24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/1

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/3

(1)

Dažu produktu klasifikācijai Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 1905 ir jānodala izstrādājumi apakšpozīcijā 1905 90 20 no izstrādājumiem apakšpozīcijā 1905 90 90.

(2)

Saskaņā ar Harmonizētās sistēmas skaidrojošo piezīmi par pozīciju 1905 (B punkts) šajā pozīcijā ir iekļauta virkne no miltiem un cietes izgatavoti izstrādājumi, kuriem parasti ir diska vai plātnes forma.

(3)

Nav definēti apakšpozīcijā 1905 90 20 iekļauti “tamlīdzīgi izstrādājumi”.

(4)

Ir radušās problēmas saistībā ar tā saukto “mīklas plātņu” klasifikāciju, jo nav noteikti precīzi kritēriji apakšpozīcijā 1905 90 20 un 1905 90 90 iekļauto izstrādājumu nodalīšanai.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi 19. nodaļai pievienot papildu piezīmi, nosakot, ka pozīcijā 1905 90 20 iekļauj tikai sausus un trauslus izstrādājumus.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2658/87.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/4

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 60/2009 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/8

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 21. aprīlī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/10

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 21. aprīlī.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/11

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/13

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/15

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/17

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/19

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 186/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2008. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 105/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru sviesta iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 105/2008 16. panta 2. punktu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc trešajā individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/20

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 310/2009 (2) saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū (3), uzsāk konkursa procedūru vājpiena pulvera iepirkumam laika posmam, kas beidzas 2009. gada 31. augustā.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc individuālajiem uzaicinājumiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 214/2001 17. pantu nosaka maksimālo iepirkuma cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem pēc pirmā individuālā uzaicinājuma, ir jānosaka maksimālā iepirkuma cena.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/23

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minētajā sarakstā iekļauts hlormekvats, vara savienojumi, propakvizofops, kvizalofops-P, teflubenzurons un zeta-cipermetrīns.

(2)

Minēto darbīgo vielu iedarbība uz cilvēka veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 1490/2002 noteikumiem attiecībā uz vairākiem lietošanas veidiem, ko ierosinājuši pieteikuma iesniedzēji. Turklāt minētajās regulās ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 10. panta 1. punktu iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus. Apvienotā Karaliste bija ziņotāja dalībvalsts par hlormekvatu un teflubenzuronu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta attiecīgi 2007. gada 27. aprīlī un 2007. gada 6. augustā. Francija bija ziņotāja dalībvalsts par vara savienojumiem, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2007. gada 7. jūnijā. Itālija bija ziņotāja dalībvalsts par propakvizofopu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2005. gada 22. septembrī. Somija bija ziņotāja dalībvalsts par kvizalofopu-P, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2007. gada 1. februārī (variants etil-kvizalofops-P) un 2007. gada 2. maijā (variants tefuril-kvizalofops-P). Beļģija bija ziņotāja dalībvalsts par zeta-cipermetrīnu, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2006. gada 10. jūlijā.

(3)

Dalībvalstu un EFSA speciālisti veica novērtējuma ziņojumu salīdzinošo pārskatīšanu un iesniedza tos Komisijai kā EFSA zinātniskos ziņojumus (4)2008. gada 29. septembrī par hlormekvatu un teflubenzuronu, 2008. gada 30. septembrī par vara savienojumiem un zeta-cipermetrīnu un 2008. gada 26. novembrī par propakvizofopu un kvizalofopu-P. Dalībvalstis un Komisija izskatīja šos ziņojumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2009. gada 23. janvārī pabeidza tos kā Komisijas pārskata ziņojumus par hlormekvatu, vara savienojumiem, propakvizofopu, kvizalofopu-P, teflubenzuronu un zeta-cipermetrīnu.

(4)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs atklājās, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir hlormekvats, vara savienojumi, propakvizofops, kvizalofops-P, teflubenzurons un zeta-cipermetrīns, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām, it īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumos. Tāpēc ir lietderīgi minētās aktīvās vielas iekļaut I pielikumā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs var piešķirt lietošanas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir šīs darbīgās vielas, saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(5)

Neskarot šo secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tāpēc attiecībā uz hlormekvatu jānosaka prasība par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par apriti un uzvedību (jāveic adsorbcijas pētījumi 20 oC temperatūrā, jāpārrēķina sagaidāmā koncentrācija gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos un nogulsnēs), monitoringa metodēm šīs vielas noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un ūdenī un risku ūdens organismiem, putniem un zīdītājiem. Turklāt attiecībā uz vara savienojumiem būtu jānosaka prasība par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par risku ieelpojot un par riska novērtējumu pie mērķa grupas nepiederošiem organismiem, augsnei un ūdenim. Tāpat attiecībā uz propakvizofopu ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz informāciju par attiecīgo piemaisījumu Ro 41-5259 un par risku ūdens organismiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem. Turklāt attiecībā uz kvizalofopu-P ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par risku pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem. Visbeidzot attiecībā uz zeta-cipermetrīnu ir lietderīgi noteikt prasību par to, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju par apriti un uzvedību (aerobā degradācija augsnē), risku putniem (ilgtermiņa risks), ūdens organismiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem.

(6)

Turklāt, runājot par vara savienojumiem, varš ir sastopams dabā un ir svarīgs uzturā lietojams mikroelements. Varš uzkrājas augsnē, un vara līmeni augsnē var ietekmēt ne tikai augu aizsardzības līdzekļu lietošana, bet arī lopkopība un mēslojuma lietošana. Tāpēc dalībvalstīs ir nepieciešams sākt īstenot monitoringa programmas neaizsargātās teritorijās, kurās augsnes piesārņojums ar varu rada bažas, lai vajadzības gadījumā noteiktu ierobežojumus, piemēram, maksimālās pieļaujamās lietošanas devas.

(7)

Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 4. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēts, ka uz vielas iekļaušanu I pielikumā var attiecināt ierobežojumus. Riska novērtējums par vara savienojumiem atklāja ekotoksikoloģiska rakstura problēmas, tādēļ secināja, ka ir nepieciešams noteikt iekļaušanas perioda ierobežojumus, lai dalībvalstis varētu pēc īsāka laika perioda pārskatīt tirgū jau esošus augu aizsardzības līdzekļus, kuri satur varu. Turklāt uz vara savienojumiem pašlaik attiecas novērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (5) un novērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (6), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH). Vara savienojumu statusu var pārskatīt tāpat kā visu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļauto vielu statusu saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 5. punktu, lai ņemtu vērā visus jaunos pieejamos datus.

(8)

Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekami ilgs laika periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar šo iekļaušanu.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no darbīgās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas jāatvēl dalībvalstīm sešu mēnešu periods pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur hlormekvatu, vara savienojumus, propakvizofopu, kvizalofopu-P, teflubenzuronu un zeta-cipermetrīnu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jānosaka ilgāks laikposms, lai saskaņā ar Direktīvā 91/414/EEK izklāstītajiem vienotajiem principiem iesniegtu un novērtētu pilnu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietošanas veidu.

(10)

Iepriekš gūtā pieredze, iekļaujot saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (7) novērtētās darbīgās vielas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, liecina par iespējamām grūtībām interpretēt pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, ka atļaujas turētājs var pamatot piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neuzliek jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EKK.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur hlormekvatu, vara savienojumus, propakvizofopu, kvizalofopu-P, teflubenzuronu un zeta-cipermetrīnu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2014. gada 31. maijam; vai,

b)

ja līdzeklis satur hlormekvatu, vara savienojumus, propakvizofopu, kvizalofopu-P, teflubenzuronu un zeta-cipermetrīnu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2014. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām attiecīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/33

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Ann BESKOW kundzes atkāpšanās ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Yoomi RENSTRÖM kundzes iecelšanas Reģionu komitejas locekļa amatā ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

a)

par locekli:

un

b)

par locekļa aizstājēju:

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/34

(1)

Lieta sākas ar informācijas pieprasījumu, kas 2007. gada 21. augustā oficiāli tika adresēts Vācijai. Vācija 2008. gada 21. janvāra vēstulē, pamatojoties uz tiesiskās noteiktības principu, pasākumus pieteica kā tādus, kas “nav atbalsts”, un piesardzības dēļ paskaidroja, ka pasākumi jebkurā gadījumā jāuzskata par tādiem, kas ir saderīgi ar kopējo tirgu, proti, glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu.

(2)

Komisija 2008. gada 27. februāra vēstulē informēja Vāciju par lēmumu pasākumu dēļ ierosināt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu.

(3)

Komisijas lēmums par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (turpmāk tekstā saukts par “uzsākšanas lēmumu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par atbalstu.

(4)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Vācija 2008. gada 28. martā un 10., 16., 23. un 30. aprīlī iesniedza savas piezīmes. Trešās personas piezīmes tika saņemtas 2008. gada 16. aprīlī. Par šo jautājumu Vācija izteicās 2008. gada 30. aprīļa vēstulē.

(5)

Tika noorganizētas vairākas tikšanās un regulāras telefonkonferences ar Vāciju, atbalsta saņēmēju un Landesbank Baden-Württemberg (turpmāk tekstā saukta – LBBW).

(6)

Šī lieta sākās ar vēl turpinošos ASV paaugstinātā riska kredītu krīzi, kurā iekļuva Landesbank Sachsen Girozentrale (turpmāk tekstā saukta – Sachsen LB), un jo īpaši viens no tās ārpusbilances ieguldījumu fondiem – Ormond Quay.

(7)

Ārpusbilances ieguldījumu fonds, saukts arī par sabiedrību, kas īpaši izveidota darījuma noslēgšanai, (special purpose vehicle) vai par īpašu ieguldījumu instrumentu (special investment vehicle – SIV), ir sabiedrība (parasti sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai dažos gadījumos komandītsabiedrība), kas dibināta ar specifiskiem, šauri ieskicētiem un laikā ierobežotiem mērķiem, lai nodalītu finansiālus riskus (parasti bankrotu, bet dažreiz arī konkrētu nodokļu vai uzraudzības risku). SIV izmanto, jo tie neietekmē bilanci un bankām tie nav jākonsolidē. Šādā veidā bankas var kredītus finansēt par likmēm, kas ir zemākas nekā tām pašām (jo tām pašām jāievēro banku uzraudzības likviditātes kvotas). Ārpusbilances ieguldījumu fonds refinansē ieguldījumus ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīros (asset-backed securities, turpmāk tekstā saukti – ABS), ņemot naudu īstermiņa parādzīmju (3) (Commercial Papers, turpmāk tekstā saukti CP) tirgū. Iespējamās ārpusbilances ieguldījumu fondu likviditātes problēmas (ja visi CP netiek pārdoti) tiek segtas ar komercbanku kredītlīnijām.

(8)

Izmantojot Ormond Quay Investments, Sachsen LB finansēja ieguldījumus ABS, pie kuriem piederēja arī ASV hipotekāri nodrošināti vērtspapīri. Lai varētu turpmāk segt ārpusbilances ieguldījumu fonda likviditāti gadījumā, ja komercbankas pārtrauktu piešķirt kredītlīnijas, Sachsen LB bija jāgarantē Ormond Quay likviditāte un jāizveido īpaši likviditātes mehānismi. Par šā riska pārņemšanu Sachsen LB pretim saņēma ārpusbilances ieguldījumu fonda darbības rezultātā iegūto pārpalikumu nodevas formā. Finansējot ļoti ienesīgos ilgtermiņa ABS ieguldījumus ar īstermiņa CP zemiem procentiem, Ormond Quay ieguva ievērojamus pārpalikumus.

