ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 295

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 4. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1076/2008 (2008. gada 3. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1077/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1078/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai dalībvalstu izdevumiem zvejniecības pamatdatu vākšanā un pārvaldībā

24

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/830/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 30. aprīlis) par valsts atbalstu C 21/07 (ex N 578/06), ko Ungārija plāno piešķirt IBIDEN Hungary Gyártó Kft. (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1342)  ( 1 )

34

 

 

2008/831/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 31. oktobris) par jauna dokumentācijas iesniegšanas termiņa noteikšanu attiecībā uz dažām vielām, kas jāpārbauda saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minēto 10 gadu darba programmu (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6266)  ( 1 )

50

 

 

2008/832/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 3. novembris) par bromukonazola neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6290)  ( 1 )

53

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1076/2008

(2008. gada 3. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 4. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

36,3

MK

43,0

TR

81,0

ZZ

53,4

0707 00 05

JO

168,2

MA

26,4

TR

143,3

ZZ

112,6

0709 90 70

MA

39,5

TR

127,4

ZZ

83,5

0805 50 10

AR

82,2

MA

81,6

TR

93,5

ZA

91,9

ZZ

87,3

0806 10 10

BR

232,0

TR

127,8

US

242,1

ZA

218,0

ZZ

205,0

0808 10 80

CA

96,3

CL

64,4

CN

66,8

MK

37,6

NZ

82,2

US

112,0

ZA

91,2

ZZ

78,6

0808 20 50

CN

55,9

US

208,3

ZZ

132,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1077/2008

(2008. gada 3. novembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2) 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka veikt kopējā zivsaimniecības politikas jomā ietilpstošas darbības ir aizliegts, ja vien kapteinis bez nepamatotas kavēšanās nereģistrē un nepaziņo informāciju par zvejas darbībām, tostarp par izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī, un ka dokumentācijas kopijas jādara pieejamas attiecīgajām iestādēm.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 prasība elektroniski reģistrēt un pārraidīt zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un citā kuģī pārkraušanas datus attiecas uz Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums pārsniedz 24 metrus (prasība jāizpilda 24 mēnešu laikā pēc īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā), un uz Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums pārsniedz 15 metrus (prasība jāizpilda 42 mēnešu laikā pēc īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā).

(3)

Ikdienas ziņošana par zvejas darbībām rada potenciālu, lai būtiski palielinātu gan jūrā, gan uz sauszemes veikto uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbību efektivitāti un lietderību.

(4)

Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), 6. pantā noteikts, ka Kopienas zvejas kuģu kapteiņi zvejas darbības reģistrē zvejas žurnālā.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā noteikts, ka ikviena Kopienas zvejas kuģa, kura lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 metriem, kapteinis vai viņa pārstāvis pēc katra zvejas reisa un 48 stundu laikā pēc nozvejas izkraušanas iesniedz deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek izkraušana.

(6)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā noteikts, ka izsoļu nami vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, pēc pirmās pārdošanas iesniedz pārdošanas zīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā laišana tirgū.

(7)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā turklāt noteikts, ka tad, ja zvejas produktu pirmā laišana tirgū nenotiek dalībvalstī, kurā šie produkti ir izkrauti, dalībvalsts, kura uzrauga pirmo laišanu tirgū, nodrošina to, ka par attiecīgo produktu izkraušanas uzraudzību atbildīgajām iestādēm iespējami drīz tiek iesniegta pārdošanas zīmes kopija.

(8)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm izveidot datorizētas datubāzes un ieviest validēšanas sistēmu, kas jo īpaši ietver datu kontrolpārbaudes un verificēšanu.

(9)

Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b un 19.e pantā paredzēts pienākums Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem sagatavot ziņojumus par zvejas piepūli un reģistrēt tos zvejas žurnālā.

(10)

Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (4) 5. pantā noteikts pienākums Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kam izsniegta dziļūdens [dziļjūras] zvejas atļauja, zvejas žurnālā vai veidlapā, ko izsniedz karoga dalībvalsts, reģistrēt informāciju par izmantotajiem zvejas rīkiem un veiktajām zvejas darbībām.

(11)

Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5), ir paredzēta kopēju izmantošanas plānu īstenošana.

(12)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1566/2007 (6) bija izklāstīti sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi Padomes Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu.

(13)

Patlaban nepieciešams sīkāk izstrādāt un precizēt vairākus Regulā (EK) Nr. 1566/2007 ietvertos noteikumus.

Šajā nolūkā ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1566/2007 un aizstāt to ar jaunu regulu.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

no 2010. gada 1. janvāra – Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

b)

no 2011. gada 1. jūlija – Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus;

c)

no 2009. gada 1. janvāra – reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu apstiprinātām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, ja to gada apgrozījums par zvejas produktu pirmo pārdošanu pārsniedz EUR 400 000.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā šo regulu pirms 2010. gada 1. janvāra piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, ja tā paredzēts attiecīgajā valstī.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā šo regulu pirms 2011. gada 1. jūlija piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, ja tā paredzēts attiecīgajā valstī.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem dalībvalsts var nolemt piemērot šo regulu kuģiem, kuru garums ir 15 metri vai mazāks un kuri peld ar tās karogu, pirms minētajiem termiņiem atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1966/2006 3. panta 2. punktam.

5.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par elektroniskās ziņošanas sistēmu izmantošanu uz kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ja kuģi atbilst visiem šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

6.   Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem neatkarīgi no tā, kuros ūdeņos tie veic zvejas darbības vai kurās ostās tie izkrauj nozveju.

7.   Šo regulu nepiemēro Kopienas zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

2. pants

Kuģu operatoru un kuģu saraksts

1.   Katra dalībvalsts izveido sarakstu, kurā iekļauj reģistrētus pircējus, izsoļu namus vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, ja zvejas produktu gada apgrozījums pārsniedz EUR 400 000. Pirmais atsauces gads ir 2007. gads, un saraksts ir jāatjaunina katra gada (n gada) 1. janvārī, par pamatu ņemot zvejas produktiem atbilstošā gada apgrozījuma daļu, kas n–2 gadā pārsniedz EUR 400 000. Sarakstu publicē attiecīgās dalībvalsts oficiālajā tīmekļa vietnē.

2.   Katra dalībvalsts izveido un regulāri atjaunina to Kopienas zvejas kuģu sarakstu, kuri peld ar tās karogu un uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi atbilstīgi 1. panta 2., 3., 4. un 5. punktam. Sarakstu publicē attiecīgās dalībvalsts oficiālajā tīmekļa vietnē tādā formātā, par kādu apspriežoties vienojas dalībvalstis un Komisija.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

“zvejas darbības” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, zvejas rīku ievietošanu, nostiprināšanu un pacelšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem;

2)

“kopējs izmantošanas plāns” ir plāns, kurā izklāstīta darbības kārtība pieejamo kontroles un inspekcijas līdzekļu izmantošanai.

II   NODAĻA

DATU ELEKTRONISKA PĀRSŪTĪŠANA

4. pants

Informācija, kuru nosūta kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji

1.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi elektroniski nosūta zvejas žurnāla un citā kuģī pārkraušanas datus karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji elektroniski nosūta izkraušanas deklarācijas datus karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3.   Ja Kopienas zvejas kuģis gūto nozveju izkrauj dalībvalstī, kas nav šā kuģa karoga valsts, tad karoga valsts kompetentās iestādes pēc izkraušanas deklarācijas datu saņemšanas tos nekavējoties elektroniski pārsūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā nozveja izkrauta.

4.   Ja to prasa Kopienas noteikumi, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi attiecīgajos noteikumos paredzētajā laikā elektroniski nosūta karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekšēju paziņojumu par ieiešanu ostā.

5.   Ja kuģim plānots ieiet tādas dalībvalsts ostā, kas nav šā kuģa karoga valsts, tad karoga valsts kompetentās iestādes pēc 4. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma saņemšanas to nekavējoties elektroniski pārsūta krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5. pants

Informācija, kuru nosūta par pirmo pārdošanu vai pārņemšanu atbildīgās struktūras vai personas

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, elektroniski nosūta pārdošanas zīmē reģistrējamo informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā laišana tirgū.

2.   Ja pirmā laišana tirgū notiek dalībvalstī, kas nav attiecīgā kuģa karoga valsts, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek pirmā laišana tirgū, nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniski tiek nosūtīti pārdošanas zīmes dati.

3.   Ja zvejas produktu pirmā laišana tirgū nenotiek tajā dalībvalstī, kurā šie produkti ir izkrauti, tad dalībvalsts, kurā notiek pirmā laišana tirgū, nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas pārdošanas zīmes dati nekavējoties elektroniski tiek nosūtīti šādām iestādēm:

a)

tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā zvejas produkti tika izkrauti; un

b)

kuģa, no kura izkrauti zvejas produkti, karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Pārņemšanas deklarācijas turētājs elektroniski nosūta pārņemšanas deklarācijā reģistrējamo informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā fiziski notiek pārņemšana.

6. pants

Datu nosūtīšanas biežums

1.   Kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā pulksten 24.00 nosūta elektroniskā zvejas žurnāla datus karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm, arī tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis šādus datus nosūta arī:

a)

pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)

tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

c)

pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)

jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)

Kopienas vai karoga valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos.

2.   Kapteinis var nosūtīt elektroniskā zvejas žurnāla un citā kuģī pārkraušanas deklarāciju labojumus līdz pēdējai datu pārraidei, ko veic pēc zvejas darbību pabeigšanas un pirms kuģa ieiešanas ostā. Labojumiem jābūt viegli identificējamiem. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.

3.   Tūlīt pēc izkraušanas deklarācijas sagatavošanas kapteinis vai viņa pārstāvji elektroniski nosūta izkraušanas deklarāciju.

4.   Tūlīt pēc pārkraušanas citā kuģī pārkrāvējkuģa kapteinis un saņēmējkuģa kapteinis elektroniski nosūta citā kuģī pārkraušanas datus.

5.   Šā panta 1. punktā minēto datu pierakstu kapteinis glabā uz zvejas kuģa visu laiku, kamēr kuģis atrodas ārpus ostas, līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai.

6.   Kad kuģis atrodas ostā, uz kuģa nav zivju un kapteinis ir iesniedzis izkraušanas deklarāciju, šā panta 1. punktā paredzēto datu nosūtīšanu var pārtraukt, iepriekš paziņojot par to karoga dalībvalsts zvejas uzraudzības centram. Datu nosūtīšanu atsāk, kuģim izejot no ostas. Iepriekšējs paziņojums nav nepieciešams tiem kuģiem, uz kuriem uzstādīta VMS (kuģu satelītuzraudzības sistēma) un kuri to izmanto datu nosūtīšanai.

7. pants

Formāts, kādā dati no kuģa jānosūta karoga valsts kompetentajai iestādei

Katra dalībvalsts nosaka formātu, kādā dati no kuģa, kas peld ar tās karogu, nosūtāmi tās kompetentajām iestādēm.

8. pants

Atbildes ziņojumi

Dalībvalsts nodrošina to, ka kuģiem, kas peld ar tās karogu, par katru zvejas žurnāla, citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas datu pārraidi tiek nosūtīts atbildes ziņojums. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

III   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

9. pants

Atbrīvojumi

1.   Dalībvalsts var atbrīvot ar tās karogu peldošo kuģu kapteiņus no 4. panta 1. punktā minētajiem pienākumiem un no pienākuma uz kuģa nodrošināt elektroniskās datu pārraides līdzekļus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1966/2006 1. panta 1. un 2. punktā, ja kuģi 24 stundas vai īsāku laiku atrodas ārpus ostas tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ja gūto nozveju neizkrauj ārpus karoga dalībvalsts teritorijas.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņus, kas zvejas darbības reģistrē un ziņo elektroniski, atbrīvo no pienākuma aizpildīt zvejas žurnālu, izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas papīra formātā.

3.   Kopienas kuģu kapteiņus vai viņu pārstāvjus, kuri gūto nozveju izkrauj dalībvalstī, kas nav attiecīgā kuģa karoga dalībvalsts, atbrīvo no prasības iesniegt krasta dalībvalstij izkraušanas deklarāciju papīra formātā.

4.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par elektroniskās ziņošanas sistēmu izmantošanu uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Par kuģiem, uz kuriem attiecas šādi nolīgumi, minētajos ūdeņos nav jāaizpilda zvejas žurnāls papīra formātā.

5.   Kopienas kuģu kapteiņus, kas savos elektroniskajos zvejas žurnālos reģistrē Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā prasīto informāciju par zvejas piepūli, atbrīvo no pienākuma sūtīt zvejas piepūles ziņojumus, izmantojot teleksu, kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS), faksu, telefonu vai radio.

IV   NODAĻA

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMU DARBĪBA

10. pants

Pasākumi, kas veicami elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu gadījumā

1.   Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu gadījumā kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta, katru dienu un ne vēlāk kā pulksten 24.00 karoga dalībvalsts noteiktajā kārtībā nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un citā kuģī pārkraušanas datus. Datus nosūta arī:

a)

pēc karoga valsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)

tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

c)

pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)

jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)

Kopienas vai karoga valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos.

2.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes atjaunina elektroniskā zvejas žurnāla datus tūlīt pēc 1. punktā minēto datu saņemšanas.

3.   Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu konstatācijas Kopienas zvejas kuģis neatstāj ostu, pirms karoga valsts kompetentās iestādes neatzīst sistēmas darbību par apmierinošu vai arī pirms karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam nav atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt informē krasta dalībvalsti, ja tā ir atļāvusi kuģim, kurš peld ar tās karogu, atstāt krasta dalībvalsts ostu.

11. pants

Datu nesaņemšana

1.   Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas atbilstīgi 4. panta 1. un 2. punktam nosūtītos datus, tās iespējami īsā laikā ziņo par to kuģa kapteinim vai īpašniekam, vai viņu pārstāvim. Ja attiecībā uz konkrētu kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tiek pārbaudīta attiecīgā elektroniskās ziņošanas sistēma. Attiecīgā dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti.

2.   Ja kādas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas atbilstīgi 4. panta 1. un 2. punktam nosūtītos datus un ja pēdējā ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas starpniecību noskaidrotā kuģa atrašanās vieta ir bijusi krasta dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Visus datus, par kuriem saskaņā ar 1. punktu saņemts paziņojums, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

12. pants

Traucēta piekļuve datiem

1.   Ja krasta dalībvalsts kompetentās iestādes novēro kuģi, kas to ūdeņos peld ar citas dalībvalsts karogu, un nespēj piekļūt zvejas žurnālam vai citā kuģī pārkraušanas datiem atbilstīgi 15. pantam, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt datu pieejamību.

2.   Ja 1. punktā minētā datu pieejamība netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, krasta dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus krasta dalībvalstij, izmantojot jebkādus pieejamos elektroniskos saziņas līdzekļus.

3.   Ja krasta dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem nosūta datus un 8. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis nevar sniegt krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm 8. pantā minēto atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgā kuģa zvejas darbības krasta dalībvalsts ūdeņos aizliedz uz tik ilgu laiku, kamēr kapteinis vai viņa pārstāvis minētajām iestādēm var sniegt atbildes ziņojuma kopiju vai 6. panta 1. punktā minēto datu pierakstu.

13. pants

Dati par elektroniskās ziņošanas sistēmas darbību

1.   Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās ziņošanas sistēmu darbību. Tajās iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

saraksts ar zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru elektroniskās ziņošanas sistēmām ir novērotas tehniskas kļūmes vai bijuši darbības traucējumi;

b)

dienā saņemtais elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraižu skaits un saņemto datu pārraižu vidējais skaits uz vienu kuģi atkarībā no karoga dalībvalsts;

c)

saņemto izkraušanas deklarāciju, citā kuģī pārkraušanas deklarāciju, pārņemšanas deklarāciju un pārdošanas zīmju datu pārraižu skaits atkarībā no karoga valsts.

2.   Informācijas kopsavilkumus par dalībvalstu elektroniskās ziņošanas sistēmu darbību nosūta Komisijai pēc tās pieprasījuma tādā formātā un tādos laika intervālos, par kādiem vienojas dalībvalstis un Komisija.

V   NODAĻA

DATU APMAIŅA UN PIEKĻUVE DATIEM

14. pants

Formāts, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis informācijas apmaiņai izmanto pielikumā norādīto formātu, kas balstīts uz paplašināmās iezīmēšanas valodu (XML).

2.   Labojumi 1. punktā minētajā informācijā ir skaidri jānorāda kā labojumi.

3.   Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

4.   Pielikumā iekļautie datu elementi, kuri saskaņā ar Kopienas noteikumiem kuģu kapteiņiem obligāti jānorāda savā zvejas žurnālā, ir obligāti jānorāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

15. pants

Piekļuve datiem

1.   Karoga dalībvalsts nodrošina krasta dalībvalstij tiešsaistes piekļuvi reāllaikā ar tās karogu peldošo kuģu elektroniskā zvejas žurnāla un izkraušanas deklarācijas datiem, ja attiecīgie kuģi veic zvejas darbības krasta dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos vai ieiet krasta dalībvalsts ostā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dati ietver vismaz tos datus, kas attiecas uz nesenāko iziešanu no ostas līdz laikam, kad pabeigta izkraušana. Datus par zvejas darbībām iepriekšējos 12 mēnešos dara pieejamus pēc pieprasījuma.

3.   Kopienas zvejas kuģa kapteinim 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, kura glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.

4.   Saistībā ar kopējā izmantošanas plāna īstenošanu krasta dalībvalsts piešķir citas dalībvalsts zvejas patruļkuģim tiešsaistes piekļuvi savai zvejas žurnālu datubāzei.

16. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Piekļuvei 15. panta 1. punktā minētajiem datiem izmanto drošu interneta savienojumu, un tā ir iespējama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

2.   Dalībvalstis apmainās ar attiecīgo tehnisko informāciju, lai savstarpēji nodrošinātu piekļuvi elektroniskajiem zvejas žurnāliem.

3.   Dalībvalstis:

a)

nodrošina saskaņā ar šo regulu saņemto datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;

b)

veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu nozaudēšanu, kvalitātes pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.

17. pants

Atbildīgā iestāde

1.   Katrā dalībvalstī par visu šīs regulas darbības jomā ietilpstošo datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi atbild tikai viena iestāde.

2.   Dalībvalstis apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu sarakstiem un kontaktinformāciju un to paziņo arī Komisijai.

3.   Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp., labots ar OV L 36, 8.2.2007., 3. lpp.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(4)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

(5)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 340, 22.12.2007., 46. lpp.


PIELIKUMS (1)

INFORMĀCIJAS ELEKTRONISKĀS APMAIŅAS FORMĀTS

Nr.

Elementa vai atribūta nosaukums

Kods

Apraksts un būtība

Obligāts (C)/Obligāts, ja (CIF) (2)/Fakultatīvs (O) (3)

1.

ERS ziņojums

 

 

 

2.

Ziņojuma sākums

ERS

Tags, kas apzīmē ERS ziņojuma sākumu

C

3.

Adrese

AD

Ziņojuma adresāts (ISO trīsburtu valsts kods)

C

4.

Sūtītājs

FR

Datu sūtītāja valsts (ISO trīsburtu valsts kods)

C

5.

Ziņojuma (ieraksta) numurs

RN

Ziņojuma kārtas numurs (formāts CCC99999999)

C

6.

Ziņojuma (ieraksta) datums

RD

Ziņojuma pārraidīšanas datums (GGGG-MM-DD)

C

7.

Ziņojuma (ieraksta) laiks

RT

Ziņojuma atkārtotas pārraidīšanas laiks UTC (SS:MM)

C

8.

Ziņojuma tips

TM

Ziņojuma tips (zvejas žurnāls: tips = LOG, apstiprinājums: tips = RET, labojums: tips = COR vai pārdošanas zīme: tips = SAL)

C

9.

Testa ziņojums

TS

Norāda, ka ziņojums ir testa ziņojums

CIF TESTS

10.

 

 

 

 

11.

Ziņojuma tips = RET

(TM=RET)

 

RET = apstiprinājuma ziņojums

 

12.

Jānorāda turpmāk minētie atribūti

 

Ziņojums apstiprina ar RN apzīmētā ziņojuma sekmīgu vai nesekmīgu saņemšanu

 

13.

Nosūtītā ziņojuma numurs

RN

Saņēmēja (FMC) apstiprinātā ziņojuma kārtas numurs (CCC99999999)

C

14.

Ziņojuma statuss

RS

Norāda saņemtā ziņojuma/paziņojuma statusu. Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

15.

Atteikuma pamatojums (ja ir)

RE

Atteikuma pamatojuma izklāsts brīvā formā

O

16.

 

 

 

 

17.

Ziņojuma tips = COR

(TM=COR)

 

COR = labojuma ziņojums

 

18.

Jānorāda turpmāk minētie atribūti

 

Ar šo ziņojumu labo iepriekš nosūtītu ziņojumu; ziņojumā ietvertā informācija pilnībā aizstāj iepriekšējo, ar RN apzīmēto ziņojumu

 

19.

Sākotnējā ziņojuma numurs

RN

Labojamā ziņojuma numurs (formāts CCC99999999)

C

20.

Labojuma iemesls

RE

Kodu saraksts pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_enforcement_en.htm

O

21.

 

 

 

 

22.

Ziņojuma tips = LOG

(TM=LOG)

 

LOG = zvejas žurnāla datu deklarācija

 

23.

Jānorāda turpmāk minētie atribūti

 

LOG ietver vienu vai vairākas no šīm deklarācijām: DEP, FAR, TRA, COE, COX, ENT, EXI, CRO, TRZ, (INS), DIS, PRN, EOF, RTP, LAN

 

24.

