ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 353

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 31. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006  ( 1 )

1

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 353/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1272/2008

(2008. gada 16. decembris)

par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Šai regulai būtu jānodrošina augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzība, kā arī ķīmisko vielu, maisījumu un dažu konkrētu izstrādājumu brīva aprite, vienlaikus veicinot konkurētspēju un novatorismu.

(2)

Vielu, maisījumu un šādu izstrādājumu iekšējā tirgus efektīvu darbību var panākt tikai tad, ja tiem piemērojamās prasības dažādās dalībvalstīs būtiski neatšķiras.

(3)

Tuvinot tiesību aktus par vielu un maisījumu klasificēšanas un marķēšanas kritērijiem, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis ar mērķi panākt ilgtspējīgu attīstību.

(4)

Vielu un maisījumu tirdzniecība attiecas ne tikai uz iekšējo tirgu, bet arī uz pasaules tirgu. Tādēļ uzņēmumi varētu gūt labumu, ko sniedz noteikumu par klasificēšanu un marķēšanu globāla harmonizācija un savstarpēja konsekvence starp noteikumiem par klasificēšanu un marķēšanu piegādei un lietošanai, no vienas puses, un transportēšanas noteikumiem, no otras puses.

(5)

Ar mērķi veicināt vispasaules tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku veselību un vidi, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) struktūra 12 gados ir rūpīgi izstrādājusi harmonizētus klasificēšanas un marķēšanas kritērijus, izveidojot ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (turpmāk – “GHS”).

(6)

Šī regula atbilst vairākiem paziņojumiem, kuros Kopiena paudusi nodomu sekmēt klasificēšanas un marķēšanas kritēriju globālu harmonizēšanu ne vien ANO līmenī, bet arī iekļaujot starptautiski apstiprinātos GHS kritērijus Kopienas tiesību aktos.

(7)

Uzņēmumu ieguvumi pieaugs, ja arvien lielāks skaits pasaules valstu iekļaus savos tiesību aktos GHS kritērijus. Kopienai vajadzētu būt šā procesa līderim, lai mudinātu citas valstis sekot un lai rūpniecībai Kopienā nodrošinātu priekšrocības konkurētspējas ziņā.

(8)

Tādēļ ir būtiski Kopienā harmonizēt vielu, maisījumu un dažu konkrētu izstrādājumu klasificēšanas un marķēšanas noteikumus un kritērijus, ņemot vērā GHS klasificēšanas kritērijus un marķēšanas noteikumus, kā arī balstoties uz 40 gadus ilgo pieredzi, kas gūta, īstenojot spēkā esošos Kopienas tiesību aktus ķīmisko vielu jomā, un saglabājot aizsardzības līmeni, kas sasniegts ar klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas sistēmu, Kopienas bīstamības klasēm, kas vēl nav iekļautas GHS, kā arī esošajiem marķēšanas un iepakošanas noteikumiem.

(9)

Šai regulai nebūtu jāskar Kopienas konkurences noteikumu pilnīga piemērošana.

(10)

Šīs regulas mērķim vajadzētu būt noteikt, pēc kādām vielu un maisījumu īpašībām tie būtu jāklasificē kā bīstami, lai pareizi noteiktu vielu un maisījumu bīstamību un informētu par to. Šajās īpašībās būtu jāietver fizikālā bīstamība, kā arī bīstamība cilvēku veselībai un videi, tostarp bīstamība ozona slānim.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro visām vielām un maisījumiem, kas tiek piegādāti Kopienā, izņemot gadījumus, ja citi Kopienas tiesību akti nosaka konkrētākus noteikumus par klasificēšanu un marķēšanu, piemēram, Padomes Direktīvā 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (3), Padomes Direktīvā 82/471/EEK (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (4), Padomes Direktīvā 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (5), Padomes Direktīvā 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (6), Padomes Direktīvā 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (7), Padomes Direktīvā 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (9), Komisijas Lēmumā 1999/217/EK (1999. gada 23. februāris), ar ko pieņem pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošo vielu reģistru, kurš sagatavots, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2232/96 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (13), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (14), vai gadījumos, ja vielas un maisījumus pārvadā pa gaisu, jūru, autoceļiem, dzelzceļu vai iekšzemes ūdensceļiem.

(12)

Terminiem un definīcijām šajā regulā būtu jāatbilst tām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (15), un tām, kas izklāstītas noteikumos, kuri reglamentē transporta jomu, kā arī definīcijām, kas saskaņā ar GHS precizētas ANO līmenī, lai, ieviešot Kopienā ar ķīmiskām vielām saistītus tiesību aktus, nodrošinātu maksimālu viendabīgumu pasaules mēroga tirdzniecības kontekstā. Šā paša iemesla dēļ GHS precizētās bīstamības klases būtu jāietver šajā regulā.

(13)

Jo īpaši ir lietderīgi iekļaut tās GHS definētās bīstamības klases, kurās īpaši ņemts vērā tas, ka vielām vai maisījumiem piemītošās fizikālās bīstamības zināmā mērā ietekmē to izdalīšanās veids.

(14)

Terminam “maisījums”, kā definēts šajā regulā, vajadzētu būt tādai pašai nozīmei kā līdz šim Kopienas tiesību aktos izmantotajam terminam “preparāts”.

(15)

Šai regulai būtu jāaizstāj Padomes Direktīva 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (16), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (17). Tajā būtu jāsaglabā viss pašreizējais cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis, ko nodrošina šīs direktīvas. Tādēļ šajā regulā būtu jāsaglabā dažas bīstamības klases, kas ir aprakstītas minētajās direktīvās, taču līdz šim nav iekļautas GHS.

(16)

Atbildībai par vielu un maisījumu bīstamības noteikšanu un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz to klasificēšanu galvenokārt būtu jāgulstas uz šo vielu vai maisījumu ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 prasības. Pildot klasificēšanas pienākumus, pakārtotiem lietotājiem vajadzētu ļaut izmantot vielas un maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi šai regulai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem, ja vien tie nemaina vielas vai maisījuma sastāvu. Atbildībai par tādu vielu klasificēšanu, kas nav laistas tirgū un attiecībā uz kurām Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ir noteikts pienākums reģistrēt vai paziņot, galvenokārt vajadzētu būt ražotājiem, izstrādājumu ražotājiem un importētājiem. Tomēr vajadzētu būt iespējai izveidot harmonizētu visaugstākās bīstamības pakāpes klasēs iekļauto vielu un citu vielu – konkrētos gadījumos – klasificēšanu, kura būtu jāievēro visiem šādu vielu un maisījumu, kas satur šādas vielas, ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem.

(17)

Ja ir pieņemts lēmums harmonizēt vielas klasificēšanu specifiskā bīstamības klasē vai diferencēšanu vienā bīstamības klasē, šajā nolūkā iekļaujot vai pārskatot ierakstu šīs regulas VI pielikuma 3. daļā, ražotājam, importētājam un pakārtotam lietotājam būtu jāpiemēro šī harmonizētā klasifikācija un pašam jāklasificē tikai atlikušās neharmonizētās bīstamības klases vai diferenciācijas attiecīgajā bīstamības klasē.

(18)

Lai nodrošinātu, ka klienti saņem informāciju par bīstamību, vielu un maisījumu piegādātājiem būtu jānodrošina, ka vielas vai maisījumus pirms to laišanas tirgū marķē un iepako saskaņā ar šo regulu atbilstīgi klasifikācijai. Pildot noteiktos attiecīgos pienākumus, pakārtotiem lietotājiem būtu jāļauj izmantot vielu un maisījumu klasifikāciju, ko atbilstīgi šai regulai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem, ja vien tie nemaina vielas vai maisījuma sastāvu, un izplatītājiem vajadzētu ļaut izmantot vielas vai maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi šai regulai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem.

(19)

Lai nodrošinātu, ka ir pieejama informācija par bīstamām vielām, ja tādas ir maisījumu sastāvā, kurš satur vismaz vienu vielu, kas klasificēta kā bīstama, attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno papildu marķējuma informācija.

(20)

Lai gan jebkuras vielas vai maisījuma ražotājam, importētājam vai pakārtotam lietotājam nevajadzētu būt pienākumam sagatavot jaunus datus par toksikoloģiskiem un ekotoksikoloģiskiem datiem klasificēšanas nolūkā, tam būtu jāidentificē visa pieejamā svarīgākā informācija par konkrētās vielas vai maisījuma bīstamību un jānovērtē tās kvalitāte. Ražotājam, importētājam vai pakārtotam lietotājam būtu jāņem vērā arī vēsturiski dati par ietekmi uz cilvēkiem, piemēram, epidemioloģiski pētījumi par vielas iedarbību uz iedzīvotājiem, dati par neplānotu vai ar darba apstākļiem saistītu iedarbību un ietekmi, kā arī klīniskie pētījumi. Šī informācija būtu jāsalīdzina ar dažādu bīstamības klašu un diferenciāciju kritērijiem, lai ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs varētu secināt, vai viela vai maisījums būtu jāklasificē kā bīstams.

(21)

Lai gan vielu vai maisījumu var klasificēt, pamatojoties uz pieejamo informāciju, vēlams, lai pieejamā informācija, ko izmantos šīs regulas mērķiem, būtu sagatavota atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1907/2006 minētajām testēšanas metodēm, noteikumiem par transportēšanu vai starptautiskiem informācijas validēšanas principiem un procedūrām, lai tādējādi nodrošinātu kvalitatīvus un salīdzināmus rezultātus un to atbilstību citām starptautiskām vai Kopienas mēroga prasībām. Tās pašas testēšanas metodes, noteikumi, principi un procedūras būtu jāievēro, ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izvēlas sagatavot jaunu informāciju.

(22)

Lai varētu vieglāk noteikt maisījumu bīstamību, ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem būtu jāpamatojas uz datiem, ja tādi ir, par pašu maisījumu, izņemot maisījumus ar kancerogēnām, cilmes šūnu mutācijas izraisošām vai reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kā arī tad, ja ir pietiekami novērtētas tādas bīstamības klases biodegradācijas un bioakumulācijas īpašības, kas apdraud ūdens vidi. Šādos gadījumos, ņemot vērā to, ka maisījuma bīstamību nevar pienācīgi novērtēt, pamatojoties uz pašu maisījumu, tā bīstamības noteikšanai parasti būtu jāizmanto dati par atsevišķām maisījumā ietilpstošām vielām.

(23)

Ja ir pieejama pietiekama informācija par līdzīgiem testētiem maisījumiem, tostarp attiecīgām maisījumu sastāvdaļām, netestēta maisījuma bīstamās īpašības var noteikt, piemērojot tā sauktos “savienošanas principus”. Šie noteikumi ļauj raksturot maisījuma bīstamību, neveicot testus pašam maisījumam, bet izmantojot pieejamo informāciju par līdzīgiem testētiem maisījumiem. Ja nav pieejami pārbaužu dati par pašu maisījumu vai tie nav pilnīgi, ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem būtu jāvadās pēc savienošanas principiem, lai nodrošinātu šādu maisījumu klasificēšanas rezultātu atbilstīgu salīdzināmību.

(24)

Konkrētas ražošanas nozares var izveidot tīklus, lai veicinātu datu apmaiņu un apvienotu informācijas izvērtēšanas kompetenci, datu pārbaudi, būtiskāko pierādījumu izvērtējumu un savienošanas principus. Šādi tīkli var sniegt atbalstu ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem attiecīgajā ražošanas nozarē, un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai izpildītu šajā regulā paredzētās saistības. Šādus tīklus var izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju un labāko praksi, lai paziņošanas pienākumus būtu vieglāk izpildīt. Piegādātājiem, kas izmanto šādu atbalstu, būtu pilnībā jāsaglabā atbildība par klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu saskaņā ar šo regulu.

(25)

Augsta prioritāte ir to dzīvnieku aizsardzībai, uz ko attiecas Padomes Direktīva 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem (18). Tādējādi, ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izvēlas sagatavot informāciju šīs regulas mērķiem, tam vispirms būtu jāapsver citas testēšanas metodes, bet ne izmēģinājumi ar dzīvniekiem, uz ko attiecas Direktīva 86/609/EEK. Šīs regulas īstenošanas nolūkā būtu jāaizliedz veikt izmēģinājumus ar primātiem, kas nav cilvēki.

(26)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (19), noteiktās testa metodes regulāri pārskata un uzlabo, lai samazinātu eksperimentus ar mugurkaulniekiem un eksperimentos izmantoto dzīvnieku skaitu. Komisijas Kopīgā pētniecības centra Eiropas Alternatīvo pārbaudes metožu centram (ECVAM) ir nozīmīga loma alternatīvu testa metožu zinātniskā novērtējumā un apstiprināšanā.

(27)

Šajā regulā noteiktajos klasifikācijas un marķēšanas kritērijos maksimāli būtu jāveicina alternatīvu metožu izmantošana vielu un maisījumu bīstamības novērtēšanai un pienākums sagatavot informāciju par raksturīgajām īpašībām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006, izmantojot citus līdzekļus, bet ne izmēģinājumus ar dzīvniekiem Direktīvas 86/609/EEK nozīmē. Turpmākajiem kritērijiem nevajadzētu būt par šķērsli šim mērķim un šajā regulā noteiktiem atbilstīgiem pienākumiem, un nekādā gadījumā to rezultātā nevajadzētu rasties vajadzībai izmantot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ja klasificēšanas un marķēšanas mērķiem ir piemēroti alternatīvi izmēģinājumi.

(28)

Klasificēšanas mērķiem datus nevajadzētu iegūt, veicot izmēģinājumus ar cilvēkiem. Būtu jāņem vērā pieejami un uzticami epidemioloģiskie dati un pieredze saistībā ar vielu un maisījumu ietekmi uz cilvēkiem (piemēram, dati par arodslimībām un dati no negadījumu datubāzēm), un priekšroku varētu dot minētajiem datiem, bet ne datiem, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, ja tie liecina par bīstamību, kas nav identificēta minētajos pētījumos. Novērtējot datus, kas gūti pētījumos gan ar dzīvniekiem, gan cilvēkiem, rezultāti no pētījumiem ar dzīvniekiem būtu jāsalīdzina ar datiem no pētījumiem ar cilvēkiem un būtu jāizmanto ekspertu atzinums, lai tādējādi nodrošinātu vislabāko aizsardzību cilvēku veselībai.

(29)

Vienmēr būtu vajadzīga jauna informācija par fizikālo bīstamību, izņemot gadījumus, ja dati ir jau pieejami vai šajā regulā ir paredzēts izņēmums.

(30)

Tikai šīs regulas vajadzībām veicamie vielas vai maisījuma testi būtu jāveic ar vielām vai maisījumiem tādā formā(-ās) vai fizikālā(-os) agregātstāvoklī(-ļos), kādā attiecīgo vielu vai maisījumu laiž tirgū un kādā varētu pamatoti uzskatīt, ka to lietos. Tomēr būtu jāparedz iespēja šīs regulas mērķiem izmantot to testu rezultātus, kas veikti, lai panāktu atbilstību citu noteikumu prasībām, tostarp trešo valstu noteikto testu rezultātus, arī tad, ja tie nav veikti, izmantojot vielu vai maisījumu tādā formā(-ās) vai fizikālā agregātstāvoklī(-ļos), kādā to laiž tirgū un kādā varētu pamatoti uzskatīt, ka to lietos.

(31)

Ja tiek veikti testi, tiem attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst attiecīgām laboratorijas dzīvnieku aizsardzības prasībām, kas izklāstītas Direktīvā 86/609/EKK, un attiecībā uz ekotoksiskuma un toksiskuma testiem – labai laboratoriju praksei, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu harmonizēšanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (20).

(32)

Pielikumā būtu jānosaka kritēriji klasificēšanai dažādās bīstamības klasēs un diferenciācijās, kā arī papildu nosacījumi attiecībā uz to, kā šos kritērijus var pildīt.

(33)

Apzinoties, ka piemērot informācijai dažādu bīstamības klašu kritērijus ne vienmēr ir vienkārši, ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, lai iegūtu atbilstīgus rezultātus, būtu jāpiemēro pierādījumu pietiekamības noteikšana, pamatojoties uz ekspertu atzinumiem.

(34)

Ražotājam, importētājam vai pakārtotam lietotājam būtu jānosaka vielas specifiskā robežkoncentrācija saskaņā ar šajā regulā minētajiem kritērijiem, ja vien ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var pamatot minēto robežkoncentrāciju un attiecīgi informē Eiropas Ķimikāliju aģentūru (turpmāk – “Aģentūra”). Tomēr šīs regulas pielikumā ietverto vielu harmonizētām bīstamības klasēm vai diferenciācijām nevajadzētu noteikt specifiskās robežkoncentrācijas. Aģentūrai būtu jāsniedz pamatnostādnes specifisko robežkoncentrāciju noteikšanai. Lai nodrošinātu viendabīgumu, attiecīgā gadījumā, veicot harmonizētu klasifikāciju, būtu jāiekļauj arī specifiskās robežkoncentrācijas. Klasificēšanas mērķiem specifiskajām robežkoncentrācijām būtu jāprevalē pār citām robežkoncentrācijām.

(35)

Reizināšanas koeficienti (“m koeficienti”) vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi – akūta 1. kategorijas vai hroniska 1. kategorijas –, būtu jānosaka ražotājam, importētājam vai pakārtotam lietotājam saskaņā ar šajā regulā minētajiem kritērijiem. Aģentūrai būtu jānodrošina pamatnostādnes m koeficientu noteikšanai.

(36)

Proporcionalitātes un darbības spējas nolūkā būtu jānosaka vispārīgās robežvērtības – gan identificētiem vielu piemaisījumiem, piedevām un atsevišķām sastāvdaļām, gan vielām maisījumu sastāvā, norādot, kādos gadījumos informācija par šīm robežvērtībām būtu jāņem vērā, nosakot vielu un maisījumu bīstamības klasifikāciju.

(37)

Lai nodrošinātu maisījumiem atbilstīgu klasifikāciju, maisījumu klasificēšanas procesā būtu jāņem vērā informācija par sinerģisko un antagonistisko iedarbību.

(38)

Ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem būtu jāpārvērtē tādu vielu vai maisījumu klasifikācija, ko tie laiž tirgū, ja tie uzzina par jaunu atbilstīgu un ticamu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas var ietekmēt šo klasifikāciju, vai ja tie maina maisījumu sastāvu, lai nodrošinātu, ka klasifikācija balstās uz jaunāko informāciju, ja vien nav pietiekamu pierādījumu, ka klasifikācija nemainītos. Piegādātājiem arī attiecīgi būtu jāatjaunina marķējumi.

(39)

Vielas un maisījumi, kas klasificēti kā bīstami, būtu jāiepako un jāmarķē atbilstīgi to klasifikācijai, lai tādējādi nodrošinātu piemērotu aizsardzību un sniegtu to saņēmējiem būtisku informāciju, vēršot viņu uzmanību uz vielas vai maisījuma bīstamību.

(40)

Šajā regulā paredzētie instrumenti, ko izmantos vielu un maisījumu bīstamības paziņošanai, ir etiķetes un drošības datu lapas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1907/2006. No šiem diviem instrumentiem etiķete ir vienīgais saziņas līdzeklis ar patērētājiem, taču tā var arī palīdzēt pievērst darbinieku uzmanību izsmeļošākai informācijai par vielām un maisījumiem, kas sniegta drošības datu lapās. Tā kā noteikumi par drošības datu lapām ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kurā drošības datu lapa noteikta kā galvenais informācijas paziņošanas veids vielu piegādes ķēdē, minētie noteikumi šajā regulā nebūtu jādublē.

(41)

Lai nodrošinātu pienācīgas un visaptverošas informācijas sniegšanu patērētājiem par ķimikāliju un maisījumu radītu bīstamību un drošu lietojumu, būtu jāveicina interneta vietņu un bezmaksas tālruņa numuru izplatīšana, īpaši saistībā ar informācijas sniegšanu par konkrētiem iepakošanas veidiem.

(42)

Darba ņēmēji un patērētāji visā pasaulē gūtu labumu no globāli harmonizēta par riskiem informējoša saziņas līdzekļa marķējuma formā. Tādēļ etiķetē norādāmie elementi būtu jāprecizē saskaņā ar bīstamības piktogrammām, signālvārdiem, bīstamības apzīmējumiem un drošības prasību apzīmējumiem, kas veido GHS pamatinformāciju. Citas informācijas apjoms uz etiķetes būtu jāierobežo līdz minimumam, un tai nevajadzētu radīt šaubas par svarīgākajiem elementiem.

(43)

Svarīgi, lai tirgū laistās vielas un maisījumi būtu labi identificēti. Tomēr Aģentūrai būtu jāļauj uzņēmējiem – pēc to pieprasījuma un ja nepieciešams – aprakstīt dažu vielu ķīmisko identitāti veidā, kas neapdraud to saimnieciskās darbības konfidenciālo raksturu. Ja Aģentūra šādu lūgumu atsaka, saskaņā ar šo regulu vajadzētu būt iespējai iesniegt atkārtotu lūgumu. Atkārtotajam lūgumam vajadzētu būt apturošai iedarbībai, lai konfidenciāla informācija, attiecībā uz kuru lūgums ir iesniegts, uz marķējuma neparādītos, kamēr lūgums tiek izskatīts.

(44)

Starptautiskā Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība (IUPAC) ir vispasaules iestāde ar garu vēsturi – tā darbojas ķīmisko vielu nomenklatūras un terminoloģijas jomā. Ķīmisko vielu identificēšanu pēc to IUPAC nosaukuma plaši izmanto visā pasaulē, un tā nodrošina standartizētu pamatu vielu identificēšanai starptautiskā un daudzvalodu kontekstā. Tādēļ ir lietderīgi izmantot šos nosaukumus regulas vajadzībām.

(45)

Ķīmijas analītisko apskatu indekss (CAS) nodrošina sistēmu, ar kuras palīdzību vielas iekļauj CAS sarakstā un tām piešķir unikālu CAS reģistrācijas numuru. Minētos CAS numurus visā pasaulē izmanto atsauces darbos, datubāzēs un regulatīvos atbilstības dokumentos, lai identificētu vielas, izvairoties no neskaidrībām ķīmisko vielu nomenklatūrā. Tādēļ šajā regulā ir lietderīgi izmantot CAS numurus.

(46)

Lai uz etiķetes atļautu norādīt tikai visbūtiskāko informāciju, gadījumos, ja vielām vai maisījumiem piemīt vairākas bīstamas īpašības, piemērotākie marķējuma elementi būtu jānosaka, ņemot vērā prioritātes principus.

(47)

Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (22) būtu jāturpina pilnībā piemērot produktiem, kas ir to darbības jomā.

(48)

Uz jebkuras vielas vai maisījuma iepakojuma vai marķējuma nevajadzētu būt tādiem apzīmējumiem kā “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” vai citiem apzīmējumiem, kas norādītu, ka viela vai maisījums nav bīstams, vai jebkuram citam apgalvojumam, kas neatbilst vielas klasifikācijai.

(49)

Kopumā vielas un maisījumi, jo īpaši tie, ko piegādā plašākai sabiedrībai, būtu jāpiegādā iepakojumā līdz ar vajadzīgo marķējuma informāciju. Atbilstīgās informācijas piegāde starp profesionāļiem, tostarp informācijas piegāde par neiepakotām vielām un maisījumiem, ir nodrošināta ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Tomēr ārkārtas gadījumos arī plašākai sabiedrībai vielas un maisījumus var piegādāt neiepakotus. Attiecīgā gadījumā būtiskā marķējumā ietvertā informācija plašākai sabiedrībai būtu jāsniedz citādi, piemēram, pavadzīmē vai rēķinā.

(50)

Ir vajadzīgi noteikumi par marķējuma izmantošanu un informācijas izvietojumu uz etiķetēm, lai nodrošinātu, ka informācija uz etiķetēm ir viegli saprotama.

(51)

Regulai būtu jānosaka vispārēji iepakojuma standarti, lai nodrošinātu bīstamo vielu un maisījumu drošu piegādi.

(52)

Iestāžu resursi būtu jākoncentrē uz vielām, kas rada vislielākās bažas attiecībā uz veselību un vidi. Tādēļ būtu jāparedz, ka kompetentās iestādes un ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji var iesniegt Aģentūrai priekšlikumus par tādu vielu harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu, kas klasificētas kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A, 1.B vai 2. kategorijas vielas, elpceļus sensibilizējošas vielas vai arī atsevišķos gadījumos – ar cita veida iedarbību. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu arī jāspēj piedāvāt harmonizētu klasifikāciju un marķējumu aktīvām vielām, ko izmanto augu aizsardzības produktos un biocīdos produktos. Aģentūrai būtu jādod atzinums par priekšlikumiem, bet ieinteresētajām personām būtu jādod iespēja sniegt komentārus. Komisijai būtu jāsniedz lēmuma projekts par galīgajiem klasifikācijas un marķējuma elementiem.

(53)

Lai pilnībā ņemtu vērā, īstenojot Direktīvu 67/548/EEK, paveikto un gūto pieredzi, tostarp konkrētu vielu, kas minētas Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā, klasificēšanu un marķēšanu, visa pašreizējā harmonizētā klasifikācija būtu jāpārveido jaunā harmonizētā klasifikācijā, kurā izmantotu jaunos kritērijus. Turklāt, ņemot vērā to, ka regulas piemērošana ir atlikta un saskaņotā klasifikācija atbilstīgi Direktīvas 67/548/EEK kritērijiem ir būtiska vielu un maisījumu klasificēšanai turpmākajā pārejas laikā, visa pašreizējā harmonizētā klasifikācija nemainītā veidā būtu jāiekļauj šīs regulas pielikumā. Ja visu turpmāko klasifikāciju harmonizēšanu veic atbilstīgi šai regulai, varētu izvairīties no neatbilstībām vienas un tās pašas vielas harmonizētā klasifikācijā saskaņā ar pašreizējiem un jaunajiem kritērijiem.

(54)

Lai panāktu vielu un maisījumu iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, būtu jāizveido noteikumi par klasifikācijas un marķējuma sarakstu. Tādēļ būtu jāziņo Aģentūrai par visu tirgū laisto reģistrēto vai bīstamo vielu klasifikāciju un marķējumu, lai to iekļautu sarakstā.

(55)

Aģentūrai būtu jāizpēta iespējas turpināt vienkāršot paziņošanas procedūru, it īpaši ņemot vērā MVU vajadzības.

(56)

Dažādiem ražotājiem un importētājiem, kas piegādā vienu un to pašu vielu, būtu jācenšas vienoties par šīs vielas vienotu klasifikāciju, izņemot gadījumus, ja uz bīstamības klasēm un diferenciācijām attiecas minētās vielas harmonizētā klasifikācija.

(57)

Lai nodrošinātu sabiedrības un jo īpaši personu, kas nonāk saskarē ar noteiktām vielām, harmonizētu aizsardzību un citu Kopienas tiesību aktu, kuri attiecas uz klasificēšanu un marķējumu, pareizu darbību, uzskaitē būtu jāreģistrē klasifikācija saskaņā ar šo regulu, par kādu vienai un tai pašai vielai, ja iespējams, vienojušies ražotāji un importētāji, kā arī Kopienas mērogā pieņemti lēmumi par dažu vielu klasifikācijas un marķējuma harmonizēšanu.

(58)

Klasifikācijas un marķējuma sarakstā iekļautajai informācijai būtu jānodrošina tāda pati pieejamības un aizsardzības pakāpe, kāda paredzēta Regulā (EK) Nr. 1907/2006, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kuras izpaušana var skart iesaistīto personu komerciālās intereses.

(59)

Dalībvalstīm būtu jānorāda kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, kas atbild par harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumiem, kā arī iestādes, kas atbild par šajā regulā noteikto saistību izpildi. Dalībvalstīm būtu jāievieš efektīvi uzraudzības un kontroles pasākumi, lai nodrošinātu regulas ievērošanu.

(60)

Svarīgi sniegt konsultācijas piegādātājiem un citām ieinteresētām personām, jo īpaši MVU, par to attiecīgajiem pienākumiem un saistībām, kas noteiktas šajā regulā. Valsts palīdzības dienesti, kas jau izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, var darboties kā valsts palīdzības dienesti, kas paredzēti šajā regulā.

(61)

Lai ar regulu izveidotā sistēma varētu efektīvi darboties, ir svarīgi, lai starp dalībvalstīm, Aģentūru un Komisiju būtu laba sadarbība un koordinācija.

(62)

Lai nodrošinātu kontaktpunktus, kur iegūt informāciju par bīstamām vielām un maisījumiem, dalībvalstīm papildus kompetentajām iestādēm jautājumos par šīs regulas ieviešanu un iestādēm, kas atbild par šīs regulas izpildi, būtu jāpilnvaro struktūras, kas atbild par informācijas saņemšanu saistībā ar veselību un saistībā ar vielu ķīmisko identitāti, sastāvu un veidu – tostarp tādu vielu, attiecībā uz kurām saskaņā ar šo regulu ļauts izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu.

(63)

Atbildīgās struktūras pēc dalībvalsts lūguma var veikt statistikas analīzi, lai noteiktu, kad vajadzētu veikt uzlabotus riska pārvaldības pasākumus.

(64)

Uzraugot ar ķīmiskajām vielām saistīto tiesību aktu ieviešanu, kā arī tendences šajā nozarē, regulāriem dalībvalstu un Aģentūras ziņojumiem par šīs regulas darbību vajadzētu būt obligātiem. Secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz ziņojumos ietverto informāciju, vajadzētu būt noderīgiem un praktiskiem rīkiem regulas pārskatīšanai un, vajadzības gadījumā, grozījumu priekšlikumu sagatavošanai.

(65)

Informācijas apmaiņai par šīs regulas ieviešanu būtu jānotiek arī forumā, kurā notiek apmaiņa ar informāciju par ieviešanu Aģentūrā un kurš izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

(66)

Lai nodrošinātu dalībvalstu īstenoto pasākumu pārskatāmību, objektivitāti un konsekvenci, tām jāizveido atbilstīga sistēma efektīvu, samērīgu un preventīvu sankciju piemērošanai par šīs regulas neievērošanu, jo regulas neievērošanas rezultātā iespējams kaitējums cilvēku veselībai un videi.

(67)

Būtu jāizstrādā noteikumi par to, ka tādu vielu reklāmā, kas saskaņā ar šo regulu atbilst klasificēšanas kritērijiem, jānorāda saistītā bīstamība, lai aizsargātu vielu saņēmējus, tostarp patērētājus. Minētā iemesla dēļ maisījumam, kas klasificēts kā bīstams un kas varētu mudināt plašākas sabiedrības pārstāvi noslēgt līgumu par iegādi, iepriekš neaplūkojot marķējumu, būtu jāmin uz etiķetes norādītais bīstamības veids vai veidi.

(68)

Būtu jāparedz drošības klauzula, lai novērstu situācijas, kad viela vai maisījums rada nopietnu risku cilvēka veselībai vai videi, pat ja saskaņā ar šīs regulas noteikumiem tas nav klasificēts kā bīstams. Ja rodas šāda situācija, var būt vajadzīga rīcība ANO līmenī, ņemot vērā vielu un maisījumu tirdzniecības pasaules mēroga raksturu.

(69)

Lai gan daudzas Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētās uzņēmumu saistības ir atkarīgas no klasifikācijas, ar šo regulu nevajadzētu mainīt minētās regulas darbības jomu un ietekmi, izņemot tās noteikumus par drošības datu lapām. Lai to nodrošinātu, minētā regula būtu attiecīgi jāgroza.

(70)

Šīs regulas piemērošana būtu jāregulē, lai ļautu visām iesaistītajām pusēm, iestādēm, uzņēmumiem, kā arī ieinteresētajām personām laikus koncentrēt resursus uz gatavošanos jauniem pienākumiem. Šā iemesla dēļ, kā arī tādēļ, ka maisījumu klasifikācija ir atkarīga no vielu klasifikācijas, noteikumi par maisījumu klasificēšanu būtu jāpiemēro tikai pēc visu vielu pārklasificēšanas. Uzņēmējiem vajadzētu atļaut brīvprātīgi jau agrāk piemērot šajā regulā iekļautos klasificēšanas kritērijus, bet šādā gadījumā, lai izvairītos no pārpratumiem, marķējumam un iepakojumam būtu jāatbilst šai regulai, nevis Direktīvai 67/548/EEK vai Direktīvai 1999/45/EK.

(71)

Lai neradītu nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, vielas un maisījumi, kas jau atrodas piegādes ķēdē brīdī, kad tiem jāsāk piemērot šajā regulā paredzētos marķēšanas noteikumus, joprojām var atrasties tirgū, noteiktu laiku marķējumu nemainot.

(72)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, harmonizēt klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas noteikumus, noteikt pienākumu klasificēt un izveidot Kopienas līmenī klasificētu vielu harmonizētu sarakstu, kā arī klasifikācijas un marķēšanas sarakstu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz tikai tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(73)

Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi (23).

(74)

Šai regulai būtu jāsniedz ieguldījums, izpildot Stratēģisko pieeju ķīmisko vielu apsaimniekošanai starptautiskā līmenī (SAICM), ko pieņēma 2006. gada 6. februārī Dubaijā.

(75)

Atkarībā no pasākumiem ANO līmenī noturīgu, bioloģiski akumulatīvu un toksisku (PBT) un ļoti noturīgu un bioloģiski ļoti akumulatīvu (vPvB) vielu klasificēšana un marķēšana šajā regulā būtu jāietver vēlāk.

(76)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (24).

(77)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot šo regulu tehnikas un zinātnes attīstībai, tostarp iekļaut ANO līmenī pieņemtus GHS grozījumus, jo īpaši tādus ANO grozījumus, kas attiecas uz līdzīgu maisījumu informācijas izmantošanu. Šādi pielāgojumi tehniskajam un zinātnes progresam būtu jāsaskaņo ar divgadu darba ritmu ANO līmenī. Turklāt Komisijai jāpiešķir pilnvaras lemt par konkrētu vielu harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(78)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu pielāgojumus tehnikas attīstībai.

(79)

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ar ķimikālijām saistīto tiesību aktu atjaunināšanai, šīs regulas īstenošanas nolūkā komitejai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, būtu jāpalīdz Komisijai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu, maisījumu un izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, kā noteikts 4. panta 8. punktā, to veicot šādi:

a)

harmonizējot vielu un maisījumu klasifikācijas kritērijus un noteikumus par bīstamu vielu marķēšanu un iepakošanu;

b)

nosakot pienākumu:

i)

ražotājiem, importētājiem un pakārtotiem lietotājiem klasificēt tirgū laistas vielas un maisījumus;

ii)

piegādātājiem marķēt un iepakot tirgū laistas vielas un maisījumus;

iii)

ražotājiem, izstrādājumu ražotājiem un importētājiem klasificēt vielas, kas nav laistas tirgū un attiecībā uz kurām Regulā (EK) Nr. 1907/2006 ir noteikts pienākums reģistrēt vai paziņot;

c)

paredzot, ka vielu ražotāju un importētāju pienākums ir paziņot Aģentūrai par šo klasificēšanu un marķējuma elementiem, ja tie Aģentūrai nav iesniegti, veicot reģistrāciju, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1907/2006;

d)

VI pielikuma 3. daļā izveidojot vielu sarakstu, kurā norādīta Kopienas līmenī harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi;

e)

izveidojot vielu klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kurā ietverti visi c) un d) apakšpunktā minētie paziņojumi, iesniegumi un harmonizētā klasifikācija un marķējuma elementi.

2.   Šī regula neattiecas uz:

a)

radioaktīvām vielām un maisījumiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (25), darbības jomā;

b)

vielām un maisījumiem, kas ir muitas uzraudzībā, ar noteikumu, ka tos neapstrādā vai nepārstrādā un tie ir pagaidu uzglabāšanā vai brīvā zonā, vai brīvā noliktavā, lai tos varētu atkārtoti eksportēt, vai ir tranzītā;

c)

neizolētiem starpproduktiem;

d)

vielām un maisījumiem, kas paredzēti zinātniskai pētniecībai un izstrādei un netiek laisti tirgū, ja vien tos lieto kontrolētos apstākļos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par darba vietām un vidi.

3.   Atkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (26), nav viela, maisījums vai izstrādājums šīs regulas 2. panta izpratnē.

4.   Dalībvalstis konkrētos gadījumos var pieļaut izņēmumus attiecībā uz dažām vielām vai maisījumiem, ja tas vajadzīgs aizsardzības interesēs.

5.   Šī regula neattiecas uz šādām lietošanai gatavām vielām un maisījumiem, kas paredzēti tiešajiem lietotājiem:

a)

zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/83/EK;

b)

veterinārajām zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/82/EK;

c)

kosmētikas līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 76/768/EEK;

d)

invazīvām vai tiešā fiziskā kontaktā ar cilvēka ķermeni lietojamām medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 90/385/EEK un Direktīvā 93/42/EEK, un medicīnas ierīcēm, kas definētas Direktīvā 98/79/EK;

e)

pārtiku vai dzīvnieku barību, kas definēta Regulā (EK) Nr. 178/2002, tostarp, ja to lieto šādos veidos:

i)

kā pārtikas piedevu pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 89/107/EEK darbības jomā;

ii)

kā garšvielas pārtikas produktos, kas ietilpst Direktīvas 88/388/EEK un Lēmuma 1999/217/EK darbības jomā;

iii)

kā piedevu dzīvnieku barībā Regulas (EK) Nr. 1831/2003 izpratnē;

iv)

dzīvnieku barībā, kas ietilpst Direktīvas 82/471/EEK darbības jomā.

6.   Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 33. pants, šī regula neattiecas uz bīstamu vielu transportu pa gaisu, jūru, autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

1)

“bīstamības klase” ir fizikāls, ar veselību vai vidi saistīts bīstamības veids;

2)

“bīstamības kategorija” ir kritēriju iedalījums katrā bīstamības klasē, norādot bīstamības nopietnību;

3)

“bīstamības piktogramma” ir grafisks noformējums, kas ietver simbolu un citus grafiskus elementus, piemēram, robežlīnijas, fona zīmējumu vai krāsu, ar ko paredzēts sniegt konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību;

4)

“signālvārds” ir vārds, kas norāda bīstamības relatīvo līmeni, lai brīdinātu lasītāju par iespējamo bīstamību; nosaka šādus divus līmeņus:

a)

“draudi” ir signālvārds, kas norāda uz lielākām bīstamības kategorijām;

b)

“brīdinājums” ir signālvārds, kas norāda uz mazākām bīstamības kategorijām;

5)

“bīstamības apzīmējums” ir frāze, ar ko apzīmē bīstamības klasi un kategoriju, kas raksturo bīstamu vielu vai maisījuma bīstamības veidu, ja nepieciešams, iekļaujot bīstamības pakāpi;

6)

“drošības prasību apzīmējums” ir frāze, ar ko apraksta ieteikto(-os) pasākumu(-us), lai samazinātu vai novērstu negatīvu ietekmi, kas rodas, lietojot vai likvidējot bīstamas vielas vai maisījumus;

7)

“viela” ir ķīmisks elements un tā dabiski vai ražošanas procesā iegūti savienojumi, arī tā stabilizācijai vajadzīgās piedevas, kā arī izmantotajos procesos radušies piejaukumi, kas nav šķīdinātāji, kurus var atdalīt, neietekmējot vielas stabilitāti un nemainot tās sastāvu;

8)

“maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

9)

“izstrādājums” ir objekts, kam izgatavošanas procesā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kura nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs;

10)

“izstrādājuma ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo vai komplektē izstrādājumu Kopienā;

11)

“polimērs” ir viela, kas sastāv no molekulām, kuru struktūrā secīgi ir iekļautas viena vai vairāku tipu monomēru vienības. Šādām molekulām jābūt sadalītām noteiktās molekulmasas robežās, kur molekulmasas atšķirības galvenokārt ir saistītas ar monomēru vienību skaita dažādību. Polimērā:

a)

masas ziņā galvenokārt ir molekulas no vismaz trim monomēru vienībām, kas ar kovalentu saiti ir saistītas vismaz ar vēl vienu monomēra vienību vai citu vielu, kas piedalās reakcijā;

b)

masas ziņā mazākumā ir molekulas ar tādu pašu molekulmasu.

Šajā definīcijā “monomēra vienība” ir monomēras vielas molekula, kas polimerizācijas reakcijā ir izveidojusi polimēru;

12)

“monomērs” ir viela, kas attiecīgā konkrētā procesā izmantotā polimēru veidošanas reakcijā var veidot kovalentas saites ar virkni citu tādu pašu vai citādu molekulu;

13)

“reģistrētājs” ir vielas ražotājs vai importētājs vai arī izstrādājuma ražotājs vai importētājs, kas iesniedz pieteikumu reģistrēt vielu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1907/2006;

14)

“ražošana” ir vielu ražošana vai ekstrakcija to dabiskā agregātstāvoklī;

15)

“ražotājs” ir Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā ražo kādu vielu;

16)

“imports” ir fiziska preču ievešana Kopienas muitas teritorijā;

17)

“importētājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par importu;

18)

“laišana tirgū” ir darbība, ar ko par samaksu vai bez maksas piegādā vai dara pieejamu trešai personai. Importu uzskata par laišanu tirgū;

19)

“pakārtots lietotājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas rūpnieciskām vai profesionālām darbībām izmanto vai nu pašu vielu, vai vielu maisījumā. Izplatītājs vai patērētājs nav pakārtots lietotājs. Atkārtotu importētāju, kas ir atbrīvots no prasībām saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1907/2006, uzskata par pakārtotu lietotāju;

20)

“izplatītājs” ir jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, arī mazumtirgotājs, kas vielu (vienu pašu vai maisījumā) tikai uzglabā un laiž tirgū trešām personām;

21)

“starpprodukts” ir viela, ko ražo ķīmiskai pārstrādei, un pārstrādē šo vielu izmanto vai patērē, lai pārveidotu citā vielā (turpmāk – “sintēze”);

22)

“neizolēts starpprodukts” ir starpprodukts, ko sintezējot apzināti neizvada no iekārtas (ja vien neņem paraugu), kurā notiek sintēze. Iekārtā ietilpst reakciju trauks, palīgiekārtas un iekārtas, kam cauri nepārtraukti vai partijās plūst viela, kā arī cauruļu sistēma, pa ko to pārvieto no viena trauka citā, kur notiek nākamais reakcijas posms, taču pie iekārtas nepieder tvertnes vai citi trauki, kuros vielu(-as) glabā pēc ražošanas;

23)

“Aģentūra” ir Eiropas Ķimikāliju aģentūra, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

24)

“kompetentā iestāde” ir iestāde vai iestādes, vai struktūras, ko izveido dalībvalstis, lai pildītu šīs regulas uzliktās saistības;

25)

“lietošana” ir jebkāda pārstrāde, formulēšana, patērēšana, uzglabāšana, glabāšana, apstrāde, iepilde konteineros, pārvietošana no vienas tvertnes uz citu, iejaukšana, izstrādājumu ražošana vai jebkāds citāds izmantošanas veids;

26)

“piegādātājs” ir jebkurš ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs vai izplatītājs, kas laiž tirgū vielu (vienu pašu vai maisījumā) vai arī maisījumu;

27)

“sakausējums” ir makroskopiskā mērogā homogēns metāla materiāls no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir apvienoti tā, ka ar mehāniskiem līdzekļiem tos nevar viegli nodalīt; regulā sakausējumus uzskata par maisījumiem;

28)

UN RTDG” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi attiecībā uz bīstamu preču pārvadāšanu;

29)

“paziņotājs” ir ražotājs vai importētājs vai ražotāju vai importētāju grupa, kas ziņo Aģentūrai;

30)

“zinātniska izpēte un tehnoloģiju izstrāde” ir zinātnes eksperimenti, analīze vai ķīmiska izpēte, ko veic kontrolētos apstākļos;

31)

“robežvērtība” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas robežlielums vielā vai maisījumā, virs kura tos ņem vērā, lai noteiktu, vai, attiecīgi, viela vai maisījums ir jāklasificē;

32)

“robežkoncentrācija” ir jebkura klasificēta piemaisījuma, piedevas un atsevišķas sastāvdaļas slieksnis vielā vai maisījumā, kādēļ varētu likt klasificēt, attiecīgi, vielu vai maisījumu;

33)

“diferenciācija” ir iedalīšana bīstamības klasēs atkarībā no kaitīgās iedarbības veida vai no kaitīgās iedarbības sekām;

34)

“m koeficients” ir reizināšanas koeficients. To attiecina uz tādas vielas koncentrāciju, kas klasificēta kā bīstama ūdens videi – akūta 1. kategorija vai hroniska 1. kategorija –, un to izmanto, lai ar summēšanas metodi klasificētu maisījumu, kurā ietilpst attiecīgā viela;

35)

“iepakojums” ir viss iepakošanas procesā iegūtais produkts – to veido iepakojums un iepakojuma saturs;

36)

“iepakojuma materiāls” ir viena vai vairākas tvertnes un jebkādi citi komponenti vai materiāli, kas vajadzīgi, lai tvertnes varētu veikt ietvēruma funkcijas un citas drošības funkcijas;

37)

“starpiepakojums” ir iepakojums starp iekšējo iepakojumu vai izstrādājumiem un ārējo iepakojumu.

3. pants

Bīstamas vielas un maisījumi un bīstamības klašu apraksts

Viela vai maisījums, kas atbilst fizikālas, veselības vai vides bīstamības kritērijiem, kuri izklāstīti I pielikuma 2. līdz 5. daļā, ir bīstams, un to klasificē atbilstīgi minētajā pielikumā aprakstītajām attiecīgām bīstamības klasēm.

Ja I pielikumā minēto bīstamības klašu gadījumā šīs klases ir diferencētas, pamatojoties uz iedarbības vai ietekmes veidu, vielu vai maisījumu klasificē saskaņā ar šo diferenciāciju.

4. pants

Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas vispārējās saistības

1.   Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pirms vielu vai maisījumu laišanas tirgū klasificē tos saskaņā ar II sadaļu.

2.   Neskarot 1. punktā minētās prasības, ražotāji, izstrādājumu ražotāji un importētāji vielas, kas nav laistas tirgū, klasificē saskaņā ar II sadaļu, kur:

a)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 6. pantā, 7. panta 1. vai 5. punktā, 17. vai 18. pantā noteikts, ka viela jāreģistrē;

b)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 7. panta 2. punktā vai 9. pantā paredzēts, ka par to jāziņo.

3.   Ja atbilstīgi V sadaļai saskaņā ar VI pielikuma 3. daļas ierakstu vielai jāveic harmonizēta klasificēšana un marķēšana, šo vielu klasificē saskaņā ar minēto ierakstu un attiecībā uz bīstamības klasēm vai diferenciācijām, uz ko šis ieraksts attiecas, attiecīgās vielas klasificēšanu saskaņā ar II sadaļu neveic.

Tomēr, ja viela pieder arī pie kādas no bīstamības klasēm vai vairākām klasēm vai diferenciācijām, uz kurām neattiecas neviens VI pielikuma 3. daļas ieraksts, šīs bīstamības klases vai diferenciācijas klasificē saskaņā ar II sadaļu.

4.   Ja viela vai maisījums ir klasificēts kā bīstams, piegādātāji nodrošina, ka viela vai maisījums pirms laišanas tirgū ir marķēts un iepakots atbilstīgi III un VI sadaļai.

5.   Pildot 4. punktā noteiktos pienākumus, izplatītāji var izmantot vielas un maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi II sadaļai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībnieki em.

6.   Pildot 1. un 4. punktā noteiktos pienākumus, pakārtoti lietotāji var izmantot vielas un maisījuma klasifikāciju, ko atbilstīgi II sadaļai izstrādājis kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem, ja vien tie nemaina vielas vai maisījuma sastāvu.

7.   II pielikuma 2. daļā minēto maisījumu, kas satur kādu vielu, kas klasificēta kā bīstama, drīkst laist tirgū tikai tad, ja tas ir marķēts saskaņā ar III sadaļu.

8.   Šīs regulas īstenošanas nolūkā I pielikuma 2.1. iedaļā minētos izstrādājumus klasificē, marķē un iepako saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz vielām un maisījumiem pirms to laišanas tirgū.

9.   Piegādātāji piegādes ķēdē sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajai klasifikācijai, marķēšanai un iepakošanai.

10.   Vielas un maisījumus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.

II SADAĻA

BĪSTAMĪBAS KLASIFIKĀCIJA

1. NODAĻA

Informācijas identificēšana un pārbaude

5. pants

Pieejamās informācijas, kas attiecas uz vielām, identificēšana un pārbaude

1.   Vielas ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji identificē svarīgāko pieejamo informāciju, lai noteiktu, vai viela rada fizikālu bīstamību, bīstamību veselībai vai videi, kā minēts I pielikumā, konkrētāk – šādu informāciju:

a)

datus, kas sagatavoti ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm;

b)

epidemioloģiskos datus un pieredzi attiecībā uz iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, datus par arodslimībām un datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c)

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu;

d)

jebkādu jaunu zinātnisko informāciju;

e)

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar starptautiski atzītām ķimikāliju programmām.

Informācija attiecas uz fiziskā stāvokļa veidiem, kādā vielu laiž tirgū un kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

2.   Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pārbauda 1. punktā minēto informāciju, lai pārliecinātos, vai tā ir piemērota, ticama un zinātniski pamatota, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu.

6. pants

Pieejamās informācijas, kas attiecas uz maisījumiem, identificēšana un pārbaude

1.   Maisījuma ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji identificē svarīgāko pieejamo informāciju par maisījumu vai tajā ietvertajām vielām, lai noteiktu, vai maisījums rada fizikālu, veselības vai vides bīstamību, kā minēts I pielikumā, konkrētāk – šādu informāciju:

a)

ar jebkuru no 8. panta 3. punktā minētajām metodēm sagatavotus datus par pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

b)

epidemioloģiskos datus un pieredzi par iedarbību uz cilvēkiem, kas saistīti ar pašu maisījumu vai tā sastāvā esošām vielām, piemēram, datus par arodslimībām vai datus no nelaimes gadījumu datubāzēm;

c)

jebkādu citu informāciju, kas sagatavota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu, attiecībā uz pašu maisījumu vai tā sastāvā esošajām vielām;

d)

jebkādu citu informāciju gan par pašu maisījumu, gan tajā ietvertajām vielām, kas sagatavota starptautiski atzītās ķimikāliju programmās.

Informācija attiecas uz fizikālā stāvokļa veidiem, kādā maisījumu laiž tirgū un, attiecīgā gadījumā, kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

2.   Saskaņā ar 3. un 4. punktu, ja par pašu maisījumu ir pieejama 1. punktā minētā informācija un ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ir pārliecinājies, ka informācija ir pietiekama un ticama un, attiecīgā gadījumā, – zinātniski pamatota, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs šo informāciju izmanto, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu.

3.   Lai novērtētu maisījumus saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz šādām bīstamības klasēm – “cilmes šūnu mutācijas izraisošs”, “kancerogēns” un “reproduktīvajai sistēmai toksisks”, kas minētas I pielikuma 3.5.3.1., 3.6.3.1. un 3.7.3.1. iedaļā, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto tikai svarīgāko pieejamo 1. punktā minēto informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

Turklāt gadījumos, ja pieejamie pārbaužu dati par pašu maisījumu liecina par cilmes šūnu mutāciju izraisīšanu, kancerogenitāti vai toksisku ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un tas nav konstatēts informācijā par atsevišķām vielām, arī šos datus ņem vērā.

4.   Lai novērtētu maisījumus saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu attiecībā uz “bionoārdīšanos un bioakumulāciju” izraisošām īpašībām bīstamības klasē “bīstams ūdens videi”, kas minēta I pielikuma 4.1.2.8. un 4.1.2.9. iedaļā, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto tikai svarīgāko pieejamo 1. punktā minēto informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

5.   Ja par pašu maisījumu, kas ir 1. punktā minētā veida maisījums, nav pieejami testēšanas dati vai pieejamie dati nav pietiekami, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs izmanto citu pieejamo informāciju par atsevišķām vielām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kurus arī var uzskatīt par noderīgiem, nosakot, vai maisījums ir bīstams, ar nosacījumu, ka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ir pārliecinājies par informācijas pietiekamību un ticamību, lai maisījumu novērtētu saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

7. pants

Izmēģinājumi ar cilvēkiem un dzīvniekiem

1.   Ja šīs regulas īstenošanas nolūkā tiek veikti jauni testi, izmēģinājumi ar dzīvniekiem Direktīvas 86/609/EEK izpratnē ir pieļaujami tikai tad, ja nepastāv citas alternatīvas, kas nodrošina pietiekamu datu uzticamību un kvalitāti.

2.   Šīs regulas īstenošanas nolūkā ir aizliegts veikt izmēģinājumus ar primātiem, kas nav cilvēki.

3.   Šīs regulas īstenošanas nolūkā neveic izmēģinājumus ar cilvēkiem. No citiem avotiem gūtus datus, piemēram, klīniskos pētījumus, tomēr var izmantot šīs regulas īstenošanas nolūkā.

8. pants

Jaunas informācijas gatavošana par vielām un maisījumiem

1.   Lai noteiktu, vai viela vai maisījums rada šīs regulas I pielikumā minētās bīstamības veselībai vai videi, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var – ja ir izsmelti visi citi informācijas sagatavošanas veidi – veikt jaunus testus, tostarp piemērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1. iedaļu.

2.   Lai noteiktu, vai viela vai maisījums rada kādus no I pielikuma 2. daļā minētajām fizikālajām bīstamībām, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs veic šajā daļā noteiktos testus, ja vien jau nav pieejama pietiekama un ticama informācija.

3.   Šā panta 1. punktā minētos testus veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a)

pārbaužu metodes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 3. punktā;

vai

b)

starptautiski atzītus pamatotus zinātniskos principus vai metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar starptautiskām procedūrām.

4.   Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs veic jaunus ekotoksikoloģiskos vai toksikoloģiskos testus un analīzes, tas jādara saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 13. panta 4. punktu.

5.   Ja šīs regulas īstenošanas nolūkā tiek veikti jauni testi, tos veic vēlākais no 2014. gada 1. janvāra saskaņā ar atbilstīgu atzītu kvalitātes sistēmu vai laboratorijās, kas atbilst attiecīgam atzītam standartam.

6.   Šīs regulas vajadzībām testus veic, kad viela vai maisījums ir tādā formā vai fizikālā agregātstāvoklī, kādā attiecīgo vielu vai maisījumu laiž tirgū, un ir pamats paredzēt, ka tādā formā to lietos.

2. NODAĻA

Informācijas par bīstamību novērtēšana un lēmumu par klasificēšanu pieņemšana

9. pants

Informācijas par vielu un maisījumu radīto bīstamību novērtēšana

1.   Vielas vai maisījuma ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtē saskaņā ar šīs sadaļas 1. nodaļu identificēto informāciju, katrai bīstamības klasei piemērojot klasificēšanas kritērijus vai I pielikuma 2. līdz 5. daļā noteikto diferenciāciju, lai noskaidrotu, kādu bīstamību rada attiecīgā viela vai maisījums.

2.   Vērtējot pieejamos vielas vai maisījuma testēšanas datus, kas iegūti ar citām pārbaužu metodēm, bet ne tām, kas minētas 8. panta 3. punktā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji salīdzina izmantotās pārbaužu metodes ar minētajā pantā aprakstītajām metodēm, lai noteiktu, vai šādu pārbaužu metožu izmantošana ietekmē šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu.

3.   Ja šos kritērijus pieejamajai identificētajai informācijai nevar piemērot tieši, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji veic novērtēšanu, izsverot būtiskākos pierādījumus ar ekspertu spriedumu palīdzību saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 1.1.1. iedaļu, izvērtējot visu pieejamo informāciju, kas var ietekmēt vielas vai maisījuma radītās bīstamības noteikšanu, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1.2. iedaļu.

4.   Ja ir pieejama tikai 6. panta 5. punktā minētā informācija, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtēšanas nolūkā izmanto savienošanas principus, kas minēti I pielikuma 1.1.3. iedaļā un katrā iedaļā I pielikuma 3. un 4. daļā.

Tomēr, ja minētā informācija neļauj izmantot ne savienošanas principus, ne principus, pēc kādiem izmantot ekspertu vērtējumu un būtiskākos pierādījumus, kā minēts regulas I pielikuma 1. daļā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji novērtē informāciju, izmantojot citu metodi vai metodes, kas aprakstītas katrā iedaļā I pielikuma 3. un 4. daļā.

5.   Izvērtējot pieejamo informāciju klasificēšanas nolūkā, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji apsver veidus vai agregātstāvokļus, kādos vielu vai maisījumu laiž tirgū un kādā ir pamats uzskatīt, ka to lietos.

10. pants

Vielu un maisījumu klasificēšanas robežkoncentrācijas un m koeficienti

1.   Specifiskās robežkoncentrācijas un vispārīgās robežkoncentrācijas ir robežvērtības, ko nosaka vielai, norādot robežlielumu, kuru sasniedzot vai pārsniedzot vielas klātbūtne citā vielā vai maisījumā kā identificēts piemaisījums, piedeva vai atsevišķa sastāvdaļa var likt vielu vai maisījumu klasificēt kā bīstamu.

Specifiskās robežkoncentrācijas nosaka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, ja atbilstīga un ticama zinātniska informācija liecina, ka vielas radītā bīstamība ir acīmredzama, ja minētās vielas saturs ir mazāks par I pielikuma 2. daļā noteikto koncentrāciju jebkurai bīstamības klasei vai mazāks par I pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteikto vispārīgo robežkoncentrāciju jebkurai bīstamības klasei.

Izņēmuma apstākļos specifiskās robežkoncentrācijas var noteikt ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, ja viņam ir atbilstīga, ticama un pārliecinoša zinātniska informācija par to, ka tādas vielas bīstamība, kas klasificēta kā bīstama, nav acīmredzamā līmenī, kas pārsniedz I pielikuma 2. daļā noteiktās koncentrācijas attiecīgajai bīstamības klasei vai pārsniedz minētā pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteikto vispārīgo robežkoncentrāciju attiecīgajai bīstamības klasei.

2.   M koeficientu vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi (akūtas 1. kategorijas vai hroniskas 1. kategorijas vielas), nosaka ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta specifiskās robežkoncentrācijas nenosaka harmonizētām bīstamības klasēm vai diferenciācijām VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta m koeficientus nenosaka harmonizētām bīstamības klasēm vai diferenciācijām VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām, kurām šajā daļā ir norādīts m koeficients.

Tomēr, ja VI pielikuma 3. daļā m koeficients nav noteikts vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi – akūta 1. kategorija vai hroniska 1. kategorija –, m koeficientu nosaka ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, balstoties uz datiem, kas pieejami par attiecīgo vielu. Ja maisījumu, kurā ir konkrētā viela, klasificē ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs, izmantojot summēšanas metodi, izmanto minēto m koeficientu.

5.   Nosakot specifisko robežkoncentrāciju vai m koeficientu, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji ņem vērā visas attiecīgās vielas specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus, kas minēti klasifikācijas un marķējuma sarakstā.

6.   Visas saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežkoncentrācijas prevalē pār koncentrācijām I pielikuma 2. daļas attiecīgajās iedaļās vai pār vispārīgajām klasificēšanas robežkoncentrācijām I pielikuma 3., 4. un 5. daļas attiecīgajās iedaļās.

7.   Aģentūra sniedz turpmākas norādes par 1. un 2. punkta piemērošanu.

11. pants

Robežvērtības

1.   Ja vielas sastāvā identificēta piemaisījuma, piedevas vai atsevišķas sastāvdaļas veidā ir cita viela, kas pati ir klasificēta kā bīstama, tas jāņem vērā klasificējot, ja piemaisījuma, piedevas vai atsevišķas sastāvdaļas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par atbilstīgi 3. punktam noteikto robežvērtību.

2.   Ja maisījuma sastāvā kā viena no tā sastāvdaļām vai identificēta piemaisījuma vai piedevas veidā ir cita viela, kas ir klasificēta kā bīstama, šo informāciju ņem vērā klasificējot, ja šīs vielas koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 3. punktā minēto robežvērtību.

3.   Panta 1. un 2. punktā minēto robežvērtību nosaka, kā izklāstīts I pielikuma 1.1.2.2 iedaļā.

12. pants

Īpaši gadījumi, kad vajadzīgs papildu novērtējums

Ja, veicot novērtēšanu saskaņā ar 9. pantu, konstatē turpmāk uzskaitītās īpašības vai ietekmi, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji tās ņem vērā klasificēšanā:

a)

pietiekama un ticama informācija liecina, ka praksē vielas vai maisījuma fizikālā bīstamība atšķiras no testos konstatētajām īpašībām;

b)

pārliecinoši zinātniski eksperimentāli dati liecina, ka viela vai maisījums nav bioloģiski pieejams, un ir pārbaudīts, ka šie dati ir pietiekami un ticami;

c)

pietiekama un uzticama zinātniska informācija liecina par iespējamu sinerģiskas vai antagonistiskas ietekmes parādīšanos starp tāda maisījuma sastāvā esošām vielām, par kuru pieņēma novērtēšanas lēmumu, pamatojoties uz informāciju par maisījuma sastāvā esošajām vielām.

13. pants

Lēmums klasificēt vielas un maisījumus

Ja saskaņā ar 9. un 12. pantu veiktā novērtēšana liecina, ka ar vielu vai maisījumu saistītā bīstamība atbilst I pielikuma 2. līdz 5. daļā minētajiem kritērijiem klasificēšanai vienā vai vairākās bīstamības klasēs vai diferenciācijās, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji klasificē vielu vai maisījumu attiecīgajā bīstamības klasē vai klasēs vai diferenciācijā, piešķirot:

a)

vienu vai vairākas bīstamības kategorijas katrai attiecīgajai bīstamības klasei vai diferenciācijai;

b)

saskaņā ar 21. pantu – vienu vai vairākus bīstamības apzīmējumus, kuri atbilst katrai bīstamības kategorijai, kas piešķirta saskaņā ar a) apakšpunktu.

14. pants

Īpaši noteikumi maisījumu klasificēšanai

1.   Maisījuma klasifikācija nemainās, ja, novērtējot informāciju, izrādās, ka:

a)

maisījumā esošās vielas lēni reaģē ar atmosfēras gāzēm, jo īpaši skābekli, oglekļa dioksīdu, ūdens tvaiku, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

b)

maisījumā esošās vielas ļoti lēni reaģē ar citām vielām maisījuma sastāvā, veidojot citas vielas ar zemu koncentrāciju;

c)

maisījumā esošās vielas var pašpolimerizēties, veidojot oligomērus vai polimērus ar zemu koncentrāciju.

2.   Maisījums nav jāklasificē attiecībā uz sprādzienbīstamām, oksidējošām vai viegli uzliesmojošām īpašībām saskaņā ar I pielikuma 2. daļu, ja vien ir izpildīta viena no šādām prasībām:

a)

nevienai no maisījuma sastāvā esošajām vielām šādu īpašību nav, un, pamatojoties uz piegādātāja rīcībā esošo informāciju, maz ticams, ka maisījums varētu izraisīt šāda veida bīstamību;

b)

maisījuma sastāvdaļu maiņas gadījumā zinātniski pierādījumi liecina, ka, novērtējot informāciju par maisījumu, klasifikācija nemainīsies;

c)

ja maisījums tiek laists tirgū aerosola izsmidzinātāja veidā, tas atbilst Padomes Direktīvas 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (27) 8. panta 1.a punktam.

15. pants

Vielu un maisījumu klasifikācijas pārskatīšana

1.   Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji veic visas tiem pieejamās pieņemamās darbības, lai sev darītu zināmu jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kura varētu ietekmēt tādu vielu vai maisījumu klasifikāciju, ko tās laiž tirgū. Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uzzina par šādu informāciju, kuru ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uzskata par atbilstīgu un ticamu, tas bez liekas kavēšanās veic jaunu novērtēšanu saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Ja ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs ievieš izmaiņas maisījumā, kas klasificēts kā bīstams, ražotājs, importētājs un pakārtots lietotājs veic jaunu novērtēšanu saskaņā ar šo nodaļu, ja izmaiņas atbilst kādai no turpmāk minētajām izmaiņām:

a)

maina vienas vai vairāku bīstamu sastāvdaļu sākotnējo koncentrāciju, sasniedzot vai pārsniedzot I pielikuma 1. daļas 1.2. tabulā noteiktās robežkoncentrācijas;

b)

maina sastāvu, aizstājot vai pievienojot vienu vai vairākas sastāvdaļas, kuru koncentrācija sasniedz vai pārsniedz 11. panta 3. punktā minēto robežvērtību.

3.   Jauns novērtējums saskaņā ar 1. un 2. punktu nav vajadzīgs, ja ir ticams zinātnisks pamatojums, ka tādēļ klasifikācija nemainās.

4.   Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji pielāgo vielas vai maisījuma klasifikāciju atbilstīgi jaunā izvērtējuma rezultātiem, izņemot gadījumus, ja ir harmonizētas bīstamības klases vai diferenciācijas VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām.

5.   Attiecībā uz šā panta 1. līdz 4. punktu, ja attiecīgā viela vai maisījums ir Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK darbības jomā, piemēro arī šo direktīvu prasības.

16. pants

Klasifikācijas un marķējuma sarakstā iekļauto vielu klasificēšana

1.   Ražotāji un importētāji var klasificēt vielu atšķirīgi no klasifikācijas, kāda ietverta klasifikācijas un marķējuma sarakstā, ja tie iesniedz Aģentūrai šādas klasifikācijas pamatojumu kopā ar paziņojumu saskaņā ar 40. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja klasifikācijas un marķējuma sarakstā iekļautā klasifikācija ir VI pielikuma 3. daļā minētā harmonizētā klasifikācija.

III SADAĻA

UZ MARĶĒJUMA SNIEGTĀ INFORMĀCIJA PAR BĪSTAMĪBU

1. NODAĻA

Marķējuma informācijas saturs

17. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Uz vielas vai maisījuma, kas klasificēts kā bīstams un ir iepakots, ir etiķete ar šādiem elementiem:

a)

piegādātāja(-u) nosaukums, adrese un tālruņa numurs;

b)

vielas vai maisījuma nominālais daudzums iepakojumā, kāds ir pieejams plašākai sabiedrībai, ja vien šis daudzums nav norādīts citur uz iepakojuma;

c)

produkta identifikatori, kā norādīts 18. pantā;

d)

attiecīgā gadījumā – bīstamības piktogrammas saskaņā ar 19. pantu;

e)

attiecīgā gadījumā – signālvārdi saskaņā ar 20. pantu;

f)

attiecīgā gadījumā – bīstamības apzīmējums saskaņā ar 21. pantu;

g)

attiecīgā gadījumā – atbilstīgi drošības prasību apzīmējumi saskaņā ar 22. pantu;

h)

attiecīgā gadījumā – papildu informācijas iedaļa saskaņā ar 25. pantu.

2.   Uz etiķetes izmanto tās(to) dalībvalsts(-u) valodu, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, ja vien attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) nav noteikts citādi.

Piegādātāji uz etiķetes drīkst izmantot vairāk valodu, nekā to pieprasa dalībvalstis, ar noteikumu, ka visās lietotajās valodās sniedz vienu un to pašu informāciju.

18. pants

Produkta identifikators

1.   Uz etiķetes norāda datus, kas ļauj identificēt vielu vai maisījumu (turpmāk – “produkta identifikatori”).

Vielas vai maisījuma identificēšanas termins ir tāds pats kā drošības datu lapā lietotais termins saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu (turpmāk – “drošības datu lapa”), neskarot šīs regulas 17. panta 2. punktu.

2.   Produkta identifikatoru attiecībā uz vielu veido vismaz viens no turpmāk norādītā:

a)

ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

b)

ja viela nav iekļauta VI pielikuma 3. daļā, bet ir minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – tajā minētais nosaukums un identifikācijas numurs;

c)

ja viela nav iekļauta ne VI pielikuma 3. daļā, ne minēta klasifikācijas un marķējuma sarakstā – Ķīmijas analītisko apskatu indeksa piešķirtais numurs (turpmāk – “CAS numurs”) kopā ar Starptautiskās Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūrā minēto nosaukumu (turpmāk – “IUPAC nomenklatūra”) vai CAS numurs kopā ar citu(-iem) starptautisku(-iem) ķīmisko(-ajiem) nosaukumu(-iem); vai

d)

ja CAS numurs nav pieejams – IUPAC nomenklatūrā minētais nosaukums vai cits(-i) starptautisks(-i) ķīmiskais(-ie) nosaukums(-i).

Ja nosaukums IUPAC nomenklatūrā ir garāks par 100 rakstu zīmēm, var lietot kādu no citiem nosaukumiem (parasto nosaukumu, tirdzniecības nosaukumu, saīsinājumu), kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1.2. iedaļā, ar noteikumu, ka saskaņā ar 40. pantu apzīmējumā ietverts gan IUPAC nomenklatūrā norādītais nosaukums, gan otrs lietotais nosaukums.

3.   Produkta identifikatoru attiecībā uz maisījumu veido turpmāk norādītais:

a)

maisījuma tirdzniecības nosaukums vai tā apzīmējums;

b)

visu tādu maisījuma sastāvā esošu vielu identitāte, kuru dēļ maisījums klasificēts kā tāds, kas veicina akūtu toksiskumu, kodīgumu ādai vai nopietnus acu bojājumus, cilmes šūnu mutācijas, kancerogenitāti, ir reproduktīvajai sistēmai toksisks, veicina sensibilizāciju, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu, vai ir toksisks noteiktiem mērķa orgāniem (STOT), vai ir bīstams ieelpojot.

Ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā šī prasība paredz norādīt vairākus ķīmiskos nosaukumus, tad norāda ne vairāk kā četrus nosaukumus, ja vien bīstamības veida un nopietnības atspoguļošanai nav jānorāda vairāk kā četri nosaukumi.

Norādītie ķīmiskie nosaukumi identificē vielas, kas ir galvenokārt atbildīgas par svarīgāko veselības bīstamību, kuras dēļ veikta klasificēšana, un tie norāda uz attiecīgu bīstamības apzīmējuma izvēli.

19. pants

Bīstamības piktogrammas

1.   Uz etiķetes norāda attiecīgu(-as) bīstamības piktogrammu(-as), kas paredzēta(-as), lai nodotu konkrētu informāciju par attiecīgo bīstamību.

2.   Kā noteikts 33. pantā, bīstamības piktogrammas atbilst I pielikuma 1.2.1. iedaļas un V pielikuma prasībām.

3.   Katrai konkrētajai klasifikācijai atbilstīga bīstamības piktogramma ir minēta tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikumā uzskaitīto bīstamības klasi.

20. pants

Signālvārdi

1.   Uz etiķetes norāda attiecīgu signālvārdu saskaņā ar bīstamās vielas vai maisījuma klasifikāciju.

2.   Katrai konkrētajai klasifikācijai atbilstīgais signālvārds ir minēts tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikuma 2. līdz 5. daļā uzskaitīto bīstamības klasi.

3.   Ja uz etiķetes lietots signālvārds “briesmas”, uz tās nenorāda signālvārdu “brīdinājums”.

21. pants

Bīstamības apzīmējumi

1.   Uz etiķetes norāda attiecīgus bīstamības apzīmējumus saskaņā ar bīstamās vielas vai maisījuma klasifikāciju.

2.   Katrai klasifikācijai atbilstīgie bīstamības apzīmējumi ir minēti tabulās, kurās norādīti etiķetes elementi, kas vajadzīgi attiecībā uz katru I pielikuma 2. līdz 5. daļā norādīto bīstamības klasi.

3.   Ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā, uz etiķetes norāda attiecīgo bīstamības apzīmējumu katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, un visām citām klasifikācijām, uz ko minētais ieraksts neattiecas, – arī 2. punktā minēto bīstamības apzīmējumu.

4.   Bīstamības apzīmējumus izstrādā saskaņā ar III pielikumu.

22. pants

Drošības prasību apzīmējums

1.   Uz etiķetes norāda attiecīgus drošības prasību apzīmējumus.

2.   Drošības prasību apzīmējumus izvēlas no I pielikuma 2. līdz 5. daļā ietvertajās tabulās minētajiem – šajās tabulās norādīti katras bīstamības klases etiķetes elementi.

3.   Drošības prasību apzīmējumus izraugās saskaņā ar IV pielikuma 1. daļā noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā bīstamības apzīmējumus un vielas vai maisījuma paredzēto vai konstatēto lietošanu vai lietošanas veidus.

4.   Drošības prasību apzīmējumus izstrādā saskaņā ar IV pielikuma 2. daļu.

23. pants

Atkāpes no marķēšanai izvirzītajām prasībām īpašos gadījumos

Īpaši noteikumi par marķēšanu, kas minēti I pielikuma 1.3. iedaļā, attiecas uz:

a)

pārvietojamiem gāzes baloniem;

b)

gāzes tvertnēm, kas paredzētas propānam, butānam vai sašķidrinātai naftas gāzei;

c)

aerosoliem un tvertnēm, kam ir noslēgta smidzināšanas ierīce un kas satur vielas maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami ieelpojot;

d)

metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, maisījumiem, kas satur polimērus, maisījumiem, kas satur elastomērus;

e)

eksplozīviem materiāliem, kā minēts I pielikuma 2.1. iedaļā, kuri laisti tirgū eksplozīva vai pirotehniska efekta iegūšanai.

24. pants

Lūgums izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu

1.   Ja viela atbilst I pielikuma 1. daļā noteiktajiem kritērijiem un ja vielas vai maisījuma ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var pierādīt, ka attiecīgās vielas ķīmiskās identitātes izpaušana uz marķējuma vai drošības datu lapā apdraud tā saimnieciskās darbības konfidencialitāti, un jo īpaši viņa intelektuālo īpašumu, tas var iesniegt Aģentūrai lūgumu ļaut norādīt alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kas attiecas uz minēto vielu maisījumā, vai nu ar nosaukumu, kurš identificē svarīgākās funkcionālās ķīmiskās grupas, vai ar alternatīvu apzīmējumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās prasības iesniedz Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantā minētajā formā un par atlīdzību.

Atlīdzības lielumu nosaka Komisija saskaņā ar šīs regulas 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

Mazāku atlīdzību nosaka MVU.

3.   Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga šāda informācija, Aģentūra var pieprasīt papildu informāciju no ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja, kas iesniedzis lūgumu. Ja Aģentūra sešu nedēļu laikā no lūguma iesniegšanas vai pieprasītās papildu informācijas saņemšanas neceļ iebildumus, pieprasītā nosaukuma izmantošana uzskatāma par atļautu.

4.   Ja Aģentūra lūgumu nepieņem, piemēro praktiskus pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 3. punktā.

5.   Aģentūra saskaņā ar 3. vai 4. punktu informē kompetentās iestādes par lūguma rezultātiem un sniedz ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja iesniegto informāciju.

6.   Ja jauna informācija liecina par to, ka alternatīvais ķīmiskais nosaukums nesniedz pietiekamu informāciju, lai varētu noteikt vajadzīgos veselības un drošības pasākumus darba vietā un lai nodrošinātu, ka risku, ko rada maisījuma izmantošana, var kontrolēt, Aģentūra pārskata savu lēmumu par šā alternatīvā ķīmiskā nosaukuma lietojumu. Aģentūra var atsaukt savu lēmumu vai to grozīt ar lēmumu, kurā tā precizē alternatīvu ķīmisko nosaukumu, ko ir atļauts lietot. Ja Aģentūra savu lēmumu atsauc vai groza, piemēro praktiskus pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 3. punktā.

7.   Ja ir atļauts izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, bet tās maisījumā ietvertās vielas klasifikācija, kuras alternatīvais nosaukums tiek izmantots, vairs neatbilst I pielikuma 1.4.1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, minētās maisījumā ietvertās vielas piegādātājs uz etiķetes un drošības datu lapās attiecīgajai vielai izmanto produkta identifikatoru atbilstīgi 18. pantam un nevis alternatīvo nosaukumu.

8.   Attiecībā uz vielām neatkarīgi no tā, vai tās ir vienas pašas vai maisījumā, ja paskaidrojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 10. panta a) punkta xi) apakšpunktu attiecībā uz minētās regulas 119. panta 2. punkta f) vai g) apakšpunktā minēto informāciju Aģentūra ir pieņēmusi kā derīgu, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs uz marķējuma un drošības datu lapā var izmantot vārdu, kas plašākai sabiedrībai tiks darīts pieejams, izmantojot internetu. Attiecībā uz maisījumā ietvertajām vielām, uz kurām vairs neattiecas minētās regulas 119. panta 2. punkta f) vai g) apakšpunkts, ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs var iesniegt Aģentūrai lūgumu izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kā izklāstīts šā panta 1. punktā.

9.   Ja maisījuma piegādātājs līdz 2015. gada 1. jūnijam saskaņā ar Direktīvas 1999/45/EK 15. pantu ir pierādījis, ka vienas maisījuma vielas ķīmiskās identitātes izpaušana apdraud tā saimnieciskās darbības konfidencialitāti, viņš šīs regulas mērķiem var turpināt izmantot apstiprināto alternatīvo nosaukumu.

25. pants

Papildu informācija uz etiķetes

1.   Ja vielai vai maisījumam, kas klasificēts kā bīstams, piemīt II pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļā minētās fizikālās vai ar veselību saistītās īpašības, papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā iekļauj apzīmējumus.

Apzīmējumus sastāda saskaņā ar II pielikuma 1.1. un 1.2. iedaļu un III pielikuma 2. daļu.

Ja viela ir iekļauta VI pielikuma 3. daļā, vietā, kas uz etiķetes atvēlēta papildu informācijai, norāda visus papildu bīstamības apzīmējumus, kas pielikumā minēti par attiecīgo vielu.

2.   Ja viela vai maisījums, kas klasificēts kā bīstams, ir Direktīvas 91/414/EEK darbības jomā, papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā iekļauj apzīmējumu.

Apzīmējumu sastāda šīs regulas II pielikuma 4. daļā un III pielikuma 3. daļā paredzētajā kārtībā.

3.   Piegādātājs uz papildu informācijai paredzētās etiķetes daļas var norādīt papildu informāciju, kas atšķiras no 1. un 2. punktā minētās informācijas, ja vien tā neapgrūtina 17. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto etiķetes elementu identificēšanu un sniedz sīkākus datus, un nav pretrunā ar šo elementu sniegto informāciju vai neliek apšaubīt tās ticamību.

4.   Uz vielas vai maisījuma iepakojuma nedrīkst būt tādi apzīmējumi kā “netoksisks”, “nekaitīgs”, “nepiesārņojošs”, “ekoloģisks” vai citi apzīmējumi, kas norādītu, ka viela vai maisījums nav bīstams, un nedrīkst būt citi apzīmējumi, kas neatbilst minētās vielas vai maisījuma klasifikācijai.

5.   Ja viela vai maisījums ir klasificēts saskaņā ar I pielikuma 5. daļu:

a)

uz etiķetes nenorāda bīstamības piktogrammu;

b)

signālvārdus, bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus uz etiķetes norāda papildu informācijas daļā.

6.   Ja maisījums satur vielu, kas klasificēta kā bīstama, to marķē saskaņā ar II pielikuma 2. daļu.

Apzīmējumus noformulē atbilstīgi III pielikuma 3. daļai un uz etiķetes norāda papildu informācijas daļā.

Uz etiķetes norāda arī 18. pantā minēto produkta identifikatoru un attiecīgā maisījuma piegādātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

26. pants

Prioritātes principi bīstamības piktogrammām

1.   Ja vielas vai maisījuma klasifikācijas rezultātā uz etiķetes būtu jānorāda vairāk nekā viena bīstamības piktogramma, lai samazinātu vajadzīgo bīstamības piktogrammu skaitu, piemēro šādus prioritātes principus:

a)

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS01”, tad bīstamības piktogrammas “GHS02” un “GHS03” lietošana nav obligāta, izņemot gadījumus, kad vairāk nekā viena no šīm bīstamības piktogrammām ir obligāta;

b)

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS06”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda;

c)

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS05”, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz ādas vai acu kairinājumu;

d)

ja ir spēkā bīstamības piktogramma “GHS08”, kas attiecas uz sensibilizāciju ieelpojot, tad bīstamības piktogrammu “GHS07” nenorāda attiecībā uz sensibilizāciju, nonākot saskarē ar ādu, vai attiecībā uz ādas un acu kairinājumu.

2.   Ja vielas vai maisījuma klasifikācijas rezultātā vienai bīstamības klasei vajadzētu būt vairāk nekā vienai bīstamības piktogrammai, uz etiķetes norāda bīstamības piktogrammu, kas katrā attiecīgajā bīstamības klasē atbilst smagākās bīstamības kategorijai.

Attiecībā uz VI pielikuma 3. daļā ietvertajām vielām, uz ko attiecas arī II sadaļā noteiktā klasifikācija, uz etiķetes norāda bīstamības piktogrammu, kas atbilst katras attiecīgās bīstamības klases smagākās bīstamības kategorijai.

27. pants

Prioritātes principi bīstamības apzīmējumiem

Ja viela vai maisījums ir klasificēts vairākās bīstamības klasēs vai bīstamības klases diferenciācijās, visus klasifikācijā noteiktos bīstamības apzīmējumus norāda uz etiķetes, ja vien nav acīm redzamas dublēšanās vai liekvārdības.

28. pants

Prioritātes principi drošības prasību apzīmējumiem

1.   Ja izraudzīto drošības prasību apzīmējumu dēļ daži drošības prasību apzīmējumi ir acīm redzami liekvārdīgi vai nevajadzīgi saistībā ar attiecīgo vielu, maisījumu vai iepakojumu, šādus apzīmējumus uz etiķetes nenorāda.

2.   Ja vielu vai maisījumu piegādā plašākai sabiedrībai, uz etiķetes norāda vienu drošības prasību apzīmējumu, kas apraksta minētās vielas vai maisījuma, kā arī iepakojuma iznīcināšanu, izņemot gadījumus, kad tas nav vajadzīgs saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.

Visos pārējos gadījumos nav jānorāda drošības prasību apzīmējumi par iznīcināšanu, ja ir skaidrs, ka vielas vai maisījuma, vai iepakojuma iznīcināšana neapdraud cilvēka veselību vai vidi.

3.   Uz etiķetes norāda ne vairāk kā sešus drošības prasību apzīmējumus, ja vien tie nav vajadzīgi, lai atspoguļotu bīstamības veidu un smagumu.

29. pants

Atbrīvojumi no marķēšanai un iepakošanai noteiktajām prasībām

1.   Ja vielas vai maisījuma iepakojums ir vai nu tādā stāvoklī vai formā, vai ir tik mazs, ka tas nekādā gadījumā neatbilst 31. pantā noteiktajām prasībām par to, lai uz etiķetes būtu izmantota tās dalībvalsts valoda, kurā vielu vai maisījumu laiž tirgū, etiķetes elementus saskaņā ar 17. panta 2. punkta pirmo daļu norāda saskaņā ar I pielikuma 1.5.1. iedaļu.

2.   Ja pilnīgu etiķetes informāciju nevar norādīt, kā noteikts 1. punktā, etiķetes informāciju var samazināt atbilstīgi I pielikuma 1.5.2. iedaļai.

3.   Ja II pielikuma 5. daļā minētu bīstamu vielu vai maisījumu bez iepakojuma piegādā plašākai sabiedrībai, tam pievieno marķējuma elementu kopiju saskaņā ar 17. pantu.

4.   Dažiem maisījumiem, ko klasificē kā bīstamus videi, saskaņā ar 53. pantā minēto procedūru var noteikt atbrīvojumus no dažiem vides marķēšanas noteikumiem vai īpašiem noteikumiem saistībā ar vides marķējumu gadījumos, kad var uzskatāmi parādīt, ka tie samazinātu ietekmi uz vidi. Šie atbrīvojumi un īpašie noteikumi noteikti II pielikuma 2. daļā.

5.   Komisija var lūgt Aģentūru sagatavot un iesniegt turpmākus projektus atbrīvojumiem no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām.

30. pants

Etiķešu informācijas atjaunināšana

1.   Vielas vai maisījuma piegādātājs bez liekas kavēšanās atjaunina etiķeti pēc jebkādām vielas vai maisījuma klasifikācijas vai marķējuma izmaiņām, ja jaunā bīstamība ir nopietnāka vai ja jaunie papildu marķējuma elementi ir pieprasīti saskaņā ar 25. pantu, ņemot vērā veidu, kādā mainās ietekme uz cilvēku veselības un vides aizsardzību. Piegādātāji sadarbojas atbilstīgi 4. panta 9. punktam, lai izmaiņas marķējumā ieviestu bez liekas kavēšanās.

2.   Ja izmaiņas, kas jāveic marķējumā, nav tās, kas minētas 1. punktā, piegādātājs 18 mēnešos atjaunina etiķeti.

3.   Vielas vai maisījuma piegādātājs, uz ko attiecas Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK darbības joma, atjaunina etiķeti saskaņā ar minētajām direktīvām.

2. NODAĻA

Etiķešu izmantošana

31. pants

Vispārīgi noteikumi par etiķešu izmantošanu

1.   Etiķetes cieši piestiprina vienai vai vairākām iepakojuma virsmām, kurās tieši ievietota viela vai maisījums, un etiķetes ir horizontāli salasāmas, ja iesaiņojums ir novietots normālā stāvoklī.

2.   Etiķetes krāsa un izskats ir tāds, lai bīstamības piktogramma skaidri izceltos.

3.   Etiķetes elementi, kas minēti 17. panta 1. punktā, ir skaidri un nenodzēšami. Tie kontrastē ar fonu un ir tāda izmēra un ar tādām atstarpēm, lai tos varētu viegli salasīt.

4.   Bīstamības piktogrammas forma, krāsa un izmērs, kā arī etiķetes lielums ir noteikts I pielikuma 1.2.1. iedaļā.

5.   Etiķete nav vajadzīga, ja tās elementi, kas minēti 17. panta 1. punktā, ir skaidri norādīti uz paša iepakojuma. Šādos gadījumos uz iepakojuma norādītajai informācijai piemēro šajā nodaļā noteiktās marķējuma prasības.

32. pants

Informācijas izvietojums uz etiķetes

1.   Bīstamības piktogrammas, signālvārdus, bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus uz etiķetes izvieto kopā.

2.   Piegādātājs var izvēlēties kārtību, kādā uz etiķetes tiek izvietoti bīstamības apzīmējumi. Tomēr atkarībā no 4. punkta visus bīstamības apzīmējumus uz etiķetes grupē pēc valodas.

Vielas vai maisījuma piegādātājs var izvēlēties kārtību, kādā uz etiķetes tiks izvietoti drošības prasību apzīmējumi. Tomēr atkarībā no 4. punkta visus drošības prasību apzīmējumus uz etiķetes grupē pēc valodas.

3.   Panta 2. punktā minētās grupas ar bīstamības apzīmējumiem un grupas ar drošības prasību apzīmējumiem uz etiķetes grupē kopā pēc valodas.

4.   Papildu informāciju izvieto papildu informācijai paredzētajā daļā, kas minēta 25. pantā, un to izvieto kopā ar pārējiem etiķetes elementiem, kas minēti 17. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā.

5.   Lai īstenotu īpašas marķēšanas prasības, krāsas var izmantot arī citās etiķetes daļās, ne tikai bīstamības piktogrammās.

6.   Saskaņā ar citos Kopienas tiesību aktos noteiktajām prasībām izmantotos etiķetes elementus izvieto 25. pantā minētajā papildu informācijai paredzētajā etiķetes daļā.

33. pants

Īpaši noteikumi par marķējumu uz ārējā iepakojuma, uz iekšējā iepakojuma un uz atsevišķiem iepakojumiem

1.   Ja iesaiņojums sastāv no ārējā un iekšējā iepakojuma kopā ar jebkādu starpiepakojumu un ārējais iepakojums atbilst marķēšanas noteikumiem atbilstīgi noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, iekšējo un starpiepakojumu marķē atbilstīgi šai regulai. Ārējā iepakojuma marķējums var būt atbilstīgs šai regulai. Ja šajā regulā noteiktā(-ās) bīstamības piktogramma(-as) attiecas uz to pašu bīstamību kā noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, šajā regulā noteiktajai(-ām) bīstamības piktogrammai(-ām) nav jābūt uz ārējā iepakojuma.

2.   Ja iesaiņojuma ārējam iepakojumam nav jāatbilst marķēšanas noteikumiem saskaņā ar noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu, ārējo un iekšējo iepakojumu, tostarp arī starpiepakojumu, marķē atbilstīgi šai regulai. Tomēr, ja ārējais iepakojums ļauj labi saskatīt iekšējo vai starpiepakojumu, ārējais iepakojums nav jāmarķē.

3.   Ja ir tikai viens iepakojums, kas atbilst marķēšanas noteikumiem, kādi noteikti noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, to marķē gan saskaņā ar šo regulu, gan saskaņā ar noteikumiem par bīstamu preču pārvadāšanu. Ja šajā regulā noteiktā(-ās) bīstamības piktogramma(-as) attiecas uz to pašu bīstamību kā noteikumos par bīstamu preču pārvadāšanu, šajā regulā noteiktajai(-ām) bīstamības piktogrammai(-ām) nav jābūt.

34. pants

Ziņojums par paziņojumu attiecībā uz ķimikāliju drošu izmantošanu

1.   Līdz 2012. gada 20. janvārim Aģentūra veic pētījumu par informācijas nodošanu plašākai sabiedrībai par vielu un maisījumu drošu lietošanu un par iespējamo vajadzību uz marķējuma izvietot papildu informāciju. Šo pētījumu veic, konsultējoties ar kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām un, attiecīgā gadījumā, balstoties uz paraugpraksi.

2.   Neskarot noteikumus, kas šajā sadaļā izklāstīti attiecībā uz marķējumu, Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto pētījumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un, ja tas ir pamatoti, iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu.

IV SADAĻA

IEPAKOJUMS

35. pants

Iepakojums

1.   Bīstamu vielu vai maisījumu iepakojums atbilst šādām prasībām:

a)

iepakojums ir izstrādāts un veidots tā, lai nebūtu iespējama satura noplūde, izņemot gadījumus, kad paredzētas specifiskākas drošības ierīces;

b)

materiāli, no kā izgatavots iepakojums un stiprinājumi, nav jutīgi pret satura izraisītiem bojājumiem vai spējīgi veidot bīstamus savienojumus, reaģējot ar saturu;

c)

iepakojums un stiprinājums viscaur ir stingrs un blīvs, lai nodrošinātu, ka tas nekļūs vaļīgs un spēs droši izturēt normālu noslodzi un deformāciju pārvietošanas laikā;

d)

ar noņemamo aizdari aprīkots iepakojums ir izstrādāts tā, lai to varētu nostiprināt atkārtoti, nepieļaujot satura noplūdi.

2.   Iepakojums, kas satur bīstamu vielu vai maisījumu, kuru piegādā plašākai sabiedrībai, nav tādas formas vai ar tādu grafisko noformējumu, kas varētu izraisīt bērnu aktīvu ziņkārību vai maldināt patērētājus, un nav ar tāda veida uzbūvi vai grafisko noformējumu, kas ir līdzīgs noformējumam, kādu izmanto pārtikai vai dzīvnieku barībai, vai medicīnas vai kosmētiskajiem izstrādājumiem, kas maldinātu patērētājus.

Ja iepakojums ietver vielu vai maisījumu, kas atbilst II pielikuma 3.1.1. iedaļas prasībām, tās ir ar bērniem nepieejamu aizdari saskaņā ar II pielikuma 3.1.2., 3.1.3. un 3.1.4.2. iedaļu.

Ja iepakojums ietver vielu vai maisījumu, kas atbilst II pielikuma 3.2.1. iedaļas prasībām, tās ir ar bērniem nepieejamu aizdari saskaņā ar II pielikuma 3.2.2. iedaļu.

3.   Uzskata, ka vielu un maisījumu iepakojums atbilst 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām prasībām, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas bīstamo kravu pārvadājumiem pa gaisu, jūru, autoceļiem, dzelzceļu vai iekšējiem ūdensceļiem.

V SADAĻA

VIELU KLASIFICĒŠANAS UN MARĶĒŠANAS HARMONIZĒŠANA UN KLASIFIKĀCIJAS UN MARĶĒJUMA SARAKSTS

1. NODAĻA

Harmonizētās vielu klasificēšanas un marķēšanas izveide

36. pants

Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšana

1.   Vielai, kas atbilst I pielikumā minētajiem kritērijiem, parasti piemēro harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar 37. pantu pēc šādiem kritērijiem:

a)

sensibilizācija ieelpojot, 1. kategorija (I pielikuma 3.4. iedaļa);

b)

cilmes šūnu mutācijas, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.5. iedaļa);

c)

kancerogenitāte, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.6. iedaļa);

d)

toksisks reproduktīvajai sistēmai, 1.A, 1.B vai 2. kategorija (I pielikuma 3.7. iedaļa).

2.   Vielai, kas ir aktīva viela Direktīvas 91/414/EEK vai Direktīvas 98/8/EK nozīmē, parasti piemēro harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu. Attiecībā uz šādām vielām piemēro 37. panta 1., 4., 5. un 6. punktā izklāstītās procedūras.

3.   Ja viela atbilst citu bīstamības klašu vai diferenciāciju kritērijiem, bet ne tiem, kas minēti 1. punktā, un uz to nevar attiecināt 2. punkta kritērijus, VI pielikumā atsevišķos gadījumos var arī pievienot harmonizētu klasificēšanu un marķēšanu atbilstīgi 37. pantam, ja ir pamatoti pierādījumi, kas liecina par šādas rīcības nepieciešamību Kopienas līmenī.

37. pants

Vielu klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšanas procedūra

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var iesniegt Aģentūrai priekšlikumu vielu harmonizētai klasificēšanai un marķēšanai un, vajadzības gadījumā, specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus vai priekšlikumu tos pārskatīt.

Priekšlikumu noformē VI pielikuma 2. daļā paredzētajā veidā un tajā ietver attiecīgo informāciju, kas minēta VI pielikuma 1. daļā.

2.   Vielas ražotājs, importētājs vai pakārtots lietotājs Aģentūrai var iesniegt šīs vielas harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu un, vajadzības gadījumā, specifiskās robežkoncentrācijas un m koeficientus ar noteikumu, ka VI pielikuma 3. daļā nav ieraksta par šādu vielu attiecībā uz priekšlikumā minēto bīstamības klasi vai diferenciāciju.

Priekšlikumu izstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļu, un tam jābūt formātā, kas aprakstīts minētā pielikuma 7. iedaļā ietvertā Ķīmiskās drošības pārskata B daļā. Priekšlikumā norāda svarīgāko informāciju, kas minēta šīs regulas VI pielikuma 1. daļā. Piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantu.

3.   Ja ražotāja, importētāja vai pakārtota lietotāja priekšlikums attiecas uz vielas harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu saskaņā ar 36. panta 3. punktu, par tā izskatīšanu paredz atlīdzību, kuras apmēru nosaka Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Aģentūras riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 18 mēnešu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas pieņem atzinumu par visiem priekšlikumiem, kas iesniegti saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dodot iespēju iesaistītajām personām sniegt komentārus. Aģentūra šo atzinumu un komentārus nodod Komisijai.

5.   Ja Komisija konstatē, ka attiecīgās vielas klasificēšanas un marķēšanas harmonizēšana ir lietderīga, tā bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu lēmumam par to, ka šo vielu kopā ar attiecīgiem klasificēšanas un marķējuma elementiem iekļauj VI pielikuma 3. daļas 3.1. tabulā un vajadzības gadījumā norāda specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus.

Līdz 2015. gada 31. maijam VI pielikuma 3. daļas 3.2. tabulā iekļauj attiecīgu ierakstu, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem.

Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 54. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

6.   Ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji, kam ir jauna informācija, kas var likt mainīt harmonizētos vielas klasificēšanas un marķējuma elementus VI pielikuma 3. daļā, saskaņā ar 2. punkta otro daļu iesniedz priekšlikumu kompetentajai iestādei vienā no dalībvalstīm, kurā viela ir laista tirgū.

38. pants

Atzinumu un lēmumu saturs jautājumā par harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu VI pielikuma 3. daļā – informācijas pieejamība

1.   Atzinumā, kas minēts 37. panta 4. punktā, un jebkurā lēmumā saskaņā ar 37. panta 5. punktu par katru vielu norāda vismaz šādu informāciju:

a)

vielas identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

b)

vielas klasifikāciju saskaņā ar 36. pantu, ietverot norādi par iemesliem;

c)

vajadzības gadījumā – specifisko robežkoncentrāciju vai m koeficientus;

d)

17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

e)

citus parametrus, kas ļauj novērtēt veselības vai vides bīstamību, ko rada maisījumi, kuri satur attiecīgo bīstamo vielu, vai, attiecīgā gadījumā, vielas, kas satur šādas bīstamas vielas konstatētu piemaisījumu, piedevu un sastāvdaļu veidā.

2.   Plašāku sabiedrību informējot par atzinumu vai lēmumu, kā minēts šīs regulas 37. panta 4. un 5. punktā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. panta 2. punktu un 119. pantu.

2. NODAĻA

Klasifikācijas un marķējuma saraksts

39. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz:

a)

vielām, kas jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006;

b)

vielām, uz kurām attiecas 1. panta darbības joma un kuras atbilst bīstamas vielas kritēriju klasifikācijai, un kuras laiž tirgū vai nu vienas pašas, vai maisījumā, pārsniedzot attiecīgā gadījumā šajā regulā vai Direktīvā 1999/45/EK norādītās robežkoncentrācijas, kā rezultātā maisījumu klasificē kā bīstamu.

40. pants

Pienākums paziņot Aģentūrai

1.   Ražotāji vai importētāji, vai ražotāju vai importētāju grupa (turpmāk – “paziņotāji”), kas laiž tirgū vielu, kura minēta 39. pantā, paziņo Aģentūrai šādu informāciju, lai to varētu iekļaut 42. pantā minētajā sarakstā:

a)

paziņotāja(-u), kas atbild par vielas vai vielu laišanu tirgū, identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 1. iedaļā;

b)

vielas vai vielu identitāti, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI pielikuma 2.1. līdz 2.3.4. iedaļā;

c)

vielas vai vielu klasifikāciju saskaņā ar 13. pantu;

d)

ja viela ir klasificēta dažās, bet ne visās bīstamības klasēs vai diferenciācijās – norādi par to, vai tas ir datu trūkuma, nepārliecinošu vai pārliecinošu, bet klasificēšanai nepietiekamu datu dēļ;

e)

vajadzības gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus saskaņā ar šīs regulas 10. pantu kopā ar pamatojumu, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļu;

f)

17. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos attiecīgās vielas vai vielu marķējuma elementus līdz ar jebkādiem papildu apzīmējumiem par bīstamību, ko rada attiecīgā viela un ko nosaka saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

Šā punkta a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija nav jāpaziņo, ja tā ir iesniegta Aģentūrai kā daļa no reģistrācijas procesa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai ja attiecīgais paziņotājs to jau paziņojis.

Paziņotājs informāciju iesniedz formātā, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 111. pantā.

2.   Attiecīgais(-ie) paziņotājs(-i) atjaunina un paziņo Aģentūrai 1. punktā minēto informāciju, ja saskaņā ar 15. panta 1. punktu ir pieņemts lēmums par izmaiņām vielas klasificēšanā vai marķēšanā.

3.   Par vielām, kas laistas tirgū 2010. gada 1. decembrī vai vēlāk, paziņo saskaņā ar 1. punktu vienu mēnesi pēc to laišanas tirgū.

Bet par vielām, kas laistas tirgū līdz 2010. gada 1. decembrim, var paziņot saskaņā ar 1. punktu pirms minētā datuma.

41. pants

Ieraksti, par kuriem jāvienojas

Ja 40. panta 1. punktā minētās paziņošanas dēļ 42. pantā minētajā sarakstā viena un tā pati viela parādās dažādos ierakstos, paziņotāji un reģistrētāji cenšas vienoties par vienu ierakstu, kas iekļaujams sarakstā. Paziņotāji attiecīgi informē Aģentūru.

42. pants

Klasifikācijas un marķējumu saraksts

1.   Aģentūra izveido un uztur klasifikācijas un marķējuma sarakstu datubāzes formā.

Sarakstā iekļauj saskaņā ar 40. panta 1. punktu paziņoto informāciju, kā arī informāciju, kas iesniegta kā reģistrācijas procesa daļa saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

Informācija sarakstā, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 119. panta 1. punktā minētajai informācijai, ir publiski pieejama. Paziņotājiem un reģistrētājiem, kuri par attiecīgo vielu ir iesnieguši informāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 29. panta 1. punktu, Aģentūra nodrošina pieeju pārējai informācijai par katru vielu sarakstā. Tā piešķir pieeju šādai informācijai citām pusēm atbilstīgi minētās regulas 118. pantam.

2.   Aģentūra, saņemot atjauninātu informāciju, saskaņā ar 40. panta 2. punktu vai 41. pantu atjaunina sarakstu.

3.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai Aģentūra attiecīgā gadījumā katrā ierakstā iekļauj arī šādu informāciju:

a)

vai attiecībā uz ierakstu pastāv VI pielikuma 3. daļā iekļauta, Kopienas mērogā harmonizēta klasifikācija un marķējums;

b)

vai konkrētais ieraksts ir vairāku reģistrētāju kopīgs ieraksts par vienu un to pašu vielu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 11. panta 1. punktā;

c)

vai par šo ierakstu ir vienojušies divi vai vairāki paziņotāji vai reģistrētāji saskaņā ar 41. pantu;

d)

vai attiecīgais ieraksts sarakstā atšķiras no cita ieraksta par to pašu vielu.

Šā punkta a) apakšpunktā minēto informāciju atjaunina, ja tiek pieņemts lēmums saskaņā ar 37. panta 5. punktu.

VI SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES UN ĪSTENOŠANA

43. pants

Kompetento iestāžu un izpildes iestāžu iecelšana un iestāžu sadarbība

Dalībvalstis pilnvaro kompetento iestādi vai kompetentās iestādes, kas atbild par harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumiem, kā arī par iestādēm, kas atbild par šajā regulā noteikto saistību izpildi.

Kompetentās iestādes un par īstenošanu atbildīgās iestādes sadarbojas, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, un šajā sakarā sniedz attiecīgām citu dalībvalstu iestādēm visu vajadzīgo un lietderīgo atbalstu.

44. pants

Palīdzības dienests

Dalībvalstis izveido savus palīdzības dienestus, lai sniegtu konsultācijas ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem, pakārtotiem lietotājiem un visām citām ieinteresētajām personām par to attiecīgajiem pienākumiem un saistībām saskaņā ar šo regulu.

45. pants

Tādu struktūru pilnvarošana, kuras atbild par tādas informācijas saņemšanu, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā

1.   Dalībvalstis pilnvaro organizāciju vai organizācijas, kas atbild par informācijas saņemšanu no importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kuri laiž maisījumus tirgū, – jo īpaši, lai formulētu profilakses un ārstniecības pasākumus, jo īpaši reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā. Šajā informācijā ietver tādu tirgū laistu maisījumu ķīmisko sastāvu, kas, ņemot vērā to ietekmi uz veselību vai pamatojoties uz to fizikālo ietekmi, klasificēti kā bīstami, kā arī informāciju par to vielu ķīmisko identitāti, par kurām Aģentūra saskaņā ar 24. pantu ir pieņēmusi pieprasījumu piešķirt alternatīvu ķīmisko nosaukumu.

2.   Pilnvarotās iestādes nodrošina visas vajadzīgās garantijas, lai saglabātu saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šādu informāciju var izmantot tikai, lai:

a)

nodrošinātu atbilstību medicīnas darbinieku prasībām, formulējot profilakses un ārstniecības pasākumus, jo īpaši ārkārtas gadījumā;

un

b)

pēc dalībvalsts lūguma veiktu statistikas analīzi, lai noteiktu, kad vajadzētu veikt uzlabotus riska pārvaldības pasākumus.

Informāciju neizmanto citiem mērķiem.

3.   Lai veiktu uzdevumus, par kuriem atbild pilnvarotās iestādes, to rīcībā ir visa informācija, kas jāsaņem no importētājiem un pakārtotiem lietotājiem, kuri ir atbildīgi par tirdzniecību.

4.   Līdz 2012. gada 20. janvārim Komisija veic pārskatu, lai izvērtētu iespēju saskaņot 1. punktā minēto informāciju, ietverot formulāra izveidi tādas informācijas iesniegšanai, ko importētāji un pakārtoti lietotāji iesniedz pilnvarotajām iestādēm. Pamatojoties uz šo pārskatu un tam sekojošām konsultācijām ar tādām iesaistītajām pusēm kā Eiropas Toksikoloģijas centru un klīnisko toksikologu apvienība (EAPCCT), Komisija var pieņemt regulu, pievienojot šai regulai pielikumu.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

46. pants

Īstenošana un pārskatu sniegšana

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp uztur valsts kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka tirgū nenonāk vielas un maisījumi, kas nav klasificēti, marķēti, paziņoti un iepakoti saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis reizi piecos gados līdz 1. jūlijam iesniedz Aģentūrai pārskatu par valsts kontroles rezultātiem un par citiem veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Pirmo pārskatu iesniedz līdz 2012. gada 20. janvārim. Aģentūra šos pārskatus dara pieejamus Komisijai, kura tos ņem vērā, gatavojot savu pārskatu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 117. pantu.

3.   Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētais forums veic Regulas (EK) Nr. 1907/2006 77. panta 4. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētos uzdevumus attiecībā uz šīs regulas stāšanos spēkā.

47. pants

Sankcijas par regulas neievērošanu

Dalībvalstis ievieš sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas neievērošanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu. Pārkāpumu gadījumā sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām. Dalībvalstis līdz 2010. gada 20. jūlijam dara Komisijai zināmus sankciju noteikumus un bez kavēšanās paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

VII SADAĻA

VISPĀRĪGI UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Reklāma

1.   Tādas vielas reklāmā, kura klasificēta kā bīstama, norāda attiecīgās bīstamības klases vai bīstamības kategorijas.

2.   Maisījuma, kurš klasificēts kā bīstams vai uz kuru attiecas 25. panta 6. punkts, reklāmā, kas varētu mudināt plašas sabiedrības pārstāvi noslēgt līgumu par iegādi, iepriekš neaplūkojot marķējumu, uz etiķetes min norādītās bīstamības veidu vai veidus.

Pirmā daļa neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) par patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (28).

49. pants

Pienākums saglabāt informāciju un informācijas pieprasījumus

1.   Piegādātājs apkopo un vismaz 10 gadus pēc vielas vai maisījuma pēdējās piegādes nodrošina pieeju visai informācijai, ko izmantojis, lai to klasificētu un marķētu saskaņā ar šo regulu.

Piegādātājs glabā šo informāciju kopā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 36. pantā pieprasīto informāciju.

2.   Ja piegādātājs beidz darbību vai daļēji vai pilnībā nodod savas darbības trešai personai, tā persona, kas ir atbildīga par piegādātāja uzņēmuma likvidāciju vai uzņemas atbildību par attiecīgās vielas vai maisījuma laišanu tirgū, piegādātāja vietā pārņem 1. punktā paredzētās saistības.

3.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde vai izpildes iestādes, kurā piegādātājs ir reģistrēts, vai arī Aģentūra var pieprasīt, lai piegādātājs tai iesniedz informāciju, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā.

Tomēr, ja minētā informācija Aģentūrai ir pieejama kā daļa no reģistrācijas procedūras saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai ja tā ir paziņota saskaņā ar šīs regulas 40. pantu, Aģentūra izmanto šo informāciju, un iestāde vēršas pie Aģentūras.

50. pants

Aģentūras uzdevumi

1.   Aģentūra nodrošina dalībvalstīm un Kopienas iestādēm labākās iespējamās zinātniskās un tehniskās konsultācijas jautājumos par ķīmiskajām vielām, kas ietilpst tās kompetencē un kas attiecas uz to saskaņā ar šo regulu.

2.   Aģentūras sekretariāts:

a)

vajadzības gadījumā sniedz nozarei tehniskus un zinātniskus ieteikumus par to, kā izpildīt prasības, kas noteiktas šajā regulā, un nodrošina tam nepieciešamos rīkus;

b)

sniedz kompetentajām iestādēm tehniskus un zinātniskus ieteikumus par šīs regulas darbību un sniedz atbalstu palīdzības dienestiem, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 44. pantu.

51. pants

Brīvas aprites klauzula

Pamatojoties uz noteikumiem par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu šīs regulas izpratnē, dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē tādu vielu un maisījumu laišanu tirgū, kas atbilst šai regulai un, attiecīgā gadījumā, Kopienas tiesību aktiem, kas pieņemti, ieviešot šo regulu.

52. pants

Drošības klauzula

1.   Ja dalībvalstij ir ticams pamats uzskatīt, ka viela vai maisījums, lai gan atbilst šīs regulas prasībām, rada nopietnu risku cilvēku veselībai vai videi ar klasifikāciju, marķējumu vai iepakojumu saistītu iemeslu dēļ, tā var veikt atbilstīgus pagaidu pasākumus. Dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju, Aģentūru un citas dalībvalstis, paskaidrojot šāda lēmuma iemeslu.

2.   Komisija 60 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no dalībvalsts saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru vai nu apstiprina pagaidu pasākumu lēmumā noteiktam laikposmam, vai arī pieprasa, lai dalībvalsts pagaidu pasākumu atceļ.

3.   Ja ar vielas klasificēšanu vai marķēšanu saistītu pagaidu pasākumu apstiprina, kā minēts 2. punktā, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde trīs mēnešos no Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas saskaņā ar 37. pantā noteikto procedūru iesniedz Aģentūrai harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu.

53. pants

Pielāgojumi tehnikas un zinātnes attīstībai

1.   Komisija var pielāgot un piemērot 6. panta 5. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. pantu, 14. pantu, 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 23. pantu, 25. līdz 29. pantu, 35. panta 2. punkta otro un trešo daļu un I–VII pielikumu tehnikas un zinātnes attīstībai, tostarp pienācīgi ņemot vērā globāli harmonizētās sistēmas (GHS) turpmāku attīstību Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī, jo īpaši ANO grozījumus, kas attiecas uz tādas informācijas lietojumu, kura attiecas uz līdzīgiem maisījumiem, un ņemot vērā starptautiski atzītu ķimikāliju programmu un negadījumu datubāzu attīstību. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 54. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 54. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

2.   Dalībvalstis un Komisija to pienākumiem atbilstīgā veidā attiecīgajos ANO forumos veicina tādu kritēriju harmonizēšanu ANO līmenī, ko izmanto, lai vielas klasificētu un marķētu kā noturīgas, bioloģiski akumulatīvas un toksiskas (PBT) vai ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas (vPvB).

54. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

55. pants

Grozījumi Direktīvā 67/548/EEK

Direktīvu 67/548/EEK groza šādi:

1)

svītro 1. panta 2. punkta otro daļu;

2)

direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ja ieraksts, kurā minētā konkrētas vielas harmonizētā klasificēšana un marķēšana, ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu un iepakošanu (29) VI pielikuma 3. daļā, vielu klasificē saskaņā ar šo ierakstu un 1. un 2. punktu nepiemēro attiecībā uz šajā ierakstā iekļautajām bīstamības kategorijām.

b)

svītro 4. punktu;

3)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu svītro;

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pasākumus, kas minēti 1. punkta pirmajā daļā, piemēro tik ilgi, kamēr viela ir iekļauta sarakstā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā attiecībā uz šajā ierakstā iekļautajām bīstamības kategorijām vai līdz tiek pieņemts lēmums to neiekļaut sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. pantā minēto procedūru.”;

4)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Pienākums veikt izpēti

Einecs sarakstā minēto, bet Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas ierakstos vēl neiekļauto vielu ražotāji, izplatītāji un importētāji veic izpēti, lai apzinātu svarīgus un pieejamus datus, kas iegūti attiecībā uz šo vielu īpašībām. Pamatojoties uz šo informāciju, tie bīstamās vielas iepako un apzīmē ar pagaidu marķējumu saskaņā ar šīs direktīvas 22. līdz 25. panta noteikumiem un šīs direktīvas VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.”;

5)

direktīvas 22. panta 3. un 4. punktu svītro;

6)

direktīvas 23. panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

b)

punkta c) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

c)

punkta d) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

d)

punkta e) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

e)

punkta f) apakšpunktā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

7)

direktīvas 24. panta 4. punkta otro daļu svītro;

8)

direktīvas 28. pantu svītro;

9)

direktīvas 31. panta 2. un 3. punktu svītro;

10)

pēc 32. panta iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz vielu marķēšanu un iepakošanu

No 2010. gada 1. decembra vielām nepiemēro 22. līdz 25. pantu.”;

11)

direktīvas I pielikumu svītro.

56. pants

Grozījumi Direktīvā 1999/45/EK

Direktīvu 1999/45/EK groza šādi:

1)

direktīvas 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem“Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu un iepakošanu (30) VI pielikuma 3. daļa

2)

vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr.1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”:

a)

direktīvas 3. panta 3. punktā;

b)

direktīvas 10. panta 2. punkta 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3. apakšpunktā un 2.4. apakšpunkta pirmajā ievilkumā;

c)

direktīvas II pielikuma ievada a) un b) punktā un pēdējā daļā;

d)

direktīvas II pielikuma A daļas:

1.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

1.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

2.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

2.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

2.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

3.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

3.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

3.4. punkta a) un b) apakšpunktā,

4.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

4.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

5.1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

5.2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

5.3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

6.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

6.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

7.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

7.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

8.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

8.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

9.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

9.2. punkta a) un b) apakšpunktā,

9.3. punkta a) un b) apakšpunktā,

9.4. punkta a) un b) apakšpunktā;

e)

direktīvas II pielikuma B daļas ievaddaļā;

f)

direktīvas III pielikuma ievada a) un b) punktā;

g)

direktīvas III pielikuma A daļas a) iedaļas “Ūdens vide”:

1.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

2.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

3.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

4.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

5.1. punkta a) un b) apakšpunktā,

6.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

h)

direktīvas III pielikuma A daļas b) iedaļas “Neūdens vide” 1.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

i)

direktīvas V pielikuma A iedaļas 3. un 4. punktā;

j)

direktīvas V pielikuma B iedaļas 9. punktā;

k)

direktīvas VI pielikuma A daļas 2. punkta tabulas trešajā slejā;

l)

direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta pirmajā daļā un 3. punkta tabulas pirmajā slejā;

m)

direktīvas VIII pielikuma 1. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

n)

direktīvas VIII pielikuma 2. papildinājuma tabulas otrajā slejā;

3)

direktīvas VI pielikuma B daļas 1. punkta trešās daļas pirmajā ievilkumā un piektajā daļā vārdus “I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

4)

direktīvas VI pielikuma B daļas 4.2. punkta pēdējā daļā vārdus “Direktīvas 67/548/EEK (19. pielāgojums)” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”.

57. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006, stājoties spēkā šai regulai

Stājoties spēkā šai regulai, Regulu (EK) Nr. 1907/2006 groza šādi:

1)

regulas 14. panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (31) VI pielikuma 3. daļā;

ba)

vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikts reizināšanas koeficients (turpmāk – “m koeficients”), – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;

b)

punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“e)

specifiskās robežkoncentrācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā;

ea)

vielām, kas klasificētas kā bīstamas ūdens videi, ja Regulas (EK) Nr. 1272/2008 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma saraksta harmonizētajā ierakstā noteikts “m koeficients”, – šīs regulas I pielikuma 1.1. tabulā noteiktā robežvērtība, kas pielāgota, izmantojot aprēķinu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikuma 4.1. iedaļā;”;

2)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.   Drošības datu lapu nodrošina bez maksas papīra izdrukas veidā vai elektroniski ne vēlāk kā dienā, kad viela vai maisījums tiek piegādāts pirmo reizi.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“10.   Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 67/548/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2010. gada 1. decembrim.

No 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. jūnijam vielu drošības datu lapās ietver klasifikāciju gan saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

Ja maisījumi ir klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, šo klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK, var iekļaut drošības datu lapā no regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 1. jūnijam. Tomēr, ja vielas vai maisījumi ir gan klasificēti, gan marķēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, attiecīgi vielas, maisījuma un tajā ietilpstošo vielu klasifikāciju kopā ar klasifikāciju, kas noteikta attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EK, iekļauj drošības datu lapā līdz 2015. gada 1. jūnijam.”;

3)

regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Direktīvā 1999/45/EK vai Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā norādīto mazāko robežkoncentrāciju, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4)

regulas 59. panta 2. un 3. punktu groza šādi:

a)

panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.”;

b)

panta 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecīgā gadījumā dokumentācijā var ietvert tikai atsauci uz ierakstu Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.”;

5)

regulas 76. panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdus “XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 V sadaļu”;

6)

regulas 77. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punkta e) apakšpunkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“e)

izveido un uztur datubāzi(-es) ar informāciju par visām reģistrētajām vielām, klasifikācijas un marķējuma sarakstu un harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.”;

b)

panta 3. punkta a) apakšpunktā vārdus “VI līdz XI sadaļu” aizstāj ar vārdiem “VI līdz X sadaļu”;

7)

regulas XI sadaļu svītro;

8)

regulas XV pielikuma I un II iedaļu groza šādi:

a)

pielikuma I iedaļu groza šādi:

i)

svītro pirmo ievilkumu;

ii)

otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

CMR, PBT, vPvB vai vielu, kas rada līdzīgas bažas, identificēšana saskaņā ar 59. pantu,”;

b)

pielikuma II iedaļas 1. punktu svītro;

9)

tabulu XVII pielikumā groza šādi:

a)

sleju “Vielas, vielu grupu vai preparāta apzīmējums” groza šādi:

i)

slejas 28., 29. un 30. ierakstu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

“28.

Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) kancerogēnas vielas un ko marķē šādi:

kancerogēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 1. papildinājumā,

kancerogēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/kancerogēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 2. papildinājumā.

29.

Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) cilmes šūnu mutācijas izraisošas vielas un ko marķē šādi:

mutagēnu 1.A kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 1. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 3. papildinājumā,

mutagēnu 1.B kategorija (3.1. tabula)/mutagēnu 2. kategorija (3.2. tabula), kas uzskaitītas 4. papildinājumā.

30.

Vielas, kas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā ir klasificētas kā 1.A vai 1.B (3.1. tabula) vai 1. vai 2. kategorijas (3.2. tabula) reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un ko marķē šādi:

reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 5. papildinājumā,

reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorija “Var būt nelabvēlīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību” (3.1. tabula) vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 2. kategorija ar raksturojumu R60 (“Var pasliktināt auglību”) vai R61 (“Var nodarīt kaitējumu nedzimušiem bērniem”) (3.2. tabula), kas uzskaitītas 6. papildinājumā.”;

b)

slejas “Ierobežojumi” 28. ieraksta 1. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

vai nu attiecīgā specifiskā robežkoncentrācija, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1272/2008, vai”;

10)

XVII pielikuma 1. līdz 6. papildinājumu groza šādi:

a)

priekšvārdu groza šādi:

i)

sadaļā ar nosaukumu “Vielas” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

ii)

sadaļā ar nosaukumu “Indeksa numurs” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikums” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļa”;

iii)

sadaļā ar nosaukumu “Piezīmes” vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikuma priekšvārdā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā”;

iv)

A piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“A piezīme:

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 17. panta 2. punktu, vielas nosaukums uz etiķetes jānorāda kādā no minētās regulas VI pielikuma 3. daļā norādītajiem veidiem.

Minētajā daļā dažreiz izmanto vispārīgus aprakstus, piemēram, “1272 savienojumi” vai “1272 sāļi”. Šajā gadījumā piegādātājam, kas šādu vielu laiž tirgū, uz marķējuma jānorāda pareizs nosaukums, pienācīgi ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1.1.1.4. iedaļu.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, ja viela ir iekļauta minētās regulas VI pielikuma 3. daļā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, līdz ar attiecīgajiem marķējuma elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķējuma elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

Attiecībā uz vielām, kas ietvertas konkrētā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā iekļautā vielu grupā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas minētās daļas ieraksts, līdz ar attiecīgajiem marķējuma elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķējuma elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu.

Attiecībā uz vielām, kas ietvertas vairāk nekā vienā konkrētā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā iekļautā vielu grupā, uz etiķetes norāda marķējuma elementus, kas atbilst katrai konkrētajai klasifikācijai, uz kuru attiecas abi minētās daļas ieraksti, līdz ar attiecīgajiem marķēšanas elementiem, kas attiecas uz citu klasifikāciju, uz ko minētais ieraksts neattiecas, un citiem attiecīgiem marķēšanas elementiem saskaņā ar minētās regulas 17. pantu. Ja vienai un tai pašai bīstamības klasei vai diferenciācijai abos ierakstos ir dotas divas atšķirīgas klasifikācijas, izmanto klasifikāciju, kura atbilst lielākajai bīstamībai.”;

v)

D piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“D piezīme:

Dažas vielas, kas spontāni polimerizējas vai sadalās, parasti laiž tirgū stabilizētas. Tādas tās arī ir minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.

Tomēr dažkārt šādas vielas laiž tirgū nestabilizētas. Tādā gadījumā piegādātājam, kas tādu vielu laiž tirgū, marķējumā jānorāda vielas nosaukums un pēc tā jāraksta vārdi “viela nav stabilizēta”.”;

vi)

E piezīmi svītro;

vii)

H piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“H piezīme:

Šādas vielas klasifikācija un marķējums attiecas uz bīstamību vai bīstamībām, kas kopā ar attiecīgo bīstamības klasifikāciju norādīti apzīmējumā vai apzīmējumos par bīstamību. Regulas (EK) Nr. 1272/2008 4. pantā noteiktās prasības minētās vielas piegādātājiem attiecas uz visām pārējām bīstamības klasēm, diferenciācijām un kategorijām.

Galīgais marķējums atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 1.2. iedaļas prasībām.”;

viii)

K piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“K piezīme:

Vielu var neklasificēt kā kancerogēnu vai mutagēnu, ja var pierādīt, ka 1,3-butadiēnu tā satur mazāk par 0,1 % no svara (Einecs Nr. 203-450-8). Ja vielu neklasificē kā kancerogēnu vai mutagēnu, uz to būtu jāattiecina vismaz paziņojumi par piesardzības pasākumiem (P102-)P210-P403. Šī piezīme attiecas tikai uz dažām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā minētām kompleksām vielām, kas iegūtas no naftas.”;

ix)

S piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“S piezīme:

Šai vielai nav vajadzīgs marķējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 17. pantu (skatīt minētās regulas I pielikuma 1.3. iedaļu).”;

b)

pielikuma 1. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“28. punkts – Kancerogēni: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

c)

pielikuma 2. papildinājumu groza šādi:

i)

nosaukumu aizstāj ar “28. punkts – Kancerogēni: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2 tabula)”;

ii)

ierakstos ar indeksa numuru 024-017-00-8, 611-024-001, 611-029-00-9, 611-030-00-4 un 650-017-00-8 vārdus “Direktīvas 67/548/EEK I pielikumā” aizstāj ar vārdiem “Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā”;

d)

pielikuma 3. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“29. punkts – Mutagēni: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

e)

pielikuma 4. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“29. punkts – Mutagēni: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2. tabula)”;

f)

pielikuma 5. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“30. punkts – Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1.A kategorija (3.1. tabula)/1. kategorija (3.2. tabula)”;

g)

pielikuma 6. papildinājuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“30. punkts – Reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas: 1.B kategorija (3.1. tabula)/2. kategorija (3.2. tabula)”;

11)

visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos attiecīgi aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

58. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006 no 2010. gada 1. decembra

Regulu (EK) Nr. 1907/2006 no 2010. gada 1. decembra groza šādi:

1)

regulas 14. panta 4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu:

“4.   Ja pēc tam, kad ir veikti 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās darbības, reģistrētājs secina, ka viela atbilst turpmāk tekstā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām, kas izklāstītas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

a)

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b)

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase, kas attiecas uz kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase, kas attiecas uz ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c)

4.1. bīstamības klase;

d)

5.1. bīstamības klase,

vai tā ir novērtēta kā PBT vai vPvB, ķīmiskās drošības novērtējums ietver šādas papildu darbības:”;

2)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

ja viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1272/2008 vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu atbilstīgi Direktīvai 1999/45/EK; vai”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Drošības datu lapa nav jāiesniedz, ja vielas, kuras noteiktas kā bīstamas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, un maisījumi, kuri noteikti kā bīstami saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK un kurus piedāvā vai pārdod plašākai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.”;

3)

regulas 40. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Aģentūra izskata jebkuru reģistrācijas pieteikumā vai pakārtota lietotāja ziņojumā izklāstīto testēšanas priekšlikumu, lai sniegtu IX un X pielikumā konkretizēto informāciju par vielu. Prioritāte ir tādu vielu reģistrācijai, kam ir vai kam varētu būt PBT, vPvB, sensibilizējošas un/vai kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas (CMR) īpašības, vai tādu vielu reģistrācijai, kas pārsniedz 100 tonnas gadā izmantojumā, kas rada plašu un izkliedētu iedarbību, ja vien tie atbilst kritērijiem, kas noteikti jebkurai no sekojošām bīstamības klasēm vai kategorijām, kuras minētas I pielikumā Regulā (EK) Nr. 1272/2008:

a)

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b)

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c)

4.1. bīstamības klase;

d)

5.1. bīstamības klase.”;

4)

regulas 57. panta a), b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.6. iedaļu klasificētu kancerogēno vielu bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

b)

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.5. iedaļu klasificētu cilmes šūnu mutācijas izraisošas bīstamības klases 1.A vai 1.B kategorijā;

c)

vielas, kas atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.7. iedaļu klasificētu seksuālo funkciju un auglību vai attīstību kaitīgi ietekmējošas bīstamības klases reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas 1.A vai 1.B kategorijā;”;

5)

regulas 65. pantā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Direktīvu 67/548/EEK un Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

6)

regulas 68. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Attiecībā uz pašu vielu, tās maisījumu vai izstrādājumu, kas atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas bīstamības klasēs kā 1.A vai 1.B kategorijas vielas, un ko patērētāji varētu lietot, un kam Komisija ir ierosinājusi uz patērētāju lietošanas veidu attiecināmus ierobežojumus, XVII pielikumu groza saskaņā ar 133. panta 4. punktā paredzēto procedūru. Nepiemēro 69. līdz 73. pantu.”;

7)

regulas 119. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

neskarot šā panta 2. punkta f) un g) apakšpunktu, tādu vielu nosaukums IUPAC nomenklatūrā, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā noteikto bīstamības klašu un kategoriju kritērijiem:

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips,

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klases ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase,

4.1. bīstamības klase,

5.1. bīstamības klase;”;

b)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f)

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām jaunajām vielām uz sešiem gadiem;”;

ii)

punkta g) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

“g)

saskaņā ar 24. pantu Regulā (EK) Nr. 1272/2008 IUPAC nomenklatūrā piešķirtais nosaukums šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām vielām, ko izmanto tikai vienam vai vairākiem no sekojošiem mērķiem:”;

8)

regulas 138. panta 1. punkta ievadfrāzes otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Tomēr attiecībā uz vielām, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 atbilst kritērijiem, lai tās klasificētu bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas, pārskatīšanu veic līdz 2014. gada 1. jūnijam.”;

9)

regulas III pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

vielas, par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem bīstamības klasēs kā kancerogēnas, cilmes šūnu mutācijas izraisošas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.A vai 1.B kategorijas vielas vai XIII pielikumā minētajiem kritērijiem;”;

b)

pielikuma b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“ii)

par kurām paredzams (t. i., piemērojot (Q)SAR vai citus datus), ka tās atbildīs klasificēšanas kritērijiem kādai veselības vai vides bīstamības klasei vai diferenciācijām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

10)

regulas V pielikuma 8. punktā vārdus “Direktīvu 67/548/EEK” aizstāj ar vārdiem “Regulu (EK) Nr. 1272/2008”;

11)

regulas VI pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3. iedaļu aizstāj ar šādām iedaļām:

“4.1.

Vielas(-u) radīto bīstamību klasifikācija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu attiecībā uz visām bīstamības klasēm un kategorijām šajā regulā.

Turklāt attiecībā uz katru ierakstu jānorāda iemesli, kādēļ nav dota klasifikācija bīstamības klasē vai bīstamības klases diferenciācijā (t. i., ja datu nav, tie ir nepārliecinoši vai pārliecinoši, bet nepietiekami klasificēšanai).

4.2.

Vielas(-u) radītās bīstamības marķējums, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III sadaļu.

4.3.

Attiecīgā gadījumā – specifiskās robežkoncentrācijas, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. panta un Direktīvas 1999/45/EK 4. līdz 7. panta piemērošanas.”;

12)

regulas VIII pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2. slejas 8.4.2. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

ir zināms, ka viela ir 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēna viela vai 1.A, 1.B vai 2. kategorijas mutagēna viela.”;

b)

pielikuma 2. slejas 8.7.1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var negatīvi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisko iedarbību uz augļa attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

13)

regulas IX pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisko iedarbību uz attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

14)

regulas X pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2. slejas 8.7. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

“Ja ir zināms, ka viela nelabvēlīgi ietekmē auglību un atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi ietekmēt auglību (H360F), un pieejamie dati ir pietiekami koncentrētai apdraudējuma ekspertīzei, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu ietekmi uz auglību. Tomēr jāapsver iespēja testēt toksisko iedarbību uz augļa attīstību.

Ja ir zināms, ka vielai ir toksiska iedarbība uz augļa attīstību un tā atbilst 1.A vai 1.B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas klasifikācijas kritērijiem: var nelabvēlīgi iedarboties uz nedzimušo bērnu (H360D), un pieejamie dati ir pietiekami, lai atbalstītu koncentrētu riska novērtējumu, – tādā gadījumā nebūs vajadzīga papildu testēšana, lai noteiktu toksisku iedarbību uz augļa attīstību. Tomēr jāapsver iespēja testēt ietekmi uz auglību.”;

b)

pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

viela ir klasificēta kā 2. kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela – vai arī atkārtotas devas izpēte(-es) liecina, ka viela var izraisīt hiperplāziju un/vai pirms-neoplazmas bojājumus.”;

c)

pielikuma 2. slejas 8.9.1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ja viela ir klasificēta kā 1.A vai 1.B kategorijas cilmes šūnas mutācijas izraisoša viela, var pieņemt kā ticamu, ka attiecībā uz kancerogenitāti darbojas genotoksiskuma mehānisms. Tādos gadījumos parasti nav jāveic kancerogenitātes tests.”;

15)

regulas XIII pielikuma 1.3. punkta otro un trešo ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“—

viela ir klasificēta kā kancerogēna (1.A vai 1.B kategorija), cilmes šūnu mutācijas izraisoša (1.A vai 1.B kategorija) vai reproduktīvajai sistēmai toksiska (1.A, 1.B vai 2. kategorija), vai

ir citi pierādījumi par hronisku toksiskumu, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 noteikts pēc STOT (atkārtota iedarbība) klasifikācijas: 1. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana) vai 2. kategorija (iedarbība caur muti, ādu, gāzes/tvaiku ieelpošana, putekļu/miglas/izgarojumu ieelpošana).”;

16)

regulas XVII pielikumā sleju “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” groza šādi:

a)

slejas 3. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“3.

Šķidras vielas vai maisījumi, ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK vai kas atbilst jebkurai no Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a)

2.1. līdz 2.4. bīstamības klase, 2.6. un 2.7. bīstamības klase, 2.8. bīstamības klases A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.14. bīstamības klases 1. un 2. kategorija, 2.15. bīstamības klases A līdz F tips;

b)

3.1. līdz 3.6. bīstamības klase, 3.7. bīstamības klase ar kaitīgu ietekmi uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. bīstamības klase ar ietekmi, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10. bīstamības klase;

c)

4.1. bīstamības klase;

d)

5.1. bīstamības klase.”;

b)

slejas 40. ierakstu aizstāj ar šādu ierakstu:

“40.

Vielas, kas klasificētas kā 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas gāzes, 1., 2. vai 3. kategorijas viegli uzliesmojoši šķidrumi, 1. vai 2. kategorijas viegli uzliesmojošas cietas vielas, 1., 2. vai 3. kategorijas vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes, 1. kategorijas pirofori šķīdumi vai 1. kategorijas piroforas cietas vielas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav iekļautas minētās regulas VI pielikuma 3. daļā.”

59. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1907/2006 no 2015. gada 1. jūnija

Regulu (EK) Nr. 1907/2006 no 2015. gada 1. jūnija groza šādi:

1)

regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ķīmiskās drošības novērtējums saskaņā ar 1. punktu nav jāveic vielai maisījumā, ja vielas koncentrācija maisījumā ir mazāka nekā:

a)

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā minētā robežvērtība;

b)

0,1 % no masas apjoma (w/w), ja viela atbilst šīs regulas XIII pielikumā dotajiem kritērijiem.”;

2)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

ja viela vai maisījums atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008; vai”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Piegādātājs pēc saņēmēja lūguma nodrošina viņam saskaņā ar II pielikumu sastādītu drošības datu lapu, ja maisījums neatbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I un II sadaļu, bet tas satur:

a)

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, un ≥ 0,2 % vai lielāks masas procents maisījumos, kas ir gāzes, vismaz vienai vielai, kas rada bīstamību cilvēku veselībai vai videi; vai

b)

individuālā koncentrācija, kas līdzinās ≥ 0,1 % masas procentam maisījumos, kas nav gāzes, vismaz vienai vielai, kas ir 2. kategorijas kancerogēna vai 1.A, 1.B un 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiska viela, 1. kategorijas ādas jutīgumu izraisoša viela, 1. kategorijas elpošanas orgānu jutīgumu izraisoša viela vai viela, kas ietekmē laktāciju vai rada sekas laktācijas procesā vai kas saskaņā ar XIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem ir noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB) saskaņā ar XIII pielikumā konkretizētajiem kritērijiem, vai ir iekļauta saskaņā ar 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas minēti a) apakšpunktā; vai

c)

vielu, kam ir noteiktas Kopienas arodekspozīcijas robežvērtības.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Drošības datu lapa nav jāiesniedz, ja vielas vai maisījumi, ko piedāvā vai pārdod plašākai sabiedrībai, ir nodrošināti ar pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības, drošuma un vides aizsardzību, ja vien drošības datu lapu nelūdz pakārtots lietotājs vai izplatītājs.”;

3)

regulas 56. panta 6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

visām citām vielām, ja to robežkoncentrācija ir mazāka par Regulas (EK) Nr. 1272/2008 11. panta 3. punktā norādīto robežvērtību, kas liktu maisījumu klasificēt kā bīstamu.”;

4)

regulas 65. pantā svītro vārdus “un Direktīvu 1999/45/EK”;

5)

II pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.

Vielas vai maisījuma identificēšana

Termins, ko izmanto vielas identificēšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 2. punktā.

Termins, ko izmanto maisījuma identificēšanai, ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 18. panta 3. punkta a) apakšpunktā.”;

b)

pielikuma 3.3 punkta a) apakšpunkta 1. zemsvītras piezīmi svītro;

c)

pielikuma 3.6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.6.

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantu Aģentūra ir piekritusi tam, ka uz etiķetes un drošības datu lapā vielas ķīmiskā identitāte ir konfidenciāla, tās ķīmiskās īpašības jāapraksta 3. pozīcijā, lai nodrošinātu lietošanas drošību.

Nosaukums, ko lieto drošības datu lapās (tostarp minētā 1.1., 3.2., 3.3 un 3.5. punkta vajadzībām), ir tas pats, kas norādīts uz etiķetes, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 24. pantā.”;

6)

regulas VI pielikuma 4.3. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.

Attiecīgos gadījumos – specifiskās robežkoncentrācijas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1272/2008 10. pantu.”;

7)

regulas XVII pielikumu groza šādi:

a)

slejas “Vielas, vielu grupu vai maisījuma apzīmējums” 3. ierakstā svītro vārdus “ko uzskata par bīstamiem saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK”;

b)

slejas “Ierobežojumi” 28. ierakstu groza šādi:

i)

ieraksta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

attiecīgā vispārīgā robežkoncentrācija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3. daļā.”;

ii)

ieraksta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)

mākslinieku krāsām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008.”

60. pants

Atcelšana

Direktīvu 67/548/EEK un Direktīvu 1999/45/EEK atceļ no 2015. gada 1. jūnija.

61. pants

Pārejas noteikumi

1.   Līdz 2010. gada 1. decembrim vielas klasificē, marķē un iepako saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK.

Līdz 2015. gada 1. jūnijam maisījumus klasificē, marķē un iepako saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EK.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas un papildus šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām, vielas un maisījumus attiecīgi līdz 2010. gada 1. decembrim un 2015. gada 1. jūnijam var klasificēt, marķēt un iepakot atbilstīgi šai regulai. Tādā gadījumā nepiemēro Direktīvā 67/548/EEK un Direktīvā 1999/45/EK minētos marķēšanas un iepakošanas noteikumus.

3.   No 2010. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. jūnijam vielas klasificē gan saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK, gan saskaņā ar šo regulu. Vielas marķē un iepako saskaņā ar šo regulu.

4.   Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas, maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un laisti tirgū jau pirms 2010. gada 1. decembra, līdz 2012. gada 1. decembrim nav jānomaina marķējums un iepakojums saskaņā ar šo regulu.

Atkāpjoties no šīs regulas 62. panta otrās daļas, maisījumiem, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Direktīvu 1999/45/EEK un laisti tirgū jau pirms 2015. gada 1. jūnija, līdz 2017. gada 1. jūnijam nav jānomaina marķējums un iepakojums saskaņā ar šo regulu.

5.   Ja viela vai maisījums pirms 2010. gada 1. decembra vai 2015. gada 1. jūnija jau ir klasificēts attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Direktīvu 1999/45/EK, ražotāji, importētāji un pakārtoti lietotāji no minētā datuma var grozīt šīs vielas vai maisījuma klasifikāciju, izmantojot šīs regulas VII pielikumā iekļauto pārklasificēšanas tabulu.

6.   Līdz 2011. gada 1. decembrim dalībvalsts var uzturēt visu šīs regulas VI pielikuma 3. daļā iekļauto vielu spēkā esošo un stingrāko klasificēšanu un marķēšanu, ja vien par šiem klasificēšanas un marķēšanas elementiem ir paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK aizsardzības klauzulu līdz 2009. gada 20. janvārim un ja dalībvalsts līdz 2009. gada 1. jūnijam saskaņā ar šīs regulas 37. panta 1. punktu Aģentūrai iesniedz harmonizētās klasificēšanas un marķēšanas priekšlikumu, kurā ietverti minētie klasificēšanas un marķēšanas elementi.

Priekšnoteikums ir, ka pirms 2009. gada 20. janvāra vēl nav pieņemts lēmums par klasifikāciju un marķējumu, ko saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK aizsardzības klauzulu ierosinājusi Komisija.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ierosinātā harmonizētā klasifikācija un marķējums saskaņā ar 37. panta 5. punktu nav ietverts vai grozītā redakcijā ir ietverts VI pielikuma 3. daļā, šā punkta pirmajā daļā minētais izņēmums vairs nav spēkā.

62. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

No 2010. gada 1. decembra II, III un IV sadaļu piemēro vielām un no 2015. gada 1. jūnija – maisījumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 16. decembris

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE


(1)  OJ C 204, 9.8.2008., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 3. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

(4)  OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.

(5)  OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.

(6)  OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.

(7)  OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.

(8)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.

(9)  OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.

(10)  OV L 84, 27.3.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(12)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

(13)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(14)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(15)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labots ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.

(16)  OV  196, 16.8.1967., 1. lpp.

(17)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(18)  OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp.

(19)  OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.

(20)  OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.

(21)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(22)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(23)  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(24)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(25)  OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(26)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(27)  OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

(28)  OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

(29)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”;

(30)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”;

(31)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”;


I PIELIKUMS

PRASĪBAS BĪSTAMO VIELU UN MAISĪJUMU KLASIFICĒŠANAI UN MARĶĒŠANAI

Šajā pielikumā izstrādāti kritēriji klasificēšanai bīstamības klasēs un to diferencēšanai un paredzēti papildu noteikumi tam, kā šos kritērijus izpildīt.

1.   1. DAĻA. KLASIFICĒŠANAS UN MARĶĒŠANAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI

1.0.   Definīcijas

Gāze ir viela,

i)

kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens ir lielāks nekā 300 kPa (absolūtā vērtība) vai

ii)

kas 20 oC temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa ir pilnībā gāzveida.

Šķidrums ir viela vai maisījums,

i)

kam 50 oC temperatūrā tvaika spiediens nav lielāks par 300 kPa (3 bāri);

ii)

kas 20 oC temperatūrā un pie standarta spiediena 101,3 kPa nav pilnībā gāzveida stāvoklī; un

iii)

kura kušanas temperatūra vai sākotnējā kušanas temperatūra pie standarta spiediena 101,3 kPa ir 20 oC vai zemāka.

Cieta viela ir viela vai maisījums, kas neatbilst šķidruma vai gāzes definīcijai.

1.1.   Vielu un maisījumu klasificēšana

1.1.0.   Sadarbība, lai izpildītu šajā regulā minētās prasības

Vienas piegādes ķēdes piegādātāji sadarbojas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas prasības.

Rūpniecības nozares piegādātāji var sadarboties, lai izpildītu 61. pantā minētos pārejas posma pasākumus attiecībā uz tirgū laistām vielām un maisījumiem.

Rūpniecības nozares piegādātāji var sadarboties, veidojot tīklu vai ar citiem līdzekļiem, lai, klasificējot vielas un maisījumus saskaņā ar šās regulas II sadaļu, dalītos ar datiem un pieredzi. Šādos apstākļos rūpniecības nozares piegādātāji pilnībā dokumentē klasificēšanas lēmumu pamatojumu un dara dokumentus līdz ar datiem un informāciju, uz kā klasifikācijas balstās, pieejamu kompetentām iestādēm un, pēc pieprasījuma, attiecīgajām īstenošanas iestādēm. Tomēr, ja rūpniecības nozares piegādātāji sadarbojas šādā veidā, katrs piegādātājs ir pilnībā atbildīgs par to vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ko viņš laiž tirgū un par citu šajā regulā minēto prasību izpildīšanu.

Tīklu var izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju un labāko praksi, tādējādi vienkāršojot paziņošanas pienākumu izpildi.

1.1.1.   Ekspertu slēdziena nozīme un izmantošana un noteikšana pēc pierādījumu daudzuma

1.1.1.1.

Ja kritērijus nevar piemērot tieši pieejamajai identificētajai informācijai, vai ja ir pieejama tikai 6. panta 5. punktā minētā informācija, izmanto noteikšanu pēc pierādījumu daudzuma, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu saskaņā ar attiecīgi 9. panta 3. punktu vai 9. panta 4. punktu.

1.1.1.2.

Maisījumu klasificēšanas pieejā var paredzēt, ka ekspertu spriedumu piemēro vairākās jomās, tādējādi nodrošinot, ka pieejamo informāciju var lietot pēc iespējas vairāk maisījumiem, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību. Ekspertu spriedums var būt vajadzīgs, arī lai skaidrotu vielu bīstamības klasifikāciju, īpaši, ja ir jāizsver pierādījumi.

1.1.1.3.

Noteikšana pēc pierādījumu daudzuma nozīmē, ka visa pieejamā informācija, kas attiecas uz bīstamības noteikšanu, tāda kā piemēroto in vitro pārbaužu rezultāti, attiecīgie dati no pētījumiem ar dzīvniekiem, informācija, ko gūst, piemērojot kategoriju pieeju (grupēšana, savstarpējas atsauces), (Q)SAR rezultāti, pieredze, ko gūst par iedarbību uz cilvēkiem, piemēram, dati par arodslimībām un dati no nelaimes gadījumu datu bāzēm, epidemioloģisku un klīnisku pētījumu rezultāti, kā arī no pienācīgi dokumentētu gadījumu izpētes un vērojumiem, tiek apsvērta kopīgi. Attiecīgā gadījumā novērtē arī informāciju par vielām vai maisījumiem, kas saistīti ar klasificējamajām vielām vai maisījumiem, kā arī pētījumu rezultātus par iedarbības vietu un mehānismu vai iedarbības veidu. Vienā novērtējumā pēc pierādījumu daudzuma apvieno kā pozitīvos, tā negatīvos rezultātus.

1.1.1.4.

Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā bīstama iedarbība, kas konstatēta attiecīgos pētījumos ar dzīvniekiem vai, izmantojot cilvēku pieredzi, un kas atbilst klasificēšanas kritērijiem, parasti pamato klasificēšanu. Ja pierādījumi ir gan attiecībā uz cilvēkiem, gan arī attiecībā uz dzīvniekiem un ja atzinumi ir pretēji, klasificēšanas jautājumu atrisina, izvērtējot no abiem avotiem gūto pierādījumu kvalitāti un ticamību. Parasti adekvātiem, ticamiem un reprezentatīviem datiem par iedarbību uz cilvēkiem (ietverot epidemioloģiskus pētījumus, zinātniski apstiprinātu gadījumu izpēti, kā norādīts šajā pielikumā, vai statistiski pamatotu praksi) tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar citiem datiem. Tomēr pat labi izstrādātos un īpaši veiktos epidemioloģiskos pētījumos var nebūt pietiekami daudz pētāmo, lai varētu noteikt relatīvi retu, bet svarīgu ietekmi potenciāli nozīmīgu faktoru novērtēšanai. Tādēļ pozitīvu rezultātu trūkums pētījumos par cilvēkiem ne vienmēr noliedz pozitīvos rezultātus, kas gūti pētījumos ar dzīvniekiem, bet, tos vērtējot, ir jāpārliecinās par to, cik ilgtspējīgi, kvalitatīvi un statistiski pamatoti ir gan par cilvēkiem, gan par dzīvniekiem gūtie dati.

1.1.1.5.

Bīstamības veselībai (3. daļa) klasifikācijas nolūkā un, lai noteiktu, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, ir jāņem vērā iedarbības veids, mehānika un vielmaiņas pētījumi. Ja šāda informācija, ciktāl tas skar datu ilgtspēju, kvalitāti un statistisko pamatotību, izraisa šaubas par to, cik būtiska ir ietekme uz cilvēkiem, var būt pamatota zemāka klasifikācija. Ja ir zinātniski pierādījumi par to, ka mehānismam vai iedarbības veidam nav būtiskas ietekmes uz cilvēkiem, tad vielu vai maisījumu nevajadzētu klasificēt.

1.1.2.   Specifiskās robežkoncentrācijas, m koeficienti un vispārīgās robežvērtības

1.1.2.1.

Specifiskās robežkoncentrācijas vai m koeficientus piemēro saskaņā ar 10. pantu.

1.1.2.2   Robežvērtības

1.1.2.2.1.

Robežvērtības norāda, vai vielas klātbūtne būtu jāņem vērā, lai klasificētu vielu vai maisījumu, kas satur attiecīgo bīstamo vielu kā piemaisījumu, piedevas vai atsevišķu sastāvdaļu (sk. 11. pantu).

1.1.2.2.2.

11. pantā minētās robežvērtības ir šādas:

a)

veselības un vides bīstamības gadījumos, kas minēti šā pielikuma 3., 4.un 5. daļā:

i)

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas 1.1. tabulā minētā mazākā no specifiskajām robežkoncentrācijām un attiecīgā vispārīgā robežvērtība; vai

ii)

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai klasifikācijas un marķējuma sarakstā minētā specifiskā robežkoncentrācija; vai

iii)

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija ir minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgā vispārīgā robežvērtība, kas minēta šajā tabulā; vai

iv)

uz vielām, kurām specifiskā robežkoncentrācija attiecīgajā bīstamības klasē vai diferenciācijā ir noteikta vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējuma sarakstā, un kuru bīstamības klase vai diferenciācija nav minēta 1.1. tabulā, attiecas attiecīgajā šā pielikuma 3., 4. un 5. daļā noteiktā vispārīgā klasificēšanas robežkoncentrācija;

b)

Attiecībā uz akūtu bīstamību ūdens videi šā pielikuma 4.1. sadaļā:

i)

vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors ir noteikts vai nu VI pielikuma 3. daļā, vai 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, 1.1. tabulā minētā vispārīgā robežvērtība ir pielāgota, izmantojot šā pielikuma 4.1. sadaļā izklāstīto aprēķinu; vai

ii)

uz vielām, kurās attiecīgās bīstamības kategorijas M-faktors nav noteikts ne VI pielikuma 3. daļā, ne 42. pantā minētajā klasifikācijas un marķējumu sarakstā, attiecas 1.1. tabulā minētā attiecīgā vispārīgā robežvērtība.

1.1. tabula

Vispārējās robežvērtības

Bīstamības klase

Vispārējās robežvērtības, kas jāņem vērā

Akūts toksiskums

 

1.-3. kategorija

0,1 %

4. kategorija

1 %

Kodīgs/kairinošs ādai

1 % (1)

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājumi

1 % (2)

Bīstamība ūdens videi

 

Akūtas bīstamības 1. kategorija

0,1 % (3)

Hroniskas bīstamības 1. kategorija

0,1 % (3)

Hroniskas bīstamības 2-4. kategorija

1 %

Piezīme:

Vispārējās robežvērtības izteiktas procentos, izņemot gāzveida maisījumus, kur tās ir izteiktas tilpuma procentos.

1.1.3.   Savienošanas principi tādu maisījumu klasificēšanai, par kuriem nav pieejami dati par visu maisījumu

Ja pats maisījums nav pārbaudīts, lai noteiktu tā bīstamās īpašības, bet ir pietiekoši daudz datu par līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem un atsevišķām bīstamām vielām, kas ir tā sastāvā, lai atbilstīgi raksturotu maisījuma bīstamību, šos datus, atkarībā no specifiskiem noteikumiem katras bīstamības klases maisījumiem, izmanto atbilstīgi šādiem savienošanas principiem, kas katrai šā pielikuma 3. un 4. daļas bīstamības klasei minēti 9. panta 4. punktā.

1.1.3.1.   Atšķaidīšana

Ja maisījums ir atšķaidīts ar vielu (atšķaidītāju), kas ir klasificēta vienādā vai zemākā bīstamības kategorijā par vismazāk bīstamo sākotnējā sastāva vielu un kas visticamāk neiespaido citu sastāvā esošo vielu bīstamības klasifikāciju, tad piemēro vienu no šādiem risinājumiem:

jauno maisījumu klasificē kā ekvivalentu sākotnējam maisījumam;

piemēro metodi, kas ir skaidrota katrā 3. daļas sadaļā un 4. daļā par maisījumu klasificēšanu gadījumos, kad dati ir pieejami par visām komponentēm vai tikai par dažām maisījuma komponentēm;

akūtas toksicitātes gadījumā piemēro maisījumu klasificēšanas metodi, kas pamatojas uz maisījuma sastāvdaļām (pieskaitīšanas formulu).

1.1.3.2.   Produkta partijas

Var pieņemt, ka maisījuma vienas ražošanas partijas bīstamības kategorija ir būtiski ekvivalenta tā paša komercprodukta citai ražošanas partijai, ja to ražojis viens un tas pats piegādātājs vai ja ražošana ir notikusi viņa pārraudzībā, ja vien nav pamata uzskatīt, ka ir ievērojamas variācijas, kuru dēļ partijas klasifikācija ir mainījusies. Ja ir iestājies iepriekšminētais apstāklis, ir jāveic jauna novērtēšana.

1.1.3.3.   Ļoti bīstamu maisījumu koncentrācija

Attiecībā uz 3.1., 3.2., 3.3., 3.8., 3.9., 3.10. un 4.1. sadaļas maisījumu klasificēšanu, ja maisījums ir klasificēts augstākās bīstamības kategorijā vai apakškategorijā un ja šajās kategorijās vai apakškategorijās esošo maisījumu sastāvdaļu koncentrācija ir palielināta, jauno maisījumu klasificē šai kategorijā vai apakškategorijā bez papildu pārbaudes.

1.1.3.4.   Interpolācija vienas toksicitātes kategorijas robežās

Attiecībā uz 3.1., 3.2., 3.3., 3.8., 3.9., 3.10. un 4.1. sadaļas maisījumu klasificēšanu, ja trīs maisījumiem ar identiskas bīstamības sastāvdaļām, kur A un B maisījumi ietilpst vienā bīstamības kategorijā un kur maisījuma C sastāvā ir tās pašas aktīvās bīstamās sastāvdaļas tādās koncentrācijās, kas vidēji atbilst šo bīstamo sastāvdaļu koncentrācijai maisījumos A un B, tad pieņem, ka maisījums C atrodas tai pašā bīstamības kategorijā kā maisījumi A un B.

1.1.3.5.   Būtiski līdzīgi maisījumi

Ja ir šādi priekšnoteikumi:

a)

ir divi maisījumi, no kuriem katram ir divas sastāvdaļas:

i)

A + B

ii)

C + B;

b)

sastāvdaļas B koncentrācija ir aptuveni vienāda abos maisījumos;

c)

sastāvdaļas A koncentrācija i) maisījumā ir vienāda ar sastāvdaļas C koncentrāciju ii) maisījumā;

d)

bīstamības dati par A un C ir pieejami un tie pamatā ir vienādi, t.i., abas vielas atrodas vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā un nav pamata domāt, ka tās ietekmēs vielas B bīstamības klasifikāciju;

ja i) maisījums, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, jau ir klasificēts kā īpaši bīstams maisījums, ii) maisījumu iekļauj tajā pašā bīstamības klasē.

1.1.3.6.   Klasifikācijas pārskatīšana, ja maisījuma sastāvs ir mainījies

15. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos nosaka šādas sākotnējās koncentrācijas variācijas:

1.2. tabula

Savienošanas princips, izmainot maisījuma sastāvu

Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas diapazons

Sastāvdaļas sākotnējās koncentrācijas pieļaujamās izmaiņas

< 2,5 %

± 30 %

2,5 < C < 10 %

± 20 %

10 < C < 25 %

± 10 %

25 < C < 100 %

± 5 %

1.1.3.7.   Aerosoli

Attiecībā uz maisījumu klasificēšanu, kas noteikta 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.8. un 3.9. sadaļā, maisījuma aerosola formu klasificē tajā pašā bīstamības kategorijā kā maisījumu, kam nav aerosola formas, ja vien pievienotais propelents izsmidzināšanas laikā neietekmē maisījuma bīstamās īpašības un ja ir pieejama zinātniska informācija par to, ka aerosola forma nav bīstamāka nekā ne-aerosola forma.

1.2.   Marķēšana

1.2.1.   Marķējuma izmēri un sastāvdaļas

1.2.1.1.

Bīstamības piktogrammas, kas noteiktas V pielikumā, ir melns simbols uz balta fona sarkanā rāmī, kas ir pietiekami plats, lai būtu skaidri saskatāms.

1.2.1.2.

Visas bīstamības piktogrammas uz marķējuma zīmes ir proporcionāla kvadrāta formā. Katra no tām sedz vismaz vienu piecpadsmito daļu no harmonizētā marķējuma virsmas, tomēr minimālā virsma nav mazāka par 1 cm2.

1.2.1.3.

Marķējuma zīmes izmēri ir šādi:

1.3. tabula

Marķējuma zīmju izmēri

Iepakojuma tilpums

Izmēri (milimetros)

Nepārsniedz 3 litrus

Vismaz 74, ja iespējams

Virs 3 litriem, bet nepārsniedz 50 litrus

Vismaz 105

Virs 50 litriem, bet nepārsniedz 500 litrus

Vismaz 148

Virs 500 litriem

Vismaz 210

1.3.   Atkāpes no marķēšanai izvirzītajām prasībām īpašos gadījumos

Atbilstīgi 23. pantam piemēro šādas atkāpes.

1.3.1.   Transportējami gāzes baloni

Attiecībā uz transportējamiem gāzes baloniem ar ūdens tilpumu, kas vienāds ar vai mazāks par 150 litriem, atļauts izmantot vienu no turpmākajiem risinājumiem:

a)

formāts un izmēri atbilst pašreizējam ISO 7225 standarta izdevumam “Gāzes baloni – drošības zīmes”. Šajā gadījumā uz marķējuma zīmes var būt preparāta vispārīgais nosaukums vai vielas vai maisījuma rūpniecības vai tirdzniecības nosaukums ar nosacījumu, ka bīstamo sastāvdaļu vielas maisījumā ir skaidri un nenodzēšami parādītas uz paša gāzes balona,

b)

17. pantā noteikto informāciju norāda uz izturīgas informācijas plāksnītes vai marķējuma zīmes, kas nekustīgi piestiprināta balonam.

1.3.2.   Gāzes tvertnes, kas paredzētas propānam, butānam vai sašķidrinātai naftas gāzei (SNG)

1.3.2.1.

Ja propānu, butānu un sašķidrinātu naftas gāzi vai šo vielu saturošu maisījumu, kas klasificēts atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem, laiž tirgū noslēgtos atkārtoti uzpildāmos balonos vai neuzpildāmās kasetnēs atbilstīgi EN 417 kā gāzveida kurināmo, ko atsvabina tikai sadedzināšanai (EN 417 pašreizējais izdevums par “Atkārtoti neuzpildāmām metāla gāzes kasetnēm sašķidrinātai naftas gāzei ar vai bez vārsta, ko izmanto pārnesamām ierīcēm; konstrukcija, inspekcija, pārbaude un marķēšana”), šiem baloniem vai tvertnēm jābūt marķētiem ar attiecīgo piktogrammu, kā arī ar bīstamības un drošības prasību apzīmējumiem par spēju uzliesmot.

1.3.2.2.

Marķējuma zīmē nav jānorāda informācija par iedarbību uz cilvēka veselību un vidi. Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar drošības datu lapu (DDL) starpniecību.

1.3.2.3.

Patērētājiem jāsaņem pietiekama informācija, kas nodrošina tiem visu vajadzīgo veselības aizsardzības un drošības pasākumu veikšanu.

1.3.3.   Ar aizplombētu izsmidzināšanas ierīci aprīkoti aerosoli un konteineri, kas satur vielas vai maisījumus, kuri klasificēti kā bīstami elpošanai

Ņemot vērā 3.10.4. sadaļu, vielas un maisījumi, kas ir klasificēti atbilstīgi 3.10.2. un 3.10.3. sadaļas kritērijiem, nav jāmarķē saistībā ar šo bīstamību, laižot tos tirgū aerosolu balonos vai tvertnēs, kas aprīkotas ar aizplombētu izsmidzināšanas ierīci.

1.3.4.   Metāli kompaktā formā, sakausējumi, polimērus saturoši maisījumi, elastomērus saturoši maisījumi

1.3.4.1.

Metāliem kompaktā formā, sakausējumiem, polimērus saturošiem maisījumiem un elastomērus saturošiem maisījumiem nav vajadzīgas marķējuma zīmes atbilstīgi šim pielikumam, ja tie nav bīstami cilvēku veselībai, tos ieelpojot, uzņemot ar barību vai tiem nonākot saskarē ar ādu, vai ūdens videi tai veidā, kā tie ir laisti tirgū, kaut arī tie ir klasificēti kā bīstami atbilstīgi šī pielikuma kritērijiem.

1.3.4.2.

Tā vietā piegādātājs nodrošina informācijas par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nonākšanu līdz zemākās pakāpes lietotājiem vai izplatītājiem ar DDL starpniecību.

1.3.5.   Sprāgstvielas, ko laiž tirgū ar nolūku panākt eksplozīvu vai pirotehnisku efektu

Sprāgstvielas, kas minētas 2.1. sadaļā un ko laiž tirgū ar nolūku panākt eksplozīvu vai pirotehnisku efektu, ir jāmarķē un jāiepako, ņemot vērā tikai sprādzienbīstamām vielām izvirzītās prasības.

1.4   Lūgums izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu

1.4.1   Atļaujas izmantot alternatīvu ķīmisko nosaukumu, kā noteikts 24. pantā, var piešķirt vienīgi, ja:

I)

vielai nav noteikts Kopienas iedarbības ierobežojums darba vietā; un

II)

ražotājs, importētājs, pakārtots lietotājs var pierādīt, ka alternatīva ķīmiskā nosaukuma izmantošana atbilst nepieciešamībai sniegt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga veselības aizsardzības un drošības pasākumu noteikšanai darba vietās, un lai nodrošinātu, ka ir iespējams kontrolēt bīstamības, kas varētu rasties, lietojot maisījumu; un

III)

viela ir klasificēta tikai vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

a)

jebkura no šā pielikuma 2. daļā minētajām bīstamības kategorijām;

b)

akūts toksiskums, 4. kategorija;

c)

kodīgums/kairinājums ādai, 2. kategorija;

d)

nopietni acu bojājumi/acu kairinājums, 2. kategorija;

e)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, vienreizēja 2. vai 3. kategorijas iedarbība;

f)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu, atkārtota 2. kategorijas iedarbība;

g)

bīstams ūdens videi, hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.4.2   Ķīmiskā(o) nosaukuma(u) izvēle maisījumiem, kas paredzēti smaržu ražošanai

Attiecībā uz vielām, kas rodas dabā, var izmantot piemēram šādu ķīmisko nosaukumu vai ķīmiskos nosaukumus, “… ēteriskā eļļa” vai “… ekstrakts”, nevis attiecīgās ēteriskās eļļas vai ekstrakta sastāvdaļu ķīmiskos nosaukumus, kā minēts 18. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

1.5.   Atbrīvojumi no marķējumam un iepakojumam noteiktajām prasībām

1.5.1   Atbrīvojumi no 31. panta [(29. panta 1. punkts)]

1.5.1.1.

Ja piemēro 29. panta 1. punktu, var sniegt 17. pantā minētos marķējuma elementus vienā no šādiem veidiem:

a)

uz atlokāmas etiķetes; vai

b)

uz piesietas birkas; vai

c)

uz ārējā iepakojuma.

1.5.1.2.

Uz jebkura iekšējā iepakojuma marķējuma ir vismaz bīstamības piktogrammas, 18. pantā minētais produkta identifikators un vielas vai maisījuma piegādātāja nosaukums un telefona numurs.

1.5.2   Atbrīvojumi no 17. panta [(29. panta 2. punkts)]

1.5.2.1   Tādu iepakojumu marķēšana, kur saturs nepārsniedz 125 ml

1.5.2.1.1.

Bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a)

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b)

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1)

1. kategorijas oksidējoša gāze;

2)

gāze zem spiediena;

3)

2. vai 3. kategorijas uzliesmojošs šķidrums;

4)

1. vai 2. kategorijas uzliesmojoša cieta viela;

5)

C līdz F veida pašreaģējoša viela vai maisījums;

6)

pašsasilstoša viela vai maisījums, 2. kategorija;

7)

viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni izdala 1., 2. un 3. kategorijas uzliesmojošas gāzes;

8)

2. vai 3. kategorijas oksidējošs šķidrums;

9)

2. vai 3. kategorijas oksidējoša cieta viela;

10)

C līdz F veida organiskie peroksīdi;

11)

akūti toksiska 4. kategorijas viela vai maisījums, ja to nepiegādā plašai sabiedrībai;

12)

2. kategorijas ādas kairinātāji;

13)

2. kategorijas acu kairinātāji;

14)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. vai 3. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

15)

toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – 2. kategorijas vienreizēja iedarbība, ja vielu vai maisījumu nepiegādā plašai sabiedrībai;

16)

ūdens videi bīstama viela – akūta 1. kategorijas iedarbība;

17)

bīstams ūdens videi – hroniska 1. vai 2. kategorijas iedarbība.

Aerosola izsmidzinātājiem piemēro Direktīvā 75/324/EEK noteiktos izņēmumus attiecībā uz maza iepakojuma aerosola kā uzliesmojoša marķējumu.

1.5.2.1.2.

Drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a)

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b)

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās šādās bīstamības kategorijās:

1)

2. kategorijas uzliesmojoša gāze;

2)

toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju – iespaido laktāciju vai ar tās starpniecību;

3)

bīstams ūdens videi – hroniska 3. vai 4. kategorijas iedarbība.

1.5.2.1.3.

Piktogrammu, bīstamības apzīmējumus un drošības prasību apzīmējumus, kas saistīti ar turpmāk minētajām bīstamības kategorijām, var neietvert 17. pantā noteiktajos marķēšanas elementos, ja:

a)

iepakojuma saturs nepārsniedz 125 ml; un

b)

viela vai maisījums ir klasificēts vienā vai vairākās no šādām bīstamības kategorijām:

1)

izraisa metālu koroziju

1.5.2.2   Vienreizējai lietošanai paredzēta šķīstoša iepakojuma marķēšana

17. pantā noteiktos marķējuma elementus attiecībā uz vienreizējai lietošanai paredzētu šķīstošu iepakojumu var neietvert, ja:

a)

katra šķīstošā iepakojuma saturs nepārsniedz 25 ml;

b)

šķīstošā iepakojuma satura klasifikācija atbilst tikai vienai vai vairākām no 1.5.2.1.1. punkta b) apakšpunktā minētajām bīstamības kategorijām; un

c)

šķīstošais iepakojums ietilpst ārējā iepakojumā, kas pilnībā atbilst 17. panta prasībām.

1.5.2.3.

1.5.2.2. sadaļa neattiecas uz vielām vai maisījumiem Direktīvas 91/414/EEK un 98/8/EK darbības jomā.

2.   2. DAĻA. FIZIKĀLĀS BĪSTAMĪBAS

2.1.   Sprādzienbīstami Materiāli

2.1.1.   Definīcijas

2.1.1.1.

Sprādzienbīstamu materiālu klase ietver

a)

sprādzienbīstamas vielas un maisījumus,

b)

sprādzienbīstamus izstrādājumus, izņemot ierīces, kas satur sprādzienbīstamas vielas vai maisījumus tādā daudzumā vai tāda veida vielas vai maisījumus, ka to neplānota vai nejauša aizdegšanās vai uzliesmošana nerada ietekmi ārpus ierīces, radot izmeti, uguni, dūmus, karstumu vai skaļu troksni, un

c)

punktā a) un b) neminētas vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas ir ražoti nolūkā radīt praktisku, sprādziena vai pirotehnisku efektu.

2.1.1.2.

Šajā regulā ir izmantotas šādas definīcijas:

Sprādzienbīstama viela vai maisījums ir cieta vai šķidra viela vai vielu maisījums, kas pats spēj ar ķīmiskas reakcijas starpniecību radīt tādas temperatūras un spiediena gāzi tādā ātrumā, ka var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi. Pirotehniskās vielas ir iekļautas pat tad, ja tās nerada gāzes.

Pirotehniska viela vai maisījums ir viela vai vielu maisījums, kas radīts, lai gūtu efektu karstuma, gaismas, skaņas, gāzes vai dūmu vai to kombinācijas rezultātā ar nedetonējošas, noturīgas eksotermiskas ķīmiskas reakcijas starpniecību.

Nestabils sprādzienbīstams materiāls ir sprādzienbīstama viela vai maisījums, kas ir termiski nestabils un/vai pārāk jutīgs, lai ar to rīkotos, transportētu un lietotu kā parasts.

Sprādzienbīstams izstrādājums ir izstrādājums, kas satur vienu vai vairākas sprādzienbīstamas vielas vai maisījumus.

Pirotehnisks izstrādājums ir izstrādājums, kas satur vienu vai vairākas pirotehniskas vielas vai maisījumus.

Materiāls, kas paredzēti sprādziena izraisīšanai, ir viela, maisījums vai izstrādājums, kas ir ražots ar nolūku radīt sprādzienbīstamu vielu praktiskiem mērķiem vai pirotehniskam efektam.

2.1.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.1.2.1.

Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus klasificē kā nestabilus sprādzienbīstamus materiālus, pamatojoties uz 2.1.2. tabulas plūsmkarti. Pārbaužu metodes ir aprakstītas ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā.

2.1.2.2.

Šīs klases vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas nav klasificēti kā nestabili sprādzienbīstami materiāli, iekļauj vienā no turpmākajām sešām apakšgrupām atkarībā no to radītās bīstamības veida:

a)

1.1. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt masveida sprādzienbīstamība (masveida sprādzienbīstamība gandrīz vienlaicīgi ietekmē gandrīz visu apjomu);

b)

1.2. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt izmetes bīstamība, bet ne masveida sprādzienbīstamība;

c)

1.3. apakšgrupa – vielas, maisījumi un izstrādājumi, kuriem piemīt ugunsbīstamība un vai nu neliela sprādzienbīstamība, vai neliela izmetes bīstamība, vai abas, bet ne masveida sprādzienbīstamība:

i)

kuriem sadegot, rodas ievērojams starojuma siltums; vai

ii)

kuri aizdegas pakāpeniski cits pēc cita un izraisa neievērojamu sprādzienu vai izmeti, vai abus reizē;

d)

1.4. apakšgrupa vielas, maisījumi un izstrādājumi, kam īpaša bīstamība nepiemīt:

vielas, maisījumi un izstrādājumi, kas rada tikai nelielu bīstamību, aizdegoties vai uzliesmojot. Šāda iedarbība pārsvarā skar tikai iepakojumu, un nav domājams, ka varētu tikt izmesti ievērojama izmēra fragmenti lielākā diapazonā. Ārējās uguns iedarbība nevar izraisīt vienlaicīgu visa iepakojuma satura sprādzienu;

e)

1.5. apakšgrupa – ļoti nejutīgas vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība:

vielas un maisījumi, kam piemīt masveida sprādzienbīstamība, bet kas ir tik nejutīgi, ka pastāv ļoti niecīga iespējamība, ka parastos apstākļos tie varētu uzliesmot vai pāriet no degšanas uz detonēšanu;

f)

1.6. apakšgrupa – ārkārtīgi nejutīgi izstrādājumi, kam nepiemīt masveida sprādzienbīstamība:

izstrādājumi, kas satur vienīgi ārkārtīgi nejutīgas detonējošas vielas vai maisījumus un kam ir niecīga iespēja neparedzēti uzliesmot vai izplatīties.

2.1.2.3.

Sprādzienbīstamus materiālus, kas nav klasificēti kā nestabili, klasificē vienā no sešām šā pielikuma 2.1.2.2. punktā minētajām apakšgrupām, pamatojoties uz 2. līdz 8. pārbaužu sēriju ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas pārbaužu rezultātiem, kas atspoguļoti 2.1.1. tabulā.

2.1.1. tabula

Sprādzienbīstamu materiālu kritēriji

Kategorija

Kritēriji

Nestabili sprādzienbīstami materiāli vai sprādzienbīstami materiāli, kas ietilpst 1.1. līdz 1.6. apakšgrupā

Sprādzienbīstamiem materiāliem, kas ietilpst 1.1. līdz 1.6. apakšgrupā, ir jāveic šādas pamata pārbaudes:

Sprādzienbīstamība atbilstīgi ANO 2. pārbaužu sērijai (ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 12. sadaļa). Vielām, kas paredzētas sprādziena izraisīšanai (4), nepiemēro ANO 2. pārbaužu sēriju.

Jutība atbilstīgi ANO 3. pārbaužu sērijai (ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 13. sadaļa).

Termiskā stabilitāte atbilstīgi ANO 3. c) pārbaudei (ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 13.6.1. apakšsadaļa).

Lai noteiktu pareizo apakšgrupu, jāveic vēl citas pārbaudes.

2.1.2.4.

Ja sprādzienbīstamus materiālus izsaiņo vai no jauna iepako tādā iepakojumā, kas nav oriģinālais vai tam līdzīgs iepakojums, tiem veic atkārtotu pārbaudi.

2.1.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām, maisījumiem vai izstrādājumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.1.2. tabulu.

PIEZĪME 2.1.2. tabulai: neiepakotiem sprādzienbīstamiem materiāliem vai sprādzienbīstamiem materiāliem, kas no jauna iepakoti tādā iepakojumā, kas nav oriģinālais vai līdzīgs iesaiņojums, ir jābūt visiem turpmāk norādītajiem marķējuma elementiem:

a)

piktogramma: sprāgstošs spridzeklis;

b)

signālvārds: “Bīstami”;

c)

bīstamības apzīmējums: “sprādzienbīstams; masveida sprādzienbīstamība”,

ja vien bīstamība neatbilst kādai no bīstamības kategorijām 2.1.2. tabulā, jo tad piešķir atbilstīgo simbolu, signālvārdu un/vai bīstamības apzīmējumu.

2.1.2. tabula.

Marķēšanas zīmju elementi sprādzienbīstamiem materiāliem

Klasifikācija

Nestabili sprādzienbīstami materiāli

1.1. apakšgrupa

1.2. apakšgrupa

1.3. apakšgrupa

1.4. apakšgrupa

1.5. apakšgrupa

1.6. apakšgrupa

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstami

Nav signālvārda

Bīstamības apzīmējums

H200: Nestabils, sprādzienbīstams

H201: Sprādzienbīstams; masveida sprādzienbīstamība

H202: Sprādzienbīstams; augsta izmetes bīstamība

H203: Sprādzienbīstams; uguns, triecienviļņa vai izmetes bīstamība

H204: Uguns vai izmetes bīstamība

H205: Ugunī var masveidā eksplodēt

Bīstamības uzraksta nav

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P201

P202

P281

P210

P230

P240

P250

P280

P210

P230

P240

P250

P280

P210

P230

P240

P250

P280

P210

P240

P250

P280

P210

P230

P240

P250

P280

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P372

P373

P380

P370+P380

P372

P373

P370+P380

P372

P373

P370+P380

P372

P373

P370+P380

P372

P373

P370+P380

P372

P373

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P401

P401

P401

P401

P401

P401

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējuma nav

2.1.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.1.4.1.

Vielu, maisījumu un izstrādājumu klasificēšana sprādzienbīstamības klasē un tālāka klasificēšana pa apakšgrupām ir ļoti sarežģīts trīs soļu process. Jāseko norādījumiem ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu, Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļā.

Pirmais solis ir pārbaude, vai viela vai maisījums ir sprāgstošs (1. pārbaužu sērija). Otrais solis ir pieņemšanas procedūra (2.-4. pārbaužu sērija), un trešais solis ir klasifikācija atbilstīgi bīstamības apakšgrupām (5.-7. pārbaužu sērija). Veicot 8. pārbaužu sērijā iekļautās pārbaudes, var izvērtēt vai “amonija nitrāta emulsija, suspensija vai želeja (ANE), starpprodukts sprāgstvielām ar triecienvilni” ir pietiekami nejūtīgs, lai to attiecinātu uz oksidējošu šķidrumu (2.13. sadaļa) vai uz oksidējošu cietu vielu (2.14. sadaļa).

Sprādzienbīstamas vielas un maisījumus, kas samitrināti ar ūdeni vai spirtu vai atšķaidīti ar citām vielām, lai mazinātu to sprādzienbīstamību, var klasificēt citādi un piemērot šīm vielām un maisījumiem citas bīstamības klases atbilstīgi to fizikālajām īpašībām (skatīt arī II pielikuma 1.1. sadaļu).

Dažas fizikālās bīstamības (sakarā ar sprādzienbīstamām īpašībām) var novērst ar šķīdināšanu, tas attiecas, piemēram, uz desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem, iekļaujot maisījumā vai izstrādājumā iepakojuma vai citus faktorus.

Klasificēšanas procedūra ir noteikta saskaņā ar turpmāk norādīto lēmuma pieņemšanas loģiku (skatīt 2.1.1. līdz 2.1.4. attēlā).

2.1.1. attēls

Vispārējā shēma procedūrai, ar kuru vielu, maisījumu vai izstrādājumu klasificē sprādzienbīstamu materiālu klasē (1. klase pārvadāšanai)

Image

2.1.2. attēls

Procedūra, ar kuru vielu, maisījumu vai izstrādājumu provizoriski ieskaita sprādzienbīstamu materiālu klasē (1. klase pārvadāšanai)

Image

2.1.3. attēls

Procedūra ieskaitīšanai sprādzienbīstamu materiālu klases apakšgrupā (1. klase pārvadāšanai)

Image

2.1.4. attēls

Amonija nitrāta emulsiju, suspensiju vai želeju klasificēšanas procedūra

Image

2.1.4.2.   Skrīninga procedūra

Sprādzienbīstamību saista ar noteiktām ķīmiskām grupām molekulā, kas reaģējot var radīt ļoti strauju temperatūras un spiediena palielināšanos. Skrīninga procedūras mērķis ir identificēt šādas reaktīvas grupas un to iespējas strauji atbrīvot enerģiju. Ja skrīninga procedūrā nosaka, ka viela vai maisījums ir potenciāli sprādzienbīstams, ir jāveic pieņemšanas procedūra (sk. ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 10.3. sadaļu).

Piezīme:

Ja organiska materiāla eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 800 J/g, netiek prasīta ne 1. sērijas a) tipa detonācijas izplatības pārbaude, ne 2. sērijas a) tipa pārbaude par jutīgumu pret detonācijas triecienu.

2.1.4.3.

Vielu vai maisījumu neklasificē kā sprādzienbīstamu šādos gadījumos:

a)

ja molekula nesatur ķīmiskas grupas, kurām piemīt sprādzienbīstamība (piemēri grupām, kuras var norādīt uz sprādzienbīstamību, ir sniegti ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. tabulā) vai

b)

ja vielas sastāvā ir ķīmiskas vielas, kurām piemīt sprādzienbīstamība, kas satur skābekli, un aprēķinātā skābekļa bilance ir mazāka par - 200.

Skābekļa bilanci aprēķina ķīmiskajai reakcijai

CxHyOz + [x + (y/4) - (z/2)] O2 → x CO2 + (y/2) H2O

izmantojot šādu formulu:

skābekļa bilance = - 1 600 [2x + (y/2)-z]/molekulārais svars;

c)

ja organiska viela vai organisku vielu homogēns maisījums satur ķīmiskas grupas, kam piemīt sprādzienbīstamība, bet eksotermiskā sadalīšanās enerģija nesasniedz 500 J/g, un eksotermiskā sadalīšanās sākas temperatūrā, kas ir zemāka par 500 oC. Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var noteikt ar piemērotu kalorimetrisko paņēmienu; vai

d)

ja neorganisku oksidējošu vielu maisījumos ar organisku(iem) materiālu(iem) neorganiskās oksidējošās vielas koncentrācija ir

mazāka par 15 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 1. vai 2. kategoriju,

mazāka par 30 % masas, ja oksidējošā viela ir attiecināma uz 3. kategoriju.

2.1.4.4.

Attiecībā uz maisījumiem, kas satur vielas, par kuru sprādzienbīstamību ir zināms, jāveic pieņemšanas procedūra.

2.2.   Uzliesmojošas gāzes

2.2.1.   Definīcija

Uzliesmojoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kam ir uzliesmošanas diapazons gaisā 20 oC temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa.

2.2.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.2.2.1.

Uzliesmojošu gāzi klasificē šajā klasē, kā norādīts 2.2.1. tabulā.

2.2.1. tabula

Kritēriji uzliesmojošām gāzēm

Kategorija

Kritēriji

1

Gāzes, kas 20 oC temperatūrā pie standarta spiediena 101,3 kPa

a)

uzliesmo, ja to koncentrācija gaisa tilpumā ir 13 % vai mazāka, vai

b)

kam ir uzliesmošanas diapazons gaisā pie vismaz 12 procentu punktiem neatkarīgi no zemākās uzliesmošanas robežas.

2

1. kategorijā neietilpstošās gāzes, kurām, sajaucoties ar gaisu, 20 oC temperatūrā un pie standarta spiediena 101,3 kPa ir uzliesmošanas diapazons.

Piezīme:

Aerosolu klasificēšanai sk. 2.3. nodaļu.

2.2.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām un maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.2.2. tabulu.

2.2.2 tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošām gāzēm

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogramma

Image

Nav piktogrammas

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze

H221: Uzliesmojoša gāze

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P210

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P377

P381

P377

P381

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403

P403

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

2.2.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.2.4.1.

Uzliesmojamību nosaka ar pārbaudēm, vai, ja par maisījumiem ir pietiekami daudz datu, tad ar aprēķiniem atbilstīgi ISO pieņemtajām metodēm (ISO 10156 ar grozījumiem, Gāzes un gāzu maisījumi – uguns potenciāla un oksidējošo spēju noteikšana, izvēloties balona izejas vārstu). Ja nav pietiekamu datu šīs metodes izmantošanai, var lietot pārbaudes metodes EN 1839 grozīto formu (Gāzu un tvaiku sprādzienbīstamības robežu noteikšana).

2.3.   Uzliesmojoši aerosoli

2.3.1.   Definīcijas

Aerosoli, tas ir, aerosola izsmidzinātāji, ir jebkuri vienreiz uzpildāmi trauki no metāla, stikla vai plastmasas ar saspiestu, sašķidrinātu vai zem spiediena atšķaidītu gāzi ar šķidrumu, pastu vai pulveri vai bez tā un ir aprīkoti ar smidzinātāju, kurš ļauj trauka saturu izsmidzināt cietu vai šķidru daļiņu veidā suspensijas veidā gāzē, kā putas, pastu vai pulveri vai šķidrā, vai arī gāzes veidā.

2.3.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.3.2.1.

Aerosolus klasificē kā uzliesmojošus atbilstīgi 2.3.2.2. punktam, ja tie satur jebkuru komponenti, ko klasificē kā uzliesmojošu atbilstīgi šajā daļā norādītajiem kritērijiem, t.i.,

šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤93 oC, to skaitā uzliesmojoši šķidrumi atbilstīgi 2.6. sadaļai;

uzliesmojošas gāzes (sk. 2.2. sadaļu);

uzliesmojošas cietas vielas (sk. 2.7. sadaļu).

Piezīme:

Uzliesmojošas komponentes neietver piroforas, pašsasiluma vai ar ūdeni reaģējošas vielas un maisījumus, jo tādas komponentes nekad neietilpst aerosolu sastāvā.

2.3.2.2.

Uzliesmojošu aerosolu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, pamatojoties uz tā komponentēm, ķīmisko siltumrades spēju un attiecīgos gadījumos – uz putu pārbaudes rezultātiem (attiecībā uz putu aerosoliem) un uz aizdedzes attāluma pārbaudi un slēgtās telpas pārbaudi (attiecībā uz izsmidzināmiem aerosoliem) atbilstīgi 2.3.1. attēlam un ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 31.4., 31.5. un 31.6. apakšsadaļai.

2.3.1. attēls

Uzliesmojoši aerosoli 2.3.1.a attēls attiecībā uz uzliesmojošiem aerosoliem

Image

Attiecībā uz izsmidzināmiem aerosoliem skatīt 2.3.1.b lēmuma pieņemšanas loģisko shēmu,

attiecībā uz putu aerosoliem skatīt 2.3.1.c lēmuma pieņemšanas loģisko shēmu.

2.3.1.b attēls attiecībā uz izsmidzināmiem aerosoliem

Image

2.3.1.c attēls attiecībā uz putu aerosoliem

Image

2.3.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.3.2. tabulu.

2.3.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošiem aerosoliem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H222: Īpaši viegli uzliesmojošs aerosols

H223: Uzliesmojošs aerosols

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P211

P251

P210

P211

P251

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P410 + P412

P410 + P412

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

2.3.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.3.4.1.

Ķīmiskā siltumrade (ΔHc) kilodžoulos uz gramu (kJ/g) ir teorētiskās siltumrades (ΔHcomb) un degšanas efektivitātes, kas parasti ir zemāka par 1,0 (tipiska degšanas efektivitāte ir 0,95 vai 95 %), reizinājums.

Kompozītam aerosola preparātam ķīmiskā siltumrade līdzinās tā atsevišķo komponenšu svērtās siltumrades summai:

Formula

kur:

ΔHc

=

ķīmiskā siltumrade (kJ/g);

wi %

=

i komponentes masas frakcija produktā;

ΔHc(i)

=

i komponentes īpašā siltumrade (kJ/g) produktā.

Datus par ķīmisko siltumradi var atrast literatūrā, aprēķināt vai noteikt ar pārbaužu palīdzību (sk. ASTM D 240 ar grozījumiem – Standarta testi šķidro ogļūdeņražu degvielas degšanas siltuma noteikšanai ar kalorimetrisko bumbu, EN/ISO 13943 ar grozījumiem 86.1. līdz 86.3. punktā – Ugunsdrošība – Vārdnīca un NFPA 30B ar grozījumiem – Aerosolu izstrādājumu ražošanas un uzglabāšanas kodekss).

2.4.   Oksidējošas gāzes

2.4.1.   Definīcijas

Oksidējoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kas, galvenokārt pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss.

2.4.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.4.2.1.

Oksidējošu gāzi klasificē vienā šīs klases kategorijā atbilstīgi 2.4.1. tabulai.

2.4.1. tabula

Kritēriji oksidējošām gāzēm

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura gāze, kas, galvenokārt pievadot skābekli, var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss.

Piezīme

“Gāzes, kuras var izraisīt vai veicināt citu materiālu degšanu lielākā mērā nekā gaiss” ir tīras gāzes vai gāzu maisījumi, kuru oksidācijas jauda, ko nosaka, izmantojot ISO 10156 ar grozījumiem vai ISO 10156-2 ar grozījumiem norādīto metodi, ir lielāka par 23,5 %.

2.4.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.4.2. tabulu.

2.4.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi oksidējošām gāzēm

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H270: Var izraisīt vai pastiprināt degšanu, oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P220

P244

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P370 + P376

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

2.4.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

Lai klasificētu oksidējošu gāzi, veic gāzes un gāzes maisījumu pārbaudes vai aprēķinus ar metodēm, kas atbilst ISO 10156 ar grozījumiem – jāveic degšanas potenciāla un oksidēšanās spējas noteikšana balona vārsta atveres izvēlei un ISO 10156-2 ar grozījumiem, gāzu cilindri – gāzes un gāzu maisījumi – toksisku un kodīgu gāzu un gāzes maisījumu oksidācijas spēju noteikšana.

2.5.   Gāzes zem spiediena

2.5.1.   Definīcija

2.5.1.1.

Gāzes zem spiediena ir gāzes, ko glabā tvertnēs zem 200 kPa (manometrs) liela vai lielāka spiediena, vai kas ir sašķidrinātas vai sašķidrinātas un atdzesētas.

Tajās ietilpst saspiestas gāzes, sašķidrinātas gāzes, izšķīdinātas gāzes un atdzesētas sašķidrinātas gāzes.

2.5.1.2.

Kritiskā temperatūra ir temperatūra, virs kuras gāzi nevar sašķidrināt neatkarīgi no kompresijas pakāpes.

2.5.2.   Klasificēšanas kritēriji

Gāzes klasificē pēc to fizikālā stāvokļa iepildīšanas laikā vienā no četrām grupām atbilstīgi 2.5.1. tabulai.

2.5.1. tabula

Kritēriji zem spiediena esošām gāzēm

Grupa

Kritēriji

Saspiesta gāze

Gāze, kas, paaugstinātā spiedienā iepildīta, ir pilnīgā gāzveida stāvoklī - 50 oC temperatūrā, tostarp visas gāzes, kurām kritiskā temperatūra ir ≤ - 50 oC.

Sašķidrināta gāze

Gāze, kas, paaugstinātā spiedienā iepildīta, ir daļēji šķidrā stāvoklī temperatūrā virs –50 oC. Jāatšķir:

i)

augstspiediena sašķidrinātā gāze: gāze, kam kritiskā temperatūra ir no - 50 oC līdz + 65 oC, un

ii)

zemspiediena sašķidrinātā gāze: gāze, kam kritiskā temperatūra pārsniedz + 65 oC.

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Gāze, kas iepildot tiek daļēji sašķidrināta tās zemās temperatūras dēļ.

Izšķīdināta gāze

Gāze, kas, iepildīta paaugstinātā spiedienā, ir izšķīdināta šķīdinātāja šķidrajā fāzē.

2.5.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.5.2. tabulu.

2.5.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi zem spiediena esošām gāzēm

Klasifikācija

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Signālvārds

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H281: Satur atdzesētu gāzi; var radīt kriogēnus apdegumus vai ievainojumus

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

 

 

P282

 

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

 

 

P336

P315

 

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P410 + P403

P410 + P403

P403

P410 + P403

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

 

 

2.5.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

Par šo gāzu grupu ir jāzina šāda informācija:

tvaika spiediens 50 oC temperatūrā,

fizikālais stāvoklis 20 oC temperatūrā standarta atmosfēras spiedienā,

kritiskā temperatūra.

Datus var atrast literatūrā, aprēķināt vai noteikt, veicot pārbaudes. Lielākā daļa tīro gāzu jau ir klasificētas ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu paraugnoteikumos.

2.6.   Uzliesmojoši šķidrumi

2.6.1.   Definīcija

Uzliesmojošs šķidrums ir šķidrums, kura uzliesmošanas temperatūra nav augstāka par 60 oC.

2.6.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.6.2.1.

Uzliesmojošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām atbilstīgi 2.6.1. tabulai.

2.6.1. tabula

Kritēriji uzliesmojošiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Uzliesmošanas punkts < 23 oC un sākotnējais vārīšanās punkts ≤ 35 oC.

2

Uzliesmošanas punkts < 23 oC un sākotnējais vārīšanās punkts > 35 oC.

3

Uzliesmošanas punkts ≥23 oC un ≤60 oC (5)

2.6.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.6.2. tabulu.

2.6.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H224: Īpaši viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

H225: Ļoti viegli uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

H226: Uzliesmojošs šķidrums un tvaiki

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

P210

P233

P240

P241

P242

P243

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P303 + P361 + P353

P370 + P378

P303 + P361 + P353

P370 + P378

P303 + P361 + P353

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403 + P235

P403 + P235

P403 + P235

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

2.6.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.6.4.1.

Uzliesmojošu šķidrumu klasificēšanai ir vajadzīgi dati par uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu. Datus var noteikt, veicot pārbaudes, atrast literatūrā vai aprēķināt. Ja dati nav pieejami, uzliesmošanas punktu un sākotnējo vārīšanās punktu nosaka, veicot pārbaudi. Lai noteiktu uzliesmošanas punktu, jāizmanto slēgtā tīģeļa metode.

2.6.4.2.

Attiecībā uz maisījumiem (6) kuri satur jau zināmus uzliesmojošus šķidrumus noteiktā koncentrācijā, pat ja tie satur negaistošas komponentes, piemēram, polimērus, piedevas, uzliesmošanas punkts nav jānosaka eksperimentāli, ja maisījuma aprēķinātais uzliesmošanas punkts pēc 2.6.4.3. punktā norādītās metodes ir vismaz par 5 oC (7) augstāks nekā attiecīgais klasificēšanas kritērijs, ja ir turpmākie nosacījumi:

a)

maisījuma sastāvs ir precīzi zināms (ja materiālam ir noteikts sastāva diapazons, novērtēšanai izvēlas sastāvu ar zemāko aprēķināto uzliesmošanas punktu);

b)

ir zināma katras komponentes zemākā sprādzienbīstamības robeža (ja šos datus ar ekstrapolācijas starpniecību attiecina uz citiem temperatūras vai pārbaudes apstākļiem, jāpiemēro atbilstīga korelācija), kā arī metode zemākās sprādzienbīstamības robežas aprēķināšanai;

c)

katrai komponentei, kas atrodas maisījumā, ir zināma temperatūras atkarība no šķidruma piesātināta tvaika spiediena un aktivitātes koeficienta;

d)

šķidrā fāze ir homogēna.

2.6.4.3.

Viena piemērota metode ir aprakstīta J. Gmehling un P. Rasmussen izdevumā (Ind. Eng. Fundament, 21, 186, (1982)). Maisījumam, kura sastāvā ir negaistošas komponentes, uzliesmošanas punktu aprēķina pēc gaistošajām komponentēm. Uzskata, ka negaistošā komponente tikai mazliet samazina daļējo spiedienu uz šķīdinātājiem un ka aprēķinātais uzliesmošanas punkts ir tikai mazliet zem izmērītās vērtības.

2.6.4.4.

Iespējamās pārbaudes metodes, lai noteiktu uzliesmojošu šķidrumu uzliesmošanas punktu, ir sniegtas 2.6.3. tabulā.

2.6.3. tabula

Uzliesmojošu šķidrumu uzliesmošanas punkta noteikšanas metodes

Eiropas standarti:

EN ISO 1516 ar grozījumiem

Uzliesmošanas/neuzliesmošanas noteikšana – Slēgtā tīģeļa metode līdzsvara apstākļos

EN ISO 1523 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Slēgtā tīģeļa metode līdzsvara apstākļos

EN ISO 2719 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Penska – Martena slēgtā tīģeļa metode

EN ISO 3679 ar grozījumiem

Uzliesmošanas punkta noteikšana – Ātrā metode slēgtā tīģelī līdzsvara apstākļos

EN ISO 3680 ar grozījumiem

Uzliesmošanas/neuzliesmošanas noteikšana – Ātrā metode slēgtā tīģelī līdzsvara apstākļos

EN ISO 13736 ar grozījumiem

Naftas produkti un citi šķidrumi – uzliesmošanas punkta noteikšana – Abela slēgtā trauka metode

Valstu standarti:

AFNOR (Association française de normalisation)

NF M07-036 ar grozījumiem

Détermination du point d'éclair – Vase clos Abel-Pensky

(identisks DIN 51755)

British Standards Institution

BS 2000 170. daļa ar grozījumiem

(identisks EN ISO 13736)

Deutsches Institut für Normung

DIN 51755 (uzliesmošanas punkts zem 65 oC) ar grozījumiem

Prüfung von Mineralölen und anderen brennbaren Flüssigkeiten; Bestimmung des Flammpunktes im geschlossenen Tiegel, nach Abel-Pensky

(identisks NF M07-036)

2.6.4.5.

Šķidrumi ar uzliesmošanas punktu, kas ir augstāks par 35 oC, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ilgstošas aizdedzināšanas pārbaudē L.2. ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. sadaļā ir gūti negatīvi rezultāti.

2.7.   Uzliesmojošas cietas vielas

2.7.1.   Definīcija

2.7.1.1.

Uzliesmojoša cieta viela ir cieta viela, kas viegli uzliesmo vai berzes iedarbībā var uzliesmot vai izraisīt uzliesmošanu.

Viegli degošas cietas vielas ir pulverveida, granulētas vai pastveida vielas vai maisījumi, kas ir bīstami, jo viegli aizdegas īslaicīgā saskarē ar uguns avotu, piemēram, degošu sērkociņu, un ja liesma ātri izplatās.

2.7.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.7.2.1.

Pulverveida, granulētas vai pastveida vielas vai maisījumus (izņemot metālu vai metālu sakausējumu pulverus – sk. 2.7.2.2. punktu) klasificē kā viegli uzliesmojošas cietas vielas, ja saskaņā ar vienu vai vairākām pārbaužu sērijām, kas veiktas saskaņā ar ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.2.1. punktā aprakstītajām pārbaudes metodēm, degšanas laiks ir īsāks par 45 sekundēm un degšanas ātrums ir lielāks par 2,2 mm/s.

2.7.2.2.

Metālu vai metālu sakausējumu pulveri ir pieskaitāmi uzliesmojošām cietām vielām, ja tie spēj aizdegties un reakcijas zona aptver visu paraugu ne ilgāk kā 10 minūtēs.

2.7.2.3.

Uzliesmojošu cietu vielu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, izmantojot metodi N.1, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 33.2.1. punktā, saskaņā ar 2.7.1. tabulu.

2.7.1. tabula

Kritēriji uzliesmojošām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji

1

Degšanas ātruma noteikšana

Vielām un maisījumiem, kas nav metālu pulveri

a)

samitrinātās zonas uguni neapstādina, un

b)

degšanas laiks < 45 sekundes vai degšanas ātrums > 2,2 mm/s.

Metālu pulveriem

Degšanas laiks ≤ 5 minūtes.

2

Degšanas ātruma noteikšana

Vielām un maisījumiem, kas nav metālu pulveri

a)

samitrinātā zona aptur liesmu vismaz 4 minūtes, un

b)

degšanas laiks < 45 sekundes vai degšanas ātrums > 2,2 mm/s.

Metālu pulveriem

degšanas laiks > 5 minūtes un ≤ 10 minūtes.

Piezīme.

Tests jāveic ar vielu vai maisījumu tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.7.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.7.2. tabulu.

2.7.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi uzliesmojošām cietām vielām

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H228: Uzliesmojoša cieta viela

H228: Uzliesmojoša cieta viela

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P240

P241

P280

P210

P240

P241

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

2.8.   Pašreaģējošas vielas un maisījumi

2.8.1.   Definīcija

2.8.1.1.

Pašreaģējošas vielas vai maisījumi ir termiski nestabili šķidrumi vai cietas vielas vai maisījumi, kas spēj sadalīties, izdalot ļoti lielu siltuma daudzumu pat bez skābekļa (gaisa) klātbūtnes. Šajā definīcijā nav iekļautas vielas un maisījumi, kas atbilstīgi šai daļai ir klasificēti kā sprādzienbīstami, organiskie peroksīdi vai oksidētāji.

2.8.1.2.

Uzskata, ka pašreaģējošai vielai vai maisījumam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē preparāts var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.8.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.8.2.1.

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu var klasificēt šajā klasē kā pašreaģējošu vielu vai maisījumu, ja vien nav šādu nosacījumu:

a)

tie ir sprādzienbīstami atbilstīgi 2.1. punkta kritērijiem;

b)

tie ir oksidējoši šķidrumi vai cietas vielas atbilstīgi 2.13. vai 2.14. punkta kritērijiem, izņemot oksidējošu vielu maisījumus, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu, ko klasificē kā pašreaģējošas vielas saskaņā ar 2.8.2.2. punktā noteikto procedūru;

c)

tie ir organiski peroksīdi atbilstīgi 2.15. punkta kritērijiem;

d)

to sadalīšanās siltums ir mazāks par 300 J/g vai

e)

to pašpaātrinošā sadalīšanās temperatūra (SADT) ir lielāka par 75 oC iepakojumiem, kuru svars ir 50 kg (8).

2.8.2.2.

Oksidējošu vielu maisījumus, kuras atbilst oksidējošu vielu klasificēšanas kritērijiem, kas satur 5 % vai vairāk uzliesmojošu organisku vielu un kas neatbilst 2.8.2.1. punkta a), c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, klasificē, kā to nosaka pašreaģējošu vielu klasificēšanas procedūra.

Šādu maisījumu, kas uzrāda B līdz F tipa pašreaģējošu vielu īpašības (sk. 2.8.2.3. punktu), klasificē kā pašreaģējošu vielu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.8.2.3.

Pašreaģējošas vielas un maisījumus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas iepakotajā veidā var strauji detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA pašreaģējošu vielu.

b)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA pašreaģējošu vielu.

c)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar strauji detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA pašreaģējošu vielu.

d)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudē

i)

detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

ii)

nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē, vai

iii)

nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

definē kā D TIPA pašreaģējošu vielu.

e)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA pašreaģējošu vielu.

f)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

g)

Jebkuru pašreaģējošu vielu vai maisījumu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils (SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir no 60 oC līdz 75 oC), un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA pašreaģējošu vielu. Ja maisījums nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, maisījumu definē kā F TIPA pašreaģējošu vielu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.8.2.4.   Kritēriji temperatūras kontrolei

Ja pašreaģējošu vielu SADT ir zemāka vai vienāda ar 55 oC, tām ir jāpiemēro temperatūras kontrole. Pārbaudes metodes SADT noteikšanai, kā arī kontroles un ārkārtas temperatūras atvasināšana ir norādīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 28. sadaļā. Izvēlēto pārbaudi veic reprezentatīvā veidā attiecībā gan uz iepakojuma izmēriem, gan materiālu.

2.8.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.8.1. tabulu.

2.8.1. tabula

Marķējuma zīmju elementi pašreaģējošām vielām un maisījumiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Image

Šai bīstamības kategorijai nav atbilstīgu marķējuma zīmju elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Sakaršana var izraisīt eksploziju

H241: Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P370 + P378

P370 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

 

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P403 + P235

P411

P420

P403 + P235

P411

P420

P403 + P235

P411

P420

P403 + P235 P411

P420

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

P501

 

G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet tiks pārbaudīts, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

2.8.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.8.4.1.

Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Pašreaģējošo vielu vai maisījumu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.8.1. attēlā.

2.8.4.2.

Pašreaģējošo vielu un maisījumu klasificēšanas procedūru nepiemēro šādos gadījumos:

a)

molekulā nav ķīmisku grupu, kas ir saistībā ar sprādzienbīstamām vai pašreaģējošām īpašībām. Piemēri šādām grupām ir sniegti ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas 6. pielikuma A6.1. un A6.2. tabulā.

b)

vienas organiskās vielas vai organisko vielu homogēna maisījuma aprēķinātā SADT 50 kg iepakojumā pārsniedz 75 oC vai eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 300J/g. Sadalīšanās sākuma temperatūru un sadalīšanās enerģiju var novērtēt, izmantojot piemērotu kalorimetrijas paņēmienu (sk. ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 20.3.3.3. apakšsadaļu).

2.8.1. attēls

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

Image

2.9.   Pirofori Šķidrumi

2.9.1.   Definīcija

Pirofors šķidrums ir šķidra viela vai maisījums, kas saskarē ar gaisu var piecu minūšu laikā uzliesmot pat mazos daudzumos.

2.9.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.9.2.1.

Piroforu šķidrumu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.3, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.5. apakšsadaļā saskaņā ar 2.9.1. tabulu.

2.9.1. tabula

Kritēriji piroforiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Šķidrums uzliesmo 5 minūšu laikā, ja to pievieno inertam nesējam un ja tas nonāk saskarē ar gaisu, vai arī tas ierosina filtrpapīra uzliesmošanu vai gruzdēšanu, nonākot saskarē ar gaisu, 5 minūšu laikā.

2.9.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.9.2. tabulu.

2.9.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi piroforiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Spontāni aizdegas saskarē ar gaisu

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P222

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P302 + P334

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P422

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

2.9.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.9.4.1.

Klasificēšanas procedūru piroforiem šķidrumiem nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.10.   Piroforas cietas vielas

2.10.1.   Definīcija

Pirofora cieta viela ir cieta viela vai maisījums, kas saskarē ar gaisu var piecu minūšu laikā uzliesmot pat mazos daudzumos.

2.10.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.10.2.1.

Piroforu cietu vielu klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi N.2, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.4. apakšsadaļā, kā norādīts 2.10.1. tabulā.

2.10.1. tabula

Kritēriji piroforām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji

1

Cieta viela uzliesmo 5 minūtēs, nonākot saskarē ar gaisu.

Piezīme.

Tests jāveic ar vielu vai maisījumu tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.10.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.10.2. tabulu.

2.10.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi piroforām cietām vielām

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Spontāni aizdegas saskarē ar gaisu

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P222

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P335 + P334

P370 +P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P422

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

2.10.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.10.4.1.

Klasificēšanas procedūru piroforām cietām vielām nav jāpiemēro, ja rūpnieciskajā ražošanā vai darbībā gūtā pieredze rāda, ka viela vai maisījums, normālā temperatūrā nonākot saskarē ar gaisu, spontāni neuzliesmo (t.i., ir zināms, ka viela istabas temperatūrā ir stabila ilgā laikposmā (vairākas dienas)).

2.11.   Pašsasiluma vielas un maisījumi

2.11.1.   Definīcija

2.11.1.1.

Pašsasiluma viela vai maisījums ir šķidra vai cieta viela vai maisījums, kas nav pirofors šķidrums vai cieta viela, bet kurā, reaģējot ar gaisu un bez papildu enerģijas pievades, var sākties pašsasilšana. Šī viela vai maisījums atšķiras no pirofora šķidruma vai cietas vielas ar to, ka tā aizdegas tikai lielos daudzumos (vairāki kilogrami) pēc ilgāka laikposma (stundām vai dienām).

2.11.1.2.

Šo vielu vai maisījumu pašsasilšanu, kuras rezultātā var notikt spontāna aizdegšanās, izraisa vielas vai maisījuma reakcija ar skābekli (gaisā) un tas, ka radītais siltums netiek pietiekami ātri izvadīts apkārtējā vidē. Spontāna aizdegšanās notiek, kad siltuma rašanās ātrums pārsniedz siltuma zuduma ātrumu un tiek sasniegta pašaizdegšanās temperatūra.

2.11.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.11.2.1.

Vielu vai maisījumu klasificē kā šīs klases pašsasiluma vielu vai maisījumu, ja pārbaudes metodē, kas ir sniegta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. apakšsadaļā, ir gūti šādi rezultāti:

a)

pozitīvu rezultātu gūst, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā;

b)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 120 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 3 m3;

c)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 450 litrus;

d)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā.

2.11.2.2.

Pašsasiluma vielu vai maisījumu klasificē vienā no divām šīs klases kategorijām, ja pārbaudē, kas veikta atbilstīgi pārbaudes metodei N.4, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.3.1.6. punktā, gūtie rezultāti atbilst 2.11.1. tabulā norādītajiem.

2.11.1. tabula

Kritēriji pašsasiluma vielām un maisījumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā.

2

a)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 3 m3. vai

b)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 120 oC temperatūrā, un vielai vai maisījumam jābūt iepakotiem iepakojumos, kuru tilpums pārsniedz 450 litrus; vai

c)

pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un negatīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 25 mm mērkolbu 140 oC temperatūrā, un pozitīvu rezultātu gūst pārbaudē, izmantojot 100 mm mērkolbu 100 oC temperatūrā.

Piezīme.

Tests jāveic ar vielu vai maisījumu tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.11.2.3.

Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdegšanās temperatūra 27 m3 lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāklasificē kā pašsasiluma vielas vai maisījumi.

2.11.2.4.

Vielas un maisījumi, kuru spontānās aizdedzes temperatūra 450 litru lielam tilpumam pārsniedz 50 oC, nav jāieskaita šīs klases 1. kategorijā.

2.11.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.11.2. tabulu.

2.11.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi pašsasiluma vielām un maisījumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H251: Pašsasilstošs; var aizdegties

H252: Lielos daudzumos pašsasilstošs; var aizdegties

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P235 + P410

P280

P235 + P410

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P407

P413

P420

P407

P413

P420

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

 

2.11.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.11.4.1.

Sīki izstrādātas lēmuma pieņemšanas loģiskās shēmas attiecībā uz klasificēšanu un pārbaudēm, kas veicamas, lai noskaidrotu piederību kategorijai, sk. 2.11.1. attēlā.

2.11.4.2.

Klasificēšanas procedūra pašsasiluma vielām vai maisījumiem nav jāpiemēro, ja ir atbilstīga korelācija starp skrīninga pārbaudes rezultātiem un klasifikācijas pārbaudi un ja piemēro noteiktu drošības robežu. Skrīninga pārbaudes piemēri ir šādi:

a)

Grewer pārbaude (VDI guideline 2263, part 1, 1990, Test methods for the Determination of the Safety Characteristics of Dusts), kur sākotnējā temperatūra ir 80 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam;

b)

neiepakota pulvera skrīninga pārbaude (Gibson, N. Harper, D.J. Rogers, R.Evaluation of the fire and explosion risks in drying powders, Plant Operations Progress, 4 (3), 181-189, 1985) kur sākotnējā temperatūra ir 60 K virs atsauces temperatūras 1 l apjomam.

2.11.1. attēls

Pašsasiluma vielas un maisījumi

Image

2.12.   Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

2.12.1.   Definīcija

Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, ir cietas vai šķidras vielas vai maisījumi, kas, saskaroties ar ūdeni, var spontāni uzliesmot vai izdalīt uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos.

2.12.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.12.2.1.

Vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi N.5, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 33.4.1.4. punktā, kā norādīts 2.12.1. tabulā:

2.12.1. tabula

Kritēriji vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura viela vai maisījums, kurš apkārtējās vides temperatūrā strauji reaģē ar ūdeni un kura izdalītajai gāzei ir tendence spontāni aizdegties, vai kurš apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 10 litriem uz kilogramu vielas vienas minūtes laikā.

2

Jebkura viela vai maisījums, kas apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 20 litriem uz kilogramu vielas vienas stundas laikā, un kas neatbilst 1. kategorijas kritērijiem.

3

Jebkura viela vai maisījums, kas apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni, un uzliesmojošas gāzes izdalīšanās maksimālais ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 1 litru uz kilogramu vielas vienas stundas laikā, un kas neatbilst 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

Piezīme:

Testu ar vielu vai maisījumu veic tā pašreizējā fizikālajā stāvoklī. Piemēram, ja patērētājiem piedāvātās vielas fizikālās īpašības ir mainītas, lai attiecīgo vielu piegādātu vai pārvadātu, un šīs mainītās īpašības atšķiras no tām, kas tai bija, kad to testēja, un ja šīs īpašības uzskata par tādām, kas klasifikācijas testā būtiski varētu mainīt vielas raksturīgās fizikālās īpašības, šo vielu jātestē arī tās jaunajā fizikālajā stāvoklī.

2.12.2.2.

Vielu vai maisījumu klasificē kā vielu vai maisījumu, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, ja spontāna uzliesmošana notiek jebkurā pārbaudes procedūras posmā.

2.12.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.12.2. tabulu.

2.12.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H260: Nonākot saskarē ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes, kas var spontāni aizdegties

H261: Nonākot saskarē ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes

H261: Nonākot saskarē ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P223

P231 + P232

P280

P223

P231 + P232

P280

P231 + P232

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P335 + P334

P370 + P378

335 + P334

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P402 + P404

P402 + P404

P402 + P404

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

2.12.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.12.4.1.

Šai klasei jāpiemēro klasificēšanas procedūra šādos gadījumos:

a)

vielas vai maisījuma ķīmiskajā struktūrā nav metālu vai metaloīdu; vai

b)

pieredze ražošanā vai apstrādē rāda, ka viela vai maisījums nereaģē ar ūdeni, piemēram, viela tiek ražota ar ūdeni vai tā tiek mazgāta ar ūdeni; vai

c)

ir zināms, ka viela vai maisījums šķīst ūdenī, veidojot stabilu maisījumu.

2.13.   Oksidējoši Šķidrumi

2.13.1.   Definīcija

Oksidējošs šķidrums ir šķidra viela vai maisījums, kas, ne vienmēr pats būdamas degošs, galvenokārt skābekļa izdalīšanās dēļ var izraisīt vai veicināt citu vielu aizdegšanos.

2.13.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.13.2.1.

Oksidējošu šķidrumu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi O.2, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. punktā, kā norādīts 2.13.1. tabulā.

2.13.1. tabula

Kritēriji oksidējošiem šķidrumiem

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījums ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot spontāni aizdegas vai kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir mazāks par 50 % no perhlorskābes ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā.

2

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir mazāks par vai vienāds ar 40 % no nātrija hlorāta ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā un kurš neatbilst 1. kategorijas kritērijiem.

3

Jebkura viela vai maisījums, kura maisījumam ar celulozi masas attiecībā 1:1 pārbaudot vidējais spiediena paaugstināšanās laiks ir vienāds ar vai mazāks par 65 % no slāpekļskābes ūdens šķīduma un celulozes (masas attiecība 1:1) maisījumam noteiktā un kurš neatbilst 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

2.13.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.13.2. tabulu.

2.13.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi oksidējošiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P220

P221

P280

P283

P210

P220

P221

P280

P210

P220

P221

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

2.13.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.13.4.1.

Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a)

viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b)

viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.13.4.2.

Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.13.4.3.

Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām un maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.13.4.4.

Gadījumos, kad vielas vai maisījumi rada spiediena paaugstināšanos (pārāk augstu vai pārāk zemu), ko izraisa vielas vai maisījuma oksidējošajām īpašībām neraksturīgas ķīmiskas reakcijas, veic ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.2. apakšsadaļā aprakstīto pārbaudi ar inertu vielu, piemēram, celulozes vietā izmantojot diatomītu (kīzelgūru), lai noskaidrotu šīs reakcijas raksturu un pārbaudītu, vai pozitīvais rezultāts nav kļūdains.

2.14.   Oksidējošas cietas vielas

2.14.1.   Definīcija

Oksidējoša cieta viela ir cieta viela vai maisījums, kas, ne vienmēr pats būdamas degošs, galvenokārt skābekļa izdalīšanās dēļ var izraisīt vai veicināt citu vielu aizdegšanos.

2.14.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.14.2.1.

Oksidējošu cietu vielu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot pārbaudi O.1, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.1. punktā, kā noteikts 2.14.1. tabulā.

2.14.1. tabula

Kritēriji oksidējošām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji

1

Jebkura viela vai maisījums, kas pārbaudāmā parauga – celulozes 4:1 vai 1:1 attiecībā (pēc masas) uzrāda vidējo degšanas laiku mazāku par kālija bromāta un celulozes 3:2 maisījuma (pēc masas) degšanas laiku.

2

Jebkura viela vai maisījums, kas pārbaudāmā parauga – celulozes 4:1 vai 1:1 attiecībā (pēc masas) uzrāda vidējo degšanas laiku vienādu ar vai mazāku par kālija bromāta un celulozes 2:3 maisījuma (pēc masas) degšanas laiku, un nav ievēroti 1. kategorijas kritēriji.

3

Jebkura viela vai maisījums, kas pārbaudāmā parauga – celulozes 4:1 vai 1:1 attiecībā (pēc masas) uzrāda vidējo degšanas laiku vienādu ar vai mazāku par kālija bromāta un celulozes 3:7 maisījuma (pēc masas) degšanas laiku, un nav ievēroti 1. un 2. kategorijas kritēriji.

1. piezīme:

Dažas oksidējošas cietas vielas ir sprādzienbīstamas arī zināmos apstākļos (tās uzglabājot lielos daudzumos). Daži amonija nitrāta veidi var būt sprādzienbīstami ārkārtējos apstākļos, un šīs bīstamības novērtēšanai var veikt “Pārbaudi par izturību pret detonāciju” (BC kods, 3. pielikums, 5. pārbaude). Attiecīgu informāciju iekļauj DDL.

2. piezīme:

Tests ar vielu vai maisījumu jāveic tajā fizikālajā formā, kādā tas atrodas. Ja, piemēram, piegādes vai pārvadāšanas vajadzībām ķīmisku produktu fizikālā forma tiek mainīta tā, ka tā atšķiras no fizikālās formas, kurai tika veikta pārbaude, un ja tiek uzskatīts, ka šī mainītā fizikālā forma būtiski mainīs produkta darbību klasifikācijas pārbaudē, jāpārbauda arī šīs vielas jaunā fizikālā forma.

2.14.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.14.2. tabulu.

2.14.2. tabula

Marķējuma zīmju elementi oksidējošām cietām vielām

 

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P220

P221

P280

P283

P210

P220

P221

P280

P210

P220

P221

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

2.14.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.14.4.1.

Organiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro šādos gadījumos:

a)

viela vai maisījums nesatur skābekli, fluoru vai hloru vai

b)

viela vai maisījums satur skābekli, fluoru vai hloru, un šie elementi ir ķīmiski saistīti tikai ar oglekli vai ar ūdeņradi.

2.14.4.2.

Neorganiskām vielām vai maisījumiem klasificēšanas procedūru šai klasei nepiemēro, ja tie nesatur skābekļa vai halogēna atomus.

2.14.4.3.

Ja pārbaudes rezultāti neatbilst iepriekšējai pieredzei, kas gūta, rīkojoties ar vielām vai maisījumiem vai tos izmantojot, kā rezultātā noskaidrojas, ka materiāli ir oksidējoši, ar pieredzi pamatotam lēmumam ir lielāks spēks nekā pārbaudes rezultātiem.

2.15.   Organiski Peroksīdi

2.15.1.   Definīcija

2.15.1.1.

Organiskie peroksīdi ir šķidras vai cietas organiskas vielas, kuras satur bivalento -O-O- struktūru un kuras var uzskatīt par ūdeņraža peroksīda atvasinājumiem, kur viens vai abi ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar organiskiem radikāļiem. Ar terminu “organisks peroksīds” apzīmē arī peroksīdu maisījumus (preparātus), kas satur vismaz vienu organisku peroksīdu. Organiskie peroksīdi ir termiski nestabilas vielas vai maisījumi, kas var strauji eksotermiski pašpaātrinoši sadalīties. Papildus tiem var piemist viena vai vairākas šādas īpašības:

i)

tās var sadalīties sprādzienbīstamā veidā,

ii)

tās var ātri degt,

iii)

tās var būt jutīgas pret sadursmi vai berzi,

iv)

tās var bīstami reaģēt ar citām vielām.

2.15.1.2.

Uzskata, ka organiskam peroksīdam piemīt sprādzienbīstamas īpašības, ja laboratorijas pārbaudē maisījums (preparāts) var detonēt, strauji uzliesmot vai strauji reaģēt, ja to karsē slēgtā telpā.

2.15.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.15.2.1.

Visi organiskie peroksīdi jāuzskata par šīs klases vielām, izņemot gadījumus, kad tie satur

a)

ne vairāk kā 1,0 % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs nepārsniedz 1,0 %; vai

b)

ne vairāk kā 0,5 % pieejamā organisko peroksīdu skābekļa, ja ūdeņraža peroksīda saturs pārsniedz 1,0 %, bet nepārsniedz 7,0 %.

Piezīme

Pieejamā skābekļa saturu ( %) organisko peroksīdu maisījumā izsaka, izmantojot formulu

Formula

kur:

ni

=

peroksigrupu skaits i organiskā peroksīda molekulā;

ci

=

i organiskā peroksīda koncentrācija (masas %);

mi

=

i organiskā peroksīda molekulārā masa.

2.15.2.2.

Organiskos peroksīdus klasificē vienā no septiņām “A līdz G tipa” kategorijām šai klasē atbilstīgi turpmākajiem principiem.

a)

Jebkuru organisko peroksīdu, kas iepakotajā veidā var ātri detonēt vai uzliesmot, definē kā A TIPA organisko peroksīdu.

b)

Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā ātri nedetonē, nedz arī uzliesmo, bet šajā iepakojumā var termiski eksplodēt, definē kā B TIPA organisko peroksīdu.

c)

Jebkuru organisko peroksīdu, kam ir sprādzienbīstamas īpašības un kas iepakotajā veidā nevar ātri detonēt, nedz arī uzliesmot, nedz var šajā iepakojumā termiski eksplodēt, definē kā C TIPA organisko peroksīdu.

d)

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudē:

i)

detonē daļēji, strauji neuzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

ii)

nemaz nedetonē, uzliesmo lēni un, karsēts slēgtā telpā, strauji nereaģē; vai

iii)

nemaz nedetonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, reaģē vidēji,

definē kā D TIPA organisko peroksīdu.

e)

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, definē kā E TIPA organisko peroksīdu.

f)

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī uzrāda zemu sprādzienbīstamību vai neuzrāda to nemaz, definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

g)

Jebkuru organisko peroksīdu, kas laboratorijas pārbaudēs nedz detonē kavitācijas stāvoklī, nedz uzliesmo un, karsēts slēgtā telpā, maz vai nemaz nereaģē, kā arī neuzrāda sprādzienbīstamību, ja tas ir termiski stabils, t.i., SADT iepakojumam ar svaru 50 kg ir 60 oC vai augstāka, un ja šķidros maisījumos kā desensibilizatoru izmanto atšķaidītāju, kura vārīšanās punkts nav zemāks par 150 oC, definē kā G TIPA organisko peroksīdu. (9).Ja organiskais peroksīds nav termiski stabils vai ja desensibilizācijai izmantotā atšķaidītāja vārīšanās punkts ir zemāks par 150 oC, organisko peroksīdu definē kā F TIPA organisko peroksīdu.

Ja pārbaudi veic iepakojumā un tiek veiktas iepakojuma izmaiņas, veic turpmāku pārbaudi, ja tiek uzskatīts, ka iepakojuma izmaiņas ietekmēs pārbaudes rezultātus.

2.15.2.3.   Kritēriji temperatūras kontrolei

Šādiem organiskiem peroksīdiem jākontrolē temperatūra:

a)

B un C tipa organiskiem peroksīdiem ar SADT ≤ 50 oC;

b)

D tipa organiskiem peroksīdiem, kas, karsēti slēgtā telpā (10), uzrāda vidēju reakciju ar SADT ≤ 50 oC vai uzrāda vāju vai vispār neuzrāda nekādu reakciju, ja tos karsē slēgtā telpā ar SADT ≤ 45 oC, un

c)

E un F tipa organiskiem peroksīdiem, kuru SADT ≤ 45 oC.

Pārbaudes metodes SADT noteikšanai, kā arī kontroles un ārkārtas temperatūras atvasināšanai ir norādītas ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļas 28. sadaļā. Izvēlētā pārbaude jāveic veidā, kas ir reprezentatīvs gan attiecībā uz iepakojuma izmēru, gan materiālu.

2.15.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.15.1. tabulu.

2.15.1. tabula

Marķējuma zīmju elementi organiskiem peroksīdiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Image

Šai bīstamības kategorijai nav marķējuma zīmju elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Karsēšana var izraisīt eksploziju

H241: Karsēšana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Karsēšana var izraisīt degšanu

H242: Karsēšana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

P210

P220

P234

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

 

 

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P411 + P235

P410

P420

P411 + P235

P410

P420

P411 + P235

P410

P420

P411 + P235

P410

P420

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

P501

P501

P501

 

G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet tiks pārbaudīts, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

2.15.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.15.4.1.

Organiskus peroksīdus klasificē atbilstīgi to definīcijām, kas pamatojas uz to ķīmisko struktūru un uz maisījumā pieejamā skābekļa un ūdeņraža peroksīda saturu (sk. 2.15.2.1. punktu). Organisko peroksīdu klasifikāciju noteicošās īpašības nosaka eksperimentāli. Organisko peroksīdu klasificēšanu veic atbilstīgi A līdz H pārbaužu sērijai, kas aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas II daļā. Klasificēšanas procedūra ir aprakstīta 2.15.1. attēlā.

2.15.4.2.

Jau klasificētu organisko peroksīdu maisījumus var klasificēt tā, kā klasificē visbīstamāko organiskā peroksīda komponenti. Tomēr, tā kā divas stabilas komponentes var veidot termiski mazāk stabilu maisījumu, jānosaka maisījuma SADT.

Piezīme: atsevišķo daļu summa var būt bīstamāka nekā atsevišķās daļas.

2.15.1. attēls

Organiski peroksīdi

Image

2.16.   Materiāli, Kas Ir Kodīgi Metāliem

2.16.1.   Definīcija

Viela vai maisījums, kas ir kodīgi metāliem, ir viela vai maisījums, kas ķīmiskās darbības rezultātā ievērojami bojā vai pat iznīcina metālus.

2.16.2.   Klasificēšanas kritēriji

2.16.2.1.

Vielu vai maisījumu, kas ir kodīgi metāliem, klasificē vienā šīs klases kategorijā, izmantojot pārbaudi, kas ir aprakstīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. apakšsadaļā, saskaņā ar 2.16.1 tabulu.

2.16.1. tabula

Kritēriji vielām un maisījumiem, kas ir kodīgi metāliem

Kategorija

Kritēriji

1

Korozijas ātrums uz tērauda vai alumīnija virsmām pārsniedz 6,25 mm gadā pārbaudes temperatūrā 55 oC, pārbaudot uz abiem materiāliem.

Piezīme:

Ja sākotnējā pārbaude uz tērauda vai alumīnija liecina, ka pārbaudāmā viela vai maisījums ir kodīgs, pārbaude ar otru metālu nav jāveic.

2.16.3.   Paziņošana par bīstamību

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.16.2. tabulu.

2.16.2. tabula

Marķējuma zīmes vielām, kas ir kodīgas metāliem

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Signālvārds

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H290: Var kodīgi iedarboties uz metāliem

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P234

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P390

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P406

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

 

2.16.4.   Papildu apsvērumi klasificēšanai

2.16.4.1.

Korozijas ātrumu var mērīt ar pārbaudes metodi, kas norādīta ANO Ieteikumu par bīstamo preču pārvadāšanu Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 37.4. sadaļā. Pārbaudei izmantojamie paraugi sastāv no šādiem materiāliem:

a)

tērauda pārbaudei – tērauda veidi

S235JR+CR (1.0037 resp.St 37-2),

S275J2G3+CR (1.0144 resp.St 44-3), ISO 3574 ar grozījumiem, Vienotās numerācijas sistēma (UNS) G 10200, vai SAE 1020;

b)

alumīnija pārbaudei – veidi bez pārklājuma 7075-T6 vai AZ5GU-T6.

3.   3. DAĻA. BĪSTAMĪBAS VESELĪBAI

3.1.   Akūta Toksicitāte

3.1.1.   Definīcijas

3.1.1.1.

Akūta toksicitāte ir kaitīgā iedarbība, kas rodas 24 stundu laikā pēc vienas vielas vai maisījuma devas vai vairāku devu uzņemšanas caur muti vai ādu vai 4 stundu laikā pēc to ieelpošanas.

3.1.1.2.

Akūtas toksicitātes bīstamības klasi iedala šādi:

akūta perorāla toksicitāte,

akūta dermāla toksicitāte,

akūta ieelpas toksicitāte.

3.1.2.   Akūtas toksicitātes vielu klasificēšanas kritēriji

3.1.2.1.

Vielas var pieskaitīt vienai no četrām toksicitātes kategorijām, pamatojoties uz to akūto toksicitāti, ja tās tiek uzņemtas caur muti, ādu vai ieelpojot, atbilstīgi 3.1.1. tabulā norādītajiem skaitliski izteiktajiem kritērijiem. Akūtas toksicitātes vērtību izsaka kā (aptuvenu) 50 jābūt zemāk par LD50 (caur muti, ādu) vai LC50 (ieelpojot) vērtību vai kā aprēķināto akūto toksicitāti (ATE). Skaidrojošas piezīmes ir atrodamas aiz 3.1.1. tabulas. akūtās toksicitātes (ATE) attiecīgo kategoriju noteikšanai

3.1.1. tabula

Akūtas toksicitātes bīstamības kategorijas un aprēķinātās

Iedarbības ceļš

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

Caur muti (mg/kgķermeņa svara)

(sk. a) piezīmi)

ATE < 5

5 < ATE < 50

50 < ATE < 300

300 < ATE < 2 000

Caur ādu (mg/kg

ķermeņa svara)

(sk. a) piezīmi)

ATE ≤ 50

50 < ATE < 200

200 < ATE < 1 000

1000 < ATE < 2 000

Gāzes (ppm V (11)

 

 

 

 

 

sk. a) piezīmi

b) piezīmi

ATE < 100

100 < ATE < 500

500 < ATE < 2 500

2500 < ATE < 20 000

Tvaiki (mg/l)

 

 

 

 

 

sk. a) piezīmi

b) piezīmi

c) piezīmi

ATE < 0,5

0,5 < ATE < 2,0

2,0 < ATE < 10,0

10,0 < ATE < 20,0

Putekļi un miglas (mg/l)

 

 

 

 

 

sk. a) piezīmi

b) piezīmi

ATE < 0,05

0,05 < ATE < 0,5

0,5 < ATE < 1,0

1,0 < ATE < 5,0

3.1.1. tabulas piezīmes

a)

Aprēķināto akūto toksicitāti (ATE) vielas vai maisījuma sastāvdaļas klasificēšanai atvasina, izmantojot

LD50/LC50, ja šīs vērtības ir noteiktas

atbilstīgo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz diapazona testa rezultātiem, vai

atbilstīgo konversijas vērtību no 3.1.2. tabulas, kas attiecas uz klasifikācijas kategoriju."

b)

Tabulā dotās ieelpas toksicitātes vispārējās robežvērtības pamatojas uz 4 stundu ilgām ieelpas pārbaudēm. Esošos datus par toksicitāti ieelpojot, kas ir gūti 1 stundu ilgā ieelpas pārbaudē, var konvertēt, dalot tos ar 2, ja tie attiecas uz gāzēm un tvaikiem, un ar 4, ja tie attiecas uz putekļiem un miglām.

c)

Dažām vielām un maisījumiem pārbaudes atmosfēru neveido tvaiki vien, bet gan šķidrās un tvaiku fāzes maisījums. Citām vielām vai maisījumiem pārbaudes atmosfēru veido tvaiki, kas ir tuvu gāzveida fāzei. Šajos gadījumos klasifikācija balstās uz ppmV šādi: 1. kategorija (100 ppmV), 2. kategorija (500 ppmV), 3. kategorija (2 500 ppmV), 4. kategorija (20 000 ppmV).

Terminus “putekļi”, “migla” un “tvaiki” definē šādi:

putekļi ir vielas vai maisījuma cietas daļiņas, kas suspensijas veidā atrodas gāzē (parasti gaisā);

migla ir vielas vai maisījuma šķidri pilieni, kas suspensijas veidā atrodas gāzē (parasti gaisā);

tvaiki ir vielas vai maisījuma gāzveida forma, kas vairs neatrodas šķidrā vai cietā stāvoklī.

Putekļi parasti veidojas mehāniska procesa rezultātā. Migla parasti veidojas pārsātinātu tvaiku kondensācijas rezultātā vai šķidrumu fiziskas griešanas rezultātā. Putekļu un miglas daļiņu izmēri parasti atrodas diapazonā no mazāk nekā 1 līdz 100 μm.

3.1.2.2.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā akūti toksiskas

3.1.2.2.1.

Visbiežāk izmantotā eksperimentālo dzīvnieku suga, ko izmanto akūtas toksicitātes novērtēšanai, ja vielu uzņem caur muti vai ieelpojot, ir žurkas, turpretim, lai novērtētu akūtu dermālu toksicitāti, izmanto žurkas vai trušus. Kad eksperimentāli dati par akūtu toksicitāti ir iegūti, izmantojot vairākas dzīvnieku sugas, no apstiprinātajām pareizi veiktajām pārbaudēm ar zinātniska slēdziena palīdzību izvēlas vispiemērotāko LD50 vērtību.

3.1.2.3.   Īpaši apsvērumi, klasificējot vielas kā akūti toksiskas, ja tās uzņemtas ieelpojot

3.1.2.3.1.

Inhalācijas toksicitātes vienības ir atkarīgas no ieelpotā materiāla formas. Vērtības putekļiem un miglām izsaka mg/l. Vērtības gāzēm izsaka ppmV. Tā kā tvaiku, daļa no kuriem ir šķidro un tvaiku fāzes maisījumi, pārbaude rada grūtības, tabulā vērtības ir dotas mg/l. Tomēr tiem tvaikiem, kas ir tuvāki gāzes fāzei, klasifikācijas pamatā ir ppmV.

3.1.2.3.2.

Ieelpas toksicitātes klasificēšanā īpaši svarīgi ir izmantot skaidri definētas vērtības, nosakot ļoti toksisku putekļu un miglu kategorijās. Ieelpotas daļiņas, kuru masas vidējais aerodinamiskais diametrs (MMAD) ir no 1 līdz 4 mikroniem, nogulsnējas visās žurkas elpošanas ceļu daļās. Šis daļiņu izmērs atbilst maksimālajai devai 2 mg/l. Lai panāktu izmēģinājumu ar dzīvniekiem rezultātu piemērojamību iedarbībai uz cilvēku, izmēģinājumos ar žurkām vislabāk būtu izmantot iepriekš minētos putekļu un miglu daļiņu raksturlielumus.

3.1.2.3.3.

Ja ir pieejami dati par to, ka toksicitātes mehānisms rada kodīgumu, papildus klasificēšanai pēc ieelpas toksicitātes vielu vai maisījumu marķē “kodīgs elpošanas ceļiem” (sk. 1. piezīmi 3.1.4.1. punktā). Kodīgumu elpošanas ceļiem definē kā elpceļu audu bojāeju pēc to vienreizējas pakļaušanas vielas iedarbībai ierobežotā laikposmā analoģiski kā ādas kodīguma gadījumā; tā iekļauj gļotādas bojāeju. Kodīguma novērtējumu var pamatot ar eksperta slēdzienu, izmantojot tādus pierādījumus kā pieredzi par cilvēkiem un dzīvniekiem, esošos (in vitro) datus, pH vērtības, informāciju par līdzīgām vielām vai jebkurus citus atbilstīgus datus.

3.1.3.   Akūti toksisku maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.1.3.1.

Akūti toksisku vielu klasificēšanas kritēriji, kā norādīts 3.1.2. sadaļā, pamatojas uz datiem par letālo devu (kas noteikta pārbaudēs vai atvasināta). Par maisījumiem jāiegūst vai jāatvasina informācija, kas klasificēšanas nolūkos ļauj šos kritērijus attiecināt uz maisījumiem. Pieeja akūtas toksicitātes klasificēšanai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. 3.1.1. attēlā dotajā diagrammā ir norādīts process, kas jāievēro.

3.1.3.2.

Attiecībā uz akūto toksicitāti maisījumu klasificēšanai ņem vērā visus iedarbības ceļus, bet vajadzīgs tikai viens iedarbības ceļš, ja šo ceļu (aprēķinos vai pārbaudēs) attiecina uz visām sastāvdaļām. Ja akūto toksicitāti konstatē attiecībā uz vairāk nekā vienu iedarbības ceļu, klasifikācijai izmanto augstākas bīstamības kategoriju. Ņem vērā visu pieejamo informāciju, un, paziņojot par bīstamību, nosaka visus atbilstīgos iedarbības ceļus.

3.1.3.3.

Lai, klasificējot maisījumu bīstamību, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko daudzpakāpju pieejā attiecīgi piemēro.

a)

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā atrodas 1 % vai lielākā koncentrācijā (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kas atrodama koncentrācijā, kas ir zemāka par 1 %, tomēr ir būtiska, lai klasificētu maisījumu akūti toksiskos maisījumos (sk. 1.1. tabulu).

b)

Ja klasificēts maisījums ir cita maisījuma sastāvdaļa, aprēķinot jaunā maisījuma klasifikāciju pēc sadaļā 3.1.3.6.1. un 3.1.3.6.2.3. punktā dotās formulas, var izmantot šī maisījuma faktisko vai iegūto aprēķināto akūto toksicitāti (ATE).

3.1.1. attēls

Daudzpakāpju pieeja akūti toksisku maisījumu klasificēšanā

Image

3.1.3.4.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visa maisījuma akūto toksicitāti

3.1.3.4.1.

Ja pats maisījums ir pārbaudīts, lai noteiktu tā akūto toksicitāti to klasificē pēc tiem pašiem kritērijiem, kas 3.1.1 tabulā norādīti vielām. Ja pārbaudes dati maisījumam nav pieejami, ievēro 3.1.3.5. un 3.1.3.6. sadaļā minētās procedūras.

3.1.3.5.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visa maisījuma akūto toksicitāti: savienošanas principi

3.1.3.5.1.

Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā akūtās toksicitātes noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par tā atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma radītās bīstamības, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.1.3.5.2.

Ja maisījums ir izšķīdināts ūdenī vai citā netoksiskā materiālā, maisījuma toksicitāti var aprēķināt, izmantojot neatšķaidītā maisījuma pārbaudes datus.

3.1.3.6.   Maisījumu klasificēšana, kas pamatojas uz maisījuma sastāvdaļām (pieskaitīšanas formula)

3.1.3.6.1.   Dati ir pieejami par visām sastāvdaļām

Lai nodrošinātu maisījuma precīzu klasificēšanu un vienreizēju aprēķinu veikšanu visām sistēmām, sektoriem un kategorijām, sastāvdaļu akūtās toksicitātes aprēķinu veic šādi:

a)

iekļauj sastāvdaļas, kuru aktīvā toksicitāte ir zināma un kuras atbilst jebkurai 3.1.1. tabulā norādītajai kategorijai,

b)

neņem vērā sastāvdaļas, kuras pieņem par akūti netoksiskām (piemēram, ūdeni, cukuru),

c)

neņem vērā sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte perorālā robežas pārbaudē nesasniedz 2 000 mg/kg ķermeņa svara.

Sastāvdaļas, kas atbilst šī punkta darbības jomai, uzskata par sastāvdaļām ar zināmu aprēķināto akūto toksicitāti (ATE).

Maisījuma ATE nosaka, veicot aprēķinu par visu attiecīgo sastāvdaļu ATE vērtībām pēc šādas formulas, nosakot perorālo, dermālo un ieelpas toksicitāti:

Formula

kur:

Ci

=

i sastāvdaļas koncentrācija (masas % vai tilpuma %)

i

=

atsevišķās sastāvdaļas no 1 līdz n

n

=

sastāvdaļu skaits

ATE i

=

sastāvdaļas i aprēķinātā akūtā toksicitāte

3.1.3.6.2.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visām komponentēm

3.1.3.6.2.1.

Ja ATE par maisījuma atsevišķajām sastāvdaļām nav pieejams, bet pēc līdzīgas informācijas tai, kas norādīta turpmāk, var atvasināt konversijas vērtību līdzīgi 3.1.2. tabulā norādītajām vērtībām, tad piemēro 3.1.3.6.1. sadaļā minēto formulu.

Šajā gadījumā novērtē

a)

aprēķināto perorālo, dermālo un ieelpas toksicitātes ekstrapolāciju (12). Tādam vērtējumam varētu būt vajadzīgi atbilstīgi farmakodinamikas un farmakokinētikas dati;

b)

pierādījumus par iedarbību uz cilvēku, kas uzrāda toksisku ietekmi, bet nesniedz informāciju par letālo devu;

c)

pierādījumus attiecībā uz citām par vielu pieejamām toksicitātes pārbaudēm/identifikāciju, kas uzrāda akūtu toksisku iedarbību, bet ne vienmēr sniedz informāciju par letālo devu, vai

d)

ziņas par tuvām analogām vielām, izmantojot struktūras/darbības attiecības.

Lai ar šo pieeju kopumā pamatoti aprēķinātu toksicitāti, ir vajadzīga ievērojama papildu tehniskā informācija un labi apmācīts un pieredzējis eksperts (par eksperta slēdzienu sk. 1.1.1. sadaļu). Ja šāda informācija nav pieejama, jārīkojas pēc 3.1.3.6.2.3. punktā aprakstītajiem noteikumiem.

3.1.3.6.2.2.

Ja maisījumā ir izmantota sastāvdaļa koncentrācijā, kas ir 1 % vai lielāka, un ja par to nav nekādas izmantojamas informācijas, secina, ka uz maisījumu nevar attiecināt noteiktu akūtas toksicitātes aprēķinu. Šajā gadījumā maisījumu klasificē, pamatojoties tikai uz tā zināmajām sastāvdaļām, ar papildu slēdzienu, ka x procentus maisījuma veido sastāvdaļa(s), par kuras(u) toksicitāti nav ziņu.

3.1.3.6.2.3.

Ja sastāvdaļas(u), kuras(u) akūtā toksicitāte nav zināma, kopējā koncentrācija ir ≤ 10 %, tad izmanto 3.1.3.6.1. sadaļā norādīto formulu. Ja sastāvdaļas(u), kuras(u) akūtā toksicitāte nav zināma, kopējā koncentrācija ir > 10 %, tad 3.1.3.6.1. sadaļā norādīto formulu labo, šādi pielāgojot nezināmās(o) sastāvdaļas(u) kopējo procentuālo daudzumu.

Formula

3.1.2. tabula

Konversija no eksperimentāli iegūtām akūtās toksicitātes diapazona vērtībām

Iedarbības ceļi

Klasifikācijas kategorija vai eksperimentāli iegūtā akūtās toksicitātes aprēķinātais diapazons

Konvertētie aprēķinātie akūtās toksicitātes punkti

(sk. 1. piezīmi)

Caur muti

(mg/kg ķermeņa svara)

0 < 1. kategorija ≤ 5

5 < 2. kategorija ≤ 50

50 < 3. kategorija ≤ 300

300 < 4. kategorija≤ 2 000

0,5

5

100

500

Caur ādu

(mg/kg ķermeņa svara)

0 < 1. kategorija ≤ 50

50 < 2. kategorija ≤ 200

200 < 3. kategorija ≤ 1 000

1 000 < 4. kategorija≤ 2 000

5

50

300

1 100

Gāzes

(ppmV)

0 < 1. kategorija ≤ 100

100 < 2. kategorija ≤ 500

500 < 3. kategorija ≤ 2 500

2 500 < 4. kategorija≤ 20 000

10

100

700

4 500

Tvaiki

(mg/l)

0 < 1. kategorija ≤ 0,5

0,5 < 2. kategorija ≤ 2,0

2,0 < 3. kategorija ≤ 10,0

10,0 < 4. kategorija≤ 20,0

0,05

0,5

3

11

Putekļi/migla

(mg/l)

0< 1. kategorija ≤ 0,05

0,05 < 2. kategorija ≤ 0,5

0,5 < 3. kategorija ≤ 1,0

1,0 < 4. kategorija≤ 5,0

0,005

0,05

0,5

1,5

1. piezīme

Šīs vērtības ir izveidotas ATV aprēķinu veikšanai, lai klasificētu maisījumu, pamatojoties uz tā komponentēm, un nav pārbaužu rezultāti.

3.1.4.   Paziņošana par bīstamību

3.1.4.1.

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, ar kuriem pieskaita šai bīstamības klasei, izmanto saskaņā ar 3.1.3. tabulu.

3.1.3. tabula

Akūtas toksicitātes marķējuma zīmju elementi

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

4. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

Caur muti

H300:

Norijot iestājas nāve

H300:

Norijot iestājas nāve

H301:

Toksisks, ja norīts

H302:

Kaitīgs, ja norīts

Caur ādu

H310: Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

H310: Nonākot saskarē ar ādu, iestājas nāve

H311: Toksisks, ja nonāk saskarē ar ādu

H312: Kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu

Ieelpojot

(sk. 1. piezīmi)

H330: Ieelpojot iestājas nāve

H330: Ieelpojot iestājas nāve

H331: Toksisks, ja ieelpo

H332: Kaitīgs, ja ieelpo

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (caur muti)

P264

P270

P264

P270

P264

P270

P264

P270

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (caur muti)

P301 + P310

P321

P330

P301 + P310

P321

P330

P301 + P310

P321

P330

P301 + P312

P330

Drošības prasību apzīmējums Uzglabāšana (caur muti)

P405

P405

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (caur muti)

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (caur ādu)

P262

P264

P270

P280

P262

P264

P270

P280

P280

P280

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (caur ādu)

P302 + P350

P310

P322

P361

P363

P302 + P350

P310

P322

P361

P363

P302 + P352

P312

P322

P361

P363

P302 + P352

P312

P322

P363

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (caur ādu)

P405

P405

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (caur ādu)

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (ar ieelpu)

P260

P271

P284

P260

P271

P284

P261

P271

P261

P271

Drošības prasību apzīmējums Reakcija (ar ieelpu)

P304 + P340

P310

P320

P304 + P340

P310

P320

P304 + P340

P311

P321

P304 + P340

P312

Drošības prasību apzīmējums Novēršana (ar ieelpu)

P403 + P233

P405

P403 + P233

P405

P403 + P233

P405

 

Drošības prasību apzīmējums Iznīcināšana (ar ieelpu)

P501

P501

P501

 

1. piezīme:

Ja ir pieejami dati, ka toksicitātes mehānisms ir korozijas izraisīšana, papildus klasifikācijai par toksicitāti ieelpojot vielu vai maisījumu marķē arī kā EUH071: “kodīgs elpošanas ceļiem” – sk. 3.1.2.3.3. punktu. Papildus atbilstīgajai akūtās toksicitātes piktogrammai var pievienot kodīguma piktogrammu (par kodīgumu izraisošu iedarbību uz ādu vai acīm) kopā ar bīstamības apzīmējumu “kodīgs elpošanas ceļiem”.

2. piezīme:

Ja maisījumā ir izmantota sastāvdaļa koncentrācijā, kas ir 1 % vai lielāka, un ja par to nav nekādas izmantojamas informācijas, maisījumu marķē ar papildu apzīmējumu “x procenti maisījuma veido sastāvdaļa(s), par kuru toksicitāti nav ziņu” – sk. 3.1.3.6.2.2. punktu.

3.2.   Kodīgums/kairinājumsādai

3.2.1.   Definīcijas

3.2.1.1.

Kodīgums ādai ir ādas neatgriezenisku bojājumu radīšana, t.i., nekrozes novērošana caur epidermu un zemādā, kas rodas pēc apstrādes ar pārbaudāmo vielu, ja iedarbības laiks ir līdz 4 stundām. Kodīguma reakcijai parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un 14 dienu novērojumu laikposma beigās atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ; rodas zonas, kurās izkritis apmatojums un veidojas rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.

Ādas kairinājums ir ādas atgriezenisks bojājums, kas rodas pēc apstrādes ar pārbaudāmo vielu, ja iedarbības laiks ir līdz 4 stundām.

3.2.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.2.2.1.

Lai noteiktu vielu kodīgumu izraisošo un kairinošo potenciālu, pirms tiek sāktas pārbaudes, jāņem vērā vairāki faktori. Cietas vielas (pulveri) var izraisīt kodīgumu vai kļūt kairinoši, ja tie kļūst mitri vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu. Vispirms analizē esošo pieredzi ar cilvēkiem un datus, kas gūti par vienreizēju vai atkārtotu iedarbību uz dzīvniekiem, jo tie dod informāciju tieši par iedarbību uz ādu. Klasificēšanai var izmantot arī apstiprinātas un pieņemtas in vitro alternatīvas (sk. 5. pantu). Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā saistītiem savienojumiem.

3.2.2.2.

Līdzīgā kārtā galējas pH vērtības, tādas kā ≤ 2 un ≥ 11,5, var norādīt uz iespēju izraisīt dermālu iedarbību, jo īpaši, kad buferspēja ir zināma, lai gan šī korelācija nav precīza. Kopumā var sagaidīt, ka šo vielu iedarbība uz ādu ir ievērojama. Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka viela, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīga, veic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.2.2.3.

Ja viela ir ļoti toksiska, tai uzsūcoties caur ādu, veikt kairinājuma/kodīguma ādai iedarbības pētījumus nav iespējams, jo apstrādei izmantotās vielas daudzums ievērojami pārsniedz ļoti toksiskas iedarbības devu, tādējādi izraisot dzīvnieku bojāeju. Kad, pētot akūtu toksicitāti veic novērojumus par kairinājumu/kodīgumu ādai, un tos veic līdz pat robeždevai, papildu pētījumi nav vajadzīgi, ja izmanto ekvivalentus šķīdumus un pārbaudāmās sugas.

3.2.2.4.

Visu par vielu pieejamo informāciju izmanto, lai noteiktu vajadzību veikt in vivo pētījumus par acu kairinājumu.

Lai gan informāciju var gūt no atsevišķu parametru novērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.2.2.5. punktu), piemēram, kodīgas sārmus ar galēju pH vērtību var uzskatīt par kodīgiem attiecībā uz ādu, ir vērts apsvērt visu esošo informāciju un veikt novērtējumu pēc pierādījumu daudzuma. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad informācija ir par dažiem, bet ne par visiem parametriem. Kopumā lielākais uzsvars ir liekams uz pieredzi un datiem par cilvēkiem, tam seko pieredze par dzīvniekiem un pārbaudes dati, un tālāk – citi informācijas avoti, bet katrs gadījums ir jāskata atsevišķi.

3.2.2.5.

Sākotnējās informācijas vērtēšanai attiecīgos gadījumos var izmantot daudzpakāpju pieeju, ņemot vērā, ka dažos gadījumos ne visi elementi ir būtiski.

3.2.2.6.   Kodīgums

3.2.2.6.1.

Pamatojoties uz izmēģinājumiem, ko veic ar dzīvniekiem, vielu klasificē kā kodīgu, kā parādīts 3.2.1. tabulā. Viela ir kodīga, ja tā iznīcina ādas audus, t.i., rada redzamu nekrozi caur epidermu un zemādā vismaz vienam no izmēģinājuma dzīvniekiem pēc tam, kad tie līdz 4 stundām ir bijuši pakļauti vielas iedarbībai. Kodīgai iedarbībai parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un 14 dienu novērojumu laikposma beigās atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ; rodas zonas, kurās izkritis apmatojums un veidojas rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.

3.2.2.6.2.

Kodīguma kategorijā ir trīs apakškategorijas: 1.A apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai līdz 3 minūtēm un novērojot to līdz 1 stundai; 1.B apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai no 3 minūtēm līdz 1 stundai un novērojot to līdz 14 dienām, un 1.C apakškategorija – kad reakciju vēro, pakļaujot dzīvnieku iedarbībai no 1 stundas līdz 4 stundām un novērojot to līdz 14 dienām.

3.2.2.6.3.

Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.2.2.1. un 3.2.2.4. punktā, un arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā.

3.2.1. tabula

Kodīguma ādai kategorijas un apakškategorijas

 

 

Kodīgs > 1 no 3 dzīvniekiem

 

Kodīguma apakškategorijas

Iedarbības laiks

Novērošana

1. kategorija kodīgumu izraisošs materiāls

1.A

< 3 minūtes

< 1 stunda

1.B

> 3 minūtes – < 1 stunda

< 14 dienas

1.C

> 1 stunda – < 4 stundas

< 14 dienas

3.2.2.7.   Kairinājums

3.2.2.7.1.

Izmantojot rezultātus, kas gūti izmēģinājumos ar dzīvniekiem, 3.2.2. tabulā ir atspoguļota viena kairinātāja kategorija (2. kategorija). Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.2.2.1. un 3.2.2.4. pantā, un arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā. Svarīgākais kairinātāju kategorijas kritērijs ir tas, ka vismaz 2 no 3 pārbaudītajiem dzīvniekiem vidējais punktu skaits ir ≥ 2,3 līdz ≤ 4,0.

3.2.2. tabula

Ādas kairinājuma kategorija

Kategorija

Kritēriji

2. kategorija: Kairinātājs

1)

Vidējās vērtības ≥ 2,3 līdz ≤ 4,0 attiecībā uz eritēmu/kreveli vai uz tūsku vismaz 2 no 3 izmēģinājuma dzīvniekiem, ko vērtē 24, 48 un 72 stundas pēc aplikāta noņemšanas vai, ja reakcija iestājas ar novēlošanos, vērtējot 3 secīgas dienas pēc ādas reakcijas parādīšanās; vai

2)

iekaisums, kas turpinās līdz pat novērošanas laikposma beigām, kas parasti ir 14 dienas, vismaz 2 dzīvniekiem, īpaši ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanos; vai

3)

dažos gadījumos, kad dzīvnieki reaģē ļoti dažādi, ja viens dzīvnieks izteikti pozitīvi reaģē uz ķīmisko vielu, bet kritēriji nav tik izteikti kā iepriekš norādītie.

3.2.2.8.   Komentāri par reakcijām, kas gūtas, veicot ādas kairinājuma pārbaudes dzīvniekiem

3.2.2.8.1.

Tāpat kā kodīguma gadījumā dzīvnieku kairinājuma reakcijas vienā izmēģinājumā var būt ļoti dažādas. Kā norādīts 3.2.2.7.1. punktā, galvenais kritērijs, pēc kura vielu klasificē kā ādai kairinošu, ir vidējais punktu daudzums par eritēmu/kreveli vai tūsku, ko aprēķina vismaz 2 no 3 izmēģinājuma dzīvniekiem. Atsevišķs kairinājuma kritērijs ir attiecināms uz gadījumiem, kad ir ievērojama kairinājuma reakcija, bet tā ir mazāka par pozitīvas pārbaudes vidējās vērtības kritēriju. Piemēram, pārbaudes materiālu var nosaukt par kairinošu, ja vismaz 1 no 3 pārbaudītajiem dzīvniekiem ir ļoti augsts vidējais punktu skaits visa pētījuma laikā, tostarp brūces, kas nav sadzijušas novērošanas laikposma beigās, šim laikposmam parasti ilgstot 14 dienas. Šim kritērijam var atbilst arī citas reakcijas. Tomēr ir jāpārliecinās, ka minētās reakcijas radušās ķīmiskās vielas iedarbības rezultātā.

3.2.2.8.2.

Kairinošās iedarbības novērtējumā jāņem vērā arī ādas bojājumu atgriezeniskums. Ja 2 vai vairākiem izmēģinājuma dzīvniekiem iekaisums saglabājas līdz novērojuma laikposma beigām, ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanos, tad materiālu uzskata par kairinošu.

3.2.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.2.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.2.3.1.1.

Maisījumu klasificē, izmantojot kritērijus vielām un ņemot vērā attiecīgajām bīstamības klasēm izstrādātās pārbaudes un vērtēšanas stratēģijas.

3.2.3.1.2.

Pretēji kā citām bīstamības klasēm attiecībā uz kodīgumu ādai ir pieejamas alternatīvas pārbaudes par noteiktām vielām un maisījumiem, kuras varētu dot klasificēšanas mērķiem izmantojamu precīzu rezultātu un reizē ir vienkāršas un relatīvi ekonomiskas. Pārbaudot maisījumus, klasificēšanas veicējiem iesaka izmantot daudzpakāpju stratēģiju, kas pamatojas uz pierādījumu daudzumu, kā to paredz ādai kodīgo un kairinošo vielu klasificēšanas kritēriji (3.2.2.5. punkts), lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un izvairītos no nevajadzīgas izmēģinājumu veikšanas ar dzīvniekiem. Maisījumu uzskata par kodīgu ādai (1. dermālā kodīgā kategorija), ja tā pH ir mazāks vai vienāds ar 2 vai lielāks vai vienāds ar 11,5. Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka viela vai maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīgi, veic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.2.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.2.3.2.1.

Ja maisījums pats nav pārbaudīts tā kairinājuma/kodīguma ādai bīstamības noteikšanai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.2.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma komponentēm vai tikai par dažām tā komponentēm.

3.2.3.3.1.

Lai, klasificējot maisījumu ādas kairinājuma/kodīguma ādai bīstamību, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko daudzpakāpju pieejā attiecīgi piemēro.

Pieņēmums: Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā atrodas 1 % vai lielākā koncentrācijā (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien nav pamata domāt (piemēram, kodīgu sastāvdaļu gadījumā), ka sastāvdaļa, kas atrodama mazākā koncentrācijā par 1 %, tomēr ir būtiska, lai šo maisījumu pieskaitītu maisījumiem ar kairinošu/kodīgu iedarbību uz ādu.

3.2.3.3.2.

Kopumā, kad ir pieejami dati par visām sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, pieeja ādai kairinošu vai kodīgu materiālu klasificēšanai ir tāda, ka katra kodīgumu izraisošā vai kairinošā komponente pastiprina maisījuma kairinošās vai kodīgās īpašības atbilstīgi tās potenciālam un koncentrācijai. Kodīgumu izraisošajām komponentēm, kad tās ir atrodamas zem vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ļautu tās pieskaitīt 1. kategorijai, bet ir koncentrācijā, kas ļauj pieskaitīt maisījumu kairinošiem, izmanto 10 punktu vērtēšanas koeficientu. Maisījumu pieskaita kodīgiem vai kairinošiem, ja šādu komponenšu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.2.3.3.3.

Turpmāk 3.2.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ir jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums izraisa ādas kairinājumu vai kodīgumu ādai.

3.2.3.3.4.1.

Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteiktus maisījumu veidus, kas satur vielas, tādas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.2.3.3.1. un 3.2.3.3.2. punktā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas ir kodīgas vai kairinošas koncentrācijās, kas ir mazākas par 1 %.

3.2.3.3.4.2.

Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, kā klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.2.3.1.2. punktu), jo pH vērtība sniedz labāku norādi par kodīgumu nekā 3.2.3. tabulā dotās robežkoncentrācijas.

3.2.3.3.4.3.

Maisījumu, kurā ir sastāvdaļas, kuru iedarbība uz ādu ir kodīga vai kairinoša, un kuru nevar klasificēt, pamatojoties uz pieskaitīšanas pieeju (3.2.3. tabula), tādu ķīmisku īpašību dēļ, kas neļauj šo pieeju izmantot, klasificē 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā kā ādas kodīgumu izraisošu, ja tas satur 1 % sastāvdaļas, kas ir klasificēta attiecīgi 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā, vai 2. kategorijā, ja tas satur 3 % sastāvdaļas, kas ir kairinoša. Maisījumu klasificēšana, kuros ir sastāvdaļas, kurām nevar piemērot 3.2.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.2.4. tabulā.

3.2.3.3.5.

Dažreiz ir droši dati par to, ka sastāvdaļas kodīguma/kairinājuma ādai bīstamība neizpaužas, ja tā ir virs 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām. Šai gadījumā maisījumus klasificē atbilstīgi šiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad var gaidīt, ka sastāvdaļas radītā kodīguma/kairinājuma ādai bīstamība neizpaudīsies, ja tā būs virs 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver maisījuma pārbaudi. Šajos gadījumos piemēro ar pierādījumu daudzumu pamatoto daudzpakāpju pieeju, kas aprakstīta 3.2.2.5. punktā.

3.2.3.3.6.

Ja ir dati par to, ka sastāvdaļa(s) izraisa kodīgumu vai kairinājumu koncentrācijā < 1 % (kodīgumam) un < 3 % (kairinājumam), maisījumu attiecīgi klasificē.

3.2.3. tabula

Sastāvdaļu, kas klasificētas pēc kodīguma/kairinājuma bīstamības (1. vai 2. kategorijā), vispārīgās robežkoncentrācijas, lai klasificētu maisījumu kā kodīgu/kairinošu ādai

Klasificēto sastāvdaļu summa

Koncentrācija, kas ietekmē maisījuma klasifikāciju

 

Kodīga iedarbība uz ādu

Kairinoša iedarbība uz ādu

 

1. kategorija

(sk. turpmāko piezīmi)

2. kategorija

Kodīga iedarbība uz ādu 1.A, 1.B, 1.C kategorija

≥ 5 %

≥ 1 %, bet < 5 %

Kairinoša iedarbība uz ādu, 2. kategorija

 

≥ 10 %

(10 x kodīga iedarbība uz ādu 1.A, 1.B, 1.C kategorija) + Kairinoša iedarbība uz ādu, 2. kategorija

 

≥ 10 %

Piezīme

Attiecīgi 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā kā kodīga ādai klasificēta maisījuma sastāvdaļu summai katrā gadījumā ir jābūt 5 %, lai maisījumu klasificētu kā kodīgu ādai 1.A, 1.B vai 1.C kategorijā. Ja kodīgumu ādai izraisošo 1.A kategorijas sastāvdaļu summa ir < 5 %, bet kategoriju 1.A+1.B sastāvdaļu summa ir ≥ 5 %, maisījumu klasificē kā kodīgu ādai un attiecina uz 1.B kategoriju. Līdzīgi, ja kodīgumu ādai izraisošo 1.A+1.B kategoriju sastāvdaļu summa ir 5 %, bet kategoriju 1.A+1.B+1.C sastāvdaļu summa ir 5 %, maisījumu klasificē kā kodīgu ādai un attiecina uz 1.C kategoriju.

3.2.4. tabula

Maisījuma sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, pēc kurām vadās, klasificējot maisījumu kā kodīgu/kairinošu ādai, ja uz maisījumu nevar attiecināt pieskaitīšanas pieeju

Sastāvdaļa

Koncentrācija

Maisījuma klasifikācija pēc iedarbības uz ādu

Skābe, kuras pH ≤ 2

≥ 1 %

1. kategorija

Bāze, kuras pH ≥ 11,5

≥ 1 %

1. kategorija

Citas kodīgumu izraisošās sastāvdaļas (1.A, 1.B, 1.C kategorija), kurām nevar piemērot pieskaitīšanu

≥ 1 %

1. kategorija

Citas kairinošas (2. kategorija) sastāvdaļas, kurām nevar piemērot pieskaitīšanu, tostarp skābes un bāzes

≥ 3 %

2. kategorija

3.2.4.   Paziņošana par bīstamību

3.2.4.1.

Marķējuma zīmju elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.2.5. tabulu.

3.2.5. tabula

Marķējuma zīmju elementi ādas kodīgumam/kairinājumam

Klasifikācija

1.A/1.B/1.C kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H314: Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus

H315: Kairina ādu

Drošības prasību apzīmējums

Novēršana

P260

P264

P280

P264

P280

Drošības prasību apzīmējums

Reakcija

P301 + P330 + P331

P303 + P361 + P353

P363

PP304 + P340

P310

P321

P305 + P351 + P338

P302 + P352

PP321

PP332 + P313

P362

Drošības prasību apzīmējums

Uzglabāšana

P405

 

Drošības prasību apzīmējums

Iznīcināšana

P501

 

3.3.   Nopietni Bojājumi Acīm/acu Kairinājums

3.3.1.   Definīcijas

3.3.1.1.

Nopietni acu bojājumi ir acs audu bojājumi vai nopietni fiziski redzes bojājumi, kas rodas pēc tam, kad ar pārbaudāmo vielu apstrādā acs priekšējo virsmu, un kas nav pilnīgi atgriezeniski 21 dienas laikā pēc apstrādes.

Acu kairinājums ir izmaiņas acī, kas rodas pēc tam, kad ar pārbaudāmo vielu apstrādā acs priekšējo virsmu, un kas ir pilnīgi atgriezeniskas 21 dienas laikā pēc apstrādes.

3.3.2.   Vielu klasificēšanas kritēriji

3.3.2.1.

Vielu klasifikācijas sistēmai izmanto daudzpakāpju pārbaudes un vērtēšanas sistēmu, kurā esošo informāciju par nopietniem acu audu bojājumiem un par acu kairinājumu (tostarp datus par vēsturisko pieredzi, kas gūta par cilvēkiem vai dzīvniekiem), kā arī apsvērumus par kvantitatīvām struktūras un darbības attiecībām ((Q)SAR) apvieno ar apstiprinātu in vitro pārbaužu rezultātiem, lai izvairītos no nevajadzīgiem izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

3.3.2.2.

Pirms tiek veikta in vivo pārbaude, lai noteiktu nopietnus acu bojājumus/acu kairinājumu, caurlūko visu esošo informāciju par vielu. Sākotnējos lēmumus bieži var pieņemt, pamatojoties uz esošajiem datiem par to, vai viela izraisa nopietnus (t.i., neatgriezeniskus) bojājumus acīm. Ja, pamatojoties uz šiem datiem, vielu var klasificēt, pārbaudes nav vajadzīgas.

3.3.2.3.

Lai noteiktu vielu un maisījumu spēju nodarīt nopietnus bojājumus acīm vai kairinājuma potenciālu, pirms tiek sāktas pārbaudes, jāņem vērā vairāki faktori. Sākotnēji jāanalizē uzkrātā pieredze, kas iegūta par cilvēkiem un dzīvniekiem, jo tā sniedz tiešu informāciju par ietekmi uz acīm. Dažos gadījumos pietiekamu informāciju bīstamības noteikšanai var gūt no struktūras ziņā saistītiem savienojumiem. Līdzīgā kārtā galējas pH vērtības, tādas kā ≤ 2 un ≥11,5, var norādīt uz acu bojājumiem, jo īpaši kad ir ievērojama buferspēja. Ir sagaidāms, ka šo vielu iedarbība uz acīm ir ievērojama. Lai izvairītos veikt ādai kodīgo vielu lokālās ietekmes pārbaudi uz acīm, pirms tiek apsvērti nopietni bojājumi acīm/acu kairinājums, jāizvērtē iespējamais kodīgums ādai. Uzskata, ka kodīgumu ādai izraisošas vielas arī izraisa nopietnus bojājumus acīm (1. kategorija), savukārt ādu kairinošas vielas var izraisīt acu kairinājumu (2. kategorija). Apstiprinātas un pieņemtas in vitro alternatīvas arī var izmantot klasificēšanai (sk. 5. pantu).

3.3.2.4.

Visu par vielu vai maisījumu minēto pieejamo informāciju izmanto, lai noteiktu vajadzību veikt in vivo pētījumus par acu kairinājumu. Lai gan informāciju var gūt no atsevišķu parametru novērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (piemēram, kodīgus sārmus ar galēju pH vērtību var uzskatīt par vietējas iedarbības kodīgumu izraisošām vielām), ir vērts apsvērt visu esošo informāciju un veikt novērtējumu pēc pierādījumu daudzuma, īpaši ja informācija ir pieejama par dažiem, bet ne par visiem parametriem. Kopumā galvenā nozīme ir jāpiešķir ekspertu slēdzienam, apsverot datus par cilvēkiem, kam seko ādas kairinājuma pārbaužu rezultāti un citas apstiprinātas alternatīvas metodes. Kodīgumu izraisošu vielu vai maisījumu pārbaudes ar dzīvniekiem pēc iespējas jāizvairās veikt.

3.3.2.5.

Sākotnējās informācijas vērtēšanai attiecīgos gadījumos var izmantot daudzpakāpju pieeju, ņemot vērā, ka dažos gadījumos ne visi elementi ir būtiski.

3.3.2.6.   Neatgriezeniska ietekme uz acīm/nopietni acu bojājumi (1. kategorija)

3.3.2.6.1.

Vielas, kas rada potenciāli nopietnus acu bojājumus, klasificē 1. kategorijā (neatgriezeniska ietekme uz acīm). Vielas klasificē šajā bīstamības kategorijā, pamatojoties uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem atbilstīgi 3.3.1. tabulas kritērijiem. Šie novērojumi attiecas uz dzīvniekiem ar 4. pakāpes radzenes bojājumiem un citām smagām reakcijām (piemēram, radzenes sairumu), ko novēro jebkurā pārbaudes laikposmā, kā arī ar noturīgu radzenes apduļķojumu, radzenes krāsas maiņu krāsvielas ietekmē, adhēziju, pannusu un varavīksnenes funkciju traucējumiem vai citu iedarbību, kas bojā redzi. Šajā kontekstā par noturīgiem bojājumiem uzskata tādus, kas nav pilnīgi atgriezeniski parasti 21 dienu ilgā novērojumu laikposmā. Vielas klasificē 1. kategorijā arī tad, ja radzenes apduļķojums ir ≥ 3 vai ja Draizes acu pārbaudē trušiem ir atklāts irīts >1,5, ņemot vērā, ka šādi smagi bojājumi parasti 21 dienu ilgā novērošanas laikposmā nav atgriezeniski.

3.3.1. tabula

Neatgriezenisku acu bojājumu kategorija

Kategorija

Kritēriji

Neatgriezeniska ietekme uz acīm

1. kategorija

Ja pēc dzīvnieka acs apstrādes ar vielu rodas šādas sekas:

vismaz vienam dzīvniekam ietekme uz radzeni, varavīksneni vai konjunktīvu, kuras atgriezeniskums nav sagaidāms vai nav noticis novērošanas laikposmā, kas parasti ir 21 diena, un/vai

vismaz 2 no 3 izmēģinājuma dzīvniekiem ir šādas pozitīvas reakcijas

radzenes apduļķojums ≥ 3 un/vai

irīts > 1,5,

kas ir aprēķinātās vidējās vērtības, izdarot vērtēšanu pēc 24, 48 un 72 stundām pēc pārbaudes materiāla ievadīšanas.

3.3.2.6.2.

Par cilvēkiem iegūti dati ir aplūkoti 3.3.2.1., 3.3.2.4. punktā un arī 1.1.1.3. 1.1.1.4. un 1.1.1.5. punktā.

3.3.2.7.   Atgriezeniska ietekme uz acīm (2. kategorija)

3.3.2.7.1.

Vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu, klasificē 2. kategorijā (kairinošas acīm).

3.3.2. tabula

Kategorija atgriezeniskai ietekmei uz acīm

Kategorija

Kritēriji

Kairinošs acīm

(2. kategorija)

Ja pēc dzīvnieka acs apstrādes ar vielu rodas šādas sekas:

vismaz 2 no 3 izmēģinājuma dzīvniekiem ir šādas pozitīvas reakcijas:

radzenes apduļķojums ≥ 1 un/vai

irīts = 1, un/vai

konjunktīvas apsārtums > 2 un/vai

konjunktīvas tūska (hemoze) > 2

tās ir aprēķinātās vidējās vērtības, izdarot vērtēšanu pēc 24, 48 un 72 stundām pēc pārbaudes materiāla ievadīšanas, un tās ir pilnīgi atgriezeniskas 21 dienu ilgā novērošanas laikposmā.

3.3.2.7.2.

Tām vielām, pie kurām dzīvnieku reakcijas ir izteikti dažādas, šo informāciju ņem vērā, veicot klasificēšanu.

3.3.3.   Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.3.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.3.3.1.1.

Maisījumu klasificē, izmantojot kritērijus vielām un ņemot vērā attiecīgajām bīstamības klasēm izstrādātās pārbaudes un vērtēšanas stratēģijas.

3.3.3.1.2.

Pretēji citām bīstamības klasēm attiecībā uz kodīgumu ādai ir pieejamas alternatīvas pārbaudes, ko var izmatot noteiktiem maisījumiem un kas dod klasificēšanas mērķiem izmantojamu precīzu rezultātu un reizē ir vienkāršas un relatīvi ekonomiskas. Pārbaudot maisījumus, klasificēšanas veicējiem iesaka izmantot daudzpakāpju stratēģiju, kas pamatojas uz pierādījumu daudzumu, kā to paredz kodīgumu ādai un nopietnu acu bojājumu, un acu kairinājuma kritēriji, lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un izvairītos no nevajadzīgas izmēģinājumu veikšanas ar dzīvniekiem. Uzskata, ka maisījums rada nopietnus bojājumus acīm (1. kategorija), ja tā pH ir ≤ 2,0 vai ≥ 11,5. Ja apsvērumi par sārmainības/skābuma rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemo vai augsto pH vērtību, nerada nopietnus acu bojājumus, ir jāveic turpmākas pārbaudes, kas to apliecinātu, vēlams izmantojot atbilstīgu apstiprinātu in vitro pārbaudi.

3.3.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja nav pieejami dati par visu maisījumu: savienošanas principi

3.3.3.2.1.

Ja maisījums pats nav pārbaudīts attiecībā uz tā kodīgo iedarbību uz ādu vai spēju radīt nopietnus acu bojājumus vai kairinājumu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, kas adekvāti raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. sadaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.3.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma komponentēm vai tikai par dažām tā komponentēm

3.3.3.3.1.

Lai, klasificējot maisījumu acu kairinājuma/nopietnu acu bojājumu radošās īpašības, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīti daži pieņēmumi, ko attiecīgi piemēro daudzpakāpju pieejā.

Pieņēmums. Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā atrodas 1 % vai lielākā koncentrācijā (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien nav pamata domāt (piemēram, attiecībā uz kodīgumu izraisošām sastāvdaļām), ka sastāvdaļa, kas atrodama mazākā koncentrācijā par 1 %, tomēr ir būtiska, lai pieskaitītu maisījumu acis kairinošiem/nopietnus acu bojājumus izraisošiem maisījumiem.

3.3.3.3.2.

Kopumā, kad ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, acis kairinošus vai tām smagus bojājumus nodarošus maisījumu klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra kodīgumu izraisošā vai kairinošā komponente pastiprina maisījuma kairinošās vai kodīgumu izraisošās īpašības atbilstīgi tās potenciālam un koncentrācijai. Kodīgumu izraisošām komponentēm, kad tās ir atrodamas zem vispārīgās robežkoncentrācijas, kas ļauj šīs komponentes klasificēt 1. kategorijā, bet ir koncentrācijā, kas ļauj pieskaitīt maisījumu kairinošiem, izmanto 10 punktu vērtēšanas koeficientu. Maisījumu pieskaita pie nopietnus acu bojājumus izraisošiem vai acu kairinātājiem, ja šādu komponenšu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.3.3.3.3.

Turpmāk 3.3.3. tabulā ir vispārīgās robežkoncentrācijas, kas izmantojamas, lai noteiktu, vai maisījums ir kairinošs acīm vai rada nopietnus acu bojājumus.

3.3.3.3.4.1.

Īpaši jāuzmanā