(9)

ASV paaugstināta riska kredītu krīzes rezultātā tirgus apstākļi tomēr pasliktinājās. Turpmākajā šīs krīzes gaitā trīs lielākās reitingu aģentūras lielākai daļai līdz šim ar A+ līdz BB novērtēto hipotekāri nodrošināto vērtspapīru augstā saistību nepildīšanas un samaksas piedziņas līmeņa dēļ daļēji samazināja reitingu līdz CCC, kas uzreiz izpaudās sliktākā ABS novērtējumā. Ņemot vērā šos tirgus apstākļus, riska ieguldījumu fondi un institucionālie ieguldītāji atsacījās turpināt ieguldīt hipotekāri nodrošinātos CP. Ārpusbilances ieguldījumu fondi līdz ar to vairs nevarēja iegūt naudu īstermiņa parādzīmju CP tirgū.

(10)

Ormond Quay šīs attīstības rezultātā nokļuva finansiāli nestabilā stāvoklī. Turklāt komercbankas bija apturējušas ieguldījumu fondam piešķirtās kredītlīnijas, tā ka Ormond Quay bija spiests izmantot Sachsen LB likviditātes mehānismu. Kad Ormond Quay 2007. gada augustā vairs nevarēja refinansēties, tā vajadzība pēc likviditātes bija līdz EUR 17,1 miljardam. Sachsen LB nevarēja piešķirt savus apsolītos kredīta mehānismus. Tā kā vērtspapīru piespiedu pārdošana (4) šāda veida sliktos tirgus apstākļos Sachsen LB nozīmētu ievērojamus zaudējumus un – galu galā – bankas bankrotu, tika veikti dažādi pasākumi.

(11)

Atbalsta saņēmējs ir Sachsen LB. Sachsen LB daļu īpašnieki ir Saksijas brīvvalsts (aptuveni 37 %), kā arī Sachsen-Finanzgruppe (turpmāk tekstā saukta – SFG; aptuveni 63 %), kas apvieno astoņas Saksijas krājbankas ar pārreģionāli darbojošos Sachsen LB kontrolakciju sabiedrībā. Savukārt SFG īpašnieki ir Saksijas vietējās pārvaldes iestādes (77,6 %) un Saksijas brīvvalsts (22,4 %).

(12)

Sachsen LB 2006. gadā koncerna bilances summa bija EUR 67,8 miljardi un pašu kapitāls – EUR 880 miljoni. Sachsen LB bija Saksijas krājbanku centrālā banka. Kā komercbanka Sachsen LB veica visu veidu bankas darījumus. Sachsen LB Europe plc (turpmāk tekstā saukta Sachsen LB Europe) bija simtprocentīga Sachsen LB meitas sabiedrība ar biroju Dublinā. Kā strukturēto finanšu ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs tā līdz 2007. gada vidum bija Sachsen LB grupas galvenais peļņas avots.

(13)

Uz Sachsen LB līdz 2005. gada 18. jūlijam valsts sektora atbildības principa ietvaros (saskaņā ar Anstaltslast un Gewährträgerhaftung normām) vēl attiecās neierobežotas valsts garantijas, kas, pamatojoties uz vairākām vienošanām starp Vāciju un Komisiju, tika anulētas. Pēc 2001. gada 17. jūlija I vienošanās esošo tiesību aizsardzības gaitā (tā sauktais Grandfathering) uz pārejas laiku līdz 2005. gada 18. jūlijam drīkstēja vēl emitēt jaunas parādzīmes ar termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, kā nodrošinājumu piemērojot galvotāja atbildības principu (5).

(14)

Sachsen LB2007. gada 26. oktobrī no publisko tiesību subjekta pārveidoja par akciju sabiedrību.

(15)

Sachsen LB2007. gada 26. augustā tika pārdota LBBW, īpašumtiesībām stājoties spēkā 2008. gada 1. janvārī. Pēc tam, kad LBBW īstenotā īpašuma pārņemšana 2008. gada 7. martā bija noslēgusies, Sachsen LB tika integrēta LBBW.

(16)

Bādenes-Virtembergas federālās zemes banka (LBBW) darbojas gan kā universāla banka, gan kā komercbanka. Kopā ar BW-Bank, reģionālo banku privāto un korporatīvo klientu darījumiem, tā piedāvā visu bankas pakalpojumu spektru. LBBW darbojas kā Bādenes-Virtembergas krājbanku centrālā banka. Attiecībā uz Reinzemes-Pfalcas krājbankām šo uzdevumu īsteno kopā ar Landesbank Rheinland-Pfalz, kuru LBBW pārņēma 2005. gada 1. janvārī.

(17)

LBBW modelis, kas tagad paplašināts, ietverot Saksiju, balstās uz vietējām bankām, kas koncentrējas uz MVU un privāto klientu darījumiem (BW-Bank Bādenē-Virtembergā, RP-Bank Reinzemē-Pfalcā un tagad Sachsen Bank Saksijā), un centralizētajiem uzdevumiem Štutgartē, iesaistot arī vienu LBBW filiāli Saksijā un vienu Reinzemē-Pfalcā.

(18)

Kā uzsākšanas lēmumā (6) izsmeļoši aprakstīts, Sachsen LB iekļuva joprojām ilgstošajā ASV paaugstināta riska kredītu krīzē, jo īpaši ārpusbilances ieguldījumu fonda Ormond Quay dēļ, kas nespēja refinansēties, un kam lai izvairītos no piespiedu pārdošanas, bija vajadzīga likviditāte līdz EUR 17,1 miljardam.

(19)

Banku kopfonds, kuru veidoja desmit Vācijas federālo zemju bankas un publisko tiesību iestāde DekaBank (to kopīgi kontrolēja Vācijas federālo zemju bankas un DSGV), 2007. gada 19. augustā parakstīja kopfonda līgumu, ar kuru kopfonda bankas apņēmās pirkt Ormond Quay emitētos CP par summu līdz EUR 17,1 miljardam, ja tos nevarētu izvietot tirgū (“pirkšanas pienākums”).

(20)

Katrai kopfonda bankai atbilstošie CP bija jāiegādājas savā vārdā un uz sava rēķina. Solidārā atbildība bija izslēgta. DekaBank pārņēma […] (7) no CP apjoma. Atlikumu pārņēma pārējās bankas, turklāt sadalījums bija atkarīgs no atsevišķo federālo zemju banku lieluma un pamatdatiem. Saskaņā ar Vācijas rīcībā esošo informāciju banku kopfonds līdz 2008. gada janvāra sākumam kopfonda līguma ietvaros parakstījis CP maksimāli EUR […] miljardu apmērā.

(21)

Par CP pirkšanu kopfonda bankas kā atlīdzību saņēma noteiktu atskaites procentu likmi (EURIBOR resp. LIBOR, atkarībā no pamatā esošo aktīvu izcelsmes), tai pieskaitot […] bāzes punktus. CP termiņš nedrīkstēja pārsniegt mēnesi. Kopfonda līgums tika ierobežots ar sešu mēnešu termiņu. Pirkšanas pienākums attiecās tikai uz CP, kurus nevarēja iegādāties citi ieguldītāji, bet tikai kopfonda bankas.

(22)

Kad 2007. gada augustā pieprasījums pēc CP, kas nodrošināti ar hipotēkām, pilnīgi izbeidzās un saistībā ar šādiem ieguldījumiem vairs nepastāvēja darbotiesspējīgs tirgus, stāvoklis pakāpeniski uzlabojās. No 2007. gada oktobra vairāki ieguldītāji (galvenokārt […(bankas, kas pieder valsts sektoram)]) atkal pirka CP neatkarīgi no kopfonda līguma un nosacījumiem, par kuriem tajā panākta vienošanās, t. i., par summu, kas bija mazāka nekā […(50–100)] bāzes punkti; tādējādi kopfonda līgums zaudēja savu sākotnējo mērķi. Kopfonda līgums beidzās 2008. gada 23. februārī.

(23)

Sachsen LB jau 2005. gadā galvenokārt citu federālo zemju banku vidū sāka meklēt stratēģisko partneri (8). Pateicoties šīm iepriekšējām sarunām, sarunas par Sachsen LB pārdošanu 2007. gada 23. augustā noslēdzās ātri, t. i., tikai vienu nedēļu pēc kopfonda līguma parakstīšanas, kad, kā uzsākšanas līgumā izsmeļoši parādīts (9), Sachsen LB zaudējumi sasniedza EUR 250 miljonus. Tā kā zaudējumi Sachsen LB strukturētajā finanšu portfelī vēl vairāk samazinātu Sachsen LB pašu kapitālu, kas, sākot ar noteiktu lielumu, būtu par iemeslu tam, ka vairs nevarētu nodrošināt banku uzraudzības prasību ievērošanu attiecībā uz bankas darījumu segšanu ar pašu līdzekļiem, Sachsen LB īpašniekiem bija jāatrod ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums. Tāpēc notika zondēšanas sarunas ar interesentiem par Sachsen LB iegādi, kurām sekoja intensīvas sarunas ar vairākām ieinteresētajām personām.

(24)

Galu galā tika izvēlēta LBBW, jo tā, kā apgalvo Vācija, piedāvāja ekonomiski labāko piedāvājumu. LBBW bija īpašas saimnieciskas intereses iegādāties Sachsen LB, lai tādējādi ievērojami paplašinātu savu tirgus daļu ne tikai Saksijā, bet jo īpaši arī Austrumeiropā.

(25)

Līgums (“principiāla vienošanās”) par Sachsen LB pārdošanu LBBW2008. gada 1. janvārī tika parakstīts 2007. gada 26. augustā. Pēc šīs principiālās vienošanās pārdošanas cena bija jānosaka, izmantojot neatkarīga eksperta veiktu vērtējumu, kas bija jāveic pēc tam, kad, kā tobrīd tika uzskatīts, 2007. gada beigās finanšu tirgus krīze būs pārvarēta. Ar vienošanos noteica minimālo pārdošanas cenu EUR 300 miljonu apmērā LBBW akciju veidā. Turklāt, ja pamatkapitāla attiecība nokristos zem konkrētas robežvērtības, vienošanās tika ietverta pielāgošanas klauzula attiecībā uz LBBW.

(26)

Parakstītajā principiālajā vienošanās turklāt bija paredzēts, ka LBBW maksā Sachsen LB daļu īpašniekiem tūlītēju skaidras naudas maksājumu EUR 250 miljonu apmērā, kuru tie iegulda Sachsen LB, lai segtu zaudējumus. Šī summa pēc Vācijas uzskata bija pietiekoša, lai izpildītu banku uzraudzības prasības attiecībā uz pašu kapitālu un, iespējams, segtu vēl sagaidāmos turpmākos zaudējumus.

(27)

Pārdošanas laikā līgumslēdzējas puses pieņēma, ka krīze drīz tiks pārvarēta. Pieņemot, ka tirgi līdz gada beigām normalizēsies, LBBW neveica īpašus pasākumus Sachsen LB strukturētajam ieguldījumu portfelim un gribēja pārņemt portfeli. Jo īpaši tika pieņemts, ka Ormond Quay problēmas atrisināsies pašas no sevis un tad šis ārpusbilances ieguldījumu fonds atkal varēs refinansēties tirgū.

(28)

2007. gada beigās saistībā ar Sachsen LB strukturēto portfeli parādījās vēl citi riski. Pirms pārdošanas beigām stāvoklis finanšu tirgos pasliktinājās vēl vairāk, tā ka jo īpaši Ormond Quay radīja problēmas, jo tā aktīvu novērtēšana pēc tirgus cenas (10) uzrādīja zaudējumus EUR […(0,5–1,5)] miljardu apmērā.

