I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 68/2009

(2009. gada 23. janvāris),

ar kuru devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (1) un jo īpaši tā 17. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikumā noteiktas autotransportā izmantojamo reģistrācijas kontrolierīču konstrukcijas, testēšanas, uzstādīšanas un inspekciju tehniskās specifikācijas.

(2)

Pievēršot īpašu uzmanību visas sistēmas vispārējai drošībai un tās izmantošanai autotransporta līdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (EEK) Nr. 3821/85, tās I.B pielikumā jāpievieno dažas tehniskās specifikācijas, lai M1 un N1 tipa transportlīdzekļos varētu uzstādīt reģistrācijas ierīces, kas atbilst tajā noteiktajām prasībām.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I.B pielikumu groza šādi.

I nodaļā iestarpina šādu definīciju:

“rr)

“adapters” ir reģistrācijas kontrolierīces daļa, kas nepārtraukti nodrošina transportlīdzekļa ātrumam un/vai nobrauktajam attālumam reprezentatīvu signālu, un kuru

—	uzstāda un izmanto tikai tajos M1 un N1 tipa transportlīdzekļos (saskaņā ar Padomes Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā noteikto definīciju), kuru ekspluatācija pirmo reizi uzsākta laikā no 2006. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim,

—	uzstāda vietās, kurās tehniski nav iespējams uzstādīt jebkura cita esošā veida kustības sensoru, kas citādi atbilst šā pielikuma un tā 1. līdz 11. papildinājuma noteikumiem,

—	uzstādīts starp transportlīdzekļa bloku un vietu, kurā iebūvēti sensori vai alternatīvi interfeisi ģenerē ātruma/attāluma impulsus.

Attiecībā uz transportlīdzekļa bloku adapters darbojas tieši tāpat kā šā pielikuma un tā 1. līdz 11. papildinājuma noteikumiem atbilstošs kustības sensors, kas pieslēgts transportlīdzekļa blokam.

Šāda adaptera izmantošana iepriekš minētajos transporta līdzekļos nodrošina iespējas uzstādīt un pareizi izmantot transportlīdzekļa bloku, ievērojot visas šajā pielikumā noteiktās prasības.

Šo transportlīdzekļu reģistrācijas kontrolierīcēs ietilpst vadi, adapters un transportlīdzekļa bloks.”

V nodaļas 2. iedaļā 250. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“250.

Uz plāksnes ir vismaz šāda informācija:

—	sertificētā montiera vārds un uzvārds vai darbnīcas nosaukums un adrese,

—	transportlīdzekļa raksturojuma koeficients formātā “w = … imp/km”,

—	reģistrācijas kontrolierīces koeficients formātā “k = … imp/km”,

—	riteņu riepu faktiskais apkārtmērs formātā “l = … mm”,

—	riepu izmērs,

—	transportlīdzekļa raksturojuma koeficienta un riteņu riepu faktiskā apkārtmēra noteikšanas datums,

—	transportlīdzekļa identifikācijas numurs,

—	transportlīdzekļa mezgls, kuram uzstādīts adapters, ja to izmanto,

—	transportlīdzekļa mezgls, kuram uzstādīts kustības sensors, ja tas nav savienots ar pārnesumkārbu, vai netiek izmantots adapters,

—	transportlīdzekļa mezgla, kas dod impulsus adaptera ieejā, un adapteru un savienojošā kabeļa krāsa,

—	adapterā iebūvētā kustības sensora sērijas numurs.”

V nodaļas 2. iedaļā pievieno šādu punktu:

“—

250a.

—

Uzstādīšanas plāksne transportlīdzekļiem ar adapteriem vai transportlīdzekļiem, gadījumos, kad kustības sensors nav savienots ar pārnesumkārbu, jāpiestiprina to uzstādīšanas laikā. Visiem pārējiem transportlīdzekļiem uzstādīšanas plāksnes ar jauno informāciju jāpiestiprina pēc uzstādīšanas veicamās inspekcijas laikā.”

4)	Aiz 11. papildinājuma saskaņā ar šīs regulas pielikumu pievieno 12. papildinājumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot 6 mēnešus pēc publicēšanas datuma.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

PIELIKUMS

12. papildinājums

ADAPTERS M1 UN N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

SATURS

1.	Saīsinājumi un norādes

1.1.	Saīsinājumi

1.2.	Izmantojamie standarti

2.	Adaptera vispārīgs raksturojums un funkcijas

2.1.	Adaptera vispārīgs apraksts

2.2.

Funkcijas

2.3.

Drošība

3.	Prasības par reģistrācijas kontrolierīcēm, ja ir uzstādīts adapters

4.	Prasības par adaptera konstrukciju un darbību

4.1.	Ienākošo ātruma impulsu uztveršana un pārveidošana

4.2.	Impulsu ģenerēšana iebūvētā kustības sensora ieejā

4.3.	Iebūvētais kustības sensors

4.4.	Drošības prasības

4.5.	Tehniskie parametri

4.6.

Materiāli

4.7.

Marķējums

5.	Reģistrācijas kontrolierīču uzstādīšana, ja izmanto adapteru

5.1.	Uzstādīšana

5.2.	Plombēšana

6.	Pārbaudes, inspekcijas un remonti

6.1.	Periodiskas inspekcijas

7.	Reģistrācijas kontrolierīču tipa apstiprināšana, ja izmanto adapteru

7.1.	Vispārīgi noteikumi

7.2.	Funkcionalitātes sertifikāts

1. SAĪSINĀJUMI UN NORĀDES

1.1. Saīsinājumi

TBD	Jādefinē
VU	Transportlīdzekļa bloks (TB)

1.2. Izmantojamie standarti

ISO 16844-3 Autotransporta līdzekļi – Tahogrāfu sistēmas – 3. daļa: Kustības sensora interfeiss

2. ADAPTERA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS UN FUNKCIJAS

2.1. Adaptera vispārīgs apraksts

ADA_001

Adaptera uzdevums ir nosūtīt uz transportlīdzekļa bloku aizsargātus kustības datus, kas ir reprezentatīvi transportlīdzekļa kustības ātrumam un nobrauktajam attālumam.

Adapters paredzēts transportlīdzekļiem, kuros saskaņā ar šo regulu jāuzstāda reģistrācijas kontrolierīces.

Tas jāuzstāda un jāizmanto tikai (rr) punktā minēto tipu transportlīdzekļos gadījumos, kad tehniski nav iespējams uzstādīt jebkura cita veida esošo kustības sensoru, kas citādi atbilst šā pielikuma un tā 1. līdz 11. papildinājuma noteikumiem.

Adapteru saskaņā ar šā pielikuma 10. papildinājuma noteikumiem (3.1. punkts) nedrīkst mehāniski savienot ar transportlīdzekļa kustīgajām daļām, bet tam jāpievada ātruma/attāluma impulsi, ko ģenerē iebūvēti sensori vai alternatīvi interfeisi.

ADA_002

Adaptera korpusā jāuzstāda kustības sensors, kas saņēmis tipa apstiprinājumu (saskaņā ar šā pielikuma VIII nodaļas “Reģistrācijas kontrolierīču un tahogrāfa karšu tipa apstiprināšana”), kā arī impulsu pārveidotāja ierīce, kas ģenerē impulsus iebūvētā kustības sensora ieejā. Iebūvētais kustības sensors jāpievieno transportlīdzekļa blokam (TB) tā, lai TB un adaptera interfeiss atbilstu standartā ISO 16844-3 noteiktajām prasībām.

2.2. Funkcijas

ADA_003

Adapteram ir šādas funkcijas:

—	ienākošo ātruma impulsu uztveršana un pārveidošana,

—	impulsu ģenerēšana iebūvētā kustības sensora ieejā,

—	kā arī visas iebūvētā kustības sensora funkcijas, kas nosūta uz transportlīdzekļa bloku aizsargātus kustības datus.

2.3. Drošība

ADA_004

Adapteram nav vajadzīga drošības sertifikācija saskaņā ar kustības sensoram šā pielikuma 10. papildinājumā noteikto drošības mērķi. Tā vietā spēkā ir šā papildinājuma 4.4. punktā noteiktās drošības prasības.

3. PRASĪBAS PAR REĢISTRĀCIJAS KONTROLIERĪCĒM, JA IR UZSTĀDĪTS ADAPTERS

Šajā un turpmākajās nodaļās aprakstīts, kā interpretējamas šajā pielikumā noteiktās prasības, ja ir uzstādīts adapters. Iekavās norādīta attiecīgo prasību numerācija.

ADA_005

Transportlīdzekļu reģistrācijas kontrolierīcēm, kas aprīkotas ar adapteru, jāatbilst visiem šā pielikuma noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā papildinājumā noteikts citādi.

ADA_006

Ja ir uzstādīts adapters, reģistrācijas kontrolierīcēs ietilpst kabeļi, adapters (kustības sensora vietā) un transportlīdzekļa bloks (001).

ADA_007

Reģistrācijas kontrolierīces notikumu/darbības defektu detektēšanas funkciju modificē šādi:

—	ja transportlīdzekļa bloks nav kalibrēšanas režīmā, barošanas strāvas padeves pārtraukumi iebūvētajam kustības sensoram ilgāk par 200 ms (milisekundēm), TB izraisa notikumu “barošanas strāvas pārtraukums” (066);

—	barošanas strāvas padeves pārtraukumi adapteram ilgāk par 200 ms (milisekundēm) uz tikpat ilgu laiku izraisa strāvas padeves pārtraukumu iebūvētajam kustības sensoram. Adaptera pārtraucēju robežvērtību definē adaptera ražotājs;

—

pārtrūkstot normālai datu plūsmai starp iebūvēto kustības sensoru un transportlīdzekļa bloku un/vai gadījumos, kad datu apmaiņas laikā starp iebūvēto kustības sensoru un transportlīdzekļa bloku notiek datu integritātes vai datu autentifikācijas kļūda, TB izraisa notikumu “kustības datu kļūda” (067);

—	ja transportlīdzekļa bloks nav kalibrēšanas režīmā, visi citi notikumi, kas apdraud iebūvētā kustības sensora drošību, TB izraisa notikumu “drošības pārkāpuma mēģinājums” (068);

—	ja transportlīdzekļa bloks nav kalibrēšanas režīmā, visu iebūvētā kustības sensora defektu dēļ TB izraisa notikumu “reģistrācijas kontrolierīces defekts” (070).

ADA_008

Reģistrācijas kontrolierīces detektējamie adaptera defekti ir saistīti ar iebūvēto kustības sensoru (071).

ADA_009

Transportlīdzekļa bloka kalibrēšanas funkcija ļauj automātiski pieslēgt iebūvēto kustības sensoru TB (154, 155).

ADA_010

Termini “kustības sensors” vai “sensors” 10. papildinājumā noteiktajā transportlīdzekļa bloka drošības mērķī attiecas uz iebūvēto kustības sensoru.

4. PRASĪBAS PAR ADAPTERA KONSTRUKCIJU UN DARBĪBU

4.1. Ienākošo ātruma impulsu uztveršana un pārveidošana

ADA_011

Adaptera ieejā uztver transportlīdzekļa ātrumam un nobraukumam reprezentatīvus frekvences impulsus. Ieejas impulsu elektriskie raksturlielumi: Jādefinē ražotājam. Regulēšana ir iespējama tikai adaptera ražotājam, un pilnvarotai darbnīcai, kas veic adaptera uzstādīšanu, ja vajadzīgs, ir iespējas pieskaņot adaptera ieejas signālu transportlīdzeklim.

ADA_012

Adaptera ieejas interfeisam, ja vajadzīgs, jābūt iespējām ātruma signāla frekvences impulsus ieejā reizināt vai dalīt ar noteiktu koeficientu, lai signālu pielāgotu koeficienta k vērtību intervālam, kas noteikts šajā pielikumā (4 000 līdz 25 000 impulsi/km). Šo noteikto koeficientu var ieprogrammēt tikai adaptera ražotājs un pilnvarotā darbnīca, kas veic adaptera uzstādīšanu.

4.2. Impulsu ģenerēšana iebūvētā kustības sensora ieejā

ADA_013

Ienākošie impulsi, arī iepriekš aprakstītajā veidā pārveidotie impulsi, jāpievada iebūvētajam kustības sensoram tā, lai kustības sensors detektētu visus tā ieejā ģenerētos impulsus.

4.3. Iebūvētais kustības sensors

ADA_014	Iebūvētais kustības sensors jāierosina ar ģenerētajiem impulsiem, tādējādi nodrošinot tādu kustības datu ģenerāciju, kas precīzi reprezentē transportlīdzekļa kustību tieši tāpat kā tad, ja kustības sensors būtu mehāniski piestiprināts transportlīdzekļa kustīgai daļai.
ADA_015	Adaptera identificēšanai transportlīdzekļa blokam jāizmanto iebūvētā kustības sensora identifikācijas dati (077).
ADA_016	Instalācijas datus, kas glabājas iebūvētajā kustības sensorā, uzskata par adaptera instalācijas datiem (099).

4.4. Drošības prasības

ADA_017	Adaptera korpusa konstrukcijai jābūt tādai, lai to nevarētu atvērt. Tam jābūt aizzīmogotam tā, lai varētu vienkārši konstatēt manipulācijas mēģinājumus (piemēram, veicot vizuālu pārbaudi, sk. ADA_035).
ADA_018	Nedrīkst būt iespējamam no adaptera izņemt iebūvēto kustības sensoru, nesalaužot plombas uz adaptera korpusa, vai nesalaužot plombu starp sensoru un adaptera korpusu (sk. ADA_035).
ADA_019	Adapters nodrošina, ka kustības datus apstrādā un iegūst tikai no signāla adaptera ieejā.

4.5. Tehniskie parametri

ADA_020	Adapters paredzēts izmantošanai temperatūru intervālā (Jādefinē ražotājam atkarībā no uzstādīšanas vietas) (159).
ADA_021	Adapters paredzēts izmantošanai pie gaisa relatīvā mitruma 10 % līdz 90 % (160).
ADA_022	Adapteram ir jābūt aizsardzībai pret pārspriegumu, barošanas strāvas polaritātes maiņu un īssavienojumiem (161).
ADA_023	Adapters atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Direktīvā 2006/28/EK (1) ar kuru pielāgo tehniskajam progresam Padomes Direktīvu 72/245/EEK par elektromagnētisko savietojamību, un tam ir jābūt aizsardzībai pret elektrostatiskajiem lādiņiem un traucējumiem (162).

4.6. Materiāli

ADA_024	Adapters atbilst … aizsardzības klasei (Jādefinē ražotājam atkarībā no uzstādīšanas vietas) (164, 165).
ADA_025	Adaptera korpusam jābūt dzeltenā krāsā.

4.7. Marķējums

ADA_026

Adapteram jābūt piestiprinātai uzrakstu plāksnītei, kurā norādīta šāda informācija (169):

—	adaptera ražotāja nosaukums un adrese,

—	ražotāja kataloga numurs un adaptera izgatavošanas gads,

—	adaptera vai reģistrācijas kontrolierīces, kurā ietilpst adapters, adaptera tipa apstiprinājuma zīme,

—	adaptera uzstādīšanas datums,

—	transportlīdzekļa identifikācijas numurs transporta līdzeklim, kurā tas uzstādīts.

ADA_027

Uzrakstu plāksnē jānorāda arī šādi dati (ja tie nav tieši nolasāmi iebūvētā kustības sensora ārpusē):

—	iebūvētā kustības sensora ražotāja nosaukums,

—	ražotāja kataloga numurs un iebūvētā kustības sensora izgatavošanas gads,

—	iebūvētā kustības sensora tipa apstiprinājuma zīme.

5. REĢISTRĀCIJAS KONTROLIERĪČU UZSTĀDĪŠANA, JA IZMANTO ADAPTERU

5.1. Uzstādīšana

ADA_028	Adapterus uzstādīšanai transportlīdzekļos piegādā tikai transportlīdzekļu ražotājiem vai dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātām darbnīcām, kurām ir tiesības uzstādīt, aktivizēt un kalibrēt digitālos tahogrāfus.
ADA_029	Šāda apstiprināta darbnīca, uzstādot adapteru, noregulē tā ieejas interfeisu un izraugās ieejas signāla dalīšanas koeficientu (ja vajadzīgs).
ADA_030	Šāda apstiprināta darbnīca, uzstādot adapteru, aizzīmogo adaptera korpusu.
ADA_031	Adapters jāuzstāda iespējami tuvu tai transportlīdzekļa daļai, kas dot tā ieejas impulsus.
ADA_032	Vadiem, ko izmanto adaptera barošanas strāvas pievadam, jābūt sarkanā (pozitīvais pols) un melnā (masa) krāsā.

5.2. Plombēšana

ADA_033

Ievēro šādas prasības par plombēšanu:

—	adaptera korpusam jābūt aizzīmogotam (sk. ADA_017),

—	ja ir iespējams no adaptera izņemt iebūvēto kustības sensoru, nesalaužot plombas uz adaptera korpusa, jābūt plombai starp iebūvētā sensora korpusu un adaptera korpusu (sk. ADA_018),

—	jābūt plombai starp adaptera korpusu un transportlīdzekli,

—	adaptera savienojumam ar iekārtu, kas dod impulsus tā ieejā, jābūt abos galos aizzīmogotam (veidā, kādā tas ir praktiski iespējams).

6. PĀRBAUDES, INSPEKCIJAS UN REMONTI

6.1. Periodiskas inspekcijas

ADA_034

Izmantojot adapteru, reģistrācijas kontrolierīču periodisko inspekciju (periodiska inspekcija saskaņā ar 1.B pielikuma VI nodaļas 256. līdz 258. punkta noteikumiem) laikā veic šādas pārbaudes (257):

—	vai uz adaptera ir tipa apstiprinājuma zīme,

—	vai nav bojātas plombas uz adaptera un tā savienojumiem,

—	vai adapters ir uzstādīts tā, kā norādīts uzrakstu plāksnē,

—	vai adapters ir uzstādīts tā, kā noteicis adaptera un/vai transportlīdzekļa ražotājs,

—	vai adapteru atļauts uzstādīt pārbaudāmajā transportlīdzeklī.

7. REĢISTRĀCIJAS KONTROLIERĪČU TIPA APSTIPRINĀŠANA, JA IZMANTO ADAPTERU

7.1. Vispārīgi noteikumi

ADA_035	Reģistrācijas kontrolierīces nodod apstiprināšanai komplektā ar adapteru (269).
ADA_036	Adapteru var iesniegt tipa apstiprinājuma saņemšanai atsevišķi tikai pašam adapteram vai tipa apstiprinājuma saņemšanai adapteram kā reģistrācijas kontrolierīces komponentam.
ADA_037	Tipa apstiprinājuma saņemšanai veic adaptera funkcionalitātes testēšanu. Par šo testu pozitīviem rezultātiem izdod attiecīgu apliecinošu dokumentu (270).

7.2. Funkcionalitātes sertifikāts

ADA_038

Adaptera ražotājam funkcionalitātes sertifikātu par adapteru vai reģistrācijas kontrolierīci kopā ar adapteru izdot tikai pēc visu šādu obligāto pārbaužu un funkcionalitātes testēšanas pozitīvu rezultātu saņemšanas.

Nr.	Tests	Apraksts	Saistītās prasības
1.	Administratīvā pārbaude
1.1.	Dokumentācija	Adaptera dokumentācijas pareizība
2.	Vizuāla pārbaude
2.1.	Adaptera atbilstība dokumentācijai
2.2.	Adaptera identifikācija/marķējums		ADA_026, ADA_027
2.3.	Adaptera materiāli		no 163 līdz 167 ADA_025
2.4.	Plombēšana		ADA_017, ADA_018, ADA_035
3.	Funkcionalitātes testēšana
3.1.	Ātruma impulsu ģenerēšana iebūvētā kustības sensora ieejā		ADA_013
3.2.	Ienākošo ātruma impulsu uztveršana un pārveidošana		ADA_011, ADA_012
3.3.	Kustības mērījumu precizitāte		no 022 līdz 026
4.	Videsizturības testi
4.1.	Ražotāja testēšanas rezultāti	Ražotāja veiktās videsizturības testēšanas rezultāti	ADA_020, ADA_021, ADA_022, ADA_023, ADA_024
5.	Elektromagnētiskā savietojamība
5.1.	EM starojums un jutība pret starojumu	Verificē atbilstību Direktīvas 2006/28/EK prasībām	ADA_023
5.2.	Ražotāja testēšanas rezultāti	Ražotāja veiktās videsizturības testēšanas rezultāti	ADA_023

(1) OV L 65, 7.3.2006., 27. lpp.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 69/2009

(2009. gada 23. janvāris),

ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1 un starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 27 grozījumiem groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas joprojām bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

2008. gada maijā Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) publicēja SFPS Nr. 1 Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana un SGS Nr. 27 Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati“Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas” grozījumus. SFPS Nr. 1 grozījums ļauj pirmreizējam piemērotājam savos atsevišķajos finanšu pārskatos kā meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma domātās izmaksas izmantot vai nu patieso vērtību datumā, kad uzņēmums pārgāja uz SFPS, vai ieguldījuma uzskaites vērtību saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. No SGS Nr. 27 ir svītrota “izmaksu metodes” definīcija, tāpēc ieguldītājam savos atsevišķajos finanšu pārskatos par ienākumiem jāatzīst visas dividendes, kas saņemtas no meitasuzņēmuma, kopīgi kontrolēta uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma pat, ja dividendes ir izmaksātas no pirmsiegādāšanās rezervēm. SGS Nr. 27 grozījumos precizēts arī, kā noteikt ieguldījuma izmaksas saskaņā ar SGS Nr. 27, ja mātesuzņēmums reorganizē savas grupas struktūru, nodibinot jaunu uzņēmumu kā savu mātesuzņēmumu, un jaunais mātesuzņēmums iegūst kontroli pār sākotnējo mātesuzņēmumu, emitējot pašu kapitāla instrumentus apmaiņā pret sākotnējā mātesuzņēmuma esošiem pašu kapitāla instrumentiem.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka SFPS Nr. 1 un SGS Nr. 27 grozījumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Komisiju, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1)	Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1 Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)	Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 27 Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati – meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

3)	SGS Nr. 18, SGS Nr. 21 un SGS Nr. 36 groza atbilstīgi šīs regulas pielikumā izklāstītajiem SGS Nr. 27 grozījumiem.

2. pants

Uzņēmums piemēro šīs regulas pielikumā izklāstītos SFPS Nr. 1 un SGS Nr. 27. grozījumus, vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2008. gada 31. decembra.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPS Nr. 1 un SGS Nr. 27

Grozījumi SFPS Nr. 1 Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana un SGS Nr. 27 Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati — meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas

Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org

GROZĪJUMI 1. SFPS STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTU PIRMREIZĒJĀ PIELIETOŠANA UN GROZĪJUMI 27. SGS KONSOLIDĒTIE UN ATSEVIŠĶIE FINANŠU PĀRSKATI

MEITASUZŅĒMUMĀ, KOPĪGI KONTROLĒTĀ UZŅĒMUMĀ VAI ASOCIĒTĀ UZŅĒMUMĀ VEIKTA IEGULDĪJUMA IZMAKSAS

Grozījumi 1. SFPS

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana

Aiz 13. punkta e) apakšpunkta pievieno 13. punkta ea) apakšpunktu. Aiz 23. punkta pievieno virsrakstu un 23A un 23B punktu. Groza 25A un 34C punktu. Aiz 44. punkta pievieno virsrakstu un 44A punktu. Aiz 47J punkta pievieno 47K punktu.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Atbrīvojumi no citiem SFPS

Uzņēmums var izlemt izmantot vienu vai vairākus šādus atbrīvojumus:

…

(ea)	ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos (23A un 23B punkts);

…

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos

23A

Kad uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati noteikts, ka tam jāuzskaita ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos vai nu:

a)	izmaksās, vai

b)	saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana.

23B

Ja pirmreizējais piemērotājs šādu ieguldījumu novērtē izmaksās saskaņā ar 23A punkta a) apakšpunktu, tas saskaņā ar SFPS sagatavotajā atsevišķajā sākuma pārskatā par finanšu stāvokli novērtē minēto ieguldījumu vienā no šādām summām:

a)	izmaksās, kas noteiktas saskaņā ar 27. SGS, vai

domātajās izmaksās. Šāda ieguldījuma domātās izmaksas ir tā:

i)	patiesā vērtība (kas noteikta saskaņā ar 39. SGS) datumā, kad uzņēmums pārgāja uz SFPS atsevišķajos finanšu pārskatos, vai

ii)	saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem noteiktā uzskaites vērtība minētajā datumā.

Pirmreizējs piemērotājs var izvēlēties i) vai ii) daļā minēto, lai novērtētu ieguldījumu katrā meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā, kuru tas izlemj novērtēt, izmantojot domātās izmaksas.

