30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 1935/2004 noteikts, ka aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi) ietilpst regulas darbības jomā un tādēļ uz šiem materiāliem un izstrādājumiem attiecas arī noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (pārtikas saskares materiāli). Attiecīgā gadījumā šādiem materiāliem un izstrādājumiem piemēro arī citus Kopienas noteikumus, piemēram, tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (2) un tās īstenošanas pasākumos un Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/357/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz izstrādājumiem, kuri to maldinošā izskata dēļ apdraud patērētāju veselību vai drošību (3).

(2)

Regula (EK) Nr. 1935/2004 nosaka galvenos principus, kuri jāievēro, lai novērstu atšķirības dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz pārtikas saskares materiāliem. Minētās regulas 5. panta 1. punkts paredz, ka attiecībā uz materiālu un izstrādājumu grupām var pieņemt īpašus pasākumus, un sīki apraksta vielu atļaušanas procedūru Kopienas mērogā gadījumam, ja konkrētajā tiesību aktā prasīts atļauto vielu saraksts.

(3)

Daži noteikumi, kas attiecas uz aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem, ir izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1935/2004. To skaitā ir noteikumi par pievienotajām aktīvajām vielām, kam jāatbilst Kopienas un dalībvalstu noteikumiem par pārtikas produktiem un marķēšanu. Īpašie noteikumi būtu jānosaka ar īpašu pasākumu.

(4)

Šī regula ir īpašs pasākums Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ar šo regulu būtu jānosaka īpaši noteikumi par aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem, kas piemērojami papildus ar Regulu (EK) Nr. 1935/2004 noteiktajām vispārējām prasībām par to nekaitīgu lietošanu.

(5)

Pastāv daudzi dažādi aktīvo un viedo materiālu un izstrādājumu veidi. Vielas, kas veic aktīvo un/vai viedo uzdevumu, var atrasties atsevišķā traukā, piemēram, nelielā papīra maisiņā, vai vielas var tiešā veidā iekļaut iepakojuma materiālos, piemēram, plastmasas pudeles plastmasas sastāvā. Šīs vielas, kas veic minētā materiāla un izstrādājuma aktīvo un/vai viedo uzdevumu (sastāvdaļas), būtu jānovērtē saskaņā ar šo regulu. Uz pasīvām daļām, piemēram, trauku, iepakojumu, kurā trauks atrodas, vai iepakojuma materiālu, kurā ir iekļauta viela, būtu jāattiecina īpaši Kopienas vai dalībvalsts mēroga noteikumi, kas piemērojami šiem materiāliem un izstrādājumiem.

(6)

Aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus var veidot dažādu materiālu veidu, piemēram, plastmasas, papīra un kartona vai aizsargkārtu un laku, viena vai vairākas kārtas vai daļas. Prasības attiecībā uz šiem materiāliem var būt pilnībā saskaņotas, tikai daļēji saskaņotas vai vēl Kopienas mērogā nesaskaņotas. Šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas vai dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē šādus materiālus.

(7)

Atsevišķā viela vai attiecīgā gadījumā vielu savienojums, kas veido sastāvdaļas, būtu jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka tas ir nekaitīgs un atbilst Regulā (EK) Nr. 1935/2004 noteiktajām prasībām. Dažos gadījumos, kad aktīvā vai viedā funkcija ir saistīta ar dažādu vielu savstarpēju iedarbību, kuras rezultātā funkcija tiek pastiprināta vai veidojas jaunas vielas, kuras veic aktīvo vai viedo funkciju, var būt nepieciešamība novērtēt un atļaut vielu savienojumu.

(8)

Regula (EK) Nr. 1935/2004 paredz, ka, ja īpaši pasākumi ietver vielu sarakstu, kas Kopienā atļautas izmantošanai to materiālu un izstrādājumu ražošanā, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, šīm vielām jāveic nekaitīguma novērtējums, pirms tās tiek atļautas.

(9)

Personai, kas ir ieinteresēta laist tirgū aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus vai to sastāvdaļas, proti, pieteikuma iesniedzējam, būtu lietderīgi iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama vielas vai vajadzības gadījumā vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļu, nekaitīguma novērtējumam.

(10)

Pēc derīga pieteikuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 9. un 10. pantu vielas vai vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļas, nekaitīguma novērtējums būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (Iestāde). Lai informētu pieteikuma iesniedzēju par nekaitīguma novērtēšanai iesniedzamajiem datiem, Iestādei būtu jāpublicē detalizēti norādījumi par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu. Lai ļautu īstenot jebkādus iespējamus ierobežojumus, pieteikuma iesniedzējam ir jānorāda atbilstoša analīzes metode vielas noteikšanai un daudzuma mērīšanai. Iestādei būtu jānovērtē, vai analīzes metode ir piemērota jebkāda ierosinātā ierobežojuma ievērošanas uzraudzībai.

