		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.139.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 139

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 5. jūnijs

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 458/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 459/2009 (2009. gada 29. maijs) ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 460/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 16. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 461/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē	15
		Komisijas Regula (EK) Nr. 462/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008	19
		Komisijas Regula (EK) Nr. 463/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008	21
		Komisijas Regula (EK) Nr. 464/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	22
		Komisijas Regula (EK) Nr. 465/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka maksimālo sviesta iepirkuma cenu 6. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar konkursa procedūru, kas izsludināta ar Regulu (EK) Nr. 186/2009	24
		Komisijas Regula (EK) Nr. 466/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka maksimālo vājpiena pulvera iepirkuma cenu 4. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar uzaicinājumu uz konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 310/2009	25
		Komisijas Regula (EK) Nr. 467/2009 (2009. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	26

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/427/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 3. jūnijs), ar ko izveido ekspertu grupu tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu	29
	2009/428/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 4. jūnijs), ar ko, pielāgojot tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumu svina lietojumam piemaisījumu veidā Faradeja efekta fāzgriezējos no dzelzs–retzemju elementu granāta, ko izmanto šķiedru optikas sakaru sistēmās (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4165) ( 1 )	32
	PAMATNOSTĀDNES
	Eiropas Centrālā banka
	2009/429/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2009. gada 28. maijs), ar ko groza Pamatnostādni ECB/2006/4 par rezervju pārvaldības pakalpojumiem euro valūtā, ko Eurosistēma sniedz ārpus euro zonas esošajām centrālajām bankām un valstīm, kā arī starptautiskajām organizācijām (ECB/2009/11)	34


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ

LV	Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 458/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	69,6
	MA	137,6
	TR	56,3
	ZZ	87,8
0707 00 05	MK	27,4
	TR	136,5
	ZZ	82,0
0709 90 70	TR	114,7
0709 90 70	ZZ	114,7
0805 50 10	AR	56,1
	TR	60,0
	ZA	58,9
	ZZ	58,3
0808 10 80	AR	113,4
	BR	74,1
	CA	69,7
	CL	88,7
	CN	90,6
	NZ	105,9
	US	120,6
	UY	71,7
	ZA	72,0
	ZZ	89,6
0809 10 00	TR	235,2
0809 10 00	ZZ	235,2
0809 20 95	US	453,6
0809 20 95	ZZ	453,6

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 459/2009

(2009. gada 29. maijs)

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1249/96 (2) IVa pielikumā iekļauti Amerikas Savienoto Valstu valdības atļauto atbilstības sertifikātu veidlapu paraugi augstas kvalitātes parasto kviešu un augstas kvalitātes cieto kviešu eksportam uz Eiropas Kopienu. Amerikas iestādes ir informējušas Komisijas dienestus par grozījumu savos veidlapu paraugos. Tāpēc šie veidlapu paraugi ir attiecīgi jāpielāgo.

(2)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1249/96.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1249/96 IVa pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 29. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

PIELIKUMS

“IVa PIELIKUMS

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS ATĻAUTĀS PARASTO KVIEŠU ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA VEIDLAPAS PARAUGS

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS ATĻAUTĀS CIETO KVIEŠU ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTA VEIDLAPAS PARAUGS

”

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 460/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 16. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) 2008. gada 3. jūlijā publicēja SFPIK 16. interpretāciju Neto ieguldījuma apdrošināšana ārvalstu darījumos, turpmāk “SFPIK 16”. SFPIK 16 ir interpretācija, kurā sniegts skaidrojums, kā piemērot 21. un 39. starptautiskā grāmatvedības standarta (SGS) prasības gadījumos, kad uzņēmums ierobežo ārvalstu valūtas risku, ko rada tā neto ieguldījumi ārvalstu operācijās.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPIK 16. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un Komisijai ziņoja, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumā iekļauj Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 16. interpretāciju Neto ieguldījuma apdrošināšana ārvalstu darījumos, kuras teksts pievienots šīs regulas pielikumā.

2. pants

Uzņēmums piemēro SFPIK 16. interpretāciju, kas iekļauta šīs regulas pielikumā, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads pēc 2009. gada 30. jūnija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPIK 16. interpretācija

SFPIK 16. interpretācija Neto ieguldījuma apdrošināšana ārvalstu darījumos

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

SFPIK 16. INTERPRETĀCIJA

Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana

ATSAUCES

—	8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

—	21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

—	39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana

PAPILDU INFORMĀCIJA

Daudziem pārskatu iesniedzējiem uzņēmumiem ir ieguldījumi ārvalstu darbībās (kā noteikts 21. SGS 8. punktā). Šādas darbības ārvalstīs var būt meitasuzņēmumi, asociētie uzņēmumi, kopuzņēmumi vai filiāles. 21. SGS nosaka, ka uzņēmumam ir jānosaka katras savas ārvalstu darbības funkcionālā valūta kā attiecīgās darbības primārās saimnieciskās vides valūta. Ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli pārrēķinot uzrādīšanas valūtā, uzņēmumam ir jāatzīst ārvalstu valūtas atšķirības citos iespējamos ienākumos, līdz tas izbeidz darbību ārvalstīs.

Tāda ārvalstu valūtas riska ierobežošanas uzskaite, kurš izriet no ieguldījuma darbībās ārvalstīs, ir piemērojama tikai tad, ja attiecīgās ārvalstu darbības neto aktīvi ir iekļauti finanšu pārskatos (1). Pret ārvalstu valūtas risku apdrošinātais postenis, kas saistīts ar neto ieguldījumu ārvalstu darbībās, var būt neto aktīvu summa, kas ir vienāda ar ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtību vai mazāka par to.

39. SGS paredz attiecināmā pret risku nodrošinātā posteņa un attiecināmo riska ierobežošanas instrumentu noteikšanu riska ierobežošanas uzskaites mērķiem. Ja pastāv noteikta ierobežošanas attiecība, tad neto ieguldījuma riska ierobežošanas gadījumā guvumu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta, kas ir noteikts kā efektīva neto ieguldījuma riska ierobežošana, atzīst citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un iekļauj ārvalstu valūtas atšķirībās, kas rodas, veicot ārvalstu darbības rezultātu un finanšu stāvokļa pārrēķinu.

4	Uzņēmumam, kas ārvalstīs veic daudzas darbības, var rasties vairāki ārvalstu valūtas riski. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi par to ārvalstu valūtas risku identificēšanu, kas klasificējami kā ierobežots risks, nodrošinot pret risku neto ieguldījumus ārvalstu darbībā.

39. SGS ļauj uzņēmumam noteikt atvasinātu vai neatvasinātu finanšu instrumentu (vai atvasinātu un neatvasinātu finanšu instrumentu apvienojumu) kā riska ierobežošanas instrumentu pret ārvalstu valūtas risku. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi par to, kas koncernā var būt to riska ierobežošanas instrumentu turētājs, kuri ir neto ieguldījumu ārvalstu darbībās riska ierobežotāji, lai tiem varētu piemērot riska ierobežošanas uzskaiti.

21. SGS un 39. SGS paredz, ka uzkrātās summas, kas atzītas citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kuri attiecas gan uz ārvalstu valūtas atšķirībām, kas izriet no ārvalstu darbības rezultātu un finanšu stāvokļa pārrēķina, gan uz guvumu vai zaudējumiem no riska ierobežošanas instrumenta, kas atzīts par efektīvu neto ieguldījumu riska ierobežotāju, ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasificēšanas korekciju), ja mātesuzņēmums izbeidz darbību ārvalstīs. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi, kā uzņēmumam jānosaka summas, kas pārklasificējamas no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem gan attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu, gan attiecībā uz posteni, kas nodrošināts pret risku.

DARBĪBAS JOMA

Šī interpretācija attiecas uz uzņēmumiem, kas ierobežo ārvalstu valūtas risku, kurš izriet no ieguldījumiem ārvalstu darbībās, un vēlas ievērot riska ierobežošanas uzskaites kritērijus atbilstoši 39. SGS. Ērtības labad šajā interpretācijā šāds uzņēmums tiek dēvēts par mātesuzņēmumu un finanšu pārskati, kuros ir iekļauti ārvalstīs veiktās darbības neto aktīvi, tiek dēvēti par konsolidētiem finanšu pārskatiem. Visas atsauces uz mātesuzņēmumu ir vienlīdz attiecināmas uz uzņēmumu, kam ir neto ieguldījumi ārvalstu darbībā, kura ir kopuzņēmums, asociētais uzņēmums vai filiāle.

8	Šī interpretācija attiecas tikai uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībās riska ierobežošanu; tā nav pēc analoģijas piemērojama cita veida riska ierobežošanas uzskaitei.

JAUTĀJUMI

Ieguldījumus ārvalstu darbībās var tieši turēt mātesuzņēmums vai netieši tā meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi. Šajā interpretācijā ir iztirzāti šādi jautājumi:

ierobežotā riska veids un tā pret risku nodrošinātā posteņa summa, kuriem var noteikt riska ierobežošanas attiecību:

mātesuzņēmums kā ierobežoto risku var noteikt vai nu tikai ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no starpības starp mātesuzņēmuma funkcionālajām valūtām un tā darbībām ārvalstīs, vai arī tas kā ierobežoto risku var noteikt arī ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no starpības starp mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu uzrādīšanas valūtu un ārvalstu darbības funkcionālo valūtu;

ii)

ja ārvalstu darbība ir netiešā mātesuzņēmuma turējumā, tad vai nu apdrošinātais risks var ietvert tikai ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no funkcionālo valūtu starpības starp ārvalstu darbību un tā tiešā mātesuzņēmuma, vai arī apdrošinātais risks var ietvert arī ārvalstu valūtas atšķirības starp ārvalstu darbības un jebkura starpposma mātesuzņēmuma vai galīgā mātesuzņēmuma funkcionālās valūtas (t. i., vai tas, ka neto ieguldījums ārvalstu darbībās tiek turēts ar starpposma mātesuzņēmuma starpniecību, ietekmē galīgā mātesuzņēmuma ekonomisko risku);

kas koncernā var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs:

vai nu attiecināma riska ierobežošanas uzskaites attiecība var tikt noteikta tikai tad, ja uzņēmums, kas apdrošina savu neto ieguldījumu, piedalās riska ierobežošanas instrumenta izmantošanā, vai arī jebkurš koncerna uzņēmums neatkarīgi no tā funkcionālās valūtas var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs;

ii)	vai riska ierobežošanas instrumenta veids (atvasināts vai neatvasināts) vai konsolidācijas metode ietekmē riska ierobežošanas efektivitātes novērtējumu;

kādas summas ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekcija ārvalstu darbības izbeigšanas gadījumā:

ja tiek izbeigta ārvalstu darbība, kas bijusi nodrošināta pret risku, kāda summa no mātesuzņēmuma ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu un attiecībā uz konkrēto ārvalstu darbību ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos;

ii)	vai konsolidācijas metode ietekmē to summu noteikšanu, kuras jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem.

VIENPRĀTĪBA

Ierobežotā riska veids un tā pret risku nodrošinātā posteņa summa, kurai var noteikt riska ierobežošanas attiecību

10	Riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot tikai ārvalstu valūtas atšķirībām starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu.

To ārvalstu valūtas risku ierobežošanā, kuri izriet no neto ieguldījuma ārvalstu darbībā, pret risku nodrošinātais postenis var būt neto aktīvu summa, kas ir vienāda ar ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtību, kas norādīta mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, vai mazāka par to. To ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtība, kurus var noteikt kā pret risku nodrošināto posteni mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ir atkarīga no tā, vai kāds ārvalstu darbības zemāka līmeņa mātesuzņēmums ir piemērojis riska ierobežošanas uzskaiti visiem attiecīgās ārvalstu darbības neto aktīviem vai to daļai un vai uzskaite ir atspoguļota mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

Ierobežoto risku var noteikt kā ārvalstu valūtas risku, kas izriet no starpības starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un konkrētās ārvalstu darbības jebkura mātesuzņēmuma (tiešā, starpposma vai galīgā mātesuzņēmuma) funkcionālo valūtu. Tas, ka neto ieguldījums ir turējumā ar starpposma mātesuzņēmuma starpniecību, neietekmē tā ekonomiskā riska veidu, kas galīgajam mātesuzņēmumam rodas no ārvalstu valūtas riska.

Ārvalstu valūtas riskam, kas izriet no neto ieguldījuma ārvalstu darbībā, riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos var piemērot tikai vienreiz. Tāpēc, ja vienus un tos pašus ārvalstu darbības neto aktīvus pret vienu un to pašu risku nodrošina vairāk nekā viens koncerna mātesuzņēmums (piemēram, gan tiešais, gan netiešais mātesuzņēmums), tikai vienai riska ierobežošanas attiecībai var piemērot riska ierobežošanas uzskaiti galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos. Riska ierobežošanas attiecība, ko viens mātesuzņēmums noteicis savos konsolidētajos finanšu pārskatos, nav jāievēro citai augstāka līmeņa mātesuzņēmuma vienībai. Tomēr, ja to neievēro cita augstāka līmeņa mātesuzņēmuma vienība, riska ierobežošanas uzskaite, ko piemērojis zemāka līmeņa mātesuzņēmums, ir jāapvērš, pirms tiek atzīta augstāka līmeņa mātesuzņēmuma riska ierobežošanas uzskaite.

Kas var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs?

Atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu (vai atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu apvienojumu) var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu neto ieguldījumu ārvalstu darbībā riska ierobežošanā. Riska ierobežošanas instruments(-i) var būt jebkura koncerna uzņēmuma vai uzņēmumu turējumā (izņemot ārvalstu darbību, kas pati tiek nodrošināta pret risku), kamēr tiek ievērotas noteikšanas, dokumentēšanas un efektivitātes prasības, kas minētas 39. SGS 88. punktā un attiecas uz neto ieguldījumu riska ierobežošanu. Koncerna riska ierobežošanas stratēģijai ir jābūt īpaši skaidri dokumentētai, jo dažādos koncerna līmeņos ir iespējami atšķirīgi noteikšanas veidi.

Lai novērtētu efektivitāti, riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas attiecībā uz ārvalstu valūtas kursa risku aprēķina saskaņā ar riska ierobežošanas uzskaites dokumentāciju, pamatojoties uz tā mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu, attiecībā pret kura funkcionālo vērtību tiek novērtēts ierobežotais risks. Atkarībā no tā, kas ir riska ierobežošanas instrumenta turētājs, riska ierobežošanas uzskaites neveikšanas gadījumā vērtības kopējās izmaiņas varētu tikt atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai abējādi. Tomēr efektivitātes novērtējumu neietekmē tas, vai riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, izmaiņu kopējo efektīvo daļu iekļauj citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Efektivitātes novērtējumu neietekmē ne tas, vai riska ierobežošanas instruments ir atvasināts vai neatvasināts instruments, ne arī konsolidācijas metode.

Pret risku nodrošinātas ārvalstu darbības izbeigšana

Ja tiek izbeigta pret risku nodrošināta ārvalstu darbība, summa, kas pārklasificēta par peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekcija no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu, ir summa, kas jāidentificē saskaņā ar 39. SGS 102. punktu. Konkrētā summa ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta, kas ir noteikts kā efektīva riska ierobežošana.

Summa, kas pārklasificēta par peļņu vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos attiecībā uz neto ieguldījumu konkrētajā ārvalstu darbībā saskaņā ar 21. SGS 48. punktu, ir summa, kas ir iekļauta šī mātesuzņēmuma ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz konkrēto ārvalstu darbību. Galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos neto kopsummu, kas atzīta ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz visām ārvalstu darbībām, neietekmē konsolidācijas metode. Tomēr tas, vai galīgais mātesuzņēmums izmanto tiešas vai pakāpeniskas konsolidācijas metodi (2), var ietekmēt summu, kas iekļauta tā ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz atsevišķu darbību ārvalstīs. Ja izmanto pakāpeniskas konsolidācijas metodi, par peļņu vai zaudējumiem var tikt pārklasificēta summa, kas atšķiras no tās, kura izmantota riska ierobežošanas efektivitātes noteikšanai. Šo starpību var novērst, nosakot summu, kas attiecas uz konkrēto ārvalstu darbību un kas būtu radusies, ja būtu izmantota tiešās konsolidācijas metode. Šādu korekciju neparedz 21. SGS, tomēr tā ir joma, kurā noteiktā grāmatvedības politika ir pastāvīgi jāievēro attiecībā uz visiem neto ieguldījumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

18	Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. oktobrī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt standarta piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. oktobra, tas šo faktu norāda.

PĀREJA

8. SGS nosaka, kā uzņēmumam ir jāpiemēro izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas no interpretācijas sākotnējās ieviešanas. Pirmoreiz piemērojot šo interpretāciju, uzņēmumam šīs prasības nav jāievēro. Ja uzņēmums ir noteicis riska ierobežošanas instrumentu kā neto ieguldījuma riska ierobežotāju, bet riska ierobežošana neatbilst šajā interpretācijā noteiktajām riska ierobežošanas uzskaites prasībām, uzņēmums piemēro 39. SGS, lai retrospektīvi pārtrauktu šādu riska ierobežošanas uzskaiti.

(1) Tas attiecas uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, finanšu pārskatiem, kuros ieguldījumi uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, finanšu pārskatiem, kuros kopuzņēmumu dalībnieku intereses kopuzņēmumos ir konsolidētas proporcionāli (atbilstoši izmaiņām, kas ierosinātas 9. standartu projektā (ED) Joint Arrangements, kuru Starptautisko grāmatvedības standartu padome publicējusi 2007. gada septembrī), un finanšu pārskatiem, kas ietver filiāli.

(2) Tiešā metode ir konsolidācijas metode, kuru izmantojot, ārvalstu darbības finanšu pārskati tiek tieši pārrēķināti galīgā mātesuzņēmuma funkcionālajā valūtā. Pakāpenības metode ir konsolidācijas metode, kuru izmantojot, ārvalstu darbības finanšu pārskati vispirms tiek pārrēķināti jebkura(-u) starpposma mātesuzņēmuma(-u) funkcionālajā valūtā un pēc tam pārrēķināti galīgā mātesuzņēmuma funkcionālajā valūtā (vai uzrādīšanas valūtā, ja tā atšķiras).

Pielikums

Piemērošanas norādījumi

Šis pielikums ir neatņemama interpretācijas sastāvdaļa.

AG1 Šajā pielikumā ir izklāstīta interpretācijas piemērošana, izmantojot turpmāk norādīto korporatīvo struktūru. Raksturotās riska ierobežošanas attiecības visos gadījumos tiek pārbaudītas attiecībā uz efektivitāti saskaņā ar 39. SGS, lai gan šāda pārbaude šajā pielikumā nav aprakstīta. Mātesuzņēmums, kas ir galīgais mātesuzņēmums, iesniedz savus konsolidētos finanšu pārskatus savā funkcionālajā eiro valūtā (EUR). Katrs no meitasuzņēmumiem ir pilnībā piederošs. Mātesuzņēmuma 500 miljonu sterliņu mārciņu neto ieguldījums B meitasuzņēmumā (funkcionālā valūta ir sterliņu mārciņas (GBP)) ietver B meitasuzņēmuma 159 miljonu sterliņu mārciņu ekvivalentu 300 miljonu ASV dolāru neto ieguldījumā C meitasuzņēmumā (funkcionālā valūta ir ASV dolāri (USD)). Citiem vārdiem sakot, B meitasuzņēmuma neto aktīvi, kas nav tā ieguldījums C meitasuzņēmumā, ir 341 miljons sterliņu mārciņu.

Tā ierobežotā riska veids, attiecībā uz kuru var noteikt riska ierobežošanas attiecību (10.–13. punkts)

AG2 Mātesuzņēmums var nodrošināt savus neto ieguldījumus A, B vai C meitasuzņēmumā pret ārvalstu valūtas kursa risku starp to attiecīgajām funkcionālajām valūtām (Japānas jēna (JPY), sterliņu mārciņa un ASV dolāri) un eiro. Turklāt mātesuzņēmums var ierobežot USD/GBP ārvalstu valūtas kursa risku starp B un C meitasuzņēmuma funkcionālajām valūtām. B meitasuzņēmums savos konsolidētajos finanšu pārskatos var nodrošināt savus neto ieguldījumus C meitasuzņēmumā pret ārvalstu valūtas maiņas risku starp to funkcionālajām valūtām – ASV dolāriem un sterliņu mārciņām. Turpmāk norādītajos piemēros noteiktais risks ir pašreizējā valūtas kursa risks, jo riska ierobežošanas instrumenti nav atvasinātie instrumenti. Ja riska ierobežošanas instrumenti būtu nākotnes līgumi, mātesuzņēmums varētu noteikt nākotnes ārvalstu valūtas kursa risku.

Pret risku nodrošinātā posteņa summa, kurai var noteikt riska ierobežošanas attiecību (10.–13. punkts)

AG3 Mātesuzņēmums vēlas ierobežot savu neto ieguldījumu C meitasuzņēmumā ārvalstu valūtas kursa risku. Pieņemsim, ka A meitasuzņēmumam ir ārējais aizņēmums 300 miljonu ASV dolāru apmērā. A meitasuzņēmuma neto aktīvi pārskata perioda sākumā ir 400 000 miljoni jēnu, ieskaitot ieņēmumus no ārējā aizņēmuma, kura apjoms ir 300 miljoni ASV dolāru.

AG4 Pret risku nodrošinātais postenis var būt neto aktīvu summa, kas ir līdzvērtīga C meitasuzņēmumā ieguldīto mātesuzņēmuma neto ieguldījumu uzskaites vērtībai (300 miljoni dolāru) tā konsolidētajos finanšu pārskatos. Mātesuzņēmums savos konsolidētajos finanšu pārskatos 300 miljonu dolāru ārējo aizņēmumu A meitasuzņēmumā var noteikt kā tā EUR/USD pašreizējā valūtas kursa riska ierobežošanu, kas saistīts ar tā neto ieguldījumiem C meitasuzņēmuma 300 miljonu dolāru neto aktīvos. Šādā gadījumā gan EUR/USD ārvalstu valūtas kursu starpība 300 miljonu dolāru ārējā aizņēmumā A meitasuzņēmumā, gan EUR/USD ārvalstu valūtas kursu starpība 300 miljonu dolāru neto ieguldījumā C meitasuzņēmumā ir iekļauta ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos pēc riska ierobežošanas uzskaites piemērošanas.

AG5 Ja riska ierobežošanas uzskaite nav veikta, EUR/USD ārvalstu valūtas kursa kopējā starpība 300 miljonu dolāru ārējā aizņēmumā A meitasuzņēmumā tiek atzīta mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos šādi:

—	USD/JPY pašreizējā valūtas kursa izmaiņas, kas pārrēķinātas eiro, peļņā vai zaudējumos, un

—	JPY/EUR pašreizējā valūtas kursa izmaiņas citos ienākumos.

Tā vietā, lai veiktu noteikšanu, kas paredzēta AG4. punktā, mātesuzņēmums savos konsolidētajos finanšu pārskatos var noteikt 300 miljonu dolāru ārējo aizņēmumu A meitasuzņēmumā kā ierobežošanu GBP/USD pašreizējā valūtas kursa riskam starp C un B meitasuzņēmumu. Šādā gadījumā USD/EUR ārvalstu valūtas kopējā starpība 300 miljonu dolāru ārējā aizņēmumā A meitasuzņēmumā tiek atzīta mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos šādi:

—	GBP/USD pašreizējā valūtas kursa izmaiņas ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē, kas attiecas uz C meitasuzņēmumu;

—	GBP/JPY pašreizējā valūtas kursa riska izmaiņas, kas pārrēķinātas eiro, peļņā vai zaudējumos, un

—	JPY/EUR pašreizējā valūtas kursa izmaiņas citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

AG6 Mātesuzņēmums nevar noteikt 300 miljonu dolāru ārējo aizņēmumu A meitasuzņēmumā kā riska ierobežošanu gan EUR/USD pašreizējā valūtas kursa riskam, gan GBP/USD pašreizējā valūtas kursa riskam savos konsolidētajos finanšu pārskatos. Ar vienu ierobežošanas instrumentu vienu un to pašu noteikto risku var ierobežot tikai vienreiz. B meitasuzņēmums nevar piemērot riska ierobežošanas uzskaiti savos konsolidētajos finanšu pārskatos, jo riska ierobežošanas instrumenta turējums ir ārpus koncerna, kas ietver B un C meitasuzņēmumu.

Kas koncernā var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs (14. un 15. punkts)?

AG7 Kā norādīts AG5. punktā, vērtības kopējās izmaiņas attiecībā uz ārvalstu valūtas kursa risku, kas izriet no 300 miljonu dolāru ārējā aizņēmuma A meitasuzņēmumā, uzrāda gan peļņā vai zaudējumos (USD/JPY tagadnes maiņas kursa risks), gan citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā (EUR/JPY tagadnes maiņas kursa risks) mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ja nav veikta riska ierobežošanas uzskaite. Abas summas iekļauj, lai novērtētu AG4. punktā noteiktās riska ierobežošanas efektivitāti, jo gan riska ierobežošanas instrumenta, gan nodrošinātā posteņa vērtības izmaiņas aprēķina saskaņā ar riska ierobežošanas dokumentāciju, pamatojoties uz mātesuzņēmuma eiro funkcionālo valūtu attiecībā pret C meitasuzņēmuma ASV dolāru funkcionālo valūtu. Konsolidācijas metode (t. i., tiešā metode vai pakāpenības metode) neietekmē riska ierobežošanas efektivitātes novērtējumu.

Summas, kas pārklasificētas par peļņu vai zaudējumiem, izbeidzot ārvalstu darbību (16. un 17. punkts)

AG8 Ja tiek izbeigta C meitasuzņēmuma darbība, summas, kas pārklasificētas par peļņu vai zaudējumiem mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos no tā ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves (ĀVPR), ir:

attiecībā uz 300 miljonu dolāru ārējo aizņēmumu A meitasuzņēmumā – summa, kas jāidentificē saskaņā ar 39. SGS, t. i., vērtības kopējās izmaiņas attiecībā uz ārvalstu valūtas kursa risku, kas atzīts citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā riska ierobežošanas efektīvā daļa, un

attiecībā uz 300 miljonu dolāru neto ieguldījumu C meitasuzņēmumā – summa, kas noteikta, izmantojot uzņēmuma konsolidācijas metodi. Ja mātesuzņēmums izmanto tiešo metodi, tā ĀVPR attiecībā uz C meitasuzņēmumu nosaka tieši pēc EUR/USD ārvalstu valūtas kursa. Ja mātesuzņēmums izmanto pakāpenības metodi, tā ĀVPR attiecībā uz C meitasuzņēmumu nosaka pēc ĀVPR, ko B meitasuzņēmums atzinis, atspoguļojot GBP/USD ārvalstu valūtas kursu, kas pārrēķināts mātesuzņēmuma funkcionālajā valūtā, izmantojot EUR/GBP ārvalstu valūtas kursu. Ja mātesuzņēmums iepriekšējos periodos ir izmantojis konsolidācijā pakāpenības metodi, tas nenozīmē, ka tam ĀVPR summa, kas jāpārklasificē, kad tas pārtrauc C meitasuzņēmuma darbību, ir jānosaka vienāda ar summu, ko tas būtu atzinis, ja tas vienmēr būtu izmantojis tiešo metodi, saskaņā ar tā grāmatvedības politiku.

Vairāk nekā vienas ārvalstu darbības nodrošināšana pret risku (11., 13. un 15. punkts)

AG9 Turpmāk sniegtajos piemēros ir norādīts, ka mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos risks, ko var apdrošināt, vienmēr ir risks starp tā funkcionālo valūtu (eiro) un B un C meitasuzņēmumu funkcionālo valūtu. Neatkarīgi no tā, kā ir noteikti riska ierobežojumi, maksimālā summa, kas var būt efektīvais riska ierobežojums, kurš iekļaujams ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, kad pret risku tiek nodrošinātas abas ārvalstu darbības, ir 300 miljoni dolāru EUR/USD riskam un 341 miljons sterliņu mārciņu EUR/GBP riskam. Citas vērtības izmaiņas, kas radušās ārvalstu valūtas kursa izmaiņu dēļ, tiek iekļautas mātesuzņēmuma konsolidētajā peļņā vai zaudējumos. Protams, ka mātesuzņēmumam būtu iespēja noteikt 300 miljonus dolāru tikai USD/GBP pašreizējā valūtas kursa izmaiņām vai 500 miljonus sterliņu mārciņu tikai GBP/EUR pašreizējā valūtas kursa izmaiņām.

Mātesuzņēmuma turējumā ir gan USD, gan GBP riska ierobežošanas instrumenti

AG10 Mātesuzņēmums var vēlēties apdrošināt ārvalstu valūtas risku attiecībā uz saviem neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā un C meitasuzņēmumā. Pieņemsim, ka mātesuzņēmuma turējumā ir atbilstoši riska ierobežošanas instrumenti, kas norādīti ASV dolāros un sterliņu mārciņās un ko tas varētu noteikt kā nodrošinājumu saviem neto ieguldījumiem B un C meitasuzņēmumā. Apzīmējumi, ko mātesuzņēmums var norādīt savos konsolidētajos finanšu pārskatos, ir šādi, bet ne tikai:

300 miljonu dolāru riska ierobežošanas instruments, kas noteikts kā nodrošinājums 300 miljonu dolāru neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā, un tad risks ir tagadnes valūtas kursa risks (EUR/USD) starp mātesuzņēmumu un C meitasuzņēmumu, un līdz 341 miljonam sterliņu mārciņu riska ierobežošanas instruments, kas noteikts kā nodrošinājums 341 miljonam sterliņu mārciņu neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā, un tad risks ir tagadnes valūtas kursa risks (EUR/GBP) starp mātesuzņēmumu un B meitasuzņēmumu;

300 miljonu dolāru riska ierobežošanas instruments, kas noteikts kā nodrošinājums 300 miljonu dolāru neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā, un tad risks ir tagadnes valūtas kursa risks (GBP/USD) starp B un C meitasuzņēmumu, un līdz 500 miljoniem sterliņu mārciņu riska ierobežošanas instruments, kas noteikts kā nodrošinājums 500 miljonu sterliņu mārciņu neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā, un tad risks ir tagadnes valūtas kursa risks (EUR/GBP) starp mātesuzņēmumu un B meitasuzņēmumu.

AG11 EUR/USD risks no mātesuzņēmuma neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā ir citāds nekā EUR/GBP risks no mātesuzņēmuma neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā. Tomēr AG10. punkta (a) apakšpunktā minētajā gadījumā mātesuzņēmums, nosakot savā turējumā esošo USD riska ierobežošanas instrumentu, jau ir pilnībā ierobežojis EUR/USD risku no saviem neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā. Ja mātesuzņēmums arī savā turējumā esošo GBP instrumentu būtu noteicis kā nodrošinājumu pret risku saviem 500 miljonu sterliņu mārciņu neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā, 159 miljoni sterliņu mārciņu no šādiem neto ieguldījumiem, kas ir tā USD neto ieguldījumu ekvivalents GBP C meitasuzņēmumā, tiktu apdrošināti divreiz pret GBP/EUR risku mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

AG12 AG10. punkta (b) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja mātesuzņēmums ierobežoto risku nosaka kā tagadnes valūtas kursa risku (GBP/USD) starp B un C meitasuzņēmumu, tad tikai GBP/USD daļu no tā 300 miljonu dolāru riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņām iekļauj mātesuzņēmuma ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē, kas attiecas uz C meitasuzņēmumu. Pārējās izmaiņas (159 miljonu sterliņu mārciņu GBP/EUR izmaiņu ekvivalents) tiek iekļautas mātesuzņēmuma konsolidētajā peļņā vai zaudējumos, kā noteikts AG5. punktā. Tā kā USD/GBP riska noteikšanā starp B un C meitasuzņēmumiem neiekļauj GBP/EUR risku, mātesuzņēmums var arī uzrādīt līdz 500 miljoniem sterliņu mārciņu no saviem neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā, un risks ir tagadnes valūtas kursa risks (GBP/EUR) starp mātesuzņēmumu un B meitasuzņēmumu.

B meitasuzņēmuma turējumā ir USD riska ierobežošanas instruments

AG13 Pieņemsim, ka B meitasuzņēmuma turējumā ir 300 miljonu dolāru ārējais parāds, par kuru iegūtie ieņēmumi mātesuzņēmumam ar starpuzņēmumu aizņēmumu ir nodoti sterliņu mārciņās. Tā kā gan B meitasuzņēmuma aktīvi, gan saistības ir palielinājušies par 159 miljoniem sterliņu mārciņu, tā neto aktīvi nemainās. B meitasuzņēmums varētu noteikt ārējo parādu kā nodrošinājumu pret GBP/USD risku saviem neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā savos konsolidētajos finanšu pārskatos. Mātesuzņēmums varētu saglabāt B meitasuzņēmuma veikto šāda riska ierobežojuma noteikšanu kā nodrošinājumu tā 300 miljonu dolāru neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā attiecībā uz GBP/USD risku (sk. 13. punktu), un mātesuzņēmums varētu noteikt savā turējumā esošo GBP riska ierobežošanas instrumentu kā nodrošinājumu visiem saviem 500 miljonu sterliņu mārciņu neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā. Pirmais nodrošinājums, ko noteicis B meitasuzņēmums, tiktu novērtēts, pamatojoties uz B meitasuzņēmuma funkcionālo valūtu (sterliņu mārciņām), un otrais nodrošinājums, ko noteicis mātesuzņēmums, tiktu novērtēts, pamatojoties uz mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu (eiro). Šādā gadījumā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos ar USD riska ierobežošanas instrumentu C meitasuzņēmumā no mātesuzņēmuma neto ieguldījumiem ir ierobežots tikai GBP/USD risks, nevis viss EUR/USD risks. Tāpēc visu EUR/GBP risku no mātesuzņēmuma 500 miljonu sterliņu mārciņu neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā var ierobežot mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

AG14 Tomēr jāizvērtē arī uzskaite par mātesuzņēmuma 159 miljonu sterliņu mārciņu aizņēmumu, kas maksājams B meitasuzņēmumam. Ja mātesuzņēmuma aizņēmumu, kas jāatmaksā, neuzskata par daļu no tā neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā, jo tas neatbilst 21. SGS 15. punktā noteiktajiem nosacījumiem, GBP/EUR ārvalstu valūtas starpība, kas izriet no tās pārrēķināšanas, ir jāiekļauj mātesuzņēmuma konsolidētajā peļņā vai zaudējumos. Ja 159 miljonu sterliņu mārciņu aizņēmumu, kas jāatmaksā B meitasuzņēmumam, uzskata par daļu no mātesuzņēmuma neto ieguldījumiem, šie neto ieguldījumi ir tikai 341 miljons sterliņu mārciņu un summa, ko mātesuzņēmums varētu noteikt kā nodrošināto posteni GBP/EUR riskam, attiecīgi samazinās no 500 miljoniem sterliņu mārciņu līdz 341 miljonam sterliņu mārciņu.

AG15 Ja mātesuzņēmums ir apvērsis B meitasuzņēmuma noteikto riska ierobežošanas attiecību, mātesuzņēmums B meitasuzņēmuma turējumā esošo 300 miljonu dolāru ārējo aizņēmumu var noteikt kā nodrošinājumu saviem 300 miljonu dolāru neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā attiecībā uz EUR/USD risku un savā turējumā esošo GBP riska ierobežošanas instrumentu var noteikt kā nodrošinājumu tikai līdz 341 miljonam sterliņu mārciņu no neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā. Šādā gadījumā abu nodrošinājumu efektivitāti aprēķina, pamatojoties uz mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu (eiro). Attiecīgi gan B meitasuzņēmuma turējumā esošā ārējā aizņēmuma USD/GBP vērtības izmaiņas, gan B meitasuzņēmumam maksājamā mātesuzņēmuma aizņēmuma GBP/EUR vērtības izmaiņas (USD/EUR kopsummas ekvivalents) iekļauj ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos. Tā kā mātesuzņēmums jau ir pilnībā apdrošinājis EUR/USD risku no saviem neto ieguldījumiem C meitasuzņēmumā, tas EUR/GBP riskam no saviem neto ieguldījumiem B meitasuzņēmumā var apdrošināt tikai līdz 341 miljonam sterliņu mārciņu.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 461/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Dominikānas Republikai paredzētās eksporta kompensācijas tika diferencētas, lai ņemtu vērā samazinātos muitas nodokļus, ko piemēro importam saskaņā ar importa tarifa kvotu atbilstīgi Saprašanās memorandam starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3). Ņemot vērā to, ka Dominikānas Republikā situācija tirgū ir mainījusies un ir palielinājusies sausā piena konkurence, kvota vairs netiek pilnībā izmantota. Lai maksimāli palielinātu kvotas izmantošanu, jāatceļ eksporta kompensāciju diferencēšana Dominikānas Republikai.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2006 (4) 3. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 218, 6.8.1998., 46. lpp.

(3) OV L 218, 6.8.1998., 45. lpp.

(4) OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp.

PIELIKUMS

No 2009. gada 5. jūnija piemērojamās eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0401 30 31 9100

