ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 19

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 23. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 55/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 56/2009 (2009. gada 21. janvāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

3

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 57/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 58/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

9

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 59/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 60/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 61/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 62/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē

18

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 63/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas mājputnu gaļas nozarē

20

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 64/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

22

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 65/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

24

 

 

Komisijas regula (EK) Nr. 66/2009 (2009. gada 22. janvāris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

26

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/121/EK (2009. gada 14. janvāris) par tekstilmateriālu nosaukumiem (Pārstrādāta versija) ( 1 )

29

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Eiropas Parlaments un Padome

 

 

2009/45/EK

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (2008. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības elastības instrumenta izmantošanu saskaņā ar 27. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību

49

 

 

Komisija

 

 

2009/46/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 19. decembris), ar kuru dažiem pakalpojumiem pasta nozarē Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8409)  ( 1 )

50

 

 

2009/47/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 22. decembris), ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, nav piemērojams elektroenerģijas ražošanai Čehijas Republikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8569)  ( 1 )

57

 

 

2009/48/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 22. janvāris), ar kuru dažas puses atbrīvo no tāda antidempinga maksājuma par velosipēdiem attiecināšanas uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām, kas piemērots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 un uzturēts un grozīts ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005, kā arī atsauc saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 88/97 dažām pusēm piešķirto tāda antidempinga maksājuma apturēšanu, kas attiecināts uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām (izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 157)

62

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 55/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

138,6

JO

78,3

MA

45,4

TN

139,0

TR

110,6

ZZ

102,4

0707 00 05

JO

155,5

MA

116,0

TR

152,1

ZZ

141,2

0709 90 70

MA

163,7

TR

136,6

ZZ

150,2

0805 10 20

EG

49,7

IL

56,3

MA

64,4

TN

49,3

TR

55,7

ZZ

55,1

0805 20 10

MA

83,3

TR

54,0

ZZ

68,7

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

63,3

EG

88,5

IL

72,4

JM

105,5

PK

46,6

TR

74,1

ZZ

75,1

0805 50 10

EG

52,5

MA

67,1

TR

61,3

ZZ

60,3

0808 10 80

CN

84,7

MK

32,6

TR

67,5

US

103,4

ZZ

72,1

0808 20 50

CN

60,8

TR

97,0

US

111,8

ZZ

89,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 56/2009

(2009. gada 21. janvāris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāparedz pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnībā vai daļēji pamatojas uz KN vai papildina to ar papildu apakšnodaļām un kura izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem, lai piemērotu tarifu vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. slejā aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti minētās tabulas 2. slejā, atbilstīgi 3. slejā noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistoša izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā snieguši dalībvalstu muitas dienesti, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus, pamatojoties uz 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. slejā, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodu, kas norādīts tabulas 2. slejā.

2. pants

Saistošu izziņu par tarifu, ko snieguši dalībvalstu muitas dienesti, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 21. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija (KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Aptuveni 54,5 cm × 74 cm × 25 cm sešskaldņa formas soma, izgatavota no materiāla, kas austs no polipropilēna sloksnēm, kuru platums nepārsniedz 5 mm, ar diviem izturīgiem tāda paša materiāla rokturiem, kas piešūti pie somas garākajām malām un turpinās uz leju līdz somas apakšai.

Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka somas abām virsmām ir plastmasas pārklājums, tās iekšpusē nav nodalījumu, un to no virspuses var aiztaisīt ar rāvējslēdzēju. Tās malas ir pastiprinātas ar uzšūtu apmali.

(iepirkumu somai līdzīgs izstrādājums konteiners)

(Skatīt fotoattēlu Nr. 649) (1)

4202 92 19

Klasifikācija noteikta, ievērojot kombinētās nomenklatūras interpretācijas 1. un 6. vispārīgo noteikumu, 39. nodaļas 2. m) piezīmi, 42. nodaļas 1. papildu piezīmi un KN kodu 4202, 4202 92 un 4202 92 19 aprakstus.

Tā kā izstrādājumam ir sešskaldņa forma, kas raksturīga iepirkumu somām, pastiprināti rokturi, kuru izvietojums ir tāds, ka pircējs tos var izmantot izstrādājuma nešanai, un tā kā plastmasas pārklājums, rāvējslēdzējs, pastiprinātā mala un izturīgie rokturi (lai padarītu tos izturīgākus, tie turpinās uz leju gar somas malām) padara somu piemērotu ilgstošai izmantošanai, šai somai piemīt “izstrādājuma, kas līdzīgs iepirkumu somai” objektīvas raksturīgās pazīmes.

Iepirkumu somām līdzīgie izstrādājumi ietilpst 4202. pozīcijā (sk. arī harmonizētās sistēmas (HS) skaidrojuma 4202. pozīcijai pirmo rindkopu, kurā skaidri norādīts, ka šajā pozīcijā ietilpst tikai šeit īpaši minētās preces un līdzīgie izstrādājumi).

Ņemot vērā minētās objektīvās raksturīgās pazīmes, aplūkojamais izstrādājums nav tāds izstrādājums, kuru parasti izmanto visu veidu preču iepakošanai vai pārvadāšanai, tāpēc to nevar klasificēt 3923. pozīcijā saskaņā ar 39. nodaļas 2.m) piezīmi (sk. arī HS skaidrojuma 3923. pozīcijai pirmās rindkopas a) apakšpunktu un otro rindkopu).

Tā kā izstrādājuma ārējai virsmai ir ar neapbruņotu aci saskatāms plastmasas pārklājums, tas klasificējams kā izstrādājums ar ārējo virsmu no slokšņu plastmasas (sk. 42. nodaļas 1. papildu piezīmi).

Tāpēc izstrādājums jāklasificē ar KN kodu 4202 92 19.

Image


(1)  Fotoattēls pievienots tikai informācijai.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 57/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas piena un piena produktu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā ir paredzēts, ka starpību starp minētās regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162., 163., 164., 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), par noteiktu daudzumu Kopienas piena produktu, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var saņemt muitas nodokļa samazinājumu. Tāpēc no eksporta kompensācijām par produktiem, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu, jāatskaita noteikta procentuālā daļa.

(5)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2006 (4) 3. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 218, 6.8.1998., 46. lpp.

(3)  OV L 218, 6.8.1998., 45. lpp.

(4)  OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp.


PIELIKUMS

No 2009. gada 23. janvārī piemērojamās eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0401 30 31 9100

L20

EUR/100 kg

8,60

0401 30 31 9400

L20

EUR/100 kg

13,42

0401 30 31 9700

L20

EUR/100 kg

14,80

0401 30 39 9100

L20

EUR/100 kg

8,60

0401 30 39 9400

L20

EUR/100 kg

13,42

0401 30 39 9700

L20

EUR/100 kg

14,80

0401 30 91 9100

L20

EUR/100 kg

16,87

0401 30 99 9100

L20

EUR/100 kg

16,87

0401 30 99 9500

L20

EUR/100 kg

24,79

0402 10 11 9000

L20 (1)

EUR/100 kg

17,00

0402 10 19 9000

L20 (1)

EUR/100 kg

17,00

0402 10 99 9000

L20

EUR/100 kg

17,00

0402 21 11 9200

L20

EUR/100 kg

17,00

0402 21 11 9300

L20

EUR/100 kg

23,63

0402 21 11 9500

L20

EUR/100 kg

24,53

0402 21 11 9900

L20 (1)

EUR/100 kg

26,00

0402 21 17 9000

L20

EUR/100 kg

17,00

0402 21 19 9300

L20

EUR/100 kg

23,63

0402 21 19 9500

L20

EUR/100 kg

24,53

0402 21 19 9900

L20 (1)

EUR/100 kg

26,00

0402 21 91 9100

L20

EUR/100 kg

26,15

0402 21 91 9200

L20 (1)

EUR/100 kg

26,28

0402 21 91 9350

L20

EUR/100 kg

26,53

0402 21 99 9100

L20

EUR/100 kg

26,15

0402 21 99 9200

L20 (1)

EUR/100 kg

26,28

0402 21 99 9300

L20

EUR/100 kg

26,53

0402 21 99 9400

L20

EUR/100 kg

27,79

0402 21 99 9500

L20

EUR/100 kg

28,23

0402 21 99 9600

L20

EUR/100 kg

30,00

0402 21 99 9700

L20

EUR/100 kg

30,97

0402 29 15 9200

L20

EUR/100 kg

17,00

0402 29 15 9300

L20

EUR/100 kg

23,63

0402 29 15 9500

L20

EUR/100 kg

24,53

0402 29 19 9300

L20

EUR/100 kg

23,63

0402 29 19 9500

L20

EUR/100 kg

24,53

0402 29 19 9900

L20

EUR/100 kg

26,00

0402 29 99 9100

L20

EUR/100 kg

26,15

0402 29 99 9500

L20

EUR/100 kg

27,79

0402 91 10 9370

L20

EUR/100 kg

2,58

0402 91 30 9300

L20

EUR/100 kg

3,05

0402 91 99 9000

L20

EUR/100 kg

16,87

0402 99 10 9350

L20

EUR/100 kg

6,64

0402 99 31 9300

L20

EUR/100 kg

8,60

0403 90 11 9000

L20

EUR/100 kg

17,00

0403 90 13 9200

L20

EUR/100 kg

17,00

0403 90 13 9300

L20

EUR/100 kg

23,63

0403 90 13 9500

L20

EUR/100 kg

24,53

0403 90 13 9900

L20

EUR/100 kg

26,00

0403 90 33 9400

L20

EUR/100 kg

23,63

0403 90 59 9310

L20

EUR/100 kg

8,60

0403 90 59 9340

L20

EUR/100 kg

13,42

0403 90 59 9370

L20

EUR/100 kg

14,80

0404 90 21 9120

L20

EUR/100 kg

14,50

0404 90 21 9160

L20

EUR/100 kg

17,00

0404 90 23 9120

L20

EUR/100 kg

17,00

0404 90 23 9130

L20

EUR/100 kg

23,63

0404 90 23 9140

L20

EUR/100 kg

24,53

0404 90 23 9150

L20

EUR/100 kg

26,00

0404 90 81 9100

L20

EUR/100 kg

17,00

0404 90 83 9110

L20

EUR/100 kg

17,00

0404 90 83 9130

L20

EUR/100 kg

23,63

0404 90 83 9150

L20

EUR/100 kg

24,53

0404 90 83 9170

L20

EUR/100 kg

26,00

0405 10 11 9500

L20

EUR/100 kg

43,90

0405 10 11 9700

L20

EUR/100 kg

45,00

0405 10 19 9500

L20

EUR/100 kg

43,90

0405 10 19 9700

L20

EUR/100 kg

45,00

0405 10 30 9100

L20

EUR/100 kg

43,90

0405 10 30 9300

L20

EUR/100 kg

45,00

0405 10 30 9700

L20

EUR/100 kg

45,00

0405 10 50 9500

L20

EUR/100 kg

43,90

0405 10 50 9700

L20

EUR/100 kg

45,00

0405 10 90 9000

L20

EUR/100 kg

46,65

0405 20 90 9500

L20

EUR/100 kg

41,16

0405 20 90 9700

L20

EUR/100 kg

42,80

0405 90 10 9000

L20

EUR/100 kg

54,49

0405 90 90 9000

L20

EUR/100 kg

45,00

0406 10 20 9640

L04

EUR/100 kg

11,78

L40

EUR/100 kg

14,72

0406 10 20 9650

L04

EUR/100 kg

9,82

L40

EUR/100 kg

12,27

0406 10 20 9830

L04

EUR/100 kg

7,03

L40

EUR/100 kg

8,79

0406 10 20 9850

L04

EUR/100 kg

6,85

L40

EUR/100 kg

8,56

0406 20 90 9913

L04

EUR/100 kg

8,54

L40

EUR/100 kg

10,68

0406 20 90 9915

L04

EUR/100 kg

11,61

L40

EUR/100 kg

14,51

0406 20 90 9917

L04

EUR/100 kg

12,34

L40

EUR/100 kg

15,42

0406 20 90 9919

L04

EUR/100 kg

13,79

L40

EUR/100 kg

17,24

0406 30 31 9730

L04

EUR/100 kg

5,29

L40

EUR/100 kg

6,61

0406 30 31 9930

L04

EUR/100 kg

5,69

L40

EUR/100 kg

7,11

0406 30 31 9950

L04

EUR/100 kg

5,17

L40

EUR/100 kg

6,46

0406 30 39 9500

L04

EUR/100 kg

4,62

L40

EUR/100 kg

5,77

0406 30 39 9700

L04

EUR/100 kg

4,96

L40

EUR/100 kg

6,20

0406 30 39 9930

L04

EUR/100 kg

5,31

L40

EUR/100 kg

6,64

0406 30 39 9950

L04

EUR/100 kg

5,11

L40

EUR/100 kg

6,39

0406 40 50 9000

L04

EUR/100 kg

12,47

L40

EUR/100 kg

15,59

0406 40 90 9000

L04

EUR/100 kg

13,82

L40

EUR/100 kg

17,28

0406 90 13 9000

L04

EUR/100 kg

17,58

L40

EUR/100 kg

21,98

0406 90 15 9100

L04

EUR/100 kg

18,17

L40

EUR/100 kg

22,71

0406 90 17 9100

L04

EUR/100 kg

18,17

L40

EUR/100 kg

22,71

0406 90 21 9900

L04

EUR/100 kg

17,60

L40

EUR/100 kg

22,00

0406 90 23 9900

L04

EUR/100 kg

15,93

L40

EUR/100 kg

19,91

0406 90 25 9900

L04

EUR/100 kg

15,53

L40

EUR/100 kg

19,41

0406 90 27 9900

L04

EUR/100 kg

14,06

L40

EUR/100 kg

17,58

0406 90 32 9119

L04

EUR/100 kg

13,02

L40

EUR/100 kg

16,28

0406 90 35 9190

L04

EUR/100 kg

18,63

L40

EUR/100 kg

23,29

0406 90 35 9990

L04

EUR/100 kg

18,63

L40

EUR/100 kg

23,29

0406 90 37 9000

L04

EUR/100 kg

17,58

L40

EUR/100 kg

21,98

0406 90 61 9000

L04

EUR/100 kg

20,31

L40

EUR/100 kg

25,39

0406 90 63 9100

L04

EUR/100 kg

19,93

L40

EUR/100 kg

24,91

0406 90 63 9900

L04

EUR/100 kg

19,93

L40

EUR/100 kg

24,91

0406 90 69 9910

L04

EUR/100 kg

19,56

L40

EUR/100 kg

24,45

0406 90 73 9900

L04

EUR/100 kg

16,20

L40

EUR/100 kg

20,25

0406 90 75 9900

L04

EUR/100 kg

16,61

L40

EUR/100 kg

20,76

0406 90 76 9300

L04

EUR/100 kg

14,65

L40

EUR/100 kg

18,31

0406 90 76 9400

L04

EUR/100 kg

16,41

L40

EUR/100 kg

20,51

0406 90 76 9500

L04

EUR/100 kg

15,02

L40

EUR/100 kg

18,77

0406 90 78 9100

L04

EUR/100 kg

16,53

L40

EUR/100 kg

20,66

0406 90 78 9300

L04

EUR/100 kg

15,87

L40

EUR/100 kg

19,84

0406 90 79 9900

L04

EUR/100 kg

13,22

L40

EUR/100 kg

16,53

0406 90 81 9900

L04

EUR/100 kg

16,41

L40

EUR/100 kg

20,51

0406 90 85 9930

L04

EUR/100 kg

18,12

L40

EUR/100 kg

22,65

0406 90 85 9970

L04

EUR/100 kg

16,61

L40

EUR/100 kg

20,76

0406 90 86 9200

L04

EUR/100 kg

17,30

L40

EUR/100 kg

21,63

0406 90 86 9400

L04

EUR/100 kg

17,60

L40

EUR/100 kg

22,00

0406 90 86 9900

L04

EUR/100 kg

18,12

L40

EUR/100 kg

22,65

0406 90 87 9300

L04

EUR/100 kg

15,89

L40

EUR/100 kg

19,86

0406 90 87 9400

L04

EUR/100 kg

15,61

L40

EUR/100 kg

19,51

0406 90 87 9951

L04

EUR/100 kg

16,12

L40

EUR/100 kg

20,15

0406 90 87 9971

L04

EUR/100 kg

16,12

L40

EUR/100 kg

20,15

0406 90 87 9973

L04

EUR/100 kg

15,82

L40

EUR/100 kg

19,78

0406 90 87 9974

L04

EUR/100 kg

16,85

L40

EUR/100 kg

21,06

0406 90 87 9975

L04

EUR/100 kg

16,50

L40

EUR/100 kg

20,63

0406 90 87 9979

L04

EUR/100 kg

15,93

L40

EUR/100 kg

19,91

0406 90 88 9300

L04

EUR/100 kg

13,82

L40

EUR/100 kg

17,28

0406 90 88 9500

L04

EUR/100 kg

13,52

L40

EUR/100 kg

16,90

Galamērķi ir noteikti šādi.

L20

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina un Amerikas Savienotās Valstis;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

eksports, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

L04

:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbia, Kosova (), Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

L40

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: L04, Andora, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Turcija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Dienvidāfrika;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

eksports, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.


(1)  Attiecīgajiem produktiem, kas paredzēti eksportam uz Dominikānas Republiku atbilstīgi Lēmumā 98/486/EK minētajai 2008./2009. gada kvotai un kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1282/2006 III nodaļas 3 iedaļā, piemēro šādas likmes:

(a)

produkti, kas atbilst KN kodiem 0402 10 11 9000 un 0402 10 19 9000

0,00 EUR/100 kg

(b)

produkti, kas atbilst KN kodiem 0402 21 11 9900, 0402 21 19 9900, 0402 21 91 9200 un 0402 21 99 9200

0,00 EUR/100 kg

Galamērķi ir noteikti šādi.

