PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	73,2
	MA	43,0
	TN	134,4
	TR	103,7
	ZZ	88,6
0707 00 05	JO	172,9
	MA	126,0
	TR	188,5
	ZZ	162,5
0709 90 70	MA	115,7
	TR	177,8
	ZZ	146,8
0709 90 80	EG	84,3
	ZZ	84,3
0805 10 20	EG	58,1
	IL	53,3
	MA	66,7
	TN	41,0
	TR	58,3
	ZZ	55,5
0805 20 10	IL	180,3
	MA	90,0
	TR	63,0
	ZZ	111,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	70,2
	IL	72,1
	JM	75,5
	MA	136,5
	PK	73,9
	TR	72,9
	ZZ	83,5
0805 50 10	MA	51,7
	TR	50,6
	ZZ	51,2
0808 10 80	CA	86,3
	CL	67,8
	CN	67,8
	MK	31,6
	US	87,1
	ZZ	68,1
0808 20 50	AR	82,3
	CL	73,7
	CN	37,3
	TR	40,0
	US	104,1
	ZA	135,1
	ZZ	78,8

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 4. februāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	24,73	3,93
1701 11 90 (1)	24,73	9,17
1701 12 10 (1)	24,73	3,74
1701 12 90 (1)	24,73	8,74
1701 91 00 (2)	29,84	10,31
1701 99 10 (2)	29,84	5,79
1701 99 90 (2)	29,84	5,79
1702 90 95 (3)	0,30	0,35

---

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

PIELIKUMS

Piedevas reģistrācijas numurs	Par piedevas laišanu apgrozībā atbildīgās personas nosaukums un reģistrācijas numurs	Piedeva (tirdzniecības nosaukums)	Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts	Dzīvnieku suga vai kategorija	Maksimālais vecums	Minimālais saturs	Maksimālais saturs	Citi noteikumi	Atļaujas derīguma termiņš	Maksimāli pieļaujamais atlieku līmenis (MAL) attiecīgajos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos
						mg aktīvās vielas/kg kompleksās barības
Kokcidiostati un citas zāļu grupas
E 758	“Alpharma” (Beļģija) BVBA	Robenidīna hidrohlorīds, 66 g/kg (Cycostat 66G)	Piedevas sastāvs: robenidīna hidrohlorīds: 66 g/kg lignosulfonāts: 40 g/kg kalcija sulfāta dihidrāts: 894 g/kg   Aktīvā viela: robenidīna hidrohlorīds, C15H13Cl2N5 . HCl, bis[(p-hlorbenzilidēn) amino]- guanidīna sālsskābes sāls, CAS numurs: 25875-50-7,   saistītie piemaisījumi: N,N',N''-trīs[(p-Cl-benzilidēn) amino]guanidīns: ≤ 0,5 % Bis-[4-Cl- benzilidēn]hidrazīns: ≤ 0,5 %	Gaļas cāļi	—	30	36	Aizliegts lietot vismaz piecas dienas pirms kaušanas.	29.10.2014.	800 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru aknu. 350 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru aknu. 200 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru aknu. 1 300 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitras ādas/tauku.
				Tītari	—	30	36	Aizliegts lietot vismaz piecas dienas pirms kaušanas.	29.10.2014.	400 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg ādas/tauku. 400 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru aknu. 200 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru aknu. 200 μg robenidīna hidrohlorīda uz kg mitru muskuļu.
				Gaļas truši	—	50	66	Aizliegts lietot vismaz piecas dienas pirms kaušanas.	29.10.2014.	—

PIELIKUMS

EK Nr.	Piedeva	Ķīmiskā formula, apraksts	Dzīvnieku suga vai kategorija	Maksimālais vecums	Minimālais saturs	Maksimālais saturs	Citi noteikumi	Atļaujas derīguma termiņš
					KVV/kg kompleksās barības
Mikroorganismi
E 1705	Enterococcus faecium NCIMB 10415	Enterococcus faecium preparāts, kas mikrokapsulētā formā satur vismaz: 5 × 109 KVV/g	Suņi	—	4,5 × 106	2,0 × 109	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas	Beztermiņa
			Kaķi		5,0 × 106	8,0 × 109	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII un IX pielikumu groza šādi.

1.

Regulas VII pielikuma A nodaļu groza šādi: a) minētās nodaļas 2.2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.2. Ja ir aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu ar TSE kādā dalībvalsts saimniecībā, visām pārējām šīs saimniecības aitām un kazām līdz apstiprinošās pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu. Ja ir pierādījumi, ka ir maz ticams, ka saimniecība, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par tā inficēšanos ar TSE, ir saimniecība, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, kompetentā iestāde atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām saimniecībām vai tikai saimniecībai, kurā atklāta infekcija. Pienu un piena produktus, kas iegūti no oficiālai kontrolei pakļautas saimniecības aitām un kazām, kuras šajā saimniecībā atradās no dienas, kad radās aizdomas par inficēšanos ar TSE, līdz apstiprinošās pārbaudes rezultātu saņemšanai, izmanto vienīgi konkrētajā saimniecībā.”; b) minētās nodaļas 2.3. punktu groza šādi: i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) ja pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, nevar izslēgt saslimšanu ar GSE, nokauj un pilnībā iznīcina visus tos dzīvniekus, embrijus un olšūnas, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā līdz piektajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā. Iznīcina pienu un piena produktus, kas iegūti no iznīcināmajiem dzīvniekiem, kuri saimniecībā atradās no dienas, kad apstiprinājās, ka nevar izslēgt inficēšanos ar GSE, līdz dzīvnieku pilnīgai iznīcināšanai;”; ii) punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu aizstāj ar šādu tekstu: “i) nokauj un pilnībā iznīcina visus dzīvniekus, embrijus un olšūnas, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā. Ja apstiprinātā TSE ir klasiskā skrepi slimība, tad pienu un piena produktus, kas iegūti no iznīcināmajiem dzīvniekiem, kuri atradās saimniecībā no klasiskās skrepi slimības apstiprināšanas dienas līdz dzīvnieku pilnīgai iznīcināšanai, neizmanto atgremotāju barošanai, izņemot konkrētās saimniecības atgremotāju barošanai. Šādus produktus lietošanai kā barību, kas nav paredzēta atgremotājiem, var laist tirgū tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Minēto produktu sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavaddokumentā un uz minēto sūtījumu iepakojuma skaidri jānorāda šāds teksts: “nelietot kā barību atgremotājiem”. Saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ir aizliegts lietot un glabāt barību, kas satur minētos produktus. Minētos produktus saturošu neiesaiņotu barību pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā barību atgremotājiem. Ja šādus transportlīdzekļus pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, tos rūpīgi iztīra saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatības. Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus, vai ii) nokauj un pilnībā iznīcina visus 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificētos dzīvniekus, embrijus un olšūnas, izņemot: — ARR/ARR genotipa vaislas aunus, — vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, un, ja šādas aitas ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā apakšpunkta prasībām, — aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzētas tikai kaušanai, — ja kompetentā iestāde izlemj, aitas un kazas, kas jaunākas par trim mēnešiem, kuras paredzētas tikai kaušanai. Ja apstiprinātā TSE ir klasiskā skrepi slimība, tad pienu un piena produktus, kas iegūti no iznīcināmajiem dzīvniekiem, kuri atradās saimniecībā no klasiskās skrepi slimības apstiprināšanas dienas līdz dzīvnieku pilnīgai iznīcināšanai, neizmanto atgremotāju barošanai, izņemot konkrētās saimniecības atgremotāju barošanai. Šādus produktus lietošanai kā barību, kas nav paredzēta atgremotājiem, var laist tirgū tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Minēto produktu sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavaddokumentā un uz minēto sūtījumu iepakojuma skaidri jānorāda šāds teksts: “nelietot kā barību atgremotājiem”. Saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ir aizliegts lietot un glabāt barību, kas satur minētos produktus. Minētos produktus saturošu neiesaiņotu barību pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā barību atgremotājiem. Ja šādus transportlīdzekļus pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, tos rūpīgi iztīra saskaņā ar kompetentās iestādes apstiprinātu procedūru, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatības. Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;”; iii) ar šādu apakšpunktu aizstāj f) apakšpunktu: “f) ja ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai nav sastopamas vispār vai ja uzskata, ka nepieciešams izvairīties no tuvradnieciskās krustošanas, dalībvalsts uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem var nolemt atlikt to dzīvnieku iznīcināšanu, kas minēti 2.3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, ja saimniecībā nav citu vaislas aunu kā vien ARR/ARR genotipa vaislas auni. Tomēr gadījumā, ja aitas un kazas tur piena ražošanai ar mērķi to laist tirgū, dzīvnieku iznīcināšanu var atlikt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus.”

