I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1210/2008

(2008. gada 20. novembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 55/2008 (1) (turpmāk – “regula”) stājās spēkā 2008. gada 31. janvārī un tiek piemērota no 2008. gada 1. marta. Regulā visiem produktiem ar izcelsmi Moldovas Republikā (turpmāk – “Moldova”) paredzēta brīva piekļuve Kopienas tirgiem, izņemot konkrētus regulas I pielikumā uzskaitītos lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas ierobežotas koncesijas, proti, nodokļu atbrīvojumi, izmantojot tarifu kvotas vai samazinātus ievedmuitas nodokļus.

(2)

Regulas 14. panta formulējums ir radījis neatbilstību starp vispārējo preferenču sistēmu (turpmāk – “VPS”), kas attiecās uz Moldovu līdz Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā stāšanās dienai, un autonomajām tirdzniecības preferencēm (turpmāk – “ATP”), lai gan bija paredzēts nodrošināt, lai VPS preferences turpinātu piemērot attiecībā uz visu attaisnoto eksportu, kamēr ATP vēl nav stājušās spēkā. Saskaņā ar 14. pantu uz precēm, kurām piemēro VPS un kas ir eksportētas uz Kopienu laikā starp ATP spēkā stāšanās dienu un režīma piemērošanas sākumu, neattieksies neviens no režīmiem, ja pirkuma līgums netika noslēgts pirms 2008. gada 31. janvāra un ja nav iespējams pierādīt, ka preces bija izvestas no Moldovas ne vēlāk kā 2008. gada 31. janvārī. Lai labotu šo situāciju, būtu jāgroza formulējums 14. pantā, izdarot atsauci uz regulas piemērošanas dienu, nevis uz tās spēkā stāšanās dienu.

(3)

Gatavojoties Regulas (EK) Nr. 55/2008 piemērošanai un I pielikumā uzskaitīto kvotu pārvaldībai, tika konstatētas dažas neatbilstības starp kvotu aprakstiem un KN kodiem, kurus piemēro. Lai labotu minētās kļūdas, kvotas Nr. 09.0504 aprakstā jāsvītro vārds “iekšzemes”, kvotā Nr. 09.0509 jāiekļauj KN kods 1001 90 99 un kvotas Nr. 09.0514 aprakstā jāsvītro vārdi “kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 %”. Ierosinātie labojumi nav pretrunā metodoloģijai, ko izmanto katras produktu kategorijas tarifu kvotu apjoma noteikšanai, un ar tiem neievieš izmaiņas minētajā metodoloģijā, kuras pamatā bija augstākie Moldovas eksporta rādītāji 2004.–2006. gadā ar gada pieaugumu, kas atbilst potenciālajam pieaugumam Moldovas ražošanas un eksporta apjomā līdz 2012. gadam.

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 55/2008.

(5)	Lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro nekavējoties, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 55/2008 ar šo groza šādi.

Regulas 14. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta ievadteikumā vārdus “spēkā stāšanās diena” aizstāj ar vārdiem “piemērošanas diena”;

b)	panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vārdus “spēkā stāšanās diena” aizstāj ar vārdiem “piemērošanas diena”.

2)	Regulas I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 20. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. LAPORTE

(1) OV L 20, 24.1.2008., 1. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS 3. PANTĀ MINĒTIE KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI VAI CENU ROBEŽAS

Neatkarīgi no kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumiem izstrādājumu apraksta formulējums jāuzskata par orientējošu, un preferenču sistēmu šajā pielikumā nosaka, izmantojot KN kodus. Ja norādīti ex KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan uz attiecīgo aprakstu.

1. Produkti, uz kuriem attiecas beznodokļu tarifu gada kvotas

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

2008 (1)

2009 (1)

2010 (1)

2011 (1)

2012 (1)

09.0504

0201 līdz 0204

Svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu, cūku, kazu un aitu gaļa

3 000 (2)

4 000 (2)

09.0505

ex 0207

Mājputnu gaļa un ēdami subprodukti pozīcijā 0105, svaiga, atdzesēta vai saldēta, izņemot treknās aknas pozīcijā 0207 34

400 (2)

500 (2)

09.0506

ex 0210

Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta cūku un liellopu gaļa un gaļas subprodukti; ēdami cūku un liellopu gaļas vai gaļas subproduktu milti un gatavi izstrādājumi

400 (2)

500 (2)

09.4210

0401 līdz 0406

Piena produkti

1 000 (2)

1 500 (2)

09.0507

0407 00

Putnu olas čaumalās

90 (3)

95 (3)

100 (3)

110 (3)

120 (3)

09.0508

ex 0408

Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, izņemot tos, kas nav piemēroti cilvēku uzturam

200 (2)

300 (2)

09.0509

1001 90 91

1001 90 99

Citādi speltas kvieši, izņemot speltas kviešus sējai, parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums

25 000 (2)

30 000 (2)

35 000 (2)

40 000 (2)

50 000 (2)

09.0510

1003 00 90

Mieži

20 000 (2)

25 000 (2)

30 000 (2)

35 000 (2)

45 000 (2)

09.0511

1005 90

Kukurūza

15 000 (2)

20 000 (2)

25 000 (2)

30 000 (2)

40 000 (2)

09.0512

1601 00 91 un 1601 00 99

Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

500 (2)

600 (2)

ex 1602

Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:

—	no vistām, termiski neapstrādāti,

—	no mājas cūkām,

—	no liellopiem, termiski neapstrādāti

09.0513

1701 99 10

Baltais cukurs

15 000 (2)

18 000 (2)

22 000 (2)

26 000 (2)

34 000 (2)

09.0514

2204 21 un 2204 29

Svaigu vīnogu vīns, kas nav dzirkstošais vīns

60 000 (4)

70 000 (4)

80 000 (4)

100 000 (4)

120 000 (4)

2. Produkti, kurus atbrīvo no ievedmuitas nodokļa ad valorem komponenta

KN kods	Apraksts
0702	Svaigi vai atdzesēti tomāti
0703 20	Svaigi vai atdzesēti ķiploki
0707	Svaigi vai atdzesēti gurķi un kornišoni
0709 90 70	Svaigi vai atdzesēti kabači
0709 90 80	Artišoki
0806	Svaigas vai žāvētas vīnogas
0808 10	Svaigi āboli
0808 20	Bumbieri un cidonijas
0809 10	Aprikozes
0809 20	Ķirši
0809 30	Persiki, tostarp nektarīni
0809 40	Plūmes un ērkšķu plūmes”

(1) No 1. janvāra līdz 31. decembrim, izņemot 2008. gadā no regulas pirmās spēkā stāšanās dienas līdz 31. decembrim.

(2) Tonnas (neto svars).

(3) Miljoni vienību.

(4) Hektolitri.

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1213/2008

(2008. gada 5. decembris)

par saskaņotu Kopienas daudzgadu kontroles programmu, kas paredzēta 2009., 2010. un 2011. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 29. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK Komisija pieņēma ieteikumus par saskaņotu Kopienas uzraudzības programmu attiecībā uz pesticīdu atliekām labībā un uz tās un citos noteiktos augu izcelsmes produktos un uz tiem. 2008. gada 1. septembrī šīs direktīvas aizstāja Regula (EK) Nr. 396/2005. Saskaņā ar šo regulu Kopienas kontroles programmā attiecībā uz pesticīdu atliekām ir jāietver dzīvnieku izcelsmes pārtika līdzās augu izcelsmes pārtikai, un šai programmai ir jākļūst par saistošu tiesību aktu. Tādēļ tā ir jāpieņem kā regula. Tai nav jāskar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (2).

(2)

Kopienā trīsdesmit pārtikas produkti nodrošina svarīgākās uztura sastāvdaļas. Tā kā pesticīdu lietojums būtiski mainās ik pa trim gadiem, tie ir jākontrolē minētajos trīsdesmit pārtikas produktos vairākos triju gadu ciklos, lai varētu novērtēt to iedarbību uz patērētājiem un Kopienas tiesību aktu piemērošanu.

(3)

Pamatojoties uz binomiālu varbūtības sadalījumu, var aprēķināt, ka, izanalizējot 642 paraugus, ar vairāk nekā 99 % ticamību var noteikt paraugu, kurā pesticīdu atlieku daudzums pārsniedz kvantitatīvās noteikšanas robežu (KNR), ja ne mazāk kā 1 % produktu satur atlieku daudzumu, kas pārsniedz šo robežu. Šo paraugu ņemšana jāuztic dalībvalstīm, vienmērīgi sadalot paraugu skaitu atbilstoši iedzīvotāju skaitam tā, lai paņemtu ne mazāk kā 12 viena produkta paraugus gadā.

(4)	Ja pesticīda atlieku definīcijā iekļautas citas darbīgās vielas – metabolītu vai sadalīšanās produktu atliekas –, par šiem metabolītiem ir jāinformē atsevišķi.

(5)	Vadlīnijas par metodes apstiprināšanu un pesticīdu atlieku analīzes kvalitātes kontroles procedūrām pārtikā un barībā (“Method Validation and Quality Control Procedures for Pesticide Residue Analysis in food and feed”) ir publicētas Komisijas tīmekļa vietnē (3).

(6)

Paraugu ņemšanas procedūrām jāpiemēro Komisijas 2002. gada 11. jūlija Direktīva 2002/63/EK, ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (4), un kurā iekļautas apkopotas paraugu ņemšanas metodes un procedūras, ko ieteikusi Pārtikas kodeksa komisija.

(7)

Ir arī jānovērtē, vai maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi zīdaiņu barībā ir noteikti saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2006. gada 22. decembra Direktīvā 2006/141/EK par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un ar ko groza Direktīvu 1999/21/EK (5) un ar 7. pantu Komisijas 2006. gada 5. decembra Direktīvā 2006/125/EK (6) 7. pantu par apstrādātu graudaugu pārtiku un bērnu pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem.

(8)	Ir jānovērtē iespējamā pesticīdu kopējā, kumulatīvā un sinerģiskā ietekme. Novērtējums jāsāk ar dažiem organofosfātiem, karbamātiem, triazoliem un piretroīdiem, kā norādīts I pielikumā.

(9)	Līdz katra gada 31. augustam dalībvalstis iesniedz informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Dalībvalstis 2009., 2010. un 2011. gadā ņem un analizē I pielikumā noteiktos produkta/pesticīda atlieku kombināciju paraugus.

Katra produkta paraugu skaitam jāatbilst II pielikumā noteiktajam skaitam.

2. pants

1. Paraugu partiju ņem izlases kārtā.

Ievākšanas procedūrai un vienību skaitam jāatbilst Direktīvā 2002/63/EK noteiktajām prasībām.

2. Ņemto un analizēto paraugu skaitā ir vismaz:

a)	desmit tādas zīdaiņu barības paraugi, kuras pamatā lielākoties ir dārzeņi, augļi vai graudaugi;

b)	viens bioloģiskās lauksaimniecības izcelsmes produktu paraugs (ja pieejams) atbilstoši bioloģisko produktu tirgus daļai katrā dalībvalstī.

3. pants

1. Dalībvalstis iesniedz 2009., 2010. un 2011. gadā pārbaudīto paraugu analīzes rezultātus līdz attiecīgi 2010., 2011. un 2012. gada 31. augustam.

Papildus šiem rezultātiem dalībvalstis sniedz šādu informāciju:

a)	izmantotās analītiskās metodes un sasniegtos nosakāmos līmeņus saskaņā ar vadlīnijām par metodes apstiprināšanu un pesticīdu atlieku analīzes kvalitātes kontroles procedūrām pārtikā un barībā;

b)	valstu un kopienas kontroles programmās piemēroto noteikšanas robežu;

c)	sīkus datus par to analītisko laboratoriju akreditācijas statusu, kuras piedalās kontrolēs;

d)	sīkus datus par veiktajiem izpildes pasākumiem, ja to atļauj attiecīgās valsts tiesību akti;

e)	MAL pārsniegšanas gadījumā paziņojumu par iespējamiem iemesliem, kāpēc MAL tika pārsniegti, un jebkādus atbilstīgus apsvērumus par riska pārvaldības iespējām.

2. Ja pesticīdu atlieku definīcijā iekļautas darbīgās vielas, metabolīti un/vai sadalīšanās vai reakciju produkti, dalībvalstis informē par analīzes rezultātiem saskaņā ar juridisko atlieku definīciju. Nepieciešamības gadījumā katra atlieku definīcijā minētā galvenā izomēra vai metabolīta rezultātus iesniedz atsevišķi.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 70, 16.3.2005, 1. lpp.

(2) OV L 125, 23.5.1996, 10. lpp.

(3) Dokuments SANCO/3131/2007, 2007. gada 31. oktobris,

http://ec.europa.eu/food/plant/protection/resources/qualcontrol_en.pdf

(4) OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.

(5) OV L 401, 30.12.2006., 1. lpp.

(6) OV L 339, 6.12.2006., 16. lpp.

