31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/1

(1)

Komisija 2007. gada 26. septembrī saņēma sūdzību, kuru atbilstoši 5. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”), iesniedzis Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (EIFI, “sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri saražo ievērojamu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 25 % – no visiem Kopienā saražotajiem konkrētajiem dzelzs vai tērauda savienotājelementiem.

(2)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu dempingu un tā izraisīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2007. gada 9. novembrī, publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu (2) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(4)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšana dažos aspektos bija jāturpina, tika nolemts to turpināt, nepiemērojot pagaidu pasākumus attiecībā uz konkrētu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu no ĶTR.

(5)

Visas ieinteresētās personas 2008. gada 4. augustā saņēma informatīvu dokumentu, kurā bija izklāstīti izmeklēšanas sākotnējie konstatējumi attiecīgajā izmeklēšanas posmā (“informatīvais dokuments”), un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikties par šiem konstatējumiem.

(6)

Pēc šā datuma izmeklēšana tika turpināta, inter alia, attiecībā uz Kopienas interešu aspektiem, un tika sīki analizēta ražojuma definīcija/ražojuma salīdzināmība, jo vairākas ieinteresētās personas to apstrīdēja.

(7)

Sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji, citi Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji, lietotāji un apvienības, par kuru ieinteresētību bija zināms, kā arī ĶTR valdības pārstāvji saņēma oficiālu paziņojumu par procedūras sākšanu. Ieinteresētajām personām termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tika dota iespēja rakstveidā paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Vairākas ieinteresētās personas rakstveidā paziņoja savu viedokli, jo īpaši par analogās valsts izvēli, ražojuma veida un kvalitātes atšķirībām starp Ķīnā ražotiem savienotājelementiem un Kopienā ražotiem un tirgotiem savienotājelementiem, sūdzības iesniedzēju reprezentativitāti, kaitējumu un Kopienas interešu aspektiem. Turklāt tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to lūdza un pierādīja, ka tām ir īpaši iemesli, kuru dēļ tās jāuzklausa.

(9)

Visas ieinteresētās personas (Kopienas ražotāji, Kopienas importētāji un Ķīnas ražotāji eksportētāji), kas bija iesniegušas apsvērumus par ražojuma definīciju, piedalījās sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses un kas uzklausīšanas amatpersonas vadībā saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu notika 2008. gada 18. septembrī (“sanāksme, kurā uzklausīja abas puses”).

(10)

Ņemot vērā ĶTR zināmo ražotāju eksportētāju lielo skaitu un Kopienas zināmo ražotāju un importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu bija paredzēta izlases veida pārbaude, lai konstatētu dempingu un kaitējumu.

(11)

Kā minēts iepriekš, ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija izteikts priekšlikums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu veikt pārbaudi izlases veidā.

(12)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja tā būtu vajadzīga, veikt atlasi, ražotājus eksportētājus aicināja pieteikties 15 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas dienas un sniegt galveno informāciju par uzņēmuma eksporta un iekšzemes pārdošanas apjomu, kā arī paziņot visu ar tiem saistīto uzņēmumu, kas piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā, nosaukumus un darbības jomu. Notika apspriešanās arī ar ĶTR iestādēm.

(13)

Pieteicās pavisam 120 ĶTR uzņēmumi un koncerni un paredzētajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju. Tomēr iesniegtie dati liecināja, ka daži no šiem uzņēmumiem vai koncerniem paši neražo savienotājelementus, un daži ziņoja, ka eksportē uz Kopienu savienotājelementus, kas ražoti saistītos uzņēmumos. Tos uzņēmumus vai koncernus, kuri izmeklēšanas periodā ražoja un eksportēja uz Kopienu attiecīgo ražojumu un izteica vēlmi tikt iekļautiem izlasē, uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un ņēma vērā, veidojot izlasi. Tie bija 110 uzņēmumi no kopskaitā 120 uzņēmumiem vai koncerniem, kas pieteicās pēc procedūras sākšanas.

(14)

Ražotājus eksportētājus, kas minētajā periodā nepieteicās, uzskatīja par uzņēmumiem, kuri nesadarbojās ar izmeklēšanu.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku reprezentatīvo eksporta apjomu, ko atvēlētajā laikā praktiski varētu izmeklēt, atlasīja eksportētājus, kuriem bija lielākais eksporta apjoms uz Kopienu.

(16)

Pamatojoties uz šo kritēriju, izlasē iekļāva deviņus Ķīnas ražotājus eksportētājus un koncernus. Izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja 61 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma, ko uz Kopienu eksportē sadarbības uzņēmumi, un 39 % no kopējā eksporta apjoma no ĶTR.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas ar izmeklēšanu, un ĶTR iestādēm bija iespēja izteikt apsvērumus par izlases veidošanu.

(18)

Vairāki Ķīnas eksportētāji apgalvoja, ka tos vajadzējis iekļaut izlasē tāpēc, ka uz viņu uzņēmumiem attiecas īpaši apstākļi, piemēram, tie ražo konkrētus ražojuma veidus, kurus, iespējams, neražo izlasē iekļautie uzņēmumi. Tomēr tas, kādus dzelzs vai tērauda savienotājelementu veidus ražo eksportētāji, nebija kritērijs izlases veidošanā. Kā iepriekš norādīts 15. apsvērumā, kritērijs bija eksportētāji ar vislielāko uz Kopienu eksportēto daudzumu. Tas atbilst pamatregulas 17. panta 1. punkta prasībām.

(19)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem aizpildīšanai nosūtīja anketas, un tie visi sniedza atbildes norādītajā termiņā.

(20)

Pieci uzņēmumi, ko izlasē neiekļāva, iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem ar nolūku pieprasīt atsevišķu pārbaudi, piemērojot pamatregulas 9. panta 6. punktu un 17. panta 3. punktu. Četrus no šiem pieprasījumiem apmierināja. Atlikušais uzņēmums pats neražoja attiecīgo ražojumu, tāpēc šim uzņēmumam pieprasījumu atteica.

(21)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viens eksportētājs apgalvoja, ka atsevišķi pārbaudītie uzņēmumi jāuzskata par izlases daļu, piemērojot pamatregulas 9. panta 5. punktu. Kāds cits eksportētājs apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja palielināt sākotnējo izlasi, nevis pieņemt pieprasījumus veikt atsevišķu pārbaudi saskaņā ar 17. panta 3. punktu. Attiecībā uz šiem apgalvojumiem jānorāda, ka izlase joprojām tiek uzskatīta par pietiekami reprezentatīvu. Lai gan ar četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem sadarbība nebija sekmīga (skatīt 62. apsvērumu), atlikušie izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja 54 % no attiecīgā ražojuma eksporta apjoma, ko uz Kopienu eksportē sadarbības uzņēmumi. Turklāt objektivitātes un caurskatāmības labad par lietderīgu uzskata izlases veidošanu procedūras sākumā un tās saglabāšanu visas procedūras laikā, izņemot gadījumus, kad ir iemesls uzskatīt, ka izlase vairs nav reprezentatīva. Visbeidzot šo pašu iemeslu dēļ būtu jāuzskata, ka izlases veidošana un atsevišķa pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu ir nesaistīti un atsevišķi uzdevumi.

(22)

Kā minēts iepriekš, ņemot vērā Kopienas ražotāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu tika izteikts priekšlikums saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu veikt pārbaudi izlases veidā.

(23)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja tā būtu vajadzīga, veikt atlasi, Kopienas ražotājus aicināja pieteikties 15 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas dienas un sniegt galveno informāciju par uzņēmuma ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī paziņot visu ar tiem saistīto uzņēmumu, kas piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā, nosaukumus un darbības jomu.

(24)

Kopskaitā 46 Kopienas ražotājus, kas izmeklēšanas periodā Kopienā ražoja attiecīgo ražojumu un izteica vēlmi minētajā periodā tikt iekļautiem izlasē, uzskatīja par uzņēmumiem, kas sadarbojas, un tos ņēma vērā, veidojot izlasi.

(25)

Šie Kopienas ražotāji pārstāvēja apmēram 30 % no lēstā Kopienā saražotā apjoma 2006. gadā. Uzskata, ka šie ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari, kā turpmāk minēts 114. apsvērumā.

(26)

Daži Kopienas importētāji un arī daži ražotāji eksportētāji apšaubīja Kopienas nozares reprezentativitāti. Proti, dažas ieinteresētās personas pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iesniedza sarakstus ar Kopienas ražotājiem, ar kuriem, iespējams, netika apspriests, vai viņi atbalsta procedūru vai ne. Pēc tam visiem šiem ražotājiem nosūtīja aptaujas anketu. Turklāt vairāki uzņēmumi anketu nesaņēma, taču pieteicās paši pēc savas iniciatīvas. Tomēr neviena šo ražotāju iesniegtā atbilde nemazināja iepriekšējā apsvērumā minēto reprezentativitātes līmeni. Tieši pretēji – daudzi no šiem uzņēmumiem sūdzību atbalstīja.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku reprezentativitāti attiecīgā ražojuma Kopienā saražotajam apjomam, ko praktiski varētu izmeklēt atvēlētajā laikā, izlasē iekļāva Kopienas ražotājus no to ražotāju vidus, kas veido Kopienas ražošanas nozari un kuriem ir lielākais ražošanas apjoms.

(28)

Pēc šā principa izlasē iekļāva septiņus ražotājus. Izlasē iekļautie uzņēmumi saražo apmēram 70 % no Kopienas nozares saražotā apjoma. Pēc tam, kad viens ražotājs vairs nesadarbojās, procentuālā reprezentativitāte samazinājās līdz aptuveni 65 %.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās ar izmeklēšanu, deva iespēju izteikt savus apsvērumus par izlases veidošanu. Netika saņemti apsvērumi, kuru dēļ izlase būtu jāgroza.

(30)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem aizpildīšanai nosūtīja anketas, un tie visi sniedza atbildes norādītajā termiņā.

(31)

Kā minēts iepriekš, ņemot vērā Kopienas importētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu tika izteikts priekšlikums veikt pārbaudi izlases veidā.

(32)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja tā būtu vajadzīga, veikt atlasi, Kopienas importētājus aicināja pieteikties 15 dienu laikā no izmeklēšanas sākšanas dienas un sniegt galveno informāciju par uzņēmuma importa un pārdošanas apjomu, kā arī paziņot visu ar tiem saistīto uzņēmumu, kas piedalās attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā, nosaukumus un darbības jomu.

(33)

Pieteicās un pieprasīto informāciju paredzētajā termiņā sniedza kopskaitā 45 Kopienas uzņēmumi un koncerni, kas pārstāv gandrīz 29 % no kopējā Kopienā importētā apjoma.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. pantu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku reprezentatīvo apjomu, ko praktiski iespējams izmeklēt, tika atlasīti Kopienas importētāji ar lielāko pārdošanas apjomu. Tādēļ iekļaušanai izlasē izvēlējās 7 pēc pārdošanas apjoma lielākos importētājus. Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem aizpildīšanai nosūtīja anketas, un tie visi sniedza atbildes norādītajā termiņā.

(35)

Lai ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri to vēlētos, dotu iespēju iesniegt TER vai AR pieprasījumu, zināmajiem ieinteresētajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, zināmajām eksportētāju apvienībām un ĶTR varas iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. 106 ražotāji eksportētāji lūdza piešķirt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Visi šie uzņēmumi pieprasīja arī AR, ja izmeklēšanā konstatētu to neatbilstību TER saņemšanas nosacījumiem. Vēl divi uzņēmumi pieprasīja tikai AR. Visi deviņi izlasē iekļautie uzņēmumi pieprasīja TER un AR.

(36)

Izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un četriem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri lūdza un kam nozīmēja atsevišķu pārbaudi, izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem un importētājiem, kā arī lietotājiem Kopienā nosūtīja anketas. Atbildes iesniedza visi 9 izlasē iekļautie ĶTR ražotāji eksportētāji, 4 ražotāji eksportētāji, kam nozīmēja atsevišķu pārbaudi, viens ĶTR eksportētājs, ko neiekļāva izlasē un kurš lūdza, bet kam beigās atteicas atsevišķu pārbaudi, kā norādīts 20. apsvērumā, 7 izlasē iekļautie Kopienas ražotāji, 7 izlasē iekļautie savstarpēji nesaistīti importētāji, 3 lietotāji un 2 ražotāji analogā valstī (Indijā).

(37)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

(38)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību tiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam TER nevarēja piešķirt, pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, izmantojot analogās valsts (Indija) datus, tika veikta šādos uzņēmumos:

(39)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecas uz laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Saistībā ar kaitējuma novērtēšanai būtiskām tendencēm analizēja datus par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(40)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrēti dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) savienotājelementi, t. i., kokskrūves (izņemot kvadrātgalvas kokskrūves), pašvītņgriezes skrūves, citas skrūves vai bultskrūves ar galvu (ar uzgriezni vai paplāksni vai bez tiem, izņemot no viengabala stieņiem, stieņiem, profiliem vai stieplēm virpotas skrūves, kuru kājiņas biezums nepārsniedz 6 mm, un izņemot skrūves, ko paredzēts izmantot sliežu ceļu būves materiālu nostiprināšanai) un paplāksnes (visi kopā turpmāk saukti “savienotājelementi” jeb “attiecīgais ražojums”).

(41)

Attiecīgo ražojumu parasti deklarē ar KN kodiem 7318 12 90, 7318 14 91, 7318 14 99, 7318 15 59, 7318 15 69, 7318 15 81, 7318 15 89, ex 7318 15 90, ex 7318 21 00 un ex 7318 22 00.

(42)

Savienotājelementus izmanto mehāniskai divu vai vairāku būvelementu, inženiertehnisko elementu u. tml. elementu savienošanai, un tos izmanto daudzās dažādās rūpniecības nozarēs un arī patērētāju vajadzībām. Pamatojoties uz savienotājelementu fiziskajām un tehniskajām pamatīpašībām un gala lietojumiem, procedūras vajadzībām visus savienotājelementus uzskata par vienu ražojumu. Piemērojot savienotājelementiem vienu un to pašu valsts vai starptautisku standartu, to fiziskajām un tehniskajām pamatīpašībām jābūt vienādām, jo īpaši stiprības, pielaižu, apdares un pārklājuma ziņā.

(43)

Izmeklēšanas laikā un jo īpaši sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses, vairāki ĶTR importētāji vai ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka izmeklēšanas vajadzībām ražojuma definīcijā nebūtu jāiekļauj daži skrūvju, paplākšņu vai bultskrūvju veidi ar zemu pretestības kategoriju, pamatojoties uz to, ka Kopienas ražošanas nozare tos neražo un ka tie nav līdzīgi Kopienas ražošanas nozares šāda veida izstrādājumiem. Saistībā ar šo apgalvojumu izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozare saražo ievērojamu daudzumu šāda vai līdzīga veida savienotājelementu. Turklāt pamatregula nenosaka, ka eksportētajiem ražojumiem jābūt identiskiem pēc visiem parametriem, lai tos varētu uzskatīt par vienu ražojumu izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc šos argumentus noraidīja.