Zvejas žurnāla ieraksta sākums

LOG

Tags, kas apzīmē zvejas žurnāla ieraksta sākumu

C

25.

Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā (KFR)

IR

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

C

26.

Kuģa galvenā identifikācija

RC

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

CIF KFR ir novecojis

27.

Kuģa ārējā identifikācija

XR

Kuģa reģistrācijas numurs, kas redzams uz sānu borta (korpusa)

O

28.

Kuģa vārds

NA

Kuģa vārds

O

29.

Kuģa kapteinis

MA

Kuģa kapteinis (par jebkurām izmaiņām reisa laikā jāpaziņo nākamajā LOG pārraidē)

C

30.

Kapteiņa adrese

MD

Kapteiņa adrese (par jebkurām izmaiņām reisa laikā jāpaziņo nākamajā LOG pārraidē)

C

31.

Reģistrācijas valsts

FS

Karoga valsts, kurā kuģis reģistrēts. ISO trīsburtu valsts kods

C

32.

 

 

 

 

33.

DEP: deklarācijas elements

 

Jāpaziņo pēc katras iziešanas no ostas, nosūtāms nākamajā ziņojumā

 

34.

Jūrā iziešanas datu deklarācijas sākums

DEP

Tags, kas apzīmē no ostas iziešanas datu deklarācijas sākumu

C

35.

Datums

DA

Jūrā iziešanas datums (GGGG-MM-DD)

C

36.

Laiks

TI

Jūrā iziešanas laiks UTC (SS:MM)

C

37.

Ostas nosaukums

PO

Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

38.

Plānotā darbība

AA

Kodu saraksts būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF plānotajai darbībai prasīta ziņošana par zvejas piepūli

39.

Zvejas rīku veids

GE

Burtu kods atbilstīgi FAO izveidotajai “Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai”

CIF plānota zvejas darbība

40.

Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

(Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF uz kuģa ir nozveja

41.

 

 

 

 

42.

FAR: zvejas darbības datu deklarācija

 

Jānosūta līdz pusnaktij par katru jūrā pavadīto dienu vai atbildē uz karoga valsts pieprasījumu

 

43.

Zvejas darbību ziņojuma datu deklarācijas sākums

FAR

Tags, kas apzīmē zvejas darbību ziņojuma datu deklarācijas sākumu

C

44.

Pēdējā ziņojuma marķieris

LR

Marķieris, kas norāda, ka šis ir pēdējais nosūtāmais FAR ziņojums (LR=1)

CIF pēdējais ziņojums

45.

Inspekcijas marķieris

IS

Marķieris, kas norāda, ka šis ziņojums par zvejas darbībām tika saņemts pēc inspekcijas, kura veikta uz kuģa (IS=1)

CIF veikta inspekcija

46.

Datums

DA

Datums, par kuru paziņotas zvejas darbības, kamēr kuģis ir jūrā (GGGG-MM-DD)

C

47.

Laiks

TI

Zvejas darbības sākums UTC (SS:MM)

O

48.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Jānorāda arī, ja nozveja nav gūta (zvejas piepūles vajadzībām). Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

49.

Zvejas darbības

FO

Zvejas darbību skaits

O

50.

Zvejā pavadītais laiks

DU

Zvejas darbības ilgums minūtēs – zvejā pavadītais laiks ir jūrā pavadīto stundu skaits, atskaitot laiku, kas pavadīts, pārvietojoties uz vai starp zvejas vietām, atgriežoties no zvejas vietām, manevrējot, nezvejojot vai gaidot remontu

CIF prasīts (3)

51.

Zvejas rīku datu apakšdeklarācija

GEA

(Sk. GEA pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF veikta zvejas darbība

52.

Zvejas rīku zaudējuma datu apakšdeklarācija

GLS

(Sk. GLS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF paredzēts noteikumos (3)

53.

Nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

(Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF nozvejotas zivis

54.

 

 

 

 

55.

RLC: pārvietošanas datu deklarācija

 

Izmanto, ja nozveja (visa vai tās daļa) tiek pārvietota no kopēja zvejas rīka uz kuģi vai no kuģa tilpnes vai zvejas rīkiem uz tādu zvejas rīku, tvertni vai sprostu (ārpus kuģa), kurā dzīvā nozveja tiek turēta līdz izkraušanai

 

56.

Pārvietošanas datu deklarācijas sākums

RLC

Tags, kas apzīmē pārvietošanas datu deklarācijas sākumu

C

57.

Datums

DA

Nozvejas pārvietošanas datums, kuģim esot jūrā (GGGG-MM-DD)

CIF

58.

Laiks

TI

Pārvietošanas laiks UTC (SS:MM)

CIF

59.

Saņēmējkuģa KFR numurs

IR

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

CIF kopīga zvejas darbība un ES kuģis

60.

Saņēmējkuģa radio izsaukuma signāls

TT

Saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

CIF kopīga zvejas darbība

61.

Saņēmējkuģa karoga valsts

TC

Tā kuģa karoga valsts, kas uzņem nozveju (ISO trīsburtu valsts kods)

CIF kopīga zvejas darbība

62.

Cita(-u) partnerkuģa(-u) KFR numurs

RF

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

CIF kopīga zvejas darbība un partneris ir ES kuģis

63.

Cita(-u) partnerkuģa(-u) radio izsaukuma signāls

TF

Partnerkuģa(-u) starptautiskais radio izsaukuma signāls

CIF kopīga zvejas darbība un citi partneri

64.

Cita(-u) partnerkuģa(-u) karoga valsts

FC

Partnerkuģa(-u) karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods)

CIF kopīga zvejas darbība un citi partneri

65.

Pārvietošanas galamērķis

RT

Pārvietošanas galamērķa trīsburtu kods (turēšanas tīkls: KNE, sprosts: CGE utt.). Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF

66.

POS apakšdeklarācija

POS

Pārvietošanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

67.

Nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

Pārvietoto zivju daudzums (sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

68.

 

 

 

 

69.

TRA: citā kuģī pārkraušanas datu deklarācija

 

Par katru nozvejas pārkraušanu citā kuģī deklarāciju nosūta gan pārkrāvējkuģis, gan saņēmējkuģis

 

70.

Citā kuģī pārkraušanas datu deklarācijas sākums

TRA

Tags, kas apzīmē citā kuģī pārkraušanas datu deklarācijas sākumu

C

71.

Datums

DA

TRA sākums (GGGG-MM-DD)

C

72.

Laiks

TI

TRA sākums UTC (SS:MM)

C

73.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā notika pārkraušana citā kuģī. Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes).

CIF notika jūrā

74.

Ostas nosaukums

PO

Ostas kods (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF notika ostā

75.

Saņēmējkuģa KFR numurs

IR

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

CIF zvejas kuģis

76.

Pārkraušana citā kuģī: saņēmējkuģis

TT

Ja pārkrāvējkuģis – saņēmējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

C

77.

Pārkraušana citā kuģī: saņēmējkuģa karoga valsts

TC

Ja pārkrāvējkuģis – pārkrautās nozvejas saņēmējkuģa karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods)

C

78.

Pārkrāvējkuģa KFR numurs

RF

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

CIF Kopienas kuģis

79.

Pārkraušana citā kuģī: pārkrāvējkuģis

TF

Ja saņēmējkuģis – pārkrāvējkuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

C

80.

Pārkraušana citā kuģī: pārkrāvējkuģa karoga valsts

FC

Ja saņēmējkuģis – pārkrāvējkuģa karoga valsts (ISO trīsburtu valsts kods)

C

81.

POS apakšdeklarācija

POS

(Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF prasīts (3) (NEAFC vai NAFO ūdeņi)

82.

Citā kuģī pārkrautā nozveja (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

(Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

83.

 

 

 

 

84.

COE: zonā ieiešanas datu deklarācija

 

Ja zvejo krājuma atjaunošanas apgabalā vai Rietumu ūdeņos

 

85.

Zvejas piepūles datu deklarācijas sākums: ieiešana zonā

COE

Tags, kas apzīmē zvejas piepūles zonā ieiešanas datu deklarācijas sākumu

C

86.

Datums

DA

Ieiešanas datums (GGGG-MM-DD)

C

87.

Laiks

TI

Ieiešanas laiks UTC (SS:MM)

C

88.

Mērķsuga(-as)

TS

Zvejas mērķsugas, atrodoties zonā (bentiskās, pelaģiskās, ķemmīšgliemenes, krabji).

Pilns saraksts būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

89.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

90.

Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

(Sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

O

91.

COX: no zonas iziešanas datu deklarācija

 

Ja zvejo krājuma atjaunošanas apgabalā vai Rietumu ūdeņos

 

92.

Zvejas piepūles datu deklarācijas sākums: iziešana no zonas

COX

Tags, kas apzīmē no zvejas piepūles zonas iziešanas datu deklarācijas sākumu

C

93.

Datums

DA

Iziešanas datums (GGGG-MM-DD)

C

94.

Laiks

TI

Iziešanas laiks UTC (SS:MM)

C

95.

Mērķsuga(-as)

TS

Zvejas mērķsugas, atrodoties zonā (bentiskās, pelaģiskās, ķemmīšgliemenes, krabji).

Pilns saraksts būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF neveic citas zvejas darbības

96.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF neveic citas zvejas darbības

97.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

POS

Iziešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

98.

Gūtās nozvejas datu apakšdeklarācija

SPE

Zonā iegūtā nozveja (sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

O

99.

 

 

 

 

100.

CRO: zonas šķērsošanas datu deklarācija

 

Ja šķērso krājuma atjaunošanas zonu vai Rietumu ūdeņu zonu

 

101.

Zvejas piepūles datu deklarācijas sākums: zonas šķērsošana

CRO

Tags, kas apzīmē zvejas piepūles zonas šķērsošanas datu deklarācijas sākumu (zvejas darbības netiek veiktas). COE un COX deklarācijās jānorāda tikai DA TI POS

C

102.

Zonā ieiešanas datu deklarācija

COE

(Sk. COE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

103.

No zonas iziešanas datu deklarācija

COX

(Sk. COX pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

104.

 

 

 

 

105.

TRZ: pārzonu zvejas datu deklarācija

 

Ja veic pārzonu zveju

 

106.

Zvejas piepūles datu deklarācijas sākums: pārzonu zveja

TRZ

Tags, kas apzīmē pārzonu zvejas datu deklarācijas sākumu

C

107.

Ieiešanas datu deklarācija

COE

Pirmā ieiešana (sk. COE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

108.

Iziešanas datu deklarācija

COX

Pēdējā iziešana (sk. COX pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

109.

 

 

 

 

110.

INS: inspekcijas datu deklarācija

 

Sniedz iestādes, nevis kapteinis

 

111.

Inspekcijas datu deklarācijas sākums

INS

Tags, kas apzīmē inspekcijas datu apakšdeklarācijas sākumu

O

112.

Valsts, kas veic inspekciju

IC

ISO trīsburtu valsts kods

O

113.

Nozīmētais inspektors

IA

Katra valsts piešķir savam inspektoram četrciparu identifikācijas numuru

O

114.

Datums

DA

Inspekcijas datums (GGGG-MM-DD)

O

115.

Laiks

TI

Inspekcijas laiks UTC (SS:MM)

O

116.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

POS

Inspekcijas norises vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

O

117.

 

 

 

 

118.

DIS: izmetumu datu deklarācija

 

 

CIF prasīts (3) (NEAFC, NAFO)

119.

Izmetumu datu deklarācijas sākums

DIS

Tags, kas apzīmē izmetumu datu deklarācijas sākumu

C

120.

Datums

DA

Izmešanas datums (GGGG-MM-DD)

C

121.

Laiks

TI

Izmešanas laiks UTC (SS:MM)

C

122.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

POS

Izmešanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

123.

Zivju izmetumu datu apakšdeklarācija

SPE

Izmestās zivis (sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

124.

 

 

 

 

125.

PRN: iepriekšēja paziņojuma par atgriešanos datu deklarācija

 

Jānosūta pirms atgriešanās ostā, ja tas prasīts Kopienas noteikumos

CIF prasīts (3)

126.

Iepriekšēja paziņojuma sākums

PRN

Tags, kas apzīmē iepriekšēja paziņojuma datu deklarācijas sākumu

C

127.

Plānotais datums

PD

Plānotais ierašanās/šķērsošanas datums (GGGG-MM-DD)

C

128.

Plānotais laiks

PT

Plānotais ierašanās/šķērsošanas laiks UTC (SS:MM)

C

129.

Ostas nosaukums

PO

Ostas kods (divburtu valsts kods (ISO divburtu valsts kods) + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

130.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Zvejas apgabals, kas jānorāda iepriekšējā paziņojumā par mencu (nozveju). Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF Baltijas jūrā

131.

Plānotais izkraušanas datums

DA

Plānotais izkraušanas datums (GGGG-MM-DD) Baltijas jūrā

CIF Baltijas jūrā

132.

Plānotais izkraušanas laiks

TI

Plānotais izkraušanas laiks UTC (SS:MM) Baltijas jūrā

CIF Baltijas jūrā

133.

Uz kuģa paturētās nozvejas datu apakšdeklarācija (sugu apakšdeklarāciju SPE saraksts)

SPE

Uz kuģa paturētā nozveja (pelaģiskajām sugām jānorāda ICES zona) (sk. SPE apakšdeklarācijas norādes)

C

134.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

POS

Vieta, kurā ieiet apgabalā/zonā vai iziet no apgabala/zonas (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

135.

 

 

 

 

136.

EOF: zvejas beigu datu deklarācija

 

Jāpārraida nekavējoties pēc pēdējās zvejas darbības un pirms atgriešanās ostā un zivju izkraušanas

 

137.

Nozvejas datu deklarācijas pārraides beigas

EOF

Tags, kas apzīmē zvejas darbību pabeigšanu pirms atgriešanās ostā

C

138.

Datums

DA

Pārraides beigu datums (GGGG-MM-DD)

C

139.

Laiks

TI

Pārraides beigu laiks UTC (SS:MM)

C

140.

 

 

 

 

141.

RTP: ostā atgriešanās datu deklarācija

 

Jāpārraida, ieejot ostā, pēc ikvienas PRN deklarācijas un pirms zivju izkraušanas

 

142.

Ostā atgriešanās datu deklarācijas sākums

RTP

Tags, kas apzīmē atgriešanos ostā zvejas reisa beigās

C

143.

Datums

DA

Atgriešanās datums (GGGG-MM-DD)

C

144.

Laiks

TI

Atgriešanās laiks UTC (SS:MM)

C

145.

Ostas nosaukums

PO

Ostas kodu (ISO divburtu valsts kods + trīsburtu ostas kods) saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

146.

Atgriešanās iemesls

RE

Iemesls, kāpēc notiek atgriešanās ostā (piemēram, patvēruma meklēšana, kuģa krājumu atjaunošana, izkraušana). Atgriešanās iemeslu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF

147.

 

 

 

 

148.

LAN: izkraušanas datu deklarācija

 

Jāpārraida pēc nozvejas izkraušanas

 

149.

Izkraušanas datu deklarācijas sākums

LAN

Tags, kas apzīmē izkraušanas datu deklarācijas sākumu

C

150.

Datums

DA

Izkraušanas datums (GGGG-MM-DD)

C

151.

Laiks

TI

Izkraušanas laiks UTC (SS:MM)

C

152.

Nosūtītājs

TS

Trīsburtu kods (MAS: kapteinis, REP: kapteiņa pārstāvis, AGE: aģents)

C

153.

Ostas nosaukums

PO

Ostas kods (divburtu valsts kods (ISO divburtu valsts kods) + trīsburtu ostas kods). Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

154.

Izkrautās nozvejas datu apakšdeklarācija (SPE saraksts ar PRO apakšdeklarācijām)

SPE

Sugas, zvejas apgabali, izkrāvumu svars, attiecīgie zvejas rīki un sagatavošanas veidi (sk. SPE pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

155.

 

 

 

 

156.

POS: atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

 

 

 

157.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācijas sākums

POS

Tags, kas apzīmē ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas

C

158.

Ģeogrāfiskais platums (decimāldaļskaitļos)

LT

Ģeogrāfisko platumu izsaka WGS84 formātā, ko izmanto VMS

C

159.

Ģeogrāfiskais garums (decimāldaļskaitļos)

LG

Ģeogrāfisko garumu izsaka WGS84 formātā, ko izmanto VMS

C

160.

 

 

 

 

161.

GEA: zvejas rīku izmantošanas datu apakšdeklarācija

 

 

 

162.

Zvejas rīku izmantošanas datu apakšdeklarācijas sākums

GEA

Tags, kas apzīmē ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas

C

163.

Zvejas rīka veids

GE

Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO izveidotajai “Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai”

C

164.

Linuma acs izmērs

ME

Linuma acu izmērs (milimetros)

CIF attiecībā uz zvejas rīku noteiktas prasības par linuma acs izmēru

165.

Zvejas rīku kapacitāte

GC

Zvejas rīku izmērs un skaits

CIF prasīts izmantotā zvejas rīka veidam

166.

Zvejas darbības

FO

Zvejas darbību skaits 24 stundu periodā

CIF, ja kuģim ir licence dziļūdens krājumu zvejai

167.

Zvejā pavadītais laiks

DU

Zvejas rīka izmantošanas ilgums stundās

CIF, ja kuģim ir licence dziļūdens krājumu zvejai

168.

Zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija

GES

Zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija (sk. GES pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF prasīts (3) (kuģis izmanto stacionārus vai noenkurotus zvejas rīkus)

169.

Zvejas rīku pacelšanas datu apakšdeklarācija

GER

Zvejas rīku pacelšanas datu apakšdeklarācija (sk. GER pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF prasīts (3) (kuģis izmanto stacionārus vai noenkurotus zvejas rīkus)

170.

Žaunu tīkla izmantošanas datu apakšdeklarācija

GIL

Žaunu tīkla izmantošanas datu apakšdeklarācija (sk. GIL pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF kuģim ir atļauja zvejot ICES IIIa, IVa, IVb, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā

171.

Zvejas dziļums

FD

Attālums no ūdens virsmas līdz zvejas rīka zemākajai daļai (metros). Piemēro kuģiem, kas izmanto velkamos zvejas rīkus, āķu jedas un noenkurotus zvejas rīkus

CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos

172.

Vidējais āķu skaits uz āķu jedas

NH

Vidējais āķu skaits uz āķu jedas

CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos

173.

Tīklu vidējais garums

GL

Tīklu vidējais garums, ja izmanto noenkurotus tīklus (metros)

CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos

174.

Tīklu vidējais augstums

GD

Tīklu vidējais augstums, ja izmanto noenkurotus tīklus (metros)

CIF veic dziļūdens zveju un zveju Norvēģijas ūdeņos

175.

 

 

 

 

176.

GES: zvejas rīku ievietošanas datu apakšdeklarācija

 

 

CIF paredzēts noteikumos (3)

177.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācijas sākums

GES

Tags, kas ietver ziņas par zvejas rīku ievietošanu

C

178.

Datums

DA

Zvejas rīka ievietošanas datums (GGGG-MM-DD)

C

179.

Laiks

TI

Zvejas rīka ievietošanas laiks UTC (SS:MM)

C

180.

POS apakšdeklarācija

POS

Zvejas rīka ievietošanas vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

181.

 

 

 

 

182.

GER: zvejas rīka pacelšanas datu apakšdeklarācija

 

 

CIF paredzēts noteikumos (3)

183.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācijas sākums

GER

Tags, kas ietver ziņas par zvejas rīka pacelšanu

C

184.

Datums

DA

Zvejas rīka pacelšanas datums (GGGG-MM-DD)

C

185.

Laiks

TI

Zvejas rīka pacelšanas laiks UTC (SS:MM)

C

186.

POS apakšdeklarācija

POS

Vieta, kurā notikusi zvejas rīka pacelšana (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

187.

GIL: žaunu tīklu izmantošanas datu apakšdeklarācija

 

 

CIF kuģim ir atļauja zvejot ICES IIIa, IVa, IVb, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k un XII zonā

188.

Žaunu tīklu izmantošanas datu apakšdeklarācijas sākums

GIL

Tags, kas apzīmē žaunu tīklu izmantošanas sākumu

 

189.

Viena tīkla nominālais garums

NL

Informācija jāreģistrē katrā zvejas reisā (metros)

C

190.

Tīklu skaits

NN

Tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā

C

191.

Izlikto tīklu rindu skaits

FL

Kopējais izlikto tīklu rindu skaits

C

192.

POS apakšdeklarācija

POS

Katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

193.

Dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda

FD

Dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda (attālums no ūdens virsmas līdz zvejas rīka zemākajai daļai)

C

194.

Katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks

ST

Katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks

C

195.

 

 

 

 

196.

GLS: zvejas rīka zaudējuma datu deklarācija

 

Noenkurota zvejas rīka zaudējums

CIF paredzēts noteikumos (3)

197.

GLS apakšdeklarācijas sākums

GLS

Dati par noenkurota zvejas rīka zaudējumu

 

198.

Zvejas rīka zaudēšanas datums

DA

Zvejas rīka zaudēšanas datums (GGGG-MM-DD)

C

199.

Vienību skaits

NN

Zaudēto zvejas rīku skaits

CIF

200.

POS apakšdeklarācija

POS

Zvejas rīka pēdējā zināmā atrašanās vieta (sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

201.

 

 

 

 

202.

RAS: attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Attiecīgais apgabals atkarībā no attiecīgās ziņošanas prasības — jābūt aizpildītam vismaz vienam laukam. Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF

203.

FAO apgabals

FA

FAO apgabals (piemēram, 27)

CIF

204.

FAO (ICES) apakšapgabals

SA

FAO (ICES) apakšapgabals (piemēram, 3)

CIF

205.

