I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

19.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1139/2008

(2008. gada 10. novembris),

ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu Padome pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi apgabaliem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padome nosaka zvejas iespējas katrā zvejniecībā vai zvejniecību grupā un sadala šīs iespējas dalībvalstīm.

(3)	Lai nodrošinātu zvejas iespēju faktisku pārvaldību, ir jāparedz īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veiktas zvejas darbības.

(4)	Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir iekļautas ar zvejas iespēju sadali saistītās definīcijas.

(5)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(6)	Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2009. gadā jāīsteno daži papildu pasākumi, kas saistīti ar zvejas tehniskajiem nosacījumiem.

(7)	Brētliņu kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) samazinājums neskar to krājumu turpmākos apjomus, kuros jāņem vērā citu Melnās jūras piekrastes valstu zvejas darbības.

(8)

Zvejas iespējas ir jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā, jo īpaši saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), un Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (4).

(9)

Paturot prātā to, ka vienā dalībvalstī pirms šīs regulas stāšanās spēkā akmeņplekstes zvejai tradicionāli izmantoja zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 400 mm, un lai ļautu atbilstīgi pielāgoties tehniskajiem pasākumiem, kuri ieviesti ar šo regulu, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir jāatļauj zvejot akmeņpleksti, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 360 mm.

(10)

Lai nodrošinātu noteikumu pienācīgu izpildi un kontroli, linuma acs izmērs jānosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (5).

(11)	Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums no sešu nedēļu laikposma, kas minēts I punkta 3. apakšpunktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā 2009. gadā un nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (Kopienas kuģi), kas zvejo Melnajā jūrā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu un par ko iepriekš informē Komisiju un dalībvalsti, kuras ūdeņos veic šo izpēti.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zvejniecības komisija;

b)	“Melnā jūra” ir GFCM teritorijas ģeogrāfiskais apakšapgabals atbilstīgi definīcijai rezolūcijā GFCM/31/2007/2;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma;

d)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI

4. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

Nozvejas limiti, šādu limitu sadalījums dalībvalstīm un papildu nosacījumi, ko piemēro saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu, ir norādīti šīs regulas I pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

Šīs regulas I pielikumā izklāstītais nozvejas limitu sadalījums dalībvalstīm neskar:

1)	apmaiņas, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

2)	pārdales, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punkta otro daļu;

3)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

4)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punkta pirmo daļu.

6. pants

Nozvejas un piezvejas nosacījumi

1. Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, paturēt uz kuģa un izkraut drīkst tikai tad, ja nozveju ir guvuši tādas dalībvalsts zvejas kuģi, kurai ir kvota, un ja minētā kvota nav pilnībā apgūta.

2. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai no Kopienas daļas, ja tā nav sadalīta dalībvalstīm kvotu veidā.

7. pants

Pārejas posma tehniskie pasākumi

Pārejas posma tehniskie pasākumi ir noteikti II pielikumā.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 10. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(4) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

(5) OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Nozvejas limiti un ar tiem saistītie nosacījumi to nozvejas limitu ikgadējai pārvaldībai, kas piemērojami Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas limiti atbilstoši sugai un zonai

Turpmāk tabulās ir noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) atkarībā no krājuma, kā arī dalībvalstīm iedalītā daļa un saistītie nosacījumi kvotu ikgadējai pārvaldībai.

Katram apgabalam zivju krājumi sakārtoti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šajās tabulās dažādu sugu apzīmēšanai izmantoti šādi kodi.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa

Suga

akmeņplekste

Psetta maxima

Zona

Melnā jūra

Bulgārija

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu.

Rumānija

100 (1)

KPN

Nepiemēro

Suga

brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

Melnā jūra

12 750 (2)

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu.

KPN

Nepiemēro

(1) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas un iespējas, 2009. gada pirmā pusgada laikā un pēc iespējas drīzāk.

(2) Drīkst zvejot tikai kuģi, kuri peld ar Bulgārijas vai Rumānijas karogu.

II PIELIKUMS

PĀREJAS POSMA TEHNISKIE PASĀKUMI

1.	Eiropas Kopienas ūdeņos Melnajā jūrā laikposmā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļauts zvejot akmeņplekstes.

Minimālais atļautais linuma acs izmērs pie grunts nostiprinātiem zvejas rīkiem, ko izmanto akmeņplekstes zvejai, ir 400 mm.

Dalībvalstī, kurā pirms šīs regulas stāšanās spēkā minimālais atļautais linuma acs izmērs pie grunts nostiprinātiem zvejas rīkiem, ko izmanto akmeņplekstes zvejai, bija mazāks par 400 mm, akmeņplekstes zvejai drīkst izmantot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 360 mm. Tomēr attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka līdz 2009. gada beigām ne vairāk kā 40 % (pēc skaita) no visiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts akmeņplekstes zvejai izmantot pie grunts nostiprinātus zvejas rīkus, vēl izmanto linumu, kura acs izmērs ir mazāks par 400 mm.

3.	Linuma acs izmēru nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko inter alia paredz sīki izstrādātus noteikumus linuma acs izmēra noteikšanai.

4.	Akmeņplekstes minimālais izkrāvumu izmērs nedrīkst būt mazāks par 45 cm (kopējais garums), mērot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 850/98 18. pantam.

19.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1145/2008

(2008. gada 18. novembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 īstenošanai attiecībā uz kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Regulu (EK) Nr. 637/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un ievieš kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmas (1), un jo īpaši tās 9. pantu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 637/2008 2. nodaļā ir noteikumi par programmu pārstrukturēšanu, par ko lēmumi jāpieņem dalībvalsts līmenī konkrētu pasākumu finansēšanai, lai palīdzētu kokvilnas nozarei. Ir lietderīgi pieņemt minētajam modelim īstenošanas noteikumus.

(2)	Jānosaka, kādiem elementiem jābūt pārstrukturēšanas programmās, kas dalībvalstīm jāiesniedz. Turklāt jāizklāsta noteikumi par izmaiņām pārstrukturēšanas programmās, lai programmas varētu pielāgot, ņemot vērā visus jaunos nosacījumus, ko sākotnēji nav bijis iespējams paredzēt.

(3)	Lai nodrošinātu atbilstošu pārstrukturēšanas programmu pārraudzību un novērtēšanu, jāpieprasa iesniegt novērtējuma ziņojumus, kurus veido sīki izstrādāta operatīvā un finanšu informācija attiecībā uz pārstrukturēšanas programmas īstenošanu.

(4)	Turklāt ir jānodrošina, lai visām ieinteresētajām personām būtu pieejama ar pārstrukturēšanas programmām saistītā informācija.

(5)	Jāparedz atbalsta piešķiršanas un maksāšanas prasību minimums. Jādara iespējama arī viena vai vairāku avansu maksāšana par pasākumiem, kuri varētu būt saistīti ar ievērojamiem izdevumiem.

(6)

Jāparedz noteikumi attiecībā uz dalībvalstu pienākumu kontrolēt izdevumus, jo īpaši demontāžas un ieguldījumu pasākumu pārbaužu uz vietas grafikus un veidu. Lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses, ir vajadzīgi arī īpaši noteikumi attiecībā uz nepamatotu maksājumu atgūšanu un sankcijām. Šajā nolūkā jāpiemēro Padomes 2005. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3).

(7)

Attiecībā uz kokvilnas pirmapstrādes procesa iekārtu pilnīgu un pastāvīgu demontāžu, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir sīki jānosaka kritēriji par to, kas veido demontāžu. Tā kā ir pareizi, ja dalībvalstis pieņem lēmumu par atbalsta summu, kas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, jāpiešķir par demontāžu, jāparedz maksimālais apjoms, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju.

(8)

Par uzlabojumiem kokvilnas pārstrādē ir precīzi jādefinē atbalsts, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz atbalstu ieguldījumiem pirmapstrādes nozarē, un jānosaka attaisnotie izdevumi. Jānosaka arī maksimālais Kopienas ieguldījums, lai nodrošinātu finansiālu līdzdalību, kā arī ieguldījuma saņēmēju iesaistīšanos.

(9)

Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās kokvilnas kvalitātes shēmās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jānosaka attiecīgās Kopienas kvalitātes shēmas, lai izveidotu valstu kvalitātes shēmu kritērijus, noteiktu atbalsta apjomu un attaisnotās izmaksas.

(10)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto reklāmas pasākumu un ar Padomes 2007. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 3/2008 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs (4) izveidoto noteikumu par informācijas un veicināšanas darbībām papildināmību, ir jānosaka sīki izstrādātas prasības kvalitatīvu produktu veicināšanas atbalstam, jo īpaši attiecībā uz saņēmējiem un uz atbalstu tiesīgām darbībām.

(11)

Attiecībā uz iekārtu piegādātājiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir jāsniedz precīza atbalsta definīcija. Dalībvalstīm ir jāizlemj par piešķiramā atbalsta summu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, tomēr jānosaka maksimālais apjoms, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu ir noteikti īstenošanas noteikumi valsts pārstrukturēšanas programmām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 637/2008, kuras ietver minētās regulas 7. pantā paredzētus piecus pasākumus, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu.

2. pants

Pārstrukturēšanas programmu saturs

Pārstrukturēšanas programmās, ko dalībvalstis iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punktu, ir šādi elementi:

a)	ierosināto pasākumu sīki izstrādāts apraksts, kā arī to kvantitatīvi nosakāmie mērķi;

b)	Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punkta otrajā daļā minēto apspriežu rezultāti;

c)	paredzamais tehniskās, ekonomiskās, sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējums;

d)	attiecīgās dalībvalsts pirmapstrādes procesa iekārtu apraksts un to jaudas izmantošana kopš 2005. gada, ja pārstrukturēšanas programmā iekļauti pasākumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

e)	katra pasākuma īstenošanas grafiks;

f)	vispārēja finanšu tabula, ievērojot šīs regulas pielikumā sniegto paraugu, norādot izmantojamos resursus un resursu paredzamo sadalījumu pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 637/2008 5. panta 1. punktā noteikto budžeta piešķīrumu;

g)	kritēriji un kvantitatīvie rādītāji, kas izmantojami pārstrukturēšanas programmas pasākuma uzraudzībā un novērtēšanā, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmu atbilstošu un efektīvu īstenošanu;

h)	par programmas īstenošanu atbildīgo kompetento iestāžu un struktūru izraudzīšanās.

3. pants

Pārstrukturēšanas programmu grozījumi

Pārstrukturēšanas programmu grozījumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 3. punktā, iesniedz ne biežāk kā reizi gadā.

Grozītajās programmās skaidri un precīzi norāda ierosinātos grozījumus, grozījumu iemeslus un to finansiālās sekas un attiecīgā gadījumā iekļauj finanšu tabulas pārskatīto variantu, ievērojot šīs regulas pielikumā sniegto paraugu.

Izdevumi, kas radušies no pārstrukturēšanas programmu grozījumiem, ir attaisnoti no datuma, kurā pārskatītā programma iesniegta Komisijai. Dalībvalstis ir atbildīgas par izdevumiem no datuma, kurā dalībvalstu grozīto pārstrukturēšanas programmu saņem Komisija, līdz tās piemērošanas datumam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 2. punkta otro daļu.

4. pants

Ziņošana un novērtēšana

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par pārstrukturēšanas programmas īstenošanu, iesniedzot katru jaunu pārstrukturēšanas programmu, izņemot pirmo pārstrukturēšanas programmu, ko iesniedz 2009. gadā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punktā.

2. Atbilstoši šā panta 1. punktam iesniegtajā ziņojumā un ziņojumā, kas iesniegts ar paziņojumu, kurā pieprasīta programmas pabeigšana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 637/2008 5. panta 2. punktā, ir:

a)	uzskaitīti un aprakstīti pasākumi, par kuriem bijis piešķirts Kopienas atbalsts atbilstoši pārstrukturēšanas programmām, par katru attiecīgā programmēšanas laika posma gadu;

b)	attiecīgā gadījumā aprakstīti pārstrukturēšanas programmas grozījumi, to iemesli un ietekme nākotnē;

c)	aprakstīti ar katru pasākumu sasniegtie rezultāti, ņemot vērā pārstrukturēšanas programmā izklāstītos kvantitatīvi izsakāmos mērķus;

d)	programmēšanas laika posmā jau radušos izdevumu pārskats pa finanšu gadiem, kuri nekādā ziņā nepārsniedz kopējās finansējuma summas robežu, kas dalībvalstij piešķirta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 637/2008 5. panta 1. punktam;

e)	atbalsta prognozes par izdevumiem līdz pārstrukturēšanas programmas paredzētā īstenošanas perioda beigām, nepārsniedzot kopējā finansējuma summu, kas dalībvalstij piešķirta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 637/2008 5. panta 1. punktam;

f)	attiecīgā gadījumā citu Kopienas līdzekļu iesaistīšanas analīze un to atbilstība atbalstam, ko finansē pārstrukturēšanas programma.

3. Dalībvalstis reģistrē sīki izstrādātus datus par visām pārstrukturēšanas programmām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav grozītas, un par visiem pasākumiem, kas veikti atbilstoši minētajām programmām.

5. pants

Sabiedrības piekļuve informācijai par pārstrukturēšanas programmām

Dalībvalstis pārstrukturēšanas programmu, tās grozījumus, ziņojumu par programmas īstenošanu un visus valsts tiesību aktus, kas attiecas uz programmu, dara pieejamus sabiedrībai tīmekļa vietnē.

6. pants

Prasības attiecībā uz pieteikumiem un maksājumiem

1. Dalībvalstis par katru pasākumu, kas ir iekļauts to pārstrukturēšanas programmā un minēts Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punktā:

a)	nosaka atbalsta pieteikumā iekļaujamos elementus;

b)	nosaka pieteikumu iesniegšanas perioda sākuma datumu un beigu datumu;

c)	apstiprina spēkā esošus un pilnīgus pieteikumus, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā finanšu resursus, kas pieejami, nepārsniedzot Regulas (EK) Nr. 637/2008 5. panta 1. punktā paredzēto gada maksimumu;

d)	samaksā atbalstu vai, ja ir samaksāts avanss, atlikušo atbalstu pēc pasākuma pabeigšanas un šīs regulas 7. pantā minētās kontroles veikšanas.

2. Par Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem dalībvalstis var maksāt saņēmējam vienu vai vairākus avansus. Visu avansu kopsumma nav lielāka par 75 % no attaisnotajiem izdevumiem.

Par avansa maksājumiem iesniedz nodrošinājumu 120 % apmērā no attiecīgās avansa summas.

Nodrošinājumu atmaksā ar nosacījumu, ka pasākumi ir pabeigti un ir veikta 7. pantā minētā kontrole.

3. Visus 1. un 2. punktā minētos maksājumus, kuri attiecas uz konkrētu pieteikumu, veic vēlākais līdz tā ceturtā gada 530. jūnijam, kas seko pārstrukturēšanas programmu projekta iesniegšanas termiņa gadam, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 637/2008 4. panta 1. punktā. Maksājumus pirmā programmēšanas perioda pirmajā gadā veic no 2009. gada 16. oktobra.

4. Dalībvalstis paredz konkrētus noteikumus šā panta īstenošanai.

7. pants

Uzraudzība un kontrole

1. Neskarot kontroles pienākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 1290/2005, dalībvalstis uzrauga, kontrolē un pārbauda spēkā esošās pārstrukturēšanas programmas īstenošanu.

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem dalībvalstis pirms galīgā maksājuma veikšanas uz vietas pārbauda katru uzņēmumu un ražotni, kas saņem atbalstu saskaņā ar pārstrukturēšanas programmu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pasākumu visos attiecīgajos uzņēmumos un ražotnēs pārbaudi uz vietas veic vēlākais trīs mēnešus pēc šīs regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā viena gada perioda beigām, lai pārbaudītu, ka minētā apakšpunkta prasības ir izpildītas.

2. Par katru pārbaudi uz vietas viena mēneša laikā sagatavo ziņojumu, kurā pilnībā apraksta veikto darbu, galvenās konstatācijas un visas vajadzīgās turpmākās darbības. Jo īpaši pārbaudes ziņojumos:

a)	iekļauj informāciju par pārbaudīto saņēmēju un ražotni, kā arī par klātesošajām personām;

b)	norāda, vai saņēmējam ir paziņots par apmeklējumu un, ja tā ir, iepriekšējā paziņojuma laika posmu;

c)	norāda prasības un standartus, uz kuriem attiecas pārbaude;

d)	apraksta veikto pārbaužu būtību un apmēru;

e)	iekļauj konstatējumus;

f)	iekļauj elementus, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības;

g)	iekļauj novērtējumu, kurā novērtēts katra elementa neatbilstību svarīgums, pamatojoties, cita starpā, uz to smagumu, apmēru, noturības pakāpi un vēsturi.

Saņēmēju informē par visām konstatētajām neatbilstībām.

8. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

Nepamatotus maksājumus no attiecīgajiem saņēmējiem atgūst ar procentiem. Noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 796/2004 73. pantā, piemēro mutatis mutandis.

Administratīvo sodu uzlikšana un nepamatoto maksājumu atgūšana neskar pārkāpumu paziņošanu Komisijai atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 1848/2006 (5).

9. pants

Sodi

1. Ja saņēmējs neizpilda vienu vai vairākus nosacījumus atbalsta iegūšanai atbilstoši pārstrukturēšanas programmas pasākumiem, tam jāmaksā summa, kas atbilst 10 % no summas, kas atgūstama saskaņā ar 8. pantu.

2. Saskaņā ar 1. punktu uzliekamos sodus neuzliek, ja uzņēmums atbilstoši kompetento iestāžu prasībām var apliecināt, ka neatbilstība radusies force majeure dēļ, un ja tas par neatbilstību rakstiski skaidri norādījis kompetentajai iestādei.

3. Šā panta 1. punktā minētos sodus nepiemēro, ja maksājums izdarīts dalībvalstu kompetento iestāžu vai citas attiecīgas iestādes pašu kļūdas dēļ un saņēmējs to nav varējis saprātīgi konstatēt, un ja saņēmējs no savas puses ir darbojies labticīgi.

4. Ja neatbilstība ir pieļauta ar nodomu vai nopietnas nolaidības dēļ, saņēmējs maksā summu, kas vienāda ar 30 % no summas, kura jāatgūst saskaņā ar 8. pantu.

II NODAĻA

ATBILSTĪGIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Pirmapstrādes procesa iekārtu demontāža

10. pants

Darbības joma

1. Pirmapstrādes procesa iekārtu pilnīga un pastāvīga demontāža, kas minēta Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paredz:

a)	galīgi un pilnībā izbeigt kokvilnas pirmapstrādi attiecīgajā uzņēmumā vai uzņēmumos;

b)	demontēt visas uzņēmumu pirmapstrādes procesa iekārtas un aizvest pirmapstrādes procesa iekārtas no vietas vai vietām viena gada laikā pēc tam, kad dalībvalsts apstiprinājusi pieteikumu;

galīgi izslēgt pirmapstrādes procesa iekārtas no kokvilnas pārstrādes Kopienā:

i)	aizvedot iekārtas uz trešo valsti;

ii)	garantējot iekārtu izmantošanu citā nozarē vai

iii)	iznīcinot iekārtas;

d)	atjaunot labus vides apstākļus uzņēmuma vietā vai vietās un atvieglot darbaspēka pārcelšanos citā darbā; un

e)	rakstiski apņemties neizmantot ražošanas vietu vai vietas kokvilnas pirmapstrādei 10 gadu laika posmā.

Pirmapstrādes procesa iekārtas ir visas īpašās iekārtas, ko izmanto neapstrādātas kokvilnas pārvēršanai attīrītā kokvilnā un tās blakusproduktos, tostarp padeves mehānismi, žāvētāji, tīrīšanas iekārtas, piemaisījumu atdalītāji, sēklu atdalītāji, kondensatori, šķiedras tīrītāji un ķīpu preses.

2. Dalībvalstis var noteikt papildu prasības attiecībā uz 1. punktā minēto demontāžu.

3. Lai pieteikums būtu atbilstošs atbalstam, 1. punktā minētajām pirmapstrādes procesa iekārtām jābūt labā darba stāvoklī.

4. Uzņēmuma ēkas un teritorijas var turpināt izmantot darbībām, kas nav saistītas ar kokvilnas ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

11. pants

Kopienas ieguldījums

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, pieņem lēmumu par atbalsta summu, kas piešķirama atbilstoši 10. pantā minētajam pasākumam.

2. Atbalsts vienam pirmapstrādes uzņēmumam nepārsniedz maksimālo summu EUR 100 par tonnu neapstrādātas kokvilnas par attiecīgajā uzņēmumā apstrādātu kokvilnu, par ko saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1051/2001 (6) V nodaļu ir bijušas tiesības uz atbalstu 2005./2006. tirdzniecības gadā.

2. IEDAĻA

Ieguldījumi pirmapstrādes nozarē

12. pants

Darbības joma

Atbalstu Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam pasākumam piešķir par materiāliem un nemateriāliem ieguldījumiem, kas uzlabo uzņēmuma vispārējo darbību un attiecas uz:

a)	kokvilnas apstrādi un/vai tirdzniecību un/vai

b)	ar kokvilnu saistītu jaunu procesu un tehnoloģiju attīstību.

13. pants

Attaisnotie izdevumi

1. Atbalstītie ieguldījumi atbilst Kopienas standartiem, kas piemērojami attiecīgajam ieguldījumam.

2. Attaisnotie izdevumi ir:

a)	nekustamā īpašuma uzlabošana;

jaunu mašīnu un iekārtu, tostarp datoru programmatūras iegāde vai pirkšana uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību un izslēdzot citas ar izpirkumnomas līgumu saistītās izmaksas, piemēram, līzinga devēja peļņu, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas;

c)	vispārējās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksa arhitektiem un inženieriem un maksa par konsultācijām, īstenošanas iespēju pētījumi, patenta tiesību un licenču iegāde.

3. Jaunu procesu un tehnoloģiju attīstīšanas izmaksas, kas minētas 12. pantā, attiecas uz sagatavošanas darbībām, piemēram, projektēšanu, procesu vai tehnoloģiju izstrādi un pārbaudēm un ar tām saistītie materiālie un/vai nemateriālie ieguldījumi pirms jaunizstrādāto procesu un tehnoloģiju izmantošanas komerciālos nolūkos.

4. Ieguldījumi vienkāršā aizstāšanā nav attaisnotie izdevumi.

14. pants

Kopienas ieguldījums

1. Kopienas ieguldījums 12. pantā minētajā atbalstā ir ierobežots ar šādām maksimālajām atbalsta likmēm:

a)	50 % reģionos, kas klasificēti kā konverģences reģioni saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (7);

b)	40 % reģionos, kas nav konverģences reģioni.

2. Atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) 2.1. iedaļas nozīmē.

3. Šīs regulas 12. pantā minētajam atbalstam Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (9) 72. pantu piemēro mutatis mutandis.

3. IEDAĻA

Lauksaimnieku dalība kokvilnas kvalitātes shēmās

15. pants

Darbības joma

Atbalstu Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam pasākumam piešķir:

a)	par kokvilnai paredzētajām Kopienas kvalitātes shēmām, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (10) vai Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (11), vai dalībvalstu atzītām kvalitātes shēmām;

b)	kā ikgadēju veicināšanas maksājumu, kura lielumu nosaka saskaņā ar nemainīgajām izmaksām, kas radušās, piedaloties atbalstītajās shēmās, un maksimāli četrus gadus.

Shēmas, kuru vienīgais nolūks ir nodrošināt augstāku kontroles līmeni attiecībā uz obligātajiem standartiem atbilstoši Kopienas vai valstu tiesību aktiem, nav tiesīgas uz atbalstu saskaņā ar šo iedaļu.

16. pants

Atbilstības kritēriji

1. Lai 15. panta pirmās daļas a) punktā minētās dalībvalstu atzītās kvalitātes shēmas būtu tiesīgas uz atbalstu, tām jāatbilst šādiem kritērijiem:

šīm shēmām atbilstošā galaprodukta specifiskumu rada sīki izstrādāti pienākumi attiecībā uz audzēšanas un apstrādes metodēm, kas garantē:

i)	specifiskus raksturlielumus, tostarp ražošanas procesu, vai

ii)	galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālos preču standartus attiecībā uz augu veselību vai vides aizsardzību;

b)	shēmas iekļauj saistošas produkta specifikācijas, un atbilstību attiecīgajām specifikācijām pārbauda neatkarīga pārbaudes struktūra;

c)	shēmas ir pieejamas visiem ražotājiem;

d)	shēmas ir pārredzamas un nodrošina produktu pilnīgu izsekojamību;

e)	shēmas atbilst pašreizējām un paredzamām tirgus iespējām.

2. Atbalstu lauksaimniekiem, kas piedalās kvalitātes shēmā, var piešķirt tikai tad, ja kvalitatīvais produkts ir oficiāli atzīts atbilstoši regulām un Kopienas shēmu noteikumiem vai dalībvalsts atzītām kvalitātes shēmām, kā paredzēts 15. panta pirmās daļas a) punktā.

Attiecībā uz kvalitātes shēmām, kas izveidotas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 510/2006, atbalstu var piešķirt tikai attiecībā uz Kopienas reģistrā reģistrētiem nosaukumiem.

3. Ja atbalsts dalībai kvalitātes shēmā atbilstoši Regulai (EK) Nr. 834/2007 ir iekļauts pārstrukturēšanas programmā, nemainīgās izmaksas, kas radušās, piedaloties šajā kvalitātes shēmā, neņem vērā, aprēķinot atbalsta summu agrovides pasākumam, lai atbalstītu bioloģisko lauksaimniecību.

4. Šīs regulas 15. panta pirmās daļas b) punktā “nemainīgās izmaksas” ir izmaksas, kas radušās, lai uzsāktu darbību atbalstāmā kvalitātes shēmā, un ikgadējie ieguldījumi dalībai šajā shēmā, tostarp vajadzības gadījumā izdevumi par pārbaudēm, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu atbilstību shēmas specifikācijām.

17. pants

Kopienas ieguldījums

Atbalsts par 15. pantā minēto pasākumu nepārsniedz maksimālo summu EUR 3 000 gadā vienai saimniecībai.

4. IEDAĻA

Informācija un veicināšana

18. pants

Darbības joma

1. Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais pasākums attiecas uz kokvilnu, kas iekļauta 15. pantā minētajās kvalitātes shēmās, un uz produktiem, ko galvenokārt ražo, izmantojot šo kokvilnu.

2. Par informācijas un veicināšanas darbībām, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3/2008, nav piešķirams atbalsts.

19. pants

Atbilstīgas darbības

1. Informācijas un veicināšanas darbības, par kurām ir tiesības uz atbalstu, ir darbības, kas paredzētas, lai rosinātu patērētājus pirkt 15. pantā norādītajās kvalitātes shēmās iekļauto kokvilnu vai produktus, kuri galvenokārt ražoti, izmantojot šo kokvilnu.

Norādītās darbības vērš uzmanību uz attiecīgo produktu konkrētajām īpašībām vai priekšrocībām, proti, kvalitāti, īpašām ražošanas metodēm un nekaitīgumu videi saistībā ar attiecīgo kvalitātes shēmu, un tās var iekļaut zinātnes un tehnikas atziņu izplatīšanu par šiem produktiem. Norādītās darbības jo īpaši iekļauj gadatirgu un izstāžu organizēšanu un/vai līdzdalību tajās, līdzīgas sabiedrisko attiecību norises un reklāmu dažādos saziņas kanālos vai pārdošanas vietās.

2. Tiesīgas uz atbalstu ir informācijas, veicināšanas un reklāmas darbības tikai iekšējā tirgū.

Minētās darbības nerosina patērētājus pirkt produktu tā īpašās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, kas iekļauti kvalitātes shēmā, kura ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 510/2006. Produkta izcelsmi tomēr var norādīt ar nosacījumu, ka izcelsmes norāde ir pakārtota galvenajai ziņai.

Ar komerczīmoliem saistītas veicināšanas darbības nav tiesīgas uz atbalstu.

3. Ja 1. punktā minētās darbības attiecas uz produktu, kas iekļauts atbilstoši Regulai (EK) Nr. 834/2007 vai Regulai (EK) Nr. 510/2006 izveidotās Kopienas kvalitātes shēmās, uz informācijas, veicināšanas un/vai reklāmas materiāla norāda Kopienas logotipu, kas paredzēts atbilstoši minētajām shēmām.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai visi informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu projekti, kas sagatavoti atbalstāmas darbības sakarā, atbilstu Kopienas tiesību aktiem. Šai nolūkā saņēmēji pārsūta attiecīgo materiālu projektus dalībvalsts kompetentajai iestādei.

20. pants

Kopienas ieguldījums

Atbalsts 18. pantā minētajam pasākumam nepārsniedz 70 % no darbības izmaksām.

5. IEDAĻA

Atbalsts iekārtu piegādātājiem

21. pants

Darbības joma

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pasākumu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, atbalstu piešķir par zaudējumiem, tostarp par citiem mērķiem neizmatojamu specializētu ražas novākšanas iekārtu vērtības zudumu.

22. pants

Kopienas ieguldījums

1. Dalībvalstis nosaka atbalsta apjomu, kas jāpiešķir saskaņā ar 21. pantā minēto pasākumu. Attiecīgais atbalsts nepārsniedz radušos zaudējumus un nav lielāks par maksimālo summu EUR 10 par tonnu par neapstrādātas kokvilnas daudzumu, kas atbilstoši līgumam novākts 2005./2006. tirdzniecības gadā un piegādāts pirmapstrādes uzņēmumam, kurš jādemontē, kā paredzēts 10. pantā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai atbalsta saņēmēji atbilstu Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā uzskaitītajiem kritērijiem.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 18. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 178, 5.7.2008., 1. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(3) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

(4) OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.

(5) OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

(6) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.) no 2005. gada 31. decembra.

(7) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

(8) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(9) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(10) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(11) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

PIELIKUMS

Pārstrukturēšanas programmas vispārējā finanšu tabula saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 637/2008 7. pantu

(izteikta EUR 1000)
Dalībvalsts:
Paziņojuma datums:
Grozīta tabula: jā/nē		Ja atbilde ir “jā”, numurs:
		Finanšu gads
Pasākumi	Regula (EK) Nr. 637/2008	1. gads (2010.)	2. gads (2011.)	3. gads (2012.)	4. gads (2013.)	Kopā
Demontāža	7. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Ieguldījumi	7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Kvalitātes shēmas	7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Informācija un reklāma	7. panta 1. punkta d) apakšpunkts
Iekārtu piegādātāji	7. panta 1. punkta e) apakšpunkts
Kopā

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

19.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/27

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 13. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai

(2008/870/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Bulgārijas Republikai un Rumānijai pievienojoties Eiropas Kopienai, Padome 2007. gada 29. janvārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar dažiem citiem PTO locekļiem saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu.

(2)	Komisija risināja sarunas, apspriežoties ar komiteju, kas izveidota ar Līguma 133. pantu, un pamatojoties uz Padomes pieņemtajiem sarunu norādījumiem.

(3)	Komisija ir noslēgusi sarunas par Eiropas Kopienas un Kubas Republikas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā. Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (1),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Sīki izstrādātus noteikumus nolīguma īstenošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (2).

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt 1. pantā minēto nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai (3).

Luksemburgā, 2008. gada 13. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER

(1) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(2) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(3) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai

Ženēvā, 2008. gada 24. oktobrī

Godātais kungs!

Pēc sarunām saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstu grozīšanu, tām pievienojoties Eiropas Savienībai, Eiropas Kopiena un Kubas Republika ir vienojušās par turpmāko.

Eiropas Kopiena savā sarakstā, kas attiecas uz EK 27 valstu muitas teritoriju, iekļaus šādu grozījumu:

Pašreizējam apjomam 106 925 tonnām pievieno valsts piešķīrumu (Kubai) 10 000 tonnu EK tarifa likmes kvotā niedru jēlcukurs rafinēšanai (KN kods 1701 11 10), saglabājot pašreizējo kvotas likmi neto EUR 98/t.

2008./2009. tirdzniecības gadam valsts piešķīrums Kubai būs 20 000 tonnu. No 2009./2010. tirdzniecības gada valsts piešķīrums Kubai būs 10 000 tonnu.

Kubas Republika piekrīt Eiropas Kopienas pieejai attiecībā uz tarifa likmes kvotu izlīdzināšanu kā iespējai saskaņot EK 25 valstu VVTT saistības un Bulgārijas Republikas un Rumānijas minētās saistības pēc pēdējās Eiropas Kopienas paplašināšanās.

Šis nolīgums stāsies spēkā divus mēnešus pēc Kubas Republikas parakstītās vēstules datuma.

Eiropas Kopienas vārdā —

Съставено в Женева на двадесет и четвърти октомври две хиляди и осма година.

Hecho en Ginebra, el veinticuatro de octubre de dos mil ocho.

V Ženevě dne dvacátého čtvrtého října dva tisíce osm.

Udfærdiget i Geneve, den fireogtyvende oktober to tusind og otte.

Geschehen zu Genf am vierundzwanzigsten Oktober zweitausendundacht.

Genfis kahe tuhande kaheksanda aasta oktoobrikuu kahekümne neljandal päeval.

Έγινε στις Γενεύη, στις είκοσι τέσσερις Οκτωβρίου δύο χιλιάδες οκτώ.

Done at Geneva, on the twenty-fourth day of October in the year two thousand and eight.

Fait à Genève, le vingt-quatre octobre deux mille huit.

Fatto a Ginevra, addì ventiquattro ottobre duemilaotto.

Ženēvā, divtūkstoš astotā gada divdesmit ceturtajā oktobrī.

Ženeva, du tūkstančiai aštuntųjų metų spalio dvidešimt ketvirta diena.

Kelt Genfben, a kettőezer nyolcadik év október havának huszonnegyedik napján.

Magħmula f'Ġinevra, fl-erbgħa u għoxrin ta' Ottubru ta' l-elfejn u tmienja.

Gedaan te Genève, de vierentwingtigste oktober tweeduizend acht.

Sporządzono w Genewie dnia dwudziestego czwartego października dwa tysiące ósmego roku.

Feito em Genebra, em vinte e quatro de Outubro de dois mil e oito.

Încheiat la Geneva la douăzeci și patru octombrie două mii opt.

V Ženeve dvadsiateho štvrtého októbra dvetisícosem.

V Ženevi, štiriindvajsetega oktobra dva tisoč osem.

Tehty Genevessä kahdentenakymmenentenäneljänä päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.

Utfärdat i Genève den tjugofjärde oktober tjugohundraåtta.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

Ženēvā, 2008. gada 24. oktobrī

Godātais kungs!

Atsaucoties uz Jūsu vēstuli, kuras teksts ir šāds:

“Pēc sarunām saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstu grozīšanu, tām pievienojoties Eiropas Savienībai, Eiropas Kopiena un Kubas Republika ir vienojušās par turpmāko.

Eiropas Kopiena savā sarakstā, kas attiecas uz EK 27 valstu muitas teritoriju, iekļaus šādu grozījumu:

2008./2009. tirdzniecības gadam valsts piešķīrums Kubai būs 20 000 tonnu. No 2009./2010. tirdzniecības gada valsts piešķīrums Kubai būs 10 000 tonnu.

Šis nolīgums stāsies spēkā divus mēnešus pēc Kubas Republikas parakstītās vēstules datuma.”,

man ir tas gods Jūs informēt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstulē izklāstītajam.

Kubas Republikas vārdā —

Hecho en Ginebra, el veinticuatro de octubre de dos mil ocho.

Съставено в Женева на двадесет и четвърти октомври две хиляди и осма година.

V Ženevě dne dvacátého čtvrtého října dva tisíce osm.

Udfærdiget i Geneve, den fireogtyvende oktober to tusind og otte.

Geschehen zu Genf am vierundzwanzigsten Oktober zweitausendundacht.

Genfis kahe tuhande kaheksanda aasta oktoobrikuu kahekümne neljandal päeval.

Έγινε στη Γενεύη, στις είκοσι τέσσερις Οκτωβρίου δύο χιλιόιδες οκτώ.

Done at Geneva, on the twenty-fourth day of October in the year two thousand and eight.

Fait à Genève, le vingt-quatre octobre deux mille huit.

Fatto a Ginevra, addì ventiquattro ottobre duemilaotto.

Ženēvā, divtūkstoš astotā gada divdesmit ceturtajā oktobrī.

Ženeva, du tūkstančiai aštuntųjų metų spalio dvidešimt ketvirta diena.

Kelt Genfben, a kettőezer nyolcadik év október havának huszonnegyedik napján.

Magħmula f'Ġinevra, fl-erbgħa u għoxrin ta' Ottubru ta' l-elfejn u tmienja.

Gedaan te Genève, de vierentwingtigste oktober tweeduizend acht.

Sporządzono w Genewie, dnia dwudziestego czwartego października dwa tysiące ósmego roku.

Feito em Genebra, em vinte e quatro de Outubro de dois mil e oito.

Încheiat la Geneva la douăzeci și patru octombrie două mii opt.

V Ženeve dvadsiateho štvrtého októbra dvetisícosem.

V Ženevi, štiriindvajsetega oktobra dva tisoč osem.

Tehty Genevessä kahdentenakymmenentenäneljänä päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.

Utfärdat i Genève den tjugofjärde oktober tjugohundraåtta.

Por la República de Cuba

За Република Куба

Za Kubánskou republiku

For Det Republikken Cuba

Für die Republik Kuba

Kuuba Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Κούβας

For the Republic of Cuba

Pour la République de Cuba

Per la Repubblica di Cuba

Kubas Republikas vāradā —

Kubos Respublikos vardu

A Kubai Köztársaság résezéről

Għar-Repubblika ta' Kuba

Voor de Republiek Cuba

W imieniu Republiki Kuby

Pela República de Cuba

Pentru Republica Cuba

Za Kubánsku republiku

Za Republiko Kubo

Kuuban tasavallan puolesta

För Republiken Kubas vägnar

19.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/33

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 20. oktobris),

ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina 1991. gada ANO/EEK Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu

(2008/871/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Komisija Eiropas Kopienas vārdā 2003. gada 21. maijā piektajā ministru konferencē “Vide Eiropai”, kas 2003. gada 21.–23. maijā notika Kijevā Ukrainā, parakstīja 1991. gada ANO/EEK Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (“SVN protokols”).

(2)

Pamatojoties uz SVN protokolu, var uzlabot vides aizsardzību, paredzot, ka jāveic plānu un programmu novērtējums par to iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, tostarp veselību, un mēģinot nodrošināt to, ka vides un arī veselības apsvērumus, ciktāl iespējams, ņem vērā un iestrādā, gatavojot priekšlikumus politikas un tiesību aktiem.

(3)	Kopienai un dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai iespējami vienlaicīgi varētu deponēt ratifikācijas, apstiprināšanas vai atzīšanas instrumentus.

(4)	Kopienai būtu jāapstiprina SVN protokols,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Ar šo Eiropas Kopienas vārdā apstiprina ANO/EEK Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (“SVN protokolu”).

2. SVN protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1. Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas deponēt SVN protokola apstiprināšanas instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš veic depozitārija funkcijas, saskaņā ar minētā protokola 22. pantu.

2. Vienlaikus norīkotā persona vai norīkotās personas deponē kompetences deklarāciju, kas ietverta šā lēmuma pielikumā, atbilstoši SVN protokola 23. panta 5. punkta prasībām.

Luksemburgā, 2008. gada 20. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-L. BORLOO

(1) 2008. gada 8. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 1991. gada ANO/EEK Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” Protokola par stratēģisko vides novērtējumu 23. panta 5. punktu

Eiropas Kopiena paziņo, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir kompetenta slēgt starptautiskus līgumus un pildīt no tiem izrietošās saistības, kas palīdz īstenot šādus mērķus:

—	saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,

—	aizsargāt cilvēka veselību,

—	taupīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

—	starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

Eiropas Kopiena turklāt paziņo, ka tā jau ir pieņēmusi tās dalībvalstīm saistošus juridiskus instrumentus, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu, kura attiecas uz jautājumiem, ko reglamentē ar Protokolu, un iesniegs un attiecīgā gadījumā atjauninās šo juridisko aktu sarakstu Protokola depozitārijam saskaņā ar Protokola 23. panta 5. punktu.

Eiropas Kopiena ir atbildīga par to, lai izpildītu tās no Protokola izrietošās saistības, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti.

Kopienas kompetences īstenošana pēc savas būtības nepārtraukti attīstās.

Konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”

PROTOKOLS

par stratēģisko vides novērtējumu

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

ATZĪSTOT par svarīgu vides un arī veselības apsvērumu integrēšanu plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un, ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos,

UZŅEMOTIES pašiem veicināt ilgtspējīgu attīstību un tādēļ pamatojoties uz Apvienoto Nāciju konferences “Par vidi un attīstību” (Riodežaneiro, Brazīlija, 1992) secinājumiem, jo īpaši Rio deklarācijas “Par vidi un attīstību” un Agenda 21 4. un 10. principu, kā arī uz rezultātiem no trešās ministru konferences “Par vidi un veselību” (Londona, 1999) un Pasaules ilgtspējīgas attīstības samita rezultātiem (Johanesburga, Dienvidāfrika, 2002),

ŅEMOT VĒRĀ konvenciju “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”, kas parakstīta Espo Somijā 1991. gada 25. februārī, un 2001. gada 26. un 27. februāra Konvencijas dalībvalstu sanāksmes Sofijā lēmumu II/9, ar kuru tika nolemts sagatavot saistošu stratēģiskā vides novērtējuma protokolu,

ATZĪSTOT, ka stratēģiskajam vides novērtējumam vajadzētu būt svarīgai lomai plānu un programmu sagatavošanā un pieņemšanā un, ciktāl tas ir iespējams, politikā un normatīvajos aktos, un atzīstot, ka plašāka ietekmes uz vidi novērtējuma principu piemērošana plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem turpmāk stiprinās sistemātiskāku to būtisko ietekmju uz vidi analīzi,

APSTIPRINOT konvenciju “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”, kas parakstīta Orhūsā Dānijā 1998. gada 25. jūnijā, kā arī ievērojot attiecīgos Lukas deklarācijas pantus, kas pieņemti Konvencijas dalībvalstu pirmajā sanāksmē,

APZINOTIES tādēļ, cik nozīmīgi ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā,

APSTIPRINOT ieguvumus tagadējo un nākotnes paaudžu veselībai un labklājībai, kas sekos, ja stratēģiskajā vides novērtējumā integrētā formā ir ņemta vērā nepieciešamība aizsargāt un uzlabot cilvēku veselību, kā arī atzīstot attiecīgu Pasaules Veselības organizācijas veikumu,

ATZĪMĒJOT nepieciešamību, cik svarīgi ir palielināt starptautisko sadarbību, novērtējot plānu un programmu un, ciktāl tas ir iespējams, arī politiku un normatīvo aktu pārrobežu ietekmi uz vidi un arī uz veselību,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠO.

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa vides un arī veselības aizsardzību:

a)	garantējot, ka vides un arī veselības apsvērumi ir pilnībā ņemti vērā plānu un programmu izveidē;

b)	sekmējot vides un arī veselības apsvērumu ievērošanu plānu un programmu sagatavošanā;

c)	izveidojot skaidru, atklātu un efektīvu stratēģiskā vides novērtējuma procedūru;

d)	nodrošinot sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā; un

e)	integrējot ar šiem paņēmieniem vides un arī veselības apsvērumus tādos risinājumos un līdzekļos, kuri radīti, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

2. pants

Definīcijas

Šā protokola izpratnē:

1)	“Konvencija” nozīmē konvenciju “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā”.

2)	“Puse” nozīmē šim protokolam pievienojušos Līgumslēdzējas pusi, ja vien tekstā nav norādīts citādi.

3)	“Izcelsmes Puse” nozīmē šā protokola Pusi vai Puses, kuru jurisdikcijā paredzēta plāna vai programmas sagatavošana.

4)	“Ietekmētā Puse” nozīmē šā protokola Pusi vai Puses, kuras varētu skart plāna vai programmas pārrobežu ietekme uz vidi un arī uz veselību.

“Plāni un programmas” nozīmē plānus un programmas un visas izmaiņas tajos:

a)	kas prasīti saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; un

b)	kurus sagatavo un/vai apstiprina iestāde vai kurus sagatavo iestāde, lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pieņemtu parlamentā vai valdībā.

“Stratēģiskais vides novērtējums” nozīmē iespējamo ietekmju uz vidi un arī uz veselību novērtēšanu, kas aptver vides ziņojumā apskatāmo jautājumu noteikšanu un ziņojuma sagatavošanu, sabiedrības iesaistīšanas un konsultāciju veikšanu, kā arī vides ziņojuma, sabiedrības līdzdalības rezultātu un konsultāciju rezultātu ņemšanu vērā plānā vai programmā.

7)	“Ietekme uz vidi un arī uz veselību” nozīmē jebkuru izraisītu pārmaiņu vidē, ieskaitot cilvēka veselību, floru, faunu, bioloģisko daudzveidību, augsni, klimatu, gaisu, ūdeni, ainavu, dabas teritorijas, materiālās vērtības, kultūras mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību.

8)	“Sabiedrība” nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas.

3. pants

Vispārīgi nosacījumi

1. Lai īstenotu šā protokola prasību izpildi skaidrā un atklātā veidā, katrai Pusei jāveic nepieciešamie pasākumi likumdošanas, valsts pārvaldes un citās atbilstošajās jomās.

2. Katra Puse cenšas nodrošināt to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai jautājumos, ko nosaka šis protokols.

3. Katra Puse atbilstoši atzīst un atbalsta apvienības, organizācijas vai grupas, kas veicina vides un arī veselības aizsardzību šā protokola kontekstā.

4. Šā protokola noteikumi neierobežo Pušu tiesības īstenot vai ieviest papildu pasākumus jautājumos, ko nosaka šis protokols.

5. Katra Puse veicina šā protokola mērķu piemērošanu atbilstošos lēmumu pieņemšanas procesos starptautiskā līmenī un attiecīgu starptautisku organizāciju darbībā.

6. Katra Puse nodrošina, lai personas, kas īsteno savas tiesības atbilstoši šā protokola noteikumiem, par šādu iesaistīšanos nekādi netiktu sodītas, vajātas vai iespaidotas. Šis noteikums neierobežo valstu tiesu kompetenci lemt par tiesāšanās izdevumu segšanu.

7. Atbilstoši šā protokola attiecīgajiem noteikumiem sabiedrībai ir iespējas izmantot tās tiesības bez diskriminācijas atkarībā no pilsonības, tautības vai dzīvesvietas, bet – attiecībā uz juridiskām personām – bez diskriminācijas atkarībā no juridiskās adreses vai faktiskās darbības vietas.

4. pants

Piemērošanas joma attiecībā uz plāniem un programmām

1. Katra Puse nodrošina stratēģiskā vides novērtējuma piemērošanu 2., 3. un 4. punktā minētajiem plāniem un programmām, kuri var būtiski ietekmēt vidi un arī veselību.

2. Stratēģisko vides novērtējumu veic plāniem un programmām, kuri sagatavoti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, enerģētikā, rūpniecībā un arī derīgo izrakteņu ieguvē, transportā, reģionālajā attīstībā, atkritumu apsaimniekošanā, ūdens resursu apsaimniekošanā, telekomunikācijās, tūrismā, teritoriju plānošanā un kuros noteikti galvenie pamatprincipi tādu projektu akceptēšanai, kas minēti I pielikumā, un jebkuram citam projektam, kas minēts II pielikumā, ja tam ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar nacionālo normatīvo aktu prasībām.

3. Stratēģisko vides novērtējumu veic jebkuriem citiem plāniem un programmām, kas nav minēti 2. punktā, bet kas nosaka galvenos pamatprincipus projektu akceptēšanai, ja Puse to nosaka atbilstoši 5. panta 1. punktam.

4. Šā panta 2. punktā minētajiem plāniem un programmām, kas nosaka prasības nelielu teritoriju izmantošanai vietējā līmenī vai kas paredz veikt nelielus grozījumus 2. punktā minētajos plānos un programmās, stratēģisko vides novērtējumu veic tikai tad, ja Puse to nosaka saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

5. Šis protokols neattiecas uz šādiem plāniem un programmām:

a)	kuri saistīti vienīgi ar nacionālo drošību vai civilo aizsardzību;

b)	kuri saistīti vienīgi ar nacionālo drošību vai civilo aizsardzību;

5. pants

Izsvēršana

1. Katra Puse nosaka, vai 4. panta 3. un 4. punktā minētiem plāniem un programmām var būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz veselību, izvērtējot atsevišķi katru plānu vai programmu, nosakot konkrētu plānu un programmu veidus vai arī kombinējot abas iepriekš minētās metodes. Šim nolūkam katra Puse visos gadījumos ņem vērā III pielikumā minētos kritērijus.

2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas, ja piemēro šā panta 1. punktā minēto kārtību.

3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt ieinteresētās sabiedrības līdzdalību plānu un programmu izsvēršanas procedūrā atbilstoši šā panta prasībām.

4. Katra Puse nodrošina sabiedrībai savlaicīgu pieeju šā panta 1. punkta secinājumiem, sniedzot paziņojumu vai izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, kā, piemēram, elektroniskos saziņu līdzekļus, minot arī iemeslus par stratēģiskā vides novērtējuma nepiemērošanu.

6. pants

Prasību apjoms

1. Katra Puse izveido kārtību, kādā nosaka vides ziņojumā iekļaujamo atbilstošo informāciju saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

2. Katra Puse nodrošina, ka ar 9. panta 1. punktā minētajām vides un arī veselības iestādēm ir notikušas konsultācijas, nosakot vides ziņojumā iekļaujamo attiecīgo informāciju.

3. Ciktāl tas ir iespējams, katra Puse cenšas nodrošināt ieinteresētās sabiedrības līdzdalību, nosakot vides ziņojumā iekļaujamo attiecīgo informāciju.

7. pants

Vides ziņojums

1. Katra Puse nodrošina vides ziņojuma sagatavošanu tiem plāniem un programmām, kuriem ir nepieciešams stratēģiskais vides novērtējums.

2. Vides ziņojums atbilstoši 6. panta nosacījumiem nosaka, apraksta un izvērtē plāna vai programmas un tās pieņemamo alternatīvu īstenošanas iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un arī uz veselību. Ziņojumā iekļauj tādu IV pielikumā noteiktu informāciju, kuru var pamatoti prasīt, ņemot vērā arī:

a)	pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes;

b)	plāna vai programmas saturu, tā detalizācijas pakāpi un tā stadiju lēmumu pieņemšanas procesā;

c)	sabiedrības intereses; un

d)	lēmuma pieņēmēja nepieciešamību pēc informācijas.

3. Katra Puse nodrošina pietiekamu kvalitāti vides ziņojumiem, lai tie atbilstu šā protokola nosacījumiem.

8. pants

Sabiedrības līdzdalība

1. Katra Puse nodrošina agrīnu, savlaicīgu un efektīvu sabiedrības līdzdalību stratēģiskajā vides novērtējumā, kad vēl ir iespējami jebkādi risinājumi.

2. Katra Puse ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību vai citiem atbilstošiem paņēmieniem nodrošina savlaicīgu plāna vai programmas projekta un tā vides ziņojuma pieejamību sabiedrībai.

3. Katra Puse nodrošina ieinteresētās sabiedrības, ieskaitot arī attiecīgo nevalstisko organizāciju, noteikšanu, lai īstenotu 1. un 4. punkta prasības.

4. Katra Puse nodrošina šā panta 3. punktā minētajai sabiedrībai iespējas pietiekamā laika termiņā izteikt viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

5. Katra Puse nodrošina un padara publiski pieejamu sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama sabiedrības informēšana un konsultācijas ar ieinteresēto sabiedrību. Šajā nolūkā katra Puse ņem vērā, ciktāl tas ir iespējams, V pielikumā minētos elementus.

9. pants

Konsultācijas ar vides un veselības iestādēm

1. Katra Puse nozīmē iestādes, ar kurām jākonsultējas, ņemot vērā to īpašo lomu vides vai veselības jautājumos, un kuras būtu ieinteresētas plāna vai programmas īstenošanas radītajās ietekmēs uz vidi un arī uz veselību.

2. Iestādes, kuras minētas šā panta 1. punktā, nodrošina ar plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

3. Katra Puse nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētajām iestādēm ir dota agrīna, savlaicīga un efektīva iespēja izteikt to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

4. Katra Puse nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā veicama 1. punktā minēto vides un veselības iestāžu informēšana un arī konsultācijas ar tām.

10. pants

Pārrobežu konsultācijas

1. Ja izcelsmes Puse uzskata, ka plāna vai programmas īstenošanai var būt būtiska pārrobežu ietekme uz vidi un arī uz veselību, vai arī pēc pieprasījuma saņemšanas no Puses, kuru var būtiski ietekmēt, izcelsmes Puse paziņo par to ietekmētajai Pusei pēc iespējas agrīnā posmā, pirms plāna vai programmas pieņemšanas.

2. Paziņojums satur šādu, inter alia, informāciju:

a)	plāna vai programmas projekts un tā vides ziņojums, ietverot arī informāciju par iespējamo pārrobežu ietekmi uz vidi un arī uz veselību; un

b)	informācija par lēmuma pieņemšanas procedūru, ietverot arī norādes par saprātīgu laika termiņu, kurā var iesniegt komentārus.

3. Ietekmētā Puse paziņojumā norādītajā termiņā sniedz atbildi izcelsmes Pusei par to, vai tā vēlas uzsākt konsultācijas pirms plāna vai programmas pieņemšanas. Ja ietekmētā Puse norāda, ka tā vēlas uzsākt konsultācijas, ieinteresētās Puses uzsāk konsultācijas par plāna vai programmas īstenošanas iespējamajām pārrobežu ietekmēm uz vidi un arī uz veselību un par paredzamajiem risinājumiem, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu šīs nelabvēlīgas ietekmes.

4. Ja notiek šādas konsultācijas, ieinteresētās Puses vienojas par sīki izstrādātu kārtību, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā sabiedrība un 9. panta 1. punktā minētās iestādes ietekmētajā Pusē ir informētas un tām ir iespēja pieņemamā laika termiņā nosūtīt to viedokli par plāna vai programmas projektu un tā vides ziņojumu.

11. pants

Lēmums

1. Katra Puse nodrošina, ka, pieņemot plānu vai programmu, tiek ņemti vērā:

a)	vides ziņojumā izteiktie secinājumi;

b)	risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu vides ziņojumā konstatētās nelabvēlīgās ietekmes; un

c)	komentāri, kas saņemti saskaņā ar 8.–10. pantu.

2. Katra Puse nodrošina sabiedrības, 9. panta 1. punktā minēto iestāžu un atbilstoši 10. pantam konsultācijās iesaistīto Pušu informēšanu pēc plāna vai programmas pieņemšanas, kā arī nodrošina pieeju plānam vai programmai kopā ar paziņojumu, kurā apkopota informācija par to, kā plānā vai programmā integrēti vides un arī veselības apsvērumi, kā atbilstoši 8.–10. panta prasībām saņemtie komentāri ir ņemti vērā un kāds ir pamatojums tam, ka no visām vērā ņemtajām saprātīgajām alternatīvām ir akceptēta šī.

12. pants

Monitorings

1. Katra Puse veic plāna vai programmas, kas pieņemta saskaņā ar 11. pantu, īstenošanas radīto būtisko ietekmju uz vidi un arī uz veselību monitoringu, lai inter alia jau agrīnā posmā konstatētu iepriekš neparedzētas, nelabvēlīgas ietekmes un uzsāktu atbilstošu koriģējošu rīcību.

2. Veiktā monitoringa rezultāti ir pieejami 9. panta 1. punktā minētajām iestādēm un sabiedrībai atbilstoši nacionālo normatīvo aktu prasībām.

13. pants

Politika un normatīvie akti

1. Katra Puse cenšas nodrošināt, ka vides un arī veselības apsvērumi ir ņemti vērā un integrēti, ciktāl tas ir iespējams, tādu politikas un normatīvo aktu projektu sagatavošanā, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi un arī uz veselību.

2. Katra Puse, piemērojot 1. punktu, ņem vērā šā protokola attiecīgos principus un elementus.

3. Katra Puse nosaka, kur tas ir iespējams, piemērojamu kārtību, kādā ņemami vērā un integrējami vides un arī veselības apsvērumi atbilstoši 1. punktam, ievērojot arī nepieciešamību pēc lēmumu pieņemšanas caurskatāmības.

4. Katra Puse ziņo Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, par šā panta piemērošanu.

14. pants

Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme

1. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme. Pirmā Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, notiek ne vēlāk kā vienu gadu no šā protokola spēkā stāšanās brīža un kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmi, ja vien tā ir paredzēta šajā periodā. Turpmākās Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, notiek kopā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmēm, ja vien Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nav lēmusi citādi.

2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav šā protokola Līgumslēdzējas puses, var piedalīties kā novērotāji jebkurā Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, sesijas sēdē. Ja Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, šā protokola lēmumus pieņem vienīgi šā protokola Līgumslēdzējas puses.

3. Ja Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, jebkuru Līgumslēdzēju pušu sanāksmes biroja locekli, kas pārstāv Konvencijas Līgumslēdzējas pusi, bet kura tai pašā laikā nav šā protokola Līgumslēdzējas puse, aizstās ar citu locekli, kas izvēlēts no šā protokola Līgumslēdzējas pusēm.

4. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārbaudīs šā protokola īstenošanu, un, lai to veiktu, tā:

a)	pārskata politiku un stratēģiskā vides novērtējuma metodikas, lai turpmāk pilnveidotu procedūras, ko nosaka šis protokols;

b)	dalās informācijā par pieredzi, kas gūta stratēģiskajā vides novērtējumā un īstenojot šo protokolu;

c)	ja nepieciešams, lūdz palīdzību un sadarbojas ar kompetentām institūcijām, kurām ir pieredze, lai risinātu jautājumus šā protokola mērķu sasniegšanā;

d)	izveido tādas palīgstruktūras, kuras uzskata par nepieciešamām šā protokola īstenošanai;

e)	ja nepieciešams, izskata un pieņem priekšlikumus par šā protokola grozījumiem; un

f)	nosaka un veic jebkuru papildu pasākumu, kas var būt nepieciešams šā protokola mērķu sasniegšanā, ietverot arī pasākumu, ko kopēji veiks šā protokola un Konvencijas ietvaros.

5. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes procedūras noteikumus piemēro mutatis mutandis šim protokolam, izņemot, ja Līgumslēdzēju pušu sanāksme kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, vienprātīgi nolemj citādi.

6. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmes kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes pirmajā sanāksmē ņem vērā un akceptē procedūras piemērošanas modalitātes, lai pārskatītu šā protokola atbilstību Konvencijai.

7. Katra Puse zināmos laika posmos, kurus nosaka Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ziņo par protokola īstenošanas risinājumiem Konvencijas Līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas kalpo kā šā protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

15. pants

Saistība ar citiem starptautiskajiem līgumiem

Šā protokola atbilstošo prasību piemērošana neskar ANO/EEK konvenciju “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un konvenciju “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”.

16. pants

Balsstiesības

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu – šā protokola Pušu – skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības, un vice versa.

17. pants

Sekretariāts

Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 13. pantu, kalpos kā šā protokola sekretariāts. Konvencijas 13. panta a) līdz c) punktu par sekretariāta funkcijām piemēros mutatis mutandis šim protokolam.

18. pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

19. pants

Protokola grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Piemērojot šā panta 3. punktu, Konvencijas grozījumu ierosināšanas, pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtību, kas noteikta Konvencijas 14. panta 2.–5. punktā, piemēro mutatis mutandis šā protokola grozījumiem.

3. Šā protokola piemērošanas nolūkā grozījums stājas spēkā, ja ir trīs ceturtdaļas Pušu, kas ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas to, Pušu skaitu nosakot pēc tā, cik ir Pušu grozījuma apstiprināšanas brīdī.

20. pants

Domstarpību izšķiršana

Konvencijas 15. panta nosacījumus par domstarpību izšķiršanu piemēro mutatis mutandis šim protokolam.

21. pants

Parakstīšana

Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim šo protokolu var parakstīt Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis un valstis, kurām saskaņā ar Ekonomikas un sociālās padomes 1947. gada 28. marta 36.(IV) rezolūcijas 8. un 11. daļu ir padomdevēju statuss Eiropas Ekonomikas komisijā, kā arī reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, ko izveidojušas suverēnās Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis un kam šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

22. pants

Depozitārijs

Šā protokola depozitārija funkcijas pilda Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

23. pants

Ratifikācija, atzīšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 21. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas to paraksta.

2. No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties 21. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3. Jebkura cita valsts, kas nav minēta šā panta 2. punktā un kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, var pievienoties protokolam ar Konvencijas Pušu sanāksmes piekrišanu, kas kalpo kā šā protokola Pušu sanāksme.

4. Jebkura 21. pantā minētā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola, arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

5. Šā protokola 21. pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāriju arī par jebkuru nozīmīgu izmaiņu to pilnvarās.

24. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, jebkuru reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas minēta 21. pantā, glabāšanā nodotu dokumentu nepieskaita dokumentiem, ko nodevušas glabāšanā šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas minēta 21. pantā un kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas tam, pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

4. Šo protokolu piemēro plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem, par kuru sagatavošanu pirmais oficiālais lēmums ir pieņemts pēc datuma, kad šis protokols stājas spēkā. Ja uz Pusi, kuras jurisdikcijā ir paredzēta plāna, programmas, politikas vai normatīvā akta sagatavošana, attiecas šā panta 3. punkta nosacījumi, šo protokolu piemēro šīs Puses plāniem, programmām, politikai un normatīvajiem aktiem, par kuru sagatavošanu pirmais oficiālais lēmums ir pieņemts pēc datuma, kad šis protokols stājas spēkā.

25. pants

Denonsēšana

Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši četri gadi pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz kādu Pusi, šī Puse var denonsēt protokolu, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitārijam. Šāda denonsēšana stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijs saņēmis paziņojumu par to. Šāda denonsēšana neietekmē šā protokola 5. līdz 9. panta, 11. un 13. panta piemērošanu attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu, kas ir uzsākts, vai 10. panta piemērošanu attiecībā uz paziņojumu vai pieprasījumu, kas ir sniegts vai izdarīts, pirms šāda denonsēšana ir stājusies spēkā.

26. pants

Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs ar vienlīdz autentiskiem tekstiem angļu, franču un krievu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

SASTĀDĪTS Kijevā (Ukrainā) divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

I PIELIKUMS

Protokola 4. panta 2. punktā minēto projektu saraksts

1.	Jēlnaftas pārstrādes uzņēmumi (izņemot smērvielu ražošana no jēlnaftas) un iekārtas ogļu vai degakmens pārstrādei, ja pārstrādes apjoms ir 500 vai vairāk metrisko tonnu dienā.

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas ar 300 megavatu vai lielāku jaudu un atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam paredzētas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas).

3.	Iekārtas, kas paredzētas kodoldegvielas ražošanai vai bagātināšanai, izmantotās kodoldegvielas atkārtotai pārstrādei vai radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, apglabāšanai un pārstrādei.

4.	Liela mēroga iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai un krāsaino metālu ražošanai.

Iekārtas azbesta ieguvei un azbesta vai azbestu saturošu produktu apstrādei un pārstādei par azbestcementa produktu, ja galaprodukcijas apjoms pārsniedz 20 000 metrisko tonnu gadā, vai par abrazīvo materiālu, ja galaprodukcijas apjoms pārsniedz 50 metrisko tonnu gadā, vai citai ražošanai, ja izmanto vairāk nekā 200 metrisko tonnu azbesta gadā.

6.	Kompleksas ķīmiskās rūpniecības iekārtas.

7.	Automaģistrāļu, ātrsatiksmes autoceļu (1), starppilsētu dzelzceļa līniju un lidostu (2) ar skrejceļa garumu 2 100 m un vairāk būvniecība.

8.	Naftas un gāzes transportam paredzēti liela diametra cauruļvadi.

9.	Tirdzniecības ostas, kā arī iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1 350 metrisko tonnu un lielāku tilpību.

10.	Iekārtas bīstamo un toksisko atkritumu sadedzināšanai, ķīmiskai pārstrādei vai apglabāšanai.

11.	Lieli aizsprosti un mākslīgās ūdenstilpes.

12.	Pazemes ūdeņu ieguve, ja gada kopējā ieguve ir 10 miljoni kubikmetru un vairāk.

13.	Celulozes un papīra ražošana, ja jauda ir 200 metrisko tonnu dienā vai vairāk.

14.	Liela mēroga derīgo izrakteņu ieguve, metāla rūdu vai ogļu ieguve un apstrāde.

15.	Ogļūdeņražu ieguve šelfa zonā.

16.	Liela mēroga naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu glabātavas.

17.	Kailcirtes lielās platībās.

(1) Šā protokola izpratnē:

—

“automaģistrāle” nozīmē transporta līdzekļu kustībai speciāli domātu un būvētu ceļu, kas nav paredzēts gar ceļu izvietoto īpašumu apkalpošanai un kuram:

a)	visur, izņemot atsevišķas vietas vai īslaicīgi, pretējās braukšanas joslas ir šķirtas ar sadales joslu, kura nav paredzēta transporta līdzekļu kustībai, vai izņēmuma gadījumos atdalītas citādi;

b)	nav vienlīmeņa krustojumu ar ceļiem, dzelzceļa vai tramvaja līnijām vai gājēju ceļiem, un

c)	kurš ir apzīmēts ar ceļa zīmi “automaģistrāle”,

—	“ātrsatiksmes autoceļš” nozīmē transporta līdzekļu kustībai paredzētu ceļu, uz kura uzbraukšana iespējama tikai no ceļu pārvada vai regulējamiem krustojumiem un uz kura ir aizliegta apstāšanās vai stāvēšana uz braucamās daļas.

(2) Šajā protokolā “lidosta” nozīmē tādu lidostu, kas atbilst definīcijai, kura ietverta 1944. gada Čikāgas Konvencijas par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidošanu 14. pielikumā.

II PIELIKUMS

Protokola 4. panta 2. punktā minētie citi projekti

1.	Lauksaimniecībā izmantojamas zemes un meža zemes transformācija.

2.	Nekultivētu zemju vai daļēji pārveidotu teritoriju izmantošana intensīvai lauksaimniecībai.

3.	Lauksaimniecības vajadzībām paredzēti ūdens apsaimniekošanas projekti, arī ūdens režīma maiņa un meliorācijas darbi.

4.	Mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksi.

5.	Meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana, veicot zemes transformāciju.

6.	Zivju intensīvas audzēšanas kompleksi.

Atomelektrostacijas un citi kodolreaktori (1), arī to demontāža vai likvidēšana (izņemot zinātniski pētnieciskajam darbam paredzētas iekārtas kodolmateriālu un transformējamo kodolmateriālu ražošanai un konversijai, ja to maksimālā jauda nepārsniedz vienu kilovatu vidējās siltumspējas) (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

8.	Augstsprieguma elektrolīniju būvniecība ar 220 kilovoltu spriegumu vai vairāk un kuru garums ir 15 kilometri vai vairāk, kā arī citi elektroenerģijas pārvades projekti pa augstsprieguma līnijām.

9.	Rūpnieciskās iekārtas elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai.

10.	Gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju ierīkošana.

11.	Dabasgāzes un fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana.

12.	Dabasgāzes pazemes krātuvju ierīkošana.

13.	Ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana.

14.	Hidroelektrostaciju būvniecība.

15.	Vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

16.

Iekārtas, kuras nav iekļautas 1. pielikumā un paredzētas:

—	kodoldegvielas ražošanai un bagātināšanai,

—	izmantotās kodoldegvielas apstrādei,

—	izmantotās kodoldegvielas apglabāšanai,

—	radioaktīvo atkritumu apglabāšanai,

—	izmantotās kodoldegvielas glabāšanai ilgāk par 10 gadiem ārpus tās ražošanas vai rašanās vietas,

—	radioaktīvo atkritumu apstrādei un glabāšanai.

17.	Derīgo izrakteņu un kūdras ieguve atradnēs (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

18.	Rūdu iegūšana pazemē (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

19.	Derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru.

20.	Dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (ģeotermālie urbumi, urbumi radioaktīvo atkritumu glabāšanai, ūdens ieguves urbumi), izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem pētījumiem.

21.	Virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

22.	Iekārtas sākotnējai čuguna un tērauda kausēšanai (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

23.	Iekārtas neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai.

24.	Iekārtas melno metālu apstrādei (karstās velmētavas, smēdes, galvaniskās ražotnes).

25.	Melno metālu lietuves.

26.	Iekārtas, kas paredzētas krāsaino metālu ieguvei no rūdas, koncentrāta vai metāllūžņiem, izmantojot metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesus (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

27.	Kausēšanas iekārtas krāsaino metālu sakausējumiem, izņemot dārgmetālu, un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

28.	Metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtas, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus.

29.	Mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana.

30.	Kuģu būvniecība.

31.	Lidmašīnu būvniecība un remonts.

32.	Dzelzceļa konstrukciju ražošana.

33.	Metālu ražošana ar spridzināšanas metodi.

34.	Metālu rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.

35.	Ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana.

36.	Iekārtas cementa ražošanai.

37.	Iekārtas stikla un stikla šķiedras ražošanai.

38.	Minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas iekārtas.

39.	Keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot (kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku vai porcelāna ražošana).

40.	Iekārtas ķīmisko vielu rūpnieciskai ražošanai un starpproduktu pārstrādei (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

41.	Pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu ražošana.

42.	Naftas, naftas ķīmijas produktu vai ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

43.	Augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana.

44.	Rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana.

45.	Piena produktu rūpnieciska ražošana.

46.	Brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana.

47.	Konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana.

48.	Lopkautuves.

49.	Cietes rūpnieciska ražošana.

50.	Zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana.

51.	Cukura rūpnieciska ražošana.

52.	Celulozes, papīra un kartona ražošanas iekārtas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

53.	Materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana.

54.	Iekārtas ādu miecēšanai.

55.	Celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtas.

56.	Uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

57.	Mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtas.

58.	Sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtas.

59.	Iekārtas azbesta ieguvei un azbestu saturošu produktu ražošanai (darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).

60.	Dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

61.	Motoru, turbīnu un reaktoru stacionārie izmēģinājumu stendi (laboratorijas).

62.	Oficiālo sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana.

63.	Naftas vai gāzes transportam paredzēti cauruļvadi (darbības, kas nav iekļautas 1. pielikumā).

64.	Ķimikāliju transportam paredzēti cauruļvadi, kuru diametrs pārsniedz 800 milimetru un garums – 40 kilometru.

65.	Dzelzceļa līniju un transportlīdzekļu pārvietošanas iekārtu un terminālu būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

66.	Tramvaju, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju būvniecība.

67.	Ceļu būvniecība, arī esoša ceļa iztaisnošana un/vai paplašināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

68.	Ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

69.	Iekšējo ūdensceļu un ostu, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

70.	Tirdzniecības ostas, ar krastu saistītas piestātnes kravu izkraušanai un iekraušanai, kā arī priekšostas (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

71.	Kanalizācijas un plūdu novēršanas darbi.

72.	Lidostu (2) un lidlauku būvniecība (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

73.	Atkritumu apglabāšanas iekārtas, arī poligoni (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

74.	Iekārtas atkritumu, kas nav bīstami, sadedzināšanai vai ķīmiskai pārstrādei.

75.	Metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana, arī automašīnu vraku glabāšanai.

76.	Dūņu izvietošanas vietu būvniecība.

77.	Pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

78.	Projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem.

79.	Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

80.	Aizsprostu un citu konstrukciju būvniecība, kas paredzēta ūdeņu uzkrāšanai (darbības, kas nav iekļautas I pielikumā).

81.	Būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju.

82.	Garu ūdensvadu ierīkošana.

83.	Slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi.

84.	Jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana.

85.	Viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi.

86.	Pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana.

87.	Tematisko parku ierīkošana.

88.	Rūpniecisko teritoriju ierīkošana.

89.	Pilsētvides attīstības projekti, arī tirdzniecības centru un automašīnu stāvlaukumu būvniecība.

90.	Jūras teritoriju atgūšana.

(1) Atomelektrostacijas un citus kodolreaktorus vairs neuzskata par šādām iekārtām, ja visa kodoldegviela un citi radioaktīvie elementi ir pilnībā aizvesti no vietas, kur atrodas attiecīgā iekārta.

III PIELIKUMS

Kritēriji, pēc kuriem novērtējams iespējamās ietekmes uz vidi, kā arī uz veselību būtiskums atbilstoši 5. panta 1. punktam

1.	Plāna vai programmas saistība ar vides un arī veselības apsvērumu integrēšanu, jo īpaši nolūkā veicināt ilgtspējīgu attīstību.

2.	Cik lielā mērā plāns vai programma nosaka noteiktu projektu un citu darbību sagatavošanas pamatprincipus attiecībā uz vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, realizācijas nosacījumiem vai resursu piešķiršanu.

3.	Cik lielā mērā izstrādājamais plāns vai programma ietekmē citus plānus vai programmas, arī tos, kuri atrodas dažādos plānošanas līmeņos.

4.	Ar konkrēto plānu vai programmu saistītās vides un arī veselības problēmas.

5.	Ietekmes uz vidi un arī uz veselību raksturojošie faktori, tādi kā ietekmes varbūtība, ilgums, biežums, atgriezeniskums, nozīmīgums un apjoms (ietekmei pakļautās teritorijas lielums un ietekmēto cilvēku daudzums tajā).

6.	Draudi videi un arī veselībai.

7.	Pārrobežu ietekmes raksturojums.

8.	Cik lielā mērā plāns vai programma ietekmēs nozīmīgas vai īpaši aizsargājamas teritorijas, arī nacionālas vai starptautiskas nozīmes aizsargājamas ainavas.

IV PIELIKUMS

7. panta 2. punktā minētā informācija

1.	Plāna vai programmas satura izklāsts, galvenie mērķi un saistība ar citiem plāniem vai programmām.

2.	Pašreizējā vides un arī veselības stāvokļa attiecīgo aspektu raksturojums un situācijas raksturojums gadījumā, ja plāns vai programma netiek ieviests dzīvē.

3.	Vides un arī veselības raksturojums teritorijās, kuras varētu būtiski ietekmēt.

4.	Vides un arī veselības problēmas, kas saistās ar plānu vai programmu.

5.	Ar plānu vai programmu saistīti starptautiski, nacionāli vai cita līmeņa vides un arī veselības mērķi un risinājumi. Kā šie mērķi un citi vides un veselības apsvērumi ir ņemti vērā plāna vai programmas sagatavošanas laikā.

6.	Iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi un arī uz veselību (1) apraksts atbilstoši 2. panta 7. punktam.

7.	Risinājumi, lai novērstu, samazinātu vai kompensētu jebkādu plāna vai programmas īstenošanas rezultātā radušos būtisku ietekmi uz vidi un arī uz veselību.

8.	Pārskats par alternatīvu izvēles iemesliem un novērtējuma veikšanas apraksts, kas ietver arī problēmas ar informācijas ieguvi, kā, piemēram, tehniskās nepilnības vai zināšanu trūkums.

9.	Paredzētie risinājumi, lai veiktu plāna vai programmas ieviešanas seku ietekmes uz vidi un arī uz veselību monitoringu.

10.	Iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes uz vidi un arī uz veselību apraksts.

11.	Minētās informācijas populārzinātnisks kopsavilkums.

(1) Šo ietekmju raksturojums ietver sekundāro, kumulatīvo, sinerģisko, īstermiņa, vidēju un ilglaicīgu ietekmi, kā arī pastāvīgo un pagaidu ietekmi, pozitīvo un negatīvo ietekmi.

V PIELIKUMS

8. panta 5. punktā minētā informācija

1.	Ierosinātais plāns vai programma un tā būtības raksturojums.

2.	Iestāde, kas atbildīga par plāna vai programmas pieņemšanu.

Paredzētā procedūra, kas ietver arī:

a)	procedūras sākuma datumu;

b)	sabiedrības līdzdalības iespējas;

c)	katras paredzētās sabiedriskās apspriešanas laiku un vietu;

d)	iestādi, kurā var iegūt attiecīgo informāciju un kurā sabiedrības vērtēšanai nodota attiecīgā informācija;

e)	attiecīgo iestādi, kurai var iesniegt komentārus vai jautājumus, un termiņu komentāru vai jautājumu iesniegšanai; un

f)	kāda attiecīga vides un arī veselības informācija ir pieejama saistībā ar ierosināto plānu vai programmu.

4.	Vai plānam vai programmai, iespējams, būtu jāpiemēro pārrobežu ietekmes novērtējuma procedūra.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1138/2008 (2008. gada 13. oktobris), ar ko īsteno Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu un ar ko groza un papildina I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1139/2008 (2008. gada 10. novembris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Melnajā jūrā	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1140/2008 (2008. gada 18. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1141/2008 (2008. gada 13. novembris) par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1142/2008 (2008. gada 13. novembris) par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1143/2008 (2008. gada 13. novembris) par dažu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1144/2008 (2008. gada 18. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikumu attiecībā uz Horvātiju ( 1 )	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1145/2008 (2008. gada 18. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 īstenošanai attiecībā uz kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmām	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1146/2008 (2008. gada 18. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot beriksas III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apgabala ūdeņos (Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)	25

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Kopējā nostāja 2008/873/KĀDP (2008. gada 18. novembris), ar ko atjauno pret Kotdivuāru noteiktos ierobežojošos pasākumus	52

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	25,7
	MA	60,8
	TR	77,1
	ZZ	54,5
0707 00 05	JO	167,2
	MA	55,4
	TR	91,2
	ZZ	104,6
0709 90 70	MA	59,8
	TR	103,0
	ZZ	81,4
0805 20 10	MA	66,1
0805 20 10	ZZ	66,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	60,0
	HR	49,0
	IL	74,6
	MA	82,1
	TR	67,2
	ZZ	66,6
0805 50 10	MA	65,5
	TR	69,9
	ZA	47,3
	ZZ	60,9
0806 10 10	BR	214,2
	TR	133,6
	US	272,9
	ZA	78,7
	ZZ	174,9
0808 10 80	CA	87,1
	CL	67,1
	CN	55,8
	MK	37,6
	US	103,2
	ZA	75,3
	ZZ	71,0
0808 20 50	CL	58,0
	CN	52,6
	TR	103,0
	ZZ	71,2

Nr.	08/DSS
Dalībvalsts	PRT
Krājums	ALF/3X14-
Suga	Beriksas (Beryx spp.)
Zona	III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)
Datums	30.9.2008.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 308

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 19. novembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/870/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 13. oktobris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai	27
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Kubas Republiku saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai	29
	2008/871/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 20. oktobris), ar ko Eiropas Kopienas vārdā apstiprina 1991. gada ANO/EEK Espo konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu	33
	Konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā Protokols par stratēģisko vides novērtējumu	35
	2008/872/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 18. novembris), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļa aizstājējus no Vācijas	50
	NOLĪGUMI
	Padome
*	Informācija par to, ka stājas spēkā nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kubas valdību par sarunu pabeigšanu saskaņā ar VVTT XXIV panta 6. punktu	51


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