(44)

Viens Kopienas izplatītājs apgalvoja, ka konkrēti kokskrūves būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas tādēļ, ka: i) Kopienas ražošanas nozare tās neražojot lielā daudzumā, un ii) Kopienas ražotāji, kas specializējušies kokskrūvju ražošanā, neatbalstot procedūru. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražotāji saražo ievērojamu daudzumu kokskrūvju, tostarp daži no ražotājiem atbalsta procedūru. Turklāt jāatgādina, ka pamatregulā paredzētais minimālais atbalsta līmenis netiek prasīts katram ražojuma veidam, un tas nevar būt pamats, nosakot ražojuma definīciju izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(45)

Kāds cits Kopienas izplatītājs apgalvoja, ka amatieru (do-it-yourself –“DIY”) tirgus segmentam paredzētie savienotājelementi būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas tāpēc, ka tos, iespējams, nevarot aizstāt ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem savienotājelementiem un tie esot atsevišķas “ražošanas apakšnozares” ražojumi. Pēc informācijas nodošanas atklātībā minētais izplatītājs pieprasīja un saņēma papildu uzklausīšanu, kuras laikā tas turpināja apgalvot, ka DIY savienotājelementus var skaidri nošķirt no citiem ražojumiem un tie neskar Kopienas ražošanas nozares intereses. Vispirms jāatzīmē, ka DIY savienotājelementi pēc būtības neatšķiras no citiem savienotājelementiem, kas domāti profesionālai lietošanai, un DIY, profesionālai lietošanai vai ražošanas vajadzībām domātie savienotājelementi zināmā mērā ir ražojuma kategorijas, kas savstarpēji pārklājas. Tas pats izplatītājs minēja dažas raksturīgākās tā saucamo DIY savienotājelementu īpašības, piemēram, iepakojumu, pretestību, marķējumu vai pārklājumu, un apgalvoja, ka pamatojoties uz minēto, DIY tirgus segmentam paredzētie savienotājelementi būtu jānošķir no tiem, kurus izmanto citos tirgus segmentos. Tomēr šos raksturlielumus neuzskatīja par pietiekami būtiskiem, lai skaidri nošķirtu DIY tirgus segmentam paredzētos savienotājelementus no citiem savienotājelementu veidiem. Visbeidzot izmeklēšanas laikā un jo īpaši sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses, Kopienas ražošanas nozares pārstāvji kā piemērus minēja arī Kopienas uzņēmumus, kas ražo tādas skrūves un standarta savienotājelementus, kurus varētu uzskatīt arī par tā sauktajiem DIY savienotājelementiem. Turklāt tika noskaidrots, ka pārējiem Kopienas ražotājiem ir tehniskas iespējas, lai ražotu minētā veida savienotājelementus, ja tirgus apstākļi to ļautu. Tāpēc minētā izplatītāja argumentus noraidīja.

(46)

Kāds Kopienas enkurskrūvju ražotājs, kas no ĶTR importēja naglskrūves, kuras lietoja enkurskrūvju ražošanā, apgalvoja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas Kopienā nav šādu naglskrūvju ražošanas jaudas. Viņš turklāt apgalvoja, ka naglskrūves nevajadzētu ietvert ražojuma definīcijā, jo tās nevar izmantot kā parastas skrūves. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka naglskrūvēm ir tādas pašas fiziskās pamatīpašības kā citiem savienotājelementiem un tās ražo arī Kopienas ražošanas nozare. Šie konstatējumi vēl nav apspriesti ar attiecīgo uzņēmumu. Tādējādi nebija iemesla šos ražojumus izslēgt no ražojuma definīcijas.

(47)

Divi Kopienas ražotāji apgalvoja, ka izmeklēšanas jomā būtu jāiekļauj savienotājelementi bez galvas un “sievišķie” savienotājelementi, jo to fiziskās īpašības ir līdzīgas attiecīgā ražojuma īpašībām un arī tos skar ĶTR izcelsmes importa izraisītais kaitējums. Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka 1. apsvērumā minētā sūdzība neattiecās uz minētajiem ražojumiem, tāpēc izmeklēšanas rīcībā par tiem nav informācijas. Līdz ar to šajā izmeklēšanas posmā vairs nevar pieņemt izmaiņas attiecībā uz ražojuma definīciju izmeklēšanas vajadzībām.

(48)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ĶTR ražotie savienotājelementi, kas paredzēti eksportam uz Kopienu, nav salīdzināmi ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem savienotājelementiem, kuru lietojums atšķiras no ĶTR ražoto savienotājelementu lietojuma, un tādēļ starp tiem nav tiešas konkurences. Proti, ieinteresētās personas apgalvoja, ka lielākā daļa ĶTR ražoto savienotājelementu: i) ir standarta ražojumi (lielākā daļa ar pretestības klasi no 4,8 līdz 8,8) bez speciālām īpašībām attiecībā uz izejmateriāliem, pretestību, pārklājumu vai aspektiem, kas saistīti ar sertifikāciju/drošumu; ii) ir paredzēti zemākas klases lietojumam (neprofesionālam lietojumam un izplatīšanai ierindas patērētājam), nevis lietojumam augstajās tehnoloģijās; iii) neatbilst konkrētu galalietotāju, piemēram, autobūves, ķīmijas vai kosmiskās aviācijas nozares, stingrajām prasībām. Šie apgalvojumi bija minēti vairākās rakstiski iesniegtajās atbildēs un sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses. Tie bija minēti arī rakstiskajās atbildēs, ko saņēma no ĶTR iestādēm.

(49)

Sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses, daži importētāji un importētāju apvienības arī apgalvoja, ka salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem savienotājelementiem ĶTR ražotos savienotājelementus pastāvīgi tirgo par zemāku cenu un tas liecina, ka attiecīgi Ķīnā un Kopienā ražotie savienotājelementi ir paredzēti atšķirīgiem lietojumiem. Pamatojot savu apgalvojumu, tie arī norādīja, ka Kopienas ražošanas nozare varēja palielināt pārdevumu apjomu un vidējo vienas vienības pārdošanas cenu, lai gan tajā pašā periodā būtiski palielinājās importa apjoms no ĶTR.

(50)

Saistībā ar minēto jāatgādina, ka sanāksmē, kurā uzklausīja abas puses, visas ieinteresētās personas atzina, ka savienotājelementu ražošanas nozarē pastāv būtiskas atšķirības starp standarta un tā sauktajiem “speciālajiem” savienotājelementiem. Standarta ražojumi ir sīki aprakstīti ražošanas nozares standartos, piemēram, standartos, ko izstrādājis Deutsches Institut für Normung (“DIN”) vai Vācijas Standartizācijas institūts. Šie standarti nodrošina, ka dažādu piegādātāju un dažādās valstīs ražotie izstrādājumi no lietotāja viedokļa būtībā ir savstarpēji aizstājami. Speciālie savienotājelementi savukārt atbilst konkrētām lietotāja skicēm un/vai prasībām. Turklāt ir vispāratzīts, ka speciālos savienotājelementus parasti izmanto sarežģītākos lietojumos, piemēram, autobūves, ķīmijas vai citās nozarēs, un kopumā to ražošana un tirgošana ir ievērojami dārgāka nekā standarta savienotājelementiem.

(51)

Lai gan sākotnēji standarta un speciālo savienotājelementu nošķiršana nebija ražojuma tipa klasifikācijas kritērijs (ražojuma kontroles numurs – “RKN”) izmeklēšanas vajadzībām, pēc sanāksmes, kurā uzklausīja abas puses, tika nolemts, ka šis kritērijs ir jāiekļauj ražojuma raksturlielumos, kurus ņem vērā, aprēķinot dempinga un kaitējuma starpību. Uzņēmumos, kurus izmeklēja, attiecīgā ražojuma eksporta apjoma lielāko daļu veidoja standarta ražojumi, tāpēc vairumā gadījumu salīdzinājums veikts starp ĶTR, analogajā valstī un Kopienā ražotiem standarta savienotājelementiem.

(52)

ĶTR iesniegtajos dokumentos, kas minēti 48. apsvērumā, bija iekļauta analīze, kurā sīki izklāstītas iespējamās kvalitātes atšķirības starp konkrētam standartam (piemēram, standartam DIN 933) atbilstošiem savienotājelementiem, kas ražoti Kopienā un ĶTR. Šajā analīzē ņemtas vērā ģeometriskās, cietības un ķīmiskā sastāva atšķirības. Iesniedzēji apgalvoja, ka, lai gan abi testētie ražojumi atbilda DIN standartam, Kopienā ražoto savienotājelementu uzrādītie rezultāti bija viendabīgāki, proti, visu analizēto parametru atšķirības amplitūdas bija mazākas nekā ĶTR ražotajiem savienotājelementiem. Pamatojoties uz minēto, ĶTR iestādes secināja, ka, ņemot vērā Kopienā ražoto izstrādājumu kvalitātes pārākumu, tos nevar salīdzināt ar ĶTR ražojumiem. Šajā jautājumā jāatzīmē, ka DIN un citu plaši atzītu standartu mērķis ir nodrošināt, ka ražojumi atbilst zināmām būtiskām lietotāju prasībām. Jebkādām citām iespējamām novirzēm jābūt tādām, lai tās būtiski neietekmētu savienotājelementa kvalitāti un funkciju. Tādējādi savienotājelementam, kuru tirgo kā DIN 933 atbilstošu ražojumu, pēc būtības ir jābūt salīdzināmam ar citu savienotājelementu, ko tirgo kā minētajam standartam atbilstošu. Jebkādas vērojamas kvalitātes atšķirības, kas varētu pastāvēt no lietotāja viedokļa, var risināt, veicot korekciju fizisko atšķirību dēļ (skatīt 103. apsvērumu), taču tas nenozīmē, ka abi ražojumi nav salīdzināmi.

(53)

Šajā pašā iesniegumā arī apgalvots, ka savienotājelementiem, ko ražo Kopienas ražošanas nozare, tiek izmantotas labākas pārklājuma metodes, kas nav pieejamas ĶTR ražotājiem, un tādēļ šos ražojumus nevar uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem. Tomēr pārklājuma veidu atšķirības tika ņemtas vērā, nosakot izmeklēšanā lietoto RKN, un tas nenozīmē, ka Kopienas ražošanas nozares un ĶTR ražotie savienotājelementi nav līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē. Proti, minētais pants pieprasa vienīgi to, lai līdzīgam ražojumam būtu raksturlielumi, kas ļoti līdzīgi aplūkotajam ražojumam. Tādēļ šis arguments netiek pieņemts.

(54)

Kopumā, ciktāl tas attiecas uz iespējamām fizisko un tehnisko īpašību atšķirībām, izmeklēšana pierādīja, ka, neraugoties uz to, ka tirgū ir plašs ražojumu veidu klāsts, daudzi ražojuma veidi, ko ĶTR ražo eksportam uz Kopienu, un Kopienas ražošanas nozares ražojuma veidi visbiežāk tiek virzīti tirgū atbilstīgi vienādiem nozares standartiem. Turklāt izmeklēšanas vajadzībām cenu salīdzinājumus veica gandrīz vienīgi starp “standarta” savienotājelementu veidiem. Šajā ziņā jāatceras, ka savienotājelementiem, kas ražoti un klasificēti atbilstīgi vienam standartam, principā jāatbilst visām prasībām attiecībā uz izmantoto izejmateriālu mehāniskajām īpašībām, formu, pielaidēm utt. Lai gan tika atzīts, ka visu veidu savienotājelementus nevar izmantot visiem lietojumiem, jo īpaši tas attiecas uz “speciālajiem” savienotājelementiem un izmantojumu augstajās tehnoloģijās, tika konstatēts, ka lielākajai daļai citu lietojumu visu veidu savienotājelementi, kas atbilst vienam konkrētam standartam, ir savstarpēji aizstājami. Turklāt neskatoties uz to, ka ĶTR ir zemākas cenas, Eiropas Tērauda un dzelzs asociācija (Eurofer) apstiprināja, ka nav būtisku kvalitātes atšķirību starp ĶTR un Kopienā ražoto tēraudu, ja tas atbilst standartizētai klasei. Rezultātā jāsecina, ka izejvielu kvalitātes atšķirības neietekmē no ĶTR eksportēto savienotājelementu un Kopienā ražoto un tirgoto savienotājelementu salīdzināmību.

(55)

Runājot par atšķirīgajiem cenu līmeņiem, uzskata, ka cenu atšķirības starp ražojumiem per se nav pamats secinājumam, ka konkrēts ražojuma veids būtu jāuzskata par citu ražojumu. Tika konstatēts, ka visiem viena un tā paša standarta savienotājelementu veidiem ir līdzīgas pamatīpašības un gala lietojums, tāpēc minētais arguments bija jānoraida.

(56)

Vairāki importētāji un ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka lielākā daļa analogā valstī (Indijā) ražoto savienotājelementu ir augstvērtīgi ražojumu veidi, kas paredzēti autobūves nozarei un līdzīgiem lietojumiem, un tādēļ tie nav līdzīgi ražojumi savienotājelementiem, kurus uz Kopienu eksportē ĶTR ražotāji. Tomēr izmeklēšanā tika secināts, ka Indijā tiek ražoti un tirgoti gan specializētie, gan standarta ražojumi. Kā paskaidrots iepriekš, šiem savienotājelementiem konstatētas tādas pašas fiziskās un tehniskās pamatīpašības kā ražojumiem, kas eksportēti no ĶTR.

(57)

Tādēļ tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozares Kopienā ražotie un tirgotie savienotājelementi, ĶTR ražotie un iekšzemes tirgū pārdotie savienotājelementi, Indijā (kuru izmantoja par analogo valsti) ražotie un iekšzemes tirgū pārdotie savienotājelementi un ĶTR ražotie un Kopienas tirgū pārdotie savienotājelementi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(58)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, normālo vērtību antidempinga izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka ražotājiem, par kuriem atzīts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(59)

Īsumā un tikai uzziņai tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(60)

Kā minēts 35. apsvērumā, TER piemērošanu pieprasīja 106 ražotāji eksportētāji, tostarp visi deviņi izlasē iekļautie uzņēmumi.

(61)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, kas bija iesniegta šo uzņēmumu vai koncernu TER pieteikumos, deviņu izlasē iekļauto uzņēmumu vai koncernu telpās.

(62)

Tika konstatēts, ka četri no deviņiem uzņēmumiem vai koncerniem, ko pārbaudīja TER vajadzībām, snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju. Attiecīgos četrus uzņēmumus vai koncernus par to informēja un atbilstoši pamatregulas 18. pantam deva iespēju izteikt viedokli. Tomēr neviens no četriem uzņēmumiem neiesniedza jaunus pierādījumus vai informāciju, kas kavētu pamatregulas 18. panta piemērošanu šiem uzņēmumiem. Tā kā šiem četriem uzņēmumiem piemēroja attiecīgo pantu, tiem nenoteica TER.

