ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 343

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 19. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1256/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam,

1

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1256/2008

(2008. gada 16. decembris),

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam,

kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā un Krievijā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 5. pantā noteikto procedūru,

kuru izcelsme ir Taizemē, pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu,

kuru izcelsme ir Ukrainā, pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar minētās regulas 11. panta 2. punktu un pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar tās 11. panta 3. punktu,

un ar ko izbeidz procedūru attiecībā uz Bosnijas un Hercegovinas un Turcijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1697/2002 piemēroja galīgos antidempinga maksājumus dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, kuru izcelsme ir, inter alia, Taizemē, Turcijā un Ukrainā (“spēkā esošie pasākumi”) (2).

2.   PAŠREIZĒJĀ IZMEKLĒŠANA

2.1.   Sūdzība

(2)

Eiropas Savienības Metinātu dzelzs cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (Aizsardzības komiteja), sūdzības iesniedzējs, 2007. gada 20. augustā iesniedza sūdzību, pārstāvot ražotājus, kas nodrošina lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 %, no dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu kopējā ražošanas apjoma Kopienā.

(3)

Sūdzībā bija norādīti pietiekami pierādījumi par minētā ražojuma, kura izcelsme ir Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ķīnas Tautas Republikā(“ĶTR”) un Krievijā, dempingu un tā izraisīto būtisko kaitējumu, lai pamatotu procedūras sākšanu pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju.

2.2.   Pārskatīšanas pieprasījumi

(4)

Eiropas Savienības Metinātu dzelzs cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja, sūdzības iesniedzējs, pārstāvot ražotājus, kas nodrošina lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 %, no dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu kopējā ražošanas apjoma Kopienā, 2007. gada 25. jūnijā iesniedza pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu.

(5)

Sūdzībā bija norādīti pietiekami pierādījumi, lai sāktu Taizemes, Turcijas un Ukrainas izcelsmes minētā ražojuma importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu un starpposma pārskatīšanu, kas ietver dempingu un kaitējumu attiecībā uz importu no Turcijas. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija sāka pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu.

(6)

Attiecībā uz Turciju pieprasījumā ietverti pietiekami pierādījumi tam, ka attiecīgā ražojuma importa līmenis joprojām ir ievērojami augsts gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas izteiksmē. Turklāt tajā norādīts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms no minētās valsts un cenas, cita starpā, ir negatīvi ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu un cenu līmeni, tādējādi lielā mērā negatīvi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares kopējos rādītājus un tās finansiālo stāvokli.

(7)

Ukrainas eksportētājs uzņēmums Interpipe Group2007. gada 15. oktobrī iesniedza pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Pieprasījums attiecās tikai uz dempinga pārbaudi.

2.3.   Procedūras sākšana

(8)

Komisija 2007. gada 26. septembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“1. paziņojums”) (3) paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu attiecībā uz dažu Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu (“antidempinga izmeklēšana”).

(9)

Tajā pašā dienā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“2. paziņojumu”) (4) paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz importu no Taizemes, Turcijas un Ukrainas (“termiņa beigu pārskatīšana”) un starpposma pārskatīšanu attiecībā uz importu no Turcijas, kas attiecas uz dažu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu (“Turcijas starpposma pārskatīšana”).

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija 2008. gada 24. janvārī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (“3. paziņojums”) (5) paziņoja par starpposma pārskatīšanu tikai attiecībā uz viena dažu Ukrainas izcelsmes metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu eksportētāja, Interpipe Group, dempingu (“Ukrainas starpposma pārskatīšana”).

(11)

Iepriekšminētās izmeklēšanas izskatīja kopā, jo tās ir acīmredzami savstarpēji saistītas, jo īpaši attiecībā uz kaitējuma noteikšanu un kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Labas pārvaldības labad tās apvienoja vienā regulā.

3.   PROCEDŪRĀ IESAISTĪTĀS PERSONAS

(12)

Komisijas dienesti oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, sūdzībā un pieprasījumā minētos Kopienas ražotājus, visus citus zināmos Kopienas ražotājus, importētājus, tirgotājus, zināmos ražotājus eksportētājus Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ķīnas Tautas Republikā, Krievijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā, kā arī attiecīgo valstu varas iestādes.

(13)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas norādīts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Vairāki sūdzības iesniedzēja pārstāvētie ražotāji eksportētāji un Kopienas ražotāji izmantoja šo iespēju un iesniedza iebildumus izskatīšanai izmeklēšanas laikā.

3.1.   Atlase

(14)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto noteiktu eksportējošo valstu ražotāju eksportētāju, kā arī Kopienas ražotāju un importētāju lielo skaitu, antidempinga procedūrā, termiņa beigu pārskatīšanā un Turcijas starpposma pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzētas atlases metodes, kur vien tās bija piemērotas, kā norādīts 8. un 9. apsvērumā.

(15)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā varētu to veikt, ražotājus eksportētājus un to pārstāvjus, Kopienas ražotājus un importētājus lūdza informēt par sevi un sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

3.1.1.   Kopienas ražotāju atlase

(16)

Piecpadsmit personas – 13 sūdzības iesniedzēji un 2 ražotāji atbalstītāji – aizpildīja atlases anketas veidlapu, un vēl 2 uzņēmumi sadarbojās, aizpildot saīsināto anketu. Sadarbojās aptuveni 95 % no Kopienas produkcijas ražotājiem.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pēc apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju tika veikta atlase, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu. Tā rezultātā tika atlasīti 9 uzņēmumi. Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja 67 % no Kopienas produkcijas kopapjoma.

3.1.2.   Importētāju atlase

(18)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tā sazinājās ar 140 importētājiem. No tiem 16 importētāji paziņoja, ka neimportē metinātas caurules no attiecīgajām valstīm, bet 3 uzņēmumi atbildēja, ka vairs nedarbojas attiecīgā ražojuma tirgū. Trīspadsmit nesaistīti importētāji aizpildīja anketu, bet tikai divi iesniedza pilnīgu atbildi. Nesaistītie importētāji, kuri sadarbojās, pārstāvēja mazāk kā 5 % no kopējā attiecīgā importa – tātad sadarbības līmenis bija ļoti zems.

3.1.3.   Eksportētāju atlase

(19)

Kā minēts paziņojumos par pārskatīšanas sākšanu, bija paredzēta ĶTR, Krievijas, Turcijas, Ukrainas un Taizemes eksportētāju/ražotāju atlase. Sīkāka informācija par atlasi konkrētā valstī sniegta turpmākā analīzē attiecībā uz katru valsti.

4.   SAŅEMTĀS INFORMĀCIJAS PĀRBAUDE

(20)

Komisija izskatīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu, vai pastāv dempings, noteiktu tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Uz vietas tika pārbaudīta šādu uzņēmumu iesniegtā informācija.

a)

Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi

Jäkl Karvina, Čehijas Republika (ArcelorMittal Group dalībnieks)

ArcelorMittal Poland SA, Polija (ArcelorMittal Group dalībnieks)

Corus Tubes UK, Apvienotā Karaliste

Corus Tubes BV, Nīderlande

Laminaciones Arregui SL, Spānija

Ruukki Sverige AB, Zviedrija

Pārējie 3 atlasītie uzņēmumi

Mittal steel Iași, Rumānija

Arvedi Tubi Acciaio spa, Itālija

Zelezarny Veseli a.s., Čehijas Republika (šajā gadījumā pārbaudes metode ietvēra atbildes sīku analīzi un dubultu pārbaudi, pamatojoties uz iesniegtajiem apstiprinošajiem dokumentiem).

b)

Nesaistītie importētāji

Comercial de Tubos, Spānija

Anastel Ltd, Apvienotā Karaliste

c)

Ražotāji eksportētāji un ražotāji Ķīnas Tautas Republikā

Jinghua Steel Pipe Group:

Hengshui Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Tangshan Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Laiwu Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Jilin Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Guangzhou Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Chengdu Pengzhou Jinghua Steel Pipe Co. Ltd

Zhejian Kingland Group:

Zhejian Kingland Pipeline un Technologies Co. Ltd

Kingland Group Co. Ltd

Fubo Group:

Shandong Fubo Group Co. Ltd

Zibo Fubo Steel Pipes Factory Co. Ltd

Weifang East Steel Pipe Co. Ltd

Huludao Group:

Huludao City Steel Pipe Industrial Co. Ltd

Huludao Seven-Star Steel Pipe Group Co. Ltd

Jiangsu Guoqiang Zinc-plating Industrial Co. Ltd

d)

Ražotāji eksportētāji Krievijā

TMK Group (Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works (Tagmet), Taganroga)

OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works (VMZ), Viksa)

Katrā no abām grupām tika pārbaudīts tikai ražotājs ar lielāko Kopienas eksporta apjomu.

Saistītie tirgotāji Krievijā

CJSC Trade House TMK, Maskava, TMK Group

Closed Joint Stock Company United Metallurgical Company (UMC), Maskava, OMK Group

OMK Steel, LLC, Maskava, OMK Group

Saistītais importētājs

TMK Sinara Handel GmbH, Ķelne, Vācija, TMK Group

Lai turpmāk izvairītos no jebkādas tiesību aktu apiešanas, dempinga starpība aprēķināta grupas līmenī.

e)

Ražotājs eksportētājs Taizemē

Samchai Steel Industries Public Company Ltd, Samutsakorna, Taizeme

f)

Ražotāji eksportētāji Ukrainā

OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant

OJSC Interpipe Nizhnedneprovsk Tube Rolling Plant

Saistīti tirgotāji/importētāji Ukrainā

Interpipe Ukraina LLC

Saistīti tirgotāji/importētāji ārpus Ukrainas

Interpipe -M LLC.

Interpipe Europe, S.A

Lai turpmāk izvairītos no jebkādas tiesību aktu apiešanas, dempinga starpība aprēķināta grupas līmenī.

g)

Ražotāji eksportētāji Bosnijā un Hercegovinā

Unis Fabrika cijevi a.d., Derventa

h)

Uzņēmējs Baltkrievijā

Mogilev Metallurgical Works Joint Stock Company

Nesaistīts importētājs un eksporta preču īpašnieks

FB Stahlhandel GmbH

i)

Ražotāji eksportētāji Turcijā

Cayirova Boru Sanayi ve Ticaret AŞ  (6)

Yücel Boru ve Profil Endüstrisi AŞ

Noksel Çelik Boru Sanayi AŞ, Ankara

Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AŞ, Kaiseri

Borusan Mannesmann Boru Sanayi ve Ticaret AŞ, Stambula

Toscelik Profil ve Sac Endustrisi AŞ, Iskenderuna.

Lai turpmāk izvairītos no jebkādas tiesību aktu apiešanas, dempinga starpība aprēķināta grupas līmenī.

5.   IZMEKLĒŠANAS PERIODS

(21)

Dempinga un kaitējuma pārbaude saistībā ar antidempinga izmeklēšanu notika no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“apskatāmais laikposms”). Tāds pats bija arī Turcijas starpposma pārskatīšanas un termiņa beigu pārskatīšanas IP un apskatāmais laikposms.

(22)

Ukrainas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periods ietvēra pilnu kalendāro 2007. gadu (“Interpipe izmeklēšanas periods “jeb” IIP”).

6.   NODOŠANA ATKLĀTĪBĀ

(23)

Visas personas tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikums:

noteikt galīgos antidempinga maksājumus importam no atsevišķām valstīm;

izbeigt procedūru pret importu no Bosnijas un Hercegovinas un Turcijas.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, personām tika piešķirts laikposms, kurā tās varēja izteikt savu viedokli par izpausto informāciju.

(25)

Personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes ir ņemtas vērā un, attiecīgā gadījumā, galīgie konstatējumi ir atbilstoši grozīti.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

7.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(26)

Attiecīgais ražojums ir dzelzs vai neleģēta tērauda metinātas caurules un cauruļvadi ar riņķveida šķērsgriezumu, kuru ārējais diametrs nepārsniedz 168,3 mm, neskaitot tāda veida caurules, kas tiek izmantotas naftas vai gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu novadīšanai izmantošanai civilajā aviācijā un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ķīnas Tautas Republikā, Krievijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā. Parasti to klasificē ar KN kodiem ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77.

(27)

Metinātās caurules un cauruļvadi tiek izmantoti ļoti dažādi, cita starpā ūdens, tvaika, dabasgāzes, gaisa un citu šķidrumu un gāzu vadīšanai kanalizācijas, apkures un ventilācijas sistēmās, gaisa kondicionētājos, automātiskajās izsmidzināšanas sistēmās, kā arī citiem līdzīgiem pielietojumiem. Tās diezgan bieži tiek izmantotas arī būvniecībā, nesošajām, nožogojumu caurulēm, aizsardzībai un sastatnēm.

(28)

Galvenais attiecīgā ražojuma izejmateriāls ir karsti velmējumi ruļļos, no kuriem tiek izveidotas caurules. Tad metinātās caurules un cauruļvadus var tālāk apstrādāt ar pārklājumu vai galvanizāciju. Šī tālākā apstrāde paredzēta ražojuma kvalitātes uzlabošanai. Ražojumi lielākoties tiek izgatavoti ar līdzeniem galiem, taču var būt arī ar konusveida vai vītņotiem galiem, ar vai bez savienotājuzmavām. Attiecīgais ražojums tiek izgatavots dažādos izmēros un atbilstīgi dažādiem standartiem un klasifikācijai. Tie ir lielā mērā savstarpēji aizstājami gala lietošanas ziņā, tāpēc attiecīgā ražojuma dažādu veidu starpā pastāv ievērojama pārklāšanās un konkurence. Tādēļ secināts, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz šo pašu ražojumu, ka visi attiecīgā ražojuma veidi izmeklēšanā uzskatāmi kā viens ražojums.

(29)

Termiņa beigu pārskatīšanā, Turcijas starpposma pārskatīšanā un Ukrainas starpposma pārskatīšanā attiecīgais ražojums ir tas pats, uz kuru attiecās sākotnējā un iepriekšējā izmeklēšana, kas minēta 1. apsvērumā.

8.   LĪDZĪGS RAŽOJUMS

(30)

Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Ķīnas Tautas Republikā, Krievijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā izgatavots un uz Kopienu eksportēts ražojums visādā ziņā ir līdzīgs šo valstu vietējā tirgū pārdotajam ražojumam, kā arī Kopienas ražotāju izgatavotajam un Kopienas tirgū pārdotajam ražojumam. Tas pats attiecas uz ražojumu, kas tiek izgatavots un pārdots eksportam uz Kopienu, salīdzinot ar ražojumu, ko izgatavo un pārdod ASV, kas ir tirgus ekonomikas trešā valsts Ķīnas Tautas Republikai un Baltkrievijai. Tādēļ šos ražojumus uzskatīja par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   VISPĀRĪGĀ METODE

(31)

Turpmāk izklāstītā vispārīgā metode pēc atbilstības tika piemērota visiem uzņēmējiem eksportētājiem. Tāpēc attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu turpmākajā izklāstā ir aprakstīti tikai katrai eksportētājvalstij raksturīgie jautājumi.

2.   NORMĀLVĒRTĪBA

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, metināto cauruļu un cauruļvadu pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, proti, vai šādi kopējie pārdevumi ir vismaz 5 % no ražotāja kopējiem eksporta pārdevumiem Kopienā.

(33)

Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdotos metināto cauruļu un cauruļvadu veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar to veidu ražojumiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu. Attiecībā uz pārbaudi uz ražojuma veida pamata Komisija uzskatīja vietējā tirgū pārdoto un eksportēto ražojumu veidus ar līdzīgu izcelsmi, izmēru (ārējo diametru), sienu biezumu, ārējo apdari un gala apdari par tieši salīdzināmiem.

(34)

Attiecībā uz katru veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū un par kuru ir konstatēts, ka tas ir tieši salīdzināms ar metināto cauruļu un cauruļvadu veidu, kuru pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Konkrēta metināto cauruļu un cauruļvadu veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja šī veida metināto cauruļu un cauruļvadu pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū izmeklēšanas periodā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā veida metināto cauruļu un cauruļvadu pārdošanas kopapjoma, ko eksportēja uz Kopienu.

(35)

Pārbaudīja arī to, vai katra metināto cauruļu veida pārdevumus vietējā tirgū varēja uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, katram attiecīgās valsts ražotājam eksportētājam izmeklēšanas periodā nosakot ienesīgo pārdošanas darījumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū katra attiecīgā ražojuma eksportētajam veidam.

a)

Tiem ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības izmaksas, proti, ja attiecīgā ražojuma veida vidējā pārdošanas cena bija vienāda ar attiecīgā ražojuma veida vidējām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālvērtību aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida vidējo cenu no visiem pārdošanas apjomiem vietējā tirgū neatkarīgi no tā, vai šie pārdošanas apjomi bija vai nebija ienesīgi.

b)

Tiem ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības izmaksas, normālvērtību aprēķināja kā vidējo svērto pārdošanas cenu no tiem darījumiem, kuru vērtība bija vienāda vai lielāka par ar attiecīgā veida vienības izmaksu.

c)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuriem mazāk kā 10 % no pārdevumiem vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības izmaksas, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālvērtība bija jāveido saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(36)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuri netika pārdoti vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē, tika pārbaudīts, vai normālvērtību var noteikt uz citu ražotāju vietējā tirgus cenu pamata saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Ja nebija pieejamas drošas citu ražotāju vietējā tirgus cenas, tika izmantota saliktā normālvērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(37)

Ja normālvērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņas summa tika balstīta uz attiecīgā ražotāja eksportētāja līdzīga ražojuma ražošanas un pārdošanas faktiskajiem datiem parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 6. punktu.

3.   EKSPORTA CENA

(38)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(39)

Ja eksports tika veikts ar kāda saistīta importētāja starpniecību un tas netika uzskatīts par uzticamu, eksporta cena tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, balstoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tika pārdoti tālāk neatkarīgam pircējam, attiecīgi koriģējot to par visām izmaksām, kuras radušās laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kā arī ņemot vērā saprātīgu PVA izmaksu un peļņas normu. Saistībā ar šo tika izmantotas saistītā importētāja paša PVA izmaksas. Peļņas norma tika noteikta pēc ziņām, ko sniedza nesaistīti importētāji, kuri sadarbojās.

(40)

Ja eksporta cenas nebija un tādēļ arī nepastāvēja importēto ražojumu tālākpārdošana, eksporta cena tika aprēķināta, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

4.   SALĪDZINĀJUMS

(41)

Normālvērtība un eksporta cenas salīdzināmiem ražojuma veidiem tika salīdzinātas, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika izdarītas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par saprātīgām un precīzām un pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem.

5.   DEMPINGA STARPĪBA IZMEKLĒŠANĀ IESAISTĪTAJOS UZŅĒMUMOS

(42)

Parasti un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam tika noteikta, katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(43)

Vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupām tika noteikta kopēja dempinga starpība visiem grupas uzņēmumiem saskaņā ar Komisijas parasto praksi, lai izvairītos no iespējamas pasākumu apiešanas.

6.   ATLIKUSĪ DEMPINGA STARPĪBA

(44)

Uzņēmumiem, kas nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica atlikušo dempinga starpību, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(45)

Lai noteiktu atlikušo dempinga starpību, vispirms noteica sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, ja to ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms bija tuvs Eurostat (Eiropas Kopienu Statistikas biroja) norādītajam attiecīgās valsts apjomam un nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs ir atturējies no sadarbības. Šajos gadījumos, lai nodrošinātu visu pasākumu efektivitāti, tika nolemts noteikt atlikušo dempinga starpību vienādā līmenī ar tā sadarbībai piekritušā uzņēmuma līmeni, kuram ir visaugstākā dempinga starpība.

(46)

Parasti, ja sadarbības līmenis bija zems, atlikušo dempinga starpību noteica kā augstāko normu, kas noteikta kāda cita sadarbībai piekrituša ražotāja reprezentatīvajam modelim. Turklāt šī metode tika uzskatīta par nepieciešamu, lai izvairītos no nesadarbošanās atbalstīšanas.

7.   BOSNIJA UN HERCEGOVINA

7.1.   Vispārīgas piezīmes

(47)

Imports no Bosnijas un Hercegovinas izmeklēšanas periodā bija 33 kilotonnas (kt) un sasniedza aptuveni 2,5 % no tirgus daļas. Lielākais ražotājs eksportētājs nodrošināja vairāk nekā 90 % no Bosnijā un Hercegovinā saražotā kopapjoma (paredzēta vietējam tirgum un eksportam). Tas sadarbojās izmeklēšanas laikā un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

7.2.   Normālvērtība

(48)

Vietējā tirgū pārdotais ražojuma kopapjoms bija reprezentatīvs, kā noteikts 32.apsvērumā. Saskaņā ar iepriekš aprakstīto vispārīgo metodi normālvērtība tika pamatota uz neatkarīgu pircēju Bosnijā un Hercegovinā samaksātajām vai maksājamām cenām parastajā tirdzniecības apritē vai arī attiecīgajā gadījumā uz saliktajām cenām.

7.3.   Eksporta cena

(49)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādējādi eksporta cena tika balstīta uz nesaistītu pircēju Kopienā maksātajām vai maksājamām cenām atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam.

(50)

Eksportētājs apstrīdēja transportēšanas izmaksas, uz kurām norādīja sūdzības iesniedzējs. Izmeklēšanā uz vietas tas tiešām varēja pierādīt, ka šīs izmaksas bija zemākas.