(11)

Pēc konkrētas vielas vai vielu savienojuma nekaitīguma novērtējuma būtu jāpieņem riska pārvaldības lēmums par to, vai viela būtu iekļaujama Kopienas atļauto vielu sarakstā, kuras var izmantot aktīvajās un viedajās sastāvdaļās (Kopienas saraksts). Šis lēmums būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 23. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, nodrošinot ciešu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(12)

Kopienas sarakstā būtu jānorāda minētās vielas vai vielu savienojuma un – vajadzības gadījumā – sastāvdaļas vai materiāla, vai izstrādājuma, kuram tie pievienoti vai kurā tie iekļauti, identifikācijas dati, lietošanas nosacījumi, ierobežojumi un/vai specifikācijas. Vielas identifikācijā būtu jāiekļauj vismaz nosaukums un, ja pieejami un nepieciešami, CAS numuri, daļiņu izmērs, sastāvs vai citas specifikācijas.

(13)

Aktīvajos materiālos un izstrādājumos var būt apzināti iekļautas vielas, ko paredzēts pievienot pārtikas produktiem. Tā kā minētās vielas pārtikai tiek pievienotas apzināti, tās var izmantot vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas par to izmantošanu pārtikā noteikti attiecīgajos Kopienas vai dalībvalsts tiesību aktos. Ja Kopienas vai dalībvalsts noteikumi paredz vielas atļaušanu, vielai un tās izmantošanai būtu jāatbilst atļaušanas prasībām, kas paredzētas īpašajos pārtikas tiesību aktos, piemēram, tiesību aktos par pārtikas piedevām. Pārtikas piedevas un enzīmus var arī piestiprināt vai imobilizēt uz materiāla, lai tie tehnoloģiski iedarbotos uz pārtiku. Uz šādu izmantošanu attiecas tiesību akti par pārtikas piedevām un enzīmiem, un tādēļ uz to būtu jāattiecina tie paši noteikumi, kas uz pievienotajām aktīvajām vielām.

(14)

Viedās iepakošanas sistēmas lietotājam sniedz informāciju par pārtikas produktu stāvokli, un to sastāvā esošajam vielām nevajadzētu nonākt pārtikas produktos. Viedās iepakošanas sistēmas var novietot uz iepakojuma ārējās virsmas un nošķirt no pārtikas produktiem ar funkcionālo barjeru, tas ir, barjeru pārtikas saskares materiālos vai izstrādājumos, kas novērš vai samazina aiz tās atrodošos vielu migrāciju uz pārtikas produktiem. Pastāvot funkcionālajai barjerai, ir iespējams izmantot neatļautas vielas, ja vien tās atbilst noteiktiem kritērijiem un to migrācijas vērtība ir zemāka par konkrētu nosakāmu robežvērtību. Ņemot vērā zīdaiņu un citu īpaši uzņēmīgu personu pārtiku, kā arī grūtības, kas saistītas ar šāda veida analīzēm, kam raksturīga liela analītiskā pielaide, būtu jānosaka, ka maksimālais līmenis neatļautas vielas migrācijai pārtikā pāri funkcionālajai barjerai ir 0,01 mg/kg. Risks attiecībā uz jaunām tehnoloģijām, kas ražo vielas no elementārdaļiņām, piemēram, nanodaļiņām, kurām piemīt ķīmiskās vai fizikālās iezīmes, kas būtiski atšķiras no iezīmēm, kas piemīt lielāka izmēra daļiņām, būtu jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, līdz ir pieejama plašāka informācija par šādu jauno tehnoloģiju. Tādēļ uz tām nav jāattiecina funkcionālās barjeras koncepcija.

(15)

Īpašajā Kopienas pasākumā, kas attiecas uz aktīvā vai viedā materiāla pasīvo daļu, var noteikt prasības par materiāla inertumu, piemēram, vispārējo migrācijas robežu, kas piemērojama plastmasas materiāliem. Ja pievienojamā aktīvā sastāvdaļa ir iekļauta pārtikas saskares materiālā, uz kuru attiecas īpašs Kopienas pasākums, ir iespējams risks, ka, izdaloties aktīvajai vielai, tiek pārsniegta vispārējā migrācijas robežvērtība. Tā kā aktīvā iedarbība nav pasīvā materiāla raksturīga iezīme, tā izdalītās aktīvās vielas daudzums nav jāņem vērā, aprēķinot kopējo migrācijas vērtību.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 4. panta 5. punktā noteikts, ka aktīvie un viedie materiāli un izstrādājumi, kas jau nonākuši saskarē ar pārtiku, ir atbilstīgi jāmarķē, lai patērētājam ļautu identificēt sastāvdaļas, kas nav ēdamas. Lai patērētājiem nodrošinātu skaidrību, šādai informācijai ir jābūt saskaņotai. Tādēļ gadījumā, ja aktīvos un viedos materiālus un izstrādājumus vai to daļas varētu uzskatīt par ēdamiem, tie būtu jāmarķē ar attiecīgu uzrakstu un, ja tehniski iespējams, ar simbolu.

