31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 260/2009

(2009. gada 26. februāris)

par kopējiem importa noteikumiem

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā dokumentus par lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas izveidi, kā arī dokumentus, kas attiecas uz apstrādātiem lauksaimniecības ražojumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Līguma 308. pantu, jo īpaši tiktāl, ciktāl tie paredz atkāpties no vispārējā principa, ka kvantitātes ierobežojumus vai pasākumus ar līdzīgu iedarbību var aizstāt tikai ar šajos dokumentos paredzētiem pasākumiem,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 3285/94 (1994. gada 22. decembris) par kopējiem importa noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 518/94 atcelšanu (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)	Kopējai tirdzniecības politikai būtu jābalstās uz vienādiem principiem.

(3)	Kopiena ir noslēgusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk “PTO”) dibināšanas līgumu. Šā nolīguma 1.A pielikums cita starpā ietver 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT 1994) un Nolīgumu par aizsargpasākumiem.

(4)

Nolīgums par aizsargpasākumiem palīdz precizēt un stiprināt VVTT 1994 un konkrēti tās XIX panta nozares. Šis nolīgums liek atcelt aizsargpasākumus, kas neietilpst šajos noteikumos, tādus kā voluntārus eksporta ierobežojumus, kontrolētus tirdzniecības noteikumus un citu līdzīgu importa vai eksporta kārtību.

(5)

Nolīgums par aizsargpasākumiem attiecas arī uz ogļu un tērauda ražojumiem. Kopējie importa noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargpasākumiem, šā iemesla dēļ attiecas arī uz šiem ražojumiem, ciktāl tas nav pretrunā pasākumiem, ko var veikt, lai piemērotu nolīgumu, kas konkrēti attiecas uz ogļu un tērauda ražojumiem.

(6)

Tekstilpreces, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 517/94 (1994. gada 7. marts) par kopīgiem noteikumiem tekstilizstrādājumu importam no dažām trešām valstīm, uz kurām neattiecas divpusēji nolīgumi, protokoli vai citas vienošanās, vai arī citi īpaši noteikumi par importu Kopienā (3), Kopienas līmenī un starptautiskā līmenī ir pakļautas īpašam režīmam. Šā iemesla dēļ uz tiem nevar attiecināt šo regulu.

(7)	Dalībvalstīm jāinformē Komisija par jebkuriem draudiem, ko rada importa tendences, kuru dēļ var rasties vajadzība sākt Kopienas uzraudzību vai piemērot aizsargpasākumus.

(8)	Komisijai šādos gadījumos jāpārbauda importa nosacījumi, importa tendences, dažādi tautsaimniecības un tirdzniecības stāvokļa aspekti un, vajadzības gadījumā, veicamie pasākumi.

(9)

Gadījumā, ja jau agrāk piemēro Komisijas uzraudzību, kā priekšnoteikumu tam, lai attiecīgos ražojumus laistu brīvā apgrozībā, būtu jāparedz tāds uzrādāms uzraudzības dokuments, kas atbilstu vienādajiem kritērijiem. Pēc importētāja iesnieguma dalībvalstu iestādēm šis dokuments noteiktā laikā būtu jāizdod, bet importētājs šā iemesla dēļ tomēr negūst importa tiesības. Šā iemesla dēļ šim uzraudzības dokumentam jābūt spēkā vienīgi tikmēr, kamēr nemainās importa noteikumi.

(10)	Dalībvalstīm un Komisijai pēc iespējas pilnīgi jāapmainās ar informāciju, kas gūta no Komisijas uzraudzības.

(11)	Komisijas un Padomes pienākumi paredz apstiprināt aizsargpasākumus, ko prasa Kopienas intereses. Šīs intereses jāapsver kopumā, un tām jo īpaši jāaptver ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses Kopienā.

(12)

Aizsargpasākumus pret kādu PTO dalībvalsti var apsvērt vienīgi gadījumā, ja Kopienā attiecīgos ražojumus importē tik ļoti lielā daudzumā un ar tādiem noteikumiem, kas rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Kopienā, ja vien starptautiskas saistības nepieļauj atkāpes no šā noteikuma.

(13)	Būtu jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “ražotāji Kopienā”, un būtu jāizstrādā precīzi kritēriji, lai varētu aprēķināt kaitējumus.

(14)	Pirms jebkura aizsargpasākuma piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, tomēr Komisija patur tiesības steidzamos gadījumos piemērot pagaidu pasākumus.

(15)	Būtu jābūt sīki izstrādātiem noteikumiem par izmeklēšanas sākšanu, par vajadzīgajām pārbaudēm un apskatēm, par to, kā eksportētājvalstis un ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai, par iesaistīto personu uzklausīšanu un šīm personām dotām iespējām iesniegt savus atzinumus.

(16)	Šīs regulas ieviestie izmeklēšanas noteikumi nav pretrunā Kopienas tiesību aktiem vai valstu noteikumiem, kas attiecas uz dienesta noslēpumiem.

(17)	Tāpat jānosaka termiņi, cik drīz jāsāk izmeklēšana un cik drīz jāpieņem lēmums par to, vai pasākumi ir piemēroti vai ne, ar nolūku nodrošināt to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku juridisku skaidrību.

(18)	Gadījumos, kad aizsargpasākumi ir kvotu formā, tās principā nedrīkst būt mazākas par importa vidējo apjomu, kas pastāvējis vismaz trīs gadus ilgā atsauces laikposmā.

(19)

Gadījumos, kad kāda kvota ir sadalīta starp piegādātājvalstīm, katras valsts kvotu var noteikt, noslēdzot nolīgumu ar šīm valstīm vai arī pamatojoties uz importa apjomu atsauces laikposmā. Tomēr jābūt iespējai atkāpties no šiem noteikumiem, ja nodarīts nopietns kaitējums vai imports nesamērīgi palielinājies, ar noteikumu, ka notiek paredzētās konsultācijas PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā.

(20)	Būtu jānosaka maksimāli pieļaujamais aizsargpasākumu darbības ilgums un jāizstrādā konkrēti noteikumi šādu pasākumu pagarināšanai, pakāpeniskai liberalizācijai un pārskatīšanai.

(21)	Būtu jānosaka apstākļi, kādos no aizsargpasākumiem atbrīvo ražojumus, kuru izcelsme ir kādā jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts.

(22)

Var izrādīties, ka uzraudzība vai aizsargpasākumi vienā vai vairākos Kopienas reģionos ir piemērotāki nekā pasākumi, kas attiecas uz visu Kopienu. Šādi pasākumi tomēr būt jāatļauj tikai izņēmuma kārtā un tad, ja nav citu iespēju. Jānodrošina tas, lai tie būtu pagaidu pasākumi un izraisītu pēc iespējas mazākus traucējumus iekšējā tirgus darbībā.

(23)	Importa noteikumu vienādības labad formalitātes, kas jāpilda importētājiem, būtu jāvienkāršo un jāvienādo neatkarīgi no tā, kur preces muito. Šā iemesla dēļ ir vēlams nodrošināt to, ka visas formalitātes pilda, izmantojot veidlapas, kas atbilst regulai pievienotajam paraugam.

(24)	Uzraudzības dokumentiem, kas izdoti sakarā ar Kopienas veiktiem uzraudzības pasākumiem, būtu jābūt spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts tos izdevusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārēji principi

1. pants

1.   Šī regula attiecas uz tādu ražojumu importu, kuru izcelsme ir trešās valstīs, izņemot:

a)	tekstilizstrādājumus, uz ko attiecas īpaši importa noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 517/94;

b)	ražojumus, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs, kas uzskaitītas Padomes Regulā (EK) Nr. 519/94 (1994. gada 7. marts) par kopējiem noteikumiem importam no trešām valstīm (4).

2.   Panta 1. punktā minētos ražojumus var brīvi importēt Kopienā un attiecīgi, ciktāl tas nav pretrunā aizsargpasākumiem, ko var sākt saskaņā ar V nodaļu, uz tiem neattiecina nekādus kvantitātes ierobežojumus.

