28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/1

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/3

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1134/2008 (3) noteica no 2008. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1134/2008.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1134/2008,

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izveidoja vienotu tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā. Komisijas Regula (EK) Nr. 1974/2006 (2) papildināja šo tiesisko regulējumu, ieviešot sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 57. panta 2. punktā sīki izklāstīta informācija par Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. panta ieviešanu attiecībā uz valsts atbalstu piemērošanas normām dalībvalstu finansiālajiem ieguldījumiem, kurus dalībvalstis nodrošina kā partneri Kopienas atbalstam, un Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. panta ieviešanu attiecībā uz valsts papildu finansējumu, uz ko neattiecas Līguma 36. pants. Ir lietderīgi iekļaut šajā pantā noteiktus pasākumus, kuri attiecas uz mežsaimniecību. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1974/2006 II pielikuma 9.B punkts būtu atbilstīgi jāgroza.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1974/2006, proti, 63. panta 8. punktā, ir sīki aprakstīta datu apmaiņa starp Komisiju un dalībvalstīm nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma. Lai pilnībā izmantotu pieejamos tehniskos līdzekļus, ir racionāli pieļaut dokumentu iesniegšanu atbilstīgā elektroniskā formā papildus šo dokumentu iesniegšanai papīra formātā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1974/2006 V pielikumā ir noteiktas konversijas likmes dzīvnieku skaita konvertēšanai mājlopu vienībās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1974/2006 27. panta 13. punktā. Ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda attiecībā uz “citu mājputnu” konversijas likmi. Lai ņemtu vērā dažu mājputnu īpatnības, būtu jādod iespēja palielināt šo konversijas likmi. Tādēļ V pielikums ir attiecīgi jāpielāgo.

(5)

Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3) 44.a pantā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina to, ka tiek ik gadu publicēta informācija par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzekļu saņēmējiem iepriekšējā gadā (turpmāk tekstā – “fondi”) un summām, kas katram līdzekļu saņēmējam piešķirta no katra šā fonda. Komisijas 2008. gada 18. marta Regulā (EK) Nr. 259/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz informācijas publicēšanu par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (4) līdzekļu saņēmējiem, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz informācijas par atbalsta saņēmējiem publicēšanas saturu, formu un datumu. Regulas (EK) Nr. 1974/2006 VI pielikuma 2.1. punkta otrajā daļā ir izklāstīti vadošās iestādes pienākumi publicēt informāciju par lauku attīstības programmu atbalsta saņēmējiem. Lai izvairītos no noteikumu par vienu un to pašu tematu pārklāšanās, ir lietderīgi svītrot Regulas (EK) Nr. 1974/2006 VI pielikuma 2.1. punkta otro daļu.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1974/2006.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

Ar šādu tekstu aizstāj 57. panta 2. punktu:

“2.   Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kurš paredzēts finanšu līdzdalībai, ko dalībvalstis nodrošina kā partneri Kopienas atbalstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. pantu, pasākumos, ko veic atbilstīgi minētās regulas 25. pantam, no 43. līdz 49. pantam un 52. pantam, un darbībās, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29. un 30. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, vai valsts papildu finansējumu saskaņā ar minētās regulas 89. pantu, atbalstot pasākumus, kurus veic atbilstīgi minētās regulas 25., 27., no 43. līdz 49. pantam un 52. pantam, un darbībām, ko veic minētās regulas 21., 24., 28., 29. un 30. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz ko neattiecas Līguma 36. pants, taču tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9.B punktu.”

2)

Direktīvas 63. panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“8.   Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts var iesniegt Komisijai dokumentus papīra formātā vai citā atbilstīgā elektroniskā formā. Šādu dokumentu iesniegšanu nevar veikt, pirms nav saņemta oficiāla Komisijas piekrišana.

Kad beidzas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu cēloņi, kas neļāva izmantot sistēmu, dalībvalsts ievada sistēmā attiecīgos dokumentus. Šajā gadījumā par nosūtīšanas datumu uzskata datumu, kad dokumenti iesniegti papīra formātā vai citā atbilstīgā elektroniskā formā.”

3)

II, V un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/9

(1)

Direktīvas 96/22/EK (3) 2. pantā aizliegts, inter alia, laist tirgū stilbēnu, stilbēna atvasinājumus, to sāļus un esterus un tireostatiskas vielas, lai ievadītu visu sugu dzīvniekiem.

(2)

Šā pilnīgā aizlieguma cēlonis bija atziņa, ka minētās vielas būtu daudz grūtāk lietot ļaunprātīgi vai nepareizi, ja tirgū vispār nebūtu produktu, kurus atļauts izmantot kādai dzīvnieku sugai.

(3)

Tomēr gūtā pieredze, jo īpaši īstenojot valstu atliekvielu uzraudzības plānus, kuri iesniegti saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (4), liecina, ka lolojumdzīvniekiem paredzētu produktu nepareiza lietošana nav ļaunprātīgas vai nepareizas lietošanas cēlonis. Daļēji tas ir tādēļ, ka lolojumdzīvniekiem paredzēto produktu lietošana pārtikā izmantojamo dzīvnieku augšanas stimulēšanai ir ekonomiski nepievilcīga.

(4)

Turklāt tireostatisku vielu aizliegums ir kaitējis lolojumdzīvnieku (suņu un kaķu) labturībai, jo šīs vielas bija vienīgā iespēja ārstēt šādus dzīvniekus, kas cieš no hipertiroīdisma.

(5)

Līgumam pievienotajā Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredzēts, ka Kopienai un dalībvalstīm, īstenojot Kopienas politiku, īpaši attiecībā uz iekšējo tirgu, ir pilnībā jāievēro dzīvnieku labturības principi.

(6)

Tādēļ ir lietderīgi ierobežot Direktīvas 96/22/EK darbības jomu, minēto direktīvu attiecinot vienīgi uz pārtikā izmantojamiem dzīvniekiem un atsaucot aizliegumu attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, un pielāgot “terapeitiskas lietošanas” definīciju.

(7)

Veselības aizsardzības veterināro pasākumu zinātniskā komiteja (SCVPH) 1999. gada 30. aprīļa Atzinumā par liellopu gaļas un liellopu gaļas produktos esošo hormonu atlieku iespējamo radīto apdraudējumu cilvēku veselībai (pārskatīts 2000. gada 3. maijā un apstiprināts 2002. gada 10. aprīlī) secināja, ka ir pietiekami daudz nesen iegūtu pierādījumu, kas ļauj estradiolu 17β uzskatīt par pilnvērtīgu kancerogēnu, jo tam piemīt gan audzējus rosinoša, gan veicinoša iedarbība, un šobrīd pieejamie dati neļauj kvantitatīvi novērtēt risku cilvēku veselībai. Tā rezultātā Direktīva 96/22/EK tika grozīta ar Direktīvu 2003/74/EK, lai, inter alia, pilnīgi aizliegtu izmantot estradiolu 17β kā līdzekli augšanas stimulēšanai un būtiski ierobežotu citus gadījumus, kad šo vielu drīkst ievadīt visiem lauksaimniecības dzīvniekiem terapeitiskiem vai zootehniskiem mērķiem, līdz dalībvalstīs tiks veikta faktu un zinātniskās situācijas, kā arī veterinārās prakses analīze.

(8)

Direktīvas 96/22/EK 11.a pantā noteikts, ka Komisija līdz 2005. gada 14. oktobrim iesniedz ziņojumu par to, vai ir pieejamas estradiolu 17β saturošām veterinārajām zālēm alternatīvas veterinārās zāles terapeitiskai lietošanai pārtikā izmantojamajiem dzīvniekiem. Komisija vērsās pie ekspertiem un izstrādāja attiecīgo zinātnisko pārskatu, kas 2005. gada 11. oktobrī tika nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā secināts, ka estradiols 17β nav būtisks pārtikā izmantojamo dzīvnieku aprūpē, jo veterinārārsti dalībvalstīs jau diezgan bieži izmanto citas pieejamās alternatīvas (īpaši prostaglandīnus), un ka pilnīgs aizliegums estradiolu 17β lietot pārtikā izmantojamajiem dzīvniekiem neietekmētu vai ļoti maz ietekmētu lauksaimniecību un dzīvnieku labturību.

(9)

Attiecīgo tiesību aktu pienācīga ievērošanu un neatļautu vielu nepiemērotas lietošanas izskaušanu var sekmēt, izmantojot objektīvu informāciju un izpratnes veicināšanas kampaņas.

(10)

Līdz 2006. gada 14. oktobrim pagaidu atbrīvojums tika attiecināts uz estradiola 17β izmantošanu oestrus ierosināšanai liellopiem, zirgiem, aitām un kazām. Tā kā iedarbīgi alternatīvi produkti pastāv un jau tiek lietoti, tad nolūkā nodrošināt Kopienas izvēlēto augsto veselības aizsardzības līmeni šis izņēmums nebūtu jāatjauno.

(11)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 96/22/EK,

1)

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Dalībvalstis aizliedz laist tirgū II pielikumā uzskaitītās vielas ievadīšanai visiem dzīvniekiem, kuru gaļa un produkti ir paredzēti cilvēku patēriņam, ja tas tiek darīts nolūkos, kas nav paredzēti 4. panta 2. punktā.”

3)

Direktīvas 4. panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

4)

Svītro 5.a pantu.

5)

Direktīvas 3., 6., 7., 8., 11. un 14.a pantā svītro atsauci uz 5.a pantu.

6)

Direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Trešās valstis, kuru tiesību akti atļauj laist tirgū un ievadīt stilbēnus, stilbēna atvasinājumus, to sāļus un esterus vai tireostatiskas vielas visu sugu dzīvniekiem, kuru gaļa un produkti ir paredzēti cilvēku patēriņam, nedrīkst iekļaut Kopienas tiesību aktos paredzētajos to valstu sarakstos, no kurām dalībvalstis var importēt mājdzīvniekus vai akvakultūras dzīvniekus vai no šādiem dzīvniekiem iegūtu gaļu vai produktus.”

7)

Direktīvas 11.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11.a pants

Attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām vielām Komisija vāc papildu informāciju, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus no visiem iespējamiem avotiem, un regulāri pārskata īstenotos pasākumus, lai laikus iesniegtu Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzīgos priekšlikumus.”

8)

Iekļauj šādu pantu:

“11.b pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm organizē informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu par pilnīgu aizliegumu lietot estradiolu 17β pārtikā izmantojamiem dzīvniekiem, minēto kampaņu orientējot uz lauksaimniekiem un veterinārām organizācijām ES, kā arī uz tādām attiecīgām organizācijām ārpus ES, kuras tieši vai netieši iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes produktu eksportā uz ES, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma.”

9)

II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs direktīvas pielikumā.

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/12

(1)

Komisijas 2002. gada 9. septembra Lēmums 2002/747/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai spuldzēm un groza Lēmumu 1999/568/EK (2), zaudē spēku 2009. gada 28. februārī.

(2)

Komisijas 2002. gada 29. novembra Lēmums 2003/31/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai mazgāšanas līdzekļiem trauku mazgājamām mašīnām un groza Lēmumu 1999/427/EK (3), zaudē spēku 2008. gada 31. decembrī.

(3)

Komisijas 2005. gada 23. marta Lēmums 2005/342/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai līdzekļiem trauku mazgāšanai ar rokām (4), zaudē spēku 2008. gada 31. decembrī.

(4)

Komisijas 2005. gada 23. marta Lēmums 2005/344/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai universālajiem tīrīšanas līdzekļiem un sanitāro labierīcību tīrīšanas līdzekļiem (5), zaudē spēku 2008. gada 31. decembrī.

(5)

Komisijas 2005. gada 26. aprīļa Lēmums 2005/360/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai eļļošanas līdzekļiem (6), zaudē spēku 2009. gada 31. maijā.

(6)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1980/2000 ir laikus pārskatīti ekoloģiskie kritēriji, kā arī ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības, kas noteiktas ar minētajiem lēmumiem.

(7)

Ņemot vērā, ka šo lēmumu pārskatīšanas process ir dažādos posmos, ir lietderīgi pagarināt Lēmumos 2003/31/EK, 2005/342/EK un 2005/344/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un prasību spēkā esamības termiņus par 24 mēnešiem, bet Lēmumos 2002/747/EK un 2005/360/EK noteiktos – attiecīgi par 14 mēnešiem.

(8)

Tā kā pārskatīšanas pienākums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 attiecas tikai uz ekoloģiskajiem kritērijiem un novērtēšanas un verifikācijas prasībām, ir lietderīgi, ka Lēmumi 2002/747/EK, 2003/31/EK, 2005/342/EK, 2005/344/EK un 2005/360/EK paliek spēkā.

(9)

Tādēļ ir jāizdara Lēmumu 2002/747/EK, 2003/31/EK, 2005/342/EK, 2005/344/EK un 2005/360/EK attiecīgi grozījumi.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantam,

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/14

(1)

Padome 2007. gada 19. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2007/749/KĀDP, kurā ir paredzēts, ka ESPM turpinās līdz 2009. gada 31. decembrim. Budžetus 2008. un 2009. gadam pieņem par attiecīgo gadu.

(2)

ESPM īstenos pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai,

28.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/s3