ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 304

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 14. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku  ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2008 (2008. gada 22. oktobris) par kontroles pasākumu atcelšanu, ko veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā (kodificēta versija)  ( 1 )

63

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 (2008. gada 22. oktobris) par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (kodificēta versija)  ( 1 )

70

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1102/2008 (2008. gada 22. oktobris) par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu  ( 1 )

75

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1103/2008 (2008. gada 22. oktobris), ar ko groza dažus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā noteikto procedūru, lai pielāgotu tos Padomes Lēmumam 1999/468/EK, attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Trešā daļa

80

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

14.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1099/2008

(2008. gada 22. oktobris)

par enerģētikas statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Kopienai ir vajadzīgi precīzi un savlaicīgi dati par enerģijas daudzumiem, tās veidiem, avotiem, ražošanu, piegādi, pārveidošanu un patēriņu, lai kontrolētu politikas ietekmi uz enerģētiku un tās sekas.

(2)

Enerģētikas statistikā galveno uzmanību parasti pievērsa enerģijas piegādei un fosilajai enerģijai. Nākamajos gados lielāka uzmanība jāpievērš uzlabotām zināšanām par enerģijas galapatēriņu, atjaunojamiem energoresursiem un kodolenerģijai, kā arī to uzraudzībai.

(3)

Tas, ka ir pieejama precīza un atjaunināta informācija par enerģiju, ir būtiski, lai novērtētu enerģijas patēriņa ietekmi uz vidi, īpaši saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Šī informācija ir prasīta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā (2).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošus enerģijas avotus (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū (4), dalībvalstīm prasa sniegt kvantitatīvus datus par enerģiju. Lai uzraudzītu panākto progresu šajās direktīvās minēto mērķu sasniegšanā, vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (7), paredz, ka dalībvalstis iesniedz datus par patērētās enerģijas daudzumu. Lai uzraudzītu panākto progresu minētajās direktīvās paredzēto mērķu sasniegšanā, vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā, kā arī uzlabota saskaņotība starp šiem datiem un saistīto statistisko apsekojumu datiem, piemēram, par iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un transporta jomu.

(6)

Komisijas 2005. gada 22. jūnija Zaļajā grāmatā “Par energoefektivitāti” un 2006. gada 8. marta Zaļajā grāmatā “Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” ir apsvērta ES enerģētikas politika, kuras vajadzībām nepieciešams, lai būtu pieejama ES enerģētikas statistika, tostarp nolūkā izveidot Eiropas Enerģētikas tirgus uzraudzības centru.

(7)

Lai izveidotu publiski pieejamu enerģētikas prognožu modeli saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai (8), ir vajadzīgi detalizēti un atjaunināti dati enerģētikas jomā.

(8)

Nākamajos gados lielāka uzmanība būtu jāpievērš svarīgāko degvielu piegādes drošībai, kā arī ir vajadzīgi operatīvāki un precīzāki dati ES līmenī, lai paredzētu un saskaņotu ES risinājumus iespējamās piegādes krīzes gadījumā.

(9)

Enerģijas tirgus liberalizācija un pieaugošā sarežģītība arvien vairāk apgrūtina ticamu un savlaicīgu datu saņemšanu par enerģiju, jo īpaši, ja šādu datu sniegšanai nav tiesiskā pamata. Ir būtiski, ka enerģētikas statistikas sistēmu var elastīgi pielāgot situācijai, kāda varētu rasties nākotnē.

(10)

Lai enerģētikas statistikas sistēma sniegtu atbalstu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm lēmumu pieņemšanā un veicinātu sabiedrības apspriešanos, iekļaujot tajā pilsoņus, šai sistēmai jānodrošina salīdzināmības, pārredzamības, elastības un attīstības garantijas. Tādēļ tuvākajā nākotnē tajā būtu jāiekļauj statistikas dati par kodolenerģiju un sīkāk jāizstrādā atbilstoši dati par atjaunojamo enerģiju. Tāpat saistībā ar energoefektivitāti būtu ļoti noderīgi, ja būtu pieejama detalizēta statistika par dzīvotnēm un transportu.

(11)

Kopienas statistikas apkopošanu reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (9).

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, noteikt kopēju sistēmu salīdzināmas enerģētikas statistikas izveidei, nosūtīšanai, novērtēšanai un izplatīšanai Kopienā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(13)

Kopienas statistikas apkopošanā un izplatīšanā saskaņā ar šo regulu valstu un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK (10) izveidotā Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, saliedētību un atbildību.

(14)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(15)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt datu avotu sarakstu, valstu statistiku un piemērojamos skaidrojumus vai definīcijas, kā arī nosūtīšanas kārtību un izveidot un izdarīt izmaiņas ikgadējos statistikas datos kodolenerģijas jomā, kad tie ir iekļauti, veikt izmaiņas statistikas datos par atjaunojamo enerģiju, kad tie ir iekļauti, un izveidot un izdarīt izmaiņas enerģijas galapatēriņa statistikas datos. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(16)

Ir jāparedz, ka Komisija var dalībvalstīm piešķirt atbrīvojumus vai atkāpes saistībā ar tādiem enerģētikas datu vākšanas aspektiem, kas radītu pārmērīgu slogu respondentiem. Šādus atbrīvojumus vai atkāpes var piešķirt vienīgi pēc atbilstīga pamatojuma saņemšanas, kurā pārredzami norādīta pašreizējā situācija un pārmērīgais slogs. Tiem vajadzētu būt spēkā pēc iespējas īsāku laiku.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu nosaka vienotu struktūru, lai Kopienā apkopotu, nodotu, novērtētu un izplatītu salīdzināmu enerģētikas statistiku.

2.   Šo regulu piemēro statistikas datiem par energoproduktiem un šo datu apkopojumam Kopienā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:

a)

“Kopienas statistika” ir Kopienas statistika, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta pirmajā ievilkumā;

b)

“statistikas apkopošana” ir statistikas apkopošana, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta otrajā ievilkumā;

c)

“Komisija (Eurostat)” ir Kopienas iestāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta ceturtajā ievilkumā;

d)

“energoprodukti” ir kurināmais, siltumenerģija, atjaunojamā enerģija, elektroenerģija vai jebkāds cits enerģijas veids;

e)

“datu apkopojums” ir dati, kas apkopoti valsts līmenī par energoproduktu izmantošanu vai apstrādi, proti, to ražošanu, tirdzniecību, krājumiem, pārveidošanu un patēriņu, un energosistēmas strukturālie raksturlielumi, piemēram, uzstādītās jaudas elektrības ražošanai vai naftas produktu ražošanas jaudas;

f)

“datu kvalitāte” ir šādi statistikas kvalitātes aspekti: atbilstība, precizitāte, savlaicīgums un punktualitāte, pieejamība un skaidrība, salīdzināmība, saskaņotība un pabeigtība.

3. pants

Datu avoti

1.   Piemērojot principus, kas paredz saglabāt samazinātu slogu respondentiem un vienkāršot pārvaldi, dalībvalstis apkopo datus par energoproduktiem un to krājumiem Kopienā, izmantojot šādus avotus:

a)

īpašus statistikas pārskatus, kas domāti primārās un pārveidotās enerģijas ražotājiem un tirgotājiem, sadalītājiem un transportētājiem, energoproduktu importētājiem un eksportētājiem;

b)

citus statistikas pārskatus, kas domāti enerģijas galaproduktu lietotājiem rūpniecības, transporta un citos sektoros, tostarp mājsaimniecībām;

c)

citas statistikas aprēķināšanas procedūras vai citus avotus, arī administratīvos avotus, piemēram, elektrības un gāzes tirgus regulatorus.

2.   Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātus noteikumus par tādu datu sniegšanu, kas ir vajadzīgi valsts statistikas apkopošanai, kā norādīts 4. pantā par uzņēmumiem un citiem avotiem.

3.   Datu avotu sarakstu var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Datu apkopojumi, energoprodukti un valstu statistikas nosūtīšanas biežums

1.   Valsts statistika, kas ir jāpaziņo, atbilst šīs regulas pielikumos noteiktajām prasībām. To nosūta šādos periodos:

a)

reizi gadā enerģētikas statistiku, kas minēta B pielikumā;

b)

reizi mēnesī enerģētikas statistiku, kas minēta C pielikumā;

c)

īstermiņa reizi mēnesī enerģētikas statistiku, kas minēta D pielikumā.

2.   Lietoto tehnisko terminu skaidrojumi vai definīcijas ir sniegti atsevišķajos pielikumos, tostarp A pielikumā (Terminoloģijas skaidrojumi).

3.   Nosūtāmos datus un piemērojamos skaidrojumus vai definīcijas var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. pants

Nosūtīšana un izplatīšana

1.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) 4. pantā minētos valsts statistikas datus.

2.   Datu nosūtīšanas kārtība, tostarp piemērojamie termiņi, atkāpes un atbrīvojumi no tās, ir izklāstīti pielikumos.

3.   Praktiskos datu nosūtīšanas paņēmienus var grozīt saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Komisija pēc dalībvalsts pamatota pieprasījuma un saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru var piešķirt papildu atbrīvojumus vai atkāpes no tādu valsts statistikas datu apkopošanas, kuru vākšana radītu pārmērīgu slogu respondentiem.

5.   Komisija (Eurostat) izplata enerģētikas gada statistikas datus līdz otrā gada 31. janvārim pēc pārskata perioda.

6. pants

Kvalitātes novērtējums un ziņojumi

1.   Dalībvalstis nodrošina nosūtīto datu kvalitāti.

2.   Dara visu iespējamo, lai garantētu saskaņotību starp enerģijas datiem, kas paziņoti saskaņā ar B pielikumu, un datiem, kas paziņoti saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/166/EK (2005. gada 10. februāris), ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā (12).

3.   Šajā regulā uz nosūtāmajiem datiem attiecina šādus kvalitātes vērtējuma parametrus:

a)

“atbilstība” raksturo līmeni, kādā statistika atbilst lietotāju pašreizējām un iespējamām vajadzībām;

b)

“precizitāte” raksturo novērtējumu pietuvinājumu nezināmajām faktiskajām vērtībām;

c)

“savlaicīgums” raksturo laikposmu starp notikumu vai parādību un informācijas pieejamību par to;

d)

“punktualitāte” raksturo laika novirzi starp datu paziņošanas dienu un dienu, kad tie būtu bijuši jāpaziņo;

e)

“pieejamība” un “skaidrība” raksturo kārtību un nosacījumus, kā lietotāji var saņemt, izmantot un interpretēt datus;

f)

“salīdzināmība” raksturo attiecīgo statistikas jēdzienu, pārbaudes līdzekļu un procedūru atšķirību ietekmes apjomu, salīdzinot statistikas datus dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, sektoros vai laikposmos;

g)

“saskaņotība” raksturo datu piemērotību, lai tos varētu ticami kombinēt un dažādi izmantot.

4.   Reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti, kā arī par jebkurām izdarītajām izmaiņām metodoloģijā.

5.   Dalībvalstis sešos mēnešos pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma saņemšanas un nolūkā dot tai iespēju novērtēt sniegto datu kvalitāti nosūta Komisijai (Eurostat) pārskatu, kurā iekļauta visa būtiskā informācija par šīs regulas ieviešanu.

7. pants

Grafiks un nosūtīšanas biežums

Šajā regulā norādītos datus dalībvalstis apkopo no tā kalendāra gada sākuma, kurš ir pēc šīs regulas pieņemšanas, un turpmāk nosūta tos par periodiem, kas noteikti 4. panta 1. punktā.

8. pants

Ikgadējie statistikas dati kodolenerģijas jomā

Komisija (Eurostat), sadarbojoties ar ES kodolenerģētikas nozari, nosaka ikgadējo statistikas datu kopumu, ko paziņo un izplata, sākot no 2009. gada, šo gadu uzskatot par pirmo pārskata periodu, nepieciešamības gadījumos neskarot statistikas datu konfidencialitāti un izvairoties no dubultu datu vākšanas, vienlaikus saglabājot zemas statistikas izveides izmaksas un pieņemamu ziņošanas slogu.

Ikgadējo statistikas datu kopumu kodolenerģijas jomā nosaka un tajā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. pants

Statistikas dati par atjaunojamo enerģiju un enerģijas galapatēriņu

1.   Lai uzlabotu statistikas datu kvalitāti attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un enerģijas galapatēriņu, Komisija (Eurostat), sadarbojoties ar dalībvalstīm, pārliecinās, ka šie dati ir salīdzināmi, pārredzami, detalizēti un elastīgi, veicot šādus pasākumus:

a)

pārskatot metodoloģiju, kuru izmanto statistikas datu sagatavošanai atjaunojamās enerģijas jomā, lai katru gadu papildus nodrošinātu ekonomiski izdevīgus, detalizētus statistikas datus par katru atjaunojamās enerģijas avotu. No 2010. gada (atsauces gads) Komisija (Eurostat) sagatavo un izplata iegūtos statistikas datus;

b)

pārskatot un nosakot dalībvalstu un Kopienas līmenī izmantojamo metodoloģiju, lai sagatavotu enerģijas galapatēriņa statistikas datus (avoti, mainīgie lielumi, kvalitāte, izmaksas), pamatojoties uz pašreizējo situāciju, veiktajiem pētījumiem un tehniski ekonomiskā pamatojuma ievadpētījumiem, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, kas vēl jāveic; un izvērtējot ievadpētījumu un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, lai sagatavotu enerģijas galapatēriņa rādītāju iedalījumu pēc nozares un galvenajiem enerģijas izmantošanas veidiem, iegūtos rezultātus no 2012. gada (atsauces gads) pakāpeniski integrējot statistikas datos.

2.   Statistikas datu kopumā atjaunojamo enerģijas resursu jomā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Statistikas datu kopumu attiecībā uz enerģijas galapatēriņu nosaka un tajā var izdarīt izmaiņas saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem turpmāk norādītos pasākumus, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot:

a)

grozījumus datu avotu sarakstā (3. panta 3. punkts);

b)

valsts statistikas un lietoto skaidrojumu vai definīciju grozījumus (4. panta 3. punkts);

c)

grozījumus datu nosūtīšanas kārtībā (5. panta 3. punkts);

d)

ikgadējās statistikas kodolenerģijas jomā izveidi un izmaiņu veikšanu tajā (8. panta otrā daļa);

e)

izmaiņu veikšanu atjaunojamās enerģijas statistikā (9. panta 2. punkts);

f)

enerģijas galapatēriņa statistikas izveidi un izmaiņu veikšanu tajā (9. panta 3. punkts).

2.   Papildu atbrīvojumus vai atkāpes (5. panta 4. punkts) piešķir saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.   Patur prātā principu, ka papildu izmaksas un ziņošanas slogs turpina būt samērīgs.

11. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET


(1)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 12. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 15. septembra Lēmums.

(2)  OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

(4)  OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.

(5)  OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.

(6)  OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

(7)  OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(8)  OV C 317 E, 23.12.2006., 876. lpp.

(9)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.

(10)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12)  OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.


A PIELIKUMS

TERMINOLOĢIJAS SKAIDROJUMI

Šajā pielikumā sniegti skaidrojumi vai definēti termini, kurus lieto citos pielikumos.

1.   ĢEOGRĀFISKĀS PIEZĪMES

Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā piemēro šādas ģeogrāfiskās definīcijas.

Austrālija bez aizjūras teritorijām.

Dānija bez Fēru salām un Grenlandes.

Francija ar Monako, bet bez Francijas aizjūras teritorijām – Gvadelupas, Martinikas, Gajānas, Reinjonas, Senpjēras un Mikelonas, Jaunkaledonijas, Franču Polinēzijas, Volisas salas un Futunas un Maores.

Itālija ar Sanmarīno un Vatikānu.

Japāna ar Okinavu.

Nīderlande bez Surinamas un Nīderlandes Antiļām.

Portugāle ar Azoru salām un Madeiru.

Spānija ar Kanāriju salām, Baleāru salām un Seūtu un Meliļu.

Šveice bez Lihtenšteinas.

Amerikas Savienotās Valstis ar 50 štatiem, Kolumbijas apgabalu, ASV Virdžīnu salām, Puertoriko un Guamu.

2.   DATU APKOPOJUMS

Ražotājus klasificē atbilstīgi ražošanas mērķim:

pamatdarbības ražotāji: privātie un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju pārdošanai trešām personām, un tā ir pamatdarbība,

pašražotāji: privātie un valsts uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju un/vai siltumenerģiju pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, un ražošana ir darbība, kas veicina pamatdarbību.

Piezīme: Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru var precizēt terminoloģiju, pievienojot attiecīgās NACE atsauces pēc tam, kad stājusies spēkā NACE klasifikācijas jaunā redakcija.

2.1.   Piegādes un pārveidošanas sektori

Ražošana/vietējā ražošana

Iegūtie vai saražotie kurināmā apjomi, kas aprēķināti pēc visām darbībām inertas vielas likvidēšanai. Ražošanā iekļauti daudzumi, ko ražošanas procesā patērē ražotājs (piemēram, apkurei vai iekārtas un palīgiekārtu ekspluatācijai), kā arī piegādes citiem enerģijas ražotājiem pārveidošanai vai cita veida izmantošanai.

Vietējā ražošana: ražošana no avotiem attiecīgajā valstī.

Imports/eksports

Ģeogrāfiskās definīcijas skatīt nodaļā “Ģeogrāfiskās piezīmes”.

Ja vien nav norādīts citādi, “imports” attiecas uz saražotā energoprodukta galīgo izcelsmi (valsts, kurā energoprodukts tika saražots), lai izmantotu valstī, un “eksports” – uz galapatēriņa valsti.

Daudzumus uzskatīt par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās.

Ja nevar ziņot ne par izcelsmi, ne galamērķi, drīkst izmantot pozīciju “cits”.

Var rasties statistikas atšķirības, ja, pamatojoties uz iepriekšminēto, ir pieejams tikai kopējais importa un eksporta daudzums, savukārt ģeogrāfiskā iedalījuma pamatā ir atšķirīgs pārskats, avots vai koncepcija. Šādā gadījumā atšķirības jāietver pozīcijā “cits”.

Starptautiskie kuģu bunkuri

Kurināmā apjomi, kuri nogādāti uz kuģiem, kas kuģo ar jebkuras valsts karogu un kas ir iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Starptautiskā kuģošana var notikt jūrā, iekšējos ezeros un ūdensceļos un piekrastes ūdeņos. Izņēmums ir:

tādu kuģu patēriņš, kuri ir iesaistīti vietējā kuģošanā. Vietējais/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu un nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības,

zvejas kuģu patēriņš,

militāro spēku patēriņš.

Krājumu izmaiņas

Starpība starp krājumiem perioda sākumā un krājumiem perioda beigās, kas tiek glabāti valsts teritorijā.

Kopējais patēriņš (aprēķināts)

Aprēķinātā vērtība, kas definēta šādi:

vietējā ražošana + no citiem avotiem + imports – eksports – starptautiskie kuģu bunkuri + krājumu izmaiņas.

Kopējais patēriņš (faktiskais)

Daudzums, kas faktiski ierakstīts galalietotāju sektora pārskatos.

Statistikas atšķirības

Aprēķinātā vērtība, kas definēta šādi:

aprēķinātais kopējais patēriņš – faktiskais kopējais patēriņš.

Ietver krājumu izmaiņas galalietotājiem, kad to nevar atzīmēt kā “Krājumu izmaiņu” daļu.

Jebkādu lielāku atšķirību iemesli ir jānorāda.

Pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

Elektroenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Par uzņēmumos izmantoto kurināmo, kuros ir vismaz viena koģenerācijas iekārta, ir jāziņo pozīcijā par pamatdarbības ražotāja koģenerācijas stacijām.

Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

Siltumenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

Elektroenerģijas ražošanā izmantotie kurināmā daudzumi.

Par uzņēmumos izmantoto kurināmo, kuros ir vismaz viena koģenerācijas iekārta, ir jāziņo pozīcijā par pašražotāju koģenerācijas stacijām.

Pašražotāju koģenerācijas stacijas

Kurināmā daudzumi, kas atbilst saražotās elektroenerģijas un pārdotās siltumenerģijas daudzumam.

Pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

Kurināmā daudzumi, kas atbilst pārdotās siltumenerģijas daudzumam.

Patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

Kurināmā ražošanai izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Koksa krāsnis

Koksa krāsnīs izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

Izmantotie lignīta vai brūnogļu daudzumi brūnogļu brikešu ražošanā vai kūdras daudzumi kūdras brikešu ražošanā.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Gāzes rūpnīcas

Izmantotie daudzumi gāzes iegūšanai gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Domnas

Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās.

Šeit nav jāietver daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais apkurei un domnu ekspluatācijai (piemēram, domnu gāze), bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Ogļu sašķidrināšana

Sintētiskās eļļas iegūšanai izmantotie kurināmā daudzumi.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

Naftas produktu iegūšanai izmantotie daudzumi.

Šeit nav jāietver apkurei un iekārtu ekspluatācijai izmantotie daudzumi kā kurināmais, bet par tiem ir jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

Citur neklasificēti – pārveidošana

Pārveidošanai izmantotie daudzumi, kas nav ietverti citur. Ja tādus izmanto un ietver šajā pozīcijā, tad tas ziņojumā ir jāskaidro.

2.2.   Enerģētikas sektors un galapatēriņš

Enerģētikas sektors kopā

Enerģētikas sektorā izlietotie daudzumi ieguves (ogļu, naftas un gāzes ieguves) nodrošināšanai vai pārveidošanas darbībās iekārtu ekspluatācijā.

Neietver kurināmā daudzumus, kas pārveidoti citā enerģijas veidā (par ko ir jāziņo pārveidošanas sektorā) vai izmantoti, lai nodrošinātu naftas, gāzes un ogļu sīkšķembu cauruļvadu ekspluatāciju (par ko ir jāziņo transporta sektorā).

Ietver ķīmisko materiālu ražošanu atomu šķelšanai un kausēšanai un šo procesu produktus.

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

Izlietotie daudzumi kā enerģija elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos.

Ogļraktuves

Izlietotie daudzumi kā enerģija, lai nodrošinātu ogļu ieguvi un sagatavošanu ogļu ieguves nozarē.

Par sadedzinātajām oglēm ogļu termoeletrostacijās ir jāziņo pārveidošanas sektorā.

Patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

Izlietotie daudzumi kā enerģija patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumos.

Koksa krāsnis

Izlietotie daudzumi kā enerģija koksēšanas rūpnīcās.

Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

Izlietotie daudzumi kā enerģija brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumos.

Gāzes rūpnīcas/gazifikācijas iekārtas

Patērētie daudzumi kā enerģija gāzes rūpnīcās un ogļu gazifikācijas iekārtās.

Domnas

Patērētie daudzumi kā enerģija domnās.

Ogļu sašķidrināšana

Patērētie daudzumi kā enerģija ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās.

Naftas rafinēšanas rūpnīcas

Patērētie daudzumi kā enerģija naftas rafinēšanas rūpnīcās.

Naftas un gāzes ieguve

Patērētie daudzumi kā kurināmais naftas un gāzes ieguves procesā un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās.

Neietver zudumus cauruļvados (par to ir jāziņo nodaļā “Piegādes zudumi”) un izlietotos enerģijas daudzumus cauruļvadu ekspluatācijā (par to ir jāziņo transporta sektorā).

Galapatēriņš kopā

Definēts (aprēķināts) šādi:

= kopējais neenerģētikas patēriņš + enerģijas galapatēriņš (rūpniecība + transports + citi sektori).

Tajā neietver piegādes pārveidošanai, daudzumus, ko izmanto enerģijas ražošanas nozares, un zudumus piegādes laikā.

Neenerģētikas patēriņš

Energoprodukti, kas izmantoti kā izejvielas dažādos sektoros; tas ir, kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā.

2.3.   Enerģijas galapatēriņa specifikācija

Enerģijas galapatēriņš

Kopējais enerģijas patēriņš rūpniecībā, transportā un citos sektoros.

Rūpniecības sektors

Tas attiecas uz kurināmā daudzumu, ko patērē rūpniecības uzņēmums savas pamatdarbības nodrošināšanai.

Par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem vai koģenerācijas stacijām ir jānorāda tikai tie kurināmā daudzumi, ko uzņēmums pats patērējis siltumenerģijas ražošanai. Par kurināmā patēriņu tādas siltumenerģijas ražošanai, kas tiek pārdota, un elektroenerģijas ražošanai ir jāziņo attiecīgajā pārveidošanas sektorā.

Dzelzs un tērauda ražošana

Ķīmisko vielu ražošana (tostarp naftas ķīmijas rūpniecība)

Ķīmisko vielu ražošanas un naftas ķīmijas sektors.

Krāsaino metālu ražošana

Krāsaino metālu ražošanas nozares.

Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

Stikla, keramikas, cementa un citu celtniecības materiālu nozares.

Transportlīdzekļu aprīkojums

Nozares, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu aprīkojumu.

Mašīnas un iekārtas

Gatavie metāla izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, izņemot transportlīdzekļu aprīkojumu.

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Neietver enerģijas ražošanas nozares.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

Iekļauta ierakstu ražošana.

Koksnes un koka izstrādājumu (izņemot celulozes un papīra) ražošana

Būvniecība

Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

Citur neklasificēti sektori – rūpniecība

Patēriņš nozarēs, kas nav ietvertas iepriekš.

Transporta sektors

Enerģija, kas izmantota visās transporta darbībās neatkarīgi no ekonomikas nozares, kurā veic attiecīgās darbības.

Transporta sektors – dzelzceļš

Viss patēriņš dzelzceļa transportā, tostarp rūpnieciskajos dzelzceļos.

Transporta sektors – vietējā kuģošana

Piegādātie daudzumi kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas nav iesaistīti starptautiskajā kuģošanā (skatīt starptautiskos kuģu bunkurus). Vietējais/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izbraukšanas un iebraukšanas ostu, nevis pēc kuģa karoga vai valstspiederības.

Transporta sektors – sauszemes transports

Sauszemes transportlīdzekļos izmantotie daudzumi.

Ietver degvielu, kas izmantota lauksaimniecības mašīnās uz lielceļiem, un smērvielas izmantošanai sauszemes transportlīdzekļos.

Neietver izmantoto enerģiju stacionāros dzinējos (skatīt “Citi sektori”), traktoros uz maziem ceļiem (skatīt “Lauksaimniecība”), sauszemes transportlīdzekļos militārām vajadzībām (skatīt “Citi sektori – citur neklasificēti”), izmantoto bitumenu ceļu klāšanā un izmantoto enerģiju dzinējos būvniecības vietās (skatīt rūpniecības apakšiedalījumu “Būvniecība”)

Transporta sektors – cauruļvadu transports

Izmantotie enerģijas daudzumi cauruļvadu darbības nodrošināšanā, pārvietojot gāzes, šķidrumus, ogļu sīkšķembas un citas preces.

Ietver izmantoto enerģiju sūkņu stacijās un cauruļvadu uzturēšanā.

Neietver enerģiju, kas izmantota, lai pa cauruļvadiem piegādātu dabasgāzi vai rūpniecisko gāzi, karsto ūdeni vai tvaiku no piegādātāja galapatērētājiem (par to jāziņo enerģētikas sektorā), enerģiju, kas izmantota, lai piegādātu ūdeni galapatērētājiem – mājsaimniecībām, rūpnieciskajiem, komerciālajiem un citiem lietotājiem (tas jāiekļauj komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā), un radušos zudumus šādu piegāžu laikā starp piegādātāju un galapatērētājiem (par to ir jāziņo piegādes zudumu sektorā).

Transporta sektors – starptautiskais gaisa transports

Piegādātie aviācijas degvielas daudzumi gaisakuģim starptautiskajiem lidojumiem. Iekšzemes/starptautiskais dalījums jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc gaisakuģa valstspiederības.

Nav iekļauta aviosabiedrību izmantotā degviela sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo sektorā “Transports – citur neklasificēts”) un aviācijas degvielas daudzumi militārām vajadzībām (par to jāziņo sektorā “Citi sektori – citur neklasificēti”).

Transporta sektors – iekšzemes gaisa transports

Aviācijas degvielas piegādātie daudzumi gaisakuģim iekšzemes gaisa transportam, kas var būt komerciāls, privāts, lauksaimniecības vajadzībām u. c.

Ietver izmantoto degvielu citiem mērķiem, nevis lidošanai, piemēram, dzinēju salīdzinošai pārbaudei. Iekšzemes/starptautiskais dalījums ir jānosaka, pamatojoties uz izlidošanas un ielidošanas vietām, nevis pēc gaisakuģa valstspiederības.

Neietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem (par to jāziņo sektorā “Transports – citur neklasificēts”) un aviācijas degvielu militārām vajadzībām (par to jāziņo sektorā “Citi sektori – citur neklasificēti”).

Transporta sektors – citur neklasificēts

Izmantotie daudzumi citur neklasificētām transporta darbībām.

Ietver aviosabiedrību izmantoto degvielu to sauszemes apkalpošanas transportlīdzekļiem un izmantoto degvielu ostās kuģu izkraušanas iekārtās, dažāda veida autokrānos.

Ir jāziņo tas, kas tiek iekļauts šajā pozīcijā.

Citi sektori

Īpaši nenosaukti sektori vai tādi, kas nepieder pie enerģētikas, rūpniecības vai transporta sektora.

Citi sektori – komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

Komercdarbības un biroju patērētais kurināmais valsts un privātajā sektorā.

Citi sektori – dzīvojamais sektors

Jāziņo par kurināmo, kas patērēts visās mājsaimniecībās, ieskaitot “mājsaimniecības, kurās ir nodarbinātas personas”.

Citi sektori – lauksaimniecība/mežsaimniecība

Tādu lietotāju patērētā degviela, kurus klasificē lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības nozarē.

Citi sektori – zvejniecība

Iekšzemes, piekrastes un dziļjūras zvejniecībai piegādātā degviela. Zvejniecībai ir jāaptver piegādātā degviela kuģiem, kas kuģo ar jebkādas valsts karogu un kas ir valstī no jauna iepildījuši degvielu (tostarp starptautiskā zvejniecība), un zvejniecībā izmantotā enerģija.

Citi sektori – citur neklasificēti

Šīs darbības nav ietvertas nekur citur. Šajā kategorijā ietilpst izmantotā degviela militārām vajadzībām visam mobilajam un stacionārajam patēriņam (piemēram, kuģi, gaisakuģi, sauszemes transportlīdzekļi un izmantotā enerģija dzīvojamās mājās) neatkarīgi no tā, vai degviela ir piegādāta minētās vai citas valsts militārajiem spēkiem. Ja to izmanto, šajā pozīcijā iekļautais jāskaidro ziņojumā.

3.   CITI TERMINI

Regulā lieto saīsinājumus, kuru nozīme ir šāda:

TML: tetrametilsvins,

TEL: tetraetilsvins,

SBP: rūpnieciskais spirts,

LPG: sašķidrināta naftas gāze,

NGL: šķidra dabasgāze,

LNG: sašķidrināta dabasgāze,

CNG: saspiesta dabasgāze.


B PIELIKUMS

IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās apkopotās enerģētikas statistikas piemērošanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un pārraides procedūra.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1.   CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, savāktie dati attiecas uz šādiem energoproduktiem:

Energoprodukts

Definīcija

1.

Akmeņogles

Augstas šķiras ogles, kas izmantotas rūpnieciski un mājsaimniecībās. Tajā kopumā ir mazāk nekā 10 % gaistošo vielu un augsts oglekļa saturs (aptuveni 90 % fiksētā oglekļa). Tā augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.

2.

Koksa ogles

Bitumenogles ar tādām īpašībām, kas ļauj iegūt koksu, kurš ir piemērots domnām. To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas.

3.

Cita veida bitumenogles

(tvaika ģeneratoru ogles)

Ogles, kas izmantotas tvaika ražošanā un ietver visas bitumenogles, kas nav ietvertas pie koksa oglēm vai akmeņoglēm. Tām ir augstāks gaistošo vielu daudzums nekā akmeņoglēm (vairāk nekā 10 %) un mazāks oglekļa daudzums (90 % fiksētā oglekļa). To augstākā siltumspēja ir lielāka nekā 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas. Ja bitumenogles izmanto koksa krāsnīs, par tām jāziņo kā par koksa oglēm.

4.

Melnais lignīts

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju robežās no 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg) līdz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.

5.

Lignīts/brūnogles

Neaglomerētas akmeņogles ar augstāko siltumspēju, kas nepārsniedz 17 435 kJ/kg (4 165 kcal/kg), un gaistošo vielu saturs pārsniedz 31 %.

Šajā kategorijā ir jāziņo par tieši saražoto un sadegušo degakmeni un darvas smiltīm. Šajā kategorijā arī ir jāziņo par izmantoto degakmeni un darvas smiltīm kā patēriņu citos pārveidošanas procesos.

Tas ietver patērētā degakmens vai darvas smilšu daļu pārveidošanas procesā. Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, ir jāziņo ikgadējā naftas anketā.

6.

Kūdra

Degošas mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes nogulsnes ar augstu ūdens saturu (līdz 90 % neapstrādātā veidā), viegli sagriežama, gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā. Nav ietverta kūdra, ko izmanto neenerģētikas patēriņam.

Šī definīcija neskar atjaunojamās enerģijas resursu definīciju Direktīvā 2001/77/EK un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada pamatnostādnēs valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.

7.

Patentēts kurināmais

Kurināmā maisījums, kas iegūts no akmeņogļu sīkdaļām, pievienojot saistvielu. Saražotā patentētā kurināmā daudzums tādēļ drīkst būt nedaudz lielāks nekā faktiskais patērētais ogļu daudzums pārveidošanas procesā.

8.

Koksa krāšņu kokss

Ciets produkts, kas iegūts, karbonizējot ogles, pamatā koksa ogles augstā temperatūrā, ar mazu mitruma un gaistošo vielu saturu. Koksa krāšņu koksu pamatā izmanto dzelzs un tērauda rūpniecībā, kur tas ir enerģijas avots un ķīmiska viela. Šajā kategorijā ietilpst arī koksa putekļi un lietuvju kokss.

Šajā kategorijā ir jāietver puskokss (ciets produkts, ko iegūst, zemā temperatūrā karbonizējot ogles). Puskoksu izmanto kā vietējo kurināmo vai pati pārveidošanas rūpnīca. Šajā iedaļā ietilpst arī kokss, koksa putekļi un puskokss no lignīta/brūnoglēm.

9.

Gāzes kokss

Akmeņogļu blakusprodukts, ko izmanto pilsētu gāzu ražošanai gāzes rūpnīcās. Gāzes koksu izmanto apsildē.

10.

Akmeņogļu darva

Bitumenogļu sausās destilācijas produkts. Akmeņogļu darva ir ogļu destilācijas šķidrs blakusprodukts, lai ražotu koksu koksa krāsnī, vai to iegūst no brūnoglēm (“zemas temperatūras darva”). Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos (piemēram, benzolā, toluolā, naftalīnā), par kuriem parasti ziņotu kā par naftas ķīmijas rūpniecības izejvielām.

11.

Brūnogļu briketes

Brūnogļu briketes ir kurināmā maisījums, kas iegūts no lignīta/brūnoglēm, zem spiediena veidojot briketes bez saistvielas pievienošanas. Šī iedaļa ietver kūdras briketes, sausa lignīta sīkdaļas un putekļus.

12.

Gāzes rūpnīcu gāze

Ietver visu veidu gāzes, ko iegūst komunālo pakalpojumu vai privātajos uzņēmumos, kuru galvenais mērķis ir gāzes ražošana, transportēšana un sadale. Tajā ir iekļauta gāze, kas iegūta karbonizējot (tostarp gāze, kas iegūta koksa krāsnīs un pārveidota par gāzes rūpnīcu gāzi), gazificējot ar bagātināšanu vai bez bagātināšanas ar naftas produktiem (LPG, degvieleļļu utt.) un pārveidojot, un vienkārši sajaucot gāzes un/vai gaisu, par ko ziņo ailē “No citiem avotiem”. Pārveidošanas sektorā jānorāda gāzes rūpnīcu gāzes daudzumi, kas pārveidoti par sajauktu dabasgāzi, kas tiks piegādāta un patērēta dabasgāzes tīklā.

Par citu ogļu gāzu (piemēram, koksa krāšņu gāzu, domnu gāzes un konvertora gāzes) ražošanu ir jāziņo kolonnās attiecībā uz šādām gāzēm un nevis kā par gāzes rūpnīcu gāzes ražošanu. Par ogļu gāzēm, kas ir pārvietotas uz gāzes rūpnīcu iekārtām, ir jāziņo (to attiecīgajā kolonnā) pārveidošanas sektorā gāzes rūpnīcu iekārtu rindā. Kopējam gāzes rūpnīcu gāzes daudzumam, kas nāk no citu ogļu gāzu pārvietošanas, ir jāparādās ražošanas rindā attiecībā uz gāzes rūpnīcu gāzi.

13.

Koksa krāšņu gāze

Iegūst kā koksa krāšņu gāzes ražošanas blakusproduktu dzelzs un tērauda ražošanā.

14.

Domnu gāze

Iegūst, sadedzinot koksu domnās tērauda un dzelzs ražošanas nozarē. To reģenerē un izmanto kā kurināmo daļēji rūpnīcā un daļēji citos tērauda nozares procesos vai enerģijas ražošanas uzņēmumos, kuros ir iekārtas to sadedzināšanai. Par kurināmā daudzumu ir jāziņo, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

15.

Konvertora gāze

Tērauda ražošanas blakusprodukts skābekļa kurtuvē, ko reģenerē pēc iziešanas no kurtuves. Gāze ir zināma arī kā konvertoru gāze, zema blīvuma gāze vai pamata skābekļa gāze tērauda ražošanā.

16.

Akmeņogles

Termins “akmeņogles” attiecas uz oglēm ar augstāko siltumspēju, kas pārsniedz 23 865 kJ/kg (5 700 kcal/kg) pie bezpelnu mitrās masas un ar vidējo nejaušu vitrinīta atstarotspēju vismaz 0,6. Akmeņogles kopumā attiecas uz visiem energoproduktiem no 1 līdz 3 (akmeņogles, koksa ogles un citas bitumenogles).

1.2.   Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumiem, kuriem šajā pielikumā nav sniegts īpašs skaidrojums.

1.2.1.   Piegādes un pārveidošanas sektori

1.

Ražošanas sektors

1.1.

No tā: pazemē

Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.

1.2.

No tā: virszemes

Piemēro tikai akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm.

2.

No citiem avotiem

To veido divas sastāvdaļas:

reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras akmeņogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida. Tajā ietilpst akmeņogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām,

kurināmā piegādes, kura ražošana ietilpst cita kurināmā enerģijas bilancē, bet kura patēriņš parādīsies akmeņogļu enerģijas bilancē.

2.1.

No tiem: no naftas produktiem

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, naftas koksa pievienošana koksa oglēm koksa krāsnīs.

2.2.

No tiem: no dabasgāzes

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, dabasgāzes pievienošana gāzes rūpnīcu gāzei tiešajam galapatēriņam.

2.3.

No tiem: no atjaunojamiem avotiem

Nepiemēro akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam un lignītam/brūnoglēm, un kūdrai.

Piemēram, rūpnieciskie atkritumi kā saistviela patentēta kurināmā ražošanā.

3.

Imports

4.

Eksports

5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

6.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

7.

Kopējais patēriņš

8.

Statistikas atšķirības

9.

Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotā kurināmā daudzumi primārajai vai sekundārajai enerģijas pārveidošanai (piemēram, ogles par elektroenerģiju, koksa krāšņu gāze par elektroenerģiju) vai izmantotie daudzumi pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, koksa ogles par koksu).

9.1.

No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.2.

No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas

9.3.

No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.4.

No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.5.

No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

9.6.

No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

9.7.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

9.8.

No tā: koksa krāsnis

9.9.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

9.10.

No tā: gāzes rūpnīcas

9.11.

No tā: domnas

Koksa ogļu un/vai bitumenogļu (parasti sauktu par PCI), un koksa krāsns koksa daudzumi, kas pārveidoti domnās. Šeit nav jāietver daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais apkurei un domnu ekspluatācijai (piemēram, domnu gāze), bet par tiem jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

9.12.

No tā: ogļu sašķidrināšana

Par degakmens eļļu un citiem produktiem, kas iegūti sašķidrināšanas procesā, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.

9.13.

No tā: sajaukšanai ar dabasgāzi

Ogļu gāzu daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.

9.14.

No tā: citur neklasificēts – pārveidošana

1.2.2.   Enerģētikas sektors

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.

No tā: ogļraktuves

1.3.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.7.

No tā: domnas

1.8.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

No tā: ogļu sašķidrināšana

1.10.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales, kā arī rūpniecisko gāzu uzliesmojuma dēļ.

3.

Galapatēriņš kopā

4.

Neenerģētikas patēriņš kopā

4.1.

No tā: rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori

Neenerģētikas patēriņš visās rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšnozarēs, piemēram, ogles, kas izmantotas metanola vai amonjaka ražošanā.

4.1.1.

No 4.1., no tā: naftas ķīmijas rūpniecībā

Neenerģētikas patēriņš, piemēram, ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma iegūšanai un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā.

4.2.

No tā: transporta sektors

Neenerģētikas patēriņš visās transporta apakšnozarēs.

4.3.

No tā: citi sektori

Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, dzīvojamā sektorā, lauksaimniecībā un citur nenorādītos sektoros.

1.2.3.   Enerģijas galapatēriņa specifikācija

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: vietējā kuģošana

3.3.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

1.2.4.   Imports un eksports

Izcelsmes valsts imports un galamērķa valsts eksports.

Nepiemēro kūdrai, gāzes koksam, gāzes rūpnīcu gāzei, koksa gāzei, domnu gāzei, kā arī konvertora gāzei.

1.2.5.   Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.

Minētie patēriņi pašražotāju uzņēmumos ir sadalīti, ņemot vērā pamatdarbības veidus, kas uzskaitīti tabulā:

1.

Kopā enerģētikas sektors

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.3.

No tā: koksa krāsnis

1.4.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: domnas

1.7.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.8.

No tā: ogļu sašķidrināšana

1.9.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts

1.3.   Siltumspēja

Par 1.1. punktā minētajiem energoproduktiem jāziņo gan augstākā, gan zemākā siltumspēja šādiem galvenajiem datu apkopojumiem.

Nepiemēro gāzes rūpnīcu gāzēm, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei un konvertora gāzei:

1.

Ražošana

2.

Imports

3.

Eksports

4.

Izmantots koksa krāsnīs

5.

Izmantots domnās

6.

Izmantots pamatdarbības elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos, koģenerācijas stacijās un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

7.

Izmantots rūpniecībā

8.

Citiem izmantojuma veidiem

1.4.   Ražošana un krājumi ogļu raktuvēs

Piemērojama tikai akmeņoglēm un lignītam/brūnoglēm.

Jāziņo par šādiem daudzumiem:

1.

Apakšzemes ieguve

2.

Ieguve virszemē

3.

No citiem avotiem

4.

Krājumi perioda beigās

4.1.

No tiem: krājumi raktuvēs

1.5.   Mērvienības

1.

Enerģijas daudzums

103 tonnas

Izņēmums: gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāšņu gāzei, domnu gāzei, konvertora gāzei) mērījums ir tieši enerģijas mērījums, un tādēļ izmantojamā mērvienība ir TJ (pamatojoties uz augstāko siltumspēju).

2.

Siltumspēja

MJ/tonna

1.6.   Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

2.   DABASGĀZE

2.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šo datu apkopojums attiecas uz dabasgāzi, ko veido gāzes, kas ir sastopamas pazemes atradnēs, un tās ir sašķidrinātas vai gāzveida, ko pamatā veido metāns.

Tas ietver gan “neasimilēto” gāzi, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums, gan “asimilēto” gāzi, kas iegūta saistībā ar jēlnaftu, kā arī metānu, kas reģenerēts no ogļraktuvēm (akmeņogļu gāze) vai no ogļu slāņa (ogļu slāņa gāze).

Tas neietver gāzes, kas radušās, anaerobi iztvaicējot biomasu (piemēram, komunālo vai notekūdeņu dūņu gāzi), ne arī gāzes rūpnīcu gāzi.

2.2.   Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

2.2.1.   Piegādes un pārveidošanas sektori

Jāziņo par daudzumiem, kas izteikti gan apjoma, gan enerģijas vienībās, un ieskaitot augstāko un zemāko siltumspēju šādiem datiem:

1.

Vietējā ražošana

Norāda visu realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas.

Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši.

Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē; gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās.

1.1.

No tās: asimilētā gāze

Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu.

1.2.

No tās: neasimilētā gāze

Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums.

1.3.

No tās: ogļraktuvju gāze

Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem.

2.

No citiem avotiem

Kurināmais, kas sajaukts ar dabasgāzi un patērēts kā maisījums.

2.1.

No tiem: no naftas produktiem

LPG kvalitātes, piemēram, siltumspējas, uzlabošanai.

2.2.

No tiem: no oglēm

Rūpnieciskā gāze sajaukšanai ar dabasgāzi

2.3.

No tiem: no atjaunojamiem avotiem

Biogāze sajaukšanai ar dabasgāzi

3.

Imports

4.

Eksports

5.

Starptautiskie kuģu bunkuri

6.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

7.

Kopējais patēriņš

8.

Statistikas atšķirības

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

9.

Reģenerējamā gāze: krājumi perioda sākumā un perioda beigās

Pieejamie gāzes daudzumi piegādei jebkādā ievades un izvades cikla laikā. Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī sašķidrinātas dabasgāzes uzglabāšanu. Nav jāietver balasta gāze.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

10.

Izplūdusī gāze

Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

11.

Sadedzinātā gāze

Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā.

Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro.

12.

Pārveidošanas sektors kopā

Izmantotie kurināmā daudzumi primārajā un sekundārajā enerģijas pārveidošanā (piemēram, dabasgāzi par elektroenerģiju) vai kas izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, dabasgāzi par metanolu).

12.1.

No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.2.

No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.3.

No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas

12.4.

No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

12.5.

No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.6.

No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

12.7.

No tā: gāzes rūpnīcas

12.8.

No tā: koksa krāsnis

12.9.

No tā: domnas

12.10.

No tā: gāzes sašķidrināšana

Dabasgāzes daudzumi, kas izlietoti kā izejvielas sašķidrināšanai, piemēram, kurināmā daudzumi, ko izmanto metanola ražošanas procesā, lai iegūtu metanolu.

12.11.

No tā: nav norādīts – pārveidošana

2.2.2.   Enerģētikas sektors

1.

Kopā enerģētikas sektors

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: domnas

1.6.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.7.

No tā: elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.8.

No tā: sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija

1.9.

No tā: gāzes sašķidrināšana

1.10.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Piegādes un sadales zudumi

2.2.3.   Enerģijas galapatēriņa specifikācija

Par dabasgāzes patēriņu ir jāziņo atsevišķi gan kā par enerģētikas patēriņu, gan neenerģētikas patēriņu šādās nozarēs:

1.

Galapatēriņš kopā

Šajā pozīcijā atsevišķi jāziņo enerģijas galapatēriņš un neenerģētikas patēriņš.

2.

Transporta sektors

2.1.

No tā: sauszemes transports

Ietver CNG un biogāzi

2.1.1.

No tā: biogāzes daļa sauszemes transportā

2.2.

No tā: cauruļvadu transports

2.3.

No tā: citur neklasificēts – transports

3.

Rūpniecības sektors

3.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

3.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

3.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

3.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

3.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

3.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

3.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

3.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

3.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

3.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

3.11.

No tā: būvniecība

3.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

3.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

2.2.4.   Imports un eksports

Jāziņo gan dabasgāzes kopā, gan tās LNG daļas daudzums par katru importa izcelsmes valsti un eksporta galamērķa valsti.

2.2.5.   Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, pašražotāju koģenerācijas stacijām un pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem.

Patēriņš attiecas uz šādiem uzņēmumiem vai darbībām:

1.

Kopā enerģētikas sektors

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: domnas

1.6.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.7.

No tā: sašķidrināšanas (LNG) un regazifikācijas rūpnīcas

1.8.

No tā: gāzes sašķidrināšana

1.9.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: cauruļvadu transports

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts

2.2.6.   Gāzes krātuvju ietilpība

1.

Nosaukums

Krātuves vietas nosaukums.

2.

Veids

Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, sāls dobums utt.

3.

Darba jauda

Kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā.

4.

Maksimālais izvades ātrums

Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt.

2.3.   Mērvienības

1.

Enerģijas daudzumi

Ja vien nav norādīts citādi, dabasgāzes daudzumus paziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).

2.

Siltumspēja

KJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).

3.

Krātuves darba jauda

106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).

4.

Maksimālais izvades ātrums

106 m3/dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 oC, 101,325 kPa).

2.4.   Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

3.   ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA

3.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šajā nodaļā ir iekļauta siltumenerģija un elektroenerģija.

3.2.   Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētais datu apkopojuma saraksts jāsniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz to terminu skaidrojumu, par kuriem īpašs skaidrojums šajā nodaļā nav sniegts. 1., 2., 4. un 5. nodaļā minētās definīcijas un mērvienības piemēro energoproduktiem, kas pieder pie cietā kurināmā un rūpnieciskajām gāzēm, dabasgāzes, naftas un benzīna produktiem, atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģijas no atkritumiem.

3.2.1.   Piegādes un pārveidošanas sektori

Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas datiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju.

Bruto saražotā elektroenerģija ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem.

Bruto saražotā siltumenerģija ir iekārtu kopējā saražotā siltumenerģija, un tajā norāda siltumenerģiju, ko patērē iekārtu palīgierīces, kurās izmanto karstu šķidrumu (telpas apsildīšana, šķidrā kurināmā sasildīšana utt.), kā arī zudumus, kas rodas iekārtās/tīklā siltuma apmaiņas dēļ, un ķīmisko procesu rezultātā iegūto siltumenerģiju, kuru izmanto kā primāro enerģiju.

Neto saražotā elektroenerģija: bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros.

Neto saražotā siltumenerģija ir sadales sistēmai piegādātā siltumenerģija, ko nosaka no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.

Tabulā minētais datu apkopojums jāziņo atsevišķi par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija jāpaziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, izmantojot šādu datu apkopojumu:

1.

Ražošana kopā

1.1.

No tās: kodolenerģija

1.2.

No tās: hidroenerģija

1.2.1.

No tās: daļu hidroenerģijas iegūst no pārsūknēšanas

1.3.

No tās: ģeotermālā enerģija

1.4.

No tās: saules enerģija

1.5.

No tās: viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

1.6.

No tās: vēja enerģija

1.7.

No tās: sadedzināms kurināmais

Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai.

1.8.

No tās: siltuma sūkņi

Siltumenerģija saražota no siltuma sūkņiem tikai tad, ja siltumenerģiju pārdod trešām personām (t. i., gadījumos, ja ražošana notiek pārveidošanas sektorā).

1.9.

No tās: elektriskie boileri

Siltumenerģijas daudzumi no elektriskajiem boileriem, ja iegūto daudzumu pārdod trešām personām.

1.10.

No tās: siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem

Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā.

Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā.

1.11.

No tās: citi avoti – elektroenerģija (lūdzu norādīt)

Visos attiecīgajos gadījumos turpmāk tabulā minētie dati ir jāziņo kā kopējie par elektroenerģiju un siltumenerģiju atsevišķi. Tabulā par pirmajiem trim rādītājiem ir jāaprēķina daudzumi un jāsavieno ar vērtībām, kas paziņotas saskaņā ar iepriekšējo tabulu.

1.

Bruto ražošana kopā

2.

Uzņēmums izlieto savām vajadzībām

3.

Neto ražošana kopā

4.

Imports

Skatīt arī skaidrojumu 5. sadaļā “Eksports”.

5.

Eksports

Elektroenerģijas daudzumus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par daudzumu ir jāziņo gan kā par eksportu, gan kā par importu.

6.

Izmantots siltuma sūkņos

7.

Izmantots elektriskajos tvaika boileros

8.

Izmantots pārsūknēšanā

9.

Izmantots elektroenerģijas ražošanā

10.

Piegādātā enerģija

Elektroenerģijai: neto saražotās elektroenerģijas daudzums, ko piegādājuši visi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi valstī, atņemot daudzumus, kas ir vienlaikus izmantoti siltuma sūkņos, elektriskajos tvaika boileros, sūkņos, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

Siltumenerģijai: neto saražotās siltumenerģijas daudzums, ko pārdod visi uzņēmumi valstī, atņemot siltumenerģiju, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai, un atņemot vai pieskaitot eksportu uz vai importu no ārvalstīm.

11.

Piegādes un sadales zudumi

Visi zudumi elektroenerģijas un siltumenerģijas piegādes un sadales dēļ.

Elektroenerģijai ietver zudumus transformatoros, ko neuzskata par elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu sastāvdaļām.

12.

Kopējais patēriņš (aprēķinātais)

13.

Statistikas atšķirības

14.

Kopējais patēriņš (faktiskais)

Par saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un tam attiecīgi izmantotā kurināmā daudzumiem (pamatojoties uz to zemāko siltumspēju, izņemot dabasgāzei, kurai to norāda, pamatojoties uz augstāko siltumspēju) no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti tabulā, jāziņo atsevišķi pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos šāda elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana jāpaziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, koģenerācijas stacijām un siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem:

1.

Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes

1.1.

Akmeņogles

1.2.

Koksa ogles

1.3.

Citas bitumenogles

1.4.

Melnais lignīts

1.5.

Lignīts/brūnogles

1.6.

Kūdra

1.7.

Patentēts kurināmais

1.8.

Koksa krāšņu kokss

1.9.

Gāzes kokss

1.10.

Akmeņogļu darva

1.11.

Brūnogļu briketes

1.12.

Gāzes rūpnīcu gāze

1.13.

Koksa krāšņu gāze

1.14.

Domnu gāze

1.15.

Konvertora gāze

2.

Naftas un benzīna produkti

2.1.

Jēlnafta

2.2.

NGL

2.3.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu gāze

2.4.

LPG

2.5.

Ligroīns

2.6.

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

2.7.

Cita veida petroleja

2.8.

Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)

2.9.

Smagā degvieleļļa

2.10.

Bitumens (arī orimulsions – kurināmais uz bitumena bāzes)

2.11.

Naftas kokss

2.12.

Citi naftas produkti

3.

Dabasgāze

4.

Atjaunojami enerģijas avoti un enerģija no atkritumiem

4.1.

Rūpnieciskie atkritumi (neatjaunojamie)

4.2.

Sadzīves atkritumi (atjaunojamie)

4.3.

Sadzīves atkritumi (neatjaunojamie)

4.4.

Koksne, koksnes atlikumi un citu cietu vielu atkritumi

4.5.

Atkritumu poligonu gāze

4.6.

Notekūdeņu dūņu gāze

4.7.

Cita veida biogāze

4.8.

Šķidra biodegviela

3.2.2.   Elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš enerģētikas sektorā

1.

Enerģētikas sektors kopā

Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto sūknēšanai krātuvēs, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros.

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.7.

No tā: domnas

1.8.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

No tā: kodolnozare

1.10.

No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.11.

No tā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.12.

No tā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.13.

No tā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.14.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

3.2.3.   Enerģijas galapatēriņa specifikācija

1.

Rūpniecības sektors

1.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

1.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

1.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

1.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

1.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

1.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

1.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

1.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

1.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

1.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

1.11.

No tā: būvniecība

1.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

1.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

2.

Transporta sektors

2.1.

No tā: dzelzceļš

2.2.

No tā: cauruļvadu transports

2.3.

No tā: citur neklasificēts – transports

3.

Dzīvojamais sektors

4.

Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

5.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība

6.

Zvejniecība

7.

Citur neklasificēts – cits

3.2.4.   Imports un eksports

Valsts elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzuma imports un eksports.

3.2.5.   Pašražotāju saražotā neto elektroenerģija un neto siltumenerģija

Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju ir jāziņo atsevišķi par koģenerācijas stacijām, par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem šādos uzņēmumos vai darbībās:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.6.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.7.

No tā: domnas

1.8.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.9.

No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.10.

No tā: sašķidrināšanas (LNG) vai regazifikācijas rūpnīcas

1.11.

No tā: gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)

1.12.

No tā: gāzes pārvēršana šķidrā veidā

1.13.

No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.14.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Visi citi sektori: vienādi ar datu apkopojuma sarakstu saskaņā ar 3.2.3. sadaļu “Enerģijas galapatēriņa specifikācija”

3.2.6.   Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos jāziņo atsevišķi par pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, pašražotāju koģenerācijas stacijām un pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumiem.

1.

Par cietā kurināmā un rūpniecisko gāzu daudzumiem, ko patērējuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: akmeņoglēm, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melno lignītu, lignītu/brūnoglēm, kūdru, patentēto kurināmo, koksa krāšņu koksu, gāzes koksu, akmeņogļu darvu, brūnogļu/kūdras briketēm, gāzes rūpnīcu gāzi, koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un konvertora gāzi. Par to ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.3.

No tā: koksa krāsnis

1.4.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: domnas

1.7.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.8.

No tā: ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas

1.9.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts

2.

Par naftas produktu daudzumiem, ko izmantojuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu gāzi, LPG, ligroīnu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu (destilētu degvieleļļu), smago degvieleļļu, bitumenu (tostarp Orimulsion), naftas koksu un citiem naftas produktiem. Par to ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: koksa krāsnis

1.4.

No tā: domnas

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: cauruļvadu transports

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēti

3.

Par dabasgāzes daudzumiem, ko ir izmantojuši pašražotāji, jāziņo, ja to darbība ir šāda:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: domnas

1.7.

No tā: sašķidrināšanas (LNG) un regazifikācijas rūpnīcās

1.8.

No tā: gāzes sašķidrināšana

1.9.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: cauruļvadu transports

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts

4.

Par atjaunojamās enerģijas daudzumu un enerģijas daudzumu no atkritumiem, ko izmantojuši pašražotāji, ir jāziņo attiecībā uz šādiem energoproduktiem: ģeotermālo enerģiju, saules termālo enerģiju, rūpnieciskajiem atkritumiem (izsīkstošajiem), sadzīves atkritumiem (atjaunojamiem), koksni/koksnes atlikumiem/citiem cietajiem atkritumiem, atkritumu poligonu gāzi, notekūdeņu dūņu gāzi, cita veida biogāzi un šķidro biodegvielu. Par ievadītajiem daudzumiem uzņēmumiem jāziņo, ja to darbība ir šāda:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.

No tā: ogļraktuves

1.3.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.6.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.7.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.8.

No tā: domnas

1.9.

No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.10.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts

3.3.   Struktūras dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu

3.3.1.   Neto maksimālā elektriskā jauda un maksimālā slodze

Par jaudu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī.

Ietver gan elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumu, gan koģenerācijas staciju elektrisko jaudu.

Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā. Maksimālā slodze tiek definēta kā vislielākā enerģijas vērtība, ko valstī tīkls vai vairāki tīkli kopā saņem vai piegādā.

Tikai attiecībā uz tīklu jāpaziņo šādi daudzumi:

1.

Kopā

2.

Kodolenerģija

3.

Hidroenerģija

3.1.

No tās: pārsūknēšana

4.

Ģeotermālā enerģija

5.

Saules enerģija

6.

Viļņu, plūdmaiņas, okeāna enerģija

7.

Vēja enerģija

8.

Sadedzināmais kurināmais

8.1.

No tā: tvaika turbīna

8.2.

No tā: iekšdedzes dzinējs

8.3.

No tā: gāzes turbīna

8.4.

No tā: kombinētais cikls

8.5.

No tā: citi

Jānorāda, ja paziņo.

9.

Maksimālā slodze

10.

Pieejamā jauda maksimālās slodzes brīdī

11.

Datums un laiks, kad ir bijusi maksimālā slodze

3.3.2.   Neto maksimālā sadedzināmā kurināmā iekārtu elektriskā jauda

Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā iekārtu elektrisko jaudu ir jāziņo gan pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi katrai iekārtai, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem, kas minēta nākamajā tabulā. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno visos gadījumos, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem.

1.

Darbināta ar viena veida kurināmo

1.1.

Kurināta ar akmeņoglēm vai akmeņogļu produktiem

Ietver koksa krāšņu gāzi, domnu un konvertora gāzes jaudu.

1.2.

Kurināta ar šķidro kurināmo

Ietver naftas rafinēšanas rūpnīcas gāzes jaudu.

1.3.

Kurināta ar dabasgāzi

Ietver gāzes rūpnīcu gāzes jaudu.

1.4.

Kurināta ar kūdru

1.5.

Kurināta ar atjaunojamo kurināmo un atkritumiem

2.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro

3.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi

4.

Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi

5.

Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo un dabasgāzi

Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās.

3.4.   Mērvienības

1.

Enerģijas daudzumi

Elektroenerģija: GWh

Siltumenerģija: TJ

Cietais kurināmais un rūpnieciskās gāzes: tiek piemērotas šā pielikuma 1. nodaļas mērvienības.

Dabasgāze: tiek piemērotas šā pielikuma 2. nodaļas mērvienības.

Nafta un naftas produkti: tiek piemērotas šā pielikuma 4. nodaļas mērvienības.

Atjaunojamie enerģijas avoti un atkritumi: tiek piemērotas šā pielikuma 5. nodaļas mērvienības.

2.

Jauda

Elektroenerģijas ražošanas jauda: MWe

Siltumenerģijas ražošanas jauda: MWt

3.5.   Atkāpes un atvieglojumi

Francijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz saražotās siltumenerģijas datu ziņošanu. Šī atkāpe zaudē spēku, tiklīdz Francija var nosūtīt šo ziņojumu, un tās ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz četrus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

4.   NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

4.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav noteikts citādi, datu apkopojums attiecas uz visiem šādiem energoproduktiem:

Energoprodukts

Definīcija

1.

Jēlnafta

Jēlnafta ir dabīgas izcelsmes minerāleļļa, ko veido ogļūdeņražu un saistīto piemaisījumu, piemēram, sēra, maisījums. Tā ir sastopama šķidrā veidā normālā virsmas temperatūrā un spiedienā, un tās fiziskās īpašības (blīvums, viskozitāte utt.) ir ļoti mainīgas. Šajā kategorijā iekļauts atradņu vai atbrīvotais kondensāts, kas reģenerēts no asimilētas vai neasimilētas gāzes, tās sajaucot ar komerciālas jēlnaftas plūsmu.

2.

NGL

NGL ir šķidri vai sašķidrināti ogļūdeņraži, kas reģenerēti no dabasgāzes atdalīšanas iekārtās vai gāzes pārstrādes rūpnīcās. Šķidra dabasgāze ir etāns, propāns, butāns (parastais un izo-), (izo) pentāns un pentāni plus (ko dažreiz sauc par dabīgo benzīnu vai iekārtu kondensātu).

3.

Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas

Naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas ir apstrādāta nafta, kas domāta tālākai pārstrādei (piemēram, tiešas vadības degvieleļļa vai vakuuma gāzeļļa), izņemot sajaukšanai. Pie tālākas pārstrādes tā tiks pārveidota vienā vai vairākās sastāvdaļās un/vai galaproduktos. Šajā definīcijā iekļauti arī produkti, kas no naftas ķīmijas rūpniecības nosūtīti atpakaļ pārstrādei (piemēram, pirolīzes benzīns, C4 frakcijas, gāzeļļa un degvieleļļas frakcijas).

4.

Piedevas/skābekļa savienojumi

Piedevas ir ar ogļūdeņradi nesaistīti savienojumi, kas pievienoti vai sajaukti ar kādu produktu, lai mainītu degvielas īpašības (oktānskaitli, cetānskaitli, aukstuma īpašības utt.):

skābekļa savienojumi, piemēram, spirti (metanols, etanols), ēteri (piemēram, MTBE (metiltercbutilēteris), ETBE (etiltercbutilēteris), TAME (tercamilmetilēteris)),

esteri (piemēram, rapša sēklu vai dimetilesteris utt.),

ķīmiski savienojumi (piemēram., TML, TEL un mazgāšanas līdzekļi).

Piezīme: piedevu/skābekļa savienojumu (spirtu, ēteru, esteru un citu ķīmisku savienojumu) daudzumiem, par ko ziņo šajā kategorijā, ir jāattiecas uz daudzumiem, kas ir domāti sajaukšanai ar degvielu vai izmantošanai kā kurināmo.

4.1.

No tām/tiem: biodegviela

Biobenzīns un biodīzeļdegviela: tiek piemērotas 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

Šķidras biodegvielas daudzumi, par ko ziņo šajā kategorijā, attiecas uz biodegvielu un nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta.

Neietver nekāda veida tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar transporta degvielu (t. i., tās tīrā veidā); par to ir jāziņo saskaņā ar 5. nodaļu. Par biodegvielu, ko pārdod kā daļu no transporta degvielas, ir jāziņo pie attiecīgā produkta, norādot biodegvielas daļu.

5.

Citi ogļūdeņraži

Sintētiska jēlnafta no darvas smiltīm, degakmens eļļa utt., šķidras vielas no ogļu sašķidrināšanas (skatīt 1. nodaļu), šķidrumu ieguve no dabasgāzes pārvēršanas benzīnā (skatīt 2. nodaļu), ogļūdeņraži un emulģētas eļļas (piemēram, Orimulsion).

Neietver degakmens ražošanu; uz to attiecas 1. nodaļa.

Par degakmens eļļu (sekundāra produkta) ieguvi ir jāziņo nodaļas “No citiem avotiem” sadaļā “Citi ogļūdeņraži”.

6.

Rafinēta gāze (nesašķidrināta)

Rafinēta gāze ietver nekondensējamu gāzu maisījumu pamatā no ūdeņraža, metāna, etāna un olefīniem, kas iegūti jēlnaftas pārtvaicēšanas laikā vai naftas produktu apstrādes (piemēram, krekinga) laikā naftas rafinēšanas rūpnīcās. Šī iedaļa ietver arī gāzes, kas atsūtītas atpakaļ naftas ķīmijas rūpniecībā.

7.

Etāns

Dabīgs gāzveida tiešas ķēdes ogļūdeņradis (C2H6), kas iegūts no dabasgāzes un rafinētas gāzes plūsmām.

8.

LPG

LPG ir viegli parafīna ogļūdeņraži, kas iegūti naftas rafinēšanas procesos, jēlnaftas stabilizēšanas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcās. To pamatā veido propāns (C3H8) un butāns (C4Hl0) vai abu apvienojums. Tajā var arī būt propilēns, butilēns, izopropilēns un izobutilēns. LPG parasti ir sašķidrināta zem spiediena transportēšanai un glabāšanai.

9.

Ligroīns

Ligroīns ir izejviela, kas domāta vai nu naftas ķīmijas rūpniecībai (piemēram, etilēna vai aromātvielu ražošanai), vai benzīna ražošanai, tam nonākot pārveidošanas vai izomerizācijas procesā pārstrādes rūpnīcā.

Ligroīns ietver materiālu 30 oC un 210 oC destilēšanas robežās vai kādā šo robežu daļā.

10.

Benzīns

Benzīnu veido vieglo ogļūdeņražu maisījums, kas pārtvaicēti 35 oC līdz 215 oC temperatūrā. To izmanto kā degvielu uz zemes bāzētiem dzirksteļaizdedzes dzinējiem. Benzīnā var būt piedevas, skābekļa savienojumi un oktāna skaitļa palielinātāji, ieskaitot tādus svina savienojumus kā TEL un TML.

Ietver benzīna sajaukšanas sastāvdaļas (izņemot piedevas/skābekļa savienojumus), piemēram, alkilātus, izomerātu, reformātu, krekinga procesā iegūtu benzīnu, kas domāts izmantošanai kā gatavs dzinēju benzīns.

10.1.

No tā: biobenzīns

Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

11.

Aviācijas benzīns

Benzīns, kas īpaši sagatavots aviācijas virzuļdzinējiem, kura oktāna skaitlis ir piemērots dzinējam, sasalšanas punkts –60 oC un destilēšanas robeža parasti ir 30 oC līdz 180 oC.

12.

Benzīna tipa reaktīvā degviela (ligroīna tipa reaktīvā degviela vai JP4).

Tā ietver visas vieglās ogļūdeņraža eļļas, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos, pārtvaicējot 100 oC līdz 250 oC temperatūrā. To iegūst, sajaucot petroleju un benzīnu vai ligroīnu tādā veidā, ka aromātvielu saturs pēc apjoma nepārsniedz 25 % un tvaiku spiediens ir no 13,7 kPa līdz 20,6 kPa.

13.

Petrolejas tipa reaktīvā degviela

Destilāts, ko izmanto aviācijas turbīnu barošanas blokos. Tam ir tādas pašas pārtvaicēšanas īpašības 150 oC līdz 300 oC temperatūrā (pamatā ne vairāk kā 250 oC) un uzliesmojuma punkts kā petrolejai. Turklāt tai ir īpaša specifikācija (piemēram, sasalšanas punkts), ko ir izveidojusi Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA).

Saturā ir petrolejas sajaukšanas sastāvdaļas.

14.

Cita veida petroleja

Rafinēts naftas destilāts, ko izmanto citos sektoros, kas nav gaisa transports. Tas pārtvaicējas 150 oC līdz 300 oC temperatūrā.

15.

Gāzeļļa/dīzeļdegviela (destilēta degvieleļļa)

Gāzeļļa/dīzeļdegviela pamatā ir starpposma destilāts, kas pārtvaicējas 180 oC līdz 380 oC temperatūrā. Ietver sajaukšanas sastāvdaļas. Atkarībā no izmantošanas ir pieejamas vairākas šķiras:

15.1.

No tās: transporta dīzeļdegviela

Sauszemes transporta dīzeļdegviela dīzeļkompresijas aizdedzei (vieglās automašīnas, smagās automašīnas utt.), parasti ar zemu sēra saturu.

15.1.1.

No 15.1., no tās: biodīzeļdegviela

Piemēro 5. nodaļas definīcijas par atjaunojamiem enerģijas avotiem un enerģiju no atkritumiem.

15.2.

No tās: apkures un cita veida gāzeļļa

Gaišā apkures eļļa rūpnieciskai un komerciālai izmantošanai, jūras kuģu dīzeļdegviela un dzelzceļa transportā izmantotā dīzeļdegviela, cita veida gāzeļļa, ieskaitot smagās gāzeļļas, kas pārtvaicējas 380 oC līdz 540 oC temperatūrā un ko izmanto kā naftas ķīmijas rūpniecības izejvielas.

16.

Degvieleļļa

Jebkādas atlieku (smagās) degvieleļļas (ieskaitot to, kas iegūta sajaucot). Kinemātiskā viskozitāte pārsniedz 10 cSt 80 oC temperatūrā. Uzliesmojuma punkts vienmēr pārsniedz 50 oC, un blīvums vienmēr ir lielāks nekā 0,90 kg/l.

16.1.

No tās: ar zemu sēra saturu

Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas mazāks par 1 %.

16.2.

No tās: ar augstu sēra saturu

Smagā degvieleļļa ar sēra saturu, kas ir 1 % vai vairāk.

17.

Lakbenzīns un SBP

Rafinēti destilātu starpprodukti ar pārtvaicēšanu ligroīna/petrolejas robežās. Tos iedala šādi:

rūpnieciskas spirts (SBP): vieglas eļļas, kas pārtvaicējas 30 oC līdz 200 oC temperatūrā. Rūpnieciskajam spirtam ir septiņas vai astoņas šķiras atkarībā no griezuma pozīcijas destilēšanas robežās. Šķiras tiek definētas saskaņā ar temperatūras starpību starp 5 % daudzuma un 90 % daudzuma destilēšanas punktos (kas ir ne vairāk kā 60 oC),

lakbenzīns: rūpnieciskais spirts ar uzliesmojuma punktu, kas pārsniedz 30 oC. Lakbenzīna destilēšanas temperatūra ir 135 oC līdz 200 oC.

18.

Smērvielas

Ogļūdeņraži, kas iegūti no pārtvaicēšanas blakusprodukta; tās pamatā izmanto berzes mazināšanai starp darba virsmām.

Ietver visas gatavās smērvielu šķiras no vārpstu eļļas līdz cilindru eļļai un tās, ko izmanto ziedēs, kā arī motoreļļas un visu šķiru eļļas, kas ir izejvielas smērvielām.

19.

Bitumens

Ciets, pusciets vai viskozs ogļūdeņradis ar koloidālu struktūru, brūnā vai melnā krāsā, ko iegūst kā atliekvielu jēlnaftas pārtvaicēšanas procesā, pārtvaicējot vakuumā naftas atliekas no atmosfēras pārtvaicēšanas. Bitumenu bieži sauc par asfaltu un to pamatā izmanto ceļu būvniecībā un kā jumta seguma materiālu.

Ietver sašķidrinātu un sagrieztu bitumenu.

20.

Parafīna vaski

Tie ir piesātināti alifātiski ogļūdeņraži. Šie vaski ir pārpalikumi, kas iegūti, izspiežot vasku no smēreļļām. Tiem ir kristāliska struktūra, kas ir vairāk vai mazāk smalka saskaņā ar šķiru. To galvenās īpašības ir šādas: tie ir bez krāsas, smaržas un caurspīdīgi, ar kušanas punktu, kas pārsniedz 45 oC.

21.

Naftas kokss

Melns ciets blakusprodukts, ko pamatā iegūst krekinga procesā un karbonizējot no naftas atvasinātas izejvielas, vakuuma atlikumus, darvu un piķi tādos procesos kā aizkavēta koksēšana vai šķidra koksēšana. To pamatā veido ogleklis (90 līdz 95 %) ar zemu pelnu saturu. To izmanto kā izejvielu koksa krāsnīs tērauda nozarē, apkurē, elektrodu ražošanā un ķīmisku vielu ražošanā. Divi svarīgākie veidi ir “nekalcinēts kokss” un “kalcinēts kokss”.

Ietver “katalizatora koksu”, kas uzkrājas katalizatorā rafinēšanas procesa laikā; šāds kokss nav reģenerējams un parasti tiek sadedzināts kā pārstrādes procesa kurināmais.

22.

Citi produkti

Visi produkti, kas nav īpaši minēti iepriekš, piemēram: darva un sērs.

Ietver aromātvielas (piemēram, BTX vai benzolu, toluolu un ksilolu) un olefīnus (piemēram, propilēnu), kas iegūts naftas rafinēšanas rūpnīcās.

4.2.   Datu apkopojums

Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

4.2.1.   Piegādes un pārveidošanas sektori

Šī tabula attiecas tikai uz jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem:

1.

Vietējā ražošana

Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai.

2.

No citiem avotiem

Piedevas, biodegviela un citi ogļūdeņraži, kuru ražošana jau ir ietverta cita kurināmā bilancēs.

Nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

2.1.

No tiem: akmeņogles

Iekļautas šķidras vielas, kas iegūtas ogļu sašķidrināšanas rūpnīcās, šķidras vielas no koksa krāsnīm.

2.2.

No tiem: dabasgāzes

Sintētiskā benzīna ražošanai kā izejviela var būt vajadzīga dabasgāze. Gāzes daudzumu metanola ražošanai paziņo saskaņā ar 2. nodaļu, bet metanola saņemšanu paziņo šeit.

2.3.

No tiem: atjaunojamie enerģijas avoti

Iekļauta biodegviela, kas ir domāta sajaukšanai ar transporta degvielu.

Par ražošanu paziņo saskaņā ar 5. nodaļu, bet sajaukšanas daudzumus paziņo šeit.

3.

No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie produkti

Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko pārstrādei sajaukšanai vai pārdošanai atsūta atpakaļ no galapatērētājiem uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmisko vielu ražošanas blakusprodukti.

Attiecas tikai uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

4.

Pārveidotie produkti

Importēti naftas produkti, kurus no jauna iedala kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, tos nepiegādājot galapatērētājiem.

Attiecas tikai uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām.

5.

Imports un eksports

Iekļauti jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumu pārstrādes nolīgumos (t. i., rafinēšana uz kāda rēķina). Par jēlnaftu un NGL ir jāziņo kā par tādām, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par pārstrādes rūpnīcu izejvielām un gatavajiem produktiem ir jāziņo kā par tādiem, kas nāk no pēdējās sūtītājas valsts.

Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazificēšanas laikā, un naftas produktus, ko naftas ķīmijas rūpniecība ir importējusi vai eksportējusi.

Piezīme: visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā), norāda pie atjaunojamās enerģijas.

Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti.

6.

Tiešā izmantošana

Tieši izmantotā jēlnafta, NGL, piedevas un skābekļa savienojumi (un tā daļa, kas ir biodegviela), un citi ogļūdeņraži bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcās.

Iekļauta jēlnafta, kas sadedzināta elektroenerģijas ražošanai.

7.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

8.

Aprēķinātais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums

Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir nonācis rafinēšanas procesā. To definē šādi:

vietējā ražošana + no citiem avotiem + atpakaļ atsūtītie produkti no rūpniecības + pārveidotie produkti + imports - eksports - tieša izmantošana + krājumu izmaiņas.

9.

Statistikas atšķirības

Definētas kā aprēķinātais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums mīnus faktiskais daudzums.

10.

Faktiskais rafinēšanas rūpnīcās saņemtais daudzums

Daudzumi, kas novērtēti kā ievade rafinēšanas rūpnīcās.

11.

Rafinēšanas zudumi

Atšķirība starp saņemto daudzumu rafinēšanas rūpnīcās (faktisko) un bruto rafinēšanas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas procesos iztvaikošanas dēļ. Paziņotos zudumus parāda kā pozitīvu skaitli. Var būt tilpuma, bet ne svara pieaugums.

12.

Kopējie krājumi perioda sākumā un perioda beigās valsts teritorijā

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu, vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.

13.

Zemākā siltumspēja

Ražošanas, importa un eksporta un vidējie rādītāji.

Šī tabula attiecas tikai uz gatavajiem produktiem (rafinēšanas rūpnīcu gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, ir jāietver gatavās produkcijas un starpproduktu nosūtīšanas piegādēs:

1.

Saņemtie primārie produkti

Iekļauti vietējās saražotās vai importētās jēlnaftas daudzumi (ieskaitot kondensātu) un vietējā NGL, kas izmantota tieši bez pārstrādes naftas rafinēšanas rūpnīcā, un atpakaļ atsūtīto produktu daudzumi no naftas ķīmijas rūpniecības, ko izmanto tieši, lai arī tas nav primārais kurināmais.

2.

Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija

Gatavo produktu produkcija rafinēšanas vai sajaukšanas rūpnīcā.

Neietver rafinēšanas rūpnīcas zudumus, bet ir iekļauts rafinēšanas rūpnīcas kurināmais.

3.

Izejvielu otrreizēja pārstrāde

Gatavā produkcija, kas otrreiz nonāk tirdzniecības tīklā, kad vienreiz jau tā ir bijusi piegādāta galapatērētājiem (piemēram, izmantotās smērvielas, kas ir pārstrādātas). Šie daudzumi ir jānošķir no atpakaļ atsūtītajiem produktiem no naftas ķīmijas rūpniecības.

4.

Rafinēšanas rūpnīcas kurināmais

Patērētie naftas produkti rafinēšanas rūpnīcas darbības nodrošināšanai.

Nav iekļauta produkcija, ko ir izmantojuši naftas uzņēmumi ārpus rafinēšanas procesa, piemēram, bunkeri vai naftas tankkuģi.

Iekļauts kurināmais, kas ir izmantots elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā rafinēšanas rūpnīcās pārdošanai.

4.1.

No tā: izmantots elektroenerģijas ražošanā

Izmantotie daudzumi, lai saražotu elektroenerģiju naftas rafinēšanas rūpnīcu iekārtās.

4.2.

No tā: izmantots koģenerācijas stacijās

Izmantotie daudzumi koģenerācijas stacijās naftas rafinēšanas rūpnīcās.

5.

Imports un eksports

6.

Starptautiskie kuģu bunkuri

7.

Starpproduktu pārveidojumi

No jauna klasificētie daudzumi, vai nu tāpēc, ka ir mainījusies to specifikācija, vai tāpēc, ka tie ir iejaukti citā produktā.

Viena produkta negatīvu ievadi kompensē pozitīva ievade (vai vairākas ievades) vienam vai vairākiem produktiem, un otrādi; kopējam neto iznākumam ir jābūt nullei.

8.

Nosūtītie produkti

Importēti naftas produkti, kas tiek no jauna klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, tos nepiegādājot galapatērētājiem.

9.

Krājumu izmaiņas

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

10.

Aprēķinātās bruto iekšzemes piegādes

To definē šādi:

saņemtie primārie produkti + bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija + izejvielu otrreizēja pārstrāde - naftas rafinēšanas rūpnīcu kurināmais + imports - eksports - starptautiskie kuģu bunkuri + starpproduktu pārveidojumi - nosūtītie produkti + krājumu izmaiņas.

11.

Statistikas atšķirības

Definēta kā aprēķinātā bruto iekšzemes piegāde mīnus faktiskā piegāde.

12.

Faktiskās bruto iekšzemes piegādes

Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no primārajiem avotiem (piemēram, no naftas rafinēšanas rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām utt.) iekšzemes tirgum.

Šis skaitlis var atšķirties no aprēķinātā, piemēram, atspoguļojuma un/vai definīciju atšķirību dēļ atšķirīgās pārskata sistēmās.

12.1.

No tām: bruto piegādes naftas ķīmijas rūpniecībai

Kurināmā daudzumi, kas piegādāti naftas ķīmijas rūpniecībai.

12.2.

No tām: izmantotā enerģija naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā.

12.3.

No tām: neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas rūpniecībā

Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas rūpniecībā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais.

13.

Atpakaļ nosūtītā produkcija no naftas ķīmijas rūpniecības uz naftas rafinēšanas rūpnīcām

14.

Krājumi perioda sākumā un perioda beigās

Visi krājumi valsts teritorijā, ieskaitot valdības, lielāko patērētāju vai akcionāru organizāciju krājumus, krājumi uz ienākošo okeāna kuģu klāja, krājumi brīvajās zonās un krājumi, ko glabā citiem vai nu saskaņā ar divpusēju valdības nolīgumu, vai bez tā. Krājumi perioda sākumā un perioda beigās norāda attiecīgi uz pārskata perioda pirmo un pēdējo dienu.

15.

Krājumu izmaiņas komunālajos uzņēmumos

To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājuma līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

Attiecīgā gadījumā ietver jēlnaftu un NGL, kas izmantotas tiešai sadedzināšanai.

16.

Zemākā kopējo iekšzemes piegāžu siltumspēja

Pārveidošanas sektorā šāds datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo jāziņo atsevišķi):

1.

Pārveidošanas sektors kopā

Kopējie kurināmā daudzumi, kas izmantoti enerģijas primārajā vai sekundārajā pārveidošanā.

1.1.

No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.2.

No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.

No tā: pamatdarbības ražotāju koģenerācijas stacijas

1.4.

No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

1.5.

No tā: pamatdarbības ražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.6.

No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.7.

No tā: gāzes rūpnīcas/gazifikācijas rūpnīcas

1.8.

No tā: dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas

1.9.

No tā: koksa krāsnis

1.10.

No tā: domnas

1.11.

No tā: naftas ķīmijas rūpniecība

1.12.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.13.

No tā: citur neklasificēts – pārveidošana

4.2.2.   Enerģētikas sektors

Enerģētikas sektorā šādu datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot uz naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielām un citiem ogļūdeņražiem, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo ir jāziņo atsevišķi):

1.

Enerģētikas sektors kopā

Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģijas avots enerģētikas sektorā.

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: koksa krāsnis

1.4.

No tā: domnas

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: enerģijas ražošanas uzņēmumi

Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi.

1.7.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies ārpus naftas rafinēšanas rūpnīcas transportēšanas un sadales dēļ.

Ietver zudumus cauruļvados.

4.2.3.   Enerģijas galapatēriņa specifikācija

Enerģijas galapatēriņa specifikācijā šādu datu apkopojums attiecas uz visu veidu kurināmo, izņemot naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas, piedevas/skābekļa savienojumus, biodegvielu un citus ogļūdeņražus, bet ieskaitot kurināmo neenerģētikas patēriņam (par naftas koksu un citu kurināmo jāziņo atsevišķi):

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: starptautiskais gaisa transports

3.2.

No tā: vietējais gaisa transports

3.3.

No tā: sauszemes transports

3.4.

No tā: dzelzceļš

3.5.

No tā: vietējā kuģošana

3.6.

No tā: cauruļvadu transports

3.7.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

5.

Neenerģētikas patēriņš kopā

Daudzumi, kas izmantoti kā izejvielas dažādās nozarēs un kas nav patērēti kā kurināmais vai pārveidoti citā kurināmā veidā. Šie daudzumi ir ietverti iepriekšminētajos datu apkopojuma sarakstos.

5.1.

No tā: pārveidošanas sektors

5.2.

No tā: enerģētikas sektors

5.3.

No tā: transporta sektors

5.4.

No tā: rūpniecības sektors

5.4.1.

Rūpniecības sektors, no tā: ķīmisko vielu ražošana (ieskaitot naftas ķīmijas rūpniecību)

5.5.

No tā: citi sektori

4.2.4.   Imports un eksports

Izcelsmes valsts imports un galamērķa valsts eksports. Skatīt arī piezīmes 4.2.1. sadaļā, datu apkopojums Nr. 5.

4.2.5.   Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.

Neietver šādus energoproduktus: naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielas, piedevas/skābekļa savienojumus, biodegvielu, citus ogļūdeņražus, etānu, benzīnu, biobenzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu (ligroīna tipa reaktīvo degvielu vai JP4), lakbenzīnu un SBP, un smērvielas.

Patēriņš attiecas uz šādiem uznēmumiem vai darbībām:

1.

Enerģētikas sektors kopā

Kopējais daudzums, kas izmantots kā enerģija enerģētikas sektorā.

1.1.

No tā: ogļraktuves

1.2.

No tā: naftas un gāzes ieguve

1.3.

No tā: koksa krāsnis

1.4.

No tā: domnas

1.5.

No tā: gāzes rūpnīcas

1.6.

No tā: citur neklasificēts – enerģētika

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: cauruļvadu transports

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

4.3.   Mērvienības

1.

Enerģijas daudzums

103 tonnas

2.

Siltumspēja

MJ/tonna

4.4.   Atkāpes un atbrīvojumi

Kipra ir atbrīvota no datu ziņošanas, kuri minēti 4.2.3. sadaļas 4. punktā (citi sektori) un 5. punktā (neenerģētikas patēriņš kopā); piemēro tikai kopējās vērtības.

Attiecībā uz tādu datu ziņošanu, kuri minēti 4.2.3. sadaļas 2. punktā (rūpniecība) un 3. punktā (transports), Kiprai ir triju gadu atkāpe pēc dienas, kad stājas spēkā šī regula; šajā periodā ir piemērojamas tikai kopējās vērtības.

5.   ATJAUNOJAMIE ENERĢIJAS AVOTI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM

5.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, datu apkopojums attiecas uz visiem šādiem energoproduktiem:

Enerģijas veids

Definīcija

1.

Hidroenerģija

Potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, kas pārvērsta elektroenerģijā hidroelektrostacijās. Ir jāietver pārsūknēšana. Par ražošanu ir jāziņo stacijām ar lielumu < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW un par pārsūknēšanu.

2.

Ģeotermālā

Enerģija, kas ir pieejama kā siltumenerģija, ko izstaro zemes garoza parasti karsta ūdens vai tvaiku veidā. Šāda enerģijas ražošana ir starpība starp šķidruma entalpiju, kas iegūts no dziļurbuma, un to šķidrumu, no kura beigās atbrīvojas. To izmanto piemērotās vietās:

elektroenerģijas ražošanā, izmantojot sausu tvaiku vai augstas entalpijas sāls šķidrumu pēc uzliesmojuma,

tieši kā siltumenerģiju centralizētā siltumapgādē, lauksaimniecībā utt.

3.

Saules enerģija

Saules starojums, ko izmanto karsta ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai. Šī enerģija ir siltumenerģija, kas pieejama no siltuma pārvietošanas līdzekļa, t. i., negadījuma saules enerģija mīnus optisko un savācēju zudumi. Pasīvā saules enerģija tiešai dzīvojamo māju vai citu ēku apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam nav ietverta.

3.1.

No tās: saules fotoelementu enerģija

Saules gaisma, kas pārvērsta elektroenerģijā, izmantojot saules šūnas, parasti no pusvadītāja materiāla, kas pēc pakļaušanas gaismai ražos elektroenerģiju.

3.2.

No tās: saules siltumenerģija

Saules starojuma siltums; to var veidot:

a)

saules termoelektrostacijās; vai

b)

iekārtās karstā ūdens ražošanai vietējām vajadzībām vai baseinu sezonālai apsildīšanai (piemēram, plakano paneļu kolektoros, kas pamatā ir termosifonu tipa).

4.

Plūdmaiņa, viļņi, okeāns

Mehāniskā enerģija, kas iegūta no plūdmaiņas, viļņu kustības vai okeāna straumes un izmantota elektroenerģijas ražošanā.

5.

Vējš

Vēja kinētiskā enerģija, kas izmantota elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.

6.

Rūpnieciskie atkritumi (izsīkstošie)

Jāziņo par rūpnieciskajiem atkritumiem, kas ir izsīkstoši (piemēram, cietvielas vai šķidrumi) un tiek tieši sadedzināti elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai. Par izmantotā kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju. Par atjaunojamiem rūpnieciskajiem atkritumiem jāziņo nodaļās par cieto biomasu, biogāzi un/vai šķidro biodegvielu.

7.

Sadzīves atkritumi

Atkritumi, ko saražo mājsaimniecības, slimnīcas un terciārais sektors un ko sadedzina īpašās iekārtās, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

7.1.

No tiem: atjaunojamie

Bioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

7.2.

No tiem: neatjaunojamie

Nebioloģiskas izcelsmes sadzīves atkritumu daļa.

8.

Cietā biomasa

Ietver bioloģiskas izcelsmes organisku, nefosilu materiālu, ko var izmantot kā kurināmo siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai. Tajā ir:

8.1.

No tās: kokogles

Sausās destilācijas un pirolīzes procesā radušies koksnes un citu augu materiālu cietie atlikumi.

8.2.

No tās: koksne, koksnes atlikumi, citi cieti atkritumi

Tīši audzētas enerģijas kultūras (papeles, vītoli utt.), plašs koksnes materiālu klāsts, kas radies rūpniecības procesā (īpaši koksnes/papīra rūpniecībā) vai ko tieši nodrošina mežsaimniecība un lauksaimniecība (malka, kokskaidas, koksnes briketes, miza, zāģskaidas, ēveļskaidas, šķeldas, melnais atsārms utt.), kā arī tādi atkritumi kā salmi, rīsu sēnalas, riekstu čaumalas, putnu pakaiši, saspiestu vīnogu atliekas utt. Sadedzināšana ir tehnoloģija, kam tiek dota priekšroka attiecībā uz šāda veida cietajiem atkritumiem. Par izmantoto kurināmā daudzumu jāziņo, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

9.

Biogāze

Gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanas procesā.

9.1.

No tās: atkritumu poligonu gāze

Biogāze, kas veidojusies izgāztuvju atkritumu sadalīšanas procesā.

9.2.

No tās: notekūdeņu dūņu gāze

Biogāze, kas iegūta notekūdeņu dūņu anaerobās fermentācijas procesā.

9.3.

No tās: cita veida biogāze

Biogāze, kas iegūta dzīvnieku mēslu un kautuvju, alus darītavu un citu lauksaimniecības pārtikas nozaru atkritumu anaerobās fermentācijas procesā.

10.

Šķidrā biodegviela

Šajā kategorijā ziņotajiem šķidrās biodegvielas daudzumiem jāattiecas uz biodegvielas daudzumiem, nevis uz šķidrumu kopējo daudzumu, kurā biodegviela tiek iejaukta. Īpaši attiecībā uz šķidras biodegvielas importu un eksportu jāņem vērā tikai pārdotie vai iepirktie daudzumi, kas nav sajaukti ar transporta degvielu (t. i., tīrā veidā); par tādas šķidrās biodegvielas tirdzniecību, kas sajaukta ar transporta degvielu, jāziņo 4. nodaļā, sniedzot datus par naftu.

Ir šādi svarīgākie šķidrās biodegvielas veidi:

10.1.

No tās: biobenzīns

Šajā kategorijā ir iekļauts bioetanols (etanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), biometanols (metanols, kas iegūts no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas), bioETBE (etiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 47 %) un bioMTBE (metiltercbutilēteris, kas iegūts uz bioetanola bāzes; bioETBE daudzums, ko aprēķina kā biodegvielas procentus, ir 36 %).

10.2.

No tās: biodīzeļdegviela

Šajā kategorijā ietilpst biodīzeļdegviela (metilesteris, kas iegūts no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, ar dīzeļdegvielas kvalitāti), biodimetilēteris (dimetilēteris, kas iegūts no biomasas), Fišera–Tropša degviela (Fišera–Tropša degviela, kas iegūta no biomasas), aukstās spiešanas bioeļļa (eļļa, kas iegūta no eļļas augu sēklām mehāniskas pārstrādes laikā) un visu citu veidu šķidrā biodegviela, ko pievieno, ar ko sajauc vai izmanto tieši kā transporta dīzeļdegvielu.

10.3.

No tās: cita veida biodegviela

Šķidrā biodegviela, ko izmanto tieši kā kurināmo, kas nav iekļauta sadaļā par biobenzīnu vai biodīzeļdegvielu.

5.2.   Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

5.2.1.   Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija

Visos attiecīgajos gadījumos par elektroenerģiju un siltumenerģiju, kas saražota no 5.1. sadaļā minētajiem energoproduktiem (izņemot no kokoglēm un ieskaitot tikai kopējo šķidrās biodegvielas summu), jāziņo atsevišķi:

par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem uzņēmumiem,

par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem un koģenerācijas stacijām.

5.2.2.   Piegādes un pārveidošanas sektori

Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti piegādes un pārveidošanas sektoros, jāziņo šāds datu apkopojums:

1.

Ražošana

2.

Imports

3.

Eksports

4.

Krājumu izmaiņas

Krājumu pieaugumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

5.

Bruto patēriņš

6.

Statistikas atšķirības

7.

Pārveidošanas sektors kopā

Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti enerģijas primāro veidu pārvēršanai sekundārā enerģijā (piemēram, atkritumu poligonu gāzi par elektroenerģiju) vai izmantoti pārveidošanai atvasinātos energoproduktos (piemēram, biogāze, kas izmantota sajaukšanai ar dabasgāzi).

7.1.

No tā: pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.2.

No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.3.

No tā: pamatdarbības ražotāju siltumerģijas ražošanas uzņēmumi

7.4.

No tā: pašražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.5.

No tā: pašražotāju koģenerācijas stacijas

7.6.

No tā: pašražotāju siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

7.7.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti, lai iegūtu patentēto kurināmo. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.8.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

Atjaunojamo enerģijas avotu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti brūnogļu iegūšanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.9.

No tā: gāzes rūpnīcu gāze

Atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumi, kas izmantoti gāzes rūpnīcu gāzes ražošanā. Par atjaunojamo resursu un atkritumu daudzumiem, kas izmantoti apkurei un iekārtu ekspluatācijai, jāziņo kā par patēriņu enerģētikas sektorā.

7.10.

No tā: sajaukšanai ar dabasgāzi

Biogāzes daudzumi, kas sajaukti ar dabasgāzi.

7.11.

No tā: sajaukšanai ar benzīnu/dīzeļdegvielu

Par šķidras biodegvielas daudzumiem, kas nav piegādāti galapatērētājam, bet ir izmantoti ar citiem naftas produktiem, jāziņo saskaņā ar šā pielikuma 4. nodaļu.

7.12.

No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

Koksnes daudzumi, kas izmantoti kokogļu ražošanā.

7.13.

No tā: citur neklasificēts – pārveidošana

5.2.3.   Enerģētikas sektors

Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju) un izmantoti enerģētikas sektorā vai piegādāti galapatērētājiem, jāziņo šāds datu apkopojums:

1.

Enerģētikas sektors kopā

Atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto enerģētikas sektorā, lai atbalstītu pārveidošanas darbības. Piemēram, atjaunojamie resursi un atkritumi, ko izmanto apkurei, apgaismojumam vai sūkņu/kompresoru ekspluatācijai.

Par atjaunojamiem enerģijas daudzumiem un atkritumiem, kas pārvērsti citā enerģijas veidā, jāziņo pārveidošanas sektorā.

1.1.

No tā: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.

No tā: valsts elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi

1.3.

No tā: ogļraktuves

1.4.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.5.

No tā: koksa krāsnis

1.6.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.7.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.8.

No tā: gāzes rūpnīcu gāze

1.9.

No tā: domnas

1.10.

No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.11.

No tā: citur neklasificēts

2.

Sadales zudumi

Zudumi, kas radušies pārvietošanas un sadales dēļ.

5.2.4.   Enerģijas galapatēriņš

Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju), jāziņo šāds datu apkopojums:

1.

Enerģijas galapatēriņš

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: sauszemes transports

3.3.

No tā: vietējā kuģošana

3.4.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

5.2.5.   Iekārtu tehniskais raksturojums

Pārskata gada beigās jāziņo par šādām piemērojamām elektroenerģijas ražošanas jaudām:

1.

Hidroelektrostacijas

Jauda ir jāziņo par stacijām, kuru lielums < 1 MW, 1 līdz < 10 MW, ≥ 10 MW, un par pārsūknēšanu, kā arī visiem lielumiem kopā. Sīkāk par staciju lielumiem jāziņo kā par neto lielumu mīnus pārsūknēšana.

2.

Ģeotermālā enerģija

3.

Saules fotoelementi

4.

Saules siltumenerģija

5.

Plūdmaiņa, viļņi, okeāns

6.

Vējš

7.

Rūpnieciskie atkritumi (izsīkstošie)

8.

Sadzīves atkritumi

9.

Koksne, koksnes atlikumi, citi cietie atkritumi

10.

Atkritumu poligonu gāze

11.

Notekūdeņu dūņu gāze

12.

Cita veida biogāze

13.

Šķidrā biodegviela

Jāziņo par kopējo uzstādīto saules kolektoru virsmu.

Jāziņo par šādām biodegvielas ražošanas jaudām:

1.

Šķidrā biodegviela

1.1.

No tās: biobenzīns

1.2.

No tās: biodīzeļdegviela

1.3.

No tās: cita veida biodegviela

5.2.6.   Patēriņš pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos

Par patēriņu pašražotāju elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumos ir jāziņo atsevišķi par elektroenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem, par koģenerācijas stacijām un par siltumenerģijas (tikai) ražošanas uzņēmumiem.

Par energoproduktu daudzumiem, kas minēti 5.1. sadaļā (izņemot par hidroenerģiju, saules fotoelementu enerģiju, plūdmaiņu enerģiju, viļņu, okeāna un vēja enerģiju), jāziņo šāds datu apkopojums:

1.

Enerģētikas sektors kopā

1.1.

No tā: gazifikācijas rūpnīcas

1.2.

No tā: ogļraktuves

1.3.

No tā: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

1.4.

No tā: koksa krāsnis

1.5.

No tā: naftas rafinēšanas rūpnīcas

1.6.

No tā: brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi

1.7.

No tā: gāzes rūpnīcu gāze

1.8.

No tā: domnas

1.9.

No tā: kokogļu ražošanas rūpnīcas

1.10.

No tā: citur neklasificēts

2.

Rūpniecības sektors

2.1.

No tā: dzelzs un tērauda ražošana

2.2.

No tā: ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība

2.3.

No tā: krāsaino metālu ražošana

2.4.

No tā: nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

2.5.

No tā: transportlīdzekļu ražošana

2.6.

No tā: mašīnas un iekārtas

2.7.

No tā: ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

2.8.

No tā: pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana

2.9.

No tā: celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība

2.10.

No tā: koksnes un koka izstrādājumu ražošana

2.11.

No tā: būvniecība

2.12.

No tā: tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana

2.13.

No tā: citur neklasificēts – rūpniecība

3.

Transporta sektors

3.1.

No tā: dzelzceļš

3.2.

No tā: citur neklasificēts – transports

4.

Citi sektori

4.1.

No tiem: komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi

4.2.

No tiem: dzīvojamais sektors

4.3.

No tiem: lauksaimniecība/mežsaimniecība

4.4.

No tiem: zvejniecība

4.5.

No tiem: citur neklasificēts – cits

5.3.   Siltumspēja

Vidējā zemākā siltumspēja jāziņo par šādiem produktiem:

1.

Biobenzīns

2.

Biodīzeļdegviela

3.

Cita veida šķidrā biodegviela

4.

Kokogles

5.4.   Mērvienības

1.

Elektroenerģijas ražošana

MWh

2.

Siltumenerģijas ražošana

TJ

3.

Atjaunojamie energoprodukti

Biobenzīns, biodīzeļdegviela un cita veida šķidra biodegviela: tonnas

Kokogles: 1 000 tonnu

Visi citi: TJ (pamatojoties uz zemāko siltumspēju)

4.

Saules kolektoru virsma

1 000 m2

5.

Rūpnīcu jauda

Biodegviela: tonnas/gadā

Visi citi: MWe

6.

Siltumspēja

KJ/kg (zemākā siltumspēja)

5.5.   Atkāpes un atbrīvojumi

Nepiemēro.

6.   PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Turpmāk minētie noteikumi attiecas uz savāktajiem datiem, kā aprakstīts visās iepriekšējās nodaļās:

1.

Pārskata periods

Kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim).

2.

Biežums

Katru gadu.

3.

Datu nosūtīšanas termiņš

Nākamajā gadā pēc pārskata perioda – 30. novembris.

4.

Nosūtīšanas formāts un metode

Nosūtīšanas formāts atbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat).

Dati jāsūta vai jāielādē elektroniski atsevišķā datu ievades punktā Eiropas Kopienu Statistikas birojā (Eurostat).


C PIELIKUMS

IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA

Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša apkopotās enerģētikas statistikas piemērošanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas procedūra.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā īpašs skaidrojums nav dots.

1.   CIETAIS KURINĀMAIS

1.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, datu apkopojums attiecas uz visiem šādiem energoproduktiem:

Energoprodukts

Definīcija

1.

Akmeņogles

Melni, sadedzināmi, cieti, organiski fosiliju nogulumieži ar augstāko siltumspēju, kas pārsniedz 24 MJ/kg bez pelniem ar mitruma saturu, kas iegūts 30 oC temperatūrā, un relatīvo gaisa mitrumu 96 %.

2.

Lignīts

Sadedzināmi, brūni vai melni, organiski fosiliju nogulumieži ar augstāko siltumspēju, kas ir mazāka nekā 24 MJ/kg bez pelniem ar mitruma saturu, kas iegūts 30 oC temperatūrā, un relatīvo gaisa mitrumu 96 %.

2.1.

No tā: melnais lignīts

Lignīts ar mitruma saturu no 20 līdz 25 % un pelnu saturu no 9 līdz 13 %. Melnais lignīts ir veidojies otrajā ērā. Eiropas Savienībā tagad to iegūst vienīgi Francijā dziļās raktuvēs Provansā.

2.2.

No tā: brūnogles

Lignīts ar mitruma saturu no 40 līdz 70 % un pelnu saturu parasti no 2 līdz 6 %; tomēr pelnu saturs var būt arī 12 % atkarībā no iegulām. Brūnogles pamatā ir veidojušās trešajā ērā. Šo kurināmo pamatā iegūst atvērtās atradnēs.

3.

Kūdra

Mīkstas, porainas vai saspiestas, augu izcelsmes dabīgas nogulsnes ar augstu mitruma saturu (līdz 90 %) gaiši brūnā vai tumši brūnā krāsā.

Šī definīcija neskar atjaunojamās enerģijas resursu definīciju Direktīvā 2001/77/EK un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada pamatnostādnēs valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitei.

4.

Patentēts kurināmais

Patentēts kurināmais ir īpašas formas veidojums, kas iegūts karstas velmēšanas procesā zem spiediena, pievienojot saistvielu (darvu).

5.

Lignīta briketes

Vienmērīgas formas veidojums, kas iegūts pēc lignīta saspiešanas un izžāvēšanas, izveidots zem spiediena, nepievienojot saistvielas. Tas ietver sausu lignītu un lignīta putekļus.

6.

No akmeņoglēm iegūts kokss

Mākslīgs cietais kurināmais, kas iegūts no akmeņoglēm, ogles sausā veidā pārtvaicējot pilnībā bez gaisa vai nelielā gaisa daudzumā.

Ietver:

cietu koksu: iegūst karbonizācijas procesā augstā temperatūrā,

puskoksu: iegūst karbonizācijas procesā zemā temperatūrā,

gāzes iekārtu koksu: iegūst gāzes iekārtās.

7.

Lignīta kokss

Cieti atlikumi, kas iegūti lignīta sausas pārtvaicēšanas procesā bez gaisa klātbūtnes.

1.2.   Datu apkopojuma saraksts

Turpmāk minētie dati jāiesniedz par visiem energoproduktiem, kas uzskaitīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi.

A pielikums attiecas uz terminu skaidrojumu, kuriem šajā pielikumā īpašs skaidrojums nav dots.

1.2.1.   Piegādes sektors

Šādi dati attiecas uz akmeņoglēm, kopējo un melno lignītu, brūnoglēm un kūdru:

1.

Ražošana

2.

Reģenerētie produkti

Sīkšķembas un atkritumu kaudzes ar slānekli, kas atgūtas raktuvēs.

3.

Imports

3.1.

No tā: ES iekšējais imports

4.

Eksports

4.1.

No tā: ES iekšējais eksports

5.

Krājumu izmaiņas

Daudzumi, kas atrodas raktuvēs un importētāju rīcībā.

Neietver patērētāju krājumus (piemēram, tos, kas atrodas spēkstacijās un koksēšanas rūpnīcās), izņemot krājumus, kas pieder patērētājiem, kuri importē tieši.

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

6.

Aprēķinātās iekšzemes piegādes

Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir piegādāts iekšējam patēriņam. To definē šādi:

ražošana + reģenerēti produkti + imports - eksports + krājumu izmaiņas.

7.

Faktiskās iekšzemes piegādes

Iekšējam tirgum piegādātie daudzumi. Vienādi ar kopējām piegādēm dažādiem patērētājiem. Var rasties starpība starp aprēķināto un faktisko piegādi.

7.1.

No tām: izmantošanai savām vajadzībām

Iekšējā izmantošana ražošanas iekārtās.

Neietver patēriņu ogļu stacijās, ogļu patentēta kurināmā stacijās, ogļu koksa krāšņu iekārtās un piegādes raktuvju personālam.

7.2.

No tām: pamatdarbības ražošanas enerģijas ražošanas uzņēmumi

7.3.

No tām: pašražotāju enerģijas ražošanas uzņēmumi ogļraktuvēs

7.4.

No tām: koksēšanas rūpnīcas

7.5.

No tām: patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumi

Izmantotie daudzumi pārveidošanai patentēta kurināmā rūpnīcās (ogļu stacijās un neatkarīgās).

7.6.

No tām: rūpniecība kopā (bez dzelzs un tērauda rūpniecības)

7.7.

No tām: dzelzs un tērauda rūpniecība

7.8.

No tām: citas (pakalpojumi, mājsaimniecības utt.)

Kurināmā daudzumi mājsaimniecībām (ieskaitot ogļraktuvju ogles, kas piegādātas strādniekiem raktuvēs un saistītajās rūpnīcās) un pakalpojumiem (pārvaldēm, veikaliem utt.), un arī sektoriem, kas citur nav klasificēti (centralizētai siltumapgādei, transportam utt.).

8.

Krājumi perioda beigās

8.1.

No tiem: ogļraktuves

8.2.

No tiem: importētāji

8.3.

No tiem: koksēšanas rūpnīcās

Attiecas tikai uz akmeņoglēm.

Šādi dati attiecas uz koksu, kas iegūts no akmeņoglēm, lignīta koksu, patentētu kurināmo un lignīta briketēm:

1.

Ražošana

2.

Imports

3.

Eksports

3.1.

No tā: ES iekšējais eksports

4.

Krājumu izmaiņas

Daudzumi, kas atrodas koksēšanas rūpnīcās (kokss) un patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumos (patentēts kurināmais), kā arī pie importētājiem.

Neietver patērētāju krājumus, izņemot krājumus, kas pieder patērētājiem, kuri importē tieši.

Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli.

5.

Aprēķinātās iekšzemes piegādes

Kopējais aprēķinātais produkta daudzums, kas ir piegādāts iekšējam patēriņam. To definē šādi:

ražošana + imports - eksports + krājumu izmaiņas.

6.

Faktiskās iekšzemes piegādes

Iekšējam tirgum piegādātie daudzumi. Vienādi ar kopējām piegādēm dažādiem patērētājiem. Var rasties starpība starp aprēķināto un faktisko piegādi.

6.1.

No tām: pavisam rūpniecībā (bez dzelzs un tērauda rūpniecības)

6.2.

No tām: dzelzs un tērauda rūpniecība

6.3.

No tām: citas (pakalpojumi, mājsaimniecības utt.)

Kurināmā daudzumi mājsaimniecībām (ieskaitot koksu un patentētu kurināmo, kas piegādāti strādniekiem raktuvēs un saistītajās rūpnīcās) un pakalpojumiem (pārvaldēm, veikaliem utt.).

7.

Krājumi perioda beigās

Krājumi ir daudzumi, kas atrodas:

koksēšanas rūpnīcās (attiecas tikai uz ogļu koksu un lignītu),

patentēta kurināmā ražošanas uzņēmumos (attiecas tikai uz akmeņoglēm un lignītu),

pie importētājiem.

1.2.2.   Imports

Par lignītu, lignīta koksu, patentētu kurināmo un lignīta briketēm jāziņo kopējie ES iekšējie daudzumi un kopējie importa daudzumi ārpus ES.

Attiecībā uz akmeņoglēm jāpaziņo imports no šādām izcelsmes valstīm:

1.

ES iekšienē importētie daudzumi

1.1.

No tiem: Vācija

1.2.

No tiem: Apvienotā Karaliste

1.3.

No tiem: Polija

1.4.

No tiem: citas ES valstis

Attiecīgās valstis jānorāda.

2.

Ārpus ES importētie daudzumi

2.1.

No tiem: ASV

2.2.

No tiem: Austrālija

2.3.

No tiem: Dienvidāfrika

2.4.

No tiem: NVS

2.4.1.

No 2.4., kur: Krievija

2.4.2.

No 2.4., kur: Ukraina

2.5.

No tiem: Kanāda

2.6.

No tiem: Kolumbija

2.7.

No tiem: Ķīna

2.8.

No tiem: citas valstis ārpus ES

Attiecīgās valstis jānorāda.

1.3.   Mērvienības

Visi produktu daudzumi tiek izteikti 103 tonnās.

1.4.   Atkāpes un atvieglojumi

Nepiemēro.

2.   ELEKTROENERĢIJA

2.1.   Attiecīgie energoprodukti

Šī nodaļa attiecas uz elektroenerģiju.

2.2.   Datu apkopojuma saraksts

Jāziņo par šādiem datiem.

2.2.1.   Ražošanas sektors

Par šādu datu apkopojumu jāziņo gan bruto, gan neto daudzumi:

1.

Saražotā elektroenerģija kopā

1.1.

No tās: kodolenerģija

1.2.

No tās: hidroelektroenerģija

1.2.1.

No 1.2., kur: hidroelektroenerģijas daļa, kas iegūta no pārsūknēšanas

1.3.

No tās: ģeotermālā enerģija

1.4.

No tās: enerģija no kurināmā sadedzināšanas

1.5.

No tās: vēja enerģija

Jāpaziņo arī šādi elektroenerģijas daudzumi:

2.

Imports

2.1.

No tā: ES iekšējais imports

3.

Eksports

3.1.

No tā: ES ārējais eksports

4.

Izmantots pārsūknēšanai

5.

Izmantots iekšējam tirgum

To aprēķina šādi:

kopējā neto ražošana + imports - eksports - izmantots pārsūknēšanai.

Uz pamatdarbības ražotāju kurināmā patēriņu attiecas šādi dati (skatīt B pielikumu par akmeņogļu un lignīta definīcijām):

6.

Pamatdarbības ražotāju kopējais kurināmā patēriņš

Kopējais patērētā kurināmā daudzums elektroenerģijas ražošanā un arī siltumenerģijas ražošanā, ko pārdot tikai trešām personām.

6.1.

No tā: akmeņogles

6.2.

No tā: lignīts

6.3.

No tā: naftas produkti

6.4.

No tā: dabasgāze

6.5.

No tā: atvasinātā gāze (tās ir rūpnieciskās gāzes)

6.6

No tā: citi kurināmie

2.2.2.   Pamatdarbības ražotāju kurināmā krājumi

Pamatdarbības ražotāji ir valsts iekārtas, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot kurināmo. Jāziņo par šādiem krājumiem perioda beigās (pārskata mēneša beigās):

1.

Akmeņogles

2.

Lignīts

3.

Naftas produkti

2.3.   Mērvienības

1.

Enerģijas daudzumi

Elektroenerģija: GWh

Akmeņogles, lignīts un naftas produkti: gan 103 tonnās, gan TJ, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Dabasgāze un atvasinātās gāzes: TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju.

Citi kurināmie: TJ, pamatojoties uz zemāko siltumspēju.

Kodolsiltumenerģija: TJ

2.

Krājumi

103 tonnas

2.4.   Atkāpes un atvieglojumi

Nepiemēro.

3.   NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI

3.1.   Attiecīgie energoprodukti

Ja vien nav norādīts citādi, turpmāk norādītie dati ir jāiesniedz par visiem energoproduktiem, uz