(29)

Tas apdraudēja bankas galīgo pārdošanu, jo līdz ar to pamatkapitāla līmenis bija zemāks par robežvērtību. Vērtības samazināšanās pēc tirgus cenas bilancē bija jāuzrāda kā zaudējumi, un tā rezultātā samazinājās pamatkapitāls. Pastāvēja bažas, ka Sachsen LB pamatkapitāla līmenis būs zemāks par […] %, kas nozīmētu, ka LBBW varētu uzstāt uz jaunām pirkšanas sarunām.

(30)

Pat tad, kad tirgus apstākļi, sākot ar augustu (11), uzlabojās un aktīvu pārdošana kļuva iespējama, LBBW nebija ne spējīga, ne gatava pārņemt tik augstus zaudējumus pēc tirgus cenas. Lai pabeigtu pārdošanu, bija jāatrod risinājums, kas varētu aizkavēt to, ka šie zaudējumi pazemina Sachsen LB novērtējumu. Citādi LBBW papildus augustā norunātajai minimālajai pārdošanas cenai 300 miljonu EUR apmērā būtu jāpārņem arī šie zaudējumi.

(31)

Pēc intensīvām sarunām tika noslēgta pārdošana ar galīgu un neatsaucamu vienošanos, 2007. gada 13. decembrī parakstot “galveno punktu vienošanos”. Pārdošana galu galā kļuva iespējama, nepieļaujot zaudējumu pēc tirgus vērtības konsolidēšanu no Sachsen LB ārpusbilances ieguldījumu fondiem un pasargājot LBBW no tādiem iespējamiem zaudējumiem no ārpusbilances ieguldījumu fondiem, kas varētu rasties, ja līdzekļi portfelī tiktu turēti līdz to termiņam. Cita alternatīva būtu bijusi, piemēram, apsvērt iespēju pirms Sachsen LB pārdošanas LBBW konsolidēt zaudējumus pēc tirgus vērtības un atbilstoši ievākt papildu kapitālu no Sachsen LB īpašniekiem (aptuvenā vērtība: EUR […(0,5–1,5)] miljardi). Tā vietā, lai pieļautu zaudējumus pēc tirgus vērtības, Saksijas brīvvalsts izvēlējās dot valsts garantijas portfelim ar strukturētajiem ieguldījumiem.

(32)

Ar šo noslēguma vienošanos aptvēra visus Sachsen LB strukturētos ieguldījumus un sadalīja tos divos portfeļos. Lai novērstu visu strukturēto ieguldījumu konsolidēšanu LBBW, no pārdošanas tika izņemts portfelis ar uzskaites vērtību EUR 17,5 miljardi (12). Šos aktīvus pārveda uz jaundibināto, pašu ieguldījumu fondu (tā dēvēto Super-SIV), tā ka Sachsen LB rīcībā palika tikai strukturētā portfeļa ieguldījumi (13) ar refinansēšanas vajadzību EUR 11,8 miljardu apmērā un tādējādi tos pārdeva LBBW. Lai segtu iespējamus, no šiem ieguldījumiem izrietošus zaudējumus, no pārdošanas cenas tika atvilkta EUR 500 miljonu liela summa.

(33)

Super-SIV tika izveidots, lai strukturētos ieguldījumu portfeļus ar niecīgu tirgus vērtību pirms pārdošanas izdalītu no Sachsen LB un turētu līdz termiņa beigām. Lai pārvestu portfeli uz Super-SIV, bija jānodrošina tā refinansēšana. Refinansēšanu daļēji pārņēma LBBW (daļa ar zemāku prioritāti), un daļēji – citas federālo zemju bankas (daļa ar augstāku prioritāti). Lai nepieļautu Super-SIV konsolidēšanu LBBW bilancē, LBBW līdzdalībai bija jāpaliek zem 50 %. Pēc intensīvām sarunām federālo zemju bankas pārņēma 50 % no Super-SIV refinansēšanas, tomēr izvirzīja nosacījumu, ka to finansēšanai zaudējumu gadījumā jādod prioritāte salīdzinājumā ar LBBW īstenoto finansēšanu. LBBW no savas puses pieprasīja Saksijas brīvvalsts garantiju, kurai bija jāsedz visi reāli pieņemamie, iespējamie zaudējumi, lai samazinātu LBBW risku līdz normālam darījumu riskam. Mērķis bija portfeli aizsargāt pret iespējamiem zaudējumiem, ja to turētu līdz termiņa beigām. Šie zaudējumi atbilstu saistību neizpildes riskam. Saksijas brīvvalsts paziņoja, ka tā beidzot ir gatava piešķirt garantiju EUR 2,75 miljardu apmērā zaudējumiem no Super-SIV. Šī summa tika noteikta pēc intensīvām sarunām starp LBBW un Saksijas brīvvalsti uz investīciju banku veikto novērtējumu pamata, pēc kuru vērtējumiem saistību neizpildes risks refinansējošajām bankām tiecās uz nulli (14).

(34)

Turklāt ar galveno punktu vienošanos noteica garantijas nodevu […] % gadā no neizlietotās maksimālās summas, šai nodevai pēc četriem gadiem samazinoties par trešdaļu no sākuma nodevas un pēc septiņiem gadiem samazinoties vēl par vienu trešdaļu no sākuma nodevas. Tas atbilst EUR […(> 90)] miljoniem desmit gados, ja vien garantija netiek izmantota.

(35)

Kā iepriekš minēts, Super-SIV tika finansēts divās daļās. Pirmo daļu, gandrīz 50 % (apmēram EUR 8,75 miljardi), finansēja LBBW; otro daļu, nedaudz vairāk par 50 % (apmēram EUR 8,75 miljardi), finansēja kredītiestādes, kas veido federālo zemju banku un žirocentrāļu garantijas fondu (sava veida kredītiestāžu apvienība noguldījumu nodrošināšanai un kompensācijām noguldītājiem). Pamatojoties uz risku sadalījumu abās daļās, LBBW galvo ar savu likviditāti par zaudējumiem līdz EUR 8,75 miljardiem, t. i., par summu, kas pārsniedz Saksijas brīvvalsts piešķirto garantiju – EUR 2,75 miljardus. Tikai lielākus zaudējumus segtu citas federālo zemju bankas.

(36)

Saksijas brīvvalsts 2007. gada decembrī revidentu sabiedrībai Susat & Partner piešķīra tiesības novērtēt Sachsen LB vērtību, kā tas bija paredzēts pārdošanas līgumā. Susat & Partner novērtēja Sachsen LB vērtību ar EUR […] miljardiem. Vienlaikus LBBW uzdeva […] (turpmāk tekstā saukts […]) šo novērtējumu vēlreiz pārbaudīt. […] savā pētījumā secināja, ka uzņēmuma vērtība ir EUR […] miljardi. Sarunu laikā puses vienojās par pamatu uzskatīt uzņēmuma vērtību EUR […] miljardi.

(37)

Galīgajā vienošanās tika noteikta Sachsen LB neto pārdošanas cena – EUR 328 miljoni, kas bija jāmaksā skaidrā naudā (15). Šīs cenas pamatā bija Sachsen LB vērtības novērtējums EUR […] apmērā, no kura atvilkti 2007. gadā ciestie zaudējumi EUR […] miljonu apmērā par portfeli 2, kā arī zaudējumu kompensācija, par ko tika gūta vienošanās, par Sachsen LB paliekošo portfeli 1 EUR 500 miljonu apmērā. Kopā ar iepriekš veikto naudas maksājumu EUR 250 miljonu apmērā LBBW par Sachsen LB iegādi samaksājusi tātad EUR 578 miljonus.

(38)

Refinansējot uz Super-SIV pārvesto strukturēto ieguldījumu portfeli, Saksijas brīvvalsts garantijas attiecībā uz šo portfeli izbeidzās.

(39)

LBBW izstrādāja Sachsen LB pārstrukturēšanas plānu, kuru izstrādāja Sachsen LB pārdošanas posmā un pēdējoreiz grozīja 2008. gada 9. aprīlī. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju pārstrukturēšanas plāns aptver četru gadu pārstrukturēšanas laikposmu, kas sākas ar Sachsen LB pārdošanu 2008. gada 1. janvārī un beidzas 2011. gada beigās.

(40)

Saskaņā ar plānu Sachsen LB AG tiek integrēta LBBW, tomēr tā turpina pastāvēt kā meitas uzņēmums ar nosaukumu Sachsen Bank. Tā pārņem arī Saksijā esošo LBBW filiāļu (BW-Bank) banku pakalpojumus uzņēmumu un privātklientu jomā. Visi pārējie darījumi (kas nav pakalpojumi uzņēmumu un privātklientu jomā) tiek izdalīti no Sachsen LB un pārvesti uz LBBW filiāli Saksijā.

(41)

Sachsen Bank tātad pārņem tikai vienu no abām Sachsen LB darbības jomām, proti, Sachsen LB banku pakalpojumus uzņēmumu jomā un diezgan slikti attīstītos banku pakalpojumus privātklientu jomā, un uz tās pamata (kopā ar atbilstošajām BW-Bank darbībām) izveido savu jauno darbības jomu. Sachsen Bank būs spējīga Saksijā un ārpus Saksijas pastāvēt konkurences apstākļos ar pašas spēkiem.

(42)

Otrā Sachsen LB darbības joma, kapitāla tirgus darījumi, paliek LBBW rīcībā, un Saksijā tos piedāvā LBBW filiāle. LBBW pārņems arī administratīvo pakalpojumu funkcijas un daļēji darbosies kā Saksijas krājbanku centrālā banka.

(43)

Izejas punkts pārstrukturēšanas plāna pārbaudei attiecībā uz rentabilitātes atjaunošanu ir Sachsen LB saimnieciskā darbība pirms tās integrācijas LBBW  (16). Pārstrukturēšana aptver pirmā portfeļa pārvedumu uz Super-SIV. Turklāt plāns kā kompensācijas pasākumu paredz iespēju pilnībā likvidēt Dublinā reģistrēto Sachsen LB meitas sabiedrību (Sachsen LB Europe), kuras kompetencē bija visu Sachsen LB starptautisko strukturēto portfeļu attīstība un pārvalde.

(44)

Tāpēc Sachsen LB starptautiskajā kapitāla tirgū neveiks jaunus darījumus. Tikai otrā portfeļa vērtspapīri EUR 11,8 miljardu apmērā paliek LBBW. Uz šā pamata veiktās prognozes rāda, ka banka četru gadu pārstrukturēšanas laikposmā atgūs savu rentabilitāti.

(45)

Lai pierādītu ekonomisko dzīvotspēju, Vācija pamatā iesniedza šādus skaitļus:

(46)

Vācija vēl paziņoja, ka pēc LBBW aprēķiniem bijušās Sachsen LB peļņa attiecībā pret pašu kapitālu, sākot ar 2009. gadu, būs […(> 8 %)] % un jaundibinātās Sachsen Bank peļņa attiecībā pret pašu kapitālu būs apmēram [… (> 15 %)] %.

(47)

Uzsākšanas lēmumā Komisija pauda bažas attiecībā uz likviditātes mehānismu, jo šķita, ka Sachsen LB tā rezultātā guva selektīvu priekšrocību, jo nebija ticams, ka ieguldītājs, kas rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, Sachsen LB būtu piešķīris kredītlīniju ar tādiem pašiem nosacījumiem kā banku kopfonds. Komisija tomēr neizslēdza iespēju, ka pasākums varētu būt ar kopējo tirgu saderīgs glābšanas atbalsts.

