ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 9

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 14. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 18/2009 (2009. gada 13. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 19/2009 (2009. gada 13. janvāris), ar ko attiecībā uz brīvās darbvietas definīciju, datu vākšanas atsauces datumiem, datu nosūtīšanas specifikācijām un priekšizpēti īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 20/2009 (2009. gada 13. janvāris), ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2010. gada ad hoc moduļa specifikācijas par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu ( 1 )

7

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK

12

 

*

Komisijas Direktīva 2009/1/EK (2009. gada 7. janvāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas sasniegumiem ( 1 )

31

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/20/EK

 

*

ES un Jordānijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2008 (2008. gada 10. novembris) attiecībā uz tarifu atcelšanas grafika izveidi Asociācijas nolīguma IV pielikumā minētajām precēm

33

 

 

2009/21/EK

 

*

ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/2008 (2008. gada 26. novembris), ar ko izveido Sadarbības komiteju muitas lietās, pieņem ekonomikas dialoga grupas reglamentu un groza dažu Asociācijas komitejas apakškomiteju reglamentu

43

 

 

2009/22/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 8. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju

51

 

 

IETEIKUMI

 

 

Komisija

 

 

2009/23/EK

 

*

Komisijas Ieteikums (2008. gada 19. decembris) par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8625)

52

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 18/2009

(2009. gada 13. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 14. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

147,8

MA

46,6

TN

134,4

TR

114,9

ZZ

110,9

0707 00 05

JO

155,5

MA

110,0

TR

138,7

ZZ

134,7

0709 90 70

MA

110,2

TR

139,4

ZZ

124,8

0805 10 20

EG

53,5

IL

54,9

MA

65,0

TN

47,4

TR

64,9

ZZ

57,1

0805 20 10

MA

74,2

TR

58,0

ZZ

66,1

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

59,6

EG

91,8

IL

69,9

TR

57,2

ZZ

69,6

0805 50 10

EG

47,1

MA

57,3

TR

65,2

ZZ

56,5

0808 10 80

CA

87,4

CN

64,4

MK

28,8

US

114,9

ZZ

73,9

0808 20 50

CN

54,2

US

114,1

ZZ

84,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 19/2009

(2009. gada 13. janvāris),

ar ko attiecībā uz brīvās darbvietas definīciju, datu vākšanas atsauces datumiem, datu nosūtīšanas specifikācijām un priekšizpēti īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (1) un jo īpaši tās 2. panta 1. punkta otro daļu, 3. panta 1. punktu, 5. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 453/2008 tika izveidota vienota sistēma, lai regulāri sagatavotu ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā.

(2)

Ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi attiecībā uz sniedzamās informācijas definīciju un informācijas vākšanas atsauces datumiem.

(3)

Turklāt jānorāda vajadzīgo datu formāts, nosūtīšanas termiņi un datums pirmajā pārskata ceturksnī, par kuru nosūtāmi dati.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 453/2008 7. pantu jāizveido pienācīga sistēma, lai īstenotu virkni priekšizpētes pasākumu, ko veic tās dalībvalstis, kurām ir grūtības datu sniegšanā par mazām vienībām un dažām nozarēm.

(5)

Ir veikta apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas saistībā ar “brīvu darbvietu”

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 453/2008 2. panta 1. punktu:

a)

“aktīvi rīkoties, lai sameklētu piemērotu kandidātu” nozīmē šādus pasākumus:

i)

paziņot par brīvo darbvietu valsts nodarbinātības dienestiem;

ii)

sazināties ar privātu nodarbinātības aģentūru/darbinieku meklētājiem;

iii)

reklamēt brīvo darbvietu plašsaziņas līdzekļos (piemēram, internetā, avīzēs, žurnālos);

iv)

reklamēt brīvo darbvietu, izvietojot informāciju uz publiska ziņojumu dēļa;

v)

tieši nodibināt kontaktus, intervēt vai izraudzīties iespējamos kandidātus/potenciālos darbiniekus;

vi)

izveidot personisku saskarsmi un/vai kontaktus ar darbiniekiem;

vii)

izmantot prakses iespējas;

b)

“noteikts laikposms” ir maksimālais laikposms, kad brīvā darbvieta ir pieejama un paredzēta aizpildīšanai. Minētais periods ir neierobežots; ir jāziņo par visām brīvajām darbvietām, attiecībā uz kurām atsauces datumā turpinās aktīva rīcība.

2. pants

Atsauces datumi

Dalībvalstis sniedz datus par brīvo darbvietu skaitu un aizņemto posteņu skaitu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 453/2008 2. panta 1. un 2. punktā un ko var uzskatīt par reprezentatīvu pārskata ceturksnim. Lai to sasniegtu, priekšroka dodama pastāvīgai datu vākšanai vai tādu savākto datu reprezentatīva vidējā rādītāja aprēķinam, kuri attiecas uz īpašiem atsauces datumiem.

3. pants

Datu nosūtīšana

1.   Septiņdesmit dienu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām dalībvalstis nosūta datus Regulas (EK) Nr. 453/2008 1. panta 2. punktā norādītajā dalījumā līdz ar attiecīgajiem metadatiem.

Tās dalībvalstis, kurās nodarbināto skaits ir vairāk nekā 3 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja, nosūta informāciju par brīvo darbvietu un aizņemto posteņu kopskaitu un attiecīgos metadatus 45 dienu laikā pēc pārskata ceturkšņa beigām.

Katras dalībvalsts īpatsvaru EK nodarbināto kopskaitā aprēķina reizi piecos gados, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada vidējo rādītāju par četriem ceturkšņiem. Ja pievienojas jaunas dalībvalstis, veic ad hoc aprēķinus. Pirmais aprēķins attiecas uz kalendāro gadu pirms šīs regulas pieņemšanas gada. Avots, kur iegūst datus par nodarbinātājiem, ir Eiropas Savienības darbaspēka apsekojums, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (2). Dati attiecas uz uzņēmējdarbības vienībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 453/2008 1. pantā.

Visas nosūtīšanas termiņa pārmaiņas attiecībā uz valstīm, kuras pirmo reizi pārsniedz 3 % robežvērtību, piemēro no tā gada pirmā pārskata ceturkšņa, kas seko aprēķinam.

2.   Attiecīgie metadati īpaši attiecas uz informāciju saistībā ar metodikas vai tehniskiem notikumiem ceturksnī, kas ir vajadzīgi, lai interpretētu rezultātus, un informāciju par datu sastāvdaļām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas nav pietiekami ticamas, vai kuras nedrīkst izpaust.

3.   Ceturkšņa datus un attiecīgos metadatus dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) elektroniskā veidā. Nosūtīšana atbilst attiecīgiem datu apmaiņas standartiem, ko apstiprinājusi Statistikas programmu komiteja. Komisija (Eurostat) nodrošina piekļuvi detalizētai dokumentācijai saistībā ar apstiprinātajiem standartiem un sniedz pamatnostādnes par minēto standartu īstenošanu.

4.   Pirmos datus nosūta par pirmo tā gada ceturksni, kas seko šīs regulas spēkā stāšanās dienas gadam.

Datu rindas nosūta šādā formā:

a)

nekoriģētas;

b)

sezonāli koriģētas saskaņā ar Komisijas regulu, ar ko attiecībā uz sezonālās koriģēšanas procedūrām un kvalitātes ziņojumiem īsteno Regulu (EK) Nr. 453/2008; un

c)

brīvprātīgi, tendenču ciklu dinamisko rindu veidā.

4. pants

Priekšizpēte

Sistēma attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 453/2008 7. pantā minēto priekšizpēti ir izklāstīta pielikumā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 145, 4.6.2008., 234. lpp.

(2)  OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.


PIELIKUMS

Priekšizpēte, lai izvērtētu to, kā NACE 2. red. O, P, Q, R un/vai S sadaļai iegūt ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām

Dalībvalstu veiktā priekšizpēte jo īpaši ietver:

1)

katras minētās saimnieciskās darbības nozares ieguldījumu valsts ekonomikā, kas izteikts kā uzņēmumu skaits un nodarbinātības īpatsvars vai citā piemērotā veidā;

2)

aprakstu par brīvo darbvietu struktūras un šo saimnieciskās darbības nozaru attīstības kopīgām iezīmēm un atšķirībām, salīdzinot ar brīvo darbvietu struktūru un attīstību NACE 2. red. B līdz N sadaļā.

Iespējas

Jāizvērtē dažādās iespējas iegūt datus par brīvo darbvietu skaitu un aizņemto posteņu skaitu NACE 2. red. O, P, Q, R un/vai S sadaļai. Ņem vērā šādus iespējamos datu avotus:

a)

esošos datu vākšanas pasākumus;

b)

administratīvus avotus;

c)

statistiskā novērtējuma procedūras;

d)

jaunus datu vākšanas pasākumus.

Katras iespējas izvērtējumā iekļauj datus par tehniskiem un juridiskiem jautājumiem, kas ir ar to saistīti, tostarp īstenošanas laiku; paredzamo rezultātu statistisko kvalitāti; gaidāmās datu vākšanas uzsākšanas un veikšanas izmaksas, izteiktas euro un nodarbinātās personās (pilnas slodzes ekvivalentos); vienas apsekotās vienības izmaksas; izmaksu novērtējumus par jebkuru papildu apgrūtinājumu uzņēmumiem; jebkuru risku vai neskaidrības; un īpašas priekšrocības vai trūkumus. Izmaksas un kvalitāti salīdzina ar esošās datu vākšanas kvalitāti un izmaksām B līdz N sadaļā.

Ieteikums

Pamatojoties uz dažādu iespēju izvērtējumu, sniedz ieteikumu par piemērotāko pieeju.

Īstenošana

Sniedz ieteiktā īstenošanas plāna sastāvdaļas, ietverot atsevišķo posmu sākuma un beigu datumus.

Dalībvalstis, kas veic priekšizpēti

Šādas dalībvalstis veic priekšizpēti, lai izvērtētu, kā NACE 2. red. O, P, Q, R un/vai S sadaļai iegūt tos ceturkšņa datus par brīvajām darbvietām, kas definēti Regulas (EK) Nr. 453/2008 2. pantā:

Dānija,

Vācija,

Spānija,

Francija,

Itālija,

Malta,

Austrija.

Priekšizpēte, lai izvērtētu to, kā iegūt ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām no uzņēmējdarbības vienībām, kurās ir mazāk par 10 darbiniekiem

Dalībvalstu veiktā priekšizpēte jo īpaši ietver:

1)

katra uzņēmuma lieluma klases ieguldījumu valsts ekonomikā, kas izteikts kā uzņēmumu skaits un nodarbinātības īpatsvars vai citā piemērotā veidā;

2)

aprakstu par brīvo darbvietu struktūras un attīstības kopīgām iezīmēm un atšķirībām šai uzņēmuma lieluma klasei, salīdzinot ar brīvo darbvietu struktūru un attīstību uzņēmumos, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku.

Iespējas

Jāizvērtē dažādās iespējas iegūt datus par brīvo darbvietu skaitu un aizņemto posteņu skaitu uzņēmumos, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem. Ņem vērā šādus iespējamos datu avotus:

a)

esošos datu vākšanas pasākumus;

b)

administratīvus avotus;

c)

statistiskā novērtējuma procedūras;

d)

jaunus datu vākšanas pasākumus.

Katras attiecīgās iespējas novērtējumā iekļauj datus par tehniskiem un juridiskiem jautājumiem, kas ar to ir saistīti, tostarp īstenošanas laiku; paredzamo rezultātu statistisko kvalitāti; gaidāmās datu vākšanas uzsākšanas un veikšanas izmaksas, izteiktas euro un nodarbinātās personās (pilnas slodzes ekvivalentos); vienas apsekotās vienības izmaksas; izmaksu aplēses par jebkuru papildu apgrūtinājumu uzņēmumiem; jebkuru risku vai neskaidrības; un īpašas priekšrocības vai trūkumus. Izmaksas un kvalitāti salīdzina ar esošās datu vākšanas kvalitāti un izmaksām uzņēmumos, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku.

Ieteikums

Pamatojoties uz dažādu iespēju izvērtējumu, sniedz ieteikumu par piemērotāko pieeju.

Īstenošana

Sniedz ieteiktā īstenošanas plāna sastāvdaļas, ietverot atsevišķo posmu sākuma un beigu datumus.

Dalībvalstis, kas veic priekšizpēti

Šādas dalībvalstis veic priekšizpēti, lai izvērtētu, kā par uzņēmējdarbības vienībām, kurās ir mazāk par 10 darbiniekiem, iegūt tos ceturkšņa datus par brīvajām darbvietām, kas ir definēti Regulas (EK) Nr. 453/2008 2. pantā:

Dānija,

Francija,

Itālija,

Malta.


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 20/2009

(2009. gada 13. janvāris),

ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2010. gada ad hoc moduļa specifikācijas par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 365/2008, ar ko pieņem 2010., 2011. un 2012. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (2), ir iekļauts ad hoc modulis par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

(2)

Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmums 2008/618/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), Eiropas Komisijas ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā (4) un Eiropas Dzimumu līdztiesības pakts (5) iedrošina dalībvalstis veikt pasākumus attiecībā uz bērnu aprūpi, citu aprūpējamu personu aprūpes iespējām un bērnu kopšanas atvaļinājumu popularizēšanu, ko izmanto gan sievietes, gan vīrieši, lai veicinātu to, ka visiem ir līdzsvarotāka darba un privātā dzīve. Tādēļ nepieciešams visaptverošs un salīdzināms datu kopums par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, lai pārraudzītu panākumus, īstenojot Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķus, un lai noteiktu neseno politikas pasākumu ietekmi šajā jomā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir norādīts detalizēts tās informācijas saraksts, kas jāvāc 2010. gadā ad hoc modulī par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 13. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

(2)  OV L 112, 24.4.2008., 22. lpp.

(3)  OV L 198, 26.7.2008., 47. lpp.

(4)  COM(2006) 0092, galīgā redakcija.

(5)  Eiropadomes prezidentūras secinājumi Briselē 2006. gada 23.–24. martā.


PIELIKUMS

DARBASPĒKA APSEKOJUMS

2010. gada ad hoc moduļa specifikācijas par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu

1.

Attiecīgās dalībvalstis un reģioni: visi.

2.

Mainīgajiem lielumiem ir šādi kodi:

Darbaspēka apsekojuma mainīgo lielumu apraksts slejā “Filtrs” attiecas uz III pielikumu Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Regulā (EK) Nr. 377/2008, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu (1).

Nosaukums

Sleja

Kods

Apraksts

Filtrs

REGCARE

197

 

Persona regulāri aprūpē citus bērnus vecumā līdz 14 gadiem (kas nav paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērni, kuri dzīvo mājsaimniecībā) vai slimus, darbnespējīgus, vecāka gadagājuma radus/draugus vecumā no 15 gadiem, kuriem nepieciešama aprūpe

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem

1

Jā, citi bērni vecumā līdz 14 gadiem

2

Jā, radi/draugi vecumā no 15 gadiem, kuriem nepieciešama aprūpe

3

Jā, citi bērni vecumā līdz 14 gadiem un radi/draugi vecumā no 15 gadiem, kuriem nepieciešama aprūpe

4

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

CHILDCAR

198

 

Bērnu aprūpes pakalpojumu izmantošana nedēļā jaunākajam bērnam mājsaimniecībā (tostarp apmaksātās auklītes, pirmskola, izņemot obligāto skolu)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem ar vismaz vienu paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērnu mājsaimniecībā vecumā līdz 14 gadiem

 

Bērnu aprūpes pakalpojumu izmantošana (stundas nedēļā)

1

mazāk par 10 stundām

2

vairāk par 10 stundām, bet mazāk par 20 stundām

3

vairāk par 20 stundām, bet mazāk par 30 stundām

4

vairāk par 30 stundām, bet mazāk par 40 stundām

5

vairāk par 40 stundām

6

Bērnu aprūpes pakalpojumus neizmanto

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

IMPFACIL

199

 

Aprūpes iespēju pieejamības un finansiālās iespējamības ietekme uz pilnas vai nepilnas slodzes nodarbinātību

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem un (FTPTREAS ≠ 3 un SEEKREAS ≠ 3 un (REGCARE = 1–3 vai mājsaimniecībā dzīvo vismaz viens paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērns vecumā līdz 14 gadiem)) un FTPT ≠ 1

1

Nav pieejami piemēroti aprūpes pakalpojumi bērniem vai tādus nevar atļauties

2

Nav pieejami aprūpes pakalpojumi slimiem, darbnespējīgiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tādus nevar atļauties

3

Nav pieejami aprūpes pakalpojumi bērniem, slimiem, darbnespējīgiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tādus nevar atļauties

4

Aprūpes iespējas neietekmē lēmumu piedalīties darba tirgū

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

NOWRECHI

200

 

Pamatiemesls (saistīts ar bērnu aprūpi), ka nestrādā vispār vai strādā nepilnu slodzi

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem un (NEEDCARE = 1,3 vai IMPFACIL = 1,3)

1

Bērnu aprūpes pakalpojumi nav pieejami

2

Pieejamie bērnu aprūpes pakalpojumi ir pārāk dārgi

3

Pieejamo bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitāte ir nepietiekama

4

Citi iemesli, kas ir saistīti ar piemērotu bērnu aprūpes pakalpojumu trūkumu

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

NOWRECAR

201

 

