PADOMES REGULA (EK) Nr. 43/2009

(2009. gada 16 janvāris),

ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē (4), un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 388/2006 (2006. gada 23. februāris), ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (5), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (6), un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (7), un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (8), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (9), un jo īpaši tās 7., 8., 9. un 12. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka konkrētus zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus 2010. gada janvārim un paredz dažu Antarktikas krājumu zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas norādīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus, izņemot tās III pielikuma 4.2. punktu un XI pielikuma 1. zemsvītras piezīmi, nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskas izpētes vajadzībām, ko īsteno ar tās attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģo kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos veic šo izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, ICES un ZZTEK par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

1.   Nozvejas limiti Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 11., 20. un 21. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5.   Ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam ICES IIIa zonā un ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos un brētliņas krājumam ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos.

6.   Ņemot vērā 2009. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt nozvejas limitus Eiropas anšova krājumam ICES VIII zonā.

7.   Tā kā saskaņā ar 5. punktu ir pārskatīts Esmarka mencas krājums, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem ICES IIIa zonā, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos un nozvejas limitus pikšas krājumiem ICES IIIa zonā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonas EK ūdeņos, ICES IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencu zvejā.

6. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Kopienas kuģiem visos Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

7. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

2.   Lai ieturētās kvotas pārceltu uz 2010. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

8. pants

Zvejas piepūles limiti un ar tiem saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   Laikposmā no 2009. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. janvārim zvejas piepūles limitus un ar tiem saistītus nosacījumus, kas paredzēti:

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem krājumiem laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. janvārim turpina piemērot zvejas piepūli un ar to saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 40/2008 IIA, IIB, IIC un IID pielikumā.

3.   Zvejas piepūli tūbīšu zvejai 2009. gadā ICES IIIa un IV zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos Komisija nosaka, pamatojoties uz IID pielikuma 4. un 5. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 2009. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika zvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu zivju, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

9. pants

Nosacījumi nozveju un piezveju izkraušanai

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

2.   Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa vai izkraut šādas zivis:

3.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas daļas, izņemot nozveju, kas veikta saskaņā ar 2. punktu.

4.   Piezveju procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

10. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos

1.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu par aizliegumu konkrētos apstākļos paturēt uz kuģa siļķes nepiemēro attiecībā uz siļķēm, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

2.   Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un ICES IIa zonas EK ūdeņos.

4.   Nešķirotas nozvejas no ICES IIIa, IV un VIId zonas un ICES IIa zonas EK ūdeņiem izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 3. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

11. pants

Piekļuves limiti

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, atļauj zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

12. pants

Linuma acs izmēra un auklas diametra noteikšana

Linuma acs izmēru un auklas diametru, kas minēts šajā regulā, Kopienas, Komisijas un valsts inspektori, inspicējot Kopienas kuģus, nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (42).

13. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS LIMITI UN AR TIEM SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

14. pants

Atļauja

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kas izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šīs regulas 15. līdz 18. pantā un 22. līdz 27. pantā.

15. pants

Zvejai aizliegtās sugas

Trešo valstu zvejas kuģiem visos Kopienas ūdeņos ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

16. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no dalībvalstu bāzes līnijas ICES IV zonā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes jūras virzienā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Venecuēlas karogu, ir atļauts zvejot tikai tajās 200 jūras jūdžu zonas daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes jūras virzienā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijas.

17. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģi, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, uzglabā zvejas rīkus tā, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts zvejas kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

19. pants

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi

Pārejas posma tehniskie un kontroles pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

IV NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS KOPIENAS KUĢIEM

20. pants

Zvejas atļaujas un ar tām saistīti nosacījumi

1.   Turpmāk minētie Kopienas kuģi ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1006/2008 3. pantā, ja tie ir iesaistīti zvejas darbībās Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

2.   Maksimālais zvejas atļauju skaits un citi ar tām saistīti nosacījumi Kopienas zvejas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos, ir izklāstīti IV pielikuma I daļā.

3.   Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts IV pielikuma I daļā.

4.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

21. pants

Fēru salas

Kopienas kuģi, kam izdota atļauja vienas sugas specializētai zvejai Fēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju, ja tie iepriekš informē Fēru salu iestādes.

V NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

22. pants

Pienākums saņemt zvejas atļauju

1.   Zvejas kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 200 GT un kuri kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1006/2008 18. pantā, ja tie iesaistās zvejas darbībās Kopienas ūdeņos.

2.   Zvejas atļauju, kas izdota trešās valsts zvejas kuģim, kurš iesaistās zvejas darbībās Kopienas ūdeņos, glabā uz kuģa. Tomēr zvejas kuģi, kas reģistrēti Fēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no minētā pienākuma.

23. pants

Zvejas atļaujas pieprasījums

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 19. panta 2. punktu, zvejas atļaujas pieprasījumā, ko trešās valsts iestāde adresē Komisijai, iekļauj šādu informāciju:

24. pants

Zvejas atļauju skaits

Maksimālais zvejas atļauju skaits un citi ar tām saistīti nosacījumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos, ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

25. pants

Anulēšana

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļu, zvejas atļaujas var anulēt, lai izdotu jaunas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno zvejas atļauju izdošanas dienas. Jaunās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

26. pants

Zvejas atļaujas turētāja pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi izpilda visas datu nosūtīšanas prasības, kas paredzētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. panta 1. punktu, un papildus kārto zvejas žurnālu, kurā ieraksta V pielikuma I daļā noteikto informāciju.

2.   Nosūtot informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. pantu, trešo valstu zvejas kuģi nosūta Komisijai VI pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES IIIa zonā.

27. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Francijas Gviānas departamentu

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem zvejas atļaujas zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja attiecīgā trešās valsts zvejas kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma uz kuģa uzņemt novērotāju.

2.   Trešo valstu zvejas kuģi, kuri zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, izpilda visas datu nosūtīšanas prasības, kas paredzētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 23. pantu, un papildus kārto zvejas žurnālu, kas atbilst V pielikuma II daļā iekļautajam paraugam. Nozvejas datus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai ar Francijas iestāžu starpniecību.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ZVEJAI GFCM APGABALĀ

1. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi

28. pants

Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

1.   Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) un jo īpaši mazo zivju aizsardzībai no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 14. augustam visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, kas norādīti VII pielikumā, aizliedz lielās korifēnas zveju, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienu pārnešanu, līdz 2010. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai pieprasījumu par papildu dienu skaitu, kurā kuģim būs atļauts zvejot lielās korifēnas, izmantojot ZPI, zvejas lieguma periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. janvārim. Minētajam pieprasījumam pievieno šādu informāciju:

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

3.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 1. novembrim nosūta Komisijai ziņojumu par 2. punktā minēto pasākumu īstenošanu 2008. gadā.

4.   Dalībvalstis līdz 2010. gada 15. janvārim ziņo Komisijai par kopējiem lielo korifēnu izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī, ko 2009. gadā zvejas kuģi, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu, veikuši visos GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, kas norādīti VII pielikumā.

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

29. pants

Zvejas lieguma apgabalu noteikšana jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

1.   Zveju ar velkamām dragām un grunts traļiem aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

2.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi jutīgo dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai 1. punktā minētajos apgabalos, un jo īpaši nodrošina to, ka šie apgabali tiek aizsargāti no jebkādu citu darbību ietekmes, kuras nav zvejas darbības un kuras apdraud šīm konkrētajām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.

