ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.121.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2009/370/EK |
|
|
* |
||
Konvencija par starptautiskām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām |
|||
|
|
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU |
|
|
|
2009/371/TI |
|
|
* |
Padomes Lēmums (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
15.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 371/2009
(2008. gada 27. novembris),
ar kuru groza Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69, ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 291. pantu,
ņemot vērā Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un jo īpaši tā 16. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Tiesas atzinumu (2),
ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (3),
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar 6. pantu Padomes Lēmumā 2009/371/JHA (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (4), Eiropola personāls atbalsta lomā var piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, ko izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis pēc to iniciatīvas, ja šīs grupas izmeklē kriminālnoziegumus, kas ir Eiropola kompetencē. Šīs kopējās izmeklēšanas grupas vada grupas vadītājs, kas pārstāv to valsts kompetento iestādi, kura piedalās kriminālizmeklēšanā un atrodas dalībvalstī, kurā darbojas grupa. Kopējās izmeklēšanas grupas darbības laikā Eiropola personālam attiecībā uz noziegumiem, kuri veikti pret šo personālu vai kurus veicis šis personāls, piemēro darbības dalībvalsts tiesību aktus, kuri ir piemērojami personām ar salīdzināmām funkcijām. |
(2) |
Kad ar Protokolu, ar ko groza Eiropola Konvenciju (5), ieviesa iespēju Eiropola amatpersonām piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, tika uzskatīts, ka, ņemot vērā Eiropola amatpersonu dalības specifiku kopējās izmeklēšanas grupās, ko dalībvalstis izveidojušas saistībā ar Eiropola kompetencē esošu kriminālizmeklēšanu, Eiropola amatpersonām nevajadzētu būt imunitātei pret tiesvedību par oficiālām darbībām, kas veiktas, piedaloties šajās grupās. |
(3) |
Privilēģijām un imunitātei, ko Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās to ierēdņiem un darbiniekiem piešķir vienīgi Kopienu interesēs, ir tīri funkcionāla nozīme, jo tās ir paredzētas, lai izvairītos no iejaukšanās Kopienu darbībā un neatkarībā. Ņemot vērā to, ka Lēmums 2009/371/JHA nemaina Eiropola personāla dalības specifiku kopējās izmeklēšanas grupās, tā pieņemšana nedrīkst attiecināt imunitāti pret jurisdikciju arī uz Eiropola personālu, kas piedalās šajās grupās. Tāpēc Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (6) būtu jāizdara grozījumi, lai saistībā ar minēto lēmumu un vienīgi tā piemērošanas nolūkā precizētu tā Eiropola personāla imunitātes darbības jomu, kas ir kopējās izmeklēšanas grupas rīcībā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 iekļauj šādu pantu:
“1.a pants
Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. panta a) apakšpunkts neattiecas uz Eiropola personālu, kas ir kopējās izmeklēšanas grupas rīcībā, attiecībā uz oficiālām darbībām, kuras jāveic, pildot uzdevumus, kas noteikti 6. pantā Padomes Lēmumā 2009/371/JHA (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropolu (7).
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 27. novembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
M. ALLIOT-MARIE
(1) 2008. gada 23. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) 2008. gada 11. jūnija Atzinums.
(3) 2008. gada 17. jūlija Atzinums.
(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 37. lpp.
(5) OV C 312, 16.12.2002., 1. lpp.
(6) OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.
(7) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.”
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
15.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 6. aprīlis)
par to, ka Eiropas Kopiena pievienojas Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā)
(2009/370/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta Atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Eiropas Kopiena strādā, lai izveidotu patiesu tiesiskuma telpu, kas pamatota uz juridisku lēmumu savstarpējās atzīšanas principu. |
(2) |
Konvencija par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) un tās Protokols par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”), kas reizē pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā, ir lietderīgs ieguldījums attiecīgās jomas starptautiskajā regulējumā. Tāpēc ir vēlams, lai šo divu tiesību aktu noteikumi attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, būtu pēc iespējas ātrāk piemērojami. |
(3) |
Komisija Kopienas vārdā piedalījās sarunās par Keiptaunas konvenciju un Gaisa kuģu protokolu attiecībā uz tiem elementiem, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |
(4) |
Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuras kompetencē ir atsevišķi jautājumi, ko reglamentē ar Keiptaunas konvenciju un Gaisa kuģu protokolu, var pievienoties šai konvencijai un protokolam pēc to stāšanās spēkā. |
(5) |
Daži no jautājumiem, ko reglamentē ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2), Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (4), ir skarti arī Keiptaunas konvencijā un Gaisa kuģu protokolā. |
(6) |
Kopienai ir ekskluzīva kompetence dažos jautājumos, ko reglamentē ar Keiptaunas konvenciju un Gaisa kuģu protokolu, bet dalībvalstīm ir kompetence citos jautājumos, ko reglamentē ar abiem šiem tiesību aktiem. |
(7) |
Kopienai tādēļ būtu jāpievienojas Keiptaunas konvencijai un Gaisa kuģu protokolam. |
(8) |
Keiptaunas konvencijas 48. pantā un Gaisa kuģu protokola XXVII pantā paredzēts, ka reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot, pieņemot, apstiprinot šo konvenciju vai pievienojoties tai, sniedz deklarāciju, kurā norādīti tie šīs konvencijas un protokola regulētie jautājumi, attiecībā uz kuriem šai organizācijai kompetenci ir deleģējušas tās dalībvalstis. Tāpēc Kopienai, pievienojoties abiem dokumentiem, būtu attiecīgi jāsniedz šāda deklarācija. |
(9) |
Keiptaunas konvencijas 55. pantā paredzēts, ka līgumslēdzēja valsts var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji nepiemēros 13. panta vai 43. panta, vai abu šo pantu noteikumus. Pievienojoties minētajai konvencijai, Kopienai būtu jāsniedz šāda deklarācija. |
(10) |
Gaisa kuģu protokola X, XI un XII pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts ir sniegusi attiecīgu deklarāciju saskaņā ar minētā protokola XXX pantu, un saskaņā ar deklarācijā norādītajiem nosacījumiem. Pievienojoties Gaisa kuģu protokolam, Kopienai būtu jādeklarē, ka tā nepiemēros XII pantu un nesniegs deklarāciju saskaņā ar XXX panta 2. un 3. punktu. Dalībvalstu kompetence attiecībā uz maksātnespēju regulējošām materiāltiesiskām normām paliks neskarta. |
(11) |
Gaisa kuģu protokola VII panta par tiesību aktu izvēli piemērošana arī ir atkarīga no katras līgumslēdzējas valsts deklarācijas, ko tā sniedz saskaņā ar XXX panta 1. punktu. Pievienojoties Gaisa kuģu protokolam, Kopienai būtu jādeklarē, ka tā nepiemēros VIII pantu. |
(12) |
Apvienotajai Karalistei arī turpmāk būs saistoša 1980. gada Romas Konvencija par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (5), līdz brīdim, kad tai varētu kļūt saistoši Regulas (EK) Nr. 593/2008 noteikumi. Paredzams, ka Apvienotā Karaliste, pievienojoties Gaisa kuģu protokolam, ja tas notiks pirms iepriekš minētā termiņa iestāšanās, sniegs deklarāciju saskaņā ar XXX panta 1. punktu, kas neietekmēs minētās regulas noteikumu piemērošanu. |
(13) |
Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā. |
(14) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums nav tai saistošs un nav tai jāpiemēro, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
1. Konvencija par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) un tās Protokols par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”), kas reizē pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā, ar šo ir apstiprināti Eiropas Kopienas vārdā.
Keiptaunas konvencijas un Gaisa kuģu protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. Šajā lēmumā “dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, izņemot Dāniju.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Kopienas vārdā deponēt Keiptaunas konvencijas 47. panta 4. punktā un Gaisa kuģu protokola XXVI panta 4. punktā paredzēto dokumentu.
3. pants
1. Pievienojoties Keiptaunas konvencijai, Kopiena iesniedz deklarāciju, kas iekļauta I un II pielikuma I punktā.
2. Pievienojoties Gaisa kuģu protokolam, Kopiena iesniedz deklarāciju, kas iekļauta I un II pielikuma II punktā.
Luksemburgā, 2009. gada 6. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. POSPÍŠIL
(1) Atzinums sniegts 2008. gada 18. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
(3) OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.
(4) OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.
(5) OV L 266, 9.10.1980., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Vispārīgas deklarācijas par Eiropas Kopienas kompetenci, kas Kopienai jāiesniedz, pievienojoties Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģiem (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”) (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā)
I. |
Deklarācija saskaņā ar 48. panta 2. punktu par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, ko reglamentē ar Keiptaunas Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) un attiecībā uz kuriem dalībvalstis savu kompetenci ir deleģējušas Kopienai
|
II. |
Deklarācija saskaņā ar XXVII panta 2. punktu par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, ko reglamentē ar Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”), attiecībā uz kuriem dalībvalstis savu kompetenci ir deleģējušas Kopienai
|
(1) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
(2) OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.
(3) OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.
(4) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
II PIELIKUMS
Deklarācijas, kas Eiropas Kopienai jāiesniedz, pievienojoties Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”) (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā), attiecībā uz atsevišķiem tajos ietvertiem noteikumiem un pasākumiem
I. |
Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 55. pantu Konvencijā par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk – “Keiptaunas konvencija”) Saskaņā ar Keiptaunas konvencijas 55. pantu gadījumos, kad parādnieka dzīvesvieta ir Kopienas dalībvalsts teritorijā, tās dalībvalstis, kurām ir saistoša Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), piemēros Keiptaunas konvencijas 13. un 43. pantu par pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tikai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 44/200131. pantu, kā to skaidrojusi Eiropas Kopienu Tiesa saistībā ar 1968. gada 27. septembra Briseles Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2). |
II. |
Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar XXX pantu Protokolā par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (turpmāk – “Gaisa kuģu protokols”) Saskaņā ar Gaisa kuģu protokola XXX panta 5. punktu minētā protokola XXI pantu Kopienā nepiemēros un šajā pantā regulētajiem jautājumiem tās dalībvalstis, kurām ir saistoša turpmāk minētā regula vai jebkurš cits nolīgums, kura mērķis ir paplašināt regulas darbības jomu, piemēros Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3). |
(1) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
TULKOJUMS
KONVENCIJA
par starptautiskām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām
ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,
APZINOTIES nepieciešamību iegūt un izmantot pārvietojamas iekārtas, kam ir liela vērtība vai īpaša ekonomiska nozīme, un līdzdarboties šādu iekārtu iegūšanas finansēšanā un efektīvā izmantošanā,
ATZĪSTOT uz aktīviem balstītas finansēšanas un nomas priekšrocības šajā nolūkā un vēloties atvieglot šāda veida darījumus, izstrādājot skaidrus noteikumus to regulēšanai,
RŪPĒJOTIES par nepieciešamību nodrošināt, lai garantijas, kas sniegtas attiecībā uz šādām iekārtām būtu vispāratzītas un aizsargātas,
VĒLOTIES nodrošināt plašu un savstarpēju ekonomisko ieguvumu visām ieinteresētajām personām,
TICOT, ka šādiem noteikumiem ir jāatspoguļo principi, kas ir pamatā uz aktīviem balstītai finansēšanai un nomai, un jāveicina pušu autonomija šajos darījumos,
APZINOTIES nepieciešamību izveidot tiesisku regulējumu starptautiskajām garantijām, kas sniegtas attiecībā uz šādām iekārtām un šajā nolūkā radīt starptautisku reģistrācijas sistēmu to aizsardzībai,
ŅEMOT VĒRĀ mērķus un principus, kas formulēti esošajās konvencijās attiecībā uz šādām iekārtām,
IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem.
I NODAĻA
PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā konvencijā, izņemot gadījumus, kad konteksts pieprasa citādi, izmanto šādus terminus šādās nozīmēs:
a) |
“līgums” ir līgums par saistību izpildes nodrošināšanu, līgums par īpašumtiesību rezervēšanu vai nomas līgums; |
b) |
“cesija” ir līgums, ar kuru cesionāram nodrošinājuma cesijas veidā vai citādi piešķir ar priekšmetu saistītās tiesības ar vai bez atbilstīgu starptautisko garantiju nodošanas; |
c) |
“saistītās tiesības” ir visas tiesības uz maksājumu vai cita veida saistību izpildi no debitora puses saskaņā ar līgumu, kas ir nodrošinātas vai saistītas ar priekšmetu; |
d) |
“maksātnespējas procesa uzsākšana” ir laiks, kurā maksātnespējas process skaitās uzsākts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par maksātnespēju; |
e) |
“potenciālais pircējs” ir pircējs saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu; |
f) |
“potenciālais pārdevējs” ir pārdevējs saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu; |
g) |
“pirkuma līgums” ir līgums, ar ko pārdevējs pircējam pārdod kādu priekšmetu un kas nav iepriekš a) apakšpunktā definētais līgums; |
h) |
“tiesa” ir vispārējās jurisdikcijas tiesa vai administratīvā tiesa, vai šķīrējtiesa, ko izveidojusi līgumslēdzēja valsts; |
i) |
“kreditors” ir nodrošinājuma ņēmējs saskaņā ar līgumu par saistību izpildes nodrošināšanu, potenciālais pārdevējs saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu vai iznomātājs saskaņā ar nomas līgumu; |
j) |
“debitors” ir nodrošinājuma devējs saskaņā ar līgumu par saistību izpildes nodrošināšanu, potenciālais pircējs saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu, nomnieks saskaņā ar nomas līgumu vai persona, kuras tiesības uz priekšmetu ir apgrūtinātas ar kādām reģistrējamām ārpuslīgumiskām tiesībām vai prasījumiem; |
k) |
“maksātnespējas administrators” ir persona, kas ir pilnvarota vadīt reorganizāciju vai likvidāciju, tostarp persona, kas iecelta uz laiku, un tā var būt atbilstīgais debitors, ja to pieļauj piemērojamie tiesību akti par maksātnespējas procesu; |
l) |
“maksātnespējas process” ir bankrots, likvidācija vai cits kolektīvs tiesas vai administratīvs process, tostarp pagaidu process, kurā debitora aktīvi un saimnieciskā darbība ir pakļauti tiesas kontrolei vai uzraudzībai reorganizācijas vai likvidācijas nolūkā; |
m) |
“ieinteresētās personas” ir:
|
n) |
“iekšējs darījums” ir tāds darījums, kas minēts 2. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ja visu šāda darījuma pušu galveno interešu centrs un atbilstīgais darījuma priekšmets līguma noslēgšanas brīdī atrodas (kā noteikts protokolā) vienā un tajā pašā līgumslēdzējā valstī un ja ar šo darījuma radītā garantija ir reģistrēta tās līgumslēdzējas valsts reģistrā, kura sniedza deklarāciju saskaņā ar 50. panta 1. punktu; |
o) |
“starptautiskā garantija” ir garantija, kas ir sniegta kreditoram un uz ko attiecas 2. pants; |
p) |
“Starptautiskais reģistrs” ir starptautiskās reģistrācijas dienests, kas radīts šīs konvencijas vai protokola nolūkā; |
q) |
“nomas līgums” ir līgums, ar kuru viena persona (iznomātājs) piešķir citai personai (nomniekam) tiesības uz kāda priekšmeta valdījumu vai kontroli (ar vai bez iespējas to nopirkt) pret nomas maksu vai citu maksājumu; |
r) |
“valsts iekšēja garantija” ir garantija, kas ir sniegta kreditoram attiecībā uz priekšmetu un kas radusies iekšēja darījuma rezultātā, uz kuru attiecas deklarācija saskaņā ar 50. panta 1. punktu; |
s) |
“ārpuslīgumiskas tiesības vai garantijas” ir tiesības vai garantijas, kas piešķirtas saskaņā ar tās līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem, kura ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar 39. pantu, lai nodrošinātu saistību, tostarp saistību pret valsti, valsts iestādi vai starpvalstu vai privātu organizāciju, izpildi; |
t) |
“paziņojums par valsts iekšēju garantiju” ir paziņojums, kas reģistrēts vai kas ir jāreģistrē Starptautiskajā reģistrā, par to, ka ir sniegta valsts iekšēja garantija; |
u) |
“priekšmets” ir lieta, kas pieder pie vienas no kategorijām saskaņā ar 2. pantu; |
v) |
“iepriekš pastāvošās tiesības vai garantijas” ir jebkura veida tiesības vai garantijas attiecībā uz priekšmetu, kas ir radušās vai sniegtas līdz šīs konvencijas spēkā stāšanās datumam, kas noteikts 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
w) |
“atlīdzība” ir naudas vai cita veida atlīdzība saistībā ar priekšmeta pilnīgu vai daļēju zaudējumu, fizisku iznīcināšanu vai tā pilnīgu vai daļēju konfiskāciju, piespiedu atsavināšanu vai rekvizīciju; |
x) |
“nosacīta cesija” ir cesija, kuru ir paredzēts īstenot nākotnē, iestājoties konkrētam notikumam, neatkarīgi no tā, vai ir pārliecība par šā notikuma iestāšanos; |
y) |
“nosacīta starptautiska garantija” ir garantija, ko ir iecerēts izveidot vai sniegt attiecībā uz kādu priekšmetu kā starptautisko garantiju nākotnē, iestājoties konkrētam notikumam (ietverot to, ka debitors, iespējams, iegūs kādu tiesību uz šo priekšmetu), neatkarīgi no tā, vai ir pārliecība par šā notikuma iestāšanos; |
z) |
“nosacīta pārdošana” ir pārdošana, ko ir iecerēts veikt nākotnē, iestājoties konkrētam notikumam, neatkarīgi no tā, vai ir pārliecība par šā notikums iestāšanos; |
aa) |
“protokols” attiecībā uz jebkuru priekšmetu kategoriju un saistītajām tiesībām, uz ko šī konvencija attiecas, ir protokols, kas attiecas uz šo priekšmetu kategoriju un saistītajām tiesībām; |
bb) |
“reģistrēts” ir reģistrēts Starptautiskajā reģistrā saskaņā ar V nodaļu; |
cc) |
“reģistrēta garantija” ir starptautiska garantija, reģistrējamas ārpuslīgumiskas tiesības vai garantijas vai valsts iekšēja garantija, kas minēta paziņojumā par valsts iekšēju garantiju, kas reģistrēta saskaņā ar V nodaļu; |
dd) |
“reģistrējama ārpuslīgumiska tiesība vai garantija” ir ārpuslīgumiska tiesība vai garantija, kas reģistrējama saskaņā ar deklarāciju, kura deponēta saskaņā ar 40. pantu; |
ee) |
“reģistrators” attiecībā uz protokolu ir persona vai iestāde, kas nozīmēta šajā protokolā vai iecelta saskaņā ar 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu; |
ff) |
“noteikumi” ir noteikumi, ko izstrādājusi vai apstiprinājusi uzraudzības iestāde saskaņā ar protokolu; |
gg) |
“pārdošana” ir īpašumtiesību uz priekšmetu nodošana saskaņā ar pirkuma līgumu; |
hh) |
“nodrošināta saistība” ir saistība, kas nodrošināta ar atbilstīgu nodrošinājumu (garantiju); |
ii) |
“līgums par saistību izpildes nodrošināšanu” ir līgums, ar kuru nodrošinājuma devējs piešķir vai piekrīt piešķirt nodrošinājuma ņēmējam kādu tiesību (tostarp īpašumtiesību) uz priekšmetu, lai nodrošinātu savu vai trešās personas jebkuru esošo vai nākotnes saistību izpildi; |
jj) |
“saistību izpildes garantija” ir tiesība, kas nodibināta ar līgumu par saistību izpildes nodrošināšanu; |
kk) |
“uzraudzības iestāde” attiecībā uz protokolu ir uzraudzības iestāde, kas minēta 17. panta 1. punktā; |
ll) |
“līgums par īpašumtiesību rezervēšanu” ir līgums par priekšmeta pārdošanu ar nosacījumu, ka īpašumtiesības uz to netiek nodotas līdz šādā paredzētā nosacījuma vai nosacījumu izpildei; |
mm) |
“nereģistrēta garantija” ir līgumā noteikta garantija vai ārpuslīgumiska tiesība vai garantija (izņemot garantiju, uz kuru attiecas 39. pants), kas nav reģistrēta, neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar šo konvenciju tā ir vai nav reģistrējama; |
nn) |
“rakstveidā” ir informācijas (tostarp ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību nosūtītas informācijas) pieraksts, kas ir veikts materiālā vai citā formā un ko pēc tam var atveidot materiālā formā, un kas ar saprātīgiem līdzekļiem norāda uz personas piekrišanu pierakstītajai informācijai. |
2. pants
Starptautiskā garantija
1. Ar šo konvenciju nosaka starptautisku garantiju izveidošanas kārtību un sekas attiecībā uz noteiktām pārvietojamu iekārtu kategorijām un saistītajām tiesībām.
2. Šajā konvencijā starptautiska garantija attiecībā uz pārvietojamām iekārtām ir garantija, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, attiecībā uz viennozīmīgi identificējamu priekšmetu, kas ietilpst 3. punktā uzskaitīto un protokolā norādīto priekšmetu kategorijā:
a) |
ko sniedzis nodrošinājuma devējs saskaņā ar līgumu par saistību izpildes nodrošināšanu; |
b) |
kas sniegta par labu personai, kura ir potenciālais pārdevējs saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu; vai |
c) |
kas sniegta par labu personai, kura ir iznomātājs saskaņā ar nomas līgumu. Garantijas, uz kurām attiecas a) apakšpunkts, neietilpst b) vai c) apakšpunktā. |
3. Iepriekšējos punktos minētās kategorijas ir:
a) |
gaisa kuģu korpusi, gaisa kuģu dzinēji un helikopteri; |
b) |
dzelzceļa ritošais sastāvs; un |
c) |
kosmosa sistēmas. |
4. Piemērojamie tiesību akti nosaka, vai uz garantiju, uz kuru attiecas 2. punkts, attiecas šā punkta a), b) vai c) apakšpunkts.
5. Starptautiska garantija attiecībā uz priekšmetu attiecas arī uz ieņēmumiem no tā.
3. pants
Piemērošanas joma
1. Šo konvenciju piemēro tad, ja līguma, ar ko rada vai sniedz starptautisku garantiju, noslēgšanas brīdī debitors atrodas līgumslēdzējā valstī.
2. Tas, ka kreditors atrodas valstī, kas nav līgumslēdzēja valsts, neietekmē šīs konvencijas piemērojamību.
4. pants
Debitora atrašanās vieta
1. Konvencijas 3. panta 1. punkta nolūkā uzskata, ka debitors atrodas kādā no līgumslēdzējām valstīm:
a) |
saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir nodibināts vai izveidots; |
b) |
kurā tam ir reģistrēts birojs vai galvenā mītne; |
c) |
kurā tam ir administrācijas centrs; vai |
d) |
kurā tas veic uzņēmējdarbību. |
2. Atsauce iepriekšējā punkta d) apakšpunktā uz debitora uzņēmējdarbības vietu, ja viņam ir vairāk nekā viena uzņēmējdarbības vieta, nozīmē viņa galveno uzņēmējdarbības vietu vai, ja viņam nav uzņēmējdarbības vietas, – viņa pastāvīgo uzturēšanās vietu.
5. pants
Interpretācija un piemērojamie tiesību akti
1. Šīs konvencijas interpretācijā ir jāņem vērā tās mērķi, kas izklāstīti preambulā, tās starptautiskais raksturs un nepieciešamība veicināt tās vienādu un iepriekšparedzamu piemērošanu.
2. Jautājumus, kuri saistīti ar tematiem, ko regulē šī konvencija, bet kuri nav tajā nepārprotami regulēti, izšķir saskaņā ar vispārīgajiem principiem, uz kuriem konvencija balstās, vai, ja šādu principu nav, – tad saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
3. Atsauces uz piemērojamiem tiesību aktiem ir atsauces uz iekšzemes tiesību aktiem, kas ir piemērojami, pamatojoties uz starptautisko privāttiesību normām, kuras ir spēkā tiesas valstī.
4. Ja valsts sastāv no vairākām teritoriālām vienībām, kur katrā no tām ir savas tiesību normas attiecībā uz izlemjamo jautājumu, un ja nav norādes uz attiecīgo teritoriālo vienību, šīs valsts tiesību akti nosaka, kura ir tā teritoriālā vienība, kuras normas ir jāņem vērā. Ja šādu normu nav, piemēro tās teritoriālās vienības tiesību aktus, ar kuru lieta ir visciešāk saistīta.
6. pants
Attiecības starp konvenciju un protokolu
1. Šo konvenciju un protokolu izprot un interpretē kopā kā vienu dokumentu.
2. Ja starp šo konvenciju un protokolu pastāv kādas pretrunas, noteicošais ir protokols.
II NODAĻA
STARPTAUTISKĀS GARANTIJAS NODIBINĀŠANA
7. pants
Prasības attiecībā uz formu
Garantija ir nodibināta kā starptautiska garantija saskaņā ar šo konvenciju, ja līgums, ar ko tā nodibināta vai sniegta:
a) |
ir rakstveidā; |
b) |
attiecas uz priekšmetu, ar ko nodrošinājuma devējam, potenciālajam pārdevējam vai iznomātājam ir tiesības rīkoties; |
c) |
dod iespēju identificēt priekšmetu saskaņā ar protokolu; un |
d) |
līguma par saistību izpildes nodrošināšanu gadījumā dod iespēju noteikt nodrošināto saistību esību, bet tam obligāti nav jāietver norādījumi par summu vai maksimālo nodrošinājuma summu. |
III NODAĻA
TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMĀ
8. pants
Nodrošinājuma ņēmēja tiesību aizsardzības līdzekļi
1. Saistību nepildīšanas gadījumā 11. panta nozīmē tādā apjomā, kādā nodrošinājuma devējs tam ir piekritis, un ievērojot deklarācijas, ko līgumslēdzēja valsts var būt sniegusi saskaņā ar 54. pantu, nodrošinājuma ņēmējs var izmantot vienu vai vairākus no šādiem tiesību aizsardzības līdzekļiem:
a) |
pārņemt valdījumā vai kontrolē jebkuru priekšmetu, kas apgrūtināts viņam par labu saistību izpildes nodrošināšanai; |
b) |
pārdot vai iznomāt jebkuru šādu priekšmetu; |
c) |
iekasēt vai saņemt jebkādus ienākumus vai peļņu, kas rodas jebkura šāda priekšmeta pārvaldības vai lietošanas rezultātā. |
2. Nodrošinājuma ņēmējs kā alternatīvu var arī pieprasīt izdot tiesas rīkojumu, kas atļauj vai uzdod veikt jebkuru no darbībām, kuras minētas iepriekšējā punktā.
3. Jebkuri tiesību aizsardzības līdzekļi, kas norādīti 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā vai 13. pantā, izmantojami komerciāli pamatotā veidā. Tiesību aizsardzības līdzekli uzskata par izmantotu komerciāli pamatotā veidā, ja to izmanto saskaņā ar līguma par saistību izpildes nodrošināšanu noteikumiem, izņemot gadījumus, ja šāds noteikums ir acīmredzami nepamatots.
4. Nodrošinājuma ņēmējs, kas piedāvā pārdot vai iznomāt priekšmetu saskaņā ar 1. punktu, pieņemamā termiņā vispirms rakstveidā paziņo par piedāvāto priekšmeta pārdošanu vai iznomāšanu:
a) |
ieinteresētajām personām, kas norādītas 1. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā; un |
b) |
ieinteresētajām personām, kas norādītas 1. panta m) punkta iii) apakšpunktā, kuras pieņemamā termiņā pirms priekšmeta pārdošanas vai iznomāšanas ir paziņojušas nodrošinājuma ņēmējam par savām tiesībām. |
5. Visas summas, ko iekasējis vai saņēmis nodrošinājuma ņēmējs kādas no 1. vai 2. punktā minēto tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas rezultātā, izmanto nodrošināto saistību dzēšanai.
6. Ja nodrošinājuma ņēmējs, izmantojot kādu no 1. vai 2. punktā minētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, iekasē vai saņem summu, kas ir lielāka par to summu, kas nodrošināta ar saistību izpildes garantiju, un pamatotajām izmaksām, kas radušās šāda tiesību aizsardzības līdzekļa izmantošanas rezultātā, tad, ja vien tiesa nav noteikusi citādi, nodrošinājuma ņēmējs rindas kārtībā sadala pārpalikumu to nākamās pakāpes garantiju turētājiem, kuras ir reģistrētas vai par kurām nodrošinājuma ņēmējs ir informēts, un atlikumu izmaksā nodrošinājuma devējam.
9. pants
Priekšmeta kā kompensācijas piešķiršana; izpirkšana
1. Jebkurā brīdī pēc saistību neizpildīšanas 11. panta nozīmē nodrošinājuma ņēmējs un visas ieinteresētās personas var vienoties par to, ka īpašumtiesības (vai jebkura cita nodrošinājuma devēja tiesība) attiecībā uz priekšmetu, uz kuru attiecas saistību izpildes garantija, pāriet nodrošinājuma ņēmējam kā kompensācija par nodrošinātajām saistībām.
2. Pēc nodrošinājuma ņēmēja pieprasījuma tiesa var izdot rīkojumu par to, ka īpašumtiesības (vai jebkura cita nodrošinājuma devēja tiesība) attiecībā uz priekšmetu, uz kuru attiecas saistību izpildes garantija, pāriet nodrošinājuma ņēmējam kā kompensācija par nodrošinātajām saistībām.
3. Tiesa apmierina iepriekšējā punktā minēto pieprasījumu tikai tad, ja nodrošināto saistību summa, kas sedzama ar šādu tiesību pāreju, ir samērojama ar priekšmeta vērtību, ņemot vērā visus maksājumus, kas nodrošinājuma ņēmējam jāveic visām ieinteresētajām personām.
