un to kombinācijas, tostarp:

1.	α-BrombenzeNACEtonitrīls, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

2.	[(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilmalononitris) (CS)(CAS 2698-41-1);

3.	2-hlor-1-feniletanons, fenacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

4.	dibenz-(b, f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

5.	10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (Adamsite) (DM) (CAS 578-94-9);

6.	N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

1. piezīme Pozīcijā ML7.d. kontrole nav paredzēta “vielām nekārtību novēršanai”, ja tās ir iesaiņotas individuālām, pašaizsardzības vajadzībām.

2. piezīme Pozīcijā ML.7.d. kontrole nav paredzēta vielu sastāvā ietilpstošām aktīvām ķimikālijām un to kombinācijām, ja tās ir atpazīstamas kā vajadzīgas pārtikas ražošanai vai medicīnai un attiecīgi iesaiņotas;

militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas iekārtas, ar ko izsmidzināt jebkuru no šīm vielām, un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas:

1.	vielas vai materiāli, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.a., ML7.b. vai ML7.d.; vai

2.	no pozīcijā ML7.c. uzskaitītajiem prekursoriem izgatavotās ķīmiskas kaujasvielas;

dezaktivācijas un aizsardzības iekārtas un tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas, kā arī īpaši izstrādāti ķīmiski maisījumi:

1.	militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas iekārtas un tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas, lai aizsargātos pret materiāliem, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.a., ML7.b. vai ML7.d.;

2.	militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas iekārtas un tām īpaši izgatavotas sastāvdaļas, lai dezaktivētu objektus, kas piesārņoti ar materiāliem, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.a. vai ML7.b.;

3.	ķimikāliju maisījumi, īpaši izstrādāti, lai dezaktivētu objektus, kas piesārņoti ar materiāliem, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.a. vai ML7.b.;

Piezīme Pozīcijā ML7.f.1. iekļauts:

a.	īpaši izstrādātas gaisa kondicionēšanas sistēmas, lai filtrētu radioaktīvu, bioloģisku vai ķīmisku piesārņojumu;

b.	aizsargtērpi;

N. B. Civilām vajadzībām paredzētas gāzmaskas, aizsargiekārtas un dezaktivācijas iekārtas – sk. arī pozīciju 1A004 ES Divējāda lietojuma preču sarakstā.

militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas iekārtas un tām īpaši izgatavotas sastāvdaļas, lai atklātu vai identificētu materiālus, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.a., ML7.b. vai ML7.d.;

Piezīme Pozīcijā ML7.g. nav paredzēta kontrole personālajiem radiācijas dozimetriem.

N. B. SKK. arī pozīciju 1A004 ES Divējāda lietojuma preču sarakstā.

h.	īpaši izstrādāti vai apstrādāti “biopolimēri”, kā arī īpašas to ražošanai izmantotas šūnu kultūras, lai atklātu vai identificētu ķīmisko ieroču vielas, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.b.;

“biokatalizatori” ķīmisku kaujasvielu dezaktivācijai vai noārdīšanai un attiecīgas bioloģiskas sistēmas:

1.	tiešas laboratoriskas selekcijas ceļā vai ģenētiski iedarbojoties uz bioloģiskām sistēmām, īpaši izstrādāti “biokatalizatori”, lai deaktivētu vai degradētu ķīmisko ieroču vielas, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.b.;

2.	bioloģiskās sistēmas: Ģenētisko informāciju saturoši “ekspresijas vektori”, vīrusi vai šūnu kultūras, lai ražotu “biokatalizatorus”, kuru kontrole paredzēta pozīcijā ML7.i.1.

1. piezīme Pozīcijās ML7.b. un ML7.d. kontrole nav paredzēta:

a.	hlorciānam (CAS 506-77-4); sk. arī pozīciju 1C450.a.5. ES Divējāda lietojuma preču sarakstā;

b.	cianīdūdeņražskābei (zilskābei) (CAS 74-90-8);

c.	hloram (CAS 7782-50-5);

d.	karbonilhlor dam (fosgēnam) (CAS 75-44-5); sk. pozīciju 1C450.a.4. ES Divējāda lietojuma preču sarakstā;

e.	difosgēnam (trihlormetilhlorformiātam) (CAS 503-38-8);

svītrots;

g.	ksililbromīdam: orto (CAS 89-92-9), meta (CAS 620-13-3), para (CAS 104-81-4);

h.	benzilbromīdam (CAS 100-39-0);

i.	benziljodīdam (CAS 620-05-3);

j.	bromacetonam (CAS 598-31-2);

k.	bromciānam (CAS 506-68-3);

l.	brommetiletilketonam (CAS 816-40-0);

m.	hloracetonam (CAS 78-95-5);

n.	jodetiķskābes etilēsterim (CAS 623-48-3);

o.	jodacetonam (CAS 3019-04-3);

p.	hlorpikrīnam (CAS 76-06-2); sk. pozīciju 1C450.a.7. ES Divējāda lietojuma preču sarakstā.

2. piezīme Specifiskas šūnu kultūras, bioloģiskās sistēmas un to “tehnoloģijas”, kuru kontrole paredzēta pozīcijās ML7.h. un ML7.i.2., neietver tādas šūnu kultūras, bioloģiskās sistēmas un to “tehnoloģijas”, kuras izmanto civiliem mērķiem – lauksaimniecībā, farmācijā, medicīnā, vides aizsardzībā, atkri-tumu pārstrādē vai pārtikas rūpniecībā.

ML8
“Energoietilpīgi materiāli” un ar tiem saistītas vielas:

N. B. SKK. arī pozīciju 1C011 ES Divējāda lietojuma preču sarakstā.

Tehniski paskaidrojumi

1.	Ar maisījumu šajā sadaļā saprot vienu vai vairāku vielu sajaukumu, no kurām vismaz viena viela minēta apakšpunktā ML8.

2.	Ar šo sarakstu kontrole ir paredzēta jebkurai pozīcijā ML8 minētai vielai, pat ja to izmanto citādi, nekā norādīts (piemēram, TAGN galvenokārt lieto kā sprāgstvielu, bet to var lietot arī kā degvielu vai oksidētāju).

“sprāgstvielas” un to maisījumi:

1.	ADNBF (amino dinitrobenzofurozāns vai 7-amino-4,6-dinitrobenzofurazān-1-oksīds) (CAS 97096-78-1);

2.	BNCP (cis-bis(5-nitrotetrazolats) tetraamīnkobalt(III) perhlorāts) (CAS 117412-28-9);

3.	CL-14 (diamīnodinitrobenzofurozāns vai 5,7-diamino-4,6-dinitrobenzofurazān-1-oksīds) (CAS 117907-74-1);

4.	CL-20 (HNIW vai heksanitroheksaazavurcitāns) (CAS 135285-90-4); CL-20 kianti (sk. arī tā “prekursoras” pozīcijās ML8.g.3. un MLS.gA);

5.	CP (2-(5-ciāntetrazolāts) pentamīnkobalt (III) perhlorāts) (CAS 70247-32-4);

6.	DADE (1,1 diamīn-2,2-dinitroetilēns, FOX7);

7.	DATB (diamīntrinitrolbenzols) (CAS 1630-08-6);

8.	DDFP (1,4-dinitrodifurazānpiperazīns);

9.	DDPO (2,6-diamīn-3,5-dinitropirazīn-l-oksīds, PZO) (CAS 194486-77-6);

10.	DIPAM (3,3',-diamīn-2,2',4,4',6,6',-heksanitrobifenils jeb dipikramīds) (CAS 17215-44-0);

11.	DNGU (DINGU jeb dinitroglikolurils) (CAS 55510-04-8);

12.

furazāni:

a.	DAAOF (diaminoazoksifurazāns);

b.	DAAzF (diamīnazofurazāns) (CAS 78644-90-3);

13.

HMX un tā atvasinājumi (sk. an tā “prekursoras” pozīcijā ML8.g.5.):

a.	HMX (ciklotetrametilēntetranitroamīns, oktahidro-l,3,5,7-tetranitro-l,3,5,7-tetrazīns, l,3,5,7-tetranitro-l,3,5,7-tetraazaciklooktāns, otogēns) (CAS 2691-41-0);

b.	difluoraminēti HMX analogi;

c.	K-55 (2,4,6,8-tetranitro-2,4,6,8-tetraazadiciklo [3,3,0]-oktanons-3, tetranitrosemiglikunls jeb ketobiciklisks HMX) (CAS 130256-72-3);

14.	HNAD (heksanitroadamantāns) (CAS 143850-71-9);

15.	HNS (heksanitrostilbēns) (CAS 20062-22-0);

16.

imidazoli:

a.	BNNII (oktahidro-2,5-bis(nitroimīn)imidazo [4,5-d]imidazols);

b.	DNI (2,4-dinitroimidazols) (CAS 5213-49-0);

c.	FDIA (l-fluoro-2,4-dinitroimidazols);

d.	NTDNIA (N-(2-nitrotriazol)-2,4-dinitroimidazols);

e.	PTIA (l-pikril-2,4,5-trinitroimidazols);

17.	NTNMH (l-(2-nitrotriazol)-2-dinitrometilēnhidrazīns);

18.	ΝΤΟ (ONTA vai 3-nitro-l,2,4-triazol-5-ons) (CAS 932-64-9);

19.	polinitrokubāns ar vairāk nekā četrām nitrograpām;

20.	PYX (2,6-bis(pikrilamm)-3,5-dinitropiridms) (CAS 38082-89-2);

21.