FAO (ICES) rajons

ID

FAO (ICES) rajons (piemēram, d)

CIF

206.

FAO (ICES) apakšrajons

SD

FAO (ICES) apakšrajons (piemēram, 24) (Kopā ar iepriekšējām norādēm 27.3.d.24)

CIF

207.

Ekonomikas zona

EZ

Ekonomikas zona

CIF

208.

ICES statistiskais taisnstūris

SR

ICES statistiskais taisnstūris (piemēram, 49E6)

CIF

209.

Zvejas piepūles zona

FE

Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF

210.

Atrašanās vietas datu apakšdeklarācija

POS

(Sk. POS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF

211.

 

 

 

 

212.

SPE: sugu apakšdeklarācija

 

Kopējais daudzums pa sugām

 

213.

SPE apakšdeklarācijas sākums

SPE

Dati par nozvejotajām zivīm (pa sugām)

C

214.

Sugas nosaukums

SN

Sugas nosaukums (FAO trīsburtu kods)

C

215.

Zivju svars

WT

Pēc vajadzības viens no minētajiem:

1.

Kopējais zivju svars (kilogramos) nozvejas periodā

2.

Kopējais zivju svars (kilogramos) uz kuģa (kopā)

3.

Kopējais izkrauto zivju svars (kilogramos)

CIF sugas netiek skaitītas

216.

Zivju skaits

NF

Zivju skaits (ja nozveja jāreģistrē pēc zivju skaita, piemēram, laši, tunzivis)

CIF

217.

Zvejas rīkos paturēto zivju daudzums

NQ

Novērtētais daudzums, kas paturēts zvejas rīkos, t.i., kas neatrodas kuģa tilpnē

O

218.

Zvejas rīkos paturēto zivju skaits

NB

Novērtētais zivju skaits, kas paturēts zvejas rīkos, t.i., kas neatrodas kuģa tilpnē

O

219.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta nozvejas lielākā daļa.

Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

220.

Zvejas rīku veids

GE

Burtu kods atbilstīgi FAO izveidotajai “Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai”

CIF izkraušanas datu deklarācija tikai konkrētām sugām un nozvejas apgabaliem

221.

Apstrādes datu apakšdeklarācija

PRO

(Sk. PRO pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF izkraušanas (citā kuģī pārkraušanas) datu deklarācija

222.

 

 

 

 

223.

PRO: apstrādes datu apakšdeklarācija

 

Apstrādes/sagatavošanas veids (par katru izkrauto sugu)

 

224.

Apstrādes datu apakšdeklarācijas sākums

PRO

Tags, kas ietver ziņas par zivju apstrādi

C

225.

Zivju svaiguma kategorija

FF

Zivju svaiguma kategorija (A, B, E)

C

226.

Uzglabāšanas veids

PS

Burtu kods zivju uzglabāšanas veida apzīmēšanai, piemēram, dzīvas, saldētas, sālītas. Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

227.

Zivju sagatavošanas veids

PR

Burtu kods produktu sagatavošanas veida apzīmēšanai (norāda apstrādes veidu). Izmantot kodus, kas pieejami EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

228.

Apstrādāto produktu iepakojuma veids

TY

Trīsburtu kods (CRT = kartona kārbas, BOX = kastes, BGS = maisi, BLC = bloki)

CIF (LAN vai TRA)

229.

Iepakojuma vienību skaits

NN

Iepakojuma vienību skaits: kartona kārbas, kastes, maisi, tvertnes, bloki utt.

CIF (LAN vai TRA)

230.

Iepakojuma vienības vidējais svars

AW

Produktu svars (kg)

CIF (LAN vai TRA)

231.

Pārrēķina koeficients

CF

Skaitlisks koeficients, ko izmanto, lai apstrādāto zivju svaru pārrēķinātu zivju dzīvsvarā

O

232.

 

 

 

 

233.

Ja ziņojuma tips = SAL

(TM=SAL)

 

SAL = pārdošanas ziņojums

 

234.

Jānorāda turpmāk minētie atribūti

 

Pārdošanas ziņojumā var pārraidīt pārdošanas zīmes ierakstu vai pārņemšanas dokumenta ierakstu

 

235.

Pārdošanas reģistra sākums

SAL

Tags, kas apzīmē pārdošanas reģistra sākumu

C

236.

Kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā

IR

Formātā AAAXXXXXXXXX, kur A ir lielais burts un apzīmē pirmās reģistrācijas valsti ES un X ir burts vai cipars

C

237.

Kuģa izsaukuma signāls

RC

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

CIF KFR ir novecojis

238.

Kuģa ārējā identifikācija

XR

Zivju izkrāvējkuģa reģistrācijas numurs, kas redzams uz sānu borta (korpusa)

O

239.

Reģistrācijas valsts

FS

ISO trīsburtu valsts kods

C

240.

Kuģa vārds

NA

Zivju izkrāvējkuģa vārds

O

241.

SLI deklarācija

SLI

(Sk. SLI pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF pārdošana

242.

TLI deklarācija

TLI

(Sk. TLI pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

CIF pārņemšana

243.

 

 

 

 

244.

SLI: pārdošanas zīmes ieraksta datu deklarācija

 

 

 

245.

Pārdošanas zīmes ieraksta datu deklarācijas sākums

SLI

Tags, kas ietver ziņas par sūtījuma pārdošanu

C

246.

Datums

DA

Pārdošanas datums (GGGG-MM-DD)

C

247.

Pārdošanas valsts

SC

Valsts, kurā notika pārdošana (ISO trīsburtu valsts kods)

C

248.

Pārdošanas vieta

SL

Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

249.

Pārdevējs

NS

Izsoļu nams vai cita struktūra vai persona, kas pārdod zivis

C

250.

Pircējs

NB

Struktūra vai persona, kas pērk zivis

C

251.

Pirkuma līguma atsauces numurs

CN

Pirkuma līguma atsauces numurs

C

252.

Primārā dokumenta datu apakšdeklarācija

SRC

(Sk. SRC pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

253.

Pārdotā sūtījuma datu apakšdeklarācija

CSS

(Sk. CSS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

254.

 

 

 

 

255.

SRC apakšdeklarācija

 

Karoga valsts iestādēm jānosaka primārais dokuments, pamatojoties uz kuģa zvejas žurnāla un izkraušanas datiem

 

256.

Primārā dokumenta datu apakšdeklarācijas sākums

SRC

Tags, kas ietver ziņas par pārdotā sūtījuma primāro dokumentu

C

257.

Izkraušanas datums

DL

Izkraušanas datums (GGGG-MM-DD)

C

258.

Valsts un ostas nosaukums

PO

Izkraušanas vietas valsts un ostas nosaukums. Ostas kodu saraksts (VVOOO) būs pieejams EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

259.

 

 

 

 

260.

CSS apakšdeklarācija

 

 

 

261.

Pārdotā sūtījuma datu apakšdeklarācijas sākums

CSS

Tags, kas ietver ziņas par pārdoto preci

C

262.

Sugas nosaukums

SN

Pārdoto zivju suga (FAO trīsburtu kods)

C

263.

Pārdoto zivju svars

WT

Pārdoto zivju svars (kilogramos)

C

264.

Pārdoto zivju skaits

NF

Zivju skaits (ja nozveja jāreģistrē pēc zivju skaita, piemēram, laši, tunzivis)

CIF

265.

Zivju cena

FP

Cena par kilogramu

C

266.

Pārdošanas valūta

CR

Pārdošanas cenas valūta. Valūtas simbolu/kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

C

267.

Zivju izmēra kategorija

SF

Zivju izmērs (pēc vajadzības: 1–8; viens izmērs, kg, g, cm, mm, zivju skaits kilogramā)

CIF

268.

Paredzētais produkta lietojums

PP

Kodi attiecībā uz lietošanu pārtikā, pārnesumiem un rūpnieciskām vajadzībām

CIF

269.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

270.

PRO apstrādes datu apakšdeklarācija

PRO

(Sk. PRO pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

271.

Izņemts no tirgus

WD

No tirgus izņēmusi ražotāju organizācija (Y – jā, N – nē, T – uz laiku)

C

272.

Ražotāju organizācijas izmantojuma kods

OP

Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

O

273.

Uzglabāšanas veids

PS

Burtu kods zivju uzglabāšanas veida apzīmēšanai, piemēram, dzīvas, saldētas, sālītas. Kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk

CIF, ja uz laiku izņemts no tirgus

274.

 

 

 

 

275.

TLI: pārņemšanas datu deklarācija

 

 

 

276.

TLI deklarācijas sākums

TLI

Tags, kas ietver ziņas par pārņemšanu

C

277.

Datums

DA

Pārņemšanas datums (GGGG-MM-DD)

C

278.

Pārņemšanas valsts

SC

Valsts, kurā notikusi pārņemšana (ISO trīsburtu valsts kods)

C

279.

Pārņemšanas vieta

SL

Pārņemšanas ostas kods vai pārņemšanas vietas nosaukums (ja pārņemšana veikta ārpus ostas) – saraksts pieejams EK tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_enforcement_en.htm

C

280.

Pārņēmējas organizācijas nosaukums

NT

Tās organizācijas nosaukums, kas pārņēmusi zivis

C

281.

Pārņemšanas līguma atsauces numurs

CN

Pārņemšanas līguma atsauces numurs

O

282.

SRC apakšdeklarācija

SRC

(Sk. SRC pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

283.

Pārņemtā sūtījuma datu apakšdeklarācija

CST

(Sk. CST pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

284.

 

 

 

 

285.

CST apakšdeklarācija

 

 

 

286.

Katra pārņemtā sūtījuma ieraksta sākums

CST

Tags, kas ietver ziņas par katru pārņemto sugu

C

287.

Sugas nosaukums

SN

Pārdoto zivju suga (FAO trīsburtu kods)

C

288.

Pārņemto zivju svars

WT

Pārņemto zivju svars (kilogramos)

C

289.

Pārņemto zivju skaits

NF

Zivju skaits (ja nozveja jāreģistrē pēc zivju skaita, piemēram, laši, tunzivis)

CIF

290.

Zivju izmēra kategorija

SF

Zivju izmērs (pēc vajadzības: 1–8; viens izmērs, kg, g, cm, mm, zivju skaits kilogramā)

C

291.

Attiecīgā apgabala datu apakšdeklarācija

RAS

Zvejas apgabalu un zvejas piepūles/krājumu saglabāšanas apgabalu kodu saraksts tiks ievietots EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk (sk. RAS pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

O

292.

PRO apstrādes datu apakšdeklarācija

PRO

(Sk. PRO pakārtoto elementu un atribūtu norādes)

C

1.

Rakstzīmju kopu definīcijas pieejamas tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/idabc/en/chapter/556used, ERS ziņojumos jāizmanto Rietumeiropas rakstzīmju kopa (UTF-8).

2.

Visi kodi (vai attiecīgas norādes) tiks ievietoti EK zivsaimniecības tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_enforcement_en.htm (tostarp kodi, ar kuriem apzīmē labojumus, ostas, zvejas apgabalus, plānus iziet no ostas, iemeslus atgriezties ostā, zvejas veidus un mērķsugas, kodi, ar kuriem apzīmē ieiešanu krājumu saglabāšanas/zvejas piepūles zonā, un citi kodi vai norādes).

3.

Visi trīs rakstzīmju kodi ir XML elementi (trīs rakstzīmju kods), visi divu rakstzīmju kodi ir XML atribūti.

4.

Šā pielikuma XML datņu piemēri un XSD atsauces definīcija tiks ievietota EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk.

5.

Tabulā svara norādes ir dotas kilogramos, vajadzības gadījumā ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.


(1)  Ar šo pielikumu pilnībā aizstāj pielikumu Regulai (EK) Nr. 1566/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem.

(2)  Jānorāda obligāti, ja prasīts Kopienas noteikumos, starptautiskos vai divpusējos nolīgumos.

(3)  Ja CIF nepiemēro, atribūta izmantošana nav obligāta.

1.

Rakstzīmju kopu definīcijas pieejamas tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/idabc/en/chapter/556used, ERS ziņojumos jāizmanto Rietumeiropas rakstzīmju kopa (UTF-8).

2.

Visi kodi (vai attiecīgas norādes) tiks ievietoti EK zivsaimniecības tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/control_enforcement_en.htm (tostarp kodi, ar kuriem apzīmē labojumus, ostas, zvejas apgabalus, plānus iziet no ostas, iemeslus atgriezties ostā, zvejas veidus un mērķsugas, kodi, ar kuriem apzīmē ieiešanu krājumu saglabāšanas/zvejas piepūles zonā, un citi kodi vai norādes).

3.

Visi trīs rakstzīmju kodi ir XML elementi (trīs rakstzīmju kods), visi divu rakstzīmju kodi ir XML atribūti.

4.

Šā pielikuma XML datņu piemēri un XSD atsauces definīcija tiks ievietota EK tīmekļa vietnē, precīza adrese tiks norādīta vēlāk.

5.

Tabulā svara norādes ir dotas kilogramos, vajadzības gadījumā ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.


4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/24


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1078/2008

(2008. gada 3. novembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai dalībvalstu izdevumiem zvejniecības pamatdatu vākšanā un pārvaldībā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (1), un jo īpaši tās 31. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) ir radīts pamats zvejniecības zinātniskajai analīzei un uzticamu zinātnisko ieteikumu sniegšanai kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 199/2008, uz kuras pamata dalībvalstīm jāizstrādā nacionālās daudzgadu programmas datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, Komisijai ir jāpieņem Kopienas daudzgadu programma.

(3)

Regulas (EK) Nr. 861/2006 9. pantā cita starpā paredzēts Kopienas finansiālais ieguldījums pasākumos, kas saistīti ar pamatdatu vākšanu. Turklāt saskaņā ar minētās regulas 24. pantu Komisijai ik gadu jāpieņem lēmums par Kopienas finansiālo ieguldījumu šajos pasākumos.

(4)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir jāizstrādā noteikumi un kārtība, kādā dalībvalstis var saņemt Kopienas finansiālo atbalstu izdevumiem datu vākšanas jomā. Ir lietderīgi paredzēt, ka izdevumus neatlīdzina, ja šie noteikumi un kārtība netiek ievēroti.

(5)

Kopienas ikgadējā ieguldījuma pamatā ir gada budžeta prognozes, kas jāizvērtē, ņemot vērā dalībvalstu izstrādātās nacionālās programmas.

(6)

Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu efektīvu sadali, gada budžeta prognozei ir jābūt saskanīgai ar nacionālajā programmā paredzētajiem pasākumiem.

(7)

Lai vienkāršotu kārtību, ir jāparedz noteikumi un formāts, kādā dalībvalstis iesniedz gada budžeta prognozes saistībā ar nacionālo programmu izpildi. Ir jāparedz tiesības saņemt finansējumu tikai par pienācīgi pamatotām un faktiskām izmaksām, kuras tieši saistītas ar nacionālo programmu īstenošanu. Šajā sakarā ir būtiski precizēt arī partneru un apakšuzņēmēju lomu un pienākumus nacionālo programmu īstenošanā.

(8)

Attiecībā uz iespēju grozīt daudzgadu programmu tehniskos aspektus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 5. panta 2. punktu ir lietderīgi izstrādāt noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis varētu atbilstīgi grozīt nacionālo programmu pilnvērtīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus. Dalībvalstīm ir jādod iespēja pārdalīt līdzekļus starp dažādām izmaksu kategorijām, ja tas varētu sekmēt nacionālās programmas īstenošanu.

(9)

Jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu izdevumu atlīdzinājuma pieprasījumu atbilstību Komisijas lēmumam, ar ko apstiprina Kopienas ikgadējo ieguldījumu. Šajos noteikumos ir jāparedz atlīdzinājuma pieprasījumu iesniegšanas un apstiprināšanas kārtība. Pieprasījumi, kas neatbilst minētajiem noteikumiem, attiecīgā gadījumā ir jāanulē.

(10)

Ir lietderīgi paredzēt, ka maksājumus veic divās daļās, tādējādi ļaujot dalībvalstīm gūt labumu no Kopienas finansiālā ieguldījuma jau programmas īstenošanas laikā.

(11)

Lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pareizu izmantošanu, Komisijai un Revīzijas palātai jābūt tiesīgām pārbaudīt šīs regulas noteikumu ievērošanu, tādēļ tām ir jāsaņem visa informācija, kas saistīta ar revīziju un finanšu korekciju veikšanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantā.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 861/2006 piemērošanai attiecībā uz Kopienas finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izdevumos zvejniecības pamatdatu vākšanai un pārvaldībai.

2. pants

Gada budžeta prognozes iesniegšana

1.   Dalībvalstis, kas vēlas saņemt Kopienas finansiālo ieguldījumu Regulas (EK) Nr. 199/2008 4. pantā minētās daudzgadu programmas (turpmāk “nacionālā programma”) īstenošanai, līdz iepriekšējā gada 31. martam pirms minētās programmas īstenošanas laikposma iesniedz Komisijai:

a)

gada budžeta prognozi par nacionālās programmas īstenošanas pirmo gadu;

b)

orientējošas gada budžeta prognozes par katru nākamo nacionālās programmas īstenošanas gadu.

2.   Par katru nacionālās programmas īstenošanas gadu, kas ir pēc pirmā īstenošana gada, dalībvalstis iesniedz galīgās gada budžeta prognozes, ja tās atšķiras no jau iesniegtās orientējošās budžeta prognozes. Galīgās gada budžeta prognozes iesniedz līdz 31. oktobrim pirms attiecīgā īstenošanas gada.

3.   Gada budžeta prognozes par pirmo nacionālo programmu laikposmam no 2009. līdz 2010. gadam iesniedz līdz 2008. gada 15. oktobrim.

3. pants

Gada budžeta prognozes saturs

1.   Gada budžeta prognozē norāda plānotos gada izdevumus, ko dalībvalsts paredzējusi atvēlēt nacionālās programmas īstenošanai.

2.   Gada budžeta prognozi sadala:

a)

pa izdevumu kategorijām, kas minētas šīs regulas I pielikumā;

b)

pa moduļiem, kuri noteikti Komisijas lēmumā, ar ko izveido Kopienas daudzgadu programmu datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zvejniecības un akvakultūras sektorā;

c)

attiecīgā gadījumā – pa reģioniem, kuri noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 665/2008 (3) 1. panta a) punktā.

3.   Dalībvalstis gada budžeta prognozes iesniedz elektroniski, izmantojot Komisijas izstrādātās un izplatītās finanšu veidlapas.

4. pants

Gada budžeta prognozes novērtējums

1.   Komisija novērtē gada budžeta prognozes, ņemot vērā nacionālās programmas, kas ir apstiprinātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 199/2008 6. panta 3. punktu.

2.   Lai novērtētu gada budžeta prognozi, Komisija var pieprasīt dalībvalstij sniegt sīkāku skaidrojumu par attiecīgajiem izdevumiem. Dalībvalsts šādu skaidrojumu sniedz 15 kalendāro dienu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

3.   Ja dalībvalsts 2. punktā minētajā termiņā nesniedz pienācīgu skaidrojumu, Komisija attiecīgā gadījumā var izslēgt attiecīgos izdevumus no apstiprināmās gada budžeta prognozes.

5. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums

Kopiena apstiprina gada budžeta prognozi un pieņem lēmumu par ikgadējo Kopienas finansiālo ieguldījumu katrā nacionālajā programmā, ievērojot kārtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 861/2006 24. pantā, un pamatojoties uz gada budžeta prognožu novērtējuma rezultātiem, kā minēts 4. pantā.

6. pants

Apstiprinātas gada budžeta prognozes grozījumi

1.   Dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar 5. pantu apstiprinātajā gada budžeta prognozē norādītās summas pārvietot starp moduļiem un izmaksu kategorijām tikai viena reģiona ietvaros, ja:

a)

pārvietotās summas nepārsniedz EUR 50 000 vai 10 % no kopējā attiecīgajam reģionam apstiprinātā budžeta, ja minētā budžeta apjoms ir mazāks par EUR 500 000;

b)

tās informē Komisiju par to, ka radusies vajadzība veikt pārvietojumus.

2.   Visiem citiem grozījumiem saskaņā ar 5. pantu apstiprinātajā gada budžeta prognozē ir jābūt pienācīgi pamatotiem un apstiprinātiem Komisijā pirms izdevumu rašanās.

7. pants

Attaisnotie izdevumi

1.   Lai būtu tiesības saņemt Kopienas finansiālo ieguldījumu, izdevumiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie ir faktiski radušies dalībvalstij;

b)

tie ir saistīti ar nacionālajā programmā paredzētu darbību;

c)

tie ir iekļauti gada budžeta prognozē;

d)

tie atbilst vienai no I pielikumā minētajām kategorijām;

e)

tie attiecas uz darbību, kas veikta saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 199/2008 un tās īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem;

f)

tos var identificēt un pārbaudīt, proti, tie ir reģistrēti dalībvalsts un tās partneru grāmatvedības dokumentos;

g)

tie ir noteikti saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem un atbilst valsts tiesību aktu prasībām;

h)

tie ir saprātīgi, pamatoti un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo īpaši attiecībā uz ekonomiju un efektivitāti;

i)

tie ir radušies nacionālajā programmā paredzētajā darbības īstenošanas laikā.

2.   Attaisnotie izdevumi ir saistīti ar:

a)

šādām datu vākšanas darbībām:

datu vākšana paraugu vākšanas vietās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 10. pantā, tiešas paraugdatu vākšanas vai interviju un aptauju veidā,

komerciālās un atpūtas zvejas uzraudzīšana jūrā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 11. pantā,

pētnieciskas uzskaites jūrā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 199/2008 12. pantā;

b)

šādām datu pārvaldības darbībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā minētajā Kopienas daudzgadu programmā:

datubāzu un tīmekļa vietņu izstrāde,

datu ievade (glabāšana),

datu kvalitātes kontrole un validācija,

datu apstrāde, no primārajiem datiem iegūstot detalizētus vai apkopotus datus,

primāro sociālekonomisko datu transformācija metadatos;

c)

šādām datu izmantošanas darbībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 199/2008 3. pantā minētajā Kopienas daudzgadu programmā:

datu kopu izveide un to izmantošana zinātniskās analīzēs, kas kalpo par pamatu ieteikumu sniegšanai zivsaimniecības pārvaldībā,

bioloģisko parametru aplēses (vecums, svars, dzimums, dzimumbriedums un auglība),

datu kopu sagatavošana krājumu novērtēšanai, bioekonomiskajai modelēšanai un attiecīgām zinātniskām analīzēm.

8. pants

Neattaisnotie izdevumi

Nav tiesību saņemt Kopienas finansiālo ieguldījumu par šādiem izdevumiem:

a)

peļņas norma, rezerves un bezcerīgie parādi;

b)

maksājamie procenti un bankas komisijas;

c)

vidējās darbaspēka izmaksas;

d)

netiešās izmaksas, piemēram, ēkas un objekti, administrācija, papildu personāls, biroja piederumi, infrastruktūra, kārtējās izmaksas un uzturēšanas izmaksas, piemēram, maksa par telekomunikācijām, precēm un pakalpojumiem;

e)

aprīkojums, ko nelieto datu vākšanai un pārvaldībai, piemēram, skeneri, printeri, mobilie tālruņi, rācijas, video un foto aparatūra;

f)

transportlīdzekļu iegāde;

g)

ar produktu un komercdarbību reklamēšanu saistītas izplatīšanas, mārketinga un reklāmas izmaksas;

h)

izklaides izdevumi, ja vien Komisija tos neuzskata par noteikti nepieciešamiem nacionālās programmas īstenošanai;

i)

luksusa preču iegādes un publicitātes izmaksas;

j)

visi izdevumi par citām programmām/projektiem, ko finansē trešās personas;

k)

visa veida izdevumi, lai aizsargātu saskaņā ar nacionālo programmu veiktā darba rezultātus;

l)

visa veida atgūstamie maksājumi (tostarp PVN);

m)

resursi, ko dalībvalsts saņēmusi bez maksas;

n)

ieguldījumi natūrā;

o)

nevajadzīgi vai nepārdomāti izdevumi.

9. pants

Programmu īstenošana

1.   Nacionālās programmas īstenošanā dalībvalstis var izmantot partneru palīdzību. Partneri ir nacionālajā programmā skaidri norādītas organizācijas, kas palīdz dalībvalstīm īstenot visu nacionālo programmu vai tās būtisku daļu. Partneri ir tieši iesaistīti viena vai vairāku nacionālās programmas uzdevumu tehniskajā īstenošanā, un saistībā ar nacionālo programmu īstenošanu tiem ir tādi paši pienākumi kā dalībvalstīm.

2.   Programmas īstenošanā partneri nedarbojas kā dalībvalsts vai citu partneru apakšuzņēmēji.

3.   Uz noteiktu laiku konkrētus nacionālās programmas uzdevumus var veikt apakšuzņēmēji, ko neuzskata par partneriem. Apakšuzņēmēji ir fiziskas vai juridiskas personas, kas sniedz pakalpojumus dalībvalstīm un/vai partneriem. Ja darbības laikā dalībvalsts izmanto apakšuzņēmēju pakalpojumus un šie pakalpojumi nav paredzēti sākotnējā programmas priekšlikumā, par tiem jāsaņem iepriekšēja rakstiska atļauja no Komisijas.

10. pants

Atlīdzinājuma pieprasījumu iesniegšana

1.   Pieprasījumus atlīdzināt izdevumus, kas radušies nacionālo programmu īstenošanā, dalībvalstis iesniedz Komisijai līdz nākamā gada 31. maijam, kas ir pēc attiecīgā kalendārā gada. Pieprasījumā iekļauj:

a)

vēstuli, kurā norādīta kopējā summa, ko pieprasa atlīdzināt, un kurā skaidri norādīta II pielikumā minētā informācija;

b)

finanšu pārskatu, kas sadalīts pa izmaksu kategorijām, moduļiem un – attiecīgā gadījumā – reģioniem, kā norādīts 3. panta 3. punktā minētajās finanšu veidlapās. Finanšu pārskatu iesniedz formātā, ko izstrādājusi un dalībvalstīm nosūtījusi Komisija;

c)

izdevumu pārskats saskaņā ar III pielikumu;

d)

attiecīgie apliecinošie dokumenti, kas norādīti I pielikumā.

2.   Atlīdzinājuma pieprasījumus Komisijai iesniedz elektroniski.

3.   Iesniedzot atlīdzinājuma pieprasījumus, dalībvalsts veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu un apstiprinātu to, ka:

a)

veiktās darbības un pārskats par faktiskajiem izdevumiem, kas radušies saskaņā ar 5. pantā minēto lēmumu, atbilst Komisijas apstiprinātajai nacionālajai programmai;

b)

atlīdzinājuma pieprasījums atbilst 7. un 8. panta nosacījumiem;

c)

izdevumi ir radušies saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 861/2006, šajā regulā, 5. pantā minētajā lēmumā un Kopienas tiesību aktos par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

11. pants

Atlīdzinājuma pieprasījumu izvērtēšana

1.   Komisija izvērtē atlīdzinājuma pieprasījumu atbilstību šai regulai.

2.   Lai izvērtētu atlīdzinājuma pieprasījumu, Komisija var pieprasīt dalībvalstij sniegt sīkākus skaidrojumus. Dalībvalsts skaidrojumus sniedz 15 kalendāro dienu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas.

12. pants

Atteikums atlīdzināt izdevumus

Ja dalībvalstis 11. panta 2. punktā norādītajā termiņā nesniedz pietiekamus skaidrojumus un Komisija uzskata, ka atlīdzinājuma pieprasījums neatbilst šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, tā pieprasa dalībvalstij 15 kalendāro dienu laikā iesniegt savus apsvērumus. Ja pārbaudē apstiprinās neatbilstība nosacījumiem, Komisija atsakās atlīdzināt visus neatbilstīgos izdevumus vai daļu no tiem un attiecīgā gadījumā pieprasa atmaksāt nepamatotus maksājumus vai anulē nesamaksātās summas.

13. pants

Atlīdzinājuma pieprasījumu apstiprināšana

Komisija apstiprina atlīdzinājuma pieprasījumus, pamatojoties uz 11. un 12. pantā izklāstītās procedūras rezultātiem.

14. pants

Maksājumi

1.   Kopienas finansiālais ieguldījums, kas dalībvalstij piešķirts saskaņā ar 8. pantu, par katru nacionālās programmas īstenošanas gadu tiek maksāts divās daļās:

a)

iepriekšējs maksājums, kas atbilst 50 % no Kopienas ieguldījuma. Šo maksājumu veic pēc tam, kad dalībvalstij ir paziņots par 5. pantā minēto lēmumu un ir saņemta vēstule, kurā lūgts veikt iepriekšēju maksājumu un skaidri norādīta II pielikumā minētā informācija;

b)

gada atlikuma maksājums, pamatojoties uz 10. pantā minēto atlīdzinājuma pieprasījumu. Šo maksājumu veic 45 dienu laikā pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi atlīdzinājuma pieprasījumu, kā minēts 12. pantā.

2.   Samazinājumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 199/2008 8. pantā, atvelk no gada atlikuma maksājuma, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

3.   Pēc gada atlikuma maksājuma veikšanas papildu izmaksu pieprasījumus un apliecinošos dokumentus nepieņem.

15. pants

Valūta

1.   Gada budžeta prognozes un atlīdzinājuma pieprasījumus izsaka euro.

2.   Pirmajā nacionālās programmas īstenošanas gadā dalībvalstis, kuras nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, piemēro valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā iepriekšējā gada 1. martā pirms attiecīgās programmas īstenošanas laikposma. Attiecībā uz pirmo nacionālo programmu, kas aptver laikposmu no 2009. līdz 2010. gadam, attiecīgais datums ir 2008. gada 1. oktobris.

3.   Katrā nākamajā nacionālās programmas īstenošanas gadā dalībvalstis, kuras nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, piemēro valūtas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā iepriekšējā gada 1. oktobrī pirms attiecīgās programmas īstenošanas laikposma.

4.   Dalībvalstis, kuras nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, gada budžeta prognozē un atlīdzinājuma pieprasījumā norāda valūtas maiņas kursu.

16. pants

Revīzijas un finanšu korekcijas

Dalībvalstis sniedz Komisijai un Revīzijas palātai visu informāciju, ko šīs iestādes pieprasa, lai veiktu Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantā minētās revīzijas un finanšu korekcijas.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro izdevumiem, kas radušies no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(3)  OV L 186, 15.7.2008., 3. lpp.


I PIELIKUMS

Nacionālo programmu īstenošanā radušos izdevumu atbilstība

Attaisnoto izdevumu kategorijās ietilpst visi vai daži turpmāk minētie faktori.

a)

Personāla izmaksas:

izdevumi, lai apmaksātu zinātniskā vai tehniskā personāla laiku, kas faktiski veltīts nacionālajai programmai,

personāla izmaksas nosaka saistībā ar nacionālajai programmai faktiski veltīto darba laiku un aprēķina, ņemot vērā faktiskās darba izmaksas (alga, sociālie maksājumi, sociālās apdrošināšanas iemaksas un iemaksas pensiju fondā), bet neiekļaujot citas izmaksas,

stundas/dienas likmi aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka gadā ir 210 darbdienas,

laiks, ko personāls veltījis programmai, reģistrā (darba laika uzskaites tabulās) jānorāda pilnā apjomā, un atbildīgajai personai tas jāapstiprina ne retāk kā reizi mēnesī. Darba laika uzskaites tabulas pēc pieprasījuma dara pieejamas Komisijai;

b)

Ceļa izdevumi:

ceļa izdevumus nosaka saskaņā ar dalībvalsts vai partneru iekšējiem noteikumiem. Braucieniem ārpus Kopienas nepieciešama Komisijas iepriekšēja piekrišana, ja vien tie nav paredzēti nacionālajā programmā;

c)

Ilglietojuma preces:

ilglietojuma preču paredzamais darbmūžs nedrīkst būt īsāks par darba ilgumu saskaņā ar programmu. Tās tiek iekļautas ilglietojuma preču sarakstā vai uzskatītas par pamatlīdzekļiem saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgo partneru grāmatvedības metodēm, noteikumiem un principiem,

lai aprēķinātu attaisnotos izdevumus, uzskata, ka ilglietojuma preču varbūtējais darbmūžs datortehnikai, kuras vērtība nepārsniedz EUR 25 000, ir 36 mēneši, bet citām precēm – 60 mēneši. Attaisnotā summa ir atkarīga no preču paredzamā darbmūža attiecībā pret programmas ilgumu, ja laikposms, kas izmantots šīs summas aprēķināšanai, sākas faktiskajā programmas uzsākšanas dienā vai preču iegādes dienā (ja tās iegādātas pēc programmas uzsākšanas) un beidzas programmas pabeigšanas dienā. Tāpat ir jāņem vērā arī preču izmantojums šajā laikā,

izņēmuma kārtā ilglietojuma preces var būt iegādātas vai iznomātas ar iespēju tās nopirkt sešu mēnešu laikā pirms nacionālās programmas uzsākšanas,

ilglietojuma preču iegādes gadījumā piemēro arī publiskā iepirkuma noteikumus,

izdevumiem, kas saistīti ar ilglietojuma precēm, jābūt pamatotiem ar apstiprinātiem faktūrrēķiniem, kuros ir norādīts piegādes datums, un tie jāiesniedz Komisijai kopā ar izdevumu pārskatu;

d)

Palīgmateriāli un piederumi, tostarp skaitļošanas izmaksas:

izdevumi par palīgmateriāliem un piederumiem ir izdevumi par patērējamiem izejmateriāliem saistībā ar tādu preču vai aprīkojuma iegādi, ražošanu, remontu vai lietošanu, kuru varbūtējais darbmūžs ir īsāks nekā darba ilgums programmas ietvaros. Tie nav iekļauti dalībvalsts vai attiecīgo partneru ilglietojuma preču sarakstā un netiek uzskatīti par pamatlīdzekļiem saskaņā ar dalībvalsts vai attiecīgo partneru grāmatvedības metodēm, noteikumiem un principiem,

to aprakstam jābūt pietiekami detalizētam, lai varētu izvērtēt to atbilstību,

attaisnotās skaitļošanas izmaksas ir saistītas ar datubāzu pārvaldībai un informācijas meklēšanai datubāzēs paredzētās programmatūras izstrādi un piegādi dalībvalstīm;

e)

Kuģu izmaksas:

attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 199/2008 12. pantā minētajām pētnieciskajām uzskaitēm jūrā, tostarp uz fraktētiem kuģiem veiktajām uzskaitēm, attaisnotās izmaksas ir tikai nomas izmaksas un citas darbības izmaksas. Kopā ar izdevumu pārskatu Komisijā jāiesniedz apstiprināta faktūrrēķina kopija,

ja kuģis pieder dalībvalstij vai partnerim, kopā ar izdevumu pārskatu Komisijā jāiesniedz detalizēts pārskats, kurā parādīts, kā aprēķinātas pieprasītās izmaksas;

f)

Apakšlīgumu slēgšanas izmaksas/ārējā palīdzība:

apakšlīgumu slēgšana/ārējā palīdzība attiecas uz standarta tradicionāliem pakalpojumiem, kas tiek sniegti dalībvalstij un/vai partneriem, kuri paši nespēj nodrošināt šos pakalpojumus. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt 20 % no apstiprinātā gada budžeta kopsummas. Ja kopējā apakšlīgumu summa nacionālajā programmā pārsniedz minēto limitu, ir vajadzīga Komisijas iepriekšēja rakstiska piekrišana,

dalībvalsts/partneris slēdz apakšlīgumus saskaņā ar piemērojamiem atklāto konkursu noteikumiem un Kopienas direktīvām par publiskā iepirkuma procedūrām,

visos apakšuzņēmēju faktūrrēķinos iekļauj skaidri saprotamu atsauci uz nacionālo programmu un moduli (t.i., numuru un nosaukumu vai saīsināto nosaukumu). Visiem faktūrrēķiniem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu identificēt atsevišķus vienumus, kas ietverti sniegtajā pakalpojumā (t.i., skaidrs katra vienuma apraksts un cena),

dalībvalstīm un partneriem jānodrošina, lai visos apakšlīgumos tiktu skaidri paredzētas tiesības Komisijai un Revīzijas palātai veikt kontroli tā apakšuzņēmēja dokumentos un telpās, kas saņēmis Kopienas līdzekļus,

trešās valstis var piedalīties nacionālajā programmā kā apakšuzņēmēji, iepriekš saņemot Komisijas rakstisku apstiprinājumu, ja šādu valstu ieguldījumu uzskata par nepieciešamu Kopienas programmu īstenošanā,

kopā ar izdevumu pārskatu Komisijā jāiesniedz arī apstiprināta apakšlīguma kopija un no tā izrietošo maksājumu apliecinoši dokumenti;

g)

Citas īpašas izmaksas:

visus pārējos papildu vai neparedzētos izdevumus, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām, var attiecināt uz programmu tikai ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu, ja vien tie nav bijuši paredzēti gada budžeta prognozē;

h)

Atbalsts zinātnisko ieteikumu izstrādei:

dienasnauda un ceļa izdevumi ir attaisnotās izmaksas, ja tās radušās Regulas (EK) Nr. 665/2008 10. panta 2. punktā minēto sanāksmju laikā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 665/2008 10. panta 3. punktā paredzētajiem noteikumiem,

kopā ar izdevumu pārskatu Komisijā ir jāiesniedz arī apstiprinātas apliecinošo ceļojuma dokumentu kopijas.


II PIELIKUMS

Informācija, kas iekļaujama vēstulē, kurā norāda pieprasīto atlīdzinājuma summu vai iepriekšēja finansējuma summu

Vēstulē, kurā norāda pieprasīto atlīdzinājuma summu vai iepriekšēja finansējuma summu, skaidri norāda šādu informāciju:

1)

Komisijas lēmums, uz ko tā attiecas (attiecīgais pants un pielikums);

2)

atsauce uz nacionālo programmu;

3)

no Komisijas pieprasītā summa euro bez PVN;

4)

pieprasījuma veids (iepriekšējs finansējums, atlikuma maksājums);

5)

bankas konts, uz kuru veicams pārskaitījums.


III PIELIKUMS

IZDEVUMU PĀRSKATS

(jānosūta DG MARE.C4. nodaļai pa oficiāliem kanāliem)

PUBLISKIE IZDEVUMI, KAS RADUŠIES, ĪSTENOJOT NACIONĀLO DATU VĀKŠANAS PROGRAMMU

Komisijas Lēmums (datums)/Nr. …

Valsts atsauce (ja ir) …

APLIECINĀJUMS

Es, apakšā parakstījies(-usies) …, par attiecīgajām finansēšanas un kontroles procedūrām atbildīgās iestādes… pārstāvis(-e), pēc veiktās pārbaudes ar šo apliecinu, ka visi attaisnotie izdevumi, kas norādīti pievienotajos dokumentos un veido kopējās izmaksas, ir samaksāti 200… gadā un ir euro (precīza summa ar divām zīmēm aiz komata), ir attiecināmi uz nacionālo datu vākšanas programmu 200… gadam un atbilst Eiropas Komisijas ieguldījumam 50 % apmērā.

Saistībā ar iepriekš minēto programmu jau ir saņemts daļējs maksājums … euro apmērā.

Tāpat apliecinu, ka izdevumu pārskats ir pareizs un ka maksājuma pieteikumā ir ņemtas vērā visas atgūtās summas.

Darbības tika veiktas saskaņā ar lēmumā izklāstītajiem mērķiem un Padomes Regulas (EK) Nr. 199/2008, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 861/2006 noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz:

atbilstību Kopienas tiesību aktiem un saskaņā ar tiem pieņemtajiem juridiskajiem instrumentiem, jo īpaši noteikumiem par konkurenci un publiskā iepirkuma līgumu slēgšanu,

pārvaldības un kontroles procedūru piemērošanu finansiālajam atbalstam, jo īpaši – lai pārbaudītu līdzfinansēto preču un pakalpojumu piegādi un pieprasīto izdevumu patiesumu, kā arī lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, apkarotu krāpšanu un atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

Pievienotajās tabulās ir apkopoti radušies izdevumi. Pielikumā ir apstiprinātas faktūrrēķinu kopijas par ilglietojuma preču un kuģu izmaksām. Visu apliecinošo dokumentu un rēķinu oriģināli būs pieejami vismaz trīs gadus pēc Komisijas veiktā atlikuma maksājuma.

Datums: …/…/…

(Kompetentās iestādes pārstāvja uzvārds (drukātiem burtiem), zīmogs, amats un paraksts)

Pielikumu saraksts:


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/34


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 30. aprīlis)

par valsts atbalstu C 21/07 (ex N 578/06), ko Ungārija plāno piešķirt IBIDEN Hungary Gyártó Kft.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1342)

(Autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/830/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajiem nosacījumiem (1), un ņemot vērā šo personu apsvērumus,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2006. gada 30. augusta elektronisko paziņojumu, kas tajā pašā datumā reģistrēts Komisijā, Ungārijas iestādes paziņoja par pašreizējo reģionālajā atbalsta shēmu piemērošanu IBIDEN Hungary Gyártó Kft. sākotnējā ieguldījuma projektam. Paziņojums tika sniegts saskaņā ar individuāla paziņojuma prasību, kas noteikta 2002. gada Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipu 24. punktā (2) (turpmāk tekstā – MSF 2002).

(2)

Komisija pieprasīja papildu informāciju 2006. gada 13. oktobra vēstulē (D/58881) un 2007. gada 13. marta vēstulē (D/51161).

(3)

Vēstulēs, kuras Komisijā reģistrētas 2006. gada 14. novembrī (A/39085), 2007. gada 3. janvārī (A/30004), 2007. gada 15. janvārī (A/30441) un 2007. gada 27. martā (A/32641), Ungārijas iestādes lūdza Komisiju pagarināt termiņu papildu informācijas iesniegšanai, kam Komisija piekrita.

(4)

Ungārijas iestādes iesniedza papildu informāciju vēstulēs, kas Komisijā reģistrētas 2007. gada 31. janvārī (A/30990) un 2007. gada 15. maijā (A/34072).

(5)

2006. gada 11. decembrī un 2007. gada 25. aprīlī notika sanāksmes, kurās piedalījās Ungārijas iestāžu un Komisijas dienestu darbinieki, kā arī IBIDEN Hungary Gyártó Kft. pārstāvji.

(6)

Komisija 2007. gada 10. jūlija vēstulē paziņoja Ungārijai par savu lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(7)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par atbalsta pasākumiem.

(8)

Komisija saņēma četrus apsvērumus no ieinteresētajām pusēm:

a)

2007. gada 25. oktobra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā datumā (A/38842);

b)

2007. gada 22. novembra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2007. gada 24. novembrī (A/39732);

c)

2007. gada 23. novembra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā datumā (A/39711);

d)

2007. gada 26. novembra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2007. gada 27. novembrī (A/39740).

(9)

Komisija 2007. gada 4. decembra vēstulē (D/54826) pārsūtīja saņemtos novērojumus Ungārijai,, kurai tika dota iespēja rīkoties.

(10)

Ungārijas atzinums par ieinteresēto pušu apsvērumiem tika saņemts 2008. gada 4. janvāra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta tajā pašā datumā (A/151).

2.   SĪKS ATBALSTA APRAKSTS

2.1.   Pasākuma mērķis

(11)

Ungārijas iestādes vēlas sekmēt reģionālo attīstību, nodrošinot reģionālo ieguldījumu atbalstu uzņēmumam IBIDEN Hungary Gyártó Kft., lai uzceltu jaunu rūpnīcu, kurā ražotu keramikas substrātus dīzeļdegvielas daļiņu filtriem, Dunavarsány industriālajā parkā Ungārijas centrālajā daļā (Peštas apgabalā), kas ir atbalstāmais reģions atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam, ar atbalsta maksimālo intensitāti 40 % apmērā no tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE) laikposmam no 2004. līdz 2006. gadam (4).

2.2.   Atbalsta saņēmējs

(12)

Atbalsta saņēmējs ir uzņēmums IBIDEN Hungary Gyártó Kft. (turpmāk tekstā – IBIDEN HU). Atbalsta projekta mērķis ir IBIDEN keramikas nozares paplašināšanas nolūkā uzcelt rūpnīcu, kurā ražotu keramiskos substrātus dīzeļdegvielas daļiņu filtriem un kura būtu otrā pēc IBIDEN DPF France S.A.S. Francijā (uzcelta 2001. gadā).

(13)

Uzņēmumu IBIDEN HU2004. gada 5. maijā dibināja IBIDEN European Holdings B.V. (Nīderlande) un IBIDEN Co., Ltd. (Japāna). IBIDEN European Holdings B.V. pilnībā pieder IBIDEN Co., Ltd., kas savukārt ir akciju sabiedrība ar daudziem īpašniekiem: kompānijām (piemēram, bankas) un privātuzņēmumiem. 99 % IBIDEN HU akciju pieder IBIDEN European Holdings B.V. un 1 % – IBIDEN Co., Ltd. Kopš 2005. gada beigām 100 % IBIDEN DPF France S.A.S. akciju pieder IBIDEN European Holdings B.V.

Image

(14)

Mātessabiedrība IBIDEN Co., Ltd. ir starpvalstu uzņēmums, kas dibināts 1912. gadā kā elektroenerģiju ražojošs uzņēmums, un tā galvenā mītne ir Gifu, Japānā. Tā darbību var iedalīt piecos segmentos, kuru sadalījums 2005. gada tirdzniecības apgrozījumā bija šāds: 50 % elektronikas nodaļai, 22 % keramikas nodaļai, 16 % saimniecības materiālu nodaļai, 4 % būvmateriālu nodaļai un 8 % citām nelielām nodaļām (piemēram, naftas produktu, informācijas pakalpojumu, sintētisko sveķu, lauksaimniecības, mājlopu un zivjapstrādes nodaļām). Saskaņā ar gada pārskatu par 2006. gadu (5) IBIDEN Group veido 47 meitassabiedrības un viena filiāle, kas nedarbojas keramikas nozarē. 2006. gadā konsolidētā tīrā peļņa bija 319 miljardi jēnu, saimnieciskās darbības ieņēmumi bija 43,6 miljardi jēnu, un tīrā peļņa bija 27,2 miljardi jēnu. Tajā pašā gadā grupas darījumu pārstāvniecībās un rūpnīcās visā pasaulē strādāja 10 115 darbinieki.

2.3.   Ieguldījuma projekts

2.3.1.   Jaunais uzņēmuma IBIDEN HU projekts Dunavarsány.

(15)

Paziņojums attiecas uz ieguldījuma projekta otro posmu, kurā noteikts mērķis uzbūvēt rūpnīcu, lai ražotu keramikas substrātus dīzeļdegvielas daļiņu filtriem, Dunavarsány industriālajā parkā.

(16)

Ungārijas iestādes 2005. gada 1. aprīļa vēstulē saskaņā ar MSF 2002 36. punktu (6) informēja Komisiju par uzņēmumam IBIDEN HU piešķirto valsts atbalstu ieguldījuma projekta pirmajam posmam.

(17)

Ungārijas iestādes norāda, ka abi posmi uzņēmuma IBIDEN HU ieguldījumam Dunavarsány industriālajā parkā ir jāuzskata par vienu ieguldījuma projektu, kā tas noteikts MSF 2002 49. pantā: abi ieguldījuma posmi attiecas uz vienu ražotnes vietu, vienu uzņēmumu, to pašu produktu, un tie tika uzsākti trīs gadu laikā.

(18)

Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju par abiem ieguldījuma posmiem keramikas substrātu ražošana dīzeļdegvielas daļiņu filtriem notiks divās no jauna uzceltās ēkās Dunavarsány industriālajā parkā (katras ēkas platība ir attiecīgi 24 000 m2 un 30 900 m2); četras ražošanas līnijas tiks ierīkotas I ēkā un piecas – II ēkā.

(19)

Līdz 2007. gadam saistībā ar projektu Dunavarsány tiks izveidotas kopumā 1 100 jaunas tiešās darba vietas.

(20)

Ungārijas iestādes apstiprina to, ka piecus gadus pēc ieguldījuma izpildes atbalsta saņēmējā ražotnē tiks ražoti tikai tie produkti, kas attiecas uz ieguldījuma projektu.

(21)

Ungārijas iestādes apstiprina arī to, ka atbalsta saņēmējs ir piekritis saglabāt ieguldījumu minētajā vietā vismaz piecus gadus pēc ieguldījuma izpildes.

2.3.2.   IBIDEN HU ieguldījuma projekta Dunavarsány grafiks

(22)

Darbs saistībā ar ieguldījuma projektu sākās jau 2004. gada oktobrī. Ar projektu saistītā ražošana I ēkā sākās 2005. gada augustā un II ēkā – 2006. gada maijā. Ar projektu saistīto ražošanu ar pilnu jaudu tika plānots uzsākt 2007. gada aprīlī. I tabulā redzama sīkāka informācija par projekta grafiku.

I   tabula

Ieguldījuma projekta grafiks

 

Projekta sākums

Uzsākta ražošana

Projekts pabeigts

Ražošana ar pilnu jaudu

I posms

6.10.2004.

1.8.2005.

1.1.2006.

1.5.2006.

(1,2 miljoni vienību gadā)

II posms

20.6.2005.

3.5.2006.

31.3.2007.

1.4.2007.

(vēl 1,2 miljoni vienību gadā)

2.4.   Ieguldījuma projekta izmaksas

(23)

Kopējās projekta attaisnotās ieguldījuma izmaksas ir HUF 47 570 933 882 (190,83 miljoni euro) nominālvērtībā. Šīs summas pašreizējā vērtība ir HUF 41 953 072 670 (168,30 miljoni euro) (7). II tabulā attēlots kopējo attaisnoto izmaksu sadalījums pa gadiem un kategorijām.

II   tabula

Attaisnoto ieguldījuma izmaksu (I un II posms) nominālvērtība miljonos HUF

 

2004. gads

2005. gads

2006. gads

2007. gads

Kopā

Zeme

(…) (8)

(…)

(…)

(…)

(…)

Infrastruktūra

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

Ēkas

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

Komunālie pakalpojumi

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

Iekārtas

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

Attaisnotie izdevumi

(…)

(…)

(…)

(…)

47 571

I posms

II posms

I posms

II posms

I posms

II posms

I posms

II posms

 

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

(…)

2.5.   Projekta finansējums

(24)

Ungārijas iestādes apstiprināja, ka paša atbalsta saņēmēja ieguldījums pārsniedz 25 % attaisnoto izmaksu, kurā nav iekļauts nekāds valsts atbalsts.

2.6.   Juridiskais pamats

(25)

Finansiālais atbalsts uzņēmumam IBIDEN HU ir piešķirts, pamatojoties uz šādiem diviem juridiskajiem pamatiem:

a)

Ekonomikas un transporta ministrija piešķirs mērķfinansējumu, pamatojoties uz “HU 1/2003 – mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” (9). Šīs shēmas juridiskais pamats ir ekonomikas ministra izdots Dekrēts Nr. 1/2001 (I.5.) par mērķfinansējuma shēmu uzņēmējdarbībai un ekonomikas un transporta ministra Dekrēts Nr. 19/2004 (II.27.) par sīki izstrādātiem noteikumiem konkrētām ministrijas atbalsta shēmām;

b)

Finanšu ministrija piešķirs nodokļa atlaidi, pamatojoties uz Attīstības nodokļa atlaižu shēmu (10). Šī shēma tika izveidota saskaņā ar 1996. gada Likumu LXXXI par uzņēmuma nodokli un dividenžu nodokli un valdības Dekrētu Nr. 275/2003 (XII.24.) par attīstības nodokļa atlaidi.

2.7.   Atbalsta summa un intensitāte

(26)

Kopējā nominālā atbalsta summa ir HUF 15 591 223 750 (62,55 miljoni euro), kas atbilst HUF 9 793 809 933 (39,29 miljoni euro) pašreizējā vērtībā. Pamatojoties uz iepriekš 23. punktā minētajām attaisnotajām izmaksām, tas atbilst atbalsta intensitātei 22,44 % apmērā no tīrā dotācijas ekvivalenta (TDE) (11).

(27)

Šo atbalstu piešķir divu atbalsta instrumentu veidā. Pirmkārt, Ekonomikas un transporta ministrija piešķir mērķfinansējumu HUF 3 592 000 000 (14,41 miljons euro) apmērā nominālvērtībā, kas iztērēts no 2005. gada līdz 2007. gadam. Otrkārt, Finanšu ministrija piešķir uzņēmuma nodokļa atlaidi (12), kas tiek lēsta HUF 11 999 223 750 (48,14 miljoni euro) apmērā nominālvērtībā, kuru izmaksās no 2007. gada līdz 2016. gadam. Mērķfinansējuma pašreizējā kopējā vērtība ir HUF 3 118 450 763 (12,51 miljons euro), un nodokļa atlaides pašreizējā vērtība ir HUF 6 675 359 170 (26,78 miljoni euro).

(28)

Ungārijas iestādes norādīja, ka atbalsts, kura summa ir HUF 7 411 828 735 (29,73 miljoni euro) pašreizējā vērtībā (HUF 11 745 422 640 vai 47,12 miljoni euro nominālvērtībā), jau ir piešķirts uzņēmumam IBIDEN HU, pamatojoties uz esošajām reģionālā atbalstu shēmām (13) līdz paziņošanas prasības individuālajai robežvērtībai, kas noteikta MSF 2002 24. punktā. Ieguldījuma projekta pirmajam posmam Finanšu ministrija 2005. gada 25. februārī piešķīra atbalstu HUF 4 832 595 058 (19,39 miljoni euro) apmērā pašreizējā vērtībā (HUF 8 773 422 640 vai 35,20 miljoni euro nominālvērtībā), un Ekonomikas un transporta ministrija 2005. gada 3. martā piešķīra atbalstu HUF 1 875 354 000 (7,52 miljoni euro) apmērā pašreizējā vērtībā (HUF 2 142 000 000 vai 8,60 miljoni euro nominālvērtībā). Ieguldījuma otrajam posmam Ekonomikas un transporta ministrija 2006. gada 22. decembrī piešķīra atbalstu HUF 703 879 677 (2,82 miljoni euro) apmērā pašreizējā vērtībā (HUF 830 000 000 vai 3,33 miljoni euro nominālvērtībā).

(29)

Tādējādi, pēc Ungārijas iestāžu teiktā, atbalsta summa, par kuru ir jāpaziņo, ir starpība starp kopējo atbalsta summu un jau piešķirto atbalstu, t. i., HUF 2 381 981 198 (9,56 miljoni euro) pašreizējā vērtībā (šīs summas nominālvērtība ir HUF 3 845 801 110 vai 15,43 miljoni euro).

(30)

Attiecībā uz atlikušo atbalsta summu, kas jāpiešķir par otro ieguldījuma posmu, Ungārijas iestādes ir atlikušas lēmumu pieņemšanas procedūru līdz Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanai. Tādējādi paziņotā atbalsta atļaušana ir atkarīga no Komisijas apstiprinājuma.

(31)

Ungārijas iestādes apstiprina, ka projekta atbalstu nevar summēt ar atbalstu, kas saņemts par tiem pašiem attaisnotajiem izdevumiem no citiem vietējiem, reģionāliem, valsts vai Kopienas avotiem.

(32)

Ungārijas iestādes apstiprina, ka atbalsta pieteikumi ieguldījuma projekta pirmajam posmam tika iesniegti 2003. gada 5. decembrī Ekonomikas un transporta ministrijā un 2004. gada 16. septembrī Finanšu ministrijā. Atbalsta pieteikumi ieguldījuma projekta otrajam posmam tika iesniegti attiecīgi 2005. gada 28. martā un 2005. gada 31. maijā. Tāpēc attiecīgie atbalsta pieteikumi bija iesniegti pirms darba uzsākšanas projekta pirmajā posmā 2004. gada 6. oktobrī un otrajā posmā 2005. gada 20. jūnijā.

2.8.   Vispārējās saistības

(33)

Ungārijas iestādes ir apņēmušās Komisijai iesniegt:

divu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas – parakstīta(-u), starp atbalsta piešķīrējiestādi un saņēmēju noslēgta(-u) atbalsta/ieguldījuma līguma(-u) kopiju(-as);

ik pēc pieciem gadiem no dienas, kad Komisija ir apstiprinājusi atbalsta piešķiršanu, – starpziņojumu (iekļaujot informāciju par izmaksātajām atbalsta summām, atbalsta līguma izpildi un jebkādiem citiem ieguldījumu projektiem, kas uzsākti tajā pašā uzņēmumā/rūpnīcā);

sešu mēnešu laikā pēc pēdējās atbalsta daļas samaksāšanas, pamatojoties uz iepriekš paziņotu maksājumu grafiku, – detalizētu galīgo ziņojumu.

3.   PAMATOJUMS OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(34)

Paziņotais projekts attiecas uz “keramikas substrātu dīzeļdegvielas daļiņu filtru” (turpmāk tekstā DDF) ražošanu; šie filtri tiek uzstādīti pasažieru automašīnās ar dīzeļmotoru un vieglajos kravas transportlīdzekļos. Tā keramikas daļa, ko ražo IBIDEN HU, ir starpprodukts (tas atbilst 3. līmenim), kuru saskaņā ar tirgus nosacījumiem pārdod neatkarīgiem uzņēmumiem, kas pārklāj substrātu ar dārgmetāla kārtu, tādējādi radot pārklātu dīzeļdegvielas daļiņu filtru (atbilst 2. līmenim). Pārklātos dīzeļdegvielas daļiņu filtrus pēc tam pārdod izplūdes kolektoru ražotājiem (atbilst 1. līmenim), kas ir automašīnu montāžas rūpnīcu tiešie piegādātāji.

(35)

Komisija lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru norāda, ka Ungārijas iestādes ierosina plašu attiecīgā tirgus definīciju, kas aptver, no vienas puses, transportlīdzekļu ar dīzeļmotoru izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas galvenās daļas, proti, dīzeļmotoru oksidācijas katalizatorus (turpmāk tekstā DOK), kuri attīra gāzes (t. i., CO un HC) un līdz noteiktam līmenim arī makrodaļiņu (MD) šķīstošas organiskas frakcijas (ŠOF); un, no otras puses, dīzeļdegvielas daļiņu filtrus (turpmāk tekstā DDF) (14), kuri efektīvi attīra makrodaļiņu nešķīstošas frakcijas, t. i., kvēpus. Ungārijas iestādes apgalvo, ka šīs ierīces ir ļoti līdzīgas viena otrai, jo abu mērķis ir samazināt kaitīgu vielu emisiju; tādēļ šīs ierīces attiecināmas uz vienu un to pašu konkrēto tirgu. Ungārijas iestādes arī apgalvo, ka abu ierīču ražošanas tehnoloģija ir ļoti līdzīga.

(36)

Komisija lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru šajā lietā atzīmē, ka šaubās par to, vai atbalsts atbilst kopējā tirgus mērķiem, kā tas noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā un MSF 2002. Tāpat Komisija atzīmēja, ka pieeju, ko Ungārijas iestādes izmanto attiecībā uz konkrēto tirgu, neapstiprināja divi neatkarīgi tirgus pētījumi (pētījums, ko veica Frost & Sullivan Ltd (“F&S”)  (15) un AVL List GMBH (“AVL”)) (16), kurus iesniedza Ungārijas iestādes.

(37)

Komisija jo īpaši šaubās, vai DOK un DDF var uzskatīt par aizstājējiem, kuri pieder vienam un tam pašam konkrētam pēcapstrādes ierīču produktu tirgum; Komisija oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas posmā uzskata, ka konkrētais produktu tirgus ir šaurāks un aptver tikai dīzeļdegvielas daļiņu filtrus, kurus uzstāda dīzeļmotoru izplūdes gāzu sistēmās.

(38)

Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka DDF galvenais uzdevums ir attīrīt cietas neorganiskās vielas un nešķīstošas makrodaļiņas (t. i., kvēpus), savukārt DOK mērķis ir attīrīt bīstamas gāzes un šķīstošas organiskas frakcijas (ŠOF), kas atrodas makrodaļiņās, nesavācot kvēpus. Lai gan patiešām ir tā, ka abas funkcijas zināmā mērā sakrīt, jo pārklātais DDF līdz noteiktam līmenim attīra arī kaitīgas gāzes, tas tomēr nenozīmē, ka izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā nebūtu vajadzīgs atsevišķs DOK. Abas tehnoloģijas turpinās līdzāspastāvēt, un tās abas būs jāuzstāda aplūkojamajā laika posmā (t. i., līdz 2008. gadam). Nākotnes euro 5 un Euro 6 tehnoloģijās DOK tiks izmantoti CO, HC un ŠOF oksidācijai. Tāpēc Komisija atzīmē, ka attiecībā uz pieprasījumu aizvietojamība acīmredzot nepastāv, jo runa ir par divām atsevišķām ierīcēm, kas viena otru papildina.

(39)

Tāpat Komisija lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru atzīmē, ka saskaņā ar vienu no pētījumiem uzņēmums Eberspächer nesen ir ieviesis patiesi daudzfunkcionālu produktu, kas vienā keramikas monolītā apvieno gan DOK, gan DDF funkcijas, un tas ir izmantots Volkswagen Passat ražošanā. Komisija šaubās, vai IBIDEN HU produkts ir piemērots tik pilnīgai daudzfunkcionalitātei.

(40)

Otrkārt, Komisija atzīmē, ka aizvietojamība ir apšaubāma arī attiecībā uz piedāvājumu. Nav konkrētu pierādījumu tam, ka DOK ražotāji ar tām pašām iekārtām un bez būtiskām papildu ieguldījumu izmaksām varētu ražot substrātus dīzeļdegvielas daļiņu filtriem, un otrādi. Turklāt aizvietojamība arī ir apšaubāma, jo dīzeļdegvielas daļiņu filtrs ir apmēram četras reizes dārgāks nekā DOK.

(41)

Visbeidzot Komisija norāda, ka, lai gan atbalsts, šķiet, atbilst 1998. gada reģionālā atbalsta pamatnostādņu nosacījumiem (17), Komisija šaubās par to, vai saņēmēja tirgus daļa attiecīgajā tirgū ir mazāka par 25 %, kā tas noteikts MSF 2002 24. punkta a) apakšpunktā. Ungārijas iestāžu iesniegtie tirgus pētījumi rāda, ka IBIDEN daļa Eiropas DDF tirgū būtiski pārsniedz 25 % robežu gan pirms, gan pēc ieguldījuma veikšanas. Tāpēc MSF 2002 24. punkta a) apakšpunkta nosacījums nav ievērots, ja DDF tiek uzskatīts par attiecīgo tirgu. Tomēr apvienotajā DDF un DOK tirgū, kuru Ungārijas iestādes uzskata par tikpat būtisku, IBIDEN tirgus daļa apjoma ziņā ir mazāka par 25 % gan pirms, gan pēc ieguldījuma veikšanas.

4.   IEINTERESĒTO PUŠU APSVĒRUMI

(42)

Pēc publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija saņēma apsvērumus no šādām ieinteresētajām pusēm:

a)

atbalsta saņēmējs IBIDEN Hungary Gyártó Kft.;

b)

Aerosol & Particle Technology Laboratory; Thermi, Saloniki, Grieķija; pētījumu un tehnoloģiju centrs;

c)

Saint-Gobain Industrie Keramik Rödental GmbH; Rūdentāle, Vācija; konkurents (turpmāk tekstā – Saint-Gobain);

d)

ieinteresētā puse, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (18) 6. panta 2. punktu Komisijai ir pieprasījusi neatklāt tās identitāti.

(43)

Iepriekš minēto ieinteresēto pušu ierosinātos argumentus var apkopot šādi.

4.1.   Attiecīgais produktu tirgus saskaņā ar IBIDEN HU un Aerosol & Particle Technology Laboratory

(44)

Atbalsta saņēmējs IBIDEN HU un Aerosol & Particle Technology Laboratory atbalsta plašāku tirgus definīciju, kas aptvertu visas dīzeļmotoru transporta līdzekļu izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu sastāvdaļas (galvenokārt DOK un DDF). Uzņēmumi uzskata, ka DOK un DDF ir ļoti līdzīgi, jo to abu mērķis ir samazināt kaitīgo vielu emisijas, tāpēc tie abi pieskaitāmi vienam un tam pašam attiecīgo produktu tirgum.