(48)

Komisija arī pārbaudīja, vai Sachsen LB pārdošana LBBW bija valsts atbalsts. Komisija apšaubīja, ka Saksijas brīvvalsts izturējās kā ieguldītājs, kas rīkojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, jo likvidācija izmaksu ziņā būtu bijusi izdevīgāka nekā pārdošana ar piešķirto garantiju, un uzskatīja, ka pārdošana tāpēc varēja ietvert atbalsta elementus Sachsen LB labā. Tomēr Komisijai nebija šaubu, ka pārdošanas cena būtu bijusi par zemu un tāpēc ietvertu atbalsta elementus pircēja (LBBW) labā. Komisija tomēr neizslēdza iespēju, ka garantija varētu būt ar kopējo tirgu saderīgs pārstrukturēšanas atbalsts, ja būtu izpildītas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19) (turpmāk tekstā: “pamatnostādnes”).

(49)

Trešā persona uzskata, ka Super-SIV piešķirtā garantija ir valsts atbalsts, LBBW ienākumu pieskaitīšana 2007. gadā Sachsen LB EUR 391 miljonu apmērā un gada zaudējumu pārņemšana EUR 641,6 miljonu apmērā tāpat ir valsts atbalsts, un pārdošanas cena, ko LBBW samaksāja īpašniekiem, pārsniedz Sachsen LB tirgus vērtību.

(50)

Pēc Vācijas domām banku kopfonda piešķirto likviditātes mehānismu sniegtu arī tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo samaksa, ko kopfonda bankas saņēma par Ormond Quay emitēto CP uzpirkšanu, esot virs tirgus samaksas un līdz ar to atbilstot tirgum. Turklāt banku kopfonds neizlīdzinātu iespējamos zaudējumus, kas rastos ārpusbilances ieguldījumu fonda turēto vērtspapīru (ABS) tirgus cenu svārstību rezultātā. Pat sarūkot tirgus vērtībai, saistību neizpildes risks esot ļoti niecīgs, un to vērtspapīru gadījumā, kuri tiktu turēti līdz termiņa beigām, būtu sagaidāmi tikai niecīgi zaudējumi.

(51)

Vācija arī norāda, ka bankas īstenojušas pasākumus galvenokārt tādēļ, lai novērstu, ka kādas citas federālās zemes bankas (“māsas bankas”) maksātnespējas dēļ iestātos vispārēja banku krīze. Tās uzskatīja, ka risks, ko radīja CP iegāde, bija mazāks par risku, kas rastos, ka būtu jāpārvar Sachsen LB maksātnespēja, galvenokārt tajā gadījumā, ja tiktu izmantota ieguldījumu apdrošināšanas sistēma. Turklāt Vācija norāda uz to, ka tirgus kritērijus teorētiski varētu noteikt arī tad, ja tirgus ir sabrucis.

(52)

Ja Komisija uzskatītu, ka likviditātes mehānisms ietver atbalsta elementus, tad pēc Vācijas uzskata šo mehānismu katrā gadījumā varētu uzskatīt par glābšanas atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo kopfonda iegādātie CP esot pielīdzināmi pasākumam aizdevuma formā, kas nav strukturāls un kura termiņš ir seši mēneši.

(53)

Pēc Vācijas uzskata Saksijas brīvvalsts, pārdodot Sachsen LB, izturējās kā tirgus ekonomikas pārdevējs. Pārdošanas cena esot sarunu ar vairākiem iespējamiem pircējiem rezultāts un tās pamatā esot uzņēmuma novērtējumi, ko veica revidentu sabiedrības saskaņā ar atzītiem principiem, tā ka tā atspoguļo Sachsen LB patieso tirgus vērtību. Pat ņemot vērā saistības, kas izriet no Super-SIV piešķirtās garantijas EUR 2,75 miljardu apmērā, Sachsen LB īpašnieki esot panākuši kopumā pozitīvu Sachsen LB pārdošanas cenu.

(54)

Vācija atkārto, ka esot piemēroti trīs dažādi pieņēmumi, lai novērtētu ar Super-SIV garantiju saistīto risku. Pirmajā pieņēmumā, izmantojot novērtējumu pēc tirgus cenas 2007. gada 30. novembrī, iespējamie zaudējumi, pārdodot ieguldījumus, šajā dienā sasniedz summu EUR […] miljardi. Šā novērtējuma pēc tirgus cenas rezultātus tomēr izkropļo fakts, ka šajā brīdī nepastāvēja tāda veida ieguldījumu tirgus, kā arī nepastāvēja nolūks steidzamā kārtā pārdot šīs kapitāla tirgus pozīcijas, jo tās bija jātur līdz termiņa beigām. Saskaņā ar otro pieņēmumu, kas balstās uz iespējamās makroekonomiskās attīstības modelētiem novērtējumiem, aprēķināja gaidāmos zaudējumus trīs scenāriju gadījumā. Saskaņā ar to sagaidāmie zaudējumi sasniedza EUR […(> 800)] miljonus (“sliktākais gadījums”), EUR […(< 500)] miljonus (“pamata gadījums”) un EUR […(< 200)] miljonus (“labākais gadījums”). Šo vērtējuma pieņēmumu LBBW un Sachsen LB izstrādāja uz pastāvošo iekšējo modeļu pamata. Trešais pieņēmums balstījās uz pamatā esošo aktīvu reitingu. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju gandrīz visiem vērtspapīriem portfelī ir AAA reitings (20), un nevienam no šiem vērtspapīriem reitinga aģentūru pārbaudēs nav samazināts vērtējums. Pie saistību neizpildes varbūtības, kas tuva nullei, ar AAA novērtētajiem vērtspapīriem portfeļa sagaidāmie zaudējumi tāpat vienādi ar nulli.

(55)

Vācija apgalvo, ka garantija EUR 2,75 miljardu apmērā esot iesaistīto personu sarunu rezultāts, turklāt LBBW garantiju vēlējās pēc iespējas lielāku, lai ierobežotu pašas atbildību, savukārt Saksijas brīvvalsts mēģināja garantiju padarīt pēc iespējas mazāku.

(56)

Vācija norāda uz to, ka visu trīs pieņēmumu rezultāti bija pieejami uz sarunu laiku. Sarunu dalībnieki vienojās par modelēto novērtējumu (t. i., otro pieņēmumu) kā piemērotu veidu, lai novērtētu garantijas segtos riskus.

(57)

Vācija ir iesniegusi aprēķinus dažādiem scenārijiem, lai norādītu, ka īpašnieki, pat piemērojot garantiju “pamata gadījumā”, bankas pārdošanas rezultātā būtu panākuši labvēlīgu cenu. Komisijas pastāvīgā prakse esot balstīties uz “pamata gadījumu”, nevis uz nelabvēlīgāku scenāriju (21).

(58)

Ja Komisija uzskatītu, ka bankas pārdošana ietver atbalsta elementus, tad pēc Vācijas uzskata to katrā gadījumā saskaņā ar pamatnostādnēm varētu uzskatīt par pārstrukturēšanas atbalstu, kas saderīgs ar kopējo tirgu.

(59)

Šim nolūkam LBBW ir iesniegusi minēto pārstrukturēšanas plānu, kurā paredzēts tas, kā ir jāatjauno Sachsen LB rentabilitāte. Vācija apgalvo, ka plānā ir iekļauti vairāki iekšēji pasākumi, piemēram, darbinieku skaita samazināšana, pasākumi riska pārvaldības uzlabošanai, uzņēmuma daļu integrācija LBBW un elektroniskās datu apstrādes standartizācija. Skaidrs biznesa plāna mērķis ir arī samazināt Sachsen LB atkarību no ienākumiem, kas tiek gūti kapitāla tirgū, jo īpaši darbības jomās “Aktīvu pārvaldība/Strukturētie produkti”.

(60)

Vācija arī apgalvo, ka vairāku simtu miljonu euro ieguldījumam, ko LBBW samaksāja par Sachsen LB, ir jāatmaksājas un ka LBBW tāpēc darīs visu iespējamo, lai atjaunotu Sachsen LB ilgtermiņa rentabilitāti.

(61)

Attiecībā uz savu ieguldījumu Vācija uzskata, ka LBBW un citas bankas veikušas ievērojamus pašu maksājumus kopumā EUR […(apmēram 30)] miljardu vērtībā un ka līdz ar to ir izpildīti pamatnostādņu nosacījumi. Summa EUR […(apmēram 30)] miljardu apmērā veidojas no izmaksām, izveidojot Super-SIV (EUR […] miljoni), integrējot Sachsen LB (EUR […] miljoni) un finansējot portfeli 2 (EUR 17,5 miljardi) un portfeli 1 (EUR 11,8 miljardi).

(62)

Visbeidzot, pēc Vācijas uzskata par svarīgu kompensāciju jāuzskata tas, ka iepriekšējie īpašnieki Sachsen LB pārdeva LBBW. Ar pārdošanu tiek uzsvērta kopīgā vēlme pārstrukturēt banku ilgtermiņā. Uzņēmumu, kas atrodas grūtībās, pārdošana esot svarīgs pirmais solis ceļā uz to ilgstošu pārstrukturēšanu. Vispār varot pieņemt, ka uzņēmums, kuru kontrolē liela un pazīstama Vācijas banka, ar lielu varbūtību kļūs rentabls un ka tas nodrošinās to, ka uzņēmumam vairs nebūs vajadzīgs valsts atbalsts. Pārdošana tāpēc būšot Sachsen LB pārstrukturēšanas centrālais elements.

(63)

Turklāt neviens konkurents nav iesniedzis piezīmes par Komisijas uzsākšanas lēmumu. Pēc citu konkurentu uzskata bankas pārdošana tātad nekropļojot konkurenci.

(64)

Vācija, savstarpēji vienojoties ar LBBW (atbalsta saņēmēja Sachsen LB vārdā), piedāvājusi šādas saistības (22).

(65)

Vācija ir apstiprinājusi, ka […]. Vācija apgalvo, ka saimnieciskā darbība ir rentabla un nekādā veidā nav saistīta ar paaugstināta riska kredītu krīzi, kuras cēlonis ir pastiprināta kredītu piešķiršana maksātnespējīgākiem kredītņēmējiem ar zemākiem ienākumiem un sliktāku kredītreitingu nekā pirmšķirīgiem kredītņēmējiem.

(66)

Turklāt Vācija apstiprinājusi, ka […] (25).

(67)

Attiecībā uz trešās personas piezīmēm Vācija norādīja, ka garantija Super-SIV nav valsts atbalsts, jo Sachsen LB īpašnieki, pat ņemot vērā iespējamās saistības, kas izriet no Super-SIV piešķirtās garantijas EUR 2,75 miljardu apmērā, kopumā panākuši labvēlīgu Sachsen LB pārdošanas cenu, un ka LBBW uzskatīja, ka peļņas piešķīrums, kuru tā 2007. gadā samaksāja Sachsen LB, un LBBW iepriekš veiktais maksājums EUR 250 miljonu apmērā skaidrā naudā veido daļu no pārdošanas cenas un ka pārdošanas cena, ko LBBW samaksāja īpašniekiem, līdz ar to atbilstot Sachsen LB tirgus cenai. Vācija uzsver, ka citas zaudējumu kompensācijas, kas pārsniegtu peļņas piešķīrumu EUR 391 miljona apmērā, kuru LBBW samaksāja 2007. gadā Sachsen LB, nav samaksātas.

(68)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(69)

Komisija cieši turas pie uzsākšanas lēmumā paustā viedokļa, ka nevienu no abām finanšu atbalsta darbībām nav veicis tirgus ekonomikas ieguldītājs un līdz ar to abi pasākumi ir valsts atbalsts.

(70)

Saistībā ar to jānorāda, ka Komisija jau savā uzsākšanas lēmumā neizvirzīja aizdomas no konkurences tiesību viedokļa pret refinansēšanu, izmantojot LBBW un banku kopfondu. Tās apsvērumi šajā sakarā sīkāk izskaidroti apakšpunkta beigās.