L20

EUR/100 kg

10,43

0401 30 31 9400

L20

EUR/100 kg

16,34

0401 30 31 9700

L20

EUR/100 kg

18,02

0401 30 39 9100

L20

EUR/100 kg

10,43

0401 30 39 9400

L20

EUR/100 kg

16,34

0401 30 39 9700

L20

EUR/100 kg

18,02

0401 30 91 9100

L20

EUR/100 kg

20,56

0401 30 99 9100

L20

EUR/100 kg

20,56

0401 30 99 9500

L20

EUR/100 kg

30,26

0402 10 11 9000

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 10 19 9000

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 10 99 9000

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 21 11 9200

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 21 11 9300

L20

EUR/100 kg

28,17

0402 21 11 9500

L20

EUR/100 kg

29,24

0402 21 11 9900

L20

EUR/100 kg

31,00

0402 21 17 9000

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 21 19 9300

L20

EUR/100 kg

28,17

0402 21 19 9500

L20

EUR/100 kg

29,24

0402 21 19 9900

L20

EUR/100 kg

31,00

0402 21 91 9100

L20

EUR/100 kg

31,17

0402 21 91 9200

L20

EUR/100 kg

31,34

0402 21 91 9350

L20

EUR/100 kg

31,63

0402 21 99 9100

L20

EUR/100 kg

31,17

0402 21 99 9200

L20

EUR/100 kg

31,34

0402 21 99 9300

L20

EUR/100 kg

31,63

0402 21 99 9400

L20

EUR/100 kg

33,13

0402 21 99 9500

L20

EUR/100 kg

33,66

0402 21 99 9600

L20

EUR/100 kg

35,77

0402 21 99 9700

L20

EUR/100 kg

36,93

0402 29 15 9200

L20

EUR/100 kg

21,00

0402 29 15 9300

L20

EUR/100 kg

28,17

0402 29 15 9500

L20

EUR/100 kg

29,24

0402 29 19 9300

L20

EUR/100 kg

28,17

0402 29 19 9500

L20

EUR/100 kg

29,24

0402 29 19 9900

L20

EUR/100 kg

31,00

0402 29 99 9100

L20

EUR/100 kg

31,17

0402 29 99 9500

L20

EUR/100 kg

33,13

0402 91 10 9370

L20

EUR/100 kg

3,08

0402 91 30 9300

L20

EUR/100 kg

3,64

0402 91 99 9000

L20

EUR/100 kg

20,56

0402 99 10 9350

L20

EUR/100 kg

7,92

0402 99 31 9300

L20

EUR/100 kg

10,43

0403 90 11 9000

L20

EUR/100 kg

21,00

0403 90 13 9200

L20

EUR/100 kg

21,00

0403 90 13 9300

L20

EUR/100 kg

28,17

0403 90 13 9500

L20

EUR/100 kg

29,24

0403 90 13 9900

L20

EUR/100 kg

31,00

0403 90 33 9400

L20

EUR/100 kg

28,17

0403 90 59 9310

L20

EUR/100 kg

10,43

0403 90 59 9340

L20

EUR/100 kg

16,34

0403 90 59 9370

L20

EUR/100 kg

18,02

0404 90 21 9120

L20

EUR/100 kg

17,91

0404 90 21 9160

L20

EUR/100 kg

21,00

0404 90 23 9120

L20

EUR/100 kg

21,00

0404 90 23 9130

L20

EUR/100 kg

28,17

0404 90 23 9140

L20

EUR/100 kg

29,24

0404 90 23 9150

L20

EUR/100 kg

31,00

0404 90 81 9100

L20

EUR/100 kg

21,00

0404 90 83 9110

L20

EUR/100 kg

21,00

0404 90 83 9130

L20

EUR/100 kg

28,17

0404 90 83 9150

L20

EUR/100 kg

29,24

0404 90 83 9170

L20

EUR/100 kg

31,00

0405 10 11 9500

L20

EUR/100 kg

63,41

0405 10 11 9700

L20

EUR/100 kg

65,00

0405 10 19 9500

L20

EUR/100 kg

63,41

0405 10 19 9700

L20

EUR/100 kg

65,00

0405 10 30 9100

L20

EUR/100 kg

63,41

0405 10 30 9300

L20

EUR/100 kg

65,00

0405 10 30 9700

L20

EUR/100 kg

65,00

0405 10 50 9500

L20

EUR/100 kg

63,41

0405 10 50 9700

L20

EUR/100 kg

65,00

0405 10 90 9000

L20

EUR/100 kg

67,38

0405 20 90 9500

L20

EUR/100 kg

59,45

0405 20 90 9700

L20

EUR/100 kg

61,83

0405 90 10 9000

L20

EUR/100 kg

78,71

0405 90 90 9000

L20

EUR/100 kg

65,00

0406 10 20 9640

L04

EUR/100 kg

11,78

L40

EUR/100 kg

14,72

0406 10 20 9650

L04

EUR/100 kg

9,82

L40

EUR/100 kg

12,27

0406 10 20 9830

L04

EUR/100 kg

7,03

L40

EUR/100 kg

8,79

0406 10 20 9850

L04

EUR/100 kg

6,85

L40

EUR/100 kg

8,56

0406 20 90 9913

L04

EUR/100 kg

8,54

L40

EUR/100 kg

10,68

0406 20 90 9915

L04

EUR/100 kg

11,61

L40

EUR/100 kg

14,51

0406 20 90 9917

L04

EUR/100 kg

12,34

L40

EUR/100 kg

15,42

0406 20 90 9919

L04

EUR/100 kg

13,79

L40

EUR/100 kg

17,24

0406 30 31 9730

L04

EUR/100 kg

5,29

L40

EUR/100 kg

6,61

0406 30 31 9930

L04

EUR/100 kg

5,69

L40

EUR/100 kg

7,11

0406 30 31 9950

L04

EUR/100 kg

5,17

L40

EUR/100 kg

6,46

0406 30 39 9500

L04

EUR/100 kg

4,62

L40

EUR/100 kg

5,77

0406 30 39 9700

L04

EUR/100 kg

4,96

L40

EUR/100 kg

6,20

0406 30 39 9930

L04

EUR/100 kg

5,31

L40

EUR/100 kg

6,64

0406 30 39 9950

L04

EUR/100 kg

5,11

L40

EUR/100 kg

6,39

0406 40 50 9000

L04

EUR/100 kg

12,47

L40

EUR/100 kg

15,59

0406 40 90 9000

L04

EUR/100 kg

13,82

L40

EUR/100 kg

17,28

0406 90 13 9000

L04

EUR/100 kg

17,58

L40

EUR/100 kg

21,98

0406 90 15 9100

L04

EUR/100 kg

18,17

L40

EUR/100 kg

22,71

0406 90 17 9100

L04

EUR/100 kg

18,17

L40

EUR/100 kg

22,71

0406 90 21 9900

L04

EUR/100 kg

17,60

L40

EUR/100 kg

22,00

0406 90 23 9900

L04

EUR/100 kg

15,93

L40

EUR/100 kg

19,91

0406 90 25 9900

L04

EUR/100 kg

15,53

L40

EUR/100 kg

19,41

0406 90 27 9900

L04

EUR/100 kg

14,06

L40

EUR/100 kg

17,58

0406 90 32 9119

L04

EUR/100 kg

13,02

L40

EUR/100 kg

16,28

0406 90 35 9190

L04

EUR/100 kg

18,63

L40

EUR/100 kg

23,29

0406 90 35 9990

L04

EUR/100 kg

18,63

L40

EUR/100 kg

23,29

0406 90 37 9000

L04

EUR/100 kg

17,58

L40

EUR/100 kg

21,98

0406 90 61 9000

L04

EUR/100 kg

20,31

L40

EUR/100 kg

25,39

0406 90 63 9100

L04

EUR/100 kg

19,93

L40

EUR/100 kg

24,91

0406 90 63 9900

L04

EUR/100 kg

19,93

L40

EUR/100 kg

24,91

0406 90 69 9910

L04

EUR/100 kg

19,56

L40

EUR/100 kg

24,45

0406 90 73 9900

L04

EUR/100 kg

16,20

L40

EUR/100 kg

20,25

0406 90 75 9900

L04

EUR/100 kg

16,61

L40

EUR/100 kg

20,76

0406 90 76 9300

L04

EUR/100 kg

14,65

L40

EUR/100 kg

18,31

0406 90 76 9400

L04

EUR/100 kg

16,41

L40

EUR/100 kg

20,51

0406 90 76 9500

L04

EUR/100 kg

15,02

L40

EUR/100 kg

18,77

0406 90 78 9100

L04

EUR/100 kg

16,53

L40

EUR/100 kg

20,66

0406 90 78 9300

L04

EUR/100 kg

15,87

L40

EUR/100 kg

19,84

0406 90 79 9900

L04

EUR/100 kg

13,22

L40

EUR/100 kg

16,53

0406 90 81 9900

L04

EUR/100 kg

16,41

L40

EUR/100 kg

20,51

0406 90 85 9930

L04

EUR/100 kg

18,12

L40

EUR/100 kg

22,65

0406 90 85 9970

L04

EUR/100 kg

16,61

L40

EUR/100 kg

20,76

0406 90 86 9200

L04

EUR/100 kg

17,30

L40

EUR/100 kg

21,63

0406 90 86 9400

L04

EUR/100 kg

17,60

L40

EUR/100 kg

22,00

0406 90 86 9900

L04

EUR/100 kg

18,12

L40

EUR/100 kg

22,65

0406 90 87 9300

L04

EUR/100 kg

15,89

L40

EUR/100 kg

19,86

0406 90 87 9400

L04

EUR/100 kg

15,61

L40

EUR/100 kg

19,51

0406 90 87 9951

L04

EUR/100 kg

16,12

L40

EUR/100 kg

20,15

0406 90 87 9971

L04

EUR/100 kg

16,12

L40

EUR/100 kg

20,15

0406 90 87 9973

L04

EUR/100 kg

15,82

L40

EUR/100 kg

19,78

0406 90 87 9974

L04

EUR/100 kg

16,85

L40

EUR/100 kg

21,06

0406 90 87 9975

L04

EUR/100 kg

16,50

L40

EUR/100 kg

20,63

0406 90 87 9979

L04

EUR/100 kg

15,93

L40

EUR/100 kg

19,91

0406 90 88 9300

L04

EUR/100 kg

13,82

L40

EUR/100 kg

17,28

0406 90 88 9500

L04

EUR/100 kg

13,52

L40

EUR/100 kg

16,90

Galamērķi ir noteikti šādi.

L20

Visi galamērķi, izņemot:

(a)	trešās valstis: Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina un Amerikas Savienotās Valstis;

(b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

(d)	galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

L04

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbia, Kosova (), Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

L40

Visi galamērķi, izņemot:

(a)	trešās valstis: L04, Andora, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Turcija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Dienvidāfrika;

(b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

(d)	galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

(1) Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 462/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 2. jūnija.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2009. gada 2. jūnija, kompensācijas maksimālais apjoms par produktiem un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta a) un b) punktā un 2. pantā, ir noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3) OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.

PIELIKUMS

(EUR/100 kg)
Produkts	Eksporta kompensācijas nomenklatūras kods	Maksimālais eksporta kompensācijas apjoms eksportam uz galamērķi, kas minēts Regulas (EK) Nr. 619/2008 2. pantā
Sviests	ex ex 0405 10 19 9700	70,00
Sviesta eļļa	ex ex 0405 90 10 9000	84,50

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 463/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, konkursa posmam, kurš beidzas 2009. gada 2. jūnija, maksimālais kompensācijas apjoms par produktu un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta c) punktā un 2. pantā, ir EUR 24,00/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3) OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/22

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 464/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 395/2009 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 945/2008 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnija

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 258, 26.9.2008., 56. lpp.

(4) OV L 119, 14.5.2009., 21. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 5. jūnija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	27,01	3,18
1701 11 90 (1)	27,01	8,03
1701 12 10 (1)	27,01	3,05
1701 12 90 (1)	27,01	7,60
1701 91 00 (2)	30,72	9,87
1701 99 10 (2)	30,72	5,35
1701 99 90 (2)	30,72	5,35
1702 90 95 (3)	0,31	0,34

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 465/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka maksimālo sviesta iepirkuma cenu 6. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar konkursa procedūru, kas izsludināta ar Regulu (EK) Nr. 186/2009

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2008. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 105/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru sviesta iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 105/2008 16. panta 2. punktu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc 6. individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

6. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 186/2009 izsludināto konkursa procedūru sviesta iepirkšanai, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2009. gada 2. jūnijs, maksimālā iepirkuma cena ir EUR 220,00/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 64, 10.3.2009., 3. lpp.

(3) OV L 32, 6.2.2008., 3. lpp.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 466/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka maksimālo vājpiena pulvera iepirkuma cenu 4. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar uzaicinājumu uz konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 310/2009

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 310/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 17. pantu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc 4. individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

4. individuālajā uzaicinājumā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 310/2009 izsludināto konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkšanai, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2009. gada 2. jūnijā, maksimālā iepirkuma cena ir EUR 167,90/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 97, 16.4.2009., 13. lpp.

(3) OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/26

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 467/2009

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/1999 XX pielikuma IV daļā.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)	Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), nosaka, ka nozarēm, kas ražo konkrētas preces, par pazeminātām cenām jādara pieejams sviests un krējums.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma XVI daļā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā, nosaka, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(3) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp.

PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2009. gada 5. jūnija piemēro dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likmes

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

ex 0402 10 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5 % no svara (PG 2):

a)	eksportējot preces ar KN kodu 3501

—

b)	eksportējot citas preces

21,00

ex 0402 21 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu 26 % no svara (PG 3):

a)	eksportējot preces, kuru sastāvā PG 3 pielīdzināto produktu veidā ir pazeminātas cenas sviests vai krējums, kas iegūts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

36,15

b)	eksportējot citas preces

31,00

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 % no svara (PG 6):

a)	eksportējot preces, kas satur pazeminātas cenas sviestu vai krējumu, kas izgatavots saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1898/2005 izklāstītajiem nosacījumiem

65,00

b)	eksportējot preces, kas atbilst KN kodam 2106 90 98 un kuru piena tauku saturs ir 40 % vai vairāk no svara

66,52

c)	eksportējot citas preces

65,00

(1) Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz:

a)	trešām valstīm: Andoru, Svēto Krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli;

c)	Eiropas teritorijām, par kuru ārējām attiecībām atbild dalībvalsts un kuras nav iekļautas Kopienas muitas teritorijā: Gibraltāru:

d)	galamērķiem, kas minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/29

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 3. jūnijs),

ar ko izveido ekspertu grupu tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu

(2009/427/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (1) noteikti mērķi un principi, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai, un izklāstītas pamatprasības attiecībā uz bioloģisko produktu ražošanu, marķēšanu un kontroli augkopībā, lopkopībā un akvakultūras jomā.

(2)

Komisijas Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Rīcības plānu par ekoloģiski tīru pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību, ko pieņēma 2004. gada jūnijā (2), Komisija plāno izvērtēt situāciju un izklāstīt politikas izstrādes pamatus, tādējādi nodrošinot vispārēju stratēģisku redzējumu bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumam kopējā lauksaimniecības politikā. Jo īpaši Eiropas Rīcības plāna par ekoloģiski tīru pārtiku un bioloģisko lauksaimniecību pasākumā Nr. 11 ieteikts izveidot neatkarīgu ekspertu grupu tehnisku padomu sniegšanai.

(3)

Komisijai, iespējams, būs nepieciešami tehniski padomi, pieņemot lēmumu atļaut izmantot produktus, vielas un paņēmienus bioloģiskajā lauksaimniecībā un pārstrādē, izstrādājot vai uzlabojot bioloģiskās ražošanas noteikumus, un kopumā par jebkuru citu jautājumu attiecībā uz bioloģiskās ražošanas jomu. Tas ir sarežģīts un ilgs process, kur ir vajadzīgs augsts specializācijas līmenis.

(4)	Tādējādi ir jāizveido ekspertu grupa bioloģiskās ražošanas jomā un ir jādefinē tās uzdevumi un struktūra.

(5)	Šī grupa palīdzēs nodrošināt to, ka dažādās jomās saistībā ar bioloģisko ražošanu augsti kvalificēti tehniskie eksperti ir vieglāk pieejami.

(6)	Grupā jāiesaista zinātnieki un citi eksperti, kuri ir kompetenti bioloģiskajā ražošanā un sniegtu neatkarīgus, augsta līmeņa un pārredzamus tehniskos padomus Komisijai.

(7)	Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (3) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju.

(8)	Personas dati par grupas dalībniekiem ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ekspertu grupa tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu

Ar šo izveido ekspertu grupu tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu, turpmāk “grupa”.

2. pants

Uzdevums

Grupas uzdevums ir palīdzēt Komisijai:

a)	novērtēt produktus, vielas un paņēmienus, ko var izmantot bioloģiskajā ražošanā, ievērojot mērķus un principus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 834/2007;

b)	uzlabot spēkā esošos noteikumus un izstrādāt jaunus noteikumus par ražošanu;

c)	nodrošināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu bioloģiskās ražošanas jomā.

3. pants

Apspriešanās

1. Komisija var apspriest ar ekspertu grupu jebkurus jautājumus, kas attiecas uz bioloģiskās ražošanas jomu.

2. Ja konkrētajā jautājumā ir vēlams apspriesties ar grupu, tās priekšsēdētājs var par to informēt Komisiju.

4. pants

Dalībnieki un to iecelšana

1. Grupas sastāvā ir 13 dalībnieki.

2. Komisija ieceļ grupas dalībniekus, izvēloties speciālistus, kuri ir kompetenti jomās, kas minētas 2. pantā un 3. panta 1. punktā, un kuri pieteikušies, atbildot uz publisku uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Komisija var arī izveidot rezerves sarakstu no kandidātiem, kurus nevarēja iecelt par pastāvīgiem dalībniekiem, lai gan atlases procedūras gaitā viņi tika atzīti par piemērotiem darboties grupā.

3. Minēto sarakstu var izmantot, lai ieceltu grupas dalībnieku aizstājējus vai apakšgrupu dalībniekus.

4. Darba grupas dalībniekus un apakšgrupu dalībniekus ieceļ amatā privātpersonas statusā, un ieteikumus Komisijai viņi sniedz neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes.

5. Grupas dalībniekus ieceļ uz atjaunojamu trīs gadu pilnvaru termiņu, un dalībnieki drīkst palikt savā amatā tikai trīs pilnvaru termiņus pēc kārtas. Dalībnieki turpina darbu līdz pilnvaru beigām vai brīdim, kad tos saskaņā ar šā panta 6. punktu aizstāj cits dalībnieks.

6. Grupas dalībniekus, kuri vairs nespēj faktiski piedalīties grupas apspriedēs, kuri atkāpjas vai neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punktā vai Līguma 287. pantā, līdz to pilnvaru termiņa beigām var aizstāt ar citiem dalībniekiem.

7. Dalībnieki, kurus ieceļ privātpersonas statusā, katru gadu rakstiski apstiprina, ka viņi apņemas darboties sabiedrības interešu labā, kā arī apstiprina, ka viņiem nav tādu interešu vai ir intereses, kas varētu apdraudēt viņu objektivitāti. Katrā sanāksmē dalībnieki arī paziņo par jebkādu īpašu ieinteresētību, kas varētu ietekmēt viņu neatkarību saistībā ar izskatāmajiem darba kārtības jautājumiem.

8. To dalībnieku vārdus, kuri iecelti grupā vai apakšgrupās amatā privātpersonas statusā vai kuri iekļauti rezerves sarakstā, publicē Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un ekspertu grupu reģistrā. Datus par grupas dalībnieku vārdiem iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1. Grupa no tās dalībnieku vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus.

2. Vienojoties ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātu, var izveidot apakšgrupas īpašu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupas noteiktajiem uzdevumiem. Šādas grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas izvirzītos uzdevumus. Apakšgrupās nav vairāk par septiņiem dalībniekiem, kurus ieceļ no grupas dalībniekiem vai rezerves saraksta, kas minēts 4. panta 3. punktā.

3. Ja tas ir lietderīgi vai nepieciešami, Komisijas pārstāvis var lūgt piedalīties grupas vai apakšgrupas darbā ekspertus vai novērotājus, kuriem ir īpaša kompetence kādā darba kārtībā izskatāmā jautājumā.

4. Ja Komisija uzskata, ka informācija, kas iegūta, piedaloties grupas vai apakšgrupas darbā, ir saistīta ar konfidenciāliem jautājumiem, šo informāciju nedrīkst izpaust.

5. Grupas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās saskaņā ar Komisijas noteiktām procedūrām un grafiku. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Darba grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties procesos ieinteresēti Komisijas ierēdņi.

6. Grupa pieņem reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto standarta reglamentu (5).

7. Komisija var publicēt tīmeklī grupas darba kārtību, protokolus, jebkuru kopsavilkumu, secinājumu, secinājuma daļu vai darba dokumentu attiecīgā dokumenta oriģinālvalodā.

6. pants

Sanāksmju izdevumi

Komisija grupas dalībniekam un ekspertiem atlīdzina ceļa izdevumus un attiecīgā gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas ir saistīti ar grupas darbu, atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgajiem ekspertiem.

Par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar šo lēmumu, atlīdzība netiek izmaksāta.

Sanāksmju izdevumus atbildīgie Komisijas dienesti darba grupai atlīdzina piešķirtā gada budžeta robežās.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 3. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2) SEC(2004) 739.

(3) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(4) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(5) SEC(2005) 1004.

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 4. jūnijs),

ar ko, pielāgojot tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumu svina lietojumam piemaisījumu veidā Faradeja efekta fāzgriezējos no dzelzs–retzemju elementu granāta, ko izmanto šķiedru optikas sakaru sistēmās

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4165)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/428/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2002/95/EK noteikts, ka Komisijai jāpārskata elektrisko un elektronisko iekārtu materiālu un detaļu atbrīvojumi no minētās direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

(2)

Pabeigusi zinātniskās un tehniskās informācijas novērtējumu, Komisija uzskata, ka Faradeja efekta fāzgriezēji no dzelzs–retzemju elementu granāta, kuri atbilst Direktīvā 2002/95/EK noteiktajām maksimāli pieļaujamajām koncentrācijas vērtībām, šobrīd ir pieejami un ka jāpārskata šajā sakarā piešķirtais atbrīvojums.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/95/EK.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām personām. Apspriedē tika izteikta nepieciešamība nodrošināt to, ka ražotājiem ir pietiekami daudz laika, lai varētu atbilstīgi veikt Faradeja efekta fāzgriezēju no dzelzs–retzemju elementu granāta kvalifikāciju, ņemot vērā Direktīvā 2002/95/EK noteiktos ierobežojumus par svinu. Tāpēc jānodrošina, ka aizstāšanas radītā negatīvā ietekme uz vidi, veselību un/vai patērētāju drošību neatsver iespējamos tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību un/vai patērētāju drošību, it īpaši ar drošību saistītos aprīkojumos, piemēram, sakaru sistēmās.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK 18. pantu (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2002/95/EK pielikumu groza atbilstoši šā lēmuma pielikumam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 4. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(2) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 2002/95/EK pielikuma 22. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“22.	Svins piemaisījumu veidā Faradeja efekta fāzgriezējiem no dzelzs–retzemju elementu granāta, ko izmanto šķiedru optikas sakaru sistēmās līdz 2009. gada 31. decembrim.”

PAMATNOSTĀDNES

Eiropas Centrālā banka

5.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 139/34

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2009. gada 28. maijs),

ar ko groza Pamatnostādni ECB/2006/4 par rezervju pārvaldības pakalpojumiem euro valūtā, ko Eurosistēma sniedz ārpus euro zonas esošajām centrālajām bankām un valstīm, kā arī starptautiskajām organizācijām

(ECB/2009/11)

(2009/429/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu, 14.3. pantu un 23. pantu,

tā kā:

(1)

Divu līmeņu sistēmu aizstājot ar vienotu atbilstošā nodrošinājuma sistēmu, kas kopīga visām Eurosistēmas kredītoperācijām, jāgroza “rezervju” definīcija 2006. gada 7. aprīļa Pamatnostādnē ECB/2006/4 par rezervju pārvaldības pakalpojumiem euro valūtā, ko Eurosistēma sniedz ārpus euro zonas esošajām centrālajām bankām un valstīm, kā arī starptautiskajām organizācijām (1).

(2)	Pamatnostādne ECB/2006/4 jāgroza arī tāpēc, lai ieviestu standartizētu Eurosistēmas rezervju pārvaldības pakalpojumu, t. i., noguldījuma ar noteiktu termiņu, ko savā vārdā veic Eurosistēmas dalībnieks, pakalpojumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Pamatnostādni ECB/2006/4 groza šādi.

Ar šādu definīciju aizstāj “rezervju” definīciju 1. pantā:

“—

“rezerves” ir klienta euro denominētie atbilstošie aktīvi, piemēram, skaidrā nauda un visi vērtspapīri, kuri iekļauti vienotā sistēmā Eurosistēmas atbilstošo aktīvu datubāzē, kas aptver Eurosistēmas kredītoperācijām atbilstošos aktīvus un kas katru dienu tiek publicēta un atjaunināta ECB interneta lapā, izņemot: i) vērtspapīrus, kas ir “3. emitentu grupā” (t. i., uzņēmumi un citi emitenti), un, attiecībā uz pārējām emitentu grupām, vērtspapīrus, kas ir “V likviditātes kategorijā” (ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri), ii) aktīvus, kas tiek turēti tikai tādēļ, lai pildītu klienta pensiju izmaksas un saistītos pienākumus pret klienta bijušajiem vai esošajiem darbiniekiem, iii) īpaši nodalītos kontus, kurus klienti Eurosistēmas dalībniekā atvēruši, lai pārskatītu valsts parāda atmaksas grafiku starptautisko nolīgumu ietvaros, iv) citas euro denominētu aktīvu kategorijas, par kurām periodiski lemj ECB Padome.”

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 2. panta 4. punkta b) apakšpunktu:

“b)

noguldījumu ar noteiktu termiņu pakalpojumi:

—	klienta vārdā vai

—	savā vārdā,”.

2. pants

1. Šī pamatnostādne ir adresēta to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kas ieviesušas euro.

2. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

Frankfurtē pie Mainas, 2009. gada 28. maijā

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 107, 20.4.2006., 54. lpp.