(63)

Visiem pieciem atlikušajiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai koncerniem atteica TER, pamatojoties uz to, ka galvenā izmaksu pozīcija – tērauda stieples stieņu izmaksas – pēc būtības neatspoguļoja šā materiāla tirgus cenas, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā. Tika konstatēts, ka tērauda stieples stieņu vai dažos gadījumos smalkas tērauda stieples cena Ķīnas tirgū bija daudz mazāka nekā citos tirgos, piemēram, Eiropā, Indijā, Ziemeļamerikā un Japānā pieprasītā cena (3). Ķīnai lielākā daļa dzelzs rūdas jāimportē par starptautiskā tirgus cenām, tāpēc ir skaidrs, ka tā negūst labumu no dabas resursu salīdzinošas priekšrocības, kas izskaidrotu pārmērīgi zemo tērauda stieples stieņu cenu Ķīnas iekšzemes tirgū. Tajā pat laikā vairāki pētījumi (4) un pat dažu lielu tērauda stieples stieņu ražotāju (5) (kas savienotājelementu ražotājiem piegādā izejmateriālus, taču visbiežāk ar tirgotāju starpniecību) gada pārskati liecina par būtisku valsts iejaukšanos šajā nozarē. Piemēram, minēto ražotāju finanšu pārskati, kam veikta revīzija, liecina, ka abi ražotāji 2006. un 2007. gadā saņēma ievērojamas valsts subsīdijas. Turklāt 2007. gadā abi uzņēmumi no peļņas (2,8 miljardi Ķīnas juaņu) dažādu nodokļu atvieglojumu un piešķīrumu dēļ samaksāja nevis standarta uzņēmumu ienākumu nodokli 33 % apmērā, bet gan tikai apmēram 4,5 %. Vienā minētajiem ziņojumiem, Money for Metal, ir apkopoti dažādu valdības subsīdiju veidi un summas, ko pēdējā desmitgadē saņēmuši lielākie Ķīnas tērauda ražotāji. Tajā pašā ziņojumā ir identificētas Ķīnas tērauda ražotājiem piešķirtās subsīdijas vairāk nekā 393 miljardu Ķīnas juaņu apjomā un secināts, ka tās ir mākslīgi palielinājušas Ķīnas tērauda ražotāju ražošanas jaudu un apjomu uz starptautisko konkurentu rēķina.

(64)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt viedokli par iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem.

(65)

Vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka lēmums visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem atteikt TER piemērošanu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, pamatojoties uz to, ka izejmateriālu izmaksas tikušas izkropļotas, ir pieņemts, nepareizi interpretējot minēto pantu, un apgalvoja, ka pants jāinterpretē, to piemērojot atsevišķiem uzņēmumiem, nevis nozarei kopumā. Turklāt daži uzņēmumi apgalvoja, ka tirgus vērtības, uz kurām norādīts attiecīgajā pantā, jāinterpretē kā tirgus vērtības ĶTR, nevis starptautiskajā tirgū.

(66)

Atbildot uz šiem argumentiem, jāatzīmē, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā inter alia paredzēts, ka galveno ieguldījumu izmaksām pēc būtības jāatspoguļo tirgus vērtība. Savienotājelementu galvenā izmaksu pozīcija – tērauda stieples stieņa izmaksas – veido apmēram 50 % no ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti un pārbaudīti izmeklēšanā, kā arī iegūti no neatkarīgiem tirgus avotiem, piemēram, Steel Bulletin Board, nav apstrīdams, ka tērauda stieples stieņu cena Ķīnas iekšzemes tirgū ir krietni zemāka par tā cenu citos tirgos. ĶTR nav dabas resursu salīdzinošo priekšrocību attiecībā uz dzelzs rūdu, ko tā importē par starptautiskā tirgus cenām, tādēļ jāuzskata, ka pārmērīgi zemās tērauda stieples stieņa cenas, kas pēc būtības neatspoguļo tirgus vērtības, nav pamatotas. Šis secinājums vienādā mērā attiecas gan uz visu nozari, gan uz katru atsevišķo izlasē iekļauto uzņēmumu, kam veikta izmeklēšana. Tādēļ jāuzskata, ka 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijs nav izpildīts.

(67)

Attiecībā uz jēdziena “tirgus vērtība” interpretāciju – ar to jāsaprot neizkropļota tirgus cena. Šajā ziņā, kā minēts iepriekš, vairāki avoti un pētījumi norāda uz valsts iejaukšanos Ķīnas tērauda nozarē. Vēl jo vairāk, kā jau minēts, daži lielākie Ķīnas tērauda stieples stieņu ražotāji 2006. un 2007. gadā saņēma vairāku veidu subsīdijas, kā apliecināts to revidentu pārbaudītajos finanšu pārskatos. Bez tam jāatceras, ka ražotājiem eksportētājiem ir jāpierāda, ka tie darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un ka to galveno ieguldījumu izmaksas pēc būtības atspoguļo tirgus vērtības. Šajā gadījumā tas nav pierādīts.

(68)

Daži ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka pat tad, ja izejmateriālu cena Ķīnas iekšējā tirgū un citos starptautiskajos tirgos atšķiras, to var izskaidrot ar kvalitātes atšķirībām. Tomēr ir skaidrs, ka arī tad, ja zināmas kvalitātes atšķirības tiešām pastāvētu, ar tām nevarētu izskaidrot lielo cenas starpību līdzīgas klases tēraudam, ko izmanto Ķīnas ražotāji eksportētāji un Kopienas un Indijas ražotāji. Turklāt atšķirība starp tērauda stieples stieņa cenām Ķīnā un citos tirgos, par ko liecina publicēti avoti un kas attiecas uz viena un tā paša veida tērauda stieples stieņiem, ir ļoti būtiska; saskaņā ar Steel Bulletin Board publicētiem datiem izmeklēšanas periodā tērauda stieples stieņu cenas Ķīnas iekšējā tirgū svārstījās no 300 līdz 350 EUR/MT, savukārt par tādu pašu kvalitāti Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā cenas svārstījās no 400 līdz 500 EUR/MT. Dati, kas izmeklēšanas laikā iegūti no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un Kopienas ražotājiem un ir pārbaudīti, atbilst minētajiem publicētajiem datiem. Tādēļ jāuzskata, ka pat tad, ja zināmas kvalitātes atšķirības tiešām pastāvētu, ar tām nevarētu izskaidrot milzīgo starpību starp izejmateriālu cenu Ķīnas iekšējā tirgū un citos starptautiskos tirgos prasīto cenu.

(69)

Daži ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka jebkādi izejmateriālu cenu izkropļojumi jārisina, koriģējot normālo vērtību dempinga aprēķināšanā, nevis nepiešķirot TER. Tomēr šajā gadījumā, ņemot vērā tērauda stieples stieņa lielo īpatsvaru kopējās izmaksās, nepārprotami netiek izpildīta 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētā prasība, ka inter alia“galveno ieguldījumu izmaksām pēc būtības jāatspoguļo tirgus vērtības”. Tādēļ jebkāda dempinga aprēķinu koriģēšana, kas labotu izkropļotās ieguldījumu izmaksas, 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam atņemtu jēgu.

(70)

Viens ražotāju eksportētāju koncerns apstrīdēja secinājumu, ka TER piemērošana bija jāatsaka arī tāpēc, ka tika konstatēts, ka Ķīnas valsts (kam pieder 47,18 % akciju) varēja vai nu būtiski ietekmēt, vai bloķēt jebkādu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz uzņēmumu, un iesniedza par to pierādījumus. Turklāt iesniedzējs apgalvoja, ka lēmumus par cenām, izmaksām un ieguldījumiem pieņem ģenerāldirektors un ģenerāldirektora vietnieki, ko ieceļ direktoru padome, nevis akcionāri. Tādēļ viņš apgalvoja, ka nav būtiski, ka konkrētus lēmumus ar 2/3 vairākumu pieņēma akcionāru sapulce, jo neviens no minētajiem lēmumiem neattiecās uz cenām, izmaksām un ieguldījumiem.

(71)

Privatizācijas procesa gaitā netika mainīta direktoru padome, ko iecēlis kontrolējošais akcionārs, tādēļ tiek apšaubīta valdes locekļu neatkarība no valsts. Jāievēro arī tas, ka direktoru padomes sastāvs neatspoguļoja akciju īpašuma īpatsvaru koncernā pēc privatizācijas. Tādēļ nevar izslēgt, ka uzņēmējdarbības lēmumus netieši ietekmējusi valsts, un uzņēmums nevarēja piedāvāt nekādus pierādījumus par pretējo.

(72)

Tādēļ tiek atbalstīti sākotnējie konstatējumi, ka šim koncernam TER nebūtu jāpiešķir arī šā iemesla dēļ.

(73)

Otrs ražotājs eksportētājs, kam atteica TER, apstrīdēja Komisijas secinājumus par grāmatvedības standartiem un izkropļojumiem, kas pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, un iesniedza argumentus, ar kuriem pamatoja, kāpēc šo konstatējumu dēļ nevajadzētu uzņēmumam atteikt TER. Šie konstatējumi ir sīki izanalizēti. Attiecībā uz grāmatvedības standartiem joprojām nav apstrīdams, ka uzņēmums neievēroja starptautiskos un Ķīnas grāmatvedības standartus attiecībā uz pamatlīdzekļu amortizāciju. Attiecībā uz kropļojumiem, kas mantoti no bijušās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, kas saistīti ar uzņēmuma privatizāciju pirms IP, uzņēmums neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas Eiropas Komisijai dotu iespēju grozīt secinājumus par privatizācijas procesu.

(74)

Tādēļ tiek atbalstīti sākotnējie konstatējumi, ka šim uzņēmumam TER nebūtu jāpiešķir abu minēto iemeslu dēļ.

(75)

Trešais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas, ka lielāko daļu tā kapitāla kontrolēja caur arodbiedrību, nenozīmē, ka pirmais TER kritērijs nebija izpildīts. Tomēr uzņēmums nevarēja pierādīt, kādā veidā akcionāri varēja brīvi un atbilstīgi savam akciju kapitālam kontrolēt uzņēmumu tā, kā tas notiek tirgus ekonomikas apstākļos. Tādēļ nevar izslēgt, ka notiek valsts iejaukšanās. Tas pats uzņēmums apstrīdēja konstatējumu, ka tas būtu saņēmis valsts finansiālu atbalstu ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem, ņemot vērā to, ka tā parādiem valstij piemēroja konkrētu procentu likmi, kas bija tuva dominējošajām tirgus likmēm. Tomēr saskaņotā procentu likme ne vien bija zemāka par tirgus likmi, bet arī parādi valstij netika nokārtoti atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem. Šis uzņēmums arī apgalvoja, ka par kritēriju TER piešķiršanai jāizmanto tikai Ķīnas grāmatvedības standarti.

(76)

Tomēr pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka uzņēmumu revīzija jāveic saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā tas minēts iepriekš. Turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma grāmatvedības prakse neatbilst arī Ķīnas grāmatvedības noteikumiem. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(77)

Kā iepriekš minēts, četri izlasē neiekļautie ražotāji eksportētāji lūdza atsevišķu pārbaudi un viņiem to piešķīra atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam.

(78)

Viens ražotāju koncerns sniedza maldinošu informāciju, tāpēc tam piemēroja pamatregulas 18. panta 1. punkta noteikumus. Diviem no atlikušajiem trim uzņēmumiem TER nepiešķīra ar tādu pašu pamatojumu, kāds attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem aprakstīts iepriekš, proti, tie neatbilda pirmajam TER kritērijam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, jo galvenā izmaksu pozīcija – tērauda stieple – pēc būtības neatspoguļoja starptautiskā tirgus vērtības. Ceturtajam uzņēmumam TER nepiešķīra tādēļ, ka šis uzņēmums neatbilda otrajam un trešajam TER kritērijam.

(79)

Viens no uzņēmumiem, kam piešķīra atsevišķu pārbaudi, apstrīdēja Komisijas konstatējumu, ka tam nevar piešķirt TER, jo tas neatbilst pirmajam TER kritērijam, apgalvojot, ka tērauda stieple nav galvenā izmaksu pozīcija ražošanas procesā un turklāt tā daļēji iegūta no citiem avotiem, nevis Ķīnas tēraudlietuvēm. Tomēr šā uzņēmuma izmaksas IP darbības uzsākšanas izmaksu dēļ palielinājās, tādēļ tērauda stieples izmaksu īpatsvars kopējās izmaksās nešķita tik būtisks, kā tas būtu parastos apstākļos. Īpatsvara ziņā Ķīnas tēraudlietuvēs iegādātā tērauda stieple bija lielākā daļa no IP laikā iepirktās tērauda stieples. Tādēļ šīs prasības tika noraidītas.

(80)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valsts vienoto maksājumu, ja tāds ir, nosaka valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu spēj pierādīt, ka to eksporta cenas un daudzumi, kā arī nosacījumi un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, ka valūtas kursu nosaka pēc tirgus kursa un ka jebkāda valsts iejaukšanās nav vērsta uz to, lai atļautu apiet pasākumus gadījumā, ja eksportētājiem piešķirtas atšķirīgas muitas likmes.

(81)

Visi pieci izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuriem nepiešķīra TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem nepiešķirtu TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, sākumā tika konstatēts, ka četri no šiem uzņēmumiem atbilst visām AR piešķiršanas prasībām atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam.

(82)

Kā ieinteresētajām personām darīts zināms informatīvajā dokumentā, kurā izklāstīti izmeklēšanas sākotnējie konstatējumi, sākumā bija paredzēts piektajam uzņēmumam AR nepiešķirt, jo uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ārzemju akcionāri var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu tā, kā noteikts pamatregulā. Tomēr pēc sākotnējo konstatējumu nodošanas atklātībā uzņēmums iesniedza papildu paskaidrojumus, kas tika apstiprināti uzklausīšanā ar ārzemju akcionāra pārstāvja piedalīšanos. Balstoties uz šiem faktiem, Komisija pieņēma, ka kapitāla un peļņas repatriācijai ierobežojumu nav, un uzņēmumam var piešķirt AR.

(83)

Tāpēc tika secināts, ka no deviņiem izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem AR jāpiešķir šādiem uzņēmumiem:

(84)

Visi trīs ražotāji eksportētāji, kuriem nepiešķīra TER, pieprasīja arī AR gadījumam, ja tiem nepiešķirtu TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka uzņēmumi atbilst visām AR piešķiršanas prasībām atbilstīgi pamatregulas 9. panta 5. punktam.

(85)

Tādēļ tika secināts, ka AR jāpiešķir šādiem trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(86)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nav piemērots TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(87)

Paziņojumā par procedūras sākšanu tika plānots izmantot Indiju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt apsvērumus par šo izvēli.

(88)

Vairāki Kopienas importētāji un ĶTR ražotāji eksportētāji iebilda pret to, ka izvēlēta Indija, apgalvojot, ka tās ražojumu klāsts nav salīdzināms ar Ķīnas ražotāju eksportētāju ražojumu klāstu. Lielākā daļa ieinteresēto personu ierosināja tās vietā izmantot Taivānu.