(71)

DekaBank, kā arī vairums federālo zemju banku, ir publisko tiesību subjekti. DekaBank īpašnieki ir federālo zemju bankas (50 %) un reģionālās krājbanku apvienības (50 %). Federālo zemju bankas visā visumā atrodas federālo zemju un attiecīgo reģionālo krājbanku apvienību īpašumā. Sachsen LB banku kopfonda piešķirtā kredītlīnija EUR 17,1 miljardu apmērā līdz ar to jāpieskaita valstij, un to var uzskatīt par “valsts vai no valsts līdzekļiem nodrošinātu pasākumu” EK līguma 87. panta 1. punktā lietotajā nozīmē (26). Priekšrokas došana, piešķirot valsts līdzekļus, Sachsen LB pārrobežu un starptautiskās darbības dēļ turklāt ietekmētu konkurenci banku nozarē un iespaidotu Kopienas iekšējo tirdzniecību.

(72)

Turklāt Komisija konstatē, ka Sachsen LB darbojas starptautiskā mērogā, tā ka priekšrokas došana, piešķirot valsts līdzekļus, ietekmētu konkurenci banku nozarē un iespaidotu tirdzniecību Kopienas iekšienē (27).

(73)

Vācija apstrīd, ka Sachsen LB no pasākuma gūst selektīvu priekšrocību. Komisija atgādina, ka jebkurš ar valsts līdzekļiem finansēts atbalsts, ar kuru kādam uzņēmumam tiek dota priekšrocība, saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu parasti ir valsts atbalsts, izņemot gadījumu, kad normālos tirgus ekonomikas apstākļos strādājošs ieguldītājs tāpat būtu veicis šādu pasākumu. Lai varētu izslēgt valsts atbalsta elementus, banku kopfonda lēmumam piešķirt attiecīgo likviditāti ir jāatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Tāpēc jāizvērtē, vai tirgus ekonomikas ieguldītājs Sachsen LB kredītlīniju piešķirtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā banku kopfonds.

(74)

Komisija konstatē, ka kopfonda līguma noslēgšanas laikā vairs praktiski nepastāvēja pieprasījums pēc hipotekāri nodrošinātiem CP un līdz ar to nepastāvēja šāda veida ieguldījumu tirgus. Šāds pieprasījuma vājums tomēr nenozīmē, ka nav tirgus kritēriju. Tirgus kritērijs vienkārši bija tas, ka attiecīgajiem CP toreiz nebija piemērotas ekonomiskas vērtības, kas nozīmē, ka par Ormond Quay emitētajiem CP nebija nekādas ekonomiskas intereses, lai arī tiem bija piešķirts AAA reitings, par tiem bija samaksāts atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un tiem bija tikai niecīgs saistību neizpildes risks. Tāpēc Komisija secina, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs Sachsen LB nebūtu piešķīris likviditātes mehānismu. Šis pasākums tātad ir valsts atbalsts.

(75)

Vācija apstrīd, ka Sachsen LB pārdošana LBBW varētu veidot valsts atbalstu. Komisija paliek pie sava viedokļa, ka Saksijas brīvvalsts, pārdodot Sachsen LB, neizturējās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs. Sachsen LB pārdošana LBBW divējādā ziņā varēja ietvert valsts atbalstu. Pirmkārt, atbalsts par labu pircējam (t. i., LBBW), ja tika pieņemta pārāk zema pirkšanas cena, un, otrkārt, atbalsts par labu Sachsen LB, ja likvidācija izmaksu ziņā būtu bijusi izdevīgāka nekā pārdošana ar piešķirto garantiju.

(76)

Komisija uzskata, ka LBBW samaksātā pirkšanas cena atbilst Sachsen LB tirgus vērtībai, un konstatē, ka Saksijas brīvvalsts risināja sarunas ar vairākiem iespējamiem pircējiem un beidzot nolēma Sachsen LB pārdot LBBW. Komisija norāda uz to, ka pirkšanas cena ir tirgus cena, ja pārdošana notiek atklātas un ar papildu nosacījumiem nesaistītas konkursa procedūras veidā un aktīvus saņem visvairāk piedāvājušais vai vienīgais piedāvātājs. Lai arī atbilstoši procedūrai organizēta konkursa gadījumā valsts atbalsta esamību var izslēgt, atteikšanās no konkursa automātiski nenozīmē, ka ir konstatējams valsts atbalsts. Šajā gadījumā pirkuma līguma puses nolēma likt veikt Sachsen LB novērtējumu uz 2007. gada 31. decembri, pieņemot, ka finanšu tirgus tad būs stabilizējies un varēs veikt “normālāku” tirgus novērtējumu. Lai arī šāds vērtējums automātiski neizslēdz valsts atbalsta elementus, Komisijai apskatāmajā lietā nebija pierādījumu, kas apšaubītu attiecīgā darījuma tirgus orientāciju. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisijai nav pamata pieņemt, ka uzņēmums pārdots zem tirgus cenas. Kā 37. punktā paskaidrots, Sachsen LB vērtība 2007. gada decembrī tika novērtēta EUR 328 miljonu (28) apmērā; tā ir LBBW samaksātā pirkšanas cena. Turklāt oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā neviena trešā persona ar savām piezīmēm nav apšaubījusi pirkšanas cenas piemērotību, un Komisijai nav zināma neviena trešā persona, kas būtu bijusi ieinteresēta Sachsen LB iegādē un būtu bijusi gatava piedāvāt augstāku cenu. Tāpēc Komisija paliek pie sava viedokļa, ka banka tika pārdota par tirgus cenu un LBBW Sachsen LB pārdošanas gaitā nesaņēma valsts atbalstu.

(77)

Turklāt Komisija pārbaudīja, vai Sachsen LB radās priekšrocība no tā, ka likvidācija izmaksu ziņā būtu bijusi izdevīgāka nekā pārdošana ar piešķirto garantiju. Komisija nevarēja apliecināt, ka Saksijas brīvvalsts guvusi labvēlīgu pārdošanas cenu, t. i., pārdošanas cenu, kas pārsniedz Saksijas brīvvalsts piešķirtos līdzekļus. Lai arī nav apstrīdams, ka ar sākotnējo 2007. gada augusta pirkšanas līgumu, kura rezultātā LBBW bija jāsamaksā Sachsen LB vismaz EUR 300 miljoni, kā arī jāveic kompensācijas maksājums skaidrā naudā, tika panākta labvēlīga pirkšanas cena, pēc sarunām decembrī tā tāda nebija, jo Saksijas brīvvalsts piešķīra garantiju EUR 2,75 miljardu apmērā un par to saņēma […] % no pārdošanas cenas EUR 328 miljoni (t. i., EUR […] miljonus) skaidrā naudā papildus ieņēmumiem no piešķiršanas noteikuma (ar uzskaites vērtību EUR […(> 90)] miljoni) (29).

(78)

Izmeklēšanas rezultātā nemainījās Komisijas viedoklis, ka īpašnieki likvidācijas izmaksu un pārdošanas ar garantiju izmaksu pretnostatīšanas gadījumā neņemtu vērā 2007. gada augustā veikto kompensācijas maksājumu skaidrā naudā EUR 250 miljonu apmērā, jo šī summa netiktu atdota atpakaļ, ja pārdošana nenotiktu. Citiem vārdiem sakot, tā kā Sachsen LB agrākajiem īpašniekiem nebija pienākums atmaksāt LBBW šo iepriekš veikto kompensācijas maksājumu, ja pārdošana nenotiktu, tirgus ekonomikas ieguldītājs šo kompensācijas maksājumu hipotētiskā situācijā neuzskatītu par papildu izmaksu.

(79)

Komisijai bija jāpārbauda, vai izmaksas, kas Sachsen LB rodas garantijas piešķiršanas gaitā, pārsniedz Sachsen LB pārdošanas cenu. Tas būtu tā vismaz tajā gadījumā, ja sagaidāmo zaudējumu vērtība kopā ar garantiju EUR 2,75 miljardu apmērā būtu lielāka par saņemtajiem EUR […] miljoniem (papildus piešķiršanas noteikumiem, kas varētu sasniegt uzskaites vērtību EUR […] miljoni).

(80)

Vācija novērtēja sagaidāmos zaudējumus saistībā ar garantiju ar apmēram EUR […(> 800)] miljoniem (“sliktais gadījums”), EUR […(< 500)] miljoniem (“pamata gadījums”) un EUR […(< 200)] miljoniem (“labākais gadījums”). Komisijas šaubas, ka ar LBBW izmantoto modeli sagaidāmo zaudējumu noteikšanai saistībā ar garantiju patiešām pilnībā tiek ņemti vērā garantijā iekļautie atbalsta elementi, netika izkliedētas. Komisija norāda uz to, ka atbilstīgi tiesu praksei grūtībās nonākušam uzņēmumam piešķirtās garantijas atbalsta elements var būt tikpat augsts kā summa, kas ar garantiju tiek efektīvi segta (šajā gadījumā tātad EUR 2,75 miljardi). Turklāt Komisija uzsver, ka Saksijas brīvvalsts pat “pamata gadījumā”, kurā pieņem, ka tirgi atgūsies ātri, sagaidāmo zaudējumu dēļ būtu panākusi nelabvēlīgu pirkšanas cenu.

(81)

Turpmāk pārbaudē apstiprinājās Komisijas pieņēmums, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs šādos neskaidros apstākļos rēķinātos vismaz ar “sliktā gadījuma” scenāriju ar sagaidāmiem zaudējumiem EUR […(> 800)] miljonu apmērā. Komisija norāda uz to, ka tās secinājums saskan ar agrāko Bankgesellschaft Berlin  (30) gadījumu. Pretēji Vācijas uzskatam “pamata gadījuma” scenārija pieņemšana turklāt neatbilst ierastajai praksei (31).

(82)

Komisija tomēr atzīst, ka izņēmuma gadījumos tirgus ekonomikas ieguldītājs var pieņemt negatīvu pirkšanas cenu, proti, tad, ja likvidācijas izmaksas, kas jāsedz pārdevējam, būtu augstākas. Likvidācijas izmaksu aprēķinam var ņemt vērā tikai tās saistības, kuras apņemtos tirgus ekonomikas ieguldītājs (32). Izslēgtas ir saistības valsts atbalsta ietvaros, jo tās nepārņemtu tirgus ekonomikas ieguldītājs (33). Garantijas devēja atbildība ir šāda vērā neņemama saistība (34). Komisija uzskata, ka šeit runa ir par pastāvošu atbalstu, un ir ierosinājusi atbilstošus pasākumus tā likvidēšanai (35). Garantijas devēja atbildības laikā radušās iespējamās izmaksas Saksijas brīvvalsts savā tirgus ekonomikas ieguldītāja lomā, pārdodot Sachsen LB, nevar atzīt par spēkā esošām. Vācija nenosauca citas saistības, kuras tirgus ekonomikas ieguldītājs varētu ņemt vērā, nosakot likvidācijas izmaksas.

(83)

Komisija apstiprina, ka tā nevar pieņemt Vācijas apgalvojumu, ka pašu kapitāla zaudējumi EUR 880 miljonu apmērā joprojām attiecas uz Saksijas brīvvalsti, jo tā Sachsen LB jau ir pārdevusi un ar šiem zaudējumiem neņemtu vērā iespējamos likvidācijas gaitā radušos zaudējumus, bet gan tikai papildus radušās izmaksas.

(84)

Komisija pieņem zināšanai, ka Saksijas brīvvalsts kā viens no īpašniekiem piešķīrusi visu garantiju un citi īpašnieki garantijā nav devuši nekādus līdzekļus. Kā atlīdzību par garantiju, kas labākajā (lai arī maz ticamā) gadījumā ir vismaz EUR […] miljoni un varētu sasniegt EUR 2,75 miljardus, Saksijas brīvvalsts ar Sachsen LB pārdošanu ieguva tikai EUR […] miljonus.