30. pants

Vietējās un sezonālās grunts zvejniecībās Vidusjūrā izmantoto traļu minimālais linuma acs izmērs

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta un 9. panta 3. punkta 2. apakšpunkta, dalībvalstis ar to karogu kuģojošiem zvejas kuģiem arī turpmāk var atļaut izmantot traļa āmi, kura linuma rombveida acis ir mazākas par 40 mm, lai darbotos konkrētās vietējās un sezonālās grunts traļu zvejniecībās, kurās izmanto zivju krājumus, kas nav kopīgi ar trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai zvejas darbībām, ko dalībvalstis ir oficiāli atļāvušas saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kuri bija spēkā 2007. gada 1. janvārī, turklāt šo darbību rezultātā zvejas piepūle nedrīkst palielināties, pārsniedzot 2006. gada zvejas piepūli.

3.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim, izmantojot piemērotus datu apstrādes līdzekļus, iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, kam ir atļauts zvejot saskaņā ar 1. punktu.

4.   Atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju:

5.   Ja 4. punktā minētajā atļauju saņēmušo kuģu sarakstā nav veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar 2008. gadā nosūtīto sarakstu, dalībvalstis līdz 2009. gada 15. janvārim informē Komisiju par to, ka izmaiņas nav radušās.

6.   No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.

2. IEDAĻA

Statistikas datu matricu nosūtīšana

31. pants

Datu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta GFCM izpildsekretāram X pielikumā iekļautās GFCM statistikas datu matricas 1.1. uzdevuma un 1.2. uzdevuma datus.

2.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta GFCM izpildsekretāram pēc iespējas vairāk X pielikumā iekļautās GFCM statistikas datu matricas 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datu.

3.   Lai nosūtītu 1. un 2. punktā minētos datus, dalībvalstis izmanto GFCM datu ievadīšanas sistēmu, kas pieejama GFCM tīmekļa vietnē (44).

4.   Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas nosūtīti, pamatojoties uz šo pantu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDĪBAS APGABALĀ

32. pants

Ziņošana par nozveju

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski nosūta nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejā iegūtos melno paltusu daudzumus, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto ziņojumu pirmo reizi nosūta, vēlākais, desmitajā dienā pēc kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā vai pēc zvejas reisa sākuma. Ziņojumu nosūta ik pēc piecām dienām. Ja saskaņā ar 1. punktu paziņoto melno paltusu nozveju apjoms ir sasniedzis 75 % no karoga valstij iedalītās kvotas, kuģa kapteinis ziņojumu nosūta ik pēc trim dienām.

3.   Katra dalībvalsts pēc nozvejas ziņojumu saņemšanas pārsūta tos Komisijai. Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.

33. pants

Papildu kontroles pasākumi

1.   Kuģi, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, drīkst ieiet NAFO pārvaldības apgabalā, lai zvejotu melnos paltusus, tikai tad, ja uz tiem ir mazāk par 50 tonnām jebkādu zivju nozvejas vai ja ieiešana ir atļauta saskaņā ar šā panta 2., 3. vai 4. punktu.

2.   Ja uz kuģa, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, ir ārpus NAFO pārvaldības apgabala iegūtas nozvejas vismaz 50 tonnu apjomā, kuģa kapteinis, vēlākais, 72 stundas pirms ieiešanas (ziņojuma kods ENT) NAFO pārvaldības apgabalā pa e-pastu vai faksu paziņo NAFO Sekretariātam nozveju daudzumus, kas paturēti uz kuģa, vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju, un paredzamo laiku, kad kuģis ieradīsies šajā vietā.

3.   Ja pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas inspekcijas kuģis dara zināmu, ka tas paredzējis veikt inspekciju, tas nosūta zvejas kuģim tā kontrolpunkta koordinātas, kurā notiks zvejas kuģa inspekcija. Kontrolpunkts nedrīkst atrasties tālāk par 60 jūras jūdzēm no vietas, kurā kuģa kapteinis nodomājis sākt zveju.

4.   Ja zvejas kuģis, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2115/2005 5. pantu ir atļauja zvejot melnos paltusus, līdz ieiešanai NAFO pārvaldības apgabalā no NAFO Sekretariāta vai inspekcijas kuģa nav saņēmis 3. punktā minēto paziņojumu par inspekcijas kuģa nodomu veikt inspekciju, zvejas kuģis drīkst sākt zveju. Zvejas kuģis drīkst sākt zvejas darbības bez iepriekšējas inspekcijas arī tad, ja inspekcijas kuģis trīs stundas pēc zvejas kuģa ierašanās kontrolpunktā nav sācis inspekciju.

VIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TĀDU SALDĒTU ZIVJU IZKRAUŠANU VAI PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ, KURAS TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC KONVENCIJAS APGABALĀ

34. pants

Ostas valsts veikta kontrole

Neskarot Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (45), šajā nodaļā izklāstītās procedūras piemēro, dalībvalstu ostās izkraujot vai pārkraujot citā kuģī tādas saldētas zivis, kuras trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā.

35. pants

Apstiprinātās ostas

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī Kopienas ūdeņos ir atļauta tikai apstiprinātās ostās.

Dalībvalstis norāda vietu, ko izmanto izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurā atļauts veikt 34. pantā minētās zivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām izmaiņām 2007. gada apstiprināto ostu sarakstā vismaz piecpadsmit dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā.

Apstiprināto ostu sarakstu un visas tā izmaiņas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ievieto savā tīmekļa vietnē.

36. pants

Iepriekšējs paziņojums par ieiešanu ostā

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, visu to zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, uz kuriem ir šīs regulas 34. pantā minētās zivis un kuri plāno ieiet ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz trīs darbdienas pirms paredzamās ierašanās par to informē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras ostu tie vēlas izmantot.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam paziņojumam pievieno IX pielikuma I daļā iekļauto veidlapu, kuras A daļa ir pienācīgi aizpildīta, ievērojot turpmāk norādīto:

3.   Kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji var anulēt iepriekšējo paziņojumu, vismaz 24 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika paziņojot tās ostas kompetentajām iestādēm, kuru tie vēlas izmantot. Paziņojumam pievieno oriģinālās PSC 1 vai PSC 2 veidlapas kopiju, kuras B daļai pāri uzrakstīts vārds “ANULĒTS”.

4.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes tūlīt pārsūta 2. un 3. punktā minētās veidlapas kopiju zvejas kuģa karoga dalībvalstij, pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, ja kuģis ir iesaistījies citā kuģī pārkraušanas darbībās, un NEAFC sekretāram.

37. pants

Atļauja izkraut vai pārkraut citā kuģī

1.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 36. panta 4. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:

Izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības var sākt tikai pēc tam, kad ostas dalībvalsts kompetentās iestādes ir devušas attiecīgu atļauju.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pilnīgu vai daļēju izkraušanu pirms 1. punktā minētā apstiprinājuma saņemšanas, bet šādos gadījumos attiecīgās zivis patur glabāšanā to kontrolē. Zivis drīkst nodot pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemts 1. punktā minētais apstiprinājums. Ja 14 dienās pēc izkraušanas apstiprinājums nav saņemts, ostas dalībvalsts kompetentās iestādes drīkst konfiscēt un likvidēt zivis saskaņā ar tās tiesību aktiem.

3.   Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūtot IX pielikuma I daļā iekļautās veidlapas kopiju, kurā pienācīgi aizpildīta C daļa, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

38. pants

Inspekcijas

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu savās ostās inspicē vismaz 15 % no 34. pantā minētajiem trešo valstu zvejas kuģu veiktajiem izkrāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī.

2.   Inspekcijas aptver visas izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas uzraudzību un ietver kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām.

3.   Inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu kuģa nepamatotu aizkavēšanu un nodrošinātu to, ka kuģa darbības traucējumi un neērtības ir minimālas un ka netiek pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās.

39. pants

Inspekcijas ziņojumi

1.   Katru inspekciju dokumentē, aizpildot inspekcijas ziņojumu, kura paraugs iekļauts IX pielikuma II daļā.

2.   Katra inspekcijas ziņojuma kopiju tūlīt nosūta inspicētā kuģa karoga valstij un – ja kuģis ir iesaistīts citā kuģī pārkraušanas darbībās ārpus ostas – pārkrāvējkuģu karoga valstij vai valstīm, kā arī Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.

3.   Katra inspekcijas ziņojuma oriģinālu vai apstiprinātu kopiju pēc pieprasījuma pārsūta inspicētā zvejas kuģa karoga valstij.

IX NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR KONVENCIJAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģiem

40. pants

Aizliegumi un nozvejas limiti

1.   Specializētā zveja, kurā iegūst X pielikumā norādīto sugu zivis, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2.   Jauna veida zvejai un izpētes zvejai XI pielikumā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

2. IEDAĻA

Izpētes zveja

41. pants

Izpētes zvejas noteikumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 4. pantu, dalībvalstis nodrošina to, ka visos Kopienas kuģos ir:

42. pants

Piedalīšanās izpētes zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2., rajonā un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2.   Minētajā 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts XII pielikumā. Zveju katrā SSRU izbeidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

43. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas sistēmas:

44. pants

Zvejas rīku iemetiena definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas rīku iemetiens ir vienas vai vairāku āķu jedu izlikšana vienā vietā. Precīzu zvejas rīku iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nozvejas un zvejas piepūles ziņošanas nolūkos nosaka pēc izliktās āķu jedas vai āķu jedu viduspunkta.

2.   Lai zvejas rīku iemetienu uzskatītu par zvejas rīku iemetienu izpētei:

45. pants

Pētījumu plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno pētījumu plānus visās SSRU, kurās ir sadalīti 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajons. Pētījumu plānu īsteno šādi:

46. pants

Datu vākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās SSRU, kurām ir sadalīti FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabals un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3. b) rajons. Datu vākšanas plānā ietver šādus datus:

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc par katru zvejas rīku iemetienu izpētei; jo īpaši mēra visas (līdz 100 zivīm) zivis, kas iegūtas vienā zvejas rīku iemetienā izpētei, un no vismaz 30 zivīm paņem paraugus bioloģiskajai analīzei. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, izmanto gadījuma atlases apakšparaugu.

47. pants

Iezīmēšanas programma

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 7.b pantu, katrs kuģis zvejai ar āķu jedām visā zvejas laikā iezīmē un atlaiž tādu Dissotichus spp. īpatņu daudzumu, kas saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas protokolu norādīts saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro šādā zvejniecībā.

2.   No šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2008./2009. gada zvejas sezonas beigām katrs kuģis zvejai ar āķu jedām ilgstoši zvejas laikā iezīmē un atlaiž tādu raju daudzumu, kas saskaņā ar CCAMLR iezīmēšanas protokolu norādīts saglabāšanas noteikumos, kurus piemēro šādā zvejniecībā. Visas iezīmētās rajas ir jāiezīmē divkārt un jāatlaiž dzīvas.

3.   Visas ilkņzivju un raju iezīmēšanas markas, ko izmanto izpētes zvejā, piešķir CCAMLR Sekretariāts.

48. pants

Zinātniskie novērotāji

1.   Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 42. pantā minētajā izpētes zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu.

2.   Katra dalībvalsts saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, tostarp noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumu izmantošanu attiecīgās valsts tiesās, saņemot atbilstīgi šai sistēmai sniegtos CCAMLR līgumslēdzējas puses apstiprinātā inspektora ziņojumus, izvērtē tos un pēc to saņemšanas rīkojas tāpat, kā saņemot sava inspektora ziņojumu; gan dalībvalsts, gan attiecīgā apstiprinātāja CCAMLR līgumslēdzēja puse sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no šādiem ziņojumiem.

49. pants

Paziņojumi par nodomu piedalīties krilu zvejā 2009./2010. gada zvejas sezonā

1.   2009./2010. gada sezonā krilu zveju CCAMLR konvencijas apgabalā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR Komisijas locekles. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a panta, ja attiecīgās dalībvalstis plāno piedalīties krilu zvejā CCAMLR konvencijas apgabalā, tās, vēlākais, 2009. gada 1. jūnijā tieši pirms sezonas, kurā tās plāno zvejot, par savu nodomu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai, izmantojot šīs regulas XII pielikumā noteikto formātu, lai CCAMLR Komisija varētu veikt attiecīgu pārbaudi, pirms kuģi sāk zveju, kā arī tīklu konfigurācijas veidlapu, izmantojot XIII pielikumā noteikto formātu.

2.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts plāno dot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3.   Dalībvalstis, kas vēlas zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai par kuģiem, kuri paziņojuma iesniegšanas laikā kuģo ar to karogu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko nav paziņots CCAMLR saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ja kuģis, par ko ir paziņots, nevar piedalīties pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos apstākļos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju, sniedzot:

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā nevienam kuģim, kas minēts kādā no CCAMLR NNN zvejas kuģu sarakstiem.

50. pants

Piesardzības nolūkā noteikti krilu nozvejas limiti dažos apakšapgabalos

1.   Krilu nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 3,47 miljonus tonnu. Kopējais krilu nozvejas apjoms 58.4.2. statistikas rajonā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 2,645 miljonus tonnu.

2.   Kamēr kopējās nozvejas limits, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, nav sadalīts mazākām pārvaldības vienībām, nozvejas kopapjoms 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. statistikas apakšapgabalā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 620 000 tonnu. Kopējais nozvejas apjoms 58.4.2. rajonā jebkurā zvejas sezonā nedrīkst pārsniegt 260 000 tonnu uz rietumiem no 55oE un 192 000 tonnu uz austrumiem no 55oE.

3.   Zvejas sezona sākas 1. decembrī un beidzas nākamā gada 30. novembrī.

4.   Saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas sistēmu uz katra kuģa, kas piedalās krilu zvejā 58.4.2. rajonā ir vismaz viens zinātniskais novērotājs vai vietējais zinātniskais novērotājs, kas pilda ar minēto sistēmu noteiktās prasības un, ja iespējams, visu zvejas darbību laikā zvejas periodā – vēl viens papildu zinātniskais novērotājs.

51. pants

Krilu zvejas datu ziņošanas sistēma

1.   Par krilu nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11., 13. un 14. pantu.

2.   Krilu zveju veic saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK) 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (46).

3.   Kuģi izmanto traļus, kas aprīkoti ar jūras zīdītāju atsijāšanas ierīci.

4.   Ja kopējā paziņotā nozveja zvejas sezonā ir lielāka vai vienāda ar 80 % no 620 000 tonnu robežlieluma 48.1., 48.2., 48.3. un 48.4. apakšapgabalā, no 260 000 tonnu robežlieluma uz rietumiem no 55oE un no 192 000 tonnu robežlieluma uz austrumiem no 55oE 58.4.2. apakšapgabalā, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11. pantu.

5.   Zvejas sezonā, kas seko tādai zvejas sezonai, kurā kopējā nozveja ir bijusi lielāka vai vienāda ar 80 % no 2. punktā noteiktā robežlieluma, par nozveju ziņo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 11. pantu, ja kopējā nozveja ir lielāka vai vienāda ar 50 % no minētā robežlieluma.

6.   Dalībvalstis nosūta CCAMLR izpildsekretāram ziņojumu un Komisijai šā ziņojuma kopiju, kurā norāda kopējo noķerto un zaudēto krilu dzīvsvaru.

7.   Katras zvejas sezonas beigās dalībvalstis no katra sava kuģa saņem katra zvejas rīku iemetiena datus, kas vajadzīgi, lai aizpildītu CCAMLR precīzas nozvejas un zvejas piepūles datu veidlapu. Vēlākais, nākamā gada 1. aprīlī, tā nosūta šos datus CCAMLR izpildsekretāram un Komisijai, aizpildot CCAMLR C1 veidlapu par zveju ar trali.

52. pants

Pagaidu aizliegums veikt dziļūdens zveju ar žaunu tīkliem

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas.

Žaunu tīkli ir viena, divas vai trīs nostieptas linuma kārtas, kuras novietotas vertikāli tuvu ūdens virsmai, vidējā dziļumā vai pie grunts un kurās zivis ieķeras ar žaunām, iepinas vai ieķeras linuma acīs. Žaunu tīkliem pie augšējās malas (augšējās stropes) ir pludiņi, un pie apakšējās malas (gruntsstropes) parasti ir atsvari. Žaunu tīkli sastāv no vienas, retāk divām vai trim linuma kārtām (“vairāksienu tīkls”), kas kopā nostiprinātas pie vienām un tām pašām stiprinājuma virvēm. Vienā zvejas rīkā var kombinēt vairāku veidu tīklus (piemēram, vairāksienu tīklu un žaunu tīklu). Šos tīklus var izmantot atsevišķi pa vienam vai (visbiežāk) lielā skaitā, novietojot rindā (“tīklu rinda”). Zvejas rīkus var nostiprināt, noenkurot pie grunts (“pie grunts nostiprināts tīkls”) vai ļaut tiem dreifēt – brīvi vai piestiprinātiem pie kuģa (“dreifējošais tīkls”).

2.   CCAMLR konvencijas apgabalā nolūkos, kas nav zinātniskā pētniecība, ir aizliegts izmantot žaunu tīklus līdz laikam, kad zinātniskā komiteja ir izpētījusi un ziņojusi par šā zvejas rīka iespējamo ietekmi un Komisija, pamatojoties uz zinātniskās komitejas ieteikumu, ir piekritusi, ka CCAMLR konvencijas apgabalā var izmantot šo zvejas paņēmienu.

3.   Par priekšlikumu izmantot žaunu tīklus zinātniskās pētniecības nolūkos ūdeņos, kas ir dziļāki par 100 metriem, iepriekš jāziņo zinātniskajai komitejai, un pirms šādas pētniecības sākšanas jāsaņem apstiprinājums no Komisijas.

4.   Kuģim, kurš plāno tranzītā šķērsot CCAMLR konvencijas apgabalu un uz kura ir žaunu tīkli, par šo nodomu iepriekš jāpaziņo CCAMLR Sekretariātam, norādot paredzamos CCAMLR konvencijas apgabala šķērsošanas datumus. Uzskata, ka kuģis, uz kura ir žaunu tīkli, kurš atrodas CCAMLR konvencijas apgabalā un kurš iepriekš nav par to paziņojis, ir pārkāpis šo noteikumu.

53. pants

Nejauši noķertu jūras putnu mirstības mazināšana

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu, kuģi, kas āķu jedu zvejā izmanto vienīgi spāņu metodi, nomet atsvarus, pirms aukla ir nostiepusies.

2.   Var izmantot šādus atsvarus:

3.   Kuģi, kas izmanto vienīgi āķu jedas metodi, atsvarus lieto tikai tālākajā āķu jedas grimstošās daļas galā. Izmanto parastus atsvarus, kas sver vismaz 6 kg, vai monolīta tērauda atsvarus, kas sver vismaz 5 kg.

4.   Kuģi, kas izmanto 1. punktā minēto spāņu metodi un 3. punktā minēto āķu jedas metodi, izmanto:

54. pants

Jebkādas zvejas apturēšana

1.   Pēc tam, kad CCAMLR Sekretariāts ir paziņojis par zvejas apturēšanu, dalībvalstis nodrošina to, ka visi kuģi, kas kuģo ar tās karogu un zvejo apgabalā, pārvaldības apgabalā, apakšapgabalā, rajonā, maza apjoma pētniecības vienībā vai citā pārvaldības vienībā, uz ko attiecas paziņojums par zvejas apturēšanu, līdz paziņojumā noteiktajai dienai un laikam izceļ zvejas rīkus no ūdens.

2.   Kad kuģis saņem šādu paziņojumu, tas nedrīkst izlikt papildu āķu jedas 24 stundas pēc paziņotās dienas un laika. Ja šādu paziņojumu saņem mazāk nekā 24 stundas pirms paredzētās zvejas apturēšanas dienas un laika, papildu āķu jedas nedrīkst izlikt no minētā paziņojuma saņemšanas brīža.

3.   Ja zveju liek apturēt, visi kuģi iziet no zvejas apgabala, tiklīdz visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens.

4.   Ja kuģis līdz paziņotajai zvejas apturēšanas dienai un laikam nevar izcelt no ūdens visus zvejas rīkus tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar:

kuģis paziņo attiecīgajai dalībvalstij par konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju. Tomēr kuģis veic visu iespējamo, lai pēc iespējas drīzāk izceltu visus zvejas rīkus no ūdens.

5.   Ja piemēro 4. punktu, dalībvalstis izpēta kuģa darbības un saskaņā ar tās vietējām procedūrām, vēlākais, nākamajā CCAMLR sanāksmē paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai konstatētos faktus, ietverot visu attiecīgo informāciju. Nobeiguma ziņojumā izvērtē, vai kuģis ir veicis visu iespējamo, lai izceltu no ūdens visus savus zvejas rīkus:

6.   Ja kuģis no apgabala, kurā apturēta zveja, neiziet uzreiz pēc tam, kad visi zvejas rīki ir izcelti no ūdens, karoga dalībvalsts vai kuģis par to informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju.

X NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SEAFO APGABALĀ

1. IEDAĻA

ATĻAUJU izdošana kuģiem

55. pants

Atļauju izdošana kuģiem

1.   Līdz 2009. gada 1. jūnijam dalībvalstis, ja iespējams, elektroniski iesniedz Komisijai to savu kuģu sarakstu, kuriem, izdodot zvejas atļauju, ir atļauts zvejot SEAFO konvencijas apgabalā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kuģu īpašnieki ir Kopienas pilsoņi vai juridiskas personas.

3.   Zvejas kuģiem drīkst atļaut darboties SEAFO konvencijas apgabalā tikai tad, ja tie var izpildīt prasības un pienākumus, kas šādiem kuģiem noteikti SEAFO konvencijā, un tajā paredzētos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Zvejas atļaujas neizdod kuģiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti NNN zvejas darbībās, ja vien to jaunie īpašnieki nesniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav juridisku, faktisku vai finansiālu interešu saistībā ar šiem kuģiem vai ka šie kuģi neatrodas to kontrolē, vai ka šie kuģi neveic NNN zveju un nav saistīti ar to.

5   . Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

6.   Pēc sākotnējā kuģu saraksta sagatavošanas dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par katru jaunu ierakstu sarakstā, izslēgšanu no tā un/vai visiem grozījumiem ikreiz, kad veic šādas izmaiņas.

56. pants

Atļauju saņēmušo kuģu pienākumi

1.   Kuģi izpilda visus attiecīgos SEAFO saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

2.   Uz atļauju saņēmušiem kuģiem glabā derīgus kuģa reģistrācijas sertifikātus un derīgas atļaujas zvejot un/vai pārkraut citā kuģī.

57. pants

Atļauju nesaņēmuši kuģi

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, lai kuģiem, kuri nav iekļauti SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, aizliegtu zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu faktisko informāciju, kas liecina par pamatotiem iemesliem aizdomām, ka kuģis, kura nav SEAFO atļauju saņēmušo kuģu reģistrā, SEAFO konvencijas apgabalā ir iesaistīts SEAFO konvencijā ietvertu sugu zvejā un/vai to pārkraušanā citā kuģī.

3.   Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka SEAFO atļauju saņēmušo kuģu sarakstā iekļautu kuģu īpašnieki nepiedalās zvejas darbībās vai nav saistīti ar zvejas darbībām, kuras SEAFO konvencijas apgabalā veic kuģi, kas nav atļauju saņēmušo kuģu sarakstā.

2. IEDAĻA

Pārkraušana citā kuģī

58. pants

Aizliegums jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī

Katra dalībvalsts kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, aizliedz jūrā SEAFO konvencijas apgabalā veikt SEAFO konvencijā ietvertu sugu īpatņu pārkraušanu citā kuģī.

59. pants

Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā

1.   Kopienas kuģi, kas SEAFO konvencijas apgabalā zvejo SEAFO konvencijā ietvertas sugas, pārkrauj nozveju citā kuģī SEAFO līgumslēdzējas puses ostā tikai tad, ja tie iepriekš saņēmuši atļauju no tās līgumslēdzējas puses, kuras ostā notiks darbība. Kopienas kuģi drīkst veikt pārkraušanu citā kuģī tikai tad, ja tie no karoga dalībvalsts un ostas valsts saņēmuši iepriekšēju atļauju pārkraut citā kuģī.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās atļauju saņēmušie zvejas kuģi saņem iepriekšēju atļauju, pirms iesaistās pārkraušanā citā kuģī ostas teritorijā. Turklāt dalībvalstis nodrošina to, ka pārkrāvumi citā kuģī atbilst katra kuģa paziņotajam nozvejas apjomam, un pieprasa ziņot par pārkrāvumiem citā kuģī.

3.   Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, no kura citā kuģī (turpmāk “saņēmējkuģis”) pārkrauj SEAFO konvencijas apgabalā iegūtas SEAFO konvencijā ietvertu sugu nozvejas jebkādā apjomā, minētās pārkraušanas laikā informē saņēmējkuģa karoga valsti par attiecīgajām sugām un daudzumiem, pārkraušanas datumu un nozveju vietu un iesniedz savai karoga dalībvalstij SEAFO pārkraušanas deklarāciju XIV pielikuma I daļā norādītajā formātā.

4.   Kopienas zvejas kuģa kapteinis tai SEAFO līgumslēdzējai pusei, kuras ostā notiks pārkraušana citā kuģī, vismaz 24 stundas iepriekš nosūta šādu informāciju:

5.   Ja pārkraušana citā kuģī notiek SEAFO līgumslēdzējas puses ostā, Kopienas saņēmējkuģa kapteinis ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma un pārkraušanas beigās informē ostas valsts kompetentās iestādes par SEAFO konvencijā ietverto sugu nozveju apjomu, kas atrodas uz viņa kuģa, un 24 stundu laikā nosūta šai kompetentajai iestādei SEAFO pārkraušanas deklarāciju.

6.   Kopienas saņēmējkuģa kapteinis 48 stundas pirms izkraušanas iesniedz SEAFO pārkraušanas deklarāciju tās ostas valsts kompetentajām iestādēm, kurā notiks izkraušana.

7.   Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai pārbaudītu saņemtās informācijas pareizību, un sadarbojas ar karoga valsti, lai nodrošinātu to, ka izkrāvumi atbilst katra kuģa paziņotās nozvejas apjomam.

8.   Dalībvalsts, kuras kuģiem SEAFO konvencijas apgabalā atļauts zvejot SEAFO konvencijā ietvertas sugas, līdz 2009. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai datus par pārkrāvumiem, ko veikuši kuģi, kuri kuģo ar tās karogu.

3. IEDAĻA

Saglabāšanas pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu un ekosistēmu pārvaldībai

60. pants

Zvejas lieguma zonas

Visas zvejas darbības saistībā ar SEAFO konvencijā ietvertām sugām Kopienas kuģiem ir aizliegtas turpmāk norādītajos apgabalos.

61. pants

Zvejas atsākšana lieguma zonā

1.   Zveju 60. pantā minētajā zvejas lieguma zonā nedrīkst atsākt, pirms karoga valsts nav identificējusi un kartējusi minētajā apgabalā esošās jutīgās jūras ekosistēmas, tostarp jūras pacēlumus, hidrotermālos avotus un aukstūdens koraļļus, kā arī novērtējusi zvejas atsākšanas ietekmi uz šādām jutīgām jūras ekosistēmām.

2.   Karoga valsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu veiktās identificēšanas, kartēšanas un ietekmes novērtējuma rezultātus, lai tos izskatītu SEAFO zinātniskās komitejas gadskārtējā sanāksmē.

3.   Dalībvalstis var iesniegt Komisijai pētnieciskās zvejas plānus, lai izvērtētu zvejas ietekmi uz zvejas resursu ilgtspējību un jutīgām jūras dzīvotnēm.

4. IEDAĻA

Pasākumi zvejas laikā nejauši noķertu jūras putnu skaita samazināšanai

62. pants

Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem

Dalībvalstis vāc un līdz 2009. gada 1. jūnijam sniedz Komisijai visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par putnu nejaušu noķeršanu, kas notikusi, tās zvejas kuģiem zvejojot SEAFO konvencijā ietvertas sugas.

63. pants

Ietekmes mazināšanas pasākumi

1.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās tiek izmantotas šādi:

2.   Āķu jedas ievieto tikai naktī (t. i., tumsas stundās starp jūras krēslas laikiem (47). Zvejojot ar āķu jedām naktī, izmanto tikai minimālo kuģa apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai.

3.   Apstrādes subproduktu izmešana zvejas rīka iemešanas vai ievietošanas laikā ir aizliegta. Ir jāizvairās no subproduktu izmešanas zvejas rīka izcelšanas laikā. Ja iespējams, šāda izmešana jāveic tajā kuģa pusē, kurā netiek izcelts zvejas rīks. Attiecībā uz kuģiem vai zveju, kam nav noteikta prasība paturēt subproduktus uz kuģa, izveido sistēmu, lai āķus atbrīvotu no subproduktiem un zivju galvām pirms to izmešanas. Tīklus tīra pirms to ievietošanas, lai atbrīvotos no atliekām, kas varētu pievilināt jūras putnus.

4.   Kopienas kuģi pieņem ievietošanas un izcelšanas kārtību, kas samazina laiku, kurā tīkls atrodas uz ūdens virsmas un tā linuma acis ir vaļīgas. Tīkla apkopi, cik vien iespējams, neveic, tīklam atrodoties ūdenī.

5.   Attiecībā uz Kopienas kuģiem rosina izstrādāt zvejas rīku konstrukcijas, kuras mazinātu putnu iespējas iekļūt tajā tīkla daļā, kurā tie ir visvairāk apdraudēti. Tas ietver tīkla atsvaru masas palielināšanu vai peldspējas samazināšanu, lai tīkls nogrimtu ātrāk, vai krāsainu karekļu virkņu vai citu līdzīgu priekšmetu novietošanu virs noteiktām tīkla daļām, kurās putni ir īpaši apdraudēti linuma acs izmēra dēļ.

6.   SEAFO konvencijas apgabalā nav atļauts zvejot Kopienas kuģiem, kuru konstrukcijā nav paredzētas subproduktu pārstrādes iekārtas vai pietiekama tilpība subproduktu paturēšanai uz kuģa, vai iespējas izmest subproduktus tajā kuģa pusē, kurā nenotiek zvejas rīka izcelšana.

7.   Jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka tos jūras putnus, kas zvejas darbību laikā ir notverti dzīvi, atbrīvotu dzīvus un izņemtu āķus, neapdraudot šo putnu dzīvību.

5. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

64. pants

Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

Dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta.

6. IEDAĻA

Kontrole

65. pants

Īpaši nosacījumi Patagonijas ilkņzivs (Dissostichus eleginoides) zvejai

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Patagonijas ilkņzivju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot Patagonijas ilkņzivis SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

66. pants

Īpaši nosacījumi sarkano dziļūdens krabju (Chaceon spp.) zvejai

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto sarkano dziļūdens krabju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot sarkanos dziļūdens krabjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

67. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz beriksām (Beryx spp.)

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot beriksas SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto beriksu daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot beriksas SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

68. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus)

1.   Tā kuģa kapteinis, kam saskaņā ar 55. pantu ir atļauja zvejot Atlantijas lielgalvjus SEAFO konvencijas apgabalā, elektroniski nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm un SEAFO Sekretariātam nozvejas ziņojumu, kurā norāda kuģa nozvejoto Atlantijas lielgalvju daudzumu, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle. Šādu ziņojumu nosūta katrā piektajā zvejas reisa dienā. Dalībvalsts šo ziņojumu tūlīt pārsūta Komisijai.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot Atlantijas lielgalvjus SEAFO konvencijas apgabalā, ne vēlāk kā 2009. gada 30. jūnijā sniedz Komisijai un SEAFO Sekretariātam sīku informāciju par nozveju un zvejas piepūli.

69. pants

Kuģu pārvietošanās un nozvejas paziņošana

1.   Zvejas kuģi un zvejas pētniecības kuģi, kuriem atļauja zvejot SEAFO konvencijas apgabalā un kuri iesaistīti zvejā, ieiešanas, nozvejas un iziešanas ziņojumus ar VMS vai citu piemērotu līdzekļu palīdzību nosūta karoga dalībvalsts iestādēm un – pēc karoga dalībvalsts pieprasījuma – SEAFO izpildsekretāram.

2.   Ieiešanas ziņojumu nosūta ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras ieiešanas SEAFO konvencijas apgabalā, un tajā iekļauj ieiešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli un uz kuģa paturēto zivju daudzumu pa sugām (FAO trīsburtu kods), norādot dzīvsvaru (kg).

3.   Katra kalendārā mēneša beigās sagatavo nozvejas ziņojumu, norādot sugas (FAO trīsburtu kods) un dzīvsvaru (kg).

4.   Iziešanas ziņojumu sniedz ne vairāk kā 12 stundas un ne mazāk kā 6 stundas pirms katras iziešanas no SEAFO konvencijas apgabala. Tajā iekļauj iziešanas datumu, laiku, kuģa ģeogrāfisko stāvokli, zvejas dienu skaitu un, norādot dzīvsvaru (kg), nozveju pa sugām (FAO trīsburtu kods), kas gūta kopš zvejas sākšanas SEAFO konvencijas apgabalā vai kopš pēdējā nozvejas ziņojuma.

70. pants

Zinātniska novērošana un informācijas vākšana krājuma novērtēšanas nolūkos

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka uz visiem tās zvejas kuģiem, kuri darbojas SEAFO konvencijas apgabalā un kuru mērķsugas ir SEAFO konvencijā ietvertas sugas, ir kvalificēti zinātniskie novērotāji.

2.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai 30 dienās pēc SEAFO konvencijas apgabala atstāšanas tiktu iesniegta informācija, ko novērotāji savākuši par katru kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Datus iesniedz SEAFO zinātniskās komitejas norādītajā formātā. Tiklīdz iespējams, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās informācijas kopiju, ņemot vērā vajadzību saglabāt neapkopotu datu konfidencialitāti. Dalībvalsts informācijas kopiju var iesniegt arī SEAFO izpildsekretāram.

3.   Apstiprināti novērotāji iespējami lielu daļu no šajā pantā minētās informācijas savāc un pārbauda līdz 2009. gada 30. jūnijam.

71. pants

Kuģu, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, novērošanas gadījumi

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, paziņo savai karoga dalībvalstij informāciju par visām iespējamām zvejas darbībām, ko veic kuģi, kuri SEAFO konvencijas apgabalā kuģo ar karogu, kas nav līgumslēdzējas puses karogs. Šajā informācijā, inter alia, ietver:

2.   Katra dalībvalsts pēc iespējas drīz iesniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju. Komisija šo informāciju pārsūta SEAFO izpildsekretāram zināšanai.

7. IEDAĻA

Jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzība

72. pants

Lietotie termini

Īstenojot šo iedaļu, piemēro šādas definīcijas:

73. pants

Pastāvošo grunts zvejas apgabalu apzināšana

Dalībvalstis, kuru kuģi laikposmā no 1987. līdz 2007. gadam ir bijuši iesaistīti grunts zvejas darbībās SEAFO konvencijas apgabalā, līdz 2009. gada 1. aprīlim iesniedz Komisijai visaptverošas pastāvošo zvejas vietu kartes. Komisija nekavējoties pārsūta šīs kartes SEAFO izpildsekretāram. Kartes sastāda, izmantojot VMS datus un/vai citus pieejamus ģeogrāfiskus atsauces datus, un tās ir cik vien iespējams precīzas telpiska attēlojuma ziņā un atspoguļo jaunāko situāciju.

74. pants

Grunts zvejas darbības jaunajos grunts zvejas apgabalos

1.   No 2009. gada 1. novembra visu izpētes zveju vai zvejas darbības, izmantojot grunts zvejas rīkus, kas līdz šim attiecīgajā esošajā grunts zvejas apgabalā nav veiktas, veic saskaņā ar Izpētes grunts zvejas protokolā uzskaitītajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktā minēto Izpētes grunts zvejas protokolu izstrādā katra attiecīgā dalībvalsts un tajā iekļauj:

3.   No 1. punktā minētās dienas izpētes zveju vai zvejas darbības, izmantojot grunts zvejas rīkus, kas līdz šim attiecīgajā pastāvošajā zvejas apgabalā nav izmantoti, nesāk, līdz dalībvalstis ar Komisijas starpniecību ir sniegušas SEAFO izpildsekretāram 2. punktā minēto informāciju.

4.   Dalībvalstis ar Komisijas starpniecību sniedz SEAFO sekretāram ziņojumu par grunts zvejas darbības rezultātiem.

75. pants

Grunts zvejas darbību novērtējums jaunos un pastāvošos apgabalos

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi veic vai plāno veikt grunts zvejas darbības SEAFO reglamentētā apgabalā, veic šo darbību zināmās un paredzamās ietekmes uz jutīgām jūras ekosistēmām novērtējumu. Tāda novērtējuma mērķis ir noskaidrot, vai minētās darbības, ņemot vērā grunts zvejas darbību vēsturi SEAFO reglamentētajā apgabalā, varētu būtiski negatīvi ietekmēt jutīgas jūras ekosistēmas.

2.   Šā panta 1. punktā minētā novērtējuma nolūkā dalībvalstis izmanto labāko pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju par jutīgu jūras ekosistēmu atrašanās vietām apgabalos, kurās to zvejas kuģi plāno zvejot. Šī informācija ietver zinātniskus datus – ja tie ir pieejami – kas ļauj aplēst šādu ekosistēmu sastopamības iespējamību.

3.   Dalībvalstis iesniedz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu Komisijai un SEAFO Sekretariātam cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 2009. gada 1. septembrī. Novērtējumam pievieno arī to ietekmes mazināšanas pasākumu aprakstu, kuri iecerēti, lai nepieļautu būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām, un kurus īsteno saskaņā ar SEAFO Zinātniskās komitejas izstrādātajām norādēm, kas ir pieejamas attiecīgajā laikā.

76. pants

Zinātniskie novērotāji

1.   Papildus 70. pantā minētajai prasībai, dalībvalsts nodrošina, ka uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu un veic izpētes zveju saskaņā ar 74. pantu, atrodas zinātnisks novērotājs. Novērotāji ievāc datus saskaņā ar Jutīgu jūras ekosistēmu datu vākšanas protokolu.

2.   Novērotāji, kas vāc datus saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto Jutīgu jūras ekosistēmu datu vākšanas protokolu:

77. pants

Saskare ar JJE

1.   Kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un veic grunts zvejas darbības SEAFO reglamentētā apgabalā, ievēro:

2.   Apstiprinātas saskares ar JJE jaunā zvejas apgabalā gadījumā, Komisija, pēc SEAFO izpildsekretāra paziņojuma, nosaka pagaidu aizliegumu divu jūdžu rādiusā ap ziņoto vietu, kas raksturota 1. punkta b) apakšpunktā. Ziņotā vieta ir vieta, kuru norādījis kuģis, vai vilces/nostiprinājuma beigu punkts vai cita vieta, ko pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu saskarsmes notikuma vietai. Šādu pagaidu aizliegumu piemēro līdz brīdim, kad SEAFO Sekretariāts iesaka attiecīgo apgabalu atvērt no jauna.

XI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO IOTC APGABALĀ

78. pants

Zvejas laikā noķertu jūras putnu skaita samazināšana

1.   Dalībvalstis vāc un iesniedz IOTC (nosūtot kopiju Komisijai) visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad to zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus.

2.   Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus, tiktu samazināts noķerto jūras putnu skaits visos zvejas apgabalos, zvejas sezonās un zvejniecībās.

3.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 30 grādu dienvidu platuma paralēles, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem:

4.   Kopienas kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām, kuri, zvejojot zobenzivis, izmanto “Amerikas āķu jedu sistēmu” un ir aprīkoti ar āķu rindu iemešanas iekārtu, ir atbrīvoti no 3. punkta prasībām.

79. pants

Zvejas jaudas limits kuģiem, kas zvejo tropiskās tunzivis

1.   Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir šāda:

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai to, ka šo izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas jaudas nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālās tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas nodošanu nedrīkst attiecināt uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētajiem Kopienas kuģiem ir arī atļauts zvejot zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā.

5.   Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā minētos zvejas jaudas limitus var palielināt šajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

80. pants

Zvejas jaudas limiti kuģiem, kas zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis

1.   Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis un garspuru tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta GT, ir šāda:

2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var mainīt to kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas jaudas nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas nodošanu nedrīkst attiecināt uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN sarakstā iekļautiem kuģiem.

4.   Šā panta 1. punktā minētajiem Kopienas kuģiem ir arī atļauts zvejot tropiskās tunzivis IOTC apgabalā.

5.   Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas jaudas limitus var palielināt minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

XII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO SPFO APGABALĀ

81. pants

Pelaģiskās zvejas jaudas limiti

1.   Dalībvalstis, kas 2008. gadā aktīvi veica zvejas darbības, ierobežo to kuģu kopējo GT, kuri kuģo ar to karogu un 2009. gadā zvejo no pelaģiskiem krājumiem, līdz kopējai bruto tilpībai 63 000 GT SPFO apgabalā tā, lai nodrošinātu pelaģisko zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Klusā okeāna dienvidu daļā.

2.   Dalībvalstis, kuras ir veikušas pelaģisko zveju Klusā okeāna dienvidu daļā, bet nav veikušas zvejas darbības 2008. gadā, var 2009. gadā sākt zveju SPFO apgabalā, ar nosacījumu, ka tās brīvprātīgi ierobežo zvejas piepūli.

3.   Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu vārdus un raksturlielumus, tostarp GT, kas iesaistīti zvejā SPFO apgabalā.

4.   Dalībvalstis reizi mēnesī paziņo Komisijai to kuģu faktisko skaitu, kas 2009. gadā atrodas SPFO apgabalā. Kā paziņojums kalpo ziņojumi par JJE un nozvejas ziņojumi, ka arī dati par kuģu ienākšanu ostās, ja tādi ir pieejami.

5.   Dalībvalstis izskatīšanai SPFO pagaidu zinātniskajā darba grupā iesniedz SPFO apgabalā esošo pelaģisko krājumu novērtējumu un ar pelaģisko krājumu stāvokli saistītu pētījumu datus un rosina savu zinātnisko ekspertu aktīvu līdzdalību SPFO darbā, kas veltīts pelaģiskajām sugām.

6.   Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina pietiekamu skaitu novērotāju uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, tā nodrošinot pelaģiskās zvejas novērošanu Klusā okeāna dienvidu daļā un attiecīgas zinātniskās informācijas vākšanu.

82. pants

Grunts zveja

1.   Dalībvalstis limitē grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu vidējos gada rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

2.   Dalībvalstis nedrīkst izvērst grunts zveju jaunos SPFO apgabala reģionos, kuros patlaban šāda zveja nenotiek.

3.   Kopienas kuģi pārtrauc grunts zvejas darbības piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras SPFO apgabalā esošas vietas, kurā zvejas darbību laikā ir gūti pierādījumi par jutīgas jūras ekosistēmas atrašanos šajā vietā. Kopienas kuģi ziņo karoga valsts iestādēm, Komisijai un SPFO Pagaidu sekretariātam par šādas ekosistēmas pamanīšanu, norādot vietu un attiecīgās ekosistēmas veidu, lai būtu iespējams pieņemt konkrētajai vietai piemērotus pasākumus.