I PIELIKUMS

Uzraugāmās pesticīdu/produktu kombinācijas

	2009	2010	2011
2,4-D (2,4-D veidā izteikta 2,4-D un tā esteru satura summa)		(3)	(1)
4,4′-metoksihlors	(4)	(5)	(6)
Abamektīns (avermektīna B1a, avermektīna B1b un avermektīna B1a δ-8,9 izomēra summa)	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Acefāts	(2)	(3)	(1)
Acetamiprīds	(2)	(3)	(1)
Akrinatrīns		(3)	(1)
Aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un kā aldikarba izteikta sulfona summa)	(2)	(3)	(1)
Amitrāzs (amitrāzs, ieskaitot metabolītus, kuri satur 2,4-dimetilanilīna grupu, izteikts kā amitrāzs)		(3)	(1)
Amitrols (9)	(2)	(3)	(1)
Azīnfoss-etils (9)	(4)	(5)	(6)
Azinofosmetils	(2)	(3)	(1)
Azoksistrobīns	(2)	(3)	(1)
Benfurakarbs (9)	(2)	(3)	(1)
Bifentrīns	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Bitertanols		(3)	(1)
Boskalīds	(2)	(3)	(1)
Bromīda jods		(3)	(1)
Brompropilāts	(2)	(3)	(1)
Bromukonazols (diasteroizomēru summa) (9)	(2)	(3)	(1)
Bupirimāts	(2)	(3)	(1)
Buprofezīns	(2)	(3)	(1)
Kadusafoss (9)	(2)	(3)	(1)
Kamfehlors (parlar Nr. 26, 50 un 62 summa) (9)	(4)	(5)	(6)
Kaptāns	(2)	(3)	(1)
Karbarils	(2)	(3)	(1)
Karbendazims (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims)	(2)	(3)	(1)
Karbofurāns (karbofurāna un 3-hidroksi-karbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns)	(2)	(3)	(1)
Karbosulfāns (9)	(2)	(3)	(1)
Hlordāns (cis-izomēru un trans-izomēru un oksihlordāna summa, izteikta kā hlordāns)	(4)	(5)	(6)
Hlorfenapirs		(3)	(1)
Hlorfenvinfoss	(2)	(3)	(1)
Hlormekvats (7)	(2)	(3)	(1)
Hlorbenzilāts (9)	(4)	(5)	(6)
Hlortalonils	(2)	(3)	(1)
Hlorprofāms (hlorprofāms un 3-hloranilīns, kas izteikts kā hlorprofāms)	(2)	(3)	(1)
Hlorpirifoss	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Hlorpirifosmetils	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Klofentezīns (visu 2-benzoilhlorīda grupu saturošo savienojumu summa, izteikta kā hlofentezīns)	(2)	(3)	(1)
Klotianidīns (tiametoksama un klotianidīna summa, izteikta kā tiametoksams)		(3)	(1)
Ciflutrīns (ciflutrīns, ieskaitot pārējos komponentu izomēru maisījumus (izomēru summa))	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Cipermetrīns (cipermetrīns, ieskaitot pārējos komponentu izomēru maisījumus (izomēru summa))	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Ciprokonazols (9)	(2)	(3)	(1)
Ciprodinils	(2)	(3)	(1)
DDT (p, p′-DDT,o,p′-DDT, p-p′-DDE un p, p′-DDD (TDE) summa, ko nosaka kā DDT)	(4)	(5)	(6)
Deltametrīns (cis-deltametrīns)	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Diazinons	(2)	(3) (5)	(1) (6)
Dihlofluanīds	(2)	(3)	(1)
Dihlorvoss	(2)	(3)	(1)
Diklorāns		(3)	(1)
Dikofols ( p, p′ un o,p′ izomēru summa)	(2)	(3)	(1)
Dieldrīns (kombinēts aldrīns un dieldrīns, izteikts kā dieldrīns)	(4)	(5)	(6)
Difenokonazols	(2)	(3)	(1)
Dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts)	(2)	(3)	(1)
Dimetomorfs	(2)	(3)	(1)
Dinokaps (dinokapa izomēru un atbilstošo fenolu summa, izteikta kā dinokaps)		(3)	(1)
Difenilamīns	(2)	(3)	(1)
Endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfāna sulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns)	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Endrīns	(4)	(5)	(6)
Epoksikonazols		(3)	(1)
Etions	(2)	(3)	(1)
Etoprofoss (9)	(2)	(3)	(1)
Fenamifoss (fenamifosa un sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā fenamifoss) (9)	(2)	(3)	(1)
Fenarimols	(2)	(3)	(1)
Fenazakvins		(3)	(1)
Fenbukonazols (9)	(2)	(3)	(1)
Fenheksamīds	(2)	(3)	(1)
Fenitrotions	(2)	(3)	(1)
Fenoksikarbs	(2)	(3)	(1)
Fenpropatrīns (9)	(2)	(3)	(1)
Fenpropimorfs		(3)	(1)
Fentions (fentiona un tā skābekļa analoga summa, tā sulfoksīdi un sulfoni, izteikti kā fentions)	(4)	(3) (5)	(1) (6)
Fenvalerāts/esfenvalerāts (summa) (RS/SR un RR/SS izomēru summa)	(4)	(3) (5)	(1) (6)
Fipronils (fipronila + sulfona metabolīta summa (MB46136), izteikta kā fipronils)	(2)	(3)	(1)
Fluazifops (fluazifop-P-butils (fluazifopskābe (brīva un konjugāts)))		(3)	(1)
Fludioksonils	(2)	(3)	(1)
Flufenoksurons	(2)	(3)	(1)
Flukonazols (9)	(2)	(3)	(1)
Flusilazols	(2)	(3)	(1)
Flutriafols (9)	(2)	(3)	(1)
Folpets	(2)	(3)	(1)
Formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds))	(2)	(3)	(1)
Fostiazāts (9)	(2)	(3)	(1)
Glifosāts (8)		(3)	(1)
Haloksifops, ieskaitot haloksifopu-R (haloksifopa-R metilesteris, haloksifops-R un haloksifopa-R konjugāti, izteikti kā haloksifops-R) (F) (R)		(3)	(1)
HCB	(4)	(5)	(6)
Heptahlors (heptahlora un heptahlora epoksīda summa, izteikta kā heptahlors)	(4)	(5)	(6)
Heksahlorcikloheksāns (HCH), alfa izomērs	(4)	(5)	(6)
Heksahlorcikloheksāns (HCH), beta izomērs	(4)	(5)	(6)
Heksahlorcikloheksāns (HCH) (gamma izomērs) (lindāns)	(4)	(5)	(6)
Heksakonazols	(2)	(3)	(1)
Heksitiazokss	(2)	(3)	(1)
Imazalils	(2)	(3)	(1)
Imidakloprīds	(2)	(3)	(1)
Indoksakarbs (indoksakarbs kā izomēru S un R summa)	(2)	(3)	(1)
Iprodions	(2)	(3)	(1)
Iprovalikarbs	(2)	(3)	(1)
Krezoksimmetils	(2)	(3)	(1)
Lambda-cihalotrīns (lambda-cihalotrīns, ieskaitot pārējos komponentu izomēru maisījumus (izomēru summa))	(2)	(3)	(1)
Linurons	(2)	(3)	(1)
Lufenurons		(3)	(1)
Malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations)	(2)	(3)	(1)
Maneba grupa (summa izteikta kā CS2: manebs, mankocebs, metirāms, propinebs, tirams, cirams)	(2)	(3)	(1)
Mepanipirīms un tā metabolīts (2-anilīn-4-(2-hidroksipropil)-6-metilpirimidīns), kas izteikts kā mepanipirīms	(2)	(3)	(1)
Mepikvats (7)	(2)	(3)	(1)
Metalaksils (metalaksils, ieskaitot pārējo komponentu izomēru maisījumus, ieskaitot metalaksilu-M (izomēru summa))	(2)	(3)	(1)
Metkonazols (9)	(2)	(3)	(1)
Metamidofoss	(2)	(3)	(1)
Metidations	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksida un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs)	(2)	(3)	(1)
Metomils (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils)	(2)	(3)	(1)
Metoksifenozīds		(3)	(1)
Monokrotofoss	(2)	(3)	(1)
Miklobutanils	(2)	(3)	(1)
Oksadiksils		(3)	(1)
Oksamils	(2)	(3)	(1)
Oksidemetonmetils (oksidemetonmetila un demeton-S-metilsulfona summa, izteikta kā oksidemetonmetils)	(2)	(3)	(1)
Paklobutrazols (9)	(2)	(3)	(1)
Parations	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Parationmetils (parationmetila un paraoksonmetila summa, izteikta kā parationmetils)	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Penkonazols	(2)	(3)	(1)
Pendimetalīns		(3)	(1)
Permetrīns (cis- un trans-permetrīna summa)	(4)	(5)	(6)
Fentoāts		(3)	(1)
Fozalons	(2)	(3)	(1)
Fosmets (fosmets un fosmeta oksons, izteikts kā fosmets)	(2)	(3)	(1)
Foksīms (9)	(2)	(3)	(1)
Pirimikarbs (pirimikarba un desmetil-pirimikarba summa, izteikta kā pirimikarbs)	(2)	(3)	(1)
Pirimifosmetils	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Prohlorāzs (prohlorāza un visu tā metabolītu, ko satur 2,4,6-trihlorfenola grupa, summa, izteikta kā prohlarāzs)	(2)	(3)	(1)
Procimidons	(2)	(3)	(1)
Profenofoss	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Propamokarbs (propamokarba un tā sāļu summa, izteikta kā propamokarbs)	(2)	(3)	(1)
Propargīts	(2)	(3)	(1)
Propikonazols		(3)	(1)
Propizamīds		(3)	(1)
Protiokonazols (protiokonazol-destio) (9)	(2)	(3)	(1)
Pirazofoss	(4)	(5)	(6)
Piretrīni			(1)
Piridabens	(2)	(3)	(1)
Pirimetanils	(2)	(3)	(1)
Piriproksifēns	(2)	(3)	(1)
Hinoksifēns	(2)	(3)	(1)
Kvintocēns (kvintocēna un pentahloroanilīna summa, izteikta kā kvintocēns)		(5)	(6)
Resmetrīns (izomēru summa)	(4)	(5)	(6)
Spinosads (spinosīna A un spinosīna D summa, izteikta kā spinosads)		(3)	(1)
Spiroksamīns	(2)	(3)	(1)
Tebukonazols	(2)	(3)	(1)
Tebufenozīds	(2)	(3)	(1)
Tebufenpirāds	(2)	(3)	(1)
Teknazēns		(5)	(6)
Teflubenzurons	(2)	(3)	(1)
Teflutrīns (9)	(2)	(3)	(1)
Tetrakonazols		(3)	(1)
Tetradifons	(2)	(3)	(1)
Tiabendazols	(2)	(3)	(1)
Tiakloprīds	(2)	(3)	(1)
Tiofanātmetils	(2)	(3)	(1)
Tolkloflosmetils	(2)	(3)	(1)
Tolilfluanīds (tolilfluanīda un dimetilaminosulfotoluidīda summa, izteikta kā tolilfluanīds)	(2)	(3)	(1)
Triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa)	(2)	(3)	(1)
Triazofoss	(2) (4)	(3) (5)	(1) (6)
Trihlorfons (9)	(2)	(3)	(1)
Trifloksistrobīns	(2)	(3)	(1)
Trifluralīns		(3)	(1)
Tritikonazols (9)	(2)	(3)	(1)
Vinklozolīns (vinklozolīna un visu metabolītu, kas satur 3,5-dihloranilīna daļas, summa, izteikta kā vinklozolīns)	(2)	(3)	(1)

(1) Pupas (svaigas vai saldētas, bez pākstīm), burkāni, gurķi, apelsīni vai mandarīni, bumbieri, kartupeļi, rīsi un spināti (svaigi vai saldēti).

(2) Baklažāni, banāni, puķkāposti, galda vīnogas, apelsīnu sula (dalībvalstis norāda iegūšanas avotu (koncentrāti vai svaigi augļi)), zirņi (svaigi/saldēti, bez pākstīm), dārzeņpipari (saldie) un kvieši.

(3) Āboli, galviņkāposti, puravi, dārza salāti, tomāti, persiki, ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus; rudzi vai auzas un zemenes.

(4) Sviests, olas.

(5) Piens, cūkgaļa.

(6) Mājputnu gaļa, aknas (liellopu vai citu atgremotāju, cūku un mājputnu).

(7) Hlormekvata un mepikvata saturu nosaka graudaugos (izņemot rīsus), burkānos, augļu dārzeņos un bumbieros.

(8) Tikai graudaugi.

(9) Jāanalizē pēc brīvprātības principa 2009. gadā.

II PIELIKUMS

Paraugu skaits, kas dalībvalstīm jāņem katra produkta analīzēm.

Dalībvalsts	Paraugi
BE	12 (1) 15 (2)
BG	12 (1) 15 (2)
CZ	12 (1) 15 (2)
DK	12 (1) 15 (2)
DE	93
EE	12 (1) 15 (2)
EL	12 (1) 15 (2)
ES	45
FR	66
IE	12 (1) 15 (2)
IT	65
CY	12 (1) 15 (2)
LV	12 (1) 15 (2)
LT	12 (1) 15 (2)
LU	12 (1) 15 (2)
HU	12 (1) 15 (2)
MT	12 (1) 15 (2)
NL	17
AT	12 (1) 15 (2)
PL	45
PT	12 (1) 15 (2)
RO	17
SI	12 (1) 15 (2)
SK	12 (1) 15 (2)
FI	12 (1) 15 (2)
SE	12 (1) 15 (2)
UK	66
PARAUGU MINIMĀLAIS KOPSKAITS: 642

(1) Minimālais paraugu skaits katrai izmantotajai vienas atliekas noteikšanas metodei.

(2) Minimālais paraugu skaits katrai izmantotajai vairāku atlieku noteikšanas metodei.

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/20

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1215/2008

(2008. gada 5. decembris),

ar ko atver Kopienas tarifu kvotu iesala miežu ievedumiem no trešām valstīm un paredz šīs kvotas pārvaldīšanu, kā arī atkāpjas no Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Lēmumu 2006/333/EK, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam un XXVIII pantam par koncesiju izmaiņām grafikos, kas attiecas uz Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku saistībā ar šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai (2), un jo īpaši tā 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. februāra Lēmumu 2007/444/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, pabeidzot sarunas saskaņā ar VVTT XXIV panta 6. punktu (3), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2002. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2377/2002, ar ko atver Kopienas tarifu kvotu iesala miežu ievedumiem no trešām valstīm un paredz šīs kvotas pārvaldīšanu, kā arī atkāpjas no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 (4), ir vairākas reizes būtiski grozīta (5). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Pēc tirdzniecības sarunām Kopiena mainījusi nosacījumus, ar kādiem ieved parastos kviešus, kuru kvalitāte ir zema un vidēja, kā arī miežus, nosakot importa kvotas. Kopiena nolēmusi aizstāt preferenču starpības sistēmu miežiem ar divām tarifu kvotām: vienu tarifu kvotu 50 000 tonnu apmērā iesala miežiem un vienu tarifu kvotu 300 000 tonnu apmērā miežiem. Šī regula attiecas uz tarifu kvotu 50 000 tonnu apmērā iesala miežiem.

(3)

Saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām iesala miežiem, ko ieved, jābūt paredzētiem izmantošanai tāda alus ražošanai, ko iztur mucās ar dižskābarža skaidām. Šajā sakarā jāpieņem noteikumi par miežu kvalitātes kritērijiem un pārstrādes prasībām, kas ir līdzīgas prasībām Komisijas 2001. gada 22. jūnija Regulā (EK) Nr. 1234/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 822/2001 piemērošanas noteikumus un paredz to ievedmuitas nodokļu daļēju atmaksu, kurus piemēro iesala miežu kvotai (6).

(4)	Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (7), attiecas uz ievešanas atļaujām par tarifu kvotu periodiem, kas sākas 2007. gada 1. janvārī.

(5)	Regula (EK) Nr. 1301/2006 ir piemērojama, neierobežojot papildu noteikumus vai atkāpes, kas var būt paredzētas šajā regulā.

(6)	Lai nodrošinātu, ka to miežu ievedumi, uz kuriem attiecas šī tarifu kvota, ir organizēti un nav spekulatīvi, jānosaka, ka tiem vajadzīgas ievešanas atļaujas.

(7)	Lai nodrošinātu pienācīgu šīs kvotas pārvaldīšanu, jānosaka atļaujas pieteikumu iesniegšanas termiņi, kā arī jāprecizē informācija, kas norādāma pieteikumos un atļaujās.

(8)	Ņemot vērā piegādes apstākļus, jāparedz atkāpe attiecībā uz atļauju derīguma termiņu.

(9)

Ņemot vērā pienākumu piemērot augstu garantijas līmeni, lai nodrošinātu pārdomātu kvotas pārvaldi, un to, ka šai garantijai jābūt noteiktai visā pārstrādes posmā, no nodokļiem jāatbrīvo ievedēji, kuru iesala miežu sūtījumiem ir atbilstības sertifikāts, kas saskaņots ar Amerikas Savienoto Valstu valdību atbilstīgi administratīvās sadarbības procedūrai, kura paredzēta 63., 64. un 65. pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (8).

(10)

Lai nodrošinātu pārdomātu kvotas pārvaldi, jānosaka samērā liels ievešanas atļauju nodrošinājums neatkarīgi no 12. panta Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulā (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (9).

(11)	Jāizveido ātra divvirzienu saziņa starp Komisiju un dalībvalstīm attiecībā uz pieprasītajiem un ievestajiem daudzumiem.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 135. panta ievedmuitas nodokli iesala miežiem, uz ko attiecas KN kods 1003 00, nosaka saistībā uz kvotu, ko atver saskaņā ar šo regulu.

Šajā regulā minēto produktu ievedumiem, kas pārsniedz šīs regulas 2. pantā noteikto daudzumu, piemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 135. pantu.

2. pants

1. Ar šo atver importa tarifu kvotu katru gadu 1. janvārī 50 000 tonnām iesala miežu, uz ko attiecas KN kods 1003 00 un ko paredzēts izmantot tāda alus ražošanai, kuru iztur mucās ar dižskābarža skaidām. Tās kārtas numurs ir 09.4061.

2. Ievedumus, kas atbilst tarifu kvotai, apliek ar nodokli EUR 8 apmērā par tonnu.

3. Piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 376/2008 (10) un Regulas (EK) Nr. 1342/2003 un (EK) Nr. 1301/2006, izņemot noteikumus, kas ir pretēji šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

3. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“bojāti graudi” ir miežu, citas labības vai savvaļas auzu graudi, kam ir bojājumi, tostarp slimību, sala, karstuma, kukaiņu, sēnīšu vai sliktu laika apstākļu radīti, vai arī citādi fiziski bojājumi;

b)	“nevainojamas un tirgus prasībām atbilstīgas kvalitātes mieži” ir miežu graudi vai graudu gabali, kas nav a) punktā definētie bojātie graudi, izņemot graudus, ko bojājis sals vai sēnītes.

4. pants

1. Tarifu kvotas priekšrocības piešķir, ja ievedamie mieži atbilst šādiem kritērijiem:

a)	īpatnējais svars: vismaz 60,5 kg/hl;

b)	bojāti graudi: ne vairāk kā 1 %;

c)	mitruma saturs: ne vairāk kā 13,5 %;

d)	nevainojamas un tirgus prasībām atbilstīgas kvalitātes mieži: vismaz 96 %.

2. Atbilstību 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem apliecina viens no šādiem dokumentiem:

a)	to analīžu sertifikāts, kuras pēc ievedēja lūguma veikusi muitas iestāde, kas attiecīgos produktus laiž brīvā apgrozībā, vai

b)	ievesto miežu atbilstības sertifikāts, ko izdevusi izcelsmes valsts iestāde un atzinusi Komisija.

5. pants

1. Iespēju ievest miežus atbilstīgi šai kvotai piešķir, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ievestie mieži jāpārstrādā iesalā sešu mēnešu laikā no dienas, kad tie laisti brīvā apgrozībā; un

b)	ne vairāk kā 150 dienu laikā pēc miežu pārstrādāšanas iesalā iegūtais iesals jāizmanto, lai ražotu alu, ko iztur mucās ar dižskābarža skaidām.

2. Ievešanas atļaujas pieteikumus atbilstīgi tarifu kvotai pieņem tikai tad, ja tiem pievienoti šādi dokumenti:

a)	pierādījums vai pierādījumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantā;

pierādījums, ka pieteikuma iesniedzējs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā miežus laiž brīvā apgrozībā, ir iemaksājis nodrošinājumu EUR 85 apmērā par tonnu. Ja iesala miežu sūtījumiem pievienots atbilstības sertifikāts, ko izdevis Federal Grain Inspection Service (Federālais graudu pārbaudes dienests), turpmāk “FGIS”, un kas minēts 7. pantā, nodrošinājumu samazina līdz EUR 10 par tonnu;

pieteikuma iesniedzēja rakstiska apņemšanās nodrošināt, lai visas ievestās preces sešu mēnešu laikā no dienas, kad dota piekrišana laišanai brīvā apgrozībā, tiktu pārstrādātas iesalā, kuru 150 dienu laikā no dienas, kad mieži pārstrādāti iesalā, izmantos, lai ražotu alu, ko iztur mucās ar dižskābarža skaidām. Pieteikuma iesniedzējs precizē pārstrādes vietu, norādot vai nu pārstrādes uzņēmumu un dalībvalsti, vai ne vairāk kā piecus pārstrādes uzņēmumus. Pirms preces nosūta pārstrādei, muitas iestāde saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93 izdod T5 kontroleksemplāru. Informāciju, kas prasīta šā c) apakšpunkta pirmajā teikumā, un pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un atrašanās vietu norāda T5 kontroleksemplāra 104. ailē.

3. Uzskata, ka ievestie mieži ir pārstrādāti iesalā, kad pabeigta iesala miežu mērcēšana. Kompetentā iestāde pārbauda, vai ievestie mieži ne vairāk kā 150 dienu laikā no dienas, kad mieži pārstrādāti iesalā, izmantoti, lai ražotu alu, ko iztur mucās ar dižskābarža skaidām.

6. pants

1. Nodrošinājumu, kas paredzēts 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā, atmaksā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	miežu kvalitāte, ņemot vērā atbilstības sertifikātu vai analīžu sertifikātu, atbilst 4. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

pieteikuma iesniedzējs pierāda 5. panta 1. punktā minēto īpašo galīgo izlietojumu un apliecina, ka mieži šādi izlietoti termiņā, kas norādīts 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā rakstiskās apņemšanās dokumentā. Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, piemēram, T5 kontroleksemplāru, jāpārliecina ieveduma dalībvalsts kompetentās iestādes, ka viss ievestais preču daudzums ir pārstrādāts 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā produktā.

2. Ja kvalitātes kritēriji un/vai nosacījumi, kas attiecas uz šīs regulas 4. un 5. pantā noteikto pārstrādi, nav ievēroti, Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta a) punktā minētais ievešanas atļaujas nodrošinājums un šīs regulas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais papildu nodrošinājumu tiek zaudēts.

7. pants

Veidlapas paraugs sertifikātam, ko izdod FGIS, iekļauts I pielikumā. Sertifikāti, ko FGIS izdod par iesala miežiem, ko paredzēts izmantot, lai ražotu alu, kuru iztur mucās ar dižskābarža skaidām, ir Komisijas oficiāli atzīti saskaņā ar administratīvās sadarbības procedūru, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2454/9363.,64. un 65. pantā. Ja analītiskie parametri, kas norādīti FGIS izdotajā atbilstības sertifikātā, liecina par atbilstību šīs regulas 4. pantā noteiktajiem iesala miežu kvalitātes standartiem, paraugus ņem no vismaz 3 % tirdzniecības gada laikā katrā ostā ievesto kravu. Amerikas Savienoto Valstu valdības apstiprinātā zīmoga atveidojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

8. pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt tikai vienu atļaujas pieteikumu mēnesī. Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, tad neizskata nevienu no tiem un pieteikuma iesniegšanas laikā iemaksātais nodrošinājums paliek attiecīgās dalībvalsts rīcībā.

Ievešanas atļauju pieteikumus katra mēneša otrajā piektdienā iesniedz dalībvalstu kompetentajās iestādēs ne vēlāk kā plkst. 13.00 (Briseles laiks).

2. Katrā atļaujas pieteikumā norāda daudzumu kilogramos (veselos skaitļos).

3. Vēlākais nākamajā pirmdienā pēc atļauju pieteikumu iesniegšanas kompetentās iestādes līdz plkst. 18.00 (Briseles laiks), izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nosūta Komisijai paziņojumu par visiem pieteikumiem, katram no tiem norādot pieprasīto daudzumu, kā arī “nulles” paziņojumus.

4. Atļaujas izdod ceturtajā darbdienā pēc 3. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas pēdējās dienas.

Ievešanas atļauju izdošanas dienā dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par izdotajām atļaujām, norādot kopējos daudzumus, attiecībā uz kuriem ievešanas atļaujas izdotas.

9. pants

Ievešanas atļaujas ir spēkā 60 dienas no izdošanas dienas. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 22. panta 2. punktu atļaujas derīguma termiņu sāk skaitīt no faktiskās izdošanas dienas.

10. pants

Ievešanas atļaujas pieteikuma un ievešanas atļaujas 20. ailē norāda pārstrādes produktu, ko plāno iegūt no attiecīgās labības.

11. pants

Regulu (EK) Nr. 2377/2002 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

12. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 124, 11.5.2006., 13. lpp.

(3) OV L 169, 29.6.2007., 53. lpp.

(4) OV L 358, 31.12.2002., 95. lpp.

(5) Sk. II pielikumu.

(6) OV L 168, 23.6.2001., 12. lpp.

(7) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(8) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(9) OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(10) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

I PIELIKUMS

Amerikas Savienoto Valstu valdības apstiprināta atbilstības sertifikāta veidlapa iesala miežiem, ko paredzēts izmantot, lai ražotu alu, kuru iztur mucās ar dižskābarža skaidām

II PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 2377/2002 (OV L 358, 31.12.2002., 95. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 159/2003 (OV L 25, 30.1.2003., 37. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 626/2003 (OV L 90, 8.4.2003., 32. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1112/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 23. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.)	tikai 13. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 2022/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 70. lpp.)	tikai 2. pants
Komisijas Regula (EK) Nr. 1456/2007 (OV L 325, 11.12.2007., 76. lpp.)	tikai 3. pants

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2377/2002	Šī regula
1. un 2. pants	1. un 2. pants
4. pants	3. pants
5. pants	4. pants
6. pants	5. pants
7. pants	6. pants
8. pants	7. pants
9. pants	8. pants
10. pants	9. pants
13. pants	10. pants
—	11. pants
14. panta pirmais ievilkums	12. pants
14. panta otrais ievilkums	—
I pielikums	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/28

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/99/EK

(2008. gada 19. novembris)

par vides krimināltiesisko aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Līguma 174. panta 2. punktu Kopienas politikai attiecībā uz vidi jācenšas nodrošināt augstu aizsardzības līmeni.

(2)	Kopiena izsaka bažas par noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar vidi, skaita un ietekmes pieaugumu, kas arvien vairāk pārsniedz to valstu robežas, kurās noziedzīgie nodarījumi izdarīti. Šādi noziedzīgi nodarījumi rada apdraudējumu videi, tādēļ uz tiem ir atbilstīgi jāreaģē.

(3)

Pieredze liecina, ka pašreizējās sodu sistēmas nav bijušas pietiekamas, lai panāktu pilnīgu tiesību aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā. Šādu tiesību aktu ievērošanu var un vajag nostiprināt, un tas jādara, paredzot kriminālsodu, kas apliecina kvalitatīvi atšķirīgu sabiedrisko nosodījumu salīdzinājumā ar administratīviem sodiem vai civiltiesībās noteikto kompensāciju mehānismu.

(4)	Kopīgi noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem ļauj izmantot efektīvas izmeklēšanas metodes un palīdzību dalībvalstīs un starp tām.

(5)	Lai nodrošinātu efektīvu vides aizsardzību, jo īpaši ir vajadzīgas atturošas papildu sankcijas par videi kaitīgām darbībām, kas parasti nodara vai var nodarīt ievērojamu kaitējumu gaisam, tostarp stratosfērai, augsnei, ūdenim, dzīvniekiem vai augiem, tostarp sugu saglabāšanai.

(6)	Juridiska pienākuma – rīkoties – nepildīšanas gadījumā var iestāties tādas pašas sekas kā aktīvas rīcības gadījumā, tādēļ arī par to ir jāparedz atbilstošs sods.

(7)	Tādējādi visā Kopienā šāda rīcība, ja tā izdarīta ar nodomu vai rupjas nolaidības dēļ, ir jāatzīst par noziedzīgu nodarījumu.

(8)	Šīs direktīvas pielikumos uzskaitītajos tiesību aktos ir iekļauti noteikumi, uz kuriem būtu jāattiecina krimināltiesībās paredzētie pasākumi, lai nodrošinātu, ka noteikumi vides aizsardzības jomā darbojas pilnā mērā.

(9)	Šajā direktīvā noteiktās saistības attiecas tikai uz šīs direktīvas pielikumos uzskaitītajiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka dalībvalstīm, īstenojot minētos tiesību aktus, ir pienākums paredzēt aizliedzošus pasākumus.

(10)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm uzliek par pienākumu valsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par nopietniem Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem vides aizsardzības jomā. Ar šo direktīvu nenosaka pienākumu attiecībā uz šādu sodu vai citas pieejamas tiesību aizsardzības sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos.

(11)	Šī direktīva neskar citas sistēmas attiecībā uz atbildību par kaitējumu videi saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem.

(12)	Ņemot vērā to, ka šajā direktīvā ir izklāstītas minimālās prasības, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt stingrākus pasākumus attiecībā uz efektīvu vides krimināltiesisko aizsardzību. Šādiem pasākumiem jābūt saderīgiem ar Līgumu.

(13)	Dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par šīs direktīvas īstenošanu, lai tā varētu novērtēt šīs direktīvas ietekmi.

(14)

Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt efektīvu vides aizsardzību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)	Ja tiek pieņemti turpmāki tiesību akti par vides jautājumiem, attiecīgā gadījumā tajos būtu jānorāda, ka piemēros šo direktīvu. Vajadzības gadījumā būtu jāgroza 3. pants.

(16)	Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus attiecībā uz krimināllikumu vides efektīvākai aizsardzībai.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

“nelikumīgs” ir tāds, kas pārkāpj:

i)	A pielikumā izklāstītos tiesību aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz EK līgumu, vai

ii)	attiecībā uz darbībām, ko reglamentē Euratom līgums, B pielikumā izklāstītos Euratom Kopienas tiesību aktus, vai

iii)	tādus dalībvalsts pieņemtus tiesību aktus, administratīvus noteikumus vai dalībvalsts kompetentas iestādes pieņemtus lēmumus, ar ko īsteno i) vai ii) apakšpunktā minētos Kopienas tiesību aktus;

“aizsargājamas savvaļas dzīvnieku un augu sugas” ir:

direktīvas 3. panta f) punkta nozīmē – sugas, kuras uzskaitītas:

—	IV pielikumā Padomes Direktīvā 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (3),

—	I pielikumā un minētas 4. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (4);

ii)	direktīvas 3. panta g) punkta nozīmē – sugas, kuras uzskaitītas A vai B pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (5);

“dzīvotne aizsargājamā teritorijā” ir jebkura tādas sugas dzīvotne, kuras vajadzībām teritoriju saskaņā ar 4. panta 1. vai 2. punktu Direktīvā 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību klasificē kā īpaši aizsargājamo teritoriju, vai jebkura dabiska dzīvotne vai tādas sugas dzīvotne, kuras vajadzībām attiecīgajai teritorijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ir piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss;

d)	“juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kam ir šāds statuss saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai publisko tiesību juridiskās personas, kuras īsteno valsts varu, un starptautiskas sabiedriskās organizācijas.

3. pants

Noziedzīgi nodarījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta šāda rīcība, ja tā ir nelikumīga un izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ:

a)	noteikta daudzuma materiālu vai jonizējošas radiācijas noplūde, emisija vai ievadīšana gaisā, augsnē vai ūdenī, kas izraisa vai var izraisīt cilvēku nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei, augsnes kvalitātei vai ūdens kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

atkritumu vākšana, transportēšana, reģenerācija vai apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība, apglabāšanas vietu aprūpe pēc slēgšanas, kā arī darbības, kuras veic (atkritumu apsaimniekošanas) komercaģenti vai mākleri un kuras izraisa vai var izraisīt cilvēku nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei, augsnes kvalitātei, ūdens kvalitātei vai dzīvniekiem vai augiem;

c)	atkritumu sūtīšana, ja uz šo darbību attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (6) 2. panta 35. punkts un ja to veic ievērojamā daudzumā neatkarīgi no tā, vai to veic kā vienu sūtījumu vai kā vairākus sūtījumus, kas šķiet savstarpēji saistīti;

tādas rūpnīcas ekspluatācija, kurā tiek veiktas bīstamas darbības vai uzglabātas un izmantotas bīstamas vielas vai preparāti, kas ārpus iekārtas izraisa vai var izraisīt cilvēku nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei, augsnes kvalitātei vai ūdens kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

kodolmateriālu vai citu bīstamu radioaktīvu vielu ražošana, apstrāde, darbības ar tām, to izmantošana, glabāšana, uzglabāšana, transportēšana, imports, eksports vai apglabāšana, kas izraisa vai var izraisīt cilvēku nāvi vai smagus miesas bojājumus vai būtisku kaitējumu gaisa kvalitātei, augsnes kvalitātei vai ūdens kvalitātei, vai dzīvniekiem vai augiem;

f)	aizsargājamu savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu vai augu sugu eksemplāru nogalināšana, iznīcināšana, turēšana vai ķeršana, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu un ievērojami neietekmē sugas aizsardzības statusu;

g)	aizsargājamu dzīvnieku sugu vai augu šķirņu vai to daļu, vai izstrādājumu tirdzniecība, izņemot gadījumus, kad šāda rīcība attiecas uz niecīgu daudzumu un ievērojami neietekmē sugas aizsardzības statusu;

h)	jebkāda rīcība, kas izraisa aizsargājamā teritorijā atrodošas dzīvotnes stāvokļa būtisku pasliktināšanos;

i)	ozona slāni noārdošu vielu ražošana, imports, eksports, laišana tirgū vai izmantošana.

4. pants

Kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība

Dalībvalstis nodrošina, ka kūdīšana veikt 3. pantā minēto rīcību ar nodomu, tās atbalstīšana un līdzdalība tajā ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

5. pants

Sodi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēti efektīvi, samērīgi un atturoši kriminālsodi.

6. pants

Juridisko personu atbildība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. un 4. pantā, ja šādus noziedzīgus nodarījumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura persona, kura ieņem vadošu amatu juridiskajā personā, rīkojoties individuāli vai kā dalībnieks tādas juridiskas personas vadošā struktūrā, pamatojoties uz:

a)	juridiskās personas pārstāvības pilnvarām;

b)	pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)	pilnvarām īstenot kontroli juridiskajā personā.

2. Dalībvalstis arī nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētas personas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai šai personai pakļautai personai ir bijusi iespēja izdarīt 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu šīs juridiskās personas labā.

3. Juridisko personu atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālvajāšanu pret fiziskām personām, kuras ir 3. un 4. pantā minēto nodarījumu izdarītājas, uzkūdītājas vai līdzdalībnieces.

7. pants

Sodi juridiskām personām

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskām personām, kuras sauc pie atbildības saskaņā ar 6. pantu, piemēro efektīvus, samērīgus un atturošus sodus.

8. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 26. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, kā arī tabulu, kurā norādīta minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstība.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 19. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) OV C 10, 15.1.2008., 47. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmums.

(3) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(4) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(5) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

(6) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

A PIELIKUMS

To Kopienas tiesību aktu saraksts, kuri pieņemti saskaņā ar EK Līgumu un kuru pārkāpums ir nelikumīga rīcība saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta a) punkta i) apakšpunktu

—	Padomes Direktīva 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem (1),

—	Padomes Direktīva 72/306/EEK (1972. gada 2. augusts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (2),

—	Padomes Direktīva 75/439/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par atkritumeļļu apglabāšanu (3),

—	Padomes Direktīva 76/160/EEK (1975. gada 8. decembris) par peldvietu ūdens kvalitāti (4),

—	Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (5),

—	Padomes Direktīva 77/537/EEK (1977. gada 28. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņotāju emisiju no lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros lietojamiem dīzeļmotoriem (6),

—	Padomes Direktīva 78/176/EEK (1978. gada 20. februāris) par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem (7),

—	Padomes Direktīva 79/117/EEK (1978. gada 21. decembris), ar ko aizliedz laist tirgū un izmantot augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir konkrētas aktīvās vielas (8),

—	Padomes Direktīva 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (9),

—	Padomes Direktīva 82/176/EEK (1982. gada 22. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā (10),

—	Padomes Direktīva 83/513/EEK (1983. gada 26. septembris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz kadmija emisijām (11),

—	Padomes Direktīva 84/156/EEK (1984. gada 8. marts) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisijām nozarēs, kas nav sārmu metālu hlorīdu elektrolīze (12),

—	Padomes Direktīva 84/360/EEK (1984. gada 28. jūnijs) par rūpniecības uzņēmumu radītā gaisa piesārņojuma apkarošanu (13),

—	Padomes Direktīva 84/491/EEK (1984. gada 9. oktobris) par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz heksahlorcikloheksāna emisijām (14),

—	Padomes Direktīva 85/203/EEK (1985. gada 7. marts) par gaisa kvalitātes normām attiecībā uz slāpekļa dioksīdu (15),

—	Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (16),

—	Padomes Direktīva 86/280/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par emisiju robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dažām bīstamām vielām, kas iekļautas Direktīvas 76/464/EEK pielikuma I sarakstā (17),

—	Padomes Direktīva 87/217/EEK (1987. gada 19. marts) par vides piesārņojuma ar azbestu novēršanu un samazināšanu (18),

—	Padomes Direktīva 90/219/EEK (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (19),

—	Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (20),

—	Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (21),

—	Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (22),

—	Padomes Direktīva 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem (23),

—	Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (24),

—	Padomes Direktīva 92/112/EEK (1992. gada 15. decembris) par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu (25),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem: noteikumi, kas grozīti ar Direktīvu 2003/44/EK (26),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (27),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/63/EK (1994. gada 20. decembris) par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (28),

—	Padomes Direktīva 96/49/EK (1996. gada 23. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu (29),

—	Padomes Direktīva 96/59/EK (1996. gada 16. septembris) par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (30),

—	Padomes Direktīva 96/62/EK (1996. gada 27. septembris) par apkārtējā gaisa kvalitātes novērtēšanu un pārvaldību (31),

—	Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (32),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (33),

—	Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (34),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (35),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (36),

—	Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (37),

—	Padomes Direktīva 1999/13/EK (1999. gada 11. marts) par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (38),

—	Padomes Direktīva 1999/30/EK (1999. gada 22. aprīlis) par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā (39),

—	Padomes Direktīva 1999/31/EEK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (40),

—	Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (41),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (42),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (43),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/69/EK (2000. gada 16. novembris) par robežvērtībām benzola un oglekļa oksīda koncentrācijai apkārtējā gaisā (44),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu (45),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2037/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par vielām, kas noārda ozona slāni (46),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (47),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (48),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/3/EK (2002. gada 12. februāris) attiecībā uz ozonu apkārtējā gaisā (49),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (50),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (WEEE) (51),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (52),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (53),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (54),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (55),

—

Komisijas Direktīva 2005/78/EK (2005. gada 14. novembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, kā arī ar ko groza tās I, II, III, IV un VI pielikumu (56),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006. gada 15. februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (57),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/11/EK (2006. gada 15. februāris) par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē (58),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem (59),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/21/EK (2006. gada 15. marts) par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (60),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām (61),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/44/EK (2006. gada 6. septembris) par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi (62),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem (63),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (64),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (65),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (66),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (67),

—	Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (68),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (69).

(1) OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

(2) OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

(3) OV L 194, 25.7.1975., 23. lpp.

(4) OV L 31, 5.2.1976., 1. lpp.

(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp.

(6) OV L 220, 29.8.1977., 38. lpp.

(7) OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.

(8) OV L 33, 8.2.1979., 36. lpp.

(9) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(10) OV L 81, 27.3.1982., 29. lpp.

(11) OV L 291, 24.10.1983., 1. lpp.

(12) OV L 74, 17.3.1984., 49. lpp.

(13) OV L 188, 16.7.1984., 20. lpp.

(14) OV L 274, 17.10.1984., 11. lpp.

(15) OV L 87, 27.3.1985., 1. lpp.

(16) OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.

(17) OV L 181, 4.7.1986., 16. lpp.

(18) OV L 85, 28.3.1987., 40. lpp.

(19) OV L 117, 8.5.1990., 1. lpp.

(20) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.

(21) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(22) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

(23) OV L 377, 31.12.1991., 20. lpp.

(24) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(25) OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp.

(26) OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.

(27) OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

(28) OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.

(29) OV L 235, 17.9.1996., 25. lpp.

(30) OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.

(31) OV L 296, 21.11.1996., 55. lpp.

(32) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

(33) OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(34) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

(35) OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(36) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

(37) OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

(38) OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.

(39) OV L 163, 29.6.1999., 41. lpp.

(40) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(41) OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.

(42) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

(43) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(44) OV L 313, 13.12.2000., 12. lpp.

(45) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.

(46) OV L 244, 29.9.2000.,1. lpp.

(47) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(48) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.

(49) OV L 67, 9.3.2002., 14. lpp.

(50) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(51) OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(52) OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.

(53) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(54) OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.

(55) OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.

(56) OV L 313, 29.11.2005., 1. lpp.

(57) OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.

(58) OV L 64, 4.3.2006., 52. lpp.

(59) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

(60) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(61) OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.

(62) OV L 264, 25.9.2006., 20. lpp.

(63) OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(64) OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.

(65) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

(66) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.

(67) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(68) OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.

(69) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

B PIELIKUMS

To Kopienas tiesību aktu saraksts, kuri pieņemti saskaņā ar Euratom līgumu un kuru pārkāpums ir nelikumīga rīcība saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta a) punkta ii) apakšpunktu

—	Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (1),

—	Padomes Direktīva 2003/122/Euratom (2003. gada 22. decembris) par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli (2),

—	Padomes Direktīva 2006/117/Euratom (2006. gada 20. novembris) par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli (3).

(1) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

(2) OV L 346, 31.12.2003., 57. lpp.

(3) OV L 337, 5.12.2006., 21. lpp.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/38

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 27. novembris),

ar ko groza Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 1. un 2. daļu

(2008/910/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (1), un jo īpaši tās 1. panta 2. punktu,

ņemot vērā Slovēnijas Republikas ierosmi,

tā kā:

(1)	Vision tīkls ir izveidots, lai partnervalstu centrālajām iestādēm dotu iespēju konsultēties par vīzu pieteikumiem, ko iesnieguši problemātisku valstu valstspiederīgie.

(2)	Lai panāktu pragmatisku pieeju un nepārslogotu Šengenas Konsultāciju tīklu, sūtot lielu skaitu kļūdu paziņojumu, ja šķiet, ka dalībvalsts ziņu pārraides aģents (MTA) uz laiku nav pieejams, būtu jāgroza atkārtotas nosūtīšanas procedūra.

(3)	Lai novērstu nekonsekventu dažādu vīzas veida kodu lietošanu, kas varētu izraisīt nepareizu Šengenas konsultāciju procedūras interpretāciju, ir vajadzīga vienota pieeja, D + C vīzām piemērojot konsultāciju procedūru.

(4)	Ņemot vērā dažādu dalībvalstu piezīmes un lai vienkāršotu Šengenas konsultāciju procedūru, būtu jālieto viens kods attiecībā uz katru vīzas veidu.

(5)	Lai nodrošinātu to, ka Šengenas Konsultāciju tīkla tehniskajās specifikācijās būtu atspoguļotas šīs izmaiņas, tās ir jāatjaunina.

(6)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas jāizlemj, vai tā šo lēmumu transponēs savos tiesību aktos.

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (2) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A. punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (3) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(8)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (5) par to, ka minēto nolīgumu noslēdz Eiropas Kopienas vārdā.

(9)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A. punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (6) par minētā protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(10)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (7); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)	Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to nozīmē, kāda paredzēta 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(13)	Šis lēmums ir pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to nozīmē, kāda paredzēta 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 1. daļa ar ir grozīta tā, kā parādīts I pielikumā.

2. pants

Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 2. daļa ar ir grozīta tā, kā parādīts II pielikumā.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. februāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2008. gada 27. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. ALLIOT-MARIE

(1) OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.

(2) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(3) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(4) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(5) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(6) OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(7) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(8) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

I PIELIKUMS

Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 1. daļu groza šādi.

1.2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.2. AVAILABILITY OF THE TOTAL SYSTEM

As a matter of principle Vision is designed as a system running 24 hours a day, seven days a week. In the event of one of the connections breaking down, the MTA, the user agent, and if necessary, the national application, should have the capacity to store the data to be sent or received via the network for several days. Consequently, bearing in mind the estimated daily traffic and the potential increases in traffic due to political decisions on visa matters, the MTA, the user agent, and where necessary, the national application, must meet the following minimum requirements.

In addition, the MTA, the user agent and the national application must be able to cope with possible breakdowns of other partner systems. They must resend messages which have not been delivered, but not overload other partner systems by, for example, unnecessary repetition of messages which are thought to have been lost.”

1.2.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.2.1. Strategy to avoid and reduce breakdown-related disruption

If the system breaks down, operation must be resumed within 24 hours. To ensure that operations are resumed, the following minimum undertakings apply:

—	The Schengen States are required to have a service contract guaranteeing repairs to, and/or replacement of, hardware and software.

—	The Schengen States are required to have a backup system.

—	The Schengen States are required to equip their MTA with a preventative peripheral device to compensate any power malfunctions.

—	The Schengen States are required to guarantee that MTA and applications hardware and software are not cut off for any reason other than breakdown or maintenance. In case of regular maintenance, such as database backups, the maintenance slot shall not exceed a maximum of two hours.

—	The Schengen States are to guarantee the availability of sufficient personnel during working hours to ensure operation of the MTA at the best possible rate.

—	The Schengen States are required to distinguish clearly between the test environment and the operational environment; adapting the test environment should not affect the operational equipment and vice versa.

—	Adaptations to the Schengen Consultation Network should always be tested in the test environment before being used in the operational environment.

In addition the system must be able to cope with the following amounts of data:

—	store the equivalent of two days operations, i.e. a maximum of 100 Megabytes;

—	send up to 30 000 messages and 30 000 delivery reports per day;

—	receive up to 30 000 messages and 30 000 delivery reports per day.

In addition, each Schengen State must distinguish between “retransmitting” and “resending as a new message”. The term “re-send” in the next chapters (especially 1.2.2) covers both cases, but the following distinction must be made:

—	“retransmitting” means sending again the same message, usually subject to retransmission parameters of the MTA (e.g. sendmail, MS-Exchange, Lotus Notes). After each retransmission there are no more messages in the system, the first message is just transmitted again;

—	“resending as a new message” means that a new message with the same content is prepared. The destination point might receive two different messages, but with the same content, if the first one was held in a queue somewhere.

Schengen States are invited to use the first possibility (retransmitting) wherever possible, to avoid the unnecessary multiplying of messages in the system.”

II PIELIKUMS

Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 1. daļa groza šādi.

Daļas 2.1.4. punktā pozīcija Nr. 026 ir aizstāta ar šādu pozīciju:

“Heading No 026: Type of visa format: code (2)

Codification of the various types of visas defined in the Common Visa Instructions. The entire heading, or part of it, can be used for the visa sticker.

“B”	transit visas
“C”	short-stay visas
“DC”	long-stay visas valid concurrently as short-stay visas”.

2.	Daļas 2.1.4. (forma A), 2.1.6. (forma C), 2.1.7. (forma F) punktā tabulas (“Examples/Comments”) 026 rindas saturs piektajā slejā ir aizstāts ar šādu tekstu: “C {′B\|′C′\|′DC′}”.

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/42

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 21. novembris),

ar ko izveido tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju sarakstu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6933)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/911/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (1), un jo īpaši tās 16.f pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumus, ko 2007. gada 7. septembrī izstrādājusi Augu izcelsmes zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare un Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvā 2001/83/EK. Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare un Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. Dulce (Miller) Thellung var uzskatīt par augu izcelsmes vielām, preparātiem un/vai to kombinācijām.

(2)	Tāpēc ir jāizveido tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts, kurā būtu ieraksts “Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare” un ieraksts “Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung”.

(3)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cilvēkiem paredzēto zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

I pielikumā izveidots tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts, kurā iekļauts ieraksts “Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare” un ieraksts “Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung”.

2. pants

Indikācijas, norādītais stiprums un dozēšana, lietošanas veids un visas citas ziņas, kas vajadzīgas, lai droši kā tradicionālās zāles varētu lietot Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare un Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung, ir izklāstītas šā lēmuma II pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 21. novembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.

I PIELIKUMS

To tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts, kuras noteiktas saskaņā ar 16.f pantu Direktīvā 2001/83/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/24/EK

Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare (rūgtā fenheļa augļi)

Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung (saldā fenheļa augļi)

II PIELIKUMS

A. IERAKSTS KOPIENAS SARAKSTĀ PAR FOENICULUM VULGARE MILLER SUBSP. VULGARE VAR. VULGARE, FRUCTUS

Auga zinātniskais nosaukums

Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. vulgare

Auga dzimta

Apiaceae

Augu izcelsmes viela

Rūgtais fenhelis

Augu izcelsmes vielas vispārpieņemtais nosaukums visās ES oficiālajās valodās

BG (bălgarski): Горчиво резене, плод

CS (čeština): Plod fenyklu obecného pravého

DA (dansk): Fennikel, bitter

DE (Deutsch): Bitterer Fenchel

EL (elliniká): Μαραθόσπορος πικρός

EN (English): Bitter fennel, fruit

ES (español): Hinojo amargo, fruto de

ET (eesti keel): Mõru apteegitill, vili

FI (suomi): Karvasfenkoli, hedelmä

FR (français): Fruit de fenouil amer

HU (magyar): Keserűédeskömény-termés

IT (italiano): Finocchio amaro (o selvatico), frutto

LT (lietuvių kalba): Karčiųjų pankolių vaisiai

LV (latviešu valoda): Rūgtā fenheļa augļi

MT (malti): Bużbież morr, frotta

NL (nederlands): Venkelvrucht, bitter

PL (polski): Owoc kopru włoskiego (odmiana gorzka)

PT (português): Fruto de funcho amargo

RO (română): Fruct de fenicul amar

SK (slovenčina): Feniklový plod horký

SL (slovenščina): Plod grenkega navadnega komarčka

SV (svenska): Bitterfänkål, frukt

IS (íslenska): Bitur fennel aldin

NO (norsk): Fenikkel, bitter

Augu izcelsmes preparāts(-i)

Sasmalcināti (1), žāvēti rūgtā fenheļa augļi

Atsauce uz Eiropas farmakopejas monogrāfiju

Foeniculi amari fructus (01/2005:0824)

Indikācija(-as)

a)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles vieglu, spazmatisku kuņģa un zarnu trakta traucējumu, ieskaitot vēdera uzpūšanos un gāzu uzkrāšanos, simptomātiskai ārstēšanai.

b)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles vieglu menstruālo sāpju simptomātiskai ārstēšanai.

c)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles, kuras lieto atkrēpošanas veicināšanai, ja ir klepus saaukstēšanās gadījumā.

Šis produkts ir tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles, kuras lieto, ja ir norādītās indikācijas, ņemot vērā tikai un vienīgi ilgstošas lietošanas gaitā gūto pieredzi.

Tradicionālās medicīnas veids

Eiropas, Ķīnas

Norādītais stiprums

Skatīt “Norādītā dozēšana”

Norādītā dozēšana

Pieaugušie

Reizes deva

1,5–2,5 g (svaigu (2)) sasmalcinātu fenheļa augļu aplej ar 0,25 l verdoša ūdens (ļauj ievilkties 15 minūtes) un lieto trīs reizes dienā kā augu tēju.

Pusaudži, kas vecāki par 12 gadiem, a) indikācija

Pieaugušo deva

Bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem, a) indikācija

Vidējā dienas deva

3–5 g (svaigu) sasmalcinātu augļu, lieto kā tēju trīs atsevišķās devās, lieto īslaicīgi, vienīgi tad, ja simptomi ir viegli un pārejoši (ne ilgāk par vienu nedēļu).

Nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par četriem gadiem (skatīt sadaļu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Lietošanas veids

Iekšķīgi

Lietošanas ilgums vai lietošanas ilguma ierobežojumi

Pieaugušie

Pusaudži, kas vecāki par 12 gadiem, a) indikācija

Lietot ne ilgāk par divām nedēļām.

Bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem, a) indikācija

Īslaicīgi, vienīgi tad, ja simptomi ir viegli un pārejoši (ne ilgāk par nedēļu).

Ja zāļu lietošanas laikā simptomi saglabājas, jākonsultējas ar ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes darbinieku.

Jebkura cita drošas lietošanas informācija

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai Apiaceae (Umbelliferae) dzimtas augiem (anīsu, ķimenēm, seleriju, koriandru vai dillēm), vai anetolu.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā trūkst adekvātu datu, zāles nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par četriem gadiem. Nepieciešama pediatra konsultācija.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav zināmi.

Grūtniecība un zīdīšana

Nav datu par fenheļa augļu lietošanu grūtniecēm.

Nav zināms, vai fenheļa augļos esošās vielas izdalās cilvēka pienā.

Tā kā nav pietiekamu datu par lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnus ar krūti, šīs zāles lietot nav ieteicams.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blaknes

Ir iespējamas ādas vai elpošanas orgānu sistēmas alerģiskas reakcijas. Sastopamība nav zināma.

Ja rodas citas, šeit neminētas blaknes, jākonsultējas ar ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes darbinieku.

Pārdozēšana

Nav ziņu par pārdozēšanas gadījumiem.

Farmaceitiskā informācija (ja nepieciešams)

Nav piemērojams.

Farmakoloģiskā iedarbība vai efektivitāte, kas pamatota ar ilggadēju lietošanu un pieredzi (ja nepieciešams produkta drošai lietošanai)

Nav piemērojams.

B. IERAKSTS KOPIENAS SARAKSTĀ PAR FOENICULUM VULGARE MILLER SUBSP. VULGARE VAR. DULCE (MILLER) THELLUNG, FRUCTUS

Auga zinātniskais nosaukums

Foeniculum vulgare Miller subsp. vulgare var. dulce (Miller) Thellung

Auga dzimta

Apiaceae

Augu izcelsmes viela

Saldais fenhelis

Augu izcelsmes vielas vispārpieņemtais nosaukums visās ES oficiālajās valodās

BG (bălgarski): Сладко резене, плод

CS (čeština): Plod fenyklu obecného sladkého

DA (dansk): Fennikel, sød

DE (Deutsch): Süßer Fenchel

EL (elliniká): Μαραθόσπορος γλυκύς

EN (English): Sweet fennel, fruit

ES (español): Hinojo dulce, fruto de

ET (eesti keel): Magus apteegitill, vili

FI (suomi): Makea fenkoli, hedelmä

FR (français): Fruit de fenouil doux

HU (magyar): Édesköménytermés

IT (italiano): Finocchio dolce (o romano), frutto

LT (lietuvių kalba): Saldžiųjų pankolių vaisiai

LV (latviešu valoda): Saldā fenheļa augļi

MT (malti): Bużbież ħelu, frotta

NL (nederlands): Venkelvrucht, zoet

PL (polski): Owoc kopru włoskiego (odmiana słodka)

PT (português): Fruto de funcho doce

RO (română): Fruct de fenicul dulce

SK (slovenčina): Feniklový plod sladký

SL (slovenščina): Plod sladkega navadnega komarčka

SV (svenska): Sötfänkål, frukt

IS (íslenska): Sæt fennel aldin

NO (norsk): Fenikkel, søt

Augu izcelsmes preparāts(-i)

Sasmalcināti (3) vai pulverveida, žāvēti saldā fenheļa augļi

Atsauce uz Eiropas farmakopejas monogrāfiju

Foeniculi dulcis fructus (01/2005:0825)

Indikācija(-as)

a)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles vieglu, spazmatisku kuņģa un zarnu trakta traucējumu, ieskaitot vēdera uzpūšanos un gāzu uzkrāšanos, simptomātiskai ārstēšanai.

b)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles vieglu menstruālo sāpju simptomātiskai ārstēšanai.

c)	Tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles, kuras lieto atkrēpošanas veicināšanai, ja ir klepus saaukstēšanās gadījumā.

Šis produkts ir tradicionāli lietotas augu izcelsmes zāles, kuras lieto, ja ir norādītās indikācijas, ņemot vērā tikai un vienīgi ilgstošas lietošanas gaitā gūto pieredzi.

Tradicionālās medicīnas veids

Eiropas, Ķīnas

Norādītais stiprums

Skatīt “Norādītā dozēšana”

Norādītā dozēšana

Pieaugušie

Reizes deva

1,5–2,5 g (svaigu (4)) sasmalcinātu fenheļa augļu aplej ar 0,25 l verdoša ūdens (ļauj ievilkties 15 minūtes) un lieto trīs reizes dienā kā augu tēju.

Fenheļa pulveris: 400 mg trīs reizes dienā (ne vairāk kā 2 g dienā).

Pusaudži, kas vecāki par 12 gadiem, a) indikācija

Pieaugušo deva

Bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem, a) indikācija

Vidējā dienas deva

3–5 g (svaigu) sasmalcinātu augļu, lieto kā tēju trīs atsevišķās devās, lieto īslaicīgi, vienīgi tad, ja simptomi ir viegli un pārejoši (ne ilgāk par vienu nedēļu).

Nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par četriem gadiem (skatīt sadaļu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Lietošanas veids

Iekšķīgi

Lietošanas ilgums vai lietošanas ilguma ierobežojumi

Pieaugušie

Pusaudži, kas vecāki par 12 gadiem, a) indikācija

Lietot ne ilgāk par divām nedēļām.

Bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem, a) indikācija

Īslaicīgi, vienīgi tad, ja simptomi ir viegli un pārejoši (ne ilgāk par nedēļu).

Ja zāļu lietošanas laikā simptomi saglabājas, jākonsultējas ar ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes darbinieku.

Jebkura cita drošas lietošanas informācija

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai (Apiaceae Umbelliferae) dzimtas augiem (anīsu, ķimenēm, seleriju, koriandru vai dillēm), vai anetolu.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā trūkst adekvātu datu, zāles nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par četriem gadiem. Nepieciešama pediatra konsultācija.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav zināmi.

Grūtniecība un zīdīšana

Nav datu par fenheļa augļu lietošanu grūtniecēm.

Nav zināms, vai fenheļa augļos esošās vielas izdalās cilvēka pienā.

Tā kā nav pietiekamu datu par lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnus ar krūti, šīs zāles lietot nav ieteicams.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nevēlamās blaknes

Ir iespējamas ādas vai elpošanas orgānu sistēmas alerģiskas reakcijas. Sastopamība nav zināma.

Ja rodas citas, šeit neminētas blaknes, jākonsultējas ar ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes darbinieku.

Pārdozēšana

Nav ziņu par pārdozēšanas gadījumiem.

Farmaceitiskā informācija (ja nepieciešams)

Nav piemērojams.

Farmakoloģiskā iedarbība vai efektivitāte, kas pamatota ar ilggadēju lietošanu un pieredzi (ja nepieciešams produkta drošai lietošanai)

Nav piemērojams.

(1) Paredzēts, ka jēdziens “sasmalcināti augļi” ietver arī jēdzienu “saberzti augļi”.

(2) Pirms sasmalcinātu vai pulverveida fenheļa augļu rūpnieciskas ražošanas pieteikuma iesniedzējam ir jāveic atbilstoši ēterisko eļļu komponentu stabilitātes pētījumi.

(3) Paredzēts, ka jēdziens “sasmalcināti augļi” ietver arī jēdzienu “saberzti augļi”.

(4) Pirms sasmalcinātu vai pulverveida fenheļa augļu rūpnieciskas ražošanas pieteikuma iesniedzējam ir jāveic atbilstoši ēterisko eļļu komponentu stabilitātes pētījumi.

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/49

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 28. novembris)

par Kopienas finansiālo atbalstu dažām Kopienas references laboratorijām dzīvnieku barības un pārtikas kontroles jomā 2009. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 7283)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu, dāņu, vācu, angļu, franču, itāļu, holandiešu un zviedru valodā)

(2008/912/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 32. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)	Kopienas references laboratorijām pārtikas un dzīvnieku barības kontroles jomā var piešķirt Kopienas finansiālu atbalstu saskaņā ar 28. pantu Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (2).

(2)

Komisijas 2006. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 1754/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanu Kopienas references laboratorijām dzīvnieku barības, pārtikas un dzīvnieku veselības nozarē (3), paredz, ka Kopienas finansiālo atbalstu piešķir, ja efektīvi tiek īstenotas apstiprinātās darba programmas un ja atbalsta saņēmēji noteiktajos termiņos sniedz visu vajadzīgo informāciju.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1754/2006 2. pantu Komisijas un Kopienas references laboratoriju savstarpējās attiecības ir noteiktas partnerattiecību nolīgumā, kuru noslēdz kopā ar daudzgadu darba programmu.

(4)	Komisija ir novērtējusi Kopienas references laboratoriju iesniegtās darba programmas un tām atbilstošās budžeta tāmes 2009. gadam.

(5)

Tāpēc Kopienas finansiālais atbalsts jāpiešķir izraudzītajām Kopienas references laboratorijām, lai līdzfinansētu to darbības, īstenojot Regulā (EK) Nr. 882/2004 minētās funkcijas un pienākumus. Kopienas finansiālais atbalsts jāpiešķir 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1754/2006.

(6)

Regula (EK) Nr. 1754/2006 paredz noteikumus par attaisnotajām izmaksām attiecībā uz semināriem, kurus organizē Kopienas references laboratorijas. Tajā arī noteikts finansiālā atbalsta ierobežojums ne vairāk nekā 32 semināra dalībniekiem. Atkāpes no šā ierobežojuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1754/2006 13. panta 3. punktu var piešķirt dažām Kopienas references laboratorijām, kurām vajadzīgs atbalsts, lai nodrošinātu semināra apmeklējumu vairāk nekā 32 dalībniekiem un lai panāktu vislabākos rezultātus semināros, ko tās organizē.

(7)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4) dzīvnieku slimību izskaušanas un kontroles programmas (veterināros pasākumus) finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF). Turklāt minētās regulas 13. panta otrajā daļā paredzēts, ka attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos attiecībā uz pasākumiem un programmām, uz ko attiecas Lēmums 90/424/EEK, fonds sedz izdevumus, kas saistīti ar dalībvalstu un ELGF atbalsta saņēmēju administratīvajām un personāla izmaksām. Finanšu kontroles nolūkos jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1290/2005 9., 36. un 37. pants.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratoire d’Etudes et de Recherches sur la Qualité des Aliments et sur les Procédés Agro-alimentaires (LERQAP), kas darbojas Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA) pakļautībā un atrodas Maisons-Alfort Francijā, to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši piena un piena produktu analīžu un testu veikšanai.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim šis finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 223 031.

2. Papildus maksimālajam apjomam, kas paredzēts 1. punktā, Kopiena piešķir finansiālu atbalstu 1. punktā minētajai laboratorijai semināru organizēšanai. Šis atbalsts nepārsniedz EUR 23 000.

2. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM) Bilthovenā Nīderlandē to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai attiecībā uz zoonozēm (salmonellām).

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 337 509.

3. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratorio de Biotoxinas Marinas, Agencia Española de Seguridad Alimentaria (Ministerio de Sanidad y Consumo) Vigo Spānijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši jūras biotoksīnu monitoringa veikšanai.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 325 000.

4. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science, Weymouth Apvienotajā Karalistē to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši divvāku gliemeņu virusālā un bakteriālā piesārņojuma monitoringa veikšanai.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 304 772.

5. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratoire d’études et de recherches sur la qualité des aliments et sur les procédés agroalimentaires (LERQAP), kas darbojas Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA) pakļautībā un atrodas Maisons-Alfort Francijā, to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši Listeria monocytogenes analīžu un testu veikšanai.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 277 377.

6. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratoire d’Etudes et de Recherches sur la Qualité des Aliments et sur les Procédés Agro-alimentaires (LERQAP), kas darbojas Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA) pakļautībā un atrodas Maisons-Alfort Francijā, lai pildītu funkcijas un pienākumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši koagulāzes pozitīvo stafilokoku, tostarp Staphylococccus aureus, analīžu un testu veikšanai.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 245 406.

7. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Istituto Superiore di Sanità (ISS) Romā Itālijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši Escherichia coli, tostarp Verotoxigenic E. Coli (VTEC), analīžu un testu veikšanai.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 235 891.

8. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA) Upsalā Zviedrijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši Campylobacter monitoringa veikšanai.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 278 570.

9. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Istituto Superiore di Sanità (ISS) Romā Itālijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, saistībā ar analīžu un testu veikšanu, lai noteiktu parazītus (jo īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis).

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 299 584.

10. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Fødevareinstituttet, Danmarks Tekniske Universitet (DTU) Kopenhāgenā Dānijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši mikrobu rezistences monitoringa veikšanai.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 436 345.

11. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Centre Wallon de Recherches agronomiques (CRA-W) Gembloux Beļģijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai, lai noteiktu dzīvnieku olbaltumvielas lopbarībā.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 566 999.

12. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieuhygiëne (RIVM) Bilthovenā Nīderlandē to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši attiecībā uz noteiktu vielu atliekām, kuras minētas Padomes Direktīvas 96/23/EK (5) I pielikumā.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 447 000.

13. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratoire d’études et de recherches sur les médicaments vétérinaires et les désinfectants, kas darbojas Agence Française de Sécurité Sanitaire des aliments pakļautībā un atrodas Fougères Francijā, to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši attiecībā uz noteiktu vielu atliekām, kuras minētas Direktīvas 96/23/EK I pielikumā.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 447 000.

14. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (BVL) Berlīnē Vācijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši attiecībā uz noteiktu vielu atliekām, kuras minētas Direktīvas 96/23/EK I pielikumā.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim šis finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 447 000.

15. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Istituto Superiore di Sanità Romā Itālijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši attiecībā uz noteiktu vielu atliekām, kuras minētas Direktīvas 96/23/EK I pielikumā.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 260 000.

16. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Veterinary Laboratories Agency Adlstonā Apvienotajā Karalistē to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (6) X pielikuma B nodaļā, jo īpaši transmisīvo sūkļveida encefalopātiju monitoringa veikšanai.

Laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 605 608.

3. Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 1754/2006, 1. punktā minētā laboratorija var pieprasīt finansiālu atbalstu ne vairāk kā 50 dalībniekiem, kuri piedalās kādā no šā panta 2. punktā minētajiem semināriem.

17. pants

Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburgā Vācijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai, lai noteiktu pesticīdu atliekas dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 198 900.

18. pants

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 198 900.

3. Atkāpjoties no 13. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 1754/2006, 1. punktā minētā laboratorija var pieprasīt finansiālu atbalstu ne vairāk kā 110 dalībniekiem, kuri piedalās šā panta 2. punktā minētajos semināros.

19. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Laboratorio Agrario de la Generalitat Valenciana (LAGV)/Grupo de Residuos de Plaguicidas de la Universidad de Almería (PRRG) Spānijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai, lai noteiktu pesticīdu atliekas augļos un dārzeņos, tostarp produktos ar augstu ūdens un skābes saturu.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 440 840.

20. pants

Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Štutgartē Vācijā to funkciju un pienākumu īstenošanai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai attiecībā uz pesticīdu atliekām, izmantojot vienas atliekvielas noteikšanas metodes.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 332 000.

21. pants

1. Kopiena piešķir finansiālu atbalstu Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburgā Vācijā to funkciju un pienākumu izpildei, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 32. pantā, jo īpaši analīžu un testu veikšanai, lai noteiktu dioksīnus un pentahlorbenzolu dzīvnieku barībā un pārtikā.

Laikposmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim minētais finansiālais atbalsts nepārsniedz EUR 432 000.

22. pants

Šā lēmuma 1. līdz 21. pantā minēto Kopienas finansiālo atbalstu piešķir 100 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1754/2006.

23. pants

Šis lēmums ir adresēts:

—	attiecībā uz pienu un tā produktiem – Laboratoire d’Etudes et de Recherches sur la Qualité des Aliments et sur les Procédés Agro-alimentaires (LERQAP), Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA), 23 avenue du Général de Gaulle, 94700 Maisons-Alfort, France,

—	attiecībā uz analīžu un testu veikšanu zoonožu (salmonellu) noteikšanai – Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM), Postbus 1, Anthony van Leeuwenhoeklaan 9, 3720 BA Bilthoven, The Netherlands,

—	attiecībā uz jūras biotoksīnu monitoringu – Laboratorio de Biotoxinas Marinas, Agencia Española de Seguridad Alimentaria (Ministerio de Sanidad y Consumo), Estacion Maritima, s/n, 36200 Vigo, Spain,

—	attiecībā uz divvāku gliemeņu virusālā un bakteriālā piesārņojuma monitoringu – Laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science (CEFAS), Weymouth laboratory, Barrack Road, The Nothe, Weymouth, Dorset, DT4 8UB, United Kingdom,

—	attiecībā uz Listeria monocytogenes – Laboratoire d’Etudes et de Recherches sur la Qualité des Aliments et sur les Procédés Agro-alimentaires (LERQAP), Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA), 23 avenue du Général de Gaulle, 94700 Maisons-Alfort, France,

—

attiecībā uz kogulāzes pozitīviem stafilokokiem, ieskaitot Staphylococcus aureus – Laboratoire d’Etudes et de Recherches sur la Qualité des Aliments et sur les Procédés Agro-alimentaires (LERQAP), Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA), 23 avenue du Général de Gaulle, 94700 Maisons-Alfort, France,

—	attiecībā uz Escherichia coli, ieskaitot Verotoxigenic E. Coli (VTEC) – Istituto Superiore di Sanità (ISS), Viale Regina Elena 299, 00161 Roma, Italy,

—	attiecībā uz Campylobacter – Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA), Ulls väg 2 B, 751 89 Uppsala, Sweden,

—	attiecībā uz parazītiem (jo īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis) – Istituto Superiore di Sanità (ISS), Viale Regina Elena 299, 00161 Roma, Italy,

—	attiecībā uz mikrobu rezistenci – Fødevareinstituttet, Danmarks Tekniske Universitet (DTU), Bülowsvej 27, 1790 Copenhagen V, Denmark,

—	attiecībā uz dzīvnieku olbaltumvielām lopbarībā – Centre Wallon de Recherches agronomiques (CRA-W), Chaussée de Namur 24, 5030 Gembloux, Belgium,

—	attiecībā uz atliekvielām – Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM), Postbus 1, Anthony van Leeuwenhoeklaan 9, 3720 BA Bilthoven, The Netherlands,

—	attiecībā uz atliekvielām – Laboratoire d’études et de recherches sur les médicaments vétérinaires et les désinfectants de L’Agence Française de Sécurité Sanitaire des aliments (AFSSA), Site de Fougères, BP 90203, 35302 Fougères, France,

—	attiecībā uz atliekvielām – Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit, Postfach 100214, Mauerstrasse 39–42, 10562 Berlin, Germany,

—	attiecībā uz atliekvielām – Istituto Superiore di Sanità (ISS), Viale Regina Elena 299, 00161 Roma, Italy,

—	attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE) – Veterinary Laboratories Agency, Woodham Lane, New Haw, Addlestone, Surrey KT15 3NB, United Kingdom,

—	attiecībā uz analīzēm un testiem pesticīdu atlieku noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikā – Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA), Postfach 100462, Bissierstrasse 5, 79114 Freiburg, Germany,

—	attiecībā uz analīzēm un testiem pesticīdu atlieku noteikšanai graudaugos – Fødevareinstituttet, Danmarks Tekniske Universitet (DTU), Department of Food Chemistry, Moerkhoej Bygade 19, 2860 Soeborg, Denmark,

—	attiecībā uz analīzēm un testiem pesticīdu atlieku noteikšanai augļos un dārzeņos – Laboratorio Agrario de la Generalitat Valenciana (LAGV)/Grupo de Residuos de Plaguicidas de la Universidad de Almería (PRRG), Ctra. Sacramento s/n, La Canada de San Urbano, 04120 Almeria, Spain,

—	attiecībā uz analīzēm un testiem pesticīdu atlieku noteikšanai, izmantojot vienas atliekvielas noteikšanas metodes – Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA), Postfach 1206, Schaflandstrasse 3/2, 70736 Stuttgart, Germany,

—	attiecībā uz analīzēm un testiem dioksīnu un pentahlorbenzola noteikšanai dzīvnieku barībā un pārtikā – Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA), Postfach 100462, Bissierstrasse 5, 79114 Freiburg, Germany.

Briselē, 2008. gada 28. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(3) OV L 331, 29.11.2006., 8. lpp.

(4) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(5) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

(6) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

6.12.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/55

PADOMES PAMATLĒMUMS 2008/913/TI

(2008. gada 28. novembris)

par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu, 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Rasisms un ksenofobija tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kuri ir Eiropas Savienības pamatā un kuri ir kopēji dalībvalstīm.

(2)

Padomes un Komisijas Rīcības plānā par to, kā labāk īstenot Amsterdamas līguma noteikumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu (2), Eiropadomes Tamperes 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmes secinājumos, Eiropas Parlamenta 2000. gada 20. septembra Rezolūcijā par Eiropas Savienības nostāju Vispasaules konferencē pret rasismu un par pašreizējo stāvokli Savienībā (3) un Komisijas Paziņojumā Eiropas Padomei un Parlamentam par divreiz gadā atjaunināto progresa rādītāju, lai pārskatītu panākumus, kas gūti attiecībā uz “brīvības, drošības un tiesiskuma” telpas izveidi Eiropas Savienībā (2000. gada otrais pusgads), ir ietverti aicinājumi darboties šajā jomā. Padome 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas programmā atgādina savu ciešo apņemšanos, ko Eiropadome jau izteica 2003. gada decembrī – stāties pretī jebkādām rasisma, antisemītisma un ksenofobijas izpausmēm.

(3)

Papildus Padomes Vienotajai rīcībai 96/443/TI (1996. gada 15. jūlijs) attiecībā uz cīņu pret rasismu un ksenofobiju (4) būtu jāpieņem citi tiesību akti, lai turpinātu tuvināt dalībvalstu normatīvos aktus un pārvarētu tos šķēršļus tiesu iestāžu efektīvai sadarbībai, kuru pamatā ir galvenokārt dalībvalstu tiesību koncepciju atšķirības.

(4)

Saskaņā ar Vienotās rīcības 96/443/TI izvērtēšanu un citos starptautiskos forumos, piemēram, Eiropas Padomē, paveikto, joprojām pastāv grūtības tiesu iestāžu sadarbībā, un tādēļ ir jāturpina tuvināt dalībvalstu tiesību aktus krimināltiesību jomā, lai nodrošinātu pilnīgu un skaidru tiesību aktu efektīvu īstenošanu rasisma un ksenofobijas apkarošanā.

(5)

Rasisms un ksenofobija ir draudi personu grupām, pret kurām ir vērsta šāda rīcība. Eiropas Savienībā krimināltiesībās ir jādefinē vienota attieksme pret rasismu un ksenofobiju, lai nodrošinātu to, ka vienu un to pašu rīcību visās dalībvalstīs uzskata par noziedzīgu nodarījumu un ka fiziskām un juridiskām personām, kas izdarījušas šādus noziedzīgus nodarījumus vai ir atbildīgas par tiem, ir paredzētas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

(6)

Dalībvalstis atzīst, ka cīņai pret rasismu un ksenofobiju ir vajadzīgi dažādi līdzekļi, kas vienoti visaptverošā sistēmā, un tie var būt saistīti ne tikai ar krimināllietām. Šis pamatlēmums ir paredzēts, lai, izmantojot krimināltiesības, apkarotu vienīgi sevišķi smagas rasisma un ksenofobijas izpausmes. Tā kā dalībvalstu kultūras un juridiskās tradīcijas zināmā mērā un jo sevišķi šajā jomā ir atšķirīgas, pašlaik nevar pilnībā saskaņot tiesību aktus krimināltiesību jomā.

(7)

Šajā pamatlēmumā uzskata, ka jēdziens “izcelsme” galvenokārt attiecas uz personām vai personu grupām, kas ir cēlušās no personām, kuras var raksturot ar noteiktām pazīmēm (piemēram, rase vai ādas krāsa), bet iespējams, ka ne visas šīs pazīmes joprojām pastāv. Neskatoties uz to, šīs personas vai personu grupas to izcelsmes dēļ var saskarties ar naidu vai vardarbību.

(8)	“Reliģija” būtu jāsaprot kā jēdziens, kas plašā nozīmē attiecas uz personām, ko raksturo saistībā ar viņu reliģisko pārliecību vai ticību.

(9)	“Naids” būtu jāsaprot kā jēdziens, kas attiecas uz naidu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās vai etniskās piederības dēļ.

(10)

Šis pamatlēmums neliedz dalībvalstīm savos tiesību aktos pieņemt noteikumus, kas paplašina 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta darbības jomu, aptverot arī noziedzīgus nodarījumus, kas vērsti pret personu grupu, kuru raksturo saistībā ar kritērijiem, kas nav rase, ādas krāsa, reliģija, izcelsme, nacionālā vai etniskā piederība, piemēram, saistībā ar sociālo statusu vai politisko pārliecību.

(11)	Būtu jānodrošina, ka ar rasismu un ksenofobiju saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un kriminālprocesa sākšana par tiem nav atkarīga no cietušās personas ziņojuma vai apsūdzības, jo cietušie bieži vien ir īpaši neaizsargāti un nelabprāt ierosina tiesvedību.

(12)

Krimināltiesību aktu tuvināšanai būtu jāpalīdz efektīvāk apkarot ar rasismu un ksenofobiju saistītus noziedzīgus nodarījumus, sekmējot tiesu iestāžu pilnīgu un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Pārskatot šo pamatlēmumu, Padomei būtu jāņem vērā iespējamie sarežģījumi šajā jomā, lai izlemtu, vai ir vajadzīga turpmāka virzība šajā jomā.

(13)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma mērķi – proti, nodrošināt to, ka par rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem visās dalībvalstīs piemēro vismaz minimuma līmeņa efektīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo šādiem noteikumiem ir jābūt kopējiem un saderīgiem, un to, ka tādēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un izklāstīts Eiropas Kopiena dibināšanas līguma 5. pantā. Saskaņā ar pēdējā minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā pamatlēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(14)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, jo īpaši tās 10. un 11. pantā, un atspoguļoti Eiropas Savienības Cilvēktiesību hartā, jo īpaši tās II un VI nodaļā.

(15)	Apsvērumi saistībā ar biedrošanās brīvību, vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, daudzās dalībvalstīs ir bijuši pamatā tam, ka valstu tiesību aktos ir procesuālās garantijas un īpaši noteikumi par atbildības noilgumu vai ierobežošanu.

(16)	Vienotā rīcība 96/443/TI būtu jāatceļ, jo ar Amsterdamas līguma, Padomes Direktīvas 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (5), un šā pamatlēmuma stāšanos spēkā tā ir novecojusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. pants

Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar rasismu un ksenofobiju

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par šādu tīšu rīcību:

a)	publisks aicinājums uz vardarbību vai naidu, kas vērsts pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo rase, ādas krāsa, reliģija, izcelsme, nacionālā vai etniskā piederība;

b)	šā punkta a) apakšpunktā minēto darbību izdarīšana, publiski izplatot traktātus, attēlus vai citus materiālus;

Starptautiskās Krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8. pantā definēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana, vēršoties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo saistībā ar rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi, nacionālo vai etnisko piederību, ja darbība ir veikta tā, lai izraisītu vardarbību vai naidu pret attiecīgo personu grupu vai šādas grupas locekli;

tādu noziegumu publiska attaisnošana, noliegšana vai rupja banalizēšana, kas definēti 1945. gada 8. augusta Londonas Nolīgumam pievienotās Starptautiskā militārā tribunāla hartas 6. pantā, vēršoties pret personu grupu vai šādas grupas locekli, ko raksturo saistībā ar rasi, ādas krāsu, reliģiju, izcelsmi, nacionālo vai etnisko piederību, ja darbība ir veikta tā, lai izraisītu vardarbību vai naidu pret attiecīgo personu grupu vai šādas grupas locekli.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos dalībvalstis var izvēlēties sodīt tikai tādas darbības, kuras vai nu izdarītas viedā, kas varētu traucēt sabiedrisko kārtību, vai arī ir apdraudošas, aizskarošas vai pazemojošas.

3. Šā panta 1. punktā atsauce uz reliģiju ir paredzēta, lai ietvertu vismaz tādu darbību, kas ir iegansts, lai vērstos pret personu grupu vai šādas grupas locekli saistībā ar rasi, ādas krāsu, nacionālo vai etnisko piederību.

4. Pieņemot šo pamatlēmumu vai pēc tam jebkura dalībvalsts var paziņot, ka tā sodu par 1. punkta c) un/vai d) apakšpunktā minēto noziegumu noliegšanu vai rupju banalizēšanu noteiks vienīgi tad, ja šajos apakšpunktos minētie noziegumi ir atzīti ar šīs dalībvalsts tiesas un/vai starptautiskas tiesas galīgu nolēmumu vai tikai ar starptautiskas tiesas galīgu nolēmumu.

2. pants

Uzkūdīšana, palīdzība un atbalstīšana

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par uzkūdīšanu veikt 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās darbības.

2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par palīdzību 1. pantā minēto darbību veikšanā un to atbalstīšanu.

3. pants

Kriminālsodi

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. un 2. pantā minētajām darbībām ir paredzēti efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi.

2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par 1. pantā minētajām darbībām paredzētais maksimālais kriminālsods ir vismaz brīvības atņemšana uz laiku no viena līdz trim gadiem.

4. pants

Rasistiska un ksenofobiska motivācija

Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav 1. un 2. pantā minētie noziedzīgie nodarījumi, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka rasistisku un ksenofobisku motivāciju uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli vai ka tiesas tādu motivāciju var ņemt vērā, nosakot sankcijas.

5. pants

Juridisku personu atbildība

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridisku personu var saukt pie atbildības par 1. un 2. pantā minētajām darbībām, kuras persona, kas ieņem augstu amatu juridiskās personas vadībā, izdarījusi attiecīgās juridiskās personas interesēs, rīkojoties individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas struktūras locekle un pamatojoties uz:

a)	tiesībām pārstāvēt šo juridisko personu;

b)	tiesībām pieņemt lēmumus šīs juridiskās personas vārdā; vai

c)	tiesībām iekšēji kontrolēt šo juridisko personu.

2. Papildus šā panta 1. punktā paredzētajiem gadījumiem katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridisku personu var saukt pie atbildības, ja tas, ka šā panta 1. punktā minētā persona nav veikusi pārraudzību vai kontroli, ir ļāvis kādai tās pakļautībā esošai personai šīs juridiskās personas interesēs izdarīt 1. un 2. pantā minētās darbības.

3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir 1. un 2. pantā minēto darbību izdarītājas vai līdzdalībnieces.

4. “Juridiska persona” ir ikviena struktūra, kam šāds statuss ir saskaņā ar attiecīgās valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem un kas nav valstis vai valsts struktūras, kuras īsteno valsts varu, vai publiskas starptautiskas organizācijas.

6. pants

Juridiskām personām piemērojamas sankcijas

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ir piemērojamas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas ietver naudassodu kā kriminālsodu vai cita veida naudassodu un kas var ietvert citas sankcijas, piemēram:

a)	tiesību atņemšanu uz valsts pabalstiem vai valsts atbalstu;

b)	pastāvīgu vai pagaidu aizliegumu veikt komercdarbību;

c)	tiesas uzraudzības piemērošanu;

d)	likvidāciju ar tiesas rīkojumu.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskai personai, ko sauc pie atbildības saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ir piemērojamas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas vai pasākumi.

7. pants

Konstitucionāli noteikumi un pamatprincipi

1. Šis pamatlēmums neietekmē Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā paredzēto pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, tostarp vārda brīvību un biedrošanās brīvību.

2. Šis pamatlēmums neprasa, lai dalībvalstis veiktu pasākumus, kas ir pretrunā pamatprincipiem attiecībā uz biedrošanās brīvību un vārda brīvību, jo īpaši preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kādi tie ir atbilstīgi konstitucionālajām tradīcijām vai noteikumiem, kas reglamentē preses vai citu plašsaziņas līdzekļu tiesības un pienākumus, kā arī tiem sniegtās procesuālās garantijas, ja minētie noteikumi ir saistīti ar atbildības noilgumu vai ierobežošanu.

8. pants

Izmeklēšanas vai kriminālprocesa sākšana

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. un 2. pantā minēto darbību izmeklēšana vai kriminālprocesa sākšana par tām nav atkarīga no cietušās personas ziņojuma vai apsūdzības, vismaz vissmagāko nodarījumu gadījumos, ja darbība ir izdarīta tās teritorijā.

9. pants

Jurisdikcija

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu, ka 1. un 2. pantā minētās darbības ir šīs dalībvalsts jurisdikcijā, ja tās:

a)	pilnīgi vai daļēji izdarītas tās teritorijā; vai

b)	izdarījis šīs dalībvalsts pilsonis; vai

c)	izdarītas tādas juridiskas personas interesēs, kuras galvenais birojs ir šīs dalībvalsts teritorijā.

2. Nosakot jurisdikciju saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā ir arī gadījumi, kad darbības veiktas, izmantojot informācijas sistēmu, un kad:

a)	likumpārkāpējs attiecīgo darbību izdarījis, fiziski atrodoties šīs dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai darbībā izmantoti materiāli, kas atrodas informācijas sistēmā tās teritorijā;

b)	attiecīgajā darbībā izmantoti materiāli, kas atrodas informācijas sistēmā šīs dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējs rīkojies, fiziski atrodoties tās teritorijā.

3. Dalībvalsts var nolemt nepiemērot vai vienīgi noteiktos gadījumos vai apstākļos piemērot 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstīto jurisdikcijas normu.

10. pants

Īstenošana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 28. novembrim izpildītu šā pamatlēmuma prasības.

2. Līdz minētajai dienai dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām uzlikti ar šo pamatlēmumu. Pamatojoties uz Padomes ziņojumu, kura pamatā ir minētā informācija, un Komisijas rakstisku ziņojumu, Padome līdz 2013. gada 28. novembrim izvērtē to, ciktāl dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības.

3. Padome līdz 2013. gada 28. novembrim pārskata šo pamatlēmumu. Pārskatīšanas nolūkā Padome jautā dalībvalstīm, vai tās ir saskārušās ar sarežģījumiem tiesu iestāžu sadarbībā attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētajām darbībām. Papildus tam Padome var lūgt Eurojust iesniegt ziņojumu par to, vai atšķirības valstu tiesību aktos ir radījušas problēmas saistībā ar dalībvalstu sadarbību šajā jomā.

11. pants

Vienotās rīcības 96/443/TI atcelšana

Ar šo tiek atcelta Vienotā rīcība 96/443/TI.

12. pants

Teritoriāls piemērojums

Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. ALLIOT-MARIE

(1) 2007. gada 29. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp.

(3) OV C 146, 17.5.2001., 110. lpp.

(4) OV L 185, 24.7.1996., 5. lpp.

(5) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1210/2008 (2008. gada 20. novembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1211/2008 (2008. gada 5. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1212/2008 (2008. gada 5. decembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1213/2008 (2008. gada 5. decembris) par saskaņotu Kopienas daudzgadu kontroles programmu, kas paredzēta 2009., 2010. un 2011. gadam, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās virsmas un novērtētu šo atlieku iedarbību uz patērētājiem ( 1 )	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1214/2008 (2008. gada 5. decembris), ar kuru 2008./2009. gadam nosaka piemērojamos koeficientus labībai, ko eksportē īru viskija veidā	18
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1215/2008 (2008. gada 5. decembris), ar ko atver Kopienas tarifu kvotu iesala miežu ievedumiem no trešām valstīm un paredz šīs kvotas pārvaldīšanu, kā arī atkāpjas no Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Kodificēta versija)	20
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1216/2008 (2008. gada 5. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 872/2004 par turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju	26
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību ( 1 )	28

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm	55

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	71,4
	TR	76,9
	ZZ	74,2
0707 00 05	JO	167,2
	MA	58,0
	TR	91,5
	ZZ	105,6
0709 90 70	JO	230,6
	MA	83,9
	TR	107,2
	ZZ	140,6
0805 10 20	BR	44,6
	EG	30,5
	MA	76,3
	TR	55,3
	UY	34,6
	ZA	43,1
	ZW	28,4
	ZZ	44,7
0805 20 10	MA	66,9
	TR	73,0
	ZZ	70,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	AR	62,9
	CN	52,4
	HR	17,0
	IL	74,8
	TR	59,7
	ZZ	53,4
0805 50 10	MA	64,0
	TR	63,4
	ZA	79,4
	ZZ	68,9
0808 10 80	CA	89,4
	CL	67,1
	CN	76,6
	MK	34,8
	US	104,1
	ZA	113,0
	ZZ	80,8
0808 20 50	AR	73,4
	CL	48,4
	CN	50,1
	TR	104,0
	US	126,1
	ZZ	80,4

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	23,24	4,68
1701 11 90 (1)	23,24	9,91
1701 12 10 (1)	23,24	4,49
1701 12 90 (1)	23,24	9,48
1701 91 00 (2)	24,46	13,28
1701 99 10 (2)	24,46	8,48
1701 99 90 (2)	24,46	8,48
1702 90 95 (3)	0,24	0,40

Piemērošanas periods	Piemērojamais koeficients
Piemērošanas periods	Mieži, ko izmanto īru viskija ražošanā, B kategorija (1)	Labība, ko izmanto īru viskija ražošanā, A kategorija
No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim	0,086	0,150

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 328

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 6. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/910/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 27. novembris), ar ko groza Šengenas Konsultāciju tīkla (tehniskās specifikācijas) 1. un 2. daļu	38
	Komisija
	2008/911/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 21. novembris), ar ko izveido tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju sarakstu (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6933) ( 1 )	42
	2008/912/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 28. novembris) par Kopienas finansiālo atbalstu dažām Kopienas references laboratorijām dzīvnieku barības un pārtikas kontroles jomā 2009. gadā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 7283)	49


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3