(17)

Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. pantā noteikts, ka materiāliem un izstrādājumiem ir jāpievieno rakstiska atbilstības deklarācija, kas apliecina, ka tie atbilst noteikumiem, kuri tiem piemērojami. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktu, lai pastiprinātu piegādātāju koordināciju un atbildību katrā izgatavošanas procesa stadijā, atbildīgajām personām būtu jādokumentē atbilstība attiecīgajiem noteikumiem atbilstības deklarācijā, kas ir pieejama klientiem. Turklāt katrā izgatavošanas procesa stadijā apliecinošajiem dokumentiem, kas ir par pamatu atbilstības deklarācijai, būtu jābūt pieejamiem tiesībaizsardzības iestādēm.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (4) 17. panta 1. punkts uzliek par pienākumu uzņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē, pārliecināties, ka pārtika atbilst attiecīgajiem noteikumiem. Regulas (EK) Nr. 1935/2004 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka aktīvajiem materiāliem un izstrādājumiem, kas, laižot tirgū, nav saskarē ar pārtikas produktiem, jāpievieno informācija par atļauto izmantojuma veidu vai veidiem un cita saistīta informācija, piemēram, to vielu nosaukumi un maksimālais daudzums, kas izdalās no aktīvajām sastāvdaļām, lai ļautu uzņēmējiem, kuri iesaistīti pārtikas apritē un kuri izmanto šos materiālus un izstrādājumus, nodrošināt atbilsmi visiem citiem attiecīgajiem Kopienas noteikumiem vai, ja tie nepastāv, valsts noteikumiem pārtikas aprites jomā, tostarp noteikumiem par pārtikas marķēšanu. Šim nolūkam, ievērojot konfidencialitātes prasību, pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem būtu jādara pieejama attiecīga informācija, kas tiem ļauj nodrošināt, ka apzināta izdalīšana vai migrācija no aktīviem un viediem materiāliem un izstrādājumiem uz pārtiku atbilst Kopienas vai dalībvalsts pārtikas tiesību aktos paredzētajām specifikācijām un ierobežojumiem.

(19)

Dalībvalstu tirgū jau ir vairāki aktīvi un viedi materiāli un izstrādājumi, tādēļ būtu jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu, lai pāreja uz Kopienas atļauju izsniegšanas procedūru ir netraucēta un neskar minēto materiālu un izstrādājumu izveidoto tirgu. Pieteikuma iesniedzējam būtu jādod pietiekams laiks, lai darītu zināmu vielas vai vielu savienojuma, kas veido sastāvdaļu, nekaitīguma novērtēšanai nepieciešamo informāciju. Tādēļ būtu jāparedz 18 mēnešu periods, kura laikā pieteikuma iesniedzēji nodrošina informāciju par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem. Turklāt šo 18 mēnešu laikā būtu jāļauj iesniegt jaunas vielas vai vielu savienojuma atļaujas pieteikumus.

(20)

Iestādei bez kavēšanās būtu jānovērtē visi pieteikumi par esošajām un jaunajām vielām, kas veido sastāvdaļas, par kurām pirmajā pieteikumu iesniegšanas posmā savlaicīgi un saskaņā ar iestādes norādījumiem ir iesniegts derīgs pieteikums.

(21)

Pēc tam, kad Komisija ir pabeigusi visu to vielu, par kurām saskaņā ar Iestādes norādījumiem pirmo 18 mēnešu laikā tika iesniegts derīgs pieteikums, nekaitīguma novērtēšanu, tai būtu jāsagatavo Kopienas atļauto vielu saraksts. Lai visiem pieteikuma iesniedzējiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus, Kopienas saraksts būtu jāsagatavo vienā paņēmienā.

(22)

Noteikums par atbilstības deklarāciju un īpašie marķēšanas noteikumi būtu jāpiemēro tikai sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai uzņēmējiem dotu pietiekamu laiku pielāgoties šiem jaunajiem noteikumiem.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“aktīvie materiāli un izstrādājumi” ir materiāli un izstrādājumi, kuru uzdevums ir paildzināt iepakotu pārtikas produktu glabāšanas laiku un saglabāt vai uzlabot to stāvokli; tajos apzināti iekļauj sastāvdaļas, kas izdala vielas iepakotajos pārtikas produktos vai to apkārtējā vidē vai absorbē vielas no šiem produktiem vai to apkārtējās vides;

b)

“viedie materiāli un izstrādājumi” ir materiāli un izstrādājumi, kas kontrolē iepakotu pārtikas produktu vai to apkārtējās vides stāvokli;

c)

“sastāvdaļa” ir atsevišķa viela vai atsevišķu vielu savienojums, kas veic materiāla vai izstrādājuma aktīvo un/vai viedo funkciju, tostarp produkti šo vielu in situ reakcijai; tā neietver pasīvās daļas, piemēram, materiālu, kuram sastāvdaļas pievienotas vai kurā tās iekļautas;

d)

“funkcionālā barjera” ir barjera, kas sastāv no viena vai vairākiem pārtikas saskares materiālu slāņiem un nodrošina to, ka gatavie materiāli vai izstrādājumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta un šīs regulas noteikumiem;

e)

“aktīvie izdalītājmateriāli un izdalītājizstrādājumi” ir aktīvie materiāli un izstrādājumi, kuros apzināti iekļautas sastāvdaļas, kas izdala vielas iepakotajos pārtikas produktos, uz tiem vai to apkārtējā vidē;

f)

“izdalītās aktīvās vielas” ir vielas, ko noteikta uzdevuma veikšanai ir plānots izdalīt no aktīvajiem izdalītājmateriāliem un izdalītājizstrādājumiem iepakotajos pārtikas produktos, uz tiem vai to apkārtējā vidē.