(89)

Komisija aktīvi meklēja sadarbību ar zināmiem savienotājelementu ražotājiem pasaulē, tostarp Taivānā. Tomēr sadarbībai nepiekrita neviens no Taivānas ražotājiem. Sadarbību procedūras vajadzībām nepiedāvāja arī neviens trešās valsts ražotājs. Turpretī divi Indijas ražotāji piekrita sadarboties, aizpildot analogās valsts ražotājiem paredzēto anketu. Anketas atbildēs sniegtos datus pārbaudīja šo divu uzņēmumu telpās. Tomēr tikai viens no uzņēmumiem iesniedza datus, kas bija pietiekami detalizēti, lai tos varētu izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(90)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā vairāki importētāji un eksportētāji apšaubīja minētā Indijas ražotāja datu izmantošanas piemērotību, pamatojoties uz šādiem apgalvojumiem: i) šā ražotāja Indijas iekšējā tirgū saražotais un pārdotais apjoms, iespējams, nav reprezentatīvs attiecībā uz daudzumiem, kādus no ĶTR eksportē uz Kopienu, un ii) šis Indijas ražotājs, iespējams, uzņēmējdarbības jomā ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem, kas atbalsta sūdzību. Saistībā ar minēto jāņem vērā, ka: i) Indijas ražotāja pārdošanas apjomu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, lai varētu noteikt ticamas normālās vērtības, un ii) fakts, ka analogās valsts ražotājs uzņēmējdarbības jomā ir saistīts ar Kopienas ražotāju, kurš atbalsta sūdzību, neietekmē analogās valsts izvēli. Turklāt jāatzīmē, ka šīs saistības tika izveidotas pēc IP. Ņemot vērā minētos faktus un to, ka citi trešu valstu ražotāji nesadarbojās, Indijas izvēlēšanās par analogo valsti uzskatāma par lietderīgu.

(91)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, konkurences apstākļus un Indijas tirgus atvērtību, kā arī faktu, ka Indijas ražotājs, kurš sadarbojās ar izmeklēšanu, pārdeva tādus ražojumu veidus, kas ir salīdzināmi ar tiem, ko eksportē ĶTR ražotāji eksportētāji, tika secināts, ka Indija ir piemērota trešā valsts ar tirgus ekonomiku pamatregulas 2. panta 7. panta nozīmē.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķīra TER, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko turpmāk izklāstītajā veidā saņēma no analogās valsts ražotāja.

(93)

Komisija pārbaudīja, vai katru attiecīgā ražojuma veidu, kas reprezentatīvos apjomos pārdots Indijas iekšējā tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastajā tirdzniecības apritē pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. Pārbaude tika veikta, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem pārdotā rentablā pārdevumu apjoma īpatsvaru iekšējā tirgū izmeklēšanas perioda laikā.

(94)

Ja ražojuma veida pārdošanas apjoms, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma un ja tā vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū IP neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(95)

Gadījumos, kad ražojuma veida rentablās tirdzniecības apjoms bija 80 % vai mazāk no šā ražojuma veida pārdošanas kopapjoma vai kad šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas cenu, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko iekšzemes cenu, kas aprēķināta kā tikai šā ražojuma veida rentablas tirdzniecības vidējā svērtā vērtība.

(96)

Atkarībā no ražojuma veida normālo vērtību aprēķināja, balstoties uz analogās valsts iekšējā tirgus pārdošanas kopapjoma vidējo svērto tirdzniecības cenu vai arī tikai uz rentablā pārdevuma vidējo svērto pārdošanas cenu, par pamatu izmantojot pārbaudītus datus par vienu attiecīgās valsts ražotāju.

(97)

Viens no uzņēmumiem, kam piešķīra atsevišķu pārbaudi, un daži importētāji apgalvoja, ka normālā vērtība, ko aprēķina, izmantojot vienu Indijas ražotāju, kurš, iespējams, neražo tādus savienotājelementu veidus, kas līdzīgi attiecīgā uzņēmuma ražojumiem, neesot labākā pareiza salīdzinājuma metode. Tādēļ uzņēmums ierosināja aprēķināt normālo vērtību tā, kā paredzēts pamatregulas 2. punkta 7. panta a) apakšpunktā, “izmantojot jebkuru citu piemērotu metodi”, šajā gadījumā – pamatojoties uz eksportētāja paša datiem un tos koriģējot tā, lai ņemtu vērā iespējamos izejmateriālu izmaksu izkropļojumus.

(98)

Minēto prasību noraidīja, jo tika konstatēts, ka Indijas ražotājs, kā minēts 91. apsvērumā, tirgo arī tādus savienotājelementu veidus, kas ir salīdzināmi ar ĶTR ražotāju eksportētāju eksportētajiem savienotājelementiem. Turklāt, kā paskaidrots 103. apsvērumā, normālo vērtību attiecīgi koriģēja cenu salīdzināmības ziņā.

(99)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(100)

Divi ražotāji eksportētāji visus uz Kopienu eksportētos pārdevumus vai daļu no tiem tirgoja caur saistītiem uzņēmumiem Kopienā, kas tos tālāk pārdeva nesaistītiem Kopienas uzņēmumiem. Šajos gadījumos eksporta cenu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pārdoti pirmajam neatkarīgajam pircējam, to pienācīgi koriģējot, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās importējot un tālākpārdodot, kā arī peļņu. Peļņas norma tika noteikta pēc ziņām, ko sniedza nesaistīti importētāji, kuri sadarbojās ar izmeklēšanu.

(101)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(102)

No ĶTR eksportēto savienotājelementu cenu un Indijas ražotāja, kurš sadarbojās, ražoto un Indijas tirgū pārdoto savienotājelementu cenu salīdzināja, ņemot vērā atšķirības starp standarta un speciālajiem savienotājelementu veidiem.

(103)

Turklāt uz vietas iegūtie pierādījumi liecināja, ka Indijas ražotājs, kura sniegtos datus izmantoja normālās vērtības noteikšanai, piemēroja modernāku kvalitātes kontroles procedūru nekā Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās ar izmeklēšanu un ražoja un eksportēja galvenokārt standarta savienotājelementu veidus. Šajos gadījumos Indijas ražojumu normālo vērtību koriģēja, ņemot vērā izmaksas, ko radīja konstatētā Indijas ražotāja kvalitātes kontrole.

(104)

Turklāt attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildus izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(105)

Pieciem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kam piešķīra AR, dempinga starpības noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību, ko noteica Indijas ražotājam, kurš pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam.

(106)

Izlases vidējo vērtību aprēķināja atbilstīgi pamatregulas 9. panta 6. punktam kā visu to piecu izlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpību vidējo svērto vērtību, kuri sadarbojās ar izmeklēšanu.

(107)

Galīgās dempinga starpības, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(108)

Dempinga starpības noteica tā, kā aprakstīts 107. apsvērumā.

(109)

Galīgās dempinga starpības, ko izsaka procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(110)

Lai aprēķinātu valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem ĶTR, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Sadarbības līmeni var uzskatīt par zemu, proti, ar izmeklēšanu sadarbojās uzņēmumi, kas piegādā apmēram 53 % no kopējā importa no ĶTR. Tādēļ uzņēmumiem, kuri nesadarbojās ar izmeklēšanu, dempinga starpību rēķināja kā vidējo vērtību no Eurostat datiem un augstākajām starpībām, ko konstatēja tiem ražojumu veidiem, kurus reprezentatīvā daudzumā tirgoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās ar izmeklēšanu un kuriem konstatēja visaugstāko dempinga starpību.

(111)

Pamatojoties uz minēto, valsts vienotā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 115,4 %.

(112)

Izmeklēšanā konstatēja, ka līdzīgo ražojumu ražo daudzi Kopienas ražotāji – pēc aplēsēm vairāk nekā 300 lielākoties mazi un vidēji uzņēmumi, taču to vidū ir arī daži lielāki uzņēmumi. Lielākā daļa Kopienas ražotāju pēc paziņojuma par procedūras sākšanu nepieteicās. Ražotāji, kuru vārdā iesniedza sūdzību, sadarbojās ar izmeklēšanu, taču viens no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tajā notikušās pārbaudes laikā sniedza informāciju, kas nebija pietiekama, lai to varētu uzskatīt par uzņēmumu, kas sadarbojas. Tāpēc uzņēmumu neiekļāva datos saistībā ar Kopienas ražošanas nozari. Vairāki citi ražotāji, gan atbalstot sūdzību, gan iebilstot pret to, iesniedza vispārīgus faktus par ražošanas un pārdošanas apjomu. Daudzi Kopienas ražotāji, lielākoties mazie uzņēmumi, ar izmeklēšanu nesadarbojās, tāpēc nebija iespējams precīzi noteikt kopējo Kopienā saražoto apjomu, pamatojoties uz atsevišķu uzņēmumu datiem.

(113)

Tādējādi Kopienas ražošanas apjomu aplēsa, izmantojot Eurostat datus par rūpniecisko ražošanu. Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka 2006. gada ražošanas kopapjoms Kopienā bija 1 431 602 MT.

(114)

Kopienas ražotāju, kuri atbalstīja sūdzību un pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, ražošanas apjoms ir 27 % no attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma Kopienā. Tāpēc uzskatāms, ka šie uzņēmumi veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(115)

Daži Kopienas importētāji un ražotāji eksportētāji apgalvoja un izmeklēšana apstiprināja, ka vairāki Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, papildus pašu ražošanai Kopienā arī importēja ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus no ĶTR, lai tos tālāk tirgotu Kopienas tirgū.

(116)

Turklāt tika apgalvots, ka trīs Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, ražošanu esot daļēji pārvietojuši, izveidojot ražotnes ĶTR, un ka tādēļ tie būtu jāizslēdz no konkrētā aprēķina. Tomēr tika konstatēts, ka šo ražotāju meitasuzņēmumi Ķīnā tika izveidoti galvenokārt tālab, lai apkalpotu ĶTR tirgu, un ka šo uzņēmumu galveno interešu centrs joprojām ir Kopienā.

(117)

Attiecībā uz to apjomu, ko importēja Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, izmeklēšana atklāja, ka daži uzņēmumi, salīdzinot ar savu ražojumu pārdošanas apjomu Kopienā, importēja relatīvi nelielu daudzumu ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma. Šo pārdevumu daudzums, kas realizēts gan caur saistītiem, gan nesaistītiem uzņēmumiem, bija daudz mazāks, nekā apgalvoja iepriekš minētās ieinteresētās personas.

(118)

Izmeklēšanā atklājās, ka šo uzņēmumu interešu centrs neapšaubāmi bija Kopienā un, neraugoties uz importu no ĶTR, tie visi uzskatāmi par Kopienas ražošanas apjoma daļu.

(119)

Kopienas patēriņu 2006. gadā noteica, pamatojoties uz ražošanas kopapjomu, kādu dalībvalstu iestādes bija paziņojušas Eurostat, pieskaitot tam importu un atņemot eksportu. Tika konstatēts, ka domājamais patēriņš saskan ar sūdzībā norādīto patēriņu. Tāpēc, ja cita informācija nebija pieejama, tika izmantoti arī sūdzībā ietvertie dati par 2004. līdz 2005. gadu. Importa un eksporta apjomu par laikposmu no 2003. gada līdz IP noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Par 2003. gadu dati nebija pieejami, tādēļ nebija iespējams novērtēt Kopienas patēriņu un tirgus daļas.

(120)

Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka laikposmā no 2004. gada līdz IP pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma Kopienā palielinājās par 29 %.

(121)

Importa apjomu no ĶTR ieguva no Eurostat datiem. Apjoma un tirgus daļas izteiksmē importam no ĶTR ir bijusi šāda attīstība:

(122)

Attiecīgā ražojuma patēriņš no 2004. gada līdz IP pieauga par 29 %, vienlaikus imports no ĶTR pastāvīgi palielinājās, tajā pašā laikposmā palielinoties par 103 %. Līdz ar to ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 17 % līdz 26 %.

(123)

Šajā tabulā ir norādītas ĶTR vidējo importa cenu izmaiņas. Attiecīgajā periodā cenas saglabājas diezgan stabilas, līdz 2005. gadam nedaudz palielinoties un 2006. gadā samazinoties.

(124)

Saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanas cenu Kopienas tirgū IP tika salīdzinātas izlasē iekļauto Kopienas ražotāju cenas un izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju cenas. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neieskaitot kravas pārvadājumu izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Šīs cenas tika salīdzinātas ar Ķīnas ražotāju eksportētāju prasītajām pārdošanas cenām bez atlaides, kas vajadzības gadījumā tika pielāgotas atbilstoši CIF cenām uz Kopienas robežas, ko attiecīgi koriģēja, lai ņemtu vērā muitošanas un pēcimporta izmaksas. Ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozare pārdod produkciju gan izplatītājiem, gan gala lietotājiem, savukārt Ķīnas preces tirgo caur saistītiem vai nesaistītiem importētājiem un/vai tirgotājiem, importa cena vajadzības gadījumā tika koriģēta, lai nodrošinātu salīdzinājumu vienā tirdzniecības līmenī.

(125)

Kā minēts iepriekš, Kopienas importētāji un ražotāji eksportētāji paziņoja, ka lielākā daļa Ķīnas ražojumu ir vienkāršas kvalitātes standarta savienotājelementi, savukārt Kopienas ražošanas nozare tiecas apkalpot visdārgāko savienotājelementu tirgus segmentu. Tādēļ tika apgalvots, ka būtu maldinoši jebkādu cenu salīdzinājumu pamatot ar vidējām cenām. Šajā ziņā jāievēro, ka samazinājuma starpību noteica, pamatojoties uz uzņēmuma datiem par ražojumu veidiem, kuros ņemtas vērā salīdzināmo ražojumu īpašības. Konkrēti izmantoja 102. un 103. apsvērumā aprakstītajam paņēmienam līdzīgu paņēmienu, un standarta savienotājelementi, kas Ķīnas eksporta apjomā veido lielāko daļu, tika vērtēti atsevišķi no speciālo veidu savienotājelementiem.

(126)

Salīdzinājums liecina, ka IP laikā attiecīgais importētais ražojums Kopienas tirgū pārdots par cenām, kas procentuālā izteiksmē bija vidēji par 40 % un vēl zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(127)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu novērtējumā par ĶTR dempingotā importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari bija analizēti visi ekonomiskie faktori un rādītāji, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2003. gada līdz IP. Stāvokli Kopienas ražošanas nozarē analizēja iepriekš minētajos izlasē iekļautajos uzņēmumos, izņemot tādus aspektus kā ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdevumi, tirgus daļa, nodarbinātība un darba ražīgums, kur skaitļi attiecas uz visu Kopienas ražošanas nozari, un to pamatā ir informācija, ko snieguši Kopienas ražotāji, kas sadarbojās ar izmeklēšanu.

(128)

Kopienas ražošanas nozarē bija vērojamas šādas ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma pārmaiņas:

(129)

Neraugoties uz to, ka no 2004. gada līdz IP ievērojami palielinājās pieprasījums (par 29 %), ražošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē visā attiecīgajā periodā bija mainīgs, un IP tikai par 6 % pārsniedza 2003. gada līmeni.

(130)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās tikai mazliet, un tas nozīmē, ka visā periodā saglabājās ļoti zems jaudas izmantojuma līmenis: 52–53 %. Daži Kopienas importētāji apgalvoja, ka skaitļi par ražošanas jaudām ir pārvērtēti, piemēram, pieņemot, ka notiek nepārtraukta ražošana (24 stundas/365 dienas), vai nepietiekami novērtējot laiku, kas vajadzīgs aprīkojuma pārkārtošanai jauniem ražojumu veidiem, vai iekļaujot datus par vecām iekārtām. Tomēr ražošanas jaudu aprēķināja, pamatojoties uz 3 maiņām 220 dienās, ņemot vērā ražošanas sastrēgumus, ko visbiežāk konstatēja termoapstrādes līnijā. Tika pārbaudīts, cik aukstās kalšanas mašīnas bija pieejamas, un, aprēķinot pieejamo jaudu, tika ņemts vērā vidējais laiks, kas vajadzīgs, lai aprīkojumu pārkārtotu jaunai izstrādājumu sērijai (tas var būt no 2 līdz 12 stundām).