Pamatiemesls (saistīts ar citiem apgādājamiem), ka nestrādā vispār vai strādā nepilnu slodzi

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem un (NEEDCARE = 2,3 vai IMPFACIL = 2,3)

1

Aprūpes pakalpojumi nav pieejami

2

Pieejamie aprūpes pakalpojumi ir pārāk dārgi

3

Pieejamo aprūpes pakalpojumu kvalitāte ir nepietiekama

4

Citi iemesli, kas ir saistīti ar piemērotu aprūpes pakalpojumu trūkumu

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

VARHOURS

202

 

Mainīgais darbalaiks

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem un STAPRO = 3

1

Noteikts darbdienas sākums un beigas vai mainīgais darbalaiks, ko nosaka darba devējs

 

Darba grafiku nosaka darba ņēmējs, izmantojot vienu no turpmāk minētajām shēmām

2

Brīvs darba režīms/darbalaika uzskaitīšanas konts

3

Darba stundu skaits dienā ir noteikts, tomēr ir zināma iespēja tās sadalīt laika sprīžos

4

Darba ņēmējs pats nosaka darba grafiku (oficiālo saistību nav vispār)

5

Cits

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

POSSTEND

203

 

Iespēja grozīt darbadienas sākumu un/vai beigas ģimenes apstākļu dēļ (vismaz viena stunda)

VARHOURS = 1,3,5,tukšs

1

Kopumā iespējams

2

Iespējams reti

3

Nav iespējams

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

POSORGWT

204

 

Iespēja organizēt darbalaiku tā, lai ģimenes apstākļu dēļ varētu paņemt brīvdienas (neizmantojot gada atvaļinājumu)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem un STAPRO = 3

1

Kopumā iespējams

2

Iespējams reti

3

Nav iespējams

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

REDWORK

205

 

Saīsināts darba laiks, lai vismaz vienu mēnesi aprūpētu jaunāko bērnu mājsaimniecībā (izņemot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem ar vismaz vienu paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērnu mājsaimniecībā līdz 8. dzimšanas dienai un (WSTATOR = 1,2 vai (EXISTPR = 1 un REFYEAR–YEARPR ≤ jaunākā bērna vecums + 1))

1

2

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

STOPWORK

206

 

Pārtrauca strādāt, lai vismaz vienu mēnesi aprūpētu jaunāko bērnu mājsaimniecībā (izņemot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem ar vismaz vienu paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērnu mājsaimniecībā līdz 8. dzimšanas dienai un (WSTATOR = 1,2 vai (EXISTPR = 1 un REFYEAR–YEARPR ≤ jaunākā bērna vecums + 1))

1

 

Jā, pārtrauca strādāt uz periodu

2

mazāk par 3 mēnešiem

3

vairāk par 3 mēnešiem, bet mazāk par 6 mēnešiem

4

vairāk par 6 mēnešiem, bet mazāk par 1 gadu

5

vairāk par 1 gadu

6

Vēl nav atgriezies(-usies) darbā

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

PARLEAVE

207

 

Pilna laika bērna kopšanas atvaļinājums, lai vismaz vienu mēnesi aprūpētu jaunāko bērnu mājsaimniecībā (izņemot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem ar vismaz vienu paša(-as)/dzīvesbiedra(-es) bērnu mājsaimniecībā līdz 8. dzimšanas dienai

1

Nē, nav izmantojis(-usi) pilna laika bērna kopšanas atvaļinājumu vismaz vienu mēnesi

 

Jā, ir izmantojis(-usi) pilna laika bērna kopšanas atvaļinājumu uz periodu

2

mazāk par 3 mēnešiem

3

vairāk par 3 mēnešiem, bet mazāk par 6 mēnešiem

4

vairāk par 6 mēnešiem, bet mazāk par 1 gadu

5

vairāk par 1 gadu

6

Joprojām atvaļinājumā

9

Nav piemērojams (nav iekļauts filtrā)

Tukšs

Nav atbildes

 

210/215

 

Svēruma koeficients 2010. gada ad hoc modulim (fakultatīvs)

Visas personas vecumā no 15 līdz 64 gadiem

0000-9999

210.–213. slejā atspoguļoti veseli skaitļi

00-99

214.–215. slejā atspoguļoti decimāldaļskaitļi


(1)  OV L 114, 26.4.2008., 57. lpp.


DIREKTĪVAS

14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/12


PADOMES DIREKTĪVA 2008/118/EK

(2008. gada 16. decembris)

par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 92/12/EEK (1992. gada 25. februāris) par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (3) vairākkārt ir būtiski grozīta. Tā kā ir vajadzīgi turpmāki grozījumi, tā skaidrības labad būtu jāaizstāj.

(2)

Nosacījumiem par akcīzes nodokļa uzlikšanu precēm, uz ko attiecas Direktīva 92/12/EEK, turpmāk “akcīzes preces”, jāturpina būt saskaņotiem, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību.

(3)

Būtu jāprecizē akcīzes preces, kam piemēro šo direktīvu, un šajā nolūkā jāatsaucas uz Padomes Direktīvu 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (4), Padomes Direktīvu 92/80/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (5), Padomes Direktīvu 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (6), Padomes Direktīvu 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (7), Padomes Direktīvu 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (8), un Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (9).

(4)

Īpašos nolūkos akcīzes precēm var uzlikt citus netiešos nodokļus. Tomēr tādos gadījumos, lai neapdraudētu to Kopienas noteikumu vēlamo ietekmi, kas attiecas uz netiešiem nodokļiem, dalībvalstīm būtu jāievēro minēto noteikumu konkrēti būtiski elementi.

(5)

Lai nodrošinātu preču brīvu apriti, nodokļa uzlikšana tādām precēm, kas nav akcīzes preces, nedrīkstētu sarežģīt formalitātes, kas saistītas ar robežas šķērsošanu.

(6)

Ir jānodrošina formalitāšu ievērošana, kad akcīzes preces no teritorijām, kuras ir noteiktas par daļu no Kopienas muitas teritorijas, bet uz kurām šīs direktīvas darbības joma neattiecas, pārvieto uz teritorijām, kuras arī ir noteiktas par daļu no minētās teritorijas, bet uz kurām attiecas šī direktīva.

(7)

Tā kā atlikšanas procedūras, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (10), nodrošina pienācīgu uzraudzību, kamēr minētās regulas nosacījumi attiecas uz akcīzes precēm, nav nepieciešams atsevišķi piemērot akcīzes uzraudzības sistēmu brīdī, kamēr uz akcīzes precēm attiecas Kopienas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms.

(8)

Tā kā iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir nepieciešams, lai akcīzes nodokļa jēdziens un nosacījumi nodokļa uzlikšanai visās dalībvalstīs būtu vienādi, Kopienas līmenī ir skaidri jānosaka, kad akcīzes preces uzskatāmas par nodotām patēriņam un kam ir jāmaksā akcīzes nodokļi.

(9)

Tā kā akcīzes nodoklis ir nodoklis par konkrētu preču patēriņu, nodoklis nav jāuzliek tām akcīzes precēm, kas noteiktos apstākļos ir iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas.

(10)

Nodokļa iekasēšanas un atmaksāšanas kārtība ietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, un tāpēc tai vajadzētu būt nediskriminējošai.

(11)

Pārkāpuma gadījumā akcīzes nodoklis būtu jāuzliek dalībvalstī, kuras teritorijā ir izdarīts pārkāpums, kas ir bijis par iemeslu preču nodošanai patēriņam vai, ja nav iespējams noteikt, kur tas ir izdarīts, – tajā dalībvalstī, kur tas tika konstatēts. Ja akcīzes preces nesasniedz galamērķi, bet nav konstatēts neviens pārkāpums, ir jāuzskata, ka pārkāpums ir izdarīts nosūtītājā dalībvalstī.

(12)

Papildus šajā direktīvā paredzētajiem nodokļa atmaksāšanas gadījumiem būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm (ja tas atbilst šīs direktīvas mērķim) atmaksāt akcīzes nodokli, kas samaksāts par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam.

(13)

Noteikumiem un nosacījumiem par piegādēm, kas ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa, arī būtu jāpaliek saskaņotiem. Piegādājot no nodokļa atbrīvotas preces organizācijām, kas atrodas citās dalībvalstīs, būtu jāizmanto atbrīvojuma sertifikāts.

(14)

Būtu skaidri jānosaka situācijas, kurās pieļaujama preču beznodokļu pārdošana ceļotājiem, kuri atstāj Kopienas teritoriju, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tā kā personas, kas ceļo pa sauszemi, var pārvietoties biežāk un brīvāk, salīdzinot ar personām, kuras ceļo, izmantojot gaisakuģi vai kuģi, pastāv risks, ka ceļotāji neievēro nodevu un ievedmuitas nodokļa atvieglojumus, un attiecīgi muitas iestādēm rada būtiski lielāku pārbaužu slogu gadījumā, kad personas ceļo pa sauszemi. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, ka netiek atļauta tirdzniecība ar bezakcīzes nodokļa precēm pie sauszemes robežām, kā jau tas tiek praktizēts lielākajā daļā dalībvalstu. Tomēr būtu jānosaka pārejas laiks, kurā dalībvalstis drīkst turpināt atbrīvot no akcīzes nodokļa precēm, ko piegādājuši esošie beznodokļu veikali, kas atrodas pie to sauszemes robežām ar trešo valsti.

(15)

Tā kā ražošanas un uzglabāšanas telpās nepieciešams veikt pārbaudes, lai nodrošinātu nodokļu parāda iekasēšanu, šādu pārbaužu atvieglošanai ir jāsaglabā kompetento iestāžu apstiprinātu noliktavu sistēma.

(16)

Jānosaka arī prasības, kas jāizpilda apstiprinātiem noliktavu turētājiem un tirgotājiem, kuriem nav apstiprināta noliktavas turētāja statusa.

(17)

Būtu jānodrošina iespēja akcīzes preces pirms to nodošanas patēriņam pārvietot Kopienas teritorijā, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu. Šāda pārvietošana būtu jāatļauj no akcīzes preču noliktavas uz dažādiem galamērķiem, galvenokārt uz citu akcīzes preču noliktavu, kā arī uz vietām, kas šajā direktīvā uzskatītas par līdzvērtīgām.

(18)

Akcīzes preces būtu jāatļauj pārvietot atliktās nodokļa maksāšanas režīmā arī no to importa vietas līdz minētajiem galamērķiem, un tāpēc ir jāparedz noteikums par tās personas statusu, kurai atļauts nosūtīt, bet ne glabāt preces no minētās importa vietas.

(19)

Lai nodrošinātu akcīzes nodokļa samaksu arī tad, ja akcīzes preču pārvietošana netiek noslēgta, dalībvalstīm ir jāpieprasa nodrošinājums, kas saskaņā ar dalībvalstu paredzētiem nosacījumiem būtu jāiesniedz preču nosūtīšanas apstiprinātam noliktavas turētājam vai reģistrētam nosūtītājam, vai, ja nosūtītāja dalībvalsts to atļauj, citam pārvietošanā iesaistītam dalībniekam.

(20)

Lai nodrošinātu nodokļa iekasēšanu atbilstīgi dalībvalstu noteiktajām likmēm, kompetentajām iestādēm ir jābūt iespējai sekot līdzi akcīzes preču pārvietošanai, un tāpēc jāparedz noteikumi par šādu preču uzraudzības sistēmu.

(21)

Šajā nolūkā ir lietderīgi izmantot datorizētu sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (11). Minētā sistēma pretstatā uz papīra dokumentiem balstītai sistēmai paātrina vajadzīgo formalitāšu kārtošanu un atvieglo akcīzes preču pārvietošanas uzraudzību atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

(22)

Ir lietderīgi noteikt procedūru, saskaņā ar kādu tirgotāji informē dalībvalstu nodokļu iestādes par akcīzes preču sūtījumu nosūtīšanu vai saņemšanu. Būtu pienācīgi jāņem vērā atsevišķu saņēmēju stāvoklis, kuri nav pievienojušies datorizētajai sistēmai, bet var saņemt akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

(23)

Lai nodrošinātu to noteikumu pareizu darbību, kas attiecas uz preču pārvietošanu, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, būtu jāprecizē nosacījumi par pārvietošanas sākumu un beigām, kā arī noslēgšanu.

(24)

Jānosaka procedūras, ko izmanto gadījumā, kad datorizētā sistēma nav pieejama.

(25)

Dalībvalstīm būtu jāatļauj paredzēt īpašu kārtību tādai akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kas pilnībā notiek to teritorijā, vai noslēgt divpusējus nolīgumus ar citām dalībvalstīm, paredzot vienkāršākas procedūras.

(26)

Būtu jāprecizē nodokļa uzlikšanas noteikumi un procedūras noteikumi par to preču pārvietošanu, par kurām akcīzes nodoklis jau ir samaksāts kādā dalībvalstī, nemainot šo noteikumu vispārējo būtību.

(27)

Par akcīzes precēm, ko privātpersonas iegādājušās personīgai lietošanai un ko šīs personas pārved no vienas dalībvalsts uz citu, akcīzes nodoklis būtu jāiekasē tajā dalībvalstī, kurā iegādātas minētās akcīzes preces, saskaņā ar vienotā tirgus principu.

(28)

Pārējos gadījumos, proti, kad akcīzes preces pēc to nodošanas patēriņam vienā dalībvalstī tiek uzglabātas komerciālos nolūkos citā dalībvalstī, ir jānosaka, ka akcīzes nodoklis ir jāmaksā otrajā minētajā dalībvalstī. Šajā nolūkā ir nepieciešams definēt jēdzienu “komerciāli mērķi”.

(29)

Ja akcīzes preces iegādājas personas, kuras nav apstiprināti noliktavas turētāji vai reģistrēti saņēmēji un kuras neveic patstāvīgu saimniecisko darbību, un šīs preces tieši vai netieši nosūta vai pārvadā pārdevējs vai kāda persona viņa vārdā, akcīzes nodokli būtu jāiekasē galamērķa dalībvalstī, un būtu jāparedz noteikumi par procedūru, kura jāievēro pārdevējam.

(30)

Lai izvairītos no interešu konflikta starp dalībvalstīm un nodokļu dubultās uzlikšanas gadījumos, kad akcīzes preces jau ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī un tiek pārvietotas Kopienas teritorijā, būtu jāparedz noteikums situācijām, kad ir izdarīti pārkāpumi saistībā ar akcīzes precēm pēc to nodošanas patēriņam.

(31)

Dalībvalstīm vajadzētu spēt nodrošināt, lai patēriņam nodotām precēm būtu akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes. Šādu marku vai zīmju izmantošana nedrīkst radīt šķēršļus Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

Tā kā šādu marku vai zīmju izmantošana nedrīkst būt par iemeslu nodokļu dubultajai uzlikšanai, būtu skaidri jānosaka, ka visas summas, kas samaksātas vai garantētas par šādu marku vai zīmju saņemšanu, ir jāatmaksā, jāatlaiž vai jāatbrīvo tai dalībvalstij, kura izsniegusi attiecīgās markas, ja akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja ir radusies un nodoklis ir iekasēts citā dalībvalstī.

Tomēr, lai izvairītos no jebkādas stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, dalībvalstīm, kas ir izsniegušas šādas markas vai zīmes, vajadzētu būt iespējai atmaksāt, atlaist vai atbrīvot nodrošinājumu, ja tiek uzrādīts pierādījums tam, ka minētās markas ir noņemtas vai iznīcinātas.

(32)

Parasto prasību piemērošana attiecībā uz akcīzes preču apriti un uzraudzību var radīt nesamērīgu administratīvo slogu mazajiem vīna ražotājiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj atbrīvot šos ražotājus no konkrētām prasībām.

(33)

Būtu jāņem vērā tas, ka vēl nav atrasta piemērota vienota pieeja attiecībā uz akcīzes precēm, ko izmanto kā krājumus uz kuģiem un gaisakuģos.

(34)

Attiecībā uz akcīzes precēm, ko izmanto tiltu būvniecībai un uzturēšanai pār dalībvalstu robežām, šīm dalībvalstīm būtu jāļauj pieņemt pasākumus, ar kuriem atkāpjas no parastajiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro akcīzes precēm, kuras pārvieto no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti, lai samazinātu administratīvo slogu.

(35)

Pasākumi šīs direktīvas īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(36)

Lai atvēlētu laiku pārejai uz elektronisko kontroles sistēmu preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot pārejas laiku, kurā pārvietošanu var veikt saskaņā ar Direktīvā 92/12/EEK izklāstītajām formalitātēm.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, vienotas kārtības nodrošināšanu attiecībā uz konkrētiem akcīzes nodokļa aspektiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.   Šī direktīva nosaka vispārēju režīmu attiecībā uz akcīzes nodokli, ko tieši vai netieši uzliek šādu preču patēriņam (turpmāk “akcīzes preces”):

a)

energoprodukti un elektroenerģija, uz ko attiecas Direktīva 2003/96/EK;

b)

spirts un alkoholiskie dzērieni, uz ko attiecas Direktīva 92/83/EEK un Direktīva 92/84/EEK;

c)

tabakas izstrādājumi, uz ko attiecas Direktīva 95/59/EK, Direktīva 92/79/EEK un Direktīva 92/80/EEK.

