25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/1

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 479/92 (1992. gada 25. februāris) par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām laineru kuģniecības uzņēmumu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām (konsorcijiem) (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)

Līguma 81. panta 1. punktu saskaņā ar 81. panta 3. punktu var pasludināt par nepiemērojamu nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, ja tiek pildīti 81. panta 3. punkta nosacījumi.

(3)

Saskaņā ar Līguma 83. pantu Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanas noteikumi būtu jāpieņem ar regulu vai direktīvu. Saskaņā ar Līguma 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu minētajiem noteikumiem ir jānosaka Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanas kārtība, gan ievērojot vajadzību nodrošināt efektīvu pārraudzību, gan arī, cik vien iespējams, vienkāršojot administratīvo pārvaldi. Saskaņā ar Līguma 83. panta 2. punkta d) apakšpunktu minētajiem noteikumiem ir jānosaka attiecīgās Komisijas un Tiesas funkcijas.

(4)

Līnijsatiksme ir kapitāla ietilpīga nozare. Konteinerizēšana ir palielinājusi vajadzību sadarboties un racionalizēt. Dalībvalstu jūras kuģniecības nozarei ir jāpanāk nepieciešamais ekonomiskās attīstības līmenis, lai veiksmīgi konkurētu pasaules līnijsatiksmes tirgū.

(5)

Nolīgumi par kopējiem pakalpojumiem starp līnijsatiksmes uzņēmumiem ar mērķi racionalizēt darbību ar tehniskiem, darbības un/vai komerciāliem pasākumiem (kuģniecības aprindās aprakstīti kā konsorciji), var palīdzēt nodrošināt vajadzīgos līdzekļus, lai uzlabotu līnijsatiksmes pakalpojumu ražīgumu un veicinātu tehnikas un ekonomikas attīstību.

(6)

Jūras transports ir nozīmīgs Kopienas tirdzniecības attīstībā, un konsorciju nolīgumiem var būt zināma loma šajā sakarā, ņemot vērā starptautiskās līnijsatiksmes īpatnības. Šo nolīgumu legalizācija ir pasākums, kas var pozitīvi ietekmēt kuģniecības konkurētspējas uzlabošanos Kopienā.

(7)

Konsorciju piedāvāto kuģniecības pakalpojumu izmantotāji var gūt daļu ražīguma un pakalpojumu uzlabošanās priekšrocību, piemēram, palielinoties regularitātei, samazinoties izmaksām, ko atļauj labāks jaudas izmantojums, kā arī augot pakalpojumu kvalitātei uzlabotu kuģu un aprīkojuma dēļ.

(8)

Komisijai būtu jābūt pilnvarotai regulā pasludināt, ka Līguma 81. panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dažām konsorciju nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, lai atvieglotu uzņēmumu sadarbību ekonomiski vēlamos veidos un bez nelabvēlīgas ietekmes no konkurences politikas viedokļa. Komisijai, cieši un pastāvīgi sadarbojoties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, būtu jāspēj precīzi noteikt šo atbrīvojumu darbības jomas un to nosacījumus.

(9)

Konsorciji līnijsatiksmes nozarē ir specializēti un sarežģīti kopuzņēmumi. Pastāv liela konsorciju nolīgumu daudzveidība, un tie darbojas dažādos apstākļos. Konsorcija darbības joma, dalībnieki, darbība un nosacījumi bieži mainās. Tāpēc būtu jāuzliek Komisijai pienākums periodiski noteikt konsorcijus, kam būtu jāpiemēro grupas atbrīvojums.

(10)

Lai nodrošinātu, ka visi Līguma 81. panta 3. punkta nosacījumi ir izpildīti, uz grupu atbrīvojumiem būtu jāattiecina nosacījumi, lai jo īpaši nodrošinātu, ka taisnīga daļa no peļņas tiks nosūtītājiem un ka netiks likvidēta konkurence,

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/5

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/7

(1)

Komisijas 2001. gada 16. janvāra Regula (EK) Nr. 80/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 piemērotu paziņojumiem par ražotāju organizāciju atzīšanu, cenu noteikšanu un intervenci saskaņā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības labad tā ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus attiecībā uz dalībvalstu reģionu sarakstu un valūtas kodiem šajā regulā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 13. panta 6. punktu Komisija ik gadus publicē atzīto ražotāju organizāciju un to asociāciju sarakstu. Tāpēc dalībvalstīm tai jāsniedz atbilstoša informācija.

(3)

Komisijai jāspēj pārraudzīt cenu stabilizācijas darbības, ko veic ražotāju organizācijas, un to, kādā veidā tās piemēro finansiālās kompensācijas un pārejošo uzkrājumu atbalsta sistēmas.

(4)

Saskaņā ar 21. līdz 26. pantu Regulā (EK) Nr. 104/2000 Kopienas intervences pasākumi nav iespējami bez informācijas par cenām, kas regulāri tiek reģistrētas skaidri noteiktos reģionos.

(5)

Ir ieviesta elektroniskās datu pārraides sistēma starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldību (FIDES II sistēma). To vajadzētu izmantot šajā regulā minētās informācijas vākšanai.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/34

(1)

Kā noteikts 67. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (2), Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk “aģentūra”) ieņēmumi ir Kopienas ieguldījums un uzņēmumu maksas aģentūrai. Regulā (EK) Nr. 297/95 ir noteiktas šādu maksu kategorijas un apmēri.

(2)

Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantā noteikts, ka Komisija, ņemot vērā inflācijas līmeni, pārskata un koriģē aģentūras maksas, un tās ir spēkā no katra gada 1. aprīļa.

(3)

Tādēļ minētās maksas jākoriģē, ņemot vērā 2008. gada inflācijas līmeni. Kā liecina Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) publicētie dati, 2008. gadā inflācijas līmenis Kopienā bija 3,7 %.

(4)

Vienkāršības labad koriģētie maksu līmeņi jānoapaļo līdz tuvākajiem EUR 100.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 297/95 attiecīgi jāgroza.

(6)

Juridiskās noteiktības labad šo regulu nepiemēro derīgiem pieteikumiem, par kuriem 2009. gada 1. aprīlī vēl nav pieņemts lēmums.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantu koriģētajām maksām jābūt spēkā no 2009. gada 1. aprīļa. Tādēļ ir lietderīgi, ka šī regula steidzami stājas spēkā un ka to piemēro no minētās dienas,

1.

Regulas 3. pantu groza šādi.

2.

Regulas 4. pantā “EUR 60 600” aizstāj ar “EUR 62 800”.

3.

Regulas 5. pantu groza šādi.

4.

Regulas 6. pantā “EUR 36 400” aizstāj ar “EUR 37 700”.

5.

Regulas 7. pantu groza šādi:

6.

Regulas 8. pantu groza šādi:

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/37

(1)

Sakarā ar ļoti liela ārējā finansējuma nepieciešamību Latvijas kapitāla un finanšu tirgi pēdējā laikā ir saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar tirgus attieksmes vispārēju pasliktināšanos un pieaugošajām bažām par Latvijas ekonomikas stāvokli, ņemot vērā lielo nesabalansētību starp ievērojamo ārējo deficītu un ļoti lielo ārējo parādu, valsts finanšu pasliktināšanos un augstus izmaksu līmeņus, kā arī cenu inflāciju. Latvijas banku sektorā ir radušās nopietnas likviditātes un uzticības problēmas. Ārvalstu valūtu rezervju līmenis ir samazinājies, jo centrālā banka ir veikusi intervenci, lai saglabātu valsts valūtas piesaistes kursu.

(2)

Padome regulāri pārskata Latvijas īstenoto ekonomikas politiku, jo īpaši Latvijas konverģences programmas un valsts reformu programmas kontekstā, kā arī konverģences ziņojumu kontekstā.

(3)

Ir novērtēts, ka Latvijas kopējās ārējā finansējuma vajadzības līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim ir EUR 7,5 miljardi.

(4)

Latvijas iestādes no ES un citām starptautiskām finanšu iestādēm un citām valstīm ir pieprasījušas ievērojamu finansiālo palīdzību, lai atbalstītu maksājumu bilances ilgtspējīgumu.

(5)

Latvijas maksājumu bilance ir nopietni apdraudēta, tāpēc ir pamatota savstarpējā palīdzība, kuru steidzamā kārtā piešķir Kopiena. Turklāt, ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir atkāpe no sešu nedēļu termiņa, kas minēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem.

(6)

Finanšu palīdzības paketi nodrošinātu ar nosacījumu, ka Latvijas iestādes stingri apņemas īstenot plašu fiskālās, finanšu sistēmas un strukturālo reformu programmu, lai veicinātu nepieciešamās ārējās un iekšējās korekcijas ar mērķi stabilizēt ekonomiku un atjaunot ticību ekonomikas politikai. Sadarbībā ar EFK Komisija regulāri un rūpīgi pārbaudīs, vai tiek pilnībā ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem palīdzību piešķir,

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/39

(1)

Ar Lēmumu 2009/289/EK (2) Padome nolēma piešķir Latvijai savstarpēju palīdzību.

(2)

Sakarā ar ļoti liela ārējā finansējuma nepieciešamību Latvijas kapitāla un finanšu tirgi pēdējā laikā ir saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar tirgus attieksmes vispārēju pasliktināšanos un pieaugošajām bažām par Latvijas ekonomikas stāvokli, ņemot vērā lielo nesabalansētību starp ievērojamo ārējo deficītu un ļoti lielo ārējo parādu, valsts finanšu pasliktināšanos un augstus izmaksu līmeņus, kā arī cenu inflāciju. Latvijas banku sektorā ir radušās nopietnas likviditātes un uzticības problēmas. Ārvalstu valūtu rezervju līmenis ir samazinājies, jo centrālā banka ir veikusi intervenci, lai saglabātu valsts valūtas piesaistes kursu.

(3)

Ir novērtēts, ka Latvijas kopējās ārējā finansējuma vajadzības līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim ir EUR 7,5 miljardi.

(4)

Ir pamatoti, izmantojot vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, piešķirt Latvijai Kopienas atbalstu EUR 3,1 miljardu apjomā. Minētā palīdzība būtu jāsniedz līdztekus Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumam SDR 1,5 miljardu apjomā (1 200 % no Latvijas SVF kvotas, aptuveni EUR 1,7 miljardi) saskaņā ar Atbalsta vienošanos, kas apstiprināta 2008. gada 23. decembrī. Paredzēts, ka ziemeļvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija un Norvēģija) kopā sniegs palīdzību EUR 1,9 miljardu apjomā, Pasaules Banka – EUR 0,4 miljardu apjomā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija – kopā EUR 0,4 miljardu apjomā, šādi līdz 2011. gada pirmajam ceturksnim nodrošinot kopējo summu EUR 7,5 miljardu apjomā.

(5)

Kopienas palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Konkrēti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem pēc konsultācijām ar EFK panākta vienošanās ar Latvijas iestādēm, būtu jāiekļauj saprašanās memorandā. Tiem būtu jāietver, inter alia, pasākumi, kas paredzēti pašreizējo likviditātes problēmu mazināšanai, ilgtermiņa stabilitātes atjaunošanai, nostiprinot banku sektoru, fiskālās nesabalansētības koriģēšanai un tādas iekšpolitikas pieņemšanai, kas uzlabos konkurētspēju. Pasākumiem būtu jāietver tūlītēja un ilglaicīga fiskālā konsolidācija, visaptveroša banku jautājuma risināšanas stratēģija, uzlabotas regulatīvo iestāžu krīzes vadības spējas, visaptverošas strukturālās reformas, kā arī citi svarīgi pasākumi. Sīkāki finanšu nosacījumi Komisijai būtu jāprecizē aizdevuma līgumā.

(6)

Palīdzība būtu jānodrošina, lai mazinātu pašreizējās likviditātes problēmas, un tā būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek īstenota politika, lai atjaunotu ilgtermiņa stabilitāti, nostiprinot banku sektoru, koriģējot fiskālo nesabalansētību un īstenojot iekšpolitiku, kas uzlabo konkurētspēju, vienlaikus saglabājot valsts valūtas maiņas kursu šaurā diapazonā ap spēkā esošo centrālo maiņas kursu,

a)

pieņemt precīzi noteiktu vidēja termiņa fiskālo programmu, kas paredzēta, lai līdz 2011. gadam samazinātu kopējo valsts deficītu līdz ne vairāk kā Līgumā paredzētajam atsauces līmenim 3 % no IKP;

b)

2009. gada budžeta izpilde, kurš grozīts ar 2008. gada 12. decembra budžeta grozījumiem (sīkāk iesniedzams līdz 2009. gada marta beigām) un kura mērķis ir kopējā valsts budžeta naudas plūsmas deficīts, kas nepārsniedz 5 % no IKP vai 5,3 % atbilstīgi ESA 95 noteikumiem;

c)

valsts sektora vidējā atalgojuma samazināšana 2009. gadā par vismaz 15 % nominālajā izteiksmē salīdzinājumā ar sākotnējo 2008. gada 14. novembra budžetu, kā arī turpmāks samazinājums par 2 % 2010.–2011. gadā;

d)

turpināt 2008. gadā sāktos pasākumus, lai samazinātu centrālās valdības darbinieku skaitu, līdz 2008. gada beigām nodrošinot vismaz 5 % samazinājumu un līdz 2009. gada 30. jūnijam – kopējo samazinājumu 10 % apjomā;

e)

budžeta procedūru satura un īstenošanas stiprināšana, pieņemot fiskālo sistēmu un budžeta reformu ar attiecīgiem grozījumiem pašreizējā Likumā par budžetu un finanšu vadību;

f)

skaidras un pārskatāmas atalgojuma sistēmas ieviešana valsts pārvaldes darbiniekiem un vienotas cilvēkresursu plānošanas un pārvaldības sistēmas izveidošana valsts pārvaldes iestādēm;

g)

mehānismi, lai nodrošinātu banku sektora plašāku stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp plaši uzraudzības, piesardzības un monetārās politikas pasākumi. Tiem būtu jāierobežo kredīta palielināšanās līdz ilgtspējīgiem līmeņiem un jāmazina nenodrošināta ārvalstu finansējuma izmantošana lielā apjomā. Banku sistēmā veic mērķtiecīgu izpēti, lai nodrošinātu, ka visas bankas ir maksātspējīgas un ka to kapitāls ir pietiekams;

h)

piemēroti pasākumi attiecībā uz privātā sektora parādu restrukturizāciju. Tiek nostiprināts pienācīgs juridiskais pamats esošu parādu termiņu un valūtu restrukturizācijai. Par prioritāti nosaka arī maksātnespējas procedūras un rehabilitācijas plānu ātru īstenošanu;

i)

nodrošināt, ka atlikušie Parex bankas mazākuma akcionāri negūst labumu no bankas jautājuma atrisināšanas, un veikt pasākumus finansiālās stabilitātes uzlabošanai, pilnībā nacionalizējot Parex banku;

j)

strukturālās reformas pasākumi, kuri tiek atbalstīti Lisabonas Stratēģijas kontekstā un īstenoti Latvijas valsts reformu programmā, tostarp aktīva darba tirgus un mūžizglītības politika, privātā sektora plašāka iesaistīšana pētniecības, attīstības un inovāciju darbībās, eksporta veicināšanas pasākumi un administratīvu slogu likvidēšana uzņēmumiem;

k)

ES finansētu projektu īstenošana plānotajā apjomā, lai palīdzētu uzlabot tirgojamo preču sektora ieguldījumu ekonomikas izaugsmē;

l)

pasākumi, lai uzlabotu finansējuma pieejamību tādiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, kuru pieteikumi struktūrfondiem ir apstiprināti vai kuri, iespējams, plāno pieteikties struktūrfondu līdzekļu saņemšanai.

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/42

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 19. panta otrajā daļā paredzēto procedūru Īrijas iestādes 2008. gada 25. jūnijā paziņoja Komisijai par tiesību aktu projektu veselības jomā attiecībā uz mājputnu gaļas, cūkgaļas un aitas gaļas izcelsmes valsts obligāto marķēšanu.

(2)

Saskaņā ar minēto projektu visa mājputnu gaļa, cūkgaļa, aitas gaļa un pārtika, kura vismaz 70 % apmērā sastāv no šādas gaļas, ir jāmarķē īru un/vai angļu valodā, skaidri un salasāmi norādot tās izcelsmes valsti. Ar “izcelsmes” valsti apzīmē valsti, kurā dzīvnieks lielāko dzīves daļu audzēts, un, ja tā ir cita, tad valsti, kurā tas nokauts.

(3)

Ar Direktīvu 2000/13/EK ir saskaņoti noteikumi, kas regulē pārtikas produktu marķēšanu, pirmkārt, paredzot dažu valsts noteikumu saskaņošanu un, otrkārt, paredzot pasākumus attiecībā uz nesaskaņotiem valsts noteikumiem. Saskaņošanas apjoms ir noteikts 3. panta 1. punktā, kurā uzskaitītas visas norādes, kurām “saskaņā ar 4. līdz 17. pantu un ievērojot tur ietvertos izņēmumus” obligāti jābūt uz pārtikas produktu marķējuma. Turklāt 4. panta 2. punktā noteikts, ka īpašu pārtikas produktu gadījumā papildus 3. panta 1. punktā uzskaitītajām norādēm ar Kopienas noteikumiem vai, ja to nav, ar valsts noteikumiem jāparedz vēl citas norādes.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 18. panta 2. punktu drīkst pieņemt nesaskaņotus valsts noteikumus, ja tie ir attaisnoti ar kādu no minētajā punktā norādītajiem pasākumiem, tostarp ar viltojumu novēršanu un sabiedrības veselības aizsardzību, un ja tie nekavē Direktīvas 2000/13/EK definīciju un normu piemērošanu. Tāpēc, ja kādā dalībvalstī ir izstrādāts valsts noteikumu projekts marķēšanas jomā, ir jāpārbauda, vai tie saskan ar iepriekš minētajām prasībām un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 8) apakšpunktu izcelsmes vai pirmavota norāde ir obligāta tad, ja “bez šādas norādes var tikt ievērojami maldināts patērētājs attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmi vai pirmavotu”. Ja saskaņā ar citām norādēm uz konkrētā produkta etiķetes varētu uzskatīt, ka šādam produktam ir cita izcelsme, šis noteikums, nosakot pienākumu norādīt pārtikas produkta izcelsmi vai pirmavotu, nodrošina atbilstošu mehānismu patērētāju maldināšanas riska novēršanai.

(6)

Īrijas iestāžu sniegtais pamatojums attiecībā uz mājputnu gaļu, cūkgaļu un aitas gaļu neļauj secināt, ka Īrijas patērētāji parasti varētu kļūdaini uzskatīt, ka attiecīgo produktu izcelsme ir kādā noteiktā vietā.

(7)

Īrija nav sniegusi pierādījumus tam, ka tiesību aktu projekts ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no iepriekšminētā 18. panta mērķiem, vai ka tādējādi radītais šķērslis ir proporcionāls. Tajā minēts tikai mērķis informēt patērētājus par attiecīgo produktu izcelsmi. Šāds pamatojums nav pietiekams, lai attaisnotu tiesību aktu projekta pieņemšanu.

(8)

Ievērojot minētos apsvērumus, Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu atbilstoši Direktīvas 2000/13/EK 19. panta trešajai daļai.

(9)

Tāpēc ir attiecīgi jāpieprasa, lai Īrijas iestādes nepieņemtu minēto tiesību aktu projektu.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/44

(1)

Komisijas 1999. gada 8. februāra Lēmums 1999/177/EK, ar kuru ievieš nosacījumus par atkāpšanos no prasībām attiecībā uz plastmasas redeļu kastēm un plastmasas paliktņiem sakarā ar Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem noteiktajiem smago metālu koncentrācijas līmeņiem (2), zaudēja spēku 2009. gada 9. februārī.

(2)

Brīdī, kad Lēmums 1999/177/EK zaudēja spēku, ievērojams daudzums plastmasas redeļu kastu un plastmasas paliktņu, kuros smago metālu koncentrācijas līmenis pārsniedz Direktīvā 94/62/EK noteikto pieļaujamo līmeni, vēl aizvien bija pieejams tirgū. Ņemot vērā, ka ražotāji nespēj nomainīt visas šādas redeļu kastes un paliktņus, pastāv augsts risks, ka no minētajām redeļu kastēm un paliktņiem atbrīvosies, tos novietojot izgāztuvēs vai sadedzinot. Šiem abiem risinājumiem būtu kaitīga ietekme uz veselību un vidi.

(3)

Direktīvas 94/62/EK mērķis ir samazināt smago metālu koncentrāciju iepakojumā, kā arī nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību, tostarp atkārtotu lietošanu un pārstrādi.

