ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 306

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 15. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1127/2008 (2008. gada 14. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1128/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 40/2008 attiecībā uz to kuģu sarakstu, kas iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1129/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stiepļu un dzīslu) importam

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1130/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam

22

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1131/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi ( 1 )

47

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1132/2008 (2008. gada 13. novembris), ar ko atļauj kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, atsākt zvejot rūpnieciskās zivis Norvēģijas ūdeņos IV zonā

59

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1133/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

61

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1134/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko nosaka no 2008. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

63

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/861/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 29. oktobris) par Padomes Direktīvas 95/64/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru īstenošanas noteikumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6203) (Kodificēta versija) ( 1 )

66

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes vienotā rīcība 2008/862/KĀDP (2008. gada 10. novembris), ar ko groza Vienoto rīcību 2005/889/KĀDP par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas izveidi Rafas šķērsošanas punktā (EUBAM Rafa)

98

 

 

2008/863/KĀDP

 

*

Politikas un drošības komitejas Lēmums EUBAM RAFA/1/2008 (2008. gada 11. novembris) par Eiropas Savienības Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EUBAM Rafa) misijas vadītāja iecelšanu

99

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1127/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 15. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

34,6

MA

63,1

MK

46,2

TR

81,4

ZZ

56,3

0707 00 05

JO

175,9

MA

60,8

TR

62,3

ZZ

99,7

0709 90 70

MA

63,0

TR

121,9

ZZ

92,5

0805 20 10

MA

73,2

ZZ

73,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

55,9

HR

35,4

MA

82,1

TR

75,0

ZZ

62,1

0805 50 10

MA

60,4

TR

77,4

ZA

72,5

ZZ

70,1

0806 10 10

BR

217,7

TR

139,2

US

273,6

ZA

78,7

ZZ

177,3

0808 10 80

CA

96,0

CL

67,1

MK

37,6

US

118,3

ZA

85,9

ZZ

81,0

0808 20 50

CL

58,0

CN

44,3

ZZ

51,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1128/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 40/2008 attiecībā uz to kuģu sarakstu, kas iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulu (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (1), un jo īpaši tās XIII pielikuma 4. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena kopš 1981. gada ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (2). Ar Regulu (EK) Nr. 40/2008 nosaka Kopienas noteikumus, ar kuriem īsteno šajā kontekstā pieņemtos lēmumus, tostarp iekļaujot tās XIII pielikuma papildinājumā to kuģu sarakstu, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) un Ziemeļatlantijas Zvejniecības organizācija (NAFO) ir atzinusi par tādiem, kuru līdzdalība nelegālā, nereglamentētā un nepaziņotā zvejā ir apstiprinājusies (NNN kuģu saraksts).

(2)

NEAFC 2008. gada jūlijā ieteica grozīt NNN kuģu sarakstu. Būtu jānodrošina minētā ieteikuma īstenošana Kopienā.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 40/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 40/2008 XIII pielikuma papildinājumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 40/2008 XIII pielikuma papildinājumu aizstāj ar šādu papildinājumu:

“XIII pielikuma papildinājums

Kuģi (norādot SJO numuru), kuru nodarbošanos ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apstiprinājusi NEAFC un NAFO

SJO (1) piešķirtais kuģa identifikācijas numurs

Kuģa vārds (2)

Karoga valsts (2)

7436533

ALFA

Gruzija

7612321

AVIOR

Gruzija

8522030

CARMEN

Iepriekš – Gruzija

7700104

CEFEY

Krievija

8028424

CLIFF

Kambodža

8422852

DOLPHIN

Krievija

7321374

ENXEMBRE

Panama

8522119

EVA

Iepriekš – Gruzija

8604668

FURABOLOS

 

6719419

GORILERO

Sjerraleone

7332218

IANNIS I

Panama

8422838

ISABELLA

Iepriekš – Gruzija

8522042

JUANITA

Iepriekš – Gruzija

6614700

KABOU

Gvinejas Republika, Konakri

8707240

MAINE

Gvinejas Republika, Konakri

7385174

MURTOSA

Togo

8721595

NEMANSKIY

 

8421937

NICOLAY CHUDOTVORETS

Krievija

8522169

ROSITA

Iepriekš – Gruzija

7347407

SUNNY JANE

 

8606836

ULLA

Iepriekš – Gruzija

7306570

WHITE ENTERPRISE

 


(1)  Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

(2)  Ziņas par kuģa nosaukuma un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www.neafc.org”.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1129/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (PSC stiepļu un dzīslu) importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2008. gada 3. janvārī saņēma sūdzību par dažu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un dzīslu (“PSC stieples un dzīslas”) importu; sūdzību saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eurostress Information Service (ESIS) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri veido lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 57 % – PSC stiepļu un dzīslu ražošanas kopapjoma Kopienā.

(2)

Sūdzībā bija sniegti prima facie pierādījumi par dempingu un tā nodarīto būtisko kaitējumu, ko atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Procedūru sāka 2008. gada 16. februārī ar paziņojuma par procedūras sākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja zināmos iesaistītos ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, lietotājus un asociācijas, kā arī ĶTR iestādes, Kopienas ražotājus, kas iesniedza sūdzību, un citus zināmos Kopienas ražotājus, ko skāra procedūras sākšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Lai ražotāji eksportētāji, kas to vēlas, varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, Komisija zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Astoņi ražotāji eksportētāji, tostarp saistīto uzņēmumu grupas, pieprasīja TER piemērošanu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai arī, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst TER nosacījumiem, AR piemērošanu.

(6)

Ņemot vērā ĶTR acīmredzamo lielo ražotāju eksportētāju skaitu, kā arī Kopienas importētāju un ražotāju skaitu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka šajā izmeklēšanā var piemērot izlases metodes, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, un, ja ir, izveidot izlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un ražotāji tika aicināti vērsties Komisijā un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā (no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim).

(8)

Tā kā uz paziņojumu atsaucās maz uzņēmumu, tika nolemts, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Kopienas importētājiem nav jāpiemēro izlases metode.

(9)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju skaitu, kas atsaucās uz paziņojumu, Komisija nolēma izveidot izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Izlasi veidoja septiņi uzņēmumi no septiņām dalībvalstīm, aptverot Kopienas ražošanas nozares lielāko reprezentatīvo ražošanas un pārdošanas apjomu, ko noteiktajā termiņā var pienācīgi izmeklēt.

(10)

Visiem ĶTR uzņēmumiem, Kopienas lietotājiem un importētājiem, kas atsaucās uz paziņojumu, Kopienas ražotājiem, ko izvēlējās izlases veidošanai, kā arī citām zināmajām iesaistītajām personām tika nosūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no septiņiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ražotāju eksportētāju grupām, no visiem izlasē ietvertajiem Kopienas ražotājiem, četriem importētājiem un septiņiem lietotājiem. No pārējām ieinteresētajām personām netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(11)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

a)

Kopienas ražotāji

Carrington Wire Limited (Carrington), Elande, Apvienotā Karaliste,

DWK Drahtwerk Koln GmbH, (DWK), Ķelne, Vācija,

Fapricela – Indústria de Trefilaria, S.A. (Fapricela), Anka, Portugāle,

Italcables, Spa (Italcables), Breskija, Itālija,

Nedri Spanstaal, BV (Nedri), Venlo, Nīderlande,

Tycsa – Trenzas y Cables de Acero PSC, S.L. (Tycsa), Santandera, Spānija,

Voestalpine Austria Draht, GMBH (Voestalpine), Brika, Austrija;

b)

ĶTR ražotāji eksportētāji

Hubei Fuxing Science and Technology Co. Ltd, Hubei,

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao,

Liaoning Tongda Building Material Industry Co. Ltd, Liaoyang,

Ossen MaanShan Steel Wire and Co. Ltd, Maanshan, un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd, Jiujiang,

Silvery Dragon PC Steel Products Group Co. Ltd, Tianjin,

Tianjin Shengte Prestressed Concretes Steel Strand Co. Ltd, Tianjin,

Wuxi Jinyang Metal Products Co. Ltd, Jangyian;

c)

importētāji Kopienā

Ibercordones Pretensados SL, Madride, Spānija,

Megasteel LLP (Megasteel), Malmsberija, Apvienotā Karaliste;

d)

lietotāji Kopienā

Tarmac Ltd (Tarmac), Vulverhemptona, Apvienotā Karaliste,

Vanguard Hormigon (Vanguard), Madride, Spānija.

(12)

Tā kā vajadzēja noteikt normālo vērtību attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarēja piemērot TER, tika veikta pārbaude, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts (šajā gadījumā Turcijas) datiem, šāda uzņēmuma telpās:

ražotājs Turcijā

Çelik Halat ve Tālr.: Sanayii A.Ș., Izmita, Turcija.

3.   Izmeklēšanas periods

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laiku no 2004. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir konkrēta neleģētā tērauda stieple (plakēta, neplakēta, necinkota, cinkota) un neleģētā tērauda stiepļu vijumi (plakēti, neplakēti, necinkoti, cinkoti) ar oglekļa saturu pēc svara 0,6 % vai vairāk, kuru šķērsgriezuma lielākais izmērs pārsniedz 3 mm un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”). Parasti to klasificē atbilstoši KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69. Šie ražojumi tirdzniecībā ir pazīstami kā iepriekš un vēlāk stiegrotas stieples un dzīslas (“PSC stieples un dzīslas”).

(15)

PSC stieples un dzīslas visbiežāk lieto betona armēšanā, piekares elementos un atsaites trošu tiltos. Ražojumu gatavo, stiepjot tērauda stiepli ar augstu oglekļa saturu.

(16)

Kopienas stiepļu trošu importētāju asociācija pieprasīja sašaurināt ražojuma jēdzienu, izslēdzot plakētas vai cinkotas dzīslas, dzīslas no vairāk nekā septiņām stieplēm un dzīslas, kuru diametrs ir mazāks par 6,8 mm vai lielāks par 15,7 mm; prasību pamatoja ar to, ka šāda veida ražojumu imports neradīs sūdzības iesniedzējiem būtisku kaitējumu, jo to kopējā tirgus daļa nepārsniedz 3 % no Kopienas ražošanas kopapjoma. Tomēr šāda veida ražojumus nav iespējams izslēgt tikai tāpēc, ka tie veido nelielu kopējo ražojumu daļu. Izmeklēšanā konstatēts, ka šiem un citiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un būtībā tos izmanto vienam mērķim. Turklāt iepriekšminēto ražojumu veidu daļa ražojumu kopapjomā var būt ievērojami lielāka atkarībā no ražotāja uzņēmuma.

(17)

Tāpēc provizoriski secināts, ka šīs izmeklēšanas mērķiem par vienu ražojumu uzskatāmas visu veidu PSC stieples un dzīslas, kas aprakstītas paziņojumā par procedūras sākšanu.

2.   Līdzīgs ražojums

(18)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares ražoto un Kopienā pārdoto PSC stiepļu un dzīslu, Turcijā ražoto un iekšējā tirgū pārdoto PSC stiepļu un dzīslu (Turciju izmantoja kā analogo valsti) un ĶTR ražoto un Kopienai pārdoto PSC stiepļu un dzīslu fizikālās un tehniskās pamatīpašības būtībā ir vienādas un tās izmanto vienam pamatmērķim.

(19)

Viens Kopienas importētājs apgalvoja, ka pašlaik importē jaunieviestu ražojuma veidu (spirālveida rievotu stiepli), kādu neražo Kopienā. Par šo apgalvojumu veica izmeklēšanu, kurā konstatēja:

importētā ražojuma veida un Kopienā ražoto PSC stiepļu un dzīslu fizikālās īpašības (piemēram, izmērs, forma, apjoms, svars un izskats) ir vienādas vai līdzīgas. Ražojuma veidu atšķirības neietekmē ne ražojuma pamatīpašības, ne lietotāja/patērētāja priekšstatu par to kā vienu ražojuma kategoriju,

importēto ražojuma veidu un Kopienā ražotās PSC stieples un dzīslas pārdod, izmantojot līdzīgus vai identiskus tirdzniecības kanālus. Pircējiem ir viegli pieejama informācija par cenām, un importētais ražojuma veids un Kopienas ražotāju ražojums galvenokārt konkurē cenu ziņā,

importētajam ražojuma veidam un Kopienā ražotajām PSC stieplēm un dzīslām ir vienāds vai līdzīgs gala lietojums.

(20)

Līdz ar to visas iepriekšminētās PSC stieples un dzīslas pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmas par līdzīgiem ražojumiem.

C.   DEMPINGS

1.   Pamatregulas 18. panta piemērošana

(21)

Attiecībā uz diviem ražotājiem eksportētājiem konstatēts, ka to pieprasījumos par tirgus ekonomikas režīma (TER) piemērošanu, kā arī uzņēmumu pārbaudes laikā sniegta nepatiesa un maldinoša informācija. Vēl viens ražotājs eksportētājs neatbildēja uz antidempinga anketas jautājumiem pēc TER pārbaudes vizītes uzņēmumā.

(22)

Visi trīs uzņēmumi tika informēti par pamatregulas 18. panta ieteicamo piemērošanu, un tiem tika dota iespēja sniegt komentārus.

(23)

Divi uzņēmumi, kas bija snieguši nepatiesu un maldinošu informāciju, neiesniedza izšķirošus argumentus vai pierādījumus, kas varētu atcelt lēmumu par šā panta piemērošanu. Tāpēc Komisija uzskatīja par atbilstošu noraidīt šo uzņēmumu pieprasījumus par TER piemērošanu un savus konstatējumus pamatoja ar pieejamajiem faktiem.

(24)

Trešais uzņēmums nereaģēja uz iepriekšminētā fakta atklāšanu. Tika secināts, ka uzņēmums vairs nevēlas sadarboties šajā procedūrā, tādēļ konstatējumi tiks izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

2.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(25)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, kuriem konstatēja atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu.

(26)

Uzziņas vajadzībām sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

a)

lēmumus par uzņēmējdarbību pieņem un izmaksas veic, reaģējot uz tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās; lielāko ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtību;

b)

uzņēmumiem ir viens skaidri saprotamu grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un to piemēro visiem mērķiem;

c)

nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika;

d)

juridisku noteiktību un stabilitāti garantē bankrota un īpašumtiesību likums;

e)

valūtas pārrēķinus veic pēc tirgus kursa.

(27)

Pēc procedūras sākšanas septiņi Ķīnas ražotāji eksportētāji pieprasīja TER piemērošanu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(28)

Trijiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija jāpiemēro pamatregulas 18. pants (sk. 23. līdz 25. apsvērumu), tāpēc to pieprasījumi par TER piemērošanu tika noraidīti.

(29)

Attiecībā uz pārējo četru ĶTR ražotāju eksportētāju uzņēmumiem vai grupām konstatēja, ka neviens no tiem neatbilst visiem pieciem TER kritērijiem.

(30)

Izmeklēšanā konstatēja, ka viens Ķīnas ražotājs eksportētājs nevar pierādīt atbilstību 3. kritērijam, jo atklājās, ka cena, ko uzņēmums maksā par zemes lietošanas tiesībām, būtībā neatspoguļo tirgus vērtību un tādējādi uzskatāma par ievērojamu izkropļojumu, kas pārņemts no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, un ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokli.

(31)

Pēc šī atklājuma uzņēmums sniedza informāciju, ka zemā zemes lietošanas maksa veido samērā nelielu ražošanas izmaksu daļu, tāpēc 3. kritērijs uzskatāms par izpildītu. Tomēr uzskatāms, ka patvarīgais zemes lietošanas tiesību novērtējums norāda uz ievērojamiem izkropļojumiem, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika. Tāpēc, tā kā nav turpmāku pierādījumu par zemes lietošanas maksas atbilstību tirgus cenai vai to, ka maksa noteikta, pamatojoties uz uzņēmējdarbības apsvērumiem, šis arguments tika provizoriski noraidīts.

(32)

Otrs uzņēmums nevarēja pierādīt atbilstību 1.–3. kritērijam. Pirmkārt, tā lēmumi par pārdošanu neatbilda tirgus signāliem, atspoguļojot piedāvājumu un pieprasījumu, un veikti bez ievērojamas valsts iejaukšanās. Proti, tika konstatēts, ka uzņēmumam samazināts ienākuma nodoklis ar nosacījumu, ka tas eksportēs vismaz 70 % produkcijas. Otrkārt, atklājās, ka uzņēmuma grāmatvedības sistēma neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem. Proti, pamatlīdzekļiem netika pareizi aprēķināts nolietojums – uzņēmums sāka aprēķināt pamatlīdzekļu nolietojumu tikai 1997. gadā, tostarp pamatlīdzekļiem, ko iegādājās 1994. gadā. Visbeidzot uzņēmums nespēja pierādīt, ka nepastāv iespējami izkropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas, kas nav tirgus ekonomika. Proti, pārbaudes laikā uzņēmums nespēja pierādīt pamatlīdzekļu ieguves apstākļus, kā arī to, ka tie novērtēti, nodoti, atspoguļoti uzskaitē (ieskaitot norakstīšanu) un tiem aprēķināts nolietojums atbilstoši to tirgus vērtībai. Uzņēmuma sniegtās ziņas pēc šā atklājuma nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, kas šos secinājumus mainītu, tāpēc secinājumi ir provizoriski apstiprināti.

(33)

Trešais uzņēmums nevarēja pierādīt atbilstību 1.–3. kritērijam. Pirmkārt, izmeklēšana parādīja, ka nepieciešamais darbaspēks un ražošanas jauda ievērojami pārsniegta, bet uzņēmums joprojām veic ieguldījumus jaudas palielināšanā. Tika secināts arī, ka samērā īsais laiks, kopš ir derīga uzņēmuma uzņēmējdarbības licence, varētu būt šķērslis ilgtermiņa uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā un plānošanā un liecina par netiešu valsts iejaukšanos. Otrkārt, tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedības sistēmā netiek veidoti uzkrājumi sliktiem parādiem, nav skaidras politikas attiecībā uz dažādām pamatlīdzekļu kategorijām, ir kļūdaini aprēķinātas nolietojuma summas, izveidoti nepamatoti uzkrājumi un ir aizdevumi, kuriem nav pamatojuma dokumentu. Tas viss acīmredzami ietekmē uzņēmuma izmaksas. Tomēr neviens no šiem jautājumiem nebija minēts revidentu ziņojumā, tādējādi uzņēmuma pārskatu sniegtajai informācijai un revidentu veiktajam darbam nevar uzticēties.

(34)

Uzņēmums nepierādīja atbilstību arī 3. kritērijam, jo tika konstatēts, ka pastāv ievērojami izkropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika. Proti, uzņēmums nespēja sniegt pierādījumus par tā zemes lietošanas tiesībām, aizdevumiem, pamatlīdzekļu izcelsmi, apmaksāto pamatkapitālu un kapitāla pieaugumu.

(35)

Ceturtajam ražotājam eksportētājam, ko veidoja saistītu uzņēmumu grupa, nevarēja piemērot TER, jo tika konstatēts, ka grupa nepilda 1.–3. kritēriju. Proti, grupa nevarēja pierādīt, ka tās lēmumu pieņemšanas procesā nav būtiskas valsts iejaukšanās. Turklāt grāmatvedības uzskaite neatbilda starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tika konstatētas vairākas grāmatvedības uzskaites kļūdas, tāpēc ārējās revīzijas rezultātiem nevar uzticēties. Turklāt pastāv izkropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, jo īpaši attiecībā uz īpašumtiesību un zemes lietošanas tiesību nodošanu. Grupas sniegtās ziņas pēc šā atklājuma nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, kas šos secinājumus mainītu, tāpēc secinājumi ir provizoriski apstiprināti.

(36)

Tādējādi secināja, ka neviens Ķīnas ražotājs eksportētājs nav pierādījis atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Atsevišķs režīms (AR)

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētā panta nosacījumi, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR piemērošanai.

(38)

ĶTR ražotāji eksportētāji, kas neatbilda TER kritērijiem, bija pieprasījuši arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piemērots TER.

(39)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR. Tomēr secināja, ka ceturtajam ražotājam eksportētājam nevar piemērot AR, jo nevar izslēgt iespējamu valsts iejaukšanos tā cenu noteikšanā.

4.   Normālā vērtība

4.1.   Analogā valsts

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nepiemēro TER, nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Turcija tika ieteikta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt komentārus par šo priekšlikumu.

(42)

Viena ieinteresētā persona iesniedza komentārus, ierosinot Taizemi kā alternatīvu analogo valsti. Priekšlikuma pamatojums bija tas, ka Turcijā ir tikai viens ražotājs, ko aizsargā antidempinga pasākumi, un šim ražotājam Turcijas tirgū ir kvazimonopolstāvoklis. Komisija sazinājās ar zināmajiem uzņēmumiem Taizemē, kā arī zināmajām trešām valstīm, kurās ir līdzīgā ražojuma ražotāji. Tomēr šie ražotāji neiesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(43)

Turcijas ražotājs pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu, iesniedzot visas atbildes uz anketas jautājumiem un atļaujot veikt pārbaudes vizīti.

(44)

Komisija izskatīja ieinteresētās personas pieprasījumu un secināja, ka Turcija atbilst piemērotas analogās valsts kritērijiem. Lai gan šajā valstī ir tikai viens līdzīgā ražojuma ražotājs un ir spēkā antidempinga pasākumi importam no ĶTR un Krievijas, Turcijas importa apjoms no dažādām trešām valstīm ir ievērojams un veido vairāk nekā 50 % Turcijas tirgus, tādējādi nodrošinot konkurences apstākļus šajā tirgū.

(45)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

4.2.   Normālās vērtības aprēķina metodika

(46)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ĶTR normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no sadarbībā iesaistītā ražotāja analogajā valstī.

(47)

Veica pārbaudi, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū analogajā valstī var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot attiecīgā veida ražojuma rentablo pārdevumu daļu neatkarīgiem pircējiem.

(48)

Vairākumam ražojuma veidu uzskatīja, ka šo veidu iekšzemes tirgus cena nav atbilstošs pamats normālās vērtības noteikšanai, jo rentablie pārdevumi veido mazāk par 10 % no kopējiem pārdevumiem.

(49)

Šiem veidiem normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu noteica, pamatojoties uz paša ražotāja ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas un peļņa. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu peļņu noteica, izmantojot PVA un peļņu tās pašas vispārējās kategorijas ražojumiem, ko iekšzemes tirgū pārdeva Turcijas ražotājs.

(50)

Viena veida ražojumam, kuram attiecīgā ražojuma rentablie pārdevumi bija mazāki par 80 %, bet lielāki par 10 % no kopējiem pārdevumiem, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējie svērtie šā veida ražojumu rentablie pārdevumi.

4.3.   Eksporta cena

(51)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu – pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(52)

Viens ražotājs eksportētājs veica daļu eksporta, izmantojot saistītu importētāju Kopienā. Šajā gadījumā eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kuru importētie ražojumi tika pirmo reizi tālāk pārdoti neatkarīgam pircējam, šo cenu attiecīgi koriģējot un ņemot vērā visas izmaksas kas radās laika posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un pieskaitot samērīgu uzcenojumu, kas atbilst PVA izmaksām un peļņai. Aprēķinā izmantoja saistītā importētāja PVA izmaksas, bet peļņas normu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sadarbības ietvaros sniedza nesaistīti importētāji.

4.4.   Salīdzinājums

(53)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenām.

(54)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Ja tas bija iespējams un šāda pieeja bija pamatota, visiem izmeklēšanai pakļautajiem uzņēmumiem (sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un ražotājam analogajā valstī) ņēma vērā transporta, kravas pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksu, PVN, bankas maksu, iesaiņošanas izmaksu, kredītizmaksu un komisijas naudas atšķirības.

5.   Dempinga starpība

5.1.   Sadarbībā iesaistītie ražotāji, kam piemērots AR

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu uzņēmumiem, kam piemērots AR, salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šāda.

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Kiswire Qingdao, Ltd

26,8 %

Wuxi Jinyang Metal Products Co., Ltd

47,6 %

Liaoning Tongda Building Material Industry Co., Ltd

41,3 %

5.2.   Visi citi ražotāji eksportētāji

(57)

Attiecībā uz visiem citiem Ķīnas eksportētājiem Komisija vispirms konstatēja, kāds bijis sadarbības līmenis. Tika salīdzināts eksporta kopapjoms, kas norādīts sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju atbildēs uz anketas jautājumiem, un ĶTR importa kopapjoms atbilstoši EK Statistikas biroja statistikai par importu. Konstatētais sadarbības līmenis bija zems, proti, 24 %.

(58)

Tāpēc uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt visas valsts mēroga dempinga starpību, kas ir vidējais svērtais rādītājs, ko iegūst no i) tāda sadarbībā iesaistīta eksportētāja dempinga starpības, kam nav piemērots ne TER, ne AR, un ii) tā paša eksportētāja reprezentatīvo ražojuma veidu lielākajām dempinga starpībām, jo nav pierādījumu, ka sadarbībā neiesaistīto ražotāju eksportētāju dempinga starpības ir mazākas.

(59)

Pamatojoties uz to, valsts mēroga dempinga līmeni provizoriski noteica 50,2 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

D.   KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

1.   Ražošana

(60)

Ņemot vērā pamatregulas 4. panta 1. punktā sniegto Kopienas ražošanas nozares (KRN) definīciju, Kopienas ražošanas apjoma noteikšanai izmantoja šādu Kopienas ražotāju izlaides rādītājus:

11 ražotāji, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība,

septiņi ražotāji, kas atbalstīja procedūru,

četri citi Kopienas ražotāji, kas minēti sūdzībā un sniedza datus par to ražošanas apjomu un pārdevumiem, bet nebija nedz sūdzības iesniedzēji, nedz arī atbalstīja procedūru, tomēr neiebilda pret šo izmeklēšanu.

Tādējādi kaitējuma analīzes mērķiem kopumā KRN veido šie 22 uzņēmumi.

2.   Izlase

(61)

Izlasi veido septiņi no vienpadsmit Kopienas ražotājiem, kas atbalstīja sūdzību; izvēles pamatā bija to pārdevumu reprezentativitāte, to dažādie ražojuma veidi un atrašanās vieta Kopienā.

(62)

Tomēr viens no uzņēmumiem, ko sākotnēji izvēlējās iekļaušanai izlasē, izlases veidošanas procesā nesadarbojās un nesniedza atbildes uz tam nosūtītās anketas jautājumiem. Tāpēc šo uzņēmumu izslēdza no izlases un aizstāja ar uzņēmumu, kas atbalstīja sūdzību un bija trešais reprezentatīvākais uzņēmums pārdevumu ziņā.

(63)

Šie septiņi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji nodrošināja 51 % Kopienas ražošanas kopapjoma.

E.   KAITĒJUMS

1.   Sākotnēja piezīme

(64)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari tika izmantota izlases metode, kaitējums novērtēts, pamatojoties uz informāciju par ražošanas, ražošanas jaudas, jaudas izmantojuma, nodarbinātības, ražīguma, pārdevumu, tirgus daļas un izaugsmes tendencēm kopējās ražošanas nozares līmenī un informāciju par cenu, rentabilitātes, naudas plūsmu, kapitāla un ieguldījumu piesaistes spēju, krājumu, ieguldījumu ienesīguma un algu tendencēm izlasē iekļauto Kopienas ražotāju līmenī.

2.   Kopienas patēriņš

(65)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz izlasē ietverto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju pārdevumu apjomu, atbalstošo Kopienas ražotāju sniegtajiem datiem par pārdevumu apjomu, citu Kopienas ražotāju sniegtajiem datiem par pārdevumu apjomu un no EK Statistikas biroja iegūtiem datiem par Kopienas tirgus importa apjomu.

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Kopienas patēriņš (tonnās)

903 541

820 713

998 683

1 054 236

Indekss (2004. gads = 100)

100

91

111

117

(66)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš palielinājās par 17 %, no 903 541 tonnām 2004. gadā līdz 1 054 236 tonnām IP laikā. Kopienas patēriņa pieaugumu var skaidrot ar augošo pieprasījumu būvniecības sektorā un pašas tērauda ražošanas nozares izaugsmes atsākšanos.

3.   Kopienas imports no ĶTR

3.1.   Importa apjoms un tirgus daļa

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Imports no ĶTR (tonnās)

3 940

11 755

43 571

86 918

Indekss (2004. gads = 100)

100

298

1 106

2 206

Tirgus daļa

0,4 %

1,4 %

4,4 %

8,2 %

Indekss (2004. gads = 100)

100

328

1 001

1 900

(67)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma importa apjoms Kopienā ievērojami pieauga no 3 940 tonnām 2004. gadā līdz 86 918 tonnām IP laikā, t.i., par 2 106 %. Lielākais kāpums bija vērojams no 2005. līdz 2006. gadam, kad imports pieauga pat par 271 %.

(68)

Ķīnas importa tirgus daļa procentos no Kopienas patēriņa palielinājās no 0,4 % līdz 8,2 % IP laikā.

3.2.   Importa cenas un cenu samazinājums

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Vidējā importa cena no ĶTR (EUR par tonnu)

1 238

929

713

683

Indekss (2004. gads = 100)

100

75

58

55

(69)

Attiecīgā ražojuma vidējā importa cena no ĶTR attiecīgajā periodā krasi samazinājās no EUR 1 238 par tonnu 2004. gadā līdz EUR 683 par tonnu IP laikā, t.i., par vairāk nekā 45 %.

(70)

Salīdzinot izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju ražotāju cenas nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū ar ĶTR ražotāju eksportētāju CIF cenām līdz Kopienas robežai, kas attiecīgi koriģētas, ņemot vērā izkraušanas un muitošanas izmaksas, jāsecina, ka vidējais cenu samazinājums ir 18 %.

4.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, novērtējot ĶTR importa par dempinga cenām ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ietvēra visu būtisko ekonomisko faktoru analīzi, kas ietekmēja situāciju nozarē no 2004. gada līdz IP.

4.1.   Dati par Kopienas ražošanas nozari kopumā

4.1.1.   Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Ražošanas apjoms (tonnās)

924 504

848 596

940 241

953 934

Indekss (2004. gads = 100)

100

92

102

103

Ražošanas jauda (tonnās)

1 071 530

1 126 060

1 197 940

1 212 940

Indekss (2004. gads = 100)

100

105

112

113

Jaudas izmantojums (%)

86 %

75 %

78 %

79 %

(72)

No 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares ražošanas kopapjoms pieauga par 3 %, bet ražošanas jauda – par 13 %. Šajā periodā jaudas izmantojums samazinājās par 7 procentu punktiem. Tomēr šie rādītāji jāaplūko, ņemot vērā Kopienas patēriņa kāpumu par 17 %.

4.1.2.   Nodarbinātība, ražīgums

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Darbinieku skaits

1 259

1 234

1 273

1 277

Indekss (2004. gads = 100)

100

98

101

101

Ražīgums (tonnas uz vienu darbinieku)

734

688

739

747

Indekss (2004. gads = 100)

100

94

101

102

(73)

Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības rādītāji attiecīgajā periodā bija samērā nemainīgi.

(74)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra, ņemot vērā produkcijas izlaidi tonnās uz vienu darbinieku, attiecīgajā periodā nedaudz pieauga, proti, par 2 %.

4.1.3.   Pārdevumu apjoms, tirgus daļa

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Pārdevumu apjoms ES nesaistītām personām (tonnas)

842 526

741 597

845 014

846 561

Indekss (2004. gads = 100)

100

88

100

100

Tirgus daļa

93,2 %

90,4 %

84,6 %

80,3 %

(75)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem Kopienas tirgū joprojām bija stabils; 2004. gadā tas sasniedza 842 526 tonnas, bet IP laikā – 846 561 tonnu.

(76)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa nepārtraukti samazinājās visā attiecīgajā periodā. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozares kopējā tirgus daļa saruka par aptuveni 13 procentu punktiem (no aptuveni 93 % 2004. gadā līdz aptuveni 80 % IP laikā).

4.1.4.   Izaugsme

(77)

Lai gan Kopienas patēriņš no 2004. gada līdz IP palielinājās par 17 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas sarukums par aptuveni 13 procentu punktiem un vienlaicīgais straujais ĶTR importa apjoma kāpums liecina, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja veicināt tirgus izaugsmi.

4.2.   Dati par izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem

4.2.1.   Krājumi

(78)

Tabulā redzamie rādītāji attiecas tikai uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un atspoguļo krājumu apjomu katra perioda beigās.

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Perioda beigu krājumi (tonnās)

27 010

24 485

23 905

36 355

Indekss (2004. gads = 100)

100

91

89

135

(79)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 35 %, liecinot par ražošanas nozares arvien lielākām grūtībām pārdot ražojumus Kopienas tirgū, neraugoties uz Kopienas patēriņa ievērojamo kāpumu.

4.2.2.   Vienības vidējā pārdošanas cena Kopienas tirgū

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena (EUR)

751

948

772

762

Indekss (2004. gads = 100)

100

126

103

101

(80)

Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju vienības pārdošanas cena darījumos ar nesaistītajiem klientiem Kopienas tirgū no 2004. gada līdz IP palielinājās par 1 %. Pārdošanas cenu pieaugumu 2005. gadā, iespējams, noteica galvenā izejmateriāla – stiepļu stienīšu trūkums.

4.2.3.   Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un kapitāla piesaistes spēja

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Ieguldījumi (tūkstošos EUR)

4 608

10 581

7 516

7 980

Indekss (2004. gads = 100)

100

230

163

173

Ienākums no ieguldījumiem (%)

24 %

31 %

11 %

6 %

(81)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi PSC stiepļu un dzīslu ražošanā palielinājās par 73 % gadā. Ieguldījumus veica ne tikai, lai palielinātu jaudu, bet arī ražošanas procesa uzlabošanā un optimizēšanā, lai panāktu izmaksu ietaupījumu. To panāca, neraugoties uz ražīguma negatīvajām tendencēm.

(82)

Tāpat kā ražīgumam, arī ienākumam no ieguldījumiem, ko nosaka kā peļņas procentu no ieguldījumu atlikušās bilances vērtības, bija raksturīga negatīva tendence – tas samazinājās par 18 procentu punktiem. Lielais kāpums 2005. gadā bija saistīts ar viena uzņēmuma veiktajiem ieguldījumiem.

(83)

Komisija nesaņēma nekādus pierādījumus par to, ka attiecīgajā periodā būtu uzlabojusies vai pasliktinājusies kapitāla piesaistes spēja.

4.2.4.   Rentabilitāte un naudas plūsma

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

EK pārdevumu rentabilitāte (% no neto pārdevumiem)

6,2 %

11,2 %

4,5 %

2,1 %

Indekss (2004. gads = 100)

100

180

73

35

Naudas plūsma (EUR)

37 472 789

65 785 501

17 830 311

18 456 732

Indekss (2004. gads = 100)

100

176

48

49

(84)

Rentabilitāte, ko nosaka kā izlasē ietverto Kopienas ražotāju neto pārdevumu procentu, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās (no 6,2 % 2004. gadā līdz 2,1 % IP laikā). No 2005. gada Kopienas ražošanas nozares rentabilitātei bija tāda pati tendence kā tās pārdošanas cenām. Ir skaidrs, ka IP laikā panāktā peļņa nav pietiekama, lai nodrošinātu Kopienas ražošanas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju.

(85)

Attiecīgā ražojuma radītā neto naudas plūsma samazinājās par 51 % (no 37 miljoniem euro 2004. gadā līdz 18 miljoniem euro IP laikā).

4.2.5.   Darbaspēka izmaksas

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

41 970

41 118

41 484

43 941

Indekss (2004. gads = 100)

100

98

99

105

(86)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas Kopienas ražošanas nozarē palielinājās par 5 %. Tas ir dabīgais pieaugums, kas ir mazāks par attiecīgā perioda inflācijas rādītāju.

4.2.6.   Dempinga starpības apmērs

(87)

Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no attiecīgās valsts, tirgus daļu un cenas, nevar uzskatīt, ka faktisko dempinga starpību ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir niecīga.

4.2.7.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(88)

Nekas neliecina, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no iepriekšējā dempinga sekām.

5.   Secinājums par kaitējumu

(89)

Vairākums kaitējuma rādītāju, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Lai gan Kopienas patēriņš pieauga par 17 %, Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms nemainījās, tāpēc tās tirgus daļa saruka par aptuveni 13 procentu punktiem. Lai gan Ķīnas importa cenas samazinājās par 45 %, izlasē iekļauto Kopienas ražotāju līdzīgā ražojuma vienas vienības pārdošanas cena Kopienas tirgū saglabājās diezgan stabila, neraugoties uz ražošanas vienības izmaksu pieaugumu par 5 %, ko noteica enerģijas un izejmateriālu izmaksu kāpums. Tādējādi rentabilitāte samazinājās no 6,2 % 2004. gadā līdz 2,1 % IP laikā, kas noteikti nav pietiekama šāda veida ražošanas nozarē. Arī naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem pieauguma tendences bija negatīvas – attiecīgajā periodā šie rādītāji saruka attiecīgi par 51 % un 18 procentu punktiem.

(90)

Tikai daži rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās pozitīvi. Ražošanas apjoms un jauda palielinājās attiecīgi par 3 % un 13 %. Ieguldījumi pieauga par 73 %. Tomēr, kā minēts iepriekš, šie rādītāji jāaplūko Kopienas patēriņa būtiska pieauguma (+ 17 %) kontekstā.

(91)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināms, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

F.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no ĶTR ir Kopienas ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(93)

Vienlaikus ar importa par dempinga cenām kraso kāpumu par 2 106 % no 2004. gada līdz IP un tā tirgus daļas atbilstošo pieaugumu Kopienas tirgū no 0,4 % 2004. gadā līdz 8,2 % IP laikā, kā arī IP laikā konstatēto cenas samazinājumu par 18 %, kā skaidrots iepriekš, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā situācija pasliktinājās. Līdz 2005. gadam Ķīnas importa apjoms nebija būtisks, un tā cenas pārsniedza vai bija līdzīgas Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr no 2005. gada ĶTR importa vidējā cena krasi samazinājās, neļaujot Kopienas ražošanas nozarei paaugstināt cenas, lai gan galvenā izejmateriāla – stiepļu stienīšu cena, kas veido 75 % ražošanas izmaksu, pieauga. Tādējādi 2006. gadā un IP laikā Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis krasi pasliktinājās. Turklāt Kopienas ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu par labu importam par dempinga cenām.

(94)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski jāsecina, ka ĶTR importam par dempinga cenām, kas IP laikā bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, un kura pārdošanas apjoms krasi palielinājās, bija noteicošā loma, nodarot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei; to atspoguļo tās sliktais finanšu stāvoklis un vairākuma kaitējuma rādītāju pasliktināšanās.

3.   Citu faktoru ietekme

3.1.   Imports no citām valstīm

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Imports no citām trešām valstīm (tonnās)

57 075

67 361

110 098

120 757

Indekss (2004. gads = 100)

100

118

193

212

Citu trešo valstu tirgus daļa

6 %

8 %

11 %

11 %

Importa vidējā cena

711

842

937

952

Indekss (2004. gads = 100)

100

118

132

134

(95)

Saskaņā ar EK Statistikas biroja datiem Kopienas PSC stiepļu un dzīslu imports no trešām valstīm, ko neskar šī izmeklēšana, pieauga par 112 % (no 57 075 tonnām 2004. gadā līdz 120 757 tonnām IP laikā). Šā importa atbilstošā tirgus daļa palielinājās no 6 % 2004. gadā līdz 11 % IP laikā.

(96)

Tomēr šā importa vidējās cenas ievērojami pārsniedza Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas un pat Kopienas ražošanas nozares cenas. Tāpēc nevar uzskatīt, ka tās palielinājušas Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Jāatgādina, ka divās no šīm valstīm, kuru daļa Kopienas tirgū ir 2,5 %, cenas IP laikā bija zemākas par attiecīgajā ražojuma no ĶTR importa cenām. Tomēr, ņemot vērā samērā nelielo attiecīgā importa apjomu, to nevar uzskatīt par pietiekamu, lai novērstu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

3.2.   Izlasē iekļautās Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Eksports (miljonos tonnu)

54 759

73 186

69 324

63 792

Indekss (2004. gads = 100)

100

134

127

116

Vienības pārdošanas cena (euro)

715

723

650

660

Indekss (2004. gads = 100)

100

101

91

92

(97)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, izlasē iekļautie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji attiecīgajā periodā palielināja eksporta apjomu par 16 %. Šis eksports veidoja 14 % no nozares kopējiem pārdevumiem IP laikā.

(98)

Kopienas ražotāju eksporta vienības pārdošanas cena saruka par 8 % (no EUR 715 2004. gadā līdz EUR 660 IP laikā). Tomēr, lai gan kopējie skaitļi liecina, ka šā eksporta cenas kopš attiecīgā perioda sākuma bijušas zemākas par ražošanas izmaksām, dažādos uzņēmumos un laikos tās ir atšķirīgas. Turklāt, konkurējot ar Ķīnas uzņēmumiem šajos tirgos, ražotāji bija spiesti pielīdzināt savas cenas Ķīnas uzņēmumu cenām.

(99)

Tāpēc nevar secināt, ka šis faktors ievērojami veicinājis Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa neseno pasliktināšanos un līdz ar to arī Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

3.3.   Ražošanas izmaksas

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Vienības ražošanas izmaksas

700

812

724

740

Indekss (2004. gads = 100)

100

116

103

105

(100)

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka no 2004. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas palielinājās par 5 %. Pieaugumu noteica galvenā izejmateriāla – stiepļu stienīšu cenas, kā arī enerģijas izmaksu kāpums.

(101)

Normālos ekonomiskos apstākļos un, ja imports par dempinga cenām neradītu spēcīgu spiedienu uz cenām, Kopienas ražošanas nozarei nebūtu grūti pārvarēt izmaksu pieaugumu, kas bija vērojams no 2004. gada līdz IP. Tāpēc provizoriski jāsecina, ka šis pieaugums nenovērsa cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

3.4.   Pārējo Kopienas ražotāju konkurence

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

IP

Pārējo Kopienas ražotāju pārdevumi EK

85 500

77 332

80 466

80 356

Indekss (2004. gads = 100)

100

90

94

94

Pārējo Kopienas ražotāju tirgus daļa

9,5 %

9,4 %

8,1 %

7,6 %

(102)

Pārējo Kopienas ražotāju, kas nav ne sūdzības iesniedzēji, ne to atbalstoši uzņēmumi, pārdevumi ir 8 % no ES ražošanas kopapjoma, un tie saruka par 6 % (no aptuveni 85 500 miljoniem tonnu 2004. gadā līdz 80 356 miljoniem tonnu IP laikā. To daļa Kopienas tirgū šajā periodā samazinājās no 9,5 % līdz 7,6 %, un nekas neliecināja, ka to cenas ir zemākas par izlasē ietverto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju cenām. Tāpēc provizoriski jāsecina, ka šo ražotāju pārdevumi Kopienas tirgū neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(103)

Izmeklēšana pierādīja, ka citi zināmie faktori (piemēram, imports no citām trešām valstīm, Kopienas ražošanas nozares eksports, konkurence ar citiem ražotājiem un ražošanas izmaksu kāpums) nebija Kopienas ražošanai nodarītā kaitējuma noteicošais cēlonis.

(104)

Vienlaicīgais importa par dempinga cenām no ĶTR straujais pieaugums, atbilstīgā tirgus daļas palielināšanās un konstatētais cenu samazinājums, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās, no otras puses, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

G.   KOPIENAS INTERESES

1.   Vispārēji apsvērumi

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par dempinga radīto kaitējumu, nepastāv citi būtiski iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Kopienas interesēs. Tika apsvērta iespējamo pasākumu ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām, kā arī sekas, kādas būtu, neveicot pasākumus.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(106)

Attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Jāatceras arī, ka vairākumam Kopienas ražošanas nozares ekonomisko rādītāju attiecīgajā periodā bija raksturīgas negatīvas tendences. Ņemot vērā kaitējuma būtību (t.i., tirgus daļas un rentabilitātes samazināšanos), pasākumu neieviešana neļautu novērst turpmāku Kopienas ražošanas nozares stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos.

(107)

Paredzams, ka pasākumu ieviešana novērsīs turpmākus izkropļojumus un atjaunos godīgu konkurenci tirgū. Tas palīdzēs Kopienas ražošanas nozarei paaugstināt tās pārdošanas cenas, sasniedzot līmeni, kas nodrošina samērīgu peļņas normu.

(108)

Ja pasākumi netiktu noteikti, cenas turpinātu samazināties un Kopienas ražotāju peļņa vēl vairāk saruktu. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā zemo peļņas līmeni un veiktos ieguldījumus ražošanā, paredzams, ka daži Kopienas ražotāji nespētu atpelnīt savus ieguldījumus, ja pasākumi netiktu noteikti.

(109)

Turklāt, tā kā Kopienas ražošanas nozari veido mazie un vidējie uzņēmumi, kas atrodami visā Kopienas teritorijā, antidempinga pasākumu ieviešana šajos rajonos palīdzētu saglabāt nodarbinātību.

(110)

Tāpēc provizoriski secināms, ka antidempinga pasākumi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3.   Citu Kopienas ražotāju intereses

(111)

Attiecībā uz četriem uzņēmumiem, kas nav ne sūdzības iesniedzēji, ne to atbalstoši uzņēmumi, nekas neliecina, ka pasākumu ieviešana būtu pret šo ražotāju interesēm.

4.   Importētāju intereses

(112)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem importētājiem un tirgotājiem. Četri importētāji izmeklēšanas laikā sadarbojās un iesniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem. To daļa ir apmēram 38 % no ĶTR importa kopapjoma Kopienā un apmēram 3,2 % no Kopienas patēriņa IP laikā. Vēlāk divos no šiem uzņēmumiem, kas atrodas Spānijā un Apvienotajā Karalistē, tika veikta pārbaude. Šo divu uzņēmumu attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 20–38 % no ĶTR importa kopapjoma Kopienā.

(113)

Šo divu importētāju attiecīgā ražojuma imports veido 100 % no apgrozījuma. Viens importētājs 100 %, bet otrs 90 % attiecīgā ražojuma importa kopapjoma iepirka ĶTR. Kas attiecas uz darbaspēku, attiecīgā ražojuma iegādē, tirdzniecībā un tālākpārdošanā bija tieši iesaistīti 8–11 darbinieki.

(114)

Ja piemēros antidempinga pasākumus, nevar izslēgt, ka importa apjoms no attiecīgās valsts varētu samazināties, tādējādi ietekmējot importētāju ekonomisko stāvokli. Tomēr ietekmei uz importētājiem, ko radītu attiecīgā ražojuma importa cenu palielinājums, vajadzētu izpausties, tikai atjaunot konkurenci Kopienas tirgū, un nevajadzētu atturēt importētājus no attiecīgo ražojumu pārdošanas. Turklāt, tā kā attiecīgā ražojuma izmaksu daļa lietotāja kopējās izmaksās ir neliela, importētājiem varētu būt vieglāk novirzīt cenu pieaugumu uz lietotāju rēķina. Pamatojoties uz minēto, ir provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešana, visticamāk, būtiski negatīvi neietekmēs importētāju stāvokli Kopienā.

5.   Lietotāju intereses

(115)

Visām personām, kas sūdzībā bija norādītas kā lietotāji, tika nosūtītas anketas. Septiņi lietotāji, kas izmanto aptuveni 13 % ĶTR importa kopapjoma Kopienā, sadarbojās izmeklēšanā, iesūtot atbildes uz anketas jautājumiem. Vēlāk divos no šiem uzņēmumiem, kas atrodas Spānijā un Apvienotajā Karalistē, tika veikta pārbaude. Kopumā šo divu uzņēmumu PSC stiepļu un dzīslu importa kopapjoms no ĶTR sasniedza mazāk nekā 5 % IP laikā. Pamatā tie attiecīgo ražojumu iepirka no citiem avotiem (piemēram, Kopienas ražošanas nozare un Dienvidāfrika).

(116)

Jāatceras, ka attiecīgo ražojumu izmanto būvniecībā betona armēšanā, piekares elementos un atsaites trošu tiltos. Tomēr šajā procesā lietotāji ir starpniekuzņēmumi, kas ražo un piegādā iepriekšminētajam lietojumam nepieciešamos elementus. Tādējādi, lai gan antidempinga maksājuma piemērošanas sekām nevajadzētu būt maznozīmīgām, paredzams, ka šie lietotāji spēs visu vai gandrīz visu cenu pieaugumu, kas radīsies antidempinga pasākumu īstenošanas rezultātā, novirzīt uz galalietotāju, ņemot vērā, ka uz galalietotājiem šādu pasākumu ietekme būs neliela.

(117)

Tāpēc provizoriski jāsecina, ka antidempinga maksājumu ieviešanas ietekme uz lietotāju izmaksām nebūs būtiska.

6.   Secinājums par Kopienas interesēm

(118)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski jāsecina, ka nav nopietnu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus ĶTR izcelsmes PSC stiepļu un dzīslu importam.

H.   ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(119)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(120)

Maksājumu līmeņa noteikšanā ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(121)

Aprēķinot dempinga kaitējuma seku novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jānodrošina Kopienas ražošanas nozarei iespēja segt tās ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozarei šajā jomā pamatoti iespējams sasniegt līdzīgā ražojuma pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, t.i., ja nav importa par dempinga cenām. Šajā aprēķinā izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 8,5 % no apgrozījuma, pamatojoties uz vidējo svērto peļņu, ko guva 2004. un 2005. gadā, kad importa apjoms no ĶTR vēl bija nenozīmīgs un par cenām, kas pārsniedza vai bija tuvas Kopienas ražošanas nozares cenām. Tādējādi aprēķināja kaitējumu neradošu cenu Kopienas ražošanas nozares līdzīgajam ražojumam. Kaitējumu neradošu cenu noteica, iepriekšminēto 8,5 % peļņas normu pieskaitot ražošanas izmaksām.

(122)

Tālāk tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķina vajadzībām, ar kaitējumu neradošo cenu ražojumiem, ko Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no CIF importa kopvērtības.

(123)

Lai aprēķinātu valsts mēroga kaitējuma novēršanas līmeni attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, jāatceras, ka sadarbība bija niecīga. Tāpēc kaitējuma starpību aprēķināja kaitējuma novēršanas līmenī, kāds noteikts sadarbībā iesaistītam uzņēmumam, kam nav piemērots TER vai AR.

2.   Pagaidu pasākumi

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uzskatāms, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis. Šajā gadījumā visas maksājumu likmes attiecīgi jānosaka konstatēto dempinga starpību līmenī.

(125)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz šīs izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams visiem citiem uzņēmumiem) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo šeit minētie uzņēmumi – konkrētās minētās juridiskās personas. Šīs likmes nav piemērojamas importētajiem ražojumiem, ko izgatavojuši citi uzņēmumi, kas nav minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar šeit minētajiem uzņēmumiem, un šiem ražojumiem piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem citiem uzņēmumiem”.

(126)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai izveidojot jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Komisija attiecīgā gadījumā, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, izdarīs šajā regulā attiecīgus grozījumus, papildinot sarakstu ar uzņēmumiem, kuriem pieejamas atsevišķās maksājuma likmes.

(127)

Ieteiktie antidempinga maksājumi ir šādi:

Uzņēmums

Kaitējuma novēršanas līmenis

Dempinga starpība

Antidempinga maksājuma likme

Kiswire Qingdao, Ltd

2,1 %

26,8 %

2,1 %

Liaoning Tongda Building Material Industry Co., Ltd

23,7 %

41,3 %

23,7 %

Wuxi Jinyang Metal Products Co., Ltd

30,8 %

47,6 %

30,8 %

Visi citi uzņēmumi

52,2 %

56,7 %

52,2 %

I.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(128)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kurā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā laikposmā, var savu viedokli paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka šīs regulas vajadzībām sniegtie atzinumi par antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt pārskatīti, lai sagatavotu galīgo atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums attiecībā uz neleģētā tērauda stiepļu (plakētu, neplakētu, necinkotu, cinkotu) un neleģētā tērauda dzīslu (plakētu, neplakētu, necinkotu, cinkotu) ar oglekļa saturu pēc svara 0,6 % vai vairāk, kuru šķērsgriezuma lielākais izmērs pārsniedz 3 mm un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, importu; stiepļu un dzīslu atbilstošie KN kodi ir ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69 (Taric kodi 7217109010, 7217209010, 7312106111, 7312106191, 7312106511, 7312106591, 7312106911 un 7312106991).

2.   Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas tiem ražojumiem, kas aprakstīti 1. punktā un ko ražo norādītie uzņēmumi, ir šāda.

Uzņēmums

Maksājums

Taric papildu kodi

Kiswire Qingdao, Ltd, Qingdao

2,1 %

A899

Liaoning Tongda Building Material Industry Co., Ltd, Liaoyang

23,7 %

A900

Wuxi Jinyang Metal Products Co., Ltd, Wuxi

30,8 %

A901

Visi citi uzņēmumi

52,2 %

A999

3.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā maksā drošības naudu, kas ir vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 384/96 20. panta piemērošanu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tās informē par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu iesaistītās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt savus komentārus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Catherine ASHTON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV C 43, 16.2.2008., 9. lpp.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1130/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2008. gada 16. februārī, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgās valsts”) izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importu Kopienā.

(2)

Procedūru sāka sakarā ar sūdzību, ko 2008. gada 3. janvārī iesniedza daži sveču, vaska sveču un līdzīgu izstrādājumu ražotāji, kuru ražojumi veido lielāko daļu, šajā gadījumā aptuveni 60 %, no Kopienas kopējās sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu produkcijas. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas uzskatāms par pietiekamu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, citām zināmajām iesaistītajām personām un ĶTR pārstāvjiem. Termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzēji, citi Kopienas ražotāji, ĶTR ražotāji eksportētāji, importētāji, tostarp lielas mazumtirgotāju grupas un izejmateriālu piegādātāji, darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot pārbaudi izlases veidā. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus, Kopienas importētājus un Kopienas ražotājus aicināja par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par procedūras sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim.

(6)

Kā paskaidrots tālāk 33. līdz 40. apsvērumā, četrdesmit viens ĶTR ražotājs eksportētājs iesniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no astoņiem ĶTR ražotājiem vai saistītu uzņēmumu grupām ar lielāko eksporta apjomu uz Kopienu. Ar visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, šo uzņēmēju asociāciju un ĶTR iestādēm notika apspriešanās, un tie piekrita iekļaušanai izlasē.

(7)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji un ĶTR iestādes varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija zināmajiem attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem un ĶTR iestādēm nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas.

(8)

Komisija oficiāli darīja zināmu par TER iegūto informāciju attiecīgajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējiem. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski iesniegt savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja tiem bija īpaši iemesli tikt uzklausītiem.

(9)

Viens ražotājs eksportētājs, kas netika iekļauts izlasē, jo neatbilda pamatregulas 17. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu pieprasīja individuālo dempinga starpību. Taču uzskatīja, ka veikt atsevišķu pārbaudi būtu pārāk apgrūtinoši un ka tas varētu traucēt laikā pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc pieņēma pagaidu lēmumu, ka ražotāja eksportētāja prasību veikt atsevišķu pārbaudi nevar apmierināt.

(10)

Komisija nosūtīja anketas visām attiecīgajām zināmajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi darīja zināmu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, konkrēti, trīsdesmit vienam Kopienas ražotājam, trīsdesmit diviem importētājiem, kā arī diviem izejvielu piegādātājiem.

(11)

Atbildes saņēma no sūdzību iesniegušajiem Kopienas ražotājiem, sešiem nesaistītiem importētājiem un diviem piegādātājiem.

(12)

Par valsti, uz kuru attiecas izmeklēšana, Komisija saņēma atbildes no četrdesmit viena ĶTR ražotāja eksportētāja.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

 

Ražotāji, kas atrodas Kopienā:

1)

Bolsius International B.V., Schijndel, Nīderlande,

2)

Vollmar GmbH, Rheinbach, Vācija,

3)

GIES grupa,

GIES Kerzen GmbH, Gline, Vācija,

Promol Industria de Velas, Caldas da Reinha, Portugāle,

Liljeholmens Stearinfabriks AB, Oskarshamn, Zviedrija.

 

ĶTR ražotāji eksportētāji un ar tiem saistītie uzņēmumi ĶTR un Honkongā:

1)

Aroma Consumer Products (Hangzhou) Co., Ltd., ĶTR,

2)

Dalian Bright Wax grupa:

Dalian Bright Wax Co., Ltd., ĶTR,

Dalian Bright Wax, Honkonga,

3)

Dalian Talent Gift Co., Ltd., ĶTR,

4)

Gala-Candles (Dalian) Co., Ltd., ĶTR,

5)

Qingdao Kingking Applied Chemistry Co. Ltd., ĶTR,

6)

Ningbo Kwung's Home grupa:

Ningbo Kwung's Home Interior & Gift Co., Ltd., ĶTR,

Apple-Ann Home Creation (H.K.) Limited, Honkonga,

7)

Ningbo Kwung's Wisdom grupa:

Ningbo Kwung's Wisdom Art & Design Co., Ltd., ĶTR,

Ningbo Kwung's Import and Export Co., Ltd., ĶTR,

Shaoxing Koman Home Interior Co., Ltd., ĶTR,

8)

Win Win grupa:

Jiashan Jiahua Candle Arts & Crafts Co. Ltd., ĶTR,

Win Win Arts & Crafts Co., Ltd., ĶTR.

 

Saistītais importētājs Kopienā

Gala Kerzen GmbH, Vācija.

1.3.   Izmeklēšanas periods

(14)

Izmeklēšana par dempingu un tā radīto kaitējumu notika no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvēra laika posmu no 2004. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“pārskata laika posms”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir konkrētas sveces, vaska sveces un līdzīgi ražojumi, izņemot kapu sveces un citus ārpus telpām lietojamus gaismekļus, ko eksportē uz Kopienu un kuru izcelsme ir ĶTR (sveces). Sveču ražošanas process ir diezgan vienkāršs un sastāv no izejmateriālu (galvenokārt parafīna vaska un stearīna) karsēšanas un sveces formas izveidošanas veidnēs vai tvertnēs atdzesēšanas procesā. Sveces rada siltumu un gaismu, bet tās plaši izmanto iekštelpu dekorēšanai, piemēram, dažādos svečturos, turētājos un citos dekorēšanai paredzētos priekšmetos.

(16)

Sveces parasti klasificē ar KN kodiem ex 3406 00 11, ex 3406 00 19 un ex 3406 00 90.

(17)

Kapu sveces un citi ārpus telpām lietojami gaismekļi nav attiecīgais ražojums. Tos var definēt kā ražojumus, kuru degviela satur vairāk nekā 500 ppm toluola un/vai vairāk nekā 100 ppm benzola, un/vai kuru dakts ir vismaz 5 milimetri diametrā, un/vai kuri atsevišķi ievietoti plastmasas traukā ar vismaz 5 cm augstām vertikālām sienām. Uzskatīja, ka šie kritēriji nosaka skaidru atšķirību starp tiem sveču veidiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, un tiem, uz kuriem izmeklēšana neattiecas.

(18)

Izmeklēšana parādīja, ka ir liels skaits dažādu sveču veidu, piemēram, konusveidīgas sveces, tējas sveces, kā arī daudz citu sezonas un speciālu veidu sveču, ko ražo ĶTR un pārdod Kopienas tirgū. Dažādie sveču veidi galvenokārt var atšķirties pēc lieluma, formas, krāsas, tā, vai svece ir smaržīga vai nesmaržīga, utt., bet visiem šiem veidiem ir vienādas galvenās ķīmiskās un tehniskās īpašības un pielietojums, un tās lielā mērā ir savstarpēji aizstājamas. Tāpēc uzskata, ka visas sveces, uz kurām attiecas šī izmeklēšana, pieder pie vienas ražojumu saimes.

(19)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza materiālus un prasības par attiecīgā ražojuma definēšanu. Tika apgalvots, ka kapu sveces un ārpus telpām dedzināmās sveces ir nepamatoti izslēgtas no ražojumu klāsta, jo Kopienas ražošanas nozare dominē šajā segmentā un iepriekš 17. apsvērumā minētie tehniskie kritēriji nav unikāli tādā nozīmē, ka kapu svecēs un citos ārpus telpām dedzināmajos gaismekļos ne vienmēr ir pārsniegtas iepriekš minētās īpašības. Turklāt tie apgalvoja, ka atšķirība, kas noteikta starp svecēm un kapu svecēm, un citiem ārpus telpām dedzināmiem degļiem, nav pamatota ne ar kādiem ražošanas nozares standartiem vai normām un ir pretrunā ar pieņēmumu, ka gan tējas sveces, gan citas sveces ir iekļautas attiecīgā ražojuma definīcijā.

(20)

Citas personas apgalvoja, ka ražošanas procesi un ĶTR izgatavoto ražojumu klāsts, kā arī uz Kopienu eksportēto sveču veidi ir ļoti specifiski. Šajā kontekstā konstatēja, ka bieži vien ĶTR eksportētāji eksportē attiecīgo ražojumu kopā ar citiem piederumiem, piemēram, stikla tasīti un/vai sveču turētāju, līdz ar to eksporta vērtībā ietilpst visi šie priekšmeti, ne tikai sveces. Visus šos veidus būtu jāizslēdz no izmeklēšanas darbības jomas.

(21)

Tika apgalvots arī, ka ĶTR ražotāji eksportētāji lielākoties ražo ar rokām veidotas vai īpašas sveces, izdarot papildu uzlabošanas darbības, piemēram, uzdrukāšana, gravēšana un lakošana. Tie ir darbietilpīgi sveču veidi, kurus sauc par “modernām” vai “īpašām” svecēm un kādus neražo Kopienā. Līdz ar to šīs personas pieprasīja, lai arī īpašās sveces tiktu izslēgtas no izmeklēšanas darbības jomas.

(22)

Jāpiebilst, ka iepriekš minētās prasības nebija specifiskas, un tām nebija pievienoti nekādi papildu pierādījumi, kas parādītu, ka paziņojumā par procedūras sākšanu attiecīgais ražojums nav pareizi definēts. Patiesībā, kā minēts iepriekš, konstatēja, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem ir vienādas galvenās ķīmiskās un tehniskās īpašības un pielietojums un ka tie lielā mērā ir savstarpēji aizvietojami. Attiecībā uz prasībām, kas tika iesniegtas par kapu svecēm un ārpus telpām dedzināmajām svecēm, ir minēts, ka šos ražojumus var atšķirt no citiem sveču veidiem, pamatojoties uz tehniskajiem un ķīmiskajiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 17. apsvērumā. Tas, ka, no vienas puses, šajā konkrētajā segmentā var dominēt Kopienas ražotāji, vai, no otras puses, jebkurš aizbildinājums, ka Kopienas ražotāji neražo dažus attiecīgā ražojuma veidus, ir neatbilstošs un nemaina attiecīgā ražojuma definīciju.

(23)

Vēl jāpiebilst, ka ražošanas procesi, ražojuma veidu plašais klāsts, ko ražo un tirgo Kopienas tirgū, normu esība vai trūkums paši par sevi nav pamatoti iemesli, kas norādītu uz to, ka būtu jāpārskata attiecīgā ražojuma definīcija.

2.2.   Līdzīgs ražojums

(24)

Dažas ieinteresētās personas pieprasīja, lai tā sauktās tējas sveces tiktu atšķirtas no citām svecēm, jo tām ir savādākas fizikālās īpašības, piemēram, izmērs un tas, ka vasks atrodas tvertnē, lai neļautu vaskam pārplūst pāri vai pilēt. Turklāt, ja sveču galvenais uzdevums ir dot gaismu, tējas sveču galvenais uzdevums ir dot siltumu.

(25)

Dažas ieinteresētās personas izvirzīja argumentu par to, ka sveces, kuras Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū, nav līdzīgas attiecīgajam ražojumam. Tās jo īpaši apgalvoja, ka attiecīgo ražojumu pārdod galvenokārt komplektos kopā ar citiem dekorēšanai paredzētiem priekšmetiem, piemēram, svečturiem, turētājiem, citiem keramikas vai stikla priekšmetiem, un ka nav iespējams atsevišķi noteikt sveces vērtību komplektā. Apgalvoja arī, ka, kamēr Kopienas ražotāji tirgo tikai standarta sveču veidus, ĶTR ražotāji eksportētāji tirgo lielu daudzumu īpašu sveču veidu, kurus nevar salīdzināt ar standarta veidiem.

(26)

Attiecībā uz prasību par dažu sveču veidu izmantošanu ir jāpiebilst, ka uzklausīšanas laikā, kurā jo īpaši uzklausīja ĶTR Sveču ražotāju asociāciju, tika minēts, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis iekšzemes patēriņš ĶTR un ka svecēm, ko tirgo uz vietas, ir tāds pats pamatpielietojums kā Kopienā, proti, iekštelpu dekorēšanai. Attiecībā uz piedēvēto atšķirību pielietojumā svecēm (gaisma) un tējas svecēm (siltums) konstatēja, ka šie ražojuma veidi ir savstarpēji aizvietojami un ka abus veidus var izmantot, lai radītu gaismu un siltumu, bet ka, kā minēts iepriekš 15. apsvērumā, tos abus plaši izmanto iekštelpu dekorēšanai.

(27)

Tiek atgādināts arī, ka ir dažādu veidu sveces, kas, kā minēts iepriekš 18. apsvērumā, pamatā atšķiras pēc izmēra, formas vai krāsas, bet visiem šiem veidiem ir vienādas ķīmiskās un tehniskās īpašības un pielietojums, un tie lielā mērā ir savstarpēji aizvietojami. Tāpēc uzskata, ka sveču veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, pieder vienai ražojumu saimei.

(28)

Kritēriji, kurus izmanto, lai noteiktu “līdzīgu ražojumu”, balstās uz tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī uz ražojuma galīgo pielietojumu vai funkcijām, nevis uz tādiem faktoriem kā forma, smarža, krāsa vai citas raksturīgās īpašības, ko minēja ieinteresētā persona. Atšķirības izmēra ziņā neietekmē attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, jo ražojumiem, kas pieder pie vienas ražojumu saimes, nevar skaidri atšķirt to tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, galīgo pielietojumu un lietotāju uztveri.

(29)

Ņemot vērā ieinteresēto personu izvirzītās prasības un iesniegtos pierādījumus un visu pārējo šajā izmeklēšanas posmā pieejamo informāciju, uzskatīja, ka nav atrastas nekādas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un svecēm, ko ražo un tirgo ražotāji/eksportētāji savā vietējā tirgū un ražotāji Kopienā, kas kalpoja arī par analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR ražojumiem. Šīm svecēm pamatā ir vienādas tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pamatpielietojums. Tādējādi provizoriski secināja, ka visi sveču veidi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(30)

Pašreizējā izmeklēšanas posmā Komisija nav saņēmusi pietiekamus pierādījumus tam, ka tējas sveču fizikālās īpašības un/vai galīgais pielietojums fundamentāli atšķirtos no pārējo sveču fizikālajām īpašībām un/vai galīgā pielietojuma un ka tā rezultātā būtu jāsecina, ka tējas sveces un pārējās sveces nepieder pie vienas ražojumu saimes. Izmeklēšanā turpmāk izmeklēs un izpētīs visas pamatotās prasības, kuras var tikt iesniegtas attiecībā uz līdzīgo ražojumu.

3.   IZLASES VEIDA PĀRBAUDE

3.1.   Kopienas ražotāju izlases veida pārbaude

(31)

Ņemot vērā Kopienas ražotāju lielo skaitu, kas atbalstīja sūdzību, izlases veida pārbaude paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Pamatojoties uz izlasē iekļaujamo uzņēmumu apgrozījuma analīzi, visbeidzot izveidoja izlasi no pieciem ražotājiem, balstoties uz kritēriju par lielāko ražošanas apjomu, kā paredzēts pamatregulas 17. panta 1. punktā.

3.2.   Importētāju izlases veida pārbaude

(32)

Ņemot vērā importētāju lielo skaitu, ko identificēja no sūdzības, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta arī importētāju izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Taču, pamatojoties uz atbildēm, ko saņēma uz izsūtītajām anketām, importētājiem piemērot izlases veida pārbaudi nebija nepieciešams.

3.3.   ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaude

(33)

Ņemot vērā lielo ĶTR ražotāju eksportētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja pārbaudi izlases veidā, lai noteiktu dempingu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(34)

Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzīga izlases veida pārbaude, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, ražotājiem eksportētājiem lūdza informēt par sevi 15 dienu laikā pēc dienas, kad tika sākta izmeklēšana, un sniegt pamatinformāciju par eksporta un iekšzemes pārdošanas apjomu, precīzām darbībām attiecībā uz sveču ražošanu un par visu to saistīto uzņēmumu nosaukumiem un darbībām, kuri iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā.

(35)

Lai izveidotu reprezentatīvu izlasi, notika apspriešanās arī ar ĶTR iestādēm un ražotāju asociāciju.

3.3.1.   Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, iepriekšēja atlase

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā kopā pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju četrdesmit viens ĶTR ražotājs eksportētājs, tostarp saistīto uzņēmumu grupas. Tie visi ziņoja par sveču eksportu uz Kopienu IP laikā, un, izņemot vienu ražotāju ar diezgan nenozīmīgu eksporta apjomu, pauda vēlmi piedalīties izlasē. Tādējādi četrdesmit ražotājus eksportētājus uzskata par tādiem, kas šajā izmeklēšanā sadarbojas (“eksportētāji, kas sadarbojas”).

(37)

Ražotājus eksportētājus, kuri nepieteicās minētajā termiņā vai laikus nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu. Salīdzinot EK Statistikas biroja importa datus un uz Kopienu eksportētos attiecīgā produkta apjomus, par kuriem IP laikā ziņoja 36. apsvērumā minētie uzņēmumi, var secināt, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti zems, kā minēts tālāk 87. apsvērumā.

3.3.2.   ĶTR eksportētāju, kas sadarbojās, atlase

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlasi veidoja, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo sveču eksporta apjomu uz Kopienu, kuru noteiktajā laikā bija iespējams saprātīgi pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no ražotājiem eksportētājiem, Komisija izveidoja izlasi no astoņiem uzņēmumiem vai saistītu uzņēmumu grupām ar lielāko eksporta apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar informāciju par izlases veida pārbaudi izvēlētie uzņēmumi IP laikā saražoja vairāk nekā 73 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Kopienu, par kuru ziņoja iepriekš 36. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpēc uzskatīja, ka šāda izlase atļautu veikt izmeklēšanu tikai saprātīgam ražotāju eksportētāju skaitam, kurus noteiktajā laikā var pārbaudīt, nodrošinot augstu pārstāvniecības līmeni. Ar visiem ĶTR ieinteresētajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī ar šo uzņēmēju asociāciju un ĶTR iestādēm notika apspriešanās, un tās piekrita izlases izveidei.

(39)

Divi izlasē neiekļauti eksportētāji, kas sadarbojās, lūdza tos iekļaut izlasē, ierosinot izlases izveidošanā ņemt vērā tādus kritērijus kā i) ražotāju eksportētāju ražojumu klāsts, ii) patērētāju veids Kopienā, iii) ģeogrāfiskā pārstāvība, iv) ārvalstu ieguldījumi un v) paļaušanās pakāpe uz eksportu Kopienā.

(40)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka pamatregulas 17. panta 1. punktā nav paredzēts izlases veidošanā ņemt vērā nevienu no šiem kritērijiem. Tādēļ pieprasījumus noraidīja.

3.4.   Individuāla pārbaude

(41)

Viens ražotājs eksportētājs, kuru neiekļāva izlasē, jo tas neatbilda pamatregulas 17. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu pieprasīja individuālas starpības noteikšanu.

(42)

Kā minēts iepriekš 38. apsvērumā, izlasē tika iekļauts pamatots uzņēmumu skaits, kurus būtu iespējams pārbaudīt noteiktajā laikā. Uzņēmumi, kurus pārbaudīja, lai izmeklētu dempingu ĶTR, ir minēti iepriekš 13. apsvēruma c) un d) punktā. Ņemot vērā pārbaudi, ko veica daudzu izlasē iekļautu uzņēmumu telpās, kas bija saistītas ar prasību par tirgus ekonomikas režīmu un atbilžu uz aptaujas jautājumiem pārbaudi, uzskatīja, ka individuālas pārbaudes būtu nevajadzīgi apgrūtinošas un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu.

(43)

Tāpēc provizoriski secināja, ka ražotāja eksportētāja prasību par individuālu pārbaudi nevar apmierināt.

4.   DEMPINGS

4.1.   Pamatregulas 18. panta piemērošana

(44)

Pārbaudes laikā uz vietas viens eksportētājs, kas sadarbojās, kurš piederēja pie uzņēmumu grupas un bija iekļauts izlasē, neuzrādīja pamatdokumentāciju vairākos posteņos, piemēram, par pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū, eksporta pārdošanas apjomiem, krājumu izmaiņām, ārvalstu valūtas ieņēmumiem, bankas noguldījumiem un pamatlīdzekļiem, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai pārbaudītu tā TER pieprasījuma veidlapas. Turklāt netika uzrādītas i) PNV deklarācijas, ii) speciālie PVN rēķini, ko pieprasa iestādes eksporta nodokļu atlaidēm, un iii) iestāžu apliecinātie ienākuma nodokļa deklarācijas-paziņojumi. Uz vietas uzrādītie dokumenti nebija apliecināti un tika uzskatīti par maldinošiem un nepareizu informāciju saturošiem. Visbeidzot, atklāja neatbilstības starp atbildēs iesniegtajiem grāmatvedības dokumentiem un uz vietas uzrādītajiem dokumentiem. Tas nozīmēja, ka TER pieprasījuma veidlapu ticamību un pareizību nevarēja pārbaudīt uz vietas.

(45)

Ņemot vērā šo situāciju, eksportētājam paziņoja, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir paredzēts balstīt konstatējumus un secinājumus uz pieejamajiem faktiem, un deva iespēju sniegt piezīmes.

(46)

Eksportētājs savā atbildē galvenokārt apgalvoja, ka nav kārtojis tādus grāmatvedības dokumentus, kurus likumīgi nepieprasa Ķīnas likums par grāmatvedību. Taču tas neiesniedza nekādus dokumentus šā apgalvojuma pamatošanai, kā arī nesniedza nekādu attaisnojumu par to, kāpēc tas nekārtoja un neuzrādīja oficiālos dokumentus, ko apliecinājušas ĶTR iestādes. Visbeidzot, savos komentāros tas atzina neatbilstības, kas tika konstatētas atbildēs uz aptaujas jautājumiem un dokumentos, kuri tika uzrādīti uz vietas.

(47)

Šajos apstākļos šīs saistīto uzņēmumu grupas sniegto informāciju neņēma vērā un izmantoja pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē.

4.2.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(48)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosakāma ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(49)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

1)

saimnieciskās darbības lēmumus pieņem un izmaksas veido atbilstīgi tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās;

2)

uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības uzskaites pamatdokumentu kopums, kam tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kas tiek izmantots visām vajadzībām;

3)

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

4)

juridisko noteiktību un tiesisko stabilitāti nodrošina likumi par bankrotu un īpašumtiesībām;

5)

valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(50)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajos termiņos sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem. Komisija izskatīja un pārbaudīja pieprasījumu veidlapās iesniegto informāciju un visu pārējo informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu attiecīgo uzņēmumu telpās.

(51)

Kā paskaidrots iepriekš 44. līdz 47. apsvērumā, vienam TER pieprasītājam bija jāpiemēro pamatregulas 18. pants, jo tas pārbaudes laikā uz vietas iesniedza maldinošu informāciju vai neiesniedza pieprasīto informāciju.

(52)

Pārbaudē arī konstatēja, ka pieci citi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriju prasībām attiecībā uz TER piemērošanu.

(53)

Divi ražotāji eksportētāji neatbilda 2. kritērijam, jo tie nevarēja pierādīt, ka par to grāmatvedības dokumentiem ir veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar SGS. Proti, tika konstatēts, ka viena ražotāja eksportētāja grāmatvedības dokumenti par aizdevumiem saistītām personām neatbilst 24. SGS un 32. SGS. Otra ražotāja eksportētāja gadījumā tā grāmatvedības dokumentos bija daudzas neatbilstības un nepilnības, un tie neatbilda 1. SGS un 38. SGS attiecībā uz pamatlīdzekļiem.

(54)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, neatbilda 1. līdz 3. kritērijam. Pirmkārt, tas nevarēja pierādīt, ka tas lēmumus ir pieņēmis atbilstīgi tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, jo tika konstatēti ierobežojumi tā pirkšanas un pārdošanas darbībās (1. kritērijs). Otrkārt, tas nevarēja pierādīt, ka grāmatvedības dokumentiem ir veikta revīzija saskaņā ar SGS, jo pamatlīdzekļu uzskaite neatbilda 1. SGS un 38. SGS (2. kritērijs). Visbeidzot, tika novēroti izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās iekārtas, kura nav tirgus ekonomika, un tie izpaužas kā neatbilstīgi zemes lietošanas tiesību novērtējumi (3. kritērijs).

(55)

Cits eksportētājs, kas sadarbojās, nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam, jo tā lēmumi nebija pieņemti atbilstīgi tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, jo tika konstatēti ierobežojumi tā pirkšanas un pārdošanas darbībās.

(56)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. un 3. kritērijam. Konstatēja, ka tā saimnieciskās darbības lēmumi attiecībā uz ieguldījumiem nav pieņemti bez ievērojamas valsts iejaukšanās. Vietējās iestādes ietekmēja tā saimnieciskās darbības lēmumus un ar finansiālu ieguldījumu piedalījās tehnoloģiska centra celtniecībā (1. kritērijs). Tika novēroti izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās iekārtas, kura nav tirgus ekonomika, un tie izpaužas kā neatbilstīgi zemes lietošanas tiesību novērtējumi (3. kritērijs).

(57)

Divi eksportētāji, kas sadarbojās, pierādīja, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un ka tiem var piešķirt TER. Tomēr, ņemot vērā pēc TER atzinumu izpaušanas saņemtos komentārus, TER piešķiršana iespēju abiem uzņēmumiem izmeklēs sīkāk.

4.3.   Atsevišķs režīms (AR)

(58)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma (AR) piešķiršanai.

(59)

Eksportētāji, kas sadarbojās, bet kuri neatbilda TER kritērijiem, bija pieprasījuši arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(60)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR atbilst šādi pieci ĶTR ražotāji eksportētāji:

Aroma Consumer Products (Hangzhou) Co., Ltd.,

Dalian Bright Wax Co., Ltd.,

Dalian Talent Gift Co., Ltd.,

Gala-Candles (Dalian) Co., Ltd.,

Qingdao Kingking Applied Chemistry Co., Ltd.

4.4.   Normālā vērtība

4.4.1.   Eksportētāji, kas sadarbojās un kam piešķīra TER

(61)

Lai noteiktu normālo vērtību atbilstīgi pamatregulas 2. panta 2. punktam, Komisija katram uzņēmumam, kas piešķīra TER, vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma vietējie pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvi, t.i., vai šādu pārdošanas apjomu kopējais apjoms IP laikā veido vismaz 5 % no līdzīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjomiem uz Kopienu.

(62)

Viena eksportētāja, kas sadarbojās, gadījumā konstatēja, ka tā vietējie pārdošanas apjomi bija reprezentatīvi. Attiecībā uz otru ražotāju eksportētāju, kam piešķīra TER, konstatēja, ka tas neveic pārdošanu vietējā tirgū.

4.4.1.1.   Eksportētāji, kas sadarbojās un kuriem bija reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū

(63)

Pēc tam Komisija noteica tādus attiecīgā ražojuma veidus, kurus pārdeva ražotājs eksportētājs vietējā tirgū, kopumā reprezentējot pārdošanu vietējā tirgū, un kuri ir bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(64)

Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja šī ražojuma veida pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū IP laikā bija vismaz 5 % no salīdzināmu, eksportam uz Kopienu pārdotu ražojumu kopapjoma.

(65)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(66)

Ražojumu veidiem, kas vietējā tirgū nav pārdoti reprezentatīvos daudzumos, kā iepriekš minēts 64. apsvērumā, vai kas nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu. Šajā nolūkā pārdošanas, vispārējie un administratīvie (PVA) izdevumi un vidējā svērtā peļņa, ko ieguva attiecīgais uzņēmums no līdzīga ražojuma pārdošanas vietējā tirgū, tika pieskaitīta tā vidējām ražošanas izmaksām IP laikā.

4.4.1.2.   Eksportētāji, kas sadarbojās un kuriem nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu vietējā tirgū

(67)

Vienam eksportētājam, kas sadarbojās un kuram piešķīra TER, pārdošanas apjomus vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību. Tāpēc normālo vērtību aprēķināja atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam, pieskaitot uzņēmuma attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas saprātīgā apmērā PVA izdevumiem un peļņai.

(68)

Nolēma, ka nav jānosaka PVA izdevumi un peļņa, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktam, jo tikai vienam eksportētājam, kas sadarbojās un kuram bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, piešķīra TER. Turklāt PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, jo konkrētajam eksportētājam, kas sadarbojās, nebija reprezentatīvu tādas pašas vispārīgās kategorijas ražojumu pārdošanas apjomu. Tāpēc PVA izdevumus un peļņu bija jānosaka, balstoties uz kādu citu saprātīgu pamatojumu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam.

(69)

Šajā gadījumā uzskatīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību minētajam eksportētājam, kas sadarbojās un kam piešķīra TER, varētu izmantot vidējos svērtos PVA izdevumus IP laikā un pamatotu peļņu 6,5 % apmērā, kura noteikta, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares datiem. Minētā pamatotā peļņa nepārsniedza peļņu, kuru guva otrs ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un kam nepiešķīra TER, par saviem līdzīga ražojuma pārdošanas apjomiem vietējā tirgū IP laikā.

4.4.2.   Ražotāji eksportētāji, kam nepiešķīra TER, un analogā valsts

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķir TER, tiek noteikta, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(71)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Brazīlija tika ieteikta kā piemērota analogā valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Komisija sazinājās ar zināmajiem sveču ražotājiem Brazīlijā un nosūtīja anketas, lai ievāktu datus, ko tā uzskatīja par vajadzīgiem normālās vērtības noteikšanai. Taču no Brazīlijas ražotājiem sadarbība netika sagaidīta.

(72)

Komisija turpināja meklēt sadarbību ar citām potenciāli analogām valstīm. Šajā sakarībā tika izpētītas sadarbības iespējas ar ražotājiem, kas atrodas tādās tirgus ekonomikas valstīs kā Argentīna, Kanāda, Čīle, Indija, Indonēzija, Izraēla, Malaizija, Jaunzēlande, Taivāna un Taizeme. Taču netika panākta sadarbība ne ar vienas minētās valsts ražotājiem.

(73)

Tā kā nevarēja panākt sadarbību ar ražotājiem tirgus ekonomikas trešās valstīs, Komisija izpētīja visas citas iespējami saprātīgās iespējas normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu par normālās vērtības pamatu var izmantot tās sveču cenas, kādas trešās eksportētājvalstis pieprasa Kopienas tirgū. Taču konstatēja, ka KN kodu, pēc kuriem sveces importē no trešām valstīm, apraksti nav pietiekami konkrēti, un tie neļautu veikt taisnīgu un atbilstīgu salīdzinājumu ar ražojuma veidiem, ko eksportētāji, kuri sadarbojas, eksportē no ĶTR. Līdz ar to uzskatīja, ka šī informācija ir neuzticama un nereprezentatīva un ka tāpēc nav saprātīgi noteikt normālo vērtību ĶTR ražojumam, pamatojoties uz to.

(74)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka tā cena, kas faktiski Kopienā samaksāta vai ir maksājama par līdzīgo ražojumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, veido saprātīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai ĶTR.

(75)

Konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi salīdzinājumā ar to ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ir iekļauti izlasē un kam nav piešķirts TER, sveču eksporta apjomiem uz Kopienu.

(76)

Pēc tam Kopienas ražotāju pārdošanas cenas tika atbilstīgi koriģētas, lai iekļautu pamatotu peļņas normu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā. Izmantoja pamatotu peļņas normu 6,5 % apmērā. Šo normu noteica, ņemot vērā vidējo svērto peļņu, ko guva izlasē iekļautie Kopienas ražotāji attiecīgā laika perioda pirmajos divos gados, kad tirgus apstākļus lielā mērā neietekmēja imports no ĶTR.

4.5.   Eksporta cena

(77)

Eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par līdzīgo ražojumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(78)

Ja eksportu uz Kopienu veica, izmantojot saistītus Kopienā esošus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Ja izmantoja saistītus uzņēmumus ārpus Kopienas, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā.

4.6.   Salīdzinājums

(79)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu.

(80)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(81)

Pamatojoties uz to, attiecīgos un pamatotos gadījumos tika ņemtas vērā pielaides saistībā ar atšķirībām transportēšanas izmaksās, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(82)

Pārdevumiem caur saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem ārpus Kopienas tika izdarīta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ja izrādījās, ka uzņēmumiem ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvjiem, kas darbojas uz komisijas maksas pamata. Šo korekciju balstīja uz saistīto tirdzniecības uzņēmumu faktiskajām PVA izmaksām, tām pieskaitot peļņas normu, kuru noteica, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem Kopienā.

(83)

Vajadzības gadījumā eksporta cenai, ko noteikuši ieinteresētie eksportētāji, kuri sadarbojās, tika izdarīta korekcija, lai atspoguļotu atšķirību starp samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) un atmaksāto PVN par sveču ražošanu un eksportēšanu IP laikā.

4.7.   Dempinga starpības

4.7.1.   Eksportētājiem, kas sadarbojās un kam piešķirts TER un AR

(84)

Uzņēmumiem, kuriem piešķirts TER vai AR, vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu, salīdzināja ar attiecīgā ražojuma veida atbilstīgo vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(85)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Provizoriska dempinga starpība

Aroma Consumer Products (Hangzhou) Co., Ltd.

54,9 %

Dalian Bright Wax Co., Ltd.

12,7 %

Dalian Talent Gift Co., Ltd.

34,8 %

Gala-Candles (Dalian) Co., Ltd.

18,3 %

Ningbo Kwung's Home Interior & Gift Co., Ltd.

14,0 %

Ningbo Kwung's Wisdom Art & Design Co., Ltd.

0 %

Qingdao Kingking Applied Chemistry Co., Ltd.

16,7 %

4.7.2.   Citiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(86)

Vidējo svērto dempinga starpību eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. Šo starpību noteica, pamatojoties uz starpībām, kas noteiktas ražotājiem eksportētājiem, kuri tika iekļauti izlasē, neņemot vērā tā ražotāja eksportētāja starpību, kam dempinga starpība bija nulle, un tā uzņēmuma starpību, kuram piemēroja pamatregulas 18. pantu. Līdz ar to aprēķināto dempinga starpību uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, provizoriski noteica 26,2 % apmērā.

(87)

Attiecībā uz visiem citiem ĶTR eksportētājiem Komisija vispirms konstatēja līmeni, kādā uzņēmumi sadarbojušies. Tika salīdzināts kopējais eksporta apjoms, kas norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un kopējais ĶTR importa apjoms, ko aprēķināja saskaņā ar EK Statistikas biroja statistikas datiem par importu. Noteica, ka sadarbība ir bijusi 46 % apmērā. Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka sadarbības līmenis ir zems. Tāpēc uzskatīja, ka ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, ir jānosaka tāda dempinga starpība, kas pārsniedz augstāko dempinga starpību, kura noteikta ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Patiešām, pieejamā informācija liek domāt, ka zemais sadarbības līmenis ir skaidrojams ar to, ka ĶTR ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, IP laikā kopumā realizēja dempingu augstākā līmenī nekā jebkurš eksportētājs, kurš sadarbojās. Tāpēc dempinga starpību noteica tādā līmenī, kas atbilst augstākajām dempinga un nodarītā kaitējuma starpībām, kas noteiktas reprezentatīvajiem ražojuma veidiem.

(88)

Pamatojoties uz to, valsts vienoto dempinga līmeni provizoriski noteica 66,1 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas.

(89)

Šo maksājumu likmi piemēroja arī ražotājam eksportētājam, par kuru tika veikti konstatējumi, balstoties uz pieejamajiem faktiem, kā izskaidrots iepriekš 51. apsvērumā.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Kopienas ražošana

(90)

Lai noteiktu kopējo Kopienas ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju, tostarp informāciju, ko iesniedza sūdzības iesniedzējs, un datus, ko ieguva no Kopienas ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

(91)

Balstoties uz šo informāciju, konstatēja, ka IP laikā Kopienas saražotā produkcija bija apmēram 390 000 tonnu. Šajā daudzumā ir iekļauta produkcija, ko iespējami saražojuši ražotāji, kuri procedūras laikā neatklāja sevi, un ražotāji, kas palika neitrāli attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu. Šie ražotāji nodrošina apmēram 23 % no kopējās Kopienas saražotās produkcijas. Šajā daudzumā ir iekļauti arī ražotāji, kas iebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Šie ražotāji nodrošina apmēram 17 % no Kopienas ražošanas apjoma.

5.2.   Kopienas ražošanas nozares definīcija

(92)

Izmeklēšana parādīja, ka tie Kopienas ražotāji, kas atbalsta sūdzību un piekrita sadarboties ar izmeklēšanu, IP laikā pārstāvēja apmēram 60 % no kopējā Kopienas nozares ražošanas apjoma. Tāpēc šos ražotājus uzskata par Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

5.3.   Kopienas patēriņš

(93)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz EK Statistikas biroja datiem par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, tiem pieskaitot importu no ĶTR un citām trešām valstīm. Tas ir attīstījies šādi.

1.   tabula

Kopienas patēriņš

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Tonnas

511 103

545 757

519 801

577 332

Koeficients

100

107

102

113

Avots: EK Statistikas birojs un atbildes uz anketas jautājumiem

(94)

Kopumā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %. Patēriņa palielināšanos pārtrauca īslaicīgs samazinājums 5 % apmērā laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, pēc kura patēriņš atkal palielinājās un IP laikā pieauga par 11 %. Patēriņa samazināšanās tendenci 2006. gadā daļēji var izskaidrot ar krasu iepirkšanas cenas pieaugumu galvenajai izejvielai, ko izmanto sveču ražošanai, proti, parafīnam, kā tas skaidrots tālāk 122. apsvērumā.

5.4.   Imports Kopienā no ĶTR

5.4.1.   Iepriekšēja piezīme

(95)

Kā minēts iepriekš 15. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka pēc EK Statistikas biroja statistikas datiem par importu sveču deklarēšanai izšķir trīs galvenos KN kodus:

1)

pirmais kods ietver galvenokārt vienkāršu, nearomatizētu sveču pamatveidus,

2)

otrais kods ietver dažādus tādu standarta sveču veidus, kuras nav gludas un nav vaska sveces, bet arī ir roku darbs, sezonas sveces, komplekti, kuros ietilpst sveces, utt., un

3)

trešais kods ietver vaska sveces, nakts gaismekļus un tamlīdzīgus ražojumus, utt.

(96)

Novēroja, ka daži ĶTR ražotāji eksportētāji iepriekš minētajā 2. kategorijā deklarēja komplektus, kuros ietilpst ne tikai sveces, bet arī citi priekšmeti, piemēram, keramika, stikls, audums un citi līdzīgi priekšmeti dekorēšanai.

5.4.2.   Importa par dempinga cenām apjoms, cena un tirgus daļa

(97)

Veicot pārbaudi izlases veidā, Kopiena pēc tam parasti pārbauda, vai var iegūt pozitīvus pierādījumus tam, vai visi tie uzņēmumi, kuri nav iekļauti izlasē, IP laikā importē savus ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām, vai arī to nedara.

(98)

Lai izpētītu šo jautājumu, Komisija noskaidroja eksporta cenas, ko pieprasīja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kuri netika iekļauti izlasē, un eksportētāju, kas nesadarbojās, eksporta cenas, balstoties uz EK Statistikas biroja datiem, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un aptaujas veidlapām, ko iesniedza visi ĶTR uzņēmumi, kas sadarbojās. Paralēli uzskatīja, ka dempinga neietekmēto eksporta cenu līmeni var noteikt, pieskaitot vidējo dempinga starpību, kas konstatēta, balstoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju datiem, vidējā eksporta cenām, kuras konstatētas tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nodarbojas ar dempingu. Pēc tam to ražotāju eksportētāju, kas netika iekļauti izlasē, eksporta cenas salīdzināja ar dempinga neietekmētajām eksporta cenām.

(99)

Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka gan i) to ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, gan ii) to eksportētāju, kas nesadarbojās izmeklēšanā, vidējās eksporta cenas visos gadījumos bija zemākas par dempinga neietekmētajām vidējām cenām. Balstoties uz to, uzskatīja, ka visi uzņēmumi, kas netika iekļauti izlasē, proti, gan tie, kuri sadarbojās, gan tie, kuri nesadarbojās, faktiski importēja savus ražojumus par dempinga cenām Kopienas tirgū.

(100)

Jāpiebilst, ka par vienu ĶTR ražotāju eksportētāju, kas bija iekļauts izlasē, netika konstatēts, ka tas importē savus ražojumus par dempinga cenām Kopienas tirgū. Līdz ar to tā eksporta apjomi ir izslēdzami no analīzes par importa par dempinga cenām attīstību Kopienas tirgū. Taču, lai izvairītos no jebkādas iespējas atklāt slepenus saimnieciskās darbības datus, kas attiecas uz minēto ražotāju, konfidencialitātes saglabāšanas nolūkos tika uzskatīts par atbilstīgu neuzrādīt publiski pieejamus datus, piemēram, EK Statistikas biroja datus, no kuriem izņemti dati par to eksportētāju, par kuru netika konstatēts, ka tas nodarbojas ar dempingu Kopienas tirgū.

(101)

Tādējādi pirmajā tālāk dotajā tabulā ir ietverts viss ĶTR izcelsmes sveču imports, bet otrā tabula parāda datus, kam piemērots koeficients, par importu par dempinga cenām Kopienas tirgū attiecīgajā periodā.

2.a   tabula

Viss imports no ĶTR

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Imports (tonnās)

147 530

177 662

168 986

199 112

Koeficients

100

120

115

135

Cenas (EUR/t)

1 486

1 518

1 678

1 599

Koeficients

100

102

113

108

Tirgus daļa

28,9 %

32,6 %

32,5 %

34,5 %

Koeficients

100

113

112

119

Avots: EK Statistikas birojs

(102)

Kopumā attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR ievērojami palielinājās no 147 530 tonnām 2004. gadā līdz 199 122 tonnām IP laikā, t.i., par 35 % jeb par vairāk nekā 51 000 tonnu analizētajā laika posmā. Atbilstīgās tirgus daļas pieaugums (+ 5,6 procenta punkti) bija mazāk izteikts sakarā ar patēriņa pieaugumu Kopienā.

(103)

Kā jau minēts iepriekš 96. apsvērumā, izmeklēšana parādīja, ka importa no ĶTR vidējo cenu un novērotās tendences zināmā mērā ietekmēja tas, ka daži ražojumi, kas deklarēti kā sveces, ietvēra komplektu vērtību, kuros ietilpa keramika, stikls, kartons vai citi iesaiņojuma materiāli.

2.b   tabula

ĶTR imports par dempinga cenām

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Imports (tonnās)

 

 

 

 

Koeficients

100

120

115

136

Cenas (EUR/t)

 

 

 

 

Koeficients

100

103

114

110

Tirgus daļa

 

 

 

 

Koeficients

100

112

113

121

Avots: EK Statistikas birojs un atbildes uz anketas jautājumiem

(104)

Attiecīgajā periodā ievērojami – par 36 % – pieauga arī importa par dempinga cenām apjomi no ĶTR. Atbilstīgās tirgus daļas pieaugums bija maz izteikts sakarā ar patēriņa pieaugumu Kopienā. EK Statistikas biroja dati liecina, ka importa par dempinga cenām pārdošanas apjoms un tādējādi arī tirgus daļa galvenokārt pieauga saistībā ar pirmā KN koda precēm, kurā ietverts Kopienas ražošanas nozares pamatražojums, kas ir arī liela daļa no ĶTR eksporta. Turklāt konstatēja, ka, neskatoties uz kopējo patēriņa samazināšanos laika periodā no 2005. gada līdz 2006. gadam, imports praktiski nezaudēja nevienu tirgus daļu.

(105)

Vidējās cenas importam par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, bet IP laikā joprojām veidoja ievērojamu dempingu, proti, vidēji 38 %. Laika posmā no 2006. gada līdz IP importa par dempinga cenām vidējā cena samazinājās par vairāk nekā 3 % un, kā skaidrots tālāk, bija zemāka par Kopienas ražošanas nozares cenām šajā periodā.

5.4.3.   Cenu samazinājums

(106)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Kopienas ražošanas nozares ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgajam importam atbilstīgajām vidējām svērtajām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam, kas noteiktas pēc CIF, izdarot atbilstīgu pēcimporta izmaksu korekciju.

(107)

Pamatojoties uz minēto metodoloģiju, iepriekš minēto cenu starpība, kas izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās svērtās cenas (ražotāja cena), parādīja vidējo cenas samazināšanas starpību vidēji 9 % apmērā.

(108)

Konstatēja arī to, ka cenu samazinājums bija lielāks Kopienas ražošanas nozares pamatražojuma cenām salīdzinājumā ar cenu samazinājumu, ko aprēķināja citiem sveču veidiem, proti, 12,1 %. Tas papildus parāda spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām, ko ietekmēja imports par zemām dempinga cenām IP laikā.

5.5.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.5.1.   Iepriekšējas piezīmes

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari novērtējums ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli no 2004. gada līdz IP beigām.

(110)

Kā minēts iepriekš 31. apsvērumā, ņemot vērā to ražotāju, kas atbalstīja sūdzību, lielo skaitu, kaitējuma izmeklēšanai nolēma piemērot izlases metodi. Sākotnēji izlasē bija paredzēts iekļaut astoņus ražotājus vai ražotāju grupas; pamatojoties uz lielākā ražošanas apjoma kritēriju, kā noteikts pamatregulas 17. panta 1. punktā. Taču viens Kopienas ražotājs, kam bija nopietnas finansiālas grūtības, un vēl divi Kopienas ražotāji, lai gan pilnībā atbalstīja sūdzību, tomēr nevarēja pilnībā sadarboties izmeklēšanā. Pārējo piecu ražotāju vai ražotāju grupu ražošanas apjoms bija 44 % no uzņēmumu, kas sadarbojās, kopējā ražošanas apjoma. Tādējādi izlases veidošanas nolūkā tos uzskatīja par reprezentatīviem.

(111)

Izmantojot izlases metodi kaitējuma izmeklēšanai, Komisija parasti nosaka kaitējuma rādītājus, daļēji balstoties uz ražotājiem, kas iekļauti izlasē, un daļēji izmantojot datus, kas attiecas uz visiem citiem ražotājiem, kuri ietverti Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Balstoties uz informāciju, kas iegūta no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tika noteikti ekonomiskie faktori un rādītāji, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, piemēram, cenas, algas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ieguldījumu ienesīgums, kā arī spēja piesaistīt kapitālu. Apjoma faktorus, piemēram, par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, rentabilitāti, pārdošanas apjomiem un tirgus daļu, krājumiem, darbiniekiem, izaugsmi un dempinga starpības lielumu, noteica visā Kopienas ražošanas nozarē kopā.

5.5.2.   Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

3.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Ražošanas apjoms (t)

224 153

229 917

212 017

229 110

Koeficients

100

103

95

102

Ražošanas jauda (t)

279 362

281 023

291 902

301 327

Koeficients

100

101

104

108

Jaudas izmantojums

80 %

82 %

73 %

76 %

Koeficients

100

102

91

95

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(112)

Izmeklēšana parādīja, ka viens no Kopienas ražošanas nozares pamatražojumiem ir tā sauktās tējas sveces. Tās veido apmēram 50 % no Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauto ražotāju saražotā apjoma.

(113)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās nedaudz – par 2 %. Ražošanas apjoma samazināšanās par 8 % laika posmā no 2005. gada līdz 2006. gadam IP laikā tika atgūta līdz ar Kopienas patēriņa pieaugumu par 11 %. Kopienas ražošanas nozare pastāvīgi palielināja savu ražošanas jaudu līdz apmēram 300 000 tonnu IP laikā, bet pieejamās jaudas izmantojums IP laikā bija zemāks. Ņemot vērā to, ka ražošana šajā ražošanas nozarē ir drīzāk sezonāla, gada laikā nevar sasniegt pilnīgu jaudas izmantojumu, taču jaudas izmantojums 76 % apmērā, kas tika sasniegts IP laikā, bija salīdzinoši zems salīdzinājumā ar 2004. un 2005. gada līmeni.

5.5.3.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

4.   tabula

Pārdošanas apjoms

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Tonnas

203 388

202 993

193 524

208 475

Koeficients

100

100

95

103

Tirgus daļa

39,8 %

37,2 %

37,2 %

36,1 %

Koeficients

100

93

93

91

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(114)

Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem, galvenokārt lieliem mazumtirgotājiem un izplatītājiem, IP laikā salīdzinājumā ar 2004. gadu Kopienas tirgū pieauga par 3 %. Līdz ar salīdzinoši zemo patēriņa līmeni 2006. gadā pārdošanas apjoms no 2005. gada līdz 2006. gadam samazinājās par 5 %, bet IP laikā atjaunojās līdz ar Kopienas patēriņa atgūšanos.

(115)

Taču novēroja, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā izsekot Kopienas patēriņa pieaugumam par 13 % attiecīgajā periodā un jo īpaši laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, kad tirgus palielinājās par 11 %. Rezultātā IP laikā tās tirgus daļa samazinājās par 3,7 procenta punktiem no 39,8 % līdz 36,1 %.

5.5.4.   Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas par vienību

(116)

Vidējās ražotāju noteiktās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienā attiecīgajā periodā pazeminājās par 9 %. Šis samazinājums attiecīgā perioda laikā notika pakāpeniski.

5.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Vidējā cena (EUR par tonnu)

1 613

1 565

1 496

1 460

Koeficients

100

97

93

91

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(117)

Iepriekšējā tabulā parādīts, ka Kopienas ražošanas nozares cena laikā no 2006. gada līdz IP arī samazinājās, neskatoties uz pieaugošo pieprasījumu Kopienas tirgū.

5.5.5.   Krājumi

(118)

Krājumu līmeni gada beigās, kas vidēji ir apmēram 25 % no ražošanas apjoma, attiecīgajā periodā varētu uzskatīt par augstu.

6.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Krājumi

52 742

76 643

53 814

56 189

Koeficients

100

145

102

107

Krājumi % no ražošanas apjoma

25 %

33 %

25 %

24 %

Koeficients

100

132

100

96

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(119)

Taču augsto krājumu līmeni var izskaidrot ar attiecīgā ražojuma sezonalitāti, to, ka Kopienas ražošanas nozares ražotie produkcijas veidi galvenokārt ir standarta veidi, un sakarā ar plašo esošo ražojumu klāstu, kam būtu jāpaliek pieejamam pircējiem. Krājumu līmenis bija pat augstāks 2005. gadā, kad, balsoties uz pārdošanas apjomu negatīvo attīstību salīdzinājumā ar 2004. gadu, gada laikā tika izveidoti lielāki krājumi. Pārdošanas apjomu samazināšanās līdz 2005. gada beigām rezultātā noveda pie augsta krājumu līmeņa. Taču netiek uzskatīts, ka šajā gadījumā krājumi ir būtisku zaudējumu rādītājs.

5.5.6.   Nodarbinātība, algas un produktivitāte

7.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Nodarbinātība – pilna laika ekvivalents (PLE)

5 418

5 686

5 089

4 699

Koeficients

100

105

94

87

Darbaspēka izmaksas (EUR/PLE)

19 404

16 568

19 956

21 073

Koeficients

100

85

103

109

Produktivitāte (t/PLE)

52

49

57

64

Koeficients

100

94

110

123

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(120)

Salīdzinoši augstais nodarbinātības līmenis 2005. gadā bija galvenokārt sakarā ar pagaidu darbinieku nodarbināšanu, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu tajā gadā. Taču sākot no 2006. gada, nodarbinātības līmenis krasi samazinājās; IP beigās tas bija par 13 % zemāks nekā 2004. gadā. Attiecīgajā periodā vidējo darbaspēka izmaksu pieaugums bija tikai 9 %.

(121)

Darbaspēka pieaugums izraisīja nelielu produktivitātes samazināšanos 2005. gadā, bet darbaspēks, kas 2006. gadā tika atlaists, ļāva palielināt produktivitāti, lai gan ražošanas apjomi laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam samazinājās par 8 %. Lielāku pārdošanas apjomu un ražošanas apjomu kombinācija kopā ar zemāku nodarbinātības līmeni izskaidro produktivitātes pieaugumu par 23 % IP laikā salīdzinājumā ar 2004. gadu.

5.5.7.   Ražošanas izmaksas

8.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Pilnas ražošanas izmaksas (EUR/t)

1 502

1 468

1 695

1 468

Koeficients

100

98

113

98

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem

(122)

Jāatzīmē, ka izejmateriāli, galvenokārt parafīns, veido apmēram 50 % no ražošanas izmaksām (RI). Tabulā parādīts, ka, neskaitot 2006. gadu, attiecīgajā periodā RI ir bijušas stabilas. Pieaugums 2006. gadā izskaidrojams ar ievērojamu parafīna cenu pieaugumu laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam. Kopienas ražošanas nozare šo pēkšņo parafīna cenu pieauguma efektu mazināja, aizstājot parafīnu ar stearīnu, kur tas bija tehniski iespējams. Līdz 2006. gadam stearīna cenas patiešām bija stabilas un bija zemākas par parafīna cenām pat IP laikā.

(123)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare racionalizēja ražošanu, kas tika daļēji novirzīta uz Eiropas Kopienas dalībvalstīm, un tajā pašā laikā, lai samazinātu izmaksas, tai bija krasi jāsamazina darbinieku skaits, jo īpaši no 2006. gada.

(124)

Visu šo faktoru apvienojums noveda pie situācijas, kad Kopienas ražošanas nozarei izdevās saglabāt savas RI tādā līmenī, ko var salīdzināt ar 2004. gadu.

5.5.8.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ieguldījumu ienesīgums un spēja piesaistīt kapitālu

9.   tabula

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Rentabilitāte

6,9 %

6,2 %

–13,3 %

–0,6 %

Koeficients

100

90

– 193

–9

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

16 215

13 732

–4 618

3 093

Koeficients

100

85

–28

19

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

5 435

8 876

12 058

7 326

Koeficients

100

163

222

135

Ieguldījumu ienesīgums

5,7 %

4,9 %

–10,7 %

–0,1 %

Koeficients

100

86

– 188

–2

Avots: Atbildes uz anketas jautājumiem 2

(125)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti noteica, izsakot no līdzīgā ražojuma pārdošanas iegūto tīro peļņu pirms nodokļiem procentos no attiecīgā apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 6,9 % peļņas 2004. gadā līdz 0,6 % zudējumiem IP. Kopienas ražošanas nozare bija rentabla 2004. un 2005. gadā, bet situācija krasi mainījās 2006. gadā tādu faktoru kombinācijas dēļ kā RI pieaugums un pārdošanas cenu samazināšanās. Lai gan IP laikā vidējā pārdošanas cena turpināja samazināties, RI samazināšana šajā periodā ļāva sasniegt rezultātu, kas tuvs rezultātam bez zaudējumiem.

(126)

Naudas plūsmas uzrādītā tendence, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes attīstību. Lai gan naudas plūsma IP laikā atgriezās pie pozitīvas situācijas, tā bija daudz zemākā līmenī nekā 2004. un 2005. gadā. Tāpat var komentēt ieguldījumu ienesīgumu, kas bija negatīvs gan 2006. gadā, gan IP laikā.

(127)

Neskatoties uz grūto situāciju, Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Tas liek domāt, ka ražošanas nozare nav gatava atteikties no ražošanas, bet uzskata šo nozari par dzīvotspējīgu. Ieguldījumu līmenis parāda, ka nozare spēj piesaistīt nepieciešamo kapitālu.

5.5.9.   Izaugsme

(128)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi no 2004. gada līdz IP palielinājās par 3 %, bet Kopienas ražošanas nozare nevarēja pilnībā apmierināt Kopienas patēriņa pieaugumu, kas sasniedza 13 %. Rezultātā tirgus daļa samazinājās par gandrīz 3,7 procenta punktiem.

5.5.10.   Faktiskās dempinga starpības lielums

(129)

Par vienu ĶTR ražotāju eksportētāju, kas tika iekļauts izlasē un pārstāvēja ierobežotu eksporta apjomu uz Kopienu, netika konstatēts, ka tas pārdod savus ražojumus par dempinga cenām Kopienas tirgū. Taču visiem citiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem 84. līdz 89. apsvērumā minētā dempinga starpība ievērojami pārsniedz de minimis. Kā skaidrots iepriekš 99. apsvērumā, tika pieņemts, ka visi citi ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri nebija iekļauti izlasē un kuri sadarbojās vai nesadarbojās, nodarbojas ar dempingu Kopienas tirgū. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, tās faktiskās dempinga starpības ietekmi, kas noteikta vidēji 48 % apmērā, nevar uzskatīt par neievērojamu.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(130)

Attiecīgajā periodā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares darbība uzlabojās attiecībā uz dažiem apjoma rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomu (+ 2 %), ražošanas jaudu (+ 8 %), produktivitāti (+ 23 %) un pārdošanas apjomu (+ 3 %).

(131)

Taču visi rādītāji, kas attiecās uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, attiecīgajā periodā ievērojami pasliktinājās. Neskatoties uz Kopienas ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, ieguldījumu ienesīgums IP laikā kļuva negatīvs, un naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās par 81 %. Vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 9 %, un rentabilitāte samazinājās no gandrīz 6,9 % 2004. gadā līdz zaudējumiem 0,6 % apmērā IP laikā.

(132)

Turklāt arī citi Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi: jaudas izmantošana kritās par 4 %, krājumi pieauga par 7 % un nodarbinātības līmenis kritās par 13 %. Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa arī samazinājās no 39,8 % 2004. gadā līdz 36,1 %, proti, par 3,7 procenta punktiem. Kopienas ražošanas nozarei netika ļauts gūt labumu no tirgus apjoma pieauguma par 13 %, jo tā varēja palielināt pārdošanas apjomu tikai par 3 %.

(133)

Izmaksu, tostarp izejmateriālu izmaksu, analīze parādīja, ka, neskatoties uz pamatizejvielu cenu kraso pieaugumu, Kopienas ražošanas nozarei IP laikā izdevās saglabāt cenas par vienību 2004.–2005. gada līmenī. Taču, par spīti pieprasījuma pieaugumam par 11 % laika posmā no 2006. gada līdz IP, pārdošanas cenas samazinājās par 3 %, un nodarbinātība krasi samazinājās. Rentabilitāte IP laikā joprojām saglabājās negatīva.

(134)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Ievads

(135)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes sveču imports par dempinga cenām radīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai tas tiktu klasificēts kā būtisks kaitējums. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kuri vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

6.2.   Ietekme, ko radīja imports par dempinga cenām

(136)

Izmeklēšana parādīja, ka sveces, ko eksportē no ĶTR uz Kopienu, IP laikā Kopienas tirgū tika pārdotas par ievērojami samazinātām cenām. Kā minēts iepriekš 129. apsvērumā, konstatēja, ka ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgo ražojumu ar vidējo dempinga starpību 26,2 % apmērā. Vēl jāatzīmē, ka apmēram 55 % Ķīnas eksportētāju nesadarbojās izmeklēšanā. Ir apstiprinoši pierādījumi, kas rāda, ka šie eksportētāji nodarbojās ar dempingu lielākā mērā nekā tie, kas sadarbojās izmeklēšanā.

(137)

Attiecīgajā periodā Kopienas tirgū importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 36 %. Šis pieaugums tika sasniegts, pateicoties ievērojamajām dempinga cenām, kas IP laikā bija vidēji par 9 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Kā skaidrots iepriekš 108. apsvērumā, izmeklēšanā atklāja, ka Kopienas ražošanas nozares galvenajā tirgus segmentā cenu samazinājums sakarā ar importu par dempinga cenām bija pat vēl vairāk izteikts, proti, 12,1 %. Līdz ar to tirgus daļa, kas piederēja tiem eksportētājiem, kuri nodarbojās ar dempingu, palielinājās no apmēram 27,5 % līdz apmēram 33 % un IP laikā pieauga par vairāk nekā 5 procenta punktiem.

(138)

Balstoties uz EK Statistikas biroja statistikas datiem par importu, šķiet, ka importa apjomi par dempinga cenām salīdzinoši vairāk palielinājās tajās kategorijās, kas ietver pamatražojumus, kurus ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare. Importa apjomi par dempinga cenām šajā tirgus segmentā pieauga par 46 %, un ar importu par dempinga cenām tika iegūti apmēram 3,5 procenta punkti no tirgus daļas šajā segmentā. Šī attīstība jāskata, ņemot vērā vispārējo ievērojamo cenu samazinājumu un cenu spiedienu, ko imports par dempinga cenām radīja Kopienas tirgū.

(139)

Tajā pašā laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielinājās tikai par 3 %, neskatoties uz kopējo patēriņa pieaugumu par 13 %. Līdz ar to šīs nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saruka no 39,8 % līdz 36,1 %, proti, tā zaudēja 3,7 procenta punktus no tirgus daļas.

(140)

Turklāt tika novērots, ka 2006. gadā Kopienas ražošanas nozares darbības rādītāji bija jo īpaši negatīvi, jo tā salīdzinājumā ar 2005. gadu cieta ievērojamus zaudējumus. Šī situācija sakrita ar lielu zemas cenas importa apjomu no ĶTR Kopienas tirgū un ar 5 % Kopienas patēriņa samazinājumu. Vidējie Kopienas pārdošanas apjomi samazinājās tādā pašā tempā kā pieauga importa apjomi par dempinga cenām, kamēr Kopienas ražošanas nozares cenas kritās par 5 %, lai varētu sasniegt importa par dempinga cenām cenu līmeni.

(141)

Aplūkojot laika periodu no 2006. gada līdz IP beigām, atklājās, ka patēriņš pieauga par 11 %. Kopienas ražošanas nozarei izdevās palielināt tās pārdošanas apjomus par 8 %, bet kopumā importa apjomi par dempinga cenām pieauga ievērojami vairāk (+ 18 %). Tajā pašā laikā importa par dempinga cenām cenas samazinājās apmēram par 3 %. Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no tirgus pieauguma un samazinātajām RI. Tā vietā tai bija jāseko pārdošanas cenu samazināšanās tendencei, un tā pēc tam IP laikā samazināja savas cenas par 2,5 %, pievienojot papildu zaudējumus tiem, kas radās 2006. gadā.

(142)

Uzskata, ka importa par zemām dempinga cenām ilgstošais spiediens uz Kopienas tirgu IP laikā neļāva Kopienas ražošanas nozarei noteikt savas pārdošanas cenas atbilstīgi savām izmaksām. Tas izskaidro tirgus daļas zaudējumu, pārdošanas cenu zemo līmeni un negatīvo rentabilitāti, ko Kopienas ražošanas nozare uzrādīja šajā periodā. Tāpēc ir provizoriski secināts, ka importam par zemām dempinga cenām pieplūdumam no ĶTR bija ievērojami negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP laikā.

6.3.   Citu faktoru ietekme

6.3.1.   Pieprasījuma attīstība

(143)

Kā minēts iepriekš 94. apsvērumā, laikā no 2004. gada līdz IP Kopienas sveču patēriņš pieauga par 13 %. Tā kā Kopienas ražošanas nozare darbojās tirgū, kas paplašinājās, kaitējumu tirgum, kuru cieta Kopienas ražošanas nozare, nevar izskaidrot ar patēriņa pieaugumu Kopienas tirgū.

6.3.2.   Bezdempinga imports

(144)

Izmeklēšana parādīja, ka imports, kam netika konstatētas dempinga cenas, Kopienas tirgū tika pārdots par salīdzinoši augstu cenu. Līdz ar to uzskatīja, ka šis imports nav veicinājis pārdošanas cenu zemo līmeni un kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare.

6.3.3.   Imports no citām trešām valstīm

(145)

Importa no citām trešām valstīm apjomi un cenas no 2004. gada līdz IP bija šādas.

10.   tabula

Citas trešās valstis

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Kopējais imports (tonnās)

18 189

19 723

18 031

19 447

Koeficients

100

108

99

107

Tirgus daļa

3,6 %

3,6 %

3,5 %

3,4 %

Koeficients

100

100

97

94

Cena (EUR/t)

2 643

2 690

3 028

3 207

Koeficients

100

102

115

121

Avots: EK Statistikas birojs

(146)

Importa no trešām valstīm apjomi, uz kuriem netika attiecināta šī izmeklēšana, attiecīgajā periodā pieauga par 7 %, bet IP laikā palika pieticīgā līmenī. Tos, iespējams, pamatā veido augstvērtīgi konkrētā nišā ietilpstoši ražojumi, kas ievesti galvenokārt no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Tas, ka Kopienas patēriņa pieaugums bija vairāk izteikts, IP laikā noveda pie tirgus daļas zaudējuma 0,2 procenta punktu apmērā. Šī importa cenas, kas attiecīgajā periodā bija salīdzinoši augstas, šī perioda laikā pieauga par 21 %.

(147)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka šis imports nav veicinājis kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

6.3.4.   Kopienas ražošanas nozares definīcijā neiekļautie Kopienas ražotāji

(148)

Kā norādīts iepriekš 92. apsvērumā, pieejamā informācija par sveču tirgu Kopienā norāda, ka ražotāji, kas pārstāv apmēram 40 % no Kopienas ražošanas nozares, šajā izmeklēšanā nav iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā.

(149)

Daži Kopienas ražotāji, kas pārstāv apmēram 17 % no Kopienas ražošanas nozares, iebilda pret izmeklēšanas sākšanu, jo lielākā daļa no tiem importēja salīdzinoši lielus sveču daudzumus no ĶTR. To importa no ĶTR ietekme tika ņemta vērā analīzē par ĶTR importa par dempinga cenām ietekmi, kas veikta iepriekš 136. līdz 142. apsvērumā. Atlikušie Kopienas ražotāji, kas pārstāv 23 % no Kopienas ražošanas nozares, vai nu klusēja, vai arī ieņēma neitrālu pozīciju attiecībā uz šīs izmeklēšanas sākšanu.

(150)

Uz Kopienas tirgu attiecināto datu analīze liek domāt, ka visi citi Kopienas ražotāji attiecīgajā periodā ar savu ražojumu pārdošanas apjomu nevis ieguva, bet zaudēja tirgus daļu. Izmeklēšana nenorādīja uz kādu īpašu problēmu saistībā ar konkurenci starp Kopienas ražotājiem attiecībā uz viņu ražotajām svecēm vai uz kādu tirdzniecību kropļojošu ietekmi, kas var izskaidrot būtisko kaitējumu, kurš radies Kopienas ražošanas nozarei.

(151)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozares definīcijā neiekļautie Kopienas ražotāji nav veicinājuši kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare.

6.3.5.   Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti

(152)

Pamatojoties uz EK Statistikas biroja datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, konstatēja, ka Kopienas ražotāju veiktā sveču eksporta kopējais apjoms ārpus Kopienas attiecīgajā periodā pieauga par 10 %, proti, no 47 701 tonnām 2004. gadā līdz 52 565 tonnām IP laikā. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Šveice un ASV, kur cenu līmenis salīdzinoši ir diezgan augsts. Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozarei izdevās palielināt savus eksporta apjomus uz trešām valstīm, jo īpaši laikā no 2005. gada līdz 2006. gadam, kad Kopienas patēriņš samazinājās par 5 %. Šī salīdzinoši labā eksporta darbība bija īpaši izdevīga IP laikā.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība nav veicinājusi kaitējumu, ko cieta Kopienas ražošanas nozare IP laikā.

6.3.6.   Kopienas ražošanas nozares sveču imports

(154)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares veiktais sveču imports no ĶTR bija pašnodarīta kaitējuma avots.

(155)

Izmeklēšana parādīja, ka daži ražotāji, kas iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, importēja ĶTR izcelsmes sveces, lai papildinātu savu ražojumu klāstu. Taču konstatēja, ka iepirkumu apjomi IP laikā bija zemi, proti, mazāki par 5 % salīdzinājumā ar attiecīgo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomiem.

(156)

Pamatojoties uz to, provizoriski secināja, ka Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma imports no ĶTR nav veicinājis tai nodarīto būtisko kaitējumu, ko tā cieta IP laikā.

6.3.7.   Kopienas ražošanas nozares ražošanas pārvietošana

(157)

Dažas ieinteresētās personas saistīja jaudas izmantošanas un tirgus daļas zaudējumus, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, ar to, ka ražotāji pārvietoja daļu savas ražošanas uz citām Kopienas dalībvalstīm, jo īpaši 2006. gadā. Turklāt tās skaidroja pārdošanas cenu samazināšanos ar šajās valstīs pārsvarā esošajiem konkurences apstākļiem, kur, iespējams, pastāv lielāks spiediens uz pārdošanas cenām.

(158)

Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas jauda nesamazinājās, bet pastāvīgi pieauga par 8 %. Turklāt konstatēja, ka lielākais jaudas pieaugums tika novērots laika periodā, kas sākās 2006. gadā, un IP laikā. Visbeidzot, konstatēja arī to, ka laikā no 2006. gada līdz IP par 8 % palielinājās Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms. Līdz ar to apgalvojums ir pretrunā ar izmeklēšanas konstatējumiem, kas uzrādīja ražošanas jaudas, ražošanas apjoma un krājumu pieaugumu. Kā minēts iepriekš 115. apsvērumā, tirgus daļas zaudējums, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, notika sakarā ar to, ka tā nevarēja pilnā mērā gūt labumu no tirgus attīstības, kas notika šajā periodā.

(159)

Turklāt iepriekš 122. līdz 124. apsvērumā tika parādīts, ka pārstrukturēšanas darbības, ko veica Kopienas ražošanas nozare jo īpaši 2006. gadā, noveda pie tās vidējo RI ievērojamas samazināšanās par 14 % it īpaši IP laikā. Izmeklēšanā neatrada pierādījumus tam, ka Kopienas ražošanas nozare būtu ievērojami nomainījusi savu patērētāju loku Kopienā, kā to apgalvoja attiecīgās personas. Drīzāk uzskata, ka cenu spiediens, ko veica imports par zemām dempinga cenām no ĶTR, noveda pie sveču zema līmeņa cenām Kopienas tirgū.

(160)

Balstoties uz to, izmeklēšanā neatrada saikni starp Kopienas ražošanas nozares veikto ražošanas pārvietošanu un būtisko kaitējumu, ko tā cieta IP laikā.

6.3.8.   Eiropas parafīna vaska ražotāju karteļa pastāvēšanas ietekme

(161)

Dažas personas apgalvoja, ka kaitējums, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, radās sakarā ar cenas pieaugumu pamatizejmateriālam, proti, parafīnam Kopienas tirgū. Konkrēti, tās atsaucās uz iebildumu, ko sniedzis Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts (Konkurences ĢD) un kurā tika apgalvots, ka līdz 2005. gada sākumam ir pastāvējis Eiropas parafīna vaska ražotāju kartelis. Šajā sakarībā personas lūdza Komisiju rūpīgi pārbaudīt faktus un sekot jebkuriem jaunumiem saistībā ar karteļa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(162)

Izmeklēšana parādīja, ka parafīna cenu pieaugums ietekmēja ne tikai Kopienas tirgu, bet arī citus pasaules tirgus, jo parafīna – naftas derivāta – attīstība ir cieši saistīta ar naftas cenas attīstību.

(163)

Turklāt, kā izskaidrots iepriekš 122. līdz 124. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei IP laikā izdevās kontrolēt savas izmaksas. Parafīna cenas pieaugumu apgāja, aizstājot parafīnu ar stearīnu. Kopienas ražošanas nozare arī racionalizēja ražošanu, un tai izdevās ievērojami samazināt savas izmaksas, kas IP laikā palika līmenī, kuru varēja salīdzināt ar 2004. un 2005. gada līmeni.

(164)

Konkurences ĢD patiešām ir veicis izmeklēšanu par iespējamo dažu parafīna vaska – Kopienas sveču ražošanas nozares pamatizejmateriāla – ražotāju karteļa pastāvēšanu un oficiāli darīja zināmus savus konstatējumus 2008. gada oktobra sākumā.

(165)

Šo konstatējumu pirmā analīze saistībā ar pašreizējo antidempinga izmeklēšanu parāda, ka Kopienas ražošanas nozare ieguva apmēram vienu trešdaļu sev vajadzīgā parafīna no uzņēmumiem, kas piedalījās kartelī IP laikā, proti, 2007. gadā. Šajā periodā pārbaudītie dati rāda, ka vidējā cena parafīnam, kas iegādāts no uzņēmumiem, kuri piedalās kartelī, ir tādā pašā līmenī kā tā parafīna cenas, kurš iegādāts no citiem Kopienas piegādātājiem. Jāatzīmē arī tas, ka tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares iegādātā parafīna cenas atbilst parafīna cenām ĶTR, kas šajā izmeklēšanas posmā bija vienīgā pieejamā informācija par cenām, kuras nav ES cenas.

(166)

Konkurences ĢD izmeklēšanu sāka 2005. gada aprīļa sākumā, un pašreizējās izmeklēšanas attiecīgais periods aptvēra nedaudz vairāk kā vienu gadu, kura laikā tika atklāts, ka pastāv kartelis. Tāpēc varētu apgalvot, ka 2004. gads nav derīgs vai reprezentatīvs, lai analizētu kaitējumu un cēloņsakarību sakarā ar karteļa pastāvēšanu šajā gadā.

(167)

Uzskatot, ka nav nepamatoti pieņemt, ka kartelis pārtrauca pastāvēt, kad sākās Konkurences ĢD izmeklēšana, proti, 2005. gada sākumā, tika salīdzinātas tendences attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju tad, kad kartelis vēl pastāvēja, proti, 2004. gadā, un pēc tam, kad kartelis beidza pastāvēt, proti, 2005. gadā. Šis salīdzinājums rāda, ka tendences attiecībā uz Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu ir apmēram tādas pašas. Ja būtu ņemta vērā nodarītā kaitējuma rādītāju attīstība laikā no 2005. gada līdz IP, tas nebūtu varējis izmainīt kaitējuma ainu un secinājumus, kuri sniegti iepriekš 130. līdz 134. apsvērumā.

(168)

Tādējādi, pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, šķiet, ka izejmateriālu izmaksu pieaugums un kartelis nevarētu būtiski ietekmēt Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ko laikā no 2004. gada līdz 2007. gada beigām pamatīgi pārbaudīja.

(169)

Tomēr izmeklēšanas turpinājumā tālāk izmeklēs iespējamo ietekmi, kas kartelim varētu būt bijusi uz Kopienas tirgu.

6.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(170)

Minētā analīze parādīja, ka ĶTR izcelsmes importa par zemām dempinga cenām apjoms un tirgus daļa būtiski pieauga laika posmā no 2004. gada līdz IP. Turklāt konstatēja, ka šis imports tika veikts par ievērojami zemām dempinga cenām, kas bija daudz zemākas par cenām, ko Kopienas tirgū pieprasīja Kopienas ražošanas nozare par līdzīgiem ražojumu veidiem.

(171)

Šis apjoma un tirgus daļas pieaugums ĶTR importam par zemām dempinga cenām laika ziņā sakrita ne vien ar kopējo pieprasījuma pieaugumu Kopienā, bet arī ar pārdošanas cenu negatīvo attīstību, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas būtisku samazinājumu un tās galveno ekonomiskās situācijas rādītāju pasliktināšanos IP laikā. Kopienas ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus 2006. gadā un arī IP laikā darbojās ar zaudējumiem.

(172)

Izpētot citus zināmos faktus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis negatīvi ietekmēt šo ražošanas nozari, jo īpaši IP laikā.

(173)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no zaudējumus radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR Kopienai ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

7.   KOPIENAS INTERESES

7.1.   Iepriekšēja piezīme

(174)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par kaitējumus radošo dempingu, pastāvēja pārliecinoši iemesli, kas lika secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Kopienas interesēs. Kopienas intereses tika analizētas, izvērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Kopienas ražošanas nozares, izejvielu piegādātāju, attiecīgā ražojuma importētāju un patērētāju intereses.

7.2.   Kopienas ražošanas nozare

(175)

Kopienas ražošanas nozare sastāv no daudziem maziem un vidējiem ražotājiem, kas atrodas visas Kopienas teritorijā, tieši nodarbina apmēram 5 000 cilvēku un lielāko daļu nepieciešamo izejvielu iegūst no Kopienas piegādātājiem. Tas nozīmē, ka Kopienā ir daudz uzņēmumu, kas ir atkarīgi no šīs ražošanas nozares. Tas paplašina sveču ražošanas nozares ekonomisko ietekmi un jo īpaši tās ietekmi uz nodarbinātību Kopienā.

(176)

Kopienas ražošanas nozare ir turpinājusi centienus piesaistīt kapitālu un veikt ieguldījumus ražošanas procesa modernizēšanā un automatizēšanā, lai saglabātu konkurētspēju. Novēroja arī to, ka ir pieliktas ievērojamas pūles, lai pārstrukturētu ražošanu un samazinātu izmaksas. Tas liecina par to, ka ražošanas nozare ir dzīvotspējīga un ka tai nav nodoma pārtraukt ražošanu.

(177)

Uzskata, ka pagaidu antidempinga pasākumu nepiemērošana novestu pie Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas tālākas pasliktināšanās, tādējādi sagraujot centienus, jo īpaši pēdējos gados veiktos ieguldījumus. Īsā laikā tas novestu pie uzņēmumu slēgšanas ne tikai sveču ražošanas rūpniecības nozarē, bet arī, visticamāk, iepriekšējā posma ražošanas nozarē, kā arī pie tai sekojošiem darbavietu zaudējumiem.

(178)

Paredzams, ka pēc pagaidu antidempinga maksājumu uzlikšanas cenu līmenis svecēm Kopienas tirgū varētu pieaugt, un tas ļautu atjaunot Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Cenu pieaugums par 7 % būtu pietiekams, lai ļautu ražošanas nozarei ātri sasniegt pieņemamu rentabilitātes līmeni. Turklāt piedāvātie pasākumi, visticamāk, ļaus Kopienas ražošanas nozarei atgūt vismaz daļu tirgus daļas, kas zaudēta attiecīgajā periodā, un tiem būs pozitīva ietekme nākotnē uz tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti.

7.3.   Importētāji

(179)

Kopā tika saņemtas sešu importētāju atbildes uz anketas jautājumiem, no kuriem tikai divu importētāju atbildes varētu uzskatīt par derīgām Kopienas interešu analīzei.

(180)

Abi importētāji, kas iesniedza nozīmīgas atbildes un sadarbojās izmeklēšanā, bija pret antidempinga pasākumu uzlikšanu. Šie importētāji nodrošināja apmēram 3 % no visa sveču importa Kopienā no ĶTR un apmēram 1 % – no Kopienas sveču patēriņa IP laikā. Apgrozījums no sveču tirdzniecības veido 3,4 % no uzņēmumu apgrozījuma.

(181)

Konstatēja, ka šo importētāju bruto peļņa no svecēm, kuras IP laikā iepirktas no ĶTR, bija no 15 līdz 25 %, jo galvenokārt tās tika pārdotas izplatītājiem Kopienas tirgū. Tādējādi šiem diviem importētājiem, kas sadarbojās, tiešā ietekme no pagaidu antidempinga pasākumu ieviešanas, varētu nebūt neievērojama, ja tie pasākumu iespējamo ietekmi nevarēs nodot tālāk pircējiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka IP laikā sveču cenas lieliem pircējiem, piemēram, izplatītājiem, bija salīdzinoši zemākas, bet ka mazumtirgotāji guva pietiekamu bruto peļņu, pat pārdodot mazumtirdzniecībā pamatražojumus. Pamatojoties uz šo, uzskata, ka vismaz daļa no iegādes cenas pieauguma, kas saistīts ar antidempinga pasākumiem, varētu tikt novirzīta uz dažādiem izplatīšanas ķēdes posmiem līdz pat mazumtirgotāju līmenim.

(182)

Ņemot vērā to, ka importētāju, kas sadarbojās, apgrozījumā ir neliela sveču tirdzniecības daļa (t.i., tikai 3,4 %), un ņemot vērā iespējamību, ka importētāji varēs novirzīt vismaz daļu no jebkura cenu palielinājuma uz pakārtotajiem izplatīšanas ķēdes posmiem, tiek provizoriski konstatēts, ka pagaidu pasākumu ietekme uz to finansiālo situāciju nebūs nozīmīga.

(183)

Lielās mazumtirgotāju grupas, kas IP laikā importēja lielus sveču daudzumus, vai nu nesadarbojās, vai arī iesniedza atbildes, kuras nevarēja izmantot Kopienas interešu analīzei. Tāpēc nebija iespējams precīzi novērtēt piedāvāto antidempinga pasākumu pilnīgu ietekmi uz šo grupu rentabilitāti, balstoties uz pārbaudītiem datiem.

(184)

Taču, neskatoties uz sadarbības trūkumu ar šīm personām, Komisija meklēja publiski pieejamu informāciju par sveču mazumtirdzniecības cenām un jo īpaši par tējas sveču cenām un veica novērtējumu par pagaidu antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz mazumtirgotājiem. Tējas sveces veidoja lielu daļu eksporta apjoma no ĶTR un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem IP laikā. Pēc tam salīdzināja vidējo maksājumu, kas jāveic par sveču importu no ĶTR, kā arī iespējamo cenu pieaugumu tējas svecēm, kuras ražo Kopienas ražošanas nozare.

(185)

Balstoties uz publiski pieejamu informāciju, konstatēja, ka lielie mazumtirgotāji savā ar svecēm saistītajā uzņēmējdarbībā gūst pietiekamu bruto peļņu vairāku simtu procentu apmērā. Praktiski tas nozīmē, ka par paku vienkāršu sveču, ko pircējiem pārdod par indeksētu mazumtirdzniecības cenu 100, mazumtirgotāju bruto peļņa var sasniegt indeksu 70. Balstoties uz pārbaudītiem datiem, tādas pašas no ĶTR importētas pakas indeksētā cena varētu būt 30, un pagaidu antidempinga pasākumu piemērošana novestu pie indeksēta maksājuma 4, ņemot vērā attiecīgo importa par dempinga cenām tirgus daļu.

(186)

Ja lielie mazumtirgotāji iegādātos tādu pašu sveču paku tieši no Kopienas ražošanas nozares, to bruto peļņa saglabātos liela pat tad, ja tiktu realizēts iepriekš 178. apsvērumā minētais cenu pieaugums. Mazumtirgotājiem vienas pakas iegādes indeksētā cena būtu apmēram 35.

(187)

Šī analīzes rezultātā var secināt, ka pagaidu pasākumu ietekme uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja tāda būtu, būtu ļoti neliela. Ir norādes, ka tie pat varētu būt spējīgi absorbēt lielāko daļu piedāvāto pasākumu, nenovirzot tos pircējiem un būtiski neietekmējot savu peļņu.

(188)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antidempinga pasākumi, ja tādus veiktu, visticamāk, būtiski neietekmētu importētājus.

7.4.   Patērētāji

(189)

Lai gan sveces ir tipiska patēriņa prece, no asociācijām, kas pārstāv patērētāju intereses, sadarbība netika sagaidīta. Iespējamo ietekmi, ko pagaidu antidempinga pasākumi varētu atstāt uz Kopienas patērētājiem, tomēr pārbaudīja, ņemot vērā datus, kuri savākti par lielajām Kopienas mazumtirgotāju grupām.

(190)

Kā paskaidrots 185. un 186. apsvērumā, mazumtirgotāji un jo īpaši lielās mazumtirgotāju grupas ir guvušas tik lielu bruto peļņu, kas ir tādā līmenī, ka tie būtu spējīgi pārdzīvot pagaidu antidempinga pasākumus, nenovirzot patērētājiem nekādu cenu pieaugumu.

(191)

Šajos apstākļos provizoriski secināja, ka antidempinga pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes uz patērētājiem.

7.5.   Izejvielu piegādātāji

(192)

Viens parafīna vaska piegādātājs pieteicās un atbildēja uz sagatavotās anketas jautājumiem, kas bija paredzēta tādu izejvielu piegādātājiem, kuras izmanto sveču ražošanā. Jāatgādina, ka parafīns var veidot līdz 50 % no attiecīgā ražojuma RI.

(193)

Kā minēts iepriekš 175. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nākotnē, iespējams, var pozitīvi ietekmēt izejmateriālu piegādātājus. Pagaidām tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana nav pret izejmateriālu piegādātāju interesēm.

7.6.   Ietekme, kas kropļo konkurenci un tirdzniecību

(194)

Attiecībā uz iespējamo pasākumu ietekmi uz konkurenci Kopienas tirgū, ja tiks ieviesti antidempinga pasākumi, attiecīgie Ķīnas ražotāji eksportētāji, ņemot vērā savas stabilās pozīcijas tirgū, iespējams, turpinās pārdot ražojumus arī par cenām, kas nebūs dempinga cenas. Ņemot vērā Kopienas un Ķīnas ražotāju lielo skaitu, pastāv arī iespēja, ka Kopienas tirgū vēl paliks pietiekams skaits lielāko konkurentu. Tādējādi visticamāk, ka importētājiem, vai tie būs vairumtirgotāji, izplatītāji, vai mazumtirgotāji, un patērētājiem joprojām būs iespēja izvēlēties dažādus sveču piegādātājus.

(195)

Taču ja nepiemērotu nekādus pasākumus, Kopienas ražošanas nozare, kam pieder nozīmīga tirgus daļa, tiktu apdraudēta īstemiņā un vidējā termiņā. Ļaujot importam par dempinga cenām no ĶTR ienākt Kopienas tirgū, un neveicot tirdzniecību kropļojošas ietekmes neitralizāciju, būtu apdraudēta daudzu Kopienas ražotāju eksistence, tādējādi būtu mazākas iespējas izvēlēties dažādus uzņēmumus, mazāka konkurence un liels zaudētu darbavietu skaits Kopienas tirgū.

7.7.   Secinājums par Kopienas interesēm

(196)

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, tiek provizoriski secināts, ka nav iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

8.   PRIEKŠLIKUMS PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMIEM

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(197)

Ņemot vērā gūtos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radītu imports par dempinga cenām, jāpiemēro antidempinga pagaidu pasākumi.

(198)

Lai noteiktu maksājuma apjomu, ņemts vērā konstatētās dempinga starpības apjoms un maksājuma apjoms, kas vajadzīgs, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(199)

Pamatojoties uz izmeklēšanas datiem, uzskata, ka peļņu, ko varētu iegūt tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām, būtu jārēķina, balstoties uz 2004. un 2005. gada datiem, kad Kopienas ražošanas nozarē izdevās sasniegt peļņu nesošu līmeni un kad imports no Ķīnas Kopienas tirgū bija mazākos daudzumos. Tāpēc tiek uzskatīts, ka apgrozījuma peļņas normu 6,5 % var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta ražojumu veidiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdeva Kopienas tirgū IP laikā. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, pieskaitot Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām iepriekš minēto peļņas normu 6,5 % apmērā. Starpību, kas rodas no minētā salīdzinājuma, tad izsaka kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu CIF importa vērtības.

8.2.   Pagaidu pasākumi

(200)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka vismazāko dempinga un zaudējumu apmērā saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(201)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi, un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādīto uzņēmumu, nevar attiecināt šo likmi, un tām piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(202)

Konstatētās dempinga un kaitējuma starpības ir šādas.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma starpība

Aroma Consumer Products (Hangzhou) Co., Ltd.

54,9 %

68,0 %

Dalian Bright Wax Co., Ltd.

12,7 %

5,2 %

Dalian Talent Gift Co., Ltd.

34,8 %

24,3 %

Gala-Candles (Dalian) Co., Ltd.

18,3 %

13,2 %

Ningbo Kwung's Home Interior & Gift Co., Ltd.

14,0 %

0 %

Ningbo Kwung's Wisdom Art & Design Co., Ltd.

0 %

nepiemēro

Qingdao Kingking Applied Chemistry Co., Ltd.

16,7 %

0 %

Uzņēmumi, kas sadarbojās un nav iekļauti izlasē

26,2 %

26,8 %

Visi pārējie uzņēmumi

66,1 %

62,8 %

(203)

Ņemot vērā to, ka ļoti bieži sveces pārdod komplektos kopā ar turētājiem, svečturiem vai citiem priekšmetiem, tika uzskatīts par atbilstīgu noteikt maksājumus fiksētu summu veidā, pamatojoties uz degvielas saturu svecēs, tostarp daktī, jo šajā nolūkā šis pasākuma veids šķiet piemērots attiecīgajam ražojumam.

9.   INFORMĀCIJAS NODOŠANA ATKLĀTĪBAI

(204)

Iepriekš minētie provizoriskie secinājumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tām lūgs rakstiski paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Provizoriskos secinājumus var atkārtoti apsvērt, pirms tie kļūst par galīgiem secinājumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots pagaidu antidempinga maksājums sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam, izņemot kapu sveces un citus ārpus telpām lietojamus gaismekļus, kuri klasificēti ar KN kodiem ex 3406 00 11, ex 3406 00 19 un ex 3406 00 90 (TARIC kodi 3406001190, 3406001990 un 3406009090 un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

Šajā regulā “kapu sveces un citi ārpus telpām lietojami gaismekļi” ir sveces, vaska sveces un līdzīgi ražojumi, kam ir viena vai vairākas no šādām īpašībām:

a)

to degviela satur vairāk nekā 500 ppm toluola;

b)

to degviela satur vairāk nekā 100 ppm benzola;

c)

to dakts diametrs ir vismaz 5 milimetri;

d)

tie ir atsevišķi ievietoti plastmasas traukā ar vismaz 5 cm augstām vertikālām sienām.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likme ir nemainīga summa euro par vienu tonnu degvielas (parasti, bet ne obligāti tauku, stearīna, parafīna vaska vai citu vasku formā, ieskaitot dakti) satura tālāk norādīto uzņēmumu ražotajos ražojumos.

Uzņēmums

Maksājuma summa

(EUR par tonnu degvielas)

Taric papildu kods

Aroma Consumer Products (Hangzhou) Co., Ltd.

593,17

A910

Dalian Bright Wax Co., Ltd.

81,87

A911

Dalian Talent Gift Co., Ltd.

375,90

A912

Gala-Candles (Dalian) Co., Ltd.

202,60

A913

Ningbo Kwung's Home Interior & Gift Co., Ltd.

0

A914

Ningbo Kwung's Wisdom Art & Design Co., Ltd.

0

A915

Qingdao Kingking Applied Chemistry Co., Ltd.

0

A916

Pielikumā uzskaitītie uzņēmumi

396,93

A917

Visi pārējie uzņēmumi

671,41

A999

3.   Kopienā laižot brīvā apgrozībā 1. punktā minēto ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas ir līdzvērtīgs pagaidu maksājuma apmēram.

4.   Gadījumos, kad pirms laišanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas, un tāpēc muitas vērtības noteikšanas nolūkā cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama, nosaka proporcionāli saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 145. pantu (3), antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta par iepriekš norādītajām noteiktajām summām, proporcionāli samazina atbilstoši faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai.

5.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām atklāj būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgās personas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Catherine ASHTON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp.

(2)  OV C 43, 16.2.2008., 14. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

TARIC papildu kods A917

Uzņēmuma nosaukums

Pilsēta

Beijing Candleman Candle Co., Ltd.

Beijing

Cixi Shares Arts & Crafts Co., Ltd.

Cixi

Dalian All Bright Arts & Crafts Co., Ltd.

Dalian

Dalian Aroma Article Co., Ltd.

Dalian

Dalian Glory Arts & crafts Co., Ltd.

Dalian

Dandong Kaida Arts & crafts Co., Ltd.

Dandong

Dehua Fudong Porcelain Co., Ltd.

Dehua

Dongguan Xunrong Wax Industry Co., Ltd.

Dongguan

Xin Lian Candle Arts & Crafts Factory

Zhongshan

Fushun Hongxu Wax Co., Ltd.

Fushun

Fushun Pingtian Wax Products Co., Ltd.

Fushun

Future International (Gift) Co., Ltd.

Taizhou

Greenbay Craft (Shanghai) Co., Ltd.

Shanghai

Horsten Xi'an Innovation Co., Ltd.

Xian

M.X. Candles and Gifts (Taicang) Co., Ltd.

Taicang

Ningbo Hengyu Artware Co., Ltd.

Ningbo

Ningbo Junee Gifts Designers & Manufacturers Co., Ltd

Ningbo

Qingdao Allite Radiance Candle Co., Ltd.

Qingdao

Shanghai Changran Industrial & Trade Co., Ltd.

Shanghai

Shanghai Daisy Gifts Manufacture Co., Ltd.

Shanghai

Shanghai EGFA International Trading Co., Ltd.

Shanghai

Shanghai Huge Scents Factory

Shanghai

Shanghai Kongde Arts & Crafts Co., Ltd.

Shanghai

Shenyang Shengwang Candle Co., Ltd.

Shenyang

Shenyang Shenjie Candle Co., Ltd.

Shenyang

Taizhou Dazhan Arts & Crafts Co., Ltd.

Taizhou

Zheijang Hong Mao Household Co., Ltd.

Taizhou

Zheijang Neeo Home Decoration Co., Ltd.

Taizhou

Zheijang Ruyi Industry Co., Ltd.

Taizhou

Zheijang Zhaoyuan Industry Co., Ltd.

Taizhou

Zhejiang Aishen Candle Arts & Crafts Co., Ltd.

Jiaxing

Zhongshan Zhongnam Candle Manufacturer Co., Ltd.

Zhongshan


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/47


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1131/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 474/2006 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 ir izveidots darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (2) II nodaļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir paziņojušas arī trešās valstis. Pamatojoties uz to, Kopienas saraksts ir jāatjaunina.

(3)

Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai, ja tas nebija iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kuras atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatotu lēmumu attiecināt uz tiem darbības aizliegumu Kopienā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kas noteikts Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem.

(4)

Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai 10 darba dienās un Aviācijas drošības komitejai, kas izveidota ar Padomes 1991. gada 16. decembra Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3).

(5)

Komisija un atsevišķos gadījumos arī dažas dalībvalstis ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006.

(7)

Pamatojoties uz informāciju, kuras pamatā ir SAFA perona pārbaudes, kas veiktas dažiem Kopienas gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem, kā arī konkrētās teritorijās attiecīgo valstu aviācijas iestāžu veiktas inspekcijas un revīzijas, turpmāk minētajiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem iestādes, kas attiecīgajā valstī atbild par drošības kontroli, piemēro izpildes nodrošināšanas pasākumus: lai gan Vācijas kompetentās iestādes bija apmierinātas ar gaisa pārvadājumu uzņēmuma īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem, tomēr 2008. gada 31. oktobrī tās nolēma apturēt šā pārvadātāja darbības licenci pēc tam, kad tas bija iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, un paredzot potenciālas grūtības saistībā ar drošības prasību izpildi; Portugāles kompetentās iestādes 2008. gada 10. oktobrī apturēja gaisa pārvadājumu uzņēmuma Luzair ekspluatanta apliecību (AOC), līdz notiks atkārtota sertifikācija, kas pilnībā atbildīs spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem; Spānijas kompetentās iestādes 2008. gada 28. oktobrī uzsāka AOC apturēšanas procedūru pret gaisa pārvadājumu uzņēmumu Bravo Airlines; Grieķijas kompetentās iestādes 2008. gada 24. oktobrī uz trīs mēnešiem apturēja AOC darbību gaisa pārvadājumu uzņēmumam Hellenic Imperial Airways. Pēdējais no minētajiem gaisa pārvadātājiem pieprasīja iespēju uzstāties Aviācijas drošības komitejā, kas arī notika 2008. gada 3. novembrī.

(8)

Pēc tam, kad bija pieņemta Regula (EK) Nr. 715/2008, Komisija saņēma jaunas ziņas, kas apstiprināja, ka INAVIC drošības sistēmā pastāv sistemātiskas nepilnības attiecībā uz drošību. 2008. gada 1. oktobrīICAO publicēja galīgo ziņojumu par revīziju Angolā, kas norisinājās no 2007. gada 26. novembra līdz 5. decembrim saistībā ar Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP). Šajā ziņojumā iekļauti arī komentāri par iestādi, kurā šo revīziju veica, kā arī par ICAO ierosinātajiem pasākumiem, kas būtu jāveic, lai risinātu konstatētās problēmas. Attiecīgajās jomās kopā ir konstatētas četrdesmit sešas (46) nepilnības, uz kurām attiecas Čikāgas Konvencijas 1., 6., 8., un 13. pielikuma noteikumi. Šie konstatējumi liecina par to, ka klaji netiek piemēroti ICAO standarti un ierosinātā paraugprakse (SARP) visos astoņos drošības pārraudzības sistēmas kritiskajos elementos. Proti, minētie kritiskie elementi, no kuriem 80 % nav izpildīti, ir primārie tiesību akti aviācijas jomā (84 %), īpaši darbības noteikumi (89 %), tehniskā personāla kvalifikācija un apmācība (81 %), licencēšanas un sertifikācijas pienākumi (81 %), pārraudzības pienākumi (80 %), kā arī ar drošību saistītu problēmu risinājumi (100 %). Turklāt ICAO ir paudusi pamatotas bažas saistībā ar drošību gaisa kuģu ekspluatācijas sertifikācijas un pārraudzības jomā, jo ir šaubas par to, vai pat pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas un INAVIC īstenoto rīcību “gaisa pārvadājumu ekspluatanti, kas veic starptautiskus pārvadājumus, var pierādīt atbilstību noteikumiem, ko INAVIC izvirzījis, lai panāktu atbilstību ICAO 6. pielikuma noteikumiem”. Ziņojuma publicēšanas brīdī 50 % no korektīvajiem pasākumiem vajadzēja būt jau izpildītiem.

(9)

Šī situācija apstiprina to, kas bija rakstīts Komisijas un dalībvalstu ekspertu komandas ziņojumā, kuri no 2008. gada 18. līdz 22. februārim Angolā veica faktu noskaidrošanas apmeklējumu. No tiesas, USAOP revīzijas ziņojums apstiprina, ka pašreiz pilnīgi visu Angolas gaisa pārvadātāju gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) neatbilst Čikāgas Konvencijas 6. pielikumam. Saskaņā ar iesniegtajā korektīvo pasākumu plānā izklāstīto informāciju šo gaisa pārvadātāju sertifikācija līdz 2009. gada 31. maijam nav paredzēta.

(10)

Komisija 2008. gada 6. oktobrī nosūtīja vēstuli Angolas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 7. pantu, ar ko pirms konkrēta lēmuma pieņemšanas šīm iestādēm un visām Angolā sertificētajām aviokompānijām tika dota iespēja iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem. Turklāt visas šīs aviokompānijas tika vienlaikus arī lūgtas rakstveidā iesniegt komentārus un/vai mutiski vērsties pie Komisijas un Aviācijas drošības komitejas.

(11)

Komisija atzinīgi novērtēja INAVIC centienus, lai pakāpeniski īstenotu ICAO ierosinātos korektīvos pasākumus. Tomēr līdz brīdim, kad nebūs liecības par korektīvo pasākumu plāna apmierinošu izpildi, jo īpaši attiecībā uz gaisa pārvadātāju atkārtoto sertificēšanu, pilnā mērā ievērojot Čikāgas Konvencijas 6. pantu, Komisija uz kopēju kritēriju pamata uzskata, ka visu Angolā sertificēto gaisa pārvadātāju darbība būtu jāaizliedz un tādēļ tie jāiekļauj A pielikumā. Šajā jautājumā Komisija nekavējoties sazināsies ar Angolas iestādēm.

(12)

Ir pārbaudītas ziņas par to, ka iestādes, kuras atbild par Kambodžas Karalistē sertificēto gaisa pārvadātāju kontroli, nav spējīgas risināt ar drošību saistītās nepilnības, kā par to liecina USOAP revīzija, kuru 2007. gada novembrī un decembrī veica ICAO un kuras laikā tika ziņots par lielu skaitu neatbilstību starptautiskajiem standartiem. Turklāt ICAO informēja visas līgumslēdzējas puses par nopietnām bažām, kas saistītas ar Kambodžas civilās aviācijas iestāžu spēju pildīt savus aviācijas drošības uzraudzības pienākumus. Tāpēc, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 715/2008 35. apsvērums, Komisija 2008. gada 3. oktobrī lūdza Kambodžas kompetentās iestādes (SSCA) un visus Kambodžā sertificētos pārvadājumu uzņēmumus laikus iesniegt visu attiecīgo informāciju par korektīvo pasākumu izpildi, lai risinātu ICAO konstatētos drošības trūkumus un jo īpaši tos, kas saistīti ar aviokompāniju atkārtotu sertificēšanu.

(13)

SSCA informēja Komisiju, ka ir atsauktas šādu gaisa pārvadātāju gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC): Sarika Air Services, Royal Air Services, Royal Khmer Airlines un Imtrec Aviation. Turklāt sakarā ar neatbilstību Kambodžas civilās aviācijas regulējumam līdz 2009. gada 12. aprīlim ir apturēta arī PMT Air ekspluatanta apliecība.

(14)

Tomēr joprojām pastāv bažas par Siem Reap Airways International. Šā pārvadātāja AOC joprojām darbojas bez jebkādiem ģeogrāfiska rakstura ierobežojumiem, neraugoties uz rīcībā esošām ziņām par to, ka šis pārvadātājs neatbilst Kambodžas civilās aviācijas regulējumam un neizpilda ICAO prasības. Tādēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka šim pārvadājumu uzņēmumam ir jāpiemēro darbības aizliegums un kas tas ir jāiekļauj A pielikumā. Komisija ir gatava sniegt tehnisku palīdzību Kambodžas Karalistes kompetentajām iestādēm, un nākamās Aviācijas drošības komitejas sanāksmes laikā tā pārskatīs, kādā situācijā drošības jautājumu ziņā atrodas šis pārvadātājs, pamatojoties uz visiem Kambodžas Karalistes kompetento iestāžu iesniegtajiem dokumentiem.

(15)

Ir pārbaudītas ziņas par to, ka Filipīnu Republikā sertificētie gaisa pārvadātāji savā darbībā pieļauj būtiskus trūkumus drošības ziņā un ka iestādes, kas atbild par Filipīnu Republikā sertificēto gaisa pārvadātāju kontroli, nav spējīgas pildīt savas funkcijas, lai ar drošību saistītās problēmas risinātu, kā par to liecina šīs valsts drošības rādītāju pastāvīgā pazemināšanās, sasniedzot 2. drošības kategoriju atbilstīgi ASV transporta departamenta federālās aviācijas administrācijas (FAA) klasifikācijai IASA programmas satvarā, kas norāda uz to, ka Filipīnu Republika nespēj nodrošināt atbilstību ICAO noteiktajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(16)

Tomēr Filipīnu kompetentās iestādes 2008. gada 13. oktobrī iesniedza Komisijai sīki izstrādātu korektīvo pasākumu plānu, ar kuru paredzēts uzlabot drošību šīs valsts civilās aviācijas nozarē, lai tādējādi pēc tā izpildes Filipīnas varētu apliecināt ilgtspējīgu atbilstību ICAO normām gan valsts īstenotās kontroles sistēmas ziņā, gan attiecībā uz šo iestāžu licencēto gaisa pārvadājumu uzņēmumu darbību. Saskaņā ar iesniegto plānu aptuveni puse korektīvo pasākumu ir jāpabeidz līdz 2008. gada 31. decembrim, bet atlikušie pasākumi – līdz 2009. gada 31. martam.

(17)

USOAP satvarā Filipīnu kompetentās iestādes ir pieprasījušas ICAO pārcelt uz vēlāku laiku, proti, uz 2009. gada oktobri, visaptverošo inspekciju, kurai, kā sākotnēji paredzēts, valsts gaisa pārvadājumu birojā bija jānotiek 2008. gada novembrī.

(18)

Eiropas Komisija ar dalībvalstu palīdzību 2009. gada sākumā plāno veikt Filipīnas kompetento iestāžu drošības novērtējumu, tostarp pārbaudīt iepriekš minētā korektīvo pasākumu plāna izpildi, lai nākamās Aviācijas drošības komitejas sanāksmes laikā varētu pieņemt lēmumu par to, kādai būtu jābūt turpmākajai rīcībai.

(19)

Ekvatoriālās Gvinejas kompetentās iestādes ir sniegušas Komisijai ziņas par to, ka tās ir piešķīrušas AOC šādiem gaisa pārvadātājiem: EGAMS un Star Equatorial Airlines. Tā kā minētās iestādes nav spējušas veikt pašu sertificēto pārvadātāju pienācīgu drošības uzraudzību, arī šie divi pārvadātāji ir jāiekļauj A pielikumā.

(20)

Kirgizstānas Republikas iestādes ir sniegušas Komisijai apliecinājumu par AOC anulēšanu šādiem gaisa pārvadātājiem: Asia Alpha Airways, Artik Avia, Esen Air, Kyrgyzstan Airlines un Osh Avia. Tā kā šie pārvadātāji ir pārtraukuši savu darbību, tie ir jāsvītro no A pielikuma.

(21)

Sjerraleones kompetentās iestādes ir sniegušas Komisijai pierādījumus par AOC atsaukšanu gaisa pārvadātājam Bellview Airlines (SL). Tā kā šis pārvadātājs ir pārtraucis savu darbību, tas ir jāsvītro no A pielikuma.

(22)

Pēc tam, kad bija pieņemta Regula (EK) Nr. 715/2008, Komisija no Jemenas Republikas kompetentajām iestādēm, kā arī no gaisa pārvadātāja Yemenia saņēma ziņas par to, ka par korektīvo pasākumu plānu un tā pārskatīšanu ir notikusi apspriešanās ar Airbus, kas ir veicis šā uzņēmuma revīziju tehniskās apkopes un ekspluatācijas jomā. 2008. gada 17. septembrī Komisija saņēma šo apspriežu rezultātus.

(23)

Komisija ir rūpīgi sekojusi līdzi tam, kāds ir bijis šā gaisa pārvadājumu uzņēmuma sniegums drošības jomā, un uzskata, ka to perona pārbaužu rezultāti, kuras kopš Regulas (EK) Nr. 715/2008 pieņemšanas veiktas Yemenia ekspluatētiem gaisa kuģiem Kopienā, atklāj, ka šis pārvadājumu uzņēmums ilgtspējīgi izpilda savu korektīvo pasākumu plānu tehniskās apkopes un ekspluatācijas disciplīnas ziņā, lai izvairītos no atkārtotas nozīmīgu drošības trūkumu konstatācijas. Pēc Yemenia gaisa kuģiem veiktajām perona pārbaudēm, kuru rezultātā tika konstatētas nopietnas neatbilstības, Komisija 15. oktobrī šo pārvadātāju iztaujāja un saņēma dokumentus, kas apliecināja, ka šis gaisa pārvadātājs ir attiecīgi un laikus rīkojies, lai konstatētajām problēmām rastu ilgtspējīgus risinājumus. Tāpēc, pamatojoties uz šo informāciju, Komisija uzskata, ka papildu pasākumi nav vajadzīgi. Dalībvalstis sistemātiski pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic attiecībā uz šā pārvadātāja gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(24)

Gaisa pārvadātājs Nouvelle Air Affaires Gabon pieprasīja iespēju uzstāties Aviācijas drošības komitejā un tika uzklausīts 2008. gada 3. novembrī. Komisija ņem vērā, ka šī aviokompānija ir uzsākusi reorganizāciju un virkni korektīvu pasākumu, lai ar to apliecinātu atbilstību starptautiskajiem aviācijas drošības standartiem. Tomēr minētais gaisa pārvadātājs nav iesniedzis dokumentus, kas apliecinātu, ka korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājušas Gabonas kompetentās iestādes un ka šā plāna izpilde tiek kontrolēta.

(25)

Kas attiecas uz šā pārvadātāja drošības kontroli, Gabonas kompetentās iestādes nav sniegušas ziņas ne par to, vai kontroles darbības attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ne par to, vai šis gaisa pārvadātājs izpilda Regulas (EK) Nr. 715/2008 15. apsvērumā minētos pasākumus. 2008. gada 5. novembrī Gabonas kompetentās iestādes nosūtīja informāciju par kontroles pasākumu izpildi dažiem Gabonā sertificētiem gaisa pārvadātājiem. Šajā informācijā nav nekā, kas pierādītu, ka tiek īstenota kontrole gaisa kuģu ekspluatācijas jomā.

(26)

Tāpēc uz kopēju kritēriju pamata Komisija uzskata, ka šādos apstākļos minēto pārvadātāju no Kopienas saraksta A pielikuma svītrot nevar.

(27)

Pēc tam, kad bija pieņemta Regula (EK) Nr. 715/2008, Ukrainas kompetentās iestādes 2008. gada 14. augustā nosūtīja Komisijai jauno minētā pārvadātāja AOC, kas bija derīga no 2008. gada 4. augusta, tādējādi informējot Komisiju par to, ka pēc 2008. gada jūnijā un jūlijā veiktajām inspekcijām tās ir pieņēmušas lēmumu atcelt visus šim pārvadātājam iepriekš noteiktos ierobežojumus un atļaut tā AOC apliecībā iekļaut šādus gaisa kuģus: piecus IL-76 ar reģistrācijas zīmi UR-UCC, UR-UCA, UR-UCT, UR-UCU, UR-UCO; vienu AN-12 ar reģistrācijas zīmi UR-UCN; divus AN-26 ar reģistrācijas zīmi UR-UDM un UR-UDS. Saskaņā ar šā pārvadātāja jauno AOC šādi gaisa kuģi tiek izņemti no flotes, jo tie neatbilst starptautiskajiem drošības standartiem: četri IL-76 ar reģistrācijas zīmi UR-UCD, UR-UCH, UR-UCQ, UR-UCW; viens AN-26 ar reģistrācijas zīmi UR-UCP; viens TU-154-B2 ar reģistrācijas zīmi UR-UCZ. Austrijas kompetentās iestādes 31. oktobrī informēja Ukrainas kompetentās iestādes par to, ka, pēc to ieskatiem, ir novērsti trūkumi, kas SAFA perona pārbaužu laikā 2007. un 2008. gadā tika konstatētas minētā gaisa pārvadātāja gaisa kuģim AN-12 ar reģistrācijas zīmi UR-UCK. Šis gaisa kuģis tika svītrots no uzņēmuma AOC.

(28)

Gaisa pārvadātājs pieprasīja iespēju uzstāties Aviācijas drošības komitejā un tika uzklausīts 2008. gada 3. novembrī. Aviācijas drošības komitejas sanāksmes laikā Ukrainas kompetentās iestādes atkārtoti apstiprināja, ka iepriekšējās neatbilstības virknei gaisa kuģu, kuriem līdz šim šā iemesla dēļ bija piemēroti ekspluatācijas ierobežojumi saskaņā ar šo iestāžu 2008. gada februāra lēmumu, bija radušās “tehnoloģiska un ekonomiska rakstura lēmumu dēļ”. Tomēr kompetentās iestādes nepaskaidroja, kā gaisa pārvadātājam bija izdevies pārvarēt iepriekšējās “tehnoloģiska un ekonomiska rakstura” grūtības. Līdztekus minētajam netika arī sniegta informācija par jaunajiem apstākļiem, kādos ir šis gaisa pārvadātājs un kuri ļautu apgalvot, ka uzsāktie korektīvie pasākumi, lai visai flotei atrisinātu ar drošības apsvērumiem saistītās nepilnības, varētu sniegt ilgtspējīgu risinājumu.

(29)

Komisija atzinīgi novērtē šā gaisa pārvadātāja centienus pieņemt korektīvus pasākumus visu konstatēto drošības trūkumu novēršanai. Tomēr, tā kā Komisijas rīcībā nav Ukrainas kompetento iestāžu liecības par korektīvo pasākumu izpildes kontroli un par šādu pasākumu efektivitāti, lai risinātu konstatētās drošības problēmas ilgtspējīgā perspektīvā, Komisija uzskata, ka pašreizējos apstākļos, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, šo pārvadātāju ko Kopienas saraksta A pielikuma svītrot nevar. Pirms apsvērt jebkādus grozījumus attiecībā uz gaisa pārvadātājam piemēroto darbības aizliegumu, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi būtu jāorganizē apmeklējums uz vietas. Šāda nostāja Aviācijas drošības komitejas sanāksmes laikā bija pieņemama arī gaisa pārvadātājam un tā kompetentajām iestādēm.

(30)

Šis pārvadātājs 2008. gada 15. oktobrī informēja Komisija par to, ka ir pabeidzis korektīvo pasākumu plāna izpildi, ar kuru ir novērsti visi iepriekš konstatētie ar drošību saistītie trūkumi, un pieprasīja iespēju uzstāties Aviācijas drošības komitejā. Ukrainian Mediterranean Airlines uzklausīja 2008. gada 3. novembrī. Savā priekšlasījumā aviokompānija ieskicēja ekonomiskās grūtības, ar kurām tā saskārās laikā, kad tika iekļauta A pielikumā, un paziņoja, ka tās sniegums drošības ziņā ir uzlabojies, norādot, ka salīdzinājumā ar citiem Ukrainas gaisa pārvadātājiem šā pārvadātāja darbības rādītājos nopietnu negadījumu skaits ir daudz mazāks. Tā arī norādīja, ka pēc Ukrainas kompetento iestāžu revīzijas 2008. gada 31. oktobrī ir atjaunota tās AOC. Pārvadātājs iesniedza dokumentus, kas apliecināja, ka Ukrainas Valsts aviācijas administrācija 2008. gada 31. oktobrī ir apstiprinājusi korektīvo pasākumu plāna izpildi.

(31)

Ukrainas kompetentās iestādes 24. oktobrī tika lūgtas sniegt Komisijai sīkas ziņas par to, kā ir pārbaudīta Ukraine Mediterranean Airlines korektīvo pasākumu plāna izpilde, lai Komisija un Aviācijas drošības komiteja varētu izvērtēt šo korektīvo pasākumu piemērotību. Ukrainas iestādēs arī tika lūgtas nosūtīt informāciju par revīziju un pārbaudēm, kuras šīs iestādes ir veikušas minētajam pārvadātājam saistībā ar tā AOC un atbilstību attiecīgajiem ICAO standartiem un ierosinātajai paraugpraksei. No Ukrainas kompetento iestāžu puses Komisija šādus dokumentus nav saņēmusi.

(32)

Tādējādi, tā kā par šā pārvadātāja drošības kontroli atbildīgas iestādes nav apliecinājušas, ka ir izpildīti attiecīgie drošības standarti un panākta atbilstība tiem, Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav bijis pietiekami daudz vajadzīgās informācijas, lai izvērtētu korektīvo pasākumu plāna izpildi, ar ko ilgspējīgā perspektīvā bija jānovērš visi drošības trūkumi, kuru dēļ ar 2007. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1043/2007 attiecīgajam gaisa pārvadātājam tika piemērots aizliegums darbībai Kopienā.

(33)

Tāpēc, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir pieņemts, ka pašreizējos apstākļos šo gaisa pārvadātāju no A pielikuma svītrot nevar. Pirms apsvērt jebkādus grozījumus attiecībā uz gaisa pārvadātājam piemēroto darbības aizliegumu, Komisijai un dalībvalstīm kopīgi būtu jāorganizē apmeklējums uz vietas. Šāda nostāja Aviācijas drošības komitejas sanāksmes laikā bija pieņemama arī gaisa pārvadātājam un tā kompetentajām iestādēm.

(34)

Komisija Ukrainas kompetento iestāžu uzmanību pievērsa faktam, ka, neraugoties uz šo iestāžu īstenotajiem pastiprinātas kontroles pasākumiem, Ukrainā licencēto gaisa pārvadātāju sniegums, pamatojoties uz perona pārbaužu rezultātiem, joprojām rada bažas. Ukrainas kompetentajām iestādēm tika lūgts sniegt paskaidrojumus un attiecīgā gadījumā veikt vajadzīgos pasākumus. Ukrainas kompetentās iestādes 10. oktobrī sniedza Komisijai ziņas par to, kādus pārraudzības pasākumus tās īstenojušas un kādus kontroles pasākumus tās Ukrainas gaisa pārvadātājiem noteikušas.

(35)

Kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 715/2008, Komisija pieprasīja Ukrainas kompetentajām iestādēm iesniegt progresa ziņojumu par korektīvo pasākumu plāna izpildi, kurš izveidots, lai sekmētu un pastiprinātu aviācijas drošības kontroli Ukrainā. Ukrainas kompetentās iestādes 2008. gada 10. oktobrī iesniedza progresa ziņojumu par korektīvo pasākumu plāna izpildi. Šajā ziņojumā norādīts, ka Ukrainas kompetento iestāžu veiktie kontroles pasākumi ir kļuvuši intensīvāki, kā rezultātā ir pieaudzis gan gaisa kuģu pārbaužu, gan AOC inspekciju skaits, kā arī to pasākumu skaits, kuru nolūks ir panākt noteikumu izpildi. Tomēr šajā ziņojumā arī atklājās, ka lielākā daļa šo pasākumu, kuriem bija jābūt izpildītiem līdz 2008. gada septembrim, ir pārcelti uz vēlāku laiku līdz gada beigām, cita starpā aviācijas kodeksa pieņemšana, kā arī korektīvi pasākumi, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju. Pirms ierosināt turpmākus pasākumus Komisija līdz nākamajai Aviācijas drošības komitejas sanāksmei pārbaudīs, kā notiek šā rīcības plāna izpilde.

(36)

Lai gan Komisija ir nosūtījusi īpašus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka pārējie gaisa pārvadātāji, kas iekļauti 2008. gada 24. jūlijā atjauninātajā Kopienas sarakstā, un par šo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes būtu pilnā mērā īstenojušas atbilstošus konstatēto trūkumu novēršanas pasākumus. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir novērtēts, ka šiem gaisa pārvadātājiem jāturpina piemērot darbības aizliegumu (A pielikums) vai attiecīgus darbības ierobežojumus (B pielikums).

(37)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 474/2006 groza šādi.

1)

Regulas A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikumu.

2)

Regulas B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(2)  OV L 84, 23.3.2006., 14. lpp.

(3)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.


A PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO PILNĪGU DARBĪBAS AIZLIEGUMU KOPIENĀ (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums (un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs vai darbības licences numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

AIR KORYO

Nav zināms

KOR

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

AIR WEST CO. LTD

004/A

AWZ

Sudāna

ARIANA AFGHAN AIRLINES

009

AFG

Afganistāna

SIEM REAP AIRWAYS INTERNATIONAL

AOC/013/00

SRH

Kambodža

SILVERBACK CARGO FREIGHTERS

Nav zināms

VRB

Ruanda

UKRAINE CARGO AIRWAYS

145

UKS

Ukraina

UKRAINIAN MEDITERRANEAN AIRLINES

164

UKM

Ukraina

VOLARE AVIATION ENTREPRISE

143

VRE

Ukraina

Visi gaisa pārvadātāji, kam apliecību piešķīrušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Angolā, tostarp šādi:

 

 

Angola

AEROJET

Nav zināms

Nav zināms

Angola

AIR26

Nav zināms

Nav zināms

Angola

AIR GEMINI

02/2008

Nav zināms

Angola

AIR GICANGO

Nav zināms

Nav zināms

Angola

AIR JET

Nav zināms

Nav zināms

Angola

AIR NAVE

Nav zināms

Nav zināms

Angola

ALADA

Nav zināms

Nav zināms

Angola

ANGOLA AIR SERVICES

Nav zināms

Nav zināms

Angola

DIEXIM

Nav zināms

Nav zināms

Angola

GIRA GLOBO

Nav zināms

Nav zināms

Angola

HELIANG

Nav zināms

Nav zināms

Angola

HELIMALONGO

11/2008

Nav zināms

Angola

MAVEWA

Nav zināms

Nav zināms

Angola

RUI & CONCEICAO

Nav zināms

Nav zināms

Angola

SAL

Nav zināms

Nav zināms

Angola

SONAIR

14/2008

Nav zināms

Angola

TAAG ANGOLA AIRLINES

001

DTA

Angola

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), tostarp šādi:

 

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AFRICA ONE

409/CAB/MIN/TC/0114/2006

CFR

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AFRICAN AIR SERVICES COMMUTER SPRL

409/CAB/MIN/TC/0005/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIGLE AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0042/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR BENI

409/CAB/MIN/TC/0019/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR BOYOMA

409/CAB/MIN/TC/0049/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR INFINI

409/CAB/MIN/TC/006/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR KASAI

409/CAB/MIN/TC/0118/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR NAVETTE

409/CAB/MIN/TC/015/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

AIR TROPIQUES S.P.R.L.

409/CAB/MIN/TC/0107/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BEL GLOB AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0073/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BLUE AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0109/2006

BUL

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BRAVO AIR CONGO

409/CAB/MIN/TC/0090/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUSINESS AVIATION S.P.R.L.

409/CAB/MIN/TC/0117/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

BUTEMBO AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0056/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CARGO BULL AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0106/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CETRACA AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TC/037/2005

CER

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

CHC STELLAVIA

409/CAB/MIN/TC/0050/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMAIR

409/CAB/MIN/TC/0057/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

COMPAGNIE AFRICAINE D’AVIATION (CAA)

409/CAB/MIN/TC/0111/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

DOREN AIR CONGO

409/CAB/MIN/TC/0054/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

EL SAM AIRLIFT

409/CAB/MIN/TC/0002/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ESPACE AVIATION SERVICE

409/CAB/MIN/TC/0003/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FILAIR

409/CAB/MIN/TC/0008/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

FREE AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0047/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GALAXY INCORPORATION

409/CAB/MIN/TC/0078/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GOMA EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/0051/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GOMAIR

409/CAB/MIN/TC/0023/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

GREAT LAKE BUSINESS COMPANY

409/CAB/MIN/TC/0048/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

HEWA BORA AIRWAYS (HBA)

409/CAB/MIN/TC/0108/2006

ALX

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

I.T.A.B. — INTERNATIONAL TRANS AIR BUSINESS

409/CAB/MIN/TC/0022/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KATANGA AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0088/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

KIVU AIR

409/CAB/MIN/TC/0044/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

LIGNES AERIENNES CONGOLAISES

Ministra paraksts (rīkojums 78/205)

LCG

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALU AVIATION

409/CAB/MIN/TC/0113/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MALILA AIRLIFT

409/CAB/MIN/TC/0112/2006

MLC

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

MANGO AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0007/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

PIVA AIRLINES

409/CAB/MIN/TC/0001/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

RWAKABIKA BUSHI EXPRESS

409/CAB/MIN/TC/0052/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SAFARI LOGISTICS SPRL

409/CAB/MIN/TC/0076/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SAFE AIR COMPANY

409/CAB/MIN/TC/0004/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SERVICES AIR

409/CAB/MIN/TC/0115/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

SUN AIR SERVICES

409/CAB/MIN/TC/0077/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TEMBO AIR SERVICES

409/CAB/MIN/TC/0089/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

THOM'S AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0009/2007

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TMK AIR COMMUTER

409/CAB/MIN/TC/020/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRACEP CONGO

409/CAB/MIN/TC/0055/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANS AIR CARGO SERVICE

409/CAB/MIN/TC/0110/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

TRANSPORTS AERIENS CONGOLAIS (TRACO)

409/CAB/MIN/TC/0105/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

VIRUNGA AIR CHARTER

409/CAB/MIN/TC/018/2005

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

WIMBI DIRA AIRWAYS

409/CAB/MIN/TC/0116/2006

WDA

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

ZAABU INTERNATIONAL

409/CAB/MIN/TC/0046/2006

Nav zināms

Kongo Demokrātiskā Republika (KDR)

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Ekvatoriālajā Gvinejā, tostarp šādi:

 

 

Ekvatoriālā Gvineja

CRONOS AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

CEIBA INTERCONTINENTAL

Nav zināms

CEL

Ekvatoriālā Gvineja

EGAMS

Nav zināms

EGM

Ekvatoriālā Gvineja

EUROGUINEANA DE AVIACION Y TRANSPORTES

2006/001/MTTCT/DGAC/SOPS

EUG

Ekvatoriālā Gvineja

GENERAL WORK AVIACION

002/ANAC

nav pieejams

Ekvatoriālā Gvineja

GETRA — GUINEA ECUATORIAL DE TRANSPORTES AEREOS

739

GET

Ekvatoriālā Gvineja

GUINEA AIRWAYS

738

nav pieejams

Ekvatoriālā Gvineja

STAR EQUATORIAL AIRLINES

Nav zināms

Nav zināms

Ekvatoriālā Gvineja

UTAGE — UNION DE TRANSPORT AEREO DE GUINEA ECUATORIAL

737

UTG

Ekvatoriālā Gvineja

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Indonēzijā, tostarp šādi:

 

 

Indonēzija

AIR PACIFIC UTAMA

135-020

Nav zināms

Indonēzija

AIRFAST INDONESIA

135-002

AFE

Indonēzija

ASCO NUSA AIR TRANSPORT

135-022

Nav zināms

Indonēzija

ASI PUDJIASTUTI

135-028

Nav zināms

Indonēzija

ATLAS DELTASATYA

135-023

Nav zināms

Indonēzija

AVIASTAR MANDIRI

135-029

Nav zināms

Indonēzija

BALAI KALIBRASI FASITAS PENERBANGAN

135-031

Nav zināms

Indonēzija

DABI AIR NUSANTARA

135-030

Nav zināms

Indonēzija

DERAYA AIR TAXI

135-013

DRY

Indonēzija

DERAZONA AIR SERVICE

135-010

Nav zināms

Indonēzija

DIRGANTARA AIR SERVICE

135-014

DIR

Indonēzija

EASTINDO

135-038

Nav zināms

Indonēzija

EKSPRES TRANSPORTASI ANTAR BENUA

135-032

Nav zināms

Indonēzija

GARUDA INDONESIA

121-001

GIA

Indonēzija

GATARI AIR SERVICE

135-018

GHS

Indonēzija

HELIZONA

135-003

Nav zināms

Indonēzija

INDONESIA AIR ASIA

121-009

AWQ

Indonēzija

INDONESIA AIR TRANSPORT

135-017

IDA

Indonēzija

INTAN ANGKASA AIR SERVICE

135-019

Nav zināms

Indonēzija

KARTIKA AIRLINES

121-003

KAE

Indonēzija

KURA-KURA AVIATION

135-016

Nav zināms

Indonēzija

LION MENTARI ARILINES

121-010

LNI

Indonēzija

LINUS AIRWAYS

121-029

Nav zināms

Indonēzija

MANDALA AIRLINES

121-005

MDL

Indonēzija

MANUNGGAL AIR SERVICE

121-020

Nav zināms

Indonēzija

MEGANTARA AIRLINES

121-025

Nav zināms

Indonēzija

MERPATI NUSANTARA

121-002

MNA

Indonēzija

METRO BATAVIA

121-007

BTV

Indonēzija

NATIONAL UTILITY HELICOPTER

135-011

Nav zināms

Indonēzija

PELITA AIR SERVICE

121-008

PAS

Indonēzija

PELITA AIR SERVICE

135-001

PAS

Indonēzija

PENERBANGAN ANGKASA SEMESTA

135-026

Nav zināms

Indonēzija

PURA WISATA BARUNA

135-025

Nav zināms

Indonēzija

REPUBLIC EXPRES AIRLINES

121-040

RPH

Indonēzija

RIAU AIRLINES

121-017

RIU

Indonēzija

SAMPURNA AIR NUSANTARA

135-036

Nav zināms

Indonēzija

SAYAP GARUDA INDAH

135-004

Nav zināms

Indonēzija

SMAC

135-015

SMC

Indonēzija

SRIWIJAYA AIR

121-035

SJY

Indonēzija

SURVEI UDARA PENAS

135-006

Nav zināms

Indonēzija

TRANSWISATA PRIMA AVIATION

135-021

Nav zināms

Indonēzija

TRAVEL EXPRES AIRLINES

121-038

XAR

Indonēzija

TRAVIRA UTAMA

135-009

Nav zināms

Indonēzija

TRI MG INTRA AIRLINES

121-018

TMG

Indonēzija

TRI MG INTRA AIRLINES

135-037

TMG

Indonēzija

TRIGANA AIR SERVICE

121-006

TGN

Indonēzija

WING ABADI NUSANTARA

121-012

WON

Indonēzija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Kirgizstānas Republikā, tostarp šādi:

 

Kirgizstānas Republika

AIR MANAS

17

MBB

Kirgizstānas Republika

AVIA TRAFFIC COMPANY

23

AVJ

Kirgizstānas Republika

AEROSTAN (EX BISTAIR-FEZ BISHKEK)

08

BSC

Kirgizstānas Republika

CLICK AIRWAYS

11

CGK

Kirgizstānas Republika

DAMES

20

DAM

Kirgizstānas Republika

EASTOK AVIA

15

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

GOLDEN RULE AIRLINES

22

GRS

Kirgizstānas Republika

ITEK AIR

04

IKA

Kirgizstānas Republika

KYRGYZ TRANS AVIA

31

KTC

Kirgizstānas Republika

KYRGYZSTAN

03

LYN

Kirgizstānas Republika

MAX AVIA

33

MAI

Kirgizstānas Republika

S GROUP AVIATION

6

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

SKY GATE INTERNATIONAL AVIATION

14

SGD

Kirgizstānas Republika

SKY WAY AIR

21

SAB

Kirgizstānas Republika

TENIR AIRLINES

26

TEB

Kirgizstānas Republika

TRAST AERO

05

TSJ

Kirgizstānas Republika

VALOR AIR

07

Nav zināms

Kirgizstānas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Libērijā, tostarp šādi:

 

Libērija

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Gabonas Republikā, izņemot Gabon Airlines un Afrijet, tostarp šādi:

 

 

Gabonas Republika

AIR SERVICES SA

0002/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

AIR TOURIST (ALLEGIANCE)

0026/MTACCMDH/SGACC/DTA

NIL

Gabonas Republika

NATIONALE ET REGIONALE TRANSPORT (NATIONALE)

0020/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

NOUVELLE AIR AFFAIRES GABON (SN2AG)

0045/MTACCMDH/SGACC/DTA

NVS

Gabonas Republika

SCD AVIATION

0022/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

SKY GABON

0043/MTACCMDH/SGACC/DTA

SKG

Gabonas Republika

SOLENTA AVIATION GABON

0023/MTACCMDH/SGACC/DTA

Nav zināms

Gabonas Republika

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Sjerraleonē, tostarp šādi:

Sjerraleone

AIR RUM, LTD

Nav zināms

RUM

Sjerraleone

DESTINY AIR SERVICES, LTD

Nav zināms

DTY

Sjerraleone

HEAVYLIFT CARGO

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

ORANGE AIR SIERRA LEONE LTD

Nav zināms

ORJ

Sjerraleone

PARAMOUNT AIRLINES, LTD

Nav zināms

PRR

Sjerraleone

SEVEN FOUR EIGHT AIR SERVICES LTD

Nav zināms

SVT

Sjerraleone

TEEBAH AIRWAYS

Nav zināms

Nav zināms

Sjerraleone

Visi gaisa pārvadātāji, ko sertificējušas iestādes, kuras atbild par regulatīvo uzraudzību Svazilendā, tostarp šādi:

Svazilenda

AERO AFRICA (PTY) LTD

Nav zināms

RFC

Svazilenda

JET AFRICA SWAZILAND

Nav zināms

OSW

Svazilenda

ROYAL SWAZI NATIONAL AIRWAYS CORPORATION

Nav zināms

RSN

Svazilenda

SCAN AIR CHARTER, LTD

Nav zināms

Nav zināms

Svazilenda

SWAZI EXPRESS AIRWAYS

Nav zināms

SWX

Svazilenda

SWAZILAND AIRLINK

Nav zināms

SZL

Svazilenda


(1)  A pielikumā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.


B PIELIKUMS

GAISA PĀRVADĀTĀJI, KURIEM PIEMĒRO DARBĪBAS IEROBEŽOJUMUS KOPIENĀ (1)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā norādītais gaisa pārvadātāja kā tiesību subjekta nosaukums

(un komercnosaukums, ja tas ir citāds)

Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) numurs

Aviosabiedrības identifikācijas ICAO kods

Gaisa pārvadātāja valsts

Gaisa kuģa tips

Reģistrācijas zīme(-s) un (ja zināms) konstrukcijas sērijas numurs(-i)

Reģistrācijas valsts

AFRIJET (2)

0027/MTAC/SGACC/DTA

 

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot divus

Falcon 50 tipa gaisa kuģus; vienu Falcon 900 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot

TR-LGV; TR-LGY; TR-AFJ

Gabonas Republika

AIR BANGLADESH

17

BGD

Bangladeša

B747-269B

S2-ADT

Bangladeša

AIR SERVICE COMORES

06-819/TA-15/DGACM

KMD

Komoru salas

Visa flote, izņemot

LET 410 UVP

Visa flote, izņemot

D6-CAM (851336)

Komoru salas

GABON AIRLINES (3)

0040/MTAC/SGACC/DTA

GBK

Gabonas Republika

Visa flote, izņemot vienu

Boeing B-767-200 tipa gaisa kuģi

Visa flote, izņemot TR-LHP

Gabonas Republika


(1)  B pielikumā minētajiem gaisa pārvadātājiem var atļaut izmantot satiksmes tiesības ar gaisa kuģiem, kas kopā ar apkalpi nomāti no gaisa pārvadātāja, uz kuru neattiecas darbības aizliegums, ja tiek ievēroti attiecīgie drošības standarti.

(2)  Afrijet ir atļauts izmantot tikai konkrētos gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.

(3)  Gabon Airlines ir atļauts izmantot tikai konkrētos gaisa kuģus, kas minēti tā pašreizējiem lidojumiem Eiropas Kopienā.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/59


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1132/2008

(2008. gada 13. novembris),

ar ko atļauj kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, atsākt zvejot rūpnieciskās zivis Norvēģijas ūdeņos IV zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Zviedrija 2008. gada 27. maijā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 2. punktu paziņoja Komisijai, ka tā ir paredzējusi no 2008. gada 30. maija aizliegt zvejot rūpnieciskās zivis Norvēģijas ūdeņos IV zonā.

(3)

Komisija 2008. gada 5. augustā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 26. panta 4. punktu pieņēma Regulu (EK) Nr. 779/2008, ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu vai kuri reģistrēti Zviedrijā, zvejot rūpnieciskas zivis Norvēģijas ūdeņos IV zonā no iepriekš minētā datuma.

(4)

Saskaņā ar informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no Zviedrijas iestādēm, Zviedrijai iedalītajā kvotā Norvēģijas ūdeņos IV zonā rūpnieciskās zivis vēl ir pieejamas. Tāpēc ir jāatļauj kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu vai ir reģistrēti Zviedrijā, zvejot rūpnieciskās zivis šajos ūdeņos.

(5)

Šai atļaujai jāstājas spēkā 2008. gada 3. septembrī, lai attiecīgo daudzumu rūpniecisko zivju varētu zvejot līdz kārtējā gada beigām.

(6)

Tādēļ Komisijas Regula (EK) Nr. 779/2008 ir jāatceļ no 2008. gada 3. septembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 779/2008.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 3. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

58 – Zvejas atsākšana

Dalībvalsts

SWE

Krājums

I/F/4AB-N.

Suga

Rūpnieciskas zivis

Zona

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

Datums

3.9.2008.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/61


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1133/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 945/2008 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1106/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 945/2008 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 15. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 258, 26.9.2008., 56. lpp.

(4)  OV L 299, 8.11.2008., 11. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2008. gada 15. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

24,58

4,01

1701 11 90 (1)

24,58

9,24

1701 12 10 (1)

24,58

3,82

1701 12 90 (1)

24,58

8,81

1701 91 00 (2)

24,40

13,33

1701 99 10 (2)

24,40

8,51

1701 99 90 (2)

24,40

8,51

1702 90 95 (3)

0,24

0,40


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/63


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1134/2008

(2008. gada 14. novembris),

ar ko nosaka no 2008. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2008. gada 16. novembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tomēr saskaņā ar Komisijas 2008. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 608/2008, ar ko uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības importam 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), dažu ar šo regulu noteikto nodokļu piemērošana tiek apturēta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 16. novembra, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 16. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp.

(3)  OV L 166, 27.6.2008., 19. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2008. gada 16. novembra

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

24,22

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

9,65

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

9,65

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

24,22


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

31.10.2008-13.11.2008

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

200,85

119,36

FOB cena, ASV

239,24

229,24

209,24

123,19

Piemaksa par Persijas līča reģionu

15,89

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

23,58

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

12,84 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

10,33 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

15.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/66


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 29. oktobris)

par Padomes Direktīvas 95/64/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru īstenošanas noteikumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6203)

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/861/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 8. decembra Direktīvu 95/64/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (1) un jo īpaši tās 4., 10. un 12. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1998. gada 13. maija Lēmums 98/385/EK par īstenošanas noteikumiem Padomes Direktīvai 95/64/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (2) ir vairākas reizes būtiski grozīts (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētais lēmums ir jākodificē.

(2)

Komisijai ir jāsagatavo ostu saraksts, piešķirot tām kodus un klasificējot pēc valstīm un jūras piekrastes zonām.

(3)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

I pielikumā ir izklāstīts ostu saraksts, kurā norādīti ostu kodi un klasifikācija pēc valstīm un jūras piekrastes zonām.

2. pants

Lēmumu 98/385/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 320, 30.12.1995., 25. lpp.

(2)  OV L 174, 18.6.1998., 1. lpp.

(3)  Skat. II pielikumu.

(4)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


I PIELIKUMS

EUROSTAT EIROPAS OSTU SARAKSTS

Ostu saraksta apraksts

Pārskata ostas un palīgostas katrai dalībvalstij ir norādītas alfabētiskā secībā.

Struktūra

Slejas nosaukums

Paskaidrojums

CTRY

valsts kods (ISO divburtu (alfa) kods)

MCA

jūras piekrastes rajons, kurā atrodas osta (Direktīvas 95/64/EK IV pielikums)

MODIFIC.

kopš Lēmuma 2000/363/EK pieņemšanas izdarītas izmaiņas

PORT NAME

ostas nosaukums

LOCODE

(burtu) kods UN/LOCODE vai (ciparu) kods, ko Statistikas birojs uz laiku piešķir ostām bez LOCODE

NAT. STAT. GROUP

ostai, kura nav pārskata osta, valsts statistikas grupa (nat. stat. group) ir tās pārskata ostas kods, kurā šī osta ir iekļauta

STATISTIC PORT

pārskata osta

NATIONAL CODE

pārskata ostas kods, ko izmanto attiecīgās dalībvalsts statistikā


CTRY

MCA

MODIFIC.

PORT NAME

LOCODE

NAT. STAT. GROUP

STATIST. PORT

NATION. CODE

BE

BE00

X

Albertkanaal

BEABK

 

X

 

BE

BE00

X

Antwerpen

BEANR

 

X

 

BE

BE00

X

Brugge

BEBGS

BEZEE

 

 

BE

BE00

X

Bruxelles (Brussel)

BEBRU

 

X

 

BE

BE00

X

Gent

BEGNE

 

X

 

BE

BE00

X

Liège

BELGG

 

X

 

BE

BE00

X

Nieuwpoort

BENIE

 

X

 

BE

BE00

X

Oostende

BEOST

 

X

 

BE

BE00

X

Rupel

BERUP

BEBRU

 

 

BE

BE00

X

Zeebrugge

BEZEE

 

X

 

BE

BE00

X

Zelzate

BEZEL

BEGNE

 

 

BE

BE00

X

BE offshore installations

BE88P

 

 

 

BE

BE00

X

Other – Belgium

BE888

 

 

 

 

 

 

11

11

3

8

 

BG

BG00

X

Akhotopol (Ахтопол)

BGAKH

BGBOJ

 

 

BG

BG00

X

Balchik (Балчик)

BGBAL

BGVAR

 

 

BG

BG00

X

Burgas (Бургас)

BGBOJ

 

X

 

BG

BG00

X

Lom (Лом)

BGLOM

 

X

 

BG

BG00

X

Nesebar (Несебър)

BGNES

BGBOJ

 

 

BG

BG00

X

Orehovo (Оряхово)

BGORE

BGLOM

 

 

BG

BG00

X

Pomorie (Поморие)

BGPOR

BGBOJ

 

 

BG

BG00

X

Ruse (Русе)

BGRDU

 

X

 

BG

BG00

X

Silistra (Силистра)

BGSLS

BGRDU

 

 

BG

BG00

X

Somovit (Сомовит)

BGSOM

BGRDU

 

 

BG

BG00

X

Sozopol (Созопол)

BGSOZ

BGBOJ

 

 

BG

BG00

X

Svistov (Свищов)

BGSVI

BGRDU

 

 

BG

BG00

X

Toutracan (Тутракан)

BGTRP

BGRDU

 

 

BG

BG00

X

Tzarevo (Царево)

BGMIC

BGBOJ

 

 

BG

BG00

X

Varna (Варна)

BGVAR

 

X

 

BG

BG00

X

Varna-Zapad (Варна-Запад)

BGVAZ

BGVAR

 

 

BG

BG00

X

Vidin (Видин)

BGVID

BGLOM

 

 

BG

BG00

X

BG offshore installations

BG88P

 

 

 

BG

BG00

X

Other – Bulgaria

BG888

 

 

 

 

 

 

17

17

13

4

 

DK

DK00

X

Aabenraa

DKAAB

 

X

885-00

DK

DK00

X

Aalborg

DKAAL

 

X

970-00

DK

DK00

X

Aalborg Portland (Cementfabrikken Rørdal)

DKROR

 

X

971-00

DK

DK00

X

Århus

DKAAR

 

X

980-00

DK

DK00

X

Årø

DKARO

 

X

363-02

DK

DK00

X

Årøsund

DKARD

 

X

363-01

DK

DK00

X

Ærøskøbing

DKARK

 

X

864-00

DK

DK00

X

Agersø

DKAGO

 

X

493-01

DK

DK00

X

Agger Havn

DKAGH

 

X

896-00

DK

DK00

X

Aggersund Havn

DKASH

 

X

976-00

DK

DK00

X

Anholt

DKANH

 

X

982-01

DK

DK00

X

Askø

DKASK

 

X

599-02

DK

DK00

X

Asnæsværkets Havn

DKASV

 

X

462-00

DK

DK00

X

Assens

DKASN

 

X

285-00

DK

DK00

X

Augustenborg

DKAUB

 

X

881-00

DK

DK00

X

Avedøreværkets Havn

DKAVE

 

X

045-00

DK

DK00

X

Avernakø/Lyø

DKAVK

 

X

869-03

DK

DK00

X

Bågø

DKBGO

 

X

287-00

DK

DK00

X

Bagenkop

DKBAG

 

X

867-00

DK

DK00

X

Ballebro

DKBLB

 

X

888-01

DK

DK00

X

Bandholm (Maribo)

DKBDX

 

X

592-00

DK

DK00

X

Bogø

DKBOG

 

X

636-00

DK

DK00

X

Bøjden

DKBOS

 

X

869-01

DK

DK00

X

Branden Havn

DKBRH

 

X

801-01

DK

DK00

X

Cementfabrikken Danias Havn

DKDAN

 

X

674-01

DK

DK00

X

Cementfabrikken Kongsdal Havn

DKKON

 

X

674-02

DK

DK00

X

Dansk Salts Havn

DKDAS

 

X

675-00

DK

DK00

X

Dragør

DKDRA

 

X

044-00

DK

DK00

X

Ebeltoft

DKEBT

 

X

985-00

DK

DK00

X

Egense

DKEGN

 

X

 

DK

DK00

X

Egernsund

DKEND

 

X

883-00

DK

DK00

X

Endelave

DKEDL

 

X

452-00

DK

DK00

X

Enstedværkets Havn

DKENS

 

X

886-00

DK

DK00

X

Esbjerg

DKEBJ

 

X

260-00

DK

DK00

X

Fåborg Havn

DKFAA

 

X

861-00

DK

DK00

X

Fakse Ladeplads Havn

DKFAK

 

X

637-00

DK

DK00

X

Feggesund

DKFGS

 

X

897-01

DK

DK00

X

Fejø

DKFEJ

 

X

598-01

DK

DK00

X

Femø

DKFMO

 

X

598-02

DK

DK00

X

Fredericia (Og Shell-Havnen)

DKFRC

 

X

280-00

DK

DK00

X

Frederikshavn

DKFDH

 

X

290-00

DK

DK00

X

Frederikssund Havn

DKFDS

 

X

371-00

DK

DK00

X

Frederiskværk Havn (Frederiksværk Stålvalseværk)

DKSVV

 

X

374-00

DK

DK00

X

Fur

DKFUH

 

X

803-00

DK

DK00

X

Fynshav

DKFYH

 

X

887-00

DK

DK00

X

Gedser

DKGED

 

X

593-00

DK

DK00

X

Gråsten

DKGRA

 

X

882-00

DK

DK00

X

Grenå

DKGRE

 

X

986-00

DK

DK00

X

Gulfhavnen

DKGFH

 

X

592-01

DK

DK00

X

Haderslev

DKHAD

 

X

360-00

DK

DK00

X

Hadsund

DKHSU

 

X

969-00

DK

DK00

X

Hals

DKHAS

 

X

 

DK

DK00

X

Hanstholm

DKHAN

 

X

891-00

DK

DK00

X

Hardeshøj

DKHDH

 

X

888-02

DK

DK00

X

Hasle

DKHSL

 

X

744-00

DK

DK00

X

Havneby

DKHNB

 

X

366-00

DK

DK00

X

Havnsø

DKHVN

 

X

467-00

DK

DK00

X

Helsingør (Elsinore)

DKHLS

 

X

370-00

DK

DK00

X

Hirtshals

DKHIR

 

X

291-00

DK

DK00

X

Hobro

DKHBO

 

X

979-00

DK

DK00

X

Holbæk

DKHBK

 

X

463-01

DK

DK00

X

Holstebro-Struer Havn

DKSTR

 

X

444-00

DK

DK00

X

Horsens

DKHOR

 

X

450-00

DK

DK00

X

Hou Havn

DKHOH

 

X

982-02

DK

DK00

X

Hundested

DKHUN

 

X

375-00

DK

DK00

X

Hvalpsund

DKHVA

 

X

977-00

DK

DK00

X

Juelsminde Havn

DKJUE

 

X

451-00

DK

DK00

X

Kalundborg

DKKAL

 

X

460-00

DK

DK00

X

Kastrup

DKKTP

 

X

043-00

DK

DK00

X

Kerteminde

DKKTD

 

X

643-00

DK

DK00

X

Kleppen

DK102

 

X

 

DK

DK00

X

Københavns Havn

DKCPH

 

X

040-00

DK

DK00

X

Køge

DKKOG

 

X

510-00

DK

DK00

X

Kolby Kås Havn

DKKOK

 

X

984-00

DK

DK00

X

Kolding

DKKOL

 

X

480-00

DK

DK00

X

Korsør

DKKRR

 

X

490-00

DK

DK00

X

Kragenæs

DKKRA

 

X

599-03

DK

DK00

X

Kyndbyværkets Havn

DKKBY

 

X

372-00

DK

DK00

X

Lemvig

DKLVG

 

X

441-00

DK

DK00

X

Lindø Havn

DKLIN

 

X

641-00

DK

DK00

X

Løgstør

DKLGR

 

X

975-00

DK

DK00

X

Lohals

DKLOH

 

X

866-00

DK

DK00

X

Lyngs Odde Havn

DKLYO

 

X

283-00

DK

DK00

X

Marbæk Havn

DKMRB

 

X

377-00

DK

DK00

X

Mariager

DKMRR

DKDAS

 

 

DK

DK00

X

Marstal

DKMRS

 

X

862-00

DK

DK00

X

Masnedøværkets Havn

DKMAS

 

X

634-00

DK

DK00

X

Masnedsund

DKMNS

DKVOR

 

 

DK

DK00

X

Masnedø Gødningshavn (Uno-X Havn)

DKUNX

 

X

835-00

DK

DK00

X

Middelfart

DKMID

 

X

284-00

DK

DK00

X

Mommark

DKMOM

 

X

888-03

DK

DK00

X

Næssund

DKNUD

 

X

897-02

DK

DK00

X

Næstved

DKNVD

 

X

630-00

DK

DK00

X

Nakskov

DKNAK

 

X

594-00

DK

DK00

X

Neksø

DKNEX

 

X

742-00

DK

DK00

X

Nordby Havn, Fanø

DKNDB

 

X

261-00

DK

DK00

X

Nordjyllandsværkets Havn

DKVSV

 

X

974-00

DK

DK00

X

Nørresundby

DKNRS

DKAAL

 

 

DK

DK00

X

Nyborg

DKNBG

 

X

870-00

DK

DK00

X

Nykøbing Falster

DKNYF

 

X

590-00

DK

DK00

X

Nykøbing Mors

DKNYM

 

X

892-00

DK

DK00

X

Nysted

DKNTD

 

X

597-00

DK

DK00

X

Odense

DKODE

 

X

640-00

DK

DK00

X

Omø

DKOMO

 

X