13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/1

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/3

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 950/2006 un/vai Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 508/2007, ar ko atver tarifu kvotas niedru jēlcukura importam Bulgārijā un Rumānijā, lai nodrošinātu piegādes rafinēšanas uzņēmumiem 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), laikposmā no 2008. gada 3. līdz 7. novembrim, kompetentajām iestādēm tika iesniegti importa licenču pieteikumi, kuros pieprasītais daudzums ir vienāds ar vai lielāks par daudzumu, kurš pieejams par kvotu ar kārtas numuru 09.4434.

(2)

Ņemot vērā šos apstākļos, Komisijai ir jānosaka piešķīruma koeficients, lai varētu izdot licences proporcionāli pieejamajam daudzumam, un/vai jāinformē dalībvalstis par to, ka noteiktais daudzums ir izsmelts,

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/7

(1)

Kipra 2008. gada 19. septembrī iesniedza Padomei lūgumu pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punkta trešo daļu, apgalvojot, ka Kipras plāns sniegt valsts atbalstu ārkārtēja sausuma skartajiem Kipras lauksaimniekiem, lai ļautu viņiem sākt nākamās sezonas ražošanas ciklu, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(2)

Kipra piedzīvoja otro lielāko un ilgāko sausumu kopš 1900. gada, jo 2007. un 2008. gadā bija ļoti maz nokrišņu un 2008. gada augusts bija karstākais mēnesis pēdējās desmitgades laikā, un nokrišņu daudzums no 2008. gada janvāra līdz augustam bija tikai 50 % no parastā līmeņa.

(3)

Saskaņā ar sākotnējo informāciju par 2008. gada ražu 95 % no graudaugu platībām nav devušas nekādu ražu, bet lopbarības ražošana ir kritusies tik ievērojami, ka nespēj nodrošināt pat atgremotājdzīvnieku barošanai vajadzīgo minimumu.

(4)

Ja 2005. gada beigās Kipras dambju tīklā bija ap 150 miljoniem m3 ūdens jeb 54,7 % no kopējā tīkla tilpuma, tad tagad tajā ir tikai 11 miljoni m3 jeb 4 % no kopējā tilpuma, tādēļ iestādēm 2007. gada sākumā nācās stingri ierobežot ūdens apgādi apūdeņošanas mērķiem un 2008. gadā aizliegt to vispār.

(5)

Šie zaudējumi ir jāuzskata par vēl jo nopietnākiem un ārkārtējiem, ievērojot to, ka Kipra ieviesa efektīvus instrumentus riska un krīzes pārvaldībai. Konkrēti, Kipra izmanto uzlabotus apūdeņošanas paņēmienus gandrīz 95 % platību, kur tiek veikta apūdeņošana, un ir ieviesusi ūdens cenu politiku, kā arī soda pasākumus, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu un zaudējumus, turklāt ir veicinājusi un stimulējusi ūdens pārstrādes sistēmu ierīkošanu namos. Turklāt Kipras valsts Lauku attīstības programmā 2007.–2013. gadam jau ir ietverti vairāki pasākumi, lai uzlabotu ūdens izmantošanu.

(6)

Tā kā Kipras sausuma skarto reģionu lauksaimnieku ienākumi ir ārkārtīgi samazinājušies, lauksaimniekiem var nebūt finanšu līdzekļu, lai apmierinātu savu ģimeņu tūlītējās vajadzības un sāktu jaunu sezonu, radot lauksaimniecības zemes pamešanas, augsnes erozijas un pārtuksnešošanās draudus.

(7)

Paredzētais valsts atbalsta apjoms ir EUR 67,5 miljoni, un ar to sniegs palīdzību 34 000 lauksaimnieku un 3 000 lopkopju, kam ir uz to tiesības.

(8)

Lai tā iedarbība būtu efektīva, valsts atbalsts ir jāsniedz lauksaimniekiem pēc iespējas drīzāk.

(9)

Komisija šajā posmā nav sniegusi atzinumu par atbalsta formu un saderību.

(10)

Tādējādi pastāv ārkārtas apstākļi, kas ļauj uzskatīt šādu atbalstu – izņēmuma kārtā un vienīgi tādā apjomā, kas vajadzīgs, lai uzlabotu radušos ārkārtas situāciju, – par saderīgu ar kopējo tirgu,

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/9

(1)

2003. gada 21. februārī Komisija saņēma sūdzību, kuru tā reģistrēja ar numuru CP 15/2003; sūdzībā tika norādīts uz reģionālās atbalsta shēmas nepareizu izmantošanu. Atbalsta shēma bija paredzēta viesnīcu nozarei Sardīnijas reģionā, to 1998. gadā apstiprināja Komisija, lieta N 272/98.

(2)

Ar 2003. gada 26. februāra vēstuli (reģistrēta ar numuru D/51355) Komisija aicināja Itālijas varas iestādes sniegt paskaidrojumus. Ar 2003. gada 28. marta vēstuli Komisija piekrita Itālijas varas iestāžu lūgumam pagarināt informācijas sniegšanas termiņu; vēlāk informācija tika iesniegta ar 2003. gada 22. aprīļa vēstuli (reģistrēta ar numuru A/33012).

(3)

2004. gada 3. februārī Komisija saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu nolēma sākt oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz iespējamo atbalsta N 272/98 nepareizu izmantošanu. Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija lūdza ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(4)

Ar 2004. gada 10. marta vēstuli (reģistrēta ar numuru D/5172) Komisija piekrita Itālijas varas iestāžu lūgumam pagarināt apsvērumu iesniegšanas termiņu; Itālijas varas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar 2004. gada 19. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta Komisijā 2004. gada 26. aprīlī (reģistrēta ar numuru A/32956).

(5)

Ar 2004. gada 30. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta Komisijā tajā pašā dienā, Komisija saņēma apsvērumus no vienas ieinteresētās personas, kas bija viens no atbalsta shēmas saņēmējiem. Komisija no sūdzības iesniedzēja nesaņēma nekādus papildu apsvērumus.

(6)

Ar 2004. gada 13. maija vēstuli (reģistrēta ar numuru D/53359) Komisija pārsūtīja šos apsvērumus Itālijas varas iestādēm, lai ļautu tām sagatavot atbildi.

(7)

Itālijas varas iestādes uz iesniegtajiem apsvērumiem nereaģēja.

(8)

2004. gada 7. decembrī Briselē notika tikšanās ar Itālijas varas iestāžu pārstāvjiem.

(9)

Ar 2005. gada 28. jūnija vēstuli, kas reģistrēta Komisijā 2005. gada 30. jūnijā (reģistrācijas numurs A/35257), Itālijas varas iestādes iesniedza papildu informāciju.

(10)

2006. gada 22. novembrī Komisija nolēma koriģēt un paplašināt izmeklēšanas darbības jomu; lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija šajā publikācijā aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(11)

Ne Itālijas varas iestādes, ne arī kāda cita ieinteresētā persona nereaģēja uz šo izmeklēšanas darbības jomas koriģēšanu un paplašināšanu.

(12)

Ar atbalsta shēmu N 272/98 sniedz dotācijas sākotnējiem ieguldījumiem viesnīcu nozarē Sardīnijā. Tā ir reģionāla shēma, kas tika apstiprināta 1998. gadā (4), kad Komisija uzskatīja to par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta trešā punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumiem.