(4)

Lai dotu pietiekamu laiku ražotājiem, lai aizstātu minētās plastmasas redeļu kastes un plastmasas paliktņus, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ir jāpieņem nosacījumi par atkāpēm no prasībām attiecībā uz minētajām redeļu kastēm un paliktņiem, kuri ir noslēgtā un kontrolētā produktu aprites ķēdē. Zinātniskajos ziņojumos, kas tika iesniegti Komisijā, ieteikts piešķirt šādu atkāpi no prasībām.

(5)

Tā kā pēc pieciem gadiem Komisija gatavojas pārskatīt šajā lēmumā paredzētās sistēmas darbību un progresu, kas panākts, lai pakāpeniski izņemtu no aprites plastmasas redeļu kastes un plastmasas paliktņus, kuri satur smagos metālus, dalībvalstīm būtu jāsniedz attiecīga informācija. Lai nepalielinātu jau esošo administratīvo slogu, uzliekot dalībvalstīm pienākumu sniegt atsevišķu ziņojumu, ir pietiekami, ja minētā informācija tiek iekļauta Komisijai nosūtītajos ziņojumos, kas tiek sniegti saskaņā ar Direktīvas 94/62/EK 17. pantu.

(6)

Juridiskās noteiktības labad šis lēmums būtu jāpiemēro no dienas, kas seko dienai, kurā Lēmums 1999/177/EK zaudēja spēku, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām, kuras varētu rasties minētās spēka zaudēšanas dēļ.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 94/62/EK 21. pantam,

1)

“smagie metāli” ir svins, kadmijs, dzīvsudrabs un sešvērtīgais hroms;

2)

“apzināta smago metālu pievienošana” ir smago metālu saturošas vielas apzināta izmantošana, izstrādājot iepakojumu vai iepakojuma sastāvdaļas, ja tās pastāvīga klātbūtne gatavajā iepakojumā vai iepakojuma sastāvdaļas materiālā ir vēlama, lai nodrošinātu noteiktas īpašības, izskatu vai kvalitāti;

3)

“nejauša smago metālu klātbūtne” ir smagā metāla kā neapzināti pievienotas sastāvdaļas klātbūtne iepakojumā vai iepakojuma sastāvdaļā.

25.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/47

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2008. gada 2. jūnijā pieņēma Rezolūciju 1816 (2008), aicinot visas valstis sadarboties, nosakot jurisdikciju un izmeklējot lietas, un sodot personas, kuras ir atbildīgas par pirātiskiem uzbrukumiem un bruņotu laupīšanu Somālijas piekrastē. Šos noteikumus no jauna apstiprināja ar ANO DP Rezolūciju 1846 (2008), ko pieņēma 2008. gada 2. decembrī.

(2)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas un atturēt no šādiem nodarījumiem (1) (operācija Atalanta).

(3)

Vienotajā rīcībā 2008/851/KĀDP ir paredzēts, ka personas, kas veikušas pirātiskas darbības vai bruņotas laupīšanas vai ko tur aizdomās par šādiem nodarījumiem Somālijas teritoriālajos ūdeņos vai atklātā jūrā un ko aiztur un patur apcietinājumā nolūkā īstenot tiesvedību, kā arī īpašumus, kas kalpojuši šo aktu veikšanai, var nodot trešai valstij, kas vēlas paturēt iepriekšminētās personas vai īpašumus savā jurisdikcijā, ar nosacījumu, ka ir panākta vienošanās par nodošanas nosacījumiem ar šo trešo valsti saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, jo īpaši – ar starptautiskajām cilvēktiesībām, lai garantētu jo īpaši to, ka neviens netiks pakļauts nāvessodam, spīdzināšanai vai jebkurai citai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai.

(4)

Saskaņā ar Līguma 24. pantu prezidentvalsts, kurai palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis (ĢS/AP), vienojās par vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Kenijas valdību par nosacījumiem un kārtību tādu personu nodošanai, kuras tiek turētas aizdomās par pirātismu un kuras ir aizturējuši Eiropas Savienības vadītie jūras spēki (EUNAVFOR), un par EUNAVFOR rīcībā nonākušā atsavinātā īpašuma nodošanu no EUNAVFOR Kenijai, kā arī par rīcību ar tādām personām pēc to nodošanas.

(5)

Minētā vēstuļu apmaiņa būtu jāapstiprina,