a)

ir piemēroti un iedarbīgi plānotā mērķa sasniegšanai;

b)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. pantā izklāstītajām vispārējām prasībām;

c)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 4. pantā izklāstītajām īpašajām prasībām;

d)

atbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajām marķēšanas prasībām;

e)

atbilst šīs regulas II nodaļā izklāstītajām prasībām par sastāvu;

f)

atbilst šīs regulas III un IV nodaļā izklāstītajām prasībām par marķēšanu un deklarēšanu.

a)

izdalītās aktīvās vielas, ja tās atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

vielas, uz kurām attiecas Kopienas vai dalībvalsts noteikumi par pārtikas produktiem, kuras ir pievienotas vai iekļautas aktīvajos materiālos un izstrādājumos, piestiprinot vai imobilizējot uz tiem, lai tehnoloģiski iedarbotos uz pārtikas produktiem, ja tās atbilst 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

c)

vielas, ko izmanto sastāvdaļās, kas nav tiešā saskarē ar pārtikas produktiem vai to apkārtējo vidi un ir atdalītas no pārtikas produktiem ar funkcionālo barjeru, ja tās atbilst 10. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un neietilpst nevienā no šādām kategorijām:

a)

vielas(-u) identifikācijas datus;

b)

vielas(-u) funkciju;

c)

atsauces numuru;

d)

attiecīgā gadījumā vielas(-u) vai sastāvdaļas izmantošanas nosacījumus;

e)

attiecīgā gadījumā vielas(-u) izmantošanas ierobežojumus un/vai specifikācijas;

f)

attiecīgā gadījumā materiāla vai izstrādājuma, kuram ir pievienota viela vai sastāvdaļa, izmantošanas nosacījumus.

a)

ar uzrakstu “NEĒDAMS”; un

b)

ja tas ir tehniski iespējams, norāda I pielikumā attēloto simbolu.

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/12

(1)

Dalībvalstīm jāievēro Kopienas tiesību aktos attiecībā uz lauksaimniecību noteiktie termiņi atbalsta maksājumiem saņēmējiem. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 16. pantā paredzēts, ka gadījumā, ja maksājumu aģentūras neievēro šādus termiņus, tiek zaudētas tiesības uz Kopienas finansējumu attiecībā uz maksājumiem, izņemot noteiktajos gadījumos un atbilstīgi noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, ievērojot proporcionalitātes principu.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (2) 9. pantu samazināšana nenotiek, ja pēc termiņa samaksātie izdevumi nepārsniedz 4 % no izdevumiem, kuri samaksāti pirms termiņa.

(3)

Īpašās lauksaimniecības komitejas sanāksmē 2008. gada 6. oktobrī (3) Komisija paziņoja par Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. pantā paredzētā 4 % sliekšņa paaugstināšanu līdz 5 %. Tādēļ ir lietderīgi paaugstināt slieksni attaisnotajiem novēlotajiem maksājumiem. Jaunais slieksnis jāpiemēro, ja maksājuma termiņš beidzas pēc 2009. gada 15. oktobra.

(4)

Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulas (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (4) 8. panta 1. punktā paredzēts, ka kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras piešķirtas dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu, pēc modulācijas un brīvprātīgās modulācijas piemērošanas, neskarot finanšu disciplīnu, izņemot tiešo maksājumu, ko piešķir saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 247/2006 (5) un (EK) Nr. 1405/2006 (6), nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV pielikumā. Lai nodrošinātu finanšu disciplīnu, jāpieņem īpaši noteikumi, lai izvairītos no tā, ka maksājumu termiņu neievērošana varētu būt par iemeslu kopējo izdevumu par tiešajiem maksājumiem maksimāli pieļaujamā lieluma pārsniegšanai attiecīgajā finanšu gadā.

(5)

Turklāt saskaņā ar pašreizējo praksi un pārredzamības nodrošināšanai daži noteikumi jāprecizē sīkāk.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 883/2006.

(7)

Grozījumi ir jāpiemēro no 2009. gada 16. oktobra, ja dalībvalstis saņēmušas ieņēmumus un veikušas izdevumus par 2010. gadu un turpmākajiem finanšu gadiem.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

1)

Regulas 9. pantu groza šādi:

2)

Regulas 19. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Summas, kas ieturētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 3. un 4. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1655/2004 1. pantu, un iespējamie procenti, ko tās veido un kas nav samaksāti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 963/2001 (10) 1. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1655/2004 3. panta 1. punktu, tiks ieskaitītas ELGF kontā kopā ar attiecīgā finanšu gada oktobra izdevumiem. Vajadzības gadījumā izmanto šīs regulas 7. panta 2. punktā minēto maiņas kursu.

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/15

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1898/2005 (2) nosaka sīki izstrādātus noteikumus atbalsta shēmas īstenošanai attiecībā uz dažu piena produktu pārpalikuma daudzumu realizāciju. Minēto shēmu, kas bija paredzēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 101. pantā, atcēla ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 72/2009 par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, izdarot grozījumus Regulās (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1405/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. 479/2008 un atceļot Regulas (EEK) Nr. 1883/78, (EEK) Nr. 1254/89, (EEK) Nr. 2247/89, (EEK) Nr. 2055/93, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 2596/97, (EK) Nr. 1182/2005 un (EK) Nr. 315/2007 (3).

(2)

Šajā kontekstā, lai sekmētu rentablāku intervences sviesta noietu, kā arī vienkāršošanas nolūkā jāatceļ arī noteikumi par intervences krājumu pārdošanu izmantošanai mīklas izstrādājumu, saldējumu un citu pārtikas produktu ražošanā.

(3)

Tādēļ jāatceļ Regula (EK) Nr. 1898/2005.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 101. pants ir svītrots ar Regulu (EK) Nr. 72/2009 no 2009. gada 1. jūlija. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1898/2005 ir jāatceļ no minētās dienas. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1898/2005 78. pantā ir noteikts, ka sviests var tikt pārņemts, sākot ar iepriekšējā mēneša 20. dienu pirms kalendārā mēneša, kas norādīts uz zīmes, līdz tā mēneša 10. dienai, kas seko uz zīmes norādītajam kalendārajam mēnesim. Lai ļautu uzņēmējiem pilnībā izmantot zīmes, kas derīgas līdz pat 2009. gada jūnijam (ieskaitot), attiecībā uz minētajām zīmēm joprojām būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1898/2005 IV nodaļa.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/16

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2009. gada 1. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/19

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis bija nodrošināt jo īpaši to, lai situācija ekonomikā un budžeta stāvoklis būtu pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu Komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Francijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Franciju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Francijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti tālāk minētie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar informāciju, ko Francijas iestādes paziņoja 2009. gada 6. februārī, kopējais valsts deficīts Francijā sasniedza 3,2 % no IKP 2008. gadā (4), tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Saskaņā ar 104. panta 3. punktu sastādītajā Komisijas ziņojumā pausts uzskats, ka deficīts bijis tuvu atsauces vērtībai 3 % no IKP, tomēr nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Tiek lēsts, ka IKP pieaugums 2008. gadā sasniedza 0,7 % no IKP, pēc 2,2 % 2007. gadā. Nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi valsts budžeta deficīts sasniegs 5,4 % no IKP 2009. gadā un, politikai nemainoties, tas tikai mazliet samazināsies līdz 5 % 2010. gadā, jo atveseļošanas plāns vairs neietekmēs budžetu. Tādējādi Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Francijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/21

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, ka ekonomiskais un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja tā uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu Komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Grieķiju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Grieķijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti tālāk minētie secinājumi.

(7)

2007. gadā valsts budžeta deficīts Grieķijā sasniedza 3,5 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi valsts budžeta deficīts, atskaitot vienreizējos pasākumus, tiek lēsts 3,6 % apmērā no IKP 2008. gadā (vai 3,4 % no IKP, ieskaitot vienreizējos pasākumus). Minētā aplēse pamatojas uz reālo IKP pieauguma rādītāju 2008. gadā: 2,9 %, un tajā ņemta vērā jaunākā informācija saistībā ar Likuma par 2008. gada budžetu izpildi. Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē attiecībā uz 2009. gadu lēsts, ka valsts budžeta deficīts, atskaitot vienreizējos pasākumus, būs 4,4 % no IKP (3,7 % ieskaitot ieņēmumus no vienreizējiem pasākumiem); prognoze tika pamatota ar reālā IKP pieauguma prognozi 0,2 % apmērā un piesardzīgu Likuma par 2009. gada budžetu izvērtējumu, ko parlaments apstiprināja 21. decembrī. Pieņemot, ka politika nemainīsies un vienreizējie pasākumi tiks pārtraukti, prognozēts, ka 2010. gada budžeta deficīts būs 4,2 % no IKP. Tādējādi Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(8)

Valsts kopējais parāds 2007. gadā bija 94,8 % no IKP un 2008. gadā 94,6 % no IKP, tādējādi tas krietni pārsniedz Līguma atsauces vērtību – 60 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi valsts kopējā parāda attiecība turpinās pieaugt, sasniedzot 96,25 % 2009. gadā un 2010. gadā – 98,5 % no IKP. Pašreizējais deficīta līmenis un aplēses par izaugsmi vidējā termiņā nav saderīgas ar parāda attiecību, kas virzās uz līmeni zem 60 % no IKP. Nevar uzskatīt, ka parāda attiecība pietiekami ātri samazinās un tuvinās atsauces vērtībai Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē.

(9)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Grieķijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/23

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, ka ekonomiskais un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja tā uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto atzinumu, ir secinājusi, ka Īrijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Īriju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Īrijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir izdarīti šādi secinājumi.

(7)

Saskaņā ar stabilitātes programmas atjauninājumu kopējais valsts deficīts Īrijā sasniedza 6,3 % no IKP 2008. gadā, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Deficīts nebija tuvu atsauces vērtībai 3 % no IKP, tomēr var uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā. Tas jo īpaši ir smaga ekonomikas krituma rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozē lēsts, ka Īrijas reālā IKP pieaugums 2008. gadā ir bijis izteikti negatīvs (– 2,0 %, t. i., nedaudz sliktāk, nekā bija prognozējušas Īrijas iestādes (– 1,4 %) stabilitātes programmas atjauninājuma 2009. gada janvāra papildinājumā).

(8)

Turklāt nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi, ņemot vērā 2009. gada budžetā šim gadam paredzētos pasākumus (bet neņemot vērā 2009. gada februārī paziņoto papildu konsolidācijas pasākumu paketi 1 % apmērā no IKP), deficīts 2009. gadā pieaugs līdz 11 % no IKP un 2010. gadā, ja netiks mainīta politika, – vēl līdz 13 % no IKP. Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(9)

Valsts kopējais parāds 2008. gadā bija 40,6 % no IKP, t. i., saglabājās zem atsauces vērtības 60 % no IKP. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi parāda līmenis turpinās strauji pieaugt, līdz 2010. gadam pārsniedzot atsauces vērtību 60 % no IKP.

(10)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Īrijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/25

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir sakārtotas valsts finanses kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, stabilai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, ko regulē Līguma 104. pants, kuru sīkāk izskaidro Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti citi noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta 2005. gada reformu tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību. Tā mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, ka ekonomiskais un budžeta stāvoklis ir pilnībā ņemts vērā visos pārmērīga budžeta deficīta procedūras posmos. Tādējādi Stabilitātes un izaugsmes pakts kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā situāciju ekonomikā.

(5)

Līguma 104. panta 5. punktā noteikts, ka Komisija adresē Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija, ņēmusi vērā savu ziņojumu saskaņā ar 104. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu Komitejas atzinumu saskaņā ar 104. panta 4. punktu, ir secinājusi, ka Spānijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Padomei šādu atzinumu par Spāniju 2009. gada 24. martā (3).

(6)

Līguma 104. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei būtu jāizskata jebkādi apsvērumi, ko, iespējams, vēlētos iesniegt attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Spānijas gadījumā šā vispārējā novērtējuma rezultātā ir pieņemti tālāk minētie secinājumi.

(7)

Saskaņā ar stabilitātes programmas 2009. gada janvāra atjauninājumu tiek lēsts, ka Spānijas valsts budžeta deficīts 2008. gadā sasniedzis 3,4 % no IKP un tādējādi pārsniedzis atsauces vērtību 3 % no IKP. Deficīts ir bijis tuvu atsauces vērtībai 3 % no IKP, tomēr nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta izņēmuma kārtā Līgumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajā nozīmē, lēšot, ka Spānijas reālā IKP pieaugums 2008. gadā ir sasniedzis 1,2 % no IKP salīdzinājumā ar 3,7 % 2007. gadā, un starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu saglabājusies pozitīva. Turklāt nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība ir pārsniegta tikai uz laiku.

(8)

Saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozi, kurā ņemti vērā deficītu palielinoši vienreizējie pasākumi ½ % no IKP apmērā, kopējais valsts deficīts 2009. gadā palielināsies līdz 6,2 % no IKP. Šī prognoze bija balstīta uz paredzamo IKP samazināšanos par 2 % un uz piesardzīgu novērtējumu attiecībā uz 2009. gada Budžeta likumu un fiskālajiem pasākumiem, par kuriem Spānijas iestādes paziņoja 2008. gada 27. novembrī. Kā parasti pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek prognozēts, ka 2010. gadā deficīts būs 5,7 % no IKP. Tādējādi Līgumā minētais deficīta kritērijs nav izpildīts.

(9)

Valsts kopējais parāds saglabājas krietni zem atsauces vērtības 60 % no IKP; saskaņā ar 2009. gada janvāra stabilitātes programmas aprēķiniem 2008. gadā tas bija 39,5 % no IKP. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada janvāra starpposma prognozēm kopējā valsts parāda attiecība pret IKP būtiski pieaugs, 2010. gadā sasniedzot 53 %.

(10)

Gatavojot Padomes lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu atbilstīgi 104. panta 6. punktam, “būtiskos faktorus” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punktu drīkst ņemt vērā tikai tad, ja vienlaikus ir pilnībā izpildīti divi nosacījumi, proti, ka budžeta deficīts joprojām saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ka atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai uz laiku. Spānijas gadījumā šie abi nosacījumi nav izpildīti. Tāpēc šā lēmuma pieņemšanas gaitā nav ņemti vērā būtiskie faktori,

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/27

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/28

30.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/29

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/133/EK (2) Portugāle īsteno apkarošanas plānu pret priedes koka nematodes izplatību.

(2)

Apvienotā Karaliste 2009. gada 16. janvārī informēja Komisiju par to, ka aizturēts Portugāles izcelsmes koka iepakojuma materiāls, kas satur dzīvas priedes koksnes nematodes (PKN) un kas nav marķēts atbilstīgi FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 “Vadlīnijas, pēc kurām regulējami starptautiskajā tirdzniecībā izmantojami koka iepakojuma materiāli” (turpmāk tekstā “FAO Starptautiskais fitosanitāro pasākumu standarts Nr. 15”), kā noteikts Lēmumā 2006/133/EK.

(3)

Beļģija 2009. gada 20. februārī informēja Komisiju par pieciem neatbilstošiem mizas un koksnes atlikumu sūtījumiem no Portugāles. Aizturētajai mizai bija pievienotas apliecības par fumigāciju. Bet Lēmumā 2006/133/EK noteikta prasība, ka miza ir jāapstrādā termiski. Saistībā ar aizturēto koksnes atlikumu sūtījumu turklāt tika atklātas neatbilstības pavaddokumentos.

(4)

Spānija 2009. gada 11. februārī informēja Komisiju par to, ka aizturēti uzņēmīgas koksnes mizas un koksnes atlikumu sūtījumi no Portugāles, kuros tika atrastas dzīvas PKN. Spānija 2009. gada 20. februārī un 3. martā informēja Komisiju par to, ka aizturēti uzņēmīgas koksnes sūtījumi no Portugāles, kuriem nebija pievienotas auga pases, kā noteikts Lēmuma 2006/133/EEK pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā. Spānija 2009. gada 3., 6. un 18. martā informēja Komisiju par to, ka aizturēti koka iepakojuma materiālu sūtījumi no Portugāles, kas nebija marķēti atbilstīgi FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15, kā noteikts Lēmumā 2006/133/EK.

(5)

Īrija 2009. gada 1. aprīlī informēja Komisiju par to, ka aizturēti koka iepakojuma materiāli no Portugāles, kuros tika atrastas dzīvas PKN. Turklāt Īrija 2009. gada 21. aprīlī informēja Komisiju par to, ka aizturēti četri koka iepakojuma materiālu sūtījumi no Portugāles, kas nebija marķēti atbilstīgi FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15.

(6)

Lietuva 2009. gada 24. martā un 3. aprīlī informēja Komisiju par to, ka aizturēts koka iepakojuma materiāls no Portugāles, kas nav marķēts atbilstīgi FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15.

(7)

Pārbaudēs, ko Komisija veica Portugālē no 2009. gada 2. līdz 11. martam, tika konstatēts, ka koka un koka iepakojuma materiālu pārvietošana netiek pilnībā kontrolēta, kā noteikts Lēmumā 2006/133/EK. Jo īpaši, veicot ceļa kontroles uz Spānijas robežas, inspektori atklāja vairākus neatbilstības gadījumus. Tāpēc nevar izslēgt PKN izplatīšanās risku ārpus norobežotajiem rajoniem Portugālē.

(8)

Ņemot vērā šos jaunos konstatējumus vairākās dalībvalstīs un Komisijas veiktās pārbaudes rezultātus, Portugālei līdz maksimāli iespējamam kontroles līmenim ir jāpastiprina oficiālās kontroles, kas tiek veiktas attiecībā uz uzņēmīgas koksnes, mizas un augu pārvadājumiem no norobežotajiem rajoniem un citiem rajoniem, lai nodrošinātu Lēmumā 2006/133/EK paredzēto nosacījumu ievērošanu. Veicot šīs oficiālās kontroles, galvenā uzmanība jāpievērš pārvadājumiem, kam ir vislielākais risks dzīvu PKN izplatīšanā ārpus norobežotajiem rajoniem. Lai mazinātu krāpšanas risku, oficiālās pārbaudes ir jāveic vietās, kur uzņēmīga koksne, miza un augi šķērso norobežoto rajonu robežu. Par šo oficiālo kontroles pasākumu rezultātiem reizi nedēļā ir jāziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, lai tās varētu cieši sekot situācijas attīstībai Portugālē.

(9)

Turklāt, lai pastiprinātu tādu materiālu uzraudzību, kuri varētu izraisīt dzīvu PKN izplatīšanos citās dalībvalstīs, ir lietderīgi paaugstināt dalībvalstīs veikto oficiālo kontroles pasākumu līmeni attiecībā uz uzņēmīgas koksnes, mizas un augu sūtījumiem, kuru izcelsme ir Portugālē un kurus ieved šo valstu teritorijā. Oficiālajos kontroles pasākumos ir jāietver dokumentu pārbaude, identitātes pārbaude un vajadzības gadījumā fitosanitārā pārbaude, kurā var iekļaut PKN klātbūtnes testu. Oficiālo kontroles pasākumu biežumam ir jābūt proporcionālam riskam. Ja tiek konstatēta neatbilstība, veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK.

(10)

Pašlaik Lēmumā 2006/133/EK nav noteiktas prasības attiecībā uz tādas uzņēmīgas koksnes pārvietošanu, kuras izcelsme nav norobežotajos rajonos un kas ir kravas stiprinājumu, starpliku un balstu veidā, tai skaitā tādas, kas nav saglabājusi savu dabīgi apaļo virsmu, kā arī iepakojuma kastu, kārbu, redeļu kastu, mucu un līdzīgu iepakojumu, paliktņu, kastu paliktņu un citu kravu paliktņu, paliktņu apmaļu veidā, neatkarīgi no tā, vai to faktiski izmanto, pārvadājot jebkādus priekšmetus (turpmāk tekstā “uzņēmīgi koka iepakojuma materiāli”) no norobežotajiem rajoniem uz dalībvalstu vai trešo valstu apgabaliem, kā arī šo materiālu pārvietošanu no tās norobežotā rajona daļas, par kuru ir zināms, ka tajā sastopama PKN, uz norobežoto rajonu daļu, kas noteikta kā buferzona.

(11)

Šādu prasību trūkums izskaidrojams ar faktu, ka uzņēmīgi koka iepakojuma materiāli, kuru izcelsme nav norobežotajos rajonos, nerada PKN izplatīšanas risku, pat ja tos pārvieto norobežotā rajona robežās. Tomēr šādus koka iepakojuma materiālus pašlaik nav iespējams atšķirt no koka iepakojuma materiāliem, kuru izcelsme ir norobežotajos rajonos un kuri pretrunā Lēmumam 2006/133/EK nav marķēti saskaņā ar FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumu.

(12)

Tādējādi, piemērojot piesardzības principu, jebkuras izcelsmes uzņēmīgi koka iepakojuma materiāli, kas tiek izvesti no norobežotajiem rajoniem un kas nav marķēti atbilstīgi FAO Starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 15 II pielikumam, dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm ir jāuzskata par materiāliem, kuri neatbilst Lēmumam 2006/133/EK. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt pārvietot šādus materiālus, kuru izcelsme nav norobežotajos rajonos, no norobežotajiem rajoniem uz dalībvalstu vai trešo valstu apgabaliem, kas nav norobežotie rajoni, kā arī aizliegt šo materiālu pārvietošanu no tās norobežoto rajonu daļas, par kuru ir zināms, ka tajā sastopamas PKN, uz norobežoto rajonu daļu, kas noteikta kā buferzona, izņemot gadījumus, kad var konstatēt, ka materiāli nerada PKN izplatīšanas risku.

(13)

Šādi materiāli ir brīvi no PKN izplatīšanas riska, ja tie ir apstrādāti saskaņā ar kādu no apstrādes veidiem, kas minēti I pielikumā FAO Starptautiskajam fitosanitāro pasākumu standartam Nr. 15 un marķēti saskaņā ar minētā standarta II pielikumu. Pašlaik nav citas alternatīvas, kas nodrošina tādu pašu garantiju līmeni, jo īpaši tāpēc, ka Kopienā nav izveidota sistēma, kas izvirza prasību dalībvalsts atbildīgām oficiālām iestādēm apliecināt uzņēmīgu koka iepakojuma materiālu izgatavošanā izmantotas koksnes izcelsmi, un arī tāpēc, ka šādu prasību ieviešana nav iespējama īstermiņā.

(14)

Ir norādes, ka kārbām, kas pilnībā izgatavotas no koksnes, kas nav biezāka par 6 mm, ir mazāks risks izplatīt PKN nekā biezākas koksnes kārbām. Tāpēc ir lietderīgi neattiecināt uz tādām kārbām neatkarīgi no to izgatavošanā izmantotās koksnes izcelsmes noteikumus par apstrādi un marķēšanu, kas noteikti FAO Starptautiskajā fitosanitāro pasākumu standartā Nr. 15.

(15)

Lai dotu uzņēmējiem pietiekami laika pielāgoties prasībām, kas noteiktas šajā lēmumā, to piemēro, sākot no 2009. gada 16. jūnija.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Pēc pirmās daļas 2. pantā iekļauj šādu daļu:

“Pārbaudot atbilstību pielikuma 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Portugāle līdz maksimālam iespējamam kontroles līmenim piemēro oficiālos kontroles pasākumus, kas tiek veikti attiecībā uz uzņēmīgas koksnes, mizas un augu pārvadājumiem no norobežotajiem rajoniem Portugāles teritorijā uz citiem dalībvalstu vai trešo valstu rajoniem, kas nav norobežoti. Portugāle īpašu uzmanību pievērš pārvadājumiem, kam ir vislielākais risks dzīvu PKN izplatīšanā ārpus norobežotajiem rajoniem. Šos oficiālos kontroles pasākumus veic vietās, kur uzņēmīgu koksnes, mizas un augu sūtījumi šķērso norobežoto rajonu robežu. Par visiem rezultātiem Komisiju un pārējās dalībvalstis informē reizi nedēļā.”

2.

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Galamērķa dalībvalstis, izņemot Portugāli, veic oficiālos kontroles pasākumus attiecībā uz uzņēmīgu koksni, mizu un augiem no Portugāles, kas ievesti to teritorijā. Šajos kontroles pasākumos iekļauj dokumentu pārbaudi, kurā pārbauda marķējumu un tā atbilstību šā lēmuma prasībām, identitātes pārbaudi un vajadzības gadījumā fitosanitāro pārbaudi, kurā var iekļaut PKN klātbūtnes testu.

2.   Saskaņā ar 1. punktu veikto oficiālo kontroles pasākumu biežums ir atkarīgs jo īpaši no riska, kas saistīts ar dažāda veida uzņēmīgu koksni, mizu un augiem, un no tā, kā uzņēmējs, kas atbildīgs par uzņēmīgas koksnes, mizas un augu pārvietošanu, iepriekš ievērojis šā lēmuma prasības.

3.   Ja atbilstīgi 1. punktam veiktu oficiālo kontroles pasākumu laikā tiek konstatētas neatbilstības, veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 11. pantu.”

3.

Pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.