I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1104/2008

(2008. gada 24. oktobris)

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (SIS), kas izveidota saskaņā ar 1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (Šengenas konvencija), IV sadaļas noteikumiem, un tās turpinājums SIS 1+ ir svarīgi instrumenti Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā integrēto Šengenas acquis noteikumu piemērošanai.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveide bija uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Lēmumu 2001/886/TI (4). Šo instrumentu spēkā esamība beidzas 2008. gada 31. decembrī. Šai regulai tādējādi būtu jāpapildina minētie instrumenti līdz dienai, kas jānosaka Padomei, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (5).

(3)	SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (6). Šai regulai nebūtu jāskar minēto aktu noteikumi.

(4)	Konkrēti SIS II testi paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (7) un Lēmumā 2008/173/EK (8).

(5)	SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā.

(6)	SIS II visaptverošs tests būtu jāveic, pilnībā sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai, saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Cik drīz vien iespējams pēc tā pabeigšanas tests būtu jāapstiprina, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI.

(7)	Dalībvalstīm būtu jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

(8)

Attiecībā uz SIS 1+ Šengenas konvencijā paredzēta tehniskā nodrošinājuma vienība (C.SIS). Attiecībā uz SIS II Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI paredzēta centrālā SIS II, ko veido tehniskā nodrošinājuma vienība un vienotā valsts saskarne (NI-SIS). Centrālās SIS II tehniskā nodrošinājuma vienībai būtu jāatrodas Strasbūrā (Francijā), bet dublējumam – St. Johann im Pongau (Austrijā).

(9)

Lai labāk risinātu iespējamos sarežģījumus, kas varētu rasties no SIS 1+ migrēšanas uz SIS II, būtu jāizveido un jātestē Šengenas Informācijas sistēmas migrēšanas pagaidu arhitektūra. Migrēšanas pagaidu arhitektūrai nebūtu jāietekmē SIS 1+ operatīvā pieejamība. Komisijai būtu jānodrošina konvertētājs.

(10)	Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, vajadzētu būt atbildīgai par to, lai Šengenas Informācijas sistēmā ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

(11)

Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru. Šajā atbildībā ietverta SIS II un tās sakaru infrastruktūras uzturēšana un turpmākā izstrāde, tostarp vienmēr veicot kļūdu labošanu. Komisijai būtu jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem. Komisijai jo īpaši centrālās SIS II līmenī būtu jānodrošina tehniskais un operatīvais atbalsts dalībvalstīm, tostarp palīdzības dienesta pieejamība.

(12)	Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to valsts sistēmu izstrādi un uzturēšanu (N.SIS II).

(13)	Francijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienību. Šī atbildība ir skaidri paredzēta Šengenas konvencijā.

(14)	Dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās SIS 1+, būtu Padomes sistēmā jāsaskaņo savas darbības. Jāizstrādā sistēma šai organizatoriskai darbībai.

(15)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai slēgt līgumus ar trešajām personām, tostarp ar valstu struktūrām, par to uzdevumu izpildi, kādi tai doti saskaņā ar šo regulu, kā arī to uzdevumu izpildi, kas saistīti ar budžeta īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

Visos šajos līgumos būtu jāievēro datu aizsardzības un datu drošības noteikumi un būtu jāņem vērā attiecīgu datu aizsardzības iestāžu nozīme, kas attiecas uz SIS, jo īpaši Šengenas konvencijas un šīs regulas noteikumi.

(16)	Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

(17)

Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs, kas iecelts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko izraugās neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (11), ir kompetents uzraudzīt Kopienas iestāžu un struktūru pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi. Šengenas konvencijā ietverti īpaši noteikumi par personas datu aizsardzību un drošību.

(18)

Ņemot vērā to, ka mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(19)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(20)	Būtu jāgroza Šengenas konvencija, lai SIS 1+ varētu integrēt migrēšanas pagaidu arhitektūrā.

(21)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas pieņemšanas jānolemj, vai tā ieviesīs to savos valsts tiesību aktos.

(22)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (12); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(23)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(24)	Šī regula neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā attiecīgi noteikts Lēmumā 2000/365/EK un 2002/192/EK.

(25)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis (14) īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (15) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu.

(26)

Attiecībā uz Šveici šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 146/2008/EK (17) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā.

(27)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šī regula papildina Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (2008. gada 28. februāris) par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (18),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgais mērķis

1. Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), kas izveidota saskaņā ar 1990. gada Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumiem (SIS 1+), aizstāj ar jaunu sistēmu – Šengenas Informācijas sistēmu II (SIS II), kuras izveidi, darbību un izmantošanu reglamentē ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006.

2. Saskaņā ar procedūrām un uzdevumu sadalījumu šajā regulā Komisija un dalībvalstis izstrādā SIS II kā vienotu integrētu sistēmu un to sagatavo darbībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“centrālā SIS II” ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – “SIS II datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS);

b)	“C.SIS” ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta atsauces datubāze – “SIS 1+ datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (N.COM);

c)	“N.SIS” ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS;

d)	“N.SIS II” ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II;

e)	“konvertētājs” ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var nodrošināt pastāvīgu un uzticamu savienojumu C.SIS un centrālo SIS II, nodrošinot 10. panta 3. punktā paredzētās funkcijas;

f)	“visaptverošs tests” ir tests, kas minēts Regulas (EK) 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

g)	“papildinformācijas tests” ir Sirene biroju darbības testi.

3. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā regulā noteikti Komisijas un dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, uzdevumi un pienākumi attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a)	SIS II izstrādes turpināšana un uzturēšana;

b)	SIS II visaptverošs tests;

c)	papildinformācijas tests;

d)	konvertētāja izstrāde un testu turpināšana;

e)	pagaidu migrēšanas arhitektūras izveidošana un tests;

f)	migrēšana no SIS 1+ uz SIS II.

4. pants

Migrēšanas arhitektūras tehniskās sastāvdaļas

Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, ir vajadzīgas šādas sastāvdaļas:

a)	C.SIS un savienojums ar konvertētāju;

b)	sakaru infrastruktūra SIS 1+, kas ļautu savienot C.SIS un N.SIS;

N.SIS;

d)	centrālā SIS II, NI-SIS un sakaru infrastruktūra SIS II, kas ļautu savienot centrālo SIS II ar N.SIS II un konvertētāju;

N.SIS II;

f)	konvertētājs.

5. pants

Ar SIS II izstrādi saistītie galvenie pienākumi

1. Komisija turpina izstrādāt SIS II, sakaru infrastruktūru un konvertētāju.

2. Francija padara pieejamu un vada C.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dalībvalstis turpina izstrādāt N.SIS II.

4. Dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, uztur N.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, padara pieejamu un vada SIS 1+ sakaru infrastruktūru.

6. Komisija koordinē darbības un sniedz vajadzīgo atbalstu 1. līdz 3. punktā minēto uzdevumu un pienākumu īstenošanai.

6. pants

Izstrādes turpināšana

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai labotu kļūdas, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpinātu izstrādāt SIS II, kā minēts 5. panta 3. punktā, jo īpaši attiecībā uz vienotu valsts saskarni, lai nodrošinātu N.SIS II savietojamību ar centrālo SIS II, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

7. pants

Galvenās darbības

1. Komisija kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, veic visaptverošu testu.

2. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, un šīs arhitektūras pārbaudi veic Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+.

3. Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic papildinformācijas apmaiņas testu.

5. Komisija nodrošina visu vajadzīgo atbalstu centrālā SIS II mērogā 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības.

8. pants

Visaptverošs tests

1. Visaptverošu testu nesāk, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tā uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 189/2008 1. pantā minēto testu izdošanās līmenis ir pietiekams, lai sāktu šādu testu.

2. Veic visaptverošo testu, ar kuru jo īpaši cenšas apstiprināt tādu vajadzīgo tehnisko pasākumu noslēgšanu, kurus veikusi Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, lai apstrādātu SIS II datus, un parāda, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

3. Visaptverošo N.SIS II testu veic dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, un visaptverošo centrālās SIS II testu veic Komisija.

4. Visaptverošo testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Visaptverošā testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, izveido kritērijus, lai noteiktu, vai ir pabeigti tehniskie pasākumi, lai apstrādātu SIS II datus, un vai SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds sasniegts ar SIS 1+.

7. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic analīzi, izmantojot 6. punktā minētos kritērijus. Rezultātus apstiprina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

8. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties visaptverošajā testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

9. pants

Papildinformācijas tests

1. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic Sirene darbības testus.

2. Papildinformācijas testa veikšanas laikā Komisija dara pieejamu centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru.

3. Papildinformācijas testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

4. Papildinformācijas testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Darbojoties Padomē, dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, analizē testa rezultātus.

6. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties papildinformācijas testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

10. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

1. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru. Pārejas posmā konvertētājs savieno centrālo SIS II un C.SIS. N.SIS ir savienots ar C.SIS, N.SIS II ir savienots ar centrālo SIS II.

2. Komisija nodrošina konvertētāju, centrālo SIS II un tās sakaru struktūru, kuras ir SIS migrēšanas arhitektūras daļa.

3. Konvertētājs divos virzienos konvertē datus no C.SIS uz centrālo SIS II un sinhronizē C.SIS un centrālo SIS II.

4. Komisija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un konvertētāju.

5. Francija pārbauda sakarus starp C.SIS un konvertētāju.

6. Komisija un Francija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un C.SIS, izmantojot konvertētāju.

7. Francija kopā ar Komisiju ar konvertētāju savieno C.SIS ar centrālo SIS II.

8. Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+, pārbauda visu SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, izmantojot Komisijas sniegtu testa plānu.

9. Francija vajadzības gadījumā pārbaudes mērķiem dara pieejamus datus.

11. pants

Migrācija no SIS 1+ uz SIS II

1. Lai no C.SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datubāzi un Komisija ievada SIS 1+ datubāzi centrālajā SIS II.

2. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim migrē no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un no Komisijas. Vajadzības gadījumā šo datumu var mainīt saskaņā ar 17. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3. Valsts sistēmas migrēšana no SIS 1+ uz SIS II sastāv no N.SIS II datu ielādes, ja N.SIS II ir jāietver datne, valsts eksemplārs, kurā ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija un kurai seko katras dalībvalsts pāreja no N.SIS uz N.SIS II. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, nodrošina sīki izstrādātu migrēšanas grafiku.

4. Komisija migrēšanas laikā palīdz koordinēt kopējās darbības un sniedz atbalstu.

5. Migrēšanas procesā paredzēto pāreju veic pēc 8. panta 7. punktā minētās apstiprināšanas.

12. pants

Pamata tiesiskais regulējums

Migrēšanas laikā Šengenas Informācijas sistēmai turpina piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus.

13. pants

Sadarbība

1. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai veiktu šajā regulā ietvertās darbības saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Komisija jo īpaši centrālā SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu N.SIS II pārbaudēm un migrēšanai.

3. Dalībvalstis jo īpaši N.SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu pagaidu migrēšanas infrastruktūrai.

14. pants

Ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

1. Neskarot attiecīgos noteikumus Šengenas konvencijas IV sadaļā, Komisija nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visa personas datu apmaiņa centrālajā SIS II tiek reģistrēta, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un lai nodrošinātu centrālās SIS II un valstu sistēmu pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

2. Ierakstos konkrēti uzrāda datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās kompetentās iestādes nosaukumu.

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas.

4. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākums ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

15. pants

Izmaksas

1. Izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošais tests, papildinformācijas tests, uzturēšanas un izstrādes pasākumi centrālās SIS II līmenī vai attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Valstu sistēmu migrēšanas, testēšanas, uzturēšanas un izstrādes izmaksas sedz katra attiecīgā dalībvalsts.

3. Izmaksas, ko rada SIS 1+ līmeņa pasākumi, tostarp papildu pasākumi, kurus veic Francija, rīkojoties to dalībvalstu vārdā, kuras piedalās SIS 1+, sedz saskaņā ar Šengenas konvencijas 119. pantā paredzētajiem noteikumiem.

16. pants

Grozījumi Šengenas konvencijas noteikumos

Šengenas konvencijas noteikumus ar šo groza šādi.

Iekļauj šādu pantu:

“92.A pants

1. Sākot no Padomes Regulas (EK) Nr. 1104/2008 (19) un Padomes Lēmuma 2008/839/TI (20) spēkā stāšanās dienas un paļaujoties uz minētās regulas 2. pantā ietvertajām definīcijām, Šengenas Informācijas sistēmas tehnisko arhitektūru var papildināt ar:

papildu centrālo sistēmu, kurā ietver:

—	tehniskā nodrošinājuma vienību (centrālā SIS II), kas atrodas Francijā, un centrālās SIS II dublējumu, kuros ietverta SIS II datubāze un vienota valsts saskarne (NI-SIS),

—	tehnisko saslēgumu starp C.SIS un centrālo SIS II, izmantojot konvertētāju, kas ļauj konvertēt un sinhronizēt datus starp C.SIS un centrālo SIS II;

b)	valsts sistēmu (N.SIS II), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II;

c)	infrastruktūru sakariem starp centrālo SIS II un N.SIS II, kas pieslēgta NI-SIS.

2. N.SIS II var aizstāt šīs konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, šādā gadījumā dalībvalstīm nav jābūt valsts datnei.

3. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

4. Ja kāda dalībvalsts aizstāj valsts nodaļu ar N.SIS II, 92. panta 2. un 3. punktā minētā tehniskā nodrošinājuma vienības obligātās funkcijas attiecībā uz to valstu nodaļām kļūst par obligātām funkcijām attiecībā uz centrālo SIS II, neskarot pienākumus, kas minēti Lēmumā 2008/839/TI un Regulas (EK) Nr. 1104/2008 5. panta 1. punktā, 10. panta 1., 2. un 3. punktā.

5. Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS datus, veiktu N.SIS II valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu, N.SIS II valsts eksemplāru un centrālās SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību un nodrošinātu kārtību N.SIS II valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

6. Francija, kura ir atbildīga par tehniskā nodrošinājuma vienību, pārējās dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai nodrošinātu, ka meklēšanas rezultāts N.SIS II datnēs vai SIS II datubāzē ir līdzvērtīgs meklēšanas rezultātam 92. panta 2. punktā minēto valstu nodaļu datnēs.

Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanu un lietošanu, kas minēta 92. panta 3. punktā, tostarp kabeļu uzstādīšanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi doti Francijai, saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008 kopīgi apmaksā dalībvalstis.”

3)	Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta otro daļu: “Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un lietošanas izmaksas, kā arī izmaksas, ko rada uzdevumi, kas valstu sistēmām doti saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008, sedz katra dalībvalsts atsevišķi.”

17. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 51. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

18. pants

Ziņošana

Par SIS II izstrādes gaitu un migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II Komisija ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, šādu ziņojumu pirmoreiz iesniedz 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikposma beigās.

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tā zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, rīkojoties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 55. panta 2. punktu, un ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Luksemburgā, 2008. gada 24. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. ALLIOT-MARIE

(1) 2008. gada 24. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(6) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(7) OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

(8) OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(11) OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(12) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(13) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(14) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(16) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(18) OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(19) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(20) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.”

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1107/2008

(2008. gada 7. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I un IV pielikumu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 31. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 2003/2003 3. pants nosaka, ka par “EK mēslošanas līdzekli” var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst minētās regulas noteikumiem.

(2)

Amonija sulfāts un kalcija nitrāts (kaļķa salpetris) Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā minēti kā mēslošanas līdzekļu tipi. Tomēr abu šo mēslošanas līdzekļu tipu apvienojumus nevar marķēt kā “EK mēslošanas līdzekļus”. Tā kā amonija sulfāta un kalcija nitrāta (kaļķa salpetra) apvienojumi tiek veiksmīgi izmantoti divās dalībvalstīs, šos apvienojumus var atzīt par “EK mēslošanas līdzekļiem”, lai lauksaimniekiem visā Kopienā tie būtu vieglāk pieejami.

(3)	Daudzi no slāpekli saturošajiem primāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti I pielikumā, pārāk ātri atbrīvo slāpekli, lai augi varētu to pilnībā izmantot, un pāri palikušais slāpeklis, iespējams, kaitē videi.

(4)

Ja diviem EK mēslošanas līdzekļu tipiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā, pievieno diciandiamīdu, vienu no vairākām vielām, kas pazīstamas kā nitrifikācijas inhibitors, var novērst šādu iespējamu kaitējumu videi. Citu tipu EK mēslošanas līdzekļi var saturēt slāpekli citā formā, kurai nitrifikācijas inhibitori nav efektīvi. Šiem tipiem var izmantot ureāzes inhibitorus.

(5)	Lai labāk varētu izmantot nitrifikācijas vai ureāzes inhibitoru priekšrocības lauksaimniecībā un vides aizsardzībā, jāatļauj izmantot nitrifikācijas vai ureāzes inhibitorus lielākajā daļā slāpekļa mēslošanas līdzekļu tipu un jāatļauj vairāk inhibitoru tipu.

(6)	Tāpēc apstiprināto nitrifikācijas un ureāzes inhibitoru saraksts jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā.

(7)	Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumā sīki raksturotas analīzes metodes, ko izmanto, lai noteiktu EK mēslošanas līdzekļu barības vielu saturu. Abi šie apraksti attiecībā uz joda koncentrāciju jāpielāgo, lai analīzē pareizi noteiktu lielumus.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 2003/2003.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 32. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza šādi.

A.1. tabulā ierakstu par 4. tipa mēslošanas līdzekli “amonija sulfāts” aizstāj ar šādu:

“4

Amonija sulfāts

Ķīmiski iegūts produkts, kura galvenā sastāvdaļa ir amonija sulfāts un kurā iespējams līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra)

19,7 % N

Slāpeklis izteikts kā kopējais slāpekļa saturs

Slāpekļa maksimālais saturs 2,2 % N, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris)

Tirgojot amonija sulfāta un kalcija nitrāta (kaļķa salpetra) apvienojuma veidā, apzīmējumā jāiekļauj “satur līdz 15 % kalcija nitrāta (kaļķa salpetra)”.

Amonija slāpeklis

Kopējais slāpekļa saturs, ja tiek pievienots kalcija nitrāts (kaļķa salpetris)”

2.	A.1. tabulā svītro ierakstus par 16. un 17. tipa mēslošanas līdzekļiem un (a) zemsvītras piezīmi. 18. tips kļūst par 16. tipu.

Pievieno šādu F daļu:

“F. Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori

Ureāzes un nitrifikācijas inhibitorus, kas uzskaitīti F.1. un F.2. tabulā, drīkst pievienot slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, kas uzskaitīti I pielikuma A.1., B.1., B.2., B.3., C.1. un C.2. daļā, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

1)	vismaz 50 % kopējā slāpekļa satura mēslošanas līdzeklī sastāv no 3. slejā norādītā slāpekļa veida;

2)	tie nav no 4. slejā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem.

Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.1. tabulā minēts nitrifikācijas inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar nitrifikācijas inhibitoru ([nitrifikācijas inhibitora tipa apzīmējums])”.

Mēslošanas līdzekļiem, kuriem pievienots F.2. tabulā minēts ureāzes inhibitors, to tipa apzīmējumam jāpievieno vārdi “ar ureāzes inhibitoru ([ureāzes inhibitora tipa apzīmējums])”.

Par tirdzniecību atbildīgā persona katram iepakojumam vai beramai kravai pievieno iespējami pilnīgu tehnisko informāciju. Šai informācijai jāļauj lietotājam noteikt izmantošanas apjomu un laiku atkarībā no audzētās kultūras.

Jaunus nitrifikācijas vai ureāzes inhibitorus var ietvert attiecīgi F.1. vai F.2. tabulā pēc to tehniskā raksturojuma novērtēšanas saskaņā ar šiem savienojumiem izstrādātajām vadlīnijām.

F.1. Nitrifikācijas inhibitori

Nr.

Tipa apzīmējums un nitrifikācijas inhibitora sastāvs

Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā amonija slāpekļa, kurš ir amonija slāpekļa un karbamīda slāpekļa veidā

EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot

Nitrifikācijas inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt

Dati par atļauto saturu

Diciandiamīds

Elincs Nr. 207-312-8

Minimāli 2,25

Maksimāli 4,5

F.2. Ureāzes inhibitori

Nr.

Tipa apzīmējums un ureāzes inhibitora sastāvs

Minimālais un maksimālais inhibitora saturs masas procentos no kopējā slāpekļa, kas ir karbamīda slāpekļa veidā

EK mēslošanas līdzekļu tipi, kuriem inhibitoru nevar izmantot

Ureāzes inhibitoru apraksts, kurus atļauts piemaisīt

Dati par atļauto saturu

N-(n-butil) tiofosfora triamīds (NBPT)

Elincs Nr. 435-740-7

Minimāli 0,09

Maksimāli 0,20”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikuma B daļu groza šādi.

4.11. punkta piezīmē par 2.3.2. metodi otro, trešo un ceturto daļu aizstāj ar šo:

“Titrē ar 0,05 mol/l joda (I2) šķīdumu cietes šķīduma kā indikatora klātienē.

1 ml joda (I2) šķīdums 0,05 mol/l atbilst 0,01128 g SnCl2·2H2O.

Tā sagatavotā šķīdumā vismaz 80 % no kopējā alvas daudzuma ir jābūt divvērtīgās alvas veidā. Titrējot jāizlieto vismaz 35 ml 0,05 mol/l joda (I2) šķīduma.”

4.11. punkta piezīmē par 2.6.1. metodi otro, trešo un ceturto daļu aizstāj ar šo:

“Titrē ar 0,05 mol/l joda (I2) šķīdumu cietes šķīduma kā indikatora klātienē.

1 ml joda (I2) šķīdums 0,05 mol/l atbilst 0,01128 g SnCl2·2H2O.

Tā sagatavotā šķīdumā vismaz 80 % no kopējā alvas daudzuma ir jābūt divvērtīgās alvas veidā. Titrējot jāizlieto vismaz 35 ml 0,05 mol/l joda (I2) šķīduma.”

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1108/2008

(2008. gada 7. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz minimālajām prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām un nosacījumiem, kas jāizpilda, piešķirot spermai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK paredzētā izvešanas aizlieguma

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2000/75/EK noteikti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai un izskaušanai. Cita starpā tie paredz aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi (“aizliegtās zonas”), infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmu īstenošanu un aizliegumu izvest dzīvniekus no aizliegtajām zonām (“izvešanas aizliegums”).

(2)

Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regulā (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (2) paredzēti noteikumi, kuri piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 I pielikumā paredzētas obligātās (minimālās) prasības attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām. Minētās regulas III pielikumā ir paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu izvešanas aizlieguma atbrīvojumu dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem. Minētās regulas V pielikumā ir paredzēti kritēriji, lai noteiktu no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvu zonu.

(4)

Ir svarīgi nodrošināt, ka darbojas atbilstošas infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, lai cita starpā sasniegtu mērķi iespējami agrīnā stadijā noteikt infekciozā katarālā drudža gadījumus, pierādīt, ka attiecīgajā teritorijā vispār nav vai nav konkrētu infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipu, un lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu. Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmās jāietver minimālās prasības dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu, lai ņemtu vērā vietējos epidemioloģiskos apstākļus.

(5)

ES īsteno masveida kampaņu ārkārtas vakcinācijai pret dažādiem infekciozā katarālā drudža veidiem. Dzīvnieku vakcinēšana pret minēto slimību būtiski maina uzņēmīgo sugu populācijas imunitātes stāvokli un ietekmē infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas. Tāpēc jāizdara konkrēti grozījumi attiecībā uz minēto programmu prasībām.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 V pielikumā ir paredzēti kritēriji, lai noteiktu no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvu zonu. Lai nodrošinātu skaidrību un saskaņotāku pieeju, no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma sākums un beigas jānosaka, pamatojoties uz standartizētiem uzraudzības datiem.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1266/2007 III pielikuma B daļā paredzēti nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu izvešanas aizlieguma atbrīvojumu attiecībā uz spermu. Tie paredz, ka atbrīvojumu var piešķirt tikai spermai, kas ir iegūta no donordzīvniekiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi precizēt konkrētas prasības attiecībā uz spermas donordzīvnieku testēšanas sistēmām, it īpaši attiecībā uz testiem, ko veic pēc spermas ievākšanas.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1266/2007.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1266/2007 groza šādi.

1)	I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

III pielikuma B daļā d) un e) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d)

vismaz reizi 60 dienās spermas vākšanas laikā un 21 līdz 60 dienas pēc pēdējās nosūtīšanai paredzētās spermas vākšanas reizes atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai dzīvniekiem ir veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, un testa rezultāti ir negatīvi, testu veic asins paraugiem, kas iegūti:

i)	nosūtīšanai paredzētās spermas vākšanas sākumā un beigās; un

ii)

spermas vākšanas laikā:

—	vismaz reizi 7 dienās, veicot vīrusa izolēšanas testu, vai

—	vismaz reizi 28 dienās, veicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 7. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(2) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Minimālās prasības saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)

1. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ir paredzētas, lai nodrošinātu informāciju par stāvokļa izmaiņām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi aizliegtajās zonās. Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu mērķis ir atklāt jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu ievazāšanas gadījumus un pierādīt, ka konkrēti infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipi nav sastopami. Vēl var minēt citus mērķus, proti, pierādīt, ka nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, noteikt no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu un identificēt slimības pārnēsātāju sugas.

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības nolūkā ģeogrāfiskā atsauces vienība ir 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs. Dalībvalstīs uzraudzības mērķiem kā ģeogrāfisko atsauces vienību monitoringam un uzraudzībai var izmantot arī “reģionu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. panta p) punktā.

1.1. Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 1.1.1. un 1.1.2. punktā.

1.1.1. Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt katru gadījumu, kad radušās aizdomas par to, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomu gadījumiem. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomu gadījumu. Kompetentajai iestādei nekavējoties rūpīgi jāizmeklē katrs gadījums, kad radušās aizdomas, ka ir konstatēti infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipi, kuriem nevajadzētu tikt konstatētiem epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, lai noskaidrotu, kādi infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipi cirkulē,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā,

—	nodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

1.1.2. Aktīvā uzraudzība laboratorijā ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi vai ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings, kā minēts 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktā.

1.1.2.1. Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir novērtēt infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulāciju aizliegtajā zonā. Ja iespējams, kontroldzīvniekiem jābūt liellopiem. Dzīvniekiem nedrīkst būt antivielu, ko pierāda ar sākotnēju seronegatīvu testu, un tiem jāatrodas aizliegtās zonas apgabalos, kuros pēc riska analīzes, ņemot vērā entomoloģiskus un ekoloģiskus novērtējumus, ir konstatēts slimības pārnēsātājs vai kuros ir dzīvotnes, kas piemērotas, lai slimības pārnēsātājs vairotos.

—	Kontroldzīvniekus testē vismaz reizi mēnesī attiecīgā slimības pārnēsātāja aktivitātes periodā (ja tas ir zināms). Ja šādas informācijas nav, kontroldzīvniekus visu gadu testē vismaz reizi mēnesī.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko atsauces vienību infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības mērķiem ir jābūt reprezentatīvam un pietiekami lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (1).

—

Testēšanu laboratorijā paredz tādā veidā, lai pēc pozitīviem skrīninga testiem tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā; šie testi jāveic, lai noskaidrotu, kurš infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips cirkulē.

1.1.2.2. Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi

—

Šādi pētījumi kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju.

—

Šādi pētījumi jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—	Jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām un imunizētām populācijām.

—

Jānodrošina, lai testēšanu laboratorijā paredzētu tādā veidā, lai pēc pozitīviem skrīninga testiem tiktu veikti konkrētā serotipa seroloģiskie/virusoloģiskie testi, kuru mērķis ir noteikt infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu vai serotipus, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā; šie testi jāveic, lai noskaidrotu, kurš infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips cirkulē.

—	Šādus pētījumus var arī paredzēt, lai veiktu monitoringu attiecībā uz vakcinēto dzīvnieku īpatsvaru un dažādu aizliegtajā zonā konstatēto infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu izplatību.

1.1.2.3. Ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings:

—	ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir pierādīt, ka attiecīgajā apgabalā nav konkrētu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu,

—

piemērojams mērķtiecīgi izvēlētai salīdzinoši augsta riska uzņēmīgu dzīvnieku populācijai, pamatojoties uz šo dzīvnieku atrašanās vietu, ģeogrāfisko novietojumu un infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa vai serotipu, kas varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, izplatību,

—

obligāti ietver paraugu ņemšanas stratēģiju, kas pielāgota noteiktajai mērķa populācijai. Parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt domājamo izplatību (pamatojoties uz mērķa populācijai zināmo risku) epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabala mērķa populācijā. Gadījumos, kad paraugi nav ņemti no atsevišķiem dzīvniekiem, paraugu lielums jāpielāgo veikto diagnostikas procedūru jutīgumam.

1.2. Lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvo laikposmu, kā minēts šīs Regulas V pielikumā, entomoloģiskajai uzraudzībai ir jāatbilst šādām prasībām:

—	šādā uzraudzībā kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju programmu, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus, izmantojot pastāvīgi izvietotus kukaiņu pievilinātājus, lai noteiktu pārnēsātāja populācijas dinamiku,

—

saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem jāizmanto kukaiņu pievilinātāji ar gaisa ieplūdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātāji jādarbina visu nakti un ne retāk kā:

—	vienu nakti nedēļā tajā mēnesī, kad paredzams, ka beigsies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms,

—	vienu nakti mēnesī no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā,

—	kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu var pielāgot, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti pirmajos trīs to darbināšanas gados,

—

katrā epidemioloģiski atbilstīgajā apgabalā visā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā zonā jānovieto vismaz viens kukaiņu pievilinātājs. Daļa no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātāju, jānosūta uz specializētu laboratoriju, kas spēj īstenot to sugu kukaiņu skaitīšanu un identificēšanu, par ko ir aizdomas, ka tie ir slimības pārnēsātāji.

1.3. Monitorings, ko veic, lai nodrošinātu Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskajā apgabalā divu gadu laikā nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija, kā minēts 6. panta 2. punktā:

—	ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem, seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi un ar konkrētu mērķi veikts, uz risku balstīts monitorings, kā minēts 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktā,

—

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 20 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (2), ja nav īstenota masveida vakcinācija, vai

—

ir jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi un pielāgoti par paraugu ņemamās uzņēmīgo sugu populācijas struktūrai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt 10 % izplatību uzņēmīgo sugu populācijā epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā (3), ja ir īstenota masveida vakcinācija.

2. Minimālās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām ārpus aizliegtajām zonām

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmu mērķis ir atklāt jebkādus iespējamus infekciozā katarālā drudža vīrusa invāzijas gadījumus un pierādīt, ka dalībvalstīs, kurās nav infekciozā katarālā drudža, vai epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā apgabalā nav konkrētā vīrusa.

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ietver vismaz pasīvo klīnisko uzraudzību un aktīvo uzraudzību laboratorijā, kā minēts 2.1. un 2.2. punktā.

2.1. Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt katru gadījumu, kad radušās aizdomas par to, un tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomu gadījumiem. Dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei par katru aizdomu gadījumu. Kompetentajai iestādei nekavējoties rūpīgi jāizmeklē visi aizdomu gadījumi, lai apstiprinātu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu vai izslēgtu šāda uzliesmojuma iespēju,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā apgabalos, kuros konstatēts konkrēts, salīdzinoši augsts risks, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un epidemioloģiskiem datiem,

—	ir jānodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem un veterinārārstiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

2.2. Aktīvā uzraudzība laboratorijā ietver vismaz vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem: seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem vai seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi, vai ar konkrētu mērķi veikta, uz risku balstīta uzraudzība, kā minēts 2.2.1., 2.2.2. un 2.2.3. punktā.

2.2.1. Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai ārpus aizliegtajām zonām. Īpaša uzmanība jāpievērš augsta riska apgabaliem, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un epidemioloģiskiem datiem.

—	Kontroldzīvniekus testē vismaz reizi mēnesī attiecīgā slimības pārnēsātāja aktivitātes periodā (ja šis periods ir zināms). Ja šādas informācijas nav, kontroldzīvniekus visu gadu testē vismaz reizi mēnesī.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko atsauces vienību infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības mērķiem ir jābūt reprezentatīvam un pietiekami lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (4).

2.2.2. Seroloģiskie/virusoloģiskie pētījumi:

—

kā minimumu ietver aktīvu ikgadēju uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās/virusoloģiskās testēšanas programmu, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai ārpus aizliegtajām zonām, veicot nejauši atlasītu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu visos epidemioloģiski atbilstīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju,

—

—	ir jānodrošina, lai seroloģiskajos pētījumos netiktu ietverti seropozitīvi dzīvnieki no vakcinētām un imunizētām populācijām.

2.2.3. Ar konkrētu mērķi veikta, uz risku balstīta uzraudzība:

—	ir oficiāla un pienācīgi dokumentēta pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir pierādīt, ka attiecīgajā apgabalā nav konkrētu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu,

—	jāveic, pamatojoties uz dziļām un plašām zināšanām par vietējiem riska faktoriem; šīm zināšanām jābūt tādām, kas ļautu noteikt par paraugu ņemamo mērķa populāciju, uz kuru attiecas konkrētais, salīdzinoši augstais risks,

—

jāparedz tādā veidā, lai nodrošinātu, ka ar konkrētu mērķi veicamā paraugu ņemšanas stratēģija ir pielāgota mērķa populācijai, par kuru noteikts, ka uz to attiecas salīdzinoši augsts risks; un parauga lielumu aprēķina tā, lai ar 95 % ticamību varētu noteikt domājamo izplatību (pamatojoties uz mērķa populācijai zināmo risku) epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabala mērķa populācijā.

(1) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.

(2) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir mazāks nekā 20 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.

(3) Tiek pieņemts, ka 10 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs zonā, kurā veikta vakcinācija. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka serokonversijas gada rādītājs epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā veikta vakcinācija, ir mazāks nekā 10 %, parauga lielums jāaprēķina tā, lai noteiktu zemāko lēsto izplatību.

(4) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.”

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/25

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/95/EK

(2008. gada 22. oktobris),

ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (3), ir būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Pirms Direktīvas 89/104/EEK stāšanās spēkā dalībvalstīs piemērojamos tiesību aktos par preču zīmēm pastāvēja būtiskas atšķirības, kas varēja radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un varēja izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū. Tādēļ bija nepieciešams tuvināt šos tiesību aktus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību.

(3)	Ir svarīgi neignorēt atrisinājumus un priekšrocības, ko Kopienas preču zīmju sistēma var sniegt uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt preču zīmes.

(4)	Neliekas, ka būtu vajadzīgs uzsākt dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm visaptverošu tuvināšanu. Būs pietiekami, ja tuvināšanu ierobežos ar tām attiecīgo valstu tiesību normām, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus funkcionēšanu.

(5)	Šai direktīvai nebūtu jāatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet ņem tās vērā tikai attiecībā uz saistību starp tām un preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā.

(6)

Dalībvalstīm vajadzētu būt arī tiesīgām noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību. Tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes procedūru, vai abas šīs procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas.

(7)	Šai direktīvai nebūtu jānoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību.

(8)

Mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi. Šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Pamatojumi noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz pašu preču zīmi, piemēram, jebkādas atpazīstamības trūkums vai iemesli, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no šiem pamatojumiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kurām tādējādi vajadzētu spēt uzturēt spēkā vai ieviest šos pamatojumus savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos. Dalībvalstīm vajadzētu spēt uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos pamatojumus noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas ir saistīti ar apstākļiem tādas preču zīmes iegūšanai vai turpmākai paturēšanai, attiecībā uz kuru nepastāv tuvināšanas noteikumi, piemēram, attiecībā uz tiesībām uz preču zīmi, preču zīmes atjaunošanu vai noteikumiem par nodevām, vai kas ir saistīti ar procesuālo noteikumu pārkāpumiem.

(9)

Lai samazinātu Kopienā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu un tātad konfliktu skaitu, kas rodas to starpā, ir svarīgi prasīt, lai reģistrētās preču zīmes faktiski lietotu vai, ja tās nelieto, pakļautu atcelšanai. Vajag nodrošināt, lai preču zīmi nepadarītu par spēkā neesošu, pamatojoties uz nelietotas agrākas preču zīmes esamību, lai gan dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piemērot šo pašu principu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesā par tiesību akta pārkāpumu, ja prasības rezultātā ir konstatēts, ka šo preču zīmi varētu atcelt. Visos šajos gadījumos noteikt piemērojamos procesuālos noteikumus ir dalībvalstu kompetencē.

(10)

Lai atvieglotu preču un pakalpojumu brīvu apgrozību, ir būtiski nodrošināt, lai reģistrētās preču zīmes saņemtu vienādu aizsardzību saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību sistēmām. Tam tomēr nevajadzētu kavēt dalībvalstīm piešķirt pēc savas izvēles plašu aizsardzību tām preču zīmēm, kurām ir reputācija.

(11)

Aizsardzībai, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, jābūt absolūtai identitātes gadījumā starp preču zīmi un tās apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Aizsardzība būtu jāpiemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un starp precēm vai pakalpojumiem. Obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz iespēju sajaukt. Iespējai sajaukt, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem, un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, iespējamām asociācijām ar izmantotām vai reģistrētām zīmēm, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, būtu jāveido īpaši nosacījumi šādai aizsardzībai. Veidiem, kādos var konstatēt iespēju sajaukt, un jo īpaši pienākumam pierādīt, būtu jābūt attiecīgās valsts procesuālo noteikumu, kuri šai direktīvai nebūtu jāierobežo, jautājumam.

(12)

Juridiskās skaidrības dēļ un lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses, ir svarīgi nodrošināt, lai pēdējais vairs nevarētu pieprasīt spēkā neesamības atzīšanu, ne arī varētu iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kas ir vēlāka par viņa paša preču zīmi, kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu, ja vien pieteikums par vēlāku preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi.

(13)

Visām dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Nepieciešams, ka šīs direktīvas prasības ir pilnībā saskanīgas ar minētās konvencijas prasībām. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās konvencijas. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro Līguma 307. panta otrā daļa.

(14)	Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu Direktīvas 89/104/EEK transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā vai starptautiskas reģistrācijas, kas ir spēkā dalībvalstī, priekšmets.

2. pants

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas, ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

3. pants

Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai

1. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

a)	apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)	preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c)	preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;

d)	preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas par ierastām pašreizējā valodā vai tirdzniecības bona fide un ieviestajā praksē;

apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

i)	formas, kas izriet no pašu preču īpašībām;

ii)	preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai;

iii)	formas, kas piešķir precēm reālu vērtību;

f)	preču zīmes, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem;

g)	preču zīmes, kas pēc savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h)	preču zīmes, kam nav kompetentu iestāžu atļaujas un kas ir jāatsaka vai jāpadara par spēkā neesošām, ievērojot 6.b pantu Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, turpmāk “Parīzes Konvencija”.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, to pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

a)	ja šīs preču zīmes izmantošanu var aizliegt, ievērojot normas, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Kopienas tiesību akti par preču zīmēm;

b)	ja preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, īpaši reliģisku simbolu;

c)	ja preču zīme iekļauj simbolus, emblēmas un ģerboņa vairogus, uz ko neattiecas Parīzes Konvencijas 6.b pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien attiecīgās iestādes nav devušas piekrišanu šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un citiem normatīviem aktiem;

d)	ja pieteikuma iesniedzējs iesniedzis pieteikumu preču zīmes reģistrācijai negodprātīgi.

3. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai, ja tā ir reģistrēta, nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.

4. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, iemeslus reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms datuma, kurā stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, piemēro tām preču zīmēm, par kurām pieteikums iesniegts pirms šā datuma.

4. pants

Precīzāki iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām

1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

a)	ja tā ir identiska agrākai preču zīmei un preces vai pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

b)	ja tās identitātes vai līdzības ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi.

2. “Agrākas preču zīmes” 1. punkta nozīmē ir:

šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

i)	Kopienas preču zīmes;

ii)	preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī vai – Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā – Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā;

iii)	preču zīmes, kas reģistrētas starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;

b)	Kopienas preču zīmes, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (5) likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;

c)	šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;

d)	preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai vajadzības gadījumā preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstams” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.a pantā.

3. Preču zīmi turpmāk nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākai Kopienas preču zīmei, kā norādīts šā panta 2. punktā, un tā jāreģistrē vai tā ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kam reģistrēta agrākā Kopienas preču zīme, ja agrākajai Kopienas preču zīmei ir reputācija Kopienā un ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās Kopienas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai to negodīgi izmantotu.

4. Dalībvalsts turklāt var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai attiecīgās valsts preču zīmei, kā norādīts šā panta 2. punktā, un tā jāreģistrē vai ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas līdzīgi tiem, kam reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākajai preču zīmei ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai to negodīgi izmantotu;

ja tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu tirdzniecībā izmantotu apzīmējumu iegūtas pirms sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms datuma, kad pieprasīta prioritāte sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizsargāt sekojošās preču zīmes lietošanu;

preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šā panta 2. punktā un b) apakšpunktā, jo īpaši:

i)	tiesībām uz nosaukumu;

ii)	tiesībām uz grafisko atainojumu;

iii)	autortiesībām;

iv)	rūpnieciskā īpašuma tiesībām;

d)	ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai preču zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās ilgākais trīs gadus pirms pieteikuma;

e)	ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai garantijas vai sertifikācijas zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās pirms pieteikuma iesniegšanas laika posmā, kuru nosaka dalībvalsts;

ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kas reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un piešķīrusi tiem tiesības, kuras beigušās to neatjaunošanas dēļ ilgākais divus gadus pirms pieteikuma, ja vien agrākās preču zīmes īpašnieks nav devis piekrišanu vēlākās preču zīmes reģistrācijai un nav lietojis savu preču zīmi;

g)	ja preču zīmi iespējams sajaukt ar zīmi, kas lietota ārvalstīs pieteikuma reģistrācijas dienā un joprojām tiek tur lietota, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteicējs rīkojies negodprātīgi.

5. Dalībvalstis var atļaut, ka atkarībā no apstākļiem reģistrāciju nevajag atteikt vai preču zīmi nevajag pasludināt par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.

6. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 5. punktam, pamatojumu reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms dienas, kurā stājas spēkā normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu Direktīvu 89/104/EEK, piemēro tām preču zīmēm, attiecībā uz kurām pieteikums iesniegts pirms šīs dienas.

5. pants

Tiesības, ko piešķir preču zīme

1. Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:

a)	jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b)	jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

2. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

3. Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:

a)	apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b)	preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c)	preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

d)	apzīmējuma lietošanu darījumu dokumentos un reklāmā.

4. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu apzīmējuma lietošanu šā panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. punktā minētajos apstākļos nevarēja aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

6. pants

Preču zīmes darbības ierobežojumi

1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā:

a)	viņa paša vārdu vai adresi;

b)	norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

c)	preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām;

ar nosacījumu, ka tās izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.

2. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

7. pants

Preču zīmes piešķirto tiesību izmantošana

1. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis Kopienas tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai kas laistas Kopienas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir likumīgi iemesli iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību, jo īpaši – ja pēc laišanas tirgū preču stāvoklis ir izmainījies vai pasliktinājies.

8. pants

Licencēšana

1. Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.

2. Preču zīmes īpašnieks var izmantot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz:

a)	licences ilgumu;

b)	reģistrācijā norādīto formu, kādā preču zīmi var izmantot;

c)	preču vai pakalpojumu jomu, kam piešķirta licence;

d)	teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt; vai

e)	licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

9. pants

Ierobežojumi akcepta rezultātā

1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 4. panta 2. punktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, ne griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša, ne iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka šā panta 1. punktu attiecina mutatis mutandis uz 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā norādīto agrākas preču zīmes īpašnieku vai uz 4. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā norādītajām agrākām tiesībām.

3. Šā panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot attiecībā uz vēlāko preču zīmi.

10. pants

Preču zīmju lietošana

1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav faktiski lietojis preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, vai ja šāda lietošana tikusi atlikta nepārtrauktā piecu gadu laikā, uz preču zīmi attiecas šajā direktīvā paredzētās sankcijas, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās nelietošanai.

Šā punkta pirmās daļas nolūkam lietošana ir arī šādas darbības:

a)	preču zīmes lietošana veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām, kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā, kura tā tika reģistrēta;

b)	preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

2. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu vai ja to dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu.

3. Attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā Direktīvas 89/104/EEK ievērošanai nepieciešamās normas:

a)	ja normas, kas ir spēkā līdz minētajai dienai, uzlika sankcijas par preču zīmes nelietošanu nepārtrauktu laika periodu, attiecīgo 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodu uzskata par sākušos tajā pašā laikā kā jebkurš nelietošanas periods, kas minētajā dienā jau ir sācies;

b)	ja līdz minētai dienai norma nebija spēkā, 1. punkta pirmajā daļā minēto piecu gadu periodus uzskata par tādiem, kas sākušies, visagrākais, no minētās dienas.

11. pants

Tiesas un administratīvie procesi par preču zīmju nelietošanu

1. Preču zīmi nevar pasludināt par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1. un 2. punktā vai 10. panta 3. punktā atkarībā no apstākļiem.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1. un 2. punktā vai 10. panta 3. punktā atkarībā no apstākļiem.

3. Neierobežojot 12. panta piemērošanu, ja iesniegta pretprasība atcelšanai, ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesos par pārkāpumiem, ja prasības rezultātā konstatēts, ka preču zīmi varētu atcelt, ievērojot 12. panta 1. punktu.

4. Ja agrākā preču zīme tikusi izmantota attiecībā tikai uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, lai piemērotu šā panta 1., 2. un 3. punktu, to uzskata par reģistrētu attiecībā tikai uz šo preču vai pakalpojumu daļu.

12. pants

Iemesli atcelšanai

1. Preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā piecu gadu periodā tā dalībvalstī nav faktiski lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā reģistrēta, un nav atbilstīgu iemeslu tās nelietošanai.

Tomēr neviena persona nevar lūgt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja starpposmā starp piecu gadu perioda izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma iesniegšanu uzsākta vai atsākta no jauna preču zīmes faktiska lietošana.

Lietošanas uzsākumu vai atsākumu triju mēnešu periodā pirms atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākās, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas periodam, tomēr neievēro, ja priekšdarbi uzsākumam vai atsākumam notiek tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzina, ka iespējams iesniegt atcelšanas pieteikumu.

2. Neierobežojot 1. punktu, preču zīme ir atceļama, ja pēc dienas, kurā tā reģistrēta:

a)	īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā produktam vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā reģistrēta:

b)	preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

13. pants

Iemesli atteikumam vai atcelšanai, vai spēkā neesamībai attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem

Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atcelšanai, vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai atcelšana vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

14. pants

Preču zīmes spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšana a posteriori

Ja attiecībā uz agrākas preču zīmes, kura ir atteikta vai kuras spēkā esamībai atļauts izbeigties, agrāku izcelsmi izvirza prasību par Kopienas preču zīmi, agrākās preču zīmes spēkā neesamību vai atcelšanu var noteikt a posteriori.

15. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz kolektīvām preču zīmēm, garantijas zīmēm un sertifikācijas zīmēm

1. Neierobežojot 4. pantu, dalībvalstis, kuru tiesību akti atļauj kolektīvu preču zīmju vai garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju, var paredzēt, ka šādas zīmes nereģistrē vai atceļ, vai pasludina par spēkā neesošām saskaņā ar 3. un 12. pantā precizēto papildu pamatojumu, ja to prasa šo zīmju funkcija.

2. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai noteiktu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot kolektīvas, garantijas vai sertifikācijas zīmes. Šāda zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešajai personai lietot šādas zīmes vai norādes komercdarbībā ar noteikumu, ka tās lieto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās; jo īpaši šādu zīmi nevar izmantot pret trešo personu, kam piešķirtas tiesības lietot ģeogrāfisku nosaukumu.

16. pants

Paziņojums

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

17. pants

Atcelšana

Direktīvu 89/104/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar lēmumu, kā izklāstīts I pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts I pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET

(1) OV C 161, 13.7.2007., 44. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija Atzinums (OV C 146 E, 12.6.2008., 76. lpp.) un Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmums.

(3) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.

(4) Skatīt I pielikuma A daļu.

(5) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.

I PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošu grozījumu

(minēts 17. pantā)

Padomes Direktīva 89/104/EEK	(OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.)
Padomes Lēmums 92/10/EEK	(OV L 6, 11.1.1992., 35. lpp.)

B DAĻA

Termiņš transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēts 17. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai
89/104/EEK	1992. gada 31. decembris

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 89/104/EEK	Šī direktīva
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. pants, 1. punkts, a) līdz d) apakšpunkts	3. pants, 1. punkts, a) līdz d) apakšpunkts
3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ievadvārdi	3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ievadvārdi
3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, pirmais ievilkums	3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, i) punkts
3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, otrais ievilkums	3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, ii) punkts
3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, trešais ievilkums	3. pants, 1. punkts, e) apakšpunkts, iii) punkts
3. pants, 1. punkts, f), g) un h) apakšpunkts	3. pants, 1. punkts, f), g) un h) apakšpunkts
3. pants, 2., 3. un 4. punkts	3. pants, 2., 3. un 4. punkts
4. pants	4. pants
5. pants	5. pants
6. pants	6. pants
7. pants	7. pants
8. pants	8. pants
9. pants	9. pants
10. pants, 1. punkts	10. pants, 1. punkts, pirmā daļa
10. pants, 2. punkts	10. pants, 1. punkts, otrā daļa
10. pants, 3. punkts	10. pants, 2. punkts
10. pants, 4. punkts	10. pants, 3. punkts
11. pants	11. pants
12. pants, 1. punkts, pirmais teikums	12. pants, 1. punkts, pirmā daļa
12. pants, 1. punkts, otrais teikums	12. pants, 1. punkts, otrā daļa
12. pants, 1. punkts, trešais teikums	12. pants, 1. punkts, trešā daļa
12. pants, 2. punkts	12. pants, 2. punkts
13. pants	13. pants
14. pants	14. pants
15. pants	15. pants
16. pants, 1. un 2. punkts	—
16. pants, 3. punkts	16. pants
—	17. pants
—	18. pants
17. pants	19. pants
—	I pielikums
—	II pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 29. oktobris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas kokvilnas LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6204)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/837/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Bayer CropScience AG2005. gada 3. martā iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur, sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas kokvilnas LLCotton25 (“pieteikums”).

(2)

Pieteikumā minēta arī citu tādu produktu laišana tirgū, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas kokvilnas un ko paredzēts izmantot tāpat kā jebkuru citu kokvilnu, izņemot audzēšanai. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punkta un 17. panta 5. punkta noteikumiem tajā ir iekļauti dati un informācija, kas vajadzīga atbilstoši III un IV pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (2), un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā izklāstītajiem principiem.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“EPNI”) 2007. gada 16. aprīlī sniedza labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un secināja, ka ir maz ticams, ka, laižot tirgū produktus, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas kokvilnas LLCotton25 (“produkti”), kā minēts pieteikumā, tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide (paredzēto lietojumu kontekstā) (3). Pēc apspriešanās ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts minētās regulas 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EPNI, sniedzot atzinumu, ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(4)

Konkrēti, EPNI secināja, ka salīdzinošā sastāvdaļu analīze un agronomisko īpašību analīze liecina, ka kokvilna LLCotton25 būtībā ir ekvivalents ģenētiski nemodificētai kokvilnai, un attiecīgi papildu drošuma pētījumi ar laboratorijas dzīvniekiem (piemēram, 90 dienu toksiskuma pētījums ar žurkām) nav nepieciešami.

(5)

Turklāt EPNI atzinumā secināja, ka pieteicēja iesniegtais vides monitoringa plāns, kurā ietverts vispārējs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajam produktu izmantošanas veidam. Tomēr kokvilnas sēklu fizikālo īpašību un transportēšanas metožu dēļ vispārīgās uzraudzības nolūkā EPNI ieteica ieviest konkrētus pasākumus, lai aktīvi uzraudzītu stāvokli saistībā ar savvaļas kokvilnas augiem reģionos, kur iespējama sēklu izkaisīšana.

(6)	Pieteikuma iesniedzēja uzraudzības plānu rediģēja, lai ievērotu minēto EPNI ieteikumu.

(7)	Ņemot vērā šos apsvērumus, attiecībā uz produktiem jāpiešķir atļauja.

(8)	Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (4), katram ĢMO jāpiešķir unikāls identifikators.

(9)

Pamatojoties uz EPNI atzinumu, pārtikai, pārtikas sastāvdaļām un barībai, kas satur, sastāv vai ir ražoti no kokvilnas LLCotton25, nav vajadzīgas īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka produktus izmanto atbilstīgi ierobežojumiem, kas noteikti šajā lēmumā paredzētajā atļaujā, marķējot barību, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un citus produktus, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un attiecībā uz ko ir pieprasīta atļauja, ir skaidri jānorāda, ka minētos produktus nedrīkst izmantot audzēšanai.

(10)

Tāpat EPNI atzinums nepamato to, ka jāparedz īpaši nosacījumi vai ierobežojumi laišanai tirgū un/vai īpaši nosacījumi vai ierobežojumi izmantošanai un darbībām, ieskaitot prasību veikt uzraudzību pēc laišanas tirgū, kā arī īpaši nosacījumi konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzībai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punktā.

(11)	Visa atbilstošā informācija par atļauju piešķiršanu produktiem jāiekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (5), 4. panta 6. punktā noteiktas marķēšanas prasības produktiem, kas sastāv no ĢMO vai satur tos.

(13)

Šis lēmums ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību, kā noteikts 9. panta 1. punktā un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulai (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (6), ir jāizziņo pusēm, kuras parakstījušas Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas papildina Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.

(14)	Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā, tādēļ 2008. gada 30. aprīlī saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (7) 5. pantu Komisija iesniedza priekšlikumu Padomei, un Padomei trīs mēnešu laikā bija jāpieņem lēmums.

(15)	Tomēr Padome nepieņēma lēmumu noteiktajā termiņā, tagad Komisijai jāpieņem lēmums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ģenētiski modificēti organismi un unikālais identifikators

Ģenētiski modificētai kokvilnai (Gossypium hirsutum) LLCotton25, kā noteikts šā lēmuma pielikuma b) punktā, ir piešķirts unikālais identifikators ACS-GHØØ1-3, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 65/2004.

2. pants

Atļauja

Saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 1829/2003 4. panta 2. punkta un 16. panta 2. punkta vajadzībām atļaujas ir piešķirtas šādiem produktiem:

a)	pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur, sastāv vai ir ražotas no kokvilnas ACS-GHØØ1-3;

b)	barībai, kas satur, sastāv vai ir ražota no kokvilnas ACS-GHØØ1-3;

c)	produktiem, kas nav pārtika un barība un kas satur vai sastāv no kokvilnas ACS-GHØØ1-3, un kas paredzēti tādai pašai izmantošanai kā jebkura cita kokvilna, izņemot audzēšanu.

3. pants

Marķēšana

1. Saskaņā ar marķēšanas prasībām Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā “organisma nosaukums” ir “kokvilna”.

2. Uz 2. panta b) un c) punktā minēto produktu, kas satur, sastāv vai ir ražoti no kokvilnas ACS-GHØØ1-3, marķējuma un to pavaddokumentos ir frāze “nav paredzēts audzēšanai”.

4. pants

Ietekmes uz vidi uzraudzība

1. Atļaujas turētājs nodrošina, ka tiek noteikts un īstenots monitoringa plāns, lai uzraudzītu ietekmi uz vidi, kā norādīts pielikuma h) punktā.

2. Atļaujas turētājs iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par monitoringa pasākumos izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem.

5. pants

Kopienas reģistrs

Šā lēmuma pielikumā ietvertā informācija ir jāiekļauj Ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. pantā.

6. pants

Atļaujas turētājs

Atļaujas turētājs ir uzņēmums Bayer CropScience AG.

7. pants

Derīgums

Šo lēmumu piemēro desmit gadus no tā izziņošanas dienas.

8. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Bayer CropScience AG, Alfred-Nobel-Straße 50, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija.

Briselē, 2008. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(3) http://www.efsa.europa.eu/EFSA/efsa_locale-1178620753816_1178620785856.htm

(4) OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(5) OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(6) OV L 287, 5.11.2003., 1. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

PIELIKUMS

a) Pieteikuma iesniedzējs un atļaujas turētājs

Nosaukums	:	Bayer CropScience AG
Adrese	:	Alfred-Nobel-Strasse 50, D-40789 Monheim am Rhein, Vācija

b) Produktu apzīmējums un specifikācija

1) Pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kas satur, sastāv vai ir ražotas no kokvilnas ACS-GHØØ1-3;

2) barība, kas satur, sastāv vai ir ražota no kokvilnas ACS-GHØØ1-3;

3) produkti, kas nav pārtika un barība un kas satur vai sastāv no kokvilnas ACS-GHØØ1-3, un kas paredzēti tādai pašai izmantošanai kā jebkura cita kokvilna, izņemot audzēšanu.

Pieteikumā aprakstītā ģenētiski modificētā kokvilna ACS-GHØØ1-3 rada PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdu.

c) Marķējums

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punkta un 25. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punkta konkrētām marķēšanas prasībām “organisma nosaukums” ir “kokvilna”.

2. Uz šā lēmuma 2. panta b) un c) punktā minēto produktu, kas satur, sastāv vai ir ražoti no kokvilnas ACS-GHØØ1-3, marķējuma un to pavaddokumentos ir frāze “nav paredzēts audzēšanai”.

d) Noteikšanas metode

—	Konkrētam gadījumam atbilstoša un reālā laikā izmantota kvantitatīva uz polimerāzes ķēdes reakciju balstīta metode attiecībā uz kokvilnu ACS-GHØØ1-3.

—	Validēta Kopienas references laboratorijā, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, publicēta tīmekļa vietnē http://gmo-crl.jrc.it/statusofdoss.htm

—	Atsauces materiāls: AOCS 0306-A un AOCS 0306-E, kas pieejams American Oil Chemists Society (AOCS) tīmekļa vietnē http://www.aocs.org/tech/crm/bayer_cotton.cfm

e) Unikālais identifikators

ACS-GHØØ1-3

f) Informācija, kas jānodrošina saskaņā ar II pielikumu Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību, kas papildina Konvenciju par bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskās drošības starpniecības centrs, ieraksta identifikācijas numurs: skatīt [aizpildīt, kad izziņos].

g) Nosacījumi vai ierobežojumi attiecībā uz produktu laišanu tirgū, izmantošanu vai darbībām ar tiem

Nav vajadzīgi.

h) Monitoringa plāns

Plāns, kas paredz uzraudzīt ietekmi uz vidi atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumam.

[Saite: internetā publicēts plāns.]

i) Uzraudzības prasības pēc produkta laišanas tirgū attiecībā uz pārtikas produkta izmantošanu cilvēku uzturā

Nav vajadzīgas.

Piezīme. Laika gaitā var būt nepieciešams mainīt saites uz attiecīgajiem dokumentiem. Šādas izmaiņas tiks publiskotas, atjauninot datus Ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā.

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/40

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 3. novembris)

par meža pīļu profilaktisko vakcināciju pret zemas patogenitātes putnu gripu Portugālē un par atsevišķiem pasākumiem, ar ko ierobežo šādu mājputnu pārvietošanu un to produktu apriti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6348)

(Autentisks ir tikai teksts portugāļu valodā)

(2008/838/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (1), un jo īpaši tās 57. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2005/94/EK paredzēti noteikti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu, un ar kompetento iestāžu un lauksaimnieku kopienas informētības un gatavības paaugstināšanu attiecībā uz šīs slimības risku.

(2)	Kopš 2007. gada septembra zemas patogenitātes putnu gripas uzliesmojumi konstatēti atsevišķās mājputnu saimniecībās Portugāles centra rietumu daļā, īpaši tajās saimniecībās, kurās turēja mājputnus, kas bija paredzēti, lai atjaunotu medību resursu piedāvājumu.

(3)	Lai kontrolētu šīs slimības izplatību, Portugāle ir veikusi pasākumus saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK.

(4)

Portugālē veiktajā riska novērtējumā konstatēja, ka saimniecības, kurās turēja meža pīles (Anas platyrhynchos), kas paredzētas, lai atjaunotu medību resursu piedāvājumu (“meža pīles”), var radīt ievērojamus un tūlītējus putnu gripas izplatības draudus Portugālē un citās dalībvalstīs. Tādēļ Portugāle nolēma veikt ārkārtas vakcināciju, lai apturētu uzliesmojumu.

(5)

Ar Komisijas Lēmumu 2008/285/EK (2) apstiprināja Portugāles iesniegto ārkārtas vakcinācijas plānu. Minētajā lēmumā noteica arī dažus pasākumus, kas jāveic saimniecībā, kurā tur vakcinētās meža pīles, un saimniecībās ar nevakcinētiem mājputniem, ietverot vakcinēto meža pīļu, to inkubējamo olu un no šīm olām izšķīlušos meža pīlēnu pārvietošanas ierobežojumus saskaņā ar apstiprināto vakcinācijas plānu.

(6)	Ārkārtas vakcinācijas plāns, kuru īstenoja Portugāle, tika izpildīts līdz 2008. gada 31. jūlijam.

(7)	Saskaņā ar Lēmuma 2008/285/EK 8. pantu Portugāle iesniedza ziņojumu par ārkārtas vakcinācijas plāna īstenošanu un ir ziņojusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai.

(8)	Portugāles sniegtā informācija liecina, ka uzliesmojums ir veiksmīgi apturēts.

(9)

Pamatojoties uz turpmāko riska novērtējumu, Portugāle uzskata, ka vērtīgās meža pīles saimniecībā joprojām ir pakļautas iespējamam putnu gripas infekcijas riskam, īpaši varbūtējā netiešā kontaktā ar savvaļas putniem. Tādēļ Portugāle ir nolēmusi turpināt vakcināciju pret putnu gripu kā ilgtermiņa pasākumu, īstenojot profilaktiskās vakcinācijas plānu Lisboa e Vale do Tejo, Ribatejo Norte, Vila Nova da Barquinha reģiona riskam pakļautā saimniecībā, kurā tur šādas meža pīles.

(10)	Ar 2008. gada 10. septembra vēstuli Portugāle iesniedza ārkārtas vakcinācijas plānu Komisijas apstiprināšanai.

(11)	Saskaņā ar šo profilaktiskās vakcinācijas plānu Portugāle paredz ieviest profilaktisko vakcināciju, kas jāturpina līdz 2009. gada 31. jūlijam.

(12)

Zinātniskajos atzinumos par vakcinācijas izmantošanu, lai kontrolētu putnu gripu, ko 2005. gadā (3) sniedza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un 2007. (4) un 2008. gadā (5) sniedza Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa, norādīts, ka ārkārtas un profilaktiskā vakcinācija pret putnu gripu ir vērtīgs instruments, lai papildinātu ar šo slimību saistītus kontroles pasākumus.

(13)

Turklāt Komisija izskatīja Portugāles iesniegto profilaktiskās vakcinācijas plānu un ir apmierināta, ka tas atbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju attiecībā uz zemas patogenitātes putnu gripu Portugālē, saimniecības tipu, kurā jāveic vakcinācija, un ierobežoto vakcinācijas plāna apjomu, ir lietderīgi apstiprināt minēto profilaktiskās vakcinācijas plānu. Minētā profilaktiskās vakcinācijas plāna īstenošana sniegs arī turpmāku praktisko pieredzi un zināšanas par vakcīnas efektivitāti meža pīlēm.

(14)

Profilaktiskās vakcinācijas plāna, kuru īstenos Portugāle, vajadzībām drīkst izmantot tikai tās vakcīnas, kas ir atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (6), vai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (7).

(15)	Turklāt jāveic uzraudzība un laboratorijas pārbaudes saimniecībā, kurā tur vakcinētās meža pīles, un saimniecībās, kurās tur nevakcinētus mājputnus, kā norādīts profilaktiskās vakcinācijas plānā.

(16)

Ir lietderīgi arī noteikt atsevišķus ierobežojumus, lai ierobežotu vakcinēto meža pīļu, to inkubējamo olu un no vakcinētajiem mājputniem iegūto meža pīļu pārvietošanu saskaņā ar profilaktiskās vakcinācijas plānu. Ņemot vērā nelielo meža pīļu skaitu tajā saimniecībā, kurā jāveic profilaktiskā vakcinācija, kā arī izsekojamības un loģistikas dēļ vakcinētos putnus nedrīkst pārvietot no minētās saimniecības.

(17)

Attiecībā uz to mājputnu tirdzniecību, kuri paredzēti, lai atjaunotu medību resursu piedāvājumu, Portugāle ir veikusi papildu pasākumus saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. septembra Lēmumu 2006/605/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem sakarā ar Kopienas iekšējo tirdzniecību ar mājputniem, kas domāti medību resursu atjaunošanai (8).

(18)

Lai samazinātu ekonomisko ietekmi uz attiecīgo saimniecību, jāparedz atsevišķas atkāpes no to meža pīļu pārvietošanas ierobežojumiem, kuras iegūtas no vakcinētajām mežā pīlēm, ja šāda pārvietošana nerada īpašu slimības izplatīšanās risku un ja tiek veikta oficiāla uzraudzība un ievērotas specifiskās dzīvnieku veselības prasības Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(19)	Profilaktiskās vakcinācijas plāns jāapstiprina, lai to varētu īstenot līdz 2009. gada 31. jūlijam.

(20)	Lēmums 2008/285/EK jāatceļ, jo kopš 2008. gada 31. jūlija tas ir kļuvis novecojis.

(21)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā lēmumā nosaka atsevišķus pasākumus, kas jāpiemēro Portugālē, ja meža pīlēm (Anas platyrhynchos), kas paredzētas, lai atjaunotu medību resursu piedāvājumu (“meža pīles”), veic profilaktisko vakcināciju saimniecībā, kas pakļauta īpašam putnu gripas izplatības riskam. Minētie pasākumi ir atsevišķi ierobežojumi, kas attiecas uz šādu vakcinētu meža pīļu, to inkubējamo olu un no tām iegūtu meža pīļu pārvietošanu Portugālē un nosūtīšanu no Portugāles.

2. Šo lēmumu piemēro, neskarot aizsardzības pasākumus, kas Portugālei jāveic saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK un Lēmumu 2006/605/EK.

2. pants

Profilaktiskās vakcinācijas plāna apstiprināšana

1. Apstiprina plānu, kuru Portugāle 2008. gada 10. septembrī iesniedza Komisijai attiecībā uz profilaktisko vakcināciju pret zemas patogenitātes putnu gripu Portugālē un kas līdz 2009. gada 31. jūlijam jāīsteno saimniecībā, kura atrodas Lisboa e Vale do Tejo, Ribatejo Norte, Vila Nova da Barquinha reģionā (“profilaktiskās vakcinācijas plāns”).

2. Komisija publicē profilaktiskas vakcinācijas plānu.

3. pants

Profilaktiskas vakcinācijas plāna īstenošanas nosacījumi

1. Portugāle nodrošina, lai meža pīles saskaņā ar profilaktiskās vakcinācijas plānu vakcinētu ar divvērtīgu inaktivētu heterologu vakcīnu, kura satur abus putnu gripas apakštipus H5 un H7 un kura atļauta minētajā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004.

2. Portugāle nodrošina, lai tiktu veikta tās saimniecības uzraudzība un laboratorijas pārbaudes, kurā tur vakcinētās meža pīles, un to saimniecību uzraudzība un novērošana, kurās tur nevakcinētus mājputnus, kā paredzēts profilaktiskās vakcinācijas plānā.

3. Portugāle nodrošina efektīvu profilaktiskās vakcinācijas plāna īstenošanu.

4. pants

Vakcinēto meža pīļu marķēšana un to pārvietošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas ierobežojumi

Kompetentā iestāde nodrošina, lai vakcinētās meža pīles 2. panta 1. punktā minētajā saimniecībā

a)	būtu atsevišķi marķētas;

b)	netiktu pārvietotas uz citām mājputnu saimniecībām Portugālē vai nosūtītas uz citām dalībvalstīm.

Pēc reproduktīvā perioda šādas pīles humāni nonāvē 2. panta 1. punktā minētajā saimniecībā un to liemeņus iznīcina drošā veidā.

5. pants

Inkubējamo olu, kuru izcelsme ir 2. panta 1. punkta minētajā saimniecībā, pārvietošanas un nosūtīšanas ierobežojumi

Kompetentā iestāde nodrošina, ka inkubējamās olas, kas iegūtas no 2. panta 1. punktā minētās saimniecības meža pīlēm, var pārvietot tikai uz inkubatoru Portugālē un tās nenosūta uz citām dalībvalstīm.

6. pants

No vakcinētajām meža pīlēm iegūtu meža pīļu pārvietošanas un nosūtīšanas ierobežojumi

1. Kompetentā iestāde nodrošina, ka meža pīles, kas iegūtas no vakcinētajām meža pīlēm, pēc perēšanas var pārvietot tikai uz saimniecību, kas atrodas 2. panta 1. punktā minētās saimniecības apkārtnē, kuru noteikusi Portugāle, kā paredzēts profilaktiskās vakcinācijas plānā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta un, ja meža pīles, kas iegūtas no vakcinētajām meža pīlēm, ir vecākas par četriem mēnešiem, tās var

a)	izlaist savvaļā Portugālē vai

nosūtīt uz citām dalībvalstīm, ja

i)	profilaktiskās vakcinācijas plānā paredzēto uzraudzības un laboratorijas testu rezultāti, ir labvēlīgi un

ii)	ir izpildīti Lēmumā 2006/605/EK paredzētie nosacījumi tādu mājputnu nosūtīšanai, kuri paredzēti medību resursu piedāvājuma atjaunošanai.

7. pants

Veselības sertifikācija Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar meža pīlēm, kas iegūtas no vakcinētām meža pīlēm

Portugāle nodrošina, lai veselības sertifikātos, ko izmanto Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem mājputniem, kas paredzēti, lai atjaunotu medību resursu piedāvājumu, būtu šāds teikums:

“Šis sūtījums atbilst Lēmumā 2008/838/EK iekļautajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem (9).

8. pants

Ziņojumi

Viena mēneša laikā pēc šā lēmuma piemērošanas dienas Portugāle iesniedz Komisijai ziņojumu par profilaktiskās vakcinācijas plāna īstenošanu un sniedz ceturkšņa ziņojumus Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai.

9. pants

Atcelšana

Lēmumu 2008/285/EK atceļ.

10. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro līdz 2009. gada 31. jūlijam.

11. pants

Adresāti

Lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2008. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(2) OV L 92, 3.4.2008., 37. lpp.

(3) EFSA Journal (2005) 266, 1.–21. lpp.; Scientific Opinion on Animal health and welfare aspects of Avian Influenza.

(4) EFSA Journal (2007) 489; Scientific Opinion on Vaccination against avian influenza of H5 and H7 subtypes in domestic poultry and captive birds.

(5) The EFSA Journal (2008) 715, 1.–161. lpp., Scientific Opinion on Animal health and welfare aspects of avian influenza and the risks of its introduction into the EU poultry holdings.

(6) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(7) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

(8) OV L 246, 8.9.2006., 12. lpp.

(9) OV L 299, 8.11.2008., 40. lpp.”

8.11.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/43

PADOMES LĒMUMS 2008/839/TI

(2008. gada 24. oktobris)

par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrāde bija uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (4). Šo instrumentu spēkā esamība beidzas 2008. gada 31. decembrī. Šim lēmumam tādējādi būtu jāpapildina minētie instrumenti līdz dienai, kas jānosaka Padomei, rīkojoties saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (5).

(3)	SIS II izveidoja ar Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (6) un Padomes Lēmumu 2007/533/TI. Šim lēmumam nebūtu jāskar minēto aktu noteikumi.

(4)	Konkrēti SIS II testi paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 189/2008 (7) un Lēmumā 2008/173/EK (8).

(5)	SIS II izstrāde būtu jāturpina un būtu jānoslēdz saistībā ar SIS II vispārējo grafiku, ko Padome apstiprināja 2008. gada 6. jūnijā.

(6)	SIS II visaptverošs tests būtu jāveic, pilnībā sadarbojoties dalībvalstīm un Komisijai. Šis tests būtu jāveic saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem noteikumiem. Cik drīz vien iespējams pēc tā pabeigšanas tests būtu jāapstiprina, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1987/2006 un Lēmumā 2007/533/TI.

(7)	Dalībvalstīm būtu jāveic papildinformācijas apmaiņas tests.

(8)

(9)

(10)	Dalībvalstij, kas izdod brīdinājumu, vajadzētu būt atbildīgai par to, lai Šengenas Informācijas sistēmā ievadītie dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi.

(11)

Komisija arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru. Šajā atbildībā ietverta SIS II un tās sakaru infrastruktūras uzturēšana un turpmākā izstrāde, tostarp vienmēr veicot kļūdu labošanu. Komisijai būtu jānodrošina kopīgo pasākumu koordinācija un atbalsts tiem. Komisijai jo īpaši centrālās SIS II līmenī būtu jānodrošina tehniskais un operatīvais atbalsts dalībvalstīm, tostarp palīdzības dienesta pieejamība.

(12)	Dalībvalstis ir atbildīgas un tām arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par to valsts sistēmu izstrādi un uzturēšanu (N.SIS II).

(13)	Francija arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienību. Šī atbildība ir skaidri paredzēta Šengenas konvencijā.

(14)	Dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās SIS 1+, būtu Padomes sistēmā jāsaskaņo savas darbības. Jāizstrādā sistēma šai organizatoriskai darbībai.

(15)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai slēgt līgumus ar trešām personām, tostarp ar valstu struktūrām, par to uzdevumu izpildi, kādi tai doti saskaņā ar šo lēmumu, kā arī to uzdevumu izpildi, kas saistīti ar budžeta īstenošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9).

Visos šajos līgumos būtu jāievēro datu aizsardzības un datu drošības noteikumi un būtu jāņem vērā attiecīgu datu aizsardzības iestāžu nozīme, kas attiecas uz SIS, jo īpaši 1990. gada Šengenas konvencijas un šā lēmuma noteikumi.

(16)	Personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

(17)

(18)

Ņemot vērā to, ka mērķus, proti, migrēšanas pagaidu arhitektūras izveidi un datu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto un Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(19)	Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(20)	Būtu jāgroza Šengenas konvencija, lai SIS 1+ varētu integrēt migrēšanas pagaidu arhitektūrā.

(21)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (12).

(22)

Īrija piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (13).

(23)	Šis lēmums neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis, kā attiecīgi noteikts Padomes Lēmumos 2000/365/EK un 2002/192/EK.

(24)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis (14) īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kura norādīta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (15) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu.

(25)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā (16), kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/149/TI (17) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā.

(26)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/262/EK (2008. gada 28. februāris) par minētā protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (18),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vispārīgais mērķis

1. Šengenas Informācijas sistēmu (SIS 1+), kas izveidota saskaņā Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumiem, aizstāj ar jaunu sistēmu – Šengenas Informācijas sistēmu II (SIS II), kuras izveidi, darbību un izmantošanu reglamentē ar Lēmumu 2007/533/TI.

2. Saskaņā ar procedūrām un uzdevumu sadalījumu šajā lēmumā, Komisija un dalībvalstis izstrādā SIS II kā vienotu integrētu sistēmu un to sagatavo darbībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“centrālā SIS II” ir SIS II tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta datubāze – “SIS II datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (NI-SIS);

b)	“C.SIS” ir SIS 1+ tehniskā nodrošinājuma vienība, kurā ietverta atsauces datubāze – “SIS 1+ datubāze” –, un vienotā valsts saskarne (N.COM);

c)	“N.SIS” ir SIS 1+ valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar C.SIS;

d)	“N.SIS II” ir SIS II valsts sistēma, ko veido valstu datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II;

e)	“konvertētājs” ir tehnisks līdzeklis, ar kuru var nodrošināt pastāvīgu un uzticamu savienojumu C.SIS un centrālo SIS II, nodrošinot 10. panta 3. punktā paredzētās funkcijas;

f)	“visaptverošs tests” ir tests, kas minēts 71. panta 3. punkta c) apakšpunktā Padomes Lēmumā 2007/533/TI;

g)	“papildinformācijas tests” ir SIRENE biroju darbības testi.

3. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šajā lēmumā noteikti Komisijas un citu dalībvalstu, kuras piedalās SIS 1+, uzdevumi un pienākumi attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a)	SIS II attīstīšanas turpināšana un uzturēšana;

b)	SIS II visaptverošs tests;

c)	papildinformācijas tests;

d)	konvertētāja izstrāde un testu turpināšana;

e)	pagaidu migrēšanas arhitektūras izveidošana un pārbaude;

f)	migrēšana no SIS 1+ uz SIS II.

4. pants

Migrēšanas arhitektūras tehniskās sastāvdaļas

Lai nodrošinātu migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II, ir vajadzīgas šādas sastāvdaļas:

a)	C.SIS un savienojums ar konvertētāju;

b)	sakaru infrastruktūra SIS 1+, kas ļautu savienot C.SIS un N.SIS;

N.SIS;

d)	centrālā SIS II, NI-SIS un sakaru infrastruktūra SIS II, kas ļautu savienot centrālo SIS II ar N.SIS II un konvertētāju;

N.SIS II;

f)	konvertētājs.

5. pants

Ar SIS II izstrādi saistītie galvenie uzdevumi

1. Komisija turpina izstrādāt SIS II, sakaru infrastruktūru un konvertētāju.

2. Francija padara pieejamu un vada C.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijā paredzētajiem noteikumiem.

3. Dalībvalstis turpina izstrādāt N.SIS II.

4. Dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, uztur N.SIS saskaņā ar Šengenas konvencijas noteikumiem.

5. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, padara pieejamu un vada SIS 1+ sakaru infrastruktūru.

6. Komisija koordinē darbības un sniedz vajadzīgo atbalstu 1. līdz 3. punktā minēto uzdevumu un pienākumu īstenošanai.

6. pants

Izstrādes turpināšana

7. pants

Galvenās darbības

1. Komisija kopā ar dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, veic visaptverošu testu.

2. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, un šīs arhitektūras pārbaudi veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+.

3. Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic migrēšanu no SIS 1+ uz SIS II.

4. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic papildinformācijas apmaiņas testu.

5. Komisija nodrošina visu vajadzīgo atbalstu centrālā SIS II mērogā 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām.

6. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, koordinē 1. līdz 3. punktā minētās darbības.

8. pants

Visaptverošs tests

1. Visaptverošu testu nesāk, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tā uzskata, ka Lēmuma 2008/173/TI 1. pantā minēto testu izdošanās līmenis ir pietiekams, lai sāktu šādu testu.

3. Visaptverošo N.SIS II testu veic dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, un visaptverošo centrālās SIS II testu veic Komisija.

4. Visaptverošo testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Visaptverošā testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

7. Darbojoties Padomē, Komisija un dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, veic analīzi, izmantojot 6. punktā minētos kritērijus. Rezultātus apstiprina saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

8. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties visaptverošajā testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

9. pants

Papildinformācijas tests

1. Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, veic SIRENE darbības testus.

2. Papildinformācijas testa veikšanas laikā Komisija dara pieejamu centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru.

3. Papildinformācijas testu veic saskaņā ar sīki izstrādātu grafiku, kuru nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

4. Papildinformācijas testa pamatā ir tehniskas specifikācijas, kuras nosaka dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, kopā ar Komisiju darbojoties Padomē.

5. Darbojoties Padomē, dalībvalstis, kuras piedalās SIS 1+, analizē testa rezultātus.

6. Dalībvalstis, kas nepiedalās SIS 1+, var piedalīties papildinformācijas testā. To rezultāti neietekmē testa vispārējo apstiprināšanu.

10. pants

Migrēšanas pagaidu arhitektūra

1. Izveido SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru. Pārejas posmā konvertētājs savieno centrālo SIS II un C.SIS. N.SIS ir savienots ar C.SIS, N.SIS II ir savienots ar centrālo SIS II.

2. Komisija nodrošina konvertētāju, centrālo SIS II un tās sakaru infrastruktūru, kuras ir SIS migrēšanas pagaidu arhitektūras daļa.

3. Konvertētājs divos virzienos konvertē datus no C.SIS uz centrālo SIS II un sinhronizē C.SIS un centrālo SIS II.

4. Komisija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un konvertētāju.

5. Francija pārbauda sakarus starp C.SIS un konvertētāju.

6. Komisija un Francija pārbauda sakarus starp centrālo SIS II un C.SIS, izmantojot konvertētāju.

7. Francija kopā ar Komisiju ar konvertētāju savieno C.SIS ar centrālo SIS II.

8. Komisija kopā ar Franciju un citām dalībvalstīm, kuras piedalās SIS 1+, pārbauda visu SIS migrēšanas pagaidu arhitektūru, izmantojot Komisijas sniegtu testa plānu.

9. Francija vajadzības gadījumā pārbaudes mērķiem dara pieejamus datus.

11. pants

Migrācija no SIS 1+ uz SIS II

1. Lai no C.SIS varētu migrēt uz centrālo SIS II, Francija dara pieejamu SIS 1+ datu bāzi un Komisija ievada SIS 1+ datu bāzi centrālajā SIS II.

4. Komisija migrēšanas laikā palīdz koordinēt kopējās darbības un sniedz atbalstu.

5. Migrēšanas procesā paredzēto pāreju veic pēc 8. panta 7. punktā minētās apstiprināšanas.

12. pants

Pamata tiesiskais regulējums

Migrēšanas laikā Šengenas Informācijas sistēmai turpina piemērot Šengenas konvencijas IV sadaļas noteikumus.

13. pants

Sadarbība

1. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai veiktu šajā lēmumā ietvertās darbības saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2. Komisija jo īpaši centrālā SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu N.SIS II pārbaudēm un migrēšanai.

3. Dalībvalstis jo īpaši N.SIS II mērogā nodrošina visu vajadzīgo atbalstu migrēšanas pagaidu infrastruktūrai.

14. pants

Ierakstu saglabāšana centrālajā SIS II

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas.

4. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt centrālās SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

15. pants

Izmaksas

1. Izmaksas, ko rada migrēšana, visaptverošs tests, papildinformācijas tests, uzturēšanas un izstrādes pasākumi centrālās SIS II līmenī vai attiecībā uz komunikācijas infrastruktūru, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Valstu sistēmu migrēšanas, testēšanas, uzturēšanas un izstrādes izmaksas sedz katra attiecīgā dalībvalsts.

16. pants

Grozījumi Šengenas konvencijas noteikumos

Šengenas konvencijas noteikumus ar šo groza šādi.

Iekļauj šādu pantu:

“92.A pants

papildu centrālo sistēmu, kurā ietver:

—	tehniskā nodrošinājuma vienību (centrālā SIS II), kura atrodas Francijā, un centrālās SIS II dublējumu, kas atrodas Austrijā, kuros ietverta SIS II datubāze un vienota valsts saskarne (NI-SIS),

—	tehnisko saslēgumu starp C.SIS un centrālo SIS II, izmantojot konvertētāju, kas ļauj konvertēt un sinhronizēt datus starp C.SIS un centrālo SIS II;

b)	valsts sistēmu (N.SIS II), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II;

c)	infrastruktūru sakariem starp centrālo SIS II un N.SIS II, kas pieslēgta NI-SIS.

2. N.SIS II var aizstāt ar šīs konvencijas 92. pantā minēto valsts nodaļu, šādā gadījumā dalībvalstīm nav jābūt valsts datnei.

3. Centrālās SIS II datubāze ir pieejama automatizētai meklēšanai katras dalībvalsts teritorijā.

4. Ja kāda dalībvalsts aizstāj valsts nodaļu ar N.SIS II, 92. panta 2. un 3. punktā minētā tehniskā nodrošinājuma vienības obligātās funkcijas attiecībā uz valstu nodaļām kļūst par obligātām funkcijām attiecībā uz centrālo SIS II, neskarot pienākumus, kas minēti Lēmumā 2008/839/TI un Regulas (EK) Nr. 1104/2008 5. panta 1. punktā, 10. panta 1., 2. un 3. punktā.

5. Centrālā SIS II nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS datus, veiktu N.SIS II valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu, N.SIS II valsts eksemplāru un centrālās SIS II datu bāzes sinhronizāciju un saskanību un nodrošinātu kārtību N.SIS II valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta pirmās daļas pirmo teikumu:

“Tehniskā nodrošinājuma vienības izveidošanas un lietošanas, kas minēta 92. panta 3. punktā, izmaksas, tostarp kabeļu uzstādīšanas izmaksas Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu sakariem ar tehniskā nodrošinājuma vienību, kā arī to pasākumu izmaksas, kurus veic saistībā ar uzdevumiem, kādi doti Francijai, saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008 kopīgi apmaksā dalībvalstis.”

3)	Ar šādu tekstu aizstāj 119. panta otro daļu: “Šengenas Informācijas sistēmas valsts nodaļu izveidošanas un lietošanas izmaksas, kā arī izmaksas, ko rada uzdevumi, kas valstu sistēmām doti saskaņā ar Lēmumu 2008/839/TI un Regulu (EK) Nr. 1104/2008, sedz katra dalībvalsts atsevišķi.”

17. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 67. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 2007/533/TI 67. pantā izklāstīto procedūru.

18. pants

Ziņošana

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas zaudē spēku dienā, ko nosaka Padome, rīkojoties saskaņā ar Lēmuma 2007/533/TI 71. panta 2. punktu, un ne vēlāk kā 2010. gada 30. jūnijā.

Luksemburgā, 2008. gada 24. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. ALLIOT-MARIE

(1) 2008. gada 24. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.

(6) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(7) OV L 57, 1.3.2008., 1. lpp.

(8) OV L 57, 1.3.2008., 14. lpp.

(9) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(11) OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(12) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(13) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(14) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(16) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17) OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

(18) OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp.

(19) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.

(20) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1104/2008 (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1105/2008 (2008. gada 7. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	9
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1106/2008 (2008. gada 7. novembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 945/2008 2008./2009. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1107/2008 (2008. gada 7. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I un IV pielikumu tehnikas attīstībai ( 1 )	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1108/2008 (2008. gada 7. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz minimālajām prasībām saistībā ar infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām un nosacījumiem, kas jāizpilda, piešķirot spermai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK paredzētā izvešanas aizlieguma ( 1 )	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1109/2008 (2008. gada 6. novembris), ar kuru 100. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	23
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (Kodificēta versija) ( 1 )	25

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2008/839/TI (2008. gada 24. oktobris) par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II)	43

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	48,3
	MK	46,2
	TR	68,6
	ZZ	54,4
0707 00 05	JO	175,3
	MA	30,8
	TR	90,7
	ZZ	98,9
0709 90 70	MA	63,1
	TR	129,7
	ZZ	96,4
0805 20 10	MA	80,7
0805 20 10	ZZ	80,7
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	24,7
	MA	85,5
	TR	79,5
	ZZ	63,2
0805 50 10	AR	82,1
	MA	103,9
	TR	91,1
	ZA	97,2
	ZZ	93,6
0806 10 10	BR	232,5
	TR	133,5
	US	246,0
	ZA	197,4
	ZZ	202,4
0808 10 80	AL	32,1
	AR	75,0
	CA	96,3
	CL	64,2
	MK	37,6
	NZ	104,3
	US	162,4
	ZA	87,6
	ZZ	82,4
0808 20 50	CN	44,4
	TR	124,9
	ZZ	84,7

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	24,58	4,01
1701 11 90 (1)	24,58	9,24
1701 12 10 (1)	24,58	3,82
1701 12 90 (1)	24,58	8,81
1701 91 00 (2)	25,74	12,39
1701 99 10 (2)	25,74	7,84
1701 99 90 (2)	25,74	7,84
1702 90 95 (3)	0,26	0,39

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 299

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 8. novembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Dalībvalstu valdību pārstāvju konference
	2008/836
*	Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2008. gada 29. oktobris) par ES civilu krīžu pārvarēšanas misiju un militāru operāciju dokumentu apstrādi	34
	Komisija
	2008/837/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 29. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas kokvilnas LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3) (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6204) ( 1 )	36
	2008/838/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 3. novembris) par meža pīļu profilaktisko vakcināciju pret zemas patogenitātes putnu gripu Portugālē un par atsevišķiem pasākumiem, ar ko ierobežo šādu mājputnu pārvietošanu un to produktu apriti (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6348)	40

		Labojums
	*	Labojums Komisijas 2007. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 1379/2007, ar ko groza IA, IB, VII un VIII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, lai ņemtu vērā tehnikas progresu un grozījumus, par ko vienojās saskaņā ar Bāzeles Konvenciju (OV L 309, 27.11.2007.)	50


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