ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 283

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 28. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1054/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1055/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 saistībā ar kvalitātes kritērijiem un kvalitātes ziņojumiem, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1056/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu ( 1 )

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1057/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma II papildinājumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.a veidlapu) ( 1 )

30

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1058/2008 (2008. gada 27. oktobris), ar ko anulē Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ierakstītu nosaukumu (Arroz del Delta del Ebro (AĢIN))

32

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1059/2008 (2008. gada 27. oktobris) par nosaukuma iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Arroz del Delta del Ebro jeb Arròs del Delta de l’Ebre (ACVN))

34

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Kodificēta versija) ( 1 )

36

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/815/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 20. oktobris), ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 5699)  ( 1 )

43

 

 

2008/816/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 20. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz atsevišķu Polijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 5987)  ( 1 )

46

 

 

2008/817/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 22. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/777/EK attiecībā uz dažu gaļas produktu importu Kopienā no Jaunkaledonijas (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6050)  ( 1 )

49

 

 

 

*

Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1054/2008

(2008. gada 27. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 28. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

106,4

MA

44,4

MK

35,9

TR

70,0

ZZ

64,2

0707 00 05

JO

162,5

TR

131,2

ZZ

146,9

0709 90 70

TR

134,0

ZZ

134,0

0805 50 10

AR

108,8

MA

95,3

TR

96,6

ZA

85,2

ZZ

96,5

0806 10 10

BR

231,8

TR

117,8

US

240,8

ZZ

196,8

0808 10 80

CA

96,2

CN

90,8

MK

37,6

NZ

74,2

US

144,3

ZA

88,8

ZZ

88,7

0808 20 50

CL

60,3

CN

64,9

TR

125,5

ZA

94,6

ZZ

86,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1055/2008

(2008. gada 27. oktobris),

ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 saistībā ar kvalitātes kritērijiem un kvalitātes ziņojumiem, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 ir izveidota vienota sistēma regulārai Kopienas statistikas iesniegšanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 184/2005 4. panta 3. punktu ir jāprecizē kopīgie kvalitātes standarti, kā arī kvalitātes ziņojumu saturs un periodiskums.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Maksājumu bilances komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reizi gadā dalībvalstis iesniedz kvalitātes ziņojumu, ko tās izstrādā saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2. pants

Dalībvalstis katru gadu iesniedz kvalitātes ziņojumus līdz 30. novembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp.


PIELIKUMS

1.   Ievads

Kvalitātes ziņojumā iekļauj gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos kvalitātes rādītājus. Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) nodrošina kvantitatīvo rādītāju rezultātus par katru dalībvalsti, aprēķinot tos pēc sniegtajiem datiem. Dalībvalstis interpretē un komentē rezultātus, ņemot vērā to apkopošanas metodiku.

2.   Termiņi

Katru gadu Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) līdz oktobra beigām nosūta dalībvalstīm kvalitātes ziņojuma projekta dokumentus, kuros jau ir ierakstīta lielākā daļa kvantitatīvo rādītāju un cita informācija, kas pieejama Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam).

Katru gadu līdz 30. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) pabeigtos kvalitātes ziņojumus.

3.   Kvalitātes kritēriji

Par būtiskiem uzskata šādus kvalitātes kritērijus: datu savlaicīgu iesniegšanu un to, ka dati ir pietiekami aptveroši, metodikas pamatotību, stabilitāti, ticamību, konsekvenci un precizitāti. Komponents “precizitāte” tiks vērtēts atsevišķi kā papildu komponents, jo, lai gan konceptuāli svarīgs, šis kritērijs ir saistīts ar kvalitāti no datu sniedzēja puses.

3.1.   Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) iesniegto datu savlaicīgums un aptvērums

Šis komponents attiecas uz to, vai dati ir nosūtīti paredzētajā termiņā un vai tie ir pieejami par attiecīgiem atsauces laikposmiem un ģeogrāfiskām, priekšmetu vai darbību kategorijām.

3.2.   Metodikas pamatotība

Metodikas pamatotība attiecas uz atbilstību starptautiski atzītiem standartiem, vadlīnijām un labai praksei.

Šis komponents ietver noteiktus jautājumus saistībā ar metodiku, kuri katru gadu atšķiras, un tā galvenais uzdevums ir panākt atbilstību starptautiskiem standartiem. Dalībvalstis arī apraksta galvenās pārmaiņas saistībā ar metodiku, kas notikušas atsauces laikposmā, un to, kā tās ietekmējušas datu kvalitāti.

3.3.   Stabilitāte

Stabilitāte raksturo sākotnēji novērtētās vērtības un galīgās vērtības starpību.

Tas nozīmē, ka tiek pārbaudīts, cik būtiskas ir bijušas pārskatīšanas, to virziens un atbilstība starp tendencēm, kuras izriet no sākotnējā un galīgā novērtējuma.

3.4.   Ticamība

Ticamība attiecas uz to, ka nav nepaskaidrotu izmaiņu.

Dalībvalstis novērtē iekšējās kontroles procedūras (stiprās puses un trūkumus) un apraksta plānus to uzlabošanai nākotnē.

3.5.   Konsekvence

Konsekvence analizē sakarības gan sniegto datu kopā (iekšējā konsekvence), gan attiecībā uz citām attiecīgajām līdzīga veida datu kopām (ārējā konsekvence).

3.6.   Precizitāte

Precizitāte raksturo (galīgā) novērtējuma un faktiskās kopējās vērtības starpību.

Tas ietver galveno problēmu aprakstošu analīzi, lai uzlabotu datu aptvērumu, pamatojoties uz noteiktu parametru kopumu. Šis kritērijs tiek uzskatīts par papildu kvalitātes komponentu, un to neņem vērā kopējā kvalitātes novērtējumā.


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1056/2008

(2008. gada 27. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 7. panta 6. punktu Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (2) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”) ir veikusi šīs regulas I pielikuma (M daļas) noteikumu ietekmes vērtējumu.

(2)

Aģentūra secinājusi, ka Regulas (EK) Nr. 2042/2003 I pielikuma (M daļas) pašreizējie noteikumi ir pārāk stingri gaisa kuģiem, kas nepiedalās gaisa komercpārvadājumos, un jo īpaši gaisa kuģiem, kas klasificēti kā “komplicēti ar dzinēju darbināmi gaisa kuģi”.

(3)

Tā kā beidzas periods, kurā dalībvalstīm bija iespēja piemērot izņēmumu gaisa kuģiem, kas nepiedalās gaisa komercpārvadājumos, kā paredz Regulas (EK) Nr. 2042/2003 7. panta 3. punkta a) apakšpunkts, kuru faktiski piemērojusi lielākā daļa dalībvalstu, no 2008. gada 28. septembra I pielikuma (M daļas) noteikumi tiks pilnībā piemēroti visās dalībvalstīs, ja izmaiņas netiks pieņemtas savlaicīgi.

(4)

Aģentūra ierosinājusi ieviest būtiskus grozījumus Regulā (EK) Nr. 2042/2003, un jo īpaši tās I pielikumā (M daļā), lai pielāgotu esošās prasības gaisa kuģu dažādo kategoriju un darbības veidu sarežģītībai, nevājinot drošības līmeni.

(5)

Lai ļautu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un ieinteresētajām pusēm pietiekamā mērā iepazīties ar M daļas jaunajām prasībām un tām pielāgoties, dalībvalstīm vajadzētu atļaut atlikt M daļas piemērošanu gaisa kuģiem, kas nepiedalās gaisa komercpārvadājumos, uz papildu viena vai divu gadu termiņu atkarībā no attiecīgajiem noteikumiem.

(6)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2042/2003.

(7)

Šajā regulā paredzētajos noteikumos ir ņemts vērā Komisijas 2008. gada 11. janvāra paziņojums “Darba kārtība vispārējas nozīmes un komercaviācijas ilgtspējīgai nākotnei” (3).

(8)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, kuru sniegusi Aģentūra atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 19. panta 1. punktam.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2042/2003 groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu papildina ar šādu k) un l) punktu:

“k)

ar “ELA1 gaisa kuģi” tiek apzīmēts šāds Eiropas vieglais gaisa kuģis:

i)

lidmašīna, planieris vai planieris ar dzinēju, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir mazāka par 1 000 kg un kurš nav klasificēts kā komplekss ar dzinēju darbināms gaisa kuģis;

ii)

balons ar maksimālo izstrādāto pacelšanās gāzes vai karstā gaisa apjomu, kas nepārsniedz 3 400 m3 karstā gaisa baloniem, 1 050 m3 gāzes gaisa baloniem un 300 m3 piesietiem gāzes baloniem;

iii)

dirižablis, kas paredzēts ne vairāk kā diviem pasažieriem un kura maksimālais izstrādātais pacelšanās gāzes vai karstā gaisa apjoms nepārsniedz 2 500 m3 karstā gaisa dirižabļiem un 1 000 m3 gāzes dirižabļiem;

l)

LSA gaisa kuģis” nozīmē vieglu sporta lidmašīnu, uz kuru attiecināmas visas turpmāk norādītās pazīmes:

i)

maksimālā pacelšanās masa (MTOM) nepārsniedz 600 kg;

ii)

maksimālais iekrišanas ātrums nosēšanās konfigurācijā (VS0) nepārsniedz kalibrētā gaisa ātruma (CAS) 45 mezglus pie gaisa kuģa maksimālās sertificētās pacelšanās masas un kritiskākā smaguma centra;

iii)

maksimālais pasažieru vietu skaits nepārsniedz divas, ieskaitot pilotam paredzēto;

iv)

viens bezturbīnu dzinējs, kas aprīkots ar propelleru;

v)

nehermetizēta kabīne.”

2)

Regulas 3. pantu papildina ar šādu 4. punktu:

“4.   Gaisa kuģiem, kas netiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, jebkāds lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts vai tam līdzvērtīgs dokuments, kas izdots atbilstoši dalībvalsts prasībām un derīgs 2008. gada 28. septembrī, ir derīgs līdz tā termiņa beigu datumam vai 2009. gada 28. septembrim atkarībā no tā, kurš datums ir agrāks. Pēc tā derīguma termiņa beigām atbildīgā iestāde var no jauna izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai tam līdzvērtīgo dokumentu vai veikt tā derīguma termiņa vienreizēju pagarināšanu uz vienu gadu, ja to pieļauj dalībvalstī spēkā esošās prasības. Derīguma termiņam atkārtoti beidzoties, atbildīgā iestāde var vēlreiz no jauna izdot lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai tam līdzvērtīgo dokumentu vai veikt tā derīguma termiņa vienreizēju pagarināšanu uz vienu gadu, ja to pieļauj dalībvalstī spēkā esošās prasības. Pēc tam turpmāka atkārtota izdošana vai derīguma termiņa pagarināšana nav atļauta. Ja šā punkta noteikumi piemēroti, nododot gaisa kuģa reģistrāciju ES teritorijā, tiek izdots jauns lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts atbilstoši M.A.904. punkta noteikumiem.”

3)

Regulas 4. pantu papildina ar šādu 4. punktu:

“4.   Izmantošanas sertifikāti un autorizētie izmantošanas sertifikāti, kurus pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma izdevusi saskaņā ar dalībvalsts prasībām apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, uzskatāmi par līdzvērtīgiem tiem, kas nepieciešami atbilstoši I pielikuma (M daļas) attiecīgi M.A.801. un M.A.802. punkta noteikumiem.”

4)

Ar šādu punktu aizstāj 5. panta 1. punktu:

“1.   Sertificējošais personāls ir kvalificēts atbilstoši III pielikuma noteikumiem, izņemot gadījumus, kuri paredzēti I pielikuma M.A.606. punkta h) apakšpunktā, M.A.607. punkta b) apakšpunktā, M.A.801. punkta d) apakšpunktā, M.A.803. punktā un II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punkta j) apakšpunktā, kā arī II pielikuma (145. daļas) IV papildinājumā.”

5)

Regulas 7. pantu groza šādi:

a)

minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

a)

I pielikuma noteikumus, izņemot M.A.201. punkta h) apakšpunkta 2. punkta un M.A.708. punkta c) apakšpunkta noteikumus, piemēro no 2005. gada 28. septembra;

b)

I pielikuma M.A.201. punkta f) apakšpunkts piemērojams gaisa kuģiem, kas nav iesaistīti trešo valstu pārvadājumu uzņēmumu veiktos gaisa komercpārvadājumos, no 2009. gada 28. septembra.”;

b)

minētā panta 3. punktu groza šādi:

i)

tā a) apakšpunktu aizstāj ar šo:

“a)

I pielikuma noteikumus gaisa kuģiem, kurus neizmanto gaisa komercpārvadājumiem, – līdz 2009. gada 28. septembrim;”;

ii)

minēto punktu papildina ar šādu g) apakšpunktu:

“g)

gaisa kuģiem, kas nav iesaistīti gaisa komercpārvadājumos un kas nav lieli gaisa kuģi, līdz 2010. gada 28. septembrim jāpiemēro šādi III pielikuma (66. daļas) noteikumi:

I pielikuma (M daļas) M.A.606. punkta g) apakšpunkta un M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkts,

II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punkta g) un h) apakšpunkts.”

6)

I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.

(3)  COM(2007) 869, galīgā redakcija.


PIELIKUMS

1.

Regulas (EK) Nr. 2042/2003 I pielikumu (M daļu) groza šādi.

1)

Pielikuma M.1. punkta 4. apakšpunktam pievieno šādu iii) punktu:

“iii)

atkāpjoties no 4. apakšpunkta i) punkta, kad gaisa komercpārvadājumos neizmantota gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu pārvalda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem un nav pakļauta reģistrācijas dalībvalsts uzraudzībai, un tikai tad, ja tam pirms tehniskās apkopes programmas apstiprināšanas piekritusi reģistrācijas dalībvalsts:

a)

iestāde, ko iecēlusi par lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas pārraudzību atbildīgā dalībvalsts; vai

b)

Aģentūra, ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija atrodas trešā valstī.”

2)

M.A.201. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)

Lai izpildītu a) apakšpunktā minētos pienākumus:

i)

gaisa kuģa īpašnieks var noslēgt līgumu par uzdevumu, kas saistīti ar lidojumderīguma uzturēšanu, veikšanu ar apstiprinātu lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju, kā norādīts šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļā. Šajā gadījumā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija uzņemas atbildību par pienācīgu šo uzdevumu izpildi;

ii)

īpašnieks, kas nolemj pārvaldīt gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu uz savu atbildību bez līguma atbilstoši I papildinājumam, tomēr var noslēgt ierobežotu līgumu ar lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem, lai izstrādātu tehniskās apkopes programmu un apstiprinātu to atbilstoši M.A.302. punktam. Šajā gadījumā ar ierobežoto līgumu atbildība par tehniskās apkopes programmas izstrādi un apstiprināšanu tiek nodota lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai, ar kuru noslēgts līgums.”

3)

M.A.201. punkta i) apakšpunkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Ja dalībvalsts pieprasa, lai uzņēmējam būtu sertifikāts tādu darbību veikšanai, kas nav gaisa komercpārvadājumi, tas:”.

4)

M.A.202. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Ikviena persona vai organizācija, kas ir atbildīga saskaņā ar M.A.201. punkta noteikumiem, ziņo reģistrācijas valsts ieceltajai kompetentajai iestādei, organizācijai, kas atbild par tipa projektu vai papildu tipa projektu, un, ja vajadzīgs, uzņēmēja dalībvalstij par ikvienu atklātu gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas pazīmi, kas apdraud lidojumu drošību.”

5)

M.A.302. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.302   Gaisa kuģu tehniskās apkopes programma

a)

Ikviena gaisa kuģa tehniskā apkope tiek organizēta atbilstoši gaisa kuģa apkopes programmai.

b)

Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un visus turpmākos grozījumus tajā apstiprina kompetentā iestāde.

c)

Ja gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu vada lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas noteikumiem, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu un grozījumus tajā var apstiprināt ar netiešās apstiprināšanas procedūru:

i)

sajā gadījumā netiešās apstiprināšanas procedūru lidojumderīguma uzturēšanas vadības rokasgrāmatas ietvaros nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, un tā jāapstiprina kompetentajai iestādei, kas atbildīga par šo lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju;

ii)

lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija neizmanto netiešās apstiprināšanas procedūru, ja šī organizācija neatrodas reģistrācijas dalībvalsts pārraudzībā, ja vien nav noslēgts M.1. punkta 4. apakšpunkta ii) vai iii) punktam atbilstošs līgums, ar kuru atbildība par gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu tiek nodota kompetentajai iestādei, kas atbildīga par lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju.

d)

Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmai jāatbilst:

i)

kompetentās iestādes izdotajiem norādījumiem;

ii)

lidojumderīguma uzturēšanas norādījumiem, ko izdevuši tipa sertifikāta, ierobežota tipa sertifikāta, papildu tipa sertifikāta, lielāka remonta projekta apstiprinājuma, ETSO atļaujas vai jebkāda cita tāda atbilstoša apstiprinājuma turētāji, kas izdots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1702/2003 un tās pielikumu (21. daļu);

iii)

papildu vai alternatīviem norādījumiem, ko ierosinājis īpašnieks vai lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, pēc tam, kad tie apstiprināti saskaņā ar M.A.302. punktu, izņemot ar drošību saistītu darbu veikšanas intervālus, kas minēti e) apakšpunktā un kuru nozīmīgums var tikt palielināts pēc tam, kad veikta pietiekama g) apakšpunktam atbilstoša pārskatīšana un tikai tad, ja tie tiek tieši apstiprināti saskaņā ar M.A.302. punkta b) apakšpunktu.

e)

Gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā tiek iekļauta sīkāka informācija, tostarp visu veicamo apkopes darbību biežums un tostarp arī jebkādi specifiski uzdevumi, kas saistīti ar darbību tipu un specifiku.

f)

Lielu gaisa kuģu gadījumā, kad tehniskās apkopes programma ir balstīta uz tehniskās apkopes vadības grupas loģiku vai stāvokļa uzraudzību, gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā jāiekļauj drošības programma.

g)

Gaisa kuģa tehniskās apkopes programma regulāri jāpārskata un, ja nepieciešams, atbilstoši jāgroza. Pārskatīšana nodrošina to, ka programma turpina būt derīga atbilstoši darbības pieredzei un kompetentās iestādes norādījumiem, vienlaikus arī ņemot vērā jaunus un/vai mainītus tehniskās apkopes norādījumus, kurus izdevuši tipa sertifikāta un papildu tipa sertifikāta turētāji, kā arī jebkura cita organizācija, kas publicē šādus datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikumu (21. daļu).”

6)

M.A.305. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas reģistrā ietilpst:

1.

gaisa kuģa reģistrācijas žurnāls, dzinēja reģistrācijas žurnāla(-iem) vai dzinēja moduļa formulārkartes, propellera reģistrācijas žurnāla(-iem) jebkādu daļu, kuru kalpošanas laiks ir ierobežots, formulārkartes, ja piemērojams; un

2.

uzņēmēja tehniskā reģistrācijas žurnāls, ja tas nepieciešams saskaņā ar M.A.306. punkta prasībām gaisa komerctransportam vai dalībvalsts prasībām tādām komerciālajām darbībām, kas nav gaisa komerctransports.”

7)

M.A.403. punkta b) apakšpunktā vārdus “atbilstoši M.A.801. iedaļas b) punkta 1. apakšpunktam, M.A.801. iedaļas b) punkta 2. apakšpunktam vai 145. daļai” aizstāj ar vārdiem “atbilstoši M.A.801. punkta b) apakšpunkta 1. punktam, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktam, M.A.801. punkta c) apakšpunktam, M.A.801. punkta d) apakšpunktam vai II pielikumam (145. daļai)”.

8)

M.A.501. punkta a) apakšpunktā vārdus “norādīts citādi 145. daļā un F apakšdaļā” aizstāj ar vārdiem “norādīts citādi Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikumā (21. daļā), šīs regulas II pielikumā (145. daļā) vai I pielikuma A iedaļas F apakšdaļā”.

9)

M.A.502. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.502   Sastāvdaļu tehniskā apkope

a)

Sastāvdaļu tehnisko apkopi veic atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas vai II pielikuma (145. daļas) noteikumiem apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas.

b)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, ikvienas sastāvdaļas tehnisko apkopi atbilstoši gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai, ja to atļāvusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem var veikt ar “A” līmeni novērtēta organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļai vai II pielikumam (145. daļai), kā arī sertificējošs personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā tikai tad, kad šādas sastāvdaļas ir uzstādītas gaisa kuģim. Tomēr šāda organizācija vai sertificējošais personāls var īslaicīgi nomontēt šo sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi. Uz sastāvdaļu tehnisko apkopi, kas veikta atbilstoši šim punktam, nav attiecināma EASA 1. veidlapas izdošana, un tai piemērojamas M.A.801. punktā minētās gaisa kuģa izmantošanas prasības.

c)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, dzinēja vai spēka palīgiekārtas (APU) sastāvdaļu tehnisko apkopi atbilstoši dzinēju/APU tehniskās apkopes datiem vai, ja to atļāvusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem var veikt ar “B” līmeni novērtēta organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļai vai II pielikumam (145. daļai) tikai tad, kad šādas sastāvdaļas ir uzstādītas dzinējam/APU. Tomēr šāda ar “B” līmeni novērtēta organizācija var īslaicīgi nomontēt šo sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi.

d)

Atkāpjoties no a) apakšpunkta un M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta, sastāvdaļas, kura uzstādīta vai īslaicīgi nomontēta no ELA1 gaisa kuģa, kas netiek izmantots gaisa komercpārvadājumos, tehnisko apkopi, kas veikta atbilstoši sastāvdaļas tehniskās apkopes datiem, var veikt sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā, izņemot:

1.

tādu sastāvdaļu kapitālo remontu, kuras nav dzinēju un propelleru sastāvdaļas; un

2.

dzinēju un propelleru kapitālo remontu gaisa kuģiem, kas nav CS-VLA, CS-22 un LSA.

Uz sastāvdaļu tehnisko apkopi, kas veikta atbilstoši d) apakšpunktam, nav attiecināma EASA 1. veidlapas izdošana, un tai piemērojamas M.A.801. punktā minētās gaisa kuģa izmantošanas prasības.”

10)

M.A.503. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.503   Ierobežota darbmūža sastāvdaļas

Iemontētās ierobežota darbmūža sastāvdaļas nepārsniedz apstiprināto darbmūža ierobežojumu, kas norādīts apstiprinātajā tehniskās apkopes programmā un norādījumos attiecībā uz lidojumderīgumu, izņemot gadījumos, kas minēti M.A.504. punkta c) apakšpunktā.”

11)

M.A.504. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)

Lietošanai nederīgās sastāvdaļas apzīmē un glabā drošā vietā, ko uzrauga apstiprināta tehniskās apkopes organizācija, līdz tiek pieņemts lēmums par šīs sastāvdaļas turpmāko statusu. Tomēr gaisa kuģim, kas netiek izmantots gaisa komercpārvadājumos un nav liels gaisa kuģis, persona vai organizācija, kas klasificējusi sastāvdaļu kā lietošanai nederīgu, pēc šīs sastāvdaļas atzīšanas par lietošanai nederīgu var nodot to glabāšanā gaisa kuģa īpašniekam ar noteikumu, ka šāda nodošana tiek atspoguļota kuģa reģistrācijas žurnālā, dzinēja reģistrācijas žurnālā vai sastāvdaļas reģistrācijas žurnālā.”

12)

M.A.601. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.601   Darbības joma

Šajā apakšdaļā ir noteiktas prasības, kas jāievēro organizācijai, lai tai varētu piešķirt vai pagarināt apstiprinājumu attiecībā uz gaisa kuģu un to sastāvdaļu tehnisko apkopi, kas nav norādītas M.A.201. punkta g) apakšpunktā.”

13)

M.A.604. punkta a) apakšpunkta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5.

sertificējošā personāla saraksts ar viņu apstiprinājuma darbības jomu; un

6.

saraksts ar vietām, kur tiek veikta tehniskā apkope, kā arī vispārīgs telpu apraksts;”.

14)

M.A.606. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:

“h)

Atkāpjoties no g) apakšpunkta, organizācijas var izmantot sertificējošu personālu, kas kvalificēts atbilstoši turpmāk izklāstītajiem noteikumiem, nodrošinot tehniskās apkopes atbalstu uzņēmējiem, kas iesaistīti komerciālās darbībās, saskaņā ar atbilstošu kārtību, kas apstiprināma kā daļa no organizācijas rokasgrāmatas:

1.

atkārtotas pirmslidojuma lidojumderīguma pārbaudes direktīvas gadījumā, kurā īpaši norādīts, ka lidojuma apkalpe var izpildīt šādas lidojumderīguma uzturēšanas direktīvas prasības, organizācija var izdot ierobežotu sertifikācijas atļauju gaisa kuģa komandierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka organizācija nodrošina, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu to, ka šī persona var izpildīt lidojumderīguma uzturēšanas direktīvas prasības atbilstoši attiecīgajiem standartiem;

2.

gadījumos, kad gaisa kuģis darbojas ārpus vietas, kur tiek sniegts apkopes atbalsts, organizācija var izdot ierobežotu sertifikācijas atļauju gaisa kuģa komandierim, pamatojoties uz lidojuma apkalpes licenci, ar noteikumu, ka organizācija nodrošina, ka ir veikta pietiekama praktiskā apmācība, lai nodrošinātu to, ka šī persona var izpildīt uzdevumu atbilstoši attiecīgajiem standartiem.”

15)

M.A.607. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.607   Sertificējošais personāls

a)

Papildus M.A.606. punkta g) apakšpunkta noteikumiem sertificējošais personāls var izmantot savas tiesības tikai tad, ja organizācija ir nodrošinājusi, ka:

1.

sertificējošais personāls var pierādīt, ka atbilst III pielikuma (66. daļas) 66.A.20. punkta b) apakšpunkta prasībām, izņemot gadījumus, kad III pielikums (66. daļa) atsaucas uz dalībvalsts noteikumiem, un šādos gadījumos personālam jāatbilst šo noteikumu prasībām; un

2.

sertificējošajam personālam ir pietiekama izpratne par attiecīgo apkopjamo gaisa kuģi un/vai tā sastāvdaļu(-ām) un attiecīgajām organizācijas procedūrām.

b)

Turpmāk minētajos neparedzētajos gadījumos, ja gaisa kuģis atrodas vietā, kas nav galvenā bāze, un nav pieejams atbilstīgs sertificējošais personāls, tehniskās apkopes organizācija, kura nolīgta tehniskās apkopes veikšanai, var izdot vienreizēju sertifikācijas atļauju:

1.

vienam no tās darbiniekiem, kam ir tipveida kvalifikācija par līdzīgas tehnoloģijas, uzbūves un sistēmas gaisa kuģi; vai

2.

ikvienai personai, kurai ir ne mazāk kā triju gadu ilga pieredze tehniskajā apkopē un kurai ir derīga ICAO gaisa kuģa tehniskās apkopes licence, kas attiecas uz gaisa kuģa tipu, kam vajadzīga sertificēšana, ja konkrētajā atrašanās vietā nav organizācijas, kas apstiprināta atbilstīgi šīs daļas noteikumiem, un nolīgtās organizācijas rīcībā ir pierādījumi par šīs personas pieredzi un licenci.

Par visiem šādiem gadījumiem jāziņo kompetentajai iestādei septiņu dienu laikā pēc šādas sertifikācijas atļaujas izdošanas. Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija, kas izdod vienreizēju sertifikācijas atļauju, nodrošina, ka ikvienu apkopes darbu, kas var ietekmēt lidojuma drošību, pārbauda atkārtoti.

c)

Apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija reģistrē visu informāciju, kas attiecas uz sertificējošo personālu, un uztur visu sertificējošā personāla darbinieku atjauninātu sarakstu, kurā norādīta viņu apstiprinājuma darbības joma kā daļa no organizācijas rokasgrāmatas atbilstoši M.A.604. punkta a) apakšpunkta 5. punktam.”

16)

M.A.608. punkta a) apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.

tur savā īpašumā iekārtas un instrumentus, kas norādīti M.A.609. punktā, vai arī pārbaudītas līdzvērtīgas iekārtas un instrumentus, kas uzskaitīti tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā, kuri vajadzīgi ikdienas apkopes darbiem apstiprinājuma darbības jomā; un”.

17)

M.A.610. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.610   Tehniskās apkopes darbuzdevumi

Pirms apkopes veikšanas organizācija un organizācija, kas pieprasījusi apkopi, vienojas par darbuzdevumu rakstveidā, kurā skaidri ir norādīta veicamā tehniskā apkope.”

18)

M.A.613. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Pabeidzot visus nepieciešamos gaisa kuģa sastāvdaļas tehniskās apkopes darbus atbilstoši šīs apakšdaļas prasībām, izsniedz gaisa kuģa sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu atbilstoši M.A.802. punkta prasībām. Tiek izsniegta EASA 1. veidlapa, izņemot tās sastāvdaļas, kuru tehniskā apkope veikta atbilstoši M.A.502. punkta b) apakšpunkta un M.A.502. punkta d) apakšpunkta prasībām, un tās sastāvdaļas, kuras izgatavotas atbilstoši M.A.603. punkta b) apakšpunkta prasībām.”

19)

M.A.615. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.615   Organizācijas tiesības

Tehniskās apkopes organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas prasībām, var:

a)

apkopt ikvienu gaisa kuģi un/vai sastāvdaļu, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, vietās, kas norādītas apstiprinājuma sertifikātā un tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā;

b)

organizēt specializētu pakalpojumu veikšanu tehniskās apkopes organizācijas uzraudzībā citā pienācīgi kvalificētā organizācijā, ja tiek ievērotas atbilstošas procedūras, kuras noteiktas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā un kuras tieši apstiprinājusi kompetentā iestāde;

c)

apkopt ikvienu gaisa kuģi un/vai tā sastāvdaļu, attiecībā uz kuru tā ir apstiprināta, jebkurā atrašanās vietā atbilstoši vajadzībai, kas rodas vai nu tādēļ, ka gaisa kuģis nav izmantojams, vai arī tādēļ, ka nepieciešams atbalstīt operatīvo tehnisko apkopi atbilstoši apstākļiem, kuri norādīti tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā;

d)

pēc tehniskās apkopes pabeigšanas izsniegt izmantošanas sertifikātus atbilstoši M.A.612. vai M.A.613. punkta prasībām.”

20)

M.A.703. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Par apstiprinājuma piešķiršanu liecina kompetentās iestādes izdotā apliecība, kas iekļauta VI papildinājumā.”;

ii)

pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c)

Darbības jomu, kuru paredzēts iekļaut apstiprinājumā, nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības rokasgrāmatā atbilstoši M.A.704. punkta prasībām.”

21)

M.A.704. punktu groza šādi:

i)

punkta a) apakšpunkta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.

personas(-u), kas minēta(-as) M.A.706. punkta a), c), d) un i) apakšpunktā, vārds(-i) un amats(-i);”;

ii)

punkta a) apakšpunktam pievieno 9. apakšpunktu:

“9.

apstiprināto gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu sarakstu vai, tādu gaisa kuģu gadījumā, kas nav iesaistīti gaisa komercpārvadājumos, “vispārīgu” un “pamata” tehniskās apkopes programmu sarakstu”;

iii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

Neskarot b) apakšpunkta noteikumu, nelielus grozījumus pašraksturojumā var apstiprināt netieši ar netiešās apstiprināšanas procedūras palīdzību. Netiešās apstiprināšanas procedūra definē nelielus atbilstošus grozījumus, to pašraksturojuma ietvaros nosaka lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija un apstiprina kompetentā iestāde, kas atbildīga par šo lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju.”

22)

M.A.706. punktam tiek pievienots šāds i) un j) apakšpunkts:

“i)

To organizāciju gadījumā, kas pagarina lidojumderīguma pārskata sertifikātus atbilstoši M.A.711. punkta a) apakšpunkta 4. punkta un M.A.901. punkta f) apakšpunkta prasībām, organizācija ieceļ personas, kas ir pilnvarotas šā uzdevuma veikšanai, kuras apstiprina kompetentā iestāde.

j)

Organizācija tās lidojumderīguma uzturēšanas rokasgrāmatā nosaka un atjaunina tās (to) personas(-u) vārdu(-us) un amatu(-us), kas minēta(-as) M.A.706. punkta a) apakšpunktā, M.A.706. punkta c) apakšpunktā, M.A.706. punkta d) apakšpunktā un M.A.706. punkta i) apakšpunktā.”

23)

M.A.707. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Lai varētu saņemt apstiprinājumu lidojumderīguma pārbaužu veikšanai, apstiprinātajai lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai ir atbilstošs lidojumderīguma pārbaudes personāls, kas izdod A iedaļas I apakšdaļā minētos lidojumderīguma pārbaudes sertifikātus vai ieteikumus.

1.

Visu to gaisa kuģu gadījumā, kas tiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, un to gaisa kuģu gadījumā, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg, izņemot balonus, šim personālam ir:

a)

vismaz piecu gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)

attiecīga III pielikuma (66. daļas) prasībām atbilstoša licence vai nacionāli atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst gaisa kuģa kategorijai (ja III pielikumā (66. daļā) ir atsauce uz valstīs spēkā esošajiem noteikumiem), vai zinātņu grāds aeronavigācijā vai tam līdzvērtīgs; un

c)

oficiāla apmācība aeronavigācijas tehniskajā apkopē, un

d)

amats apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

e)

neatkarīgi no 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta prasību, kas paredzēta M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1. punkta b) apakšpunktā, var aizstāt ar piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus pieredzei, ko jau nosaka M.A.707. punkta a) apakšpunkta 1. punkta a) apakšpunkta prasība.

2.

Tādu gaisa kuģu gadījumā, kuri netiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos un kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir mazāka vai vienāda ar 2 730 kg, kā arī balonu gadījumā šim personālam ir:

a)

vismaz trīs gadus ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)

attiecīga III pielikuma (66. daļas) prasībām atbilstoša licence vai valsts atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst gaisa kuģa kategorijai (ja III pielikumā (66. daļā) ir atsauce uz nacionālajiem noteikumiem), vai zinātņu grāds aeronavigācijā vai tam līdzvērtīgs; un

c)

atbilstoša apmācība aeronavigācijas apkopē, un

d)

amats apstiprinātajā organizācijā ar atbilstošiem pienākumiem;

e)

neatkarīgi no šā punkta a) līdz d) apakšpunkta prasību, kas paredzēta M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunktā, var aizstāt ar četru gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus pieredzei, ko jau pieprasa M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunkts.”

24)

M.A.708. punkta b) apakšpunkta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

iesniedz kompetentajai iestādei apstiprināšanai gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu kopā ar grozījumiem tajā, ja vien nav piemērojama netiešās apstiprināšanas procedūra atbilstoši M.A.302. punkta c) apakšpunkta prasībām, un izdod programmas kopiju gaisa kuģa, kuru nelieto komerciāliem pārvadājumiem, īpašniekam;”.

25)

M.A.709. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.709   Dokumentācija

a)

Veicot lidojumderīguma uzturēšanas darbus, apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija glabā un lieto jaunākos piemērojamos tehniskās apkopes datus, kas norādīti M.A.401. punktā, lai veiktu lidojumderīguma uzturēšanas darbus, kas minēti M.A.708. punktā. Šos datus var sniegt īpašnieks vai uzņēmējs atbilstoši attiecīgajam līgumam, kas noslēgts ar šādu īpašnieku vai uzņēmēju. Šajā gadījumā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai nepieciešams saglabāt šos datus tikai tik ilgi, kamēr spēkā ir līgums, izņemot gadījumus, kurus paredz M.A.714. punktā.

b)

Tādu gaisa kuģu gadījumā, kas nepiedalās gaisa komercpārvadājumos, apstiprinātā pastāvīgā lidojumderīguma vadības organizācija var izstrādāt “pamata” un/vai “vispārīgas” tehniskās apkopes programmas, lai būtu iespējams veikt sākotnējo apstiprināšanu un/vai apstiprinājuma darbības jomas paplašināšanu, neslēdzot līgumus, kas minēti šā pielikuma (M daļas) I papildinājumā. Tomēr “pamata” un/vai “vispārīgās” tehniskās apkopes programmas neizslēdz nepieciešamību izveidot atbilstošu gaisa kuģu apkopes programmu, kas ir saskaņā ar M.A.302. punkta prasībām, savlaicīgi pirms M.A.711. punktā minēto tiesību izmantošanas.”

26)

M.A.711. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.711   Organizācijas tiesības

a)

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām, var:

1.

vadīt tāda gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, kuru lieto nekomerciāliem gaisa pārvadājumiem, kā uzskaitīts apstiprinājuma apliecībā;

2.

vadīt tāda gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, kuru lieto komerciāliem gaisa pārvadājumiem, ja tas ir norādīts minētā gaisa kuģa apstiprinājuma apliecībā un gaisa kuģa ekspluatanta sertifikātā (AOC);

3.

organizēt ierobežotu ar lidojumderīguma uzturēšanu saistītu uzdevumu veikšanu ar jebkādu organizāciju, ar kuru noslēgts līgums un kura strādā saskaņā ar tās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā uzskaitīts apstiprinājuma apliecībā;

4.

atbilstoši M.A.901. punkta f) apakšpunkta noteikumiem pagarināt lidojumderīguma pārbaudes apliecības darbības termiņu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai cita lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļai.

b)

Apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas reģistrēta kādā no dalībvalstīm, var papildus tikt apstiprināta, lai veiktu lidojumderīguma pārbaudes, kas minētas M.A.710. punktā un:

1.

izsniegtu attiecīgo lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un savlaicīgi pagarinātu tā darbības termiņu atbilstoši M.A.901. punkta c) apakšpunkta 2. punkta vai M.A.901. punkta e) apakšpunkta 2. punkta noteikumiem; un

2.

ieteiktu reģistrācijas valsts kompetentajai iestādei veikt lidojumderīguma pārbaudi.”

27)

M.A.712. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f)

Mazas organizācijas gadījumā, kura nevada lidojumderīguma uzturēšanu gaisa kuģiem, kas tiek izmantoti gaisa komerctransportā, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu var aizstāt ar regulāru organizācijas pārskatu veikšanu, kas jāapstiprina kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad organizācija izsniedz lidojumderīguma pārbaudes apliecības gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg un kas nav baloni. Gadījumā, ja organizācijai nav kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, organizācija neslēdz līgumus ar citām pusēm par lidojumderīguma uzturēšanas vadības uzdevumu veikšanu.”

28)

M.A.714. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

Ja lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijai ir M.A.711. punkta b) apakšpunktā minētās tiesības, tā saglabā kopiju no katras izsniegtās vai pagarinātās lidojumderīguma pārbaudes apliecības un ieteikuma kopā ar visiem apliecinošajiem dokumentiem. Turklāt organizācija saglabā kopiju no katras lidojumderīguma pārbaudes apliecības, ko tā pagarinājusi atbilstoši tiesībām, kas minētas M.A.711. punkta a) apakšpunkta 4. punktā.”

29)

M.A.801. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.801   Gaisa kuģa izmantošanas sertifikāts

a)

Izņemot gaisa kuģi, kuru nodevusi lietošanā organizācija, kas apstiprināta atbilstoši II pielikuma (145. daļas) prasībām, izmantošanas sertifikātu izsniedz atbilstoši šīs apakšdaļas noteikumiem.

b)

Gaisa kuģi nevar nodot izmantošanai, ja pēc jebkādas tehniskās apkopes veikšanas, pārliecinoties, ka nepieciešamā tehniskā apkope veikta pienācīgi, nav izdots izmantošanas sertifikāts, ko izsniedz:

1.

attiecīgais sertificējošais personāls šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļā minētās apstiprinātās tehniskās apkopes organizācijas vārdā; vai

2.

sertificējošais personāls atbilstoši III pielikuma (66. daļas) prasībām, izņemot kompleksos tehniskās apkopes darbus, kas uzskaitīti šā pielikuma VII papildinājumā, uz kuru attiecināms 1. punkts; vai

3.

pilots īpašnieks atbilstoši M.A.803. punkta noteikumiem.

c)

Atkāpjoties no M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta, ELA1 gaisa kuģiem, kas netiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, gaisa kuģu kompleksās tehniskās apkopes darbus, kas uzskatīti VII papildinājumā, var pieņemt sertificējošais personāls, kas minēts M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā.

d)

Atkāpjoties no M.A.801. punkta b) apakšpunkta, neparedzētu situāciju gadījumā, kad gaisa kuģis ir atstādināts no lidojumiem vietā, kur nav pieejama atbilstoši šim pielikumam vai II pielikumam (145. daļai) pienācīgi apstiprināta tehniskās apkopes organizācija un atbilstošs sertificējošais personāls, īpašnieks var pilnvarot jebkuru personu, kurai ir ne mazāk kā triju gadu atbilstoša tehniskās apkopes pieredze un atbilstoša kvalifikācija, veikt tehnisko apkopi atbilstoši standartiem, kas noteikti šā pielikuma D apakšdaļā, un nodot gaisa kuģi izmantošanai. Šajā gadījumā īpašnieks:

1.

iegūst un saglabā gaisa kuģa atskaišu informāciju par visām darbībām, kas veiktas, un tās personas kvalifikāciju, kas izdevusi sertifikātu; un

2.

nodrošina to, ka jebkādu šādu apkopi pārbauda un pieņem pienācīgi pilnvarota persona, kas minēta M.A.801. punkta b) apakšpunktā, vai organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas vai II daļas (145. daļas) prasībām, tiklīdz tas iespējams, bet laika posmā, kas nav ilgāks par septiņām dienām; un

3.

informē organizāciju, kas atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, ja ar to noslēgts līgums atbilstoši M.A.201. punkta e) apakšpunktam, vai, gadījumā, ja šāds līgums nav noslēgts, kompetento iestādi septiņu dienu laikā no šādas sertifikācijas atļaujas izdošanas.

e)

Gaisa kuģa nodošanas lietošanā gadījumā atbilstoši M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta vai M.A.801. punkta c) apakšpunkta prasībām sertificējošajam personālam tehniskās apkopes darbu veikšanā var palīdzēt viena vai vairākas personas, kas atrodas tiešā un nepārtrauktā tā uzraudzībā.

f)

Gaisa kuģa izmantošanas sertifikātā jābūt vismaz:

1.

pamatinformācijai par veikto apkopi un

2.

datumam, kad šāda apkope veikta; un

3.

organizācijas un/vai personas, kas izdod sertifikātu, identitāte, tostarp:

i)

tehniskās apkopes organizācijas, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļai, un sertificējošā personāla, kas izsniedz šādu sertifikātu, apstiprinājuma norāde;

ii)

M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punkta vai M.A.801. punkta c) apakšpunkta gadījumā minētā izmantošanas sertifikāta gadījumā sertificējošā personāla, kas izsniedz šādu sertifikātu, identitāte un, ja vajadzīgs, licences numurs;

4.

lidojumderīguma vai darbību ierobežojumi, ja tādi ir.

g)

Atkāpjoties no b) apakšpunkta un neatkarīgi no h) apakšpunkta noteikumiem, ja noteikto tehnisko apkopi nav iespējams pabeigt, var tikt izdots izmantošanas sertifikāts ar apstiprinātiem gaisa kuģa ierobežojumiem. Šis fakts, kā arī jebkādi piemērojami lidojumderīguma vai darbību ierobežojumi jāatspoguļo gaisa kuģa izmantošanas sertifikātā pirms tā izdošanas kā daļa no informācijas, kas nepieciešama saskaņā ar f) apakšpunkta 4. punktu.

h)

Izmantošanas sertifikātu neizsniedz ikvienas zināmas neatbilstības gadījumā, kas apdraud lidojumu drošību.”

30)

M.A.802. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.802   Gaisa kuģa sastāvdaļas izmantošanas sertifikāts

a)

Izmantošanas sertifikātu izsniedz pēc visu tehniskās apkopes darbu pabeigšanas, kas veikti gaisa kuģa sastāvdaļai atbilstoši M.A.502. punkta prasībām.

b)

Autorizēts izmantošanas sertifikāts, kas identificēts kā EASA 1. veidlapa, uzskatāms par gaisa kuģa sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu, izņemot gadījumus, kad gaisa kuģa sastāvdaļu tehniskā apkope veikta atbilstoši M.A.502. punkta b) apakšpunkta vai M.A.502. punkta d) apakšpunkta prasībām, un šādā gadījumā tehniskajā apkopē jāievēro gaisa kuģa nodošanas izmatošanai procedūras atbilstoši M.A.801. punktam.”

31)

M.A.803. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.803   Pilota īpašnieka atļauja

a)

Pilots īpašnieks ir persona, kurai:

1.

ir derīga pilota licence (vai tai līdzvērtīgs dokuments) ar dalībvalsts attiecīgā tipa vai klases novērtējumu;

2.

atsevišķi vai kopīgi pieder apkopjamais gaisa kuģis, un tā īpašnieks ir:

i)

viena no reģistrācijas veidlapā minētajām fiziskajām personām; vai

ii)

bezpeļņas juridiskas personas, kas darbojas atpūtas jomā, biedrs, ja juridiskā persona ir norādīta reģistrācijas dokumentā kā īpašnieks vai uzņēmējs, un šis biedrs tieši piedalās juridiskās personas lēmumu pieņemšanas procesā un juridiskā persona viņu norīkojusi veikt pilotam īpašniekam atbilstošo gaisa kuģa tehnisko apkopi.

b)

Ikviena privāti lietota vienkāršas konstrukcijas gaisa kuģa, kura maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 730 kg un mazāka, planiera, planiera ar dzinēju un balona gadījumā pilots īpašnieks var izsniegt izmantošanas sertifikātu pēc paša veiktas ierobežotas tehniskās apkopes, kas uzskaitīta VIII papildinājumā.

c)

Ierobežoto tehnisko apkopi, kuru veic pilots īpašnieks, definē M.A.302. punktā minētajā gaisa kuģa tehniskās apkopes programmā.

d)

Izmantošanas sertifikāts jāpievieno reģistrācijas žurnāliem, un tajā jābūt pamatinformācijai par veiktajiem tehniskās apkopes darbiem, izmantotajiem apkopes datiem, dienu, kad šādi apkopes darbi tika veikti, identifikācijai un pilota īpašnieka, kas izsniedz šādu sertifikātu, parakstam un pilota licences numuram.”

32)

M.A.901. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.A.901   Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaude

Lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esību, periodiski jāveic gaisa kuģa un tā lidojumderīguma uzturēšanas uzskaites pārbaude.

a)

Gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izsniedz atbilstoši III papildinājuma noteikumiem (EASA 15.a vai 15.b veidlapa) pēc apmierinošas lidojumderīguma pārbaudes pabeigšanas. Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts ir derīgs vienu gadu.

b)

Gaisa kuģis kontrolētā vidē ir gaisa kuģis: i) kuru pastāvīgi pārvaldījusi atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām apstiprināta lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija un kurš nav mainījis organizācijas pēdējo 12 mēnešu laikā; ii) kuru pēdējos 12 mēnešus apkopušas atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas vai II pielikuma (145. daļas) prasībām apstiprinātas tehniskās apkopes organizācijas. Tajā iekļauj M.A.803. punkta b) apakšpunktā minēto veikto apkopi un nodošanu lietošanā atbilstoši M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. vai 3. punktā minētajiem noteikumiem.

c)

Visiem gaisa kuģiem, kas tiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, un gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg, izņemot balonus, un kuri atrodas kontrolētā vidē, b) apakšpunktā minētā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija var, ja tā ir pienācīgi apstiprināta un ievērojot k) apakšpunkta prasības:

1.

izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu atbilstoši M.A.710. punkta noteikumiem; un

2.

lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu gadījumā, kurus tā ir izsniegusi, ja gaisa kuģis ir atradies kontrolētā vidē, divreiz pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē.

d)

Visiem gaisa kuģiem, kuri tiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, un gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg, izņemot balonus, un: i) kuri neatrodas kontrolētā vidē vai ii) kuru lidojumderīguma uzturēšanu pārvalda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kurai nav tiesību veikt lidojumderīguma pārbaudes, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu izsniedz kompetentā iestāde pēc apmierinoša novērtējuma saņemšanas, kura pamatā ir atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām apstiprinātas lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas ieteikums, kas nosūtīts kopā ar īpašnieka vai uzņēmēja pieteikumu. Šis ieteikums ir pamatots uz lidojumderīguma pārbaudi, kas veikta atbilstoši M.A.710. punkta noteikumiem.

e)

Gaisa kuģiem, kuri tiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos un kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 730 kg vai mazāka, kā arī baloniem jebkāda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām un kuru iecēlis īpašnieks vai uzņēmējs, var, ja tā ir pienācīgi apstiprināta un atbilst k) apakšpunkta prasībām:

1.

izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu atbilstoši M.A.710. punkta noteikumiem; un

2.

lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu gadījumā, kurus tā ir izsniegusi, ja gaisa kuģis ir atradies kontrolētā vidē šīs organizācijas pārvaldībā, divreiz pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu uz vienu gadu katrā reizē.

f)

Atkāpjoties no M.A.901. punkta c) apakšpunkta 2. punkta un M.A.901. punkta e) apakšpunkta 2. punkta, gaisa kuģiem, kuri atrodas kontrolētā vidē, organizācija, kura minēta b) apakšpunktā un kura vada gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, atbilstoši k) apakšpunkta noteikumiem var divreiz uz vienu gadu katrā reizē pagarināt lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu, ko izsniegusi kompetentā iestāde vai cita lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļai.

g)

Atkāpjoties no M.A.901. punkta e) apakšpunkta un M.A.901. punkta i) apakšpunkta 2. punkta, ELA1 gaisa kuģiem, kuri netiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos un uz kuriem nav attiecināms M.A.201. punkta i) apakšpunkts, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu var izsniegt arī kompetentā iestāde pēc apmierinoša novērtējuma saņemšanas, kura pamatā ir kompetentās iestādes oficiāli apstiprināta un III pielikuma (66. daļas) prasībām, kā arī prasībām, ko nosaka M.A.707. punkta a) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunkts, atbilstoša sertificējošā personāla ieteikums, kas nosūtīts kopā ar īpašnieka vai uzņēmēja pieteikumu. Šis ieteikums ir pamatots uz lidojumderīguma pārbaudi, kas veikta atbilstoši M.A.710. punkta noteikumiem, un to izsniedz uz termiņu, kas nepārsniedz divus gadus pēc kārtas.

h)

Vienmēr, kad apstākļi norāda uz potenciālā drošības apdraudējuma esību, kompetentā iestāde veic lidojumderīguma pārbaudi un pati izsniedz lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.

i)

Papildus h) apakšpunkta noteikumiem kompetentā iestāde var pati veikt lidojumderīguma pārbaudi un izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu šādos gadījumos:

1.

gaisa kuģim, kas nav iesaistīts gaisa komercpārvadājumos, ja gaisa kuģi pārvalda lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas apstiprināta atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas G apakšdaļas prasībām un atrodas trešā valstī;

2.

visiem baloniem un citiem gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir 2 730 kg vai mazāka, ja to pieprasa gaisa kuģa īpašnieks.

j)

Ja kompetentā iestāde veic lidojumderīguma pārbaudi un/vai izsniedz lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu pati, īpašniekam un uzņēmējam jānodrošina kompetentajai iestādei:

1.

kompetentās iestādes prasītā dokumentācija; un

2.

piemērotas telpas tās personālam attiecīgajā vietā; un

3.

ja vajadzīgs, personāla atbalsts, kas ir pietiekami kvalificēts atbilstoši III pielikuma (66. daļas) prasībām vai līdzvērtīgām personāla prasībām, kas noteiktas II pielikuma (145. daļas) 145.A.30. punkta j) apakšpunkta 1. un 2. punktā.

k)

Nevar izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai pagarināt tā termiņu, ja ir pierādījumi vai pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis nav lidojumderīgs.”

33)

M.A.904. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

Ievedot gaisa kuģi no trešās valsts un reģistrējot to dalībvalsts reģistrā, pieteikuma iesniedzējs:

1.

iesniedz pieteikumu reģistrācijas dalībvalstij, lai tā izsniegtu jaunu lidojumderīguma sertifikātu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma (21. daļas) noteikumiem; un

2.

gaisa kuģiem, kas nav jauni gaisa kuģi, organizē pienācīgu lidojumderīguma pārbaudi atbilstoši M.A.901. punkta prasībām; un

3.

organizē visus tehniskās apkopes darbus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību apstiprinātajai tehniskās apkopes programmai saskaņā ar M.A.302. punkta prasībām.

b)

Pārliecinoties, ka gaisa kuģis atbilst attiecīgajām prasībām, lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, ja nepieciešams, nosūta dokumentētu ieteikumu reģistrācijas dalībvalstij izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu.”

34)

M.B.301. punktu groza šādi:

i)

punkta b) apakšpunktā tekstu “M.A.302. iedaļas e) punktā” aizstāj ar “M.A.302. punkta c) apakšpunktā”;

ii)

punkta d) apakšpunktā tekstu “M.A.302. iedaļas c) un d) punktā” aizstāj ar “M.A.302. punkta d), e) un f) apakšpunktā”.

35)

M.B.302. punktā tekstu “10. panta 3. punktam” aizstāj ar “14. panta 4. punktam”.

36)

M.B.303. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Kompetentā iestāde izveido apsekojuma programmu, lai uzraudzītu tās reģistrā esošās gaisa kuģu flotes lidojumderīguma statusu.”

37)

M.B.303. punktam pievieno šādu i) apakšpunktu:

“i)

Lai atvieglotu atbilstošu izpildes pasākumu īstenošanu, kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par konstatētajām neatbilstībām saskaņā ar h) apakšpunkta noteikumiem.”

38)

M.B.606. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.B.606   Izmaiņas

a)

Kompetentā iestāde atbilst visiem piemērojamajiem sākotnējā apstiprinājuma elementiem ikvienas organizācijas izmaiņas gadījumā, par kuru ziņots atbilstoši M.A.617. punkta prasībām.

b)

Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien tā nenosaka, ka apstiprinājums ir jāaptur šo izmaiņu būtības vai mēroga dēļ.

c)

Gadījumos, kad tiek veiktas jebkādas izmaiņas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā:

1.

tiešas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā atbilstoši M.A.604. punkta b) apakšpunkta prasībām kompetentā iestāde pārbauda, vai rokasgrāmatā norādītās procedūras atbilst šā pielikuma (M daļas) prasībām, pirms oficiāli paziņot apstiprinātajai organizācijai par apstiprinājumu;

2.

gadījumā, ja tiek izmantota netiešas izmaiņu apstiprināšanas procedūra izmaiņu apstiprināšanai atbilstoši M.A.604. punkta c) apakšpunkta prasībām, kompetentā iestāde nodrošina to, ka: i) izmaiņas saglabājas nelielas un ii) tai ir pietiekama kontrole pār izmaiņu apstiprināšanu, lai nodrošinātu to, ka tās turpina būt atbilstošas šā pielikuma (M daļas) prasībām.”

39)

M.A.706. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.B.706   Izmaiņas

a)

Kompetentā iestāde atbilst visiem piemērojamajiem sākotnējā apstiprinājuma elementiem ikvienas organizācijas izmaiņas gadījumā, par kuru ziņots atbilstoši M.A.713. punkta prasībām.

b)

Kompetentā iestāde var norādīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija var darboties šādu izmaiņu laikā, ja vien tā nenosaka, ka apstiprinājums ir jāaptur šo izmaiņu būtības vai mēroga dēļ.

c)

Jebkādu izmaiņu gadījumā, kas veiktas lidojumderīguma uzturēšanas rokasgrāmatā:

1.

tiešas izmaiņu apstiprināšanas gadījumā atbilstoši M.A.704. punkta b) apakšpunkta prasībām kompetentā iestāde pārbauda, vai rokasgrāmatā norādītās procedūras atbilst šā pielikuma (M daļas) prasībām, pirms oficiāli paziņot apstiprinātajai organizācijai par apstiprinājumu;

2.

gadījumā, ja tiek izmantota netiešas izmaiņu apstiprināšanas procedūra izmaiņu apstiprināšanai atbilstoši M.A.704. punkta c) apakšpunkta prasībām, kompetentā iestāde nodrošina to, ka: i) izmaiņas saglabājas nelielas un ii) tai ir pietiekama kontrole pār izmaiņu apstiprināšanu, lai nodrošinātu to, ka tās turpina būt atbilstošas šā pielikuma (M daļas) prasībām.”

40)

M.B.901. punktā tekstu “M.A.902. iedaļas d) punktu” aizstāj ar “M.A.901. punktu”.

41)

M.B.902. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“M.B.902   Kompetentās iestādes veiktā lidojumderīguma pārbaude

a)

Ja kompetentā iestāde veic lidojumderīguma pārbaudi un izsniedz lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu EASA 15.a veidlapā (III papildinājums), tā veic lidojumderīguma pārbaudi atbilstoši M.A.710. punkta prasībām.

b)

Kompetentajai iestādei ir atbilstošs personāls lidojumderīguma pārbaužu veikšanai.

1.

Visu gaisa kuģu, kas tiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, gadījumā un gaisa kuģu, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) pārsniedz 2 730 kg, izņemot balonus, gadījumā šim personālam ir:

a)

vismaz piecu gadu ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)

attiecīga III pielikuma (66. daļas) prasībām atbilstoša licence vai nacionāli atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst gaisa kuģa kategorijai (ja III pielikumā (66. daļā) ir atsauce uz nacionālajiem noteikumiem), vai zinātņu grāds aeronavigācijā vai tam līdzvērtīgs; un

c)

oficiāla apmācība aeronavigācijas tehniskajā apkopē; un

d)

amats ar atbilstošiem pienākumiem.

Neatkarīgi no iepriekš minētā a) līdz d) apakšpunkta noteikumiem prasību, ko paredz M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta b) apakšpunkts, var aizstāt ar piecu gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus pieredzei, ko jau nosaka M.B.902. punkta b) apakšpunkta 1. punkta a) apakšpunkta prasība.

2.

Gaisa kuģu, kas netiek izmantoti gaisa komercpārvadājumos, gadījumā un gaisa kuģu, kuru maksimālā pacelšanās masa (MTOM) ir mazāka vai vienāda ar 2 730 kg, kā arī balonu gadījumā šim personālam ir:

a)

vismaz trīs gadus ilga pieredze lidojumderīguma uzturēšanas jomā; un

b)

attiecīga III pielikuma (66. daļas) prasībām atbilstoša licence vai nacionāli atzīta tehniskās apkopes personāla kvalifikācija, kas atbilst gaisa kuģa kategorijai (ja III pielikumā (66. daļā) ir atsauce uz nacionālajiem noteikumiem), vai zinātņu grāds aeronavigācijā vai tam līdzvērtīgs; un

c)

atbilstoša apmācība aeronavigācijas apkopē; un

d)

amats ar atbilstošiem pienākumiem.

Neatkarīgi no iepriekš minētā a) līdz d) apakšpunkta noteikumiem prasību, ko paredz M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta b) apakšpunkts, var aizstāt ar četru gadu pieredzi lidojumderīguma uzturēšanas jomā papildus pieredzei, ko jau nosaka M.B.902. punkta b) apakšpunkta 2. punkta a) apakšpunkta prasība.

c)

Kompetentā iestāde veic uzskaiti par personālu lidojumderīguma pārbaužu veikšanai, kur iekļauj informāciju par jebkuru atbilstīgu kvalifikāciju, kam pievienots kopsavilkums par attiecīgo lidojumderīguma uzturēšanas vadības pieredzi un apmācību.

d)

Kompetentajai iestādei, veicot lidojumderīguma pārbaudi, ir piekļuve piemērojamajiem datiem, kā norādīts M.A.305., M.A.306. un M.A.401. punktā.

e)

Personāls, kas veic lidojumderīguma pārbaudi, pēc apmierinoši veiktas lidojumderīguma pārbaudes izsniedz 15.a veidlapu.”

42)

I papildinājuma “Lidojumderīguma uzturēšanas pasākumi” 5.1. un 5.2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5.1.

Apstiprinātās organizācijas pienākumi:

1.

ietvert gaisa kuģa tipu tās apstiprinājuma jomā;

2.

ievērot turpmāk uzskaitītos nosacījumus gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanai:

a)

izveidot tehniskās apkopes programmu gaisa kuģim, ieskaitot ikvienu izveidoto drošības programmu, ja nepieciešams;

b)

noteikt tehniskās apkopes uzdevumus (tehniskās apkopes programmā), ko var veikt pilots īpašnieks atbilstoši M.A.803. punkta c) apakšpunktam;

c)

organizēt gaisa kuģa tehniskās apkopes programmas apstiprināšanu;

d)

tiklīdz tā ir apstiprināta, izsniegt šīs programmas kopiju īpašniekam;

e)

organizēt saistošo pārbaudi ar gaisa kuģa iepriekšējo tehniskās apkopes programmu;

f)

organizēt visus tehniskās apkopes darbus, kuri jāveic apstiprinātai tehniskās apkopes organizācijai;

g)

organizēt, lai visas piemērojamās lidojumderīguma direktīvas tiktu piemērotas;

h)

organizēt, lai apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija novērstu visus defektus, kuri atklāti plānotās tehniskās apkopes vai lidojumderīguma pārbaudes laikā vai par kuriem ir ziņojis īpašnieks;

i)

koordinēt plānoto tehnisko apkopi, lidojumderīguma direktīvu piemērošanu, ierobežota darbmūža detaļu nomaiņu un sastāvdaļu pārbaudes prasības;

j)

informēt īpašnieku katru reizi, kad nepieciešams gaisa kuģi nogādāt apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai;

k)

pārvaldīt visus tehniskās uzskaites datus;

l)

arhivēt visus tehniskās uzskaites datus;

3.

atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma (21. daļas) noteikumiem organizēt ikvienas izmaiņas gaisa kuģim apstiprināšanu, pirms tā tiek veikta;

4.

atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma (21. daļas) noteikumiem organizēt ikviena remonta gaisa kuģim apstiprināšanu, pirms tas tiek veikts;

5.

informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ik reizi, kad īpašnieks pēc šīs organizācijas pieprasījuma nav nodevis gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai;

6.

informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ik reizi, kad nav tikusi ievērota šī vienošanās;

7.

ja vajadzīgs, veikt gaisa kuģa lidojumderīguma pārbaudi un izsniegt lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai ieteikumu reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

8.

desmit dienu laikā nosūtīt ikviena izsniegtā vai pagarinātā lidojumderīguma pārbaudes sertifikāta kopiju reģistrācijas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

9.

ziņot par visiem atgadījumiem, kā to nosaka piemērojamie noteikumi;

10.

informēt reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ik reizi, kad jebkura no pusēm denonsē šo vienošanos.

5.2.

Īpašnieka pienākumi:

1.

ir vispārīga izpratne par apstiprināto tehniskās apkopes programmu;

2.

ir vispārīga izpratne par šā pielikuma (M daļas) prasībām;

3.

nogādā gaisa kuģi apstiprinātajai tehniskās apkopes organizācijai, pēc vienošanās ar šo organizāciju noteiktajā laikā, kas izvēlēts pēc tās pieprasījuma;

4.

neveic izmaiņas gaisa kuģim bez iepriekšējas apspriešanās ar apstiprināto organizāciju;

5.

informē apstiprināto organizāciju par visiem tehniskās apkopes darbiem, kas veikti izņēmuma kārtā un bez apstiprinātās organizācijas ziņas un uzraudzības;

6.

ziņo apstiprinātajai organizācijai par visiem defektiem, kas atklāti darbību laikā, ar reģistrācijas žurnālu palīdzību;

7.

informē reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi ik reizi, kad jebkura no pusēm denonsē šo vienošanos.

8.

informē reģistrācijas dalībvalsts kompetento iestādi un apstiprināto organizāciju ik reizi, kad gaisa kuģis ir pārdots;

9.

ziņo par visiem atgadījumiem, kā to nosaka piemērojamie noteikumi;

10.

regulāri informē apstiprināto organizāciju par gaisa kuģa lidojumstundām un sniedz citus datus par tā izmantošanu saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar apstiprināto organizāciju;

11.

ievada izmantošanas sertifikātu reģistrācijas žurnālos, kā noteikts M.A.803. punkta d) apakšpunktā, veicot pilota īpašnieka tehnisko apkopi, nepārkāpjot tehniskās apkopes uzdevumu ierobežojumu sarakstu, kā noteikts apstiprinātajā tehniskās apkopes programmā atbilstoši M.A.803. punkta c) apakšpunkta noteikumiem;

12.

informē apstiprināto lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju, kas atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc ikviena pilota īpašnieka veiktā tehniskās apkopes uzdevuma atbilstoši M.A.305. punkta a) apakšpunktam.”

43)

II papildinājuma 2. sadaļu “IZMANTOŠANAS SERTIFIKĀTA AIZPILDĪŠANA, KO VEIC DOKUMENTA SASTĀDĪTĀJS” groza šādi:

a)

sadaļas 13. bloka ceturtā daļas astoto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

sastāvdaļas izmantošanas sertifikāta paziņojums, kas minēts M.A.613. punktā,”;

b)

sadaļas 19. bloku aizstāj ar šādu:

“19. bloks. Visu tehniskās apkopes darbu gadījumā, ko veikušas tehniskās apkopes organizācijas, kas apstiprinātas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2042/2003 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļai, jāatzīmē lodziņš “citi noteikumi, kas norādīti 13. blokā” un 13. blokā jāziņo par izmantošanas sertifikātu.

13. blokā tiek iekļauts šāds paziņojums par sastāvdaļas izmantošanas sertifikātu, kas minēts M.A.613. punktā:

“Apliecina, ka, ja vien šajā blokā nav norādīts citādi, darbs, kas identificēts 12. blokā un aprakstīts šajā blokā, tika veikts atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2042/2003 I pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas prasībām un attiecībā uz šo darbu elements ir gatavs izmantošanai. ŠĪ NAV NODOŠANA IZMANTOŠANAI ATBILSTOŠI REGULAS (EK) Nr. 2042/2003 II PIELIKUMAM (145. DAĻAI).”

Apliecinošais paziņojums “ja vien šajā blokā nav norādīts citādi” ir paredzēts, lai attiektos uz šādiem gadījumiem:

i)ja tehnisko apkopi nav bijis iespējams pabeigt;ii)ja tehniskajā apkopē pieļautas atkāpes no standartiem, ko nosaka šā pielikuma (M daļas) prasības;iii)ja apkope veikta atbilstoši prasībām, kas nav noteiktas šajā pielikumā (M daļā). Šajā gadījumā 13. blokā norāda konkrēto valsts tiesību aktu noteikumu.

Jebkuru no gadījumiem vai gadījumu kombināciju norāda 13. blokā.”

44)

III papildinājumu aizstāj ar šādu:

“III papildinājums

Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti

Image

Image

45)

IV papildinājuma 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.

A kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas noteikumiem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt apkopi gaisa kuģim un jebkurai tā sastāvdaļai (ieskaitot dzinējus un/vai palīgdzinējus) atbilstoši gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekritusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļu tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas gaisa kuģim. Tomēr šāda apstiprināta A kategorijas tehniskās apkopes organizācija var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi. Šai darbībai ir piemērojama dalībvalstij pieņemama kontroles procedūra tehniskās apkopes rokasgrāmatā. Iedaļā par ierobežojumiem būs norādīts šādas tehniskās apkopes mērķis, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu.

5.

B kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas noteikumiem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt nomontēta dzinēja un/vai palīgdzinēja apkopi un dzinēja un/vai palīgdzinēja sastāvdaļu apkopi atbilstoši dzinēja un/vai palīgdzinēja tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekritusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļu tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas dzinējam un/vai palīgdzinējam. Tomēr šāda apstiprināta B kategorijas tehniskās apkopes organizācija var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi. Iedaļā par ierobežojumiem būs norādīts šādas tehniskās apkopes mērķis, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu. Atbilstoši šā pielikuma (M daļas) A iedaļas F apakšdaļas noteikumiem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija ar B kategorijas klases novērtējumu var veikt apkopi arī iemontētam dzinējam “bāzes” un “operatīvās” tehniskās apkopes laikā, uz ko attiecas tehniskās apkopes rokasgrāmatā minētā kontroles procedūra. Tehniskās apkopes rokasgrāmatā minētajā darba mērķī norāda šādu darbību, ja to atļauj dalībvalsts.”

46)

VI papildinājumu aizstāj ar šādu:

“VI papildinājums

Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas apstiprinājuma sertifikāts, kas minēts I pielikuma (M daļas) G apakšdaļā

Image

Image

47)

Šādi groza VII papildinājumu:

a)

pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Kompleksie tehniskās apkopes uzdevumi, kas minēti M.A.502. punkta d) apakšpunkta 3. punktā, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. punktā un M.A.801. punkta c) apakšpunktā, ir šādi:”;

b)

pievieno šādu 3., 4. un 5. punktu:

“3.

Šādas virzuļdzinēja tehniskās apkopes veikšana:

a)

virzuļdzinēja demontāža un pēc tam tā atkārtota montāža, izņemot gadījumus: i) lai iegūtu piekļuvi virzuļu/cilindru kopumiem; vai ii) lai noņemtu aizmugurējo papildu pārsegu, lai pārbaudītu un/vai nomainītu eļļas sūkņa daļas, ja šāds darbs neietver iekšējo mehānismu izņemšanu un atkārotu uzstādīšanu;

b)

redukcijas mehānismu demontāža un pēc tam to atkārtota montāža;

c)

savienojumu cietlodēšana un metināšana, kas nav nelieli izplūdes elementu metināšanas labojumi, ko veic pienācīgi apstiprināts vai atzīts metinātājs, izņemot sastāvdaļu nomaiņu;

d)

tādu elementu atsevišķu sastāvdaļu noņemšana, kas piegādāti kā uz darbmašīnas pārbaudīti elementi, izņemot apkopē parasti izņemamu vai regulējamu sastāvdaļu aizstāšanu vai regulēšanu.

4.

Propellera balansēšana, izņemot:

a)

statiskās balansēšanas sertifikāciju, ja to paredz tehniskās apkopes rokasgrāmata;

b)

dinamisko balansēšanu uzstādītiem propelleriem, izmantojot elektrisko balansēšanas aprīkojumu, ja to atļauj tehniskās apkopes rokasgrāmata vai citi apstiprināti lidojumderīguma dati.

5.

Jebkuri papildu uzdevumi, kuru veikšanai nepieciešami:

a)

īpaši rīki, aprīkojums vai telpas; vai

b)

ievērojamas koordinēšanas procedūras uzdevumu lielā izpildes laika un vairāku personu iesaistīšanas dēļ.”

48)

VIII papildinājumu aizstāj ar šādu:

“VIII papildinājums

Ierobežota tehniskā apkope, ko veic pilots īpašnieks

Papildus I pielikumā (M daļā) noteiktajām prasībām, pirms tiek veikti tehniskās apkopes uzdevumi saskaņā ar tādas tehniskās apkopes noteikumiem, kuru veic pilots īpašnieks, ir jāizpilda šādi pamatprincipi:

a)

Kompetence un atbildība

1.

Pilots īpašnieks vienmēr ir atbildīgs par jebkuru veikto tehnisko apkopi.

2.

Pirms jebkuru pilota īpašnieka veiktas tehniskās apkopes uzdevumu izpildes pilotam īpašniekam ir jābūt pārliecinātam, ka viņš ir kompetents veikt šo uzdevumu. Piloti īpašnieki ir atbildīgi par to, lai viņi paši iepazītos ar standarta tehniskās apkopes praksi saviem gaisa kuģiem un ar gaisa kuģu tehniskās apkopes programmu. Ja pilots īpašnieks nav kompetents veicamā uzdevuma izpildīšanai, pilots īpašnieks nevar pieņemt šo uzdevumu.

3.

Pilots īpašnieks (vai šā pielikuma A iedaļas G apakšdaļā minētā organizācija, ar kuru tas ir noslēdzis līgumu) ir atbildīgs par pilota īpašnieka uzdevumu noteikšanu saskaņā ar šiem pamata principiem tehniskās apkopes programmā un par to, lai dokuments tiktu savlaicīgi atjaunināts.

4.

Tehniskās apkopes programmas apstiprināšana ir jāveic saskaņā ar M.A.302. punkta noteikumiem.

b)

Uzdevumi

Pilots īpašnieks var veikt vienkāršas vizuālas pārbaudes vai darbības, lai pārbaudītu vispārējo stāvokli un acīm redzamus bojājumus, un parastas darbības ar lidmašīnas korpusu, dzinējiem, sistēmām un daļām.

Tehniskās apkopes uzdevumus nedrīkst veikt pilots īpašnieks, ja uzdevums:

1)

ir būtiski saistīts ar drošību, ja nepareiza tā veikšana radikāli ietekmēs gaisa kuģa lidojumderīgumu vai tas ir tehniskās apkopes jautājums, kas jūtami ietekmē lidojuma drošību, kā ir noteikts M.A.402. punkta a) apakšpunktā; un/vai

2)

prasa lielu sastāvdaļu vai kopumu noņemšanu; un/vai

3)

tiek veikts saskaņā ar Lidojumderīguma direktīvu vai Lidojumderīguma ierobežojuma punktu, ja vien LD vai LIP noteikumos nav īpaši atļauts citādi; un/vai

4)

pieprasa īpašu rīku, kalibrētu rīku (izņemot dinamometrisko atslēgu un gofrēšanas rīku) izmantošanu; un/vai

5)

pieprasa testēšanas aprīkojuma vai speciālas testēšanas izmantojumu (piemēram, NDT, sistēmas testus vai darbības testus avionikas aprīkojumam); un/vai

6)

sastāv no neplānotām īpašām pārbaudēm (piemēram, smagas nolaišanās pārbaudēm); un/vai

7)

ietekmē sistēmas, kas ir būtiskas IFR darbībām; un/vai

8)

ir nosaukts VII papildinājumā vai ir sastāvdaļas tehniskās apkopes uzdevums saskaņā ar M.A.502. punktu.

Iepriekš nosaukto 1. līdz 8. kritēriju nevar neievērot, piemērojot mazāk ierobežojošus norādījumus, kas izdoti saskaņā ar “M.A.302. punkta d) apakšpunkta tehniskās apkopes programmu”.

Visi uzdevumi, kas ir aprakstīti gaisa kuģa lidojuma rokasgrāmatā, sagatavojot gaisa kuģi lidojumam (piemēram, komplektējot planiera spārnus vai veicot pirmslidojuma apskati), ir uzskatāmi par pilota uzdevumu un nav uzskatāmi par pilota īpašnieka tehniskās apkopes uzdevumu, līdz ar to tiem nav vajadzīgs izmantošanas sertifikāts.

c)

Pilota īpašnieka veiktās tehniskās apkopes uzdevumu izpilde un pieraksti

Tehniskās apkopes datiem, kā ir norādīts M.A.401. punktā, vienmēr ir jābūt pieejamiem pilota īpašnieka veiktās tehniskās apkopes laikā, un tie ir jāievēro. Saskaņā ar M.A.803. punkta d) apakšpunktu izmantošanas sertifikātā ir jāiekļauj papildu informācija par datiem, kuri ir izmantoti, pilotam īpašniekam veicot tehnisko apkopi.

Pilotam īpašniekam ne vēlāk kā 30 dienu pēc pilota īpašnieka tehniskās apkopes uzdevumu veikšanas saskaņā ar M.A.305. punkta a) apakšpunktu ir jāinformē apstiprinātā lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācija, kas ir atbildīga par gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanas vadību.”

2.

Regulas (EK) Nr. 2042/2003 II pielikumu (145. daļu) groza šādi.

1)

Pielikuma 145.A.50. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

Izmantošanas sertifikātu organizācijas vārdā izdod attiecīgi apstiprināts sertificējošais personāls, kad ir pārbaudīts, ka organizācija ir pienācīgi paveikusi visus pasūtītos tehniskās apkopes darbus atbilstoši procedūrām, kas norādītas 145.A.70. punktā, ņemot vērā 145.A.45. punktā minēto tehniskā apkopes datu pieejamību un lietojamību, un nav neatbilstību, kas bīstami ietekmē lidojumu drošību.”

2)

II papildinājumā “Organizāciju klases un novērtējuma sistēma” 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.

A kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka atbilstoši II pielikuma (145. daļas) noteikumiem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt apkopi gaisa kuģim un jebkurai tā sastāvdaļai (ieskaitot dzinējus un/vai palīgdzinējus) atbilstoši gaisa kuģa tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekritusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļu tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas gaisa kuģim. Tomēr šāda atbilstoši II pielikuma (145. daļas) noteikumiem apstiprināta A kategorijas tehniskās apkopes organizācija var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi. Šai darbībai ir piemērojama dalībvalstij pieņemama kontroles procedūra tehniskās apkopes rokasgrāmatā. Iedaļā par ierobežojumiem būs norādīts šādas tehniskās apkopes mērķis, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu.

5.

B kategorijas klases novērtējums nozīmē to, ka atbilstoši 145. daļai apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija var veikt nomontēta dzinēja un/vai palīgdzinēja apkopi un dzinēja un/vai palīgdzinēja sastāvdaļu apkopi atbilstoši dzinēja un/vai palīgdzinēja tehniskās apkopes datiem vai, ja tam piekritusi kompetentā iestāde, atbilstoši sastāvdaļu tehniskās apkopes datiem tikai tad, ja šādas sastāvdaļas ir uzmontētas dzinējam un/vai palīgdzinējam. Tomēr šāda atbilstoši II pielikuma (145. daļas) noteikumiem apstiprināta B kategorijas tehniskās apkopes organizācija var īslaicīgi nomontēt sastāvdaļu tehniskās apkopes veikšanai, lai atvieglotu piekļuvi sastāvdaļai, izņemot gadījumus, kad sastāvdaļas nomontēšanas dēļ rodas nepieciešamība pēc papildu tehniskās apkopes, uz kuru nav attiecināmi šā punkta noteikumi. Iedaļā par ierobežojumiem būs norādīts šādas tehniskās apkopes mērķis, tādējādi norādot apstiprinājuma jomu. Atbilstoši II pielikuma (145. daļas) noteikumiem apstiprinātā tehniskās apkopes organizācija ar B kategorijas klases novērtējumu var veikt apkopi arī iemontētam dzinējam “bāzes” un “operatīvās” tehniskās apkopes laikā, uz ko attiecas tehniskās apkopes rokasgrāmatā minētā kontroles procedūra. Tehniskās apkopes rokasgrāmatā minētajā darba mērķī norāda šādu darbību, ja to atļauj dalībvalsts.”


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1057/2008

(2008. gada 27. oktobris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma II papildinājumu par lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu (EASA 15.a veidlapu)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (2) ar Regulu (EK) Nr. 1056/2008 (3) izdarīti grozījumi.

(2)

Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts, kas noteikts pielikuma II papildinājumā Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulai (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (4), ir jāaizstāj, lai atspoguļotu Regulā (EK) Nr. 2042/2003 ieviestās izmaiņas.

(3)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinums, kuru sniegusi aģentūra (5) atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 19. panta 1. punktam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma (21. daļas) II papildinājumu (EASA 15.a veidlapu “Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts”) aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 5. lpp.

(4)  OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

(5)  Atzinums 02/2008.


PIELIKUMS

“II papildinājums

Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts

Image


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1058/2008

(2008. gada 27. oktobris),

ar ko anulē Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ierakstītu nosaukumu (Arroz del Delta del Ebro (AĢIN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 12. panta 2. punktam un saskaņā ar tās 17. panta 2. punktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja Spānijas lūgumu anulēt reģistrēto nosaukumu Arroz del Delta del Ebro.

(2)

Ņemot vērā to, ka Komisija nav saņēmusi nevienu paziņojumu par iebildumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam, šā nosaukuma reģistrācija ir jāanulē.

(3)

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, šis nosaukums no Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra ir jāsvītro.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā norādīto reģistrēto nosaukumu anulē.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 314, 22.12.2007., 44. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Arroz del Delta del Ebro (AĢIN)


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/34


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1059/2008

(2008. gada 27. oktobris)

par nosaukuma iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Arroz del Delta del Ebro jeb Arròs del Delta de l’Ebre (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) tika publicēts Spānijas pieteikums nosaukuma Arroz del Delta del Ebro jeb Arròs del Delta de l’Ebre reģistrācijai.

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu iekļauj reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV C 314, 22.12.2007., 46. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Arroz del Delta del Ebro jeb Arròs del Delta de l’Ebre (ACVN)


DIREKTĪVAS

28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/36


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/94/EK

(2008. gada 22. oktobris)

par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā

(Kodificēta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 80/987/EEK (1980. gada 20. oktobris) par darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Kopienas Hartas par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām, ko pieņēma 1989. gada 9. decembrī, 7. punktā ir noteikts, ka iekšējā tirgus izveidei jāuzlabo darba ņēmēju dzīves un darba apstākļi Kopienā un ka šai uzlabošanai vajadzības gadījumā jāattiecas uz dažiem nodarbinātības reglamentēšanas aspektiem, tādiem kā kolektīvās atlaišanas kārtība, kā arī tiem, kas attiecas uz bankrotu.

(3)

Ir jāparedz darba ņēmēju aizsardzība to darba devēja maksātnespējas gadījumā, jo īpaši – lai garantētu, ka apmierina to prasījumus attiecībā uz darba samaksu, un lai tiem nodrošinātu aizsardzības minimumu, ņemot vērā nepieciešamību līdzsvarot ekonomisko un sociālo attīstību Kopienā. Šim nolūkam dalībvalstīm vajadzētu izveidot iestādi, kas garantē attiecīgo darba ņēmēju prasījumu apmierināšanu attiecībā uz darba samaksu.

(4)

Lai attiecīgajiem darba ņēmējiem nodrošinātu taisnīgu aizsardzību, ir jādefinē maksātnespējas stāvoklis, ievērojot likumdošanas tendences dalībvalstīs, un šajā jēdzienā jāiekļauj arī maksātnespējas procedūras, kas nav likvidācija. Šajā sakarā, lai noteiktu garantiju iestādes atbildību, dalībvalstīm jāspēj noteikt, ka tad, ja maksātnespēja izriet no vairākiem maksātnespējas procesiem, situāciju uzskata par vienu maksātnespējas procesu.

(5)

Ir jānodrošina, ka no šīs direktīvas piemērošanas jomas netiek izslēgti darba ņēmēji, kas minēti Padomes Direktīvā 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par Eiropas Profesionālo un darba devēju apvienību savienības (UNICE), Uzņēmumu ar valsts kapitāla daļu Eiropas centra (CEEP) un Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (5), Padomes Direktīvā 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (6) un Padomes Direktīvā 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā (7).

(6)

Lai nodrošinātu darba ņēmējiem juridisko noteiktību gadījumā, ja maksātnespēja iestājas uzņēmumiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, un stiprinātu darba ņēmēju tiesības saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, ir jāparedz noteikumi, kas skaidri izsaka, kura iestāde šādos gadījumos ir atbildīga par maksājuma prasību apmierināšanu, un par dalībvalstu kompetento pārvaldes iestāžu sadarbības mērķi izvirza ātri apmierināt darba ņēmēju prasījumus attiecībā uz darba samaksu. Bez tam ir jānodrošina attiecīgo noteikumu pienācīga izpilde, paredzot sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām pārvaldes iestādēm.

(7)

Dalībvalstis var noteikt ierobežojumus garantiju iestāžu atbildībai, kam jābūt saderīgai ar direktīvas sociālajiem mērķiem, un var ņemt vērā atšķirības prasījumu līmeņos.

(8)

Lai ļautu vieglāk identificēt maksātnespējas procedūras, jo īpaši situācijās ar pārrobežo raksturu, ir jāparedz, ka dalībvalstis paziņo komisijai un pārējām dalībvalstīm par tiem maksātnespējas procedūru veidiem, kas rada pamatu, lai iejauktos garantiju iestāde.

(9)

Ņemot vērā to, ka šajā direktīvā paredzētos rīcības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(10)

Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas ieviešanu un piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem, kas rodas dalībvalstīs.

(11)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts I pielikuma C daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz tām darba ņēmēju prasībām pret darba devējiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem 2. panta 1. punkta nozīmē, kuras izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām.

2.   Dalībvalstis izņēmuma kārtā drīkst neattiecināt šīs direktīvas piemērošanas jomu uz dažu kategoriju darba ņēmējiem, pamatojoties uz pastāvošām cita veida garantijām, ja konstatē, ka tās sniedz attiecīgajai personai līdzvērtīgas pakāpes nodrošinājumu, kāds izriet no šīs direktīvas.

3.   Ja šāds noteikums jau ir spēkā dalībvalstu tiesību aktos, tās var turpināt neattiecināt šīs direktīvas piemērošanas jomu:

a)

uz mājkalpotājiem, ko nodarbina fiziska persona;

b)

uz zvejniekiem, kuru atlīdzību nosaka nozvejas apjoms.

2. pants

1.   Šajā direktīvā darba devēju uzskata par maksātnespējīgu, ja ir iesniegts pieprasījums sākt uz darba devēja maksātnespēju balstītu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētu kopēju procesu, pilnībā vai daļēji vērst piedziņu pret darba devēja mantu un iecelt likvidatoru vai personu, kas veic šādu uzdevumu, un iestāde, kuras kompetencē tas ir saskaņā ar minētajiem aktiem:

a)

vai nu nolēmusi sākt procesu;

b)

vai noteikusi, ka darba devēja uzņēmums galīgi ir slēgts un ka pieejamā manta nav pietiekama, lai garantētu procesa sākšanu.

2.   Šī direktīva neierobežo valstu tiesību aktos definētos terminus “darba ņēmējs”, “darba devējs”, “darba samaksa”, “iegūtās tiesības” un “iegūstamās tiesības”.

Tomēr dalībvalstis šīs direktīvas jomā nevar neiekļaut:

a)

nepilna darba laika darba ņēmējus Direktīvas 97/81/EK nozīmē;

b)

darba ņēmējus, kam ir darba līgums par darbu uz noteiktu laiku Direktīvas 1999/70/EK nozīmē;

c)

darba ņēmējus, kas pieņemti īslaicīgā darbā Direktīvas 91/383/EEK 1. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Dalībvalstis nedrīkst noteikt mazāko obligāto darba līguma vai darba attiecību laikposmu, sākot no kura darba ņēmēji iegūtu tiesības uz prasījumiem saskaņā ar šo direktīvu.

4.   Šī direktīva neliedz dalībvalstīm attiecināt darba ņēmēju aizsardzību arī uz citām maksātnespējas situācijām, piemēram, tādām, kur de facto ilgstoši netiek veikti maksājumi, kas konstatēts valsts tiesību aktos paredzētā procesā, kas atšķiras no 1. punktā minētā procesa.

Tomēr šādas procedūras neuzliek garantijas saistības citas dalībvalsts iestādēm IV nodaļā minētajos gadījumos.

II   NODAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM, KAS DOD GALVOJUMU

3. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 4. pantu garantiju iestādes garantē to, ka apmierina darba ņēmēju prasījumus attiecībā uz darba samaksu, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, ietverot atlaišanas pabalstus sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu, ja tos paredz valsts tiesību akti.

Prasījumi, ko pārņem garantiju iestāde, ir neapmaksātie prasījumi par laikposmu pirms un/vai, attiecīgā gadījumā, pēc kāda noteikta datuma, ko nosaka dalībvalstis.

4. pants

1.   Dalībvalstīm ir tiesības ierobežot 3. pantā minēto garantiju iestāžu atbildību.

2.   Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā minēto izvēli, tās nosaka laikposma ilgumu, par kuru garantiju iestādei jāapmierina neapmaksātie prasījumi. Tomēr tas nevar būt īsāks par tādu laikposmu, kas aptver atlīdzību par pēdējiem trim darba attiecību mēnešiem pirms un/vai pēc 3. panta otrajā daļā minētā datuma.

Dalībvalstis var iekļaut šo trīs mēnešus ilgo mazāko laikposmu pārskata laikposmā ar ilgumu, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

Dalībvalstis, kuru pārskata laikposms nav mazāks par 18 mēnešiem, var ierobežot to laikposmu, par kuru garantiju iestādes sedz neapmaksātos prasījumus, līdz astoņām nedēļām. Šādā gadījumā minimālā laikposma aprēķināšanai izmanto tos laikposmus, kas ir visizdevīgākie darba ņēmējam.

3.   Dalībvalstis var noteikt augšējās robežas garantiju iestāžu maksājumiem. Šīs augšējās robežas nedrīkst būt zemākas par tādu līmeni, kas sociālā ziņā saderīgs ar šīs direktīvas sociālajiem mērķiem.

Ja notikusi šāda izvēle, tad dalībvalstis informē Komisiju par metodēm augstākās robežas noteikšanai.

5. pants

Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus iestāžu, kas dod galvojumu, organizēšanai, finansēšanai un darbībai, jo īpaši ievērojot šādus principus:

a)

iestāžu aktīvi ir neatkarīgi no darba devēju apgrozāmā kapitāla, un tos neskar maksātnespējas procedūras;

b)

darba devēji piedalās finansēšanā, ja vien to pilnīgi nenodrošina valsts iestādes;

c)

iestāžu atbildība nedrīkst būt atkarīga no tā, vai ir izpildīti pienākumi piedalīties finansēšanā.

III   NODAĻA

NOTEIKUMI PAR SOCIĀLO NODROŠINĀJUMU

6. pants

Dalībvalstis var paredzēt, ka 3., 4. un 5. pants neattiecas uz maksājumiem saskaņā ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām vai arī uzņēmumu vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, kas nav saistītas ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām.

7. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja darba devējs pirms savas maksātnespējas atzīšanas nav veicis obligātās iemaksas darba ņēmēju apdrošināšanas institūcijām saskaņā ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām, tad tas nelabvēlīgi neskar darba ņēmēju tiesības uz pabalstiem no šīm apdrošināšanas institūcijām, ciktāl darba ņēmēju iemaksas bija atskaitītas no izmaksātās atlīdzības.

8. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses un to personu intereses, kas jau ir atlaistas no darba devēja uzņēmuma dienā, kad darba devējs kļūst maksātnespējīgs, attiecībā uz viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu, to skaitā apgādnieka zaudējuma pabalstu, saskaņā ar uzņēmumu vai starpuzņēmumu pensiju programmām, kuras nav saistītas ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām.

IV   NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ STARPNACIONĀLĀM SITUĀCIJĀM

9. pants

1.   Ja uzņēmums, kas darbojas vismaz divu dalībvalstu teritorijā, ir maksātnespējīgs 2. panta 1. punkta nozīmē, tad par darba ņēmēju neapmaksāto prasījumu apmierināšanu ir atbildīga tās dalībvalsts iestāde, kuras teritorijā viņi strādā vai parasti strādā.

2.   Darba ņēmēja tiesību apjomu nosaka tā tiesību aktu sistēma, kam pakļauta kompetentā garantiju iestāde.

3.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka šā panta 1. punktā minētajā gadījumā, nosakot darba devēja maksātnespēju šīs direktīvas nozīmē, ņem vērā lēmumus, kas pieņemti saistībā ar 2. panta 1. punktā minēto maksātnespējas procesu, kas ticis pieprasīts citā dalībvalstī.

10. pants

1.   Lai īstenotu 9. pantu, dalībvalstis paredz dalīties attiecīgajā informācijā to kompetento pārvaldes iestāžu un/vai 3. panta pirmajā daļā minēto garantiju iestāžu starpā, jo īpaši – lai varētu informēt to garantiju iestādi, kas ir atbildīga par darba ņēmēju neapmaksāto prasījumu apmierināšanu.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm kontaktinformāciju par savām kompetentajām pārvaldes iestādēm un/vai garantiju iestādēm. Komisija padara šos paziņojumus publiski pieejamus.

V   NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu izvēli piemērot vai ieviest normatīvus vai administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Šīs direktīvas īstenošana nav pietiekams pamats jebkādai pašreizējā stāvokļa pasliktināšanai katrā dalībvalstī, kā arī vispārējā darba ņēmēju aizsardzības līmeņa pazemināšanai jomās, uz ko tā attiecas.

12. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu izvēli:

a)

veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus;

b)

atteikties no atbildības, kas minēta 3. pantā, vai saistību garantijas, kas minētas 7. pantā, vai samazināt tās, ja izrādās, ka saistību izpildi nevar attaisnot, jo darba ņēmējs un darba devējs ir īpaši saistīti, un starp viņiem pastāv slepena noruna kopīgu interešu dēļ;

c)

liegt vai samazināt 3. pantā minētās saistības vai 7. pantā minētās garantijas saistības tādos gadījumos, ja darba ņēmējs viens pats vai kopā ar saviem tuviem radiniekiem bija īpašnieks būtiskai darba devēja uzņēmuma daļai un viņam bija ievērojama ietekme uz tā darbību.

13. pants

Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tiem valstī noteiktajiem maksātnespējas procedūru veidiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma, un par visām ar to saistītajām izmaiņām.

Komisija publicē šos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu normatīvo un administratīvo aktu tekstus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

15. pants

Komisija vēlākais līdz 2010. gada 8. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 1. līdz 4. panta, 9. un 10. panta, 11. panta otrās daļas, 12. panta c) punkta un 13. un 14. panta īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs.

16. pants

Direktīvu 80/987/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar aktiem, kā izklāstīts I pielikumā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts I pielikuma C daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

17. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J.-P. JOUYET


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 75. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 19. jūnija Atzinums (OV C 146 E, 12.6.2008., 71. lpp.) un Padomes 2008. gada 25. septembra Lēmums.

(3)  OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.

(4)  Skatīt I pielikuma A un B daļu.

(5)  OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp.

(6)  OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp.

(7)  OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.


I PIELIKUMS

A   daļa

Atceltā direktīva ar sekojošiem grozījumiem

(minēti 16. pantā)

Padomes Direktīva 80/987/EEK

(OV L 283, 28.10.1980., 23. lpp.)

Padomes Direktīva 87/164/EEK

(OV L 66, 11.3.1987., 11. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/74/EK

(OV L 270, 8.10.2002., 10. lpp.)

B   DAĻA

Neatceltais grozošais akts

(minēts 16. pantā)

1994. gada Pievienošanās akts

C   DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 16. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

80/987/EEK

1983. gada 23. oktobris

 

87/164/EEK

 

1986. gada 1. janvāris

2002/74/EK

2005. gada 7. oktobris

 


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 80/987/EEK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

8.a pants

9. pants

8.b pants

10. pants

9. pants

11. pants

10. pants

12. pants

10.a pants

13. pants

11. pants, 1. punkts

11. pants, 2. punkts

14. pants

12. pants

15. pants

16. pants

17. pants

13. pants

18. pants

I pielikums

II pielikums


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/43


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 20. oktobris),

ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 5699)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/815/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju atklāšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī, lai ierobežotu to izplatību un sabiedrības veselības apdraudējumu.

(2)

Minētā regula paredz, ka jānosaka Kopienas mērķi, lai samazinātu dažu regulas I pielikumā uzskaitīto zoonožu un zoonozes izraisītāju izplatību dzīvnieku populācijās.

(3)

Kopienas mērķis samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību broileriem primārās ražošanas līmenī noteikts ar Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 646/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par Kopienas mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību broileriem (2).

(4)

Lai sasniegtu šo Kopienas mērķi, dalībvalstīm jāizveido valsts programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs un jāiesniedz šīs programmas Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003.

(5)

Dažas dalībvalstis ir iesniegušas attiecīgās programmas, ko uzskata par atbilstošām attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā, un jo īpaši Regulai (EK) Nr. 2160/2003.

(6)

Tāpēc jāapstiprina minētās valsts kontroles programmas.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā minēto dalībvalstu iesniegtās valsts programmas, lai kontrolētu salmonellas izplatību Gallus gallus broileru saimēs, ir apstiprinātas.

2. pants

Lēmums stājas spēkā 2008. gada 1. decembrī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 151, 13.6.2007., 21. lpp.


PIELIKUMS

Beļģija

Bulgārija

Čehija

Dānija

Vācija

Igaunija

Īrija

Grieķija

Spānija

Francija

Itālija

Kipra

Latvija

Lietuva

Luksemburga

Malta

Ungārija

Nīderlande

Austrija

Polija

Portugāle

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

Somija

Zviedrija

Apvienotā Karaliste


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/46


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 20. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz atsevišķu Polijas administratīvo reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju enzootiskās leikozes

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 5987)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/816/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1) un jo īpaši tās D pielikuma I daļas E) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 64/432/EEK D pielikumā ir noteikts, ka dalībvalsti vai tās daļu var atzīt par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes liellopu ganāmpulkos, ja ir ievēroti konkrētie minētajā direktīvā paredzētie nosacījumi.

(2)

Dalībvalstu saraksti ar reģioniem, kuri pasludināti par brīviem no govju enzootiskās leikozes, ir sniegti Komisijas 2003. gada 23. jūnija Lēmumā 2003/467/EK, ar ko nosaka no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu dažām dalībvalstīm un dalībvalstu reģioniem attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem (2).

(3)

Polija tagad ir iesniegusi Komisijai dokumentus, kas apliecina, ka 29 administratīvajos reģionos (powiaty), kuri atrodas augstākajās administratīvajās vienībās Mazowieckie vojevodistē, Podlaskie vojevodistē un Warminsko-mazurskie vojevodistē, ir ievēroti attiecīgie Direktīvā 64/432/EEK paredzētie nosacījumi, lai minētos reģionus varētu uzskatīt par Polijas reģioniem, kuri oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(4)

Pēc minēto dokumentu izvērtēšanas attiecīgie Polijas reģioni (powiaty) ir jāatzīst par reģioniem, kuri oficiāli ir brīvi no govju enzootiskās leikozes.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/467/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2003/467/EK III pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp.

(2)  OV L 156, 25.6.2003., 74. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2003/467/EK III pielikuma 2. nodaļas otro daļu attiecībā uz Poliju aizstāj ar šādu tekstu:

“Polijā:

Dolnośląskie vojevodiste

Powiaty:

bolesławiecki, dzierżoniowski, głogowski, górowski, jaworski, jeleniogórski, Jelenia Góra, kamiennogórski, kłodzki, legnicki, Legnica, lubański, lubiński, lwówecki, milicki, oleśnicki, oławski, polkowicki, strzeliński, średzki, świdnicki, trzebnicki, wałbrzyski, Wałbrzych, wołowski, wrocławski, Wrocław, ząbkowicki, zgorzelecki, złotoryjski.

Lubelskie vojevodiste

Powiaty:

bialski, Biała Podlaska, biłgorajski, chełmski, Chełm, hrubieszowski, janowski, krasnostawski, kraśnicki, lubartowski, lubelski, Lublin, łęczyński, łukowski, opolski, parczewski, puławski, radzyński, rycki, świdnicki, tomaszowski, włodawski, zamojski, Zamość.

Kujawsko-Pomorskie vojevodiste

Powiaty:

aleksandrowski, chełmiński, golubsko-dobrzyński, grudziądzki, Grudziądz, toruński, Toruń, wąbrzeski.

Łódzkie vojevodiste

Powiaty:

bełchatowski, brzeziński, kutnowski, łaski, łęczycki, łowicki, łódzki, Łódź, opoczyński, pabianicki, pajęczański, piotrkowski, Piotrków Trybunalski, poddębicki, radomszczański, rawski, sieradzki, skierniewicki, Skierniewice, tomaszowski, wieluński, wieruszowski, zduńskowolski, zgierski.

Małopolskie vojevodiste

Powiaty:

brzeski, bocheński, chrzanowski, dąbrowski, gorlicki, krakowski, Kraków, limanowski, miechowski, myślenicki, nowosądecki, nowotarski, Nowy Sącz, oświęcimski, olkuski, proszowicki, suski, tarnowski, Tarnów, tatrzański, wadowicki, wielicki.

Mazowieckie vojevodiste

Powiaty:

białobrzeski, garwoliński, grójecki, gostyniński, grodziski, kozienicki, lipski, Płock, płocki, pruszkowski, przysuski, Radom, radomski, sochaczewski, szydłowiecki, warszawski zachodni, zwoleński, żyrardowski.

Opolskie vojevodiste

Powiaty:

brzeski, głubczycki, kędzierzyńsko-kozielski, kluczborski, krapkowicki, namysłowski, nyski, oleski, opolski, Opole, prudnicki, strzelecki.

Podkarpackie vojevodiste

Powiaty:

bieszczadzki, brzozowski, dębicki, jarosławski, jasielski, kolbuszowski, krośnieński, Krosno, leski, leżajski, lubaczowski, łańcucki, mielecki, niżański, przemyski, Przemyśl, przeworski, ropczycko-sędziszowski, rzeszowski, Rzeszów, sanocki, stalowowolski, strzyżowski, Tarnobrzeg, tarnobrzeski.

Podlaskie vojevodiste

Powiaty:

augustowski, bielski, hajnowski, siemiatycki, sokólski, wysokomazowiecki, zambrowski.

Śląskie vojevodiste

Powiaty:

będziński, bielski, Bielsko-Biała, bieruńsko-lędziński, Bytom, Chorzów, cieszyński, częstochowski, Częstochowa, Dąbrowa Górnicza, gliwicki, Gliwice, Jastrzębie Zdrój, Jaworzno, Katowice, kłobucki, lubliniecki, mikołowski, Mysłowice, myszkowski, Piekary Śląskie, pszczyński, raciborski, Ruda Śląska, rybnicki, Rybnik, Siemianowice Śląskie, Sosnowiec, świętochłowice, tarnogórski, Tychy, wodzisławski, Zabrze, zawierciański, Żory, żywiecki.

Świętokrzyskie vojevodiste

Powiaty:

buski, jędrzejowski, kazimierski, kielecki, Kielce, konecki, opatowski, ostrowiecki, pińczowski, sandomierski, skarżyski, starachowicki, staszowski, włoszczowski.

Warmińsko-mazurskie vojevodiste

Powiaty:

ełcki, giżycki, gołdapski, olecki.

Wielkopolskie vojevodiste

Powiaty:

jarociński, kaliski, Kalisz, kępiński, kolski, koniński, Konin, krotoszyński, ostrzeszowski, słupecki, turecki, wrzesiński.”


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/49


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 22. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2007/777/EK attiecībā uz dažu gaļas produktu importu Kopienā no Jaunkaledonijas

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 6050)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/817/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvu 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (2), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmumā 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (3), paredzēti noteikumi dažu tādu gaļas produktu sūtījumu importam Kopienā, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Minētā lēmuma II pielikuma 2. daļā uzskaitītas tās trešās valstis un trešo valstu daļas, no kurām jāatļauj gaļas produktu imports. Ar šo lēmumu arī izveidoti sertifikātu paraugi un izstrādāti šiem produktiem veicamās apstrādes noteikumi.

(2)

Jaunkaledonija ir pieprasījusi atļauju importēt Kopienā gaļas produktus, kas izgatavoti no mājas liellopu un dažu medījumdzīvnieku gaļas un šo dzīvnieku dažām daļām.

(3)

Komisija Jaunkaledonijā veica revīziju, kura pierādīja, ka šīs trešās valsts kompetentā veterinārā iestāde garantē pietiekamu atbilstību Kopienas tiesību aktiem saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK 8. panta 1. punktu.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi atļaut no Jaunkaledonijas importēt Kopienā gaļas produktus, kas izgatavoti no mājas liellopu un dažu medījumdzīvnieku gaļas un šo dzīvnieku dažām daļām, un dzīvnieku veselības iemeslu dēļ šie produkti ir bijuši pakļauti nespecifiskai apstrādei, kā noteikts Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 4. daļā.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/777/EK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp.

(2)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(3)  OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.


PIELIKUMS

“2.   DAĻA

Trešās valstis vai to daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts importēt gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas

(tabulā izmantoto kodu skaidrojumu sk. šā pielikuma 4. daļā)

ISO kods

Izcelsmes valsts vai tās daļa

1.

Mājas liellopi

2.

Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži

(izņemot cūkas)

Mājas aitas/kazas

1.

Mājas cūkas

2.

Saimniecībā audzēti medījamie pārnadži

(cūkas)

Mājas nepārnadži

1.

Mājputni

2.

Saimniecībā audzēti medījamie putni

(izņemot skrējējputnus)

Saimniecībā audzēti skrējēj-putni

Mājas truši un saimniecībā audzēti zaķveidīgie dzīvnieki

Savvaļas medījamie pārnadži

(izņemot cūkas)

Mežacūkas

Savvaļas nepārnadži

Savvaļas zaķveidīgie dzīvnieki

(truši un zaķi)

Savvaļas medījamie putni

Savvaļas zīdītāju dzimtas medījumdzīvnieki

(izņemot nagaiņu, nepārnadžu un zaķveidīgo kārtas dzīvniekus)

AR

Argentīna AR

C

C

C

A

A

A

A

C

C

XXX

A

D

XXX

Argentīna AR-1 (1)

C

C

C

A

A

A

A

C

C

XXX

A

D

XXX

Argentīna AR-2 (1)

A (2)

A (2)

C

A

A

A

A

C

C

XXX

A

D

XXX

AU

Austrālija

A

A

A

A

D

D

A

A

A

XXX

A

D

A

BH

Bahreina

B

B

B

B

XXX

XXX

A

C

C

XXX

A

XXX

XXX

BR

Brazīlija

XXX

XXX

XXX

A

D

D

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

Brazīlija BR-1

XXX

XXX

XXX

A

XXX

A

A

XXX

XXX

XXX

A

A

XXX

Brazīlija BR-2

C

C

C

A

D

D

A

C

XXX

XXX

A

D

XXX

Brazīlija BR-3

XXX

XXX

XXX

A

A

XXX

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

BW

Botsvāna

B

B

B

B

XXX

A

A

B

B

A

A

XXX

XXX

BY

Baltkrievija

C

C

C

B

XXX

XXX

A

C

C

XXX

A

XXX

XXX

CA

Kanāda

A

A

A

A

A

A

A

A

A

XXX

A

A

A

CH

Šveice (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CL

Čīle

A

A

A

A

A

A

A

B

B

XXX

A

A

XXX

CN

Ķīna

B

B

B

B

B

B

A

B

B

XXX

A

B

XXX

Ķīna CN-1

B

B

B

B

D

B

A

B

B

XXX

A

B

XXX

CO

Kolumbija

B

B

B

B

XXX

A

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

ET

Etiopija

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

GL

Grenlande

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

A

XXX

XXX

XXX

A

A

A

HK

Honkonga

B

B

B

B

D

D

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

HR

Horvātija

A

A

D

A

A

A

A

A

D

XXX

A

A

XXX

IL

Izraēla

B

B

B

B

A

A

A

B

B

XXX

A

A

XXX

IN

Indija

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

IS

Īslande

A

A

B

A

A

A

A

A

B

XXX

A

A

XXX

KE

Kenija

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

KR

Dienvidkoreja

XXX

XXX

XXX

XXX

D

D

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

MA

Maroka

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

ME

Melnkalne

A

A

D

A

D

D

A

D

D

XXX

A

XXX

XXX

MG

Madagaskara

B

B

B

B

D

D

A

B

B

XXX

A

D

XXX

MK

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)

A

A

B

A

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

MU

Maurīcija

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

MX

Meksika

A

D

D

A

D

D

A

D

D

XXX

A

D

XXX

MY

Malaizija MY

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

Malaizija MY-1

XXX

XXX

XXX

XXX

D

D

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

NA

Namībija (1)

B

B

B

B

D

A

A

B

B

A

A

D

XXX

NC

Jaunkaledonija

A

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

A

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

NZ

Jaunzēlande

A

A

A

A

A

A

A

A

A

XXX

A

A

A

PY

Paragvaja

C

C

C

B

XXX

XXX

A

C

C

XXX

A

XXX

XXX

RS

Serbija (5)

A

A

D

A

D

D

A

D

D

XXX

A

XXX

XXX

RU

Krievija

C

C

C

B

XXX

XXX

A

C

C

XXX

A

XXX

A

SG

Singapūra

B

B

B

B

D

D

A

B

B

XXX

A

XXX

XXX

SZ

Svazilenda

B

B

B

B

XXX

XXX

A

B

B

A

A

XXX

XXX

TH

Taizeme

B

B

B

B

A

A

A

B

B

XXX

A

D

XXX

TN

Tunisija

C

C

B

B

A

A

A

B

B

XXX

A

D

XXX

TR

Turcija

XXX

XXX

XXX

XXX

D

D

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

UA

Ukraina

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

XXX

A

XXX

XXX

XXX

A

XXX

XXX

US

ASV

A

A

A

A

A

A

A

A

A

XXX

A

A

XXX

UY

Urugvaja

C

C

B

A

D

A

A

XXX

XXX

XXX

A

D

XXX

ZA

Dienvidāfrika (1)

C

C

C

A

D

A

A

C

C

A

A

D

XXX

ZW

Zimbabve (1)

C

C

B

A

D

A

A

B

B

XXX

A

D

XXX

XXX

Prasības par sertifikāciju nav noteiktas, un nav atļauts importēt gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, kuru sastāvā ir šo sugu dzīvnieku gaļa.”


(1)  Minimālās apstrādes prasības attiecībā uz pasterizētiem gaļas produktiem un žāvētu liellopu gaļu ar žāvētām gaļas strēmelēm sk. šā pielikuma 3. daļā.

(2)  No svaigas gaļas izgatavotiem gaļas produktiem un apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri kauti pēc 2002. gada 1. marta.

(3)  Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

(4)  Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; pagaidu kods, kas šai valstij nekādi neietekmē galīgo nomenklatūru, par ko pieņems lēmumu pēc sarunām, kas šajā jautājumā notiek Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(5)  Kosovu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija 1244. rezolūcijas izpratnē.

XXX

Prasības par sertifikāciju nav noteiktas, un nav atļauts importēt gaļas produktus un apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas, kuru sastāvā ir šo sugu dzīvnieku gaļa.”


28.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/s3


PIEZĪME LASĪTĀJAM

Iestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.

Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.