Iepriekš atzītu finanšu instrumentu noteikšana

25A	39. SGS ļauj…

Izņēmumi no citu SFPS piemērošanas ar atpakaļejošu spēku

Nekontrolējoša līdzdalība

34C	Pirmreizējs piemērotājs piemēro šādas 27. SGS (ar 2008. gadā izdarītajiem grozījumiem) prasības…

UZRĀDĪŠANA UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Domāto izmaksu izmantošana ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos un asociētos uzņēmumos

44A

Tāpat, ja uzņēmums saskaņā ar SFPS sagatavotajā pārskatā par finanšu stāvokli izmanto domātās izmaksas ieguldījumam meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā atsevišķajos finanšu pārskatos (skatīt 23B punktu), uzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos atsevišķajos finanšu pārskatos atklāj:

a)	to ieguldījumu kopējās domātās izmaksas, kuru domātās izmaksas ir to uzskaites vērtība saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

b)	to ieguldījumu kopējās domātās izmaksas, kuru domātās izmaksas ir to patiesā vērtība; un

c)	to uzskaites vērtību kopējo korekciju, kas uzrādītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

47K

Grozījumi 27. SGS

Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar grozījumiem, kas izdarīti 2008. gada maijā ar SFPS uzlabojumiem)

Svītro atsauci uz “izmaksu metodi” 4. punktā. Pēc 38. punkta pievieno 38A–38C punktu. Pēc 45A punkta pievieno 45B un 45C punktu.

DEFINĪCIJAS

Svītro atsauci uz “izmaksu metodi”.

MEITASUZŅĒMUMOS, KOPĪGI KONTROLĒTOS UZŅĒMUMOS UN ASOCIĒTAJOS UZŅĒMUMOS VEIKTO IEGULDĪJUMU UZSKAITE ATSEVIŠĶOS FINANŠU PĀRSKATOS

38A	Uzņēmums atzīst dividendi no meitasuzņēmuma, kopīgi kontrolēta uzņēmuma vai asociēta uzņēmuma peļņā vai zaudējumos atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas tā tiesības saņemt dividendi.

38B

Kad mātesuzņēmums reorganizē savas grupas struktūru, nodibinot jaunu uzņēmumu kā savu mātesuzņēmumu tādā veidā, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	jaunais mātesuzņēmums iegūst kontroli pār sākotnējo mātesuzņēmumu, emitējot pašu kapitāla instrumentus apmaiņā pret sākotnējā mātesuzņēmuma esošiem pašu kapitāla instrumentiem;

b)	jaunās grupas un sākotnējās grupas aktīvi un saistības ir tādas pašas tieši pirms un pēc reorganizācijas; un

c)	sākotnējā mātesuzņēmuma īpašniekiem pirms reorganizācijas ir tāda pati absolūtā un relatīvā līdzdalība sākotnējās grupas un jaunās grupas neto aktīvos tieši pirms un pēc reorganizācijas,

un jaunais mātesuzņēmums atsevišķajos finanšu pārskatos uzskaita ieguldījumu sākotnējā mātesuzņēmumā saskaņā ar 38. punkta a) apakšpunktu, jaunais mātesuzņēmums novērtē izmaksas to pašu kapitāla posteņu daļas uzskaites vērtībā, kuri norādīti sākotnējā mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos reorganizācijas datumā.

38C

Tāpat uzņēmums, kas nav mātesuzņēmums, varētu nodibināt jaunu uzņēmumu kā savu mātesuzņēmumu tādā veidā, kas atbilst 38B punktā noteiktajiem kritērijiem. Uz šādām reorganizācijām tāpat attiecas 38B punktā noteiktās prasības. Šādos gadījumos atsauces uz “sākotnējo mātesuzņēmumu” un “sākotnējo grupu” ir uz “sākotnējo uzņēmumu”.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

45B

Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – 1. SFPS grozījumi un 27. SGS grozījumi, kas izdoti 2008. gada maijā, no 4. punkta svītroja izmaksu metodes definīciju un pievienoja 38A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, tas atklāj šo faktu un vienlaicīgi piemēro saistītos 18. SGS, 21. SGS un 36. SGS grozījumus.

45C

Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – 1. SFPS grozījumi un 27. SGS grozījumi, kas izdoti 2008. gada maijā, pievienoja 38B un 38C punktu. Uzņēmums šos punktus piemēro perspektīvi reorganizācijām, kuras notiek gada periodos, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Turklāt uzņēmums var izlemt 38B un 38C punktu ar atpakaļejošu spēku piemērot notikušām reorganizācijām minēto punktu darbības jomā. Ja tomēr uzņēmums koriģē kādu reorganizāciju, lai ievērotu 38B vai 38C punktu, tas koriģē visas vēlākas reorganizācijas minēto punktu darbības jomā. Ja uzņēmums piemēro 38B vai 38C punktu agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

Pielikums

Citu SFPS grozījumi

Uzņēmumi piemēro šādus 18. SGS, 21. SGS un 36. SGS grozījumus, kad tie piemēro saistītos 27. SGS 4. un 38A punkta grozījumus.

18. SGS Ieņēmumi

A1 Šādi groza 18. SGS.

Šādi groza 32. punktu un pievieno 38. punktu.

32 Ja pirms procentus pelnoša ieguldījuma iegādes ir uzkrāti nesamaksāti procenti, turpmāk procentu saņemšanu sadala starp periodiem pirms un pēc iegādes; par ieņēmumiem atzīst tikai pēciegādes periodā saņemtos procentus.

38 Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – grozījumi 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana un grozījumi 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, kas izdoti 2008. gada maijā, grozīja 32. punktu. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro saistītos 27. SGS 4. un 38A punkta grozījumus agrākam periodam, tas vienlaicīgi piemēro 32. punkta grozījumu.

21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

A2 Šādi groza 21. SGS 49. punktu:

Uzņēmums var atsavināt vai daļēji atsavināt līdzdalību ārvalstu darbībā, to pārdodot, likvidējot, saņemot pamatkapitāla atmaksu vai atsakoties no visas šīs darbības vai tās daļas. Ārvalstu darbības uzskaites vērtības norakstīšanu, ja tai ir zaudējumi vai ieguldītājs ir atzinis tās vērtības samazināšanos, neuzskata par daļēju atsavināšanu. Tādējādi nevienu citos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīto valūtas kursa guvumu vai zaudējumu daļu nepārklasificē kā peļņu vai zaudējumus šādas vērtības norakstīšanas brīdī.

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās

A3 Pēc 36. SGS 12. punkta g) apakšpunkta pievieno virsrakstu un h) apakšpunktu. Pēc 140C punkta pievieno 140D punktu.

12 Novērtējot, vai pastāv kādas pazīmes, kas liecina par iespējamo aktīva vērtības samazināšanos, uzņēmumam jāapsver vismaz šādas pazīmes: ...

…

Dividende no meitasuzņēmuma, kopīgi kontrolēta uzņēmumu vai asociēta uzņēmuma

attiecībā uz ieguldījumu meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā ieguldītājs atzīst dividendi no ieguldījuma un ir pieejami pierādījumi, ka:

i)	ieguldījuma uzskaites vērtība atsevišķajos finanšu pārskatos pārsniedz ieguldījumu saņēmēja neto aktīvu uzskaites vērtības, tostarp asociēto nemateriālo vērtību, konsolidētajos finanšu pārskatos; vai

ii)	dividende pārsniedz meitasuzņēmuma, kopīgi kontrolētā uzņēmuma vai asociētā uzņēmuma kopējos ienākumus dividendes izsludināšanas periodā.

140D Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – grozījumi 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana un 27. SGS grozījumi, kas izdoti 2008. gada maijā, pievienoja 12. punkta h) apakšpunktu. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauts sākt piemērošanu agrāk. Ja uzņēmums piemēro saistītos 27. SGS 4. un 38A punkta grozījumus agrākam periodam, tas vienlaicīgi piemēro 12. punkta h) apakšpunkta grozījumu.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 70/2009

(2009. gada 23. janvāris),

ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) uzlabojumiem groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas joprojām bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2008. gada maijā ikgadējā procesā, kura mērķis ir vienkāršot un precizēt starptautiskos grāmatvedības standartus, publicēja starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumus, turpmāk “uzlabojumi”. Uzlabojumos iekļauti patlaban spēkā esošo starptautisko grāmatvedības standartu 35 grozījumi, kas iedalīti divās daļās: I daļā ir iekļauti grozījumi, kuru rezultātā rodas grāmatvedības izmaiņas pārskatu sagatavošanas, atzīšanas vai novērtēšanas vajadzībām, un II daļā ir iekļauti terminoloģiski un redakcionāli grozījumi.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka uzlabojumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti (3), Grāmatvedības standartu pārskata grupa izskatīja EFRAG atzinumu par apstiprināšanu un informēja Komisiju, ka tas ir līdzsvarots un objektīvs.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula Nr. 1126/2008.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi.

1)	Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.5 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

2)	Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 1, SGS Nr. 8, SGS Nr. 10, SGS Nr. 16, SGS Nr. 19, SGS Nr. 20, SGS Nr. 23, SGS Nr. 27, SGS Nr. 28, SGS Nr. 29, SGS Nr. 31, SGS Nr. 34, SGS Nr. 36, SGS Nr. 38, SGS Nr. 39, SGS Nr. 40 un SGS Nr. 41 groza, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

3)	SFPS Nr. 1 groza saskaņā ar SFPS Nr. 5 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

4)	SGS Nr. 7 groza saskaņā ar SGS Nr. 16 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

5)	SFPS Nr. 7 un SGS Nr. 32 groza atbilstīgi šīs regulas pielikumā izklāstītajiem SGS Nr. 28 un SGS Nr. 31 grozījumiem;

6)	SGS Nr. 16 groza saskaņā ar SGS Nr. 40 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

7)	SGS Nr. 41 groza saskaņā ar SGS Nr. 20 grozījumiem, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā;

8)	SFPS Nr. 5, SGS Nr. 2 un SGS Nr. 36 groza atbilstīgi šīs regulas pielikumā izklāstītajiem SGS Nr. 41 grozījumiem.

2. pants

Uzņēmums piemēro 1. panta 2. un 4. līdz 8. punktā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2008. gada 31. decembra.

Uzņēmums piemēro 1. panta 1. un 3. punktā minētos grozījumus vēlākais no dienas, kurā sākas tā pirmais finanšu gads, pēc 2009. gada 30. jūnija.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.

(3) OV L 199, 21.7.2006., 33. lpp.

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi

SFPS UZLABOJUMI

I DAĻA

5. starptautiskā finanšu pārskatu standarta

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības grozījumi

Pievienots 8.A, 36.A un 44.C punkts.

ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU) KLASIFIKĀCIJA PAR TURĒTIEM PĀRDOŠANAI

8.A

Ja ir spēkā 6.-8. punktā norādītie kritēriji, uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, jāklasificē visi šī meitasuzņēmuma aktīvi un saistības kā turēti pārdošanai, neatkarīgi no tā, vai pēc pārdošanas uzņēmums saglabās nekontrolējošu līdzdalību savā bijušajā meitasuzņēmumā.

Pārtraukto darbību uzrādīšana

36.A	Uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, ir jāizpauž 33.-36. punktā pieprasītā informācija, ja meitasuzņēmums ir atsavināšanas grupa, kas atbilst pārtrauktas darbības definīcijai saskaņā ar 32. punktu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

44.C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem pievienots 8.A un 36.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Tomēr uzņēmums nedrīkst piemērot šo standartu gada periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, ja vien tas nepiemēro arī 27. SGS (ar 2008. gada maija grozījumiem). Ja uzņēmums piemēro grozījumus pirms 2009. gada 1. jūlija, tam jāatklāj šis fakts. Uzņēmumam jāpiemēro grozījumi perspektīvi no datuma, kad tas pirmoreiz piemērojis 5. SFPS, ievērojot 27. SGS (grozīts 2008. gada maijā) noteiktos pārejas noteikumus.

5. SFPS grozījumu pielikums

1. SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie 1. SFPS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 5. SFPS grozījumus.

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana

Grozīts 34.C punkta c) apakšpunkts un pievienots 47.L punkts.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Izņēmumi no citu SFPS piemērošanas ar atpakaļejošu spēku

Nekontrolējoša līdzdalība

34.C

Pirmreizējais piemērotājs perspektīvi piemēro šādas 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) prasības, sākot ar pārejas datumu uz SFPS:

…

c)	34.–37. punktā ietvertās uzskaites prasības attiecībā uz kontroles zaudēšanu pār meitasuzņēmumu, kā arī saistītās 5. SFPS 8.A punkta prasības.

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

47.L	Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 34.C punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gada grozījumiem) agrākam periodam, šos grozījumus piemēro šim agrākajam periodam.

1. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskatu sniegšana grozījumi (pārstrādāts 2007. gadā)

Grozīts 68. un 71. punkts. Pievienots 139.C punkts.

Finanšu stāvokļa pārskats

Apgrozāmie aktīvi

Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un to realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tas ilgst divpadsmit mēnešus. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda. Apgrozāmie aktīvi ir arī aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam (kā piemēru var minēt dažus finanšu aktīvus, kas tiek turēti tirdzniecībai saskaņā ar 39. SGS) un ilgtermiņa finanšu aktīvu pašreizējā daļa.

Īstermiņa saistības

Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai tās tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. Piemēram, dažu veidu finanšu saistības, kas tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkam turētas saistības saskaņā ar 39. SGS, banku kredītu pārtēriņi, un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākumu nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kuras nodrošina ilgtermiņa finansēšanu (t. i., tās nav daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda, saskaņā ar 74. un 75. punktiem ir ilgtermiņa saistības.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139.C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 68. un 71. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

16. starptautiskā grāmatvedības standarta

Pamatlīdzekļi grozījumi

Grozīts 6. un 69. punkts. Pievienots 68.A un 81.D punkts.

DEFINĪCIJAS

6	Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: … Atgūstamā summa ir lielākā no divām summām – aktīva patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, un lietošanas vērtības. …

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

68.A

Tomēr uzņēmumam, kurš, veicot savas parastās aktivitātes, regulāri pārdod pamatlīdzekļus, ko tas ir turējis iznomāšanai citiem, jāpārnes šādi aktīvi uz krājumiem ar to uzskaites vērtību, kad tie vairs netiek iznomāti un tos sāk turēt pārdošanai. Peļņa no šādu aktīvu pārdošanas ir atzīstami par ieņēmumiem saskaņā ar 18. SGS Ieņēmumi. 5. SFPS nav spēkā, ja aktīvi, kas tiek turēti pārdošanai parastās darbības gaitā, tiek pārnesti uz krājumiem.

Pamatlīdzekļu objekta atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojuma veidā). Nosakot tāda objekta atsavināšanas datumu, uzņēmums piemēro 18. SGS kritērijus no preču pārdošanas iegūto ieņēmumu atzīšanai. 17. SGS piemēro atsavināšanai, tos pārdodot ar saņemšanu atpakaļ nomā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81.D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. un 69. punkts, kā arī pievienots 68.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro saistītie 7. SGS Naudas plūsmas pārskati grozījumi.

16. SGS grozījumu pielikums

7. SGS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie 7. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 16. SGS grozījumus.

7. SGS Naudas plūsmas pārskati

Grozīts 14. punkts. Pievienots 55. punkts.

Naudas plūsmas …

…

Daži darījumi, piemēram, iekārtas pārdošana, var radīt guvumus vai zaudējumus, kas tiek ietverti atzītajā peļņā vai zaudējumos. Naudas plūsmas saistībā ar šiem darījumiem ir naudas plūsmas no ieguldījumu darbības. Tomēr naudas maksājumi, lai ražotu vai iegādātos aktīvus, kas tiek turēti iznomāšanai citiem un pēc tam tiek turēti pārdošanai, kā aprakstīts 16. SGS Pamatlīdzekļi 68.A punktā, ir naudas plūsmas no pamatdarbībām. Naudas ieņēmumi no šādu aktīvu iznomāšanas un tai sekojošas pārdošanas arī ir naudas plūsmas no pamatdarbībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 14. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro 16. SGS 68.A punkts.

19. starptautiskā grāmatvedības standarta

Darbinieku pabalsti grozījumi

Grozīts 7. punkts, 8. punkta b) apakšpunkts, 32.B, 97., 111. un 160. punkts. Pievienots 111.A un 159.D punkts.

DEFINĪCIJAS

…

Darbinieka īstermiņa pabalsti ir darbinieka pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru maksājuma termiņš iestājas 12 mēnešos pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

…

Citi darbinieka ilgtermiņa pabalsti ir darbinieka pabalsti (kas nav pēcnodarbinātības pabalsti un darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešos pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

…

Plāna aktīvu atdeve ir procenti, dividendes un citi ieņēmumi no plāna aktīviem kopā ar realizētiem un nerealizētiem guvumiem vai zaudējumiem no plāna aktīviem, atskaitot visas plāna administrēšanas izmaksas (izņemot tās, kas ir ietvertas aktuāra pieņēmumos, kurus izmanto, lai novērtētu noteikto pabalsta pienākumu) un visus plāna maksājamos nodokļus.

…

Iepriekšējās darba izmaksas ir noteiktā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu iepriekšējos periodos pašreizējās vērtības izmaiņas, kas radušās pārskata periodā, ieviešot vai mainot pēcnodarbinātības pabalstus vai citus darbinieka ilgtermiņa pabalstus. Iepriekšējās darba izmaksas var būt pozitīvas (ja pabalstus ievieš vai maina, lai palielinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība) vai negatīvas (ja esošie pabalsti ir mainīti, lai samazinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība).

DARBINIEKU ĪSTERMIŅA PABALSTI

Darbinieka īstermiņa pabalsti ietver tādus posteņus kā, piemēram:

b)	īslaicīgus apmaksātus kavējumus (piemēram, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums), ja kompensācija par kavējumiem jāizmaksā 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbinieku darbu;

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: ATŠĶIRĪBA STARP NOTEIKTU IEMAKSU PLĀNIEM UN NOTEIKTU PABALSTU PLĀNIEM

Vairāku darba devēju plāni

32.B

Saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi prasībām, uzņēmumam ir jāatklāj informācija par dažām iespējamām saistībām. Vairāku darba devēju plāna kontekstā iespējamās saistības var rasties, piemēram, no:

…

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: NOTEIKTU PABALSTU PLĀNI

Iepriekšējo periodu apkalpošanas izmaksas

Iepriekšējās darba izmaksas rodas tad, kad uzņēmums ievieš noteiktu pabalstu plānu, kurš paredz pabalstu piešķiršanu par iepriekš veiktu darbu vai saskaņā ar esošu noteiktu pabalstu plānu maksājamu pabalstu izmaiņas. Šīs izmaiņas veic apmaiņā pret darbinieku darbu periodā līdz attiecīgo pabalstu garantēšanai. Tādēļ uzņēmums iepriekšējās darba izmaksas atzīst attiecīgajā periodā, kaut gan tās attiecas uz darbinieku darbu iepriekšējos periodos. Uzņēmums iepriekšējās darba izmaksas novērtē kā saistību izmaiņas grozījuma rezultātā (sk. 64. punktu). Negatīvas iepriekšējās darba izmaksas rodas, ja uzņēmums maina ar iepriekš veiktu darbu saistītus pabalstus, lai samazinātos noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība.

Iepriekšējās darba izmaksās neietilpst:

a)	ietekme, kādu rada starpība starp faktisko un iepriekš pieņemto algu palielinājumu attiecībā uz pienākumu maksāt pabalstus par darbu iepriekšējos gados (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi ļauj prognozēt algas);

b)	pārāk zemas un pārāk augstas aplēses par pensiju patstāvīgu palielināšanu, ja uzņēmumam ir prakses radīts pienākums palielināt pensijas (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi pieļauj šos palielinājumus);

aplēses par pabalstu palielināšanu finanšu pārskatos atzītu aktuāro guvumu dēļ, ja uzņēmuma pienākums saskaņā ar plāna oficiālajiem noteikumiem (vai prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz šos noteikumus) vai tiesību aktiem ir izmantot jebkuru plāna pārsniegumu plāna dalībnieku labā pat tad, ja pabalstu palielināšana vēl nav oficiāli apstiprināta (tāpēc radies pienākuma pieaugums ir aktuārie zaudējumi, nevis iepriekšējās darba izmaksas, sk. 85. punkta b) apakšpunktu);

d)	garantēto pabalstu pieaugums, kad, nerodoties jauniem vai palielinātiem pabalstiem, darbinieki pilda garantēšanas prasības (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo uzņēmums aplēstās pabalstu izmaksas atzina par kārtējām darba izmaksām, kad darbs tika veikts);

e)	ietekme, kādu rada plāna grozījumi, kuru dēļ samazinās pabalsti par turpmāko darbu (samazinājums).

Samazinājums un norēķini

111

Samazinājums notiek tad, kad uzņēmums:

a)	ir uzskatāmi apņēmies būtiski samazināt plānā iesaistīto darbinieku skaitu;

b)	izdara grozījumus noteiktu pabalstu plāna noteikumos tā, lai tāds būtisks elements kā pašreizējo darbinieku turpmākais darbs neradītu pabalstus vai radītu mazākus pabalstus.

Samazinājumu var izraisīt kāds atsevišķs notikums, piemēram, ražotnes slēgšana, darbības pārtraukšana vai plāna pārtraukšana vai apturēšana, kā arī samazināšana tādā mērā, lai algu palielinājums nākotnē būtu saistīts ar pabalstiem, kas maksājami par iepriekš veiktu darbu. Samazinājumi bieži ir saistīti ar pārstrukturēšanu. Šādos gadījumos uzņēmums uzskaita samazinājumu vienlaikus ar attiecīgās pārstrukturēšanas uzskaiti.

111.A

Ja plāna grozījumu rezultātā tiek samazināti pabalsti, samazinājums ir tikai samazināšanas ietekme uz turpmāko darbu. Jebkādu samazinājumu par iepriekš veiktu darbu rezultāts ir negatīvas iepriekšējās darba izmaksas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

159.D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 7. punkts, 8. punkta b) apakšpunkts, 32.B, 97., 98. un 111. punkts, kā arī pievienots 111.A punkts. Uzņēmums 7. punkta, 8. punkta b) apakšpunkta un 32.B punkta grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj. Uzņēmums piemēro 97., 98., 111. un 111.A punkta grozījumus izmaiņām pabalstos, kas piešķirti 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma.

160

8. SGS ir spēkā, ja uzņēmums maina savu grāmatvedības politiku, ietverot tajā 159.-159.D punktā norādītās izmaiņas. Ja šīs izmaiņas tiek piemērotas retrospektīvi, kā to nosaka 8. SGS, uzņēmums apskata šīs izmaiņas tā, it kā tās būtu piemērotas tajā pašā laikā, kad pārējā šī Standarta daļa. Izņēmuma kārtā uzņēmums var atklāt informāciju attiecībā uz 120.A punkta p) apakšpunktā noteiktajām summām, kas katram gada periodam noteiktas perspektīvi, sākot no pirmā gada perioda, kas uzrādīts finanšu pārskatos, kuros uzņēmums pirmo reizi piemēro 120.A punkta grozījumus.

20. starptautiskā grāmatvedības standarta Valsts

dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību grozījumi

Svītrots 37. punkts. Pievienots 10.A un 43. punkts.

VALSTS DOTĀCIJAS

10.A

Valsts aizdevuma pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tiek uzskatīta par valsts dotāciju. Aizdevums tiek atzīts un novērtēts saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, jānovērtē kā starpība starp sākotnējo aizdevuma uzskaites vērtību, kas noteikta saskaņā ar 39. SGS, un saņemtajiem ieņēmumiem. Pabalsta uzskaite notiek saskaņā ar šo standartu. Uzņēmumam jāizskata nosacījumi un saistības, kas ievēroti vai jāievēro, nosakot izmaksas, kuras paredzēts segt ar aizdevuma pabalstu.

VALSTS PALĪDZĪBA

37	[Svītrots]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

43	Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem svītrots 37. un pievienots 10.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro valsts aizdevumiem, kas saņemti 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

23. starptautiskā grāmatvedības standarta

Aizņēmumu izmaksas (pārstrādāts 2007. gadā) grozījumi

Grozīts 6. punkts. Pievienots 29.A punkts.

DEFINĪCIJAS

Aizņēmumu izmaksas var ietvert:

a)	procentu izmaksas, kas tiek aprēķinātas, izmantojot efektīvo procentu metodi, kā aprakstīts 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana;

b)	[svītrots];

c)	[svītrots];

d)	finanšu izmaksas, kuras saistītas ar finanšu nomu, ko atzīst saskaņā ar 17. SGS Noma; un

e)	valūtas kursa starpības, kas rodas no aizņēmumiem ārvalstu valūtā, ja tās attiecas uz procentu izmaksu korekciju.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

29.A	Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

27. starptautiskā grāmatvedības standarta

Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati grozījums

Grozīts 37. punkts. Pievienots 43.A punkts.

MEITASUZŅĒMUMOS, KOPĪGI KONTROLĒTĀS SABIEDRĪBĀS UN ASOCIĒTAJOS UZŅĒMUMOS VEIKTO IEGULDĪJUMU UZSKAITE ATSEVIŠĶAJOS FINANŠU PĀRSKATOS

Ja uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, tam jāuzskaita ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopīgi kontrolētās sabiedrībās un asociētajos uzņēmumos:

izmaksām;

b)	saskaņā ar 39. SGS.

