ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 253 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
51. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Komisijas Direktīva 2008/84/EK (2008. gada 27. augusts) par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (Kodificēta versija) ( 1 ) |
|
|
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
DIREKTĪVAS
20.9.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 253/1 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/84/EK
(2008. gada 27. augusts)
par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Kodificēta versija)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (1), un jo īpaši tās 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 1996. gada 2. decembra Direktīva 96/77/EK par noteiktajiem tīrības kritērijiem pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē. |
(2) |
Ir nepieciešams ieviest tīrības kritērijus visām pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (4). |
(3) |
Ir nepieciešams ņemt vērā specifikācijas un analīzes metodes saldinātājiem, ko Apvienotā FAO/WHO Pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) izklāstījusi Codex Alimentarius. |
(4) |
Pārtikas piedevas, kas pagatavotas ar metodēm vai no izejmateriāliem, kas ievērojami atšķiras no tiem, kurus novērtējusi Pārtikas zinātniskā komiteja, vai atšķiras no tiem, kuri minēti šajā direktīvā, būtu jāiesniedz drošības izvērtēšanai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ar uzsvaru uz tīrības kritērijiem. |
(5) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas sniegto atzinumu. |
(6) |
Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 89/107/EEK 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie tīrības kritēriji pārtikas piedevām, izņemot krāsvielas un saldinātājus, kas uzskaitītas Direktīvā 95/2/EK, ir izklāstīti šīs direktīvas I pielikumā.
2. pants
Direktīvu 96/77/EK, kā tā grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 27. augustā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.
(2) OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp.
(3) Skatīt II pielikuma A daļu.
(4) OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Etilēna oksīdu pārtikas piedevās nedrīkst izmantot sterilizēšanai.
E 170 (i) KALCIJA KARBONĀTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti pielikumā Komisijas Direktīvai 95/45/EK (1).
E 200 SORBĪNSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Sorbīnskābe |
||
Trans, trans-2,4-heksadiēnskābe |
|||
Einecs |
203-768-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H8O2 |
||
Molekulmasa |
112,12 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas adatveida kristāli vai balts plūstošs pulveris ar vāju raksturīgu aromātu, kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 oC temperatūrā |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 133 oC un 135 oC pēc žāvēšanas četras stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
|
Absorbcijas maksimums izopropanola šķīdumam (1/4 000 000) pie 254 ± 2 nm |
||
|
|
||
|
80 oC |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 0,5 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 0,1 % (aprēķināti kā formaldehīds) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 202 KĀLIJA SORBĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija sorbāts |
||
Kālija (E, E)-2,4-heksadienāts |
|||
Trans, trans-2,4-heksadiēnskābes kālija sāls |
|||
Einecs |
246-376-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H7O2K |
||
Molekulmasa |
150,22 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (žāvētā vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris, kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 oC temperatūrā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,0 % (105 oC, 3 h) |
||
Skābums vai bāziskums |
Ne vairāk kā ap 1,0 % (aprēķināti kā sorbīnskābe vai K2CO3) |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 0,1 % (aprēķināti kā formaldehīds) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 203 KALCIJA SORBĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija sorbāts |
||
Trans, trans-2,4-heksadiēnskābes kalcija sāls |
|||
Einecs |
231-321-6 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H14O4Ca |
||
Molekulmasa |
262,32 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (žāvētā vielā) |
||
Ārējais izskats |
Smalks, balts kristālisks pulveris, kas nemaina krāsu, karsējot 90 minūtes 105 oC temperatūrā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % (noteikti pēc žāvēšanas četras stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi) |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 0,1 % (aprēķināti kā formaldehīds) |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 210 BENZOSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Benzoskābe |
||
Benzolkarbonskābe |
|||
Fenilkarbonskābe |
|||
Einecs |
200-618-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C7H6O2 |
||
Molekulmasa |
122,12 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
121,5 oC līdz 123,5 oC |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % pēc žāvēšanas trīs stundas virs sērskābes |
||
pH |
Aptuveni 4 (ūdens šķīdumam) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 0,07 % (aprēķināti kā hlorīds), atbilstoši 0,3 % (aprēķināti kā monohlorbenzoskābe) |
||
Viegli oksidējošās vielas |
Pie 100 ml ūdens pielej 1,5 ml sērskābes, uzkarsē līdz viršanai un piepilina 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa saglabājas 30 sekundes. Uzkarsētajā šķīdumā izšķīdina 1 g parauga (ar precizitāti līdz mg) un titrē ar 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa parādās un saglabājas 15 sekundes. Nedrīkst būt nepieciešams vairāk kā 0,5 ml |
||
Viegli karbonizējošās vielas |
Auksts 0,5 g benzoskābes šķīdums 5 ml 94,5–95,5 % sērskābē nedrīkst uzrādīt stiprāku krāsojumu, kā tas ir norādīts šķīdumam, kas satur 0,2 ml kobalta hlorīda TSC (3), 0,3 ml dzelzs trihlorīda TSC (4), 0,1 ml vara sulfāta TSC (5) un 4,4 ml ūdens |
||
Policikliskās skābes |
Frakcionēti paskābinot neitralizētu benzoskābes šķīdumu, kušanas temperatūra pirmajām nogulsnēm nedrīkst atšķirties no kušanas temperatūras benzoskābei |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
E 211 NĀTRIJA BENZOĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija benzoāts |
||
Benzolkarbonskābes nātrija sāls |
|||
Fenilkarbonskābes nātrija sāls |
|||
Einecs |
208-534-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C7H5O2Na |
||
Molekulmasa |
144,11 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % C7H5O2Na pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai granulas gandrīz bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ūdenī, mēreni šķīst etanolā |
||
|
121,5 oC līdz 123,5 oC nepārkristalizētai benzoskābei, kas izdalīta paskābinot, pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,5 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Viegli oksidējošās vielas |
Pie 100 ml ūdens pielej 1,5 ml sērskābes, uzkarsē līdz viršanai un piepilina 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa saglabājas 30 sekundes. Uzkarsētajā šķīdumā izšķīdina 1 g parauga (ar precizitāti līdz mg) un titrē ar 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa parādās un saglabājas 15 sekundes. Nedrīkst būt nepieciešams vairāk kā 0,5 ml |
||
Policikliskās skābes |
Frakcionēti paskābinot neitralizētu nātrija benzoāta šķīdumu, kušanas temperatūra pirmajām nogulsnēm nedrīkst atšķirties no kušanas temperatūras benzoskābei |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 0,06 % (aprēķināti kā hlorīds), atbilstoši 0,25 % (aprēķināti kā monohlorbenzoskābe) |
||
Skābuma vai bāziskuma pakāpe |
Nevajag vairāk kā 0,25 ml 0,1 N NaOH vai 0,1 N HCl, lai neitralizētu 1 g nātrija benzoāta fenolftaleīna klātbūtnē |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 212 KĀLIJA BENZOĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija benzoāts |
||
Benzolkarbonskābes kālija sāls |
|||
Fenilkarbonskābes kālija sāls |
|||
Einecs |
209-481-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C7H5KO2·3H2O |
||
Molekulmasa |
214,27 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % C7H5KO2 pēc žāvēšanas 105 oC temperatūrā līdz konstantam svaram |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 26,5 % pēc žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 0,06 % (aprēķināti kā hlorīds), atbilstoši 0,25 % (aprēķināti kā monohlorbenzoskābe) |
||
Viegli oksidējošās vielas |
Pie 100 ml ūdens pielej 1,5 ml sērskābes, uzkarsē līdz viršanai un piepilina 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa saglabājas 30 sekundes. Uzkarsētajā šķīdumā izšķīdina 1 g parauga (ar precizitāti līdz mg) un titrē ar 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa parādās un saglabājas 15 sekundes. Nedrīkst būt nepieciešams vairāk kā 0,5 ml |
||
Viegli karbonizējošās vielas |
Auksts 0,5 g benzoskābes šķīdums 5 ml 94,5 % līdz 95,5 % sērskābē nedrīkst uzrādīt stiprāku krāsojumu, kā tas ir norādīts šķīdumam, kas satur 0,2 ml kobalta hlorīda TSC, 0,3 ml dzelzs trihlorīda TSC, 0,1 ml vara sulfāta TSC un 4,4 ml ūdens |
||
Policikliskās skābes |
Frakcionēti paskābinot neitralizētu kālija benzoāta šķīdumu, kušanas temperatūra pirmajām nogulsnēm nedrīkst atšķirties no kušanas temperatūras benzoskābei |
||
Skābuma vai bāziskuma pakāpe |
Lai neitralizētu 1 g kālija benzoāta fenolftaleīna klātbūtnē, nevajag vairāk kā 0,25 ml 0,1 N NaOH vai 0,1 N HCl |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 213 KALCIJA BENZOĀTS
Sinonīmi |
Monokalcija benzoāts |
|||
Definīcija |
|
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija benzoāts |
|||
Kalcija dibenzoāts |
||||
Einecs |
218-235-4 |
|||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: |
C14H10O4Ca |
||
Monohidrāts: |
C14H10O4Ca·H2O |
|||
Trihidrāts: |
C14H10O4Ca·3H2O |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: |
282,31 |
||
Monohidrāts: |
300,32 |
|||
Trihidrāts: |
336,36 |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
|||
Ārējais izskats |
Balti vai bezkrāsas kristāli vai balts pulveris |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
|
|
|||
Tīrība |
|
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 17,5 % pēc žāvēšanas 105 oC temperatūrā līdz konstantam svaram |
|||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,3 % |
|||
Hlorēti organiskie avienojumi |
Ne vairāk kā 0,06 % (aprēķināti kā hlorīds), atbilstoši 0,25 % (aprēķināti kā monohlorbenzoskābe) |
|||
Viegli oksidējošās vielas |
Pie 100 ml ūdens pielej 1,5 ml sērskābes, uzkarsē līdz viršanai un piepilina 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa saglabājas 30 sekundes. Uzkarsētajā šķīdumā izšķīdina 1 g parauga (ar precizitāti līdz mg) un titrē ar 0,1 N KMnO4, līdz sārta krāsa parādās un saglabājas 15 sekundes. Nedrīkst būt nepieciešams vairāk kā 0,5 ml |
|||
Viegli karbonizējošās vielas |
Auksts 0,5 g benzoskābes šķīdums 5 ml 94,5 % līdz 95,5 % sērskābē nedrīkst uzrādīt stiprāku krāsojumu, kā tas ir norādīts šķīdumam, kas satur 0,2 ml kobalta hlorīda TSC, 0,3 ml dzelzs trihlorīda TSC, 0,1 ml vara sulfāta TSC un 4,4 ml ūdens |
|||
Policikliskās skābes |
Frakcionēti paskābinot neitralizētu kalcija benzoāta šķīdumu, kušanas temperatūra pirmajām nogulsnēm nedrīkst atšķirties no kušanas temperatūras benzoskābei |
|||
Skābuma vai bāziskuma pakāpe |
Lai neitralizētu 1 g kalcija benzoāta fenolftaleīna klātbūtnē, nevajag vairāk kā 0,25 ml 0,1 N NaOH vai 0,1 N HCl |
|||
Fluors |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 214 ETIL-p-HIDROKSIBENZOĀTS
Sinonīmi |
Etilparabens |
||
Etil-p-oksibenzoāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Etil-p-hidroksibenzoāts |
||
p-Hidroksibenzoskābes etilesteris |
|||
Einecs |
204-399-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C9H10O3 |
||
Molekulmasa |
166,8 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % pēc žāvēšanas divas stundas 80 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Sīki bezkrāsaini kristāli vai balts kristālisks pulveris gandrīz bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
115 oC līdz 118 oC |
||
|
Kušanas temperatūra nepārkristalizētai p-hidroksibenzoskābei, kas izdalīta paskābinot, pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi 213 oC līdz 217 oC |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % pēc žāvēšanas divas stundas 80 oC temperatūrā |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
p-Hidroksibenzoskābe un salicilskābe |
Ne vairāk kā 0,35 % (izteikti kā p-hidroksibenzoskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 215 NĀTRIJA ETIL-p-HIDROKSIBENZOĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija etil-p-hidroksibenzoāts |
||
p-Hidroksibenzoskābes etilestera nātrija atvasinājums |
|||
Einecs |
252-487-6 |
||
Ķīmiskā formula |
C9H9O3Na |
||
Molekulmasa |
188,8 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 83 % p-hidroksibenzoskābes etilestera (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts, kristālisks, higroskopisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
115 oC līdz 118 oC pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
|
Kušanas temperatūra p-hidroksibenzoskābei, izdalītai no parauga, 213 oC līdz 217 oC |
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 5 % pēc žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
Pelni, sulfātu veidā |
37–39 % |
||
p-Hidroksibenzoskābe un salicilskābe |
Ne vairāk kā 0,35 % (izteikti kā p-hidroksibenzoskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 218 METIL-p-HIDROKSIBENZOĀTS
Sinonīmi |
Metilparabens |
||
Metil-p-oksibenzoāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Metil-p-hidroksibenzoāts |
||
p-Hidroksibenzoskābes metilesteris |
|||
Einecs |
243-171-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C8H8O3 |
||
Molekulmasa |
152,15 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas divas stundas 80 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Sīki bezkrāsas kristāli vai balts kristālisks pulveris gandrīz bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
125 oC līdz 128 oC |
||
|
Kušanas temperatūra p-hidroksibenzoskābei, izdalītai no parauga, 213 oC līdz 217 oC pēc žāvēšanas divas stundas 80 oC temperatūrā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % pēc žāvēšanas divas stundas 80 oC temperatūrā |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
p-Hidroksibenzoskābe un salicilskābe |
Ne vairāk kā 0,35 % (izteikti kā p-hidroksibenzoskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 219 NĀTRIJA METIL-p-HIDROKSIBENZOĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija metil-p-hidroksibenzoāts |
||
p-Hidroksibenzoskābes metilestera nātrija atvasinājums |
|||
Ķīmiskā formula |
C8H7O3Na |
||
Molekulmasa |
174,15 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts higroskopisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 5 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
40–44,5 % (bezūdens vielā) |
||
p-Hidroksibenzoskābe un salicilskābe |
Ne vairāk kā 0,35 % (izteikti kā p-hidroksibenzoskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 220 SĒRA DIOKSĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Sēra dioksīds |
||
Sērskābes anhidrīds |
|||
Einecs |
231-195-2 |
||
Ķīmiskā formula |
SO2 |
||
Molekulmasa |
64,07 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsaina, nedegoša gāze ar stipri kodīgu, smacējošu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Negaistošs atlikums |
Ne vairāk kā 0,01 % |
||
Sēra trioksīds |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Citas gāzes, kas parasti nav gaisā |
Nesatur |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 221 NĀTRIJA SULFĪTS
Definīcija |
|
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija sulfīts (bezūdens viela vai heptahidrāts) |
|||
Einecs |
231-821-4 |
|||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: |
Na2SO3 |
||
Heptahidrāts: |
Na2SO3·7H2O |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: |
126,04 |
||
Heptahidrāts: |
252,16 |
|||
Pamatviela |
Bezūdens viela: |
satur ne mazāk kā 95 % Na2SO3 un ne mazāk kā 48 % SO2 |
||
Heptahidrāts: |
satur ne mazāk kā 48 % Na2SO3 un ne mazāk kā 24 % SO2 |
|||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai bezkrāsas kristāli |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
|
|
|||
Tīrība |
|
|||
Tiosulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 %, rēķinot pēc SO2 satura |
|||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
|||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 222 NĀTRIJA BISULFĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija bisulfīts |
||
Nātrija hidrogensulfīts |
|||
Einecs |
231-921-4 |
||
Ķīmiskā formula |
NaHSO3 (ūdens šķīdumā) |
||
Molekulmasa |
104,06 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 32 % (w/w) NaHSO3 |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs bezkrāsas līdz dzeltens šķīdums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 223 NĀTRIJA METABISULFĪTS
Sinonīmi |
Pirosulfīts |
||
Nātrija pirosulfīts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija disulfīts |
||
Dinātrija pentaoksodisulfāts |
|||
Einecs |
231-673-0 |
||
Ķīmiskā formula |
Na2S2O5 |
||
Molekulmasa |
190,11 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % Na2S2O5 un ne mazāk kā 64 % SO2 |
||
Ārējais izskats |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Tiosulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 %, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 224 KĀLIJA METABISULFĪTS
Sinonīmi |
Kālija pirosulfīts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija disulfīts |
||
Dikālija pentaoksodisulfāts |
|||
Einecs |
240-795-3 |
||
Ķīmiskā formula |
K2S2O5 |
||
Molekulmasa |
222,33 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 90 % K2S2O5 un ne mazāk kā 51,8 % SO2, atlikums sastāv gandrīz tikai no kālija sulfāta |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas kristāli vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Tiosulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 %, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 226 KALCIJA SULFĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija sulfīts |
||
Einecs |
218-235-4 |
||
Ķīmiskā formula |
CaSO3·2H2O |
||
Molekulmasa |
156,17 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % CaSO3·2H2O un ne mazāk kā 39 % SO2 |
||
Ārējais izskats |
Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 227 KALCIJA BISULFĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija bisulfīts |
||
Kalcija hidrogensulfīts |
|||
Einecs |
237-423-7 |
||
Ķīmiskā formula |
Ca(HSO3)2 |
||
Molekulmasa |
202,22 |
||
Pamatviela |
6–8 % (w/v) SO2 un 2,5–3,5 % (w/v) kalcija dioksīda, kas atbilst 10–14 % (w/v) kalcija bisulfīta [Ca(HSO3)2] |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs zaļgani dzeltens ūdens šķīdums ar izteiktu sēra dioksīda smaku |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 228 KĀLIJA BISULFĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija bisulfīts |
||
Kālija hidrogensulfīts |
|||
Einecs |
231-870-1 |
||
Ķīmiskā formula |
KHSO3 (ūdens šķīdumā) |
||
Molekulmasa |
120,17 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 280 g KHSO3 litrā (vai 150 g SO2 litrā) |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs bezkrāsas ūdens šķīdums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg, rēķinot pēc SO2 satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 230 DIFENILS
Sinonīmi |
Bifenils |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
1,1’-difenils |
||
Fenilbenzols |
|||
Einecs |
202-163-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H10 |
||
Molekulmasa |
154,20 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,8 % |
||
Ārējais izskats |
Balta vai bāli dzeltena līdz dzintara krāsas viela ar raksturīgu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
68,5 oC līdz 70,5 oC |
||
|
Intervālā starp 252,5 oC un 257,5 oC pilnīgi pārdestilējas 2,5 oC robežās |
||
Tīrība |
|
||
Benzols |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Aromātiskie amīni |
Ne vairāk kā 2 mg/kg, aprēķināti kā anilīns |
||
Fenola atvasinājumi |
Ne vairāk kā 5 mg/kg, aprēķināti kā fenols |
||
Viegli karbonizējošās vielas |
Auksts 0,5 g difenila šķīdums 5 ml 94,5 % līdz 95,5 % sērskābē nedrīkst uzrādīt stiprāku krāsojumu, kā tas ir norādīts šķīdumam, kas satur 0,2 ml kobalta hlorīda TSC, 0,3 ml dzelzs trihlorīda TSC, 0,1 ml vara sulfāta TSC un 4,4 ml ūdens |
||
Terfenil- un augstāki polifenilatvasinājumi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži |
Iztrūkst |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 231 ORTOFENILFENOLS
Sinonīmi |
Ortoksenols |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
(1,1’-Difenil)-2-ols |
||
2-Hidroksidifenils |
|||
o-Hidroksidifenils |
|||
Einecs |
201-993-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H10O |
||
Molekulmasa |
170,20 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % |
||
Ārējais izskats |
Balts vai viegli dzeltenīgs kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
56 oC līdz 58 oC |
||
|
Etanola šķīdumā (1 g/10 ml), pievienojot 10 % dzelzs (III) hlorīda šķīdumu, rodas zaļa krāsa |
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Difenilesteris |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
p-Fenilfenols |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
1-Naftols |
Ne vairāk kā 0,01 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 232 NĀTRIJA ORTOFENILFENOLS
Sinonīmi |
Nātrija ortofenilfenāts |
||
o-Fenilfenola nātrija sāls |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija ortofenilfenols |
||
Einecs |
205-055-6 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H9ONa·4H2O |
||
Molekulmasa |
264,26 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97 % C12H9ONa·4H2O |
||
Ārējais izskats |
Balts vai viegli dzeltenīgs kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Difenilesteris |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
p-Fenilfenols |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
1-Naftols |
Ne vairāk kā 0,01 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 233 TIABENDAZOLS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
4-(2-benzimidazolil)tiazols |
||
2-(4-tiazolil)-1H-benzimidazols |
|||
Einecs |
205-725-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H7N3S |
||
Molekulmasa |
201,26 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts vai gandrīz balts pulveris bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
296 oC līdz 303 oC |
||
|
Absorbcijas maksimums 0,1 N HCl (0,0005 % w/v) šķīdumam pie 302 nm, 258 nm un 243 nm |
||
302 nm ± 2 nm aptuveni 1 230 |
|||
258 nm ± 2 nm aptuveni 200 |
|||
243 nm ± 2 nm aptuveni 620 |
|||
Absorbciju attiecība 243 nm/302 nm = 0,47 līdz 0,53 |
|||
Absorbciju attiecība 258 nm/302 nm = 0,14 līdz 0,18 |
|||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 0,5 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 234 NIZĪNS
Definīcija |
Nizīns sastāv no Streptococcus lactis, Lancefielda N grupas dabiski producētiem radnieciskiem polipeptīdiem |
Einecs |
215-807-5 |
Ķīmiskā formula |
C143H230N42O37S7 |
Molekulmasa |
3 354,12 |
Pamatviela |
Nizīna koncentrāts satur ne mazāk kā 900 vienības nizīna vienā mg sausā vājpiena un ne mazāk kā 50 % nātrija hlorīda maisījumā |
Ārējais izskats |
Balts pulveris |
Tīrība |
|
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 3 %, žāvējot līdz konstantam svaram 102 oC līdz 103 oC temperatūrā |
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 235 NATAMICĪNS
Sinonīmi |
Pimaricīns |
||||||
Definīcija |
Natamicīns ir poliēnu makrolīdu grupas fungicīds, ko dabiski producē Streptococcus natalensis vai Streptococcus lactis |
||||||
Einecs |
231-683-5 |
||||||
Ķīmiskā formula |
C33H47O13N |
||||||
Molekulmasa |
665,74 |
||||||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % (bezūdens vielā) |
||||||
Ārējais izskats |
Balts līdz krēmkrāsas kristālisks pulveris |
||||||
Identificēšana |
|
||||||
|
Pievienojot dažus kristālus natamicīna uz pilienu plates:
|
||||||
|
Absorbcijas maksimums 0,0005 % (w/v) 1 % metanola šķīdumam etiķskābē ir aptuveni pie 290 nm, 303 nm un 318 nm, “plecs” aptuveni pie 280 nm un absorbcijas minimumi ir aptuveni pie 250 nm, 295,5 nm un 311 nm |
||||||
|
5,5 līdz 7,5 (1 % (w/v) šķīdums iepriekš neitralizētā 20 daļu dimetilformamīda un 80 daļu ūdens maisījumā) |
||||||
|
[α]D 20 = + 250o līdz + 295o (1 % (w/v) ledus etiķskābes šķīdumā 20 oC temperatūrā, attiecinot uz žāvētu vielu) |
||||||
Tīrība |
|
||||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 8 % (vakuumā virs P2O5, 60 oC temperatūrā līdz konstantam svaram) |
||||||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||||||
Mikrobioloģiskais kritērijs |
Kopīgais dzīvotspējīgo mikroorganismu skaits ne vairāk kā 100/g |
E 239 HEKSAMETILĒNTETRAMĪNS
Sinonīmi |
Heksamīns |
||
Metēnamīns |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
1,3,5,7-Tetraazatriciklo-[3.3.1.13,7]-dekāns; heksametilēntetramīns |
||
Einecs |
202-905-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H12N4 |
||
Molekulmasa |
140,19 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (vakuumā virs P2O5, divas stundas 105 oC temperatūrā) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Sulfāti |
Ne vairāk kā 0,005 %, izteikti kā SO4 |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,005 %, izteikti kā Cl |
||
Amonija sāļi |
Nesatur |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 242 DIMETILDIKARBONĀTS
Sinonīmi |
DMDC |
||
Dimetilpirokarbonāts |
|||
Definīcija |
|
||
Einecs |
224-859-8 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dimetildikarbonāts |
||
Piroogļskābes dimetilesteris |
|||
Ķīmiskā formula |
C4H6O5 |
||
Molekulmasa |
134,09 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,8 % |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas šķidrums, sadalās ūdens šķīdumā. Kairinošs ādai un acīm. Toksisks ieelpojot un apēdot |
||
Identificēšana |
|
||
|
Pēc izšķīdināšanas pozitīvi CO2 un metanola testi |
||
|
17 oC |
||
Viršanas temperatūra |
172 oC (ar sadalīšanos) |
||
|
Aptuveni 1,25 g/cm3 |
||
|
Maksimums pie 1 156 un 1 832 cm-1 |
||
Tīrība |
|
||
Dimetilkarbonāts |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Hlors (kopā) |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 249 KĀLIJA NITRĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija nitrīts |
||
Einecs |
231-832-4 |
||
Ķīmiskā formula |
KNO2 |
||
Molekulmasa |
85,11 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % (6) |
||
Ārējais izskats |
Baltas vai dzeltenīgas šķīstošas granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 6,0 un ne vairāk kā 9,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 3 % (četras stundas virs silikagela) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 250 NĀTRIJA NITRĪTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija nitrīts |
||
Einecs |
231-555-9 |
||
Ķīmiskā formula |
NaNO2 |
||
Molekulmasa |
69,00 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97 % bezūdens vielā (7) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai dzeltenīgi gabaliņi |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,25 % (četras stundas virs silikagela) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 251 NĀTRIJA NITRĀTS
1. CIETS NĀTRIJA NITRĀTS
Sinonīmi |
Čīles salpetris |
||
Kubiskais vai nātrija salpetris |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija nitrāts |
||
Einecs |
231-554-3 |
||
Ķīmiskā formula |
NaNO3 |
||
Molekulmasa |
85,00 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas |
||
Apraksts |
Balts, kristālisks, nedaudz higroskopisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 5,5 un ne vairāk kā 8,3 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Nitrīti |
Ne vairāk kā 30 mg/kg NaNO2 izteiksmē |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 251 NĀTRIJA NITRĀTS
2. ŠĶIDRAIS NĀTRIJA NITRĀTS
Definīcija |
Šķidrais nātrija nitrāts ir nātrija nitrāta ūdens šķīdums, kas tieši rodas ķīmiskajā reakcijā starp nātrija hidroksīdu un slāpekļskābi stehiometriskos daudzumos bez kristalizācijas pēc reakcijas. Pareizi nosakot vai marķējot, standartizētās formās, kas gatavotas no šķidrā nātrija nitrāta, kurš atbilst šīm specifikācijām, var būt lieka slāpekļskābe |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija nitrāts |
||
Einecs |
231-554-3 |
||
Ķīmiskā formula |
NaNO3 |
||
Molekulmasa |
85,00 |
||
Pamatviela |
No 33,5 % līdz 40,0 % NaNO3 |
||
Apraksts |
Dzidrs bezkrāsains šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 1,5 un ne vairāk kā 3,5 |
||
Tīrība |
|
||
Brīva slāpekļskābe |
Ne vairāk kā 0,01 % |
||
Nitrīti |
Ne vairāk kā 10 mg/kg NaNO2 izteiksmē |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,3 mg/kg |
||
Šī specifikācija attiecas uz 35 % ūdens šķīdumu |
|
E 252 KĀLIJA NITRĀTS
Sinonīmi |
Čīles salpetris Kubiskais vai sodas salpetris |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija nitrāts |
||
Einecs |
231-818-8 |
||
Ķīmiskā formula |
KNO3 |
||
Molekulmasa |
101,11 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai caurspīdīgas prizmas ar atvēsinošu, sāļu, sīvu garšu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 4,5 un ne vairāk kā 8,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Nitrīti |
Ne vairāk kā 20 mg/kg (izteikti kā KNO2) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 260 ETIĶSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Etiķskābe |
||
Etānskābe |
|||
Einecs |
200-580-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C2H4O2 |
||
Molekulmasa |
60,05 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,8 % |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs bezkrāsas šķidrums ar raksturīgu asu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
118 oC (760 mm Hg) |
||
|
Ap 1,049 |
||
|
|
||
|
Ne zemāka kā 14,5 oC |
||
Tīrība |
|
||
Negaistošs atlikums |
Ne vairāk kā 100 mg/kg |
||
Skudrskābe, formiāti un citas oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg (izteikti kā skudrskābe) |
||
Viegli oksidējošās vielas |
Traukā ar stikla aizbāzni izšķīdina 2 ml parauga 10 ml ūdens un pielej 0,1 ml 0,1 N kālija permanganāta šķīduma. Sārtā krāsa nemainās uz brūnu 30 minūtes |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 261 KĀLIJA ACETĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija acetāts |
||
Einecs |
204-822-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C2H3O2K |
||
Molekulmasa |
98,14 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Šķīstoši bezkrāsas kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas vai ar vāju etiķa aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ne mazāk kā 7,5 un ne vairāk kā 9,0 |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 8 % pēc žāvēšanas divas stundas 150 oC temperatūrā |
||
Skudrskābe, formiāti un citas oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg (izteikti kā skudrskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 262 (i) NĀTRIJA ACETĀTS
Definīcija |
|
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija acetāts |
|||
Einecs |
204-823-8 |
|||
Ķīmiskā formula |
C2H3NaO2·nH2O (n = 0 vai 3) |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: |
82,03 |
||
Trihidrāts: |
136,08 |
|||
Pamatviela |
Satur (abas formas) ne mazāk kā 98,5 % (bezūdens vielā) |
|||
Ārējais izskats |
Bezūdens viela: |
balts, graudains, higroskopisks pulveris bez aromāta |
||
Trihidrāts: |
caurspīdīgi bezkrāsas kristāli vai graudains kristālisks pulveris bez aromāta vai ar vāju etiķa aromātu. Kristalizējas siltā, sausā atmosfērā |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
Ne mazāk kā 8,0 un ne vairāk kā 9,5 |
|||
|
|
|||
Tīrība |
|
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Bezūdens viela: |
ne vairāk kā 2 % (120 oC, 4 h) |
||
Trihidrāts: |
starp 36 un 42 % (120 oC, 4 h) |
|||
Skudrskābe, formiāti un citas oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg (izteikti kā skudrskābe) |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 262 (ii) NĀTRIJA DIACETĀTS
Definīcija |
Nātrija diacetāts ir nātrija acetāta un etiķskābes molekulārsavienojums |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija hidrogendiacetāts |
||
Einecs |
204-814-9 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H7NaO4·nH2O (n = 0 vai 3) |
||
Molekulmasa |
142,09 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Satur 39–41 % brīvas etiķskābes un 58–60 % nātrija acetāta |
||
Ārējais izskats |
Balta, cieta, higroskopiska kristāliska viela ar etiķa aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ne mazāk kā 4,5 un ne vairāk kā 5,0 |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Skudrskābe, formiāti un citas oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg (izteikti kā skudrskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 263 KALCIJA ACETĀTS
Definīcija |
|
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija acetāts |
|||
Einecs |
200-540-9 |
|||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: |
C4H6O4Ca |
||
Monohidrāts: |
C4H6O4Ca·H2O |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: |
158,17 |
||
Monohidrāts: |
176,18 |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
|||
Ārējais izskats |
Balta, cieta, higroskopiska, kristāliska, apjomīga viela ar viegli rūgtu garšu, var būt vājš etiķa aromāts (bezūdens viela); monohidrāts var būt adatu, granulu vai pulvera veidā |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
Ne mazāk kā 6,0 un ne vairāk kā 9,0 |
|||
|
|
|||
Tīrība |
|
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Monohidrātam ne vairāk kā 11 % (155 oC, līdz konstantam svaram) |
|||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % |
|||
Skudrskābe, formiāti un citas oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg (izteikti kā skudrskābe) |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 270 PIENSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Pienskābe |
||
2-Hidroksipropionskābe |
|||
1-Hidroksietān-1-karbonskābe |
|||
Einecs |
200-018-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H6O3 |
||
Molekulmasa |
90,08 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 76 % un ne vairāk kā 84 % |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas vai dzeltenīgs sīrupveida šķidrums gandrīz bez aromāta, ar skābu garšu, sastāv no pienskābes (C3H6O3) un pienskābes laktāta (C6H10O5) maisījuma. Iegūst cukuru pienskābajā rūgšanā vai sintezējot |
||
Piezīme. Pienskābe ir higroskopiska, un, vārot koncentrējot, tā kondensējas, veidojot pienskābes laktātu, kas atšķaidot un karsējot hidrolizējas līdz pienskābei |
|
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Sulfāti |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Piezīme. Šī specifikācija attiecas uz 80 % ūdens šķīdumu, vājākiem ūdens šķīdumiem vērtības jāpārrēķina atbilstoši to pienskābes saturam |
|
E 280 PROPIONSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Propionskābe |
||
Propānskābe |
|||
Einecs |
201-176-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H6O2 |
||
Molekulmasa |
74,08 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas vai viegli dzeltenīgs eļļains šķidrums ar nedaudz asu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
–22 oC |
||
|
138,5 oC līdz 142,5 oC |
||
Tīrība |
|
||
Negaistošs atlikums |
Ne vairāk kā 0,01 % pēc žāvēšanas 140 oC temperatūrā līdz konstantam svaram |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 0,1 % (izteikti kā formaldehīds) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 281 NĀTRIJA PROPIONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija propionāts |
||
Nātrija propanoāts |
|||
Einecs |
205-290-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H5O2Na |
||
Molekulmasa |
96,06 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balts, kristālisks, higroskopisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 7,5 un ne vairāk kā 10,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 4 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 282 KALCIJA PROPIONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija propionāts |
||
Einecs |
223-795-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H10O4Ca |
||
Molekulmasa |
186,22 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 6,0 un 9,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 4 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 283 KĀLIJA PROPIONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija propionāts |
||
Kālija propanoāts |
|||
Einecs |
206-323-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H5KO2 |
||
Molekulmasa |
112,17 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 4 % pēc žāvēšanas divas stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 284 BORSKĀBE
Sinonīmi |
Borakskābe |
||
Ortoborskābe |
|||
Borofaks |
|||
Definīcija |
|
||
Einecs |
233-139-2 |
||
Ķīmiskā formula |
H3BO3 |
||
Molekulmasa |
61,84 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % |
||
Ārējais izskats |
Caurspīdīgi bezkrāsas kristāli vai baltas granulas vai pulveris bez aromāta; viegli taukains (taustot); dabā atrodams kā minerāls sasolīts |
||
Identificēšana |
|
||
|
Aptuveni 171 oC |
||
|
|
||
|
Starp 3,8 un 4,8 |
||
Tīrība |
|
||
Peroksīdi |
Pievienojot KI šķīdumu, krāsojums neparādās |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 285 NĀTRIJA TETRABORĀTS (BORAKS)
Sinonīmi |
Nātrija borāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija tetraborāts |
||
Nātrija biborāts |
|||
Nātrija piroborāts |
|||
Bezūdens tetraborāts |
|||
Einecs |
215-540-4 |
||
Ķīmiskā formula |
Na2B4O7 |
||
Na2B4O7·10H2O |
|||
Molekulmasa |
201,27 |
||
Ārējais izskats |
Pulveris vai stiklveidīgas plāksnītes, gaisā kļūst gaismnecaurlaidīgas; lēni šķīst ūdenī |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 171 oC un 175 oC (sadaloties) |
||
Tīrība |
|
||
Peroksīdi |
Pievienojot KI šķīdumu, krāsojums neparādās |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 290 OGLEKĻA DIOKSĪDS
Sinonīmi |
Ogļskābā gāze |
||
Sausais ledus (cietā forma) |
|||
Ogļskābes anhidrīds |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Oglekļa dioksīds |
||
Einecs |
204-696-9 |
||
Ķīmiskā formula |
CO2 |
||
Molekulmasa |
44,01 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (v/v, gāzveida viela) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas gāze ar nedaudz asu aromātu normālos apstākļos. Komerciāli oglekļa dioksīdu uzglabā un pārsūta šķidrā veidā cilindros vai liela apjoma uzglabāšanas sistēmās ar paaugstinātu spiedienu vai presētā formā “sausais ledus”. Cietā forma (sausais ledus) parasti satur pievienotas saistvielas, piemēram, propilēnglikolu vai minerāleļļas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Parauga gāzes plūsmu izlaižot cauri bārija hidroksīda šķīdumam, veidojas baltas nogulsnes, kas izšķīst atšķaidītā etiķskābē, izdalot gāzes burbulīšus |
||
Tīrība |
|
||
Skābums |
Titrējot metiloranža klātbūtnē 50 ml svaigi vārīta ūdens, caur kuru izburbuļoti 915 ml ogļskābās gāzes, ūdens nedrīkst uzrādīt vairāk skābes, kā to uzrāda 50 ml svaigi vārīta ūdens, kam pievienots 1 ml 0,01 N sālsskābes |
||
Reducējošas vielas, fosfīns un sērūdeņradis |
915 ml gāzes, kas izburbuļota caur 25 ml amonjakāla sudraba nitrāta reaģenta, kam pievienoti 3 ml amonjaka, nedrīkst šo šķīdumu saduļķot vai padarīt melnu |
||
Oglekļa oksīds |
Ne vairāk kā 10 μl/l |
||
Eļļas saturs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/l |
E 296 ĀBOLSKĀBE
Sinonīmi |
DL-ābolskābe, ābolskābe |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
DL-ābolskābe, hidroksibutāndiskābe, hidroksidzintarskābe |
||
Einecs |
230-022-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H6O5 |
||
Molekulmasa |
134,09 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts kristālisks pulveris vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 297 FUMĀRSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trans-butāndiskābe, trans-1, 2-etilēn-dikarboksiskābe |
||
Einecs |
203-743-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H4O4 |
||
Molekulmasa |
116,07 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts kristālisks pulveris vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
286 oC līdz 302 oC (slēgts kapilārs, strauja sildīšana) |
||
|
|
||
|
3,0–3,2 |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 0,5 % (120 oC, 4 h) |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 300 ASKORBĪNSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-askorbīnskābe |
||
Askorbīnskābe |
|||
2,3-Didehidro-L-treo-heksono-1,4-laktons |
|||
3-Keto-L-gulofuranolacetons |
|||
Einecs |
200-066-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H806 |
||
Molekulmasa |
176,13 |
||
Pamatviela |
Askorbīnskābe pēc žāvēšanas 24 stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi satur ne mazāk kā 99 % C6H8O6 |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz gaiši dzeltena kristāliska viela bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 189 oC un 193 oC sadaloties |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,4 % pēc žāvēšanas 24 stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Īpatnējā griešana |
[α]D 20 = +20,5o līdz +21,5o (10 % w/v ūdens šķīdumā) |
||
pH 2 % ūdens šķīdumam |
Starp 2,4 un 2,8 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 301 NĀTRIJA ASKORBĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija askorbāts |
||
Nātrija L-askorbāts |
|||
2,3-didehidro-L-treo-heksono-1,4-laktona nātrija enolāts |
|||
3-Keto-L-gulofuranolacetona nātrija enolāts |
|||
Einecs |
205-126-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H7O6Na |
||
Molekulmasa |
198,11 |
||
Pamatviela |
Nātrija askorbāts pēc žāvēšanas 24 stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi satur ne mazāk kā 99 % C6H7O6Na |
||
Ārējais izskats |
Balta vai gandrīz balta, cieta kristāliska viela bez aromāta, kas kļūst tumšāka gaismas ietekmē |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,25 % pēc žāvēšanas 24 stundas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
Īpatnējā griešana |
[α]D 20 = starp + 103o un + 106o (10 % w/v ūdens šķīdumā) |
||
pH 10 % ūdens šķīdumam |
Starp 6,5 un 8,0 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 302 KALCIJA ASKORBĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija askorbāta dihidrāts |
||
2,3-didehidro-L-treo-heksono-1,4-laktona dihidrāta kalcija sāls |
|||
Einecs |
227-261-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H14O12Ca·2H2O |
||
Molekulmasa |
426,35 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bez gaistošām vielām) |
||
Ārējais izskats |
Balts līdz gaiši pelēcīgi dzeltens kristālisks pulveris bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Fluorīdi |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikti kā fluors) |
||
Īpatnējā griešana |
[α]D 20 = starp + 95o un + 97o (5 % w/v ūdens šķīdumā) |
||
pH 10 % ūdens šķīdumam |
Starp 6,0 un 7,5 |
||
Gaistošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % pēc 24 stundu žāvēšanas istabas temperatūrā vakuumeksikatorā ar sērskābi vai P2O5 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 304 (i) ASKORBILPALMITĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Askorbilpalmitāts |
||
L-askorbilpalmitāts |
|||
2,3-didehidro-L-treo-heksono-1,4-lakton-6-palmitāts |
|||
6-palmitoil-3-keto-L-gulofuranolaktons |
|||
Einecs |
205-305-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C22H38O7 |
||
Molekulmasa |
414,55 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balta vai dzeltenīgi balta cieta viela ar citrusaugu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 107 oC un 117 oC |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % pēc vienas stundas žāvēšanas vakuumeksikatorā 56 oC un 60 oC temperatūrā |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Īpatnējā griešana |
[α]D 20 = starp + 21o un + 24o (5 % w/v metanola šķīdumā) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 304 (ii) ASKORBILSTEARĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Askorbilstearāts |
||
L-askorbilstearāts |
|||
2,3-didehidro-L-treo-heksono-1,4-lakton-6-stearāts |
|||
6-stearoil-3-keto-L-gulofuranolaktons |
|||
Einecs |
246-944-9 |
||
Ķīmiskā formula |
C24H42O7 |
||
Molekulmasa |
442,6 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % |
||
Ārējais izskats |
Balta vai dzeltenīga, balta cieta viela ar citrusaugu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Apmēram 116 oC |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % pēc vienas stundas žāvēšanas vakuumeksikatorā 56 oC līdz 60 oC temperatūrā |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 306 JAUKTO TOKOFEROLU KONCENTRĀTS
Definīcija |
Produktu iegūst, destilējot ar ūdens tvaiku vakuumā pārtikas augu eļļu produktus, kas satur koncentrētus tokoferolus un tokotrienolus |
||
Satur d-α-, d-β, d-γ- un d-ζ-tokoferolus |
|||
Molekulmasa |
430,71 (d-α-tokoferols) |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 34 % dažādu tokoferolu |
||
Ārējais izskats |
Brūngani sarkana līdz sarkana, dzidra, viskoza eļļa ar maigu, raksturīgu aromātu un garšu. Var saturēt mikrokristāliskas formas vaskveida daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst etanolā. Viegli sajaucas ar ēteri |
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Īpatnējā griešana |
[α]D 20 ne mazāka kā + 20o |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 307 ALFA-TOKOFEROLS
Sinonīmi |
DL-α-Tokoferols |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
DL-5,7,8-Trimetiltokols |
||
DL-2,5,7,8-Tetrametil-2-(4′,8′,12′-trimetiltridecil)-6-hromanols |
|||
Einecs |
233-466-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C29H50O2 |
||
Molekulmasa |
430,71 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 96 % |
||
Ārējais izskats |
Gaiši dzeltenas līdz dzintarkrāsas dzidra, viskoza eļļa gandrīz bez smaržas, gaisā vai gaismā oksidējas un pakāpeniski kļūst tumšāka |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, sajaucas ar ēteri |
||
|
Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 292 nm |
||
Tīrība |
|
||
Laušanas koeficients |
n D 20 = 1,503–1,507 |
||
Īpatnējā absorbcija etanolā |
72–76 (0,01 g 200 ml absolūtā etanola) |
||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Īpatnējā griešana |
[α]25 D0o±0,05o (1/10 šķīdums hloroformā) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 308 GAMMA-TOKOFEROLS
Sinonīmi |
dl-γ-Tokoferols |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
2,7,8-trimetil-2-(4’,8’,12’-trimetiltridecil)-6-hromanols |
||
Einecs |
231-523-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C28H48O2 |
||
Molekulmasa |
416,69 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97 % |
||
Ārējais izskats |
Bāli dzeltena, dzidra, viskoza eļļa, kas gaisā vai gaismā oksidējas un kļūst tumša |
||
Identificēšana |
|
||
|
Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 298 nm un 257 nm |
||
Tīrība |
|
||
Īpatnējā absorbcija
|
starp 91 un 97 (pie 298 nm) |
||
starp 5,0 un 8,0 (pie 257 nm) |
|||
Refrakcijas koeficients |
1,503–1,507 |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 309 DELTA-TOKOFEROLS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
2,8-dimetil-2-(4’,8’,12’-trimetiltridecil)-6-hromanols |
||
Einecs |
204-299-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C27H46O2 |
||
Molekulmasa |
402,7 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97 % |
||
Ārējais izskats |
Bāli dzeltenīga vai oranža, dzidra, viskoza eļļa, kas gaisā vai gaismā oksidējas un kļūst tumša |
||
Identificēšana |
|
||
|
Absorbcijas maksimums absolūtā etanola šķīdumā aptuveni pie 298 nm un 257 nm |
||
Tīrība |
|
||
Īpatnējā absorbcija etanolā |
starp 89 un 95 (pie 298 nm) |
||
starp 3,0 un 6,0 (pie 257 nm) |
|||
Refrakcijas koeficients |
1,500–1,504 |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 310 PROPILGALLĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Propilgallāts |
||
Gallusskābes propilesteris |
|||
3,4,5-trihidroksibenzoskābes n-propilesteris |
|||
Einecs |
204-498-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H12O5 |
||
Molekulmasa |
212,20 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz krēmīgi balta kristāliska, cieta viela bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
Vāji šķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, ēterī un propān-1,2-diolā |
||
|
146 oC līdz 150 oC pēc četru stundu žāvēšanas 110 oC temperatūrā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,0 % (110 oC, 4 h) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Brīva skābe |
Ne vairāk kā 0,5 % (aprēķināta kā gallusskābe) |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 100 mg/kg (aprēķināti kā hlors) |
||
Īpatnējā absorbcija
|
= ne mazāk kā 485 un ne vairāk kā 520 (pie 275 nm) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 311 OKTILGALLĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Oktilgallāts |
||
Gallusskābes oktilesteris |
|||
3,4,5-trihidroksibenzoskābes n-oktilesteris |
|||
Einecs |
213-853-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C15H22O5 |
||
Molekulmasa |
282,34 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % pēc sešu stundu žāvēšanas 90 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz krēmīgi balta cieta viela bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, ēterī un propān-1,2-diolā |
||
|
Starp 99 oC un 102 oC pēc sešu stundu žāvēšanas 90 oC temperatūrā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (90 oC, 6 h) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Brīva skābe |
Ne vairāk kā 0,5 % (aprēķināta kā gallusskābe) |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 100 mg/kg (aprēķināti kā hlors) |
||
Īpatnējā absorbcija
|
= ne mazāk kā 375 un ne vairāk kā 390 (pie 275 nm) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 312 DODECILGALLĀTS
Sinonīmi |
Laurilgallāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dodecilgallāts |
||
3,4,5-trihidroksibenzoskābes n-dodecil- (vai lauril-) esteris |
|||
Gallusskābes dodecilesteris |
|||
Einecs |
214-620-6 |
||
Ķīmiskā formula |
C19H30O5 |
||
Molekulmasa |
338,45 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % pēc sešu stundu žāvēšanas 90 oC temperatūrā |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz krēmīgi balta cieta viela bez aromāta |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā un ēterī |
||
|
Starp 95 oC un 98 oC pēc sešu stundu žāvēšanas 90 oC temperatūrā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (90 oC, 6 h) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Brīva skābe |
Ne vairāk kā 0,5 % (aprēķināta kā gallusskābe) |
||
Hlorēti organiskie savienojumi |
Ne vairāk kā 100 mg/kg (aprēķināti kā hlors) |
||
Īpatnējā absorbcija etanolā |
= ne mazāk kā 300 un ne vairāk kā 325 (pie 275 nm) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
E 315 ERITROBĪNSKĀBE
Sinonīmi |
Izoaskorbīnskābe |
||
D-Araboaskorbīnskābe |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
D-Eritro-heks-2-ēnskābes γ-laktons |
||
Izoaskorbīnskābe |
|||
D-Izoaskorbīnskābe |
|||
Einecs |
201-928-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H8O6 |
||
Molekulmasa |
176,13 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 %, izsakot vielas sausnā |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz gaiši dzeltena kristāliska, cieta viela, kas gaismā pakāpeniski kļūst tumšāka |
||
Identificēšana |
|
||
|
Aptuveni 164 oC līdz 172 oC sadaloties |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Žāvēšanas zudumi |
Ne vairāk kā 0,4 % pēc trīs stundu žāvēšanas vakuumā uz silikagela |
||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Īpatnējā griešana |
[α] 25 D = -16,5o līdz -18,0o 10 % w/v ūdens šķīdumā |
||
Oksalāts |
1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno divus pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 316 NĀTRIJA ERITORBĀTS
Sinonīmi |
Nātrija izoaskorbāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija izoaskorbāts |
||
Nātrija D-izoaskorbīnskābe |
|||
2,3-didehidro-D-eritro-heksono-1,4-laktona nātrija sāls |
|||
3-keto-D-gulofurānolaktona nātrija enolāta monohidrāts |
|||
Einecs |
228-973-9 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H7O6Na·H2O |
||
Molekulmasa |
216,13 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % pēc 24 stundu žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi, izteikta kā monohidrāts |
||
Ārējais izskats |
Balta kristāliska, cieta viela |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ūdenī, ļoti slikti šķīst metanolā |
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,25 % pēc 24 stundu žāvēšanas vakuumeksikatorā ar sērskābi |
||
Īpatnējā griešana |
[α] = + 95o līdz + 98o (10 % w/v ūdens šķīdumā) |
||
pH 10 % ūdens šķīdumam |
5,5 līdz 8,0 |
||
Oksalāts |
Pie 1 g parauga šķīduma 10 ml ūdens pievieno divus pilienus ledus etiķskābes un 5 ml 10 % kalcija acetāta šķīduma. Šķīdumam jāpaliek dzidram |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 319 terc-BUTILHIDROHINONS (TBHQ)
Sinonīmi |
TBHQ |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
terc-Butil-1,4-benzdiols |
||
2-(1,1-Dimetiletil)-1,4-benzdiols |
|||
Einecs |
217-752-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H14O2 |
||
Molekulmasa |
166,22 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % C10H14O2 |
||
Ārējais izskats |
Balta kristāliska, cieta viela ar raksturīgu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ūdenī praktiski nešķīst, šķīst etanolā |
||
|
Ne zemāka par 126,5 oC |
||
|
Aptuveni 5 mg parauga izšķīdina 10 ml metanola un pievieno 10,5 ml dimetilamīna šķīduma (1:4). Šķīdums krāsojas sarkanā vai rozā krāsā |
||
Tīrība |
|
||
terc-butil-p-benzhinons |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
2,5-di-terc-butilhidrohinons |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Hidroksihinons |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Toluols |
Ne vairāk kā 25 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 320 BUTILĒTS HIDROKSIANIZOLS (BHA)
Sinonīmi |
BHA |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskie nosaukumi |
Trešējais 3-butil-4-hidroksianizols |
||
Trešējā 2-butil-4-hidroksianizola un trešējā 3-butil-4-hidroksianizola maisījums |
|||
Einecs |
246-563-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C11H16O2 |
||
Molekulmasa |
180,25 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,5 % C11H16O2 un ne mazāk kā 85 % 3-trešējā-butil-4-hidroksianizola izomēra saturs |
||
Apraksts |
Balti vai gaiši dzelteni kristāli vai vaskaina cieta viela ar vieglu aromātisku smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, neierobežoti šķīst metanolā |
||
|
Starp 48 oC un 63 oC |
||
|
Iztur fenola grupu testu |
||
Tīrība |
|
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,05 % pēc kalcinēšanas pie 800 ± 25 oC |
||
Fenola piemaisījums |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Īpašā absorbcija
|
(290 nm) ne mazāk kā 190 un ne vairāk kā 210 |
||
Īpašā absorbcija
|
(228 nm) ne mazāk kā 326 un ne vairāk kā 345 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 321 BUTILĒTS HIDROKSITOLUOLS (BHT)
Sinonīmi |
BHT |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
2,6-Diterc-butil-p-krezols |
||
4-Metil-2,6-diterc-butilfenols |
|||
Einecs |
204-881-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C15H24O |
||
Molekulmasa |
220,36 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % |
||
Ārējais izskats |
Balta kristāliska vai plākšņveida cieta viela bez aromāta vai nedaudz aromātiska |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī un propān-1,2-diolā, |
||
labi šķīst metanolā |
|||
|
70 oC |
||
|
Intervālā no 230 līdz 320 nm (2 cm slānim 1/100 000 absolūtā etanola) absorbcijas maksimums tikai pie 278 nm |
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,005 % |
||
Fenoli |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Īpatnējā absorbcija etanolā |
= ne mazāk kā 81 un ne vairāk kā 88 (pie 278 nm) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 322 LECITĪNI
Sinonīmi |
Fosfatīdi |
||
Fosfolipīdi |
|||
Definīcija |
Lecitīni ir fosfatīdu maisījumi vai frakcijas, iegūtas no augu vai dzīvnieku valsts pārtikas produktiem ar fizikālām metodēm; tie ietver arī hidrolizētus produktus, kas iegūti, izmantojot nekaitīgus un piemērotus fermentus. Galaprodukti nedrīkst uzrādīt nekādas fermentu aktivitātes atlieku zīmes. Lecitīnus ūdens vidē var atkrāsot ar ūdeņraža peroksīdu. Šī oksidēšana nedrīkst ķīmiski modificēt lecitīnu fosfatīdus. |
||
Einecs |
232-307-2 |
||
Pamatviela |
|
||
|
|||
Ārējais izskats |
|
||
|
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
800 ml mērkolbā ielej 500 ml ūdens (30–35 oC). Nepārtraukti maisot, lēni pievieno 50 ml parauga. Hidrolizēts lecitīns veido homogēnu emulsiju. Nehidrolizēts lecitīns veido apmēram 50 g vielas, kas atdalās no emulsijas |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % pēc vienas stundas žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Toluolā nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Skābes skaitlis |
|
||
|
|||
Peroksīda skaitlis |
Mazāks vai vienāds ar 10 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 325 NĀTRIJA LAKTĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija laktāts |
||
Nātrija 2-hidroksipropioāts |
|||
Einecs |
200-772-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H5NaO3 |
||
Molekulmasa |
112,06 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 57 % un ne vairāk kā 66 % |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsains caurspīdīgs šķidrums bez aromāta vai ar vāju raksturīgu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Skābums |
Ne vairāk kā 0,5 % pēc žāvēšanas, izteikts kā pienskābe |
||
pH 20 % ūdens šķīdumam |
6,5 līdz 7,5 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Reducējošas vielas |
Nereducē Fēlinga šķīdumu |
||
Piezīme. Šī specifikācija attiecas uz 60 % ūdens šķīdumu |
|
E 326 KĀLIJA LAKTĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija laktāts |
||
Kālija 2-hidroksipropionāts |
|||
Einecs |
213-631-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H5O3K |
||
Molekulmasa |
128,17 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 57 % un ne vairāk kā 66 % |
||
Ārējais izskats |
Nedaudz viskozs, dzidrs šķidrums gandrīz bez aromāta vai ar vāju raksturīgu aromātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Karsējot kālija laktāts pārpelnojas. Pelni ir bāziski, un, pievienojot skābi, strauji izdalās gāze |
||
|
Uzlej 2 ml kālija laktāta šķīduma uz 5 ml pirokatehīna šķīduma (1:100) sērskābē. Slāņu saskares vietā parādās tumši sarkans krāsojums |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Skābums |
Izšķīdina 1 g kālija laktāta šķīduma 20 ml ūdens, pievieno trīs pilienus fenolftaleīna TS un titrē ar 0,1 N nātrija hidroksīdu. Nepieciešams ne vairāk kā 0,2 ml |
||
Reducējošas vielas |
Kālija laktāta šķīdums nereducē Fēlinga šķīdumu |
||
Piezīme. Šī specifikācija attiecas uz 60 % ūdens šķīdumu |
|
E 327 KALCIJA LAKTĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija dilaktāts |
||
Kalcija dilaktāta hidrāts |
|||
2-Hidroksipropionskābes kalcija sāls |
|||
Einecs |
212-406-7 |
||
Ķīmiskā formula |
(C3H5O2)2Ca·nH2O (n = 0–5) |
||
Molekulmasa |
218,22 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Gandrīz bez aromāta, balts kristālisks pulveris vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī un praktiski nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Žāvējot četras stundas 120 oC temperatūrā, noteikts: |
||
|
|||
|
|||
|
|||
|
|||
Skābums |
Ne vairāk kā 0,5 % pēc žāvēšanas, izteikts kā pienskābe |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
pH 5 % ūdens šķīdumam |
Starp 6,0 un 8,0 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Reducējošas vielas |
Nereducē Fēlinga šķīdumu |
E 330 CITRONSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Citronskābe |
||
β -Hidroksitrikarbalītskābe |
|||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābe |
|||
Einecs |
201-069-1 |
||
Ķīmiskā formula |
|
||
|
|||
Molekulmasa |
|
||
|
|||
Pamatviela |
Citronskābe var būt bezūdens vielā vai saturēt vienu molekulu ūdens. Citronskābe satur ne mazāk kā 99,5 % C6H8O7 (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas vai balta kristāliska, cieta viela bez aromāta, ar stipri skābu garšu. Monohidrāts kristalizējas sausā gaisā |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ļoti labi šķīst ūdenī; labi šķīst etanolā; šķīst ēterī |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Bezūdens citronskābe satur ne vairāk kā 0,5 % ūdens; citronskābes monohidrāts satur ne vairāk kā 8,8 % ūdens (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,05 % pēc izkarsēšanas 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Viegli karbonizējošās vielas |
Karsē 1 g pulverveida parauga ar 10 ml 98 % sērskābes ūdens vannā 90 oC temperatūrā tumsā vienu stundu. Var parādīties tikai gaiši brūna krāsa |
E 331 (i) MONONĀTRIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Mononātrija citrāts Pirmējais nātrija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Mononātrija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes mononātrija sāls |
|||
Ķīmiskā formula |
|
||
|
|||
Molekulmasa |
|
||
|
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai bezkrāsas kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Žāvējot četras stundas 180 oC temperatūrā, noteikts:
|
||
|
|||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 3,5 un 3,8 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 331 (ii) DINĀTRIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Dinātrija citrāts Otrējais nātrija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes dinātrija sāls |
|||
Citronskābes dinātrija sāls ar 1,5 molekulām ūdens |
|||
Einecs |
205-623-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H6O7Na2·1,5H2O |
||
Molekulmasa |
263,11 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai bezkrāsas kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 13,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 4,9 un 5,2 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 331 (iii) TRINĀTRIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Trinātrija citrāts Trešējais nātrija skābais citrāts |
|||
Definīcija |
|
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Trinātrija citrāts |
|||
Citronskābes trinātrija sāls bezūdens, dihidrāta vai pentahidrāta formā |
||||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes trinātrija sāls |
||||
Einecs |
200-675-3 |
|||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: |
C6H5O7Na3 |
||
Hidratēts: |
C6H5O7Na3·nH2O (n = 2 vai 5) |
|||
Molekulmasa |
258,07 (bezūdens viela) |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
|||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks pulveris vai bezkrāsas kristāli |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
Tīrība |
|
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Žāvējot četras stundas 180 oC temperatūrā, noteikts: |
|||
|
ne vairāk kā 1,0 % |
|||
|
ne vairāk kā 13,5 % |
|||
|
ne vairāk kā 30,3 % |
|||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
|||
pH 5 % ūdens šķīdumam |
Starp 7,5 un 9,0 |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 332 (i) MONOKĀLIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Monokālija citrāts Pirmējais kālija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monokālija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes monokālija sāls |
|||
Citronskābes monokālija sāls (bezūdens vielā) |
|||
Einecs |
212-753-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H7O7K |
||
Molekulmasa |
230,21 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts, higroskopisks, graudains pulveris vai caurspīdīgi kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 3,5 un 3,8 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 332 (ii) TRIKĀLIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Trikālija citrāts Trešējais kālija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trikālija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes trikālija sāls |
|||
Citronskābes trikālija sāls monohidrāts |
|||
Einecs |
212-755-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H5O7K3·H2O |
||
Molekulmasa |
324,42 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts, higroskopisks, graudains pulveris vai caurspīdīgi kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 6,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 5 % ūdens šķīdumam |
Starp 7,5 un 9,0 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 333 (i) MONOKALCIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Monokalcija citrāts Pirmējais kalcija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monokalcija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes monokalcija sāls |
|||
Citronskābes monokalcija sāls monohidrāts |
|||
Ķīmiskā formula |
(C6H7O7)2Ca·H2O |
||
Molekulmasa |
440,32 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Smalks balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 7,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 3,2 un 3,5 |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Karbonāti |
1 g kalcija citrāta šķīdināšana 10 ml 2 N sālsskābes nedrīkst izraisīt vairāk kā dažu atsevišķu burbuļu veidošanos |
E 333 (ii) DIKALCIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Dikalcija citrāts Otrējais kalcija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dikalcija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes dikalcija sāls |
|||
Citronskābes dikalcija sāls trihidrāts |
|||
Ķīmiskā formula |
(C6H7O7)2Ca2·3H2O |
||
Molekulmasa |
530,42 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Smalks balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 20,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Karbonāti |
1 g kalcija citrāta šķīdināšana 10 ml 2 N sālsskābes nedrīkst izraisīt vairāk kā dažu atsevišķu burbuļu veidošanos |
E 333 (iii) TRIKALCIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Trikalcija citrāts Trešējais kalcija skābais citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trikalcija citrāts |
||
2-Hidroksi-1,2,3-propāntrikarbonskābes trikalcija sāls |
|||
Citronskābes trikalcija sāls tetrahidrāts |
|||
Einecs |
212-391-7 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H6O7)2Ca3·4H2O |
||
Molekulmasa |
570,51 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Smalks balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 14,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 180 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Karbonāti |
1 g kalcija citrāta šķīdināšana 10 ml 2 N sālsskābes nedrīkst izraisīt vairāk kā dažu atsevišķu burbuļu veidošanos |
E 334 L(+)-VĪNSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-vīnskābe |
||
L-2,3-dihidroksibutāndiskābe |
|||
d-α, β-dihidroksidzintarskābe |
|||
Einecs |
201-766-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H6O6 |
||
Molekulmasa |
150,09 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99,5 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsaina vai caurspīdīga kristāliska, cieta viela vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 168 oC un 170 oC |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (trīs stundas virs P2O5) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 1 000 mg/kg pēc izkarsēšanas 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Īpatnējā griešana (20 % w/v ūdens šķīdumā) |
[α]D 20 = starp +11,5o un +13,5o |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
E 335 (i) MONONĀTRIJA TARTRĀTS
Sinonīmi |
L-(+)-vīnskābes mononātrija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-2,3-dihidroksibutāndiskābes mononātrija sāls |
||
L-(+)-vīnskābes mononātrija sāls monohidrāts |
|||
Ķīmiskā formula |
C4H5O6Na·H2O |
||
Molekulmasa |
194,05 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 335 (ii) DINĀTRIJA TARTRĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija L-tartrāts |
||
Dinātrija (+)-tartrāts |
|||
(+)-2,3-dihidroksibutāndiskābes dinātrija sāls |
|||
L-(+)-vīnskābes dinātrija sāls dihidrāts |
|||
Einecs |
212-773-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H4O6Na2·2H2O |
||
Molekulmasa |
230,8 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
1 g nešķīst 3 ml ūdens. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 17,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 7,0 un 7,5 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 336 (i) MONOKĀLIJA TARTRĀTS
Sinonīmi |
Pirmējais kālija skābais tartrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-(+)-vīnskābes mononātrija sāls (bezūdens) |
||
L-2,3-dihidroksibutāndiskābes monokālija sāls |
|||
Ķīmiskā formula |
C4H5O6K |
||
Molekulmasa |
188,16 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks vai graudains pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
230 oC |
||
Tīrība |
|
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
3,4 |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 336 (ii) DIKĀLIJA TARTRĀTS
Sinonīmi |
Otrējais kālija skābais tartrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-(+)-vīnskābes dikālija sāls ar 1/2 molekulu ūdens |
||
L-2,3-dihidroksibutāndiskābes dikālija sāls |
|||
Einecs |
213-067-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H406K2·1/2H2O |
||
Molekulmasa |
235,2 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts kristālisks vai graudains pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 7,0 un 9,0 |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 4,0 % pēc četru stundu žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 337 KĀLIJA NĀTRIJA TARTRĀTS
Sinonīmi |
Kālija nātrija L-(+)-tartrāts |
||
Rošela sāls |
|||
Segneta sāls |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-2,3-dihidroksibutāndiskābes kālija nātrija sāls |
||
L-(+)-vīnskābes kālija nātrija sāls |
|||
Einecs |
206-156-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H4O6KNa·4H2O |
||
Molekulmasa |
282,23 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsaini kristāli vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
1 g šķīst 1 ml ūdens, nešķīst etanolā |
||
|
Starp 70 oC un 80 oC |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 26,0 % un ne mazāk kā 21,0 % pēc trīs stundu žāvēšanas 150 oC temperatūrā |
||
Oksalāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg pēc žāvēšanas, izteikti kā skābeņskābe |
||
pH 1 % ūdens šķīdumam |
Starp 6,5 un 8,5 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 338 FOSFORSKĀBE
Sinonīmi |
Ortofosforskābe |
||
Monofosforskābe |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Fosforskābe |
||
Einecs |
231-633-2 |
||
Ķīmiskā formula |
H3PO4 |
||
Molekulmasa |
98,00 |
||
Pamatviela |
Fosforskābe ir pieejama tirdzniecībā kā dažādu koncentrāciju ūdens šķīdums. Ne mazāk kā 67,0 % un ne vairāk kā 85,7 % |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains, viskozs šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Gaistošās skābes |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (kā etiķskābe) |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 200 mg/kg (izteikti kā hlors) |
||
Nitrāti |
Ne vairāk kā 5 mg/kg (kā NaNO3) |
||
Sulfāti |
Ne vairāk kā 1 500 mg/kg (kā CaSO4) |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikti kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Piezīme. Šī specifikācija attiecas uz 75 % ūdens šķīdumu |
|
E 339 (i) MONONĀTRIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Mononātrija monofosfāts |
||
Skābais mononātrija monofosfāts |
|||
Mononātrija ortofosfāts |
|||
Monobāziskais nātrija fosfāts |
|||
Nātrija dihidrogenmonofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija dihidrogenmonofosfāts |
||
Einecs |
231-449-2 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: NaH2PO4 |
||
Monohidrāts: NaH2PO4·H2O |
|||
Dihidrāts: NaH2PO4·2H2O |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: 119,98 |
||
Monohidrāts: 138,00 |
|||
Dihidrāts: 156,01 |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97 % NaH2PO4 pēc žāvēšanas vienu stundu 60 oC un četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 58,0 % un ne vairāk kā 60,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balts, nedaudz higroskopisks pulveris, kristāli vai granulas bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā un ēterī |
||
|
Starp 4,1 un 5,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Pēc žāvēšanas vienu stundu 60 oC un tad četras stundas 105 oC temperatūrā bezūdens sāls zaudē ne vairāk kā 2,0 %, monohidrāts – ne vairāk kā 15,0 %, dihidrāts – ne vairāk kā 25 % |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 339 (ii) DINĀTRIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Dinātrija monofosfāts |
||
Otrējais nātrija fosfāts |
|||
Dinātrija ortofosfāts |
|||
Skābais dinātrija fosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija hidrogenmonofosfāts |
||
Dinātrija hidrogenortofosfāts |
|||
Einecs |
231-448-7 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: Na2HPO4 |
||
Hidrāts: Na2HPO4·nH2O (n = 2, 7 vai 12) |
|||
Molekulmasa |
141,98 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98 % Na2HPO4 pēc žāvēšanas trīs stundas 40 oC un piecas stundas 105 oC temperatūrā |
||
P2O5 saturs |
Starp 49 % un 51 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezūdens dinātrija hidrogenfosfāts ir balts higroskopisks pulveris bez smaržas. Pieejamās hidratētās formas ir: dihidrāts – balta kristāliska, cieta viela bez smaržas; heptahidrāts – balta kristāliska viela vai granulēts pulveris bez smaržas; un dodekahidrāts – balta kristāliska viela vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 8,4 un 9,6 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Pēc žāvēšanas trīs stundas 40 oC un tad piecas stundas 105 oC temperatūrā masas zudumi ir: bezūdens vielai – ne vairāk kā 5,0 %, dihidrātam – ne vairāk kā 22,0 %, heptahidrātam – ne vairāk kā 50,0 %, dodekahidrātam – ne vairāk kā 61,0 % |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 339 (iii) TRINĀTRIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Nātrija fosfāts |
||
Tribāziskais nātrija fosfāts |
|||
Trinātrija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
Trinātrija fosfātu iegūst no ūdens šķīdumiem, un tas kristalizējas kā bezūdens viela un ar 1/2, 1, 6, 8 vai 12 H2O. Dodekahidrāts vienmēr kristalizējas no ūdens šķīdumiem nātrija hidroksīda pārākumā. Tas satur 1/4 NaOH molekulas |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trinātrija monofosfāts |
||
Trinātrija fosfāts |
|||
Trinātrija ortofosfāts |
|||
Einecs |
231-509-8 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: Na3PO4 |
||
Hidratēts: Na3PO4·nH2O (n = 1/2, 1, 6, 8 vai 12) |
|||
Molekulmasa |
163,94 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Bezūdens nātrija fosfāts un hidrāti, izņemot dodekahidrātu, satur ne mazāk kā 97,0 % Na3PO4 žāvētā vielā. Nātrija fosfāta dodekahidrāts satur ne mazāk kā 92,0 % Na3PO4 izkarsētā vielā |
||
P2O5 saturs |
Starp 40,5 % un 43,5 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli, granulas vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 11,5 un 12,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Pēc žāvēšanas divas stundas 120 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 800 oC temperatūrā masas zudumi ir: bezūdens vielai – ne vairāk kā 2,0 %, monohidrātam – ne vairāk kā 11,0 %, dodekahidrātam – ne mazāk kā 45,0 % un ne vairāk kā 58,0 % |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 340 (i) MONOKĀLIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Monobāziskais kālija fosfāts |
||
Monokālija monofosfāts |
|||
Kālija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija dihidrogenfosfāts |
||
Monokālija dihidrogenortofosfāts |
|||
Monokālija dihidrogenmonofosfāts |
|||
Einecs |
231-913-4 |
||
Ķīmiskā formula |
KH2PO4 |
||
Molekulmasa |
136,09 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,0 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
P2O5 saturs |
Starp 51,0 % un 53,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai balts granulārs vai kristālisks, higroskopisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 4,2 un 4,8 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 340 (ii) DIKĀLIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Dikālija monofosfāts |
||
Otrējais kālija fosfāts |
|||
Dikālija skābais fosfāts |
|||
Dikālija ortofosfāts |
|||
Dibāziskais kālija fosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dikālija hidrogenmonofosfāts |
||
Dikālija hidrogenfosfāts |
|||
Dikālija hidrogenortofosfāts |
|||
Einecs |
231-834-5 |
||
Ķīmiskā formula |
K2HPO4 |
||
Molekulmasa |
174,18 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
P2O5 saturs |
Starp 40,3 % un 41,5 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsains vai balts granulveida pulveris, kristāli vai amorfa viela |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 8,7 un 9,4 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 2,0 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 340 (iii) TRIKĀLIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Kālija fosfāts |
||
Tribāziskais kālija fosfāts |
|||
Trikālija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trikālija monofosfāts |
||
Trikālija fosfāts |
|||
Trikālija ortofosfāts |
|||
Einecs |
231-907-1 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: K3PO4 |
||
Hidratēts: K3PO4·nH2O (n = 1 vai 3) |
|||
Molekulmasa |
212,27 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97 %, aprēķinot izkarsētā vielā |
||
P2O5 saturs |
Starp 30,5 % un 33,0 % izkarsētā vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti higroskopiski kristāli vai granulas bez smaržas. Pieejamās hidratētās formas ir monohidrāts un trihidrāts |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 11,5 un 12,3 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Bezūdens viela: ne vairāk kā 3,0 %; hidratēts: ne vairāk kā 23,0 %. Nosaka pēc žāvēšanas vienu stundu 105 oC temperatūrā un tad karsēšanas 30 minūtes aptuveni 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % bezūdens vielā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 341 (i) MONOKALCIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Monobāziskais kalcija fosfāts |
||
Monokalcija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija dihidrogenfosfāts |
||
Einecs |
231-837-1 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: Ca(H2PO4)2 |
||
Monohidrāts: Ca(H2PO4)2·H2O |
|||
Molekulmasa |
234,05 (bezūdens viela) |
||
252,08 (monohidrāts) |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % bezūdens vielā |
||
P2O5 saturs |
Starp 55,5 % un 61,1 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Granulveida pulveris vai balti higroskopiski kristāli vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 23,0 % un 27,5 % (bezūdens vielā) |
||
Starp 19,0 % un 24,8 % (monohidrātā) |
|||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 14 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC temperatūrā (bezūdens viela) |
||
Ne vairāk kā 17,5 %, nosakot pēc žāvēšanas vienu stundu 60 oC un tad četras stundas 105 oC temperatūrā (monohidrāts) |
|||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 17,5 % pēc karsēšanas 30 minūtes 800 ± 25 oC temperatūrā (bezūdens viela) |
||
Ne vairāk kā 25,0 %, nosakot pēc žāvēšanas vienu stundu 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 800 ± 25 oC temperatūrā (monohidrāts) |
|||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 341 (ii) DIKALCIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Dibāziskais kalcija fosfāts |
||
Dikalcija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija monohidrogenfosfāts |
||
Kalcija hidrogenortofosfāts |
|||
Otrējais kalcija fosfāts |
|||
Einecs |
231-826-1 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: CaHPO4 |
||
Dihidrāts: CaHPO4·2H2O |
|||
Molekulmasa |
136,06 (bezūdens viela) |
||
172,09 (dihidrāts) |
|||
Pamatviela |
Dikalcija fosfāts pēc žāvēšanas trīs stundas 200 oC temperatūrā satur ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % CaHPO4 |
||
P2O5 saturs |
Starp 50,0 % un 52,5 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai granulas, granulveida pulveris vai pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī ierobežotā daudzumā. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 8,5 % (bezūdens viela) vai 26,5 % (dihidrāts) pēc karsēšanas 30 minūtes 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 341 (iii) TRIKALCIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Kalcija fosfāts, tribāziskais |
||
Kalcija ortofosfāts |
|||
Pentakalcija hidroksimonofosfāts |
|||
Kalcija hidroksiapatīts |
|||
Definīcija |
Trikalcija fosfāts ir nepastāvīgs kalcija fosfātu maisījums ar aptuvenu sastāvu 10CaO·3P2O5·H2O, ko iegūst, neitralizējot fosforskābi ar kalcija hidroksīdu |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Pentakalcija hidroksimonofosfāts |
||
Trikalcija monofosfāts |
|||
Einecs |
235-330-6 (pentakalcija hidroksimonofosfāts) |
||
231-840-8 (kalcija ortofosfāts) |
|||
Ķīmiskā formula |
Ca5(PO4)3·OH vai Ca3(PO4)2 |
||
Molekulmasa |
502 vai 310 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 90 %, aprēķinot izkarsētā vielā |
||
P2O5 saturs |
Starp 38,5 % un 48,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balts pulveris bez smaržas, stabils gaisā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Praktiski nešķīst ūdenī; nešķīst etanolā, šķīst atšķaidītā sālsskābē un slāpekļskābē |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 8 % pēc karsēšanas 800 ± 25 oC temperatūrā līdz konstantam svaram |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 343 (i) MONOMAGNIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Magnija dihidrogēnfosfāts |
||
Vienbāziskais magnija fosfāts |
|||
Monomagnija ortofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monomagnija dihidrogēnmonofosfāts |
||
Einecs |
236-004-6 |
||
Ķīmiskā formula |
Mg(H2PO4)2·nH2O (kur n = 0 līdz 4) |
||
Molekulmasa |
218,30 (bezūdens viela) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 51,0 % pēc karsēšanas |
||
Apraksts |
Balts kristālisks pulveris bez smaržas, viegli šķīst ūdenī |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 21,5 % pēc karsēšanas |
||
Tīrība |
|
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 343 (ii) DIMAGNIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
Magnija hidrogēnfosfāts |
||
Divbāziskais magnija fosfāts |
|||
Dimagnija ortofosfāts |
|||
Otrējais magnija fosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dimagnija monohidrogēnmonofosfāts |
||
Einecs |
231-823-5 |
||
Ķīmiskā formula |
MgHPO4·nH2O (kur n = 0 līdz 3) |
||
Molekulmasa |
120,30 (bezūdens viela) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 96 % pēc karsēšanas |
||
Apraksts |
Balts kristālisks pulveris bez smaržas, viegli šķīst ūdenī |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ne mazāk kā 33,0 %, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Tīrība |
|
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 350 (i) NĀTRIJA MALĀTS
Sinonīmi |
Ābolskābes nātrija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija malāts, hidroksibutāndiskābes dinātrija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
Pushidrāts: C4H4Na2O5·1/2H2O |
||
Trihidrāts: C4H4Na2O5·3H2O |
|||
Molekulmasa |
Pushidrāts: 187,05 |
||
Trihidrāts: 232,10 |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts kristālisks pulveris vai gabali |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Pozitīva |
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 7,0 % (130 oC, 4 h) attiecībā uz pushidrātu vai 20,5–23,5 % (130 oC, 4 h) attiecībā uz trihidrātu |
||
Sārmainība |
Ne vairāk kā 0,2 % kā Na2CO3 |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 350 (ii) NĀTRIJA HIDROGĒNMALĀTS
Sinonīmi |
DL-ābolskābes mononātrija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Mononātrija DL-malāts, 2-DL-mononātrija hidroksisukcināts |
||
Ķīmiskā formula |
C4H5NaO5 |
||
Molekulmasa |
156,07 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Pozitīva |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2,0 % (110 oC, 3 h) |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 351 KĀLIJA MALĀTS
Sinonīmi |
Ābolskābes kālija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
DL-dikālija malāts, hidroksibutāndiskābes dikālija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
C4H4K2O5 |
||
Molekulmasa |
210,27 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 59,5 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains ūdeņains šķīdums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Pozitīva |
||
Tīrība |
|
||
Sārmainība |
Ne vairāk kā 0,2 % kā K2CO3 |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 352 (i) KALCIJA MALĀTS
Sinonīmi |
Ābolskābes kalcija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija DL-malāts, kalcija-α-hidroksisukcināts, hidroksibutāndiskābes kalcija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
C4H5CaO5 |
||
Molekulmasa |
172,14 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 97,5 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Pozitīva |
||
|
Viegli šķīst ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2 % (100 oC, 3 h) |
||
Sārmainība |
Ne vairāk kā 0,2 % kā CaCO3 |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 352 (ii) KALCIJA HIDROGĒNMALĀTS
Sinonīmi |
DL-ābolskābes monokalcija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monokalcija DL-malāts, monokalcija 2-DL-hidroksisukcināts |
||
Ķīmiskā formula |
(C4H5O5)2Ca |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 97,5 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Pozitīva |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2,0 % (110 oC, 3 h) |
||
Maleīnskābe |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Fumārskābe |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 353 MEZOVĪNSKĀBE
Sinonīmi |
Dioksivīnskābe |
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Mezovīnskābe |
Ķīmiskā formula |
C4H6O6 |
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,5 % |
Apraksts |
Kristāli vai pulveris baltā vai dzeltenā krāsā. Labi šķīstošs, ar vāju karameļu smaržu |
Identificēšana |
|
A. |
Ļoti labi šķīst ūdenī un etanolā |
B. |
Mēģenē ar 2 ml koncentrētas sērskābes un diviem pilieniem sulforezorcinola reaģenta ieber 1 līdz 10 mg šīs vielas parauga. Uzkarsējot līdz 150 oC, parādās intensīvi violets krāsojums. |
Tīrība |
|
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 354 KALCIJA TARTRĀTS
Sinonīmi |
L-Kalcija tartrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija L(+)-2,3-dihidroksibutāndioāta dihidrāts |
||
Ķīmiskā formula |
C4H4CaO6·2H2O |
||
Molekulmasa |
224,18 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,0 % |
||
Apraksts |
Smalks kristālisks pulveris baltā vai pelēkbaltā krāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
+7,0o līdz +7,4o (0,1 % 1 n HCl šķīdumā) |
||
|
Starp 6,0 un 9,0 |
||
Tīrība |
|
||
Sulfāti (izteikti kā H2SO4) |
Ne vairāk kā 1 g/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 355 ADIPĪNSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Heksāndiolskābe, 1,4-butāndikarboksiskābe |
||
Einecs |
204-673-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H10O4 |
||
Molekulmasa |
146,14 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,6 % saturs |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
151,5 oC līdz 154,0 oC |
||
|
Viegli šķīst ūdenī. Neierobežoti šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,2 % (Karla Fišera metode) |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 356 NĀTRIJA ADIPINĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija adipināts |
||
Einecs |
231-293-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H8Na2O4 |
||
Molekulmasa |
190,11 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
151 oC līdz 152 oC (adipīnskābei) |
||
|
Aptuveni 50 g/100 ml ūdens (20 oC) |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 357 KĀLIJA ADIPINĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija adipināts |
||
Einecs |
242-838-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H8K2O4 |
||
Molekulmasa |
222,32 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
151 oC līdz 152 oC (adipīnskābei) |
||
|
Aptuveni 60 g/100 ml ūdens (20 oC) |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 363 DZINTARSKĀBE
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Butāndiskābe |
||
Einecs |
203-740-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C4H6O4 |
||
Molekulmasa |
118,09 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 185,0 oC un 190,0 oC |
||
Tīrība |
|
||
Atlikums pēc karsēšanas |
Ne vairāk kā 0,025 % (800 oC, 15 min) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 380 TRIAMONIJA CITRĀTS
Sinonīmi |
Trīsbāziskais amonija citrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
2-hidroksipropān-1,2,3-trikarboksiskābes triamonija sāls |
||
Einecs |
222-394-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H17N3O7 |
||
Molekulmasa |
243,22 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 97,0 % saturs |
||
Apraksts |
Balti un bālgani kristāli vai pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Oksalāts |
Ne vairāk kā 0,04 % (piemēram, skābeņskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 385 KALCIJA DINĀTRIJA ETILĒNDIAMĪNTETRAACETĀTS
Sinonīmi |
Kalcija dinātrija EDTA |
||
Kalcija dinātrija edetāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
N, N’-1,2-Etāndiilbis[N-(karboksimetil)-glicināts] [(4-)-O, O’,ON,ON]kalciāt(2)-dinātrijs |
||
Kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts Kalcija dinātrija (etilēndinitrilo)tetraacetāts |
|||
Einecs |
200-529-9 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H1208CaN2Na2·2H2O |
||
Molekulmasa |
410,31 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 97 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Baltas kristāliskas granulas bez aromāta vai balts līdz gandrīz balts pulveris, nedaudz higroskopisks |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
5 līdz 13 % (Karla Fišera metode) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 400 ALGĪNSKĀBE
Definīcija |
Lineārs glikuronglikāns, kas sastāv galvenokārt no b-(1,4)-saistītas D-mannuronskābes un a-(1,4)-saistītas L-guluronskābes atliekām piranozes cikla formā. Tā ir hidrofils koloidāls ogļhidrāts, ko iegūst, ekstrahējot ar atšķaidītu sārmu no dažādām brūnaļģu (Phaeophyceae) sugām |
||
Einecs |
232-680-1 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H806)n |
||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens algīnskābes var iegūt ne mazāk kā 20 % un ne vairāk kā 23 % oglekļa dioksīda (CO2), kas atbilst ne mazāk kā 91 % un ne vairāk kā 104,5 % algīnskābes (C6H806)n (pamatviela aprēķināta vielai ar nosacītu molekulmasu 200) |
||
Ārējais izskats |
Algīnskābe ir šķiedrveida, granulu, graudu vai pulverveida viela. Tā ir balta līdz dzeltenbrūna, gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī un organiskos šķīdinātājos, lēni šķīst nātrija karbonāta, nātrija hidroksīda un trinātrija fosfāta šķīdumos |
||
|
Pie 0,5 % parauga šķīduma 1 M nātrija hidroksīdā pievieno vienu piekto tilpuma daļu 2,5 % kalcija hlorīda šķīduma. Veidojas apjomīgas želatīnveida nogulsnes. Ar šo testu var atšķirt algīnskābi no akāciju sveķiem, nātrija karboksimetilcelulozes, karboksimetilcietes, karagināna, želatīna, gati sveķiem, karaja sveķiem, baltās akācijas sveķiem, metilcelulozes un tragakanta sveķiem |
||
|
Pie 0,5 % parauga šķīduma 1 M nātrija hidroksīdā pievieno pusi no tilpuma piesātināta amonija sulfāta šķīduma. Nogulsnes neveidojas. Tā var atšķirt algīnskābi no agara, nātrija karboksimetilcelulozes, karagināna, deesterificēta pektīna, želatīna, baltās akācijas sveķiem, metilcelulozes un cietes |
||
|
Izšķīdina, cik iespējams pilnīgi, 0,01 g parauga 0,15 ml 0,1 N nātrija hidroksīda, pievieno 1 ml skābā dzelzs (III) sulfāta šķīduma. Piecu minūšu laikā parādās ķiršsarkans krāsojums, kas vēlāk kļūst tumši purpursarkans |
||
Tīrība |
|
||
pH 3 % suspensijā |
Starp 2,0 un 3,5 |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, četras stundas) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 8 % bezūdens vielā |
||
1 M nātrija hidroksīdā |
Ne vairāk kā 2 %, aprēķināts nešķīstošai bezūdens vielai |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 401 NĀTRIJA ALGINĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Algīnskābes nātrija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H7NaO6)n |
||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens nātrija algināta var iegūt ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda (CO2), kas atbilst ne mazāk kā 90,8 % un ne vairāk kā 106,0 % nātrija algināta (pamatviela aprēķināta vielai ar nosacītu molekulmasu 222) |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz iedzeltena šķiedrveida vai graudaina pulverveida viela gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, četras stundas) |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 % bezūdens vielā |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 402 KĀLIJA ALGINĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Algīnskābes kālija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H7KO6)n |
||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens kālija algināta var iegūt ne mazāk kā 16,5 % un ne vairāk kā 19,5 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 89,2 % un ne vairāk kā 105,5 % kālija algināta (pamatviela aprēķināta vielai ar nosacītu molekulmasu 238) |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz iedzeltena šķiedrveida vai graudaina pulverveida viela gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, četras stundas) |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 %, aprēķinātas bezūdens vielai |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 403 AMONIJA ALGINĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Algīnskābes amonija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H11NO6)n |
||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens amonija algināta var iegūt ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda, kas atbilst ne mazāk kā 88,7 % un ne vairāk kā 103,6 % amonija algināta (pamatviela aprēķināta vielai ar nosacītu molekulmasu 217) |
||
Ārējais izskats |
Šķiedrveida viela vai graudains pulveris baltā vai iedzeltenā krāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, četras stundas) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 7 % žāvētā vielā |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 %, aprēķinātas bezūdens vielai |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 404 KALCIJA ALGINĀTS
Sinonīmi |
Algināta kalcija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Algīnskābes kalcija sāls |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H7Ca1/2O6)n |
||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens kalcija algināta var iegūt ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 21 % oglekļa dioksīda, kas ekvivalents ne mazāk kā 89,6 % un ne vairāk kā 104,5 % kalcija algināta (pamatviela aprēķināta vielai ar nosacītu molekulmasu 219) |
||
Ārējais izskats |
Balta līdz iedzeltena šķiedrveida vai graudaina pulverveida viela gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15,0 % (105 oC, četras stundas) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 405 PROPĀN-1,2-DIOLA ALGINĀTS
Sinonīmi |
Hidroksipropilalgināts |
||
Algīnskābes 1,2-propāndiola esteris |
|||
Propilēnglikola algināts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Algīnskābes propān-1,2-diola esteris; sastāvs mainās atkarībā no esterifikācijas pakāpes un no brīvo un neitralizēto karboksilgrupu procentuālās attiecības molekulā |
||
Ķīmiskā formula |
(C9H14O7)n |
||
(esterificēts) |
|||
Molekulmasa |
10 000–600 000 (vidēji) |
||
Pamatviela |
No bezūdens propān-1,2-diola algināta var iegūt ne mazāk kā 16 % un ne vairāk kā 20 % oglekļa dioksīda |
||
Ārējais izskats |
Šķiedrveida vai graudains pulveris baltā līdz dzeltenbrūnā krāsā gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 20 % (105 oC, četras stundas) |
||
Propān-1,2-diols (kopīgais) |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 45 % |
||
Propān-1,2-diols (brīvais) |
Ne vairāk kā 15 % |
||
Ūdenī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 %, aprēķinātas bezūdens vielai |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 500 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 406 AGARS
Sinonīmi |
Geloze |
||
Japānas agars |
|||
Bengālijas, Ceilonas, Ķīnas vai Japānas želatīns (zivju līme) |
|||
Layor Carang |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Agars ir hidrofils koloidāls polisaharīds, kas sastāv galvenokārt no D-galaktozes molekulām. Apmēram katras desmitās D-galaktopiranozes molekulas viena hidroksilgrupa ir esterificēta ar sērskābi un neitralizēta ar kalciju, magniju, kāliju vai nātriju. Agaru ekstrahē no Gelidiaceae un Sphaerococcaceae dzimtas jūras aļģēm un no Rhodophyceae klases sarkanajām aļģēm |
||
Einecs |
232-658-1 |
||
Pamatviela |
Gela koncentrācijas slieksnis nedrīkst pārsniegt 0,25 % |
||
Ārējais izskats |
Agars ir bez smaržas vai ar vieglu raksturīgu smaržu. Parasti agars ir plānu salipušu membrānu slokšņu, kamolu, pārslu vai granulu veidā. Var būt gaiši dzeltenīgi oranžs, dzeltenīgi pelēks līdz bāli dzeltens vai bezkrāsas. Aplūkojot mikroskopā, ūdenī agars ir granulu un nedaudz šķiedru veidā ar dažādu veidu piejaukumiem. Sālsskābes šķīdumā pulverveida agars ir caurspīdīgāks nekā ūdenī, granulu un dažādās citās formās. Gela noturību var standartizēt, pievienojot maltodekstrīnus vai saharozi |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst aukstā ūdenī; šķīst vārošā ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 22 % (105 oC, piecas stundas) |
||
Pelni |
Ne vairāk kā 6,5 %, aprēķināti bezūdens vielai, noteikti 550 oC temperatūrā |
||
Skābēs nešķīstoši pelni (nešķīst 3 N sālsskābē) |
Ne vairāk kā 0,5 %, aprēķināti bezūdens vielai, noteikti 550 oC temperatūrā |
||
Nešķīstošas vielas (karstā ūdenī) |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Ciete |
Nav nosakāma ar šādu metodi: pie parauga šķīduma (1/10) pievieno dažus pilienus joda šķīduma. Nedrīkst parādīties zils krāsojums |
||
Želatīns un citas olbaltumvielas |
Izšķīdina 1 g agara 100 ml vāroša ūdens un ļauj atdzist līdz 50 oC. Pie 5 ml šķīduma pievieno 5 ml trinitrofenola šķīduma (1 g bezūdens trinitrofenola 100 ml karsta ūdens). Nav pieļaujama šķīduma saduļķošanās 10 minūšu laikā |
||
Ūdens absorbcija |
5 g agara ievieto 100 ml mērcilindrā, pielej ūdeni līdz mērsvītrai, samaisa un atstāj 24 stundas 25 oC temperatūrā. Cilindra saturu nolej caur samitrinātu stikla vati otrā 100 ml mērcilindrā. Iegūst ne vairāk kā 75 ml ūdens |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 407 KARAGINĀNS
Sinonīmi |
Tirdzniecības produkti tiek pārdoti ar dažādiem nosaukumiem, piemēram: |
||
Īrijas sūnas geloze |
|||
Eucheuman (no Eucheuma spp.) |
|||
Iridofikans (no Irdidaea spp.) |
|||
Haipneans (no Hypnea spp.) |
|||
Furcelarans vai dāņu agars (no Furcellaria fastigiata) |
|||
Karagināns (no Chondrus un Gigartina spp.). |
|||
Definīcija |
Karaginānu iegūst no Rhodophyceae (sarkanaļģes) klases Gigartinaceae, Solieriaceae, Hypneaeceae un Furcellariaceae dzimtu jūraszālēm, ekstrahējot ar ūdeni. Ekstrakcijai drīkst lietot tikai šādus šķīdinātājus: metanolu, etanolu un propān-2-olu. Karagināns sastāv galvenokārt no polisaharīda sulfāta estera kālija, nātrija, magnija un kalcija sāļiem, kuri pēc hidrolīzes dod galaktozi un 3,6-anhidrogalaktozi. Karaginānu nedrīkst hidrolizēt vai citādi ķīmiski sadalīt |
||
Einecs |
232-524-2 |
||
Apraksts |
Iedzeltens līdz bezkrāsains rupjš vai smalks pulveris praktiski bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Metanola, etanola, propān-2-ola saturs |
Ne vairāk kā 0,1 %, atsevišķi vai kopā |
||
Viskozitāte (1,5 % šķīdums, 75 oC temperatūrā) |
Ne mazāk kā 5 mPa.s |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, četras stundas) |
||
Sulfāti |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %, aprēķināti kā SO4 bezūdens vielai |
||
Pelni |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %, noteikti 550 oC temperatūrā, aprēķināti bezūdens vielai |
||
Skābēs nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1 %, aprēķināti bezūdens vielai (nešķīst 10 % sālsskābē) |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 %, aprēķināti bezūdens vielai (nešķīst 1 % v/v sērskābē) |
||
Nelielas molekulmasas karagināns (molekulmasas daļa zem 50 kDa) |
Ne vairāk kā 5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 300 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 407a APSTRĀDĀTAS EUCHEUMA JŪRASZĀLES
Sinonīmi |
PES (saīsinājums – apstrādāta Eucheuma jūraszāle) |
||
Definīcija |
Apstrādātas Eucheuma jūraszāles iegūst, apstrādājot ar sārma (KOH) ūdens šķīdumu Rhodophyceae (sarkanās jūraszāles) dabiskās Eucheuma cottonii un Eucheuma spinosum jūraszāles, tādā veidā attīrot tās no piemaisījumiem. Pēc tam tās mazgā ar tīru ūdeni un žāvē. Tālāk var attīrīt, mazgājot ar metanolu, etanolu vai propān-2-olu un žāvējot. Produkts sastāv galvenokārt no polisaharīda sulfāta esteru kālija sāļiem, kas pēc hidrolīzes dod galaktozi un 3,6-anhidrogalaktozi. Produkts satur nelielus daudzumus nātrija, kalcija un magnija sāļu. Produktā ir līdz 15 % celulozes. Apstrādātās Eucheuma jūraszālēs esošo karaginānu nedrīkst hidrolizēt vai citādi ķīmiski sadalīt |
||
Apraksts |
Dzeltenbrūns līdz dzeltens rupjš vai smalks pulveris praktiski bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Veido duļķainu viskozu suspensiju ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Metanola, etanola, propān-2-ola saturs |
Ne vairāk kā 0,1 %, atsevišķi vai kopā |
||
Viskozitāte (1,5 % šķīdums 75 oC temperatūrā) |
Ne mazāk kā 5 mPa.s |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, četras stundas) |
||
Sulfāti |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %, aprēķināti kā SO4 bezūdens vielai |
||
Pelni |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 %, noteikti 550 oC temperatūrā, aprēķināti bezūdens vielai |
||
Skābēs nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1 %, aprēķināti bezūdens vielai (nešķīst 10 % sālsskābē) |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 15 %, aprēķinātas bezūdens vielai (nešķīst 1 % v/v sērskābē) |
||
Nelielas molekulmasas karagināns (molekulmasas daļa zem 50 kDa) |
Ne vairāk kā 5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 300 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 410 BALTĀS AKĀCIJAS SVEĶI
Sinonīmi |
Ceratonijas sveķi |
||
Algaroba sveķi |
|||
Definīcija |
Baltās akācijas sveķi ir ceratonijas (Ceratonia siliqua (L.) Taub., Leguminosae dzimta) sēklu dīgļu endosperma. Sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem hidrokoloidāliem polisaharīdiem, kuri veidoti no galaktopiranozes un mannopiranozes grupām, kas savienotas ar glikozīdu saitēm, un kurus ķīmiski var nosaukt par galaktomannāniem |
||
Molekulmasa |
50 000–3 000 000 |
||
Einecs |
232-541-5 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 75 % galaktomannāna |
||
Ārējais izskats |
Balts līdz dzeltenbalts pulveris gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Paraugu ūdens šķīdumā, kas satur 0,5 % joda un 1 % kālija jodīda, novieto uz stikla plāksnītes un pārbauda mikroskopā. Baltās akācijas sveķi sastāv no garām izstieptām cauruļveidīgām šūnām, kas savstarpēji atdalītas vai starp kurām ir nelielas starptelpas. Šūnu brūnais pildījums ir daudz mazāk regulāras formas nekā guāra sveķu šūnu pildījums. Guāra sveķiem ir apaļu vai bumbierveida šūnu ciešas grupas. To pildījums ir dzeltens līdz brūns |
||
|
Šķīst karstā ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, piecas stundas) |
||
Pelni |
Ne vairāk kā 1,2 %, noteikti 800 oC temperatūrā |
||
Olbaltumvielas (N × 6,25) |
Ne vairāk kā 7 % |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 4 % |
||
Ciete |
Nav nosakāma ar šādu metodi: pie parauga šķīduma (1/10) pievieno dažus pilienus joda šķīduma, nedrīkst parādīties zils krāsojums |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Etanols un propān-2-ols |
Ne vairāk kā 1 %, atsevišķi vai kopā |
E 412 GUĀRA SVEĶI
Sinonīmi |
Cyamopsis sveķi |
||
Guāra milti |
|||
Definīcija |
Guāra sveķi ir guāra auga (Cyamopsis tetragonolobus (L.) Taub., Leguminosae dzimta) sēklu dīgļu endosperma, kas sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem hidrokoloidāliem polisaharīdiem, kuri veidoti no galaktopiranozes un mannopiranozes grupām, kas savienotas ar glikozīdu saitēm, un kurus ķīmiski var nosaukt par galaktomannāniem |
||
Einecs |
232-536-0 |
||
Molekulmasa |
50 000–8 000 000 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 75 % galaktomannāna |
||
Ārējais izskats |
Balts līdz dzelteni balts pulveris gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst aukstā ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, piecas stundas) |
||
Pelni |
Ne vairāk kā 1,5 %, noteikti 800 oC temperatūrā |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 7 % |
||
Olbaltumvielas (N × 6,25) |
Ne vairāk kā 10 % |
||
Ciete |
Nav nosakāma ar šādu metodi: pie parauga šķīduma (1/10) pievieno dažus pilienus joda šķīduma, nedrīkst parādīties zils krāsojums |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 413 TRAGAKANTS
Sinonīmi |
Tragakanta sveķi |
||
Tragants |
|||
Definīcija |
Tragakants ir Astragalus gummifer Labillardiere un citu Astragalus sugu (Leguminosae dzimta) augu stumbru un zaru kaltēts izsvīdums, kas sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem polisaharīdiem (galaktoarabaniem un skābiem polisaharīdiem), kuri hidrolizējoties dod galakturonskābi, galaktozi, arabinozi, ksilozi un fukozi. Var saturēt nelielus ramnozes un glikozes daudzumus (kas radušies no cietes un/vai celulozes atliekām) |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 800 000 |
||
Einecs |
232-252-5 |
||
Ārējais izskats |
Traganta sveķi ir 0,5–2,5 mm biezi un līdz 3 cm gari saplacināti taisni vai izliekti fragmenti vai spirālēs savīti gabaliņi. Tie ir balti vai dzeltenbalti (daži gabaliņi sarkanīgā nokrāsā). Tiem ir raupja struktūra ar īsām plaisām. Tiem nav aromāta, un šķīdumam ir sāju gļotu garša. Pulverveida tragakants ir balts vai bāli dzeltens, vai iesārti brūns (bāli dzeltenbrūns) |
||
Identificēšana |
|
||
|
1 g parauga 50 ml ūdens uzbriest, veidojot lāsumainas gļotas; nešķīst etanolā un neuzbriest 60 % (w/v) etanola ūdens šķīdumā |
||
Tīrība |
|
||
Negatīvs Karaja sveķu tests |
Vāra 1 g parauga ar 20 ml ūdens, līdz veidojas gļotas. Pievieno 5 ml sālsskābes un vāra vēl piecas minūtes. Neparādās paliekoša iesārta vai sarkana krāsa |
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 16 % (105 oC, piecas stundas) |
||
Pelni (kopējie) |
Ne vairāk kā 4 % |
||
Skābēs nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
E 414 AKĀCIJAS SVEĶI
Sinonīmi |
Gumiarābiks |
||
Definīcija |
Akācijas sveķi ir Acacia senegal (L.) Willdenow vai citu akācijas sugu (Leguminosae dzimta) stumbru un zaru kaltēts izsvīdums, kas sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem polisaharīdiem un to kalcija, magnija un kālija sāļiem, kurus hidrolizējot iegūst arabinozi, galaktozi, ramnozi un glukuronskābi |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 350 000 |
||
Einecs |
232-519-5 |
||
Ārējais izskats |
Akācijas sveķi sastopami kā balti vai dzeltenbalti mainīga lieluma sfēriski pilieni vai stūraini gabaliņi, dažreiz ar tumšāku daļiņu piejaukumu. Var būt arī baltu līdz dzeltenbaltu pārslu, granulu vai pulvera veidā |
||
Identificēšana |
|
||
|
1 g parauga izšķīst 2 ml auksta ūdens, veidojot viegli plūstošu skābu šķīdumu; nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 17 % (105 oC, piecas stundas) graudainam materiālam un ne vairāk kā 10 % (105 oC, četras stundas) izsmidzinot žāvētam materiālam |
||
Pelni (kopējie) |
Ne vairāk kā 4 % |
||
Pelni (skābēs nešķīstoši) |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Ciete vai dekstrīns |
Vāra sveķus ūdens šķīdumā 1/50 un atdzesē. Pie 5 ml šķīduma pievieno vienu pilienu joda šķīduma. Neparādās zilgana vai sarkanīga krāsa |
||
Tanīns |
Pie 10 ml sveķu ūdens šķīduma (1/50) pievieno 0,1 ml dzelzs trihlorīda šķīduma (9 g FeCl3·6H2O šķīdina ūdenī līdz 100 ml tilpumam). Neparādās melns krāsojums vai melnas nogulsnes |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Hidrolīzes produkti |
Nesatur mannozi, ksilozi un galakturonskābi (nosaka hromatogrāfiski) |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
E 415 KSANTĀNA SVEĶI
Definīcija |
Ksantāna sveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Xanthomonas campestris, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un kurus attīra, no šķīduma izgulsnējot ar etanolu vai propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Sveķi galvenokārt satur D-glikozes un D-mannozes heksožu atlikumus, kā arī D-glikuronskābi un pirovīnogskābi, un tos sagatavo nātrija, kālija vai kalcija sāls formā. Sveķu šķīdumiem ir neitrāla reakcija |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 1 000 000 |
||
Einecs |
234-394-2 |
||
Pamatviela |
CO2 iznākums no ksantānsveķu sausnas ir ne mazāks par 4,2 % un ne lielāks par 5 %, kas atbilst ksantānsveķu saturam no 91 % līdz 108 % |
||
Ārējais izskats |
Krēmkrāsas pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Žāvēšanas zudumi |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, 2,5 stundas) |
||
Koppelnu saturs |
Ne vairāk kā 16 % sausnas, karsējot 650 oC temperatūrā pēc četru stundu žāvēšanas 105 oC temperatūrā |
||
Pirovīnogskābe |
Ne mazāk kā 1,5 % |
||
Slāpeklis |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Etanols un propān-2-ols |
Ne vairāk kā 500 mg/kg, atsevišķi vai kopā |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 5 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 300 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nekonstatē 5 g paraugā |
||
Salmonella spp. |
Nekonstatē 10 g paraugā |
||
Xanthomonas campestris |
Dzīvotspējīgas šūnas nekonstatē 1 g paraugā |
E 416 KARAJA SVEĶI
Sinonīmi |
Katilo |
||
Kadaja |
|||
Sterculia sveķi |
|||
Sterculia |
|||
Karaja, Karaja sveķi |
|||
Kullo |
|||
Kuterra |
|||
Definīcija |
Karaja sveķi ir kaltēts izsvīdums no Sterculia urens Roxburgh un citu Sterculia sugu (Sterculiaceae dzimta) vai Cochlospermum gossypium A. P. De Candole vai citu Cochlospermum sugu (Bixaceae dzimta) augu zariem un stumbriem. Tie satur galvenokārt lielmolekulārus acetilētus polisaharīdus, kas hidrolīzē dod galaktozi, ramnozi un galakturonskābi kopā ar nelieliem glukuronskābes daudzumiem |
||
Einecs |
232-539-4 |
||
Ārējais izskats |
Karaja sveķi sastopami dažāda lieluma pilienu un tādu neregulāru gabaliņu veidā, kam raksturīga puskristāliska struktūra. Tie ir bāli dzeltenā līdz iesārti brūnā krāsā, caurspīdīgi un raupji. Karaja sveķu pulveris ir no bāli pelēka līdz iesārti brūnam. Sveķiem ir raksturīga etiķskābes smarža |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst etanolā |
||
|
Karaja sveķi atšķirībā no citiem sveķiem uzbriest 60 % etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 20 % (105 oC, piecas stundas) |
||
Pelni (kopīgie) |
Ne vairāk kā 8 % |
||
Skābē nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Skābē nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Gaistošas skābes |
Ne mazāk kā 10 %, aprēķinātas kā etiķskābe |
||
Ciete |
Nav pieļaujama |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
E 417 TARA SVEĶI
Definīcija |
Tara sveķi ir samalta Caesalpinia spinosa (Leguminosae dzimta) sēklu endosperma, kas sastāv galvenokārt no lielmolekulāriem polisaharīdiem, ko lielākoties veido galaktomannāni. Pamatsastāvdaļa satur (1-4)-b-D-mannopiranozes un a-D-galaktopiranozes grupu lineāras ķēdes, kas savienotas ar (1-6) saitēm. Mannozes un galaktozes attiecība tara sveķos ir 3:1. (Baltās akācijas sveķos šī attiecība ir 4:1, guāra sveķos 2:1) |
||
Einecs |
254-409-6 |
||
Ārējais izskats |
Balts līdz bāli dzeltens pulveris gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī. |
||
Nešķīst etanolā |
|||
|
Parauga ūdens šķīdumam pievienojot nedaudz nātrija borāta, veidojas gels |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % |
||
Pelni |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Skābē nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Olbaltumvielas |
Ne vairāk kā 3,5 % (faktors N × 5,7) |
||
Ciete |
Nav pieļaujama |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 418 ŽELENA SVEĶI
Definīcija |
Želena sveķi ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, kurus producē Pseudomonas elodea, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, un attīra, reģenerējot ar propān-2-olu, izžāvē un samaļ. Lielmolekulārais polisaharīds sastāv galvenokārt no tetrasaharīda atkārtotām grupām, kuras savukārt sastāv no vienas ramnozes, vienas glukuronskābes un divām glikozes grupām, un ir aizvietotas ar acil- (gliceril- un acetil) grupām O-glikozidāli saistītu esteru veidā. Glukuronskābe ir neitralizēta kā jauktais kālija, nātrija, kalcija un magnija sāls |
||
Einecs |
275-117-5 |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 500 000 |
||
Pamatviela |
No žāvētas vielas var iegūt ne mazāk kā 3,3 % un ne vairāk kā 6,8 % oglekļa dioksīda |
||
Ārējais izskats |
Pelēkbalts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, veidojot viskozu šķīdumu |
||
Nešķīst etanolā |
|||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, 2,5 stundas) |
||
Slāpeklis |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Propān-2-ols |
Ne vairāk kā 750 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Summāri mikroorganismi |
Ne vairāk kā 10 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 400 kolonijas/g |
||
E. coli |
Nav pieļaujamas 5 g |
||
Salmonella spp. |
Nav pieļaujamas 10 g |
E 420 (i) SORBĪTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Komisijas Direktīvas 2008/60/EK (8) I pielikumā.
E 420 (ii) SORBĪTA SĪRUPS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 421 MANNĪTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 422 GLICERĪNS
Sinonīmi |
|
||
Glicerīns |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
1,2,3-propāntriols |
||
Glicerols |
|||
Trihidroksipropāns |
|||
Einecs |
200-289-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H8O3 |
||
Molekulmasa |
92,10 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 98 % glicerola bezūdens vielā |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs, bezkrāsains, higroskopisks, sīrupains šķidrums ar saldu garšu un vieglu raksturīgu smaržu, kas nav ne asa, ne nepatīkama |
||
Identificēšana |
|
||
|
Karsē dažus pilienus parauga mēģenē ar 0,5 g kālija bisulfāta. Izdalās akroleīnam raksturīgie kodīgie tvaiki |
||
|
Ne mazāk kā 1,257 |
||
|
Starp 1,471 un 1,474 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 5 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,01 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Butāntrioli |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Akroleīns, glikoze un amonija savienojumi |
Karsē 5 ml glicerīna un 5 ml kālija hidroksīda šķīduma (1/10) maisījumu 60 oC temperatūrā piecas minūtes. Tas nedrīkst nedz kļūt dzeltens, nedz arī izdalīt amonjaka smaku |
||
Taukskābes un esteri |
Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināti kā sviestskābe |
||
Hlorēti savienojumi |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (kā hlors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 425 (i) KONJAC SVEĶI
Definīcija |
Konjac sveķi ir ūdenī šķīstošs hidrokoloīds, ko iegūst no samalta Konjac pulvera, ekstrahējot ar ūdeni. Konjac pulveris ir neattīrīts produkts, iegūts no daudzgadīga auga Amorphophallus konjac saknēm. Galvenā Konjac sveķu sastāvdaļa ir ūdenī šķīstošs lielmolekulārs polisaharīds – glikomannāns, kas sastāv no D-mannozes un D-glikozes, kuras saistītas ar ß(1-4)-glikozīdām saitēm, un kuru molārā attiecība ir 1,6:1,0. Īsākas sānu ķēdes ir pievienotas ar ß(1-3)-glikozīdām saitēm, un pie katras no 9. līdz 19. ogļhidrāta molekulām atrodas pa vienai acetilgrupai |
||
Molekulmasa |
Galvenās komponentes – glikomannāna – vidējā molekulmasa ir no 200 000 līdz 2 000 000 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 75 % ogļhidrātu |
||
Apraksts |
Balts, krēmkrāsas vai gaiši brūns pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Disperģējami karstā vai aukstā ūdenī, veidojot ļoti viskozu šķīdumu ar pH starp 4,0 un 7,0 |
||
|
Mēģenē pie 1 % parauga šķīduma pievieno 5 ml 4 % nātrija borāta šķīduma un spēcīgi sakrata. Veidojas gels |
||
|
Pagatavo 2 % parauga šķīdumu, karsējot to verdoša ūdens vannā un nepārtraukti maisot 30 minūtes, tad šķīdumu atdzesē līdz istabas temperatūrai. Pilnīgi hidratētam paraugam istabas temperatūrā pievieno 10 % kālija karbonāta šķīdumu ar tādu aprēķinu, lai 1 g parauga pievienotu 1 ml šķīduma, veidojot 30 g 2 % šķīduma. Maisījumu uzkarsē ūdens vannā līdz 85 oC un nemaisot iztur šajā temperatūrā divas stundas. Šādos apstākļos veidojas termiski stabils gels |
||
|
Ne mazāk kā 3 kgm-1 s-1 (25 oC temperatūrā) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, 5 h) |
||
Ciete |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Olbaltumvielas |
Ne vairāk kā 3 % (N × 5,7) |
||
Nosaka slāpekli ar Kjeldāla metodi. Slāpekļa procentuālo saturu paraugā reizinot ar 5,7, iegūst olbaltumvielu procentuālo saturu paraugā |
|||
Dietilēterī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Kopējais pelnu saturs |
Ne vairāk kā 5,0 % (800 oC, 3–4 h) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Salmonella spp. |
Nekonstatē 12,5 g paraugā |
||
E. coli |
Nekonstatē 5 g paraugā |
E 425 (ii) KONJAC GLIKOMANNĀNS
Definīcija |
Konjac glikomannāns ir ūdenī šķīstošs hidrokoloīds, ko iegūst no samalta Konjac pulvera, mazgājot ar etanola un ūdens maisījumu. Konjac pulveris ir neattīrīts produkts, iegūts no daudzgadīga auga Amorphophallus konjac bumbuļiem. Galvenā sastāvdaļa ir ūdenī šķīstošs lielmolekulārs polisaharīds – glikomannāns, kas sastāv no D-mannozes un D-glikozes, kuru molārā attiecība ir 1,6:1,0 un kuras saistītas ar ß(1-4)-glikozīdām saitēm, kas sazarojas pēc katra 50. vai 60. posma. Aptuveni katrs 19. cukura atlikums ir acetilēts |
||
Molekulmasa |
500 000 līdz 2 000 000 |
||
Pamatviela |
Diētiskās šķiedrvielas kopējais apjoms: ne mazāk kā 95 % sausnas satura |
||
Apraksts |
Baltas līdz viegli brūnganas sīkas daļiņas, brīvi plūstošs pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Disperģējams karstā vai aukstā ūdenī, veidojot ļoti viskozu šķīdumu ar pH 5,0–7,0. Šķīdību palielina, karsējot un mehāniski maisot |
||
|
Pagatavo 2 % parauga šķīdumu, karsējot to verdoša ūdens vannā, nepārtraukti maisot, 30 minūtes un tad šķīdumu atdzesē līdz istabas temperatūrai. Pilnīgi hidratētam paraugam istabas temperatūrā pievieno 10 % kālija karbonāta šķīdumu ar tādu aprēķinu, lai 1 g parauga tiktu pievienots 1 ml šķīduma, veidojot 30 g 2 % šķīduma. Maisījumu uzkarsē ūdens vannā līdz 85 oC un nemaisot iztur šajā temperatūrā divas stundas. Šādos apstākļos veidojas termiski stabils gels |
||
|
Ne mazāk kā 20 kgm-1 s-1 (25 oC temperatūrā) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 8 % (105 oC, 3 h) |
||
Ciete |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Olbaltumvielas |
Ne vairāk kā 1,5 % (N × 5,7) |
||
Nosaka slāpekli ar Kjeldāla metodi. Slāpekļa procentuālo saturu paraugā reizinot ar 5,7, iegūst olbaltumvielu procentuālo saturu paraugā |
|||
Dietilēterī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Sulfīti (izteikti kā SO2) |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,02 % |
||
Spirtā (50 %) šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2,0 % |
||
Kopējais pelnu saturs |
Ne vairāk kā 2,0 % (800 oC, 3–4 h) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Salmonella spp. |
Nekonstatē 12,5 g paraugā |
||
E. coli |
Nekonstatē 5 g paraugā |
E 426 SOJAS PUPIŅU HEMICELULOZE
Sinonīmi |
|
||
Definīcija |
Sojas pupiņu hemiceluloze ir attīrīts, ūdenī šķīstošs polisaharīds, kas ekstrakcijā ar karstu ūdeni iegūts no šķiedras, ko satur sojas pupiņas |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Ūdenī šķīstoši sojas pupiņu polisaharīdi |
||
Ūdenī šķīstošas sojas pupiņu šķiedrvielas |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 74 % ogļhidrātu |
||
Ārējais izskats |
Irdens balts pulveris, ko iegūst, žāvējot ar izsmidzināšanas paņēmienu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst siltā un aukstā ūdenī, neveidojot gelu |
||
5,5±1,5 |
|||
|
Ne vairāk kā 200 mPa.s |
||
Tīrība |
|
||
Žāvēšanas zudumi |
Ne vairāk kā 7 % (105 oC, 4 h) |
||
Proteīns |
Ne vairāk kā 14 % |
||
Koppelnu saturs |
Ne vairāk kā 9,5 % (600 oC, 4 h) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Mikroorganismu skaita standarti |
Ne vairāk kā 3 000 kolonijas/g |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 100 kolonijas/g |
||
E. coli |
Negatīvs 10 g paraugā |
E 431 POLIOKSIETILĒNA (40) STEARĀTS
Sinonīmi |
Polioksietilēna (40) stearāts |
||
Polioksietilēna (40) monostearāts |
|||
Definīcija |
Komerciālās pārtikas stearīnskābes monoesteru un diesteru un jaukto polioksietilēna diolu maisījums (aptuveni ar 40 oksietilēna vienību vidējo polimēra garumu) kopā ar brīvu poliolu |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,5 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Krēmkrāsas pārslas vai vaskaina cietviela 25 oC temperatūrā ar vāju smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etanolā, metanolā un etilacetātā. Nešķīst minerāleļļā |
||
|
39 oC līdz 44 oC |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 1 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 25 un ne lielāks par 35 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 27 un ne lielāks par 40 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 432 POLIOKSIETILĒNA SORBITĀNA MONOLAURĀTS (POLISORBĀTS 20)
Sinonīmi |
Polisorbāts 20 |
||
Polioksietilēna (20) sorbitāna monolaurāts |
|||
Definīcija |
Sorbīta un tā monoanhidrīdu un dianhidrīdu daļējo esteru maisījums ar komerciālo pārtikas laurīnskābi, kas kondensēts aptuveni ar 20 moliem etilēnoksīda uz molu sorbīta un tā anhidrīdu |
||
Pamatviela |
Vismaz 70 % oksietilēna grupu, kas atbilst vismaz 97,3 % polioksietilēna (20) sorbitāna monolaurāta uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
25 oC temperatūrā eļļains šķidrums, no citronkrāsas līdz dzintara sarkanam, ar vāju, raksturīgu smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etanolā, metanolā, etilacetātā un dioksānā. Nešķīst minerāleļļā un petrolēterī |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 40 un ne lielāks par 50 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 96 un ne lielāks par 108 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 433 POLIOKSIETILĒNA SORBITĀNA MONOOLEĀTS (POLISORBĀTS 80)
Sinonīmi |
Polisorbāts 80 |
||
Polioksietilēna (20) sorbitāna monooleāts |
|||
Definīcija |
Sorbīta un tā monoanhidrīdu un dianhidrīdu daļējo esteru maisījums ar komerciālo pārtikas oleīnskābi, kas kondensēts aptuveni ar 20 moliem etilēnoksīda uz molu sorbīta un tā anhidrīdu |
||
Pamatviela |
Vismaz 65 % oksietilēna grupu, kas atbilst vismaz 96,5 % polioksietilēna (20) sorbitāna monooleāta uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
25 oC temperatūrā eļļains šķidrums, no citronkrāsas līdz dzintara sarkanam, ar vāju, raksturīgu smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etanolā, metanolā, etilacetātā un toluolā. Nešķīst minerāleļļā un petrolēterī |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 45 un ne lielāks par 55 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 65 un ne lielāks par 80 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 434 POLIOKSIETILĒNA SORBITĀNA MONOPALMITĀTS (POLISORBĀTS 40)
Sinonīmi |
Polisorbāts 40 |
||
Polioksietilēna (20) sorbitāna monopalmitāts |
|||
Definīcija |
Sorbīta un tā monoanhidrīdu un dianhidrīdu daļējo esteru maisījums ar komerciālo pārtikas palmitīnskābi, kas kondensēts aptuveni ar 20 moliem etilēnoksīda uz molu sorbīta un tā anhidrīdu |
||
Pamatviela |
Vismaz 66 % oksietilēna grupu, kas atbilst vismaz 97 % polioksietilēna (20) sorbitāna monopalmitāta uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
25 oC temperatūrā eļļains šķidrums vai pusgels, no citronkrāsas līdz oranžam, ar vāju, raksturīgu smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etanolā, metanolā, etilacetātā un acetonā. Nešķīst minerāleļļā |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 41 un ne lielāks par 52 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 90 un ne lielāks par 107 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 435 POLIOKSIETILĒNA SORBITĀNA MONOSTEARĀTS (POLISORBĀTS 60)
Sinonīmi |
Polisorbāts 60 |
||
Polioksietilēna (20) sorbitāna monostearāts |
|||
Definīcija |
Sorbīta un tā monoanhidrīdu un dianhidrīdu daļējo esteru maisījums ar komerciālo pārtikas stearīnskābi, kas kondensēts aptuveni ar 20 moliem etilēnoksīda uz molu sorbīta un tā anhidrīdu |
||
Pamatviela |
Vismaz 65 % oksietilēna grupu, kas atbilst vismaz 97 % polioksietilēna (20) sorbitāna monostearāta uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
25 oC temperatūrā eļļains šķidrums vai pusgels, no citronkrāsas līdz oranžam, ar vāju, raksturīgu smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etilacetātā un toluolā. Nešķīst minerāleļļā un augu eļļās |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 45 un ne lielāks par 55 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 81 un ne lielāks par 96 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 436 POLIOKSIETILĒNA SORBITĀNA TRISTEARĀTS (POLISORBĀTS 65)
Sinonīmi |
Polisorbāts 65 |
||
Polioksietilēna (20) sorbitāna tristearāts |
|||
Definīcija |
Sorbīta un tā monoanhidrīdu un dianhidrīdu daļējo esteru maisījums ar komerciālo pārtikas stearīnskābi, kas kondensēts aptuveni ar 20 moliem etilēnoksīda uz molu sorbīta un tā anhidrīdu |
||
Pamatviela |
Vismaz 46 % oksietilēna grupu, kas atbilst vismaz 96 % polioksietilēna (20) sorbitāna tristearāta uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
Vaskaina krēmkrāsas cietviela 25 oC temperatūrā ar vāju, raksturīgu smārdu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Disperģējams ūdenī. Šķīst minerāleļļā, augu eļļās, petrolēterī, acetonā, ēterī, dioksānā, etanolā un metanolā |
||
|
29 oC līdz 33 oC |
||
|
Raksturīgs polioksietilēta poliola daļējam taukskābes esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 3 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāks par 88 un ne lielāks par 98 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāks par 40 un ne lielāks par 60 |
||
1,4-dioksāns |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Etilēnglikoli (mono- un di-) |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 440 (i) PEKTĪNS
Definīcija |
Pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas poligalakturonskābes un tās nātrija, kālija, kalcija un amonija sāļiem. To iegūst, ekstrahējot ar ūdeni pārtikas augus, parasti citrusaugļus vai ābolus. Izgulsnēšanai var izmantot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu |
||
Einecs |
232-553-0 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 65 % galakturonskābes bezpelnu un bezūdens vielā pēc mazgāšanas ar skābi un etanolu |
||
Ārējais izskats |
Balts, dzeltenīgs, gaiši pelēcīgs vai gaiši brūngans pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, veidojot koloidālu opalescējošu šķīdumu. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, divas stundas) |
||
Skābēs nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1 % (nešķīst aptuveni 3N sālsskābē) |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg, aprēķināts bezūdens vielai |
||
Slāpeklis |
Ne vairāk kā 1,0 % pēc vielas mazgāšanas ar skābi un etanolu |
||
Metanols, etanols un propān-2-ols |
Ne vairāk kā 1 %, atsevišķi vai kopā, aprēķināts bezūdens vielai |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 440 (ii) AMIDĒTS PEKTĪNS
Definīcija |
Amidēts pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas un amidētas poligalakturonskābes un tās nātrija, kālija, kalcija un amonija sāļiem. To iegūst, ekstrahējot ar ūdeni pārtikas augus, parasti citrusaugļus vai ābolus, un apstrādājot ar amonjaku sārmainā vidē. Izgulsnēšanai var izmantot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 65 % galakturonskābes bezpelnu un bezūdens vielā pēc mazgāšanas ar skābi un etanolu |
||
Ārējais izskats |
Balts, dzeltenīgs, gaiši pelēcīgs vai gaiši brūngans pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, veidojot koloidālu, opalescējošu šķīdumu. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, divas stundas) |
||
Skābēs nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1 % (nešķīst aptuveni 3 N sālsskābē) |
||
Amidēšanas pakāpe |
Ne vairāk kā 25 % no pektīna karboksilgrupu skaita |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg bezūdens vielā |
||
Slāpeklis |
Ne vairāk kā 2,5 % pēc vielas mazgāšanas ar skābi un etanolu |
||
Metanols, etanols un propān-2-ols |
Ne vairāk kā 1 %, atsevišķi vai kopā, aprēķināti vielai, kas nesatur gaistošas vielas |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 442 AMONIJA FOSFATĪDI
Sinonīmi |
Fosfatīdskābes amonija sāļi, fosforilētu glicerīdu amonija sāļu maisījums |
||
Definīcija |
Fosfatīdskābju amonija sāļu maisījums, kuru iegūst no pārtikas taukiem un eļļas (parasti daļēji atūdeņojot rapšu eļļu). Viena, divas vai trīs glicerīdgrupas var būt saistītas ar fosforu. Bez tam divi fosforesteri var būt savienoti kā fosfatidilfosfatīdi |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 3,4 % fosfora (pēc svara) un ne mazāk kā 1,2 % un ne vairāk kā 1,5 % amonija (aprēķināts kā slāpeklis) |
||
Ārējais izskats |
Eļļaina, pusšķidra viela |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst taukos. Nešķīst ūdenī. Daļēji šķīst etanolā un acetonā |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Petrolēterī nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2,5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 444 SAHAROZES ACETĀTA IZOBUTIRĀTS
Sinonīmi |
SAIB |
||
Definīcija |
Saharozes acetāta izobutirāts ir produktu maisījums, kas rodas pārtikas saharozes esterifikācijas reakcijā ar etiķskābes anhidrīdu un izosviestskābes anhidrīdu, ja reakcijas maisījumu pārdestilē. Produktu maisījums satur visas iespējamās esteru kombinācijas, un acetātu molārā attiecība pret izobutirātiem ir aptuveni 2:6 |
||
Einecs |
204-771-6 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Saharozes diacetāta heksaizobutirāts |
||
Ķīmiskā formula |
C40H62O19 |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 832–856 (C40H62O19 : 846,9) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,8 % un ne vairāk kā 101,9 % C40H62O19 |
||
Ārējais izskats |
Bāls salmu krāsas šķidrums, dzidrs un bez nogulsnēm, ar vāju smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst lielākajā daļā organisko šķīdinātāju |
||
|
[n]40 D= 1,4492–1,4504 |
||
|
[d]25 D: 1,141–1,151 |
||
Tīrība |
|
||
Triacetīns |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 0,2 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 524 un ne vairāk kā 540 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 445 KOLOFONIJA GLICERĪNA ESTERI
Sinonīmi |
Estera sveķi |
||
Definīcija |
Koksnes kolofonija kolofonijskābju tri- un diglicerīnesteru maisījums. Kolofoniju iegūst no veciem priežu celmiem, ekstrahējot ar šķīdinātāju un attīrot produktu. Šis nosaukums neattiecas uz vielām, kuras iegūst no augošu priežu izsvīdumsveķiem, un uz vielām, kuras iegūst no taleļļas sveķiem, kas ir sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts. Kolofonija glicerīna esteris sastāv aptuveni no 90 % sveķskābju un 10 % neitrālu vielu (kas nav skābes). Sveķu skābā frakcija ir izomēro diterpenoīdu monokarbonskābju maisījums ar empīrisko formulu C20H30O2, no kurām galvenā ir abietīnskābe. Vielu attīra, destilējot ar ūdens tvaiku |
||
Ārējais izskats |
Cieta viela dzeltenā līdz gaišā dzintarkrāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, šķīst acetonā |
||
|
Raksturīgs šai vielai |
||
Tīrība |
|
||
Šķīduma īpatnējais svars |
[d]20 25 ne mazāks kā 0,935, noteikts 50 % d-limonena (97 %, v.t. 175,5 oC līdz 176,0 oC, d20 4 : 0,84) šķīdumā |
||
Mīksttapšanas temperatūra |
Starp 82 oC un 90 oC |
||
Skābes skaitlis |
Ne mazāk kā 3 un ne vairāk kā 9 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 15 un ne vairāk kā 45 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Taleļļas sveķu iztrūkuma tests (sēra tests) |
Ja sēru saturošus organiskus savienojumus karsē nātrija formiāta klātbūtnē, sērs pārvēršas par hidrogensulfīdu, kuru viegli var konstatēt ar svina acetāta papīru. Pozitīvs tests norāda, ka produkts ir taleļļas sveķi, nevis kolofonija sveķi |
E 450 (i) DINĀTRIJA DIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Dinātrija dihidrogendifosfāts |
||
Dinātrija dihidrogenpirofosfāts |
|||
Nātrija skābais pirofosfāts |
|||
Dinātrija pirofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija dihidrogendifosfāts |
||
Einecs |
231-835-0 |
||
Ķīmiskā formula |
Na2H2P2O7 |
||
Molekulmasa |
221,94 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % dinātrija difosfāta |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 63,0 % un ne vairāk kā 64,5 % |
||
Apraksts |
Balts pulveris vai graudiņi |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī |
||
|
Starp 3,7 un 5,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, četras stundas) |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 450 (ii) TRINĀTRIJA DIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Trinātrija skābais pirofosfāts |
||
Trinātrija monohidrogendifosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Einecs |
238-735-6 |
||
Ķīmiskā formula |
Monohidrāts: Na3HP2O7·H2O |
||
Bezūdens viela: Na3HP2O7 |
|||
Molekulmasa |
Monohidrāts: 261,95 |
||
Bezūdens viela: 243,93 |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % bezūdens vielā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 57 % un ne vairāk kā 59 % |
||
Apraksts |
Balts pulveris vai graudiņi, sastopams kā bezūdens viela vai kā monohidrāts |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī |
||
|
Starp 6,7 un 7,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 4,5 % bezūdens vielā |
||
Ne vairāk kā 11,5 % monohidrātā |
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, četras stundas) |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 450 (iii) TETRANĀTRIJA DIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Tetranātrija pirofosfāts |
||
Nātrija pirofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Tetranātrija difosfāts |
||
Einecs |
231-767-1 |
||
Ķīmiskā formula |
Bezūdens viela: Na4P2O7 |
||
Dekahidrāts: Na4P2O7·10H2O |
|||
Molekulmasa |
Bezūdens viela: 265,94 |
||
Dekahidrāts: 446,09 |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % Na4P2O7 izkarsētā vielā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 52,5 % un ne vairāk kā 54,0 % |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai balts kristālisks vai granulveida pulveris. Dekahidrāts sausā gaisā daļēji zaudē kristalizācijas ūdeni |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
Starp 9,8 un 10,8 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % bezūdens vielai, ne mazāk kā 38 % un ne vairāk kā 42 % dekahidrātam, abos gadījumos nosakot pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 550 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 450 (v) TETRAKĀLIJA DIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Kālija pirofosfāts |
||
Tetrakālija pirofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Tetrakālija difosfāts |
||
Einecs |
230-785-7 |
||
Ķīmiskā formula |
K4P2O7 |
||
Molekulmasa |
330,34 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % izkarsētā vielā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 42,0 % un ne vairāk kā 43,7 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai balts, ļoti higroskopisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
|
Starp 10,0 un 10,8 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 2 % pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 550 oC temperatūrā |
||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 450 (vi) DIKALCIJA DIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Kalcija pirofosfāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dikalcija difosfāts |
||
Dikalcija pirofosfāts |
|||
Einecs |
232-221-5 |
||
Ķīmiskā formula |
Ca2P2O7 |
||
Molekulmasa |
254,12 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 96 % |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 55 % un ne vairāk kā 56 % |
||
Apraksts |
Smalks balts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst atšķaidītā sālsskābē un slāpekļskābē |
||
|
Starp 5,5 un 7,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 1,5 % pēc karsēšanas 30 minūtes 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 450 (vii) KALCIJA DIHIDROGENDIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Skābais kalcija pirofosfāts |
||
Monokalcija dihidrogenpirofosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija dihidrogendifosfāts |
||
Einecs |
238-933-2 |
||
Ķīmiskā formula |
CaH2P2O7 |
||
Molekulmasa |
215,97 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 90 % bezūdens vielā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 61 % un ne vairāk kā 64 % |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,4 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 451 (i) PENTANĀTRIJA TRIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Pentanātrija tripolifosfāts |
||
Nātrija tripolifosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Pentanātrija trifosfāts |
||
Einecs |
231-838-7 |
||
Ķīmiskā formula |
Na5O10P3·nH2O (n = 0 vai 6) |
||
Molekulmasa |
367,86 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 85,0 % (bezūdens viela) vai 65,0 % (heksahidrāts) |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 56 % un ne vairāk kā 59 % (bezūdens viela) vai ne mazāk kā 43 % un ne vairāk kā 45 % (heksahidrāts) |
||
Apraksts |
Nedaudz higroskopiskas baltas granulas vai pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
|
||
|
Starp 9,1 un 10,2 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Bezūdens viela: ne vairāk kā 0,7 % (105 oC, viena stunda) |
||
Heksahidrāts: ne vairāk kā 23,5 % (60 oC, viena stunda un tad žāvēšana 105 oC temperatūrā, četras stundas) |
|||
Ūdenī nešķīstošu vielu saturs |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Augstāki polifosfāti |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 451 (ii) PENTAKĀLIJA TRIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Pentakālija tripolifosfāts |
||
Kālija trifosfāts |
|||
Kālija tripolifosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Pentakālija trifosfāts |
||
Pentakālija tripolifosfāts |
|||
Einecs |
237-574-9 |
||
Ķīmiskā formula |
K5O10P3 |
||
Molekulmasa |
448,42 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 85 % bezūdens vielā |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 46,5 % un ne vairāk kā 48 % |
||
Apraksts |
Ļoti higroskopisks balts pulveris vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ļoti labi šķīst ūdenī |
||
|
|
||
|
Starp 9,2 un 10,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 0,4 % (pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 550 oC temperatūrā) |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 452 (i) NĀTRIJA POLIFOSFĀTS
1. ŠĶĪSTOŠS POLIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Nātrija heksametafosfāts |
||
Nātrija tetrapolifosfāts |
|||
Grēma sāls |
|||
Nātrija polifosfāti, stiklveida |
|||
Nātrija polimetafosfāts |
|||
Nātrija metafosfāts |
|||
Definīcija |
Šķīstošos nātrija polifosfātus iegūst, izkausējot un pēc tam atdzesējot nātrija ortofosfātus. Tā ir savienojumu klase, kas sastāv no dažādiem amorfiem, ūdenī šķīstošiem polifosfātiem, kas veidoti no metafosfāta grupu lineārām ķēdēm (NaPO3)x, kur x ≥ 2 un ķēžu galos ir Na2PO4 grupas. Šīs vielas parasti identificē vai nu pēc attiecības Na2O/P2O5, vai pēc P2O5 satura. Attiecība Na2O/P2O5 mainās no aptuveni 1,3 nātrija tetrapolifosfātā, kur x ir aptuveni 4; līdz 1,1 Grēma sālim, ko parasti sauc par nātrija heksametafosfātu), kur x = 13 līdz 18; un līdz aptuveni 1,0 nātrija polifosfātiem ar lielāku molekulmasu, kur x = 20 līdz 100 vai vairāk. Šo šķīdumu pH mainās no 3,0 līdz 9,0 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija polifosfāts |
||
Einecs |
272-808-3 |
||
Ķīmiskā formula |
Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju nātrija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
||
Molekulmasa |
(102)n |
||
Pamatvielas P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 60 % un ne vairāk kā 71 % izkarsētā vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsas vai balti caurspīdīgi stiklveida gabaliņi, granulas vai pulveri |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ļoti labi šķīst ūdenī |
||
|
|
||
|
Starp 3,0 un 9,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
2. NEŠĶĪSTOŠS POLIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Nešķīstošs nātrija metafosfāts |
||
Madrela sāls |
|||
Nešķīstošs nātrija polifosfāts, IMP |
|||
Definīcija |
Nešķīstošais nātrija metafosfāts ir lielmolekulārs nātrija polifosfāts, kas veidots no divām garām metafosfāta ķēdēm (NaPO3)x, kuras savītas spirālē ap asi pretējos virzienos. Attiecība Na2O/P2O5 ir aptuveni 1,0. Vielas suspensijas ūdenī (attiecībā 1 pret 3) pH ir aptuveni 6,5 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija polifosfāts |
||
Einecs |
272-808-3 |
||
Ķīmiskā formula |
Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju nātrija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
||
Molekulmasa |
(102)n |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 68,7 % un ne vairāk kā 70,0 % |
||
Apraksts |
Balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, šķīst minerālskābēs un kālija un amonija (bet ne nātrija) hlorīdu šķīdumos |
||
|
|
||
|
Aptuveni 6,5 |
||
Tīrība |
|
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 452 (ii) KĀLIJA POLIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Kālija metafosfāts |
||
Kālija polimetafosfāts |
|||
Kurola sāls |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija polifosfāts |
||
Einecs |
232-212-6 |
||
Ķīmiskā formula |
(KPO3)n |
||
Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kālija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
|||
Molekulmasa |
(118)n |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 53,5 % un ne vairāk kā 61,5 % izkarsētā vielā |
||
Apraksts |
Smalks balts pulveris vai kristāli vai bezkrāsainas stiklveida plāksnītes |
||
Identificēšana |
|
||
|
1 g izšķīst 100 ml 4 % nātrija acetāta šķīdumā |
||
|
|
||
|
Nepārsniedz 7,8 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 2 % (pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 550 oC temperatūrā) |
||
Cikliskie fosfāti |
Ne vairāk kā 8 % pēc P2O5 satura |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 452 (iii) NĀTRIJA KALCIJA POLIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Nātrija kalcija polifosfāts, stiklveida |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija kalcija polifosfāts |
||
Einecs |
233-782-9 |
||
Ķīmiskā formula |
(NaPO3)n CaO, kur n parasti ir 5 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 61 % un ne vairāk kā 69 % kā P2O5 |
||
Apraksts |
Balti stiklveida kristāli, sfēras |
||
Identificēšana |
|
||
|
Aptuveni 5 līdz 7 |
||
|
7 % līdz 15 % m/m |
||
Tīrība |
|
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 452 (iv) KALCIJA POLIFOSFĀTS
Sinonīmi |
Kalcija metafosfāts |
||
Kalcija polimetafosfāts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija polifosfāts |
||
Einecs |
236-769-6 |
||
Ķīmiskā formula |
(CaP2O6)n |
||
Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kalcija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(n + 1), kur n nav mazāks par 2 |
|||
Molekulmasa |
(198)n |
||
P2O5 saturs |
Ne mazāk kā 71 % un ne vairāk kā 73 % izkarsētā vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai balts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Parasti šķīst ūdenī ierobežotā daudzumā. Šķīst skābā vidē |
||
|
|
||
|
27 % līdz 29,5 % |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 2 % (pēc žāvēšanas četras stundas 105 oC un tad karsēšanas 30 minūtes 550 oC temperatūrā) |
||
Cikliskie fosfāti |
Ne vairāk kā 8 % pēc P2O5 satura |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (izteikts kā fluors) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 459 BETA-CIKLODEKSTRĪNS
Definīcija |
Beta-ciklodekstrīns ir nereducējošs cikliskais saharīds, kas sastāv no septiņām α-1,4-saistītām D-glikopiranozila vienībām. Produktu ražo ar cikloglikoziltransferāzes (CGT) fermentu, ko iegūst no Bacillus circulans, Paenibacillus macerans vai rekombinantā Bacillus licheniformis strain SJ1608 uz daļēji hidrolizētas cietes bāzes |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Cikloheptaamiloze |
||
Einecs |
231-493-2 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H10O5)7 |
||
Molekulmasa |
1 135 |
||
Pamatviela |
Vismaz 98,0 % (C6H10O5)7 uz bezūdens bāzes |
||
Apraksts |
Balta vai gandrīz balta kristāliska cietviela faktiski bez smārda |
||
Identificēšana |
|
||
|
Daļēji šķīst ūdenī; labi šķīst karstā ūdenī; slikti šķīst etanolā |
||
|
[α]25 D: + 160o līdz + 164o (1 % šķīdums) |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 14 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi ciklodekstrīni |
Ne vairāk kā 2 % uz bezūdens bāzes |
||
Šķīdinātāju (toluola un trihloretilēna) atliekas |
Ne vairāk kā 1 mg katra šķīdinātāja/kg |
||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 460 (i) MIKROKRISTĀLISKĀ CELULOZE
Sinonīmi |
Celulozes gels |
||
Definīcija |
Mikrokristāliskā celuloze ir attīrīta, daļēji depolimerizēta celuloze, kas iegūta, apstrādājot ar minerālskābēm alfa-celulozi, iegūtu kā mīkstu masu (pulpu) no dabiska šķiedrveida augu izejmateriāla. Polimerizācijas pakāpe parasti mazāka par 400 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Celuloze |
||
Einecs |
232-674-9 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H10O5)n |
||
Molekulmasa |
Aptuveni 36 000 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97 %, aprēķināta kā bezūdens celuloze |
||
Ārējais izskats |
Smalks balts vai pelēkbalts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, etanolā, dietilēterī un atšķaidītās minerālskābēs. Nedaudz šķīst nātrija hidroksīda šķīdumā |
||
|
Pie 1 mg parauga pievieno 1 ml fosforskābes un karsē ūdens vannā 30 minūtes. Pievieno 4 ml pirokatehīna šķīduma fosforskābē (1/4) un karsē 30 minūtes. Parādās sarkans krāsojums |
||
|
|
||
|
30 g parauga sajauc ar 270 ml ūdens, maisa mehāniskajā maisītājā (12 000 apgr./min) piecas minūtes. Iegūtais maisījums ir brīvi tekoša suspensija vai smaga, kunkuļaina, grūti tekoša suspensija, kas grūti noslāņojas un satur daudz ieslēgtu gaisa burbuļu. Ja ir iegūta brīvi tekoša suspensija, 100 ml no tās pārnes 100 ml mērcilindrā un vienu stundu ļauj nostāties. Nosēžas nogulsnes, un atdalās virsnogulšņu šķidrums |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 7 % (105 oC, trīs stundas) |
||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,24 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
pH (10 % suspensijas ūdenī) |
Starp 5,0 un 7,5 (virsnogulšņu šķīdumā) |
||
Ciete |
Nav pieļaujama |
||
Pie 20 ml dispersijas, kas iegūta, veicot suspensijas testu D, pievieno dažus pilienus joda šķīduma un samaisa. Nedrīkst parādīties violeti zils vai zils krāsojums |
|||
Daļiņu izmēri |
Ne mazāk kā 5 μm (ne vairāk kā 10 % daļiņu mazākas par 5 μm) |
||
Karboksilgrupas |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 460 (ii) CELULOZES PULVERIS
Definīcija |
Celulozes pulveris ir attīrīta, mehāniski sasmalcināta celuloze, kas pagatavota, apstrādājot alfa-celulozi, ko iegūst kā mīkstu masu (pulpa) no dabiska šķiedrveida augu izejmateriāla |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Celuloze |
||
Lineārs polimērs no 1:4 saistītām glikozes grupām |
|||
Einecs |
232-674-9 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H10O5)n |
||
Molekulmasa |
(162)n (n ir 1 000 un lielāks) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 92 % |
||
Ārējais izskats |
Balts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, etanolā, dietilēterī un atšķaidītās minerālskābēs. Nedaudz šķīst nātrija hidroksīda šķīdumā |
||
|
30 g parauga sajauc ar 270 ml ūdens, maisa mehāniskajā maisītājā (12 000 apgr./min) piecas minūtes. Iegūtais maisījums ir brīvi tekoša suspensija vai smaga, kunkuļaina, grūti tekoša suspensija, kas grūti noslāņojas un satur daudz ieslēgtu gaisa burbuļu. Ja ir iegūta brīvi tekoša suspensija, 100 ml no tās pārnes 100 ml mērcilindrā un vienu stundu ļauj nostāties. Nosēžas nogulsnes un atdalās virsnogulšņu šķidrums |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 7 % (105 oC, trīs stundas) |
||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,3 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
pH (10 % suspensijas ūdenī) |
Starp 5,0 un 7,5 (virsnogulšņu šķīdumā) |
||
Ciete |
Nav pieļaujama |
||
Pie 20 ml dispersijas, kas iegūta, veicot identificēšanas testu B, pievieno dažus pilienus joda šķīduma un samaisa. Nedrīkst parādīties violeti zils vai zils krāsojums |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Daļiņu izmēri |
Ne mazāk kā 5 μm (ne vairāk kā 10 % daļiņu mazākas par 5 μm) |
E 461 METILCELULOZE
Sinonīmi |
Celulozes metilēteris |
|||||
Definīcija |
Metilcelulozi iegūst tieši no dabiska šķiedrveida augu materiāla, un tā ir daļēji ēterificēta ar metilgrupām |
|||||
Ķīmiskais nosaukums |
Celulozes metilēteris |
|||||
Ķīmiskā formula |
Polimērs satur aizvietotas anhidroglikozes grupas ar vispārīgo formulu: |
|||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), kur R1, R2, R3 katra var būt viena no šādām grupām:
|
||||||
Molekulmasa |
Aptuveni 20 000 līdz 380 000 |
|||||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 25 % un ne vairāk kā 33 % metoksigrupu (-OCH3) un ne vairāk kā 5 % hidroksietoksigrupu (-OCH2CH2OH) |
|||||
Ārējais izskats |
Higroskopisks balts vai iedzeltens, vai pelēcīgs graudains vai šķiedrveida pulveris bez smaržas un garšas |
|||||
Identificēšana |
|
|||||
|
Ūdenī uzbriest, veidojot dzidru līdz opalescējošu, viskozu koloidālu šķīdumu |
|||||
Nešķīst etanolā, dietilēterī un hloroformā |
||||||
Šķīst ledus etiķskābē |
||||||
Tīrība |
|
|||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10 % (105 oC, trīs stundas) |
|||||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 1,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
|||||
pH (1 % koloidālā šķīdumā) |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0 |
|||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 462 ETILCELULOZE
Sinonīmi |
Celulozes etilēteris |
|||
Definīcija |
Etilceluloze ir celuloze, kas iegūta tieši no augu šķiedrvielām, tās daļēji eterificējot ar etilgrupām |
|||
Ķīmiskais nosaukums |
Celulozes etilēteris |
|||
Ķīmiskā formula |
Polimēri, kas satur aizvietotas anhidroglikozes atlikumus, ar šādu formulu: |
|||
C6H7O2(OR1)(OR2), kur R1 un R2 ir:
|
||||
Pamatviela |
Sausna satur ne mazāk kā 44 % un ne vairāk kā 50 % etoksigrupu (-OC2H5) (ekvivalents ne vairāk kā 2,6 etoksilgrupām uz vienu anhidroglikozes atlikumu) |
|||
Ārējais izskats |
Nedaudz higroskopisks balts vai dzeltenīgs pulveris bez smaržas un garšas |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
Praktiski nešķīst ūdenī, glicerīnā un propān-1,2-diolā, atkarībā no etoksigrupu satura labāk vai sliktāk šķīstošs dažos citos organiskajos šķīdinātājos. Etilceluloze, kas satur ne vairāk kā 46–48 % etoksigrupu, labi šķīst tetrahidrofurānā, metilacetātā, hloroformā un aromātisko ogļūdeņražu maisījumos ar etanolu. Etilceluloze, kas satur 46–48 % vai vairāk etoksigrupu, labi šķīst etanolā, metanolā, toluolā, hloroformā un etilacetātā |
|||
|
5 g parauga izšķīdina 95 g toluola un etanola maisījumā 80:20 (tilp./tilp.). Veidojas dzidrs, stabils, mazliet dzeltens šķīdums. Uz stikla plates izlej dažus mililitrus šķīduma un ļauj šķīdinātājam iztvaikot. Veidojas bieza, izturīga, viendabīga, dzidra plēve. Tā ir viegli uzliesmojoša |
|||
Tīrība |
|
|||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 3 % (105 oC, divas stundas) |
|||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,4 % |
|||
pH (1 % koloidāls šķīdums) |
Neitrāls pēc lakmusa |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 463 HIDROKSIPROPILCELULOZE
Sinonīmi |
Celulozes hidroksipropilēteris |
|||||||
Definīcija |
Hidroksipropilcelulozi iegūst tieši no dabiska šķiedrveida augu materiāla, un tā ir daļēji ēterificēta ar hidroksipropilgrupām |
|||||||
Ķīmiskais nosaukums |
Celulozes hidroksipropilēteris |
|||||||
Ķīmiskā formula |
Polimērs satur aizvietotas anhidroglikozes grupas ar vispārīgo formulu: |
|||||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), kur R1, R2, R3 katra var būt viena no šādām grupām:
|
||||||||
Molekulmasa |
Aptuveni 30 000 līdz 1 000 000 |
|||||||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur ne mazāk kā 80,5 % hidroksipropoksigrupu (-OCH2CHOHCH3), kas atbilst ne vairāk kā 4,6 hidroksipropilgrupām vienā anhidroglikozes grupā |
|||||||
Ārējais izskats |
Nedaudz higroskopisks balts, iedzeltens vai pelēkbalts graudains vai šķiedrveida pulveris bez smaržas un garšas |
|||||||
Identificēšana |
|
|||||||
|
Ūdenī uzbriest, veidojot dzidru līdz opalescējošu viskozu koloidālu šķīdumu. Šķīst etanolā. Nešķīst dietilēterī |
|||||||
|
Aizvietotājus nosaka ar gāzu hromatogrāfijas metodi |
|||||||
Tīrība |
|
|||||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10 % (105 oC, trīs stundas) |
|||||||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
|||||||
pH (1 % koloidālā šķīdumā) |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0 |
|||||||
Propilēna hlorhidrīni |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
|||||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 464 HIDROKSIPROPILMETILCELULOZE
Definīcija |
Hidroksipropilmetilcelulozi iegūst tieši no dabiska šķiedrveida augu materiāla, un tā ir daļēji ēterificēta ar metilgrupām un satur nelielu daudzumu hidroksipropilaizvietotāju |
|||||||||
Ķīmiskais nosaukums |
Metilcelulozes 2-hidroksipropilēteris |
|||||||||
Ķīmiskā formula |
Polimērs satur aizvietotas anhidroglikozes grupas ar vispārīgo formulu: |
|||||||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), kur R1, R2, R3 katra var būt viena no šādām grupām:
|
||||||||||
Molekulmasa |
Aptuveni no 13 000 līdz 200 000 |
|||||||||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur ne mazāk kā 19 % un ne vairāk kā 30 % metoksigrupu (-OCH3) un ne mazāk kā 3 % un ne vairāk kā 12 % hidroksipropoksigrupu (-OCH2CHOHCH3) |
|||||||||
Ārējais izskats |
Higroskopisks balts, iedzeltens vai pelēkbalts graudains vai šķiedrveida pulveris bez garšas un smaržas |
|||||||||
Identificēšana |
|
|||||||||
|
Ūdenī uzbriest, veidojot dzidru līdz opalescējošu viskozu koloidālu šķīdumu. Nešķīst etanolā |
|||||||||
|
Aizvietotājus nosaka ar gāzu hromatogrāfijas metodi |
|||||||||
Tīrība |
|
|||||||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10 % (105 oC, trīs stundas) |
|||||||||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 1,5 % produktiem ar viskozitāti 50 mPa.s vai vairāk |
|||||||||
Ne vairāk kā 3 % produktiem ar viskozitāti mazāku par 50 mPa.s |
||||||||||
pH (1 % koloidālā šķīdumā) |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0 |
|||||||||
Propilēna hlorhidrīni |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
|||||||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 465 ETILMETILCELULOZE
Sinonīmi |
Metiletilceluloze |
|||||
Definīcija |
Etilmetilcelulozi iegūst tieši no dabiska šķiedrveida augu materiāla, un tā ir daļēji ēterificēta ar metil- un etilgrupām |
|||||
Ķīmiskais nosaukums |
Celulozes etilmetilēteris |
|||||
Ķīmiskā formula |
Polimērs satur aizvietotas anhidroglikozes grupas ar vispārīgo formulu: |
|||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), kur R1, R2, R3 katra var būt viena no šādām grupām:
|
||||||
Molekulmasa |
Aptuveni no 30 000 līdz 40 000 |
|||||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 3,5 % un ne vairāk kā 6,5 % metoksigrupu (-OCH3), ne mazāk kā 14,5 % un ne vairāk kā 19 % etoksigrupu (-OCH2CH3) un ne mazāk kā 13,2 % un ne vairāk kā 19,6 % kopējo alkoksigrupu, kas aprēķinātas kā metoksigrupa (bezūdens vielā) |
|||||
Ārējais izskats |
Nedaudz higroskopiskas iedzeltenas šķiedras vai pulveris bez smaržas un garšas |
|||||
Identificēšana |
|
|||||
|
Ūdenī uzbriest, veidojot dzidru līdz opalescējošu viskozu koloidālu šķīdumu. Šķīst etanolā. Nešķīst dietilēterī |
|||||
Tīrība |
|
|||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15 % (šķiedrām) un ne vairāk kā 10 % (pulverim) (105 oC, līdz konstantam svaram) |
|||||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,6 % |
|||||
pH (1 % koloidālā šķīdumā) |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,0 |
|||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 466 NĀTRIJA KARBOKSIMETILCELULOZE
Sinonīmi |
Karboksimetilceluloze |
|||||
KMC |
||||||
NaKMC |
||||||
Nātrija KMC |
||||||
Celulozes sveķi |
||||||
Definīcija |
Karboksimetilceluloze ir tieši no dabiska šķiedraugu materiāla iegūtas celulozes karboksimetilētera daļējs nātrija sāls |
|||||
Ķīmiskais nosaukums |
Celulozes karboksimetilētera nātrija sāls |
|||||
Ķīmiskā formula |
Polimērs satur aizvietotas anhidroglikozes grupas ar vispārīgo formulu: |
|||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), kur R1, R2, R3 katra var būt viena no šādām grupām:
|
||||||
Molekulmasa |
Lielāka par aptuveni 17 000 (polimerizācijas pakāpe aptuveni 100) |
|||||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,5 % bezūdens vielā |
|||||
Ārējais izskats |
Nedaudz higroskopisks balts, iedzeltens vai pelēcīgs graudains vai šķiedrveida pulveris bez smaržas un garšas |
|||||
Identificēšana |
|
|||||
|
Ar ūdeni veido viskozu koloidālu šķīdumu. Nešķīst etanolā |
|||||
|
1 % parauga šķīdumu intensīvi krata. Putu slānis nerodas. (Šis tests ļauj atšķirt nātrija karboksimetilcelulozi no citiem celulozes ēteriem) |
|||||
|
Pie 5 ml 0,5 % parauga šķīduma pievieno 5 ml 5 % vara sulfāta vai alumīnija sulfāta šķīduma. Veidojas nogulsnes. (Šis tests ļauj atšķirt nātrija karboksimetilcelulozi no citiem celulozes ēteriem un no želatīna, baltās akācijas sveķiem un tragakanta) |
|||||
|
0,5 g pulverveida nātrija karboksimetilcelulozes pievieno pie 50 ml ūdens maisot, kamēr rodas viendabīga dispersija. Turpina maisīt, kamēr rodas dzidrs šķīdums, kuru izmanto testam. Pie 1 ml parauga, kas atšķaidīts ar ekvivalentu daudzumu ūdens, nelielā mēģenē pievieno piecus pilienus 1-naftola šķīduma. Mēģeni noliek slīpi un rūpīgi ielej gar mēģenes sienu 2 ml sērskābes tā, lai tā veidotu apakšējo slāni. Uz slāņu robežas parādās violeti sarkans krāsojums |
|||||
Tīrība |
|
|||||
Aizvietošanas pakāpe |
Vienā anhidroglikozes grupā ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 1,5 karboksimetilgrupu (-CH2COOH) |
|||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, līdz konstantam svaram) |
|||||
pH (1 % koloidālā šķīdumā) |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 8,5 |
|||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
|||||
Glikolāti |
Ne vairāk kā 0,4 %, aprēķināti kā nātrija glikolāts bezūdens vielai |
|||||
Nātrijs |
Ne vairāk kā 12,4 % bezūdens vielai |
E 468 ŠĶĒRSŠŪTĀ NĀTRIJA KARBOKSIMETILCELULOZE
Sinonīmi |
Šķērsšūtā karboksimetilceluloze |
|||||
Šķērsšūtā CMC |
||||||
Šķērsšūtā nātrija CMC |
||||||
Šķērsšūtā celulozes gumija |
||||||
Definīcija |
Šķērsšūtā nātrija karboksimetilceluloze ir termiski šķērsšūtas daļēji O-karboksimetilētas celulozes nātrija sāls |
|||||
Ķīmiskais nosaukums |
Šķērsšūtā karboksimetilētercelulozes nātrija sāls |
|||||
Ķīmiskā formula |
Polimēri, kas ietver aizvietotas anhidroglikozes vienības ar vispārējo formulu: |
|||||
C6H7O2(OR1)(OR2)(OR3), |
||||||
kur R1, R2 un R3 var būt jebkurš no turpmāk minētajiem:
|
||||||
Apraksts |
Viegli higroskopisks balts vai bālgans pulveris bez smaržas |
|||||
Identificēšana |
|
|||||
A. |
Sakrata 1 g ar 100 ml šķīduma, kurā ir 4 mg/kg metilēnzilais, un ļauj nogulsnēties. Pētāmā viela absorbē metilēnzilo un nogulsnējas kā zila šķiedraina masa |
|||||
B. |
Sakrata 1 g ar 50 ml ūdens. 1 ml maisījuma ielej testa mēģenē, pievieno 1 ml ūdens un 0,05 ml svaigi sagatavota 40 g/l alfa-naftola šķīduma metanolā. Noliek testa mēģeni slīpi un uzmanīgi gar malu pievieno 2 ml sērskābes tā, lai tā veidotu zemāku slāni. Pie slāņu robežas parādās sarkanīgi violeta krāsa |
|||||
C. |
Nātrija reakcija |
|||||
Tīrība |
|
|||||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 6 % (105 oC, 3 h) |
|||||
Ūdens šķīstoši |
Ne vairāk kā 10 % |
|||||
Aizvietošanas pakāpe |
Ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 1,5 karboksimetilgrupu uz vienu anhidroglikozes vienību |
|||||
1 % pH |
Ne mazāk kā 5,0 un ne vairāk kā 7,0 |
|||||
Nātrija saturs |
Ne vairāk kā 12,4 %, rēķinot uz bezūdens vielu |
|||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 469 FERMENTATĪVI HIDROLIZĒTA KARBOKSIMETILCELULOZE
Sinonīmi |
Nātrija karboksimetilceluloze, fermentatīvi hidrolizēta |
||
Definīcija |
Fermentatīvi hidrolizētu karboksimetilcelulozi iegūst no karboksimetilcelulozes, veicot fermentatīvu pārstrādi ar celulozi, kas ražota ar Trichoderma longibrachiatum (agrāk T. reesei) |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Karboksimetilceluloze, nātrija, daļēji fermentatīvi hidrolizēta |
||
Ķīmiskā formula |
Polimēru, kuros ir aizvietotas anhidroglikozes vienības ar turpmāk minēto vispārējo formulu, nātrija sāļi: |
||
[C6H7O2(OH)x(OCH2COONa)y]n, |
|||
kur n ir polimerizācijas pakāpe |
|||
x = 1,50 līdz 2,80 |
|||
y = 0,2 līdz 1,50 |
|||
x + y = 3,0 |
|||
(y = aizvietošanas pakāpe) |
|||
Molekulmasa |
178,14, kur y = 0,20 |
||
282,18, kur y = 1,50 |
|||
Makromolekulas: ne mazāk kā 800 (n ir aptuveni 4) |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,5 %, ieskaitot mono- un disaharīdus, rēķinot uz sausu vielu |
||
Apraksts |
Balts vai viegli dzeltens, vai pelēcīgs higroskopiski graudains vai šķiedrains pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
|
Spēcīgi sakrata parauga 0,1 % šķīdumu. Neparādās putu slānis. Šis tests atšķir nātrija karboksimetilcelulozi (gan hidrolizētu, gan nehidrolizētu) no citiem celulozes ēteriem un no alginātiem un dabiskajām gumijām |
||
|
Pieciem mililitriem 0,5 % parauga šķīduma pievieno 5 ml 5 % vara vai alumīnija sulfāta šķīdumu. Parādās nogulsnes. Šis tests atšķir nātrija karboksimetilcelulozi (gan hidrolizētu, gan nehidrolizētu) no citiem celulozes ēteriem un no želatīna, ceratoniju sēklu gumijas un traganta gumijas |
||
|
50 mililitriem ūdens maisot pievieno 0,5 g pulverveida parauga tā, lai veidotos vienveidīga masa. Turpina maisīt, līdz izveidojas dzidrs šķīdums. Mazā testa mēģenē atšķaida 1 ml šķīduma ar 1 ml ūdens. Pievieno piecus pilienus 1-naftola TS. Novieto mēģeni slīpi un uzmanīgi gar mēģenes malu ielej 2 ml sērskābes tā, lai tā izveidotu zemāku slāni. Pie slāņu robežas parādās purpursarkana krāsa |
||
|
Ne mazāk kā 2,500 kgm-1s-1 pie 25 oC, kas atbilst vidējai molekulmasai 5 000 D |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 12 % (105 oC, līdz nemainīgam svaram) |
||
Aizvietošanas pakāpe |
Ne mazāk kā 0,2 un ne vairāk kā 1,5 karboksimetilgrupu uz vienu anhidroglikozes vienību, rēķinot uz sausu vielu |
||
1 % koloīdu šķīduma pH |
Ne mazāk kā 6,0 un ne vairāk kā 8,5 |
||
Nātrija hlorīds un nātrija glikolāts |
Ne vairāk kā 0,5 %, viens pats vai abi kopā |
||
Atlikušo fermentu aktivitāte |
Iztur testu. Testa šķīduma viskozitāte nemainās, kas norāda nātrija karboksimetilcelulozes hidrolīzi |
||
Svins |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
E 470a TAUKSKĀBJU NĀTRIJA, KĀLIJA UN KALCIJA SĀĻI
Definīcija |
Taukskābju nātrija, kālija un kalcija sāļus iegūst no pārtikas taukiem un eļļām vai no destilētām pārtikas taukskābēm |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts vai krēmkrāsas, spīdīgs pulveris, plēksnes vai pusšķidra viela |
||
Identificēšana |
|
||
|
Kālija un nātrija sāļi šķīst ūdenī un etanolā, |
||
un kalcija sāļi nešķīst ūdenī, etanolā un dietilēterī |
|||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nātrijs |
Ne mazāk kā 9 % un ne vairāk kā 14 %, aprēķināts kā Na2O |
||
Kālijs |
Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 21,5 %, aprēķināts kā K2O |
||
Kalcijs |
Ne mazāk kā 8,5 % un ne vairāk kā 13 %, aprēķināts kā CaO |
||
Nepārziepojamas vielas |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Brīvs sārms |
Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināts kā NaOH |
||
Spirtā nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,2 % (attiecas tikai uz nātrija un kālija sāļiem) |
E 470b TAUKSKĀBJU MAGNIJA SĀĻI
Definīcija |
Taukskābju magnija sāļus iegūst no pārtikas taukiem un eļļām vai no destilētām pārtikas taukskābēm |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % bezūdens vielā |
||
Ārējais izskats |
Balts vai krēmkrāsas, spīdīgs pulveris, plēksnes vai pusšķidra viela |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, daļēji šķīst etanolā un dietilēterī |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Magnijs |
Ne mazāk kā 6,5 % un ne vairāk kā 11 %, aprēķināts kā MgO |
||
Brīvs sārms |
Ne vairāk kā 0,1 %, aprēķināts kā MgO |
||
Nepārziepojamas vielas |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 471 TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDI
Sinonīmi |
Glicerilmonostearāts |
||
Glicerilmonopalmitāts |
|||
Glicerilmonooleāts u. c. |
|||
Monostearīns, monopalmitīns, monooleīns u. c. |
|||
GMS (glicerilmonostearāts) |
|||
Definīcija |
Taukskābju mono- un diglicerīdi sastāv no pārtikas eļļās un taukos esošo taukskābju glicerīna mono-, di- un triesteru maisījuma. Tie var saturēt nelielus daudzumus brīvu taukskābju un glicerīna |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 70 % mono- un diesteru |
||
Ārējais izskats |
Produkta izskats mainās no bāli dzeltena līdz gaiši brūna eļļaina šķidruma līdz baltai vai pelēkai vaskainai cietai vielai. Cietā viela var būt pārslu, pulvera vai mazu bumbiņu veidā |
||
Identificēšana |
|
||
|
Raksturīgs taukskābes daļējam polispirta esterim |
||
|
|
||
|
Nešķīst ūdenī, šķīst etanolā un toluolā |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 6 |
||
Brīvs glicerīns |
Ne vairāk kā 7 % |
||
Poliglicerīni |
Ne vairāk kā 4 % diglicerīna un ne vairāk kā 1 % augstāko poliglicerīnu, rēķinot no kopīgā glicerīnu satura |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Glicerīni (kopīgie) |
Ne mazāk kā 16 % un ne vairāk kā 33 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
|
E 472a TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU ETIĶSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Mono- un diglicerīdu etiķskābes esteri |
||
Acetoglicerīdi |
|||
Acetilēti mono- un diglicerīdi |
|||
Glicerīna etiķskābes un taukskābju esteri |
|||
Definīcija |
Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un etiķskābes glicerīna esteru maisījums. Tas var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas etiķskābes un brīvu glicerīdu |
||
Ārējais izskats |
No dzidriem, plūstošiem šķidrumiem līdz cietām vielām baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Skābes |
Nedrīkst saturēt citas skābes kā etiķskābi un taukskābes |
||
Brīvs glicerīns |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Etiķskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 9 % un ne vairāk kā 32 % |
||
Brīvas taukskābes (un etiķskābe) |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Glicerīns (kopīgais) |
Ne mazāk kā 14 % un ne vairāk kā 31 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
|
E 472b TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU PIENSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Mono- un diglicerīdu pienskābes esteri |
||
Laktoglicerīdi |
|||
Ar pienskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |
|||
Definīcija |
Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un pienskābes glicerīna esteru maisījums. Tas var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas pienskābes un brīvu glicerīdu |
||
Ārējais izskats |
No dzidriem, plūstošiem šķidrumiem līdz vaskveida cietām vielām baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst aukstā, bet disperģējams karstā ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Skābes |
Nedrīkst būt citas skābes kā pienskābe un taukskābes |
||
Brīvs glicerīns |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Pienskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 45 % |
||
Brīvas taukskābes (un pienskābe) |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Glicerīns (kopīgais) |
Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 30 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
|
E 472c TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU CITRONSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Citrems |
||
Mono- un diglicerīdu citronskābes esteri |
|||
Citroglicerīdi |
|||
Ar citronskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |
|||
Definīcija |
Pārtikas tauku un eļļu taukskābju un citronskābes glicerīna esteri. Var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas citronskābes un brīvus glicerīdus. Tos var daļēji vai pilnīgi neitralizēt ar nātrija hidroksīdu vai ar kālija hidroksīdu. |
||
Ārējais izskats |
Iedzelteni līdz gaiši brūni šķidrumi, pusšķidras vielas vai vaskveida cietas vielas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst aukstā ūdenī |
||
Disperģējami karstā ūdenī |
|||
Šķīst eļļās un taukos |
|||
Šķīst aukstā etanolā |
|||
Tīrība |
|
||
Citas skābes, izņemot citronskābi un taukskābes |
Nav konstatējams |
||
Glicerīns (brīvais) |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Glicerīns (kop.) |
Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 33 % |
||
Citronskābe (kop.) |
Ne mazāk kā 13 % un ne vairāk kā 50 % |
||
Sulfātpelni (karsējot 800 ± 25 oC) |
Produkti, kas nav neitralizēti: ne vairāk kā 0,5 % |
||
Daļēji vai pilnībā neitralizēti produkti: ne vairāk kā 10 % |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Brīvās taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, izsakot oleīnskābē |
||
|
E 472d TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU VĪNSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Mono- un diglicerīdu vīnskābes esteri |
||
Ar vīnskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |
|||
Definīcija |
Produkts sastāv no pārtikas tauku un eļļu taukskābju un vīnskābes glicerīna esteru maisījuma. Tas var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas vīnskābes un brīvu glicerīdu |
||
Ārējais izskats |
No lipīgiem, viskozi iedzelteniem šķidrumiem līdz dzeltenām vaskveida cietām vielām |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Skābes |
Nedrīkst būt citas skābes kā vīnskābe un taukskābes |
||
Glicerīns (brīvais) |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Glicerīns (kopīgais) |
Ne mazāk kā 12 % un ne vairāk kā 29 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Vīnskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 50 % |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
|
E 472e TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU MONO- UN DIACETILVĪNSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Glicerīna diacetilvīnskābes un taukskābju esteri |
||
Mono- un diglicerīdu diacetilvīnskābes esteri |
|||
Ar mono- un diacetilvīnskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |
|||
Definīcija |
No vīnskābes iegūtas mono- un diacetilvīnskābes un glicerīna esteru un pārtikas tauku taukskābju maisījums. Tas var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas vīnskābes, etiķskābes un to kombinācijas, un brīvus glicerīdus. Satur arī taukskābju vīnskābes un etiķskābes esterus |
||
Ārējais izskats |
Taukiem līdzīgas konsistences lipīgi, viskozi šķidrumi vai dzelteni sveķi, kas mitrā gaisā hidrolizējas, izdalot etiķskābi |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Skābes |
Nedrīkst saturēt citas skābes kā etiķskābi, vīnskābi un taukskābes |
||
Glicerīns (brīvais) |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Glicerīns (kopīgais) |
Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 28 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Vīnskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 40 % |
||
Etiķskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 8 % un ne vairāk kā 32 % |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
|
E 472f TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDU JAUKTIE ETIĶSKĀBES UN VĪNSKĀBES ESTERI
Sinonīmi |
Ar etiķskābi un vīnskābi esterificēti taukskābju mono- un diglicerīdi |
||
Definīcija |
Pārtikas tauku taukskābju un etiķskābes un vīnskābes glicerīna esteru maisījums. Tas var saturēt nelielus daudzumus brīva glicerīna, brīvu taukskābju, brīvas vīnskābes un etiķskābes un brīvu glicerīdu. Var saturēt arī taukskābju mono- un diglicerīdu mono- un diacetilvīnskābes esterus |
||
Ārējais izskats |
No lipīgiem šķidrumiem līdz cietām vielām baltā līdz gaiši dzeltenā krāsā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Skābes |
Nedrīkst saturēt citas skābes kā etiķskābi, vīnskābi un taukskābes |
||
Glicerīns (brīvais) |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Glicerīns (kopīgais) |
Ne mazāk kā 12 % un ne vairāk kā 27 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Etiķskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 20 % |
||
Vīnskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 20 % un ne vairāk kā 40 % |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
|
E 473 TAUKSKĀBJU SAHAROZES ESTERI
Sinonīmi |
Saharozes esteri |
|||
Cukura esteri |
||||
Definīcija |
Saharozes mono-, di- un triesteri ar pārtikas tauku un eļļu taukskābēm. Tos pagatavo no saharozes un pārtikas taukskābju metil- un etilesteriem vai ekstrahē no saharoglicerīdiem. Ekstrakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: dimetilformamīdu, dimetilsulfoksīdu, etilacetātu, propān-2-olu, propilēnglikolu, 2-metil-1-propanolu un metiletilketonu |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 80 % |
|||
Ārējais izskats |
Biezi geli, mīkstas vielas vai balti līdz bāli pelēcīgi pulveri |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
|
Grūti šķīst ūdenī |
|||
Šķīst etanolā |
||||
Tīrība |
|
|||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 2 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
|||
Brīvi cukuri |
Ne vairāk kā 5 % |
|||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
Metanols |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
Dimetilsulfoksīds |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
|||
Dimetilformamīds |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
2-metil-1-propanols |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
Etilacetāts, |
|
Ne vairāk kā 350 mg/kg, atsevišķi vai kopā |
||
propān-2-ols, |
||||
propilēnglikols |
||||
Metiletilketons |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
|
E 474 SAHAROZES GLICERĪDI
Sinonīmi |
Cukura glicerīdi |
|||
Definīcija |
Saharozes glicerīdus iegūst saharozes reakcijā ar pārtikas taukiem vai eļļu, kas pamatā veido saharozes un taukskābju mono-, di- un triesteru maisījumu, kopā ar nelielu atlikušo daudzumu tauku vai eļļu mono-, di- un triglicerīdiem. Reakcijā var izmantot tikai šādus šķīdinātājus: cikloheksānu, dimetilformamīdu, etilacetātu, propān-2-olu un 2-metil-1-propanolu |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 40 % un ne vairāk kā 60 % saharozes taukskābju esteru |
|||
Ārējais izskats |
Biezi geli, mīkstas vielas vai balti līdz bāli pelēcīgi pulveri |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
|
Nešķīst aukstā ūdenī |
|||
Šķīst etanolā |
||||
Tīrība |
|
|||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 2 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
|||
Brīvi cukuri |
Ne vairāk kā 5 % |
|||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 3 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
|||
Metanols |
Nevairāk kā 10 mg/kg |
|||
Dimetilformamīds |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
|||
Cikloheksāns |
|
Ne vairāk kā 10 mg/kg, atsevišķi vai kopā |
||
un 2-metil-1-propanols |
||||
Etilacetāts |
|
Ne vairāk kā 350 mg/kg, atsevišķi vai kopā |
||
un propān-2-ols |
||||
|
E 475 TAUKSKĀBJU POLIGLICERĪNA ESTERI
Sinonīmi |
Poliglicerīna taukskābju esteri |
||
Taukskābju esteru poliglicerīna esteri |
|||
Definīcija |
Taukskābju poliglicerīna esterus iegūst, esterificējot poliglicerīnu ar pārtikas taukiem un eļļām vai ar pārtikas tauku un eļļu taukskābēm. Poliglicerīna grupa galvenokārt ir di-, tri- un tetraglicerīngrupa, un tā satur ne vairāk kā 10 % poliglicerīngrupas, kas ir heptaglicerīngrupa vai garāka polimērgrupa |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 90 % taukskābju esteru |
||
Ārējais izskats |
Gaiši dzelteni līdz dzintarkrāsas eļļaini līdz ļoti viskozi šķīdumi; gaiši dzeltenas līdz mēreni brūnas plastiskas vai mīkstas vielas; gaiši dzeltenas līdz brūnas vaskveida vielas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Disperģējami ūdenī, šķīst eļļās un organiskos šķīdinātājos, var būt no ļoti hidrofiliem līdz ļoti lipofiliem |
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Skābes |
Nedrīkst saturēt citas skābes kā taukskābes |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 6 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Glicerīns un poliglicerīni (kopīgie) |
Ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 60 % |
||
Brīvs glicerīns un poliglicerīni |
Ne vairāk kā 7 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
|
E 476 POLIGLICERĪNA POLIRĪCINOLĀTS
Sinonīmi |
Kondensētas rīcineļļas taukskābju glicerīna esteri |
||
Rīcineļļas polikondensēto taukskābju poliglicerīna esteri |
|||
Rīcineļļas esteru poliglicerīna esteri |
|||
PGPR |
|||
Definīcija |
Poliglicerīna polirīcinolātus iegūst, poliglicerīnu esterificējot ar kondensētām rīcineļļas taukskābēm |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs, ļoti viskozs šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī un etanolā |
||
Šķīst dietilēterī, ogļūdeņražos un halogenētos ogļūdeņražos |
|||
|
|
||
|
Starp 1,4630 un 1,4665 |
||
Tīrība |
|
||
Poliglicerīni |
Poliglicerīnu daļai jāsastāv no ne mazāk kā 75 % di-, tri- un tetraglicerīniem un ne vairāk kā 10 % heptaglicerīniem un augstākiem poliglicerīniem |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 80 un ne vairāk kā 100 |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 6 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 477 TAUKSKĀBJU PROPĀN-1,2-DIOLA ESTERI
Sinonīmi |
Taukskābju propilēnglikola esteri |
||
Definīcija |
Pārtikas tauku un eļļu taukskābju propān-1,2-diola mono- un diesteru maisījums. Spirta grupa sastāv tikai no propān-1,2-diola un tā dimēra ar nelielu trimēra piemaisījumu. Nesatur citas organiskās skābes kā tikai pārtikas taukskābes |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 85 % taukskābes estera |
||
Ārējais izskats |
Dzidrs šķidrums vai sveķainas baltas pārslas, bumbiņas vai cieta viela ar vāju smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Skābes |
Nav pieļaujamas citas skābes kā taukskābes |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 6 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Propān-1,2-diols (kopīgais) |
Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 31 % |
||
Brīvs propān-1,2-diols |
Ne vairāk kā 5 % |
||
Propilēnglikola dimērs un trimērs |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
|
E 479b TERMISKI OKSIDĒTAS SOJAS EĻĻAS IEDARBĪBAS PRODUKTS AR TAUKSKĀBJU MONO- UN DIGLICERĪDIEM
Sinonīmi |
TOSOM |
||
Definīcija |
Termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju mono- un diglicerīdiem ir glicerīna un taukskābju (no pārtikas taukiem un termiski oksidētas sojas eļļas) esteru maisījums. Produktu iegūst, savstarpēji iedarbojoties 10 % termiski oksidētas sojas eļļas ar 90 % pārtikas taukskābju mono- un diglicerīdiem un produktu dezodorējot vakuumā 130 oC temperatūrā. Sojas eļļu iegūst tikai no dabiskām sojas pupām |
||
Ārējais izskats |
Gaiši dzeltena vai gaiši brūna viela ar vaskveida vai cietu konsistenci |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst karstā eļļā vai taukos |
||
Tīrība |
|
||
Kušanas temperatūra |
55 oC līdz 65 oC |
||
Brīvas taukskābes |
Ne vairāk kā 1,5 %, aprēķinātas kā oleīnskābe |
||
Brīvs glicerīns |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Taukskābes (kopīgās) |
83 % līdz 90 % |
||
Glicerīns (kopīgais) |
16 % līdz 22 % |
||
Taukskābju metilesteri, kas neveido kompleksus ar urīnvielu |
Ne vairāk kā 9,0 % no visiem taukskābju metilesteriem |
||
Taukskābes, kas nešķīst petrolēterī |
Ne vairāk kā 2 % no visām taukskābēm |
||
Peroksīda skaitlis |
Ne vairāk kā 3 |
||
Epoksīdi |
Ne vairāk kā 0,03 % oksirāna skābekļa |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 481 NĀTRIJA STEAROIL-2-LAKTĀTS
Sinonīmi |
Nātrija stearoillaktilāts |
||
Nātrija stearoillaktāts |
|||
Definīcija |
Stearoilpienskābju nātrija sāļu un to polimēru maisījums, kas satur nelielus daudzumus citu radniecīgu skābju nātrija sāļus un kas iegūts stearīnskābes reakcijā ar pienskābi. Var saturēt arī citas pārtikas taukskābes brīvā veidā vai esterificētas, ja tās satur lietotā stearīnskābe |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija di-2-stearoillaktāts |
||
Nātrija di(2-stearoiloksi)propionāts |
|||
Einecs |
246-929-7 |
||
Ķīmiskā formula (galvenās sastāvdaļas) |
C21H39O4Na |
||
C19H35O4Na |
|||
Ārējais izskats |
Balts vai viegli iedzeltens pulveris vai cieta, trausla viela ar raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nātrijs |
Ne mazāk kā 2,5 % un ne vairāk kā 5 % |
||
Estera skaitlis |
Ne mazāk kā 90 un ne vairāk kā 190 |
||
Skābes skaitlis |
Ne mazāk kā 60 un ne vairāk kā 130 |
||
Pienskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 482 KALCIJA STEAROIL-2-LAKTĀTS
Sinonīmi |
Kalcija stearoillaktāts |
||
Definīcija |
Stearoilpienskābes kalcija sāļu un tās polimēru maisījums, kas satur nelielus daudzumus citu radniecīgu skābju kalcija sāļu un kas iegūts stearīnskābes reakcijā ar pienskābi. Var saturēt arī citas pārtikas taukskābes brīvā veidā vai esterificētas, ja tās satur lietotā stearīnskābe |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija di-2-stearoillaktāts |
||
Kalcija di-(2-stearoiloksi)propionāts |
|||
Einecs |
227-335-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C42H78O8Ca |
||
C38H70O8Ca |
|||
Ārējais izskats |
Balts vai viegli iedzeltens pulveris vai cieta, trausla viela ar raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Nedaudz šķīst karstā ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Kalcijs |
Ne mazāk kā 1 % un ne vairāk kā 5,2 % |
||
Estera skaitlis |
Ne mazāk kā 125 un ne vairāk kā 190 |
||
Pienskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 15 % un ne vairāk kā 40 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne mazāk kā 50 un ne vairāk kā 130 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 483 STEARILTARTRĀTS
Sinonīmi |
Stearilpalmitiltartrāts |
||
Definīcija |
Produktu iegūst, esterificējot vīnskābi ar tirdzniecībā esošo stearilspirtu, kas sastāv galvenokārt no stearil- un palmitilspirta. Produkts sastāv galvenokārt no diestera ar nelieliem monoestera un neizreaģējušo izejvielu piemaisījumiem |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Disteariltartrāts |
||
Dipalmitiltartrāts |
|||
Ķīmiskā formula |
C38H74O6 līdz C40H78O6 |
||
Molekulmasa |
627 līdz 655 |
||
Pamatviela |
Kopējais estera saturs ne mazāk kā 90 %, kas atbilst estera skaitlim no 163 līdz 180 |
||
Ārējais izskats |
Taukaina krēmkrāsas viela (25 oC temperatūrā) |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 67 oC un 77 oC. Pēc pārziepošanas iegūto piesātināto spirtu kušanas temperatūra intervālā no 49 oC līdz 55 oC |
||
Tīrība |
|
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 200 un ne vairāk kā 220 |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 5,6 |
||
Vīnskābe (kopīgā) |
Ne mazāk kā 18 % un ne vairāk kā 35 % |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 %, noteikti 800 ± 25 oC temperatūrā |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Nepārziepojamas vielas |
Ne mazāk kā 77 % un ne vairāk kā 83 % |
||
Joda skaitlis |
Ne vairāk kā 4 (Wijs metode) |
E 491 SORBITĀNA MONOSTEARĀTS
Definīcija |
Sorbīta un tā anhidrīdu daļēju esteru maisījums ar pārtikas stearīnskābi |
||
Einecs |
215-664-9 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % sorbīta, sorbīta monoanhidrīda (1,4-sorbitāns) un dianhidrīda (izosorbīds) esteru maisījuma |
||
Ārējais izskats |
Gaišas krēmkrāsas līdz dzeltenbrūnas pārslas, lodītes vai cieta, vaskota viela ar vāju raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst toluolā, dioksānā, tetrahlorogleklī, dietilēterī, metanolā, etanolā un anilīnā, sildot līdz temperatūrai, kas augstāka par produkta kušanas temperatūru; nešķīst petrolēterī un acetonā, aukstā ūdenī; disperģējams siltā ūdenī; veido dūmakainu šķīdumu minerāleļļās un etilacetātā, sildot līdz temperatūrai virs 50 oC |
||
|
50 oC līdz 52 oC |
||
|
Raksturīgs taukskābes daļējam polispirta esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 10 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 147 un ne vairāk kā 157 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 235 un ne vairāk kā 260 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 492 SORBITĀNA TRISTEARĀTS
Definīcija |
Sorbīta un tā anhidrīdu daļēju esteru maisījums ar pārtikas stearīnskābi |
||
Einecs |
247-891-4 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % sorbīta, sorbitāna un izosorbīda esteru maisījuma |
||
Ārējais izskats |
Gaišas, krēmkrāsas līdz dzeltenbrūnas pārslas vai lodītes vai cieta, vaskota viela ar vāju smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, metanolā un etanolā; slikti šķīst toluolā, dietilēterī, tetrahlorogleklī un etilacetātā; disperģējams petrolēterī, minerāleļļā, augu eļļās, acetonā un dioksānā |
||
|
47 oC līdz 50 oC |
||
|
Raksturīgs taukskābes daļējam polispirta esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 15 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 176 un ne vairāk kā 188 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 66 un ne vairāk kā 80 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 493 SORBITĀNA MONOLAURĀTS
Definīcija |
Sorbīta un tā anhidrīdu daļēju esteru maisījums ar pārtikas laurīnskābi |
||
Einecs |
215-663-3 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % sorbīta, sorbitāna un izosorbīda esteru maisījuma |
||
Ārējais izskats |
Eļļains, viskozs dzintarkrāsas šķidrums, gaišas krēmkrāsas līdz dzeltenbrūnas pārslas vai lodītes vai cieta, vaskota viela ar vāju smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Disperģējams karstā un aukstā ūdenī |
||
|
Raksturīgs taukskābes daļējam polispirta esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 7 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 155 un ne vairāk kā 170 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 330 un ne vairāk kā 358 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 494 SORBITĀNA MONOOLEĀTS
Definīcija |
Sorbīta un tā anhidrīdu daļēju esteru maisījums ar pārtikas oleīnskābi. Galvenā sastāvdaļa ir 1,4-sorbitāna monooleāts. Pārējās sastāvdaļas ir izosorbīda monooleāts, sorbitāna dioleāts un sorbitāna trioleāts |
||
Einecs |
215-665-4 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % sorbīta, sorbitāna un izosorbīda esteru maisījuma |
||
Ārējais izskats |
Viskozs dzintarkrāsas šķidrums, gaišas krēmkrāsas līdz dzeltenbrūnas pārslas, lodītes vai cieta, vaskota viela ar raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst etanolā, dietilēterī, etilacetātā, anilīnā, toluolā, dioksānā, petrolēterī un tetrahlorogleklī, sildot līdz temperatūrai, kas augstāka par produkta kušanas temperatūru. Nešķīst aukstā ūdenī, disperģējams siltā ūdenī |
||
|
Sorbitāna monooleāta pārziepošanas analīzē iegūtās atlikušās oleīnskābes joda skaitlis ir 80–100 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 8 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 145 un ne vairāk kā 160 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 193 un ne vairāk kā 210 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 495 SORBITĀNA MONOPALMITĀTS
Sinonīmi |
Sorbitāna palmitāts |
||
Definīcija |
Sorbīta un tā anhidrīdu daļēju esteru ar pārtikas palmitīnskābi maisījums |
||
Einecs |
247-568-8 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % sorbīta, sorbitāna un izosorbīda esteru maisījuma |
||
Ārējais izskats |
Gaišas, krēmkrāsas līdz dzeltenbrūnas pārslas, lodītes vai cieta, vaskota viela ar vieglu, raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst etanolā, metanolā, dietilēterī, etilacetātā, anilīnā, toluolā, dioksānā, petrolēterī un tetrahlorogleklī, sildot līdz temperatūrai, kas augstāka par produkta kušanas temperatūru. Nešķīst aukstā ūdenī, disperģējams siltā ūdenī |
||
|
45 oC līdz 47 oC |
||
|
Raksturīgs taukskābes daļējam polispirta esterim |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 2 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Skābes skaitlis |
Ne vairāk kā 7,5 |
||
Pārziepošanas skaitlis |
Ne mazāk kā 140 un ne vairāk kā 150 |
||
Hidroksilskaitlis |
Ne mazāk kā 270 un ne vairāk kā 305 |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 500 (i) NĀTRIJA KARBONĀTS
Sinonīmi |
Nātrija karbonāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija karbonāts |
||
Einecs |
207-838-8 |
||
Ķīmiskā formula |
Na2CO3·nH2O(n = 0,1 vai 10) |
||
Molekulmasa |
106,00 (bezūdens viela) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % Na2CO3 saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai balts granulēts vai kristālisks pulveris |
||
Bezūdens forma ir higroskopiska, dekahidrāts ir eflorescents |
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2 % (bezūdens vielai), 15 % (monohidrātam) vai 55 % līdz 65 % (dekahidrātam) (70 oC pakāpeniski palielinoties līdz 300 oC, līdz nemainīgam svaram) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 500 (ii) NĀTRIJA HIDROGĒNKARBONĀTS
Sinonīmi |
Nātrija bikarbonāts, nātrija skābais karbonāts, bikarbonāts, dzeramā soda |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija hidrogēnkarbonāts |
||
Einecs |
205-633-8 |
||
Ķīmiskā formula |
NaHCO3 |
||
Molekulmasa |
84,01 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Bezkrāsaina vai balta kristāliska masa vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
No 8,0 līdz 8,6 |
||
|
Šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 0,25 % (virs silikagela, 4 h) |
||
Amonija sāļi |
Pēc karsēšanas nav jūtama amonija smarža |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 500 (iii) NĀTRIJA SESKVIKARBONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija seskvikarbonāts |
||
Einecs |
208-580-9 |
||
Ķīmiskā formula |
Na2CO3·NaHCO3·2H2O |
||
Molekulmasa |
226,03 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Starp 35,0 % un 38,6 % NaHCO3 saturs, un starp 46,4 % un 50,0 % Na2CO3 saturs |
||
Apraksts |
Baltas pārslas, kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Nātrija hlorīds |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 501 (i) KĀLIJA KARBONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija karbonāts |
||
Einecs |
209-529-3 |
||
Ķīmiskā formula |
K2CO3·nH2O (n = 0 vai 1,5) |
||
Molekulmasa |
138,21 (bezūdens vielai) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts, ļoti šķīstošs pulveris |
||
Hidrāts ir kā mazi, balti, caurspīdīgi kristāli vai granulas |
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ļoti labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 5 % (bezūdens vielai) vai 18 % (hidrātam) (180 oC, 4 h) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E (ii) KĀLIJA HIDROGĒNKARBONĀTS
Sinonīmi |
Kālija bikarbonāts, skābais kālija karbonāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija hidrogēnkarbonāts |
||
Einecs |
206-059-0 |
||
Ķīmiskā formula |
KHCO3 |
||
Molekulmasa |
100,11 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs un ne vairāk kā 101,0 % KHCO3 saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai balts pulveris vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 0,25 % (virs silikagela, 4 h) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 503 (i) AMONIJA KARBONĀTS
Definīcija |
Amonija karbonāts sastāv no amonija karbamāta, amonija karbonāta un amonija hidrogēnkarbonāta dažādās attiecībās |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Amonija karbonāts |
||
Einecs |
233-786-0 |
||
Ķīmiskā formula |
CH6N2O2, CH8N2O3 un CH5NO3 |
||
Molekulmasa |
Amonija karbamāts 78,06; amonija karbonāts 98,73; amonija hidrogēnkarbonāts 79,06 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 30,0 % un ne vairāk kā 34,0 % NH3 saturs |
||
Apraksts |
Balts pulveris vai cieta balta vai caurspīdīga masa vai kristāli. Pakļaujot gaisa ietekmei, kļūst gaismnecaurlaidīgs un beidzot pārveidojas baltos porainos gabalos vai pulverī (amonija bikarbonāta) amonija un oglekļa dioksīda zuduma dēļ |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī |
||
Tīrība |
|
||
Negaistoša viela |
Ne vairāk kā 500 mg/kg |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 503 (ii) AMONIJA HIDROGĒNKARBONĀTS
Sinonīmi |
Amonija bikarbonāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Amonija hidrogēnkarbonāts |
||
Einecs |
213-911-5 |
||
Ķīmiskā formula |
CH5NO3 |
||
Molekulmasa |
79,06 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Negaistoša viela |
Ne vairāk kā 500 mg/kg |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 504 (ii) MAGNIJA HIDROKSĪDKARBONĀTS
Sinonīmi |
Magnija hidrogēnkarbonāts, magnija subkarbonāts (vieglais vai smagais), hidratētais bāziskais magnija karbonāts, magnija karbonāta hidroksīds |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija hidroksīdkarbonāta hidrāts |
||
Einecs |
235-192-7 |
||
Ķīmiskā formula |
4MgCO3Mg(OH)2·5H2O |
||
Molekulmasa |
485 |
||
Pamatviela |
Mg saturs ne mazāk kā 40,0 % un ne vairāk kā 45,0 % (aprēķināts kā MgO) |
||
Apraksts |
Balta irdena masa vai balts apjomīgs pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Praktiski nešķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Skābēs nešķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Kalcijs |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 507 HLORŪDEŅRAŽSKĀBE
Sinonīmi |
Ūdeņraža hlorīds, sālsskābe |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Hlorūdeņražskābe |
||
Einecs |
231-595-7 |
||
Ķīmiskā formula |
HCl |
||
Molekulmasa |
36,46 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Hlorūdeņražskābe dažādās koncentrācijās ir pieejama tirdzniecībā. Koncentrētas hlorūdeņražskābes sastāvā ir ne mazāk kā 35,0 % HCl |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains vai viegli iedzeltens korozīvs šķidrums ar asu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī un etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Kopējais organisko savienojumu daudzums |
Kopējais organisko savienojumu daudzums (nesatur fluoru): ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Benzols: ne vairāk kā 0,05 mg/kg |
|||
Fluora savienojumi (kopā): ne vairāk kā 25 mg/kg |
|||
Negaistoša viela |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Reducējošās vielas |
Ne vairāk kā 70 mg/kg (piemēram, SO2) |
||
Oksidējošās vielas |
Ne vairāk kā 30 mg/kg (piemēram, Cl2) |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 508 KĀLIJA HLORĪDS
Sinonīmi |
Silvins |
||
Silvīts |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija hlorīds |
||
Einecs |
231-211-8 |
||
Ķīmiskā formula |
KCl |
||
Molekulmasa |
74,56 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 99 % žāvētā vielā |
||
Ārējais izskats |
Bezkrāsas iegareni, prizmatiski vai kubveida kristāli vai balts graudains pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1 % (105 oC, divas stundas) |
||
Nātrijs |
Negatīvs tests |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 509 KALCIJA HLORĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija hlorīds |
||
Einecs |
233-140-8 |
||
Ķīmiskā formula |
CaCl2·nH2O (n = 0,2 vai 6) |
||
Molekulmasa |
110,99 (bezūdens vielai), 147,02 (dihidrātam), 219,08 (heksahidrātam) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 93,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts higroskopisks pulveris bez smaržas vai šķīstoši kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Kalcija hlorīds: neierobežoti šķīst ūdenī un etanolā |
||
Dihidrāts: neierobežoti šķīst ūdenī, šķīst etanolā |
|||
Heksahidrāts: labi šķīst ūdenī un etanolā |
|||
Tīrība |
|
||
Magnija un sārmu metālu sāļi |
Ne vairāk kā 5 %, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 40 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 511 MAGNIJA HLORĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija hlorīds |
||
Einecs |
232-094-6 |
||
Ķīmiskā formula |
MgCl2·6H2O |
||
Molekulmasa |
203,30 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsainas labi šķīstošas pārslas vai kristāli bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī, neierobežoti šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Amonijs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 512 ALVAS HLORĪDS
Sinonīmi |
Alvas hlorīds, alvas dihlorīds |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Alvas hlorīda dihidrāts |
||
Einecs |
231-868-0 |
||
Ķīmiskā formula |
SnCl2·2H2O |
||
Molekulmasa |
225,63 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli |
||
Var būt viegla hlorūdeņražskābes smarža |
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Ūdenī: šķīst ūdens apjomā, kura svars ir mazāks par vielas pašas svaru, bet veido nešķīstošu bāzisku sāli ar ūdens pārākumu |
||
Etanolā: šķīst |
|||
Tīrība |
|
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 513 SĒRSKĀBE
Sinonīmi |
Vitriola eļļa, dihidrogēnsulfāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Sērskābe |
||
Einecs |
231-639-5 |
||
Ķīmiskā formula |
H2SO4 |
||
Molekulmasa |
98,07 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Sērskābe dažādās koncentrācijās ir pieejama tirdzniecībā. Koncentrētā forma satur ne mazāk kā 96,0 % |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains vai viegli brūns, ļoti korozīvs eļļains šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Viegli samaisāms ar ūdeni, kā rezultātā rodas daudz siltuma, kā arī ar etanolu |
||
Tīrība |
|
||
Pelni |
Ne vairāk kā 0,02 % |
||
Reducējošā viela |
Ne vairāk kā 40 mg/kg (piemēram, SO2) |
||
Nitrāts |
Ne vairāk kā 10 mg/kg (uz H2SO4 bāzes) |
||
Hlorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 514 (i) NĀTRIJA SULFĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija sulfāts |
||
Ķīmiskā formula |
Na2SO4·nH2O (n = 0 vai 10) |
||
Molekulmasa |
142,04 (bezūdens vielai) |
||
322,04 (dekahidrātam) |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai smalks, balts, kristālisks pulveris |
||
Dekahidrāts ir eflorescents |
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 1,0 % (bezūdens vielai) vai ne vairāk kā 57 % (dekahidrātam) pie 130 oC |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 514 (ii) NĀTRIJA HIDROGĒNSULFĀTS
Sinonīmi |
Skābais nātrija sulfāts, nātrija bisulfāts, nitre cake |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija hidrogēnsulfāts |
||
Ķīmiskā formula |
NaHSO4 |
||
Molekulmasa |
120,06 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 95,2 % saturs |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai granulas bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 0,8 % |
||
Ūdenī nešķīst |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 515 (i) KĀLIJA SULFĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija sulfāts |
||
Ķīmiskā formula |
K2SO4 |
||
Molekulmasa |
174,25 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 5,5 un 8,5 |
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 515 (ii) KĀLIJA HIDROGĒNSULFĀTS
Sinonīmi |
Kālija bisulfāts, skābais kālija sulfāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija hidrogēnsulfāts |
||
Ķīmiskā formula |
KHSO4 |
||
Molekulmasa |
136,17 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % saturs |
||
Kušanas punkts |
197 oC |
||
Apraksts |
Balti šķīstoši kristāli, gabali vai granulas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 516 KALCIJA SULFĀTS
Sinonīmi |
Ģipsis, selenīts, anhidrīts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija sulfāts |
||
Einecs |
231-900-3 |
||
Ķīmiskā formula |
CaSO4·nH2O (n = 0 vai 2) |
||
Molekulmasa |
136,14 (bezūdens vielai), 172,18 (dihidrātam) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Smalks balts vai viegli iedzelteni balts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Viegli šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Bezūdens vielai: ne vairāk kā 1,5 % (250 oC, nemainīgais svars) |
||
Dihidrātam: ne vairāk kā 23 % (250 oC, nemainīgais svars) |
|||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 517 AMONIJA SULFĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Amonija sulfāts |
||
Einecs |
231-984-1 |
||
Ķīmiskā formula |
(NH4)2SO4 |
||
Molekulmasa |
132,14 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % un ne vairāk kā 100,5 % saturs |
||
Apraksts |
Balts pulveris, mirdzošas plēksnes vai kristāliņi |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudums karsējot |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 520 ALUMĪNIJA SULFĀTS
Sinonīmi |
Alauns |
||||
Definīcija |
|
||||
Ķīmiskais nosaukums |
Alumīnija sulfāts |
||||
Einecs |
233-135-0 |
||||
Ķīmiskā formula |
Al2(SO4)3 |
||||
Molekulmasa |
342,13 |
||||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,5 % saturs, rēķinot uz izkarsētu vielu |
||||
Apraksts |
Balts pulveris, mirdzošas plēksnes vai kristāliņi |
||||
Identificēšana |
|
||||
|
|
||||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||||
Tīrība |
|
||||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 5 % (500 oC, 3 h) |
||||
Sārmu un sārmzemju metāli |
Ne vairāk kā 0,4 % |
||||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 521 ALUMĪNIJA NĀTRIJA SULFĀTS
Sinonīmi |
Sodas alauns, nātrija alauns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Alumīnija nātrija sulfāts |
||
Einecs |
233-277-3 |
||
Ķīmiskā formula |
AlNa(SO4)2·nH2O (n = 0 vai 12) |
||
Molekulmasa |
242,09 (bezūdens vielai) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Rēķinot uz bezūdens vielu, ne mazāk kā 96,5 % saturs (bezūdens vielai) un 99,5 % saturs (dodekahidrātam) |
||
Apraksts |
Caurspīdīgi kristāli vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Dodekahidrāts neierobežoti šķīst ūdenī. Bezūdens vielas forma lēni šķīst ūdenī. Abas formas nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Bezūdens formai: ne vairāk kā 10,0 % (220 oC, 16 h) |
||
Dodekahidrātam: ne vairāk kā 47,2 % (50 oC līdz 55 oC, 1 h, pēc tam 200 oC, 16 h) |
|||
Amonija sāļi |
Pēc sildīšanas nav konstatējama amonija smarža |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 522 ALUMĪNIJA KĀLIJA SULFĀTS
Sinonīmi |
Kālija alauns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Alumīnija kālija sulfāta dodekahidrāts |
||
Einecs |
233-141-3 |
||
Ķīmiskā formula |
AlK(SO4)2·12H2O |
||
Molekulmasa |
474,38 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,5 % saturs |
||
Apraksts |
Lieli caurspīdīgi kristāli vai balts kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Amonija sāļi |
Pēc sildīšanas nav konstatējama amonija smarža |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 523 ALUMĪNIJA AMONIJA SULFĀTS
Sinonīmi |
Amonija alauns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Alumīnija amonija sulfāts |
||
Einecs |
232-055-3 |
||
Ķīmiskā formula |
AlNH4(SO4)2·12H2O |
||
Molekulmasa |
453,32 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,5 % saturs |
||
Apraksts |
Lieli bezkrāsaini kristāli vai balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī, šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Sārmu metāli un sārmzemju metāli |
Ne vairāk kā 0,5 % |
||
Selēns |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 30 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 524 NĀTRIJA HIDROKSĪDS
Sinonīmi |
Kaustiskā soda, sārms |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija hidroksīds |
||
Einecs |
215-185-5 |
||
Ķīmiskā formula |
NaOH |
||
Molekulmasa |
40,0 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Cietvielas saturs veido ne mazāk kā 98,0 % no kopējā sārma satura (piemēram, NaOH). Attiecīgi šķīdumu saturs ir tāds, kāds NaOH procents ir norādīts uz etiķetes |
||
Apraksts |
Baltas vai gandrīz baltas lodītes, pārslas, stienīši, kausēta masa vai citas formas. Šķīdumi ir dzidri vai viegli duļķaini, bezkrāsaini vai viegli krāsaini, ļoti kodīgi, higroskopiski, un, pakļaujot tos gaisa ietekmei, tie absorbē oglekļa dioksīdu, veidojot nātrija karbonātu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Neierobežoti šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Ūdenī nešķīstoša un organiska viela |
5 % šķīdums ir pilnīgi dzidrs un bezkrāsains vai viegli krāsains |
||
Karbonāts |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, Na2CO3) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 0,5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 525 KĀLIJA HIDROKSĪDS
Sinonīmi |
Kaustiskais potašs |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija hidroksīds |
||
Einecs |
215-181-3 |
||
Ķīmiskā formula |
KOH |
||
Molekulmasa |
56,11 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 85,0 % sārma satura, aprēķinot kā KOH |
||
Apraksts |
Baltas vai gandrīz baltas lodītes, pārslas, stienīši, kausēta masa vai citas formas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Neierobežoti šķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
5 % šķīdums ir pilnīgi dzidrs un bezkrāsains |
||
Karbonāts |
Ne vairāk kā 3,5 % (piemēram, K2CO3) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 526 KALCIJA HIDROKSĪDS
Sinonīmi |
Dzēstie kaļķi, hidrētie kaļķi |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija hidroksīds |
||
Einecs |
215-137-3 |
||
Ķīmiskā formula |
Ca(OH)2 |
||
Molekulmasa |
74,09 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 92,0 % saturs |
||
Apraksts |
Balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Viegli šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā. Šķīst glicerīnā |
||
Tīrība |
|
||
Skābē nešķīstoši pelni |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Magnija un sārmu metālu sāļi |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Bārijs |
Ne vairāk kā 300 mg/kg |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 527 AMONIJA HIDROKSĪDS
Sinonīmi |
Amonjaka ūdens, stiprs amonjaka šķīdums |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Amonija hidroksīds |
||
Ķīmiskā formula |
NH4OH |
||
Molekulmasa |
35,05 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 27 % NH3 satura |
||
Apraksts |
Dzidrs bezkrāsains šķīdums ar ārkārtīgi asu, raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Negaistoša viela |
Ne vairāk kā 0,02 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 528 MAGNIJA HIDROKSĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija hidroksīds |
||
Einecs |
215-170-3 |
||
Ķīmiskā formula |
Mg(OH)2 |
||
Molekulmasa |
58,32 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 95,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts masīvs pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Praktiski nešķīst ūdenī un etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2,0 % (105 oC, 2 h) |
||
Zudums karsējot |
Ne vairāk kā 33 % (800 oC, līdz nemainīgam svaram) |
||
Kalcija oksīds |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 529 KALCIJA OKSĪDS
Sinonīmi |
Nedzēstie kaļķi |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija oksīds |
||
Einecs |
215-138-9 |
||
Ķīmiskā formula |
CaO |
||
Molekulmasa |
56,08 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 95,0 % saturs, rēķinot uz izkarsētu vielu |
||
Apraksts |
Cietas baltas vai pelēcīgi baltas granulas vai arī balts līdz pelēcīgs pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Viegli šķīst ūdenī. Nešķīst etanolā. Šķīst glicerīnā |
||
Tīrība |
|
||
Zudums karsējot |
Ne vairāk kā 10,0 % (aptuveni 800 oC, līdz nemainīgam svaram) |
||
Skābē nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Bārijs |
Ne vairāk kā 300 mg/kg |
||
Magnija un sārmu metālu sāļi |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk ka 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 530 MAGNIJA OKSĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija oksīds |
||
Einecs |
215-171-9 |
||
Ķīmiskā formula |
MgO |
||
Molekulmasa |
40,31 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % saturs, rēķinot uz izkarsētu vielu |
||
Apraksts |
Balts liela apjoma pulveris, kas pazīstams kā vieglais magnija oksīds, vai relatīvi blīvs balts pulveris, kas pazīstams kā smagais magnija oksīds. 5 g vieglā magnija oksīda aizņem 40 līdz 50 ml tilpumu, bet 5 g smagā magnija oksīda aizņem 10 līdz 20 ml tilpumu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Praktiski nešķīst ūdenī. Nešķīst etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudums karsējot |
Ne vairāk kā 5,0 % (aptuveni 800 oC, līdz nemainīgam svaram) |
||
Kalcija oksīds |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 535 NĀTRIJA FEROCIANĪDS
Sinonīmi |
Nātrija dzeltenais asinssāls, nātrija heksacianoferāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija ferocianīds |
||
Einecs |
237-081-9 |
||
Ķīmiskā formula |
Na4Fe(CN)6·10H2O |
||
Molekulmasa |
484,1 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Dzelteni kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nesaistīts mitrums |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,03 % |
||
Hlorīds |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Brīvais cianīds |
Nav nosakāms |
||
Fericianīds |
Nav nosakāms |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 536 KĀLIJA FEROCIANĪDS
Sinonīmi |
Kālija dzeltenais asinssāls, kālija heksacianoferāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija ferocianīds |
||
Einecs |
237-722-2 |
||
Ķīmiskā formula |
K4Fe(CN)6·3H2O |
||
Molekulmasa |
422,4 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Citrondzelteni kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nesaistīts mitrums |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,03 % |
||
Hlorīds |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Brīvais cianīds |
Nav nosakāms |
||
Fericianīds |
Nav nosakāms |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 538 KALCIJA FEROCIANĪDS
Sinonīmi |
Kalcija dzeltenais asinssāls, kalcija heksacianoferāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija ferocianīds |
||
Einecs |
215-476-7 |
||
Ķīmiskā formula |
Ca2Fe(CN)6·12H2O |
||
Molekulmasa |
508,3 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Dzelteni kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nesaistīts mitrums |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Ūdenī nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,03 % |
||
Hlorīds |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Brīvais cianīds |
Nav nosakāms |
||
Fericianīds |
Nav nosakāms |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 541 SKĀBAIS NĀTRIJA ALUMĪNIJA FOSFĀTS
Sinonīmi |
SALP |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija trialumīnija tetradekahidrogēnoktafosfāta tetrahidrāts (A) vai |
||
trinātrija dialumīnija pentahidrogēnoktafosfāts (B) |
|||
Einecs |
232-090-4 |
||
Ķīmiskā formula |
NaAl3H14(PO4)8·4H2O(A) |
||
Na3Al2H15(PO4)8(B) |
|||
Molekulmasa |
949,88 (A) |
||
897,82 (B) |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 95,0 % saturs (abām formām) |
||
Apraksts |
Balts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Skābums pēc lakmusa |
||
|
Nešķīst ūdenī. Šķīst hlorūdeņražskābē |
||
Tīrība |
|
||
Zudums karsējot |
19,5 % līdz 21,0 % (A) } (750 oC līdz 800 oC, 2 h) |
||
15 % līdz 16 % (B) } (750 oC līdz 800 oC, 2 h) |
|||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 25 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 4 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 551 SILĪCIJA DIOKSĪDS
Sinonīmi |
Silīcija dioksīds (silica, silicium dioxide) |
||
Definīcija |
Silīcija dioksīds ir amorfa viela, ko ražo sintētiski vai nu hidrolīzes procesā tvaika fāzē, iegūstot kūpināto silīcija dioksīdu, vai arī slapjajā procesā, iegūstot nogulsnēto silīcija dioksīdu, silikagelu vai silīcijskābi. Kūpināto silīcija dioksīdu ražo bezūdens stāvoklī, bet slapjā procesa produktus iegūst kā hidrātus vai tie satur ar virsmu absorbētu ūdeni |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Silīcija dioksīds |
||
Einecs |
231-545-4 |
||
Ķīmiskā formula |
(SiO2)n |
||
Molekulmasa |
60,08 (SiO2) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Pēc karsēšanas ne mazāk kā 99,0 % saturs (kūpinātajam silīcija dioksīdam) vai 94,0 % saturs (hidrētajām formām) |
||
Apraksts |
Balts, pēc taustes mīksts pulveris vai granulas |
||
Higroskopisks |
|||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 2,5 % (kūpinātajam silīcija dioksīdam, 105 oC, 2 h) |
||
Ne vairāk kā 8,0 % (nogulsnētajam silīcija dioksīdam un silikagelam, 105 oC, 2 h) |
|||
Ne vairāk kā 70 % (silīcijskābei, 105 oC, 2 h) |
|||
Zudums karsējot |
Ne vairāk kā 2,5 % pēc žāvēšanas (1 000 oC, kūpinātajam silīcija dioksīdam) |
||
Ne vairāk kā 8,5 % pēc žāvēšanas (1 000 oC, hidrētajām formām) |
|||
Šķīstoši jonizējami sāļi |
Ne vairāk kā 5,0 % (piemēram, Na2SO4) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 552 KALCIJA SILIKĀTS
Definīcija |
Kalcija silikāts ir ūdeni saturošs vai bezūdens silikāts ar dažādām CaO un SiO2 attiecībām |
||||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija silikāts |
||||
Einecs |
215-710-8 |
||||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Saturs, rēķinot uz bezūdens vielu:
|
||||
Apraksts |
Balts vai bālgans viegli plūstošs pulveris, kas tāds paliek pēc relatīvi liela ūdens vai citu šķidrumu apjoma absorbēšanas |
||||
Identificēšana |
|
||||
|
|
||||
|
|
||||
Tīrība |
|
||||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 10 % (105 oC, 2 h) |
||||
Zudums karsējot |
Ne mazāk kā 5 % un ne vairāk kā 14 % (1 000 oC, nemainīgais svars) |
||||
Nātrijs |
Ne vairāk kā 3 % |
||||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 553a (i) MAGNIJA SILIKĀTS
Definīcija |
Magnija silikāts ir sintētisks savienojums, kurā magnija oksīda un silikona dioksīda molārā attiecība ir apmēram 2:5 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 15 % MgO satura un ne vairāk kā 67 % SiO2 satura, rēķinot uz izkarsētu vielu |
||
Apraksts |
Ļoti smalks balts pulveris bez smaržas, kas nav graudains |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
No 7,0 līdz 10,8 |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15 % (105 oC, 2 h) |
||
Zudums karsējot |
Ne mazāk kā 15 % pēc žāvēšanas (1 000 oC, 20 min) |
||
Ūdenī šķīstoši sāļi |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Brīvie sārmi |
Ne vairāk kā 1 % (piemēram, NaOH) |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 553a (ii) MAGNIJA TRISILIKĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija trisilikāts |
||
Ķīmiskā formula |
Mg2Si3O8·xH2O (aptuvens sastāvs) |
||
Einecs |
239-076-7 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 29,0 % MgO satura un ne vairāk kā 65,0 % SiO2 satura, abus rēķinot uz izkarsētu vielu |
||
Apraksts |
Smalks balts pulveris, kas nav graudains |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 6,3 un 9,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudums karsējot |
Ne mazāk kā 17 % un ne vairāk kā 34 % (1 000 oC) |
||
Ūdenī šķīstoši sāļi |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Brīvie sārmi |
Ne vairāk kā 1 % (piemēram, NaOH) |
||
Fluorīds |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 553b TALKS
Sinonīmi |
Steatīts |
||
Definīcija |
Dabā sastopama ūdeni saturoša magnija silikāta forma, kas satur tādus asociētus minerālus kā alfa kvarcu, kalcītu, hlorītu, dolomītu, magnezītu un flogopītu |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Magnija hidrogēnmetasilikāts |
||
Einecs |
238-877-9 |
||
Ķīmiskā formula |
Mg3(Si4O10)(OH)2 |
||
Molekulmasa |
379,22 |
||
Apraksts |
Ļoti smalks balts vai pelēcīgi balts pulveris, taustot taukains |
||
Identificēšana |
|
||
|
Raksturīgie pīķi pie 3 677, 1 018 un 669 cm-1 |
||
|
Pīķi pie 9,34/4,66/3,12 Å |
||
|
Nešķīst ūdenī un etanolā |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, 1 h) |
||
Skābēs šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 6 % |
||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Skābēs šķīstoša dzelzs |
Nav konstatējama |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 554 NĀTRIJA ALUMĪNIJA SILIKĀTS
Sinonīmi |
Nātrija silīcija alumināts, nātrija aluminosilikāts, alumīnija nātrija silikāts |
||||
Definīcija |
|
||||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija alumīnija silikāts |
||||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur:
|
||||
Apraksts |
Smalks, balts, amorfs pulveris vai sīkas lodītes |
||||
Identificēšana |
|
||||
|
|
||||
|
Starp 6,5 un 11,5 |
||||
Tīrība |
|
||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 8,0 % (105 oC, 2 h) |
||||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne mazāk kā 5,0 % un ne vairāk kā 11,0 % bezūdens vielā (1 000 oC, līdz konstantam svaram) |
||||
Nātrijs |
Ne mazāk kā 5 % un ne vairāk kā 8,5 % bezūdens vielā (aprēķināts kā Na2O) |
||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 555 KĀLIJA ALUMĪNIJA SILIKĀTS
Sinonīmi |
Vizla |
||
Definīcija |
Dabiskā vizla galvenokārt sastāv no kālija alumīnija silikāta (muscovite) |
||
Einecs |
310-127-6 |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija alumīnija silikāts |
||
Ķīmiskā formula |
KAl2[AlSi3O10](OH)2 |
||
Molekulmasa |
398 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98 % |
||
Apraksts |
Gaiši pelēkas līdz baltas plēksnītes vai pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos, atšķaidītās skābēs un sārmos |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, 2 h) |
||
Antimons |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Cinks |
Ne vairāk kā 25 mg/kg |
||
Bārijs |
Ne vairāk kā 25 mg/kg |
||
Hroms |
Ne vairāk kā 100 mg/kg |
||
Varš |
Ne vairāk kā 25 mg/kg |
||
Niķelis |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
E 556 KALCIJA ALUMĪNIJA SILIKĀTS
Sinonīmi |
Kalcija aluminosilikāts, kalcija silikoalumināts, alumīnija kalcija silikāts |
||||||
Definīcija |
|
||||||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija alumīnija silikāts |
||||||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur:
|
||||||
Apraksts |
Smalks, balts, brīvi plūstošs pulveris |
||||||
Identificēšana |
|
||||||
|
|
||||||
Tīrība |
|
||||||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10,0 % (105 oC, 2 h) |
||||||
Zudumi pēc dedzināšanas |
Ne mazāk kā 14,0 % un ne vairāk kā 18,0 % bezūdens vielā (1 000 oC, līdz konstantam svaram) |
||||||
Fluorīdi |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||||||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||||||
Svins |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||||||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 558 BENTONĪTS
Definīcija |
Bentonīts ir dabiskie māli ar lielu montmorilonīta – dabiska hidratēta alumīnija silikāta, kura molekulā daži alumīnija un silīcija atomi ir aizvietoti ar citiem atomiem, piemēram, ar magnija un dzelzs atomiem, – saturu. Kalcija un nātrija joni ir ieslēgti starp minerālu slāņiem. Ir četri bentonīta tipi: dabiskais nātrija bentonīts, dabiskais kalcija bentonīts, ar nātriju aktivētais bentonīts un ar skābi aktivētais bentonīts |
||
Einecs |
215-108-5 |
||
Ķīmiskā formula |
(Al, Mg)8(Si4O10)4(OH)8·12H2O |
||
Molekulmasa |
819 |
||
Pamatviela |
Montmorilonīta saturs ne mazāks kā 80 % |
||
Apraksts |
Ļoti smalks iedzeltens vai pelēkbalts pulveris vai granulas. Bentonīta struktūra nodrošina ūdens absorbciju ne vien pašā bentonītā, bet arī uz tā virsmas (uzbriešanas īpašības) |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Raksturīgie pīķi pie 12,5/15 Å |
||
|
Pīķi pie 428/470/530/1 110–1 020/3 750–3 400 cm-1 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 15,0 % (105 oC, 2 h) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
E 559 ALUMĪNIJA SILIKĀTS (KAOLĪNS)
Sinonīmi |
Kaolīns, vieglais vai smagais |
|||
Definīcija |
Alumīnija hidrosilikāts (kaolīns) ir attīrīti dabiskie baltie māli, kas sastāv no kaolinīta, kālija alumosilikāta, laukšpata un kvarca. Tie nedrīkst būt karsēti (kalcinēti). Neapstrādātos kaolinīta mālos, ko izmanto alumīnija silikāta ražošanā, dioksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt līmeni, kas apdraud cilvēka veselību vai nav derīgs lietošanai pārtikā |
|||
Einecs |
215-286-4 (kaolinīts) |
|||
Ķīmiskā formula |
Al2Si2O5(OH)4 (kaolinīts) |
|||
Molekulmasa |
264 |
|||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 90 % (silīcija oksīda un alumīnija oksīda kopējais saturs pēc karsēšanas) |
|||
Silicija oksīds (SiO2) |
no 45 % līdz 55 % |
|||
Alumīnija oksīds (Al2O3) |
no 30 % līdz 39 % |
|||
Ārējais izskats |
Smalks, balts vai pelēkbalts taukains pulveris. Kaolīns sastāv no nesaistītu, brīvi orientētu kaolinīta pārslveida daļiņu agregātiem vai atsevišķām heksagonālām pārslām |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
|
|||
|
Raksturīgie maksimumi pie 7,18/3,58/2,38/1,78 Å |
|||
|
Maksimumi pie 3 700 un 3 620 cm-1 |
|||
Tīrība |
|
|||
Karsēšanas zudumi |
No 10 % līdz 14 % (1 000 oC, līdz nemainīgai masai) |
|||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 0,3 % |
|||
Skābēs šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 2 % |
|||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 5 % |
|||
Kālija oksīds (K2O) |
Ne vairāk kā 5 % |
|||
Ogleklis |
Ne vairāk kā 0,5 % |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
|||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 570 TAUKSKĀBES
Definīcija |
Lineārās taukskābes, kaprilskābe (C8), kaprīnskābe (C10), laurīnskābe (C12), miristīnskābe (C14), palmitīnskābe (C16), stearīnskābe (C18), oleīnskābe (C18:1) |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Oktānskābe (C8), dekānskābe (C10), dodekānskābe (C12), tetradekānskābe (C14), heksadekānskābe (C16), oktadekānskābe (C18), 9-oktadekānskābe (C18:1) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98 %, izmantojot hromatogrāfiju |
||
Apraksts |
Bezkrāsains šķidrums vai balta cietviela, ko iegūst no eļļām vai taukiem |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Atlikums pēc karsēšanas |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Nepārziepojamā viela |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,2 % (Karla Fišera metode) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 574 GLIKONSKĀBE
Sinonīmi |
D-glikonskābe, dekstronskābe |
||
Definīcija |
Glikonskābe ir ūdeni saturošs glikonskābes un glikono-delta-laktona šķīdums |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Glikonskābe |
||
Ķīmiskā formula |
C6H12O7 (glikonskābe) |
||
Molekulmasa |
196,2 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 50,0 % satura (piemēram, glikonskābe) |
||
Apraksts |
Bezkrāsains līdz gaiši dzeltens, dzidrs, sīrupains šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
Izveidotais savienojums kūst temperatūrā starp 196 oC un 202 oC sadaloties |
||
Tīrība |
|
||
Atlikums pēc karsēšanas |
Ne vairāk kā 1,0 % |
||
Reducējošā viela |
Ne vairāk kā 0,75 % (piemēram, D-glikoze) |
||
Hlorīds |
Ne vairāk kā 350 mg/kg |
||
Sulfāts |
Ne vairāk kā 240 mg/kg |
||
Sulfīts |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 575 GLIKONO-DELTA-LAKTONS
Sinonīmi |
Glikonolaktons, GDL, D-glikonskābes delta-laktons, delta-glikonolaktons |
||
Definīcija |
Glikono-delta-laktons ir ciklisks D-glikonskābes 1,5-iekšējais esteris. Ūdens vidē tas hidrolizējas ar līdzsvara šķīdumu, kas sastāv no D-glikonskābes (55 % līdz 66 %) un delta- un gamma-laktoniem |
||
Ķīmiskais nosaukums |
D-glikono-1,5-laktons |
||
Einecs |
202-016-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H10O6 |
||
Molekulmasa |
178,14 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Smalks, balts, kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Izveidotais savienojums kūst temperatūrā starp 196 oC un 202 oC sadaloties |
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī. Vāji šķīst etanolā |
||
|
152 ± 2 oC |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 1,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Reducējošās vielas |
Ne vairāk kā 0,75 % (piemēram, D-glikoze) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 576 NĀTRIJA GLIKONĀTS
Sinonīmi |
D-glikonskābes nātrija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Nātrija D-glikonāts |
||
Einecs |
208-407-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H11NaO7 (bezūdens viela) |
||
Molekulmasa |
218,14 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % saturs |
||
Apraksts |
Balts līdz dzeltenbrūns, graudains līdz smalks kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Labi šķīst ūdenī. Vāji šķīst etanolā |
||
|
Starp 6,5 un 7,5 |
||
Tīrība |
|
||
Reducējošā viela |
Ne vairāk kā 1,0 % (piemēram, D-glikoze) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 577 KĀLIJA GLIKONĀTS
Sinonīmi |
D-glikonskābes kālija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kālija D-glikonāts |
||
Einecs |
206-074-2 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H11KO7 (bezūdens viela) |
||
C6H11KO7·H2O (monohidrāts) |
|||
Molekulmasa |
234,25 (bezūdens viela) |
||
252,26 (monohidrāts) |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 97,0 % un ne vairāk kā 103,0 % saturs, rēķinot uz sausu vielu |
||
Apraksts |
Brīvi plūstošs balts līdz dzelteni balts kristālisks pulveris vai granulas bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,3 |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Bezūdens vielai: ne vairāk kā 3,0 % (105 oC, 4 h, vakuumā) Monohidrātam: ne mazāk kā 6 % un ne vairāk kā 7,5 % (105 oC, 4 h, vakuumā) |
||
Reducējošās vielas |
Ne vairāk kā 1,0 % (piemēram, D-glikoze) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 578 KALCIJA GLIKONĀTS
Sinonīmi |
D-glikonskābes kalcija sāls |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija D-glikonāts |
||
Einecs |
206-075-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H22CaO14 (bezūdens viela) |
||
C12H22CaO14·H2O (monohidrāts) |
|||
Molekulmasa |
430,38 (bezūdens viela) |
||
448,39 (monohidrāts) |
|||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % un ne vairāk kā 102 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu un monohidrātu |
||
Apraksts |
Baltas kristāliskas granulas vai pulveris bez smaržas, stabils gaisā |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Šķīst ūdenī, nešķīst etanolā |
||
|
Starp 6,0 un 8,0 |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 3,0 % (105 oC, 16 h) (bezūdens vielai) |
||
Ne vairāk kā 2,0 % (105 oC, 16 h) (monohidrātam) |
|||
Reducējošās vielas |
Ne vairāk kā 1,0 % (piemēram, D-glikoze) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 579 DZELZS GLUKONĀTS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dzelzs di-D-glukonāta dihidrāts |
||
Dzelzs (II) di-glukonāta dihidrāts |
|||
Einecs |
206-076-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H22FeO14·2H2O |
||
Molekulmasa |
482,17 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 95 % žāvētā vielā |
||
Ārējais izskats |
Gaiši dzeltenīgi pelēks vai zaļgani dzeltens pulveris vai granulas ar vāju dedzināta cukura smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst siltā ūdenī. Praktiski nešķīst etanolā |
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp 4 un 5,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 10 % (105 oC, 16 stundas) |
||
Skābeņskābe |
Nav pieļaujama |
||
Dzelzs (Fe III) |
Ne vairāk kā 2 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Reducējošas vielas |
Ne vairāk kā 0,5 %, aprēķinātas kā glikoze |
E 585 DZELZS LAKTĀTS
Sinonīmi |
Dzelzs (II) laktāts |
||
Dzelzs (II) 2-hidroksipropanāts |
|||
Propānskābe s 2-hidroksi-dzelzs(2 +) sāls (2:1) |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dzelzs 2-hidroksipropanāts |
||
Einecs |
227-608-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C6H10FeO6·xH2O (x = 2 vai 3) |
||
Molekulmasa |
270,02 (dihidrāts) |
||
288,03 (trihidrāts) |
|||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 96 % žāvētā vielā |
||
Ārējais izskats |
Zaļgani balti kristāli vai gaiši zaļš pulveris ar vāju raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī. Praktiski nešķīst etanolā |
||
|
|
||
|
Starp 4 un 6 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 18 % (100 oC, vakuumā pie 700 mm Hg) |
||
Dzelzs (Fe III) |
Ne vairāk kā 0,6 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 586 4-HEKSILREZORCĪNS
Sinonīmi |
4-Heksil-1,3-benzdiols |
||
Heksilrezorcīns |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
4-Heksilrezorcīns |
||
Einecs |
205-257-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H18O2 |
||
Molekulmasa |
197,24 |
||
Pamatviela |
Sausnā ne mazāk kā 98,0 % |
||
Ārējais izskats |
Balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ēterī un acetonā, ļoti vāji šķīst ūdenī |
||
|
1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml slāpekļskābes. Parādās gaiši sarkana krāsa |
||
|
1 ml parauga piesātināta šķīduma pievieno 1 ml broma reaģentu TS. Dzeltenās nogulsnes izšķīst, veidojot dzeltenu šķīdumu |
||
|
62 oC līdz 67 oC |
||
Tīrība |
|
||
Skābju saturs |
Ne vairāk kā 0,05 % |
||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Rezorcīns un citi fenoli |
Dažas minūtes krata apmēram 1 g parauga ar 50 ml ūdens, filtrē un filtrātam pievieno trīs pilienus dzelzs hlorīda reaģenta TS. Šķīdums nedrīkst krāsoties sarkans vai zils |
||
Niķelis |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
E 620 GLUTAMĪNSKĀBE
Sinonīmi |
L-Glutamīnskābe, L-α-aminoglutārskābe |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
L-Glutamīnskābe, L-2-aminopentāndiskābe |
||
Einecs |
200-293-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C5H9NO4 |
||
Molekulmasa |
147,13 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % un ne vairāk kā 101,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp +31,5o un +32,2o |
||
(bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
|||
|
Starp 3,0 un 3,5 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,2 % (80 oC, 3 h) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 621 MONONĀTRIJA GLUTAMĀTS
Sinonīmi |
Nātrija glutamāts, MSG |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Mononātrija L-glutamāta monohidrāts |
||
Einecs |
205-538-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C5H8NaNO4·H2O |
||
Molekulmasa |
187,13 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % un ne vairāk kā 101,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp +24,8o un +25,3o |
||
(bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
|||
|
Starp 6,7 un 7,2 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (98 oC, 5 h) |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 622 MONOKĀLIJA GLUTAMĀTS
Sinonīmi |
Kālija glutamāts, MSG |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monokālija L-glutamāta monohidrāts |
||
Einecs |
243-094-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C5H8KNO4·H2O |
||
Molekulmasa |
203,24 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % un ne vairāk kā 101,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp +22,5o un +24,0o |
||
(bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
|||
|
Starp 6,7 un 7,3 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,2 % (80 oC, 5 h) |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 623 KALCIJA DIGLUTAMĀTS
Sinonīmi |
Kalcija glutamāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monokalcija di-L-glutamāts |
||
Einecs |
242-905-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H16CaN2O8·xH2O (x = 0, 1, 2 vai 4) |
||
Molekulmasa |
332,32 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,0 % un ne vairāk kā 102,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp +27,4o un +29,2o (kalcija diglutamātam ar x = 4) (bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 19,0 % (kalcija diglutamātam ar x = 4; Karla Fišera metode) |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 624 MONOAMONIJA GLUTAMĀTS
Sinonīmi |
Amonija glutamāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monoamonija L-glutamāta monohidrāts |
||
Einecs |
231-447-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C5H12N2O4·H2O |
||
Molekulmasa |
182,18 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,0 % un ne vairāk kā 101,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris gandrīz bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp +25,4o un +26,4o |
||
(bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
|||
|
Starp 6,0 un 7,0 |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 0,5 % (50 oC, 4 h) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 625 MAGNIJA DIGLUTAMĀTS
Sinonīmi |
Magnija glutamāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Monomagnija di-L-glutamāta tetrahidrāts |
||
Einecs |
242-413-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H16MgN2O8·4H2O |
||
Molekulmasa |
388,62 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95,0 % un ne vairāk kā 105,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti vai pelēkbalti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
Starp +23,8o un +24,4o |
||
(bezūdens vielas 10 % šķīdums 2 N HCl, 200 mm cilindrs) |
|||
|
Starp 6,4 un 7,5 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 24 % (Karla Fišera metode) |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Pirolidonkarbonskābe |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 626 GUANILSKĀBE
Sinonīmi |
Guanilskābe |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Guanozīn-5'-monofosforskābe |
||
Einecs |
201-598-8 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H14N5O8P |
||
Molekulmasa |
363,22 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 1,5 un 2,5 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 256 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 1,5 % (120 oC, 4 h) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 627 DINĀTRIJA GUANILĀTS
Sinonīmi |
Nātrija guanilāts, nātrija 5'-guanilāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija guanozīn-5'-monofosfāts |
||
Einecs |
221-849-5 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H12N5Na2O8P·xH2O (x = apm. 7) |
||
Molekulmasa |
407,19 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,5 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 256 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 25 % (120 oC, 4 h) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 628 DIKĀLIJA GUANILĀTS
Sinonīmi |
Kālija guanilāts, kālija 5'-guanilāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dikālija guanozīn-5'-monofosfāts |
||
Einecs |
226-914-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H12K2N5O8P |
||
Molekulmasa |
439,40 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai balts kristālisks pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,5 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 256 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 5 % (120 oC, 4 h) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 629 KALCIJA GUANILĀTS
Sinonīmi |
Kalcija 5'-guanilāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija guanozīn-5'-monofosfāts |
||
Ķīmiskā formula |
C10H12CaN5O8P· nH2O |
||
Molekulmasa |
401,20 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balti vai pelēkbalti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,0 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 256 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 23,0 % (120 oC, 4 h) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 630 INOZĪNSKĀBE
Sinonīmi |
5'-Inozīnskābe |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Inozīn-5'-monofosforskābe |
||
Einecs |
205-045-1 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H13N4O8P |
||
Molekulmasa |
348,21 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 1,0 un 2,0 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 250 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Zudumi pēc žāvēšanas |
Ne vairāk kā 3,0 % (120 oC, 4 h) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 631 DINĀTRIJA INOZINĀTS
Sinonīmi |
Nātrija inozināts, nātrija 5'-inozināts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija inozīn-5'-monofosfāts |
||
Einecs |
225-146-4 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H11N4Na2O8P·H2O |
||
Molekulmasa |
392,17 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,5 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 250 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 28,5 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 632 DIKĀLIJA INOZINĀTS
Sinonīmi |
Kālija inozināts, kālija 5'-inozināts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dikālija inozīn-5'-monofosfāts |
||
Einecs |
243-652-3 |
||
Ķīmiskā formula |
C10H11K2N4O8P |
||
Molekulmasa |
424,39 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,5 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 250 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 10,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 633 KALCIJA INOZINĀTS
Sinonīmi |
Kalcija 5'-inozināts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija inozīn-5'-monofosfāts |
||
Ķīmiskā formula |
C10H11CaN4O8P·nH2O |
||
Molekulmasa |
386,19 (bezūdens viela) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 97,0 % bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini vai balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,0 |
||
|
Absorbcijas maksimums pie 250 nm (20 mg/l šķīdums 0,01 N HCl) |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 23,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 634 KALCIJA 5'-RIBONUKLEOTĪDS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Kalcija 5'-ribonukleotīds ir kalcija inozīn-5-monofosfāta un kalcija guanozīn-5'-monofosfāta maisījums |
||
Ķīmiskā formula |
C10H11CaN4O8P·nH2O y |
||
C10H12CaN5O8P·nH2O |
|||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur abas galvenās sastāvdaļas ne mazāk kā 97,0 % un katru sastāvdaļu ne mazāk kā 47,0 % un ne vairāk kā 53 % |
||
Apraksts |
Balti vai gandrīz balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,0 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 23,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 635 DINĀTRIJA 5'-RIBONUKLEOTĪDS
Sinonīmi |
Nātrija 5'-ribonukleotīds |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dinātrija 5'-ribonukleotīds ir dinātrija inozīn-5-monofosfāta un dinātrija guanozīn-5'-monofosfāta maisījums |
||
Ķīmiskā formula |
C10H11N4Na2O8P·nH2O un |
||
C10H12N5Na2O8P·nH2O |
|||
Pamatviela |
Bezūdens viela satur abas galvenās sastāvdaļas ne mazāk kā 97,0 % un katru sastāvdaļu ne mazāk kā 47,0 % un ne vairāk kā 53 % |
||
Apraksts |
Balti vai gandrīz balti kristāli vai pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 7,0 un 8,5 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 26,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Citi nukleotīdi |
Plānslāņa hromatogramma tos neuzrāda |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 640 GLICĪNS UN TĀ NĀTRIJA SĀLS
Sinonīmi (gli) |
Aminoetiķskābe, glikokols |
||
(Na sāls) |
Nātrija glicināts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums (gli) |
Aminoetiķskābe |
||
(Na sāls) |
Nātrija glicināts |
||
Ķīmiskā formula (gli) |
C2H5NO2 |
||
(Na sāls) |
C2H5NO2 Na |
||
Einecs (gli) |
200-272-2 |
||
(Na sāls) |
227-842-3 |
||
Molekulmasa (gli) |
75,07 |
||
(Na sāls) |
98 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,5 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balti kristāli vai kristālisks pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums (gli) |
Ne vairāk kā 0,2 % (105 oC, 3 h) |
||
(Na sāls) |
Ne vairāk kā 0,2 % (105 oC, 3 h) |
||
Atlikums pēc karsēšanas (gli) |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
(Na sāls) |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 650 CINKA ACETĀTS
Sinonīmi |
Etiķskābe, cinka sāls, dihidrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Cinka acetāta dihidrāts |
||
Ķīmiskā formula |
C4H6O4Zn·2H2O |
||
Molekulmasa |
219,51 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C4H6O4Zn·2H2O |
||
Apraksts |
Bezkrāsaini kristāli vai smalks pelēkbalts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 6,0 un 8,0 |
||
Tīrība |
|
||
Nešķīstošās vielas |
Ne vairāk kā 0,005 % |
||
Hlorīdi |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Sulfāti |
Ne vairāk kā 100 mg/kg |
||
Sārmu un sārmzemju metāli |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Gaistošu organisko savienojumu piemaisījumi |
Atbilst testam |
||
Dzelzs |
Ne vairāk kā 50 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 20 mg/kg |
||
Kadmijs |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 900 DIMETILPOLISILOKSĀNS
Sinonīmi |
Polidimetilsiloksāns, silikonu šķidrums, silikonu eļļa, dimetilsilikons |
||
Definīcija |
Dimetilpolisiloksāns ir pilnībā metilētu lineāru siloksāna polimēru, kas satur vienības, kuras atkārtojas, ar formulu (CH3)2SiO un ko stabilizē ar trimetilsiloksi- gala grupas bloķējošajām vienībām ar formulu (CH3)3SiO, maisījums |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Dimetilsiloksāni un dimetilsilikoni |
||
Ķīmiskā formula |
(CH3)3-Si-[O-Si(CH3)2]n-O-Si(CH3)3 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 37,3 % un ne vairāk kā 38,5 % kopējā silikona saturs |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains, viskozs šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 0,964 un 0,977 |
||
|
Starp 1,400 un 1,405 |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 0,5 % (105 oC, 4 h) |
||
Viskozitāte |
Ne mazāk kā 1,00·10-4 m2s-1 pie 25 oC |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 901 BIŠU VASKS
Sinonīmi |
Baltais vasks, dzeltenais vasks |
||
Definīcija |
Dzeltenais bišu vasks ir vasks, ko iegūst, kausējot medus kāres sienas, ko veidojusi medus bite Apis mellifera L., ar karstu ūdeni un aizvadot svešās vielas |
||
Balto bišu vasku iegūst, balinot dzelteno bišu vasku |
|||
Einecs |
232-383-7 (bišu vasks) |
||
Apraksts |
Dzeltenīgi balti (baltā forma) vai dzeltenīgi līdz pelēcīgi brūni (dzeltenā forma) gabali vai plēksnes ar smalki graudainu un nekristālisku lūzumu un ar patīkamu, medum līdzīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 62 oC un 65 oC |
||
|
Apmēram 0,96 |
||
|
Nešķīst ūdenī |
||
Vāji šķīst spirtā |
|||
Labi šķīst hloroformā un ēterī |
|||
Tīrība |
|
||
Skābes vērtība |
Ne mazāk kā 17 un ne vairāk kā 24 |
||
Pārziepošanas pakāpe |
87–104 |
||
Peroksīda vērtība |
Ne vairāk kā 5 |
||
Glicerīns un citi polioli |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, glicerīns) |
||
Cerezīns, parafīni un daži citi vaski |
Nav |
||
Tauki, Japānas vasks, kolofonijs un ziepes |
Nav |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 902 KANDELILAS VASKS
Definīcija |
Kandelilas vasks ir attīrīts vasks, ko iegūst no kandelilas auga Euphorbia antisyphilitica lapām |
||
Einecs |
232-347-0 |
||
Apraksts |
Ciets, dzeltenīgi brūns, gaismnecaurlaidīgs līdz caurspīdīgs vasks |
||
Identificēšana |
|
||
|
Apmēram 0,983 |
||
|
Starp 68,5 oC un 72,5 oC |
||
|
Nešķīst ūdenī |
||
Šķīst hloroformā un toluolā |
|||
Tīrība |
|
||
Skābes vērtība |
Ne mazāk kā 12 un ne vairāk kā 22 |
||
Pārziepošanas pakāpe |
Ne mazāk kā 43 un ne vairāk kā 65 |
||
Glicerīns un citi polioli |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, glicerīns) |
||
Cerezīns, parafīni un daži citi vaski |
Nav |
||
Tauki, Japānas vasks, kolofonijs un ziepes |
Nav |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 903 KARNAUBAS VASKS
Definīcija |
Karnaubas vasks ir attīrīts vasks, ko iegūst no Brazīlijas Mart vaska palmas Copernicia ceriferia lapu pumpuriem un lapām |
||
Einecs |
232-399-4 |
||
Apraksts |
Gaiši brūns līdz bāli dzeltens pulveris vai pārslas, vai cieta un viegli lūstoša viela ar sveķainu lūzumu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Apmēram 0,997 |
||
|
Starp 82 oC un 86 oC |
||
|
Nešķīst ūdenī |
||
Daļēji šķīst vārošā etanolā |
|||
Šķīst hloroformā un dietilēterī |
|||
Tīrība |
|
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,25 % |
||
Skābes vērtība |
Ne mazāk kā 2 un ne vairāk kā 7 |
||
Estera vērtība |
Ne mazāk kā 71 un ne vairāk kā 88 |
||
Nepārziepojamā viela |
Ne mazāk kā 50 % un ne vairāk kā 55 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 904 ŠELLAKA
Sinonīmi |
Balinātā šellaka, baltā šellaka |
||
Definīcija |
Šellaka ir attīrīta un balināta šellaka, insekta Laccifer (Tachardia) lacca Kerr (Fam. Coccidae) sveķainā sekrēcija |
||
Einecs |
232-549-9 |
||
Apraksts |
Balinātā šellaka – bālgani, amorfi, graudaini sveķi |
||
Bezvaska balinātā šellaka – gaiši dzelteni, amorfi, graudaini sveķi |
|||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī; neierobežoti (lai gan ļoti lēni) šķīst spirtā; viegli šķīst acetonā |
||
|
Starp 60 un 89 |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 6,0 % (40 oC, virs silikagela, 15 h) |
||
Kolofonijs |
Nav |
||
Vasks |
Balinātā šellaka: ne vairāk kā 5,5 % |
||
Bezvaska balinātā šellaka: ne vairāk kā 0,2 % |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 905 MIKROKRISTĀLISKS VASKS
Sinonīmi |
Naftas sveķi |
|||
Definīcija |
Mikrokristāliskais vasks ir no naftas iegūtu cietu, piesātinātu ogļūdeņražu, galvenokārt sazarotu parafīnu, rafinēts maisījums |
|||
Apraksts |
Balts līdz dzintarkrāsas vasks bez smaržas |
|||
Identificēšana |
|
|||
|
Nešķīst ūdenī, ļoti nedaudz šķīst etanolā |
|||
|
n D 100 = 1,434–1,448 |
|||
Tīrība |
|
|||
Molekulmasa |
Vidēji ne mazāk kā 500 |
|||
Viskozitāte (100 oC) |
Ne mazāk kā 1,1·10-5 m2s-1 |
|||
Atlikums pēc dedzināšanas |
Ne vairāk kā 0,1 % |
|||
Oglekļa atomu skaits 5 % no destilācijas temperatūras |
Ne vairāk kā 5 % molekulu oglekļa atomu skaits ir mazāks par 25 |
|||
Krāsa |
Atbilst testam |
|||
Sērs |
Ne vairāk kā 0,4 % |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
|||
Policikliskie aromātiskie savienojumi |
Policikliskajiem aromātiskajiem savienojumiem, kurus iegūst, ekstrahējot ar dimetilsulfoksīdu, ir šāda ultravioletā absorbcija: |
|||
|
nm |
Absorbcijas maksimums (uz mērceļa cm) |
||
|
280–289 |
0,15 |
||
|
290–299 |
0,12 |
||
|
300–359 |
0,08 |
||
|
360–400 |
0,02 |
E 907 HIDROGENĒTS POLI-1-DECĒNS
Sinonīmi |
Hidrogenēts polidec-1-ēns |
||
Hidronēts poli-alfa-olefīns |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskā formula |
C10nH20n+2, kur n = 3–6 |
||
Molekulmasa |
560 (vidēji) |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,5 % hidrogenēta poli-1-decēna ar šādu oligomēru sadalījumu: |
||
C30: 13–37 % |
|||
C40: 35–70 % |
|||
C50: 9–25 % |
|||
C60: 1–7 % |
|||
Apraksts |
Bezkrāsains viskozs šķidrums bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī; vāji šķīst etanolā; šķīst toluolā |
||
|
Deg ar spilgtu liesmu un parafīnam raksturīgu smaržu |
||
Tīrība |
|
||
Viskozitāte |
Starp 5,7 × 10-6 un 6,1 × 10-6 m2 s-1 100 oC temperatūrā |
||
Savienojumi ar oglekļa atomu skaitu mazāku par 30 |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Viegli karbonizējamas vielas |
Pēc 10 minūšu kratīšanas vārošā ūdens vannā sērskābes mēģene ar 5 g hidrogenēta poli-1-decēna paraugu neiekrāsojas tumšāka par viegli dzeltenu salmu krāsu |
||
Niķelis |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 912 MONTĀNSKĀBES ESTERI
Definīcija |
Montānskābes un/vai esteri ar etilēnglikolu un/vai 1,3-butāndiolu un/vai glicerīnu |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Montānskābes esteri |
||
Apraksts |
Gandrīz baltas līdz dzeltenīgas krāsas pārslas, pulveris, granulas vai tabletes |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 0,98 un 1,05 |
||
|
Pārsniedz 77 oC |
||
Tīrība |
|
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 40 |
||
Glicerīns |
Ne vairāk kā 1 % (nosaka ar gāzes hromatogrāfiju) |
||
Citi daudzvērtīgie spirti |
Ne vairāk kā 1 % (nosaka ar gāzes hromatogrāfiju) |
||
Cita veida vaski |
Neuzrāda (ar diferenciālās skanēšanas kalorimetrijas un/vai infrasarkanās spektroskopijas metodēm) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Hroms |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 914 OKSIDĒTI POLIETILĒNSVEĶI
Definīcija |
Polietilēna vieglas oksidēšanas reakcijas polāri produkti |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Oksidēts polietilēns |
||
Apraksts |
Gandrīz baltas pārslas, pulveris, granulas vai tabletes |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 0,92 un 1,05 |
||
|
Pārsniedz 95 oC |
||
Tīrība |
|
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 70 |
||
Viskozitāte (120 oC) |
Ne mazāk kā 8,1·10-5 m2s-1 |
||
Cita veida vaski |
Neuzrāda (ar diferenciālās skanēšanas kalorimetrijas un/vai infrasarkanās spektroskopijas metodēm) |
||
Skābeklis |
Ne vairāk kā 9,5 % |
||
Hroms |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
E 920 L CISTEĪNS
Definīcija |
L-cisteīna hidrohlorīds vai L-cisteīna hidrohlorīda monohidrāts. Cilvēka matus nevar izmantot par šīs vielas avotu |
||
Einecs |
200-157-7 (bezūdens viela) |
||
Ķīmiskā formula |
C3H7NO2S· HCl· nH2O (kur n = o vai 1) |
||
Molekulmasa |
157,62 (bezūdens viela) |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % un ne vairāk kā 101,5 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balts pulveris vai bezkrāsaini kristāli |
||
Identificēšana |
|
||
|
Neierobežoti šķīst ūdenī un etanolā |
||
|
Bezūdens forma kūst pie apmēram 175 oC |
||
|
([α]20 D): starp +5,0o un +8,0o vai |
||
([α]20 D): starp +4,9o un +7,9o |
|||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Starp 8,0 % un 12,0 % |
||
Ne vairāk kā 2,0 % (bezūdens forma) |
|||
Atlikums pēc karsēšanas |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Amonija jons |
Ne vairāk kā 200 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1,5 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 927b KARBAMĪDS
Sinonīmi |
Urīnviela |
||
Definīcija |
|
||
Einecs |
200-315-5 |
||
Ķīmiskā formula |
CH4N2O |
||
Molekulmasa |
60,06 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Bezkrāsains līdz balts, prizmatisks, kristālisks pulveris vai mazas baltas lodītes |
||
Identificēšana |
|
||
|
Labi šķīst ūdenī |
||
Šķīst etanolā |
|||
|
Izdarot testu, veidojas baltas kristāliskas nogulsnes |
||
|
Izdarot testu, veidojas sarkanīgi violeta krāsa |
||
|
132 oC līdz 135 oC |
||
Tīrība |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 1,0 % (105 oC, 1 h) |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Etanolā nešķīstoša viela |
Ne vairāk kā 0,04 % |
||
Sārmainība |
Iztur testu |
||
Amonija jons |
Ne vairāk kā 500 mg/kg |
||
Biurets |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 938 ARGONS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Argons |
Einecs |
231-147-0 |
Ķīmiskā formula |
Ar |
Molekulmasa |
40 |
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % |
Apraksts |
Bezkrāsaina neuzliesmojoša gāze bez smaržas |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,05 % |
Metāns un citi ogļūdeņraži, rēķināti kā metāns |
Ne vairāk kā 100 μl/l |
E 939 HĒLIJS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Hēlijs |
Einecs |
231-168-5 |
Ķīmiskā formula |
He |
Molekulmasa |
4 |
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % |
Apraksts |
Bezkrāsaina neuzliesmojoša gāze bez smaržas |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,05 % |
Metāns un citi ogļūdeņraži, rēķināti kā metāns |
Ne vairāk kā 100 μl/l |
E 941 SLĀPEKLIS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Slāpeklis |
Einecs |
231-783-9 |
Ķīmiskā formula |
N2 |
Molekulmasa |
28 |
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % |
Apraksts |
Bezkrāsaina neuzliesmojoša gāze bez smaržas |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,05 % |
Oglekļa monoksīds |
Ne vairāk kā 10 μl/l |
Metāns un citi ogļūdeņraži, rēķināti kā metāns |
Ne vairāk kā 100 μl/l |
Slāpekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
Ne vairāk kā 10 μl/l |
Skābeklis |
Ne vairāk kā 1 % |
E 942 SLĀPEKĻA OKSĪDS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Slāpekļa oksīds |
Einecs |
233-032-0 |
Ķīmiskā formula |
N2O |
Molekulmasa |
44 |
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % |
Apraksts |
Bezkrāsaina neuzliesmojoša gāze ar saldenu smaržu |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,05 % |
Oglekļa monoksīds |
Ne vairāk kā 30 μl/l |
Slāpekļa dioksīds un slāpekļa oksīds |
Ne vairāk kā 10 μl/l |
E 943a BUTĀNS
Sinonīmi |
n-Butāns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Butāns |
||
Ķīmiskā formula |
CH3CH2CH2CH3 |
||
Molekulmasa |
58,12 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 96 % |
||
Apraksts |
Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vieglu, raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
108,935 kPa (20 oC) |
||
Tīrība |
|
||
Metāns |
Ne vairāk kā 0,15 % v/v |
||
Etāns |
Ne vairāk kā 0,5 % v/v |
||
Propāns |
Ne vairāk kā 1,5 % v/v |
||
Izobutāns |
Ne vairāk kā 3,0 % v/v |
||
1,3-butadiēns |
Ne vairāk kā 0,1 % v/v |
||
Mitrums |
Ne vairāk kā 0,005 % |
E 943b IZOBUTĀNS
Sinonīmi |
2-metilpropāns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
2-metilpropāns |
||
Ķīmiskā formula |
(CH3)2CHCH3 |
||
Molekulmasa |
58,12 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 94 % |
||
Apraksts |
Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vieglu, raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
205,465 kPa (20 oC) |
||
Tīrība |
|
||
Metāns |
Ne vairāk kā 0,15 % v/v |
||
Etāns |
Ne vairāk kā 0,5 % v/v |
||
Propāns |
Ne vairāk kā 2,0 % v/v |
||
n-Butāns |
Ne vairāk kā 4,0 % v/v |
||
1,3-butadiēns |
Ne vairāk kā 0,1 % v/v |
||
Mitrums |
Ne vairāk kā 0,005 % |
E 944 PROPĀNS
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Propāns |
||
Ķīmiskā formula |
CH3CH2CH3 |
||
Molekulmasa |
44,09 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 95 % |
||
Apraksts |
Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vieglu, raksturīgu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
732,910 kPa (20 oC) |
||
Tīrība |
|
||
Metāns |
Ne vairāk kā 0,15 % v/v |
||
Etāns |
Ne vairāk kā 1,5 % v/v |
||
Izobutāns |
Ne vairāk kā 2,0 % v/v |
||
n-Butāns |
Ne vairāk kā 1,0 % v/v |
||
1,3-butadiēns |
Ne vairāk kā 0,1 % v/v |
||
Mitrums |
Ne vairāk kā 0,005 % |
E 948 SKĀBEKLIS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Skābeklis |
Einecs |
231-956-9 |
Ķīmiskā formula |
O2 |
Molekulmasa |
32 |
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99 % |
Apraksts |
Bezkrāsaina neuzliesmojoša gāze bez smaržas |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,05 % |
Metāns un citi ogļūdeņraži, rēķināti kā metāns |
Ne vairāk kā 100 μl/l |
E 949 ŪDEŅRADIS
Definīcija |
|
Ķīmiskais nosaukums |
Ūdeņradis |
Einecs |
215-605-7 |
Ķīmiskā formula |
H2 |
Molekulmasa |
2 |
Pamatviela |
Ne mazāk kā 99,9 % |
Apraksts |
Viegli uzliesmojoša gāze bez krāsas un smaržas |
Tīrība |
|
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,005 % v/v |
Skābeklis |
Ne vairāk kā 0,001 % v/v |
Slāpeklis |
Ne vairāk kā 0,75 % v/v |
E 950 KĀLIJA ACESULFĀMS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 951 ASPARTĀMS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 953 IZOMALTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 957 TAUMATĪNS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 959 NEOHESPERIDĪNA HIDROKSIHALKONS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 965 (i) MALTĪTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 965 (ii) MALTĪTA SĪRUPS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 966 LAKTĪTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 967 KSILĪTS
Tīrības kritēriji šai piedevai ir tie paši, kādi tai paredzēti Direktīvas 2008/60/EK I pielikumā.
E 999 KVILAJAS EKSTRAKTS
Sinonīmi |
Ziepju mizas ekstrakts, kvilaijas mizas ekstrakts, Panamas mizas ekstrakts, kvilai ekstrakts, Muriljo mizas ekstrakts, Ķīnas mizas ekstrakts |
||
Definīcija |
Kvilajas ekstraktu iegūst ar ūdens ekstrakciju no Quillaia saponaria Molina vai citām Quillaia šķirnēm, kas ir Rosaceae dzimtas koki. Tas satur vairākus triterpēnu saponīnus, kas sastāv no kvilajas skābes glikozīdiem. Sastāvā ir arī daži cukuri, ieskaitot glikozi, galaktozi, arabinozi, ksilozi un ramnozi, kā arī tanīns, kalcija oksalāts un citas mazsvarīgākas sastāvdaļas |
||
Apraksts |
Kvilajas ekstrakts pulvera formā ir gaiši brūns ar sārtu nokrāsu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Starp 4,5 un 5,5 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 6,0 % (Karla Fišera metode) (tikai pulvera formai) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
E 1103 INVERTĀZE
Definīcija |
Invertāzi ražo no Saccharomyces cerevisiae |
Sistemātiskais nosaukums |
β-D-fruktofuranozida fruktohidrolāze |
Enzīmu Komisijas Nr. |
EC 3.2.1.26 |
Einecs |
232-615-7 |
Tīrība |
|
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
Kadmijs |
Ne vairāk kā 0,5 mg/kg |
Kopējais baktēriju skaits |
Ne vairāk kā 50 000/g |
Salmonella spp. |
Nav, veicot testu ar 25 g |
Zarnu nūjiņas |
Ne vairāk kā 30/g |
E. coli |
Nav, veicot testu ar 25 g |
E 1105 LIZOCĪMS
Sinonīmi |
Lizocīma hidrohlorīds |
||
Muramidāze |
|||
Definīcija |
Lizocīms ir lineārs polipeptīds, kas sastāv no 129 aminoskābēm, un to iegūst no vistu olu baltumiem. Tam pieder fermenta aktivitāte spējā hidrolizēt β(1-4) saites starp baktēriju ārējo membrānu N-acetilmurāmskābi un N-acetilglukozamīnu atsevišķos grampozitīvos organismos. Parasti iegūst kā hlorhidrātu |
||
Ķīmiskā formula |
Enzīmu Komisijas (EK) Nr. 3.2.1.17 |
||
Einecs |
232-620-4 |
||
Molekulmasa |
Ap 14 000 |
||
Pamatviela |
Satur ne mazāk kā 950 mg/g (bezūdens vielā) |
||
Ārējais izskats |
Balts pulveris bez aromāta, ar nedaudz saldu garšu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Ūdens saturs |
Ne vairāk kā 6,0 % (tikai pulvera forma; Karla Fišera metode) |
||
Karsēšanas atlikums |
Ne vairāk kā 1,5 % |
||
Slāpeklis |
Ne mazāk kā 16,8 % un ne vairāk kā 17,8 % |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Smagie metāli (kā Pb) |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Mikrobioloģiskie kritēriji |
|
||
Kopējais baktēriju skaits |
Ne vairāk kā 5 × 104 col/g |
||
Salmonellae |
Bez mikroorganismu klātbūtnes 25 g |
||
Staphylococcus aureus |
Bez mikroorganismu klātbūtnes 1 g |
||
Escherichia coli |
Bez mikroorganismu klātbūtnes 1 g |
E 1200 POLIDEKSTROZE
Sinonīmi |
Modificētās polidekstrozes |
||
Definīcija |
Neregulāri sašūti glikozes polimēri ar dažām sorbitola gala grupām un ar citronskābes vai fosforskābes atlikumiem, kas pievienoti polimēriem ar vienkāršajām vai diestera saitēm. Tos iegūst, kausējot un kondensējot sastāvdaļas, un tie sastāv aptuveni no 90 daļām D-glikozes, 10 daļām sorbitola un vienas daļas citronskābes vai 0,1 daļas fosforskābes. Polimēros dominē 1,6-glikozīdā saite, bet ir arī citas saites. Produkti satur mazus brīvās glikozes, sorbitola, levoglukozāna (1,6-anhidro-D-glikoze) un citronskābes apjomus, un tos var neitralizēt ar jebkuru pārtikas skābi un/vai atkrāsot un dejonizēt turpmākai attīrīšanai. Produktus var arī daļēji hidrogenēt ar Reneja niķeļa katalizatoru, lai samazinātu atlikušo glikozi. Polidekstroze-N ir neitralizēta polidekstroze |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 90 % polimēra saturs, rēķinot uz bezpelnu un bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Balta līdz gaiši dzeltenbrūna cietviela. Polidekstrozes šķīst ūdenī, veidojot dzidru, bezkrāsainu līdz salmu krāsas šķīdumu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 2,5 un 7,0 attiecībā uz polidekstrozi |
||
Starp 5,0 un 6,0 attiecībā uz polidekstrozi-N |
|||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 4,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,3 % (polidekstrozei) |
||
Ne vairāk kā 2,0 % (polidekstrozei-N) |
|||
Niķelis |
Ne vairāk kā 2 mg/kg attiecībā uz hidrogenētajām polidekstrozēm |
||
1,6-anhidro-D-glikoze |
Ne vairāk kā 4,0 %, rēķinot uz bezpelnu un sausu vielu |
||
Glikoze un sorbitols |
Ne vairāk kā 6,0 % kopā, rēķinot uz bezpelnu un sausu vielu; glikozi un sorbitolu nosaka atsevišķi |
||
Molekulmasas robeža |
Negatīvs tests uz polimēriem, kuru molekulmasa ir lielāka nekā 22 000 |
||
5-Hidroksimetilfurfurols |
Ne vairāk kā 0,1 % (polidekstrozei) |
||
Ne vairāk kā 0,05 % (polidekstrozei-N) |
|||
Svins |
Ne vairāk kā 0,5 mg/kg |
E 1201 POLIVINILPIROLIDONS
Sinonīmi |
Povidons |
||
PVP |
|||
Šķīstošais polivinilpirolidons |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Polivinilpirolidons, poli-[1-(2-okso-1-pirolidinil)-etilēns] |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H9NO)n |
||
Molekulmasa |
Ne mazāka kā 25 000 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 11,5 % un ne vairāk kā 12,8 % slāpekļa (N) bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī un etanolā. Nešķīst ēterī |
||
|
Starp 3,0 un 7,0 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 5 % (Karla Fišera metode) |
||
Kopējais pelnu saturs |
Ne vairāk kā 0,1 % |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 500 mg/kg (kā acetaldehīds) |
||
Nesaistīts N-vinilpirolidons |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Hidrazīns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1202 POLIVINILPOLIPIROLIDONS
Sinonīmi |
Krospovidons |
||
Šķērsšūts polividons |
|||
Nešķīstošs polivinilpirolidons |
|||
Definīcija |
Polivinilpolipirolidons ir šķērsšūta poli-[1-(2-okso-1-pirolidinil)-etilēns]. To iegūst, polimerizējot N-vinil-2-pirolidonu kaustiskā katalizatora vai N, N'-divinilimidazolidona klātbūtnē. Sakarā ar to, ka polivinilpirolidons nešķīst nevienā parastā šķīdinātājā, nav iespējams analītiski noteikt molekulmasu |
||
Ķīmiskais nosaukums |
Polivinilpirolidons, poli-[1-(2-okso-1-pirolidinil)-etilēns] |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H9NO)n |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 11 % un ne vairāk kā 12,8 % slāpekļa (N) bezūdens vielā |
||
Apraksts |
Balts higroskopisks pulveris ar vāju smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, etanolā un ēterī |
||
|
Starp 5,0 un 8,0 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 6 % (Karla Fišera metode) |
||
Pelni, sulfātu veidā |
Ne vairāk kā 0,4 % |
||
Ūdenī šķīstošas vielas |
Ne vairāk kā 1 % |
||
Nesaistīts N-vinilpirolidons |
Ne vairāk kā 10 mg/kg |
||
Nesaistīts N, N'-divinilimidazolidons |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1204 PULLULANS
Definīcija |
Lineārs, neitrāls glikāns, kas sastāv galvenokārt no maltotriozes atlikumiem, kas savienoti ar -1,6 glikozīdām saitēm. To iegūst fermentācijas procesā no pārtikas cietes hidrolizāta, izmantojot tādu Aureobasidium pullulans celmu, kas neproducē toksīnus. Pēc fermentācijas mikroorganismu šūnas atdala ar mikrofiltrāciju, filtrātu termiski sterilizē, bet krāsvielas un citus piemaisījumus atdala ar adsorbciju un izmantojot jonu apmaiņas hromatogrāfiju |
||
Einecs |
232-945-1 |
||
Ķīmiskā formula |
(C6H10O5)x |
||
Pamatviela |
Sausā vielā ne mazāk kā 90 % glikāna |
||
Ārējais izskats |
Balts vai dzeltenbalts pulveris bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā |
||
|
5,0–7,0 |
||
|
10 ml 2 % pullulana ūdens šķīduma pievieno 2 ml polietilēnglikola 600. Veidojas baltas nogulsnes |
||
|
Sagatavo divas mēģenes ar 10 ml 10 % pullulana šķīduma katrā. Vienā mēģenē pievieno 0,1 ml pullulanāzes šķīduma ar aktivitāti 10 vienības/g, bet otrā mēģenē 0,1 ml ūdens. Apmēram pēc 20 minūšu inkubācijas 25 oC temperatūrā ar pullulanāzi apstrādātā šķīduma viskozitāte ir redzami mazāka par neapstrādātā šķīduma viskozitāti |
||
Tīrība |
|
||
Žāvēšanas zudumi |
Ne vairāk kā 6 % (90 oC, spiediens ne lielāks par 50 mm Hg, 6 h) |
||
Mono-, di- un oligosaharīdi |
Ne vairāk kā 10 % (izsakot glikozes veidā) |
||
Viskozitāte |
100–180 mm2/s (10 % w/w ūdens šķīdums 30 oC) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Raugs un pelējums |
Ne vairāk kā 100 kolonijas/g |
||
Koli baktērijas |
Nekonstatē 25 g paraugā |
||
Salmonellas |
Nekonstatē 25 g paraugā |
E 1404 OKSIDĒTĀ CIETE
Definīcija |
Oksidētā ciete ir ciete, kas apstrādāta ar nātrija hipohlorītu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Karboksila grupas |
Ne vairāk kā 1,1 % |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1410 MONOCIETES FOSFĀTS
Definīcija |
Monocietes fosfāts ir ciete, kas esterificēta ar ortofosforskābi vai nātriju, vai kālija ortofosfātu, vai nātrija tripolifosfātu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Atlikušais fosfāts |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, P) kviešiem vai kartupeļu cietei |
||
Ne vairāk kā 0,4 % (piemēram, P) citām cietēm |
|||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1412 DICIETES FOSFĀTS
Definīcija |
Dicietes fosfāts ir ciete, kas šķērsšūta ar nātrija trimetafosfātu vai fosfora oksihlorīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Atlikušais fosfāts |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, P) kviešiem vai kartupeļu cietei |
||
Ne vairāk kā 0,4 % (piemēram, P) citām cietēm |
|||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1413 FOSFATĒTAIS DICIETES FOSFĀTS
Definīcija |
Fosfatētais dicietes fosfāts ir ciete, kas pakļauta tādām apstrādēm, kādas aprakstītas attiecībā uz monocietes fosfātu un uz dicietes fosfātu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Atlikušais fosfāts |
Ne vairāk kā 0,5 % (piemēram, P) kviešiem vai kartupeļu cietei |
||
Ne vairāk kā 0,4 % (piemēram, P) citām cietēm |
|||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1414 FOSFATĒTAIS DICIETES FOSFĀTS
Definīcija |
Fosfatētais dicietes fosfāts ir ciete, kas šķērsšūta ar nātrija trimetafosfātu vai fosfora oksihlorīdu un esterificēta ar etiķskābes anhidrīdu vai vinilacetātu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Acetila grupas |
Ne vairāk kā 2,5 % |
||
Atlikušais fosfāts |
Ne vairāk kā 0,14 % (piemēram, P) kviešiem vai kartupeļu cietei |
||
Ne vairāk kā 0,04 % (piemēram, P) citām cietēm |
|||
Vinilacetāts |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1420 ACETILĒTĀ CIETE
Sinonīmi |
Cietes acetāts |
||
Definīcija |
Acetilētā ciete ir ciete, kas esterificēta ar etiķskābes anhidrīdu vai vinilacetātu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Acetila grupas |
Ne vairāk kā 2,5 % |
||
Vinilacetāts |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1422 ACETILĒTAIS DICIETES ADIPĀTS
Definīcija |
Acetilētais dicietes adipāts ir ciete, kas šķērsšūta ar adipīnskābes anhidrīdu un esterificēta ar etiķskābes anhidrīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Acetila grupas |
Ne vairāk kā 2,5 % |
||
Adipātgrupas |
Ne vairāk kā 0,135 % |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1440 HIDROKSIPROPILCIETE
Definīcija |
Hidroksipropilciete ir ciete, kas esterificēta ar propilēna oksīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Hidroksipropila grupas |
Ne vairāk kā 7,0 % |
||
Propilēna hlorhidrīns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1442 HIDROKSIPROPILDICIETES FOSFĀTS
Definīcija |
Hidroksipropildicietes fosfāts ir ciete, kas šķērsšūta ar nātrija trimetafosfātu vai fosfora oksihlorīdu un esterificēta ar propilēna oksīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Hidroksipropila grupas |
Ne vairāk kā 7,0 % |
||
Atlikušais fosfāts |
Ne vairāk kā 0,14 % (piemēram, P) kviešiem vai kartupeļu cietei |
||
Ne vairāk kā 0,04 % (piemēram, P) citām cietēm |
|||
Propilēna hlorhidrīns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1450 CIETES NĀTRIJA OKTENILSUKCINĀTS
Sinonīmi |
SSOS |
||
Definīcija |
Cietes nātrija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcīnanhidrīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Oktenilsukcīngrupas |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Oktenildzintarskābes atlikums |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1451 ACETILĒTA OKSIDĒTĀ CIETE
Definīcija |
Acetilēta oksidētā ciete ir ciete, kas apstrādāta ar nātrija hipohlorītu un pēc tam esterificēta ar etiķskābes anhidrīdu |
||
Apraksts |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai (ja viela ir iepriekš saželējusi) pārslas, amorfs pulveris vai rupjas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības ir izteiktas attiecībā uz bezūdens vielu, izņemot nožuvumu) |
|
||
Nožuvums |
Ne vairāk kā 15,0 % graudu cietei |
||
Ne vairāk kā 21,0 % kartupeļu cietei |
|||
Ne vairāk kā 18,0 % citām cietēm |
|||
Karboksila grupas |
Ne vairāk kā 1,3 % |
||
Acetila grupas |
Ne vairāk kā 2,5 % |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētajām graudu cietēm |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citām modificētajām cietēm, ja vien nav norādīts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
E 1452 CIETES ALUMĪNIJA OKTENILSUKCINĀTS
Sinonīmi |
SAOS |
||
Definīcija |
Cietes alumīnija oktenilsukcināts ir ciete, kas esterificēta ar oktenilsukcinātanhidrīdu un apstrādāta ar alumīnija sulfātu |
||
Ārējais izskats |
Balts vai gandrīz balts pulveris vai granulas, vai pārslas (ja peptizēts), amorfs pulveris vai cietas daļiņas |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
|
||
Tīrība (visas vērtības norādītas, izsakot sausnā, izņemot žāvēšanas zudumus) |
|
||
Žāvēšanas zudumi |
Ne vairāk kā 21,0 % |
||
Oktenilsukcinātgrupas |
Ne vairāk kā 3 % |
||
Oktenilsukcinskābes atlikums |
Ne vairāk kā 0,3 % |
||
Sēra dioksīds |
Ne vairāk kā 50 mg/kg modificētās graudaugu cietēs |
||
Ne vairāk kā 10 mg/kg citās modificētās cietēs, ja nav noteikts citādi |
|||
Arsēns |
Ne vairāk kā 1 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 2 mg/kg |
||
Dzīvsudrabs |
Ne vairāk kā 0,1 mg/kg |
||
Alumīnijs |
Ne vairāk kā 0,3 % |
E 1505 TRIETILCITRĀTS
Sinonīmi |
Etilcitrāts |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Trietil-2-hidroksipropān-1,2,3-trikarboksilāts |
||
Einecs |
201-070-7 |
||
Ķīmiskā formula |
C12H20O7 |
||
Molekulmasa |
276,29 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,0 % saturs |
||
Apraksts |
Praktiski bezkrāsains eļļains šķidrums bez smaržas |
||
Identificēšana |
|
||
|
(d25 25): 1,135–1,139 |
||
|
[n]D 20: 1,439–1,441 |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,25 % (Karla Fišera metode) |
||
Skābums |
Ne vairāk kā 0,02 % (piemēram, citronskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1517 GLICERILDIACETĀTS
Sinonīmi |
Diacetīns |
||
Definīcija |
Glicerildiacetāts galvenokārt sastāv no glicerīna 1,2- un 1,3-diacetātu maisījuma ar nelielu mono- un tri-esteru daudzumu |
||
Ķīmiskie nosaukumi |
Glicerildiacetāts |
||
1,2,3-propanetriola diacetāts |
|||
Ķīmiskā formula |
C7H12O5 |
||
Molekulmasa |
176,17 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 94,0 % |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains, higroskopisks, diezgan eļļains šķidrums ar vieglu, taukainu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī. Samaisāms ar etanolu |
||
|
|
||
|
d20 20: 1,175–1,195 |
||
|
Starp 259 oC un 261 oC |
||
Tīrība |
|
||
Kopējais pelnu saturs |
Ne vairāk kā 0,02 % |
||
Skābums |
Ne vairāk kā 0,4 %, aprēķināts kā etiķskābe |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1518 GLICERĪNA TRIACETĀTS
Sinonīmi |
Triacetīns |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
Gricerīna triacetāts |
||
Einecs |
203-051-9 |
||
Ķīmiskā formula |
C9H14O6 |
||
Molekulmasa |
218,21 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 98,0 % saturs |
||
Apraksts |
Bezkrāsains, nedaudz eļļains šķidrums ar viegli taukainu smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
|
||
|
Starp 1,429 un 1,431 pie 25 oC |
||
|
Starp 1,154 un 1,158 |
||
|
Starp 258 oC un 270 oC |
||
Tīrība |
|
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 0,2 % (Karla Fišera metode) |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,02 % (piemēram, citronskābe) |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1519 BENZILSPIRTS
SINONĪMI |
Fenilkarbinols |
||
Fenilmetilspirts |
|||
Benzenemetanols |
|||
Alfahidroksiltoluols |
|||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskie nosaukumi |
Benzilspirts |
||
Fenilmetanols |
|||
Ķīmiskā formula |
C7H8O |
||
Molekulmasa |
108,14 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 98,0 % |
||
Apraksts |
Bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar vāju aromātisku smaržu |
||
Identificēšana |
|
||
|
Nešķīst ūdenī, etanolā un ēterī |
||
|
[n]D20: 1,538–1,541 |
||
|
d25 25: 1,042–1,047 |
||
|
|
||
Tīrība |
|
||
Destilācijas diapazons |
Ne mazāk kā 95 % v/v destilējas 202 oC līdz 208 oC temperatūrā |
||
Skābes skaitlis |
Nepārsniedz 0,5 |
||
Aldehīdi |
Ne vairāk kā 0,2 % v/v, aprēķināti kā benzaldehīdi |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
E 1520 1,2-PROPĀNDIOLS
Sinonīmi |
Propilēnglikols |
||
Definīcija |
|
||
Ķīmiskais nosaukums |
1,2-dihidroksipropāns |
||
Einecs |
200-338-0 |
||
Ķīmiskā formula |
C3H8O2 |
||
Molekulmasa |
76,10 |
||
Kvalitātes noteikšanas pārbaude |
Ne mazāk kā 99,5 % saturs, rēķinot uz bezūdens vielu |
||
Apraksts |
Dzidrs, bezkrāsains, higroskopisks, viskozs šķidrums |
||
Identificēšana |
|
||
|
Šķīst ūdenī, etanolā un acetonā |
||
|
(d20 20): 1,035–1,040 |
||
|
[n]20 D: 1,431–1,433 |
||
Tīrība |
|
||
Destilācijas intervāls |
99 % v/v destilējas temperatūrā starp 185 oC un 189 oC |
||
Sulfatētie pelni |
Ne vairāk kā 0,07 % |
||
Ūdens |
Ne vairāk kā 1,0 % (Karla Fišera metode) |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
POLIETILĒNGLIKOLS 6000
Sinonīmi |
PEG 6000 |
||
Macrogol 6000 |
|||
Definīcija |
Polietilēnglikols 6000 ir tādu polimēru maisījums, kuru vispārīgā formula ir H-(OCH2-CH)-OH, kam aptuveni atbilst vidējā relatīvā molekulmasa 6 000 |
||
Ķīmiskā formula |
(C2H4O)n H2O (n = etilēnoksīda vienību skaits, kas atbilst molekulmasai 6 000, aptuveni 140) |
||
Molekulmasa |
5 600–7 000 |
||
Pamatviela |
Ne mazāk kā 90,0 % un ne vairāk kā 110,0 % |
||
Apraksts |
Balta vai gandrīz balta cietviela, kas izskatās vaskaina vai līdzīga parafīnam |
||
Identificēšana |
|
||
|
Ļoti labi šķīst ūdenī un metilēnhlorīdā. Faktiski nešķīst spirtā, ēterī, taukvielās un minerāleļļās |
||
|
No 55 oC līdz 61 oC |
||
Tīrība |
|
||
Viskozitāte |
No 0,220 līdz 0,275 kgm–1s–1 pie 20 oC |
||
Hidroksilskaitlis |
No 16 līdz 22 |
||
Sulfātpelni |
Ne vairāk kā 0,2 % |
||
Etilēnoksīds |
Ne vairāk kā 0,2 mg/kg |
||
Arsēns |
Ne vairāk kā 3 mg/kg |
||
Svins |
Ne vairāk kā 5 mg/kg |
(1) OV L 226, 22.9.1995., 1. lpp.
(2) Cietes TS: saberž 0,5 g cietes (kartupeļu cieti, kukurūzas cieti vai šķīstošo cieti) un samaisa ar 5 ml ūdens. Pie radušās pastas, visu laiku maisot, pievieno pietiekamu daudzumu ūdens, lai kopējais tilpums būtu 100 ml. Vāra dažas minūtes, ļauj atdzist, filtrē. Cietei jābūt svaigi pagatavotai.
(3) Kobalta hlorīda TSC: izšķīdina aptuveni 65 g kobalta hlorīda CoCl2·6H2O pietiekamā daudzumā 25 ml sālsskābes un 975 ml ūdens maisījuma, lai kopējais tilpums būtu viens litrs. Ielej tieši 5 ml šā šķīduma apaļdibena kolbā, kas satur 250 ml joda šķīduma, pievieno 5 ml 3 % ūdeņraža peroksīda, tad 15 ml 20 % nātrija hidroksīda šķīduma. Vāra 10 minūtes, ļauj atdzist, pievieno 2 g kālija jodīda un 20 ml 25 % sērskābes. Pēc nogulšņu pilnīgas izšķīšanas titrē atbrīvoto jodu ar 0,1 N nātrija tiosulfātu cietes TS () klātbūtnē. 1 ml 0,1 N nātrija tiosulfāta atbilst 23,80 mg CoCl2·6H2O. Pievienojot sālsskābes-ūdens maisījumu, atšķaida šķīdumu, lai tas saturētu 59,5 mg CoCl2·6H2O vienā ml šķīduma.
(4) Dzelzs trihlorīda TSC: izšķīdina aptuveni 55 g dzelzs trihlorīda pietiekamā daudzumā 25 ml sālsskābes un 975 ml ūdens maisījuma, lai kopējais tilpums būtu viens litrs. Ielej 10 ml šā šķīduma apaļdibena kolbā, kas satur 250 ml joda šķīduma, pievieno 15 ml ūdens un 3 g kālija jodīda. Maisījumu atstāj uz 15 minūtēm. Atšķaida ar 100 ml ūdens un titrē atbrīvoto jodu ar 0,1 N nātrija tiosulfātu cietes TS () klātbūtnē. 1 ml 0,1 N nātrija tiosulfāta atbilst 27,03 mg FeCl3·6H2O. Pievienojot sālsskābes-ūdens maisījumu, atšķaida šķīdumu, lai tas saturētu 45,0 mg FeCl3·6H2O vienā ml šķīduma.
(5) Vara sulfāta TSC: izšķīdina aptuveni 65 g vara sulfāta CuSO4·5H2O pietiekamā daudzumā 25 ml sālsskābes un 975 ml ūdens maisījuma, lai kopējais tilpums būtu viens litrs. Ielej 10 ml šā šķīduma apaļdibena kolbā, kas satur 250 ml joda šķīduma, pievieno 40 ml ūdens, 4 ml etiķskābes un 3 g kālija jodīda. Titrē atbrīvoto jodu ar 0,1 N nātrija tiosulfātu cietes TS ()klātbūtnē 1 ml 0,1 N nātrija tiosulfāta atbilst 24,97 mg CuSO4·5H2O. Pievienojot sālsskābes-ūdens maisījumu, atšķaida šķīdumu, lai tas saturētu 62,4 mg CuSO4·5H2O vienā ml šķīduma.
(6) Bezūdens vielā, ja marķēts “lietošanai pārtikā”, nitrītu var pārdot tikai maisījumā ar sāli vai sāls aizstājējiem.
(7) Ja marķēts “lietošanai pārtikā”, nitrītu var pārdot tikai maisījumā ar sāli vai sāls aizstājējiem.
II PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
(minēta 2. pantā)
Komisijas Direktīva 96/77/EK
|
(OV L 339, 30.12.1996., 1. lpp.)
|
B DAĻA
Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 2. pantā)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
96/77/EK |
1997. gada 1. jūlijs (1) |
98/86/EK |
1999. gada 1. jūlijs (2) |
2000/63/EK |
2001. gada 31. marts (3) |
2001/30/EK |
2002. gada 1. jūnijs (4) |
2002/82/EK |
2003. gada 31. augusts |
2003/95/EK |
2004. gada 1. novembris (5) |
2004/45/EK |
2005. gada 1. aprīlis (6) |
2006/129/EK |
2008. gada 15. februāris |
(1) Saskaņā ar Direktīvas 96/77/EK 3. panta 2. punktu produktus, kuri izlaisti tirgū vai marķēti pirms 1997. gada 1. jūlija, bet nepakļaujas šai direktīvai, tomēr var tirgot, līdz krājumi izbeidzas.
(2) Saskaņā ar Direktīvas 98/86/EK 2. panta 2. punktu produktus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, bet ir izlaisti tirgū vai marķēti līdz 1999. gada 1. jūlijam, var tirgot, līdz krājumi izbeidzas.
(3) Saskaņā ar Direktīvas 2000/63/EK 2. panta 3. punktu produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2001. gada 31. martam un kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, var tirgot, līdz to krājumi ir beigušies.
(4) Saskaņā ar Direktīvas 2001/30/EK 2. panta 3. punktu produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2002. gada 1. jūnijam un kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, var tirgot, līdz to krājumi ir beigušies
(5) Saskaņā ar Direktīvas 2003/95/EK 3. pantu produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2004. gada 1. novembrim un kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, var laist tirgū, līdz to krājumi ir beigušies.
(6) Saskaņā ar Direktīvas 2004/45/EK 3. pantu produktus, kas laisti tirgū vai marķēti līdz 2005. gada 1. aprīlim un kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, var tirgot, līdz to krājumi ir beigušies.
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Direktīva 96/77/EK |
Šī direktīva |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
— |
3. pants |
— |
— |
2. pants |
4. pants |
3. pants |
5. pants |
4. pants |
Pielikums |
I pielikums |
— |
II pielikums |
— |
III pielikums |
20.9.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 253/s3 |
PIEZĪME LASĪTĀJAMIestādes ir nolēmušas savos tekstos turpmāk nenorādīt jaunākos tiesību aktu grozījumus.Ja vien nav noteikts citādi, par tiesību aktiem, kuri ir norādīti šeit publicētajos tekstos, uzskatāmi tiesību akti to spēkā esošajā redakcijā.