2.   Dalībvalstis īpašos nolūkos var akcīzes precēm papildus piemērot netiešos nodokļus, ja tie nodokļa bāzes noteikšanas, nodokļa aprēķināšanas, nodokļa uzlikšanas iespējas un nodokļa pārraudzības ziņā, izņemot noteikumus par atbrīvojumu no nodokļiem, atbilst Kopienas noteikumiem, ko piemēro akcīzes nodoklim vai pievienotās vērtības nodoklim.

3.   Dalībvalstis var uzlikt nodokļus:

a)

ražojumiem, kas nav akcīzes preces;

b)

pakalpojumiem, tostarp ar akcīzes precēm saistītiem pakalpojumiem, ja tādus nodokļus nevar uzskatīt par apgrozījuma nodokļiem.

Tomēr tādu nodokļu uzlikšana tirdzniecībā starp dalībvalstīm nedrīkst radīt ar robežšķērsošanu saistītas formalitātes.

2. pants

Akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli tad, kad:

a)

preces ražo, tostarp arī, attiecīgos gadījumos, iegūst, Kopienas teritorijā;

b)

preces importē Kopienas teritorijā.

3. pants

1.   Formalitātes, kas Kopienas muitas noteikumos noteiktas preču ievešanai Kopienas muitas teritorijā, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču ievešanai Kopienā no 5. panta 2. punktā minētas teritorijas.

2.   Formalitātes, kas noteiktas Kopienas muitas noteikumos preču izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, mutatis mutandis piemēro akcīzes preču izvešanai no Kopienas uz 5. panta 2. punktā minētu teritoriju.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Somijai ir atļauts akcīzes preču pārvietošanai starp savu teritoriju, kas definēta 4. panta 2. punktā, un teritorijām, kas minētas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā, piemērot tās pašas procedūras, ko tā piemēro šādai pārvietošanai savā teritorijā, kas definēta 4. panta 2. punktā.

4.   Šīs direktīvas III un IV nodaļu nepiemēro akcīzes precēm, uz ko attiecas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms.

4. pants

Šajā direktīvā, kā arī tās īstenošanas noteikumos piemēro šādas definīcijas:

1)

“apstiprināts noliktavas turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai dalībvalsts kompetentās iestādes devušas atļauju, veicot savu darbību, ražot, pārstrādāt, glabāt, saņemt vai sūtīt akcīzes preces saskaņā ar atliktās nodokļa maksāšanas režīmu akcīzes preču noliktavā;

2)

“dalībvalsts” un “dalībvalsts teritorija” ir Kopienas katras dalībvalsts teritorija, kurā ir piemērojams Līgums saskaņā ar tā 299. pantu, izņemot trešās teritorijas;

3)

“Kopiena” un “Kopienas teritorija” ir dalībvalstu teritorijas, kā definēts 2. punktā;

4)

“trešā teritorija” ir 5. panta 2. un 3. punktā minēta teritorija;

5)

“trešā valsts” ir jebkura valsts vai teritorija, kurā nepiemēro Līgumu;

6)

“muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms” ir kāda no Regulā (EEK) Nr. 2913/92 paredzētajām īpašajām procedūrām saistībā ar muitas pārraudzību, kura attiecas uz precēm, kas nav Kopienas preces, kad tās ieved Kopienas muitas teritorijā pagaidu glabāšanā, brīvās zonās vai brīvās noliktavās, kā arī jebkurš režīms, kas paredzēts minētās regulas 84. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

7)

“atliktās nodokļa maksāšanas režīms” ir nodokļa režīms, kuru piemēro tādu akcīzes preču ražošanai, pārstrādei, glabāšanai vai pārvietošanai, uz ko neattiecas muitas maksājumu atlikšanas procedūra vai režīms, un kura rezultātā akcīzes nodokļa maksāšanu atliek;

8)

“akcīzes preču imports” ir akcīzes preču ievešana Kopienas teritorijā, izņemot, ja attiecīgajām precēm ievešanas brīdī piemēro muitas maksājumu atlikšanas procedūru vai režīmu, kā arī muitas maksājumu atlikšanas procedūras vai režīma piemērošanas pārtraukšana;

9)

“reģistrēts saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes devušas atļauju, veicot savu darbību, saskaņā ar šo iestāžu noteiktiem nosacījumiem saņemt akcīzes preces no citas dalībvalsts, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

10)

“reģistrēts nosūtītājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai importa dalībvalsts kompetentās iestādes devušas atļauju, veicot savu darbību, saskaņā ar šo iestāžu noteiktiem nosacījumiem nosūtīt tikai akcīzes preces, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, kad tās laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 79. pantu;

11)

“akcīzes preču noliktava” ir vieta, kur apstiprināts noliktavas turētājs, veicot savu darbību, ražo, pārstrādā, glabā, saņem vai nosūta akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ievērojot īpašus noteikumus, ko noteikušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas attiecīgā akcīzes preču noliktava.

5. pants

1.   Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas piemēro Kopienas teritorijā.

2.   Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas nepiemēro šādās teritorijās, kas ietilpst Kopienas muitas teritorijā:

a)

Kanāriju salas;

b)

Francijas aizjūras departamenti;

c)

Ālandu salas;

d)

Normandijas salas.

3.   Šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas nepiemēro teritorijām Līguma 299. panta 4. punkta darbības jomā, ne šādām citām teritorijām, kas neietilpst Kopienas muitas teritorijā:

a)

Helgolandes sala;

b)

Bīzingenas teritorija;

c)

Seūta;

d)

Meliļa;

e)

Livinjo;

f)

Campione d'Italia;

g)

Lugāno ezera Itālijas ūdeņi.

4.   Spānija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro Kanāriju salās, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tām.

5.   Francija, iesniedzot deklarāciju, var darīt zināmu, ka no otrā mēneša pirmās dienas pēc šādas deklarācijas iesniegšanas šo direktīvu un 1. pantā minētās direktīvas attiecībā uz visām vai dažām akcīzes precēm, kas norādītas 1. pantā, piemēro Francijas aizjūras departamentos, paredzot noteiktus pielāgojumus, lai ņemtu vērā ļoti lielo attālumu līdz tiem.

6.   Šīs direktīvas noteikumi neliedz Grieķijai paturēt spēkā Atosa kalnam piešķirto īpašo statusu, kas garantēts Grieķijas Konstitūcijas 105. pantā.

6. pants

1.   Ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas noslēgti attiecīgi ar Franciju, Itāliju, Kipru un Apvienoto Karalisti, šajā direktīvā par trešām valstīm neuzskata Monako Firstisti, Sanmarīno, Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia suverēnās bāzu teritorijas un Menas salu.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka akcīzes preču pārvietošanu, kas uzsākta vai paredzēta:

a)

Monako Firstistei, uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Francijā vai paredzēta Francijai;

b)

Sanmarīno, uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Itālijā vai paredzēta Itālijai;

c)

Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia suverēno bāzu teritorijām, uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Kiprā vai paredzēta Kiprai;

d)

Menas salai, uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Apvienotajā Karalistē vai paredzēta Apvienotajai Karalistei.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka akcīzes preču pārvietošanu, kas uzsākta vai paredzēta Jungholcai un Mitelbergai (Kleines Walsertal), uzskata par pārvietošanu, kas uzsākta Vācijā vai paredzēta Vācijai.

II   NODAĻA

ATBRĪVOJUMS NO AKCĪZES NODOKĻA UN TĀ ATMAKSĀŠANA

1.   IEDAĻA

Akcīzes nodokļa uzlikšanas laiks un vieta

7. pants

1.   Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

2.   Šajā direktīvā “nodošana patēriņam” ir:

a)

akcīzes preču novirzīšana, arī nelikumīga novirzīšana, no atliktās nodokļa maksāšanas režīma;

b)

tādu akcīzes preču glabāšana, nepiemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, ja nav iekasēts akcīzes nodoklis saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem un attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c)

akcīzes preču ražošana, arī nelikumīga ražošana, nepiemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

d)

akcīzes preču imports, arī nelikumīgs imports, izņemot, ja attiecīgajām akcīzes precēm uzreiz pēc importa piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

3.   Nodošana patēriņam notiek:

a)

situācijās, kas minētas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, proti, kad akcīzes preces saņem reģistrēts saņēmējs;

b)

situācijās, kas minētas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, proti, kad akcīzes preces saņem saņēmējs;

c)

situācijās, kas minētas 17. panta 2. punktā, proti, kad akcīzes preces saņem tiešās piegādes vietā.

4.   Ja akcīzes precēm piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, tad pilnīgu to iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu, tostarp zudumu, kas rodas tādu preču būtības, neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas, vai dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas dēļ, neuzskata par nodošanu patēriņam.

Šajā direktīvā par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam.

Par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu sniedz pienācīgus pierādījumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notika attiecīgo akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai neatgriezenisks zudums vai – ja nav iespējams noteikt, kur tika izraisīts zaudējums, – kur to konstatēja.

5.   Katra dalībvalsts paredz savus noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka zudumus, kas minēti 4. punktā.

8. pants

1.   Par uzliekamā akcīzes nodokļa samaksu atbildīgā persona ir:

a)

saistībā ar akcīzes preču novirzīšanu no atliktās nodokļa maksāšanas režīma, kā minēts 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā:

i)

apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs vai jebkura cita persona, kas novirza akcīzes preces no atliktās nodokļa maksāšanas režīma vai kuras vārdā tā to dara, vai, ja notiek nelikumīga novirzīšana no akcīzes preču noliktavas, jebkura cita šajā novirzīšanā iesaistīta persona;

ii)

ja ir izdarīts pārkāpums, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā noteikts 10. panta 1., 2. un 4. punktā: apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts nosūtītājs vai jebkura cita persona, kas sniedza maksājuma nodrošinājumu saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu; vai jebkura persona, kas piedalījās nelikumīgā novirzīšanā un kura zināja vai kurai pamatoti būtu jāzina par to, ka novirzīšana bija nelikumīga;

b)

saistībā ar akcīzes preču glabāšanu, kā minēts 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā: persona, kas glabā akcīzes preces, vai jebkura cita persona, kas iesaistīta to glabāšanā;

c)

saistībā ar akcīzes preču ražošanu, kā minēts 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā: persona, kas ražo akcīzes preces, vai – nelikumīgas ražošanas gadījumā – jebkura cita persona, kas iesaistīta to ražošanā;

d)

saistībā ar akcīzes preču importu, kā minēts 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā: persona, kas deklarē akcīzes preces vai kuras vārdā tās deklarē, veicot importu, vai – nelikumīga importa gadījumā – jebkura cita persona, kas iesaistīta importā.

2.   Ja par viena akcīzes nodokļa parāda samaksu atbild vairākas personas, tās par šo parādu atbild solidāri un atsevišķi.

9. pants

Nosacījumi akcīzes nodokļa uzlikšanai un piemērojamā nodokļa likme ir tā, kas dienā, kad akcīzes nodoklis ir uzliekams, ir spēkā dalībvalstī, kurā preces nodod patēriņam.

Akcīzes nodokli uzliek un iekasē, un attiecīgā gadījumā atmaksā vai atlaiž saskaņā ar katras dalībvalsts paredzētu procedūru. Dalībvalstis piemēro vienādas procedūras vietējām precēm un precēm no citām dalībvalstīm.

10. pants

1.   Ja ir izdarīts pārkāpums, akcīzes preces pārvietojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā rezultātā tās nodotas patēriņam saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nodošana patēriņam notiek dalībvalstī, kurā tika izdarīts attiecīgais pārkāpums.

2.   Ja ir konstatēts pārkāpums, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā rezultātā tās nodotas patēriņam saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un nav iespējams noteikt, kur ticis izdarīts pārkāpums, uzskata, ka tas izdarīts attiecīgajā dalībvalstī un brīdī, kad pārkāpums konstatēts.

3.   Situācijās, kas minētas 1. un 2. punktā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā preces nodotas patēriņam vai tiek uzskatīts, ka tās tur nodotas patēriņam, informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4.   Kad akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, nav sasniegušas galamērķi un ja pārvietošanas brīdī nav konstatēts neviens pārkāpums, kura rezultātā akcīzes preces ir nodotas patēriņam saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu, uzskata, ka pārkāpums ir izdarīts nosūtītājā dalībvalstī un brīdī, kad pārvietošana sākta, ja vien četru mēnešu laikā no pārvietošanas sākuma saskaņā ar 20. panta 1. punktu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm netiek iesniegti pienācīgi pierādījumi par to, ka pārvietošana pabeigta saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai par vietu, kurā ticis izdarīts pārkāpums.

Ja persona, kura sniedz nodrošinājumu, kas minēts 18. pantā, nebija informēta vai varētu nebūt informēta par to, ka preces nav sasniegušas galamērķi, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes tai dod vienu mēnesi laika no dienas, kad šī informācija tika paziņota, lai persona varētu sniegt pierādījumu par to, ka pārvietošana beigusies saskaņā ar 20. panta 2. punktu, vai par vietu, kurā ticis izdarīts pārkāpums.

5.   Taču, ja 2. un 4. punktā minētajās situācijās, pirms ir pagājuši trīs gadi no dienas, kad pārvietošana sākta saskaņā ar 20. panta 1. punktu, noskaidro, kurā dalībvalstī pārkāpums ir faktiski izdarīts, piemēro 1. punktu.

Šādos gadījumos dalībvalsts, kur tika izdarīts pārkāpums, kompetentās iestādes informē tās dalībvalsts, kurā uzlika akcīzes nodokli, kompetentās iestādes, kas nodokli atlīdzina vai atlaiž pēc tam, kad sniegts pierādījums par akcīzes nodokļa iekasēšanu otrā dalībvalstī.

6.   Šajā pantā “pārkāpums” ir situācija, kas rodas, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kas nav minēta 7. panta 4. punktā, kad akcīzes preču pārvietošana vai pārvietošanas daļa nav pabeigta saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

2.   IEDAĻA

Atmaksāšana un atlaišana

11. pants

Papildus gadījumiem, kas norādīti 33. panta 6. punktā, 36. panta 5. punktā un 38. panta 3. punktā, kā arī 1. pantā minētajās direktīvās, patēriņam nodotām akcīzes precēm pēc attiecīgas personas pieprasījuma iespēju atmaksāt vai atlaist akcīzes nodokli var noteikt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā attiecīgās preces nodotas patēriņam, dalībvalstu noteiktos gadījumos un saskaņā ar dalībvalstu paredzētiem nosacījumiem, lai novērstu iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tāda atmaksa vai atlaišana nevar izraisīt atbrīvojumus, kas nav 12. pantā paredzētie atbrīvojumi vai kādā no 1. pantā minētajām direktīvām paredzētie atbrīvojumi.

3.   IEDAĻA

Atbrīvojumi

12. pants

1.   Akcīzes preces atbrīvo no akcīzes nodokļa, ja tās paredzētas, lai tās izmantotu:

a)

saistībā ar diplomātiskām vai konsulārām attiecībām;

b)

starptautiskās organizācijas, ko par tādām atzinušas uzņēmējas dalībvalsts iestādes un šo organizāciju biedri, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kādi noteikti attiecīgo organizāciju starptautiskajās dibināšanas konvencijās vai mītnes nolīgumos;

c)

tādi valsts bruņotie spēki, kas ir Ziemeļatlantijas līguma Puse, bet nav dalībvalsts, kurā iekasē akcīzes nodokli, – minēto bruņoto spēku vajadzībām, civilajam personālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku virtuvju vai ēdnīcu apgādei;

d)

Apvienotās Karalistes bruņotie spēki, kas izvietoti Kiprā saskaņā ar Kipras Republikas izveides 1960. gada 16. augusta līgumu, – šo bruņoto spēku vajadzībām, civilajam personālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku virtuvju vai ēdnīcu apgādei;

e)

patēriņam saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien šāds nolīgums ir atļauts vai apstiprināts attiecībā uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa.

2.   Atbrīvojumus no nodokļa piemēro saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu, paredzot akcīzes nodokļa atmaksāšanu.

13. pants

1.   Neskarot 21. panta 1. punktu, akcīzes precēm, ko, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, pārvieto, lai nogādātu 12. panta 1. punktā minētajam saņēmējam, pievieno atbrīvojuma sertifikātu.

2.   Komisija saskaņā ar 43. panta 2. punktā izklāstīto procedūru nosaka atbrīvojuma sertifikāta veidu un saturu.

3.   Procedūru, kas paredzēta 21. līdz 27. pantā, nepiemēro 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā bruņotiem spēkiem, ja uz tiem attiecas procedūra, kas tieši pamatota ar Ziemeļatlantijas līgumu.

Tomēr dalībvalstis var noteikt, ka 21. līdz 27. pantā paredzēto procedūru izmanto šādām pārvietošanām, kas notiek vienīgi to teritorijā vai, attiecīgām dalībvalstīm vienojoties, starp to teritorijām.

14. pants

1.   Dalībvalstis no akcīzes nodokļa var atbrīvot akcīzes preces, kas pārdotas beznodokļu veikalos un ko personīgajā bagāžā ved ceļotāji, kuri dodas lidojumā vai jūras braucienā uz trešo teritoriju vai trešo valsti.

2.   Uz precēm, ko pārdod gaisakuģī vai uz kuģa tāda lidojuma vai jūras brauciena brīdī, kura mērķis ir trešā teritorija vai trešā valsts, attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz beznodokļu veikalu pārdotām precēm.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. un 2. punktā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa piemēro, lai netiktu pieļauta nodokļa nemaksāšana, izvairīšanās no nodokļa maksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

4.   Dalībvalstis, kurām 2008. gada 1. jūlijā ir beznodokļu veikali, kas atrodas ārpus lidostas vai jūras ostas, var līdz 2017. gada 1. janvārim turpināt atbrīvot no akcīzes nodokļa akcīzes preces, ko pārdod šajos veikalos un ko personīgajā bagāžā ved ceļotāji, kuri dodas uz trešo teritoriju vai trešo valsti.

5.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“beznodokļu veikals” ir jebkurš uzņēmums, kas atrodas lidostā vai ostā un kas atbilst nosacījumiem, ko paredzējušas kompetentās dalībvalstu iestādes, jo īpaši saskaņā ar 3. punktu;

b)

“ceļotājs uz trešo teritoriju vai trešo valsti” ir jebkurš pasažieris, kam ir braukšanas dokuments, kurš derīgs braucienam pa gaisa vai jūras ceļiem un kurā norādīts, ka brauciena galamērķis ir lidosta vai osta, kas atrodas trešā teritorijā vai trešā valstī.

III   NODAĻA

RAŽOŠANA, PĀRSTRĀDE UN GLABĀŠANA

15. pants

1.   Katra dalībvalsts paredz noteikumus par to akcīzes preču ražošanu, pārstrādi un glabāšanu, uz kurām attiecas šī direktīva.

2.   Ja akcīzes nodoklis nav samaksāts, akcīzes preču ražošana, pārstrāde un glabāšana notiek akcīzes preču noliktavā.

16. pants

1.   Lai apstiprināts noliktavas turētājs izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, ir vajadzīga tās dalībvalsts kompetento iestāžu atļauja, kurā atrodas attiecīgā akcīzes preču noliktava.

Tādu atļauju dod atbilstīgi nosacījumiem, kurus attiecīgās iestādes ir pilnvarotas paredzēt, lai novērstu iespējamu nodokļu nemaksāšanu vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2.   Apstiprinātā noliktavas turētāja pienākumi ir šādi:

a)

vajadzības gadījumā iesniegt nodrošinājumu, kas sedz ar akcīzes preču ražošanu, pārstrādi un glabāšanu saistīto risku;

b)

ievērot tās dalībvalsts prasības, kuras teritorijā atrodas akcīzes preču noliktava;

c)

kārtot akcīzes preču krājumu un pārvietošanas uzskaiti katrai akcīzes preču noliktavai;

d)

ievest akcīzes preču noliktavā un uzskaitīt, līdzko pārvietošana ir beigusies, visas akcīzes preces, ko pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izņemot gadījumus, kad piemēro 17. panta 2. punktu;

e)

piekrist jebkurai pārraudzībai un krājumu kontrolei.

Nosacījumus attiecībā uz a) apakšpunktā minēto nodrošinājumu nosaka tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā ir izdota akcīzes preču noliktavas atļauja.

IV   NODAĻA

AKCĪZES PREČU PĀRVIETOŠANA, PIEMĒROJOT ATLIKTĀS NODOKĻA MAKSĀŠANAS REŽĪMU

1.   IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

17. pants

1.   Piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, akcīzes preces drīkst pārvietot Kopienas teritorijā, tostarp, ja preces pārvieto, šķērsojot trešās valsts teritoriju vai trešo teritoriju:

a)

no akcīzes preču noliktavas:

i)

uz citu akcīzes preču noliktavu;

ii)

reģistrēts saņēmējs;

iii)

uz vietu, kur akcīzes preces izved no Kopienas teritorijas, kā noteikts 25. panta 1. punktā;

iv)

saņēmējam, kas minēts 12. panta 1. punktā, ja preces nosūta no citas dalībvalsts;

b)

no importa vietas uz jebkuru no a) apakšpunktā minētajiem galamērķiem, ja preces sūta reģistrēts nosūtītājs.

Šajā pantā “importa vieta” ir vieta, kurā preces atrodas, kad tās laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 79. pantu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta un 1. punkta b) apakšpunkta un izņemot 19. panta 3. punktā paredzētos gadījumus, galamērķa dalībvalsts var saskaņā ar tās paredzētiem nosacījumiem atļaut akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā pārvietot uz tiešās piegādes vietu, kas atrodas tās teritorijā, ja attiecīgo vietu ir norādījis apstiprināts noliktavas turētājs galamērķa dalībvalstī vai reģistrēts saņēmējs.

Attiecīgais apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs ir atbildīgs par 24. panta 1. punktā minētā saņemšanas ziņojuma iesniegšanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tādu akcīzes preču pārvietošanai, kam piemēro nodokļa nulles likmi un kas nav nodotas patēriņam.

18. pants

1.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem pieprasa, lai risks, kas saistīts ar preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, būtu segts ar nodrošinājumu, ko sniedz apstiprināts noliktavas turētājs–nosūtītājs vai reģistrēts nosūtītājs.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar to paredzētiem nosacījumiem var atļaut, ka 1. punktā minēto nodrošinājumu sniedz pārvadātājs, akcīzes preču īpašnieks, akcīzes saņēmējs vai vairākas personas kopā, arī 1. punktā minētās personas.

3.   Nodrošinājums ir derīgs visā Kopienā. Sīkākus noteikumus par to paredz dalībvalstis.

4.   Nosūtītāja dalībvalsts var atkāpties no prasības sniegt nodrošinājumu par šādu akcīzes preču pārvietošanu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu:

a)

pārvietošana pilnībā notiek minētās dalībvalsts teritorijā;

b)

energoproduktu pārvietošana pa jūru vai nostiprinātiem cauruļvadiem Kopienā, ja tam piekrīt citas attiecīgās dalībvalstis.

19. pants

1.   Reģistrēts saņēmējs nevar ne glabāt, ne sūtīt akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā.

2.   Reģistrēts saņēmējs ievēro šādas prasības:

a)

pirms akcīzes preču nosūtīšanas garantē akcīzes nodokļa samaksu saskaņā ar galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu paredzētajiem nosacījumiem;

b)

sākot brīža, kad pārvietošana beigusies, uzskaita akcīzes preces, kas saņemtas, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

c)

piekrīt jebkurai pārbaudei, ko galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes veic, lai pārliecinātos, ka preces ir faktiski saņemtas.

3.   Reģistrētam saņēmējam, kas akcīzes preces saņem tikai laiku pa laikam, 4. panta 9. punktā minētajā atļaujā paredz konkrētu akcīzes preču daudzumu, vienu nosūtītāju un noteiktu laikposmu. Dalībvalstis var ierobežot atļauju līdz vienam pašam pārvietojumam.

20. pants

1.   Gadījumos, kas minēti šīs direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ir sākta, kad akcīzes preces izved no akcīzes preču noliktavas nosūtītājas, un gadījumos, kas minēti tās 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kad preces laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 79. pantu.

2.   Gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā un 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā beidzas, kad akcīzes saņēmējs ir saņēmis akcīzes preču sūtījumu, un gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, kad preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

2.   IEDAĻA

Procedūra, kas jāievēro, pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā

21. pants

1.   Akcīzes preču pārvietošanu uzskata par veiktu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā tikai tad, ja tiek izmantots elektronisks administratīvais dokuments, kas apstrādāts saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkos nosūtītājs iesniedz nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm elektroniska administratīvā dokumenta projektu, izmantojot datorizētu sistēmu, kas minēta 1. pantā Lēmumā Nr. 1152/2003/EK (turpmāk “datorizēta sistēma”).

3.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda elektroniskā administratīvā dokumenta projekta datus.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties informē nosūtītāju.

Ja dati ir apstiprināti, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir dokumentam īpašu administratīvās atsauces kodu un to paziņo nosūtītājam.

4.   Gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras to pārsūta saņēmējam, ja saņēmējs ir apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs.

Ja akcīzes preces ir paredzētas apstiprinātam noliktavas turētājam nosūtītājā dalībvalstī, minētās dalībvalsts kompetentās iestādes viņam tieši pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu.

5.   Gadījumā, kas minēts šīs direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta elektronisko administratīvo dokumentu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā iesniegta eksporta deklarācija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta 5. punktu (turpmāk “eksporta dalībvalsts”), ja minētā dalībvalsts nav nosūtītāja dalībvalsts.

6.   Akcīzes nosūtītājs personai, kas pavada preces, sniedz elektroniskā administratīvā dokumenta drukātu eksemplāru vai jebkuru citu tirdzniecības dokumentu, kurā skaidri saprotami norādīts īpašais administratīvās atsauces kods. Pēc jebkura kompetento iestāžu pieprasījuma šo dokumentu ir jāspēj uzrādīt visā pārvietojuma, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, brīdī.

7.   Nosūtītājs var atsaukt elektronisko administratīvo dokumentu, kamēr pārvietošana nav sākta saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

8.   Kamēr notiek pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nosūtītājs, izmantojot datorizētu sistēmu, var mainīt galamērķi un norādīt jaunu galamērķi, kam jābūt kādam no 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā vai, attiecīgā gadījumā, 17. panta 2. punktā minētajiem galamērķiem.

22. pants

1.   Ja energoproduktus pārvieto pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, lai nogādātu saņēmējam, kas nav precīzi zināms brīdī, kad nosūtītājs iesniedz 21. panta 2. punktā minēto elektroniskā administratīvā dokumenta projektu, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut nosūtītājam minētajā dokumentā nenorādīt datus par saņēmēju.

2.   Tiklīdz dati par saņēmēju ir zināmi, un vēlākais pārvietošanas beigās, nosūtītājs, izmantojot 21. panta 8. punktā minēto procedūru, tos paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

23. pants

Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar minētās dalībvalsts paredzētiem nosacījumiem var atļaut nosūtītājam energoproduktu pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt vairākās daļās:

1)

ja akcīzes preču kopējais apjoms nemainās;

2)

ja pārvietojuma sadali veic tādas dalībvalsts teritorijā, kurā minētā procedūra ir atļauta;

3)

ja šīs dalībvalsts kompetentās iestādes tiek informētas par vietu, kurā notiek pārvietojuma sadale.

Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par to, vai tās atļauj sadalīt pārvietošanu savā teritorijā un ar kādiem nosacījumiem. Komisija šo informāciju nosūta citām dalībvalstīm.

24. pants

1.   Saņemot akcīzes preces kādā no 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā vai 17. panta 2. punktā minētajiem galamērķiem, saņēmējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pārvietošana ir pabeigta, izņemot, ja var sniegt pietiekamu pamatojumu kompetentajām iestādēm, iesniedz, izmantojot datorizēto sistēmu, galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par saņemšanu (turpmāk “saņemšanas ziņojums”).

2.   Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes nosaka kārtību, kādā jāiesniedz ziņojums, ka preces saņēmuši 12. panta 1. punktā minētie saņēmēji.

3.   Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda saņemšanas ziņojuma datus.

Ja dati nav apstiprināti, par to nekavējoties informē saņēmēju.

Ja dati ir apstiprināti, galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprina saņēmējam, ka saņemšanas ziņojums ir reģistrēts, un nosūta to nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta saņemšanas ziņojumu nosūtītājam. Ja nosūtīšanas un galamērķa vieta atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes saņemšanas ziņojumu tieši pārsūta nosūtītājam.

25. pants

1.   Gadījumos, kas minēti šīs direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un, vajadzības gadījumā, b) apakšpunktā, eksporta ziņojumu sagatavo eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes, pamatojoties uz apstiprinājumu, ko izsniegusi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (13), 793. panta 2. punktā minētā iestāde vai iestāde, kurā nokārtotas šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minētās formalitātes, ar ko apstiprināts, ka akcīzes preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

2.   Eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski pārbauda 1. punktā minētā apstiprinājuma datus. Kad šie dati ir pārbaudīti un ja nosūtītāja dalībvalsts nav eksporta dalībvalsts, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta eksporta ziņojumu nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3   Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta eksporta ziņojumu nosūtītājam.

26. pants

1.   Atkāpjoties no 21. panta 1. punkta, ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, nosūtītājs var sākt akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ar nosacījumu, ka:

a)

precēm ir pievienots papīra dokuments, kurā norādīti tie paši dati, kas 21. panta 2. punktā minētajā elektroniskā administratīvā dokumenta projektā;

b)

pirms sākta pārvietošana, nosūtītājs informē nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes.

Pirms sākta pārvietošana, nosūtītāja dalībvalsts var arī pieprasīt tā dokumenta kopiju, kas minēts a) apakšpunktā, šajā kopijā esošās informācijas apstiprināšanu un, ja sistēma nav pieejama nosūtītāja vainas dēļ, attiecīgu informāciju par iemesliem.

2.   Kad datorizētā sistēma atkal ir pieejama, nosūtītājs iesniedz elektroniskā administratīvā dokumenta projektu saskaņā ar 21. panta 2. punktu.

Līdzko elektroniskajā administratīvajā dokumentā minētie dati ir apstiprināti saskaņā ar 21. panta 3. punktu, šis dokuments aizstāj šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto papīra dokumentu. 21. panta 4. un 5. punktu, kā arī 24. un 25. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Līdz brīdim, kad dati ir apstiprināti elektroniskajā administratīvajā dokumentā, pārvietošanu uzskata par tādu, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmantojot 1. punkta a) apakšpunktā minēto papīra dokumentu.

4.   Nosūtītājs saglabā 1. punkta a) apakšpunktā minēto papīra dokumenta kopiju kā pierādījumu savā grāmatvedības uzskaitē.

5.   Ja datorizētā sistēma nav pieejama nosūtītājā dalībvalstī, nosūtītājs dara zināmu 21. panta 8. punktā vai 23. pantā minēto informāciju, izmantojot citus sakaru līdzekļus. Lai izpildītu šo prasību, viņš nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes informē, pirms tiek ierosināts mainīt galamērķi vai veikt pārvietošanu pa daļām. Šā panta 2. līdz 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

27. pants

1.   Ja gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 17. panta 1. panta b) apakšpunktā un 2. punktā, saņemšanas ziņojumu, kas minēts 24. panta 1. punktā, nav iespējams iesniegt pēc akcīzes preču pārvietošanas šajā pantā paredzētā termiņā – vai nu tādēļ, ka galamērķa dalībvalstī nav pieejama datorizētā sistēma, vai arī tādēļ, ka situācijā, kas minēta 26. panta 1. punktā, procedūras, kas minētas 26. panta 2. punktā, vēl nav pabeigtas, – tad saņēmējs galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, iesniedz papīra dokumentu, kurā ietverti tie paši dati, kas saņemšanas ziņojumā, un apstiprina, ka pārvietošana ir pabeigta.

Ja vien saņēmējs, izmantojot datorizētu sistēmu, īstermiņā neiesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm saņemšanas ziņojumu, kas minēts 24. panta 1. punktā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta pirmajā daļā minētā papīra dokumenta kopiju nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas to pārsūta nosūtītājam vai dara tam to pieejamu.

Līdzko datorizētā sistēma atkal ir pieejama galamērķa dalībvalstī vai arī 26. panta 2. punktā minētās procedūras ir pabeigtas, saņēmējs saskaņā ar 24. panta 1. punktu nosūta saņemšanas ziņojumu. 24. panta 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

2.   Ja gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, eksporta ziņojumu, kas minēts 25. panta 1. punktā, nav iespējams iesniegt pēc akcīzes preču pārvietošanas – vai nu tādēļ, ka eksporta dalībvalstī nav pieejama datorizētā sistēma, vai arī tādēļ, ka situācijā, kas minēta 26. panta 1. punktā, procedūras, kas minētas 26. panta 2. punktā, vēl nav pabeigtas, – tad eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm papīra dokumentu, kurā ietverti tie paši dati, kas eksporta ziņojumā, un apstiprina, ka pārvietošana ir pabeigta, izņemot, ja īstermiņā iesniedz 25. panta 1. punktā paredzēto eksporta ziņojumu, izmantojot datorizētu sistēmu, vai arī, ja ir pienācīgi pamatots gadījums.

Nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes pārsūta nosūtītājam pirmajā daļā minētā papīra dokumenta kopiju vai dara tam to pieejamu.

Līdzko datorizētā sistēma atkal ir pieejama eksporta dalībvalstī vai arī 26. panta 2. punktā minētās procedūras ir pabeigtas, eksporta dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar 25. panta 1. punktu nosūta eksporta ziņojumu. 25. panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

28. pants

1.   Neatkarīgi no 27. panta saņemšanas ziņojums, kas paredzēts 24. panta 1. punktā, vai eksporta ziņojums, kas paredzēts 25. panta 1. punktā, apliecina, ka akcīzes preču pārvietošana ir pabeigta saskaņā ar 20. panta 2. punktu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja saņemšanas ziņojuma vai eksporta ziņojuma nav tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 27. pantā, pierādījums tam, ka akcīzes preču pārvietošana atliktās nodokļa maksāšanas režīmā ir pabeigta gadījumos, kas minēti 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā, 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, var būt galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums, kas izdarīts, pamatojoties uz atbilstīgu pierādījumu, ka nosūtītās akcīzes preces ir sasniegušas norādīto galamērķi, vai – 17. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētajā gadījumā – tās dalībvalsts kompetento iestāžu, kurā atrodas izvešanas muitas iestāde, apstiprinājums, ka akcīzes preces ir izvestas no Kopienas teritorijas.