II   NODAĻA

Informācijas un konsultāciju procedūras Kopienā

2. pants

Ja parādās importa tendences, kas prasa ieviest uzraudzību vai aizsargpasākumus, dalībvalstis par to informē Komisiju. Šī informācija ietver pieejamos pierādījumus, kas noteikti, pamatojoties uz 10. pantā minētajiem kritērijiem. Komisija tūlīt nodod šo informāciju visām dalībvalstīm.

3. pants

1.   Konsultācijas var rīkot vai nu pēc dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas ierosmes.

2.   Konsultācijas notiek astoņu darbdienu laikā kopš dienas, kad Komisija saņēmusi 2. pantā paredzēto informāciju, un noteikti, pirms Kopiena ieviesusi kādu uzraudzības pasākumu vai aizsargpasākumu.

4. pants

1.   Konsultācijas notiek Padomdevēju komitejā, turpmāk tekstā “Komiteja”, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Komiteja sanāk, kad to sasauc priekšsēdētājs. Viņš dalībvalstīm sniedz visu būtisko informāciju, cik drīz vien iespējams.

3.   Konsultācijās cita starpā apspriež:

a)	importa nosacījumus, importa tendences un dažādus tautsaimniecības un tirdzniecības stāvokļa aspektus, kas attiecas uz konkrētajiem ražojumiem;

b)	veicamos pasākumus, ja tādi ir.

4.   Vajadzības gadījumā konsultācijas var notikt rakstiski. Šādā gadījumā Komisija informē dalībvalstis, kas piecās līdz astoņās darbdienās var paust savu viedokli vai lūgt mutiskas konsultācijas; lēmumu par to pieņem Komisija.

III   NODAĻA

Izmeklēšanas procedūra Kopienā

5. pants

1   Neskarot 8. pantu, izmeklēšana Kopienā notiek, pirms tiek piemēroti jebkādi aizsargpasākumi.

2.   Ņemot par pamatu 10. pantā minētos faktorus, izmeklēšana tiecas noskaidrot, vai aplūkojamo ražojumu imports rada vai draud radīt nopietnus kaitējumus attiecīgiem ražotājiem Kopienā.

3.   Izmanto šādas definīcijas:

a)	“nopietns kaitējums” nozīmē nopietnu, vispārēju stāvokļa pasliktināšanos ražotājiem Kopienā;

b)	“nopietna kaitējuma draudi” nozīmē nopietnu kaitējumu, kas nekādi nav novēršams;

c)	“ražotāji Kopienā” nozīmē visus līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājus, kas darbojas Kopienas teritorijā, vai arī tādus, kuru ražoti līdzīgi vai tieši konkurējoši ražojumi kopā dod lielāko daļu no šādiem Kopienā ražotiem izstrādājumiem.

6. pants

1.   Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai ir skaidrs, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu, Komisija sāk izmeklēšanu mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalsts saņemta informācija, un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šis paziņojums:

a)	sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai;

b)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmus savus viedokļus un iesniegt informāciju, ja šie viedokļi un informācija izmeklēšanā jāņem vērā;

c)	nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 4. punktu.

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, uzsāk izmeklēšanu.

2.   Komisija tiecas iegūt visu informāciju, ko tā atzīst par vajadzīgu, un, ja uzskata to par lietderīgu, apspriedusies ar Komiteju, cenšas pārbaudīt šo informāciju, vēršoties pie importētājiem, tirgotājiem, aģentiem, ražotājiem, tirdzniecības apvienībām un organizācijām.

Tās dalībvalsts personāls, kuras teritorijā notiek šīs pārbaudes, palīdz Komisijai veikt šo uzdevumu, ja vien dalībvalsts to vēlas.

3.   Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma un ievērojot tās noteiktās procedūras, sniedz Komisijai informāciju, kas ir to rīcībā, par to, kā attīstās tirgus tiem ražojumiem, attiecībā uz kuriem veic izmeklēšanu.

4.   Ieinteresētās personas, kas pieteikušās saskaņā ar 1. punkta pirmo daļu, un eksportētājvalsts pārstāvji pēc rakstiska lūguma var pārbaudīt visu informāciju, kas Komisijai darīta zināma izmeklēšanas sakarā, izņemot iekšējo dokumentāciju, ko sagatavojušas Kopienas vai tās dalībvalstu iestādes, ar nosacījumu, ka šī informācija ir būtiska šo pušu lietas izklāstā un nav konfidenciāla 9. panta nozīmē un ja Komisija to izmanto izmeklēšanā.

Ieinteresētās personas, kas pieteikušās, var Komisijai darīt zināmus savus viedokļus par attiecīgo informāciju. Šos viedokļus var ņemt vērā, ja tie tiek pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem.

5.   Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas. Šīs personas jāuzklausa, ja tās termiņā, kas noteikts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētā paziņojumā, iesniegušas rakstisku pieteikumu ar norādi, ka izmeklēšanas iznākums faktiski var ietekmēt šīs personas un ka pastāv īpaši iemesli tās uzklausīt.

6.   Ja informācija nav sniegta šīs regulas noteiktā termiņā vai termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar šo regulu, vai ja izmeklēšana ir stipri traucēta, konstatācijas var veikt, balstoties uz tiem faktiem, kas ir pieejami. Ja Komisija konstatē, ka kāda ieinteresētā persona vai trešā persona tai sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, tā neņem vērā šo informāciju un izmanto pieejamos faktus.

7.   Ja pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām Komisijai rodas iespaids, ka trūkst pierādījumu, kas attaisnotu izmeklēšanu, tā mēneša laikā pēc tam, kad no dalībvalstīm saņemta informācija, par savu lēmumu informē dalībvalstis.

7. pants

1.   Izmeklēšanas beigās Komisija iesniedz Komitejai ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem.

2.   Ja Komisija deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma atzīst, ka nav vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, pēc apspriedes ar Komiteju izmeklēšanu mēneša laikā pārtrauc.

Lēmumu pārtraukt izmeklēšanu, norādot izmeklēšanas galvenos secinājumus un īsi minot tās iemeslus, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Ja Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi Kopienas uzraudzības pasākumi vai aizsargpasākumi, tā saskaņā ar IV un V nodaļu pieņem vajadzīgos lēmumus deviņos mēnešos pēc izmeklēšanas sākuma. Ārkārtas apstākļos šo termiņu var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem; tad Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā dara zināmu pagarinājuma ilgumu un īsi min tā iemeslus.

8. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neliedz katrā laikā sākt uzraudzības pasākumus saskaņā ar 11. līdz 15. pantu vai pagaidu aizsargpasākumus saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu.

Pagaidu aizsargpasākumus piemēro:

a)	kritiskos apstākļos, kas prasa tūlītēju rīcību, kā arī tad, ja kavēšanās radītu zaudējumus, ko grūti labot, kā arī

b)	ja iepriekšējs nolēmums dod skaidru liecību par to, ka importa palielinājums ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu.

Šādu pasākumu ilgums nepārsniedz 200 dienas.

2.   Pagaidu aizsargpasākumi izpaužas kā muitas nodokļa palielinājums (neatkarīgi no tā, vai šis nodoklis līdzinās nullei vai ir lielāks), ja šāda rīcība var novērst vai labot nopietno kaitējumu.

3.   Komisija tūlīt veic tādus izmeklēšanas pasākumus, kas vēl joprojām ir vajadzīgi.

4.   Ja pagaidu aizsargpasākumus atceļ tāpēc, ka nav noticis nopietns kaitējums vai nepastāv nopietna kaitējuma draudi, pagaidu pasākumu dēļ ievāktos muitas nodokļus pēc iespējas drīz automātiski atmaksā. Piemēro Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) 235. un turpmākajos pantos noteikto procedūru.

9. pants

1.   Informāciju, ko saņem saskaņā ar šo regulu, izmanto tikai tam mērķim, kam tā lūgta.

2.   Ne Padome, ne Komisija, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas bez informācijas sniedzēja īpašas atļaujas neizpauž nedz konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas atbilstīgi šai regulai, nedz arī konfidenciāli sniegtu informāciju.