7.4.   Salīdzinājums

(51)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Pēc informācijas nodošanas atklātībā viena aptaujātā persona aizbildinājās ar Komisijas veiktajām korekcijām attiecībā uz fiziskajām īpašībām. Tomēr fizisko īpašību korekcijas neizmantoja par pamatu un faktiski nepiemēroja, aprēķinot dempinga starpību vienīgajam ražotājam eksportētājam Bosnijā un Hercegovinā.

7.5.   Dempinga starpība

(52)

Tika izmantota normālvērtības un eksporta cenas vidējā svērtā salīdzināšana, un šī metode liecināja par dempinga starpību 0,7 % apjomā.

(53)

Tā kā dempinga starpība ir de minimis, t.i., mazāka par 2 %, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu procedūra pret Bosniju un Hercegovinu jāizbeidz, nepiemērojot pasākumus. No šīs valsts veiktā importa raksturs un ietekme analizēta daļā par kaitējumu “Citi faktori”.

8.   ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKA (ĶTR)

8.1.   Vispārīgas piezīmes.

(54)

Kā vēsta Eurostat (atbilstoši visiem KN kodiem), imports no Ķīnas strauji pieaudzis pēdējos gados no 22 kt 2004. gadā līdz 111 kt 2006. gadā (180 kt izmeklēšanas periodā). Tādējādi ĶTR neapstrīdami ir lielākais importētājs Kopienas tirgū, tās tirgus daļai no 1,8 % 2004. gadā pieaugot līdz vairāk kā 13,8 % izmeklēšanas periodā. Ražotāji, kas sadarbojās, ziņojuši pat par lielāku eksporta apjomu – 233 kt. Seši atlasītie uzņēmumi minēja 219 kt. Pirmkārt šī neatbilstība liecina par to, ka Ķīnas eksporta izplatība un daļa tirgū ir pat lielāka, nekā tika sākotnēji domāts.

(55)

Šo Eurostat un ražotāju, kas sadarbojas, uzrādīto apjomu neatbilstību varētu būt izraisījusi arī attiecīgā ražojuma nepareiza deklarēšana muitā. Tas atbilst Kopienas ražošanas nozares apgalvojumiem, ka attiecīgais ražojums tiek nepareizi deklarēts. Izmeklēšanā kopumā konstatēja, ka uzņēmēji var pārdot dažāda veida caurules (dažas no kurām ir attiecīgais ražojums, bet citas – nav) ar vienu un to pašu pavadzīmi. Tāpēc netiek izslēgts, ka atkarībā no tā, cik skaidri šīs atšķirības norādītas pavadzīmē, deklarētājs tādējādi varētu nepareizi deklarēt attiecīgo ražojumu ar kodiem, kas nav saistīti ar attiecīgo ražojumu.

8.2.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudē saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(57)

Uzziņai turpmāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums.

1.

Ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti un izmaksas veidojas, reaģējot uz apstākļiem tirgū un bez valsts iejaukšanās.

2.

Grāmatvedības uzskaiti pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un to izmanto visiem nolūkiem.

3.

Nav pārmērīgu izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika.

4.

Juridisko noteiktību un stabilitāti nodrošina bankrotu un īpašuma tiesības reglamentējošie tiesību akti.

5.

Valūtas maiņa tiek veikta pēc tirgus kursa.

(58)

Pēc šīs izmeklēšanas sākšanas tika atlasīti seši Ķīnas ražotāji/ražotāju grupas (“sabiedrības”), kas visi vēlējās iegūt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu noteiktajā termiņā. Sabiedrības tika pārbaudītas uz vietas atbilstoši saviem pieprasījumiem. Saskaņā ar Komisijas konsekventu praksi tiek pārbaudīts, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tāpēc, ja filiāle vai jebkurš cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums bija attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai eksportētājs un/vai tirgotājs, šis uzņēmums tika aicināts aizpildīt atsevišķu TER pieprasījuma veidlapu.

(59)

Saskaņā ar pārbaudēm, kas tika veiktas uz vietas sešu atlasīto sabiedrību telpās, tika nolemts, ka visi to TER pieprasījumi ir noraidāmi. Tos noraidīja tādēļ, ka neviena no sabiedrībām neatbilda 1., 2. un 3. kritērijam (skatīt analīzi turpmāk tekstā). Izmeklēšanā noskaidroja, ka visas sabiedrības atbilst 4. un 5. kritērijam. Tas nozīmē, ka bankrota un īpašuma tiesības reglamentējošie tiesību akti garantē stabilitāti un tiesisko drošību, un valūtas maiņa notiek pēc tirgus kursa.

(60)

Daudzos gadījumos uzņēmumu dokumentācija nebija uzticama. Daži uzņēmumi iesniedza viena un tā paša dokumenta dažādas versijas (piemēram, labotas uzņēmējdarbības licences, divi dažādi statūtu komplekti ar dažādiem akcionāriem, neparakstīti statūti). Vietējās varas iestādes ne tikai pieņēma šādu situāciju, bet pat izsniedza atbilstošus sertifikātus un dokumentus bez pamatojuma. Šādu neuzticamu dokumentu dēļ uzņēmumu tiesiskais statuss ir neskaidrs, un tas vedināja domāt, ka valsts ietekme nav novērsta.

(61)

Dažos citos gadījumos pastāvēja neskaidrības attiecībā uz uzņēmējdarbības licenci. Vienā gadījumā sākotnēji tika iesniegta uzņēmējdarbības licence, kurā nebija norādīts ne darbības sākuma, ne beigu datums. Vēlāk tika iesniegta versija, kurā bija tikai beigu datums. Tas liek vispārēji apšaubīt iesniegto dokumentu uzticamību.

(62)

Kad bija paziņoti Komisijas konstatējumi, uzņēmumi pārsvarā norādīja, ka tie ir privāti uzņēmumi. Tomēr pretēji to apgalvojumiem valsts iejaukšanās tika konstatēta arī tur, kur valstij nebija īpašumtiesību vai bija daļējas īpašumtiesības. Kā minēts iepriekš, arī citi elementi lika secināt, ka caurmērā pastāv ievērojama valsts iejaukšanās.

(63)

Saņemtie iebildumi nespēja mainīt Komisijas konstatējumus. Tika secināts, ka valsts lielā mērā iejaucas uzņēmumu darbībā.

(64)

Tika atklāti vairāki pārkāpumi attiecībā uz grāmatvedības praksi izmeklēšanai pakļautajos uzņēmumos. Visās sabiedrībās tika konstatēts, ka grāmatvedība netiek veikta adekvāti.

(65)

Piemēram, daži pārkāpumi konstatēti attiecībā uz to, kā uzņēmumi palielina savu reģistrēto pamatkapitālu (pamatkapitāla palielināšana neietvēra nekādus faktiskus ieguldījumus). Dažos gadījumos uzņēmuma pašu kapitāla vērtība nebija noguldīta ne skaidrā naudā, ne natūrā. Citos gadījumos bezcerīgie parādi nebija iegrāmatoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Dažu uzņēmumu finanšu pārskati neatspoguļoja reģistrēto pamatkapitālu, kāds bija norādīts tādos uzņēmuma dokumentos kā statūti vai uzņēmējdarbības licence. Tika konstatēti pārkāpumi attiecībā uz nolietojumu (daži uzņēmumi nepiemēroja nolietojumu atsevišķiem līdzekļiem) vai zemes izmantošanas tiesībām, kas nebija pareizi iegrāmatotas.

(66)

Dažas sabiedrības apgalvoja, ka pārkāpumiem grāmatvedības sistēmā tik lielā mērā nebūtu vajadzējis ietekmēt lēmumu par TER. Saskaņā ar šiem apgalvojumiem, pārkāpumi grāmatvedības sistēmā, pat ja to būtu daudz, paši par sevi nav pietiekams pamats uzskatīt, ka 2. kritērijs nav izpildīts. Tomēr, pat pieņemot, ka 2. kritēriju varētu uzskatīt par izpildītu, ja grāmatvedības pārkāpumus noteiktu par maznozīmīgiem, šajā konkrētajā gadījumā, kā paskaidrots iepriekšējos punktos, pārkāpumi nebija maznozīmīgi.

(67)

Turklāt dažos gadījumos tika apgalvots, ka grāmatvedības revīziju veikuši ārēji, tātad neatkarīgi revidenti. Taču šie revidenti nenorādīja ne vienu no problēmām, kas tika konstatētas izmeklēšanas laikā, un līdz ar to nerīkojās saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Tāpēc attiecīgās sabiedrības nevarēja pierādīt, ka tām ir viena, skaidri saprotama pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(68)

Tika konstatēti arī pārkāpumi attiecībā uz zemes izmantošanas līgumiem. Daudzos gadījumos uzņēmumi nespēja uzrādīt pierādījumus par zemes izmantošanas tiesību pirkumu, kas, ņemot vērā faktu, ka zeme ir valsts īpašums, pakļauj šīs sabiedrības ievērojamai valsts ietekmei. Dažas sabiedrības nespēja iesniegt ticamus pierādījumus par akciju iegūšanu un nodošanu. Dažos gadījumos aktīvu pārvērtēšana bijusi acīmredzami patvaļīga. Privatizācijas procedūras pārkāpumi lika apšaubīt visus tai sekojošos akciju nodošanas gadījumus un šķiet esam vietējo varas iestāžu varas avots, kas ļauj tām iejaukties dažu šo uzņēmumu darbībā.

(69)

Tādēļ ar privatizācijas procedūru saistītie pārkāpumi joprojām ietekmē pašreizējo situāciju un uzņēmumu darbību, jo ražošanas izmaksas un aktīvu vērtību ietekmē vērojami izkropļojumi, kurus radījusi iepriekšējā sistēma, kas nav tirgus ekonomika.

(70)

Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un tieši iesaistītās personas tika attiecīgi informētas. Kopienas ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, taču attiecībā uz TER piešķiršanas nolēmumu piezīmes netika saņemtas.

(71)

Komisija saņēma piezīmes no TER pieteikuma iesniedzējiem. Atbildes uz šīm piezīmēm vajadzības gadījumā ir sniegtas vai nu minētajā analīzē, vai arī atsevišķā atbildē attiecīgajam eksportētājam. Tomēr neviena no saņemtajām piezīmēm nespēja mainīt konstatējumus par tirgus ekonomikas režīmu.

8.3.   Atsevišķs režīms (“AR”)

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikta valsts mēroga nodeva, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(73)

Visos uzņēmumos konstatētās valsts iejaukšanās raksturs ietekmē to darbību kopumā. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka šāda ietekme skars eksporta cenu un apjomu noteikšanu, kā arī pārdošanas nosacījumu noteikšanu un citus saistītus aspektus attiecībā uz eksportu.

(74)

Tāpat tiek atgādināts, ka sešas sabiedrības, kurās veic izmeklēšanu, aptvēra gandrīz visu eksportu uz Kopienu. Ņemot vērā šo koncentrāciju, salīdzinoši nelielo tirgus dalībnieku skaitu un ievērojamo valsts iejaukšanās līmeni, kas tika konstatēts visās izmeklēšanai pakļautajās sabiedrībās, nevar izslēgt iespēju, ka valsts iejaukšanās tiks izmantota, lai apietu pasākumus, ja atsevišķiem eksportētājiem tiktu piemērotas dažādas maksājumu likmes.

(75)

Līdz ar to šie uzņēmumi nespēja pierādīt, ka atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem b) un e) kritērijiem.

8.4.   Normālvērtības noteikšana visiem tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER

8.4.1.   Analogā valsts

(76)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālvērtība tiem uzņēmumiem, kam nevarēja piešķirt TER, tika noteikta, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību.

(77)

Komisija 1. paziņojumā pauda nodomu izmantot ASV kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālvērtību ĶTR un Baltkrievijai, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt savu viedokli. Viena ieinteresētā persona iebilda pret šo priekšlikumu, norādot, ka Turcija būtu piemērotāka izvēle, un uzsverot, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu atbilstīgi situācijai jāizmanto tirgus ekonomikas trešā valsts, kurā veic to pašu izmeklēšanu. Turklāt tika minēts, ka Turcija sākotnējā izmeklēšanā izmantota kā analoga valsts Ukrainai.

(78)

Tomēr iestādes aizvien uzskatīja, ka ASV ir piemērotāka analogā valsts šīs jaunās izmeklēšanas vajadzībām, ievērojot turpmāk minētos argumentus.

(79)

Pirmkārt, Kopienas iestādes principā piekristu, ka pārskatīšanā loģiski būtu kā sākumpunktu izmantot to pašu analogo valsti, kuru sākotnējā izmeklēšanā (lai gan pārskatīšanā varētu būt pamatoti iemesli to mainīt). Tomēr attiecībā uz ĶTR un Baltkrieviju šīs regulas pamatā nav pārskatīšana, bet gan jauna izmeklēšana. Šie apsvērumi nav piemērojami. Turklāt, kā paskaidrots citviet šajā regulā, saskaņā ar PTO Apelācijas iestādes ziņojumu attiecībā uz lietu Mexico Beef and Rice  (7) tiem Turcijas uzņēmumiem, kuriem sākotnējā izmeklēšanā konstatēja nulles maksājumu, nepiemēroja pašreizējo procedūru. Tādēļ iestādēm nav pilnīga priekšstata par normālvērtību Turcijas tirgū. Turklāt Turcijas tirgū pastāv daži traucējumi. Jo īpaši, importa tirgus daļa Turcijā bija ļoti maza – 3,3 %, turpretī importa iespiešanās tirgū ASV bija 39 % apjomā. Šāda neliela importa tirgus daļa var liecināt par šķēršļiem starptautiskai konkurencei Turcijas tirgū, kaut arī Turcijā ir zināmi aptuveni 15 ražotāji.

(80)

No otras puses, ASV ir liels metināto cauruļu tirgus kopumā un arī attiecīgā ražojuma tirgus, pēc izmēra līdzīgs Kopienai. Konkurences pakāpe liekas ievērojama. Savstarpēji konkurē vairāk kā 15 vietējie ražotāji, kas nodrošina ievērojamus pārdevumus vietējā tirgū, salīdzinot ar Ķīnas eksportu uz Kopienu.

(81)

Turklāt ASV tiek importēti ievērojami apjomi no trešām valstīm neatkarīgi no izmeklēšanas periodā pastāvošajiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz importu no vairākām valstīm (Taivānas, Meksikas, Turcijas, Taizemes, Brazīlijas, Indijas un Korejas). Aprēķini liecināja, ka izmeklēšanas periodā imports nodrošināja vairāk kā trešdaļu no ASV patēriņa, un aptuveni trīs ceturtdaļas no importa apjoma nāca no valstīm, kurām piemērotas muitas nodevas 0 % apjomā un nav piemēroti antidempinga maksājumi. Patiesībā IP atbilst laikam, kad ASV varas iestādes veica izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas eksporta iespējami kaitējošo dempinga praksi, kā rezultātā 2008. gada janvārī tika piemēroti pasākumi (vēlāk, 2008. gada aprīlī, tie tika grozīti un bija no 69,2 % līdz 85,55 %). (8) Tāpēc šie pasākumi nav būtiski ietekmējuši minēto analīzi, bet drīzāk norāda uz cenu līmeni ASV Izmeklēšanas periodā, un šis līmenis varēja būt mākslīgi turēts zems vai pazemināts Ķīnas importa par dempinga cenām ietekmes dēļ.

(82)

Turklāt ASV un ĶTR ražošanas process un pieeja izejmateriāliem ir salīdzināmi, tādēļ ĶTR, šķiet, nav nekādu vērā ņemamu priekšrocību attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu.

(83)

Salīdzinot Turciju un ASV uz šā pamata, secināts, ka ASV ir piemērotāka analogā valsts attiecībā pret ĶTR un Baltkrieviju.

(84)

Visiem zināmajiem ražotājiem ASV tika nosūtītas anketas. Komisija saņēma atbildi no ievērojama ražotāja. Ražotāja, kurš sadarbojās, ražošana un pārdevumi vietējā tirgū bija reprezentatīvi, lai noteiktu normālvērtību.

8.4.2.   Normālvērtības noteikšana analogā valstī

(85)

Pēc tam, kad par analogo valsti tika izvēlētas ASV, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālvērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no sadarbībai piekritušā ražotāja analogā valstī, t.i., pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamām cenām saskaņā ar iepriekš 32. - 37. apsvērumā minēto metodi.

(86)

Konstatēja, ka ražotāja līdzīgā ražojuma pārdevumi vietējā tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru uz Kopienu eksportēja ĶTR ražotāji eksportētāji. Turklāt tika uzskatīts, ka tā pārdevumi vietējā tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē.

8.5.   Eksporta cena

(87)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica tieši neatkarīgiem klientiem, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(88)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica ar nesaistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz ražojuma cenām, par kādām attiecīgie ražotāji ražojumu pārdod eksportam tirdzniecības uzņēmumiem, t.i., nesaistītam pircējam.

8.6.   Salīdzinājums

(89)

Normālvērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas atbilstošas korekcijas attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, kreditēšanu, komisijas un bankas maksām, kur tas ir pamatoti. Nepieciešamās korekcijas tika veiktas arī fizisko īpašību atšķirību gadījumā, kur tas bija pamatoti.

8.7.   Dempinga noteikšana

(90)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem eksportētājiem ĶTR, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importa apjoms, kas aprēķināts, pamatojoties uz Eurostat datiem, tika salīdzināts ar eksporta apjomu, kas norādīts ĶTR eksportētāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Kā minēts šī dokumenta 54. apsvērumā, pastāvēja neatbilstība starp Eurostat norādīto eksporta apjomu un ražotāju eksportētāju anketās deklarēto apjomu (180 kt un 216 kt). Pamatojoties uz minēto, tika noteikts, ka sadarbības līmenis ir ļoti augsts.

(91)

Tādējādi dempinga starpību aprēķināja šādi. Eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz sīku informāciju, ko anketās norādīja eksportētāji, kas sadarbojās, izņemot vienu sabiedrību, kuras atbilde nebija pilnīga, un tādēļ nebija iespējams salīdzināt ražojumu fiziskās īpašības. Eksporta cenu salīdzināja ar analogajā valstī noteikto normālvērtību.

(92)

Valsts mērogā dempinga līmeni noteica 130,8 % apjomā no CIF cenas līdz Kopienas robežai.

9.   BALTKRIEVIJA

9.1.   Vispārīgas piezīmes

(93)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Baltkrievija netiek uzskatīta par tirgus ekonomikas valsti. Tāpēc normālvērtība Baltkrievijas eksportam uz Kopienu tika noteikta, balstoties uz datiem, kas iegūti no ražotāja tirgus ekonomikas trešā valstī.

(94)

Izmeklēšanas periodā imports no Baltkrievijas kopā sasniedza aptuveni 29 kt, tātad tā tirgus daļa bija aptuveni 2,3 %. Vienīgais zināmais ražotājs Baltkrievijā izmeklēšanā sadarbojās un nosūtīja aizpildītu anketu. Tas uz pārstrādes līguma pamata sadarbojas ar diviem importētājiem Vācijā un Šveicē. Izmeklēšanā sadarbojās tikai ES reģistrētais importētājs.

(95)

Saskaņā ar pārstrādes līgumu Vācijas importētājs, kas ir no Baltkrievijas ražotāja neatkarīga sabiedrība, apgādā minēto Baltkrievijas ražotāju ar izejmateriālu un sedz visus izdevumus saistībā ar tā importēšanu Baltkrievijā (transportēšanas, pārkraušanas un apdrošināšanas izmaksas). Tad tas nomaksā pārstrādes maksu un sedz transportēšanas, pārkraušanas un apdrošināšanas izdevumus no Baltkrievijas uz ES. Visā ražošanas procesā Vācijas importētājs paliek no Baltkrievijas eksportētā attiecīgā ražojuma īpašnieks. Tā kā saskaņā ar pārstrādes līgumu faktiskas eksporta cenas nav, bija jāaprēķina salikta eksporta cena.

(96)

Tika salīdzināts attiecīgā Baltkrievijas izcelsmes ražojuma kopējais importa apjoms, kas aprēķināts uz Eurostat datu pamata (izmantojot KN kodus ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77), un ražotāja, kas sadarbojās, un minētā Vācijas uzņēmēja iesniegtajā anketā norādītais eksporta apjoms. Pamatojoties uz šo, tika konstatēts, ka sadarbības līmenis ir zems, t.i., 30 % no kopējā Baltkrievijas eksporta uz Kopienu.

(97)

Atsevišķs režīms saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu netika pieprasīts.

9.2.   Normālvērtība

(98)

Normālvērtību noteica, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

9.2.1.   Analogā valsts

(99)

Kā minēts iepriekš attiecībā uz ĶTR, 1. paziņojumā ASV ir norādīta kā piemērota analoga valsts normālvērtības noteikšanai Baltkrievijai un ĶTR. Galvenie iemesli, kas ĶTR analīzē pamatoja izvēli par labu ASV, attiecas arī uz Baltkrieviju. Divas personas iebilda pret ASV izvēlēšanos par analogo valsti un ieteica tās vietā izvēlēties Turciju. Galvenie iemesli, kāpēc Komisija izvēlējās ASV, nevis Turciju, norādīti šī dokumenta 76. līdz 84. apsvērumā.

(100)

Tādējādi normālvērtības noteikšanai izmantotas no 32. līdz 37.apsvērumam minētās metodes.

9.3.   Eksporta cena

(101)

Vācijas importētāja sniegtie dati attiecās tikai uz daļu Baltkrievijas izcelsmes ražojumu, kas tiek eksportēti uz Kopienu. Par pārējo, ļoti būtisku šī importa daļu, dati netika iesniegti. Tāpēc attiecībā uz šo daļu nācās izmantot labākos pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(102)

Tika analizēti divi galvenie informācijas avoti. Eurostat dati netika uzskatīti par piemērotiem. Pirmkārt, tie ietvēra pārstrādes darījumus ar Vācijas uzņēmēju, kuriem nebija eksporta cenas. Otrkārt, tie ietvēra arī pārstrādes darījumus ar Šveices uzņēmumu, kurš nesadarbojās. Jāuzsver arī tas, ka saskaņā ar zināmu personu apgalvojumiem un Ukrainas uzņēmuma Interpipe Group, uz kuru attiecas Ukrainas starpposma pārskatīšana, tīmekļa vietni, šī grupa ir saistīta gan ar Šveices uzņēmumu, gan Baltkrievijas uzņēmumu. Tā kā Šveices uzņēmums nesadarbojās, nebija iespējams noteikt tā veikto darījumu eksporta cenas.

(103)

No otras puses, bija pieejami sīki dati par darījumu veidiem saistībā ar minēto Vācijas uzņēmēju, ieskaitot uzņēmēja izmaksas un izdevumus. Tas ļāva izmeklēšanas veicējai iestādei noteikt eksporta cenu pēc veida, kā paskaidrots turpmāk. Tāpēc tā tika uzskatīta par labāko Komisijai pieejamo informāciju.

(104)

Eksporta cena tika salikta, balstoties uz attiecīgā ražojuma cenu, par kādu tas tika pārdots Vācijas importētāja, kurš sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam pircējam. Šajā konkrētajā gadījumā pārstrādes līguma dēļ bija jāveic zināmas korekcijas Kopienas robežas līmenī, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Tādēļ koriģētas tika visas izmaksas, kas radās posmā no Kopienas robežas līdz Vācijas importētāja pirmajam neatkarīgajam pircējam. Tās ietvēra PVA un Vācijas importētāja peļņu, kā arī transporta, apdrošināšanas un muitas nodevu izdevumus Kopienā.

9.4.   Salīdzinājums

(105)

Normālvērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpat tika veiktas atbilstīgas korekcijas attiecībā uz fiziskajām īpašībām, transportu, apdrošināšanas izmaksām un muitas maksājumiem, ja secināja, ka tās ir pamatotas un precīzas un pastāv pārbaudīti pierādījumi.

9.5.   Dempinga noteikšana

(106)

Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis tika noteikts 92,4 % apjomā no CIF cenas līdz Kopienas robežai.

10.   KRIEVIJA

10.1.   Vispārīgas piezīmes

(107)

Krievijas importa apjoms sasniedza aptuveni 36 kt, kas atbilst 3,3 % tirgus daļai izmeklēšanas periodā.

(108)

Ražotāju eksportētāju lielā skaita dēļ sākotnēji tika veikta atlase. Saistībā ar šo četrām grupām tika nosūtīti uzaicinājumi aizpildīt Komisijas anketu, bet atbilde tika saņemta tikai no divām grupām, tādēļ atlase vairs nebija nepieciešama.

10.2.   Normālvērtība

(109)

Attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kā noteikts 32. apsvērumā, attiecīgā ražojuma pārdevumi vietējā tirgū bija reprezentatīvi. Saskaņā ar 33. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos aprakstīto metodi, normālvērtība balstījās uz neatkarīgu pircēju samaksātajām vai maksājamām cenām parastajā tirdzniecības apritē Krievijas Federācijā.

(110)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām, jo īpaši enerģijas izmaksām attiecībā uz gāzi, tika noteikts, vai ražotāju eksportētāju maksātās gāzes cenas adekvāti atspoguļo ar gāzes ražošanu un sadali saistītās izmaksas.

(111)

Konstatēja, ka ražotāju eksportētāju maksātās vietējā tirgus gāzes cenas ir aptuveni viena ceturtā daļa no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka vietējā tirgus gāzes cenas Krievijā tiek regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabasgāzes tirgos. Tā kā gāzes izmaksas netika adekvāti atspoguļotas ražotāja eksportētāja dokumentācijā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, tās attiecīgi bija jākoriģē. Tā kā nebija pieejamas pietiekami reprezentatīvas, neizkropļotas gāzes cenas attiecībā uz Krievijas vietējo tirgu, korekcijas saskaņā ar 2. panta 5. punktu tika veiktas, pamatojoties uz informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas vidējā gāzes cena, pārdodot to eksportam uz Vācijas – Čehijas robežas (Waidhaus), ar korekcijām atbilstīgi vietējām sadales izmaksām. Waidhaus ir lielākais centrs Krievijas gāzes pārdevumiem uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas adekvāti atspoguļo izmaksas, un to var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(112)

Tiem ražojumu veidiem, kuru normālvērtība bija salikta, kā minēts iepriekš, aprēķinus veica, pamatojoties uz eksportēto veidu ražošanas izmaksām pēc gāzes izmaksu koriģēšanas.

10.3.   Eksporta cena

(113)

Gadījumos, kad eksports uz Kopienu tika veikts ar Kopienā esoša saistīta importētāja starpniecību, noteikta salikta eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksportējot neatkarīgiem pircējiem Kopienā ar Krievijas Federācijā esoša saistīta tirgotāja starpniecību, eksporta cenas tika balstītas uz neatkarīgu pircēju samaksātajām vai maksājamām cenām Kopienā.

10.4.   Salīdzinājums

(114)

Vajadzības gadījumā un ja pastāvēja pamatoti pierādījumi, tika veiktas atbilstošas korekcijas saistībā ar kredīta, transporta un papildu izmaksām.

10.5.   Dempinga starpība

(115)

Normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājums liecināja, ka pastāv dempings. Pēc informācijas nodošanas atklātībā abi Krievijas ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes. Pirmajā gadījumā pamatotas piezīmes, kas jo īpaši attiecās uz saliktu normālvērtību korekcijām, bija pamats tikai nelielām dempinga starpības izmaiņām, kas neietekmēs antidempinga maksājumu, jo pārskatītā dempinga starpība aizvien ir augstāka par kaitējuma apmēru. Otrajā gadījumā ieinteresētā persona norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu, kuras dēļ divreiz saskaitīja PVA izmaksas. Šī kļūda ir labota. Pamatojoties uz šo, dempinga starpības (ražotāju eksportētāju grupai), ko izsaka procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works) – 22,7 %

OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant) – 10,1 %

10.6.   Secinājumi par dempingu attiecībā uz Krieviju

(116)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk kā 90 % attiecīgā ražojuma eksporta no Krievijas Federācijas uz Kopienu, kā ziņoja Eurostat), atlikusī dempinga starpība, kas attiecināma uz visiem pārējiem eksportētājiem Krievijas Federācijā, noteikta tāda pati kā ražotājam eksportētājam TMK Group, kas sadarbojās, proti, 22,7 %.

D.   IESPĒJAMĪBA, KA DEMPINGS TURPINĀSIES UN/VAI ATKĀRTOSIES SASKAŅĀ AR PAMATREGULAS 11. PANTA 2. PUNKTU; PASĀKUMA LĪMEŅA PIEMĒROTĪBA ATTIECĪBĀ UZ DEMPINGU SASKAŅĀ AR PAMATREGULAS 11. PANTA 3. PUNKTU

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

(117)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika izskatīts, vai dempings varētu turpināties vai atkārtoties pēc tam, kad iespējams beigsies spēkā esošo pasākumu termiņš attiecībā uz Taizemi, Turciju un Ukrainu.

(118)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Turcijas un vienīgā Ukrainas uzņēmuma gadījumā tika izskatīts, vai kopš sākotnējās izmeklēšanas attiecībā uz dempingu ir mainījušies apstākļi, kurus varētu uzskatīt par ilgstošiem.

2.   TAIZEME

2.1.   Iepriekšējas piezīmes

(119)

Atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas saskaņā ar Eurostat datiem izmeklēšanas periodā nebija attiecīgā ražojuma eksporta no Taizemes. Vienīgais ražotājs, kurš sadarbojās, paziņoja, ka tam nav eksporta noieta Kopienā, bet citi ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Taizemes eksporta statistika liecināja, ka izmeklēšanas periodā reģistrēts eksports no Taizemes, kas varētu būt daļēji saistīts ar attiecīgo ražojumu, taču tas jebkurā gadījumā nebija vērā ņemams apjoma ziņā un nebūtu reprezentatīvs.

(120)

Sadarbības līmenis šajā pārskatā bija ļoti zems; procedūras gaitā pieteicās tikai viens Taizemes ražotājs. Tomēr saskaņā ar sūdzību un publiski pieejamiem datiem izmeklēšanas periodā Taizemē bija vismaz divpadsmit citi attiecīgā ražojuma ražotāji. Neviens no tiem nesadarbojās izmeklēšanā, un tā rezultātā sadarbības līmenis bija mazāks par 10 % no Taizemes kopējā prognozētā attiecīgā ražojuma saražotā apjoma.

2.2.   Imports par dempinga cenām izmeklēšanas periodā

(121)

Vienīgais Taizemes ražotājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā uz Kopienu neeksportēja. Ņemot vērā, ka Taizemes izcelsmes attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu nebija, dempinga turpināšanās nevarēja būt. Līdz ar to analīze šajā gadījumā jābalsta uz dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumus izbeigtu.

2.3.   Importa apjoma izmaiņas aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā

2.3.1.   Iepriekšējas piezīmes

(122)

Kā minēts 120. apsvērumā, izmeklēšana liecina, ka Taizemē izmeklēšanas periodā bija vismaz trīspadsmit attiecīgā ražojuma ražotāju, bet izmeklēšanā sadarbojās tikai viens.

(123)

Tika izskatīts, kādā mērā datus no viena Taizemes ražotāja, kas sadarbojās, var izmantot vispārējās situācijas analīzei attiecībā uz iespējamo Taizemes eksporta attīstību, kā arī konkrētākā veidā varētu būt atsauces punkts vietējo un eksporta cenu, izmaksu, ražošanas jaudas un jaudas izmantošanas rādītājiem.

(124)

Šajā ziņā tika novērotas vairākas nepilnības attiecībā uz datiem, kurus sniedza uzņēmums, kas sadarbojās. Pirmkārt, uzņēmums nespēja saskaņot vietējās un eksporta cenas ar faktiskiem darījumiem un revidenta pārbaudītajiem aprēķiniem izmeklēšanas periodā. Otrkārt, uzņēmums nespēja iesniegt ražošanas izmaksu sīkāku iedalījumu pēc ražojuma kontrolnumura (“RKN”), kā noteikts ieinteresētajām personām nosūtītajās anketās. Ražotājs varēja sniegt tikai ražošanas izmaksas kā vidējās ražošanas izmaksas, kurās visi piešķirtie RKN iedalīti melnajām un cinkotajām caurulēm. Liecības par RKN izmaksu struktūru no dažādiem ražotājiem citās valstīs, uz kurām attiecās izmeklēšana, tostarp Kopienā, liecināja, ka tiešām pastāv ļoti dažādas ražošanas izmaksas katram RKN. Tas attiecas arī uz konkrētiem ražojumu veidiem, kurus ražo un pārdod attiecīgais Taizemes uzņēmums. Šajos apstākļos izmaksu sīkāks iedalījums, ko nevar izmantot, lai salīdzinātu katru RKN, nevar uzskatīt par pietiekamu vietējās normālvērtības noteikšanai.

(125)

Pat tad, ja šādus datus varētu iegūt, jāpatur prātā, ka ražotājs, kas sadarbojās, bija atbildīgs par mazāk kā 10 % kopējā saražotā attiecīgā ražojuma Taizemē, bet tas nozīmē, ka dati jebkurā gadījumā būtu jāpapildina ar citu statistisku materiālu, lai novērtētu reprezentativitāti valsts mēroga novērtējumam.

(126)

Ņemot vērā izmeklēšanas laika ierobežojumus, uzņēmumam savlaicīgi paziņoja par Komisijas nolūku piemērot pamatregulas 18. pantu un iemesliem, kādēļ tas uzskatīts par vajadzīgu. Piezīmes tika saņemtas, rūpīgi izanalizētas un sagatavotas detalizētas atbildes. Neviens no uzņēmuma sniegtajiem paskaidrojumiem netika uzskatīts par pietiekamu, lai Komisija nepiemērotu labākos pieejamos faktus attiecībā uz iepriekšminētajām vietām.

(127)

Tādēļ informācija par Taizemes eksportētāju vietējām un eksporta cenām citām valstīm balstīta uz labākajiem pieejamiem faktiem, tostarp sūdzībām un publiski pieejamo informāciju.

(128)

Turpretī varēja pārbaudīt uzņēmuma sniegtos datus par krājumiem, ražošanas līmeni un jaudu. Tāpēc šo informāciju kopā ar sūdzībā ietvertajiem datiem varētu izmantot, lai noteiktu visu Taizemes ražotāju eksportētāju ražošanas apjomus un jaudu.

(129)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pasākumu atcelšanas gadījumā iespējamās ietekmes novērtēšanā tika ņemti vērā šādi apsvērumi.

2.3.2.   Ražošana, neizmantotā jauda un iespējamība, ka šī jauda tiks novirzīta uz Kopienu

(130)

Sūdzībā norādīts, ka Taizemē pastāv vairāk nekā 370 kt neizmantotas jaudas, kas ir gandrīz 30 % no kopējās jaudas. Šī neizmantotā jauda ir vairāk nekā 25 % no Kopienas kopējā patēriņa (kā norādīts 231. apsvērumā), kuru varētu novirzīt uz Kopienas tirgu.

(131)

Neizmantotās jaudas līmenis bija vēl izteiktāks ražotājam, kurš sadarbojās – tas pārstāvēja mazāk kā 10 % no Taizemes kopējā ražošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Šim ražotājam izmeklēšanas periodā konstatēta vairāk nekā 50 % neizmantotās jaudas.

(132)

Kopā šie faktori norāda uz ievērojamas neizmantotās jaudas esamību Taizemē. Tā kā nav pierādījumu tam, ka šo jaudu varētu absorbēt, palielinot pārdevumus vietējā tirgū vai citām trešām valstīm, vai citu ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums, ražošanā, tad secināts, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā, šī neizmantotā jauda visticamāk tiks novirzīta uz Kopienu, arī tādēļ, ka Kopiena ir pievilcīgs eksporta tirgus.

(133)

Ņemot vērā, ka Kopienas tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, tā apjomīgums padara to pievilcīgu jebkuram Taizemes attiecīgā ražojuma ražotājam eksportētājam. Kopienas tirgus potenciālo svarīgumu pastiprina fakts, ka ASV, kas ir vēl viens no lielākajiem tirgiem, jau piemēro pasākumus pret importu no Taizemes.

(134)

Ņemot vērā salīdzinoši pievilcīgo cenu līmeni Kopienā, kur pastāv labi attīstīti izplatīšanas kanāli, uzskatāms, ka bez pasākumiem pastāvētu skaidrs ekonomisks stimuls novirzīt eksportu no lielākajiem trešo valstu tirgiem, piemēram, ASV, uz Kopienu.

(135)

Kopumā šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka jebkāds pieaugums pašreizējā jaudas izmantošanā visticamāk tiks novirzīts eksportam, konkrētāk, uz Kopienas tirgu.

2.3.3.   Iespējamie cenu līmeņi

(136)

Vairāki faktori norāda uz iespējamību, ka Taizemes eksporta cenās uz Kopienu veidosies dempings.

(137)

Vispirms, eksports uz lielākajiem trešo valstu tirgiem, šķiet, ir veikts par dempinga cenām. To apstiprina ASV antidempinga pasākumu ieviešana 15 % apjomā metināto cauruļu eksportam no Taizemes. Tas norāda uz vispārēju tendenci, kas balstās uz dempinga cenu piedāvāšanu lieliem trešo valstu tirgiem. Fakts, ka Taizemes eksports uz Kopienu tika pārtraukts pēc pasākumu ieviešanas, šķiet, atbalstām uzskatu, ka Taizemes ražotāji eksportētāji nespētu vai nevēlētos pārdot cenu līmenī, kas nav dempinga cenu līmenis.

(138)

Turklāt konkrētā ražojuma gadījumā, kurš kopumā ir diezgan vienveidīgs, iespējamie Taizemes pārdevēji visticamāk piedāvātu ražojumus par cita Kopienas importa dominējošajām cenām. Kā secināts iepriekšējās sadaļās, citu eksportētāju valstu importa cenas kopumā ir zemas. Ņemot vērā, ka Taizemes ražotāju eksportētāju potenciālās eksporta cenas visticamāk nākas pielīdzināt šīm zemajām cenām, kā arī attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru, kas lielā mērā balstās uz tērauda ruļļos un cinka cenām, kuras ievērojami pieaugušas visā pasaulē, ir ticams, ka eksports tiks veikts par dempinga cenām.

2.4.   Secinājums

(139)

Tāpēc, pārtraucot pasākuma piemērošanu, ievērojams daudzums Taizemes eksporta visticamāk tiktu pārdots Kopienā par dempinga cenām.

3.   TURCIJA (i): VISPĀRĒJIE DEMPINGA UN 11. PANTA 2. PUNKTA ASPEKTI

3.1.   Vispārēji jautājumi

(140)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, pārtraucot pasākumu piemērošanu, imports par dempinga cenām no Turcijas visticamāk radītu ļoti nopietnu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Saistībā ar starpposma pārskatīšanu (skatīt turpmāk) sūdzības iesniedzējs iesniedza paziņojumu, ka pasākumi jākoriģē, pastiprinot tos iespējami pieaugoša dempinga un kaitējuma apmēra dēļ.

(141)

Statistikas dati liecināja, ka imports no Turcijas sasniedza 110 kt, kas ir gandrīz 9 % no Kopienas patēriņa (kā noteikts 231. apsvērumā). Starp Eurostat un uzņēmumu nosauktajiem apjomiem pastāvēja atšķirība (138 kt). Skatīt atsauci uz piezīmēm 55. apsvērumā.

(142)

Visiem Turcijas ražotājiem eksportētājiem piemēroja vispārējo metodi dempinga aprēķināšanai (kā aprakstīts 31.-46. apsvērumā). Tā atšķiras no sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodes, ko izmantoja tikai dažiem eksportētājiem ievērojamu valūtas svārstību dēļ sākotnējā izmeklēšanas periodā. Šo svārstību dēļ uzskatīja, ka sākotnējā izmeklēšanā lietderīgāk ir salīdzināt mēneša svērto vidējo normālvērtību un mēneša svērto vidējo eksporta cenu. Tomēr šādi ārkārtēji apstākļi nebija pašreizējā izmeklēšanā, un tās vietā izmantoja standarta metodi, kā aprakstīts iepriekš 31.-46. apsvērumā. Tādējādi pašreizējā izmeklēšanā dempinga starpība ražotājiem eksportētājiem Turcijā tika noteikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp svērto vidējo normālvērtību un svērto vidējo eksporta cenu.

(143)

Uzņēmumos Cayirova Boru Sanayi ve Ticaret AS, Stambula, Yücel Boru ve Profil Endüstrisi AS, Stambula, un Noksel Çelik Boru Sanayi AŞ, Ankara, kur katra individuālā dempinga starpība sākotnējā izmeklēšanā bija nulle, sākumā veica pārskatīšanu, un tos iekļāva kā daļu no atlases. Lai gan pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikts, ka uzņēmumus ar nulles vai de minimis starpību sākotnējā izmeklēšanā var iekļaut pārskatā, tas tomēr neuzliek Kopienas iestādēm pienākumu iekļaut šādus uzņēmumus. Turklāt pēc pamatregulas pieņemšanas lietā Mexico Beef and Rice PTO Strīdu izšķiršanas organizācija skaidroja šo Antidempinga nolīguma noteikumu kā tādu, kas aizliedz veikt pārskatīšanu šādos uzņēmumos. Tāpēc Kopienas iestādes secināja, ka ir lietderīgi izmantot pārskatīšanā iegūtos datus par šiem trim uzņēmumiem. Tādējādi šie uzņēmumi tika izslēgti no atlases. Turklāt šajā regulā tiek pieņemts, ka neviens no šiem uzņēmumiem šobrīd nav iesaistīts dempingā.

3.2.   (Eksportētāju) atlase un sadarbība

(144)

Atlases veidlapas tika izsūtītas 15 potenciāliem ražotājiem/eksportētājiem Turcijā, un 8 no tiem atbildēja. Atlasīti tika trīs uzņēmumi/grupas, kas nodrošina 41 % no kopējā Turcijas importa Kopienā.

3.3.   Normālvērtība

(145)

Kā minēts iepriekš, normālvērtība bija vai nu salikta, vai noteikta, balstoties uz neatkarīgu pircēju samaksātajām vai maksājamām cenām parastajā tirdzniecības apritē Turcijā. Dažas ražotāju eksportētāju pieprasītās korekcijas ir noraidītas vai mainītas.

3.3.1.   Kredītizmaksas

(146)

Pēc Komisijas atzinumu nodošanas atklātībā daži eksportētāji apgalvoja, ka kredītizmaksas jāpamato uz faktiskajiem maksājuma termiņiem, par ko ir vienojušies ražotāji un to klienti. Šīs prasības tika pieņemtas.

3.3.2.   Nodokļu atmaksa

(147)

Zināmi uzņēmumi pieprasīja korekciju attiecībā uz nodokļu atmaksu, pamatojoties uz to, ka importa maksājumus piemēroja līdzīgajam ražojumam izmantotajiem izejmateriāliem, ja tas bija paredzēts patēriņam Turcijā, taču šie maksājumi tika atmaksāti, ja ražojumu pārdeva eksportam uz Kopienu.

(148)

Vienā gadījumā tika noskaidrots, ka pieprasītā summa ir lielāka par maksājumu, kas piemērots materiāliem, kuri bija fiziski iestrādāti vietējā tirgū pārdotajā līdzīgajā ražojumā. Konstatēja, ka nodokļa slogs bija mazāks, jo šis uzņēmums/uzņēmumu grupa savā vietējā ražošanā izmantoja ne tikai ar nodokļu nomaksu, bet arī ar 0 % nodevas likmi importētu tēraudu ruļļos, kā arī uz vietas iegādātu tēraudu ruļļos. Tādēļ tika veiktas attiecīgas korekcijas.

(149)

Cits uzņēmums, kuram korekcija sākumā tika atteikta, apgalvoja, ka šāda korekcija jāpieļauj, jo vietējā tirgū pārdotajiem ražojumiem ir uzlikts nodoklis. Šī prasība tika daļēji pieņemta.

(150)

Šajā sakarā Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka šī būtu kompensējama subsīdija. Tomēr jāņem vērā, ka šī procedūra ir antidempinga izmeklēšana. Tāpēc šis apgalvojums nav analizēts.

3.3.3.   Pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PVA)

(151)

Viens no Turcijas eksportētājiem to pārdotā daļu, kurai normālvērtība bija jānosaka salikta, pieprasīja negatīvas PVA. Tā iemesls bija fakts, ka peļņa no ārvalstu valūtas maiņas darījumiem bija ievērojama un lielāka par kopējo PVA summu. Šajā gadījumā šie finanšu ienākumi netika ņemti vērā. Vērā tika ņemtas tikai finanšu izmaksas saistībā ar uzņēmumu aizdevumiem. PVA tika atbilstoši koriģētas.

3.4.   Eksporta cena

(152)

Visos gadījumos attiecīgo ražojumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādējādi visiem eksportētājiem eksporta cena tika balstīta uz nesaistītu pircēju samaksātajām vai maksājamām cenām Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

3.5.   Salīdzinājums

(153)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Vajadzības gadījumā un ja pastāvēja pārbaudīti pierādījumi, korekcijas attiecīgi tika veiktas atlaidēs, transporta, pārkraušanas izmaksās, maksājumu iekasēšanā, bankas maksājumos, apdrošināšanas un kredīta izmaksās.

3.6.   Dempings izmeklēšanas periodā

(154)

Dempinga starpību Turcijas ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu.

(155)

Salīdzinot vidējo svērto eksporta cenu un vidējo svērto normālvērtību, tika iegūta šāda dempinga starpība:

Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AŞ, Kaiseri (Erbosan) 0,5 %,

Borusan Mannesmann Boru Sanayi ve Ticaret AŞ, Stambula (Borusan) 1,4 %,

Toscelik Profil ve Sac Endustrisi AS, Iskenderuna (Toscelik) 0,9 %.

(156)

Divi uzņēmumi paziņoja par savu nolūku sadarboties, taču netika iekļauti atlasē. Ņemot vērā, ka dempinga starpība visiem atlasē iekļautajiem uzņēmumiem bija de minimis un sadarbības līmenis izmeklēšanā bija ļoti augsts, uzskatīja, ka valsts starpība arī ir de minimis.

(157)

Tādēļ tiek secināts, ka dempings neturpinās attiecībā uz Turciju. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu turpmākā analīze tiks vērsta vienīgi uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

3.7.   Iespējamības analīze

3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

(158)

ES tirgus nenoliedzami ir ļoti pievilcīgs Turcijas ražotājiem. Tam par iemeslu ir vairāki faktori, pirmais no tiem – tirgus apjoms. Tas attiecas ne tikai uz lielu patēriņu, bet arī uz to, ka lielākā daļa Turcijas eksporta uz citiem trešo valstu tirgiem ir fragmentāra, t.i., nelieli apjomi tiek sūtīti uz daudziem dažādiem galamērķiem. Šajā ziņā Kopiena ir pievilcīgāka kā vienīgais mērķis ar lielu uzņemšanas spēju.

(159)

Ģeogrāfiski tuvā atrašanās vieta ir vēl viens svarīgs faktors, jo transportēšanas izmaksas šiem ražojumiem nav niecīgas.

(160)

Kopiena ir arī tradicionāls tirgus Turcijas eksportētājiem, kuriem ir labi izveidoti izplatīšanas kanāli un plašs klientu loks.

3.7.2.   Eksporta daļa uz ES un cenu noteikšana

(161)

Neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, eksports no Turcijas turpinājās visā izmeklēšanas periodā. Tomēr dempings netika konstatēts nevienā no atlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Jānorāda, ka atlasē iekļautie uzņēmumi un atlasē neiekļautie uzņēmumi, kas sadarbojās pašreizējā pārskatīšanā, kā arī tie, kuriem starpība sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta nulles vai de minimis apjomā, nodrošina aptuveni 90 % no kopējā Turcijas eksporta uz Kopienu. Šā Turcijas eksporta tirgus ir stabils un nav norādes par to, ka uzņēmumi mainītu cenu noteikšanas stratēģiju. Turklāt trīs atlasītie uzņēmumi, kā arī tie trīs uzņēmumi, kuriem dempinga starpība sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta nulles vai de minimis apjomā, līdz šim ir lielākie tirgus dalībnieki un ieņem dominējošu pozīciju, nosakot cenas. Tādēļ visticamāk citi uzņēmumi izmantos to cenu noteikšanas praksi. Tādējādi maz ticams, ka dempings atkārtosies attiecībā uz Turciju. Tomēr pilnības labad tika izskatīti arī turpmāk minētie faktori.

3.7.3.   Neizmantotā jauda Turcijā

(162)

Izmeklēšanā noteica, ka ražotājiem, kas sadarbojās, tostarp atlasē iekļautajiem un neiekļautajiem uzņēmumiem, izmeklēšanas periodā bija neizmantotā jauda aptuveni 143 000 tonnu apjomā. Šis daudzums atbilstu apmēram 10 % no kopējā metināto cauruļu patēriņa Kopienā (kā noteikts 231. apsvērumā).

3.7.4.   Trešo valstu tirgu iespējamā absorbcijas spēja

(163)

Attiecīgā ražojuma lielākajā trešo valstu tirgū (ASV) jau pastāv antidempinga pasākumi pret Turcijas eksportu līdz pat 14,7 %. Tas liek secināt, ka, ņemot vērā citus vienlīdzīga līmeņa faktorus, maz ticams, ka ASV spētu absorbēt ievērojamu papildu eksporta apjomu no Turcijas. Tomēr fakts, ka eksports uz trešām valstīm ir sadrumstalots, veicot sūtījumus uz daudziem dažādiem galamērķiem, norāda, ka Turcijas eksportētāji aktīvi veic jaunu tirgu izpēti, un tādēļ maz ticams, ka trešo valstu tirgi spētu absorbēt daļu jaudas. Turklāt, ņemot vērā Turcijas eksporta pašreizējo proporciju uz Kopienu un trešām valstīm (70/30), būtībā ir sagaidāma tāda pati proporcija, ja pašreiz neizmantotā jauda tiktu pārdota. Tas būtu papildu imports Kopienā aptuveni 100 000 tonnu apjomā, kas atbilst papildu tirgus daļai 7 % apjomā, pamatojoties uz patēriņa rādītājiem izmeklēšanas periodā. Tomēr jānorāda, ka tas būtu maksimālais teorētiskais pārdevumu palielinājums, pieņemot, ka neizmantoto jaudu izmanto 100 % apjomā, kas šādā ražošanas nozarē notiek reti.

3.7.5.   Cenas faktori

(164)

Cenu atšķirība Turcijas eksportam uz Kopienu un trešām valstīm nav nozīmīga, un tā ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma. Pēc papildu analīzes, ko veica pēc informācijas atklāšanas, konstatēja, ka Turcijas eksporta cenas uz trešām valstīm ir nedaudz augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Ņemot vērā to, ka dempingu attiecībā uz Turciju konstatēja saistībā ar eksportu uz Kopienu, var pieņemt, ka kopumā eksports uz trešām valstīm netika veikts par dempinga cenām. Turklāt nav citu norāžu, par to, ka Turcijas eksportētāji mainītu cenu noteikšanas stratēģiju. Tirgus apstākļi vai eksportētāju stāvoklis kopumā neliecināja par to, ka tie gatavotos mainīt vispārējo tirgus rīcību.

(165)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka maz ticams, ka dempings atkārtosies attiecībā uz Turcijas izcelsmes importu.

4.   TURCIJA (ii): 11. PANTA 3. PUNKTA ASPEKTI

(166)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi nenovērš importa par dempinga cenām turpināšanos un ka pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kaitējošo dempingu, ko rada attiecīgā ražojuma imports no Turcijas.

4.1.   Mainīto apstākļu ilglaicīgums

(167)

Kā konstatēts iepriekš, imports no Turcijas vairs netiek veikts par dempinga cenām. Pašreizējā izmeklēšanā konstatētie dempinga līmeņi ir zemāki par de minimis robežu. Jo īpaši tas attiecas uz trim uzņēmumiem, saistībā ar kuriem sākotnēji konstatēja dempingu.

(168)

Kā jau minēts, Kopienas tirgus visticamāk aizvien paliks pievilcīgs tirgus Turcijas eksportētājiem saistībā ar cenām, kā arī ar sekmīgām un ilgstošām komercattiecībām. Vienlaikus Turcijas ražotāji pārdod ievērojamus apjomus vietējā tirgū. Šos daudzumus pārdod par konkurētspējīgām un samērā zemām cenām, salīdzinot ar citiem lieliem tirgiem, tostarp ES un ASV. Dempinga cenas un tādējādi normālvērtība bija tādā līmenī, ka Kopienai paredzētā eksporta dempings ir pilnībā izzudis.

(169)

Izmeklēšanā nekonstatēja tādus apstākļus, kas norādītu, ka cena un dempings varētu mainīties, ja pasākumi tiktu atcelti. Uzņēmumiem, kuriem piemēroja nulles maksājumus kopš sākotnējās izmeklēšanas, turpinās piemērot apsvērumus, kas pamatojas uz ziņojumu lietā Mexico Beef and Rice, kā paskaidrots iepriekš 143. apsvērumā. Attiecībā uz citiem uzņēmumiem pašreizējā izmeklēšanā konstatēja, ka apstākļi ir mainījušies, jo tie vairs neveic pārdevumus par dempinga cenām. Turklāt nav pamatotu iemeslu, kas norādītu, ka šādi mainītie apstākļi nav ilglaicīgi. Turklāt visi uzņēmumi, kuros notika izmeklēšana, 2006. gadā un izmeklēšanas periodā veica eksportu uz trešām valstīm par cenām, kas ir augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Minētajos laikposmos eksportu uz Kopienu veica par cenām, kas pārsniedza pārdevumu cenas vietējā tirgū. Tas skaidri norāda, ka mainītie apstākļi (eksports vairs netiek veikts par dempinga cenām) ir ilglaicīgi.

4.2.   Secinājums

(170)

Tātad var secināt, ka, pārtraucot pasākumu piemērošanu, eksports par dempinga cenām uz Kopienu netiks veikts. Tāpat izmaiņas apstākļos kopš sākotnējās izmeklēšanas attiecībā uz dempinga neesamību var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgām.

(171)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāpārtrauc procedūra par Turcijas izcelsmes importu.

5.   UKRAINA (i): 11. PANTA 3. PUNKTA ASPEKTI

5.1.   Vispārīgas piezīmes

(172)

Interpipe Group apgalvoja, ka, salīdzinot normālvērtību, kuras pamatā ir tā pašizmaksa/iekšzemes cenas, un tā eksporta cenas uz tirgu trešā valstī, kas salīdzināma ar ES, notiktu dempinga samazināšanās līdz līmenim, kas būtu ievērojami zemāks par to, kādu nodrošina spēkā esošie pasākumi. Tāpēc tiek izvirzīts apgalvojums, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(173)

Izmeklēšanas gaitā uzņēmumam tika paziņots par Kopienas nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu. Iemesls bija tas, ka uzņēmums nenorādīja datus par ražošanas izmaksām prasītajā ražojuma veida (ražojuma kontrolnumurs (RKN)) formā. Uzņēmums iesniedza tikai visu konkrētā cehā izgatavoto ražojumu veidu vidējos ražošanas izmaksu datus.

(174)

Faktu izpētē noskaidrojās, ka iesniegtos ražošanas datus Komisija nevar pieņemt, jo tos nevar izmantot, lai veiktu pienācīgu salīdzinājumu ar vietējā tirgus pārdošanas cenām pēc ražojuma veida.

(175)

Uzņēmumam savlaicīgi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu tika paziņoti iemesli, kāpēc tas ir vajadzīgs. Piezīmes tika saņemtas, analizētas un sagatavotas detalizētas atbildes. Neviens no uzņēmuma sniegtajiem paskaidrojumiem netika uzskatīts par pietiekamu, lai Komisija nepiemērotu labākos pieejamos faktus turpmāk noteiktajai vietai.

(176)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lieta jāizbeidz, jo vienīgā Ukrainas ražotāja sadarbība ir tik vāja, ka Komisijai bija jāizmanto pamatregulas 18. pants, lai veiktu ražošanas izmaksas korekcijas. Tomēr jānorāda, ka 18. pantu piemēroja, lai Komisija, izmantojot labāko pieejamo informāciju, varētu apkopot informāciju, ko iesniedza vienīgais Ukrainas ražotājs, kas sadarbojās. Tādēļ sūdzība tika noraidīta.

5.2.   Normālvērtība

(177)

Komisija pārbaudīja, vai pārdevumus vietējā tirgū varētu uzskatīt par veiktiem parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Šajā nolūkā tika pārbaudītas tā ražojuma ražošanas izmaksas, kuru ražoja un pārdeva vietējā tirgū ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(178)

OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant (NMPP), kas izgatavo attiecīgo ražojumu, neiesniedza ražošanas izmaksu (“RI”) sīkāku sadalījumu pēc RKN. Šis ražotājs eksportētājs iesniedza tikai visu katrā no tā diviem cehiem saražoto RKN vidējās RI. Liecības par RKN izmaksu struktūru no dažādiem ražotājiem citās valstīs, tostarp Kopienā, kuras ietvēra izmeklēšanā, norādīja, ka pastāv lielas ražošanas izmaksu atšķirības pēc RKN.

(179)

OJSC Interpipe Nizhnedneprovsk tube rolling plant (NTRP) cauruļu velmēšanas ražotne, kas saistīta ar NMPP, iesniedza RI sadalījumu pēc RKN.

(180)

Kā paskaidrots 173. apsvērumā, Kopiena NMPP piemēroja pamatregulas 18. pantu, lai saņemtu ražošanas izmaksas pēc RKN. Tika apsvērta iespēja izmantot datus, kas bija pieejami no sākotnējās izmeklēšanas, taču Ukrainai kopš tā laika bija piešķirts tirgus ekonomikas statuss, un tāpēc šie dati nebija uzskatāmi par labāko pieejamo informāciju. Turklāt Komisija uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozares sniegtās informācijas kvalitāte ļāva izdarīt secinājumus par ražošanas izmaksām (RI) pēc ražojuma kontrolnumura (RKN). Tādēļ to Kopienas ražošanas nozares pārstāvju iesniegtā informācija, kuri sadarbojās, tika uzskatīta par uzticamāko un labāko pieejamo informāciju, no kuras iegūt RI pēc RKN. Šajā ziņā izmeklēšanas rezultāti parādīja, ka ir aprēķināma atšķirība starp lētāko Kopienas ražošanas nozares RKN un visiem pārējiem RKN. Šī atšķirība pēc tam tika piemērota vidējām RI, kuras iesniedza NMPP. Ja Kopienas ražošanas nozares saražotais RKN un tāds pats RKN, ko izgatavojis NTRP, sakrita, tad tika izmantotas NTRP izmaksas.

(181)

Minētā persona apšaubīja faktu, ka Komisija izmantojusi datus no izmeklēšanas perioda, lai saliktu normālvērtību un eksporta cenu IIP laikā. Dažas ar to saistītās sūdzības tika pieņemtas. Komisija ņēma vērā CIF eksporta cenas uz Kopienu svērto vidējo abu procedūru tajos sešos mēnešos, kas pārklājas. Turklāt, lai tajā pašā laikposmā varētu taisnīgi salīdzināt katra uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību ar katra attiecīgā ražojuma attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu, veica ražotāju, kas sadarbojās, ražošanas izmaksu korekciju. Korekciju veica, lai atspoguļotu ražošanas izmaksas tajos sešos mēnešos, kas ņemti vērā, aprēķinot CIF eksporta cenas uz Kopienu. Vienīgais Ukrainas eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisijai jāizmanto saistītā uzņēmuma OJSC Interpipe Nizhnedneprovsk (NTRP) tube rolling plant (NTRP) vienības ražošanas izmaksas, ja RKN ir gandrīz vienādi ar tiem, ko ražo OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant (NMPP). Kā paskaidrots 175. apsvērumā, Komisijai tomēr ir pierādījumi par ievērojamām atšķirībām RKN ražošanas izmaksās. Tādējādi šī sūdzība tika noraidīta.

5.3.   Eksporta cena

(182)

Attiecībā uz eksportu uz Kopienu, grupa IIP laikā uz Kopienu eksportēja nenozīmīgu daudzumu attiecīgā ražojuma. Šie darījumi paši par sevi nebija uzskatāmi par reprezentatīviem, kas ļautu noteikt, vai notikušas kādas ilglaicīgas izmaiņas rīcībā.

(183)

Interpipe Group ieteica izmantot eksportu uz trešām valstīm, lai noteiktu paredzamo cenu līmeni eksportam uz Kopienu. Konkrētāk, eksportētājs apgalvoja, ka šim nolūkam izmantojams eksports uz Krieviju. Uzņēmums iesniedza pierādījumus par savu eksportu uz trešo valstu tirgiem un Krievijas tirgu.

(184)

Vispirms tika noteikts, vai attiecīgā ražojuma eksporta apjoms uz trešām valstīm, kuru piedāvāja Interpipe Group, ir pietiekami liels kopējā pārdošanas apjoma ziņā. Saistībā ar šo tika secināts, ka Krievijai pārdotais ir vairāk nekā puse no grupas kopējā eksporta apjoma un principā ir pieņemams secinājumu izdarīšanai, ja Krievijas tirgus ir pietiekami līdzīgs Kopienas tirgum.

(185)

Balstoties uz Kopienas rīcībā esošo informāciju, tika pārbaudīts, vai Krievijas tirgus apstākļi un struktūra ir līdzīgi Kopienā pastāvošajiem, lai izvērtētu, vai eksports uz Krieviju ir uzticams rādītājs attiecībā uz iespējamām eksporta cenām uz Kopienu, lai varētu noteikt jaunu piemērojamā pasākuma līmeni.

(186)

No vienas puses, attiecīgā ražojuma tirgus izmērs Krievijā, tāpat kā Kopienā, šķiet ievērojams, un abos tirgos pārdoto ražojumu veidi visumā ir līdzīgi.

(187)

No otras puses, abu tirgu starpā tika konstatētas lielas atšķirības. Vispirms, Krievijā pastāv ievērojamas importa nodevas, kamēr Kopienā šādu nodevu nav (9). Tas vērojams importa daļās, kas ir ievērojami mazākas nekā Kopienā. Turklāt ražošanas sektors Krievijā šķiet daudz koncentrētāks; nedaudzi lielie ražotāji nodrošina lielāko daļu ražošanas. Savukārt Kopienā ar ražošanu nodarbojas daudz lielāks skaits ražotāju. Tāpat liekas, ka izplatīšanas kanālos iesaistīts mazāk tirdzniecības uzņēmēju nekā Kopienā. Turklāt fakts, ka Kopienā sastopams ievērojams apjoms Krievijas dempinga, norāda uz atšķirībām cenu veidošanā un kropļojumiem Krievijas vietējā tirgū, bez kuriem šāda prakse nevarētu pastāvēt.

(188)

Turklāt dempinga pastāvēšana liecina, ka vietējā tirgus cenu līmenis Krievijā ir augstāks nekā tas, par kādu eksportētāji eksportētu uz Kopienu. Iemesls ir tas, ka dominējošās cenas importētājiem ar ievērojamu darījumu apjomu Kopienā visticamāk būs tādā pašā līmenī kā Krievijas eksporta cenas, kā arī attiecīgā ražojuma viendabīgums, kas nozīmē, ka eksportētājiem, kuri vēlēsies ienākt Kopienā, visticamāk nāksies pielāgoties zemāko piedāvājumu cenu līmenim.

(189)

Iepriekšminētais norāda uz atšķirībām, kas ietekmētu cenu veidošanos un tādējādi arī līmeni, un līdz ar to nozīmē, ka Krievijas cenas nevar izmantot jauna pasākumu līmeņa noteikšanai.

(190)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai šim nolūkam varētu izmantot eksporta cenas uz citām trešām valstīm, nevis Krieviju. Vispirms tika pārbaudīts, vai eksporta ziņā otru lielāko tirgu var pieņemt par atsauces valsti. Tomēr šī iespēja netika izmantota, jo Baltkrievija nav tirgus ekonomikas valsts. Tika analizēta arī pārdošana citās valstīs, taču to eksporta apjoms bija pārāk mazs, lai to uzskatītu par reprezentatīvu.

(191)

Šajos apstākļos eksporta cenas no Ukrainas uz Krieviju (un citām trešām valstīm, uz kurām pieteikuma iesniedzējs eksportēja IIP laikā) nevar uzskatīt par tādām, kas raksturo eksporta cenu uz Kopienu iespējamo attīstību, un tāpēc netika izmantotas. Ņemot vērā minēto, tā vietā tika uzskatīts par vajadzīgu Interpipe Group piemērot pamatregulas 2. panta 9. punktu. Šajā sakarā tika apsvērts, vai varētu pēc RKN summēt CIF eksporta cenu uz Kopienu svērto vidējo izmeklēšanas periodā no visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, visās izmeklēšanā ietvertajās valstīs un izmantot par atsauci, lai noteiktu eksporta cenu Ukrainas ražotājam eksportētājam.

(192)

Šī metode tika atzīta par piemērotu, jo var pamatoti pieņemt, ka eksportam no Ukrainas, ienākot Kopienas tirgū, tā cenas ievērojami neatšķirtos no tiešo konkurentu, t.i., citu eksportētāju uz Kopienu, cenām.

(193)

Kā paskaidrots 181. apsvērumā, nosakot eksporta cenu, Komisija izmantoja datus tikai no izmeklēšanas perioda un IIP sešiem mēnešiem, kas pārklājās.

(194)

Tāpēc Interpipe Group eksporta cenas noteikšanai tika izmantotas šo eksportētāju atbilstošo RKN vienību eksporta cenas.

(195)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cenas noteikšanai nav jāveic atskaitījumi no saistītā uzņēmuma PVA izmaksām un peļņas, jo šajā gadījumā nav piemērojams pamatregulas 2. panta 9. punkts. Tika norādīts, ka pamatregulas 2. panta 9. punktu piemēro tikai saistītiem importētājiem, kas atrodas Kopienā, jo tajā ir skaidri nodalīta importēšana un tālāka pārdošana. Turklāt tika apgalvots, ka saistītais uzņēmums darbojas kā eksporta nodaļa.

(196)

Jānorāda, ka attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Kopienu vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu nosūtīja tieši uz Kopienu, par katru sūtījumu nosūtīja rēķinu tā saistītajam uzņēmumam Šveicē un attiecīgi saņēma maksājumu. Tādējādi ražotājs eksportētājs veica visas eksportētāja funkcijas. Saistītais uzņēmums Šveicē veda sarunas par pārdevumu līgumiem un nosūtīja rēķinu pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā. Turklāt saistītais uzņēmums organizēja pārdotā ražojuma piegādi.

(197)

Ukrainas uzņēmums piezīmēs par informācijas atklāšanu apgalvo, ka, ja eksporta cenas nav, to var aprēķināt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu (pirmais risinājums saskaņā ar 2. panta 9. punktu). Atbilstīgi 2. panta 9. punktam eksporta cenas var aprēķināt, ņemot vērā jebkādu citu pieņemamu pamatu. Šāds pieņemams pamats arī ietvertu saistītā uzņēmuma PVA izmaksu atskaitījumu un saprātīgu peļņu. Pat ja tika uzskatīts, ka būtu atbilstošāk šos elementus atspoguļot kā “komisijas naudu”/“uzcenojumu” saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) daļu, quod non, iegūtā dempinga starpība būtu tāda pati. Tā kā uzņēmuma peļņu ietekmēja tā iepirkumi atbilstoši starpuzņēmumu nosacījumiem, saprātīgu peļņu konstatēja, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no neatkarīgiem importētājiem/tirgotājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(198)

Pēc informācijas nodošanas atklātībā Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka ar pamaregulu un PTO aktiem nav atļauts aprēķināt dempinga starpību, ja nav eksporta uz Kopienu. Iepriekšējos apsvērumos minēto iemeslu dēļ tiek atkārtots, ka pamatregulas 2. panta 9. punktā īpaši ir norādīts, ka gadījumā, ja eksporta cenas nav, to var noteikt, izmantojot citu pieņemamu pamatu. Tādēļ sūdzība tika noraidīta.

5.4.   Dempinga starpība

(199)

Normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājums, abas no kurām aprēķinātas kā aprakstīts iepriekš, liecināja, ka pastāv dempings. Ukrainas grupas dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda:

Interpipe Group (OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsk tube rolling plant): 10,7 %.

5.5.   Secinājums par dempingu attiecībā uz Ukrainu

(200)

Secinājumā konstatēts Interpipe Group īstenots dempings 199. apsvērumā norādītajā apjomā. Attiecībā uz visiem ražotājiem eksportētājiem Ukrainā piemērojamā atlikusī dempinga starpība nemainīsies.

6.   UKRAINA (ii): 11. PANTA 2. PUNKTA ASPEKTI

6.1.   Iepriekšējas piezīmes

(201)

Attiecīgās valsts eksporta apjomi uz ES stabili samazinājušies no 29 kt 2002. gadā līdz 17,2 kt 2005. gadā un gandrīz līdz nullei izmeklēšanas periodā.

(202)

Tikai divi Ukrainas ražotāji, kas pieder pie tās pašas grupas (Interpipe Group), – OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant un OJSC Interpipe Nizhnedneprovsk Tube Rolling Plant - informēja par sevi un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(203)

Tika noteikts, ka Ukrainā darbojas vēl vismaz 7 ražotāji. Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, Interpipe Group nodrošina aptuveni 26 % no Ukrainā saražotā apjoma. Šādos apstākļos uzskatāms, ka sadarbības līmenis bija ļoti zems.

6.2.   Imports par dempinga cenām izmeklēšanas periodā

(204)

Vienīgais Ukrainas grupas ražotājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā veica niecīgu eksportu uz Kopienu. Ukrainas attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu zemais līmenis nebija reprezentatīvs un tādējādi tas nebija ticams un saprātīgs pamats, lai noteiktu, vai dempings turpinās. Tādēļ uzskatīja par lietderīgu analīzi šajā gadījumā pamatot uz dempinga iespējamo atkārtošanos, ja pasākumi tiktu izbeigti.

6.3.   Importa apjoma izmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

6.3.1.   Iepriekšējas piezīmes

(205)

Kā minēts 203. apsvērumā, izmeklēšana parādījusi, ka Ukrainā izmeklēšanas periodā bija vismaz 7 attiecīgā ražojuma ražotāji, bet tikai viena grupa sadarbojās izmeklēšanā.

(206)

Tika pārbaudīts, kādā mērā datus no vienas Ukrainas grupas, kas sadarbojās, var izmantot vispārējā iespējamā Ukrainas eksporta apjoma izmaiņu analizēšanai, kā arī konkrētākā veidā varētu būt atsauces punkts attiecībā uz vietējo un eksporta cenu, izmaksu, ražošanas jaudas un jaudas izmantošanas rādītājiem.

(207)

Informācija par krājumiem, ražošanas līmeni un jaudu, kuru iesniedza uzņēmums, izmantota kopā ar datiem no sūdzības, lai noteiktu Ukrainas ražotāju ražošanas apjomus un jaudu.

(208)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pasākumu atcelšanas gadījumā iespējamās ietekmes novērtēšanā tika ņemti vērā šādi apsvērumi.

6.3.2.   Ražošana, neizmantotā jauda un iespējamība, ka šī jauda tiks novirzītas uz Kopienu.

(209)

Pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, tika noteikts, ka attiecīgā ražojuma ražošanas jauda Ukrainā ir lielāka par 400 kt gadā.

(210)

Tā kā nav pierādījumu tam, ka šo jaudu varētu absorbēt, palielinot pārdevumus vietējā tirgū vai citām trešām valstīm, vai citu ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums, ražošanā, tad secināts, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā, šī ievērojamā neizmantotā jauda visticamāk tiks novirzīta uz Kopienu, arī tādēļ, ka Kopiena ir pievilcīgs eksporta tirgus. Turklāt to apstiprina Interpipe Group ievērojamā neizmantotā jauda.

(211)

Ņemot vērā, ka Kopienas tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē, tā apjomīgums padara to pievilcīgu jebkuram Ukrainas attiecīgā ražojuma ražotājam eksportētājam.

(212)

Jāatgādina, ka Interpipe Group no Ukrainas piegādā tēraudu ražošanas uzņēmumam Mogilev Baltkrievijā, kurš no šī ražojuma pēc specifikācijām izveido attiecīgo ražojumu, ko pēc tam Interpipe Šveices filiāle pārdod Kopienai. Visā šajā procesā Interpipe paliek ražojuma īpašnieks. Kā minēts iepriekš, ir konstatēts, ka šis eksports notiek par dempinga cenām. Jo īpaši, tā kā tiek ierosināts piemērot pasākumus Baltkrievijai, nevar izslēgt, ka zināma daļa eksporta, ko grupa veica no Baltkrievijas, tā vietā tiktu veikta no Ukrainas.

(213)

Ņemot vērā salīdzinoši pievilcīgo cenu līmeni Kopienā, kur pastāv labi attīstīti izplatīšanas kanāli, uzskatāms, ka bez pasākumiem pastāvētu skaidrs ekonomisks stimuls novirzīt eksportu no trešo valstu tirgiem, piemēram, Krievijas vai Baltkrievijas, uz Kopienu.

(214)

Kopumā šajos apstākļos tiek uzskatīts, ka jebkāds pieaugums pašreizējās jaudas izmantošanā visticamāk tiks novirzīts eksportam, konkrētāk, uz Kopienas tirgu.

6.3.3.   Iespējamie cenu līmeņi

(215)

Zemā sadarbības līmeņa un iepriekšminētās informācijas dēļ uzskatāms, ka sūdzībā izteiktie apgalvojumi par dempinga atkārtošanos jāapstiprina. To apstiprina arī citi faktori.

(216)

Eksporta cenas uz citām trešām valstīm ir tādā pašā līmenī kā dominējošās importa cenas Kopienā. Tas nozīmētu, ka ir ticams, ka eksports uz šādām citām trešām valstīm arī tiek veikts par dempinga cenām, un tas norāda uz vispārīgāku dempinga rīcības tendenci.

(217)

Turklāt konkrētā ražojuma gadījumā, kurš kopumā ir diezgan vienveidīgs, iespējamie Ukrainas pārdevēji visticamāk piedāvātu ražojumus par cita Kopienas importa dominējošajām cenām. Kā secināts iepriekšējās sadaļās, citu eksportētāju valstu importa cenas kopumā ir zemas. Ņemot vērā, ka Ukrainas ražojumu potenciālās eksporta cenas visticamāk nākas pielīdzināt šīm zemajām cenām, kā arī attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru, kas lielā mērā balstās uz tērauda ruļļos un cinka cenām, kuras ievērojami pieaugušas visā pasaulē, ir ticams, ka eksports tiks veikts par dempinga cenām aptuveni 10,7 % apjomā, kā secināts 199. apsvērumā.

6.4.   Secinājums

(218)

Tāpēc, pārtraucot pasākuma piemērošanu, ievērojams daudzums Ukrainas eksporta visticamāk tiktu pārdots Kopienā par dempinga cenām.

E.   KAITĒJUMA ASPEKTI (ANTIDEMPINGA IZMEKLĒŠANA, TERMIŅA BEIGU PĀRSKATĪŠANA, STARPPOSMA PĀRSKATĪŠANA ATTIECĪBĀ UZ TURCIJU)

1.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES UN KOPIENAS PRODUKCIJAS DEFINĪCIJA

(219)

Kopienā konstatēts, ka līdzīgo ražojumu izgatavoja 17 uzņēmumi, kas sadarbojās izmeklēšanā un apstiprināja sūdzību, un 2 Kopienas ražotāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Neviens no Kopienas ražotājiem nepieteicās un neiebilda izmeklēšanai.

(220)

Tā kā 2 Kopienas ražotāji nesadarbojās, Kopienas produkcija tika noteikta pēc informācijas, kas ietverta sūdzībā un izmeklēšanas gaitā iegūta no ražotājiem, kuri sadarbojās.

(221)

17 Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās, nodrošināja 95 % no Kopienā saražotā attiecīgā ražojuma kopapjoma. Tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(222)

Izmeklēšanā atlasītie Kopienas ražotāji izmeklēšanas periodā nodrošināja aptuveni 67 % no Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma produkcijas.

2.   KOPIENAS PATĒRIŅŠ

(223)

Attiecīgā ražojuma patēriņš Kopienas tirgū tika noteikts, balstoties uz visu Kopienā esošo ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un importu no attiecīgajām valstīm, kā arī trešām valstīm.

(224)

Kopienas ražotājiem pārdošanas apjomi tika noskaidroti, izmantojot informāciju no Kopienas ražošanas nozares atbildēm un informāciju sūdzībā par abu nesadarbojošos ražotāju pārdevumiem Kopienā.

(225)

Attiecībā uz importa apjomu no attiecīgajām valstīm un trešām valstīm tika izpētīti šādi informācijas avoti:

visi Eurostat KN kodu dati;

cita Komisijai pieejama konfidenciāla statistika;

informācija par importu no ieinteresētajām personām.

(226)

Turklāt saskaņā ar sūdzību nav jāveic atskaitījumi no KN kodu datiem, lai ietvertu ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums, jo ar šiem KN kodiem nav importēti ievērojami citu ražojumu apjomi.

(227)

Uz šā pamata tika secināts, ka pilni KN kodi bija vispiemērotākais avots apjomu un cenu tendenču noteikšanai visam apskatāmajam laikposmam.

(228)

Šajā sakarā noderīgi minēt, ka attiecībā uz Baltkrieviju, tā kā nav citas informācijas par cenām un visu apskatāmo laikposmu, kā arī pēc Eurostat un minētā Vācijas uzņēmēja cenu līmeņu analīzes, tiek uzskatīts, ka Eurostat statistikas dati ir precīzākais avots cenu tendencēm.

(229)

Attiecībā uz Ķīnu izmeklēšanā noteica, ka imports ES tirgū no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, bija lielāks nekā liecina importa statistikas dati, kā norādīts 2. tabulā. Ņemot vērā, ka cenu līmeņi abiem datu kopumiem bija līdzīgi, kā arī, lai nodrošinātu, ka skaitļi nav pārspīlēti, tika nolemts, ka tiks izmantota oficiālā statistika, lielā mērā tāpēc, ka šī pieeja būtiski neietekmē kaitējuma un cēloņsakarību analīzi, salīdzinot ar pieeju, kad izmanto datus, kas iegūti no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(230)

Ņemot vērā, ka Turcijas imports no eksportētājiem, kas sadarbojās, bija lielāks nekā Eurostat norādītais, līdzīgi secinājumi attiecas uz Turciju. Šī pieeja arī būtiski neietekmēja kaitējuma un cēloņsakarību analīzi, salīdzinot ar pieeju, kad izmanto datus, kas iegūti no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(231)

Patēriņš, ko noteica saskaņā ar iepriekšminēto, (“Kopienas patēriņš”) pieauga par 9 % apskatāmajā laikposmā, t.i., no 1 234KT 2004. gadā līdz 1 342KT izmeklēšanas periodā. Konkrētāk, Kopienas patēriņā redzams samazinājums par 12 % 2005. gadā, pirms tas atkal pieauga 2006. gadā un izmeklēšanas periodā. Patēriņa kritums 2005. gadā skaidrojams ar krājumu samazināšanos (un tādēļ samazinās pirkumi) tirdzniecības uzņēmumos 2005. gadā pēc pirkumu pieauguma 2004. gadā.

1. tabula

 

2004.

2005.

2006.

IP

ES patēriņš (tonnās)

1 234 037

1 082 125

1 282 737

1 342 657

Koeficients

100

88

104

109

3.   IMPORTS NO ATTIECĪGAJĀM VALSTĪM UN TREŠĀM VALSTĪM.

(232)

Attiecībā uz valstīm, kurās veica antidempinga izmeklēšanu, proti, Baltkrieviju, Ķīnas Tautas Republiku un Krieviju, izskatīja, vai imports atbilst nosacījumiem, lai veiktu novērtējumu kumulatīvi. Tā kā dempinga līmenis bija zemāks par de minimis, eksportu no Bosnijas un Hercegovinas analizēja kā “eksportu no citām valstīm” 3.4. sadaļā, kā arī kā “citus cēloņus” 4. sadaļā. Importu no valstīm, uz kurām attiecas termiņa beigu pārskatīšana, un no Turcijas (saistībā ar Turcijas starpposma pārskatīšanu) analizēja atsevišķi. Saistībā ar šo jāatgādina, ka dempinga līmenis attiecībā uz Turciju bija zemāks par de minimis robežu un importa apjoms attiecībā uz Taizemi un Ukrainu kopā un atsevišķi arī bija de minimis līmenī. Tomēr saistībā ar šīm abām minētajām valstīm konstatēja iespējamu kaitējošā dempinga atkārtošanos, kā norādīts F sadaļā.

3.1.   Kumulācija

(233)

Komisija pārbaudīja, vai par dempinga cenām pārdotā Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports novērtējams kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(234)

Šajā pantā paredzēts, ka importa ietekmi no divām vai vairākām valstīm, par kurām vienlaicīgi tiek veikta viena un tā pati izmeklēšana, izvērtē kumulatīvi, ja i) dempinga starpība, kura noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir vairāk nekā de minimis, kā tas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā; ii) importa apjoms no katras no valstīm nav neliels un iii) konkurences apstākļi starp importētajiem ražojumiem un konkurences apstākļi starp līdzīgajiem Kopienas ražojumiem padara šādu vērtējumu piemērotu.

3.1.1.   Dempinga starpība

(235)

Kopējais imports no ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas atbilst prasībai (i), kas minēta 234. apsvērumā iepriekš.

3.1.2.   Importa dempinga apjoms

(236)

Importa apjomi no ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas ir lielāki par de minimis un tāpēc nav nenozīmīgi (kā redzams 2. tabulā).

3.1.3.   Konkurences apstākļi

(237)

Attiecībā uz konkurences apstākļiem izmeklēšana liecināja, ka attiecīgais ražojums, kas tika importēts par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, un Kopienas ražošanas nozares ražotais un pārdotais ražojums bija līdzīgi pēc visiem būtiskākajiem fiziskajiem un tehniskajiem parametriem. Tas pats attiecas uz salīdzinājumu starp ražojumiem, kas importēti par dempinga cenām no dažādām attiecīgajām valstīm.

(238)

Turklāt, pamatojoties uz šo, ražojumi ir savstarpēji aizvietojami un tika tirgoti Kopienā apskatāmajā laikposmā, izmantojot salīdzināmus pārdošanas kanālus, piemēram, tirdzniecības uzņēmumus un tirgotājus.

(239)

Papildus tam izmeklēšanā noskaidroja, ka konkurence notiek dažādās Kopienas dalībvalstīs un attiecībā uz visiem attiecīgā ražojuma dažādajiem veidiem, tajā skaitā cinkotajiem, melnajiem ražojumiem un caurulēm ar citu ārējo apdari. Tāpēc uzskatīja, ka importētās metinātās caurules konkurē savstarpēji un ar Kopienā ražotajām caurulēm.

(240)

Dažādo kopīgi apskatīto valstu cenu veidošanas tendences arī tika izskatītas. Šī analīze norādīja, ka šīs valstis pārdeva par mazākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozares piedāvātās un, kā norādīts 24. apsvērumā, cenu tendences bija līdzīgas.

(241)

Dažas personas apgalvoja, ka Krievijas izcelsmes importu vajadzētu nošķirt no izmeklēšanas, jo imports no šīs valsts uzrāda atšķirīgu tendenci importa apjomā un tirgus daļā tirgū ar pieaugošu pieprasījumu. Saistībā ar šo jāpiemin, ka Kopienas tirgus importa apjoms bija liels visā apskatāmajā laikposmā. Turklāt imports par dempinga cenām no visām trim valstīm (Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas) ievērojami pieauga pēdējo divu analizēto gadu laikā, un vispārējā cenu līmeņa tendence un vērienīgums bija tādi paši, jo īpaši izmeklēšanas periodā, kā to norāda atsevišķu uzņēmumu dati. Turklāt viss kumulatīvais imports tika veikts par cenām, kas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozarē izmeklēšanas periodā.

(242)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas attaisno kumulāciju, kā aprakstīts pamatregulas 3. panta 4. punktā. Tāpēc nolēma, ka Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes metināto cauruļu imports jāvērtē kumulatīvi. Šīs valstis kopīgi tiks sauktas par “kopīgi apskatītajām valstīm” un imports no šīm valstīm tiks saukts par “kumulēto importu”.

2. tabula – Importa apjoms (tonnās)

 

2004.

2005.

2006.

IP

Ķīna

21 781

54 120

110 922

184 887

Krievija

42 036

30 124

34 148

36 057

Baltkrievija

12 827

22 056

28 191

29 615

Kopā kumulētais imports

76 644

106 300

173 261

250 559

Ukraina

25 173

17 210

4 501

2 753

Taizeme

90

0

0

0

Cits imports

222 096

162 177

238 150

238 441

Tostarp Bosnija un Hercegovina

6 836

11 011

30 032

33 095

Tostarp Turcija

95 049

85 018

99 843

110 994

Kopējais imports

324 003

285 687

415 912

491 753

3. tabula – Tirgus daļa ( %)

 

2004.

2005.

2006.

IP

Baltkrievija

1,0 %

2,0 %

2,2 %

2,2 %

Ķīna

1,8 %

5,0 %

8,6 %

13,8 %

Krievija

3,4 %

2,8 %

2,7 %

2,7 %

Kumulētais imports

6,2 %

9,8 %

13,5 %

18,7 %

Ukraina

2,0 %

1,6 %

0,4 %

0,2 %

Taizeme

0,0 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

Cits imports

18,0 %

15,0 %

18,6 %

17,8 %

Tostarp Bosnija un Hercegovina

0,6 %

1,0 %

2,3 %

2,5 %

Tostarp Turcija

7,7 %

7,9 %

7,8 %

8,3 %

Kopējais imports

26,3 %

26,4 %

32,4 %

36,6 %

3.2.   Kumulētais apjoms un tirgus daļa

(243)

Kumulētais imports ir palielinājies no 76 644 tonnām 2004. gadā līdz 250 559 tonnām izmeklēšanas periodā, t.i., par vairāk nekā 200 %. Tā kā attiecīgā ražojuma patēriņš apskatāmajā laikposmā ir pieaudzis par 9 %, attiecīgā ražojuma kopējā importa tirgus daļa pieauga no 6,2 % 2004. gadā līdz 18,7 % izmeklēšanas periodā. Attiecīgā ražojuma importa un tirgus daļu tendences apskatāmajā laikposmā ir norādītas iepriekš 2. un 3. tabulā.

3.3.   Cenas un cenu samazinājums

3.3.1.   Cenu attīstība valstīs, uz kurām attiecas antidempinga izmeklēšana

(244)

Vidējā svērtā importa cena no šīm valstīm apskatāmajā laikposmā ir mainījusies šādi.

4. tabula – Importa cenas (EUR/tonnu)

 

2004.

2005.

2006.

IP

Ķīna

460

537

520

557

Krievija

481

543

551

603

Baltkrievija

456

495

503

549

(245)

4. tabula iegūta no Comext datubāzes ar pilnīgiem KN kodiem. Vispārējā Kopienas importa cenu tendence liecina par pieaugumu atbilstīgi visu ES tirgus dalībnieku vispārējam cenu kāpumam.

3.3.2.   Cenu samazinājums valstīm, uz kurām attiecas antidempinga izmeklēšana

(246)

Lai noteiktu cenu samazinājumu, Komisija balstīja analīzi uz informāciju, kuru detalizētā ražojuma veida līmenī izmeklēšanas gaitā iesniedza atlasītie ražotāji eksportētāji Ķīnā. Krievijas gadījumā izmantoja datus, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, Baltkrievijas gadījumā – dati no Vācijas uzņēmēja, kas sadarbojās.

(247)

Šie eksporta cenu dati tika salīdzināti ar atlasīto Kopienas ražotāju vidējo svērto cenu tajā pašā detalizētajā ražojuma veida līmenī, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu vienā tirdzniecības līmenī. Visos gadījumos šajā analīzē tika ņemtas vērā ražotāju eksportētāju faktiskās eksporta cenas pie CIF Kopienas robežas. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kā atbilstīgas cenas tika apskatītas neatkarīgiem pircējiem piedāvātās cenas, pēc vajadzības to pielāgojot ražotāja cenas līmenim. Izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz dažādajiem ražojumu veidiem, kas noteikti anketā, vidējā cenu samazinājuma starpība bija šāda.

5. tabula – Cenu pazeminājums

 

IP

Ķīna

43 %

TMK Krievija

12 %

OMK Krievija

15 %

Baltkrievija

22 %

3.3.3.   Cenu attīstība un cenu samazinājums termiņa beigu pārskatīšanai

(248)

Jāatzīmē, ka Ukrainai un Taizemei importa apjoms bija zemāks par de minimis un tādēļ uzskatīja, ka cenas, un tādējādi cenu attīstības un cenu samazinājuma aprēķini nebūs ticami un nozīmīgi.

3.4.   Imports no citām trešām valstīm

3.4.1.   Importa apjoms un tirgus daļa pārskatīšanā

(249)

Kā parādīts 2. un 3. tabulā, imports no trešām valstīm, tostarp imports no Bosnijas un Hercegovinas un Turcijas, nedaudz palielinājās no 222 096 tonnām 2004. gadā līdz 238 441 tonnām izmeklēšanas periodā. Šā importa tirgus daļa šajā laikposmā saglabājās aptuveni 18 % līmenī.

4.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES STĀVOKLIS

(250)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Šī analīze atbilstoši 20. apsvērumam tika veikta deviņiem atlasītajiem uzņēmumiem, kuri bija pilnībā aizpildījuši anketas. Atlasītajos uzņēmumos izskatītie faktori ietvēra cenas, nodarbinātību un algas, ieguldījumus, ienesīgumu, ieguldījumu atdeve, naudas plūsmu un spēju piesaistīt kapitālu. Taču attiecībā uz dažiem rādītājiem (kas turpmāk analizēti kā makro rādītāji) informācija bija pieejama un tika izmantota visiem 17 Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem (tostarp deviņiem atlasītajiem uzņēmumiem). Šie makro rādītāji bija tirgus daļa, pārdotais apjoms Kopienā, saražotais apjoms un ražošanas jauda.

4.1.   Makro rādītāji

4.1.1.   Saražotais apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(251)

No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozares saražotais apjoms samazinājās par 10 %. Ražošanas jauda tika aprēķināta atbilstoši standarta metodei, kas piemērota visai Kopienas ražošanas nozarei. Šajā metodē ņēma vērā faktisko jaudu ilgtermiņā, pieļaujot normālus ražošanas pārtraukumus, piemēram, apkopes nolūkiem, un šī metode tika parasti izmantota Kopienas ražošanas nozarē. Attiecīgā ražojuma ražošanas jauda apskatāmajā laikposmā samazinājusies mēreni – no 2 218 597 tonnām 2004. gadā līdz 2 132 322 (jeb par 4 %) izmeklēšanas periodā.

(252)

Turklāt jaudas izmantojums apskatāmajā laikposmā samazinājās, atspoguļojot kritumu ražošanā – aptuveni no 44 % līdz 41 %. Šajā sakarā gan jāmin, ka šis faktors nav atbilstošākais kaitējuma rādītājs šajā sektorā, tā kā ražotnes un ražošanas iekārtas tiek izmantotas arī citu tādu cauruļu un ražojumu ražošanai, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas.

6. tabula – Kopienas ražošanas nozare

 

2004.

2005.

2006.

IP

Ražošanas jauda (tonnās)

2 218 597

2 211 597

2 136 747

2 132 322

Ražošanas apjoms (tonnās)

970 080

832 973

914 663

875 477

Ražošanas apjoma koeficients ( %)

100

85,9

94,3

90,2

Jaudas izmantojums ( %)

43,7

37,7

42,8

41,1

4.1.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(253)

Dati 7. tabulā liecina par acīmredzamu pārdošanas apjomu samazinājumu Kopienas ražošanas nozari Kopienas tirgū. Šo situāciju pastiprina fakts, ka kopējais patēriņš, kā norādīts 1. tabulā, šajā pašā laikā pieauga par 9 %. Pēc zināmas stabilitātes 2004. un 2005. gadā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ievērojami samazinājās 2006. gadā un izmeklēšanas periodā. Tas ir pretrunā ar pastāvīgu vai pieaugošu tirgus daļu (skatīt 243. apsvērumu) importam par dempinga cenām no ĶTR, Baltkrievijas un Krievijas atsevišķi un pieaugošu tirgus daļu kopīgi apskatītajām valstīm visā apskatāmajā laikposmā.

7. tabula – Kopienas ražošanas nozare

 

2004.

2005.

2006.

IP

Pārdotie apjomi (tonnās)

901 934

788 338

858 725

842 804

Tirgus daļa ( %)

73,1

72,9

66,9

62,8

4.2.   Mikrorādītāji

4.2.1.   Krājumi

(254)

Atlasīto Kopienas ražotāju krājumu līmenis samazinājās par 23 % no 2004. līdz 2005. gadam un pēc tam nostabilizējās. Apskatāmā laikposma krājumu apgrozījuma aprēķins norādīja, ka krājumu līmenis saglabājās tāds, lai būtu pārdošanas rezerve 30 dienu laikposmam. Izmeklēšanā apstiprināja, ka krājumu līmenis nav uzskatāms par nozīmīgu rādītāju šajā ziņā, jo Kopienas ražošanas nozare parasti darbojas pēc pasūtījuma principa un tādēļ glabā salīdzinoši nelielus krājumus.

8. tabula

 

2004.

2005.

2006.

IP

Krājumi (tonnās)

63 632

49 074

48 716

49 008

Koeficients ( %)

100

77,1

76,6

77,0

Krājumu apgrozījums (dienās)

35

31

29

30

4.2.2.   Pārdošanas cenas

(255)

Vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Kopienā pieauga par 14,8 % apskatāmajā laikposmā. Tomēr šī pieaugošā tendence jāaplūko, ņemot vērā ražošanas izmaksu ievērojamo pieaugumu šajā pašā laikposmā. Ražošanas izmaksu pieaugumu izraisīja galvenokārt galveno izejmateriālu, t.i., tērauda ruļļos, cinka un enerģijas iepirkšanas cenu nozīmīgs kāpums, kā paskaidrots 287. apsvērumā. Kopumā apskatāmajā laikposmā nenotika būtiskas izmaiņas ražojumu sastāvā, kas mainītu 9. tabulā parādīto pārdošanas cenu tendenci.

9. tabula

 

2004.

2005.

2006.

IP

Pārdošanas cenas EUR/MT

660

691

711

758

Koeficients ( %)

100

104,7

107,7

114,8

(256)

Ražošanas izmaksu pieaugumam apskatāmajā laikposmā neatbilda attiecīgs pieaugums pārdošanas cenā, ko galvenokārt radīja spēcīgs importa spiediens no citu attiecīgo valstu puses. Šajos apstākļos Kopienas ražošanas nozare nespēja radīt izejmateriālu cenu pieaugumu arī saviem pircējiem.

(257)

Tādējādi Kopienas ražošanas nozares cenas ir turētas zemas pat tad, kad absolūtā izteiksmē cenas pieauga. Citiem vārdiem, cenu pieaugums būtu bijis daudz lielāks, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām.

(258)

Turklāt pārdošanas cenas Kopienas tirgū bija samazinātas par aptuveni 12 % līdz 43 %, kā paskaidrots 246. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos.

4.2.3.   Ienesīgums

(259)

Atlasīto ražotāju vispārējais ienesīgums attiecībā uz attiecīgo ražojumu balstās uz attiecīgā ražojuma, kas pārdots nesaistītiem pircējiem ES tirgū, neto apgrozījuma vidējo svērto ienesīgumu. Apskatāmajā laikposmā ienesīguma līmenis pazeminājās, un izmeklēšanas periodā tas sasniedza -1,0 %. Turklāt ienesīguma līmenis bija acīmredzami nepietiekams visā apskatāmajā laikposmā un, paturot prātā, ka šī situācija turpinājusies jau daudzus gadus, tā acīmredzami apdraud vismaz daļas no šīs nozares pastāvēšanu.

(260)

Ienesīguma līmenis tā arī nesasniedza mērķa peļņu 5 % apjomā, kas minēta 352. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos.

10. tabula – Ienesīgums ( %)

 

2004.

2005.

2006.

IP

Peļņa/neto apgrozījums

0,9

-2,6

-1,9

-1,0

4.2.4.   Nodarbinātība, ražīgums un algas

(261)

Atlasīto Kopienas ražotāju darbinieku daudzums apskatāmajā laikposmā samazinājās par 23,5 %, no 2 772 darbiniekiem 2004. gadā līdz 2 123 izmeklēšanas periodā.

(262)

Alga, kas aprēķināta pēc vidējām izmaksām uz darbinieku, ir pieaugusi no EUR 15 668 2004. gadā līdz EUR 21 558 izmeklēšanas periodā. Svarīgs iemesls šādam darbinieku algu pieaugumam ir lielais algu kāpums Kopienas ražošanas nozares uzņēmumos tajās 10 valstīs, kuras kļuva par EK dalībvalstīm 2004. gadā.

(263)

Tomēr šo pieaugumu vairāk nekā kompensē minētais darbaspēka samazinājums kopā ar ievērojamo ražīguma palielināšanos (17 %). Tas uzsver Kopienas ražošanas nozares pastāvīgos centienus palielināt efektivitāti.

11. tabula – Nodarbinātība

 

2004.

2005.

2006.

IP

Darbinieku skaits

2 772

2 350

2 179

2 123

Koeficients ( %)

100

84,7

78,6

76,5

Algu izmaksas uz darbinieku (EUR)

15 668

17 836

20 945

21 558

Koeficients ( %)

100

113,8

133,7

137,6

Produkcija uz vienu darbinieku

238

238

283

278

Koeficients ( %)

100

100

119

117

4.2.5.   Ieguldījumi un ieguldījumu atdeve

(264)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka atlasītie Kopienas ražotāji darījumos, kas ietvēra attiecīgo ražojumu, neuzņēmās svarīgus kapitālizdevumus saistībā ar uzņēmumu vispārējo darbību. Netika veikti ieguldījumi, lai palielinātu ražošanas jaudu, kā norādīts 251. un 252. apsvērumā. Pašreizējos tirgus apstākļos Kopienas ražošanas nozare neveica ieguldījumus jaudas palielināšanā, bet tā vietā veica pasākumus, lai saglabātu un pilnveidotu tās esošo ražošanas iekārtu efektivitāti. Ar metinātām caurulēm saistītajā uzņēmējdarbībā tika veikti arī atsevišķi ieguldījumi attiecībā uz vides, veselības un drošības jautājumiem.

(265)

Ieguldījumu atdeves līmenis, kas izteikts kā atlasīto Kopienas ražotāju tīrās peļņas un tās pamatlīdzekļu bruto uzskaites vērtības attiecība, atspoguļo ienesīguma tendenci, kā paskaidrots 259. apsvērumā. Tā līmenis ir ļoti zems, un tas ir bijis negatīvs no 2005. gada.

12. tabula

 

2004.

2005.

2006.

IP

Ieguldījumi

14 880 328

14 939 859

11 600 607

10 548 216

Ieguldījumu atdeve ( %)

1,4 %

-3,5 %

-2,7 %

-1,8 %

4.2.6.   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(266)

Atlasīto Kopienas ražotāju radītās naudas plūsmas attīstība saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanu ES tirgū atspoguļoja ienesīguma attīstību. Jāmin, ka, lai gan naudas plūsma ir neliela, apskatāmajā laikposmā tā bija pozitīva, izņemot tikai 2005. gadu, kad tā bija negatīva.

(267)

Izmeklēšanā nekonstatēja, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu grūtības attiecībā uz tās spēju piesaistīt kapitālu. Tomēr jānorāda, ka spēju piesaistīt kapitālu var uzskatīt par mazāk svarīgu rādītāju šajā izmeklēšanā. Iemesls ir tāds, ka vairums Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma ražotāju ietilpst lielās korporatīvās grupās. Tāpēc spēja piesaistīt kapitālu ir cieši saistīta ar grupas darbību kopumā, nevis individuālo veiktspēju saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tomēr fakts, ka neviena no šīm lielajām grupām neizlēma ieguldīt jaunās ražošanas telpās, liecina, ka pēdējos gados šādu ieguldījumu atdeve nav bijusi pienācīga.

13. tabula

 

2004.

2005.

2006.

IP

Naudas plūsma ( % no apgrozījuma)

5,5 %

-0,4 %

1,0 %

1,6 %

4.2.7.   Izaugsme

(268)

Kā paskaidrots 253. apsvērumā, jāņem vērā, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 10,3 procenta punktiem, kamēr Kopienas patēriņa līmenis palielinājās par 9 %. Tas skaidri liecina, ka Kopienas ražotāji nav spējuši sasniegt pietiekamu izaugsmi apskatāmajā laikposmā novērotajos tirgus apstākļos.

4.2.8.   Dempinga starpības nozīmīgums saistībā ar antidempinga izmeklēšanu

(269)

Attiecībā uz izmeklēšanas periodā konstatēto nozīmīgo dempinga starpību importam no ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas un, ņemot vērā iesaistītā importa apjomu un cenas, lielās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par mazsvarīgu.

4.2.9.   Dempinga starpības apjoms saistībā ar termiņa beigu pārskatīšanu

(270)

Jāatzīmē, ka Ukrainas un Taizemes eksporta izmeklēšanas periodā bija zemāks par de minimis un tādēļ to neuzskatīja par ticamu un nozīmīgu pamatu dempinga starpības noteikšanai. Tādēļ uzskata par lietderīgu novērtējumu pamatot uz kaitējošā dempinga iespējamo atkārtošanos, kā noteikts F sadaļā.

4.2.10.   Atgūšanās no agrākā dempinga sekām

(271)

Kopienas ražošanas nozares gaidītā atgūšanās no agrāka dempinga sekām nav pilnībā īstenojusies, kā liecina zemais ienesīgums un nespēja būtiski palielināt pārdevumu apjomu, kā arī ievērojamas tirgus daļas zaudēšana. Ražošanas nozari pēdējos gados skāruši būtiski importa par dempinga cenām apjomi no ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas, un tas aizkavēja sagaidāmo atgūšanos.

4.3.   Secinājums par kaitējumu

(272)

Kopīgi apskatīto valstu (saskaņā ar definīciju 242. apsvērumā) importa atsevišķie un kopējie apjomi joprojām veidoja ievērojamu daļu Kopienas tirgū visā apskatāmajā laikposmā. Kopš 2005. gada tie pat krietni pieauguši gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Kopā to tirgus daļa pieauga no aptuveni 6 % 2004. gadā līdz aptuveni 10 % 2005. gadā un līdz aptuveni vairāk nekā 19 % izmeklēšanas periodā, kā paskaidrots 243. apsvērumā. Turklāt imports par dempinga cenām no šīm valstīm atsevišķi uzrāda ievērojamu cenu samazinājuma līmeni. Arī mērķa cenu samazinājums ir būtisks, norādot faktu, ka Kopienas ražošanas nozarei rodas zaudējumi.

(273)

Kopienas ražošanas nozares rādītāji liecināja par vispārēju negatīvu attīstību apskatāmajā laikposmā un ir pierādījuši, ka radīts būtisks kaitējums. Saistībā ar šo šķietami pozitīvi notikumi, piemēram, pārdošanas cenu kāpums, jāsalīdzina ar būtiskāko izejmateriālu/sastāvdaļu izmaksu pieaugumu, kas aizēnojis šīs pozitīvās tendences.

(274)

Pamatojoties uz minēto analīzi, šķiet, ka Kopienas ražošanas nozare atrodas grūtā ekonomiskajā un finanšu situācijā un ir cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē. Šo secinājumu var piemērot Kopienas ražošanas nozarei kopumā, ņemot vērā atlasīto Kopienas ražotāju augsto reprezentativitātes līmeni un faktu, ka makro rādītāji tika analizēti visiem Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem, kā paskaidrots šīs regulas 250. apsvērumā.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

5.1.   Ievads

(275)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika izskatīts jautājums, vai būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, izraisījis importa dempings no attiecīgajām valstīm. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, ne tikai imports par dempinga cenām, kuri būtu varējuši radīt kaitējumu Kopienas nozarei, ar nolūku nodrošināt, lai šo faktoru izraisītais kaitējums netiktu saistīts ar importu par dempinga cenām.

5.2.   Ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no kopīgi apskatītajām valstīm

(276)

Kā paskaidrots iepriekš, imports no kopīgi apskatītajām valstīm apskatāmajā laikposmā pieaudzis par vairāk nekā 200 %. Kopīgi apskatīto valstu tirgus daļa palielinājusies no 6,2 % līdz 18,7 %. Turklāt pastāv skaidra laika sakritība attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos un kopīgi apskatīto valstu importa par dempinga cenām nozīmīgu palielināšanos. Lai gan 4. tabulā redzams, ka kopīgi apskatīto valstu izcelsmes importa cenas apskatāmajā laikposmā ir pieaugušas, šeit jāņem vērā ekvivalentais vispārējo cenu kāpums Kopienas tirgū, kā paskaidrots 255. apsvērumā.

14. tabula – Importa apjoms

 

2004.

2005.

2006.

IP

Kopīgi apskatītās valstis (tonnās)

76 644

106 300

173 261

250 559

Tirgus daļa

6,2 %

9,8 %

13,5 %

18,7 %

(277)

Imports no kopīgi apskatītajām valstīm ir aizvien vairāk iespiedies ES tirgū un pārņēmis ievērojamas tirgus daļas, kas agrāk piederēja valstīm, kurās tiek veikta termiņa beigu pārskatīšana (izņemot Turciju), kā arī tām trešām valstīm, kurās netiek veikta izmeklēšana, un Kopienas ražošanas nozarē. Faktiski apskatāmajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare zaudēja vairāk nekā 10 procentu punktus no tirgus daļas. Šajā paša laikposmā imports no kopīgi apskatītajām valstīm palielinājās par vairāk kā 10 procentu punktiem, kā norādīts 14. tabulā.

(278)

Šāda iespiešanās tirgū bija iespējama, jo šis imports tika veikts par ļoti zemām cenām. Imports no kopīgi apskatītajām valstīm notiek par cenām, kas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, kā norādīts 247. apsvērumā.

(279)

Kopīgi apskatīto valstu imports par dempinga cenām rada kaitējošo situāciju, kas aprakstīta iepriekš 4. sadaļā, un lejupejošā spiediena uz cenām dēļ Kopienas ražošanas nozare vairs nesasniedz pietiekamu ienesīguma līmeni vai pat cieš zaudējumus. Turklāt attiecībā uz daudziem citiem kaitējuma faktoriem, piemēram, attiecībā uz saražotajiem apjomiem, nodarbinātību un tirgus daļu, konstatētas negatīvas tendences. Kā redzams iepriekš 273. apsvērumā, pastāvēja arī precīza sakritība laikā starp importa palielināšanos no kopīgi apskatītajām valstīm un negatīvajām tendencēm, kas vērojamas rādītājos par kaitējumu.

5.3.   Ietekme, ko izraisījis imports no citiem avotiem

5.3.1.   Bosnija un Hercegovina

(280)

Imports no Bosnijas un Hercegovinas sasniedza aptuveni 33 000 tonnas jeb 2,5 % no Kopienas patēriņa Kopienas tirgū. Vidējā importa cena bija EUR 576/t, kas liecina, ka tādējādi cenas ir samazinātas zem Kopienas ražošanas nozares līmeņa. Tomēr, ņemot vērā ietvertos apjomus, tika secināts, ka šim importam piedēvējama tikai neliela daļa kaitējuma, un tas neizjauc cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no kopīgi apskatītajām valstīm.

5.3.2.   Turcija

(281)

Šis imports kopā sasniedza aptuveni 111 000 tonnas jeb 8,3 % no Kopienas patēriņa Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā. Vidējā importa cena bija EUR 620/t, tātad zemāka par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr, kā redzams 4. tabulā, Turcijas piedāvātās cenas bija augstākas nekā triju kopīgi apskatīto valstu cenas. Cenu atšķirība kļūst pat vēl lielāka, ņemot vērā faktu, ka Turcijas ražotāji uz Kopienas tirgu eksportēja tikai melnās caurules (proti, tādas, kuru izmaksas ir zemas), turpretī imports no kopīgi apskatītajām valstīm ietvēra galvenokārt cinkotās caurules (proti, tādas, kuru izmaksas ir augstas). Turklāt imports no kopīgi apskatītajām valstīm ir par 125 % lielāks nekā no Turcijas.

(282)

Ņemot vērā ietvertos apjomus un cenu samazinājumu, tika secināts, ka būtiska daļa kaitējuma piedēvējama importam no Turcijas. Tomēr, salīdzinot ar kumulētā importa ietekmi, kā sīkāk izklāstīts iepriekš, var uzskatīt, ka lielāku kaitējumu nodarījis imports no kopīgi apskatītajām valstīm. Tādēļ tiek secināts, ka kaitējums, ko radījis imports no Turcijas, nav tāds, lai izjauktu cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu par dempinga cenām no kopīgi apskatītajām valstīm.

5.3.3.   Ukraina, Taizeme

(283)

Imports no Ukrainas un Taizemes bija niecīgs un tāpēc netika uzskatīts par cēloni būtiskam kaitējumam Kopienas ražošanas nozarei.

5.3.4.   Ietekme, ko izraisījis imports no citām trešām valstīm

(284)

Imports 2004. gadā no citām trešām valstīm (izņemot Bosniju, Turciju, Ukrainu un Taizemi) sasniedza kopā aptuveni 127 000 tonnas jeb 10,3 % no Kopienas patēriņa Kopienas tirgū. Apskatāmajā laikposmā šis importa līmenis svārstījās, taču līdz izmeklēšanas periodam atgriezās tajā pašā Kopienas patēriņa līmenī. Vidējā importa cena izmeklēšanas periodā bija EUR 735/t salīdzinājumā ar EUR 586/t 2004. gadā. Ņemot vērā, ka precīzs šī importa veids nebija zināms, bija grūti veikt cenu salīdzinājumu. Tomēr liekas, ka citu trešo valstu cenas ir daudz augstākas par kopīgi apskatīto valstu un pārējo attiecīgo valstu cenām. Tas norāda uz to, ka imports no citām trešām valstīm Kopienas ražošanas nozares cenas (augstākais) samazina mazākā mērā nekā imports par dempinga cenām, vai ka tas cenas nesamazina nemaz. Tāpēc nevar secināt, ka imports būtiski veicina Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu vai izjauc cēloņsakarību.

5.4.   Citu faktoru ietekme

5.4.1.   Veiktspēja eksporta tirgos

(285)

Atlasītajiem Kopienas ražotājiem apskatāmajā laikposmā vērojams kritums eksporta pārdošanas apjomā no aptuveni 60 000 tonnām līdz aptuveni 20 000 tonnām. Tika novērtēts, vai šī samazināšanās ir sekmējusi kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Pārdošanas apjomi trešos tirgos nekad nepārsniedza 10 % no kopējā pārdotā apjoma apskatāmajā laikposmā, un tie veidoja nelielu daļu (apmēram 5 %) no kopējās produkcijas, kas liecina, ka eksporta apjoms nav lielā mērā ietekmējis Kopienas ražošanas nozares veiktspēju.

(286)

Turklāt jāņem vērā, ka 259. apsvērumā minētais ienesīgums saistīts tikai ar pārdošanu ES tirgū un tāpēc to neietekmē iepriekšminētais eksporta apjoma kritums. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka pārdošanas ienesīgums Kopienas tirgū un trešos tirgos ir salīdzināms katrā apskatāmā laikposma gadā. Tas liecina, ka nebija lielas atšķirības starp veiktspēju ES tirgū un eksporta tirgū. Tāpēc tika secināts, ka šim faktoram tomēr piedēvējama tikai niecīga daļa Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma, ja vispār tāda piedēvējama, un tādēļ tas nav tāds, lai izjauktu cēloņsakarību.

5.4.2.   Izejmateriālu cenu svārstības

(287)

Izejmateriālu izmaksas ir liela daļa no attiecīgā ražojuma kopējām ražošanas izmaksām (vairāk nekā 75 % no kopējām ražošanas izmaksām, ja ieskaitīta enerģija). Tādēļ metināto cauruļu cenas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no izejmateriālu izmaksu ietekmes. Svarīgākie izejmateriāli ir tērauds ruļļos, cinks un enerģija. Šīs sastāvdaļas apskatāmajā laikposmā sadārdzinājās par attiecīgi vairāk nekā 20 %, 200 % un 50 %.

(288)

Kā paskaidrots 255. un 256. apsvērumā, arī pārdošanas cenas tajā pašā laikposmā ir kāpušas. Tomēr šīs cenas nav augušas tādā mērā, lai atspoguļotu izmaksu pieaugumu, ko rada spiediens uz konkurentu pārdošanas cenām tirgū un jo īpaši spiediens, ko izraisa importa par dempinga cenām negodīgā tirdzniecība. Tāpēc izmeklēšanā secināja, ka izejmateriālu cenas pašas par sevi nebija kaitējuma cēlonis, jo, nepastāvot importam par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozare šo izmaksu pieaugumu, vai vismaz būtisku to daļu, varētu būt nodevusi tālāk saviem pircējiem.

(289)

Papildus tam tiek uzsvērts, ka šāds ieguldījumu izmaksu kāpums nenotiek tikai Kopienā un, ņemot vērā izejmateriālu raksturu, būtu sagaidāms, ka to līmenis un attīstība būtu līdzīgi attiecīgajās valstīs.

5.4.3.   Kopienas ražošanas nozares konkurētspēja un jaudas izmantojums

(290)

Tika izskatīts, vai Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu izraisījis Kopienas ražošanas nozares konkurētspējas trūkums un/vai zemais jaudas izmantojums. Lai to pārbaudītu, Kopienas ražošanas nozares izmaksu uzbūve tika salīdzināta ar ražotāju eksportētāju izmaksu uzbūvi. Patiesi atklājās dažas atšķirības ražošanas izmaksās, piemēram, algu likmēs, enerģijas izmaksās, vides, veselības un drošības izmaksās.

(291)

Attiecībā uz jaudas izmantojumu tiek atgādināts, ka šo rādītāju nevajadzētu pārvērtēt, jo Kopienas ražošanas nozare spēja ražot citus ražojumus ar to pašu aprīkojumu. Turklāt visticamāk, ka jaudas izmantojuma problēmas ir saistītas ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(292)

Dažas personas iebilda, ka pieaugošās ekspluatācijas izmaksas ir ietekmējušas Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju un radījušas iepriekš 4. sadaļā aprakstīto kaitējumu. Šajā sakarā jāuzsver, ka šādas papildu ekspluatācijas izmaksas nav pietiekami lielas, lai izraisītu šajā izmeklēšanā konstatēto būtisko kaitējumu.

(293)

Jāatceras, ka izejmateriālu un enerģijas izmaksas veidoja vairāk nekā 75 % no kopējām gatavo cauruļu ražošanas izmaksām. Tāpēc jebkāda citu ekspluatācijas izmaksu pieauguma iespējamā ietekme jebkurā gadījumā varētu skart tikai 25 % no kopējām ražošanas izmaksām. Šis pieaugums ir bijis mērens, tāpēc tā ietekme nebūtu būtiska.

(294)

Izmeklēšanas laikā netika konstatēta strukturāla neefektivitāte, kas padarītu Kopienas ražošanas nozari konkurēt nespējīgu. Tieši pretēji, kā norādīts 11. tabulā, Kopienas ražošanas nozares ražīgums apskatāmajā laikposmā uzlabojās par 17 %.

(295)

Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka ES tirgus bija ļoti konkurētspējīgs lielā mērā milzīgā skaita tirgū darbojošos uzņēmumu dēļ. Papildus 19 Kopienas ražotājiem arī desmitiem importētāju no visas pasaules veicināja spēcīgo konkurenci ES tirgū. Tāpēc, kā paskaidrots iepriekšējos apsvērumos, tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir visumā ļoti konkurētspējīga, un jebkāds konkurētspējas trūkums nav izraisījis Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

5.4.4.   Valūtas svārstības

(296)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu izraisījušas valūtas svārstības, kas veicinājušas importu uz ES.

(297)

Jāatceras, ka izmeklēšanā jāpārbauda, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, vai arī citi faktori ir šāda būtiska kaitējuma cēlonis. Šajā ziņā attiecībā uz cenām pamatregulas 3. panta 6. punktā teikts, ka ir jāparāda, ka dempinga importa cenu līmenis rada kaitējumu. Tādējādi tas attiecas tikai uz cenu līmeņu starpību, un nepastāv prasība analizēt faktorus, kuri ietekmējuši šo cenu līmeni.

(298)

Neatkarīgi no iepriekšminētā, daudzās šajā izmeklēšanā iesaistītās eksportējošās valstīs pārdošana parasti notiek USD valūtā. Tomēr USD svārstības attiecībā pret EUR apskatāmajā laikposmā bija tikai 6 %. Svarīgākā USD vērtības krišanās notika pēc IP beigām. No 2007. gada jūlija līdz 2008. gada aprīlim USD zaudēja vērtību par 16 % salīdzinājumā ar EUR.

(299)

Tāpēc tika secināts, ka valūtas svārstības nav radījušas būtisku kaitējumu Kopienas ražotājiem.

5.4.5.   Streiki

(300)

Dažas ieinteresētās personas izteica vispārēju apgalvojumu (nenosaucot uzņēmumus vai laikposmus), ka Kopienas ražošanas nozare sev nodarīto kaitējumu izraisījusi pati darba strīdu tiesvedības un streiku dēļ, kas saistīti ar dažiem ražotājiem jaunajās dalībvalstīs. Saistībā ar šo jāatgādina, ka šim apgalvojumam netika iesniegti pamatoti pierādījumi. Turklāt apsūdzība attiecās tikai uz daļu Kopienas ražošanas nozares. Tomēr līdzīgas kaitējošas tendences konstatētas ražotājiem gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs. Tāpēc var secināt, ka pat gadījumā, ja dažus Kopienas ražošanas nozares ražotājus ietekmējuši streiki un darba strīdu tiesvedība, šis fakts nebūtu pietiekami spēcīgs, lai izjauktu cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu.

5.4.6.   Lieli ieguldījumi

(301)

Tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozares lieli ieguldījumi veicinājuši nodarīto kaitējumu. Kā teikts 264. apsvērumā, izmeklēšanā noskaidroja, ka tādi lieli ieguldījumi apskatāmajā laikposmā netika veikti. Turklāt jāpatur prātā, ka pat gadījumā, ja apgalvojums ir pamatots, salīdzinoši nelielā nolietojuma izmaksu proporcija kopējo izmaksu ziņā jebkurā gadījumā ierobežotu šādas iespējas ietekmi; tādēļ secināja, ka lieli ieguldījumi nav veicinājuši Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

5.4.7.   Tērauda ražošanas nozares cikliskais raksturs

(302)

Tika apgalvots, ka tērauda ražošanas nozares cikliskais raksturs veicinājis radīto kaitējumu, t.i., ka izmeklēšanas periods bija cikla zemākajā posmā. Vispirms jau tiek uzsvērts, ka kaitējošs dempings ir vienlīdz iespējams visos ekonomiskā cikla posmos. Turklāt atbilstoši patēriņa analīzei 231. apsvērumā, izmeklēšanā neapstiprina šo argumentu. Patēriņš izmeklēšanas periodā tik tiešām bija plaukstošs un nebūt ne cikla zemākajā punktā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

5.5.   Secinājums par cēloņsakarību

(303)

Sakritība laika ziņā starp importa par dempinga cenām pieaugumu no kopīgi apskatītajām valstīm, to tirgus daļas pieaugumu un konstatēto cenu un mērķa cenu samazinājumu, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, no otras puses, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir Kopienas ražošanas nozares būtiskā kaitējuma iemesls.

(304)

Pēc zināmo, nozīmīgo citu faktoru analīzes kopā ar ieinteresēto personu apgalvojumiem, kā minēts 285. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, secināts, ka tie nav pietiekami, lai izjauktu cēloņsakarību starp dempinga importu no attiecīgajām valstīm un būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

F.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA (TERMIŅA BEIGU PĀRSKATĪŠANA UN TURCIJAS STARPPOSMA PĀRSKATĪŠANA)

(305)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja importu no valstīm, par kurām šobrīd tiek veikta pārskatīšana, lai noteiktu, vai pastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(306)

Attiecībā uz spēkā esošo pasākumu izbeigšanās iespējamo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, tika izskatīti šādi faktori saskaņā ar iepriekš apkopotajiem elementiem saistībā ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(307)

Kā paskaidrots iepriekš 223. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, lai gan patēriņš palielinājās par 9 %, nav paredzams, ka tuvākajā laikā prognoze par attiecīgā ražojuma patēriņu pasaulē varētu būtiski mainīties, lai gan to varētu skart zināma cikliska tendence. Alternatīvi ražojumi, piemēram, plastmasas caurules, nav spējuši lielā mērā aizstāt metinātās caurules un tādējādi to patēriņu.

1.   UKRAINA

(308)

Kopš pasākumu ieviešanas imports no Ukrainas samazinājies līdz de minimis apjomam. Tomēr, kā minēts 172. apsvērumā (un turpmākajos apsvērumos), ir skaidrs, ka bez pasākumiem Kopienas tirgū no jauna ienāktu ievērojams importa apjoms par dempinga cenām no Ukrainas. Šādas cenas varētu arī ievērojami samazināt Kopienas ražošanas nozares piedāvātās cenas, ņemot vērā faktu, ka šādas cenas visticamāk līdzinātos Kopienas zemāko piedāvājumu cenām.

2.   TAIZEME

(309)

Šīs regulas 119. apsvērumā (un turpmākajos apsvērumos) secināts, ka visticamāk no Taizemes uz Kopienu par dempinga cenām tiktu eksportēti ievērojami apjomi. Šīs cenas varētu arī būt ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, ņemot vērā faktu, ka šādas cenas visticamāk līdzinātos Kopienas zemāko piedāvājumu cenām.

3.   TURCIJA

(310)

Ņemot vērā to iepriekš secināto, ka nepastāv iespēja, ka dempings varētu turpināties vai atkārtoties, nav jāveic papildu analīze par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(311)

Analīze nav jāveic attiecībā par kaitējumu saistībā ar starpposma pārskatīšanu (pamatregulas 11. panta 3. punkts), jo pārskatā secināts, ka nepastāv dempings vai dempinga atkārtošanās iespējamība attiecībā uz šo valsti.

4.   SECINĀJUMI PAR KAITĒJUMA TURPINĀŠANOS/ATKĀRTOŠANOS

(312)

Pasākumu atcelšanas gadījumā, iespējams, būtu vērojams gan Ukrainas, gan Taizemes importa pieaugums par cenām, kas zemākas par Kopienas ražošanas nozares piedāvātajām. Šāds imports visticamāk ievērojami un postoši ietekmētu Kopienas ražošanas nozari. Šādā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei būtu vai nu jāpielāgojas cenu samazinājumam, lai saglabātu tirgus daļu, vai arī jāuztur pārdošanas cenas pašreizējā līmenī, tādējādi zaudējot pircējus un, visbeidzot, arī noietu. Pirmajā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei būtu jādarbojas ar zaudējumiem, bet otrajā gadījumā noieta zaudēšana pati par sevi tomēr izraisītu cenu pieaugumu, kas radītu zaudējumus.

(313)

Turklāt Kopienas ražošanas nozari daudzus gadus ietekmējis imports par dempinga cenām, un tā šobrīd atrodas nedrošā ekonomiskajā situācijā. Ja šī kaitējošā situācija turpināsies/atkārtosies, tiks apdraudēta šīs nozares pastāvēšana.

(314)

Tāpēc izmeklēšanā ir konstatēts, ka attiecībā uz Ukrainas un Taizemes importu pastāv nepārprotama iespējamība, ka atkārtosies un turpināsies kaitējums Kopienas ražošanas nozarei, kas daudzus gadus cietusi no kaitējoša dempinga sekām. Attiecībā uz importu no Turcijas nav sagaidāms, ka kaitējumu radošais dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   IEVADS

(315)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana importam no attiecīgajām valstīm vai spēkā esošo pasākumu termiņa pagarināšana nav Kopienas interesēs.

(316)

Lai izvērtētu pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas un spēkā esošo pasākumu termiņa pagarināšanas iespējamo ietekmi, Komisija pieprasīja informāciju no visām zināmajām ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz šo, Komisija izsūtīja anketas 116 importētājiem, tirdzniecības uzņēmumiem un lietotājiem. Neviena cita ieinteresētā persona noteiktajā termiņā nepieteicās.

(317)

Atbildēja trīsdesmit divi no nesaistītajiem importētājiem, kuriem tika nosūtīta anketa. No tiem 16 importētāji paziņoja, ka neimportē no attiecīgajām valstīm, bet trīs importētāji informēja, ka vairs nedarbojas šajā uzņēmējdarbības jomā. No atlikušajiem 13 nesaistītajiem importētājiem tikai divi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc nebija jāveido atlase.

2.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(318)

Jāatgādina, ka tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, kā norādīts 250. līdz 274. apsvērumā.

(319)

Piemērojot antidempinga pasākumus, Kopienas ražošanas nozare, iespējams, spēs palielināt noietu, tirgus daļu un pārdošanas cenas. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare spētu panākt tādu ienesīguma līmeni, kādu tā sasniegtu, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām, un sekmēt izaugsmi Kopienas tirgū. Tas veicinātu ieguldījumus un vispārējo ražošanas nozares konkurētspēju.

(320)

Saglabājot spēkā esošos pasākumus, Kopienas ražošanas nozare, varētu turpināt darbību godīgas konkurences apstākļos attiecībā uz Taizemes un Ukrainas izcelsmes importu. Tādējādi jauno antidempinga pasākumu pozitīvo ietekmi nekavētu negodīga konkurence.

(321)

Ja atjaunotu godīga tirgus apstākļus, ir ticams, ka Kopienas ražošanas nozare atgūtu konkurētspēju un palielinātu tīro peļņu līdz piemērotākam līmenim. Kopienas ražošanas nozare faktiski izrādījusies struktūras ziņā dzīvotspējīga tās pēdējās desmitgades ekonomisko rezultātu dēļ – par spīti tam, ka atkārtojās negodīga konkurence ražojumu importa par dempinga cenām dēļ, ražošanas nozare spējusi palēnināt savu tirgus daļu zaudēšanu. Turklāt, kā norādīts 295. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare ir konkurētspējīga un spēj palielināt ražīgumu.

(322)

No otras puses, ja spēkā esošos antidempinga pasākumus atceltu un nepiemērotu jaunus pasākumus, tad turpinātos tirdzniecības kropļojumi, kas izraisītu Kopienas ražošanas nozares pakāpenisku aiziešanu no tirgus. Spēkā esošo pasākumu atcelšana un nozīmīgā ražošanas jauda no attiecīgajām valstīm, jo īpaši ĶTR, visticamāk palielinātu importa apjomu par dempinga cenām Kopienas tirgū. Šajos apstākļos Kopienas ražošanas nozarei kļūtu aizvien grūtāk atgūties un aizstāvēt savu tirgus daļu. Turklāt ieguldījumu trūkums Kopienas ražošanas nozarē var galu galā apdraudēt tās pastāvēšanu ilgtermiņā.

3.   NESAISTĪTIE IMPORTĒTĀJI/TIRDZNIECĪBAS UZŅĒMUMI

(323)

Jāatgādina, ka nesaistītie importētāji, kas sadarbojās, nodrošināja mazāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma Kopienā izmeklēšanas periodā.

(324)

Tomēr vairāki eksportētāji iebilda, ka pasākumu ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būtu ievērojama, jo tiem nāktos saskarties ar pieaugošām importa izmaksām no attiecīgajām valstīm.

(325)

Ieviešot antidempinga pasākumus, importa apjoms no attiecīgajām valstīm visticamāk samazināsies. Turklāt attiecīgā ražojuma pārdošanas cena Kopienā var mēreni paaugstināties, kas ietekmētu importētāju/tirdzniecības uzņēmumu ekonomisko situāciju, jo īpaši tos, kuri ir no valstīm, par kurām notiek izmeklēšana. Tas notiktu tādēļ, ka tālākpārdošanas cenas, kuras tie varētu piedāvāt pircējiem, būtu salīdzināmākas ar to konkurentu cenām, kuri arī ir no Kopienas ražošanas nozares.

(326)

Tomēr šī ietekme uz importētāju un tirgotāju situāciju visticamāk būtu mērena, jo attiecīgais ražojums ir tikai neliela daļa no to kopējās komercdarbības. Pamatojoties uz derīgas atbildes iesūtījušo importētāju/tirdzniecības uzņēmumu sniegto informāciju, ir skaidrs, ka tie pārdod arī daudzus citus tērauda ražojumus. Noskaidrojās, ka attiecīgais ražojums vidēji veido mazāk nekā 4 % no kopējā apgrozījuma. Turklāt, ņemot vērā salīdzinoši zemo attiecīgā ražojuma ietekmi uz lietotāju izmaksām, importētāji/tirdzniecības uzņēmumi visticamāk spētu nodot cenu pieaugumu tālāk saviem pircējiem.

(327)

Uz šā pamata secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana un spēkā esošo pasākumu turpināšanās nevarētu nopietni negatīvi ietekmēt importētāju/tirdzniecības uzņēmumu stāvokli Kopienā.

4.   LIETOTĀJU SEKTORS

(328)

Galvenais attiecīgā ražojuma lietotājs Kopienā ir būvniecības nozare. Tāpēc pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir atkarīgs no šīs nozares stāvokļa.

(329)

Kā izklāstīts 316. apsvērumā, ne ieinteresētie lietotāji, ne to pārstāvju asociācijas izmeklēšanas laikā nav par sevi informējuši.

(330)

Taču vairāki citi eksportētāji apgalvoja, ka ietekme uz lietotājiem/patērētājiem būtu ievērojama, ja pasākumi tiktu piemēroti. Konkrētāk, apgalvots, ka pasākums kaitētu konkurencei un radītu izmaksu pieaugumu lietotājiem/patērētājiem.

(331)

Kā izklāstīts 302. apsvērumā, nevar izslēgt, ka attiecīgā ražojuma cena Kopienā mēreni paaugstinātos. Tomēr palielinātu izmaksu negatīvā ietekme uz lietotājiem/patērētājiem visticamāk būtu maza, tā kā attiecīgā ražojuma cenas ietekme lietotāju/patērētāju kopējās izmaksās ir mērena.

(332)

Attiecībā uz vairāku eksportētāju apgalvojumiem, ka pasākumu piemērošana jaunajā izmeklēšanā ietvertajai valstu grupai būtībā kavētu konkurenci Kopienā, antidempinga pasākumu piemērošana un spēkā esošo pasākumu saglabāšana uzlabos Kopienas ražošanas nozares stāvokli un tādējādi kopā ar piegādātājiem no trešām valstīm, kurus pasākumi neskars, kā arī dempingu nepielietojošiem eksportētājiem no attiecīgajām valstīm nodrošinās plaša piegādātāju loka dalību Kopienas tirgū.

(333)

Ņemot vērā minēto, tiek secināts, ka jebkādu antidempinga pasākumu piemērošana nevarētu izraisīt ievērojamu kaitējumu attiecīgā ražojuma lietotāju ekonomiskajam stāvoklim.

5.   IZEJMATERIĀLU RAŽOŠANAS NOZARE

(334)

Galvenais attiecīgā ražojuma izgatavošanā izmantotais izejmateriāls ir karsti velmējumi ruļļos (“KVR”).

(335)

Kā izklāstīts 316. apsvērumā, ne ieinteresētie KVR izejmateriālu ražotāji, ne arī to pārstāvju asociācijas izmeklēšanas laikā nav par sevi informējušas.

(336)

Ja pasākumi netiks piemēroti, Kopienas KVR ražotāji visticamāk saskarsies ar samazinātu pieprasījumu Kopienas attiecīgā ražojuma ražotāju samazinātas darbības dēļ.

(337)

Pamatojoties uz šo, tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir attiecīgā ražojuma izgatavošanā izmantotā galvenā izejmateriāla ražotāju interesēs.

6.   SECINĀJUMS PAR KOPIENAS INTERESĒM

(338)

Turpinot piemērot pasākumus attiecīgā ražojuma importam no Taizemes un Ukrainas un piemērojot antidempinga pasākumus Baltkrievijas, Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas izcelsmes importam, visticamāk Kopienas ražošanas nozarei vairs nezaudēs tirgus daļas, spēs atgūt zaudēto noietu un adekvātu ienesīgumu. Taču, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti un antidempinga pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozarei visticamāk nāktos saskarties ar pieaugošu negodīgas konkurences problēmu, kas izspiestu zināmus Kopienas ražotājus no tirgus; papildu izmaksas rastos sakarā ar ražošanas iekārtu slēgšanu vai pārveidi.

(339)

Daži no antidempinga pasākumu piemērošanas negatīvajiem rezultātiem būtu importa apjoma samazināšanās un mērens izmaksu pieaugums importētājiem/tirdzniecības uzņēmumiem un lietotājiem/patērētājiem sakarā ar attiecīgā ražojuma paaugstinātu pārdošanas cenu Kopienā.

(340)

Tomēr pārdošanas cenu pieaugums tomēr nebūtu ievērojams, jo saglabātos konkurence starp Kopienas ražotājiem, importu no attiecīgajām valstīm par dempingu vai kaitējumu neradošām cenām un importu no citām trešām valstīm.

(341)

Visbeidzot, viena ieinteresētā persona iebilda, ka saskaņā ar ekonomikas literatūru antidempinga pasākumi ir saistīti ar “lielām labklājības izmaksām importētājām valstīm”. Šajā sakarā nav iesniegti pierādījumi saistībā ar konkrēto ražojumu un iesaistītajiem uzņēmējiem. Pašreizējā izmeklēšanā jāizskata šis gadījums pēc tā būtības; izmantojot šādu pieeju, attiecīgā ražojuma importētājiem/tirdzniecības uzņēmumiem un lietotājiem/patērētājiem nevarētu rasties nopietnas sekas, ņemot vērā dažu metināto cauruļu cenas pavisam nelielo ietekmi uz ražojumu vai pirkumu gala izmaksām.

(342)

Izejmateriālu ražošanas nozare, šķiet, varētu gūt labumu no spēkā esošo pasākumu turpināšanās un antidempinga pasākumu piemērošanas plašāka KVR pieprasījuma veidā Kopienas tirgū.

(343)

Ņemot vērā visus minētos faktorus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, lai atceltu spēkā esošos pasākumus un nepiemērotu jaunus antidempinga maksājumus.

H.   PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA ATTIECĪBĀ UZ BOSNIJU UN HERCEGOVINU UN TURCIJU

(344)

Ņemot vērā konstatējumus, kas aprakstīti 52. apsvērumā un attiecīgi 170. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, secināts, ka procedūra attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu un Turciju ir jāizbeidz.

I.   SAISTĪBAS

(345)

Divi ražotāji eksportētāji Krievijā un vienīgais ražotājs eksportētājs Baltkrievijā piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(346)

Šie piedāvājumi tika izskatīti. Izmeklēšanā konstatēja, ka joprojām spēkā ir lielākā daļa atzinumu un apsvērumu, kas minēti Regulā 1697/2002 (skatīt 77. un 78. apsvērumu) un kuru dēļ noraidīja visus saistību piedāvājumus minētajā izmeklēšanā. Proti, izmeklēšanā apstiprināja, ka:

attiecīgais ražojums ir izejmateriāls ar ievērojamu cenu mainību pat ļoti īsā laikā un tādēļ tas nav pārāk piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu; mainīgumu rada cenu izmaiņas izejvielām, proti, karstiem velmējumiem ruļļos un cinkam, kas veido ražošanas izmaksu lielāko un mainīgo daļu. Ne tikai izejmateriālu cenas būtiski svārstās kā tādas, šādas svārstības bieži vien pastiprina EUR/USD valūtas kursa svārstības. Jāatzīmē, ka jo īpaši cinka cena parasti ir dolāros. Cenas būtu jāpārskata katru mēnesi. Ja minimālās cenas indeksētu pēc karsto velmējumu un cinka cenām, atšķirīgas indeksācijas formulas būtu jānosaka pēc apakšražojumu grupām, jo enerģijas un darbaspēka daudzums uz tonnu ir atšķirīgs atkarībā no izmēriem. Šā iemesla dēļ, ja īstenotu pārskatīšanas formulu sistēmu, katrai ražojumu kategorijai būtu jāizveido 3 līdz 4 apakšformulas saskaņā ar izmēru diapazonu.

(347)

Turklāt attiecīgajam ražojumam ir raksturīgs ievērojams ražojuma veidu skaits ar īpašībām, kuras nav viegli izšķirt importēšanas laikā. Tādēļ praktiski nav iespējams noteikt tādu minimālo importa cenu katram ražojuma veidam, kas būtu nozīmīga un kuru varētu atbilstoši uzraudzīt Komisija un dalībvalstu muitas iestādes importēšanas laikā.

(348)

Jāatzīmē, ka papildus minētajiem iemesliem, kas saistīti ar ražojumu, ir īpaši iemesli, kas saistīti ar uzņēmumu, lai noraidītu saistību piedāvājumus. Attiecībā uz Baltkrievijas ražotāju, pirmkārt, tiek norādīts, ka Baltkrievija ir valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā, un uzņēmums nepieprasīja atsevišķu režīmu (AR), kā noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā. Turklāt tā sadarbība šajā izmeklēšanā bija tikai daļēja, kā minēts 101. līdz 104. apsvērumā, un tādēļ arī cenu saistību pieņemšana netika uzskatīta par atbilstošu vispārējās politikas dēļ. Attiecībā uz vienu Krievijas ražotāju eksportētāju jānorāda, ka tiem pašiem pircējiem ES tas pārdot ne tikai attiecīgo ražojumu, bet arī citus ražojumus. Pamatojoties uz šo, uzskata, ka cenu izlīdzināšanās risks ir pārāk augsts. Attiecībā uz otru Krievijas ražotāju eksportētāju uzņēmumam bija grūtības sniegt precīzus un ticamus datus galvenokārt grāmatvedības sistēmas trūkumu dēļ. Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija uzskatīja, ka uzņēmumam nav vajadzīgās infrastruktūras, lai īstenotu saistības un varētu veikt tā efektīvu uzraudzību.

(349)

Tādēļ šie cenu saistību piedāvājumi tika noraidīti.

J.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(350)

Ņemot vērā iepriekš izteiktos secinājumus, spēkā esošie pasākumi, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Taizemē un Ukrainā, jāsaglabā tādi paši, kā noteikts iepriekšējā regulā, izņemot attiecībā uz OJSC Interpipe, kuram starpība norādīta tabulā.

Valsts

Uzņēmums

Anti-dempinga maksājums

Taizeme

Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd

21,7 %

Visi pārējie uzņēmumi

35,2 %

Ukraina

OJSC Interpipe Nihnedeneprovsky Tube Rolling Plant un OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant

10,7 %

Visi pārējie uzņēmumi

44,1 %

(351)

Turklāt jāpiemēro galīgie pasākumi attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas, kā aprakstīts turpmāk.

1.   KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS LĪMENIS

(352)

Galīgajiem antidempinga pasākumiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai novērstu būtisko kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, bet nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības. Aprēķinot maksājuma summu, kas būtu nepieciešama, lai novērstu būtisko kaitējumu radošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka visiem pasākumiem jādod iespēja Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko iespējams samērīgi sasniegt normālos konkurences apstākļos, t.i., ja tirgū nav importa par dempinga cenām.

(353)

Sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas laikā apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā jāizmanto 10,8 % normālā peļņa, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma apgrozījuma atdevi 2004. gadā. Šis apgalvojums balstījās uz 5 atlasītiem Kopienas ražotājiem, bet 2004. gads tika izvēlēts kā reprezentatīvs tāpēc, ka ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem daļēji izdevās mazināt importa par dempinga cenām ietekmi.

(354)

Tomēr izmeklēšana liecināja, ka pat šo 5 atlasīto Kopienas ražotāju sasniegtais ienesīguma koeficients bija daudz zemāks par pieprasītajiem 10,8 %. Turklāt 2004. gads netika uzskatīts par piemērotu laikposmu šim novērtējumam, jo šajā laikā notika kaitējumu radošs dempings.

(355)

Iepriekšējā izmeklēšanā, pamatojoties uz 1997. un 1998. gada datiem, tika uzskatīts, ka 5 % no apgrozījuma uzskatāmi par pieņemamu peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu sagaidīt, ja nepastāvētu kaitējumu radošs imports par dempinga cenām. Tā kā tā nebija pieejama jaunākā informācija, tās piemērotības noskaidrošanai tika izmantoti citi resursi. Pirmkārt, metinātās caurules ir pārbaudīts ražojums, kura ražošanas process kopš 1997. gada gandrīz nav mainījies. Otrkārt, pēdējie dati no BACH datu bāzes attiecībā uz daudziem metālrūpniecības uzņēmumiem lokam liecina par aptuveni 5 % ienesīguma līmeni.

(356)

Tāpēc secināts, ka 5 % ienesīguma līmenis šim ražojumam ir pieņemams.

(357)

Kaitējumu neradošā cena iegūta, saskaitot normālo peļņu, kā aprēķināts iepriekš, un katra ražojuma veida ražošanas izmaksas. Pēc tam visas atšķirības starp šo nekaitējošo cenu un tā paša ražojuma veida eksporta cenu tika izteiktas procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(358)

Attiecībā uz Ķīnas eksportējošiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, jāatceras, ka nevienam no tiem netika piešķirts ne TER, ne IR, tāpēc tika aprēķināta kaitējuma starpība visā valstī. Aprēķins balstījās uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Viena Ķīnas eksportētāja dati tika izslēgti no šī aprēķina, jo Komisijai netika paziņoti pietiekami pilnīgi RKN dati.

(359)

Tā kā sadarbība nebija pietiekama, attiecībā uz Baltkrieviju arī tika aprēķināts maksājums visā valstī, pamatojoties uz 95. apsvērumā minētā Vācijas importētāja importa cenām.

(360)

Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika piešķirtas individuālas kaitējuma starpības. Ņemot vērā, ka sadarbības līmenis bija augstāks par 80 %, tiem, kas nesadarbojās, kaitējuma starpība visas valsts mērogā tika noteikta tāda pati kā tam uzņēmumam ar augstāko starpību, kas sadarbojās.

(361)

Ņemot vērā minētos secinājumus, aprēķināja šādas kaitējuma starpības.

Valsts

Uzņēmums

Kaitējuma starpība

ĶTR

Visi uzņēmumi

90,6 %

Krievija

TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works)

16,8 %

 

OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant)

20,5 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

20,5 %

Baltkrievija

Visi uzņēmumi

38,1 %

2.   GALĪGIE MAKSĀJUMI

(362)

Ņemot vērā iepriekšminēto, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu tiek uzskatīts, ka ĶTR, Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes importam jānosaka galīgie antidempinga pasākumi zemākās dempinga un kaitējuma starpības līmenī un saskaņā ar noteikumu par zemāko maksājumu.

(363)

Pamatojoties uz minēto, piedāvātie galīgie maksājumi ir šādi:

Valsts

Uzņēmums

Anti-dempinga maksājums

ĶTR

Visi uzņēmumi

90,6 %

Krievija

TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works)

16,8 %

 

OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant)

10,1 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

20,5 %

Baltkrievija

Visi uzņēmumi

38,1 %

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu riņķveida šķērsgriezuma dzelzs vai neleģēta tērauda metinātu cauruļu importam, kuru ārējais diametrs nav lielāks par 168,3 mm, izņemot caurules, ko lieto naftas vai gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos izmantojamus cauruļvadus, precīzijas caurules un caurules un cauruļvadus ar savienotājelementiem, kas piemēroti gāzu vai šķidrumu novadīšanai izmantošanai civilajā aviācijā, un uz kuriem attiecas KN kodi ex 7306 30 41, ex 7306 30 49, ex 7306 30 72 un ex 7306 30 77 (TARIC kodi 7306304120, 7306304120, 7306304120 un 7306304120), un kuru izcelsme ir Baltkrievijā, Ķīnas Tautas Republikā, Krievijā, Taizemē un Ukrainā.

2.   Ražojumiem, kas aprakstīti 1. punktā un ko ražojuši turpmāk minētie uzņēmumi, ir noteikta šāda galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas:

Valsts

Uzņēmums

Anti-dempinga maksājums

TARIC papildkods

Taizeme

Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd

21,7 %

A405

Visi pārējie uzņēmumi

35,2 %

A999

Ukraina

OJSC Interpipe Nihnedeneprovsky Tube Rolling Plant un OJSC Interpipe Novomoskovsk Pipe Production Plant

10,7 %

A345

Visi pārējie uzņēmumi

44,1 %

A999

ĶTR

Visi uzņēmumi

90,6 %

Krievija

TMK Group (Seversky Pipe Plant Open Joint Stock Company un Joint Stock Company Taganrog Metallurgical Works)

16,8 %

A892

 

OMK Group (Open Joint Stock Company Vyksa Steel Works un Joint Stock Company Almetjvesk Pipe Plant)

10,1 %

A893

 

Visi pārējie uzņēmumi

20,5 %

A999

Baltkrievija

Visi uzņēmumi

38,1 %

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo pārtrauc antidempinga procedūru pret attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā.

3. pants

Ar šo pārtrauc antidempinga procedūru pret attiecīgā ražojuma importu, kura izcelsme ir Turcijā.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. decembris

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. BACHELOT-NARQUIN


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 259, 27.9.2002., 8. lpp. Eiropas Savienība 2004. gada 1. maijā paplašinājās, un tai pievienojās 10 jaunas dalībvalstis, tostarp Čehijas Republika un Polija. No minētās dienas Kopienā spēkā esošie antidempinga pasākumi 15 dalībvalstīm tiek paplašināti, un arī jaunās dalībvalstis tos piemēro importam no trešām valstīm. Pasākumi pret jaunajām dalībvalstīm minētajā dienā tika automātiski pārtraukti.

(3)  OV C 226, 26.9.2007., 7. lpp.

(4)  OV C 226, 26.9.2007., 12. lpp.

(5)  OV C 17, 24.1.2008., 14. lpp.

(6)  Attiecībā uz šo uzņēmumu, kā arī Yücel Boru ve Profil Endüstrisi AŞ un Noksel Çelik Boru Sanayi AŞ, Ankara, skatīt 143. apsvērumu.

(7)  Apelācijas iestādes ziņojums par Meksiku – Galīgie antidempinga maksājumi attiecībā uz liellopu gaļu un rīsiem: sūdzība attiecībā uz rīsiem (WT/DS295/AB/R) un speciālistu grupas ziņojums (WT/DS295/R), kurā grozījumi izdarīti ar Apelācijas iestādes ziņojumu.

(8)  Federal Register/73. sēj., Nr. 10/otrdiena, 2008. gada 15. janvāris/paziņojumi, 2456. lpp.; Federal Register/73. sēj., Nr. 80/ceturtdiena, 2008. gada 24. aprīlis/paziņojumi, 22130. lpp.

(9)  Papildus tiek veikta ar aizsardzības pasākumiem saistīta izmeklēšana attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Ja secinājumi būs līdzīgi 2006. gada beigās noteiktajiem aizsardzības pasākumiem caurulēm ar lielāku diametru (toreiz tika ieviesta īpaša nodeva 8 % apmērā), tas veidotu vēl lielāku strukturālu atšķirību salīdzinājumā ar Kopienu.


19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/s3


PIEZIME LASĪTĀJAMIestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.