2.

Regulas IX pielikuma D nodaļas B iedaļu aizstāj ar šādu tekstu: “B   IEDAĻA Prasības attiecībā uz veselības sertifikātu Importējot šīs nodaļas A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus un no tiem iegūtus pārstrādes produktus, jāuzrāda veselības sertifikāts, kurš apliecina, ka: a) dzīvnieku blakusprodukts nesatur V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūts vai nav iegūts no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem; b) dzīvnieki, no kuriem iegūts šis dzīvnieku blakusprodukts, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi un nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu; vai c) dzīvnieku blakusprodukts nesatur liellopu, aitu un kazu izcelsmes materiālu un nav no tā iegūts, izņemot materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kas ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar 5. panta 2. punktu ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku. Turklāt, importējot dzīvnieku blakusproduktus un no tiem iegūtus pārstrādes produktus, kas minēti šīs nodaļas A iedaļā un kas satur aitu vai kazu pienu vai piena produktus, jāuzrāda veselības sertifikāts, kurš atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikuma 2. nodaļā minētajam paraugam, sertifikātā iekļauto apliecinājumu pēc 6. punkta papildinot ar šādu punktu: “7. attiecībā uz TSE: (2) vai nu gadījumā, ja dzīvnieku blakusprodukti paredzēti atgremotāju barošanai un tie satur aitu vai kazu pienu vai piena produktus, tad aitas un kazas, no kurām šie produkti iegūti, kopš dzimšanas vai pēdējos trīs gadus nepārtraukti ir turētas saimniecībā, kurā nav ieviests oficiāls pārvietošanas aizliegums saistībā ar aizdomām par TSE un kura pēdējos trīs gadus ir atbildusi šādām prasībām: i) tā ir bijusi pakļauta regulārām oficiālām veterinārām pārbaudēm; ii) tajā nav diagnosticēta klasiskā skrepi slimība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikuma 2. punkta g) apakšpunktā, vai tajā pēc klasiskās skrepi slimības gadījuma apstiprināšanas: — ir nokauti un iznīcināti visi dzīvnieki, kuriem apstiprināta klasiskā skrepi slimība, un — ir nokautas un iznīcinātas visas kazas un aitas, izņemot ARR/ARR genotipa vaislas aunus un vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu; iii) aitas un kazas, izņemot ARR/ARR prionu proteīnu genotipa aitas, saimniecībā ir ievestas tikai tad, ja tās ir no saimniecības, kura atbilst i) un ii) punktā minētajām prasībām, (2) vai gadījumā, ja dzīvnieku blakusprodukti paredzēti atgremotāju barošanai un tie satur aitu vai kazu pienu vai piena produktus, un tie paredzēti Regulas (EK) Nr. 546/2006 pielikumā iekļautajā sarakstā minētai dalībvalstij, tad aitas un kazas, no kurām šie produkti iegūti, kopš dzimšanas vai pēdējos septiņus gadus nepārtraukti ir turētas saimniecībā, kurā nav ieviests oficiāls pārvietošanas aizliegums saistībā ar aizdomām par TSE un kura vismaz pēdējos septiņus gadus ir atbildusi šādām prasībām: i) tā ir bijusi pakļauta regulārām oficiālām veterinārām pārbaudēm; ii) tajā nav diagnosticēta klasiskā skrepi slimība, kas definēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikuma 2. punkta g) apakšpunktā, vai tajā pēc klasiskās skrepi slimības gadījuma apstiprināšanas: — ir nokauti un iznīcināti visi dzīvnieki, kuriem apstiprināta klasiskā skrepi slimība, un — ir nokautas un iznīcinātas visas kazas un aitas, izņemot ARR/ARR genotipa vaislas aunus un vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, iii) aitas un kazas, izņemot ARR/ARR prionu proteīnu genotipa aitas, saimniecībā ir ievestas tikai tad, ja tās ir no saimniecības, kura atbilst i) un ii) punktā minētajām prasībām.” ”

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Gorgonzola (ACVN)

TULKOJUMS

PROTOKOLS

par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību Vidusjūras reģionā

ŠĀ PROTOKOLA LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

BŪDAMAS Puses Konvencijai par jūras vides un piekrastes reģiona aizsardzību Vidusjūrā, kas pieņemta 1976. gada 16. februārī Barselonā un grozīta 1995. gada 10. jūnijā,

VĒLĒDAMĀS pildīt minētās Konvencijas 4. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 5. punktā izklāstītās saistības,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Vidusjūras piekrastes teritorijas ir Vidusjūras reģiona tautu kopējs dabas un kultūras mantojums un ka tās ir jāsaglabā un saprātīgi jāizmanto mūsu un nākamo paaudžu labā,

NORŪPĒJUŠĀS par to, ka Vidusjūras vārīgās piekrastes teritorijas apdraud augošā antropogēnā slodze, un vēlēdamās apturēt un pavērst pretējā virzienā piekrastes teritoriju degradāciju un ievērojami ierobežot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos piekrastes ekosistēmās,

NOBAŽĪJUŠĀS par klimata pārmaiņu radīto piekrastes teritoriju apdraudējumu, kas cita starpā var izraisīt jūras līmeņa celšanos, un apzinādamās, ka ir jāpieņem ilgtspējīgi pasākumi, lai mazinātu dabas parādību nelabvēlīgu ietekmi,

PĀRLIECINĀTAS, ka piekrastes teritorijas ir neaizstājams ekoloģisks, ekonomisks un sociāls resurss, tāpēc to plānošanai un pārvaldībai saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības nolūkā ir jābalstās uz īpašu un kompleksu pieeju visa Vidusjūras baseina un Vidusjūras piekrastes valstu līmenī, ņemot vērā šo teritoriju daudzveidību un jo sevišķi salu īpašās vajadzības, kas izriet no to ģeomorfoloģiskajām iezīmēm,

ŅEMOT VĒRĀ, ka daudzas Vidusjūras piekrastes valstis un Eiropas Kopiena ir pievienojušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kas parakstīta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī, Konvencijai par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, kas parakstīta Ramsārē 1971. gada 2. februārī, un Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kas parakstīta Riodežaneiro 1992. gada 5. jūnijā,

APZINĀDAMĀS, ka jārīkojas kopīgi, lai izstrādātu atbilstīgus un kompleksus piekrastes teritoriju pārvaldības plānus saskaņā ar 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām, kas parakstīta Ņujorkā 1992. gada 9. maijā,

PAĻAUDAMĀS uz līdz šim gūto pieredzi kompleksā piekrastes teritoriju apsaimniekošanā un dažādu organizāciju, tostarp Eiropas institūciju, paveikto,

BALSTOTIES uz Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības komisijas ieteikumiem un darbu, kā arī uz ieteikumiem, kas sniegti Līgumslēdzēju pušu sanāksmēs Tunisijā (1997. gadā), Monako (2001. gadā), Katānijā (2003. gadā) un Portorosā (2005. gadā), un 2005. gadā Portorosā pieņemto Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,

APŅĒMUŠĀS Vidusjūras reģiona mērogā pastiprināt piekrastes valstu pūliņus nodrošināt kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību,

CIEŠI NOLĒMUŠAS rosināt valstu, reģionālas un vietējas iniciatīvas, īstenojot saskaņotas veicināšanas darbības un iedibinot sadarbību un partnerību ar dažādām ieinteresētām pusēm, lai veicinātu efektīvu regulējumu kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības nolūkā,

VĒLĒDAMĀS PANĀKT, ka kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība norit saskaņoti, piemērojot Konvenciju un tās protokolus,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I   DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgi pienākumi

Saskaņā ar Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību un tās protokoliem Puses izveido kopīgu satvaru Vidusjūras piekrastes teritoriju kompleksai pārvaldībai un veic vajadzīgos pasākumus, lai šajā nolūkā stiprinātu reģionālo sadarbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā protokolā

a)	“Puses” ir šā protokola Līgumslēdzējas puses;

b)	“Konvencija” ir Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību, kas noslēgta Barselonā 1976. gada 16. februārī un grozīta 1995. gada 10. jūnijā;

c)	“Organizācija” ir Konvencijas 17. pantā minētā struktūra;

d)	“Centrs” ir Prioritāro pasākumu programmas Reģionālo darbību centrs;

e)

“piekrastes teritorija” ir ģeomorfoloģiskais apgabals abpus jūras krastam, kurā mijiedarbība starp jūru un sauszemi izpaužas kā sarežģītas ekosistēmas un resursu sistēmas, ko veido biotiski un abiotiski elementi un kas pastāv līdzās un mijiedarbojas ar cilvēkiem un attiecīgajām sociālekonomiskajām norisēm;

f)

“kompleksa piekrastes teritoriju pārvaldība” ir piekrastes teritoriju ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas dinamisks process, kurā ievēro piekrastes ekosistēmu un ainavu vārīgumu, darbību un izmantošanas dažādību, to mijiedarbību, noteiktu darbību un izmantojumu jūrniecisko raksturu un to ietekmi gan uz jūru, gan sauszemi.

3. pants

Ģeogrāfiskā darbības joma

1.   Teritorija, uz kuru attiecas protokols, ir Vidusjūras reģions, kas noteikts Konvencijas 1. pantā. Teritoriju definē arī kā apgabalu, kura robežas ir:

a)	piekrastes teritorijas robeža jūrā, kas ir Pušu teritoriālo ūdeņu ārējā robeža; un

b)	piekrastes teritorijas robeža uz sauszemes, kas ir robeža Pušu noteikto kompetento piekrastes iestāžu pārziņā esošajai zonai.

2.   Ja kāda Puse savas suverenitātes ietvaros nosaka robežas, kas atšķiras no šā panta 1. punktā paredzētajām, tā depozitārijam iesniedz attiecīgu deklarāciju vai nu brīdī, kad tiek iesniegts dokuments par šā protokola ratificēšanu, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos šim protokolam, vai vēlāk, ar nosacījumu, ka:

a)	robeža jūrā nesniedzas tālāk par teritoriālo ūdeņu ārējo robežu;

b)

robeža uz sauszemes atrodas vai nu tuvāk vai tālāk nekā iepriekš minētā piekrastes iestāžu pārziņā esošās teritorijas robeža, lai cita starpā piemērotu ekosistēmisku pieeju un ekonomiskos un sociālos kritērijus, ņemtu vērā salu īpašās vajadzības, kas saistītas ar to ģeomorfoloģiskajām iezīmēm, un ievērotu klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

3.   Ikviena Puse pieņem vai atbilstīgā institucionālā līmenī veicina pasākumus, lai par šo protokolu informētu iedzīvotājus un visas ieinteresētās personas ģeogrāfiskajā darbības jomā.

4. pants

Tiesību aizsardzība

1.   Šis protokols un tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šo protokolu, nekādi neskar nevienas valsts tiesības, pašreizējās un turpmākās prasības vai juridisko nostāju saistībā ar jūras tiesībām, jo īpaši attiecībā uz jūras teritoriju raksturu un platību, jūras robežu noteikšanu starp valstīm, kas atrodas pretējos krastos vai blakus cita citai, starptautiski kuģojamo jūras šaurumu caurbraukšanas tiesībām un kārtību, miermīlīgas kuģošanas tiesībām teritoriālajos ūdeņos, kā arī piekrastes valsts, karoga valsts un ostas valsts jurisdikcijas raksturu un apjomu.

2.   Nekāda rīcība vai darbība, ko veic, pamatojoties uz šo protokolu, nav pamats, lai iesniegtu, uzturētu vai apstrīdētu prasību saistībā ar valsts suverenitāti vai jurisdikciju.

3.   Šā protokola noteikumi neskar stingrākus noteikumus par piekrastes teritoriju aizsardzību un pārvaldību, kas ietverti citos jau patlaban vai nākamībā pieņemtos valsts vai starptautiskos dokumentos vai programmās.

4.   Šis protokols nekādi neskar valsts drošības un aizsardzības pasākumus un objektus, tomēr Puses vienojas, ka šādi objekti un pasākumi jāizveido un jāīsteno, ievērojot šā protokola noteikumus, ciktāl tas ir pamatoti un praktiski iespējami.

5. pants

Kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības mērķi

Kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības mērķi ir šādi:

a)	racionāli plānojot pasākumus, sekmēt piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot, ka tās gaitā tiek ņemti vērā vides un ainaviskie aspekti, kas ir saskaņā ar ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību;

b)	saglabāt piekrastes teritorijas mūsu un nākamajām paaudzēm;

c)	nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens izmantošanu;

d)	nodrošināt, ka tiek saglabāts piekrastes ekosistēmu, ainavu un ģeomorfoloģijas veselums;

e)	novērst un/vai mazināt postu, ko nodara dabas katastrofas, un jo īpaši klimata pārmaiņas, kuras var izraisīt norises dabā vai cilvēka darbība;

f)	valstu, reģionālā un vietējā līmenī panākt saskanību starp publiskām un privātām iniciatīvām, kā arī starp visiem varas iestāžu lēmumiem, kas skar piekrastes teritoriju izmantošanu.

6. pants

Kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības pamatprincipi

Īstenojot šo protokolu, Puses ievēro šādus kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības principus.

a)	Īpaši ņem vērā plūdmaiņu zonas bioloģisko daudzveidību, dabisko dinamiku un funkcionēšanu, kā arī komplementaritāti un mijiedarbību starp jūru un sauszemi, kas veido vienu veselumu.

b)	Visus ar hidroloģiskām, ģeomorfoloģiskām, klimatiskām, ekoloģiskām, sociālekonomiskām un kultūras sistēmām saistītos elementus aplūko kompleksi, lai nepārsniegtu piekrastes teritoriju ekoloģisko kapacitāti un novērstu dabas katastrofu un attīstības radītu nelabvēlīgu ietekmi.

c)	Piekrastes teritoriālajā plānošanā un pārvaldībā izmanto ekosistēmisku pieeju, lai nodrošinātu piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību.

d)	Nodrošina atbilstīgu pārvaldi, lai pārredzamā lēmumu pieņemšanas procesā pienācīgi un laicīgi varētu iesaistīties vietējie iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kam rūp piekrastes teritorijas.

e)	Nodrošina starpnozaru institucionālo sadarbību starp dažādiem administratīviem dienestiem un reģionālām un vietējām iestādēm, kuru pārziņā ir piekrastes teritorijas.

f)	Izstrādā zemes izmantošanas stratēģijas, plānus un programmas, kas aptver pilsētteritoriju attīstību un sociālekonomiskās darbības, kā arī citas būtiskas nozaru politikas jomas.

g)	Ņem vērā, cik dažādas un daudzveidīgas ir darbības piekrastes teritorijās, un vajadzības gadījumā izmantošanas un izvietojuma priekšrocības piešķir sabiedriskiem dienestiem, kam jāatrodas tiešā jūras tuvumā.

h)	Izmantošanas tiesību sadalījumam visā piekrastes teritorijā jābūt vienmērīgam, un jāvairās no nevajadzīgas aglomerāciju veidošanās un pilsētu izplešanās.

i)	Veic provizorisku to risku novērtējumu, kas saistīti ar dažādām cilvēka darbībām un infrastruktūru, lai novērstu un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz piekrastes teritorijām.

j)	Novērš kaitējumu piekrastes videi un, ja tāds radies, veic pienācīgu atveseļošanu.

7. pants

Koordinācija

1.   Kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības labad Puses

a)	nodrošina institucionālu koordināciju, vajadzības gadījumā izmantojot piemērotas struktūras vai mehānismus, lai novērstu šauri nozarisku un sekmētu visaptverošu pieeju;

b)	gādā par pienācīgu koordināciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī starp dažādu administratīvo dienestu dažādām iestādēm, kuru pārziņā ir piekrastes teritoriju jūras un sauszemes daļas;

c)	gādā par ciešu koordināciju starp valstu iestādēm un reģionālām un vietējām organizācijām, izmantojot kopīgas padomdevējas struktūras vai kopīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tādās jomās kā piekrastes teritoriju pārvaldības stratēģiju, plānu un programmu izveide un atļauju izdošana.

2.   Valstu, reģionālās un vietējās kompetentās iestādes, kuru pārziņā ir piekrastes teritorija, iespēju robežās sadarbojas, lai vairotu izstrādāto piekrastes teritoriju pārvaldības stratēģiju, plānu un programmu saskanību un lietderību.

II   DAĻA

KOMPLEKSAS PIEKRASTES TERITORIJU PĀRVALDĪBAS ELEMENTI

8. pants

Piekrastes teritoriju aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana

1.   Saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem Puses tiecas nodrošināt piekrastes teritoriju ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, lai saglabātu piekrastes dabiskos biotopus, ainavas, dabas resursus un ekosistēmas atbilstīgi starptautiskiem un reģionāliem tiesību aktiem.

2.   Tādēļ Puses:

a)

piekrastes teritorijās nosaka neapbūvējamas zonas, sākot no maksimālā ūdens līmeņa līnijas ziemā. Cita starpā ņemot vērā zonas, ko tieši un negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, šīs zonas platums nedrīkst būt mazāks par 100 m, ievērojot b) apakšpunkta noteikumus. Ja valsts noteikumi par platumu ir stingrāki, tos turpina piemērot;

b)

saskaņā ar šā protokola mērķiem un principiem iepriekš minētos noteikumus var grozīt attiecībā uz: 1) projektiem sabiedrības interesēs; 2) apgabaliem, kuros sastopami īpaši ģeogrāfiska rakstura vai citi šķēršļi, īpaši saistībā ar apdzīvotības blīvumu vai sociālām vajadzībām, ja ar valsts normatīvajiem aktiem tajos paredzēta individuālā apbūve, urbanizācija vai attīstība;

c)	paziņo Organizācijai par valsts normatīvajiem aktiem, kuros paredzēti iepriekš minētie grozījumi.

3.   Tāpat Puses cenšas nodrošināt, ka to valsts normatīvajos aktos ir ietverti piekrastes teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas kritēriji. Šie kritēriji, ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku, cita starpā ir šādi:

a)	ārpus aizsargātajām zonām noteikt un norobežot atklātas zonas, kurās pilsētbūvniecība un citas darbības ir ierobežotas vai vajadzības gadījumā aizliegtas;

b)	ierobežot pilsētbūvniecības lineāru izplešanos un jaunas transporta infrastruktūras būvi gar krastu;

c)	nodrošināt, ka vides apsvērumus iestrādā noteikumos par valstij piederošās jūras telpas pārvaldību un izmantošanu;

d)	nodrošināt iedzīvotājiem brīvu piekļuvi jūrai un krastmalai;

e)	ierobežot un vajadzības gadījumā aizliegt sauszemes transportlīdzekļu kustību un novietošanu stāvēšanai, kā arī jūras transportlīdzekļu kustību un noenkurošanu vārīgās dabas teritorijās jūrā un uz sauszemes, tostarp pludmalēs un kāpās.

9. pants

Saimnieciskā darbība

1.   Saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem un ievērojot attiecīgos noteikumus Barselonas konvencijā un tās protokolos, Puses:

a)	pievērš īpašu uzmanību saimnieciskajai darbībai, kam nepieciešama atrašanās tiešā jūras tuvumā;

b)	nodrošina, ka, veicot dažādu saimniecisko darbību, tiek samazināta dabas resursu izmantošana un ņemtas vērā nākamo paaudžu vajadzības;

c)	nodrošina, ka tiek īstenota kompleksa ūdens resursu pārvaldība un videi nekaitīga atkritumu apsaimniekošana;

d)	nodrošina, ka saimnieciskā darbība piekrastē un jūrā ir pielāgota piekrastes teritoriju vārīgajai dabas videi un ka jūras resursi ir aizsargāti pret piesārņojumu;

e)	definē saimnieciskās darbības attīstības rādītājus, lai nodrošinātu piekrastes teritoriju ilgtspējīgu izmantošanu un mazinātu slodzi, kas pārsniedz to ekoloģisko kapacitāti;

f)	popularizē labas prakses principus valsts iestāžu, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju starpā.

2.   Turklāt Puses vienojas ievērot tālāk izklāstītos principus saistībā ar šādu saimniecisko darbību:

a)	lauksaimniecība un rūpniecība nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni lauksaimniecisko un rūpniecisko darbību norises vietā un procesos, lai aizsargātu piekrastes ekosistēmas un ainavas un novērstu jūras, ūdeņu, gaisa un augsnes piesārņošanu;

b)	zvejniecība i) īstenojot attīstības projektus, ņemt vērā, ka ir jāaizsargā zvejas apgabali; ii) nodrošināt, ka zvejas metodes atbilst jūras dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas principam;

c)	akvakultūra i) īstenojot attīstības projektus, ņemt vērā, ka ir jāaizsargā akvakultūras un gliemeņu audzēšanas vietas; ii) reglamentēt akvakultūru, uzraugot dažādu elementu nonākšanu ūdenī un atkritumu pārstrādi;

d)

tūrisms, sports un atpūta i) sekmēt ilgtspējīgu piekrastes tūrismu, kas nekaitē piekrastes ekosistēmām, dabas resursiem, kultūras mantojumam un ainavām; ii) popularizēt īpašus piekrastes tūrisma veidus, tostarp kultūrtūrismu, lauku tūrismu un ekotūrismu, vienlaikus cienot vietējo iedzīvotāju tradīcijas; iii) reglamentēt un vajadzības gadījumā aizliegt piekopt dažādas sporta un atpūtas nodarbes, tostarp atpūtas zveju un gliemeņu vākšanu;

e)

specifisku dabas resursu izmantošana i) paredzēt, ka minerālu rakšanai un ieguvei, tostarp jūras ūdens izmantošanai atsāļošanas stacijās un akmens izmantošanai, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja; ii) reglamentēt smilšu ieguvi, tostarp no jūras dibena un upju sanesām, vai to aizliegt, ja tā varētu kaitīgi ietekmēt piekrastes ekosistēmu līdzsvaru; iii) uzraudzīt piekrastes ūdens nesējslāņus un apgabalus, kur notiek dinamiska saskare vai mijiedarbība starp saldūdeni un sāļūdeni, ko var negatīvi ietekmēt pazemes ūdens ieguve vai noplūdes dabas vidē;

f)

infrastruktūra, energoiekārtas, ostas un jūrniecības būves un struktūras šādas infrastruktūras, iekārtu, būvju un struktūru izveidei ir jāsaņem atļauja, lai to negatīvo ietekmi uz piekrastes ekosistēmām, ainavām un ģeomorfoloģiju mazinātu vai vajadzības gadījumā kompensētu ar nefinansiāliem pasākumiem;

g)	jūrniecība jūrniecību praktizēt tā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu saglabāšanu atbilstīgi noteikumiem, normatīviem un kārtībai, kas noteikta attiecīgās starptautiskās konvencijās.

10. pants

Specifiskas piekrastes ekosistēmas

Puses veic pasākumus, lai aizsargātu dažas specifiskas piekrastes ekosistēmas.

1.

Mitrāji un estuāri Līdztekus aizsargājamu teritoriju izveidei un nolūkā novērst mitrāju un estuāru izzušanu Puses a) izstrādājot valstu piekrastes stratēģijas, plānus un programmas un izdodot atļaujas, ņem vērā mitrāju un estuāru ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas; b) veic vajadzīgos pasākumus, lai reglamentētu un vajadzības gadījumā aizliegtu darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt mitrājus un estuārus; c) pēc iespējas atjauno degradējušos piekrastes mitrājus, lai atjaunotu to kā pozitīva faktora nozīmi piekrastes vides procesos.

2.

Jūras biotopi Puses atzīst, ka ir jāaizsargā jūras apgabali, kuros atrodas sevišķi aizsargājami biotopi un sugas, neatkarīgi no tā, vai šie apgabali atzīti par aizsargājamām zonām, tādēļ tās: a) pieņem likumdošanas, plānošanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu jūras un piekrastes teritoriju, īpaši tādu, kurās atrodas sevišķi aizsargājami biotopi un sugas, aizsardzību un saglabāšanu; b) apņemas sekmēt reģionālu un starptautisku sadarbību, lai realizētu jūras biotopu aizsardzības kopprogrammas.

3.	Piekrastes meži Puses pieņem pasākumus, lai aizsargātu vai attīstītu piekrastes mežus, jo īpaši tos, kas atrodas ārpus īpaši aizsargātām teritorijām.

4.	Kāpas Puses apņemas aizsargāt un, ja iespējams, ilgtspējīgi atveseļot kāpas un bārus (seklūdens joslas).

11. pants

Piekrastes ainavas

1.   Puses, atzīstot piekrastes ainavu īpašo estētisko, dabas un kultūras vērtību neatkarīgi no tā, vai tās klasificētas kā aizsargājamas teritorijas, pieņem likumdošanas, plānošanas un pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu piekrastes ainavu aizsardzību.

2.   Puses apņemas veicināt reģionālu un starptautisku sadarbību ainavu aizsardzības jomā, konkrētāk, attiecīgā gadījumā īstenojot kopīgus pasākumus attiecībā uz pārrobežu piekrastes ainavām.

12. pants

Salas

Puses apņemas īpaši aizsargāt salas, jo īpaši mazās salas, un tālab:

a)	veicināt videi nekaitīgas darbības šādās teritorijās un veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību piekrastes ekosistēmu aizsardzībā, balstoties uz vietējām tradīcijām un zināšanām;

b)	salu vides īpatnības un nepieciešamību nodrošināt mijiedarbību starp salām ņemt vērā valstu piekrastes stratēģijās, plānos, programmās un pārvaldības instrumentos, jo īpaši transporta, tūrisma, zivsaimniecības, atkritumu un ūdenssaimniecības jomās.

13. pants

Kultūras mantojums

1.   Puses atsevišķi vai kopā pieņem visus atbilstīgos pasākumus, lai saglabātu un aizsargātu piekrastes teritoriju kultūras mantojumu, īpaši arheoloģisko un vēsturisko mantojumu, tostarp zemūdens kultūras mantojumu saskaņā ar piemērojamiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem.

2.   Puses nodrošina, ka piekrastes teritoriju kultūras mantojuma saglabāšanai in situ dod priekšroku salīdzinājumā ar jelkādu uz šo mantojumu vērstu iejaukšanos.

3.   Puses jo sevišķi gādā par to, lai piekrastes teritoriju zemūdens kultūras mantojumu, kas izcelts no jūras, konservētu un ar to apietos tā, lai nodrošinātu tā ilglaicīgu saglabāšanu, un par to, lai ar šiem priekšmetiem nenotiktu tirdzniecība, pirkšana, pārdošana vai prečmaiņa kā ar komerciālām precēm.

14. pants

Līdzdalība

1.   Lai nodrošinātu visa kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības procesa efektīvu vadību, Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai piekrastes un jūras stratēģiju, plānu, programmu un projektu sagatavošanas un īstenošanas posmos, kā arī dažādu atļauju izdošanas procesos, iesaistītos dažādas ieinteresētās puses, tostarp:

—	ieinteresētās vietējās kopienas un sabiedriskas struktūras,

—

uzņēmumi,

—	nevalstiskās organizācijas,

—	sociālie partneri,

—	ieinteresētie iedzīvotāji.

Šāda līdzdalība cita starpā var izpausties kā padomdevēju struktūru izveide, aptaujas, sabiedriskas apspriešanas vai pat partnerības.

2.   Lai nodrošinātu šādu līdzdalību, Puses pienācīgi, laikus un efektīvi sniedz informāciju.

3.   Ikvienai ieinteresētajai pusei, kura saskaņā ar Pušu noteiktajiem līdzdalības nosacījumiem apstrīd lēmumus, darbību vai bezdarbību saistībā ar plāniem, programmām vai projektiem, kas skar piekrastes teritoriju, ir jābūt pieejamai mediācijas vai samierināšanas procedūrai un pārsūdzības tiesībām administratīvā vai tiesiskā kārtā.

15. pants

Informētības vairošana, apmācība, izglītība un pētniecība

1.   Puses apņemas valstu, reģionālā vai vietējā mērogā īstenot informētības vairošanas pasākumus par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, kā arī veidot izglītības programmas, apmācības un sabiedrības izglītošanas pasākumus par šo tematu.

2.   Puses tieši, daudzpusēji vai divpusēji vai ar Organizācijas, Centra vai ieinteresētu starptautisku organizāciju palīdzību gādā par izglītības programmām, apmācību un sabiedrības izglītošanu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību.

3.   Puses veic starpdisciplināru zinātnisko pētniecību par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību un mijiedarbību starp darbībām un to ietekmi uz piekrastes teritorijām. Tālab tās izveido vai atbalsta specializētus pētniecības centrus. Šādas pētniecības uzdevums jo īpaši ir padziļināt zināšanas par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, sekmēt sabiedrības informēšanu un atvieglot lēmumu pieņemšanu publiskā un privātā līmenī.

III   DAĻA

KOMPLEKSAS PIEKRASTES TERITORIJU PĀRVALDĪBAS INSTRUMENTI

16. pants

Monitoringa un novērošanas mehānismi un tīkli

1.   Puses izmanto un nostiprina jau izveidotus lietderīgus monitoringa un novērošanas mehānismus vai vajadzības gadījumā veido jaunus. Tāpat tās sagatavo un regulāri atjaunina piekrastes teritoriju sarakstus, kuros pēc iespējas iekļauj informāciju par resursiem un darbībām, kā arī institūcijām, tiesību aktiem un plānošanu, kas var ietekmēt piekrastes teritorijas.

2.   Lai veicinātu zinātniskās pieredzes, datu un labas prakses apmaiņu, Puses, sadarbojoties ar Organizāciju, atbilstīgā administratīvā un zinātniskā līmenī iesaistās Vidusjūras piekrastes teritoriju tīklā.

3.   Lai atvieglotu piekrastes teritoriju stāvokļa un attīstības regulāru novērošanu, Puses izveido saskaņotu standarta formātu un kārtību attiecīgo datu apkopošanai valsts sarakstos.

4.   Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas iegūta no monitoringa un novērošanas mehānismiem un tīkliem, ir pieejama sabiedrībai.

17. pants

Vidusjūras stratēģija kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai

Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu piekrastes teritoriju ilgtspējīgu attīstību un kompleksu pārvaldību, ņemot vērā Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un vajadzības gadījumā to papildinot. Šajā nolūkā Puses ar Centra palīdzību nosaka kopīgu reģionālu satvaru kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai Vidusjūras reģionā, ko īsteno, izmantojot atbilstīgus reģionālus rīcības plānus un citus darbības instrumentus, kā arī valstu stratēģijas.

18. pants

Valstu piekrastes stratēģijas, plāni un programmas

1.   Ikviena puse pilnveido vai sagatavo valsts stratēģiju kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai un tās īstenošanas plānus un programmas atbilstīgi kopīgam reģionālam satvaram un saskaņā ar šajā protokolā izklāstītajiem kompleksas pārvaldības mērķiem un principiem, un informē Organizāciju par koordinācijas mehānismu, kas izveidots stratēģijas realizēšanai.

2.   Valsts stratēģijas pamatā ir pašreizējā stāvokļa analīze, un tajā izvirzīti mērķi, noteiktas un pamatotas prioritātes, apzinātas pārvaldāmās piekrastes ekosistēmas, kā arī visas iesaistītās puses un procesi, uzskaitīti veicamie pasākumi un to izmaksas, institucionālie instrumenti un pieejamie juridiskie un finanšu līdzekļi, kā arī noteikts īstenošanas grafiks.

3.   Piekrastes plāni vai programmas var būt vai nu atsevišķi, vai iekļauti citos plānos un programmās, un tajos norādītas valsts stratēģijas ievirzes un tas, kā stratēģiju īstenot attiecīgajā teritorijā, cita starpā un vajadzības gadījumā nosakot ekoloģisko kapacitāti un nosacījumus piekrastes teritoriju attiecīgo jūras un sauszemes daļu sadalījumam un izmantošanai.

