PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	93,2
	MA	80,1
	TN	139,0
	TR	108,7
	ZZ	105,3
0707 00 05	JO	155,5
	MA	55,7
	TR	135,4
	ZZ	115,5
0709 90 70	JO	220,7
	MA	28,1
	TR	104,8
	ZZ	117,9
0805 10 20	EG	43,1
	IL	58,1
	MA	49,6
	TN	64,9
	TR	65,2
	ZZ	56,2
0805 50 10	TR	57,2
	ZA	73,4
	ZZ	65,3
0808 10 80	AR	84,2
	BR	75,3
	CA	124,7
	CL	80,2
	CN	77,8
	MK	22,6
	NZ	111,3
	US	129,3
	UY	58,8
	ZA	84,2
	ZZ	84,8
0808 20 50	AR	74,6
	CL	87,8
	CN	64,3
	ZA	96,7
	ZZ	80,9

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

---

(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV L 82, 31.3.2005., 1. lpp.”

“34. pants

Grozījums programmā

1.   Grozījumus programmā, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punkta noteikumiem, iesniedz Komisijai apstiprināšanai un pienācīgi pamato, precizējot šādus jautājumus:

a)	programmas grozījuma iemesli un iespējamās grūtības programmas izpildē, kuras pamato minēto grozījumu;

b)	paredzamie grozījuma rezultāti;

c)	ietekme uz finansējumu un saistību pārbaudi.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus, Grieķija iesniedz programmas grozījuma pieprasījumus reizi kalendārajā gadā par katru programmu atsevišķi. Komisijai šie grozījuma pieprasījumi jāsaņem katru gadu vēlākais 1. augustā.

Ja Komisija neceļ iebildumus, Grieķija piemēro šos grozījumus no tā gada 1. janvāra, kas ir pēc attiecīgā grozījuma pieprasījuma iesniegšanas.

Grozījuma paātrinātā stāšanās spēkā ir iespējama tad, ja Komisija pirms trešajā daļā minētā datuma rakstiski informē Grieķiju, ka paziņotais grozījums atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja paziņotais grozījums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija dara to zināmu Grieķijai, turklāt pats grozījums nav piemērojams, līdz kamēr Komisija saņem grozījumu, kuru varētu atzīt par atbilstīgu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija izvērtē Grieķijas pieprasījumus un lemj par to apstiprināšanu vēlākais četru mēnešu laikā pēc to iesniegšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punktā minēto procedūru gadījumos, kad grozījumu mērķis ir šāds:

a)	programmā iekļaut jaunus pasākumus, darbības, produktus vai atbalsta shēmas un

b)	katram spēkā esošajam pasākumam, darbībai, produktam vai atbalsta shēmai jau apstiprināto atbalsta vienības līmeni palielināt vairāk nekā par 50 % salīdzinājumā ar summu, kas bijusi spēkā grozījuma pieprasījuma iesniegšanas dienā.

Šādi apstiprinātos grozījumus piemēro no tā gada 1. janvāra, kas ir pēc šo grozījumu paziņošanas gada.

3.   Grieķija var izdarīt turpmāk uzskaitītos grozījumus, nepiemērojot 1. punktā noteikto procedūru, ja vien šie grozījumi ir paziņoti Komisijai:

a)	attiecībā uz piegāžu bilanču prognozēm – grozījumi tādu produktu daudzumos, kuri varētu tikt iekļauti piegādes shēmā, un attiecīgi katram produktu klāstam piešķirtā atbalsta kopsummā;

b)	attiecībā uz atbalstu vietējai ražošanai – grozījumi (20 % robežās) finansiālajā atbalstā, ko piešķir par katru pasākumu; un

c)	grozījumi, kuri izriet no grozījumiem, kas izdarīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (3) uzskaitītajos kodos un nosaukumos, un kuru mērķis ir identificēt produktus, uz kuriem attiecas atbalsts; šie grozījumi nedrīkst ietvert izmaiņas pašos produktos.

Pirmajā daļā minētie grozījumi stājas spēkā dienā, kurā Komisija tos saņem. Grozījumi ir pienācīgi jāpaskaidro un jāpamato, turklāt tos var ieviest tikai vienreiz gadā, izņemot šādus gadījumus:

a)	nepārvaramas varas gadījumi vai ārkārtas apstākļi;

b)	grozījums tādu produktu daudzumos, kuri iekļauti piegādes shēmā;

c)	grozījums statistikas nomenklatūrā un kopējā muitas tarifa kodos saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87;

d)	budžeta līdzekļu pārcelšana ražošanas atbalsta pasākumu budžeta ietvaros. Tomēr šie pēdējie grozījumi ir jāpaziņo vēlākais tā gada 30. aprīlī, kas ir pēc kalendārā gada, uz kuru atsaucas attiecīgais finansiālā atbalsta grozījums.

PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES DATU AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANAI IMI

1.   IMI - ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS INSTRUMENTS

IMI ir tīmekļa lietojumprogramma, ko izstrādājusi Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm. Tās galvenais mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm praksē īstenot ES tiesību aktus, kuros paredzēts sniegt abpusēju palīdzību un veikt administratīvu sadarbību. IMI nav datu bāze informācijas glabāšanai ilgtermiņā, bet gan centralizēts mehānisms, lai EEZ dalībvalstu valsts administrācijām sniegtu iespēju apmainīties ar informāciju, glabājot datus tikai noteiktu laikposmu.

IMI pieteikšanās lappuse

Patlaban IMI atbalsta informācijas apmaiņu saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu, un no 2009. gada beigām tā arī atbalstīs informācijas apmaiņu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu. Turpmāk, iespējams, tā atbalstīs informācijas apmaiņu arī iekšējā tirgus likumdošanas papildu jomās. Likumdošanas jomu atjaunināts saraksts būs pieejams Lēmuma 2008/49/EK pielikumā jebkurā laikā. Šajā pielikumā laiku pa laikam izdarīs izmaiņas. IMI nedrīkst izmantot informācijas apmaiņai tādās likumdošanas jomās, kuras nav īpaši norādītas šajā pielikumā.

Ekrānuzņēmums, kurā var meklēt par profesionālo kvalifikāciju pārbaudi atbildīgās kompetentās iestādes

Lai iekšējais tirgus darbotos pareizi, ir būtiski nodrošināt sadarbību starp valstu administrācijām. Ja administratīvās sadarbības jomā nav ieviesti praktiski pasākumi, Eiropas iedzīvotāji nevar pilnvērtīgi izmantot iekšējā tirgus pamattiesības, proti, veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai sniegt pakalpojumus pārrobežu mērogā.

Daži piemēri

Berlīnē dzīvojoša vācu ārste apprecas ar francūzi un nolemj sākt jaunu dzīvi Parīzē. Vācu ārste Francijā vēlas strādāt savā profesijā un tādēļ iesniedz sertifikātus un diplomus Francijas Ārstu apvienībā. Darbiniekam, kas izskata šādus dokumentus, rodas šaubas par viena diploma autentiskumu, un tādēļ tiek izmantota IMI sistēma, lai pārbaudītu datus Berlīnes attiecīgajā kompetentajā iestādē.

Franču rūpnieciskais tīrīšanas uzņēmums, kas darbojas Francijā, sniedz tīrīšanas pakalpojumus arī aiz savas valsts robežas, proti, Katalonijā (Spānijā). Spāņu nevalstiska organizācija iesniedz sūdzību Katalonijas reģiona vides dienestā, apgalvojot, ka franču uzņēmuma darbinieki nav atbilstīgi kvalificēti, lai rīkotos ar konkrētām tīrīšanas vielām. Katalonijas kompetentā iestāde izmanto IMI, lai uzzinātu, vai minētais tīrīšanas uzņēmums Francijā darbojas legāli.

Administratīvā sadarbība ES nav vienkāršs uzdevums. Jāsaskaras ar tādiem šķēršļiem kā valodu barjera (ES ir 23 oficiālās valodas), administratīvo procedūru trūkums pārrobežu sadarbībai, dažādas administratīvās struktūras un kultūras, kā arī nav skaidri noteikti sadarbības partneri citās dalībvalstīs.

Lai arī dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, ka iekšējā tirgus tiesību akti to teritorijā darbotos efektīvi, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm vajadzīgi instrumenti, lai tās strādātu kopā. IMI ir izveidota, ņemot vērā minēto vajadzību: identificēt atbilstīgo kompetento iestādi citā dalībvalstī (meklēšanas funkcija), pārvaldīt informācijas apmaiņu, izmantojot vienkāršas un vienotas procedūras, kā arī novērst valodas barjeras, izmantojot iepriekš definētus un iepriekš pārtulkotus jautājumu kopumus.

Ekrānuzņēmumi, kuros atveidoti jautājumi to divu kompetento iestāžu valodās, kuras iesaistītas informācijas apmaiņā

2.   MINĒTO PAMATNOSTĀDŅU DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶIS

IMI lietotāji ir eksperti attiecīgajā kompetences jomā, kas attiecas, piemēram, uz noteikumiem par profesiju vai spēkā esošajiem noteikumiem par pakalpojumu sniegšanu. Tomēr viņi nav datu aizsardzības eksperti un tādēļ, iespējams, ne vienmēr ir pietiekami informēti par datu aizsardzības prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos par datu aizsardzību.

Tādēļ ir ieteicams IMI lietotājiem sniegt pamatnostādnes, kurās IMI darbība ir izskaidrota no datu aizsardzības perspektīvas, kā arī norādīti sistēmā integrētie aizsargpasākumi un iespējamie ar tās lietošanu saistītie riski (1).

Šīs pamatnostādnes nav paredzētas kā visaptverošs ar datu aizsardzību saistīto visu jautājumu pārskats attiecībā uz IMI, bet gan lietotājam draudzīgs paskaidrojums, atbilstības nodrošināšanas sistēma, kura ir saprotama visiem IMI lietotājiem. Vajadzības gadījumā IMI lietotāji var vienmēr iegūt turpmākas norādes un palīdzību no datu aizsardzības iestādēm attiecīgajā dalībvalstī. Šādu iestāžu saraksts ar kontaktinformāciju un tīmekļa vietnēm atrodams vietnē:

http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/nationalcomm/index_en.htm

3.   DATU AIZSARDZĪBAI DRAUDZĪGA VIDE

IMI ir izstrādāta, ievērojot tiesību aktos par datu aizsardzību noteiktās prasības, un tai ir datu aizsardzībai draudzīga koncepcija.

IMI lietotāji var būt droši, ka IMI ir uzticama lietojumprogrammatūra no datu aizsardzības viedokļa, ko viegli apliecina daži vienkārši piemēri.

a)	IMI lieto tikai kompetentās iestādes Eiropas Ekonomiskās Zonas teritorijā (ES dalībvalstīs un Norvēģijā, Īslandē, kā arī Lihtenšteinā), un personas dati netiek pārsūtīti ārpus EEZ.

b)	Eiropas Komisijai un IMI koordinatoriem (2) nav pieejas profesionāļu vai pakalpojumu sniedzēju personas datiem, ar kuriem apmainās sistēmā.

c)

Pakalpojumu sniedzēja personas datiem var piekļūt tikai informācijas pieprasījumā iesaistītās kompetentās iestādes (3). Turklāt aizsardzība ir nodrošināta tiktāl, ka pieprasījuma saņēmējam nav pieejas pakalpojumu sniedzēja personīgajai informācijai, kamēr saņēmējs to nav oficiāli akceptējis. Pieprasījuma piemērs, pirms saņēmējs to ir akceptējis

d)	Visus personas datus, kas attiecas uz pieprasījumiem, automātiski dzēš no sistēmas sešus mēnešus pēc pieprasījuma slēgšanas vai agrāk, ja to pieprasa iesaistītās kompetentās iestādes (sīkākai informācijai sk. 12. nodaļu par datu saglabāšanas periodu).

4.   KAS IR KAS IMI? KOPĪGU DATU APSTRĀDES TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

IMI ir kopīgu apstrādes operāciju un kopīgu pārbaudes tiesību nepārprotams piemērs. Piemēram, lai arī ar personas datiem apmainās tikai dalībvalstu kompetentās iestādes, šādu datu glabāšana uz serveriem ir Eiropas Komisijas pienākums. Lai gan Eiropas Komisija nedrīkst apskatīt personu datus, tieši sistēmas operators ir tas, kas fiziski veic datu izdzēšanu un labojumus.

Konkrētāk, un tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir piešķirti dažādi pienākumi:

a)	katra kompetentā iestāde un katrs IMI koordinators veic datu apstrādi saistībā ar savām datu apstrādes darbībām;

b)	Komisija nav sistēmas lietotāja, bet gan tās operatore, kura, pirmkārt, ir atbildīga par sistēmas uzturēšanu un drošību (4);

c)	IMI iesaistītās puses ir atbildīgas saistībā ar paziņojumu sniegšanu, piekļuves tiesībām, iebildumiem un labojumiem.

Kopīgo datu apstrādes tiesību piešķiršanas gadījumos, kā tas ir IMI, šķiet, ka no atbilstības viedokļa visefektīvākais ir iestrādāt datu aizsardzību sistēmā pašā sākumā (sk. iedaļu “Darba turpināšana” 13. nodaļā: “Sadarbība ar datu aizsardzības iestādēm un EDPS”) un noteikt atbilstības nodrošināšanas sistēmu, kā paredzēts šajās pamatnostādnēs. Atbilstības nodrošināšana saskaņā ar sistēmu ir visu IMI iesaistīto pušu un lietotāju pienākums.

5.   IMI IESAISTĪTĀS PUSES UN LIETOTĀJI

IMI koordinatori pārbauda visas iesaistītās puses, kuras lieto IMI. Iesaistītās puses un lietotāji, kā arī to funkcijas, tiesības un pienākumi sīkāk ir aprakstīti Lēmuma 2008/49/EK 6.–12. pantā. Tādēļ šajās pamatnostādnēs tas nav jāatkārto.

Ir svarīgi apzināties, ka IMI ir ļoti elastīga sistēma, kurā dalībvalstis var noteikt pienākumus un funkcijas kompetentajām iestādēm un koordinatoriem daudzos dažādos veidos, lai pielāgotos īpašai pārvaldes struktūrai un lai administratīvā sadarbība ietvertu likumdošanas jomas.

Ir arī svarīgi ņemt vērā to, ka IMI lietotāji dalībvalstīs ir atbildīgi par daudzām citām datu apstrādes darbībām. Prasības par datu aizsardzības ievērošanu IMI nedrīkst būt nepamatoti sarežģītas vai nedrīkst radīt pārmērīgu administratīvo slogu. Tām arī nav jābūt sistēmai, kas piemērota visiem.

Vairumā gadījumu kompetentajām iestādēm vienkārši jāveic datu apstrādes darbības IMI sistēmā saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un labu praksi, kāda tiem parasti jāievēro kā datu apstrādātājiem saskaņā ar pašu īpašajām vajadzībām un attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

Tiem jāizmanto arī priekšrocības, ko IMI sistēmā sniedz datu aizsardzībai draudzīga vide. Piemēram, kompetentās iestādes tiek aicinātas pieprasīt, lai informācijas apmaiņā sniegtos personas datus dzēstu no IMI, pirms ir beidzies sešu mēnešu datu glabāšanas laikposms, ja tām vairs nav vajadzīgs uzturēt informācijas apmaiņu IMI.

6.   JURIDISKAIS PAMATOJUMS PERSONAS DATU APMAIŅAI IMI SISTĒMĀ

Komisija ir pieņēmusi Lēmumu 2008/49/EK, kurā noteiktas IMI iesaistīto pušu un lietotāju funkcijas, tiesības un pienākumi attiecībā uz IMI īstenošanu personas datu aizsardzības jomā.

Ne visa informācija, ar kuru apmainās IMI sistēmā, ir personas dati. Piemēram, informācijas apmaiņā sniegtie dati var attiekties uz juridiskām personām (5) vai jautājums un atbilde var neattiekties uz nevienu no attiecīgajām personām (piem., vispārīgs jautājums par to, vai attiecīgajā dalībvalstī konkrētu profesiju reglamentē tiesību akti).

Tomēr daudzos gadījumos informācijas apmaiņa attiecas tieši uz fiziskām personām, un tādēļ jābūt juridiskam pamatojumam, lai apstrādātu personas datus. IMI bieži vien izmanto datu subjekta interesēs. Tomēr arī tad, ja informācijas apmaiņu ne vienmēr veic datu subjekta interesēs, ar to var apmainīties, kompetentajām iestādēm izmantojot IMI, ja šādai datu apmaiņai ir īpašs juridiskais pamats.

Direktīvas 95/46/EK 7. pantā sniegts juridiskais pamats personas datu apstrādei. Minētajā direktīvā vissvarīgākais datu apmaiņai IMI ir 7. panta c) punkts un 7. panta e) punkts.

I)   Juridisku saistību izpilde (7. panta c) punkts)

Saskaņā ar vispārējo principu ES dalībvalstu pienākums ir sadarboties gan savstarpēji, gan ar Kopienas iestādēm. Administratīvās sadarbības pienākums ir precīzi un konkrēti formulēts Direktīvā 2005/36/EK (Direktīva par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu) un Direktīvā 2006/123/EK (Pakalpojumu direktīva).

Profesionālo kvalifikāciju direktīvas 56. panta 1. un 2. punktā paredzēti šādi noteikumi:

Pakalpojumu direktīvas 28. panta 1. un 6. punktā paredzēti šādi noteikumi:

Pakalpojumu direktīvas 34. panta 1. punktā paredzēti šādi noteikumi:

II)   Apstrāde vajadzīga sabiedrības interesēs realizējama uzdevuma izpildei vai personas datu apstrādātājam piešķirto oficiālo pilnvaru izpildei (7. panta e) punkts).

IMI iesaistītās puses un lietotāji veic uzdevumus sabiedrības interesēs vai veicot tiem piešķirtās oficiālās pilnvaras. Visus reģistrācijas pieteikumus IMI sistēmā pārbauda IMI koordinators pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka attiecīgā kompetentā iestāde faktiski veic uzdevumus sabiedrības interesēs (piemēram, ārsti vai veterinārās iestādes nodrošina, ka to dalībnieki ievēro ētiskos vai sanitāros noteikumus) vai izpilda tiem piešķirtās oficiālās pilnvaras (piemēram, Izglītības ministrijas nodrošina, ka vidusskolas skolotājiem ir pareiza kvalifikācija).

Pamatojoties uz iepriekšminēto, IMI sistēmu var izmantot, lai apmainītos ar personas datiem tādos nolūkos, kuri izklāstīti Profesionālo kvalifikāciju direktīvas un Pakalpojumu direktīvas noteikumos. IMI sistēmā nedrīkst apmainīties ar informāciju saistībā ar iekšējā tirgus likumdošanu citās jomās. Ja IMI darbības jomu kādā posmā paplašina, tajā ietverot likumdošanas papildus jomas, Lēmuma 2008/49/EK pielikumā pievieno atbilstīgu atsauci uz attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

7.   PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI UN ATBILSTĪGA UZRAUDZĪBA

Piemērojamie tiesību akti datu aizsardzības jomā ir atkarīgi no tā, kas ir IMI iesaistītās puses vai lietotāji. Piemēram, uz Eiropas Komisiju attiecas Datu aizsardzības regula (EK) Nr. 45/2001. Uz valsts mēroga lietotāju (piem., kompetento iestādi) attiecas valsts tiesību akti par datu aizsardzību, kuriem jāatbilst Direktīvas 95/46/EK (Datu aizsardzības direktīva) noteikumiem.

Eiropas Savienībai ir stabila datu aizsardzības juridiskā sistēma, ko nodrošina ar minēto direktīvu un ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6). Ar Datu aizsardzības direktīvu dalībvalstīm paredzēta zināma elastība. Tādēļ IMI valsts koordinatoriem iesaka par šīm pamatnostādnēm apspriesties ar datu aizsardzības iestādēm, piemēram, par informācijas saturu, kas jāsniedz fiziskām personām (par šo jautājumu sk. 9. nodaļu), vai par pienākumu paziņot par konkrētām datu apstrādes darbībām datu aizsardzības iestādēm.

Direktīva 95/46/EK ir Iekšējā tirgus direktīva, kurai ir divkāršs mērķis. Valsts tiesību aktu saskaņošana datu aizsardzības jomā ir paredzēta, lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni un lai aizsargātu fizisko personu pamattiesības, un tādējādi veicinātu brīvu personas datu plūsmu starp dalībvalstīm. Tādēļ valstu īpatnībām nevajadzētu praktiski vai būtiski ietekmēt IMI sistēmas lietošanu un informācijas apmaiņu, kas paredzēta citos Kopienas tiesību aktos.

Viena no ES datu aizsardzības juridiskās sistēmas būtiskākajām iezīmēm ir tās uzraudzība, ko veic publiskas neatkarīgas datu aizsardzības iestādes. Tādējādi iedzīvotāji var iesniegt sūdzības šādās iestādēs, lai nekavējoties un nevēršoties tiesā atrisinātu problēmas, kas saistītas ar datu aizsardzību. Personas datu apstrādi valsts mērogā uzrauga valsts datu aizsardzības iestādes, un personas datu apstrādi, ko veic Eiropas iestādes, uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDPS). Tādēļ Eiropas Komisijas darbības uzrauga EDPS, un citu IMI lietotāju darbības uzrauga iesaistītās valsts datu aizsardzības iestādes. Lai iegūtu precīzāku informāciju par to, kā rīkoties ar sūdzībām vai datu subjektu pieprasījumiem, sk. 10. nodaļu par piekļuves tiesībām un tiesībām labot datus, kā arī 13. nodaļu par sadarbību ar datu aizsardzības iestādēm un EDPS.

8.   DATU AIZSARDZĪBAS PRINCIPI, KO PIEMĒRO INFORMĀCIJAS APMAIŅAi

Personas datu apstrādi saskaņā ar EK tiesību aktiem var veikt tikai noteiktos apstākļos (sk. 6. nodaļu: “Juridiskais pamatojums personas datu apmaiņai IMI sistēmā”) un saskaņā ar dažiem principiem, ko Datu aizsardzības direktīvā sauc par “principiem, kas attiecas uz datu kvalitāti” (sk. minētās direktīvas 6. pantu).

Datu apstrādātājiem jāapkopo personas dati tikai likumīgos un īpašos nolūkos, un šādu informāciju tie nedrīkst apstrādāt nolūkos, kas nav saderīgi ar mērķiem, kuri noteikti datu apkopošanas laikā. Klasisks piemērs tam, ka informāciju apkopo neatbilstīgiem mērķiem, būtu gadījumā, ja kompetentā iestāde privātuzņēmumiem mārketinga nolūkos pārdod adreses datus, ko tā apkopojusi, lai izskatītu migrējošu profesionāļu lietu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu.

Turklāt personas datu apstrādei apkopošanas nolūkos jābūt samērīgai (piemērotai, atbilstīgai un nav jābūt pārmērīgai), un datu apstrādātājam jāveic saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka dati tiek nepārtraukti atjaunināti, un tiek dzēsti vai padarīti anonīmi, tiklīdz vairs nav vajadzīga datu subjekta identifikācija. Datu kvalitātes principi ir informācijas labas pārvaldības principi, jo laba informācijas sistēma nav tāda, kurā tiek uzglabāti datu gigabaiti bez īpaša iemesla un kura drīzumā noveco, un vairs nav uzticama. Labā elektroniskajā informācijas sistēmā jāapkopo tikai tādi dati, kas ir vajadzīgi iepriekš noteiktiem mērķiem, un šādi dati regulāri jāatjaunina, lai tiem varētu pilnībā uzticēties.

Piemērojot šos datu kvalitātes principus IMI sistēmas darbībā, jāņem vērā šādi ieteikumi.

(1)

IMI lietošana jāparedz tikai piemērojamajos tiesību aktos izklāstītajiem mērķiem (piemēram, ja radušās pamatotas šaubas vai visu citu iemeslu dēļ, kuri izklāstīti piemērojamajos tiesību aktos). Tādēļ, lai arī sagaidāms, ka IMI kļūs par ierastu informācijas apmaiņas veidu starp kompetentajām iestādēm, ir nepārprotami skaidrs, ka IMI nav jālieto regulāri, lai veiktu migrējošu profesionāļu vai pakalpojumu sniedzēju iepriekšējas darbības pārbaudes.

(2)

Kompetentā iestāde, kura pieprasījusi informāciju, sniedz tikai tādus personas datus, kas ir vajadzīgi, lai kompetentā iestāde, kura sniedz atbildi, varētu nepārprotami identificēt attiecīgo personu vai atbildēt uz jautājumiem. Piemēram, ja migrējošo profesionāli var identificēt pēc vārda un reģistrācijas numura profesiju reģistrā, nav vajadzības norādīt arī tā personas identifikācijas numuru.

(3)

IMI sistēmas lietotājiem rūpīgi jāizvēlas jautājumi un nav jāprasa vairāk par vajadzīgo informācijas minimumu. Tas jādara ne tikai tādēļ, lai ievērotu datu kvalitātes principus, bet arī lai samazinātu administratīvo slogu. Pārredzamības nolūkos IMI tīmekļa vietnē ir publicēti iepriekš formulēti jautājumu kopumi (7). Kas ir konfidenciāla informācija  (8) ? Tie ir tādi dati, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī uz veselību, seksuālo dzīvi, pārkāpumiem, sodāmību vai drošības pasākumiem attiecināmi dati. Dažas valstis par konfidenciālu var uzskatīt ar administratīvajām sankcijām vai spriedumiem saistītu informāciju.

(4)

Kompetentajām iestādēm jābūt īpaši piesardzīgām, ja informācijas apmaiņa attiecas uz konfidenciālu informāciju. Konfidenciālas informācijas apmaiņa ir iespējama vienīgi ļoti ierobežotos apstākļos. Vissvarīgākās prasības konfidenciālas informācijas apstrādei IMI ir šādas: a) Konfidenciālas informācijas apstrāde ir vajadzīga juridisku prasību pamatojumam, realizācijai vai aizstāvībai (sk. Datu aizsardzības direktīvas 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu un attiecīgos valsts tiesību aktu noteikumus). To var piemērot tādai informācijas apmaiņai IMI, kurā migrējošais profesionālis vai pakalpojumu sniedzējs pieprasa tiesības darboties savā profesijā vai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Visos gadījumos kompetentajām iestādēm rūpīgi jāizvērtē, vai konfidenciālas informācijas lietošana faktiski ir vajadzīga, lai piešķirtu pieprasītās tiesības. Attiecībā uz konkrētu konfidenciālu informāciju, ar ko apmainās IMI sistēmā, dalībvalstis pieņēma īpašus noteikumus Profesionālo kvalifikāciju direktīvā un Pakalpojumu direktīvā. 1) Profesionālo kvalifikāciju direktīvas 56. panta 2 punktā noteikts, ka “Uzņēmējas dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes apmainās ar informāciju attiecībā uz īstenotajiem disciplinārajiem pasākumiem vai krimināltiesiskām sankcijām, vai jebkādiem citiem nopietniem, specifiskiem apstākļiem, kam varētu būt ietekme uz darbības veikšanu saskaņā ar šo direktīvu, šajā apmaiņā ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus.” 2) Pakalpojumu direktīvas 33. pantā paredzēti īpaši noteikumi par informācijas apmaiņu attiecībā uz migrējošā pakalpojumu sniedzēja labo reputāciju: “Dalībvalstis pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem sniedz informāciju par tādiem disciplināriem vai administratīviem pasākumiem vai kriminālām sankcijām un lēmumiem attiecībā uz maksātnespēju vai bankrotu.” b) Datu subjekts sniedz skaidri izteiktu piekrišanu. Ja administratīvā sadarbība ir datu subjekta interesēs, nav jābūt sarežģīti iegūt datu subjekta nepārprotamu piekrišanu personas datu apstrādei.

(5)

Jāievēro īpaša piesardzība attiecībā un informāciju par sodāmības reģistru, kuras precizitāte un atjauninātais statuss ir ļoti svarīgs. Tādēļ papildus tam, ka jāievēro citi principi, kas noteikti šajā ieteikumā (9) minētajā Datu aizsardzības direktīvā un regulā, šādas kategorijas informācija jāpieprasa tikai gadījumā, ja to paredz attiecīgie Kopienas tiesību akti, un īpašā gadījumā jāpieņem lēmums, kas ir tieši saistīts ar attiecīgo pieprasījumu. Citiem vārdiem sakot, datu apstrādei ir jābūt tieši saistītai ar profesionālās darbības izpildi vai pakalpojuma sniegšanu, un tā vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgās direktīvas noteikumiem. IMI sistēmas lietotājiem vienmēr jāņem vērā, ka daudzos gadījumos lēmuma pieņemšanā nav vajadzīga informācija, kas jo īpaši attiecas uz migrējošā profesionāļa vai pakalpojumu sniedzēja sodāmību. Faktiski IMI jautājumu kopumā ir tikai daži jautājumi, kuri attiecas uz sodāmību vai citu konfidenciālu informāciju (10) Izņemot šādus ierobežotos gadījumus, konfidenciālas informācijas apmaiņa jāveic tikai ārkārtas gadījumos, ja lietas konkrēti apstākļi ir tādi, kuros konfidenciālā informācija ir tieši saistīta ar attiecīgās darbības veikšanu un ir absolūti vajadzīga juridisko sūdzību pamatojumam. Kompetentās iestādes nedrīkst lietot IMI sistēmu, lai veiktu regulāras pārbaudes par migrējošo profesionāļu sodāmību, jo tas neatbilstu mērķim, kādam izveidoja IMI. Jebkuriem pieprasījumiem par pārkāpumiem vai disciplinārajiem pasākumiem arī jāattiecas uz attiecīgo profesiju vai pakalpojumu, nevis uz jebkādiem citiem pārkāpumiem vai disciplinārajiem pasākumiem, ko migrējošais profesionālis ir izdarījis izcelsmes valstī. Piemēram, lai noteiktu, vai ārsts ir likumīgi reģistrējies un viņam ir laba reputācija ārstu apvienībā, kompetentajai iestādei, kas pieprasa informāciju, nav jāzina, vai ārsta pieredzē ir reģistrēti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, jo šāds pārkāpums neliegtu viņam strādāt ārsta profesijā izcelsmes valstī.

Datu turpmāka apstrāde un glabāšana ārpus IMI sistēmas

IMI sistēmas lietošana vienmēr būs saistīta ar informācijas sniegšanu citas apstrādes darbības nolūkā, ko veic attiecīgajā dalībvalstī (piemēram, lai izskatītu pieteikumu par pakalpojumu sniegšanu vai lai piešķirtu atļauju attiecīgās darbības veikšanai). Tādēļ ir normāli, ka kompetentās iestādes turpmāk apstrādās datus, kuri iegūti šādos nolūkos. Ja datus iegūst ar IMI starpniecību un turpmāk tos apstrādā ārpus sistēmas, aizvien jāpiemēro valsts tiesību akti par datu aizsardzību. Tādēļ jāpārliecinās, vai:

—	šāda turpmāka apstrāde ir saderīga ar IMI sistēmā veiktās datu apkopošanas un apmaiņas mērķiem,

—	šāda turpmāka datu apstrāde ir vajadzīga un samērīga (piemērota, atbilstīga un nav pārmērīga) ar sākotnējiem apkopošanas mērķiem IMI sistēmā,

—	ir veikti saprātīgi pasākumi, lai datus regulāri atjauninātu un izdzēstu, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi,

—

gadījumā, ja IMI datus nodod trešajai pusei, par šādu apstākli ir informēts datu subjekts, lai garantētu godīgu datu apstrādi, izņemot gadījumus, ja tas nav iespējams vai iesaista nesamērīgas pūles, vai ja informācijas atklāšana ir skaidri noteikta tiesību aktos (sk. Datu aizsardzības direktīvas 95/46/EK 11. panta 2 punktu). Ņemot vērā to, ka informācijas atklāšanu, iespējams, nosaka tikai vienas dalībvalsts tiesību akti, un par to nav zināms citur, Komisija iesaka pielikt pūles, lai šādu faktu darītu zināmu, ja minētā informācijas atklāšana ir skaidri paredzēta tiesību aktos.

9.   INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA DATU SUBJEKTIEM

Viens no jebkuras datu aizsardzības sistēmas pamataspektiem ir tāds, ka datu apstrādātāji sniedz datu subjektiem informāciju par apstrādes darbībām, kuras viņi plāno veikt ar datu subjektu personas datiem.

Datu aizsardzības direktīvas 10. pantā noteikts, ka vācot informāciju, datu subjektam vismaz sniedz informāciju par datu apstrādātāja identitāti, apstrādes mērķiem, datu saņēmēju vai datu saņēmēju kategorijām, vai atbildes uz jautājumiem ir obligātas un iespējamās sekas atbildes nesniegšanas gadījumā, kā arī par piekļuves tiesībām un tiesībām labot datus.

Tādēļ, vācot personas datus no fiziskas personas, kompetentajai iestādei ir jāinformē datu subjekts par to, ka datus var ievadīt IMI, lai sazinātos ar citām valsts pārvaldēm pārējās dalībvalstīs gadījumā, ja datu subjekts iesniedz pieprasījumu, un, vajadzības gadījumā, datu subjekts jebkurai kompetentajai iestādei, kas ir iesaistīta pieprasījumā, var pieprasīt piekļūt apmaiņā iesaistītajiem datiem vai tos labot (par šo sīkāka informācija pieejama 10. nodaļā par piekļuves un datu labošanas tiesībām).

Kā datu subjektiem paziņot šādu informāciju, ir katras kompetentās iestādes ziņā. Tā kā vairākums (ja ne visas) kompetento iestāžu veiks arī citas apstrādes darbības, kas nav informācijas apmaiņa IMI, veids, kā tās informēs fiziskās personas, vajadzības gadījumā būs tāds pats, kā sniedzot līdzīgu informāciju par citām apstrādes darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem (piemēram, ar norādēm, sarakstē ar datu subjektiem un/vai tīmekļa vietnēs).

Informācijas sniegšana Datu aizsardzības direktīvā

Datu aizsardzības direktīvas 10. pantā norādīts saraksts ar obligāto informāciju, kas jāsniedz fiziskām personām, izņemot gadījumus, ja viņām šāda informācija jau ir pieejama:

a)	datu apstrādātāja vai apstrādātāju identitāte (kompetentā iestāde, kas vāc datus un līdzīgas iestādes citās dalībvalstīs);

b)	apstrādes mērķis (sadarbība ar citām iestādēm, kuras iesaistītas migrējošā profesionāļa vai pakalpojuma sniedzēja pieprasījumā);

c)

jebkura sīkāka informācija, ciktāl šī informācija ir vajadzīga, lai garantētu godīgu apstrādi, vai ja šādas turpmākas informācijas apstrāde ir noteikta valsts tiesību aktos: 1) saņēmēji vai saņēmēju kategorijas; 2) tiesības uz datu piekļuvi un tiesības labot datus, kas attiecas uz datu subjektiem, kā minētās tiesības var izmantot praksē un jebkādi izņēmumi no minētajām tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem; 3) tiesības uz pārsūdzību (piemēram, pieeja tiesām un tiesības pieprasīt kompensāciju); 4) uzglabāšanas un saglabāšanas periods; 5) aizsardzības pasākumi; 6) saites uz attiecīgiem dokumentiem un tīmekļa vietnēm, tostarp Komisijas IMI tīmekļa vietni.

Datu aizsardzības direktīvā ir noteikti divi gadījumi, kad datu subjektiem sniedz informāciju: ja datus vāc tieši no viņiem un ja datus iegūst no kāda cita. Tomēr attiecībā uz pēdējo gadījumu direktīvas 11. pantā ir ietverts saprātīgs apsvērums, saskaņā ar kuru šādas informācijas sniegšana nav vajadzīga, ja tas radītu nesamērīgas pūles vai ja reģistrēšanu vai atklāšanu konkrēti nosaka attiecīgie valsts tiesību akti (piemēram, informācijas apmaiņa IMI), lai gan direktīvā noteikts, ka šādos gadījumos “dalībvalstis nodrošina atbilstošas garantijas”.

Tāpēc kompetentajām iestādēm, iespējams, vajadzēs precizēt noteikumus, kuri attiecas uz informācijas sniegšanu datu subjektiem, pamatojoties uz viņu valsts datu aizsardzības tiesību aktiem, vajadzības gadījumā apspriežoties ar konkrētas valsts IMI koordinatoriem un datu aizsardzības iestādēm. Ieteicams izmantot dažādu līmeņu pieeju, sniedzot pamatinformāciju tās vākšanas brīdī (piemēram, pieteikuma veidlapas kompetentajām iestādēm), vienlaikus norādot, kur, vajadzības gadījumā, datu subjekti var saņemt sīkāku informāciju.

Viens no efektīviem viediem, kā sniegt informāciju datu subjektiem otrajā daudz sīkākas informācijas līmenī, ir privātuma politikas vai personas datu aizsardzības paziņojumi tīmekļa vietnē.

Ja kompetentās iestādes jau ir noteikušas minētos personas datu aizsardzības paziņojumus, minētie paziņojumi ir jāatjaunina vai jāpapildina, lai būtu konkrēta atsauce uz personas datu apmaiņu IMI. Ja tas nav paveikts, tad kompetentajām iestādēm jāpieņem lēmums, vai IMI izmantošana un savāktais personas datu apjoms pamato personas datu aizsardzības paziņojumu tiešsaitē.

Gadījumos, kad IMI lietošana ir ļoti neregulāra, ir pietiekami informēt fiziskas personas par IMI tikai īsumā saistībā ar datu vākšanu un vajadzības gadījumā to darīt arī vēlāk. Šādos gadījumos, kad kompetentā iestāde datu subjektam neparedz personas datu aizsardzības paziņojumu, kompetentajai iestādei skaidri jānorāda, kur datu subjekts var saņemt sīkāku informāciju, piemēram, valsts IMI koordinatora tīmekļa vietnē un Komisijas IMI tīmekļa vietnē.

Komisijas IMI tīmekļa vietnes (11) datu aizsardzības sadaļā ir Komisijas IMI konfidencialitātes paziņojums. Tajā ir arī papildinformācija datu subjektiem, kā vajadzības gadījumā izmantot savas tiesības un saņemt palīdzību no valsts kompetentajām iestādēm vai datu aizsardzības iestādēm:

Ieteicams, ka nozīmīgi dalībnieki IMI, kas apstrādā daudz pieprasījumu, publicē to privātuma politikas nostādnes savā tīmekļa vietnē. Minētajās nostādnēs jānorāda saite uz Komisijas IMI tīmekļa vietnes datu aizsardzības sadaļu. Citas kompetentās iestādes, kuras apstrādā maz pieprasījumu, var norādīt saiti uz Komisijas IMI tīmekļa vietni.

Valsts IMI koordinatoriem jāpalīdz kompetentajām iestādēm. Piemēram, palīdzēt izstrādāt privātuma politikas nostādnes, kuras valsts kompetentās iestādes var izmantot kā paraugu. Alternatīvi, valsts koordinators izstrādā un publicē internetā paziņojumu par personas datu aizsardzību valstī, un katra kompetentā iestāde var vienkārši norādīt saiti uz šo paziņojumu jautājumos, kas saistīti ar datu subjektiem (piemēram, pieteikumu veidlapās vai jebkuros citos dokumentos, ko sniedz datu subjektiem).

EIROPAS KOMISIJAS KONFIDENCIALITĀTES PAZIŅOJUMS

Iekšējā tirgus informācijas sistēma – IMI

1.   IMI mērķis un dalībnieki

IMI mērķis ir atvieglot administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību dalībvalstu vidū, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un personu un pakalpojumu brīvu apriti. IMI paredzēta, kā rīks informācijas (tostarp konkrētiem personas datiem) apmaiņai starp EEZ dalībvalstu administrācijām.

Minētais konfidencialitātes paziņojums attiecas uz IMI daļu, par kuru ir atbildīga Komisija, t.i., par pirmo lietotāju – valsts IMI koordinatoru – personas datu vākšanu, reģistrēšanu, glabāšanu un dzēšanu, kā arī par citu IMI lietotāju un fizisko personu, kas saistītas ar informācijas apmaiņu, datu glabāšanu un dzēšanu, bet ne datu vākšanu, labošanu vai pieprasīšanu. Tādējādi Komisija nav atbildīga par tām datu apstrādes darbībām, kur ir dalībvalstu kompetencē.

2.   Kādi ir spēkā esošie tiesību akti?

Visas apstrādes darbības, kas ir Eiropas Komisijas kompetencē, ir atrunātas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

Saistībā ar personas datu aizsardzību piemēro arī Komisijas 2007. gada 12. decembra Lēmumu 2008/49/EK par Iekšējā tirgus sistēmas (IMI) īstenošanu.

3.   Kurus datus IMI apstrādā Komisija?

Komisija vāc vajadzīgo kontaktinformāciju par pirmajiem lietotājiem, – valsts IMI koordinatoriem –, proti, uzvārdu, darba tālruni, faksa numuru un e-pasta adresi. Minētie dati, kā arī to lietotāju dati, kuri ir pilnvarotie IMI koordinatori un darbojas kompetentās iestādes, tiek glabāti Komisijas serverī.

Tehnisku iemeslu dēļ Komisijas serverī glabājas arī to personu dati, kuras ir iesaistītas informācijas apmaiņā.

4.   Kāds ir datu apstrādes mērķis IMI?

Lai IMI izveidotu un tā darbotos, valsts IMI koordinatoru kontaktinformācijai ir svarīga nozīme. Komisijai ir jābūt pieejai šādai informācijai, lai varētu efektīvi sadarboties ar dalībvalstīm IMI pārvaldības jautājumos.

To cilvēku personas datus, par kuriem valstu iestādes apmainās ar informāciju, uzglabā noteiktu laiku. Šai ziņā IMI notiekošā datu apstrāde tiecas uzlabot un atvieglot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jāatceras, ka šī procesa pamatā ir Kopienas tiesību akti, kas nodrošina iekšējā tirgus pareizu darbību gadījumos, kad nepieciešama papildu informācija no citas dalībvalsts attiecībā uz pagaidu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai pakalpojuma sniedzēja atrašanos citā dalībvalstī.

5.   Kas var piekļūt šiem datiem?

Saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti 12. panta 7. punktā Lēmumā 2008/49/EK, Komisijas vietējie datu administratori var piekļūt valsts IMI koordinatoru vietējo datu administratoru personas datiem. Komisijas darbinieki nekādā ziņā nevar piekļūt tā cilvēka personas datiem, par kuru notiek informācijas apmaiņa.

6.   Cik ilgi uzglabās jūsu datus?

Kompetento iestāžu lietotāju un koordinatoru personas datus glabās tik ilgi, kamēr vien viņi būs IMI lietotāji.

Visus personas datus, ar kuriem apmainās kompetentās iestādes un kurus apstrādā IMI, Komisija dzēsīs automātiski 6 mēnešus pēc tam, kad informācijas apmaiņa būs oficiāli slēgta. Statistisku iemeslu dēļ informācijas apmaiņa joprojām glabāsies IMI, taču personas dati būs anonimizēti. Īpašā informācijas apmaiņā iesaistītā kompetentā iestāde jebkurā brīdī pēc pieprasījuma slēgšanas var dot Komisijai rīkojumu dzēst konkrētus personas datus. Komisija izpildīs šādu pieprasījumu 10 darbdienās, ja tam piekritīs otra kompetentā iestāde.

7.   Kādi drošības pasākumi darbojas pret neatļautu piekļuvi?

IMI aizsargā dažādas tehniski izveidotas barjeras. Parastā paroļu sistēma, ko papildina ciparu kods (kā daudzās internetbanku sistēmās), nodrošina dažādus piekļuves līmeņus datu bāzei. Personas datiem IMI sistēmā var piekļūt tikai ierobežota grupa, kā aprakstīts iepriekš 5. punktā “Kas var piekļūt šiem datiem?” Sistēmu aizsargā arī īpašs, drošs interneta protokols (https).

8.   Piekļuve jūsu personas datiem

Jūsu kā valsts IMI koordinatora personas datiem var piekļūt, izmantojot 10. punktā norādīto kontaktadresi.

9.   Papildu informācija

Papildus šim konfidencialitātes paziņojumam spēkā ir arī “Svarīgs juridisks paziņojums” (http://europa.eu/geninfo/legal_notices_en.htm:

Ja uzskatāt, ka jūsu personas dati ir IMI un jūs vēlētos tiem piekļūt, tos dzēst vai mainīt, jūs to varat izdarīt, sazinoties ar pārvaldi vai profesionālu iestādi, ar kuru esat sazinājušies iepriekš, vai jebkuru citu IMI lietotāju, kas ir saistīts ar minēto pieprasījumu. Ja neesat apmierināti ar saņemto atbildi, varat sazināties ar citu IMI lietotāju, kas saistīts ar pieprasījumu, iesniegt sūdzību datu aizsardzības iestādei par vienu no IMI lietotājiem, kas saistīts ar pieprasījumu, kas jums sniegs palīdzību bez maksas. Saraksts ar datu aizsardzības iestādēm ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/nationalcomm/index_en.htm

Lūdzu, ņemiet vērā to, ka dažos gadījumos valsts tiesību aktos var būt izņēmumi attiecībā uz jūsu piekļuves tiesībām jūsu personas datiem.

10.   Kontakti

IMI sistēmu pārvalda Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta E.3. nodaļa. Atbildīgā persona (datu kontrolieris) ir nodaļas vadītājs Nikolass Līpmans (Nicholas Leapman). IMI kontaktadrese ir šāda:

European Commission

Internal Market and Services Directorate General

B-1049 Brussels

markt-imi-dataprotection@ec.europa.eu

Ja vēlaties iesniegt sūdzību pret datu apstrādes darbību, kas notikusi Komisijas pārziņā, varat sazināties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju:

European Data Protection Supervisor (EDPS)

Rue Wiertz 60 (MO 63)

B-1047 Brussels

Tel. +32 2 283 19 00

Fax: +32 2 283 19 50

edps@edps.europa.eu

10.   PIEKĻUVES TIESĪBAS UN TIESĪBAS LABOT DATUS

Pārskatāmība ir svarīgākais sadarbībā ar datu subjektu. Tā tiek panākta, pirmkārt, sniedzot viņam informāciju, kas apskatīta iepriekšējos punktos, un, otrkārt, garantējot viņam tiesības piekļūt saviem datiem un vajadzības gadījumā piešķirot tiesības minētos datus dzēst, labot vai bloķēt, ja tie nav pareizi vai ir nelikumīgi apstrādāti.

Tā kā IMI sistēma ir sarežģīta, jo tajā ir daudz dalībnieku un lietotāju, kas iesaistīti vienotās apstrādes un kontroles darbībās, attiecībā uz datu subjektu ir vajadzīga tieša pieeja. Datu subjekti nepārzina vienoto apstrādes darbību tehnisko pusi vai IMI darbību, un viņiem tas nav jāzina.

Tāpēc ir jāievieš skaidra un vienkārša pieeja: vispārējam noteikumam jābūt tādam, ka datu subjekts var izmantot savas piekļuves tiesības, datu tiesības labot datus un tiesības dzēst datus, vēršoties jebkurā kompetentajā iestādē, kas saistīta ar pieprasījumu. Izņēmumi ir jāpamato un par tiem jāvienojas datu subjektam un visām pārējām iesaistītajām pusēm. Neviena kompetentā iestāde nedrīkst atteikt piekļūt datiem, tos labot vai dzēst tāpēc, ka tā nav ievadījusi datus sistēmā vai ka datu subjektam jāsazinās ar citu kompetento iestādi. Kompetentā iestāde, saņemot pieprasījumu, to izskatīs un izpildīs vai atteiks saskaņā ar pieprasījuma pamatotību un noteikumiem savas valsts datu aizsardzības tiesību aktos. Vajadzības gadījumā pirms pieņemt lēmumu kompetentā iestāde var sazināties ar citu kompetento iestādi. Ja kompetentās iestādes nevar vienoties, tiek iesaistītas attiecīgās datu aizsardzības iestādes, lai vienošanās tiktu panākta laikus un efektīvā veidā.

Ja datu subjekts nav apmierināts ar pieņemto lēmumu, viņš var vērsties pie citas kompetentās iestādes, kas iesaistīta informācijas apmaiņā, vai pēc saviem ieskatiem sazināties ar valsts datu aizsardzības iestādi, kas saistīta ar vienu no minētajām kompetentajām iestādēm. Piemēram, tās valsts iestāde, kurā viņš atrodas, viņa valsts datu aizsardzības iestāde, vai tās valsts iestāde, kurā viņš strādā. Vajadzības gadījumā datu aizsardzības iestādēm jāsadarbojas, lai apstrādātu sūdzību (skatīt Datu aizsardzības direktīvas 28. pantu).

Ir jāpievērš uzmanība tam, ka datu subjektiem vienmēr ir tiesības jebkurā brīdī uzsākt tiesvedību un vajadzības gadījumā saņemt kompensāciju (skatīt Datu aizsardzības direktīvas 22. un 23. pantu un atbilstošus noteikumus valsts tiesību aktos).

Datu aizsardzības direktīvas 12. panta c) punktā noteikts, ka datu apstrādātājam jāziņo trešām personām, kurām dati atklāti, par jebkuru veikto izlabošanu, dzēšanu vai piekļuves noslēgšanu, ja vien tas neizrādās neiespējami vai nav saistīts ar nesamērīgām pūlēm. Tas attiecas arī uz informāciju, ko turpina apstrādāt ārpus IMI.

Saskaņā ar 29. pantu izveidotās darba grupas un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDPS) ieteikumiem Komisija pašlaik strādā pie viena aspekta IMI sistēmā (paralēli procedūrai, kas jau darbojas saistībā ar pirmstermiņa datu dzēšanu pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, skatīt 12. nodaļu), kas ļaus tiešsaistē labot datus un automātiski par to paziņot saistītajām kompetentajām iestādēm. Tas paredz dažus tehniskus sarežģījumus, tāpēc ir ierosināts, kamēr šāda funkcija nav ieviesta, ja ir vajadzība labot personas datus, kompetentā iestāde nosūta šādu pieprasījumu tieši IMI datu apstrādātājam Eiropas Komisijā (skatīt iepriekšējo sadaļu “Eiropas Komisijas konfidencialitātes paziņojums”).

Datu aizsardzības direktīva un valsts tiesību akti, ar ko tā tiek ieviesta, datu subjektiem arī paredz tiesības iebilst pret tādu datu apstrādi, kas saistīti ar viņiem, un pārtraukt šādu apstrādi, ja iebildums ir pamatots. Ja ar jums sazinās datu subjekts, kas iebilst pret tādu datu apstrādi, kas uz viņu attiecas, lūdzam sazināties ar jūsu valsts datu aizsardzības iestādi, lai saņemtu vairāk informācijas par to, kā minētās tiesības iebilst piemērojamas jūsu dalībvalstī.

11.   Datu drošība

Vairāki organizatoriskie un tehniskie pasākumi, līdzvērtīgi tiem, ko izmanto dažās internetbanku sistēmās, tiek izmantoti, lai nodrošinātu IMI drošību. Saziņu IMI internetā aizsargā arī īpašs, drošs interneta protokols (https). Tehniskiem pasākumiem, lai aizsargātu IMI, jābūt savietojamiem visā Eiropas Savienībā. Sistēmas tehniskā aizsardzība tiks izstrādāta arī turpmāk, ņemot vērā īstenošanas veidu un izmaksas (skatīt Direktīvas 95/46/EK 17. pantu un Regulas (EK) Nr. 45/2001 22. pantu).

Lai saņemtu sīkāku informāciju par noteikumiem saistībā ar informācijas sistēmu drošību, ko izmanto Eiropas Komisija, apmeklējiet IMI tīmekļa vietnes datu aizsardzības sadaļu, kurā pieejams Komisijas Lēmums C(2006) 3602:

http://ec.europa.eu/internal_market/IMI-net/data_protection_en.html

12.   SAGLABĀŠANAS PERIODS

Noteikumi attiecībā uz saglabāšanas periodu ir noteikti Lēmuma 2008/49/EK 4. un 5. pantā.

Parasti visi informācijas apmaiņā iekļautie personas dati automātiski tiks dzēsti sešus mēnešus pēc tam, kad informācijas apmaiņa ir oficiāli pabeigta. Pašlaik Komisija ievieš dažas izmaiņas sistēmā, lai pieprasījumi tiktu oficiāli pabeigti pēc iespējas drīz.

Iespējama arī situācija, kad kompetentā iestāde pieprasa dzēst personas datus pirms sešu mēnešu termiņa beigām. Nodrošinot to, ka cita kompetentā iestāde piekrīt, Komisija, saņemot šādu pieprasījumu, to izpilda desmit darbadienu laikā.

Kompetentajām iestādēm jāņem vērā tas, ka pieprasījumus par personas datu dzēšanu var izdarīt tiešsaistē, piekļūstot attiecīgajam pabeigtajam pieprasījumam un klikšķinot uz pogas “pieprasījums dzēst personas datus”.

Ekrānuzņēmums, kad kompetentā iestāde pieprasa dzēst personas datus pirms termiņa

Ekrānuzņēmums, kad sazinās ar kompetento iestādi par personas datu pirmstermiņa dzēšanu

Komisija arī ieviesīs dažus uzlabojumus sistēmā, piemēram, automātiskos atgādinātājus, lai akceptētu atbildes vai oficiāli pabeigtu pieprasījumus gadījumos, kad ir sniegta apmierinoša atbilde.

Ir svarīgi atcerēties to, ka valsts datu aizsardzības noteikumi attiecas uz jebkuru personas datu glabāšanu, ko veic kompetentās iestādes ārpus IMI.

13.   SADARBĪBA AR VALSTS DATU AIZSARDZĪBAS IESTĀDĒM UN EIROPAS DATU AIZSARDZĪBAS UZRAUDZĪTĀJU (EDPS)

Sadarbības tīkls ar valsts datu aizsardzības iestādēm un EDPS ir viena no stabilākajām garantijām, lai šī datu aizsardzības sistēma labi darbotos. Kompetentās iestādes var paļauties uz šo sadarbību un lūgt padomu jebkurā situācijā, kad tām jārisina sarežģīts jautājums, kas nav minēts šajās pamatnostādnēs. Šajā ziņā valsts IMI koordinatoriem ir svarīga loma. IMI tīmekļa vietnes datu aizsardzības sadaļā ir pieejams saraksts ar datu aizsardzības iestāžu kontaktinformāciju.

Kompetentajām iestādēm jāņem vērā arī tas, ka pirms piedalīties IMI tām, iespējams, vajadzēs par to paziņot attiecīgajām valsts datu aizsardzības iestādēm. Dažās dalībvalstīs, iespējams, būs jāsaņem atļauja iepriekš. Vajadzības gadījumā IMI koordinatoriem jāveicina aktīva sadarbība saziņā ar datu aizsardzības iestādēm.

Pašreizējie darbi

Turpmāk minētie datu aizsardzības uzlabojumi tiks iekļauti nākamajā IMI versijā 2009. gadā.

a)

Ja informācijas apmaiņa ir saistīta ar konfidenciālu informāciju (piemēram, dati par veselību, sodāmību vai disciplinārpārkāpumiem), būs atgādinājums, ka informācijas apmaiņā iesaistītie dati ir konfidenciāli, un lietas apstrādātājam šāda informācija jāpieprasa tikai tad, ja tā patiešām ir vajadzīga un tieši saistīta ar profesionālās darbības vai konkrētā pakalpojuma izpildi.

b)	Tiešsaistē tiks izveidota procedūra, lai dzēstu labotos datus vai bloķētu datus, kas ir nelikumīgi apstrādāti vai neprecīzi.

c)	Lai pieprasījumi tiktu izskatīti savlaicīgi, būs automātiskie atgādinātāji un steidzami saraksti, lai sniegtu atbildi.

d)

Atbilstoši pasākumi, lai apstrādātu jaunas informācijas plūsmas saskaņā ar pakalpojumu direktīvu – tas ir, brīdinājuma mehānisms un atkāpes, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Kopumā minētie pasākumi tiks ieviesti ar tādu pašu pieeju kā vispārējā informācijas sistēmas apmaiņa, piemēram, atgādinājumi par informācijas plūsmu konfidenciālo būtību, atgādinājumi aizvērt brīdinājumus, tiklīdz tas ir iespējams, un iespējamie veidi kā informēt fiziskas personas par informācijas apmaiņu un viņu tiesībām piekļūt datiem un vajadzības gadījumā to bloķēt, dzēst vai labot. Iespējams, ka būs vajadzīgas papildu datu aizsardzības garantijas. Tiks organizētas apspriešanās ar EDPS.

14.   PĀRSKATĪŠANAS KLAUZULA

IMI ir jauna informācijas sistēma, un to vēl aizvien izstrādā. Komisija nepārtraukti vāc informāciju no koordinatoriem un kompetentajām iestādēm, lai uzlabotu sistēmu, un tāpēc, visticamāk, izmaiņas tiks ieviestas nākamajos mēnešos. Dažas izmaiņas var, bet citas nevar ietekmēt datu aizsardzību.

Tāpēc minētās pamatnostādnes nav galīgas, un tās būs jāatjaunina, pamatojoties uz IMI darbību ikdienā. Ne vēlāk kā gadu pēc šā ieteikuma pieņemšanas Komisija sagatavos ziņojumu, kurā izvērtēs situāciju, tostarp iespēju pieņemt citu tiesību aktu.

---

(1)  Dalībvalstīm jāapsver iespēja ietvert informāciju par datu aizsardzību to mācību darbībās par IMI.

(2)  Sk. Lēmuma 2008/49/EK 12. pantu.

(3)  Kompetentās iestādes var būt saistītas ar citām iestādēm uzraudzības nolūkā (piem., reģionālā iestāde ir saistīta ar federālo iestādi). Šādas “saistītās iestādes” tādējādi var uzzināt pieprasījumu skaitu un to raksturu, bet tām nav pieejas pakalpojumu sniedzēju vai migrējošo profesionāļu personas datiem.

(4)  Saskaņā ar Lēmuma 2008/49/EK 10. panta 3. punktu Komisija var piedalīties informācijas apmaiņā tikai atsevišķos gadījumos, kad attiecīgajā Kopienas tiesību aktā noteikts, ka jāapmainās ar informāciju starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādos gadījumos Komisijai ir līdzīgas saistības kā gadījumā, ja tā būtu kompetentā iestāde. Piemēram, tai jānodrošina atbilstīgs paziņojums datu subjektiem, kā arī piekļuve to datiem pēc datu subjektu pieprasījuma.

(5)  Dažās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā, Luksemburgā, Austrijā un Dānijā datu aizsardzības likumdošanas jomā zināmā mērā ietvertas arī juridiskas personas.

(6)  Direktīva 95/46/EK attiecas uz dalībvalstīm, savukārt Regula (EK) Nr. 45/2001 attiecas uz Eiropas iestādēm.

(7)  http://ec.europa.eu/internal_market/IMI-net/docs/questions_and_data_fields_en.pdf

(8)  Juridisko definīciju sk. Direktīvas 95/46/EK 8. pantā un Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. pantā.

(9)  T. i., datu subjektiem jāsniedz atbilstīga informācija, datu apstrādei jābūt samērīgai, un dati nav turpmāk jāapstrādā tādiem mērķiem, kuri nav saderīgi ar datu apkopošanas mērķi.

(10)  IMI tīmekļa vietnē pieejams īpašs minēto jautājumu saraksts:

http://ec.europa.eu/internal_market IMI-net/docs/questions_and_data_fields_en.pdf/

(11)  IMI tīmekļa vietnes datu aizsardzības sadaļā ir visi konkrēti ar IMI saistītie dokumenti, kā arī saite uz sarakstu ar visiem tiesību aktiem par datu aizsardzību ES līmenī:

http://ec.europa.eu/internal_market/imi-net/data_protection_en.html