4.   Dalībvalstis norīko novērotājus uz katra kuģa, kas kuģo ar to karogu un veic vai plāno veikt grunts tralēšanas darbības SPFO apgabalā, kā arī nodrošina pietiekama skaita novērotāju izvietošanu uz kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu un veic citas grunts zvejas darbības SPFO apgabalā.

83. pants

Datu vākšana un aprite

Dalībvalstis vāc, verificē un sniedz datus saskaņā ar SPFO standartā noteiktajām procedūrām datu vākšanai, ziņošanai, verificēšanai un apmaiņai.

XIII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO WCPFC APGABALĀ

84. pants

Zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kas noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

85. pants

Slēgtais apgabals zvejai ar ZPI

1.   Laikposmā no 2009. gada 1. augusta plkst. 00.00 līdz 2009. gada 30. septembra plkst. 24.00 WCPFC apgabala daļā starp 20o N un 20o S ir aizliegts veikts zvejas darbības ar kuģiem zvejai ar riņķvadiem, kas izmanto ZPI. Šajā laikposmā minētajā WCPFC apgabala daļā kuģi zvejai ar riņķvadiem var iesaistīties zvejas darbībās tikai, ja uz to klāja atrodas novērotājs, kas seko, ka kuģis nekādā gadījumā:

2.   Visi kuģi zvejai ar riņķvadiem, kuri zvejo 1. punkta pirmajā teikumā minētajā WCPFC apgabala daļā, patur uz klāja un izkrauj vai pārkrauj visas lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

86. pants

ZPI izmantošanas pārvaldības plāni

1.   Dalībvalstis, kuru kuģiem ir atļauja zvejot WCPFC apgabalā, izstrādā plānus noenkurotu vai dreifējošu ZPI izmantošanas pārvaldībai. Šajos pārvaldības plānos iekļauj stratēģiju, kā samazināt lielacu tunzivju un dzeltenspuru tunzivju mazuļu pievilināšanu.

2.   Pārvaldības plānus, kas minēti 1. punktā, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2009. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu WCPFC Sekretariātam ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī.

87. pants

Maksimālais to kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis

1.   To Kopienas kuģu skaits, kas zvejo zobenzivis apgabalos uz dienvidiem no 20o S WCPFC apgabalā, nepārsniedz 14 kuģus. No Kopienas šajā zvejā piedalās tikai kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā apgabalā kopējais zobenzivs nozvejas limits ir 3 107 tonnas.

XIV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO ICCAT APGABALĀ

88. pants

Zvejas laikā noķertu jūras putnu skaita samazināšana

1.   Dalībvalstis vāc visu pieejamo informāciju par gadījumiem, kas saistīti ar jūras putniem, tostarp par gadījumiem, kad to zvejas kuģi nejauši noķēruši putnus, un nosūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un Komisijai.

2.   Dalībvalstis cenšas panākt, lai, izmantojot efektīvus ietekmes mazināšanas pasākumus, tiktu samazināts noķerto jūras putnu skaits visos zvejas apgabalos, zvejas sezonās un zvejniecībās.

3.   Uz visiem Kopienas kuģiem, kas zvejo uz dienvidiem no 20oS, ir putnu atbaidīšanas auklas, un tās izmanto saskaņā ar šādiem tehniskajiem noteikumiem:

4.   Atkāpjoties no 3 punkta, Kopienas kuģiem zvejai ar āķu jedām, kas zvejo zobenzivis, var izmantot monoauklas āķu jedas, ja vien šie kuģi:

89. pants

Lieguma zonas/zvejas sezonas noteikšana zobenzivju zvejai Vidusjūrā

Lai aizsargātu zobenzivis, jo īpaši mazās zivis, zobenzivju zveja Vidusjūrā ir aizliegta laikposmā no 2009. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim.

90. pants

Atlantijas zobenzivs minimālais izmērs

Tādu Atlantijas zobenzivju nejauša nozveja, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 520/2007 8. panta 1. punktu uzskata par mazizmēra zivi, ir pieļaujama, ja tāda nejauša nozveja nepārsniedz 15 % no attiecīgā kuģa kopējās zobenzivju nozvejas, minēto procentu daļu izsakot attiecīgo zivju skaitā vienā izkrāvumā.

91. pants

Haizivis

1.   Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai mazinātu zvejas izraisītu mirstību, zvejojot Ziemeļatlantijas īsspuru mako.

2.   Kopienas zvejas kuģi nekavējoties, paceļot nozveju uz kuģa klāja, atlaiž dzīvas un neskartas jūras lapsas (Alopias superciliosus), kas noķertas, zvejojot ICCAT pārvaldības apgabalā.

Nejaušu nozveju un dzīvu minēto zivju atlaišanu atzīmē zvejas žurnālā.

92. pants

Sezonas liegums zilās tunzivs zvejai

1.   Laikposmā no 1. jūnija līdz 31. decembrim kuģiem, kuri paredzēti pelaģiskai lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kuru garums pārsniedz 24 m, ir aizliegta zilo tunzivju zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, apgabalā uz rietumiem no 10oW un uz ziemeļiem no 42oN šāda zveja minētā veida kuģiem ir aizliegta no 1. februāra līdz 31. jūlijam.

2.   Laikā no 15. jūnija līdz 15. aprīlim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem.

3.   Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot ēsmu un velcēšanas laivas.

4.   Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar pelaģiskiem traleriem.

5.   Laikā no 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis atpūtas vai sporta nolūkā.

93. pants

Zilo tunzivju zveja atpūtas un sporta nolūkā

Dalībvalstis no ID pielikumā tām piešķirtajām kvotām atvēl noteiktu kvotu zilo tunzivju zvejai atpūtas un sporta nolūkā.

XV NODAĻA

NELEGĀLA, NEREĢISTRĒTA UN NEREGULĒTA ZVEJA

94. pants

Ziemeļatlantija

Kuģiem, kas Ziemeļatlantijā ir iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā, piemēro XV pielikumā izklāstītos pasākumus.

XVI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO BERINGA JŪRAS ATKLĀTAJOS ŪDEŅOS

95. pants

Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

XVII NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

96. pants

Datu nosūtīšana

Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par izkrautajiem daudzumiem, kas nozvejoti no krājumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

97. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR apgabalā KPN ir noteikta laikposmam, kas sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, 40. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

(5)  OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

(7)  OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(8)  OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

(9)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(10)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(11)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

(12)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(13)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

(14)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(15)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(16)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(17)  OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

(18)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(19)  OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

(20)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(21)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

(22)  OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

(23)  OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(24)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(25)  OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

(26)  OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

(27)  OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.

(28)  OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

(29)  OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

(30)  OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.

(31)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.

(32)  OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp.

(33)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

(34)  OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.

(35)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.

(36)  OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

(37)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(38)  OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

(39)  OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

(40)  OV L 196, 18.7.2006., 14. lpp.

(41)  OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

(42)  OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

(43)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(44)  http://www.gfcm.org/gfcm/topic/16164

(45)  OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.

(46)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

(47)  Precīzi jūras krēslas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti Nautical Almanac tabulās. Visus laikus, gan saistībā ar kuģa darbībām, gan novērotāja ziņojumiem, norāda pēc Griničas laika.