(131)

Ražošanas apjoma un jaudas rādītāju pārmaiņas Kopienas ražošanas nozarē var izskaidrot šādi:

(132)

Kopienas nesaistītie importētāji arī apgalvoja, ka, ja Kopienas ražotāji papildus ražotu tādu pašu daudzumu, kādu attiecīgajā periodā importēja no ĶTR, ietekme uz jaudas izmantošanu būtu ļoti maza un jaudas izmantojums joprojām būtu mazāks par 60 %. Šajā ziņā jāatzīmē, ka attiecīgajā periodā no ĶTR importētie daudzumi ir ievērojami, jo tie veido apmēram 26,9 % no kopējā Kopienas ražošanas apjoma 2006. gadā. Attiecīgi jaudas izmantošanas pozitīvā ietekme būtu daudz lielāka, nekā apgalvots, ja šos daudzumus saražotu Kopienā, kur jauda bija pieejama.

(133)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā vairāki nesaistīti Kopienas importētāji apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks pieņemti galīgie pasākumi, tas izraisīs piegādes deficītu Kopienas tirgū vairāk nekā 200 000 MT apjomā. Tomēr, balstoties uz IP konstatēto neizmantotās jaudas apjomu, tiek lēsts, ka faktiskā Kopienā pieejamā ražošanas jauda ir lielāka par 2,5 miljoniem MT, proti, tā krietni pārsniedz Kopienas patēriņu – 2,27 miljonus MT. Tādējādi konstatēja, ka Kopienā pieejamais neizmantotās jaudas apjoms krietni pārsniedz apgalvoto deficītu 200 000 MT apmērā, un Kopienas ražošanas nozare spēj bez problēmām apmierināt pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma.

(134)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu Kopienas ražošanas nozarē katra perioda beigās.

(135)

Attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 5 %, neraugoties uz 7 % pieaugumu ražošanā. Tas galvenokārt saistīts ar rūkošo standarta ražojumu īpatsvaru Kopienas ražošanas nozares kopapjomā. Tomēr ņemot vērā, ka līdzīgā ražojuma ražošana Kopienā visbiežāk notiek pēc pasūtījuma, šim ražojumam krājumu līmenis netiek uzskatīts par īpaši noderīgu rādītāju.

(136)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(137)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %, savukārt to vērtība – par 21 %, jo palielinājās pēc klientu rasējumiem ražotu speciālo ražojumu īpatsvars.

(138)

Vienlaikus tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā palielinājusies vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū. Šis cenas pieaugums jāaplūko, ņemot vērā izejmateriālu cenu lielo pieaugumu un faktu, ka Kopienas ražošanas nozare vairāk strādā augstākā līmeņa tirgus segmentam (speciālajiem ražojumiem), ko imports par dempinga cenām ietekmēja mazāk. Augstas kvalitātes ražojumiem, kuros pretstatā standarta ražojumiem ņemtas vērā klientu speciālās vajadzības, vienas vienības cena parasti ir lielāka. Tādējādi pārdošanas cenu pieaugums atspoguļo gan izejvielu cenu pieaugumu, gan arī Kopienas ražošanas nozares ražoto ražojumu klāsta izmaiņas.

(139)

Laikā no 2003. līdz 2004. gadam Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms pieauga, bet pēc tam samazinājās par 1 %. Vienlaikus patēriņš Kopienā palielinājās par 29 %, un tas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare nav guvusi labumu no priekšrocībām, ko dod patēriņa pieaugums Kopienā, un ka Kopienas ražotāju tirgus daļa mazāk nekā triju gadu laikposmā saruka par 24 %. Visticamāk, ka Kopienas ražotāju tirgus daļas samazinājums, ko aprēķinātu par visu attiecīgo periodu (t. i., ieskaitot 2003. gadu), būtu vēl krasāks.

(140)

Tādēļ tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare nevar gūt labumu no tirgus izaugsmes, ko radīja Kopienas patēriņa palielināšanās, jo imports no ĶTR par dempinga cenu liedza Kopienas ražotājiem izdevību turpināt standarta ražojumu ražošanu plašākā mērogā.

(141)

Peļņas līmenis no Kopienas ražošanas nozares līdzīga ražojuma pārdošanas visā attiecīgajā periodā svārstījās, taču sasniedza tikai viduvēji pozitīvu līmeni.

(142)

Rentabilitāte viszemākā bija 2003. gadā (2,1 %), taču tagad tā ir palielinājusies, un tas ir daļēji saistīts ar Kopienas ražošanas nozares uzņēmumu pūlēm samazināt ražošanas izmaksas un celt ražīgumu, kā arī uzņēmumu īpašajiem centieniem piegādāt augstas kvalitātes ražojumus, kas sagādā augstākus ienākumus nekā standarta ražojumi, jo pirmos minētos imports no ĶTR par dempinga cenām ietekmē mazāk nekā otros.

(143)

Jāņem vērā, ka kopējā pozitīvā rentabilitāte attiecīgajā periodā sakrita ar tirgus izaugsmi ekonomikas cikla augšupejas fāzē, kas notika 2004. gadā un 2008. gada sākumā, un paredzams, ka tā būtiski kritīsies, kad šīs tendences pavērsīsies pretējā virzienā. Proti, savienotājelementi ir plaši izplatīts rūpniecisks ražojums, tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret izmaiņām vispārējā ekonomikas situācijā un jo īpaši rūpnieciskajā ražošanā.

(144)

Naudas plūsma no līdzīgu izstrādājumu pārdošanas Kopienā līdz 2005. gadam palielinājās par 33 %, taču IP tā atgriezās tuvu sākotnējam līmenim.

(145)

Savienotājelementu ražošana ir samērā kapitālietilpīga. Kopienas ražošanas nozares pārstāvji apgalvoja, ka, lai reaģētu uz arvien augstākajām tirgus prasībām, ir jāoptimizē ražošana. Lai panāktu šādu elastību, Kopienas nozare ir uzturējusi ieguldījumus samērā augstā līmenī, kas attiecīgajā periodā ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām ir vērā ņemams. Šie ieguldījumi galvenokārt bija paredzēti jaunu iekārtu iegādei ražošanas optimizēšanai.

(146)

Aplūkotajā laikposmā ieguldījumu rentabilitāte, ko izsaka kā procentus no neto apgrozījuma, laikposmā no 2003. gada līdz IP palielinājās par 7 %. To izskaidro fakts, ka Kopienas ražošanas nozare centās maksimāli izmantot esošās ražošanas jaudas bez lieliem ieguldījumiem. Izmeklēšanā atklājās, ka visi izlasē iekļautie ražotāji ir attīstījuši iekšējos aprīkojuma resursus, lai pielāgotu ražošanu jaunajam klientu lokam (speciāliem ražojumiem pēc klientu rasējumiem).

(147)

Netika rasti nekādi pierādījumi par to, ka attiecīgajā periodā būtu uzlabojusies vai pasliktinājusies spēja piesaistīt kapitālu.

(148)

Nodarbinātības, darba ražīguma un darbaspēka izmaksas Kopienas ražošanas nozarē bija šādas:

(149)

No 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarē palielinājās darbinieku skaits. To izraisīja gan centieni uzturēt ražošanas apjomu, gan arī ražot daudzveidīgākus sarežģītus ražojumus, kādēļ bija nepieciešams pastāvīgs elastīgums attiecībā uz aprīkojumu un iekārtām. Šā stratēģiskā procesa rezultātus Kopienas ražošanas nozarē atspoguļoja arī darba ražīgums, kas attiecīgajā periodā saglabājās stabils, lai gan uzņēmumiem bija jāpielāgojas jaunajam pasūtītāju lokam (speciāli ražojumi pēc pasūtītāju rasējumiem), kam vajadzēja lielākus cilvēkresursus.

(150)

Vidējais algu līmenis attiecīgajā periodā pieauga mēreni.

(151)

Kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, konstatētās dempinga starpības acīmredzami pārsniedz de minimis. Turklāt, ņemot vērā par dempinga cenu importēto preču apjomu un cenu, reālās dempinga starpības ietekmi nevar vērtēt kā maznozīmīgu.

(152)

Kopienas ražošanas nozare neatgūstas no iepriekšēja dempinga, jo iepriekš nav veikta attiecīga izmeklēšana.

(153)

Laikposmā no 2003. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR palielinājās gandrīz par 180 %, un tā tirgus daļa IP sasniedza 26 %. Turklāt attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām dēļ IP būtiski samazinājās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas. Vērtējot pēc vidējās svērtās vērtības, cenas samazinājums pārsniedza 40 %.

(154)

Vienlaikus Kopienas patēriņš palielinājās par 29 %, turpretī Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms tikai samazinājās par 1 %. Tās tirgus daļa saruka par 24 %, un nozare nevarēja pilnīgi kompensēt izejmateriālu cenu sadārdzinājumu pasaulē, ceļot cenu klientiem, tādēļ rentabilitāte ilgstoši bija zema.

(155)

Sekas bija tādas, ka ražošana neauga tikpat ātri kā Kopienas patēriņš un attiecīgajā periodā saglabājās ļoti zems jaudas izmantošanas līmenis – apmēram 50 %. Tas negatīvi ietekmēja arī rentabilitāti, jo liedza nozarei pilnībā izmantot apjomradītus ietaupījumus.

(156)

Kopienas tirgus paplašināšanās un labvēlīgais ekonomikas cikls attiecīgajā periodā mazliet mīkstināja dempingotā importa negatīvo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr šis stāvoklis līdz ar cikla beigām varētu mainīties.

(157)

Neraugoties uz nozares lielajām pūlēm saglabāt ražošanas apjomu, attiecīgajā periodā elastīgi organizējot ražošanu, un neatslābstošajiem centieniem paaugstināt darba ražīgumu un konkurētspēju, tās rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumu ienesīgums neatspoguļoja arvien augošo Kopienas pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma. Šī tendence varētu negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares spēju uzturēt augstas kvalitātes detaļu ražošanu.

(158)

Pēc tam, kad informatīvais dokuments nonāca atklātībā, Ķīnas ražotāji eksportētāji un Kopienas importētāji apgalvoja, ka attiecīgajā periodā dažiem rādītājiem, piemēram, pārdošanas apjomam, cenai un peļņai, bijusi pozitīva dinamika, un tādēļ Komisijai vajadzētu secināt, ka Kopienas ražošanas nozarei nav būtiski kaitēts.

(159)

No otras puses, Kopienas nozares pārstāvji apgalvoja, ka pašreizējais zemais ienesīguma līmenis arvien vairāk ietekmē nozares spēju uzturēt ražošanas iekārtas un uzlabot tās līdz līmenim, kas nozarei dotu iespēju uzturēt vērā ņemamu līdzdalību tirgus augšējos segmentos. Tādējādi liels ražošanas apjomu zudums attiecībā uz standarta ražojumiem ietekmē arī Kopienas ražošanas nozares spēju joprojām ražot augstas kvalitātes izstrādājumus.

(160)

Kopš tā laika izmeklēšanā apstiprinājies, ka būtisko kaitējumu izraisīja tas, ka dažos nozīmīgos tirgus segmentos Kopienas ražojumus lielā mērā aizvietoja imports no Ķīnas, kam bija negatīva ietekme uz jaudas izmantošanu un ienesīgumu, lai gan šo ietekmi nedaudz mazināja tas, ka nozarei izdevās kompensēt mazāku ražošanas apjomu, pievēršoties tirgus segmentiem un ražojumiem, kas sagādā lielākus ieņēmumus.

(161)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(162)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp importu no ĶTR par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika pārbaudīts ne vien imports par dempinga cenām, bet arī citi zināmi faktori, kas arī varētu radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(163)

No 2004. gada līdz IP redzamais Kopienas patēriņš palielinājās par 29 % (apjoma ziņā), taču Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms palielinājās tikai par 17 %. Tātad tajā pašā periodā Kopienas ražotāji zaudēja vairāk nekā 6,8 % no tirgus daļas.

(164)

Nesaistīti Kopienas importētāji apgalvoja, ka aina būtiski atšķirtos, ja pārdošanas apjomu izteiktu vērtībā, nevis daudzumā, jo vienas Kopienā ražota savienotājelementa vienības pārdošanas cena ir daudz augstāka nekā ĶTR ražojumu cena, un attiecīgajā periodā tā ir augusi. Tomēr tika uzskatīts, ka, analizējot lēta importa ietekmi uz Kopienas tirgu, ir lietderīgi importa tendences un tirgus daļas novērtēt tā, kā tas darīts agrāk, galvenokārt pēc apjoma, nevis vērtības. Turklāt pārdošanas vērtības ietekmē ražojumu sortimenta izmaiņas, kā tas noticis šajā gadījumā, kad Kopienas ražošanas nozare pārorientējusies uz ražojumiem ar augstāku vērtību. Visbeidzot, jāievēro, ka pārdošanas apjoma tendences ir tikai viens no kaitējuma faktoriem un pašas par sevi nav izšķirīgas.

(165)

Apjoms, ko laikposmā no 2003. gada līdz IP no ĶTR importēja par dempinga cenām, būtiski palielinājās (vairāk nekā par 170 %) un laikposmā no 2004. gada līdz IP tā tirgus daļa pēc apjoma Kopienas tirgū pieauga no 17 % līdz 26 %, Kopienas ražotāju tirgus daļai vienlaikus arvien samazinoties.

(166)

Attiecīgajā periodā saglabājās samērā stabilas un zemas dempingotā importa cenas, lai gan izejmateriālu cenas pasaules līmenī palielinājās. Atšķirībā no ĶTR eksportētājiem Kopienas ražotāju piemērotās pārdošanas cenas sekoja izejmateriālu izmaksu pieauguma tendencei.

(167)

Reaģējot uz augošo ĶTR izcelsmes standarta ražojumu importa daudzuma pieaugumu, Kopienas ražošanas nozarē ir attīstījusies speciālo detaļu (pēc klientu rasējumiem) ražošana, un šādi nozarē ir izdevies uzturēt ražošanas apjomu un izvairīties no tālākas ienesīguma lejupslīdes. Tomēr šie augstākā tirgus līmeņa ražojumi nevar pilnīgi kompensēt lielo ražošanas apjomu zaudējumu attiecībā uz standarta ražojumiem.

(168)

Turklāt dempingotā importa cenas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, liekot tās krasi samazināt laikā, kad būtiski palielinājās izejmateriālu izmaksas. Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja visu cenu pieaugumu kompensēt, ceļot cenas klientiem, jo no ĶTR par dempinga cenām importēto ražojumu lielie apjomi radīja spēcīgu spiedienu uz cenām. Tā sekas bija nepietiekams ienesīguma līmenis, zems ieguldījumu ienesīgums un maza naudas plūsma.

(169)

Vairāki eksportētāji, importētāji un to apvienības norādīja, ka Ķīnas eksports nekonkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražojumiem, jo tie pārstāv atšķirīgas ražojumu kategorijas, kas viena otru papildina. Lai gan šķiet, ka IP Ķīnas eksports galvenokārt koncentrējās tikai dažos tirgus segmentos, piemēram, standarta skrūvju un bultskrūvju segmentā, būtu jāņem vērā, ka Kopienas ražošanas nozares un Ķīnas eksportētāju ražoto un tirgoto ražojumu tirgus tomēr būtiski pārklājas un ka šī situācija strauji attīstās. Dažos tirgus segmentos Kopienas ražošanas nozare importa dēļ jau ir zaudējusi lielāko tirgus daļu, taču, ja pašreizējās tendences turpināsies, tā varētu zaudēt arī tirgu, kurā tās ražojumi pašreiz ir spēcīgi.

(170)

Turklāt Eurostat dati atklāja, ka Kopienā katram KN kodam atbilst ievērojams ražojumu daudzums, kas konkurē ar importu no ĶTR. Daži importētāji apgalvoja, ka, lai gan Kopienā ražo katram KN kodam atbilstošu produkciju, netiek ražoti visi katram KN kodam atbilstošie ražojumu veidi ar visām īpašībām. Tomēr netika iesniegti fakti, kas šo apgalvojumu apstiprinātu. Turklāt, kā norādīts 4.5.1. iedaļā, Kopienas ražotāji pašlaik izmanto apmēram pusi no ražošanas jaudas un atbilstošā tirgus situācijā tehniski spētu ražot visu veidu savienotājelementus.

(171)

Tādējādi jāsecina, ka imports par dempinga cenām radīja spiedienu, kas laikposmā no 2003. gada un vēlāk būtiski palielināja importa apjomu un tirgus daļu, un kuram bija izšķirīga nozīme, nodarot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(172)

Kā minēts iepriekš, attiecīgajā periodā ĶTR bija nozīmīgākais līdzīgā ražojuma eksportētājs uz Kopienas tirgu. Attiecīgā ražojuma importa no ĶTR īpatsvars kopējā importā no visas pasaules attiecīgajā periodā palielinājās par 20 % un IP beigās sasniedza 61 %.

(173)

Turklāt, kā redzams diagrammā (avots: Comext), tika konstatēts, ka importam no pārējās pasaules vidējā vienas vienības pārdošanas cena (euro) neatbilda importa tendencei no ĶTR, jo pirmā attiecīgajā periodā pieauga par 19 %, savukārt importa cena no ĶTR palielinājās par 2 %. Vidējā cena par vienu vienību ((euro)/MT) pārējā pasaulē bija par 180 % augstāka nekā vidējā vienas no ĶTR importētas vienības cena/MT.

(174)

Attiecīgi tiek uzskatīts, ka imports no citām trešām valstīm nevarēja palielināt kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Konkrētāk, nākamajā tabulā aplūkojamā informācija par galvenajām eksportētājām valstīm, proti, Taivānu, Japānu un ASV, liecina par tieši tādām pašām tendencēm kā visā pārējā pasaulē.

(175)

Tika arī pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares eksports uz valstīm, kas nav Kopienas valstis, būtu varējis palielināt attiecīgajā periodā nodarīto kaitējumu. Daudzums, ko 2006. gadā eksportēja uz valstīm, kas nav Kopienas valstis, atbilda tikai aptuveni 11 % no Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma. No 2003. gada līdz IP šā ražojuma eksports palielinājās par apmēram 81 %. Turklāt minētā eksporta cena saglabājās ievērojami lielāka par pārdošanas cenu Kopienas tirgū. Tādēļ jāsecina, ka eksporta darbība uz trešām valstīm neradīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(176)

Lai gan pieejamie fakti norāda uz zināmu tērauda cenas pieaugumu Kopienā IP, šķiet, ka šī sadārdzināšanās nebija izšķirīgais faktors, kas pasliktināja stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Stāvokli drīzāk pasliktināja tirgus daļas zaudējums, kā norādīts iepriekš 165. apsvērumā. Izmeklēšana atklāja, ka vienas vienības pārdošanas vidējās cenas pieaugumu attiecīgajā periodā galvenokārt izraisīja speciālo ražojumu veidu īpatsvara pieaugums Kopienas ražošanas nozares sortimentā, jo šādu veidu ražošana ir dārgāka.

(177)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas tādā mērā, lai kompensētu augstas kvalitātes ražojumu ražošanas izraisīto izmaksu sadārdzināšanos. Cenu neelastības cēlonis bija fakts, ka vienlaikus pieauga imports no ĶTR par dempinga cenām, kas ievērojami samazināja cenas, ko varēja pieprasīt Kopienas ražošanas nozare. Šajos apstākļos jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare tika pakļauta izteiktam cenu spiedienam, ko izraisīja šāds imports par dempinga cenām, un attiecīgi tā nevarēja izmaksu sadārdzināšanos pilnībā kompensēt ar lielākām pārdošanas cenām.

(178)

Visbeidzot jāievēro, ka vajadzēja būt tā, ka izejmateriālu cenu sadārdzināšanās ietekmē visus tirgus dalībniekus, arī Ķīnas ražotājus eksportētājus, un tādēļ to nevar uzskatīt par īpašu faktoru, kas palielina kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, jo īpaši tādēļ, ka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas par vienu vienību saglabājās nemainīgas, neraugoties uz izejmateriālu cenu sadārdzināšanos.

(179)

Pamatojoties uz minēto, jāsecina, ka izejmateriālu cenu palielināšanās per se nenovērstu cēloņsakarību starp importu no ĶTR par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(180)

Šajā gadījumā kaitējums galvenokārt izpaužas kā potenciālā pārdošanas apjoma zaudējums augošā tirgū un tirgus daļas zaudējums. Tā sekas bija cenu pazeminājums un zaudēti apjomradīti ietaupījumi sakarā ar zemu jaudas izmantojumu, kas radīja tādu stāvokli, ka rentabilitāte nebija pietiekama, lai gan attiecīgajā periodā ekonomiskais stāvoklis pārsvarā bija labvēlīgs.

(181)

Izmeklēšanā konstatēja, ka situācija, kad lielākā daļa Kopienas ražošanas nozares kaitējuma rādītāju neuzlabojas, izveidojās vienlaikus ar strauju importa no ĶTR apjoma un tirgus daļas palielinājumu, kā arī būtisku cenu pazeminājumu, ko izraisīja šis imports. Tika arī konstatēts, ka imports no citām trešām valstīm nebūtu varējis palielināt kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, jo vidējās importa cenas ir būtiski augstākas par importa no ĶTR cenām, un importa no citām valstīm, kas nav ĶTR, tirgus daļa ir sarukusi salīdzinājumā ar importu no ĶTR Kopienā.

(182)

Pozitīvā Kopienas ražošanas nozares eksporta attīstība uz valstīm ārpus EK nozīmē, ka šīs attīstības iespējamā ietekme nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu no ĶTR par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(183)

Turklāt, lai gan attiecīgajā periodā bija nepieredzēts izejmateriālu cenu sadārdzinājums, tam vajadzēja ietekmēt visus tirgus dalībniekus, tomēr kaitējuma rādītāju pārmaiņas šajā laikposmā neliecina, ka tas būtu bijis galvenais Kopienas ražošanai nodarītā kaitējuma cēlonis.

(184)

Tādēļ tiek secināts, ka imports no ĶTR par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(185)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka Kopienas interesēs nav piemērot antidempinga pasākumus importam no attiecīgās valsts. Komisija izsūtīja anketas visiem importētājiem, tirgotājiem un rūpnieciskajiem lietotājiem, kas bija minēti sūdzībā. Anketas atbildes iesniedza septiņi importētāji, un daļēju informāciju sniedza arī rūpnieciskie lietotāji.

(186)

Paredzams, ka, piemērojot pasākumus, tiks novērsti turpmāki izkropļojumi un atjaunota godīga konkurence tirgū. Kopienas ražošanas nozare ir konkurētspējīga un dzīvotspējīga nozare; to pierāda tas, ka nozare spēj eksportēt daudzveidīgus ražojumus uz pasaules tirgiem, kuros valda spēcīga konkurence. Tādējādi pasākumu piemērošanai būtu jādod tai iespēja sasniegt pienācīgu jaudas izmantošanas līmeni un uzlabot finansiālo stāvokli. Tas ļaus tai arī turpināt ieguldījumus ražotnēs, tādējādi garantējot Kopienas ražošanas nozares izdzīvošanu.

(187)

Turpretim, ja antidempinga pasākumus nenoteiks, ļoti iespējams, ka negatīvā tendence Kopienas ražošanas nozarē turpināsies. Ražošanas nozare nespēs veikt vajadzīgos ieguldījumus, lai efektīvi konkurētu ar importu no trešām valstīm, jo īpaši no ĶTR. Tas tuvā nākotnē piespiestu dažus uzņēmumus apturēt ražošanu un atlaist darbiniekus. Pēc Kopienas ražotņu slēgšanas vairākas šīs nozares apgādātas Kopienas apakšnozares kļūtu atkarīgākas no ārpuskopienas piegādātājiem.

(188)

Attiecīgi jāsecina, ka antidempinga pasākumi ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no kaitējošā dempinga ietekmes un ka tādēļ tos piemērot ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(189)

Septiņi galīgajā izlasē iekļautie importētāji (sk. iepriekš 28. apsvērumu) sadarbojās ar izmeklēšanu un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šie septiņi importētāji IP piegādājuši apmēram 15 % no kopējā attiecīgā ražojuma importa Kopienā. Tomēr viens no importētājiem pārbaudes apmeklējumu nepieņēma, un informācija par šo uzņēmumu netika ņemta vērā. Attiecībā uz importētājiem, kuri pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, attiecīgais ražojums bija būtiska daļa to apgrozījumā. Tika konstatēts, ka kopumā attiecīgā ražojuma rentabilitāte pārsniedz uzņēmuma kopējo ienesīgumu. Attiecīgajā periodā izmeklēšana konstatēja, ka importētāji palielinājuši attiecīgā ražojuma importu un ka iepirkums no Kopienas ražotājiem samazinājies.

(190)

Vairāki ar Kopienu nesaistīti importētāji iesnieguši informāciju, kur apgalvots, ka gadījumā, ja tiktu piemēroti pasākumi, tam būtu divējādas negatīvas sekas: a) Kopienai nebūtu ražošanas jaudu, kas dotu iespēju uzturēt tādu pašu attiecīgā ražojuma piedāvājumu, vai arī tā būtu nepietiekama; b) celtos attiecīgā ražojuma cena, un sadārdzinājumu nebūtu iespējams kompensēt ar augstāku cenu galīgajiem klientiem, un tas importētājiem nozīmētu ienesīguma zudumu. Izmeklēšana atklāja, ka attiecīgais ražojums ir tikai neliela daļa no ražojumu klāsta, ko piedāvā ar Kopienu nesaistīti importētāji; pārējos galvenokārt iepērk Kopienā. Turklāt, lai izvairītos no atkarības no viena piegādātāja, Kopienas importētāji iegādājas viena un tā paša veida ražojumus gan no Kopienas, gan ĶTR ražotājiem, lai gan no ĶTR ražotājiem eksportētājiem iegādājas lielāko daudzumu. Tika arī konstatēts, ka Kopienas importētājiem joprojām ir svarīgi nelielus attiecīgā ražojuma daudzumus iegādāties no Kopienas ražotājiem, lai apmierinātu pircēju īstermiņa vajadzības un joprojām varētu piedāvāt pilnu ražojumu sortimentu. Kopienas importētāji neiesniedza pārliecinošus faktus, kas pierādītu, ka Kopienas ražotāji nevar apmierināt pieprasījumu pēc visu veidu savienotājelementiem, gan standarta savienotājelementiem, gan speciāliem, klientu vajadzībām atbilstošiem savienotājelementiem. Izmeklēšanā arī atklājās, ka papildus vienkāršai savienotājelementu piegādei Kopienas importētāji saviem klientiem arvien biežāk piedāvā arī speciālus loģistikas pakalpojumus. Tādēļ, tā kā sniegtie loģistikas pakalpojumi veido jaunas izmaksas un ienākumus, varbūtējo pasākumu ietekme būtu vēl vairāk ierobežota, turklāt tos piemērotu tikai ierobežotai ražojumu sortimenta daļai. Tātad, ja pasākumus piemērotu, Kopienas importētāji joprojām piedāvātu saviem klientiem nemainīgu pakalpojumu līmeni, jo Kopienā ir pieejamas lielas un daudzveidīgas ražošanas jaudas, kas samazinātu pasākumu ietekmi uz Kopienas importētāju darbības ienesīgumu.

(191)

Izmeklēšana atklāja, ka seši apmeklētie nesaistītie Kopienas importētāji attiecīgajā periodā būtiski palielināja ĶTR ražojumu iepirkumu un ka tas īpaši sekmēja savienotājelementu pārdevumu ienesīgumu. Tika konstatēts, ka kopumā attiecīgā ražojuma peļņas norma pārsniedz importētāju kopējo peļņu un tās vidējā vērtība bija tuvu 10 %. Sešu nesaistīto Kopienas importētāju, kurus apmeklēja, kopējā rentabilitāte visos gadījumos arī bija pozitīva, robežās no 5 līdz 10 %.

(192)

Uzņēmumi, kuros veica izmeklēšanu, piedāvā ļoti plašu ražojumu sortimentu, un attiecīgais ražojums ir tikai daļa no šā sortimenta. Turklāt importētāji joprojām pērk attiecīgo ražojumu no Kopienas ražotājiem un importē to no citām trešām valstīm, lai izvairītos no pilnīgas atkarības no ĶTR ražotāju piegādēm un apmierinātu īstermiņa vajadzības. Tā kā importētāji daudzveidīgo piegādes avotus, izmantojot gan Kopienas, gan Tālo Austrumu ražotājus, lai klientiem piedāvātu pēc iespējas plašāku ražojumu sortimentu, var uzskatīt, ka iespējamo vienai valstij piemēroto antidempinga pasākumu ietekme neliegtu importētājiem joprojām piedāvāt tādus pašus ražojumus, līdztekus saglabājot pieņemamu peļņas normu.

(193)

Pēc iepriekšminēto konstatējumu nodošanas atklātībā vairāki importētāji un to apvienības apgalvoja, ka ierosinātajiem pasākumiem būs ievērojama negatīva ietekme uz viņu uzņēmējdarbību, gan uzņēmējdarbības apjoma, gan ienesīguma, gan nodarbinātības ziņā. Konkrētāk, importētāji apgalvoja, ka maksājumu ieviešana līdztekus nesenajam savienotājelementu cenas krasajam pieaugumam izejmateriālu cenu pieauguma dēļ ievērojami samazinātu viņu naudas plūsmu, vienlaikus palielinot apgrozāmo kapitālu un finansējuma vajadzības. Importētāji arī apgalvoja, ka pircējiem būtu grūti pieņemt vēl lielāku cenu pieaugumu, un spēkā esošie līgumi daudzos gadījumos nozīmētu to, ka importētāji nevarētu kompensēt cenu pieaugumu, kas radies maksājuma ieviešanas dēļ, palielinot cenas pircējiem. Daži importētāji arī apgalvoja, ka viņi ir ļoti atkarīgi no ĶTR importa un viņiem būtu grūti atrast citus piegādātājus Kopienā vai citās trešās valstīs. Jo īpaši tas attiektos uz importētājiem, kuri veikuši ieguldījumus ražotnēs ĶTR vai kuriem izveidojušās tehniska rakstura attiecības ar ĶTR ražotājiem, piemēram, ražojot konkrētus savienotājelementu veidus.

(194)

Lai gan minētos apgalvojumus nevarēja pārbaudīt, nav izslēgts, ka pasākumi varētu negatīvi ietekmēt dažus importētājus un citus tirgotājus Kopienā vismaz tajā laikposmā, kamēr ar jauniem nosacījumiem tiek pārslēgti līgumi un reorganizēta izplatīšanas ķēde. Negatīvā ietekme varētu būt atkarīga no šo ražotāju konkrētā stāvokļa tirgū, kā arī no to attiecībām ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tomēr jāatzīmē, ka Kopienas ražotājiem ir vērā ņemama neizmantotā ražošanas jauda, un līdztekus citiem trešu valstu piegādātājiem tas ir iespējamais alternatīvais piegādes avots.

(195)

Ciktāl runa ir par ietekmi uz cenām, jāņem vērā, ka, neskatoties uz straujo un nepieredzēto tērauda stieples stieņa cenas pieaugumu 2008. gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē situācija pilnībā mainījās, tādēļ maksājuma ieviešana visticamāk notiks laikposmā, kad attiecīgā ražojuma cenas samazināsies.

(196)

Visbeidzot ierosināto pasākumu ietekmi uz importētajiem un izplatītājiem nevērtē kā būtisku, lai gan to apgalvo dažas ieinteresētās personas, tomēr nevar izslēgt, ka pasākumi tās varētu negatīvi ietekmēt naudas plūsmas un ienesīguma ziņā, jo īpaši sākotnējā periodā tūlīt pēc pasākumu ieviešanas.

(197)

Lietotājiem paredzētās anketas saņēma 16 uzņēmumi vai uzņēmumu koncerni. Atbildes saņēma tikai no trim uzņēmumiem. Divi autobūvētāji norādīja, ka pašreizējā procedūra tos neskar, jo tie nenodarbojas ar attiecīgā ražojuma tiešu iegādi no ĶTR un nepārzina savu piegādātāju stāvokli. Ņemot vērā šo uzņēmumu speciālās prasības, šķiet, ka autobūves nozare visplašākajā tvērumā (t. i., gan automobiļu ražotāji, gan visi detaļu piegādātāji) pagaidām attiecīgo ražojumu galvenokārt iegādājas Kopienā.

(198)

Trešo atbildi iesūtīja Vācijas Autobūves savienība (Verband der Automobilindusrtries, VDA), kas apgalvoja, ka VDA biedri attiecīgo ražojumu galvenokārt iegādājas no Kopienas ražotājiem, tādējādi apstiprinot divu iepriekš minēto lietotāju apgalvojumus. Tomēr VDA iebilst pret antidempinga pasākumu piemērošanu, pamatojoties uz to, ka tās biedru interesēs ir saglabāt pēc iespējas vairāk alternatīvu piegādes avotu. Šajā ziņā jāatgādina, ka pasākumu mērķis nav slēgt Kopienas tirgu trešu valstu piegādātājiem, bet gan tikai atjaunot konkurenci ar vienādiem nosacījumiem. Gaidāms, ka, pat piemērojot priekšlikumā paredzētos antidempinga pasākumus, tirgū būs pietiekami daudz dalībnieku no Kopienas, ĶTR un citām trešām valstīm, kas nodrošinās konkurenci savienotājelementu piegādē Kopienas autobūves nozarei.

(199)

Neviens no uzrunātajiem lietotājiem nekomentēja informatīvā dokumenta publiskošanu. Tomēr pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viens ražotājs, kurš izgatavo mēbeles, kuras jāsamontē pašam, iesniedza informāciju, ka ierosinātie antidempinga pasākumi būtiski ietekmēs viņa ražojumu izmaksas. Jāņem vērā, ka minētā ražotāja iesniegtos datus nevarēja pārbaudīt, jo informācija tika sniegta vienā no beidzamajiem izmeklēšanas posmiem. Ņemot vērā šo apstākli, iespējamā ietekme uz šā uzņēmuma ražoto mēbeļu kopējām izmaksām šķiet pārspīlēta, jo attiecīgā ražojuma īpatsvars tādu mēbeļu izmaksās, kuras jāsamontē pašam, nav liels.

(200)

Pirms un pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā daži importētāji un to apvienības pauda līdzīgas bažas par iespējamu ietekmi uz būvniecības nozares ekonomisko situāciju, jo šī nozare ir galvenais savienotājelementu lietotājs un šobrīd tā atrodas ekonomikas cikla zemākajā posmā. Šajā ziņā, pirmkārt, jāņem vērā tas, ka būvniecības nozari neietekmē starptautiskā konkurence, tādējādi izmaksu pieauguma ietekme uz nozares tirgus situāciju būs neliela. Otrkārt, neviena no ieinteresētājām pusēm, kas sniedza komentārus, neminēja, cik liels ir attiecīgā ražojuma īpatsvars šīs nozares izmaksās.

(201)

Kopumā izmeklēšanai pieejamā informācija ļauj apgalvot, ka lielākajā daļā gadījumu savienotājelementu ražošanas izmaksas veido tikai mazu daļu no kopējām ražošanas izmaksām un antidempinga maksājumi maz ietekmēs izmaksas attiecīgajās lietotāju nozarēs un to konkurētspēju.

(202)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viens DIY tirgus segmenta mazumtirgotājs un divas mazumtirgotāju apvienības apgalvoja, ka pasākumi ievērojami ietekmēs mazumtirdzniecības cenas un ka tam būs negatīvas sekas attiecībā uz inflāciju, patērētāju labklājību un DIY nozares ekonomisko situāciju. Lai gan šos apgalvojumus nevarēja detalizēti pārbaudīt, jo tie tika iesniegti ļoti vēlu, jāatzīmē, ka ierosinātie maksājumi veidotu tikai pāris procentus no konstatētajām savienotājelementu mazumtirdzniecības cenām DIY nozarē. Turklāt, pamatojoties uz pieejamo informāciju, attiecīgais ražojums veido tikai aptuveni 0,5 % no DIY nozares apgrozījuma, un šis fakts arī norāda uz to, ka attiecīgais ražojums nav vidējā pircēja patēriņa modeļa galvenais komponents.

(203)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viens tā saukto enkurskrūvju ražotājs un divas ražotāju apvienības iesniedza komentārus. Visas minētās ieinteresētās personas bija pret pasākumu ieviešanu, tomēr viena apvienība atzina, ka tās locekļi atrodas atšķirīgās situācijās un šajā jautājumā to nostāja ir atšķirīga. Viņu galvenais iebildums bija tas, ka Kopienas enkurskrūvju ražotājiem tiks radīti nelabvēlīgi konkurences apstākļi, jo pasākumi attieksies nevis uz viņu ražoto gatavo izstrādājumu, proti, enkurskrūvēm, bet gan tiks piemēroti dažiem komponentiem, kurus tie importē no ĶTR. Turklāt viņi apgalvoja, ka šos komponentus nevar iepirkt Kopienā, taču Kopienas ražošanas nozare to apstrīdēja. Abi minētie iebildumi tika iesniegti salīdzinoši vēlā procedūras posmā, tāpēc tos nevarēja pienācīgi pārbaudīt. Tomēr tika konstatēts, ka vajadzības gadījumā Kopienas ražotāji var nodrošināt to komponentu piegādes, kurus patlaban importē no ĶTR.

(204)

Eurofer apgalvoja, ka no 2004. gada līdz 2007. gadam ir pasliktinājusies jaudu izmantošana Kopienas tērauda ražošanas nozarē, kas ir piegādātāja nozare, t. i., Kopienas aukstajai štancēšanai paredzētu stiepļu un stieņu ražošanā; iemesls esot tiešs importa spiediens uz nozares ražojumu sortimentu un nozares nākamā posma tirgu zaudējumi negodīgas konkurences dēļ. Tādēļ šī organizācija apgalvo, ka Kopienas aukstajai štancēšanai paredzētu stiepļu stieņu un viengabala stieņu ražotāju rīcībā ir arī ražošanas jauda, lai apmierinātu Kopienas ražotāju pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma.

(205)

Drīz pēc tam šo apgalvojumu atbalstīja arī divi tērauda stieples ražotāji Spānijā un Čehijā. Šie uzņēmumi pauda viedokli, ka Kopienas ražošanas jauda ir pietiekama, lai apkalpotu varbūtēju attiecīgā ražojuma ražošanas pieaugumu Kopienā.

(206)

Tāpēc tika secināts, ka pasākumu piemērošana būtu Kopienas izejvielu piegādātāju interesēs.

(207)

Vairāki importētāji, eksportētāji un to apvienības apgalvoja, ka pasākumu piemērošana vēl vairāk nostiprinātu dominējošo stāvokli, ko it kā ieņem divi lielākie Kopienas ražotāji.

(208)

Attiecībā uz to tika konstatēts, ka lielais ražotāju skaits Kopienā un imports no dažādām citām trešām valstīm joprojām nodrošinās lietotājiem un mazumtirgotājiem plašas iespējas izvēlēties līdzīgu ražojumu par pieņemamām cenām no dažādiem piegādātājiem. Turklāt tika uzskatīts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji, izmantojot spēcīgās pozīcijas Kopienas tirgū, joprojām varēs tirgot attiecīgo ražojumu, taču par cenām, kas nenodara kaitējumu.

(209)

Tādējādi tirgū būs nozīmīgs tādu dalībnieku skaits, kuri spēs apmierināt pieprasījumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas visticamāk saglabāsies spēcīga konkurence.

(210)

Vairāki importētāji, eksportētāji un to apvienības paziņoja, ka pēc IP sakarā ar izejmateriālu cenu izmaiņām, tirgus situācijas pārmaiņām ĶTR un transporta izmaksu pieauguma attiecīgo ražojumu importa cena ir strauji augusi. Tiek apgalvots, ka tas būtiski mazinās dempinga un kaitējuma līmeni, un tādēļ turpināt piemērot pasākumus nebūtu pareizi.

(211)

Jāņem vērā, ka preču, energoresursu u. c. cenu globālās izmaiņas līdzīgi ietekmē visus tirgus dalībniekus un tās per se nemazinātu dempingu vai cenu pazeminājumu, kā tika konstatēts IP.

(212)

Tomēr šo jautājumu izpētīja. Jaunākie pieejamie statistikas dati par importu no ĶTR 2008. gada pirmajā pusē liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vienas vienības cena ir augusi tikai mazliet, lai gan starptautiskajā tirgū tērauds strauji padārdzinājies. Turklāt no ĶTR importētais daudzums 2008. gada pirmajā pusē nav samazinājies.

(213)

Tādēļ jāsecina, ka norises pēc IP neliek pasākumu piemērošanu vērtēt kā nelietderīgu no Kopienas interešu viedokļa.

(214)

Pamatregulas 21. pantā runāts par to, ka ir īpaši jāapsver vajadzība likvidēt tirdzniecību kropļojošo ietekmi, ko rada imports par dempinga cenām, un vajadzība atjaunot efektīvu konkurenci, lai gan šis konkrētais noteikums ir jāvērtē pārbaudot Kopienas vispārējo interešu kontekstu, kā to nosaka minētais pants. Tādējādi ir jāņem vērā pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas ietekme uz visām ieinteresētajām personām.

(215)

Nevar izslēgt, ka pasākumu ieviešana negatīvi ietekmēs dažus importētājus un tirgotājus Kopienā. Tomēr tiek uzskatīts, ka pasākumu ieviešana Kopienas ražošanas nozarei un tās piegādātāju nozarēm Kopienā dos zināmu labumu, piemēram, palielinās ražošanas apjomu un nodarbinātību.

(216)

Lai gan sadarbība no lietotāju puses bija neliela, tiek lēsts, ka pasākumu ietekme uz lietotāju nozaru izmaksām būs salīdzinoši maznozīmīga un pasākumi neizraisīs konkurences trūkumu Kopienas tirgū.

(217)

Visbeidzot, ņemot vērā lielo dempinga un kaitējuma starpību, šajā konkrētajā gadījumā un pamatojoties uz iesniegto informāciju, tiek uzskatīts, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka iespējamā pasākumu ieviešana būtu pret Kopienas interesēm un acīmredzami neproporcionāla tām.

(218)

Komisija saņēma saistību piedāvājumus no vairākiem individuāliem ražotājiem eksportētājiem un no Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (CCCME), kura savu locekļu vārdā pārstāv ĶTR eksportētājus. Daži citi ražotāji eksportētāji norādīja, ka ir gatavi piedāvāt saistību uzņemšanos.

(219)

Pirmkārt, jāņem vērā, ka šajā procedūrā iesaistīti vairāk nekā 100 ražotāji eksportētāji. Tika uzskatīts, ka faktiskais un potenciālais ražotāju eksportētāju skaits ir pārāk liels, lai saistības īstenotu praksē, jo tādējādi jebkāda veida cenu saistības būtu ļoti grūti kontrolēt. Turklāt tikai astoņi no minētajiem uzņēmumiem tika izmeklēti un tiem tika piešķirts AR.

(220)

Otrkārt, attiecīgajam ražojumam ir ļoti daudz ražojuma veidu, kuru cenas būtiski atšķiras, un dažas īpašības nav viegli konstatējamas importēšanas gaitā. Minēto faktu dēļ ir praktiski neiespējami noteikt minimālo cenu katram ražojumu veidam, kas būtu lietderīgi un ko Komisija un dalībvalstu muitas iestādes varētu pienācīgi kontrolēt, veicot importu. Turklāt liels dažādu ražojuma veidu skaits un to klasifikācija vairāk nekā 10 KN kodu pozīcijās ievērojami palielina pasākumu apiešanas risku. Vienlaikus jāatzīmē, ka patlaban attiecībā uz konkrētiem nerūsējošā tērauda savienotājelementiem, kuru izcelsme inter alia ir ĶTR, ir spēkā antidempinga pasākumi (6). Ņemot vērā to, ka atsevišķu izmeklēšanu varēja veikt tikai nelielam skaitam ražotāju eksportētāju, nevar izslēgt, ka daži uzņēmumi, kas piedāvā saistības, arī ražo un pārdod minētos nerūsējošā tērauda savienotājelementus tiem pašiem pircējiem ES. Šajos gadījumus pasākumu apiešanas risks ir vēl lielāks.

(221)

Visbeidzot, attiecīgā ražojuma cenas ir ievērojami svārstījušās, tādēļ tam nebūtu lietderīgi noteikt fiksētas cenu saistības ilgākam laikposmam. Cenu svārstības (jo īpaši pēdējo mēnešu laikā) bija atkarīgas no izejmateriālu cenu svārstībām, proti, tērauda stieples stieņu cenām. Šā iemesla dēļ saistību kontrole būtu vēl sarežģītāka.

(222)

Ņemot vērā minētos apstākļus, uzskatīja, ka cenu saistības nebūtu lietderīgas un tāpēc tās nevar pieņemt.

(223)

Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, antidempinga pasākumi jānosaka tādā apmērā, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas Kopienas ražošanas nozarei dotu iespēju gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kas būtu praktiski sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam Kopienas ražošanas nozarei atbilstošs līmenis ir 5 % peļņas norma, kādu bez kaitējoša dempinga varētu gūt arī līdzīgais ražojums.

(224)

Pēc tam noteica vajadzīgo cenu palielinājumu tā, ka katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzināja ar cenu, kas nerada kaitējumu un noteikta līdzīgajam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai tā atspoguļotu iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(225)

Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā viens eksportētājs norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu, aprēķinot kaitējuma starpību. Tika konstatēts, ka minētā kļūda attiecās uz visiem eksportētājiem noteikto kaitējuma starpību. Visas kaitējuma starpības attiecīgi izlaboja.

(226)

Iepriekš minētajā cenu salīdzinājumā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem kaitējuma starpības bija šādas:

(227)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās ar izmeklēšanu, kuriem piešķīra atsevišķu pārbaudi, piemēro šādas kaitējuma starpības, kas aprēķinātas tā, kā paskaidrots iepriekš:

(228)

Kā iepriekš minēts 110. apsvērumā, ĶTR ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni var vērtēt kā zemu. Tādēļ kaitējuma starpību uzņēmumiem, kas nesadarbojās ar izmeklēšanu, noteica, rēķinot vidējo vērtību no Eurostat datiem un augstākajām starpībām, ko noteica ražojumu veidiem, kurus reprezentatīvā daudzumā pārdeva ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās ar izmeklēšanu un kam bija visaugstākā kaitējuma starpība.

(229)

Pamatojoties uz to, valsts vienotā kaitējuma starpība ir 85,0 % no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas.

(230)

Procedūras laikā un jo īpaši pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā daži importētāji apgalvoja, ka dažas operācijas, piemēram, iepakošanu mazumtirdzniecības vajadzībām un kvalitātes kontroli, viņi veic ĶTR, tāpēc to vērtība nebūtu jāiekļauj CIF cenā, uz kuras pamata tiks piemērots maksājums. Tomēr šāda situācija netika konstatēta nevienam ražotājam eksportētājam, kuram veica izmeklēšanu, un, pat ja to izdotos pierādīt, tas attiektos tikai uz nelielu importa no ĶTR daļu. Tomēr Komisija var turpināt izmeklēt šo jautājumu.

(231)

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu jāuzskata, ka galīgais antidempinga maksājums konkrētu ĶTR izcelsmes savienotājelementu importam jānosaka zemāko dempinga starpību vai kaitējuma starpību apmērā.

(232)

Tādējādi antidempinga maksājumiem jābūt šādiem:

(233)

Šajā regulā noteikto atsevišķo antidempinga maksājumu likmes noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad, minētās konkrētās juridiskās personas. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti norādīts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot uzņēmumus, kas saistīti ar konkrēti norādīto uzņēmumu, minēto likmi izmantot nevar, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājumu likmi.

(234)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķu antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkādām pārmaiņām tādās uzņēmuma darbībās kā ražošana, pārdošana vietējā tirgū vai eksports, kas saistītas, piemēram, ar izmaiņām tā nosaukumā vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro atsevišķus maksājumus.

(235)

Visas ieinteresētās personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt piemērot galīgos antidempinga maksājumus. Noteica arī termiņu, kura laikā ieinteresētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt iebildumus. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja konstatējumus.

(236)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jauniem eksportētājiem un šīs regulas pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās ar izmeklēšanu, bet netika iekļauti izlasē, jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kam pretējā gadījumā būtu tiesības uz pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu; minētā panta 4. punktu nepiemēro uzņēmumiem, kas bijuši iekļauti izlasē,

(237)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas riskus, kas varētu rasties tāpēc, ka ražotājiem eksportētājiem noteiktās maksājuma likmes ievērojami atšķiras, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Īpašie pasākumi būs šādi.

(238)

Dalībvalstu muitas iestādēm būs jāuzrāda derīgs faktūrrēķins, kas atbilst šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām. Importētajiem ražojumiem, kuriem šāda faktūrrēķina nebūs, piemēros atlikušo antidempinga maksājumu, kas noteikts visiem pārējiem eksportētājiem.

(239)

Ja eksporta apjoms kādam uzņēmumam, kam noteikta zema atsevišķā maksājuma likme, pēc attiecīgo pasākumu ieviešanas ievērojami palielināsies, šādu apjoma palielinājumu pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē var uzskatīt par tirdzniecības modeļa pārmaiņām pasākumu ieviešanas dēļ. Šādos apstākļos un ja ir izpildīti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Minētajā izmeklēšanā inter alia pārbauda vajadzību anulēt atsevišķā maksājuma likmi un pēc tam noteikt valsts vienoto maksājumu,

31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/36

31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/38

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2009. gada 1. februāra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/41

(1)

Situācija Īrijas cūkgaļas tirgū ir sevišķi kritiska, ņemot vērā nesen atklāto paaugstināto dioksīnu un polihlorbifenilu (PCB) līmeni Īrijas izcelsmes cūkgaļā. Kompetentās iestādes ir veikušas dažādus pasākumus, lai risinātu šo situāciju.

(2)

Īrijas cūku un liellopu audzēšanas saimniecībām tika piegādāta piesārņota lopbarība. Cietušās cūku audzēšanas saimniecības veido 7 % no Īrijas kopējās cūkkopības nozares. Piesārņotā barība veido ļoti lielu cūku barības devas daļu, kas izraisa augstu dioksīnu koncentrāciju cūkgaļā, kura iegūta no šo saimniecību cūkām. Ņemot vērā grūtības cūkgaļas izcelsmes saimniecības noteikšanā un dioksīnu augsto koncentrāciju, kāda konstatēta piesārņotajā cūkgaļā, Īrijas iestādes nolēma veikt piesardzības pasākumu un izņemt no tirgus visu cūkgaļu un cūkgaļas produktus.

(3)

Ņemot vērā ārkārtējos apstākļus un praktiskos sarežģījumus, ar kuriem saskaras Īrijas cūkgaļas tirgus, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1278/2008 (2008. gada 17. decembris), ar ko nosaka ārkārtējus atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum, piešķirot atbalstu par uzglabāšanu privātās noliktavās Īrijā (2).

(4)

Piesārņojums ar dioksīnu un piesardzības pasākuma piemērošana, izņemot no tirgus visu cūkgaļu un cūkgaļas produktus, rada ļoti nopietnus traucējumus Īrijas cūkgaļas tirgū. Šī situācija ir tieši saistīta ar patērētāju uzticības zaudēšanu, ko rada potenciālie draudi sabiedrības veselībai. Turklāt saimniecībās, kurās paraugos no citiem dzīvniekiem ir paaugstināts dioksīnu līmenis, joprojām atrodas vairāki dzīvnieki. Tāpēc Īrijas iestādes ir pieprasījušas, lai Komisija nodrošina turpmākus ārkārtējus atbalsta pasākumus Īrijas cūkgaļas un liellopu gaļas tirgum.

(5)

2008. gada 11 un 12.. decembra Eiropadome aicināja Komisiju atbalstīt Īrijas lauksaimniekus un lopkautuves, paredzot līdzfinansētus pasākumus, lai no tirgus izņemtu visus attiecīgos dzīvniekus un produktus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas II nodaļas I sadaļā paredzēti ārkārtas atbalsta pasākumi. Jo īpaši 44. pants paredz, ka Komisija var veikt ārkārtas atbalsta pasākumus dzīvnieku slimību gadījumā, un 45. pants paredz, ka attiecībā uz mājputnu gaļu un olu nozari Komisija var pieņemt ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus, ko tieši izraisījusi patērētāju uzticības zaudēšana saistībā ar sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības risku. Lai atrisinātu praktiskās problēmas, ko radījusi pašreizējā situācija Īrijas cūkgaļas un liellopu gaļas tirgū, ir lietderīgi īstenot pagaidu ārkārtēju tirgus atbalsta pasākumu, kas līdzīgs I sadaļā noteiktajiem pasākumiem.

(7)

Šim ārkārtējam tirgus atbalsta pasākumam jābūt iznīcināšanas shēmai attiecībā uz konkrētām cūkām un liellopiem no saimniecībām, kurās izmantota piesārņotā lopbarība. Turklāt ir lietderīgi paredzēt iznīcināšanas shēmu attiecībā uz tādiem cūkgaļas produktiem Īrijā, kuru apgrozība ir apturēta, kuri atrodas lopkautuvēs vai par kuriem lopkautuves ir atbildīgas un tos kontrolē, kā arī par kuriem nav skaidrs, kādā mērā tie ražoti no cūkām, kas ir no saimniecībām, kurās izmantoja piesārņoto lopbarību. Pasākumam jānovērš iespēja, ka produkti no dzīvniekiem, kuros var būt paaugstināts piesārņojuma līmenis, nonāk pārtikas vai barības ķēdē.

(8)

Šis ārkārtējais tirgus atbalsta pasākums daļēji ir jāfinansē Kopienai. Kopienas kompensācijas daļa jāizsaka kā maksimālā vidējā summa par dzīvnieku vai vienu cūkgaļas tonnu attiecībā uz ierobežotu attiecīgo produktu daudzumu, savukārt Īrijas iestādēm jāpieprasa, lai tās nosaka kompensācijas apmēru un tādējādi līdzdalības finansējuma apmēru, pamatojoties uz noteiktajos ierobežojumos kompensēto dzīvnieku un produktu tirgus vērtību.

(9)

Īrijas kompetentajām iestādēm jāpiemēro visi nepieciešamie pārbaudes un uzraudzības pasākumi, lai pareizi piemērotu šajā regulā paredzēto ārkārtējo pasākumu, un attiecīgi jāinformē Komisija.

(10)

Tā kā dzīvnieku labturības, sabiedrības veselības un tirgus apgādes apsvērumu dēļ Īrijas iestādēm dzīvnieku, kā arī produktu iznīcināšana bija jāsāk 2008. gada 13. decembrī, ir jāparedz, ka šī regula ir spēkā no iepriekš minētā datuma.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

cūkām, kas audzētas saimniecībās, kurās laikposmā no 2008. gada 1. septembra līdz 2008. gada 6. decembrim izmantoja piesārņotu lopbarību;

b)

liellopiem, kas joprojām atrodas saimniecībās, kurās no citiem liellopiem ņemtajos paraugos konstatēts paaugstināts dioksīnu un polihlorbifenilu (PCB) līmenis;

c)

svaigu, dzesinātu vai saldētu cūkgaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri Īrijā ir nokauti vēlākais 2008. gada 6. decembrī, un tiek uzglabāta Īrijā:

a)

EUR 54,77 par dzīvnieku par ne vairāk kā 130 000 cūku;

b)

EUR 468,62 par dzīvnieku par ne vairāk kā 7 000 liellopu;

c)

EUR 1 133,5 par tonnu cūkgaļas par ne vairāk kā 9 050 tonnām cūkgaļas.

a)

nodrošina, ka neviens no saskaņā ar 2. pantu kompensētajiem produktiem neiekļūst pārtikas vai barības ķēdē, paredzot atbilstīgu uzraudzību apstrādes vietās, izmantojot denaturējošas vielas, kā arī apzīmogojot transportētās kravas;

b)

vismaz vienu reizi kalendārajā mēnesī veic administratīvas un grāmatvedības pārbaudes katrā iesaistītajā utilizācijas uzņēmumā, lai nodrošinātu, ka ir pārstrādāti visi liemeņi un cūkgaļas produkti, kas atvesti kopš shēmas īstenošanas sākuma vai kopš tika veikta pēdējā šāda pārbaude;

c)

attiecībā uz svaigu, dzesinātu vai saldētu cūkgaļu, kas tiek glabāta ārpus lopkautuvēm, kā minēts 1. panta c) apakšpunkta ii) daļā, veic krājumu pārbaudi uz vietas, lai konstatētu, kāds cūkgaļas daudzums ir iegūts no dzīvniekiem, kuri nokauti ne vēlāk kā 2008. gada 6. decembrī, nodrošinot, ka šāda cūkgaļa ir droša, viegli identificējama un fiziski nošķirta no citiem krājumiem, kā arī to, ka likvidēšanas darbībām piemēro nepieciešamās identificēšanas un svēršanas pārbaudes;

d)

nodrošina pārbaudes uz vietas un sīki izstrādātus ziņojumus par šīm pārbaudēm, jo īpaši norādot:

a)

iespējami drīz pēc regulas stāšanās spēkā aprakstu par īstenotajiem pārbaudes un ziņojumu sniegšanas pasākumiem attiecībā uz visām iesaistītajām darbībām;

b)

ne vēlāk kā 2009. gada 1. martā sīki izstrādātu ziņojumu par saskaņā ar 1. punktu veiktajām pārbaudēm.

31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/45

(1)

Direktīvas 2006/22/EK III pielikumā ietverts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (2), un Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (3), pārkāpumu sākotnējais saraksts.

(2)

Direktīvas 2006/22/EK 9. panta 3. punktā ir paredzēta iespēja pielāgot minēto pielikumu, lai izveidotu pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās. Kā visnopietnākie pārkāpumi būtu jāietver pārkāpumi, kas rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.

(3)

Sīkāka pamatnostādņu izstrāde pārkāpumu sadalīšanai kategorijās ir svarīgs pasākums, lai nodrošinātu uzņēmumiem tiesisko noteiktību un godīgāku konkurenci starp uzņēmumiem.

(4)

Saskaņota pārkāpumu sadalīšana kategorijās ir vēlama arī, lai sniegtu kopīgu pamatu riska novērtējuma sistēmām, kas dalībvalstīm jāievieš saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 9. panta 1. punktu. Pamatojoties uz šīm saskaņotajām kategorijām, tiktu atvieglota tādu pārkāpumu iekļaušana, ko transportlīdzekļa vadītājs vai uzņēmums izdarījis citās dalībvalstīs nevis uzņēmuma dibināšanas dalībvalstī.

(5)

Vispārējs noteikums ir, ka pārkāpumi jāsadala kategorijās pēc to smaguma un iespējamās ietekmes uz ceļu satiksmes drošību, kā arī pēc iespējamības kontrolēt transportlīdzekļa vadītāja un uzņēmuma atbilstību tiesību aktu prasībām.

(6)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu,

31.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/51

(1)

lai tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai cik vien iespējams būtu lietderīgākas, Tiesa attiecībā uz to organizēšanu un norisi ir nolēmusi izdarīt dažus grozījumus.

(2)

pirmkārt, būtu jāvispārina pastāvošā prakse cita starpā attiecībā uz lūgumu lietas dalībniekiem, kad tie tiek uzaicināti uz tiesas sēdi, atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumu sniegšanas laikā ieņemt nostāju par konkrētiem jautājumiem vai koncentrēt mutvārdu paskaidrojumu sniegšanu uz atsevišķiem lietas aspektiem, kuri šķiet īpaši svarīgi Tiesas nolēmuma pieņemšanai.

(3)

otrkārt, tiesas sēdēs vairāk laika un nozīmīguma būtu jāpiešķir jautājumu un atbilžu apmaiņai starp Tiesas locekļiem un mutvārdu paskaidrojumu sniedzējiem; tādējādi pats uzstāšanās ilgums var tikt noteikts divdesmit minūtes katram lietas dalībniekam, kad tiesas sēde notiek plēnumā, virspalātā un piecu tiesnešu palātā, un piecpadsmit minūtes, kad tiesas sēde notiek trīs tiesnešu palātā.

(4)

līdz ar to ir jāpielāgo praktiskie norādījumi un jāatjaunina dažas tajos iekļautās elektroniskā pasta adreses,

1.

1. punkta otrajā ievilkumā adresi ecj.registry@curia.eu.int aizstāt ar adresi “ecj.registry@curia.europa.eu”.

2.

49.–51. punktu aizstāt ar šādu tekstu: