I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

29.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1005/2008

(2008. gada 29. septembris),

ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

tā kā:

(1)

Kopiena, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) līgumslēdzēja puse, ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada 4. augusta Nolīgumu par to Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“ANO Nolīgums par zivju krājumiem”), un ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1993. gada 24. novembra Nolīgumam, lai uz zvejas kuģiem atklātā jūrā veicinātu atbilstību starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem (“FAO atbilstības nolīgums”). Minētajos noteikumos galvenokārt noteikts princips, ka visām valstīm ir pienākums pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu jūras resursu pārvaldību un savstarpēji sadarbotos šajā nolūkā.

(2)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(3)

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja rada vienu no nopietnākajiem draudiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un apdraud kopējās zivsaimniecības politikas pašus pamatus un starptautiskos centienus veicināt okeānu labāku pārvaldību. NNN zveja ir arī nopietns jūras vides bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, pret ko jācīnās saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”.

(4)

FAO 2001. gadā pieņēma starptautisku rīcības plānu novērst, aizkavēt un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, Kopiena šo plānu ir apstiprinājusi. Turklāt reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ar aktīvu Kopienas atbalstu ir ieviesušas pasākumu klāstu, kas izstrādāts, lai vērstos pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

(5)	Saskaņā ar starptautiskām saistībām un ņemot vērā minētās problēmas mērogu un neatliekamību, Kopienai būtu ievērojami jāpastiprina rīcība pret NNN zveju un jāpieņem jauni reglamentējoši pasākumi, kas aptver visus šīs parādības aspektus.

(6)	Kopienas rīcība galvenokārt būtu jāvērš uz darbību, ko definē kā NNN zveju un kas rada smagus kaitējumus jūras videi, zivju krājumu ilgtspējībai, kā arī to zvejnieku sociālekonomiskajam stāvoklim, kuri ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(7)	Saskaņā ar NNN zvejas definīciju šīs regulas darbības joma būtu jāpaplašina, tajā ietverot zvejas darbības, kuras veic atklātā jūrā un krasta valstu jurisdikcijā vai suverenitātē esošajos jūras ūdeņos, tostarp jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā vai suverenitātē.

(8)

Lai pareizi apkarotu NNN zveju Kopienā, ir būtiski, ka Kopiena pieņem vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu labāku ievērošanu. Kamēr nav pārskatīta Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4), attiecīgie noteikumi būtu jāietver šajā regulā.

(9)

Kopienas noteikumos, un jo īpaši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 II sadaļā, paredzēta visaptveroša sistēma, kas izveidota, lai uzraudzītu Kopienas zvejas kuģu veikto nozveju likumību. Pašreizējā sistēma, ko piemēro trešo valstu kuģu gūtajiem zvejas produktiem un Kopienā importētajiem zvejas produktiem, nenodrošina līdzvērtīgu kontroles pakāpi. Šis trūkums rada būtisku stimulu ārzemju operatoriem, kas veic NNN zveju, tirgot savus produktus Kopienā un paaugstināt savu darbību rentabilitāti. Tā kā Kopiena ir pasaulē lielākais zvejas produktu tirgus un lielākā zvejas produktu importētāja, uz tās gulstas īpaša atbildība, lai tās teritorijā importēto zvejas produktu izcelsme nebūtu NNN zveja. Būtu jāievieš jauns režīms, lai nodrošinātu Kopienā importēto zvejas produktu piegādes ķēdes pienācīgu kontroli.

(10)

Būtu jāpastiprina Kopienas noteikumi, kas reglamentē ar trešās valsts karogu peldošu kuģu piekļuvi Kopienas ostām, lai nodrošinātu no šādiem zvejas kuģiem izkrauto zvejas produktu likumības pienācīgu kontroli. Šajā nolūkā būtu jāparedz, ka pilnvarojumu piekļūt Kopienas ostām piešķir tikai tiem zvejas kuģiem, kuri peld ar trešās valsts karogu un kuri spēj nodrošināt precīzu informāciju par savu nozveju likumību, ko var apstiprināt arī to karoga valsts.

(11)

Karoga vai krasta valstis nevar kontrolēt jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī, tādēļ pārkraušana citā kuģī tiek izmantota kā parasts veids, kādā NNN zvejas operatori slēpj savu nozveju nelikumīgo izcelsmi. Līdz ar to ir pamatoti, ka Kopiena pārkraušanas darbības citā kuģī ļauj veikt tikai tādos gadījumos, ja tās notiek starp Kopienas zvejas kuģiem kādā no dalībvalstu apstiprinātajām ostām vai trešo valstu ostās, vai ārpus Kopienas ūdeņiem – starp Kopienas zvejas kuģiem un zvejas kuģiem, kas reģistrēti kā transporta kuģi reģionālā zvejas pārvaldības organizācijā.

(12)	Ir lietderīgi, pamatojoties uz riska pārvaldību, paredzēt noteikumus, procedūru un biežumu, ko dalībvalstis piemēro, veicot pārbaudes, inspekcijas un verificēšanas darbības.

(13)

Būtu jāaizliedz tādu zvejas produktu tirdzniecība ar Kopienu, kuru izcelsme ir NNN zveja. Lai faktiski īstenotu šo aizliegumu un nodrošinātu to, ka visi pārdotie produkti, kas ir importēti Eiropas Kopienā vai eksportēti no tās, ir iegūti atbilstīgi starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un vajadzības gadījumā – citiem noteikumiem, kurus piemēro attiecīgajam zvejas kuģim, ievieš sertifikācijas sistēmu, ko piemēro visai zvejas produktu tirdzniecībai ar Kopienu.

(14)	Īstenojot sertifikācijas sistēmu, Kopienai būtu jāņem vērā attīstības valstu zvejas jaudas ierobežojumi.

(15)

Saskaņā ar šo sistēmu ir lietderīgi prasīt sertifikātu kā priekšnoteikumu zvejas produktu importam Kopienā. Minētajā sertifikātā būtu jānorāda informācija, kas pierāda attiecīgo produktu likumību. Tas būtu jāapstiprina attiecīgās nozvejas guvušo zvejas kuģu karoga valstij atbilstīgi tās pienākumam saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu to, ka ar tās karogu peldošie kuģi ievēro starptautiskos zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus.

(16)

Būtiski ir, lai šo sertifikācijas sistēmu piemērotu gan visam jūras zvejniecības produktu importam Kopienā, gan eksportam no Kopienas. Šī sistēma būtu jāpiemēro zvejas produktiem, kurus pirms nonākšanas Kopienas teritorijā transportē vai apstrādā valstī, kas nav karoga valsts. Šajā nolūkā attiecībā uz minētajiem produktiem būtu jāpiemēro īpašas prasības, lai garantētu to, ka Kopienas teritorijā ievestie produkti neatšķiras no tiem, kuru likumību ir apstiprinājusi karoga valsts.

(17)	Ieviešot īpašas procedūras, lai piešķirtu “atzīta uzņēmēja statusu”, ir svarīgi nodrošināt vienādu kontroles līmeni visiem importētiem zvejas produktiem neatkarīgi no tirdzniecības apjoma un biežuma.

(18)	Pamatojoties uz sadarbību ar trešām valstīm, sertifikācijas sistēmai būtu jāattiecas arī uz nozvejas eksportu no zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu.

(19)	Dalībvalstīm, kurās gatavojas importēt attiecīgos produktus, būtu jāspēj pārbaudīt sūtījumam pievienoto nozvejas sertifikātu derīgumu un vajadzētu būt tiesīgām atteikt importu, ja nav ievēroti šajā regulā noteiktie nosacījumi attiecībā uz nozvejas sertifikātu.

(20)	Lai uzlabotu pārbaužu, inspekcijas un verificēšanas darbību efektivitāti attiecībā uz tranzīta vai pārkrautiem zvejas produktiem, ir svarīgi, lai šīs darbības galvenokārt veiktu galamērķa dalībvalstis.

(21)

Lai palīdzētu dalībvalstu kontroles iestādēm uzraudzīt ar Kopienu tirgoto zvejas produktu likumību, kā arī brīdināt Kopienas uzņēmējus, būtu jāizveido Kopienas brīdinājuma sistēma, kas paredzēta informācijas izplatīšanai attiecīgā gadījumā, ja radušās pamatotas šaubas par to, vai konkrētas trešās valstis ir ievērojušas atbilstību spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības noteikumiem.

(22)	Kopienai ir būtiski pieņemt preventīvus pasākumus pret zvejas kuģiem, kas veic NNN zveju un pret kuriem nav vērsta atbilstīga to karoga valsts rīcība, reaģējot uz minēto NNN zveju.

(23)

Šajā nolūkā Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, trešām valstīm un citām iestādēm, pamatojoties uz riska pārvaldību, būtu jānosaka zvejas kuģi, kurus tur aizdomās par NNN zveju, un Komisijai no atbildīgās karoga valsts būtu jāpieprasa informācija, kas apstiprinātu konstatēto faktu pareizību.

(24)	Lai atvieglotu izmeklēšanu attiecībā uz zvejas kuģiem, kuri, domājams, ir veikuši NNN zveju, un novērstu iespējamā pārkāpuma turpināšanu, dalībvalstīm attiecībā uz šādiem zvejas kuģiem būtu jāpiemēro īpašas kontroles un inspekcijas prasības.

(25)	Ja atbilstīgi iegūtajai informācijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, ir iesaistījušies NNN zvejā un kompetentās karoga valstis nav efektīvi rīkojušās, reaģējot uz šādu NNN zveju, Komisijai būtu jāiekļauj šādi kuģi Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā.

(26)

Ja atbilstīgi iegūtajai informācijai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Kopienas zvejas kuģi ir iesaistījušies NNN zvejā un kompetentās karoga dalībvalstis saskaņā ar šo regulu un Regulu (EEK) Nr. 2847/93 nav efektīvi rīkojušās, reaģējot uz šādu NNN zveju, Komisijai būtu jāiekļauj šādi kuģi Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā.

(27)	Lai labotu to, ka karoga valstis nav efektīvi rīkojušās attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu un ir ietverti Kopienas NNN zvejas kuģu sarakstā, kā arī lai ierobežotu šādu zvejas kuģu turpmākās darbības, dalībvalstīm būtu minētajiem kuģiem jāpiemēro attiecīgi pasākumi.

(28)

Lai aizstāvētu Kopienas NNN kuģu sarakstā ietverto zvejas kuģu un to karoga valstu tiesības, sarakstā iekļaušanas procedūrā karoga valstij būtu jāparedz iespēja paziņot Komisijai par veiktajiem pasākumiem, un, kur vien iespējams, attiecīgajam īpašniekam vai operatoriem būtu jāparedz iespēja tikt uzklausītiem katrā procedūras posmā un būtu jāļauj izslēgt kuģi no minētā saraksta, ja tas vairs neatbilst sarakstā iekļaušanas kritērijiem.

(29)

Lai nodrošinātu vienotu sistēmu visā Kopienā un novērstu pārāk daudzus sarakstus, kuros iekļauti NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtajos NNN sarakstos iekļautie zvejas kuģi automātiski būtu jāietver attiecīgajā Komisijas izveidotajā sarakstā.

(30)

Tas, ka dažas valstis nespēj izpildīt pienākumu, kas tām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem uzlikts kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstīm, proti, pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to zvejas kuģi vai valstspiederīgie ievēro zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības noteikumus, ir viens no NNN zvejas galvenajiem iemesliem, kas būtu jārisina Kopienai.

(31)

Šajā nolūkā Kopienai, pamatojoties uz starptautiskajos standartos paredzētiem pārredzamiem, skaidriem un objektīviem kritērijiem, papildus darbībai starptautiskā un reģionālā mērogā vajadzētu būt tiesīgai noteikt valstis, kas nesadarbojas, un pēc tam, kad tām ir dots pietiekami daudz laika atbildēt uz iepriekšēju brīdinājumu, attiecībā uz šīm valstīm pieņemt nediskriminējošus, likumīgus un proporcionālus pasākumus, tostarp pasākumus tirdzniecības jomā.

(32)

Padomes ziņā ir pieņemt tirdzniecības pasākumus attiecībā uz citām valstīm. Tā kā no valstu, kas nesadarbojas, saraksta izveidošanas izrietētu tirdzniecību ierobežojoši pasākumi pret attiecīgajām valstīm, Padomei ir lietderīgi šajā īpašajā gadījumā paturēt tiesības tieši izmantot ieviešanas pilnvaras.

(33)

Ir svarīgi dalībvalstu valstspiederīgos faktiski atturēt no iesaistīšanās tādā NNN zvejā vai no tādas NNN zvejas atbalstīšanas, ko veic kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un darbojas ārpus Kopienas, neskarot kuģa karoga valsts atbildības prioritāti. Dalībvalstīm tādējādi būtu jāievieš vajadzīgie pasākumi un jāsadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm, lai noteiktu savus valstspiederīgos, kuri veic NNN zveju, lai pārliecinātos, ka tos pienācīgi soda, un lai kontrolētu to savu valstspiederīgo darbības, kuri ir iesaistījušies trešo valstu zvejas kuģu darbībās ārpus Kopienas.

(34)

Lielo skaitu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu smago pārkāpumu, ko veic Kopienas ūdeņos vai Kopienas operatori, lielā mērā veicina dalībvalstu tiesību aktos paredzētās sankcijas, kas nav preventīvas attiecībā uz smagiem šo noteikumu pārkāpumiem. Šis trūkums ir izveidojies tāpēc, ka dalībvalstīs paredzētās sankcijas nav vienlīdz bargas, un tas rosina nelikumīgos operatorus darboties to dalībvalstu ūdeņos vai teritorijās, kur minētās sankcijas ir vismīkstākās. Lai vērstos pret šo trūkumu, šajā jomā papildinot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumus, Kopienā ir lietderīgi saskaņot to sankciju maksimālo pakāpi, kuras paredzētas par smagiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, ņemot vērā ar smagu pārkāpumu gūto zvejas produktu vērtību, smagu pārkāpumu atkārtošanos un tā kaitējuma vērtību, kas nodarīts attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi, kā arī paredzēt tūlītējus izpildes pasākumus un papildu pasākumus.

(35)

Papildus darbībai, ko veido nopietni zvejas darbību noteikumu pārkāpumi, par tādiem nopietniem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāpieņem saskaņoti administratīvo sankciju maksimālie līmeņi, būtu jāuzskata arī uzņēmējdarbība, kas tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp tādu zvejas produktu tirdzniecība vai imports, kuru izcelsme ir NNN zveja, vai dokumentu viltošana.

(36)	Sankcijas, kas paredzētas par nopietniem šīs regulas pārkāpumiem, būtu piemērojamas arī juridiskām personām, tā kā pārkāpumi lielā mērā tiek veikti juridisko personu interesēs vai to labā.

(37)	Dažu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie noteikumi, kas attiecas uz zvejas kuģa novērošanas gadījumu jūrā, būtu saskaņoti jāīsteno visā Kopienā.

(38)	Dalībvalstu un Komisijas sadarbība, kā arī sadarbība ar trešām valstīm ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka NNN zveja tiek pienācīgi izmeklēta un sodīta un ka var piemērot šajā regulā noteiktos pasākumus. Lai veicinātu šādu sadarbību, būtu jāizveido savstarpējas palīdzības sistēma.

(39)	Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi – izskaust NNN zveju, ir lietderīgi paredzēt noteikumus par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem. Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(40)	Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(41)

Šajā regulā noteikts, ka NNN zveja ir piemērojamo normatīvo aktu īpaši smags pārkāpums, jo tas nopietni apdraud pārkāpto noteikumu mērķu sasniegšanu un attiecīgo krājumu ilgtspējību vai jūras vides saglabāšanu. Ņemot vērā tās ierobežoto darbības jomu, šīs regulas īstenošanas pamatā jābūt un tai jāpapildina Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido zvejas darbību kontroles un uzraudzības sistēmu, ko piemēro saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. Attiecīgi šī regula pastiprina Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumus attiecībā uz trešo valstu kuģu ostās veicamajām inspekcijām, kuras pašreiz ir atceltas un aizstātas ar ostās veicamo inspekciju režīmu, kas noteikts šīs regulas II nodaļā. Turklāt šīs regulas IX nodaļā ir paredzēts sankciju režīms, kas attiecas īpaši uz NNN zvejas darbībām. Tādējādi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumi, kas attiecas uz sankcijām, joprojām jāpiemēro tiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, kas nav minēti šajā regulā.

(42)

Fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6), ko pilnībā piemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos, jo īpaši tādām tiesībām attiecībā uz datiem, kam piekļūst, ko labo, bloķē un dzēš un ko paziņo trešām personām, kuras turpmāk šajā regulā nav īpaši norādītas.

(43)	Stājoties spēkā šīs regulas noteikumiem jomās, kas ietvertas Padomes Regulās (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1093/94 (7), (EK) Nr. 1447/1999 (8), (EK) Nr. 1936/2001 (9) un (EK) Nr. 601/2004 (10), būtu jāatceļ minētās regulas kopumā vai to daļas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

2. Īstenojot 1. punktu, katra dalībvalsts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti. Tā savu kompetento iestāžu pārziņā nodod pietiekamus līdzekļus, lai tās varētu veikt savus uzdevumus, kā noteikts šajā regulā.

3. Sistēmu, kas noteikta 1. punktā, piemēro visām NNN zvejas darbībām un ar to saistītajām darbībām, kuras veic to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums, vai Kopienas ūdeņos, jūras ūdeņos, kas ir trešo valstu jurisdikcijā vai suverenitātē, vai atklātā jūrā. Pret NNN zveju, kas notiek tajās aizjūras teritorijās un valstīs, kas minētas Līguma II pielikumā, attiecas tā, it kā tā notiktu trešo valstu jūras ūdeņos.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja” jeb “NNN” zveja ir tādas zvejas darbības, kas ir nelegālas, nereģistrētas vai neregulētas;

“nelegāla zveja” ir zvejas darbības:

a)	ko valsts vai ārzemju zvejas kuģi veikuši kādas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos bez attiecīgās valsts izdotas atļaujas vai pretrunā tās normatīvajiem aktiem;

ko veikuši zvejas kuģi, kuri peld ar to valstu karogu, kas ir attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses, bet darbojas pretrunā minētās organizācijas pieņemtiem un valstīm saistošiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai piemērojamo starptautisko tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem; vai

c)	ko veikuši zvejas kuģi, pārkāpjot valsts tiesību aktus vai starptautiskās saistības, tostarp tādas darbības, kuras uzsākušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas sadarbojošās valstis;

“nereģistrēta zveja” ir zvejas darbības:

a)	kuras nav reģistrētas vai par kurām attiecīgajai valsts iestādei sniegti nepatiesi dati pretrunā valsts normatīvajiem aktiem; vai

b)	kuras veiktas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā un nav reģistrētas vai par kurām sniegti nepatiesi dati, kas ir pretrunā minētās organizācijas ziņošanas procedūrām;

“neregulēta zveja” ir zvejas darbības:

kuras attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas kompetences apgabalā veikuši zvejas kuģi bez valstspiederības vai zvejas kuģi, kuri peld ar tādas valsts karogu, kas nav minētās organizācijas dalībniece, vai kuras zvejas tiesību subjekts veicis tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

b)	kuras veiktas apgabalos vai vērstas uz zivju krājumiem, attiecībā uz kuriem nepiemēro saglabāšanas vai pārvaldības pasākumus, ko zvejas kuģi veikuši tādā veidā, kas neatbilst valsts pienākumiem par dzīvo jūras resursu saglabāšanu atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem;

“zvejas kuģis” ir jebkāda lieluma kuģis, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī apgādes kuģi, transportkuģi, zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti citās kuģu pārkraušanas darbībās, un pārvadājumu kuģi, kuru iekārtas paredzētas zvejas produktu pārvadāšanai, bet ne konteineru kuģi;

6)	“Kopienas zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā;

7)	“zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laikposmā, attiecīgā apgabalā vai attiecīgā zvejas vietā;

“zvejas produkti” ir produkti, kuri ir iekļauti 3. nodaļā un tarifa pozīcijās 1604 un 1605 kombinētajā nomenklatūrā, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (11), izņemot produktus, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

9)	“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” ir pasākumi, kuri ieviesti, lai saglabātu un pārvaldītu vienu vai vairākas dzīvo jūras resursu sugas, kuri ir pieņemti un ir spēkā saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem un/vai Kopienas tiesību aktiem;

10)	“pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zvejas produktu daļēja vai pilnīga pārkraušana citā zvejas kuģī;

11)	“imports” ir zvejas produktu ievešana Kopienas teritorijā, tostarp pārkraušanai citā kuģī tās teritorijā esošajās ostās;

12)	“netiešs imports” ir zvejas produktu imports Kopienā no trešās valsts teritorijas, kas nav tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš atbild par nozveju;

13)	“eksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana, ko nozvejā ieguvuši ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, ja šos produktus no Kopienas teritorijas, no trešām valstīm vai no zvejas vietām pārvieto uz trešo valsti;

14)	“reeksports” ir jebkāda to zvejas produktu pārvietošana no Kopienas teritorijas, kuri iepriekš ir bijuši importēti Kopienas teritorijā;

15)

“reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija” ir apakšreģionāla, reģionāla vai līdzīga organizācija vai struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri piemērojami dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar organizācijas vai struktūras dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;

16)

“līgumslēdzēja puse” ir līgumslēdzēja puse, kas noslēgusi starptautisku konvenciju vai nolīgumu, ar ko izveido reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju, kā arī valstis, zvejas tiesību subjekti vai jebkuri citi tiesību subjekti, kuri sadarbojas ar šādu organizāciju un kuriem attiecībā pret šādu organizāciju piešķirts statuss – sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse;

17)	“novērošanas gadījums” ir gadījums, kad dalībvalsts kompetentā iestāde, kas atbild par inspekciju jūrā, vai Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro kādu zvejas kuģi, kas varētu atbilst vienam vai vairākiem 3. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem;

18)	“kopīga zvejas darbība” ir darbība, kurā iesaistīti divi vai vairāki zvejas kuģi, ja nozveju no viena zvejas kuģa zvejas rīkiem nodod citam vai ja sakarā ar šo zvejas kuģu zvejošanas paņēmienu ir jāizmanto viens kopīgs zvejas rīks;

19)	“juridiska persona” ir juridisks subjekts, kam šāds statuss ir piešķirts atbilstīgi piemērojamiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai valsts iestādes, kad tās darbojas, īstenojot valsts varu, un sabiedriskas organizācijas;

20)	“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar zvejas produktiem, ko importē vai eksportē no Kopienas teritorijas, var notikt gadījums, kas neļauj pareizi piemērot regulu vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

21)

“riska pārvaldība” ir sistemātiska riska apzināšana un visu vajadzīgo pasākumu veikšana, lai samazinātu pakļautību riskam. Riska pārvaldība, cita starpā, ietver tādas darbības kā datu un informācijas ievākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī pārstrādātās informācijas un tās rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas vai valsts līdzekļiem vai stratēģijām;

22)	“atklāta jūra” ir visas tās jūras daļas, kas definētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (“UNCLOS”) 86. pantā;

23)	“sūtījuma produktu partija” ir ražojumi, ko vai nu viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai uz ko attiecas viens pārvadājuma dokuments par nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam.

3. pants

NNN zvejā iesaistījušies zvejas kuģi

1. Pieņem, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā, ja ir pierādīts, ka pretēji attiecīgajā apgabalā spēkā esošajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem tas ir:

a)	zvejojis bez derīgas licences, pilnvarojuma vai atļaujas, ko izdevusi karoga valsts vai attiecīgā krasta valsts; vai

b)	nav izpildījis pienākumu reģistrēt un ziņot par nozveju vai par datiem, kas saistīti ar nozveju, tostarp datiem, ko nosūta kuģu satelītnovērošanas sistēmas; vai iepriekšējas paziņošanas pienākumu atbilstīgi 6. pantam; vai

c)	zvejojis lieguma apgabalā zvejas lieguma laikā vai bez attiecīgas kvotas vai pēc tās pilnīgas apguves un/vai pārsniedzot aizliegto dziļumu; vai

d)	bijis iesaistīts tādu krājumu specializētajā zvejā, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta; vai

e)	izmantojis aizliegtu vai neatbilstīgu zvejas rīku; vai

f)	viltojis vai slēpis tā marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datus; vai

g)	slēpis, viltojis vai iznīcinājis ar izmeklēšanu saistītu pierādījumu; vai

h)	traucējis ierēdņu darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika inspicēts, vai tiek ievēroti piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, vai novērotāju darbu to uzdevuma izpildes laikā, kad tika novērots, vai tiek ievēroti Kopienā spēkā esošie noteikumi; vai

i)	iekrāvis kuģī, pārkrāvis citā kuģī vai izkrāvis mazizmēra zivis, pārkāpjot spēkā esošos tiesību aktus; vai

veicis pārkraušanu citā kuģī vai piedalījies kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, kuri saskaņā ar šo regulu noteikti kā NNN zveju veikuši kuģi, jo īpaši tie, kas iekļauti Kopienas NNN kuģu sarakstā vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izveidotajā NNN kuģu sarakstā, vai arī palīdzējis minētajiem kuģiem vai veicis to apgādi; vai

veicis zvejas darbības reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas apgabalā tādā veidā, kas neatbilst vai ir pretrunā minētās organizācijas saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un peld ar tādas valsts karogu, kura nav minētās organizācijas dalībniece, vai nav sadarbojies ar minēto organizāciju tā, kā šī organizācija noteikusi; vai

l)	tam nav valstspiederības un tādēļ saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tas uzskatāms par kuģi bez valstspiederības.

2. Darbības, kas izklāstītas 1. punktā, uzskata par smagiem pārkāpumiem saskaņā ar 42. pantu atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma, ko noteiks dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā tādus kritērijus kā nodarītais kaitējums, tā vērtība, pārkāpuma apmērs vai atkārtošanās.

II NODAĻA

TREŠĀS VALSTS ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS DALĪBVALSTU OSTĀS

1. IEDAĻA

Ostas piekļuves nosacījumi, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem

4. pants

Inspekcijas ostu sistēmā

1. Lai nepieļautu, novērstu un izskaustu NNN zveju, uztur efektīvu ostas inspekciju sistēmu, ko piemēro trešās valsts zvejas kuģiem, kuri prasa ienākšanu dalībvalstu ostās.

2. Trešo valstu zvejas kuģiem ir aizliegta piekļuve dalībvalstu ostām, ostu pakalpojumiem, kā arī aizliegts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī šādās ostās, ja tie neatbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām, izņemot nepārvaramas varas apstākļus vai avāriju UNCLOS 18. panta nozīmē (“nepārvaramas varas apstākļi vai avārija”), lai veiktu pakalpojumus, kas vajadzīgi vienīgi šā stāvokļa pārvarēšanai.

3. Kopienas ūdeņos ir aizliegts veikt pārkraušanu citā zvejas kuģī, starp trešās valsts zvejas kuģiem vai trešās valsts zvejas kuģi un ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģi, un to var veikt tikai ostā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu, ārpuskopienas ūdeņos nav atļauts jūrā pārkraut nozvejas no trešās valsts zvejas kuģiem, ja šie zvejas kuģi nav reģistrēti kā transportkuģi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācijā.

5. pants

Apstiprinātās ostas

1. Dalībvalstis norāda ostas vai vietas, kas atrodas tuvu krastam, kur atļauts veikt 4. panta 2. punktā minēto zvejas produktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kā arī sniegt ostas pakalpojumus.

2. Trešās valsts zvejas kuģiem ir tiesības piekļūt ostas pakalpojumiem un veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī tikai apstiprinātās ostās.

3. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. janvārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

4. Komisija nekavējoties publicē norādīto ostu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē.

6. pants

Iepriekšējs paziņojums

1. Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji vismaz trīs darbdienas pirms paredzamā ieiešanas laika norādītajā ostā paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostas vai izkraušanas vietas tie vēlas izmantot, šādu informāciju:

a)	kuģa identifikācija;

b)	apstiprinātās galamērķa ostas nosaukums un piestāšanas, izkraušanas, pārkraušanas citā kuģī vai pakalpojumu pieprasījuma nolūki;

c)	zvejas pilnvarojums vai, attiecīgā gadījumā, pilnvarojums atbalstīt zvejas darbības vai zvejas produktus pārkraut citā kuģī;

d)	zvejas reisa datumi;

e)	paredzamā kuģa ieiešanas diena un laiks šajā ostā;

f)	katras uz kuģa esošās sugas daudzums vai, attiecīgā gadījumā, ziņojums par to, ka nozvejas nav;

g)	zona vai zonas, kurās nozveja iegūta vai notika pārkraušana citā kuģī, norādot vai nu Kopienas ūdeņus, vai zonu, kas ir trešās valsts jurisdikcijā vai suverenitātē, vai atklātu jūru;

h)	katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj vai jāpārkrauj citā kuģī.

Trešās valsts zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji ir atbrīvoti no a), c), d), g) un h) apakšpunktā noteiktās informācijas paziņošanas, ja saskaņā ar III nodaļu nozvejas sertifikāts ir apstiprināts attiecībā uz visu nozveju, ko izkraus vai pārkraus citā kuģi Kopienas teritorijā.

2. Paziņojumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz kopā ar nozvejas sertifikātu, kurš apstiprināts saskaņā ar III nodaļu, ja uz trešās valsts zvejas kuģa atrodas zvejas produkti. Lai atzītu nozvejas dokumentus vai ostas valsts kontroles veidlapas, kas ir daļa no nozvejas dokumentēšanas sistēmas vai reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemto ostas kontroļu sistēmām, mutatis mutandis piemēro 14. pantā izklāstītos noteikumus.

3. Komisija saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto kārtību dažām trešās valsts zvejas kuģu kategorijām var piešķirt izņēmumus no 1. punktā minētajiem pienākumiem uz ierobežotu un pagarināmu laikposmu vai arī sagatavot noteikumus kādam citam paziņošanas periodam, ņemot vērā, inter alia, zvejas produkta veidu, attālumu starp zvejas vietām, izkraušanas vietām un ostām, kurās attiecīgie kuģi ir reģistrēti vai uzskaitīti.

4. Šo pantu piemēro, neskarot īpašos noteikumus nolīgumos par zveju, kas noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm.

7. pants

Pilnvarojuma piešķiršana

1. Neskarot 37. panta 5. punktu, trešās valsts zvejas kuģim piešķir pilnvarojumu ieiet ostā tikai tad, ja ir sniegta pilnībā visa 6. panta 1. punktā noteiktā informācija un, ja uz trešās valsts kuģa ir zvejas produkti, tai ir pievienots 6. panta 2. punktā minētais nozvejas sertifikāts.

2. Pilnvarojumu ostā sākt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī sniedz pēc tam, kad iesniegtā informācija pārbaudīta atbilstīgi 1. punktam, un vajadzības gadījumā pēc inspicēšanas, ko veic saskaņā ar 2. iedaļu.

3. Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, ostas dalībvalsts var piešķirt pilnvarojumu piekļūt ostai un veikt daļēju vai pilnīgu izkraušanu, ja 6. panta 1. punktā noteiktā informācija nav pilnīga vai tās pārbaude vai verificēšana vēl nav pabeigta, taču šādos gadījumos attiecīgos zvejas produktus patur glabāšanā kompetento iestāžu kontrolē. Zvejas produktus nodod pārdošanai, pārņemšanai vai transportēšanai tikai tad, kad saņemta 6. panta 1. punktā minētā informācija vai pabeigts pārbaudes vai verificēšanas process. Ja 14 dienās pēc izkraušanas minētais process nav pabeigts, ostas dalībvalsts drīkst konfiscēt un likvidēt zvejas produktus saskaņā ar tās tiesību aktiem. Uzglabāšanas izmaksas segt uzņemas operatori.

8. pants

Izkrāvumu vai pārkrāvumu citā kuģī reģistrēšana

1. Trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvis pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī darbībām, ja iespējams, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību iesniedz tās dalībvalsts iestādēm, kuras norādīto ostu izkraušanas vietas vai pārkraušanas citā kuģī iekārtas viņi izmanto, deklarāciju, kurā norādīts to zvejas produktu daudzums pa sugām, ko izkraus vai pārkraus citā kuģī, un katras nozvejas datums un vieta. Kapteiņi un viņu pārstāvji ir atbildīgi par šīs deklarācijas precizitāti.

2. Dalībvalstis saskaņā ar valsts noteikumiem saglabā 1. punktā noteikto deklarāciju oriģinālus vai, ja deklarācija sūtīta elektroniski, tās izdruku trīs gadus vai ilgāk.

3. Izkraušanas un pārkraušanas deklarācijas procedūras un veidlapas nosaka atbilstīgi 54. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai.

4. Dalībvalstis līdz katra kalendārā ceturkšņa pirmā mēneša beigām datorizēti nosūta Komisijai informāciju par krājumu daudzumiem, ko trešās valsts zvejas kuģi izkrāvuši un/vai pārkrāvuši citā kuģī to ostās iepriekšējā ceturksnī.

2. IEDAĻA

Ostās veicamās inspekcijas

9. pants

Vispārīgie principi

1. Dalībvalstis katru gadu savās apstiprinātajās ostās inspicē vismaz 5 % no trešo valstu zvejas kuģu izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī saskaņā ar noteiktajām robežvērtībām, kas noteiktas ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru, balstoties uz riska pārvaldību un neskarot reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemtas augstākas robežvērtības.

2. Jebkurā gadījumā inspicē šādus zvejas kuģus:

a)	zvejas kuģus, kas novēroti saskaņā ar 48. pantu;

b)	zvejas kuģus, kuri norādīti saskaņā ar Kopienas brīdinājuma sistēmu sniegtā paziņojumā atbilstīgi IV nodaļai;

c)	zvejas kuģus, kurus Komisija atzinusi par tādiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā saskaņā ar 25. pantu;

d)	zvejas kuģus, kuri norādīti NNN kuģu sarakstā, ko izveidojusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija un darījusi zināmu dalībvalstīm saskaņā ar 30. pantu.

10. pants

Inspekcijas procedūra

1. Par inspekcijām atbildīgās amatpersonas (“amatpersonas”) spēj pārbaudīt visas zvejas kuģa attiecīgās daļas, kuģa klājus un telpas, nozvejas, apstrādātās vai neapstrādātās, tīklus vai citus zvejas rīkus, iekārtas un visus attiecīgos dokumentus, ko amatpersonas uzskata par vajadzīgiem, lai apliecinātu, ka tiek ievēroti piemērojamie normatīvie akti vai starptautiskie pārvaldības un saglabāšanas pasākumi. Amatpersonas var arī uzdot jautājumus personām, kuru rīcībā vajadzētu būt informācijai par inspicējamo lietu.

2. Inspicēšanā ietilpst visu izkrāvumu vai citā kuģī veikto pārkrāvumu uzraudzība, kā arī kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas ierakstīti iepriekšējā paziņojumā par izkraušanu, salīdzina ar tiem daudzumiem pa sugām, kas izkrauti vai pārkrauti citā kuģī.

3. Amatpersonas paraksta savu inspekcijas ziņojumu zvejas kuģa kapteiņa klātbūtnē, un kapteinim ir tiesības pievienot vai likt pievienot jebkuru informāciju, ko viņš uzskata par būtisku, un parakstīt to. Amatpersonas kuģa žurnālā norāda to, ka inspicēšana ir veikta.

4. Inspekcijas ziņojuma kopiju iesniedz zvejas kuģa kapteinim, kas var to nosūtīt īpašniekam.

5. Kapteinis sadarbojas ar zvejas kuģa inspekcijām un palīdz tām, kā arī nekavē un neiebaida amatpersonas un netraucē tām veikt darbu.

11. pants

Procedūra pārkāpumu gadījumā

1. Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija dod pamatojumu amatpersonai uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantā minētajiem kritērijiem, amatpersona:

a)	reģistrē aizdomās turēto pārkāpumu inspekcijas ziņojumā;

b)	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu ar šādu iespējamu pārkāpumu saistīta pierādījuma glabāšanu;

c)	nekavējoties nodod inspekcijas ziņojumu kompetentajai iestādei.

2. Ja inspekcijas rezultātā tiek iegūti pierādījumi, ka trešās valsts zvejas kuģis tiešām ir iesaistījies NNN zvejā saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentā iestāde ostas dalībvalstī neatļauj šādiem kuģiem veikt nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

3. Inspicējošā dalībvalsts par lēmumu nepiešķirt pilnvarojumu veikt izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī darbības saskaņā ar 2. punktu, papildinot to ar inspekcijas ziņojuma kopiju, tūlīt paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas nekavējoties to nodod inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, nosūtot kopiju karoga valstij vai pārkrāvējkuģu valstīm, ja inspicētais zvejas kuģis ir iesaistījies pārkraušanas darbībās citā kuģī. Vajadzības gadījumā paziņojuma kopiju iesniedz arī tās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram, kuras kompetences apgabalā nozveja tika iegūta.

4. Ja iespējamais pārkāpums noticis atklātā jūrā, ostas dalībvalsts sadarbojas ar karoga valsti, lai veiktu tā izmeklēšanu, un attiecīgā gadījumā piemēro sankcijas, kas paredzētas ostas dalībvalsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kompetentā karoga valsts ir skaidri piekritusi tai nodot tās jurisdikciju. Turklāt, ja iespējamais pārkāpums ir noticis trešās valsts ūdeņos, ostas dalībvalsts, veicot izmeklēšanu, sadarbojas arī ar krasta valsti un piemēro sankcijas, kas paredzētas minētās ostas dalībvalsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kompetentā krasta valsts ir skaidri piekritusi nodot tai savu jurisdikciju.

III NODAĻA

NOZVEJAS SERTIFIKĀCIJAS SISTĒMA ZVEJAS PRODUKTU IMPORTAM UN EKSPORTAM

12. pants

Nozvejas sertifikāti

1. Kopienā aizliegts importēt zvejas produktus, kuru izcelsme ir NNN zveja.

2. Lai efektīvi īstenotu 1. punktā noteikto aizliegumu, zvejas produktus Kopienā importē tikai tad, ja tiem saskaņā ar šo regulu pievienots nozvejas sertifikāts.

3. Nozvejas sertifikātu, kas minēts 2. punktā, apstiprina tā zvejas kuģa vai to zvejas kuģu karoga valsts, no kuru veiktās nozvejas tika iegūti zvejas produkti. To izmanto, lai sertificētu, ka šādas nozvejas tika veiktas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem un starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

4. Nozvejas sertifikātā ietver visu informāciju, kas precizēta II pielikumā norādītajā paraugā, un to apstiprina karoga valsts iestāde, kurai ir vajadzīgās pilnvaras apliecināt informācijas precizitāti. Saskaņā ar 20. panta 4. punktā noteikto sadarbību, karoga valstīm vienojoties, nozvejas sertifikātu var piešķirt, apstiprināt vai iesniegt elektroniski vai to var aizstāt ar elektroniskām izsekojamības sistēmām, kas iestādēm nodrošina tādu pašu kontroles līmeni.

5. I pielikumā izklāstīto to produktu sarakstu, kas neietilpst nozvejas sertifikāta darbības jomā, var pārskatīt katru gadu, balstoties uz rezultātiem, kas gūti, apkopojot II, III, IV, V, VIII, X un XII nodaļā minēto informāciju, un grozīt saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko ir pieņēmušas un piemēro reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

1. Nozvejas dokumentus un visus saistītos dokumentus, kas apstiprināti saskaņā ar nozvejas dokumentēšanas sistēmām, kuras ir pieņēmusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija un kuras ir atzītas par atbilstīgām šajā regulā paredzētajām prasībām, pieņem kā nozvejas sertifikātus attiecībā uz zvejas produktiem, kas iegūti no sugām, uz kurām attiecas šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas, un tie ir pakļauti pārbaudes un verificēšanas prasībām, kas ir saistošas importētājai dalībvalstij saskaņā ar 16. un 17. pantu un 18. pantā paredzētajiem noteikumiem par importa atteikumu. Šādu nozvejas dokumentu shēmu sarakstu nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot spēkā esošos īpašos noteikumus, saskaņā ar kuriem šādas nozvejas dokumentēšanas sistēmas ir transponētas Kopienas tiesību aktos.

14. pants

Zvejas produktu netiešs imports

1. Lai importētu zvejas produktus, kuri veido vienu sūtījuma produktu partiju un kurus vienā un tajā pašā veidā transportē uz Kopienu no trešās valsts, kas nav karoga valsts, importētājs importēšanas dalībvalsts iestādēm iesniedz:

a)	nozvejas sertifikātu vai sertifikātus, ko apstiprinājusi karoga valsts; un

dokumentētus pierādījumus, ka ar zvejas produktiem nav veiktas citas darbības, izņemot izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai kādu citu darbību, kas paredzēta, lai saglabātu tos labā un derīgā stāvoklī, un tie ir palikuši minētās trešās valsts kompetento iestāžu pārraudzībā.

Dokumentētus pierādījumus sniedz, izmantojot:

i)	vajadzības gadījumā vienu transporta dokumentu, kas ietver informāciju par ceļu no karoga valsts teritorijas cauri trešai valstij; vai

ii)

dokumentu, kuru izdevušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes:

—	kurā ir sīks zvejas produktu apraksts, preču izkraušanas un atkārtotas iekraušanas diena un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukums un

—	kurā norādīti apstākļi, kādos zvejas produkti atradās minētajā trešā valstī.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad minēto dokumentu var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.

2. Lai importētu viena sūtījuma zvejas produktu partiju, kas apstrādāta trešā valstī, kura nav karoga valsts, importētājs iesniedz importa mērķa dalībvalsts iestādēm deklarāciju, kuru izdevusi šīs trešās valsts pārstrādes rūpnīca un kuru saskaņā ar IV pielikuma veidlapu apstiprinājušas tās kompetentās iestādes, un kurā:

a)	sniegts precīzs neapstrādāto un apstrādāto produktu apraksts un to attiecīgais daudzums;

b)	norādīts, ka šajā trešā valstī apstrādātie produkti cēlušies no nozvejām, kam ir karoga valsts apstiprināts(-i) nozvejas sertifikāts(-i); un

pievieno:

i)	nozvejas sertifikāta(-u) oriģinālu, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantotas visas attiecīgās nozvejas kopumā; vai

ii)	nozvejas sertifikāta(-u) oriģināla kopiju, ja vienā sūtījumā eksportēto zvejas produktu pārstrādei izmantota daļa no attiecīgās nozvejas.

Ja uz attiecīgajām sugām attiecas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju nozvejas dokumentēšanas sistēma, kas atzīta saskaņā ar 13. pantu, tad deklarāciju var aizvietot ar šīs nozvejas dokumentēšanas sistēmas reeksporta sertifikātu ar noteikumu, ka trešā valsts, kur notikusi apstrāde, attiecīgi ir izpildījusi paziņošanas prasības.

3. Dokumentus un deklarāciju, kas noteikti attiecīgi šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā, var nosūtīt elektroniski, pamatojoties uz sadarbības sistēmu, kas paredzēta 20. panta 4. punktā.

15. pants

Ar dalībvalsts karogu peldošu zvejas kuģu gūto nozveju eksports

1. Lai eksportētu nozvejas, kuras guvuši ar dalībvalsts karogu peldoši zvejas kuģi, karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nozvejas sertifikāts jāapstiprina, kā noteikts 12. panta 4. punktā, ja tā prasīts sadarbības sistēmā, kas paredzēta 20. panta 4. punktā.

2. Karoga dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās ir izraudzījušas 1. punktā minēto nozvejas sertifikātu apstiprināšanai.

16. pants

Nozvejas sertifikātu iesniegšana un pārbaudes

1. Apstiprināto nozvejas sertifikātu vismaz trīs darbdienas pirms paredzamās ieiešanas Kopienas teritorijā importētājs iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts importēt produktu. Trīs darbdienu termiņu var pielāgot atbilstīgi zvejas produkta veidam, attālumam līdz vietai, kur notiek ievešana Kopienas teritorijā, vai atbilstīgi izmantotajam transportlīdzeklim. Šīs kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska pārvaldību, pārbauda nozvejas sertifikātu, ņemot vērā informāciju, kas sniegta paziņojumos, kuri saņemti no karoga valsts atbilstīgi 20. un 22. pantam.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, importētāji, kam piešķirts “atzīta uzņēmēja” statuss, var paziņot dalībvalsts kompetentajām iestādēm par produktu ienākšanu 1. punktā minētajā termiņā un apstiprināto nozvejas sertifikātu un ar to saistītos dokumentus, kā paredzēts 14. pantā, darīt pieejamus iestādēm, lai tās varētu sertifikātu pārbaudīt atbilstīgi šā panta 1. punktam vai verificēt saskaņā ar 17. pantu.

3. Kritēriji, lai dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtu importētājam “atzīta uzņēmēja” statusu, ir šādi:

a)	importētājs veic uzņēmējdarbību minētās dalībvalsts teritorijā;

b)	pietiekams importa darījumu skaits un apjoms, lai attaisnotu 2. punktā minētās procedūras īstenošanu;

c)	pietiekama atbilstība saglabāšanas un pārvaldības pasākumu prasībām;

d)	atbilstīga komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēma, kas pieļauj attiecīgu pārbaudi un verificēšanu saskaņā ar šo regulu;

e)	pastāv atvieglojumi saistībā ar minētās pārbaudes un verificēšanas veikšanu;

f)	vajadzības gadījumā – praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību; un

g)	attiecīgos gadījumos – pierādīta maksātspēja.

Dalībvalsts paziņo Komisijai “atzīta uzņēmēja” vārdu un adresi iespējami drīz pēc šāda statusa piešķiršanas. Komisija elektroniski dara informāciju pieejamu dalībvalstīm.

Nosacījumus attiecībā uz “atzīta uzņēmēja” statusu var paredzēt saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

17. pants

Verificēšana

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes var veikt visas verificēšanas, kuras tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumus piemēro pareizi.

2. Šīs verificēšanas jo īpaši var ietvert produktu pārbaudi, deklarācijas datu, dokumentu esības un autentiskuma verificēšanu, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaudi, transportlīdzekļu, tostarp konteineru, un produktu uzglabāšanas vietu inspicēšanu, oficiālu pieprasījumu veikšanu un citas līdzīgas darbības papildus zvejas kuģu inspicēšanai ostā saskaņā ar II nodaļu.

3. Verificēšanas attiecas uz apdraudējumu, kas apzināts, pamatojoties uz valsts vai Kopienas līmenī izstrādātiem kritērijiem saskaņā ar riska pārvaldību. Dalībvalstis Komisijai valsts kritērijus dara zināmus 30 darbdienu laikā pēc 2008. gada 29. oktobra, kā arī atjaunina šo informāciju. Kopienas kritērijus nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Verificēšanu jebkurā gadījumā veic:

a)	ja dalībvalsts verificējošajai iestādei ir pamats apšaubīt paša nozvejas sertifikāta autentiskumu vai karoga valsts attiecīgās iestādes apstiprinošā zīmoga vai paraksta autentiskumu; vai

b)	ja dalībvalsts verificējošās iestādes rīcībā ir informācija, kas liek apšaubīt zvejas kuģa atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, noteikumiem vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, vai citām šīs regulas prasībām; vai

ja par zvejas kuģiem, zvejniecības uzņēmumiem vai citiem uzņēmējiem ir ziņots saistībā ar domājamu NNN zveju, tostarp par zvejas kuģiem, par kuriem ir ziņots reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai izveidotu to kuģu sarakstu, kuri, domājams, ir veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; vai

d)	ja reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai ir ziņots par karoga valstīm vai reeksporta valstīm, izmantojot instrumentu, ko pieņēmusi minētā organizācija, lai īstenotu tirdzniecības pasākumus attiecībā uz karoga valstīm; vai

e)	ja ir publicēts brīdinājums saskaņā ar 23. panta 1. punktu.

5. Dalībvalstis var nolemt veikt verificēšanu izlases veidā papildus verificēšanai, kas minēta 3. un 4. punktā.

6. Verificēšanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes var lūgt karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetento iestāžu palīdzību un šādā gadījumā:

pieprasot palīdzību, norāda iemeslus, kāpēc attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm radušās pamatotas šaubas par sertifikāta vai tajā ietverto apgalvojumu derīgumu un/vai par produktu atbilstību saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Palīdzības pieprasījuma pamatošanai tiek nodota nozvejas sertifikāta kopija un sniegta jebkura informācija vai dokumenti, kas apliecina to, ka informācija par sertifikātu ir neprecīza. Šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, kompetentajām iestādēm;

verificēšanas procedūru pabeidz 15 dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma dienas. Ja attiecīgās karoga valsts kompetentās iestādes nevar ievērot termiņu, dalībvalsts verificējošās iestādes pēc karoga valsts vai 14. pantā minētās trešās valsts, kas nav karoga valsts, pieprasījuma var piešķirt atbildes termiņa pagarinājumu, kas nepārsniedz turpmākās 15 dienas.

7. Produktu laišanu tirgū atliek, kamēr nav saņemti 1. līdz 6. punktā minēto verificēšanas procedūru rezultāti. Uzglabāšanas izmaksas sedz uzņēmējs.

8. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās saskaņā ar 16. pantu un šā panta 1. līdz 6. punktu ir izraudzījušas minēto nozvejas sertifikātu pārbaudei un verificēšanai.

18. pants

Importa atteikums

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā atsaka importēt Kopienā zvejas produktus, nepieprasot papildu pierādījumus vai palīdzību no karoga valsts, kurā tās konstatēja, ka:

a)	importētājs nav varējis iesniegt nozvejas sertifikātu par attiecīgajiem produktiem vai nav izpildījis 16. panta 1. vai 2. punktā minētos pienākumus;

b)	importam paredzētie produkti nav tie paši produkti, kas minēti nozvejas sertifikātā;

c)	nozvejas sertifikātu nav apstiprinājusi 12. panta 3. punktā minētā karoga valsts iestāde;

d)	nozvejas sertifikātā nav minēta visa pieprasītā informācija;

e)	importētājs nespēj pierādīt, ka zvejas produkti atbilst 14. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem;

f)	zvejas kuģis, kas norādīts nozvejas sertifikātā kā nozveju izcelsmes kuģis, ir iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā vai 30. pantā minētajos NNN kuģu sarakstos;

g)	nozvejas sertifikātu ir apstiprinājušas tās karoga valsts iestādes, kurai saskaņā ar 31. pantu ir noteikts nesadarbīgas valsts statuss.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā atsaka importēt jebkādus zvejas produktus Kopienā pēc tam, kad pieprasīta palīdzība saskaņā ar 17. panta 6. punktu, ja iestādes:

a)	ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nebija tiesīgs pieprasīt nozvejas sertifikāta apstiprināšanu; vai

b)	ir saņēmušas atbildi, saskaņā ar kuru produkti neatbilst saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai citiem nosacījumiem atbilstīgi šai nodaļai; vai

c)	nav saņēmušas atbildi noteiktajā termiņā; vai

d)	ir saņēmušas atbildi, kas nesniedz risinājumu pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem.

3. Ja zvejas produktu importu atsaka saskaņā ar 1. vai 2. punktu, dalībvalstis šādus zvejas produktus var konfiscēt un iznīcināt, likvidēt vai pārdot saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pārdošanas peļņu var izmantot labdarības mērķiem.

4. Jebkurai personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumus, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu un kuri attiecas uz to. Pārsūdzības tiesības piešķir saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem.

5. Dalībvalstu kompetentās iestādes par importa atteikumiem ziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts. Paziņojuma kopiju nosūta Komisijai.

19. pants

Tranzīts un pārkraušana citā kuģī

1. Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktiem piemēro tranzīta procedūru un tos transportē uz citu dalībvalsti, kur tiem piemēros citu muitas procedūru, 17. un 18. panta noteikumus īsteno minētajā citā dalībvalstī.

2. Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktiem piemēro tranzīta procedūru un tos transportē uz citu vietu tajā pašā dalībvalstī, kur tiem piemēros citu muitas procedūru, minētā dalībvalsts 16., 17. un 18. panta noteikumus var īstenot ievešanas punktā vai galamērķī. Dalībvalstis pēc iespējas drīz paziņo Komisijai, kādi pasākumi pieņemti, lai īstenotu šo punktu, kā arī atjaunina šo informāciju. Komisija šos ziņojumus publisko savā interneta vietnē.

3. Ja vietā, kurā šķērsos Kopienas robežu, zvejas produktus pārkrauj citā kuģī un transportē pa jūru uz citu dalībvalsti, 17. un 18. panta noteikumus īsteno minētajā citā dalībvalstī.

4. Pārkraušanas citā kuģī dalībvalstis nosūta galamērķa dalībvalstīm informāciju, kas iegūta no transportēšanas dokumentiem par zvejas produktu veidu, svaru, iekraušanas ostu un nosūtītāju trešā valstī, transportkuģu nosaukumus un pārkraušanas ostas, kā arī galamērķi, tiklīdz šāda informācija ir zināma un pirms gaidāmās ierašanās galamērķa ostā.

20. pants

Karoga valsts paziņojumi un sadarbība ar trešām valstīm

1. Nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājusi attiecīgā karoga valsts, šīs regulas nolūkos pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts, ar ko apstiprina, ka:

a)	tā ir ieviesusi valsts pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo tiesību aktu, noteikumu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu ieviešanai, kontrolei un izpildei;

b)	tās valsts iestādes ir tiesīgas apliecināt nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un veikt šādu sertifikātu verificēšanu pēc dalībvalstu pieprasījuma. Paziņojumā arī iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu minētās iestādes.

2. Informācija, kas jāsniedz 1. punktā paredzētajā paziņojumā, ir izklāstīta III pielikumā.

3. Komisija informē karoga valsti par paziņojuma saņemšanu, kas nosūtīts saskaņā ar 1. punktu. Ja karoga valsts nenorāda Komisijai visus 1. punktā minētos aspektus, Komisija informē karoga valsti par trūkstošajiem aspektiem un pieprasa tai iesniegt jaunu paziņojumu.

4. Komisija vajadzības gadījumā administratīvi sadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz šīs regulas nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu, tostarp elektronisku līdzekļu izmantošanā, lai izdotu, apstiprinātu vai iesniegtu nozvejas sertifikātus un attiecīgos gadījumos dokumentus, kas minēti 14. panta 1. un 2. punktā.

Šādas sadarbības mērķis ir:

a)	nodrošināt, ka Kopienā importēto zvejas produktu izcelsme ir nozvejas, kas iegūtas, ievērojot piemērojamos tiesību aktus, noteikumus vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

b)	atvieglot to formalitāšu izpildi, kas saistītas ar zvejas kuģu piekļuvi ostām, zvejas produktu importu un nozvejas sertifikātu verificēšanas prasībām, kas noteiktas II nodaļā un šajā nodaļā;

c)	paredzēt, ka Komisija vai tās pilnvarota iestāde veic revīzijas uz vietas, lai apliecinātu, ka sadarbības pasākums tiek efektīvi īstenots;

d)	paredzēt izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp abām pusēm, lai palīdzētu īstenot attiecīgo sadarbības pasākumu.

5. Sadarbību, kas paredzēta 4. punktā, neuzskata par priekšnoteikumu šīs nodaļas piemērošanai importam, kura izcelsme ir to zvejas kuģu gūtā nozveja, kuri peld ar jebkuras valsts karogu.

21. pants

Reeksports

1. To produktu reeksportu, kuri importēti atbilstīgi šajā nodaļā minētajam nozvejas sertifikātam, pilnvaro veikt, izmantojot nozvejas sertifikāta “reeksporta” iedaļas apstiprinājumu, ko veic tās dalībvalsts kompetentās iestādes, no kuras paredzēts reeksports, vai izmantojot sertifikāta kopiju, ja reeksportējamie zvejas produkti ir daļa no importētajiem produktiem.

2. 16. panta 2. punktā noteikto procedūru piemēro mutadis mutandis, ja zvejas produktus reeksportē atzīts uzņēmējs.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetentās iestādes, kuras tās saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru ir izraudzījušas nozvejas sertifikātu “reeksporta” iedaļas apstiprināšanai un verificēšanai.

22. pants

Uzskaite un izplatīšana

1. Komisija reģistrē valstis un to kompetentās iestādes, kuras paziņotas saskaņā ar šo nodaļu, ietverot:

a)	dalībvalstis, kuras ir paziņojušas kompetentās iestādes, kas apstiprina, pārbauda un verificē nozvejas sertifikātus un reeksporta sertifikātus saskaņā ar 15., 16., 17. un 21. pantu;

b)	karoga valstis, par kurām ir saņemti paziņojumi saskaņā ar 20. panta 1. punktu, norādot tās valstis, attiecībā uz kurām atbilstīgi 20. panta 4. punktam ir izveidota sadarbība ar trešām valstīm.

2. Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1. punktā minēto valstu un to kompetento iestāžu sarakstu un regulāri atjaunina šo informāciju. Komisija iestādēm dalībvalstīs, kas atbild par nozvejas sertifikātu verificēšanu, elektroniski dara pieejamu precīzu informāciju par karoga valsts iestādēm, kuras atbild par nozvejas sertifikātu apstiprināšanu un verificēšanu.

3. Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nozvejas dokumentēšanas sistēmas, kuras ir atzītas saskaņā ar 13. pantu, un regulāri atjaunina šo informāciju.

4. Dalībvalstis saglabā importam iesniegto nozvejas sertifikātu oriģinālus, eksportam apstiprinātos nozvejas sertifikātus un nozvejas sertifikātos apstiprinātās “reeksporta” iedaļas trīs gadus vai ilgāk saskaņā ar valsts noteikumiem.

5. Atzītie uzņēmēji saglabā 4. punktā minētos dokumentu oriģinālus trīs gadus vai ilgāk saskaņā ar valsts noteikumiem.

IV NODAĻA

KOPIENAS BRĪDINĀJUMA SISTĒMA

23. pants

Brīdināšana

1. Ja informācija, kas iegūta saskaņā ar II, III, V, VI, VII, VIII, X vai XI nodaļu, rada pamatotas šaubas par atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem, tostarp piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem, par ko ziņojušas trešās valstis saistībā ar 20. panta 4. punktā minēto administratīvo sadarbību, vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem attiecībā uz zvejas kuģiem vai zvejas produktiem no dažām trešām valstīm, Komisija publicē savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī brīdinājumu, lai brīdinātu uzņēmējus un nodrošinātu to, ka dalībvalstis saskaņā ar šo nodaļu veic atbilstīgus pasākumus saistībā ar attiecīgajām trešām valstīm.

2. Komisija nekavējoties paziņo 1. punktā minēto informāciju dalībvalstu iestādēm un attiecīgajai karoga valstij, un attiecīgā gadījumā –14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts.

24. pants

Darbība pēc brīdinājuma saņemšanas

1. Kad dalībvalstis ir saņēmušas informāciju, kas paziņota saskaņā ar 23. panta 2. punktu, tās vajadzības gadījumā un saskaņā ar riska pārvaldību:

a)	nosaka ienākošās zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma darbības jomā, un veic nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanu saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākotnē visas zvejas produktu sūtījumu partijas, kas paredzētas importam un ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, ir pakļautas nozvejas sertifikāta un vajadzības gadījumā 14. pantā minēto dokumentu verificēšanai saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

c)	nosaka iepriekšējās zvejas produktu sūtījumu partijas, kuras ietilpst brīdinājuma paziņojuma darbības jomā, un veic attiecīgo verificēšanu, tostarp iepriekš iesniegto nozvejas sertifikātu verificēšanu;

d)	atbilstīgi starptautisko tiesību aktu noteikumiem veic brīdinājuma darbības jomā ietverto zvejas kuģu vajadzīgo izmeklēšanu, izpēti vai inspicēšanu jūrā, ostās vai jebkurās citās izkraušanas vietās.

2. Dalībvalstis cik vien iespējams drīz paziņo Komisijai par veikto verificēšanu secinājumiem un verificēšanas pieprasījumiem, kā arī par veiktajām darbībām, ja ir konstatēta neatbilstība piemērojamiem tiesību aktiem, noteikumiem vai starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

3. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktos verificēšanas secinājumus, vairs nav pamatotu šaubu, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:

a)	šajā sakarā publicē paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atceļot iepriekšējo brīdinājuma paziņojumu;

b)	par atcelšanu paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts; un

c)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus.

4. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, saglabājas pamatotas šaubas, ar ko pamatoja brīdinājumu, tā nekavējoties:

a)	atjaunina brīdinājuma paziņojumu ar jaunu publikāciju savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	paziņo karoga valstij un attiecīgā gadījumā 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;

c)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un

d)	vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.

5. Ja Komisija nolemj, ka, ņemot vērā atbilstīgi 1. punktam veiktās verificēšanas secinājumus, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka konstatēto faktu dēļ var rasties gadījums, kad netiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, noteikumi vai starptautiskie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, tā nekavējoties:

a)	šajā sakarā publicē jaunu paziņojumu savā tīmekļa vietnē un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

b)	paziņo par to karoga valstij un veic atbilstīgas procedūras un demaršus saskaņā ar V un VI nodaļu;

c)	attiecīgā gadījumā paziņo 14. pantā minētajai trešai valstij, kas nav karoga valsts;

d)	paziņo par to dalībvalstīm, izmantojot piemērotus līdzekļus; un

e)	vajadzības gadījumā nodod jautājumu reģionālajai zvejniecības pārvaldības organizācijai, kuras saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, iespējams, ir pārkāpti.

V NODAĻA

NNN ZVEJĀ IESAISTĪJUŠOS ZVEJAS KUĢU NOTEIKŠANA

25. pants

Iespējamā NNN zveja

1. Komisija vai tās pilnvarota iestāde apkopo un analizē:

a)	visu to informāciju par NNN zveju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, VIII, X un XII nodaļu; un/vai

vajadzības gadījumā jebkuru citu attiecīgo informāciju, piemēram:

i)	datus par nozveju;

ii)	tirdzniecības informāciju, kas saņemta no valsts statistikas iestādes un citiem uzticamiem avotiem;

iii)	kuģu reģistrus un datubāzes;

iv)	reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas nozvejas dokumentu vai statistikas dokumentu programmas;

v)	ziņojumus par kuģa novērošanas gadījumiem vai citām zvejas kuģu darbībām, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kaā minēts 3. pantā, un NNN kuģu sarakstus, ko reģistrējušas vai pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas;

vi)	ziņojumus atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par zvejas kuģiem, kuri, domājams, iesaistījušies NNN zvejā, kā minēts 3. pantā;

vii)	jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas iegūta, inter alia, ostās un zvejas vietās.

2. Dalībvalstis var jebkurā laikā iesniegt Komisijai papildu informāciju, kas varētu būt noderīga Kopienas NNN kuģu saraksta izveidē. Komisija vai tās pilnvarota iestāde šo informāciju kopā ar visiem iesniegtajiem pierādījumiem dara zināmu dalībvalstīm un attiecīgajām karoga valstīm.

3. Komisija vai tās pilnvarota iestāde saglabā lietu par katru zvejas kuģi, kas reģistrēts kā iespējams NNN zvejā iesaistījies kuģis, un atjaunina to, tiklīdz saņemta jauna informācija.

26. pants

Aizdomas par NNN zveju

1. Komisija nosaka zvejas kuģus, par kuriem saskaņā ar 25. pantu ir iegūta pietiekama informācija, ka šādi zvejas kuģi varētu būt iesaistījušies NNN zvejā, kas ir pamatots iemesls oficiālai izmeklēšanai attiecīgajā karoga valstī.

2. Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:

a)	ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;

b)	oficiāli pieprasa karoga valstij veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju un laikus paziņotu šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;

c)	oficiāli pieprasa karoga valstij nekavējoties veikt izpildes darbību, ja pierādīts, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;

lūdz dalībvalstij paziņot īpašniekam un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoram par detalizēto paskaidrojuma rakstu par pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un par gaidāmajām sekām, ja zvejas kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā noteikts 37. pantā. Karoga valstīm arī pieprasa sniegt Komisijai informāciju par zvejas kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, par operatoriem, lai nodrošinātu, ka šādas personas var uzklausīt saskaņā ar 27. panta 2. punktu;

e)	sniedz informāciju karoga valstij par noteikumiem VI un VII nodaļā.

3. Komisija karoga valstīm, kuru zvejas kuģi ir noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo par oficiālu izmeklēšanas pieprasījumu par iespējamo NNN zveju, kuru veikuši attiecīgie kuģi, kas peld ar minēto valstu karogu. Paziņojumā:

a)	ietver visu informāciju, ko Komisija ievākusi par iespējamo NNN zveju;

ietver oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, lai izmeklētu iespējamo NNN zveju, vai attiecīgā gadījumā ziņot par visiem jau paveiktajiem pasākumiem saistībā ar tās izmeklēšanu un laikus paziņot šīs izmeklēšanas rezultātus Komisijai;

c)	izsniedz oficiālu pieprasījumu karoga dalībvalstij veikt savlaicīgas izpildes darbības, ja pierādījies, ka pret attiecīgo zvejas kuģi izvirzītais pieņēmums ir pamatots, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem;

lūdz karoga dalībvalsti informēt zvejas kuģa īpašnieku un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoru par detalizētu pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un iespējamām sekām, ja kuģi iekļautu Kopienas NNN kuģu sarakstā, kā paredzēts 37. pantā. Karoga dalībvalstīm lūdz sniegt informāciju Komisijai, kuģa īpašniekiem un, vajadzības gadījumā, operatoriem, lai nodrošinātu, ka minētās personas tiek uzklausītas atbilstīgi 27. panta 2. punktam.

4. Informāciju par zvejas kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejā, Komisija nodod visām dalībvalstīm, lai veicinātu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 īstenošanu.

27. pants

Kopienas NNN zvejas kuģu saraksta izveide

1. Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru izveido Eiropas Kopienas NNN kuģu sarakstu. Šajā sarakstā iekļauj zvejas kuģus, saistībā ar kuriem, veicot turpmākus pasākumus saskaņā ar 25. un 26. pantu, atbilstīgi šai regulai iegūtajā informācijā apgalvots, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejas darbībās, un kuru karoga valstis nav rīkojušās atbilstīgi 26. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktam un 26. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktam, reaģējot uz šādu NNN zveju.

2. Pirms zvejas kuģa iekļaušanas Kopienas NNN kuģu sarakstā Komisija informē īpašnieku un, vajadzības gadījumā, attiecīgā zvejas kuģa operatoru par detalizētu pamatojumu paredzētajai iekļaušanai sarakstā un par visiem aspektiem, kas pierāda aizdomas, ka zvejas kuģis ir veicis NNN zveju. Šādā pamatojumā piemin tiesības pieprasīt vai sniegt papildu informāciju un nodrošina īpašniekam un, vajadzības gadījumā, operatoram iespēju tikt uzklausītiem un aizstāvēties, dodot tiem pietiekami daudz laika un iespēju.

3. Ja pieņem lēmumu iekļaut zvejas kuģi Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija paziņo šo lēmumu un tā iemeslus īpašniekam un, vajadzības gadījumā, zvejas kuģa operatoram.

4. Saistības, kas Komisijai uzliktas ar 2. un 3. punktu, piemēro, neskarot karoga valsts galveno atbildību par zvejas kuģi, un tikai tiktāl, ciktāl Komisijas rīcībā ir attiecīgā informācija par zvejas kuģa īpašnieka un operatoru noteikšanu.

5. Komisija paziņo karoga valstij par zvejas kuģa iekļaušanu Kopienas NNN kuģu sarakstā un sniedz karoga valstij sīku informāciju par iemesliem iekļaušanai šādā sarakstā.

6. Karoga valstīm, kuru kuģi ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā, Komisija pieprasa:

a)	paziņot kuģu īpašniekam par tā zvejas kuģa iekļaušanu Kopienas NNN kuģu sarakstā, par šīs iekļaušanas pamatotiem iemesliem un par tās sekām, kā noteikts 37. pantā; un

b)	veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu NNN zveju, tostarp vajadzības gadījumā izslēgt attiecīgos zvejas kuģus no reģistra vai anulēt to zvejas licences, un informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

7. Šo pantu nepiemēro Kopienas zvejas kuģiem, ja karoga dalībvalsts ir rīkojusies saskaņā ar 8. punktu.

8. Kopienas zvejas kuģus neiekļauj Kopienas NNN kuģu sarakstā, ja karoga dalībvalsts rīkojusies saskaņā ar šo regulu un ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un vērsusies pret neievērošanu, kas veido 3. panta 2. punktā noteiktos smagos pārkāpumus, neskarot reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju rīcību.

28. pants

Zvejas kuģu izslēgšana no Kopienas NNN kuģu saraksta

1. Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru izslēdz zvejas kuģi no Kopienas NNN kuģu saraksta, ja zvejas kuģa karoga valsts pierāda, ka:

a)	kuģis nebija iesaistījies nevienā no NNN zvejas darbībām, par kurām tas tika iekļauts sarakstā; vai

b)	reaģējot uz konkrētām NNN zvejas darbībām, ir piemērotas preventīvas, iedarbīgas un samērīgas sankcijas, jo īpaši attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar kādas dalībvalsts karogu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93.

2. Tā zvejas kuģa īpašnieks vai attiecīgā gadījumā operators, kas iekļauts Kopienas NNN kuģu sarakstā, var iesniegt prasību Komisijai pārskatīt minētā kuģa statusu, ja karoga valsts nav veikusi 1. punktā minētās darbības.

Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta, ja:

a)	īpašnieks vai operators sniedz pierādījumus par faktu, ka zvejas kuģis vairs nav iesaistīts NNN zvejā; vai

b)	sarakstā ietvertais zvejas kuģis ir noslīcis vai ir nodots metāllūžņos.

3. Visos citos gadījumos Komisija apsver zvejas kuģa izslēgšanu no saraksta tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ir pagājuši vismaz divi gadi, kopš zvejas kuģis iekļauts sarakstā, un šajā laikposmā Komisija nav saņēmusi turpmākus ziņojumus par iespējamu minētā kuģa NNN zveju saskaņā ar 25. pantu; vai

b)	īpašnieks iesniedz informāciju attiecībā uz kuģa pašreizējo darbību, kas pierāda to, ka zvejas kuģis darbojas, pilnībā ievērojot normatīvos aktus un/vai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kas piemērojami zvejai, kurā tas piedalās; vai

c)	attiecīgais kuģis, tā īpašnieks vai operators neuztur tiešus vai netiešus darbības vai finansiālus sakarus ar citu kuģi, īpašnieku vai operatoru, par kuriem ir aizdomas, ka tie veic NNN zveju, vai kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.

29. pants

Kopienas NNN kuģu saraksta saturs, publiskošana un uzturēšana

1. Kopienas NNN kuģu sarakstā ietver šādu informāciju par katru zvejas kuģi:

a)	kuģa nosaukums un tā iepriekšējie nosaukumi, ja tādi ir;

b)	kuģa karogs un tā iepriekšējie karogi, ja tādi ir;

c)	kuģa īpašnieks un, ja svarīgi, iepriekšējie īpašnieki, tostarp īpašuma beneficiāri, ja tādi ir;

d)	kuģa operators un, ja svarīgi, tā iepriekšējie operatori, ja tādi ir;

e)	izsaukuma signāls un iepriekšējie izsaukuma signāli, ja tādi ir;

f)	kuģa Lloyds/SJO numurs, ja pieejams;

g)	fotogrāfijas, ja pieejamas;

h)	diena, kurā kuģis tajā pirmoreiz iekļauts;

i)	to darbību kopsavilkums, kas pamato kuģa iekļaušanu minētajā sarakstā, kopā ar atsaucēm uz visiem attiecīgajiem dokumentiem, kuros informē par minētajām darbībām un tās pierāda.

2. Komisija publicē Kopienas NNN kuģu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tā publiskošanu, tostarp ievietojot to savā tīmekļa vietnē.

3. Komisija Kopienas NNN kuģu sarakstu atjaunina ik pēc trīs mēnešiem un ievieš sistēmu automātiskai paziņošanai par jauninājumiem dalībvalstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu to pieprasīt. Turklāt Komisija nodod minēto sarakstu FAO un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi nepieļautu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

30. pants

Reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtie NNN kuģu saraksti

1. Papildus 27. pantā minētajiem zvejas kuģiem zvejas kuģi, kas iekļauti NNN kuģu sarakstos, kurus pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, atbilstīgi 54. panta 2. punktā minētajai procedūrai tiek iekļauti Kopienas NNN kuģu sarakstā. Šādu kuģu izslēgšanu no Kopienas NNN kuģu saraksta reglamentē lēmumi, kurus šajā sakarā pieņēmusi attiecīgā reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

2. Komisija katru gadu paziņo dalībvalstīm no reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas saņemtos to kuģu sarakstus, kuri tiek turēti aizdomās par NNN zveju un kuru iesaistīšanās šādās darbībās ir apstiprināta.

3. Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par šā panta 2. punktā minētajos sarakstos jebkurā laikā veiktajiem papildinājumiem, svītrojumiem un/vai izmaiņām. Kuģiem, kas iekļauti šādi grozītajos reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN sarakstos, 37. pantu piemēro no dienas, kad grozītie saraksti nosūtīti dalībvalstīm.

VI NODAĻA

NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTIS

31. pants

Nesadarbīgu valstu noteikšana

1. Komisija saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm NNN zvejas apkarošanā.

2. Noteikšana, kas paredzēta 1. punktā, pamatojas uz visu to informāciju, kas iegūta saskaņā ar II, III, IV, V, VIII, X un XI nodaļu, vai attiecīgi uz jebkādu citu informāciju, piemēram, uz datiem par nozveju, tirdzniecības informāciju, ko sniegusi valsts statistikas iestāde un citi uzticami avoti, uz kuģu reģistriem un datubāzēm, nozvejas dokumentiem vai statistikas dokumentu programmu un NNN kuģu sarakstiem, kurus pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kā arī jebkādu citu informāciju, kas iegūta ostās un zvejas vietās.

3. Trešai valstij var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, krasta vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

4. Komisija 3. punkta nolūkos pamatosies galvenokārt uz to pasākumu pārbaudi, ko attiecīgā trešā valsts veikusi attiecībā uz:

a)	periodisku pienācīgi dokumentētu NNN zveju, ko veikuši vai ko palīdzējuši veikt zvejas kuģi, kuri peld ar tās karogu, vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas; vai

b)	to zvejas produktu piekļuvi tirgum, kuru izcelsme ir NNN zveja.

5. Lai īstenotu 3. punktu, Komisija ņem vērā:

a)	vai attiecīgā trešā valsts efektīvi sadarbojas ar Kopienu, sniedzot atbildi uz Komisijas prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt vērtējumu vai turpmākus pasākumus attiecībā uz NNN zveju un ar to saistītām darbībām;

b)	vai attiecīgā trešā valsts ir veikusi efektīvus noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atbild par NNN zveju, un jo īpaši to, vai ir piemērotas pietiekami smagas sankcijas, lai laupītu pārkāpējiem ekonomisko izdevīgumu, kas iegūts no NNN zvejas;

c)	attiecīgās NNN zvejas vēsturi, būtību, apstākļus, apjomu un smaguma pakāpi;

d)	jaunattīstības valstīm – to kompetento iestāžu pašreizējās spējas.

6. Lai īstenotu 3. punktu, Komisija apsver arī šādus aspektus:

a)	attiecīgo trešo valstu pievienošanās starptautiskajiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšana, jo īpaši attiecībā uz UNCLOS, ANO Nolīgumu par zivju krājumiem, FAO atbilstības nolīgumu;

b)	attiecīgās trešās valsts kā reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējas puses statuss vai tās piekrišana piemērot šo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

c)	attiecīgās trešās valsts darbība vai bezdarbība, kas var būt samazinājusi piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas vai pārvaldības pasākumu efektivitāti.

7. Vajadzības gadījumā, īstenojot šo pantu, pilnībā ņem vērā jaunattīstības valstu īpašos ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību uzraudzību, kontroli un pārraudzību.

32. pants

Pasākumi attiecībā uz valstīm, kam noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss

1. Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajām valstīm, kurām saskaņā ar 31. pantā paredzētajiem kritērijiem var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu. Šajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

a)	statusa noteikšanas iemesls vai iemesli kopā ar visiem pieejamajiem apstiprinošajiem pierādījumiem;

b)	iespēja rakstveidā atbildēt Komisijai attiecībā uz lēmumu par statusa noteikšanu un citu attiecīgo informāciju, piemēram, pierādījumu, kas atceļ statusu, vai vajadzības gadījumā rīcības plānu situācijas uzlabošanai un šajā nolūkā veiktos pasākumus;

c)	tiesības lūgt vai sniegt papildu informāciju;

d)	sekas, kuras rodas, ja valstij noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, kā paredzēts 38. pantā.

2. Komisija 1. punktā minētajā paziņojumā ietver arī prasību attiecīgajai trešai valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgās NNN zvejas darbības un novērstu šādas turpmākas darbības, kā arī labotu jebkuru 31. panta 6. punkta c) apakšpunktā minēto darbību vai bezdarbību.

3. Komisija nosūta paziņojumu un pieprasījumu attiecīgajai trešai valstij, izmantojot vairāk nekā vienu saziņas līdzekli. Komisija lūdz šādai valstij izdot apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.

4. Komisija dod attiecīgajai trešai valstij pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un piemērotu laikposmu situācijas labošanai.

33. pants

Nesadarbīgo trešo valstu saraksta izveide

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par nesadarbīgo trešo valstu sarakstu.

2. Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajai trešai valstij, ka tai ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss, un par pasākumiem, kas piemēroti atbilstīgi 38. pantam, kā arī pieprasa novērst pašreizējo situāciju un ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka tās zvejas kuģi ievēro saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

3. Ievērojot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par Padomes lēmumu un pieprasa tām nodrošināt 38. pantā noteikto pasākumu tūlītēju īstenošanu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz šādu prasību.

34. pants

Valsts izslēgšana no nesadarbīgo trešo valstu saraksta

1. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izslēdz trešo valsti no nesadarbīgo trešo valstu saraksta, ja attiecīgā trešā valsts pierāda, ka situācija, kas pamatoja tās iekļaušanu sarakstā, ir novērsta. Pieņemot lēmumu par izslēgšanu no saraksta, ņem vērā arī to, vai attiecīgās nesadarbīgās trešās valstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kas ļauj sasniegt ilglaicīgu situācijas uzlabošanos.

2. Pēc tam, kad saskaņā ar šā panta 1. punktu lēmums ir pieņemts, Komisija nekavējoties paziņo dalībvalstīm par attiecīgajai trešai valstij piemēroto 38. pantā noteikto pasākumu atcelšanu.

35. pants

Nesadarbīgo trešo valstu saraksta publiskošana

Komisija publicē nesadarbīgo trešo valstu sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šā saraksta publiskošanu, tostarp ievietojot to savā tīmekļa vietnē. Komisija sarakstu regulāri atjaunina un ievieš sistēmu jauninājumu automātiskai paziņošanai dalībvalstīm, reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas varētu šādu informāciju pieprasīt. Turklāt Komisija nodod nesadarbīgo trešo valstu sarakstu FAO un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un minētajām organizācijām un tādējādi aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

36. pants

Ārkārtas pasākumi

1. Ja ir pierādījumi, ka trešās valsts pieņemtie pasākumi apdraud saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, Komisija saskaņā ar tās starptautiskajiem pienākumiem ir tiesīga pieņemt ārkārtas pasākumus, kuri ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Komisija var pieņemt jaunu lēmumu pagarināt ārkārtas pasākumu termiņu ne ilgāk kā par sešiem mēnešiem.

2. Ārkārtas pasākumi, kas minēti 1. punktā, inter alia, var ietvert to, ka:

a)	zvejas kuģiem, kam dots pilnvarojums zvejot un kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu, nepiešķir piekļuvi dalībvalstu ostām, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā, kā minēts 4. panta 2. punktā, lai saņemtu ļoti nepieciešamus pakalpojumus šādu situāciju novēršanai;

b)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neļauj iesaistīties kopīgās zvejas darbībās ar kuģiem, kas peld ar attiecīgās trešās valsts karogu;

c)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, neatļauj zvejot jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā, neskarot divpusējo līgumu noteikumus;

d)	nav atļauta dzīvu zivju piegāde zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir attiecīgās trešās valsts jurisdikcijā;

e)	ar attiecīgās valsts karogu peldošu zvejas kuģu nozvejā gūtās dzīvās zivis netiek pieņemtas zivju audzēšanai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalsts jurisdikcijā.

3. Ārkārtas pasākumi stājas spēkā nekavējoties. Par tiem informē dalībvalstis un attiecīgo trešo valsti un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. Attiecīgās dalībvalstis var paziņot 1. punktā paredzēto Komisijas lēmumu Padomei 10 darbdienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.

5. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

VII NODAĻA

PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢIEM UN VALSTĪM, KAS IESAISTĪJUŠĀS NNN ZVEJĀ

37. pants

Rīcība attiecībā uz zvejas kuģiem, kas ietverti Kopienas NNN kuģu sarakstā

Uz Kopienas NNN kuģu sarakstā ietvertajiem zvejas kuģiem (“NNN zvejas kuģi”) attiecas šādi pasākumi:

1)	karoga dalībvalstis neiesniedz Komisijai prasības par zvejas pilnvarojumu attiecībā uz NNN zvejas kuģiem;

2)	anulē pašreizējos zvejas pilnvarojumus vai īpašās zvejas atļaujas, kuras karoga dalībvalstis izdevušas NNN zvejas kuģiem;

3)	NNN zvejas kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, netiek pilnvaroti zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

4)	zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN zvejas kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu citā kuģī vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

NNN zvejas kuģiem, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir atļauts piekļūt tikai to piederības ostām, bet nevienai citai Kopienas ostai, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā. NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts ienākt dalībvalsts ostā, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos. Alternatīvi dalībvalsts var atļaut ienākt savās ostās NNN zvejas kuģim ar nosacījumu, ka tiek konfiscētas uz kuģa esošās nozvejas un vajadzības gadījumā zvejas rīki, kas aizliegti saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas pieņemtajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Dalībvalstis arī konfiscē uz NNN zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts ienākt tās ostās nepārvaramas varas apstākļu vai avārijas dēļ, esošās nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas rīkus, kas aizliegti saskaņā ar minētajiem pasākumiem;

6)	NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, ostās nepiegādā pārtiku, degvielu un nesniedz citus pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumos;

7)	NNN zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu, nav atļauts nomainīt apkalpi, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai avārijas gadījumā;

8)	dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN zvejas kuģiem;

9)	aizliedz to zvejas produktu importu, ko nozvejā ieguvuši NNN zvejas kuģi, un attiecīgi nepieņem vai neapstiprina šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus;

10)	NNN zvejas kuģu nozvejā gūto zvejas produktu imports un reeksports apstrādes nolūkos ir aizliegts;

11)	NNN zvejas kuģi bez zivīm un apkalpes var iebraukt ostā, lai tos nodotu metāllūžņos, tomēr neskarot pret šo kuģi vai attiecīgo fizisko vai juridisko personu vērstu izmeklēšanu vai sankcijas.

38. pants

Rīcība attiecībā uz nesadarbīgām trešām valstīm

Uz nesadarbīgām trešām valstīm attiecas šādi pasākumi:

aizliedz to zvejas produktu importu Kopienā, ko nozvejā guvuši zvejas kuģi, kuri peld ar šādu valstu karogu, un attiecīgi nepieņem šādiem produktiem pievienotos nozvejas sertifikātus. Ja saskaņā ar 31. pantu valstij ir noteikts nesadarbīgas trešās valsts statuss tāpēc, ka šī trešā valsts nav veikusi piemērotus pasākumus attiecībā uz NNN zveju, kas ietekmē attiecīgo krājumu vai sugas, tad importa aizliegumu var piemērot tikai attiecībā uz minēto krājumu vai sugām;

2)	Kopienas operatoriem ir aizliegts iegādāties zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;

3)	ir aizliegts mainīt ar dalībvalsts karogu peldošu kuģa karogu pret šādu valstu karogiem;

4)	dalībvalstis nepiešķir atļauju ar šādām valstīm noslēgt fraktēšanas nolīgumus par zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu;

5)	ir aizliegts eksportēt Kopienas zvejas kuģus uz šādām valstīm;

6)	dalībvalsts un šādu valstu valstspiederīgo starpā ir aizliegts veikt slepenus tirdzniecības darījumus, kas ļautu zvejas kuģim, kurš peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmantot šādu valstu zvejas iespējas;

7)	ir aizliegtas kopīgas zvejas darbības, kurās iesaista zvejas kuģus, kas peld ar dalībvalsts karogu, un zvejas kuģi, kas peld ar šādu valstu karogiem;

8)	Komisija ierosina denonsēt ar šādām valstīm parakstītus divpusējus zvejniecības nolīgumus vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus, kuros noteikts, ka nolīgumu var denonsēt, ja tās nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zveju;

9)	Komisija neuzsāk sarunas, kuru gaitā paredzēts noslēgt pastāvīgo divpusējo zvejniecības nolīgumu vai zvejniecības partnerattiecību nolīgumus ar šādām valstīm.

VIII NODAĻA

VALSTSPIEDERĪGIE

39. pants

Valstspiederīgie, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti

1. Valstspiederīgie, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā (“valstspiederīgie”), nedz atbalsta NNN zveju, nedz piedalās tajā, tostarp darbojoties uz klāja vai kā Kopienas NNN kuģu sarakstā iekļautu zvejas kuģu operatori vai beneficiārie īpašnieki.

2. Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis sadarbojas savā starpā un ar trešām valstīm, kā arī veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem, lai apzinātu valstspiederīgos, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti.

3. Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis saskaņā ar saviem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem veic atbilstīgus pasākumus attiecībā uz valstspiederīgajiem, kas identificēti kā tādi, kas atbalsta NNN zveju vai ir tajā iesaistīti.

4. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to kompetento iestāžu nosaukumus, kas atbildīgas par to, lai koordinētu šajā nodaļā minēto valstspiederīgo zvejas darbību apkopošanas un verificēšanas informāciju, kā arī ir atbildīgas par ziņošanu Komisijai un sadarbību ar to.

40. pants

Novēršana un sankcijas

1. Dalībvalsts mudina valstspiederīgos paziņot informāciju, kas attiecas uz likumiskām, beneficiārām vai finansiālām interesēm attiecībā uz zvejas kuģiem, kas peld ar trešās valsts karogu un kas tiem pieder, un attiecīgo kuģu nosaukumus.

2. Valstspiederīgie nepārdod un neeksportē zvejas kuģus operatoriem, kas iesaistīti Kopienas NNN kuģu sarakstā ietverto zvejas kuģu darbībās, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji.

3. Neskarot citus noteikumus, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos, kuri attiecas uz sabiedriskiem līdzekļiem, dalībvalstis nepiešķir operatoriem, kas iesaistīti Kopienas NNN kuģu sarakstā minēto zvejas kuģu darbībā, pārvaldībā vai ir to īpašumtiesību turētāji, nekādu valsts atbalstu, ko sniedz saskaņā ar valsts atbalsta shēmām vai no Kopienas fondiem.

4. Dalībvalstis cenšas iegūt informāciju par tādiem pasākumiem, kurus kopīgi veic valstspiederīgie un trešā valsts, kuru gaitā ir atļauts mainīt ar dalībvalstu karogu peldošu zvejas kuģu karogu pret šādas trešās valsts karogu. Tās par to informē Komisiju, iesniedzot attiecīgo zvejas kuģu sarakstu.

IX NODAĻA

TŪLĪTĒJI NOTEIKUMU IZPILDES PASĀKUMI, SANKCIJAS UN PAPILDU SANKCIJAS

41. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro attiecībā uz:

1)	nopietniem pārkāpumiem, kas izdarīti to dalībvalstu teritorijā, uz ko attiecas Līgums, vai jūras ūdeņos, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot ūdeņus, kas atrodas blakus Līguma II pielikumā minētajām teritorijām un valstīm;

2)	smagiem pārkāpumiem, ko izdarījuši Kopienas zvejas kuģi vai Kopienas valstspiederīgie;

3)	smagiem pārkāpumiem, kas atklāti teritorijās vai ūdeņos, kas minēti šā panta 1. punktā, bet kas izdarīti atklātā jūrā vai trešās valsts jurisdikcijā un par ko paredzētas sankcijas saskaņā ar 11. panta 4. punktu.

42. pants

Smagi pārkāpumi

1. Šajā regulā smagi pārkāpumi ir:

a)	darbības, ko uzskata par tādām, kuras veido NNN zveju saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b)	uzņēmējdarbības veikšana, kas ir tieši saistīta ar NNN zveju, tostarp zvejas produktu tirdzniecība un imports;

c)	šajā regulā minēto dokumentu viltošana vai šādu viltotu vai nederīgu dokumentu izmantošana.

2. Pārkāpuma nopietnību nosaka dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā 3. panta 2. punktā paredzētos kritērijus.

43. pants

Tūlītējas izpildes pasākumi

1. Gadījumā, ja fiziska persona tiek turēta aizdomās par smagu pārkāpumu vai ir tikusi pārsteigta smaga pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai juridiska persona tiek turēta aizdomās, ka tā ir atbildīga par šādu pārkāpumu, dalībvalstis uzsāk pārkāpuma pilnīgu izmeklēšanu un saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma pakāpes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus, jo īpaši šādus:

a)	zvejas darbību tūlītēja pārtraukšana;

b)	zvejas kuģa novirzīšana uz ostu;

c)	transportlīdzekļa novirzīšana uz citu vietu inspicēšanas nolūkā;

d)	galvojuma pieprasīšana;

e)	zvejas rīku un nozvejas vai zvejas produktu arests;

f)	īslaicīga attiecīgā zvejas kuģa vai transportlīdzekļa lietošanas aizliegšana;

g)	zvejas pilnvarojuma apturēšana.

2. Izpildes pasākumu būtība ir novērst attiecīgā smagā pārkāpuma turpināšanu un ļaut kompetentajām iestādēm pabeigt tā izmeklēšanu.

44. pants

Sankcijas par smagiem pārkāpumiem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka fizisku personu, kas izdarījusi smagu pārkāpumu, vai juridisku personu, kas ir atbildīga par smagu pārkāpumu, soda ar efektīvām, samērīgām un preventīvām administratīvām sankcijām.

2. Dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz piecreiz pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.

Gadījumā, ja piecos gados nopietns pārkāpums atkārtojas, dalībvalstis piespriež maksimālo sankciju, kas vismaz astoņas reizes pārsniedz to zvejas produktu vērtību, kas gūti, izdarot smagu pārkāpumu.

Piemērojot šīs sankcijas, dalībvalstis ņem vērā arī tā kaitējuma vērtību, kas nodarīts attiecīgajiem zvejas resursiem un jūras videi.

3. Dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot arī efektīvas, samērīgas un preventīvas kriminālsankcijas.

45. pants

Papildu sankcijas

Šajā nodaļā paredzētās sankcijas var papildināt ar citām sankcijām vai līdzekļiem, jo īpaši ar:

1)	pārkāpumā iesaistītā zvejas kuģa sekvestrāciju;

2)	īslaicīgu zvejas kuģa lietošanas aizliegšanu;

3)	aizliegto zvejas rīku, nozveju un zvejas produktu konfiscēšanu;

4)	zvejas pilnvarojuma apturēšanu vai anulēšanu;

5)	zvejas tiesību ierobežošanu vai anulēšanu;

6)	īslaicīgu vai pastāvīgu tiesību iegūt jaunas zvejas tiesības atcelšanu;

7)	īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu saņemt valsts atbalstu un subsīdijas;

8)	atzīta uzņēmēja statusa, kas piešķirts saskaņā ar 16. panta 3. punktu, apturēšanu vai anulēšanu.

46. pants

Vispārējā sankciju pakāpe un papildu sankcijas

Vispārējo sankciju pakāpi un papildu sankcijas nosaka tādā veidā, lai pārliecinātos, ka to rezultātā pārkāpējiem efektīvi atņem smagu pārkāpumu rezultātā gūto ekonomisko izdevīgumu, neskarot tā likumīgās tiesības strādāt profesijā. Šajā nolūkā jāņem vērā arī tūlītējas izpildes pasākumi, kas veikti saskaņā ar 43. pantu.

47. pants

Juridisko personu atbildība

1. Juridiskās personas sauc pie atbildības par smagiem pārkāpumiem, ja šādus pārkāpumus juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkura fiziska persona, kas rīkojas individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības pārstāvis un kas ieņem vadošu pozīciju juridiskas personas sastāvā, pamatojoties uz:

a)	tiesībām pārstāvēt juridisko personu; vai

b)	pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)	pilnvarām veikt juridiskās personas iekšējo kontroli.

2. Juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1. punktā minētās fiziskās personas veiktas nepietiekamas pārraudzības vai kontroles dēļ kādai tās pilnvarotai personai ir bijis iespējams izdarīt smagu pārkāpumu šīs juridiskās personas labā.

3. Juridisko personu atbildība neizslēdz kriminālo tiesvedību pret fiziskām personām, kas ir attiecīgajos pārkāpumos iesaistītas kā izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.

X NODAĻA

DAŽU REĢIONĀLO ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJU PIEŅEMTO NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA ATTIECĪBĀ UZ ZVEJAS KUĢA NOVĒROŠANAS GADĪJUMIEM

48. pants

Kuģa novērošana jūrā

1. Šajā nodaļā izklāstītos noteikumus piemēro zvejas darbībām, kas pakļautas reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā pieņemtiem Kopienai saistošiem noteikumiem par kuģu novērošanu jūrā.

2. Ja dalībvalsts vai kompetentā iestāde, kas atbild par inspicēšanu jūrā, novēro zvejas kuģi, kas iesaistījies darbībās, kuras var uzskatīt par NNN zveju, tā uzreiz ziņo par šādu novērošanu. Šādus ziņojumus un uz šādiem zvejas kuģiem minētās dalībvalsts veiktās izmeklēšanas rezultātus uzskata par pierādījumu, ko izmanto šajā regulā paredzēto noteikšanas un noteikumu izpildes mehānismu īstenošanai.

3. Ja Kopienas vai trešās valsts zvejas kuģa kapteinis novēro zvejas kuģi, kas iesaistījies 2. punktā minētajās darbībās, kuģa kapteinis par šādu gadījumu var dokumentēt pēc iespējas vairāk informācijas, piemēram, šādu:

a)	zvejas kuģa nosaukumu un aprakstu;

b)	zvejas kuģa izsaukuma signālu;

c)	zvejas kuģa reģistrācijas numuru un, attiecīgā gadījumā, Lloyds/SJO numuru;

d)	zvejas kuģa karoga valsti;

e)	kuģa pozīciju (ģeogrāfiskais platums un garums), kādā tas pamanīts pirmo reizi;

f)	pirmās noteikšanas reizes dienu/laiku UTC;

g)	vienu vai vairākas zvejas kuģa fotogrāfijas, kas pierāda novērošanas gadījumu;

h)	citu attiecīgo informāciju par attiecīgā zvejas kuģa veiktajām darbībām, kas novērotas.

4. Ziņojumus par kuģa novērošanu nekavējoties nosūta novērojumu veikušā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajai iestādei, kas cik vien iespējams drīz nodod tos Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Pēc tam Komisija vai tās pilnvarota iestāde nekavējoties informē novērotā zvejas kuģa karoga valsti. Komisija vai tās pilnvarota iestāde nodod ziņojumu par kuģa novērošanu visām dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju izpildsekretāram, kas veic turpmāku rīcību saskaņā ar minēto organizāciju pieņemtiem pasākumiem.

5. Dalībvalsts, kas no kompetentās iestādes vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas līgumslēdzējas puses saņem ziņojumu par kuģa novērošanu, kurā aprakstītas ar tās karogu peldoša zvejas kuģa darbības, pēc iespējas drīz nosūta ziņojumu un visu attiecīgo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kas savukārt pārsūta šādu informāciju attiecīgajam reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas izpildsekretāram turpmākai rīcībai, ko attiecīgi veic saskaņā ar šādas organizācijas pieņemtajiem pasākumiem.

6. Šo pantu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus stingrākus noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

49. pants

Tādas informācijas sniegšana, kas attiecas uz novērotajiem zvejas kuģiem

1. Dalībvalstis, kas iegūst pienācīgi dokumentētu informāciju par novērotajiem zvejas kuģiem, nekavējoties nosūta šo informāciju Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei tādā formātā, kā tas noteikts saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Komisija vai tās pilnvarota iestāde pārbauda arī pienācīgi dokumentēto informāciju par novērotajiem zvejas kuģiem, ko iesnieguši iedzīvotāji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vides organizācijas, kā arī zivsaimniecības nozares pārstāvji vai zivju tirdzniecības jomas interešu pārstāvji.

50. pants

Novēroto zvejas kuģu izmeklēšana

1. Dalībvalstis pēc iespējas drīz sāk izmeklēt tādu zvejas kuģu darbības, kuri peld ar to karogu un ir novēroti saskaņā ar 49. pantu.

2. Dalībvalstis paziņo, ja iespējams elektroniski, Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei precīzu informāciju par sākto izmeklēšanu un darbībām, kuras veiktas vai kuras paredzēts veikt attiecībā uz novērotajiem zvejas kuģiem, kas peld ar to karogu, tiklīdz tās ir īstenojamas un katrā ziņā divu mēnešu laikā, kopš saskaņā ar 48. panta 4. punktu nosūtīts ziņojumus par kuģa novērošanu. Ziņojumus par izmeklēšanas rezultātiem attiecībā uz novērotā zvejas kuģa darbībām regulāri nosūta Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei. Kad izmeklēšana ir pabeigta, galīgo ziņojumu par rezultātiem iesniedz Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei.

3. Dalībvalstis, kas nav attiecīgā karoga dalībvalsts, attiecīgā gadījumā pārbauda, vai novērotie zvejas kuģi, par kuriem iesniegts ziņojums, ir veikuši darbības jūras ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un vai zvejas produkti, ko nozvejā ieguvuši šādi kuģi, ir izkrauti vai importēti to teritorijā, kā arī izmeklē, vai ir reģistrēti dati par to, ka ir bijuši ievēroti attiecīgie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai vai tās pilnvarotai iestādei, kā arī attiecīgajai karoga dalībvalstij tās veiktās verificēšanas un izmeklēšanas rezultātus.

4. Komisija vai tās pilnvarota iestāde paziņo visām dalībvalstīm saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemto informāciju.

5. Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļas noteikumus un to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtos noteikumus, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse.

XI NODAĻA

SAVSTARPĒJA PALĪDZĪBA

51. pants

Savstarpēja palīdzība

1. Administratīvās iestādes, kas atbildīgas par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, sadarbojas savā starpā, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm un ar Komisiju, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu ievērošanu.

2. Lai piemērotu 1. punktu, izveido savstarpējas palīdzības sistēmu, kas ietver automatizētu informācijas sistēmu – “NNN zvejas informācijas sistēmu”, kuru pārvaldīs Komisija vai tās nozīmēta struktūra, lai kompetentajām iestādēm palīdzētu aizkavēt, izmeklēt un apkarot NNN zveju.

3. Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot šo nodaļu, pieņem saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

XII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Īstenošana

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas noteikumu īstenošanai, nosaka saskaņā ar 54. panta 2. punktā minēto procedūru.

53. pants

Finansiāls atbalsts

Dalībvalsts var prasīt attiecīgajiem operatoriem piedalīties izmaksu segšanā, kas saistītas ar šīs regulas īstenošanu.

54. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu.

2. Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

55. pants

Paziņošanas pienākumi

1. Katru otro gadu ne vēlāk kā nākamā kalendāra gada 30. aprīlī dalībvalstis nosūta Komisijai pārskatu par šīs regulas piemērošanu.

2. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem un saviem novērojumiem, Komisija ik pēc trim gadiem sagatavo pārskatu, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisija līdz 2013. gada 29. oktobrim novērtē šīs regulas ietekmi uz NNN zveju.

56. pants

Atcelšana

Ar šo no 2010. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta 2. punktu, 28.e, 28.f un 28.g pantu un 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Regulu (EK) Nr. 1093/94, Regulu (EK) Nr. 1447/1999, Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8., 19.a, 19.b, 19.c, 21., 21.b un 21.c pantu un Regulas (EK) Nr. 601/2004 26.a, 28., 29., 30. un 31. pantu.

Atsauces uz šīm atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

57. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 29. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1) Atzinums sniegts 2008. gada 23. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Atzinums sniegts 2008. gada 29. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1093/94 (1994. gada 6. maijs) par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu zvejas kuģi var tieši izkraut un tirgot savus lomus Kopienas ostās (OV L 121, 12.5.1994., 3. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(11) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

I PIELIKUMS

To produktu saraksts, kas neietilpst 2. panta 8. punktā noteiktajos “zvejas produktos”

—	Saldūdens zvejas produkti

—	Akvakultūras produkti, kas iegūti no zivju mazuļiem vai kāpuriem

—	Dekoratīvās zivis

—	Dzīvas austeres

—	Ķemmīšgliemenes, tostarp karaliskās ķemmīšgliemenes, Pecten, Chlamys vai Placopecten ģints ķemmīšgliemenes, dzīvas, svaigas vai atdzesētas

—	Svētceļnieku gliemenes (Pecten maximus), saldētas

—	Citas ķemmīšgliemenes, svaigas vai atdzesētas

—

Gliemenes

—	Gliemeži, izņemot jūras gliemežus

—	Sagatavoti vai konservēti vēžveidīgie

II PIELIKUMS

Eiropas Kopienas nozvejas sertifikāts un reeksporta sertifikāts

Papildinājums

Informācija par transportu

III PIELIKUMS

Karoga valsts paziņojumi

Karoga valsts paziņojumu saturs saskaņā ar 20. pantu

Komisija pieprasa karoga valstīm paziņot to valsts iestāžu nosaukumu, adresi un oficiālo zīmogu paraugus, kuras atrodas to teritorijā un ir tiesīgas:

a)	reģistrēt zvejas kuģus, kas peld ar to karogu;

b)	piešķirt, apturēt un anulēt zvejas licences šo valstu zvejas kuģiem;

c)	apliecināt informācijas patiesumu, kas norādīta 13. pantā minētajos nozvejas sertifikātos, un apstiprināt šādus sertifikātus;

d)	īstenot, kontrolēt un piemērot tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro to zvejas kuģiem;

e)	veikt šādu nozvejas sertifikātu verificēšanu, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar 20. panta 4. punktā minētās administratīvās sadarbības starpniecību;

f)	iesniegt nozvejas sertifikātu paraugus, kas sagatavoti atbilstīgi II pielikumam; un

g)	atjaunināt šādus paziņojumus.

Nozvejas dokumentēšanas sistēmas, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas, kas minētas 13. pantā

Ja nozvejas dokumentēšanas sistēma, ko pieņēmusi reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija, šīs regulas nolūkos ir atzīta par nozvejas sertificēšanas sistēmu, karoga valsts paziņojumus, kas veikti saskaņā ar šādām nozvejas dokumentēšanas sistēmām, uzskata par iesniegtiem atbilstīgi šā pielikuma 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem un šā pielikuma noteikumus uzskata par piemērojamiem mutatis mutandis.

IV PIELIKUMS

Deklarācija saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, 14. panta 2. punktu

Apstiprinu, ka apstrādātie zvejas produkti … (produktu apraksts un kombinētās nomenklatūras kods) … ir gūti nozvejā, kas importēta ar šādu(-iem) nozvejas sertifikātu(-iem):

Pārstrādes rūpnīcas nosaukums un adrese:

…

Eksportētāja nosaukums un adrese (ja atšķiras no apstrādes rūpnīcas nosaukuma):

…

Apstrādes rūpnīcas apstiprinājuma numurs:

…

Veselības sertifikāta numurs un datums:

…

Apstiprinājums, ko sniedz kompetentā iestāde:

…

29.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/33

PADOMES REGULA (EK) NR. 1006/2008

(2008. gada 29. septembris)

par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 3317/94 (1994. gada 22. decembris), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par zveju trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu (1), paredzēta atļauju izdošanas procedūra Kopienas zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai trešo valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos saskaņā ar nolīgumiem, kas zivsaimniecības nozarē noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm. Minētajā regulā noteikto procedūru vairs neuzskata par atbilstīgu vajadzībām, ņemot vērā starptautiskās saistības, kas izriet no divpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem un daudzpusējiem nolīgumiem un konvencijām, kuras pieņemtas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) vai līdzīgās struktūrās. Turklāt minētā regula vairs neatbilst kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu zvejniecību un kontroli.

(2)

Saskaņā ar 2006.–2008. gada rīcības plānu kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanai un uzlabošanai, kas izklāstīts Komisijas 2005. gada 8. decembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam, un ņemot vērā zvejas apstākļu izmaiņas ārpus Kopienas ūdeņiem kopš Regulas (EK) Nr. 3317/94 pieņemšanas, kā arī nolūkā izpildīt starptautiskās saistības ir jāievieš vispārēja Kopienas sistēma attiecībā uz atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod visu veidu zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem. Turklāt noteikumi, kas reglamentē ar trešās valsts karogu kuģojošu zvejas kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un patlaban ir paredzēti dažādos citos juridiskos instrumentos, būtu jādefinē no jauna un, ciktāl tas ir lietderīgi, jāsaskaņo ar noteikumiem, kas piemērojami Kopienas zvejas kuģiem.

(3)

Kopienas zvejas kuģiem būtu jāļauj iesaistīties zvejas darbībās ārpus Kopienas ūdeņiem vienīgi tad, ja tiem ir atļauja, kuru izdevusi par attiecīgo zvejas darbību atļaušanu atbildīgā kompetentā iestāde, piemēram, tās trešās valsts kompetentā iestāde, kuras ūdeņos šīs zvejas darbības notiek, vai iestāde, kuras kompetencē ir zvejas darbību atļaušana starptautiskos ūdeņos, uz kuriem attiecas RZPO vai līdzīgas struktūras pieņemtie noteikumi, vai – tādu atklātā jūrā veiktu zvejas darbību gadījumā, kuras nereglamentē nekāds nolīgums, – dalībvalstu kompetentās iestādes, neskarot konkrētus Kopienas tiesību aktus par zvejas darbībām atklātā jūrā.

(4)

Ir svarīgi precīzi formulēt Komisijas un dalībvalstu pienākumus attiecībā uz to zvejas darbību atļaušanas procedūru, kuras Kopienas zvejas kuģi veic ārpus Kopienas ūdeņiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāvar nodrošināt starptautisko saistību un KZP noteikumu izpildi, kā arī to, lai pieprasījumu nosūtīšanas lūgumi būtu pilnīgi un lai tie tiktu nosūtīti attiecīgajos nolīgumos paredzētajos termiņos.

(5)	Kopienas zvejas kuģi būtu jāuzskata par tiesīgiem saņemt atļauju kādas zvejas darbības veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem tikai tad, ja ir izpildīti vairāki kritēriji saistībā ar Kopienas noteiktām starptautiskām saistībām, kā arī KZP noteikumiem un mērķiem.

(6)

Ja Padomes procedūras nolūkā pieņemt lēmumu par to, lai provizoriski piemērotu jaunu protokolu divpusējam zivsaimniecības nolīgumam ar trešo valsti, nosakot zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm, nevar pabeigt pirms šīs pagaidu piemērošanas dienas, tad Komisijai vajadzētu būt tiesīgai – pagaidu kārtā un lai nepieļautu Kopienas zvejas kuģu darba pārtraukumu – nosūtīt trešai valstij zvejas atļauju pieprasījumus sešos mēnešos pēc iepriekšējā protokola termiņa beigām.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka zvejas iespējas, kuras Kopienai pieejamas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, tiek izmantotas pilnībā, Komisijai jābūt tiesīgai vienas dalībvalsts neizmantotas zvejas iespējas uz laiku iedalīt citai dalībvalstij, neietekmējot zvejas iespēju sadalījumu vai apmaiņu ar tām dalībvalstu starpā saskaņā ar attiecīgo protokolu.

(8)	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi ir nolīgumi, kuri minēti Padomes 2004. gada 15. jūlija secinājumos un kurus Padome tā apzīmē to noslēgšanas vai provizoriskas piemērošanas brīdī.

(9)

Būtu jāsaskaņo noteikumi par Kopienas zvejas kuģiem iedalīto zvejas iespēju izmantojuma kontroli ārpus Kopienas ūdeņiem un par trešo valstu zvejas kuģiem iedalīto zvejas iespēju izmantojuma kontroli Kopienas ūdeņos, un tajos būtu jāparedz prasība laikus rīkoties, lai novērstu to, ka dalībvalstis un trešās valstis pārsniedz minētās zvejas iespējas.

(10)	Lai uz pārkāpumiem reaģētu ar atbilstošām un faktiskām apsūdzībām, būtu jāparedz iespēja pilnībā izmantot Komisijas inspektoru, Kopienas inspektoru, kā arī dalībvalstu un trešo valstu inspektoru sagatavotos inspekcijas un uzraudzības ziņojumus.

(11)

Visiem datiem, kas attiecas uz Kopienas zvejas kuģu zvejas darbībām saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem, vajadzētu būt atjauninātiem un, ciktāl tas ir lietderīgi, pieejamiem dalībvalstīm un attiecīgām trešām valstīm. Tādēļ ir jāizveido Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma.

(12)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2). Ar šiem noteikumiem var arī paredzēt atbrīvojumus no šajā regulā noteiktajām saistībām, ja šādas saistības radītu nesamērīgu slogu, salīdzinot ar attiecīgās darbības ekonomisko nozīmi, un efektivitātes labad šādus atbrīvojumus vajadzētu pieņemt, izmantojot Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā izklāstīto vadības procedūru.

(13)

Būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 3317/94, kā arī noteikumi, kas attiecas uz trešās valsts zvejas kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un mērķi

Šajā regulā paredzēti noteikumi par:

atļaujām Kopienas zvejas kuģiem iesaistīties zvejas darbībās:

i)	trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos atbilstoši zivsaimniecības nolīgumam, kas noslēgts starp Kopienu un minēto valsti; vai

ii)	kuras ietilpst saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, kas pieņemti reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācijā (turpmāk – “RZPO”) vai līdzīgā struktūrā, kurā Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse; vai

iii)	ārpus Kopienas ūdeņiem, par kurām nav noslēgts zivsaimniecības nolīgums vai RZPO;

b)	atļaujām trešo valstu kuģiem iesaistīties zvejas darbībās Kopienas ūdeņos,

kā arī noteikti ziņošanas pienākumi attiecībā uz atļautajām darbībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“nolīgums” ir zivsaimniecības nolīgums, kas noslēgts vai par kuru ir pieņemts pagaidu piemērošanas lēmums saskaņā ar Līguma 300. pantu;

“reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija” jeb “RZPO” ir apakšreģionāla vai reģionāla organizācija vai līdzīga struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;

c)	“zvejas darbības” ir zivju zvejošana, paturēšana uz kuģa, apstrāde un pārvietošana;

d)	“Kopienas zvejas kuģis” ir Kopienas zvejas kuģis, kā minēts 3. panta d) punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5);

e)	“Kopienas flotes reģistrs” ir Kopienas zvejas flotes reģistrs, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktā;

f)	“zvejas iespēja” ir zvejas iespēja, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta q) punktā;

g)	“atļaujas izdevēja iestāde” ir iestāde, kas ir atbildīga par Kopienas zvejas kuģu zvejas darbību atļaušanu atbilstoši nolīgumam vai par trešo valstu zvejas kuģu zvejas darbību atļaušanu Kopienas ūdeņos;

h)	“zvejas atļauja” ir tiesības uz zvejas darbību veikšanu noteiktā laikposmā, noteiktā apgabalā vai noteikta veida zvejā;

i)	“zvejas piepūle” ir zvejas piepūle (intensitāte), kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta h) punktā;

j)	“elektroniska nosūtīšana” ir tāda datu pārraide elektroniskā formātā, kuras saturu, formātu un protokolu nosaka Komisija vai par kuru vienojas nolīguma slēdzēji;

k)	“zvejas kategorija” ir flotes apakšgrupa, kas noteikta, pamatojoties jo īpaši uz tādiem kritērijiem kā kuģa tips, zvejas darbību veids un izmantotie zvejas rīki;

“nopietns pārkāpums” ir nopietns pārkāpums, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (6), vai nopietns attiecīgā nolīguma pārkāpums vai darbības traucējums;

“NNN saraksts” ir to zvejas kuģu saraksts, kuri iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā un kurus kā tādus identificējusi RZPO vai Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (7);

n)	“Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma” ir informācijas sistēma, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar 12. pantu;

“trešās valsts zvejas kuģis” ir kuģis:

—	kuru neatkarīgi no tā izmēriem primāri vai sekundāri izmanto zivsaimniecības produktu ieguvei,

—	kurš, pat ja to neizmanto nozvejas iegūšanai ar saviem līdzekļiem, uzņem zivsaimniecības produktus no citiem kuģiem vai

—	uz kura klāja zivsaimniecības produktus pirms iesaiņošanas pakļauj vienai vai vairākām turpmāk minētajām darbībām: sadalīšanai filejās vai sagriešanai šķēlēs, ādas noņemšanai, kapāšanai, sasaldēšanai un/vai pārstrādei,

un kurš kuģo ar trešās valsts karogu un/vai ir reģistrēts trešā valstī.

II NODAĻA

KOPIENAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS KOPIENAS ŪDEŅIEM

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

3. pants

Vispārīgs noteikums

Tikai Kopienas zvejas kuģi, kuriem izdota zvejas atļauja saskaņā ar šo regulu, ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās ārpus Kopienas ūdeņiem.

II IEDAĻA

Atļaujas zvejas darbību veikšanai saskaņā ar nolīgumiem

4. pants

Pieprasījumu iesniegšana

1. Vēlākais piecas darbdienas pirms attiecīgajā nolīgumā paredzētā pieprasījumu nosūtīšanas termiņa vai – ja nolīgumā termiņš nav noteikts – vēlākais saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā noteikto kārtību un neskarot Kopienas tiesību aktos noteiktos konkrētos noteikumus, dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai zvejas atļauju pieteikumus par attiecīgajiem zvejas kuģiem.

2. Šā panta 1. punktā minētajos pieteikumos norāda kuģa identifikācijas numuru Kopienas flotes reģistrā un kuģa starptautisko radio izsaukuma signālu un visus pārējos datus, kas prasīti saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai noteikti saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Atbilstības kritēriji

1. Dalībvalsts iesniedz Komisijai zvejas atļaujas pieteikumus vienīgi par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un:

a)	kuri jau veic zvejas darbības, un kuri iepriekšējos 12 zvejas darbību mēnešos saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai – jauna nolīguma gadījumā – saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu attiecīgā gadījumā ir izpildījuši nosacījumus, kas nolīgumā paredzēti minētajam laikposmam;

b)	kuriem 12 mēnešos pirms zvejas atļaujas pieteikuma ir piemērotas sankciju procedūras par nopietniem pārkāpumiem vai kurus tur aizdomās par šādiem pārkāpumiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai ja kuģa īpašnieks ir nomainījies un jaunais īpašnieks garantē, ka nosacījumi tiks izpildīti;

c)	kuri nav iekļauti NNN sarakstā;

d)	par kuriem dati Kopienas flotes reģistrā un Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā ir pilnīgi un precīzi;

e)	kuriem ir zvejas licences, kā minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1281/2005 (2005. gada 3. augusts) par zvejas licenču pārzināšanu un tajās ietveramo informācijas minimumu (8);

f)	par kuriem dati, kas prasīti saskaņā ar nolīgumu, ir pieejami un atļaujas izdevēja iestāde tiem var piekļūt; un

g)	attiecībā uz kuriem zvejas atļaujas pieteikumi ir saskaņā ar attiecīgo nolīgumu un šo regulu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka to zvejas atļauju pieprasījumu skaits, kurus tā lūdz nosūtīt, ir samērojams ar zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas saskaņā ar attiecīgo nolīgumu.

6. pants

Pieprasījumu nosūtīšana

1. Komisija piecās darbdienās pēc dalībvalsts lūguma saņemšanas un saskaņā ar šo pantu nosūta zvejas atļauju pieprasījumus attiecīgajai atļaujas izdevējai iestādei.

2. Komisija pārbauda pieprasījumu nosūtīšanas lūgumus, ņemot vērā:

a)	zvejas iespējas, ko Padome katrai dalībvalstij piešķir, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu vai Līguma 37. pantu; un

b)	attiecīgajā nolīgumā un šajā regulā paredzētos nosacījumus.

3. Komisija pārliecinās par to, ka:

a)	ir izpildīti 5. pantā paredzētie nosacījumi; un

b)	zvejas atļauju pieteikumu skaits, kurus dalībvalsts lūdz nosūtīt, atbilst attiecīgajā nolīgumā pieejamām zvejas iespējām, ņemot vērā visu dalībvalstu pieteikumus.

7. pants

Pieprasījumu nenosūtīšana

1. Komisija nenosūta atļaujas izdevējai iestādei pieprasījumus, attiecībā uz kuriem:

a)	saskaņā ar 4. panta 2. punktu dalībvalsts sniegtie dati par attiecīgo kuģi ir nepilnīgi;

b)	ņemot vērā attiecīgā nolīguma tehniskās specifikācijas un dalībvalsts iesniegtos pieteikumus, attiecīgās dalībvalsts zvejas iespējas ir nepietiekamas;

c)	nav izpildīti attiecīgajā nolīgumā un šajā regulā paredzētie nosacījumi.

2. Viena vai vairāku pieteikumu nenosūtīšanas gadījumā Komisija par to nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti un norāda nenosūtīšanas iemeslus.

Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas norādītajiem iemesliem, tā piecās darbdienās nosūta Komisijai visu informāciju vai dokumentus, uz kā pamatojas iebildums. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija pārskata pieprasījumu.

8. pants

Informēšana

1. Komisija nekavējoties elektroniski informē karoga dalībvalsti par atļaujas izdevējas iestādes izdotu zvejas atļauju vai par atļaujas izdevējas iestādes lēmumu neizdot atļauju konkrētam zvejas kuģim.

Ja tas tieši vai netieši prasīts nolīgumā, pievienotos un oriģinālos papīra formātā esošos dokumentus nosūta papīra formātā un/vai elektroniski.

2. Karoga dalībvalsts nekavējoties dara zināmu attiecīgo zvejas kuģu īpašniekiem informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu.

3. Ja atļaujas izdevēja iestāde informē Komisiju, ka tā nolēmusi apturēt vai atsaukt zvejas atļauju, kas izdota Kopienas zvejas kuģim saskaņā ar nolīgumu, Komisija nekavējoties elektroniski informē attiecīgā kuģa karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts tūlīt nosūta šo informāciju kuģa īpašniekam.

4. Komisija, konsultējoties ar karoga dalībvalsti un attiecīgo atļaujas izdevēju iestādi, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lēmums neizdot vai apturēt zvejas atļauju atbilst attiecīgajam nolīgumam, un informē abas minētās par rezultātu.

9. pants

Zvejas darbību nepārtrauktība

1. Ja:

—	ir beidzies termiņš protokolam, kas pievienots divpusējam zivsaimniecības nolīgumam, kurš noslēgts ar trešo valsti un ar ko nosaka zvejas iespējas, un

—	Komisija ir parafējusi jaunu protokolu, bet vēl nav pieņemts lēmums par tā noslēgšanu vai provizorisku piemērošanu,

Komisija sešos mēnešos no iepriekšējā protokola termiņa beigām, un neskarot Padomes kompetenci lemt par jauna protokola noslēgšanu vai provizorisku piemērošanu, atbilstīgi šai regulai var nosūtīt zvejas atļaujas pieprasījumus attiecīgajai trešai valstij.

2. Saskaņā ar attiecīgā zivsaimniecības nolīguma noteikumiem Kopienas kuģi, kuriem ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar šo nolīgumu, drīkst turpināt zvejas darbības saskaņā ar minēto nolīgumu uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc zvejas atļaujas termiņa beigām, ar nosacījumu, ka zinātniskie atzinumi to pieļauj.

3. Šajā sakarā Komisija attiecībā uz 1. punktā paredzētajiem gadījumiem piemēro zvejas iespēju sadales metodi, kas ir spēkā saskaņā ar iepriekšējo protokolu, un attiecībā uz 2. punktā paredzētajiem gadījumiem – saskaņā ar pašreizējo protokolu.

10. pants

Zvejas iespēju nepilnīga izmantošana saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem

1. Saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ja, pamatojoties uz šīs regulas 4. pantā minētajiem pieprasījumu nosūtīšanas lūgumiem, konstatē, ka nav izmantotas vairākas zvejas atļaujas vai Kopienai saskaņā ar nolīgumu iedalītās zvejas iespējas, Komisija informē attiecīgās dalībvalstis un lūdz tās apstiprināt, ka tās pilnībā neizmanto minētās zvejas iespējas. Atbildes nesniegšanu termiņā, ko Padome nosaka, noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, uzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas.

2. Pēc attiecīgās dalībvalsts sniegtā apstiprinājuma saņemšanas Komisija novērtē neizmantoto zvejas iespēju kopapjomu un šo novērtējumu dara pieejamu dalībvalstīm.

3. Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 2. punktā minētās neizmantotās zvejas iespējas, iesniedz Komisijai visu to kuģu sarakstu, attiecībā uz kuriem tās gatavojas pieprasīt zvejas atļauju, kā arī saskaņā ar 4. pantu iesniedz pieteikumu nosūtīšanas lūgumu par katru no šiem kuģiem.

4. Ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm Komisija lemj par zvejas iespēju pārdali.

Ja attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt šai pārdalei, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par zvejas iespēju pārdali, ņemot vērā I pielikumā izklāstītos kritērijus, un par to paziņo attiecīgajām dalībvalstīm.

5. Pieprasījumu nosūtīšana saskaņā ar šo pantu nekādi neietekmē dalībvalstu zvejas iespēju sadali vai to apmaiņu starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu.

6. Kamēr nav galīgi noteikti 1. punktā minētie termiņi, Komisijai nekas neliedz piemērot 1. līdz 4. punktā minēto mehānismu.

III IEDAĻA

Zvejas darbības, par kurām nav noslēgts nolīgums

11. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Kopienas kuģa operators, kas plāno veikt zvejas darbības atklātā jūrā ūdeņos, uz kuriem neattiecas nolīgums vai RZPO, par šādām darbībām informē karoga dalībvalsts iestādes.

Neskarot Kopienas tiesību aktus par zvejas darbībām atklātā jūrā, Kopienas zvejas kuģi ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās atklātā jūrā ūdeņos, uz kuriem neattiecas nolīgums vai RZPO, ja to karoga dalībvalsts tiem izdevusi atļauju saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

Dalībvalstis desmit dienas iepriekš informē Komisiju par šā punkta pirmajā daļā minēto zvejas darbību sākšanu, ko veic kuģi, kuriem atļauts zvejot saskaņā ar minēto daļu, un norāda zivju sugas, zvejas rīkus, laikposmu un apgabalu, uz ko attiecas atļauja.

2. Dalībvalstis cenšas iegūt informāciju par jebkādu vienošanos, kas noslēgta starp to valstspiederīgajiem un trešo valsti un kas dod iespēju zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, iesaistīties zvejas darbībās ūdeņos, kuri ir trešās valsts jurisdikcijā vai uz kuriem attiecas trešās valsts suverenitāte, un informē par to Komisiju, elektroniski nosūtot attiecīgo kuģu sarakstu.

3. Šī iedaļa attiecas tikai uz tiem kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus.

IV IEDAĻA

Ziņošanas pienākumi un zvejas darbību pārtraukšana

12. pants

Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma

1. Komisija izveido Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmu, kurā iekļauj datus par atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu. Komisija šajā sakarā izveido drošu interneta vietni.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar nolīgumu vai RZPO sniedzamie dati par zvejas atļaujām ir iekļauti Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā, un pastāvīgi atjaunina minētos datus.

13. pants

Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana

1. Kopienas zvejas kuģi, kam zvejas atļauja izdota saskaņā ar II vai III iedaļu, katru nedēļu nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm datus par nozveju un, vajadzības gadījumā, par zvejas piepūli. Šie dati Komisijai ir pieejami pēc pieprasījuma.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, Kopienas zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, no 2010. gada 1. janvāra katru dienu nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm datus par nozveju un, vajadzības gadījumā, par zvejas piepūli, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1566/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (9). No 2011. gada 1. janvāra tas pats attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus.

2. Dalībvalstis apkopo šā panta 1. punktā minētos datus un līdz katra kalendārā mēneša 15. datumam Komisijai vai struktūrai, kuru šim nolūkam norādījusi Komisija, elektroniski nosūta datus par katru krājumu, krājumu grupu vai zvejas kategoriju, norādot nozvejotos daudzumus un – ja tas prasīts saskaņā ar nolīgumu vai regulu, ar ko īsteno minēto nolīgumu, – zvejas piepūli, kuru kuģi, kas kuģo ar to karogu, īstenojuši iepriekšējā mēnesī ūdeņos, uz kuriem attiecas nolīgums, un iepriekšējos sešos mēnešos – attiecībā uz zvejas darbībām ārpus Kopienas ūdeņiem, uz kurām neattiecas nolīgums.

3. Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par formātu, kādā nosūtāmi šā panta 1. punktā minētie dati.

14. pants

Nozvejas un zvejas piepūles kontrole

Neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļu, dalībvalstis nodrošina pienākumu izpildi attiecībā uz nozvejas un, vajadzības gadījumā, zvejas piepūles paziņošanu, kā paredzēts attiecīgajā nolīgumā.

15. pants

Zvejas lieguma noteikšana

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 26. panta 4. punktu un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu, ja dalībvalsts uzskata, ka tai iedalītās zvejas iespējas uzskatāmas par pilnībā izmantotām, tā nekavējoties aizliedz zvejas darbības saistībā ar attiecīgo apgabalu, zvejas rīku, krājumu vai krājumu grupu. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas noteikti attiecīgajā nolīgumā.

2. Ja dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas ir izteiktas gan ar nozveju, gan ar zvejas piepūles ierobežojumiem, dalībvalsts aizliedz zvejas darbības saistībā ar attiecīgo apgabalu, zvejas rīku, krājumu vai krājumu grupu, tiklīdz kāda no minētajām iespējām tiek uzskatīta par pilnībā izmantotu. Lai turpinātu zveju ar neizmantotajām zvejas iespējām, kas skar arī izmantotās zvejas iespējas, dalībvalstis paziņo Komisijai tehniskus pasākumus, kuri negatīvi neietekmēs izmantotās zvejas iespējas. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā nolīgumā.

3. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem zvejas darbību aizliegumiem, kas noteikti saskaņā ar šo pantu.

4. Ja Komisija konstatē, ka Kopienai vai dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas ir uzskatāmas par pilnībā izmantotām, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalstis un prasa, lai tās aizliedz zvejas darbības saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

5. Tiklīdz zvejas darbības aizliedz saskaņā ar 1. vai 2. punktu, aptur attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai paredzētās zvejas atļaujas.

16. pants

Zvejas atļauju apturēšana

1. Ja atļaujas izdevēja iestāde saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu paziņo Komisijai, ka tā nolēmusi apturēt vai anulēt zvejas atļauju attiecībā uz zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, Komisija par to tūlīt informē karoga dalībvalsti. Komisija veic attiecīgās pārbaudes saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā paredzētajām procedūrām, vajadzības gadījumā apspriežoties ar karoga dalībvalsti un attiecīgām trešās valsts atļaujas izdevējām iestādēm, un informē karoga dalībvalsti un, attiecīgā gadījumā, trešās valsts atļaujas izdevējas iestādes par iznākumu.

2. Ja trešās valsts atļaujas izdevēja iestāde aptur Kopienas kuģim piešķirtu zvejas atļauju, tad karoga dalībvalsts uz visu atļaujas apturēšanas laiku aptur zvejas atļauju.

Ja trešās valsts atļaujas izdevēja iestāde zvejas atļauju ir anulējusi pilnībā, tad karoga dalībvalsts tūlīt anulē attiecīgajam kuģim saskaņā ar attiecīgo nolīgumu piešķirto zvejas atļauju.

3. Inspekcijas un uzraudzības ziņojumi, ko sagatavojuši Komisijas inspektori, Kopienas inspektori, dalībvalstu inspektori vai tādas trešās valsts inspektori, kura ir attiecīgā nolīguma Puse, ir pieņemami pierādījumi jebkuras dalībvalsts administratīvajās procedūrās vai tiesvedībā. Faktu konstatēšanai minētos ziņojumus uzskata par līdzvērtīgiem attiecīgās dalībvalsts inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.

V IEDAĻA

Piekļuve datiem

17. pants

Piekļuve datiem

1. Neskarot pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10), datus, kurus saskaņā ar šo nodaļu dalībvalstis iesniedz Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai, dara pieejamus drošā interneta vietnē, kas savienota ar Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmu, visiem attiecīgiem lietotājiem, kurus apstiprinājušas:

a)	dalībvalstis;

b)	Komisija vai Komisijas norādīta struktūra attiecībā uz kontroli un inspekciju.

Minētajām personām dara pieejamus tikai tos datus, kas tām vajadzīgi zvejas atļauju piešķiršanas un/vai viņu veikto inspekcijas darbību procesā, un uz tiem attiecas noteikumi par datu konfidencialitāti.

2. Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā reģistrētā kuģa īpašnieks vai aģents, ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību nosūtot oficiālu pieprasījumu Komisijai, var saņemt reģistrā iekļauto datu elektronisku kopiju.

III NODAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS KOPIENAS ŪDEŅOS

18. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Trešo valstu kuģi ir tiesīgi:

a)	iesaistīties zvejas darbībās Kopienas ūdeņos, ja tiem saskaņā ar šo nodaļu ir izdota zvejas atļauja;

b)	veikt zivju izkraušanu, pārkraušanu ostās vai apstrādi, ja tiem iepriekš izdota tās dalībvalsts atļauja, kuras ūdeņos notiks konkrētās darbības.

2. Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar nolīgumu jebkura konkrēta kalendārā gada 31. decembrī, var turpināt zveju, kā paredzēts šajā nolīgumā, no nākamā gada 1. janvāra līdz dienai, kad Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem lēmumu izdot šiem kuģiem zvejas atļaujas minētajam nākamajam gadam.

19. pants

Trešo valstu pieprasījumu nosūtīšana

1. Dienā, kad stājas spēkā nolīgums, ar ko attiecīgajai trešai valstij iedala zvejas iespējas Kopienas ūdeņos, attiecīgā trešā valsts elektroniski nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un/vai ir tajā reģistrēti un kuri gatavojas izmantot minētās zvejas iespējas.

2. Attiecīgajā nolīgumā noteiktajā vai Komisijas noteiktajā termiņā trešās valsts kompetentās iestādes elektroniski nosūta Komisijai zvejas atļauju pieprasījumus par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, norāda kuģa starptautisko radio izsaukuma signālu, kā arī visus pārējos datus, kas prasīti saskaņā ar nolīgumu vai par ko lēmums pieņemts saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Zvejas atļauju izdošana

1. Komisija pārbauda zvejas atļauju pieprasījumus, ņemot vērā trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas, un izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes pieņemtajiem pasākumiem un attiecīgā nolīguma noteikumiem.

2. Komisija informē trešās valsts kompetentās iestādes un dalībvalstis par izdotajām zvejas atļaujām.

21. pants

Atbilstības kritēriji

Komisija izdod zvejas atļauju tikai tiem trešo valstu zvejas kuģiem:

a)	kuri saskaņā ar attiecīgo nolīgumu ir tiesīgi saņemt zvejas atļauju un – attiecīgā gadījumā – ir iekļauti paziņotajā to kuģu sarakstā, kuri veic zvejas darbības saskaņā ar minēto nolīgumu;

b)	kuri iepriekšējos 12 zvejas darbību mēnešos saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai – jauna nolīguma gadījumā – saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu attiecīgā gadījumā ir izpildījuši nosacījumus, kas nolīgumā paredzēti minētajam laikposmam;

c)	kuriem 12 mēnešos pirms zvejas atļaujas pieprasījuma ir piemērotas tiesiskas procedūras par nopietniem pārkāpumiem vai kurus tur aizdomās par šādiem pārkāpumiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai ja kuģa īpašnieks ir nomainījies un jaunais īpašnieks garantē, ka nosacījumi tiks izpildīti;

d)	kuri nav iekļauti NNN sarakstā;

e)	par kuriem ir pieejami prasītie dati saskaņā ar attiecīgo nolīgumu; un

f)	attiecībā uz kuriem iesniegtie pieprasījumi atbilst attiecīgajam nolīgumam un šai nodaļai.

22. pants

Vispārīgi pienākumi

Trešo valstu kuģi, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nodaļu, atbilst KZP noteikumiem par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko zvejas zonā, kurā šie trešo valstu kuģi darbojas, reglamentē Kopienas zvejas kuģu zvejas darbību, un arī attiecīgajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

23. pants

Nozvejas un zvejas piepūles kontrole

1. Trešo valstu zvejas kuģi, kas veic zvejas darbības Kopienas ūdeņos, katru nedēļu nosūta savas valsts iestādēm un Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai datus:

a)	kas prasīti saskaņā ar attiecīgo nolīgumu;

b)	ko noteikusi Komisija saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā paredzēto procedūru; vai

c)	kas noteikti saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, trešo valstu zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, no 2010. gada 1. janvāra katru dienu elektroniski nosūta šos datus. No 2011. gada 1. janvāra tas pats attiecas uz trešo valstu zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus.

2. Ciktāl tas prasīts saskaņā ar attiecīgo nolīgumu, trešās valstis apkopo nozvejas datus, kurus to kuģi nosūtījuši saskaņā ar 1. punktu, un līdz katra kalendārā mēneša 15. datumam Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai elektroniski nosūta nozvejas datus par katru krājumu, krājumu grupu vai zvejas kategoriju, norādot daudzumus, ko iepriekšējā mēnesī Kopienas ūdeņos nozvejojuši visi kuģi, kas kuģo ar attiecīgās trešās valsts karogu.

3. Šā panta 2. punktā minētie nozvejas dati pēc pieprasījuma ir pieejami dalībvalstij, un uz tiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

24. pants

Zvejas liegums

1. Ja attiecīgajai trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā izmantotām, Komisija par to nekavējoties informē attiecīgo trešo valsti un dalībvalstu kompetentās inspekcijas iestādes. Lai turpinātu zvejas darbības ar neizmantotajām zvejas iespējām, kas saistītas ar izmantotajām zvejas iespējām, trešā valsts paziņo Komisijai tehniskus pasākumus, kuri negatīvi neietekmēs izmantotās zvejas iespējas. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā nolīgumā.

2. No Komisijas paziņojuma dienas zvejas atļaujas, kas izdotas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās valsts karogu, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrēto zvejas darbību veikšanu, un minētie kuģi vairs nav tiesīgi tajās iesaistīties.

3. Ja zvejas darbību apturēšana saskaņā ar 2. punktu attiecas uz visām darbībām, par kurām piešķirtas zvejas atļaujas, minētās zvejas atļaujas uzskata par anulētām.

4. Trešā valsts nodrošina, ka attiecīgos zvejas kuģus nekavējoties informē par šā panta piemērošanu un ka tie pārtrauc visas attiecīgās zvejas darbības.

5. Tiklīdz kā zvejas darbības ir aizliegtas saskaņā ar 1. vai 2. punktu, aptur attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai norādītās zvejas atļaujas.

25. pants

Attiecīgo noteikumu neievērošana

1. Neskarot tiesvedību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem pārkāpumiem, kas konstatēti attiecībā uz trešās valsts zvejas kuģi, kurš saskaņā ar attiecīgo nolīgumu veic zvejas darbības Kopienas ūdeņos.

2. Laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizdod licenci vai īpašu zvejas atļauju, ja attiecībā uz šo kuģi nav izpildītas attiecīgajā nolīgumā noteiktās saistības.

Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgā nolīguma atbilstīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

3. Komisija paziņo dalībvalstu inspekcijas iestādēm par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

IV NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

26. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētajos noteikumos var paredzēt arī atbrīvojumus no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, ja šādi pienākumi radītu nesamērīgu slogu, salīdzinot ar attiecīgās darbības ekonomisko nozīmi.

27. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 20 darbdienas.

V NODAĻA

KOPĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Starptautiskās saistības

Šī regula neskar attiecīgajos nolīgumos paredzētos noteikumus un Kopienas noteikumus, ar ko īsteno tādus noteikumus.

29. pants

Atcelšana

1. Svītro Regulas (EEK) Nr. 2847/93 18., 28.b, 28.c un 28.d pantu.

2. Svītro Regulas (EK) Nr. 1627/94 3. panta 2. punktu, 4. panta 2. punktu, 9. pantu un 10. pantu.

3. Atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94.

4. Atsauces uz svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas noteikumiem un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

30. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 18. pantu turpina piemērot, kamēr nav stājusies spēkā regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas 13. pantā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 29. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1) OV L 350, 31.12.1994., 13. lpp.

(2) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(3) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(4) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(5) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(6) OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.

(7) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(8) OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.

(9) OV L 340, 22.12.2007., 46. lpp.

(10) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

I PIELIKUMS

10. pantā minētie pārdales kritēriji

Zvejas iespēju pārdales gadījumā Komisija jo īpaši ņem vērā turpmāk norādīto:

—	katra saņemtā pieprasījuma datumu,

—	pārdalei pieejamās zvejas iespējas,

—	saņemto pieprasījumu skaitu,

—	pieprasījumus iesniegušo dalībvalstu skaitu,

—	ja zvejas iespējas pilnīgi vai daļēji noteiktas, pamatojoties uz zvejas piepūles vai nozvejas apjomu, – zvejas piepūli, ko paredz piemērot, vai nozveju, ko paredz gūt katrs attiecīgais kuģis.

II PIELIKUMS

Regula (EK) Nr. 1627/94	Atbilstošais noteikums šajā regulā
3. panta 2. punkts	III nodaļa
4. panta 2. punkts	III nodaļa
9. pants	19.–21. pants
10. pants	25. pants
Regula (EEK) Nr. 2847/93	Atbilstošais noteikums šajā regulā
18. pants	13. pants
28.b pants	18. pants
28.c pants	22. pants
28.d pants	24. pants

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

29.10.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/45

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 8. jūlijs)

par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2008/800/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 23. oktobrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā uzsākt sarunas ar Horvātijas Republiku nolūkā noslēgt protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)	Šīs sarunas ir sekmīgi pabeigtas, un Kopienas vārdā protokols būtu jāparaksta, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu nākotnē.

(3)	Protokols būtu provizoriski jāpiemēro no 2007. gada 1. augusta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots iecelt personu vai personas, kam ir tiesības Kopienas vārdā parakstīt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma Protokolu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu nākotnē.

2. pants

Līdz protokola spēkā stāšanās brīdim to piemēro provizoriski no 2007. gada 1. augusta.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

Briselē, 2008. gada 8. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. LAGARDE

PROTOKOLS

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

turpmāk “dalībvalstis”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk “Kopienas”, kuras pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija,

no vienas puses, un

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Bulgārijas Republikas un Rumānijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanos Eiropas Savienībai un līdz ar to arī Kopienai 2007. gada 1. janvārī,

tā kā:

(1)	Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses (turpmāk “SAN”), tika parakstīts 2001. gada 29. oktobrī Luksemburgā un stājās spēkā 2005. gada 1. februārī.

(2)	Līgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “Pievienošanās līgums”) tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. aprīlī.

(3)	Bulgārijas Republika un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī.

(4)	Saskaņā ar 6. panta 2. punktu Pievienošanās aktā, kas ir pievienots Pievienošanās līgumam, par jauno dalībvalstu pievienošanos SAN vienojas, noslēdzot SAN protokolu.

(5)	Saskaņā ar SAN 36. panta 3. punktu ir notikusi apspriešanās, lai nodrošinātu minētajā nolīgumā paredzēto Kopienas un Horvātijas savstarpējo interešu ievērošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I IEDAĻA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

1. pants

Bulgārijas Republika un Rumānija ir Puses Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kas parakstīts 2001. gada 29. oktobrī Luksemburgā, un tāpat kā pārējās Kopienas dalībvalstis attiecīgi pieņem un ievēro Nolīgumu, kā arī kopīgās deklarācijas un vienpusējās deklarācijas, kas pievienotas tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam.

SAN, TOSTARP TĀ PIELIKUMU UN PROTOKOLU, PIELĀGOJUMI

II IEDAĻA

LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI

2. pants

Lauksaimniecības produkti sensu stricto

1. SAN IV pielikuma a) un c) daļu aizstāj ar šā protokola I pielikuma tekstu.

2. SAN IV pielikuma b) un d) daļu aizstāj ar šā protokola II pielikuma tekstu.

3. SAN IV pielikuma e) daļu aizstāj ar šā protokola III pielikuma tekstu.

4. SAN IV pielikuma f) daļu aizstāj ar šā protokola IV pielikuma tekstu.

5. SAN IV pielikuma g) daļu aizstāj ar šā protokola V pielikuma tekstu.

3. pants

Zvejniecības produkti

1. SAN V pielikuma a) daļu aizstāj ar šā protokola VI pielikuma tekstu.

2. SAN V pielikuma b) daļu aizstāj ar šā protokola VII pielikuma tekstu.

4. pants

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

SAN 3. protokola I un II pielikumu aizstāj ar šā protokola VIII pielikuma tekstu.

5. pants

Vīna nolīgums

Papildu protokola I pielikumu (Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku par koncesijām konkrētu vīnu šķirņu savstarpējai tirdzniecībai ar preferenciāliem noteikumiem, kuras norādītas SAN 27. panta 4. punktā), ar kuru pielāgo SAN tirdzniecības aspektus, lai ņemtu vērā Līgumslēdzēju pušu sarunu rezultātus par koncesijām konkrētu vīnu šķirņu savstarpējai tirdzniecībai ar preferenciāliem noteikumiem, vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, kā arī alkoholisko un aromatizēto dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, aizstāj ar tekstu šā protokola IX pielikumā.

III IEDAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

6. pants

SAN 4. protokolu aizstāj ar šā protokola X pielikuma tekstu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

IV IEDAĻA

7. pants

PTO

Horvātijas Republika apņemas neizvirzīt prasības vai pieprasījumus, kā arī nepārveidot un neanulēt koncesijas saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu saistībā ar šo paplašināšanos.

8. pants

Izcelsmes apliecinājums un administratīvā sadarbība

1. Izcelsmes apliecinājumi, kurus pareizi izsniegusi Horvātijas Republika vai kāda jaunā dalībvalsts saskaņā ar savstarpēji piemērojamiem preferenciāliem nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, attiecīgajās valstīs pieņem ar noteikumu, ka:

a)	šāda izcelsme dod tiesības izmantot preferenciālu tarifu režīmu, pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti SAN;

b)	izcelsmes apliecinājums un transportēšanas dokumenti ir izdoti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās datuma;

c)	izcelsmes apliecinājums tiek iesniegts muitas dienestos četru mēnešu laikā no pievienošanās datuma.

Ja preces bija deklarētas importēšanai uz Horvātijas Republiku vai jauno dalībvalsti pirms pievienošanās dienas saskaņā ar preferenciāliem nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, ko tajā laikā piemēroja starp Horvātijas Republiku un attiecīgo jauno dalībvalsti, tad izcelsmes apliecinājums, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar šiem nolīgumiem vai režīmiem, arī var tikt pieņemts ar noteikumu, ka tas ir iesniegts muitas dienestiem četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2. Horvātijas Republika un jaunās dalībvalstis ir pilnvarotas saglabāt derīgumu atļaujām, ar kurām atbilstīgi savstarpēji piemērojamiem preferenciāliem nolīgumiem vai autonomiem režīmiem ir piešķirts “atzīta eksportētāja” statuss, ar noteikumu, ka:

a)	šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumā, kas starp Horvātijas Republiku un Kopienu noslēgts pirms pievienošanās dienas; un

b)	atzīti eksportētāji izmanto izcelsmes noteikumus saskaņā ar minēto nolīgumu.

Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunajām atļaujām, kuras ir izdotas saskaņā ar SAN paredzētajiem nosacījumiem.

3. Lūgumus par turpmākām pārbaudēm attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu, kurš izsniegts saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem preferenciālajiem nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, Horvātijas Republikas vai dalībvalstu kompetentie muitas dienesti pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un šīs kompetentās iestādes var izteikt šādu lūgumu trīs gadu laikā pēc tam, kad šīs iestādes pieņēmušas izcelsmes apliecinājumu, kas iesniegts kā papilddokuments importa deklarācijai.

9. pants

Tranzītpreces

1. SAN noteikumus var piemērot precēm, kuras eksportē no Horvātijas Republikas uz vienu no jaunajām dalībvalstīm vai no kādas jaunās dalībvalsts uz Horvātijas Republiku, kuras atbilst SAN 4. protokola noteikumiem un kuras pievienošanās dienā ir vai nu en route, vai pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai Horvātijas Republikas vai minētās jaunās dalībvalsts brīvajā zonā.

2. Šādos gadījumos var pieļaut preferenciālu apstrādi, ja retrospektīvi izdots eksportēšanas valsts muitas dienesta izcelsmes apliecinājums četru mēnešu laikā no pievienošanās datuma tiek iesniegts importējošās valsts muitas dienestiem.

10. pants

2007. gada kvotas

Jauno tarifu kvotu lielumu un esošo tarifu kvotu lieluma pieaugumu 2007. gadam aprēķina proporcionāli pamatlielumiem, ņemot vērā laikposmu pirms 2007. gada 1. augusta.

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

V IEDAĻA

11. pants

Šis protokols un tā pielikumi ir SAN sastāvdaļa.

12. pants

1. Kopiena ar Eiropas Savienības Padomes starpniecību dalībvalstu vārdā un Horvātijas Republika apstiprina šo protokolu saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.

2. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas dokumentus iesniedz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

13. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā apstiprināšanas dokumenta iesniegšanas.

2. Ja līdz 2007. gada 1. augustam nav iesniegti visi šā protokola apstiprināšanas dokumenti, šo protokolu provizoriski piemēro no 2007. gada 1. augusta.

14. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, holandiešu, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un horvātu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

15. pants

SAN teksts, tostarp pielikumi un protokoli, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa, kā arī Nobeiguma akta teksts ar tam pievienotajām deklarācijām tiek sagatavots bulgāru un rumāņu valodā, un šie teksti ir autentiski tāpat kā oriģinālie teksti (1). Stabilizācijas un asociācijas padome apstiprina šos tekstus.

Съставено в Брюксел на петнадесети юли две хиляди и осма година.

Hecho en Bruselas, el quince de julio de dos mil ocho.

V Bruselu dne patnáctého července dva tisíce osm.

Udfærdiget i Bruxelles den femtende juli to tusind og otte.

Geschehen zu Brüssel am fünfzehnten Juli zweitausendacht.

Kahe tuhande kaheksanda aasta juulikuu viieteistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα πέντε Ιουλίου δύο χιλιάδες οκτώ.

Done at Brussels on the fifteenth day of July in the year two thousand and eight.

Fait à Bruxelles, le quinze juillet deux mille huit.

Fatto a Bruxelles, addì quindici luglio duemilaotto.

Briselē, divtūkstoš astotā gada piecpadsmitajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai aštuntų metų liepos penkioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-nyolcadik év július tizenötödik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-ħmistax-il jum ta' Lulju tas-sena elfejn u tmienja.

Gedaan te Brussel, de vijftiende juli tweeduizend acht.

Sporządzono w Brukseli dnia piętnastego lipca roku dwa tysiące ósmego.

Feito em Bruxelas, em quinze de Julho de dois mil e oito.

Întocmit la Bruxelles, la data de cincisprezece iulie 2008.

V Bruseli dňa pätnásteho júla dvetisícosem.

V Bruslju, dne petnajstega julija leta dva tisoč osem.

Tehty Brysselissä viidentenätoista päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.

Som skedde i Bryssel den femtonde juli tjugohundraåtta.

Sastavljeno u Bruxellesu, dana petnaestog srpnja godine dvije tisuće osme.

За държавите-членки

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu Państw Członkowskich

Pelos Estados-Membros

Pentru statele membre

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

På medlemsstaternas vägnar

Za države članice

За Европейската общност

Por las Comunidades Europeas

Za Evropská společenství

For De Europæiske Fællesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Euroopa ühenduste nimel

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Eiropas Kopienu vārdā

Europos Bendrijų vardu

Az Európai Közösségek részéről

Għall-Komunitajiet Ewropej

Voor de Europese Gemeenschappen

W imieniu Wspólnot Europejskich

Pelas Comunidades Europeias

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvá

Za Evropski skupnosti

Euroopan yhteisöjen puolesta

På europeiska gemenskapernas vägnar

Za Europske zajednice

За Република Хърватия

Por la República de Croacia

Za Chorvatskou republiku

For Republikken Kroatien

Für die Republik Kroatien

Horvaatia Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Κροατίας

For the the Republic of Croatia

Pour la République de Croatie

Per la Repubblica di Croazia

Horvātijas Republikas vārdā

Kroatijos Respublikos vārdu

a Horvát Köztársaság részéről

r-Repubblika tal-Kroazja

Voor de Republiek Kroatië

W imieniu Republiki Chorwacji

Pela República da Croácia

Pentru Republica Croaţia

Za Chorvátsku republiku

Za Republiko Hrvaško

Kroatian tasavallan puolesta

På Republiken Kroatiens vägnar

Za Republiku Hrvatsku

(1) Nolīguma bulgāru un rumāņu valodas redakciju publicēs vēlāk Oficiālā Vēstneša īpašajā izdevumā.

I PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMA a) UN c) DAĻA

Horvātijas tarifa koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (bez nodokļa neierobežotā daudzumā), minēts 27. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 27. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktā

Horvātijas tarifa kods (1)
0105 19 20	1001 10 00	2005 60 00	2009 80 99 10
0105 19 90	1002 00 00 10	2007 91	2009 80 99 20
0106 90 00 10	1003 00 10	2008 19	2009 90 11
0205 00	1004 00 00 10	2008 20	2009 90 19
0206	1005 10	2008 30	2009 90 21
0208	1006	2008 80	2009 90 29
0407 00 30	1007 00	2008 99 36	2009 90 39 10
0407 00 90	1008	2008 99 38	2009 90 49 10
0410 00 00	1106	2008 99 49 10	2009 90 59 10
0504 00 00	1108	2008 99 67 10	2009 90 79 10
0604	1109 00 00	2008 99 99 10	2009 90 97 10
0714	1209	2009 11	2009 90 98 10
0801	1210	2009 19 11	2301
0802	1211	2009 19 19	2302 10
0803 00	1212 99 30	2009 19 98 10	2302 40
0804 10 00	1212 99 41	2009 29 11	2303 10
0804 30 00	1212 99 49	2009 29 19	2303 20
0805 40 00	1212 99 70	2009 29 99 10	2303 30 00
0805 50	1213 00 00	2009 39 11	2304 00 00
0805 90 00	1214	2009 39 19	2305 00 00
0806 20	1301	2009 39 39 10	2306 41 00
0807 20 00	1302	2009 49 11	2306 49 00
0811	1501 00 11	2009 49 19	2306 90 05
0812	1501 00 19 10	2009 49 99 10	2307 00
0813	1501 00 90	2009 79 11	2308 00
0814 00 00	1502 00	2009 79 19	2309 10
0901 11 00	1503 00	2009 79 99 10
0901 12 00	1504	2009 80 11
0902	1516 10	2009 80 19
0904	1603 00	2009 80 34
0905 00 00	1702 11 00	2009 80 35
0906	1702 19 00	2009 80 36
0907 00 00	1702 60	2009 80 38
0908	1703 10 00	2009 80 69 10
0909	2003 10	2009 80 96 10
0910	2003 20 00	2009 80 97 10

”

(1) Kā nosaka Horvātijas muitas tarifs – publicēts NN 134/2006 ar grozījumiem.

II PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMA b) UN d) DAĻA

Horvātijas tarifa koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (bez nodokļa kvotu robežās no 2007. gada 1. augusta), minēts 27. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un 27. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktā

Horvātijas tarifa kods	Apraksts	Gada tarifa kvota (tonnas)	Ikgadējais palielinājums (tonnas)
0103 91 0103 92	Dzīvas cūkas, izņemot tīršķirnes vaislas lopus	625	25
0104	Dzīvas aitas un kazas	1 500	—
0201	Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa	200	—
0204	Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu vai kazu gaļa	1 325	5
0207	Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti	870	30
0210	Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; gaļas vai gaļas subproduktu milti	545	15
0401	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas	17 250	150
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu	17 750	700
0405 10	Sviests	330	10
0406	Siers un biezpiens	2 500	100
0406, izņemot 0406 90 78	Siers un biezpiens, izņemot Goudas sieru	800	—
0406 90 78	Goudas siers	350	—
0409 00 00	Dabiskais medus	20	—
0602	Citi veģetējoši augi (ietverot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs	12	—
0602 90 10	Micēlijs	9 400	—
0701 90 10	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti, cietes ražošanai	1 000	—
0702 00 00	Tomāti, svaigi vai atdzesēti	9 375	375
0703 20 00	Ķiploki, svaigi vai dzesināti	1 250	50
0712	Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti	1 050	—
0805 10	Apelsīni, svaigi vai žāvēti	31 250	1 250
0805 20	Mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); klementīni, vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi, svaigi vai žāvēti	3 000	120
0806 10	Vīnogas, svaigas	10 000	400
0808 10 (1)	Āboli, svaigi	5 800
0809 10 00	Aprikozes, svaigas	1 250	50
0810 10 00	Zemenes, svaigas	250	10
1002 00 00	Rudzi	1 000	100
1101 00	Kviešu vai labības maisījuma milti	250	—
1103	Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas	100	—
1206 00	Saulespuķu sēklas, arī šķeltas	125	5
1507	Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām	1 230	10
1509	Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām	450	20
1514 19 1514 99	Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, izņemot neapstrādātu eļļu	100	—
1602 41 1602 42 1602 49	Citādi gatavi cūkgaļas izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm	375	15
1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā	7 125	285
2002	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti	6 150	240
2004 90	Citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, saldēti	125	5
2005 91 00 2005 99	Citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi, kas sagatavoti vai konservēti, izņemot ar etiķi vai etiķskābi, nesaldēti	200	—
2007 99	Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot homogenizētus produktus vai citrusaugļu izstrādājumus	130	—
2009 12 00 2009 19 91 2009 19 98	Nesaldēta apelsīnu sula, kuras Briksa vērtība nepārsniedz 67	2 250	90
2009 71 2009 79 2009 80 2009 90	Ābolu sula, citu viena veida augļu vai dārzeņu sulas, sulu maisījumi	200	—
2009 80 50 2009 80 61 2009 80 63 2009 80 69 2009 80 71 2009 80 73 2009 80 79
	Citu viena veida augļu vai dārzeņu sulas, kuru Briksa vērtība nepārsniedz 67	375	15
2009 80 85 2009 80 86 2009 80 88 2009 80 89 2009 80 95 2009 80 96 2009 80 97 2009 80 99
2106 90 30 2106 90 51 2106 90 55 2106 90 59	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti un iekļauti citur: aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi	550	—
2302 30	Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot kviešus	6 200	—
2309 90	Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā, izņemot suņu vai kaķu barību, safasētu mazumtirdzniecībai	1 350	—

”

(1) Kvotu piešķir laikposmā no 21. februāra līdz 14. septembrim.

III PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMA e) DAĻA

Horvātijas tarifa koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (50 % no MFN nodokļiem neierobežotiem daudzumiem), minēts 27. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktā

Horvātijas tarifa kods

Apraksts

0104

Dzīvas aitas un kazas

0105

Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas:

–	svarā līdz 185 g:

0105 12 00

– –

tītari

–

citādi:

0105 94 00

– –	vistas Gallus domesticus:

0105 94 00 30

– – –

dējējvistu cāļi

0105 94 00 40

– – –

jaunas dējējvistas

0209 00

Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki

0404

Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti un iekļauti citur

0407 00

Putnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai pagatavotas:

–

mājputnu:

0407 00 30

– –

citādas:

0407 00 30 40

– – –

tītaru olas

0601

Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā 1212 minētās saknes

0602

Citi veģetējoši augi (ietverot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs

0603

Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti, krāsoti, balināti, piesūcināti vai citādi apstrādāti griezti ziedi un ziedpumpuri

0708

Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti

0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai

0712

Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti

0713

Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā:

–	grauzdēta kafija:

0901 21 00

– –	ar kofeīnu

0901 22 00

– –	bez kofeīna

1003 00

Mieži:

1003 00 90

–

citādi:

1003 00 90 10

– –	alus brūvēšanai

1004 00 00

Auzas

1005

Kukurūza:

1005 90 00

–

citādi

1104

Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti

1105

Kartupeļu milti, pulveris, pārslas, granulas un zirnīši

1702

Citādi cukuri, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

1702 30

–	glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk par 20 % no svara fruktozes

1702 40

–	glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozes, neskaitot invertcukuru

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 40 00

–	zirņi (Pisum sativum)

–	pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):

2005 51 00

– –	lobītas pupiņas

2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

2008 50

–

aprikozes

2008 70

–	persiki, arī nektarīni

2009

Augļu sulas (ietverot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu:

–	ananasu sula:

2009 41

– –	kuras Briksa vērtība nepārsniedz 20:

2009 41 10

– – –

kuras vērtība pārsniedz EUR 30 par 100 kg tīrā svara, ar cukura piedevu

–	vīnogu sula (ietverot vīnogu misu):

2009 69

– –

citāda

2206 00

Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru vīns, medalus); raudzēto dzērienu maisījumi un raudzēto dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti un iekļauti

2302

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus:

2302 30

–

kviešu

2306

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās:

2306 90

–

citādi

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā:

2309 90

–

citādi

”

IV PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMA f) DAĻA

Horvātijas tarifa koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (50 % no MFN nodokļiem kvotu robežās no 2007. gada 1. augusta), minēts 27. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktā

Horvātijas tarifa kods	Apraksts	Gada tarifa kvota (tonnas)	Ikgadējais palielinājums (tonnas)
0102 90	Dzīvi liellopi, izņemot tīršķirnes vaislas lopus	250	10
0202	Saldēta liellopu gaļa	3 750	150
0203	Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa	9 125	365
0701	Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti	15 000	600
0703 10 0703 90 00	Sīpoli, šalotes, puravi un citādi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti	12 790	500
0704 90 10	Baltie un sarkanie galviņkāposti, svaigi vai atdzesēti	160	—
0706 10 00	Burkāni un rāceņi, svaigi vai atdzesēti	140	—
0706 90 30 0706 90 90	Mārrutki (Cochlearia armoracia), galda bietes, puravlapu plostbārži, selerijas (izņemot sakņu selerijas vai vācu selerijas), redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti	110	—
0807 11 00 0807 19 00	Svaigas melones (ietverot arbūzus)	7 035	275
0808 10	Svaigi āboli	6 900	300
1101 00	Kviešu vai labības maisījuma milti	1 025	45
1103	Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas	9 750	390
1107	Iesals, arī grauzdēts	19 750	750
1517 10 90	Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, izņemot margarīnu ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara	150	—
1601 00	Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes	2 250	90
1602 10 līdz 1602 39, 1602 50 līdz 1602 90	Citādi gatavi gaļas izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, izņemot cūkgaļas izstrādājumus	650	30
2009 50 2009 90	Tomātu sula; sulu maisījumi	100	—
2401	Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi	250	10

”

V PIELIKUMS

“

IV PIELIKUMA g) DAĻA

Horvātijas tarifa koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, minēts 27. panta 3. punkta g) apakšpunktā

Muitas nodokļus šajā pielikumā minētajiem produktiem piemēro, kā norādīts no 2007. gada 1. augusta.

Horvātijas tarifa kods

Apraksts

Gada tarifa kvota (tonnas)

Kvotas robežās piemērojamā nodeva

0102 90 05

0102 90 21

0102 90 29

0102 90 41

0102 90 49

0102 90 71

Dzīvi liellopi, kuru svars nepārsniedz 300 kg, un kaušanai paredzēti buļļi, kuru svars pārsniedz 300 kg, izņemot tīršķirnes vaislas lopus

9 000

15 %

0103 91

0103 92

Dzīvas cūkas, izņemot tīršķirnes vaisliniekus

2 550

15 %

ex ex 0105 94 00

Dzīvi mājputni, kas sver vairāk nekā 185 g, bet ne vairāk kā 2 000 g

10 %

0203

Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa

3 570

25 %

0401

Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

12 600

EUR 4,2/100 kg

0707 00

Gurķi un kornišoni, svaigi vai atdzesēti

200

10 %

0709 51 00

0709 59 10

0709 59 30

0709 59 90

Sēnes, svaigas vai atdzesētas

400

10 %

0709 60 10

Dārzeņpipari, svaigi vai atdzesēti

400

12 %

0710 21 00

0710 22 00

0710 90 00

Zirņi (Pisum sativum), pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.) un dārzeņu maisījumi, termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti

1 500

7 %

1001 90 99

Parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma sēklas, izņemot produktus sēklai

20 800

15 %

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklu

20 000

9 %

1206 00 91

1206 00 99

Saulespuķu sēklas, arī šķeltas, izņemot sējai

2 160

6 %

1517 10 90

Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, izņemot margarīnu ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1 200

20 %

1601 00

Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

1 900

10 %

1602 10 00 līdz 1602 39

Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm:

—	homogenizēti produkti

—	no jebkuru dzīvnieku aknām

—	no mājputniem, kas minēti pozīcijā 0105

240

10 %

1602 41

1602 42

1602 49

Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no cūkgaļas, cūkgaļas subproduktiem vai asinīm

180

10 %

1702 40

Glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozes, neskaitot invertcukuru

1 000

5 %

1703 90 00

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, izņemot cukurniedru melasi

14 500

14 %

2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas

1 740

15 %

2008 50

2008 60

2008 70

Aprikozes, ķirši un persiki, arī nektarīni, citādi sagatavoti vai konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu

6 %

”

VI PIELIKUMS

“

V PIELIKUMA a) daļa

28. panta 1. punktā minētie produkti

Uz turpmāk minēto Horvātijas izcelsmes produktu importēšanu Eiropas Kopienā attiecas šādas koncesijas.

KN kods	Apraksts	Gada tarifa kvota
0301 91 10 0301 91 90 0302 11 10 0302 11 20 0302 11 80 0303 21 10 0303 21 20 0303 21 80 0304 19 15 0304 19 17 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 0304 29 15 0304 29 17 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 0305 49 45 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 30 t ar 0 % no MFN Virs TK: 70 % no MFN nodokļa likmes
0301 93 00 0302 69 11 0303 79 11 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 210 t ar 0 % no MFN Virs TK: 70 % no MFN nodokļa likmes
ex 0301 99 80 0302 69 61 0303 79 71 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Zobaines (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas, saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 35 t ar 0 % no MFN Virs TK: 30 % no MFN nodokļa likmes
ex 0301 99 80 0302 69 94 ex 0303 77 00 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Labraki (Dicentrarchus labrax): dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 650 t ar 0 % no MFN Virs TK: 30 % no MFN nodokļa likmes
1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem	TK: 1 585 t ar 0 % no MFN Virs TK: samazināto tarifu skatīt turpmāk

Virs tarifa kvotām nodokļa likme, ko piemēro visiem pozīcijas 1604 produktiem, izņemot sagatavotas vai konservētas sardīnes un anšovus, būs 50 % no MFN. Sagatavotām vai konservētām sardīnēm un anšoviem virs tarifa kvotas nodokļa likme būs MFN likme pilnā apmērā.

”

VII PIELIKUMS

“

V PIELIKUMA b) daļa

28. panta 2. punktā minētie produkti

Uz turpmāk minēto Eiropas Kopienas izcelsmes produktu importēšanu Horvātijā attiecas šādas koncesijas.

KN kods	Apraksts	Gada tarifa kvota
0301 91 10 0301 91 90 0302 11 10 0302 11 20 0302 11 80 0303 21 10 0303 21 20 0303 21 80 0304 19 15 0304 19 17 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 0304 29 15 0304 29 17 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 0305 49 45 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache un Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 25 t ar 0 % no MFN Virs TK: 70 % no MFN nodokļa likmes
0301 93 00 0302 69 11 0303 79 11 ex 0304 19 19 ex 0304 19 91 ex 0304 29 19 ex 0304 99 21 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 30 t ar 0 % no MFN Virs TK: 70 % no MFN nodokļa likmes
ex 0301 99 80 0302 69 61 0303 79 71 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Zobaines (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas, saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 35 t ar 0 % no MFN Virs TK: 30 % no MFN nodokļa likmes
ex 0301 99 80 0302 69 94 ex 0303 77 00 ex 0304 19 39 ex 0304 19 99 ex 0304 29 99 ex 0304 99 99 ex 0305 10 00 ex 0305 30 90 ex 0305 49 80 ex 0305 59 80 ex 0305 69 80	Labraki (Dicentrarchus labrax): dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā	TK: 60 t ar 0 % no MFN Virs TK: 30 % no MFN nodokļa likmes
1604	Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas gatavoti no zivju ikriem	TK: 315 t ar 0 % no MFN Virs TK: samazināto tarifu skatīt turpmāk

Virs tarifa kvotas nodokļu likme, ko piemēro visiem pozīcijas 1604 produktiem, izņemot sagatavotas vai konservētas sardīnes un anšovus, būs 50 % no MFN. Sagatavotām vai konservētām sardīnēm un anšoviem virs tarifa kvotas nodokļa likme būs MFN likme pilnā apmērā.

”

VIII PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Nodokļi, kas piemērojami par Horvātijas izcelsmes preču importu Kopienā

(SAN 25. pantā minētie produkti)

Par šeit uzskaitīto Horvātijas izcelsmes apstrādātu lauksaimniecības produktu importu Kopienā ievedmuitas nodoklis ir nulle.

KN kods

Apraksts

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti un ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

0403 10

–

Jogurts:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 51

– – – –

nepārsniedz 1,5 %

0403 10 53

– – – –

pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

0403 10 59

– – – –

pārsniedz 27 %

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 10 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 10 99

– – – –

pārsniedz 6 %

0403 90

–

citāds:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 90 71

– – – –

nepārsniedz 1,5 %

0403 90 73

– – – –

pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

0403 90 79

– – – –

pārsniedz 27 %

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 90 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 90 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 90 99

– – – –

pārsniedz 6 %

0405

Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:

0405 20

–	piena tauku pastas:

0405 20 10

– –	ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %

0405 20 30

– –	ar tauku saturu pēc svara 60 % un vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

0511

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:

–

citādi:

0511 99

– –

citādi:

– – –

dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:

0511 99 39

– – – –

citādi

0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

0710 40 00

–	cukurkukurūza

0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

0711 90

–	citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– –

dārzeņi:

0711 90 30

– – –

cukurkukurūza

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	augu sulas un ekstrakti:

1302 12 00

– –

lakricas

1302 13 00

– –

apiņu

1302 20

–	pektīni, pektināti un pektāti:

1302 20 10

– –	sausie atlikumi

1302 20 90

– –

citādi

1505 00

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ietverot lanolīnu):

1505 00 10

–	neapstrādāti vilnas tauki

1516

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas:

1516 20

–	augu tauki un eļļas un to frakcijas:

1516 20 10

– –	hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516:

1517 10

–	margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

1517 10 10

– –	ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1517 90

–

citādi:

1517 90 10

– –	ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

– –

citādi:

1517 90 93

– – –

pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām

1518 00

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šīs nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:

1518 00 10

–

linoksīns

–

citādi:

1518 00 91

– –	dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus

– –

citādi:

1518 00 95

– – –

dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi

1518 00 99

– – –

citādi

1521

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets:

1521 90

–

citādi:

– –	rafinēts vai nerafinēts, iekrāsots vai nekrāsots bišu vasks un citu kukaiņu vaski:

1521 90 99

– – –

citādi

1522 00

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

1522 00 10

–

degra

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1803

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401—0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

–	termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– –	ar olu piedevu

1902 19

– –

citādi

1902 20

–	pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

– –

citādi:

1902 20 91

– – –

termiski apstrādāti

1902 20 99

– – –

citādi

1902 30

–	citādi pastas izstrādājumi

1902 40

–

kuskuss

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas izgatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

2001 90

–

citādi:

2001 90 30

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001 90 40

– –	jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk no svara cietes

2001 90 60

– –	palmu galotņu pumpuri

2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2004 10

–	kartupeļi:

– –

citādi:

2004 10 91

– – –

miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2004 90

–	citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004 90 10

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 20

–	kartupeļi:

2005 20 10

– – –

miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2005 80 00

–	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

–	rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

2008 11

– –	zemesrieksti:

2008 11 10

– – –

zemesriekstu sviests

–	citādi, ietverot maisījumus un izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:

2008 91 00

– –	palmu galotņu pumpuri

2008 99

– –

citādi:

– – –

bez spirta piedevas:

– – – –

bez cukura piedevas:

2008 99 85

– – – – –

kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

2008 99 91

– – – – –

jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk no svara cietes

2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri:

2102 10

–	aktīvie raugi

2102 20

–	neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnas mikroorganismi:

– –	neaktīvie raugi:

2102 20 11

– – –

tablešu, kubiņu vai tamlīdzīgā veidā vai tiešajā iepakojumā ar tīro svaru līdz 1 kg

2102 20 19

– – –

citādi

2102 30 00

–	gatavi cepamie pulveri

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

2103 10 00

–	sojas mērce

2103 20 00

–	tomātu kečups un citādas tomātu mērces

2103 30

–	sinepju pulveris un gatavas sinepes:

2103 30 90

– –	gatavas sinepes

2103 90

–

citādi:

2103 90 90

– –

citādi

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

2106 10

–	proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas

2106 90

–

citādi

2106 90 20

– –	salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā

– –

citādi:

2106 90 92

– – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes

2106 90 98

– – –

citādi

2202

Ūdens, ietverot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

2203 00

Iesala alus

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

2208 40

–	rums un citi alkoholiskie šķidrumi, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus

2208 90

–

citādi:

– –	nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %, tarā ar tilpumu:

2208 90 91

– – –

divi litri vai mazāk

2208 90 99

– – –

vairāk par diviem litriem

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

2905

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

–	citādi daudzvērtīgie spirti:

2905 43 00

– –

mannīts

2905 44

– –	D-glicīts (sorbīts)

2905 45 00

– –

glicerīns

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ietverot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:

3301 90

–

citādi:

– –	ekstrahēti oleosveķi:

3301 90 21

– – –

no lakricas un apiņiem

3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ietverot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

3302 10

–	izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:

– –	izmantošanai dzērienu rūpniecībā:

– – –

izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:

3302 10 10

– – – –

ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

– – – –

citādi:

3302 10 21

– – – – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes

3302 10 29

– – – – –

citādi

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:

3501 10

–

kazeīns:

3501 10 50

– –	rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu un lopbarības ražošanu

3501 10 90

– –

citāds

3501 90

–

citādi:

3501 90 90

– –

citādi

3505

Dekstrīni un citādas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

3505 10

–	dekstrīni un citādas modificētās cietes:

3505 10 10

– –

dekstrīni

– –	citādas modificētās cietes:

3505 10 90

– – –

citādas

3505 20

–

līmes

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas nav minēti un iekļauti citur:

3809 10

–	uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

–	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas:

3823 11 00

– –	stearīnskābe

3823 12 00

– –	oleīnskābe

3823 13 00

– –	taleļļas taukskābes

3823 19

– –

citādi

3823 70 00

–	rūpnieciskie alifātiskie spirti

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

3824 60

–	sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

II PIELIKUMS

1. saraksts. Kopienas izcelsmes preces, kurām Horvātija atcels nodokļus

KN kods

Apraksts

0501 00 00

Cilvēku mati, neapstrādāti, arī mazgāti vai nemazgāti, sukāti vai nesukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru vai spalvu atkritumi

0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

0506

Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi

0507

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

0508 00 00

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

0510 00 00

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, dzesināti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

0511

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:

–

citādi:

0511 99

– –

citādi:

– – –

dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:

0511 99 31

– – – –

jēli

0511 99 39

– – – –

citādi

0511 99 85

– – –

citādi:

ex 0511 99 85

– – – –

zirgu astri un to atlikumi, likti vai nelikti kārtās, ar atbalstošo materiālu vai bez tā

0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

0710 40 00

–	cukurkukurūza

0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

0711 90

–	citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– –

dārzeņi:

0711 90 30

– – –

cukurkukurūza

0903 00 00

Mate

1212

Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ietverot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri nav minēti un iekļauti citur:

1212 20 00

–	jūras aļģes un citas aļģes

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	augu sulas un ekstrakti:

1302 12 00

– –

lakricas

1302 13 00

– –

apiņi

1302 19

– –

citādi

1302 20

–	pektīni, pektināti un pektāti

–	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

1302 31 00

– –

agars

1302 32

– –	recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:

1302 32 10

– – –

no ceratoniju pākstīm vai sēklām

1401

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1404

Augu valsts produkti, kas nav minēti un iekļauti citur

1505 00

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ietverot lanolīnu)

1506 00 00

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām

1515

Citādas negaistošās augu eļļas un tauki (ietverot jojobas eļļu) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

1515 90

–

citādas:

1515 90 11

– –	tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas:

ex 1515 90 11

– – –

jojobas eļļa un tās frakcijas

1516

1516 20

–	augu tauki un eļļas un to frakcijas:

1516 20 10

– –	hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”

1518 00

1518 00 10

–

linoksīns

–

citādi:

1518 00 91

– –	dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus

– –

citādi:

1518 00 95

– – –

dzīvnieku vai dzīvnieku un augu tauku un eļļu vai to frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi

1518 00 99

– – –

citādi

1520 00 00

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi

1521

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets

1522 00

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

1522 00 10

–

degra

1702

Citādi cukuri, ietverot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabīgo medu; grauzdēts cukurs:

1702 50 00

–	ķīmiski tīra fruktoze

1702 90

–	citādi produkti, ietverot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozes:

1702 90 10

– –	ķīmiski tīra maltoze

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas:

1704 10

–	košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā

1803

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao; pārtikas izstrādājumi no pozīcijas 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

1901 10 00

–	pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

1901 20 00

–	maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

1901 90

–

citādi

1902

–	termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– –	ar olu piedevu

1902 19

– –

citādi

1902 20

–	pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

– –

citādi:

1902 20 91

– – –

termiski apstrādāti

1902 20 99

– – –

citādi

1902 30

–	citādi pastas izstrādājumi

1902 40

–

kuskuss

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti un iekļauti citur

2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

2001 90

–

citādi:

2001 90 30

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001 90 40

– –	jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk no svara cietes

2001 90 60

– –	palmu galotņu pumpuri

2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2004 10

–	kartupeļi:

– –

citādi:

2004 10 91

– – –

miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2004 90

–	citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004 90 10

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 20

–	kartupeļi:

2005 20 10

– –	miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2005 80 00

–	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas nav minētas un iekļautas citur, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

–	rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

2008 11

– –	zemesrieksti:

2008 11 10

– – –

zemesriekstu sviests

–	citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:

2008 91 00

– –	palmu galotņu pumpuri

2008 99

– –

citādi:

– – –

bez spirta piedevas:

– – – –

bez cukura piedevas:

2008 99 85

– – – – –

kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

2008 99 91

– – – – –

jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk no svara cietes

2101

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti un iekļauti citur:

2106 10

–	proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas

2106 90

–

citādi:

2106 90 20

– –	salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kuri nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā

– –

citādi:

2106 90 92

– – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes

2106 90 98

– – –

citādi

2201

Ūdens, ietverot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts; ledus un sniegs

2201 90 00

–

citādi

2203 00

Iesala alus

2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

2208 20

–	alkoholiski šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas

2208 30

–

viskiji

2208 40

–	rums un citi alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot raudzētus cukurniedru produktus

2208 50

–	džins un kadiķu degvīns (Geneva)

2208 60

–

degvīns

2208 70

–	liķieri un uzlijas

2208 90

–

citādi:

– –	araks tarā ar tilpumu:

2208 90 11

– – –

divi litri vai mazāk

2208 90 19

– – –

vairāk par diviem litriem

– –	plūmju, bumbieru vai ķiršu spirta uzlējumi (izņemot liķierus) tarā ar tilpumu:

2208 90 33

– – –

divi litri vai mazāk:

ex 2208 90 33

– – – –

bumbieru vai ķiršu spirta uzlējumi, izņemot plūmju brendiju (Slivovitz)

2208 90 38

– – –

vairāk par diviem litriem:

ex 2208 90 38

– – – –

bumbieru vai ķiršu spirta uzlējumi, izņemot plūmju brendiju (Slivovitz)

– –	citādi alkoholiski šķidrumi un citi alkoholiskie dzērieni tarā ar tilpumu:

– – –

divi litri vai mazāk:

2208 90 41

– – – –

ūzo

– – – –

citādi:

– – – – –

stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus):

– – – – – –

destilēti no augļiem

2208 90 45

– – – – – – –

kalvadoss

2208 90 48

– – – – – – –

citādi

– – – – – –

citādi:

2208 90 52

– – – – – – –

graudu degvīns (Korn)

2208 90 54

– – – – – – –

tekila

2208 90 56

– – – – – – –

citādi

2208 90 69

– – – – –

citi alkoholiski dzērieni

– – –

vairāk par diviem litriem:

– – – –

stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus):

2208 90 71

– – – – –

destilēti no augļiem

2208 90 75

– – – – –

tekila

2208 90 77

– – – – –

citādi

2208 90 78

– – – –

citi alkoholiski dzērieni

– –	nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %, tarā ar tilpumu:

2208 90 91

– – –

divi litri vai mazāk

2208 90 99

– – –

vairāk par diviem litriem

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem:

2402 10 00

–	cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences:

–

citādi:

2403 91 00

– –	“homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka

2403 99

– –

citāda

2905

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

–	citādi daudzvērtīgie spirti:

2905 43 00

– –

mannīts

2905 44

– –	D-glicīts (sorbīts)

2905 45 00

– –

glicerīns

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ietverot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:

3301 90

–

citādi:

– –	ekstrahēti oleosveķi:

3301 90 21

– – –

no lakricas un apiņiem

3301 90 30

– – –

citādi

3302

3302 10

–	izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:

– –	izmantošanai dzērienu rūpniecībā:

– – –

izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:

3302 10 10

– – – –

ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

– – – –

citādi:

3302 10 21

– – – – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes

3302 10 29

– – – – –

citādi

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:

3501 10

–

kazeīns

3501 90

–

citādi:

3501 90 90

– –

citādi

3505

Dekstrīni un citādas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

3505 10

–	dekstrīni un citādas modificētās cietes:

3505 10 10

– –

dekstrīni

– –	citādas modificētās cietes:

3505 10 90

– – –

citādas

3505 20

–

līmes

3809

3809 10

–	uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

–	rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtās skābās eļļas:

3823 11 00

– –	stearīnskābe

3823 12 00

– –	oleīnskābe

3823 13 00

– –	taleļļas taukskābes

3823 19

– –

citādi

3823 70 00

–	rūpnieciskie alifātiskie spirti

3824

3824 60

–	sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

2. saraksts. Kvotas un nodokļi, ko piemēro Kopienas izcelsmes preču importam Horvātijā

Piezīme. Šajā tabulā uzskaitītajām precēm piemēro nulles nodokļa tarifu turpmāk noteikto tarifa kvotu robežās. Nodoklis, ko piemēro daudzumiem, kas pārsniedz šos apjomus, būs 50 % no MFN nodokļu likmes.

KN kods	Apraksts	Gada tarifa kvota
0403 10 51 0403 10 53 0403 10 59 0403 10 91 0403 10 93 0403 10 99 0403 90 71 0403 90 73 0403 90 79 0403 90 91 0403 90 93 0403 90 99	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, aromatizēti, ar augļiem, riekstiem vai kakao	2 390 tonnas
0405 20 10 0405 20 30	Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara 39 % un vairāk, bet mazāk nekā 75 %	68 tonnas
1517 10 10 1517 90 10 1517 90 93	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai frakcijām ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām	700 tonnas
2201 10 11 2201 10 19 2201 10 90	Minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi	16 907 tonnas
2205 10 10 2205 10 90 2205 90 10 2205 90 90	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām	420 hl
ex 2208 90 33 ex 2208 90 38	Plūmju brendijs (Slivovitz) ar mazāk nekā 80 % spirta saturu tilpumā	170 hl
2402 20 10 2402 20 90 2402 90 00	Cigaretes, kas satur tabaku; cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem	35 tonnas
2403 10 10 2403 10 90	Smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā samērā	42 tonnas

3. saraksts. Kvotas un nodokļi, ko piemēro Kopienas izcelsmes preču importam Horvātijā

KN kods	Apraksts	Gada tarifa kvota (tonnas)
1704 90 10 1704 90 30 1704 90 51 1704 90 55 1704 90 61 1704 90 65 1704 90 71 1704 90 75 1704 90 81 1704 90 99	Cukura konditorejas izstrādājumi (ietverot balto šokolādi), izņemot košļājamo gumiju, bez kakao piedevas	1 250
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu	2 410
1905	Maizes, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, pildāmas zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti	4 390
2105 00	Saldējums un citi tā ēdami izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās	1 430
2202	Ūdens, ietverot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009	18 100

4. saraksts. Kvotas un nodokļi, ko piemēro Kopienas izcelsmes preču importam Horvātijā

Piezīme. Šajā tabulā uzskatītajām precēm piemēro nulles nodokļa tarifu turpmāk noteikto gada tarifa kvotu robežās. Daudzumiem, kas pārsniedz šo kvotu, piemēro II pielikuma 3. protokola 1. sarakstā izklāstītos noteikumus.

KN kods

Apraksts

Gada tarifa kvota (tonnas)

2103 90 30

2103 90 90

Aromātiskās rūgtvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 44,2–49,2 tilp. %, ar genciānu, garšvielu un dažādu sastāvdaļu saturu no 1,5 līdz 6 svara % un ar cukura saturu no 4 % līdz 10 %, traukos ar tilpumu 0,5 l vai mazāk; pārējās mērces un izstrādājumi to pagatavošanai, garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi, izņemot sojas mērci, tomātu kečupu un citādas tomātu mērces, un šķidro mango čatniju

300

”

IX PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

NOLĪGUMS

STARP EIROPAS KOPIENU UN HORVĀTIJAS REPUBLIKU PAR SAVSTARPĒJĀM PREFERENCIĀLAS TIRDZNIECĪBAS KONCESIJĀM KONKRĒTIEM VĪNIEM

No 2007. gada 1. augusta Horvātijas Republikas izcelsmes produktu importam Kopienā piemēro turpmāk norādītās koncesijas:

KN kods

Apraksts

Apliekamais nodoklis

Daudzums gadā (hl)

Ikgadējais palielinājums (hl)

Īpaši noteikumi

ex 2204 10

ex 2204 21

Dzirkstošais vīns

Svaigu vīnogu vīns

atbrīvojums

44 000

10 000

(1)(2)

ex 2204 29

Svaigu vīnogu vīns

atbrīvojums

29 000

(2)

(1)	Ja iepriekšējā gadā izlietoti vismaz 80 % no daudzuma, par ko pienākas atvieglojums, ikgadējo palielinājumu piemēro, līdz tās kvotas summa, kas ietverta pozīcijā ex 2204 10 un ex 2204 21, kā arī pozīcijā ex 2204 29, sasniedz 98 000 hl maksimumu.
(2)	Konsultācijas pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma var norisināties, lai pielāgotu kvotas, mainot daudzumu no kvotas, kas ietverta pozīcijā ex 2204 29, uz to, kas ietverta pozīcijā ex 2204 10 un ex 2204 21.

2.	Kopiena piešķir preferenciālu nulles nodokli saskaņā ar tarifu kvotām, kā minēts 1. punktā, ar nosacījumu, ka Horvātijas Republika nemaksā eksporta subsīdijas par šo daudzumu eksportu.

No 2007. gada 1. augusta Kopienas izcelsmes produktu importam Horvātijas Republikā piemēro turpmāk norādītās koncesijas:

Horvātijas muitas tarifa kods

Apraksts

Apliekamais nodoklis

Daudzums gadā (hl)

Ikgadējais palielinājums (hl)

Īpaši noteikumi

ex 2204 10

ex 2204 21

Dzirkstošais vīns

Svaigu vīnogu vīns

atbrīvojums

14 000

800

(1)

ex 2204 29

Svaigu vīnogu vīns

atbrīvojums

8 000

ex 2204

Svaigu vīnogu vīns, ietverot stiprinātos vīnus; vīnogu misa, izņemot pozīcijā 2009 minēto

50 % no MFN

900

(1)	Ja iepriekšējā gadā izlietoti vismaz 80 % no daudzuma, par ko pienākas atvieglojums, ikgadējo palielinājumu piemēro, līdz kvota sasniedz 18 000 hl maksimumu.

4.	Horvātijas Republika piešķir preferenciālu nulles nodokli saskaņā ar tarifu kvotām, kā minēts 3. punktā, ar nosacījumu, ka Kopiena nemaksā eksporta subsīdijas par šo daudzumu eksportu.

Šis nolīgums attiecas uz vīnu:

a)	kurš izgatavots attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā no tur pilnībā audzētām un novāktām svaigām vīnogām; un

i)	kura izcelsme ir ES un kurš ražots saskaņā ar noteikumiem, kuri reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V sadaļā minētos vīndarības procesus un praksi;

ii)	kura izcelsme ir Horvātijas Republikā un kurš ir ražots saskaņā ar noteikumiem, kas regla

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94	33

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 286

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 29. oktobris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs) par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma Protokola starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai	45
	Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai	46


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3