(85)

Komisija tāpēc nonāk pie secinājuma, ka Saksijas brīvvalsts Sachsen LB pārdevusi par negatīvu pirkšanas cenu un līdz ar to piešķīrusi Sachsen LB valsts atbalstu.

(86)

Komisijai neradās bažas par konkurenci attiecībā uz Super-SIV refinansēšanu, ko īstenoja LBBW un citas federālo zemju bankas, un Komisija pēc izmeklēšanas procedūras beigām paliek pie sava viedokļa, ka šis pasākums nav valsts atbalsts.

(87)

Super-SIV izveidošana nepārprotami ir saistīta ar Sachsen LB pārstrukturēšanu un tās pārdošanu LBBW. Bez Super-SIV Sachsen LB būtu jāsedz zaudējumi pēc tirgus vērtības EUR […(0,5–1,5)] miljardu apmērā. Super-SIV izveidošana līdz ar to ir cieši saistīta ar Sachsen LB pārstrukturēšanu un pārdošanu. Ar LBBW samaksāto pirkšanas cenu un bankas vērtības novērtējumu ņem vērā jau izveidoto Super-SIV un LBBW un federālo zemju banku piešķirto likviditāti.

(88)

Tomēr Super-SIV refinansēšana būtu valsts atbalsts, ja LBBW un citas federālo zemju bankas būtu saņēmušas nesamērīgi augstu atlīdzību par piešķirto likviditāti un ja LBBW un citas federālo zemju bankas, piešķirot likviditāti Super-SIV, nebūtu rīkojušās kā tirgus ekonomikas ieguldītāji.

(89)

Likviditātes un refinansēšanas līdzekļu piešķiršana pieder pie bankas pamatdarbības. Bankas tirgus dalībnieku rīcībā nodod likviditāti, kuru tās savukārt refinansē, saņemot līdzīgas summas. Atkarībā no bankas aktīvu un pasīvu struktūras katra banka izvēlas sev piemērotu refinansēšanas stratēģiju (attiecībā uz aktīvu termiņu un izcelsmi), lai samazinātu refinansēšanas kopējās izmaksas un ar tām saistītos riskus ierobežotu līdz minimumam. Refinansēšanas gaitā saistību termiņi var saīsināties vai pagarināties, var vienoties par mazākām procentu likmēm jaunajām saistībām vai vienoties par šo dažādo iespēju kombināciju. No starpības starp ienākumiem no (piemēram, ilgtermiņa) likviditātes piešķiršanas un (piemēram, īstermiņa) kredītu izmaksām rodas iespēja gūt peļņu.

(90)

Komisija uzskata, ka LBBW un citām federālo zemju bankām nav radusies nekāda priekšrocība, piešķirot Super-SIV nepieciešamo likviditāti. Ņemot vērā daudzās ieguldījumu iespējas vietējos un starptautiskos kapitāla tirgos, LBBW un federālo zemju bankas Super-SIV rīcībā nodoto likviditāti neapšaubāmi varēja arī citādi ieguldīt. Refinansējot Super-SIV, to kopējais refinansēšanas līmenis līdz ar to nepaaugstinājās. Turklāt refinansēšanas rezultātā negūst virs faktiskās tirgus vērtības esošu ienesīgumu, jo it īpaši par valsts garantijas nodrošināto zemāko risku tika maksāta nodeva. Super-SIV mērķis ir portfeli turēt līdz to termiņam. Peļņa rodas, atmaksājot portfeļa vērtspapīru pamatā esošos aktīvus to atšķirīgajos termiņos. Tomēr tika panākta vienošanās, ka peļņa no Super-SIV tiek izmantota tikai tam, lai maksātu garantijas nodevu, kas Saksijas brīvvalstij pienākas no Super-SIV, Super-SIV administratīvās nodevas un piemērotu atlīdzību LBBW un citām federālo zemju bankām par to, ka tās piešķīra Super-SIV refinansēšanai nepieciešamo likviditāti.

(91)

Komisija uzskata, ka LBBW un citu federālo zemju banku veiktā likviditātes piešķiršana Super-SIV notika ar tirgus nosacījumiem un tirgus ekonomikas ieguldītājs, kas būtu atradies šo kredītiestāžu situācijā, būtu rīkojies tāpat, tā ka valsts atbalsta apmērs saistībā ar Super-SIV nepaaugstinājās. Kā iepriekš paskaidrots, bankas saņēma no SIV peļņas piemērotu atlīdzību. Turklāt strukturētie portfeļa ieguldījumi EUR 17,5 miljardu vērtībā tika pārskaitīti uz Super-SIV un tie bija jātur līdz termiņa beigām. Izšķirošais kritērijs, lai noteiktu ar šo pārskaitīšanu saistītos riskus, līdz ar to ir saistību neizpilde termiņa beigās, nevis zaudējumi pēc tirgus cenas saistībā ar to, ka uz laiku tirgus bija sabrucis. Sagaidāmie zaudējumi (saistību neizpildes risks) “sliktā gadījumā” tika novērtēti ar EUR […(> 800)] miljoniem, tā ka LBBW rīcībā vēl bija rezerve EUR […] miljardu apmērā. No uzņēmēju viedokļa risku, kam bija pakļauta LBBW un citas federālo zemju bankas, var uzskatīti tādēļ par ierobežotu; tas attiecas arī uz risku, kuru valsts pārņēma papildus Saksijas brīvvalsts garantijai EUR 2,75 miljardu apmērā. Tā kā LBBW un citām federālo zemju bankām tika maksāti tirgum raksturīgi procenti, šajā ļoti īpašajā gadījumā nav iemeslu uzskatīt, ka refinansēšana notikusi, neievērojot tirgus ekonomikas principus.

(92)

Turklāt Super-SIV refinansēšana, izmantojot LBBW un federālo zemju bankas, nav salīdzināma ar pirmo pasākumu, kas ir atbalsts Sachsen LB labā. Tirgus apstākļi 2007. gada decembrī salīdzinājumā ar 2007. gada augustu bija ievērojami mainījušies. 2007. gada augustā būtībā vairs nebija ieguldītāju, kas būtu gatavi ieguldīt tādā ārpusbilances ieguldījumu fondā kā Super-SIV. Banku kopfonda pārņemtais risks pret atlīdzību […] bāzes punktu vērtībā, ņemot vērā faktu, ka šajā laikā tiešām vairs nebija interesentu, kas ieguldītu šajos ārpusbilances ieguldījumu fondos, nav atbilstošs tirgum. Turpretim decembrī ieguldītāji, ņemot vērā uzlabojušos tirgus apstākļus, atkal pirka parādzīmju CP. Turklāt Super-SIV mērķis bija fondā iekļautos portfeļus turēt līdz termiņa beigām, tajā pašā laikā kopfonda bankas pirka CP ar ierobežotu termiņu un par kuriem droši var teikt, ka tos neturēja līdz vērtspapīru termiņa beigām. Kopfonda līguma ietvaros piešķirtā atlīdzība bija ļoti niecīga, tā ka ieguldītāji, sākot ar 2007. gada oktobri, atkal pirka CP arī neatkarīgi no kopfonda līguma. Tirgus atdzīvošanās nozīmēja, ka ieguldītāji atkal interesējās par vērtspapīriem, kaut arī viņi nebija gatavi maksāt nominālvērtību. Ņemot vērā lēsto saistību neizpildes risku, var secināt, ka refinansēšana, izmantojot LBBW un citas federālo zemju bankas, tirgus ekonomikas ieguldītājam, kas būtu atradies tādā pašā situācijā kā šīs kredītiestādes, būtu bijusi pieņemama un tāpēc tā nebija valsts atbalsts, kas pārsniedz Saksijas brīvvalsts nodrošināto garantiju. Šo iemeslu dēļ Komisija secina, ka Super-SIV refinansēšana neietvēra papildu valsts atbalstu.

(93)

Kā Komisija uzskata, šos pasākumus, kas, kā iepriekš paskaidrots, ir valsts atbalsts, var atzīt par saderīgiem ar kopējo tirgu, tikai pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, jo visi citi šī panta noteikumi nepārprotami nav piemērojami.

(94)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalsts, kas novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, ir saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija tomēr vēlētos vispirms norādīt uz to, ka Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa ir uzsvērusi, ka EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts piemērojams ierobežoti, proti, tādējādi, ka atbalsts nedrīkst nākt par labu tikai vienam uzņēmumam vai vienai tautsaimniecības nozarei, bet tam jānovērš traucējums visā kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi, ka apskatāmo tautsaimniecības traucējumu nenovērš ar atbalstu, kura mērķis ir “novērst kāda atsevišķa atbalsta saņēmēja […], nevis visas tautsaimniecības nozares grūtības”. Turklāt Komisija līdz šim nevienā gadījumā, kas attiecas uz grūtībās nonākušām bankām, vēl nekad nav balstījusies uz šo EK līguma noteikumu.

(95)

Izmeklēšanas gaitā apstiprinājās Komisijas novērojums, ka Sachsen LB problēmu cēlonis ir īpaši, ar uzņēmumu saistīti notikumi. Turklāt Vācijas iesniegtā informācija nav pārliecinājusi Komisiju, ka no Sachsen LB bankrota izrietošās sistēmiskās sekas varētu sasniegt tādus apmērus, kas būtu “nopietns traucējums Vācijas tautsaimniecībā” 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē (36). Tāpēc šās lietas pamatā ir Sachsen LB īpašās problēmas, tā ka ir nepieciešami mērķorientēti atbalsta pasākumi, kurus var veikt saskaņā ar noteikumiem par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tāpēc Komisija neredz iemeslus, kāpēc apskatāmie pasākumi būtu jāpaziņo par saderīgiem ar kopējo tirgu uz EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata.

(96)

Kā Komisija uzskata, Sachsen LB saskaņā ar pamatnostādņu 9. punktu bez banku kopfonda likviditātes mehānisma un iepriekš veiktā naudas maksājuma EUR 250 miljonu apmērā ar lielu varbūtību nebūtu spējusi daudz ilgāk izturēt likviditātes krīzi. Draudošie zaudējumi būtu izraisījuši pie bankas slēgšanu, līdz ar to ir izpildīti pamatnostādņu 10. punkta c) apakšpunkta nosacījumi. Vācija šo jau ievada sākumā pārstāvēto viedokli nav apstrīdējusi.

(97)

Izmeklēšanas gaitā apstiprinājās Komisijas uzsākšanas lēmumā paustais uzskats, ka pirmo (nevis otro) pasākumu var uzskatīt par glābšanas atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, un ka tas atbilst visiem, un jo īpaši turpmāk paskaidrotajiem pamatnostādņu 25. punkta noteikumiem.

(98)

Glābšanas atbalstiem jāatbilst pamatnostādņu 25. punkta a) apakšpunkta priekšnoteikumam, saskaņā ar kuru glābšanas atbalsts jāpiešķir aizdevuma galvojumu vai aizdevuma veidā un uz aizdevuma atmaksāšanu un galvojumu attiecas, lielākais, sešu mēnešu termiņš, skaitot no dienas, kad uzņēmums saņēma pirmo maksājumu (37).

(99)

Šajā lietā banku kopfonds ar Ormond Quay emitēto CP iegādi Sachsen LB rīcībā nodeva likviditātes mehānismu. Attiecībā uz Vācijas apgalvojumu, ka pamatā esošo kapitāla tirgus pozīciju saistību neizpildes risku joprojām uzņemas Sachsen LB, likviditātes mehānismu var uzskatīt par sešu mēnešu norēķinu konta kredītu EUR 17,1 miljarda apmērā. Citiem vārdiem sakot, likviditātes piešķiršana ir salīdzināma ar banku kopfonda kredītu Sachsen LB. Turklāt atbalstam ir termiņš un piešķirtā likviditāte tiek atmaksāta atpakaļ laika posmā, kas ir mazāks nekā seši mēneši, skaitot no dienas, kad uzņēmums saņēma pirmo maksājumu. Pasākumā nav iekļauts struktūrelements, pasākums izpaužas vienīgi kā likviditātes piešķiršana un tas ir atgriezenisks, jo tas ir atbalsta pasākums, kas ir ierobežots uz sešiem mēnešiem.

(100)

Turklāt ar likviditātes mehānismu netiek pazeminātas Sachsen LB refinansēšanas izmaksas līdz līmenim, kas būtu zemāks par parasto tirgus likmi. Kā minēts 21. un 22. punktā, Sachsen LB samaksāja atlīdzību pēc EURIBOR, kas 2007. gada 6. augustā sasniedza 4,112 (38), plus […] bāzes punkti, t. i., tika samaksāta atlīdzība […] apmērā, kas līdz ar to bija virs atskaites procentu likmes Vācijai 4,62 (2007. gada augusts).

(101)

Saskaņā ar 25. punkta d) apakšpunktu glābšanas atbalsta lielums jāierobežo ar summu, kas nepieciešama uzņēmuma darbības turpināšanai to sešu mēnešu laikā, kuriem atbalstu piešķīra. Komisija šajā sakarībā norāda uz to, ka banku kopfonda iepirkuma pienākums attiecās tikai uz CP, kurus nevarēja izvietot tirgū. Banku kopfondam tātad bija pienākums pirkt tos Ormond Quay emitētos CP, kurus nebija iespējams pārdot citiem ieguldītājiem, bet tikai kopfonda bankām. Pamatojoties uz to, Komisija secina, ka likviditātes mehānisma piešķiršana bija Sachsen LB darbības turpināšanai nepieciešamais minimums.

(102)

Tā kā CP termiņš nedrīkstēja pārsniegt mēnesi, katru mēnesi tika emitēti jauni CP. Sākot ar 2007. gada oktobri, vairāki ieguldītāji (galvenokārt […(bankas, kas pieder valstij)]) tomēr atkal pirka CP, kas bija izvietoti tirgū un līdz ar to nebija saistīti ar kopfonda līgumu, tādējādi kopfonda līgumam zaudējot savu sākotnējo nozīmi.

(103)

Saskaņā ar pamatnostādņu 25. punkta b) apakšpunktu glābšanas atbalstu var pamatot arī ar nopietniem sociāliem iemesliem, tam tomēr nedrīkst būt pārmērīgi nelabvēlīga blakus ietekme uz citām dalībvalstīm. Apskatāmo pasākumu var pamatot ar nopietnām sociālām grūtībām, jo, neīstenojot šo pasākumu, Sachsen LB būtu jālikvidē, kas būtu saistīts ar ievērojamu darbinieku skaita samazināšanu. Pasākumam nav pārmērīgi nelabvēlīga blakus ietekme uz citām dalībvalstīm, jo banka atbilstoši kopfonda līguma finansiālajiem nosacījumiem nespēj agresīvi strādāt tirgū.

(104)

Vienreizējā atbalsta princips ir izpildīts, jo Sachsen LB līdz šim nav piešķirts ne glābšanas, ne pārstrukturēšanas atbalsts.

(105)

Uz izmeklēšanas rezultātu pamata Komisija varēja secināt, ka otro pasākumu, kas nav glābšanas atbalsts, var uzskatīt par pārstrukturēšanas atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas atbilst visiem pamatnostādņu priekšnoteikumiem.

(106)

Izmeklēšanā vispirms tika apstiprināts, ka pārstrukturēšanas rezultātā tiek atjaunota Sachsen LB ilgtermiņa rentabilitāte. Kā uzskata Komisija, Sachsen LB pārdošanai LBBW ir izšķiroša nozīme radušos grūtību risināšanai un bankas pozitīvai saimnieciskai attīstībai LBBW grupas iekšienē. LBBW Sachsen LB jauno biznesa modeli jau veiksmīgi varēja ieviest Reinzemē-Pfalcā. Turklāt Vācija norādīja uz to, ka Sachsen Bank peļņa attiecībā pret pašu kapitālu sasniegs to peļņas līmeni, kuru gūst konkurenti privātajā ekonomikā.

(107)

Turklāt izmeklēšanā tika apstiprināts, ka LBBW uzsākusi Saksijā izvietoto bankas darbības jomu reorganizāciju un atteikusies no zaudējumus nesošām darbības jomām Saksijā, jo Saksijā vairs netiek veikti strukturēto ieguldījumu darījumi.

(108)

Jaunais LBBW saimnieciskās darbības modelis liecina, pirmkārt, ka tiks samazināta agrākās Sachsen LB saimnieciskā darbība un tā koncentrēsies uz banku pakalpojumiem uzņēmumiem un privātklientiem Saksijā un kaimiņu reģionos, savukārt galvenie uzdevumi tiks integrēti LBBW, kurus tā īstenos turpmāk. Kā Komisija uzskata, Sachsen LB koncentrēšanās uz uzņēmumiem un turīgiem privātklientiem, kā izriet no iesniegtajiem dokumentiem, ir ilgtspējīgs saimnieciskās darbības modelis. Šīs saimnieciskās darbības papildina krājbanku saimnieciskās darbības modeli; LBBW jau Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā varēja pierādīt šī modeļa ilgtspēju. Komisija pārbaudīja pamatā esošo tirgus attīstības prognozi un konstatēja, ka tā ir reālistiska; lēstie ienākumi pēc Komisijas uzskata ir īstenojami. Atbilstoši iepriekš izklāstītajiem rezultātiem Sachsen Bank jāspēj pašas spēkiem nostiprināties Saksijas un pārrobežu finanšu tirgū. Otrkārt, kā izriet no izsmeļoša to konjunktūras apstākļu attēlojuma, kuru rezultātā banka nonāca grūtībās, kapitāla tirgus darījumu un darījumu pašu vārdā pārcelšana uz LBBW un pārstrukturēšanas plānā paredzētā Sachsen LB Europe uzņēmējdarbības samazināšana ir obligāti nepieciešama, lai neatkārtotos pagātnes kļūdas.

(109)

Papildus Komisija pieņem zināšanai, ka pārstrukturēšanas plānā Sachsen LB apskatīts arī ilgtspējīgs risinājums, lai atjaunotu ilgtermiņa rentabilitāti Sachsen LB kā patstāvīgai iestādei bankas pārdošanas brīdī, lai arī šis modelis Sachsen LB iekļaušanas LBBW sastāvā dēļ, ar kuru varēja nodrošināt Sachsen LB izdzīvošanu, nekad nav īstenots konkrētās formās. No pārstrukturēšanas plāna, kuram bija pievienots tirgus pētījums un kura pamatā bija nopietnas tirgus attīstības prognozes, skaidri izriet, ka izvēlētais saimnieciskās darbības modelis tiks saglabāts. To var secināt arī no iepriekš minētajiem darījumu skaitļiem, pēc kuriem pat sliktākajā gadījumā (worst case) Sachsen LB bruto ieņēmumi un peļņa laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam […] pozitīvi attīstīsies. Bruto ienākumi banku pakalpojumiem uzņēmumiem (Corporate Finance) pieaugs no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem, kas atbilst saliktajam ikgadējam pieauguma rādītājam […] apmērā. Kopā tas nozīmē pieaugumu […] apmērā pirms sinerģijām un pieaugumu […] apmērā ar peļņas sinerģijām. Tā […] iemesls ir pārstrukturēšanas izmaksas un saruks no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem. Komisija pārbaudīja arī pārstrukturēšanas plāna pamatā esošos pieņēmumus un neredz pamatu tos uzskatīt par nereālistiskiem.

(110)

Komisijas šaubas par to, vai atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, tika izkliedētas. Komisija uzskata, ka atbalsts ir ierobežots līdz minimumam un ka atbilstoši prasībām pamatnostādnēs ar pašu līdzekļiem tiek sniegts ievērojams ieguldījums pārstrukturēšanā, t. i., vairāk nekā 50 % no pārstrukturēšanas izmaksām tiek segtas ar pašfinansējumu.

(111)

Pie šā secinājuma Komisija nonāca, ņemot vērā turpmāk minētos aspektus.

(112)

Pirmkārt, banka ir pārdota tiesiska darījuma ceļā bez valsts atbalsta jaunajam īpašniekam, proti, LBBW. LBBW uzņemas visas ar Super-SIV izveidošanu un Sachsen LB pievienošanu saistītās pārstrukturēšanas izmaksas, kas novērtētas no EUR […] miljoniem līdz EUR […] miljoniem.

(113)

Otrkārt, LBBW ir iepriekš samaksājusi zaudējumu kompensāciju EUR 250 miljonu apmērā. Turklāt tā pārņēmusi daļu zaudējumu un finansējuma vajadzības attiecībā uz portfeli 1. Turklāt LBBW ir apņēmusies pārdot konkrētus Sachsen LB aktīvus. Tā kā šobrīd tomēr nav iespējams precīzi skaitļos izteikt ienākumus no šīs pārdošanas, tos nevar ņemt vērā kā pašu ieguldījumus.

(114)

Treškārt, Sachsen LB bija nepieciešami līdzekļi EUR 17,5 miljardu apmērā sava ārpusbilances ieguldījumu instrumenta finansēšanai, kas bija ieguldījis strukturētos ieguldījumos. Lai arī tas būtībā ir pavisam parasts bankas darbības veids (ar kuru līdz ar to nebūtu saistītas pārstrukturēšanas izmaksas), Sachsen LB īpašajā gadījumā, kas tāda veida refinansēšanu vairs nevarēja nodrošināt, tas ir savādāk (39).

(115)

Rodas jautājums, vai šo refinansēšanu var uzskatīt par pašu ieguldījumu.

(116)

Komisija uzskata, ka LBBW un citu federālo zemju banku pieņemtie refinansēšanas nosacījumi ir saimnieciskās darbības nosacījumi, kuriem būtu piekritis arī tirgus ekonomikas ieguldītājs salīdzināmā situācijā, ņemot vērā Saksijas brīvvalsts piešķirto garantiju EUR 2,75 miljardu apmērā. Neatkarīgu privātu ieguldītāju gadījumā šādai refinansēšanai jānotiek par iegūstošās bankas pašas līdzekļiem vai par pie tirgus nosacījumiem nodrošinātu citas ieguldošas bankas finansējumu (skatīt 7.1.3. punktu). Ņemot vērā garantiju, refinansēšanas summa EUR 2,75 miljardu apmērā nepārprotami nav bezatbalsta piešķīrums, turklāt varētu piezīmēt, ka tas varētu ietekmēt visu zemākās prioritātes portfeļa daļu, ko pircējs finansē (40). Šis pasākums tādējādi tomēr nekļūst par valsts atbalstu, to valsts atbalsts tikai atvieglo.

(117)

Turpretim Komisija neuzskata, ka šādā scenārijā citu neatkarīgu tirgus ekonomikas banku piešķirtais finansējums otrajai prioritārajai portfeļa daļai ir atbalsts. Šajā gadījumā ieguldošās bankas aizsargā visa zemākās prioritātes portfeļa daļa EUR 8,54 miljardu apmērā (neņemot vērā garantiju, kuru piešķīra Saksijas brīvvalsts). To lēmums pārņemt prioritārās portfeļa daļas refinansēšanu pamatojās uz faktu, ka tās baudīja visas pirmās portfeļa daļas aizsardzību. Jebkurš atbalsts šajos apstākļos attiektos uz pirmo portfeļa daļu, tā ka vismaz otro daļu var uzskatīt par tirgus ekonomikai atbilstošu un līdz ar to par pašu ieguldījumu.

(118)

Pašu ieguldījums Super-SIV refinansēšanas ietvaros līdz ar to nedaudz pārsniedz EUR 8,75 miljardus.

(119)

Nobeigumā jākonstatē, ka no pārstrukturēšanas izmaksām EUR […] miljardu apmērā EUR […] miljardus ([…]) var akceptēt kā pašu ieguldījumu. Tāpēc Komisija secina, ka pašu ieguldījums kopumā sasniedz 51 % no pārstrukturēšanas izmaksām un līdz ar to pārsniedz pamatnostādnēs prasītos vismaz 50 %.

(120)

Komisija pēc izmeklēšanas un sarunām ar Vāciju ir pārliecināta, ka veikti pietiekami pasākumi, lai pēc iespējas vājinātu iespējamo nelabvēlīgo atbalsta ietekmi uz konkurentiem. Pēc Komisijas uzskata, pasākumi ir saistīti ar atbalsta izraisītajiem kropļojuma efektiem, kuru iemesls galvenokārt ir Sachsen LB (lai arī tikai kā LBBW daļas) darbības turpināšana.

(121)

Sachsen LB kapitāla tirgus darījumu apjoms tika ievērojami samazināts. Tas jo īpaši attiecās uz Sachsen LB Europe likvidēšanu, proti, pārdošanu, kas pārsniedz sākotnējos pārstrukturēšanas plāna nodomus. LBBW nolēmusi turpināt meitas sabiedrības Dublinā saimniecisko darbību, lai arī mazākā apjomā. Sachsen LB Europe par spīti faktam, ka vairāki no tai uzticētajiem portfeļiem finanšu krīzes gaitā izrādījās zaudējumus nesoši, ir stabils pakalpojumu sniedzējs strukturētajiem finanšu ieguldījumiem ar attiecīgu zināšanām. Sachsen LB Europe būtu varējusi turpināt darījumus ar trešām personām un šādā veidā iegūt ieņēmumus no komisijas maksām Sachsen LB/LBBW labā. Sachsen LB Europe līdz notikumiem 2007. gada vasarā bija Sachsen LB grupas galvenais ieņēmumu avots. Turklāt no traucējumiem, kurus izraisīja Sachsen LB izturēšanās konkurences jomā, cieta Sachsen LB Europe saimnieciskās darbības jomas. Tādēļ pēc Komisijas uzskata Sachsen LB Europe likvidēšana, proti, pārdošana, ir iedarbīgs kompensācijas pasākums.

(122)

Kā Komisija uzskata, arī īpašumdaļu pārdošana meitas sabiedrībā East Merchant GmbH, kurai Sachsen LB strukturētajā finanšu tirgus saimnieciskajā darbībā bija svarīga nozīme, ir iedarbīgs kompensācijas pasākums. East Merchant darbojas dažādās strukturētā finanšu tirgus saimnieciskās darbības jomās, arī transporta un loģistikas līzinga jomā. Uzņēmums regulāri ar ļoti labiem rezultātiem veicināja Sachsen LB ienākumus.

(123)

Tas pats attiecas uz […] pārdošanu. Tā kā šie uzņēmumi savu uzmanību pievērš […], tos, kā iepriekš jau minēts, patiešām nevar, sasaistīt ar darbībām paaugstināta riska kredītu jomā. Tā kā šo abu meitas uzņēmumu pārdošana turklāt nebija paredzēta LBBW sagatavotajā Sachsen LB pārstrukturēšanas plānā, to pārdošanu var uzskatīt par kompensācijas pasākumu.

(124)

Turklāt Vācija un LBBW apņēmās, ka Sachsen Bank aktīvi nenodarbosies ar darījumiem savā vārdā un starptautiskajiem nekustamo īpašumu darījumiem.

(125)

Šeit aprakstītā pārdošana attiecas uz uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar plānu 2008. gadam bija jāiegūst […(> 25)] % no Sachsen LB grupas ienākumiem. Līdz ar to runa ir par kompensācijas pasākumu, kas pēc sava apmēra un veida ir pietiekams, lai piemēroti ierobežotu traucējumus, kurus izraisa šāds ievērojama atbalsts (41). Vēl jo vairāk tāpēc, ka Sachsen LB tirgus daļa par spīti lielajai atbalsta summai ir samērā neliela un LBBW veiktie pasākumi veicina arī finanšu tirgu stabilizāciju.

(126)

Turklāt Komisija atzīst, ka bankas iepriekšējie īpašnieki un uzņēmuma vadība vairs nav iesaistīti Sachsen LB saimnieciskajā darbībā, līdz ar to tika dots svarīgs signāls attiecībā uz cīņu pret “morālo kaitējumu”.

(127)

Kopumā Komisija uzskata, ka kompensācijas pasākumi ir samērīgi ar izkropļojumu efektiem, ko izraisījis Sachsen LB piešķirtais atbalsts.

(128)

Komisija ir jāinformē par iepriekš minēto kompensācijas pasākumu turpmāko īstenošanu.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka abi apskatāmie pasākumi – likviditātes mehānisms un garantijas piešķiršana – veikti, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr Komisija secina, ka likviditātes mehānisma gadījumā runa ir par glābšanas atbalstu un Sachsen LB piešķirtās garantijas gadījumā – par pārstrukturēšanas atbalstu, kurus saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punktu var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja ir izpildīti attiecīgie priekšnosacījumi,

a)

Sachsen LB Europe plc tiek pārdota vai likvidēta līdz […]. LBBW grupa nepārņems Sachsen LB Europe plc darbiniekus, izņemot gadījumus, kad tai ir tiesiskas saistības to darīt, un tā Sachsen LB Europe plc pašreizējiem darbiniekiem nepiedāvās jaunus darba līgumus un neslēgs šādus līgumus. Šīs saistības ir spēkā divus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas.

b)

Līdzdalība East Merchant GmbH tiek pārdota līdz […].

c)

[…] pārdota […].

a)

Vācija nodrošina, ka Sachsen LB, kuru pārstāv LBBW, nevienā no savām filiālēm Saksijas brīvvalstī uz pašas rēķina un pašas riska aktīvi neveic darījumus, kas pārsniedz savu klientu apkalpošanu saimnieciskās pamatdarbības jomās, šos darījumus veicot kā patstāvīgu saimnieciskās darbības jomu. Šīs saistības ir spēkā līdz 2011. gada beigām.

b)

Vācija nodrošina, ka Sachsen LB, kuru pārstāv LBBW, nevienā no savām filiālēm Saksijas brīvvalstī aktīvi neveic starptautiskus nekustamo īpašumu darījumus, kas pārsniedz savu klientu apkalpošanu saimnieciskās pamatdarbības jomās, šos darījumus veicot kā patstāvīgu saimnieciskās darbības jomu. Šīs saistības ir spēkā līdz 2011. gada beigām.

a.

Die folgenden Beteiligungen der Sachsen LB, welche im Zuge der Integration auf die LBBW übergegangen sind, werden nach Maßgabe der folgenden Bestimmungen veräußert oder liquidiert:

b.

Die Regierung der Bundesrepublik Deutschland stellt sicher, dass die Sachsen-Bank, vertreten durch die LBBW, in keiner ihrer Niederlassungen im Freistaat Sachsen über die Betreuung ihrer Kunden in ihren Kerngeschäftsfeldern hinausgehende Eigenhandelsgeschäfte auf eigene Rechnung und eigenes Risiko als eigenständiges Geschäftsfeld aktiv betreibt. Diese Verhaltenszusage gilt für den vorgesehenen Restrukturierungszeitraum von vier Jahren.

c.

Die Regierung der Bundesrepublik Deutschland stellt sicher, dass die Sachsen-Bank, vertreten durch die LBBW, in keiner ihrer Niederlassungen im Freistaat Sachsen über die Betreuung ihrer Kunden in ihren Kerngeschäftsfeldern hinausgehende internationale Immobiliengeschäfte als eigenständiges Geschäftsfeld aktiv betreibt. Diese Verhaltenszusage gilt für den vorgesehenen Restrukturierungszeitraum von vier Jahren.”

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/51

(1)

Direktīvā 64/432/EEK ir noteikts, ka dalībvalstis vai dalībvalstu daļas var atzīt par oficiāli brīvām no govju tuberkulozes, govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem, ja ir ievēroti minētajā direktīvā paredzēti konkrēti nosacījumi.

(2)

Dalībvalstu saraksti ar reģioniem, kas atzīti par brīviem no govju tuberkulozes, govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes, ir norādīti Komisijas 2003. gada 23. jūnija Lēmumā 2003/467/EK, ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (2).

(3)

Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina atbilstību attiecīgiem Direktīvā 64/432/EEK paredzētiem nosacījumiem, par Oristāno provinci Sardīnijas reģionā, lai šo provinci varētu atzīt par Itālijas reģionu, kurš ir oficiāli brīvs no govju tuberkulozes.

(4)

Itālija ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina atbilstību attiecīgiem Direktīvā 64/432/EEK paredzētiem nosacījumiem, par visām provincēm Markes reģionā un Kuneo provinci, pēdējo atlikušo provinci Pjemontas reģionā, kura vēl nav iekļauta Lēmuma 2003/467/EK II pielikuma 2. nodaļā, lai visus šos reģionus varētu atzīt par Itālijas reģioniem, kuri ir oficiāli brīvi no govju brucelozes.

(5)

Itālija ir arī iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina atbilstību attiecīgiem Direktīvā 64/432/EEK paredzētiem nosacījumiem, par visām provincēm Sardīnijas reģionā, lai šo reģionu varētu atzīt par Itālijas reģionu, kurš ir oficiāli brīvs no govju enzootiskās leikozes.

(6)

Pēc Itālijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas Itālijas attiecīgā province un reģioni ir jāatzīst attiecīgi par oficiāli brīviem no govju tuberkulozes, oficiāli brīviem no govju brucelozes un oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes.

(7)

Polija attiecībā uz visu tās teritoriju iesniedza Komisijai dokumentus, kas pierāda atbilstību attiecīgiem Direktīvā 64/432/EEK paredzētiem nosacījumiem, lai šo dalībvalsti varētu atzīt par oficiāli brīvu no govju tuberkulozes.

(8)

Polija ir arī iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina, ka 11 administratīvajos reģionos (powiaty), kuri atrodas augstākajās administratīvajās vienībās Podlases (Podlaskie) un Pomožes (Pomorskie) vojevodistē, ir ievēroti attiecīgie Direktīvā 64/432/EEK paredzētie nosacījumi, lai minētos reģionus varētu atzīt par Polijas reģioniem, kuri ir oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(9)

Pēc Polijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas visa Polijas teritorija ir jāatzīst par dalībvalsti, kura ir oficiāli brīva no govju tuberkulozes, un Polijas reģioni (powiaty) jāatzīst par minētās dalībvalsts reģioniem, kuri ir oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(10)

Slovēnija attiecībā uz visu tās teritoriju iesniedza Komisijai dokumentus, kas pierāda atbilstību attiecīgiem Direktīvā 64/432/EEK paredzētiem nosacījumiem, lai šo dalībvalsti varētu atzīt par oficiāli brīvu no govju tuberkulozes.

(11)

Pēc Slovēnijas iesniegto dokumentu izvērtēšanas visa Slovēnijas teritorija ir jāatzīst par dalībvalsti, kura ir oficiāli brīva no govju tuberkulozes.

(12)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/467/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/57

24.4.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 104/58

1.

11. lappusē I pielikuma A daļas pirmajā rindkopā:

2.

11. lappusē I pielikuma B daļas pirmajā rindkopā: