16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1248/2008

(2008. gada 15. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 16. decembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1249/2008

(2008. gada 10. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 43. panta m) punktu kopā ar 4. pantu,

tā kā

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 204. panta 2. punkta h) apakšpunktu minētā regula jāpiemēro attiecībā uz Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai no 2009. gada 1. janvāra. Tādēļ sīki izstrādātus noteikumus šo Kopienas skalu ieviešanai un cenu paziņošanai, ko veic dalībvalstis, jāpieņem un jāpiemēro no 2009. gada 1. janvāra.

(2)

Noteikumi par Kopienas skalu ieviešanu liemeņu klasifikācijai ir noteikti vairākos tiesību aktos, un jo īpaši Komisijas 1982. gada 10. marta Regulā (EEK) Nr. 563/82, ar ko izklāsta sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 1208/81, kas konstatē pieaugušu liellopu tirgus cenas, pamatojoties uz Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai (2), Komisijas 1985. gada 24. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai (3), Komisijas 1991. gada 13. februāra Regulā (EEK) Nr. 344/91, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 1186/90 piemērošanai, kas paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (4), Komisijas 1996. gada 16. februāra Regulā (EK) Nr. 295/96, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kuri jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1892/87 attiecībā uz pieaugušu liellopu tirgus cenu reģistrēšanu, pamatojoties uz Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai (5), Komisijas 2006. gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 103/2006, ar ko pieņem papildu noteikumus pieaugušu liellopu liemeņu Kopienas klasifikācijas skalas piemērošanai (6), Komisijas 2006. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 908/2006, ar ko Kopienā nosaka reprezentatīvo tirgu sarakstu cūkgaļai (7), Komisijas 2006. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 1128/2006 par tirdzniecības posmu, uz kuru attiecas cūku liemeņu vidējā cena (8), Komisijas 2006. gada 5. septembra Regulā (EK) Nr. 1319/2006 par konkrētas informācijas, kas attiecas uz cūkgaļu, apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju (9), Komisijas 2008. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 710/2008, ar ko 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka svēruma koeficientus, kurus izmanto, lai aprēķinātu cūku liemeņu tirgus cenu Kopienā (10), Komisijas 2008. gada 11. janvāra Regulā (EK) Nr. 22/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot Kopienas skalu aitu liemeņu klasifikācijai (11), un Komisijas 1983. gada 7. septembra Lēmumā 83/471/EEK attiecībā uz Kopienas pārbaudes komitejas piemēroto klasifikācijas shēmu pieaugušu liellopu liemeņiem (12). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētās regulas un lēmums jāaizvieto ar vienotu tiesību aktu.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkts paredz, ka Kopienas skalas pieaugušu liellopu un cūku liemeņu klasifikācijai piemēro saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kas norādīti minētās regulas V pielikumā, tomēr dalībvalstis Kopienas skalu var piemērot arī aitu liemeņu klasifikācijai.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai liellopu un teļa gaļas nozarē piemēro attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņiem. Minētās regulas III pielikuma IV daļas 2. punktā definēts termins “pieaudzis liellops”, proti, tas ir liellops saistībā ar tā dzīvsvaru. Neatkarīgi no šīs definīcijas un lai nodrošinātu vienotu klasifikācijas piemērošanu, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm noteikt Kopienas skalas obligātu piemērošanu attiecībā uz konkrēta tāda vecuma liellopu liemeņiem, kas noteikts, pamatojoties uz identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (13). Šo identifikācijas un reģistrācijas sistēmu arī izmanto, lai iedalītu liemeņus A un B kategorijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II punktā.

(5)	Lai nodrošinātu pieaugušu liellopu un aitu liemeņu vienotu klasifikāciju Kopienā, ir precīzāk jādefinē Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas III punktā un C daļas III punktā minētās uzbūves un tauku slāņa klases.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas III punkts paredz piemērot “S” uzbūves klasi liellopu liemeņiem, kuri iegūti no dubultās muskulatūras tipa dzīvniekiem. Ņemot vērā to, ka šī uzbūves klase atspoguļo liellopu ganāmpulka raksturīgākās pazīmes dažās dalībvalstīs, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis var izvēlēties izmantot “S” uzbūves klasi.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. panta m) apakšpunkta iii) daļas otro ievilkumu tām dalībvalstīm, kas iesniegušas atbilstošu pieprasījumu attiecībā uz atsevišķiem mazas jaudas uzņēmumiem, drīkst noteikt atkāpes no vispārējām saistībām klasificēt pieaugušu liellopu liemeņus. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot Kopienas klasifikācijas skalu, dalībvalstis uzskata, ka ir lietderīgi piemērot šādu atkāpi kautuvēm, kurās gadā vidēji nokauj ne vairāk kā 75 pieaugušus liellopus katru nedēļu. Komisija uzskata, ka šāda atkāpe ir pamatota, ņemot vērā produkcijas ierobežoto apjomu šajās kautuvēs. Šā iemesla dēļ šāda atkāpe tika paredzēta arī Regulas (EEK) Nr. 344/91 2. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā. Lai vienkāršotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. panta m) apakšpunkta iii) daļas otrā ievilkuma piemērošanu, ir lietderīgi atļaut, ka dalībvalstis pašas piešķir šādas atkāpes.

(8)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. panta m) apakšpunkta iv) daļa paredz, ka dalībvalstīm jāpiešķir tiesības nepiemērot klasifikācijas skalu cūku liemeņu klasifikācijai. Šis noteikums jo īpaši attiecas uz mazas jaudas kautuvēm, kurās vidēji nokauj ne vairāk par 200 cūkām nedēļā.

(9)	Lai nodrošinātu Kopienas klasifikācijas skalu precīzu piemērošanu, jāprecizē nosacījumi un praktiskās metodes pieaugušu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai, svēršanai un identifikācijai, lai uzlabotu tirgus pārskatāmību.

(10)

Tomēr attiecībā uz atsevišķām atkāpēm jāizstrādā noteikumi, un jo īpaši attiecībā uz liemeņu klasifikācijas un svēršanas laika ierobežojumiem, gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ nevar izmantot automatizētās klasifikācijas metodes un marķējumu vai tādu etiķešu izvietojumu, kas norāda uz liemeņu klasifikāciju un kautuvi, kas pati atkaulo visus liemeņus. Attiecībā uz cūku liemeņiem to svars atbilst auksta liemeņa svaram, kas aprēķināts, pēc svēršanas iegūtajam svaram piemērojot konversijas koeficientu, kas vēl jānosaka. Šis koeficients var atšķirties atkarībā no laika perioda, kas pagājis starp cūkas nosvēršanu un nokaušanu. Šā iemesla dēļ jāatļauj koeficientu koriģēt.

(11)	Fiziskās vai juridiskās personas, kas veic liellopu nokaušanu, jāinformē par nokaušanai piegādāto dzīvnieku klasifikācijas rezultātiem. Jāsniedz arī attiecīga papildu informācija, lai attiecībā uz piegādātājiem pilnībā nodrošinātu pārskatāmību.

(12)	Lai nodrošinātu pieaugušu liellopu un aitu liemeņu klasifikācijas precizitāti un uzticamību, šī klasifikācija jāveic atbilstoši apmācītam personālam, kam piešķirta licence vai atļauja.

(13)

Lai atļautu izmantot alternatīvas metodes uzbūves un tauku slāņa tiešam, vizuālam novērtējumam, var ieviest automatizētas klasifikācijas metodes, ja tās ir statistiski pamatotas. Atļauja izmantot automatizētas klasifikācijas metodes jādod tad, ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi un prasības, kā arī ievērota statistikas kļūdai pieļaujamā novirze klasifikācijā, kas jānorāda.

(14)

Jāizstrādā noteikumi, kas paredz iespēju mainīt automatizētu klasifikācijas metožu tehniskās specifikācijas pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai pēc licences piešķiršanas, lai uzlabotu to precizitāti. Tomēr, lai veiktu šādas izmaiņas, jāsaņem kompetento iestāžu iepriekšējs apstiprinājums, ar ko jāgarantē, ka šādu grozījumu veikšana nodrošinās vismaz tādu pašu precizitātes līmeni.

(15)

Cūkas liemeņa vērtību jo īpaši nosaka pēc tā muskuļaudu daudzuma attiecībā pret tā svaru. Lai nodrošinātu muskuļaudu daudzuma objektīvu novērtēšanu, novērtējums jāveic, izmērot atsevišķas liemeņa anatomiskās daļas ar apstiprinātu un statistiski pamatotām metodēm. Lai gan cūkas liemeņa muskuļaudu daudzumu var novērtēt, izmantojot vairākas metodes, jānodrošina, lai izvēlētā metode neietekmētu aplēsto muskuļaudu daudzumu. Lai noteiktu cūkas liemeņa komercvērtību, jāatļauj izmantot arī citus novērtējuma kritērijus, ne tikai svaru un aplēsto muskuļaudu daudzumu.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas III punkts paredz, ka aitu liemeņi jāklasificē vairākās klasēs, ņemot vērā uzbūvi un tauku slāņa biezuma pakāpi. Tomēr citus kritērijus, jo īpaši svara, gaļas krāsas un tauku slāņa kategorijas, var piemērot attiecībā uz jēru liemeņiem, kuru svars ir mazāks par 13 kg.

(17)

Pieaugušu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijas uzticamība jāpārbauda regulāri, veicot pārbaudes uz vietas, un šīs pārbaudes jāveic iestādēm, kas nav atkarīgas no uzņēmumiem, kurus tās pārbauda. Attiecībā uz šīm pārbaudēm jānosaka nosacījumi un prasību minimums, tostarp ziņojumu par veiktajām pārbaudēm sniegšana, kā arī plānotās paveiktā darba kontroles. Ja pieaugušu liellopu liemeņu klasifikāciju veic, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes, jānosaka atsevišķi papildu noteikumi attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, kuros tiek arī iekļauts nosacījums, ka sākuma periodā pēc licences piešķiršanas šādas pārbaudes veic biežāk.

(18)

Lai iegūtu liellopu, cūku un aitu liemeņu salīdzināmās cenas Kopienā, jānodrošina, lai cenu reģistrēšana attiektos uz noteiktu tirdzniecības posmu. Turklāt jānosaka pieaugušu liellopu un aitu liemeņu ES atsauces noformējums. Jānosaka arī atsevišķi koriģējošie faktori, lai noformējumus, ko izmanto dažās dalībvalstīs, pielāgotu ES atsauces noformējumam.

(19)	Lai nodrošinātu, ka reģistrētās liemeņu cenas ir reprezentatīvas dalībvalsts produkcijai liellopu, cūkgaļas un aitas gaļas nozarē, jādefinē kategorijas un klases, kā arī atsevišķi kritēriji, kas nosaka, kuriem uzņēmumiem vai personām un kādas cenas ir obligāti jāpaziņo.

(20)	Lai paziņotu liellopu liemeņu cenas, dalībvalstīm jāatļauj nolemt, vai to teritorija ir vai nav sadalāma un, ja ir, tad cik apgabalos. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti ir pieļaujams noteikt, ka cenu paziņošana attiecas uz diviem apgabaliem, proti, Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

(21)	Ja dalībvalstīs ir izveidotas apgabalu komitejas, lai noteiktu pieaugušu liellopu liemeņu cenas, jāparedz noteikums, ka to dalība nodrošina līdzsvarotu un objektīvu pieeju un ka šo komiteju noteiktās cenas ņem vērā, aprēķinot valsts cenas.

(22)	Ja pieaugušu liellopu piegādātājiem tiek maksāti papildu maksājumi, tad iestādēm vai personām, kas atbild par cenu paziņošanu, jāveic atsevišķu cenu korekcija, lai, aprēķinot valsts vidējās cenas, novērstu cenu izkropļojumu.

(23)	Jāizstrādā praktiskās metodes, kuras jāizmanto dalībvalstīm, aprēķinot iknedēļas vidējās cenas. Šīs cenas jāpaziņo Komisijai katru nedēļu, lai tās varētu ņemt par pamatu vidējo svērto cenu noteikšanai Kopienas līmenī.

(24)	Lai uzraudzītu pieaugušu liellopu, cūku un aitu liemeņu cenu paziņošanas procesu, dalībvalstīm obligāti periodiski jāpaziņo Komisijai noteikta informācija.

(25)

Lai nodrošinātu Kopienas skalu liellopu un aitu liemeņu klasifikācijai vienotu piemērošanu visā Kopienā, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 2. punkts paredz, ka pārbaudes uz vietas veic Kopienas pārbaudes komiteja, kurā ir Komisijas eksperti un dalībvalstu norīkoti eksperti. Attiecībā uz komitejas sastāvu un darbību jāizstrādā atbilstoši īstenošanas noteikumi.

(26)	Jāparedz, ka dalībvalstīm jāveic noteikti pasākumi, lai nodrošinātu Kopienas klasifikācijas skalu atbilstošu piemērošanu, paziņoto cenu precizitāti un sodus par jebkuriem pārkāpumiem. Turklāt dalībvalstīm par šiem pasākumiem obligāti jāinformē Komisija.

(27)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus Kopienas skalu ieviešanai liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un to tirgus cenu paziņošanai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. panta m) apakšpunkts.

II   NODAĻA

LIELLOPU GAĻAS NOZARE

2. pants

Darbības joma un vispārējie noteikumi

1.   Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai liellopu un teļa gaļas nozarē piemēro pieaugušu liellopu liemeņiem.

2.   Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma IV daļas 2. punkta dalībvalstis var nolemt piemērot 1. punktā minēto Kopienas skalu attiecībā uz liellopu liemeņiem, kuru vecums kaušanas laikā ir divpadsmit vai vairāk mēnešu.

3.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II punktu, nekastrētu vīriešu kārtas jaunu liellopu, kas jaunāki par diviem gadiem, liemeņus (A kategorija) un pārējo nekastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņus (B kategorija) iedala pēc dzīvnieka vecuma.

4.   Liellopu vecumu, kā minēts 2. un 3. punktā, pārbauda, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama liellopu identifikācijas un reģistrēšanas sistēmā, kas izveidota katrā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļu.

3. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz uzbūves un tauku slāņa klasēm

Šīs regulas I pielikumā norādīti sīki izstrādāti papildu noteikumi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas III punktā minēto uzbūves un tauku slāņa definīcijām.

4. pants

“S” uzbūves klase

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas III punktā minēto “S” uzbūves klasi dalībvalstis drīkst izmantot, lai uzskaitītu to liellopu ganāmpulka raksturīgākās pazīmes.

5. pants

Atkāpe no liemeņu obligātas klasifikācijas

Dalībvalstis drīkst nolemt, ka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas V punktā noteiktās prasības pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai nav obligātas apstiprinātajiem uzņēmumiem, kuros vidēji gadā nokauj ne vairāk kā 75 pieaugušus liellopus katru nedēļu.

6. pants

Klasifikācija un identifikācija

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas V punktā minēto klasifikāciju un identifikāciju veic attiecīgajā kautuvē.

2.   Liemeņa klasifikāciju, identifikāciju un svēršanu veic ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad dzīvnieks nokauts.

Tomēr gadījumos, kad 9. pantā minētās automatizētās klasifikācijas metodes neļauj klasificēt liemeņus, šo liemeņu klasifikāciju un identifikāciju veic nokaušanas dienā.

3.   Liemeņu identifikāciju izdara ar atzīmi, kas norāda attiecīgo uzbūves un tauku slāņa kategoriju un klasi, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II un III punktā.

Šo atzīmi izdara, ar kompetento iestāžu apstiprinātu metodi uzspiežot marķējumu uz liemeņa ārējās virsmas, izmantojot neizdzēšamu un netoksisku tinti. Burtu un ciparu augstums nedrīkst būt mazāks par diviem centimetriem.

Marķējumu uzspiež uz liemeņa pakaļējām ceturtdaļām uz jostas gabala ceturtā jostas skriemeļa līmenī un priekšējām ceturtdaļām uz krūtsgabala 10 līdz 30 centimetrus no krūšu kaula malas. Tomēr dalībvalstis var noteikt citas vietas uz katras ceturtdaļas, pirms tam par to informējot Komisiju.

4.   Neskarot Komisijas Regulas (EK) Nr. 1669/2006 (14) 4. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 826/2008 (15) I pielikuma I daļas a) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst atļaut aizvietot marķēšanu ar etiķetēm, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)	etiķetes drīkst lietot un piestiprināt tikai apstiprinātajos uzņēmumos, kuros kauj dzīvniekus, un etiķešu izmērs nedrīkst būt mazāks par 50 cm2;

b)	papildus 3. punktā minētajām prasībām uz etiķetēm jānorāda kautuves apstiprinājuma numurs, dzīvnieka identifikācijas vai kaušanas numurs, kaušanas diena, liemeņa svars un attiecīgajā gadījumā arī tas, ka klasifikācija veikta, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes;

c)	šā panta b) apakšpunktā minētajām norādēm uz etiķetēm jābūt skaidri salasāmām, un nekādas izmaiņas nav atļautas, izņemot gadījumus, kad norādes ir skaidri uzspiestas uz etiķetes un tas veikts kompetento iestāžu uzraudzībā un saskaņā ar to noteiktajiem praktiskajiem nosacījumiem;

d)	etiķetēm jābūt izturīgām, drošām pret viltojumiem un stingri piestiprinātām pie katras ceturtdaļas 3. punkta trešajā daļā noteiktajās vietās.

Ja klasifikāciju veic, izmantojot 11. pantā minētās automatizētās klasifikācijas metodes, etiķešu izmantošana ir obligāta.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētos marķējumus un etiķetes nedrīkst noņemt, pirms ceturtdaļas nav atdalītas no kauliem.

6.   Kategoriju norāda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II punktu un šīs regulas 2. panta 3. un 4. punkta noteikumiem.

Apakšklašu norādīšanu vai, attiecīgajā gadījumā, iedalījumu kategorijās pēc vecuma veic, izmantojot tādus simbolus, kas nav izmantoti klasifikācijas procesā.

7.   Šā panta 3.–6. punktā izklāstītie pienākumi attiecībā uz liemeņu identifikāciju neattiecas uz apstiprinātajām kautuvēm, kas pašas veic liemeņu atdalīšanu no kauliem.

7. pants

Klasifikācijas rezultātu paziņošana

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas V punkta prasībām veiktas klasifikācijas rezultātus rakstiski vai elektroniski paziņo fiziskajai vai juridiskajai personai, kas kāvusi dzīvnieku.

2.   Lai paziņotu klasifikācijas rezultātus, faktūrā vai tai pievienotajā dokumentā, kas adresēts dzīvnieka piegādātājam, bet, ja tas neizdodas, tad par kaušanu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, attiecībā uz katru liemeni norāda šādu informāciju:

a)	liemeņa uzbūves, kā arī tauku slāņa kategoriju un klasi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas II un III punktā norādītos attiecīgos burtus un ciparus;

b)	liemeņa svaru, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktu, precizējot, vai tas attiecas uz silta vai auksta liemeņa svaru;

c)	liemeņa noformējumu, kāds tika piemērots svēršanas laikā, klasificējot uz āķa;

d)	attiecīgajā gadījumā, ka klasifikācija veikta, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes.

3.   Dalībvalstis var iesniegt pieprasījumu, lai 2. punkta a) apakšpunktā minētos datus papildina ar norādēm attiecībā uz uzbūves un tauku slāņa apakšklasēm, ja šāda informācija ir pieejama.

Liemeņa noformējuma norādīšana, kas minēta 2. punkta c) apakšpunktā, nav obligāta, ja saskaņā ar tiesību aktiem, kas pieņemti dalībvalsts līmenī, ir atļauts izmantot tikai vienu vienotu liemeņa noformējumu.

8. pants

Klasifikācija, ko veic sertificēti klasificētāji

Dalībvalstis nodrošina, ka klasifikāciju veic sertificēti klasificētāji, kas šim nolūkam saņēmuši licenci. Licenci var aizstāt ar dalībvalsts piešķirtu atļauju, ja šāda atļauja atbilst kvalifikācijas atzīšanai.

9. pants

Automatizētu klasifikācijas metožu apstiprināšana

1.   Dalībvalstis var piešķirt licenci, ar kuru atļauts izmantot automatizētas klasifikācijas metodes to teritorijā vai teritorijas daļā.

Metodes apstiprina, ja ir izpildīti II pielikuma A daļā paredzētie nosacījumi un prasību minimums sertifikācijas pārbaudei.

Vismaz divus mēnešus pirms sertifikācijas pārbaudes sākuma dalībvalstis sniedz Komisijai II pielikuma B daļā minēto informāciju. Dalībvalstis nozīmē neatkarīgu iestādi, kas analizē sertifikācijas pārbaudes rezultātus. Divu mēnešu laikā pēc sertifikācijas pārbaudes beigām dalībvalstis sniedz Komisijai II pielikuma C daļā minēto informāciju.

2.   Ja ir piešķirta licence, kas atļauj izmantot automatizētas klasifikācijas metodes, pamatojoties uz sertifikācijas pārbaudi, kuras laikā izmantoja vairāk par vienu liemeņa noformējumu, atšķirības starp šiem liemeņu noformējumiem nerada atšķirības klasifikācijas rezultātos.

3.   Pēc Komisijas informēšanas dalībvalstis drīkst piešķirt licenci, ar kuru atļauts izmantot automatizētas klasifikācijas metodes to teritorijā vai teritorijas daļā, neorganizējot sertifikācijas pārbaudi, ar nosacījumu, ka šāda licence jau piešķirta par tādām pašām automatizētas klasifikācijas metodēm izmantošanai citā attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļā vai citā dalībvalstī, pamatojoties uz sertifikācijas pārbaudi ar attiecīgajā dalībvalstī vai tās teritorijas daļā nokautu pieaugušu liellopu liemeņu izlasi, ko tās uzskata par vienlīdz reprezentatīvu kategorijas, uzbūves un tauku slāņa ziņā.

4.   To automatizēto klasifikācijas metožu, par kurām piešķirta licence, tehniskās specifikācijas izmaiņas, ir pieļaujamas tikai pēc tam, kad ir saņemts attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinājums un ir pierādīts, ka šādu izmaiņu rezultātā būs vismaz tāds pats precizitātes līmenis, kāds tika iegūts sertifikācijas pārbaudes laikā.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkurām izmaiņām, kuras tās apstiprinājušas.

10. pants

Liemeņu klasifikācija, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes

1.   Uzņēmumi, kuri klasifikāciju veic, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes,

a)	identificē liemeņa kategoriju, šim nolūkam izmantojot liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļā;

b)	saglabā ikdienas kontroles ziņojumus par automatizēto klasifikācijas metožu darbību, tostarp jo īpaši par visām konstatētajām nepilnībām un vajadzības gadījumā veiktajām darbībām.

2.   Klasifikācija, kas veikta, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes, ir derīga tikai tad, ja

a)	liemeņa noformējums ir identisks tam, kas izmantots sertifikācijas pārbaudē; vai

b)	attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm tiek pierādīts, ka klasifikācijas rezultātus, kas iegūti, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes, neietekmē liemeņa cita noformējuma izmantošana.

11. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Šīs regulas 8. pantā minēto klasificētāju darbu, kā arī liemeņu klasifikāciju un identifikāciju uzņēmumos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas V punktā noteiktajām prasībām bez iepriekšēja brīdinājuma uz vietas pārbauda iestāde, kas nav atkarīga no klasificēšanas aģentūrām un uzņēmumiem.

Tomēr prasība būt neatkarīgam no klasificēšanas aģentūrām neattiecas uz pārbaudēm, ko veic kompetentā iestāde.

2.   Pārbaudes jāveic vismaz divas reizes trijos mēnešos visos apstiprinātajos uzņēmumos, kuros gadā vidēji nokauj vairāk kā 75 pieaugušus liellopus katru nedēļu. Katrā pārbaudē jāpārbauda vismaz 40 liemeņu, kas atlasīti pēc nejaušas izvēles principa.

Tomēr apstiprinātajos uzņēmumos, kuros gadā vidēji nokauj ne vairāk kā 75 pieaugušus liellopus katru nedēļu, dalībvalstis nosaka pārbaužu biežumu un minimālo liemeņu skaitu, kas jāpārbauda, pamatojoties uz to riska novērtējumu, īpaši ņemot vērā attiecīgajās kautuvēs nokauto pieaugušu liellopu skaitu un iepriekšējo pārbaužu laikā iegūtos datus.

Dalībvalstis informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz otrajā daļā minēto noteikumu piemērošanu ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. jūlijam un pēc tam viena mēneša laikā no dienas, kad izdarītas izmaiņas informācijā, kas jāpaziņo.

3.   Visos apstiprinātajos uzņēmumos, kuros veic klasifikāciju, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes, pirmo 12 mēnešu laikā pēc 9. panta 1. punktā minētās licences piešķiršanas jāveic vismaz sešas pārbaudes ik pēc trim mēnešiem. Pēc tam pārbaudes jāveic vismaz divas reizes ik pēc trim mēnešiem visos apstiprinātajos uzņēmumos, kuros klasifikāciju veic, izmantojot automatizētas klasifikācijas metodes. Katrā pārbaudē jāpārbauda vismaz 40 liemeņu, kas atlasīti pēc nejaušas izvēles principa. Pārbaudēs jo īpaši pārbauda:

a)	liemeņa kategoriju;

b)	automatizēto klasifikācijas metožu precizitāti, izmantojot II pielikuma A3. daļā minēto punktu un robežvērtību sistēmu;

c)	liemeņa noformējumu;

d)	ikdienas kalibrēšanu, kā arī visus citus automatizēto klasifikācijas metožu tehniskos aspektus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu vismaz tikpat labu ar automatizētas klasifikācijas metodēm iegūto precizitātes līmeni kā sertifikācijas pārbaudes laikā iegūto;

e)	ikdienas kontroles ziņojumus, kas minēti 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

4.   Ja par pārbaudēm atbildīgā iestāde nav pakļauta valsts iestādei, tad 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes jāveic valsts iestādes fiziskā uzraudzībā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un vismaz reizi gadā. Valsts iestādi regulāri informē par datiem, ko ieguvusi iestāde, kas atbildīga par pārbaudēm.

12. pants

Pārbaudes ziņojumi un paveiktā darba kontrole

1.   Ziņojumus, kas attiecas uz 11. pantā minētajām pārbaudēm, sagatavo un glabā valsts kontroles iestādes. Šajos ziņojumos jo īpaši iekļauj informāciju par pārbaudīto liemeņu skaitu un liemeņu skaitu, kuri klasificēti vai identificēti nepareizi. Ziņojumos arī norāda sīku informāciju par izmantoto liemeņa noformējuma veidu un, attiecīgajā gadījumā, par to atbilstību Kopienas noteikumiem.

2.   Gadījumos, kad noteikumu prasībām neatbilst būtisks skaits nepareizi klasificētu vai identificētu liemeņu, ir atļauts 11. pantā minēto pārbaužu laikā:

a)	palielināt pārbaudāmo liemeņu skaitu un pārbaužu uz vietas biežumu;

b)	atcelt licences vai atļaujas, kas minētas 8. pantā un 9. panta 1. punktā.

13. pants

Reģistrējamās tirgus cenas

1.   Tirgus cena, kas jānosaka, pamatojoties uz Kopienas klasifikācijas skalu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir tā cena, kas samaksāta piegādātājam pēc dzīvnieka piegādes lopkautuvei un no kuras atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Šo cenu izsaka uz 100 kg liemeņa, kas noformēts atbilstoši šā panta 3. punktā minētajām prasībām, nosvērts un klasificēts uz āķa kautuvē.

2.   Svars, kas jāņem vērā, ir silta liemeņa svars, kas noteikts ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad dzīvnieks nokauts.

Auksta liemeņa svars atbilst silta liemeņa svaram, kā minēts pirmajā daļā, no kura atskaitīti 2 %.

3.   Lai noteiktu tirgus cenu, liemeni noformē, neatdalot zemādas taukus, atdalot kakla daļu atbilstoši veterinārajām prasībām:

a)	bez nierēm;

b)	bez nieru taukiem;

c)	bez iegurņa taukiem;

d)	bez diafragmas plānās daļas;

e)	bez diafragmas biezās daļas;

f)	bez astes;

g)	bez muguras smadzenēm;

h)	bez sēklinieku taukiem;

i)	bez ciskas iekšējā gabala ārējiem taukiem;

j)	bez jūga vēnas un blakus esošajiem taukiem.

4.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma A daļas V punktu un atkāpjoties no šā panta 3. punkta, zemādas tauku atdalīšana ietver tikai daļēju zemādas tauku atdalīšanu no šādām daļām:

a)	gurniem, muguras mīkstuma un ribu vidusdaļas;

b)	krūtsgabala gala, ārējā anoģenitālā apvidus un astes;

c)	no ciskas.

5.   Ja liemeņa noformējums, to sverot un klasificējot uz āķa, atšķiras no 3. punktā norādītā noformējuma, tad liemeņa svaru pielāgo, piemērojot III pielikumā minētos koriģējošos faktorus, lai pārietu no šā noformējuma uz atsauces noformējumu. Šādā gadījumā attiecīgi pielāgo cenu uz katriem 100 kg liemeņa.

Ja pirmajā daļā minētā svara pielāgošana visā dalībvalsts teritorijā tiek veikta vienādi, cenas aprēķina valsts līmenī. Ja pielāgošanas process katrā kautuvē atšķiras, tās aprēķina individuāli.

14. pants

Kategorijas un klases tirgus cenu reģistrēšanai

1.   Valsts un Kopienas tirgus cenu reģistrāciju, pamatojoties uz Kopienas klasifikācijas skalu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā, veic katru nedēļu, un tā attiecas uz šādām piecās kategorijās iedalītām uzbūves un tauku slāņa klasēm, kas precizētas minētās regulas V pielikuma A daļas II punktā:

a)	tādu nekastrētu vīriešu kārtas jaunu liellopu liemeņi, kas vēl nav sasnieguši divu gadu vecumu: U2, U3, R2, R3, O2, O3;

b)	citi nekastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi: R3;

c)	kastrētu vīriešu kārtas liellopu liemeņi: U2, U3, U4, R3, R4, O3, O4;

d)	atnesušos sieviešu kārtas liellopu liemeņi: R3, R4, O2, O3, O4, P2, P3;

e)	citi sieviešu kārtas liellopu liemeņi: U2, U3, R2, R3, R4, O2, O3, O4.

2.   Dalībvalstis nolemj, vai to teritorija sastāv no viena apgabala, vai arī tā sadalāma vairākos apgabalos. Šādu lēmumu pieņem, pamatojoties uz

a)	to teritorijas lielumu;

b)	administratīvo iedalījumu, ja tāds ir;

c)	cenu ģeogrāfisko dažādību.

Apvienotā Karaliste tomēr ietver vismaz divus apgabalus, proti, Lielbritāniju un Ziemeļīriju, kurus drīkst sadalīt mazākos apgabalos, pamatojoties uz kritērijiem, kas minēti pirmajā daļā.

15. pants

Reprezentatīvās cenas

1.   Cenas reģistrē:

a)	tādas kautuves operators, kurā gadā nokauj 20 000 vai vairāk pieaugušu liellopu, ko tā izaudzējusi vai kas izaudzēti tās uzdevumā, un/vai ko tā iepirkusi;

b)	tādas kautuves operators, kuru izraudzījusies dalībvalsts un kurā gadā nokauj mazāk nekā 20 000 pieaugušu liellopu, ko tā izaudzējusi vai kas izaudzēti tās uzdevumā, un/vai ko tā iepirkusi;

c)	fiziska vai juridiska persona, kas gadā nosūta uz kautuvi nokaušanai 10 000 vai vairāk pieaugušu liellopu; un

d)	fiziska vai juridiska persona, kuru izraudzījusies dalībvalsts un kura gadā nosūta uz kautuvi nokaušanai mazāk nekā 10 000 pieaugušu liellopu.

Dalībvalstis nodrošina, ka cenas tiek reģistrētas vismaz

a)	attiecībā uz 25 % nokaušanu, kas veiktas tajos dalībvalsts apgabalos, kas kopā veido vismaz 75 % kopējo nokaušanu minētajā dalībvalstī, un

b)	attiecībā uz 30 % pieaugušu liellopu, kas nokauti tās teritorijā.

2.   Cenas, kas reģistrētas saskaņā ar 1. punktu, attiecas uz pieaugušiem liellopiem, kas nokauti attiecīgajā reģistrācijas periodā, pamatojoties uz liemeņa auksto svaru, kā minēts 13. panta 2. punkta otrajā daļā.

Gadījumos, kad kautuvē kauj liellopus, ko tā izaudzējusi vai kas izaudzēti tās uzdevumā, reģistrētā cena ir vidējā cena, kas samaksāta par tādas pašas kategorijas un klases liemeņiem, kas iegūti no šajā kautuvē tās pašas nedēļas laikā nokautajiem liellopiem.

Cenas, kas reģistrētas par katru klasi, kura minēta 14. panta 1. punktā, norāda uz attiecīgās klases liemeņa vidējo svaru un to, vai tās ir vai nav koriģētas, ņemot vērā visus elementus, kas minēti 13. pantā.

16. pants

Iknedēļas cenu aprēķināšana

1.   Cenas, kas reģistrētas saskaņā ar 15. pantu laika posmā no pirmdienas līdz svētdienai,

a)	rakstiski vai elektroniski dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo attiecīgās kautuves operators vai fiziska vai juridiska persona termiņā, ko noteikusi dalībvalsts, vai

b)	pēc dalībvalsts ieskata tās kompetentajai iestādei ir pieejamas kautuves vai fiziskas vai juridiskas personas telpās.

Tomēr, ja dalībvalsts ir izveidojusi komiteju, kuras uzdevums ir noteikt cenas apgabalā, un ja dalība šādā komitejā ir vienādi sadalīta starp pieaugušu liellopu un to liemeņu pircējiem un pārdevējiem, un priekšsēdētājs ir kompetentās iestādes darbinieks, tad tāda dalībvalsts drīkst noteikt, ka cenas un informācija jānosūta tieši attiecīgā apgabala komitejas priekšsēdētājam. Ja dalībvalsts to nenosaka, tad datus komitejas priekšsēdētājam nosūta kompetentā iestāde. Priekšsēdētājs nodrošina, lai tad, kad katra atsevišķa cena tiek paziņota komitejas locekļiem, nebūtu iespējams noteikt tās izcelsmi.

2.   Paziņotās cenas ir vidējā cena par klasi.

3.   Jebkura kautuve vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 15. panta 1. punkta pirmajā daļā un kas veic papildu maksājumus pieaugušu liellopu vai to liemeņu piegādātājiem, ko paziņotajās cenās neņem vērā, paziņo savas dalībvalsts kompetentajai iestādei par pēdējo no savas puses veikto papildu maksājumu un laika periodu, uz kuru tas attiecas. Pēc tam tā ik reizi, kad tiek veikts papildu maksājums, paziņo tā apmēru dalībvalstij.

4.   Dalībvalsts kompetentā iestāde no cenām, kas tai paziņotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka vidējās reģionālās cenas katrai klasei, kas minēta 14. panta 1. punktā.

Komitejas, kas minētas šā panta 1. punkta otrajā daļā, no cenām, kas tām paziņotas saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka vidējās reģionālās cenas katrai klasei, kas minēta 14. panta 1. punktā, un paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Ja pirkumus apmaksā pēc vienotas likmes un ja liemeņi sūtījumā attiecas ne vairāk kā uz trim secīgām uzbūves klasēm un trim secīgām tauku slāņa klasēm tajā pašā kategorijā, tad, nosakot cenas saskaņā ar 4. punktu, ņem vērā to cenu, kas samaksāta par uzbūves klasi, kurā ir klasificēts lielākais skaits liemeņu, vai arī, ja tie ir vienmērīgi sadalīti pa klasēm, tad par vidējo no šīm klasēm, ja šādas klases pastāv. Visos pārējos gadījumos cenu neņem vērā.

Tomēr, ja pirkumi, kas apmaksāti pēc vienotas likmes, attiecas uz mazāk nekā 35 % kopējo nokauto pieaugušo liellopu dalībvalstī, tad dalībvalsts var nolemt neņemt vērā šādu pirkumu cenas aprēķinos, kas minēti 4. punktā.

6.   Kompetentā iestāde tad aprēķina sākotnējo valsts cenu katrai klasei, izsverot reģionālās cenas, lai ņemtu vērā konkrētajā apgabalā, uz kuru attiecas cenas, nokauto dzīvnieku nozīmīgumu attiecīgajā kategorijā attiecībā pret kopējo nokauto dzīvnieku skaitu attiecīgajā kategorijā visā dalībvalstī.

7.   Kompetentā iestāde koriģē sākotnējo valsts cenu par klasi, kas minētas 6. punktā, lai

a)	ņemtu vērā visus 13. pantā minētos elementus, ja šāda korekcija jau nav veikta;

b)	nodrošinātu, ka cenu aprēķina, pamatojoties uz liemeņa auksto svaru, kā minēts 13. panta 2. punkta otrajā daļā;

c)	ņemtu vērā veiktos papildu maksājumus, kā minēts 3. punktā, ja korekcija veidotu vismaz 1 % no konkrētās klases cenas.

Kompetentā iestāde, veicot korekciju atbilstīgi c) apakšpunktam, dala kopējos papildu maksājumus, kas veikti attiecībā uz liellopu gaļas nozari attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējā finanšu gadā, ar to pieaugušo liellopu kopējo gada produkciju tonnās, par kuriem tiek paziņotas cenas.

8.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tai paziņotās cenas:

a)	attiecas uz nenozīmīgu skaitu liemeņu, tā neņem šīs cenas vērā;

b)	ir tādas, kurām nevar uzticēties, tā cenas ņem vērā tikai tad, ja ir pārliecinājusies par to uzticamību.

17. pants

Cenu iknedēļas paziņošana Komisijai

1.   Saskaņā ar 36. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai cenas, kas aprēķinātas saskaņā ar 16. panta 4.–7. punktu. Dalībvalstis nepaziņo šīs cenas nevienai citai iestādei, pirms tās nav paziņotas Komisijai.

2.   Ja izņēmuma gadījumos vai atkarībā no piegādes sezonas kādā dalībvalstī vai apgabalā nav iespējams reģistrēt cenas ievērojamam skaitam liemeņu, kas pieder pie vienas vai vairākām klasēm, kas minētas 14. panta 1. punktā, Komisija var izmantot pēdējās reģistrētās cenas konkrētajai klasei vai klasēm pirms šā notikuma, un, ja šāda situācija ilgst vairāk nekā divas nedēļas pēc kārtas, tad Komisija cenu reģistrācijas nolūkā var nolemt par attiecīgās klases vai klašu pagaidu atcelšanu un par tādu klašu svēruma vai svērumu pagaidu pārdali.

18. pants

Kopienas vidējās cenas

1.   Katrai noteiktai kategorijai:

a)

Kopienas vidējā cena katrai uzbūves un tauku slāņa klasei, kas minēta 14. panta 1. punktā, ir attiecīgajai klasei reģistrēto valsts tirgus cenu vidējā svērtā cena. Svērumu pamatā ir nokauto dzīvnieku skaita procentuālā daļa attiecīgajā klasē katrā dalībvalstī attiecībā pret kopējo nokauto dzīvnieku skaitu attiecīgajā klasē visā Kopienā;

b)

Kopienas vidējā cena katrai uzbūves klasei ir vidējā svērtā cena no Kopienas vidējām cenām tauku slāņa klasēm, kas veido attiecīgo uzbūves klasi. Svēruma pamatā ir nokauto dzīvnieku skaita procentuālā daļa attiecīgajā tauku slāņa klasē attiecībā pret kopējo nokauto dzīvnieku skaitu attiecīgajā uzbūves klasē visā Kopienā;

c)	Kopienas vidējā cena ir vidējā svērtā cena no Kopienas vidējām cenām, kas minētas a) apakšpunktā. Svēruma pamatā ir nokauto dzīvnieku skaita procentuālā daļa katrā a) apakšpunktā minētajā klasē attiecībā pret kopējo nokauto dzīvnieku skaitu Kopienā attiecīgajā kategorijā.

2.   Kopienas vidējā cena visām kategorijām kopā ir vidējā svērtā cena no vidējām cenām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā. Svēruma pamatā ir katras kategorijas proporcionālā attiecība pret kopējo nokauto pieaugušo liellopu skaitu visā Kopienā.

19. pants

Dalībvalstu ikgadējo paziņojumu nosūtīšana Komisijai

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta Komisijai:

a)	kautuvju, kas reģistrē cenas, konfidenciālo sarakstu, ievērojot 15. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, norādot katrā kautuvē nokauto pieaugušo liellopu daudzumu, kas izteikts dzīvnieku skaitā un, ja iespējams, liemeņu svara tonnās, par iepriekšējo kalendāro gadu;

b)	fizisko vai juridisko personu, kas reģistrē cenas, konfidenciālo sarakstu, ievērojot 15. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktu, norādot pieaugušu liellopu skaitu, (kas, ja iespējams, arī izteikts liemeņu svara tonnās), ko tās ir nosūtījušas uz nokaušanu iepriekšējā kalendārajā gadā;

c)	to apgabalu sarakstu, kuriem tiek reģistrētas cenas, pievienojot par katru apgabalu svērtās cenas saskaņā ar 16. panta 6. punktu.

III   NODAĻA

CŪKGAĻAS NOZARE

20. pants

Liemeņu obligātā klasifikācija un atkāpes no tās

1.   Kopienas klasifikācijas skalu cūku liemeņiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punktā, izmanto visās kautuvēs visu liemeņu klasificēšanai, lai ražotājiem nodrošinātu taisnīgu samaksu, pamatojoties uz to cūku svaru un uzbūvi, kuras tie piegādājuši kautuvēm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka šīs skalas piemērošana nav obligāta kautuvēs,

a)	kurām attiecīgās dalībvalstis noteikušas maksimālo nokauto dzīvnieku skaitu, bet šis skaits nedrīkst pārsniegt 200 cūku nedēļā (gada vidējais rādītājs);

b)	kurās kauj tikai tās cūkas, kas piedzimušas un nobarotas pašu audzēšanas uzņēmumos, un kurās sadala visus iegūtos liemeņus.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai par pirmajā daļā minēto lēmumu, precizējot maksimālo atļauto nokauto dzīvnieku skaitu katrā kautuvē, kas atbrīvota no Kopienas skalas piemērošanas.

21. pants

Svēršana, klasificēšana un marķēšana

1.   Cūku liemeņus klasificē svēršanas laikā saskaņā ar klasifikācijas prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas II punktā.

Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā nokautām cūkām drīkst atļaut liemeņu klasifikāciju pirms svēršanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. panta m) punkta iv) apakšpunktu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas II punkta noteikumiem un šā panta 1. punktu attiecībā uz dalībvalsts teritorijā nokautām cūkām neizslēdz citu novērtējuma kritēriju izmantošanu papildus svara un lēstā muskuļaudu daudzuma novērtējumam.

3.   Pēc klasifikācijas cūku liemeņus nekavējoties marķē ar lielo burtu, kas apzīmē liemeņa klasi vai novērtētā muskuļaudu daudzuma procentuālo daļu, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas II punktā.

Burtiem vai cipariem jābūt vismaz 2 centimetrus augstiem. Marķēšanai drīkst izmantot jebkuru netoksisku, neizdzēšamu un karstumizturīgu tinti, kā arī jebkuru citu pastāvīgu marķēšanas veidu, ko iepriekš apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes.

Neskarot pirmo daļu, uz liemeņa drīkst atzīmēt ziņas par liemeņa svaru vai citas ziņas, ko uzskata par vajadzīgām.

Pusliemeņus marķē uz pakaļējās apakšciskas vai gurna ādas.

Marķēšanai var izmantot arī etiķeti, kas piestiprināta tā, lai to nevarētu noņemt nesabojājot.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka cūku liemeņi nav jāmarķē, ja tiek sastādīts oficiāls protokols, kur attiecībā uz katru liemeni ir vismaz norāde par:

a)	liemeņa individuālu identifikāciju, kas veikta, izmantojot jebkuru nemaināmu līdzekli;

b)	silta liemeņa svaru; un

c)	novērtēto muskuļaudu daudzumu.

Protokols jāuzglabā sešus mēnešus, un tā sastādīšanas dienā personai, kurai uzticēts pārbaudes uzdevums, tas jāapstiprina kā patiesi oriģināls sertifikāts.

Tomēr, lai liemeņus varētu nesadalītus laist citas dalībvalsts tirgū, tos marķē saskaņā ar attiecīgo klasi, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas II punkts, vai atbilstīgi muskuļaudu daudzuma procentuālajai daļai.

5.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas III punkta otro daļu, pirms liemeņa svēršanas, klasificēšanas un marķēšanas no tā nedrīkst atdalīt taukus, muskuļus vai citus audus.

22. pants

Liemeņa svars

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta b) apakšpunktu, svars attiecas uz aukstu liemeni, kas noformēts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas III punktā minētajām prasībām.

2.   Liemeni nosver pēc iespējas drīzāk pēc nokaušanas, bet ne vēlāk kā 45 minūtes pēc tam, kad cūka nokauta.

Auksta liemeņa svars atbilst reģistrētajam silta liemeņa svaram, kā minēts pirmajā daļā, no kura atskaitīti 2 %.

Ja attiecīgajā kautuvē nav iespējams ievērot 45 minūšu periodu starp cūkas kaušanu un svēršanu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst atļaut šo periodu pagarināt ar noteikumu, ka otrajā daļā minēto 2 % atskaitījumu samazina par 0,1 punktu par katru papildus pagājušo stundas ceturksni vai tā daļu.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, auksta liemeņa svaru drīkst aprēķināt atbilstoši iepriekš noteiktajām absolūtā svara samazinājuma skalām, kuras nosaka dalībvalstis saskaņā ar savu cūku ganāmpulku īpašībām, un par ko paziņo Komisijai. Šādu skalu izmantošanu atļauj saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību, ja atsevišķām svara klasēm samazinājumi, ciktāl iespējams, atbilst tiem, kas izriet no 1. un 2. punkta.

23. pants

Cūku liemeņu muskuļaudu daudzums

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas IV punktā minētās prasības, cūkas liemeņa muskuļaudu daudzums ir attiecība starp:

—	šķērssvītroto sarkano muskuļu kopējo svaru, ar noteikumu, ka tos var atdalīt ar nazi, un

—	liemeņa svaru.

Šķērssvītroto sarkano muskuļu kopējo svaru iegūst, vai nu pilnībā vai daļēji sadalot liemeni, vai apvienojot pilnīgo vai daļējo sadalīšanu ar valsts ekspresmetodi, pamatojoties uz pārbaudītām statistiskas metodēm, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību.

Liemeņa sadalīšanu, kas minēta otrajā daļā, var arī aizstāt ar muskuļaudu procentuālās daļas vērtējumu, kas iegūts ar pilnīgu sadalīšanu, kas veikta ar datortomogrāfijas aparātu, ar nosacījumu, ka tiek iesniegti apmierinoši salīdzinošās sadalīšanas rezultāti.

2.   Standarta statistikas metode cūkas liemeņa muskuļaudu daudzuma novērtēšanai, kas apstiprināta kā klasifikācijas metode saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas IV punktu, ir mazāko kvadrātu metode vai “pazemināta ranga” metode, taču var izmantot citas statistiski pārbaudītas metodes.

Metode pamatojas uz attiecīgās valsts vai apgabala cūkgaļas produkcijas reprezentatīvo paraugu, kurā izmantoti vismaz 120 liemeņi, kuru muskuļaudu daudzums ticis novērtēts saskaņā ar sadalīšanas metodi, kas izklāstīta šīs regulas IV pielikumā. Ja izmanto vairākas paraugu ņemšanas metodes, atsauci aprēķina vismaz 50 liemeņiem, un precizitāte ir vismaz vienāda ar to, kas iegūta, izmantojot standarta statistikas metodi 120 liemeņiem, izmantojot IV pielikumā norādīto metodi.

3.   Klasificēšanas metodes atļauj tikai tad, ja vidējā kvadrātiskā prognozes kļūda (RMSEP), kas izskaitļota, pielietojot pilnas šķērsvalidācijas metodi vai pārbaudi, kurā validācijai izmantota reprezentatīvo liemeņu izlase, kas sastāv no vismaz 60 liemeņiem, ir mazāka par 2,5. Papildus RMSEP aprēķinos iekļauj jebkura veida netipisko datu kopu.

4.   Dalībvalstis ar protokolu informē Komisiju par klasifikācijas metodēm, kuras tās vēlas atļaut piemērot savā teritorijā, aprakstot sadalīšanas izmēģinājumu, norādot principus, uz kuriem šīs metodes pamatojas, kā arī vienādojumus, ko izmanto, lai novērtētu muskuļaudu procentuālo daudzumu. Protokolā jābūt divām daļām, un tajā jāiekļauj V pielikumā norādītie elementi. Protokola pirmo daļu Komisijai iesniedz pirms sadalīšanas izmēģinājuma sākuma.

Klasifikācijas metožu piemērošanu dalībvalsts teritorijā atļauj saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību, pamatojoties uz protokolu.

5.   Klasifikācijas metožu piemērošanai visos apsektos jāatbilst aprakstam, kas norādīts Kopienas lēmumā, ar kuru tās atļauj.

24. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Cūku liemeņu klasificēšanu, svēršanu un marķēšanu 20. pantā minētajos uzņēmumos bez iepriekšēja brīdinājuma uz vietas pārbauda iestāde, kas nav atkarīga no klasificēšanas aģentūrām un uzņēmumiem.

Tomēr prasība būt neatkarīgam no klasificēšanas aģentūrām neattiecas uz pārbaudēm, ko veic kompetentā iestāde.

2.   Pārbaudes uz vietas jāveic vismaz divas reizes trijos mēnešos visos apstiprinātajos uzņēmumos, kuros vidēji gadā katru nedēļu nokauj 200 un vairāk cūku.

Tomēr apstiprinātajiem uzņēmumiem, kuros vidēji gadā nokauj mazāk nekā 200 cūku katru nedēļu, dalībvalstis nosaka pārbaužu biežumu.

3.   Lai piemērotu 1. un 2. punktā minētos noteikumus, dalībvalstis:

a)	nosaka pārbaužu darbības jomu, pamatojoties uz to riska novērtējumu, īpaši ņemot vērā attiecīgajās kautuvēs nokauto cūku skaitu un iepriekšējo pārbaužu laikā iegūtos datus;

b)	paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušas, lai piemērotu šos noteikumus vēlākais līdz 2009. gada 1. jūlijam un pēc tam, viena mēneša laikā no dienas, kad notikušas jebkādas izmaiņas paziņojamajā informācijā.

4.   Ja par pārbaudēm atbildīgā iestāde nav pakļauta valsts iestādei, 1. un 2. punktā paredzētās pārbaudes jāveic valsts iestādes fiziskā uzraudzībā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un vismaz vienu reizi gadā. Valsts iestādi regulāri informē par datiem, ko ieguvusi iestāde, kas atbildīga par pārbaudēm.

25. pants

Cūku liemeņu tirgus cena dalībvalstīs

1.   Cūku liemeņu tirgus cena dalībvalstī ir vienāda ar cūku liemeņu vidējām kotācijām, kas reģistrētas reprezentatīvajos tirgos vai attiecīgās dalībvalsts kotāciju centros.

2.   Šā panta 1. punktā minēto cenu nosaka, izmantojot kotācijas, kas reģistrētas liemeņiem, kas sver:

—	atbilstības klasē “E” 60 kg, bet mazāk par 120 kg,

—	atbilstības klasē “R” 120 kg, bet mazāk par 180 kg.

Svara klases un jebkura svēršanas izvēle paliek attiecīgās dalībvalsts ziņā; dalībvalsts par to informē Komisiju.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par reprezentatīvajiem tirgiem vai kotāciju centriem, kas minēti 1. punktā, vēlākais līdz 2009. gada 1. jūlijam un pēc tam viena mēneša laikā no dienas, kad notikušas jebkādas izmaiņas paziņojamajā informācijā.

Komisija par saņemtajiem paziņojumiem, kas minēti pirmajā daļā, informē citas dalībvalstis.

26. pants

Kopienas vidējās cenas

1.   Kopienas vidējo tirgus cenu cūku liemeņiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 17. un 37. pantā, nosaka, pamatojoties uz cenu, kas ir piegādātājam samaksātā cena par dzīvu cūku piegādi uz kautuvi, pēc pievienotās vērtības nodokļa nomaksas.

2.   Cenā, ko nosaka saskaņā ar 1. punktu, tiek iekļauta arī neapstrādātu subproduktu un dzīvnieku atlieku vērtība, un to izsaka attiecībā uz auksta cūku liemeņa 100 kg, kas:

—	noformēti saskaņā ar atsauces noformējumu, kas norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B daļas III punkta pirmajā daļā, un

—	nosvērti un klasificēti uz āķa kautuvē, kur reģistrētais svars pārrēķināts atbilstoši aukstā liemeņa svaram saskaņā ar šīs regulas 22. pantā noteiktajām metodēm.

3.   Lai aprēķinātu 1. punktā paredzēto Kopienas tirgus cenu, veic katrā dalībvalstī reģistrētās cenas svērumu, izmantojot koeficientus, kuri izsaka katras dalībvalsts cūku populācijas relatīvo lielumu.

Pirmajā daļā minētos koeficientus nosaka, pamatojies uz cūku skaitu, kas tiek noteikts katru gadu decembra sākumā saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/23/EEK (16).

27. pants

Kotāciju iknedēļas paziņošana Komisijai

1.   Saskaņā ar 36. pantu dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)	kotācijas, kā noteikts 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. un 2. punktā;

b)	reprezentatīvās kotācijas par katru sivēnu, kura vidējais dzīvsvars ir apmēram 20 kilogramu.

2.   Ja Komisija nesaņem vienu vai vairākas kotācijas, tā ņem vērā pēdējo pieejamo kotāciju. Ja par kādu kotāciju vai kotācijām trūkst informācijas trīs nedēļas pēc kārtas, Komisija minēto vai minētās kotācijas vairs neņem vērā.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis paziņo tai šādu informāciju, ja tā ir pieejama, attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma XVII daļā minētajiem produktiem:

a)	produktu, ka importēti no trešām valstīm, tirgus cenas dalībvalstīs;

b)	trešo valstu reprezentatīvajos tirgos valdošās cenas.

IV   NODAĻA

AITAS GAĻAS NOZARE

28. pants

Kritēriji mazsvara jēru liemeņu definēšanai

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas III punkta 2. punktā minētos kritērijus, piemēro šīs regulas VI pielikumā izklāstītos noteikumus.

2.   Šīs regulas VI pielikumā minēto gaļas krāsu nosaka pēc sānu gabala pie rectus abdominis, salīdzinot ar standartizēto krāsu diagrammu.

29. pants

Papildu noteikumi attiecībā uz uzbūves un tauku slāņa klasēm, liemeņa svaru un gaļas krāsu

Papildu noteikumi, kas precizē Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas III punktā minētās uzbūves un tauku slāņu klašu definīcijas, izklāstīti šīs regulas VII pielikumā.

30. pants

Klasifikācija un identifikācija

1.   Klasifikāciju un identifikāciju, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas III un V punktā, veic attiecīgajā kautuvē.

2.   Liemeņu klasifikāciju, identifikāciju un svēršanu veic vēlākais vienu stundu pēc tam, kad dzīvnieks nokauts.

3.   Liemeņu vai pusliemeņu identifikāciju, kas klasificēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta otrajā daļā minēto skalu, dalībuzņēmumos veic, izdarot atzīmi, kas norāda uzbūves un tauku slāņa kategoriju un klasi.

Šo atzīmi izdara, uzspiežot marķējumu ar neizdzēšamu un netoksisku tinti ar metodi, ko apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes.

Tiek noteiktas šādas liemeņu kategorijas:

a)	L – tādu aitu (jēru), kas vēl nav sasniegušas divpadsmit mēnešu vecumu, liemeņi;

b)	S – pārējo aitu liemeņi.

4.   Dalībvalstis var atļaut aizvietot marķējumu ar nenomaināmu un stingri piestiprināmu etiķeti.

31. pants

Klasifikācija, ko veic kvalificēti klasificētāji

Dalībvalstis nodrošina, ka klasifikāciju veic pietiekami kvalificēti klasificētāji. Dalībvalstis šādas personas nosaka, vienojoties vai izraugoties šim nolūkam atbildīgo iestādi.

32. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Klasificētāju, kas minēti 31. pantā, darbu, kā arī liemeņu klasifikāciju un identifikāciju dalībuzņēmumos bez iepriekšēja brīdinājuma uz vietas pārbauda dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas nav atkarīga no klasificēšanas aģentūrām un dalībuzņēmuma.

Tomēr prasība būt neatkarīgam no klasificēšanas aģentūrām neattiecas uz pārbaudēm, ko veic kompetentā iestāde.

Ja iestāde, kas ir atbildīga par pārbaudēm, nav pakļauta valsts iestādei, tad pirmajā daļā minētās pārbaudes vismaz vienu reizi gadā jāveic valsts iestādes fiziskā uzraudzībā, ievērojot tos pašus nosacījumus. Valsts iestādi regulāri informē par datiem, ko ieguvusi iestāde, kas atbildīga par pārbaudēm.

2.   Šīs pārbaudes jāveic vismaz reizi trijos mēnešos visos dalībuzņēmumos, kuros veic klasifikāciju un kuros vidēji gadā katru nedēļu nokauj 80 vai vairāk aitu. Katrā pārbaudē jāpārbauda vismaz 40 liemeņu, kas atlasīti pēc nejaušas izvēles principa.

Tomēr dalībuzņēmumos, kuros vidēji gadā nokauj mazāk par 80 aitām katru nedēļu, dalībvalstis nosaka pārbaužu biežumu un minimālo liemeņu skaitu, kas jāpārbauda, pamatojoties uz to riska novērtējumu, īpaši ņemot vērā attiecīgajos uzņēmumos nokauto aitu skaitu un iepriekšējās pārbaudēs iegūtos datus.

33. pants

Reģistrējamās tirgus cenas

1.   Tirgus cena, kas jānosaka, pamatojoties uz Kopienas skalu aitu liemeņu klasifikācijai, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punkta otrajā daļā, ir cena brīdī, kad aitas tiek ievestas kautuvē, no kuras atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un kas piegādātājam samaksāta par Kopienas izcelsmes jēriem. Šo cenu izsaka uz katriem 100 kg liemeņa svara, kas noformēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas IV punktā norādīto atsauces noformējumu un kas nosvērts un klasificēts uz āķa kautuvē.

2.   Svars, kas jāņem vērā, ir silta liemeņa svars, kas koriģēts, lai ņemtu vērā svaru, kas zudis pēc liemeņa atdzesēšanas. Dalībvalstis informē Komisiju par izmantotajiem korekcijas koeficientiem.

3.   Ja liemeņu noformējums pēc nosvēršanas un klasificēšanas uz āķa atšķiras no atsauces noformējuma, dalībvalstis pielāgo liemeņa svaru, piemērojot korekcijas koeficientus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas IV punkta otrajā daļā. Dalībvalstis informē Komisiju par izmantotajiem korekcijas koeficientiem.

34. pants

Cenu paziņošana Komisijai

1.   Dalībvalstis, kuru aitas gaļas produkcija pārsniedz 200 tonnu gadā, paziņo Komisijai kautuvju vai citu uzņēmumu, kas piedalās cenu noteikšanas procesā saskaņā ar Kopienas skalu (turpmāk – “dalībuzņēmums”), konfidenciālo sarakstu, kā arī norādes uz šo dalībuzņēmumu aptuveno ikgadējo produkciju.

2.   Saskaņā ar 36. pantu dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, paziņo Komisijai vidējo cenu katrai jēru kvalitātes klasei, kas ietverta Kopienas skalā, visiem dalībuzņēmumiem, norādot uz katras kvalitātes apmēru. Tomēr, ja kādas kvalitātes produkcija veido mazāk nekā 1 % no kopējā daudzuma, tad cenas nav jāpaziņo. Dalībvalstis arī paziņo Komisijai vidējo cenu, pamatojoties uz svaru, visiem jēriem, kas klasificēti katrā skalā, ko izmanto cenu paziņošanas mērķiem.

Tomēr dalībvalstis, pamatojoties uz svaru, var diferencēt paziņoto cenu katrai uzbūves un tauku slāņa biezuma pakāpes klasei, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma C daļas III punkta 1. punktā. Termins “kvalitāte” nozīmē uzbūves un tauku slāņa kategorijas apvienojumu.

35. pants

Kopienas vidējās cenas

Lai aprēķinātu Kopienas vidējo cenu aitu liemeņiem, veic 34. panta 2. punktā minēto cenu svērumu, izmantojot koeficientus, kas izsaka katras dalībvalsts aitu gaļas produkcijas relatīvo apjomu attiecībā pret kopējo aitu gaļas produkcijas apjomu Kopienā.

V   NODAĻA

KOPĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Cenu iknedēļas paziņošana Komisijai

1.   Katras nedēļas trešdienā vēlākais līdz plkst. 12.00 pēc Briseles laika dalībvalstis paziņo Komisijai tirgus cenas vai kotācijas, kas minētas šīs regulas 17. panta 1. punktā, 27. panta 1. punktā un 34. panta 2. punktā.

Cenas vai kotācijas attiecas uz iepriekšējās nedēļas, kurā informācija paziņota, laika periodu no pirmdienas līdz svētdienai.

Paziņotās cenas vai kotācijas izsaka euro vai, attiecīgajā gadījumā, valsts valūtā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā cenu paziņošana tiek veikta elektroniski, izmantojot paraugu, ko Komisija nosūtījusi dalībvalstīm.

37. pants

Svēruma koeficientu periodiska pārskatīšana

1.   Svēruma koeficientus, kas minēti šīs regulas 18. pantā, 26. panta 3. punktā un 35. pantā, periodiski pārskata, ņemot vērā valsts un Kopienas līmenī reģistrētās tendences.

2.   Pēc katras 1. punktā minētās pārskatīšanas Komisija paziņo dalībvalstīm pārskatītos svēruma koeficientus.

38. pants

Kopienas pārbaudes komiteja

1.   Kopienas pārbaudes komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 2. punktā (turpmāk “Komiteja”), atbild par pārbaužu uz vietas veikšanu, kuras attiecas uz:

a)	pasākumu piemērošanu, kas attiecas uz Kopienas skalām liellopu un aitu liemeņu klasifikācijai;

b)	tirgus cenu reģistrēšanu saskaņā ar minētajām klasifikācijas skalām;

c)	produktu klasifikāciju, identifikāciju un marķēšanu iepirkuma ietvaros valsts intervencei liellopu un aitu gaļas nozarē, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

2.   Komiteju veido ne vairāk kā:

a)	trīs Komisijas eksperti, no kuriem viens darbojas kā Komitejas priekšsēdētājs;

b)	viens eksperts no attiecīgās dalībvalsts;

c)	astoņi eksperti no citām dalībvalstīm.

Dalībvalstis nozīmē ekspertus, pamatojoties uz to neatkarību un kompetenci, jo īpaši liemeņu klasifikācijas un tirgus cenu reģistrēšanas jautājumos un jautājumos, kas saistīti ar veicamā darba specifiku.

Eksperti nekādos apstākļos neizpauž un neizmanto personiskos nolūkos informāciju, kas iegūta, darbojoties Komitejā.

3.   Pārbaudes veic kautuvēs, gaļas tirgos, intervences centros, cenu kotāciju centros un reģionālajos un galvenajos dienestos, kas nodarbojas ar 1. punktā minēto noteikumu īstenošanu.

4.   Pārbaudes dalībvalstīs veic regulāri noteiktos laika periodos, un to biežums var mainīties atkarībā no liellopu un aitas gaļas produkcijas relatīvā apjoma apmeklētajās dalībvalstīs vai problēmām, kas saistītas ar klasifikācijas skalu piemērošanu.

Pārbaudes apmeklējumu programmu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm sastāda Komisija. Apmeklētās dalībvalsts pārstāvji drīkst piedalīties pārbaudēs.

Katra dalībvalsts organizē apmeklējumus, kas jāveic tās teritorijā, saskaņā ar Komisijas noteiktajām prasībām. Šajā nolūkā dalībvalsts 30 dienas pirms apmeklējuma nosūta Komisijai sīki izstrādātu ierosinātā pārbaudes apmeklējuma programmu, un Komisija drīkst pieprasīt veikt jebkurus grozījumus šajā programmā.

Komisija pirms katra apmeklējuma laikus informē dalībvalstis par apmeklējuma programmu un gaitu.

5.   Pēc katra apmeklējuma Komitejas locekļi un apmeklētās dalībvalsts pārstāvji satiekas, lai apspriestu rezultātus. Komitejas locekļi tad izdara secinājumus par apmeklējumu attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

Komitejas priekšsēdētājs sagatavo ziņojumu par veiktajām pārbaudēm, kurā iekļauj pirmajā daļā minētos secinājumus. Ziņojumu pēc iespējas drīzāk nosūta dalībvalstij, kurā pārbaude veikta, un pēc tam pārējām dalībvalstīm.

Ja otrajā daļā minētajā ziņojumā attiecībā uz tām darbības dažādām jomām, kas bija pārbaudes priekšmets, tiek norādītas nepilnības vai tajā sniegti ieteikumi darbības uzlabošanai, dalībvalstis informē Komisiju par visām paredzamajām vai notiekošajām izmaiņām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma nosūtīšanas dienas.

6.   Komitejas locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumus apmaksā Komisija saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami ceļu un uzturēšanās izdevumu atlīdzināšanai personām, kuras nav saistītas ar Komisiju un kuras Komisija ir uzaicinājusi darboties par ekspertiem.

39. pants

Pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai

a)	nodrošinātu šīs regulas noteikumu piemērošanu;

b)	nodrošinātu paziņoto cenu precizitāti saskaņā ar šīs regulas 17. panta 1. punktu, 27. panta 1. punktu un 34. panta 2. punktu;

c)	sodītu par pārkāpumiem, jo īpaši tādiem kā spiedogu un etiķešu viltošana un krāpnieciska izmantošana vai klasifikācija, ko veicis personāls, kuram nav attiecīgās licences.

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minētajiem pasākumiem, cik drīz vien iespējams.

40. pants

Regulas (EEK) Nr. 563/82, (EEK) Nr. 2967/85, (EEK) Nr. 344/91, (EK) Nr. 295/96, (EK) Nr. 103/2006, (EK) Nr. 1128/2006, (EK) Nr. 908/2006, (EK) Nr. 1319/2006, (EK) Nr. 710/2008, (EK) Nr. 22/2008 un Lēmums Nr. 83/471/EEK tiek atcelti.

Atsauces uz atceltajām regulām un atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar VIII pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

41. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 67, 11.3.1982., 23. lpp.

(3)  OV L 285, 25.10.1985., 39. lpp.

(4)  OV L 41, 14.2.1991., 15. lpp.

(5)  OV L 39, 17.2.1996., 1. lpp.

(6)  OV L 17, 21.1.2006., 6. lpp.

(7)  OV L 168, 21.6.2006., 11. lpp.

(8)  OV L 201, 25.7.2006., 6. lpp.

(9)  OV L 243, 6.9.2006., 3. lpp.

(10)  OV L 197, 25.7.2008., 28. lpp.

(11)  OV L 9, 12.1.2008., 6. lpp.

(12)  OV L 259, 20.9.1983., 30. lpp.

(13)  OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(14)  OV L 312, 11.11.2006., 6. lpp.

(15)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.

(16)  OV L 149, 21.6.1993., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/31

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1250/2008

(2008. gada 12. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzēto zvejniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu importa sertifikācijas prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 25. panta a) un d) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un jo īpaši tās 12. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4), un jo īpaši tās 16. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (5), un jo īpaši tās 63. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulas (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (6), VI pielikuma IV un V papildinājumā sniegti lietošanai pārtikā paredzēto zvejniecības produktu un dzīvu gliemeņu importa veselības sertifikātu paraugi.

(2)

Padomes Direktīvā 2006/88/EK un Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulā (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām akvakultūru dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū un ievešanai Kopienā un nosaka to sugu sarakstu, kas ir slimību pārnēsātājas (7) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas, laižot tirgū un importējot akvakultūru dzīvniekus un to produktus lietošanai pārtikā.

(3)	Šie nosacījumi ietver noteiktu akvakultūru dzīvnieku un to produktu sūtījumu importa ierobežojumus un transporta noteikumus attiecībā uz sugām, kas ir uzņēmīgas pret ūdensdzīvnieku slimībām, kas ir uzskaitītas Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā.

(4)	Sertifikāta paraugi, kas ir iekļauti Regulā (EK) Nr. 2074/2005, ir jāgroza tā, lai tie atbilstu Direktīvā Nr. 2006/88/EK un Regulā (EK) Nr. 1251/2008 izklāstītajām prasībām.

(5)

Īpašas prasības, kas attiecas uz dzīvām gliemenēm un ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII nodaļā, attiecas arī uz dzīviem adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem. Tādēļ ir lietderīgi paplašināt lietošanai pārtikā paredzēto dzīvo gliemeņu importa sertifikāta piemērošanas jomu, iekļaujot dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus.

(6)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2074/2005.

(7)	Ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, ļaujot dalībvalstīm un nozarei veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā regulā noteiktās jaunās prasības.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2074/2005 grozījums

Regulu (EK) Nr. 2074/2005 groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

1.   Pārejas periodā līdz 2009. gada 30. jūnijam Kopienā var importēt sūtījumus, kuriem ir ticis izsniegts veselības sertifikāts atbilstoši paraugam, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 2074/2005, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1664/2006.

2.   Pārejas periodā līdz 2010. gada 31. jūlijam Kopienā var importēt šādus sūtījumus, kuriem ir ticis izsniegts veselības sertifikāts atbilstoši paraugam, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 2074/2005, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1664/2006:

a)	zvejniecības produktus, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības apliecinājums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2074/2005, kas grozīta ar šo regulu, VI pielikuma IV papildinājuma veselības sertifikāta parauga II daļā, kā tas ir aprakstīts šīs II daļas 2. piezīmē;

b)

dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu un jūras gliemežu sūtījumus, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības apliecinājums, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2074/2005, kas grozīta ar šo regulu, VI pielikuma V papildinājuma veselības sertifikāta parauga II daļā, kā tas ir aprakstīts šīs II daļas 2. piezīmē.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004, 1. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004, 55. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004, 206. lpp.

(5)  OV L 165, 30.4.2004, 1. lpp.

(6)  OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(7)  Sk. šo 41. lpp. OV.

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/41

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1251/2008

(2008. gada 12. decembris),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1), un jo īpaši tās 17. panta 2. punktu, 22. pantu, 25. pantu un 61. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū, importam un tranzītam caur Kopienu. No 2008. gada 1. augusta ar Direktīvu 2006/88/EK atceļ un aizstāj Padomes Direktīvu 91/67/EEK, kura attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē akvakultūras dzīvnieku un produktu laišanu tirgū (2).

(2)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/88/EK akvakultūras dzīvnieks ir jebkurš audzētavā vai gliemju audzēšanas zonā audzēts ūdensdzīvnieks, tostarp dekoratīvs ūdensdzīvnieks, jebkurā tā attīstības stadijā, tostarp olšūnas un sperma/gametas, ietverot jebkādu ūdensdzīvnieku, kas iegūts savvaļā un paredzēts audzētavai vai gliemju audzēšanas zonai. Ūdensdzīvnieki ir zivis, gliemji un vēžveidīgie.

(3)

Komisijas 1999. gada 27. jūlija Lēmumā 1999/567/EK, ar ko nosaka Padomes Direktīvas 91/67/EEK 16. panta 1. punktā minētā sertifikāta paraugu (3), un Komisijas 2003. gada 23. maija Lēmumā 2003/390/EK, ar ko nosaka īpašus nosacījumus, ar kādiem laiž tirgū akvakultūras dzīvnieku sugas, kas tiek uzskatītas par neuzņēmīgām pret noteiktām slimībām, un to produktus (4), noteikti īpaši noteikumi akvakultūras dzīvnieku laišanai tirgū, ietverot sertifikācijas prasības. Komisijas 2003. gada 14. novembra Lēmumā 2003/804/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības attiecībā uz mīkstmiešu, to olšūnu un gametu ievešanu tālākai audzēšanai, nobarošanai un izklāšanai jaunā vietā vai lietošanai cilvēku uzturā (5), Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmumā 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (6), un Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumā 2006/656/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības dekoratīvo zivju importam (7), noteikti nosacījumi akvakultūras dzīvnieku importam Kopienā. Ar minētajiem lēmumiem tiek īstenota Direktīva 91/67/EEK.

(4)

Direktīvā 2006/88/EK noteikts, ka, ievedot dzīvniekus dalībvalstī, zonā vai iecirknī, kas pasludināti par slimības neskartiem saskaņā ar minēto direktīvu vai uz ko attiecas uzraudzības vai izskaušanas programma, akvakultūras dzīvnieku laišana tirgū ir atkarīga no dzīvnieku veselības sertificēšanas. Līdz ar to ir atbilstīgi šajā regulā noteikt sertifikācijas prasības un vienota parauga dzīvnieku veselības sertifikātus, aizstājot tās sertifikācijas prasības, kas noteiktas Direktīvā 91/67/EEK un minētās direktīvas īstenošanas lēmumos.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (8), pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem noteikti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu higiēnu, tostarp iepakojuma un marķēšanas prasības. Šajā regulā paredzētās dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības tādu akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū un importam, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti turpmākai apstrādei, ievērojot dažus nosacījumus, nav attiecināmas uz dzīvniekiem un to produktiem, kas iepakoti un marķēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004.

(6)	Direktīvā 2006/88/EK izvirzīta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka dekoratīvo ūdensdzīvnieku laišana tirgū neapdraud ūdensdzīvnieku veselības stāvokli attiecībā uz minētās direktīvas IV pielikuma II daļā norādītajām neeksotiskajām slimībām.

(7)

Dekoratīvie ūdensdzīvnieki, ko laiž Kopienas tirgū un kas paredzēti tādām iekārtām, kuras nav tiešā saskarē ar dabiskajiem ūdeņiem, proti, slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, nerada minētos riskus citām Kopienas akvakultūras nozarēm un savvaļas dzīvnieku resursiem. Tāpēc šajā regulā dzīvnieku veselības sertificēšana nav jāparedz minētajiem dzīvniekiem.

(8)

Lai par slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām paredzētu dekoratīvo ūdensdzīvnieku pārvietošanu valsts teritorijā sniegtu informāciju tām dalībvalstīm, kuru visa teritorija vai noteiktas to zonas vai iecirkņi ir pasludināti par vienas vai vairāku tādu neeksotisko slimību neskartiem, pret kurām dekoratīvie ūdensdzīvnieki ir uzņēmīgi, par šādu pārvietošanu jāziņo, izmantojot Traces sistēmu, kas paredzēta Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (9), un kas ieviesta ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par Traces sistēmas ieviešanu (10).

(9)	Pārvietošana Kopienas teritorijā no slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām uz atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām vai savvaļu var radīt nopietnu risku citām Kopienas akvakultūras nozarēm un nav pieļaujama bez dalībvalstu kompetento iestāžu atļaujas.

(10)

Direktīvā 2006/88/EK noteikts, ka gadījumā, ja attiecībā uz akvakultūras dzīvniekiem vai savvaļas ūdensdzīvniekiem saņemts direktīvas IV pielikuma II daļā norādītas eksotiskas vai neeksotiskas slimības apstiprinājums, un gadījumā, ja konstatētas jaunas slimības, dalībvalstīm jāveic konkrēti obligātie kontroles pasākumi. Turklāt minētajā direktīvā dalībvalstīm noteikta prasība nodrošināt, ka gadījumā, ja dzīvniekiem atļauts pamest teritoriju, kurā ieviesti šādi kontroles pasākumi, akvakultūras dzīvnieku laišana tirgū ir atkarīga no dzīvnieku veselības sertificēšanas.

(11)	Tāpēc šajā regulā jānosaka dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumiem, ko izved no dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kuros ieviesti slimību kontroles pasākumi.

(12)	Direktīvā 2006/88/EK dalībvalstīm noteikta prasība nodrošināt, ka akvakultūras dzīvniekus un to produktus Kopienā ieved tikai no tām trešām valstīm vai to daļām, kas minētas saskaņā ar minēto direktīvu izveidotajā sarakstā.

(13)

Akvakultūras dzīvnieku imports Kopienā atļaujams vienīgi no tām trešām valstīm, kurās ieviesti tādi tiesību akti un kontroles sistēma dzīvnieku veselības jomā, kas līdzvērtīgi Kopienā īstenotajiem. Tāpēc ar šo regulu jāizveido saraksts ar tām trešām valstīm, teritorijām, zonām vai iecirkņiem, no kuriem dalībvalstīm atļauts Kopienā ievest akvakultūras dzīvniekus audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai un atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām. Tomēr slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām paredzētas noteiktas dekoratīvās zivis, gliemjus un vēžveidīgos Kopienā jāļauj importēt no trešām valstīm, kuras ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) dalībnieces.

(14)

Trešām valstīm un teritorijām, kurām, pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem, atļauts eksportēt uz Kopienu akvakultūras dzīvniekus, jāatļauj eksportēt uz Kopienu arī saskaņā ar šīs regulas dzīvnieku veselības nosacījumiem. Tāpēc akvakultūras dzīvniekus un to produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, jāļauj importēt Kopienā vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un iecirkņiem, kas ietverti sarakstā, kurš izstrādāts saskaņā ar 11. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (11).

(15)

Minētie saraksti atrodami I un II pielikumā Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumam 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstu, no kurām atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (12), un pārejas periodam līdz 2009. gada 31. decembrim – Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004 (13). Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, minētie saraksti jāņem vērā šajā regulā.

(16)

Direktīvā 2006/88/EK noteikts, ka akvakultūras dzīvnieku un to produktu importam, ievedot Kopienā, jāpievieno dokuments, kurā ietverts dzīvnieku veselības sertifikāts. Šajā regulā sīki jānosaka dzīvnieku veselības nosacījumi akvakultūras dzīvnieku importam Kopienā, ietverot dzīvnieku veselības sertifikātu paraugus, ar kuriem jāaizstāj Direktīvā 91/67/EEK noteiktie importa nosacījumi.

(17)

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (14), noteikti veselības sertifikātu paraugi lietošanai pārtikā paredzētu zvejniecības produktu un dzīvu gliemeņu importam. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, šajā regulā jāparedz, ka minētie veselības sertifikātu paraugi tiek pievienoti to produktu importam, uz kuriem attiecas šī regula.

(18)

Dekoratīvie ūdensdzīvnieki, tostarp zivis, gliemji un vēžveidīgie lielā mērā tiek ievesti Kopienas teritorijā no trešām valstīm un teritorijām. Lai aizsargātu Kopienas dekoratīvo dzīvnieku iekārtu iemītnieku veselības stāvokli, šādu dzīvnieku importam jānosaka konkrētas dzīvnieku veselības prasības.

(19)	Svarīgi nodrošināt, lai Kopienā importēto akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis nebūtu apdraudēts laikā, kamēr tos ved uz Kopienu.

(20)

Īpaši augstu risku dzīvnieku veselības stāvoklim Kopienā rada importēto akvakultūras dzīvnieku izlaišana savvaļā, jo dabiskajos ūdeņos grūti veikt slimību kontroli un izskaušanu. Tāpēc šādai izlaišanai savvaļā vajadzīga īpaša kompetentās iestādes atļauja, un tā pieļaujama vienīgi ar nosacījumu, ka veikti visi vajadzīgie pasākumi izlaišanas vietā esošo dzīvnieku veselības aizsardzībai.

(21)	Tiem akvakultūras dzīvniekiem, kuri paredzēti tranzītam caur Kopienu, jāatbilst tādām pašām prasībām kā akvakultūras dzīvniekiem, kuri paredzēti importam Kopienā.

(22)

Ņemot vērā Kaļiņingradas ģeogrāfisko stāvokli, jāparedz īpaši nosacījumi sūtījumu tranzītam caur Kopienu uz Krieviju un no tās, kas ietekmē vienīgi Latviju, Lietuvu un Poliju. Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskaņotību, šajā regulā jāņem vērā Komisijas 2001. gada 7. decembra Lēmums 2001/881/EK, ar ko izstrādā to robežkontroles punktu sarakstu, kas apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un atjaunina sīki izstrādātos noteikumus attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic Komisijas ekspertiem (15), un Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (16).

(23)	Dzīvnieku veselības sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, jāpiemēro Padomes 1996. gada 17. decembra Direktīva 96/93/EK par dzīvnieku un dzīvnieku produktu sertificēšanu (17), kurā paredzēti noteikumi, kas jāievēro, izsniedzot veterināros sertifikātus.

(24)

Direktīvas 2006/88/EK 17. pantā noteikts – ja zinātniskie dati vai praktiskā pieredze apstiprina, ka uzņēmīgās sugas, izņemot tās, kas uzskaitītas minētās direktīvas IV pielikuma II daļā, var pārnest kādu konkrētu slimību, darbojoties kā slimību pārnēsātājsugas, dalībvalstīm jānodrošina, ka, ievedot šīs sugas audzēšanas vai krājumu atjaunošanas nolūkā dalībvalstī, zonā vai iecirknī, kas ir pasludināti par slimību neskartiem, jāievēro minētajā direktīvā noteiktās konkrētās prasības. Direktīvas 2006/88/EK 17. pantā arī paredzēts, ka jāizveido saraksts ar slimību pārnēsātājsugām. Tāpēc jāpieņem pārnēsātājsugu saraksts.

(25)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ir sniegusi trīs atzinumus šajā jautājumā: zinātnisko atzinumu, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jautājumos attiecībā uz noteiktām zivju slimībām sniegusi par iespējamām pārnēsātājsugām un uzņēmīgu sugu attīstības stadijām, kurās nepārnēsā slimības (18), zinātnisko atzinumu, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jautājumos attiecībā uz noteiktām gliemju slimībām sniegusi par iespējamām pārnēsātājsugām un uzņēmīgu sugu attīstības stadijām, kurās nepārnēsā slimības (19), un zinātnisko atzinumu, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jautājumos attiecībā uz vēžveidīgo slimībām sniegusi par iespējamām pārnēsātājsugām un uzņēmīgu sugu attīstības stadijām, kurās nepārnēsā slimības (20).

(26)

Saskaņā ar šiem zinātniskajiem atzinumiem varbūtība, ka noteiktos apstākļos ar izvērtētajām iespējamām pārnēsātājsugām vai pārnēsātājsugu grupām var notikt Direktīvā 2006/88/EK norādīto slimību pārnešana un izplatīšana, ir no niecīgas/ļoti nelielas līdz vidējai. Vērtētas tika tās ūdensdzīvnieku sugas, kuras izmanto akvakultūrā un pārdod audzēšanai.

(27)

Veidojot pārnēsātājsugu sarakstu, jāņem vērā EPNI atzinumi. Lemjot, kuras sugas iekļaujamas šajā sarakstā, Kopienā jānodrošina atbilstīga akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokļa aizsardzība, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgu tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas. Līdz ar to sarakstā jāietver tās sugas, kuras saskaņā ar minētajiem atzinumiem rada vidēju slimības pārnešanas risku.

(28)

Daudzas no sugām, kuras EPNI atzinumos minētas kā noteiktu slimību iespējamas pārnēsātājas, jāuzskata par tādām vienīgi tad, ja tās iegūtas teritorijā, kurā sastopamas arī pret attiecīgo slimību uzņēmīgās sugas, un ja tās paredzētas teritorijai, kurā ir tās pašas uzņēmīgās sugas. Tādējādi iespējamo pārnēsātājsugu akvakultūras dzīvnieki jāuzskata par pārnēsātājsugām Direktīvas 2006/88/EK 17. panta nolūkā vienīgi tad, ja atbilst minētajiem nosacījumiem.

(29)	Skaidrības un Kopienas tiesību aktu saskanības labad Lēmumi 1999/567/EK, 2003/390/EK, 2003/804/EK, 2003/858/EK un 2006/656/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(30)	Ir jāparedz pārejas periods, lai ļautu dalībvalstīm un nozarei veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā regulā noteiktās jaunās prasības.

(31)

Ņemot vērā lielo tirdzniecības plūsmu, kas raksturīga tām dekoratīvo ūdensdzīvnieku sugām, kuras ir uzņēmīgas pret epizootisko čūlu sindromu (EUS), un nepieciešamību veikt turpmākus pētījumus par šīs slimības risku dekoratīvo ūdensdzīvnieku nozarei, ieskaitot uzņēmīgo sugu saraksta atkārtotu izvērtēšanu, jāizvairās no tūlītējas importa pārtraukšanas attiecībā uz dekoratīvo zivju sugām, kuras ir uzņēmīgas pret EUS un paredzētas vienīgi slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām. Tāpēc attiecībā uz šādiem sūtījumiem jāievieš pārejas periods ar minēto slimību saistīto prasību piemērošanai. Pārejas periods vajadzīgs arī, lai dotu trešām valstīm pietiekamu laiku ar dokumentiem apliecināt, ka tās ir minētās slimības neskartas.

(32)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā noteikti:

a)	pārnēsātājsugu saraksts;

b)	dzīvnieku veselības nosacījumi tādu dekoratīvo ūdensdzīvnieku laišanai tirgū, kuri iegūti slēgtās dekoratīvo dzīvnieku iekārtās vai paredzēti tām;

c)

dzīvnieku veselības sertifikācijas prasības, lai laistu tirgū: i) akvakultūras dzīvniekus, kas paredzēti audzēšanai, tostarp izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai un atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, kā arī krājumu atjaunošanai, un ii) akvakultūras dzīvniekus un to produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

d)

dzīvnieku veselības nosacījumi un sertifikācijas prasības importam Kopienā un tranzītam caur to, ieskaitot uzglabāšanu pārvadāšanas laikā: i) akvakultūras dzīvniekiem, kas paredzēti audzēšanai, tostarp izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai un atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām; ii) akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā; iii) dekoratīviem ūdensdzīvniekiem, kas paredzēti slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

a)

“slēgtas dekoratīvo dzīvnieku iekārtas” ir zooveikali, dārzu centri, dārzu dīķi, komerciālie akvāriji vai vairumtirgotāji, kuri tur dekoratīvos ūdensdzīvniekus: i) bez tieša kontakta ar Kopienas dabiskajiem ūdeņiem; vai ii) ja šajās turēšanas vietās ir uzstādītas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, kuras līdz pieņemamam līmenim samazina iespējamību, ka slimības varētu pārnest uz dabiskajiem ūdeņiem;

b)	“atklāta dekoratīvo dzīvnieku iekārta” ir tāda dekoratīvo dzīvnieku iekārta, kas nav slēgta dekoratīvo dzīvnieku iekārta;

c)	“krājumu atjaunošana” ir akvakultūras dzīvnieku izlaišana savvaļā.

II   NODAĻA

PĀRNĒSĀTĀJSUGAS

3. pants

Pārnēsātājsugu saraksts

Šīs regulas I pielikuma 2. ailē norādīto sugu akvakultūras dzīvnieki uzskata par slimību pārnēsātājiem Direktīvas 2006/88/EK 17. panta nolūkā vienīgi tad, ja šie dzīvnieki atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētās tabulas 3. un 4. ailē.

III   NODAĻA

AKVAKULTŪRAS DZĪVNIEKU LAIŠANA TIRGŪ

4. pants

Dekoratīvie ūdensdzīvnieki, kas iegūti dekoratīvo dzīvnieku iekārtās vai paredzēti tām

1.   Par dekoratīvo ūdensdzīvnieku pārvietošanu ziņo, izmantojot datorizētu sistēmu, kas paredzēta Direktīvas 90/425/EK (Traces) 20. panta 1. punktā, ja dzīvnieki:

a)	iegūti dekoratīvo dzīvnieku iekārtās vienā dalībvalstī;

b)

paredzēti slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām citā dalībvalstī, ja visa tās teritorija vai dažas zonas vai iecirkņi: i) saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 49. vai 50. pantu ir pasludināti par vienas vai vairāku minētās direktīvas IV pielikuma II daļā norādīto neeksotisko slimību neskartiem; vai ii) ir pakļauti uzraudzības vai izskaušanas programmai saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 1. vai 2. punktu; un

c)	ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts, zona vai iecirknis ir pasludināti par slimības neskartiem vai attiecībā uz kurām piemēro b) apakšpunktā minēto uzraudzības vai izskaušanas programmu.

2.   Kamēr nav saņemta kompetentās iestādes atļauja, slēgtās dekoratīvo dzīvnieku iekārtās turētos dekoratīvos ūdensdzīvniekus nedrīkst izlaist atklātās dekoratīvo dzīvnieku iekārtās, audzētavās, izklāšanas zonās un audzētavās makšķerēšanai, gliemju audzēšanas zonās vai savvaļā.

Kompetentā iestāde izsniedz šādu atļauju vienīgi tad, ja dzīvnieku izlaišana nerada apdraudējumu ūdensdzīvnieku veselības stāvoklim to izlaišanas vietā, un tā nodrošina atbilstīgus pasākumus riska mazināšanai.

5. pants

Akvakultūras dzīvnieki, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām un krājumu atjaunošanai

Tādu akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām vai krājumu atjaunošanai, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kurš aizpildīts saskaņā II pielikuma A daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja dzīvnieki:

a)

tiek ievesti dalībvalstīs, zonās vai iecirkņos: i) kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 49. vai 50. pantu ir pasludināti par vienas vai vairāku minētās direktīvas IV pielikuma II daļā norādīto neeksotisko slimību neskartiem; vai ii) kuros piemēro uzraudzības vai izskaušanas programmu saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 1. vai 2. punktu;

b)

ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, vai no vienas vai vairāku slimību pārnēsātājsugām, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts, zona vai iecirknis ir pasludināti par slimības neskartiem vai attiecībā uz kurām piemēro a) apakšpunktā minēto uzraudzības vai izskaušanas programmu.

6. pants

Akvakultūras dzīvnieki un to produkti, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti turpmākai apstrādei

1.   Tādu akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumiem, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti turpmākai apstrādei, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kurš aizpildīts saskaņā ar II pielikuma B daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja tie:

a)

tiek ievesti dalībvalstīs, zonās vai iecirkņos: i) kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 49. vai 50. pantu ir pasludināti par vienas vai vairāku minētās direktīvas IV pielikuma II daļā norādīto neeksotisko slimību neskartiem; vai ii) kuros piemēro uzraudzības vai izskaušanas programmu saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 1. vai 2. punktu;

b)	ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts, zona vai iecirknis ir pasludināti par slimības neskartiem vai attiecībā uz kurām piemēro a) apakšpunktā minēto uzraudzības vai izskaušanas programmu.

2.   1. punktu nepiemēro:

a)	zivīm, kuras nokautas un izķidātas pirms nosūtīšanas;

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un kuri šim nolūkam iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, un kuri ir: i) dzīvotnespējīgi, kas nozīmē, ka, atgriezti tajā vidē, no kuras iegūti, tie vairs nespēj izdzīvot; vai ii) paredzēti turpmākai apstrādei bez pagaidu uzglabāšanas apstrādes vietā;

c)	akvakultūras dzīvniekiem vai to produktiem, kas laisti tirgū lietošanai pārtikā bez papildu apstrādes, ar nosacījumu, ka tie iesaiņoti mazumtirdzniecības iesaiņojumos, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem par šādiem iesaiņojumiem.

7. pants

Dzīvi gliemji un vēžveidīgie, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti attīrīšanas centriem, nosūtīšanas centriem un līdzīgiem uzņēmumiem

Tādu dzīvu gliemju un vēžveidīgo sūtījumiem, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti attīrīšanas centriem, nosūtīšanas centriem vai līdzīgiem uzņēmumiem, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kurš aizpildīts saskaņā ar II pielikuma B daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja tie:

a)

tiek ievesti dalībvalstīs, zonās vai iecirkņos: i) kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 49. vai 50. pantu ir pasludināti par vienas vai vairāku minētās direktīvas IV pielikuma II daļā norādīto neeksotisko slimību neskartiem; vai ii) kuros piemēro uzraudzības vai izskaušanas programmu saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 1. vai 2. punktu;

b)	ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, attiecībā uz kurām attiecīgā dalībvalsts, zona vai iecirknis ir pasludināti par slimības neskartiem vai attiecībā uz kurām piemēro a) apakšpunktā minēto uzraudzības vai izskaušanas programmu.

8. pants

Akvakultūras dzīvnieki un to produkti, kurus izved no dalībvalstīm, zonām un iecirkņiem, kam piemēro slimību kontroles pasākumus, tostarp izskaušanas programmas

1.   Tādu akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumiem, kurus izved no dalībvalstīm, zonām vai iecirkņiem, kam piemēro slimību kontroles pasākumus, kas noteikti Direktīvas 2006/88/EK V nodaļas 3.–6. iedaļā, taču kuriem kompetentā iestāde piešķīrusi atbrīvojumu no šiem slimību kontroles pasākumiem, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar paraugu, kurš sniegts:

a)	II pielikuma A daļā, un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja sūtījumā ir tādi akvakultūras dzīvnieki, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām vai krājumu atjaunošanai; un

b)	II pielikuma B daļā, un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja sūtījumā ir akvakultūras dzīvnieki un to produkti, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti turpmākai apstrādei, attīrīšanas centriem, nosūtīšanas centriem vai līdzīgiem uzņēmumiem.

2.   Tādu akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai, atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām vai krājumu atjaunošanai, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar II pielikuma A daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja tie:

a)	tiek izvesti no dalībvalsts, zonas vai iecirkņa, kurā saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punktu ir apstiprināta izskaušanas programma;

b)	ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, vai no vienas vai vairāku slimību pārnēsātājsugām, attiecībā uz kurām piemēro a) apakšpunktā minēto izskaušanas programmu.

3.   Tādu akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumiem, kas pirms lietošanas pārtikā paredzēti turpmākai apstrādei, attīrīšanas centriem, nosūtīšanas centriem vai līdzīgiem uzņēmumiem, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kurš aizpildīts saskaņā ar II pielikuma B daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm, ja tie:

a)	tiek izvesti no dalībvalsts, zonas vai iecirkņa, kurā saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK 44. panta 2. punktu ir apstiprināta izskaušanas programma;

b)	ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām slimībām, attiecībā uz kurām piemēro a) apakšpunktā minēto izskaušanas programmu.

4.   Šo pantu nepiemēro:

a)	zivīm, kuras nokautas un izķidātas pirms nosūtīšanas;

b)

gliemjiem un vēžveidīgajiem, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un kuri šādā nolūkā iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, un kuri ir: i) dzīvotnespējīgi, kas nozīmē, ka, atgriezti tajā vidē, no kuras iegūti, tie vairs nespēj izdzīvot kā dzīvi dzīvnieki; vai ii) paredzēti turpmākai apstrādei bez pagaidu uzglabāšanas apstrādes vietā;

c)	akvakultūras dzīvniekiem vai to produktiem, kas laisti tirgū lietošanai pārtikā bez papildu apstrādes, ar nosacījumu, ka tie iesaiņoti mazumtirdzniecības iesaiņojumos, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem par šādiem iesaiņojumiem.

9. pants

Akvakultūras dzīvnieku ievešana pēc pārbaudes

Ja šajā nodaļā paredzēts, ka pirms dzīvnieku veselības sertifikāta izsniegšanas jāveic pārbaude, laikā starp šādu pārbaudi un sūtījuma iekraušanu dzīvus akvakultūras dzīvniekus, kas ir no sugām, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām minētajā sertifikātā norādītajām slimībām, vai no sugām, kuras ir vienas vai vairāku šādu slimību pārnēsātājsugas, neieved audzētavā vai gliemju audzēšanas zonā.

IV   NODAĻA

IMPORTA NOSACĪJUMI

10. pants

Akvakultūras dzīvnieki, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai un atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām

1.   Akvakultūras dzīvniekus, kas paredzēti audzēšanai, izklāšanas zonām, audzētavām makšķerēšanai un atklātām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, Kopienā importē vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un iecirkņiem, kas norādīti III pielikumā.

2.   Tādu akvakultūras dzīvnieku sūtījumiem, kas minēti 1. punktā:

a)	pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar IV pielikuma A daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm;

b)	jāatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuras izklāstītas a) apakšpunktā minētajā sertifikāta paraugā un skaidrojošajās piezīmēs.

11. pants

Dekoratīvie ūdensdzīvnieki, kas paredzēti slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām

1.   To sugu dekoratīvās zivis, kuras ir uzņēmīgas pret vienu vai vairākām Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā norādītajām slimībām un paredzētas slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, importē Kopienā vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un iecirkņiem, kas norādīti šīs regulas III pielikumā.

2.   Dekoratīvās zivis, kas nav no tādām sugām, kuras ir uzņēmīgas pret kādu no Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā norādītajām slimībām, un dekoratīvos gliemjus un dekoratīvos vēžveidīgos, kas paredzēti slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, importē Kopienā vienīgi no tām trešām valstīm un teritorijām, kuras ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) dalībnieces.

3.   Tādu dzīvnieku sūtījumiem, kas minēti 1. un 2. punktā:

a)	pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar IV pielikuma B daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm; un

b)	jāatbilst dzīvnieku veselības prasībām, kuras izklāstītas a) apakšpunktā minētajā sertifikāta paraugā un skaidrojošajās piezīmēs.

12. pants

Akvakultūras dzīvnieki un to produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā

1.   Akvakultūras dzīvniekus un to produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, Kopienā importē vienīgi no tām trešām valstīm, teritorijām, zonām un iecirkņiem, kas ietverti sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 1. punktu.

2.   Tādu dzīvnieku un to produktu sūtījumiem, kas minēti 1. punktā:

a)	pievieno kopīgu sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 2074/2005 VI pielikuma IV un V papildinājumā sniegtajiem paraugiem; un

b)	jāatbilst a) apakšpunktā minētajos sertifikātu un apliecinājumu paraugos norādītajām dzīvnieku veselības prasībām un piezīmēm.

3.   Šo pantu nepiemēro, ja akvakultūras dzīvnieki paredzēti izklāšanas zonām vai atkārtotai iegremdēšanai Kopienas ūdeņos, un šādā gadījumā piemēro 10. pantu.

13. pants

Elektroniska sertificēšana

Šajā nodaļā paredzētajiem sertifikātiem un apliecinājumiem var izmantot elektronisku sertificēšanu un citas atzītas un Kopienas līmenī saskaņotas sistēmas.

14. pants

Akvakultūras dzīvnieku pārvadāšana

1.   Importam Kopienā paredzētus akvakultūras dzīvniekus nepārvadā tādos apstākļos, kas var kaitēt dzīvnieku veselības stāvoklim. Jo īpaši tos nepārvadā tajā pašā ūdenī vai mikrokonteinerā, kurā pārvadā ūdensdzīvniekus, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis vai kuri nav paredzēti importam Kopienā.

2.   Akvakultūras dzīvniekus pārvedot uz Kopienu, tos neizkrauj no mikrokonteinera, kurā tie ievietoti, un ūdeni, kurā tos pārvadā, nemaina tādas trešās valsts teritorijā, kura nav apstiprināta šādu dzīvnieku importam Kopienā vai kurā ir sliktāks veselības stāvoklis nekā galamērķī.

3.   Ja akvakultūras dzīvnieku sūtījumus līdz Kopienas robežai pārvadā pa jūru, attiecīgajam dzīvnieku veselības sertifikātam pievieno papildinājumu dzīvu akvakultūras dzīvnieku pārvadāšanai pa jūru, ko aizpilda saskaņā ar IV pielikuma D daļā sniegto paraugu.

15. pants

Prasības akvakultūras dzīvnieku un to produktu izlaišanai un attiecībā uz ūdeni, kurā tos pārvadā

1.   Ar akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem, kurus importē Kopienā un kuri paredzēti lietošanai pārtikā, rīkojas tā, lai izvairītos no Kopienas dabisko ūdeņu piesārņošanas.

2.   Akvakultūras dzīvniekus, kurus importē Kopienā, neizlaiž savvaļā Kopienā, ja vien nav saņemta galamērķa kompetentās iestādes atļauja.

Kompetentā iestāde var izsniegt šādu atļauju vienīgi tad, ja dzīvnieku izlaišana nerada apdraudējumu ūdensdzīvnieku veselības stāvoklim to izlaišanas vietā, un tā nodrošina atbilstīgus pasākumus riska mazināšanai.

3.   Ar importēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumu pārvadāšanas ūdeni rīkojas tā, lai izvairītos no Kopienas dabisko ūdeņu piesārņošanas.

V   NODAĻA

TRANZĪTA NOSACĪJUMI

16. pants

Tranzīts un uzglabāšana

Dzīvu akvakultūras dzīvnieku, zivju ikru un neizķidātu zivju sūtījumi, kurus ieved Kopienā, bet kuri paredzēti trešai valstij, pārvadājot caur Kopienu tūlīt vai pēc uzglabāšanas Kopienā, atbilst IV nodaļā noteiktajām prasībām. Sūtījumiem pievienotajā sertifikātā norāda vārdus “tranzītam caur EK”. Sūtījumiem pievieno arī sertifikātu, kuru nosaka galamērķa trešā valsts.

Tomēr, ja šie sūtījumi paredzēti lietošanai pārtikā, tiem pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar IV pielikuma C daļā sniegto paraugu un V pielikuma skaidrojošajām piezīmēm.

17. pants

Atkāpes attiecībā uz tranzītu caur Latviju, Lietuvu un Poliju

1.   Atkāpjoties no 16. panta, sūtījumiem uz Krieviju un no tās tieši vai caur trešo valsti atļauti sauszemes vai dzelzceļa tranzīta pārvadājumi starp tiem robežkontroles punktiem Latvijā, Lietuvā un Polijā, kas norādīti Komisijas Lēmuma 2001/881/EK pielikumā, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	valsts pilnvarots veterinārārsts ievešanas robežkontroles punktā kravu aizzīmogo ar plombu, kurai norādīts sērijas numurs;

b)	valsts pilnvarots inspektors katru Direktīvas 97/78/EK 7. pantā paredzēto kravas pavaddokumentu lappusi ievešanas robežkontroles punktā apzīmogo ar uzrakstu “Paredzēts tikai tranzītam uz Krieviju caur EK”;

c)	ir ievērotas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā paredzētās procedūras prasības; un

d)	kopējā veterinārā ievešanas dokumentā, ko ievešanas robežkontroles punktā izsniedz valsts pilnvarots inspektors, ir apliecināta kravas tranzīta atļauja.

2.   Saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 12. panta 4. punktu vai 13. pantu sūtījumus, kas minēti šā panta 1. punktā, nedrīkst izkraut vai uzglabāt Kopienas teritorijā.

3.   Kompetentā iestāde regulāri veic revīziju, lai pārliecinātos, ka 1. punktā minēto sūtījumu skaits un attiecīgais produkcijas apjoms, ko izved no Kopienas teritorijas, atbilst Kopienā ievestajam sūtījumu skaitam un produkcijas apjomam.

VI   NODAĻA

VISPĀRĪGI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Citos Kopienas tiesību aktos noteiktās sertifikācijas prasības

Dzīvnieku veselības sertifikātos, kas nepieciešami saskaņā ar šīs regulas III, IV un V nodaļu, attiecīgos gadījumos ietver dzīvnieku veselības sertifikāta prasības saskaņā ar:

a)	Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļā neiekļauto slimību profilakses vai kontroles pasākumiem, kas apstiprināti saskaņā ar minētās direktīvas 43. panta 2. punktu; vai

b)	Komisijas Lēmuma 2004/453/EK (21) 5. pantu.

19. pants

Atcelšana

No 2009. gada 1. janvāra atceļ Lēmumus 1999/567/EK, 2003/390/EK, 2003/804/EK, 2003/858/EK un 2006/656/EK.

Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

20. pants

Pārejas noteikumi

1.   Pārejas periodā līdz 2009. gada 30. jūnijam dekoratīvos ūdensdzīvniekus, kuri minēti 4. panta 1. punktā, var laist tirgū bez paziņojuma, izmantojot datorizēto sistēmu, kas paredzēta Direktīvas 90/425/EK 20. panta 1. punktā (Traces), ar nosacījumu, ka tie nonāk galamērķī pirms minētā datuma.

2.   Pārejas periodā līdz 2009. gada 30. jūnijam akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumus, kam pievienots pārvietošanas dokuments vai dzīvnieku veselības sertifikāts saskaņā ar Direktīvas 91/67/EEK E pielikumu vai Lēmumiem 1999/567/EK un 2003/390/EK, var laist tirgū ar nosacījumu, ka šie sūtījumi nonāk galamērķī pirms minētā datuma.

3.   Pārejas periodā līdz 2009. gada 30. jūnijam Kopienā ievest vai pārvadāt caur to tranzītā atļauts šādu akvakultūras dzīvnieku un to produktu sūtījumus:

a)	sūtījumus, kuriem pievienots dzīvnieku veselības sertifikāts saskaņā ar Lēmumiem 2003/804/EK, 2003/858/EK un 2006/656/EK;

b)	sūtījumus, uz kuriem attiecas šīs regulas IV nodaļa un uz kuriem neattiecas Lēmumi 2003/804/EK, 2003/858/EK un 2006/656/EK.

Sūtījumiem, kuri minēti a) un b) apakšpunktā, minētajā laikposmā nepiemēro 14. panta 3. punktu.

4.   Pārejas periodā līdz 2009. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut lietošanai pārtikā paredzētu akvakultūras dzīvnieku un to produktu importu no trešām valstīm, teritorijām, zonām un iecirkņiem, kuri norādīti Regulas (EK) Nr. 2076/2005 I un II pielikumā.

5.   Pārejas periodā līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut tādu sugu dekoratīvo ūdensdzīvnieku importu, kuras ir uzņēmīgas pret epizootisko čūlu sindromu (EUS) un paredzētas vienīgi slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, no trešām valstīm un teritorijām, kuras ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) dalībnieces.

Minētā pārejas perioda laikā dekoratīvajiem ūdensdzīvniekiem, kuri paredzēti vienīgi slēgtām dekoratīvo dzīvnieku iekārtām, nepiemēro prasības attiecībā uz EUS, kas noteiktas IV pielikuma B daļā sniegtā dzīvnieku veselības sertifikāta II daļas 2. punktā.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 46, 19.2.1991., 1. lpp.

(3)  OV L 216, 14.8.1999., 13. lpp.

(4)  OV L 135, 3.6.2003., 19. lpp.

(5)  OV L 302, 20.11.2003., 22. lpp.

(6)  OV L 324, 11.12.2003., 37. lpp.

(7)  OV L 271, 30.9.2006., 71. lpp.

(8)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(9)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(10)  OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.

(11)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(12)  OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(13)  OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.

(14)  OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(15)  OV L 326, 11.12.2001., 44. lpp.

(16)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(17)  OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(18)  EPNI Vēstnesis (2007) 584, 1.–163. lpp.

(19)  EPNI Vēstnesis (2007) 597, 1.–116. lpp.

(20)  EPNI Vēstnesis (2007) 598, 1.–91. lpp.

(21)  OV L 156, 30.4.2004., 5. lpp.

---

---

---

---

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/76

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1252/2008

(2008. gada 12. decembris),

ar kuru atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1251/2008 un pārtrauc konkrētu akvakultūras dzīvnieku sūtījumu importu Kopienā no Malaizijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1) un jo īpaši tās 25. panta a) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK ir izklāstītas dzīvnieku veselības prasības, kuras jāpiemēro akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū, importam un tranzītam caur Kopienu. Minētā direktīva nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka akvakultūras dzīvniekus un to produktus ieved Kopienā tikai no tām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kas ir iekļautas sarakstā, kuru izveido saskaņā direktīvā minēto kārtību.

(2)

Ar Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmumu 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (2), ir izveidots to teritoriju saraksts, no kurām Kopienā atļauts importēt dažu sugu dzīvas zivis, to ikrus un gametas.

(3)	Ar Komisijas 2006. gada 20. septembra Lēmumu 2006/656/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus un sertifikācijas prasības dekoratīvo zivju importam (3), izveidots to teritoriju saraksts, no kurām atļauts dažu dekoratīvo zivju sugu imports Kopienā.

(4)	Kopienas inspekcijas vizītes Malaizijā rezultāti atklāja nopietnus trūkumus visā akvakultūras dzīvnieku un dekoratīvo zivju ražošanas procesā. Šādi trūkumi var izraisīt slimību izplatīšanos, tādējādi nopietni apdraudot dzīvnieku veselību Kopienā.

(5)

Minēto trūkumu dēļ ar Komisijas Lēmumu 2008/641/EK, ar ko atkāpjas no Lēmuma 2003/858/EK un Lēmuma 2006/656/EK un pārtrauc konkrētu dzīvu zivju un akvakultūras produktu sūtījumu importu Kopienā no Malaizijas (4), pārtrauca audzēšanai paredzētu Cyprinidae dzimtas dzīvu zivju, to ikru un gametu, un Cyprinidae dzimtas dzīvu akvakultūras zivju, to ikru un gametu, kas paredzētas komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai, kā arī konkrētu minētās dzimtas dekoratīvo zivju importu Kopienā.

(6)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2008 2008. gada 12. decembris, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz noteikumiem un sertifikācijas prasībām akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū un importam Kopienā un nosaka slimību pārnēsātāju sugu sarakstu (5), ar 2009. gada 1. janvāri atceļ Lēmumu 2003/858/EK un 2006/656/EK.

(7)

Minētās regulas III pielikums nosaka tādu trešo valstu, teritoriju, zonu vai iecirkņu sarakstu, no kuriem atļauts audzēšanai, komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai paredzētu, atklātu dekoratīvu dīķu akvakultūras dzīvnieku imports, un dekoratīvās zivis, kuras ir jutīgas pret vienu vai vairākām Lēmuma 2006/88/EK IV pielikuma II daļā uzskaitītajām slimībām un kuras paredzētas slēgtiem dekoratīviem dīķiem.

(8)

Malaizija ir iekļauta minētajā sarakstā kā trešā valsts, no kuras atļauts Cyprinidae dzimtas zivju un tādu zivju sugu, kuras saskaņā ar Direktīvas 2006/88/EK IV pielikuma II daļu ir uzņēmīgas pret epizootisko čūlu sindromu un kuras paredzētas slēgtiem dekoratīviem dīķiem, imports Kopienā. Regulu (EK) Nr. 1251/2008 piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

(9)

Apstākļi, kas lika pieņemt Lēmumu 2008/641/EK, joprojām pastāv. Tādēļ ir lietderīgi ar šo regulu atkāpties no attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz Malaiziju, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1251/2008 III pielikumā. Kopienas tiesību aktu skaidrības un saskaņotības labad Lēmums 2008/641/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1251/2008 10. panta 1. punkta un 11. panta 1. punkta dalībvalstis savā teritorijā pārtrauc šādu Cyprinidae dzimtas zivju, to ikru un gametu sūtījumu importu no Malaizijas:

a)	tādu dzīvu zivju sūtījumi, kuras paredzētas audzēšanai, komercmakšķerēšanas krājumu atjaunošanai un atklātiem dekoratīviem dīķiem; kā arī

b)	slēgtiem dekoratīviem dīķiem paredzētu dekoratīvo zivju sūtījumu gadījumā vienīgi Cyprinidae dzimtas Carassius auratus, Ctenopharyngodon idellus, Cyprinus carpio, Hypophthalmichthys molitrix, Aristichthys nobilis, Carassius carassius un Tinca tinca sugas.

2. pants

Visus izdevumus, kas rodas, piemērojot šo regulu, sedz sūtījuma saņēmējs vai tā aģents.

3. pants

Direktīvu 2008/641/EK atceļ no 2009. gada 1. janvāra.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2)  OV L 324, 11.12.2003., 37. lpp.

(3)  OV L 271, 30.9.2006., 71. lpp.

(4)  OV L 207, 5.8.2008., 34. lpp.

(5)  Sk. šo 41. lpp. OV.

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/78

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1253/2008

(2008. gada 15. decembris)

par atļauju kā barības piedevu lietot metionīna hidroksianaloga vara helātu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju pielikumā minētajam preparātam. Pieteikumam bija pievienota minētās regulas 7. panta 3. punktā noteiktā informācija un dokumenti.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu, lai izmantotu metionīna hidroksianaloga vara helāta preparātu kā barības piedevu gaļas cāļiem un klasificētu to barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”) 2008. gada 16. aprīļa atzinumā secināja, ka metionīna hidroksianaloga vara helāts kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi, to lietojot gaļas cāļiem (2). Turklāt iestāde secināja, ka, lietojot preparātu gaļas cāļiem, tas nerada nekādu citu apdraudējumu, kas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktam būtu par pamatu minētās piedevas aizliegšanai. Saskaņā ar šo atzinumu minētā preparāta izmantošanu var uzskatīt par pieejamā vara avotu, un tas atbilst gaļas cāļu uzturfizioloģiskās piedevas kritērijiem. Turklāt iestādes atzinumā ieteikts ieviest atbilstošus pasākumus lietotāju drošumam. Tomēr tā neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)	Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas ietilpst barības piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas” un funkcionālajā grupā “mikroelementu maisījumi”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu atbilstīgi pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  Zinātnisks atzinums, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma zinātnes ekspertu grupa piedevu un produktu vai dzīvnieku barībā lietoto vielu jautājumos (FEEDAP) sniegusi par Mintrex®Cu (metionīna hidroksianaloga vara helāts) kā barības piedevas gaļas cāļiem drošumu un efektivitāti. The EFSA Journal (2008) 693, 1.–19. lpp.

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/80

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1254/2008

(2008. gada 15. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 20. panta 3. punktu, 21. panta 2. punktu, 22. panta 2. punktu un 38. panta a) punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 834/2007 un jo īpaši tās 20. pantā paredzētas pamatprasības bioloģiskā rauga ražošanai. Regulā (EK) Nr. 889/2008 jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šo prasību īstenošanai (2).

(2)	Tā kā ir jāievieš bioloģiskā rauga ražošanas noteikumi, Regulas (EK) Nr. 889/2008 darbības jomā tagad būtu jāiekļauj arī raugs, kuru izmanto pārtikā un barībā.

(3)

Lai palīdzētu bioloģiskajiem lauksaimniekiem nodrošināt dzīvnieku apgādi ar atbilstīgu barību un atvieglotu nebioloģiskās lauksaimnieciskās platības pāreju uz bioloģisko, lai apmierinātu patērētāju augošo pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem, ir ieteicams pieļaut līdz 100 % tādas pārejas barības izmantošanu, kas ražota paša lauksaimnieka saimniecībā un kas daudzuma ziņā atbilst bioloģiski audzētu dzīvnieku patērētās barības devai.

(4)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 VI pielikuma B) iedaļu (3) tikai tos fermentu preparātus, kurus parasti izmanto kā pārstrādes palīglīdzekļus, bija atļauts izmantot bioloģiskajā pārstrādē, bet fermentu preparāti, kurus izmanto kā pārtikas piedevu, būtu jāiekļauj minētās regulas VI pielikuma A sadaļas A.1. punktā atļauto pārtikas piedevu sarakstā. Šis noteikums atkal jāiekļauj jaunajos īstenošanas noteikumos.

(5)

Tā kā raugu neuzskata par lauksaimniecības produktu līguma 32. panta 3. punkta nozīmē, tad lai atļautu bioloģiskā rauga marķēšanu kā “bioloģisku”, ir jāgroza noteikumi par sastāvdaļu procentu aprēķināšanu. Tomēr rauga un rauga produktu uzskatīšana par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām būs obligāta no 2013. gada 31. decembra. Šāds laika periods ir nepieciešams, lai nozare varētu pielāgoties šiem noteikumiem.

(6)

Noteiktos Eiropas Savienības reģionos attiecīgā laika periodā tiek veikta vārītu olu tradicionālā dekoratīvā krāsošana, un tā kā arī bioloģiski ražotās olas var nokrāsot un laist apgrozībā, dažas dalībvalstis iesniegušas prasību pieļaut olu krāsošanu šajā nolūkā. Neatkarīgo ekspertu grupa veica noteiktu krāsvielu un citu vielu, kas paredzētas olu dezinficēšanai un vārītu olu saglabāšanai, pārbaudi (4) un secināja, ka varētu atļaut vairāku dabisko krāsvielu izmantošanu, kā arī īslaicīgi varētu atļaut arī sintētisko dzelzs oksīdu un hidroksīdu izmantošanu. Ņemot vērā ražošanas vietējo un sezonas raksturu, tomēr ir lietderīgi piešķirt tiesības kompetentajām iestādēm sniegt attiecīgas atļaujas.

(7)

Atbilstīgi bioloģiskā rauga komitejas atzinumam (5) un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. pantu jāpiešķir atļauja izmantot dažus produktus un vielas, kas nepieciešamas bioloģiskā rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā. Minētās Regulas 20. pantā noteikts, ka bioloģiskā rauga ražošanai izmanto vienīgi bioloģiski ražotus substrātus, un bioloģiskās pārtikas vai barības sastāvā vienlaikus neizmanto bioloģisko raugu un nebioloģisko raugu. Tomēr saskaņā ar ekspertu grupas 2008. gada 10. jūlija secinājumiem ir ieteikts īslaicīgi atļaut 5 % nebioloģiskā rauga ekstrakta izmantošanu, līdz būs pieejams bioloģiskā rauga ekstrakts kā papildu substrāts bioloģiskā rauga ražošanai, kas ir slāpekļa fosfora, vitamīnu un minerālvielu avots. Saskaņā ar minētās regulas 22. panta 2. punkta e) apakšpunktā iekļautajiem noteikumiem par elastīgumu jāatļauj 5 % nebioloģiskā rauga ekstrakta izmantošana bioloģiskā rauga ražošanā.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 889/2008.

(9)	Šie grozījumi jāpiemēro no Regulas (EK) Nr. 889/2008 piemērošanas dienas.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 889/2008 groza šādi.

1)	Svītro regulas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

2)	Direktīvas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Barības devas formulā drīkst iekļaut vidēji līdz 30 % barības, kas iegūta pārejas periodā. Ja šī pārejas periodā iegūtā barība ir audzēta tajā pašā saimniecībā, tad šo procentuālo daudzumu drīkst palielināt līdz 100 %.”

3)

Regulas 27. pantu groza šādi: a) panta 1. punkta b) apakšpunktam pievieno šādu teikumu: “tomēr fermentu preparāti, kuri tiks izmantoti kā pārtikas piedevas, jāiekļauj VIII pielikuma A iedaļas sarakstā.”; b) panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu: “c) raugs un rauga produkti tiks uzskatīti par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām no 2013. gada 31. decembra.”; c) pievieno šādu 4. punktu: “4.   Saistībā ar tradicionālo vārītu olu čaumalu dekoratīvo krāsošanu nolūkā laist šīs olas apgrozībā attiecīgajā laika periodā kompetentā iestāde drīkst atļaut izmantot dabiskās krāsvielas un dabiskos pārklājuma materiālus iepriekš minētajā laika periodā. Drīkst atļaut arī dzelzs oksīdu sintētisko formu un dzelzs hidroksīdu izmantošanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Informācija par atļaujām tiek sniegta Komisijai un dalībvalstīm.”

4)

Iekļauj šādu 27.a pantu. “27.a pants Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 20. panta 1. punktu, rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā var izmantot šādas vielas: a) vielas, kuras uzskaitītas šīs regulas VIII pielikuma C iedaļā; b) produktus un vielas, kas minētas šīs regulas 27. panta 1) punkta b) un e) apakšpunktā.”

5)

Regulas II sadaļas 6. nodaļā pievieno šādu 3.a iedaļu: “3.a   iedaļa Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašiem produktiem un vielām, ko izmanto pārstrādē, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu 46.a pants Nebioloģiskā rauga ekstrakta pievienošana Ja ir piemērojami īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas 834/2007 22. panta 2) punkta e) apakšpunktā, bioloģiskā rauga ražošanā atļauj līdz 5 % nebioloģiskā rauga ekstrakta vai autolizāta pievienošanu substrātam (kas aprēķināts kā sausna) gadījumā, ja operatori nespēj iegūt rauga ekstraktu vai autolizātu bioloģiskās ražošanas ceļā. Bioloģiskā rauga vai autolizāta pieejamība jāpārbauda atkārtoti līdz 2013. gada 31. decembrim, lai atceltu šo noteikumu.”

6)	Regulas VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulu (EEK) Nr. 2092/91 atceļ no 2009. gada 1. janvāra un aizstāj ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

(4)  Neatkarīgo ekspertu grupas ieteikumi saistībā ar “Krāsvielu izmantošanu bioloģiski ražoto Lieldienu olu čaumalu krāsošanā” www.organic-farming.europa.eu

(5)  Neatkarīgās ekspertu grupas sniegtie ieteikumi par “Noteikumiem par bioloģisko raugu” www.organic-farming.europa.eu

---

---

16.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/83

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1255/2008

(2008. gada 15. decembris),

ar ko nosaka no 2008. gada 16. decembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Laikposmam no 2008. gada 16. decembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 16. decembra, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 16. decembrī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

---

---

---