4.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/1

(1)

Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir jānodrošina preču, kapitāla, personu un pakalpojumu brīva aprite. Tas ir Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmas mērķis. Būtu jāsaskaņo tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz gājēju aizsardzību, lai izvairītos no atšķirīgu prasību pieņemšanas dalībvalstīs un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(2)

Šī regula ir viens no atsevišķiem tiesību aktiem saistībā ar Kopienas tipa apstiprinājuma procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (3). Lai sasniegtu šīs regulas 1. apsvērumā noteiktos mērķus, būtu jāgroza Direktīvas 2007/46/EK I, III, IV, VI un XI pielikums.

(3)

Pieredze liecina, ka tiesību aktos attiecībā uz mehāniskiem transportlīdzekļiem bieži ir iekļauta sīki izklāstīta tehniska informācija. Tāpēc ir lietderīgi pieņemt regulu, nevis direktīvu, lai izvairītos no neatbilstībām starp transponēšanas pasākumiem un liekiem tiesību aktiem dalībvalstīs, jo tā nebūs jātransponē valsts tiesību aktos. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/102/EK (2003. gada 17. novembris) par gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/66/EK (2005. gada 26. oktobris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu (5), kurā ir paredzētas prasības frontālo aizsardzības sistēmu uzstādīšanai un lietošanai transportlīdzekļiem un tādējādi arī gājēju aizsardzības līmenis, būtu jāaizstāj ar šo regulu, lai nodrošinātu konsekvenci šajā jomā. Dalībvalstīm jāatceļ tiesību akti, ar ko transponē atceltās direktīvas.

(4)

Direktīvas 2003/102/EK īstenošanas otrā posma prasības izrādījās neizpildāmas. Šajā sakarā minētās direktīvas 5. pantā Komisijai pieprasīts iesniegt priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu prasību neizpildāmības problēmu, un, iespējams, izmantojot aktīvās drošības sistēmas, nodrošināt to, ka nesamazinās ievainojamo satiksmes dalībnieku drošības līmenis.

(5)

Komisijas pasūtīts pētījums parāda, ka gājēju aizsardzību var ievērojami uzlabot ar pasīviem un aktīviem pasākumiem, kas sniedz lielāku aizsardzības līmeni nekā līdzšinējie noteikumi. Īpaši pētījums parāda, ka aktīvās drošības sistēma “bremžu palīgmehānisms” (brake assist) apvienojumā ar izmaiņām pasīvās drošības prasībās varētu ievērojami paaugstināt gājēju aizsardzības līmeni. Tādēļ atbilstīga ir obligātā prasība par jauno mehānisko transportlīdzekļu aprīkošanu ar bremžu palīgmehānismu. Tomēr ar šo prasību nevajadzētu aizstāt, bet papildināt augsta līmeņa pasīvās drošības sistēmas.

(6)

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sadursmes draudu mazināšanas sistēmām, var nepiemērot noteiktas šajā regulā izklāstītās prasības, ciktāl tas vajadzīgs, lai izvairītos no sadursmēm ar gājējiem, bet ne tikai mazinātu šādu sadursmju ietekmi. Pēc novērtējuma, vai šāda tehnoloģija var efektīvi palīdzēt izvairīties no sadursmēm ar gājējiem un citiem ievainojamiem satiksmes dalībniekiem, Komisija var iesniegt priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, ar ko atļauj izmantot sadursmes draudu mazināšanas sistēmas.

(7)

Aizvien palielinoties smagāku transportlīdzekļu skaitam pilsētu satiksmē, noteikumus par gājēju aizsardzību ir lietderīgi piemērot ne tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg, bet pēc ierobežota pārejas perioda arī M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pārsniedz šo ierobežojumu.

(8)

Lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu gājēju aizsardzību, ražotājiem, kuri vēlas pieteikties tipa apstiprinājumam saskaņā ar jaunajām prasībām, pirms tās kļūst obligātas, jābūt iespējai to veikt ar nosacījumu, ka vajadzīgie īstenošanas pasākumi jau ir spēkā.

(9)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(10)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tehniskos noteikumus, lai piemērotu prasības par pārbaudēm un īstenošanas pasākumus, pamatojoties uz uzraudzības rezultātiem. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(11)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Direktīvas 2003/102/EK un Direktīvas 2005/66/EK noteikumiem uz šo regulu, pēc šīs regulas stāšanās spēkā tās piemērošana uz kādu laiku jāatliek.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, iekšējā tirgus īstenošanu, ieviešot kopējas tehniskas prasības attiecībā uz gājēju aizsardzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

a)

M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 11. punktā un tās II pielikuma A iedaļas 1. punktā, ievērojot šā panta 2. punktu;

b)

N1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 11. punktā un tās II pielikuma A iedaļas 2. punktā, ievērojot šā panta 2. punktu;

c)

frontālās aizsardzības sistēmām, kas uzstādītas kā sākotnējs aprīkojums a) un b) apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem vai tiek piegādātas kā atsevišķas tehniskas vienības, kas paredzētas uzstādīšanai šādiem transportlīdzekļiem.

a)

N1 kategorijas transportlīdzekļiem un

b)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir atvasināti no N1 kategorijas transportlīdzekļiem un kuru maksimālā masa pārsniedz 2 500 kg,

1)

“A statnis” ir priekšējais ārējais jumta balsts, kas stiepjas no transportlīdzekļa šasijas līdz jumtam;

2)

“bremžu palīgmehānisms” (brake assist system) ir bremžu sistēmas ierīce, kas reaģē uz vadītāja rīcību ārkārtas bremzēšanas situācijās, kurās:

3)

“buferis” ir transportlīdzekļa jebkura priekšējās, apakšējās un ārējās daļas konstrukcija, ieskaitot visas pievienotās daļas, kuras paredzētas transportlīdzekļa aizsardzībai maza ātruma frontālās sadursmes gadījumā ar citu transportlīdzekli, bet izņemot jebkāda veida frontālās aizsardzības konstrukcijas;

4)

“frontālās aizsardzības sistēma” ir atsevišķa konstrukcija vai konstrukcijas, piemēram, aizsargrežģis vai papildu buferis – papildus standarta aprīkojuma buferim –, kas ir paredzēts transportlīdzekļa ārējās virsmas aizsardzībai gadījumā, ja notiktu sadursme ar kādu priekšmetu, izņemot konstrukcijas, kuru svars ir mazāks par 0,5 kg, kuras paredzētas tikai transportlīdzekļa lukturu aizsardzībai;

5)

“maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa ar kravu, ko ražotājs noteicis saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.8. punktu;

6)

“N1 kategorijas transportlīdzekļi, kas atvasināti no M1 kategorijas” ir transportlīdzekļi, kuriem virsbūves daļā A statņu priekšā ir tāda pati vispārējā struktūra un forma kā iepriekš bijušajam M1 kategorijas transportlīdzeklim;

7)

“M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas atvasināti no N1 kategorijas” ir tie M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuriem virsbūves daļā A statņu priekšā ir tāda pati vispārējā struktūra un forma kā iepriekš bijušajam N1 kategorijas transportlīdzeklim.

a)

transportlīdzekļu apstiprināšanai attiecībā uz gājēju aizsardzību:

b)

transportlīdzekļa apstiprināšanai, ja tas aprīkots ar frontālās aizsardzības sistēmu, vai frontālās aizsardzības sistēmas, kas jāpiegādā kā atsevišķa tehniska vienība, apstiprināšanai:

a)

paraugu, kas sniegts III pielikuma 1. daļā transportlīdzekļa tipam attiecībā uz gājēju aizsardzību;

b)

paraugu, kas sniegts III pielikuma 2. daļā transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā aprīkošanu ar frontālās aizsardzības sistēmu;

c)

paraugu, kas sniegts III pielikuma 3. daļā frontālās aizsardzības sistēmas tipam, kas jāpiegādā kā atsevišķa tehniska vienība.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas neatbilst I pielikuma 4. iedaļā noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 2 500 kg, kas neatbilst I pielikuma 2. vai 3. iedaļā noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem;

c)

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri atvasināti no M1 kategorijas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg, un kuri neatbilst I pielikuma 2. un 4. iedaļā vai 3. un 4. iedaļā noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļi;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri atvasināti no M1 kategorijas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 2 500 kg, kas neatbilst I pielikuma 3. iedaļā noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri atvasināti no M1 kategorijas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg, un kuri neatbilst I pielikuma 3. iedaļā noteiktajiem tehniskajiem noteikumiem.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri atvasināti no M1 kategorijas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 2 500 kg un kuri neatbilst I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri neatbilst I pielikuma 3. un 4. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg un kuri neatbilst šīs regulas I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri atvasināti no M1 kategorijas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 2 500 kg, un kuri neatbilst šīs regulas I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem.

a)

M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 2 500 kg un kuri neatbilst šīs regulas I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem;

b)

N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri neatbilst šīs regulas I pielikuma 3. iedaļā paredzētajiem tehniskajiem noteikumiem.

a)

nepatiesu apliecinājumu sniegšana apstiprināšanas procedūras vai atsaukšanas sagatavošanas procedūras laikā;

b)

tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošana;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušana, kas var likt atsaukt vai atcelt tipa apstiprinājumu;

d)

atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai.

4.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/32

(1)

Iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šajā ziņā Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma pastāv. Būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz to darbināšanu ar ūdeņradi, lai izvairītos no atšķirīgu noteikumu pieņemšanas dalībvalstīs un panāktu iekšējā tirgus pareizu darbību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa vides aizsardzību un sabiedrisko drošību.