(45)

Saskaņā ar šo viedokli gan DOK, gan DDF var uzskatīt par MD notīrošām sastāvdaļām, lai gan IBIDEN HU atzīst, ka DOK neefektīvi notīra MD nešķīstošās daļas (t. i., kvēpus). Ieinteresētās puses apgalvo, ka, tā kā IBIDEN HU ražotais produkts spēj filtrēt HC un CO papildus savai galvenajai kvēpu filtrēšanas funkcijai, tas pieder tam pašam tirgum, kurā ir DOK. Transportlīdzekļu ražotājiem pašiem ir jāpieņem lēmums, vai likt kopā izplūdes gāzu attīrīšanas daļas no atsevišķām sastāvdaļām, kas domātas gāzveida kaitīgo vielu atindēšanai un daļiņu vielu attīrīšanai, vai izmantot daudzfunkcionālu sastāvdaļu.

(46)

Tomēr IBIDEN HU savā iesniegumā atzīst, ka par spīti IBIDEN HU ražotā DDF papildu funkcijai, kas efektīvāk notīra gāzes (HC un CO), DDF un DOK vienlaicīga izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par emisijām. Augstas kvalitātes, rūpīgi izstrādāts DDF var samazināt tā DOK izmēru un izskatu, ko transportlīdzekļu ražotājiem ir jāliek automašīnās, tādējādi DDF ir atstājis milzu ietekmi uz DOK, un otrādi, kas nozīmē, ka, uzlabojot vienu ierīci, arī otra atbildīs šīm izmaiņām.

(47)

Gan IBIDEN HU, gan Aerosol & Particle Technology Laboratory norāda uz DOK un DDF tehnoloģisko attīstību virzībā uz jaunu filtru paaudzi, kas apvienotu priekšrocības, īpašības un līdzšinējās tehnoloģijas vienkopus, tādējādi apvienojot DOK un DDF vienā monolīta substrātā (piemēram, Volkswagen jau lieto ceturtās paaudzes pēcapstrādes sastāvdaļas Passat modeļos, izmantojot tikai DDF, bez DOK). Tomēr IBIDEN HU norāda, ka uzņēmums patlaban ražo “trešās paaudzes” (19) DDF un veic nemitīgu produktu uzlabošanu, lai tie varētu kļūt par “ceturtās paaudzes” DDF ar pilnībā izmantojamām DOK funkcijām.

(48)

IBIDEN HU tāpat norāda, ka, lai arī Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu apgalvo pretējo, patiesībā IBIDEN produktu cena nav četras reizes lielāka par DOK cenu. IBIDEN HU ražo puspabeigtu produktu, tāpēc galaprodukts (pārklāts DDF) ir daudz dārgāks nekā IBIDEN HU puspabeigtais produkts. Pašreizējā pieredze ražošanā rāda, ka tirgus cena precei pēc pārklāšanas, karsēšanas un matējošās kārtas uzklāšanas ir 2,5 reizes augstāka nekā IBIDEN Group ražotā substrāta cena; piemēram, 2007. gadā DDF tirgus cena bija EUR 453 un substrāta (puspabeigtā produkta) cena bija tikai EUR (…), bet DOK tirgus cena 2007. gadā (20) bija EUR 102.

(49)

Turklāt attiecībā uz piedāvājuma aizstājamību IBIDEN HU norāda, ka DOK un DDF ražošanas tehnoloģija ir ļoti līdzīga. Galvenā atšķirība ir tāda, ka DDF ražošana atbilst DOK ražošanas procesam ar papildu nosprostošanas procesu un griešanas posms DDF ražošanā notiek ātrāk nekā DOK ražošanā.

(50)

Turklāt IBIDEN HU apgalvo, ka saskaņā ar vairākiem pētījumiem, tostarp Johnson Matthey (Japāna) dokumentu, ir ražotāji, kas ražo gan DOK, gan DDF, tāpēc atšķirība starp DOK un DDF ražotājiem ir neskaidra.

4.2.   Attiecīgais produktu tirgus saskaņā ar Saint-Gobain un ieinteresēto pusi, kuras identitāte netiek atklāta

(51)

Divas no četrām ieinteresētajām pusēm – Saint-Gobain un puse, kuras identitāte netiek atklāta, – piekrīt Komisijas šaubām, kas paustas lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Pēc šo pušu teiktā, DOK un DDF nevar uzskatīt par aizvietotājiem un tādējādi tie nepieder vienam un tam pašam attiecīgajam produktu tirgum. Tāpēc puses iebilst, ka šajā lietā DDF tirgus tiek uzskatīts par attiecīgo produktu tirgu. Šīs puses uzskata, ka galvenie iemesli šādam viedoklim ir šādi.

4.2.1.   Nav pieprasījuma aizstājamības

(52)

Ieinteresētās puses norāda, ka galvenās DOK un DDF substrātu īpašības atšķiras: DOK substrātu parasti ražo no bezporu kordierīta, kam jāiztur 400 °C temperatūra, vai no nerūsējoša metāla folijas. DDF substrāts būtībā tiek gatavots no porainā silikona karbīda, kam jāiztur 1 000 °C temperatūra (tik augsta temperatūra ir jāiztur, lai nosvilinātu kvēpus un izvairītos no pārklātā filtra bloķēšanās). Tāpēc, ņemot vērā atšķirīgās termiskās apstrādes īpatnības, patērētāji nevar aizvietot DDF substrātus ar DOK substrātiem, ja kāda produkta cena tiek paaugstināta.

(53)

Tā kā Saint-Gobain apgalvo, ka DDF substrātu ražošanā izmantotie materiāli ir izturīgāki, atšķirība jaušama arī abu sastāvdaļu cenā: DDF substrāts (bez katalizatora pārklāšanas un karsēšanas) maksā vidēji EUR 120, bet DOK substrāts maksā vidēji no EUR 12 līdz EUR 20 (arī bez katalizatora pārklāšanas un karsēšanas). Tāpēc, kā apgalvo Saint-Gobain, ir acīmredzams, ka DDF ražotāji nevar to aizvietot ar DOK substrātu tehnisku iemeslu dēļ (ko viņi citādi darītu, ņemot vērā cenu atšķirību) un DOK ražotājs nevar to aizvietot ar DDF substrātu, jo tad tiktu iegūts dārgāks produkts bez oksidācijas funkcijas salīdzinājumā ar DOK substrātu.

(54)

Saint-Gobain un puse, kuras identitāte netiek izpausta, arī uzsver atšķirības DOK un DDF lietošanā (21): DOK primārais mērķis ir oksidēt konkrētas gāzes ar ķīmisku reakciju, bet DDF primārā funkcija ir izfiltrēt kvēpus ar mehānisku procesu. Lai arī konkrētos apstākļos DDF papildus veic dažas DOK funkcijas, pilnīgu oksidācijas efektu nevar sasniegt, ja nav ieliktas abas ierīces. Pat pārklātais DDF, kas izmanto IBIDEN HU ražoto substrātu, pilnībā nedarbojas kā DOK, jo tā vienīgais uzdevums ir nodrošināt pienācīgu temperatūru kvēpu nosvilināšanai, bet tam nav tā paša attīrošā efekta kā DOK, kas darbojas pilnībā. Puses norāda, ka, ņemot vērā daudzu transportlīdzekļu ražotāju un automašīnu piegādātāju cerības, DOK un DDF joprojām būs atsevišķas ierīces, kas izplūdes gāzu sistēmā atrodas līdzās.

4.2.2.   Nav piedāvājuma aizstājamības

(55)

Turklāt Saint-Gobain un puse, kuras identitāte netiek izpausta, arī norāda, ka DOK un DDF substrātu ražošanas process lielā mērā atšķiras: bezporu kordierīts, ko izmanto DOK substrāta ražošanā, tiek kausēts gaisā 400 °C temperatūrā. Turpretī silikona karbīds, ko izmanto DDF substrāta ražošanā (kas arī ir IBIDEN HU substrāta materiāls), ir jāsagatavo ļoti augstā temperatūrā (virs 2 000 °C) atmosfērā, kurā nav skābekļa. Šī temperatūru atšķirība vien ir tik būtiska, ka vienu no būtiskākajām un dārgākajām produkta sastāvdaļām nevar izmantot abu produkta veidu ražošanā.

(56)

Turklāt DOK substrāts vienmēr ir vienbloka šūnains cilindrs, kura kanāli nav nosprostoti. DDF substrātu parasti veido, salīmējot dažādas filtru daļas, un DDF kanāli ir nosprostoti. DDF substrāta ražošanā ir nepieciešama augstas temperatūras kausēšanas krāsns bez oksīda, līmēšanas un nosprostošanas iekārtas, kas nav vajadzīgas DOK substrāta ražošanā. Tāpēc ieinteresētās puses apgalvo, ka DDF nav iespējams ražot DOK paredzētajās ražotnēs, un otrādi.

5.   UNGĀRIJAS IESTĀŽU APSVĒRUMI

(57)

Ungārijas iestādes atbalsta Aerosol & Particle Technology Laboratory un IBIDEN Hungary Gyártó Kft. viedokli saistībā ar attiecīgo produktu, tirgu, cenu, pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamību.

(58)

Ungārijas iestādes uzskata, ka mūsdienu dīzeļdegvielas emisiju kontroles pamatā ir dažādu funkciju apvienošana sistēmu līmenī. Ciešā visu apakšvienību (tādu kā DOK un DDF) savstarpējā atkarība dīzeļdegvielas emisiju kontroles sistēmā ir radījusi daudzu iesaistīto pušu piegādes ķēdes, kas apvieno substrātu, pārklājuma un izplūdes gāzu sistēmu ražotājus, un katras atsevišķās apakšvienības darbības īpatnības rada problēmas visai piegādes ķēdei. Tāpēc dīzeļdegvielas emisiju kontroles sistēma vai dīzeļdegvielas pēcapstrādes sistēma ir jādefinē kā konkrētais produkts.

(59)

Ungārijas iestādes arī apgalvo, ka IBIDEN HU ražotais produkts ir daudzfunkcionāla izplūdes gāzu caurules sistēmā ievietojama daļa. Šā produkta un DOK apvienojums rada trešās paaudzes pēcapstrādes ierīci. Turklāt IBIDEN HU produkts ir puspabeigts produkts, jo tas nākamajā posmā ir vēl jāpārklāj. Bez pārklājuma produkts nav pilnībā funkcionāls, un to nevar uzskatīt par pabeigtu DDF trešās paaudzes nozīmē. To apstiprina arī fakts, ka galaprodukts ir daudz dārgāks par IBIDEN HU ražoto puspabeigto produktu. Pašreizējā galaprodukta tirgus cena ir 2,5 reizes augstāka par IBIDEN HU ražotā filtra cenu.

(60)

Turklāt Ungārijas iestādes norāda, ka praksē DDF liek vairumā transportlīdzekļu ar dīzeļmotoru, un ražotājiem, kam nepieciešams DOK, vajadzīgs arī DDF. Pieprasījums rada kopējo tirgu šiem produktiem, jo vieni un tie paši ražotāji izmanto vienas un tās pašas metodes, infrastruktūru un pūles, lai iegūtu šos produktus. Runājot par piegādi, DOK un DDF ražotāji parasti izmanto vienas un tās pašas ražošanas procedūras, tehnoloģijas un materiālus. Materiālu ziņā gan DOK, gan DDF ražotāji izmanto kordierītu. Ražošanas procesā tiek ievērotas vienas un tās pašas procedūras, piemēram, materiālu sagatavošana, maisīšana, atlaidināšana, liešana veidnēs, žāvēšana, pielabošana un apdedzināšana. Vienīgā atšķirība starp abu produktu ražošanas procesu ir papildu posms (nosprostošana) un nākamā posma (griešana) atkārtota noteikšana. Rezultātā ar piegādi ir saistīti vieni un tie paši ražotāji, un DOK un DDF sacenšas izplūdes gāzu pēcapstrādes ierīču tirgū.

(61)

Ungārijas iestādes uzsver, ka IBIDEN HU spēj ražot substrātus daļiņu filtriem ar tām pašām iekārtām bez jebkāda būtiska ieguldījuma. To varētu jebkurš ražotājs, kam ir tādas pašas ražošanas tehnoloģijas. Tā kā DDF ir DOK attīstīta forma, izmaiņu izmaksas nav sākotnējais ieguldījums citā produktu līnijā, bet gan būtiska ražošanas aktīvu attīstīšana.

(62)

Turklāt Ungārijas iestādes norāda, ka ir redzama nepārprotama tendence DOK un DDF tehnoloģiskajā attīstībā, kuras mērķis ir jauna filtru paaudze, kas apvienotu priekšrocības, īpašības un līdzšinējās tehnoloģijas vienkopus, tādējādi apvienojot arī DOK un DDF. Definējot attiecīgo tirgu un aprēķinot tirgus daļu, DOK ir jāņem vērā, jo tas veido apvienotu pēcapstrādes ierīci ar DDF un abi kopā tie nodrošina atbilstību noteikumiem.

(63)

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Ungārijas iestādes uzskata, ka vienīgā atbalstāmā attiecīgā tirgus definīcija ir viss dīzeļdegvielas pēcapstrādes ierīču tirgus, kurā ietilpst gan DDF, gan DOK. Saskaņā ar neatkarīga tirgus pētījuma uzņēmuma AVL pētījumu IBIDEN tirgus daļa dīzeļdegvielas pēcapstrādes ierīču tirgū joprojām ir zemāka par 25 % pirms un pēc ieguldījuma veikšanas, tādējādi MSF 2002 24. punkta a) apakšpunkta noteikumi tiek ievēroti. Tāpēc Ungārijas iestādes uzskata, ka Komisijai ir jānoslēdz 88. panta 2. punktā minētā procedūra, pieņemot atbalstošu lēmumu.

6.   ATBALSTA IZVĒRTĒJUMS

6.1.   Atbalsta esība EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(64)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija secina, ka Ungārijas iestāžu piešķirtais finansiālais atbalsts uzņēmumam IBIDEN Hungary Gyártó Kft., pamatojoties uz esošajām reģionālā atbalsta shēmām (HU 1/2003 “Mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” un N 504/2004 “Attīstības nodokļa atlaižu shēma”), mērķfinansējuma formā un nodokļa atlaide veido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Ungārijas iestādes nav apstrīdējušas šo slēdzienu.

6.2.   Prasība par paziņojumu, atbalsta likumība un piemērojamie tiesību akti

(65)

Paziņojot par pasākumiem 2006. gadā, Ungārijas iestādes ir ievērojušas individuālā paziņojuma prasību, kas noteikta MSF 2002 24. pantā.

(66)

Saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (22) 63. punktu un 58. zemsvītras piezīmi Komisija ir izvērtējusi atbalsta pasākumus saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 1998. gadam (turpmāk tekstā – RAP) noteikumiem un MSF 2002.

6.3.   Atbalsta atbilstība RAP

(67)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija norāda, ka atbalsts ir piešķirts saskaņā ar esošajām reģionālā atbalsta shēmām (23), un secina, ka standarta atbilstības kritēriji, kuri noteikti RAP (piemēram, atbilstības kritēriji saistībā ar sākotnējo ieguldījumu reģionā, kam var piešķirt reģionālo atbalstu, attaisnotajiem izdevumiem, pašieguldījumu, stimulējošu ietekmi, ieguldījuma uzturēšanu, kumulāciju), ir ievēroti.

6.4.   Atbalsta atbilstība MSF 2002 noteikumiem

6.4.1.   Viens ieguldījuma projekts

(68)

MSF 2002 49. pantā ir teikts, ka ieguldījuma projektu nedrīkst mākslīgi dalīt apakšprojektos, lai izvairītos no vispārējiem noteikumiem. “Viens ieguldījuma projekts” iekļauj visus fiksētos ieguldījumus ražotnē trīs gadu laikā (24). Ražotne ir ekonomiski nedalāma fiksētu kapitālieguldījumu virkne, kas veic konkrētu tehnisko funkciju, ir saistīta gan fiziski, gan funkcionāli un kam ir skaidri noteikti mērķi, piemēram, noteikta produkta ražošana.

(69)

Tā kā uzņēmums IBIDEN HU jau agrāk ir saņēmis reģionālo atbalstu pirmajam ieguldījuma projekta posmam šajā pašā vietā un tā kā paziņojums attiecas uz ieguldījuma projekta otro posmu, ir jānosaka, vai abi posmi veido daļu no viena ieguldījuma projekta.

(70)

Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka abi ieguldījuma posmi attiecas uz vienu un to pašu ražotni (Dunavarsány industriālais parks Ungārijas centrālajā daļā), uzņēmumu (IBIDEN HU), produktu (keramikas substrāti dīzeļdegvielas daļiņu filtriem) un ka darbs pie katra projekta tika uzsākts trīs gadu laikā (pirmais posms sākās 2004. gadā, bet otrais – 2005. gadā). Tādēļ Komisija uzskata, ka “ražotnes” definīcijas kritēriji, kas noteikti MSF 2002 49. pantā, ir ievēroti un ka abi ieguldījuma posmi veido daļu no viena ieguldījuma projekta.

(71)

Turklāt Komisija atzīmē Ungārijas iestāžu piekrišanu tam, ka abi IBIDEN HU ieguldījuma posmi Dunavarsány industriālajā parkā ir uzskatāmi par vienu ieguldījuma projektu.

6.4.2.   Atbalsta intensitāte

(72)

Tā kā uzskata, ka ieguldījuma pirmais un otrais posms veido vienu ieguldījuma projektu, abus posmus ņem vērā, lai aprēķinātu projekta maksimālo atbalsta intensitāti.

(73)

Ņemot vērā, ka plānotie attaisnotie izdevumi pašreizējā vērtībā ir HUF 41 953 072 670 (168,30 miljoni euro) un piemērojamais standarta reģionālā atbalsta maksimālais apjoms ir 40 % (TDE), piemērotā maksimālā atbalsta intensitāte TDE, kas veidojas no MSF 2002 21. un 22. pantā minētā pazemināšanas mehānisma, ir 23,34 %.

(74)

Tā kā projekta atbalsta intensitāte ir 22,44 % TDE un tāpēc ir zemāka par maksimālā atbalsta intensitāti, kas atļauta saskaņā ar pazemināšanas mehānismu (23,34 % TDE), ieteiktā vispārējās atbalsta paketes intensitāte atbilst piemērotajam reģionālā atbalsta maksimālajam apjomam.

6.4.3.   Atbilstība MSF 2002 24. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem

(75)

Tā kā kopējā atbalsta summa HUF 9 793 809 933 (39,29 miljoni euro) pašreizējā vērtībā pārsniedz paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību EUR 30 miljonu apmērā, atbilstība MSF 2002 24. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumiem ir jāizvērtē.

(76)

Komisijas lēmums piešķirt reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem saskaņā ar MSF 2002 24. punktu ir atkarīgs no atbalsta saņēmēja tirgus daļas pirms un pēc ieguldījuma veikšanas un no ieguldījuma radītās kapacitātes. Lai veiktu attiecīgās pārbaudes saskaņā ar MSF 2002 24. punkta a) un b) apakšpunktu, Komisijai, pirmkārt, ir jānosaka produkts(-i), uz kuru(-iem) attiecas ieguldījums, un jānosaka attiecīgie produkta un ģeogrāfiskie tirgi.

6.4.3.1.   Produkts, uz kuru attiecas ieguldījuma projekts

(77)

Saskaņā ar MSF 2002 52. punktu “attiecīgais produkts” ir produkts, kas norādīts ieguldījuma projektā un, ja nepieciešams, tā aizvietotāji, kurus par tādiem uzskata vai nu patērētājs (produkta īpašību, cenas un izmantošanas mērķa dēļ), vai ražotājs (ņemot vērā ražošanas iekārtu pielāgojamību). Kad projekts ir saistīts ar starpproduktu un nozīmīga daļa produkcijas tirgū netiek realizēta, attiecīgais produkts tiek iekļauts pakārtotajos ražojumos.

(78)

Paziņotais projekts attiecas uz “keramikas substrātu dīzeļdegvielas daļiņu filtru” (DDF) ražošanu. DDF ir automobiļu daļa, ko izmanto izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmās transportlīdzekļos ar dīzeļmotoru un kas attīra izplūdes gāzes, kuras rada degšana (25) motorā.

(79)

Tā keramikas daļa, ko ražo IBIDEN HU, ir starpprodukts. Pēc ražošanas procesa pabeigšanas rūpnīcā (3. līmenis) to saskaņā ar tirgus nosacījumiem caur IBIDEN Deutschland GmbH  (26) pārdod neatkarīgiem uzņēmumiem (galvenie klienti ir (…), (…) un (…)), kas pārklāj substrātu ar dārgmetāla kārtu. Tādējādi DDF kļūst par pārklātu DDF (2. līmenis). Pārklātos DDF pēc tam pārdod izplūdes kolektoru ražotājiem (1. līmenis), kas ir automašīnu montāžas rūpnīcu tiešie piegādātāji. Keramikas substrātu galapatērētāji ir dīzeļmotoru pasažieru automašīnas un vieglie kravas transportlīdzekļi.

(80)

Ieguldījuma projekta laikā tirgū netiks pārdots vai izmantots neviens cits IBIDEN Group produkts. Ungārijas iestādes apstiprina, ka piecus gadus pēc projekta/ražošanas pilnā apmērā beigšanas minētajā ražotnē tiks ražoti tikai paziņotie un izvērtētie produkti.

(81)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apsvērs to keramikas substrātu DDF, kuru liek dīzeļmotoru pasažieru automašīnās un vieglajos kravas transportlīdzekļos, kā ieguldījuma projektā paredzēto produktu.

6.4.3.2.   Attiecīgie produkta un ģeogrāfiskie tirgi

(82)

Attiecīgā produkta tirgus definīcija nosaka, ka ir jāpārbauda, kādus citus produktus var uzskatīt par aizvietotājiem MSF 2002 52. panta nozīmē tam produktam, kas minēts ieguldījuma projektā. Šajā sakarā un ņemot vērā ieinteresēto pušu un Ungārijas iestāžu apsvērumus, Komisija ir noskaidrojusi, kādus produktus var uzskatīt par DDF aizvietotājiem. Šīs analīzes kopsavilkums ir redzams turpmāk.

1.   Izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu vispārējs pārskats

(83)

Emisiju samazināšana ir sarežģīta joma, kurā mijiedarbojas tehnoloģijas, ietekme uz degvielas ekonomiju, transportlīdzekļa vadīšana, izturīgums un izmaksas. Emisiju samazināšanas pasākumus var iedalīt divās galvenajās grupās:

a)

sadedzināšanas sistēmu attīstība, lai samazinātu no motora izplūstošās emisijas;

b)

emisiju kontroles tehnoloģijas, kas izmanto motoru izplūdes gāzu “pēcapstrādi” (tikai pēdējais ir attiecināms uz šo lietu).

(84)

Dīzeļmotoru izplūdes gāzes satur bīstamas vielas: lielu daudzumu matērijdaļiņu (MD, piemēram, kvēpus un šķīstošas organiskas frakcijas (ŠOF) (27)) un bīstamu gāzu (piemēram, ogļūdeņražus (HC), oglekļa oksīdus (CO), slāpekļa oksīdus (NO)). Šīs vielas apstrādā izplūdes gāzu attīrīšanas sistēma, kas ievietota transportlīdzekļos.

(85)

Attiecīgi sistēmā ir konkrētas sastāvdaļas, kas attīra bīstamās vielas. Būtībā tās var būt ierīces: 1) kas tīra gāzu sastāvdaļas un 2) kas tīra matērijdaļiņas (arī kvēpus). Turpmāk minētās divas emisiju pēcapstrādes ierīces, kas attiecas uz šo lietu, tiek izmantotas dīzeļmotoru pasažieru automašīnās un vieglajos kravas transportlīdzekļos.

a)

“DOK” – dīzeļmotoru oksidācijas katalizators, kas apstrādā kaitīgās gāzes (galvenokārt ogļhidrātus (HC), oglekļa oksīdus (CO)), un papildus tas līdz zināmai robežai likvidē arī ŠOF (šķīstošas organiskas frakcijas), bet nevar attīrīt kvēpus. DOK, līdzīgi kā DDF, ir veidots no iekšēji cieta substrāta, caur kuru tiek novadītas izplūdes gāzes. Plūstot cauri kanāliem, izplūdes gāze nonāk ķīmiskā reakcijā ar katalizatoriem (platīns un pallādijs), kas atrodas substrāta sieniņā. Kopš 2000. gada DOK ir ieviesti gandrīz visos dīzeļmotoru pasažieru automašīnu modeļos EEZ, lai izpildītu obligātās emisiju normas attiecībā uz kaitīgo gāzu maksimālo daudzumu emisijās.

b)

“DDF” – dīzeļdegvielas daļiņu filtrs, kam ir jāaiztur matērijdaļiņu nešķīstošās frakcijas, t. i., kvēpi. To panāk ar mehānisku filtrēšanu. Izplūdes gāze ieplūst DDF aizsprosta struktūras kanālos un ir spiesta plūst pa sieniņām, jo kanāli ir alternatīvi aizsprostoti. Substrāts darbojas kā filtrs un kvēpi uzglabājas uz tā sienām. DDF kļūst kvēpu piesūcināts, un, lai saglabātos tā funkcionalitāte, kvēpi ir jālikvidē, tos sadedzinot (filtra reģenerācija).

(86)

DDF pirmoreiz kā sērijas produkts parādījās 2000. gadā Peugeot 607 dīzeļmotora automašīnā un kopš tā laika ir kļuvis arvien izplatītāks, piedzīvojot milzīgu attīstību pēdējos 3–4 gados. Šī attīstība ir notikusi daļēji nodokļu atlaižu dēļ, kuras vairākās valstīs tiek piedāvātas dīzeļmotoru transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar DDF, daļēji tāpēc, ka mainījusies patērētāju attieksme pret vides jautājumiem, kā arī sagaidāmo stingrāku emisiju normu dēļ, proti, attiecībā uz MD maksimālo daudzumu (EEZ emisiju samazināšanu regulē Euro emisiju standarti). Sagaidāms, ka pirms Euro 5  (28) stāšanās spēkā 2009. gadā arvien lielākai daļai dīzeļmotoru automašīnu būs DDF. Šī tendence nodrošinās turpmāku DDF tirgus paplašināšanos nākamajos gados.

(87)

Dažādus DDF veidus var izšķirt pēc filtra materiāla (piemēram, keramikas, kordierīta vai metāla) un filtra reģenerācijas stratēģijas. Reģenerācija ir nepieciešama, lai novērstu (t.i., nodedzinātu) uzkrātās daļiņas. Praksē to panāk vai nu ar piedevu, kas samaisīta ar degvielu un kas samazina oksidācijas temperatūru (pēdējo pazīst kā “nepārklātu DDF ar degvielas izcelsmes katalizatoru”), vai ar dārgmetāla pārklājumu nosedzot substrāta sienu, kas palīdz nodedzināšanas procesā (pēdējo sauc par “pārklātu DDF” vai “piesūcinātu katalizētu DDF”).

(88)

Dārgmetāla pārklājuma dēļ šis pārklātā DDF veids līdz zināmai robežai attīra HC un CO gāzes ķīmiskā oksidācijas procesā. IBIDEN HU ražotais produkts ietilpst šajā kategorijā. Tas ir keramikas substrāts, kas 2. līmenī tiek pārklāts un tad ielikts izplūdes kolektoru sistēmā 1. līmenī.

2.   Attiecīgā produkta tirgus definīcija, ņemot vērā ieinteresēto pušu un Ungārijas iestāžu apsvērumus

(89)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija pauda bažas, kas minētas iepriekš, par to, vai DOK un DDF var uzskatīt par aizvietotājiem, kas pieder vienam un tam pašam attiecīgo produktu tirgum.

(90)

Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmēja IBIDEN HU, ieinteresētās puses Aerosol & Particle Technology Laboratory un Ungārijas iestāžu paustie argumenti nekliedē sākotnējās Komisijas bažas, ko apstiprināja Saint-Gobain un ieinteresētās puses, kuras identitāte netiek atklāta, apsvērumi. It īpaši Komisija ņem vērā turpmāk minēto.

(91)

DDF un DOK nepieder vienam attiecīgo produktu tirgum, jo šo produktu īpašības atšķiras, kā dēļ abiem produktiem nav ne pieprasījuma, ne piedāvājuma aizstājamības.

(92)

Par labu prasītājai pusei Komisija ņem vērā to, ka starp DDF un DOK substrātiem ir būtiskas atšķirības produktu īpašībās, paredzētajā lietošanā un cenā.

a)

Kā norādīja ieinteresētās puses, DOK substrātus ražo galvenokārt no bezporu kordierīta. Materiālam, ko izmanto DOK substrāta ražošanā, ir jāiztur apmēram 400 °C iekšējā temperatūra, kas atrodas pašā DOK. Salīdzinošais materiāls, ko izmanto DDF ražošanā, ir silikona karbīds. DDF substrātam ir jābūt porainam, lai nodrošinātu kvēpu filtrāciju. Nepieciešamās DDF reģenerācijas dēļ substrāti ir jāražo no materiāla, kas spēj izturēt ļoti augstu temperatūru (ap 1 000 °C pārklāta DDF ražošanā) un atkārtotu termisku šoku. Tādējādi, ņemot vērā atšķirīgās termiskās īpašības, patērētāji nevarēs aizvietot DDF substrātus ar DOK substrātiem, ja kādam no produktiem paaugstināsies cena.

b)

Attiecībā uz cenu Komisija atbalsta Saint-Gobain un puses, kuras identitāte netiek atklāta, viedokli šajā jautājumā un uzskata, ka starp DOK un DDF substrātu cenām ir liela atšķirība, jo DDF substrātu ražošanā izmantojamie materiāli ir izturīgāki un to ražošanai ir lielākas izmaksas (piemēram, ir vajadzīga neoksidēta augstas temperatūras kausēšanas krāsns). Saskaņā ar ieinteresēto pušu iesniegtajiem dokumentiem vidējā cena par vienu DDF substrāta vienību svārstās no EUR 120 līdz EUR 180 (neskaitot katalizatora pārklājuma un karsēšanas izmaksas), bet DOK substrāta cena svārstās no EUR 12 līdz EUR 20 (arī neskaitot katalizatora pārklājuma un karsēšanas izmaksas). Šāda cenu starpība norāda, ka DDF substrāti nepieder tam pašam tirgum, kurā ir DOK substrāti, jo DDF 2. līmeņa ražotāji nevar aizstāt to ar DOK substrātu tehnisku iemeslu dēļ (citādi viņi to darītu lielās cenu atšķirības dēļ) un DOK ražotājs nevar aizvietot DOK substrātu ar DDF substrātu, jo tad tiktu iegūts dārgāks produkts bez oksidācijas funkcijas salīdzinājumā ar DOK substrātu.

c)

Attiecībā uz lietošanas mērķiem, pamatojoties uz ieinteresēto pušu iesniegtajiem dokumentiem, Komisija uzskata, ka DOK primārais mērķis ir oksidēt konkrētas gāzes dīzeļdegvielas izplūdē, ar ķīmisku reakciju pārveidojot tās par mazāk kaitīgām vielām. DDF primārā funkcija ir filtrēt kvēpus mehāniska filtrēšanas procesa gaitā. Konkrētos apstākļos DDF papildus veic daļu DOK funkciju, tomēr pilnīgu oksidācijas efektu nevar panākt, ja nav ierīkotas abas ierīces. Turklāt DOK ierīce neveic nevienu no DDF funkcijām, jo tā nefiltrē kvēpus. Saskaņā ar transportlīdzekļu ražotāju un automašīnu piegādātāju cerībām DOK un DDF joprojām būs atsevišķas ierīces, kas izplūdes gāzu sistēmā atrodas līdzās (29).

d)

IBIDEN HU DDF substrātu katalizatoru veiktā oksidācija ir iemesls, lai nodrošinātu pietiekami augstu temperatūru kvēpu dedzināšanai, bet tai nav tā paša attīrošā efekta, kāds ir pilnībā funkcionējošam DOK. Kā norādīts ieinteresēto pušu iesniegtajos dokumentos, tā sauktais IBIDEN HU daudzfunkcionālais produkts neizslēdz vajadzību pēc atsevišķa DOK izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmā. Ungārijas iestādes un atbalsta saņēmējs arī atzīst, ka pašreizējo tiesību aktu dēļ IBIDEN HU tā saukto daudzfunkcionālo produktu joprojām ir jāievieto kopā ar DOK.

e)

Komisija atzīmē, ka IBIDEN HU un Ungārijas iestāžu paustais viedoklis saistībā ar tendenci izmantot vienu kombinētu risinājumu (DOK un DDF) var atspoguļot nākotnes tendenci emisijas kontroles tehnoloģijās, tomēr tas neatspoguļo pašreizējo situāciju, kuru Komisija analizē. Tādēļ gan DDF, gan DOK turpinās līdzāspastāvēt un tās izmantos kopā attiecīgajā laika posmā (no 2003. gada līdz 2008. gadam, t. i., vienu gadu pirms ieguldījuma projekta sākšanas un vienu gadu pēc tā pilnīgas pabeigšanas). Kā norādīts viena pētījuma tirgus datu aplēsēs, DOK joprojām būs galvenā emisijas kontroles sastāvdaļa, kas ievietojama visās dīzeļmotoru automašīnās minētajā laika posmā. Pētījums arī apliecina, ka nākotnē Euro 5 un Euro 6 tehnoloģijās DOK joprojām tiks izmantots CO, HC un ŠOF oksidācijai.

f)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Frost & Sullivan, kas ir neatkarīgs rūpniecības konsultantu un pētījumu uzņēmums, veiktajā tirgus pētījumā ir analizēts tikai DDF kā atsevišķs produkts daļiņu tīrīšanai, bet tajā nav apskatīts DOK.

(93)

No pasūtītāja viedokļa DOK un DDF substrātu ražošanas procesi atšķiras. Tā kā DDF substrātam ir jāspēj izturēt augstu temperatūru, materiālu (galvenokārt silikona karbīdu) ir jāsagatavo ļoti augstā temperatūrā un atmosfērā, kurā nav skābekļa. Kordierītu, ko sākotnēji izmanto DOK substrāta ražošanā, kausē gaisā un nosacīti daudz zemākā temperatūrā. Turklāt DOK substrāts ir vienbloka šūnains cilindrs, bet DDF substrātu veido, līmējot dažādus filtrēšanas elementus, un DDF kanāli tiek nosprostoti, kā tas nenotiek DOK ražošanā. Ir skaidrs, ka DDF substrāta ražošanā ir vajadzīga neoksidēta augstas temperatūras kausēšanas krāsns, līmēšanas sistēma un nosprostošanas iekārtas, bet šis aprīkojums nav vajadzīgs DOK substrāta ražošanā. Tāpēc ir acīmredzams, ka nav iespējams ražot DDF un DOK substrātu vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, neradot būtiskas papildu izmaksas.

(94)

Attiecībā uz IBIDEN HU un Ungārijas iestāžu pausto argumentu, ka ir ražotāji, kas ražo gan DOK, gan DDF, un ka tādēļ atšķirība starp DOK un DDF ražotājiem ir neskaidra, Komisija uzskata, ka tas, vai viens ražotājs var vai nevar ražot abus produktus, nav būtisks. Būtiski ir tas, vai vienu un to pašu aprīkojumu var izmantot abu substrātu ražošanā, neradot būtiskas papildu izmaksas. To nepierādīja ne ieinteresētās puses, ne Ungārijas iestādes, proti, DOK substrātu ražotāji, kas varētu ražot DDF substrātus ar to pašu aprīkojumu bez papildu ieguldījuma izmaksu veikšanas, vai otrādi, neuzrādīja nekādus konkrētus pierādījumus.

(95)

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Komisija uzskata, ka, lai gan DOK un DDF kopā ar citām sastāvdaļām (piemēram, Lean NOx Trap, kura mērķis ir samazināt slāpekļa oksīdu izplūdes gāzēs) der dīzeļmotoru pasažieru automašīnu un vieglo kravas transportlīdzekļu pēcapstrādes/dīzeļdegvielas emisiju kontroles sistēmām, pats fakts, ka tās atrodas līdzās vienā izplūdes līnijā vai ietekmē viena otras attīstību, nepadara tās par aizvietotājiem no prasītāja puses un/vai piedāvātāja puses viedokļa, jo tās ir divas atsevišķas sastāvdaļas ar atšķirīgām īpašībām, cenu un lietošanas mērķi. Turklāt attiecībā uz aizvietojamību no piedāvātāja puses ir atšķirības DOK un DDF substrātu ražošanas procesos, kas liek secināt, ka no piedāvātāja puses nav iespējama DOK un DDF substrātu aizvietojamība.

(96)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un šā lēmuma mērķi, Komisija uzskata, ka attiecīgajā produktu tirgū ietilpst tikai dīzeļdegvielas daļiņu filtru substrāti, kas jāievieto dīzeļmotoru pasažieru automašīnu un vieglo kravas transportlīdzekļu izplūdes sistēmās.

3.   Attiecīgais ģeogrāfiskais tirgus

(97)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija apgalvo, ka attiecīgajam ģeogrāfiskajam tirgum ir jābūt visā EEZ teritorijā, ņemot vērā atšķirības emisijas noteikumos un degvielas kvalitātes standartos salīdzinājumā ar trešām valstīm un mazāku dīzeļmotora automašīnu skaitu citos galvenajos automobiļu tirgos (30). Patlaban šķiet, ka pieprasījums pēc pēcapstrādes ierīcēm dīzeļmotoru vieglajiem kravas transportlīdzekļiem citos tirgos, neskaitot EEZ, ir ļoti zems. Attīstot modernākas pēcapstrādes ierīces dīzeļmotoru transportlīdzekļiem, kuri tad atbildīs dažu trešo valstu prasībām, kas saistītas ar izplūdes gāzu emisiju, pēcapstrādes ierīču tirgus paplašināšanās ir sagaidāma tikai pēc 2008. gada.

(98)

Neviena no ieinteresētajām pusēm vai Ungārijas iestādēm nav iebildušas šim secinājumam. Pamatojoties uz iepriekš minēto un šā lēmuma mērķi, Komisija uzskata, ka attiecīgais DDF ģeogrāfiskais tirgus darbojas visā EEZ teritorijā.

6.4.3.3.   Tirgus daļa

(99)

Saskaņā ar MSF 2002 24. punkta a) apakšpunktu atsevišķi paziņojamam ieguldījumu projektam nepiešķirs ieguldījuma atbalstu, ja atbalsta saņēmējs rada 25 % no attiecīgo produktu pārdošanas apjoma pirms ieguldījuma vai radīs vairāk par 25 % pēc ieguldījuma.

(100)

Lai noskaidrotu, vai projekts atbilst MSF 2002 24. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, ir jāanalizē atbalsta saņēmēja tirgus daļa grupas līmenī pirms un pēc ieguldījuma. Tā kā IBIDEN HU ieguldījums sākās 2004. gadā un 2,4 miljonus produkcijas vienību gadā pēc ražošanas uzsākšanas ar pilnu jaudu tika plānots sasniegt 2007. gadā, Komisija pētīja tirgus daļas 2003. gadā un 2008. gadā.

(101)

Ungārijas iestādes apstiprina, ka starp IBIDEN un citiem keramikas nozares uzņēmumiem nav slēgtas vienošanās par kopuzņēmumu vai ilgtermiņa mārketingu.

(102)

Ungārijas iestādes ir iesniegušas tirgus datus no šādiem avotiem: Frost & Sullivan Ltd. un AVL List GmbH. Savukārt IBIDEN Group tirgus daļas DDF tirgū pirms projekta uzsākšanas un pēc tā pabeigšanas apjoma ziņā Eiropā ir norādītas III tabulā.

III   tabula

IBIDEN tirgus daļa grupu līmenī Eiropā

(Dati vienībās)

 

2003

2008

IBIDEN group pārdošanas rezultāti

(…)

(…)

Kopējais DDF tirgus

702 000

6 340 000

Uzņēmuma daļa DDF tirgū

(…) %

(…) %

Avots: Frost & Sullivan Ltd. ().

(103)

Ungārijas iestāžu iesniegtie pētījumi rāda, ka IBIDEN tirgus daļa grupu līmenī DDF tirgū gan pirms, gan pēc ieguldījuma ir (…) %–(…) % Eiropā apjoma ziņā (32) un tāpēc būtiski pārsniedz 25 % robežu (33). Tādējādi MSF 2002 24. punkta a) apakšpunkta nosacījumi nav ievēroti.

6.4.3.4.   Ražošanas kapacitātes pieaugums/pārbaude par tirgus paplašināšanos

(104)

MSF 2002 24. punktā ir noteikts, ka atsevišķi paziņojamiem projektiem nepiešķirs ieguldījuma atbalstu, ja viens no 24. punktā noteiktajiem nosacījumiem netiek pildīts. Kaut arī, kā norādīts iepriekš, MSF 2002 24. punkta a) apakšpunkta nosacījumi nav ievēroti, Komisija arī pārbaudīja, vai ieguldījuma projekts atbilst pārējiem nosacījumiem, kas noteikti MSF 2002 24. punkta b) apakšpunktā. Saskaņā ar MSF 2002 24. punkta b) apakšpunktu atsevišķi paziņojamam ieguldījuma projektam nevar piešķirt ieguldījuma atbalstu, ja projekta radītā kapacitāte ir lielāka par 5 % no tirgus apmēra, kas aprēķināts, izmantojot attiecīgā produkta redzamā patēriņa datus, ja vien vidējais produkta redzamā patēriņa pieauguma līmenis gadā pēdējo piecu gadu laikā nepārsniedz vidējo Eiropas Ekonomikas zona IKP pieauguma līmeni gadā tajā pašā laika posmā.

(105)

Šajā sakarībā Komisija atzīmē, ka, kā norādīts IV tabulā, vidējais DDF redzamā patēriņa pieaugums Eiropā (mērīts kā kopējie pārdošanas rezultāti) pēdējo 5 gadu laikā būtiski pārsniedz EEZ IKP (34) vidējo pieaugumu gadā.

IV   tabula

Pārbaude par tirgus paplašināšanos

(Pārdošanas vienības)

 

2001. gads

2002. gads

2003. gads

2004. gads

2005. gads

2006. gads

KGIT (35)

DDF

29 000

290 000

702 000

1 169 000

1 791 000

2 957 000

152,17 %

IKP (miljoni euro nemainīgās cenās 1995. gadā) (ES 27)

8 197 605,0

8 295 193,5

8 402 482,6

8 610 427,6

8 765 680,7

9 027 663,9

1,95 %

(106)

Visbeidzot Komisija secina, ka atbalsts pēc rūpīgas pārbaudes atbilst MSF 2002 24. punkta b) apakšpunktam, tomēr, kā minēts iepriekš, atbalsts neatbilst MSF 2002 24. punkta a) apakšpunktam.

6.5.   Atbalsta negatīvā ietekme un secinājums

(107)

Saskaņā ar reģionālā atbalsta noteikumiem atbalsts, kura summa ir HUF 7 411 828 735 (29,73 miljoni euro) pašreizējā vērtībā (HUF 11 745 422 640 vai 47,12 miljoni euro nominālvērtībā), jau ir piešķirts IBIDEN HU, pamatojoties uz pašreizējām reģionālā atbalsta shēmām (36), ievērojot paziņošanas prasībai piemērojamo individuālo robežvērtību, kas noteikta MSF 2002 24. punktā. Atbalsta summa, par kuru tiek paziņots, ir starpība starp kopējo atbalsta summu un jau piešķirto atbalsta summu, t. i., HUF 2 381 981 198 (9,56 miljoni euro) pašreizējā vērtībā (HUF 3 845 801 110 vai 15,43 miljoni euro nominālvērtībā).

(108)

MSF 2002 24. punktā ir teikts, ka atsevišķi paziņojamiem projektiem ieguldījuma atbalstu nepiešķir, ja viens no 24. punktā noteiktajiem nosacījumiem netiek pildīts. Kā minēts iepriekš, pēc rūpīgas pārbaudes secināts, ka atbalsts neatbilst MSF 2002 24. punkta a) apakšpunktam, jo IBIDEN tirgus daļa grupu līmenī DDF tirgū Eiropā gan pirms, gan pēc ieguldījuma būtiski pārsniedz 25 % robežu.

(109)

Lielā IBIDEN tirgus daļa atspoguļo uzņēmuma dominējošo vietu DDF tirgū. Saskaņā ar Frost & Sullivan Ltd (“F&S”) (37) pētījumu un ieinteresēto pušu apsvērumiem, IBIDEN pieder ievērojama daļa DDF Eiropas tirgus, jo uzņēmums ir viens no diviem galvenajiem filtru substrātu ražotājiem pasaulē (otrs lielākais ražotājs ir NGK). Komisija atzīmē, ka DDF tirgus Eiropā pēdējo gadu laikā ir krietni paplašinājies, jo visi transportlīdzekļu ražotāji izmanto šo tehnoloģiju, lai ievērotu Euro emisiju maksimālos daudzumus. Tas ir ļoti ienesīgs tirgus, kuram, kā šķiet, ir nodrošināta droša attīstība nākotnē. Atbalsts, par kuru ir jāpaziņo, vēl vairāk nostiprinātu IBIDEN vadošo pozīciju šajā tirgū, radot grūtības jauniem tirgus dalībniekiem nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Tādēļ atbalsts, par kuru ir jāpaziņo, ir jutīgs un var radīt būtiskus konkurences kropļojumus.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka atbalsts, par kuru ir jāpaziņo, nav saderīgs ar kopējā tirgus mērķiem. Tā kā atbalsts, kura summa ir HUF 2 381 981 198 (9,56 miljoni euro) pašreizējā vērtībā (HUF 3 845 801 110 vai 15,43 miljoni euro nominālvērtībā) nav piešķirts, tad nav vajadzības to atgūt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Ungārijas Republika plāno piešķirt uzņēmumam IBIDEN Hungary Gyártó Kft. un kura apmērs ir HUF 2 381 981 198 pašreizējā vērtībā (HUF 3 845 801 110 nominālvērtībā), nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Tāpēc šo atbalstu nedrīkst īstenot.

2. pants

Ungārijas Republika informēs Komisiju divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas par pasākumiem, kas veikti tā izpildei.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 224, 25.9.2007., 2. lpp.

(2)  Komisijas paziņojums – Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipi (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.), kas grozīti ar Komisijas paziņojumu par grozījumiem Lielu ieguldījumu projektu reģionālā atbalsta daudznozaru pamatprincipos (2002) attiecībā uz tāda saraksta izveidi, kurā iekļautu nozares ar strukturālām problēmām, un par priekšlikumu atbilstīgiem pasākumiem saskaņā ar EK līguma 88. panta 1. punktu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu nozari un sintētisko šķiedru ražošanas nozari (OV C 263, 1.11.2003., 3. lpp.).

(3)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Komisijas 2004. gada 9. jūlija vēstule C(2004) 2773/5 saistībā ar HU 12/2003 – Reģionālā atbalsta programma Ungārijai laikposmam no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. decembrim.

(5)  Finanšu gads beidzās 2006. gada 31. martā.

(6)  Lai nodrošinātu lielo reģionālā atbalsta ieguldījumu projektu pārredzamību un efektīvu uzraudzību, MSF 2002 36. pantā ir minēts īpašs “pārredzamības mehānisms”. Saskaņā ar šo pārredzamības mehānismu dalībvalstīm ir jāsniedz informācija standarta formātā ikreiz, kad saskaņā ar MSF 2002 tiek piešķirts atbalsts projektiem, par kuriem nav jāpaziņo un kuru attaisnotās izmaksas pārsniedz 50 miljonus euro.

(7)  Aprēķināts saskaņā ar atbalsta shēmas noteikumiem, pamatojoties uz valūtas kursu 249,28 HUF/EUR (piemērots 2004. gada 31. augustā) un 8,59 % atsauces likmi.

(8)  Attiecas pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

(9)  HU 1/2003 “Mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” tika iesniegta saskaņā ar pagaidu procedūru, un Komisija to pieņēma kā esošu atbalstu Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai IV pielikuma, 3. nodaļas, 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē (saskaņā ar 22. pantu).

(10)  HU 3/2004 “Attīstības nodokļa atlaižu shēma” tika iesniegta saskaņā ar pagaidu procedūru, un Komisija to pieņēma kā esošu atbalstu Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai IV pielikuma, 3. nodaļas, 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē (saskaņā ar 22. pantu). Komisijā tika iesniegti shēmas grozījumi (lietas numurs Nr. 504/2004), un Komisija tos pieņēma 2004. gada 23. decembrī (atsauce C(2004)5652).

(11)  Šajā lēmumā tīro dotācijas ekvivalentu (TDE) aprēķina, pamatojoties uz Ungārijā piemērojamā uzņēmuma nodokļa standarta likmi (16 %).

(12)  Nodokļa atlaidi nosaka, ņemot vērā tā vispārējo pašreizējo vērtību.

(13)  HU 1/2003 “Mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” un N 504/2004 (ex HU 3/2004) “Attīstības nodokļa atlaižu shēma”.

(14)  Atšķirība starp galaproduktu, DDF un DOK, plānoto izmantošanu ir tiem atbilstošo substrātu atšķirīgā izmantojuma atspoguļojums. Tāpēc turpmāk lēmumā DDF tiks lietots alternatīvi DDF substrātam.

(15)  “Eiropas dīzeļdegvielas daļiņu filtru tirgus stratēģiskā analīze”, 2006. gada oktobris. Firma Frost & Sullivan aktīvi darbojas tirgus/rūpniecības konsultāciju un pētījumu jomā.

(16)  “Tirgus pētījums par MD samazinošām pēcapstrādes ierīcēm”, 2007. gada marts. Sarakstam ir cieša saistība ar iekšdedzes dzinēju plānošanu un attīstību. AVL pētījumā, kuru IBIDEN HU iesniedza šajā lietā, apstrīd, ka DOK un DDF pieder vienam un tam pašam attiecīgo produktu tirgum. Tomēr AVL pētījumā minētie dati un analīze neapstiprina šo argumentu, t. i., vairākas detaļas/informācija pētījumā norāda uz aizvietojamības trūkumu, nevis uz pretējo.

(17)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(18)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(19)  IBIDEN HU izmanto produkta nākamo paaudžu koncepciju, lai norādītu uz tehnoloģijas attīstību.

(20)  Tomēr attiecībā uz DOK tirgus cenu (EUR 102), kāda tā norādīta AVL pētījumā, šķiet, ka tas attiecas arī uz DOK cenu pēc pārklāšanas 2. līmenī, un tāpēc ir jāpielāgo DOK substrāta cenas pazeminājums, tāpat kā IBIDEN ir pielāgojis DDF substrāta cenas.

(21)  Atšķirība starp galaproduktu, DDF un DOK, plānoto izmantošanu ir tiem atbilstošo substrātu atšķirīgā izmantojuma atspoguļojums.

(22)  OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(23)  HU 1/2003 “Mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” un N 504/2004 (ex HU 3/2004) “Attīstības nodokļa atlaižu shēma”.

(24)  Tā kā ieguldījumu projekti var ilgt vairākus gadus, trīs gadu periods tiek aprēķināts, sākot no datuma, kad ir uzsākts darbs pie katra projekta.

(25)  Pašreizējie Eiropas tiesību akti nenosaka, ka transportlīdzekļos ir jābūt DDF, bet dažos tie jau ir ielikti. Sākot no 2009. gada septembra, jaunas robežvērtības būs obligātas jaunām dīzeļmotoru pasažieru automašīnām (M1 kategorija) un vieglajiem kravas transportlīdzekļiem (N1 kategorija I klase) ar atskaites masu, kas nepārsniedz 2 610 kg (šie limiti piemērojami II un III klases N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, sākot no 2010. gada septembra). Tā praksē tiks lietoti DDF, lai īstenotu robežvērtības.

(26)  Ungārijas iestādes apstiprina, ka IBIDEN Deutschland GmbH ir tirdzniecības un mārketinga uzņēmums un ka tas neražo izplūdes gāzu cauruļu tīrīšanas daļas. Neviens cits IBIDEN Group uzņēmums neapstrādā IBIDEN HU ražotās daļas.

(27)  ŠOF: šķīstoša organiska frakcija, piemēram, organisks materiāls no motora mašīneļļas vai degvielas.

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(29)  Šī Saint-Gobain norādītā tendence ir uzsvērta vairākās prezentācijās vairākos speciālistu forumos 2007. gadā, kuros piedalījās General Motors, DaimlerChrysler, Johnson Matthey, Hyundai un Arvin Meritor.

(30)  Saskaņā ar AVL veikto tirgus pētījumu modernajām izplūdes pēcapstrādes sistēmām ir vajadzīga sēru nesaturoša dīzeļdegviela, lai nodrošinātu efektīvu un ilgstošu darbību. Dīzeļdegviela ar zemu sēra līmeni ES tika ieviesta 2005. gadā, un tās lietošana 2009. gadā kļūs par obligātu prasību.

(31)  AVL apkopotie dati atspoguļo nedaudz mazāku tirgu nekā F&S dati, un tajos ir neatbilstības, jo atbalsta saņēmēja tirdzniecības apjomi Eiropā pirms ieguldījuma (t. i., 2003. gadā) ir augstāki nekā AVL lēstie kopējās pārdošanas rezultāti. Tāpēc DDF tirgus skaitļi, kas norādīti F&S pētījumā, tika izmantoti tur, kur neradās neatbilstības. Turklāt, ņemot vērā, ka F&S dati ir labvēlīgi atbalsta saņēmējam, pat šajā gadījumā tirgus daļas krietni pārsniedz 25 %. F&S pētījums tiešā mērā attiecas uz to skaitu DDF, kuri ir pārdoti vai kurus ir paredzēts pārdot tirgū, ņemot vērā visus DDF ražotājus. Tāpat jāatzīmē, ka, lai arī pētījumi attiecas uz DDF, t. i., jau gatavu pārstrādes produktu, praksē pārdoto substrātu apjoms ir vienāds ar pārdoto DDF skaitu.

(32)  IBIDEN HU keramikas substrāts ir starpprodukts, kam vajadzīga turpmāka apstrāde (t. i., pārklāšana, karsēšana) nākamajā vērtību ķēdes līmenī (to veic neatkarīgi uzņēmumi). Tā kā ar vērtību saistīti dati iesniegtajos pētījumos attiecas tikai uz gatavu DDF, kura cena ir krietni augstāka nekā IBIDEN ražotajam produktam, un tā kā nav iesniegti ticami dati par starpprodukta cenu, Komisija uzskata, ka šajā lietā ir jāizmanto apjoma analīze. Katrā ziņā, ja IBIDEN pārdod DDF substrātus par vidējai tirgus cenai tuvu cenu, tirgus daļas apjomu var salīdzināt.

(33)  Saskaņā ar Saint-Gobain datiem pat hipotētiskā tirgū, kas aptver DDF un DOK substrātu ražošanu (DDF + DOC tirgus), IBIDEN tirgus daļa pārsniedz 25 % vērtības izteiksmē EEZ teritorijā. Tomēr šo argumentu neapstiprina AVL pētījums (kura pasūtītājs ir atbalsta saņēmējs), jo tajā ir norādītas krietni augstākas DOK cenas, un tādējādi tirgus daļa vērtības izteiksmē joprojām ir zemāka par 25 % apvienotajā tirgū (tomēr ņemot vērā DOK tirgus cenu, kas norādīta AVL pētījumā, šķiet, ka tā attiecas uz DOK cenu pēc pārklāšanas 2. līmenī, kas izskaidrotu krietni augstāko cenu salīdzinājumā ar to, ko Saint-Gobain norādījis substrātam). Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nevar secināt, vai šādā hipotētiskā tirgū IBIDEN tirgus daļa būtu augstāka vai zemāka par 25 % vērtības izteiksmē EEZ teritorijā.

(34)  Praktisku apsvērumu dēļ EU-27 IKP skaitļi tika ņemti vērā.

(35)  KGIT – kopējais gada izaugsmes temps.

(36)  HU 1/2003 “Mērķfinansējumu shēma ieguldījumu veicināšanai” un N 504/2004 (ex HU 3/2004) “Attīstības nodokļa atlaides shēma”.

(37)  “Eiropas dīzeļdegvielas daļiņu filtru tirgus stratēģiskā analīze”, 2006. gada oktobris. Firma Frost & Sullivan aktīvi darbojas tirgus/industrijas konsultāciju un pētījumu jomā.


4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/50


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 31. oktobris)

par jauna dokumentācijas iesniegšanas termiņa noteikšanu attiecībā uz dažām vielām, kas jāpārbauda saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minēto 10 gadu darba programmu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6266)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/831/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulā (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), noteikts novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Direktīvas 98/8/EK I, IA vai IB pielikumā.

(2)

Attiecībā uz vairākām minētajā sarakstā iekļautajām vielām/produktu veidu kombinācijām visi dalībnieki ir izstājušies vai arī dalībvalsts, kas novērtēšanā izraudzīta par ziņotāju, nav saņēmusi dokumentāciju termiņos, kas noteikti 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 1451/2007.

(3)

Tādēļ un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1451/2007 11. panta 2. punktam Komisija par to informēja dalībvalstis. Minētā informācija 2007. gada 8. novembrī publiskota arī elektroniski.

(4)

Triju mēnešu laikā pēc minētās informācijas elektroniskas publiskošanas uzņēmumi ir izrādījuši interesi par dalībnieka funkciju pārņemšanu saskaņā ar 12. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1451/2007 attiecībā uz dažām no šīm vielām un produktu veidiem.

(5)

Tāpēc attiecībā uz šīm vielām un produktu veidiem jānosaka jauns dokumentācijas iesniegšanas termiņš saskaņā ar minētās regulas 12. panta 3. punkta otro daļu.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Jaunais dokumentācijas iesniegšanas termiņš attiecībā uz pielikumā noteiktajām vielām un produktu veidiem ir 2009. gada 1. decembris.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 31. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.


PIELIKUMS

Vielas un produktu veidi, attiecībā uz kuriem jaunais dokumentācijas iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 1. decembris

Nosaukums

EC numurs

CAS numurs

Produkta veids

Ziņotāja dalībvalsts

1,2-benzizotiazol-3(2H)-ons

220-120-9

2634-33-5

2

ES

2,2′-ditio-bis[N-metilbenzamīds]

219-768-5

2527-58-4

6

PL

2,2′-ditio-bis[N-metilbenzamīds]

219-768-5

2527-58-4

13

PL

2-butanona peroksīds

215-661-2

1338-23-4

1

HU

2-butanona peroksīds

215-661-2

1338-23-4

2

HU

2-butanona peroksīds

215-661-2

1338-23-4

3

HU

2-butanona peroksīds

215-661-2

1338-23-4

6

HU

2-hloracetamīds

201-174-2

79-07-2

3

EE

2-hloracetamīds

201-174-2

79-07-2

6

EE

2-hloracetamīds

201-174-2

79-07-2

13

EE

Dodecilguanidīna monohidrohlorīds

237-030-0

13590-97-1

6

ES

Etilēnoksīds

200-849-9

75-21-8

2

NO

Glioksāls

203-474-9

107-22-2

2

FR

Glioksāls

203-474-9

107-22-2

3

FR

Glioksāls

203-474-9

107-22-2

4

FR

Heksa-2,4-diēnskābe/sorbīnskābe

203-768-7

110-44-1

6

DE

Cis- un trans-p-mentān-3,8-diola maisījums/citriodiols

255-953-7

42822-86-6

1

UK

Cis- un trans-p-mentān-3,8-diola maisījums/citriodiols

255-953-7

42822-86-6

2

UK

Oligo(2-(2-etoksi)etoksietilguanidīnija hlorīds)

Polimērs

374572-91-5

1

FR

Oligo(2-(2-etoksi)etoksietilguanidīnija hlorīds)

Polimērs

374572-91-5

5

FR

Oligo(2-(2-etoksi)etoksietilguanidīnija hlorīds)

Polimērs

374572-91-5

6

FR

Oligo(2-(2-etoksi)etoksietilguanidīnija hlorīds)

Polimērs

374572-91-5

13

FR

Poli(heksametilēndiamīna guanidīnija hlorīds)

Polimērs

57028-96-3

1

FR

Poli(heksametilēndiamīna guanidīnija hlorīds)

Polimērs

57028-96-3

5

FR

Poli(heksametilēndiamīna guanidīnija hlorīds)

Polimērs

57028-96-3

6

FR

Poli(heksametilēndiamīna guanidīnija hlorīds)

Polimērs

57028-96-3

13

FR

Polivinilpirolidonjods

Polimērs

25655-41-8

1

SE

Kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts

246-376-1

24634-61-5

6

DE

Piridīn-2-tiola 1-oksīds, nātrija sāls

223-296-5

3811-73-2

2

SE

Piridīn-2-tiola 1-oksīds, nātrija sāls

223-296-5

3811-73-2

3

SE

Salicilskābe

200-712-3

69-72-7

1

LT

Salicilskābe

200-712-3

69-72-7

2

LT

Salicilskābe

200-712-3

69-72-7

3

LT

Salicilskābe

200-712-3

69-72-7

4

LT

Amorfais silīcija dioksīds

231-545-4

7631-86-9

3

FR

Sudraba hlorīds

232-033-3

7783-90-6

3

SE

Sudraba hlorīds

232-033-3

7783-90-6

4

SE

Sudraba hlorīds

232-033-3

7783-90-6

5

SE

Sudraba hlorīds

232-033-3

7783-90-6

13

SE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

1

DE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

2

DE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

4

DE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

5

DE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

6

DE

Sēra dioksīds

231-195-2

7446-09-5

13

DE

Tiabendazols

205-725-8

148-79-8

2

ES

Tiabendazols

205-725-8

148-79-8

13

ES

Triklozāns

222-182-2

3380-34-5

3

DK

Formaldehīda un akroleīna polimērs

Polimērs

26781-23-7

3

HU


4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/53


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 3. novembris)

par bromukonazola neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6290)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/832/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuri satur I pielikumā neiekļautas darbīgās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus no direktīvas izziņošanas dienas, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Bromukonazols ir minētajā sarakstā.

(3)

Bromukonazola iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 1490/2002 noteikumiem attiecībā uz vairākiem lietošanas veidiem, ko ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Turklāt minētajās regulās ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 10. panta 1. punktu. Attiecībā uz bromukonazolu ziņotāja dalībvalsts bija Beļģija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2005. gada 14. novembrī.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti novērtēšanas darba grupā pārskatīja novērtējuma ziņojumu un 2008. gada 26. martā to iesniedza Komisijai kā EPNI atzinumu par darbīgās vielas bromukonazola pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo pārskatīšanu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2008. gada 11. jūlijā to pabeidza kā Komisijas pārskata ziņojumu par bromukonazolu.

(5)

Novērtējot šo darbīgo vielu, konstatēja vairākas problēmas. Konkrētāk, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams novērtēt virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu potenciālo piesārņojumu. Turklāt attiecībā uz ekotoksikoloģiju pastāv bažas, kas saistītas ar augstu riska pakāpi ūdens organismiem. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams izdarīt secinājumu par to, ka bromukonazols atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(6)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt apsvērumus par salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem un par to, vai darbīgo vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza apsvērumus, kas tika rūpīgi izskatīti. Tomēr, neskatoties uz pieteikuma iesniedzēja minētajiem argumentiem, konstatētās problēmas nevarēja novērst, un novērtējumi, kurus veica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza un novērtēja EPNI speciālistu sanāksmēs, neliecina, ka, lietojot tos saskaņā ar paredzētajiem izmantošanas nosacījumiem, bromukonazolu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tādēļ bromukonazols nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai noteiktā laika posmā tiktu atsauktas un netiktu pagarinātas atļaujas, kas piešķirtas bromukonazolu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem, un lai tādiem augu aizsardzības līdzekļiem netiktu piešķirtas jaunas atļaujas.

(9)

Papildu laiks, ko dalībvalsts piešķir bromukonazolu saturošu augu aizsardzības līdzekļu krājumu likvidēšanai, glabāšanai, laišanai tirgū un lietošanai, jāierobežo līdz 12 mēnešiem, lai ļautu lietot krājumus vēl vienu augšanas periodu, tādējādi nodrošinot, ka bromukonazolu saturoši augu aizsardzības līdzekļi ir pieejami lauksaimniekiem 18 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumu attiecībā uz bromukonazolu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem, kurai sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 33/2008 (5), saistībā ar šīs vielas iespējamu iekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bromukonazolu kā darbīgo vielu neiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

atļaujas bromukonazolu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem atsauc līdz 2009. gada 3. maijam;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas nepiešķir un nepagarina atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur bromukonazolu.

3. pants

Papildu laiks, ko dalībvalsts piešķir saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punktu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2010. gada 3. maijā.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 3. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4)  EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 136. Secinājums par darbīgās vielas bromukonazola pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo pārskatīšanu (pabeigts 2008. gada 26. martā).

(5)  OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.


4.11.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.