L20

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina un Amerikas Savienotās Valstis;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

eksports, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

L04

:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbia, Kosova (), Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

L40

:

Visi galamērķi, izņemot:

(a)

trešās valstis: L04, Andora, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Amerikas Savienotās Valstis, Horvātija, Turcija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Dienvidāfrika;

(b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas: Fēru salas, Grenlande, Helgolande, Seūta, Meliļa, Livinjo un Kampioni pašvaldības Itālijā un Kipras Republikas apgabali, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē;

(c)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē: Gibraltārs.

d)

eksports, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.

(2)  Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 58/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka sviesta eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 20. janvāris.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, attiecībā uz konkursa posmu, kurš beidzas 2009. gada 20. janvāris, kompensācijas maksimālais apjoms par produktiem un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta a) un b) punktā un 2. pantā, ir noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


PIELIKUMS

(EUR/100 kg)

Produkts

Eksporta kompensācijas nomenklatūras kods

Maksimālais eksporta kompensācijas apjoms eksportam uz galamērķi, kas minēts Regulas (EK) Nr. 619/2008 2. pantā

Sviests

ex ex 0405 10 19 9700

50,00

Sviesta eļļa

ex ex 0405 90 10 9000

58,00


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 59/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka sausā vājpiena eksporta kompensācijas maksimālo apjomu saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka eksporta kompensācijas maksimālais apjoms attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2009. gada 20. janvārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008, konkursa posmam, kurš beidzas 2009. gada 20. janvārī, maksimālais kompensācijas apjoms par produktiem un galamērķiem, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta c) punktā un 2. pantā, ir EUR 20,00/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 168, 28.6.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 325, 11.12.2007., 69. lpp.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 60/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 1044/2008 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā, un Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā noteiktajām prasībām par veselības marķējumu.

2. pants

Gadījumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1359/2007 7. panta 2. punkta trešajā daļā, kompensāciju par produktiem ar kodu 0201 30 00 9100 samazina par EUR 7/100 kg.

3. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1044/2008.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī.

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labota redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labota redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labota redakcija OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.

(5)  OV L 304, 22.11.2007., 21. lpp.

(6)  OV L 281, 24.10.2008., 10. lpp.


PIELIKUMS

No 2009. gada 23. janvāra piemērotās eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

0102 10 10 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0102 10 30 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0201 10 00 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 10 00 9130 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 20 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 30 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 20 50 9110 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

61,0

B03

EUR/100 kg tīrā svara

35,9

0201 20 50 9130 (2)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 30 00 9050

US (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (5)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0201 30 00 9060 (7)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

0201 30 00 9100 (3)  (7)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

84,7

B03

EUR/100 kg tīrā svara

49,8

EG

EUR/100 kg tīrā svara

103,4

0201 30 00 9120 (3)  (7)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

50,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

29,9

EG

EUR/100 kg tīrā svara

62,0

0202 10 00 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 30 9000

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 50 9900

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 90 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 30 90 9100

US (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (5)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0202 30 90 9200 (7)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

1602 50 31 9125 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 31 9325 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

1602 50 95 9125 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 95 9325 (6)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.).

Pārējie galamērķi ir definēti šādi:

B00

:

jebkurš galamērķis (trešās valstis, citas teritorijas, pārtikas piegādes un galamērķi, kas pielīdzināmi eksportam no Kopienas).

B02

:

B04 un EG galamērķi.

B03

:

Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova (), Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, piegādes un rezerves (Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. un 45. pantā un, attiecīgā gadījumā, 44. pantā paredzētie galamērķi (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.)).

B04

:

Turcija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Krievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Libāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānas Rietumkrasts/Gazas josla, Jordānija, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Jemena, Pakistāna, Šrilanka, Mjanma (Birma), Taizeme, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas, Ķīna, Ziemeļkoreja, Honkonga, Sudāna, Mauritānija, Mali, Burkinafaso, Nigēra, Čada, Kaboverde, Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja, Sjerraleone, Libērija, Kotdivuāra, Gana, Togo, Benina, Nigērija, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Santome un Prinsipi, Gabona, Kongo, Kongo (Demokrātiskā Republika), Ruanda, Burundi, Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Angola, Etiopija, Eritreja, Džibutija, Somālija, Uganda, Tanzānija, Seišelu salas un piederīgās teritorijas, Britu teritorija Indijas okeānā, Mozambika, Maurīcija, Komoru salas, Majota, Zambija, Malāvija, Dienvidāfrika, Lesoto.


(1)  Kā tas definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

(2)  Iekļaut produktu šajā apakšpozīcijā var tad, ja tiek uzrādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 433/2007 pielikumā norādītais apliecinājums (OV L 104, 21.4.2007., 3. lpp.).

(3)  Kompensāciju piešķir, ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1359/2007 (OV L 304, 22.11.2007., 21. lpp.) un – attiecīgā gadījumā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 1741/2006 (OV L 329, 25.11.2006., 7. lpp.).

(4)  Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1643/2006 (OV L 308, 8.11.2006., 7. lpp.).

(5)  Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2051/96 (OV L 274, 26.10.1996., 18. lpp.).

(6)  Kompensācijas piešķir, ja ir ievēroti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1731/2006 paredzētie noteikumi (OV L 325, 24.11.2006., 12. lpp.).

(7)  Liesas liellopu gaļas daudzumu (izņemot taukus) nosaka atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 pielikumā iekļautajai analīzes procedūrai (OV L 210, 1.8.1986., 39. lpp.).

Termiņš “vidējais daudzums” attiecas uz tāda parauga daudzumu, kas definēts 2. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 765/2002 (OV L 117, 4.5.2002., 6. lpp.). Paraugu ņem no attiecīgā sūtījuma daļas, kas varētu būt visbīstamākā.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 61/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā, un Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā noteiktajām prasībām par veselības marķējumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.


PIELIKUMS

Eksporta kompensācijas cūkgaļas nozarē, kuras piemēro no 2009. gada 23. janvāra

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju apjoms

0210 11 31 9110

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 11 31 9910

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 19 81 9100

A00

EUR/100 kg

54,20

0210 19 81 9300

A00

EUR/100 kg

54,20

1601 00 91 9120

A00

EUR/100 kg

19,50

1601 00 99 9110

A00

EUR/100 kg

15,20

1602 41 10 9110

A00

EUR/100 kg

29,00

1602 41 10 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

1602 42 10 9110

A00

EUR/100 kg

22,80

1602 42 10 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

1602 49 19 9130

A00

EUR/100 kg

17,10

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 62/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas olu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par identifikācijas marķējumu, kā arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā noteiktajām marķēšanas prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.


PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2009. gada 23. janvāra

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

A02

EUR/100 vienības

0,78

0407 00 19 9000

A02

EUR/100 vienības

0,39

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

0,00

E10

EUR/100 kg

16,00

E19

EUR/100 kg

0,00

0408 11 80 9100

A03

EUR/100 kg

25,10

0408 19 81 9100

A03

EUR/100 kg

12,60

0408 19 89 9100

A03

EUR/100 kg

12,60

0408 91 80 9100

A03

EUR/100 kg

15,90

0408 99 80 9100

A03

EUR/100 kg

4,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,

E10

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,

E19

visi galamērķi, izņemot Šveici un E09 un E10 grupas valstis.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 63/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas mājputnu gaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punkta pēdējo daļu un 170. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. pantā paredzētās eksporta kompensācijas piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzēto nosacījumu.

2.   Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par identifikācijas marķējumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.


PIELIKUMS

Mājputnu gaļas eksporta kompensācijas, kuras piemēro no 2009. gada 23. janvāra

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0105 11 11 9000

A02

EUR/100 pcs

0,47

0105 11 19 9000

A02

EUR/100 pcs

0,47

0105 11 91 9000

A02

EUR/100 pcs

0,47

0105 11 99 9000

A02

EUR/100 pcs

0,47

0105 12 00 9000

A02

EUR/100 pcs

0,94

0105 19 20 9000

A02

EUR/100 pcs

0,94

0207 12 10 9900

V03

EUR/100 kg

40,00

0207 12 90 9190

V03

EUR/100 kg

40,00

0207 12 90 9990

V03

EUR/100 kg

40,00

NB: Produktu kodi, kā arī A sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

V03

A24, Angola, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Jemena, Libāna, Irāka, Irāna.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 64/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2783/75 par vienotu sistēmu tirdzniecībai ar ovalbumīnu un laktalbumīnu un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2009. gada 22. janvāra Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

Regulas 3. panta 3. punktā minētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsme (1)

0207 12 10

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “70 % cāļi”

124,2

0

AR

0207 12 90

Nesadalītas, saldētas vistas, t. s. “65 % cāļi”

125,0

0

BR

138,6

0

AR

0207 14 10

Atkauloti, saldēti gaiļu vai vistu gabali

239,0

18

BR

268,4

10

AR

279,6

6

CL

0207 14 50

Saldētas krūtiņas un to gabali

180,9

9

BR

0207 14 60

Saldētas kājas un to gabali

126,7

5

BR

0207 25 10

Nesadalīti, saldēti tītari, t. s. “80 % cāļi”

213,5

0

BR

0207 27 10

Atkauloti, saldēti tītaru gabali

311,9

0

BR

316,5

0

CL

0408 11 80

Olu dzeltenumi

452,7

0

AR

0408 91 80

Žāvētas olas bez čaumalām

427,9

0

AR

1602 32 11

Termiski neapstrādāti gaiļa vai vistas gaļas izstrādājumi

269,6

5

BR

3502 11 90

Žāvēts olu albumīns

604,0

0

AR


(1)  Valstu nomenklatūra noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Ar kodu “ZZ” apzīmē “citu izcelsmi”.”


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 65/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvāri

Komisijas vārdā

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.


PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2009. gada 23. janvāra piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

 

 

– Mājputnu:

 

 

0407 00 30

– – Citas:

 

 

a)

eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

02

0,00

03

16,00

04

0,00

b)

eksportējot citas preces

01

0,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

 

 

– Olu dzeltenumi:

 

 

0408 11

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

25,10

0408 19

– – Citi:

 

 

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

 

 

nesaldināti

01

12,60

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

 

 

nesaldināti

01

12,60

– Citi:

 

 

0408 91

– – Žāvēti:

 

 

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

15,90

0408 99

– – Citi:

 

 

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

 

 

nesaldināti

01

4,00


(1)  Galamērķi ir šādi:

01

trešās valstis. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā;

02

Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija;

03

Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas;

04

visi galamērķi, izņemot Šveici un galamērķus 02 un 03.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/26


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 66/2009

(2009. gada 22. janvāris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas pienam un piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 164. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta p) apakšpunktā un I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas uzskaitītas minētās regulas XX pielikuma IV daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I Pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/1999 XX pielikuma IV daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr.1043/2005 14. panta otrās daļas a) punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(8)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), nosaka, ka nozarēm, kas ražo konkrētas preces, par pazeminātām cenām jādara pieejams sviests un krējums.

(9)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma XVI daļā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma IV daļā, nosaka, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 23. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.

(3)  OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2009. gada 23. janvāra piemēro dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Kompensācijas likmes

Kompensācijas nosakot iepriekš

Citos gadījumos

ex 0402 10 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu, kas nepārsniedz 1,5 % no svara (PG 2):

 

 

a)

eksportējot preces ar KN kodu 3501

b)

eksportējot citas preces

17,00

17,00

ex 0402 21 19

Piens pulverī, granulās vai citā cietā veidā, bez cukura un citiem saldinātājiem, ar tauku saturu 26 % no svara (PG 3):

 

 

a)

eksportējot preces, kuru sastāvā PG 3 pielīdzināto produktu veidā ir pazeminātas cenas sviests vai krējums, kas iegūts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

26,85

26,85

b)

eksportējot citas preces

26,00

26,00

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 % no svara (PG 6):

 

 

a)

eksportējot preces, kas satur pazeminātas cenas sviestu vai krējumu, kas izgatavots saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1898/2005 izklāstītajiem nosacījumiem

45,00

45,00

b)

eksportējot preces, kas atbilst KN kodam 2106 90 98 un kuru piena tauku saturs ir 40 % vai vairāk no svara

46,05

46,05

c)

eksportējot citas preces

45,00

45,00


(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz

a)

trešām valstīm: Andoru, Svēto krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli;

c)

Eiropas teritorijām, par kuru ārējām attiecībām atbild dalībvalsts un kuras nav iekļautas Kopienas muitas teritorijā: Gibraltāru.

d)

eksports, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.) 36. panta 1. punktā, 44. panta 1. punktā un 45. panta 1. punktā.


DIREKTĪVAS

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/29


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/121/EK

(2009. gada 14. janvāris)

par tekstilmateriālu nosaukumiem (Pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK (1996. gada 16. decembris) par tekstilmateriālu nosaukumiem (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minēto direktīvu būtu lietderīgi pārstrādāt.

(2)

Savstarpējas atšķirības dalībvalstu noteikumos par tekstilizstrādājumu nosaukumiem, sastāvu un marķēšanu varētu kaitēt pareizai iekšējā tirgus darbībai.

(3)

Šos šķēršļus var novērst, ja tekstilizstrādājumu laišanu tirgū Kopienas mērogā pakļauj vienotiem noteikumiem. Tādēļ ir jāsaskaņo tekstilšķiedru nosaukumi un informācija, ko norāda etiķetēs, marķējumos un dokumentos, kuri pievienoti tekstilizstrādājumiem dažādos to ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos.

(4)

Būtu jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, ko neražo pilnībā tikai no tekstilmateriāliem, bet kur tekstils ir izstrādājuma satura būtiska daļa vai arī tam ražotāji, pārstrādātāji vai tirgotāji pievērsuši īpašu uzmanību.

(5)

Pielaide attiecībā uz “pārējām šķiedrām”, kas jau ir noteikta attiecībā uz tīriem izstrādājumiem, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz jauktiem izstrādājumiem.

(6)

Lai sasniegtu mērķi, uz ko vērsti valstu noteikumi šajā jomā, marķēšanai būtu jābūt obligātai.

(7)

Gadījumos, kad ir tehniski sarežģīti noteikt kāda izstrādājuma sastāvu ražošanas laikā, etiķetē var uzrādīt tobrīd zināmās šķiedras, ja tās ir noteiktā procentuālā daudzumā gatavajā izstrādājumā.

(8)

Lai novērstu piemērošanas atšķirības Kopienā, ir lietderīgi noteikt precīzas metodes dažu tādu tekstilizstrādājumu marķēšanai, kuri sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kā arī tos tekstilizstrādājumu komponentus, kas marķēšanā un analīzē nav jāņem vērā.

(9)

Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopīgu etiķetējumu, un tādi, ko pārdod kā metrāžpreces vai garumojumus, būtu jāpiedāvā pārdošanai tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar datiem, kas norādīti uz kopējā iepakojuma vai baķa. Dalībvalstu ziņā ir lemt par pasākumiem, kas jāpieņem šim nolūkam.

(10)

Tādu aprakstu vai nosaukumu izmantošana, kuriem ir īpaša reputācija lietotāju un patērētāju vidū, būtu jāpakļauj dažiem nosacījumiem.

(11)

Ir jānosaka paraugošanas un tekstiliju analīzes metodes, lai novērstu jebkādu iespēju izteikt iebildumus par izmantotajām metodēm. Tomēr to valsts metožu pagaidu saglabāšana, kas šobrīd ir spēkā, nekavē vienotu noteikumu piemērošanu.

(12)

V pielikumā, ar ko nosaka saskaņotos resorbātu pieļāvumus, kas jāpiemēro katras šķiedras sausnes masai, analītiski nosakot tekstilizstrādājuma šķiedru saturu, 1., 2. un 3. pozīcijā ir norādīti divi atšķirīgi saskaņotie pieļāvumi, lai aprēķinātu kārsto vai ķemmēto šķiedru sastāvu, kas satur vilnu un/vai dzīvnieku matšķiedras. Laboratorijas ne vienmēr spēj atšķirt, vai izstrādājums ir kārsts vai ķemmēts, un tādējādi, piemērojot šo noteikumu, var rasties pretrunīgi rezultāti, veicot Kopienā tekstilizstrādājumu atbilstības pārbaudes. Tādēļ būtu jāatļauj laboratorijām šaubu gadījumā piemērot vienotu saskaņotu pieļāvumu.

(13)

Nav ieteicams visus noteikumus, ko piemēro šādiem izstrādājumiem, saskaņot kādā atsevišķā direktīvā par tekstilizstrādājumiem.

(14)

III un IV pielikumam tajos pieminēto pozīciju izņēmuma rakstura dēļ būtu jāattiecas arī uz citiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas marķēšana, jo īpaši “vienreizlietojamiem” izstrādājumiem vai izstrādājumiem, kuriem tiek prasīts vienīgi kopīgs etiķetējums.

(15)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(16)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot I un V pielikumu tehnikas attīstībai un pieņemt jaunās kvantitatīvās analīzes metodes bināriem un ternāriem maisījumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Šajā direktīvā iekļautie jaunie elementi attiecas vienīgi uz komitejas procedūru. Tādēļ dalībvalstīm tie nav jātransponē.

(18)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Tekstilizstrādājumus pirms to rūpnieciskas pārstrādes vai tās laikā vai arī jebkurā no izplatīšanas posmiem var realizēt Kopienā vienīgi tad, ja šādi izstrādājumi atbilst šai direktīvai.

2.   Šī direktīva neattiecas uz tādiem tekstilizstrādājumiem:

a)

kas ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm;

b)

ko ieved dalībvalstīs muitas uzraudzībā tranzīta nolūkos;

c)

ko ieved no trešām valstīm pārstrādei;

d)

ko pēc līguma nodod mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem tālākai materiālu apstrādei, nemainot materiāla īpašnieku.