4. Jebkurā laikā pēc saistību neizpildīšanas 11. panta nozīmē, bet pirms apgrūtinātā priekšmeta pārdošanas vai rīkojuma izdošanas saskaņā ar 2. punktu nodrošinājuma devējs vai jebkura ieinteresētā persona var dzēst saistību izpildes garantiju, pilnībā samaksājot nodrošinājuma summu, ņemot vērā jebkuru nomas līgumu, ko nodrošinājuma ņēmējs noslēdzis saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai atbilstoši rīkojumam, kas pieņemts saskaņā ar 8. panta 2. punktu. Ja pēc šādas saistību neizpildīšanas nodrošinājuma summu pilnībā ir samaksājusi kāda ieinteresētā persona, kas nav debitors, nodrošinājuma ņēmēja tiesības pāriet šai personai.
5. Īpašumtiesības vai jebkāda cita nodrošinājuma devēja tiesība, kas nodota pārdošanas ceļā saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, ir atbrīvota no visām citām garantijām, attiecībā pret kurām nodrošinājuma ņēmēja saistību izpildes garantijai ir prioritāte saskaņā ar 29. panta noteikumiem.
10. pants
Potenciālā pārdevēja vai iznomātāja tiesību aizsardzības līdzekļi
Saistību neizpildīšanas gadījumā saskaņā ar līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu vai nomas līgumu 11. panta nozīmē potenciālais pārdevējs vai iznomātājs attiecīgā gadījumā var:
a) |
ņemot vērā deklarācijas, ko līgumslēdzēja valsts var iesniegt saskaņā ar 54. pantu, izbeigt tāda līguma darbību un pārņemt savā valdījumā vai kontrolē jebkuru priekšmetu, uz kuru attiecas minētais līgums; vai |
b) |
vērsties tiesā ar prasību par rīkojuma izdošanu, ar kuru tiktu atļauta vai uzdota kāda no minētajām darbībām. |
11. pants
Saistību neizpildīšanas definīcija
1. Debitors un kreditors jebkurā brīdī var rakstiski vienoties par to, kādi apstākļi rada saistību neizpildīšanu vai citādi rada pamatu 8. līdz 10. un 13. pantā minēto tiesību un tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanai.
2. Ja debitors un kreditors par to nav vienojušies, “saistību neizpildīšana” 8. līdz 10. un 13. panta izpratnē ir saistību neizpildīšana, kuras rezultātā kreditors ievērojamā apjomā nesaņem to, uz ko viņam ir tiesības saskaņā ar līgumu.
12. pants
Papildu tiesību aizsardzības līdzekļi
Jebkādi papildu tiesību aizsardzības līdzekļi, ko atļauj piemērojamie tiesību akti, tostarp jebkādi tiesību aizsardzības līdzekļi, par kuriem vienojušās puses, ir izmantojami, ja tie nav pretrunā šīs nodaļas saistošajiem noteikumiem, kas minēti 15. pantā.
13. pants
Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi
1. Līgumslēdzēja valsts, ņemot vērā jebkuru deklarāciju, ko tā var sniegt saskaņā ar 55. pantu, nodrošina, ka kreditors, kurš iesniedz pierādījumus par saistību neizpildīšanu no debitora puses, laikā līdz viņa prasības galīgajai izlemšanai un ja debitors tam ir piekritis, var nekavējoties saņemt no tiesas aizsardzību viena vai vairāku šādu rīkojumu veidā atbilstoši tam, kā to pieprasījis kreditors:
a) |
par priekšmeta un tā vērtības saglabāšanu; |
b) |
par priekšmeta valdījumu, kontroli vai glabāšanu; |
c) |
par priekšmeta atrašanās vietas maiņas aizliegumu; un |
d) |
par priekšmeta nomu vai, izņemot gadījumus, uz ko attiecas a) līdz c) apakšpunkts, pārvaldību, gūstot no tā ienākumus. |
2. Izdodot jebkuru rīkojumu, kas paredzēts iepriekšējā punktā, tiesa var paredzēt nosacījumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu ieinteresētās personas gadījumā, ja kreditors:
a) |
izpildot rīkojumu par šādiem pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem, neizpilda kādu no savām saistībām pret debitoru saskaņā ar šo konvenciju vai protokolu; vai |
b) |
prasības galīgajā izskatīšanā nespēj pilnībā vai daļēji pierādīt savu prasījumu. |
3. Pirms jebkāda rīkojuma izdošanas saskaņā ar 1. punktu tiesa var pieprasīt, lai par šo pieprasījumu tiktu informētas visas ieinteresētās personas.
4. Nekas šajā pantā neaizkavē 8. panta 3. punkta piemērošanu vai neierobežo 1. punktā neminētu pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu pieejamību.
14. pants
Procedurālās prasības
Ievērojot 54. panta 2. punktu, jebkuru tiesību aizsardzības līdzekli, kas paredzēts šajā nodaļā, izmanto saskaņā ar tās teritorijas procesuālajām normām, kur tas tiek izmantots.
15. pants
Atkāpšanās no noteikumiem
Savās savstarpējās attiecībās jebkuras divas vai vairākas puses, kas minētas šajā nodaļā, jebkurā laikā, noslēdzot rakstveida vienošanos, var atkāpties no šajā nodaļā iepriekš minētajiem noteikumiem vai tos grozīt, izņemot 8. panta 3. līdz 6. punktu, 9. panta 3. un 4. punktu, 13. panta 2. punktu un 14. pantu.
IV NODAĻA
STARPTAUTISKĀ REĢISTRĀCIJAS SISTĒMA
16. pants
Starptautiskais reģistrs
1. Starptautisko reģistru izveido, lai reģistrētu:
a) |
starptautiskās garantijas, nosacītas starptautiskās garantijas un reģistrējamas ārpuslīgumiskas tiesības un garantijas; |
b) |
starptautisko garantiju cesiju un nosacīto cesiju; |
c) |
starptautisko garantiju ieguvi ar likumīgu vai līgumisku tiesību pārņemšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem; |
d) |
paziņojumus par valsts garantijām; un |
e) |
jebkurā no iepriekšējiem apakšpunktiem minēto garantiju savstarpējās prioritātes kārtību. |
2. Atšķirīgām priekšmetu kategorijām un saistītajām tiesībām var izveidot dažādus starptautiskos reģistrus.
3. Šajā nodaļā un V nodaļā termins “reģistrācija” attiecīgā gadījumā ietver arī reģistrācijas grozīšanu, pagarināšanu vai pārtraukšanu.
17. pants
Uzraudzības iestāde un reģistrators
1. Uzraudzības iestādi izveido saskaņā ar protokolu.
2. Uzraudzības iestāde:
a) |
izveido vai uzdod izveidot Starptautisko reģistru; |
b) |
izņemot gadījumus, ja protokolā noteikts citādi, nozīmē un atbrīvo no amata reģistratoru; |
c) |
nodrošina to, ka visas tiesības, kas nepieciešamas nepārtrauktai un efektīvai Starptautiskā reģistra darbībai, reģistratora maiņas gadījumā piešķir vai nodod jaunajam reģistratoram; |
d) |
pēc apspriešanās ar līgumslēdzējām valstīm saskaņā ar protokolu veic vai apstiprina un nodrošina ar Starptautiskā reģistra darbību saistītu noteikumu publicēšanu; |
e) |
izstrādā administratīvas procedūras, kas regulē kārtību, kādā uzraudzības iestādē var vērsties ar sūdzībām par Starptautiskā reģistra darbību; |
f) |
uzrauga reģistratoru un Starptautiskā reģistra darbību; |
g) |
pēc reģistratora lūguma sniedz tādus ieteikumus reģistratoram, kādus uzraudzības iestāde uzskata par piemērotiem; |
h) |
nosaka un periodiski pārskata nodevas, ko iekasē par Starptautiskā reģistra operācijām un pakalpojumiem; |
i) |
dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu efektīvas, uz paziņojumiem balstītas elektroniskās reģistrācijas sistēmas pastāvēšanu, lai īstenotu šīs konvencijas un protokola mērķus; un |
j) |
periodiski atskaitās līgumslēdzējām valstīm par savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo konvenciju un protokolu. |
3. Uzraudzības iestāde var noslēgt jebkurus līgumus, kas nepieciešami tās funkciju pildīšanai, tostarp jebkuru līgumu, kas minēts 27. panta 3. punktā.
4. Uzraudzības iestādei pieder visas īpašumtiesības uz Starptautiskā reģistra datubāzēm un arhīviem.
5. Reģistrators nodrošina Starptautiskā reģistra efektīvu darbību un veic funkcijas, kas tam uzticētas ar šo konvenciju, protokolu un noteikumiem.
V NODAĻA
CITI JAUTĀJUMI PAR REĢISTRĀCIJU
18. pants
Prasības reģistrācijai
1. Protokolā un noteikumos precizē prasības, tostarp kritērijus priekšmeta identifikācijai, kas nepieciešami:
a) |
reģistrācijas veikšanai (tostarp noteikumus par piekrišanas iepriekšēju nosūtīšanu elektroniskā formā no jebkuras personas, kuras piekrišana ir vajadzīga saskaņā ar 20. pantu); |
b) |
meklēšanas veikšanai un meklēšanas sertifikātu izsniegšanai, un saistībā ar to; |
c) |
tādas Starptautiskā reģistra informācijas un dokumentu konfidencialitātes nodrošināšanai, kas nav informācija un dokumenti, kuri attiecas uz reģistrāciju. |
2. Reģistratora pienākumos neietilpst noskaidrot, vai piekrišana reģistrācijai saskaņā ar 20. pantu patiešām ir tikusi dota, vai tā ir spēkā.
3. Ja garantija, kas reģistrēta kā nosacīta starptautiska garantija, kļūst par starptautisku garantiju, nav nepieciešama nekāda papildu reģistrācija ar nosacījumu, ka reģistrācijas informācija ir pietiekama starptautiskas garantijas reģistrēšanai.
4. Reģistrators rūpējas par to, lai reģistrācijas tiktu ievadītas Starptautiskā reģistra datubāzē un būtu pieejamas meklēšanai hronoloģiskā saņemšanas kārtībā un lietai tiek piešķirts datums un saņemšanas laiks.
5. Protokolā var paredzēt, ka līgumslēdzēja valsts savā teritorijā var nozīmēt organizāciju vai organizācijas kā kontaktpunktu vai kontaktpunktus, caur kuriem reģistrācijai nepieciešamo informāciju nosūta vai var nosūtīt Starptautiskajam reģistram. Līgumslēdzēja valsts, kura izdara šādu norādījumu, vajadzības gadījumā var noteikt prasības, kas jāizpilda, pirms šo informāciju nosūta Starptautiskajam reģistram.
19. pants
Reģistrācijas spēkā esība un laiks
1. Reģistrācija ir spēkā tikai tad, ja tā veikta saskaņā ar 20. pantu.
2. Reģistrācija, ja tā ir spēkā, ir pabeigta tad, kad pieprasītā informācija ir ievadīta Starptautiskā reģistra datubāzē tādā veidā, ka tā ir pieejama meklēšanai.
3. Reģistrācija ir pieejama meklēšanai iepriekšējā punktā minētajos nolūkos no brīža, kad:
a) |
Starptautiskais reģistrs tai ir piešķīris secīgu lietas kārtas numuru; un |
b) |
reģistrācijas informācija, tostarp lietas numurs, ir saglabāts formā, kas nodrošina ilgstošu uzglabāšanu, un tai var piekļūt Starptautiskajā reģistrā. |
4. Ja garantija, kas sākotnēji reģistrēta kā nosacīta starptautiska garantija, kļūst par starptautisku garantiju, šī starptautiskā garantija tiek uzskatīta par reģistrētu no nosacītās starptautiskās garantijas reģistrācijas brīža, ja šī reģistrācija joprojām bija spēkā tieši pirms starptautiskās garantijas izveidošanās, kā to nosaka 7. pants.
5. Iepriekšējais punkts ar nepieciešamajiem pielāgojumiem attiecas uz starptautiskas garantijas nosacītas cesijas reģistrāciju.
6. Reģistrācija ir pieejama meklēšanai Starptautiskā reģistra datubāzē pēc protokolā noteiktajiem kritērijiem.
20. pants
Piekrišana reģistrācijai
1. Starptautisku garantiju, nosacītu starptautisku garantiju vai cesiju, vai starptautiskas garantijas nosacītu cesiju var reģistrēt un jebkuru šādu reģistrāciju var grozīt vai pagarināt pirms tās termiņa beigām jebkura puse ar otras puses rakstveida piekrišanu.
2. Starptautiskas garantijas pakļautību citai starptautiskajai garantijai jebkurā laikā var reģistrēt tā persona vai ar tās personas rakstveida piekrišanu, kuras garantija tiek pakļauta.
3. Reģistrāciju var atcelt tā puse vai ar tās puses rakstveida piekrišanu, kuras labā tā tika veikta.
4. Starptautiskas garantijas iegūšanu ar likumisku vai līgumisku tiesību pārņemšanu var reģistrēt šādas garantijas tiesību pārņēmējs.
5. Reģistrējamas ārpuslīgumiskas tiesības vai garantijas var reģistrēt to turētājs.
6. Paziņojumu par valsts iekšēju garantiju var reģistrēt tās turētājs.
21. pants
Reģistrācijas ilgums
Starptautiskas garantijas reģistrācija paliek spēkā, līdz tā tiek atcelta vai līdz beidzas reģistrācijā noteiktais laika periods.
22. pants
Meklēšana
1. Ikviena persona protokolā un noteikumos paredzētajā kārtībā ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību var veikt vai pieprasīt meklēšanu Starptautiskajā reģistrā par tajā reģistrētajām garantijām vai nosacītām starptautiskajām garantijām.
2. Saņemot atbilstīgu pieprasījumu, reģistrators protokolā un noteikumos paredzētajā kārtībā ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību izdod sertifikātu par informācijas meklēšanu reģistrā attiecībā uz jebkuru priekšmetu:
a) |
norādot visu reģistrēto informāciju, kas uz to attiecas, norādot šīs informācijas reģistrēšanas datumu un laiku, vai |
b) |
konstatējot, ka Starptautiskajā reģistrā nav šādas informācijas. |
3. Saskaņā ar iepriekšējo punktu izdotajā sertifikātā par meklēšanu norāda, ka kreditors, kas minēts reģistrācijas informācijā, ir ieguvis vai plāno iegūt starptautisku garantiju attiecībā uz priekšmetu, bet nenorāda, vai ir reģistrēta starptautiska garantija vai nosacīta starptautiska garantija, pat tad, ja to var noskaidrot no atbilstīgās reģistrācijas informācijas.
23. pants
Deklarāciju un paziņoto ārpuslīgumisko tiesību vai garantiju saraksts
Reģistrators uztur spēkā sarakstu ar deklarācijām, deklarāciju atsaukumiem un ārpuslīgumisko tiesību vai garantiju kategorijām, par ko reģistratoru informējis depozitārijs, kā to saskaņā ar 39. un 40. pantu ir paziņojušas līgumslēdzējas valstis, norādot šādas deklarācijas vai deklarācijas atsaukuma datumu. Šādu sarakstu reģistrē, un tas ir pieejams meklēšanai pēc deklarāciju iesniegušās valsts nosaukuma un saskaņā ar protokolu un noteikumiem tiek nodots ikvienas personas rīcībā, kas to pieprasa.
24. pants
Sertifikātu pierādījuma spēks
Dokuments noteikumos paredzētajā formā, kas uztverams kā Starptautiskā reģistra izdots sertifikāts, ir prima facie pierādījums:
a) |
tam, ka to izdevis Starptautiskais reģistrs; un |
b) |
tiem faktiem, kas tajā ir minēti, tostarp reģistrācijas datumam un laikam. |
25. pants
Reģistrācijas atcelšana
1. Ja saistības, kas nodrošinātas ar reģistrētu saistību izpildes garantiju, vai saistības, kas rada reģistrētas ārpuslīgumiskas tiesības vai garantiju, ir izpildītas vai ja ir izpildīti nosacījumi par īpašumtiesību nodošanu saskaņā ar reģistrētu līgumu par īpašumtiesību rezervēšanu, šādas garantijas turētājs bez liekas kavēšanās veic reģistrācijas atcelšanu pēc debitora rakstveida pieprasījuma, kas nogādāts vai saņemts tā adresē, kas norādīta reģistrācijā.
2. Ja ir reģistrēta nosacīta starptautiska garantija vai nosacīta starptautiskas garantijas cesija, iespējamais kreditors vai iespējamais cesionārs bez liekas kavēšanās veic šādas reģistrācijas atcelšanu pēc iespējamā debitora vai cedenta rakstveida pieprasījuma, kas nogādāts vai saņemts tā adresē, kas norādīta reģistrācijā, pirms iespējamais kreditors vai cesionārs izpilda savu saistību (samaksā vērtību) vai uzņemas izpildīt saistību (samaksāt vērtību).
3. Ja ar valsts iekšēju garantiju nodrošinātās saistības, kas norādītas reģistrētajā paziņojumā par valsts iekšēju garantiju, ir izpildītas, šādas garantijas turētājs bez liekas kavēšanās pēc debitora rakstveida pieprasījuma, kas nogādāts vai saņemts tā adresē, kas norādīta reģistrācijā, nodrošina reģistrācijas atcelšanu.
4. Ja reģistrācija ir bijusi kļūdaina vai tā ir veikta nepareizi, persona, kuras labā reģistrācija tika veikta, bez liekas kavēšanās nodrošina tās atcelšanu vai grozīšanu pēc debitora rakstveida pieprasījuma, kas nogādāts vai saņemts tā adresē, kas norādīta reģistrācijā.
26. pants
Piekļuve starptautiskajai reģistrācijai
Nevienai personai nav liegta pieeja reģistrācijas un meklēšanas iespējām Starptautiskajā reģistrā nekādu citu iemeslu dēļ, izņemot gadījumu, ja tā nav izpildījusi šajā nodaļā noteiktās procedūras.
VI NODAĻA
UZRAUDZĪBAS IESTĀDES UN REĢISTRATORA PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE
27. pants
Juridiskas personas statuss; imunitāte
1. Uzraudzības iestādei piešķir starptautiskas juridiskas personas statusu, ja tai vēl nav tāda statusa.
2. Uzraudzības iestāde, tās amatpersonas un darbinieki bauda tādu imunitāti pret tiesas vai administratīvo procesu, kā noteikts protokolā.
3. |
|
4. Starptautiskā reģistra aktīvi, dokumenti, datubāzes un arhīvi ir neaizskarami un bauda imunitāti pret arestu vai citu tiesas vai administratīvu procesu.
5. Lai iesniegtu jebkādu prasību pret reģistratoru saskaņā ar 28. panta 1. punktu vai 44. pantu, prasītājam ir tiesības piekļūt tai informācijai un dokumentiem, kas ir nepieciešami prasītājam prasības iesniegšanai.
6. Uzraudzības iestāde var atteikties no 4. punktā paredzētās neaizskaramības un imunitātes.
VII NODAĻA
REĢISTRATORA ATBILDĪBA
28. pants
Atbildība un finansiālās garantijas
1. Reģistrators ir atbildīgs par to zaudējumu kompensāciju jebkurai personai, kas ir tieši radušies reģistratora, tā amatpersonu un darbinieku kļūdainas darbības vai bezdarbības dēļ vai starptautiskās reģistrācijas sistēmas nepareizas darbības dēļ, izņemot gadījumus, kad šo nepareizo darbību ir izraisījis gadījums, no kura nevar izvairīties un kuram nevar turēties pretī, un kuru nebūtu bijis iespējams novērst ar elektronisko reģistru projektēšanā un ekspluatācijā pašreiz izmantojamās labākās prakses palīdzību, tostarp ar dublējumu un sistēmu drošības un tīklošanas labākās prakses palīdzību.
2. Saskaņā ar iepriekšējo punktu reģistrators nav atbildīgs par tās reģistrācijas informācijas faktu neprecizitāti, ko reģistrators saņēmis vai ko reģistrators nosūtījis tādā formā, kādā viņš šo informāciju ir saņēmis, ne arī par darbībām vai apstākļiem, kuri neietilpst reģistratora, viņa amatpersonu un darbinieku pienākumos un kuri radušies pirms reģistrācijas informācijas saņemšanas Starptautiskajā reģistrā.
3. Kompensāciju saskaņā ar 1. punktu var samazināt, ja zaudējumus cietusī persona izraisīja vai veicināja šo zaudējumu rašanos.
4. Reģistrators nodrošina apdrošināšanu vai finansiālu garantiju, kas sedz šajā pantā minēto atbildību uzraudzības iestādes saskaņā ar protokolu noteiktajā apmērā.
VIII NODAĻA
STARPTAUTISKĀS GARANTIJAS IETEKME UZ TREŠAJĀM PERSONĀM
29. pants
Konkurējošu garantiju prioritāte
1. Reģistrētai garantijai ir prioritāte pār jebkuru citu garantiju, kas reģistrēta vēlāk, un pār jebkuru nereģistrētu garantiju.
2. Iepriekšējā punktā pirmās minētās garantijas prioritāti piemēro:
a) |
arī tad, ja pirmā minētā garantija ir iegūta vai reģistrēta, faktiski zinot par citu garantiju; un |
b) |
arī attiecībā uz vērtību, ko sniedzis pirmās minētās garantijas turētājs, zinādams par citu garantiju esību. |
3. Priekšmeta pircējs iegūst priekšmetu:
a) |
paliekot spēkā visām garantijām, kas reģistrētas šo tiesību iegūšanas brīdī; un |
b) |
brīvu no jebkādas nereģistrētas garantijas, pat ja viņš faktiski zina par tādu garantiju. |
4. Potenciālais pircējs vai nomnieks iegūst tiesības uz šo priekšmetu:
a) |
paliekot spēkā garantijām, kas reģistrētas pirms starptautiskās garantijas reģistrācijai potenciālā pārdevēja vai iznomātāja labā; un |
b) |
bez garantijas, kas tajā brīdī nav reģistrēta, pat ja viņš faktiski zina par tādu garantiju. |
5. Konkurējošu garantiju vai tiesību savstarpējo prioritāti saskaņā ar šo pantu var mainīt, vienojoties šo garantiju turētājiem, bet šādi pakļautas garantijas cesionāru nesaista vienošanās par garantijas pakļaušanu, ja vien cesijas brīdī no šādas vienošanās izrietoša garantiju savstarpējā hierarhija nav bijusi reģistrēta.
6. Jebkura prioritāte, kas ar šo pantu piešķirta garantijai attiecībā uz priekšmetu, attiecas arī uz ieņēmumiem.
7. Šī konvencija:
a) |
neaizskar personas tiesības uz sastāvdaļām, kuras nav pats priekšmets un kuras tai piederēja pirms tādu sastāvdaļu uzstādīšanas priekšmetā, ja saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem šādas tiesības turpina pastāvēt pēc minētās uzstādīšanas; un |
b) |
neliedz radīt tiesības uz sastāvdaļām, kuras nav pats priekšmets un kuras ir iepriekš bijušas uzstādītas priekšmetā, ja šīs tiesības ir radušās saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. |
30. pants
Maksātnespējas sekas
1. Maksātnespējas procesā pret debitoru starptautiskai garantijai ir juridisks spēks tad, ja pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas norādītā garantija ir bijusi reģistrēta atbilstoši šai konvencijai.
2. Nekas šajā pantā neietekmē starptautiskas garantijas juridisko spēku maksātnespējas procesā, ja šī garantija ir spēkā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
3. Nekas šajā pantā neietekmē:
a) |
tiesību normas, kuras ir piemērojamas maksātnespējas procesā tāda darījuma atzīšanai par spēkā neesošu, ar kuru kāds kreditors nepamatoti ir saņēmis priekšrocības vai ticis apkrāpts; vai |
b) |
procesuālās normas, kas skar piespiedu izpildi attiecībā uz īpašumu, kurš ir maksātnespējas administratora kontrolē vai pārraudzībā. |
IX NODAĻA
SAISTĪTO TIESĪBU UN STARPTAUTISKO GARANTIJU CESIJA; TIESĪBU PĀRŅEMŠANA
31. pants
Cesijas sekas
1. Izņemot gadījumus, ja puses vienojušās citādi, ar saistīto tiesību cesiju, kas veikta saskaņā ar 32. pantu, cesionāram nodod arī:
a) |
atbilstīgo starptautisko garantiju; un |
b) |
visas cedenta garantijas un to prioritātes, kas paredzētas šajā konvencijā. |
2. Nekas šajā konvencijā neaizkavē cedenta saistīto tiesību daļēju cesiju. Šādas daļējas cesijas gadījumā cedents un cesionārs var vienoties par savām atbilstīgajām tiesībām attiecībā uz atbilstīgo starptautisko garantiju, kas cedēta saskaņā ar iepriekšējo punktu, taču minētais nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt debitoru bez viņa piekrišanas.
3. Ievērojot 4. punktu, debitora tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības uz ieskaitu, ko debitors var izmantot pret cesionāru, nosaka saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
4. Debitors jebkurā laikā ar rakstveida vienošanos var pilnībā vai daļēji atteikties no aizsardzības līdzekļiem un tiesībām uz ieskaitu, kas minētas iepriekšējā punktā, izņemot aizsardzības līdzekļus, kas radušies cesionāra krāpnieciskas darbības rezultātā.
5. Nodrošinājuma cesijas gadījumā cedētās saistītās tiesības, ja tās joprojām pastāv, pāriet atpakaļ cedentam, kad ar cesiju nodrošinātās saistības ir izpildītas.
32. pants
Formas prasības cesijai
1. Ar saistīto tiesību cesiju atbilstīgā starptautiskā garantija tiek nodota tikai tad, ja tā:
a) |
ir rakstveidā; |
b) |
ļauj identificēt saistītās tiesības saskaņā ar līgumu, uz kura pamata tās rodas; un |
c) |
nodrošinājuma cesijas gadījumā ļauj noteikt ar cesiju nodrošinātās saistības saskaņā ar protokolu, bet nenorādot summu vai maksimālo nodrošinājuma summu. |
2. Starptautiskās garantijas, kas izveidota vai paredzēta ar līgumu par saistību izpildes nodrošināšanu, cesija ir spēkā tikai tad, ja daļēji vai pilnībā tiek cedētas arī saistītās tiesības.
3. Šī konvencija neattiecas uz tādu saistītu tiesību cesiju, kas nav derīga atbilstīgas starptautiskas garantijas nodošanai.
33. pants
Debitora pienākumi pret cesionāru
1. Ja saistītās tiesības un atbilstīgā starptautiskā garantija ir nodota saskaņā ar 31. un 32. pantu, debitoram attiecībā uz šīm tiesībām un šo garantiju cesija ir saistoša un viņa pienākums ir veikt maksājumu vai citā veidā izpildīt saistības pret cesionāru, bet tikai tādā gadījumā, ja:
a) |
debitoram cedents ir rakstveidā paziņojis vai pilnvarojis paziņot par cesiju; un |
b) |
paziņojumā ir norādītas saistītās tiesības. |
2. Neatkarīgi no jebkura cita iemesla, pamatojoties uz kuru debitora veiktais maksājums vai cita veida darbība atbrīvo debitoru no saistības, tāds maksājums vai darbība ir spēkā šim nolūkam, ja to veic saskaņā ar iepriekšējo punktu.
3. Nekas šajā pantā neietekmē konkurējošu cesiju savstarpējo prioritāti.
34. pants
Tiesību aizsardzības līdzekļi saistību neizpildīšanas gadījumā attiecībā uz nodrošinājuma cesiju
Ja cedents neizpilda saistības saskaņā ar saistīto tiesību un atbilstīgās starptautiskās garantijas cesiju, uz cedenta un cesionāra attiecībām attiecas 8., 9. un 11. līdz 14. pants (un attiecībā uz saistītajām tiesībām tie attiecas, ja šos noteikumus var piemērot nemateriālajam īpašumam) tā, it kā atsauces:
a) |
uz nodrošinātām saistībām un saistību izpildes garantiju būtu atsauces uz saistībām, kas nodrošinātas ar saistīto tiesību un atbilstīgās starptautiskās garantijas cesiju un saistību izpildes garantiju, kas radusies šādas cesijas rezultātā; |
b) |
uz nodrošinājuma ņēmēju vai kreditoru un nodrošinājuma devēju vai debitoru būtu atsauces uz cesionāru un cedentu; |
c) |
uz starptautiskās garantijas turētāju būtu atsauces uz cesionāru; un |
d) |
uz priekšmetu būtu atsauces uz cedētajām saistītajām tiesībām un atbilstīgo starptautisko garantiju. |
35. pants
Konkurējošo cesiju prioritāte
1. Ja savstarpēji konkurē saistīto tiesību cesijas un vismaz viena no tādām cesijām ietver atbilstīgo starptautisko garantiju un ir reģistrēta, piemēro 29. panta noteikumus tā, it kā atsauces uz reģistrētu garantiju būtu atsauces uz saistīto tiesību un atbilstīgās reģistrētās garantijas cesiju un it kā atsauces uz reģistrētu vai nereģistrētu garantiju būtu atsauces uz reģistrētu vai nereģistrētu cesiju.
2. Konvencijas 30. pants attiecas uz saistīto tiesību cesiju tā, it kā atsauces uz starptautisku garantiju būtu atsauces uz saistīto tiesību un atbilstīgās starptautiskās garantijas cesiju.
36. pants
Cesionāra prioritāte attiecībā uz saistītajām tiesībām
1. Saistīto tiesību un atbilstīgās starptautiskās garantijas cesionāram, kura cesija ir reģistrēta, ir prioritāte 35. panta 1. punkta nozīmē pār saistīto tiesību citu cesionāru tikai:
a) |
ja līgums, saskaņā ar kuru rodas saistītās tiesības, nosaka, ka tās ir nodrošinātas vai saistītas ar priekšmetu; un |
b) |
ja saistītās tiesības attiecas uz priekšmetu. |
2. Iepriekšējā punkta b) apakšpunktā minētās saistītās tiesības attiecas uz priekšmetu tikai tad, ja tās sastāv no tiesībām uz maksājumu vai saistību izpildi, kas saistītas ar:
a) |
summu, kura iemaksāta avansā un izlietota priekšmeta iegādei; |
b) |
summu, kura iemaksāta avansā un izlietota cita priekšmeta iegādei, attiecībā uz kuru cedentam ir cita starptautiska garantija, ja cedents ir nodevis šo garantiju cesionāram un cesija ir reģistrēta; |
c) |
cenu, kas maksājama par priekšmetu; |
d) |
nomas maksu, kas maksājama par priekšmetu; vai |
e) |
citām saistībām, kas izriet no darījuma, kurš minēts kādā no iepriekšējiem apakšpunktiem. |
3. Visos citos gadījumos saistīto tiesību konkurējošu cesiju prioritāti nosaka saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
37. pants
Cedenta maksātnespējas sekas
Konvencijas 30. panta noteikumus attiecina uz maksātnespējas procesu pret cedentu tā, it kā atsauces uz debitoru būtu atsauces uz cedentu.
38. pants
Tiesību pārņemšana
1. Saskaņā ar 2. punktu nekas šajā konvencijā neietekmē saistīto tiesību un atbilstīgās starptautiskās garantijas iegūšanu ar likumīgu vai līgumisku tiesību pārņemšanu atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem.
2. Prioritāti starp iepriekšējā punktā paredzēto garantiju un konkurējošu garantiju var izmainīt, atbilstīgo garantiju turētājiem rakstveidā vienojoties, bet pakļautās garantijas cesionāru nesaista vienošanās par šīs garantijas pakļaušanu, ja vien cesijas brīdī no šīs vienošanās izrietoša garantiju savstarpējā hierarhija nav bijusi reģistrēta.
X NODAĻA
TIESĪBAS VAI GARANTIJAS LĪGUMSLĒDZĒJU VALSTU DEKLARĀCIJĀS
39. pants
Tiesības, kurām ir prioritāte bez reģistrēšanas
1. Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā deklarācijā, ko deponē protokola depozitārijā, var vispārīgi vai konkrēti deklarēt:
a) |
tās ārpuslīgumisko tiesību vai garantiju kategorijas (izņemot tās tiesības vai garantijas, uz kurām attiecas 40. pants), kurām saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem ir prioritāte pār citām tiesībām uz priekšmetu, kas ir līdzvērtīgas reģistrētas starptautiskās garantijas turētāja tiesībām, un kurām ir prioritāte pār reģistrētu starptautisku garantiju neatkarīgi no tā, vai šī garantija ir vai nav saistīta ar maksātnespējas procesu; un |
b) |
ka nekas šajā konvencijā neietekmē valsts vai valsts iestādes, starpvalstu organizācijas vai cita privāta publisko pakalpojumu sniedzēja tiesības uzlikt arestu priekšmetam vai aizturēt to saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, līdz tiek nomaksātas summas, kas pienākas šādai iestādei, organizācijai vai pakalpojumu sniedzējam un kas ir tieši saistītas ar norādītā priekšmeta vai cita priekšmeta apkalpošanu. |
2. Deklarācijā, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu, var noteikt, ka tā attiecas uz kategorijām, kuras tiks izveidotas pēc šīs deklarācijas deponēšanas.
3. Ārpuslīgumiskai tiesībai vai garantijai ir prioritāte pār starptautisku garantiju tikai tad, ja tā ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas deklarācija, kas deponēta pirms šādas starptautiskās garantijas reģistrēšanas.
4. Neņemot vērā iepriekšējo punktu, līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tās kategorijas tiesībai vai garantijai, uz kuru attiecas deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ir prioritāte pār starptautisku garantiju, kura reģistrēta pirms šādas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās datuma.
40. pants
Reģistrējamas ārpuslīgumiskas tiesības vai garantijas
Līgumslēdzēja valsts jebkurā laikā deklarācijā, kas deponēta protokola depozitārijā, var uzskaitīt ārpuslīgumisku tiesību vai garantiju kategorijas, kuras ir reģistrējamas saskaņā ar šo konvenciju, attiecībā uz jebkādu priekšmetu kategoriju, it kā tāda tiesība vai garantija būtu starptautiska garantija, un ir attiecīgi reglamentējamas. Šādu deklarāciju laika gaitā var mainīt.
XI NODAĻA
KONVENCIJAS PIEMĒROŠANA PĀRDOŠANAI
41. pants
Pārdošana un nosacītā pārdošana
Šī konvencija attiecas uz priekšmeta pārdošanu vai nosacītu pārdošanu, kā tas noteikts protokolā, ar visiem tajā paredzētajiem grozījumiem.
XII NODAĻA
JURISDIKCIJA
42. pants
Tiesas izvēle
1. Saskaņā ar 43. un 44. pantu līgumslēdzējas valsts tiesām, ko ir izvēlējušās darījuma puses, ir jurisdikcija attiecībā uz visām prasībām, kas iesniegtas saistībā ar šo konvenciju, neatkarīgi no tā, vai izvēlētajai tiesai ir vai nav saistība ar darījuma pusēm vai darījumu. Šāda jurisdikcija ir ekskluzīva, ja vien puses nevienojas citādi.
2. Jebkuru šādu vienošanos noslēdz rakstveidā vai citādi saskaņā ar izvēlētās tiesas valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz vienošanās formu.
43. pants
Jurisdikcija saskaņā ar 13. pantu
1. Līgumslēdzējas valsts tiesas, ko ir izvēlējušās puses, un tās līgumslēdzējas valsts tiesas, kuras teritorijā atrodas priekšmets, ir kompetentas sniegt tiesisko aizsardzību 13. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta un 13. panta 4. punkta nozīmē attiecībā uz šo priekšmetu.
2. Kompetence sniegt tiesisko aizsardzību 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē vai citu pagaidu tiesisko aizsardzību, pamatojoties uz 13. panta 4. punktu, ir vai nu:
a) |
tiesām, kuras puses izvēlējušās; vai |
b) |
tās līgumslēdzējas valsts tiesām, kuras teritorijā atrodas debitors, pie tam šādi tiesību aizsardzības līdzekļi saskaņā ar rīkojumu par to piemērošanu ir izmantojami tikai šīs līgumslēdzējas valsts teritorijā. |
3. Tiesa ir kompetenta saskaņā ar iepriekšējiem punktiem pat tad, ja galīgais spriedums 13. panta 1. punktā minētās prasības lietā tiks vai var tikt pasludināts citas līgumslēdzējas valsts tiesā vai šķīrējtiesā.
44. pants
Kompetence izdot reģistratoram adresētus rīkojumus
1. Tās valsts tiesām, kur atrodas reģistratora administrācijas centrs, ir ekskluzīva kompetence pieņemt lēmumus par atlīdzības noteikšanu par zaudējumiem vai izdot reģistratoram adresētus rīkojumus.
2. Ja kāda persona neizpilda prasību, kas iesniegta saskaņā ar 25. pantu, un ja šī persona vairs neeksistē vai nav atrodama, lai izpildītu tiesas rīkojumu, kas izdots pret to un kurā ir pieprasīts atcelt reģistrāciju, iepriekšējā punktā minētajām tiesām ir ekskluzīva kompetence pēc debitora vai iespējamā debitora pieprasījuma izdot reģistratoram adresētu rīkojumu ar prasību, lai tas atceļ reģistrāciju.
3. Ja kāda persona nepilda tiesas, kam ir jurisdikcija saskaņā ar šo konvenciju, rīkojumu vai valsts iekšējas garantijas gadījumā kompetentas jurisdikcijas tiesas rīkojumu, kurā tiek prasīts, lai šī persona izdarītu grozījumus reģistrācijā vai atceltu reģistrāciju, 1. punktā minētās tiesas var uzdot reģistratoram veikt atbilstīgas darbības, lai izpildītu šo rīkojumu.
4. Izņemot iepriekšējos punktos paredzētos izņēmuma gadījumus, neviena tiesa nevar izsniegt reģistratoram rīkojumus vai pieņemt reģistratoram saistošus spriedumus vai nolēmumus.
45. pants
Jurisdikcija attiecībā uz maksātnespējas procesu
Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz maksātnespējas procesu.
XIII NODAĻA
SAISTĪBA AR CITĀM KONVENCIJĀM
45.a pants
Saistība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par parādu cesiju starptautiskajā tirdzniecībā
Šī konvencija dominē pār Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par parādu cesiju starptautiskajā tirdzniecībā, kas atvērta parakstīšanai Ņujorkā 2001. gada 12. decembrī, ciktāl tā attiecas uz tādu prasījumu cesiju, kas ir saistītās tiesības attiecībā uz gaisa kuģu objektu, dzelzceļa ritošā sastāva un kosmosa sistēmu starptautiskajām garantijām.
46. pants
Saistība ar UNIDROIT Konvenciju par starptautisko finanšu nomu
Ar protokolu var noteikt saistību starp šo konvenciju un UNIDROIT Konvenciju par starptautisko finanšu nomu, kas parakstīta Otavā 1988. gada 28. maijā.
XIV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
47. pants
Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās
1. Šī konvencija atvērta parakstīšanai Keiptaunā 2001. gada 16. novembrī valstīm, kas piedalās diplomātiskajā konferencē par Konvencijas par pārvietojamām iekārtām un Protokola par gaisa kuģiem pieņemšanu, kura notiek Keiptaunā no 2001. gada 29. oktobra līdz 16. novembrim. Pēc 2001. gada 16. novembra konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) galvenajā mītnē Romā, kamēr tā stāsies spēkā saskaņā ar 49. pantu.
2. Šo konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis, kas to ir parakstījušas.
3. Ikviena valsts, kas nav parakstījusi šo konvenciju, var tai pievienoties jebkurā laikā.
4. Ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos izdara, deponējot par to oficiālu dokumentu depozitārijā.
48. pants
Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas
1. Jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru izveidojušas neatkarīgas valstis un kura ir kompetenta noteiktos jautājumos, ko regulē šī konvencija, arī var parakstīt, pieņemt, apstiprināt šo konvenciju vai pievienoties tai. Tādā gadījumā reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai būs līgumslēdzējas valsts tiesības un pienākumi, ja šī organizācija ir kompetenta jautājumos, ko regulē šī konvencija. Ja līgumslēdzēju valstu skaitam ir nozīme šajā konvencijā, reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija neskaitās kā līgumslēdzēja valsts papildus tās dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas valstis.
2. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot, pieņemot, apstiprinot šo konvenciju vai pievienojoties tai, iesniedz depozitārijā deklarāciju, kurā norādīti tie šīs konvencijas regulētie jautājumi, attiecībā uz kuriem šai organizācijai kompetenci ir nodevušas tās dalībvalstis. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nekavējoties ziņo depozitārijam par jebkurām izmaiņām kompetenču sadalījumā, kas paziņots saskaņā ar šo punktu sniegtajā deklarācijā, tostarp par jaunām kompetences jomām.
3. Visas atsauces uz “līgumslēdzēju valsti” vai “līgumslēdzējām valstīm”, “dalībvalsti” vai “dalībvalstīm” šajā konvencijā attiecas arī uz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, ja konteksts to prasa.
49. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts trešais dokuments par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, bet tikai attiecībā uz to priekšmetu kategoriju, uz kuru attiecas protokols:
a) |
no šā protokola spēkā stāšanās brīža; |
b) |
saskaņā ar šā protokola noteikumiem; un |
c) |
starp šīs konvencijas un šā protokola dalībvalstīm. |
2. Citām valstīm šī konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, bet tikai attiecībā uz to priekšmetu kategoriju, uz kuru attiecas protokols, un attiecībā uz šo protokolu, ievērojot iepriekšējā punkta a), b) un c) apakšpunkta prasības.
50. pants
Iekšējie darījumi
1. Līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī var deklarēt, ka šī konvencija neattiecas uz darījumu, kas šai valstij ir iekšējs darījums, attiecībā uz visu veidu priekšmetiem vai dažiem no tiem.
2. Neņemot vērā iepriekšējo punktu, 8. panta 4. punkta, 9. panta 1. punkta, 16. panta, V nodaļas, 29. panta noteikumi un jebkuri citi šīs konvencijas noteikumi, kas attiecas uz reģistrētām garantijām, attiecas uz iekšēju darījumu.
3. Ja paziņojums par valsts iekšēju garantiju ir reģistrēts Starptautiskajā reģistrā, šīs garantijas turētāja prioritāti saskaņā ar 29. pantu neietekmē tas, ka saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem šāda garantija ir piešķirta citai personai cesijas vai tiesību pārņemšanas ceļā.
51. pants
Turpmākie protokoli
1. Depozitārijs var izveidot darba grupas sadarbībā ar atbilstīgām nevalstiskām organizācijām, ja depozitārijs uzskata to par nepieciešamu, lai novērtētu, cik lietderīgi ir paplašināt šīs konvencijas piemērošanu ar viena vai vairāku protokolu palīdzību uz citām priekšmetu kategorijām un ar šādiem priekšmetiem saistītām tiesībām, kas nav 2. panta 3. punktā minētās kategorijas, un kurās katrs priekšmets ir atsevišķi identificējams.
2. Depozitārijs paziņo jebkuru šādas darba grupas sagatavoto sākotnējā protokola projekta tekstu visām šīs konvencijas dalībvalstīm, visām depozitārija dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kuras nav depozitārija dalībnieces, un atbilstīgajām starpvalstu organizācijām un uzaicina šīs valstis un organizācijas piedalīties starpvalstu sarunās, lai līdz galam izstrādātu protokola projektu, balstoties uz šo sākotnējo protokola projektu.
3. Depozitārijs arī paziņo jebkuru šādas darba grupas sagatavoto sākotnējo protokola projekta tekstu tām atbilstīgajām nevalstiskajām organizācijām, kurām depozitārijs to uzskata par vajadzīgu. Šīs nevalstiskās organizācijas jāaicina nekavējoties iesniegt depozitārijam komentārus par sākotnējo protokola projekta tekstu un piedalīties novērotāja statusā protokola projekta sagatavošanā.
4. Kad depozitārija kompetentās institūcijas atzīst šo protokola projektu par gatavu pieņemšanai, depozitārijs sasauc diplomātisku konferenci tā pieņemšanai.
5. Līdz ar šā protokola pieņemšanu saskaņā ar 6. punktu šī konvencija attiecas uz tajā iekļauto priekšmetu kategoriju.
6. Šīs konvencijas 45.a pants attiecas uz šādu protokolu tikai tad, ja tas šajā protokolā ir īpaši paredzēts.
52. pants
Teritoriālās vienības
1. Ja līgumslēdzējai valstij ir teritoriālas vienības, kurās piemēro dažādas tiesību sistēmas attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šī konvencija, tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī var deklarēt, ka šī konvencija ir jāattiecina arī uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām no tām, un var grozīt savu deklarāciju, jebkurā laikā iesniedzot citu deklarāciju.
2. Katrā šādā deklarācijā skaidri jānorāda tās teritoriālās vienības, uz kurām attiecas šī konvencija.
3. Ja līgumslēdzēja valsts nav iesniegusi nekādu deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, šī konvencija attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.
4. Ja līgumslēdzēja valsts attiecina šo konvenciju arī uz vienu vai vairākām savām teritoriālajām vienībām, deklarācijas, kas atļautas saskaņā ar šo konvenciju, var iesniegt attiecībā uz katru šādu teritoriālo vienību, un deklarācijas, kuras iesniegtas attiecībā uz vienu teritoriālo vienību, var atšķirties no deklarācijām, kas iesniegtas attiecībā uz citu teritoriālo vienību.
5. Ja ar 1. punktā minētās deklarācijas palīdzību šī konvencija ir attiecināta uz vienu vai vairākām līgumslēdzējas valsts teritoriālajām vienībām:
a) |
uzskata, ka debitors atrodas kādā līgumslēdzējā valstī tikai tad, ja tas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru šī konvencija attiecas, vai ja tā reģistrētais birojs vai galvenā mītne, administrācijas centrs, uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas šī konvencija; |
b) |
ikviena atsauce uz priekšmeta atrašanās vietu kādā līgumslēdzējā valstī attiecas uz priekšmeta atrašanās vietu tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas šī konvencija; un |
c) |
ikviena atsauce uz administratīvajām iestādēm šajā līgumslēdzējā valstī ir uzskatāma par tādu, kas attiecas uz administratīvajām iestādēm, kuru jurisdikcija ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas šī konvencija. |
53. pants
Tiesu noteikšana
Līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt atbilstīgo “tiesu” vai “tiesas” šīs konvencijas 1. panta un XII nodaļas nolūkā.
54. pants
Deklarācijas par tiesību aizsardzības līdzekļiem
1. Līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka līdz tam, kamēr apgrūtinātais priekšmets atrodas tās teritorijā vai tiek kontrolēts no tās, nodrošinājuma ņēmējs nedrīkst priekšmetu iznomāt šajā teritorijā.
2. Līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam deklarē, vai tiesību aizsardzības līdzekli, kas pieejams kreditoram saskaņā ar kādu no šīs konvencijas noteikumiem un kura izmantošanai saskaņā ar konvenciju nav obligāti nepieciešams tiesas rīkojums, var izmantot tikai ar tiesas atļauju.
55. pants
Deklarācijas par pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem
Līgumslēdzēja valsts protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji nepiemēros 13. panta vai 43. panta, vai abu šo pantu noteikumus. Deklarācijā norāda, kādos apstākļos attiecīgais pants tiks piemērots, ja tas tiks piemērots daļēji, vai – pretējā gadījumā – kādi citi pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi tiks piemēroti.
56. pants
Piebildes un deklarācijas
1. Šai konvencijai nevar izdarīt nekādas piebildes, bet var sniegt 39., 40., 50., 52., 53., 54., 55., 57., 58. un 60. pantā atļautās deklarācijas saskaņā ar šo pantu noteikumiem.
2. Par visām deklarācijām vai vēlākām deklarācijām, vai deklarāciju atsaukumiem saskaņā ar šo konvenciju rakstveidā paziņo depozitārijam.
57. pants
Vēlākas deklarācijas
1. Dalībvalsts var sniegt vēlāku deklarāciju, kas nav saskaņā ar 60. pantu atļautā deklarācija, jebkurā laikā pēc datuma, kurā šī konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz šo valsti, paziņojot par to depozitārijam.
2. Jebkura šāda vēlāka deklarācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies sešu mēnešu termiņš pēc datuma, kad paziņojums saņemts depozitārijā. Ja paziņojumā ir noteikts ilgāks laika periods līdz šīs deklarācijas spēkā stāšanās brīdim, tā stājas spēkā pēc tam, kad beidzies šis ilgākais laika periods pēc tam, kad paziņojums saņemts depozitārijā.
3. Neņemot vērā iepriekšējos punktus, šī konvencija turpina attiekties tā, it kā nebūtu iesniegtas nekādas vēlākas deklarācijas, uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkuras šādas vēlākas deklarācijas spēkā stāšanās datuma.
58. pants
Deklarāciju atsaukšana
1. Jebkura dalībvalsts, kas ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šo konvenciju, kas nav saskaņā ar 60. pantu atļautā deklarācija, var to atsaukt jebkurā laikā, paziņojot to depozitārijam. Šis atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies sešu mēnešu termiņš pēc datuma, kad paziņojums saņemts depozitārijā.
2. Neņemot vērā iepriekšējo punktu, šo konvenciju turpina piemērot tā, it kā šāds deklarācijas atsaukums nebūtu izdarīts, attiecībā uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkura šāda atsaukuma spēkā stāšanās datuma.
59. pants
Denonsācija
1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo konvenciju, rakstveidā par to paziņojot depozitārijam.
2. Jebkura šāda denonsācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies divpadsmit mēnešu termiņš pēc datuma, kad paziņojums ir saņemts depozitārijā.
3. Neņemot vērā iepriekšējos punktus, šo konvenciju turpina piemērot tā, it kā šāda denonsācija nebūtu izdarīta, attiecībā uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkuras šādas denonsācijas spēkā stāšanās datuma.
60. pants
Pārejas noteikumi
1. Ja līgumslēdzēja valsts nav deklarējusi savādāk, šī konvencija neattiecas uz iepriekš pastāvējušām tiesībām vai garantijām, kas saglabā to prioritāti, kāda tām noteikta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem pirms šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma.
2. Konvencijas 1. panta v) punktā un lai noteiktu prioritāti saskaņā ar šo konvenciju:
a) |
“šīs konvencijas spēkā stāšanās datums” attiecībā uz debitoru ir laiks, kad šī konvencija stājas spēkā, vai laiks, kad valsts, kurā atrodas debitors, kļūst par līgumslēdzēju valsti, atkarībā no tā, kurš no tiem ir vēlāk; un |
b) |
debitors atrodas valstī, kurā tam ir administrācijas centrs vai, ja viņam nav administrācijas centra, – viņa uzņēmējdarbības vieta, vai, ja viņam ir vairāk nekā viena uzņēmējdarbības vieta, – viņa galvenā uzņēmējdarbības vieta, vai, ja viņam nav uzņēmējdarbības vietas, – viņa pastāvīgās uzturēšanās vieta. |
3. Līgumslēdzēja valsts savā deklarācijā saskaņā ar 1. punktu var norādīt datumu, kas ir ne ātrāk kā trīs gadus pēc datuma, kurā šī deklarācija stājas spēkā, ar kuru šo konvenciju un protokolu sāks piemērot, lai noteiktu prioritāti, tostarp jebkuras esošas prioritātes aizsardzībai, attiecībā uz iepriekš pastāvošām tiesībām vai garantijām, kas radušās saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts laikā, kad debitors atradās valstī, kas minēta iepriekšējā punkta b) apakšpunktā, bet tikai tik lielā apjomā un tādā veidā, kā noteikts tās deklarācijā.
61. pants
Pārskata konferences, grozījumi un saistīti jautājumi
1. Depozitārijs katru gadu vai tad, kad to prasa apstākļi, gatavo ziņojumus dalībvalstīm par to, kā starptautiskā sistēma, kas izveidota ar šo konvenciju, ir darbojusies praksē. Sagatavojot šādus ziņojumus, depozitārijs ņem vērā uzraudzības iestādes ziņojumus par starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību.
2. Pēc ne mazāk kā divdesmit piecu procentu dalībvalstu pieprasījuma depozitārijs laiku pa laikam organizē dalībvalstu pārskata konferences, apspriežoties ar uzraudzības iestādi, lai apspriestu:
a) |
šīs konvencijas izpildi praksē un tās efektivitāti, atvieglojot uz aktīviem balstītu to priekšmetu finansēšanu un nomu, uz kuriem attiecas tās noteikumi; |
b) |
šīs konvencijas un noteikumu juridisko interpretāciju un piemērošanu; |
c) |
starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību, reģistratora darbu un tā pārraudzību, ko veic uzraudzības iestāde, ņemot vērā uzraudzības iestādes ziņojumus; un |
d) |
vai ir vajadzīgas kādas izmaiņas šajā konvencijā vai starptautiskās reģistrācijas sistēmā. |
3. Ievērojot 4. punktu, jebkuru grozījumu šajā konvencijā apstiprina vismaz ar divām trešdaļām to dalībvalstu balsu, kuras piedalās iepriekšējā punktā minētajā konferencē, un grozījums stājas spēkā attiecībā uz valstīm, kuras ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo grozījumu, kad to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas trīs valstis saskaņā ar 49. panta noteikumiem par konvencijas stāšanos spēkā.
4. Ja ir paredzams, ka piedāvātais šīs konvencijas grozījums attiecas uz vairāk nekā vienu iekārtu kategoriju, šādu grozījumu arī apstiprina vismaz ar divām trešdaļām to katra protokola dalībvalstu balsu, kuras piedalās 2. punktā minētajā konferencē.
62. pants
Depozitārijs un tā funkcijas
1. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus deponē Starptautiskajā Privāttiesību unifikācijas institūtā (UNIDROIT), kas ar šo tiek izraudzīts par depozitāriju.
2. Depozitārijs:
a) |
informē visas līgumslēdzējas valstis par:
|
b) |
nosūta visām līgumslēdzējām valstīm šīs konvencijas oriģināla apliecinātas kopijas; |
c) |
nodod uzraudzības iestādei un reģistratoram visu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu kopijas, norādot atbilstīgo deponēšanas datumu, visu deklarāciju vai deklarācijas atsaukuma vai grozījuma kopijas un denonsācijas paziņojuma kopijas, norādot atbilstīgo paziņojuma datumu, tā, lai tajos esošā informācija būtu visiem viegli un pilnībā pieejama; un |
d) |
veic citas funkcijas, ko parasti veic depozitāriji. |
APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, apakšā parakstījušies pienācīgā kārtā pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo konvenciju.
Keiptaunā divi tūkstoši pirmā gada sešpadsmitajā novembrī vienīgā oriģinālā eksemplārā angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski, šādu autentiskumu tie iegūst pēc tam, kad konferences apvienotais sekretariāts konferences priekšsēdētāja pilnvaru ietvaros deviņdesmit dienu laikā no norādītā datuma ir pārbaudījis tekstu savstarpējo atbilstību.
PROTOKOLS
par gaisa kuģiem Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām
ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,
UZSKATOT par vajadzīgu nodrošināt Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk saukta “konvencija”) īstenošanu tajā daļā, kas attiecas uz gaisa kuģiem, ievērojot konvencijas preambulā izklāstītos mērķus,
ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību pielāgot konvenciju gaisa kuģu finansēšanas īpašajām prasībām un paplašināt konvencijas piemērošanas jomu, iekļaujot tajā gaisa kuģu un to iekārtu pirkuma līgumus,
ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, principus un mērķus,
VIENOJĀS par šādiem noteikumiem attiecībā uz gaisa kuģiem.
I NODAĻA
PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
I pants
Termini
1. Izņemot gadījumus, kad konteksts pieprasa savādāk, šajā protokolā izmantotajiem terminiem ir konvencijā noteiktās nozīmes.
2. Šajā protokolā šādus terminus izmanto šādās nozīmēs:
a) |
“gaisa kuģi” ir gaisa kuģi, kā tie definēti Čikāgas konvencijā, un ir vai nu gaisa kuģu korpusi ar tajos ierīkotiem aviācijas dzinējiem, vai arī helikopteri; |
b) |
“aviācijas dzinēji” ir gaisa kuģu dzinēji (izņemot tos, kurus izmanto militārie, muitas vai policijas dienesti), kuri darbināmi ar reaktīvo velkmi vai kuros izmanto turbīnu vai virzuļu tehnoloģiju un kuriem:
|
c) |
“gaisa kuģu priekšmeti” ir gaisa kuģu korpusi, aviācijas dzinēji un helikopteri; |
d) |
“gaisa kuģu reģistrs” ir reģistrs, kuru uztur valsts vai Čikāgas konvencijas mērķiem izveidotā vienoto zīmju reģistrācijas iestāde; |
e) |
“gaisa kuģu korpusi” ir gaisa kuģu korpusi (izņemot tos, kurus izmanto militārie, muitas vai policijas dienesti), kuriem pēc tam, kad tajos ir ierīkoti atbilstīgi aviācijas dzinēji, kompetenta aviācijas iestāde izdod tipa sertifikātu, lai pārvadātu:
|
f) |
“pilnvarotā persona” ir persona, kas minēta XIII panta 3. punktā; |
g) |
“Čikāgas konvencija” ir Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta Čikāgā 1944. gada 7. decembrī, kopā ar grozījumiem un pielikumiem; |
h) |
“vienoto zīmju reģistrācijas iestāde” ir iestāde, kas uztur reģistru saskaņā ar Čikāgas konvencijas 77. pantu un kas izveidota saskaņā ar Rezolūciju par starptautisko ekspluatācijas aģentūru izmantotu gaisa kuģu valstisko piederību un reģistrāciju, kuru Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pieņēma 1967. gada 14. decembrī; |
i) |
“gaisa kuģa dereģistrācija” ir gaisa kuģa reģistrācijas izslēgšana vai izņemšana no gaisa kuģu reģistra saskaņā ar Čikāgas konvenciju; |
j) |
“garantijas līgums” ir līgums, kuru noslēgusi persona, kas dod garantiju; |
k) |
“garantijas devējs” ir persona, kas nolūkā nodrošināt kādu saistību izpildi kreditora labā uz līguma par saistību izpildes nodrošināšanu vai uz kāda cita līguma pamata dod vai izsniedz galvojumu vai pieprasījuma garantiju, vai akreditīvu vai jebkuru citu kredīta nodrošinājumu; |
l) |
“helikopteri” ir gaisa kuģi, kas ir smagāki par gaisu (izņemot tos, kurus izmanto militārie, muitas vai policijas dienesti) un kas lidojot noturas gaisā, galvenokārt – gaisam saskaroties ar vienu vai vairākiem rotoriem ar mehānisko piedziņu, kuri griežas ap gandrīz vertikālām asīm, un kam kompetenta aviācijas iestāde izsniedz tipa sertifikātus, lai pārvadātu:
|
m) |
“ar maksātnespēju saistīts notikums” ir:
|
n) |
“primārā maksātnespējas jurisdikcija” ir līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas debitora galveno interešu centrs un ko šai nolūkā uzskata par vietu, kurā atrodas debitora statūtos noteiktā atrašanās vieta vai, ja tādas nav, – par vietu, kur debitors ir reģistrēts vai izveidots, ja vien nav pierādīts citādi; |
o) |
“reģistrācijas iestāde” ir valsts iestāde vai vienoto zīmju reģistrācijas iestāde, kura uztur gaisa kuģu reģistru līgumslēdzējā valstī un ir atbildīga par gaisa kuģa reģistrāciju un dereģistrāciju saskaņā ar Čikāgas konvenciju; un |
p) |
“reģistrācijas valsts” attiecībā uz gaisa kuģi ir valsts, kuras valsts reģistrā gaisa kuģis ir iekļauts, vai valsts, kurā atrodas vienoto zīmju reģistrācijas iestāde, kura uztur gaisa kuģu reģistru. |
II pants
Konvencijas piemērošana attiecībā uz gaisa kuģu priekšmetiem
1. Konvenciju piemēro attiecībā uz gaisa kuģu priekšmetiem saskaņā ar šā protokola noteikumiem.
2. Konvencijas un šā protokola nosaukums ir Konvencija par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām, kuru piemēro gaisa kuģu priekšmetiem.
III pants
Konvencijas piemērošana pārdošanai
Šādus konvencijas noteikumus piemēro tā, it kā atsauces uz līgumu, ar kuru izveido vai kurā paredz starptautisku garantiju, būtu atsauces uz pirkuma līgumu un it kā atsauces uz starptautisku garantiju, nosacītu starptautisku garantiju, debitoru un kreditoru atbilstīgi būtu atsauces uz pārdošanu, nosacītu pārdošanu, pārdevēju un pircēju:
— |
3. un 4. pants, |
— |
16. panta 1. punkta a) apakšpunkts, |
— |
19. panta 4. punkts, |
— |
20. panta 1. punkts (attiecībā uz pirkuma līguma vai nosacītas pārdošanas reģistrāciju), |
— |
25. panta 2. punkts (attiecībā uz nosacītu pārdošanu) un |
— |
30. pants. |
Bez tam uz pirkuma līgumiem un nosacītu pārdošanu attiecas 1. panta, 5. panta, IV līdz VII nodaļas, 29. panta (izņemot 3. punktu, kas ir aizstāts ar XIV panta 1. un 2. punktu), X nodaļas, XII nodaļas (izņemot 43. pantu), XIII nodaļas un XIV nodaļas (izņemot 60. pantu) vispārīgie noteikumi.
IV pants
Piemērošanas joma
1. Neskarot konvencijas 3. panta 1. punktu, konvenciju piemēro arī helikopteram vai gaisa kuģa korpusam, kas reģistrēts tās līgumslēdzējas valsts gaisa kuģu reģistrā, kura ir reģistrācijas valsts; ja šāda reģistrācija ir veikta saskaņā ar vienošanos par gaisa kuģa reģistrāciju, tā tiks uzskatīta par spēkā esošu ar vienošanās noslēgšanas brīdi.
2. “Iekšēja darījuma” definīcijas vajadzībām konvencijas 1. pantā:
a) |
gaisa kuģa korpuss atrodas tā gaisa kuģa reģistrācijas valstī, kura sastāvdaļa tas ir; |
b) |
aviācijas dzinējs atrodas tā gaisa kuģa reģistrācijas valstī, kurā tas ir uzstādīts, vai, ja tas nav uzstādīts gaisa kuģī, – kur tas fiziski atrodas; un |
c) |
helikopters atrodas savā reģistrācijas valstī vienošanās noslēgšanas brīdī, saskaņā ar kuru izveido vai sniedz garantiju. |
3. Puses, noslēdzot rakstveida vienošanos, var atteikties no XI panta piemērošanas un savās savstarpējās attiecībās var atkāpties no šā protokola noteikumiem vai tos grozīt, izņemot IX panta 2. līdz 4. punktu.
V pants
Pirkuma līgumu formālās pazīmes, sekas un reģistrācija
1. Šajā protokolā pirkuma līgums ir tāds līgums, kas:
a) |
ir rakstveidā; |
b) |
attiecas uz gaisa kuģa priekšmetu, ar kuru pārdevējam ir tiesības rīkoties; un |
c) |
ļauj identificēt gaisa kuģa priekšmetu saskaņā ar šo protokolu. |
2. Saskaņā ar pirkuma līgumu pārdevēja garantija attiecībā uz gaisa kuģa priekšmetu pāriet pircējam saskaņā ar šā līguma noteikumiem.
3. Pirkuma līguma reģistrācija paliek spēkā uz nenoteiktu laiku. Nosacītas pārdošanas reģistrācija paliek spēkā līdz tās atcelšanai vai līdz ir beidzies laika periods, kas norādīts reģistrācijā, ja tāds vispār ir norādīts.
VI pants
Pārstāvju pilnvaras
Jebkura persona var slēgt vienošanos vai veikt pārdošanu un reģistrēt starptautisku garantiju attiecībā uz gaisa kuģa priekšmetu vai šāda priekšmeta pārdošanu kā aģents, pilnvarotais vai jebkurā citā pārstāvniecības kvalitātē. Tādā gadījumā šai personai ir tiesības un garantijas saskaņā ar šo konvenciju.
VII pants
Gaisa kuģa priekšmetu apraksts
Gaisa kuģa priekšmeta apraksts, kas ietver ražotāja sērijas numuru, ražotāja nosaukumu un modeļa apzīmējumu, ir vajadzīgs un pietiekams, lai identificētu priekšmetu konvencijas 7. panta c) punkta un šā protokola V panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā.
VIII pants
Tiesību aktu izvēle
1. Šo pantu piemēro tikai tādā gadījumā, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXX panta 1. punktu.
2. Vienošanās vai pirkuma līguma, vai atbilstīgā garantijas līguma, vai vienošanās par garantiju prioritāti puses var vienoties par tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tiks pilnībā vai daļēji regulētas to līgumā noteiktās tiesības un pienākumi.
3. Ja vien nav bijusi cita vienošanās, atsauce iepriekšējā punktā uz pušu izvēlētajiem tiesību aktiem ir atsauce uz norādītās valsts iekšzemes tiesību normām vai, ja šī valsts sastāv no vairākām teritoriālajām vienībām, – uz norādītās teritoriālās vienības iekšzemes tiesību aktiem.
II NODAĻA
TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI SAISTĪBU NEIZPILDĪŠANAS GADĪJUMĀ, PRIORITĀTES UN CESIJAS
IX pants
Grozījumi noteikumos par tiesību aizsardzības līdzekļiem saistību neizpildīšanas gadījumā
1. Papildus tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas norādīti konvencijas III nodaļā, kreditors tādā apjomā, kādā debitors tam ir piekritis, un iestājoties apstākļiem, kas noteikti minētajā nodaļā, var:
a) |
pieprasīt gaisa kuģa dereģistrāciju; un |
b) |
pieprasīt panākt aviācijas priekšmeta izvešanu un fizisku pārvietošanu no teritorijas, kurā tas atrodas. |
2. Kreditors neizmanto tiesību aizsardzības līdzekļus, kas norādīti iepriekšējā punktā, bez tādas reģistrētas garantijas turētāja iepriekšējas rakstveida piekrišanas, kurai ir prioritāte salīdzinājumā ar šā kreditora reģistrēto garantiju.
3. Konvencijas 8. panta 3. punktu nepiemēro gaisa kuģu priekšmetiem. Jebkuru tiesību aizsardzības līdzekli, ko paredz konvencija attiecībā uz gaisa kuģa priekšmetu, izmanto komerciāli pamatotā veidā. Uzskata, ka tiesību aizsardzības līdzeklis ir izmantots komerciāli pamatotā veidā, ja to izmanto saskaņā ar vienošanās noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāds noteikums ir acīmredzami nepamatots.
4. Uzskata, ka nodrošinājuma ņēmējs, kas desmit vai vairāk darbdienu pirms darījuma ieinteresētajām personām ir sniedzis rakstveida paziņojumu par paredzamo pārdošanu vai iznomāšanu, ir izpildījis prasību par “iepriekšēja paziņojuma sniegšanu pieņemamā termiņā”, kas minēta konvencijas 8. panta 4. punktā. Iepriekš minētais netraucē nodrošinājuma ņēmēju un nodrošinājuma vai garantijas devēju vienoties par ilgāku laika periodu iepriekšēja paziņojuma sniegšanai.
5. Reģistrācijas iestāde līgumslēdzējā valstī saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par drošību apmierina prasību par dereģistrāciju un izvešanu, ja:
a) |
pilnvarotā puse ir pienācīgā veidā iesniegusi pieprasījumu saskaņā ar reģistrētu neatsaucamu pilnvarojumu attiecībā uz dereģistrācijas un izvešanas pieprasīšanu; un |
b) |
pilnvarotā puse apstiprina reģistrācijas iestādei, ja šī organizācija to pieprasa, ka visas reģistrētās garantijas, kas ierindojas prioritārā kārtībā pirms kreditora reģistrētās garantijas, attiecībā uz kuru ir izsniegts šis pilnvarojums, ir izpildītas vai ka šādu garantiju turētāji ir piekrituši dereģistrācijai un izvešanai. |
6. Nodrošinājuma ņēmējs, kas ierosina pieprasīt gaisa kuģa dereģistrāciju un izvešanu saskaņā ar 1. punktu citā veidā nekā ar tiesas rīkojumu, pieņemamā laika periodā iesniedz iepriekšēju rakstveida paziņojumu par paredzamo dereģistrāciju un izvešanu:
a) |
ieinteresētajām personām, kas norādītas konvencijas 1. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā; un |
b) |
ieinteresētajām personām, kas norādītas konvencijas 1. panta m) punkta iii) apakšpunktā un kas ir sniegušas paziņojumu nodrošinājuma ņēmējam par savām tiesībām pieņemamā laika periodā pirms dereģistrācijas un izvešanas. |
X pants
Noteikumu grozījumi attiecībā uz pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem
1. Šo pantu piemēro tikai tādā gadījumā, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXX panta 2. punktu, un tādā apjomā, kāds norādīts šādā deklarācijā.
2. Konvencijas 13. panta 1. punktā “nekavējoties” tiesību aizsardzības līdzekļa saņemšanas kontekstā nozīmē tādu darbdienu skaitu no tiesību aizsardzības līdzekļa pieteikuma iesniegšanas datuma, kāds norādīts deklarācijā, kuru iesniegusi līgumslēdzēja valsts, kurā šāds pieteikums ir iesniegts.
3. Konvencijas 13. panta 1. punktu piemēro, tūlīt aiz d) apakšpunkta pievienojot šādu tekstu:
“e) |
ja debitors un kreditors īpaši ir vienojušies, par pārdošanu un atbilstīgo ieņēmumu izmantošanu”, un 43. panta 2. punktu piemēro, pēc vārdiem “13. panta 1. punkta d) apakšpunktu” ietverot vārdus “un e) apakšpunktu”. |
4. Debitora īpašumtiesības vai jebkādas citas tiesības, kas pāriet pārdošanas brīdī saskaņā ar iepriekšējo punktu, ir atbrīvotas no jebkādas citas garantijas, attiecībā uz kuru kreditora starptautiskajai garantijai ir prioritāte saskaņā ar konvencijas 29. panta noteikumiem.
5. Kreditors un debitors vai jebkura cita ieinteresētā persona var rakstveidā vienoties par konvencijas 13. panta 2. punkta nepiemērošanu.
6. Attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas minēti IX panta 1. punktā:
a) |
tos nodrošina reģistrācijas iestāde un attiecīgā gadījumā citas administratīvās iestādes līgumslēdzējā valstī ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad kreditors ziņojis šādām iestādēm par to, ka IX panta 1. punktā minētais tiesību aizsardzības līdzeklis ir piešķirts vai, ja tiesību aizsardzības līdzekli piešķīrusi ārvalstu tiesa, to atzinusi līgumslēdzējas valsts tiesa un ka kreditoram ir tiesības saņemt šāda veida tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju; un |
b) |
kompetentas iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru un palīdz viņam izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par aviācijas drošību. |
7. Protokola 2. un 6. punkts neskar nekādus piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par aviācijas drošību.
XI pants
Tiesību aizsardzības līdzekļi maksātnespējas gadījumā
1. Šo pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts, kas ir primārā maksātnespējas jurisdikcija, ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXX panta 3. punktu.
2. Pēc tam, kad iestājies ar maksātnespēju saistīts notikums, maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors, ņemot vērā 7. punktu, nodod gaisa kuģa priekšmetu kreditora valdījumā ne vēlāk par agrāko no turpmāk minētajiem datumiem:
a) |
gaidīšanas perioda beigām; un |
b) |
datumu, sākot ar kuru kreditoram būtu bijušas tiesības pārņemt valdījumā gaisa kuģa priekšmetu, ja netiktu piemērots šis pants. |
3. Šajā pantā “gaidīšanas periods” ir periods, kas minēts līgumslēdzējas valsts deklarācijā, kura ir primārā maksātnespējas jurisdikcija.
4. Atsauces šajā pantā uz “maksātnespējas administratoru” attiecas uz atbilstīgo personu oficiālajā, ne personiskajā nozīmē.
5. Ja vien un kamēr kreditoram nav iespējas iegūt priekšmetu valdījumā saskaņā ar 2. punktu:
a) |
maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors saglabā gaisa kuģa priekšmetu, apkalpo to un uztur tā vērtību saskaņā ar vienošanos; un |
b) |
kreditoram ir tiesības pieprasīt jebkura cita veida pagaidu tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir pieejams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. |
6. Iepriekšējā punkta a) apakšpunkts neizslēdz aviācijas priekšmeta izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu šā aviācijas priekšmeta saglabāšanu un tā vērtības uzturēšanu.
7. Maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors var paturēt valdījumā gaisa kuģa priekšmetu, ja līdz 2. punktā minētajam laikam viņš ir novērsis visas saistību neizpildes, izņemot saistību neizpildes, ko rada maksātnespējas procesa uzsākšana, un ir piekritis izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos. Attiecībā uz tādu nākotnes saistību neizpildīšanu nepiemēro otru gaidīšanas periodu.
8. Attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem IX panta 1. punktā:
a) |
tos nodrošina reģistrācijas iestāde un attiecīgā gadījumā citas administratīvās iestādes līgumslēdzējā valstī ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad kreditors ziņojis šādām iestādēm par to, ka viņam ir tiesības saņemt šādus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju; un |
b) |
kompetentās iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru vai palīdz tam izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par aviācijas drošību. |
9. Konvencijā un šajā protokolā atļauto tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu nevar liegt vai aizkavēt pēc 2. punktā norādītā datuma.
10. Nekādas saskaņā ar vienošanos paredzētās debitora saistības nevar izmainīt bez kreditora piekrišanas.
11. Nekas iepriekšējā punktā nevar tikt skaidrots tā, lai aizskartu maksātnespējas administratora pilnvaras, ja tādas ir, izbeigt vienošanās darbību saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
12. Maksātnespējas procesā nekādām tiesībām vai garantijām, izņemot ārpuslīgumiskas tiesības vai garantijas, kas ietilpst kategorijā, kura minēta deklarācijā saskaņā ar 39. panta 1. punktu, nav prioritātes salīdzinājumā ar reģistrētām garantijām.
13. Konvenciju ar šā protokola IX pantā paredzētajiem grozījumiem piemēro, izmantojot jebkurus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar šo pantu.
2. Pēc tam, kad iestājies ar maksātnespēju saistīts notikums, maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors pēc kreditora pieprasījuma paziņo kreditoram laikā, kas norādīts līgumslēdzējas valsts deklarācijā, kura iesniegta saskaņā ar XXX panta 3. punktu, par to, vai viņš:
a) |
novērsīs visus saistību neizpildīšanas gadījumus, izņemot saistību neizpildīšanu, kas saistīta ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, un piekrīt izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos un ar darījumu saistītajiem dokumentiem; vai |
b) |
dos kreditoram iespēju pārņemt valdījumā gaisa kuģa priekšmetu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. |
3. Piemērojamie tiesību akti, kas minēti iepriekšējā punkta b) apakšpunktā, var ļaut tiesai pieprasīt veikt jebkādu papildu pasākumu vai sniegt jebkādu papildu garantiju.
4. Kreditors iesniedz pierādījumus par savām prasībām un apliecinājumu tam, ka viņa starptautiskā garantija ir reģistrēta.
5. Ja maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors nav iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 2. punktu vai ja maksātnespējas administrators vai debitors ir paziņojis, ka dos kreditoram iespēju iegūt gaisa kuģa priekšmetu valdījumā, bet to nav izdarījis, tiesa var atļaut kreditoram pārņemt gaisa kuģa priekšmetu savā valdījumā ar tādiem nosacījumiem, kādus var noteikt tiesa, un var pieprasīt veikt jebkādu papildu pasākumu vai sniegt jebkādu papildu garantiju.
6. Gaisa kuģa priekšmetu nedrīkst pārdot līdz tam, kamēr nav saņemts tiesas lēmums attiecībā uz prasību un starptautisko garantiju.
XII pants
Palīdzība maksātnespējas gadījumā
1. Šo pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXX panta 1. punktu.
2. Tās līgumslēdzējas valsts tiesas, kur aviācijas priekšmets atrodas, saskaņā ar šīs līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem nodrošina maksimāli iespējamo sadarbību ar ārvalsts tiesām un ārvalsts maksātnespējas administratoriem, lai izpildītu XI panta noteikumus.
XIII pants
Pilnvaras attiecībā uz dereģistrāciju un izvešanas pieprasījumu
1. Šo pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXX panta 1. punktu.
2. Ja debitors ir izsniedzis neatsaucamu atļauju attiecībā uz dereģistrāciju un izvešanas pieprasījumu formā, kas pievienota šim protokolam, un ir iesniedzis šādu atļauju reģistrācijai reģistrācijas iestādē, šādu atļauju atbilstīgi reģistrē.
3. Persona, kuras labā atļauja ir izsniegta (“pilnvarotā persona”), vai tās oficiāli nozīmēta persona ir vienīgā persona, kam ir tiesības izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, kuri minēti IX panta 1. punktā, un tā var rīkoties tikai saskaņā ar šo atļauju un piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem attiecībā uz aviācijas drošību. Šādu atļauju debitors nevar atsaukt bez pilnvarotās personas rakstveida piekrišanas. Reģistrācijas iestāde pēc pilnvarotās personas lūguma izņem atļauju no reģistra.
4. Reģistrācijas iestāde un citas administratīvās iestādes līgumslēdzējās valstīs operatīvi sadarbojas ar pilnvaroto personu un palīdz tai izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus, kas norādīti IX pantā.
XIV pants
Grozījumi noteikumos par prioritātēm
1. Aviācijas priekšmeta pircējs saskaņā ar reģistrētu pirkumu iegūst tiesības uz šo priekšmetu, kas ir brīvs no vēlāk reģistrētas garantijas un nereģistrētas garantijas pat tad, ja pircējs faktiski zina par nereģistrētu garantiju.
2. Aviācijas priekšmeta pircējs iegūst tiesības uz šo priekšmetu, ņemot vērā jebkuru garantiju, kas reģistrēta šo tiesību iegūšanas brīdī.
3. Īpašumtiesības vai citas tiesības, vai garantija uz aviācijas dzinēju netiek skarta, to uzstādot gaisa kuģī vai to no tā izņemot.
4. Konvencijas 29. panta 7. punktu piemēro attiecībā uz sastāvdaļām, kas neietilpst priekšmetā un kas ir uzstādītas gaisa kuģa korpusā, aviācijas dzinējā vai helikopterā.
XV pants
Grozījumi noteikumos par cesiju
Konvencijas 33. panta 1. punktu piemēro tā, it kā pēc b) apakšpunkta būtu iekļauts šāds teksts:
“un c) debitors ir devis rakstveida piekrišanu neatkarīgi no tā, vai tā dota pirms cesijas vai konkrēti norādot cesionāru.”
XVI pants
Noteikumi attiecībā uz debitoru
1. Ja nav notikusi saistību neizpildīšana konvencijas 11. panta nozīmē, debitoram ir tiesības bez ierobežojumiem pārvaldīt un izmantot priekšmetu saskaņā ar vienošanos attiecībā pret:
a) |
savu kreditoru un jebkuras garantijas turētāju, no kuras debitors ir brīvs saskaņā ar konvencijas 29. panta 4. punktu, vai, ja debitors ir pircējs, – saskaņā ar šā protokola XIV panta 1. punktu, ja vien debitors nav vienojies citādi; un |
b) |
jebkuras garantijas turētāju, kuram debitora tiesības vai garantija ir pakļauta saskaņā ar konvencijas 29. panta 4. punktu vai, ja debitors ir pircējs, – saskaņā ar šā protokola XIV panta 2. punktu, bet tikai tādā apjomā, kādā šāds turētājs ir tam piekritis. |
2. Nekas konvencijā vai šajā protokolā neaizskar kreditora atbildību par jebkādu vienošanās pārkāpšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tādā mērā, kādā šī vienošanās attiecas uz gaisa kuģa priekšmetu.
III NODAĻA
NOTEIKUMI PAR STARPTAUTISKO GARANTIJU REĢISTRĀCIJU ATTIECĪBĀ UZ GAISA KUĢU PRIEKŠMETIEM
XVII pants
Uzraudzības iestāde un reģistrators
1. Uzraudzības iestāde ir starptautiska iestāde, kas nozīmēta ar rezolūciju, kura pieņemta diplomātiskajā konferencē par Konvencijas par pārvietojamām iekārtām un Gaisa kuģu protokola pieņemšanu.
2. Ja starptautiskā iestāde, kas minēta iepriekšējā punktā, nevar vai nevēlas darboties kā uzraudzības iestāde, sasauc konvenciju parakstījušo un līgumslēdzēju valstu konferenci, lai nozīmētu citu uzraudzības iestādi.
3. Uzraudzības iestādei, tās amatpersonām un darbiniekiem ir tāda imunitāte pret tiesas un administratīvu procesu, kādu paredz noteikumi, kuri attiecas uz to kā starptautisku iestādi vai citā veidā.
4. Uzraudzības iestāde var izveidot ekspertu komisiju no personām, kuru kandidatūras nosaukušas konvenciju parakstījušās un līgumslēdzējas valstis un kurām ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze, un uzdot tai sniegt palīdzību uzraudzības iestādei tās funkciju izpildē.
5. Pirmais reģistrators vada Starptautisko reģistru piecus gadus no šā protokola spēkā stāšanās datuma. Pēc tam uzraudzības iestāde reģistratoru ik pa pieciem gadiem ieceļ no jauna vai uz atkārtotu termiņu.
XVIII pants
Pirmie noteikumi
Pirmos noteikumus pieņem uzraudzības iestāde tā, lai tie stātos spēkā, sākot ar šā protokola spēkā stāšanās brīdi.
XIX pants
Nozīmētie kontaktpunkti
1. Ievērojot 2. punktu, līgumslēdzēja valsts jebkurā brīdī var nozīmēt tās teritorijā organizāciju vai organizācijas par kontaktpunktu vai kontaktpunktiem, caur kuriem nosūta vai var nosūtīt reģistrācijai nepieciešamo informāciju Starptautiskajam reģistram, izņemot paziņojuma par valsts iekšēju garantiju reģistrāciju vai tiesības vai garantijas reģistrāciju saskaņā ar 40. pantu, kas abos gadījumos rodas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem.
2. Nozīmējums, kas izdarīts saskaņā ar iepriekšējo punktu, var atļaut, bet ne uzlikt par pienākumu izmantot nozīmēto kontaktpunktu vai kontaktpunktus, lai iesniegtu informāciju, kas ir nepieciešama aviācijas dzinēju reģistrācijai.
XX pants
Papildu grozījumi noteikumos attiecībā uz reģistru
1. Konvencijas 19. panta 6. punktā meklēšanas kritēriji aviācijas priekšmetam ir tā ražotāja nosaukums, tā ražotāja sērijas numurs un tā modeļa apzīmējums, ko vajadzības gadījumā papildina ar citu informāciju, lai nodrošinātu unikalitāti. Šāda papildu informācija ir paredzēta noteikumos.
2. Konvencijas 25. panta 2. punkta vajadzībām un saskaņā ar tajā aprakstītajiem apstākļiem reģistrētas nosacītas starptautiskas garantijas vai reģistrētas nosacītas starptautiskas garantijas cesijas turētājs, vai persona, kuras labā reģistrēta nosacītā pārdošana, savu pilnvaru ietvaros veic pasākumus, lai nodrošinātu reģistrācijas atcelšanu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šajā punktā norādītās prasības saņemšanas.
3. Maksas, kas minētas konvencijas 17. panta 2. punkta h) apakšpunktā, nosaka tā, lai segtu pamatotas izmaksas, kas saistītas ar Starptautiskā reģistra izveidošanu, darbību un regulēšanu, kā arī uzraudzības iestādes pamatotas izmaksas, kuras saistītas ar to funkciju veikšanu, pilnvaru un pienākumu izpildi, kas paredzēti konvencijas 17. panta 2. punktā.
4. Starptautiskā reģistra centralizētās funkcijas reģistrators veic un kontrolē visu diennakti. Dažādie kontaktpunkti darbojas vismaz darba laikā savās attiecīgajās teritorijās.
5. Apdrošināšanas vai finanšu garantijas summa, kas minēta konvencijas 28. panta 4. punktā, attiecībā uz katru atgadījumu nav mazāka par gaisa kuģa priekšmeta maksimālo vērtību, ko noteikusi uzraudzības iestāde.
6. Nekas konvencijā netraucē reģistratoram izveidot apdrošināšanu vai finanšu garantiju to zaudējumu segšanai, par kuriem reģistrators nav atbildīgs saskaņā ar konvencijas 28. pantu.
IV NODAĻA
JURISDIKCIJA
XXI pants
Grozījumi noteikumos par jurisdikciju
Konvencijas 43. pantā un ņemot vērā konvencijas 42. pantu, līgumslēdzējas valsts tiesai ir jurisdikcija arī gadījumā, ja priekšmets ir helikopters vai gaisa kuģa korpuss, kas ir piederīgs gaisa kuģim, attiecībā uz kuru šī valsts ir reģistrācijas valsts.
XXII pants
Atteikšanās no neatkarīgas imunitātes
1. Ievērojot 2. punktu, atteikšanās no neatkarīgas imunitātes pret tiesu jurisdikciju, kas paredzēta konvencijas 42. vai 43. pantā vai saistīta ar tiesību un garantiju piespiedu izpildi attiecībā uz gaisa kuģa priekšmetu saskaņā ar konvenciju, ir saistoša un, ja ir ievēroti citi nosacījumi par šādu jurisdikciju vai šādu piespiedu izpildi, atteikšanās ir spēkā, lai attiecīgi piešķirtu jurisdikciju un atļautu piespiedu īstenošanu.
2. Iepriekšējā punktā paredzēto atteikšanos noformē rakstveidā, un tā ietver aviācijas priekšmeta aprakstu.
V NODAĻA
SAISTĪBA AR CITĀM KONVENCIJĀM
XXIII pants
Saistība ar Konvenciju par tiesību uz gaisa kuģiem starptautisku atzīšanu
Konvencija līgumslēdzējai valstij, kas ir puse Konvencijā par tiesību uz gaisa kuģiem starptautisku atzīšanu, kura parakstīta Ženēvā 1948. gada 19. jūnijā, aizstāj minēto konvenciju tās daļā, kas attiecas uz gaisa kuģiem, kā tie definēti šajā protokolā, un uz gaisa kuģu priekšmetiem. Taču attiecībā uz tiesībām vai garantijām, kuras neietilpst šajā konvencijā vai uz kurām tā neattiecas, Ženēvas konvencija nav aizstāta.
XXIV pants
Saistība ar Konvenciju par dažu noteikumu unifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu iepriekšējo arestu
1. Konvencija līgumslēdzējai valstij, kas ir puse Konvencijā par dažu noteikumu unifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu iepriekšējo arestu, kura parakstīta Romā 1933. gada 29. maijā, aizstāj minēto konvenciju tās daļā, kas attiecas uz gaisa kuģiem, kā tie definēti šajā protokolā.
2. Iepriekšminētās konvencijas līgumslēdzēja dalībvalsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā nepiemēros šo pantu.
XXV pants
Saistība ar UNIDROIT konvenciju par starptautisko finanšu nomu
Konvencija aizstāj UNIDROIT konvenciju par starptautisko finanšu nomu, kas parakstīta Otavā 1988. gada 28. maijā, attiecībā uz gaisa kuģu priekšmetiem.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
XXVI pants
Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās
1. Šis protokols atvērts parakstīšanai Keiptaunā 2001. gada 16. novembrī valstīm, kas piedalās diplomātiskajā konferencē par Konvencijas par pārvietojamām iekārtām un Protokola par gaisa kuģiem pieņemšanu, kura notiek Keiptaunā no 2001. gada 29. oktobra līdz 16. novembrim. Pēc 2001. gada 16. novembra šis protokols ir atvērts parakstīšanai visām valstīm Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) galvenajā mītnē Romā, kamēr tas stāsies spēkā saskaņā ar XXVIII pantu.
2. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina valstis, kas to ir parakstījušas.
3. Ikviena valsts, kas nav parakstījusi šo protokolu, var tam pievienoties jebkurā laikā.
4. Ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos izdara, deponējot oficiālu dokumentu par to depozitārijā.
5. Valsts nevar pievienoties šim protokolam, ja tā nav pievienojusies arī konvencijai.
XXVII pants
Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas
1. Jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru izveidojušas neatkarīgas valstis un kura ir kompetenta noteiktos jautājumos, ko regulē šis protokols, arī var parakstīt, pieņemt, apstiprināt šo protokolu vai pievienoties tam. Tādā gadījumā reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai būs līgumslēdzējas valsts tiesības un pienākumi, ja šī organizācija ir kompetenta jautājumos, ko regulē šis protokols. Ja līgumslēdzēju valstu skaitam ir nozīme šajā protokolā, reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija neskaitās kā līgumslēdzēja valsts papildus tās dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas valstis.
2. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija parakstīšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī iesniedz depozitārijā deklarāciju, kurā norādīti tie šā protokola regulētie jautājumi, attiecībā uz kuriem šai organizācijai kompetenci ir nodevušas tās dalībvalstis. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nekavējoties ziņo depozitārijam par jebkurām izmaiņām kompetenču sadalījumā, kas paziņots saskaņā ar šo punktu sniegtajā, tostarp par jaunām kompetences jomām.
3. Visas atsauces uz “līgumslēdzēju valsti” vai “līgumslēdzējām valstīm”, “dalībvalsti” vai “dalībvalstīm” šajā protokolā attiecas arī uz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, ja konteksts to prasa.
XXVIII pants
Stāšanās spēkā
1. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās astotais dokuments, to valstu starpā, kas ir deponējušas šādus dokumentus.
2. Citām valstīm šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.
XXIX pants
Teritoriālās vienības
1. Ja līgumslēdzējai valstij ir teritoriālas vienības, kurās piemēro dažādas tiesību sistēmas attiecībā uz jautājumiem, kurus regulē šis protokols, tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī var deklarēt, ka šis protokols ir jāattiecina uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām no tām, un var grozīt savu deklarāciju, jebkurā laikā iesniedzot citu deklarāciju.
2. Katrā šādā deklarācijā skaidri norāda tās teritoriālās vienības, uz kurām attiecas šis protokols.
3. Ja līgumslēdzēja valsts nav iesniegusi nekādu deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, šis protokols attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.
4. Ja līgumslēdzēja valsts attiecina šo protokolu uz vienu vai vairākām savām teritoriālajām vienībām, deklarācijas, kas atļautas saskaņā ar šo protokolu, var iesniegt attiecībā uz katru šādu teritoriālo vienību, un deklarācijas, kas iesniegtas attiecībā uz vienu teritoriālo vienību, var atšķirties no deklarācijām, kuras iesniegtas attiecībā uz citu teritoriālo vienību.
5. Ja ar 1. punktā minētās deklarācijas palīdzību šis protokols ir attiecināts uz vienu vai vairākām līgumslēdzējas valsts teritoriālajām vienībām:
a) |
uzskata, ka debitors atrodas kādā līgumslēdzējā valstī tikai tad, ja tas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols, vai ja tā reģistrētais birojs vai galvenā mītne, administrācijas centrs, uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols; |
b) |
ikviena atsauce uz priekšmeta atrašanās vietu kādā līgumslēdzējā valstī attiecas uz priekšmeta atrašanās vietu tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols; un |
c) |
visas atsauces uz administratīvajām iestādēm šajā līgumslēdzējā valstī ir uzskatāmas par tādām, kas attiecas uz administratīvajām iestādēm, kuru jurisdikcija ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols, bet visas atsauces uz valsts reģistru vai reģistrācijas iestādi šajā līgumslēdzējā valstī uzskatāmas par atsaucēm uz spēkā esošo gaisa kuģu reģistru vai reģistrācijas iestādi, kurai ir jurisdikcija tajā teritoriālajā vienībā vai tajās teritoriālajās vienībās, uz kurām attiecas konvencija un šis protokols. |
XXX pants
Deklarācijas attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem
1. Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā piemēros vienu vai vairākus no šā protokola VIII, XII un XIII pantiem.
2. Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji piemēros šā protokola X pantu. Ja tā to deklarē attiecībā uz X panta 2. punktu, tad tā nosaka tam nepieciešamo laika periodu.
3. Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā piemēros XI panta A variantu vai B variantu, un šādā gadījumā norāda tos maksātnespējas procesa veidus, ja tādi ir, attiecībā uz kuriem tā piemēros A variantu, un tos maksātnespējas procesa veidus, ja tādi ir, attiecībā uz kuriem tā piemēros B variantu. Līgumslēdzēja valsts, kas iesniedz deklarāciju saskaņā ar šo punktu, nosaka XI pantā prasīto laika periodu.
4. Līgumslēdzēju valstu tiesas piemēro XI pantu saskaņā ar deklarāciju, kuru iesniegusi līgumslēdzēja valsts, kura ir primārā maksātnespējas jurisdikcija.
5. Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji nepiemēros XXI panta noteikumus. Deklarācijā norāda to, kādos apstākļos attiecīgo pantu piemēros, ja to piemēros daļēji, vai kādus citus pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus piemēros pretējā gadījumā.
XXXI pants
Deklarācijas saskaņā ar konvenciju
Deklarācijas, kas sniegtas saskaņā ar konvenciju, ieskaitot tās, kuras sniegtas saskaņā ar konvencijas 39., 40., 50., 53., 54., 55., 57., 58. un 60. pantu, uzskata par sniegtām arī saskaņā ar šo protokolu, ja vien nav norādīts citādi.
XXXII pants
Piebildes un deklarācijas
1. Šim protokolam nevar izdarīt nekādas piebildes, bet var sniegt XXIV, XXIX, XXX, XXXI, XXXIII un XXXIV pantā atļautās deklarācijas saskaņā ar šo pantu noteikumiem.
2. Par visām deklarācijām vai vēlākām deklarācijām, vai deklarāciju atsaukumiem, kas sniegti saskaņā ar šo protokolu, rakstveidā paziņo depozitārijam.
XXXIII pants
Vēlākas deklarācijas
1. Dalībvalsts var sniegt vēlāku deklarāciju, kas nav saskaņā ar XXXI pantu sniegta deklarācija atbilstīgi konvencijas 60. pantam, jebkurā laikā pēc datuma, kurā šis protokols ir stājies spēkā attiecībā uz šo valsti, paziņojot par to depozitārijam.
2. Jebkura šāda vēlāka deklarācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši pēc datuma, kad paziņojums saņemts depozitārijā.
Ja paziņojumā ir noteikts ilgāks laika periods līdz šīs deklarācijas spēkā stāšanās brīdim, tā stājas spēkā pēc tam, kad beidzies šis ilgākais laika periods, pēc tam, kad paziņojums ir saņemts depozitārijā.
3. Neņemot vērā iepriekšējos punktus, šis protokols turpina attiekties tā, it kā nebūtu iesniegtas nekādas vēlākas deklarācijas, uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkuras šādas vēlākas deklarācijas spēkā stāšanās datuma.
XXXIV pants
Deklarāciju atsaukšana
1. Jebkura dalībvalsts, kas ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šo protokolu, kas nav saskaņā ar XXXI pantu iesniegtā deklarācija atbilstīgi konvencijas 60. pantam, var to atsaukt jebkurā laikā, paziņojot par to depozitārijam. Šis atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši pēc paziņojuma saņemšanas depozitārijā.
2. Neņemot vērā iepriekšējo punktu, šo protokolu turpina piemērot tā, it kā šāds deklarācijas atsaukums nebūtu veikts, attiecībā uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkura šāda atsaukuma spēkā stāšanās datuma.
XXXV pants
Denonsācija
1. Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo protokolu, rakstveidā par to paziņojot depozitārijam.
2. Jebkura šāda denonsācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc datuma, kad paziņojums ir saņemts depozitārijā.
3. Neņemot vērā iepriekšējos punktus, šo protokolu turpina piemērot tā, it kā šāda denonsācija nebūtu veikta, attiecībā uz visām tiesībām un garantijām, kas radušās pirms jebkuras šādas denonsācijas spēkā stāšanās datuma.
XXXVI pants
Pārskata konferences, grozījumi un saistīti jautājumi
1. Depozitārijs, apspriežoties ar uzraudzības iestādi, katru gadu vai tad, kad to prasa apstākļi, gatavo ziņojumus dalībvalstīm par to, kā starptautiskā sistēma, kas izveidota ar konvenciju un grozīta ar šo protokolu, ir darbojusies praksē. Sagatavojot šādus ziņojumus, depozitārijs ņem vērā uzraudzības iestādes ziņojumus par starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību.
2. Pēc ne mazāk kā divdesmit piecu procentu dalībvalstu pieprasījuma depozitārijs laiku pa laikam organizē dalībvalstu pārskata konferences, apspriežoties ar uzraudzības iestādi, lai apspriestu:
a) |
konvencijas, kas grozīta ar šo protokolu, īstenošanu praksē un tās efektivitāti, atvieglojot uz aktīviem balstītu to priekšmetu finansēšanu un nomu, uz kuriem attiecas tās noteikumi; |
b) |
šā protokola noteikumu un noteikumu juridisku interpretāciju un piemērošanu; |
c) |
starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību, reģistratora darbu un tās pārraudzību, ko veic uzraudzības iestāde, ņemot vērā uzraudzības iestādes ziņojumus; un |
d) |
vai ir vajadzīgas kādas izmaiņas šajā protokolā vai kārtībā saistībā ar Starptautisko reģistru. |
3. Jebkuru grozījumu šajā protokolā apstiprina vismaz ar divu trešdaļu to dalībvalstu balsu vairākumu, kuras piedalās konferencē, kas minēta iepriekšējā punktā, un grozījums stājas spēkā attiecībā uz valstīm, kuras ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo grozījumu, kad to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas astoņas valstis saskaņā ar XXVIII panta noteikumiem par tā stāšanos spēkā.
XXXVII pants
Depozitārijs un tā funkcijas
1. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus deponē Starptautiskajā Privāttiesību unifikācijas institūtā (UNIDROIT), kam ar šo tiek uzdots pildīt depozitārija funkcijas.
2. Depozitārijs:
a) |
informē visas līgumslēdzējas valstis par:
|
b) |
nosūta visām līgumslēdzējām valstīm šā protokola oriģināla apliecinātas kopijas; |
c) |
nodod uzraudzības iestādei un reģistratoram visu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu kopijas, norādot atbilstīgo deponēšanas datumu, visu deklarāciju vai deklarācijas atsaukuma vai grozījuma kopijas un visu paziņojumu par denonsāciju kopijas, norādot atbilstīgo paziņojuma datumu, tā, lai tajos esošā informācija būtu viegli un pilnībā pieejama; un |
d) |
veic citas funkcijas, ko parasti veic depozitāriji. |
APLIECINOT IEPRIEKŠMINĒTO, apakšā parakstījušies pienācīgā kārtā pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo protokolu.
Keiptaunā divi tūkstoši pirmā gada sešpadsmitajā novembrī vienīgā oriģinālā eksemplārā angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski, šādu autentiskumu tie iegūst pēc tam, kad konferences apvienotais sekretariāts konferences priekšsēdētāja pilnvaru ietvaros deviņdesmit dienu laikā no norādītā datuma ir pārbaudījis tekstu savstarpējo atbilstību.
PIELIKUMS
NEATSAUCAMAS DEREĢISTRĀCIJAS UN IZVEŠANAS PIEPRASĪJUMA ATĻAUJAS VEIDLAPA
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
15.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 121/37 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 6. aprīlis),
ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)
(2009/371/TI)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 30. panta 2. punktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Vienošanās par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi bija iekļauta 1992. gada 7. februāra Līgumā par Eiropas Savienību, un attiecīgais tiesiskais regulējums radīts ar Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju), kura pamatojas uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (2). |
(2) |
Eiropola Konvencijā ir izdarīti vairāki grozījumi ar trim protokoliem, kuri pēc ilgstoša ratificēšanas procesa ir stājušies spēkā. Konvencijas aizstāšana ar lēmumu atvieglos turpmāku grozījumu izdarīšanu. |
(3) |
Eiropola tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un uzlabošanu daļēji var panākt, Eiropolam nosakot Savienības vienības statusu un to finansējot no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, jo turpmāk tiktu piemēroti vispārīgie noteikumi un procedūras. |
(4) |
Pēdējā laikā līdzīgu Savienības vienību izveidei izraudzītais juridiskais instruments jomās, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļa, ir bijis Padomes lēmums (Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3), un Padomes Lēmums 2005/681/TI (2005. gada 20. septembris), ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (4), jo šādus lēmumus ir vieglāk pielāgot atbilstīgi situācijas izmaiņām un jaunām politiskajām prioritātēm. |
(5) |
Eiropolam nosakot tādas Savienības vienības statusu, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, tiks palielināta Eiropas Parlamenta loma Eiropola kontrolē, jo Eiropas Parlaments piedalās budžeta, tostarp štatu saraksta un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pieņemšanā. |
(6) |
Eiropolam piemērojot uz līdzīgām Savienības vienībām attiecināmos vispārīgos noteikumus un procedūras, tiks nodrošināti administratīvi vienkāršojumi, kas Eiropolam dos iespēju vairāk resursu veltīt savu pamatuzdevumu veikšanai. |
(7) |
Eiropola darbībā papildu vienkāršojumus un uzlabojumus var panākt, veicot pasākumus, ar kuriem tiktu paplašinātas Eiropola iespējas palīdzēt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt tām atbalstu, tomēr Eiropola darbiniekiem nepiešķirot izpildpilnvaras. |
(8) |
Viens no šādiem uzlabojumiem būtu dot Eiropolam iespēju palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm apkarot noteiktus smagas noziedzības formas, atceļot tagadējo ierobežojumu, ka jābūt faktiskām norādēm par to, ka nodarījumā ir iesaistīta organizētās noziedzības grupa. |
(9) |
Būtu jāveicina apvienoto izmeklēšanas grupu izveide, un ir svarīgi, lai Eiropola darbinieki varētu tajās piedalīties. Lai nodrošinātu, ka šāda dalība ir iespējama visās dalībvalstīs, būtu jānodrošina, ka Eiropola darbiniekiem – kamēr tie piedalās apvienotajās izmeklēšanas grupās, pildot atbalsta funkcijas, – nepiemēro imunitāti. Tas būs iespējams, kad būs pieņemta regula, pamatojoties uz 16. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās. |
(10) |
Lai novērstu vajadzību pēc papildu procedūrām, Eiropola valsts vienībām vajadzētu būt tiešai piekļuvei visiem Eiropola informācijas sistēmas datiem. |
(11) |
Lai sasniegtu savus mērķus, Eiropols sagatavo personas datus automātiski vai strukturētās, ar roku ievadītās datnēs. Attiecīgi ir jārīkojas, lai garantētu tādu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz tam līmenim, kāds iegūts, piemērojot principus, kuri ietverti Strasbūrā 1981. gada 28. janvārī parakstītajā Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, kā arī šīs konvencijas turpmākajos grozījumos, kad tie ir stājušies spēkā starp dalībvalstīm. |
(12) |
Pamatlēmumu par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, sadarbojoties policijas un tiesu iestādēm krimināllietās, piemēros gadījumos, kad dalībvalstis Eiropolam nodod personas datus. Ar minēto pamatlēmumu neskar attiecīgus datu aizsardzības noteikumus, kas iekļauti šajā lēmumā, un šajā lēmumā būtu jāietver īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību, ar kuriem Eiropola īpašā rakstura, funkciju un kompetences dēļ šos jautājumus reglamentē sīkāk. |
(13) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (5) 24. pantu ir jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kuram vajadzētu būt atbildīgam par to, lai tiktu nodrošināta neatkarīga uzraudzība attiecībā uz datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, tostarp Eiropola darbinieku personas datu apstrādi. |
(14) |
Lai atbalstītu Eiropola uzdevumus, būtu jāpaplašina Eiropola pašreizējās iespējas izveidot un pārvaldīt informācijas apstrādes sistēmas. Šādas informācijas apstrādes papildu sistēmas ar Padomes apstiprinātu valdes lēmumu būtu jāveido un jāuztur saskaņā ar datu aizsardzības vispārējiem principiem, kas noteikti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā Nr. R (87) 15. |
(15) |
Šis lēmums ļauj ņemt vērā principu par sabiedrības tiesībām piekļūt oficiāliem dokumentiem. |
(16) |
Lai izpildītu savus uzdevumus, Eiropolam būtu jāsadarbojas ar citām Eiropas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tostarp Eurojust, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzības līmeni. |
(17) |
Eiropolam vajadzētu spēt noslēgt nolīgumus un vienoties par sadarbības noteikumiem ar Savienības vai Kopienas Eiropas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai tādējādi novērstu darba pārklāšanos un kopīgiem spēkiem vairotu abu pušu kompetencē esošu smagu noziedzības veidu apkarošanas efektivitāti. |
(18) |
Lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības vispārīgajai politikai šajā jomā, būtu jāracionalizē Eiropola iespējas sadarboties ar trešām valstīm un organizācijām, kā arī būtu jāparedz jauni noteikumi par to, kā veikt turpmāko sadarbību. |
(19) |
Eiropola pārvaldība būtu jāuzlabo, vienkāršojot procedūras, nosakot vispārīgāku valdes uzdevumu aprakstu un ieviešot kopīgu noteikumu, ka visus lēmumus pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. |
(20) |
Ir vēlams arī paredzēt Eiropas Parlamenta lomas palielināšanu Eiropola kontrolē, lai nodrošinātu, ka Eiropols ir pilnā mērā atbildīga un pārredzama organizācija, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt operatīvās informācijas konfidencialitāti. |
(21) |
Eiropola tiesisko kontroli veiks saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 35. pantu. |
(22) |
Lai dotu Eiropolam iespēju pilnvērtīgi turpināt savu uzdevumu pildīšanu, būtu jānosaka rūpīgi izstrādāti pārejas pasākumi. |
(23) |
Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, izveidot vienību, kas atbild par Savienības līmeņa sadarbību tiesībaizsardzības jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. |
(24) |
Šajā lēmumā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
I NODAĻA
IZVEIDE UN UZDEVUMI
1. pants
Izveide
1. Ar šo lēmumu aizstāj noteikumus Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija), kuras pamatā ir K3. pants Līgumā par Eiropas Savienību.
Eiropola mītne ir Hāgā Nīderlandē.
2. Eiropolu, kas minēts šajā lēmumā, uzskata par tā Eiropola tiesību pārņēmēju, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju.
3. Eiropols katrā dalībvalstī sadarbojas ar vienu valsts vienību, kuru izveido vai norīko atbilstīgi 8. pantam.
2. pants
Tiesībspēja
1. Eiropols ir juridiska persona.
2. Ikvienā dalībvalstī Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un līgumspēja, kāda juridiskām personām piešķirta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Konkrēti, Eiropols var iegādāties un atsavināt kustamu vai nekustamu īpašumu un piedalīties tiesvedībā.
3. Eiropols ir pilnvarots slēgt mītnes līgumu ar Nīderlandes Karalisti.
3. pants
Mērķis
Eiropola mērķis ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagas noziedzības formas, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis. Šajā lēmumā “kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstu publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu.
4. pants
Kompetence
1. Eiropola kompetencē ir organizētā noziedzība, terorisms un citas smagas noziedzības formas, kā uzskaitīts I pielikumā, kuras skar vienu vai vairākas dalībvalstis tā, ka šo noziedzīgo nodarījumu apmēra, nozīmes vai seku dēļ vajadzīga kopēja dalībvalstu pieeja.
2. Padome saskaņā ar valdes ieteikumu nosaka savas prioritātes attiecībā uz Eiropolu, īpaši ņemot vērā Eiropola sagatavotus draudu novērtējumus un stratēģisko analīzi.
3. Eiropola kompetencē ietilpst arī saistīti noziedzīgi nodarījumi. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:
a) |
noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kuri ir Eiropola kompetencē; |
b) |
noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu tādus noziedzīgus nodarījumus, kuri ir Eiropola kompetencē; |
c) |
noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu tādu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību, kuri ir Eiropola kompetencē. |
5. pants
Uzdevumi
1. Eiropola galvenie uzdevumi ir šādi:
a) |
informācijas un izlūkdatu vākšana, uzglabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa; |
b) |
ar 8. pantā minētās valsts vienības starpniecību nekavējoties paziņot dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas attiecas uz tām, un informēt par atklātajām saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem; |
c) |
palīdzēt veikt izmeklēšanu dalībvalstīs, konkrēti, nosūtot visu šim nolūkam derīgo informāciju valsts vienībām; |
d) |
lūgt attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes konkrētās lietās sākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu un ierosināt izveidot apvienoto izmeklēšanas grupu; |
e) |
sniegt dalībvalstīm izlūkdatus un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem; |
f) |
sagatavot draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus, kas saistīti ar Eiropola mērķi, tostarp organizētās noziedzības draudu novērtējumus. |
2. Šā panta 1. punktā minētajos uzdevumos iekļauj uzdevumu sniegt atbalstu dalībvalstīm, kad tās vāc un analizē informāciju no interneta, lai palīdzētu noteikt noziedzīgas darbības, ko interneta lietošana atvieglo vai kas veiktas, izmantojot internetu.
3. Eiropolam ir arī šādi papildu uzdevumi:
a) |
padziļināt speciālās zināšanas par dalībvalstu kompetento iestāžu izmeklēšanas procedūrām un sniegt konsultācijas par izmeklēšanu; |
b) |
sniegt stratēģiskus izlūkdatus, lai palīdzētu veikt un veicinātu valstu un Savienības līmenī operatīvo darbību īstenošanai pieejamo resursu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī atbalstīt šādas darbības. |
4. Turklāt saistībā ar 3. pantā minēto mērķi Eiropols saskaņā ar tam pieejamajiem personāla un budžeta resursiem un valdes noteiktajās robežās var palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot atbalstu, konsultācijas un izpēti šādās jomās:
a) |
dalībvalstu kompetento iestāžu personāla apmācība, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Policijas akadēmiju; |
b) |
šo iestāžu organizācijas un aprīkojuma nodrošināšana, atvieglojot tehniskā atbalsta sniegšanu starp dalībvalstīm; |
c) |
noziedzības novēršanas metodes; |
d) |
tehniskās un kriminālistikas metodes un analīze un izmeklēšanas procedūras. |
5. Eiropols darbojas arī kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai (6). Eiropols var arī veicināt to pasākumu koordinēšanu, kurus veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai apkarotu euro viltošanu, vai veicināt koordinēšanu saistībā ar apvienotajām izmeklēšanas grupām, atbilstīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības vienībām un trešo valstu struktūrām. Pēc lūguma Eiropols var euro viltošanas izmeklēšanu atbalstīt finansiāli.
6. pants
Dalība apvienotajās izmeklēšanas grupās
1. Eiropola darbinieki, pildot atbalsta funkcijas, var piedalīties apvienotajās izmeklēšanas grupās, tostarp grupās, kas izveidotas saskaņā ar 1. pantu Padomes Pamatlēmumā 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (7), saskaņā ar 13. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (8) vai saskaņā ar 24. pantu 1997. gada 18. decembra Konvencijā par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (9) tiktāl, ciktāl šīs grupas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē saskaņā ar šā lēmuma 4. pantu.
Eiropola darbinieki var piedalīties visās darbībās un apmainīties ar informāciju ar visiem apvienotās izmeklēšanas grupas dalībniekiem saskaņā ar 4. punktu – tās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajās robežās, kurā darbojas apvienotās izmeklēšanas grupas, un saskaņā ar 2. punktā minēto vienošanos. Tomēr tie nepiedalās piespiedu līdzekļu izmantošanā.
2. Administratīvos nosacījumus Eiropola darbinieku dalībai apvienotajā izmeklēšanas grupā nosaka ar vienošanos, ko noslēdz starp direktoru un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas piedalās apvienotajā izmeklēšanas grupā, iesaistot valsts vienības. Noteikumus, ar kuriem reglamentē šādas vienošanās, nosaka valde.
3. Šā panta 2. punktā minētajos noteikumos precizē, ar kādiem nosacījumiem Eiropola darbiniekus nodod apvienotās izmeklēšanas grupas rīcībā.
4. Saskaņā ar 2. punktā minēto vienošanos, Eiropola darbinieki var tieši sadarboties ar apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem un atbilstīgi šim lēmumam sniegt apvienotās izmeklēšanas grupas locekļiem un norīkotajiem locekļiem informāciju no jebkura 10. pantā minētā informācijas apstrādes sistēmu posma. Tiešas sadarbības gadījumā Eiropols vienlaikus informē kā dalībvalstu valsts vienības, kas pārstāvētas apvienotajā izmeklēšanas grupā, tā arī dalībvalstis, kas sniedza informāciju.
5. Informāciju, ko Eiropola darbinieks ieguvis, darbojoties apvienotajā izmeklēšanas grupā, ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu un ar tās atbildību, var iekļaut jebkurā no 10. pantā minēto datorizēto sistēmu posmiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā lēmuma noteikumiem.
6. Veicot apvienotās izmeklēšanas grupas darbu, uz Eiropola darbiniekiem attiecībā uz pārkāpumiem, ko tie izdarījuši vai kas izdarīti pret tiem, attiecina operācijas norises dalībvalsts tiesību aktus, kurus piemēro personām līdzvērtīgos amatos.
7. pants
Eiropola pieprasījumi uzsākt kriminālizmeklēšanu
1. Dalībvalstis ar pienācīgu rūpību izskata ikvienu Eiropola pieprasījumu uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā. Dalībvalstis informē Eiropolu par to, vai prasīto izmeklēšanu uzsāks.
2. Pirms izteikt pieprasījumu uzsākt kriminālizmeklēšanu, Eiropols par to attiecīgi informē Eurojust.
3. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepildīt Eiropola pieprasījumu, tās informē Eiropolu par savu lēmumu un tā pamatojumu, ja vien pamatojumu nevar sniegt, jo tas:
a) |
kaitētu būtiskām valsts drošības interesēm; vai |
b) |
apdraudētu uzsāktas izmeklēšanas panākumus vai personu drošību. |
4. Atbildes uz Eiropola pieprasījumiem uzsākt, veikt vai koordinēt izmeklēšanu konkrētā lietā, kā arī informāciju Eiropolam par izmeklēšanas rezultātiem sniedz ar dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.
8. pants
Valsts vienības
1. Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas atbildīga par šajā pantā minēto uzdevumu veikšanu. Katrā dalībvalstī vienu ierēdni ieceļ par valsts vienības vadītāju.
2. Valsts vienība darbojas kā vienīgā Eiropola un dalībvalsts kompetento iestāžu saziņu koordinējošā struktūra. Dalībvalstis tomēr var atļaut tiešu saziņu starp norīkotajām kompetentajām iestādēm un Eiropolu, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteiktos nosacījumus, tostarp valsts vienības iepriekšēju iesaisti.
Valsts vienība no Eiropola vienlaikus saņem visu informāciju, kuras apmaiņa ir veikta, Eiropolam un norīkotajām kompetentajām iestādēm sazinoties tieši. Attiecības starp valsts vienību un kompetentajām iestādēm reglamentē valsts tiesību akti, un jo īpaši attiecīgās valsts konstitucionālās prasības.
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts vienības spēj pildīt savus uzdevumus, un jo īpaši – ka tām ir pieeja attiecīgajiem valsts datiem.
4. Valsts vienības veic šādus uzdevumus:
a) |
pēc savas iniciatīvas nosūta Eiropolam informāciju un izlūkdatus, kas vajadzīgi tā pienākumu veikšanai; |
b) |
atbild uz Eiropola informācijas, izlūkdatu un konsultāciju pieprasījumiem; |
c) |
atjaunina informāciju un izlūkdatus; |
d) |
saskaņā ar valsts tiesību aktiem novērtē informāciju un izlūkdatus kompetento iestāžu vajadzībām un nosūta tām šos materiālus; |
e) |
iesniedz Eiropolam pieprasījumus par konsultācijām, informāciju, izlūkdatiem un analīzi; |
f) |
piegādā Eiropolam informāciju glabāšanai datu bāzēs; |
g) |
nodrošina atbilstību tiesību aktiem attiecībā uz jebkuru informācijas apmaiņu starp šīm vienībām un Eiropolu. |
5. Neskarot dalībvalstu pienākumus, kas tām uzlikti, lai nodrošinātu tiesiskumu un kārtību un sargātu iekšējo drošību, valsts vienībai katrā konkrētā lietā nav pienākuma sniegt informāciju vai izlūkdatus, ja to sniegšana nozīmētu, ka:
a) |
tiek apdraudētas būtiskas valsts drošības intereses; |
b) |
tiek apdraudēts izmeklēšanas iznākums vai personu drošība; vai |
c) |
tiek izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai īpašām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā. |
6. Valsts vienību izdevumus saziņai ar Eiropolu sedz dalībvalstis un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.
7. Valsts vienību vadītāji regulāri tiekas, lai palīdzētu Eiropolam operatīvos jautājumos pēc savas ierosmes vai pēc direktora vai valdes pieprasījuma, jo īpaši, lai:
a) |
apsvērtu un izstrādātu priekšlikumus, kas uzlabotu Eiropola darbības efektivitāti un sekmētu dalībvalstu saistību izpildi; |
b) |
saskaņā ar 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu novērtētu Eiropola izstrādātos ziņojumus un analīzi un izstrādātu pasākumus, lai īstenotu ziņojumos un analīzēs minētās atziņas; |
c) |
saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 6. pantu sniegtu atbalstu apvienoto izmeklēšanas grupu izveidē, iesaistot Eiropolu. |
9. pants
Sadarbības koordinatori
1. Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Ja vien šā lēmuma konkrētajos noteikumos nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.
2. Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valsts sadarbības birojus, un valsts vienības tiem sniedz norādījumus pārstāvēt valsts intereses Eiropolā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kas koordinatoru norīkojusi, un saskaņā ar noteikumiem, kuri piemērojami Eiropola administrācijai.
3. Neskarot 8. panta 4. un 5. punktu, sadarbības koordinatori:
a) |
sniedz Eiropolam informāciju no valsts vienības, kas tos nosūtījusi; |
b) |
nosūta informāciju no Eiropola vienībai, kura tos nosūtījusi; |
c) |
sadarbojas ar Eiropola darbiniekiem, sniedzot informāciju un konsultācijas; un |
d) |
palīdz apmainīties ar informāciju no valsts vienībām ar citu dalībvalstu sadarbības koordinatoriem atbilstīgi to atbildībai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Šīs divpusējās apmaiņas var attiekties arī uz noziegumiem, kas atrodas ārpus Eiropola kompetences, ciktāl to pieļauj attiecīgas valsts tiesību akti. |
4. Sadarbības koordinatoru darbībai mutatis mutandis piemēro 35. pantu.
5. Sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus attiecībā uz Eiropolu nosaka valde.
6. Saskaņā ar 51. panta 2. punktu sadarbības koordinatori bauda privilēģijas un imunitāti, kas vajadzīgas to uzdevumu veikšanai.
7. Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un ka tie tajās tiek iesaistīti tiktāl, ciktāl tas ir saderīgi ar viņu amatu.
8. Eiropols savā mītnē dalībvalstīm par brīvu nodrošina telpas un attiecīgu atbalstu, kas vajadzīgi šo valstu sadarbības koordinatoru darbībai. Visas pārējās izmaksas, kas saistītas ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoriem vajadzīgo iekārtu izmaksas, sedz attiecīgā dalībvalsts, ja vien valde Eiropola budžeta sagatavošanas gaitā konkrētā gadījumā nesniedz citādu ieteikumu.
II NODAĻA
INFORMĀCIJAS APSTRĀDES SISTĒMAS
10. pants
Informācijas apstrāde
1. Tiktāl, cik tas nepieciešams, lai Eiropols sasniegtu savus mērķus, saskaņā ar šo lēmumu tas apstrādā informāciju un izlūkdatus, tostarp personas datus. Eiropols izveido un pārvalda Eiropola informācijas sistēmu, kas minēta 11. pantā, un analīzes darba datnes, kas minētas 14. pantā. Eiropols var izveidot un uzturēt arī citas personas datu apstrādes sistēmas, kā noteikts saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.
2. Pēc direktora priekšlikuma valde pēc tam, kad tā ir ņēmusi vērā Eiropola informācijas apstrādes sistēmu piedāvātās jau esošās iespējas, pēc apspriešanās ar Apvienoto uzraudzības iestādi, lemj par jaunas personas datu apstrādes sistēmas izveidi. Valdes lēmumu iesniedz Padomei apstiprināšanai.
3. Valdes lēmumā, kas minēts 2. punktā, paredz nosacījumus un ierobežojumus, saskaņā ar kuriem Eiropols var izveidot jaunu personas datu apstrādes sistēmu. Ar valdes lēmumu ļauj apstrādāt 14. panta 1. punktā minēto kategoriju personu datus, bet ne tādus personas datus, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, un tādu datu apstrādi, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi. Valdes lēmums nodrošina to, ka pareizi tiek īstenoti pasākumi un principi, kas minēti 18., 19., 20., 27., 29. un 35. pantā. Jo īpaši valdes lēmumā nosaka jaunās sistēmas mērķi, pieeju datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņus.
4. Eiropols var apstrādāt datus, lai noteiktu, vai šādi dati atbilst tā uzdevumiem, un tos var iekļaut 11. pantā minētajā Eiropola informācijas sistēmā un 14. pantā minētajās analīzes darba datnēs vai citās personas datu apstrādes sistēmās, kas izveidotas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu. Valde, lemjot pēc direktora ieteikuma un pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar apvienoto uzraudzības iestādi, paredz nosacījumus saistībā ar šādu datu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu, kā arī datu uzglabāšanas un dzēšanas termiņus, kas nevar pārsniegt sešus mēnešus, pienācīgi ievērojot 27. pantā minētos principus. Minēto valdes lēmumu iesniedz Padomei apstiprināšanai.
11. pants
Eiropola informācijas sistēma
1. Eiropols pārvalda Eiropola informācijas sistēmu.
2. Eiropols nodrošina, ka tiek ievēroti šā lēmuma noteikumi, kas reglamentē Eiropola informācijas sistēmas darbību. Tas atbild par Eiropola informācijas sistēmas pienācīgu darbību no tehniskā un ekspluatācijas viedokļa un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 20., 29., 31. un 35. pantā minētie noteikumi attiecībā uz Eiropola informācijas sistēmu tiek pienācīgi īstenoti.
3. Par sazināšanos ar Eiropola informācijas sistēmu ir atbildīga katras dalībvalsts valsts vienība. Tā jo īpaši ir atbildīga par 35. pantā minētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz datu apstrādes aprīkojumu, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, par pārskatīšanu saskaņā ar 20. pantu un, ciktāl attiecīgās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti un procedūras to prasa, par pareizu šā lēmuma īstenošanu no citiem aspektiem.
12. pants
Eiropola informācijas sistēmas saturs
1. Eiropola informācijas sistēmu var izmantot tikai tādu datu apstrādei, kas nepieciešami Eiropola uzdevumu veikšanai. Ievadītie dati attiecas uz:
a) |
personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kas ietilpst Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu; |
b) |
personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kas ietilpst Eiropola kompetencē. |
2. Dati par personām, kas minētas 1. punktā, var ietvert tikai šādas ziņas:
a) |
uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pseidonīmus vai pieņemtos vārdus; |
b) |
dzimšanas datumu un vietu; |
c) |
valstspiederību; |
d) |
dzimumu; |
e) |
dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu; |
f) |
sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāja apliecības, identifikācijas dokumentu un pases datus; kā arī |
g) |
vajadzības gadījumā – citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, tostarp visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas, piemēram, pirkstu nospiedumu datus un DNS profilu (kas izveidots no DNS nekodētās daļas). |
3. Papildus 2. punktā minētajiem datiem, Eiropola informācijas sistēmu var izmantot arī, lai apstrādātu šādas ziņas par 1. punktā minētajām personām:
a) |
noziedzīgi nodarījumi un iespējami izdarīti noziedzīgi nodarījumi un to (iespējamās) izdarīšanas laiks, vietu un veids; |
b) |
noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie vai iespējami izmantojamie līdzekļi, tostarp informācija par juridiskām personām; |
c) |
struktūras, kas nodarbojas ar lietu, un attiecīgās dokumentu norādes; |
d) |
iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā; |
e) |
sodāmība, ja tā ir par Eiropola kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem; |
f) |
norādes par datu ievadītāju. |
Minētos datus var ievadīt arī tad, ja tajos vēl nav konkrētu norāžu par personām. Ja datus ievada pats Eiropols, tad, papildus norādei par Eiropolu kā datu ievadītāju, norāda arī datu avotu.
4. Papildu informāciju, kas ir Eiropola vai valsts vienību rīcībā par 1. punktā minētajām personām, var paziņot jebkurai valsts vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valsts vienības šādu paziņošanu veic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
Ja papildu informācija attiecas uz vienu vai vairākiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti 4. panta 3. punktā, Eiropola informācijas sistēmā saglabātos datus attiecīgi apzīmē, lai attiecīgās valsts vienības un Eiropols varētu apmainīties ar informāciju par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
5. Ja pret attiecīgo personu tiesvedību izbeidz galīgi vai šo personu attaisno, datus, kas attiecas uz lietu, kurā pieņemts šāds lēmums, dzēš.
13. pants
Eiropola informācijas sistēmas izmantošana
1. Tiesības datus tieši ievadīt Eiropola informācijas sistēmā un iegūt datus no tās ir valsts vienībām, sadarbības koordinatoriem, direktoram, direktora vietniekiem un attiecīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem. Eiropols datus drīkst iegūt, ja tas konkrētajā gadījumā ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai. Datu ieguvi valsts vienībām un sadarbības koordinatoriem nodrošina saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām, ievērojot jebkādus šajā lēmumā paredzētos papildu noteikumus.
2. Datus koriģēt, labot vai dzēst var tikai persona vai vienība, kas tos ir ievadījusi. Ja citai personai vai vienībai ir pamats uzskatīt, ka 12. panta 2. punktā minētie dati ir nepareizi, vai tā vēlas šos datus papildināt, tā nekavējoties par to ziņo personai vai vienībai, kas datus ievadījusi. Datus ievadījusī persona vai vienība nekavējoties izskata šādu informāciju un attiecīgā gadījumā nekavējoties koriģē, papildina, labo vai dzēš attiecīgos datus.
3. Ja sistēmā par kādu personu ir 12. panta 3. punktā minētie dati, jebkura persona vai vienība var ievadīt tādus papildu datus, kādi noteikti minētajā punktā. Ja pastāv acīmredzamas pretrunas starp ievadītajiem datiem, attiecīgās personas vai vienības apspriežas un panāk savstarpēju vienošanos.
4. Ja kāda persona vai vienība paredz dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus, ko tā ievadījusi par kādu personu, un ja par to pašu personu citas personas vai vienības ir ievadījušas 12. panta 3. punktā minētos datus, saskaņā ar 29. panta 1. punktu atbildība par datu aizsardzības tiesību aktu ievērošanu un tiesības koriģēt, papildināt, labot un dzēst 12. panta 2. punktā minētos datus pāriet nākamajai personai vai vienībai, kas par šo personu ievadījusi 12. panta 3. punktā minētos datus. Persona vai vienība, kas plāno dzēst datus, par to informē personu vai vienību, pie kuras pāriet atbildība par datu aizsardzību.
5. Par datu meklēšanas, ievadīšanas un koriģēšanas likumību Eiropola informācijas sistēmā atbild persona vai vienība, kas datus meklējusi, ievadījusi vai koriģējusi. Ir jābūt iespējai identificēt šo personu vai vienību. Informācijas apmaiņa starp valsts vienībām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar valstu tiesību aktiem.
6. Papildus 1. punktā minētajām valsts vienībām un personām, Eiropola informācijas sistēmā datu pieprasījumu var veikt arī attiecīgi pilnvarotas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tomēr šāda datu pieprasījuma rezultātā norāda tikai to, vai pieprasītie dati atrodas Eiropola informācijas sistēmā. Plašāku informāciju pēc tam var iegūt ar valsts vienības starpniecību.
7. Informāciju par kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. punktu, kā arī par jebkādām turpmākajām izmaiņām nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam, kas šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
14. pants
Analīzes darba datnes
1. Ciktāl tas vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai, tas var glabāt, labot un izmantot datus analīzes darba datnēs par tā kompetencē esošiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp datus par saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas minēti 4. panta 3. punktā. Analīzes darba datnes var aptvert datus par šādām personu kategorijām:
a) |
personām, kas minētas 12. panta 1. punktā; |
b) |
personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu; |
c) |
personām, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā; |
d) |
kontaktpersonām un sabiedrotajām personām; un |
e) |
personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. |
Tādu personas datu apstrādi, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī tādu datu apstrādi, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, atļauj vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams attiecīgās datnes mērķiem un ja šādi dati papildina citus personas datus, kas jau ietverti datnē. Konkrētu personu grupu atlasīšana, balstoties vienīgi uz minētajiem konfidenciālajiem datiem, pārkāpjot minētos nosacījumus par mērķi, ir aizliegta.
Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem īstenošanas noteikumus par analīzes darba datnēm, ko sagatavojusi valde, kura vispirms ir ieguvusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu, kurā ir papildu informācija, jo īpaši attiecībā uz šajā pantā minēto personas datu kategorijām un noteikumiem par šo datu drošību un to izmantošanas iekšējo uzraudzību.
2. Analīzes darba datnes izveido analīzes nolūkos, ar analīzi saprotot datu apkopošanu, apstrādi vai izmantošanu ar mērķi palīdzēt kriminālizmeklēšanām. Katram analīzes projektam izveido analīzes grupu, kurā cieši sadarbojas:
a) |
analītiķi un citi Eiropola darbinieki, ko norīkojis direktors; |
b) |
dalībvalstu sadarbības koordinatori un/vai eksperti, kuri piegādā informāciju vai uz kuriem analīze attiecas 4. punkta nozīmē. |
Attiecīgajā datnē datus ievadīt un labot var tikai analītiķi. Datnes datus drīkst iegūt visi analīzes grupas dalībnieki.
3. Valsts vienības pēc Eiropola pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot 8. panta 5. punktu, paziņo Eiropolam visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama attiecīgās analīzes darba datnes mērķiem. Dalībvalsts paziņo šādus datus tikai tad, ja to apstrāde ar mērķi novērst, analizēt vai apkarot nodarījumus ir atļauta šo valstu tiesību aktos. Atkarībā no steidzamības pakāpes kompetento iestāžu datus var tieši nogādāt uz analīzes darba datnēm saskaņā ar 8. panta 2. punktu.
4. Ja analīze ir vispārīga un stratēģiska, tās rezultātus ar sadarbības koordinatoru un/vai ekspertu starpniecību pilnībā dara zināmus visām dalībvalstīm, konkrēti, nosūtot tām Eiropola sagatavotos ziņojumus.
Ja analīze skar kādus konkrētus gadījumus, kas neattiecas uz visām dalībvalstīm, un ja tai ir tiešs operatīvais mērķis, tajā piedalās šādu dalībvalstu pārstāvji:
a) |
dalībvalstis, no kurām nāca informācija, uz kuras pamata tika pieņemts lēmums par analīzes darba datnes izveidi, vai dalībvalstis, uz kurām šī informācija tieši attiecas, un dalībvalstis, ko analīzes grupa darba gaitā uzaicina piedalīties analīzē, jo atklājas, ka šī informācija attiecas arī uz tām; |
b) |
dalībvalstis, kuras, izmantojušas 15. pantā minēto indeksa funkciju, uzskata, ka tām attiecīgā informācija ir vajadzīga un kuras šo vajadzību pēc informācijas pamato saskaņā ar šā panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem. |
5. Pilnvaroti sadarbības koordinatori var pieprasīt, lai viņus informē. Katra dalībvalsts ieceļ un pilnvaro ierobežotu skaitu šādu sadarbības koordinatoru.
Sadarbības koordinators 4. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā paredzēto vajadzību pēc informācijas izvirza ar motivētu rakstveida paziņojumu, ko apstiprinājusi iestāde, kurai viņš ir pakļauts attiecīgajā dalībvalstī, un ko nosūta visām analīzē iesaistītajām pusēm. Līdz ar to viņu automātiski iesaista notiekošajā analīzē.
Ja analīzes grupa izvirza iebildumus, automātisko iesaistīšanu atliek līdz vienošanās procedūras beigām, kura ietver šādus trīs posmus:
a) |
analīzes grupas dalībnieki cenšas panākt vienošanos ar sadarbības koordinatoru, kurš pieprasa, lai viņu informē. Šim nolūkam viņiem tiek dotas ne vairāk kā astoņas dienas; |
b) |
ja vienošanās netiek panākta, trīs dienu laikā tiekas attiecīgo valsts vienību vadītāji un direktors, cenšoties panākt vienošanos; |
c) |
ja vienošanās joprojām nav panākta, astoņu dienu laikā tiekas attiecīgo pušu pārstāvji valdē. Ja attiecīgā dalībvalsts neatsakās no vajadzības saņemt informāciju, par šīs dalībvalsts iesaistīšanu lemj pēc konsensa principa. |
6. Par Eiropolam paziņojamu datu slepenības pakāpi un kategoriju vērtējumu var sniegt tikai datus paziņojošā dalībvalsts, un tai ir tiesības noteikt attiecīgo datu apstrādes nosacījumus. Par paziņoto datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu lemj dalībvalsts, kas datus paziņojusi Eiropolam. Ja nav iespējams noteikt, kura dalībvalsts attiecīgos datus paziņojusi Eiropolam, lēmumu par datu izplatīšanu vai operatīvo izmantošanu pieņem analīzes dalībnieki. Dalībvalsts vai iesaistītais eksperts, kas pievienojas jau notiekošai analīzei, nevar izplatīt vai izmantot datus bez sākotnēji iesaistīto dalībvalstu iepriekšējas piekrišanas.
7. Atkāpjoties no 6. punkta, gadījumos, kad pēc datu iekļaušanas analīzes darba datnē Eiropols konstatē, ka šie dati attiecas uz personu vai priekšmetu, par kuru datnē jau ir iekļauti citas dalībvalsts vai trešās personas iesniegti dati, tas nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti vai trešo personu par atklāto saikni saskaņā ar 17. pantu.
8. Eiropols var aicināt 22. panta 1. punktā vai 23. panta 1. punktā minētos vienību ekspertus iesaistīties analīzes grupas darbā, ja:
a) |
starp Eiropolu un attiecīgo vienību ir spēkā 22. panta 2. punktā un 23. panta 2. punktā minētais nolīgums vai sadarbības līgums, kurā ietverti atbilstīgi noteikumi par informācijas apmaiņu, tostarp par personas datu nosūtīšanu, kā arī par sniegtās informācijas konfidencialitāti; |
b) |
vienības ekspertu iesaistīšana ir dalībvalstu interesēs; |
c) |
analīzes darbs tieši attiecas uz vienību; un |
d) |
visi dalībnieki piekrīt vienības ekspertu iesaistīšanai analīzes grupas darbā. |
Saskaņā ar pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem Eiropols aicina analīzes grupas darbā iesaistīties ekspertus no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, ja analīzes projekts attiecas uz krāpšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Kopienu finanšu intereses.
Par vienības ekspertu iesaistīšanu analīzes grupas darbā noslēdz vienošanos starp Eiropolu un vienību. Uz šādu vienošanos attiecināmos noteikumus nosaka valde.
Ziņas par Eiropola un vienības vienošanos nosūta apvienotajai uzraudzības iestādei, kura valdei var izteikt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.
15. pants
Indeksa funkcija
1. Attiecībā uz analīzes darba datnēs saglabātajiem datiem Eiropols izveido indeksa funkciju.
2. Tiesības izmantot indeksa funkciju ir direktoram, direktora vietniekiem, attiecīgi pilnvarotiem Eiropola ierēdņiem, sadarbības koordinatoriem un attiecīgi pilnvarotiem valsts vienību locekļiem. Indeksa funkciju izveido tā, lai to izmantojošā persona, veicot meklēšanu, varētu pārliecināties, vai analīzes darba datnē ir šīs personas veicamajiem uzdevumiem noderīgi dati.
3. Pieeju indeksa funkcijai definē tā, lai būtu iespējams noteikt, vai konkrēta informācija tiek vai netiek glabāta analīzes darba datnē, taču nebūtu iespējams konstatēt sakarības vai izdarīt tālākus secinājumus par datnes saturu.
4. Indeksa funkcijas izveides kārtību, tostarp piekļuves nosacījumus indeksa funkcijai, nosaka valde, pēc tam, kad tā saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes ieteikumu.
16. pants
Rīkojums par analīzes darba datnes izveidi
1. Rīkojumā par katras analīzes darba datnes izveidi direktors norāda šādu informāciju:
a) |
datnes nosaukumu; |
b) |
datnes mērķi; |
c) |
personu grupas, par kurām tiek glabāti dati; |
d) |
datnē glabājamo datu veidu un personas datus, kas norāda uz rasi vai etnisko izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filosofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī datus, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, ja vien tas ir vajadzīgs; |
e) |
vispārīgo situāciju, kas bija pamatā lēmumam izveidot datni; |
f) |
analīzes grupas dalībniekus datnes izveides brīdī; |
g) |
nosacījumus, ar kādiem datnē esošos personas datus var darīt zināmus, kādiem saņēmējiem un kādā veidā; |
h) |
datu analīzes termiņus un glabāšanas ilgumu; |
i) |
auditācijas pieraksta datnes izveides metodi. |
2. Direktors nekavējoties informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par rīkojumu par datnes izveidi vai jebkuru būtisku 1. punktā minēto elementu izmaiņu, un tām nosūta attiecīgo lietu. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Direktors apvienotajai uzraudzības iestādei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu.
3. Analīzes darba datni glabā ilgākais trīs gadus. Pirms šā trīs gadu perioda beigām Eiropols pārbauda, vai datni nevajag glabāt arī turpmāk. Ja tas ir absolūti nepieciešams datnes mērķiem, direktors var izdot rīkojumu turpināt datni glabāt vēl trīs gadus. Direktors nekavējoties informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par tiem datnes elementiem, kuru dēļ absolūti nepieciešams datni saglabāt. Apvienotā uzraudzības iestāde valdei var iesniegt jebkādus komentārus, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Direktors apvienotajai uzraudzības iestādei var noteikt šādu komentāru iesniegšanas termiņu.
4. Valde jebkurā laikā direktoram var uzdot izdarīt grozījumus izveides rīkojumā vai slēgt analīzes darba datni. Valde lemj par to, kad attiecīgie grozījumi vai datnes slēgšana stāsies spēkā.
III NODAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI PAR INFORMĀCIJAS APSTRĀDI
17. pants
Paziņošanas pienākums
Neskarot 14. panta 6. un 7. punktu, ja valsts vienības to pieprasa, Eiropols nekavējoties informē valsts vienības un to sadarbības koordinatorus par visu ar attiecīgo dalībvalsti saistīto informāciju un atklātajām sakarībām starp noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir Eiropola kompetencē saskaņā ar 4. pantu. Eiropols var paziņot arī informāciju un izlūkdatus par citiem smagiem noziegumiem, ko tas ir uzzinājis, pildot savus pienākumus.
18. pants
Noteikumi par datu meklēšanas kontroli
Eiropols sadarbībā ar dalībvalstīm izveido pienācīgus kontroles mehānismus, kuri dod iespēju pārbaudīt personas datu apstrādei izmantoto automatizēto datņu datu meklēšanas likumību un ļauj dalībvalstīm pēc pieprasījuma piekļūt auditācijas pieraksta datnēm. Eiropols un 33. un 34. pantā minētās uzraudzības iestādes šādi savāktos datus izmanto tikai šādas pārbaudes mērķim, un tos dzēš pēc astoņpadsmit mēnešiem, ja vien šie dati nav nepieciešami vēl nepabeigtai kontrolei. Par kontroles mehānismu detaļām lemj valde, apspriedusies ar apvienoto uzraudzības iestādi.
19. pants
Noteikumi par datu izmantošanu
1. Personas datus, kas iegūti no jebkuras Eiropola datu apstrādes datnes vai nosūtīti jebkurā citā piemērotā veidā, var pārsūtīt vai izmantot tikai dalībvalstu kompetentās iestādes un tikai lai novērstu un apkarotu Eiropola kompetencē esošos noziedzīgos nodarījumus, un lai novērstu un apkarotu citus smagus noziedzības veidus. Eiropols datus izmanto tikai savu uzdevumu veikšanai.
2. Ja attiecībā uz noteiktiem datiem dalībvalsts vai trešā valsts, kas datus nosūta, vai trešā struktūra norāda uz īpašiem izmantošanas ierobežojumiem, kas uz šādiem datiem attiecas dalībvalstī, trešajā valstī vai trešajā struktūrā, šie ierobežojumi ir jāievēro arī datu lietotājam, izņemot īpašus gadījumus, kad valsts tiesību aktos noteikts, ka izmantošanas ierobežojumi neattiecas uz tiesas iestādēm, likumdevējiem vai citām saskaņā ar tiesību aktiem izveidotām neatkarīgām iestādēm, kam ir uzlikts pienākums pārraudzīt valstu kompetentās iestādes. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kura tos nosūtījusi, pēc iespējas ņemot vērā tās intereses un viedokli.
3. Datus var izmantot citiem mērķiem vai tos var izmantot citas iestādes papildus valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja veikta apspriešanās ar dalībvalsti, kura šos datus nosūtījusi, ciktāl to pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.
20. pants
Datu glabāšanas un dzēšanas termiņi
1. Eiropols datnēs esošos datus glabā tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. To, vai datus nepieciešams turpināt glabāt, izvērtē ne vēlāk kā trīs gadus pēc datu ievadīšanas. Eiropola informācijas sistēmā esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic vienība, kas tos ievadījusi. Citās Eiropola datnēs esošo datu pārskatīšanu un dzēšanu veic Eiropols. Eiropols dalībvalstīm trīs mēnešus pirms termiņa beigām automātiski ziņo par pārskatīšanas termiņa tuvošanos attiecībā uz to ievadītajiem datiem.
2. Pārskatīšanas laikā 1. punkta trešajā un ceturtajā teikumā minētās vienības var pieņemt lēmumu turpināt glabāt datus līdz nākamajai pārskatīšanai, kas notiek pēc trīs gadiem, ja tas joprojām ir vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai. Ja netiek pieņemts lēmums datus turpināt glabāt, tos automātiski dzēš.
3. Ja kāda dalībvalsts no savām datnēm dzēš datus, kas ir nosūtīti Eiropolam un glabājas citās Eiropola datnēs, tā attiecīgi informē Eiropolu. Tādā gadījumā Eiropols datus dzēš, ja vien tam par šiem datiem nav turpmāka interese, ņemot vērā izlūkdatus, kas ir plašāki, nekā nosūtītājas dalībvalsts rīcībā esošie. Eiropols informē attiecīgo dalībvalsti par datu glabāšanas turpināšanu.
4. Šādus datus nedzēš, ja tas kaitētu tāda datu subjekta interesēm, kuram vajadzīga aizsardzība. Tādā gadījumā datus var izmantot tikai ar datu subjekta piekrišanu.
21. pants
Pieeja citu informācijas sistēmu datiem
Ja Eiropolam saskaņā ar Savienības, starptautiskiem vai valstu tiesību aktiem ir tiesības uz datorizētu pieeju citu valstu vai starptautisku informācijas sistēmu datiem, Eiropols var tādējādi meklēt personas datus, ja tas ir vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi šiem datiem un to izmantošanu piemēro attiecīgos Eiropas Savienības, starptautisko vai valsts tiesību aktu noteikumus, ja tie paredz stingrākus pieejamības un izmantošanas noteikumus nekā šajā lēmumā paredzētie.
IV NODAĻA
ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM
22. pants
Attiecības ar Savienības vai Kopienas iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām
1. Ja tas ir lietderīgi tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras ir izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem un vai balstoties uz tiem, jo īpaši ar:
a) |
Eurojust; |
b) |
Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10); |
c) |
Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) (11); |
d) |
Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL); |
e) |
Eiropas Centrālo banku; |
f) |
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) (12). |
2. Eiropols slēdz līgumus vai sadarbības vienošanās ar 1. punktā minētajām iestādēm. Šādi līgumi vai sadarbības vienošanās var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās un tehniskās informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificēto informāciju. Katru šādu līgumu vai sadarbības vienošanos var noslēgt tikai pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas, kas iepriekš ir saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu, ciktāl tas attiecas uz personas datu apmaiņu.
3. Pirms šāda 2. punktā minētā nolīguma vai sadarbības līguma stāšanās spēkā Eiropols var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus, no 1. punktā minētām iestādēm, ja vien tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai, un tas var saskaņā ar 24. panta 1. punkta noteikumiem tieši nosūtīt informāciju, tostarp personas datus, šādām iestādēm, ja tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.
4. Klasificēto informāciju Eiropols drīkst nosūtīt 1. punktā minētajām iestādēm tikai tad, ja starp Eiropolu un saņēmēju pastāv nolīgums par slepenību.
23. pants
Attiecības ar trešām valstīm un organizācijām
1. Ciktāl tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, Eiropols var arī izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar
a) |
trešām valstīm; |
b) |
šādām organizācijām:
|
2. Eiropols slēdz nolīgumus ar 1. punktā minētajām vienībām, kas ir iekļautas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā. Šādi nolīgumi var attiekties uz operatīvās, stratēģiskās un tehniskās informācijas apmaiņu, ietverot personas datus un klasificēto informāciju, ja tā ir nosūtīta ar tāda īpaša kontaktpunkta starpniecību, kas iekļauts šā panta 6. punkta b) apakšpunktā minētajā nolīgumā. Šādus nolīgumus var noslēgt tikai pēc Padomes apstiprinājuma saņemšanas, kas iepriekš ir apspriedusies ar valdi un, ciktāl tas skar personas datu apmaiņu, ar valdes starpniecību ir saņēmusi apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.
3. Pirms 2. punktā minēto nolīgumu stāšanās spēkā Eiropols var tieši saņemt un izmantot informāciju, tostarp personas datus un klasificēto informāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai.
4. Pirms 2. punktā minēto nolīgumu stāšanās spēkā Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem tieši nosūtīt šā panta 1. punktā minētajām vienībām informāciju, izņemot personas datus un klasificēto informāciju, ciktāl tas ir vajadzīgs saņēmēja uzdevumu likumīgai veikšanai.
5. Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem tieši nosūtīt informāciju, izņemot personas datus un klasificēto informāciju, šā panta 1. punktā minētajām vienībām, kas nav minētas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, ciktāl tas ir noteikti vajadzīgs atsevišķos gadījumos Eiropola kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu novēršanai vai apkarošanai.
6. Eiropols var saskaņā ar 24. panta 1. punkta nosacījumiem nosūtīt 1. punktā minētajām vienībām:
a) |
personas datus un klasificēto informāciju, ja tas atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai novērstu vai apkarotu Eiropola kompetencē esošus noziedzīgus nodarījumus; un |
b) |
personas datus, ja Eiropols ar attiecīgo vienību ir noslēdzis 2. punktā minēto nolīgumu, kas ļauj nosūtīt šādus datus, pamatojoties uz novērtējumu, ka attiecīgā vienība nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni. |
7. Klasificēto informāciju Eiropols drīkst nosūtīt 1. punktā minētajām vienībām tikai tad, ja starp Eiropolu un saņēmēju pastāv nolīgums par slepenību.
8. Atkāpjoties no 6. un 7. punkta, kā arī neskarot 24. panta 1. punktu, Eiropols tā rīcībā esošos personas datus un klasificēto informāciju var nosūtīt šā panta 1. punktā minētajām vienībām, ja direktors datu nosūtīšanu uzskata par noteikti vajadzīgu dalībvalstu būtisku interešu aizsardzībai, ja tās sakrīt ar Eiropola mērķiem, vai lai novērstu ar noziedzību vai terora aktiem saistītus reālus draudus. Direktors jebkurā gadījumā izvērtē attiecīgās struktūras nodrošināto datu aizsardzības līmeni, lai to samērotu ar attiecīgajām interesēm. Direktors pēc iespējas ātrāk informē valdi un apvienoto uzraudzības iestādi par savu lēmumu un, pamatojoties uz novērtējumu, par to, vai attiecīgā vienība nodrošina pienācīgu datu aizsardzības līmeni.
9. Pirms personas datu nosūtīšanas saskaņā ar 8. punktu direktors novērtē attiecīgo vienību nodrošināto datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, ņemot vērā visus apstākļus, kas ietekmē personas datu nosūtīšanu, konkrēti:
a) |
datu veidu; |
b) |
mērķi, kādam dati ir paredzēti; |
c) |
plānotās apstrādes ilgumu; |
d) |
iestādei piemērojamos vispārīgos vai konkrētos datu aizsardzības noteikumus; |
e) |
to, vai iestāde ir vai nav piekritusi Eiropola izvirzītajiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz datiem. |
24. pants
Datu nosūtīšana
1. Ja attiecīgos datus Eiropolam nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols nosūta tos 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā minētajām iestādēm tikai ar minētās dalībvalsts piekrišanu. Attiecīgā dalībvalsts šādai nosūtīšanai var dot iepriekšēju vispārēju piekrišanu vai piekrišanu ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.
Ja datus nav nosūtījusi dalībvalsts, Eiropols pārliecinās, ka šādu datu nosūtīšana:
a) |
neierobežo pareizu to uzdevumu veikšanu, kas ietilpst dalībvalsts kompetencē; |
b) |
neapdraud dalībvalsts drošību vai sabiedrisko kārtību vai nekaitē tās labklājībai citā veidā. |
2. Eiropols ir atbildīgs par datu nosūtīšanas likumību. Eiropols reģistrē visus saskaņā ar šo pantu veiktos datu nosūtīšanas gadījumus, kā arī nosūtīšanas pamatojumu. Datus nosūta tikai tad, ja saņēmējs apņemas datus izmantot tikai tiem mērķiem, kādiem tie ir nosūtīti.
25. pants
Informācija, kas iegūta no privātām pusēm un privātpersonām
1. Šajā lēmumā:
a) |
“privātās puses” nozīmē saskaņā ar dalībvalstu vai trešo valstu tiesību aktiem izveidotas vienības un struktūras, jo īpaši uzņēmējsabiedrības un uzņēmumus, uzņēmēju apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, kas ir privāto tiesību subjekti un kas nav iekļautas 23. panta 1. punktā; |
b) |
“privātpersonas” nozīmē visas fiziskās personas. |
2. Ciktāl tas ir vajadzīgs tā uzdevumu likumīgai veikšanai, Eiropols saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem var apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, kas iegūti no privātām pusēm.
3. Eiropols var apstrādāt personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, Eiropols var apstrādāt tikai tad, ja tos ir nosūtījusi šīs dalībvalsts valsts vienība saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Eiropols nevar tieši sazināties ar dalībvalstu privātajām pusēm, lai iegūtu informāciju; |
b) |
personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un ar kurām Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, atļaujot personas datu apmaiņu, var nosūtīt Eiropolam ar šīs valsts kontaktpunkta starpniecību, kas ir norādīts saskaņā ar spēkā esošo sadarbības nolīgumu; |
c) |
personas datus, kas iegūti no privātām pusēm, kuras ir izveidotas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un ar kurām Eiropols nav noslēdzis sadarbības nolīgumu, atļaujot personas datu apmaiņu, Eiropols var apstrādāt tikai tad, ja:
Ja nosūtītie dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts vienību. |
4. Papildus no privātām pusēm iegūto datu apstrādei saskaņā ar 3. punktu Eiropols var tieši iegūt un apstrādāt datus, tostarp personas datus, no publiski pieejamajiem avotiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem un publiskajiem datu un tirdzniecības izlūkdatu piegādātājiem saskaņā ar šā lēmuma datu aizsardzības noteikumiem. Saskaņā ar 17. pantu Eiropols nosūta attiecīgo informāciju valstu vienībām.
5. Informāciju, tostarp personas datus, kas iegūta no privātpersonām, Eiropols var apstrādāt tad, ja tā ir saņemta ar valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai arī trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu. Ja Eiropols saņem informāciju, tostarp personas datus, no privātpersonas, kas uzturas kādā trešā valstī, ar kuru Eiropols nav noslēdzis sadarbības nolīgumu, Eiropols to var nosūtīt tikai uz attiecīgo dalībvalsti vai trešo valsti, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu. Eiropols nevar tieši sazināties ar privātpersonām, lai iegūtu informāciju.
6. Personas datus, ko Eiropols nosūtījis vai ieguvis saskaņā ar šā panta 3. punkta c) apakšpunktu, var apstrādāt tikai, lai tos iekļautu Eiropola informācijas sistēmā, kas minēta 11. pantā, un analīzes darba datnēs, kas minētas 14. pantā, vai citās personas datu apstrādes sistēmās, kas ir izveidotas saskaņā ar 10. panta 2. un 3. pantu, ja šie dati ir saistīti ar citiem datiem, kas jau ir ievadīti kādā no iepriekš minētajām sistēmām, vai ja šie dati ir saistīti ar valsts vienības iepriekšējiem meklējumiem vienā no iepriekš minētajām sistēmām.
Saskaņā ar šā lēmuma 29. panta 1. punkta b) apakšpunktu atbildība par Eiropola apstrādātajiem datiem, kas ir nosūtīti saskaņā ar šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 4. punktu, un par informāciju, kas ir nosūtīta ar trešās valsts kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols saskaņā ar 23. pantu ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, ir Eiropolam.
7. Direktors iesniedz valdei vispusīgu ziņojumu par šā panta piemērošanu divus gadus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Pēc apvienotās uzraudzības iestādes ieteikuma vai pašas iniciatīvas valde var veikt jebkādus pasākumus, ko tā atzīst par atbilstīgiem saskaņā ar 37. panta 9. punkta b) apakšpunktu.
26. pants
Īstenošanas noteikumi par Eiropola attiecībām ar partneriem
1. Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu:
a) |
nosaka trešo valstu un organizāciju sarakstu, kas minētas 23. panta 1. punktā, ar kurām Eiropols slēdz līgumus. Sarakstu sagatavo un, ja vajadzīgs, pārskata valde; un |
b) |
pieņem īstenošanas noteikumus par Eiropola attiecībām ar 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punktā minētajām vienībām, ietverot apmaiņu ar personas datiem un klasificēto informāciju. Īstenošanas noteikumus sagatavo valde, iepriekš saņemot apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu. |
2. Valde nosaka un, ja vajadzīgs, pārskata sarakstu, kurā noteiktas privātās puses, ar kurām Eiropols var noslēgt saprašanās memorandu saskaņā ar 25. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, kā arī pieņemt noteikumus, nosakot šā saprašanās memoranda saturu un noslēgšanas procedūru, iepriekš saņemot apvienotās uzraudzības iestādes atzinumu.
V NODAĻA
DATU AIZSARDZĪBA UN DATU DROŠĪBA
27. pants
Datu aizsardzības standarti
Neskarot īpašus šā lēmuma noteikumus, Eiropols ņem vērā principus, kas paredzēti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā Nr. R (87) 15. Eiropols ievēro šos principus, apstrādājot personas datus, inter alia attiecībā uz automatizētiem un neautomatizētiem datiem, kas glabājas datnēs, jo īpaši visiem strukturētiem personu datiem, kas ir pieejami saskaņā ar īpašiem kritērijiem.
28. pants
Datu aizsardzības inspektors
1. Valde pēc direktora priekšlikuma ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Veicot savus uzdevumus, viņš darbojas neatkarīgi.
2. Datu aizsardzības inspektora galvenie uzdevumi ir:
a) |
darbojoties neatkarīgi, nodrošināt datu apstrādes likumību un šā lēmuma personas datu apstrādes noteikumu ievērošanu, tostarp Eiropola darbinieku personas datu apstrādi; |
b) |
nodrošināt, ka saskaņā ar šo lēmumu personas datu nosūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta rakstveidā; |
c) |
nodrošināt, ka datu subjekti pēc to lūguma ir informēti par savām tiesībām saskaņā ar šo lēmumu; |
d) |
sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi; |
e) |
sadarboties ar apvienoto uzraudzības iestādi; |
f) |
sagatavot gada ziņojumu un to nosūtīt valdei un apvienotajai uzraudzības iestādei. |
3. Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir pieejami visi Eiropola apstrādātie dati un visas Eiropola telpas.
4. Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šā lēmuma noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, viņš par to informē direktoru, pieprasot, lai viņš noteiktajā laikā novērš noteikumu neievērošanu.
Ja direktors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors informē valdi un vienojās ar valdi par konkrētu termiņu, kura laikā jāsniedz atbilde.
Ja valde noteiktajā laikā nenovērš apstrādes noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē apvienoto uzraudzības iestādi.
5. Papildu īstenošanas noteikumus par datu aizsardzības inspektora darbu pieņem valde. Īstenošanas noteikumi jo īpaši attiecas uz datu aizsardzības inspektora izraudzīšanos un atlaišanu, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu viņa neatkarību.
29. pants
Atbildība par datu aizsardzību
1. Atbildība par Eiropola apstrādātajiem datiem, jo īpaši attiecībā uz datu vākšanas, nosūtīšanas Eiropolam un to ievadīšanas likumību, kā arī attiecībā uz to precizitāti, atjaunošanu un glabāšanas termiņa pārbaudi, ir:
a) |
dalībvalstij, kas datus ievadīja vai nosūtīja; |
b) |
Eiropolam – attiecībā uz datiem, ko trešās personas nosūtījušas Eiropolam, tostarp datiem, ko privātas personas nosūtījušas saskaņā ar 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 25. panta 4. punktu, kā arī datiem, kuri nosūtīti, izmantojot kontaktpunktu trešā valstī, ar ko Eiropols ir noslēdzis sadarbības nolīgumu saskaņā ar šā lēmuma 23. pantu, vai datiem, kas izriet no Eiropola veiktajām analīzēm. |
2. Par Eiropolam nosūtītu, bet tā datnēs vēl neievadītu datu aizsardzību atbild puse, kas datus nosūtījusi. Eiropols tomēr ir atbildīgs par datu drošības nodrošināšanu saskaņā ar šā lēmuma 35. panta 2. punktu, nodrošinot, ka līdz datu iekļaušanai datnē tiem var piekļūt tikai attiecīgi pilnvaroti Eiropola ierēdņi, lai noteiktu, vai tos var apstrādāt Eiropols, vai attiecīgi pilnvaroti tās puses ierēdņi, kas datus iesniedza. Ja pēc veiktā novērtējuma Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka iesniegtie dati ir neprecīzi vai novecojuši, tas attiecīgi informē pusi, kas datus iesniedza.
3. Turklāt, ievērojot citus šā lēmuma noteikumus, Eiropols ir atbildīgs par visiem datiem, ko tas apstrādā.
4. Ja Eiropolam ir pierādījumi par to, ka šā lēmuma II nodaļā minētajā sistēmā ievadītajos datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tas par to informē attiecīgo dalībvalsti vai otru iesaistīto pusi.
5. Eiropols glabā datus tā, lai varētu noteikt, kura dalībvalsts vai trešā persona tos nosūtījusi, vai arī – vai tie ir iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā.
30. pants
Personas piekļuves tiesības
1. Visos gadījumos saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem ikvienai personai ir tiesības samērīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai Eiropols apstrādā personas datus, kas uz viņu attiecas, un saņemt paziņojumu saprotamā formā par šādiem datiem, vai nodrošināt, ka šādus datus pārbauda.
2. Ikviena persona, kas vēlas izmantot savas tiesības saskaņā ar šo pantu, var bez pārmērīgām maksām iesniegt pieprasījumu par šo jautājumu kompetentajai iestādei jebkurā dalībvalstī pēc šīs personas izvēles. Šī iestāde nekavējoties – un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc saņemšanas – pieprasījumu nodod Eiropolam.
3. Eiropols atbild uz pieprasījumu bez liekas kavēšanas un jebkurā gadījumā vēlākais trīs mēnešu laikā pēc saņemšanas saskaņā ar šo pantu.
4. Pirms pieņemt lēmumu par pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Eiropols apspriežas ar dalībvalstu kompetentām iestādēm. Lēmumu, ar ko piešķir piekļuvi datiem, pieņem tikai, ja ir cieša sadarbība starp Eiropolu un dalībvalstīm, kas ir tieši iesaistītas šādu datu nosūtīšanā. Jebkurā gadījumā, ja dalībvalsts iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tā informē Eiropolu par iebilduma iemesliem.
5. Atsaka sniegt informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, ja šāda atteikšana ir vajadzīga, lai:
a) |
Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus; |
b) |
aizsargātu dalībvalstu drošību un sabiedrisko kārtību vai lai novērstu noziedzību; |
c) |
nodrošinātu, ka netiek apdraudēta attiecīgas valsts izmeklēšana; |
d) |
aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības. |
Izvērtējot atteikšanas piemērojamību, ņem vērā attiecīgās personas intereses.
6. Ja Eiropols atsaka sniegt informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, tas attiecīgajai personai ziņo, ka ir veicis pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas šai personai varētu atklāt, vai Eiropols apstrādā personas datus, kuri uz viņu attiecas.
7. Ikvienai personai ir tiesības lūgt apvienoto uzraudzības iestādi samērīgos termiņos pārbaudīt, vai Eiropols vāc, glabā, apstrādā un izmanto attiecīgās personas datus atbilstīgi šā lēmuma noteikumiem par personas datu apstrādi. Apvienotā uzraudzības iestāde ziņo attiecīgajai personai, ka ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas šai personai varētu atklāt, vai Eiropols apstrādā personas datus, kuri uz viņu attiecas.
31. pants
Datu subjekta tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu
1. Ikvienai personai ir tiesības lūgt Eiropolam labot vai dzēst nepareizus datus par šo personu. Ja, personai izmantojot minētās tiesības, vai citā veidā atklājas, ka Eiropola glabātie dati, ko tam nosūtījušas trešās personas vai kas iegūti Eiropola veikto analīžu rezultātā, ir nepareizi vai to ievadīšana vai glabāšana ir pretrunā šim lēmumam, Eiropols šos datus attiecīgi labo vai dzēš.
2. Ja datus, kas ir nepareizi vai ir apstrādāti, pārkāpjot šo lēmumu, Eiropolam tieši nosūtījušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šos datus labo vai dzēš.
3. Ja nepareizie dati ir nosūtīti kādā citā atbilstīgā veidā vai dalībvalstu nosūtītajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza nosūtīšana vai tas, ka dati ir nosūtīti, pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, vai arī kļūdas ir radušās, Eiropolam datus ievadot, saņemot vai glabājot nepareizi vai pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, Eiropols sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstīm šos datus labo vai dzēš.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē dalībvalstis vai trešās personas, kas šos datus ir saņēmušas. Saņēmējas dalībvalstis vai trešās personas arī labo vai dzēš šos datus. Ja nav iespējams dzēst datus, tiem liedz piekļuvi, lai nepieļautu turpmāku apstrādi.
5. Eiropols pieprasījuma iesniedzēju rakstiski un bez liekas kavēšanas – un jebkurā gadījumā vēlākais trīs mēnešu laikā – informē, ka dati par viņu ir attiecīgi izlaboti vai izdzēsti.
32. pants
Pārsūdzība
1. Eiropols, atbildot uz pieprasījumu pārbaudīt datus, piekļūt datiem vai datus dzēst vai labot, informē pieprasījuma iesniedzēju, ka, ja lēmums viņu neapmierina, viņš var vērsties apvienotajā uzraudzības iestādē. Pieprasījuma iesniedzējs var vērsties apvienotajā uzraudzības iestādē arī gadījumā, ja uz pieprasījumu nav saņēmis atbildi 30. vai 31. pantā noteiktajos termiņos.
2. Ja pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pārsūdzību apvienotajai uzraudzības iestādei, to izskata šī iestāde.
3. Ja pārsūdzība attiecas uz 30. vai 31. pantā minēto lēmumu, apvienotā uzraudzības iestāde apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm vai kompetentu tiesu iestādi dalībvalstī, kas datus ievadīja vai nosūtīja, vai dalībvalstī, kas ir tieši iesaistīta. Apvienotās uzraudzības iestādes lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt informāciju, pieņem ciešā sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādi vai kompetentu tiesu iestādi.
4. Ja pārsūdzība attiecas uz piekļuvi datiem, ko Eiropola informācijas sistēmā ievadījis Eiropols, vai datiem, kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, un ja Eiropols turpina iebilst, apvienotā uzraudzības iestāde var noraidīt šos iebildumus tikai ar divu trešdaļu biedru balsu vairākumu un pēc tam, kad tā ir uzklausījusi Eiropolu un dalībvalsti vai dalībvalstis, kā paredzēts 30. panta 4. punktā. Ja šāda vairākuma nav, apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka pieprasījums noraidīts, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.
5. Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījusi dalībvalsts vai kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka vajadzīgās pārbaudes ir pareizi veiktas ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts uzraudzības iestādi, kura datus ievadījusi. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.
6. Ja pārsūdzība attiecas uz to datu pārbaudi, kurus Eiropola informācijas sistēmā ir ievadījis Eiropols vai kuri glabājas analīzes darba datnēs vai jebkurā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, apvienotā uzraudzības iestāde nodrošina, ka Eiropols ir veicis vajadzīgās pārbaudes. Apvienotā uzraudzības iestāde pieprasījuma iesniedzējam paziņo, ka tā ir veikusi pārbaudes, nesniedzot informāciju, kas varētu atklāt, vai pastāv pieprasījuma iesniedzēja personas dati.
33. pants
Valsts uzraudzības iestāde
1. Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzrauga, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu ievadīšana, atgūšana un nosūtīšana Eiropolam ir likumīga, kā arī pārbauda, vai ar tādu datu ievadīšanu, atgūšanu un nosūtīšanu netiek pārkāptas datu subjekta tiesības. Šajā nolūkā uzraudzības iestādei valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir pieeja datiem, ko dalībvalsts ir ievadījusi Eiropola informācijas sistēmā vai jebkādā citā sistēmā, ko Eiropols izveidojis personas datu apstrādei saskaņā ar 10. pantu, ievērojot attiecīgās valsts procedūras.
Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādei ir pieeja attiecīgās valsts Eiropolā strādājošā sadarbības koordinatora birojam un dokumentiem.
Turklāt valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgām valsts procedūrām uzrauga valsts vienību un sadarbības koordinatoru darbības, ciktāl šīs darbības attiecas uz personas datu aizsardzību. Tās arī informē apvienoto uzraudzības iestādi par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.
2. Ikvienai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei nodrošināt, ka ar šo personu saistīto datu jebkādā veidā veiktā ievadīšana vai nosūtīšana Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts veikta datu aplūkošana ir likumīga.
Šīs tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts.
34. pants
Apvienotā uzraudzības iestāde
1. Izveido neatkarīgu apvienoto uzraudzības iestādi, kas saskaņā ar šo lēmumu pārskata Eiropola darbības, lai nodrošinātu, ka, glabājot, apstrādājot un izmantojot Eiropola rīcībā esošos datus, netiek pārkāptas indivīda tiesības. Turklāt apvienotā uzraudzības iestāde uzrauga Eiropola rīcībā esošo datu pārsūtīšanas likumību. Apvienotajā uzraudzības iestādē ir ne vairāk kā divi locekļi vai pārstāvji no katras valsts neatkarīgās uzraudzības iestādes, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, kurus attiecīgā dalībvalsts ieceļ uz pieciem gadiem un kuriem vajadzības gadījumā palīdz aizstājēji. Katrai delegācijai ir viena balss.
Apvienotā uzraudzības iestāde ieceļ priekšsēdētāju no locekļu vidus.
Veicot savus pienākumus, apvienotās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādījumus no citām struktūrām.
2. Eiropols palīdz apvienotajai uzraudzības iestādei veikt tās pienākumus. Konkrēti, Eiropols:
a) |
sniedz apvienotās uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju, nodrošina piekļuvi visiem dokumentiem un lietām papīra formātā, kā arī piekļuvi datiem, kas glabāti datnēs; |
b) |
ļauj apvienotajai uzraudzības iestādei jebkurā laikā brīvi piekļūt visām tā telpām; |
c) |
īsteno apvienotās uzraudzības iestādes pieņemtos lēmumus par pārsūdzībām. |
3. Apvienotā uzraudzības iestāde ir kompetenta izskatīt jautājumus par īstenošanu un interpretāciju saistībā ar Eiropola darbībām personas datu apstrādes un izmantošanas jomā, jautājumus par dalībvalstu uzraudzības iestāžu neatkarīgi veiktajām pārbaudēm vai par piekļuves tiesību izmantošanu, kā arī sagatavot saskaņotus priekšlikumus par pašreizējo problēmu kopīgiem risinājumiem.
4. Ja apvienotā uzraudzības iestāde attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi vai izmantošanu konstatē šā lēmuma noteikumu pārkāpumus, tā iesniedz attiecīgu sūdzību direktoram un lūdz viņu noteiktajā termiņā sniegt atbildi. Direktors informē valdi par visu attiecīgo procedūru. Ja direktora atbilde apvienoto uzraudzības iestādi neapmierina, tā ar šo jautājumu vēršas valdē.
5. Veicot savus uzdevumus un, lai veicinātu datu apstrādes noteikumu un procedūru vienveidīgu piemērošanu, apvienotā uzraudzības iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm.
6. Apvienotā uzraudzības iestāde regulāri sagatavo darbības pārskatus. Šos ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Valde var izteikt savas piezīmes, ko pievieno ziņojumiem.
Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem lēmumu publicēt vai nepublicēt darbības pārskatu un, ja tā pieņem lēmumu publicēt, nosaka, kā tas ir jāpublicē.
7. Apvienotā uzraudzības iestāde pieņem savu reglamentu ar divu trešdaļu balsu vairākumu un iesniedz to apstiprināšanai Padomē. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
8. Apvienotā uzraudzības iestāde izveido iekšēju komiteju, kurā ir viens kvalificēts pārstāvis no katras dalībvalsts ar tiesībām balsot. Komitejas uzdevums ir, izmantojot visus atbilstīgus līdzekļus, izskatīt 32. pantā paredzētās pārsūdzības. Ja puses to lūdz, komiteja tās uzklausa, un pusēm sēdē var palīdzēt padomdevēji. Šādi pieņemtie lēmumi ir galīgi attiecībā uz visām iesaistītajām pusēm.
9. Apvienotā uzraudzības iestāde var izveidot arī vienu vai vairākas citas komitejas papildus 8. punktā minētajai.
10. Ar apvienoto uzraudzības iestādi apspriežas attiecībā uz to Eiropola budžeta daļu, kas attiecas uz iestādi. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.
11. Apvienotajai uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura uzdevumus nosaka reglamentā.
35. pants
Datu drošība
1. Eiropols veic vajadzīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanu. Pasākumus uzskata par vajadzīgiem, ja to veikšanai vajadzīgie resursi ir samērīgi ar attiecīgo mērķi aizsardzības ziņā.
2. Attiecībā uz automatizēto datu apstrādi Eiropolā katra dalībvalsts un Eiropols īsteno pasākumus, kas paredzēti, lai:
a) |
liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām); |
b) |
novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, sagrozīšanu vai izņemšanu no datu nesējiem (datu nesēju kontrole); |
c) |
liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole); |
d) |
liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole); |
e) |
nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole); |
f) |
nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām organizācijām dati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole); |
g) |
nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole); |
h) |
novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole); |
i) |
nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas var nekavējoties atjaunot (atgūšana); |
j) |
nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties ziņo (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte). |
VI NODAĻA
ORGANIZĀCIJA
36. pants
Eiropola struktūras
Eiropola struktūras ir:
a) |
valde; |
b) |
direktors. |
37. pants
Valde
1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Katram valdes loceklim ir viena balss. Katru valdes locekli var pārstāvēt aizstājējs; pilntiesīga locekļa prombūtnē aizstājējs var īstenot viņa tiesības balsot.
2. Valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu vidus ieceļ to triju dalībvalstu grupa, kas kopīgi sagatavojušas Padomes astoņpadsmit mēnešu programmu. Viņu pilnvaru laiks ir astoņpadsmit mēneši atbilstīgi minētajai Padomes programmai. Šajā laikposmā priekšsēdētājs vairs nedarbojas valdē kā attiecīgas dalībvalsts pārstāvis. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.
3. Priekšsēdētājs ir atbildīgs par efektīvu valdes darbību, veicot uzdevumus, kas noteikti 9. punktā, nodrošinot īpašu pievēršanos stratēģiskiem jautājumiem un galvenajiem Eiropola uzdevumiem, kā noteikts 5. panta 1. punktā.
4. Priekšsēdētāju atbalsta valdes sekretariāts. Sekretariāts jo īpaši:
a) |
ir cieši un nepārtraukti iesaistīts valdes darba organizēšanā, koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā. Ģenerālsekretariāts priekšsēdētāja pārziņā un vadībā palīdz tai meklēt risinājumus; |
b) |
sniedz valdei administratīvu atbalstu, kas tai vajadzīgs, lai veiktu pienākumus. |
5. Direktors piedalās valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.
6. Valdes locekļus vai to aizstājējus un direktoru var pavadīt eksperti.
7. Valde sanāk vismaz divreiz gadā.
8. Valde lēmumus pieņem ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu, ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi.
9. Valde:
a) |
pieņem Eiropola stratēģiju, kurā ietverti kritēriji, ar ko izvērtē, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti; |
b) |
uzrauga direktora darbību, tostarp valdes lēmumu īstenošanu; |
c) |
pieņem lēmumus un īstenošanas pasākumus saskaņā ar šo lēmumu; |
d) |
balstoties uz direktora priekšlikumu un lūgusi Komisijas piekrišanu, pieņem Eiropola darbiniekiem piemērojamos īstenošanas noteikumus; |
e) |
apspriedusies ar Komisiju, atbilstīgi Komisijas Regulai (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13) pieņem finanšu noteikumus un ieceļ grāmatvedi; |
f) |
izveido iekšējās revīzijas struktūru un ieceļ tās revidentus, kas ir Eiropola personāla locekļi. Valde pieņem papildu īstenošanas noteikumus par iekšējās revīzijas struktūru. Īstenošanas noteikumiem jo īpaši būtu jāattiecas uz revidentu izraudzīšanos, atlaišanu, uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām, kā arī aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu struktūras neatkarību. Iekšējās revīzijas struktūra atskaitās vienīgi valdei, un tai ir piekļuve visiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai tā izpildītu savus pienākumus; |
g) |
pieņem vismaz trīs direktora amata un direktora vietnieka amatu kandidātu sarakstu, ko iesniedz Padomei; |
h) |
ir atbildīga par citiem uzdevumiem, ko tai uzticējusi Padome, jo īpaši noteikumos par šā lēmuma īstenošanu; |
i) |
pieņem reglamentu, tostarp noteikumus par sekretariāta neatkarību. |
10. Valde katru gadu pieņem:
a) |
ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu, kuru iesniedz Komisijai, un galīgo budžetu; |
b) |
pēc tam, kad Komisija ir devusi atzinumu – Eiropola turpmāko darbību darba programmu, ņemot vērā dalībvalstu operatīvās darbības prasības un iespējamo iespaidu uz Eiropola budžetu un darbinieku skaitu; |
c) |
vispārēju ziņojumu par Eiropola darbību iepriekšējā gadā, tostarp panākumus, kas gūti, īstenojot Padomes izvirzītās prioritātes. |
Šos dokumentus iesniedz apstiprināšanai Padomē. Padome tos nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.
11. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas un pēc tam reizi četros gados valde pasūta neatkarīgu pieaicinātu ekspertu veiktu izvērtējumu par šā lēmuma īstenošanu un par Eiropola darbību.
Valde sagatavo attiecīgu konkrētu darba uzdevumu.
Izvērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
12. Valde var pieņemt lēmumu izveidot darba grupas. Noteikumi par šādu darba grupu izveidi un darbību ir paredzēti tās reglamentā.
13. Valde izmanto savas 39. panta 3. punktā paredzētās pilnvaras attiecībā uz direktoru, neskarot 38. panta 1. un 7. punktu.
38. pants
Direktors
1. Eiropolu vada direktors, ko uz četriem gadiem ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, izvērtējot valdes iesniegto vismaz trīs kandidātu sarakstu. Padome pēc valdes priekšlikuma, kura ir izvērtējusi direktora darbs sniegumu, var vienu reizi pagarināt direktora pilnvaru termiņu uz laiku ne ilgāku par četriem gadiem.
2. Direktoram palīdz trīs direktora vietnieki, kurus saskaņā ar 1. punktā paredzēto procedūru ieceļ uz četriem gadiem ar iespēju pilnvaru laiku pagarināt vienu reizi. Viņu pienākumus precizē direktors.
3. Valde paredz noteikumus direktora un direktora vietnieka amata kandidātu atlasei, kā arī to pilnvaru termiņa pagarināšanai. Padome noteikumus apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu pirms to stāšanās spēkā.
4. Direktors ir atbildīgs par:
a) |
Eiropolam uzticēto uzdevumu izpildi; |
b) |
darba vadību ikdienā; |
c) |
39. panta 3. punktā paredzēto pilnvaru izmantošanu – attiecībā uz darbiniekiem un direktora vietniekiem, neskarot šā panta 2. un 7. punktu; |
d) |
valdes lēmumu sagatavošanu un īstenošanu un valdes lūgumu izskatīšanu; |
e) |
valdes priekšsēdētāja atbalstīšanu, gatavojoties valdes sanāksmēm; |
f) |
ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta, ietverot provizorisku štatu sarakstu, sagatavošanu un provizoriskās darba programmas sagatavošanu; |
g) |
37. panta 10. punkta c) apakšpunktā minētā ziņojuma sagatavošanu; |
h) |
Eiropola budžeta izpildi; |
i) |
valdes regulāru informēšanu par Padomes noteikto prioritāšu īstenošanu un par Eiropola ārējām attiecībām; |
j) |
sadarbojoties ar valdi, efektīvu Eiropola darbības uzraudzības un izvērtēšanas procedūras attiecībā uz mērķu sasniegšanu izveidi un īstenošanu. Direktors regulāri valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem; |
k) |
to visu citu uzdevumu veikšanu, kas direktoram uzticēti ar šo lēmumu. |
5. Direktors par savu pienākumu izpildi atskaitās valdei.
6. Direktors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.
7. Direktoru un direktora vietniekus var atlaist ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balstu vairākumu pēc tam, kad saņemts valdes atzinums. Valde paredz noteikumus, ko piemēro šādos gadījumos. Padome noteikumus apstiprina ar kvalificētu balsu vairākumu pirms to stāšanās spēkā.
39. pants
Personāls
1. Uz Eiropola direktoru, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem, kas pieņemti darbā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (turpmāk attiecīgi “Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14), kā arī Eiropas Kopienu iestāžu kopīgi pieņemtie noteikumi Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.
2. Īstenojot Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību, Eiropolu uzskata par aģentūru Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punkta nozīmē.
3. Pilnvaras, kas iecēlējinstitūcijai piešķirtas ar Civildienestu noteikumiem un iestādei, kas ir tiesīga noslēgt līgumus, – ar Nodarbināšanas kārtību, Eiropols attiecībā uz darbiniekiem un direktoru īsteno saskaņā ar šā lēmuma 37. panta 13. punktu un 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu.
4. Eiropola personāls sastāv no pagaidu darbiniekiem un/vai līgumdarbiniekiem. Valde katru gadu dod savu piekrišanu attiecībā uz darba līgumiem, ko direktors paredz noslēgt uz nenoteiktu laiku. Valde pieņem lēmumu par to, kādas štatu sarakstā paredzētās pagaidu amata vietas var ieņemt tikai darbinieki, kurus izraugās no kompetentām dalībvalstu iestādēm. Darbinieki, kurus izraugās ieņemt šādas amata vietas, ir pagaidu darbinieki saskaņā 2. panta a) punktu Nodarbināšanas kārtībā, un tiem var piešķirt tikai uz laiku noteiktus līgumus, ko var atjaunot vienu reizi uz noteiktu laiku.
5. Dalībvalstis var norīkot valstu ekspertus darbā Eiropolā. Tādā gadījumā valde pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus.
6. Eiropols piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 principus Eiropola darbinieku personas datu apstrādei.
VII NODAĻA
KONFIDENCIALITĀTES JAUTĀJUMI
40. pants
Konfidencialitāte
1. Eiropols un dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības un ko Eiropols ir ieguvis vai nosūtījis saskaņā ar šo lēmumu. Šajā nolūkā Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem attiecīgus noteikumus par konfidencialitāti, ko sagatavojusi valde. Tajos iekļauj noteikumus par gadījumiem, kādos Eiropols var apmainīties ar informāciju, uz ko attiecas konfidencialitātes prasības attiecībās ar trešām personām.
2. Ja Eiropols plāno personām uzticēt paaugstināta riska darbību, dalībvalstis pēc direktora lūguma apņemas saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem veikt savu valstspiederīgo drošības pārbaudi un šajā sakarā sniegt cita citai savstarpēju palīdzību. Saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde Eiropolu informē tikai par drošības pārbaudes rezultātiem. Šie rezultāti Eiropolam uzliek saistības.
3. Dalībvalstis un Eiropols var uzticēt datu apstrādi Eiropolā tikai tādām personām, kas ir īpaši apmācītas un bijušas pakļautas drošības pārbaudei. Valde pieņem noteikumus par Eiropola darbinieku drošības pielaidēm. Direktors regulāri informē valdi par stāvokli attiecībā uz Eiropola darbinieku drošības pārbaudēm.
41. pants
Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti
1. Valdes locekļi, direktors, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori neveic darbības un nepauž viedokļus, kas varētu kaitēt Eiropolam vai traucēt tā darbībām.
2. Valdes locekļiem, direktoram, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un sadarbības koordinatoriem, kā arī visām citām personām, uz ko attiecas konkrēts pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti, ir pienākums nepilnvarotām personām vai sabiedrībai neatklāt faktus vai informāciju, ko viņi uzzinājuši, attiecīgi pildot dienesta pienākumus vai veicot darbības. Minētais neattiecas uz faktiem vai informāciju, kas nav tik būtiska, lai būtu jāievēro konfidencialitāte. Pienākums ievērot diskrētumu un konfidencialitāti ir spēkā arī pēc attiecīgas amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas. Eiropols informē par pirmajā teikumā minēto konkrēto pienākumu un brīdina par pārkāpuma juridiskām sekām. Šādu paziņojumu reģistrē rakstiski.
3. Valdes locekļi, direktors, direktora vietnieki, Eiropola darbinieki un sadarbības koordinatori, kā arī citas personas, uz ko attiecas 2. punktā paredzētais pienākums, nesniedz liecības tiesā vai ārpus tiesas un nenāk klajā ar paziņojumiem par jebkādiem faktiem vai informāciju, ko viņi uzzina, pildot dienesta pienākumus vai veicot to darbības, iepriekš neinformējot direktoru vai – ja liecība jāsniedz pašam direktoram – valdi.
Attiecīgā gadījumā valde vai direktors vēršas pie tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes, lai saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajai iestādei, veiktu vajadzīgos pasākumus.
Tādi pasākumi var ietvert vai nu liecināšanas procedūru pielāgošanu tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, vai, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj, atteikšanos jebkādi paziņot par datiem, ciktāl tas ir vajadzīgs Eiropola vai kādas dalībvalsts interešu aizsardzībai.
Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzētas tiesības atteikties dot liecību, 2. punktā minētajām personām, kas aicinātas liecināt, jāsaņem atļauja dot liecību. Atļauju dod direktors vai, ja liecība jāsniedz direktoram, valde. Ja sadarbības koordinatoram lūdz dot liecību par informāciju, ko viņš saņem no Eiropola, šādu atļauju dod pēc tam, kad saņemta piekrišana no dalībvalsts, kura ir atbildīga par attiecīgo sadarbības koordinatoru. Pienākums saņemt atļauju dot liecību ir spēkā arī pēc attiecīgā amata atstāšanas, darba līguma izbeigšanās vai darbību izbeigšanas.
Turklāt, ja pastāv iespēja, ka liecība var ietvert informāciju un izlūkdatus, ko kāda dalībvalsts ir nosūtījusi Eiropolam vai kas nepārprotami ir saistīti ar kādu dalībvalsti, pirms atļaujas došanas ir jāuzzina šīs dalībvalsts nostāja attiecībā uz liecību.
Atļauju dot liecību var atteikt tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu īpaši svarīgas Eiropola vai attiecīgas dalībvalsts vai tādu dalībvalstu intereses, kas jāaizsargā.
4. Katra dalībvalsts visus pārkāpumus, kas attiecas uz 2. un 3. punktā paredzēto pienākumu ievērot diskrētumu vai konfidencialitāti, uzskata par tāda pienākuma pārkāpumiem, ko uzliek tās tiesību akti par dienesta vai profesionāliem noslēpumiem vai noteikumi par konfidenciālu materiālu aizsardzību.
Tās nodrošina, lai attiecīgie tiesību akti un noteikumi attiektos arī uz tās darbiniekiem, kas saistībā ar darba pienākumiem sazinās ar Eiropolu.
VIII NODAĻA
BUDŽETA NOTEIKUMI
42. pants
Budžets
1. Neskarot citus ienākumu veidus, Eiropola ienākumi ir Kopienas subsīdija, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) no šā lēmuma piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks. Par Eiropola finansēšanu jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”), kā paredzēts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).
2. Eiropola izdevumi ietver personāla, administratīvos, infrastruktūras un darbības izdevumus.
3. Direktors izstrādā Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un kopā ar provizorisku štatu sarakstu nodod to valdei. Štatu saraksta projektā iekļauj pastāvīgās un pagaidu amata vietas, kā arī norīkotos valstu ekspertus, un tajā norāda attiecīgā finanšu gadā Eiropolā nodarbināto darbinieku skaitu, pakāpi un kategoriju.
4. Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.
5. Valde pieņem ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu un provizorisku darba programmu, un katru gadu līdz 31. martam iesniedz to Komisijai. Ja Komisijai ir iebildumi pret tāmes projektu, tā par to attiecīgi informē valdi trīsdesmit dienās pēc tāmes projekta saņemšanas.
6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai.
7. Balstoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 272. pantu, iekļauj aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ņemot vērā štatu sarakstu, un dotācijas summu, ko maksā no minētā budžeta.
8. Budžeta lēmējinstitūcija, pieņemot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, apstiprina apropriācijas, kas paredzētas Eiropola dotācijai un štatu sarakstam.
9. Valde pieņem Eiropola budžetu un štatu sarakstu. Tie kļūst noteicoši pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā tos attiecīgi pielāgo, pieņemot pārskatītu budžetu.
10. Visus grozījumus budžetā, tostarp štatu sarakstā, veic saskaņā ar 5. līdz 9. punktā paredzēto procedūru.
11. Valde iespējami īsā laikā informē budžeta lēmējinstitūciju par savu nodomu īstenot jebkuru projektu, kam var būt būtiskas sekas finansiālajā ziņā attiecībā uz tās budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kuri saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomāšanu vai pirkšanu. Valde par šādiem projektiem informē arī Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm paziņo par nodomu sniegt atzinumu, tā šo atzinumu valdei nosūta sešās nedēļās no dienas, kad budžeta lēmējinstitūcijai paziņots par projektu.
43. pants
Budžeta izpilde un kontrole
1. Eiropola budžetu izpilda direktors.
2. Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 28. februārim Eiropola grāmatvedis nodod Komisijas grāmatvedim provizoriskos pārskatus un ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (16).
3. Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nodod Revīzijas palātai Eiropola provizoriskos pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu par budžeta un finanšu vadību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Eiropola provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu direktors uz savu atbildību izstrādā Eiropola galīgo pārskatu un nodod to valdei atzinuma sniegšanai.
5. Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola galīgo pārskatu.
6. Pēc katra finanšu gada beigām vēlākais līdz 1. jūlijam direktors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
7. Galīgo pārskatu publicē.
8. Direktors vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem. Minētās atbildes kopiju nosūta arī valdei.
9. Direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga, lai netraucēti piemērotu attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktā.
10. Eiropas Parlaments, ņemot vērā Padomes ieteikumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz n + 2 gada 30. aprīlim sniedz Eiropola direktoram n gada budžeta izpildes apstiprinājumu.
44. pants
Finanšu regula
Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu regulu, ko piemēro Eiropolam. To pieņemot, nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien šādas atkāpes nav īpaši vajadzīgas Eiropola darbībai. Lai pieņemtu noteikumus, kuros paredzētas atkāpes no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. Par šādām atkāpēm informē budžeta lēmējinstitūciju.
IX NODAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
45. pants
Noteikumi par piekļuvi Eiropola dokumentiem
Pēc direktora ierosinājuma un vēlākais sešus mēnešus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas valde pieņem noteikumus par piekļuvi Eiropola dokumentiem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (17) paredzētos principus un ierobežojumus.
46. pants
Klasificēta ES informācija
Attiecībā uz klasificētu ES informāciju Eiropols piemēro drošības principus un minimālos standartus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (18).
47. pants
Valodas
1. Uz Eiropolu attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (19).
2. Valde vienprātīgi pieņem lēmumu par Eiropola iekšējiem valodas lietošanas noteikumiem.
3. Eiropola darbam vajadzīgos tulkojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (20).
48. pants
Ziņojumi Eiropas Parlamentam
Padomes prezidentvalsts, valdes priekšsēdētājs un direktors pēc Eiropas Parlamenta lūguma ierodas tajā, lai apspriestu ar Eiropolu saistītus jautājumus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti.
49. pants
Krāpšanas apkarošana
Eiropolam piemēro noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (21). Valde pēc direktora ierosinājuma un vēlākais sešus mēnešus pēc šā lēmuma piemērošanas dienas pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus, kuros var neietvert operatīvus datus no OLAF izmeklēšanas jomas.
50. pants
Mītnes līgums
Vajadzīgos noteikumus par telpām, kas Eiropolam jāpiešķir mītnes valstī, pakalpojumiem, kas attiecīgajai valstij jāsniedz, kā arī konkrētos noteikumus, kas Eiropola mītnes valstī jāpiemēro Eiropola direktoram, valdes locekļiem, direktora vietniekiem, Eiropola darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, paredz mītnes līgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti, ko noslēdz pēc tam, kad ir saņemta valdes piekrišana.
51. pants
Privilēģijas un imunitāte
1. Eiropola direktoram, direktora vietniekiem un Eiropola darbiniekiem piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās un īpašu regulu, ko jāpieņem, pamatojoties uz 16. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās).
2. Uz Eiropolu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.
3. Nīderlandes Karaliste un citas dalībvalstis piekrīt, ka no citām dalībvalstīm norīkotiem sadarbības koordinatoriem un viņu ģimenes locekļiem ir tādas privilēģijas un imunitāte, kādas ir vajadzīgas pareizai Eiropola sadarbības koordinatoru pienākumu veikšanai.
52. pants
Atbildība par neatļautu vai nepareizu datu apstrādi
1. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīgas par jebkuriem zaudējumiem, kas nodarīti personai tādēļ, ka datos, ko glabā vai apstrādā Eiropols, ir juridiskas vai faktiskas kļūdas. Cietusī puse var vērsties tikai pret to dalībvalsti, kurā notika gadījums, kas radījis kaitējumu, prasību par zaudējumu kompensāciju iesniedzot tiesā, kurai ir piekritība saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Dalībvalsts nevar aizbildināties, ka neprecīzos datus ir nosūtījusi cita dalībvalsts, lai tādējādi izvairītos no atbildības, kāda saskaņā ar saviem tiesību aktiem tai ir pret cietušo pusi.
2. Ja 1. punktā minētās juridiskas vai faktiskas kļūdas radušās kļūdainas datu nosūtīšanas dēļ vai tāpēc, ka viena vai vairākas dalībvalstis nav ievērojušas šajā lēmumā paredzētos pienākumus, vai tāpēc, ka Eiropols veicis datu neatļautu vai nepareizu glabāšanu vai apstrādi, Eiropolam vai attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums pēc lūguma atmaksāt summu, kas samaksāta kā kompensācija saskaņā ar 1. punktu, ja vien dalībvalsts, kuras teritorijā notika zaudējumus izraisījušais gadījums, datus nav izmantojusi, pārkāpjot šo lēmumu.
3. Ar jebkuru strīdu starp dalībvalsti, kas samaksājusi kompensāciju saskaņā ar 1. punktu un Eiropolu vai citu dalībvalsti par atmaksāšanas principu vai atmaksājamo kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir jautājumu ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.
53. pants
Cita veida atbildība
1. Eiropola atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību aktos, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.
2. Ārpuslīguma saistību gadījumā Eiropolam ir pienākums neatkarīgi no 52. pantā paredzētās atbildības atlīdzināt jebkādus zaudējumus, kas radušies tā struktūru vai darbinieku vainas dēļ, veicot darba pienākumus, ciktāl to var tiem piedēvēt un neatkarīgi no dažādām dalībvalstu tiesību aktos paredzētām zaudējumu atlīdzības procedūrām.
3. Cietušajai pusei ir tiesības pieprasīt, lai Eiropols atturas veikt kādas darbības vai pārtrauc tās.
4. Izvēlas dalībvalstu tiesas, kas ir kompetentas izskatīt strīdus par Eiropola atbildību šā panta nozīmē, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (22).
54. pants
Atbildība par Eiropola dalību apvienotajās izmeklēšanas grupās
1. Dalībvalsts, kuras teritorijā Eiropola darbinieki, kas saskaņā ar 6. pantu piedalās operatīvos pasākumos, ir nodarījuši kaitējumu, atlīdzina tādus zaudējumus saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pašu ierēdņu radītiem zaudējumiem.
2. Ja vien attiecīgā dalībvalsts ar Eiropolu nevienojas citādi, Eiropols pilnībā atlīdzina summas, ko šī dalībvalsts par 1. punktā minētajiem zaudējumiem ir samaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem. Ar strīdiem, kas rodas starp attiecīgo dalībvalsti un Eiropolu par principiem vai atmaksājamās kompensācijas summu, vēršas valdē, kas izšķir attiecīgo strīdu.
X NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI
55. pants
Vispārējā juridiskā pēctecība
1. Šis lēmums neietekmē to nolīgumu un līgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.
2. Šā panta 1. punkts īpaši attiecas uz mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 37. pantu, uz Nīderlandes Karalistes un pārējo dalībvalstu starpā noslēgtajiem līgumiem, pamatojoties uz Eiropola Konvencijas 41. panta 2. punktu, un uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem, ietverot to noteikumus par informācijas apmaiņu, kā arī uz Eiropola, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, noslēgtajiem līgumiem, tā saistībām un iegūto īpašumu.
56. pants
Direktors un direktora vietnieki
1. Direktors un direktora vietnieki, kas iecelti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 29. pantu, uz to pilnvaru atlikušo laiku turpina darboties kā attiecīgi direktors un direktora vietnieki šā lēmuma 38. panta izpratnē. Ja to pilnvaru laiks beidzas gada laikā no dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, to pilnvaru laiku automātiski pagarina līdz dienai, kas ir vienu gadu no šā lēmuma piemērošanas dienas.
2. Ja direktors vai viens vai vairāki direktora vietnieki nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, valde attiecīgi ieceļ pagaidu direktoru vai pagaidu direktora vietnieku vai vietniekus uz laiku, kas nepārsniedz astoņpadsmit mēnešus, kamēr nav notikusi iecelšana saskaņā ar 38. panta 1. un 2. punktu.
57. pants
Personāls
1. Atkāpjoties no 39. panta, visi darba līgumi, ko Eiropols, kurš izveidots ar Eiropola Konvenciju, ir noslēdzis un kas ir spēkā šā lēmuma piemērošanas dienā, paliek spēkā līdz to izbeigšanās datumam, un pēc šā lēmuma piemērošanas dienas tos nevar atjaunot, balstoties uz Eiropola civildienesta noteikumiem (23).
2. Visiem darbiniekiem, ar kuriem noslēgti līgumi, kā minēts 1. punktā, piedāvā noslēgt pagaidu darbinieka līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) apakšpunktu, ievērojot attiecīgās štatu sarakstā noteiktās pakāpes, vai līgumdarbinieku līgumus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 3.a pantu.
Šajā nolūkā, lai pārliecinātos par darbinieku, ar kuriem noslēdzami līgumi, spējām, efektivitāti un godprātību, iestāde, kura pilnvarota slēgt līgumus, pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un divu gadu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas organizē iekšējo atlases procedūru, kurā var piedalīties tikai tie darbinieki, kam šā lēmuma piemērošanas dienā ir līgums ar Eiropolu.
Atkarībā no pildāmo pienākumu veida un līmeņa atlases procedūru izturējušajiem kandidātiem piedāvās vai nu pagaidu darbinieka, vai līgumdarbinieka līgumu, kura termiņš nav īsāks par to laikposmu, kas atlicis saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.
3. Saskaņā ar šā lēmuma 39. panta 4. punktu – ja Eiropols pirms šā lēmuma piemērošanas dienas ir noslēdzis otru uz laiku noteiktu līgumu, un darbinieks ir pieņēmis līgumdarbinieka līgumu vai pagaidu darbinieka līgumu saskaņā ar 2. punkta trešajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, līgumu var atjaunot tikai uz nenoteiktu laiku.
4. Saskaņā ar PDNK 8. panta pirmo daļu un 85. panta 1. punktu – ja Eiropols pirms šā lēmuma piemērošanas dienas ir noslēdzis līgumu uz nenoteiktu laiku, un darbinieks ir pieņēmis pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka līgumu saskaņā ar 2. punkta trešajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, līgumu noslēdz uz nenoteiktu laiku.
5. Darbiniekiem, ar kuriem netiek noslēgti līgumi saskaņā ar 2. punktu, turpina piemērot Eiropola civildienesta noteikumus un citus attiecīgus instrumentus. Atkāpjoties no Eiropola civildienesta noteikumu 5. nodaļas, uz Eiropola darbiniekiem attiecina to ikgadējās atalgojuma korekcijas procentu likmi, ko Padome pieņem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. pantu.
58. pants
Budžets
1. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ar Eiropola Konvencijas 36. panta 5. punktu, un finanšu regulu, kas pieņemta saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu.
2. Veicot 1. punktā minēto budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, piemēro šādus noteikumus:
a) |
lai veiktu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz gada pārskatiem par gadu pirms šā lēmuma piemērošanas dienas, Apvienotā revīzijas komiteja turpina darbu saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Eiropola Konvencijas 36. pantu. Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras, kas noteiktas ar Eiropola Konvenciju, piemēro tiktāl, cik tas ir nepieciešams šim nolūkam; |
b) |
šā lēmuma 36. pantā minētajai valdei ir tiesības lemt par to, kas pārņem pienākumus, kurus iepriekš, balstoties uz Eiropola Konvenciju, pildīja finanšu kontrolieris un Finanšu komiteja. |
3. Jebkādus izdevumus, kas izriet no saistībām, kuras Eiropols līdz šā lēmuma piemērošanas dienai ir uzņēmies saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 9. punktu un kas līdz šā lēmuma piemērošanas dienai vēl nav nokārtoti, sedz tā, kā norādīts šā panta 4. punktā.
4. Divpadsmit mēnešu laikā no šā lēmuma piemērošanas dienas valde nosaka summu, kas vajadzīga 3. punktā minēto izdevumu segšanai. Šādi noteikto summu, ko finansē no to budžetu kopējā pārpalikuma, kuri apstiprināti saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu, ieskaita pirmajā budžetā, ko sagatavo saskaņā ar šo lēmumu, un šo ieņēmumu summu iezīmē minēto izdevumu segšanai.
Ja 3. punktā minēto izdevumu segšanai ar kopējo pārpalikumu nepietiek, dalībvalstis vajadzīgo finansējumu nodrošina saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Eiropola Konvenciju.
5. Saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu pārpalikumu atlikumu atmaksā atpakaļ dalībvalstīm. Katrai konkrētai dalībvalstij pārskaitāmo summu aprēķina, balstoties uz dalībvalstu ikgadējām iemaksām Eiropola budžetos, kas noteiktas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 2. punktu.
Maksājumu veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir noteikta 3. punktā minēto izdevumu segšanai vajadzīgā summa un pabeigtas saskaņā ar Eiropola Konvencijas 35. panta 5. punktu apstiprināto budžetu izpildes apstiprinājuma procedūras.
59. pants
Pasākumi, kas jāsagatavo un jāpieņem līdz šā lēmuma piemērošanas dienai
1. Valde, kas izveidota, balstoties uz Eiropola Konvenciju, direktors, kas iecelts, un apvienotā uzraudzības iestāde, kas izveidota, balstoties uz minēto Konvenciju, sagatavo pieņemšanai šādus instrumentus:
a) |
noteikumus attiecībā uz sadarbības koordinatoru tiesībām un pienākumiem, kā minēts 9. panta 5. punktā; |
b) |
noteikumus, kas piemērojami analīzes darba datnēm, kā minēts 14. panta 1. punkta trešajā daļā; |
c) |
noteikumus par Eiropola attiecībām, kā minēts 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā; |
d) |
īstenošanas noteikumus, ko piemēro 37. panta 9. punkta d) apakšpunktā minētajam Eiropola personālam; |
e) |
noteikumus par direktora un direktora vietnieku atlasi un atcelšanu no amata, kā minēts 38. panta 3. un 7. punktā; |
f) |
noteikumus par konfidencialitāti, kas minēti 40. panta 1. punktā; |
g) |
finanšu regulu, kas minēta 44. pantā; |
h) |
citus instrumentus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu šā lēmuma piemērošanu. |
2. Pieņemot pasākumus, kas minēti 1. punkta a), d), e), g) un h) apakšpunktā, valde darbojas sastāvā, kas noteikts 37. panta 1. punktā. Minētos pasākumus valde pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta noteikumos, uz kuriem atsaucas šā panta 1. punkta a), d), e) un g) apakšpunktā.
Šā panta 1. punkta b), c) un f) apakšpunktā minētos pasākumus Padome pieņem, ievērojot procedūru, kas paredzēta noteikumos, kuri minēti 1. punkta b), c) un f) apakšpunktā.
60. pants
Finansiālas darbības un lēmumi,kas jāpieņem pirms šā lēmuma piemērošanas dienas
1. Valde 37. panta 1. punktā noteiktajā sastāvā veic visas finansiālās darbības un pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu jauno finanšu plānu.
2. Šā panta 1. punktā noteiktās darbības un lēmumus pieņem saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, un tajos inter alia ietver:
a) |
visu to 42. pantā minēto darbību un lēmumu sagatavošanu un pieņemšanu, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas; |
b) |
grāmatveža iecelšanu, kā noteikts 37. panta 9. punkta e) apakšpunktā, līdz tā gada 15. novembrim, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas; |
c) |
iekšējās revīzijas struktūras izveidi, kā noteikts 37. panta 9. punkta f) apakšpunktā. |
3. Darbības, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, atļauj saskaņā ar Eiropola Konvencijas 29. pantu ieceltais direktors no tā gada 15. novembra, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc lēmuma piemērošanas dienas. No šīs dienas direktoram ir arī tiesības vajadzības gadījumā deleģēt kredītrīkotāja pienākumus. Veicot kredītrīkotāja pienākumus, ievēro Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 prasības.
4. Ex-ante pārbaudi par darbībām, kas attiecas uz pirmo budžeta gadu pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, veic saskaņā ar Eiropola Konvencijas 27. panta 3. punktu ieceltais finanšu kontrolieris laikposmā no 15. novembra līdz 31. decembrim tajā gadā, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas. Finanšu kontrolieris veic šo uzdevumu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002.
5. Daļu no pārejas izmaksām, kas Eiropolam radušās, gatavojoties jaunajai finanšu shēmai tajā gadā, kas ir pirms pirmā budžeta gada pēc šā lēmuma piemērošanas dienas, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Šo izmaksu finansējums var būt Kopienas dotācijas.
XI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
61. pants
Transponēšana
Dalībvalstis līdz šā lēmuma piemērošanas dienai nodrošina savu tiesību aktu atbilstību šim lēmumam.
62. pants
Aizstāšana
Ar šo lēmumu no tā piemērošanas dienas aizstāj Eiropola Konvenciju un Protokolu par Eiropola, tā struktūru locekļu, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti.
63. pants
Atcelšana
Ja vien šajā lēmumā nav paredzēts citādi, visi Eiropola Konvencijas īstenošanas pasākumi ir atcelti no šā lēmuma piemērošanas dienas.
64. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2. To piemēro no 2010. gada 1. janvāra vai 51. panta 1. punktā minētās regulas piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.
Tomēr 57. panta 2. punkta otro daļu, 59., 60. un 61. pantu piemēro no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Luksemburgā, 2009. gada 6. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. POSPÍŠIL
(1) 2008. gada 17. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.
(3) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.
(4) OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.
(5) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(6) OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp.
(7) OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.
(8) OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.
(9) OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.
(10) Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).
(11) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).
(13) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(14) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
(15) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(16) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(17) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(18) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.
(19) OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.
(20) Padomes Regula (EK) Nr. 2965/94 (1994. gada 28. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.).
(21) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(22) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
(23) Padomes Akts (1998. gada 3. decembris), ar ko nosaka civildienesta noteikumus, kurus piemēro Eiropola darbiniekiem (OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.).
PIELIKUMS
To citu smagu noziegumu saraksts, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē saskaņā ar 4. panta 1. punktu:
— |
narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, |
— |
ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīti noziegumi, |
— |
nelegālā imigrantu kontrabanda, |
— |
cilvēku tirdzniecība, |
— |
noziegumi, kas saistīti ar transportlīdzekļiem, |
— |
slepkavība, smagi miesas bojājumi, |
— |
cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana, |
— |
rasisms un ksenofobija, |
— |
organizēta laupīšana, |
— |
kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība, |
— |
krāpšana, |
— |
rekets un izspiešana, |
— |
viltošana un pirātiska ražošana, |
— |
administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība, |
— |
naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana, |
— |
datornoziegumi, |
— |
korupcija, |
— |
nelikumīga ieroču, munīcijas un sprāgstvielu tirdzniecība, |
— |
nelikumīga apdraudēto dzīvnieku sugu tirdzniecība, |
— |
nelikumīga apdraudēto augu sugu un pasugu tirdzniecība, |
— |
noziegumi pret vidi, |
— |
hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība. |
Attiecībā uz 4. panta 1. punktā minētajiem noziegumiem šajā lēmumā:
a) |
“ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīts noziegums” nozīmē noziedzīgus nodarījumus, kas ir minēti 7. panta 1. punktā Konvencijā par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, kura parakstīta Vīnē un Ņujorkā 1980. gada 3. martā un attiecas uz radioaktīvajām vielām, kas noteiktas Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma 197. pantā un Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (1); |
b) |
“nelegāla imigrantu kontrabanda” nozīmē darbības, kas ir ar nolūku paredzētas, lai finansiāla guvuma dēļ veicinātu iebraukšanu, uzturēšanos vai nodarbinātību dalībvalstu teritorijā pretrunā dalībvalstīs piemērotajiem noteikumiem un nosacījumiem; |
c) |
“cilvēku tirdzniecība” nozīmē personu vervēšanu, transportēšanu, pārvietošanu, aizturēšanu vai saņemšanu izmantošanas nolūkā, izmantojot vai draudot izmantot vardarbību vai citus piespiedu līdzekļus, nolaupīšanu, krāpšanu, maldināšanu, vai ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas atkarību, vai veicot vai saņemot maksājumus vai labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu, kurai ir pakļauta cita persona. Izmantošana ietver vismaz personu iesaistīšanu prostitūcijā vai citos seksuālas izmantošanas veidos, bērnu pornogrāfijas materiālu ražošanu, pārdošanu vai izplatīšanu, piespiedu darbu vai pakalpojumu sniegšanu, verdzību vai tai līdzīgu praksi, spaidus un cilvēku orgānu izgriešanu; |
d) |
“ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi” nozīmē mehānisko transportlīdzekļu, kravas automobiļu, puspiekabju, kravas automobiļu vai puspiekabju kravu, autobusu, motociklu, dzīvojamo piekabju un lauksaimniecības mašīnu, celtniecības mašīnu un šādu transportlīdzekļu detaļu zādzības vai nelikumīgu piesavināšanos, kā arī šādu priekšmetu saņemšanu un slēpšanu; |
e) |
“nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana” nozīmē noziedzīgus nodarījumus, kas uzskaitīti 6. panta 1. līdz 3. punktā Eiropas Padomes Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, arestu un konfiskāciju, kura parakstīta Strasbūrā 1990. gada 8. novembrī; |
f) |
“narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecība” nozīmē noziedzīgus nodarījumus, kas uzskaitīti 3. panta 1. punktā 1988. gada 20. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību un noteikumos, ar kuriem groza vai aizstāj minēto konvenciju. |
Lēmuma 4. pantā un šajā pielikumā minētos noziegumus izvērtē kompetentas dalībvalstu iestādes saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.