(13)

Atbalsta shēmā paredzēts divu veidu atbalsts:

Šis lēmums neattiecas uz shēmas otro daļu, kas šeit tiek minēta tikai situācijas konteksta izskaidrošanas nolūkā.

(14)

Kad shēma tika izsludināta, Itālijas varas iestādes iesniedza 1998. gada reģiona likuma Nr. 9 tekstu, tomēr tobrīd neiesūtīja nekādus īstenošanas tiesību aktus.

(15)

Savā lēmumā par shēmas apstiprināšanu Komisija raksturoja šos pasākumus šādi:

(16)

Pēc tam kad Komisija apstiprināja šo shēmu, reģiona pārvaldes iestāde shēmas ieviešanai izdeva rīkojumu (decreto) un vairākas rezolūcijas (deliberazioni). Rīkojums Nr. 285 tika pieņemts 1999. gada aprīlī (5), un tam sekoja vairāki administratīvie pasākumi, būtiskākie no kuriem bija 2000. gada 27. jūlija Rezolūcijas Nr. 33/4 un Nr. 33/6. Rezolūcija Nr. 33/6 pastāv līdztekus Rezolūcijai Nr. 33/4, un tajā noteikts, ka atsevišķos izņēmuma gadījumos atbalstu var piešķirt arī tad, ja darbs ir ticis uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas.

(17)

Pēc Itālijas reģionālā atbalsta plāna laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam (6) apstiprināšanas tika pielāgota shēmā paredzētā atbalsta intensitāte. Ar 2000. gada 2. novembra vēstuli (reģistrēta ar numuru A/39177) Itālijas varas iestādes informēja Komisiju par īstenošanas pasākumiem, kas tikuši pieņemti kā daļa no attiecīgo pasākumu īstenošanas; tās uzsvēra,

(18)

Pamatojoties uz Itālijas varas iestāžu iesniegto informāciju, Komisija savā 2001. gada 17. maija vēstulē ņēma vērā, ka Itālija ir akceptējusi ierosinājumu īstenot atbilstīgus pasākumus, un apstiprināja, ka shēma ir atbilstīga Valsts reģionālā atbalsta 1998. gada pamatnostādnēm (“1998. gada pamatnostādnes”) (8).

(19)

Praksē shēma darbojās, pamatojoties uz publicētiem uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kuros ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai atbilstīgi iepriekš minētajām rezolūcijām.

(20)

Itālijas varas iestādes norāda, ka pirmais uzaicinājums ieinteresētajām personām iesniegt oficiālu pieteikumu finansējuma saņemšanai saskaņā ar shēmu (saukts par 2000. gada uzaicinājumu) tika publicēts 2001. gadā.

(21)

Saskaņā ar pieejamo informāciju pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicēja pēc šādu rezolūciju pieņemšanas: –

(22)

2003. gada 22. aprīlī iesniegtajā informācijā (reģistrēta 2003. gada 28. aprīlī ar numuru A/33012), 13. lappusē Itālijas varas iestādes norādīja, ka “reģiona interesēs” ir izlemts “iekļaut vērtējumā atsevišķus tā sauktos “būtiskos” projektus (t. i., projektus, kuros darbs sācies pirms dienas, kurā iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai, bet pēc likuma spēkā stāšanās 1998. gada 5. aprīlī)”. Tādēļ tika paziņots, ka atbalstu 2002. gadā piešķīra vismaz 28 ieguldījumu projektiem, kas uzsākti pirms dienas, kurā iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai, un atbalsta kopsumma bija aptuveni 24 miljoni euro.

(23)

Uzsākot oficiālu izmeklēšanas procedūru, Komisija pievērsa uzmanību 1998. gada pamatnostādņu 4.2. punktam, kurā noteikts, ka pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz, pirms uzsākta projekta īstenošana.

(24)

Vēl Komisija norādīja, ka šāds pienākums atkārtoti apstiprināts arī 1998. gada Komisijas lēmumā, ar kuru tā nolēma necelt iebildumus pret reģionālo atbalsta shēmu viesnīcu nozarei Sardīnijas reģionā (atbalsta shēma N 272/98).

(25)

Lai arī Komisijas lēmumā noteikts, ka atbalsta saņēmējiem ir jāiesniedz pieteikums atbalsta saņemšanai, pirms tiek uzsākta projekta īstenošana, un lai arī attiecīgā pasākuma īstenošanas laikā, ko veica pēc 1998. gada pamatnostādņu stāšanās spēkā, Itālijas varas iestādes bija skaidri apstiprinājušas, ka šāds pienākums tika ievērots (9), Itālijas varas iestādes tomēr bija pieņēmušas vairākus īstenošanas noteikumus, tos tā arī nekad neiesniedzot Komisijai (jo īpaši 1998. gada 22. decembra Rezolūcija un 2000. gada 27. jūlija Rezolūcija Nr. 33/6). Saskaņā ar minētajiem īstenošanas noteikumiem tādiem projektiem, kuri uzsākti pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, atbalstu varēja piešķirt izņēmuma kārtā un tikai pirmajā atbalsta shēmas īstenošanas gadā, pamatojoties uz pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka Itālijas varas iestādes nav ievērojušas pienākumus, kas paredzēti Komisijas lēmumā, ar kuru shēma tikusi apstiprināta, un nav ievērojušas valsts reģionālā atbalsta pamatnostādņu prasības.

(26)

Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka atbalsta īstenošana būtu apdraudēta, ja pirms faktiskas darba sākšanas projektā netiktu iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai. Komisija uzskatīja, ka šāda situācija var būt atbalsta shēmas N 272/98 nepareiza izmantošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 (10) (“procedūras regula”) 16. pantu, un Komisijai bija šaubas par to, vai atbalsts, kas piešķirts ieguldījuma projektiem pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(27)

Pirmajā lēmumā uzsākt izmeklēšanas procedūru Komisija pamatoja savu analīzi ar to, ka tai nekad nebija iesniegti iepriekš minētie īstenošanas noteikumi. Turklāt lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūru nebija minēta Rezolūcija Nr. 33/6.

(28)

Tomēr 22. apsvērumā minētā atbalsta izcelsme ir Rezolūcija Nr. 33/6, nevis Rezolūcija Nr. 33/4, kas tikusi kļūdaini minēta 2004. gada 3. februāra lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(29)

Lēmumā, ar kuru sākotnēji tika uzsākta oficiāla izmeklēšana, tika minēta arī apstiprinātās atbalsta shēmas nepareiza izmantošana, atsaucoties uz iepriekš minētās procedūras regulas 16. panta noteikumiem. Minētie noteikumi parasti attiecas uz situācijām, kad apstiprinātas atbalsta shēmas saņēmējs saņemto atbalstu īsteno pretrunā nosacījumiem, kas paredzēti lēmumā par individuāla atbalsta piešķiršanu, vai atbalsta līguma nosacījumiem, un minētos noteikumus nepiemēro situācijās, kad kāda dalībvalsts, veicot grozījumus spēkā esošā atbalsta shēmās, izveido jaunu, nelikumīgu atbalsta shēmu (procedūras regulas 1. panta c) un f) apakšpunkts).

(30)

Šo iemeslu dēļ un lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem pārpratumiem, Komisija uzskatīja par vajadzīgu koriģēt un paplašināt izmeklēšanas darbības jomu, kā arī lūgt Itālijas varas iestādes un ieinteresētās personas iesniegt papildu apsvērumus.

(31)

Kā atbildi uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto 2004. gada lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija saņēma apsvērumus no šādas ieinteresētās personas:

Ieinteresētā persona informēja, ka pasākumam ir bijusi stimulējoša ietekme un ka princips par vajadzību piešķirt atbalstu ir ievērots.

(32)

Ieinteresētā persona apgalvoja, ka pasākumam ir bijusi stimulējoša ietekme un ka princips par vajadzību piešķirt atbalstu ir pilnībā ievērots, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

(33)

Ieinteresētā persona informēja arī par to, ka atbalsts bija vajadzīgs, pamatojot to ar apgalvojumu, ka nebūtu uzsākusi šādu ieguldījumu projektu, ja nebūtu pieejams publiskais finansējums. Ieguldījumu projekta uzsākšanai, kurš bija atkarīgs no atbalsta piešķiršanas, tā bija ņēmusi bankas īstermiņa aizdevumu.

(34)

Pēc lēmuma publicēšanas, ar kuru tika koriģēta un paplašināta procedūras darbības joma (12), Komisija nesaņēma nekādus papildu apsvērumus.

(35)

Savā atbildē uz Komisijas izteikto situācijas novērtējumu vēstulē, ar kuru tika uzsākta izmeklēšana, Itālijas varas iestādes izteica trīs galvenos argumentus attiecībā uz tiesisko paļāvību un atbalsta stimulējošo ietekmi, kā arī de minimis robežvērtības noteikšanu.

(36)

Komisijai iesniegtajos apsvērumos Itālijas varas iestādes atsaucas uz tiesiskās paļāvības principu, kā arī juridiskās noteiktības principu. Pirmkārt, tās skaidroja, ka 1998. gada reģiona likumu Nr. 9 atbalsta saņēmēji zināma mērā uzskatīja par turpinājumu iepriekšējai shēmai, kas noteikta ar 1993. gada reģiona likumu Nr. 40 (kas attiecīgajā laikā joprojām bija spēkā), ko piemēroja, izmantojot attiecīgajā laikposmā spēkā esošo sistēmu pēc “rindas kārtības” principa (shēma N 611/93, kas grozīta ar shēmu N 250/01). Šī sistēma ir palīdzējusi sniegt atbalsta saņēmējiem tiesisku paļāvību, ka tie, iesniedzot pieteikumu, varēs saņemt subsīdijas neatkarīgi no tā, vai darbs projektos ir sākts vai nav.

(37)

Turklāt Itālijas varas iestādes norādīja, ka atbalsta shēmas īstenošanas noteikumi tika pieņemti pēc tam, kad Komisija tos bija apstiprinājusi. Pirmo īstenošanas noteikumu pieņēma 1999. gada 29. aprīlī (1999. gada Rīkojums Nr. 285). Saskaņā ar šā rīkojuma 17. pantu (“pārejas noteikumi”) par attaisnojamiem uzskatāmi izdevumi, kas radušies pēc likuma stāšanās spēkā (1998. gada 5. aprīlī). Šis rīkojums tika publicēts Sardīnijas reģiona oficiālajā vēstnesī 1999. gada 8. maijā (13).

(38)

Itālijas varas iestādes arī informēja, ka ar 2000. gada 27. jūlija Rezolūciju Nr. 33/3 tika anulēts 1999. gada Rīkojums Nr. 285 tā kļūdainuma dēļ. Vienlaicīgi Sardīnijas reģiona pārvaldes iestāde pieņēma jaunus īstenošanas noteikumus, ko paziņoja Komisijai 2000. gada 20. septembrī.

(39)

Itālijas varas iestādes uzsvēra, ka, pieņemot šīs rezolūcijas 2000. gada 27. jūlijā, Sardīnijas reģiona atbildīgajām iestādēm bija jāņem vērā tas, ka Rīkojuma Nr. 285/99 publicēšana Oficiālajā vēstnesī bija radījusi tiesisko paļāvību potenciālo atbalsta saņēmēju vidū. Tieši tādēļ attiecībā uz pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus tika izlemts, ka tiks akceptēti pieteikumi attiecībā uz ieguldījumu projektiem, kuri jau uzsākti saskaņā ar 9. pantu 1998. gada reģiona likumā Nr. 9. Rezolūcijā Nr. 33/6 “Pārejas noteikumi attiecībā uz pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus” savukārt noteikts, ka izņēmuma kārtā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, atsaucoties uz pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, un kuriem var piešķirt atbalstu, par attaisnojamām uzskatāmas izmaksas par darbiem, kas uzsākti pēc 1998. gada 5. aprīļa, t. i., dienas, kad stājās spēkā 1998. gada reģiona likums Nr. 9.

(40)

Itālijas varas iestādes norādīja, ka Komisija savā 2001. gada 17. maija vēstulē (reģistrēta ar numuru D/52027) attiecīgo pasākumu veikšanas kontekstā ir secinājusi, ka shēma ir saderīga ar kopējo tirgu pēc tam, kad Itālijas varas iestādēm tika lūgts īstenot 1998. gada reģionālā likuma Nr. 9 devīto pantu atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 69/2001 noteiktajiem de minimis noteikumiem.

(41)

Tās arī skaidroja, ka pēc 2000. gada 27. jūlija rezolūcijas stāšanās spēkā shēmas praktiskai īstenošanai bija vajadzīgs atkārtoti iesniegt tos pieteikumus atbalsta saņemšanai, kas tika iesniegti, pirms tika publicēts pirmais uzaicinājums iesniegt pieteikumus, jo bija mainītas pieteikuma veidlapas.

(42)

Itālijas varas iestādes atkārtoti uzsvēra, ka bija ievērots stimulējošas ietekmes princips, jo subsīdijas bija vajadzīgas bankas aizdevumu atmaksai, kas ņemti laikposmā no izmaksu rašanās brīža līdz atbalsta līdzekļu saņemšanai.

(43)

Visbeidzot, Itālijas varas iestādes paziņoja, ka atbalsta saņēmējiem tika lūgts izvēlēties reģionālo atsauces atbalsta shēmu, jo tiem nebija ļauts iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai tam pašam projektam citās atbalsta shēmās. Tās uzsvēra, ka ar 1998. gada reģionālo likumu Nr. 9 noteiktā Sardīnijas reģionālā atbalsta shēma (N 272/98) un ar 1992. gada valsts likumu Nr. 488 noteiktā valsts mēroga atbalsta shēma (N 715/99) bija savstarpēji izslēdzošas.

(44)

Itālijas varas iestādes apgalvoja, ka stimulējošs ietekmes princips bija ievērots pat tādos gadījumos, kad darbs bija sākts pirms pieteikuma iesniegšanas atbilstīgi 1998. gada reģiona likuma Nr. 9 devītajam pantam. Tās arī apgalvoja, ka de minimis noteikumi attiecas arī uz to atbalsta daļu, kas tika piešķirta pirms pieteikumu iesniegšanas. Atbalsta daļa, kas zemāka par EUR 100 000 robežvērtību un kas tika piešķirta pirms pieteikumu iesniegšanas, bija jāizskata atsevišķi, ņemot vērā tikai pirms šā datuma radušās izmaksas, nevis visas projekta kopējās izmaksas. Šie apsvērumi attiecināti uz 12 no 28 projektiem.

(45)

Pēc lēmuma publicēšanas, ar kuru tika koriģēta un paplašināta procedūras darbības joma, Komisija nesaņēma nekādus papildu apsvērumus.

(46)

Shēmas N 272/98 novērtējums ļāva secināt, ka attiecīgais pasākums bija valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo tas atbilda visiem minētajā punktā noteiktajiem kritērijiem.

(47)

Šis pasākums sniedz ekonomiska rakstura priekšrocību konkrētai atbalsta saņēmēju kategorijai, samazinot to parastās izmaksas. Priekšrocība tiek nodrošināta no valsts resursiem un var traucēt konkurenci, jo tā stiprina atsevišķu uzņēmumu finansiālo stāvokli salīdzinājumā ar to konkurentiem. Tā kā viesnīcu īpašnieki dažādās valstīs savstarpēji konkurē tūristu piesaistīšanā, tad tūrisma nozarei sniegts atbalsts visdrīzāk ietekmēs Kopienas iekšējo tirdzniecību (14).

(48)

Atbalsta shēma, kas paziņota Komisijai un ko tā apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 3. punktu, ir valsts atbalsts atbilstīgi EK līguma 87. panta 1. daļai.

(49)

Saistībā ar piemērotu pasākumu īstenošanu ar Rezolūciju Nr. 34/73 pielāgoja atbalsta intensitāti jaunajām reģionālā atbalsta plānā noteiktajām maksimālajām robežvērtībām, tādējādi nodrošinot saderību ar 1998. gada pamatnostādnēm, bet ar Rezolūciju Nr. 33/4 nodrošināja, ka tika ievērots stimulējošas ietekmes princips, tādēļ Komisija secināja, ka ar minēto rezolūciju noteikumiem neieviesa neko jaunu sākotnēji apstiprinātajā atbalsta shēmā N 272/98.

(50)

Komisija uzskata, ka ar 1999. gada Rīkojumu Nr. 285 ieviestie pārejas noteikumi var būt mainījuši Komisijas sākotnēji apstiprināto shēmu. Komisija nav paudusi savu nostāju par norādītajiem īstenošanas pasākumiem, lai gan atzīst, ka 1999. gada Rīkojums Nr. 285 tā arī nav stājies spēkā, jo to anulēja ar Rezolūciju Nr. 33/3.

(51)

Shēma N 272/98 tika vēlreiz grozīta 2000. gada 27. jūlijā, pieņemot Rezolūciju Nr. 33/4 un Nr. 33/6. Atsaucoties uz iepriekš minēto (16.–21. apsvērums), konstatēts, ka ar Rezolūciju Nr. 33/6 ieviesa tādus grozījumus paziņotajā pasākumā, kas nebija saderīgi ar noteikumiem Komisijas lēmumā par atbalsta apstiprināšanu.

(52)

Kā minēts 38. apsvērumā, Itālijas varas iestādes apgalvo, ka tās ir paziņojušas Komisijai par šiem īstenošanas noteikumiem saistībā ar attiecīgo pasākumu īstenošanu.

(53)

Komisija uzskata, ka, pirmkārt, Itālijas varas iestādes nav paziņojušas par iepriekš minētajām rezolūcijām un ka saistībā ar attiecīgo pasākumu īstenošanu tās informēja Komisiju par to, ka ar Rezolūciju Nr. 33/4 nodrošināja stimulējošas ietekmes principa ievērošanu. Tomēr Itālijas varas iestādes nekad nav informējušas Komisiju par Rezolūciju Nr. 33/6 saistībā ar attiecīgu pasākumu īstenošanu un tādējādi ir pārkāpušas EK līguma 88. panta 3. punktu un pienākumu sadarboties, kas noteikts EK līguma 10. pantā (15).

(54)

Tādēļ atbalsta shēma, ko piemēroja, pieņemot iepriekš minētos īstenošanas noteikumus, pārkāpj Komisijas sākotnējo pilnvarojošo lēmumu.

(55)

Tādējādi atbalsts projektiem, kuros darbs tika uzsākts pirms pieteikumu iesniegšanas atbalsta saņemšanai, uzskatāms par nelikumīgu.

(56)

Šaubas par saderību, kuras Komisija pauda savās 2004. gada 3. februāra un 2006. gada 22. novembra vēstulēs, ar kurām tika uzsākta oficiāla izmeklēšanas procedūra, nav kliedējusi ne Itālija, ne ieinteresētā persona. Tādēļ Komisija apstiprina savu vērtējumu, kas turpmāk tekstā izklāstīts kopsavilkumā.

(57)

Kā norādīts iepriekš, vismaz 28 ieguldījumu projekti tika uzsākti laikā, kad minētajiem ieguldījumiem nevarēja piešķirt atbalstu saskaņā ar attiecīgo shēmu.

(58)

1998. gada pamatnostādnēs noteikts, ka pieteikumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz, pirms uzsākta projekta īstenošana.

(59)

Šī prasība tika atkārtoti uzsvērta Komisijas 1998. gada lēmumā, ar kuru noteica necelt iebildumus pret reģionālo atbalsta shēmu viesnīcu nozarei Sardīnijā (N 272/98); šajā lēmumā tika skaidri noteikts, ka atbalsta saņēmējiem ir jāpiesakās atbalsta saņemšanai, pirms uzsākta projekta īstenošana.

(60)

Turklāt saistībā ar attiecīgu pasākumu īstenošanu, ko veica pēc 1998. gada pamatnostādņu stāšanās spēkā, Itālijas varas iestādes iesniedza 2000. gada 27. jūlija Rezolūciju Nr. 33/4, kuras 6. punktā skaidri noteikts, ka izmaksas ir uzskatāmas par attaisnojamām, ja tās radušās pēc pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai.

(61)

Jāatgādina, ka atbalsta vajadzības princips ir vispārējs princips, kuru Tiesa atzinusi spriedumā Philip Morris lietā (16), un neapšaubāmi ir būtisks faktors, nosakot to, vai par uzņēmumu veiktajiem ieguldījumiem ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar 1998. gada pamatnostādnēm. Gan iepriekš minētajā Komisijas lēmumā, gan pamatnostādnēs ir noteikts, ka pieteikums atbalsta saņemšanai jāiesniedz pirms projektu īstenošanas.

(62)

Itālijas varas iestādes apgalvo, ka Itālijā spēkā esošā sistēma ir radījusi tiesisko paļāvību uz to, ka dotācijas tiks sniegtas, pamatojoties vienīgi uz pieteikuma iesniegšanu, neatkarīgi no tā, vai projekta īstenošana ir uzsākta vai nav.

(63)

Komisija nevar pieņemt šo argumentu, jo lēmumā, ar ko apstiprina izmeklējamo reģionālo atbalsta shēmu, skaidri pieprasīts, ka pieteikumi atbalsta saņemšanai ir jāiesniedz, pirms uzsākta projekta īstenošana.

(64)

Rezolūcija Nr. 33/6 tika nosūtīta Komisijai tikai pēc sūdzības iesniegšanas. Tā tika nosūtīta Komisijai tikai ar 2003. gada 22. aprīlī datētu piezīmi Nr. 5245 uzsāktās procedūras laikā pēc sūdzības (CP 15/2003) iesniegšanas. Itālijas varas iestāžu minētais arguments attiecībā uz tiesisko paļāvību nevar tikt pieņemts, jo Komisija nav sniegusi Itālijas varas iestādēm vai kādai citai ieinteresētai personai nekādas konkrētas garantijas, un tādēļ tām nevar būt nekāda tiesiskā paļāvība attiecībā uz minētā nosacījuma neievērošanu. “Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības aizsargāt tiesisku paļāvību var prasīt jebkura persona, kas nonākusi situācijā, kurā Kopienas pārvaldes iestādes šai personai ir radījušas pamatotas cerības (…). Tomēr neviens nevar apgalvot, ka noticis tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums, ja pārvaldes iestādes šai personai nav izteikušas konkrētas garantijas (17).”

(65)

Komisija arī nevar pieņemt Itālijas varas iestāžu argumentus, saskaņā ar kuriem ir tikusi nodrošināta stimulējoša ietekme gadījumos, kad saņēmējs pieteicās atbalsta saņemšanai pirms darba sākšanas projektā, pamatojoties uz citu reģionālo atbalsta shēmu.

(66)

Komisija uzskata, ka stimulējošā ietekme nevar tikt pārnesta no vienas shēmas uz citu; turklāt tas, ka uzņēmums ir izvēlējies pieteikties uz vienu vai citu shēmu, nevar tikt uzskatīts par pierādījumu tam, ka ir ievērots stimulējošas ietekmes princips. Itālijas varas iestādes pašas ir uzsvērušas (skatīt 43. apsvērumu), ka saņēmējs nevar iesniegt vairāk par vienu pieteikumu atbalsta saņemšanai tam pašam projektam no dažādām atbalsta shēmām un ka ar 1998. gada reģionālo likumu Nr. 9 izveidotā Sardīnijas reģionālā atbalsta shēma (N 272/98) un ar 1992. gada valsts likumu Nr. 488 izveidotā valsts mēroga reģionālā atbalsta shēma (N 715/99) bija savstarpēji izslēdzošas.

(67)

Komisija arī nevar pieņemt Itālijas varas iestāžu izvirzītos argumentus, saskaņā ar kuriem faktiski tiek nodrošināta stimulējošā ietekme, jo dotācijas bija vajadzīgas bankas aizdevumu atmaksai, kas ņemti laikposmam no izmaksu rašanās brīža līdz atbalsta saņemšanai. Pats fakts, ka kāds uzņēmums ir gatavs sākt projekta īstenošanu un aizņemties naudas līdzekļus izmaksu segšanai, nekādā veidā nepierāda to, ka projekta tālākai virzībai ir vajadzīgs atbalsts vai ka atbalsts nodrošina stimulu uzsākt projektu, kas savādāk netiktu īstenots. Tieši pretēji: tas, ka kāds uzņēmums ir gatavs sākt darbību un uzņemties ar projektu saistītos finanšu riskus, pat neiesniedzot pieteikumu atbalsta saņemšanai saskaņā ar attiecīgo shēmu, liek nojaust, ka atbalsts stimula nodrošināšanai nav vajadzīgs.

(68)

Visbeidzot, Komisija nevar pieņemt Itālijas varas iestāžu argumentus attiecībā uz de minimis noteikumu, jo de minimis noteikumu nevar izmantot, lai apietu pamatnostādnēs ietverto pienākumu, ka stimulēšanas ietekmes principa ievērošanai pieteikums jāiesniedz pirms darba sākšanas projektā. Attiecīgai summai jāattiecas uz projektu kopumā, nevis tikai uz to daļu, kas piešķirta pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai. Komisija nevar piekrist ierosinājumam par atbilstīgu uzskatīt sākotnējo projekta īstenošanas darbu saskaņā ar de minimis noteikumu, tādējādi izslēdzot to no pamatnostādņu darbības jomas. Turklāt Itālijas varas iestādes, aprēķinot de minimis robežvērtību, ne tikai nav izskatījušas projektus kopumā, bet viens un tas pats atbalsta saņēmējs varējis saņemt de minimis atbalstu no dažādiem avotiem, un Komisija saprot, ka Itālijas varas iestādes šo aspektu nav ņēmušas vērā.

(69)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka Itālijas varas iestādes nav varējušas pierādīt, ka atbalsts ticis piešķirts saskaņā ar Komisijas apstiprinājuma lēmuma noteikumiem. Pat ja šis atbalsts būtu uzskatāms par atbalstu darbībai, to nevar uzskatīt par saderīgu. Saskaņā ar 1998. gada pamatnostādnēm atbalsts darbībai var tikt piešķirts izņēmuma kārtā reģionos, kuri atbilst EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izņēmuma noteikumiem. Sardīnija laikposmā no 1998. līdz 2006. gadam atbilda atbalsta saņemšanas prasībām saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Tomēr, izņemot de minimis atbalstu, saskaņā ar attiecīgo shēmu nekāds atbalsts darbībai nav ticis apstiprināts. Turklāt Itālijas varas iestādes šīs izmeklēšanas gaitā nav iesniegušas nevienu pierādījumu tam, ka atbalsts ir pamatots, veicot ieguldījumu reģionālajā attīstībā vai pēc tā būtības, un nav arī pierādīts, ka tas būtu proporcionāls trūkumiem, ko ar tā palīdzību mēģina novērst.

(70)

Itālijas varas iestādes nav izteikušas nekādus argumentus, kas liecinātu par to, ka attiecīgais atbalsts būtu saderīgs ar citiem līguma noteikumiem, valsts atbalsta noteikumiem vai citām regulām, pamatnoteikumiem vai pamatnostādnēm.

(71)

Komisija arī nav varējusi noteikt jebkādu citu juridisku pamatu atbalsta apstiprināšanai. Kā minēts iepriekš, šis pasākums neatbilst EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izņēmuma noteikumiem, kuros paredzēts, ka atbalstu piešķir, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai nav nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Šajā gadījumā nav piemērojami arī EK līguma 87. panta 2. punkta izņēmuma noteikumi par sociālo atbalstu, ko piešķir individuāliem patērētājiem, un atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kā arī atbalstu, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos. Minēto pasākumu arī nevar uzskatīt par tādu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus Itālijas tautsaimniecībā, kā paredzēts EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Visbeidzot šā pasākuma mērķis nav veicināt kultūru vai kultūras mantojuma saglabāšanu, kā paredzēts EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(72)

Līdz ar to Komisija uzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu to atbalstu, kas, iespējams, piešķirts projektiem, kuros darbs sākts pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai saskaņā ar tādu reģionālo atbalsta shēmu viesnīcu nozarei Sardīnijas reģionā, ko Komisija apstiprināja 1998. gadā (N 272/98), kas ieviests ar Rezolūciju Nr. 33/6 saistībā ar pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus.

(73)

Konstatētā nesaderība attiecas uz visu atbalstu, kas piešķirts projektiem, kuru attaisnotās izmaksas radušās pirms pieteikuma iesniegšanas atbalsta saņemšanai, pamatojoties uz attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, kad tika iesniegts pieteikums, tādā apjomā, kas pārsniedz de minimis atbalsta apjomu, ko saņēmējam varēja piešķirt attiecīgajā laikposmā un kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 69/2001 2. pantu.

(74)

Komisija uzskata, ka Itālija ir nelikumīgi īstenojusi attiecīgo atbalstu, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punkta noteikumus.

(75)

Pamatojoties uz savu novērtējumu, Komisija secina, ka atbalsts, kas piešķirts iepriekš minētajiem projektiem saskaņā ar atbalsta shēmu “1998. gada reģionālais likums Nr. 9 – atbalsta N 272/98 nepareiza izmantošana”, pamatojoties uz pirmo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus un Rezolūciju Nr. 33/6, neatbilst nosacījumiem, kuri paredzēti 1998. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu reģionālā mērogā. Secināts, ka atbalsts piešķirts nelikumīgi un nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktiem.

(76)

Saskaņā ar iedibināto praksi un EK līguma 87. panta noteikumiem Komisija no saņēmējiem pieprasa atmaksu par nesaderīgu atbalstu, kas piešķirts nelikumīgi, pārkāpjot EK līguma 88. panta noteikumus. Šāda prakse ir apstiprināta ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. pantu.

(77)

Tādējādi Itālijai jāveic visi vajadzīgie pasākumi atbalsta atgūšanai no saņēmējiem. Tas nozīmē, ka Itālijai jāpieprasa saņēmējiem atmaksāt piešķirto atbalsta summu četru mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas.

(78)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atbalsta summai, kas jāatgūst saskaņā ar lēmumu par atmaksāšanu, pievieno procentus, kurus nosaka Komisija, piemērojot tiem atbilstīgu likmi. Procentus maksā par laikposmu, sākot no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nonāca tā saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas dienai.

(79)

Procentus aprēķina saskaņā ar V nodaļas noteikumiem Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (18). Komisija lūdz Itālijai pieprasīt potenciālajiem atbalsta shēmas saņēmējiem četru mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas atmaksāt atbalsta summu, tostarp procentus, kā norādīts turpmāk.

(80)

Komisija lūdz Itāliju sniegt pieprasīto informāciju, izmantojot šim lēmumam pievienotajā pielikumā ietverto anketu, sastādot attiecīgo atbalsta saņēmēju sarakstu un skaidri norādot veiktos un plānotos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju un faktisku nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu. Komisija lūdz Itāliju divu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas iesniegt visus apkārtrakstus, atgūšanas rīkojumus un citus dokumentus, kas apliecina atgūšanas procesa uzsākšanu pret nelikumīgā atbalsta saņēmējiem,

a)

atbilstīgi 1. pantā minētajai shēmai piešķirtā atbalsta saņēmēju saraksts, kurā uzrādīts katram saņēmējam saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta kopsumma. Pieprasītā informācija jāiesniedz, izmantojot šā lēmuma pielikumā ietverto anketu;

b)

no katra saņēmēja atgūstamā atbalsta kopsumma (pamatsumma un procenti);

c)

šā lēmuma izpildes nolūkā veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

d)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/19

(1)

Ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (3) ievieš obligātos Kopienas pasākumus minētās slimības kontrolei. Tajā noteikti pasākumi, kas jāveic klasiskā cūku mēra uzliesmojuma gadījumā. Šie pasākumi ietver dalībvalstu plānus klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā un savvaļas cūku ārkārtas vakcināciju konkrētos apstākļos.

(2)

Komisijas 2006. gada 24. novembra Lēmums 2006/805/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (4) tika pieņemts, reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem minētajās dalībvalstīs. Ar šo lēmumu izveido slimības kontroles pasākumus attiecībā uz klasisko cūku mēri minēto dalībvalstu apgabalos, ja šī slimība ir konstatēta savvaļas cūkām, lai novērstu šīs slimības izplatību citos Kopienas apgabalos.

(3)

Minētajām dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu klasiskā cūku mēra izplatību. Tāpēc tās ir iesniegušas Komisijai šīs slimības apkarošanas plānus un pret to vērstos ārkārtas vakcinācijas plānus, kuros iekļauti vajadzīgie pasākumi šīs slimības apkarošanai infekcijas skartajos apgabalos, kas definēti attiecīgajos plānos, un kuri jāpiemēro saimniecībām, kurās audzē cūkas un kuras atrodas minētajos apgabalos.

(4)

Dalībvalstīs vai to apgabalos ir reģistrētas atšķirīgas klasiskā cūku mēra epidemioloģiskās situācijas. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir jāizveido trīs atsevišķi apgabalu saraksti atkarībā no katra apgabala epidemioloģiskās situācijas.

(5)

Tā kā parasti dzīvu cūku pārvietošana no inficētajiem apgabaliem rada lielāku risku nekā gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu pārvietošana, dzīvu cūku pārvietošana no attiecīgajām dalībvalstīm jāaizliedz.

(6)

Inficēto dzīvnieku sperma, olšūnas un embriji var veicināt klasiskā cūku mēra vīrusa izplatīšanos. Lai novērstu klasiskā cūku mēra izplatību citos Kopienas apgabalos, ir lietderīgi aizliegt spermas, olšūnu un embriju nosūtīšanu no apgabaliem, kas uzskaitīti šā lēmuma pielikumā.

(7)

Ir lietderīgi, ka vienā sarakstā uzskaita dalībvalstis un apgabalus, kuros klasiskā cūku mēra epidemioloģiskā situācija ir vislabvēlīgākā, un tādēļ, atkāpjoties no vispārējā aizlieguma, no kuriem dzīvas cūkas var nosūtīt uz citiem ierobežotiem apgabaliem, ievērojot noteiktus drošības pasākumus. Turklāt svaigu cūkgaļu no saimniecībām, kas atrodas šajos apgabalos, un gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no šo cūku gaļas vai kas to satur, var nosūtīt uz citām dalībvalstīm.

(8)

Dažus savvaļas cūku saslimšanas ar cūku klasisko mēri skartos apgabalus šķir valsts robežas, un tie ietver divu dalībvalstu līdzās esošas teritorijas. Jānosaka arī slimības kontroles pasākumi attiecībā uz dzīvu cūku nosūtīšanu skartajās līdzās esošajās teritorijās, kas atrodas divās dažādās dalībvalstīs.

(9)

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju atsevišķos Ungārijas un Slovākijas apgabalos, ir pamatoti tos iekļaut apgabalu pirmajā sarakstā.

(10)

Otrajā sarakstā jāuzskaita apgabali, kuros epidemioloģiskā situācija mežacūku populācijā vai cūku saimniecībās ir mazāk labvēlīga sporādisku uzliesmojumu dēļ. No saimniecībām šajos apgabalos dzīvas cūkas nenosūta, bet par drošu nosūtīšanai uz citām dalībvalstīm uzskatāma svaiga cūkgaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas sastāv no šo cūku gaļas vai to satur, piemērojot noteiktus papildu drošības pasākumus, kas jānosaka šajā lēmumā.

(11)

Trešajā sarakstā jāuzskaita apgabali, no kuriem kopumā uz citām dalībvalstīm nevar nosūtīt ne dzīvas cūkas, ne svaigu cūkgaļu un gaļas produktus. Tomēr ir pamatoti, ka šādus cūkgaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no cūkgaļas vai to satur, var nosūtīt uz citām dalībvalstīm, ja tos apstrādā tādā veidā, ka tiek iznīcināts jebkāds klātesošs klasiskā cūku mēra vīruss.

(12)

Turklāt, lai novērstu klasiskā cūku mēra izplatību citos Kopienas apgabalos, ir lietderīgi noteikt, ka tiek izpildīti konkrēti nosacījumi, nosūtot svaigu cūkgaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas satur vai sastāv no cūkgaļas, kas iegūta dalībvalstīs, kuru apgabali iekļauti trešajā sarakstā. Jo īpaši šāda cūkgaļa un cūkgaļas produkti un izstrādājumi jāmarķē ar īpašu marķējumu, kuru nevar sajaukt ar cūkgaļas veselības marķējumu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (5), un identifikācijas marķējumu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6).

(13)

Lai izvairītos no klasiskā cūku mēra izplatības citos Kopienas apgabalos, ja uz dalībvalsti attiecina aizliegumu nosūtīt svaigu cūkgaļu un gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuri sastāv no cūkgaļas vai to satur, no konkrētām dalībvalsts teritorijas daļām, jānosaka konkrētas prasības, īpaši attiecībā uz sertifikāciju šādas gaļas, tās izstrādājumu vai produktu nosūtīšanai no citiem minētās dalībvalsts apgabaliem, kuros minētais aizliegums nav spēkā.

(14)

Lēmums 2006/805/EK ir grozīts vairākas reizes. Tādēļ ir lietderīgi atcelt minēto lēmumu un to aizstāt ar šo lēmumu.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ārpus pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem; un

b)

saimniecībā, kurā 30 dienu laikā tieši pirms attiecīgo cūku nosūtīšanas nav ievestas dzīvas cūkas no pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem.

a)

dzīvas cūkas nav ievestas 30 dienu laikā tieši pirms nosūtīšanas dienas;

b)

valsts pilnvarots veterinārārsts ir veicis klasiskā cūku mēra klīnisko pārbaudi atbilstīgi pārbaudes un paraugu ņemšanas procedūrām, kas paredzētas Komisijas Lēmuma 2002/106/EK (7) pielikuma IV nodaļas A daļā un D daļas 1., 2. un 3. punktā; un

c)

septiņu dienu laikā tieši pirms to nosūtīšanas dienas nosūtāmo cūku grupās ir veikti klasiskā cūku mēra polimerāzes ķēdes reakcijas testi saskaņā ar Lēmuma 2002/106/EK pielikuma VI nodaļas C daļu un no savāktajiem nosūtamo cūku asins paraugiem ir iegūti negatīvi rezultāti; paraugi jāņem vismaz no tāda cūku skaita, kas ir pietiekams, lai nosūtāmo cūku sūtījumā būtu iespējams noteikt 5 % prevalanci ar 95 % ticamību.

i)

cūkām, ko nosūta tieši uz kautuvēm tūlītējai nokaušanai;

ii)

cūkām, ko nosūta uz dalībvalstij līdzās esošu apgabalu, kas uzskaitīts pielikuma I daļā;

iii)

gadījumu, kad galamērķa dalībvalsts to iepriekš apstiprina.

a)

gadījumus, kad cūkas pārvieto tieši uz kautuvēm tūlītējai nokaušanai;

b)

saimniecības, kurās

a)

kuiļu spermas sūtījumi, ja vien sperma nav iegūta no kuiļiem, kurus tur apstiprinātā savākšanas centrā, kas minēts Padomes Direktīvas 90/429/EEK (9) 3. panta a) apakšpunktā un atrodas ārpus šā lēmuma pielikumā uzskaitītajiem apgabaliem;

b)

cūku olšūnu un embriju sūtījumi, ja vien attiecīgo olšūnu un embriju izcelsme ir no cūkām, kuras audzētas saimniecībās, kas neatrodas šā lēmuma pielikumā uzskaitītajos apgabalos.

a)

pēdējo 12 mēnešu laikā attiecīgajā saimniecībā klasiskais cūku mēris nav konstatēts un saimniecība atrodas ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas;

b)

cūkas saimniecībā ir uzturējušās vismaz 90 dienu un neviena dzīva cūka nav ievesta 30 dienu laikā tieši pirms cūku nosūtīšanas uz kautuvi;

c)

vismaz divas reizes gadā saimniecību pārbauda kompetenta veterinārā iestāde, kura:

d)

pirms saņemta atļauja cūku nosūtīšanai uz kautuvi, valsts pilnvarots veterinārārsts ir veicis klasiskā cūku mēra klīnisko pārbaudi atbilstīgi pārbaudes un paraugu ņemšanas procedūrām, kas noteiktas Lēmuma 2002/106/EK pielikuma IV nodaļas D daļas 1., 2. un 3. punktā.

a)

minētie produkti ir ražoti un apstrādāti atbilstīgi Padomes Direktīvas 2002/99/EK (10) 4. panta 1. punktam;

b)

minētajiem produktiem veic veterināro sertifikāciju atbilstoši Direktīvas 2002/99/EK 5. pantam; un

c)

minētajiem produktiem ir pievienots atbilstīgs Kopienas iekšējai tirdzniecībai paredzēts veselības sertifikāts, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 599/2004 (11), un kura II daļā ieraksta šādu informāciju:

“Produkts atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumam 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (12).

—

identifikācijas marķējumu gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kas sastāv no cūkgaļas vai to satur, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā; un

—

Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā paredzēto veselības marķējumu svaigai cūkgaļai.

a)

Padomes Direktīvas 64/432/EEK (13) 5. panta 1. punktā un ko pievieno cūku sūtījumam no attiecīgās dalībvalsts teritorijas, ieraksta šādu informāciju:

“Dzīvnieki atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumam 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (14).

b)

Direktīvas 90/429/EEK 6. panta 1. punktā un ko pievieno spermas sūtījumiem no attiecīgās dalībvalsts teritorijas, ieraksta šādu informāciju:

“Sperma atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumam 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (15).

c)

Komisijas Lēmuma 95/483/EK (16) 1. pantā un ko pievieno cūku embriju un olšūnu sūtījumiem no attiecīgās dalībvalsts teritorijas, ieraksta šādu informāciju:

“Embriji/olšūnas (17) atbilst Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumam 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (18).

a)

veic veterināro sertifikāciju atbilstīgi Direktīvas 2002/99/EK 5. panta 1. punktam; un

b)

pievieno atbilstīgu veselības sertifikātu, kas paredzēts Kopienas iekšējai tirdzniecībai, kā noteikts 1. pantā Regulā (EK) Nr. 599/2004, un kura II daļā ieraksta šādu informāciju:

“Svaiga cūkgaļa un gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas sastāv no cūkgaļas vai kuru sastāvā ir cūkgaļa atbilstīgi Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumam 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem attiecībā uz klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (19).

a)

Direktīvas 2001/89/EK 15. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā un ceturtajā līdz septītajā ievilkumā paredzētos noteikumus piemēro saimniecībās, kurās audzē cūkas un kuras atrodas šā lēmuma pielikumā uzskaitītajos apgabalos;

b)

transportlīdzekļus, kuri ir izmantoti tādu cūku pārvadāšanai, kuru izcelsme ir saimniecībās, kas atrodas šā lēmuma pielikumā uzskaitītajos apgabalos, nekavējoties iztīra un dezinficē pēc katras pārvadāšanas darbības, un pārvadātājs sniedz apstiprinājumu par šādu tīrīšanu un dezinfekciju.

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/26

(1)

Komisijas 2002. gada 19. jūlija Lēmumā 2002/613/EK, ar ko paredz cūku sugas mājdzīvnieku spermas importa nosacījumus (2), sniegts to trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut cūku sugas mājdzīvnieku spermas importu, un spermas savākšanas centru saraksts šajās trešās valstīs, kuri apstiprināti šādas spermas eksportam Kopienā.

(2)

Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas izdarīt dažus grozījumus spermas savākšanas centru sarakstā, kas apstiprināts ar Lēmumu 2002/613/EK, attiecībā uz ierakstiem par šīm valstīm.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2002/613/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/28

(1)

Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/4/EK (2) Ēģiptes izcelsmes kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus Kopienā principā nedrīkst ievest. Tomēr 2007./2008. gada importa sezonā bija atļauts šādus bumbuļus Kopienā ievest no “kaitēkļbrīvām platībām” un ievērojot īpašus nosacījumus.

(2)

Tika reģistrēts viens Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith aizturēšanas gadījums 2007./2008. gada importa sezonā.

(3)

Ņemot vērā Ēģiptes iesniegto pieprasījumu un tehnisko informāciju, Komisija konstatēja, ka nav Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatības riska, importējot Kopienā Solanum tuberosum L. bumbuļus no Ēģiptes “kaitēkļbrīvām platībām”, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi.

(4)

Tāpēc 2008./2009. gada importa sezonā jāatļauj ievest Kopienā tādus Solanum tuberosum L. bumbuļus, kuru izcelsme ir Ēģiptes “kaitēkļbrīvās platībās”.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/4/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 2. panta 1. punktā “2007./2008.” aizstāj ar “2008./2009.”.

2)

Lēmuma 4. pantā vārdus “2008. gada 31. augustam” aizstāj ar “2009. gada 31. augustam”.

3)

Lēmuma 7. pantā vārdus “2008. gada 30. septembrim” aizstāj ar “2009. gada 30. septembrim”.

4)

Pielikumu groza šādi:

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/29

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī ir pieņēmusi ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju (turpmāk – “ES stratēģija”), kuras III nodaļā ir iekļauti pasākumi, kas paredzēti, lai apkarotu tādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Eiropas Savienība (ES) aktīvi īsteno ES stratēģiju un tās III nodaļā uzskaitītos pasākumus, konkrēti, tādus, kas ir saistīti ar Bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču attīstīšanas, ražošanas un uzkrāšanas aizliegšanas un to iznīcināšanas konvencijas (turpmāk – “BTIK”) stiprināšanu, īstenošanu un vispārēju piemērošanu.

(3)

Šajā sakarā Padomes Vienotā rīcība 2006/184/KĀDP (2006. gada 27. februāris), atbalstot BTIK un īstenojot ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju (1), ir guvusi būtiskus rezultātus no vispārēja piemērojuma un konkrētās valstīs veiktas īstenošanas viedokļa, jo vēl septiņas valstis ir kļuvušas par BTIK Pusēm un divas valstis ir izmantojušas ES ekspertu juridisko palīdzību.

(4)

Tāpat arī prioritātes un pasākumi, kas izklāstīti Padomes Kopējā nostājā 2006/242/KĀDP (2006. gada 20. marts) saistībā ar Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) 2006. gada pārskata konferenci (2), konkrēti – atbalsts sēžu starplaikā notiekošajiem procesiem, īstenošana attiecīgu valstu mērogos, uzticības vairošanas pasākumi (CBM) un vispārēja pieņemšana, joprojām vada ES darbības, arī palīdzības un informācijas kampaņas projektus. Tie minētās kopējās nostājas aspekti, par kuriem ir panākts to valstu konsenss, kuras ir BTIK konvencijas Puses (turpmāk – “valstis, kas ir konvencijas Puses”), un kuri ir atspoguļoti sestās BTIK pārskatīšanas konferences (turpmāk – “sestā pārskatīšanas konference”) Nobeiguma dokumentā, ir īpaši svarīgi ES ierosmēm, kuras ir pieņemtas, atbalstot BTIK.

(5)

ES būtu arī jāpalīdz valstīm, kas ir konvencijas Puses, izmantot pieredzi, ko dalībvalstis ir guvušas uzticības vairošanā un attiecībā uz pārskatāmību BTIK sistēmā, konkrēti, izmantojot rīcības plānu bioloģisko un toksisko ieroču jomā, kuru Padome pieņēmusi 2006. gada 20. martā un kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis regulāri iesniedz CBM deklarācijas un atjaunina tādu ekspertu un laboratoriju sarakstus, kas var palīdzēt ANO ģenerālsekretāra ķīmisko un bioloģisko ieroču iespējama lietojuma izmeklēšanas mehānismam,

—

veicināt BTIK vispārēju pieņemšanu,

—

nodrošināt atbalstu BTIK īstenošanai valstīs, kas ir konvencijas Puses,

—

veicināt to, lai valstis, kas ir konvencijas Puses, iesniegtu CBM deklarācijas,

—

atbalstīt BTIK sēžu starplaikā notiekošos procesus.

a)

valstīm, kas vēl nav BTIK Puses, nodrošināt līdzekļus, lai attiecīgo valstu vai reģionu mērogā varētu īstenot tādas ierosmes, kas palielinātu informētību par BTIK, sniedzot juridiskas konsultācijas par BTIK ratificēšanu un pievienošanos tai un piedāvājot mācības vai citus palīdzības veidus, lai valstu iestādes spētu pildīt saistības, ko uzliek BTIK;

b)

palīdzēt valstīm, kas ir konvencijas Puses, īstenot BTIK attiecīgo valstu mērogā, lai nodrošinātu, ka valstis, kas ir konvencijas Puses, ar valsts tiesību aktiem un administratīviem pasākumiem pildītu saistības, ko uzliek BTIK, un izveidotu lietišķas sasvstarpējas attiecības visām ieinteresētajām valstu personām, ietverot likumdevējus un privāto sektoru;

c)

valstīm, kas ir konvencijas Puses, atvieglināt CBM deklarāciju regulāru iesniegšanu, sagatavojot skaidrojuma materiālus par CBM procesu un uzlabojot pašreizējo CBM deklarāciju elektroniskas iesniegšanas tehniskos aspektus, kā arī uzlabojot drošību un uzturēšanu tīkla lapai ar ierobežotu piekļuvi, atvieglinot attiecīgo valstu kontaktpunktu izveidi un pirmo CBM deklarāciju iesniegšanu un organizējot CBM kontaktpunktu konferenci saistībā ar BTIK sanāksmēm 2008. un 2009. gadā;

d)

veicināt īpaši mērķtiecīgu valdību, universitāšu, pētniecības institūtu un nozares pārstāvju reģionu mēroga diskusiju par BTIK sēžu starplaikos apzinātiem tematiem, konkrēti – par zinātnes un izglītības pārraudzību.

13.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 302/s3