2. pants

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tekstilizstrādājumi” ir jebkādi neapstrādāti, daļēji apstrādāti, apstrādāti, daļēji pārstrādāti, rūpnieciski ražoti, daļēji gatavi vai gatavi izstrādājumi, kas sastāv vienīgi no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no metodēm, kas izmantotas to maisīšanai vai saistīšanai;

b)

“tekstilšķiedra” ir:

i)

vielas veidojums, kam piemīt lokanums, smalkums un par maksimālo šķērsgriezumu daudz lielāks garums, kas ļauj to izmantot tekstilizstrādājumos;

ii)

lokanas strēmelītes vai caurulītes, kuru nosakāmais platums nepārsniedz 5 mm, to vidū strēmelītes, kas izgrieztas no platākām strēmelēm vai plēvēm, kas iegūtas no vielām, kuras izmanto I pielikuma 19. līdz 47. pozīcijā uzskaitīto šķiedru izgatavošanā un kuras var izmantot tekstilizstrādājumos; nosakāmais platums ir strēmelītes vai caurulītes platums salocītā, saplacinātā, saspiestā vai savītā veidā vai vidējais platums, ja platums nav vienmērīgs.

2.   Tekstilizstrādājumiem pielīdzina un šai direktīvai pakļauj:

a)

izstrādājumus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedru no svara;

b)

mēbeļu, lietussargu un saulessargu pārvalkus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstila komponentu no svara; tāpat arī tekstila komponentus daudzslāņu grīdsegās, matračos un piederumos tūrismam un siltās oderes apavos, cimdos, pirkstaiņos un dūraiņos, ja gatavajā izstrādājumā šādi komponenti vai odere veido vismaz 80 % no svara;

c)

tekstilmateriālus, kas iekļauti citos izstrādājumos un veido to neatņemamu sastāvdaļu, ja ir noteikts to sastāvs.

3. pants

1.   Direktīvas 2. pantā minēto šķiedru nosaukumi un apraksti uzskaitīti I pielikumā.

2.   Direktīvas I pielikuma tabulā ierakstītos nosaukumus rezervē attiecībā uz tādām šķiedrām, kuru īpašības norādītas tajā pašā tabulas pozīcijā.

3.   Nevienu no šiem nosaukumiem – ne atsevišķi, ne īpašības vārda vai vārda saknes veidā – nevienā valodā nedrīkst lietot attiecībā uz citām šķiedrām.

4.   Vārdu “zīds” nedrīkst lietot, lai apzīmētu tekstilšķiedru vienlaidpavediena formu vai īpašo uztinumu nepārtraukta pavediena veidā.

4. pants

1.   Tekstilizstrādājumam nedrīkst dot apzīmējumu “100 %”, “tīrs” vai “pilnībā”, ja tas nesastāv tikai no vienas un tās pašas šķiedras; nedrīkst lietot līdzīgu apzīmējumu.

2.   Tekstilizstrādājuma sastāvā var būt līdz 2 % citas šķiedras no svara, ja šāds daudzums ir tehniski attaisnojams un to nepievieno regulāri. Kārstu tekstilizstrādājumu gadījumā šo pielaidi palielina līdz 5 %.

5. pants

1.   Vilnas izstrādājumu var apzīmēt ar vienu no II pielikumā minētajiem nosaukumiem, ja tas sastāv vienīgi no tādas šķiedras, kas iepriekš nav bijusi iekļauta gatavajā izstrādājumā, nav pakļauta vērpšanas un/vai velšanas procesiem, izņemot tos, kas vajadzīgi šāda izstrādājuma ražošanai, un kas nav bojāta apstrādē vai lietošanā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, II pielikumā minētos nosaukumus var lietot, lai apzīmētu vilnu šķiedru maisījumā, ja:

a)

visa vilna minētajā maisījumā atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām;

b)

šāda vilna veido ne mazāk kā 25 % no maisījuma kopējā svara;

c)

nedalāma maisījuma gadījumā vilnai ir piemaisīta tikai viena kāda cita šķiedra.

Šajā punktā minētajā gadījumā jānorāda viss procentuālais sastāvs.

3.   Pielaidi, kas ir tehniski attaisnojama saistībā ar ražošanu, ierobežo līdz 0,3 % šķiedras piemaisījumu tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 1. un 2. punktā, tas attiecas arī uz kārstajiem vilnas izstrādājumiem.

6. pants

1.   Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējā svara, apzīmē vienā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)

ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda tās svara procentuālo daudzumu;

b)

ar iepriekš minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda “vismaz 85 %”; vai

c)

ar izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

2.   Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām neviena nesasniedz 85 % no kopējā svara, apzīmē ar vismaz divu galveno šķiedru nosaukumiem un svara procentuālo daudzumu, pēc kura norāda pārējo sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus dilstošā secībā atkarībā no svara, norādot vai nenorādot to procentuālo daudzumu atkarībā no svara. Tomēr:

a)

šķiedras, kas katra atsevišķi nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopīgi apzīmēt ar vārdkopu “pārējās šķiedras”, pēc kuras norāda to kopējo procentuālo daudzumu no svara;

b)

ja ir norādīts nosaukums tādai šķiedrai, kura nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad norāda šāda izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

3.   Izstrādājumus ar tīras kokvilnas velkiem un tīra lina audiem, kuros lini veido vismaz 40 % no atsmitēta auduma kopējā svara, var apzīmēt ar nosaukumu – “linkokvilna”, pēc kura jānorāda sastāva specifikācija – “tīras kokvilnas velki – tīra lina audi”.

4.   Attiecībā uz izstrādājumu, kura sastāvu nevar viegli noteikt izgatavošanas laikā, var lietot apzīmējumu “dažādas šķiedras” vai apzīmējumu “neprecizēts tekstilšķiedru maisījums”.

5.   Galapatērētājiem paredzētu tekstilizstrādājumu gadījumā 1. līdz 4. punktā norādītajos procentuālajos sastāvos:

a)

pieļauj svešu šķiedru daudzumu līdz 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja šāds daudzums ir tehniski attaisnojams un to nepievieno regulāri; šo pielaidi palielina līdz 5 % kārstu izstrādājumu gadījumā, un tā nav pretrunā 5. panta 3. punktā minētajai pielaidei;

b)

pieļauj ražošanas pielaidi starp norādītajiem šķiedras procentuālajiem daudzumiem un analīzē iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem 3 % apmērā no etiķetē norādītā šķiedru kopējā svara; šo pielaidi piemēro arī tādām šķiedrām, kas atbilstīgi 2. punkta noteikumiem uzskaitītas dilstošā secībā atkarībā no svara, neuzrādot to procentuālo daudzumu. Šī pielaide attiecas arī attiecībā uz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Analīzē pielaides aprēķina atsevišķi. Aprēķinot b) apakšpunktā minēto pielaidi, kopējais svars, kas jāņem vērā, ir gatavā izstrādājuma šķiedru kopējais svars, no kura atņemts jebkādu svešu šķiedru svars, kas konstatēts, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi.

Pielaides, kas minētas a) un b) apakšpunktā, drīkst apvienot tikai tad, ja, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi, analīzē konstatētās svešās šķiedras pieder pie tā paša ķīmiskā tipa kā viena vai vairākas etiķetē norādītās šķiedras.

Tādu sevišķu izstrādājumu gadījumā, kuru ražošanai vajadzīgas lielākas pielaides par tām, kas norādītas a) un b) apakšpunktā, lielākas pielaides, izstrādājuma atbilstību pārbaudot saskaņā ar 13. panta 1. punktu, var atļaut vienīgi izņēmuma gadījumā un ja ražotājs sniedz atbilstīgu pamatojumu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

7. pants

Neskarot 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā un 6. panta 5. punktā noteiktās pielaides, tādas saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir tikai dekoratīva nozīme un kuras nepārsniedz 7 % gatavā izstrādājuma svara, nav jāmin 4. un 6. pantā paredzētajos šķiedru sastāvos. Tas pats attiecas uz tādām šķiedrām kā metālšķiedras, kuras iestrādā, lai panāktu antistatisku efektu, un kuras nepārsniedz 2 % gatavā izstrādājuma svara. Tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 6. panta 3. punktā, šādus procentuālos daudzumus aprēķina nevis auduma svaram, bet gan velku svaram un audu svaram atsevišķi.

8. pants

1.   Tekstilizstrādājumus šīs direktīvas nozīmē etiķetē vai marķē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanas vai komerciālos nolūkos. Šo etiķetējumu vai marķējumu var aizstāt vai papildināt ar tirdzniecības pavaddokumentiem, ja izstrādājumus nepiedāvā pārdošanai galapatērētājam vai ja tos piegādā pēc pasūtījuma, ko veikusi valsts vai cita juridiska persona, kura ir publisko tiesību subjekts, vai – tādās dalībvalstīs, kur šis jēdziens nav pazīstams, – līdzīga iestāde.

2.   Tirdzniecības dokumentos skaidri norāda nosaukumus, aprakstus un datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru sastāvu. Šī prasība jo īpaši nepieļauj abreviatūru lietošanu tirdzniecības līgumos, rēķinos un faktūrrēķinos. Tomēr drīkst izmantot mehanizētās apstrādes kodu, ja vien tajā pašā dokumentā ir sniegts šā koda skaidrojums.

3.   Nosaukumus, aprakstus un sīkākus datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājiem, un jo īpaši katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iesaiņojumiem, etiķetēs un marķējumos, norāda skaidri, salasāmi un vienoti iespiestiem burtiem.

Citus datus un informāciju, kas nav paredzēta šajā direktīvā, nodala atsevišķi. Šis noteikums neattiecas uz preču zīmēm vai uz uzņēmuma nosaukumu, ko var norādīt tieši pirms vai aiz šajā direktīvā paredzētajiem datiem.

Ja tomēr, piedāvājot tekstilizstrādājumu pārdošanā vai pārdodot to patērētājam, kā minēts pirmajā daļā, ir norādīta tāda preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kas satur – atsevišķi vai īpašības vārda vai vārda saknes veidā – kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem vai tādu nosaukumu, kuru var ar to sajaukt, tad tieši pirms vai aiz preču zīmes vai uzņēmuma nosaukuma jānorāda nosaukumi, apraksti un dati attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I un II pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu skaidri, salasāmi un vienādi iespiestiem burtiem.

4.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājam to teritorijā, šajā pantā paredzētajai etiķetēšanai un marķēšanai tiktu lietotas arī to valsts valodas.

Spoļu, tītavu, šķeteru, kamolu vai kādu citu neliela daudzuma šujamo, lāpāmo un izšujamo diegu gadījumā dalībvalstis var izmantot pirmajā daļā piedāvāto iespēju vienīgi kopīgas etiķetēšanas gadījumā uz iepakojuma vai ekspozīcijā. Neierobežojot IV pielikuma 18. pozīcijā minētos gadījumus, atsevišķās vienības var etiķetēt jebkurā no Kopienas valodām.

5.   Dalībvalstis nedrīkst aizliegt izmantot aprakstus vai datus, kas atšķiras no 3., 4. un 5. pantā minētajiem un kas attiecas uz izstrādājumu īpašībām, ja šādi apraksti vai dati atbilst to godīgas tirdzniecības praksei.

9. pants

1.   Tekstilizstrādājumam, kurš sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kam ir atšķirīgs šķiedru saturs, etiķetē norāda katra komponenta šķiedru saturu. Šāds etiķetējums nav obligāts komponentiem, kas veido mazāk nekā 30 % no izstrādājuma kopējā svara, izņemot galvenās oderes.

2.   Tādiem diviem vai vairākiem tekstilizstrādājumiem ar vienādu šķiedru saturu, kas parasti veido vienotu kopumu, vajadzīga tikai viena etiķete.

3.   Neskarot 12. pantu:

a)

šādu korsešizstrādājumu šķiedru sastāvu norāda, uzrādot visa izstrādājuma vai turpmāk uzskaitīto komponentu sastāvu kopumā vai atsevišķi:

i)

krūšturos: bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām;

ii)

korsetēs: stingrinošajām priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

iii)

krūškorsetēs: bļodiņu, stingrinošo priekšsleju, mugursleju un sānsleju oderdrānām un ārdrānām.

Šķiedru sastāvu tādiem korsešu izstrādājumiem, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā, norāda, uzrādot visa izstrādājuma sastāvu vai – kopumā vai atsevišķi – izstrādājumu dažādo komponentu sastāvu; šāda etiķetēšana nav obligāta attiecībā uz komponentiem, kas veido mazāk nekā 10 % izstrādājuma kopējā svara.

Minēto korsešu izstrādājumu dažādo daļu atsevišķo etiķetēšanu veic tādā veidā, lai galapatērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas etiķetē norādītie dati;

b)

izkodinātu tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izkodinājumraksta daļu sastāvu. Jānorāda šo komponentu nosaukums;

c)

izšūto tekstiliju šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamatnes drānas un izšuvuma diega sastāvu; jānorāda šo komponentu nosaukums; ja izšūtā daļa aizņem mazāk par 10 % izstrādājuma virsmas, jānorāda tikai pamatnes drānas sastāvs;

d)

stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu šķiedru serdeņa un tā aptinuma un kas tiek piedāvāti pārdošanai patērētājam šādā veidā, šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā un var uzrādīt serdenim un tinumam atsevišķi; jānorāda šo komponentu nosaukums;

e)

samta un plīša vai pēc izskata tiem līdzīgām tekstilijām šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un, ja izstrādājuma pamatslānim un lietojumvirsmai ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, to var uzrādīt atsevišķi abām sastāvdaļām, pieminot to nosaukumus;

f)

grīdsegām un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatslāņa un lietojumvirsmas šķiedru sastāvs, var uzrādīt tikai virsmas šķiedru sastāvu, pieminot šīs sastāvdaļas nosaukumu.

10. pants

1.   Atkāpjoties no 8. un 9. panta:

a)

tādu III pielikumā uzskaitītu tekstilizstrādājumu gadījumā, kas atrodas kādā no 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem posmiem, dalībvalstis nevar pieprasīt, lai būtu etiķetējums vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs. Tomēr 8. un 9. pantu piemēro tad, ja šādiem izstrādājumiem ir etiķete vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs, vai preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kurā iekļauts – atsevišķi vai kā īpašības vārds vai vārda sakne – vai nu kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, vai nosaukums, ar ko to varētu sajaukt;

b)

ja tekstilizstrādājumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, ir viena veida un tiem ir vienāds sastāvs, tos var kopā piedāvāt pārdošanai ar kopīgu etiķeti, kurā norādīti šajā direktīvā noteiktie dati attiecībā uz sastāvu;

c)

tādu tekstilizstrādājumu sastāvs, kurus tirgo kā metrāžpreces, jānorāda vienīgi pārdošanai piedāvātajam garumam vai baķim.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos izstrādājumus piedāvā pārdošanā tādā veidā, lai galapatērētājs varētu pilnībā pats iepazīties ar minēto izstrādājumu sastāvu.

11. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuru sniegto informāciju, laižot tirgū tekstilizstrādājumus, nevar sajaukt ar šajā direktīvā noteiktajiem nosaukumiem un raksturlielumiem.

12. pants

Lai piemērotu šīs direktīvas 8. panta 1. punktu un citus noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, 4., 5. un 6. pantā minētos procentuālos daudzumus nosaka, neņemot vērā šādas pozīcijas:

a)

visiem tekstilizstrādājumiem: netekstildaļas, eģes, etiķetes un zīmotnes, apdarmalojumi un dekordetaļas, kuras neveido izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriālu, piederumi, rotājumi, neelastīgas lentes, elastīgi pavedieni un joslas, kas pievienotas noteiktās un ierobežotās izstrādājuma vietās, un – atkarībā no 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem – saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir vienīgi dekoratīva nozīme, un antistatiskas šķiedras;

b)

grīdsegām un paklājiem: visi komponenti, kas nav lietojumvirsma;

c)

mēbeļaudumiem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no lietojumvirsmas;

d)

priekškariem un aizkariem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no auduma labās puses;

e)

citiem tekstilizstrādājumiem: pamatnes vai apakšslāņa drānas, stingrinātāji un pastiprinātāji, starplikas un paaudeklojumi, šujamdiegi un saistdiegi, ja vien tie neaizstāj auduma velkus un/vai audus, pildījumi, kuriem nepiemīt siltumizolācijas funkcijas, un – atbilstīgi 9. panta 1. punktam – oderes.

Šā punkta izpratnē:

i)

tādu tekstilizstrādājumu pamatnes vai apakšslāņa materiāli, kas kalpo par pamatni lietojumvirsmai, jo īpaši segās un divslāņu drānās, arī samta vai plīša drānās un tiem līdzīgos izstrādājumos, nav uzskatāmi par savrupu paoderējumu, kurš jāatdala;

ii)

“stingrinātāji un pastiprinātāji” ir pavedieni vai materiāli, kas pievienoti noteiktās un ierobežotās tekstilizstrādājumu vietās, lai tās stiprinātu vai piešķirtu tām stingrumu vai biezumu;

f)

taukvielas, saistvielas, smadzinātāji, smites un apreti, impregnētāji un palīgvielas, kas izmantotas krāsošanā, drukāšanā un citos tekstiliju apstrādes procesos. Ja nav Kopienas noteikumu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šie vienumi nav tādos daudzumos, kas var maldināt patērētājus.

13. pants

1.   Pārbaudes par to, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar šo direktīvu, veic, izmantojot analīzes metodes, kuras norādītas 2. punktā minētajās direktīvās.

Šajā nolūkā – pēc 12. pantā uzskaitīto vienumu atdalīšanas – 4., 5. un 6. pantā minētos šķiedru procentuālos daudzumus aprēķina, katras šķiedras sausnes masai pieskaitot saskaņoto pieļāvumu, kas noteikts V pielikumā.

2.   Atsevišķas direktīvas norāda paraugošanas un analīzes metodes, kas jāizmanto dalībvalstīm, lai noteiktu šajā direktīvā iekļauto izstrādājumu šķiedru sastāvu.

14. pants

1.   Neviena dalībvalsts nevar tādu apsvērumu dēļ, kas saistīti ar nosaukumiem vai sastāva specifikācijām, aizliegt vai kavēt tādu tekstilizstrādājumu laišanu tirgū, kuri atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2.   Šīs direktīvas noteikumi neizslēdz tādu noteikumu piemērošanu, kas ir spēkā katrā dalībvalstī attiecībā uz rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.

15. pants

1.   Komisija pieņem I pielikuma papildinājumus un V pielikuma papildinājumus un grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu minētos pielikumus tehnikas attīstībai.

2.   Komisija nosaka jaunās kvantitatīvās analīzes metodes tādiem bināriem un ternāriem maisījumiem, kas nav minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/73/EK (1996. gada 16. decembris) par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei (6) un Padomes Direktīvā 73/44/EEK (1973. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi (7).

3.   Pasākumus, kas minēti 1. un 2. punktā un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

16. pants

1.   Komisijai palīdz Tekstilpreču nosaukumu un marķēšanas direktīvu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 96/73/EK.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

17. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Direktīvu 96/74/EK, kurā grozījumi izdarīti ar VI pielikuma A daļā minētajiem aktiem, ar šo atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz VI pielikuma B daļā minētajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

19. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 14. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VONDRA


(1)  OV C 162, 25.6.2008., 40. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums.

(3)  OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.

(4)  Skatīt VI pielikuma A daļu.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 32, 3.2.1997., 1. lpp.

(7)  OV L 83, 30.3.1973., 1. lpp.


I PIELIKUMS

TEKSTILŠĶIEDRU TABULA

(minēta 3. pantā)

Nr.

Nosaukums

Šķiedras apraksts

1

vilna (1)

aitu vai jēru vilnas šķiedra (Ovis aries)

2

alpaka, lama, kamielis, kašmirs, mohēra, angora, vikuņa, jaks, gvanako, kašgora, bebrs, ūdrs, pievienojot vai nepievienojot dzīvnieka nosaukuma ģenitīvam vārdu “vilna” vai “matšķiedra” (1)

šādu dzīvnieku matšķiedra: alpaka, lama, kamielis, Kašmiras kaza, angoras kaza, angoras trusis, vikuņa, jaks, gvanako, kašgoras kaza (Kašmiras kazas un angoras kazas krustojums), bebrs, ūdrs

3

dzīvnieku rupjmati vai zirgu astri, norādot vai nenorādot dzīvnieka sugu (piem., liellopu segmati, parasto kazu matšķiedra, zirgu astri)

dažādu tādu dzīvnieku matšķiedra, kas nav minēta 1. vai 2. punktā

4

zīds

šķiedra, ko iegūst vienīgi no zīdkāpura kokona

5

kokvilna

šķiedra, ko iegūst no kokvilnas auga pogaļām (Gossypium)

6

kapoks

šķiedra, ko iegūst no kapoka augļa iekšējās daļas (Ceiba pentandra)

7

lins

šķiedra, ko iegūst no linu auga lūksnes (Linum usitatissimum)

8

kaņepāji

šķiedra, ko iegūst no kaņepāju lūksnes (Cannabis sativa)

9

džuta

šķiedra, ko iegūst no Corchorus olitorius un Corchorus capsularis lūksnes. Šajā direktīvā lūksnes šķiedras, kas iegūtas no šādām sugām, apstrādā tāpat kā džutu: Hibiscus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon avicennae, Urena lobata, Urena sinuata

10

abaka

šķiedra, ko iegūst no Musa textilis aizsarglapas

11

alfa (halfa)

šķiedra, ko iegūst no Stipa tenacissima lapām

12

koira (kokosšķiedras)

šķiedra, ko iegūst no Cocos nucifera augļa

13

slotzaris

šķiedra, ko iegūst no Cytisus scoparius un/vai Spartium junceum lūksnes

14

rāmija

šķiedra, ko iegūst no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes

15

sizals

šķiedra, ko iegūst no Agave sisalana lapām

16

sunna

šķiedra, ko iegūst no Crotalaria juncea lūksnes

17

henekens

šķiedra, ko iegūst no Agave fourcroydes lūksnes

18

magejs

šķiedra, ko iegūst no Agave cantala lūksnes

19

acetāts

celulozes acetātšķiedra, kurā mazāk nekā 92 %, bet vismaz 74 % hidroksilgrupu ir acetilētas

20

algināts

šķiedra, ko iegūst no algīnskābes metālu sāļiem

21

kupro

reģenerētas celulozes šķiedra, ko iegūst ar vara amonjaka reaģenta paņēmienu

22

modālviskoze

reģenerēta celulozes šķiedra, kuru iegūst viskozes modifikācijas procesā un kurai ir augsta raušanas pretestība paaugstināta mitruma apstākļos. Raušanas pretestība (BC) kondicionētā stāvoklī un spēks (BM), kas nepieciešams 5 % pagarinājumam mitrā stāvoklī, ir šāda:

BC (CN) ≥ 1,3 √T + 2 T

BM (CN) ≥ 0,5 √T

kur T ir vidējais lineārais blīvums deciteksos

23

proteīns

šķiedra, ko iegūst no dabiskām olbaltumvielām, kas reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties uz tām ar ķīmiskām vielām

24

triacetāts

celulozes acetāta šķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas

25

viskoze

reģenerētas celulozes šķiedra, kas veidota viskozes procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei

26

akrils

šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību

27

hloršķiedra

šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda vai vinilidēnhlorīda elementārvienību

28

fluoršķiedra

šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna elementārvienībām

29

modakrils

šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdēs no 50 % līdz 85 % masas ir akrilnitrila elementārvienību

30

poliamīds jeb neilons

šķiedra, kuru veido sintētiskas, lineāras molekulas, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām

31

aramīds

šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm, no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu

32

poliimīds

šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas imīdu funkcionālās grupas

33

liocels (2)

atjaunota celulozes šķiedra, kas iegūta ar slapjās formēšanas paņēmienu no šķīduma organiskos šķīdinātājos

34

polilaktīds

šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vismaz 85 % pienskābes esteru, ko iegūst no dabā sastopamiem cukuriem, un kuru kušanas temperatūra ir vismaz 135 °C

35

poliesteris

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un tereftālskābes estera elementārvienību

36

polietilēns

šķiedra, ko veido neaizvietotas alifātiskas piesātinātā ogļūdeņraža lineāras makromolekulas

37

polipropilēns

šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā

38

polikarbamīds

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma funkcionālās grupas (NH-CO-NH)

39

poliuretāns

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas

40

vinilāls

šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēde sastāv no poli(vinilspirta) atšķirīgās acetilēšanas pakāpēs

41

trivinils

šķiedra, ko veido akrilnitrila terpolimērs, hlorēta vinila monomērs un kāds trešais vinila monomērs, no kuriem neviens nesasniedz 50 % no kopējās masas

42

elastodiēns

elastīgā šķiedra, kura veidota no dabiskā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti ar vienu vai vairākiem vinila monomēriem vai bez tiem, un kura pēc trīskāršas izstiepšanas un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu

43

elastāns

elastīgā šķiedra, kuras masu veido vismaz 85 % segmentēta poliuretāna un kura pēc trīskāršas izstiepšanas un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu

44

stiklšķiedra

šķiedra no stikla

45

nosaukums atbilstoši materiālam, no kura sastāv šķiedras, piem., metāls (metāla, metalizēts), azbests, papīrs, kam pievieno vai nepievieno vārdu “pavediens” vai “šķiedra”

šķiedras, ko iegūst no dažādiem vai jauniem materiāliem, kuri nav citur šajā pielikumā uzskaitīti

46

elastomultiesteris

šķiedra, kura veidojas, mijiedarbojoties divām vai vairākām ķīmiski atšķirīgām un divās vai vairākās atšķirīgās fāzēs esošām lineārām makromolekulām (nevienai nepārsniedzot 85 % no masas), un kurā noteicošā funkcionālā vienība ir esteru grupas (vismaz 85 %), un kura, pēc atbilstošas apstrādes to izstiepjot pusotru reizi garāku par sākotnējo garumu, pēc slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst sākotnējo garumu

47

elastolefīns

šķiedra, ko veido vismaz 95 % (pēc masas) daļēji šķērsšūtu makromolekulu, kuras sastāv no etilēna un vismaz vēl viena olefīna, un kas pēc izstiepšanas, pusotras reizes pārsniedzot sākotnējo garumu, un slodzes noņemšanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu


(1)  Vārdu “vilna” šā pielikuma 1. pozīcijā var lietot arī, lai norādītu uz šķiedru maisījumu no aitu vai jēru cirpņa un matšķiedrām, kas uzskaitītas 2. pozīcijas trešajā slejā.

Šis noteikums piemērojams attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, kas uzskaitīti 4. un 5. pantā, un tiem, kuri uzskaitīti 6. pantā, ar noteikumu, ka pēdējie še nosauktie daļēji sastāv no 1. un 2. pozīcijā uzskaitītajām šķiedrām.

(2)  Ar “organisku šķīdinātāju” galvenokārt saprot organisku ķimikāliju un ūdens maisījumu.


II PIELIKUMS

5. panta 1. punktā minētie nosaukumi

:

Bulgāru valodā

:

необработена вълна”,

:

spāņu valodā

:

lana virgen” vai “lana de esquilado”,

:

čehu valodā

:

střižní vlna”,

:

dāņu valodā

:

ren, ny uld”,

:

vācu valodā

:

Schurwolle”,

:

igauņu valodā

:

uus vill”,

:

grieķu valodā

:

παρθένο μαλλί”,

:

angļu valodā

:

virgin wool” vai “fleece wool”,

:

franču valodā

:

laine vierge” vai “laine de tonte”,

:

itāļu valodā

:

lana vergine” vai “lana di tosa”,

:

latviešu valodā

:

“pirmlietojuma vilna” vai “jaunvilna”,

:

lietuviešu valodā

:

natūralioji vilna”,

:

ungāru valodā

:

élőgyapjú”,

:

maltiešu valodā

:

suf verġni”,

:

holandiešu valodā

:

scheerwol”,

:

poļu valodā

:

żywa wełna”,

:

portugāļu valodā

:

lã virgem”,

:

rumāņu valodā

:

lână virgină”,

:

slovāku valodā

:

strižná vlna”,

:

slovēņu valodā

:

runska volna”,

:

somu valodā

:

uusi villa”,

:

zviedru valodā

:

ren ull”.


III PIELIKUMS

Izstrādājumi, ko nevar pakļaut obligātai etiķetēšanai vai marķēšanai

(minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā)

1.

Piedurkņu garuma turētāji

2.

Pulksteņu siksniņas no tekstilmateriāliem

3.

Etiķetes un emblēmas

4.

Polsterēti trauku tveramie no tekstilmateriāliem

5.

Kafijas sildāmie pārklāji

6.

Tējas sildāmie pārklāji

7.

Piedurkņu aizsargi

8.

Uzroči, kas nav no plūksnota auduma

9.

Mākslīgie ziedi

10.

Adatu spilventiņi

11.

Apgleznoti audekli

12.

Tekstilizstrādājumi pamata un stiprinājuma drēbei un stīvināšanai

13.

Filca izstrādājumi

14.

Lietoti gatavie tekstilizstrādājumi, ja skaidri deklarēti par tādiem

15.

Getras

16.

Izlietots iepakojuma materiāls, kas pārdots tādā veidā

17.

Filca platmales

18.

Mīkstie somu izstrādājumi bez pastiprinājuma, zirglietas no tekstilmateriāliem

19.

Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem

20.

Gatavi vai nepabeigti ar rokām izšūti gobelēni un materiāli to izgatavošanai, to skaitā izšujamie diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un ko īpaši noformē izmantošanai šādos gobelēnos

21.

Rāvējslēdzēji

22.

Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem

23.

Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem

24.

Rotaļlietas

25.

Apavu daļas no tekstilmateriāla, izņemot siltās oderes

26.

Sedziņas, kuras sastāv no vairākām daļām un kuru virsma nav lielāka par 500 cm2

27.

Krāsns cimdi un drēbes

28.

Olu sildītāji

29.

Kosmētikas somiņas

30.

Tabakas somiņas no tekstilmateriāla

31.

Briļļu, cigarešu un cigāru, šķiltavu un ķemmju futrāļi no tekstilmateriāla

32.

Sporta aizsargpiederumi, izņemot cimdus

33.

Tualetes piederumu somiņas

34.

Kurpju tīrāmo piederumu somiņas

35.

Apbedīšanas piederumi

36.

Vienreizlietojami izstrādājumi, izņemot vati

Šajā direktīvā par vienreizlietojamiem jāuzskata tekstilizstrādājumi, kurus paredzēts lietot tikai vienu reizi vai ierobežotu laika posmu un kuru parastais izmantojums nepieļauj jebkādu atjaunošanu to izmantošanai vēlāk tam pašam vai līdzīgam nolūkam.

37.

Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas Eiropas farmakopejas noteikumi un atsauce uz šiem noteikumiem, vairākkārt izmantojamās medicīniskās un ortopēdiskās saites un visi ortopēdiskie izstrādājumi no tekstilmateriāla

38.

Tekstilizstrādājumi, to skaitā tauvas, virves un auklas, kas ietilpst IV pielikuma 12. pozīcijā un kas parasti paredzētas:

a)

lietošanai kā aprīkojuma sastāvdaļas preču ražošanā un apstrādē;

b)

iekļaušanai mehānismos, iekārtās (piem., apkures, gaisa kondicionēšanas vai apgaismes tehnikā), sadzīves tehnikā un citās ierīcēs, automašīnās un citos transportlīdzekļos vai to darbināšanai, apkopei vai aprīkojumam, izņemot brezenta pārsegus un mehānisko transportlīdzekļu tekstila piederumus, ko pārdod atsevišķi no transportlīdzekļa

39.

Tekstilizstrādājumi aizsardzības un drošības mērķiem, piemēram, drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izejas, ugunsdzēsības ierīces, pretložu vestes un īpašs aizsargapģērbs (piem., kas nodrošina aizsardzību pret uguni, ķīmiskām vielām vai citiem riska faktoriem)

40.

Piepūšamās konstrukcijas (piem., sporta halles, izstāžu stendi vai glabātavas), ja tām pievienoti sīkāki dati par šo izstrādājumu darbību un tehniskajām specifikācijām

41.

Buras

42.

Dzīvnieku apģērbs

43.

Karogi


IV PIELIKUMS

Izstrādājumi, kuriem ir obligāts vienīgi kopīgs etiķetējums vai marķējums

(minēti 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā)

1.

Grīdas lupatas

2.

Tīrīšanas lupatiņas

3.

Apmalojumi un dekordetaļas

4.

Pozaments

5.

Jostas

6.

Bikšturi

7.

Ģērbturi un zeķturi

8.

Kurpju un zābaku saites

9.

Lentes

10.

Gumijas

11.

Jauni iepakojuma materiāli, ko pārdod tādā veidā

12.

Iesaiņojuma aukla un lauksaimniecības virve; auklas, tauvas un virves, izņemot tās, uz kurām attiecas III pielikuma 38. pozīcija (1)

13.

Sedziņas

14.

Kabatlakati

15.

Matu tīkliņi

16.

Kaklasaites un tauriņi bērniem

17.

Krūšauti; mazgājamie cimdi un sejsegi

18.

Šūšanas, lāpāmie un izšujamie diegi, kurus pārdod mazumtirdzniecībā nelielos daudzumos un kuru neto svars ir viens grams vai mazāk

19.

Lente aizkariem, žalūzijām un slēģiem


(1)  Izstrādājumiem, kas ietilpst šajā pozīcijā un ko pārdod nogrieztos gabalos, kopīgais etiķetējums atrodas uz ruļļa. Tauvas un virves, kas ietilpst šajā pozīcijā, iekļauj sevī tādas, ko lieto alpīnismā un ūdenssporta veidos.


V PIELIKUMS

Saskaņotie resorbātu pieļāvumi, kurus izmanto, lai aprēķinātu šķiedru masu, ko satur tekstilizstrādājums

(minēti 13. pantā)

Šķiedras nr.

Šķiedras

Procenti

1–2

Vilna un dzīvnieku matšķiedras:

 

ķemmētas šķiedras

18,25

kārstas šķiedras

17,00 (1)

3

Dzīvnieku matšķiedras:

 

ķemmētas šķiedras

18,25

kārstas šķiedras

17,00 (1)

Zirgu astri:

 

ķemmētas šķiedras

16,00

kārstas šķiedras

15,00

4

Zīds

11,00

5

Kokvilna:

 

parastas šķiedras

8,50

merserizētas šķiedras

10,50

6

Kapoks

10,90

7

Lins

12,00

8

Kaņepāji

12,00

9

Džuta

17,00

10

Abaka

14,00

11

Alfa (halfa)

14,00

12

Koira (kokosšķiedra)

13,00

13

Slotzaris

14,00

14

Rāmija (balināta šķiedra)

8,50

15

Sizals

14,00

16

Sunna

12,00

17

Henekens

14,00

18

Magejs

14,00

19

Acetāts

9,00

20

Algināts

20,00

21

Kupro

13,00

22

Modālviskoze

13,00

23

Proteīns

17,00

24

Triacetāts

7,00

25

Viskoze

13,00

26

Akrils

2,00

27

Hloršķiedra

2,00

28

Fluoršķiedra

0,00

29

Modakrils

2,00

30

Poliamīds vai neilons:

 

štāpeļšķiedras

6,25

filamentšķiedras

5,75

31

Aramīds

8,00

32

Poliimīds

3,50

33

Liocels

13,00

34

Polilaktīds

1,50

35

Poliesteris:

 

štāpeļšķiedras

1,50

filamentšķiedras

1,50

36

Polietilēns

1,50

37

Polipropilēns

2,00

38

Polikarbamīds

2,00

39

Poliuretāns:

 

štāpeļšķiedras

3,50

filamentšķiedras

3,00

40

Vinilāls

5,00

41

Trivinils

3,00

42

Elastodiēns

1,00

43

Elastāns

1,50

44

Stiklšķiedra:

 

ar vidējo diametru virs 5 μm

2,00

ar vidējo diametru 5 μm vai mazāk

3,00

45

Metāla šķiedra

2,00

Metalizēta šķiedra

2,00

Azbests

2,00

Papīra pavedieni

13,75

46

Elastomultiesteris

1,50

47

Elastolefīns

1,50


(1)  Saskaņotos pieļāvumus 17,00 % apmērā piemēro arī tad, ja nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kurā ir vilna un/vai dzīvnieku matšķiedras, ir ķemmēts vai kārsts.