3.   Katrā lūgumā ievērot konfidencialitāti norādāmi iemesli, kāpēc šī informācija ir konfidenciāla.

Ja tomēr rodas iespaids, ka lūgums ievērot konfidencialitāti nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nedz vēlas to darīt plaši pieejamu, nedz arī atļauj to izpaust tiklab vispārīgi, kā arī kopsavilkumā, attiecīgo informāciju var atstāt bez ievērības.

4.   Informāciju katrā ziņā uzskata par konfidenciālu, ja tās izpaušana var stipri negatīvi iespaidot šādas informācijas sniedzēju vai tās avotu.

5.   Panta 1. līdz 4. punkts neliedz Kopienas iestādēm atsaukties uz vispārpieejamu informāciju un jo īpaši uz iemesliem, kuru dēļ pieņemti lēmumi saskaņā ar šo regulu. Šīs iestādes tomēr ņem vērā attiecīgo juridisko un fizisko personu likumīgās intereses neatklāt noslēpumus, kas saistās ar to uzņēmējdarbību.

10. pants

1.   Pārbaudot importa tendences, apstākļus, kādos tas notiek, kā arī nopietno kaitējumu vai nopietnā kaitējuma draudus, ko ražotājiem Kopienā rada šāds imports, īpaši jāņem vērā šādi faktori:

a)	importēto preču apjoms, jo īpaši – ja tas nopietni palielinājies absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret ražošanas vai patēriņa līmeni Kopienā;

b)	importēto preču cena, jo īpaši – ja cenas ir pārlieku pazeminātas salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām Kopienā;

c)

iespaids uz ražotājiem Kopienā, ko rāda dažu ražošanas faktoru attīstības tendences: — ražošanas apjoms, — ražošanas jaudu izmantojums, — krājumi, — noiets, — tirgus daļa, — cenas (t. i., cenas pazeminātas vai novērsta cenu celšanās, kas citādi būtu notikusi), — peļņa, — peļņas samērojums ar ieguldīto kapitālu, — naudas plūsma, — nodarbinātība;

d)	citi faktori, kas nav importa tendences un kuri rada vai var radīt kaitējumu attiecīgiem ražotājiem Kopienā.

2.   Ja nopietna kaitējuma draudi apstiprinās, Komisija arī pārbauda, vai var skaidri paredzēt to, ka konkrētais stāvoklis draud izvērsties par faktisku kaitējumu.

Šajā sakarā var ņemt vērā šādus faktorus:

a)	to, cik ātri palielinās eksports uz Kopienu;

b)	to, kāda konkrētā brīdī ir izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts eksporta jauda vai kāda tā var būt tuvā nākotnē, kā arī iespējamību, ka šo jaudu izmantos, lai eksportētu preces uz Kopienu.

IV   NODAĻA

Uzraudzība

11. pants

1.   Ja importa tendences ražojumiem, kuru izcelsme ir trešā valstī un uz kuriem attiecas šī regula, draud radīt kaitējumu ražotājiem Kopienā un ja Kopienas intereses to prasa, šo ražojumu importu atkarībā no apstākļiem var pakļaut:

a)	Kopienas retrospektīvai uzraudzībai, ko veic saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 2. punktā minētajā lēmumā;

b)	iepriekšējai Kopienas uzraudzībai, ko veic saskaņā ar 12. pantu.

2.   Komisija var pieņemt lēmumu sākt uzraudzību saskaņā ar procedūru, ko paredz 16. panta 6. punkta otrajā daļā un 16. panta 7. punktā.

3.   Uzraudzības pasākumi ir spēkā ierobežotu laiku. Ja vien nav paredzēts citādi, tie zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad apritējis pusgads, kurā šie pasākumi ieviesti.

12. pants

1.   Ražojumus, kas pakļauti Kopienas iepriekšējai uzraudzībai, brīvā apgrozībā var laist vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Dalībvalstu izvēlētās kompetentās iestādes šādus dokumentus par jebkuru prasīto apjomu izdod bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad kompetentā attiecīgas valsts iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šādu pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.

2.   Uzraudzības dokumentu izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst I pielikuma paraugam.

Ja vien attiecīgais lēmums noteikt uzraudzību neparedz citādi, importētāja uzraudzības dokumentu pieteikumā ir vienīgi šādi dati:

a)	pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un adrese (tostarp telefona un faksa numurs un varbūtējs valsts kompetentajā iestādē reģistrēts iesniedzēja identifikācijas numurs), kā arī PVN reģistrācijas numurs, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs;

b)	vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzēja izraudzīta deklarētāja vai kāda pārstāvja pilns vārds un adrese (tostarp telefona un faksa numurs);

c)	preču apraksts, ieskaitot: — to tirdzniecības nosaukumu, — to kombinētās nomenklatūras kodu, — to izcelsmes vietu un nosūtīšanas vietu;

d)	deklarētais daudzums, kas izteikts kilogramos un vajadzības gadījumā visās citās papildu vienībās (pāros, gabalos utt.);

e)	preču CIF vērtība Kopienas robežās, kas izteikta euro;

f)	sekojošais paziņojums, ko pieteikuma iesniedzējs datējis un parakstījis, savu vārdu norādot ar lielajiem burtiem: “Es ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un godprātīga un ka es esmu reģistrēts Kopienā.”

3.   Uzraudzības dokumenti ir spēkā visā Kopienā neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts to izdevusi.

4.   Ja izrādās, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena pārsniedz uzraudzības dokumentā uzrādīto cenu par nepilniem 5 % vai ka importam paredzēto ražojumu kopvērtība vai kopapjoms uzraudzības dokumentā uzrādīto kopvērtību vai kopapjomu pārsniedz par nepilniem 5 %, tas neliedz šos ražojumus laist brīvā apgrozībā. Komisija, uzklausījusi Komitejā paustos viedokļus, kā arī ņemot vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes, var noteikt citus procentus, kas parastos apstākļos tomēr nepārsniedz 10 %.

5.   Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr liberalizēta importa noteikumi ir spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem. Šādus uzraudzības dokumentus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot pēc tam, kad beidzies laiks, kas noteikts reizē un ar to pašu procedūru kā uzraudzības sākšana, un šie dokumenti ņem vērā ražojumu iedabu un citas īpašas attiecīgo darījumu iezīmes.

6.   Ja atbilstīgi 11. pantam pieņemts lēmums to prasa, ar ražojumu izcelsmes sertifikātiem jāpierāda to ražojumu izcelsme, kuri ir Kopienas uzraudzībā. Šis punkts neietekmē citus noteikumus, kas attiecas uz jebkura šāda sertifikāta uzrādīšanu.

7.   Ja ražojumiem, kas ir iepriekšējā Kopienas uzraudzībā, kādā dalībvalstī piemēro reģionālus aizsargpasākumus, šīs dalībvalsts piešķirta importa atļauja var aizstāt uzraudzības dokumentu.

8.   Uzraudzības dokumentu veidlapas un to izrakstus sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu, uz kura atzīmē “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un ko numurē ar 1, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otru, uz kura atzīmē “Kompetentās iestādes eksemplārs” un ko numurē ar 2, patur dokumenta izdevēja iestāde. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu kopijas.

9.   Veidlapas drukā uz balta papīra bez koka šķiedrvielām, kas sagatavots rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g kvadrātmetrā. Veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm; rindstarpām jābūt 4,24 mm (viena sestā daļa collas); izkārtojums veidlapā ir precīzi jāievēro. Pirmā eksemplāra, t. i., paša uzraudzības dokumenta abām pusēm fonā ir dzeltens drukāts gijošēts raksts, lai atklātu jebkādus mehāniskus vai ķīmiskus viltojumus.

10.   Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie ir reģistrēti. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Uz katras veidlapas jābūt norādei par iespiedēja nosaukumu un adresi vai marķējumam, pēc kura iespiedēju var pazīt.

13. pants

Ja kādu ražojumu imports astoņās darbdienās pēc 3. un 4. pantā minētajām konsultācijām nav pakļauts iepriekšējai Kopienas uzraudzībai, Komisija saskaņā ar 18. pantu var ieviest importa uzraudzību vienā vai vairākos Kopienas reģionos.

14. pants

1.   Ražojumus, kas pakļauti reģionālai uzraudzībai, attiecīgā reģionā var laist brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja uzrādīts uzraudzības dokuments. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) izraudzītā kompetentā iestāde izdod šādu dokumentu par jebkuru vajadzīgo apjomu bez maksas ilgākais piecu darbdienu laikā kopš dienas, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde saņēmusi kāda Kopienas importētāja pieteikumu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš Kopienā izvērsis uzņēmējdarbību. Šo pieteikumu uzskata par saņemtu attiecīgās valsts kompetentā iestādē ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais. Uzraudzības dokumentus var izmantot tikai tikmēr, kamēr importa liberalizācijas noteikumi paliek spēkā attiecībā uz attiecīgajiem darījumiem.

2.   Piemēro 12. panta 2. punktu.

15. pants

1.   Kopienas vai reģionālas uzraudzības gadījumā dalībvalstis ik mēneša pirmajās 10 dienās dara Komisijai zināmu:

a)	iepriekšējas uzraudzības gadījumā – sīkas ziņas par naudas summām (ko aprēķina no CIF cenas) un preču apjomu, par ko iepriekšējā laikposmā izdoti uzraudzības dokumenti;

b)	jebkurā gadījumā – sīkas ziņas par importu laikposmā pirms a) apakšpunktā minētā laikposma.

Dalībvalstu sniegto informāciju klasificē pēc ražojumiem un pēc valstīm.

Citādus noteikumus var noteikt reizē un tādā pašā kārtā kā paredzot uzraudzības pasākumus.

2.   Ražojumu iedabas vai īpašu apstākļu dēļ Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas ierosmes var grozīt šīs informācijas sniegšanas grafikus.

3.   Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.

V   NODAĻA

Aizsargpasākumi

16. pants

1.   Ja kādus ražojumus Kopienā importē tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem nosacījumiem, kas izraisa vai draud izraisīt nopietnu kaitējumu ražotājiem Kopienā, Komisija, lai aizsargātu Kopienas intereses, pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pati pēc savas iniciatīvas var:

a)	ierobežot derīguma laiku uzraudzības dokumentiem 12. panta nozīmē, kurus izdod pēc tam, kad šis pasākums stājies spēkā;

b)	mainīt importa noteikumus attiecīgajiem ražojumiem, to laišanu brīvā apgrozībā padarot atkarīgu no uzrādītās importa atļaujas, kuras piešķiršanu regulē tādi noteikumi un ko pakļauj tādiem ierobežojumiem, kādus nosaka Komisija.

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie pasākumi sāk darboties tūlīt.

2.   Attiecībā uz PTO dalībvalstīm 1. punktā minētos pasākumus veic tikai tad, ja ir izpildīti abi iepriekšējā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

3.   Ieviešot kvotu, jo īpaši ņem vērā:

a)	vēlamību pēc iespējas saglabāt ierastās tirdzniecības plūsmas;

b)	preču apjomu, kas eksportēts saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar normāliem nosacījumiem, pirms stājies spēkā aizsargpasākums šīs nodaļas nozīmē, ja attiecīgā dalībvalsts par šiem līgumiem ziņojusi Komisijai;

c)	to, ka jāvairās radīt šķēršļus tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ieviesta kvota.

Nevienu kvotu nedrīkst noteikt mazāku nekā vidējais importa apjoms pēdējos trijos atsauces gados, par kuriem pieejama statistika, ja vien nav jāparedz citāds apjoms, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu.

4.   Gadījumos, kad kvota ir sadalīta piegādātājvalstu starpā, par sadali var vienoties ar tām piegādātājvalstīm, kas ir būtiski ieinteresētas piegādāt attiecīgos ražojumus importam Kopienā.

Ja tas neizdodas, kvotu sadala piegādātājvalstu starpā proporcionāli tam, kāda iepriekšējā atsauces laikposmā bijusi to daļa no attiecīgo ražojumu importa Kopienā, pienācīgi ņemot vērā visus faktorus, kas var būt ietekmējuši vai ietekmē šo ražojumu tirdzniecību.

Ar nosacījumu, ka Kopiena pilda pienākumu gādāt par to, lai konsultācijas notiktu PTO Aizsargpasākumu komitejas aizgādībā, nopietna kaitējuma gadījumā Kopiena tomēr var neizmantot šo sadales metodi, ja imports no vienas vai vairākām piegādātājvalstīm neproporcionāli pieaudzis attiecībā pret attiecīgo ražojumu importa kopējo pieaugumu iepriekšējā atsauces laikposmā.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus piemēro visiem ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc tam, kad šie pasākumi stājušies spēkā. Saskaņā ar 18. pantu tos var attiecināt tikai uz vienu vai dažiem Kopienas reģioniem.

Šādi pasākumi tomēr neliedz laist brīvā apgrozībā ražojumus, kuri jau ir ceļā uz Kopienu, ar noteikumu, ka šo ražojumu galamērķi nevar mainīt un ka ražojumiem, ko atbilstīgi 11. un 12. pantam brīvā apgrozībā drīkst laist, tikai uzrādot uzraudzības dokumentu, faktiski ir līdzi šāds dokuments.

6.   Ja Komisijas iejaukšanos lūgusi dalībvalsts, Komisija pieņem lēmumu ilgākais piecās darbdienās pēc šāda lūguma saņemšanas.

Jebkuru lēmumu, ko Komisija pieņem atbilstīgi šim pantam, dara zināmu Padomei un dalībvalstīm. Jebkura dalībvalsts vienā mēnesī no dienas, kad tas darīts zināms, var šo lēmumu nodot Padomes izskatīšanai.

7.   Ja dalībvalsts Komisijas lēmumu nodod Padomes izskatīšanai, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo lēmumu apstiprināt, grozīt vai atcelt.

Ja trijos mēnešos pēc tam, kad šis jautājums nodots Padomes izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas pieņemto lēmumu uzskata par atceltu.

17. pants

Ja Kopienas intereses to prasa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, kas sastādīts saskaņā ar III nodaļas nosacījumiem, ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt piemērotus pasākumus, lai neļautu Kopienā importēt kādus ražojumus tik ļoti lielā daudzumā un/vai ar tādiem noteikumiem, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotājiem Kopienā.

Piemēro 16. panta 2. līdz 5. punktu.

18. pants

Ja, galvenokārt pamatojoties uz 10. pantā minētajiem faktoriem, izrādās, ka vienā vai vairākos Kopienas reģionos stāvoklis atbilst nosacījumiem, kas pieņemti, lai varētu veikt 11. un 16. pantā paredzētos pasākumus, Komisija, izvērtējusi dažādus risinājumus, izņēmuma kārtā var atļaut īstenot uzraudzību vai aizsargpasākumus attiecīgā(-os) reģionā(-os), ja tā uzskata, ka šādi pasākumi, ko īsteno tādā līmenī, ir piemērotāki nekā pasākumi, ko īsteno visā Kopienā.

Tiem jābūt pagaidu pasākumiem un pēc iespējas mazāk jātraucē iekšējā tirgus darbība.

Pasākumus paredz saskaņā ar noteikumiem, kas ietverti 11. un 16. pantā.

19. pants

Nekādus aizsargpasākumus nedrīkst piemērot ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībvalsts, ja šīs valsts daļa no attiecīgo ražojumu importa Kopienā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Kopienā importēto ražojumu.

20. pants

1.   Aizsargpasākumi nedrīkst būt ilgāki, nekā vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un ražotāji Kopienā varētu pielāgoties. Šis laiks kopā ar visiem pagaidu pasākumiem nedrīkst pārsniegt četrus gadus.

2.   Šo sākotnējo laikposmu var pagarināt, izņemot gadījumus, ja piemēro 16. panta 4. punkta trešajā daļā minētos pasākumus, ja ir konstatēts, ka:

a)	aizsargpasākums vēl joprojām ir vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu;

b)	un ir pierādījumi tam, ka pielāgojas ražotāji Kopienā.

3.   Pasākumu pagarinājumus paredz saskaņā ar III nodaļas nosacījumiem un izmanto tās pašas procedūras, kas tika attiecinātas uz sākotnējiem pasākumiem. Šādi pagarināti pasākumi nedrīkst būt stingrāki, nekā tie bijuši sākotnējā pasākuma beigās.

4.   Ja pasākums ir spēkā ilgāk nekā vienu gadu, tas pakāpeniski un periodiski liberalizējams šā pasākuma piemērošanas laikā, pagarinājuma laiku ieskaitot.

5.   Kopējais kāda aizsargpasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot visu pagaidu pasākumu piemērošanas laiku, sākotnējā pasākuma piemērošanas laiku un visus termiņus, uz ko tas atlikts, nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

21. pants

1.   Ja darbojas kāds uzraudzības pasākums vai aizsargpasākums, ko piemēro saskaņā ar IV un V nodaļu, Komitejā rīko konsultācijas vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc Komisijas iniciatīvas. Ja aizsargpasākuma darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, Komisija vēlākais tad, kad apritējusi puse no pasākuma piemērošanas laika, ierosina šādas konsultācijas. Šādu konsultāciju mērķi ir:

a)	pārbaudīt šā pasākuma iedarbību;

b)	noskaidrot, vai un kā būtu lietderīgi paātrināt liberalizācijas tempu;

c)	pārliecināties par to, vai pasākumu vēl joprojām ir nepieciešams piemērot.

2.   Ja pēc 1. punktā minētajām konsultācijām Komisija atzīst, ka no 11., 13., 16., 17. un 18. pantā minētajiem uzraudzības pasākumiem vai aizsargpasākumiem kāds jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:

a)	ja pasākumu ir ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

b)	visos citos gadījumos Komisija groza vai atsauc Kopienas uzraudzības pasākumus vai aizsargpasākumus.

Ja lēmums attiecas uz reģionāliem uzraudzības pasākumiem, to piemēro no sestās dienas pēc tam, kad tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

1.   Ja kādu ražojumu importam jau bijis piemērots aizsargpasākums, šiem ražojumiem nevar piemērot citus šādus aizsargpasākumus, kamēr nav pagājis laiks, kas līdzinās iepriekšējā pasākuma darbības ilgumam. Šis laiks ir vismaz divi gadi.

2.   Neievērojot 1. punktu, ražojumiem var atkārtoti piemērot aizsargpasākumus uz 180 dienām vai īsāku laiku, ja:

a)	pagājis vismaz gads, kopš piemērots kāds aizsargpasākums šo ražojumu importam; un

b)	šāds aizsargpasākums šiem ražojumam nav piemērots vairāk kā divas reizes piecos gados pirms dienas, kad paredzēts sākt aizsargpasākumu.

VI   NODAĻA

Noslēguma noteikumi

23. pants

Ja Kopienas intereses to prasa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt piemērotus pasākumus, lai Kopiena vai visas Kopienas dalībvalstis varētu starptautiskā līmenī īstenot savas tiesības un pildīt pienākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz patēriņa preču tirdzniecību.

24. pants

1.   Šī regula neliedz pildīt pienākumus, ko rada īpaši noteikumi, kas ietverti līgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.

2.   Ciktāl tas nav pretrunā citiem Kopienas noteikumiem, šī regula neliedz dalībvalstīm pieņemt vai piemērot:

a)

aizliegumus, kvantitātes ierobežojumus vai uzraudzības pasākumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskas kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai industriāla un komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem;

b)	īpašas formalitātes attiecībā uz ārzemju valūtām;

c)	formalitātes, kas ieviestas atbilstīgi starptautiskiem līgumiem saskaņā ar Līgumu.

Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem vai formalitātēm, ko tās paredz ieviest vai grozīt saskaņā ar pirmo daļu.

Ārkārtējas steidzamības gadījumā šos valstu paredzētos pasākumus vai formalitātes dara zināmas Komisijai tūlīt pēc to pieņemšanas.

25. pants

1.   Šī regula nav pretrunā kopējas lauksaimniecības tirgu organizācijas dibināšanas dokumentiem vai Kopienas vai valstu administratīviem noteikumiem, kas pamatojas uz šiem dokumentiem, vai arī speciāliem dokumentiem, ko piemēro precēm, kas rodas, apstrādājot lauksaimniecības ražojumus. Tā ir šo dokumentu papildinājums.

2.   Ja uz ražojumiem attiecas 1. punktā minētie dokumenti, tad 11. līdz 15. pants un 22. pants neattiecas uz tiem ražojumiem, kuriem Kopienas noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm prasa licences vai citus importa dokumentus.

Šīs regulas 16., 18. pants un 21. līdz 24. pants neattiecas uz ražojumiem, kam šie noteikumi paredz piemērot importa kvantitātes ierobežojumus.

26. pants

Regulu (EK) Nr. 3285/94, kā tā grozīta ar II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

27. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.

(2)  Sk. II pielikumu.

(3)  OV L 67, 10.3.1994., 1. lpp.

(4)  OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.

(5)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

---

---

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/18

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 261/2009

(2009. gada 30. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 31. martā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/20

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 262/2009

(2009. gada 30. marts),

ar ko nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai un izmantošanai Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

S režīms (Select) ir gaisa satiksmes vadībā izmantojama kopēja novērošanas metode. Tā ļauj selektīvi nosūtīt pieprasījumus lidaparātiem un saņemt gaisā iegūtus datus, kā rezultātā ir iespējams izstrādāt jaunas gaisa satiksmes organizācijas funkcijas. Sistēmu, kuras atbalsta pieprasījumu nosūtīšanu atsevišķiem lidaparātiem, izmantojot S režīmu (turpmāk tekstā “S režīma pieprasītāji”), konstrukcija paredz, ka ar S režīma transponderi aprīkota lidaparāta atklāšanai un novērošanai ir nepieciešams izmantot S režīma pieprasītāja kodus.

(2)

Gaisa satiksmes novērošanas sistēmas drošības nodrošināšanai ir būtiski, lai savstarpēji nepārklātos tādu divu S režīma pieprasītāju radiolokatora pārklājuma zonas, kuri izmanto vienu un to pašu pieprasītāja kodu, izņemot gadījumus, kad tie ir sagrupēti vienā blokā vai kad ir veikti citi atbilstīgi operacionāli negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumi.

(3)	Lai atbalstītu S režīma pieprasītāju arvien lielāka skaita izvietošanu un atrisinātu problēmu, kuru rada pieprasījumu nosūtīšanai uz lidaparātiem vajadzīgo pieprasījuma kodu trūkums, ir efektīvi jākoordinē šo pieprasītāju kodu piešķiršana un izmantošana.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 8. panta 1. punktu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai (Eurocontrol) ir piešķirtas pilnvaras izstrādāt prasības S režīma pieprasītāja kodu (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodi”) piešķiršanai un izmantošanai. Šīs regulas pamatā ir no pilnvarām izrietošais 2008. gada 2. janvāra ziņojums.

(5)

Sākotnēji tehnisku iemeslu dēļ kā pieprasītāja kodi tika definēti un izmantoti tikai pieprasītāja identifikatora kodi (turpmāk tekstā “II kodi”) no 0 līdz 15. Vēlāk, ņemot vērā prognozēto S režīma pieprasītāju skaitu, tika veikti pasākumi, kas ļāva izmantot novērošanas identifikatoru papildu kodus (turpmāk tekstā “SI kodi”) no 1 līdz 63.

(6)

Parastos apstākļos SI kodu izmantošanai ir nepieciešams, lai visi S režīma mērķi, kuri atrodas S režīma pieprasītāju pārklājuma zonā, būtu atbilstīgi aprīkoti šim nolūkam. Taču Eurocontrol ir izstrādājusi tādas II/SI kodu izmantošanas specifikācijas, kuras nodrošinās S režīma pieprasītājiem iespējas lietot SI kodus arī tādā vidē, kurā vēl ne visiem S režīma mērķiem būs SI kodu izmantošanai nepieciešamais aprīkojums. Tāpēc S režīma operatoriem būtu jāpielāgojas šādai II/SI kodu izmantošanai.

(7)

Eurocontrol vadībā ir izveidots centralizēts pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums, kuru sniedz, izmantojot pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma sniedz informāciju, kas atbalsta pieprasītāja kodu piešķiršanas galveno elementu saskaņotību. Šie galvenie elementi būtu skaidri jāidentificē.

(8)	Būtu jādefinē vispārējās procedūras, lai nodrošinātu pieprasītāja kodu piešķiršanas galveno elementu atbilstīgu ieviešanu. Tajās būtu jāņem vērā atbilstīgie Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk tekstā “ICAO”) noteikumi.

(9)	S režīma operatoriem un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai atklātu un mazinātu iespējamos konfliktus starp pieprasītāja kodiem.

(10)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(11)

Ierobežots pieprasītāja kodu skaits ir rezervēts militāru organizāciju, tostarp starpvalstu organizāciju, jo īpaši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ekskluzīvai izmantošanai un pārvaldībai. Tāpēc S režīma pieprasītājiem, kuri izmanto šos kodus, nav jāpakļaujas koordinētajam piešķiršanas procesam. Taču dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šo pieprasītāja kodu izmantošana negatīvi neietekmē vispārējās gaisa satiksmes drošību.

(12)	Pieprasītāja 0. kodu ICAO ir rezervējusi izmantošanai bez jebkāda piešķirtā koda. S režīma pieprasītājiem, kuri izmanto pieprasītāja 0. kodu saskaņā ar ICAO standartiem un ieteicamo praksi, nav jāpakļaujas koordinētajam piešķiršanas procesam.

(13)

II 14. kods ir rezervēts kopīgai izmantošanai testa sistēmās. S režīma mērķu atklāšana nevar tikt garantēta, ja vairākas testa sistēmas darbojas vienlaicīgi. Tāpēc S režīma testa sistēmu operatoriem, kuriem jāveic pagaidu izmēģinājumi, kam nepieciešama bezkonflikta situācija, būtu jānodrošina atbilstīga divpusēja koordinācija ar citiem S režīma testa sistēmu operatoriem.

(14)

Centralizētajam pieprasītāja kodu piešķiršanas dienestam būtu jāiesniedz dalībvalstīm un S režīma operatoriem pieprasītāja kodu piešķiršanas plāns, kas tiek aktualizēts pēc vajadzības un kas nodrošina drošu un efektīvu pieprasītāja kodu izmantošanu. Piešķiršanas plānu apstiprina dalībvalstis, ko ietekmē šā plāna saturs.

(15)	Būtu jāizstrādā mehānisms tādu situāciju atrisināšanai, kurās nav iespējams savlaicīgi iegūt pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna apstiprinājumu.

(16)

Lai uzturētu vai paaugstinātu esošo lidojumu drošības līmeni, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai ieinteresētās personas veiktu drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma identifikācijas, riska novērtēšanas un mazināšanas procesus. Lai saskaņoti ieviestu šos procesus sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir jāidentificē konkrētas drošības prasības visām savietojamības un darbības rezultātu prasībām.

(17)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu savietojamības īstenošanas noteikumos būtu jāapraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras jāizmanto komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotības, kā arī sistēmu pārbaudes novērtēšanai.

(18)

To komponentu, kuriem ir piemērojama šī regula, tirgus gatavības līmenis ir tāds, ka šo komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotību var apmierinošā veidā novērtēt ar iekšējās ražošanas kontroles palīdzību, izmantojot procedūras, kuras balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmuma Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (3) A moduli.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka prasības S režīma pieprasītāja kodu (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodu”) koordinētai piešķiršanai un izmantošanai drošas un efektīvas gaisa satiksmes uzraudzības nodrošināšanas un civilās un militārās koordinācijas nolūkos.

2.   Šo regulu piemēro atbilstīgiem S režīma pieprasītājiem un saistītām novērošanas sistēmām, to komponentiem un saistītām procedūrām, sniedzot atbalstu atbilstīgu pieprasītāja kodu koordinētai piešķiršanai vai izmantošanai.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas mērķiem piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. panta definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“S režīma pieprasītājs” ir sistēma, kura sastāv no antenas un elektroniskas aparatūras un kura caur Select (atlases) režīmu, pazīstamu kā S režīms, atbalsta pieprasījuma nosūtīšanu atsevišķam lidaparātam;

2)	“pieprasītāja kods” ir vai nu pieprasītāja identifikatora, vai arī novērošanas identifikatora kods, ko izmanto vairākpozīciju bloķēšanas un, iespējams, sakaru protokoliem;

3)	“pieprasītāja identifikatora kods” (turpmāk tekstā “II kods”) ir S režīma pieprasītāja kods, kura vērtība ir diapazonā no 0 līdz 15 un kuru var izmantot gan vairākpozīciju bloķēšanas, gan sakaru protokoliem;

4)	“novērošanas identifikatora kods” (turpmāk tekstā “SI kods”) ir S režīma pieprasītāja kods, kura vērtība ir diapazonā no 1 līdz 63 un kuru var izmantot vairākpozīciju bloķēšanas protokolos, taču nevar izmantot vairākpozīciju sakaru protokoliem;

5)	“vairākpozīciju bloķēšana” ir protokols, kurš ļauj vairākiem S režīma pieprasītājiem, kuru pārklājuma zonas savstarpēji pārklājas, detektēt un bloķēt S režīma mērķus;

6)	“vairākpozīciju sakaru protokoli” ir protokoli, ko izmanto, lai S režīma pieprasītāju savstarpēja pārklājuma darbības zonās koordinētu vairāk nekā vienā transakcijā veiktu sakaru vadību;

7)	“S režīma mērķis” ir platforma, kas aprīkota ar S režīma transponderu;

8)	“bloķēšana” ir protokols, kas ļauj slāpēt S režīma kopējā izsaukuma atbildes no jau detektētiem S režīma mērķiem;

9)

“S režīma operators” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ekspluatē vai piedāvā ekspluatācijai S režīma pieprasītāju, tostarp: a) aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji; b) S režīma pieprasītāju ražotāji; c) lidostu operatori; d) pētnieciski nodibinājumi; e) visas pārējās organizācijas, kam ir tiesības ekspluatēt S režīma pieprasītāju;

10)	“pieprasītāja kodu piešķiršana” ir vērtību definēšana vismaz visiem II pielikuma B daļā uzskaitītajiem pieprasītāja kodu piešķiršanas galvenajiem elementiem;

11)

“pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma” ir Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma un ar to saistītas procedūras, ar kā palīdzību S režīma operatoriem caur dalībvalstīm tiek sniegts centralizēts pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums (turpmāk tekstā “pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojums”), kura ietvaros tiek apstrādāti pieprasītāja kodu pieteikumi un izsūtīts pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna priekšlikums;

12)	“pieprasītāja koda pieteikums” ir kāda S režīma operatora pieteikums pieprasītāja koda piešķiršanai;

13)	“pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna priekšlikums” ir pilna PK komplekta piešķiršanas priekšlikums, kuru dalībvalstu apstiprināšanai iesniedz pieprasītāja kodu piešķiršanas dienests;

14)	“pieprasītāja kodu piešķiršanas plāns” ir visjaunākais apstiprinātais pilnais pieprasītāja kodu komplekts;

15)

“atbilstīgs S režīma pieprasītājs” ir S režīma pieprasītājs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) S režīma mērķu detektēšanā pieprasītājs vismaz daļēji balstās uz S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumiem un atbildēm; vai b) pieprasītājs pastāvīgi vai periodiski bloķē detektētos S režīma mērķus, atbildot uz S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumiem visā savā pārklājuma zonā vai kādā tās daļā; vai c) pieprasītājs datu savienojuma lietojumprogrammās izmanto vairākpozīciju sakaru protokolus;

16)	“atbilstīgs pieprasītāja kods” ir jebkurš no II kodiem un SI kodiem, izņemot: a) II 0. kodu; b) pieprasītāja kodu(-us), kas rezervēts(-i) militārām organizācijām, tostarp starpvalstu organizācijām, jo īpaši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, pārvaldībai un piešķiršanai;

17)	“S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumi” ir paziņojumi, kurus parasti izmanto S režīma pieprasītāji, lai detektētu to pārklājuma zonā ielidojošus S režīma mērķus;

18)	“darbojošais pieprasītāja kods” ir jebkurš atbilstīgs pieprasītāja kods, atskaitot II 14. kodu;

19)

“kompetenta dalībvalsts” ir: a) aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja gadījumā – dalībvalsts, kura ir sertificējusi pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (4); b) citos gadījumos – dalībvalsts, kuras atbildības teritorijā S režīma operators ekspluatē vai vēlas ekspluatēt kādu atbilstīgu S režīma pieprasītāju;

20)	“pieprasītāja kodu konflikts” ir divu vai vairāku S režīma operatoru, kuri ekspluatē vienu un to pašu pieprasītāja kodu, nekoordinēts darbības zonu pārklājums, kā rezultātā vismaz viens no šiem S režīma pieprasītājiem potenciāli var atstāt nedetektētu kādu lidaparātu;

21)	“pieprasītāja kodu konflikta monitorings” ir tehnisku līdzekļu vai procedūru piemērošana no kāda S režīma operatora puses, lai noteiktu, kādu ietekmi uz tā S režīma pieprasītāju sniegtajiem novērošanas datiem atstāj pieprasītāja kodu konflikts ar citiem S režīma pieprasītājiem;

22)	“ieviešanas secība” ir piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanas secība laikā, kas S režīma operatoriem ir jāievēro, lai izvairītos no īslaicīgiem pieprasītāja kodu konfliktiem;

23)	“saskanīgais II kods” ir II kods, kuru kāds SI kodus neatbalstošs S režīma transponders ir dekodējis kādā SI kodu saturošā S režīma kopējā izsaukuma pieprasījumā un kuru šis transponders izmanto, lai kodētu kopējā izsaukuma atbildi;

24)	“bloķēšanas karte” ir S režīma pieprasītāja konfigurācijas datne, kura nosaka, kur un kādā veidā piemērot bloķēšanu S režīma mērķiem.

3. pants

Savietojamības un darbības rezultātu prasības

S režīma operatori nodrošina, lai to rīcībā esošo S režīma pieprasītāju, kuri izmanto kādu darbojošos pieprasītāja kodu, radiolokatora galviņas elektroniskais komponents:

1)	atbalstītu SI kodu un II kodu izmantošanu saskaņā ar I pielikuma 1. punktā norādītajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas noteikumiem;

2)	atbalstītu II/SI kodu darbību saskaņā ar III pielikumā norādītajām prasībām.

4. pants

Saistītās procedūras S režīma operatoriem

1.   S režīma operatori drīkst ekspluatēt tikai atbilstīgu S režīma pieprasītāju, kas izmanto kādu atbilstīgu pieprasītāja kodu, ja operatori ir saņēmuši no kompetentās dalībvalsts šim nolūkam piešķirtu pieprasītāja kodu.

2.   S režīma operatori, kuri vēlas ekspluatēt vai ekspluatē kādu atbilstīgu S režīma pieprasītāju, kuram vēl nav piešķirts pieprasītāja kods, iesniedz kompetentajai dalībvalstij pieprasītāja koda pieteikumu atbilstīgi II pielikuma A daļā norādītajām prasībām.

3.   S režīma operatori ievēro pieprasījuma koda piešķīruma galvenos elementus, kā tie uzskaitīti II pielikuma B daļā.

4.   S režīma operatori vismaz reizi sešos mēnešos informē kompetento dalībvalsti par visām izmaiņām atbilstīgo S režīma pieprasītāju instalācijas plānojumā vai ekspluatācijas gatavības stāvoklī attiecībā uz visiem pieprasījuma koda piešķīruma galvenajiem elementiem, kuri ir uzskaitīti II pielikuma B daļā.

5.   S režīma operatori nodrošina, lai visi to S režīma pieprasītāji izmantotu vienīgi tiem piešķirtos pieprasītāja kodus.

5. pants

Saistītās procedūras dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis pirms pieprasītāja kodu pieteikumu, kas saņemti no S režīma operatoriem, nodošanas koordinācijai caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu pārbauda šo pieteikumu pareizību. Pareizības pārbaude ietver II pielikuma A daļā uzskaitītos galvenos elementus.

2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēma:

a)	pārbauda pieprasītāja kodu pieteikumu atbilstību formāta un datu nosacījumiem;

b)	pārbauda pieprasītāja kodu pieteikumu pilnīgumu, precizitāti un savlaicīgumu;

c)

maksimums sešu kalendāro mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas: i) balstoties uz iesniegtajiem pieteikumiem, veic pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas imitācijas; ii) sagatavo pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas priekšlikumu, kuru iesniedz šā priekšlikuma skarto dalībvalstu apstiprināšanai; iii) nodrošina, lai pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas priekšlikums pēc iespējas lielākā mērā atbilstu tām pieprasītāja kodu pieteikuma ekspluatācijas prasībām, kuras norādītas II pielikuma A daļas galvenajos elementos g), h) un i); iv) aktualizē un paziņo dalībvalstīm pieprasītāja kodu piešķiršanas plānu tūlīt pēc tā apstiprināšanas, neskarot attiecīgās valsts procedūras par informācijas paziņošanu par militāro organizāciju ekspluatētiem S režīma pieprasītājiem.

3.   Izmaiņas pieprasītāja kodu piešķiršanas plānā ir jāapstiprina visām dalībvalstīm, kuras ietekmē šāda plāna aktualizācija.

4.   Nesaskaņu gadījumā attiecībā uz šā panta 3. punktā minētajām izmaiņām ieinteresētās dalībvalstis iesniedz konkrēto jautājumu Komisijas izskatīšanai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto kārtību.

5.   Dalībvalstis, kas minētas 3. punktā, nodrošina, lai to pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna apstiprinājumi caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu tiktu paziņoti pārējām dalībvalstīm.

6.   Dalībvalstis, kas minētas 3. punktā, nodrošina, lai pieprasītāja kodu piešķīruma izmaiņas, kuras radušās pieprasītāja kodu piešķiršanas plāna aktualizācijas rezultātā, tiktu paziņotas to kompetences sfērā esošajiem atbilstīgajiem S režīma operatoriem 14 kalendāro dienu laikā pēc aktualizētā piešķīruma plāna saņemšanas.

7.   Dalībvalstis vismaz reizi sešos mēnešos caur pieprasītāja kodu piešķiršanas sistēmu nodrošina pārējām dalībvalstīm piekļuvi atjauninātiem datiem par pieprasītāja kodu piešķīrumiem un to izmantošanu no tādu atbilstīgo S režīma pieprasītāju puses, kuri atrodas dalībvalsts atbildības teritorijā.

8.   Ja kādas dalībvalsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zona pārklājas ar kādas trešās valsts atbildības teritorijā esoša S režīma pieprasītāja pārklājuma zonu, šī dalībvalsts:

a)	nodrošina, lai šī trešā valsts būtu informēta par drošības prasībām saistībā ar pieprasītāja kodu piešķiršanu un izmantošanu;

b)	veic nepieciešamos pasākumus, lai saskaņotu pieprasītāja kodu izmantošanu ar šo trešo valsti.

6. pants

Saistītās procedūras gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji neizmanto datus no S režīma pieprasītājiem, kas tiek ekspluatēti kādas trešās valsts atbildībā, ja šāds pieprasītāja kodu piešķīrums nav saskaņots.

7. pants

Prasības attiecībā uz traucējumiem

1.   Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā to ekspluatācijas prasības un pieejamās alternatīvās iespējas, ir jānovērtē pieprasītāja kodu konflikta iespējamā ietekme uz gaisa satiksmes pakalpojumiem un atbilstošais S režīma mērķu novērošanas datu potenciālais zudums, ko varētu izraisīt šādai ietekmei pakļautie S režīma pieprasītāji.