Uzņēmumam tāda pati uzskaite jāpiemēro katrai ieguldījumu kategorijai. Ieguldījumi, kas tiek uzskaitīti izmaksās, jāuzskaita saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības, ja tie ir klasificēti kā turēti pārdošanai (vai ietverti atsavinātajā grupā, kura tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS. Šādā situācijā ieguldījumiem, kas tiek uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS, novērtēšana netiek mainīta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

43.A

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 38. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, sākot ar datumu, kad tas pirmoreiz piemēro 5. SFPS. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

28. starptautiskā grāmatvedības standarta

Asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite grozījumi

Grozīts 1. un 33. punkts un virsraksts virs 41. punkta. Pievienots 41.C punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šis standarts jāpiemēro, uzskaitot ieguldījumus asociētajos uzņēmumos. Tomēr tas neattiecas uz ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, kas pieder:

a)	riska kapitāla organizācijām;

b)	kopējiem fondiem, trastiem ar daļām vai līdzīgām sabiedrībām, ieskaitot ar ieguldījumiem saistītus apdrošināšanas fondus,

kas sākotnēji pēc to patiesās vērtības tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, vai ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai un uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Šie ieguldījumi jānovērtē patiesajā vērtībā saskaņā ar 39. SGS, ar izmaiņām patiesajā vērtībā, kas atzītas par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā notikušas izmaiņas. Uzņēmumam, kurš veic šādus ieguldījumus, jāatklāj informācija, atbilstoši 37. punkta f) apakšpunkta prasībām.

PAŠU KAPITĀLA METODES LIETOŠANA

Zaudējumi no vērtības samazināšanās

Ņemot vērā, ka nemateriālā vērtība, kas ir asociētā uzņēmuma ieguldījuma uzskaites vērtības daļa, atsevišķi netiek uzskaitīta, nolietojums atsevišķi netiek pārbaudīts, piemērojot nolietojuma pārbaudes nemateriālās vērtības prasības 36. SGS Aktīvu nolietojums. Tā vietā visu ieguldījuma uzskaites vērtību uzskaita saskaņā ar 36. SGS attiecībā pret nolietojumu, kā atsevišķu aktīvu, salīdzinot tā atgūstamo summu (augstāka lietošanas vērtība un patiesās vērtības mīnus pārdošanas izmaksas) ar tās uzskaites vērtību, kad vien 39. SGS prasību piemērošana norāda, ka ieguldījums, iespējams, ir nolietots. Zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas atzīti šādos apstākļos, netiek iedalīti pie tādiem aktīviem, kas ir daļa no asociētā uzņēmuma ieguldījuma uzskaites vērtības, ieskaitot nemateriālas vērtības. Atbilstīgi, jebkāda zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta saskaņā ar 36. SGS gadījumā, ja ieguldījuma atgūstamā summa pēc tam palielinās. Nosakot ieguldījuma lietošanas vērtību, uzņēmums novērtē:

…

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

41.C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 1. un 33. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, tam šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana grozījumi, 31. SGS 1. punkts un 2008. gada maijā izdotā 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana 4. punkts. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus perspektīvi.

31. Starptautiskā grāmatvedības standarta

Līdzdalība kopuzņēmumos grozījums

Grozīts 1. punkts un virsraksts virs 58. punkta. Pievienots 58.B punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu līdzdalību kopuzņēmumos un uzrādītu kopuzņēmuma aktīvus, saistības, ienākumus un izdevumus kopuzņēmuma dalībnieku un ieguldītāju finanšu pārskatos neatkarīgi no kopuzņēmuma darbības struktūras vai formas. Tomēr tas neattiecas uz dalībnieku līdzdalību kopīgi kontrolētajās sabiedrībās, kas pieder:

a)	riska kapitāla organizācijām;

b)	kopējiem fondiem, trastiem ar daļām vai līdzīgām sabiedrībām, ieskaitot ar ieguldījumiem saistītus apdrošināšanas fondus,

kas sākotnēji pēc to patiesās vērtības tiek atzīti peļņā vai zaudējumos, vai ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai un uzskaitīti saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana. Šie ieguldījumi jānovērtē patiesajā vērtībā saskaņā ar 39. SGS, ar izmaiņām patiesajā vērtībā, kas atzītas peļņā vai zaudējumos periodā, kurā notikušas izmaiņas. Kopuzņēmuma dalībniekam, kurš ņem šādu līdzdalību, jāatklāj informācija atbilstoši 55. un 56. punkta prasībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

58.B

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 1. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, tam šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana grozījumi, 28. SGS 1. punkts un 2008. gada maijā izdotā 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana 4. punkts. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

28. un 31. SGS grozījumu pielikums

Citu SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertie 7. SFPS un 32. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 28. SGS un 31. SGS grozījumus.

7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana

Grozīts 3. punkta a) apakšpunkts. Pievienots 44.D punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi vai 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tomēr dažos gadījumos 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 39. SGS; šādos gadījumos uzņēmumiem jāpiemēro šī SFPS prasības. Uzņēmumi šo SFPS piemēro arī visiem līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos atvasinājumiem, ja vien atvasinājums neatbilst pašu kapitāla instrumenta definīcijai 32. SGS;

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

44.D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 3. punkta a) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 28. SGS 1. punkta, 31. SGS 1. punkta un 32. SGS 4. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana

Grozīts 4. punkta a) apakšpunkts un virsraksts virs 96. punkta. Pievienots 97.D punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati, 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi vai 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos. Tomēr dažos gadījumos 27. SGS, 28. SGS vai 31. SGS ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 39. SGS; šādos gadījumos uzņēmumiem jāpiemēro šī SFPS prasības. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī visiem ar līdzdalību meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos saistītiem atvasinājumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

97.D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 4. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 7. SFPS 3. punkta, 28. SGS 1. punkta un 31. SGS 1. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

29. Starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju grozījumi

Grozīts 6., 15. un 19. punkts. Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

FINANŠU PĀRSKATU PĀRVEIDOŠANA

Uzņēmumi, kas finanšu pārskatus sagatavo, pamatojoties uz sākotnējo izmaksu principu grāmatvedībā, dara to, neņemot vērā ne vispārējā cenu līmeņa izmaiņas, ne atzīto aktīvu vai saistību specifisko cenu pieaugumu. Šajā gadījumā izņēmumi ir tie aktīvi un saistības, kurus uzņēmumam jānovērtē vai kurus tas izvēlas novērtēt ar to patieso vērtību. Piemēram, pamatlīdzekļus var pārvērtēt ar to patieso vērtību un bioloģiskie aktīvi parasti ir jānovērtē ar to patieso vērtību. Tomēr daži uzņēmumi sniedz primāros finanšu pārskatus, kuri balstīti uz kārtējo izmaksu metodi, kas atspoguļo turēto aktīvu specifisko cenu izmaiņu ietekmi.

Lielākoties nemonetāros posteņus uzrāda izmaksās vai arī izmaksās, atņemot nolietojumu, tāpēc tie tiek izteikti kā summas, kas uzrādītas šī posteņa iegādes datumā. Katra posteņa pārveidotās izmaksas vai izmaksas, no kurām atskaitīts nolietojums, nosaka, piemērojot tā sākotnējām izmaksām un uzkrātajam nolietojumam vispārējā cenu indeksa izmaiņas periodā no iegādes datuma līdz pārskata perioda beigām. Piemēram, pamatlīdzekļus, izejvielu krājumus un preces pārdošanai, nemateriālo vērtību, patentus, preču zīmes un līdzīgus aktīvus pārveido no to pirkšanas datumiem. Daļēji pabeigto un gatavo ražojumu krājumus pārveido no datumiem, kuros radušās pirkšanas un pārveidošanas izmaksas.

Nemonetāra posteņa pārveidoto summu samazina saskaņā ar atbilstīgajiem SFPS, ja tā pārsniedz savu atgūstamo summu. Piemēram, pamatlīdzekļu, nemateriālās vērtības, patentu un preču zīmju pārveidotās summas samazina līdz atgūstamajai summai un krājumu pārveidotās summas samazina līdz neto pārdošanas vērtībai.

36. starptautiskā grāmatvedības standarta

Aktīvu vērtības samazināšana grozījums

Grozīts 134. punkta e) apakšpunkts. Pievienots 140.C punkts.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Aplēses, ko izmanto naudu ienesošo vienību, kurās ir nemateriālā vērtība vai nemateriālie aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku, atgūstamo summu novērtēšanā

134

Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas norādīta apakšpunktos a)-f), par katru naudu ienesošo vienību (vienību grupu), kuras nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtība, kas attiecināta uz šo vienību (vienību grupu), ir ievērojama salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtību:

ja vienības (vienību grupas) atgūstamā summa pamatojas uz patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas –, metode, kas lietota, lai noteiktu patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Ja patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas nenosaka, izmantojot vērā ņemamo vienības (vienību grupas) tirgus cenu, jāatklāj arī šāda informācija:

(i)	katra galvenā pieņēmuma apraksts, uz kuru pamata vadība ir noteikusi patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Galvenie pieņēmumi ir tie, attiecībā uz kuriem vienības (vienību grupas) atgūstamā summa ir visjūtīgākā;

(ii)

vadības metodes apraksts, nosakot katram galvenajam pieņēmumam piešķirto vērtību (vai vērtības), vai šīs vērtības atspoguļo pagātnes pieredzi vai, ja nepieciešams, ir atbilstošas ārējiem informācijas resursiem, un, ja nav, kā un kāpēc tās atšķiras no pagātnes pieredzes vai informācijas ārējiem avotiem;

Ja patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas nosaka, izmantojot diskontētu naudas plūsmu prognozes, jāatklāj arī šāda informācija:

(iii)

periods, kurā vadība ir prognozējusi naudas plūsmas.

(iv)	pieauguma likme, kas izmantota naudas plūsmas prognožu ekstrapolācijai.

(v)	diskonta likme(s), kas izmantota naudas plūsmas prognozēs.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

140.C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 134. punkta e) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

38. starptautiskā grāmatvedības standarta

Nemateriālie aktīvi grozījumi

Grozīts 69., 70. un 98. punkts. Pievienots 69.A un 130.D punkts.

IZDEVUMU ATZĪŠANA

Dažos gadījumos rodas izdevumi, lai uzņēmumam nodrošinātu nākotnes saimnieciskos labumus, bet netiek iegādāts vai radīts nemateriālais aktīvs, kuru var atzīt. Ja tiek iegādātas preces, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas iegūst tiesības piekļūt šīm precēm. Ja tiek sniegti pakalpojumi, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas saņem pakalpojumus. Piemēram, izdevumi pētniecībai tiek atzīti par izdevumiem, kad tie rodas (skat. 54. punktu), ja vien tie netiek iegādāti kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas izmaksām. Citi piemēri izdevumiem, kurus atzīst par izdevumiem, kad tie rodas, ir šādi:

…

c)	izdevumi par reklāmu un pārdošanas veicināšanas pasākumiem (ieskaitot preču pasūtīšanas katalogus).

…

69.A

Uzņēmumam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir uzņēmuma īpašumā. Tāpat tam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir izstrādājis piegādātājs saskaņā ar piegādes līguma noteikumiem un uzņēmums var pieprasīt preču piegādi apmaiņā pret maksājumu. Pakalpojumi ir saņemti, kad tos sniedz pakalpojumu sniedzējs atbilstoši līgumam, saskaņā ar kuru tie tiek sniegti uzņēmumam, nevis tad, kad uzņēmums tos izmanto, lai sniegtu citu pakalpojumu, piemēram, reklāmu klientiem.

70	68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par precēm ir veikts, pirms uzņēmums iegādājas tiesības piekļūt šīm precēm. Tāpat 68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par pakalpojumiem ir veikts, pirms uzņēmums saņem šos pakalpojumus.

NEMATERIĀLIE AKTĪVI AR IEROBEŽOTU LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKU

Amortizācijas periods un amortizācijas metode

Lai sistemātiski sadalītu aktīva amortizējamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas amortizācijas metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Izmantoto metodi izvēlas, balstoties uz aktīvā ietverto nākotnē prognozēto saimniecisko labumu patēriņa modeli, un to konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien nav kādas izmaiņas gaidāmajā šo nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

130.D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 69., 70. un 98. punkts, kā arī pievienots 69.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana grozījumi

Grozīts 9., 73. un NP8. punkts. Pievienots 50.A un 108.C punkts.

DEFINĪCIJAS

9	Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: …

Četru finanšu instrumentu kategoriju definīcijas

finanšu aktīvs vai finanšu saistības patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, ir tāds finanšu aktīvs vai finanšu saistības, kas atbilst kaut vai vienam no šādiem nosacījumiem:

Ietverti to aktīvu kategorijā, kas paredzēti tirdzniecībai. Finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek ietvertas kategorijā, kas paredzētas tirdzniecībai, ja:

(i)	tie galvenokārt tikuši iegādāti vai radīti ar mērķi tuvākajā nākotnē tos pārdot vai pārpirkt;

(ii)	tie sākotnēji tiek atzīti par daļu no zināmu finanšu instrumentu portfeļa, kuri tiek vienādi uzskaitīti un kuri attiecīgajā brīdī veido redzamu faktisku īstermiņa peļņas gūšanas modeli;

(iii)

tie ir atvasinājumi (izņemot tos atvasinājumus, kuri darbojas kā finanšu garantiju līgumi vai kā faktiskie apdrošināšanas instrumenti).

…

RĀDĪTĀJI

Pārklasificēšana

50.A

Turpmāk norādītās apstākļu izmaiņas nav pārklasificēšana 50. punkta nolūkam:

a)	atvasinājums, kas iepriekš bija noteikts un efektīvs risku ierobežošanas instruments naudas plūsmas riska ierobežošanā vai neto ieguldījuma riska ierobežošanā, kas vairāk netiek atzīts par tādu;

b)	atvasinājums kļūst par noteiktu un efektīvu risku ierobežošanas instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanā vai neto ieguldījuma riska ierobežošanā;

c)	finanšu aktīvi tiek pārklasificēti, kad apdrošināšanas sabiedrība maina savu grāmatvedības politiku saskaņā ar 4. SFPS 45. punktu.

APDROŠINĀŠANA

Apdrošināšanas instrumenti

Kritērijiem atbilstoši instrumenti

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tos instrumentus, kuros iesaistīta ārējā puse attiecībā pret atskaites uzņēmumu (t.i., ārēja attiecībā pret uzņēmumu grupu vai atsevišķu uzņēmumu, par kuru tiek iesniegta atskaite), var paredzēt kā apdrošināšanas instrumentus. Lai arī atsevišķi uzņēmumi konsolidētas grupas ietvaros vai atsevišķas uzņēmuma nodaļas var noslēgt apdrošināšanas darījumus ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros vai ar citām nodaļām uzņēmuma ietvaros, visi šāda veida darījumi konsolidējot tiek izslēgti. Tādējādi šādi apdrošināšanas instrumenti neatbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētos grupas finanšu pārskatos. Tomēr tie atbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti atsevišķo uzņēmumu individuālos vai atsevišķos finanšu pārskatos, kurus sastāda grupas ietvaros ar noteikumu, ka tie ir ārēji attiecībā pret atsevišķo uzņēmumu, par kuru sastādīta atskaite.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

108.C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 9., 73. un NP8. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Uzņēmums piemēro grozījumus 9. un 50.A punktā datumā un veidā, kādā tas piemēroja 105.A punkta aprakstītos 2005. gada grozījumus. Ir atļauta agrāka visu grozījumu piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39. SGS

Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana norādījumu piemērošanas pielikuma grozījumi

DEFINĪCIJAS (8. UN 9. PUNKTS)

Spēkā esošā procentu likme

AG8

Ja uzņēmums pārskata vai pārvērtē maksājumus vai ieņēmumus, uzņēmumam jākoriģē finanšu aktīva vai finanšu saistību uzskaites summa (vai finanšu instrumentu grupas), lai atspoguļotu faktisko un pārskatītu prognozētās naudas plūsmas. Uzņēmums pārrēķina uzskaites vērtību, aprēķinot nākotnes naudas plūsmu aplēses pašreizējo vērtību pēc finanšu instrumenta sākotnējās faktiskās procentu likmes vai, ja iespējams, pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta atbilstīgi 92. punktam. Korekcijas tiek atzītas kā ienākumi vai izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja finanšu aktīva pārklasificēšanu veic saskaņā ar 50.B, 50.D vai 50.E punktu un vēlāk uzņēmums šo naudas ieņēmumu uzlabotas atgūšanas rezultātā palielina paredzamo naudas ieņēmumu aplēses, šā pieauguma sekas atzīst kā efektīvās procentu likmes korekciju no aplēšu izmaiņu dienas un nevis kā aktīva uzskaites vērtības korekciju aplēšu izmaiņu dienā

40. starptautiskā grāmatvedības standarta

Ieguldījuma īpašums grozījumi

Grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts. Svītrots 22. punkts un pievienots 53.A, 53.B un 85.B punkts.

DEFINĪCIJAS

Ieguldījuma īpašums ir, piemēram:

…

e)	īpašums, kuru būvē vai izstrādā turpmākai lietošanai par ieguldījumu īpašumu.

Posteņi, kuri nav ieguldījumu īpašums, un tādēļ neietilpst šā Standarta darbības jomā, ir, piemēram,

…

d)	[svītrots]

…

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

22	[Svītrots]

Patiesās vērtības modelis

Izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījumu īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījumu īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), ka pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazona mainīgums būs tik liels un dažādu rezultātu iespējamību būs tik grūti novērtēt, ka tiek noliegts patiesās vērtības vienas aplēses lietderīgums. Tas var norādīt, ka īpašuma patiesā vērtība nebūs pastāvīgi ticami nosakāma (skatīt 53. punktu).

Nespēja ticami novērtēt patieso vērtību

Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums varēs pastāvīgi ticami noteikt ieguldījumu īpašuma patieso vērtību. Tomēr izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījumu īpašumu pēc lietošanas maiņas), ka uzņēmums pastāvīgi nevarēs ticami noteikt ieguldījumu īpašuma patieso vērtību. Tas ir tikai tad, ja salīdzināmi tirgus darījumi ir reti un nav pieejamas patiesās vērtības alternatīvas aplēses (piemēram, pamatojoties uz diskontētās naudas plūsmas prognozēm). Ja uzņēmums nosaka, ka būvējamā ieguldījumu īpašuma patiesā vērtība nav ticami nosakāma, bet paredz ticami noteikt būvējamā ieguldījumu īpašuma patieso vērtību pēc būvniecības beigām, tam jānovērtē šis būvējamais ieguldījumu īpašums izmaksu vērtībā, kamēr kļūst iespējams ticami noteikt tā patieso vērtību vai kamēr tiek pabeigta būvniecība (atkarībā no tā, kas notiks agrāk). Ja uzņēmums nosaka, ka ieguldījumu īpašuma (tāda ieguldījumu īpašuma, kas netiek būvēts) patiesā vērtība nebūs ticami nosakāma ilgākā laikposmā, tam jānovērtē šis ieguldījumu īpašums, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli. Jāpieņem, ka ieguldījuma īpašuma atlikusī vērtība ir nulle. Uzņēmums 16. SGS piemēro līdz ieguldījumu īpašuma pārdošanas brīdim.

53.A

Ja uzņēmumam rodas iespēja ticami novērtēt būvējama ieguldījumu īpašuma patieso vērtību, kura iepriekš novērtēta izmaksu vērtībā, tam ir jānovērtē šī īpašuma patiesā vērtība. Kad šī īpašuma būvniecība beidzas, tiek pieņemts, ka patieso vērtību var ticami novērtēt. Pretējā gadījumā, saskaņā ar 53. punktu, īpašums jāuzskaita, izmantojot 16. SGS aprakstīto izmaksu modeli.

53.B	Pieņēmumu, ka būvējama ieguldījumu īpašuma patieso vērtību var ticami novērtēt, var atspējot tikai sākotnējās atzīšanas laikā. Uzņēmums, kas ir novērtējis būvējama ieguldījumu īpašuma objektu tā patiesajā vērtībā, var nesecināt, ka pabeigtā ieguldījumu īpašuma patieso vērtību nevar ticami noteikt.

Izņēmuma gadījumos, kad uzņēmums 53. punktā minētā iemesla dēļ ir spiests novērtēt ieguldījumu īpašumu, lietojot 16. SGS doto izmaksu metodi, uzņēmums novērtē visu savu pārējo ieguldījumu īpašumu, ieskaitot būvējamo ieguldījumu īpašumu, patiesajā vērtībā. Šajos gadījumos, lai arī uzņēmums var izmantot izmaksu modeli viena ieguldījumu īpašuma posteņa novērtēšanai, pārējos ieguldījumu īpašuma posteņus tas turpina uzskaitīt pēc patiesās vērtības novērtēšanas modeļa.

PĀRVIETOŠANA

Pārnešana uz ieguldījumu īpašuma posteni vai no tā, jāveic tikai tad, kad notiek tā lietošanas veida maiņa, ko pierāda:

…

c)	ja īpašnieks beidz izmantot nekustamo īpašumu – pārnešanai no īpašnieka izmantota īpašuma uz ieguldījumu īpašumu;

d)	nekustamā īpašuma iznomāšana saskaņā ar operatīvās nomas noteikumiem trešajai pusei – pārnešanai no krājumiem uz ieguldījumu īpašumu;

e)	[svītrots]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

85.B

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts, svītrots 22. punkts un pievienots 53.A un 53.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus ieguldījumu īpašumam, kas tiek būvēts no jebkura datuma pirms 2009. gada 1. janvāra, ja vien būvējamo ieguldījumu īpašumu patiesā vērtība noteikta šajos datumos. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro grozījumi 16. SGS Pamatlīdzekļi 5. un 81.E punktam.

40. SGS grozījumu pielikums

16. SGS grozījums

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertais 16. SGS grozījums, ja tie piemēro saistītos 40. SGS grozījumus.

16. SGS Pamatlīdzekļi

Grozīts 5. punkts. Pievienots 81.E punkts.

5	Uzņēmumam, kas ieguldījumu īpašumam lieto izmaksu modeli saskaņā ar 40. SGS Ieguldījumu īpašums, jāizmanto šajā standartā dotais izmaksu modelis.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81.E

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī 40. SGS 8., 9., 22., 48., 53., 53.A, 53.B, 54., 57. un 85.B punktu. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

41. starptautiskā grāmatvedības standarta

Lauksaimniecība grozījumi

Grozīts 5., 6., 17., 20. un 21. punkts. Pievienots 60. punkts.

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

5	Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: Lauksaimnieciska darbība ir bioloģisko aktīvu bioloģiskās pārveides vai bioloģisku aktīvu pārvaldība, ko veic uzņēmums, lai pārveidotu par lauksaimniecības produktiem pārdošanai vai par papildu bioloģiskajiem aktīviem. …

Lauksaimnieciskā darbība aptver daudzveidīgu pasākumu diapazonu, piemēram, mājlopu audzēšana, mežsaimniecība, viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru audzēšana, augļu dārzu un stādījumu kultivēšana, puķkopība un akvakultūra (tostarp zivkopība). Šajā daudzveidībā pastāv noteiktas kopīgas iezīmes:

…

izmaiņu novērtēšana. Izmaiņas kvalitātē (piemēram, ģenētiskā vērtība, blīvums, gatavība, treknuma kategorija, proteīnu saturs un šķiedru stiprums) vai kvantitātē (piemēram, pēcnācēji, svars, kubikmetri, šķiedru garums vai diametrs un dīgstu skaits), kuras izraisījusi bioloģiskā pārveide vai ražas novākšana, novērtē un uzrauga kā parastu pārvaldības funkciju.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Ja bioloģiskajam aktīvam vai lauksaimniecības produktam tā pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī pastāv aktīvs tirgus, šajā tirgū noteiktā cena ir atbilstīgs pamats šā aktīva patiesās vērtības noteikšanai. Ja uzņēmumam ir pieejami dažādi aktīvi tirgi, uzņēmums izmanto visnozīmīgāko. Piemēram, ja uzņēmumam ir pieejami divi aktīvi tirgi, tas izmantotu cenu, kas pastāv tirgū, kuru paredzēts izmantot.

20	Dažos gadījumos var nebūt pieejamas tirgus noteiktas cenas vai vērtības par bioloģisko aktīvu tā pašreizējā stāvoklī. Tādos gadījumos uzņēmums izmanto no aktīva gaidāmo neto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta ar pašreizējo tirgus noteikto likmi, lai noteiktu patieso vērtību.

Gaidāmo neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības aprēķina mērķis ir noteikt bioloģiskā aktīva patieso vērtību tā pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī. Uzņēmums to ņem vērā, nosakot atbilstošu izmantojamo diskonta likmi un aplēšot gaidāmās neto naudas plūsmas. Nosakot paredzamo neto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, uzņēmums ietver neto naudas plūsmas, kuru rašanos no aktīva tā vispiemērotākajā tirgū paredzētu tirgus dalībnieki.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJA

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5., 6., 17., 20. un 21. punkts, kā arī pievienots 14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

II DAĻA

II daļas grozījumi jāpiemēro gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

8. starptautiskā grāmatvedības standarta

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas grozījumi

Grozīts 7., 9. un 11. punkts.

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKAS

Grāmatvedības politiku atlase un piemērošana

7	Ja SFPS īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, postenim piemērotā grāmatvedības politika vai politikas tiks noteiktas, piemērojot SFPS.

IFRS ir pievienoti norādījumi, lai palīdzētu uzņēmumiem piemērot standartu prasības. Visiem norādījumiem ir atzīmēts, vai tie ir SFPS neatņemama sastāvdaļa. Norādījumi, kas ir neatņemama SFPS sastāvdaļa, ir jāievēro obligāti. Norādījumi, kas nav neatņemama SFPS sastāvdaļa, neietver prasības finanšu pārskatiem.

Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadībai jāizmanto atsauces un jāņem vērā sekojošu avotu piemērojamība lejupejošā kārtībā:

a)	prasības SFPS, kuros rakstīts par līdzīgiem vai saistītiem jautājumiem;

b)	definīcijas, atzīšanas kritēriji un novērtēšanas jēdzieni aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem Vadlīnijās.

10. starptautiskā grāmatvedības standarta

Notikumi pēc pārskata perioda grozījums

Grozīts 13. punkts.

Ja dividendes ir deklarētas (t.i., dividendes ir attiecīgi apstiprinātas un nav vairs uzņēmuma rīcībā) pēc pārskata perioda, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, dividendes netiek atzītas kā saistības pārskata perioda beigās, jo šajā laikā nepastāv pienākums. Šādas dividendes tiek atklātas finanšu pārskatu piezīmēs saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.

20. starptautiskā grāmatvedības standarta

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību grozījumi

Standarta virsrakstam virs 1. punkta ir pievienota zemteksta piezīme, un ir grozīts 2. punkta b) apakšpunkts, 12.-18., 20.-22., 26., 27. un 32. punkts.

Zemteksta piezīme virsrakstam

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā standartā izmantoto terminoloģiju, lai tā būtu saskanīga ar citiem SFPS:

a)	termins “ar nodokli apliekami ienākumi” mainīts uz “ar nodokli apliekamā peļņa” vai “nodokļa zaudējumi”

b)	“atzīts par ienākumiem vai izdevumiem” mainīts uz “atzīts par peļņu vai zaudējumiem”;

c)	“tieši kreditēt pašu kapitālu” mainīts uz “atzīt par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošu”; un

d)	“pārskatīta grāmatvedības aplēse” mainīts uz “izmaiņas grāmatvedības aplēsē”.

DARBĪBAS JOMA

Šis standarts neaplūko:

a)	īpašās problēmas … līdzīga veida papildinformācijā;

valsts palīdzību, ko uzņēmumam nodrošina kā labumus, kuri ir pieejami, nosakot ar nodokli apliekamos ienākumus, vai kurus nosaka vai ierobežo, pamatojoties uz ienākuma nodokļa saistībām. Šādu labumu piemēri ir ienākuma nodokļa “brīvdienas”, ieguldījumu nodokļa kredīti, paātrināta nolietojuma atskaitījumi un samazinātas ienākuma nodokļa likmes;

c)	valsts … tiesībās;

…

VALSTS DOTĀCIJAS

12	Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām.

13	Attiecībā uz valsts dotācijām pastāv divas vispārīgas grāmatvedības metodes: kapitāla metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta kā ārpus peļņas vai zaudējumiem esoša, un ienākumu metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta par peļņu vai zaudējumiem viena vai vairāku periodu laikā.

Kapitāla metodes atbalstītāju argumenti ir šādi:

valsts dotācijas ir finansēšanas mehānisms un kā tādas tās jāaplūko finanšu stāvokļa pārskatā, nevis jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem, lai veiktu to izdevumu posteņu ieskaitu, kurus šīs dotācijas finansē. Tā kā nav paredzēta atmaksāšana, šādas dotācijas jāatzīst par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošām;

b)	nav lietderīgi atzīt valsts dotācijas par peļņu vai zaudējumiem, jo tās nav nopelnītas, bet ir stimuls, kuru valsts sniedz bez saistītām izmaksām.

Ienākumu metodes atbalstītāju argumenti ir šādi:

a)	tā kā valsts dotācijas tiek saņemtas no citiem avotiem un nevis no akcionāriem, tās nedrīkst tieši atzīt par pašu kapitālu, bet tās atzīstamas par peļņu vai zaudējumiem attiecīgajos laika posmos;

b)	valsts dotācijas parasti ir atmaksājamas. Uzņēmums tās iegūst, ja tas piekrīt izvirzītajiem nosacījumiem un pilda paredzētās saistības. Tādēļ tās jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, ko paredz kompensēt ar dotāciju.

c)	tā kā ienākuma nodokļi un citi nodokļi ir izdevumi, tad ir loģiski valsts dotācijas, kuras sniegtas fiskālo politiku ietvaros, iekļaut peļņā vai zaudējumos.

Ienākumu metodes būtiskākā iezīme ir tas, ka valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām. Valsts dotāciju atzīšana par peļņu vai zaudējumiem tad, kad tās saņem, neatbilst uzkrāšanas principam grāmatvedībā (sk. 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana) un būtu pieļaujama tikai tad, ja nav bijis pamata dotācijas attiecināšanai uz citiem periodiem, nevis dotācijas saņemšanas periodu.

Lielākajā daļā gadījumu periodi, kuros uzņēmums atzīst izmaksas vai izdevumus, kas saistīti ar valsts dotāciju, ir viegli noskaidrojami. Tādējādi dotācijas, atzīstot īpašus izdevumus, atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajā pašā periodā, kurā saistītos izdevumus. Tāpat uz nolietojamiem aktīviem attiecinātas dotācijas parasti atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos un tādās proporcijās, kā tiek atzīts šo aktīvu nolietojums.

Uz nolietojumam nepakļautiem aktīviem attiecinātas dotācijas var arī pieprasīt noteiktu pienākumu izpildi, un pēc tam tās tiktu atzītas par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos, kuros radušās ar šo pienākumu izpildi saistītās izmaksas. Tā, piemēram, zemes dotācija var būt ar nosacījumu par ēkas uzcelšanu uz tās, un var būt lietderīgi atzīt šo dotāciju par peļņu vai zaudējumiem visā šīs ēkas pastāvēšanas laikā.

20	Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai, lai sniegtu finansiālu atbalstu uzņēmumam, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā dotāciju var saņemt.

Dažos apstākļos valsts dotācijas piešķiršanas nolūks var būt tūlītējs finansiāls atbalsts uzņēmumam, nevis stimuls veikt īpašus izdevumus. Šīs dotācijas var piešķirt noteiktam uzņēmumam un var nebūt pieejamas visiem saņēmējiem. Šie apstākļi var attaisnot dotācijas atzīšanu par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā uzņēmums ir tiesīgs to saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

22	Uzņēmums valsts dotāciju var saņemt kā kompensāciju par izdevumiem vai zaudējumiem, kas radušies iepriekšējā periodā. Tādu dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā to var saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

Ar aktīviem saistītu dotāciju uzrādīšana

26	Pirmā metode dotāciju atzīst par atliktajiem ienākumiem, kurus sistemātiski atzīst par ienākumiem visā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

27	Saskaņā ar otru metodi dotāciju atskaita, lai aprēķinātu aktīva uzskaites vērtību. Dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem nolietojamā aktīva lietošanas laikā kā samazinātas nolietojuma izmaksas.

Valsts dotāciju atmaksa

Valsts dotācija, kurai pienācis atmaksāšanas termiņš, jāuzskaita kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē (sk. 8. SGS Grāmatvedības politika, Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdās). Ar ienākumiem saistītas dotācijas atmaksa vispirms jāattiecina uz jebkuru neamortizētu atliktu kredītu, kuru atzīst saistībā ar dotāciju. Ja atmaksājamā summa pārsniedz jebkuru atlikto kredītu vai ja nepastāv atliktie kredīti, atmaksa tūlīt jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem. Ar aktīviem saistītas dotācijas atmaksa jāatzīst, palielinot aktīva uzskaites vērtību vai arī samazinot atliktā ienākuma atlikumu par atmaksājamo summu. Papildu uzkrātais nolietojums, kuru līdz noteiktajam datumam atzītu par peļņu vai zaudējumiem, ja nebūtu piešķirta dotācija, tūlīt jāatzīst par izdevumiem.

20. SGS grozījumu pielikums

41. SGS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šajā pielikumā ietvertie 41. SGS grozījumi, ja tie piemēro saistītos 20. SGS izmantotās terminoloģijas grozījumus.

41. SGS Lauksaimniecība

Grozīts 34.–36. punkts.

VALSTS DOTĀCIJAS

34	Beznosacījuma valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad valsts dotācija kļūst saņemama.

Ja valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, ir ar nosacījumiem, tajā skaitā gadījumā, kad valsts dotācijas nosacījums ir, lai uzņēmums neveiktu noteiktu lauksaimniecisko darbību, uzņēmumam jāatzīst valsts dotācija par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad ir izpildīti valsts dotācijas nosacījumi.

Valsts dotāciju nosacījumi ir dažādi. Piemēram, dotācijas nosacījums var būt, lai uzņēmums nodarbotos ar lauksaimniecību noteiktā atrašanās vietā piecus gadus un lai uzņēmums atdotu visu dotāciju, ja tas nodarbojas ar lauksaimniecību laikposmā, kas ir īsāks par pieciem gadiem. Tādā gadījumā dotāciju neatzīst par peļņu vai zaudējumiem, kamēr nav pagājuši pieci gadi. Taču, ja dotācijas noteikumi atļauj saglabāt tās daļu, pamatojoties uz pagājušo laiku, uzņēmums laika gaitā atzīst šo daļu par peļņu vai zaudējumiem.

29. starptautiskā grāmatvedības standarta

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju grozījumi

Standarta virsrakstam virs 1. punkta ir pievienota zemteksta piezīme, un ir grozīts 8., 14., 20., 28. un 34. punkts.

Zemteksta piezīme virsrakstam

*	Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā 29. SGS izmantotos terminus, lai tie būtu saskanīgi ar citiem SFPS: “tirgus vērtība” mainīts uz “patiesā vērtība” un b) “darbības rezultāti” un “neto ienākumi” mainīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

FINANŠU PĀRSKATU PĀRVEIDOŠANA

Tāda uzņēmuma finanšu pārskatiem, kurš sniedz tos tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, jābūt izteiktiem pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Iepriekšējā perioda atbilstošie skaitļi, kuri pieprasīti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā), un jebkura informācija par iepriekšējiem periodiem arī jāsniedz pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

Sākotnējo izmaksu finanšu pārskati

Finanšu stāvokļa pārskats

14	Visi pārējie aktīvi un saistības ir nemonetāras. Dažus nemonetāros posteņus uzrāda pārskata perioda beigās pastāvošajās summās, piemēram, neto pārdošanas vērtībā un patiesajā vērtībā, tādēļ tos nepārveido. Visus pārējos nemonetāros aktīvus un saistības pārveido.

Ieguldījumu saņēmējs uzņēmums, kas uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes, var sniegt pārskatus tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija. Šā ieguldījumu saņēmēja finanšu stāvokļa pārskatu un apvienoto ienākumu pārskatu pārveido saskaņā ar šo standartu, lai aprēķinātu ieguldītāja daļu neto aktīvos un peļņā vai zaudējumos. Ja ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma pārveidotie finanšu pārskati ir izteikti ārvalstu valūtā, tos pārrēķina saskaņā ar beigu kursu.

Neto monetārās pozīcijas guvumi vai zaudējumi

Neto monetārās pozīcijas guvumus vai zaudējumus iekļauj peļņā vai zaudējumos. Saskaņā ar 13. punktu veiktās to aktīvu un saistību korekcijas, kurus ar cenu izmaiņām saista vienošanās, ieskaitu veic pret neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem. Citi ienākumu un izdevumu aprēķina posteņi, piemēram, procentu ienākumi un izdevumi un ārvalstu valūtas kursa starpības, kuras attiecinātas uz ieguldītajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem, arī ir saistīti ar neto monetāro pozīciju. Lai gan šos posteņus atklāj atsevišķi, var būt lietderīgi tos uzrādīt kopā ar neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem apvienotajā ienākumu pārskatā.

Atbilstošie skaitļi

Iepriekšējā pārskata perioda atbilstošos skaitļus, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojās uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, pārveido, piemērojot vispārējo cenu indeksu tā, lai salīdzināmie finanšu pārskati tiktu sniegti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Informāciju, kuru atklāj par iepriekšējiem periodiem, arī izsaka pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

34. starptautiskā grāmatvedības standarta

Starpperioda finanšu pārskati grozījums

Grozīts 11. punkts un pievienota zemteksta piezīme.

STARPPERIODA FINANŠU PĀRSKATU FORMA UN SATURS

11	Pārskatā, kurā apkopotas starpperioda peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas, uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju attiecīgajā periodā, ja uzņēmums piemēro 33. SGS Peļņa par akciju darbības jomu (1).

40. starptautiskā grāmatvedības standarta

Ieguldījuma īpašums grozījumi

Grozīts 31. un 50. punkts.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

Grāmatvedības politika

8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas nosaka, ka brīvprātīgas izmaiņas grāmatvedības politikā ir veicamas tikai, ja izmaiņu rezultātā izveidotie finanšu pārskati sniedz ticamu un būtiskāku informāciju par darījumu, citu darbību un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finanšu stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām. Ir maz ticams, ka pāreja no patiesās vērtības modeļa uz izmaksu modeli novedīs pie būtiskākas uzrādīšanas.

Patiesās vērtības modelis

Nosakot ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar patiesās vērtības modeli, uzņēmums izvairās no divkāršas aktīvu un saistību uzskaites, kas bilancē uzrādīti kā atsevišķi aktīvi vai saistības. Piemēram:

…

ieguldījumu īpašuma, kurš turēts uz nomas noteikumiem, patiesā vērtība atspoguļo naudas plūsmas prognozi (ieskaitot iespējamos īres maksājumus, kuri paredzami kā maksājamie parādi). Attiecīgi, ja iegūtais īpašuma novērtējums ir noteikts kā neto summa pēc visu paredzamo maksājumu izdarīšanas, visas atzītās nomas saistības būs jāpieskaita atpakaļ, lai iegūtu ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību, izmantojot patiesās vērtības modeli.

41. starptautiskā grāmatvedības standarta

Lauksaimniecība grozījumi

Grozīts 4. un 5. punkts un svītrots 14. punkts. Termins “aplēstās pārdošanas izmaksas” ir aizstāts ar “pārdošanas izmaksas” šajās vietās:

—	Standarts (12., 13., 26.–28., 30.–32., 34., 35., 38., 40., 48., 50. un 51. punkts)

DARBĪBAS JOMA

Turpmāk tabulā doti piemēri bioloģiskajiem aktīviem, lauksaimniecības produktiem un produktiem, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas:

Bioloģiskie aktīvi	Lauksaimniecības produkti	Produkti, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas
…
Koki stādītā mežā	Nogāzti koki	Apaļkoki, kokmateriāli
…

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

5	Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: … Pārdošanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanu, neskaitot finanšu izmaksas un ienākuma nodokļus.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

14	[Svītrots]

41. SGS grozījumu pielikums

Citu SFPS grozījumi

Uzņēmumiem jāpiemēro šie grozījumi 5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības, 2. SGS Krājumi un 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās, ja tiek piemēroti saistītie 41. SGS grozījumi.

5. SFPS Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības

Grozīts 5. punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šā SFPS (2) novērtēšanas kritēriji neattiecas uz šādiem aktīviem, kurus apskata tālāk minētie SFPS vai nu kā atsevišķus aktīvus, vai kā atsavināšanas grupas daļu:

…

e)	ilgtermiņa aktīviem, kurus novērtē saskaņā ar 41. SGS Lauksaimniecība patiesajā vērtībā, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas;

…

2. SGS Krājumi

Grozīts 20. punkts.

Saskaņā ar 41. SGS Lauksaimniecība, krājumus, kurus veido lauksaimniecības produkti, ko uzņēmums ievācis no bioloģiskajiem aktīviem, sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē to patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas ražas novākšanas brīdī. Tās ir krājumu izmaksas šā standarta piemērošanas datumā.

SGS 36 Aktīvu vērtības samazināšanās

Grozīts 2. un 5. punkts.

DARBĪBAS JOMA

Šis Standarts jāpiemēro, veicot visu aktīvu vērtības samazināšanās uzskaiti, izņemot:

…

g)	bioloģiskie aktīvi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību, kas novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas (skat. 41. SGS Lauksaimniecība);

…

Šis standarts neattiecas uz finanšu aktīviem 39. SGS darbības jomā, ieguldījumu īpašumu, kas vērtēts pēc patiesās vērtības saskaņā ar 40. SGS, vai bioloģiskajiem aktīviem, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un novērtēti pēc patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, saskaņā ar 41. SGS. Tomēr šis standarts attiecas uz aktīviem, kas uzskaitīti pārvērtētajā summā (patiesajā vērtībā) saskaņā ar citiem SFPS, piemēram, saskaņā ar 16. SGS Pamatlīdzekļi pārvērtēšanas modeli. Nosakot, vai pārvērtētā aktīva vērtība ir samazinājusies, viss atkarīgs no tā, kāda bāze lietota, nosakot patieso vērtību:

…

(1) Šis punkts ir grozīts ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem, lai precizētu 34. SGS darbības jomu.

(2) Izņemot 18. un 19. punktu, kur tiek pieprasīts novērtēt attiecīgos aktīvus saskaņā ar citiem piemērojamajiem SFPS.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/43

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 15. decembris)

par ierobežojamo vielu importa kvotu piešķiršanu laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8100)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovēņu, spāņu, ungāru un vācu valodā)

(2009/51/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. pantā un tās III pielikumā ir noteikti ierobežojamo vielu, ko laiž Kopienas tirgū, daudzuma ierobežojumi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 3. punkta i) daļas f) apakšpunktā ir noteikts kopējais aprēķinātais daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu apjoms, kuru ražotāji un importētāji drīkst laist tirgū vai lietot savām vajadzībām laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(3)	Komisija ir publicējusi paziņojumu importētājiem, kuri Kopienā ieved ierobežojamās vielas, kas noārda ozona slāni (2), un rezultātā saņēmusi deklarācijas par 2009. gadā plānotajiem importa apjomiem.

(4)

Daļēji halogenēto hlorfluorogļūdeņražu kvotas ražotājiem un importētājiem piešķir saskaņā ar Komisijas 2007. gada 27. marta Lēmumu 2007/195/EK, ar ko nosaka mehānismu kvotu piešķiršanai hlorfluorogļūdeņražu ražotājiem un importētājiem 2003. līdz 2009. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (3).

(5)	Lai nodrošinātu, ka uzņēmēji un uzņēmumi var savlaicīgi izmantot piešķirtās importa kvotas un tādējādi nodrošināt savas darbības turpināšanu, ir lietderīgi šo lēmumu piemērot no 2009. gada 1. janvāra.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. To ierobežojamo I grupas vielu (hlorfluorogļūdeņraži CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115) un II grupas vielu (citi perhalogēnhlorfluorogļūdeņraži) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 11 227 000,00 ozona noārdīšanas potenciāla (ONP) kilogrami.

2. To ierobežojamo III grupas vielu (haloni) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 11 231 300,00 ONP kilogrami.

3. To ierobežojamo IV grupas vielu (tetrahlorogleklis) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 16 500 330,00 ONP kilogrami.

4. To ierobežojamo V grupas vielu (1,1,1-trihloretāns) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 400 060,00 ONP kilogrami.

5. To ierobežojamo VI grupas vielu (metilbromīds) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 1 441 891,20 ONP kilogrami.

6. To ierobežojamo VII grupas vielu (daļēji halogenēti bromfluorogļūdeņraži) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 120 292,00 ONP kilogrami.

7. To ierobežojamo VIII grupas vielu (daļēji halogenēti hlorfluorogļūdeņraži) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 10 115 600,440 ONP kilogrami.

8. To ierobežojamo IX grupas vielu (bromhlormetāns) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var laist brīvā apgrozībā no avotiem ārpus Kopienas, ir 176 252,00 ONP kilogrami.

2. pants

1. Hlorfluorogļūdeņražu CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma I pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

2. Halonu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma II pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

3. Tetrahloroglekļa importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma III pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

4. Laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim 1,1,1-trihloretāna importa kvotas šā lēmuma IV pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

5. Metilbromīda importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma V pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

6. Daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VI pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

7. Daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VII pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

8. Bromhlormetāna importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šā lēmuma VIII pielikumā noteiktajiem mērķiem piešķir tajā norādītajiem uzņēmumiem.

9. Hlorfluorogļūdeņražu CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115, citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu, halonu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, metilbromīda, daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu, daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir noteiktas šā lēmuma IX pielikumā.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. janvāra, un tā darbība beidzas 2009. gada 31. decembrī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

Albemarle Europe SPRL

Parc Scientifique Einstein

Rue du Bosquet 9

B-1348 Louvain-la-Neuve

Albemarle Chemicals SAS

28, Étang de la Gafette

F-13521 Port-de-Bouc

Alcobre SA

Luis I, nave 6-B

Polígono Industrial Vallecas

E-28031 Madrid

ΑΛΦΑ Γεωργικά Εφόδια ΑΕΒΕ

Εθνικής Αντιστάσεως 73

GR-152 31 Χαλάνδρι, Αθήνα

ALFA Agricultural Supplies SA

73, Ethnikis Antistaseos str.

GR-152 31 Halandri, Athens

Arkema SA

420, rue d’Estienne-d’Orves

F-92705 Colombes Cedex

Arkema Química SA

Avenida de Burgos, 12

E-28036 Madrid

Avantec SA

26, avenue du Petit Parc

F-94683 Vincennes Cedex

Bang & Bonsomer

Baltā iela 3/9

LV-1055 Rīga

LATVIA

BASF Agri Production SAS

32, rue de Verdun

F-76410 Saint-Aubin-lès-Elbeuf

BaySystems Ibérica SL

Crta. Vilaseca – La Pineda s/n

E-43006 Tarragona

Blye Engineering Co Ltd

Naxxar Road

San Gwann SGN 07

MALTA

Bromotirrena Srl

Via Torino, 4

I-04022 Fondi (LT)

Calorie Fluor SAS

503, rue Hélène-Boucher

BP 33

F-78534 Buc Cedex

Chemosyntha NV

Gentstraat 58

B-8760 Meulebeke

Dow Deutschland Anlagegesellschaft mbH

Buetzflether Sand

D-21683 Stade

DuPont de Nemours (Nederland) BV

Baanhoekweg 22

3313 LA Dordrecht

Nederland

Dyneon GmbH & Co KG

Werk Gendorf

D-84504 Burgkirchen

Empor d.o.o.

Leskoškova 9a

SI-1000 Ljubljana

ERAS Labo

222, RN 90

F-38330 Saint-Nazaire-les-Eymes

Etis d.o.o.

Tržaška 333

SI-1000 Ljubljana

Fenner Dunlop

Oliemolenstraat 2

9203 ZN Drachten

Nederland

Freolitus

Centrinė Str. 1D

Ramučiai, Kauno raj. LT-54464

LITHUANIA

Fujifilm Electronic Materials (Europe) NV

Keetberglaan 1A

Havennr 1061

B-2070 Zwijndrecht

G.A.L. Cycle-Air Ltd

Σινώπης 3

Στρόβολος

CY-28385 Λευκωσία

G.A.L. Cycle-Air Ltd

3, Sinopis Str.,

Strovolos

CY-28385 Nicosia

Galco SA

Avenue Carton de Wiart 79

B-1090 Bruxelles

Harp International Ltd

Gellihirion Industrial Estate

Rhondda Cynon Taff

Pontypridd CF37 5SX

United Kingdom

Honeywell Fluorine Products Europe BV

Laarderhoogtweg 18,

1101 EA Amsterdam

Nederland

Hovione Farmaciencia SA

Sete Casas

P-2674-506 Loures

ICL-IP Europe BV (ex-Eurobrom)

Fosfaatweeg 48

1013 BM Amsterdam

Nederland

Ineos Fluor Ltd

PO Box 13, The Heath

Runcorn

Cheshire WA7 4QX

United Kingdom

Kay y Sol Iberia SA

P.I. Can Roca c/Carrerade s/n

E-08107 Martorelles (Barcelona)

Laboratorios Miret SA (LAMIRSA)

Géminis, 4

E-08228 Terrassa (Barcelona)

Linde Gaz Polska Sp. z o.o.

al. Jana Pawła II 41a

PL-31-864 Kraków

Matero Ltd

Ταχ. θυρ. 51744

CY-3508 Λεμεσός

Matero Ltd

P.O. Box 51744

CY-3508 Limassol

Mebrom NV

Assenedestraat 4

B-9940 Rieme Ertvelde

Meridian Technical Services Ltd

PO Box 16919

London SE3 9WE

United Kingdom

Poż-Pliszka Sp. z o.o.

ul. Szczecińska 45

PL-80-392 Gdańsk

PUPH Solfum Sp. z o.o.

ul. Ziemiańska 21

PL-95-070 Rąbień AB

Refrigerant Products Ltd

Banyard Road

Portbury West

Bristol BS20 7XH

United Kingdom

Savi Technologie Sp. z o.o.

ul. Wolności 20, Psary

PL-51-180 Wrocław

Sigma Aldrich Company Ltd

The Old Brickyard, New Road

Gillingham SP8 4XT

United Kingdom

Sigma Aldrich Logistik GmbH

Riedstraße 2

D-89555 Steinheim

SJB Energy Trading BV

Slagveld 15

3230 AG Brielle

Nederland

Solquimia Iberia SL

México, 3

E-50196 La Muela (Zaragoza)

Solvay Fluor GmbH

Hans-Böckler-Allee 20

D-30173 Hannover

Solvay Organics GmbH

Hans-Böckler-Allee 20

D-30173 Hannover

Solvay Solexis SpA

Viale Lombardia 20

I-20021 Bollate (MI)

Syngenta Crop Protection

Surrey Research Park

30 Priestly Road

Guildford

Surrey GU2 7YH

United Kingdom

Tazzetti Fluids Srl

Corso Europa n. 600/a

I-10070 Volpiano (TO)

Total Feuerschutz GmbH

Industriestraße 13

D-68526 Ladenburg

Trédi Séché global solutions

Parc industriel de la Plaine de l’Ain

BP 55

Saint-Vulbas

F-01152 Lagnieu Cedex

Unitor Servicios Navales SA

Puerto de Barcelona (P.T.P Delta 1)

Puerto de Miami 4 (MIM5)

E-08039 Barcelona

Unitor Trading France SAS

1, avenue Jean-Moulin

F-13110 Port-de-Bouc

Veolia Environmental Services

Bridges Road

Ellesmere Port

South Wirrel

Cheshire CH65 4EQ

United Kingdom

Vrec-Co Import-Export Kft.

6763 Szatymaz

Kossuth u. 12.

MAGYARORSZÁG

Wigmors

ul. Irysowa 5

PL-51-117 Wrocław

Wilhelmsen Ships Services AS

Willem Barentszstraat 50,

3165 AB Rotterdam/Albrandswaard

Nederland

Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach

al. Kwiatkowskiego 8

PL-33-101 Tarnów

Zephyr Kereskedelmi és Szolgáltató Kft.

6000 Kecskemét

Tatár sor 18.

MAGYARORSZÁG

Briselē, 2008. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.

(2) OV C 114, 9.5.2008., 15. lpp.

(3) OV L 88, 29.3.2007., 51. lpp.

I PIELIKUMS

I UN II GRUPA

Hlorfluorogļūdeņražu CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu, tehnoloģiskām vajadzībām un iznīcināšanai.

Uzņēmums

Avantec SA (FR)

Ineos Fluor Ltd (UK)

Honeywell Fluorine Products Europe (NL)

Meridian Technical Services (UK)

Solvay Fluor (DE)

Solvay Solexis SpA (IT)

Syngenta Crop Protection (UK)

Tazzetti Fluids Srl (IT)

Trédi Séché global solutions (FR)

Unitor Servicios Navales (ES)

Unitor Trading France (FR)

Veolia Environmental Services (UK)

Wilhelmsen Ships Services (NL)

II PIELIKUMS

III GRUPA

Halonu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu, iznīcināšanai un kritiskiem lietojumiem.

Uzņēmums

Avantec SA (FR)

BASF Agri Production (FR)

ERAS Labo (FR)

Meridian Technical Services (UK)

Trédi Séché global solutions (FR)

Unitor Servicios Navales (ES)

Unitor Trading France (FR)

Poż-Pliszka (PL)

Savi Technologie (PL)

Total Feuerschutz (DE)

Veolia Environmental Services (UK)

Wilhelmsen Ships Services (NL)

III PIELIKUMS

IV GRUPA

Tetrahloroglekļa importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu.

Uzņēmums

Dow Deutschland (DE)

Fenner Dunlop (NL)

IV PIELIKUMS

V GRUPA

1,1,1-trihloretāna importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu.

Uzņēmums

Arkema SA (FR)

Fujifilm Electronic Materials Europe (BE)

V PIELIKUMS

VI GRUPA

Metilbromīda importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu, karantīnas vajadzībām un kravu pirmsnosūtīšanas apstrādei, un iznīcināšanai.

Uzņēmums

Albemarle Chemicals (FR)

Albemarle Europe (BE)

ALFA Agricultural Supplies (ΑΛΦΑ Γεωργικά Εφόδια ΑΕΒΕ) (EL)

Bang & Bonsomer (LV)

Bromotirrena Srl (IT)

ICL-IP Europe (ex-Eurobrom) (NL)

Mebrom NV (BE)

PUPH Solfum (PL)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

Veolia Environmental Services (UK)

Zephyr Kereskedelmi és Szolgáltató Kft. (HU)

VI PIELIKUMS

VII GRUPA

Daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu un iznīcināšanai.

Uzņēmums

Chemosyntha NV (BE)

Hovione Farmaciencia (PT)

Veolia Environmental Services (UK)

VII PIELIKUMS

VIII GRUPA

Daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas ražotājiem un importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 un Lēmumu 2007/195/EK izmantošanai par izejvielu, iznīcināšanai, laboratoriju vajadzībām un citiem lietojumiem, kas atļauti saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2037/2000, un lietotu daļēji halogenētu hlorfluorogļūdeņražu importa kvotas piešķirtas ražotājiem reģenerācijai vai lietojumiem, kas atļauti saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 2037/2000.

Ražotājs

Arkema SA (FR)

Arkema Quimica (SA)

DuPont de Nemours (Nederland) BV (NL)

Honeywell Fluorine Products Europe BV (NL)

Ineos Fluor Ltd (UK)

Solvay Fluor GmbH (DE)

Solvay Organics GmbH (DE)

Solvay Solexis SpA (IT)

Importētājs

Alcobre SA (ES)

Avantec SA (FR)

Bay Systems Iberia (ES)

Blye Engineering Co Ltd (MT)

Calorie Fluor SAS (FR)

Dyneon (DE)

Empor d.o.o. (SI)

Etis d.o.o. (SI)

Freolitus (LT)

Galco SA (BE)

G.AL. Cycle Air Ltd (CY)

Harp International Ltd (UK)

Linde Gaz Polska Sp. z o.o. (PL)

Kay y Sol (ES)

Matero Ltd (CY)

Mebrom NV (BE)

Refrigerant Products Ltd (UK)

SJB Energy Trading BV (NL)

Sigma Aldrich Company (UK)

Solquimia Iberia, SL (ES)

Tazzetti Fluids Srl (IT)

Unitor Servicios Navales (ES)

Unitor Trading France (FR)

Veolia Environmental Services (UK)

Vrec-Co Export-Import Kft. (HU)

Wigmors (PL)

Wilhelmsen Ships Services (NL)

Zakłady Azotowe (PL)

VIII PIELIKUMS

IX GRUPA

Bromhlormetāna importa kvotas laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piešķirtas importētājiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 izmantošanai par izejvielu un iznīcināšanai.

Uzņēmums

Albemarle Europe (BE)

Chemosyntha NV (BE)

ICL-IP Europe (ex-Eurobrom) (NL)

Laboratorios Miret SA (LAMIRSA) (ES)

Sigma Aldrich Logistik GmbH (DE)

Trédi Séché global solutions (FR)

Veolia Environmental Services (UK)

IX PIELIKUMS

(Šo pielikumu nepublicē, jo tajā ir ietverta konfidenciāla komercinformācija.)

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/53

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 18. decembris)

par tādu ierobežojamo vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2009. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam lietojumam Kopienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8398)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, holandiešu, itāļu, slovēņu, spāņu un vācu valodā)

(2009/52/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Kopiena jau ir pārtraukusi hlorfluorogļūdeņražu, citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu, halonu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, daļēji halogenēto bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna ražošanu un izmantošanu.

(2)	Komisijai katru gadu jānosaka šo ierobežojamo vielu būtiskām vajadzībām paredzētie lietojumi, daudzumi, kādos šīs vielas var izmantot, un uzņēmumi, kuri tās drīkst izmantot.

(3)

Lēmumā IV/25, ko pieņēmušas puses, kuras parakstījušas Monreālas protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (turpmāk tekstā – “Monreālas protokols”), ir izklāstīti kritēriji, kādus Komisija izmanto būtiskām vajadzībām paredzēta lietojuma noteikšanai, un katrai pusei piešķirta atļauja ierobežojamo vielu ražošanai un patēriņam, kas nepieciešams šo vielu izmantošanai būtiskām vajadzībām.

(4)

Monreālas protokola puses ir atļāvušas 2009. gadā Eiropas Kopienā saražot 22 tonnas hlorfluorogļūdeņražu (CFC), kas paredzēti hlorfluorogļūdeņradi saturošu dozējošu inhalatoru (MDI) ražošanai un lietošanai, kuri atbilst Lēmumā IV/25 noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz būtiskām vajadzībām paredzētu CFC lietojumu.

(5)

Ar Lēmumu XIX/18, ko pieņēmušas Monreālas protokola puses, ir atļauta tāda ražošana un patēriņš, kas nepieciešams Monreālas protokola A, B un C pielikumā minēto ierobežojamo vielu (II un III grupas vielas) būtiskām vajadzībām paredzētajiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, kā minēts Pušu septītās sanāksmes ziņojuma IV pielikumā, saskaņā ar Pušu sestās sanāksmes ziņojuma II pielikumā, Monreālas protokola pušu Lēmumos VII/11, XI/15 un XV/5 izklāstītajiem nosacījumiem. Ar Monreālas protokola pušu Lēmumu XVII/10 ir atļauta Monreālas protokola E pielikumā iekļautās ierobežojamās vielas ražošana un izmantošana, kas nepieciešama metilbromīda lietojumam kritiskām vajadzībām laboratorijās un analīzēm.

(6)

Saskaņā ar 3. punktu Monreālas protokola pušu Lēmumā XVII/2 par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz dozējošajiem inhalatoriem, kuros neizmanto hlorfluorogļūdeņražus (MDI), visas dalībvalstis ir paziņojušas ANO Vides programmai aktīvās sastāvdaļas, kurām hlorfluorogļūdeņraži (CFC) vairs nav būtiski vajadzīgi Eiropas Kopienas tirgū laižamo MDI ražošanai.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta i) apakšpunkta b) punktu hlorfluorogļūdeņražu izmantošana un laišana tirgū atļauta tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par būtiskiem saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šo nebūtiskuma nosacījumu dēļ samazinājies hlorfluorogļūdeņražu pieprasījums izmantošanai Eiropas Kopienas tirgū laižamo MDI ražošanai. Turklāt saskaņā ar 4. panta 6. punktu Regulā (EK) Nr. 2037/2000 CFC-MDI produktu imports un tirgū laišana atļauta tikai tad, ja šajos produktos esošie hlorfluorogļūdeņraži ir uzskatāmi par būtiski vajadzīgiem saskaņā ar 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(8)

Komisija ir publicējusi paziņojumu (2) tiem dalībvalstu uzņēmumiem, kuri pieprasa, lai Komisija ierobežojamo vielu izmantojumu uzskatītu par būtiskām vajadzībām paredzētu lietojumu Kopienā 2009. gadā, un ir saņēmusi deklarācijas par būtiskiem lietojumiem paredzēto ierobežojamo vielu plānoto izmantošanu 2009. gadā.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārvaldības komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. To ierobežojamo I grupas vielu (hlorfluorogļūdeņraži CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras 2009. gadā Kopienā var izmantot būtiskiem lietojumiem medicīnā, ir 21 360,00 ozona noārdīšanas potenciāla (ONP) kilogrami.

2. To ierobežojamo I grupas vielu (CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115) un II grupas vielu (citi perhalogēnhlorfluorogļūdeņraži) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 60 280,8 ONP kg.

3. To ierobežojamo III grupas vielu (haloni) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 115,7 ONP kg.

4. To ierobežojamo IV grupas vielu (tetrahlorogleklis) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 129 390,8 ONP kg.

5. To ierobežojamo V grupas vielu (1,1,1-trihloretāns) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 355,65 ONP kg.

6. To ierobežojamo VI grupas vielu (metilbromīds) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot lietojumam kritiskām vajadzībām laboratorijās un analīzēm, ir 36,3 ONP kg.

7. To ierobežojamo VII grupas vielu (daļēji halogenēti bromfluorogļūdeņraži) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 57,96 ONP kg.

8. To ierobežojamo IX grupas vielu (bromhlormetāns) daudzums, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2037/2000 un kuras Kopienā 2009. gadā var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir 11,088 ONP kg.

2. pants

I pielikumā norādītos hlorfluorogļūdeņradi saturošos dozējošos inhalatorus nelaiž tirgū gadījumos, kad kompetentā iestāde ir atzinusi hlorfluorogļūdeņražus saturošus inhalatorus par nebūtiskiem attiecīgajos tirgos.

3. pants

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir spēkā šādi noteikumi:

1)	Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115 būtiskam lietojumam medicīnā, piešķir II pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

2)	Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu CFC-11, CFC-12, CFC-113, CFC-114 un CFC-115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir III pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

3)	Kvotas, kas paredzētas halonu būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir IV pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

4)	Kvotas, kas paredzētas tetrahloroglekļa būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir V pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

5)	Kvotas, kas paredzētas 1,1,1-trihloretāna būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir VI pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

6)	Kvotas, kas paredzētas metilbromīda lietojumam kritiskām vajadzībām laboratorijās un analīzēm, piešķir VII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

7)	Kvotas, kas paredzētas bromfluorogļūdeņražu būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir VIII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

8)	Kvotas, kas paredzētas bromhlormetāna būtiskam lietojumam laboratorijās un analīzēm, piešķir IX pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

Kvotas, kas paredzētas hlorfluorogļūdeņražu CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, daļēji halogenēto bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna būtiskam lietojumam, un kvotas, kas paredzētas metilbromīda lietojumam kritiskām vajadzībām laboratorijās un analīzēm, ir noteiktas X pielikumā.

4. pants

Šo Lēmumu piemēro no 2009. gada 1. janvāra, un tas ir spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

Acros Organics bvba

Janssen Pharmaceuticalaan 3a

B-2440 Geel

Airbus France

316, route de Bayonne

F-31300 Toulouse

Carlo Erba Réactifs-SDS

Z.I. de Valdonne, BP 4

F-13124 Peypin

Chiesi Farmaceutici SpA

Via Palermo 26/A

I-43100 Parma

CNRS — Groupe de physique des solides

Université Paris 7 Denis Diderot et Paris 6

Pierre et Marie Curie

F-75251 Paris Cedex 5

Harp International

Gellihirion Industrial Estate Rhondda,

Cynon Taff

Pontypridd CF37 5SX

UNITED KINGDOM

Honeywell Specialty Chemicals

Wunstorfer Straße 40

Postfach 10 02 62

D-30918 Seelze

Ineos Fluor Ltd

PO Box 13, The Heath

Runcorn Cheshire WA7 4QF

UNITED KINGDOM

Institut scientifique de service public

Rue du Chéra 200

B-4000 Liège

LGC Standards GmbH

Mercatorstraße 51

D-46485 Wesel

Mallinckrodt Baker BV

Teugseweg 20

7418 AM Deventer

Nederland

Merck KGaA

Frankfurter Straße 250

D-64271 Darmstadt

Mikro + Polo d.o.o.

Zagrebška cesta 22

SI-2000 Maribor

Ministry of Defense

Defence Fuel Lubricants and Chemicals

PO Box 10 000

1780 CA Den Helder

Nederland

Panreac Química SA

Pol. Ind. Pla de la Bruguera, C/Garraf, 2

E-08211 Castellar del Vallès

Barcelona

Sigma Aldrich Chimie SARL

80, rue de Luzais

L’Isle d’Abeau Chesnes

F-38297 Saint-Quentin-Fallavier

Sigma Aldrich Company

The Old Brickyard, New Road

Gillingham SP8 4XT

UNITED KINGDOM

Sigma Aldrich Laborchemikalien

Wunstorfer Straße 40

Postfach 10 02 62

D-30918 Seelze

Sigma Aldrich Logistik GmbH

Riedstraße 2

D-89555 Steinheim

Solvay Organics GmbH

Hans-Böckler-Allee 20

D-30173 Hannover

Tazzetti Fluids SRL

Corso Europa 600/a

I-10088 Volpiano (TO)

Valeas SpA Pharmaceuticals

Via Vallisneri 10

I-20133 Milano

Valvole Aerosol Research Italiana (VARI)

SpA — LINDAL Group Italia

Via del Pino 10

I-23854 Olginate (LC)

VWR ISAS

201, rue Carnot

F-94126 Fontenay-sous-Bois

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp.

(2) OV C 114, 9.5.2008., 27. lpp.

I PIELIKUMS

Ievērojot 3. punktu Monreālas protokola Pušu divpadsmitajā sanāksmē pieņemtajā Lēmumā XII/2 par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz dozējošajiem inhalatoriem, kuros neizmanto hlorfluorogļūdeņražus, turpmāk norādītās valstis ir noteikušas, ka, ņemot vērā piemērotu hlorfluorogļūdeņražus nesaturošu dozējošo inhalatoru pieejamību, hlorfluorogļūdeņraži vairs nav kvalificējami kā “būtiski” saskaņā ar minēto protokolu kombinācijās ar šādām aktīvām sastāvdaļām:

NEBŪTISKO VIELU SARAKSTS

Avots: www.unep.org/ozone/Information_for_the_Parties/3Bi_dec12-2-3.asp

1. tabula

Īslaicīgas iedarbības beta-agonisti bronhodilatori

Valsts	salbutamols	terbutalīns	fenoterols	orciprenalīns	reproterols	karbuterols	heksoprenalīns	pirbuterols	klenbuterols	bitolterols	prokaterols
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Apvienotā Karaliste	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X

2. tabula

Steroīdi inhalēšanai

Valsts	Beklometazons	Deksametazons	Flunizolīds	Flutikazons	Budesonīds	Triamcinolons
Austrija	X	X	X	X	X	X
Beļģija	X	X	X	X	X	X
Bulgārija	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X
Čehija	X	X	X	X	X	X
Dānija	X	X	X	X	X	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X
Īrija	X			X
Itālija	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X
Malta				X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X
Polija	X	X	X	X	X	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X
Rumānija	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X
Apvienotā Karaliste				X

3. tabula

Nesteroīdu pretiekaisuma līdzekļi

Valsts	Kromoglicīnskābe	Nedrokromils
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Bulgārija	X	X
Kipra	X	X
Čehija	X	X
Dānija	X	X
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija	X	X
Vācija	X	X
Grieķija	X	X
Ungārija	X
Īrija
Itālija	X	X
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X
Malta		X
Nīderlande	X	X
Polija	X	X
Portugāle	X
Rumānija	X	X
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija	X	X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste	X	X

4. tabula

Antiholinerģiskie bronhodilatori

Valsts	Ipratropija bromīds	Oksitropija bromīds
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Bulgārija	X	X
Kipra	X	X
Čehija	X	X
Dānija	X	X
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija	X	X
Vācija	X	X
Grieķija	X	X
Ungārija	X	X
Īrija	X	X
Itālija		X
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X	X
Malta	X	X
Nīderlande	X	X
Polija	X	X
Portugāle	X
Rumānija	X	X
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija	X	X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste	X	X

5. tabula

Ilgstošas iedarbības beta-agonisti bronhodilatori

Valsts	Formoterols	Salmeterols
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Bulgārija	X	X
Kipra	X	X
Čehija	X	X
Dānija	X	X
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija	X	X
Vācija	X	X
Grieķija	X	X
Ungārija	X	X
Īrija	X	X
Itālija	X	X
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X	X
Malta	X	X
Nīderlande	X	X
Polija	X	X
Portugāle	X	X
Rumānija	X	X
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija	X	X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste	X	X

6. tabula

Aktīvo sastāvdaļu kombinācijas vienā inhalācijas dozatorā MDI

Valsts
Austrija	X visi produkti
Beļģija	X visi produkti
Bulgārija	X visi produkti
Kipra
Čehija	X visi produkti
Dānija	X visi produkti
Igaunija
Somija	X visi produkti
Francija	X visi produkti
Vācija	X visi produkti
Grieķija
Ungārija	X visi produkti
Īrija
Itālija	Budenozīds + fenoterols	Flutikazons + salmeterols
Latvija	X visi produkti
Lietuva	X visi produkti
Luksemburga	X visi produkti
Malta	X visi produkti
Nīderlande	X visi produkti
Polija	X visi produkti
Portugāle	X visi produkti
Rumānija	X visi produkti
Slovākija	X visi produkti
Slovēnija	X visi produkti
Spānija
Zviedrija	X visi produkti
Apvienotā Karaliste

II PIELIKUMS

BŪTISKĀM VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS MEDICĪNĀ

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām I grupas vielām, kuras var izmantot inhalatoru (MDI) ražošanā astmas un citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) ārstēšanai, ir piešķirtas:

Chiesi Farmaceutici SpA (IT)

Valeas SpA Pharmaceuticals (IT)

(VARI) SpA – LINDAL Group Italia (IT)

III PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS UN ANALĪŽU VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām I un II grupas vielām, kuras var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir piešķirtas:

Carlo Erba Réactifs-SDS (FR)

CNRS – Groupe de Physique des Solides (FR)

Harp International (UK)

Honeywell Specialty Chemicals (DE)

Ineos Fluor (UK)

LGC Standards (DE)

Mallinckrodt Baker (NL)

Merck KGaA (DE)

Mikro + Polo (SI)

Panreac Quimica (ES)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Company (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

Tazzetti Fluids (IT)

IV PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS UN ANALĪŽU VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām III grupas vielām, kuras var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir piešķirtas:

Airbus France (FR)

Ineos Fluor (UK)

Ministry of Defence (NL)

V PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS UN ANALĪŽU VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām IV grupas vielām, kuras var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir piešķirtas:

Acros Organics (BE)

Carlo Erba Réactifs-SDS (FR)

Honeywell Specialty Chemicals (DE)

Institut Scientifique du Service Publique (BE)

Mallinckrodt Baker (NL)

Merck KGaA (DE)

Mikro + Polo (SI)

Panreac Quimica (ES)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Company (UK)

Sigma Aldrich Laborchemikalien (DE)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VWR ISAS (FR)

VI PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS UN ANALĪŽU VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām V grupas vielām, kuras var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir piešķirtas:

Acros organics (BE)

Merck KGaA (DE)

Mikro + Polo (SI)

Panreac Quimica (ES)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Company (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VII PIELIKUMS

LIETOJUMS KRITISKĀM VAJADZĪBĀM LABORATORIJĀ UN ANALĪZĒM

Kvota, kas paredzēta ierobežojamām VI grupas vielām, kuras var izmantot kritiskām vajadzībām laboratorijā un analīzēm, ir piešķirta:

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Company (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VIII PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS UN ANALĪŽU VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām VII grupas vielām, kuras var izmantot būtiskiem lietojumiem laboratorijās un analīzēm, ir piešķirtas:

Ineos Fluor (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

Solvay Organics (DE)

IX PIELIKUMS

BŪTISKĀM LABORATORIJAS VAJADZĪBĀM PAREDZĒTS LIETOJUMS

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām IX grupas vielām, kuras var izmantot laboratorijas un analīžu lietojumiem, ir piešķirtas:

Ineos Fluor (UK)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Company (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

X PIELIKUMS

Šo pielikumu nepublicē, jo tajā ir ietverta konfidenciāla komercinformācija.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/71

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2008. gada 12. decembris),

ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu pārvedumiem nacionālo centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai

(ECB/2008/25)

(2009/55/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 28.5. pantu,

tā kā:

(1)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) nosaka katrai nacionālajai centrālajai bankai (NCB) piešķirto Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgas svērumu korekciju (tālāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēga” un “kapitāla atslēgas svērumi”). Šīs korekcijas dēļ ECB Padomei jānosaka noteikumi un nosacījumi kapitāla daļu pārvedumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieču nacionālo centrālo banku starpā 2008. gada 31. decembrī, lai nodrošinātu, ka šo daļu sadalījums atbilst veiktajām korekcijām. Tādēļ jāpieņem jauns ECB lēmums, kas no 2009. gada 1. janvāra atceļ 2006. gada 15. decembra Lēmumu ECB/2006/23, ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai valstu centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (2).

(2)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/24, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās nacionālās centrālās bankas (3), nosaka, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kas ieviesušas euro (tālāk tekstā – “iesaistītās NCB”), ir pienākums apmaksāt ECB kapitālu, ņemot vērā koriģēto kapitāla atslēgu. 2008. gada 15. decembra Lēmums ECB/2008/28, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās nacionālās centrālās bankas (4), nosaka procentuālo daļu, ko 2009. gada 1. janvārī ir pienākums apmaksāt to dalībvalstu NCB, kas 2009. gada 1. janvārī nav ieviesušas euro (turpmāk tekstā – “neiesaistītās NCB”), ņemot vērā koriģēto kapitāla atslēgu.

(3)

Iesaistītās NCB, izņemot Národná banka Slovenska, jau ir apmaksājušas savas daļas ECB parakstītajā kapitālā saskaņā ar 2006. gada 15. decembra Lēmumu ECB/2006/22, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās valstu centrālās bankas (5). Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2008/24 2. panta 1. punkts nosaka, ka iesaistītā NCB pārskaita papildu summu ECB vai saņem attiecīgu summu atpakaļ no ECB, lai panāktu atbilstību Lēmuma ECB/2008/24 1. panta tabulā norādītajām summām.

(4)

Turklāt 2008. gada 31. decembra Lēmuma ECB/2008/33 par to, kā Národná banka Slovenska apmaksā kapitālu, nodod ārējo rezervju aktīvus un izdara iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos (6), 2. panta 1. punkts un 2. panta 2. punkts nosaka, ka Národná banka Slovenska, kura no 2009. gada 1. janvāra būs iesaistītā NCB, ir pienākums apmaksāt tās parakstītā ECB kapitāla atlikušo daļu, lai panāktu atbilstību summai, kas pretī tās nosaukumam norādīta Lēmuma ECB/2008/24 1. panta tabulā, ņemot vērā koriģēto kapitāla atslēgu.

(5)

Arī neiesaistītās NCB jau ir apmaksājušas savas daļas ECB parakstītajā kapitālā saskaņā ar 2006. gada 18. decembra Lēmumu ECB/2006/26, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās valstu centrālās bankas (7). Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2008/28 2. panta 1. punkts nosaka, ka katra no tām pārskaita papildu summu ECB vai saņem attiecīgu summu atpakaļ no ECB, lai panāktu atbilstību Lēmuma ECB/2008/28 1. panta tabulā norādītajām summām.

(6)

2003. gada 18. decembra Lēmums ECB/2003/20, ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai valstu centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (8), tika netieši atcelts ar 2004. gada 22. aprīļa Lēmumu ECB/2004/7, ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai valstu centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (9). Skaidrības labā Lēmums ECB/2003/20 būtu nepārprotami jāatceļ ar atpakaļejošu spēku,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kapitāla daļu nodošana

Ņemot vērā ECB kapitāla daļu, kuru katra NCB būs parakstījusi 2008. gada 31. decembrī, un ECB kapitāla daļu, kuru katra NCB 2009. gada 1. janvārī parakstīs atbilstoši kapitāla atslēgas svērumu korekcijai, kas noteikta Lēmuma ECB/2008/23 2. pantā, NCB nodod kapitāla daļas viena otrai, izmantojot pārvedumus uz ECB un no ECB, lai nodrošinātu, ka kapitāla daļu sadalījums 2009. gada 1. janvārī atbilst koriģētajiem svērumiem. Tādējādi katra NCB, pamatojoties uz šo pantu un nepiemērojot citas formalitātes vai tiesību aktus, 2009. gada 1. janvārī nodod vai saņem ECB parakstītā kapitāla daļu, kas pretī tās nosaukumam norādīta šā lēmuma I pielikuma tabulas ceturtajā ailē, kurā “+” nozīmē kapitāla daļu, ko ECB pārved uz NCB, bet “–” nozīmē kapitāla daļu, ko NCB pārved uz ECB.

2. pants

Apmaksātā kapitāla korekcija

1. Ņemot vērā ECB kapitālu, ko katra NCB jau ir apmaksājusi, un ECB kapitālu, ko katra NCB apmaksā 2009. gada 1. janvārī, kā tas attiecībā uz iesaistītajām NCB izklāstīts Lēmuma ECB/2008/24 1. pantā, bet attiecībā uz neiesaistītajām NCB – Lēmuma ECB/2008/28 1. pantā, katra NCB pirmajā Eiropas Automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET2) darba dienā pēc 2009. gada 1. janvāra pārskaita vai saņem neto summu, kas pretī tās nosaukumam norādīta šā lēmuma II pielikuma tabulas ceturtajā ailē, kurā “+” nozīmē summu, ko NCB pārskaita ECB, bet “–” nozīmē summu, ko ECB pārskaita šai NCB.

2. Pirmajā TARGET2 darba dienā pēc 2009. gada 1. janvāra ECB un tās NCB, uz kurām attiecas pienākums pārskaitīt summas saskaņā ar 1. punktu, katra atsevišķi pārskaita laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz pārveduma dienai uzkrājušos procentu maksājumus par attiecīgajām summām, kas tām jāpārskaita. Šo procentu maksājumu pārskaitītāji un saņēmēji ir to summu pārskaitītāji un saņēmēji, attiecībā uz kurām uzkrājušies procenti.

3. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Pārskaitījumus, kas norādīti 2. pantā, veic, izmantojot TARGET2.

2. Ja NCB nav pieejas TARGET2, 2. pantā minētās summas pārskaita uz kontu, ko pienācīgā laikā norāda ECB vai NCB.

3. Saskaņā ar 2. panta 2. punktu uzkrātos procentus aprēķina katru dienu, izmantojot faktisko vairāk nekā 360 dienu aprēķināšanas metodi un likmi, kas atbilst Eurosistēmas pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā lietotajai robežlikmei.

4. ECB un tās NCB, uz kurām attiecas pienākums veikt pārskaitījumus saskaņā ar 2. pantu, dod pienācīgus norādījumus, kas vajadzīgi, lai pārskaitījumus veiktu laikus.

4. pants

Nobeiguma noteikums

1. Šis lēmums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

2. Ar šo no 2009. gada 1. janvāra tiek atcelts Lēmums ECB/2006/23.

3. Atsauces uz Lēmumu ECB/2006/23 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

4. Ar šo no 2004. gada 23. aprīļa tiek atcelts Lēmums ECB/2003/20.

Frankfurtē pie Mainas, 2008. gada 12. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 66. lpp.

(2) OV L 24, 31.1.2007., 5. lpp.

(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 69. lpp.

(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 81. lpp.

(5) OV L 24, 31.1.2007., 3. lpp.

(6) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 75. lpp.

(7) OV L 24, 31.1.2007., 15. lpp.

(8) OV L 9, 15.1.2004., 32. lpp.

(9) OV L 205, 9.6.2004., 9. lpp.

I PIELIKUMS

NCB PARAKSTĪTAIS KAPITĀLS

	Daļa, kas parakstīta 2008. gada 31. decembrī (EUR)	Daļa, kas parakstīta 2009. gada 1. janvārī (EUR)	Nododamā daļa (EUR)
Iesaistītā NCB
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	142 334 199,56	139 730 384,68	–2 603 814,88
Deutsche Bundesbank	1 182 149 240,19	1 090 912 027,43	–91 237 212,76
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	51 183 396,60	63 983 566,24	+12 800 169,64
Bank of Greece	104 659 532,85	113 191 059,06	+8 531 526,21
Banco de España	434 917 735,09	478 364 575,51	+43 446 840,42
Banque de France	828 813 864,42	819 233 899,48	–9 579 964,94
Banca d’Italia	721 792 464,09	719 885 688,14	–1 906 775,95
Central Bank of Cyprus	7 195 054,85	7 886 333,14	+ 691 278,29
Banque centrale du Luxembourg	9 073 027,53	10 063 859,75	+ 990 832,22
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	3 583 125,79	3 640 732,32	+57 606,53
De Nederlandsche Bank	224 302 522,60	229 746 339,12	+5 443 816,52
Oesterreichische Nationalbank	116 128 991,78	111 854 587,70	–4 274 404,08
Banco de Portugal	98 720 300,22	100 834 459,65	+2 114 159,43
Banka Slovenije	18 399 523,77	18 941 025,10	+ 541 501,33
Národná banka Slovenska	38 970 813,50	39 944 363,76	+ 973 550,26
Suomen Pankki	71 708 601,11	72 232 820,48	+ 524 219,37
Neiesaistītā NCB
Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)	50 883 842,67	50 037 026,77	– 846 815,90
Česká národní banka	79 957 855,35	83 368 161,57	+3 410 306,22
Danmarks Nationalbank	87 204 756,07	85 459 278,39	–1 745 477,68
Eesti Pank	9 810 391,04	10 311 567,80	+ 501 176,76
Latvijas Banka	16 204 715,21	16 342 970,87	+ 138 255,66
Lietuvos bankas	24 068 005,74	24 517 336,63	+ 449 330,89
Magyar Nemzeti Bank	75 700 733,22	79 819 599,69	+4 118 866,47
Narodowy Bank Polski	280 820 283,32	282 006 977,72	+1 186 694,40
Banca Națională a României	145 099 312,72	141 971 278,46	–3 128 034,26
Sveriges Riksbank	134 298 089,46	130 087 052,56	–4 211 036,90
Bank of England	802 672 023,82	836 285 430,59	+33 613 406,77
Kopā (1)	5 760 652 402,58	5 760 652 402,58	0

(1) Ņemot vērā noapaļošanu, kopsummas var neatbilst visu norādīto skaitļu summai.

II PIELIKUMS

NCB APMAKSĀTAIS KAPITĀLS

	Daļa, kas apmaksāta 2008. gada 31. decembrī (EUR)	Daļa, kas apmaksāta 2009. gada 1. janvārī (EUR)	Pārskaitījuma summa (EUR)
Iesaistītā NCB
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	142 334 199,56	139 730 384,68	–2 603 814,88
Deutsche Bundesbank	1 182 149 240,19	1 090 912 027,43	–91 237 212,76
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	51 183 396,60	63 983 566,24	+12 800 169,64
Bank of Greece	104 659 532,85	113 191 059,06	+8 531 526,21
Banco de España	434 917 735,09	478 364 575,51	+43 446 840,42
Banque de France	828 813 864,42	819 233 899,48	–9 579 964,94
Banca d’Italia	721 792 464,09	719 885 688,14	–1 906 775,95
Central Bank of Cyprus	7 195 054,85	7 886 333,14	+ 691 278,29
Banque centrale du Luxembourg	9 073 027,53	10 063 859,75	+ 990 832,22
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	3 583 125,79	3 640 732,32	+57 606,53
De Nederlandsche Bank	224 302 522,60	229 746 339,12	+5 443 816,52
Oesterreichische Nationalbank	116 128 991,78	111 854 587,70	–4 274 404,08
Banco de Portugal	98 720 300,22	100 834 459,65	+2 114 159,43
Banka Slovenije	18 399 523,77	18 941 025,10	+ 541 501,33
Národná banka Slovenska	2 727 956,95	39 944 363,76	+37 216 406,81
Suomen Pankki	71 708 601,11	72 232 820,48	+ 524 219,37
Neiesaistītā NCB
Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)	3 561 868,99	3 502 591,87	–59 277,12
Česká národní banka	5 597 049,87	5 835 771,31	+ 238 721,44
Danmarks Nationalbank	6 104 332,92	5 982 149,49	– 122 183,43
Eesti Pank	686 727,37	721 809,75	+35 082,38
Latvijas Banka	1 134 330,06	1 144 007,96	+9 677,90
Lietuvos bankas	1 684 760,40	1 716 213,56	+31 453,16
Magyar Nemzeti Bank	5 299 051,33	5 587 371,98	+ 288 320,65
Narodowy Bank Polski	19 657 419,83	19 740 488,44	+83 068,61
Banca Națională a României	10 156 951,89	9 937 989,49	– 218 962,40
Sveriges Riksbank	9 400 866,26	9 106 093,68	– 294 772,58
Bank of England	56 187 041,67	58 539 980,14	+2 352 938,47
Kopā (1)	4 137 159 937,99	4 142 260 189,23	+5 100 251,24

(1) Ņemot vērā noapaļošanu, kopsummas var neatbilst visu norādīto skaitļu summai.

24.1.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/87

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2009. gada 23. janvāris)

par pamatnostādnēm attiecībā uz labāko praksi kontroles jomā saistībā ar reģistrācijas kontrolierīču pārbaudēm, kas jāveic pārbaudēs uz ceļa un pilnvarotās darbnīcās

(izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 108)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/60/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijai (saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 11. panta 1. punktu) ir jāizstrādā pamatnostādnes par labāko praksi kontroles jomā saistībā ar transportlīdzekļu pārbaudēm, kuras uz ceļa vai uzņēmumu telpās jāveic inspektoriem, vai arī jāveic montieriem un pilnvarotām darbnīcām.

(2)	Reģistrācijas kontrolierīces autotransporta jomā ir vajadzīgas, lai norādītu vadītāju braukšanas un atpūtas laika periodus un arī lai nodrošinātu iespēju kompetentajām valsts kontroles iestādēm veikt efektīvas sociālo tiesību aktu pārbaudes autotransporta jomā.

(3)	Lai nodrošinātu šādu reģistrācijas kontrolierīču pareizu un uzticamu darbību un lai garantētu datu reģistrēšanu un uzglabāšanu, pēc reģistrācijas kontrolierīču uzstādīšanas ir nepieciešamas to periodiskas pārbaudes un apskates.

(4)	Tomēr šķiet, ka periodiskas pārbaudes un apskates nenotiek tik bieži, lai efektīvi apturētu tos vadītājus un uzņēmējus, kas mēģina ļaunprātīgi izmantot šo sistēmu, izmantojot manipulācijas ierīces vai citus līdzīgus līdzekļus.

(5)	Izpēte un ekspertu sniegtā informācija liecina, ka krāpšanas mēģinājumi saistībā ar tahogrāfa sistēmu ir bijuši plaši izplatīti transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar analogajiem tahogrāfiem; pašlaik ir vērojami līdzīgi mēģinājumi saistībā ar digitālo tahogrāfa sistēmu.

(6)	Minētajā izpētē noskaidrojies arī, ka ir iespējamas vairākas manipulācijas, un ir zināms, ka autotransporta nozarē tās izmanto, lai mēģinātu krāpties ar tahogrāfu, jo īpaši digitālo tahogrāfu sistēmas rādījumiem.

(7)	Šādi mēģinājumi un draudi rada lielu risku satiksmes drošībai, un tiem ir arī nepieņemami negatīva ietekme uz godīgu konkurenci un vadītāju sociālajiem apstākļiem autotransporta jomā.

(8)	Pēc digitālā tahogrāfa drošības uzlabošanas draudus un uzbrukumu mēģinājumus šai sistēmai, atšķirībā no analogā tahogrāfa, var atklāt vieglāk, tādējādi attiecīgi palielinās negodīgu vadītāju un uzņēmēju, kas lieto šādas ierīces, notveršanas iespējas, kurām jākļūst par būtisku preventīvu līdzekli.

(9)	Tādēļ šā ieteikuma mērķis ir veicināt un atbalstīt dalībvalstis, pieņemot tādas procedūras un metodes, kas, pamatojoties uz pētījumiem un tehniskajām zināšanām nozarē, ievērojami palielinās šādu krāpšanas mēģinājumu novēršanas un atklāšanas iespējas.

(10)	Turklāt šajā ieteikumā ir definēta labākā prakse kontroles jomā, kā noteikts pētījumā, ko veicis Kopīgais pētniecības centrs.

(11)	Šis ieteikums līdz ar direktīvas priekšlikumu par papildu pārbaudēm, kas veicamas uz ceļa, veido kontroles pasākumu paketi, kuras mērķis ir ievērojami uzlabot tādu ierīču atklāšanu un lietošanas nepieļaušanu, ko izmanto, lai apkrāptu digitālo tahogrāfa sistēmu.

(12)	Šajā ieteikumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas ir izveidota atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (2) 18. panta 1. punktam,

IESAKA:

pieņemt šā ieteikuma pielikumā izklāstītās labākās prakses pamatnostādnes saistībā ar transportlīdzekļu pārbaudēm, kas inspektoriem jāveic uz ceļa vai uzņēmumu telpās, vai arī montieriem un tehniķiem – dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātās darbnīcās, lai atklātu un novērstu manipulācijas ierīču izmantošanu reģistrācijas kontrolierīcēs, ko izmanto autotransporta jomā;

2)	attiecīgos gadījumos piemērot šīs pamatnostādnes saskaņā ar nacionālajām kontroles stratēģijām, kas norādītas Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā.

Briselē, 2009. gada 23. janvārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1) OV L 102, 11.4.2006, 35. lpp.

(2) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.

PIELIKUMS

IETEIKUMI PAR PRETPASĀKUMIEM, KAS JĀPIEŅEM DALĪBVALSTĪM, LAI ATKLĀTU UN NOVĒRSTU MANIPULĀCIJAS IERĪČU LIETOŠANU

SATURS

1. NODAĻA:

IEVADS

2. NODAĻA:

EFEKTĪVAS PĀRBAUDES UZ CEĻA

A.	Organizācija un aprīkojums

B.	Divu kontrolpunktu metodes transportlīdzekļu faktiskā ātruma un nobrauktā attāluma analīzei

C.	Viena kontrolpunkta metodes lejupielādēto datu detalizētai analīzei

D.	Viena kontrolpunkta metodes plombu tehniskajai kontrolei

E.	Transportlīdzekļa nosūtīšana uz darbnīcu

F.	Transportlīdzekļu vai datu pārbaude uzņēmuma telpās

3. NODAĻA:

APMĀCĪBA UN LABĀKĀ PRAKSE

4. NODAĻA:

APSKATES DARBNĪCĀS

A.	Juridiskais pamats

B.	Salauztas vai trūkstošas plombas

C.	Datu ierakstu analīze

D.	Kustības sensora pieslēguma transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcei pārbaude

E.	Īpašas procedūras pēc pārbaudes uz ceļa

5. NODAĻA:

DARBNĪCU ZIŅOJUMI UN KONTROLE

6. NODAĻA:

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. Nodaļa: ievads

1.1. Šajā Komisijas ieteikumā ir aprakstīts, ko dalībvalstis varētu darīt, lai novērstu draudus, ko rada manipulācijas ierīču izmantošana tahogrāfos, un vienlaikus veicinātu un atbalstītu preventīvus pretpasākumus dalībvalstīs, lai likvidētu šos draudus.

1.2. Tādas manipulācijas ierīces transportlīdzekļos, kas paredzētas, lai traucētu digitālā tahogrāfa sistēmas pareizai darbībai un funkcijām, ir viens no lielākajiem draudiem šīs sistēmas drošībai. Šādu ierīču lietošana vai vēlme tās lietot kropļos godīgu konkurenci, sniedzot negodīgiem uzņēmējiem un vadītājiem netaisnīgas komerciālas priekšrocības, un radīs nepieņemamu negatīvu sociālo ietekmi uz vadītājiem, ļaujot vai piespiežot viņiem braukt daudz ilgāk, nekā tas ir likumīgi pieļaujams. Šo faktoru iespējamās sekas ir satiksmes drošības pasliktināšanās visiem satiksmes dalībniekiem, un turpmāko gadu laikā Komisija to ir apņēmusies uzlabot.

1.3. Turklāt godīgiem uzņēmējiem un vadītājiem jābūt pārliecinātiem, ka digitālajiem tahogrāfiem var uzticēties, un valstu kontroles iestādēm visā Kopienā ir jābūt pārliecinātām, ka var paļauties uz šajā aprīkojumā reģistrēto un uzglabāto datu autentiskumu un integritāti neatkarīgi no tā, vai tie ir lejupielādēti un analizēti no transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces vai vadītāja kartes. Ir jāveic regulāras ierīču pārbaudes un apskates, lai garantētu datu uzticamību un nodrošinātu to pareizu funkcionēšanu un darbību.

1.4. Lai nodrošinātu reģistrēto datu integritāti un autentiskumu, ilgtermiņā būtiska ir šīs sistēmas un tās komponentu kopējā drošība. Lai izbeigtu visplašāk izplatītos ļaunprātīgas izmantošanas veidus un mēģinājumus apkrāpt šo sistēmu, Komisija nepieciešamības gadījumā izskatīs iespēju ieviest vēl detalizētākus likumdošanas pasākumus, pārskatot Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un tās pielikumus.

1.5. Tomēr īstermiņā piemērotus un efektīvus pasākumus varētu izstrādāt dalībvalstu kompetentās iestādes, lai palielinātu manipulācijas ierīču atklāšanas iespēju, tādējādi samazinot risku, ka šādu aprīkojumu izmantos uzņēmēji un vadītāji.

1.6. Lai gan dalībvalstīm ir juridiska atbildība pieprasīt, lai pārbaudes un apskates tiktu veiktas tādā veidā, kas nodrošinātu Kopienas sociālo tiesību aktu efektīvu īstenošanu autotransporta jomā, šādas periodiskas pārbaudes nevar garantēt to, ka ierīces netiks uzstādītas un lietotas vēlāk pēc pārbaužu pabeigšanas. Pieredze rāda, ka daudz lielāka iespēja atrast šādas ierīces ir, veicot pārbaudes uz ceļa, kad transportlīdzekli var pārbaudīt daudz rūpīgāk. Ir jāveicina šo dalībvalstu veikto pārbaužu biežums un veids, kas palielinās šādu ierīču atklāšanas iespēju, tādējādi ievērojami uzlabojot preventīvo faktoru.

1.7. Regulas (EEK) Nr. 3821/85 1B pielikuma 10. papildinājumā (Vispārīgie drošības mērķi) ir noteikta to drošības kontroles funkciju darbības joma, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu digitālā tahogrāfa sistēmas integritāti. Ir jāpievēršas visas sistēmas drošības mērķiem un riskiem, apvienojot tehniskus risinājumus, akceptējot informācijas tehnoloģiju drošības novērtēšanas kritēriju (ITSEC), kā arī izmantojot fiziskus, personāla un procedūru līdzekļus, par kuru īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis un tahogrāfu ražotāji. Tāpēc šī Komisijas ieteikuma nolūks ir ierosināt dalībvalstīm visefektīvākās procedūras, pamatojoties gan uz pētījumiem, gan zināmām labākajām praksēm, lai atbalstītu šos procedūru un personāla līdzekļus.

1.8. Tomēr šis Komisijas ieteikums nav jāuzskata par to tehnisko risinājumu aizstājēju, ko paredz ITSEC (1), un patiesībā vislabāk būtu, ja to varētu viegli izmantot kopā ar šiem risinājumiem un tādējādi tos atbalstīt.

1.9. Kopīgā pētniecības centra (KPC) sagatavotajā ziņojumā (2) ir izklāstīti zināmu un potenciālu uzbrukumu veidi digitālā tahogrāfa drošībai. Tāpēc šo ziņojumu dalībvalstis varētu izmantot kā pamatu vajadzīgo pasākumu un darbību ieviešanai, kas valstu inspektoriem varētu nodrošināt atbilstīgu informāciju un norādes, lai, uzsākot transportlīdzekļu pārbaudes un apskates uz ceļa, viņi spētu tās veikt. Turklāt līdzīgu informāciju un norādes varētu sniegt montieriem un darbnīcām, kas veic likumā paredzētos reģistrācijas kontrolierīču uzstādīšanas, apskates, pārbaudes un remontdarbus autotransporta jomā. Norādēm varētu būt pietiekami plaša darbības joma, lai nodrošinātu, ka šādas personas var pilnībā un kompetenti veikt šajā pielikumā aprakstītās pārbaudes un ka dalībvalstis var rīkoties, lai sodītu tos, kurus identificē kā tādus, kas ļaunprātīgi izmanto vai mēģina ļaunprātīgi izmantot šo sistēmu.

1.10. Turpmāk izklāstītās pamatnostādnes un ieteikumi nav pilnīgi, un var būt apstākļi, kad šādu ieteikumu piemērošana nevar panākt vēlamo rezultātu (piemēram, gadījumos, kad kontrolkabeli nevar pievienot kustības sensoram). Šādos apstākļos varētu mudināt dalībvalstis izstrādāt alternatīvas metodes, ko varētu apstiprināt kā tikpat efektīvas. Šādus alternatīvus pasākumus varētu plašāk kopīgi izmantot kontroles sistēmas darbinieki.

1.11. Turklāt, kaut arī šo Komisijas ieteikumu ir paredzēts attiecināt uz abu veidu tahogrāfiem Regulas (EEK) Nr. 3821/85 un tās pielikumu izpratnē, dalībvalstīm var būt jau izstrādātas metodes, procedūras un norādes saistībā ar analogo tahogrāfu pārbaudēm un manipulācijas ierīču atklāšanu. Tāpēc šis Komisijas ieteikums nav jāuztver kā tāds, kas aizstāj vai mazina šos jau ieviestos pasākumus, bet gan kā tāds, kas vēl vairāk tos atbalsta, jo īpaši attiecībā uz digitālā tahogrāfa izmantošanu, kura pārbaudes metodoloģija var atšķirties, taču mērķis paliek tāds pats. Ir ieteicams, lai gadījumos, kad jau ir ieviesti pasākumi analogo tahogrāfu pārbaudei, pēc vajadzības tos varētu paplašināt, iekļaujot arī digitālās ierīces (piemēram, situācijās saistībā ar samaksu darbnīcām par īpašu uzdevumu veikšanu, ko tām noteikuši inspektori, kas nosūtījuši transportlīdzekli uz pilnvarotu darbnīcu, kā aprakstīts F sadaļā).

1.12. Dalībvalstīm ir jābūt pārliecinātām un jāsaņem atbalsts, nacionālajās kontroles stratēģijās nosakot savas metodes un procesus, lai novērstu pieaugošos draudus tahogrāfa sistēmai. Šādu labāko praksi varētu izmantot kopīgi ar citām dalībvalstīm.

2. Nodaļa: efektīvas pārbaudes uz ceļa

A. Organizācija un aprīkojums

2.1. Lai veiktu pilnvērtīgas un efektīvas pārbaudes, inspektoru rīcībā ir jābūt visam nepieciešamajam aprīkojumam, un viņiem jābūt atbilstīgi apmācītiem. Viņu rīcībā ir jābūt vismaz kontroles kartēm un attiecīgajiem instrumentiem, lai lejupielādētu datu failus no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces un vadītāja kartes un varētu analizēt šādus datu failus un izdrukas no IB pielikumā minētā tipa reģistrācijas kontrolierīcēm un no 1. pielikumā minēto tipu lapām vai tabulām. Inspektoru rīcībā ir arī jābūt programmatūrai, kas spēj ātri un ar minimālām neērtībām analizēt šādus datus, jo ir apstiprinājies, ka, ņemot vērā dažu izdrukājamo failu garumu un saturu, izdrukas pārbaudēs uz ceļa nav tik viegli analizēt tā, lai būtu iespējams atklāt manipulācijas ierīces.

2.2. Kad inspektori veic pārbaudes uz ceļa vai uzņēmuma telpās, vai arī pārbauda vadītāju ceļā pavadīto stundu atbilstību, veic tehniskās apskates vai citu veidu pārbaudes, viņi iespēju robežās var arī pārbaudīt tahogrāfa pareizu darbību un lietošanu, un šādu pārbaužu gaitā viņiem jāspēj noteikt, vai tiek izmantotas manipulācijas ierīces.

2.3. Tādēļ dalībvalstīm iesaka censties organizēt transportlīdzekļu manipulācijas ierīču noteikšanas pārbaudes vienlaikus ar citām pārbaudēm (piemēram, tehnisko apskašu pārbaudēm, atbilstību autovadītāju darba stundu noteikumiem utt.), lai vismaz 10 % no kopējā pārbaudīto transportlīdzekļu skaita pārbaudītu, vai tajos nav uzstādītas manipulācijas ierīces. Dalībvalstu kompetencē ir noteikt atbilstošu metodoloģiju un apstākļus, lai veiktu šādas papildu pārbaudes, taču saturu varētu atspoguļot vispārējā nacionālajā kontroles stratēģijā.

2.4. Efektīvu pārbaudi varētu veikt, piemēram, izmantojot šādas metodes:

divi kontrolpunkti ar ātruma vai attāluma analīzi (sk. B sadaļu);

viens kontrolpunkts detalizētai datu analīzei (sk. C sadaļu);

viens tehniskās kontroles punkts, (sk. D sadaļu).

2.5. Ja inspektors uzskata, ka ir ieguvis pietiekamus pierādījumus, viņš var likt transportlīdzeklim braukt uz darbnīcu, lai veiktu turpmākas pārbaudes (sk. E sadaļu).

2.6. Protams, dalībvalstis vienmēr var ieviest papildu vai alternatīvas transportlīdzekļu pārbaudes metodes.

B. Divu kontrolpunktu metodes transportlīdzekļu faktiskā ātruma un nobrauktā attāluma analīze

2.7. Ātruma pārbaude noteiktā laikā: lai piemērotu šo metodi, inspektori, izmantojot fiksētas vai mobilas kameras vai ātruma radarus, var mērīt transportlīdzekļa faktisko ātrumu pirms tā apturēšanas pārbaudē uz ceļa konkrētā laikā. Pēc tam inspektori var no transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces (VU) lejupielādēt 24 stundu detalizētu ātruma failu un salīdzināt reģistrēto ātrumu šajā noteiktajā laikā ar to, kas ir izmērīts pirms dažiem kilometriem. Lai izmantotu šo metodi kontrolpunktā, pēc 24 stundu detalizēta ātruma faila lejupielādes ir jāsalīdzina tikai divi skaitļi.

2.8. Nobrauktā attāluma pārbaude konkrētā laikā: lai piemērotu šo metodi, kontrolpunktu varētu izvēlēties zināmā attālumā no noteiktas vietas, kur inspektoriem ir iespējas vai līdzekļi reģistrēt laiku, kad kāds noteikts transportlīdzeklis ir apstājies vai šķērsojis šo noteikto punktu (ceļa nodokļa maksas biļetes, videokameru ieraksti, robežkontroles ziņojumi utt.). Pēc tam kontrolpunktā kontroles amatpersona no transportlīdzekļa datu saglabāšanas ierīces varētu lejupielādēt 24 stundu detalizētu ātruma failu un ātri salīdzināt vidējo ātrumu, kas ir reģistrēts starp kontrolpunktu un noteikto atrašanās vietu, ar to, kas ir aprēķināts no zināmā attāluma laika, kas bijis nepieciešams, lai sasniegtu kontrolpunktu.

2.9. Kontroles amatpersonām kontrolpunktā, izmantojot abas metodes, ir jāsalīdzina tikai divi skaitļi pēc tam, kad ir lejupielādēts 24 stundu detalizētu ātruma fails un izmērīts vai aprēķināts faktiskais vidējais ātrums. Būtiskas atšķirības inspektoriem var radīt aizdomas, ka tikusi izmantota manipulācijas ierīce. Pēc tam inspektors var nosūtīt vadītāju un transportlīdzekli uz darbnīcu, un nav obligāti nepieciešams veikt turpmākas pārbaudes uz vietas.

2.10. Saistībā ar datiem no IB pielikumā minētā tipa tahogrāfiem visiem failiem, kas ir lejupielādēti no reģistrācijas kontrolierīces vai ar tās palīdzību, ir jābūt ar atbilstīgu elektronisko parakstu, ko sākotnēji ir ģenerējusi transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīce vai vadītāja karte, lai pārbaudītu datu autentiskumu un integritāti un lai inspektors varētu arī pārbaudīt, ka arī šī informācija ir lejupielādēta.

C. Viena kontrolpunkta metodes lejupielādēto datu detalizētai analīzei

2.11. Ja manipulācijas ierīce tiek izmantota laikā, kad tiek veikta pārbaude uz ceļa, vai ir tikusi izmantot īsi pirms pārbaudes, manipulācijas var atklāt, izmantojot vairākas vienkāršas procedūras.

2.12. Lai apstiprinātu aizdomas par uzstādītu manipulācijas ierīci, kas inspektoriem ļautu veikt tādas turpmākas darbības, ko viņi uzskata par nepieciešamām ierīces atklāšanai, inspektori var veikt šādus pasākumus:

—

salīdzināt informāciju par autovadītāja darbību, kas ir lejupielādēta no kartes un transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces, ar citiem dokumentiem transportlīdzeklī un vadītāja paskaidrojumiem. Šo datu nekonsekvence varētu radīt pamatu aizdomām. Šādā gadījumā kontroles amatpersona var turpināt izmeklēšanu,

—

pārbaudīt ierakstus Notikumu un kļūdu failā, kas ir saglabāts transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē, jo īpaši par pēdējām 10 dienām:

—	aizsardzības sistēmas pārkāpuma mēģinājumi,

—	barošanas strāvas pārtraukumi (ilgākais notikums),

—	kustības datu kļūdas (ilgākais notikums),

—	sensora kļūdas.

Ja vadītājs nespēj paskaidrot un pamatot katru notikumu vai kļūdu, inspektors var turpināt izmeklēšanu;

—

pārbaudīt tehnisko datu failus, kas ir saglabāti transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē, un jo īpaši:

—	laika koriģēšanas datus,

—	kalibrēšanas datus (5 pēdējās kalibrēšanas, darbnīcas nosaukums un tās karšu numuri).

—

Pēdējie minētie dati ir noderīgi, lai atklātu pārāk daudzas kalibrēšanas, kas var norādīt uz to, ka tās ir veiktas ar zagtu darbnīcas karti (vai arī tādām darbnīcu kartēm, kas reģistrētas kā nozaudētas). Inspektoriem ir ieteicams sazināties ar iestādi, kas izsniegusi karti (3), lai uzzinātu par šādu identificētu darbnīcu karšu statusu un to, vai tās ir bijušas derīgas laikā, kad tikušas izmantotas, lai kalibrētu transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīci.

2.13. Ja pēc visu 2.14.–2.19. punktā minēto datu pārbaudes inspektors joprojām uzskata, ka kaut kas nav kārtībā, viņš var lejupielādēt 24 stundu detalizēto ātruma failu un vēl aizvien ar šīs programmatūras palīdzību pārbaudīt, vai nav konstatējami transportlīdzekļa nereāli paātrinājuma vai palēninājuma gadījumi un attiecīgajos gadījumos – vai brauciena profils atbilst citiem dokumentiem transportlīdzeklī un vadītāja apgalvojumiem (apstāšanās reižu skaits, ātrums kalnos vai pilsētās …). Šādi pierādījumi līdz ar iepriekš aprakstītajiem varētu radīt pamatu aizdomām, ka transportlīdzeklī ir uzstādīta manipulācijas ierīce.

2.14. Lai varētu izmantot šo metodi, kontrolpunktā ir jābūt atbilstošai programmatūrai, ar kuru iespējams ģenerēt nolasāmu ātruma laika profila attēlojumu, lai precīzi noteiktu neparastus paātrinājumus vai palēninājumus, šādi vēršot uzmanību uz un kopumā automātiski signalizējot par:

—	transportlīdzekļa paātrinājuma nereālu palielināšanos vai samazināšanos;

—	transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces aizdomīgiem kalibrēšanas gadījumiem;

—	barošanas strāvas pārtraukumu.

D. Viena kontrolpunkta metodes plombu tehniskajai kontrolei

2.15. Ja iespējams un ja tas ir droši, inspektors var pārbaudīt plombas. Ja plombu nav, tās ir pārlauztas vai bojātas, vadītājam ir jāpieprasa paskaidrojums.

2.16. Ja vadītājs spēj sniegt rakstisku paziņojumu, norādot šādas rīcības iemeslu, kā tas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 1. pielikuma V. nodaļas 4. iedaļā vai minētās regulas IB pielikuma 253. prasībā, tad inspektors var pieprasīt vadītājam doties uz darbnīcu, lai sistēmu no jauna noplombētu un atkārtoti kalibrētu ierīci.

2.17. Pretējā gadījumā tas var būt pārkāpums, un ir ieteicams vadītāju ar transportlīdzekli inspektora pavadībā nekavējoties nosūtīt uz pilnvarotu darbnīcu, lai veiktu ierīces pārbaudi, kā tas paredzēts 3. nodaļā.

E. Transportlīdzekļa nosūtīšana uz darbnīcu

2.18. Ja pēc pārbaudes uz ceļa, izmantojot iepriekš minētās metodes, joprojām ir pamatotas aizdomas, ka ir uzstādīta manipulācijas ierīce, inspektors var nosūtīt transportlīdzekli uz pilnvarotu darbnīcu. Inspektori vai attiecīgā valsts iestāde var būt tiesīga uzdot pilnvarotām darbnīcām veikt specifiskus testus, kas paredzēti, lai pārbaudītu, vai ir uzstādītas manipulācijas ierīces.

2.19. Lielākajā daļā gadījumu šie specifiskie testi ļautu atklāt kustības sensora nepareizu pievienošanu transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcei, un tas var norādīt uz manipulācijas ierīci. Šādi testi varētu iekļaut šādas darbības (skat. aprakstu 3. nodaļā):

—	plombu un uzstādīšanas plāksnīšu apskate,

—	pārbaude ar kontrolkabeli,

—	lejupielādēto datu failu analīze.

2.20. Ja ir atklātas manipulācijas ierīces, neatkarīgi no tā, vai vadītājs tās ir vai nav izmantojis, aprīkojumu (un tas var ietvert pašu ierīci, transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīci vai tās komponentus un autovadītāja karti) var noņemt no transportlīdzekļa un izmantot kā pierādījumu.

2.21. Turklāt pilnvarotām darbnīcām varētu arī pieprasīt papildus pārbaudīt, vai reģistrācijas kontrolierīce: a) darbojas pareizi; b) pareizi reģistrē un saglabā datus un c) vai kalibrēšanas parametri ir pareizi.

2.22. Ir ieteicams, lai tiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar IB pielikumā minētā tipa reģistrācijas kontrolierīcēm, pēc visu datu failu lejupielādēšanas un to analizēšanas (ar neskartiem elektroniskajiem parakstiem) un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai nav manipulācijas ierīču, tiktu atkārtoti pilnībā kalibrēta reģistrācijas kontrolierīce un piestiprināta jauna uzstādīšanas plāksnīte. Turklāt ir ieteicams, lai pilnvarotā darbnīca uzliktu sistēmai jaunu plombu tikai pēc norādījumu saņemšanas no kontroles iestādes.

2.23. Pēc manipulācijas ierīces noņemšanas var pārbaudīt, vai 1. pielikumam atbilstīgā reģistrācijas kontrolierīce funkcionē un darbojas pareizi, un to atkārtoti pilnībā kalibrēt un piestiprināt jaunu uzstādīšanas plāksnīti. Ir ieteicams, lai pilnvarotā darbnīca uzliktu sistēmai jaunu plombu tikai pēc norādījumu saņemšanas no kontroles iestādes.

F. Transportlīdzekļu vai datu pārbaude uzņēmuma telpās

2.24. Ir ieteicams, lai dalībvalstu kompetentās iestādes izmantotu iespēju pārbaudīt transportlīdzekļus (un transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces) un vadītājus (un vadītāju kartes), kas atrodas uzņēmuma telpās laikā, kad tur tiek veikta pārbaude.

2.25. Uzņēmuma pārvaldītie dati ir jāglabā vismaz vienu gadu un jādara pieejami pārbaudei, kad to pieprasa inspektors. Tāpēc standarta pārbaudes procedūrā varētu ietilpt inspektoru to transportlīdzekļu pārbaude, kas atrodas uzņēmuma telpās, kā arī jebkādas pārbaudes vai darbības, ko viņi uzskata par piemērotām, ja vien tās pārlieku neaizkavē vadītājus un transportlīdzekļus.

2.26. Šādās pārbaudēs uzņēmuma telpās varētu arī ņemt vērā to, ka var būtu dažādi transportlīdzekļi un ieraksti, kas attiecas gan uz I pielikumā, gan 1B pielikumā minētajiem reģistrācijas kontrolierīču tipiem, un būtu pareizi, ka inspektori būtu sagatavojušies un pienācīgi aprīkoti šādam gadījumam.

KOPSAVILKUMA LAPA

UZBRUKUMU NOVĒRŠANA DIGITĀLAJIEM TAHOGRĀFIEM

PĀRBAUDES UZ CEĻA VAI UZŅĒMUMA TELPĀS

Varētu izstrādāt nacionālās kontroles stratēģijas, lai uz ceļa vai pārbaužu laikā uzņēmumu telpās veicinātu tādu transportlīdzekļu efektīvas kontrolpārbaudes un apskates, kuri varētu būt aprīkoti ar manipulācijas ierīcēm.

Pienācīgi apmācīti un aprīkoti inspektori varētu ātri piekļūt transportlīdzekļu datu uzglabāšanas ierīcēm, lejupielādēt un analizēt datus un nekavējoties veikt pārbaudes, kā arī veikt līdzīgas elektroniski uzglabātu datu (arī kopā ar lapām, tabulām un izdrukām) analīzes.

Dalībvalstis varētu izstrādāt stratēģijas, lai nodrošinātu, ka pārbaudēs manipulācijas ierīču konstatēšanai transportlīdzekļos līdz 2010. gadam izmanto kādu no šīm metodēm:

—	divi kontrolpunkti reālā ātruma un attāluma analīzei;

—	viens kontrolpunkts detalizētai lejupielādēto datu analīzei;

—	viens kontrolpunkts plombu tehniskajai kontrolei.

Orientējoši, varētu būt tā, ka 10 % pārbaudīto transportlīdzekļu (vai nu izmantojot tehniskās apskates, pārbaudot atbilstību autovadītāju darba stundām, vai veicot citas pārbaudes) pārbaudītu arī, vai nav uzstādītas manipulācijas ierīces. Tomēr dalībvalstīm pašām ir jāizstrādā visefektīvākie līdzekļi, kuri jādefinē arī šo valstu stratēģijās.

Ja tiek atklāti pietiekami pierādījumi, kas rada pamatotas aizdomas, inspektori varētu nosūtīt transportlīdzekli uz pilnvarotu darbnīcu, lai veiktu turpmākas pārbaudes.

Ja manipulācijas ierīces tiek atklātas, neatkarīgi no tā, vai vadītājs tās ir vai nav izmantojis, ir ieteicams noņemt šo aprīkojumu no transportlīdzekļa un izmantot to kā pierādījumu saskaņā ar valsts procedūras noteikumiem par rīcību saistībā ar šādiem pierādījumiem. Ja tiek atklāta šāda aprīkojuma lietošana, inspektori varētu piemērot attiecīgas procedūras un sodus, jo tas ir ļoti nopietns pārkāpums.

3. Nodaļa: apmācība, aprīkojums un labākā prakse

3.1. Lai gan dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka inspektori ir pienācīgi apmācīti savu uzdevumu veikšanai, varētu arī organizēt atbilstīgu apmācību visām citām attiecīgajām pusēm. Būtu izdevīgi un ļoti vēlami, ja tiktu organizētas inspektoru kopīgas vizītes dažādās dalībvalstīs vizītes un darbību koordinācija, lai saskaņotu labākās prakses paņēmienus un izplatītu gūtās mācības no praktiskā darba veicēju pieredzes gūtās mācības.

3.2. Inspektoriem ir jābūt atbilstošam aprīkojumam, lai veiktu virkni pārbaužu saistībā ar digitālo tahogrāfu. Tas nozīmē, ka darbiniekiem ir jābūt pieejamiem piemērotiem instrumentiem, lai nolasītu, izdrukātu un lejupielādētu datus no šādām reģistrācijas kontrolierīcēm. Dalībvalstis varētu censties nodrošināt pietiekamu šādi aprīkotu inspektoru skaitu.

3.3. Kontroles sistēmas darbinieki varētu dalīties pieredzē un veicināt manipulācijas ierīču labāko atklāšanas un lietošanas novēršanas praksi gan pārbaužu laikā uz ceļa, gan uzņēmuma telpās (piemēram, kontrolkabeļa lietošana, noteikta nobrauktā attāluma paņēmiens, liecības par ārkārtēju ātrumu vai attāluma profiliem, elektroapgādes pārtraukumi, salauztas plombas).

4. Nodaļa: apskates darbnīcās

Darbnīcām un montieriem ir izšķiroša nozīme attiecībā uz tahogrāfa sistēmas drošību neatkarīgi no tā, vai ierīce ir analogais vai digitālais tahogrāfs. To apstiprināšanai un pilnvaru piešķiršanai jāpamatojas uz precīzi definētu valsts kritēriju kopumu, garantējot to uzticamību un pārbaudes rezultātu ticamību. Tādēļ ir ieteicams, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka darbnīcas, kas ir saņēmušas atļauju uzstādīt, aktivēt, kalibrēt, pārbaudīt un remontēt reģistrācijas kontrolierīces, būtu apstiprinātas, tiktu regulāri kontrolētas, būtu sertificētas un laikus saņemtu būtiskus atjauninājumus un informāciju. Kompetentajām iestādēm ir arī ieteicams sniegt montieriem un darbnīcām precīzas instrukcijas un norādes par to pienākumiem un atbildību, jo īpaši radot izpratni par savu nozīmi sistēmas vispārējas drošības kontekstā. Tām iestādēm, kas apstiprina darbnīcas un montierus, ir arī ieteicams ar Komisijas palīdzību sniegt visām pārējām dalībvalstīm precīzu un regulāri atjauninātu informāciju par plombu marķējumiem, kā arī detalizētu informāciju par katru darbnīcu, kas atrodas tās teritorijā, un tās statusu.

A. Juridiskais pamats

4.1. Transportlīdzekļiem parasti būs jābrauc uz darbnīcu, lai veiktu apskati, šādos gadījumos:

a)	nepieciešams veikt tahogrāfa apskati atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3821/85 pielikumiem;

b)	transportlīdzeklim tiek veikta ikgadējā tehniskā apskate atbilstoši Direktīvas 96/96/EK II pielikuma noteikumiem;

c)	inspektori nosūta transportlīdzekli uz darbnīcu, lai veiktu reģistrācijas kontrolierīces sīkāku apskati;

d)	reģistrācijas kontrolierīce ir jāremontē vai jānomaina.

4.2. Visos šajos gadījumos darbnīcām vai montieriem var uzdot vizuāli un fiziski pārbaudīt, vai reģistrācijas kontrolierīce ir noplombēta un vai reģistrācijas kontrolierīcei ir gan tās izgatavotāja datu plāksnīte, gan uzstādīšanas plāksnīte.

4.3. Dalībvalsts kompetentā iestāde varētu regulāri atgādināt darbnīcu darbiniekiem, ka tad, ja viņi apskata un atkārtoti noplombē tahogrāfa sistēmu, un piestiprina uzstādīšanas plāksnīti, darbnīca faktiski apstiprina, ka sistēma ir droša, ka tā darbojas pareizi, pienācīgi reģistrē datus un ka kontrolierīcei nav pievienotas manipulācijas ierīces.

4.4. Darbnīcām varētu atgādināt, ka tas var būt nopietns pārkāpums, ja tajās apzināti tiek noplombēta tahogrāfa sistēma, vispirms nenoņemot jebkādu pašu atklātu manipulācijas ierīci vai nepieprasot manipulācijas ierīces noņemšanu pirms atkārtotas plombēšanas. Ja vēlāk tiek atklāts, ka transportlīdzeklī ir uzstādīta manipulācijas ierīce un ka darbnīcas darbinieki sistēmu atkārtoti noplombējuši un piestiprinājuši uzstādīšanas plāksnīti, tad neatkarīgi no tā, vai ierīce ir vai nav tikusi izmantota, darbnīcu un atsevišķus montierus var saukt pie atbildības par nopietnu pārkāpumu.

4.5. Ņemot vērā darbnīcu un montieru lielo nozīmi attiecībā uz sistēmas drošību, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir ieteicams apsvērt attiecīgas sankcijas, kurās var paredzēt pat atļaujas vai pilnvaru zaudēšanu darbu veikšanai saistībā ar tahogrāfiem, ja darbnīcām vairs nevar uzticēties.

4.6. Tāpat dalībvalstis varētu atgādināt darbnīcām, ka tām ir tiesības atteikties veikt turpmākas apskates vai kalibrēšanu jebkādam transportlīdzeklim, ja rodas aizdomas vai ir zināms, ka transportlīdzeklī ir uzstādīta manipulācijas ierīce. Kompetentā iestāde varētu sniegt atbalstu darbnīcām, ja tās uzstāj, ka, lai turpinātu apskati, vispirms ir jānoņem manipulācijas ierīce. Darbnīca vienmēr var atteikties noplombēt saskarnes savienojumus vai piestiprināt uzstādīšanas plāksnīti, līdz šāda ierīce ir noņemta.

4.7. Tās dalībvalstis, kurām tas šķiet piemēroti, varētu pieprasīt, lai pilnvarotas darbnīcas ziņo par šādiem faktiem, kā aprakstīts 4.4.–4.6. punktā.

4.8. Tās dalībvalstis, kas šādu darbnīcas rīcību neuzskata par piemērotu, tā vietā var sniegt norādes darbnīcām, ka šādi ziņojumi ir jāuzglabā noteiktu laika posmu un pēc pieprasījuma jādara pieejami kompetentajai iestādei. Minētais laika posms varētu būt vismaz 24 mēneši, kas atbilstu ar minimālajam laika periodam starp kontrolierīces apskatēm.

4.9. Darbnīcām varētu arī atgādināt, ka manipulācijas ierīces vienkārša noņemšana no transportlīdzekļa ne vienmēr atbrīvo uzņēmēju vai autovadītāju no pārkāpumiem, jo ir ļoti iespējams, ka ar iepriekš reģistrētiem un saglabātiem datiem transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē un atsevišķu vadītāju kartēs jau var būt notikusi manipulācija. Neziņojot par šādu gadījumu, pašas darbnīcas varētu sekmēt šo uzņēmēju vai vadītāju izdarītos pārkāpumus un pieķeršanas gadījumā varētu saņemt tādus pašus sodus.

4.10. Darbnīcas un montieri varētu ziņot par manipulācijas ierīču lietošanu vai esību savai kompetentajai iestādei, kas savukārt varētu, piemēram, apsvērt tādu atlīdzības vai stimulēšanas shēmu izmantošanu, kuras mudinātu darbnīcas sniegt informāciju, lai veicinātu manipulācijas ierīču atklāšanu un to lietošanas novēršanu, kā arī lai atklātu un novērstu jebkādu citu veidu uzbrukumus sistēmai.

4.11. Turpmāk izklāstītās pamatnostādnes un ieteikumi nav pilnīgi, un varētu būt apstākļi, kad, piemērojot šādus ieteikumus, nevar panākt vēlamo rezultātu (piemēram, gadījumos, kad kontrolkabeli (1.23 sadaļa) nevar pievienot kustības sensoram). Šādos apstākļos dalībvalstis varētu izstrādāt tikpat efektīvas alternatīvas metodes. Šādus alternatīvus pasākumus varētu kopīgi izmantot visas kontroles sistēmas darbinieki.

4.12. Turklāt, tā kā šīs pamatnostādnes attiecas uz abu veidu tahogrāfiem Regulas (EEK) Nr. 3821/85 un tās pielikumu izpratnē, dalībvalstīm var būt jau izstrādātas metodes, procedūras un norādes saistībā ar analogo tahogrāfu pārbaudēm un manipulācijas ierīču atklāšanu. Tādēļ pamatnostādnes šajā Komisijas ieteikumā nav jāuztver kā tādas, kas aizstāj vai mazina šos jau ieviestos pasākumus, bet gan kā tādas, kas vēl vairāk tos atbalsta, jo īpaši attiecībā uz digitālo tahogrāfu, kura pārbaudes metodoloģija var atšķirties, taču mērķis paliek tāds pats. Gadījumos, kad jau ir ieviesti pasākumi analogo tahogrāfu pārbaudei, ir ieteicams pēc vajadzības tos paplašināt, iekļaujot arī digitālās ierīces. Piemēram, situācijās saistībā ar samaksu darbnīcām par īpašu uzdevumu veikšanu, ko tām noteikuši inspektori, kas ir nosūtījušas transportlīdzekli uz pilnvarotu darbnīcu.

B. Salauztas vai trūkstošas plombas

4.13. Darbnīcās vienmēr var pārbaudīt, vai netrūkst plombu, vai tās nav salauztas vai bojātas.

4.14. Nekādā gadījumā transportlīdzekli nedrīkst no jauna noplombēt vai izsniegt uzstādīšanas plāksnīti, kamēr sistēma nav atjaunota atbilstīgi regulas prasībām.

4.15. Darbnīcas varētu apskates ziņojumā vai reģistrā atzīmēt to, ka trūkst plombu, un veikt turpmākas pārbaudes (piemēram, veikt kontrolkabeļa pārbaudi) un apskates, lai garantētu, ka transportlīdzeklī nav manipulācijas ierīču.

4.16. Ja, kā tas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 I pielikuma V nodaļas 4. iedaļā vai minētās regulas IB pielikuma 252. prasībā, plombas ir noņemts ārkārtas gadījumā vai lai uzstādītu vai remontētu ātruma ierobežošanas ierīci, tad katrā gadījumā, kad plombas ir salauztas, ir jāsagatavo rakstisks paziņojums, norādot šādas rīcības iemeslu, un tas jādara pieejams kompetentajai iestādei.

4.17. Pretējā gadījumā darbnīca var veikt pilnu pārbaudi, izmantojot turpmāk uzskaitītās metodes, un informēt tās kompetento iestādi par to, kas tieši ir izdarīts un atklāts.

C. Datu ierakstu analīze

4.18. Datiem, ko darbnīcā var lejupielādēt no digitālā tahogrāfa – ja vien iespējams, tad kopā ar elektronisko parakstu – un iekļaut kontroles ziņojumā, būtu jāatbilst prasībām, kas ir ietvertas Regulas (EEK) Nr. 3821/85 IB pielikuma 10. papildinājumā Kustības sensora vispārīgie drošības mērķi (4.4. sadaļā) un Transportlīdzekļa bloka vispārīgie drošības mērķi (4.4. sadaļā). 10. papildinājumā ir iekļauts kontroles ziņojumam nepieciešamais pilns informācijas saraksts.

4.19. Darbnīcā varētu arī lejupielādēt un analizēt Notikumu un kļūdu datu failu, kas atrodams transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē. Tiek reģistrēti, piemēram, šādi notikumi un kļūdas ietver (sk. arī pilnu sarakstu 2. papildinājumā):

—	aizsardzības sistēmas uzlaušanas mēģinājumi;

—	kustības sensora autentifikācijas defekti;

—	kustības sensora nesankcionēta nomaiņa;

—	korpusa nesankcionēta atvēršana;

—	barošanas strāvas pārtraukumi;

—	sensora kļūme.

4.20. Ja manipulācijas ierīce ir demontēta, ir grūti noteikt, vai tā ir tikusi lietota. Tomēr Notikumu un kļūdu datu faila pārbaudē var atklāt gadījumus, kad ir bijuši barošanas strāvas pārtraukumi, ko nevar izskaidrot. Turklāt ātruma ieraksta detalizēta izpēte varētu norādīt uz ātruma signāla novirzēm no normas. Nereāli paātrinājumi un palēninājumi var norādīt uz manipulācijas ierīces ieslēgšanu vai izslēgšanu.

4.21. Visos minētajos gadījumos darbnīcas varētu sagatavot izdruku un pievienot to apskates ziņojumam vai reģistram (sk. 4. nodaļu) un vajadzības gadījumā – atsaukties uz datiem, kas lejupielādēti, izmantojot darbnīcas karti.

4.22. Ja datus no transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces nevar lejupielādēt, izmantojot darbnīcas karti, var uzskatīt, ka transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīce darbojas nepareizi vai ir bojāta. Šādos gadījumos darbnīcas var mēģināt salabot ierīci. Ja pēc šādiem labošanas mēģinājumiem joprojām nav iespējams lejupielādēt datus, ir jāizsniedz apliecība par datu lejupielādes neiespējamību, un tās kopija ir jāsaglabā ar apskates ziņojumu.

4.23. Autovadītājiem ir arī ieteicams glabāt darbnīcu izsniegtās apliecības par datu lejupielādes neiespējamību gadījumiem, ja viņus vēlāk pārbauda un ja tiek izmantots transportlīdzeklis, kura digitālais tahogrāfs darbojas nepareizi. Ja vadītājs maina transportlīdzekļus, ir ieteicams šādas apliecības atstāt transportlīdzeklī līdz laikam, kad transporta uzņēmums var saņemt apliecības kvīti kopā ar pārējiem datiem, kurus vadītājam jāreģistrē, un salabot ierīci.

D. Kustības sensora pieslēguma transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcei pārbaude

4.24. Ja tiek atklāts, ka kopš pēdējās apskates ir reģistrēti kādi no iepriekšējā sadaļā aprakstītajiem datiem, darbnīca var salīdzināt pārnesumkārbai pievienotā kustības sensora identifikācijas datus ar pievienotā kustības sensora datiem, kas reģistrēti transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē.

4.25. Kontrolkabelis ir efektīvs līdzeklis, lai pārbaudītu, vai transportlīdzeklī nav uzstādītas noteiktu veidu manipulācijas ierīces. Kontrolkabelis tiek pievienots kontaktligzdai transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces aizmugurē, un tā otrs gals tiek pievienots kustības sensoram. Ja kustības sensors pārnesumkārbā nav pievienots transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcei, parādīsies paziņojums par “kustības datu kļūdu” vai sensora kļūdu. Šis paziņojums norādīs uz manipulācijas ierīces esamību. Šādā gadījumā var pārbaudīt, vai transportlīdzeklī nav apslēptu ierīču.

4.26. Pārbaudes gaitā kustības sensoru var arī atvienot un noņemt. Ja digitālā tahogrāfa sistēma nav aizskarta, parādīsies kļūdas paziņojums (nav kustības sensora). Ja tomēr šāds kļūdas paziņojums neparādīsies, tas norādīs, ka ir uzstādīts cits apslēpts kustības sensors vai kāda cita elektroniska manipulācijas ierīce.

4.27. Jāievēro, ka pirms kontrolkabeļa paņēmiena izmantošanas darbnīcas tehniķiem (vai inspektoriem) ir jāievieto sava darbnīcas karte (vai kontroles karte), lai nodrošinātu pamatojumu, kāpēc ir radies “barošanas strāvas pārtraukums”, kas reģistrēts transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces Notikumu un kļūdu failā. Ja tas netiek ievērots, vēlākas apskates laikā var rasties nepareiza norāde, ka transportlīdzekļa vadītājs vai uzņēmējs ir mēģinājis veikt manipulācijas ar sensoru.

4.28. Kaut arī tas ne vienmēr ir iespējams, varētu arī salīdzināt marķējumus uz pārnesumkārbas uzstādīta kustības sensora ar pievienotā kustības sensora identifikācijas datiem, kas reģistrēti transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē. Tādēļ darbnīcās varētu veikt šādus pasākumus:

—	salīdzināt uz uzstādīšanas plāksnītes rakstīto informāciju ar informāciju transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces ierakstā. Ja tiek atklāts, ka informācija nesakrīt, varētu informēt dalībvalsts kontroles iestādes un reģistrēt šo gadījumu apskates ziņojumā un apskates reģistrā,

—

salīdzināt kustības sensora identifikācijas numuru, kas ir uzdrukāts uz kustības sensora korpusa, ar informāciju transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces failā. Ja nepieciešams, var izmantot elektronisku testēšanas instrumentu, lai pārbaudītu kustības sensora elektronisko identifikāciju. Ja identifikācijas numuri nesaskan, var pieņemt, ka ir uzstādīta manipulācijas ierīce. Par to var informēt dalībvalsts kontroles iestādes un reģistrēt šo gadījumu apskates ziņojumā un apskates reģistrā.

E. Īpašas procedūras pēc pārbaudes uz ceļa

4.29. Inspektori var nosūtīt aizdomīgu transportlīdzekli uz darbnīcu. Šādos apstākļos inspektori, pirmkārt, varētu uzdot darbnīcām un montieriem lejupielādēt visus datu failus no transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīces. Šie faili ir Pārskata fails, Detalizēts ātruma fails, Tehniskais fails un Notikumu un kļūdu fails. Šādiem failiem jābūt ar attiecīgu elektronisko parakstu.

4.30. Pilnu pārbaudi var veikt, izmantojot reģistrētos datus, kā arī tehniskus līdzekļus un paņēmienus (kontrolkabeli, plombu pārbaudi …).

4.31. Ja tiek atklāta nopietna neatbilstība, taču netiek atrasta manipulācijas ierīce, var secināt, ka manipulācijas ierīce ir tikusi izmantota un ir noņemta. Šādā gadījumā inspektoram saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 2. pantu ir jāinformē kontroles pasākumu koordinācijas iestāde un/vai saskaņā ar tās pašas direktīvas 7. pantu – Kopienas sadarbības iestādi, ja transportlīdzeklis ir reģistrēts citā dalībvalstī. Attiecībā uz uzņēmuma transportlīdzekli tas var būt saistīts ar turpmāku izmeklēšanu.

5. Nodaļa: darbnīcu ziņojumi un kontrole

5.1. Darbnīcas varētu sagatavot apskates ziņojumu par katru atsevišķa transportlīdzekļa apskati, ja ir jāpārbauda reģistrācijas kontrolierīces, un neatkarīgi no tā, vai šādu apskati veic periodiskas apskates laikā vai pēc valsts kompetentās iestādes īpaša pieprasījuma. Tās arī varētu iekļaut reģistrā visu apskašu ziņojumu sarakstu.

5.2. Apskates ziņojumu darbnīca varētu glabāt vismaz divus gadus kopš ziņojuma sagatavošanas brīža un, kad vien to pieprasa valsts kompetentā iestāde, darīt pieejamus visus apskašu un kalibrēšanu ierakstus par šo laika periodu.

5.3. Šādi pilnvarotu darbnīcu konstatējumi (ieraksti par salauztām, bojātām vai trūkstošām plombām, trūkstošām plāksnītēm, informācijas nepilnīgums vai neatbilstība starp to, kas reģistrēta transportlīdzekļa datu uzglabāšanas ierīcē, un to, kas atrodas kustības sensorā, ieraksti par atklātām manipulācijas ierīcēm, izdruku kopijas saistībā ar Notikumu un kļūdu failu un jebkādas citas attiecīgas izdrukas) var, piemēram, būt daļa no regulāras atskaites veida, un dalībvalstu kompetentās iestādes tiek mudinātas nodrošināt, lai tas tiktu īstenots arī praksē.

5.4. Dalībvalstis varētu uzskatīt, ka gadījumā, ja darbnīcas nesniedz pienācīgi aizpildītus apskates ziņojumus, tās pārkāpj noteikumus, kas var novest pie darbnīcas atļaujas anulēšanu.

5.5. Dalībvalstis varētu veikt darbnīcu apskates ziņojumu un reģistru kontroles vismaz reizi divos gados. Šādās kontrolēs var iekļaut apskates ziņojumu izlases veida pārbaudi saistībā ar digitālo tahogrāfu apskati un kalibrēšanu. Varētu arī pārbaudīt darbnīcu kartes un regulāri lejupielādēt to informāciju, lai izvairītos no datu zaudēšanas vai pārrakstīšanas ar citiem datiem.

KOPSAVILKUMA LAPA

UZBRUKUMU DIGITĀLIEM TAHOGRĀFIEM NOVĒRŠANA

APSKATES LAIKĀ DARBNĪCĀ

Apstiprinot un regulāri kontrolējot darbnīcas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbinieki ir pienācīgi apmācīti un ka viņiem ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai lejupielādētu datus un veiktu noteiktas specifiskas pārbaudes.

Kompetentā iestāde varētu sniegt norādes darbnīcām, ka gadījumā, ja ir atklāta manipulācijas ierīce, digitālo tahogrāfu drīkst atkārtoti noplombēt tikai pēc šādas ierīces noņemšanas un tahogrāfa pilnīgas atkārtotas kalibrēšanas, lai garantetu, ka tas pareizi reģistrē datus.

Apskates darbnīcās varētu ietvert šādus pasākumus:

—	plombu, uzstādīšanas un ražotāju plāksnīšu fiziska pārbaude,

—	lejupielādēto datu failu, jo īpaši Notikumu un kļūdu faila analīze,

—	nepieciešamības gadījumā – pārbaude ar kontrolkabeļa paņēmienu.

Darbnīcas apskates ziņojumā varētu atzīmēt trūkstošas vai bojātas plombas un pievienot ziņojumam lejupielādēto failu izdrukas. Šos apskates ziņojumus varētu darīt pieejamus valsts iestādēm divus gadus.

Dalībvalstu veiktas regulāras darbnīcu pārbaudes varētu ietvert apskates procedūru kontroli, tostarp apskates ziņojumu izlases veida pārbaudi.

Dalībvalstis varētu nodrošināt, ka darbnīcas informē kompetento iestādi, ja tās konstatē manipulācijas ierīces vai atklāj nopietnu neatbilstību, kas liecina par to, ka iepriekš ir lietota un pēc tam noņemta manipulācijas ierīce.

Šādā gadījumā un ja transportlīdzeklis ir reģistrēts citā dalībvalstī, dalībvalstis varētu informēt Kopienas koordinācijas iestādi, lai veiktu turpmāku izmeklēšanu, ciktāl tā attiecas uz uzņēmuma transportlīdzekli.

6. Nodaļa: nobeiguma noteikumi

6.1. Tahogrāfa sistēmas krāpniecības ierīču lietošanas atklāšana un novēršana ir nepārtraukts process, un šajā darbā ir nepieciešama pastāvīga modrība. Līdz ar tehnoloģijas progresu attīstās arī metodes un paņēmieni sistēmas darbības traucēšanai. Šajā nolūkā visiem, kas saistīti ar tahogrāfu sistēmas drošību, t.i., inspektori, apstiprinātas darbnīcas un montieri, godīgi uzņēmēji un autovadītāji var dot savu ieguldījumu.

6.2. Valsts līmenī dalībvalstis ir jāmudina iegūt pēc iespējas vairāk informācijas, lai izstrādātu savas stratēģijas, kas novērstu šādus draudus, un stingri jāatbalsta to vēlme izplatīt šādu informāciju. Komisija ir jāinformē par jauniem vai citādiem draudiem, vai mēģinājumiem apkrāpt sistēmu.

6.3. Kopienas līmenī Komisija turpinās pārskatīt situāciju un noteikumu piemērošanu, un mēģinās panākt visu dalībvalstu un nozares ieinteresēto pušu atbalstu un sadarbību.

(1) ITSEC – Informācijas tehnoloģiju drošības novērtēšanas kritēriji, 1991. gads, versija 1.2.

(2) KPC tehniskās piezīmes. “Ziņojums par uzbrukumiem digitālo tahogrāfu drošībai un par risku saistībā ar tādu adapteru ieviešanu, ko paredzēts uzstādīt vieglajos transportlīdzekļos”. Ierobežotas pieejamības dokuments valstu riska pārvaldītājiem (2007. gada 29. novembris).

(3) Lai sūtītu pieprasījumu citām karšu izsniegšanas iestādēm, jāizmanto TACHONET.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 67/2009 (2009. gada 23. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 68/2009 (2009. gada 23. janvāris), ar kuru devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2009 (2009. gada 23. janvāris), ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr. 1 un starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Nr. 27 grozījumiem groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 70/2009 (2009. gada 23. janvāris), ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) uzlabojumiem groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 1 )	16
		Komisijas Regula (EK) Nr. 71/2009 (2009. gada 23. janvāris), ar ko 2008./2009. tirdzniecības gada 2. periodam nosaka intervencei pieejamo kukurūzas daudzumu	38
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2009/4/EK (2009. gada 23. janvāris) par pasākumiem, lai novērstu un atklātu manipulācijas ar tahogrāfu ierakstiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un (EEK) Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu ( 1 )	39

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome un Komisija
	2009/50/EK, Euratom
*	Padomes un Komisijas Lēmums (2008. gada 18. decembris) par to, lai noslēgtu Protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai	41
	Komisija
	2009/51/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 15. decembris) par ierobežojamo vielu importa kvotu piešķiršanu laika periodam no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8100)	43
	2009/52/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 18. decembris) par tādu ierobežojamo vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2009. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam lietojumam Kopienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8398)	53
	Eiropas Centrālā banka
	2009/53/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 12. decembris) par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (ECB/2008/23)	66
	2009/54/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 12. decembris), ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās nacionālās centrālās bankas (ECB/2008/24)	69
	2009/55/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 12. decembris), ar ko nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu pārvedumiem nacionālo centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (ECB/2008/25)	71
	2009/56/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 12. decembris), ar ko groza Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju (ECB/2008/26)	75
	2009/57/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 12. decembris), ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā un nacionālo centrālo banku prasību koriģēšanai, kuras ekvivalentas nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (ECB/2008/27)	77
	2009/58/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 15. decembris), ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās nacionālās centrālās bankas (ECB/2008/28)	81
	2009/59/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2008. gada 31. decembris) par to, kā Národná banka Slovenska apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu, nodod ārējo rezervju aktīvus un veic iemaksas rezervēs un uzkrājumos (ECB/2008/33)	83
	IETEIKUMI
	Komisija
	2009/60/EK
*	Komisijas Ieteikums (2009. gada 23. janvāris) par pamatnostādnēm attiecībā uz labāko praksi kontroles jomā saistībā ar reģistrācijas kontrolierīču pārbaudēm, kas jāveic pārbaudēs uz ceļa un pilnvarotās darbnīcās (izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 108) ( 1 )	87

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	138,6
	JO	78,3
	MA	47,6
	TN	139,0
	TR	95,7
	ZZ	99,8
0707 00 05	JO	155,5
	MA	106,1
	TR	158,1
	ZZ	139,9
0709 90 70	MA	172,9
	TR	154,7
	ZZ	163,8
0709 90 80	EG	88,5
0709 90 80	ZZ	88,5
0805 10 20	EG	47,3
	IL	56,2
	MA	63,9
	TN	61,5
	TR	68,6
	ZZ	59,5
0805 20 10	MA	90,3
	TR	54,0
	ZZ	72,2
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	62,7
	EG	88,5
	IL	78,9
	JM	52,8
	PK	44,1
	TR	76,8
	ZZ	67,3
0805 50 10	EG	52,5
	MA	67,1
	TR	63,6
	ZZ	61,1
0808 10 80	CN	81,4
	MK	32,6
	US	106,2
	ZZ	73,4
0808 20 50	CN	52,5
	TR	99,0
	US	104,9
	ZZ	85,5

Eiropas Centrālā banka	8,0000 %
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	3,1975 %
Deutsche Bundesbank	24,9630 %
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	1,4640 %
Bank of Greece	2,5900 %
Banco de España	10,9465 %
Banque de France	18,7465 %
Banca d’Italia	16,4730 %
Central Bank of Cyprus	0,1805 %
Banque centrale du Luxembourg	0,2305 %
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	0,0835 %
De Nederlandsche Bank	5,2575 %
Oesterreichische Nationalbank	2,5595 %
Banco de Portugal	2,3075 %
Banka Slovenije	0,4335 %
Národná banka Slovenska	0,9140 %
Suomen Pankki	1,6530 %
Kopā	100,0000 %

Iesaistītā NCB	Prasība 2008. gada 31. decembrī, kas ir ekvivalenta ārējo rezervju aktīviem, kuri nodoti ECB (EUR)	Prasība 2009. gada 1. janvārī, kas ir ekvivalenta ārējo rezervju aktīviem, kuri nodoti ECB (EUR)	Pārskaitījuma summa (EUR)
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	1 423 341 995,63	1 397 303 846,77	–26 038 148,86
Deutsche Bundesbank	11 821 492 401,85	10 909 120 274,33	– 912 372 127,52
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	511 833 965,97	639 835 662,35	+ 128 001 696,38
Bank of Greece	1 046 595 328,50	1 131 910 590,58	+85 315 262,08
Banco de España	4 349 177 350,90	4 783 645 755,10	+ 434 468 404,20
Banque de France	8 288 138 644,21	8 192 338 994,75	–95 799 649,46
Banca d’Italia	7 217 924 640,86	7 198 856 881,40	–19 067 759,46
Central Bank of Cyprus	71 950 548,51	78 863 331,39	+6 912 782,88
Banque centrale du Luxembourg	90 730 275,34	100 638 597,47	+9 908 322,13
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	35 831 257,94	36 407 323,18	+ 576 065,24
De Nederlandsche Bank	2 243 025 225,99	2 297 463 391,20	+54 438 165,21
Oesterreichische Nationalbank	1 161 289 917,84	1 118 545 877,01	–42 744 040,83
Banco de Portugal	987 203 002,23	1 008 344 596,55	+21 141 594,32
Banka Slovenije	183 995 237,74	189 410 251,00	+5 415 013,26
Národná banka Slovenska	0	399 443 637,59 (1)	+ 399 443 637,59
Suomen Pankki	717 086 011,07	722 328 204,76	+5 242 193,69
Kopā (2)	40 149 615 804,58	40 204 457 215,43	54 841 410,85

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 21

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 24. janvāris


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

—	Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	2,4256 %
—	Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)	0,8686 %
—	Česká národní banka	1,4472 %
—	Danmarks Nationalbank	1,4835 %
—	Deutsche Bundesbank	18,9373 %
—	Eesti Pank	0,1790 %
—	Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	1,1107 %
—	Bank of Greece	1,9649 %
—	Banco de España	8,3040 %
—	Banque de France	14,2212 %
—	Banca d’Italia	12,4966 %
—	Central Bank of Cyprus	0,1369 %
—	Latvijas Banka	0,2837 %
—	Lietuvos bankas	0,4256 %
—	Banque centrale du Luxembourg	0,1747 %
—	Magyar Nemzeti Bank	1,3856 %
—	Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	0,0632 %
—	De Nederlandsche Bank	3,9882 %
—	Oesterreichische Nationalbank	1,9417 %
—	Narodowy Bank Polski	4,8954 %
—	Banco de Portugal	1,7504 %
—	Banca Națională a României	2,4645 %
—	Banka Slovenije	0,3288 %
—	Národná banka Slovenska	0,6934 %
—	Suomen Pankki	1,2539 %
—	Sveriges Riksbank	2,2582 %
—	Bank of England	14,5172 %

Iesaistītā VCB	(EUR)
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	139 730 384,68
Deutsche Bundesbank	1 090 912 027,43
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	63 983 566,24
Bank of Greece	113 191 059,06
Banco de España	478 364 575,51
Banque de France	819 233 899,48
Banca d’Italia	719 885 688,14
Central Bank of Cyprus	7 886 333,14
Banque centrale du Luxembourg	10 063 859,75
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	3 640 732,32
De Nederlandsche Bank	229 746 339,12
Oesterreichische Nationalbank	111 854 587,70
Banco de Portugal	100 834 459,65
Banka Slovenije	18 941 025,10
Národná banka Slovenska	39 944 363,76
Suomen Pankki	72 232 820,48

Vērtspapīru un skaidrās naudas ASV dolāru summas euro ekvivalents	Zelta summas euro ekvivalents	Kopējās summas euro ekvivalents
376 623 232,58	66 462 923,40	443 086 155,98


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