VI PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

(minēta 18. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK

(OV L 32, 3.2.1997., 38. lpp.)

 

Komisijas Direktīva 97/37/EK

(OV L 169, 27.6.1997., 74. lpp.)

 

2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 1.F.2. punkts

(OV L 236, 23.9.2003., 66. lpp.)

 

Komisijas Direktīva 2004/34/EK

(OV L 89, 26.3.2004., 35. lpp.)

 

Komisijas Direktīva 2006/3/EK

(OV L 5, 10.1.2006., 14. lpp.)

 

Padomes Direktīva 2006/96/EK

(OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.)

tikai pielikuma D.2. punkts

Komisijas Direktīva 2007/3/EK

(OV L 28, 3.2.2007., 12. lpp.)

 


B   DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 18. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

96/74/EK

97/37/EK

1998. gada 1. jūnijs

2004/34/EK

2005. gada 1. marts

2006/3/EK

2007. gada 9. janvāris

2006/96/EK

2007. gada 1. janvāris

2007/3/EK

2008. gada 2. februāris


VII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 96/74/EK

Šī direktīva

1. pants

1. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta pirmais ievilkums

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

2. panta 2. punkta otrais ievilkums

2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

2. panta 3. punkta ievadvārdi

2. panta 2. punkta ievadvārdi

2. panta 3. punkta pirmais ievilkums

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkta otrais ievilkums

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkta trešais ievilkums

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. panta 1. punkta teksts, izņemot ievilkumus

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkta ievilkumi

II pielikums

5. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

5. panta 3. punkts

5. panta 3. punkts

6. panta 1. punkta ievadvārdi

6. panta 1. punkta ievadvārdi

6. panta 1. punkta pirmais ievilkums

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta otrais ievilkums

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6. panta 1. punkta trešais ievilkums

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

6. panta 3. punkts

6. panta 4. punkts

6. panta 5. punkts

6. panta 5. punkts

6. panta 4. punkts

7. pants

7. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

8. panta 2. punkts

8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

8. panta 3. punkts

8. panta 2. punkta c) apakšpunkts

8. panta 4. punkts

8. panta 2. punkta d) apakšpunkts

8. panta 5. punkts

9. panta 1. punkts

9. panta 1. punkts

9. panta 2. punkts

9. panta 2. punkts

9. panta 3. punkta ievadvārdi

9. panta 3. punkta ievadvārdi

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ievadvārdi

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ievadvārdi

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas pirmais ievilkums

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas i) punkts

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas otrais ievilkums

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas ii) punkts

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas trešais ievilkums

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta pirmās daļas iii) punkts

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa

9. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešā daļa

9. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunkts

9. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunkts

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. panta ievadvārdi

12. panta ievadvārdi

12. panta 1. punkts

12. panta a) punkts

12. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta b) punkts

12. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa

12. panta c) punkts

12. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrā daļa

12. panta d) punkts

12. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa

12. panta e) punkta pirmā daļa

12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas ievadvārdi

12. panta e) punkta otrās daļas ievadvārdi

12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas pirmais ievilkums

12. panta e) punkta otrās daļas i) apakšpunkts

12. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrās daļas otrais ievilkums

12. panta e) punkta otrās daļas ii) apakšpunkts

12. panta 3. punkts

12. panta f) punkts

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. panta ievadvārdi

1. panta 2. punkta ievadvārdi

15. panta 1. punkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

15. panta 2. punkts

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

15. panta 3. punkts

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

15. panta 4. punkts

1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

16. pants

15. un 16. pants

17. pants

17. pants

18. pants

18. pants

19. panta pirmā daļa

20. pants

19. panta otrā daļa

19. pants

I pielikuma 1. līdz 33. punkts

I pielikuma 1. līdz 33. punkts

I pielikuma 33.a punkts

I pielikuma 34. punkts

I pielikuma 34. punkts

I pielikuma 35. punkts

I pielikuma 35. punkts

I pielikuma 36. punkts

I pielikuma 36. punkts

I pielikuma 37. punkts

I pielikuma 37. punkts

I pielikuma 38. punkts

I pielikuma 38. punkts

I pielikuma 39. punkts

I pielikuma 39. punkts

I pielikuma 40. punkts

I pielikuma 40. punkts

I pielikuma 41. punkts

I pielikuma 41. punkts

I pielikuma 42. punkts

I pielikuma 42. punkts

I pielikuma 43. punkts

I pielikuma 43. punkts

I pielikuma 44. punkts

I pielikuma 44. punkts

I pielikuma 45. punkts

I pielikuma 45. punkts

I pielikuma 46. punkts

I pielikuma 46. punkts

I pielikuma 47. punkts

II pielikuma 1. līdz 33. punkts

V pielikuma 1. līdz 33. punkts

II pielikuma 33.a punkts

V pielikuma 34. punkts

II pielikuma 34. punkts

V pielikuma 35. punkts

II pielikuma 35. punkts

V pielikuma 36. punkts

II pielikuma 36. punkts

V pielikuma 37. punkts

II pielikuma 37. punkts

V pielikuma 38. punkts

II pielikuma 38. punkts

V pielikuma 39. punkts

II pielikuma 39. punkts

V pielikuma 40. punkts

II pielikuma 40. punkts

V pielikuma 41. punkts

II pielikuma 41. punkts

V pielikuma 42. punkts

II pielikuma 42. punkts

V pielikuma 43. punkts

II pielikuma 43. punkts

V pielikuma 44. punkts

II pielikuma 44. punkts

V pielikuma 45. punkts

II pielikuma 45. punkts

V pielikuma 46. punkts

II pielikuma 46. punkts

V pielikuma 47. punkts

III pielikums

III pielikums

IV pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

VI pielikums

VII pielikums


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Eiropas Parlaments un Padome

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/49


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. decembris)

par Eiropas Savienības elastības instrumenta izmantošanu saskaņā ar 27. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību

(2009/45/EK)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) un jo īpaši tā 27. punkta 5. daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā abas budžeta lēmējiestādes 2008. gada 21. novembra saskaņošanas sanāksmē vienojās izmantot elastības instrumentu, lai, pārsniedzot 4. izdevumu kategorijā noteiktos maksimālos apjomus, par EUR 420 miljoniem papildinātu 2009. gada budžetu un finansētu mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs,

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto elastības instrumentu, lai piešķirtu EUR 420 miljonus saistību apropriācijās.

Šo summu izmanto, lai 4. izdevumu kategorijā piešķirtu papildu finansējumu mehānismam ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2008. gada 18. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. WOERTH


(1)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.


Komisija

23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 19. decembris),

ar kuru dažiem pakalpojumiem pasta nozarē Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8409)

(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/46/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 30. panta 4. un 6. punktu,

ņemot vērā Posten AB Sweden (turpmāk “Zviedrijas Pasts”) pieprasījumu, kas saņemts pa e-pastu 2008. gada 19. jūnijā,

apspriedusies ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju,

tā kā:

I.   FAKTI

(1)

2008. gada 19. jūnijā Zviedrijas Pasts pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Zviedrijas iestādes 2008. gada 25. jūnija vēstulē, uz kuru Zviedrijas iestādes, izteikušas lūgumu pagarināt termiņu, atbildēja ar 2008. gada 2. septembra e-pasta vēstuli. Komisija 2008. gada 30. jūlija e-pasta vēstulē arī lūdza Zviedrijas Pastu sniegt papildinformāciju, ko Zviedrijas Pasts nosūtīja 2008. gada 15. augusta e-pasta vēstulē.

(2)

Zviedrijas Pasta iesniegtais pieprasījums Zviedrijā attiecas uz dažiem pasta pakalpojumiem, kā arī uz dažiem pakalpojumiem, kas nav pasta pakalpojumi. Pieprasījumā izklāstīti šādi pakalpojumi:

a)

gan iekšzemes, gan starptautisku adresētu pirmās šķiras vēstuļu sūtīšanas pakalpojumi (patērētāja vēstules patērētājam (CtC), patērētāja vēstules uzņēmumam (CtB), vēstules starp uzņēmumiem (BtB) un uzņēmuma vēstules patērētājam (BtC)); šajā kategorijā ietilpst arī prioritāras laikrakstu piegādes un eksprespasta pakalpojumi;

b)

neprioritāru vēstuļu sūtīšanas pakalpojumi, ieskaitot t. s. “e-brev” pakalpojumus, neprioritāru laikrakstu un adresēta tiešā pasta piegāde. “E-brev” ir pakalpojums, kurā klients iesniedz materiālu elektroniskā nesējā un pēc tam, drukājot un saliekot aploksnēs, tas tiek pārveidots fiziskās vēstulēs, kuras piegādā, izmantojot pasta pakalpojumus; šajā pakalpojumu kategorijā notiek tālāka dalīšana saskaņā ar to, ka noteiktu veidu sūtījumus apstrādā atšķirīgi un tiem piemēro atšķirīgas cenas. Tādējādi ir būtiska atšķirība starp atsevišķiem sūtījumiem un liela apjoma šķirotām piegādēm (sauktu arī par iepriekš sašķirotu vairumpastu). Šajā pēdējā kategorijā ir noteikta vēl viena atšķirība, proti, atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala, kurā pakalpojumu nodrošina, t. i., izšķir liela apjoma šķirotas piegādes lielpilsētu teritorijās (2) un liela apjoma šķirotas piegādes pārējā Zviedrijas teritorijā. Nozīmīgas sekas šim dalījumam ir tādas, ka cenas atšķiras atkarībā no pakalpojumu sniegšanas vietas un atšķirības ir būtiskas (3). Šajā lēmumā tādēļ tiks izskatīti trīs atšķirīgi pakalpojumi:

vispārīgi neprioritāru vēstuļu piegādes pakalpojumi, t. i., jebkāda iepriekš aprakstītā neprioritāru vēstuļu piegāde, izņemot:

liela apjoma šķirotas neprioritāras piegādes lielpilsētu teritorijās un

liela apjoma šķirotas neprioritāras piegādes pārējā Zviedrijas teritorijā, ārpus lielpilsētu teritorijām;

c)

neadresēti tiešā pasta sūtījumi;

d)

iekšzemes paku standarta BtB sūtījumi;

e)

iekšzemes paku standarta BtC sūtījumi;

f)

patērētāju iekšzemes paku standarta sūtījumi (CtC un CtB);

g)

iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumi;

h)

starptautiski paku sūtījumi (BtB, BtC, CtB, CtC), kas ir pakalpojumi saistībā ar pakām, kuras uz Zviedriju nosūtītas no ārvalstīm vai kuras jāpiegādā ārpus Zviedrijas;

i)

iekšzemes paliktņu pakalpojumi (saukti arī par vieglo kravu pakalpojumiem, t. i., pakalpojumi, kas attiecas uz precēm apmēram līdz 1 000 kg);

j)

filatēlijas pakalpojumi;

k)

trešo un ceturto pušu loģistikas pakalpojumi, kas ir noteikti kā tādi, kas aptver klienta preču ievešanu, glabāšanu un izplatīšanu, kā arī klienta preču plūsmas virzīšanu, kontroli un attīstību;

l)

biroja iekšējo pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem. Iesniegumā tas aprakstīts šādi: “Postservice nozīmē to, ka uzņēmuma iekšējā pasta pārvaldības darbības pārzina uzņēmumam nepiederošs pārvaldītājs, šādi atbrīvojot iekšējos resursus un palielinot darbības efektivitāti. Postservice ietilpst biroju iekšpakalpojumu tirgus ārpakalpojumos, kas aptver arī vairākus citus pakalpojumus. Šajā tirgū darbojas daudzi uzņēmumi, un to sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi. Pakalpojumi tiek dažādi apvienoti un reizēm ietver vairumu pakalpojumu, kurus var uzskatīt par pasta pakalpojumiem, taču citos gadījumos tiek ietverti tikai daži, un tad uzsvars tiek likts, piemēram, uz tīrīšanas pakalpojumiem.”

(3)

Turklāt pieprasījumā minēts arī pasta kastīšu nodrošināšanas pakalpojums, taču ir arī pareizi secināts, ka tas ir palīgpakalpojums, kas uzskatāms par tādu, kurš palīdz nodrošināt piekļuvi pasta infrastruktūrai. Tādējādi tas nevar būt autonoma lēmuma priekšmets atbilstīgi 30. pantam.

(4)

Pieprasījumam ir pievienots neatkarīgas valsts iestādes Konkurrensverket  (4) (Zviedrijas Konkurences iestāde) atzinums, kura galvenās piezīmes un secinājumi ir šādi: “Konkurrensverket nav izšķirīgu iebildumu pret to, kā [Zviedrijas Pasts] ir norobežojis konkrētos tirgus. (…) Jaunu uzņēmumu esošās un pieaugošās konkurences ar [Zviedrijas Pastu] atspoguļojums pasta nozarē ir pareizs, tas jo sevišķi attiecas uz blīvi apdzīvotām teritorijām. (…) Tomēr Zviedrija ir mazapdzīvota, un tajā ir plaši ģeogrāfiski apgabali, kuros pašlaik un, visticamāk, arī paredzamā nākotnē nebūs komerciālas intereses dibināt jaunus uzņēmumus [t. i., lai sniegtu pasta pakalpojumus]. Tas nozīmē, ka [Zviedrijas Pasts] arī turpmāk būs vienīgais tirgus dalībnieks vai arī tam vismaz būs ļoti stipras tirgus pozīcijas noteiktās Zviedrijas pasta tirgus daļās. (…) Noslēgumā Konkurrensverket uzskata, ka [Zviedrijas Pasta] pieprasījums atbilstīgi Komunālo pakalpojumu direktīvas – Direktīvas 2004/17/EK – 30. pantam atbilst atbrīvojuma piešķiršanas prasībām [tajā] minētajos tirgos. (…)”

II.   TIESISKAIS REGULĒJUMS

(5)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota. To, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(6)

Tā kā Zviedrija ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (5), neizmantojot iespēju rezervēt kādus pakalpojumus atbilstīgi tās 7. pantam, piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirīgs.

(7)

Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens no vērā ņemamiem kritērijiem ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, konkurences analīzē ir jāņem vērā atšķirīgā situācija katrā atsevišķā tirgū.

(8)

Kaut arī dažos gadījumos varētu izmantot šaurāku tirgus definīciju, attiecībā uz vairākiem Zviedrijas pieprasījumā uzskaitītajiem pakalpojumiem šā lēmuma vajadzībām konkrēto tirgu var precīzi nedefinēt tiktāl, ciktāl analīzes rezultāts būtu tāds pats neatkarīgi no tā, vai analīze pamatota uz šauru vai plašāku definīciju.

(9)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

III.   NOVĒRTĒJUMS

(10)

Attiecībā uz adresētām pirmās šķiras vēstulēm Zviedrijas Pasta tirgus daļa ir bijusi nemainīga – mazliet vairāk nekā [… %] (6) katru gadu no 2005. līdz 2007. gadam, to nosakot gan vērtības, gan apjoma izteiksmē (7). Pēc Zviedrijas Pasta uzskata, šāds tirgus līmenis ievērojami neatšķirtos pat tad, ja to attiecinātu atsevišķi uz katru no iespējamiem iedomājamajiem segmentiem (CtC, CtB, BtC, BtB – iekšzemes un starptautiskie pakalpojumi, vēstules un pirmās šķiras laikraksti, atsevišķi sūtījumi un liela apjoma sūtījumi, šķirots un nešķirots pasts, lielas un mazas piegādes, lielpilsētu teritorijas un pārējā Zviedrija (…)) (8). Līdz ar to šajā gadījumā jautājumu par to, vai visi šie segmenti ietilpst tā paša produkta tirgū, var atstāt neatbildētu. Tomēr, pēc Zviedrijas Pasta uzskata, atbilstošs tirgus, pēc kura novērtēt uzņēmuma stāvokli tirgū, esot plašs “vēstījumu tirgus”, kurā papildus visu kategoriju un veidu adresētajām vēstulēm, prioritāriem un neprioritāriem laikrakstiem un periodiskajiem izdevumiem, kā arī adresētajam tiešajam pastam ietilptu “visas elektroniskās alternatīvas pasta priekšmetu fiziskai izplatīšanai. (…) Piemēri ir e-pasts, EDI, saziņa tīmekļa vietnēs (ar informācijas iesniegšanu, darījumu īstenošanu utt.), uzņēmējdarbības sistēmas (ko izmanto saziņai un pakalpojumu sniegšanai, piemēram, e-rēķinu sistēmas) un telefonijas pakalpojumi (SMS un MMS veidā).” Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pastam esot “ierobežota tirgus daļa”. Pēc Zviedrijas Pasta uzskata, faktiski esot konkurences spiediens, ko rada iespējas “tradicionālos” papīra vēstuļu piegādes pakalpojumus aizstāt ar elektroniskiem sakaru līdzekļiem (piemēram, e-pastu vai SMS). Aizstāšanas sakarā būtu jānorāda, ka saskaņā ar EK konkurences noteikumiem aizstājamība analizējama, cita starpā pamatojoties uz produkta iezīmēm, produktu cenu un šķēršļiem saistībā ar pieprasījuma pāreju uz varbūtējiem aizstājējiem. Izrādās, ka papīra pasta un elektronisko sakaru iezīmes ievērojami atšķiras piegādes veida, laika patēriņa un klientu ieradumu ziņā. Ir arī ievērojami šķēršļi pārejai no papīra pasta uz elektronisko pastu (9). Tas rāda, ka elektroniskie sakari pieder pie cita produktu tirgus un tādēļ nevar radīt tiešu konkurences spiedienu uz Zviedrijas Pastam adresēto pirmās šķiras vēstuļu piegādes pakalpojumiem. Bez tam šķiet, ka galvenās sekas arvien plašākam elektroniskā pasta izmantojumam būtu ievērojams papīra pasta tirgus kopapjoma samazinājums, nevis konkurences rašanās tajā (10). Tādēļ to, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, nevar novērtēt, atsaucoties uz “vēstījumu tirgu”. Tomēr Zviedrijas Pasts argumentē, ka konkrētais tirgus esot “adresētu fizisku vēstījumu tirgus”, kas ir viens vienots tirgus, kurš aptver visu veidu un kategoriju vēstules (prioritārās un neprioritārās, eksprespasta un “parastās”), adresētu tiešo pastu, laikrakstus un periodiskos izdevumus. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā ir noteikta kā [… %] vērtības izteiksmē un [… %] apjoma izteiksmē. Nerunājot par to, ka konkrētajos atšķirīgajos pakalpojumu veidos ir stipri atšķirīgi cenu noteikšanas nosacījumi, šī augstā tirgus daļa aptver Zviedrijas Pasta tirgus daļas, kas ir robežās no [… %] līdz [… %] vērtības izteiksmē un no [… %] līdz [… %] apjoma izteiksmē, un tas neatbilst vienam vienotam tirgum. Tādēļ adresētu pirmās šķiras vēstuļu tirgus ir jāvērtē atsevišķi, un Zviedrijas Pasta tirgus daļas minētajā tirgū ir tādas, ka – nekam neliecinot par pretējo – jāsecina, ka uz šajā apsvērumā izskatītajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar adresētām pirmās šķiras vēstulēm, Zviedrijā tieša konkurence neattiecas. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minētās darbības.

(11)

Attiecībā uz vispārīgiem neprioritāru vēstuļu piegādes pakalpojumiem, kas noteikti iepriekš 2. apsvēruma b) punkta pirmajā ievilkumā, Zviedrijas Pastam 2007. gadā (11) lēstā tirgus daļa ir [… %] vērtības izteiksmē, bet lielākajam konkurentam – daļa, kas atbilst atlikušajiem [… %]. Šajā sakarā būtu jāatsaucas uz pastāvīgu tiesas praksi (12), saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot ārkārtas apstākļus, var būt pierādījums tam, ka pastāv dominējošs stāvoklis. Tāda situācija ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %.” Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni ([… %]) šajā tirgū un to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka uz vispārīgiem neprioritāru vēstuļu piegādes pakalpojumiem Zviedrijā tiešas konkurences nav. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(12)

Attiecībā uz lielām šķirotām neprioritārām piegādēm pārējā Zviedrijā, ārpus lielpilsētu teritorijām, kas noteiktas 2. apsvēruma b) punkta trešajā ievilkumā, Zviedrijas Pasta sniegtajā informācijā teikts, ka “to dalībnieku tirgus daļas, kuri piedāvā lielas piegādes ārpus lielpilsētu teritorijām, netiek noteiktas atsevišķi, bet tikai kā daļa no visa pārējā pasta, kas tiek sūtīts uz šīm teritorijām. Tas nozīmē, ka šo dalībnieku tirgus daļas ir aptuveni tādas pašas kā tiem, kas sniedz 1. šķiras sūtījumu pakalpojumus, un tas nozīmē, ka [Zviedrijas Pasta] tirgus daļa ir aptuveni [… %].” Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni šajā tirgū un to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka uz lielām šķirotām neprioritārām piegādēm pārējā Zviedrijā, ārpus lielpilsētu teritorijām, tiešas konkurences nav (13). Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(13)

Attiecībā uz neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem, kas šajā lēmumā nozīmē neadresētas piegādes, kuras domātas kā tirgdarbības paziņojumi, Zviedrijas Pastam lēstā tirgus daļa ir [… %] vērtības izteiksmē, bet lielākajam nozīmīgākajam konkurējošajam uzņēmumam – [… %], arī vērtības izteiksmē. Taču, pēc Zviedrijas Pasta uzskata, konkrētais tirgus, kurā ir jāvērtē tā pozīcijas, esot plašāks “reklāmas izplatīšanas tirgus”, kurā papildus neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem ietilpstot “citi reklāmas izplatīšanas kanāli, kā sludinājumi laikrakstos, TV un radio reklāma, reklāma brīvā dabā, reklāma internetā, sponsorēšana utt.”. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta daļa esot apmēram [… %] (14). Tāda vienota plaša tirgus pastāvēšana, kurš aptvertu reklāmu dažādos plašsaziņas līdzekļos, jau ir izskatīta un noraidīta vienā no iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (15). Tādēļ to, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, nevar novērtēt, atsaucoties uz “reklāmas izplatīšanas tirgu”. Tādēļ neadresētu tiešā pasta sūtījumu pakalpojumu tirgus ir jāaplūko atsevišķi. Ņemot vērā augsto koncentrācijas līmeni šajā tirgū un iepriekš 11. apsvērumā minēto pastāvīgo tiesas praksi, kā arī to, ka nekas neliecina par pretējo, jāsecina, ka Zviedrijā neadresētiem tiešā pasta sūtījumiem tiešas konkurences nav. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minēto darbību.

(14)

Zviedrijas Pasts uzskata, ka esot viens vienots tirgus, ko sauc par “šķirošanas terminālī apstrādāto vispārējo kravu tirgu”, ko izmanto “standartizētai paku sadalei, paku un paliktņu piegādēm valsts, reģionālā vai pasaules transporta tīklā”, jo uz to visu attiecas kopīgs apzīmējums “šķirošanas termināļi lielu preču apjomu apstrādei ir tīklu galvenā iezīme”. Šādi definētā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa būtu robežās no [… %] līdz [… %]. Tomēr tas aptver visai atšķirīgas tirgus daļas, kas svārstās no [… %] no vērtības iekšzemes eksprespasta paku pakalpojumiem līdz [… %] no vērtības patērētāju iekšzemes paku standarta pakalpojumiem. Tas neatbilst vienam vienotam tirgum. Tādēļ patērētāju iekšzemes paku standarta pakalpojumi ir jāskata atsevišķi, jo tie apmierina atšķirīgas pieprasījuma vajadzības (vispārējie pasta pakalpojumi) salīdzinājumā ar komerciālām pakām, kur parasti ievērojami atšķiras tehnoloģiskais process šā pakalpojuma sniegšanai. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem Zviedrijas Pasta pozīcija ir diezgan spēcīga un tā lēstā tirgus daļa laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam ir bijusi stabila – robežās [… %] no vērtības (16). Lai arī tuvākajos gados tā var mainīties pēc divu jaunu konkurentu ienākšanas 2007. gadā (gada beigās), ir jāsecina, ka uz aplūkoto pakalpojumu kategoriju Zviedrijā tieša konkurence neattiecas. Tādējādi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā veikt minētās darbības.

(15)

Saskaņā ar Zviedrijas Pasta sniegto informāciju pastāvot viens vienots tirgus biroju iekšējo pakalpojumu nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem. Kā izklāstīts iepriekš 2. apsvēruma l) punktā, tas aptver dažādus pakalpojumu veidus sortimentā no viena vai vairākiem pakalpojumiem saistībā ar pasta darbību, piemēram, pasta sūtījumu telpas apsaimniekošanas pakalpojumi, tīrīšanas pakalpojumi. Konkrētais pakalpojumu kopums ir atkarīgs no atsevišķu klientu pieprasījuma. Nemaz nerunājot par citiem apsvērumiem attiecībā uz aizvietojamības neesamību starp tik atšķirīgiem pakalpojumiem kā tīrīšanas pakalpojumi un pasta sūtījumu telpas pārvaldības pakalpojumi gan piedāvājuma, gan pieprasījuma aspektā, nav iespējams iepriekš precīzi noteikt, kurus pakalpojumus var grupēt kopā, ja viens vai vairāki klienti nolemtu tos pieprasīt. Līdz ar to lēmums par juridisko režīmu, kas piemērojams biroju iekšējo pakalpojumu nodošanai ārpakalpojumu sniedzējiem, izraisītu būtiskas juridiskas neskaidrības. Šādos apstākļos biroju iekšējo pakalpojumu nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kas definēta Zviedrijas Pasta paziņojumā, nevar būt lēmuma priekšmets atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. pantam kā vienota pakalpojumu kategorija.

(16)

Kā noteikts iepriekš 2. apsvēruma b) punktā, Zviedrijā ir atsevišķs tirgus liela apjoma šķirotām neprioritārām piegādēm lielpilsētu teritorijās. Šajā tirgū Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā bija [… %] no piegāžu vērtības. Ņemot vērā augsto koncentrācijas pakāpi šajā tirgū, kur lielākais konkurents ir ieguvis daļu, kas 2007. gadā tiek lēsta kā aptuveni [… %] no vērtības, šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(17)

Attiecībā uz iekšzemes BtB paku standarta sūtījumiem Zviedrijas Pasta tirgus daļa 2007. gadā bija [… %] no vērtības. Ņemot vērā to, ka iekšzemes sūtījumu jomā divu lielāko konkurentu lēstā kopējā tirgus daļa sasniedz [… %] un ka trīs lielāko konkurentu kopējā daļa ir [… %] robežās no vērtības, triju lielāko konkurentu tirgus daļa nav neievērojama, un jāsecina, ka šai darbībai ir tieša konkurence.

(18)

Zviedrijas Pasta tirgus daļa iekšzemes paku standarta sūtījumos 2007. gadā bija [… %] no vērtības. Taču lielākā konkurenta lēstā tirgus daļa – [… %] no vērtības 2007. gadā – līdzinās apmēram pusei no Zviedrijas Pasta daļas, un tādā līmenī var uzskatīt, ka minētais konkurents varētu izdarīt ievērojamu konkurences spiedienu uz Zviedrijas Pastu. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(19)

Šajā tirgū Zviedrijas pasta daļa 2007. gadā bija [… %] no vērtības, bet abu lielāko konkurentu kopējā tirgus daļa bija [… %]. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumos.

(20)

Starptautisko paku sūtījumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma h) punktā, Zviedrijas Pastam 2007. gadā tirgus daļa bija [… %] no vērtības, turpretim lielākā konkurenta daļa bija salīdzināmā līmenī, [… %], un divu lielāko konkurentu kopējā daļa bija gandrīz divreiz lielāka nekā Zviedrijas Pasta daļa – [… %]. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību starptautisko paku sūtījumu tirgū.

(21)

Iekšzemes paliktņu pakalpojumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma i) punktā, Zviedrijas Pastam lēstā tirgus daļa ir [… %]. Saskaņā ar Zviedrijas Pasta sniegto informāciju “(…) tirgū dominē DHL, Schenker, DSV un [Zviedrijas Pasts], [Zviedrijas Pastam] un DSV sacenšoties par trešo vietu. Bez tam ir vietēja un valsts mēroga pārvadājumu uzņēmumi, kas piedāvā paliktņu pārvadājumus. Zviedrijas transporta nozarē ir apmēram 14 000 uzņēmumu, un nav iespējams pateikt, cik daudzi no tiem piedāvā arī paliktņu pakalpojumus.” Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esību.

(22)

Trešo un ceturto personu loģistikas pakalpojumu tirgū, kas definēts iepriekš 2. apsvēruma k) punktā, Zviedrijas Pasta tirgus daļa ir pavisam neievērojama, mazāk par [… %], bet “Zviedrijas tirgū darbojas liels skaits Zviedrijas un starptautisku dalībnieku, kā DHL, Schenker, DSV un Green Cargo. Bez tam ir uzņēmumi, kuri sākotnēji darbojušies kravu ekspedīcijas un piegādes nozarē un kuriem ir savi pasaules mēroga tīkli, piemēram, Maersk un Tradimus,” teikts Zviedrijas pasta sniegtajā informācijā. Tādēļ tas jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību.

(23)

Šajā lēmumā filatēlijas pakalpojumi ir “pastmarku un ar pastmarkām saistītu produktu pārdošana galvenokārt pastmarku kolekcionāriem un ierobežotā mērā arī dāvanu un suvenīru pircējiem”. Saskaņā ar sniegto informāciju Zviedrijas Pasts ir vislielākais uzņēmums, kas Zviedrijā nepārtraukti izdod jaunas pastmarkas. Citi dalībnieki, kas Zviedrijas filatēlijas tirgū piedāvā jaunizdotas pastmarkas, ir vietējie Zviedrijas Pasta uzņēmumi un ārvalstu, galvenokārt ziemeļvalstu, pasta uzņēmumi. Taču filatēlijas tirgus nav tikai pasta uzņēmumu piedāvātās pastmarkas, bet arī pastmarku pārdošana caur izsoļu namiem, pastmarku tirgotājiem un pārdošana internetā caur dažādām pārdošanas un izsoļu vietnēm. Zviedrijas Pasta lēstā tirgus daļa Zviedrijas kopējā gan izplatītāju, gan izsoļu namu sniegto filatēlijas pakalpojumu tirgū tiek vērtēta kā [… %], izsoļu namiem kopēja tirgus daļa ir [… %], pastmarku tirgotājiem kopā [… %], pārdošanai internetā kopā [… %], citiem pasta uzņēmumiem Zviedrijā – visiem kopā [… %]. Trīs lielāko izsoļu namu lēstā kopējā daļa ([… %]) ir mazliet lielāka par Zviedrijas Pasta daļu. Tādēļ šie faktori jāuzskata par norādi uz tiešas konkurences esamību filatēlijas pakalpojumu tirgū neatkarīgi no tā, vai tiek aplūkots kopējais tirgus vai pastmarku izplatīšanas un pastmarku izsoļu atsevišķie tirgi.

IV.   SECINĀJUMI

(24)

Ņemot vērā 2.–23. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešu konkurenci Zviedrijā ir izpildīts attiecībā uz šādiem pakalpojumiem:

a)

liela apjoma šķirotas neprioritāras piegādes lielpilsētu teritorijās;

b)

iekšzemes paku standarta piegādes starp uzņēmumiem;

c)

iekšzemes paku standarta piegādes patērētājiem no uzņēmumiem;

d)

iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumi;

e)

iekšzemes paliktņu pakalpojumi (saukti arī par vieglo kravu pakalpojumiem);

f)

trešo un ceturto personu loģistikas pakalpojumi;

g)

filatēlijas pakalpojumi; un

h)

starptautiskie paku sūtījumi.

(25)

Tā kā nosacījums par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskatāms par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā sniegt 24. apsvēruma a)–h) punktā uzskaitītos pakalpojumus, ne arī tad, kad tiek organizēti projektu konkursi tādas darbības veikšanai Zviedrijā.

(26)

Šā lēmuma pamatā ir juridiskā un faktiskā situācija no 2008. gada jūnija līdz septembrim, kas atspoguļota Zviedrijas Pasta un Zviedrijas Karalistes iesniegtajā informācijā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas juridiskas vai faktiskas izmaiņas norādīs uz to, ka situācija vairs neatbilst Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīva 2004/17/EK neattiecas uz līgumslēdzēju piešķirtiem līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Zviedrijā sniegt šādus pakalpojumus:

a)

liela apjoma šķirotas neprioritāras piegādes lielpilsētu teritorijās;

b)

iekšzemes paku standarta piegādes starp uzņēmumiem;

c)

iekšzemes paku standarta piegādes patērētājiem no uzņēmumiem;

d)

iekšzemes eksprespasta un kurjerpasta paku sūtījumus;

e)

iekšzemes paliktņu pakalpojumus (sauktus arī par vieglo kravu pakalpojumiem);

f)

trešo un ceturto personu loģistikas pakalpojumus;

g)

filatēlijas pakalpojumus; un

h)

starptautiskos paku sūtījumus.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2008. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  Šādu teritoriju noteikšanai izmanto lielāko pilsētu un to apkaimes pasta indeksus, piemēram, Stokholmā, Gēteborgā, Malmē un Vesterosā.

(3)  Vidēji par SEK 0,40; salīdzinājumam – cena neprioritārai vēstulei līdz 20 g (atsevišķs sūtījums) ir SEK 4,00, un cena neprioritārām vēstulēm liela apjoma šķirotās piegādēs ārpus lielpilsētu teritorijām ir SEK 2,84. Vidēji liela apjoma šķirotu piegāžu cena neprioritārām vēstulēm lielpilsētu teritorijās ir par 16,39 % zemāka.

(4)  28.2.2008. piezīme, Dnr 656/2007.

(5)  OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.

(6)  Konfidenciāla informācija.

(7)  Nosakot pēc vērtības, tirgus daļa bija [… %] attiecīgi 2005., 2006. un 2007. gadā, bet attiecīgās tirgus daļas, ko nosaka pēc apjoma, minētajos gados bija attiecīgi [… %].

(8)  Skatīt pieprasījumu, 3.1. punkts, C, 25.–26. lpp.

(9)  Piemēram, aptuveni viena ceturtdaļa Zviedrijas mājsaimniecību nav pieslēgtas internetam. Turklāt ir formulēts, ka “mazliet vairāk nekā puse” no Zviedrijas iedzīvotājiem maksā rēķinus internetā, tāpēc jāsecina, ka gandrīz puse to nedara.

(10)  Skatīt arī līdzīga satura secinājumu, kas izklāstīts 10. apsvērumā Komisijas 2007. gada 6. augusta Lēmumā 2007/564/EK, ar kuru dažiem pakalpojumiem pasta nozarē Somijā, izņemot Ālandu salas, piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 215, 18.8.2007., 21. lpp.).

(11)  2005. g. – [… %], 2006. g. – [… %].

(12)  Skatīt 328. punktu Pirmās instances tiesas (Trešās palātas) 2002. gada 28. februāra spriedumā lietā Atlantic Container Line AB un citi pret Eiropas Kopienu Komisiju. Lieta T-395/94. ECR 2002, II–00875. lpp.

(13)  Iedzīvotāju blīvums netika uzskatīts par attiecīgu faktoru, pieņemot tikko minēto Lēmumu 2007/564/EK, kas attiecas uz Somiju, kurā iedzīvotāju blīvums – 17,4 iedzīvotāji uz km21.1.2007. – ir zemāks nekā Zviedrijas iedzīvotāju blīvums – 22,2 iedzīvotāji uz km21.1.2007.

(14)  Ieskaitot tā adresēto tiešo pastu, ko Zviedrijas Pasts savā pieprasījumā tomēr uzskata par daļu no adresēto fizisko vēstījumu tirgus, “cita starpā ņemot vērā pasta pakalpojumu sadalījumu Komunālo pakalpojumu direktīvā”.

(15)  Skatīt 11. punktu Komisijas 2005. gada 8. aprīļa Lēmumā (lieta Nr. IV/M.3648 – GRUNER + JAHR / MPS). Attiecīgie līdzekļi bija reklāmas periodiskajos izdevumos, televīzijā, radio un internetā. Tāpat skatīt 15. punktu Komisijas 2005. gada 24. janvāra Lēmumā (lieta Nr. IV/M.3579 – WPP / GREY), kur cita starpā teikts: “(…) drīzāk šķiet, ka dažādi plašsaziņas līdzekļu veidi cits citu papildina, nevis ir savstarpēji aizvietojami, jo atšķirīgi plašsaziņas līdzekļi atšķirīgā veidā vēršas pie dažādām auditorijām.”

(16)  Saskaņā ar Zviedrijas Pasta veikto pētījumu, kas pievienots tā pieprasījumam, Zviedrijas Pasts “faktiski nenošķir šos divus pakalpojumu veidus. Neatkarīgi no tā, vai paka ir CtC vai CtB, pakalpojums tiek sniegts ar vienu un to pašu nosaukumu (Postpaket). Tā kā piedāvājuma aspektā ir šī aizvietojamība, ir pareizi abus šos pakalpojumus uzskatīt par vienu CtX pakalpojumu.” Tas arī saskan ar analīzi attiecībā uz Somiju, kas apstiprināta Lēmumā 2007/564/EK.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/57


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 22. decembris),

ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, nav piemērojams elektroenerģijas ražošanai Čehijas Republikā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8569)

(Autentisks ir tikai teksts čehu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/47/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 30. panta 4. un 6. punktu,

ņemot vērā Čehijas Republikas pieprasījumu, kas iesniegts ar e-pasta vēstuli, kura saņemta 2008. gada 3. jūlijā,

apspriedusies ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju,

tā kā:

I.   FAKTI

(1)

Komisija 2008. gada 3. jūlijā pa e-pastu saņēma Čehijas pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam. Komisija ar 2008. gada 26. septembra e-pasta vēstuli pieprasīja papildu informāciju, kuru Čehijas iestādes nosūtīja pa e-pastu 2008. gada 9. oktobrī.

(2)

Čehijas Republikas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu.

(3)

Pieprasījumam ir pievienota vēstule no neatkarīgas valsts iestādes (Energetický regulační úřad, Čehijas energoregulatora iestāde) un vēstule no citas neatkarīgas iestādes (Úřad pro ochranu hospodářské soutěže, Čehijas Konkurences uzraudzības birojs). Abas šīs iestādes analizē piekļuves nosacījumus attiecīgajam tirgum, konstatējot, ka piekļuve nav ierobežota, lai gan neviena no tām nekonstatē, ka elektroenerģijas ražošanas nozarē Čehijas Republikā tiek ievērots papildu nosacījums attiecībā uz tiešo konkurences attiecināšanu.

II.   TIESISKAIS PAMATS

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir uzskaitīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kas attiecībā uz elektroenerģijas nozari atsaucas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(5)

Čehijas Republika ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK, cenšoties juridiski un organizatoriskā ziņā nodalīt pārvades tīklus no sadales tīkliem, izņemot vismazākos sadales uzņēmumus, kuri, lai gan uzskaites ziņā ir nodalīti, tomēr ir atbrīvoti no prasības būt nodalītiem juridiskā un organizācijas ziņā ar nosacījumu, ka tiem ir mazāk nekā 100 000 klientu vai ja tie apkalpo elektroenerģijas sistēmas, kuru patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 TWh. Turklāt pārvades sistēmas operatoram CEPS ir bijušas nodalītas īpašumtiesības. Tālab un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem pats par sevi izšķirīgs nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēriji, piemēram, balansēšanas mehānisms, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu maina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

III.   NOVĒRTĒJUMS

(8)

Čehijas Republikas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu Čehijas Republikā.

(9)

Čehijas pieprasījumā ir pausts uzskats, ka attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt plašāks par valsts teritoriju, ietverot Čehijas, Polijas, Slovākijas, Austrijas un Vācijas teritoriju. Tiek izvirzīts arguments, ka šīs tirgus definīcijas galvenais iemesls ir savstarpējās sadarbības lielās iespējas (ar vairākām dalībvalstīm) salīdzinājumā ar iekšzemes ražošanu un pieprasījumu. Saskaņā ar Čehijas iestāžu 2008. gada 9. oktobra atbildē sniegto informāciju 2007. gadā tika eksportētas 25,6 TWh un tajā pašā gadā tika importētas 9,5 TWh. Tādējādi Čehijas Republika ir elektroenerģijas neto eksportētāja ar neto eksporta apjomu, kas sasniedz 16,1 TWh un kas ir gandrīz 20 % (4) no kopējā neto saražotā elektroenerģijas apjoma (81,4 TWh). Papildu arguments, ko iesniedza par ģeogrāfiski plašāka tirgus eksistenci, ir virzība uz cenu konverģenci valsts tirgū Čehijas Republikā un Vācijas tirgū, kā arī PXE Prāgas Enerģijas biržas pieaugošo nozīmi.

(10)

Taču ar salīdzinoši lielu savstarpējās sadarbības iespēju un cenu konverģenci nepietiek, lai attēlotu attiecīgo tirgu. Vietējā tirgus noteikumi, un jo īpaši ikviena tirgus dalībnieka obligātā klātbūtne un dominējošais stāvoklis (kas Čehijas Republikas gadījumā ir uzņēmums CEZ) var arī novest pie šaurāka tirgus definīcijas. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka saskaņā ar Čehijas iestāžu 2008. gada 9. oktobrī iesniegto atbildi lielākā daļa no PXE pieaugošā apjoma ir no darījumiem, kuros iesaistīts CEZ. Turklāt Komisija savā Elektroenerģijas nozares apsekojumā (5) saistībā ar iespējamā ģeogrāfiskā tirgus definīcijām, kas pārsniedz valsts mērogu, arī analizēja, vai noteiktas Centrāleiropas valstis varētu būt daļa no konkrēto tirgu iespējamiem pāriem. Attiecībā uz Austrijas un Vācijas valstu pāri vadošā Austrijas uzņēmuma lielums apvienojumā ar iekšējā Austrijas tīkla pārslogojumu neļāva Komisijai secināt, ka minētais tirgus varētu būt plašāks nekā konkrētais iekšzemes tirgus. Tāpat Čehijas Republikas un Slovākijas gadījumā dominējošo uzņēmumu lielums un to spēja apmierināt pieprasījumu lika secināt, ka pat šo divu valstu pāri nav daļa no viena un tā paša konkrētā ģeogrāfiskā tirgus. Turklāt Komisija nesen pārbaudīja Austrijas un Polijas elektroenerģijas ražošanas tirgus un konstatēja, ka tie ģeogrāfiskā ziņā ir valsts mēroga tirgi (6). Visbeidzot, savā nesenajā 2008. gada 26. novembra Konkurences lēmumā C(2008) 7367 pret E.ON attiecībā uz Vācijas vairumtirdzniecības tirgu (7) Komisija uzskatīja šo tirgu par valsts mēroga tirgu, kaimiņvalstīm (ne no rietumiem, ne no austrumiem) neesot daļai no plašāka ģeogrāfiskā tirgus.

(11)

Rezultātā reģionāla tirgus pastāvēšana būtu noraidāma. Tas atbilst arī Čehijas Konkurences uzraudzības biroja konstatējumam, ka “novērtējot (pieteikumu saskaņā ar 30. pantu), birojs, ņemot vērā tā izmeklēšanas rezultātus, sāka no pieņēmuma, ka konkrētajam elektroenerģijas ražošanas tirgum no ģeogrāfiskā viedokļa būtu jābūt noteiktam Čehijas Republikas teritorijā.” Tāpēc, ņemot vērā iepriekš 9. un 10. apsvērumā minētos faktus, lai novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā noteiktos apstākļus, Čehijas Republikas teritorija būtu jāuzskata par konkrēto tirgu.

(12)

Kā izriet no nemainīgas prakses (8) saistībā ar Komisijas lēmumiem saskaņā ar 30. pantu, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens konkurences pakāpes rādītājs valstu tirgos ir trīs lielāko ražotāju kopēja tirgus daļa”. Saskaņā ar Komisijas dienestu darba dokumenta “Pavaddokuments Pārskatam par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē” (9) 6. tabulu “Vairumtirgotāju tirgus stāvoklis”, 12. lpp. et seq., trīs lielāko elektroenerģijas ražotāju tirgus daļa sasniedza 69,4 % no 2006. gadā saražotās elektroenerģijas un 2007. gadā pieauga līdz 73,9 %. Saskaņā ar Čehijas iestāžu sniegto informāciju 2008. gada 9. oktobrī nosūtītajā atbildē dominējošais uzņēmums pārvaldīja gandrīz 70 % no kopējās uzstādītās jaudas, un otrais un trešais lielākais uzņēmums attiecīgi 3,5 un 3 %. Šie koncentrācijas līmeņi, ietverot trīs lielāko ražotāju kopējo tirgus daļu, ir augstāki nekā atbilstīgais procentuālais apjoms, 39, uz kuru attiecas Komisijas Lēmumi 2006/211/EK (10) un 2007/141/EK (11), kas adresēti Apvienotajai Karalistei. Tie ir arī ievērojami augstāki nekā līmenis (52,2 %), kas minēts Komisijas Lēmumā 2008/585/EK (12), kurš adresēts Austrijai, kā arī ir augstāks nekā līmenis (58 % no bruto produkcijas), kas minēts Komisijas Lēmumā 2008/741/EK (13) Polijas gadījumā.

(13)

Visbeidzot, Čehijas trīs lielāko uzņēmumu koncentrācijas līmeņi ir līdzīgi vai zemāki par atbilstīgajiem līmeņiem, kas minēti Komisijas Lēmumos 2006/422/EK (14) un 2007/706/EK (15), kuri atbilstīgi adresēti Somijai (73,6 %) un Zviedrijai (86,7 %). Taču ir ievērojama atšķirība starp Čehijas gadījumu, no vienas puses, un Zviedrijas un Somijas gadījumu, no otras puses. Proti, Čehijas Republikā ir viens dominējošais uzņēmums un divi lielākie ražotāji, kuru tirgus daļas ir divdesmit reižu mazākas (3 % ir mazākā daļa un gandrīz 70 % – lielākā). Somijā attiecīgie skaitļi rāda, ka uzņēmums, kuram pieder 18,3 % tirgus daļas, ir mazākais no trim, un tas, kuram pieder 33,7 % tirgus daļas, ir lielākais. Līdzīgi Zviedrijā pastāv diapazons no 17,4 % kā mazāko daļu un 47,1 % kā lielāko.

(14)

Šajā kontekstā ir jāatgādina arī par konstantu tiesu praksi (16), saskaņā ar kuru “ļoti lielas tirgus daļas pašas par sevi, izņemot īpašos gadījumos, ir pierādījums par dominējošo stāvokli. Tas ir tad, ja tirgus daļa ir 50 %.”

(15)

Elektroenerģijas importa līmenis Čehijas Republikā sasniedz nedaudz vairāk par 11 % no tās kopējā pieprasījuma (17), kas, lai gan ir lielāks nekā elektroenerģijas importa daļa Polijā, ir mazāk nekā puse no daļas Austrijas gadījumā (18)  (19). Arī Zviedrijas un Somijas gadījumā trīs lielāko ražotāju augstos koncentrācijas līmeņus “kompensē”“konkurējošs spiediens (..) tirgū, ko rada iespēja importēt elektroenerģiju no ārpuses (..)” (20). Tāpēc ir grūti konstatēt, ka varētu būt ievērojams konkurences spiediens no Čehijas Republikā importētās elektroenerģijas, un fakts, ka transportēšanas jauda varētu ievērojami paaugstināt importa apjomu, ir tikai teorētisks, ņemot vērā to, ka Čehijas Republika ir bijusi neto eksportētāja katru gadu kopš vismaz 2003. gada un tāda paliks vidusposmā. Tāpēc šo koncentrācijas līmeni nevar uzskatīt par rādītāju tiešai elektroenerģijas ražošanas tirgus konkurencei.

(16)

Čehijas iestāžu 2008. gada 9. oktobra atbildē arī tiek minēts CEZ, kas plāno lielāko daļu nākotnes liela apjoma ražošanas projektu pārvades tīkla līmenī, jo īpaši ieskaitot paredzēto jaunceļamo atomelektrostaciju, esošās Dokovani atomelektrostacijas plānotā ekspluatācijas laika palielināšanu, kā arī akmeņogļu un gāzes elektrostaciju projektus. Bez CEZ plāniem ir arī citi projekti, jo īpaši atjaunojamas enerģijas avotu jomā, kurus plāno citi, daļēji pārvades līmenī, un jo īpaši sadales līmenī.

(17)

Turklāt par papildu rādītāju būtu jāuzskata arī balansēšanas mehānismi, pat ja tie veido tikai nelielu daļu no dalībvalstī saražotās un/vai patērētās elektroenerģijas kopējā daudzuma. Saskaņā ar pieejamo informāciju balansēšanas mehānisma darbības izpausmes – jo īpaši uz tirgu pamatota cenu veidošana un labi izveidots diennakts tirgus, darījumu pārjaunošana ik pusotru stundu, kas sniedz iespēju tīkla lietotājiem koriģēt savus tirgus darījumus pēc katras pusotras stundas, – ir tādas, kas nerada traucējumu elektroenerģijas ražošanai, kas tiešā veidā ir pakļauta konkurencei.

(18)

Ņemot vērā konkrētā ražojuma (elektroenerģijas) pazīmes un to, ka tās aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir liela nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas tirgos. Attiecībā uz lielajiem rūpnieciskajiem (gala)patērētājiem, to lietotāju skaits, kuri maina piegādātāju, var kalpot par cenu konkurences rādītāju un tādējādi netieši arī “par dabisku konkurences efektivitātes rādītāju”. Ja piegādātājus maina tikai daži patērētāji, varētu rasties problēmas ar tirgus funkcionēšanu, pat ja nevar neņemt vērā labumus, ko rada iespēja no jauna vienoties ar sākotnējo piegādātāju (21). Turklāt tas, ka “pastāv galapatērētājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir būtisks faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību (..). Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem” (22).

(19)

Saskaņā ar jaunāko rīcībā esošo informāciju piegādātāja maiņas rādītājs Čehijas Republikā ir noteikts kā “augstā līmenī” esošs (23), un saskaņā ar jaunāko informāciju, ko sniedza Čehijas iestādes savā 9. oktobra atbildē, “līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu gandrīz katrs otrais patērētājs lielo patērētāju segmentā ir mainījis savu elektroenerģijas piegādātāju”. Šie cipari ir jāsalīdzina ar situāciju, kas izklāstīta iepriekšējos lēmumos par elektroenerģijas nozari, kuros piegādātāja maiņas rādītāji lielu un ļoti lielu rūpniecisko izmantotāju vidū bija diapazonā no vairāk nekā 75 % (Somijai adresētais Lēmums 2006/422/EK) līdz 41,5 % (Austrijai adresētais Lēmums 2008/585/EK). Turklāt piegādes tirgi (mājsaimniecībām, rūpnieciskiem klientiem utt.) Komisijas iepriekšējo lēmumu praksē ir definēti kā atsevišķi produktu tirgi, un tiem spēcīgu un vispāratzītu piegādes uzņēmumu ietekmes dēļ ir atšķirīgi konkurences apstākļi vairumtirdzniecības vai ražošanas tirgū. Tāpēc piegādātāja maiņas augsto līmeni nevar uzskatīt par nepārprotamu rādītāju, ka pastāv tieša konkurence.

(20)

Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Čehijas Republikā situāciju tādējādi var rezumēt šādi: trīs lielāko ražotāju kopējās tirgus daļas ir lielas, bet svarīgāk ir tas, ka lielākais ražotājs viens pats pārstāv gandrīz 70 % lielu tirgus daļu, pie tam importētā elektroenerģija to nesabalansē, jo Čehijas Republika tieši pretēji ir bijusi pastāvīga ievērojamu elektroenerģijas daudzumu neto eksportētāja vismaz pēdējos 5 gadus. Kā izklāstīts 17. apsvērumā, balansēšanas mehānisma funkcionēšana nerada šķērsli tiešas konkurences pastāvēšanai elektroenerģijas ražošanas tirgū, un tajā ir augsts piegādātāju maiņas līmenis. Taču labi funkcionējošs balansēšanas mehānisms un augsts piegādātāju maiņas līmenis nevar atsvērt diezgan augsto koncentrācijas pakāpi, un jo īpaši lielākā ražotāja lielo tirgus daļu, ņemot vērā arī iepriekš 14. apsvērumā minēto tiesu praksi.

IV.   SECINĀJUMI

(21)

Ņemot vērā 9. līdz 20. apsvērumā aplūkotos faktus, jāsecina, ka uz elektroenerģijas ražošanu Čehijas Republikā pašreiz tieši neattiecas konkurence. Tāpēc Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkts nav piemērojams līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības Čehijas Republikā sniegt šos pakalpojumus. Tādējādi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības ražot elektroenerģiju Čehijas Republikā, kā arī – kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Čehijas Republikā.

(22)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2008. gada jūlija līdz oktobrim, kā tā ir atspoguļota Čehijas Republikas sniegtajā informācijā, 2007. gada paziņojumā un 2007. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, galīgajā ziņojumā, kā arī 2007. gada progresa ziņojumā un tā pielikumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai ir ievēroti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Elektroenerģijas ražošanai Čehijas Republikā Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktu nepiemēro. Attiecīgi Direktīvu 2004/17/EK turpina piemērot līgumiem, ko piešķir līgumslēdzēji un kas paredzēti, lai dotu tiem tiesības veikt šādas darbības Čehijas Republikā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.

(4)  19,78 %. Kopējais (bruto) eksporta apjoms sasniedza 31,45 % no kopējā neto ražošanas apjoma, turpretim kopējais importa apjoms sasniedza 11,67 % no kopējā neto ražošanas apjoma. Salīdzinājumā ar iekšzemes neto elektroenerģijas patēriņu 2007. gadā (apmēram 59,7 TWh saskaņā ar Čehijas iestāžu norādīto), kopējais eksporta apjoms sasniedza 42,88 % un neto eksporta apjoms sasniedza 26,97 %, turpretim kopējais importa apjoms sasniedza 15,91 % no iekšzemes neto elektroenerģijas patēriņa.

(5)  Skatīt COM(2006) 851 galīgo redakciju, 10.1.2007.: Komisijas paziņojums – Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu, turpmāk “Galīgais ziņojums”, B pielikums, A.2.7. punkts, 339. lpp.

(6)  Skatīt Komisijas 2008. gada 7. jūlija Lēmumu 2008/585/EK, ar kuru elektroenerģijas ražošanai Austrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 188, 16.7.2008., 28. lpp.), un Komisijas 2008. gada 11. septembra Lēmumu 2008/741/EK, ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, nav piemērojams elektroenerģijas ražošanai un vairumtirdzniecībai Polijā (OV L 251, 19.9.2008., 35. lpp.).

(7)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. Skatīt 2008. gada 26. novembra preses relīzi IP/08/1774.

(8)  Visnesenāk iepriekš minētajos Lēmumos 2008/585/EK un 2008/741/EK.

(9)  COM(2008) 192, galīgā redakcija, 15.4.2008, turpmāk “Pielikums 2007. gada progresa ziņojumam”. Pats ziņojums, SEC(2008) 460, tiks saukts par “2007. gada progresa ziņojumu”.

(10)  Komisijas 2006. gada 8. marta Lēmums, ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecas uz elektroenerģijas ražošanu Anglijā, Skotijā un Velsā (OV L 76, 15.3.2006., 6. lpp.).

(11)  Komisijas 2007. gada 26. februāra Lēmums, ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecas uz elektroenerģijas un gāzes piegādi Anglijā, Skotijā un Velsā (OV L 62, 1.3.2007., 23. lpp.).

(12)  Komisijas 2008. gada 7. jūlija Lēmums, ar kuru elektroenerģijas ražošanai Austrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 188, 16.7.2008., 28. lpp.).

(13)  Komisijas 2008. gada 11. septembra Lēmums 2008/741/EK, ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, nav piemērojams elektroenerģijas ražošanai un vairumtirdzniecībai Polijā (OV L 251, 19.9.2008., 35. lpp.).

(14)  Komisijas 2006. gada 19. jūnija Lēmums, ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecas uz elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību Somijā, izņemot Ālandu salas (OV L 168, 21.6.2006., 33. lpp.).

(15)  Komisijas 2007. gada 29. oktobra Lēmums, ar kuru elektroenerģijas ražošanai un tirdzniecībai Zviedrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 287, 1.11.2007., 18. lpp.).

(16)  Skatīt 328. punktu Pirmās instances tiesas (Trešā palāta) 2002. gada 28. februāra spriedumā Atlantic Container Line AB un citi pret Eiropas Kopienu Komisiju. Lieta T-395/94. Eiropas Tiesas ziņojumi 2002 II-00875. lpp.

(17)  T. i., elektroenerģijas daudzums, kas vajadzīgs iekšzemes patēriņam un eksportam.

(18)  23,5 % saskaņā ar Austrijas iestāžu iesniegto informāciju.

(19)  Skatīt 10. apsvērumu Lēmumā 2008/585/EK. “(..) importētā elektroenerģija sedza aptuveni ceturto daļu no tās kopējām vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz pamatslodzes enerģiju.”

(20)  Skatīt, piemēram, 12. apsvērumu Lēmumā 2007/706/EK. Patiešām, Zviedrijas un Somijas gadījumā jautājums par reģionāla tirgus pastāvēšanu bija atklāts, kas, ja to izmanto par atsauci, koncentrācijas līmeņus paaugstināja līdz 40 %.

(21)  2005. gada ziņojums, 9. lpp.

(22)  Tehniskais pielikums, 17. lpp.

(23)  Skatīt 2007. gada progresa ziņojumu, 8. lpp., 7. punkts.


23.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 19/62


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 22. janvāris),

ar kuru dažas puses atbrīvo no tāda antidempinga maksājuma par velosipēdiem attiecināšanas uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām, kas piemērots ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 un uzturēts un grozīts ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005, kā arī atsauc saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 88/97 dažām pusēm piešķirto tāda antidempinga maksājuma apturēšanu, kas attiecināts uz dažām Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2009) 157)

(2009/48/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (pamatregula),

ņemot vērā Padomes 1997. gada 10. janvāra Regulu (EK) Nr. 71/97, ar ko Regulā (EEK) Nr. 2474/93 noteikto galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem attiecina uz dažu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas, kā arī uzliek paplašināto maksājumu šāda veida importam, kas reģistrēts atbilstoši Regulai (EK) Nr. 703/96 (2) (paplašināšanas regula),

ņemot vērā Padomes 1997. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 88/97 par atļauju atbrīvot dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu importu no tāda antidempinga maksājuma attiecināšanas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97, kas noteikts ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (3) (atbrīvojuma regula), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Pēc atbrīvojuma regulas stāšanās spēkā daudzi velosipēdu montētāji iesniedza prasības saskaņā ar regulas par atbrīvošanu no antidempinga maksājuma, kas ar Regulu (EK) Nr. 71/97 attiecināts uz dažām velosipēdu daļām, kuras ieved no Ķīnas Tautas Republikas (paplašinātais antidempinga maksājums) 3. pantu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja secīgus pieprasītāju sarakstus (4), kuru paplašināto antidempinga maksājumu attiecībā uz to svarīgāko velosipēdu daļu importu, kas bija paredzēts brīvai apritei, apturēja saskaņā ar atbrīvojuma regulas 5. panta 1. punktu.

(2)

Pēc pārbaudāmo personu saraksta pēdējās publikācijas (5) tika izvēlēts pārbaudes periods. Šis periods tika noteikts no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam. Visām pārbaudāmajām personām nosūtīja anketas, kurās pieprasīja informāciju par montāžas procesu, kas veikts attiecīgajā pārbaudes periodā.

A.   ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI, KURIEM IEPRIEKŠ TIKA PIEŠĶIRTA MAKSĀJUMA ATLIKŠANA

1.   Pieņemami pieprasījumi par atbrīvojumu

(3)

Komisija no 1. tabulā minētajām pusēm saņēma visu pieprasīto informāciju, lai noteiktu viņu pieprasījumu pieņemamību. Šīm pusēm pēc šī datuma piešķīra maksājuma atlikšanu. Sniegto informāciju izskatīja un nepieciešamības gadījumā pārbaudīja attiecīgo pušu telpās. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija secināja, ka 1. tabulā minēto pušu pieprasījumi ir pieņemami saskaņā ar atbrīvojuma regulas 4. panta 1. punktu.

1.   tabula

Nosaukums

Adrese

Valsts

Taric papildu kods

Blue Ocean Hungary Ltd.

Sukorói u. 8., 8097 Nadap

HU

A858

Canyon Bicycles GmbH

Koblenzer Straβe 236, 56073 Koblenz

DE

A856

Euro Bike Products

ul. Starołęcka 18, 61–361 Poznań

PL

A849

KOVL spol. s.r.o.

Choceradská 3042/20, 14100 Prague

CZ

A838

MICPOL

ul. Myśliborska 93A/62, 03–185 Warsaw

PL

A839

N&W Cycle GmbH

Mühlenhof 5, 51598 Friesenhagen

DE

A852

Radsportvertrieb Dietmar Bayer GmbH

Zum Acker 1, 56244 Freirachdorf

DE

A850

Special Bike Società Cooperativa

Via dei Mille n. 50, 71042 Cerignola (FG)

IT

A533

(4)

Komisijas procedūras rezultātā iegūtā informācija parāda, ka visos šo pieteikuma iesniedzēju velosipēdu montāžas procesos izmantoto Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu vērtība bija zemāka par 60 % no kopējās montāžas procesos izmantoto velosipēdu daļu vērtības, tādēļ tās neietilpst pamatregulas 13. panta 2. punkta darbības jomā.

(5)

Tādēļ un saskaņā ar atbrīvojumu regulas 7. panta 1. punktu 1. tabulā minētās puses ir jāatbrīvo no paplašināta antidempinga maksājuma.

(6)

Saskaņā ar atbrīvojuma regulas 7. panta 2. punktu 1. tabulā minēto personu atbrīvojumam no paplašinātā antidempinga maksājuma jāstājas spēkā dienā, kad saņemts pieprasījums. Turklāt no dienas, kad saņemti viņu pieprasījumi par atbrīvojumu, šo personu muitas parāds attiecībā uz paplašināto antidempinga maksājumu jāuzskata par spēkā neesošu.

2.   Nepieņemami pieprasījumi par atbrīvojumu

(7)

Arī 2. tabulā minētā puse iesniedza pieprasījumus par atbrīvojumu no paplašināta antidempinga maksājuma.

2.   tabula

Nosaukums

Adrese

Valsts

Taric papildu kods

Eusa Mart

European Sales & Marketing GmbH & Co. KG

An der Welle 4, 60322 Frankfurt am Main

DE

A857

(8)

Šī puse neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(9)

Tā kā 2. tabulā minētā puse neievēroja atbrīvojuma regulas 6. panta 2. punkta kritērijus atbrīvojuma piešķiršanai, Komisijai ir jānoraida tās pieprasījumi par atbrīvojumu atbilstoši regulas 7. panta 3. punktam. Ņemot vērā iepriekš minēto, atbrīvojuma regulas 5. pantā minētā paplašinātā antidempinga maksājuma atlikšana ir jāatceļ un paplašinātais antidempinga maksājums ir jāaprēķina, sākot no dienas, kad saņemts šīs puses pieprasījums.

B.   ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI, KURIEM IEPRIEKŠ NETIKA PIEŠĶIRTA MAKSĀJUMA ATLIKŠANA

1.   Pieņemami pieprasījumi par atbrīvojumu, kam jāpiemēro maksājuma atlikšana

(10)

Ar šo ieinteresētās puses tiek informētas par atbrīvojuma papildu pieprasījumu saņemšanu atbilstoši atbrīvojuma regulas 3. pantam no 3. tabulā minētajām pusēm. Atbilstoši šiem pieprasījumiem paplašinātā maksājuma atlikšanai jāstājas spēkā dienā, kas norādīta slejā “Spēkā stāšanās datums”.

3.   tabula

Nosaukums

Adrese

Valsts

Atbrīvojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97

Spēkā stāšanās datums

Taric papildu kods

Winora-Staiger GmbH

Max-Planck-Straβe 6, 97526 Sennfeld

DE

5. pants

27.11.2008.

A894

2.   Nepieņemami pieprasījumi par atbrīvojumu

(11)

Arī 4. tabulā minētās puses iesniedza pieprasījumus par atbrīvojumu no paplašinātā antidempinga maksājuma.

4.   tabula

Nosaukums

Adrese

Valsts

Cicli B Radsport Bornmann Import + Versand

Königstor 48, 34117 Kassel

DE

MSC Bikes SL

C/Hostalets, Nave 3. Pol. Ind. Puig-Xorigué, 08540 Centelles, Barcelona

ES

(12)

Attiecībā uz šīm pusēm ir jānorāda, ka viņu pieprasījumi neatbilda atbrīvojuma regulas 4. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, jo šie pieteikuma iesniedzēji izmanto velosipēdu pamatdaļas daudzumos, kas ir mazāki par 300 vienībām no katra tipa katru mēnesi.

(13)

Šīs puses tika attiecīgi informētas, un tām deva iespēju izteikt savus apsvērumus. Šīm pusēm nepiešķīra maksājuma atlikšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo zemāk 1. tabulā minētās puses atbrīvo no Regulā (EK) Nr. 71/97 paredzētā galīgā antidempinga maksājuma par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdiem, ko piemēro ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (6), paplašināšanas, attiecinot to uz dažu velosipēda daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas.

Atbrīvojums attiecībā uz katru pusi stājas spēkā attiecīgajā dienā, kas norādīta slejā “Spēkā stāšanās datums”.

1.   tabula

Pušu saraksts, kuras atbrīvos no maksājuma

Nosaukums

Adrese

Valsts

Atbrīvojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97

Spēkā stāšanās datums

Taric papildu kods

Blue Ocean Hungary Ltd.

Sukorói u. 8., 8097 Nadap

HU

7. pants

30.1.2008.

A858

Canyon Bicycles GmbH

Koblenzer Straβe 236, 56073 Koblenz

DE

7. pants

4.12.2007.

A856

Euro Bike Products

ul. Starołęcka 18, 61–361 Poznań

PL

7. pants

6.8.2007.

A849

KOVL spol. s.r.o

Choceradská 3042/20, 14100 Prague

CZ

7. pants

29.3.2007.

A838

MICPOL

ul. Myśliborska 93A/62, 03–185 Warsaw

PL

7. pants

17.4.2007.

A839

N&W Cycle GmbH

Mühlenhof 5, 51598 Friesenhagen

DE

7. pants

11.10.2007.

A852

Radsportvertrieb Dietmar Bayer GmbH

Zum Acker 1, 56244 Freirachdorf

DE

7. pants

25.6.2007.

A850

Special Bike Società Cooperativa

Via dei Mille n. 50, 71042 Cerignola (FG)

IT

7. pants

22.1.2008.

A533

2. pants

Ar šo tiek noraidīts pieprasījums atbrīvot no paplašinātā antidempinga maksājuma, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 88/97 3. pantu iesniegusi 2. tabulā minētā puse.

Regulas (EK) Nr. 88/97 5. pantā paredzētā paplašinātā antidempinga maksājuma atlikšana ar šo tiek atcelta attiecībā uz iesaistīto pusi, sākot no datuma, kas norādīts slejā “Spēkā stāšanās datums”.

2.   tabula

Pušu saraksts, kam atceļama maksājuma samaksas atlikšana

Nosaukums

Adrese

Valsts

Atbrīvojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97

Spēkā stāšanās datums

Taric papildu kods

Eusa Mart

European Sales & Marketing GmbH & Co. KG

An der Welle 4, 60322 Frankfurt am Main

DE

5. pants

7.1.2008.

A857

3. pants

Puse, kas minēta 3. tabulā, ir iekļauta to pārbaudāmo pušu atjauninātajā sarakstā, ko paredz Regulas (EK) Nr. 88/97 3. pants. Atbilstoši šīs puses pieprasījumam paplašinātā maksājuma atlikšana stājās spēkā dienā, kas norādīta 3. tabulas slejā “Spēkā stāšanās datums”.

3.   tabula

Nosaukums

Adrese

Valsts

Atbrīvojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 88/97

Spēkā stāšanās datums

Taric papildu kods

Winora-Staiger GmbH

Max-Planck-Straβe 6, 97526 Sennfeld

DE

5. pants

27.11.2008

A894

4. pants

Ar šo tiek noraidīti pieprasījumi atbrīvot no paplašinātā antidempinga maksājuma, ko iesniegušas 4. tabulā norādītās puses.

4.   tabula

Pušu saraksts, kuru pieprasījumi par atbrīvojumu no maksājuma ir noraidīti

Nosaukums

Adrese

Valsts

Cicli B Radsport Bornmann Import + Versand

Königstor 48, 34117 Kassel

DE

MSC Bikes SL

C/Hostalets, Nave 3. Pol. Ind. Puig-Xorigué, 08540 Centelles, Barcelona

ES

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm un 1., 2., 3. un 4. pantā minētajām pusēm.

Briselē, 2009. gada 22. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Catherine ASHTON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(3)  OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(4)  OV C 45, 13.2.1997., 3. lpp.; OV C 112, 10.4.1997., 9. lpp.; OV C 220, 19.7.1997., 6. lpp.; OV C 378, 13.12.1997., 2. lpp.; OV C 217, 11.7.1998., 9. lpp.; OV C 37, 11.2.1999., 3. lpp.; OV C 186, 2.7.1999., 6. lpp.; OV C 216, 28.7.2000., 8. lpp.; OV C 170, 14.6.2001., 5. lpp.; OV C 103, 30.4.2002., 2. lpp.; OV C 35, 14.2.2003., 3. lpp.; OV C 43, 22.2.2003., 5. lpp.; OV C 54, 2.3.2004., 2. lpp.; OV C 299, 4.12.2004., 4. lpp.; OV L 17, 21.1.2006., 16. lpp., un OV L 313, 14.11.2006., 5. lpp.; OV L 81, 20.3.2008., 73. lpp.; OV C 310, 5.12.2008., 19. lpp.

(5)  OV L 81, 20.3.2008., 73. lpp.

(6)  OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp. Regulu uztur ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp.), un tajā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp.).