2.   Ja vien netiek novērtēts, ka S režīma mērķu novērošanas datu potenciālais zudums drošības ziņā nav būtisks, S režīma operatori:

a)	ievieš kontroles līdzekļus, lai atklātu pieprasītāja kodu konfliktu, ko izraisa citi S režīma pieprasītāji, ietekmējot atbilstīgus S režīma pieprasītājus, kurus šie operatori ekspluatē, izmantojot jebkuru darbojošos pieprasītāja kodu;

b)	nodrošina, lai ar ieviesto kontroles līdzekļu palīdzību tiktu nodrošināta savlaicīga pieprasītāja kodu konflikta atklāšana tādas pārklājuma zonas ietvaros, kas atbilst šo operatoru drošības prasībām;

c)	attiecīgi identificē un ievieš kādu traucējuma neitralizācijas darbības režīmu, lai mazinātu 1. punktā minētajā novērtējumā identificēto apdraudējumu, kam pieprasītāja kodu konflikta gadījumā varētu tikt pakļauts jebkurš darbojošais kods;

d)	nodrošina, lai ieviestais traucējuma neitralizācijas darbības režīms neizraisītu nekādu pieprasītāja kodu konfliktu ar citiem S režīma pieprasītājiem, kuri norādīti pieprasītāja kodu piešķiršanas plānā.

3.   S režīma operatori ziņo kompetentajai dalībvalstij par visiem identificētajiem pieprasītāja kodu konfliktiem, kuros iesaistīts kāds S režīma pieprasītājs, ko tie ekspluatē kādā pieprasītāja kodā, un caur PK piešķiršanas sistēmu nodrošina piekļuvi šādai informācijai pārējiem S režīma operatoriem.

8. pants

Civilā un militārā koordinācija

1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka militārās vienības, kuras ekspluatē atbilstīgus S režīma pieprasītājus, izmantojot kodus, kas nav II 0. kods un pārējie militārajai pārvaldībai rezervētie kodi, ievēro 3. līdz 7. panta un 12. panta noteikumus.

2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka militārās vienības, kuras ekspluatē S režīma pieprasītājus, izmantojot II 0. kodu vai pārējos militārajai pārvaldībai rezervētos kodus, kontrolē šo pieprasītāju kodu ekskluzīvu izmantošanu, lai nepieļautu jebkura atbilstīga pieprasītāja koda nesaskaņotu izmantošanu.

3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieprasītāja kodu piešķiršana militārajām vienībām un šo kodu izmantošana nelabvēlīgi neiespaido vispārējās gaisa satiksmes drošību.

9. pants

Drošības prasības

1.   S režīma operatori nodrošina, lai potenciālais pieprasītāja kodu konflikta radītais apdraudējums, kas ietekmē to S režīma pieprasītājus, tiktu pienācīgi novērtēts un mazināts.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek veiktas jebkādas izmaiņas pastāvošajās sistēmās un saistītajās procedūrās, kuras minētas 1. panta 2. punktā, vai pirms šādu jaunu sistēmu un procedūru ieviešanas, attiecīgās personas veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma identificēšanas, riska novērtēšanas un mazināšanas darbu.

3.   2. punktā paredzētā drošības novērtējuma mērķiem 4. līdz 8. pantā un 12. pantā norādītās prasības uzskata arī par minimālajām drošības prasībām.

10. pants

Atbilstības novērtēšana

Pirms izdot Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā minēto EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par lietošanas piemērotību, ražotāji, kas ražo komponentus šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajām sistēmām, vai to Kopienā reģistrētie pilnvarotie pārstāvji novērtē šo komponentu atbilstību vai lietošanas piemērotību saskaņā ar šīs regulas IV pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

11. pants

Sistēmu pārbaude

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka tie izpilda V pielikuma nosacījumus, veic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi atbilstīgi VI pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

2.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar parādīt, ka tie izpilda V pielikuma nosacījumus, uztic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi paziņotajai organizācijai. Šo pārbaudi veic atbilstīgi VI pielikuma B daļā noteiktajām prasībām.

12. pants

Papildu prasības

1.   S režīma operatori nodrošina, lai to personāls, kas ir atbildīgs par piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanu, būtu pienācīgi informēts par šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un būtu atbilstoši apmācīts savu darba funkciju veikšanai.

2.   S režīma operatori:

a)	izstrādā un uztur S režīma ekspluatācijas rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai to personāls, kas ir atbildīgs par piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanu, varētu piemērot šīs regulas noteikumus;

b)	nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina piešķirto pieprasītāja kodu ieviešanai nepieciešamo darba metožu un ekspluatācijas procedūru atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kas minēti šajā regulā.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas sniedz pieprasītāja kodu piešķiršanas pakalpojumu, ir pienācīgi informēts par šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un ir atbilstoši apmācīts savu darba funkciju veikšanai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka centralizētais pieprasītāja kodu piešķiršanas dienests:

a)	izstrādā un uztur darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai tā attiecīgais personāls varētu piemērot šīs regulas noteikumus;

b)	nodrošina, lai būtu pieejamas un tiktu atjauninātas a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas un lai to atjaunināšana un izplatīšana tiktu veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina darba metožu un procedūru atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, kas minēti šajā regulā.

13. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pantu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(4)  OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/33

---

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 21. maijs)

par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2009/302/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Pakistānu par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes 2003. gada 5. jūnija lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)	Ievērojot to, ka nolīgums, par kuru Komisija risina sarunas, iespējams, tiks noslēgts vēlāk, tas būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināta Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem parakstīšana, ņemot vērā Padomes lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots izraudzīt personu vai personas, kas ir tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Nolīgumu līdz tā spēkā stāšanās dienai piemēro provizoriski no nākamā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Puses viena otrai paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots uzsākt nolīguma 8. panta 2. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/43

---

DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2009. gada 25. marts),

ar ko ieceļ amatā divus Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešus

(2009/303/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 223. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 139. pantu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līgumiem ik pēc trijiem gadiem Eiropas Kopienu Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti būtu daļēji jānomaina.

(2)	Laikposmam no 2009. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 6. oktobrim bija jāieceļ amatā trīspadsmit tiesneši un četri ģenerāladvokāti.

(3)	Dalībvalstu valdību pārstāvju konference 2009. gada 25. februārī minētajam laikposmam iecēla amatā vienpadsmit Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešus un četrus Tiesas ģenerāladvokātus.

(4)	Lai pabeigtu Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešu daļēju nomaiņu, dalībvalstu valdībām būtu jāieceļ vēl divi tiesneši, kuru pašreizējais amata pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Marko ILEŠIČ kungs un Camelia TOADER kundze tiek iecelti par Eiropas Kopienu Tiesas tiesnešiem uz laikposmu no 2009. gada 7. oktobra līdz 2015. gada 6. oktobrim.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/44

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 30. marts),

ar ko ieceļ Eiropas Statistikas padomdevējas komitejas (ESPK) divpadsmit locekļus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/304/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmumu Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (1), un jo īpaši tā 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

apspriedusies ar Padomi,

apspriedusies ar Eiropas Parlamentu,

tā kā:

(1)	Eiropas Statistikas padomdevējā komitejā ir 24 locekļi.

(2)	Saskaņā ar Lēmuma Nr. 234/2008/EK 4. panta 1. punktu Komisija, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, ieceļ divpadsmit komitejas locekļus.

(3)	Dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai sarakstu par kandidātiem, kuriem ir vispāratzīta kvalifikācija statistikas jomā.

(4)	Ieceļot minētos divpadsmit locekļus, Komisija cenšas panākt, lai tie samērīgi pārstāvētu lietotājus, respondentus un citas Kopienas statistikā ieinteresētās personas (tostarp zinātnieku aprindas, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo pielikumā minētās personas ieceļ par Eiropas Statistikas padomdevējas komitejas locekļiem uz amata pilnvaru termiņu pieciem gadiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.

---

---

31.3.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/46

---

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 767/2007 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 218, 2008. gada 13. augusts )

Uz 1. vāka satura rādītājā un 60. lappusē:

tekstu: