I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

6.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/12

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 27. februāris)

par valsts atbalstu C 46/07 (ex NN 59/07), ko īsteno Rumānija saistībā ar Automobile Craiova (agrākais Daewoo Romania)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 700)

(Autentisks ir tikai teksts rumāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/717/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un kad iesniegtie apsvērumi ir izskatīti,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2007. gada 17. janvārī valsts privatizācijas procesa kontekstā pieprasīja informāciju par vairākiem Rumānijas publiskajiem uzņēmumiem, tostarp SC Automobile Craiova SA (turpmāk tekstā – “Automobile Craiova”), agrāko Daewoo Romania (2). Rumānija sniedza informāciju 2007. gada 15. februāra vēstulē. Komisija 2007. gada 8. martā un 22. maijā pieprasīja papildu informāciju, ko Rumānija iesniedza 2007. gada 21. marta, 25. maija un 31. maija vēstulē. Tikšanās ar Rumānijas iestādēm notika 2007. gada 3. martā.

(2)

Komisija 2007. gada 5. jūlijā lūdza Rumānijas iestādes atcelt īpašos nosacījumus, ar ko bija papildināts Automobile Craiova privatizācijas līgums, vienlaikus norādot, ka gadījumā, ja jebkādi pretlikumīgi atbalsta pasākumi netiktu atcelti, Komisija var pieņemt lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras sākšanu, pamatojoties uz EK līguma 88. panta 2. punktu, un izdot rīkojumu par pasākuma atcelšanu, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (3) 11. panta 1. punktu.

(3)

Rumānijas iestādes 2007. gada 18. jūlija vēstulē informēja Komisiju, ka par Automobile Craiova privatizāciju Komisijai tiks ziņots. Komisija 2007. gada 20. augusta vēstulē atgādināja Rumānijai, ka par Automobile Craiova privatizāciju jāziņo, pirms tiek veikti jebkādi valsts iestādēm saistoši pasākumi.

(4)	Komisija 2007. gada septembrī no plašsaziņas līdzekļiem uzzināja, ka 2007. gada 12. septembrī Rumānija ir parakstījusi pirkšanas un pārdošanas līgumu (“PPL”) ar vienīgo solītāju Ford.

(5)

Komisija 2007. gada 10. oktobra vēstulē informēja Rumāniju par savu lēmumu saistībā ar nelikumīgo atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā, un izdot rīkojumu par pasākuma atcelšanu. Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru kopā ar rīkojumu par pasākuma atcelšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(6)	Rumānija savus apsvērumus iesniedza ar 2007. gada 24. oktobra vēstuli. Ford savus apsvērumus iesniedza ar 2007. gada 23. novembra vēstuli, ko 2007. gada 30. novembrī pārsūtīja Rumānijai. Ar 2007. gada 7. decembra vēstuli Rumānija iesniedza savas piezīmes par Ford apsvērumiem.

(7)

Ar 2007. gada 12. oktobra, 2007. gada 17. oktobra, 2007. gada 19. oktobra, 2007. gada 14. novembra un 2008. gada 14. janvāra vēstuli Komisija aicināja sniegt papildu informāciju. Rumānija sniedza papildu informāciju ar 2007. gada 18. oktobra, 2007. gada 24. oktobra, 2007. gada 6. novembra, 2007. gada 12. novembra, 2007. gada 19. novembra, 2007. gada 23. novembra, 2007. gada 7. decembra, 2008. gada 8. janvāra un 2008. gada 23. janvāra vēstuli.

(8)	Komisija 2007. gada 5. oktobrī, 2007. gada 12. oktobrī, 2007. gada 7. novembrī, 2007. gada 15. novembrī, 2007. gada 17. decembrī un 2008. gada 24. janvārī tikās ar Rumānijas iestādēm un Ford pārstāvjiem.

2. APRAKSTS

2.1. Attiecīgais uzņēmums

(9)

Automobile Craiova ir uzņēmums, kas nodarbojas ar automobiļu rezerves daļu tirdzniecību. Tas arī ražo slāpētājus un PVH savienojumus. Rumānijas valstij ar Rumānijas privatizācijas aģentūras AVAS starpniecību pieder 72,4 % uzņēmuma akciju. Atlikušie 27,6 % akciju pieder privātam ieguldījumu fondam (SIF Oltenia), privātpersonām un privātuzņēmumiem. Akcijas tiek kotētas Bukarestes fondu biržā. 2005. gadā Automobile Craiova peļņa bija EUR 83 479, bet 2006. gadā – EUR 51 125. Uzņēmuma apgrozījums 2005. gadā bija 2,15 miljoni EUR, bet 2006. gadā – 2,14 miljoni EUR.

(10)

Uzņēmumam ir viens meitasuzņēmums, proti, Daewoo Romania (“DWAR”), kas arī ir akciju kontrolpaketes turētājs uzņēmumā Mecatim. Autoražotājs DWAR tika izveidots 1994. gadā kā kopuzņēmums, kurā Rumānijas valstij piederēja 49 % akciju, bet Daewoo Motors South Korea – 51 % akciju. Pēc Daewoo Motors bankrota DWAR 2006. gadā ieguva 51 % pašu akciju. Saskaņā uz Rumānijas uzņēmējdarbības tiesību aktiem 2007. gada novembrī 51 % akciju tika anulēts, un tādējādi DWAR pilnībā nonāca Automobile Craiova īpašumā.

(11)

Uzņēmumā DWAR 2007. gadā bija nodarbināti 3 959 cilvēki. 2006. gadā tas saražoja 24 898 automobiļus, galvenokārt mazos modeļus. 2007. gadā bija plānots saražot aptuveni 19 000 automobiļu. 2008. gada janvārī automobiļu ražošana tika pārtraukta. DWAR ražo arī dzinējus dažādiem GM Daewoo meitasuzņēmumiem. Craiova rūpnīcas ražošanas jauda ir 100 000 automobiļu gadā.

(12)

DWAR 2006. gadā strādāja ar aptuveni 350 miljonu EUR zaudējumiem, bet 2007. gadā līdz 30. aprīlim – ar aptuveni 3,4 miljonu EUR lieliem zaudējumiem. 2006. gadā uzņēmuma kopējā parādu summa bija aptuveni 88 miljoni EUR, no kuriem 56 miljoni EUR bija parāds valsts budžetam, bet 25 miljoni EUR – parāds piegādātājiem.

(13)

Saskaņā ar finanšu pārskatiem 2006. gadā uzņēmumam piederēja zeme un pamatlīdzekļi 193 miljonu EUR vērtībā, izejmateriāli un citi materiāli 55 miljonu EUR vērtībā, pieejami skaidras naudas līdzekļi, kuru summa bija 96 miljoni EUR, un debitoru parādi un norēķini, kuru kopsumma bija 108 miljoni EUR. Tātad saskaņā ar bilanci 2006. gada beigās DWAR neto aktīvi bija 419 miljoni EUR.

(14)

Mecatim ir DWAR meitasuzņēmums, kam pieder 75 % pašu akciju; 20 % akciju pieder AVAS, bet atlikušie 5 % – privātiem akcionāriem. Uzņēmums atrodas Timișoara. Tā pamatdarbības veids ir automobiļu rezerves daļu un automobiļu dzinēju ražošana. Taču uzņēmums ir pārtraucis ražošanu un pašlaik nodarbojas ar automobiļu tirdzniecību.

(15)	Uzņēmums Automobile Craiova atrodas reģionā, kam ir tiesības uz atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

2.2. Privatizācijas process

(16)

Rumānijas privatizācijas aģentūra AVAS2007. gada 19. un 21. maijā paziņoja par tai piederošo 72 % Automobile Craiova akciju pārdošanu. Lai gan saistības neparedzošas vēstules par ieinteresētību iepriekš bija iesnieguši vairāki uzņēmumi, informatīvo memorandu (t. i., prezentācijas failu), kas nodrošināja piekļuvi datu telpai un visbeidzot ļāva iesniegt galīgo, saistošo priekšlikumu, iegādājās tikai divi potenciālie ieguldītāji, proti, Ford Motor Company (“Ford”) un General Motors (“GM”).

(17)

Prezentācijas failā bija ietverti konkrēti nosacījumi attiecībā uz ražošanas, nodarbinātības un ieguldījumu minimālo līmeni. Vērtēšanas sistēma rādīja, ka piedāvātā cena noteica tikai 35 % no kopējā novērtējuma; kopējie ieguldījumi noteica 25 %, ražošanas integrācijas sasniegšana 60 % līmenī ceturtajā ražošanas gadā – 20 %, un apņemšanās ceturtajā gadā saražot 200 000 automobiļu – 20 %. Ja piedāvātais integrācijas līmenis būtu zem 60 % un/vai tas tiktu sasniegts vēlāk nekā pēc četriem gadiem, ieguldītāja novērtējums būtu 0 punkti. Tas pats attiecās uz ražošanas apjomu, proti, ja piedāvātais ražošanas apjoms ceturtajā gadā būtu mazāks par 200 000 automobiļu un/vai šāda ražošanas apjoma sasniegšanai būtu vajadzīgs ilgāks laiks, ieguldītāja novērtējums arī būtu 0 punktu.

(18)	Galīgā piedāvājuma iesniegšanas termiņš bija 2007. gada 5. jūlijs. Tā kā Ford bija vienīgais uzņēmums, kas iesniedza saistošu priekšlikumu, to pasludināja par konkursa uzvarētāju. Tā piedāvātā sākotnējā cena bija 55 miljoni EUR, bet pēc pārrunām tā pieauga līdz 57 miljoniem EUR.

(19)

Pārrunu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas puses vienojās, ka pircēja Ford īpašumā ar reorganizācijas starpniecību varētu nonākt Automobile Craiova, DWAR un Mecatim rūpnieciskie īpašumi, savukārt ar pamatdarbību nesaistītie aktīvi (galvenokārt nekustamais īpašums un naudas līdzekļu atlikums) tiktu nodalīti un paliktu valsts īpašumā. Turklāt valsts apņēmās darīt visu iespējamo, lai no privātajiem akcionāriem iegādātos un pārdotu Ford atlikušos 28 % akciju.

(20)	Pirkšanas un pārdošanas līgums tika parakstīts 2007. gada 12. septembrī.

3. LĒMUMS PAR OFICIĀLAS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANU UN RĪKOJUMA PAR ATBALSTA PĀRTRAUKŠANU IZDOŠANU

(21)	Oficiālu izmeklēšanas procedūru sāka, pamatojoties uz aizdomām, ka privatizācijas process bija saistīts ar valsts atbalstu.

(22)

Pirmkārt, Komisijai bija šaubas, vai pats konkurss bija atklāts, pārskatāms un nediskriminējošs. Saskaņā ar tobrīd pieejamo informāciju, kuras pamatā bija galvenokārt raksti presē, Komisijai bija pamats uzskatīt, ka procesa sākumā noteikti potenciālie ieguldītāji atradās neizdevīgā stāvoklī un tika atturēti no priekšlikumu iesniegšanas.

(23)

Otrkārt, Komisija šaubījās, vai privatizācijas papildu nosacījumi nebija par pamatu pārdošanas cenas pazeminājumam, tādējādi piešķirot priekšrocības privatizējamam uzņēmumam. Saskaņā ar minētās procedūras sākšanas laikā pieejamo informāciju AVAS pievienoja četrus nosacījumus, kas varēja pazemināt pārdošanas cenu un, iespējams, atturēja citas potenciāli ieinteresētās personas no priekšlikumu iesniegšanas. Piedāvātā cena bija tikai 35 % no kopējās novērtējuma summas.

(24)

Turklāt Komisija vēlējās uzzināt, vai Rumānijas iestādes privatizācijai pievienoja nodarbinātības garantiju. Saskaņā ar prezentācijas failu potenciālajiem solītājiem bija jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kam vajadzēja ietvert apņemšanos saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu. Turklāt PPL projektā, kas pievienots prezentācijas failam, izvirzīts noteikums, ka pircējam nākamos piecus gadus jāsaglabā pašreizējais darbinieku skaits; gadījumā, ja pircējs šīs saistības nepilda, PPL bez jebkāda veida paziņojumiem vai papildu formalitātēm de jure zaudēs spēku. Visbeidzot, Rumānijas iestādes pirms privatizācijas paziņojuma publicēšanas informēja potenciālos pircējus, ka viens no galvenajiem privatizācijas mērķiem ir saglabāt pašreizējo darbaspēku.

(25)

Visbeidzot, Komisijai bija aizdomas, ka noteiktu noteikumu atkārtota pārrunāšana pārrunu fāzē pēc konkursa piešķīra priekšrocības pircējam, proti, Ford. Saskaņā ar tobrīd pieejamo informāciju šķita, ka Rumānijas valsts bija apņēmusies pārņemt aktuālās un iespējamās prasības pret Automobile Craiova, tostarp muitas iesniegto prasību par 800 miljoniem EUR. Turpmāku pārrunu laikā valsts un Ford vienojās veikt uzņēmuma reorganizāciju, lai pamatdarbību (automobiļu ražošanu) nodalītu no aktīviem, kas nav saistīti ar pamatdarbību, jo īpaši no nekustamā īpašuma. Pēc reorganizācijas Ford īpašumā nonāktu vienīgi ražotājdarbība un tiktu maksāts par to, savukārt zeme paliktu valsts īpašumā.

(26)	Tā kā Rumānija, neņemot vērā atkārtotus brīdinājumus, virzīja procesu un parakstīja privatizācijas līgumu, Komisija tajā pašā laikā izdeva rīkojumu par atbalsta pārtraukšanu.

4. RUMĀNIJAS APSVĒRUMI

(27)

Pirmkārt, Rumānija uzsver, ka konkursa process bija atklāts, pārskatāms, nediskriminējošs un bez īpašiem noteikumiem. Pirmajā paziņojumā par nodomu privatizēt DWAR, kas publicēts 2006. gada 5. decembrī, un paziņojumos, kas publicēti 2007. gada 9. un 12. martā, nav ietverti nekādi priekšnosacījumi vai atlases kritēriji, nemaz nerunājot par jebkāda veida nosacījumiem, kas būtu jāievēro solītājiem. Turklāt paziņojumā par privatizāciju, kas publicēts 2007. gada 18. un 21. martā, nav ietverti nekādi obligāti nosacījumi, vien izvirzīti kritēriji, kas ļautu izvērtēt dažādus priekšlikumus. Turklāt Rumānija apgalvo, ka nodarbinātības līmeņa paaugstināšana nekādā gadījumā nav bijis kritērijs konkursa procedūrā. Tātad visiem potenciālajiem solītājiem bija piekļuve visai pieejamai informācijai, jo viss privatizācijas process bija pārskatāms. Tādēļ neviens potenciālais solītājs netika atturēts no piedāvājuma iesniegšanas.

(28)

Otrkārt, Rumānija norāda, ka ne prezentācijas failā, ne PPL projektā nebija ietverti obligāti nosacījumi, par ko potenciālie solītāji nevarētu diskutēt. Tā skaidro, ka AVAS sākotnējais nodoms bija DWAR pilnīga privatizācija, taču privatizācijas procesa gaitā tā nolēma dot potenciālajiem solītājiem iespēju iesniegt priekšlikumus vienīgi par rūpnieciskajiem īpašumiem (proti, bez nekustamā īpašuma). Tā uzsver, ka visi potenciālie solītāji jau no sākuma bija informēti par to, ka nekustamais īpašums nav ietverts privatizācijas piedāvājumā un ka tas tiks pārdots atsevišķi.

(29)

Treškārt, Rumānija uzsver, ka prezentācijas failā ietvertie kritēriji nekādā veidā neietekmēja solītājus, jo īpaši tādēļ, ka visi potenciālie interesenti bija autobūves nozares uzņēmumi. Tā arī pauž viedokli, ka šie kritēriji neietekmēja Ford piedāvāto pirkšanas cenu, jo tie bija savienojami ar uzņēmuma uzņēmējdarbības plānu. Saskaņā ar Rumānijas viedokli ražošanas apjoms – 200 000 automobiļu gadā, ko prezentācijas failā pieprasījusi AVAS, ir nepieciešams ar tautsaimniecību saistītu iemeslu dēļ: ņemot vērā mazo modeļu būvēšanai aprīkotās autorūpnīcas izmēru un jaudu, ražot mazāk nekā 200 000 automobiļu gadā būtu neizdevīgi.

(30)

Ceturtkārt, Rumānija norāda, ka, pārdodot valstij piederošās Automobile Craiova kapitāla daļas, tā rīkojās kā tirgus ekonomikas dalībnieks. Tā pauž viedokli, ka iegūtā cena atbilst tirgus vērtībai, un sniedz šādus argumentus. 2006. gadā DWAR no agrākā mātesuzņēmuma Daewoo Motors Ltd iegādājās 51 % pašu akciju par realizācijas cenu 50 miljoni ASV dolāru. Tādējādi visu akciju kopējā vērtība tolaik bija 78 miljoni EUR. Ford par 72,4 % Automobile Craiova akciju piedāvāja 57 miljonus EUR, kas atbilst 78 miljoniem EUR par visām akcijām. Turklāt, ņemot vērā akciju vērtību biržā, visu Automobile Craiova akciju vērtība 2007. gada 16. martā bija aptuveni 59 miljoni EUR. Tādēļ Ford samaksātā iegādes cena 57 miljoni EUR par 72 % akciju pārsniedz tirgus vērtību. Turklāt pārstrukturēšanas procesā AVAS īpašumā joprojām paliks ar pamatdarbību nesaistītie aktīvi. Visbeidzot, saskaņā ar DWAR novērtējumu, ko pēc mātesuzņēmuma bankrota veica neatkarīgais eksperts KPMG, 2004. gadā uzņēmuma vērtība atkarībā no izmantotās novērtējuma metodes bija 18–81 miljons ASV dolāru.

(31)

Piektkārt, attiecībā uz piedēvēto kompensēšanu Rumānija iesniedza sīku informāciju par parādu nokārtošanu, kas ietverta īpašajā likumā par Automobile Craiova privatizāciju. Tā argumentē, ka saskaņā ar vispārpieņemto uzņēmējdarbības praksi AVAS pārņem vienīgi tādus parādus, kas nav paredzami un ko nevar izteikt kvantitatīvi. Tā uzsver, ka Automobile Craiova un DWAR nav nekādu nenomaksātu parādu valstij, izņemot parādus, kas izriet no parastās uzņēmējdarbības gaitas. Turklāt, ņemot vērā 10 miljonu ASV dolāru vērtos maksājumus mātesuzņēmumam 2006. gadā (5), DWAR nav nekādu nenomaksātu parādu agrākajiem Daewoo meitasuzņēmumiem.

(32)

Sestkārt, attiecībā uz muitas prasību 800 miljonu EUR vērtībā Rumānija sniedza paskaidrojumu par tās izcelsmi. Saskaņā ar Likumu 71/1994 par ārvalstu ieguldītāju piesaistīšanu Rumānijas uzņēmumi bija atbrīvoti no muitas nodevu un peļņas nodokļa maksājumiem, ja bija izpildīti četri nosacījumi: parakstītais ārvalstu kapitāls ir vismaz 50 miljoni ASV dolāru; vismaz 50 % no saražotā tiek eksportēti; sasniegtais ražošanas integrācijas līmenis ir vismaz 60 %; akciju kapitāls 14 gadu laikā no ārvalstu kapitāla parakstīšanas nesamazinās tiktāl, ka ārvalstu līdzdalība kļūst mazāka par 50 miljoniem ASV dolāru.

(33)

Vietējā muitas pārvalde 2005. gadā aprēķināja, ka uzņēmuma ražošanas integrācijas līmenis nebija sasniedzis 60 % robežu. Tādēļ tā pieprasīja atmaksāt nodokļu atbrīvojumus, kuru summa bija 800 miljoni EUR. DWAR apstrīdēja šo valsts muitas iestādes lēmumu. Tā kā pirmās instances tiesa atstāja spēkā lēmumu par līdzekļu atmaksu, DWAR iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas tiesa 2007. gada 27. jūnija nolēmumā anulēja prasību par līdzekļu atmaksu.

(34)	Tātad Rumānija uzsver, ka DWAR neguva labumu no atteikšanās pieprasīt parāda atmaksu.

(35)

Septītkārt, Rumānijas iestādes argumentē, ka prasība saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu nekādā gadījumā nav bijis privatizācijas nosacījums un kritērijs konkursa uzvarētāja noteikšanai. Turklāt prezentācijas failam pievienotais PPL projekts bija tikai orientējošs un potenciālajiem solītājiem bija jāsaprot, ka vienošanās par konkrētiem līguma noteikumiem notiks divpusējās pārrunās. Tādēļ potenciālie solītāji, kas neplānoja saglabāt pašreizējo darbinieku skaitu, noteikti varēja iesniegt piedāvājumu ar atšķirīgu uzņēmējdarbības plānu.

(36)	Visbeidzot, attiecībā uz turpmākajām pārrunām par citiem līguma noteikumiem Rumānija apgalvo, ka tās bija daļa no parastā pārrunu procesa pirms PPL noslēgšanas.

5. TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

(37)	Ar 2007. gada 23. novembra vēstuli Komisijas sāktajā procedūrā kā ieinteresētā persona iesaistījās uzņēmums Ford.

(38)	Pirmkārt, Ford norāda, ka privatizācijas process bija atklāts, pārskatāms, nediskriminējošs un bez īpašiem noteikumiem. Visa korespondence, ar ko privatizācijas procesa laikā apmainījās Ford un AVAS, bija pieejama datu telpā.

(39)

Otrkārt, izvirzītie kritēriji nebija obligāti nosacījumi, kas varētu atturēt potenciālos solītājus. Gluži pretēji, Ford paziņoja, ka bija saprotams, ka šos kritērijus var pārrunāt. Turklāt Ford piedāvājumu neietekmēja vērtēšanas kritēriji, jo Ford uzņēmējdarbības plāns prezentācijas failā izvirzītos kritērijus būtībā pārsniedza.

(40)

Treškārt, iegādes cena, ko Ford samaksāja AVAS, atbilst akciju, uz kurām attiecās konkurss, tirgus vērtībai. Ford norādīja, ka maksimālā plānotā visu akciju iegādes cena bija 100 miljoni ASV dolāru (t. i., 71,4 miljoni EUR), kas atbilda cenai 51,7 miljoni EUR par 72,4 % akciju (6). Uzņēmums nebija plānojis piedāvāt augstāku cenu, arī tad, ja nebūtu izvirzīto kritēriju. Ford piedāvātā sākotnējā iegādes cena bija 55 miljoni EUR, bet pēc pārrunām ar Rumānijas iestādēm tā pieauga līdz 57 miljoniem EUR. Turklāt Ford bija vienīgais solītājs, kas nozīmē, ka tā piedāvājums atbilda tirgus vērtībai.

(41)

Visbeidzot, Ford argumentē, ka PPL ietvertās kompensācijas bija uzņēmējdarbības standartprakse, iegādājoties uzņēmumus, tādēļ tās ir saskaņā ar tirgus prasībām un nenozīmē, ka uzņēmums tiek realizēts par cenu, kas ir zemāka par augstāko iespējamo solīto cenu. Ford uzsver faktu, ka šāda kompensēšana attiecas vienīgi uz riskiem ārpus parastajiem uzņēmējdarbības procesiem, ko, pārņemot uzņēmumu, jaunais ieguldītājs nevar novērtēt. Ford ir pieņēmis, ka visi Automobile Craiova, arī DWAR, parādi un saistības bija radušās no parastās uzņēmējdarbības gaitas un bija kvantitatīvi noteiktas un darītas zināmas datu telpā. Tomēr Ford nevēlējās uzņemties iespējamo risku, ko ar pienācīgu rūpību nebija iespējams novērtēt un kvantitatīvi noteikt.

6. NOVĒRTĒJUMS

6.1. Pašreizējais valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(42)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka, ja vien līgumā nav noteikts citādi, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6.1.1. Valsts resursi un priekšrocību radīšana

(43)

Rumānijas valsts privatizācijas aģentūra AVAS pievienoja nosacījumus, kas attiecās uz noteikto privatizācijas līgumu. Pievienojot šādus nosacījumus, kuru rezultātā varētu pazemināties realizācijas cena, kā pierādīts turpmāk, Rumānijas valsts akceptēja augstākās iespējamās cenas nesaņemšanu. Tādējādi zemāka realizācijas cena par 72,4 % akciju nozīmē valsts atteikšanos no ieņēmumiem. Tādēļ minētie pasākumi ietver valsts resursus.

(44)	Turklāt Komisija ņem vērā faktu, ka ar valsti ir saistāma arī valsts privatizācijas aģentūras AVAS darbība. Rumānijas iestādes neapstrīd šo faktu.

(45)	Pasākumu nevar uzskatīt par atbalstu, ja tas nerada priekšrocības (7). Tādēļ Komisijai jānosaka, vai attiecīgais pasākums rada priekšrocības.

(46)

Uzņēmums gūst labumu no priekšrocībām, ja tas no valsts iegūst kaut ko pozitīvu, ko nevarētu iegūt normālos tirgus apstākļos. Tādā nolūkā vispirms jānovērtē, vai valsts, kas pārdevusi uzņēmumu saskaņā ar nosacījumiem, kas neatbilst normāliem tirgus apstākļiem, ir rīkojusies kā tirgus ekonomikas dalībniece vai valsts iestāde.

(47)	Saskaņā ar EK līguma 86. panta 1. punktu uz valsts uzņēmumiem attiecas noteikumi par valsts atbalstu. EK līguma 295. pantā noteikts, ka Kopienas noteikumi attiecībā uz valsts un privātiem uzņēmumiem ir neitrāli.

(48)

Saskaņā ar Eiropas tiesu iedibināto juridikatūru (8) un Komisijas noteikumiem un praksi attiecībā uz valsts atbalstu privatizācijas kontekstā (9) uzskata, ka priekšrocības nav radītas, ja dalībvalstis, iegādājoties vai pārdodot uzņēmumus, rīkojas tāpat kā rīkotos tirgus ekonomikas vadīti ieguldītāji.

(49)

Tādējādi, ja privatizācija notiek, pārdodot akcijas biržā, to parasti uzskata par atbilstīgu tirgus ekonomikai un nesaista ar valsts atbalstu. Tomēr, ja uzņēmumu privatizē pārdodot, uzskatīt, ka atbalsts nav ietverts, var tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: pirmkārt, uzņēmumu pārdod konkursā, kas ir atvērts visiem interesentiem, pārskatāms un nediskriminējošs, otrkārt, uz konkursu neattiecas īpaši nosacījumi, kas nav ierasti līdzīgos darījumos starp privātiem uzņēmumiem un kas varētu pazemināt realizācijas cenu; treškārt, uzņēmumu pārdod solītājam, kas piedāvājis augstāko cenu; ceturtkārt, solītājiem jādod pietiekams laiks un informācija, lai varētu pienācīgi novērtēt izsolāmos aktīvus (10). Citos gadījumos, lai izvērtētu, vai nepastāv iespējams valsts atbalsts, rūpīgi jāizvērtē realizācijas cena, tādēļ tā jādara zināma.

(50)

Tādos gadījumos, lai noteiktu, vai darījums ar valsts aktīviem ietver atbalstu, parasti jānovērtē, vai tirgus ekonomikas dalībnieks identiskos apstākļos būtu rīkojies tāpat, proti, vai tas pārdotu uzņēmumu par tādu pašu cenu. Piemērojot tirgus ekonomikas vadīta ieguldītāja principu, nevar ņemt vērā ar saimniecisko darbību nesaistītus apsvērumus zemākas cenas akceptēšanai, piemēram, rūpniecības politikas apstākļus, apsvērumus par nodarbinātību vai reģionālās attīstības mērķus, kas nebūtu pieņemami tirgus ekonomikas dalībniekam; gluži pretēji, šādi apsvērumi norāda uz atbalsta klātbūtni. Šo principu ir atkārtoti skaidrojusi Komisija (11) un pastāvīgi apstiprinājusi Tiesa (12).

(51)	Tādēļ, ja nav izpildīta kāda no iepriekš minētajām prasībām, Komisija uzskata, ka jānovērtē, vai privatizācija nav saistīta ar valsts atbalstu, par ko jāziņo (13). Līdz ar to minēto prasību izpilde nodrošina, ka valsts par akcijām saņem augstāko, proti, tirgus cenu, un valsts atbalsts nav ietverts.

(52)

Privatizācijas procesā piespiežot pircēju ievērot īpašus nosacījumus, valsts, iespējams, pazemina realizācijas cenu un negūst papildu ieņēmumus. Turklāt daži nosacījumi var atturēt potenciāli ieinteresētos ieguldītājus no priekšlikumu iesniegšanas; tādējādi tiek kropļoti konkurences apstākļi konkursā, un pat labākais no iesniegtajiem piedāvājumiem var neatbilst reālajai tirgus vērtībai (14).

(53)

Piespiežot ievērot šādus nosacījumus un tādējādi piekrītot, ka valsts nesaņem labāko cenu par tās īpašumā esošajām akcijām vai aktīviem, valsts nerīkojas kā tirgus ekonomikas dalībniece, kas mēģinātu panākt augstāko iespējamo cenu. Tā vietā valsts izvēlas pārdot uzņēmumu par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību. Tirgus ekonomikas dalībnieks nebūtu ekonomiski ieinteresēts pievienot līdzīgus nosacījumus (jo īpaši, piemēram, nosacījumus par nodarbinātības līmeņa saglabāšanu, nosacījumus, kas paredz priekšrocības noteiktiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, vai nosacījumus par noteikta ieguldījumu līmeņa nodrošināšanu), bet pārdotu uzņēmumu augstākās cenas solītājam, kas pēc tam varētu brīvi lemt par iegādātā uzņēmuma vai aktīvu nākotni (15).

(54)

Tas nenozīmē, ka visi privatizācijas nosacījumi automātiski norāda uz noteiktu valsts atbalsta elementu klātbūtni. Pirmkārt, problēmas nerada nosacījumi, kas ierasti arī darījumos starp privātiem uzņēmumiem (noteiktas standartveidlapas, lai apliecinātu solītāja maksātspēju vai atbilstību vietējiem tiesību aktiem par darba attiecībām). Otrkārt, nosacījumi, kas nav ierasti darījumos starp privātpersonām, liecina par valsts atbalstu tikai tādā apmērā, kādā šie nosacījumi pazemina realizācijas cenu un var radīt priekšrocības. Fakts, ka minētie nosacījumi nenozīmē valsts atbalstu, jāpierāda katrā noteiktā gadījumā (16).

(55)

Konkrētā Rumānijas iestāžu organizētā konkursa procedūra bija galvenokārt vērsta uz to, lai panāktu noteiktu ražošanas un nodarbinātības līmeni Craiova. Rumānijas iestādes nav iesniegušas nevienu pierādījumu, ka minētie nosacījumi būtu piemēroti tādu iemeslu dēļ, kādus būtu ņēmis vērā tirgus ekonomikas dalībnieks.

(56)

Privatizējot Automobile Craiova, privatizācijas aģentūra noteica četrus nosacījumus piešķiršanas kritēriju veidā, lai izvēlētos sekmīgu solītāju: piedāvātā cena veidoja 35 % no kopējā rezultāta, kopējie ieguldījumi – 25 %, 60 % ražošanas integrācijas līmeņa sasniegšana ceturtajā gadā – 20 %, un saražoto automobiļu skaits – 200 000 – ceturtajā gadā – 20 %. Ja potenciālais ieguldītājs nebūtu izpildījis divas pēdējās prasības, tā rezultāts pēc šiem kritērijiem būtu 0 punkti. Tādējādi potenciālajam ieguldītājam bija praktiski neiespējami paredzēt automobiļu rūpnīcas atšķirīgu rūpniecisko izmantojumu, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, tikai piedāvājot augstāku realizācijas cenu, bet nenodrošinot prasīto ražošanas un integrācijas apjomu (pieņemot, ka ieguldījumu apjoms būtu vienāds).

(57)

Pieņemot, ka konkurētspējīgs ieguldītājs būtu piedāvājis identisku ieguldījumu apjomu, bet nespētu izpildīt ražošanas apjoma kritērijus, šādam konkurētspējīgam solītājam (lai kļūtu par uzvarētāju) būtu jāpiedāvā cena, kas atbilstu 230 % no Ford piedāvātās cenas. (17) Konkrēti, lai pārspētu Ford piedāvājumu par 57 miljoniem EUR, potenciālajam ieguldītājam būtu jāpiedāvā realizācijas cena virs 133 miljoniem EUR (t. i., par 76 miljoniem EUR vairāk), lai kompensētu nosacījuma par ražošanas apjomu neizpildi. Šie faktori bija jāņem vērā gan Ford, gan tā potenciālajiem konkurentiem, tādēļ tie varēja ietekmēt lēmumu iesniegt priekšlikumu un piedāvāto cenu.

(58)

Komisija norāda, ka, lai gan oficiālajā paziņojumā par Automobile Craiova privatizāciju nebija ietverta nekāda atsauce uz nosacījumiem, konkrētus nosacījumus vēlāk izklāstot vienīgi informatīvajā memorandā, Rumānijas iestāžu vispārējais mērķis par noteikta nodarbinātības un automobiļu ražošanas līmeņa saglabāšanu objektā bija publiski zināms. Komisija uzskata, ka ir pazīmes, ka noteikti potenciālie ieguldītāji, kas būtu apsvēruši atšķirīgu rūpniecisko stratēģiju, procesa sākumā tika atturēti no konkrētas intereses izrādīšanas par uzņēmumu.

(59)

Šeit jāuzsver, ka 200 000 automobiļu saražošana gadā nozīmē dubultot pašreizējo ražošanas jaudu, ko, jo īpaši šobrīd, izmanto visnotaļ nepilnīgi. Sasniedzamais ražošanas apjoms ir sīki izklāstīts un tādējādi neapšaubāmi novedīs pie ievērojami lielākas pārstāvības tirgū. Komisija uzskata, ka šī situācija ir pielīdzināma apstākļiem, kad uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmē valsts pasākumi, kas samazina uzņēmumiem normālos apstākļos radušās izmaksas, vai tiešās subsīdijas.

(60)

Attiecībā uz Rumānijas iestāžu norādīto atšķirību starp nosacījumiem un vērtējuma modeli Komisija neatzīst to par nozīmīgu argumentu. Ražošanas un integrācijas apjoma vērtēšana de facto ir reāli privatizācijai pievienoti nosacījumi, kas, pēc Komisijas domām, ir pazeminājis realizācijas cenu. Tā nevar piekrist argumentam, ka iegūtā realizācijas cena atspoguļo uzņēmuma tirgus vērtību. Arī šajā gadījumā Komisija saskata pazīmes, ka potenciālais ieguldītājs ar atšķirīgu ražošanas stratēģiju vai rūpniecisko profilu, kas neparedzēja saražot 200 000 automobiļu gadā un panākt 60 % integrācijas līmeni, būtu atturējies no piedāvājuma iesniegšanas, un konkursā nešaubīgi būtu būtiski ietekmēta tā konkurence. Šķiet, ka šie ir apstākļi, kuru dēļ Rumānijas iestādes izvēlējās iepriekš aprakstīto vērtēšanas metodi. Solītājs ar atšķirīgu ražošanas stratēģiju pēc dalības konkursa procedūrā izlēma neiesniegt piedāvājumu.

(61)

Attiecībā uz iespēju pārrunāt pievienotos nosacījumus Komisija nepiekrīt Rumānijas argumentam, ka visiem potenciālajiem ieguldītājiem bija zināms par iespēju pārrunāt šos nosacījumus un to varēja viegli secināt no konkursa dokumentiem. Ir taisnība, ka AVAS, atbildot uz Ford jautājumiem, apliecināja, ka PPL projektam ir vienīgi provizoriska nozīme un tas paredzēts kā pamats turpmākām pārrunām. Tomēr šis apgalvojums attiecas vienīgi uz līgumslēgšanas sarunām, kas saistītas ar akciju pārdošanu pārrunu ceļā, pamatojoties uz galīgajiem, uzlabotajiem un neatsaucamajiem priekšlikumiem, un kopumā neapliecina, ka reāli būtu iespējamas turpmākas pārrunas par publicētajā paziņojumā minētajiem obligātajiem noteikumiem un jo īpaši par vērtēšanas sistēmas elementiem. Rumānija nesniedza nekādus pierādījumus tam, ka vērtēšanas sistēmas kritērijus varētu uzskatīt par pārrunājamiem. Ja vērtēšanas kritēriji būtu pārrunājami, vērtēšanas modelis zaudētu jebkādu praktisku nozīmi.

(62)

Komisija nepiekrīt Rumānijas argumentam, ka AVAS ir apliecinājusi, ka pārrunu procesā tā varētu mainīt nostāju. Šī atbilde attiecas tikai un vienīgi uz Ford jautājumu par paredzēto prasību, lai pircējs atteiktos no tiesībām pieprasīt aizsardzību un kompensācijas no valsts, ja tiesības uz Automobile Craiova aktīviem sekmīgi pieteiktu trešās personas. Komisija uzskata: no šā apgalvojuma nevar secināt, ka kopumā būtu iespējams pārrunāt visus nosacījumus.

(63)

Komisija nevar pieņemt Rumānijas iesniegtos aprēķinus, kuru nolūks ir pierādīt, ka Ford samaksātā cena atbilst Automobile Craiova tirgus vērtībai. Pirmkārt, realizācijas cenu, ko Ford samaksāja par 72 % Automobile Craiova, arī DWAR un Mecatim, nevar pielīdzināt cenai, ko DWAR 2006. gadā samaksāja par 51 % pašu akciju. Turklāt jāņem vērā globālās ekonomikas konteksts šā pārdošanas darījuma laikā: kad bankrotējušais uzņēmums Daewoo Motors 2006. gadā piekrita pārdot 51 % kapitāla daļu, DWAR bija ievērojamas saistības (nenokārtotas muitas prasības, parādi citiem Daewoo meitasuzņēmumiem u. c.).

(64)

Otrkārt, nav pieņemama realizācijas cenas salīdzināšana ar Automobile Craiova akciju biržas vērtību, kas bija aptuveni 50 miljoni EUR. Tajā nav ņemts vērā fakts, ka, iegādājoties kontrolpaketi, akciju vērtība ir ievērojami augstāka par atsevišķu akciju cenu summu. Turklāt, tā kā reāli tirgū bija pieejama tikai ļoti neliela daļa akciju, biržas cena var neatspoguļot uzņēmuma reālo vērtību.

(65)	Tādēļ Komisijai jāsecina, ka Automobile Craiova pievienotie privatizācijas nosacījumi ir pazeminājuši realizācijas cenu un atturējuši citus potenciālos solītājus no priekšlikumu iesniegšanas. Tā rezultātā valsts ir atteikusies no ieņēmumiem privatizācijas procesā.

(66)	Iepriekš minēto apsvērumu kontekstā Komisija secina, ka šajā gadījumā valsts resursu veidā ir radītas ekonomiskas priekšrocības privatizētajai saimnieciskajai darbībai.

(67)

Uzsākot Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru, Komisija šaubījās, vai konkurss bija pārskatāms un nediskriminējošs, jo īpaši par to, vai visām potenciāli ieinteresētajām personām bija vienāda piekļuve informācijai par privatizējamo uzņēmumu, piešķiršanas kritērijiem un iespējām ar privatizācijas aģentūru pārrunāt noteiktus līgumslēgšanas noteikumus. Saskaņā ar tolaik pieejamo informāciju Rumānijas iestādes pirms oficiālā paziņojuma par privatizāciju publicēšanas rīkoja iepriekšējas apspriedes ar noteiktiem autoražotājiem.

(68)	Rumānija norāda, ka visiem potenciālajiem ieguldītājiem bija vienāda piekļuve informācijai un nevienam netika sniegts īpašs atbalsts. Valdības iepriekšēja saziņa ar potenciāli ieinteresētajām personām neietekmēja privatizācijas stratēģiju un procedūru.

(69)

Pamatojoties uz šo personu iesniegto informāciju, Komisija norāda, ka Rumānijas iestādes veica iepriekšējas pārrunas ar vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem, risinot līdzīgus jautājumus par privatizējamo uzņēmumu: rūpniecisko īpašumu pilnīga nonākšana īpašumā, uzņēmuma parādi un saistības un ātrs privatizācijas process. Tiek pieņemts, ka valsts kā pārdevējs varēja iesaistīties šajās pārrunās ar mērķi iegūt iepriekšēju informāciju par tirgus pieprasījumu, minimālo realizācijas cenu u. c. Komisija piekrīt, ka valdības iesaistīšanos konsultācijās un iepriekšējās diskusijās ar potenciālajiem ieguldītājiem, pirms tiek publicēts paziņojums par privatizāciju, var uzskatīt par ierastu praksi, ja vien šādas apspriedes neveic ar mērķi sagatavot konkursam pievienojamos nosacījumus vai tāds nav rezultāts.

(70)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par privatizāciju, tikai divi potenciālie solītāji, proti, Ford un GM, iegādājās prezentācijas failu, kas viņiem ļāva piekļūt datu telpai un visbeidzot iesniegt galīgo, saistošo piedāvājumu. Taisnība, ka pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par privatizāciju, visa sarakste starp AVAS, no vienas puses, un Ford un GM, no otras puses, šiem uzņēmumiem bija pieejama datu telpā. Tādēļ Komisija secina, ka konkrētajā privatizācijas posmā abiem potenciālajiem ieguldītājiem bija vienāda piekļuve informācijai.

(71)	Secinājums: pamatojoties uz Rumānijas sniegto informāciju, Komisijas šaubas par to, vai Automobile Craiova privatizācijas konkurss bijis atklāts, pārskatāms un nediskriminējošs, ir mazinājušās.

(72)	Sākot procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, Komisija pauda šaubas, vai AVAS privatizācijas kontekstā varēja norakstīt noteiktus uzņēmuma parādus (jo īpaši muitas prasību par 800 miljoniem EUR) un piedāvāt garantiju par parādu nomaksu citiem agrākajiem Daewoo meitasuzņēmumiem.

(73)

Attiecībā uz muitas prasību Rumānija sniedza pārliecinošu informāciju, kas liecināja, ka valsts tiesa bija atzinusi muitas prasību par nepamatotu: prasības pamatā bija valsts tiesību aktu kļūdaina interpretācija un piemērošana. Tādēļ muitas prasība tika anulēta. Saskaņā ar Tiesas juridikatūru valstu tiesām pilnībā jāīsteno Kopienas tiesību aktu noteikumi par valsts atbalstu. Turklāt valstu tiesas, ja nepieciešams, var atteikties piemērot jebkurus valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir pretrunā Kopienas tiesību aktu noteikumiem (18). Komisija novērtēja pamatojumu muitas prasības anulēšanai ar tiesas sprieduma palīdzību un secināja, ka tas neradīja jaunu atbalstu.

(74)	Attiecībā uz pašreizējām saistībām, kas izriet no ierastās uzņēmējdarbības gaitas, Rumānija argumentē, ka tās nepārņems AVAS, bet gan nomaksās DWAR.

(75)

Attiecībā uz AVAS piedāvātajām garantijām pret neparedzētām saistībām Rumānijas iestādes skaidroja, ka valsts garantijas attiecas vienīgi uz nezināmām prasībām saistībā ar DWAR līdzšinējo darbību, ko neviens jauns ieguldītājs, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, nebūtu varējis novērtēt un izteikt kvantitatīvi. Turklāt Rumānija apgalvo, ka šādu saistību uzņemšanās parastās līgumslēgšanas pārrunās ir ierasta uzņēmējdarbības prakse.

(76)	Secinājums: Komisijas šaubas par iespējamo parādu norakstīšanu, kas minēta lēmumā par procedūras uzsākšanu, ir mazinājušās.

(77)

Sākot procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu, Komisijai bija šaubas par to, vai pārrunu fāzē AVAS nemainīja konkursa noteikumus tādā mērā, ka tie radīja priekšrocības Ford uzņēmējdarbības plānam. Rumānija pauž viedokli, ka citu līgumslēgšanas noteikumu izmaiņas, kas tika ieviestas pārrunu fāzē, atbilst pašreizējai uzņēmējdarbības praksei un ir atļautas saskaņā ar šim uzņēmumam izvēlēto privatizācijas stratēģiju (t. i., pārrunas notiek uz galīgo, uzlaboto un neatsaucamo priekšlikumu pamata). Rumānija arī uzsver, ka Ford piedāvājums paredzēja ražošanas struktūrvienības (pašreizējā DWAR) iegādi; apmaiņā Ford piedāvāja paketi, ko veidoja realizācijas cena 57 miljoni EUR un ar pamatdarbību nesaistītie aktīvi, kas paliktu valsts īpašumā.

(78)

Pārrunu fāzē AVAS un Ford vienojās par korporācijas pārstrukturēšanas procesu, kas tika ietverts arī PPL. Korporācijas pārstrukturēšanas procesā uzņēmumi Automobile Craiova un Mecatim tiks apvienoti ar DWAR. Visu trīs uzņēmumu galvenie aktīvi (t. i., rūpnieciskie īpašumi) paliks DWAR īpašumā. Atlikušie ar pamatdarbību nesaistītie aktīvi (jo īpaši nekustamais īpašums) tiks nodoti jaunam uzņēmumam (Newco). Newco tiks nodots arī DWAR pieejamais naudas līdzekļu atlikums. Turklāt AVAS ir apņēmusies darīt visu iespējamo, lai iegādātos pārējās jaunā DWAR akcijas (t. i., galvenos aktīvus) no mazākuma akcionāriem un pārdotu tās Ford.

(79)	Šie Rumānijas sniegtie argumenti ir mazinājuši Komisijas šaubas par pārrunu fāzi.

6.1.2. Selektivitāte

(80)	Šis pasākums ir selektīvs, jo rada priekšrocības vienīgi Automobile Craiova, ieskaitot autoražotāju DWAR.

6.1.3. Konkurences kropļojums un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(81)	Automobile Craiova ir automobiļu un rezerves daļu ražotājs, un DWAR ir automobiļu ražotājs, un šos izstrādājumus plaši tirgo visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis pasākums draud izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6.1.4. Secinājums

(82)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka pievienotie nosacījumi ir saistīti ar valsts atbalstu, jo to rezultātā ir pazeminājusies 72,4 % Automobile Craiova akciju realizācijas cena un tie ir radījuši priekšrocības privatizētajai ekonomiskajai vienībai. Šis lēmums attiecas vienīgi uz darījumu, kurā AVAS pārdeva Ford 72,4 % akciju. Tas nekādā veidā neparedz novērtējumu par iespējamo atlikušo 27,6 % akciju pārdošanu.

(83)	Komisija norāda, ka saimnieciskā darbība gūst labumu no radītajām priekšrocībām un valsts atbalsta.

6.2. Atbalsta kvantitatīva noteikšana

(84)	Piešķirtā valsts atbalsta apjoms ir vienāds ar starpību starp uzņēmuma tirgus vērtības (t. i., augstākās iespējamās cenas, kādu AVAS būtu varējusi iegūt par 72,4 % Automobile Craiova daļu, ja nebūtu pievienoti nekādi nosacījumi) un reāli saņemto cenu. Šo starpību sedza valsts.

(85)

Protams, ir grūti aplēst, kāda cena būtu sasniegta atklātā, pārskatāmā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursā. Labākais iespējamais risinājums būtu konkursa rezultātu anulēšana un privatizācijas atkārtota organizēšana, nepievienojot tai nekādus nosacījumus un tādējādi novēršot valsts atbalsta piešķiršanu. Šāds risinājums tika piedāvāts Rumānijas iestādēm, taču tās nepiekrita.

(86)

Lai novērtētu atbalsta elementu, kādu privatizācijas rezultātā saņēma privatizētā saimnieciskā darbība, jānoskaidro uzņēmuma tirgus vērtība. Pēc apspriedēm ar Rumānijas iestādēm un Ford un ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, Komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā, nosakot pārdotā uzņēmuma tirgus vērtību, par pamatu ir lietderīgi ņemt tā neto aktīvu vērtību.

(87)

Pārbaudot uzņēmuma bilances vērtību konkursa laikā saskaņā ar 2007. gada 31. marta bilanci (t. i., ar jaunāko solītājiem pieejamo informāciju, lai sagatavotu savus priekšlikumus), uzņēmuma aktīvu kopējā vērtība mīnus kopējā parādu summa bija – 465 miljoni EUR. Šajā summā nav ietverts nekustamais īpašums, ko Ford tomēr neiegādājās. Turklāt, kā izskaidrots iepriekš, PPL abas puses noteica, ka pārdošanai būtu jāseko korporācijas pārstrukturēšanas procesam. Pirmkārt, Ford neiegādājās vērtīgos ar pamatdarbību nesaistītos aktīvus, kas bija jānodala un kam bija jāpaliek AVAS īpašumā. Otrkārt, AVAS īpašumā palika arī skaidrās naudas pārpalikums RON 310 miljonu (aptuveni 92 miljoni EUR) vērtībā, kopā ar uzņēmuma atbilstīgajām saistībām (tika lēsts, ka ar naudas līdzekļu atlikumu varētu pietikt saistību izpildei). Visbeidzot, 2007. gada marta bilancē bija paredzēta iespējamā muitas prasības atmaksa (šī prasība aprakstīta 24. un 72. apsvērumā), kas būtiski samazināja uzņēmuma neto aktīvu vērtību; saskaņā ar tiesas lēmumu šī prasība tika atcelta un šo nodrošinājumu varēja atbrīvot.

(88)

Papildus šiem elementiem Rumānijas iestādes iesniedza pierādījumus, lai ieviestu noteiktas korekcijas bilances vērtībās un atbilstoši atspoguļotu aktīvu patieso vērtību. Jo īpaši tika koriģēta zemes un ēku, iekārtu un aprīkojuma, citu materiālu un inventāra vērtība, lai atspoguļotu to patieso tirgus vērtību.

(89)

Ja ņemtu vērā visus šos faktorus, t. i., atņemtu naudas līdzekļu atlikumu, neņemtu vērā saistības un muitas prasības nokārtošanai paredzētos līdzekļus un, visbeidzot, piemērotu minētās korekcijas, rezultātā 100 % DWAR neto aktīvu vērtība būtu EUR 115 923 000, kas nozīmē, ka 72,4 % DWAR neto aktīvu vērtība ir EUR 83 928 000.

(90)	Starpība starp noteikto neto aktīvu vērtību un Ford reāli samaksāto cenu (57 miljoni EUR) ir EUR 26 928 000. Secinājums: valsts atbalsta summa ir EUR 26 928 000.

6.3. Valsts pasākuma klasificēšana par nelikumīgu atbalstu

(91)	Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunktu “nelikumīgs atbalsts” ir jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu.

(92)	Rumānijas iestādes neziņoja par pasākumu pirms tā īstenošanas un ieviesa to, pārkāpjot 88. panta 3. punktu. Līdz ar to pasākums ir nelikumīgs atbalsts.

6.4. Nelikumīgā atbalsta saderība

(93)	Tā kā ir noteikts, ka valsts pasākums ir atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jānovērtē, vai šāds pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(94)

Uz šo gadījumu neattiecas EK līguma 87. panta 2. punkta izņēmumi, jo atbalsta pasākumam nav sociālas nozīmes un tas nav piešķirts individuāliem patērētājiem. Turklāt pasākums nenovērš dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu radītus kaitējumus un atbalsts netiek piešķirts tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus ir ietekmējusi šīs valsts sadalīšana.

(95)	Nav piemērojami arī EK līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētie izņēmumi. Tie attiecas uz atbalstu, lai sekmētu svarīga projekta izpildi Eiropas kopējās interesēs, novērstu nopietnu traucējumu dalībvalsts ekonomikā vai veicinātu kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu.

(96)	Paliek vienīgi izņēmumi, kas noteikti EK līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā un saistītajās Kopienas pamatnostādnēs.

(97)	Komisijas rīcībā nav nekādas informācijas, kas liecinātu par to, ka šo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EK līgumu, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (19).

(98)

Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm uzņēmumam, kas saņem palīdzību pārstrukturēšanas nolūkā, jābūt nonākušam grūtībās, tas ir, ja tas vai nu ar paša resursiem, vai izmantojot līdzekļus, kurus tas var iegūt no tā īpašniekiem/akcionāriem vai aizdevējiem, nav spējīgs apturēt zaudējumus, kas bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās gandrīz pilnīgi droši nozīmētu tā uzņēmējdarbības izbeigšanu īstermiņā vai vidējā termiņā. Taisnība, ka DWAR 2006. gadā strādāja ar 350 miljonu EUR zaudējumiem un uzņēmuma parādu summa bija 88 miljoni EUR, tomēr uzņēmumam piederēja aktīvi 419 miljonu EUR vērtībā (galvenokārt nekustamais īpašums). Turklāt pēc privatizācijas un pārdošanas uzņēmumam Ford DWAR minēto pamatnostādņu izpratnē kļūtu par daļu no lielākas uzņēmumu grupas, kas, visticamāk, varētu sniegt finansiālu atbalstu grūtību pārvarēšanai. Secinājums: DWAR saskaņā ar šīm pamatnostādnēm nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(99)

Turklāt, lai tiktu piešķirts atbalsts pārstrukturēšanai, priekšnosacījums ir pamatota pārstrukturēšanas plāna esība – plāna termiņam jābūt pēc iespējas īsākam un tam jāļauj pieņemamā laika posmā, pamatojoties uz reālistiskiem pieņēmumiem par darbību nākotnē, atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. Rumānija šādu pārstrukturēšanas plānu neiesniedza.

(100)

Turklāt jāizvairās no nevēlama konkurences kropļojuma. Parasti tas notiek tādā veidā, ka pārstrukturēšanas perioda beigās tiek ierobežota uzņēmuma pārstāvība tirgū (t. i., kompensējoši pasākumi). Attiecībā uz Automobile Craiova privatizācijai pievienotie nosacījumi nodrošina ievērojamu jaudas pieaugumu un līdz ar to – lielāku pārstāvību attiecīgajā tirgū.

(101)

Neraugoties uz Komisijas šaubām, uzsākot oficiālu izmeklēšanas procedūru, Rumānija nepierādīja, ka šie nosacījumi būtu izpildīti. Tādēļ Komisija secina, ka pamatnostādnēs ietvertie nosacījumi nav izpildīti.

(102)

Komisija norāda, ka Automobile Craiova atrodas reģionā, kam saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir tiesības saņemt reģionālo atbalstu. Tomēr Rumānija nesniedza nekādu informāciju, kas pierādītu, ka būtu izpildīti nosacījumi reģionālā atbalsta piešķiršanai, kā izklāstīts pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu.

(103)

Komisija norāda, ka privatizācijas līgumam pievienotie nosacījumi patiesībā nebija saistīti ar plānotajiem ieguldījumiem un darbavietu saglabāšanu, ko varētu pielīdzināt reģionālā atbalsta mērķiem. Tomēr tā min, ka Ford panāktais cenas pazeminājums nebija atkarīgs no tā, vai bija izpildīti pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu ietvertie noteikumi, piemēram, par projekta saglabāšanu reģionā noteiktā laika periodā un attaisnoto izmaksu pierādīšanu, vai noteikumi par atbalsta kumulāciju, pārskatāmību un pārraudzību.

(104)

Turklāt Komisija norāda, ka Rumānija par reģionālo atbalstu paziņoja atsevišķi (20). Šis atbalsts tiks novērtēts jaunā lēmumā saskaņā ar tam noteiktajiem kritērijiem.

(105)

Turklāt Komisija norāda, ka šis atbalsts nav saderīgs ne ar kādām citām Kopienas pamatnostādnēm vai regulējumiem. Katrā ziņā Rumānijas iestādes neminēja nevienu no šādiem nosacījumiem.

(106)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka valsts atbalsts nav savienojams ar kopējo tirgu.

7. ATLĪDZINĀŠANA

(107)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot nelabvēlīgus lēmumus par nelikumīgu atbalstu, Komisijai jālemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu sniegto atbalstu no tā saņēmēja.

(108)

Atgūt var tikai nesaderīgu atbalstu. Komisija ir noteikusi, ka nelikumīgi tika piešķirts atbalsts 26 928 000 EUR vērtībā. Šis atbalsts nav saderīgs ar EK nosacījumiem par valsts atbalstu, tādēļ tas jāatgūst.

(109)

Komisija secina, ka ieguvējs no šā valsts atbalsta ir privatizētā ekonomiskā vienība, tas ir, Automobile Craiova un DWAR vai jebkurai turpmākai vienībai piederošie galvenie rūpnieciskie īpašumi. Tā norāda, ka saskaņā ar PPL nosacījumiem pēc korporācijas pārstrukturēšanas šīs ekonomiskās vienības īpašumā būs tikai galvenie rūpnieciskie īpašumi, kas guva labumu no privatizācijai pievienotajiem nosacījumiem, nevis aktīvi, kuri nav saistīti ar pamatdarbību.

(110)

Ņemot vērā specifiskos PPL punktus par atlikšanu, kā arī Komisijas izdoto rīkojumu par atbalsta pārtraukšanu, AVAS un Ford noslēgtais PPL līdz šim vēl nav stājies spēkā. Līdz ar to Komisija secina, ka saņēmējs atbalstu nav izmantojis, tādēļ procenti par atgūstamo summu nav jāmaksā.

(111)

Komisija norāda, ka Automobile Craiova un DWAR skaidras naudas pārpalikums (kā arī citi ar pamatdarbību nesaistītie aktīvi) nav daļa no darījuma starp AVAS un Ford, tādēļ Ford to nav pārņēmis. Līdz ar to, aprēķinot uzņēmuma neto aktīvu vērtību, lai kvantitatīvi novērtētu atbalstu, Komisija neņēma vērā šo naudas līdzekļu atlikumu. Secinājums: pēc pašreizējā lēmuma pieņemšanas atbalsta summa netiks atmaksāta no šā naudas līdzekļu atlikuma. Tādēļ Komisija pieprasa, lai tā tiktu informēta par korporācijas pārstrukturēšanu un jo īpaši saņemtu pierādījumus par naudas līdzekļu atlikumu PPL noslēgšanas un līdzekļu atmaksas dienā, kā arī informāciju par jebkādām atšķirībām, kas rodas laikposmā starp šiem diviem datumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kuru Rumānija īstenojusi Automobile Craiova privatizācijas procesa ietvaros un kura summa ir EUR 26 928 000, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

1. Rumānijai jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saņēmējs atmaksātu atbalstu, kas minēts 1. pantā un nelikumīgi sniegts saņēmējam.

2. Atmaksājamā summa ietver procentus no datuma, kurā atbalsts tika nodots saņēmējam, līdz atmaksas datumam.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4. Atmaksa jāveic bez kavēšanās un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procedūru, ja tie pieļauj tūlītēju un efektīvu lēmuma izpildi.

3. pants

1. Lēmuma 1. pantā minētā atbalsta summu atmaksā nekavējoties un efektīvi.

2. Rumānija nodrošina šā lēmuma izpildi četru mēnešu laikā no šā paziņojuma sniegšanas datuma.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas Rumānija sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējā summa, kas jāatmaksā no saņēmēja līdzekļiem;

b)	sīki izstrādāts jau veikto un plānoto pasākumu saraksts, lai izpildītu šo lēmumu;

c)	dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalsta summu;

d)	dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta summa ir atmaksāta;

dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta summa nav atmaksāta no rūpnieciskajiem īpašumiem, kas nav galvenie rūpnieciskie īpašumi un kuri jānodod jaunizveidotajam AVAS piederošajam uzņēmumam un mazākuma akcionāriem (jo īpaši no naudas līdzekļu atlikuma un nekustamā īpašuma), kā noteikts pirkšanas un pārdošanas līgumā;

f)	sīks apraksts par korporācijas pārstrukturēšanas procesa īstenošanu, kā noteikts pirkšanas un pārdošanas līgumā.

2. Rumānija regulāri informē Komisiju par valsts pasākumu virzību, īstenojot šo lēmumu, līdz pabeigta 1. pantā minētā atbalsta atgūšana. Rumānija pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties iesniedz informāciju par jau veiktajiem un plānotajiem pasākumiem, lai izpildītu šo lēmumu. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta apjomu un atgūšanas procentiem, ko saņēmējs jau atmaksājis.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

Briselē, 2008. gada 27. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 248, 23.10.2007., 25. lpp.

(2) Kļūda: tekstā jābūt minētam “un tā filiāli Daewoo Romania”.

(3) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5) DWAR īpašumā 2006. gadā nonāca 51 % pašu akciju no Daewoo Motors Ltd par realizācijas cenu 50 miljoni ASV dolāru plus norēķina maksājums 10 miljonu ASV dolāru vērtībā par jebkādām neizpildītām saistībām pret citiem Daewoo meitasuzņēmumiem.

(6) Pamatojoties uz kursu EUR 1 = USD 1,4.

(7) Skatīt lietas T-471/93 Tiercé Ladbroke SA v Commission 54. un 56.–63. punktu.

(8) Skatīt, piemēram, lietu T-296/97 Alitalia, lietu T-228/99 un T-233/99 WestLB v Commission, lietu T-366/00 Scott SA, lietu C-328/99 un C-399/00 Italy and SIM 2 Multimedia v Commission un lietu T-358/94 Air France v Commission.

(9) XXIII ziņojums par konkurences politiku (1993.), 255. lpp. Šis noteikumu kopums, kas paredzēts īpaši aviācijas nozarei, ir atrodams dokumentā “Kā piemērot EK līguma 92. un 93. pantu, kā arī EEZ līguma 61. pantu par valsts atbalstu aviācijas nozarē” (OV C 350, 10.12.1994., 5. lpp.), kurā noteikts: “Atbalstu var izslēgt (…), ja līdz privatizācijai ir izpildīti šādi nosacījumi: piedāvājumi iesniegti, atsaucoties uz beznosacījumu publisku aicinājumu piedalīties konkursā (…). No otras puses, uz turpmāk aprakstītiem pārdošanas darījumiem attiecas EK līguma 93. panta 3. punkta prasības par iepriekšēju paziņošanu, jo ir pazīmes, ka tie ietver atbalstu: (…) visi pārdošanas darījumi, kas notikuši apstākļos, kuri varētu nebūt pieņemami, ja darījumi notiktu starp tirgus ekonomikas ieguldītājiem.”

(10) XXIII ziņojuma par konkurences politiku 402. un turpmākos punktus (1993.). Skatīt arī XXI ziņojuma par konkurenci (1991.) 248. punktu: “..atbalsts nav ietverts, ja akcijas tiek pārdotas solītājam, kas piedāvājis augstāko cenu atklātā solīšanas procedūrā bez īpašiem nosacījumiem. Ja akcijas pārdod saskaņā ar citiem nosacījumiem, varētu būt ietverti atbalsta elementi.”

(11) Skatīt, piemēram, Komisijas 2000. gada 3. maija lēmumu par TASQ, kurā minēts, ka “Francijas iestādes arī pierādīja, ka aicinājums piedalīties konkursā bija pārredzams un neietvēra īpašus nosacījumus (…). Jo īpaši Komisijai iesniegtie dokumenti liecināja, ka TASQ pārdošana nenotika saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, par darbavietu saglabāšanu, novietojumu vai darbības turpināšanu”. Šis fakts ļāva Komisijai secināt, ka privatizācijā nebija iesaistīts valsts atbalsts.

(12) Skatīt, piemēram, lietu T-228/99 un T-233/99 WestLB v Commission, lietu T-366/00 Scott SA, lietu C-328/99 un C-399/00 Italy and SIM 2 Multimedia v Commission un lietu T-358/94 Air France v Commission. Lietā T-296/97 Alitalia Tiesa norāda: “Jāuzsver, ka privāta ieguldītāja rīcību tirgus ekonomikā vada izredzes gūt peļņu. Pasākumu motivēja vēlme saglabāt darbavietas, tādēļ galvenokārt dominēja apsvērumi par pieteikuma iesniedzēja dzīvotspēju un izdzīvošanu, nevis peļņas izredzēm.”

(13) Skatīt XXIII ziņojumu par konkurences politiku (1993.), 255. lpp.

(14) Vairākos Komisijas lēmumos nosacījumu neesība, proti, konkursa beznosacījuma raksturs, bija izšķirīgais arguments, kas ļāva Komisijai secināt, ka privatizācijas procesā nebija ietverts valsts atbalsts. Skatīt, piemēram, Komisijas 2000. gada 15. februāra lēmumu par Dessauer Geräteindustrie (OV L 1, 4.1.2001., 10. lpp.), 2000. gada 13. decembra lēmumu par SKET Walwerkstechnik (OV L 301, 17.11.2001., 37. lpp.) un 2002. gada 30. janvāra lēmumu par Gothaer Fahrzeugtechnik (OV L 314, 18.11.2002., 62. lpp.), kurā Komisija sniedza šādu skaidrojumu: “Lai no darījuma izslēgtu jebkādus atbalsta elementus, BvS varētu būt pieprasījusi uzņēmuma tirgus vērtībai atbilstīgu cenu. Tādēļ Komisija pārliecinās, vai pārdošanas procedūra atbilda tirgus vērtības noteikšanas mērķim. (…) realizācijas cena ir tirgus cena, ja pārdošana notiek ar atklāta un beznosacījuma konkursa starpniecību un ja aktīvi nonāk augstākās cenas solītāja vai vienīgā solītāja īpašumā.”

(15) Skatīt, piemēram, Komisijas 1996. gada 30. jūlija Lēmumu 97/81/EK Head Tyrolia Mares, kurā Komisija norāda, ka “pieņemot lēmumus, tirgus ekonomikas vadīta ieguldītāja interesēs nav nodrošināt noteiktu nodarbinātības līmeni, ja vien tam nav skaidru ekonomisku iemeslu. Bez šā nosacījuma potenciālais pircējs iegūtu uzņēmējdarbības neatkarību un HTM vērtība pieaugtu, kā rezultātā veidotos augstāka realizācijas cena vai samazinātos AT finansējums”, un Komisijas 2000. gada 11. aprīļa Lēmumu 2000/628/EK par Itālijas sniegto atbalstu Centrale del Latte di Roma, kurā Komisija sīki izklāsta kritērijus, kas norāda, ka publiska uzņēmuma privatizācija neietver valsts atbalstu (skatīt 32. un turpmākos apsvērumus, un jo īpaši 36. apsvērumu): “Komisija uzskata, ka privātam ieguldītājam jāsamaksā uzņēmuma tirgus vērtība un pārdošanas darījumam jābūt bez nosacījumiem, jo īpaši saistībā ar noteikta darbavietu skaita saglabāšanu un izejmateriālu piegādi no vietējiem ražotājiem.”

(16) Šāda analīze tika veikta, piemēram, Komisijas 2001. gada 20. jūnija lēmumā par GSG un ļāva Komisijai secināt, ka, neraugoties uz dažiem neierastiem nosacījumiem, atbalsts nebija ietverts, jo netika konstatēts, ka minēto nosacījumu rezultātā varētu pazemināties realizācijas cena.

(17) Veicot šos aprēķinus, Komisija pieņēma, ka var ignorēt nosacījuma par integrācijas līmeni ietekmi. Kā pareizi norādīja Ford un saskaņā ar Komisijas praksi, šī prasība ir pretrunā iekšējā tirgus noteikumiem par preču brīvu apriti. Tādēļ Ford apņēmās panākt 60 % integrācijas līmeni četru gadu laikā no privatizācijas “saskaņā ar ES tiesību aktiem”. Tā kā Ford uzsvēra šo aspektu sarakstē ar AVAS, kas bija pieejama arī GM, tiek pieņemts, ka arī GM saprata, ka šo prasību varētu akceptēt nosacīti, un tas nekādā veidā praktiski neietekmētu uzņēmuma piedāvājumu. Tomēr, ja cenai vajadzētu kompensēt arī šā kritērija neizpildi, cenu starpība būtu vēl lielāka, nekā parādīts piemērā.

(18) Skatīt, piemēram, lietu C-119/05 Italy v Lucchini.

(19) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(20) Valsts atbalsts N 767/07: Liels ieguldījumu projekts – Rumānija – Ford Craiova.

PIELIKUMS

Informācija par Komisijas lēmuma izpildi lietā C 46/07 (ex NN 59/07) par Rumānijas valsts atbalstu Automobile Craiova

Informācija par saņemtā atbalsta apjomu un atmaksājamo un jau atmaksāto atbalsta summu

Saņēmējs	Saņemtā atbalsta kopējā vērtība (1)	Kopējā atmaksājamā atbalsta summa (1) (Pamatsumma)	Kopējā jau atmaksātā summa (1)
Saņēmējs	Saņemtā atbalsta kopējā vērtība (1)	Kopējā atmaksājamā atbalsta summa (1) (Pamatsumma)	Pamatsumma	Atgūšanas procenti

(1)

(°)	Nacionālajā valūtā (miljoni).

6.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 16. aprīlis)

par pasākumu C 29/07 (ex N 310/06), kuru Ungārija plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1332)

(Autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/718/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un kad iesniegtie apsvērumi izskatīti,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Ar 2006. gada 17. maija elektronisko paziņojumu Ungārijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja par iepriekš minēto pasākumu (turpmāk – “pasākums”). Paziņojumu papildināja 2006. gada 21. jūnija vēstule, kura Komisijā reģistrēta 2006. gada 22. jūnijā.

(2)	Ar 2006. gada 1. augusta, 2006. gada 30. oktobra un 2007. gada 30. aprīļa vēstulēm Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, ko Ungārija iesniedza ar 2006. gada 12. septembra, 2007. gada 21. marta un 2007. gada 30. maija vēstulēm, kuras Komisijā reģistrētas tajos pašos datumos.

(3)	Ar 2007. gada 18. jūlija vēstuli (turpmāk – “lēmums par procedūras uzsākšanu”) Komisija informēja Ungāriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)	Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(5)	Komisija nesaņēma apsvērumus no ieinteresētām trešām personām. Ungārijas iestāžu apsvērumi tika saņemti ar 2007. gada 21. septembra vēstuli.

2. PASĀKUMA APRAKSTS

2.1. Mērķis

(6)

Pasākuma mērķis ir sniegt īstermiņa eksporta kredīta garantijas, lai finansētu eksporta darījumus, ko veic MVU (3), kuru eksporta apgrozījums nepārsniedz divus miljonus euro (turpmāk – “MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu”). Ungārija vēlas īstenot pasākumu atbilstīgi 2.5. punktu Komisijas paziņojumā dalībvalstīm atbilstīgi EK līguma 93. panta 1. punktam par Līguma 92. un 93. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (4) (turpmāk – “Paziņojums par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu” vai “Paziņojums”).

2.2. Garantijas noteikumi un nosacījumi

(7)

Garantiju attiecībā uz eksporta darījumu finansējuma aizdevuma atmaksu var sniegt:

a)	vietējiem eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, lai palielinātu to iespējas saņemt komercbankas aizdevumu. Šādā gadījumā riskus var saistīt tieši ar pārdevēju (t. i., eksportētāju MVU) un netieši – ar pircēju;

ārvalstu pircējam, kurš iepērk preces un pakalpojumus no vietējiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, lai palielinātu pircēja iespējas saņemt komercbankas aizdevumu. Šādā gadījumā riski ir tieši saistīti ar pircēju. Nav ierobežojuma attiecībā uz pircēja valsti, t. i., pircējs var atrasties kādā no Paziņojuma pielikumā norādītajām valstīm vai citā valstī. Tāpat nav arī ierobežojuma attiecībā uz ārvalstu pircēja lielumu (t. i., tas var būt liels uzņēmums).

(8)	Ungārijas iestādes norāda, ka abos iepriekš minētajos gadījumos garantijai jāfinansē eksporta darījums. Garantijas maksimālais termiņš ir divi gadi.

(9)	Garantijas summa nedrīkst pārsniegt 70 % no eksporta līguma vērtības (samazinātas par avansa maksājumu vismaz 15 % apmērā) vai 70 % no aizdevuma pamatsummas.

(10)	Eksportētāji MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu nevar saņemt garantiju, ja tie iesaistīti bankrota vai likvidācijas procesā vai tiem tiek piemērota sanācija. Nav iesniegta informācija par šādiem garantiju ierobežojumiem, ko piemēro ārvalstu pircējiem.

(11)	Ja garantijas sedz iekšzemes riskus (t. i., garantijas eksportētājiem MVU), maksa ir atkarīga no eksportētāju MVU kredītspējas, un to nosaka, pamatojoties uz piecu pakāpju novērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir objektīvi kritēriji, kā arī subjektīvu vērtējumu saskaņā ar komercbanku praksi.

(12)	Ja garantijas sedz ārvalstu riskus (t. i., garantijas ārvalstu pircējam), pircēji tiek iedalīti risku kategorijās, pamatojoties uz viņu valsti.

(13)	Ungārijas iestādes norādīja, ka ikgadējā garantijas maksa varētu būt 0,5–2,0 %.

(14)	Turklāt jāmaksā arī vienreizējs pārvaldības maksājums 0,1 % apmērā no garantētās summas.

(15)	Ungārijas iestādes uzskata, ka ieņēmumi no maksājumiem segs plāna kārtējos izdevumus un garantijas prasības. Maksājumi tiks pārskatīti reizi ceturksnī.

(16)

Ungārijas iestādes arī norādīja, ka garantijas segums šādu risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Lai pamatotu to, Ungārija iesniedza divu Ungārijas komercbanku ar starptautisku pieredzi deklarācijas, norādot, ka garantiju nosacījums finansēt tādu MVU eksportu, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots, nekropļo komercbanku tirgus darbību un veicina to vēlmi uzņemties riskus. Turklāt Ungārija iesniedza arī divu lielu starptautisku eksporta kredīta apdrošinātāju un viena valsts kredīta apdrošinātāja deklarācijas, apstiprinot tirgus nepilnības un norādot, ka tie šajā tirgus segmentā nedarbojas aktīvi.

2.3. Īstenotāja iestāde

(17)	Garantiju sniedz Ungārijas Eksporta un importa banka (Eximbank), kas ir valstij pilnībā piederoša eksporta kredītu aģentūra.

(18)	Eximbank gūst priekšrocības no valsts atbalsta garantijas veidā, kas sedz jebkuras saistības, kuras izriet no pasākuma īstenošanas.

2.4. Juridiskais pamats

(19)	Pasākums balstās uz 1994. gada Likuma Nr. XLII par Ungārijas Eksporta un importa banku korporāciju un Ungārijas Eksporta kredītu apdrošināšanas korporāciju 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Valdības Dekrēta 85/1998 (V.6.) 1. panta 2. apakšpunkta un 11. panta A daļas 13. apakšpunktu.

2.5. Budžets

(20)	Pasākuma divu gadu laikā Eximbank piešķiramā garantijas seguma kopējā summa ir HUF 15 miljardi (60 miljoni euro).

2.6. Ilgums

(21)	Pēc Komisijas apstiprinājuma pasākuma ilgums ir ierobežots līdz diviem gadiem.

2.7. Pamatojums oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanai

(22)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija secināja, ka pasākums rada šaubas, jo Eximbank eksporta garantija un Paziņojumā izklāstītā eksporta kredīta apdrošināšana atšķiras vairākos aspektos – proti, šādos:

tās sedz atšķirīgus riska veidus. Eksporta kredīta apdrošināšana vienmēr sedz ar pircēju saistītus riskus (t. i., risku, ka pircējs varētu nesamaksāt piegādātājam), bet garantija, ko Eximbank piešķirs eksportētājam MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, sedz paša eksportētāja aizdevuma neatmaksāšanas riskus, kas būtībā ir MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu tāda eksporta atbalsts, kas nav saistīts vienīgi ar pircēja riskiem. Eximbank garantiju var sniegt arī pircējam (tostarp lieliem uzņēmumiem), sedzot ar pircēju saistītus riskus. Tomēr minētie riski ietver pircēja komerckredīta neatmaksāšanu, bet eksporta kredīta apdrošināšana sedz riskus, kas saistīti ar ārvalstu pircēja iegādāto preču un pakalpojumu neapmaksāšanu. Tātad ārvalsts pircējam piešķirtā garantija palielina tā iespējas saņemt aizdevumus ar labvēlīgākiem nosacījumiem, bet eksporta kredīta apdrošināšanai nav šādas iedarbības;

Ungārijā abu attiecīgo darbību juridiskais pamats ir labi definēts un atšķirīgs: garantija ir finanšu pakalpojums, ko var sniegt vienīgi finanšu iestādes, bet apdrošināšanas darbību var veikt vienīgi apdrošinātājs, uz kuru attiecas Apdrošināšanas likuma darbības joma. Tas varētu izskaidrot eksporta kredītu apdrošinātāju iesniegtajās deklarācijās norādīto, ka viņi nedarbojas eksporta kredīta garantiju jomā (patiesībā viņiem to neatļauj tiesību akti). Turklāt divu Ungārijas banku iesniegtās deklarācijas ir divdomīgas, jo Eximbank garantija pazeminātu riskus, kas tām būtu jāsedz bez tās, un tādējādi ir ieguvējas no šā pasākuma.

(23)

Tiktāl, cik Paziņojums nav piemērojams, pasākumu varētu klasificēt kā tādu ar eksportu tieši saistītu valsts atbalstu (kā Kopienā, tā ārpus tās), kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija vienmēr stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, un atbalsts eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

(24)

Visbeidzot – pat ja eksporta kredīta apdrošināšana un Eximbank garantija būtu līdzvērtīgas un varētu piemērot Paziņojumu, nelielas bažas saglabātos. Kopš Komisijas pasākuma N 488/06 – “Eksporta kredīta apdrošināšana MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu” – divu gadu laikposmam apstiprināšanas 2007. gada 22. janvārī MEHIB (cita Ungārijas valstij piederoša eksporta kredītu aģentūra) jau nodrošina īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu to risku segumam, ko uzņemas MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, tādēļ šāds segums tirgū jau ir pieejams. Turklāt, atļaujot divām valsts atbalstītām eksporta kredīta aģentūrām sniegt pakalpojumus šajā segmentā un izveidot savu klientu bāzi, varētu tikt kavēta citu iespējamu dalībnieku ienākšana tirgū.

3. UNGĀRIJAS APSVĒRUMI

(25)

Trešās personas apsvērumus par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru neiesniedza. Ungārijas iestāžu iesniegtos apsvērumus var apkopot šādi:

Ungārija piekrīt tam, ka apdrošināšana vienmēr sedz ar pircēju saistītus riskus, savukārt Eximbank garantija, kas sniegta MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, sedz paša eksportētāja aizdevuma neatmaksāšanas riskus. Tomēr Ungārija uzskata, ka pat šādā gadījumā riski galvenokārt ir saistīti ar pircēju, jo eksportētāja MVU ņemtā kredīta atmaksa pirmkārt atkarīga no pircēja, kas maksā par iegādātajām precēm;

Ungārija piekrīt, ka eksporta kredīta apdrošināšanas un Eximbank ārvalstu pircējam sniegtās garantijas segtie riski atšķiras. Turklāt Ungārija atsaucas arī uz komercbanku praksi, kas garantijas aizdevuma papildnodrošinājumam vērtē kā daudz labvēlīgākas par apdrošināšanu, jo apdrošinātāji bieži atsakās maksāt, gadījumu uzskatot par komerctiesisku strīdu;

Ungārija norāda, ka tā iesniedza apdrošinātāju sagatavotas deklarācijas, kuras Komisija jau apstiprināja pasākumam N 488/06. Ungārija arī piekrīt, ka Eximbank sniegtā garantija samazinātu komercbanku riskus, kas tām būtu jāuzņemas bez šādas garantijas, un šī iemesla dēļ bankas iesniedza savas deklarācijas kā ieinteresētās personas;

Ungārija norāda, ka plānu vienam un tam pašam darījumam nevarētu piemērot paralēli jau esošajam eksporta kredīta apdrošināšanas plānam N 488/06. Ungārija arī uzsver, ka viena eksporta kredīta aģentūra nevar segt visus MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, un tas var radīt nelabvēlīgu to atlasi. Ungārija arī apgalvo, ka Eximbank garantiju plāns ļautu komercbankām apkopot pieredzi par saistītajiem riskiem un 2–3 gadu laikā izveidot komerciālo eksporta kredīta garantiju tirgu;

Ungārija apgalvo, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītam piemērojamie noteikumi (5) attiecas arī uz eksporta kredīta apdrošināšanu, garantijām un refinansēšanu. Tādēļ Paziņojumu, kurā izklāstīti īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas noteikumi, nav pareizi skaidrot tā, ka tas sedz tikai apdrošināšanu un neietver citus īstermiņa darījumus, jo tas būtu diskriminējoši attiecībā uz eksporta kredīta garantijas iestādēm.

4. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

(26)	Paziņojums attiecas vienīgi uz daļu Eximbank publiskās darbības, proti – eksporta līgumu garantijas plānu. Tādēļ šā garantijas plāna novērtējums neskar Komisijas viedokli par valsts un Eximbank vispārējo saistību un jebkuru citu Eximbank piedāvājumu.

4.1. Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu piemērojamība

(27)

Ungārijas iestāžu izvirzītie argumenti (apkopoti 25. apsvērumā iepriekš) nekliedē Komisijas sākotnējās šaubas. Proti:

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka Eximbank garantijas, kas sniegtas eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, pretēji eksporta kredīta apdrošināšanai nav saistītas vienīgi ar pircēja riskiem. Ungārijas iestādes apstiprina šo atšķirību, jo saskaņā ar to izklāstīto viedokli eksportētāju MVU aizdevuma neatmaksāšanas risks nav vienīgi, bet tikai galvenokārt saistīts ar pircēju;

b)	lēmumā par procedūras uzsākšanu arī norādīts, ka Eximbank ārvalstu pircējam sniegtās garantijas un eksporta kredīta apdrošināšanas segtie riski atšķiras. Ungārijas izklāstītie argumenti to neatspēko;

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka komercapdrošinātāju iesniegtās deklarācijas, kas apstiprina, ka tie nedarbojas īpašā garantiju tirgus segmentā, ir neatbilstīgas, jo tiesību akti neatļauj šīm iestādēm piešķirt garantijas. Lietā N 488/06 šīs deklarācijas bija atbilstīgas, jo šis pasākums attiecās uz īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu;

lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīts, ka, lai gan abi dokumenti (garantija un apdrošināšana) netiktu piemēroti vienam un tam pašam darījumam, otrais līdzeklis Ungārijas eksportētājiem MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu varētu dot papildu priekšrocības. To apliecina Ungārijas iestāžu norādes uz to, ka komercbankas kopumā vairāk vēlas pieņemt garantiju kā papildnodrošinājumu, kas nozīmē, ka šādu garantiju pieejamība rada MVU papildu priekšrocības;

Ungārijas minēto vidēja termiņa un īstermiņa eksporta kredīta noteikumu pamatā ir EK līguma nosacījumi ārējai tirdzniecībai (EK līguma 132. pants). Eiropas Kopienu Tiesa apstiprināja, ka šā iemesla dēļ tā nevar kavēt piemērot EK līguma noteikumus par valsts atbalstu (6). Turklāt Paziņojumā par īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšanu norādītais mērķis ir novērst konkurences traucējumus, ko valsts atbalsts rada eksporta kredīta apdrošināšanas uzņēmumu sektorā, kur pastāv konkurence starp valsts un privātiem eksporta kredīta apdrošinātājiem, t. i., Paziņojums attiecas uz apdrošināšanu un piemērojams vienīgi tai.

(28)	Ungārijas iestāžu apsvērumi apstiprina lēmumā par procedūras uzsākšanu izklāstīto skaidrojumu, ka Eximbank piešķiramā garantija būtiskos aspektos atšķiras no eksporta kredīta apdrošināšanas. Tādējādi pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu.

4.2. Valsts atbalsta esība

(29)	Tā kā pasākumu nevar novērtēt saskaņā ar Paziņojumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu, jānoskaidro, vai tas atzīstams par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (7).

(30)

Lai pasākumam varētu piemērot EK līguma 87. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītiem četriem kritērijiem:

—	pasākumā jābūt iesaistītai valsts resursu izmantošanai,

—	pasākumam jāpiešķir saņēmējam selektīvas priekšrocības,

—	pasākumam jāietekmē dalībvalstu savstarpējā tirdzniecība,

—	pasākumam jārada konkurences traucējumu draudi.

(31)	Pasākums ir uzskatāms par valsts pasākumu, jo to īsteno valstij pilnībā piederoša eksporta aģentūra, kas izveidota par valsts līdzekļiem, veic darījumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un gūst labumu no valsts pretgarantijas attiecīgajiem dažāda veida riskiem.

(32)

Garantijas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz tādu riska novērtēšanas sistēmu, kas parasti riskantākajiem klientiem paredzētu augstāku maksu. Šādā saistībā tomēr jānorāda, ka riska novērtēšanas sistēma attiecībā uz iekšzemes riskiem ņem vērā daudzus dažādus faktorus, taču attiecībā uz ārvalstu riskiem – tikai vienu kritēriju (t. i., pircēja valsti).

(33)

Ungārijas iestādes uzskata, ka iekasējamā maksa atbilst starptautisko komercapdrošinātāju vai galvotāju par šāda veida riskiem pieprasītajai tirgus maksai. Tomēr Ungārija nav apliecinājusi (piem., norādot neatkarīgus datus vai neatkarīgu pētījumu), ka riska novērtējuma rezultātā iegūtās maksas ir faktiski saskaņotas ar tirgus līmeni.

(34)	Apgalvojums, ka garantijas maksai jāsedz plāna kārtējie izdevumi un garantijas prasības, jāuzskata par pozitīvu aspektu. Tomēr Ungārija šo apgalvojumu nav pamatojusi ar datiem.

(35)	Turklāt Ungārijas iestādes apgalvo, ka garantijas segums attiecīgajiem risku veidiem Ungārijas tirgū nav pieejams. Tādēļ šī pasākuma radītajām ekonomiskajām priekšrocībām jāpieskaita arī garantijas seguma nodrošinājums, kas citādi tirgū nebūtu pieejams.

(36)	Ungārijas iestādes nav sniegušas apsvērumus šajos aspektos. Tādēļ Komisija secina, ka pasākums labuma guvējiem rada ekonomiskas priekšrocības.

(37)	Pasākums ir selektīvs, jo attiecas vienīgi uz tiem eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, kā arī tādēļ, ka gada budžeta likumā noteikts Eximbank izsniegtās garantijas summas un valsts pretgarantijas vispārējs ierobežojums.

(38)	Pasākumam ir potenciāla ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tas ir tieši saistīts ar tādu MVU eksporta darījumiem, kuru eksporta apgrozījums ir ierobežots. Turklāt nav izslēgts eksports Kopienas iekšienē.

(39)	Tādējādi pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

4.3. Pasākuma saderība

(40)	Valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst kādam no EK līgumā norādītajiem izņēmumiem. 87. panta 2. punktā izklāstīti automātiskie izņēmumi no valsts atbalsta vispārēja aizlieguma; tomēr ir skaidrs, ka šajā gadījumā neviens no minētajiem izņēmumiem nav piemērojams.

(41)

EK līguma 87. panta 3. punktā norādīti četri gadījumi, kad valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts attiecas uz atbalstu mazāk labvēlīgu reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanai. Saistībā ar to jānorāda, ka šajā gadījumā garantijas noteikumi netiek mainīti saskaņā ar tā reģiona atpalicības līmeni, kurā eksportētājs MVU darbojas. Turklāt plāns aptver visu Ungārijas teritoriju, lai gan saskaņā ar pašreizējo reģionālā atbalsta karti 2007.–2013. gadam (8) tikai daļa Ungārijas ir tiesīga saņemt atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Pasākums neatbilst arī citiem pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu 2007.–2013. gadam noteikumiem (9). Tādēļ šajā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams.

(42)

EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šis nosacījums uz minēto gadījumu neattiecas. Tāpat nav piemērojams 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts par atbalstu kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas veicināšanai.

(43)

EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka atbalstu, kas attīsta atsevišķas saimnieciskās darbības vai atsevišķas ekonomikas jomas, var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja šāds atbalsts neietekmē tirdzniecības apstākļus nelabvēlīgi tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm. Komisija ir izstrādājusi vairākas pamatnostādnes un paziņojumus, nosakot, kā tā plāno īstenot šo pantu. Tā kā neviens no tiem neattiecas uz šo gadījumu, jebkurš valsts atbalsts šajā pasākumā izvērtējams tieši saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(44)

Šādā saistībā jānorāda, ka eksporta apdrošināšanas plāns, kas rada priekšrocības tādu MVU eksporta darījumiem, kam ir ierobežots eksporta apgrozījums, jau pastāv, un Komisija to apstiprinājusi (10) saskaņā ar Paziņojuma par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu nosacījumiem. Komisija uzskata, ka Ungārija nav apliecinājusi tāda papildu instrumenta nepieciešamību, kas rada priekšrocības eksporta darījumiem, kurus veic MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu.

(45)

Turklāt jāatgādina, ka Komisija principā stingri nosodījusi eksporta atbalstu Kopienas iekšējā tirdzniecībā, jo eksporta subsīdijas tieši ietekmē konkurenci tirgū starp potenciāliem konkurējošiem preču un pakalpojumu piegādātājiem. Tā kā tas ir cieši un neatdalāmi saistīts ar pamatā esošo tirdzniecības darījumu, šāds eksporta atbalsts, iespējams, var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecības nosacījumus. Savos iepriekšējos lēmumos (11) Komisija skaidri norādīja, ka garantijas, kas piedāvātas zem tirgus cenas, saistībā ar eksporta līgumiem Kopienā veido eksporta atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt dalībvalstu atbalsts to eksportam ārpus Kopienas var ietekmēt arī konkurenci Kopienā.

5. SECINĀJUMS

(46)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā tas neveicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomikas jomu attīstību bez nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem tiktāl, ka tie ir pretrunā vispārējām interesēm, pasākumu nevar attaisnot saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tādēļ tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tā kā pasākums nav īstenots, valsts atbalsts nav jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kuru Ungārijā plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Tālab šādu atbalstu nedrīkst sniegt.

2. pants

Ungārija divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu atbilstību.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē, 2008. gada 16. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 234, 6.10.2007., 18. lpp.

(2) Turpat.

(3) Kā norādīts 2004. gada Ungārijas Likumā Nr. XXXIV. Šī MVU definīcija atbilst 2003. gada 6. maija Komisijas ieteikumā ietvertajiem attiecīgajiem kritērijiem par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(4) OV C 281, 17.9.1997.

(5) Padomes Direktīva 98/29/EK (1998. gada 7. maijs) par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem.

(6) Lieta C-142/87 Beļģija pret Komisiju (“Tubemeuse”) [1990] ECR, I–959. lpp., 32. punkts.

(7) Komisija norāda, ka plāns neatbilst arī “paziņojumam par garantijām” (OV C 71, 11.3.2000.). Paziņojuma par garantijām 1.2. punktā norādīts, ka tas neattiecas uz eksporta kredīta garantijām. Tā kā pasākums nodrošina garantiju pret tādu aizdevuma neatmaksāšanu, uz kuriem attiecas eksporta darījuma finansēšanas līgums, Komisija uzskata, ka nav piemērojams paziņojums par garantijām.

(8) N 487/06 – Komisijas 2006. gada 13. septembra vēstule (OV C 256, 24.10.2006., 7. lpp.).

(9) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(10) Valsts atbalsts N 488/2006.

(11) Komisijas 1982. gada 17. maija Lēmums par procentu likmju subsidēšanu eksporta no Francijas uz Grieķiju kredītiem pēc šīs valsts pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai (OV L 159, 10.6.1982., 44. lpp.); Komisijas 1984. gada 27. jūnija Lēmums par Francijas valdības nodomu piešķirt Francijas eksportētājiem īpašu valūtas maiņas riska segumu attiecībā uz konkursu elektrostacijas būvei Grieķijā (OV L 230, 28.8.1984., 25. lpp.).

6.9.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 30. aprīlis)

par valsts atbalstu C 56/06 (ex NN 77/06), ko īsteno Austrija Bank Burgenland privatizācijai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1625)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/719/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes atbilstīgi iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un ņēmusi vērā to piezīmes,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

2006. gada 4. aprīlī Komisija saņēma sūdzību no Ukrainas/Austrijas ieguldītāju konsorcija (turpmāk – “Konsorcijs”) (2), ka HYPO Bank Burgenland AG (še turpmāk – “BB”) privatizācijas procesā Austrija pārkāpusi noteikumus par valsts atbalstu. Konkrēti, konkursa procedūras, kas esot bijusi netaisnīga, nepārredzama un diskriminējoša pret sūdzības iesniedzēju, rezultātā BB pārdota nevis vairāksolītājam (sūdzības iesniedzējam), bet Austrijas apdrošināšanas sabiedrībai Grazer Wechselseitige Versicherung AG kopā ar GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-G.m.b.H. (turpmāk – “GRAWE”).

(2)

Pirmais informācijas pieprasījums tika nosūtīts Austrijai 2006. gada 12. aprīlī. 2006. gada 25. aprīlī Austrija pieprasīja termiņa pagarinājumu, kas daļēji tika atvēlēts ar 2006. gada 28. aprīļa vēstuli. Austrija atbildēja ar 2006. gada 15. maiju un 1. jūniju datētās vēstulēs. 2006. gada 27. jūnijā tika sarīkota tikšanās ar Austrijas iestādēm. Otrs informācijas pieprasījums tika nosūtīts 2006. gada 17. jūlijā, un pilnīga atbilde tika saņemta 2006. gada 18. septembrī.

(3)	Pa to laiku Komisija saņēma papildu ziņas no Konsorcija – 2006. gada 21. aprīļa un 2. jūnija e-pastā un vēstulēs.

(4)	Ar 2006. gada 21. decembri datētā vēstulē Komisija informēja Austriju par savu lēmumu saistībā ar pasākumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(5)	Komisijas lēmums sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru (turpmāk saukts arī “lēmums sākt procedūru”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par attiecīgo pasākumu.

(6)

Komisija saņēma piezīmes no ieinteresētajām personām. Kāda no personām Ungārijā iesniedza informāciju lēmumā noteiktajā termiņā un arī pēc termiņa, nepaziņojot iemeslus. Termiņā saņemtās piezīmes tika izsūtītas 2007. gada 22., 26. un 27. februārī un 9. martā. Sīkākas ziņas no ieinteresētās personas tika saņemtas pēc termiņa beigām 2007. gada 19. un 28. martā.

(7)

Piezīmes iesniedza arī sekmīgais solītājs – potenciālais atbalsta saņēmējs GRAWE. Šīs piezīmes tika izsūtītas 2007. gada 9. martā kopā ar lūgumu pagarināt termiņu, kas tika apmierināts. Papildu piezīmes GRAWE iesniedza 2007. gada 19. aprīļa vēstulē; pilnīga lieta ar pielikumiem tika saņemta Komisijā 2007. gada 26. aprīlī. Pēc tikšanās ar Komisiju 2008. gada 8. janvārī, 2008. gada 5. februārīGRAWE vēl iesniedza piezīmes.

(8)	Pēc oficiālās izmeklēšanas sākuma 2007. gada 1. martā un pēc termiņa pagarinājuma piešķiršanas Austrija iesniedza savas piezīmes.

(9)

Visas sākotnējā termiņā (no Ungārijas) vai termiņa pagarinājumā (no GRAWE) saņemtās piezīmes tika nodotas Austrijai, dodot tai iespēju atbildēt. Tās piezīmes tika saņemtas ar 2007. gada 5. jūniju datētā vēstulē. Vēlāk, 2008. gada 8. februārī, Komisija visu pārējo informāciju, kas pēc termiņa bija saņemta no GRAWE vai trešās personas Ungārijā, nosūtīja Austrijai piezīmju izteikšanai.

(10)	Tika sarīkotas vairākas tikšanās ar Austriju, GRAWE un Ukrainas iestādēm. Pēdējā tikšanās ar Austriju notika 2008. gada 1. aprīlī. Vēl piezīmes no Austrijas tika saņemtas pa e-pastu 2007. gada 14. decembrī un 2008. gada 23. janvārī, 25. februārī, 5. martā un 9. aprīlī.

(11)

2007. gada 22. martā sūdzības iesniedzējs, kas nebija izteicis piezīmes par lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, iesniedza Komisijai atjauninājumu par stāvokli vienā no savām tiesas prāvām Austrijā (Vīnes Augstākās reģionālās tiesas (Oberlandesgericht) 2007. gada 5. februāra lēmums un sekojusī pārsūdzība Austrijas Augstākajā tiesā (Oberster Gerichtshof)). Sūdzības iesniedzējs bija Austrijas tiesās ierosinājis vairākas lietas, kas līdz šim ir bijušas nesekmīgas.

II. ATBALSTA SĪKĀKS APRAKSTS

1. Konsorcijs (sūdzības iesniedzējs)

(12)

Sūdzības iesniedzējs ir Austrijas-Ukrainas Konsorcijs, kurš tajā laikā, kad tika pārdota BB, sastāvēja no divām Ukrainas akciju sabiedrībām, Ukrpodshipnik un Ilyich, un diviem Austrijas uzņēmumiem, SLAV AG un SLAV Finanzbeteiligung GmbH, pie tam pēdējais bija īpaši nodibināts BB iegādes vajadzībām. Ukrpodshipnik un Ilyich ir prāvi Ukrainas koncerni, kas nodarbina ap 100 000 darbinieku un kuru kopējais gada apgrozījums ir ap USD 4 miljardi dažādās jomās, kā tēraudrūpniecība, kuģubūve, cauruļvadi, metālapstrāde un spēkstacijas. Ukropodshipnik darbojas arī finanšu tirgos ar Commercial Bank Active Bank Ltd (turpmāk – “Active Bank”) starpniecību, kas kopš 2002. gada darbojas Ukrainā ar pilnu bankas darbības licenci. SLAV AG tika nodibināts Vīnē 1992. gadā kā korporācijas Ukrpodshipnik meitasuzņēmums, kas darbojas kā tirdzniecības uzņēmums. Tā akcijas tiek kotētas Vīnes biržā. Tam, ka pēc pārdošanas, kuras rezultātā SLAV AG tagad ir Ukrainā dibināto uzņēmumu īpašnieks, notikusi Konsorcija locekļu savstarpēja reorganizācija, šās lietas izvērtēšanā nav nozīmes.

(13)

Ar iecerēto BB iegādi Konsorcijs tiecās īstenot divus lielākus stratēģiskus mērķus. Pirmkārt, Konsorcijs, kurš jau darbojās finanšu tirgu nozarē Ukrainā, gribēja paplašināties šajā darbības nozarē. Otrkārt, BB, kas eksportē lielu daļu savu produktu visā pasaulē, būtu devusi piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem un atbalstījusi Konsorcija starptautisko paplašināšanos. Konsorcija sastādītais BB darbības plāns atspoguļoja šos stratēģiskos mērķus un līdz ar to būtu mainījis BB reģionālo politiku.

(14)

Ne Komisijas rīcībā esošās ziņas, ne trešo personu iesniegtās piezīmes pēc procedūras sākuma nelika apšaubīt Konsorcija ekonomisko dzīvotspēju. Izmeklēšanas gaitā netika saņemta nekāda informācija, kas norādītu, ka Konsorcijs nav nopietns uzņēmums, līdz kādā vēlīnā izmeklēšanas posmā Austrijas iestādes vērsa Komisijas uzmanību uz kādu Vācijas lietu, kur Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht (turpmāk – “BaFin”) nebija ļāvusi pārdot akcijas kādā Vācijas bankā kādam vārdā nenosauktam Ukrainas koncernam, ņemot vērā šaubas sakarā ar līdzekļu neskaidro izcelsmi – tādu novērtējumu apstiprināja kāda Vācijas administratīvā tiesa (4).

2. GRAWE (saņēmējs)

(15)

Pircējs GRAWE sastāv no Grazer Wechselseitige Versicherung AG un GW Beteiligungserwerbs- und -verwaltungs-G.m.b.H. GRAWE ir viens no pazīstamākajiem lielākajiem Austrijas finanšu pakalpojumu koncerniem. Tas darbojas apdrošināšanas, banku un nekustamā īpašuma jomā gan Austrijā, gan daudzās Viduseiropas valstīs, un tam ir meitasuzņēmumi Slovēnijā, Horvātijā, Belgradā, Sarajevā, Banja Lukā, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ukrainā, Moldovas Republikā un Podgoricā. Galvenie biroji lielākoties atrodas valstu galvaspilsētās. Grazer Wechselseitige Versicherung AG piedāvā visu parasto veidu apdrošināšanu, kā arī finanšu un nomas pakalpojumus. Tā galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Grācā, bet galvenie biroji – visu Austrijas federālo zemju galvaspilsētās. Gada ienākums no prēmijām 2006. gadā sasniedza ap EUR 660 miljonu, un pārvaldīto apdrošināšanas līgumu skaits līdzinājās 3,3 miljoniem.

(16)

2006. gadā Grazer Wechselseitige Versicherung AG bija tieša līdzdalība divos uzņēmumos banku un ieguldījumu nozarē. Lielākā bija 43,43 % koncernā HYPO Group Alpe Adria, kas ir finanšu koncerns Alpu-Adrijas jūras reģionā. Hypo Group Alpe Adria ir biroji Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Horvātijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē, Serbijā, Slovēnijā un Ukrainā. Tas nodarbina vairāk nekā 6 500 cilvēku, kas apkalpo vairāk nekā 1,1 miljonu klientu, un tam 2006. gadā bija aktīvi par vairāk nekā EUR 30 miljardiem. 1989. gadā GRAWE iegādājās Capital Bank, neatkarīgu iestādi, kura pēdējos gadus specializējas banku pakalpojumos privātklientiem un investīciju banku pakalpojumos un kuras pārvaldībā ir ap 70 ieguldījumu fondu.

(17)	GRAWE sastādītajā darbības plānā BB iegādei nebija paredzētas izmaiņas BB darbības modelī vai BB integrācija koncerna esošajās banku operācijās.

(18)

2007. gadā GRAWE pārdeva ap 15 % savas līdzdalības HYPO Group Alpe Adria un realizēja ievērojamu bilances peļņu. Izmantojot esošo BB zaudējumu pārgrāmatojumu EUR (…) (5) miljoni (6), GRAWE ieguva nodokļu ietaupījumus (7), ko tas izmantoja, lai kompensētu par BB samaksāto neto pirkšanas cenu EUR (…) miljoni (8).

3. Hypo Bank Burgenland AG (BB)

(19)

Līdz pārdošanai HYPO Bank Burgenland AG bija pēc Austrijas likumiem izveidota akciju sabiedrība ar juridisko adresi Eizenštatē, Austrijā. Pirms BB pārdošanas Austrijas apdrošināšanas koncernam GRAWE, kas ir aplūkojamais atbalsta pasākums, un pirms akcionāru sapulces 2005. gada martā Burgenlandes federālajai zemei (še turpmāk – “Burgenlande”) piederēja 100 % akciju kapitāla (9). BB koncernam bija tikai reģionāla nozīme, jo tā bilances vērtība 2005. gadā bija kādi EUR 3,3 miljardi.

(20)

Pirms pārdošanas BB ar pilnu bankas darbības licenci darbojās Burgenlandē un Ungārijas rietumos, kur tai pilnīgi piederēja meitasuzņēmums Sopron Bank RT. BB bija dibināta kā reģionāla hipotēku banka, un tās uzdevums bija veicināt valūtas un kredīta darījumus Burgenlandē. Pirmsākumos tās galvenais darbs bija izsniegt hipotekāros aizdevumus un emitēt hipotekārās ķīlu zīmes un pašvaldību obligācijas. Pārdošanas brīdī tā darbojās kā universāla banka un piedāvāja visus citus banku un finanšu pakalpojumus.

(21)

Līdz privatizācijai BB joprojām guva labumu no t. s. Ausfallhaftung (10). Pēc Komisijas un Austrijas vienošanās, kuras rezultātā tika pieņemta Komisijas Lēmuma C(2003) 1329 galīgā redakcija (11), līdz 2007. gada 1. aprīlimAusfallhaftung bija jāatceļ. Pēc vispārīga noteikuma uz visām 2003. gada 2. aprīlī esošajām saistībām Ausfallhaftung turpina attiekties līdz to termiņa beigām. Pēc tam no 2003. gada 2. aprīļa līdz 2007. gada 1. aprīlimAusfallhaftung var saglabāt no jauna radītām saistībām, ja to termiņš nebeidzas pēc 2017. gada 30. septembra. Taču BB privatizācijas rezultātā pārejas posms beidzās pirms termiņa – tajā dienā, kad beidzās darījums ar GRAWE, t. i., 2006. gada 12. maijā (12). Ausfallhaftung neaptver jaunas saistības, kas rodas pēc minētā datuma. 2005. gada 31. decembrīAusfallhaftung aptvertās saistības bija apmēram EUR 3,1 miljardi, neieskaitot papildu obligāciju emisiju, kas aprakstīta 44. punktā.

(22)

Pagātnē bijušu zaudējumu dēļ 2004. gada 31. decembrī BB bija pārgrāmatojami nodokļu zaudējumi aptuveni EUR 376,9 miljoni. No 2005. gada 1. janvāra Austrijas nodokļu likumi ļauj uzņēmumiem (vienā koncernā) kompensēt vienam otra peļņu un zaudējumus. Tā apmēri atkarīgi no uzņēmuma konkrētās struktūras.

4. BB pārstrukturēšana

(23)

Ar 2004. gada 7. maija lēmumu (13) (turpmāk – “pārstrukturēšanas lēmums”) Komisija apstiprināja pārstrukturēšanas atbalstu BB par kopsummu EUR 360 miljoni, kas sastāvēja no diviem pasākumiem: Burgenlandes un BB garantijas līgums, kas datēts ar 2000. gada 20. jūniju (EUR 171 miljons plus 5 % (14)), un pamatnolīgums, kas datēts ar 2000. gada 23. oktobri un ko veido atteikšanās no Bank Austria prasījumiem BB par kopsummu EUR 189 miljoni, “labāku laiku” nolīgums starp šiem līdzējiem (15) un nolīgums par Burgenlandes garantiju BB par summu EUR 189 miljoni (16).

(24)

Pārstrukturēšanas lēmumā ietilpa tālāk uzrādītie retrospektīvie grozījumi 2000. gada 20. jūnija garantijas nolīgumā un pamatnolīgumā. 2000. gada 20. jūnija garantijas līgums tika grozīts tā, ka BB gada pamatdarbības peļņa vairs netiks izmantota, lai samazinātu summu, uz kuru attiecas Burgenlandes sniegtā garantija, un BB varēs izmantot garantiju agrākais tad, kad būs noslēgti 2025. saimnieciskā gada pārskati. Burgenlandei būs tiesības sākt garantijas maksājumus BB pilnīgi vai daļēji no brīža, kad būs noslēgti 2010. saimnieciskā gada pārskati. 2000. gada 23. oktobra pamatnolīgums tika grozīts šādi: BB gada peļņu vairs neizmantos, lai izpildītu “labāku laiku” pienākumu pret Bank Austria AG. Burgenlande izpildīs “labāku laiku” pienākumu pret Bank Austria un izmaksās vēl neizmaksātās summas saskaņā ar garantijas līgumu nekavējoties pirms BB privatizācijas ar vienreizēju maksājumu.

(25)	Grozījumi attiecībā uz gada peļņas izmantošanu garantēto summu samazināšanai nebūtu stājušies spēkā, ja BB nebūtu privatizēta. Kamēr Burgenlande paliek BB īpašnieks, abas garantijas nemainās, garantētās summas vēl vairāk samazina BB gada peļņa, un BB “labāku laiku” pienākums nemainās.

(26)	BB privatizācija bija būtisks Komisijas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna komponents. Burgenlande uzskatīja, ka BB privatizācija ir labākā iespējamā garantija bankas ilgtermiņa dzīvotspējai.

(27)	Pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas no 2003. gada Burgenlande izdarīja divus mēģinājumus pārdot un privatizēt BB, kas abi cieta neveiksmi. Trešais mēģinājums – tālāk aprakstītais pasākums – sākās ar paziņojumu medijos 2005. gada 18. oktobrī.

5. BB privatizācija

5.1. Privatizācijas process

(28)	Komisija norāda, ka personas, kas bija iesaistītas BB pārdošanā, sniegušas atšķirīgus pārdošanas procesa aprakstus. Tomēr Komisija uzskata, ka tālāk aplūkotie BB pārdošanas elementi, kuri izklāstīti lēmumā sākt procedūru un kurus ar piezīmēm papildinājusi Austrija un GRAWE, nav pretrunīgi.

(29)

2005. gadā Burgenlande sāka trešo konkursu BB privatizācijai. Starptautiskā investīciju banka HSBC Trinkaus & Burkhardt KGaA, Düsseldorf, kopā ar HSBC plc, London (kopā turpmāk – “HSBC”), kam tika uzticēts veikt privatizācijas procesu, nodomu pārdot BB publiski izsludināja Vīnes oficiālajā biļetenā (Amtsblatt zur Wiener Zeitung) 2005. gada 18. oktobrī valsts līmenī un Financial Times Europe angliskajā izdevumā 2005. gada 19. oktobrī starptautiskā līmenī un aicināja personas, ka ieinteresētas iegādāties akcijas, darīt to zināmu.

(30)

24 potenciāli solītāji Eiropas Savienībā un ārpus tās atsaucās uz sludinājumu, taču tikai 14 oficiāli pauda interesi par konkursu un tādēļ saņēma “procesa vēstuli”, lai varētu piedalīties nākamajā konkursa procedūras posmā. Procesa vēstulē potenciālie solītāji tika aicināti iesniegt orientējošu, nesaistošu piedāvājumu nopirkt banku līdz 2005. gada 6. decembrim.

(31)

Tikai trīs no 14 potenciālajiem solītājiem laikus iesniedza orientējošus piedāvājumus, kas bija attiecīgi EUR 65 miljonu, EUR 100 miljonu un EUR 140 miljonu vērtībā (17), un iesaistījās otrajā fāzē, kuras mērķis bija nonākt līdz saistošam piedāvājumam, kura galīgais termiņš bija 2006. gada 6. februāris. Otrajā fāzē ietilpa uzticamības pārbaudes fāze, kas bija veicama interneta datu telpā no 2006. gada 7. janvāra līdz 30. janvārim un ko papildināja vairākas prezentācijas un tikšanās. Solītājiem bija arī iespēja uzdot jautājumus uzticamības pārbaudes laikā un pēc tās.

(32)	2006. gada 6. februārī divi solītāji iesniedza saistošu piedāvājumu: viens solītājs bija GRAWE, otrs – Konsorcijs.

(33)	Ar šiem diviem solītājiem saistošie piedāvājumi tika apspriesti atsevišķi. Sarunas beidzās 2006. gada 4. martā.

(34)

2006. gada 5. martā Burgenlande piešķīra līgumu GRAWE, lai gan GRAWE piedāvātā pirkuma cena (EUR 100,3 miljoni) bija ievērojami zemāka par Konsorcija piedāvāto (EUR 155 miljoni). Lēmuma pamatā bija ar 2006. gada 4. martu datētais HSBC rakstveida ieteikums (turpmāk – “ieteikums”), ko papildināja mutvārdu paskaidrojumi Burgenlandes valdības locekļiem lēmuma pieņemšanas dienā. Burgenlandes valdība formāli piekrita pārdošanai 2006. gada 7. martā. Darījuma noslēgšana notika 2006. gada 12. maijā.

(35)

Noslēgšanas priekšvakarā BB emitēja obligācijas par summu EUR 700 miljoni. Prognoze 2005. gadā paredzēja emisiju tikai par EUR 320 miljoniem papildu obligācijās pirms privatizācijas. Emisija tika īstenota Ausfallhaftung robežās. GRAWE meitasuzņēmums Capital Bank parakstījās uz EUR 350 miljoniem no kopējām EUR 700 miljonu obligācijām.

5.2. Atlases kritēriji procesa vēstulē

(36)

Uz Burgenlandes valdības 2005. gada 6. septembra lēmumu balstījās un procesa vēstulē bija uzskaitīti šādi piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji:

a)	pirkuma cena un pirkuma cenas samaksas ticamība;

b)	BB autonomijas saglabāšana;

c)	BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas;

d)	gatavība izdarīt nepieciešamo kapitāla palielināšanu;

e)	darījumu drošība;

f)	laika apsvērumi darījuma izpildē.

(37)	Tālāk procesa vēstulē bija noteikts, ka BB akciju turētājs uz ieteikuma pamata pēc saviem ieskatiem izvēlas, kuri solītāji var piedalīties pārdošanas procesa otrajā fāzē.

5.3. Garantijas klauzula līgumā ar GRAWE

(38)

Līgumā ar GRAWE ir Burgenlandes nodrošinājums, ka noteikumi par valsts atbalstu netiek pārkāpti ne sakarā ar nolīgumiem par garantiju, kas ir pārstrukturēšanas lēmuma priekšmets, ne sakarā ar pašu pirkuma līgumu. Šo garantiju papildina klauzula, kas dod tiesības pircējam GRAWE saņemt kompensāciju no Burgenlandes attiecībā uz atmaksu, ko pieprasa Komisija negatīvā lēmumā. Ja noteikumi par valsts atbalstu aizliegtu tādu pirkuma cenas korekciju, pircējs saskaņā ar šo klauzulu varētu līgumu anulēt.

5.4. HSBC ieteikums

(39)

Ieteikumā pēc iepriekš minētajiem atlases kritērijiem salīdzināti GRAWE un Konsorcija piedāvājumi. Tajā norādīts, ka pirkuma cena liktu pieņemt lēmumu par labu Konsorcijam. Taču pēc citiem kritērijiem – pirkuma cenas samaksas ticamība, bankas darbības turpināšana, izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas, kapitāla palielināšana un darījumu drošība – HSBC iesaka pārdot GRAWE (sīkāk sk. lēmuma sākt procedūru 27.–29. punktu).

III. LĒMUMS SĀKT OFICIĀLO IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRU PĒC EK LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTA

(40)	Komisija nolēma sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc EK līguma 88. panta 2. punkta šādu galveno iemeslu dēļ.

(41)

Piemērojot XXIII ziņojumā par konkurences politiku (18) izklāstītos principus, Komisija nespēja konstatēt, ka pārdošana notikusi bez atbalsta, it īpaši tāpēc, ka bija acīm redzams, ka Burgenlande par BB pircēju neizraudzījās Konsorciju, lai gan tas bija iesniedzis piedāvājumu ar ievērojami augstāku cenu. Bez tam vairākos punktos nesaskanēja solīšanas procedūras apraksts sūdzības iesniedzēja un Austrijas traktējumā.

(42)

Attiecībā uz konkursa procedūru Komisija izteica šaubas par to, vai var uzskatīt, ka tā ir pārredzama, bez nosacījumiem un nediskriminējoša. Komisija īpaši šaubījās par to, vai solītāji konkursa procesā traktēti vienādi un vai privāts pārdevējs būtu uzlicis dažus no nosacījumiem pārdošanai, kas izklāstīti HSBC procesa vēstulē.

(43)	Komisija arī izteica šaubas par galīgās atlases pārredzamību, jo nebija norāžu par to, kā kritēriji tiks izsvērti; turklāt kritērijs “BB refinansēšana pēc pārdošanas”, kas tika uzsvērts sarunu laikā, netika iekļauts sarakstā (sk. lēmuma sākt procedūru 65.–69. punktu).

(44)

Bez tam Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka GRAWE saņēmis ekonomisku priekšrocību, šādu iemeslu dēļ:

a)	cenas starpība, kas rāda, ka BB pārdošanā GRAWE nav samaksāta tirgus cena;

b)	Ausfallhaftung segta lielāka skaita obligāciju emisija par EUR 380 miljoniem, kas nebija potenciālajiem pircējiem dotā BB darbības plāna elements un acīmredzot nebija piedāvāts Konsorcijam;

c)	neskaidrība par to, vai būtu solīts vairāk un vai citi konkurenti būtu piedalījušies pārdošanā, ja nebūtu izvirzīti iepriekš minētie nosacījumi.

(45)	Komisija arī pieminēja, kā nodokļu zaudējuma pārgrāmatošana varētu iespaidot attiecīgo piedāvājumu ekonomisko vērtību. Līgumā ar GRAWE iekļautā garantijas klauzula pastiprināja bažas.

(46)	Sakarā ar līgumā paredzēto kompensāciju par 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi (Vorfälligkeitsentschädigung) Komisijai nebija pārliecības, vai Austrija ir pilnīgi izpildījusi pārstrukturēšanas lēmumu.

IV. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(47)	Komisija saņēma piezīmes no saņēmēja GRAWE un no kādas trešas personas Ungārijā (19). GRAWE piezīmes atbalsta un papildina Austrijas argumentus, un tās ir aplūkotas tālāk.

(48)

Ungārijas ieinteresētā persona iesniedza vairākus dokumentus, kas attiecas uz agrāk it kā notikušu krāpšanu pirmām kārtām attiecībā uz BB darbību Ungārijā, kur atrodas tās meitasuzņēmums Sopron Bank RT. Tā apgalvoja, ka krāpšanu var paturēt slepenībā tikai tad, ja BB pārdot solītājam Austrijā. Tika iesniegti vairāki dokumenti, kas attiecas uz vairākiem BB meitasuzņēmumiem Ungārijā, kā izraksti no komercreģistriem, attiecīgo uzņēmumu dibināšanas dokumenti, gada sanāksmju protokoli vai citi dati par uzņēmumiem, kas attiecas uz laika posmu krietni pirms BB pārdošanas. Komisija nespēja konstatēt nekādu sakaru starp šiem dokumentiem un privatizācijas procedūru, kas tai jāizvērtē atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu. Tādēļ šīs piezīmes nevarēja ņemt vērā.

V. AUSTRIJAS UN GRAWE PIEZĪMES

(49)	Austrija akcentēja un papildināja argumentus, kas bija iesniegti jau tad, kad Komisija nolēma sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru. GRAWE lielā mērā atbalstīja Austrijas pozīciju.

1. Pieņemamība

(50)

Procedūras iemeslu dēļ Austrija uzstāja, ka Komisijai nebūtu sīki jāiedziļinās sūdzībā, jo Konsorciju, kas vēl nebija iekļuvis Eiropas banku pakalpojumu tirgū un līdz ar to nebija konkurents, nevarot uzskatīt par “ieinteresētu personu” Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta [tagadējā 88. panta] piemērošanai (20), 1. panta h) punkta nozīmē. Katra diskriminācija drīzāk būtu saistāma ar dibinājumbrīvību un kapitāla brīvu apriti; iekļūt Eiropas banku pakalpojumu tirgū neesot iespējams ar valsts atbalsta procedūru. Komisijai būtu jāņem vērā arī tas, ka Konsorcijs neizrādīja aktivitāti pēc Komisijas lēmuma sākt procedūru un bija darījis zināmu atklātībai, ka tam vairs nav intereses iegādāties banku.

(51)

Izskatot šo lietu, Komisija pārsniegtu savas diskrecionārās pilnvaras. Austrija uzsvēra, ka Austrijas tiesas plaši izskatījušas šo lietu atbilstīgi valsts likumiem, intensīvi nopratinājušas lieciniekus, pilnīgi izvērtējušas faktus un secinājušas, ka ir veikta atklāta, taisnīga un pārredzama konkursa procedūra. Komisijai būtu bijis jāatbalsta šis uzskats, nevis jāsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra.

2. Vispārīgi jautājumi saistībā ar konkursa procedūru un tās iznākumu

(52)

Austrija uzsvēra, ka ir bijusi atklāta, taisnīga un pārredzama konkursa procedūra, ko apliecina Austrijas tiesas, kas izskatīja šo lietu. Galīgais lēmums netika pieņemts līdz 2006. gada 4. martam. Visām pusēm bija dotas vienādas iespējas iegūt informāciju, kas tām vajadzīga uzticamības pārbaudei, lai gan puses to neizmantoja vienādi.

(53)

Lai gan bija spēcīgas iebildes pret Konsorciju no paša sākuma, bija leģitīmi paturēt Konsorciju konkursa procedūrā cik ilgi iespējams, nevis to svītrot uz orientējošo piedāvājumu pamata. Tāda rīcība bija saskaņā ar privāta pārdevēja rīcību, kurš tā palielinātu konkurenci solītāju starpā, lai paceltu cenu maksimāli augstu. Bez tam Austrija bija gaidījusi, ka Konsorcijs izrādīsies finansiāli spēcīgs darījuma partneris, kā tika paziņots sarunās. Tāds partneris būtu būtiski mainījis stāvokli.

(54)	GRAWE ziņoja, ka nav sajutis, ka konkursa procedūrā Burgenlande vai Austrijas finanšu tirgus uzraudzības iestāde (FMA) tam dotu kādas priekšrocības.

(55)

Austrija norādīja, ka HSCB ieteikums bijis tik vien kā privatizācijas procesa kopsavilkums un pats par sevi nav uzskatāms par vienīgo pamatu pieņemtajam lēmumam. Ieteikuma vienīgais nolūks bijis sniegt īsu pārskatu par procedūru un piedāvājumiem. Tā konstatējumus papildināja mutvārdu skaidrojumi lēmumu pieņēmējiem. Austrija papildināja šo informāciju, iesniedzot paziņojumu, kuru HSCB bija sagatavojusi Burgenlandes vajadzībām, palīdzot tai sagatavot atbildi uz Komisijas pirmo informācijas pieprasījumu 2006. gada 12. aprīlī, un kurā bija izteiktas turpmākas piezīmes par konstatējumiem. Pēc Austrijas uzskata, ieteikums nebūtu uzlūkojams par ekspertu atzinumu bankas vērtības jautājumā, ko Eiropas tiesību akti neprasa. 2006. gada 5. martā pieņemtais lēmums esot balstīts uz privatizācijas procesā iegūto pieredzi, ieteikumu, mutvārdu vērtējumiem un HSBC pārstāvju konfidenciāliem paskaidrojumiem.

(56)	Vairāki elementi Austrijas iesniegtajos dokumentos un GRAWE piezīmēs veltīti abu solītāju piedāvājumu salīdzinājumam.

(57)

Attiecībā uz kompensāciju par 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi (Vorfälligkeitsentschädigung) Austrija bilda, ka Komisija esot aplami interpretējusi attiecīgos pasākumus, kas paredzēti abu galīgo solītāju piedāvājumos. Kompensācija attiecās uz faktu, ka Burgenlande izdarīs maksājumus pēc garantijas līguma vairākus gadus agrāk nekā plānots (21). Tas nebija pirkuma cenas elements, kā acīmredzot nospriedusi Komisija. Bez tam shēma neapšaubīja agrāko lēmumu par BB pārstrukturēšanu, bet palīdzēja samazināt atbalstu, kam Komisija tajā laikā bija devusi atļauju.

(58)

Attiecībā uz garantijas klauzulām un garantijas periodiem, kas paredzēti pārdevuma līgumos ar GRAWE un Konsorciju, Austrija bilda, ka tie bijuši ar katru pusi atsevišķi vesto sarunu rezultāts. Atšķirīgie pasākumi attiecībā uz atbildības limitiem, atbrīvojuma apmēru un garantijas periodiem (divi gadi Konsorcijam un trīs gadi GRAWE) nediskriminēja nevienu no solītājiem.

(59)	Tikai līguma projektā ar Konsorciju bija paredzēta gada maksa EUR 100 000 par Ausfallhaftung, kas līdz 2017. gadam jāmaksā Burgenlandei. Paskaidrojumā Austrija norādīja, ka līgums ar GRAWE neparedzēja gada maksu, jo tā jau bija iekļauta GRAWE piedāvātajā pirkuma cenā.

(60)

Attiecībā uz jaunu obligāciju emisiju Austrija bilda, ka valdes lēmums emitēt jaunas obligācijas par summu EUR 380 miljoni, papildinot iepriekšējo lēmumu, kas balstīts uz plānojumu BB darbības plānā, emitēt obligācijas vērtībā EUR 320 miljoni 2005. gada septembrī bijis neatkarīgs no gaidāmās privatizācijas un BB nākamā īpašnieka. Burgenlande neuzskatīja, ka šo papildu obligāciju emisiju būtu bijis vērts pieminēt procesa vēstulē, jo tā nebūtu bijusi izšķirīga pārdošanā. Taču abi solītāji informēti uzticamības pārbaudes laikā, un emisija būtu notikusi neatkarīgi no tā, kurš būtu pircējs. Tikai GRAWE to bija iestrādājis līguma projektā. Austrija uzsvēra, ka papildu EUR 380 miljonu emisija tikusi veikta ar nolūku gūt maksimālu labumu no Ausfallhaftung labvēlīgajiem refinansēšanas nosacījumiem. Tas ticis vairākkārt minēts sarunās ar Konsorciju. