ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.111.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 111

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 5. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 361/2009 (2009. gada 4. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 362/2009 (2009. gada 4. maijs), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 363/2009 (2009. gada 4. maijs), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 364/2009 (2009. gada 4. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 360/2009 ar ko nosaka no 2009. gada 1. maija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

13

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (Kodificēta versija) ( 1 )

16

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/364/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 8. oktobris) par pasākumu C 33/07 (ex N 339/06 un N 729/06), ko Vācija vēlas īstenot ar IBG Beteiligungsgesellschaft Sachsen-Anhalt mbH starpniecību (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 5581)  ( 1 )

23

 

 

2009/365/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 28. aprīlis), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļauj laist tirgū no Blakeslea trispora iegūtu likopēnu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3039)

31

 

 

2009/366/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 29. aprīlis) par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēto lauku attīstības pasākumu izdevumiem 2008. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3199)

35

 

 

2009/367/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 29. aprīlis) par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētiem izdevumiem 2008. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3217)

44

 

 

2009/368/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 4. maijs), ar ko 2009/2010. tirdzniecības gadam nosaka piešķiramā dažādošanas atbalsta un papildu dažādošanas atbalsta summas saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3158)

50

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas Direktīvā 2008/113/EK (2008. gada 8. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākus mikroorganismus kā darbīgās vielas ( OV L 330, 9.12.2008. )

51

 

*

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 514/2008 (2008. gada 8. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem, kā arī Regulas (EK) Nr. 1439/95, (EK) Nr. 245/2001, (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 1342/2003, (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 2014/2005, (EK) Nr. 951/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1002/2007, (EK) Nr. 1580/2007 un (EK) Nr. 382/2008 un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1119/79 ( OV L 150, 10.6.2008. )

51

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 361/2009

(2009. gada 4. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. maijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

JO

88,9

MA

82,7

TN

139,0

TR

132,5

ZZ

110,8

0707 00 05

JO

155,5

MA

32,7

TR

129,1

ZZ

105,8

0709 90 70

JO

216,7

TR

114,9

ZZ

165,8

0805 10 20

EG

44,2

IL

55,7

MA

51,6

TN

64,9

TR

55,0

US

51,9

ZZ

53,9

0805 50 10

TR

47,0

ZA

52,3

ZZ

49,7

0808 10 80

AR

83,4

BR

72,6

CA

114,7

CL

78,1

CN

89,0

MK

33,9

NZ

107,6

US

124,6

UY

70,5

ZA

79,5

ZZ

85,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 362/2009

(2009. gada 4. maijs),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 348/2009 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 945/2008 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. maijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 258, 26.9.2008., 56. lpp.

(4)  OV L 106, 28.4.2009., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 5. maija piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

28,95

2,60

1701 11 90 (1)

28,95

7,06

1701 12 10 (1)

28,95

2,47

1701 12 90 (1)

28,95

6,63

1701 91 00 (2)

31,29

9,59

1701 99 10 (2)

31,29

5,07

1701 99 90 (2)

31,29

5,07

1702 90 95 (3)

0,31

0,34


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 363/2009

(2009. gada 4. maijs),

ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 91. pantu,

tā kā:

(1)

Regulu (EK) Nr. 1698/2005, ar ko izveidoja tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā, grozīja ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 74/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (2). Tādējādi, pievienojot sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, jāpapildina Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2006 (3).

(2)

Piena kvotas režīma termiņa beigas saskaņā ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (4), nosaka vajadzību pēc īpašiem piena lauksaimnieku veiktiem pasākumiem. Tāpēc ir lietderīgi, sākot no plānošanas perioda sākuma, atcelt ieguldījumu atbalsta ierobežojumu piensaimniecībām, lai iekļautos atsevišķajai saimniecībai piešķirto ražošanas kvotu robežās.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 74/2009 tika ieviesta prasība par valstu stratēģijas plānu pārskatīšanu. Ir jādefinē šīs revīzijas minimālais saturs.

(4)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā noteikto prioritāšu svarīgumu, lauku attīstības programmu pārskatīšana pēc pirmās minētā panta īstenošanas jāuzskata par pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 1. punktu un par to jāpieņem Komisijas lēmums.

(5)

Regulā (EK) Nr. 74/2009 noteikts to iespējamo ietekmes veidu saraksts, kuri jāpanāk, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā minētās ar prioritātēm saistītās darbības. Šis saraksts nav izsmeļošs, un dalībvalstis var ierosināt papildu iespējamus ietekmes veidus, kuri jāpanāk ar iepriekš minētajām darbībām. Tomēr, lai nodrošinātu saskanību ar jau noteiktajiem iespējamajiem ietekmes veidiem un vispārīgo mērķi pastiprināt darbības saistībā ar jauniem uzdevumiem, Komisijai jābūt pilnvarām pārskatīt dalībvalstīm doto iespēju ierosināt šādus papildu iespējamos ietekmes veidus un jāiesniedz tie Lauku attīstības komitejai, lai saņemtu atzinumu. Tāpēc par grozījumiem, ar ko ievieš jaunu iespējamu ietekmes veidu, jāpieņem Komisijas lēmums.

(6)

Ņemot vērā daudzos gadījumus, kuros pārskatīšanas attiecas uz mazākas nozīmes izņēmumiem no norobežošanas principiem starp kopējā tirgus organizācijām un lauku attīstību, un lai ierobežotu administratīvo slogu, Komisijai vairs nevajadzētu pieņemt lēmumus par pārskatīšanām attiecībā uz pārmaiņām, kas skar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētos izņēmumus. Tāpēc šāda pārskatīšanas kategorija jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 1974/2006 7. panta saraksta.

(7)

Jānorāda uzņēmējdarbības plānu saturs un kritēriji attiecībā uz to saimniecību atbalstu, kurās veic pārstrukturēšanu kopējā tirgus organizācijas reformas dēļ.

(8)

Pēc “pasākuma par atstāšanu atmatā” atcelšanas saskaņā ar Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (5), tika pieņemti noteikumi attiecībā uz šo pasākumu.

(9)

Lai atvieglinātu ieguldījumu projektu īstenošanu ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos, 2009. un 2010. gadā jāpalielina avansa maksājumu maksimālais apjoms.

(10)

Ir lietderīgi pielāgot noteikumus par valsts atbalstu dažiem ELFLA līdzfinansētiem pasākumiem un par papildu valsts finansējumu, lai precizētu piemērošanas jomu un ņemtu vērā jauno ar Regulu (EK) Nr. 74/2009 ieviesto pasākumu par saimniecībām, kurās veic pārstrukturizēšanu kopējā tirgus organizācijas reformas dēļ.

(11)

Nepieciešams definēt terminu “būtiskas izmaiņas” Regulas (EK) Nr. 1698/2005 78. panta f) punktā.

(12)

Lai varētu uzraudzīt darbības saistībā ar prioritātēm, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, darbības veidu dalījumā jānorāda īstenošanas rādītāji un saistītie mērķi, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 80. pantā minētajā kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā.

(13)

Dalībvalstīm pārskatītajās programmās jāsniedz informācija par darbības veidiem saistībā ar prioritātēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, norādot, kuru darbību pamatā ir jauni pasākumi, proti, pasākumi, kas vēl nav apstiprināti lauku attīstības programmā. Turklāt jānorāda indikatīvais ELFLA ieguldījums 2010.–2013. gadā. Šajā nolūkā jāgroza Regulas (EK) Nr. 1974/2006 pielikumi.

(14)

Lai saglabātu saskanību ar Regulas (EK) Nr. 74/2009 (šīs regulas noteikumi to papildina) piemērošanas datumu, šī regula jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu datumu neskars attiecīgo saņēmēju juridiskās noteiktības principu.

(15)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1974/2006.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1974/2006 groza šādi.

1)

Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja kopējā tirgus organizācija, izņemot piena nozari, tostarp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētās tiešā atbalsta shēmas, nosaka ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumus attiecībā uz individuāliem lauksaimniekiem, lauku saimniecībām vai pārstrādes uzņēmumiem, ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 netiek atbalstītas nekādas investīcijas, kas varētu palielināt ražošanas apjomu virs šiem ierobežojumiem.”.

2)

Iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Valstu stratēģijas plānu pārskatīšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 12.a pantu iekļauj minētās regulas 11. panta 3. punktā izklāstīto atbilstošo elementu pārskatīšanu, kas ir saistīti ar minētās regulas 16.a panta 1. punktā paredzētajām prioritātēm, un jo īpaši galveno skaitlisko mērķu pārskatīšanu.

Valsts stratēģijā nosaka aptuveno un indikatīvo ELGF ieguldījumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā un kas piešķirts ikvienai minētās regulas 16.a panta 1. punktā minētajai prioritātei dalībvalstīs, un tajā jāiekļauj attiecīgi paskaidrojumi par piešķiršanu.”.

3)

Regulas 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. un 16.a pantā paredzēto lauku attīstības programmu saturu izstrādā atbilstīgi šīs regulas II pielikumam.”.

4)

Regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

a)

tā d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

pārskatīšana attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta pirmo īstenošanu.”;

b)

pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

ar pārskatīšanu ievieš papildu tādu iespējamu ietekmi saistībā ar tās pašas regulas 16.a pantā minētajām prioritātēm, kas nav norādīta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 II pielikumā.”.

5)

Regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstu veiktās 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ietvert izmaiņas finanšu sadalījumā pasākumiem vienas ass ietvaros, kā arī ar finansēm nesaistītas izmaiņas attiecībā uz jaunu pasākumu un darbības veidu ieviešanu, pašreizējo pasākumu un darbības veidu atcelšanu, pārmaiņas saistībā ar izņēmumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktu vai informāciju par pašreizējiem pasākumiem programmā un to aprakstu.”.

6)

Iekļauj šādu 24.a pantu:

“24a. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 35.a pantā minētajā attīstības plānā:

a)

apraksta galvenos plānotās pārstrukturēšanas aspektus, tostarp diversifikāciju ārpus lauksaimniecības darbībām;

b)

nosaka īpašus mērķus.”

7)

Regulas 27. panta 6. punkta pirmo daļu svītro.

8)

Regulas 46. pantam pievieno šādu daļu:

“Šis pants attiecas arī uz saistībām, ko skar atmatā atstāšanas atcelšana pēc Regulas (EK) Nr. 73/2009 stāšanās spēkā. Pēc saņēmēja pieprasījuma var atļaut šādu saistību pielāgošanu arī tajā gadījumā, ja nav paredzēta pārskatīšanas klauzula.”.

9)

Regulas 56. panta 2. punkta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Tādu ieguldījumu gadījumā, par kuriem 2009. vai 2010. gadā pieņemts atsevišķs lēmums piešķirt atbalstu, avansu summu var palielināt līdz 50 % no publiskā atbalsta saistībā ar minēto ieguldījumu.”.

10)

Regulas 57. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lauku attīstības programmās var ietvert dalībvalstu maksājumus, kas paredzēti lauku attīstībai un uz ko neattiecas Līguma 36. pants, par labu pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 43. līdz 49. un 52. pantu un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30. un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, vai papildu valsts finansējumu, uz ko neattiecas Līguma 36. pants, par labu pasākumiem saskaņā ar minētās Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 27., 43. līdz 49. un 52. pantu un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30. un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, taču tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta B daļu.”.

11)

Regulas 4. iedaļā “Uzraudzība un novērtēšana” iekļauj šādu 59.a pantu:

“59.a pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 78. panta f) apakšpunkta vajadzībām “būtiskos izmaiņu priekšlikumos” iekļauj izmaiņas, par kurām obligāti jāpieņem Komisijas lēmums, un izmaiņas, kas minētas šīs regulas 9. panta 1. punktā, izņemot pārmaiņas attiecībā uz izņēmumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā, un informāciju par pašreizējiem programmas pasākumiem un to aprakstu.”.

12)

Regulas 62. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:

“Pasākumiem, kuros ietilpst darbību veidi, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, īstenošanas rādītājus un īstenošanas rādītāju indikatīvos mērķus dala pēc darbības veidiem.”.

13)

Regulas 63. panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts var iesniegt Komisijai dokumentus papīra formātā vai citādā piemērotā elektroniskā veidā. Pirms iesniegt dokumentus papīra formātā vai citādā elektroniskā veidā, jāinformē Komisija.”.

14)

Regulas I, II, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra. Taču regulas 1. panta 1. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 30, 31.1.2009., 100. lpp.

(3)  OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(5)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 pielikumus groza šādi.

1.

Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

Atbalsta shēmas, kas minētas 2. panta 2. punktā

Augļi un dārzeņi (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (1) II daļas I sadaļas IV nodaļas IV.a iedaļa)

Vīns (Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (2) II sadaļas III nodaļa)

Tabaka (Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas V iedaļa)

Olīveļļa (Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas IV iedaļa)

Apiņi (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.a pants)

Aitas un kazas (Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (3) 102. panta 1. punkts)

Biškopība (Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I sadaļas IV nodaļas VI iedaļa)

Cukurs (Padomes Regula (EK) Nr. 320/2006 (4))

Īpaši lauksaimniecības pasākumi attālos reģionos (Padomes Regulas Nr. 247/2006 (5) III sadaļa) un nelielās Egejas jūras salās (Padomes Regulas (EK) Nr. 1405/2006 (6) III nodaļa)

Tiešie maksājumi (Regulas (EK) Nr. 73/2009 41. panta 3. punkts un 68. pants)

2.

Regulas II pielikumu groza šādi.

a)

5.2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

Apstiprinājums tam, ka attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 43. līdz 49. un 52. pantā paredzētajiem pasākumiem un attiecībā uz darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30. un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz kuriem neattiecas Līguma 36. pants, ir nodrošināts, ka tiek ievērotas valsts atbalsta piešķiršanas procedūras un būtiski saderības kritēriji, jo īpaši kopējā valsts atbalsta maksimālais apjoms saskaņā ar Līguma 87. līdz 89. pantu.”

b)

5.3. punktu aizstāj ar šādu:

“5.3.   Nepieciešamā informācija par asīm un pasākumiem

Tiek prasīta šāda īpaša informācija par pasākumiem, tostarp informācija par īpašiem darbību veidiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā:”.

c)

5.3.1.4. punktu aizstāj ar šādu:

d)

Iekļauj šādu 5.3.1.4.4. punktu:

“5.3.1.4.4.   Saimniecības, kurās saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana,

iesaistītās kopējā tirgus organizācijas reformu norāde,

attīstības plāna prasību kopsavilkums,

atbalsta summa un ilgums.”

e)

Iekļauj šādu 5.3.6. punktu:

“5.3.6.    To darbību veidu saraksts, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 3. punkta a) apakšpunktā, līdz summām, kas paredzētas minētās regulas 69. panta 5.a punktā

Ass/pasākums

Darbības veids

Iespējamā ietekme

“Esošs” vai “jauns” darbības veids

Atsauce uz darbības veida aprakstu LAP

Īstenošanas rādītājs — mērķis

1. ass

Pasākums Nr. 111

 

 

 

Pasākums Nr. …

 

 

 

2. ass

Pasākums Nr. 211

 

 

 

Pasākums Nr. …

 

 

 

3. ass

Pasākums Nr. 311

 

 

 

Pasākums Nr. …

 

 

 

 

 

4. ass

Pasākums Nr. 411

 

 

 

Pasākums Nr. …

 

 

 

 

 

NB! Slejā “Esošs” vai “jauns” darbības veids norāda, vai darbības veids, kas saistīts ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā minētajām prioritātēm, jau bija iekļauts LAP redakcijā, kas bija piemērojama 2008. gada 31. decembrī. Šajā kontekstā esošo darbību veidu grozījumi arī tiek uzskatīti par “jaunu darbību veidu”. ”

f)

6.1. tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“6.1.   ELFLA ieguldījums gadā (EUR);

 

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Nekonverģences reģioni

 

 

 

 

 

 

 

Konverģences reģioni (7)

 

 

 

 

 

 

 

Attālākie reģioni un mazākās Egejas jūras salas (8)

 

 

 

 

 

 

 

Brīvprātīga modulācija (9)

 

 

 

 

 

 

 

Papildu finansējums Portugālei

 

 

 

 

 

 

 

Papildu finansējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu – nekonverģences reģions

 

 

 

 

 

 

 

Papildu finansējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu – konverģences reģions (10)

 

 

 

 

 

 

 

Kopā

 

 

 

 

 

 

 

g)

1. zemsvītras piezīmi, uz kuru atsauce ir 6.2. tabulas nosaukuma beigās, aizstāj ar šādu tekstu:

“(1)

6.2. tabulu atkārto katrai ELFLA ieguldījuma apakšsummai vienā 6.1. tabulas ailē.”

h)

Iekļauj šādu 6.3. punktu:

“6.3.   Indikatīvais budžets saistībā ar darbībām, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a pantā, no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (16.a panta 3. punkta b) apakšpunkts) līdz summām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā

Ass/pasākums

ELFLA ieguldījums 2010.–2013. gadā

1. ass

Pasākums Nr. 111

Pasākums Nr. …

2. ass

Pasākums Nr. 211

Pasākums Nr. …

3. ass

Pasākums Nr. 311

Pasākums Nr. …

 

4. ass

Pasākums Nr. 411

Pasākums Nr. …

 

1., 2., 3. un 4. ass kopā

…”

i)

7. punktā iekļauj šādu 144 kodu:

“(144)

Saimniecības, kurās saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana”.

j)

9. punkta B sadaļas pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25., 27. (attiecībā uz otro minēto – tikai par valsts papildu finansējumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantā), 43. līdz 49. un 52. pantu un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29., 30 un 35.a pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz ko neattiecas Līguma 36. pants:”.

3.

Regulas VII pielikumu groza šādi.

a)

2. punktam pievieno šādas daļas:

“Katrai dalībvalstij, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 74/2009 (11) saņem papildu finanšu resursus, kuri izriet no grozījumiem saskaņā ar minēto regulu, kā arī no 2011. gada saņem neizmantoto finansējumu, no 2011. gada jāiekļauj atsevišķa nodaļa, kurā ir vismaz tāda pati analīze, kāda minēta iepriekšējā punktā attiecībā uz darbībām saistībā ar prioritātēm, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā. Jaunajām dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, šis pienākums piemērojams no 2014. gada.

Dalībvalstī, kas piemēro jauno pasākumu “144 Saimniecības, kurās veic pārstrukturēšanu”, jāsniedz informācija par rezultātiem, ņemot vērā pasākuma mērķus.

b)

Iekļauj šādu 3.a punktu:

“3a.

Programmas finanšu īstenošana attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar jauniem uzdevumiem, katram pasākumam norādot to izdevumu pārskatu, kas samaksāti saņēmējiem pēc 2010. gada 1. janvāra, par tiem darbības veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16.a panta 1. punktā, un summām, kas paredzētas minētās regulas 69. panta 5.a punktā.

Tabulā, kurā apkopotas ziņas par šo darbību veidu finansiālo īstenošanu, ir vismaz šāda informācija:

Ass/pasākums

Gada maksājums — gads N

Kumulatīvie maksājumi no 2010. gada līdz gadam N

Pasākums Nr. 111

Pasākums Nr. …

 

 

1. ass kopā

Pasākums Nr. 211

Pasākums Nr. …

 

 

2. ass kopā

Pasākums Nr. 311

Pasākums Nr. …

 

 

3. ass kopā

Pasākums Nr. 411

Pasākums Nr. …

 

 

4. ass kopā

Programma kopā

…”

4.

Regulas VIII pielikumā zem II punkta “Kopīgie īstenošanas rādītāji” saraksta beigās attiecībā uz 1. asi iekļauj šādu aili:

Kods

Pasākums

Īstenošanas rādītāji (*)

“144

Uzņēmumi, kuros saskaņā ar kopējā tirgus organizācijas reformu notiek pārstrukturēšana

Atbalstīto saimniecību skaits”


(1)  OV L 299, 2.10.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.

(4)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(5)  OV L 42, 14.2.2006., 1.lpp.

(6)  OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.”

(7)  Dalībvalstīm ar konverģences reģioniem.

(8)  Dalībvalstīm ar attālākiem reģioniem vai mazākām Egejas jūras salām.

(9)  Dalībvalstīm, kuras piemēro brīvprātīgo modulāciju atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 378/2007.

(10)  Dalībvalstīm, kas saņem papildu finansējumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktā, ar konverģences reģioniem.”

(11)  OV L 30, 31.1.2009., 100. lpp.”


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 364/2009

(2009. gada 4. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 360/2009 ar ko nosaka no 2009. gada 1. maija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 360/2009 (3) noteica no 2009. gada 1. maija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 360/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 360/2009,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 360/2009 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 5. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 4. maijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  OV L 110, 1.5.2009., 27. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2009. gada 5. maija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

37,15

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

12,61

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

12,61

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

37,15


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1.5.2009

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

197,12

122,70

FOB cena, ASV

207,54

197,54

177,54

108,89

Piemaksa par Persijas līča reģionu

11,64

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

12,66

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

15,07 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

16,57 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


DIREKTĪVAS

5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/16


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/24/EK

(2009. gada 23. aprīlis)

par datorprogrammu tiesisko aizsardzību

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvas 91/250/EEK (1991. gada 14. maijs) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību (3) saturs ir grozīts (4). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās direktīvas kodifikāciju.

(2)

Datorprogrammu izstrāde prasa lielus cilvēku, tehnikas un finanšu resursu ieguldījumus, bet datorprogrammas var nokopēt par niecīgu daļu to līdzekļu, kas vajadzīgi, lai patstāvīgi izstrādātu programmas.

(3)

Datorprogrammas daudzās dažādās rūpniecības nozarēs kļūst aizvien svarīgākas, un datorprogrammu tehnoloģija attiecīgi atzīstama par būtiski svarīgu Kopienas rūpniecības attīstībā.

(4)

Vairākas dalībvalstu tiesību aktu atšķirības datorprogrammu juridiskā aizsardzībā tieši un nelabvēlīgi iespaido iekšējā tirgus darbību datorprogrammu jomā.

(5)

Nelabvēlīgās atšķirības jālikvidē, un jānovērš jaunu atšķirību rašanās, bet atšķirības, kas iekšējā tirgus darbību neietekmē negatīvi, līdz noteiktai pakāpei nav jālikvidē vai nav jānovērš šādu jaunu atšķirību rašanās.

(6)

Kopienas tiesību aktu sistēma datorprogrammu aizsardzībai pirmām kārtām var aprobežoties arī ar to, ka tā panāk, lai dalībvalstis aizsargātu datorprogrammas saskaņā ar autortiesību tiesību aktiem, kas attiecas uz literāriem darbiem, un tad precizē, kādas personas un darbi būtu jāaizsargā, kādas ir ekskluzīvās tiesības, uz kurām aizsargātās personas varētu paļauties, lai atļautu vai aizliegtu noteiktas darbības, un cik ilgai būtu jābūt aizsardzībai.

(7)

Šajā direktīvā termins “datorprogramma” apzīmē programmas visās to formās, tostarp datortehnikā iekļautās programmas. Šis termins apzīmē arī datorprogrammu izstrādes sagatavošanas un plānošanas darbus ar nosacījumu, ka no šiem sagatavošanas darbiem darba vēlākā stadijā var rasties datorprogramma.

(8)

Kritērijos, ko izmanto, nosakot, vai kāda datorprogramma ir oriģināla vai nav, nebūtu jāietver programmu kvalitātes vai estētisko īpašību vērtējumi.

(9)

Kopiena ir pilnībā apņēmusies veicināt starptautisku standartizāciju.

(10)

Datorprogrammu uzdevums ir savienoties un darboties kopā ar citām datorsistēmas sastāvdaļām un tās lietotājiem, un tas prasa šo sastāvdaļu loģisku un dažkārt arī fizisku savstarpēju savienošanu un mijiedarbi un lai visi tās lietotāji, programmatūras un datortehnikas elementi darbotos, kā paredzēts, kopā ar citām programmatūrām un datortehniku. Programmas daļas, kas nodrošina programmatūras un datortehnikas elementu savstarpēju savienojamību un mijiedarbi, parasti sauc par “saskarnēm”. Šādu funkcionālu savstarpēju savienojamību un mijiedarbi sauc par “sadarbspēju”; sadarbspēju var definēt kā spēju apmainīties ar informāciju un savstarpēji lietot sniegto un saņemto informāciju.

(11)

Pilnīgas skaidrības labad jāuzsver, ka saskaņā ar šo direktīvu autortiesības aizsargā tikai pašas datorprogrammas, bet tās neaizsargā idejas un principus, kas ir pamatā atsevišķiem kādas programmas elementiem, ieskaitot tos, kas ir pamatā saskarnēm. Saskaņā ar šo autortiesību principu šī direktīva neaizsargā idejas un principus, ciktāl šīs idejas un principus nosaka loģika, algoritmi un programmēšanas valodas. Autortiesībām jāaizsargā šādu ideju un principu izpausme saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un tiesu praksi, kā arī ar starptautiskām autortiesību konvencijām.

(12)

Šajā direktīvā termins “īrēt” nozīmē uz ierobežotu laiku ļaut peļņas nolūkos lietot datorprogrammu vai tās eksemplāru. Šis termins neparedz atļaut datorprogrammu izmantot plašai sabiedrībai, ko attiecīgi šī direktīva neregulē.

(13)

Datorprogrammu gadījumā būtu jāpieļauj atsevišķa atkāpe no autoru ekskluzīvām tiesībām neļaut nesankcionēti pavairot viņu darbus un jāļauj pavairot šīs programmas pēc tehniskas vajadzības, lai likumīgie ieguvēji varētu tās lietot. Tas nozīmē to, ka līgumi nevar aizliegt uzlādēt un palaist likumīgi iegūtas programmas eksemplārus, kā arī labot tās kļūdas, lai programmu varētu lietot. Ja nav īpašu līguma noteikumu, kas paredzētu citādi, tad pārdotu programmas eksemplāru likumīgi ieguvēji var veikt visu pārējo, kas vajadzīgs, lai viņi varētu lietot programmas eksemplāru, kā paredzēts.

(14)

Personai, kam ir tiesības lietot kādu datorprogrammu, nebūtu jāaizliedz veikt darbības, kas vajadzīgas, lai novērotu, pētītu vai pārbaudītu programmas darbību, ar nosacījumu, ka šīs darbības nepārkāpj programmas autortiesības.

(15)

Nesankcionēta attiecīgās datorprogrammas koda pavairošana, tulkošana, piemērošana vai pārveidošana pārkāpj autora ekskluzīvās tiesības. Tomēr iespējami gadījumi, kad šāda koda pavairošana un tā tulkošana ir obligāti vajadzīga, lai iegūtu informāciju, ar ko panākt neatkarīgi radītas programmas sadarbspēju ar citām programmām. Šā iemesla dēļ jāatzīst, ka tikai šajos atsevišķos gadījumos likumīgi un godīgi programmu pavairot un tulkot drīkst persona vai tādas personas interesēs, kurai ir tiesības to lietot, un tiesību īpašnieka atļauja nav vajadzīga. Šādu atkāpi pieļauj ar mērķi darīt iespējamu visu, arī dažādu ražotāju izgatavotu datorsistēmas komponentu savienošanu, lai tie varētu darboties kopā. Šāda atkāpe no autora ekskluzīvām tiesībām nav izmantojama, lai aizskartu tiesību īpašnieka likumīgas intereses vai būtu pretrunā programmas normālam lietojumam.

(16)

Vajadzības gadījumā datorprogrammu aizsardzība saskaņā ar autortiesību tiesību aktiem nedrīkstētu skart citas formas aizsardzību. Tomēr nedrīkstētu būt spēkā tie līgumu noteikumi, kas ir pretrunā šīs direktīvas noteikumiem attiecībā uz dekompilāciju vai atkāpēm, kas noteiktas šajā direktīvā par programmas rezerves kopiju izgatavošanu vai programmas darbības novērošanu, pētīšanu vai pārbaudi.

(17)

Šīs direktīvas nosacījumi neskar konkurences tiesību aktu piemērošanu saskaņā ar Līguma 81. un 82. pantu, ja piegādātājs, kas dominē tirgū, atsakās darīt pieejamu informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu sadarbspēju, kā definēts šajā direktīvā.

(18)

Šīs direktīvas noteikumi nedrīkstētu skart Kopienas tiesību aktu īpašās prasības, kas jau ir spēkā attiecībā uz to, kā saskarnes dara pieejamas telekomunikāciju jomā, vai Padomes lēmumiem, kas attiecas uz standartizāciju informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju jomā.

(19)

Šī direktīva neiespaido atkāpes, ko saskaņā ar Bernes konvenciju valstu tiesību akti paredz jautājumos, uz ko šī direktīva neattiecas.

(20)

Šī direktīva nedrīkstētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz I pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Aizsargājamais objekts

1.   Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstis ar autortiesību tiesību aktiem aizsargā datorprogrammas, tāpat kā Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību paredz aizsargāt literārus darbus. Šī direktīva nosaka, ka termins “datorprogrammas” attiecas arī uz programmu sagatavošanas un noformējuma materiāliem.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu datorprogrammas ir aizsargātas visās to formās. Saskaņā ar šo direktīvu autortiesības neaizsargā idejas un principus, kas ir pamatā visiem datorprogrammu elementiem, ieskaitot idejas un principus, kas ir pamatā saskarnēm.

3.   Datorprogrammu aizsargā, ja tā ir oriģināla tādā ziņā, ka tā ir autora paša intelekta radīta. Nosakot, vai tā jāaizsargā, nelieto nekādus citus kritērijus.

4.   Šīs direktīvas noteikumi attiecas arī uz programmām, kas radītas pirms 1993. gada 1. janvāra, neskarot tiesību aktus, kas pieņemti, un tiesības, kas iegūtas līdz minētajai dienai.

2. pants

Datorprogrammu autorība

1.   Datorprogrammas autors ir fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas radījusi programmu vai, ja dalībvalsts tiesību akti to pieļauj, juridiska persona, ko šie tiesību akti atzīst par tiesību īpašnieku.

Ja dalībvalsts tiesību akti atzīst kolektīvus darbus, persona, ko dalībvalsts tiesību akti atzīst par darba radītāju, ir tās autors.

2.   Ekskluzīvas tiesības attiecībā uz datorprogrammām, ko kopīgi radījusi fizisku personu grupa, ir kopīgas.

3.   Ja datorprogrammu radījis algots darbinieks, pildot savus pienākumus vai pēc darba devēja norādījumiem, darba devējs ir ekskluzīvi tiesīgs izmantot visas mantiskās tiesības šādi radītā programmā, ja vien līgums neparedz citādi.

3. pants

Personas, kas gūst labumu no aizsardzības

Aizsardzību piešķir visām fiziskām vai juridiskām personām, kam to var piešķirt saskaņā ar attiecīgās valsts autortiesību tiesību aktiem, kuri attiecas uz literāriem darbiem.

4. pants

Ierobežota rīcība

1.   Saskaņā ar 5. un 6. panta noteikumiem tiesību īpašnieka ekskluzīvās tiesībās, ko paredz 2. pants, ietilpst tiesības uz šādu rīcību vai tiesības atļaut šādu rīcību:

a)

uz visiem laikiem vai uz laiku pavairot datorprogrammu ar visiem līdzekļiem un visās formās, pa daļai vai kopumā. Ciktāl datorprogrammas uzlādēšana, demonstrācija, lietošana, pārraidīšana vai glabāšana prasa to pavairot, šādu rīcību sankcionē tiesību īpašnieks;

b)

tulkot, piemērot, pārveidot un citādi modificēt datorprogrammu un pavairot šādi iegūtos rezultātus, ciktāl tas nav pretrunā tās personas tiesībām, kura pārveido programmu;

c)

izplatīt sabiedrībā oriģinālo datorprogrammu vai tās eksemplārus jebkādā formā, ieskaitot izīrēšanu.

2.   Pirmā programmas eksemplāra pārdošana Kopienā, ko izdara tiesību īpašnieks vai ar viņa piekrišanu, ir izsmēlusi tiesības šo eksemplāru izplatīt Kopienā, izņemot tiesības kontrolēt turpmāku programmas vai tās eksemplāru izīrēšanu.

5. pants

Atkāpes rīcības ierobežojumu gadījumā

1.   Ja līgumi to īpaši neparedz, darbības, kas minētas 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neprasa tiesību īpašnieka atļauju, ja tās jāveic, lai likumīgais ieguvējs lietotu datorprogrammu saskaņā ar mērķi, kam tā domāta, ieskaitot kļūdu labošanu.

2.   Personai, kas tiesīga lietot datorprogrammu, līgums nedrīkst liegt izgatavot programmas rezerves kopiju, ja tā vajadzīga, lai programmu varētu lietot.

3.   Persona, kas tiesīga lietot datorprogrammas eksemplāru, bez tiesību īpašnieka atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt programmas darbību, lai noteiktu idejas un principus, kas ir visu programmas elementu pamatā, ja šī persona to dara, programmu uzlādējot, demonstrējot, lietojot, pārraidot vai glabājot, ko ir pilnvarota darīt.

6. pants

Dekompilācija

1.   Tiesību īpašnieka atļauja nav vajadzīga, ja koda pavairošana un tā tulkošana saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir obligāti vajadzīga, lai iegūtu informāciju, ar ko panākt neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju ar citām programmām, ar noteikumu, ka ievēroti šādi nosacījumi:

a)

šādas darbības veic atļaujas īpašnieks vai cita persona, kam ir tiesības lietot programmas eksemplāru, vai persona, kas saņēmusi atļauju to darīt viņu labā;

b)

informācija, kas vajadzīga, lai panāktu sadarbspēju, iepriekš nav bijusi brīvi pieejama personām, kas minētas a) apakšpunktā; un

c)

šīs darbības skar tikai tās oriģinālās programmas daļas, kas vajadzīgas, lai panāktu sadarbspēju.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi liedz informāciju, kas gūta, šo pantu piemērojot:

a)

izmantot citiem mērķiem, nevis tikai, lai panāktu neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju;

b)

sniegt to citiem, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspējai; vai

c)

izmantot, lai izstrādātu, ražotu vai pārdotu datorprogrammu, kas ir tai būtiski līdzīga, vai veiktu kādu citu darbību, kas pārkāpj autortiesības.

3.   Saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti Bernes konvencijā par literāro un mākslas darbu aizsardzību, šā panta noteikumus nevar interpretēt tādējādi, lai to izmantotu, nepamatoti apdraudot tiesību īpašnieka likumīgās intereses, vai tas nonāktu pretrunā datorprogrammas normālu lietojumam.

7. pants

Īpaši aizsardzības pasākumi

1.   Ciktāl tas nav pretrunā 4., 5. un 6. panta noteikumiem, dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina piemērotus līdzekļus pret personām, kas veic kādu no šādām darbībām:

a)

laiž apgrozībā datorprogrammas eksemplāru, zinot vai pieļaujot iespēju, ka šis eksemplārs izgatavots, pārkāpjot autortiesības;

b)

komerciālos nolūkos tur īpašumā datorprogrammas eksemplāru, zinot vai pieļaujot iespēju, ka šis eksemplārs izgatavots, pārkāpjot autortiesības;

c)

laiž apgrozībā vai komerciālos nolūkos tur īpašumā līdzekļus, kuru vienīgais mērķis ir veicināt datorprogrammu tehnisku aizsardzības ierīču nesankcionētu likvidāciju vai apiešanu.

2.   Visus datorprogrammu eksemplārus, kas pārkāpj autortiesības, konfiscē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

3.   Dalībvalstis var paredzēt visu 1. punkta c) apakšpunktā minēto līdzekļu konfiskāciju.

8. pants

Citu tiesību aktu piemērošana

Šīs direktīvas noteikumi nav pretrunā citiem tiesību aktu noteikumiem, piemēram, tiem, kas attiecas uz patentu tiesībām, preču zīmēm, negodīgu konkurenci, tirdzniecības noslēpumiem, pusvadītāju izstrādājumu aizsardzību vai saistību tiesībām.

Neviens līgumu noteikums, kas ir pretrunā 6. pantam vai 5. panta 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, nav spēkā.

9. pants

Ziņojums

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

10. pants

Atcelšana

Direktīvu 91/250/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar I pielikuma A daļā minēto direktīvu, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 23. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

P. NEČAS


(1)  OV C 204, 9.8.2008., 24. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 23. marta Lēmums.

(3)  OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp.

(4)  Sk. I pielikuma A daļu.


I PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar tās grozījumu

(minēta 10. pantā)

Padomes Direktīva 91/250/EEK

(OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp.)

 

Padomes Direktīva 93/98/EEK

(OV L 290, 24.11.1993., 9. lpp.)

tikai 11. panta 1. punkts

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 10. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

91/250/EEK

1992. gada 31. decembris

93/98/EEK

1995. gada 30. jūnijs


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 91/250/EEK

Šī direktīva

1. panta 1., 2. un 3. punkts

1. panta 1., 2. un 3. punkts

2. panta 1. punkta pirmais teikums

2. panta 1. punkta pirmā daļa

2. panta 1. punkta otrais teikums

2. panta 1. punkta otrā daļa

2. panta 2. un 3. punkts

2. panta 2. un 3. punkts

3. pants

3. pants

4. panta ievadvārdi

4. panta 1. punkta ievadvārdi

4. panta a) punkts

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta b) punkts

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4. panta c) punkta pirmais teikums

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4. panta c) punkta otrais teikums

4. panta 2. punkts

5., 6. un 7. pants

5., 6. un 7. pants

9. panta 1. punkta pirmais teikums

8. panta pirmā daļa

9. panta 1. punkta otrais teikums

8. panta otrā daļa

9. panta 2. punkts

1. panta 4. punkts

10. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

9. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

I pielikums

II pielikums


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/23


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 8. oktobris)

par pasākumu C 33/07 (ex N 339/06 un N 729/06), ko Vācija vēlas īstenot ar IBG Beteiligungsgesellschaft Sachsen-Anhalt mbH starpniecību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 5581)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/364/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem (1),

ņemot vērā šīs piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2006. gada 30. maija vēstuli, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā, Vācija atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam paziņoja Komisijai par pasākuma pirmo daļu, kas tika reģistrēta kā valsts atbalsts N 339/06.

(2)

Ar 2006. gada 22. jūnija vēstuli Komisija pieprasīja papildu informāciju. Vācija sniedza atbildi 2006. gada 13. jūlija vēstulē. Ar 2006. gada 31. augusta vēstuli Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija iesniedza ar 2006. gada 22. septembra vēstuli. Ar 2006. gada 11. oktobra vēstuli Komisija pieprasīja vēl papildu informāciju, ko Vācija iesniedza ar 2006. gada 6. novembra vēstuli.

(3)

Ar 2006. gada 9. novembra vēstuli, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā dienā, Vācija paziņoja Komisijai par pasākuma otro daļu, kas Komisijā tika reģistrēta kā valsts atbalsts N 729/06. Tā kā abu paziņojumu (N 339/06 un N 729/06) priekšmets pārklājās, Komisija 2006. gada 6. decembra vēstulē ierosināja lietas apvienot un visu saraksti īstenot tā, lai tā skartu abas lietas, un lūdza iesniegt par abām lietām papildu informāciju. Vācija sniedza atbildi 2007. gada 23. janvāra vēstulē.

(4)

2007. gada 28. februārī Komisija lūdza sniegt vēl papildu informāciju. Pēc termiņa pagarināšanas Vācija sniedza atbildi 2007. gada 11. aprīļa vēstulē. 2007. gada 4. maijā Komisija lūdza sniegt papildu informāciju. Pēc termiņa pagarināšanas Vācija sniedza atbildi 2007. gada 29. jūnija vēstulē.

(5)

Ar 2007. gada 30. augusta vēstuli Komisija paziņoja Vācijai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar atbalstu (turpmāk – “lēmums par procedūras uzsākšanu”). Lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija lūdza Vāciju un ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(6)

Vācija iesniedza savas piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu ar 2007. gada 19. oktobra vēstuli. Pēc termiņa pagarināšanas Komisija ar 2007. gada 10. decembra vēstuli saņēma ieinteresētās personas, proti, IBG Beteiligungsgesellschaft Sachsen-Anhalt mbH (turpmāk – “IBG-Fonds”) piezīmes. Šīs piezīmes Komisija ar 2008. gada 21. janvāra vēstuli iesniedza Vācijai. Vācija atbildi sniedza 2008. gada 14. februāra vēstulē.

(7)

Ar 2008. gada 18. aprīļa vēstuli un 2008. gada 28. aprīļa un 11. jūnija e-pasta vēstulēm Komisija lūdza sniegt papildu informāciju. Vācija papildu informāciju iesniedza ar 2008. gada 5. jūnija vēstuli un 2008. gada 13. jūnija e-pasta vēstuli.

2.   ATBALSTA PASĀKUMA APRAKSTS

(8)

IBG-Fonds ir Saksijas-Anhaltes federālajā zemē nodibināts un valsts finansēts riska kapitāla fonds. IBG-Fonds mērķis ir nodrošināt riska kapitālu uz tehnoloģijām orientētiem, novatoriskiem MVU Saksijā-Anhaltē, kas atrodas to attīstības agrīnajā un izaugsmes posmā. Saksija-Anhalte ir atbalstāms reģions EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē (3).

(9)

Kopš 2007. gada 1. jūlijaIBG-Fonds pārvalda pārvaldības sabiedrība GOODVENT Beteiligungsmanagement GmbH & Co. KG (turpmāk – “fonda pārvaldītājs”), kas tika izvēlēta atklātā un nediskriminējošā publiskā iepirkuma procedūrā. Valsts finansējuma kopējais apmērs ir 130 miljoni euro. Pasākums ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

(10)

IBG-Fonds piedāvā šādus ieguldījumus:

a)

atklāta līdzdalība, ieguldot vienā MVU divpadsmit mēnešu laikā līdz 1,5 miljoniem euro tad, ja privātu, neatkarīgu ieguldītāju līdzdalība sasniedz vismaz 30 % no kopējā ieguldījuma apjoma ar nosacījumiem, kas atbilst IBG-Fonds nosacījumiem;

b)

atklāta līdzdalība, ieguldot vienā MVU līdz 10 miljoniem euro, ieskaitot konvertēšanas iespējas, piemēram, konvertējamu obligāciju darījumus un parādzīmes ar garantijām, paredzētas privātai līdzdalībai līdzvērtīgā apmērā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un līdzvērtīgu risku (pari passu);

c)

uzņēmumu daļu iegūšana bez balsstiesībām (turpmāk – “IBG-Fonds uzņēmumu daļu iegūšana bez balsstiesībām”), ieguldot vienā uzņēmumā ne vairāk par pieciem miljoniem euro; IBG-Fonds veic šos ieguldījumus patstāvīgi un neatkarīgi no privātiem ieguldītājiem, paturot šādi iegūtās uzņēmumu daļas ne ilgāk kā 10 gadus;

d)

jau pastāvošu IBG-Fonds piederošu uzņēmumu daļu bez balsstiesībām konvertēšana atklātā līdzdalībā, kas norit pari passu ar privātiem ieguldītājiem.

(11)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija saistībā ar atklāto līdzdalību un konvertēšanas pasākumiem secināja, ka nav konstatējams valsts atbalsts par labu ieguldītājiem (4) vai IBG-Fonds pārvaldītājiem (5) EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Nebija iespējams izslēgt iespēju, ka pastāv valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē par labu IBG-Fonds  (6) vai mērķa uzņēmumiem. Tomēr Komisija secināja, ka pasākums atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (7) (turpmāk – “pamatnostādnes”), un atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(12)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu tika atsevišķi pārbaudīti IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām, jo Vācija uzskatīja, ka tie ir ar tirgu saderīgi kredītinstrumenti un tādējādi nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, tajā pašā laikā Komisija šaubījās, vai no ekonomiskā viedokļa IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem vai pašu kapitāla instrumentiem.

3.   PAMATOJUMS OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(13)

Komisija uzsāka oficiālās izmeklēšanas procedūru, lai noskaidrotu, vai IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem – kā to uzskata Vācija – vai par pašu kapitāla instrumentiem. Gadījumā, ja IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām patiešām būtu uzskatāmi par kredītinstrumentiem, tad lēmuma pieņemšanā, lai noskaidrotu, vai šie ieguldījumi ir valsts atbalsts par labu mērķa uzņēmumiem EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, noteicošais bija Komisijas paziņojums par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (8) (turpmāk – “1997. gada paziņojums”); šis paziņojums ir piemērojams kā tirgus likmes kritērijs (9).

(14)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda viedokli, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām, ja tie ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem, nesniegtu konkrētajiem uzņēmumiem nekādas priekšrocības EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, jo atbilstoši 1997. gada paziņojumam būtu saderīgi ar kopējo tirgu. Tomēr gadījumā, ja IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par pašu kapitāla instrumentiem, tad nevarētu izslēgt iespēju, ka pastāv valsts atbalsts par labu mērķa uzņēmumiem, jo ar šo pasākumu, iespējams, tiktu novērstas riska kapitāla tirgus nepilnības.

(15)

Lai noskaidrotu jautājumu, vai IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir kredītinstrumenti vai pašu kapitāla instrumenti, lēmumā par procedūras uzsākšanu atbilstoši pamatnostādņu 4.3.3. punktam tika pārbaudīta instrumentu ekonomiskā būtība un ņemts vērā, kāda ir riska pakāpe, ko uzņemas ieguldītājs, kādi ir iespējamie ieguldītāja zaudējumi, vai ir ievērots no peļņas atkarīgas atlīdzības pārsvars salīdzinājumā ar noteiktu atlīdzības lielumu, kā arī ieguldītāja pakārtotība mērķa uzņēmuma bankrota gadījumā un kāda ir attieksme pret konkrēto ieguldījuma instrumentu atbilstoši valsts tiesību, reglamentējošajām, finanšu un grāmatvedības normām.

(16)

Pārbaudot IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ekonomisko būtību, Komisija konstatēja šādas iespējamas atšķirības starp standarta kredītinstrumentiem un IBG-Fonds veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām.

a)   Subordinācija: mērķa uzņēmuma maksātnespējas gadījumā IBG-Fonds veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir prioritāte attiecībā pret pašu kapitālu, taču pakārtotība attiecībā pret aizdevumiem un citām svešām saistībām.

b)   Garantijas: IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir nodrošināti (vismaz 10 % apmērā), tomēr ievērojami zemākā līmenī, salīdzinot ar aizdevumu segšanai nepieciešamo līmeni.

c)   Atmaksāšana: IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām tiek divreiz gadā atmaksāti, savukārt standarta kredītinstrumentu gadījumā kapitāls parasti tiek atmaksāts ik mēnesi, pieskaitot procentus.

d)   Informācijas un kontroles tiesības: tika konstatētas atšķirības saistībā ar informācijas un kontroles tiesībām, kaut arī standarta kredītu līgumi dažreiz satur noteikums par īpašnieku un kontroles maiņu.

e)   Tiesības pārtraukt līgumu: šajā saistībā, šķiet, pastāvēja zināmas atšķirības.

f)   Atlīdzība: saistībā ar vienreizējo, no peļņas apjoma atkarīgo atlīdzību nebija iespējams viennozīmīgi konstatēt, vai fiksētā atlīdzība ir dominējošā atlīdzības komponente.

(17)

Tādēļ Komisija šaubījās par to, vai IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem, un aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par šo jautājumu.

4.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(18)

Atbilstoši Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10), 20. panta 2. punktam Komisija pēc paziņojuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (11) saņēma atzinumus no vienas ieinteresētās personas (IBG-Fonds), kas norādīja visaptverošus argumentus par to, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem.

a)   Subordinācija

(19)

IBG-Fonds izskaidro ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām pakārtotību. Saskaņā ar šo skaidrojumu par subordināciju vienojas brīvprātīgi, un tā nav noteikta tiesību aktos. Principā tas neesot neparasti, ja kredītinstrumentiem piemēro dažādas prioritātes. Finansējot uzņēmumu iegādi, prasības parasti tiekot iedalītas prioritārās un tādās, kas ir pakārtotas. Savās piezīmēs IBG-Fonds norāda, ka ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām, iespējams, varētu būt pakārtoti attiecībā pret aizdevumiem un citām svešām saistībām, tomēr tie vienmēr esot prioritāri attiecībā pret pašu kapitālu un nekādā gadījumā neesot saistīti ar mērķa uzņēmuma zaudējumiem.

b)   Garantijas

(20)

IBG-Fonds paskaidro, ka 10 % līdz 30 % no ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām vērtības esot nodrošināti ar mērķa uzņēmumu kapitāla daļu īpašnieku garantijām. Precīzais garantiju apmērs esot atšķirīgs katrā atsevišķajā gadījumā, īpaši atkarībā no aktīviem, ko kapitāla daļu īpašnieki iepriekš ir nodevuši uzņēmumam, piemēram, pašu kapitāla vai tiesību uz intelektuālo īpašumu veidā. Kredītinstrumenti varot būt dažādi katrā atsevišķajā gadījumā. Praksē pastāvot pat 0 % nodrošinājums (tā dēvētā “blanko kredīta” gadījumā), tomēr tas nepadarot kredītinstrumentu automātiski par pašu kapitāla instrumentu.

c)   Atmaksāšana

(21)

Saskaņā ar IBG-Fonds sniegto informāciju atmaksāšanas iespējas IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām gadījumā ir līdzīgas kā kredītinstrumentu gadījumā. Standarta kredītu gadījumā kapitāls netiek obligāti atmaksāts ik mēnesi, pieskaitot procentus atbilstoši uzņēmuma likviditātei. Atmaksāšana ik pa pusgadam vai ik ceturksni esot tikpat pieņemama, kā ikmēneša atmaksāšana. Saskaņā ar Vācijas Civilkodeksu (BGB) procenti esot maksājami, beidzoties gadam, taču esot iespējams vienoties arī par citiem noteikumiem.

(22)

Saistībā ar kapitāla atmaksāšanu IBG-Fonds atsaucas uz Civilkodeksu, saskaņā ar ko atmaksāšana jāveic, ja aizdevums tiek uzteikts, izņemot gadījums, kad līgumā ir paredzēti atkāpes noteikumi. IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām atbilstot Vācijas Civilkodeksam, neietverot līgumiski atrunātus atkāpes nosacījumus.

d)   Informācijas un kontroles tiesības

(23)

IBG-Fonds norāda vēl citus argumentus par līdzību, kas pastāv starp IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām un kredītinstrumentu īpašnieku un kontroles maiņas noteikumiem. Īpašnieku un kontroles maiņas noteikumu atrunāšana kredītu līgumos esot vispārpieņemta prakse. Īpaši banku kredītu, kā arī projektu un uzņēmumu iegādes finansēšanas gadījumos kreditori uzstājot, lai šādi noteikumi tiktu iekļauti. Šiem kredītu veidiem un IBG-Fonds veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām kopējs ir garais termiņš un fakts, ka atmaksa jāveic tikai līguma pārtraukšanas gadījumā. Par atlīdzību kreditori pieprasīja diezgan visaptverošas vienošanās, ar ko tiem tika piešķirtas tiesības pārtraukt līgumu pirms termiņa beigām gadījumos, ja parādnieks pārkāpj līguma noteikumus.

(24)

Vācijas privāto banku jumta organizācija – Bundesverband deutscher Banken (Vācijas banku federālā apvienība) – ir izstrādājusi īpašu tipveida līgumu, kurā ir iekļauti visaptveroši īpašnieku un kontroles maiņas noteikumi. Saistībā ar projektu un uzņēmumu iegādes finansēšanu IBG-Fonds atsaucas uz vairākiem atbilstošiem Vācijas komentāriem, kuros tiek paskaidroti un atzīti visaptveroši kontroles noteikumi kreditoriem.

e)   Tiesības pārtraukt līgumu

(25)

IBG-Fonds norāda citus argumentus saistībā ar līdzību, kas pastāv starp IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām un kredītinstrumentu nosacījumiem saistībā ar tiesībām pārtraukt līgumu. Gan mērķa uzņēmumam, gan IBG-Fonds esot tiesības pārtraukt līgumu gadījumos, kad tiek pārkāpts līgums, netiek izpildīti atrunātie noteikumi, tiek sniegta nepatiesa informācija vai notikusi kontroles maiņa. Saistībā ar IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām līguma nosacījumu terminoloģijas atšķiršanos no standarta kredītu līgumu terminoloģijas tiek norādīts, ka tas esot tikai veids, kā tiek izpausta šī instrumenta īpatnība, salīdzinot ar standarta kredītu.

f)   Atlīdzība

(26)

IBG-Fonds paskaidro IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām atlīdzības sistēmu, saskaņā ar kuru fiksētā atlīdzība esot galvenais elements ikgadējā kopējā atlīdzībā, kas sasniedz 13 %. Kopējo atlīdzību veidojot fiksētā procentu likme, kas tiek noteikta, pamatojoties uz mērķa uzņēmuma kredītriska novērtējumu, un kuru izmaksā neatkarīgi no ieguldījumu rentabilitātes, kā arī no peļņas atkarīgs elements, kas tiekot izmaksāts, ja ir pārsniegti noteikti rentabilitātes kritēriji. No peļņas atkarīgais elements vienmēr ir vismaz par 250 bāzes punktiem zemāks nekā elements ar fiksēto procentu likmi. Papildus ikgadējai kopējai atlīdzībai 13 % apmērā tiekot izmaksāta vienreizēja, fiksēta no peļņas apjoma atkarīga atlīdzība, kas tiekot aprēķināta kā veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām nominālās summas procentu likme un kas neesot atkarīga no ieguldījumu rentabilitātes.

g)   Grāmatvedības un nodokļu sistēma

(27)

IBG-Fonds detalizēti norāda, ka saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem (civiltiesību, grāmatvedības un nodokļu tiesību normām) un starptautiskajiem uzskaites procedūru noteikumiem (starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS), starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS)) IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām tiek uzskatīti par tipiskiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām un līdz ar to par kredītinstrumentiem.

5.   VĀCIJAS PIEZĪMES

5.1.   Piezīmes saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu

(28)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 20. panta 2. punktam Komisija pēc paziņojuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12) saņēma Vācijas piezīmes. Vācija uzskata, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām šādu iemeslu dēļ ir uzskatāmi par tipiskiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām un tādējādi par kredītinstrumentiem:

a)

no civiltiesību, grāmatvedības un nodokļu tiesību aktu viedokļa šie ieguldījumu instrumenti tiekot uzskatīti par ārējo kapitālu (Fremdkapital);

b)

informācijas un kontroles tiesības, kā arī noteikumi par ieguldījumu pārtraukšanu esot līdzīgi kredītinstrumentu tiesībām un noteikumiem;

c)

līdzīgi kā kredītinstrumentu jomā, arī ieguldījuma pārtraukšanās gadījumā esot jāatmaksā viss kapitāls, pieskaitot procentus;

d)

dominējošais atlīdzības elements ir elements ar fiksēto procentu likmi, kas liecinot par to, ka IBG-Fonds veiktos ieguldījumus uzņēmumu daļās bez balsstiesībām jāuzskata par kredītinstrumentiem;

e)

IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām pakārtotība attiecībā pret kredītiem un citām svešām saistībām esot nepieciešama, lai kredīta ņēmēja sliktā kredīta stāvokļa dēļ izvairītos no tūlītējas maksātnespējas atbilstoši grāmatvedības noteikumiem;

f)

esot vispārpieņemts, ka bankas un kredītiestādes mezanīna kapitālu uzskatot par kredītinstrumentu arī tad, ja tas nav nodrošināts.

5.2.   Piezīmes par ieinteresēto personu atzinumiem

(29)

Savās piezīmēs par ieinteresēto personu atzinumiem Vācija piekrīt IBG-Fonds viedoklim un atkārto secinājumus no saviem atzinumiem saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu. Vācija arī uzsver, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām atbilda tirgus nosacījumiem un nebija valsts atbalsts, jo tie esot saderīgi ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes grozījumiem (13) (turpmāk – “2008. gada paziņojums”).

(30)

Turpmākajā sarakstē ar Komisiju Vācija sniedza skaidrojumus par IBG-Fonds kredītvērtējuma sistēmu, kuru pārbaudīja PricewaterhouseCoopers; saskaņā ar šo sistēmu mērķa uzņēmumi tiek klasificēti, sākot no “ļoti labi” (AAA) līdz “slikti/finansiālas grūtības” (CCC), turklāt uzņēmumi, kas saņēmuši CCC vērtējumu, nesaņem finansējumu. Mērķa uzņēmumu kredītrisku novērtēšanā tiekot ņemts vērā IBG-Fonds ieguldījumu zemais nodrošinājums un pakārtotība.

(31)

Kredītvērtējuma sistēma esot pamats tam, lai noteiktu riskam atbilstošas procentu likmes. Ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām vienmēr tiekot atlīdzināti ar fiksētu procentu likmi, ko veidoja IBOR un atbilstoša rezerve. Atkarībā no uzņēmumam piešķirtā novērtējuma tā varēja būt no 100 līdz 650 bāzes punktiem. To uzņēmumu gadījumā, kas nebija iekļauti IBG-Fonds kredītvērtējuma sistēmā, tiekot piemērota rezerve, kas sasniedz vismaz 400 bāzes punktus, tomēr šī rezerve nekad neesot mazāka par to rezervi, kuru piemērotu mātes uzņēmuma gadījumā.

6.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Juridiskais pamats

(32)

Vācija paziņoja par pasākumu pirms tā īstenošanas un tādējādi ir izpildījusi savu pienākumu atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam. Pasākums stājas spēkā tikai, kad to apstiprinājusi Komisija.

6.2.   Juridiskais pamats atbalsta novērtējumam

6.2.1.   IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ekonomiskā klasifikācija

(33)

Lai noskaidrotu jautājumu, vai IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām no ekonomiskā viedokļa ir kredītinstrumenti vai pašu kapitāla instrumenti, šie instrumenti bija jāpārbauda atbilstoši pamatnostādnēm. Pamatnostādņu 2.2. punktā kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti un parāda ieguldījumu instrumenti ir definēti šādi:

“kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti” ir instrumenti, kuru nestā peļņa turētājam (ieguldītājam/aizdevējam) ir galvenokārt atkarīga no attiecīgās mērķa uzņēmējsabiedrības peļņas vai zaudējumiem, kuriem saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Šī definīcija ir balstīta uz pieeju tā atspoguļošanai pēc būtības,

“parāda ieguldījumu instrumenti” ir aizdevumi un citi finansēšanas instrumenti, kas nodrošina aizdevējam/ieguldītājam noteiktās minimālās atlīdzības galveno daļu un kuriem ir vismaz daļējs nodrošinājums. Šī definīcija ir balstīta uz pieeju tā atspoguļošanai pēc būtības.

(34)

Saskaņā ar pamatnostādņu 4.3.3. punktu “Komisija pievērsīs vairāk uzmanības nevis instrumenta nosaukumam un tam, kā to kvalificējuši ieguldītāji, bet gan tā saimnieciskajai būtībai (…) īpaši Komisija ņems vērā, kāda ir mērķa uzņēmējsabiedrības riska pakāpe, ko uzņēmies ieguldītājs, iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties ieguldītājam, tādas atlīdzības pārsvaru, kas atkarīga no peļņas, salīdzinot ar noteiktu atlīdzības lielumu, kā arī ieguldītāja pakārtotībai uzņēmējsabiedrības bankrota gadījumā (…) [un] arī tiesību režīmu attiecībā uz ieguldījumu instrumentu, kas noteikts piemērotajās vietējās tiesību, reglamentējošās, finanšu un grāmatvedības normās, ja tās ir saskanīgas un attiecas uz kvalificēšanu”.

(35)

Pārbaudot Vācijas norādītos argumentus un ieinteresētās personas (IBG-Fonds) informāciju, ko tā sniedza savos atzinumos saistībā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

a)   Riski ieguldītājam

(36)

Pamatojoties uz pamatnostādnēm, tika izskatīts riska apmērs, ko uzņēmies IBG-Fonds, un iespējamie zaudējumi. Šajā saistībā tika ņemts vērā, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām (līdzīgi, kā tas ir kredītinstrumentu gadījumā) neuzņemas pilnīgu risku, kā tas ir ieguldītāju gadījumā (14). IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām nekādā gadījumā nav saistīti ar mērķa uzņēmuma zaudējumiem, kā tas būtu kapitāla līdzdalības gadījumos; pamatnostādņu 4.3.3. punktā tas ir skaidri norādīts kā kritērijs, lai izšķirtu starp pašu kapitāla instrumentiem un kredītinstrumentiem. Līdzīgi kā kredītinstrumentu jomā saskaņā ar līguma noteikumiem par IBG-Fonds veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām no uzņēmuma naudas plūsmas kapitāls ir jāatmaksā, pieskaitot procentus, ieskaitot no peļņas atkarīgo elementu. Tādēļ, pamatojoties uz riska apmēru, ko uzņemas ieguldītājs, un iespējamajiem zaudējumiem, IBG-Fonds veiktos ieguldījumus uzņēmumu daļās bez balsstiesībām var uzskatīt par kredīta finansēšanas instrumentiem.

b)   Subordinācija

(37)

Saskaņā ar pamatnostādnēm bija jāņem vērā ieguldītāja prasības maksātnespējas gadījumā. IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir pakārtoti attiecībā pret kredītiem un citām svešām saistībām, bet tiem ir prioritāte attiecībā pret pašu kapitālu, un tie nekādā gadījumā nav saistīti ar mērķa uzņēmuma zaudējumiem, kas ir raksturīga kredītinstrumentu iezīme. Pakārtotība ir raksturīga aizdevumiem, kas nav nodrošināti vai ir daļēji nodrošināti prioritārajiem kreditoriem. Kaut arī pakārtotās prioritātes IBG-Fonds ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām tiešām ir saistītas ar augstāku risku nekā zemas prioritātes aizdevumi, tomēr tās izlīdzina riskam atbilstošu procentu piemērošana. Tas nozīmē, ka pakārtotība attiecībā pret citiem kreditoriem nav pamats, lai uzskatītu IBG-Fonds veiktos ieguldījumus uzņēmumu daļās bez balsstiesībām kā kvazikapitāla ieguldījumu instrumentus.

c)   Garantijas

(38)

Saskaņā ar pamatnostādnēm kredītinstrumentam ir jābūt vismaz daļēji nodrošinātam. Ir jāņem vērā, ka 10 % līdz 30 % no IBG-Fonds veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir nodrošināti ar mērķa uzņēmumu kapitāla daļu īpašnieku garantijām. Zemās nodrošinājuma prasības ir izskaidrojamas ar to, ka uz tehnoloģijām orientētiem MVU, kas strauji attīstās, nav pietiekamas, augstvērtīgas garantijas. Turklāt, ņemot vērā IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām zemo līmeni, daļējs nodrošinājums, šķiet, ir pieņemams. IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām pakārtotība un daļējais nodrošinājums tiek atbilstoši ņemti vērā pie atlīdzības apmēra. Tādējādi ir konstatējams, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir daļēji nodrošināti atbilstoši pamatnostādnēm.

d)   Atlīdzība

(39)

Atbilstoši pamatnostādnēm fiksētajai atlīdzībai ir jābūt dominējošam atlīdzības elementam. IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām no peļņas atkarīgais elements vienmēr ir par vismaz 250 bāzes punktiem mazāks nekā fiksētās procentu likmes elements. Tā kā papildus kopējai atlīdzībai 13 % apmērā tiek izmaksāta vienreizēja, fiksēta atlīdzība, palielinās fiksētās atlīdzības daļa. Tādējādi IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām elements ar fiksēto procentu likmi ir atbilstoši pamatnostādnēm dominējošais atlīdzības elements.

e)   Īpašnieku un kontroles maiņas noteikumi

(40)

Pēc ieinteresētās personas iesniegtās visaptverošās informācijas pārbaudes Komisija nonāca pie secinājuma, ka IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām informācijas un īpašnieku un kontroles maiņas noteikumi ir līdzīgi nenodrošināto/daļēji nodrošināto zemas prioritātes kredītinstrumentu noteikumiem, kuru gadījumā parasti ir nepieciešama intensīva pārraudzība, kā arī detalizēta un tūlītēja informācija par uzņēmuma ekonomisko attīstību un kuros tiek noteikti īpaši finanšu indikatori vai vienošanās, kas uzņēmumam ir jāievēro. Tādēļ, ņemot vērā informācijas un īpašnieku un kontroles maiņas noteikumus, IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem.

f)   Tiesības pārtraukt līgumu

(41)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija atzina, ka IBG-Fonds nosacījumi saistībā ar tiesībām pārtraukt līgumu par ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir līdzīgi kredītinstrumentu nosacījumiem, ciktāl tas skar nosacījumu, ka līguma pārkāpuma, atrunāto noteikumu nepildīšanas, nepatiesas informācijas vai kontroles maiņas gadījumā ieguldījums var tikt pārtraukts. Komisija ņem vērā, ka atšķirīgā terminoloģija ir vienīgi veids, kā paust IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām īpatnības, salīdzinot ar standarta kredītinstrumentiem. Tādēļ, neņemot vērā terminoloģiskās atšķirības, IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām noteikumi par līguma pārtraukšanu ir līdzīgi standarta kredītinstrumentu noteikumiem.

g)   Tiesību un grāmatvedības normas un aplikšana ar nodokļiem

(42)

Komisija konstatē, ka, kā to pierādīja Vācija un IBG-Fonds, saskaņā ar atbilstošajiem Vācijas tiesību aktiem (civiltiesību, grāmatvedības un nodokļu jomā) un starptautiskajiem uzskaites procedūru noteikumiem (starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS)) IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ir uzskatāmi par raksturīgiem ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām un līdz ar to par kredītinstrumentiem.

h)   Secinājums

(43)

Pēc IBG-Fonds veikto ieguldījumu uzņēmumu daļās bez balsstiesībām ekonomiskās būtības pārbaudes, ņemot vērā šiem instrumentiem piemērotās tiesību, grāmatvedības un nodokļu tiesību normas, ir konstatējams, ka IBG-Fonds veiktos ieguldījumus uzņēmumu daļās bez balsstiesībām no ekonomiskā viedokļa var uzskatīt par kredītinstrumentiem.

6.2.2.   Valsts atbalsts IBG-Fonds veiktajos ieguldījumos uzņēmumu daļās bez balsstiesībām

(44)

Komisija pārbaudīja IBG-Fonds veiktos ieguldījumus uzņēmumu daļās bez balsstiesībām atbilstoši EK līguma 87. pantam. Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Lai pasākumam varētu piemērot EK līguma 87. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītiem četriem kritērijiem:

a)

pasākumā jābūt iesaistītiem valsts līdzekļiem;

b)

pasākumam jārada konkurences izkropļojumi vai to draudi, nodrošinot atbalsta saņēmējam priekšrocības;

c)

priekšrocībām jābūt selektīvām, t. i., pasākumam jāpiešķir selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai ekonomikas nozarēm;

d)

pasākumam jāietekmē tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(45)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām, ciktāl tie uzskatāmi par kredītinstrumentiem, atbilstoši 1997. gada paziņojumam ir uzskatāmi par kredītinstrumentiem, kas ir saderīgi ar tirgu. Šis instruments ir saderīgs ar tirgu arī atbilstoši 2008. gada paziņojumam, jo IBG-Fonds pārbauda katra uzņēmuma kredītrisku, ieskaitot pakārtotību maksātnespējas gadījumā un nodrošinājuma apmēru, un piemēro atbilstošas procentu likmes.

(46)

Tādējādi ir secināms, ka IBG-Fonds veiktie ieguldījumi uzņēmumu daļās bez balsstiesībām nav uzskatāmi par valsts atbalstu mērķa uzņēmumu labā EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz ieguldījumiem uzņēmumu daļās bez balsstiesībām pasākums, ko Vācija vēlas īstenot ar IBG Beteiligungsgesellschaft Sachsen-Anhalt mbH starpniecību, nav valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2008. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 246, 20.10.2007., 20. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  N 459/06 – Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam – Valsts reģionālā atbalsta karte: Vācija (OV C 295, 5.12.2006., 6. lpp.).

(4)  Komisija to pamatoja tādējādi, ka IBG-Fonds un privātajiem ieguldītājiem ir vienādi pozitīvie un negatīvie riski un ieguvumi un viņu prasībām mērķa uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir vienāds subordinācijas līmenis; gadījumā, ja notiek konvertēšana atklātā līdzdalībā, IBG-Fonds piederošie atklātās līdzdalības ieguldījumi tiek pareizi novērtēti, konvertējot kopējo atlīdzību (nominālvērtību, izmaksājamos maksājumus no nemainīgajām un mainīgajām procentu likmēm un vienreizējo atlīdzību) atklātā līdzdalībā.

(5)  Komisija to pamatoja ar to, ka tika norīkota atsevišķa pārvaldības sabiedrība, kas tika izvēlēta atklāta konkursa procedūrā.

(6)  Komisija uzskatīja IBG-Fonds par valsts uzņēmumu, kas, iespējams, var uzņemties kapitālu ar nosacījumiem, kas netiktu piešķirti kapitāla ieguldītājiem, kas rīkojas atbilstoši tirgus ekonomikas principiem.

(7)  OV C 194, 18.8.2006., 2. lpp.

(8)  OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.

(9)  Šie argumenti ir piemēroti arī Komisijas agrākajos lēmumos: Valsts atbalsts N 344/06 – Vācija: “SBG” (OV C 157, 10.7.2007., 8. lpp.); Valsts atbalsts N 104/05 – Vācija: “Regio MIT Regionalfonds Mittelhessen” (OV C 295, 26.11.2005., 8. lpp.); Valsts atbalsts N 212/04 – Vācija: “EFRE-Risikokapitalfonds Berlin” (OV C 95, 20.4.2005., 8. lpp.); Valsts atbalsts N 213/04 – Vācija: “EFRE-Risikokapitalfonds Schleswig-Holstein” (OV C 72, 24.3.2006., 2. lpp.); Valsts atbalsts N 266/04 – Vācija: “EFRE-Risikokapitalfonds Thüringen” (OV C 95, 20.4.2005., 9. lpp.); Valsts atbalsts N 310/04 – Vācija: “EFRE-Risikokapitalfonds Brandenburg” (OV C 79, 1.4.2006., 25. lpp.).

(10)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(11)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(12)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(13)  OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(14)  Parasti ieguldītāji nodrošina kapitālu ilgtermiņā, bez tiesībām uz atmaksāšanu un nodrošinājuma. Par atlīdzību viņi iegūst pašu kapitāla daļu un saņem savu atlīdzību pēc tam, kad pārtrauc savu līdzdalību pēc ieguldījuma termiņa beigām.


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/31


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 28. aprīlis),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu atļauj laist tirgū no Blakeslea trispora iegūtu likopēnu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3039)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)

(2009/365/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Vitatene2007. gada 30. augustā pieprasīja Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm atļauju laist tirgū no Blakeslea trispora iegūtu likopēnu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu; Apvienotās Karalistes kompetentā pārtikas produktu novērtējuma iestāde 2007. gada 17. oktobrī izsniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Ņemot vērā citus neizskatītus pieteikumus attiecībā uz likopēnu, minētajā ziņojumā tā secināja, ka ir vajadzīgs papildu novērtējums, lai nodrošinātu, ka atļaujas piešķiršana nolūkā izmantot dažādos likopēnus kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas notiktu, ievērojot vienādus nosacījumus.

(2)

Komisija 2008. gada 11. februārī nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu visām dalībvalstīm.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi notika 2008. gadā, un tā sniedza atzinumu 2008. gada 4. decembrī.

(4)

Atzinumā EPNI secināja, ka likopēns jāsagatavo kā suspensijas pārtikas eļļās, tieši saberžamu vai ūdenī disperģējamu pulveru veidā, jo tas var oksidēties. Jānodrošina pietiekama aizsardzība pret oksidēšanos.

(5)

Turklāt EPNI secināja, ka likopēna vidējais lietotājs patērēs likopēnu mazākā daudzumā par pieļaujamo dienas devu (PDD), bet daži likopēna lietotāji var pārsniegt PDD. Tāpēc šķiet lietderīgi arī vairākus gadus pēc atļaujas piešķiršanas ievākt datus par patēriņu, lai, ņemot vērā jebkuru turpmāku informāciju par likopēnu un tā patēriņa nekaitīgumu, pārskatītu atļauju. Tomēr šo prasību atbilstoši šim lēmumam piemēro likopēna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas izmantošanai, nevis likopēna kā tādas pārtikas krāsvielas izmantošanai, uz kuru attiecas Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (2).

(6)

Pamatojoties uz zinātnisko novērtējumu, konstatēts, ka no Blakeslea trispora iegūts likopēns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(7)

Uzņēmums Vitatene piekrita Komisijas Lēmuma 2006/721/EK (3) atcelšanai.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No Blakeslea trispora iegūtu likopēnu, turpmāk “produkts”, kas aprakstīts I pielikumā, var laist Kopienas tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu, kas izmantojama II pielikumā norādītajos pārtikas produktos.

2. pants

Ar šo lēmumu atļautās jaunās pārtikas produktu sastāvdaļas nosaukums uz to saturoša pārtikas produkta etiķetes ir “likopēns”.

3. pants

Uzņēmums Vitatene izveido uzraudzības programmu, ko īsteno, laižot produktu tirgū. Šajā programmā iekļauj informāciju par likopēna izmantošanas daudzumu pārtikas produktos, kā norādīts III pielikumā.

Ievāktos datus dara pieejamus Komisijai un dalībvalstīm. Ņemot vērā jauno informāciju un EPNI ziņojumu, vēlākais 2014. gadā pārskata likopēna kā pārtikas produktu sastāvdaļas izmantošanu.

4. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2006/721/EK.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Vitatene S.A.U., Avda. Antibióticos 59-61, 24009 León, Spain.

Briselē, 2009. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.

(2)  OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

(3)  OV L 296, 26.10.2006., 13. lpp.


I PIELIKUMS

No Blakeslea trispora iegūta likopēna specifikācijas

APRAKSTS

Attīrīts, no Blakeslea trispora iegūts likopēns sastāv no ≥ 95 % likopēna un ≤ 5 % citu karotinoīdu. Tas ir pieejams kā pulveris piemērotā matricā vai kā suspensija eļļā. Tā krāsa ir tumši sarkana vai sarkanīgi violeta. Jānodrošina aizsardzība pret oksidēšanos.

SPECIFIKĀCIJA

Ķīmiskais nosaukums

:

likopēns

CAS numurs

:

502-65-8 (visi trans-likopēni)

Ķīmiskā formula

:

C40H56

Struktūrformula

:

Image

Formulas svars

:

536,85


II PIELIKUMS

To pārtikas produktu saraksts, kuriem var pievienot no Blakeslea trispora iegūtu likopēnu

Pārtikas kategorija

Maksimāli pieļaujamais likopēna daudzums

Augļu/dārzeņu sulas dzērieni (ieskaitot koncentrātus)

2,5 mg/100 g

Dzērieni, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem

2,5 mg/100 g

Pārtikas produkti ar ierobežotu enerģētisko vērtību svara samazināšanas diētām

8 mg/ēdienreizes aizvietotājā

Sausās brokastis

5 mg/100 g

Tauki un mērces

10 mg/100 g

Zupas, izņemot tomātu zupu

1 mg/100 g

Maize (ieskaitot sausmaizītes)

3 mg/100 g

Īpaša medicīniska nolūka diētiski pārtikas produkti

Atbilstoši konkrētajām uztura prasībām

Uztura bagātinātāji

15 mg/dienas deva pēc ražotāja ieteikuma


III PIELIKUMS

No Blakeslea trispora iegūta likopēna uzraudzība pēc laišanas tirgū

VĀCAMĀ INFORMĀCIJA

No Blakeslea trispora iegūta likopēna daudzums, ko uzņēmums Vitatene piegādā klientiem, lai tie ražotu gala pārtikas produktus, kurus paredzēts laist tirgū Eiropas Savienībā.

Rezultāti, kas iegūti, meklējot datubāzēs informāciju par likopēnu, kas iegūts no Blakeslea trispora, saturošu pārtikas produktu laišanu tirgū, tostarp piedevas daudzums un porcijas lielums katram tirgū laistam pārtikas produktam dalījumā pa dalībvalstīm.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

Iepriekš minēto informāciju sniedz Eiropas Komisijai ik gadu par 2009. līdz 2012. gadu. Pirmo reizi informāciju sniedz 2010. gada 31. oktobrī par informācijas sniegšanas periodu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam; pēc tam par tādu pašu gada informācijas sniegšanas periodu turpmākajiem diviem gadiem.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Vajadzības gadījumā un ja uzņēmumam Vitatene tā pieejama, jāsniedz tāda pati informācija par likopēna devām, ko izmanto kā pārtikas krāsvielu.

Vitatene sniedz jaunu zinātnisku informāciju (ja pieejama) attiecībā uz likopēna maksimāli pieļaujamās nekaitīgās devas līmeņa pārskatīšanu.

LIKOPĒNA DEVAS LĪMEŅA NOVĒRTĒJUMS

Pamatojoties uz iepriekš minēto savākto un sniegto informāciju, Vitatene veic atkārtotu devas novērtējumu.

PĀRSKATĪŠANA

Komisija 2013. gadā apspriežas ar EPNI, lai pārskatītu nozares sniegto informāciju.


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/35


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 29. aprīlis)

par Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēto lauku attīstības pasākumu izdevumiem 2008. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3199)

(Autentisks ir tikai teksts čehu, igauņu, grieķu, angļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā)

(2009/366/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 30. un 39. pantu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Pamatojoties uz Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas līdz ar vajadzīgo informāciju iesniegtajiem gada pārskatiem par izdevumiem lauku attīstības pasākumu jomā, ir jānoskaidro Regulas (EK) Nr. 1290/2005 6. panta 2. punktā minēto maksājumu aģentūru grāmatojumi. Ir paredzēts noskaidrot nosūtīto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību, ņemot vērā sertifikācijas iestāžu ziņojumus.

(2)

Ir beidzies Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai piešķirtais termiņš, kas minēts 7. panta 2. punktā Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (2), to dokumentu iesniegšanai Komisijā, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 885/2006 7. panta 1. punktā.

(3)

Komisija pārbaudīja iesniegto informāciju un līdz 2009. gada 31. martam nosūtīja Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai pārbaudes rezultātus, norādot vajadzīgos grozījumus.

(4)

Attiecībā uz lauku attīstībai paredzētajiem izdevumiem atbilstīgi 7. panta 2. punktam Komisijas 2004. gada 5. janvāra Regulā (EK) Nr. 27/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus pārejas noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai attiecībā uz lauku attīstības pasākumu finansēšanu, kuru veic ELGF Garantiju nodaļa, Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (3), grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma rezultāts jāatņem no nākamajiem Komisijas veiktajiem maksājumiem vai tiem jāpieskaita.

(5)

Attiecībā uz atsevišķām maksājumu aģentūrām, ņemot vērā veiktās pārbaudes, gada pārskati un pavaddokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību. Sīkāka informācija par šīm summām ir minēta kopsavilkuma ziņojumā, kas Fonda komitejai tika iesniegts kopā ar šo lēmumu.

(6)

Ņemot vērā veiktās pārbaudes, atsevišķu maksājumu aģentūru iesniegtajai informācijai vajadzīgi papildu paskaidrojumi, un tāpēc to grāmatojumus nevar noskaidrot šajā lēmumā.

(7)

Attiecībā uz izdevumiem lauku attīstībai atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 27/2004 summas, kas ir atgūstamas vai izmaksājamas saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu, jāatņem no nākamajiem veiktajiem maksājumiem vai tiem jāpieskaita.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Neskarot 2. pantu, ar šo lēmumu attiecībā uz 2008. finanšu gadu ir noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētiem izdevumiem lauku attīstības jomā.

Summas, kas saskaņā ar šo lēmumu lauku attīstības pasākumu jomā atgūstamas no Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas vai tām izmaksājamas, ir norādītas I un II pielikumā.

2. pants

III pielikumā norādītie dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi par 2008. finanšu gadu attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, ko īsteno Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā, tiek atdalīti no šā lēmuma, un uz tiem attiecas turpmākais grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai, Igaunijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Polijas Republikai, Slovēnijas Republikai un Slovākijas Republikai.

Briselē, 2009. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

(3)  OV L 5, 9.1.2004., 36. lpp.


I PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2008. FINANŠU GADS – ELGF LAUKU ATTĪSTĪBAS IZDEVUMI JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

No dalībvalstīm atgūstamās vai tām izmaksājamās summas

DV

 

2008. – Izdevumi maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir

Kopā a + b

Samazinātie maksājumi

Kopā

Starpposma maksājumi, kas atmaksāti dalībvalstij par finanšu gadu

Summa, kas atgūstama no (-) attiecīgās dalībvalsts vai tai izmaksājama (+) (1)

noskaidroti

atdalīti

= gada deklarācijā deklarētie izdevumi

= starpposma maksājumu kopsumma, kas atmaksāta dalībvalstīm par finanšu gadu

 

 

a

b

c = a + b

d

e = c + d

f

g = e - f

CZ

EUR

32 399 539,50

 

32 399 539,50

0,00

32 399 539,50

0,00

32 399 539,50

EE

EUR

24 148 768,74

 

24 148 768,74

0,00

24 148 768,74

0,00

24 148 768,74

CY

EUR

17 570 826,20

 

17 570 826,20

0,00

17 570 826,20

11 388 159,00

6 182 667,20

LV

EUR

46 986 857,87

 

46 986 857,87

0,00

46 986 857,87

0,00

46 986 857,87

LT

EUR

79 148 259,37

 

79 148 259,37

0,00

79 148 259,37

0,00

79 148 259,37

HU

EUR

90 290 537,46

 

90 290 537,46

0,00

90 290 537,46

0,00

90 290 537,46

MT

EUR

0,00

2 699 140,00

2 699 140,00

0,00

2 699 140,00

2 699 140,00

0,00

PL

EUR

121 595 191,28

 

121 595 191,28

0,00

121 595 191,28

0,00

121 595 191,28

SI

EUR

607 424,53

 

607 424,53

0,00

607 424,53

0,00

607 424,53

SK

EUR

39 259 760,34

 

39 259 760,34

0,00

39 259 760,34

0,00

39 259 760,34


DV

Programmas īstenošanai izmaksātie avansa maksājumi, kas vēl nav noskaidroti (Regulas (EK) Nr. 1260/1999 32.pants)

CZ

EUR

86 848 000,00

EE

EUR

24 080 000,00

CY

EUR

11 968 000,00

LV

EUR

52 496 000,00

LT

EUR

78 320 000,00

HU

EUR

96 368 000,00

MT

EUR

4 304 000,00

PL

EUR

458 624 000,00

SI

EUR

45 056 000,00

SK

EUR

63 536 000,00


(1)  Tā kā maksājumi ir sasnieguši 95 % no visu dalībvalstu finanšu plāna, atlikušo summu izmaksās programmas noslēgumā.

Piezīme. Attiecībā uz Čehiju – 2008. finanšu gadā noskaidrotā (dzēstā) summa, kas pieskaitīta iepriekšējos gados dzēstajām summām, pārsniedz maksimālo paredzēto ELVGF ieguldījuma summu, kas noteikta Komisijas lēmumā, ar kuru programmu apstiprina.


II PIELIKUMS

JAUNO DALĪBVALSTU 2008. GADA NOSKAIDROTIE IZDEVUMI, KAS IEDALĪTI PĒC ELGF LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMA VEIDA

Atšķirības starp gada pārskatiem un izdevumu deklarācijām

ČEHIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Priekšlaicīga pensionēšanās

486 177,10

 

486 177,10

2

Mazāk labvēlīgi apgabali

–62 324,19

 

–62 324,19

3

Agrovide

24 415 487,28

 

24 415 487,28

4

Mežsaimniecība

768 151,81

 

768 151,81

5

Atbalsts ražotāju grupām

6 792 047,50

 

6 792 047,50

6

Tehniskā palīdzība

0,00

 

0,00

7

Sapard

0,00

 

0,00

700

Ieguldījumi lauku saimniecībās – projekti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

701

Pārstrāde un tirdzniecība atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

702

Plūdu radītie zaudējumi 1

0,00

 

0,00

703

Kvalitātes kontroles struktūru uzlabošana

0,00

 

0,00

704

Zemes uzlabošana un pārdalīšana

0,00

 

0,00

705

Ciematu atjaunošana un attīstība

0,00

 

0,00

706

Plūdu radītie zaudējumi 2

0,00

 

0,00

707

Infrastruktūras uzlabošana lauku apvidos

0,00

 

0,00

708

Darbību attīstība un dažādošana

0,00

 

0,00

709

Lauksaimnieciskās ražošanas metodes, kas paredzētas vides aizsardzībai

0,00

 

0,00

710

Profesionālās izglītības uzlabošana

0,00

 

0,00

711

Sapard tehniskā palīdzība

0,00

 

0,00

 

Kopā

32 399 539,50

0,00

32 399 539,50


IGAUNIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Mazāk labvēlīgi apgabali

–85 013,95

 

–85 013,95

2

Agrovide

20 416 942,68

 

20 416 942,68

3

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana

125 877,94

 

125 877,94

4

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām

2 154 035,51

 

2 154 035,51

5

Standartu ievērošana

1 373 830,87

 

1 373 830,87

6

Papildu valsts tiešie maksājumi

4 570,72

 

4 570,72

7

Tehniskā palīdzība

155 007,67

 

155 007,67

8

Sapard

0,00

 

0,00

9

Atbalsts apgabaliem ar vides ierobežojumiem

3 517,30

 

3 517,30

 

Kopā

24 148 768,74

0,00

24 148 768,74


KIPRA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Atbalsts ieguldījumiem dzīvnieku atkritumu apsaimniekošanā

2 160 970,53

 

2 160 970,53

2

Uzlabojumu un attīstības veicināšana

3 845 690,82

 

3 845 690,82

3

Ražotāju grupu veidošanas veicināšana

391 894,08

 

391 894,08

4

Lauksaimnieku arodapmācību veicināšana

0,00

 

0,00

5

Tehniskie un konsultāciju pakalpojumi lauksaimniekiem

58 475,17

 

58 475,17

6

Priekšlaicīga pensionēšanās

500 463,80

 

500 463,80

7

Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

710 000,00

 

710 000,00

8

ES standartu ievērošana

1 890 818,08

 

1 890 818,08

9

Agrovides pasākumu pieņemšana

2 724 287,26

 

2 724 287,26

10

Agrovides pasākumi lauku vides vērtības aizsardzībai

2 608 009,46

 

2 608 009,46

11

Apmežošana

40 915,05

 

40 915,05

12

Infrastruktūras uzlabošana lopkopības attīstībai

490 532,61

 

490 532,61

13

Mazāk labvēlīgi apgabali

–13 576,13

 

–13 576,13

14

Atbalsts kvalitātes projektiem

673 718,97

 

673 718,97

15

Atbalsts maza mēroga tradicionālajai pārstrādei

584 241,84

 

584 241,84

16

Lauksaimniecības un tradicionālo ainavu aizsardzība

282 638,86

 

282 638,86

17

Aizsardzība pret meža ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām

123 163,39

 

123 163,39

18

Lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošana

396 079,52

 

396 079,52

19

Ražas ievākšanas uzlabošana

0,00

 

0,00

20

Tehniskais atbalsts īstenošanai, uzraudzībai

70 039,46

 

70 039,46

21

Tehniskais atbalsts kopīgām ierosmēm vietējā mērogā

32 463,43

 

32 463,43

 

Kopā

17 570 826,20

0,00

17 570 826,20


LATVIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Priekšlaicīga pensionēšanās

3 250 393,40

 

3 250 393,40

2

Ražotāju grupas

1 589 329,59

 

1 589 329,59

3

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām

10 953 829,98

 

10 953 829,98

4

Standartu ievērošana

7 050 638,64

 

7 050 638,64

5

Agrovide

23 854 472,13

 

23 854 472,13

6

Mazāk labvēlīgi apgabali

34 948,53

 

34 948,53

7

Tehniskā palīdzība

258 913,87

 

258 913,87

8

Saistības, kas pārņemtas no iepriekšējā plānošanas perioda

–5 668,27

 

–5 668,27

9

Resursu piešķiršana vienotajiem platībmaksājumiem

0,00

 

0,00

 

Kopā

46 986 857,87

0,00

46 986 857,87


LIETUVA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Agrovide

27 947 981,79

 

27 947 981,79

2

Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros ir vides ierobežojumi

48 234,08

 

48 234,08

3

Standartu ievērošana

26 055 356,07

 

26 055 356,07

4

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana

1 734 572,99

 

1 734 572,99

5

Priekšlaicīga pensionēšanās

19 490 903,99

 

19 490 903,99

6

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām, kuras ir pārstrukturēšanas posmā

2 081 962,83

 

2 081 962,83

7

Citi pasākumi

447 848,76

 

447 848,76

8

Tehniskā palīdzība

1 330 659,16

 

1 330 659,16

9

Papildu valsts tiešie maksājumi

10 739,70

 

10 739,70

 

Kopā

79 148 259,37

0,00

79 148 259,37


UNGĀRIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Agrovide

59 606 523,82

 

59 606 523,82

2

Standartu ievērošana

13 784 071,07

 

13 784 071,07

3

Apmežošana

15 357 233,59

 

15 357 233,59

4

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām

322 737,06

 

322 737,06

5

Ražotāju grupas

– 233,15

 

– 233,15

6

Priekšlaicīga pensionēšanās

0,00

 

0,00

7

Mazāk labvēlīgi apgabali

–25 011,06

 

–25 011,06

8

Tehniskā palīdzība

1 245 216,13

 

1 245 216,13

9

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999 apstiprinātie projekti

0,00

 

0,00

10

Papildu valsts tiešie maksājumi

0,00

 

0,00

 

Kopā

90 290 537,46

0,00

90 290 537,46


POLIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Priekšlaicīga pensionēšanās

25 431 473,58

 

25 431 473,58

2

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām

12 965 617,28

 

12 965 617,28

3

Mazāk labvēlīgi apgabali

–1 487 716,01

 

–1 487 716,01

4

Agrovides uzņēmumi un dzīvnieku labturība

5 663 544,07

 

5 663 544,07

5

Apmežošana

11 625 652,61

 

11 625 652,61

6

ES standartu ievērošana

62 703 110,98

 

62 703 110,98

7

Ražotāju grupas

1 799 132,10

 

1 799 132,10

8

Tehniskā palīdzība

2 763 199,78

 

2 763 199,78

9

Papildinājumi tiešajiem maksājumiem

140 155,01

 

140 155,01

10

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999 apstiprinātie projekti

–8 978,12

 

–8 978,12

 

Kopā

121 595 191,28

0,00

121 595 191,28


SLOVĒNIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Mazāk labvēlīgi apgabali

78 615,04

 

78 615,04

2

Agrovide

–1 190 735,17

 

–1 190 735,17

3

Priekšlaicīga pensionēšanās

1 386 969,91

 

1 386 969,91

4

Standartu ievērošana

199 761,17

 

199 761,17

5

Tehniskā palīdzība

101 777,75

 

101 777,75

6

Sapard programma

34 856,75

 

34 856,75

7

Papildinājumi tiešajiem maksājumiem

–3 820,92

 

–3 820,92

 

Kopā

607 424,53

0,00

607 424,53


SLOVĀKIJA

Nr.

Pasākumi

2008. gada izdevumi

I pielikuma “a” sleja

Samazinātie maksājumi

I pielikuma “d” sleja

2008. gada noskaidrotās summas

I pielikuma “e” sleja

 

 

i

ii

iii = i + ii

1

Ieguldījumi lauku saimniecībās

1 650 413,98

 

1 650 413,98

2

Mācības

0,00

 

0,00

3

Mazāk labvēlīgi apgabali un apgabali, kuros ir vides ierobežojumi

317 367,06

 

317 367,06

4

Standartu ievērošana

3 982 447,52

 

3 982 447,52

5

Atbalsts agrovidei

25 815 864,82

 

25 815 864,82

6

Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzlabošana

942 660,39

 

942 660,39

7

Mežu apsaimniekošana

4 564,40

 

4 564,40

8

Lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana

106 689,23

 

106 689,23

9

Zemes konsolidācija

465 593,60

 

465 593,60

10

Lauksaimnieciskās darbības dažādošana

34 451,27

 

34 451,27

11

Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām

414 691,29

 

414 691,29

12

Ražotāju grupas

2 387 788,82

 

2 387 788,82

13

Tehniskā palīdzība, tostarp novērtēšana

3 137 462,36

 

3 137 462,36

14

Papildinājumi tiešajiem maksājumiem

– 234,40

 

– 234,40

901

Ieguldījumi lauku saimniecībās – projekti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

905

Atbalsts agrovidei – projekti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

907

Mežu apsaimniekošana – projekti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

912

Ražotāju grupas – projekti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1268/1999

0,00

 

0,00

 

Kopā

39 259 760,34

0,00

39 259 760,34


III PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2008. FINANŠU GADS – ELGF LAUKU ATTĪSTĪBAS IZDEVUMI JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

To maksājumu aģentūru saraksts, kuru grāmatojumi ir atdalīti, un uz tiem attiecas turpmākais grāmatojumu noskaidrošanas

Dalībvalsts

Maksājumu aģentūra

Malta

MRRA


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/44


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 29. aprīlis)

par dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētiem izdevumiem 2008. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3217)

(2009/367/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 30. un 32. pantu,

apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantu, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem gada pārskatiem, kam pievienota grāmatojumu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, apstiprinājums par nodoto pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību, kā arī sertifikācijas iestāžu apstiprināti ziņojumi, Komisija apstiprina minētās regulas 6. pantā norādīto maksājumu aģentūru grāmatojumus.

(2)

Saskaņā ar 5. panta 1. punkta otro daļu Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 883/2006, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru uzskaiti, izdevumu un ieņēmumu deklarācijām un izdevumu atmaksājumu nosacījumiem saistībā ar ELGF un ELFLA (2), attiecībā uz 2008. finanšu gadu ņem vērā tos izdevumus, kas dalībvalstīm radušies laikposmā no 2007. gada 16. oktobra līdz 2008. gada 15. oktobrim.

(3)

Komisija ir pārbaudījusi dalībvalstu iesniegto informāciju un līdz 2009. gada 31. martam nosūtīja tām pārbaudes rezultātus, norādot nepieciešamos grozījumus.

(4)

Attiecībā uz atsevišķām maksājumu aģentūrām, ņemot vērā veiktās pārbaudes, gada pārskati un pavaddokumenti ļauj Komisijai pieņemt lēmumu par iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, precizitāti un ticamību. I pielikumā ir uzskaitīta to grāmatojumu summa, ko apstiprinājušas dalībvalstis, kā arī no dalībvalstīm atgūstamā vai tām izmaksājamā summa.

(5)

Atsevišķu maksājumu aģentūru iesniegtajai informācijai vajadzīgi papildu paskaidrojumi, un tāpēc šajā lēmumā to grāmatojumus nevar noskaidrot. II pielikumā ir uzskaitītas attiecīgās maksājumu aģentūras.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. panta 4. punktu termiņa neievērošana augustā, septembrī un oktobrī jāņem vērā grāmatojumu noskaidrošanas lēmumā. Daži izdevumi, ko deklarējušas dažas dalībvalstis iepriekš minētajos 2008. gada mēnešos, tika izdarīti pēc tiesību aktos noteiktajiem termiņiem. Tāpēc šajā lēmumā jānosaka atbilstoši izdevumu samazinājumi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 883/2006 9. pantu Komisija jau ir samazinājusi vai apturējusi vairākus ikmēneša maksājumus, kuru pamatā ir izdevumu grāmatojumi 2008. finanšu gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai izvairītos no attiecīgo summu priekšlaicīgas vai pagaidu atmaksāšanas, minētās summas šajā lēmumā neatzīst par pamatotām, un tās jāizskata saskaņā ar atbilstības pārbaudes procedūru, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (3). Minētās regulas III pielikumā ir sniegti paraugi tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2009. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jānolemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par attiecīgi četriem vai astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no Kopienas budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Šīs summas nesedz attiecīgās dalībvalstis, un attiecīgi tās sedz no Kopienas budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu tiek noskaidroti dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajiem izdevumiem 2008. finanšu gadam, izņemot to maksājumu aģentūru grāmatojumus, kas minētas 2. pantā.

I pielikumā ir norādītas summas, kas saskaņā ar šo lēmumu ir atgūstamas no katras dalībvalsts vai izmaksājamas katrai dalībvalstij, tostarp tās summas, kuras radušās Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punkta piemērošanas rezultātā.

2. pants

II pielikumā norādītie dalībvalstu maksājumu aģentūru grāmatojumi par 2008. finanšu gadu attiecībā uz ELGF finansētajiem izdevumiem tiek atdalīti no šā lēmuma, un uz tiem attiecas turpmākais grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 29. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.


I PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2008. FINANŠU GADS

No dalībvalstīm atgūstamās vai tām izmaksājamās summas

DV

 

2008. – Izdevumi / Piešķirtie ieņēmumi maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir

Kopā a + b

Samazinātie vai apturētie maksājumi par visu finanšu gadu (1)

Samazinātie maksājumi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. pantam

Kopsumma, ieskaitot samazinātos vai apturētos maksājumus

Dalībvalstij izmaksātie maksājumi par attiecīgo finanšu gadu

Summa, kas atgūstama no (–) attiecīgās dalībvalsts vai tai izmaksājama (+) (2)

noskaidroti

atdalīti

gada deklarācijā deklarētie izdevumi/piešķirtie ieņēmumi

ikmēneša deklarācijā norādīto izdevumu/piešķirto ieņēmumu kopsumma

 

 

a

b

c = a + b

d

e

f = c + d + e

g

h = f – g

BE

EUR

432 608 618,53

273 518 319,77

706 126 938,30

– 593,30

–54 510,68

706 071 834,32

706 201 150,75

– 129 316,43

BG

EUR

173 261 850,21

0,00

173 261 850,21

–10 969,94

0,00

173 250 880,27

173 262 003,11

–11 122,84

CZ

EUR

382 633 310,43

0,00

382 633 310,43

0,00

0,00

382 633 310,43

382 638 179,78

–4 869,35

DK

DKK

0,00

0,00

0,00

0,00

–14 764,84

–14 764,84

0,00

–14 764,84

DK

EUR

981 148 146,05

0,00

981 148 146,05

– 334 916,53

0,00

980 813 229,52

980 605 638,09

207 591,43

DE

EUR

4 679 844 580,08

421 042 712,93

5 100 887 293,01

–37 390,29

–2 874 536,38

5 097 975 366,35

5 101 133 812,30

–3 158 445,95

EE

EUR

41 604 457,53

0,00

41 604 457,53

–30 242,24

0,00

41 574 215,29

41 537 242,47

36 972,82

IE

EUR

1 452 426 445,64

0,00

1 452 426 445,64

– 152 676,24

– 209 340,42

1 452 064 428,98

1 450 327 500,26

1 736 928,72

EL

EUR

0,00

2 460 745 905,37

2 460 745 905,37

0,00

0,00

2 460 745 905,37

2 460 745 905,37

0,00

ES

EUR

5 476 876 522,21

0,00

5 476 876 522,21

–4 919 283,22

–4 564 317,68

5 467 392 921,32

5 475 621 557,38

–8 228 636,07

FR

EUR

8 323 180 801,10

0,00

8 323 180 801,10

–1 302 798,28

–18 942 379,66

8 302 935 623,16

8 324 404 948,60

–21 469 325,44

IT

EUR

4 168 669 787,38

101 969 623,15

4 270 639 410,53

–1 887 157,65

–4 363 298,08

4 264 388 954,80

4 264 132 179,52

256 775,28

CY

EUR

27 774 540,54

0,00

27 774 540,54

0,00

0,00

27 774 540,54

27 774 540,54

0,00

LV

EUR

96 759 251,98

0,00

96 759 251,98

0,00

0,00

96 759 251,98

96 760 415,54

–1 163,56

LT

EUR

155 733 024,94

0,00

155 733 024,94

0,00

0,00

155 733 024,94

155 996 896,19

– 263 871,25

LU

EUR

33 965 171,44

0,00

33 965 171,44

–1 273,90

0,00

33 963 897,54

33 787 840,71

176 056,83

HU

EUR

486 553 484,46

0,00

486 553 484,46

–11 055,36

0,00

486 542 429,10

492 387 580,59

–5 845 151,49

MT

EUR

0,00

2 472 341,64

2 472 341,64

0,00

0,00

2 472 341,64

2 472 341,64

0,00

NL

EUR

854 800 814,16

0,00

854 800 814,16

–91 807,12

–65 076,30

854 643 930,74

856 242 767,86

–1 598 837,12

AT

EUR

656 513 475,83

0,00

656 513 475,83

0,00

–44 207,31

656 469 268,52

656 496 253,55

–26 985,03

PL

EUR

1 172 220 664,21

0,00

1 172 220 664,21

0,00

0,00

1 172 220 664,21

1 172 232 662,17

–11 997,96

PT

EUR

0,00

720 094 153,57

720 094 153,57

0,00

0,00

720 094 153,57

720 094 153,57

0,00

RO

EUR

0,00

461 870 850,36

461 870 850,36

0,00

0,00

461 870 850,36

461 870 850,36

0,00

SI

EUR

93 014 996,23

0,00

93 014 996,23

0,00

0,00

93 014 996,23

93 152 578,75

– 137 582,52

SK

EUR

169 701 265,50

0,00

169 701 265,50

0,00

0,00

169 701 265,50

169 768 426,79

–67 161,29

FI

EUR

565 626 400,21

0,00

565 626 400,21

–2 432,42

–7 736,10

565 616 231,70

567 200 798,71

–1 584 567,01

SE

SEK

0,00

0,00

0,00

0,00

–65 415,38

–65 415,38

0,00

–65 415,38

SE

EUR

713 833 441,95

0,00

713 833 441,95

–35 629,22

0,00

713 797 812,73

713 869 554,32

–71 741,59

UK

GBP

0,00

0,00

0,00

0,00

–58 909,25

–58 909,25

0,00

–58 909,25

UK

EUR

3 158 349 336,06

0,00

3 158 349 336,06

–14 574 228,18

0,00

3 143 775 107,88

3 223 172 099,30

–79 396 991,42


DV

 

Izdevumi (3)

Piešķirtais ieņēmums (3)

Cukura fonds

32. pants (= e)

Kopā (=h)

Izdevumi (4)

Piešķirtais ieņēmums (4)

05 07 01 06

6701

05 02 16 02

6803

6702

i

j

k

l

m

n = i + j + k + l + m

BE

EUR

–74 805,75

0,00

0,00

0,00

–54 510,68

– 129 316,43

BG

EUR

–11 122,84

0,00

0,00

0,00

0,00

–11 122,84

CZ

EUR

–4 869,35

0,00

0,00

0,00

0,00

–4 869,35

DK

DKK

0,00

0,00

0,00

0,00

–14 764,84

–14 764,84

DK

EUR

207 591,43

0,00

0,00

0,00

0,00

207 591,43

DE

EUR

– 209 002,65

–74 906,93

0,00

0,00

–2 874 536,38

–3 158 445,95

EE

EUR

36 972,82

0,00

0,00

0,00

0,00

36 972,82

IE

EUR

1 946 269,14

0,00

0,00

0,00

– 209 340,42

1 736 928,72

EL

EUR

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

ES

EUR

–3 664 318,39

0,00

0,00

0,00

–4 564 317,68

–8 228 636,07

FR

EUR

–2 526 945,78

0,00

0,00

0,00

–18 942 379,66

–21 469 325,44

IT

EUR

4 620 073,36

0,00

0,00

0,00

–4 363 298,08

256 775,28

CY

EUR

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

LV

EUR

–1 035,93

– 127,63

0,00

0,00

0,00

–1 163,56

LT

EUR

– 263 563,31

– 307,94

0,00

0,00

0,00

– 263 871,25

LU

EUR

176 056,83

0,00

0,00

0,00

0,00

176 056,83

HU

EUR

–5 845 151,49

0,00

0,00

0,00

0,00

–5 845 151,49

MT

EUR

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

NL

EUR

–1 444 785,70

–88 975,12

0,00

0,00

–65 076,30

–1 598 837,12

AT

EUR

17 222,28

0,00

0,00

0,00

–44 207,31

–26 985,03

PL

EUR

–11 997,96

0,00

0,00

0,00

0,00

–11 997,96

PT

EUR

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

RO

EUR

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

0,00

SI

EUR

– 137 582,52

0,00

0,00

0,00

0,00

– 137 582,52

SK

EUR

3 555,47

–70 716,76

0,00

0,00

0,00

–67 161,29

FI

EUR

–1 521 889,93

–54 940,99

0,00

0,00

–7 736,10

–1 584 567,01

SE

SEK

0,00

0,00

0,00

0,00

–65 415,38

–65 415,38

SE

EUR

–71 741,59

0,00

0,00

0,00

0,00

–71 741,59

UK

GBP

0,00

0,00

0,00

0,00

–58 909,25

–58 909,25

UK

EUR

–79 396 991,42

0,00

0,00

0,00

0,00

–79 396 991,42


(1)  Maksājumu samazinājumi un to apturēšana, kas ņemta vērā maksājumu sistēmā, kam pieskaitītas korekcijas par 2008. gada augustā, septembrī un oktobrī noteikto maksājumu termiņu neievērošanu

(2)  Aprēķinot summu, kas atgūstama no attiecīgās dalībvalsts vai tai izmaksājama, ņem vērā gada noskaidroto izdevumu deklarācijas kopsummu (a sleja) vai atdalīto izdevumu ikmēneša deklarāciju kopsummu (b sleja).

Piemērojamais valūtas maiņas kurss – atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 883/2006 7. panta 2. punktam.

(3)  Ja piešķirto ieņēmumu daļa ir par labu dalībvalstij, tā jādeklarē 05 07 01 06. postenī.

(4)  Ja piešķirto ieņēmumu daļa Cukura fondā ir par labu dalībvalstij, tā jādeklarē 05 02 16 02. postenī.

Piezīme. 2009. gada nomenklatūra: 05 07 01 06, 05 02 16 02, 6701, 6702, 6803.


II PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2008. FINANŠU GADS – ELGF

To maksājumu aģentūru saraksts, kuru grāmatojumi ir atdalīti, un uz tiem attiecas turpmākais lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu

Dalībvalsts

Maksājumu aģentūra

Beļģija

ALV

Vācija

Baden-Württemberg

Grieķija

OPEKEPE

Itālija

ARBEA

Malta

MRRA

Portugāle

IFAP

Rumānija

PIAA


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 4. maijs),

ar ko 2009/2010. tirdzniecības gadam nosaka piešķiramā dažādošanas atbalsta un papildu dažādošanas atbalsta summas saskaņā ar Kopienas pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 3158)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)

(2009/368/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā un groza Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (2), un jo īpaši tās 13. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijai jānosaka summas, kas tiks piešķirtas katrai dalībvalstij atbalstam dažādošanas pasākumiem reģionos, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 320/2006 6. pantā un papildu dažādošanas atbalstam, kas noteikts minētās regulas 7. pantā.

(2)

Dažādošanas atbalsta un papildu dažādošanas atbalsta summas aprēķina, izmantojot attiecīgajās dalībvalstīs 2009./2010. tirdzniecības gadā atteikto cukura kvotas tonnu skaitu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 968/2006 13. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā norādītas Regulas (EK) Nr. 320/2006 attiecīgi 6. un 7. pantā katrai attiecīgajai dalībvalstij paredzētās dažādošanas atbalsta un papildu dažādošanas atbalsta summas, kas noteiktas, ņemot vērā 2009./2010. tirdzniecības gadā atteiktās kvotas.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē, 2009. gada 4. maijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(2)  OV L 176, 30.6.2006., 32. lpp.


PIELIKUMS

Dažādošanas atbalsta un papildu dažādošanas atbalsta summas katrai dalībvalstij 2009/2010. tirdzniecības gadā

(EUR)

Dalībvalsts

Dažādošanas atbalsts

Papildu dažādošanas atbalsts

Spānija

10 304 268,00

23 197 020,93


Labojums

5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/51


Labojums Komisijas Direktīvā 2008/113/EK (2008. gada 8. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu vairākus mikroorganismus kā darbīgās vielas

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 330, 2008. gada 9. decembris )

14. lappusē pielikuma 213. rindā, slejā “Parastais nosaukums, identifikācijas numuri”:

tekstu:

“T11”

lasīt šādi:

“T25”.

14. lappusē pielikuma 213. rindā, slejā “Īpaši noteikumi”:

tekstu:

“T11”

lasīt šādi:

“T25”.


5.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/51


Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 514/2008 (2008. gada 8. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem, kā arī Regulas (EK) Nr. 1439/95, (EK) Nr. 245/2001, (EK) Nr. 2535/2001, (EK) Nr. 1342/2003, (EK) Nr. 2336/2003, (EK) Nr. 1345/2005, (EK) Nr. 2014/2005, (EK) Nr. 951/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 341/2007, (EK) Nr. 1002/2007, (EK) Nr. 1580/2007 un (EK) Nr. 382/2008 un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1119/79

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 150, 2008. gada 10. jūnijs )

8. lappusē 15. apsvērumā:

tekstu:

“Attiecība uz piena produktiem informācijai par paredzamo importu ar pazeminātu muitas likmi ir liela nozīme tirgus uzraudzībā.”

lasīt šādi:

“Attiecībā uz piena produktiem informācijai par paredzamo importu ar pazeminātu muitas likmi ir liela nozīme tirgus uzraudzībā.”

14. lappusē 7. panta 1. punktā:

tekstu:

“2.   Produkti ar KN kodu 0709 90 39, 0711 20 90 un 2306 90 19, kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (*) 1. panta 2. apakšpunktā.”

lasīt šādi:

“2.   Produkti ar KN kodu 0709 90 39, 0711 20 90 un 2306 90 19, kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir minēti Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (*) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.”