(2)

Šī regula ir atsevišķa regula saistībā ar Kopienas tipa apstiprinājuma procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (3). Tādēļ atbilstoši būtu jāgroza minētās direktīvas IV, VI un XI pielikums.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma EK transportlīdzekļu tiesību aktos piemēro jaunu reglamentējošu pieeju. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka tikai pamatnoteikumi attiecībā uz ūdeņraža sistēmu un sastāvdaļu tipa apstiprināšanas prasībām, savukārt tehniskās specifikācijas būtu jāpieņem, īstenojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(4)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ieviest prasības un testa procedūras, kas attiecas uz jauniem ūdeņraža uzglabāšanas vai izmantošanas veidiem, ūdeņraža moduļa papildu sastāvdaļām un dzinējsistēmu. Komisijai būtu jāpiešķir arī pilnvaras ieviest īpašas procedūras, testus un prasības attiecībā uz ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu triecienaizsardzību un integrēto sistēmu drošības prasībām. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un papildinātu šo regulu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(5)

Transporta nozarē vienam no galvenajiem mēķiem būtu jābūt vērstam uz to, lai palielinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu skaitu. Būtu jāuzņemas papildu saistības, lai laistu tirgū vairāk šādu transportlīdzekļu. Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu ieviešana var būtiski uzlabot pilsētas gaisa kvalitāti un līdz ar to arī sabiedrības veselības stāvokli.

(6)

Uzskata, ka ūdeņradis ir “tīra” nākotnes transportlīdzekļu degviela, kas veicina videi nekaitīgas transporta nozares darbību, pamatojoties uz izejmateriālu otrreizēju izmantošanu un atjaunīgiem enerģijas avotiem, jo no to transportlīdzekļu izpūtēja, kuri darbojas ar ūdeņradi, neizdalās uz oglekļa bāzes veidojušies piesārņotāji un siltumnīcas efektu izraisošās gāzes. Tomēr ūdeņradis ir enerģijas nesējs, nevis enerģijas avots, tādējādi tā lietderība klimata nekaitīguma ziņā ir atkarīga no tā iegūšanas avota. Tādēļ būtu jāpievērš uzmanība tam, lai ūdeņraža degviela tiktu ražota ilgtspējīgā veidā, pēc iespējas lielākā mērā izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus, lai vispārējais vides līdzsvars, ieviešot ūdeņradi kā degvielu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, būtu pozitīvs.

(7)

CARS 21 augsta līmeņa grupa savā noslēguma ziņojumā secināja, ka “tur, kur tas ir piemēroti, jāsaglabā centieni palielināt mehānisko transportlīdzekļu noteikumu starptautisko saskaņojumu, lai iesaistītu transportlīdzekļu galvenos tirgus un paplašinātu saskaņojumu arī līdz šim neskartās jomās, sevišķi saistībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) 1958. un 1998. gada nolīgumiem”. Saskaņā ar šo ieteikumu Komisijai joprojām jāatbalsta starptautiski saskaņotu prasību izstrāde mehāniskajiem transportlīdzekļiem UNECE vadībā. It īpaši, ja tiks pieņemti Vispārējie tehniskie noteikumi (VTR) par ūdeņraža un kurināmā elementa transportlīdzekļiem, Komisijai būtu jāapsver iespēja šajā regulā noteiktās prasības pielāgot prasībām, kuras noteiktas VTR.

(8)

Lai veicinātu ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu ieviešanu dalībvalstīs ar labu dabasgāzes infrastruktūru, kā pārejas posma degvielu, kamēr pilnībā pāriet uz tīra ūdeņraža izmantošanu, varētu lietot ūdeņraža maisījumus. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā prasības par ūdeņraža un dabasgāzes/biometāna izmantošanu, it īpaši par ūdeņraža un gāzes maisījuma procentuālo attiecību, ņemot vērā tehniskās iespējas un ieguvumus videi.

(9)

Ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmas definēšana arī palīdzētu panākt, ka potenciālie lietotāji un sabiedrība kopumā uzticētos jaunajai tehnoloģijai.

(10)

Tādēļ jārada atbilstoša sistēma, lai sekmētu to, ka tirgū tiek laisti transportlīdzekļi ar novatoriskām dzinējtehnoloģijām un transportlīdzekļi, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kuru ietekme uz vidi ir neliela.

(11)

Lielākā daļa ražotāju daudz veic būtiskus ieguldījumus ūdeņraža tehnoloģijas izstrādē un ir jau sākuši laist šādus transportlīdzekļus tirgū. Paredzams, ka turpmākajos gados ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu skaits autoparkos palielināsies. Tādēļ ir jānosaka vienotas prasības attiecībā uz ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu drošību. Tā kā daļa ražotāju varētu izmantot atšķirīgas pieejas ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu izstrādē, ir jāparedz drošības prasības, kas piemērojamas neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas.

(12)

Lai saņemtu tipa apstiprinājumu, ir jāīsteno ūdeņraža sistēmu un to sastāvdaļu drošības pasākumi.

(13)

Apstiprinot ar ūdeņradi darbināma transportlīdzekļu tipu, ir jānosaka prasības ūdeņraža sistēmu un to sastāvdaļu uzstādīšanai transportlīdzeklī.

(14)

Iespējams, ka glābšanas dienestiem vajadzēs rīkoties citādi, ņemot vērā degvielas raksturlielumus ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem. Tādēļ ir jānosaka prasības skaidrai un ātrai šādu transportlīdzekļu identifikācijai, lai varētu šos dienestus informēt par to, kāda degviela ir transportlīdzeklī. Identifikācijas līdzekļiem būtu jāatbilst minētajam mērķim, un, to īstenojot, pēc iespējas lielākā mērā būtu jācenšas, lai netiktu radītas bažas sabiedrībā.

(15)

Tāpat ir būtiski noteikt, ka ražotājiem ir pienākums veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu ar ūdeņradi darbināma transportlīdzekļa nepareizu uzpildīšanu ar degvielu.

(16)

Paredzams, ka ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi tirgū negūs panākumus, ja vien Eiropā nebūs pieejama to vajadzībām atbilstoša degvielas uzpildes staciju infrastruktūra. Tādēļ Komisijai būtu jāizskata piemēroti pasākumi, ar kuriem atbalstītu ar ūdeņradi darbināmiem transportlīdzekļiem piemērota degvielas uzpildes staciju tīkla izveidi visā Eiropā.

(17)

Inovatīvos mazos transportlīdzekļus, ko EK tipa apstiprinājuma jomas tiesību aktos apzīmē kā L kategorijas transportlīdzekļus, uzskata par pirmajiem transportlīdzekļiem, kuros izmanto ūdeņradi kā degvielu. Ūdeņraža izmantošana šajos transportlīdzekļos prasa mazāk pūļu, jo tehniskās problēmas un nepieciešamie ieguldījumi nav tik lieli kā M un N kategorijas automobiļiem, kā tie definēti Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā. Komisijai vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim būtu jāizvērtē iespēja reglamentēt tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem L kategorijas transportlīdzekļiem.

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus īstenošanu, ieviešot kopējas tehniskas prasības attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar ūdeņradi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

M un N kategorijas transportlīdzekļiem, kā tie definēti Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā, kas darbināmi ar ūdeņradi, tostarp šādu transportlīdzekļu triecienaizsardzību un elektrisko drošību;

2)

ūdeņraža moduļu sastāvdaļām, kas paredzētas M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri uzskaitīti I pielikumā;

3)

M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētām ūdeņraža sistēmām, tostarp jaunām ūdeņraža uzglabāšanas vai lietošanas formām.

a)

“ar ūdeņradi darbināms transportlīdzeklis” ir jebkurš mehānisks transportlīdzeklis, kas transportlīdzekļa darbināšanai kā degvielu izmanto ūdeņradi;

b)

“dzinējsistēma” ir iekšdedzes dzinējs vai kurināmā elementu sistēma, ko izmanto transportlīdzekļa darbināšanai;

c)

“ūdeņraža moduļa sastāvdaļa” ir ūdeņraža tvertne un visas pārējās ar ūdeņradi darbināma transportlīdzekļa daļas, kas ir tiešā saskarē ar ūdeņradi vai kas veido daļu no ūdeņraža sistēmas;

d)

“ūdeņraža sistēma” ir ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un savienojošo daļu komplekts, kas uzstādīts ar ūdeņradi darbināmā transportlīdzeklī, izņemot dzinējsistēmas vai palīgmotorus;

e)

“maksimālais pieļaujamais darba spiediens” (MAWP) ir maksimālais spiediens, kādam detaļu paredzēts pakļaut, un uz to balsta aprēķinus, nosakot attiecīgās detaļas stiprību;

f)

“nominālais darba spiediens” (NWP) attiecībā uz tvertnēm ir pastāvīgs spiediens 288 K temperatūrā (15 °C), kas iedarbojas uz pilnu tvertni, vai attiecībā uz citām sastāvdaļām – spiediena līmenis, kādā sastāvdaļa parasti darbojas;

g)

“iekšējā tilpne” ir ūdeņraža tvertnes daļa, kas paredzēta šķidrā ūdeņraža, kas satur kriogēno ūdeņradi, izmantošanai.

a)

lietošanas uzraudzības un kontroles sistēmas;

b)

transportlīdzekļa saskarnes sistēmas;

c)

plūsmas ierobežošanas sistēmas;

d)

pārspiediena aizsardzības sistēmas;

e)

siltummaiņas pareizas darbības kontroles sistēmas.

a)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļas un sistēmas darbojas pareizi un droši, tās uzticami iztur elektriskos, mehāniskos, termālos un ķīmiskos darbības apstākļus, neradot noplūdes vai vizuāli nedeformējoties;

b)

ūdeņraža sistēmas ir aizsargātas pret pārlieku hermetizēšanos;

c)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļau un sistēmu to daļu materiāli, kas ir tiešā saskarē ar ūdeņradi, ir saderīgi ar to;

d)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļas un sistēmas ticami iztur paredzamās temperatūras un spiedienu to paredzamajā ekspluatācijas laikā;

e)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļas un sistēmas uzticami iztur darbības temperatūru amplitūdu, kas noteikta īstenošanas pasākumos;

f)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļas ir marķētas saskaņā ar īstenošanas pasākumiem;

g)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļām ar virziena plūsmu tās virziens ir skaidri norādīts;

h)

ūdeņraža moduļa sastāvdaļas un sistēmas ir konstruētas tā, lai tās varētu uzstādīt saskaņā ar VI pielikumā paredzētajām prasībām.

a)

EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu attiecībā uz jauniem transportlīdzekļu tipiem, pamatojoties uz to, ka transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, ja šāds transportlīdzeklis neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas pasākumu prasībām; un

b)

EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz jauniem ūdeņraža moduļa sastāvdaļu vai sistēmu tipiem, ja šāda sastāvdaļa neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas pasākumu prasībām.

a)

pamatojoties uz to, ka transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, uzskata, ka jaunu transportlīdzekļu atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta mērķiem, un aizliedz reģistrēt, pārdot un laist ekspluatācijā šādus transportlīdzekļus, ja šādi transportlīdzekļi neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas pasākumu prasībām; un

b)

aizliedz jaunu ūdeņraža moduļa sastāvdaļu vai sistēmu pārdošanu un laišanu ekspluatācijā, ja šādas sastāvdaļas vai sistēmas neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas pasākumu prasībām.

a)

pamatojoties uz to, ka transportlīdzekli darbina ar ūdeņradi, atteikties piešķirt transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļa tipam vai EK tipa apstiprinājumu jaunam ūdeņraža moduļa sastāvdaļas vai sistēmu tipam, ja šāds transportlīdzeklis, sastāvdaļa vai sistēma atbilst šīs regulas un tās īstenošanas pasākumu prasībām; vai

b)

aizliegt reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā jaunus transportlīdzekļu tipus vai pārdot vai nodot ekspluatācijā jaunas ūdeņraža moduļa sastāvdaļas vai sistēmas, ja šādi transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai sistēmas atbilst šīs regulas un tās īstenošanas pasākumu prasībām.

a)

administratīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanu saistībā ar darbināšanu ar ūdeņradi, ūdeņraža moduļa sastāvdaļām un sistēmām;

b)

noteikumus par to, kāda informācija ražotājiem jāsniedz tipa apstiprināšanas un pārbaudes vajadzībām, kā minēts 4. panta 4. un 5. punktā;

c)

sīki izstrādātus noteikumus II līdz V pielikumā aprakstītajām testa procedūrām;

d)

sīki izstrādātus noteikumus ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un sistēmu uzstādīšanas prasībām, kas minētas VI pielikumā;

e)

sīki izstrādātus noteikumus ūdeņraža moduļa sastāvdaļu un sistēmu drošas un uzticamas darbības prasībām, kas minētas 5. pantā;

f)

sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz marķēšanu vai citiem paņēmieniem, lai varētu skaidri un ātri identificēt ar ūdeņradi darbināmus transportlīdzekļus atbilstīgi VI pielikuma 16. punktam.

a)

specifikācijas attiecībā uz prasībām, kas attiecas uz:

b)

citus pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai.

a)

nepatiesas deklarācijas tipa apstiprinājuma procedūru laikā vai procedūras, kuru rezultātā notiek atsaukums;

b)

tipa apstiprinājuma testa vai atbilstības lietošanai testa rezultātu viltošanu;

c)

datu vai informācijas nesniegšanu par tehniskajiem rādītājiem, kas varētu būt par iemeslu tipa apstiprinājuma atsaukšanai vai tipa aizliegumam;

d)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai;

e)

pārveidošanas ierīču izmantošanu.

4.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/47

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2299/89 (1989. gada 24. jūlijs) par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (4) ir svarīgs devums centienos nodrošināt gaisa pārvadātājiem taisnīgus un objektīvus nosacījumus datorizētajās rezervēšanas sistēmās (turpmāk “DRS”), tādējādi aizsargājot patērētāju intereses.

(2)

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu būtisku daļu joprojām rezervē, izmantojot DRS.

(3)

Tehnoloģiju un tirgus attīstība būtiski vienkāršo spēkā esošo juridisko pamatu, nodrošinot lielāku rīcības elastīgumu sistēmu piedāvātājiem un gaisa pārvadātājiem, lai risinātu sarunas par rezervēšanas maksām un maksu saturu. Tādējādi minētie tirgus dalībnieki varētu elastīgi pielāgoties ceļojumu aģentu un patērētāju vajadzībām un prasībām un efektīvāk izplatīt pārvadājumu produktus.

(4)

Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, joprojām ir jāsaglabā daži noteikumi par DRS, ciktāl tie attiecas uz pārvadājumu produktiem, lai novērstu konkurences pārkāpumus un patērētājiem sniegtu neitrālu informāciju.

(5)

Būtiski DRS konkurences traucējumi var rasties, ja vecākais pārvadātājs atsakās sniegt visām sistēmām identisku informāciju par grafikiem, maksām un pieejamību un pieņemt rezervācijas, kas veiktas citās sistēmās.

(6)

Ir nepieciešams saglabāt iesaistīto pārvadātāju un vecāko pārvadātāju efektīvu konkurenci un nodrošināt to, ka gaisa pārvadātāji neatkarīgi no to dalības DRS ievēro nediskriminēšanas principu.

(7)

Lai nodrošinātu tirgū pārredzamus un salīdzināmus konkurences noteikumus, attiecībā uz vecākajiem pārvadātājiem vajadzētu piemērot īpašus noteikumus.

(8)

Sistēmas piedāvātājiem būtu skaidri jānodala DRS no aviosabiedrības iekšējās vai jebkāda cita veida rezervēšanas sistēmas un jāatturas no izplatīšanas kanālu rezervēšanas saviem vecākajiem pārvadātājiem, lai izvairītos no situācijas, kad šādam vecākajam pārvadātājam varētu rasties priviliģēta piekļuve DRS.

(9)

Lai pasargātu patērētāju intereses, ir jāsniedz objektīvs sākotnējais piedāvājums DRS lietotājiem un jānodrošina, ka informācija par visiem iesaistītajiem pārvadātājiem ir vienādi pieejama, lai kādam iesaistītajam pārvadātājam netiktu dota priekšroka.

(10)

Objektīvs piedāvājums palielina iesaistīto pārvadātāju piedāvāto pārvadājumu produktu un pakalpojumu pārredzamību un vairo patērētāju uzticēšanos.

(11)

Sistēmas piedāvātājiem būtu jānodrošina, ka DRS pārdošanas dati ir pieejami visiem iesaistītajiem pārvadātājiem bez jebkādas diskriminācijas, bet pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem nedrīkstētu būt iespēja izmantot šādus datus, lai nepamatoti ietekmētu ceļojumu aģentu vai patērētāju izvēli.

(12)

Pasūtītāju un sistēmas piedāvātāja līgumā vai līgumos par tirdzniecības informācijas datu ierakstiem (“MIDT”) varētu iekļaut pasūtītāju kompensēšanas shēmu.

(13)

Būtu jāsekmē informācijas sniegšana DRS piedāvājumos par dzelzceļa vai dzelzceļa–gaisa pārvadājumu pakalpojumiem.

(14)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (5) gaisa pārvadātāji publicē maksu, kurā iekļauti visi piemērojamie nodokļi, nodevas, piemaksas un maksas, kuras ir nenovēršamas un paredzamas. DRS piedāvājumos būtu jāsniedz informācija par pilnām maksām vienā cenu kategorijā, lai ceļojumu aģenti minēto informāciju varētu sniegt saviem klientiem.

(15)

Turpmāk DRS pamatpiedāvājumā būtu jāiestrādā informācija par autobusu pārvadājumu pakalpojumiem saistībā ar gaisa pārvadājumu produktiem vai par dzelzceļa pārvadājumu produktiem, kas apvienoti ar gaisa pārvadājumu produktiem.

(16)

DRS būtu jāiedrošina turpmāk iekļaut viegli saprotamu informāciju par lidojuma radīto CO2 emisiju un degvielas patēriņu. To varētu darīt, norādot vidējo degvielas patēriņu uz personu (litri/km) un vidējo CO2 emisijas daudzumu uz personu (g/km) un salīdzinot ar izdevīgāko alternatīvo vilcienu/autobusu braucienu rādītājiem, ja to kopējais ceļojuma laiks nepārsniedz piecas stundas.

(17)

Visiem gaisa pārvadātājiem no Kopienas un trešām valstīm būtu jānodrošina vienāds režīms DRS pakalpojumu izmantošanā.

(18)

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, Komisijai būtu nepieciešamas pienācīgas izpildes pilnvaras, tostarp iespējai pēc savas iniciatīvas vai pēc sūdzības saņemšanas veikt pārkāpumu izmeklēšanu, pieprasīt, lai attiecīgais uzņēmums pārtrauc šādus pārkāpumus, un piemērot sodanaudas.

(19)

Komisijai regulāri būtu jāuzrauga šīs regulas piemērošana un jo īpaši tās efektivitāte attiecībā uz to, kā tiek novērsta konkurenci ierobežojoša un diskriminējoša prakse ar DRS starpniecību sniegtu ceļojumu pakalpojumu tirgū, kurā darbojas galvenokārt pārvadātāji, kuri ir cieši saistīti ar sistēmas piedāvātājiem.

(20)

Šī regula neskar Līguma 81. un 82. panta piemērošanu. Šī regula papildina vispārējos konkurences noteikumus, kas pilnībā paliek spēkā attiecībā uz tādiem konkurences pārkāpumiem kā brīvas konkurences pārkāpšana vai dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

(21)

Personu aizsardzību personas datu apstrādes kontekstā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6). Šīs regulas noteikumi konkretizē un papildina Direktīvu 95/46/EK attiecībā uz DRS darbību.

(22)

Tādēļ būtu jāatceļ Regula (EEK) Nr. 2299/89,

1)

“pārvadājumu produkts” ir pasažieru pārvadāšana starp divām lidostām vai dzelzceļa stacijām;

2)

“regulārs gaisa pārvadājums” ir lidojumu sērija, ko raksturo visas turpmāk minētās iezīmes:

3)

“maksas” ir cenas, ko pasažieri maksā gaisa pārvadātājiem, dzelzceļa pārvadājumu operatoriem, to pārstāvjiem vai citiem biļešu pārdevējiem par šo pasažieru pārvadāšanu ar šiem pārvadājumu pakalpojumiem, un visi nosacījumi, ko attiecina uz minētajām cenām, tostarp atlīdzība aģentūrām un tām piedāvātie noteikumi un citi papildpakalpojumi;

4)

“datorizēta rezervēšanas sistēma” jeb “DRS” ir datorizēta sistēma, kurā ir informācija, inter alia, par grafikiem, pieejamību un maksām, kuras piedāvā vairāk nekā viens gaisa pārvadātājs, ar vai bez rezervēšanas vai biļešu izsniegšanas līdzekļiem, ja daži no šiem pakalpojumiem vai tie visi ir pieejami pasūtītājiem;

5)

“sistēmas piedāvātājs” ir jebkurš uzņēmums un tā filiāles, kas atbild par DRS darbību vai pārdošanas darījumiem;

6)

“izplatīšanas līdzekļi” ir sistēmas piedāvātāja nodrošināti līdzekļi, lai sniegtu informāciju par gaisa pārvadātāju vai dzelzceļa pārvadājumu operatoru grafikiem, pieejamību, maksām un saistītajiem pakalpojumiem un lai veiktu rezervēšanu un/vai izsniegtu biļetes, un lai sniegtu jebkurus citus saistītus pakalpojumus;

7)

“vecākais pārvadātājs” ir ikviens gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators, kurš tieši vai netieši, individuāli vai kopā ar citiem kontrolē sistēmas piedāvātāju vai kuram ir līdzdalība sistēmas piedāvātāja kapitālā ar tiesībām vai pārstāvību tā Direktoru padomē, Uzraudzības padomē vai jebkādā citā sistēmas piedāvātāja vadības institūcijā, kā arī ikviens gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators, kuru tas kontrolē;

8)

“līdzdalība sistēmas piedāvātāja kapitālā ar tiesībām vai pārstāvību tā Direktoru padomē, Uzraudzības padomē vai jebkādā citā sistēmas piedāvātāja vadības institūcijā” ir ieguldījums, no kura izriet tiesības vai pārstāvība sistēmas piedāvātāja Direktoru padomē, Uzraudzības padomē vai jebkādā citā tā vadības institūcijā un kurš dod iespēju individuāli vai kopā ar citiem būtiski ietekmēt sistēmas piedāvātāja uzņēmējdarbību;

9)

“kontrole” ir saikne, ko veido tiesības, līgumi vai jebkādi citi līdzekļi, kuri atsevišķi vai kopā un, ņemot vērā attiecīgos faktus vai tiesību normas, piešķir iespēju īstenot būtisku ietekmi uzņēmumā, jo īpaši ar šādiem līdzekļiem:

10)

“iesaistītais pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs vai dzelzceļa pārvadājumu operators, kuram ir vienošanās ar sistēmas piedāvātāju par pārvadājumu produktu izplatīšanu, izmantojot DRS;

11)

“pasūtītājs” ir persona vai uzņēmums, kas nav iesaistītais pārvadātājs un kas izmanto DRS, pamatojoties uz līgumu ar sistēmas piedāvātāju, lai klienta vārdā rezervētu gaisa pārvadājumu pakalpojumus un saistītus pakalpojumus;

12)

“pamatpiedāvājums” ir visaptverošs, neitrāls datu atspoguļojums par pārvadājumu pakalpojumiem starp divām pilsētām noteiktā laikposmā;

13)

“biļete” ir derīgs dokuments, kas piešķir tiesības izmantot pārvadājumu pakalpojumu, vai arī līdzvērtīgs virtuāls dokuments, kuru izdevis vai apstiprinājis gaisa pārvadātājs, dzelzceļa pārvadājumu operators vai pilnvarotais pārstāvis;

14)

“komplekss produkts” ir iepriekšnoteikts pārvadājuma apvienojums ar citiem pakalpojumiem, kas nav pārvadājumu papildpakalpojumi un ko piedāvā, iekļaujot cenā;

15)

“rezervēšanas maksa” ir cena, ko gaisa pārvadātāji maksā sistēmas piedāvātājiem par pakalpojumiem, kurus sniedz DRS.

a)

līgumu ar iesaistīto pārvadātāju papildināt ar negodīgiem un/vai nepamatotiem nosacījumiem vai pieprasīt tādu papildu nosacījumu pieņemšanu, kuri pēc būtības vai atbilstoši komerciālam lietojumam nav saistīti ar līdzdalību sistēmas piedāvātāja DRS;

b)

noteikt, ka DRS iesaistītais pārvadātājs nedrīkst būt vienlaikus iesaistīts citā sistēmā vai ka iesaistītais pārvadātājs nedrīkst brīvi izmantot alternatīvas rezervēšanas sistēmas, piemēram, paša pārvadātāja interneta rezervēšanas sistēmu vai tālruņu centrus.

4.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/56

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (2), paredzēti nosacījumi, kritēriji un sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē pārbaudes robežšķērsošanas vietās un uzraudzību pie robežas, tostarp pārbaudi Šengenas Informācijas sistēmā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (3) mērķis ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu. Tā arī paredz, ka VIS mērķi ietver gan pārbaužu atvieglināšanu ārējo robežu šķērsošanas punktos, gan cīņu pret krāpšanu.

(3)

Regulā (EK) Nr. 767/2008 paredzēti meklēšanas kritēriji un nosacījumi, ar kādiem kompetentās iestādes piekļūst datiem nolūkā veikt pārbaudi ārējo robežu šķērsošanas punktos, lai pārbaudītu vīzas turētāju identitāti, vīzas īstumu un to, vai ieceļošanas nosacījumi ir izpildīti, un lai identificētu personas, kas varbūtēji neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, lai ieceļotu, atrastos vai uzturētos dalībvalstu teritorijā.

(4)

Ņemot vērā to, ka vienīgi pirkstu nospiedumu pārbaude var droši apstiprināt, ka persona, kas vēlas ieceļot Šengenas zonā, ir persona, kurai ir izsniegta vīza, būtu jāparedz noteikumi par VIS izmantošanu pie ārējām robežām.

(5)

Lai pārbaudītu, vai ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 562/2006 5. pantā paredzētie trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas nosacījumi, un lai sekmīgi pildītu savus uzdevumus, robežsargiem būtu jāizmanto visa pieejamā informācija, tostarp datu meklēšana VIS.

(6)

Lai novērstu to, ka tiek apietas robežšķērsošanas vietas, kurās var izmantot VIS, un lai garantētu tās pilnīgu efektivitāti, VIS ir jo īpaši svarīgi izmantot saskaņoti, veicot ieceļošanas pārbaudes pie ārējām robežām.

(7)

Ņemot vērā to, ka atkārtotu vīzas pieprasījumu gadījumos ir lietderīgi biometriskos datus izmantot atkārtoti un kopēt no pirmā pieteikuma uz VIS, VIS izmantošanai ieceļošanas pārbaudēs pie ārējām robežām vajadzētu būt obligātai.

(8)

VIS izmantošanai būtu jāietver sistemātiska meklēšana VIS, izmantojot vīzas ielīmes numuru kopā ar pirkstu nospiedumu pārbaudi. Tomēr, ņemot vērā šādas meklēšanas iespējamo iespaidu uz gaidīšanas ilgumu robežšķērsošanas vietās, vajadzētu būt iespējai atkāpes veidā pārejas periodā un konkrēti noteiktos apstākļos meklēšanu VIS veikt bez pirkstu nospiedumu sistemātiskas pārbaudes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādu atkāpi piemēro vienīgi tad, ja ir pilnībā izpildīti attiecīgie nosacījumi, un ka šīs atkāpes piemērošanas ilgums un biežums ir minimāls un ka to piemēro vienīgi atsevišķās robežšķērsošanas vietās.

(9)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 562/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt noteikumus, kas attiecas uz VIS izmantošanu pie ārējām robežām, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(11)

Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā un atspoguļoti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(12)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(13)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (7).

(14)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (9).

(15)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(16)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(18)

Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir saistīts ar to 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē.

(19)

Šī regula ir akts, kas papildina Šengenas acquis vai kā citādi ir saistīts ar to 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē,

1)

pēc a) apakšpunkta iekļauj šādus apakšpunktus:

2)

c) apakšpunkta i) punktam pievieno šādu teikumu:

“Šāda pārbaude var ietvert meklēšanu VIS saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 18. pantu;”;

3)

pievieno šādu apakšpunktu:

4.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/s3