21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

(1)

Komisija 1999. gada oktobrī sāka izmeklēšanu (2) attiecībā uz tādu poliestera štāpeļšķiedru (turpmāk PSF) importu, kuru izcelsme ir Korejas Republikā (turpmāk “sākotnējā izmeklēšana”). 2000. gada jūlijā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1472/2000 (3) tika piemēroti antidempinga pagaidu maksājumi, un 2000. gada decembrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2852/2000 (4) tika piemēroti galīgie antidempinga maksājumi.

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija 2003. gada decembrī sāka (5) starpposma pārskatīšanu (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšana”) par antidempinga maksājumiem, ko piemēro, inter alia, Korejas Republikas izcelsmes PSF importam. Importam no Korejas Republikas piemērotos maksājumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2005 (6).

(3)

Huvis Corporation (turpmāk “Huvis”) 2005. gada 10. jūnijā iesniedza prasību (7) Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā (turpmāk “PIT”) anulēt Regulas (EK) Nr. 428/2005 2. pantu, ciktāl tas attiecas uz Huvis piemēroto antidempinga maksājuma likmi.

(4)

PIT (8)2008. gada 8. jūlijā attiecībā uz Huvis anulēja Regulas (EK) Nr. 428/2005 2. pantu.

(5)

PIT, inter alia, konstatēja, ka iestādes, aprēķinot individuālo maksājuma likmi uzņēmumam Huvis, nepietiekami pamatoja, kāpēc sākotnējā un pārskatīšanas izmeklēšanā izmantotas dažādas metodikas. Saistībā ar minēto iestāžu secinājumi tika uzskatīti par neatbilstošiem pamatregulas 11. panta 9. punktam.

(6)

Pēc tam Regulas (EK) Nr. 428/2005 2. pants attiecīgi tika anulēts tādā apjomā, kādā antidempinga maksājumi, kas piemēroti Huvis ražotajām un uz Eiropas Kopienu eksportētajām precēm, pārsniedza maksājumu, kas būtu piemērojams, ja maksājuma likmi aprēķinātu ar metodi, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā.

(7)

Tiesas (9) atzīst, ka gadījumos, kad procedūru veido vairāki posmi, viena šāda posma atcelšana nenozīmē visas procedūras atcelšanu. Antidempinga procedūra ir piemērs šādai procedūrai ar daudziem posmiem. Tādējādi atsevišķu galīgā antidempinga regulas daļu atcelšana nenozīmē visas procedūras atcelšanu pirms attiecīgās regulas pieņemšanas. Turklāt saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 233. pantu Kopienas iestādēm ir jāpilda Eiropas Kopienu Tiesu spriedumi. Tāpēc Kopienas iestādes, izpildot spriedumu, var labot tās apstrīdētās regulas daļas, kuru dēļ regulu anulēja, atstājot nemainītas neapstrīdētās daļas, uz kurām spriedums (10) neattiecas.

(8)

Šīs regulas mērķis ir grozīt Regulas (EK) Nr. 428/2005 daļas, par kurām konstatēts, ka tās neatbilst pamatregulai, un kuru dēļ tika anulētas konkrētas minētās regulas daļas. Turklāt ar šo regulu pamatregulas 9. panta 6. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz Korejas Republikas eksportētājiem, kuri bija gatavi sadarboties izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 428/2005. Visi pārējie Regulas (EK) Nr. 428/2005 secinājumi, kurus noteiktajā termiņā neapstrīdēja un kurus tādējādi neizskatīja PIT, un kuri neietekmēja apstrīdētās regulas atcelšanu, paliek spēkā.

(9)

Tādēļ saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 233. pantu, pamatojoties uz PIT spriedumu, tika pārrēķināta antidempinga maksājuma likme attiecībā uz Huvis.

(10)

Ar šo regulu tiek īstenota sprieduma daļa, kas attiecas uz dempinga starpības aprēķināšanu, konkrētāk uz to, kā aprēķina korekciju normālvērtībai, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz importa maksājumiem ņemtu vērā starpību starp eksporta cenu un normālvērtību.

(11)

Kā minēts Regulas (EK) Nr. 428/2005 127. un 128. apsvērumā, lai aprēķinātu normālvērtības korekciju, sākotnējā izmeklēšanā un tekstā minētajā starpposma pārskatīšanā tika izmantota atšķirīga metodika.

(12)

Nelemjot par starpposma pārskatīšanā izmantotās pieminētās korekcijas aprēķināšanas metodes likumīgumu kā tādu, PIT spriedumā konstatēja, ka Kopienas iestādes atbilstīgi pamatregulas 11. panta 9. punkta prasībām nav pierādījušas, ka ir mainījušies apstākļi, ar kuriem varētu pamatot to, kādēļ piemērota no sākotnējā izmeklēšanā izmantotās atšķirīga metode. Tādēļ PIT anulēja Regulas (EK) Nr. 428/2005 2. pantu tādā apjomā, kādā antidempinga maksājumi, kas piemēroti Huvis ražotajām un uz Kopienu eksportētajām precēm, pārsniedza maksājumu, kas būtu piemērojams, ja attiecībā uz importa maksājumiem piemēroto normālvērtības korekciju aprēķinātu ar metodi, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā.

(13)

Tādēļ attiecībā uz importa maksājumiem normālvērtības korekciju pārrēķināja, pamatojoties uz metodi, kas izmantota sākotnējā izmeklēšanā.

(14)

Ar šādu metodi aprēķināto vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu, kuru konstatēja starpposma pārskatīšanā, attiecībā uz katru ražojuma veidu un pamatojoties uz ražotāja cenu, un konstatēja, ka pastāv dempings. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 3,9 %.

(15)

Turklāt uzņēmumam Huvis aprēķināto individuālo likmi izmantoja, lai aprēķinātu vidējo svērto maksājumu, ko piemēro Korejas eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē. Tādēļ dempinga starpība uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, tika pārrēķināta. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, kuru izveidoja, pamatojoties uz vidējo svērto dempinga starpību, aprēķinātā jaunā dempinga starpība ir 4,4 %.

(16)

Ar Komisiju sazinājās viens uzņēmums (Woongjin Chemical Co., Ltd., iepriekšējais nosaukums Saehan Industries Inc.) un apgalvoja, ka būtu jākoriģē arī tam noteiktais maksājums. Tomēr šis uzņēmums nebija iesniedzis prasību PIT anulēt maksājumu, tāpēc maksājums jau ir kļuvis galīgs.

(17)

Visas ieinteresētās personas, uz kurām attiecas sprieduma izpilde, tika informētas par ierosinājumu pārskatīt antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro Huvis un uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē. Pēc informācijas izpaušanas saskaņā ar pamatregulas noteikumiem ieinteresētajām personām deva iespēju noteiktā termiņā izteikt iebildumus. Komentārus ņēma vēra, ja tie bija pietiekami pamatoti un pierādāmi.

(18)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, būtu attiecīgi jāgroza maksājuma likme, ko piemēro Huvis un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Grozītās likmes būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no Regulas (EK) Nr. 428/2005 spēkā stāšanās dienas,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/4

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/6

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (2) Regulā (EEK) Nr. 2913/92 tika ieviests pienākums iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas elektroniski. Sākot ar 2009. gada 1. jūliju, eksporta muitas deklarāciju papīra formātā var iesniegt tikai tad, ja muitas iestāžu datorizētā sistēma nedarbojas vai ja personas, kura iesniedz deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas.

(2)

Lai uzlabotu drošību, jāizveido alternatīva tranzīta pavaddokumenta (“tranzīta/drošības pavaddokuments”) versija un ar to saistīts pozīciju saraksts, lai saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (3) 30.A pielikumu iekļautu vajadzīgos datus.

(3)

“Eksporta pavaddokuments” un ar to saistīts pozīciju saraksts, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 796.a pantā, jāpielāgo, lai iekļautu datus, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumā.

(4)

Ja personas, kuras iesniedz deklarāciju, nevar nodrošināt muitas iestādēm eksporta un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju datus, izmantojot parastas datorizētas procedūras, jo muitas iestāžu datorsistēma vai personas, kura iesniedz deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas, minētajām personām jāļauj izmantot alternatīvu papīra procedūru, lai muitas iestādēm varētu sniegt vajadzīgo informāciju. Šajā sakarā ir lietderīgi nodrošināt to, ka tiek izmantota veidlapa, “eksporta/drošības vienots administratīvais dokuments”, kurā ietverti gan eksporta deklarācijas, gan izvešanas kopsavilkuma deklarācijas dati.

(5)

Situācijās, kad muitas iestāžu datorizētā sistēma vai personas, kas iesniedz deklarāciju, elektroniskā lietojumprogramma nedarbojas, ir jānodrošina “drošības un drošuma dokuments” papīra formātā, ko var izmantot ievešanas kopsavilkuma deklarācijām un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām. Tajā jābūt datiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumā, un tas jāpapildina ar pozīciju sarakstu, ja sūtījumā ir vairāk nekā viena preču pozīcija.

(6)

Lai uzņēmējiem piedāvātu pēc iespējas vairāk risinājumu, iesniedzot vajadzīgos datus gadījumos, kad visu muitas un privāto uzņēmēju datorizētās sistēmas nedarbojas, ir būtiski, lai muitas iestādēm būtu atļauts paziņot minētos datus ar komercdokumentu palīdzību, paredzot, ka muitas iestādēm iesniegtajos dokumentos ir informācijas elementi, kas jānorāda ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijās saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30.A pielikumu.

(7)

Tā kā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1875/2006 (4) noteikumi par drošumu un drošību tiks piemēroti no 2009. gada 1. jūlija, atbilstošie noteikumi, kas paredzēti šajā regulā, arī jāpiemēro no šīs dienas. Tāpēc Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 ir jāizdara attiecīgi grozījumi.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1.

Regulas 183. panta 2. punktu groza šādi:

2.

340.b pantu papildina ar šādu 6.a punktu:

3.

Regulas 358. pantu groza šādi:

4.

Ar šādu tekstu aizstāj 787. panta 2. punktu:

“2.   Ja muitas iestāžu datorizētā sistēma vai personas, kas iesniedz eksporta deklarāciju, elektroniskā lietojumprogramma nedarbojas, muitas iestādes akceptē eksporta deklarāciju papīra formātā, ar nosacījumu, ka tā ir sagatavota vienā no šādiem veidiem:

Veidlapā jānorāda obligātais saraksts ar datiem, kas norādīti 37. pielikumā un 30.A pielikumā attiecībā uz eksporta procedūru.”

5.

Regulas 796.a pantu groza šādi:

6.

Regulas 796.c panta otrajā daļā vārdus “45.c pielikumā” aizstāj ar “45.g pielikumā”.

7.

Regulas 842.b panta 3. punktu groza šādi:

8.

Regulas 183., 359. panta 1. un 4. punktā, 360. panta 1. un 2. punktā, 361. panta 3. un 4. punktā, 406. panta 1. un 2. punktā, 408. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 454. panta 4. punktā, 454.b panta 2. un 4. punktā, 455. panta 1. punktā un 457.b panta 2. un 3. punktā frāzi “tranzīta pavaddokuments” aizstāj ar frāzi “tranzīta pavaddokuments – tranzīta/drošības pavaddokuments”.

9.

Regulas 37.d pielikumu groza šādi:

10.

45.c un 45.d pielikumu svītro.

11.

Iekļauj 45.e pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

12.

Iekļauj 45.f pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas II pielikumā.

13.

Iekļauj 45.g pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas III pielikumā.

14.

Iekļauj 45.h pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas IV pielikumā.

15.

Iekļauj 45.i pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas V pielikumā.

16.

Iekļauj 45.j pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas VI pielikumā.

17.

Iekļauj 45.k pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas VII pielikumā.

18.

Iekļauj 45.l pielikumu, kas izklāstīts šīs regulas VIII pielikumā.

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/52

(1)

Komisijas Direktīvā 2007/68/EK (2) ir pārtikas sastāvdaļu vai vielu saraksts, uz kurām neattiecas marķēšanas prasības.

(2)

Marķēšanas noteikumu izmaiņas skar ražošanas nozari – lielākoties mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem nepieciešams pielāgošanās periods, lai bez aizķeršanās pārņemtu jaunās marķēšanas prasības, tāpēc Direktīvā 2007/68/EK izklāstīti pagaidu pasākumi, kā atvieglot jauno noteikumu piemērošanu, ļaujot pārdot pārtiku, kas laista tirgū vai marķēta līdz 2009. gada 31. maijam un kas sader ar Komisijas Direktīvu 2005/26/EK (3), kamēr beidzas krājumi.

(3)

Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 (4), reorganizē ES vīna tirgus pārvaldības veidu. Saskaņā ar minētās regulas 129. panta 1. punkta e) apakšpunktu III sadaļas II, III, IV, V un VI nodaļu, 108., 111. un 112. pantu un attiecīgos noteikumus, jo īpaši attiecīgajos pielikumos ietvertos, piemēro no 2009. gada 1. augusta, ja nav paredzēts citādi, pieņemot regulu saskaņā ar 113. panta 1. punktā minēto procedūru. Patlaban tiek izstrādāti minētās regulas īstenošanas noteikumi, kuri inter alia paredz īpašus marķēšanas noteikumus, kas piemērojami vīna nozarē, un, ievērojot, ka tie stāsies spēkā no 2009. gada 1. augusta, ir paredzēts pārejas periods, lai vienkāršotu pāreju no iepriekšējiem tiesību aktiem vīna nozarē, konkrēti, no Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (5), uz Regulu (EK) Nr. 479/2008, lai ekonomikas dalībnieki varētu panākt atbilstību jaunajām marķēšanas prasībām.

(4)

Ievērojot to, ka vīna nozares uzņēmumiem būtu jāņem vērā divas atsevišķas marķēšanas prasības (Direktīvā 2007/68/EK un Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumos paredzētās), un to, ka pārejas periodi nesakrīt, jo atbilstīgi Direktīvai 2007/68/EK pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2009. gada 31. maijam un kas atbilst Direktīvai 2005/26/EK, var tirgot, kamēr beidzas krājumi, labas pārvaldības nolūkā un lai dalībvalstu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem nerastos lieks slogs, jāizraugās viens datums, kad vīna nozarei piemēro Direktīvu 2007/68/EK un pieņem Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus.

(5)

Tādēļ saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 479/2008, jāparedz, ka Direktīvā 2007/68/EK noteiktais pārejas periods beidzas 2010. gada 31. decembrī.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/54

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 67. panta 2. punktā paredzēts, ka ražotājiem var būt viena vai divas individuālās kvotas – viena piegādēm un otra tiešai tirdzniecībai –, un daudzumus no vienas kvotas otrajā var pārvērst tikai dalībvalsts kompetentā iestāde pēc ražotāja pienācīgi pamatota pieprasījuma.

(2)

Komisijas 2008. gada 8. maija Regulā (EK) Nr. 415/2008 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1788/2003 I pielikumā 2007./2008. gadam noteikto valsts references daudzumu sadalīšanu piegādēs un tiešajā tirdzniecībā (2) visām dalībvalstīm ir noteikts sadalījums “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā” laikposmā no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 31. martam.

(3)

Saskaņā ar 25. panta 2. punktu Komisijas 2004. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 595/2004, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (3), dalībvalstis ir darījušas Komisijai zināmus daudzumus, kas pēc ražotāju pieprasījuma ir neatgriezeniski pārvērsti, sadalot tos piegādēm un tiešajai tirdzniecībai paredzētās individuālās kvotās.

(4)

Saskaņā ar Padomes 2008. gada 17. marta Regulu (EK) Nr. 248/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz valstu piena kvotu (4), visu dalībvalstu valsts kvotu kopapjoms no 2008. gada 1. aprīļa tika palielināts. Visas dalībvalstis, izņemot Maltu, kura tiešajai tirdzniecībai nav paredzējusi valsts kvotu, ir paziņojušas Komisijai papildu kvotas sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IX pielikumā paredzēto valsts kvotu sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”, kas piemērojams laikposmā no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/56

(1)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmajai daļai un saskaņā ar minētās regulas 17. panta 2. punktu Čehijas pieteikums iekļaut nosaukumu Mariánskolázeňské oplatky reģistrā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 3. punkta a) un d) apakšpunkta noteikumiem Vācija ir cēlusi iebildumus pret šā nosaukuma reģistrāciju.

(3)

Ar 2008. gada 5. marta vēstuli Komisija aicināja ieinteresētās personas uzsākt apspriedes par šo tematu. Lai gan sešu mēnešu laikā Čehija un Vācija vienošanos nepanāca, Vācija savus iebildumus atsauca 2009. gada 12. martā.

(4)

Tādējādi šis nosaukums jāieraksta reģistrā,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/58

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Francijas pieteikums reģistrēt nosaukumu Petit Épeautre de Haute Provence ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāieraksta reģistrā,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/60

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 17. panta 2. punktu, Francijas pieteikums nosaukuma Kiwi de l'Adour reģistrācijai tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāieraksta reģistrā,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/62

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 19. maijā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/64

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 19. maijā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/65

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/67

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1529/2007 2009. gadam atvēra ikgadējo importa tarifa kvotu (kārtas numurs 09.4220) lobītu rīsu ekvivalentā izteiktām 250 000 tonnām rīsu, kuru izcelsme ir Cariforum reģiona valstīs, importa tarifa kvotu (kārtas numurs 09.4189) lobītu rīsu ekvivalentā izteiktām 25 000 tonnām rīsu, kuru izcelsme ir Nīderlandes Antiļas un Aruba, un importa tarifa kvotu (kārtas numurs 09.4190) lobītu rīsu ekvivalentā izteiktām 10 000 tonnām rīsu, kuru izcelsme ir vismazāk attīstītās AZT, un noteica šo kvotu pārvaldību.

(2)

Šīm Regulas (EK) Nr. 1529/2007 1. panta 1. un 2. punktā paredzētajām kvotām maija apakšperiods ir otrais apakšperiods.

(3)

No paziņojuma, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1529/2007 6. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 2. panta 1. punktam 2009. gada maija pirmo septiņu dienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar kārtas numuru 09.4220, 09.4189 un 09.4190 norādītais daudzums, kas izteikts lobītu rīsu ekvivalentā, ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(4)

Tālab atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1529/2007 4. panta 1. punktam ir jānosaka kopējie daudzumi, kas par kvotām ar kārtas numuru 09.4220, 09.4189 un 09.4190 būs pieejami nākamajā apakšperiodā,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/69

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/71

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2008. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 105/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru sviesta iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 105/2008 16. panta 2. punktu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc 5. individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/72

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 310/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 17. pantu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc 3. individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/73

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

21.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/75

(1)

Padomes Direktīva 90/219/EEK (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā nepieciešams veikt jaunus grozījumus, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Saskaņā ar Līgumu Kopienas rīcība attiecībā uz vidi balstās uz principu, ka tiek veikti aizsardzības pasākumi un viens no to mērķiem ir vides saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, kā arī cilvēku veselības aizsardzība.

(3)

Pasākumiem, kas saistīti ar biotehnoloģijas novērtēšanu un efektīvo izmantošanu attiecībā uz vidi, ir prioritārā nozīme un uz tiem būtu jākoncentrē Kopienas darbība.

(4)

Biotehnoloģijas attīstība ir virzīta uz dalībvalstu ekonomiskās attīstības veicināšanu. Ar šo domāts, ka dažāda tipa un mēroga procesos tiks izmantoti ģenētiski modificētie mikroorganismi (ĢMM).

(5)

ĢMM ierobežota izmantošana būtu jāīsteno tādā veidā, lai ierobežotu to iespējamo negatīvo iespaidu uz cilvēku veselību un vidi, veltot pienācīgo uzmanību nelaimes gadījumu novēršanai un atkritumu kontrolei.

(6)

Šī direktīva neattiecas uz ĢMM, kurus pielieto bez attiecīgiem noteikumiem par speciāliem ierobežošanas pasākumiem, lai ierobežotu to kontaktu ar iedzīvotājiem un vidi. Var piemērot citus Kopienas tiesību aktus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā (5).

(7)

Mikroorganismi, ja tie tiek izlaisti vidē vienā dalībvalstī, to ierobežotas izmantošanas gaitā var savairoties un izplatīties, šķērsojot valstu robežas un tādējādi kaitējot citām dalībvalstīm.

(8)

Lai nodrošinātu drošu biotehnoloģijas attīstību visā Kopienas teritorijā, ir nepieciešams paredzēt kopīgus pasākumus to potenciālo risku novērtēšanai un mazināšanai, kas rodas visu procesu gaitā, kur tiek ierobežoti izmantoti ĢMM, un pieņemt attiecīgus šādas izmantošanas noteikumus.

(9)

To risku, kas ir saistīti ar ĢMM un to ierobežotu izmantošanu, īstā būtība un mērogi vēl nav visā pilnībā zināmi, un šie riski jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Lai novērtētu riskus cilvēku veselībai un videi, nepieciešams izklāstīt prasības par risku novērtēšanu.

(10)

ĢMM ierobežota izmantošana būtu jāklasificē saistībā ar tiem riskiem, ko tā rada cilvēku veselībai un videi. Šādai klasifikācijai būtu jāatbilst starptautiskai praksei un jāpamatojas uz riska novērtējumu.

(11)

Lai nodrošinātu augstu aizsardzības pakāpi, ierobežošanas līdzekļiem un citiem aizsardzības pasākumiem, ko piemēro mikroorganismu ierobežotai izmantošanai, jāatbilst šīs ierobežotas izmantošanas klasifikācijai. Nenoteiktības gadījumā būtu jāpiemēro attiecīgi ierobežošanas līdzekļi un citi aizsardzības pasākumi, kas atbilst augstākam klasifikācijas līmenim, kamēr attiecīga informācija neattaisnos mazāk stingru pasākumu piemērošanu.

(12)

Visu veidu darbībām, kas saistītas ar ĢMM lietošanu, būtu jāpiemēro praksē pārbaudīti principi darbam ar mikrobioloģiskiem preparātiem, kā arī darba drošības un higiēnas principi saskaņā ar atbilstīgiem Kopienas tiesību aktiem.

(13)

Katra procesa dažādās stadijās būtu jāpiemēro attiecīgie ierobežošanas pasākumi, lai kontrolētu emisijas un atbrīvošanos no materiāla, ko iegūst no ĢMM, un novērstu negadījumus.

(14)

Katrai personai, iekams tā pirmoreiz uzņemas ĢMM ierobežotu izmantošanu kādā konkrētā iekārtā, būtu jāiesniedz kompetentai iestādei attiecīgs paziņojums, lai šī iestāde varētu pārliecināties par to, ka domātā iekārta der tās darbības veikšanai tādā veidā, kas nerada briesmas cilvēku veselībai un videi.

(15)

Ir arī nepieciešams noteikt attiecīgās procedūras atsevišķiem gadījumiem, kad paziņo par specifiskiem procesiem, saistītiem ar ĢMM ierobežotu izmantošanu, ievērojot to bīstamības pakāpi.

(16)

Tādu procesu gadījumā, kas saistīti ar augstu bīstamības pakāpi, būtu nepieciešama kompetentās iestādes piekrišana.

(17)

Ierobežošanas un citi aizsardzības pasākumi, ko piemēro mikroorganismu ierobežotai izmantošanai, būtu regulāri jāpārskata.

(18)

Var tikt uzskatīts par lietderīgu apspriesties ar sabiedrību par ĢMM ierobežotu izmantošanu.

(19)

Ar cilvēkiem, kas nodarbināti mikroorganismu ierobežotas izmantošanas jomā, būtu jāapspriežas saskaņā ar attiecīgu Kopienas tiesību aktu prasībām, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (6).

(20)

Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai katru personu, kas varētu nokļūt kādā negadījumā, informētu par visiem drošības jautājumiem.

(21)

Būtu jāsagatavo ārkārtējo pasākumu plāni, lai efektīvi novērstu negadījumu sekas.

(22)

Ja negadījums notiek, mikroorganismu lietotājam nekavējoties par to būtu jāinformē kompetentā iestāde un būtu jāizziņo informācija, kas nepieciešama šā negadījuma seku novērtēšanai un attiecīgo darbību veikšanai.

(23)

Būtu lietderīgi, ka Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, noteiktu procedūru informācijas apmaiņai par negadījumiem un izveidotu šādu negadījumu reģistru.

(24)

ĢMM ierobežota izmantošana visā Kopienas teritorijā būtu jākontrolē, un šai nolūkā dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai atbilstīgā informācija.

(25)

Lai ĢMM varētu uzskatīt par drošiem attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, tiem būtu jāatbilst II pielikuma B daļā uzskaitītajiem kritērijiem. Lai ņemtu vērā biotehnoloģijas attīstības tempu, izstrādājamo kritēriju raksturu un šā saraksta ierobežoto apjomu, ir lietderīgi, ka Padome šos kritērijus pārskata un vajadzības gadījumā tos papildina, sniedzot norādes to piemērošanas atvieglošanai.

(26)

Pasākumi, kas nepieciešami šīs direktīvas īstenošanai un pielāgošanai tehniskajam progresam, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(27)

Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt vajadzīgos grozījumus, lai pielāgotu II, III, IV un V pielikumu tehnikas attīstībai un pielāgotu II pielikuma C daļu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(28)

Šajā direktīva ieviestie jaunie elementi attiecas tikai uz komitejas procedūrām. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(29)

Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem VI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

a)

“mikroorganisms” nozīmē jebkādu mikrobioloģisko vienību, šūnu vai bezšūnu, kas ir spējīga vairot vai pārnest ģenētisko materiālu, tostarp vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras;

b)

“ģenētiski modificēts mikroorganisms” (ĢMM) nozīmē mikroorganismu, kurā ģenētiskais materiāls ir izmainīts tāda veidā, kas nav dabiskā kopulācija un/vai dabiskā krustmija; saskaņā ar šo definīciju:

c)

“ierobežota izmantošana” nozīmē jebkāda veida darbību, kurā notiek mikroorganismu ģenētiskā modificēšana vai šādi ĢMM tiek audzēti, glabāti, transportēti, iznīcināti, izņemti vai izmantoti jebkādā citā veidā un kurā tiek piemēroti īpaši ierobežošanas pasākumi, lai ierobežotu to kontaktu ar cilvēkiem un vidi, un nodrošinātu augstu drošības līmeni cilvēkiem un videi;

d)

“negadījums” nozīmē jebkādu nelaimes gadījumu, kas ir saistīts ar ievērojamu un nejaušu ĢMM izkļūšanu no kontroles to ierobežotas izmantošanas gaitā un kas var radīt briesmas cilvēku veselībai vai videi uzreiz vai pēc kāda laika;

e)

“lietotājs” nozīmē jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir atbildīga par ĢMM ierobežotu izmantošanu;

f)

“paziņojums” nozīmē nepieciešamas informācijas iesniegšanu dalībvalsts kompetentajā iestādē.

a)

ja ģenētisko modifikāciju panāk, izmantojot II pielikuma A daļā uzskaitītus paņēmienus/metodes; vai

b)

ja ierobežota izmantošana ir saistīta tikai ar tādiem ĢMM veidiem, kas atbilst II pielikuma B daļā uzskaitītiem kritērijiem, kuri nosaka to nekaitīgumu cilvēku veselībai un videi. Minētie ĢMM veidi ir uzskaitīti II pielikuma C daļā.

1. kategorija

:

darbības, kas vai nu pavisam nerada riskus, vai risks, kurš to dēļ rodas, ir niecīgs, tas ir, tādas darbības, kuriem atbilst 1. pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību, kā arī vidi.

2. kategorija

:

darbības, kas rada nelielu risku, tas ir, tādas darbības, kuriem atbilst 2. pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību, kā arī vidi.

3. kategorija

:

darbības, kas rada mērenu risku, tas ir, tādas darbības, kuriem atbilst 3. pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību, kā arī vidi.

4. kategorija

:

darbības, kas rada lielu risku, tas ir, tādas darbības, kuriem atbilst 4. pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību, kā arī vidi.

a)

piemērojamie ierobežojuma pasākumi vairs nav pietiekami vai kategorija, kas piešķirta ar mikroorganismu ierobežotu izmantošanu saistītām darbībām, vairs nav pareiza; vai

b)

ir pamats aizdomām, ka šis novērtējums vairs nav atbilstīgs, vērtējot jauno zinātnisko vai tehnisko zināšanu gaismā.

a)

ne vēlāk kā 45 dienas pēc jauna paziņojuma iesniegšanas – tādu telpu gadījumā, par kurām agrāk jau paziņots sakarā ar 3. vai augstākas kategorijas mikroorganismu ierobežotas izmantošanas procesu, ja visas attiecīgai atļaujai nepieciešamas prasības ir izpildītas attiecībā uz to pašu vai augstāku mikroorganismu ierobežotas izmantošanas procesa kategoriju, nekā tam procesam, ko paredzēts veikt;

b)

ne vēlāk kā 90 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas – pārējos gadījumos.

a)

pieprasīt no lietotāja papildu informāciju vai ierosinātās mikroorganismu ierobežotas izmantošanas nosacījumu maiņu, vai arī grozīt šīs ierobežotas izmantošanas procesam (procesiem) piešķirto kategoriju. Tādā gadījumā kompetentā iestāde var pieprasīt, lai mikroorganismu ierobežota izmantošana, ja tā ir nodomāta, netiktu sākta, vai arī, ja tā jau notiek, tiktu apturēta vai pārtraukta, kamēr kompetentā iestāde nedod savu atļauju, pamatojoties uz saņemto papildu informāciju vai mainītiem ierobežotas izmantošanas nosacījumiem;

b)

ierobežot laiku, kurā mikroorganismu ierobežota izmantošana būtu atļauta, vai pakļaut to noteiktiem īpašiem nosacījumiem.

a)

sagaida jebkuru papildu informāciju, ko tā ir pieprasījusi no paziņotāja saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, vai

b)

veic sabiedriskās domas aptauju vai apspriežas ar sabiedrību saskaņā ar 12. pantu.

a)

attiecībā uz procesiem, kas saistīti ar mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, tiek sastādīts ārkārtējo pasākumu plāns, ja ierobežošanas līdzekļu bojājums var uzreiz vai pēc kāda laika radīt nopietnas briesmas cilvēkiem, kas atrodas ārpus telpām, un/vai videi, izņemot gadījumu, kad tāds ārkārtas pasākumu plāns sastādīts saskaņā ar citu Kopienas tiesību aktu prasībām;

b)

informācija par šādiem ārkārtas pasākumu plāniem, ietverot attiecīgus aizsargpasākumus, kas jāveic, pienācīgā kārtā, turklāt bez īpaša pieprasījuma, tiek darīta zināma tām organizācijām un iestādēm, kas var ciest negadījumā. Šādu informāciju atjauno ik pēc atbilstīga laikposma. Tai ir arī jābūt publiski pieejamai.

a)

negadījuma apstākļi;

b)

attiecīgo ĢMM identitāte un daudzumi;

c)

visa informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu negadījuma seku iedarbību uz cilvēku veselību un vidi;

d)

veiktie pasākumi.

a)

jānodrošina, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, un tūlīt jābrīdina katra dalībvalsts, kas varētu ciest negadījuma rezultātā;

b)

ja tas ir iespējams, jāsavāc informācija, kas vajadzīga pilnīgai notikušā negadījuma analīzei, un, vajadzības gadījumā, jāizstrādā ieteikumi līdzīgu negadījumu novēršanai nākotnē un to seku ierobežošanai.

a)

jāapspriežas ar citām dalībvalstīm, kas var ciest negadījuma rezultātā, par ārkārtas pasākumu plānu nodomāto īstenošanu;

b)

iespējami drīz jāinformē Komisija par katru negadījumu, uz ko attiecas šī direktīva, paziņojot sīkākus datus par notikušā negadījuma apstākļiem, attiecīgo ĢMM identitāti un daudzumiem, veiktajiem ārkārtas pasākumiem un to efektivitāti, kā arī notikušā negadījuma analīzi, tajā iekļaujot ieteikumus par tā seku ierobežošanu un līdzīgu negadījumu novēršanu nākotnē.

a)

izmantojamo ĢMM vispārīgās īpašības, paziņotāja vārds un adrese, kā arī izmantošanas vieta;

b)

ierobežotas izmantošanas kategorija un ierobežošanas līdzekļi;

c)

paredzamo seku, jo īpaši cilvēku veselībai un videi kaitīgu seku, novērtējums.