Saņēmēja iesniegts dokuments, kurā norādīti tie paši dati, kas saņemšanas ziņojumā vai eksporta ziņojumā, ir atbilstīgs pierādījums pirmās daļas nozīmē.

Ja nosūtītājas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas pienācīgos pierādījumus, tās datorizētajā sistēmā pabeidz pārvietošanu.

29. pants

1.   Komisija saskaņā ar 43. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, lai noteiktu:

a)

to ziņojumu struktūru un saturu, ko 21. līdz 25. panta nolūkos viena otrai nosūta personas un kompetentās iestādes, kas saistītas ar akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, kā arī attiecīgās kompetentās iestādes;

b)

noteikumus un procedūras, kas attiecas uz a) apakšpunktā minēto ziņojumu nosūtīšanu;

c)

26. un 27. pantā minēto papīra dokumentu struktūru.

2.   Katra dalībvalsts nosaka situācijas, kad datorizētā sistēma nav pieejama, un noteikumus un procedūras, kas jāievēro šādās situācijās 26. un 27. panta nolūkos un saskaņā ar tiem.

3.   IEDAĻA

Vienkāršotas procedūras

30. pants

Dalībvalstis var ieviest vienkāršotas procedūras attiecībā uz pārvietošanu, ko veic atliktās nodokļa maksāšanas režīmā un ko pilnībā veic to teritorijā, tostarp iespēju atteikties no prasības elektroniski pārraudzīt tādu pārvietošanu.

31. pants

Pēc vienošanās un saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikušas visas attiecīgās dalībvalstis, var ieviest vienkāršotas procedūras, lai īstenotu biežu un sistemātisku akcīzes preču pārvietošanu, ko veic atliktās nodokļa maksāšanas režīmā starp divu vai vairāk dalībvalstu teritorijām.

Šis noteikums attiecas arī uz pārvietošanu pa nostiprinātiem cauruļvadiem.

V   NODAĻA

AKCĪZES PREČU PĀRVIETOŠANA UN NODOKĻA UZLIKŠANA PĒC NODOŠANAS PATĒRIŅAM

1.   IEDAĻA

Iegādes, ko veic privātpersonas

32. pants

1.   Akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko privātpersonas iegādājušās personīgai lietošanai un ko šīs personas pārved no vienas dalībvalsts uz citu, iekasē tikai tajā dalībvalstī, kurā iegādātas minētās akcīzes preces.

2.   Lai noteiktu, vai 1. punktā minētās akcīzes preces ir paredzētas personīgai lietošanai, dalībvalstis ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

akcīzes preču valdītāja komerciālo statusu un iemeslus, kāpēc preces iegūtas valdījumā;

b)

akcīzes preču atrašanās vietu vai, attiecīgā gadījumā, izmantoto transporta veidu;

c)

dokumentus, kas attiecas uz akcīzes precēm;

d)

akcīzes preču īpašības;

e)

akcīzes preču daudzumu.

3.   Lai piemērotu 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt orientējošus lielumus, bet tikai kā atsauces kritēriju. Tādi orientējoši lielumi nedrīkst būt mazāki par:

a)

tabakas izstrādājumiem:

cigaretēm 800 vienības,

cigarillām (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 g) 400 vienības,

cigāriem 200 vienības,

smēķējamai tabakai 1,0 kg;

b)

alkoholiskajiem dzērieniem:

stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem 10 litri,

starpproduktiem 20 litri,

vīniem 90 litri (to skaitā ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna),

alum 110 litri.

4.   Dalībvalstis var arī noteikt, ka akcīzes nodoklis kļūst uzliekams arī par tādu minerāleļļu iegādi patēriņa dalībvalstī, kas jau nodotas patēriņam citā dalībvalstī, ja šīs preces netipiskā veidā ved privātpersonas vai privātpersonu uzdevumā.

Šajā punktā “vest netipiskā veidā” nozīmē vest degvielu citādi nekā transportlīdzekļu degvielas tvertnēs vai piemērotās rezerves degvielas kannās un šķidro kurināmo vest citādi nekā cisternās, ko izmanto profesionāli tirgotāji.

2.   IEDAĻA

Preču uzglabāšana citā dalībvalstī

33. pants

1.   Neskarot 36. panta 1. punktu, ja akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī, komerciālām vajadzībām glabā citā dalībvalstī, lai tās tur pārdotu vai izmantotu, tām uzliek akcīzes nodokli un akcīzes nodokli iekasē tajā dalībvalstī, kurā preces tiek glabātas.

Šajā pantā “uzglabāšana komerciāliem nolūkiem” ir akcīzes preču glabāšana, ko veic personas, kas nav privātpersonas, vai privātpersonas, kas to dara nevis personīgai lietošanai, un ko tās transportējušas, bet citiem nolūkiem saskaņā ar 32. pantu.

2.   Nosacījumi akcīzes nodokļa uzlikšanai un piemērojamā nodokļa likme ir tā, kas dalībvalstī ir spēkā dienā, kad rodas akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja.

3.   Atbilstīgi 1. punktā minētajiem gadījumiem par uzliekamā akcīzes nodokļa samaksu atbildīgā persona ir persona, kas veic piegādi vai glabā piegādei paredzētās preces, vai arī persona, kurai piegādā preces citā dalībvalstī.

4.   Neskarot 38. pantu, ja akcīzes preces, kas jau nodotas patēriņam vienā dalībvalstī, tiek pārvietotas Kopienā komerciāliem nolūkiem, tad neuzskata, ka tās ir glabātas šiem nolūkiem, kamēr tās tiek nogādātas galamērķa dalībvalstī, ja tās tiek pārvietotas saskaņā ar 34. pantā izklāstītajām formalitātēm.

5.   Akcīzes preces, kuras glabā uz kuģa vai gaisakuģī, kas veic jūrasbraucienus vai lidojumus starp divām dalībvalstīm, bet kuras nav pieejamas pārdošanā, kad kuģis vai gaisakuģis atrodas vienas dalībvalsts teritorijā, neuzskata par uzglabātām komerciāliem nolūkiem minētajā dalībvalstī.

6.   Pēc pieprasījuma akcīzes nodoklis tiek atmaksāts vai atlaists dalībvalstī, kurā preces nodeva patēriņam, ja otras dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka akcīzes nodoklis ir uzliekams un tas ir iekasēts citā dalībvalstī.

34. pants

1.   Situācijās, kas minētas 33. panta 1. punktā, akcīzes precēm, ko ved no vienas dalībvalsts teritorijas uz otras dalībvalsts teritoriju, jābūt pievienotam pavaddokumentam, kurā ietverti 21. panta 1. punktā minētā dokumenta pamatelementi.

Komisija saskaņā ar 43. panta 2. punktā norādīto procedūru pieņem pasākumus, nosakot pavaddokumenta veidu un saturu.

2.   Personas, kas minētas 33. panta 3. punktā, ievēro šādas prasības:

a)

pirms preču nosūtīšanas iesniedz galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm deklarāciju un akcīzes nodokļa nodrošinājumu;

b)

galamērķa dalībvalstī samaksā akcīzes nodokli saskaņā ar minētajā dalībvalstī noteikto procedūru;

c)

piekrīt visām galamērķa dalībvalsts kompetento iestāžu ierosinātajām pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai akcīzes preces ir faktiski saņemtas un vai šīm precēm uzliktais akcīzes nodoklis ir samaksāts.

Galamērķa dalībvalsts var, precizējot situācijas un nosacījumus, vienkāršot a) apakšpunktā minētās prasības vai piešķirt attiecībā uz tām atbrīvojumu. Šādā gadījumā tā informē Komisiju, kas par to informē pārējās dalībvalstis.

35. pants

1.   Ja akcīzes preces, kas jau ir nodotas patēriņam dalībvalstī, uz galamērķa vietu minētajā dalībvalstī ir jāpārvieto caur citas dalībvalsts teritoriju, piemēro šādas prasības:

a)

šī pārvietošana notiek, pievienojot pavaddokumentu, kas minēts 34. panta 1. punktā, un izmantojot attiecīgu maršrutu;

b)

pirms akcīzes preču nosūtīšanas nosūtītājs paziņo kompetentajām iestādēm izbraukšanas vietu;

c)

saņēmējs apstiprina preču saņemšanu saskaņā ar galamērķa vietas kompetento iestāžu paredzētajiem noteikumiem;

d)

nosūtītājs un saņēmējs piekrīt visām pārbaudēm, kas ļauj attiecīgajām kompetentajām iestādēm pārliecināties par to, vai preces ir faktiski saņemtas.

2.   Ja akcīzes preces bieži un regulāri pārvieto saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, iesaistītās dalībvalstis, savstarpēji vienojoties un precizējot nosacījumus, var vienkāršot prasības, kas minētas 1. punktā.

3.   IEDAĻA

Tālpārdošana

36. pants

1.   Akcīzes preces, kuras jau ir nodotas patēriņam vienā dalībvalstī un kuras iegādājas persona, kas nav apstiprināts noliktavas turētājs vai reģistrēts saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, un kas neveic patstāvīgu ekonomisku darbību, un kuras pārdevējs vai cita persona viņa vārdā tieši vai netieši nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti, ar akcīzes nodokli apliek galamērķa valstī.

Šajā pantā “galamērķa dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā nogādā sūtījumu vai kravu.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodoklis galamērķa dalībvalstī kļūst iekasējams akcīzes preču piegādes brīdī. Nodokļa iekasējamības nosacījumi un piemērojamā nodokļa likme ir tā, kas ir spēkā dienā, kad rodas akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja.

Akcīzes nodokli maksā saskaņā ar galamērķa dalībvalsts noteikto procedūru.

3.   Persona, kas ir atbildīga par akcīzes nodokļa maksāšanu galamērķa dalībvalstī, ir pārdevējs.

Tomēr galamērķa dalībvalsts var paredzēt, ka nodokļa maksātājs ir nodokļa pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību galamērķa dalībvalstī un ko apstiprinājušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai, ja pārdevējs nav ievērojis 4. punkta a) apakšpunkta noteikumus, – akcīzes preču saņēmējs.

4.   Pārdevējs vai nodokļa pārstāvis ievēro šādas prasības:

a)

pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas un iesniedz akcīzes nodokļa nodrošinājumu konkrētam mērķim izveidotā kompetentā nodokļu iestādē un saskaņā ar galamērķa dalībvalsts paredzētiem noteikumiem;

b)

samaksā akcīzes nodokli iestādē, kas minēta a) apakšpunktā, kad akcīzes preces ir piegādātas;

c)

veic preču piegādes uzskaiti.

Iesaistītās dalībvalstis, precizējot nosacījumus, var vienkāršot prasības, pamatojoties uz divpusējām vienošanām.

5.   Gadījumā, kas minēts 1. punktā, akcīzes nodokli pirmajā dalībvalstī pēc pārdevēja pieprasījuma atmaksā vai atlaiž, ja pārdevējs vai viņa nodokļa pārstāvis ir ievērojis 4. punktā norādītās procedūras.

6.   Dalībvalstis var pieņemt īpašus noteikumus, lai attiecībā uz akcīzes precēm, kuru izplatīšanai valsts ir noteikusi īpašu kārtību, piemērotu 1. līdz 5. punktu.

4.   IEDAĻA

Iznīcināšana un zudumi

37. pants

1.   33. panta 1. punktā un 36. panta 1. punktā minētajās situācijās akcīzes precēm, kuras ir pilnībā iznīcinātas vai neatgriezeniski zudušas, tās transportējot dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās nodeva patēriņam, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar preču būtību, neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas, vai šīs dalībvalsts kompetento iestāžu izsniegtās atļaujas dēļ, akcīzes nodoklis nav jāmaksā šajā dalībvalstī.

Par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu sniedz pienācīgus pierādījumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notika attiecīgo akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai neatgriezenisks zudums, vai, ja nav iespējams noteikt, kur tika izraisīts zaudējums, – kur to konstatēja.

Saskaņā ar 34. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 36. panta 4. punkta a) apakšpunktu iesniegto nodrošinājumu atbrīvo.

2.   Katra dalībvalsts nosaka pati savus noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem nosaka 1. punktā minētos zaudējumus.

5.   IEDAĻA

Pārkāpumi akcīzes preču pārvietošanas brīdī

38. pants

1.   Ja, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 1. punktu, ir izdarīts pārkāpums kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tās nodeva patēriņam, preces apliek ar akcīzes nodokli un šo nodokli iekasē tajā dalībvalstī, kurā šis pārkāpums ir izdarīts.

2.   Ja, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 1. punktu, ir konstatēts pārkāpums kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā šīs preces nodeva patēriņam, un ja nav iespējams noteikt, kur ticis izdarīts pārkāpums, uzskata, ka tas ir izdarīts un akcīzes nodokli iekasē tajā dalībvalstī, kurā pārkāpums ir konstatēts.

Tomēr, ja, pirms ir pagājuši trīs gadi no dienas, kad akcīzes preces ir iegādātas, tiek noskaidrots, kurā dalībvalstī pārkāpums ir faktiski izdarīts, piemēro 1. punktu.

3.   Akcīzes nodokli maksā persona, kas garantēja tā samaksu saskaņā ar 34. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 36. panta 4. punkta a) apakšpunktu, un persona, kura piedalījusies pārkāpumā.

Dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā akcīzes preces tika nodotas patēriņam, pēc pieprasījuma atmaksā un atlaiž akcīzes nodokli, ja to iekasēja dalībvalstī, kur pārkāpumu izdarīja vai konstatēja. Galamērķa dalībvalsts atbrīvo saskaņā ar 34. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 36. panta 4. punkta a) apakšpunktu iesniegto nodrošinājumu.

4.   Šajā pantā “pārkāpums” nozīmē situāciju, kas rodas, pārvietojot akcīzes preces saskaņā ar 33. panta 1. punktu vai 36. panta 1. punktu, kura nav iekļauta 37. pantā, kā rezultātā pārvietošana vai daļa no pārvietošanas nav pabeigta likumīgi.

VI   NODAĻA

CITI JAUTĀJUMI

1.   IEDAĻA

Marķējums

39. pants

1.   Neskarot 7. panta 1. punktu, dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, kad preces nodod patēriņam šo dalībvalstu teritorijā vai – 33. panta 1. punkta pirmajā daļā un 36. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos – kad preces ieved šo dalībvalstu teritorijā, uz akcīzes precēm būtu akcīzes nodokļa marka vai valsts identifikācijas zīmes, ko izmanto fiskālos nolūkos.

2.   Visas dalībvalstis, kuras pieprasa izmantot akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, minētās markas vai zīmes dara pieejamas apstiprinātiem noliktavu īpašniekiem no citām dalībvalstīm. Katra dalībvalsts tomēr var arī paredzēt, ka akcīzes nodokļa markas ir pieejamas nodokļa pārstāvim, ko apstiprinājusi šīs dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.   Neskarot noteikumus, ko dalībvalstis var noteikt, lai nodrošinātu šā panta pareizu īstenošanu un novērstu nodokļa nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tās nodrošina, ka šīs akcīzes nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, nerada šķēršļus akcīzes preču brīvai apritei.

Ja akcīzes precēm ir piestiprinātas šādas markas vai zīmes, tā dalībvalsts, kura tās izsniegusi, atmaksā, atlaiž vai atbrīvo visas summas, kas samaksātas vai garantētas par šādu marku vai zīmju saņemšanu, ja akcīzes nodokļa uzlikšanas iespēja ir radusies un nodoklis ir iekasēts citā dalībvalstī.

Dalībvalsts, kura ir izdevusi šīs markas vai zīmes, var tomēr atmaksāt, atlaist vai atbrīvot nodrošinājumu, kas iemaksāts vai garantēts, ja tās kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka minētās markas vai zīmes ir noņemtas vai iznīcinātas.

4.   Nodokļa markas vai valsts identifikācijas zīmes, kā noteikts 1. punktā, ir derīgas tajā dalībvalstī, kura tās izdevusi. Tomēr dalībvalstis var vienoties par šo marku vai zīmju savstarpēju atzīšanu.

2.   IEDAĻA

Mazie vīna ražotāji

40. pants

1.   Dalībvalstis var atbrīvot mazos vīna ražotājus no III un IV nodaļas prasībām un citām prasībām, kas attiecas uz preču apriti un uzraudzību. Ja mazie vīna ražotāji paši veic darījumus Kopienas teritorijā, viņi par to informē attiecīgās kompetentās iestādes un ievēro prasības, kas izklāstītas Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (14).

2.   Ja mazie vīna ražotāji saskaņā ar 1. punktu ir atbrīvoti no prasībām, saņēmējs, izmantojot Regulā (EK) Nr. 884/2001 paredzēto dokumentu vai atsaucoties uz to, informē galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes par saņemtajām vīna piegādēm.

3.   Šajā pantā “mazie vīna ražotāji” ir ražotāji, kas saražo vidēji mazāk nekā 1 000 hektolitru vīna gadā.

3.   IEDAĻA

Kuģu un gaisakuģu krājumi

41. pants

Kamēr Padome nav pieņēmusi Kopienas noteikumus par kuģu un gaisakuģu krājumiem, dalībvalstis var turpināt piemērot savus noteikumus attiecībā uz atbrīvojumiem šādiem krājumiem.

4.   IEDAĻA

Īpaša kārtība

42. pants

Dalībvalstis, kas noslēgušas nolīgumu par atbildību, ko tās uzņemas par pārrobežu tilta būvniecību un uzturēšanu, var arī pieņemt pasākumus, ar kuriem atkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem, lai vienkāršotu procedūras akcīzes nodokļu iekasēšanai par akcīzes precēm, kuras izmanto šāda tilta būvniecībai un uzturēšanai.

Piemērojot šos pasākumus, nolīgumā minēto tiltu un būvlaukumu uzskata par tās dalībvalsts teritorijas daļu, kas saskaņā ar nolīgumu ir atbildīga par tilta būvniecību un uzturēšanu.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo par šiem pasākumiem Komisijai, kas informē citas dalībvalstis.

VII   NODAĻA

AKCĪZES NODOKĻA KOMITEJA

43. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Akcīzes nodokļa komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

44. pants

Akcīzes nodokļa komiteja papildus uzdevumiem, kas tai jāveic saskaņā ar 43. pantu, izskata jautājumus, kuri attiecas uz Kopienas noteikumiem par akcīzes nodokli un kurus tās priekšsēdētājs ierosinājis pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma.

VIII   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

1.   Līdz 2013. gada 1. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par datorizētās sistēmas īstenošanu un jo īpaši 21. panta 6. punktā minētām saistībām un piemērojamām procedūrām, ja sistēma nav pieejama.

2.   Līdz 2015. gada 1. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu.

3.   Ziņojumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, par pamatu jo īpaši ņemta dalībvalstu sniegtā informācija.

46. pants

1.   Līdz 2010. gada 31. decembrim nosūtītājas dalībvalstis var atļaut akcīzes preču pārvietošanu atliktās nodokļa maksāšanas režīmā veikt saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 6. punktā un 18. pantā izklāstītajām formalitātēm.

Uz šādu pārvietošanu, kā arī tās noslēgšanu attiecas šā panta pirmajā daļā un Direktīvas 92/12/EEK 15. panta 4. un 5. punktā un 19. pantā minētie noteikumi. Minētās direktīvas 15. panta 4. punktu piemēro visiem nodrošinājuma iesniedzējiem, kas norādīti saskaņā ar šīs direktīvas 18. panta 1. un 2. punktu.

Šīs direktīvas 21.–27. pantu tādai preču pārvietošanai nepiemēro.

2.   Pirms 2010. gada 1. aprīļa sāktu akcīzes preču pārvietošanu veic un noslēdz saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK noteikumiem.

Uz tādu pārvietošanu šī direktīva neattiecas.

47. pants

1.   Direktīvu 92/12/EEK atceļ no 2010. gada 1. aprīļa.

Tomēr to turpina piemērot saskaņā ar 46. pantā paredzētajiem ierobežojumiem un atbilstīgi tajā noteiktajām vajadzībām.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

48. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības no 2010. gada 1. aprīļa. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus šādus normatīvos un administratīvos aktus, kā arī tabulu, kas parāda atbilsmi starp minētajiem aktiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai galveno valsts tiesību aktu tekstu, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

49. pants

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

50. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 16. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

R. BACHELOT-NARQUIN


(1)  2008. gada 18. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2008. gada 22. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp.

(4)  OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.

(5)  OV L 316, 31.10.1992., 10. lpp.

(6)  OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.

(7)  OV L 316, 31.10.1992., 29. lpp.

(8)  OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp.

(9)  OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

(10)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(11)  OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(12)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(13)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(14)  OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/31


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/1/EK

(2009. gada 7. janvāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, lai pielāgotu minēto direktīvu tehnikas sasniegumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2005/64/EK ir viena no atsevišķajām direktīvām, kuras attiecas uz EK tipa apstiprinājuma procedūru, kas izveidota ar Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (2).

(2)

Nepieciešams noteikt sīki izstrādātus noteikumus, lai attiecībā uz ražotāja sākotnējo novērtējumu varētu pārbaudīt, ka transportlīdzekļa tipa būvēšanā izmantotie materiāli atbilst 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvā 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (3).

(3)

Jo īpaši ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes otrreizējās izmantojamības, pārstrādājamības un reģenerējamības mērķim var pārbaudīt, vai pastāv līgumsaistības starp attiecīgo ražotāju un tā piegādātājiem un vai tiek pareizi sniegta informācija par šādās vienošanās iekļautajām prasībām šim mērķim.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Groza Direktīvas 2005/64/EK IV pielikumu, iekļaujot šādu jaunu 4. punktu:

“4.1.

Sākotnējā novērtējuma saskaņā ar Direktīvas 2005/64/EK 6. pantu vajadzībām transportlīdzekļa ražotājam jāpierāda, ka līgumsaistībās ar piegādātājiem ir nodrošināta atbilstība Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam.

4.2.

Sākotnējā novērtējuma saskaņā ar Direktīvas 2005/64/EK 6. pantu vajadzībām transportlīdzekļa ražotājam jāizstrādā procedūras šādām vajadzībām:

a)

informēt par piemērojamām prasībām savus darbiniekus un visus piegādātājus;

b)

pārraudzīt un nodrošināt, ka piegādātāji rīkojas atbilstoši minētajām prasībām;

c)

apkopot attiecīgos datus visā piegādes ķēdē;

d)

pārbaudīt no piegādātājiem saņemto informāciju;

e)

atbilstoši rīkoties, ja no piegādātājiem saņemtie dati neatbilst Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasībām.

4.3.

Attiecībā uz 4.1. un 4.2. punktu transportlīdzekļa ražotājam, vienojoties ar kompetento iestādi, jāizmanto ISO 9000/14000 vai cita standarta kvalitātes nodrošinājuma programma.”

2. pants

Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, ja Direktīvā 2005/64/EK, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, noteiktās prasības nav izpildītas, dalībvalstis transportlīdzekļu jauniem tipiem nepiešķir EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu ar mehānisko transportlīdzekļu otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību saistītu iemeslu dēļ.

3. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 3. februārim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 4. februāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 7. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.

(2)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

(3)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/33


ES UN JORDĀNIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2008

(2008. gada 10. novembris)

attiecībā uz tarifu atcelšanas grafika izveidi Asociācijas nolīguma IV pielikumā minētajām precēm

(2009/20/EK)

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (1) (turpmāk “Asociācijas nolīgums”), kas parakstīts Briselē 1997. gada 24. novembrī un stājās spēkā 2002. gada 1. maijā, un jo īpaši tā 6. pantu un 11. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu Kopienai un Jordānijai pakāpeniski jāizveido brīvā tirgus zona pārejas perioda laikā, kas nedrīkst pārsniegt 12 gadus no Asociācijas nolīguma spēkā stāšanās dienas, atbilstoši nolīguma noteikumiem un saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību noteikumiem.

(2)

Saskaņā ar Asociācijas nolīgumu četrus gadus pēc tā spēkā stāšanās Asociācijas padomei jāpārskata kārtība, kas piemērojama precēm, kuras uzskaitītas nolīguma IV pielikumā, kurā ietverts Kopienas izcelsmes rūpniecības preču saraksts, un šīs pārskatīšanas laikā jāizveido šīm precēm tarifu atcelšanas grafiks.

(3)

Eiropas Komisija un Jordānija ir pārrunājušas Asociācijas nolīguma IV pielikumā minēto preču tarifu atcelšanas grafiku,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Asociācijas nolīguma IV pielikumā minētajam Kopienas izcelsmes preču importam Jordānijā piemēro šā lēmuma 2. pantā izklāstīto tarifu atcelšanas grafiku. Grafiku piemēro no 2008. gada 1. maija.

2. pants

1.   Šā lēmuma pielikuma 1. sarakstā minētajām Kopienas izcelsmes precēm piemērojamie muitas nodokļi importam Jordānijā tiek atcelti 2 gadu laikā, sākot no 2008. gada 1. maija. No 2009. gada 1. maija šīs preces netiek apliktas ar nodokļiem. Pakāpeniska muitas nodokļu atcelšana notiek atbilstoši šādam grafikam:

a)

nodokli 2008. gada 1. maijā samazina līdz 3 % no muitas pamatnodokļa;

b)

atlikušos nodokļus 2009. gada 1. maijā atceļ.

2.   Šā lēmuma pielikuma 2. sarakstā minētajām Kopienas izcelsmes precēm piemērojamie muitas nodokļi importam Jordānijā tiek atcelti septiņu gadu laikā, sākot no 2008. gada 1. maija, un no 2014. gada 1. maija šīs preces netiek apliktas ar nodokļiem. Pakāpeniska muitas nodokļu atcelšana notiek atbilstoši šādam grafikam:

a)

nodokli 2008. gada 1. maijā samazina līdz 90 % no muitas pamatnodokļa;

b)

nodokli 2009. gada 1. maijā samazina līdz 80 % no muitas pamatnodokļa;

c)

nodokli 2010. gada 1. maijā samazina līdz 70 % no muitas pamatnodokļa;

d)

nodokli 2011. gada 1. maijā samazina līdz 60 % no muitas pamatnodokļa;

e)

nodokli 2012. gada 1. maijā samazina līdz 50 % no muitas pamatnodokļa;

f)

nodokli 2013. gada 1. maijā samazina līdz 40 % no muitas pamatnodokļa;

g)

atlikušos nodokļus 2014. gada 1. maijā atceļ.

3.   Šā lēmuma pielikuma 3. sarakstā minētajām Kopienas izcelsmes precēm piemērojamie muitas nodokļi importam Jordānijā netiek atcelti. Jordānijas varas iestādes un Eiropas Komisija kopīgi pārskata Rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu apakškomisijā Kopienas alus (HS 2203) un vermuta (HS 2205) importa attīstību Jordānijā, lai izvērtētu jebkādu būtisku Kopienas importa apjoma samazinājumu, ko izraisījusi priekšrocību piešķiršana citiem tirdzniecības partneriem. Gadījumos, kad pierādīts Kopienas alus un vermuta importa apjoma būtisks samazinājums, Jordānijas varas iestādes un Komisija pārskata piemērojamos muitas nodokļus šīm divām precēm, lai labotu konstatēto nelīdzsvarotību.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to pieņem Asociācijas padome.

Briselē, 2008. gada 10. novembrī

Asociācijas padomes vārdā

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET


(1)  OV L 129, 15.5.2002., 3. lpp.


PIELIKUMS

1.   saraksts

HS kods

Apraksts

ex ex 8703 10 000 (1)

– Mehāniskie transporta līdzekļi, kas īpaši paredzēti braukšanai pa sniegu; golfa automobiļi un tamlīdzīgi transportlīdzekļi

ex ex 8703 21 300 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 21 400 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 21 900 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 22 300 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 22 400 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 22 900 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 23 130 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 23 140 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 23 190 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 23 210 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 23 220 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 23 290 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 23 310 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 23 320 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 23 390 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 24 100 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 24 200 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 24 900 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 31 300 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 31 400 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 31 900 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 32 130 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 32 140 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 32 190 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 32 210 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 32 220 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 32 290 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 33 110 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 33 120 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 33 190 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 33 210 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 33 220 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 33 290 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 90 300 (1)

– – – Transportlīdzekļi, kas īpaši būvēti kā neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

ex ex 8703 90 400 (1)

– – – Mēbelēti transportlīdzekļi, kas paredzēti piknikiem (tūristiem)

ex ex 8703 90 590 (1)

– – – Citādi

ex ex 8703 90 600 (1)

– – – Citi transportlīdzekļi, kuru darba tilpums pārsniedz 2 000 cm3, bet nepārsniedz 2 500 cm3

ex ex 8703 90 700 (1)

– – – Citi transportlīdzekļi, kuru darba tilpums pārsniedz 2 500 cm3

ex ex 8703 90 900 (1)

– – – Citādi


2.   saraksts

HS kods

Apraksts

5701 10 000

– no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5701 90 000

– no citiem tekstilmateriāliem

5702 10 000

– Kelem, Schumacks, Karamanie un tamlīdzīgi roku darba paklāji

5702 20 000

– Grīdsegas no kokosšķiedrām (no koiras)

5702 31 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5702 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

5702 41 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5702 49 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

5702 51 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5702 59 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

5702 91 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5702 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

5703 10 000

– No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

5703 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

5704 10 000

– Kvadrātveida, ar maksimālo virsmas laukumu 0,3 m2

5705 00 000

– Citādi paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas, apdarinātas vai neapdarinātas

6101 10 000

– No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6101 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6102 10 000

– No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6102 30 000

– No ķīmiskajām šķiedrām

6102 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6103 12 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6103 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6103 21 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6103 22 000

– – No kokvilnas

6103 23 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6103 29 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6103 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6103 49 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6104 12 000

– – No kokvilnas

6104 13 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6104 23 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6104 29 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6104 31 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6104 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6104 44 000

– – No mākslīgajām šķiedrām

6104 49 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6104 59 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6104 61 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6104 69 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6106 10 000

– No kokvilnas

6108 11 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6108 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6108 29 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6108 32 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6108 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6108 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6110 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6111 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6112 20 000

– Slēpošanas kostīmi

6112 31 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6112 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6112 41 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6112 49 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6113 00 000

– – Apģērba gabali, kas izgatavoti no 59.03., 59.06. vai 59.07. pozīcijas trikotāžas drānām

6114 10 000

– No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6114 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6115 99 900

– – – Citādi

6116 10 000

– Impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar plastmasu vai gumiju

6116 91 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6116 92 000

– – No kokvilnas

6116 93 000

– – No sintētiskajām šķiedrām

6116 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6117 10 000

– Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi

6117 20 000

– kaklasaites, tauriņi un kravates

6117 80 000

– Citādi apģērba piederumi

6117 90 900

– – – Citādi

6201 13 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6201 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6201 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6202 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6202 91 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6202 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6205 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6206 10 000

– No zīda vai no zīda atkritumiem

6206 40 000

– No ķīmiskajām šķiedrām

6206 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6207 11 000

– – No kokvilnas

6207 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6207 22 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6207 29 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6207 92 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6207 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6208 11 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6208 19 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6208 21 000

– – No kokvilnas

6208 22 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6208 29 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6208 91 000

– – No kokvilnas

6208 92 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6208 99 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6209 10 000

– No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6209 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6210 10 000

– No 56.02. vai 56.03. pozīcijā minētajiem materiāliem

6210 40 000

– Citādi vīriešu vai zēnu apģērba gabali

6210 50 000

– Citādi sieviešu vai meiteņu apģērba gabali

6211 11 000

– – Vīriešu vai zēnu

6211 12 000

– – Sieviešu vai meiteņu

6211 20 000

– Slēpošanas kostīmi

6211 31 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6211 33 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6211 39 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6211 41 000

– – No vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

6211 43 000

– – No ķīmiskajām šķiedrām

6211 49 000

– – No citiem tekstilmateriāliem

6212 20 000

– Zeķturi un zeķturbikses

6212 30 000

– Krūšturkorsetes

6212 90 000

– Citādi

6213 10 000

– No zīda vai no zīda atkritumiem

6213 20 000

– No kokvilnas

6213 90 000

– No citiem tekstilmateriāliem

6216 00 000

Cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi)

6217 10 000

– Piederumi

6217 90 900

– – – Citādi

6309 00 100

– – – Apavi

6309 00 900

– – – Citādi

6401 10 000

– Apavi ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

6401 91 000

– – Kas nosedz ceļgalu

6401 92 000

– – Kas nosedz potīti, bet nenosedz ceļgalu

6401 99 000

– – Citādi

6402 12 000

– – Distanču slēpjzābaki, slaloma zābaki un sniegadēļa zābaki

6402 19 000

– – Citādi

6402 20 000

– Apavi ar virsu no sloksnēm, kas piestiprinātas pie zoles ar metāla tapām

6402 30 000

– Citādi apavi ar metāla aizsargplāksnīti purngalā

6402 91 000

– – Kas nosedz potīti

6402 99 000

– – Citādi

6405 10 000

– Ar ādas vai kompozītās ādas virsu

6405 20 000

– Ar tekstilmateriālu virsu

6405 90 000

– Citādi

6406 10 000

– Apavu virsas un to daļas, izņemot kapes un cietās detaļas

6406 20 000

– Gumijas vai plastmasas ārējās zoles un papēži

6406 91 000

– – Koka

6406 99 000

– – No citiem materiāliem

9401 20 000

– Mehānisko transportlīdzekļu sēdekļi

9401 30 000

– Grozāmie sēdekļi ar regulējamu augstumu

9401 40 000

– Sēdekļi, kas pārveidojami par gultām, izņemot dārza vai ceļojuma krēslus

9401 50 000

– Sēdekļi no niedrēm, lūkiem, bambusa vai tamlīdzīga materiāla

9401 61 000

– – Polsterēti

9401 69 000

– – Citādi

9401 71 000

– – Polsterēti

9401 79 000

– – Citādi

9401 80 900

– – – Citādi

9401 90 000

– Daļas

9402 10 100

– – – Frizieru krēsli

9403 10 000

– Metāla mēbeles birojiem

9403 20 000

– Citādas metāla mēbeles

9403 30 000

– Koka mēbeles birojiem

9403 40 000

– Koka mēbeles virtuvēm

9403 50 000

– Koka mēbeles guļamistabām

9403 60 000

– Citādas koka mēbeles

9403 70 000

– Plastmasas mēbeles

9403 80 000

– Mēbeles no citiem materiāliem, ieskaitot niedres, kārklus, bambusu vai tamlīdzīgus materiālus

9403 90 000

– Daļas

9404 10 000

– Matraču pamatnes

9404 21 000

– – No porainās gumijas vai plastmasas, apvilkti vai neapvilkti

9404 29 000

– – No citiem materiāliem

9404 30 000

– Guļammaisi

9404 90 000

– Citādi

9405 10 000

– Lustras un pārējie griestu vai sienu elektriskie apgaismes piederumi, izņemot tādus, kurus izmanto atklātu sabiedrisko vietu vai brauktuvju apgaismošanai

9405 20 000

– Elektriskās galda lampas, naktslampas vai stāvlampas

9405 30 000

– Gaismekļi, ko izmanto Ziemassvētku eglītēm

9405 40 900

– – – Citādi

9405 50 900

– – – Citādi

9405 60 000

– Izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi

9405 91 900

– – – Citādi

9405 92 900

– – – Citādi

9405 99 900

– – – Citādi

9406 00 900

– – – Citādi


3.   saraksts

HS kods

Apraksts

2203 00 000

Iesala alus

2205 10 000

– Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām, tarā ar 2 l vai mazāku tilpumu

2205 90 000

– Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām: citādi

2402 10 000

– Cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

2402 20 000

– Cigaretes, kas satur tabaku

2402 90 100

– – – Cigāri

2402 90 200

– – – Cigaretes

2403 99 900

– – – Citādi


(1)  Lietoti transportlīdzekļi ir definēti kā transportlīdzekļi, kas reģistrēti ilgāk nekā sešus mēnešus un kuru nobraukums ir vismaz 6 000 km.


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/43


ES UN MAROKAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2008

(2008. gada 26. novembris),

ar ko izveido Sadarbības komiteju muitas lietās, pieņem ekonomikas dialoga grupas reglamentu un groza dažu Asociācijas komitejas apakškomiteju reglamentu

(2009/21/EK)

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (1), (turpmāk “asociācijas nolīgums”),

ņemot vērā ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/2003 (2003. gada 24. februāris), ar ko izveido Asociācijas komitejas apakškomitejas (2), un jo īpaši tā vienīgā panta ceturto daļu,

ņemot vērā ES un Marokas Asociācijas padomes Ieteikumu Nr. 1/2005 (2005. gada 24. oktobris) par ES un Marokas rīcības plāna īstenošanu (3),

tā kā:

(1)

ES un Marokas attiecības kļūst aizvien ciešākas, kā pamatā ir saskaņā ar kaimiņattiecību politiku pieņemtā asociācijas nolīguma un ES un Marokas rīcības plāna īstenošana.

(2)

Abas Puses ir gatavas tālāk nostiprināt savas attiecības un nodrošināt tām jaunas perspektīvas.

(3)

Būtu jāpārrauga tas, kā tiek īstenotas partnerības prioritātes un saskaņoti tiesību akti. Eiropas Savienības pilnvaras nosaka satvaru, kurā var attīstīties attiecības ar Vidusjūras reģiona valstīm, ņemot vērā kopējo atbilstību Barselonas procesam un tā sabalansētību.

(4)

Ar ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 2/2005 (2005. gada 18. novembris), ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 4. protokolu par jēdziena “izcelsmes produkti” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm (4), svītroja atsauci uz Sadarbības komiteju muitas lietās. Tādēļ ir jāizstrādā jauns juridiskais pamats Sadarbības komitejas muitas lietās izveidei.

(5)

Asociācijas nolīguma 84. pants paredz izveidot darba grupas vai citas struktūras, kas nepieciešamas nolīguma izpildei.

(6)

Ar asociācijas nolīguma 44. panta a) punktu izveidoja ekonomikas dialogu starp ES un Maroku. Būtu jāpieņem ekonomikas dialoga grupas reglaments.

(7)

Pēc vienošanās par ES un Marokas rīcības plānu ir parādījušās jaunas dialoga un sadarbības jomas. Apakškomitejas, kas izveidotas ar Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/2003, neaptver visas šīs jomas.

(8)

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas asociācijas nolīgumā un ES un Marokas rīcības plānā ietvertās jomas uzrauga attiecīgas apakškomitejas,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Izveido Asociācijas komitejai pakļautu ES un Marokas Sadarbības komiteju muitas lietās, kuras uzdevums ir pārbaudīt Asociācijas nolīguma un saskaņā ar kaimiņattiecību politiku pieņemtā ES un Marokas rīcības plāna īstenošanu, nodrošināt administratīvo sadarbību asociācijas nolīguma 4. protokola piemērošanā un pildīt jebkurus citus uzdevumus muitas jomā, ko tai var uzticēt.

Sadarbības komitejas muitas lietās reglaments ir iekļauts I pielikumā.

Sadarbības komiteja muitas lietās strādā Asociācijas komitejas pakļautībā, un pēc katras sapulces tā atskaitās šai komitejai. Sadarbības komitejai muitas lietās nav lēmuma pieņemšanas pilnvaru. Tomēr tā var izstrādāt ieteikumus, lai sekmētu asociācijas nolīguma atbilstīgu izpildi, un iesniegt Asociācijas komitejai priekšlikumus. Šos ieteikumus un priekšlikumus pieņem, savstarpēji vienojoties.

Asociācijas komiteja veic jebkuru citu pasākumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pareizu Sadarbības komitejas muitas lietās darbību, un par to attiecīgi informē Asociācijas padomi.

2. pants

Ar šo ir pieņemts reglaments ar asociācijas nolīguma 44. panta a) punktu izveidotajai ekonomikas dialoga grupai, kurš iekļauts II pielikumā.

Ekonomikas dialoga grupa strādā Asociācijas komitejas pakļautībā, un pēc katras sapulces tā atskaitās šai komitejai. Grupai nav lēmuma pieņemšanas pilnvaru. Tomēr tā var iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

Asociācijas komiteja veic jebkuru citu pasākumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pareizu apakškomitejas darbību, un par to attiecīgi informē Asociācijas padomi.

3. pants

To jomu sarakstu, kuras aptver apakškomiteja Nr. 1 “Iekšējais tirgus”, apakškomiteja Nr. 2 “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi”, apakškomiteja Nr. 3 “Transports, vide un enerģētika”, apakškomiteja Nr. 4 “Lauksaimniecība un zivsaimniecība” un apakškomiteja Nr. 5 “Tieslietas un drošība”, kuras norādītas II pielikuma 3. punktā, apakškomiteju reglamentus, kas pieņemti ar ES un Marokas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/2003, groza saskaņā ar šā lēmuma III pielikumu.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2008. gada 26. novembrī

Asociācijas padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NICOLAIDIS


(1)  OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.

(2)  OV L 79, 26.3.2003., 14. lpp.

(3)  OV L 285, 28.10.2005., 49. lpp.

(4)  OV L 336, 21.12.2005., 1. lpp.


I PIELIKUMS

ES UN MAROKAS SADARBĪBAS KOMITEJAS MUITAS LIETĀS REGLAMENTS

1.   Sastāvs un vadība

ES un Marokas Sadarbības komiteju muitas lietās (turpmāk “komiteja”) veido, no vienas puses, Eiropas Komisijas pārstāvji, kam palīdz dalībvalstu muitas eksperti, un, no otras puses, Marokas muitas pārstāvji (un/vai citi valdības pārstāvji). Komiteju pārmaiņus vada Marokas muitas pārstāvis un Eiropas Kopienas pārstāvis.

2.   Funkcijas

Komiteja strādā Asociācijas komitejas pakļautībā, un pēc katras sapulces tā atskaitās šai komitejai. Komitejai nav lēmuma pieņemšanas pilnvaru. Tomēr tai ir tiesības iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

3.   Priekšmets

Komiteja izskata visus ar Asociācijas nolīguma un saskaņā ar kaimiņattiecību politiku pieņemtā ES un Marokas rīcības plāna īstenošanu saistītos muitas jautājumus. Apakškomiteja jo īpaši izvērtē tiesību aktu tuvināšanas, īstenošanas un piemērošanas jomā sasniegto. Vajadzības gadījumā tiek izskatīta arī sadarbība publiskās pārvaldes jautājumos. Komiteja apspriež visas problēmas, kas var rasties muitas jomā (jo īpaši izcelsmes noteikumi, parastās muitas procedūras, muitas nomenklatūra, muitas vērtība, tarifu režīmi, sadarbība muitas lietās), un ierosina veicamos pasākumus. Pēc Asociācijas komitejas lūguma komiteja var izskatīt arī citus, tostarp horizontālus, jautājumus.

Vienā komitejas sanāksmē var izskatīt jautājumus, kas saistīti ar vienu, vairākām vai visām ar muitas lietām saistītajām problēmām.

4.   Sekretariāts

Viena Eiropas Komisijas amatpersona un viena Marokas valdības amatpersona kopīgi darbojas kā šīs komitejas pastāvīgie sekretāri.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz komiteju, nosūta komitejas sekretāriem.

5.   Sanāksmes

Komitejas sanāksmes notiek ikreiz, kad to prasa apstākļi, taču ne retāk kā vienreiz gadā. Sanāksmi var sasaukt, pamatojoties uz vienas vai otras Puses lūgumu, nogādājot šo lūgumu attiecīgajam sekretāram, kas to nodod otrai Pusei. Kad ir saņemts lūgums sasaukt komitejas sanāksmi, otras Puses sekretārs sniedz savu atbildi 15 darbdienu laikā.

Īpašas steidzamības gadījumā, abām Pusēm vienojoties, apakškomiteju var sasaukt īsākā laikā. Visi lūgumi sasaukt sēdi būtu jāsagatavo rakstiski.

Katra komitejas sanāksme notiek tādā laikā un vietā, par ko ir vienojušās abas Puses.

Abi sekretāri sasauc sanāksmes katrs savai Pusei, vienojoties ar priekšsēdētāju. Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājs tiek informēts par katras Puses delegācijas paredzēto sastāvu.

Ja abas Puses tam piekrīt, komiteja var uzaicināt piedalīties tās sanāksmēs citus pārstāvjus no abu Pušu tieši ieinteresētām vai saistītām tehniskajām struktūrvienībām, lai apspriestu horizontālos jautājumus vai lai tie sniegtu specifisku informāciju.

6.   Sanāksmju darba kārtība

Visus lūgumus par kāda punkta iekļaušanu komitejas darba kārtībā nosūta komitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes sākuma atbildīgais komitejas sekretārs to nosūta otras Puses sekretāram.

Provizoriskajā darba kārtībā ir ietverti punkti, par kuriem sekretāri ir saņēmuši lūgumu tos iekļaut darba kārtībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Vismaz septiņas dienas pirms sanāksmes abām Pusēm ir jāsaņem atsauces un apstiprinošie dokumenti. Ievērojot īpašus un/vai steidzamus gadījumus, šos termiņus pēc abu Pušu vienošanās var saīsināt.

Katras sanāksmes sākumā komiteja pieņem darba kārtību.

7.   Protokols

Pēc katras sanāksmes abi sekretāri, savstarpēji vienojoties, sagatavo protokolu. Vienu protokola kopiju, kurā ietverti arī komitejas priekšlikumi, komitejas sekretāri nosūta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un sekretāriem.

8.   Atklātība

Ja vien nenolemj citādi, komitejas sanāksmes nav atklātas.


II PIELIKUMS

ES UN MAROKAS EKONOMIKAS DIALOGA GRUPAS REGLAMENTS

1.   Sastāvs un vadība

Ekonomikas dialoga grupu, turpmāk “grupa”, veido Eiropas Komisijas pārstāvji un Marokas valdības pārstāvji, un to kopīgi vada abas Puses. Dalībvalstis tiek informētas un uzaicinātas piedalīties grupas sanāksmēs.

2.   Funkcijas

Grupa ir diskusiju, apspriežu un pārraudzības forums. Tā strādā Asociācijas komitejas pakļautībā, un pēc katras sapulces tā atskaitās šai komitejai. Grupai nav lēmuma pieņemšanas pilnvaru. Tomēr tai ir tiesības iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

3.   Priekšmets

Grupa ir diskusiju forums makroekonomikas jautājumos. Tā apspriež ar asociācijas nolīguma un saskaņā ar kaimiņattiecību politiku pieņemtā ES un Marokas rīcības plāna īstenošanu saistītos jautājumus, jo īpaši turpmāk uzskaitītajās jomās, sevišķi saistībā ar tiesību aktu tuvināšanas, īstenošanas un piemērošanas jomā sasniegto. Vajadzības gadījumā tiek izskatīta arī sadarbība publiskās pārvaldes jautājumos. Grupa izskata visas problēmas, kas varētu rasties turpmāk uzskaitītajās jomās, un ierosina veicamos pasākumus:

a)

makroekonomikas satvars;

b)

strukturālās reformas;

c)

finanšu un kapitāla tirgus nozare (makroekonomiskie aspekti);

d)

kapitāla aprite un kārtējie maksājumi;

e)

publisko finanšu pārvaldība un kontrole;

f)

nodokļi;

g)

statistika.

Iepriekš norādītais saraksts nav visaptverošs, un Asociācijas komiteja var pievienot citas, tostarp horizontālās, jomas.

Vienā grupas sanāksmē var izskatīt jautājumus, kas saistīti ar vienu, vairākām vai visām iepriekš norādītajām jomām.

4.   Sekretariāts

Viena Eiropas Komisijas amatpersona un viena Marokas valdības amatpersona kopīgi darbojas kā grupas pastāvīgie sekretāri.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz grupu, nosūta grupas sekretāriem.

5.   Sanāksmes

Grupas sanāksmes notiek ikreiz, kad to prasa apstākļi, taču ne retāk kā vienreiz gadā. Sanāksmi var sasaukt, pamatojoties uz vienas vai otras Puses lūgumu, nogādājot šo lūgumu attiecīgajam sekretāram, kas to nodod otrai Pusei. Kad ir saņemts lūgums sasaukt grupas sanāksmi, otras puses sekretārs sniedz savu atbildi 15 darbdienu laikā.

Īpašas steidzamības gadījumā, abām Pusēm vienojoties, grupu var sasaukt īsākā laikā. Visi lūgumi sasaukt sēdi būtu jāsagatavo rakstiski.

Katra grupas sanāksme notiek pārmaiņus Briselē un Rabatā dienā, par ko vienojušās abas Puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Pirms katras sanāksmes priekšsēdētājs tiek informēts par katras Puses delegācijas paredzēto sastāvu.

Ja abas Puses vienojas, grupa uz sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai nodrošinātu specifisku informāciju.

6.   Sanāksmju darba kārtība

Visus lūgumus par kāda punkta iekļaušanu grupas darba kārtībā nosūta grupas sekretāriem.

Provizorisko darba kārtību katrai sanāksmei pārmaiņus sagatavos abi priekšsēdētāji. Ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes sākuma grupas sekretārs to nosūta otras Puses sekretāram.

Provizoriskajā darba kārtībā ir ietverti punkti, par kuriem sekretāri ir saņēmuši lūgumu tos iekļaut darba kārtībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Vismaz septiņas dienas pirms sanāksmes abām Pusēm ir jāsaņem apstiprinošie dokumenti. Ievērojot īpašus un/vai steidzamus gadījumus, šos termiņus pēc abu Pušu vienošanās var saīsināt.

Katras sanāksmes sākumā grupa pieņem darba kārtību.

7.   Protokols

Pēc katras sanāksmes abi sekretāri, savstarpēji vienojoties, sagatavo protokolu. Vienu protokola kopiju, kurā ietverti arī grupas priekšlikumi, grupas sekretāri nosūta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un sekretāriem.

8.   Atklātība

Ja vien nenolemj citādi, grupas sanāksmes nav atklātas.


III PIELIKUMS

A.   ES UN MAROKAS APAKŠKOMITEJAS NR. 1 “IEKŠĒJAIS TIRGUS” REGLAMENTS

Apakškomitejas pārziņā esošo nozaru sarakstu, kas iekļauts Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/2003 II pielikuma 3. punktā “Priekšmets”, aizstāj ar šādu sarakstu:

“a)

standartizācija, sertifikācija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība (aspekti, kas nav saistīti ar tirdzniecības nolīgumiem šajās jomās);

b)

konkurence un valsts atbalsts;

c)

intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības;

d)

valsts iepirkums;

e)

patērētāju aizsardzība;

f)

pakalpojumi (regulējuma jautājumi), tostarp finanšu un pasta pakalpojumi;

g)

uzņēmējdarbības tiesības un tiesības veikt uzņēmējdarbību.”

B.   ES UN MAROKAS APAKŠKOMITEJAS NR. 2 “RŪPNIECĪBA, TIRDZNIECĪBA UN PAKALPOJUMI” REGLAMENTS

Apakškomitejas pārziņā esošo nozaru sarakstu, kas iekļauts Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/2003 II pielikuma 3. punktā “Priekšmets”, aizstāj ar šādu sarakstu:

“a)

rūpnieciskā sadarbība un uzņēmējdarbības politika;

b)

tirdzniecības jautājumi;

c)

pakalpojumu tirdzniecība un tiesības veikt uzņēmējdarbību;

d)

tūrisms un amatniecība;

e)

tirdzniecības nolīgumu par tehniskiem noteikumiem, standartizāciju, normām un atbilstības novērtēšanu izstrāde;

f)

datu aizsardzība;

g)

tirdzniecības statistika.”

C.   ES UN MAROKAS APAKŠKOMITEJAS NR. 3 “TRANSPORTS, VIDE UN ENERĢĒTIKA” REGLAMENTS

Apakškomitejas pārziņā esošo nozaru sarakstu, kas iekļauts Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/2003 II pielikuma 3. punktā “Priekšmets”, aizstāj ar šādu sarakstu:

“a)

transports: jo īpaši infrastruktūras modernizācija un attīstība, aizsardzība un drošība visos transporta veidos, ostu un lidostu kontrole un pārvalde, multimodālo sistēmu uzlabošana, integrējot sadarbspējas jautājumu;

b)

vide: jo īpaši spēju palielināšana vides pārvaldības institucionālajā un juridiskajā aspektā un cīņā pret dažādiem piesārņojuma veidiem; atbalsts vides komponenta iestrādāšanai Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību prioritārajās jomās, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi; valstu vides aizsardzības programmu īstenošana, jo īpaši saistībā ar notekūdeņu attīrīšanu un cieto atkritumu apsaimniekošanu; reģionālās un starptautiskās sadarbības stiprināšana, jo īpaši klimata pārmaiņu jomā;

c)

enerģētika: jo īpaši infrastruktūras modernizācija un attīstība, enerģētikas infrastruktūras un enerģijas transporta aizsardzība un drošība, pieprasījuma pārvaldība, atjaunojamu enerģijas resursu veicināšana, izpēte un sadarbība datu apmaiņas jomā.”

D.   ES UN MAROKAS APAKŠKOMITEJAS NR. 5 “LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA” REGLAMENTS

Apakškomitejas pārziņā esošo nozaru sarakstu, kas iekļauts Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/2003 II pielikuma 3. punktā “Priekšmets”, aizstāj ar šādu sarakstu:

“a)

lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti;

b)

sadarbība lauksaimniecības jomā un lauku attīstība;

c)

apstrādāti lauksaimniecības produkti;

d)

veterinārie un fitosanitārie jautājumi;

e)

šo produktu tirdzniecībai piemērojamie tiesību akti.”

E.   ES UN MAROKAS APAKŠKOMITEJAS NR. 6 “TIESLIETAS UN DROŠĪBA” REGLAMENTS

Apakškomitejas pārziņā esošo nozaru sarakstu, kas iekļauts Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/2003 II pielikuma 3. punktā “Priekšmets”, aizstāj ar šādu sarakstu:

“a)

sadarbība tieslietu jomā;

b)

tiesu sadarbība civillietās un krimināllietās;

c)

sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, terorismu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

d)

policijas sadarbība.”


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/51


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 8. decembris),

ar ko ieceļ Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju

(2009/22/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 207. pantu,

Atsaucoties uz Padomes Lēmumu 2001/79/KĀDP (2001. gada 22. janvāris) par Eiropas Savienības Militārās komitejas izveidi (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lēmuma 2001/79/KĀDP 3. pantu Militārās komitejas priekšsēdētāju ieceļ Padome, pamatojoties uz komitejas aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa sanāksmes ieteikumu.

(2)

Komitejas aizsardzības iestāžu vadītāju līmeņa 2008. gada 29. oktobra sanāksmē par Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju ieteica iecelt ģenerāli Håkan SYRÉN.

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ģenerāli Håkan SYRÉN no 2009. gada 6. novembra uz trim gadiem ieceļ par Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 8. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER


(1)  OV L 27, 30.1.2001., 4. lpp.


IETEIKUMI

Komisija

14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/52


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2008. gada 19. decembris)

par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu emisiju un to valsts pusēm

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8625)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, maltiešu, portugāļu, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)

(2009/23/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punktu dalībvalstis var emitēt monētas, kuru emisijas daudzums jāapstiprina Eiropas Centrālajai bankai.

(2)

Padome saskaņā ar Līguma 106. panta 2. punkta otro teikumu šajā jomā ir pieņēmusi saskaņošanas pasākumus, kas izklāstīti Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (1).

(3)

Saskaņā ar 11. pantu Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu (2) monētām euro un centu denominācijā, ja tās atbilst denominācijām un tehniskajiem datiem, ir likumīga maksāšanas līdzekļa statuss visās “iesaistītajās” dalībvalstīs, kā tas noteikts minētajā regulā.

(4)

Saskaņā ar ierasto praksi iesaistītajās dalībvalstīs apgrozībai paredzētās euro monētas, tostarp piemiņas monētas, jālaiž apgrozībā pēc to nominālvērtības. Tas tomēr neizslēdz iespēju, ka neliela daļa no emitēto monētu kopapjoma tiek pārdota par augstāku cenu, ja saražotajām monētām ir īpaša kvalitāte vai tās ir īpašā iepakojumā.

(5)

Euro monētas ir apgrozībā ne tikai to emisijas dalībvalstī, bet visā euro zonā, kā arī ārpus tās. Šajā kontekstā uz euro monētas valsts puses jābūt skaidrai norādei par emisijas dalībvalsti, lai šīs monētas lietotāji bez grūtībām varētu identificēt emisijas dalībvalsti.

(6)

Euro monētām ir kopīga “Eiropas puse” un atšķirīga valsts puse. Euro monētu kopīgajā Eiropas pusē ir norādīts gan vienotās valūtas nosaukums, gan monētas denominācija. Valsts pusē nav jāatkārto ne vienotās valūtas nosaukums, ne monētas denominācija.

(7)

Euro monētu valsts puses dizainparaugus izvēlas katra iesaistītā dalībvalsts, bet dizainparaugs pilnībā jāaptver divpadsmit Eiropas Savienības karoga zvaigznēm.

(8)

Iesaistītajām dalībvalstīm jāievēro kopīgi noteikumi attiecībā uz izmaiņām euro monētu valsts pusē. Apgrozībai paredzēto parasto euro monētu valsts puses dizainparaugi principā nebūtu jāmaina, izņemot gadījumus, ja mainās uz monētas attēlotais vai minētais valsts vadītājs.

(9)

Piemiņas monētas ir īpašas monētas, kuras paredzēts laist apgrozībā un kurām parasto valsts dizainparaugu aizstāj ar atšķirīgu valsts dizainparaugu, lai pieminētu kādu īpašu elementu. Šādam nolūkam vispiemērotākā denominācija ir divu euro monēta, galvenokārt monētas lielā diametra un tās tehnisko parametru dēļ, kas piedāvā pienācīgu aizsardzību pret viltošanu.

(10)

Emitējot apgrozībai paredzētās piemiņas euro monētas, to atceres objektiem jābūt svarīgiem valsts vai Eiropas mērogā, jo šādas monētas paredzēts laist apgrozībā visā euro zonā. Mazāk svarīgi notikumi jāsvin, emitējot euro kolekcijas monētas, kuras nav paredzēts laist apgrozībā un kuras vajadzētu viegli atšķirt no apgrozībai paredzētajām euro monētām. Uz visu iesaistīto dalībvalstu kopīgi emitētajām piemiņas euro monētām jāattēlo tikai tādi elementi, kuriem ir īpaša nozīme Eiropas mērogā.

(11)

Līdz šim noteiktais ierobežojums, kas ļauj emisijas dalībvalstij emitēt apgrozībai paredzētu piemiņas euro monētu vienu reizi gadā, ir darbojies labi, un šāda kārtība jāievēro arī turpmāk, sniedzot papildu iespēju visām iesaistītajām dalībvalstīm kopīgi emitēt apgrozībai paredzētu piemiņas euro monētu. Turklāt dalībvalstis var emitēt apgrozībai paredzētu piemiņas euro monētu, ja valsts vadītāja vakance ir brīva uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs.

(12)

Ir jānosaka konkrēti apjoma ierobežojumi apgrozībai paredzēto piemiņas monētu emisijai, lai nodrošinātu, ka šādas monētas aizvien veido procentuāli nelielu daļu no kopējā apgrozībā esošā divu euro monētu kopskaita. Vienlaikus saskaņā ar minētajiem apjoma ierobežojumiem jāļauj emitēt pietiekams monētu apjoms, lai nodrošinātu efektīvu piemiņas monētu apgrozību.

(13)

Tā kā euro monētas ir apgrozībā visā euro zonā, to valsts dizainparauga pazīmes ir kopīgas ieinteresētības jautājums. Emisijas dalībvalstis cita citu informē par jaunajām valsts pusēm pietiekamu laiku pirms plānotās emisijas dienas. Šajā nolūkā emisijas dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai savi euro monētu dizainparaugu projekti, lai tā verificētu to atbilstību šim ieteikumam.

(14)

Lai ņemtu vērā dalībvalstu dažādās prakses un vēlmes šajā jomā, šajā ieteikumā ietvertās pamatnostādnes ir apspriestas ar dalībvalstīm.

(15)

Kopiena ir noslēgusi monetāros nolīgumus ar Monako Firstisti, Sanmarīno Republiku un Vatikāna Pilsētvalsti, ar ko tām tiek dotas tiesības emitēt noteiktus daudzumus euro monētu. Kopējās pamatnostādnes attiecas arī uz apgrozībai paredzētām monētām, ko emitē iepriekšminētās valstis.

(16)

Šā ieteikuma pārskatīšana jāveic pirms 2015. gada beigām, lai noteiktu, vai pamatnostādnēs jāveic izmaiņas.

(17)

Ar šo ieteikumu jāaizstāj Komisijas 2003. gada 29. septembra Ieteikums par vispārpieņemto praksi, veicot izmaiņas apgrozībā laisto euro monētu aversa valsts puses dizainparaugos (3), un Komisijas 2005. gada 3. jūnija Ieteikums par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu valsts pusēm (4),

AR ŠO IESAKA.

1.   Euro monētu laišana apgrozībā

Apgrozībai paredzētās euro monētas jālaiž apgrozībā pēc to nominālvērtības. Tas neizslēdz to, ka neliela daļa no emitēto monētu apjoma tiek pārdota par augstāku cenu, ja to var pamatot ar īpašu kvalitāti vai iepakojumu.

2.   Emisijas dalībvalsts identifikācija

Uz visu denomināciju apgrozībai paredzēto euro monētu valsts pusēm ir norāde par emisijas dalībvalsti, proti, dalībvalsts nosaukums vai tā saīsinājums.

3.   Valūtas nosaukuma un denominācijas neatkārtošana

1.

Apgrozībai paredzēto euro monētu valsts pusē neatkārto norādes ne par monētas denomināciju vai tās daļu, ne arī par vienotās valūtas vai tās apakšvienības nosaukumu, ja vien šādu norāžu pamatā nav atšķirīga alfabēta lietojums.

2.

Uzrakstā uz divu euro monētu apmales ir norāde par denomināciju, izmantojot tikai skaitli “2” vai terminu “euro”, vai abus iepriekšminētos.

4.   Valsts pušu dizainparaugs

Uz apgrozībai paredzēto euro monētu valsts puses jāatveido divpadsmit Eiropas Savienības karoga zvaigznes, kuras pilnībā ietver valsts dizainparaugu, tostarp gada zīmi un emisijas dalībvalsts nosaukuma norādi. Eiropas Savienības zvaigznes jāattēlo tādā pašā veidā kā uz Eiropas Savienības karoga.

5.   Izmaiņas apgrozībai paredzēto parasto euro monētu valsts pusēs

Neskarot 6. punktu, apgrozībai paredzēto euro vai centu denominācijas monētu valsts pušu dizainparaugi nebūtu jāmaina, izņemot gadījumus, ja mainās uz monētas attēlotais vai minētais valsts vadītājs. Tomēr emisijas dalībvalstīm jāļauj ik pēc piecpadsmit gadiem atjaunināt euro monētu dizainparaugu, uz kura attēlots valsts vadītājs, lai ņemtu vērā izmaiņas viņa/viņas izskatā. Emisijas dalībvalstīm arī jāatļauj atjaunināt euro monētu valsts puses, lai pilnībā izpildītu šā ieteikuma norādījumus.

Ja valsts vadītāja vakance ir brīva uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs, šādā gadījumā nebūtu jāpiešķir tiesības mainīt apgrozībai paredzēto parasto euro monētu valsts puses dizainparaugu.

6.   Apgrozībai paredzēto piemiņas euro monētu emisija

1.

Uz apgrozībai paredzēto piemiņas euro monētu dizainparauga, kas atšķiras no apgrozībai paredzēto parasto euro monētu dizainparauga, jāatveido tikai tādi elementi, kuri ir svarīgi valsts vai Eiropas mērogā. Uz apgrozībai paredzētajām piemiņas euro monētām, ko kopīgi emitējušas visas iesaistītās dalībvalstis, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 974/98 1. pantā (turpmāk – iesaistītās dalībvalstis), jānorāda elementi, kas ir ļoti svarīgi Eiropas mērogā, un to emisija jāapstiprina Padomei.

2.

Apgrozībai paredzēto piemiņas euro monētu emisijai jāatbilst šādiem noteikumiem:

a)

jāparedz ierobežojums, kas ļauj emisijas dalībvalstij emitēt piemiņas euro monētu vienu reizi gadā, izņemot gadījumus, ja:

i)

apgrozībai paredzētās piemiņas euro monētas kopīgi emitē visas iesaistītās dalībvalstis;

ii)

apgrozībai paredzētu piemiņas euro monētu emitē, ja valsts vadītāja vakance ir brīva uz pagaidu laiku vai šādus pienākumus pilda pagaidu vadītājs;

b)

divu euro monēta ir vienīgā denominācija šādai emisijai;

c)

katrā emisijas reizē apgrozībā laistajam monētu kopskaitam nebūtu jāpārsniedz šādas divas robežvērtības:

i)

0,1 % no visu iesaistīto dalībvalstu apgrozībā laistā divu euro monētu kopskaita līdz tā gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada; šo robežvērtību var paaugstināt līdz 2,0 % no visu iesaistīto dalībvalstu apgrozībā laistā divu euro monētu kopskaita, ja tiek atzīmēts globāli un simboliski svarīgs notikums, šādā gadījumā emisijas dalībvalstij jāatsakās turpmākajos četros gados emitēt vēl vienu apgrozībai paredzētu piemiņas monētu un izmantot paaugstināto robežvērtību un, iesniedzot 7. punktā paredzēto informāciju, jāizklāsta iemesli, kādēļ tā izvēlējusies paaugstināto robežvērtību;

ii)

5,0 % no attiecīgās emisijas dalībvalsts apgrozībā laistā divu euro monētu kopskaita līdz gada sākumam, kas ir pirms attiecīgās piemiņas monētas emisijas gada;

d)

uzrakstam uz apgrozībai paredzēto piemiņas euro monētu ārējās apmales jābūt tādam pašam kā uzrakstam uz apgrozībai paredzēto parasto euro monētu apmales.

7.   Informācijas procedūra un turpmāko izmaiņu publicēšana

Dalībvalstis savstarpēji informē cita citu par euro monētu jaunu valsts pušu dizainparaugu projektiem, ieskaitot uzrakstu uz monētu apmales un emisijas apjomu, pirms tās pieņem galīgo lēmumu par dizainparaugiem. Šādā nolūkā emisijas dalībvalstij jāiesniedz Komisijai jaunie euro monētu dizainparaugu projekti parasti sešus mēnešus pirms plānotās emisijas dienas. Komisijai jāverificē atbilstība šā ieteikuma pamatnostādnēm un nekavējoties jāinformē dalībvalstis ar Ekonomikas un finanšu komitejas attiecīgās apakškomitejas starpniecību. Ja Komisija uzskata, ka nav ievērotas šā ieteikuma pamatnostādnes, par dizainparauga apstiprināšanu lemj Ekonomikas un finanšu komitejas attiecīgā apakškomiteja.

Ekonomikas un finanšu komitejas attiecīgajai apakškomitejai jāapstiprina visu iesaistīto dalībvalstu kopīgi emitēto apgrozībai paredzēto piemiņas euro monētu dizainparaugi.

Visu informāciju saistībā ar jauno euro monētu valsts dizainparaugiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.   Ieteikuma darbības joma

Šis ieteikums attiecas uz apgrozībai paredzēto gan parasto, gan piemiņas euro monētu valsts pusēm un uzraksta uz monētas apmales. Tas neattiecas uz to apgrozībai paredzēto parasto un piemiņas euro monētu valsts pusēm un uzraksta uz monētas apmales, kuras pirmoreiz emitētas vai apstiprinātas atbilstīgi saskaņotajai informācijas procedūrai pirms šā ieteikuma pieņemšanas.

9.   Iepriekšējo ieteikumu atcelšana

Ar šo atceļ Ieteikumus 2003/734/EK un 2005/491/EK.

10.   Adresāti

Šis ieteikums ir adresēts visām iesaistītajām dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 139, 11.5.1998., 6. lpp.

(2)  OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 264, 15.10.2003., 38. lpp.

(4)  OV L 186, 18.7.2005., 1. lpp.


14.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 9/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.