RDX un atvasinājumi:

a.	RDX (ciklotrimetilēntrinitramīns, ciklonīts, T4, heksahidro-l,3,5-trinitro-l,3,5-triazīns, l,3,5-trinitro-l,3,5-triazacikloheksāns vai heksogēns; (CAS 121-82-4);

b.	Keto-RDX (K-6 vai 2,4,6-trinitro-2,4,6-triazacikloheksanons) (CAS 115029-35-1);

22.	TAGN (triaminoguanidīna nitrāts) (CAS 4000-16-2);

23.	TATB (triaminonitrobenzols) (CAS 3058-38-6) (sk. an tā pozīcijā ML8.g.7.);

24.	TEDDZ (3,3,7,7-tetrabis(difluoramīns) oktahidro-l,5dinitro-l,5-diazocīns);

25.

tetrazoli:

a.	NTAT (nitrotriazolaminotetrazols);

b.	NTNT (l-N-(2-nitrotriazolo)-4-nitrotetrazols);

26.	tetrils (trinitrofenilmetilnitramīns) (CAS 479-45-8);

27.	TNAD (l,4,5,8-tetranitro-l,4,5,8-tetraazadekalīns) (CAS 135877-16-6) (sk. an pozīciju ML8.g.6. – tur uzskaitīti tā ‘prekursori’);

28.	TNAZ (1,3,3-trinitroazetidīns) (CAS 97645-24-4) (sk. an pozīciju ML8.g.2. – tur uzskaitīti tā ‘prekursori’);

29.	TNGU (SORGUILS jeb tetranitroglikolurils) (CAS 55510-03-7);

30.	TNP (l,4,5,8-tetranitro-piridazīn[4,5-d]piridazīns) (CAS 229176-04-9);

31.

triazīni:

a.	DNAM (2-oksi-4,6-dinitroamīn-s-triazīns) (CAS 19899-80-0);

b.	NNHT (2-nitroimīn-5-nitro-heksahidro-l,3,5-triazīns) (CAS 130400-13-4);

32.

triazoli:

a.	5-azido-2-nitrotriazols;

b.	ADHTDN (4-amīn-3,5-dihidrazīn-l,2,4-triazola dinitramīds) (CAS 1614-08-0);

c.	ADNT (l-amīn-3,5-dinitro-l,2,4-triazols);

d.	BDNTA ([bis-dinitrotriazol]amīns);

e.	DBT p ’-dinitro-S.S-di-U -triazols) (CAS 30003-46-4);

f.	DNBT (dinitrobistriazols) (CAS 70890-46-9);

g.	NTDNA (2-nitrotriazola 5-dinitramīds) (CAS 75393-84-9);

h.	NTDNT (1-N-(2-nitrotriazol) 3,5-dinitrotriazols);

i.	PDNT (1-pikril-3,5-dinitrotriazols);

j.	TACOT (tetranitrobenzotriazolbenzotriazols) (CAS 25243-36-1);

33.	visas sprāgstvielas, kas nav uzskaitītas citur pozīcijā ML8.a., kuru detonācijas ātrums maksimālā blīvumā pārsniedz 8 700 m/s – jeb detonācijas spiediens pārsniedz 34 GPa (340 kilobārus);

34.	citas organiskas sprāgstvielas, kas nav uzskaitītas citur pozīcijā ML8.a., kuru detonācijas spiediens ir 25 GPa (250 kilobāri) vai lielāks, un kas 5 minūtes vai ilgāku laiku saglabā stabilitāti 523 K (250 °C) vai augstākā temperatūrā.

“propelenti”:

1.	visi ANO klasifikatora 1.1. klasē ietvertie cietie “propelenti” ar īpatnējo teorētisko impulsu, kas (standartapstākļos) ir ilgāks par 250 sekundēm nemetalizētām, vai ilgāks par 270 sekundēm -aluminizētām kompozīcijām;

2.	visi ANO klasifikatora 1.3. klasē ietvertie cietie “propelenti” ar īpatnējo teorētisko impulsu, kas (standartapstākļos) ir ilgāks par 230 sekundēm nehalogenizētām, 250 sekundes nemetalizētām un 266 sekundes – metalizētām kompozīcijām;

3.	“propelenti”, kam spēka konstante ir lielāka par 1 200 kJ/kg;

4.	“propelenti”, kas standartapstākļos var uzturēt nemainīgu degšanas ātrumu, lielāku par 38 mm/s (mērot kā vienu inhibētu šķiedru) 6,89 MPa (68,9 bāru) spiedienā un 294 K (21 °C) temperatūrā;

5.	ar elastomeriem pārveidoti lietas dubultbāzes (Elastomer modified cast double base – EMCDB) “propelenti”, kam maksimālā slodzē, 233 K (–40 °C) temperatūrā elastība pieaug vairāk par 5 %;

6.	visi “propelenti”, kuros ir pozīcijā ML8.a. uzskaitītās vielas;

“pirotehnikas materiāli”, degvielas un tām radniecīgas vielas un to maisījumi:

1.	īpaši militārām vajadzībām izstrādātas aviodegvielas;

2.	alans (alumīnija hidrīds) (CAS 7784-21-6);

3.	karborāni; dekaborāns (CAS 17702-41-9); pentaborāni (CAS 19624-22-7 un 18433-84-6) un to atvasinājumi;

hidrazīns un atvasinājumi (sk. ar pozīciju ML8.d.8. un ML8.d.9. – hidrazīna atvasinājumi kā oksidētāji):

a.	hidrazīns (CAS 302-01-2) 70 % vai lielākās koncentrācijās;

b.	monometilhidrazīns (CAS 60-34-4);

c.	simetrisks dimetilhidrazīns (CAS 540-73-8);

d.	asimetrisks dimetilhidrazīns (CAS 57-14-7);

pulverizētas metāla degvielas (to daļiņas ir vai nu sfēriskas, putekļveida, sferoīdas, vai maltas), kas gatavotas no materiāliem, kam sastāvā ir 99 % vai vairāk jebkuras šīs vielas:

metāli un to maisījumi:

1.	berīlijs (CAS 7440-41-7), ja daļiņas nav lielākas par 60 μm;

2.	dzelzs pulveris (CAS 7439-89-6), ja daļiņas ir 3 μm vai mazākas, iegūts, dzelzs oksīdu reducējot ar ūdeņradi;

maisījumi, kuros ir jebkura šī viela:

1.	cirkonijs (CAS 7440-67-7), magnijs (CAS 7439-95-4) vai to sakausējumi, ja daļiņas nav lielākas par 60 μm;

2.	bora (CAS 7440-42-8) vai bora karbīda (CAS 12069-32-8) degvielas, 85 % tīras vai tīrākas un ja daļiņas nav lielākas 60 μm;

6.	karamateriāli ar ogļūdeņraždegvielu biezinātājiem, īpaši izstrādāti lietojumam liesmumetējos vai aizdedzes munīcijā, metālu stearāti vai rīcinolāti (piemēram, oktols (CAS 637-12-7)) un M1, M2, un M3 biezinātāji;

7.	perhlorāti, hlorāti un hromāti kompozīcijās ar pulverizētiem metāliem vai citiem energoietil-pīgiem degkomponentiem;

8.	alumīnija pulveris (CAS 7429-90-5), kā sfēriskās daļiņas ir 60 μm vai mazākas, izgatavots no materiāla ar 99 % vai lielāku alumīnija saturu;

9.	titāna subhidrīds (TiHn) ar stehiometrisko ekvivalentu n = 0,65-1,68;

1. piezīme Aviodegvielas, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML8.c.1., ir gatavi ražojumi, nevis to sastāv-daļas.

2. piezīme Pozīcijā ML8.c.4.a. kontrole nav paredzēta hidrazīna maisījumiem, kas īpaši izstrādāti korozijas ierobežošanai.

3. piezīme Uz ML8.c.5. pozīcijā minētajiem metāliem vai sakausējumiem kontrole ir attiecināma neatka- rīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

4. piezīme Pozīcijā ML8.c.5.b.2. kontrole nav paredzēta boram un bora karbīdam, kas bagātināts ar boru- 10 (ar 20 % vai lielāku kopējo bora-10 saturu).

oksidētāji un to maisījumi:

1.	ADN (amonija dinitramīds jeb SR 12) (CAS 140456-78-6);

2.	AP (amonija perhlorāts) (CAS 7790-98-9);

fluora kompaundi ar jebkuru šo elementu:

a.	ar citiem halogēniem;

b.	ar skābekli; vai

c.	ar slāpekli; 1. piezīme Pozīcijā ML8.d.3. kontrole nav paredzēta hlora trifluoram. SKK. pozīciju 1C238 ES Divējāda lietojuma preču sarakstā. 2. piezīme Pozīcijā ML8.d.3. kontrole nav paredzēta slāpekļa trifluoram gāzes stāvoklī.

4.	DNAD (1,3-dinitro-1,3-diazetidīns) (CAS 78246-06-7);

5.	HAN (hidroksilamīna nitrāts) (CAS 13465-08-2);

6.	HAP (hidrokslilamīna perhlorāts) (CAS 15588-62-2);

7.	HNF (hidrazīna nitroformiāts) (CAS 20773-28-8);

8.	hidrazīna nitrāts (CAS 37836-27-4);

9.	hidrazīna perhlorāts (CAS 27978-54-7);

10.	šķidri oksidētāji, kas sastāv no inhibētās kūpošās slāpekļskābes (IRFNA) (CAS 8007-58-7) vai to satur; Piezīme Pozīcijā ML8.d.10. kontrole nav paredzēta neinhibētai kūpošai slāpekļskābei.

saistvielas, plastifikatori, monomēri, polimēri:

1.	AMMO (azidometilmetiloksietāns un tā polimēri) (CAS 90683-29-7) (sk. ar pozīciju ML8.g.1. – tur uzskaitīti tā “prekursori”);

2.	BAMO (bisazidometiloksietāns un tā polimēri) (CAS 17607-20-4) (sk. ar pozīciju ML8.g.1. -tur uzskaitīti tā“prekursori”);

3.	BDNPA (bis (2,2-dinitropropil)acetāls) (CAS 5108-69-0);

4.	BDNPF (bis (2,2-dinitropropil)formiāls) (CAS 5917-61-3);

5.	BTTN (butāntrioltrinitrāts) (CAS 6659-60-5) (sk. ar pozīciju ML8.g.8. – tur uzskaitīti tā “prekursori”);

6.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti enerģētiski monomēri, plastifikatori un polimēri, kuros ir slāpekļa, azīda, nitrāta, nitraza vai difluoramīngrupas;

7.	FAMAO (3-difluoramīnmetil-3-azidometiloksietāns) un tā polimēri;

8.	FEFO (bis-(2-fluor-2,2-dinitroetil) formiāls) (CAS 17003-79-1);

9.	FPF-1 (poli-2,2,3,3,4,4-heksafluorpentān-1,5-diola formiāls) (CAS 376-90-9);

10.	FPF-3 (poli-2,4,4,5,5,6,6-heptafluor-2-tri-fluormetil-3-oksaheptān-1,7-diola formiāls);

11.	GAP (glicilazīda polimērs) (CAS 143178-24-9) un tā atvasinājumi;

12.	HTPB (hidroksilterminēts polibutadiēns) ar hidroksilgrupu funkcionalitāti, kas līdzinās 2,2 vai ir lielāka par to un mazāka par 2,4 vai līdzinās tai, ar hidroksilgrupu vērtību, kas nepārsniedz 0,77 meq/g, un par 47 puāziem mazāku viskozitāti 30 °C temperatūrā (CAS 69102-90-5);

13.	zemmolekulārs (mazāk par 10 000) poli(epihlorohidrīns) ar spirta funkcionālām grupām; poli(epihlorohdrīndiols) un triols; poli(epihlorohidrindiols) un triols;

14.	NENA (nitrātetilnitramīna savienojumi) (CAS 17096-47-8, 85068-73-1, 82486-83-7, 82486-82-6 un 85954-06-9);

15.	PGN (poli-GLYN, poliglicidilnitrāts vai poli(nitrātmetiloksirāns) (CAS 27814-48-8);

16.	poli-NIMMO (polinitrātmetilmetiloksietāns) vai poli-NMMO (poli[3-nitrātmetil-3-metiloksie-tāns]) (CAS 84051-81-0);

17.	polinitroortokarbonāti;

18.	TVOPA (1,2,3-tris[1,2-bis(difluoramīn)etoksi] propāns vai trisvīnksipropāna pievienošanās produkts) (CAS 53159-39-0);

piedevas:

1.	bāzisks vara salicilāts (CAS 62320-94-9);

2.	BHEGA (bis-(2-hidroksietil) glikolamīds) (CAS 17409-41-5);

3.	BNO (butadiēnnitrila oksīds) (CAS 9003-18-3);

ferocēna atvasinājumi:

a.	butacēns (CAS 125856-62-4);

b.	katocēns (2,2-bis-etilferrocenilpropāns) (CAS 37206-42-1);

c.	ferrocēna karbonskābes;

d.	n-butil-ferrocēns (CAS 31904-29-7);

e.	citi ferocēna polimēru pievienošanās produktu atvasinājumi:

5.	svina beta-rezorcilāts (CAS 20936-32-7);

6.	svina citrāts (CAS 14450-60-3);

7.	svina un vara helāti ar beta-rezorcilskābi vai salicilskābi (CAS 68411-07-4);

8.	svina maleāts (CAS 19136-34-6);

9.	svina salicilāts (CAS 15748-73-9);

10.	svina stannāts (CAS 12036-31-6);

11.	MAPO (tris-1-(2-metil)aziridinilfosfīna oksīds) (CAS 57-39-6); BOBBA 8 (bis(2-metilaziridinil) 2-(2-hidroksipropānoksi) propilamīnofosfīna oksīds); un citi MAPO atvasinājumi;

12.	metilBAPO (bis(2-metilaziridinil) metilamīnfosfīna oksīds) (CAS 85068-72-0);

13.	N-metil-p-nitroanilīns (CAS 100-15-2);

14.	3-nitraza-1,5-pentāndiizocianāts (CAS 7406-61-9);

15.

metālorganiski kondensācijas reaģenti:

a.	neopentil[diallil]oksi, tri[dioktil]fosfāta titanāts (CAS 103850-22-2); ko sauc arī par titāna IV 2,2[bis 2-propenolato-metilbutanolāta, tris(dioktil)fosfātu] (CAS 110438-25-0); jeb LICA 12 (CAS 103850-22-2); jeb LICA 12 (CAS 103850-22-2);

b.	titāna IV [(2-propenolāta-1) metil, n-propanolatometil]butanolāta-1, tris[dioktil]pirofosfāts jeb KR3538;

c.	titāna IV [(2-propenolāta-1)metil, n-propanolatometil] butanolāta-1, tris(dioktil)fosfāts;

16.	policiāndifluoramīnetilēna oksīds;

17.	daudzfunkcionāli aziridīnamīdi ar isoftālskābes, trimezīnskābes (BITA vai butilēnimīna trime-zamīda) izocianūrskābes vai trimetiladipīnskābes struktūru 2-metil- vai 2-etilaizvietojumiem aziridīna gredzenā;

18.	propilēnimīns (2-metilaziridīns) (CAS 75-55-8);

19.	supersmalks dzelzs oksīds (Fe2O3) ar īpatnējo virsmu, lielāku par 250 m2/g un daļiņu vidējo lielumu 3,0 nm vai mazāku;

20.	TEPAN (tetraetilēnpentaamīnakrilnitrils) (CAS 68412-45-3); ciānetilēti poliamīni un to sāļi;

21.	TEPANOL (tetraetilēnpentaamīnakrilnitrilglicidols) (CAS 68412-46-4); ar glicidola pievieno-šanās produktiem ciānetilēti poliamīni un to sāļi;

22.	TPB (trifenilbismuts) (CAS 603-33-8);

“prekursori”:

N. B. Pozīcijā ML8.g. ir dotas atsauces uz “energoietilpīgiem materiāliem”, kam kontrole ir paredzēta un kurus izgatavo no šīm vielām.

1.	BCMO (bishlorometiloksietāns) (CAS 142173-26-0) (sk. arī pozīciju ML8.e.1. un ML8.e.2.);

2.	dinitroazetidīna-t-butilsāls (CAS 125735-38-8) (sk. arī pozīciju ML8.a.28.);

3.	HBIW (heksabenzilheksaazaisvurcitāns) (CAS 124782-15-6) (sk. arī pozīciju ML8.a.4.);

4.	TAIW (tetraacetildibenzilheksaazaivurcitāns) (sk. arī pozīciju ML8.a.4.);

5.	TAT (1,3,5,7 tetraacetil-1,3,5,7,-tetraazaciklooktāns) (CAS 41378-98-7) (sk. arī pozīciju ML8.a.13.);

6.	1,4,5,8-tetraazadekalīns (CAS 5409-42-7) (sk. arī pozīciju ML8.a.27.);

7.	1,3,5-trihlorbenzols (CAS 108-70-3) (sk. arī pozīciju ML8.a.23.);

8.	1,2,4-trihidroksibutāns (1,2,4-butāntriols) (CAS 3068-00-6) (sk. arī pozīciju ML8.e.5.);

5. piezīme Lādiņus un ierīces sk. pozīcijā ML4.

6. piezīme Pozīcijā ML8 kontrole nav paredzēta šādām vielām, ja tās nav kompaundos vai sajaukumos ar pozīcijā ML8.a. minētajiem “energoietilpīgajiem materiāliem” vai pozīcijā ML8.c. minētajiem pulverizētajiem metāliem:

a.	amonija pikrāts;

b.	dūmu pulveris;

c.	heksanitrodifenilamīns;

d.	difluoramīns;

e.	nitrociete;

f.	kālija nitrāts;

g.	tetranitronaftalīns;

h.	trinitroanizols;

i.	trinitronaftalīns;

j.	trinitroksilēns;

k.	N-pirolidinons; 1-metil-2-pirolidons;

l.	dioktilmaleāts;

m.	etilheksilakrilāts;

n.	trietilalumīnijs (TEA), trimetilalumīnijs (TMA) un citi pirofori alkilmetāli, kā arī litija, nātrija, magnija, cinka vai bora arilsavienojumi;

o.	nitroceluloze;

p.	nitroglicerīns (vai gliceroltrinitrāts, trinitroglicerīns) (NG);

q.	2,4,6-trinitrotoluols (TNT);

r.	etilēndiamīndinitrāts (EDDN);

s.	pentaeritrīta tetranitrāts (PETN);

t.	svina azīds, normāls un bāzisks svina stifnāts un injicētājsprāgstvielas vai injicētājsprāgstvielu kompozīcijas, kurās ir azīdi vai azīdu kompleksi;

u.	trietilēnglikoldinitrāts (TEGDN);

v.	2,4,6-trinitrorezorcinols (stifnīnskābe);

w.	dietildifenilurīnviela; dimetilidifenilurīnviela; metiletildifenilurīnviela [centralīti];

x.	N,N-difenilurīnviela (asimetriskā difenilurīnviela);

y.	metil-N,N-difenilurīnviela (metil-asimetriskā difenilurīnviela);

z.	etil-N,N-difenilurīnviela (etil-asimetriskā difenilurīnviela);

aa.	2-nitrodifenilamīns (2-NDPA);

bb.	4-nitrodifenilamīns (4-NDPA);

cc.	2,2-dinitropropanols;

dd.	nitroguanidīns (sk. pozīciju 1C011.d. ES Divējāda lietojuma preču sarakstā).

ML9
Militāram lietojumam īpaši paredzēti karakuģi, īpašs flotes ekipējums un tā piederumi, kā arī sastāvdaļas:

N. B. Vadības un navigācijas ierīces sk. ML11 pozīcijas 7. paskaidrojumā.

kaujas kuģi un (virsūdens un zemūdens) kuģi, kas īpaši izstrādāti vai pārveidoti uzbrukumam vai aizsardzībai, vienalga, vai tie ir pārbūvēti nemilitāram lietojumam, neatkarīgi no tā, konkrēti, kādā tehniskā stāvoklī tie ir vai cik tie ir sagatavoti kaujas operācijām un vai tiem ir uzstādītas ieroču nesējplatformas vai bruņas, kā arī tādu kuģu korpusi vai korpusu daļas;

dzinēji un vilces sistēmas:

īpaši zemūdenēm izstrādāti dīzeļdzinēji ar abiem šiem parametriem:

a.	ar izejas jaudu 1,12 MW (1 500 ZS) vai vairāk; un

b.	ar rotācijas ātrumu 700 apgr./min vai vairāk;

īpaši zemūdenēm izstrādāti elektromotori ar visiem šiem parametriem:

a.	ar izejas jaudu 0,75 MW (1 000 ZS) vai vairāk;

b.	ar forsētu reversu;

c.	ar šķidrumdzesēšanu; un

d.	pilnībā iekapsulēti;

3.	nemagnētiski dīzeļdzinēji, kas īpaši izstrādāti militāram lietojumam, ar izejas jaudu 37,3 kW (50 ZS) vai vairāk un kuru nemagnētiskā masa pārsniedz 75 % no kopējās masas;

īpaši zemūdenēm paredzētas – no gaisa padeves neatkarīgas vilces sistēmas;

Tehnisks paskaidrojums

“No gaisa padeves neatkarīga vilces sistēma” iegremdētai zemūdenei dod iespēju darbināt vilces sistēmu bez piekļuves atmosfēras skābeklim ilgāk, nekā to pieļautu akumulatori. Kodolenerģiju šeit neņem vērā.

c.	militāram lietojumam īpaši izstrādātas zemūdens detektoriekārtas un to kontrolierīces;

d.	zemūdeņu un torpēdu tīkli;

e.	neizmanto;

militāram lietojumam īpaši izstrādāti izvadi caur kuģa korpusu un savienojumiekārtas, kas ļauj mijdarboties ar iekārtām ārpus kuģa;

Piezīme Pozīcijā ML9.f. ir iekļautas viendzīslas, daudzdzīslu, koaksiālas (divdzīslu) vai magnetooptiskas savienotājiekārtas kuģiem un izvadi caur kuģa korpusu, kuri gan vieni, gan otri spēj saglabāt hermētiskumu un darbības parametrus par 100 m lielākā dziļumā; kā arī optisko šķiedru savie-notājiekārtas un optiski izvadi caur kuģa korpusu, īpaši izstrādāti “lāzera” staru pārraidei neatkarīgi no dziļuma. Pozīcijā nav iekļauti parasti izvadi caur kuģa korpusu – dzenskrūves vārpstām un hidrodinamiskām stūres iekārtām.

g.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti klusi gultņi ar gāzes piekari vai magnētisku piekari, kuros izmantota aktīva atsitienu vai vibrācijas raksturinformācijas slāpētājsistēma, un iekārtas ar tādiem gultņiem.

ML10
Militāram lietojumam īpaši izstrādāti vai pielāgoti “lidaparāti”, “par gaisu vieglāki lidaparāti”, bezpilota lidaparāti, aeronautikas dzinēji un “lidmašīnu” iekārtas, tām radniecīgas iekārtas un to sastāvdaļas:

N. B. Vadības un navigācijas ierīces sk. ML11 pozīcijas 7. paskaidrojumā.

a.	kaujas “lidmašīnas” un tām īpaši izstrādātas sastāvdaļas;

b.	citi militāram lietojumam, ar militārai izlūkošanai, uzbrukumam, militārām mācībām, transportam un personālsastāva vai militāru iekārtu desantēšanai, loģistikas vajadzībām īpaši izstrādāti vai pielāgoti “lidaparāti”,“par gaisu vieglāki lidaparāti” un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

militāram lietojumam īpaši izstrādāti vai pielāgoti bezpilota lidaparāti un tām radniecīgas iekārtas, un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas:

1.	bezpilota lidaparāti, ar lidaparāti ar distances vadību (remotely piloted air vehicles – RPVs), neatkarīgi programmējami lidaparāti un “par gaisu vieglāki lidaparāti”;

2.	ar tām saistītas palaišanas iekārtas un atbalsta iekārtas uz zemes;

3.	ar tām saistītas komandiekārtas un kontroliekārtas;

d.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti vai pielāgoti aeronautikas dzinēji un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

e.	avioiekārtas, ar degvielas uzpildei lidojumā, īpaši izstrādātas lietojumam kopā ar “lidaparātiem”, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML10.a. vai ML10.b., vai aeronautikas dzinējiem, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML10.d., un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

augstspiediena degvielas uzpildītāji, augstspiediena degvielas uzpildes iekārtas, iekārtas, kas īpaši izstrādātas, lai atvieglotu operācijas noslēgtās teritorijās, un virszemes iekārtas, īpaši izstrādātas “lidaparātiem”, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML10.a. vai ML10.b., vai aeronautikas dzinējiem, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML10.d.;

armijas ķiveres un aizsargmaskas, un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas, augstspiediena elpošanas iekārtas un daļēji augstspiediena skafandri lietojumam “lidaparātos”, pretpārslodzes tērpi (anti-g suits), šķidrā skābekļa konverteri lietojumam “lidaparātos” vai raķetēs, kā arī katapultas un ar lādiņiem darbināmas ierīces personāla katapultēšanai no “lidaparātiem” avārijas situācijā;

izpletņi un tām radniecīgas ierīces, ko lieto kaujas personālsastāva, kravu desantēšanai vai “lidaparātu” bremzēšanai, un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

izpletņi, kas paredzēti:

a.	precīzai izlūku desantēšanai;

b.	desantnieku desantēšanai;

2.	kravas izpletņi;

3.	planēšanas izpletņi, izvilcējizpletņi, bremzētājizpletņi krītošu masu (piemēram, glābšanas kapsulu, katapultētu sēdekļu, bumbu) stabilizācijai un augstuma kontrolei;

4.	bremzētājizpletņi lietojumam katapultējamu sēdekļu sistēmās kopā ar avārijas izpletņiem to atvēršanās secības regulācijai;

5.	vadāmu raķešu, bezpilota izlūklidmašīnu vai kosmisku kuģu nolaišanās izpletņi;

6.	nolaišanās izpletņi un nolaišanās bremzēšanas izpletņi;

7.	citi militāri izpletņi;

8.	izpletņlēkšanai no liela augstuma īpaši paredzēts ekipējums (piemēram, tērpi, īpašas ķiveres, elpošanas sistēmas, navigācijas ierīces);

i.	automātiski pilotējamas sistēmas ar izpletņiem desantējamām kravām; militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas ierīces izpletņu kontrolētai atvēršanai jebkādā augstumā, arī skābekļa iekārtas.

1. piezīme ML10.b. pozīcija neattiecas uz “lidaparātiem” un to variantiem, kas īpaši paredzēti militāram lietojumam, kas:

a.	nav konfigurēti militāram lietojumam un kam nav uzstādītas ierīces vai pievienojumi, kuri īpaši paredzēti vai pielāgoti militāram lietojumam; un

b.	ko kādas Vasenāras Nolīgumā iesaistītas valsts civilās aviācijas iestāde ir sertificējusi civilam lietojumam.

2. piezīme Pozīcijā ML10.d. kontrole nav paredzēta:

a.	militāram lietojumam izstrādātiem vai pielāgotiem aeronautikas dzinējiem, ko kādas Vasenāras Nolīgumā iesaistītas valsts civilās aviācijas iestādes ir sertificējušas izmantošanai “civilos lidaparātos”, vai arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

b.	virzuļdzinējiem vai īpaši izstrādātām to sastāvdaļām, izņemot tādus, kas īpaši izstrādāti bezpilota lidaparātiem.

3. piezīme Pozīcijā ML10.b. un ML10.d. paredzētā nemilitāru “lidaparātu” vai militāram lietojumam pielāgotu aeronautikas dzinēju īpaši izstrādātu sastāvdaļu un saistītu ierīču kontrole attiecas tikai uz to militārām sastāvdaļām un ar militārām darbībām saistītām iekārtām, kas vajadzīgas, lai tos pielāgotu militāram lietojumam.

ML11
Elektroniskas ierīces, kuru kontrole nav citur paredzēta ES kopējā militāro preču sarakstā, un īpaši paredzētas to detaļas:

elektroniskas ierīces, kas īpaši paredzētas militāram lietojumam;

Piezīme Pozīcijā ML11 kontrole ir paredzēta:

elektroniskām pretpasākumu un pretpasākumu apkarošanas ierīcēm (t. i., ierīcēm, kas izstrādātas, lai raidītu traucētājus vai nepareizus signālus radariekārtām vai rāciju uztvērējiem, vai citādi traucētu pretinieka elektronisku uztvērēju, tostarp pretpasākumiem paredzētu ierīču, arī traucēšanas un traucējumu novēršanas ierīču uztvertspēju, darbību vai efektivitāti);

2.	frekvenčjutīgas vakuuma lampas;

3.	elektroniskas sistēmas vai iekārtas, kas izstrādātas, lai militāras izlūkošanas vai drošības vaja-dzībām novērotu un uzraudzītu elektromagnētisko spektru vai arī lai neitralizētu tādu novērošanu vai uzraudzību;

4.	pretpasākumiem zem ūdens paredzētas, arī akustiskas un magnētiskas radiotraucēšanas ierīces un mānekļierīces, kas paredzētas, lai sonāriem raidītu traucētājus vai nepareizus signālus;

5.	datu apstrādes drošības iekārtas, iekārtas datu drošībai un pārraidei un signāllīniju drošības ierīces, kas izmanto datu digitālas kodēšanas procesus;

6.	identifikācijas, autentifikācijas un kodēšanas iekārtas un iekārtas kodu atslēgu apsaimniekošanai, izgatavošanai un izplatīšanai;

7.	vadības un navigācijas ierīces;

8.	troposfēras digitālas radiosakaru pārraides ierīces;

9.	signālu pārtveršanai īpaši izstrādāti ciparu demodulatori.

b.	globālas navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) traucētājierīces.

ML12
Ieroču sistēmas, kas izmanto kinētisku enerģiju, un ar tām saistītas ierīces, kā arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas:

a.	mērķu iznīcināšanai vai paralizēšanai īpaši izstrādātas ieroču sistēmas, kas izmanto kinētisku enerģiju;

b.	īpaši izstrādātas pārbaudes un vērtējuma iekārtas un pārbaudēm izmantojami modeļi, arī kinētiskās enerģijas lādiņu un sistēmu dinamiskām pārbaudēm paredzēti diagnostikas instrumenti un mērķi.

N. B. Ieroču sistēmas, kurās izmanto par kalibru mazāku munīciju vai kuras izmanto tikai ķīmisku vilci, un tām paredzēto munīciju sk. pozīciju ML1 līdz ML4.

1. piezīme Pozīcijā ML12 kontrole ir paredzēta šādām iekārtām, ja tās ir īpaši izstrādātas ieroču sistēmām, kas izmanto kinētisku enerģiju:

a.	palaišanas iekārtās, kas atsevišķos šāvienos vai kārtās līdz ātrumam, kas lielāks par 1,6 km/s, var paātrināt masu, smagāku par 0,1 g;

b.	enerģijas ražošanas, elektrisku bruņu, enerģijas glabāšanas, temperatūras regulācijas, termiskas kondicionēšanas, komutācijas vai degvielas iekārtās; kā arī elektriskām saskarnēm starp enerģijas avotu, lielgabalu torņu un citu torņu elektriskai piedziņai;

c.	mērķu izvēles, sekošanas, uguns vadības vai kaitējumu vērtēšanas sistēmām;

d.	lādiņu mērķu meklēšanas, vadības vai novirzes paātrināšanas sistēmām.

2. piezīme Pozīcijā ML12 kontrole ir paredzēta ieroču sistēmām, kurās izmanto šādas propulsijas metodes:

a.	elektromagnētisko metodi;

b.	elektrotermisko metodi;

c.	plazmas metodi;

d.	vieglās gāzes metodi; vai

e.	ķīmisko metodi (ja to izmanto kopā ar jebkuru no iepriekš minētajām).

ML13
Bruņotas ier īces vai aizsargier īces un konstrukcijas un sastāvdaļas:

bruņu plāksnes:

1.	kas ir izgatavotas, ievērojot militārus standartus vai parametrus; vai

2.	ir piemērotas militārām vajadzībām;

b.	militāru sistēmu ballistiskai aizsardzībai īpaši izstrādātas metāla vai nemetāla materiālu vai arī to kombināciju konstrukcijas, kā ar īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

c.	aizsargķiveres, kas ražotas atbilstīgi militāriem standartiem vai specifikācijām, vai salīdzināmiem valstu standartiem, un īpaši izstrādātas to sastāvdaļas, t. i., aizsargķiveres apvalks, starpplātne un polsteri;

d.	brunuvestes un aizsargtērpi, izgatavoti, ievērojot militārus vai līdzvērtīgus standartus vai parametrus, kā ar īpaši izstrādātas to sastāvdaļas.

1. piezīme Pozīcijā ML13.b. kontrole ir paredzēta materiāliem, kas īpaši izstrādāti, lai no tiem izgatavotu bruņas, kuras sargā pret sprādzieniem vai lai ar tiem būvētu militāras paslēptuves.

2. piezīme Pozīcijā ML13.c. kontrole nav paredzēta parastām tērauda aizsargķiverēm, kas nav pielāgotas vai izstrādātas tā, lai pie tām stiprinātu jebkāda tipa palīgierīces, un pie kā nav piestiprinātas tādas ierīces.

3. piezīme Pozīcijā ML13.c. un ML13.d. kontrole nav paredzēta aizsargķiverēm, aizsargvestēm vai aizsargapģērbam, kas ir līdzi to lietotājiem un ko izmanto individuālai aizsardzībai.

4. piezīme Bumbu iznīcināšanas personālam īpaši paredzētās aizsargķiveres, kuru kontrole ir paredzēta pozīcijā ML13, ir tikai tādas, kuras ir īpaši paredzētas militārām vajadzībām.

N. B. 1 SKK. ari pozīciju 1A005 ES Divējādi lietojamu preču sarakstā.

N. B. 2 Attiecībā uz “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, ko izmanto bruņuvestu un aizsargķiveru izgatavošanai, – sk. pozīciju 1C010 ES Divējādi lietojamu preču sarakstā.

ML14
Īpašas iekārtas militāru mācību vai militāru operāciju simulācijai, simulatori, kas īpaši izstrādāti tādu šaujamieroču vai citu ieroču lietošanas mācībām, kuriem paredzēta kontrole pozīcijā ML1 vai ML2, kā arīpaši izstrādātas to sastāvdaļas un piederumi.

Tehnisks paskaidrojums

Pie “īpašām militāru mācību iekārtām” pieder militāra tipa uzbrukuma trenažieri, kaujas lidojumu trenažieri, radartēmēšanas trenažieri, radara mērķu ģeneratori treniņierīces artilēristiem, trenažieri cīņai pret zemūdenēm, pilotu trenažieri (arī pilotu/astronautu mācībām domātas centrifūgas), radaru apkalpju trenažieri, avioinstrumentu sistēmu trenažieri, navigācijas trenažieri, raķešu palaišanas trenažieri, mērķu iekārtas, trenažieri bezpilota “lidaparātu” bruņojuma izmantojumam, pārvietojamas treniņiekārtas un treniņierīces militāru sauszemes operācijām.

1. piezīme Pozīcija ML14 attiecas uz attēlu un interaktīvām apkārtējas vides ģenerācijas sistēmām simulatoros, ja tie ir īpaši izstrādāti vai pielāgoti militāram lietojumam.

2. piezīme Pozīcijā ML14 kontrole nav paredzēta ierīcēm, kas īpaši izstrādātas, lai ar tām mācītu, kā lietot medību vai sporta ieročus.

ML15
Militāram lietojumam īpaši izstrādātas attēlu veidošanas vai pretpasākumu ierīces, kā arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas un piederumi:

a.	ierakstu un attēlu apstrādes ierīces;

b.	kameras, fotoiekārtas un filmu attīstīšanas iekārtas;

c.	attēlu pastiprināšanas ierīces;

d.	infrasarkano staru jeb termiskas fotoiekārtas;

e.	radarsensoru fotoiekārtas;

pretpasākumu vai pretpasākumu apkarošanas ierīces, kas paredzētas ierīcēm, kam pozīcijā ML15.a. līdz ML15.e. paredzēta kontrole.

Piezīme Pozīcijā ML15.f. kontrole ir paredzēta ierīcēm, kas izstrādātas, lai traucētu militāru fotosistēmu darbību vai mazinātu to efektivitāti, vai arī lai mazinātu tādu kaitīgu ietekmi.

1. piezīme Pie “īpaši izstrādātām sastāvdaļām” pieder šādas, militāram lietojumam īpaši izstrādātas preces:

a.	infrasarkano staru attēlu konverteri;

b.	attēlu pastiprinātājlampas (ne pirmās paaudzes lampas);

c.	mikrokanālu plates;

d.	televīzijas kameru lampas, kas paredzētas darbam vājā apgaismojumā;

e.	detektorbloki (arī elektroniskas savstarpējas savienošanas vai nolasīšanas sistēmas);

f.	piroelektriskas televīzijas kameru lampas;

g.	attēlu veidošanas sistēmu dzesēšanas sistēmas;

h.	fotohromatiska vai elektrooptiska tipa slēdži, kuru darbības ātrums ir mazāks par 100 mikrosekundēm, izņemot slēdžus, kas ir būtiskas ātrdarbīgu kameru sastāvdaļas;

i.	šķiedru optikas attēlu invertori;

j.	saliktu pusvadītāju fotokatodi.

2. piezīme Pozīcijā ML15 kontrole nav paredzēta “pirmās paaudzes attēlu pastiprinātāju lampām” vai ierīcēm, kas īpaši izstrādātas, lai tajās iekļautu “pirmās paaudzes attēlu pastiprinātāju lampas”.

N. B. Kontroles režīmam, kas paredzēta tēmēkļiem, kuros iekļautas “pirmās paaudzes attēlu pastiprinātāju lampas”, sk. pozīciju ML1, ML2 un ML5.a.

N. B. SKK. arī 6A002.a.2. un 6A002.b. pozīciju ES Divējādi lietojamu preču sarakstā.

ML16
Kalumi, lējumi un citi pusfabrikāti, kuru izmantošanai izstrādājumos, kam paredzēta kontrole, ir nosakāma pēc materiālu sastāva, ģeometrijas vai funkcijām un kuri ir īpaši izstrādāti jebkuriem ražojumiem, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML1 līdz ML4, ML6, ML9, ML10, ML12 vai ML19.

ML17
Dažādas ierīces, materiāli un bibliotēkas, kā arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas:

autonomi niršanas aparāti un aparāti peldēšanai zem ūdens:

1.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti noslēgta vai pusslēgta loka elpošanas (skābekļa reģenerācijas) aparāti (t. i., īpaši izstrādāti tā, lai tie nebūtu magnētiski);

2.	īpaši izstrādāti komponenti vaļēja loka aparātu pārveidošanai militāram lietojumam;

3.	izstrādājumi tikai militāram lietojumam kopā ar autonomiem niršanas un zemūdens peldēšanas aparātiem;

b.	būviekārtas, kas īpaši izstrādātas militāram lietojumam;

c.	militāram lietojumam īpaši izstrādāta armatūra, pārklājumi un apstrādes paņēmieni, ar ko slāpēt raksturinformāciju;

d.	būviekārtas darbam kaujas apstākļos, kas īpaši paredzētas izmantošanai cīņu zonā;

“roboti”, “robotu” kontorliekārtas un “robotu”“manipulatoru izpildmehānismi”, kam ir jebkura šī īpašība:

1.	tie ir īpaši izstrādāti militāram lietojumam;

2.	tajos iekļauti līdzekļi, ar ko sargā hidrauliskas sistēmas pret caursiti no ārpuses ar ballistikas fragmentiem (piemēram, izmantojot pašhermatizācijas līnijas), un tajos paredzēts izmantot hidrauliskus šķidrumus ar uzliesmošanas temperatūru, augstāku par 839 K (566 °C); vai

3.	tie ir īpaši izstrādāti vai atzīti par piemērotiem darbam pulsējošā elektromagnētiskā (EMP) laukā;

f.	militāram lietojumam īpaši paredzētas bibliotēkas (tehnisku parametru datubāzes) iekārtām, kam paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā;

g.	kodolenerģijas ražošanas iekārtas vai vilces iekārtas, arī militāram lietojumam īpaši izstrādāti “kodolreaktori” un militāram lietojumam īpaši izstrādātas vai pielāgotas to sastāvdaļas;

h.	militāram lietojumam īpaši izstrādātas iekārtas un materiāli, kas pārklāti vai apstrādāti, lai ar tiem slāpētu raksturinformāciju, un kas nav iekļauti citās ES Kopējā militāro preču saraksta pozīcijās;

i.	militāriem “kodolreaktoriem” īpaši izstrādāti simulatori;

j.	militāru iekārtu apkopei īpaši izstrādātas vai pielāgotas pārvietojamas remontdarbnīcas;

k.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti vai pielāgoti pārvietojami ģeneratori;

l.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti vai pielāgoti konteineri;

m.	militāram lietojumam īpaši izstrādāti prāmji, kam nav paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā, kā arī militāram lietojumam īpaši izstrādāti tilti un pontoni;

n.	pārbaudes modeļi, īpaši izstrādāti, lai “uzlabotu” preces, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML4, ML6, ML9 vai ML10;

o.	militāram lietojumam īpaši izstrādātas lāzera aizsardzības ierīces (piemēram, acu un sensoru aizsardzība).

Tehniski paskaidrojumi

1.	Pozīcijā ML17 “bibliotēka” (tehnisku parametru datubāze) ir militāras, tehniskas informācijas kopums, uz ko atsaucoties var uzlabot militāra ekipējuma vai sistēmu darbību.

2.	Pozīcijā ML17 “pārveidots” ir jebkāda strukturāla, elektriska mehāniska vai citāda pielāgošana, ar ko nemilitārām precēm piešķir militāras spējas, kas līdzvērtīgas tām, kādas ir militāram lietojumam īpaši paredzētām precēm.

ML18
Šādas preču ražošanas ierīces, kurām paredzēta kontrole ES kopējā militāro preču sarakstā:

a.	īpaši izstrādātas vai pielāgotas tādu preču ražošanas ierīces, kurām paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā, kā arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas;

b.	pārbaudes iekārtas dabā, īpaši izstrādātas, lai varētu sertificēt, kvalificēt vai pārbaudīt ražojumus, kam paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā, kā arī īpaši izstrādātas ierīces tādām iekārtām.

Tehnisks paskaidrojums

Pozīcijā ML18 “ražošana” ietver izstrādi, izskatīšanu, izgatavošanu, izmēģināšanu un testēšanu.

Piezīme Pozīcijā ML18.a. un ML18.b. ir iekļautas šādas iekārtas:

a.	nepārtrauktas nitrēšanas iekārtas;

pārbaudes centrifūgas vai ierīces, kam ir kāds no šiem raksturlielumiem:

1.	piedziņas motora vai motoru jauda ir lielāka par 298 kW (400 zs);

2.	tajos var ielādēt 113 kg vai lielāku masu; vai

3.	tajos 91 kg vai smagākai masai var nodrošināt 8 g vai lielāku centrbēdzes paātrinājumu;

c.	dehidratizācijas spiedes;

d.	militāru sprāgstvielu ekstrūzijai īpaši izstrādāti vai pielāgoti vītņu ekstrūderi;

e.	ekstrudētu propelantu sagarināšanai paredzētas griezējmašīnas;

f.	pirmsapstrādes cilindri (tumbleri) ar 1,85 m vai lielāku diametru un par 227 kg lielāku ražību;

g.	cietu propelentu nepārtrauktas darbības maisītāji;

h.	militāru sprāgstvielu sastāvdaļu malšanai vai frēzēšanai paredzētas ar šķidrumu darbināmas dzirnavas;

i.	iekārtas, ar ko ML8.c.8. pozīcijā uzskaitīto metālu pulveru daļiņas padara sfēriskas un vienādi lielas;

j.	konvekcijas konverteri, ar ko konvertē pozīcijā ML8.c.3. uzskaitītos materiālus.

ML19
Virzītas enerģijas ieroču sistēmas (DEW), ar tām saistītas vai pretpasākumu veikšanai paredzētas ierīces un pārbaudes modeļi, kā arī tām īpaši paredzētas sastāvdaļas:

a.	mērķu iznīcināšanai vai darbības paralizēšanai paredzētas “lāzeru” sistēmas;

b.	mērķu iznīcināšanai vai darbības paralizēšanai paredzētas elementārdaļiņu staru sistēmas;

c.	mērķu iznīcināšanai vai darbības paralizēšanai paredzētas lieljaudas radio frekvenču (RF) sistēmas;

d.	iekārtas, kas īpaši paredzētas, lai atklātu vai identificētu sistēmas, ko paredzēts kontrolēt pozīcijā ML19.a. līdz ML19.c., vai lai aizsargātos pret tādām sistēmām;

e.	fiziskas pārbaudes modeļi sistēmām, ierīcēm un sastāvdaļām, kam paredzēta kontrole šajā pozīcijā;

f.	ilgstošu viļņu vai impulsu “lāzeru” sistēmas, kas īpaši paredzētas, lai neaizsargātās acīs radītu pastāvīgu aklumu, t. i., neapbruņotām acīm vai acīm ar redzes korekcijas ierīcēm.

1. piezīme Virzītas enerģijas ieroču sistēmas, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML19, ir arī sistēmas, kuru jauda rodas, kontrolēti lietojot:

a.	“lāzerus”, kam ir pietiekama ilgstošu viļņu vai impulsu jauda, lai nodarītu postījumus, līdzīgus tādiem, ko nodara parasta munīcija;

b.	daļiņu paātrinātājus, kas raida lādētu vai neitrālu daļiņu staru, kurš spēj nodarīt postījumus;

c.	radio frekvences staru ģeneratorus ar lielu impulsa jaudu vai lielu vidējo nepārtraukto jaudu, kas rada pietiekami spēcīgu lauku, lai izvestu no ierindas tālu mērķu elektroniskās shēmas.

2. piezīme Pozīcijā ML19 ir iekļautas šādas ierīces, ja tās ir īpaši izstrādātas virzītas enerģijas ieroču sistēmām:

a.	enerģijas ražošanas, enerģijas glabāšanas, komutācijas, jaudas pārveidošanas vai degvielas piegādes ierīces;

b.	mērķa izvēles vai sekošanas sistēmas;

c.	sistēmas, kas spēj izvērtēt mērķu bojājumus, to iznīcināšanu vai paralizēšanu;

d.	staru vadības, pārraides vai tēmēšanas ierīces;

e.	ierīces ar ātru stara pārvietošanas spēju, kas ļauj ātri iznīcināt daudzus mērķus;

f.	fokusētājoptika un fāzu salāgotāji;

g.	strāvas inžektori negatīvu ūdeņraža jonu stariem;

h.	“kosmosā lietojamu” paātrinātāju sastāvdaļas;

i.	negatīvu jonu staru fokusēšanas ierīces;

j.	energopiesātinātu jonu staru kontroles un pārvietošanas ierīces;

k.	“kosmosā lietojamas” folijas negatīvu ūdeņraža izotopu staru neitralizēšanai.

ML20
Kriogēnas ierīces un ierīces ar “supravadītājiem”, kā arī īpaši izstrādātas to sastāvdaļas un piederumi:

ierīces, kas īpaši paredzētas vai konfigurētas uzstādīšanai militāros sauszemes, ūdens, gaisa vai kosmosa transportlīdzekļos un kas var darboties, attiecīgajam transportlīdzeklim pārvietojoties, kā ar var radīt vai uzturēt temperatūru zem 103 K (– 170 °C);

Piezīme Pozīcijā ML20.a. ir paredzēta kontrole mobilām sistēmām, kurās iekļauti piederumi vai sastāvdaļas, kas nav gatavotas no metāla vai no materiāliem, kuri nevada elektñbas strāvu, piemēram, plastmasām vai ar epoksīdsveķiem piesūcinātiem materiāliem.

elektroierīces ar “supravadītājiem” (rotējošas mašīnas un transformatori), kas īpaši paredzētas vai konfigurētas uzstādīšanai militāros sauszemes, ūdens, gaisa vai kosmosa transportlīdzekļos un kas var darboties, attiecīgajam transportlīdzeklim pārvietojoties.

Piezīme Pozīcijā ML20.b. nav paredzēta kontrole hibrdiem līdzstrāvas homopolāriem ģeneratoriem ar normāliem vienpola metāla enkuriem, kas rotē supravadītāju tinumu magnētiskajā laukā, ja tinumi ir ģeneratora vienīgās supravadītājas sastāvdaļas.

ML21
“Programmatūra”:

a.	“programmatūra”, kas īpaši izstrādāta vai pielāgota, lai “attīstītu”, “ražotu” vai “lietotu” ierīces vai materiālus, kam paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā;

īpaša “programmatūra”:

“programmatūra”, kas īpaši izstrādāta:

a.	lai modelētu, imitētu vai vērtētu ieroču sistēmas;

b.	lai “uzlabotu”, uzraudzītu, uzturētu vai atjauninātu ieroču sistēmu “programmatūru”;

c.	lai modelētu vai imitētu militārās operācijas;

d.	lai to izmantotu komandu, sazinas, kontroles un izlūkošanas (C3I) vai komandu, sazinas, kontroles, datorizācijas un izlūkošanas (C4I) programmās;

2.	“programmatūra”, ar ko nosaka parasto ieroču, kodolieroču, ķīmisko ieroču vai bioloģisko ieroču efektivitāti;

“programmatūra”, ko nav paredzēts kontrolēt pozīcijā ML21.a., ML21.b.1. vai ML21.b.2., kura īpaši paredzēta vai pielāgota, lai ierīces, ko nav paredzēts kontrolēt ES Kopējā militāro preču sarakstā, varētu veikt militāras funkcijas, kādas ir ierīcēm, ko paredzēts kontrolēt ES Kopējā militāro preču sarakstā.

ML22
“Tehnoloģija”:

a.	“tehnoloģija”, kas nav minēta pozīcijā ML22.b., kura ir “vajadzīga”, lai “attīstītu”, “ražotu” vai “lietotu” preces, kurām paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā;

“tehnoloģija”:

1.	“tehnoloģija”, kas “vajadzīga”, lai izstrādātu, darbinātu, uzturētu un remontētu pilnīgas tādu preču ražošanas iekārtas, kurām paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā, kā arī lai montētu šo iekārtu sastāvdaļas, pat ja tādu ražošanas iekārtu sastāvdaļām nav paredzēta kontrole;

2.	“tehnoloģija”, kas “vajadzīga”, lai “attīstītu” un “ražotu” strēlnieku ieročus, pat ja to lieto, lai ražotu senlaicīgu strēlnieku ieroču kopijas;

3.	“tehnoloģija”, kas “vajadzīga”, lai “attīstītu”, “ražotu” vai “lietotu” toksiskas vielas un ar tām saistītas ierīces un sastāvdaļas, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML7.a. līdz ML7.g.;

4.	“tehnoloģija”, kas “vajadzīga”, lai “attīstītu”, “ražotu” vai “lietotu”“biopolimērus” un konkrētu šūnu kultūras, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML7.h.;

5.	“tehnoloģija”, kas ir “vajadzīga” tikai, lai militārās nesējvielās vai karamateriālos iekļautu “bioka-talizatorus”, kam paredzēta kontrole pozīcijā ML7.i.l.

1. piezīme “Tehnoloģijai”, kas “vajadzīga”, lai “attīstītu”, “ražotu” vai “lietotu” preces, kam paredzēta kontrole ES Kopējā militāro preču sarakstā, turpina paredzēt kontroli arī tad, ja to lieto precēm, kam nav paredzēta kontrole.

2. piezīme Pozīcijā ML22 nav paredzēta kontrole “tehnoloģijai”:

a.	kas ir obligāti vajadzīga, lai iekārtotu, darbinātu, uzturētu (pārbaudītu) un labotu preces, kam nav paredzēta kontrole vai kuru eksports ir atļauts;

b.	kas ir “atklātībā pieejama”, “fundamentāli zinātniski pētījumi” vai informācija, kas obligāti vajadzīga patentu pieteikumiem;

c.	kas nodrošina magnētisku indukciju civilu transportierīču piedziņai.

10.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/37

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/44/EK

(2009. gada 6. maijs),

ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (4) tika iedibināts režīms, kas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu iekšzemes un ārzemju dalībniekiem garantēja pārveduma rīkojumu un ieskaita galīgumu un iespēju nodrošinājumu realizēt.

(2)

Komisija 2006. gada 7. aprīļa Novērtējuma ziņojumā par Norēķinu galīguma direktīvu (98/26/EK) secina, ka kopumā Direktīva 98/26/EK darbojas labi. Ziņojumā uzsvērts, ka maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā, iespējamas būtiskas izmaiņas, un secināts, ka ir vajadzība precizēt un vienkāršot Direktīvu 98/26/EK.

(3)

Tomēr galvenās pārmaiņas ir augošais saikņu skaits starp sistēmām, kuras Direktīvas 98/26/EK sagatavošanas laikā darbojās gandrīz tikai neatkarīgi un valstu robežās. Šīs pārmaiņas ir viens no rezultātiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (5), un Eiropas Rīcības kodeksam par ieskaitu un norēķiniem. Lai pielāgotos šīm pārmaiņām, būtu jāprecizē tādi jēdzieni kā sadarbspējīgas sistēmas un sistēmu operatoru atbildība.

(4)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (6) Kopienā radīja vienotu tiesisko regulējumu finanšu nodrošinājuma pārrobežu izmantošanai un tādējādi atcēla lielāko daļu formālo prasību, kas tradicionāli tiek piemērotas nodrošinājuma līgumiem.

(5)

Eiropas Centrālā banka nolēma no 2007. gada 1. janvāra noteikt kredītprasības kā atļautu nodrošinājuma veidu Eurosistēmas kredītoperācijām. Lai maksimāli palielinātu kredītprasību izmantošanas ekonomisko ietekmi, Eiropas Centrālā banka ieteica paplašināt Direktīvas 2002/47/EK darbības jomu. Komisija 2006. gada 20. decembra Novērtējuma ziņojumā par Finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu (2002/47/EK) pievērsās šim jautājumam un pievienojās Eiropas Centrālās bankas viedoklim. Kredītprasību izmantošana palielinās pieejamo nodrošinājumu portfeli. Turklāt turpmāka saskaņošana maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā vēl vairāk sekmētu vienlīdzīgus noteikumus kredītiestādēm visās dalībvalstīs. Ja kredītprasību izmantošanu par nodrošinājumu vēl vairāk atvieglotu, tas dotu labumu arī patērētājiem un parādniekiem, jo kredītprasību izmantošana par nodrošinājumu radītu sīvāku konkurenci un uzlabotu kredītu pieejamību.

(6)

Lai atvieglotu kredītprasību izmantošanu, ir būtiski atcelt vai aizliegt tādus administratīvos noteikumus kā prasības par paziņošanu vai reģistrēšanu, kas liegtu cedēt kredītprasības. Līdzīgi, lai nepasliktinātu nodrošinājuma ņēmēju stāvokli, parādniekiem vajadzētu būt iespējai likumīgi atteikties no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kreditoriem. Tāda pati pieeja būtu jāizmanto attiecībā uz vajadzību ieviest iespēju parādniekam atteikties no bankas noslēpuma noteikumiem, jo pretējā gadījumā nodrošinājuma ņēmējs var negūt pietiekamu informāciju, lai pareizi novērtētu attiecīgās kredītprasības. Šie noteikumi nedrīkstētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem (7).

(7)	Dalībvalstis nav izmantojušas Direktīvas 2002/47/EK 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju atteikties no nodrošinājuma ņēmēja atsavināšanas tiesībām. Tādēļ šis noteikums būtu jāsvītro.

(8)	Tādējādi būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/26/EK un Direktīva 2002/47/EK.

(9)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK

Ar šo Direktīvu 98/26/EK groza šādi.

1.	Svītro 8. apsvērumu.

Iekļauj šādu apsvērumu:

“(14a)

tā kā valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka sadarbspējīgo sistēmu veidojošo sistēmu operatori ir pēc iespējas labāk vienojušies par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz brīdi, kad notiek ievadīšana šajās sistēmās. Valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka – ciktāl tas ir iespējams un nepieciešams – ir koordinēti noteikumi, kurus piemēro brīdī, kad notiek ievadīšana sadarbspējīgā sistēmā, lai iesaistītās sistēmas darbības traucējumu gadījumā nepieļautu juridisko nenoteiktību.”

Iekļauj šādu apsvērumu:

“(22a)

tā kā sadarbspējīgu sistēmu gadījumā koordinācijas trūkums attiecībā uz to, kuri noteikumi par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību ir piemērojami, var vienas sistēmas dalībniekus vai pat pašu sistēmas operatoru pakļaut ietekmei, ko radījis traucējums citā sistēmā. Lai ierobežotu sistēmisku risku, vēlams paredzēt, ka sadarbspējīgu sistēmu operatori viņu vadītajās sistēmās koordinē noteikumus par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību.”

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)	panta a) punktā akronīmu “ECU” aizstāj ar vārdu “euro”;

panta c) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	operācijām ko dalībvalstu centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka veic kā centrālās bankas.”

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta a) punktu groza šādi:

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

starp trim vai vairāk dalībniekiem – neskaitot attiecīgās sistēmas operatoru, iespējamo norēķinu iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku – kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras ieskaitam ar galvenās darījumu otras puses starpniecību vai bez tās vai pārveduma rīkojumu izpildei dalībnieku starpā,”;

ii)	pievieno šādu daļu: “Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu;”;

panta b) punkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“—	kredītiestāde, kas definēta 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija) (9), tostarp iestādes, kas uzskaitītas tās 2. pantā,

—	ieguldījumu sabiedrība, kas definēta 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (10), izņemot iestādes, kas uzskaitītas tās 2. panta 1. punktā,

panta f) punktu groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“f)	“dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators.”;

ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Dalībvalstis var nolemt, ka saskaņā ar šo direktīvu netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks. Ja netiešo dalībnieku uzskata par dalībnieku, pamatojoties uz sistēmisko risku, tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, caur kuru netiešais dalībnieks sistēmai nodod pārveduma rīkojumus;”;

panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“g)

“netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar sistēmas dalībnieku, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja netiešais dalībnieks ir zināms sistēmas operatoram;”;

panta h) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“h)	“vērtspapīri” ir visi instrumenti, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;”;

panta i) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

visi dalībnieka norādījumi nodot saņēmēja rīcībā naudas summu, izmantojot reģistra ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas, galvenās darījuma otras puses vai norēķinu iestādes kontos, vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem, vai”;

panta l) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“l)	“norēķinu konts” ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu vai vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;”;

panta m) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“m)

“nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, tostarp – bez ierobežojumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (11) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētais finanšu nodrošinājums – kurus dod kā nodrošinājumu (tostarp nauda, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai kurus dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;

pievieno šādus punktus:

“n)	“darbadiena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā;

o)	“sadarbspējīgas sistēmas” ir divas vai vairākas sistēmas, kuru sistēmu operatori ir savstarpēji vienojušies par kārtību, kas ietver pārveduma rīkojumu izpildi starp sistēmām;

p)	“sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.”

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.

Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darbadienā, kā tā definēta sistēmas noteikumos, kurā sāktas procedūras, tiem ir juridisks spēks, un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja sistēmas operators var pierādīt, ka laikā, kad šādi pārveduma rīkojumi kļuva neatsaucami, tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu.”;

pievieno šādu punktu:

“4. Sadarbspējīgās sistēmās katra sistēma savos noteikumos nosaka ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kuras ir daļa no sadarbspējīgām sistēmām, tad vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.”

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana pret dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā maksātnespējas procedūru sākšanas darbadienā. Dalībvalstis var paredzēt arī to, ka, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā, šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu var samazināt, izmantojot pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu.”

Direktīvas 5. pantam pievieno šādu daļu:

“Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma savos noteikumos nosaka neatsaucamības brīdi, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kas ir sadarbspējīgu sistēmu dalībnieces, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamības brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.”

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz dalībnieka tiesībām un saistībām, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un kuras radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras. Tas attiecas, inter alia, uz tāda sadarbspējīgas sistēmas dalībnieka vai sadarbspējīgas sistēmas operatora tiesībām un pienākumiem, kurš nav dalībnieks.”

10.

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1. Sistēmas operatora vai saistībā ar sistēmu vai sadarbspējīgu sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret:

a)	(attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgās sistēmas) dalībnieku;

b)	sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks;

c)	dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma partneri; vai

d)	ikvienu trešo personu, kas sniegusi nodrošinājumu.

Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.

2. Ja vērtspapīrus, tostarp no vērtspapīriem izrietošas tiesības, sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem, sistēmas operatoriem vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 1. punktā, un ja viņu tiesības vai viņu pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā, tiesības attiecībā uz vērtspapīriem ir likumīgi ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozitārijā, kas atrodas dalībvalstī, šādu subjektu kā nodrošinājuma saņēmēju tiesības attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti.”

11.

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Dalībvalstis norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, tostarp jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī norāda jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā.

Papildus norādei, kas paredzēta otrajā daļā, dalībvalstis var sistēmām, uz kurām attiecas to tiesību akti, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.

Iestāde pēc pieprasījuma informē ikvienu, kam ir likumīgas intereses, par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniedz ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē minēto sistēmu darbību.

2. Sistēma, kas norādīta, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (12), paliek apstiprināta šīs direktīvas nolūkā.

Pārveduma rīkojumu, ko ievada sistēmā, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 2009/44/EK, bet izpilda pēc tam, uzskata par pārveduma rīkojumu šīs direktīvas nozīmē.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/47/EK

Ar šo Direktīvu 2002/47/EK groza šādi.

9. apsvērumu aizvieto ar šādu apsvērumu:

“(9)

Lai ierobežotu administratīvo slogu personām, kuras izmanto finanšu nodrošinājumu atbilstoši šīs direktīvas darbības jomai, vienīgajai personām piemērojamajai prasībai, kuru attiecībā uz finanšu nodrošinājumu var noteikt dalībvalstu tiesību aktos, vajadzētu būt tam, ka finanšu nodrošinājums ir nodrošinājuma ņēmēja vai tās personas pārraudzībā, kas darbojas viņa vārdā, vienlaikus neizslēdzot tādas nodrošinājuma tehnikas izmantošanu, kura ļauj nodrošinājuma sniedzējam aizstāt nodrošinājumu vai saņemt tā pārsniegumu. Šī direktīva nedrīkstētu liegt dalībvalstīm prasīt, lai kredītprasību nodrošina, to iekļaujot prasību sarakstā.”

20. apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu:

“(20)

Šī direktīva neskar to, kā darbojas vai kādas sekas rada nodrošinājumam paredzētu finanšu instrumentu vai kredītprasību tādi līgumā paredzēti nosacījumi kā tiesības, saistības vai citi šādu instrumentu emisijas noteikumos iekļauti nosacījumi, vai jebkādas citas tiesības, saistības vai citi nosacījumi, kas piemērojami attiecībās starp šādu instrumentu emitentiem un turētājiem, vai starp šādu kredītprasību parādnieku un kreditoru.”

Pievieno šādu apsvērumu:

“(23)

Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības ieviest noteikumus, lai nodrošinātu finanšu nodrošinājuma līgumu efektivitāti attiecībā uz trešām personām saistībā ar kredītprasībām.”

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Starptautisko norēķinu banka, daudzpusējas attīstības banka atbilstīgi VI pielikuma 1. daļas 4. iedaļai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (13), Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Investīciju banka;

2. punkta c) apakšpunkta i) līdz iv) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“i)	kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp iestādes, kas uzskaitītas minētās direktīvas 2. pantā;

ii)	ieguldījumu sabiedrība, kas atbilst definīcijai 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (14);

iii)	finanšu iestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 5. punktā;

iv)

apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta a) punktā Padomes Direktīvā 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (15), un dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (16).

4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)	Finanšu nodrošinājumu veido skaidra nauda, finanšu instrumenti vai kredītprasības.”;

4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

Dalībvalstis var no šīs direktīvas darbības jomas izslēgt kredītprasības, kuru parādnieks ir patērētājs, kā definēts 3. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem (17), vai mikrouzņēmums vai mazs uzņēmums, kā definēts pielikuma 1. pantā un 2. panta 2. un 3. punktā Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (18), ja vien šādu kredītprasību nodrošinājuma ņēmējs vai nodrošinājuma devējs nav viena no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām iestādēm.

panta 5. punktu groza šādi:

i)	otrajai daļai pievieno šādu teikumu: “Attiecībā uz kredītprasībām – ar to iekļaušanu sarakstā, kurš rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā iesniegts nodrošinājuma ņēmējam, pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums starp pusēm.”;

ii)

aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Neskarot otro daļu, dalībvalstis var paredzēt, ka ar iekļaušanu kredītprasību sarakstā, kas iesniegts rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā, nodrošinājuma ņēmējam arī pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums pret parādnieku vai trešām personām.”

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums, tostarp atpirkšanas līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma sniedzējs pilnas īpašumtiesības uz vai pilnu prasījumu attiecībā uz finanšu nodrošinājumu nodod finanšu nodrošinājuma ņēmējam, lai nodrošinātu vai citādi segtu attiecīgo finansiālo saistību izpildi;

“līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam nodrošinājumam paredzēto finanšu nodrošinājumu un saglabā visas vai ierobežotas īpašumtiesības, vai arī pilnas tiesības uz šiem aktīviem, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“o)	“kredītprasības” ir finanšu prasījumi, kuru pamatā ir līgums, saskaņā ar kuru kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp minētās direktīvas 2. pantā norādītās iestādes, izsniedz kredītu aizdevuma veidā.”;

panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Nodrošinājuma devēja tiesības uz finanšu nodrošinājuma aizstāšanu, tiesības uz tā pārsnieguma saņemšanu vai – kredītprasības gadījumā – tiesības uz ieņēmumu saņemšanu no tās līdz tālākam paziņojumam neskar finanšu nodrošinājumu, kas sniegts nodrošinājuma ņēmējam saskaņā ar šo direktīvu.”

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Neskarot 1. panta 5. punktu, ja par finanšu nodrošinājumu izmanto kredītprasības, dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai šāda finanšu nodrošinājuma izveide, spēkā esamība, noslēgšana, prioritāte, piemērojamība vai pieņemamība par pierādījumu būtu atkarīga no kādas formālas darbības, piemēram, par nodrošinājumu sniegtās kredītprasības reģistrēšanas vai parādnieka paziņošanas. Tomēr dalībvalstis var prasīt veikt formālas darbības, piemēram, reģistrēšanu vai paziņošanu, noslēgšanas, prioritātes vai piemērojamības vai pieņemamības par pierādījumu vajadzībām pret parādnieku vai trešām personām.

Līdz 2014. gada 30. jūnijam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, vai šā punkta turpmāka piemērošana ir atbilstīga.”;

pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (19) un dalībvalstu noteikumus par negodīgiem līgumu nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka kredītprasību parādnieki ir tiesīgi rakstiski vai tam juridiski līdzvērtīgā veidā likumīgi atteikties no:

i)	savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kredītprasības kreditoriem un personām, kam kreditors cedējis, ieķīlājis vai kā citādi laidis apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu; un

ii)	savām tiesībām, kas izriet no noteikumiem par banku noslēpumu un kas pretējā gadījumā atturētu vai ierobežotu kredītprasības kreditoru sniegt informāciju par kredītprasību vai parādnieku, lai izmantotu kredītprasību kā nodrošinājumu.

Direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	kredītprasības – pārdodot vai citādi tās atsavinot, kā arī ieskaitā vai izmantojot attiecīgo finansiālo saistību dzēšanai.”;

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	puses, noslēdzot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, ir vienojušās par finanšu instrumentu un kredītprasību novērtēšanu.”;

c)	svītro 3. punktu.

8.	Direktīvas 5. pantam pievieno šādu punktu: “6. Šo pantu nepiemēro kredītprasībām.”

9.	Aiz 9. panta iekļauj šādu pantu: “9.a pants Direktīva 2008/48/EK Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem.”

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2010. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 30. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KOHOUT

(1) OV C 216, 23.8.2008., 1. lpp.

(2) 2008. gada 3. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 27. aprīļa Lēmums.

(4) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(5) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

(7) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(8) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(9) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(10) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.”;

(11) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.”;

(12) OV L 146, 10.6.2009., 37 lpp”.

(13) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.”;

(14) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(15) OV L 228, 11.8.1992., 1. lpp.

(16) OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.”;

(17) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.

(18) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.”;

(19) OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām ( 1 )	37

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.146.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 146

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 10. jūnijs


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