4.   Puses definē piemērotus rādītājus, lai varētu izvērtēt, cik lietderīgas ir kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības stratēģijas, plāni un programmas un kā sokas ar protokola īstenošanu.

19. pants

Vides novērtējums

1.   Ņemot vērā piekrastes teritoriju vārīgumu, Puses nodrošina, ka, novērtējot tādu publisku un privātu projektu ietekmi uz vidi, kas varētu būtiski ietekmēt piekrastes teritoriju vidi un sevišķi to ekosistēmas, šajā procesā un attiecīgajos pētījumos ņem vērā vides specifisko jutīgumu un piekrastes teritoriju jūras un sauszemes daļu mijiedarbību.

2.   Saskaņā ar tādiem pašiem kritērijiem Puses pēc vajadzības izveido to plānu un programmu stratēģisku vides novērtējumu, kas ietekmē piekrastes teritoriju.

3.   Vides novērtējumos jāapsver kumulatīvā ietekme uz piekrastes teritorijām, cita starpā pienācīgu uzmanību pievēršot to ekoloģiskajai kapacitātei.

20. pants

Zemes politika

1.   Lai sekmētu kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, mazinātu ekonomisko spiedienu, saglabātu atklātas zonas un nodrošinātu iedzīvotāju piekļūšanu jūrai un pludmalei, Puses pieņem pienācīgus zemes politikas dokumentus un pasākumus, tostarp plānošanas kārtību.

2.   Šajā nolūkā un lai nodrošinātu publiskā un privātā īpašumā esošās piekrastes teritoriju zemes ilgtspējīgu pārvaldību, Puses cita starpā var ieviest mehānismus zemes iegādei, cesijai, dāvināšanai vai nodošanai publiskā īpašumā un uzlikt īpašumam servitūtus.

21. pants

Ekonomiskie, finanšu un fiskālie instrumenti

Lai īstenotu piekrastes valsts stratēģijas, plānus un programmas, Puses var veikt atbilstīgus pasākumus, lai pieņemtu attiecīgus ekonomiskus, finanšu un/vai fiskālus instrumentus nolūkā atbalstīt vietējās, reģionālās un valsts iniciatīvas kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai.

IV   DAĻA

RISKI, KAS APDRAUD PIEKRASTES TERITORIJAS

22. pants

Dabas katastrofas

Saskaņā ar valstu stratēģijām kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai Puses izstrādā dabas katastrofu preventīvo politiku. Tālab tās izvērtē, cik neaizsargātas un apdraudētas ir piekrastes teritorijas, un veic preventīvus, seku mīkstināšanas un pielāgošanās pasākumus, lai likvidētu dabas katastrofu, īpaši klimata pārmaiņu sekas.

23. pants

Krasta erozija

1.   Saskaņā ar šā protokola 5. un 6. pantā izklāstītajiem mērķiem un principiem Puses, tiekdamās iedarbīgāk novērst un mazināt krasta erozijas negatīvo ietekmi, apņemas pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu krasta dabisko spēju pielāgoties pārmaiņām, tostarp tām, ko izraisījusi jūras līmeņa celšanās.

2.   Apsverot jaunas darbības un būves piekrastes teritorijā, tostarp objektu jūrā un krasta aizsargbūvju celtniecību, Puses īpaši ņem vērā to negatīvo ietekmi uz krasta eroziju un iespējamās tiešās un netiešās izmaksas. Runājot par esošajām darbībām un struktūrām, Pusēm būtu jāpieņem pasākumi, lai mazinātu to ietekmi uz krasta eroziju.

3.   Puses cenšas prognozēt krasta erozijas ietekmi, darbības pārvaldot kompleksi, tostarp pieņemot īpašus pasākumus attiecībā uz krasta sanesām un krasta inženierbūvēm.

4.   Puses apņemas dalīties zinātniskajā informācijā, kas var padziļināt zināšanas par krasta erozijas stāvokli, norisi un ietekmi.

24. pants

Reaģēšana uz dabas katastrofām

1.   Puses apņemas veicināt starptautisku sadarbību saistībā ar reaģēšanu uz dabas katastrofām un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai laikus likvidētu to sekas.

2.   Puses apņemas koordinēt to rīcībā esošā atklāšanas, brīdināšanas un sakaru aprīkojuma izmantošanu, izmantojot jau izveidotos mehānismus un iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka steidzama informācija par liela mēroga dabas katastrofām tiek pārraidīta pēc iespējas ātrāk. Puses paziņo Organizācijai par to, kuras valsts iestādes ir atbildīgas par šādas informācijas sniegšanu un saņemšanu attiecīgo starptautisko mehānismu ietvaros.

3.   Puses apņemas veicināt savstarpēju sadarbību un sadarbību starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm, nevalstiskām organizācijām un citām kompetentām organizācijām, lai varētu nekavējoties sniegt humāno palīdzību, reaģējot uz dabas katastrofām, kas skar Vidusjūras piekrastes teritorijas.

V   DAĻA

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

25. pants

Apmācība un pētniecība

1.   Puses apņemas tieši vai ar Organizācijas vai kompetentu starptautisku organizāciju palīdzību sadarboties, lai zinātnisko, tehnisko un administratīvo personālu apmācītu kompleksā piekrastes teritoriju pārvaldībā, konkrētāk, lai:

a)	apzinātu un palielinātu kompetenci;

b)	sekmētu zinātnisko un tehnisko pētniecību;

c)	veicinātu specializētu kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības centru izveidi;

d)	sekmētu vietējiem profesionāļiem paredzētu apmācības programmu izveidi.

2.   Puses apņemas tieši vai ar Organizācijas vai kompetentu starptautisku organizāciju palīdzību sadarboties, lai veicinātu zinātnisko un tehnisko pētniecību par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, jo īpaši apmainoties ar zinātnisko un tehnisko informāciju un saskaņojot to pētniecības programmas par tematiem, kas ir kopējā interešu lokā.

26. pants

Zinātniska un tehniska palīdzība

Puses apņemas tieši vai ar Organizācijas vai kompetentu starptautisku organizāciju palīdzību sadarboties, sniedzot zinātnisku un tehnisku palīdzību, tostarp nodrošinot piekļuvi videi nekaitīgām tehnoloģijām un šādu tehnoloģiju tālāknodošanu, kā arī sniedzot cita veida palīdzību Pusēm, kam šāda palīdzība vajadzīga.

27. pants

Informācijas apmaiņa un pasākumi kopējās interesēs

1.   Puses apņemas tieši vai ar Organizācijas vai kompetentu starptautisku organizāciju palīdzību sadarboties, lai apmainītos ar informāciju par vislabāko praksi vides jomā.

2.   Ar Organizācijas atbalstu Puses jo īpaši:

a)	definē piekrastes pārvaldības rādītājus, ņemot vērā rādītājus, kas jau noteikti, un sadarbojas šo rādītāju izmantošanā;

b)	izveido un pastāvīgi atjaunina novērtējumus par piekrastes teritoriju izmantošanu un pārvaldību;

c)	veic pasākumus kopējās interesēs, piemēram, kompleksas piekrastes teritoriju pārvaldības demonstrējumu projektus.

28. pants

Pārrobežu sadarbība

Puses cenšas tieši vai ar Organizācijas vai kompetentu starptautisku organizāciju palīdzību divpusēji vai daudzpusēji saskaņot valsts piekrastes stratēģijas, plānus un programmas attiecībā uz pierobežas piekrastes teritorijām. Saskaņošanā iesaistās attiecīgās valsts pārvaldes iestādes.

29. pants

Pārrobežu vides novērtējums

1.   Saskaņā ar šo protokolu Puses pirms tādu plānu, programmu un projektu atļaušanas vai apstiprināšanas, kam varētu būt liela negatīva ietekme uz citu Pušu piekrastes teritorijām, sadarbojas, proti, nosūta paziņojumus, apmainās ar informāciju un apspriežas, izvērtējot šādu plānu, programmu un projektu ietekmi uz vidi, ņemot vērā šā protokola 19. pantu un Konvencijas 4. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

2.   Tālab Puses apņemas sadarboties, izstrādājot un pieņemot attiecīgas nostādnes, lai noteiktu paziņošanas, informācijas apmaiņas un apspriešanās kārtību visos procesa posmos.

3.   Puses attiecīgā gadījumā var noslēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, lai reāli īstenotu šo pantu.

VI   DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

30. pants

Kontaktpunkti

Katra puse izraugās kontaktpunktu, kas nodrošina sakarus ar Centru tehnikas un zinātnes jautājumos saistībā ar šā protokola īstenošanu un izplata informāciju valsts, reģionālā un vietējā mērogā. Kontaktpunkti regulāri rīko savstarpējas sanāksmes, lai pildītu no šā protokola izrietošos uzdevumus.

31. pants

Ziņojumi

Līgumslēdzēju pušu kārtējās sanāksmēs nosaka, kā un cik bieži Pusēm šajās sanāksmēs jāziņo par šā protokola īstenošanu, tostarp par veiktajiem pasākumiem, to lietderību un īstenošanas gaitā piedzīvotajām grūtībām.

32. pants

Iestāžu koordinācija

1.   Organizācijas pienākums ir koordinēt šā protokola īstenošanu. To paveikt Organizācijai palīdz Centrs, kam tā var uzticēt šādus uzdevumus:

a)	palīdzēt Pusēm izstrādāt kopīgu reģionālu satvaru kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai Vidusjūras reģionā saskaņā ar 17. pantu;

b)	regulāri sagatavot ziņojumu par Vidusjūras reģiona kompleksās piekrastes teritoriju pārvaldības stāvokli un gaitu, lai sekmētu protokola īstenošanu;

c)	c)apmainīties ar informāciju un veikt pasākumus kopējās interesēs saskaņā ar 27. pantu;

d)

pēc pieprasījuma palīdzēt Pusēm: — iesaistīties Vidusjūras piekrastes teritoriju tīklā saskaņā ar 16. pantu, — sagatavot un īstenot valstu stratēģijas kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai saskaņā ar 18. pantu, — sadarboties, iesaistoties apmācības pasākumos un zinātniskās un tehniskās izpētes programmās saskaņā ar 25. pantu, — attiecīgā gadījumā koordinēt pārrobežu piekrastes teritoriju komplekso pārvaldību saskaņā ar 28. pantu;

e)	organizēt kontaktpunktu sanāksmes saskaņā ar 30. pantu;

f)	veikt visus citus uzdevumus, ko tam uzticējušas Puses.

2.   Šā protokola īstenošanas nolūkā Puses, Organizācija un Centrs var kopīgi iedibināt sadarbību ar tādām nevalstiskām organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar šo protokolu.

33. pants

Pušu sanāksmes

1.   Šā protokola Pušu kārtējās sanāksmes rīko vienlaikus ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu kārtējām sanāksmēm, kuras sasauc saskaņā ar Konvencijas 18. pantu. Puses var sasaukt arī ārkārtas sanāksmes saskaņā ar minēto pantu.

2.   Šā protokola Pušu sanāksmju mērķis ir:

a)	pārraudzīt Protokola īstenošanu;

b)	gādāt par to, ka Protokola īstenošana noris saskaņā un sinerģijā ar citiem protokoliem;

c)	pārraudzīt Organizācijas un Centra darbu saistībā ar šā protokola īstenošanu un nodrošināt pareizu ievirzi to darbībai;

d)	izvērtēt, cik iedarbīgi ir pieņemtie pasākumi kompleksai piekrastes teritoriju pārvaldībai un vai ir vajadzīgi citi pasākumi, proti, vai ir jāgroza šis protokols vai jāizstrādā jauni pielikumi;

e)	sniegt Pusēm ieteikumus par pasākumiem, kuri tām jāpieņem sakarā ar šā protokola īstenošanu;

f)	izskatīt ieteikumus, kas tapuši kontaktpunktu sanāksmēs saskaņā ar šā protokola 30. pantu;

g)	izskatīt Pušu iesniegtos ziņojumus un sniegt atbilstīgus ieteikumus saskaņā ar Konvencijas 26. pantu;

h)	izvērtēt visu citu informāciju, kas iesniegta ar Centra starpniecību;

i)	vajadzības gadījumā izskatīt visus citus jautājumus saistībā ar šo protokolu.

VII   DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Saistība ar konvenciju

1.   Šim protokolam piemēro Konvencijas noteikumus, kas attiecas uz ikvienu protokolu.

2.   Reglamentu un finanšu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Konvencijas 24. pantu, piemēro šim protokolam, ja vien šā protokola Puses nevienojas citādi.

35. pants

Attiecības ar trešām pusēm

1.   Puses attiecīgā gadījumā aicina valstis, kas nav protokola Līgumslēdzējas puses, un starptautiskas organizācijas sadarboties šā protokola īstenošanā.

2.   Puses, ievērojot starptautiskās tiesības, apņemas pieņemt attiecīgus tiesību aktus, lai nodrošinātos pret jebkuru darbību, kas ir pretrunā šā protokola principiem vai mērķiem.

36. pants

Parakstīšana

Konvencijas Līgumslēdzējas puses šo protokolu var parakstīt Madridē (Spānijā) no 2008. gada 21. janvāra līdz 2009. gada 20. janvārim.

37. pants

Ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana

Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu nodod glabāšanā Spānijas valdībai, kas uzņemas depozitārija funkcijas.

38. pants

Pievienošanās

No 2009. gada 21. janvāra šim protokolam var pievienoties ikviena Konvencijas dalībvalsts.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols stājas spēkā trīsdesmitajā (30.) dienā pēc dienas, kad deponēti vismaz seši ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti.

40. pants

Autentiski teksti

Šā Protokola oriģināleksemplārs ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, angļu, franču un spāņu valodā glabāsies depozitārija.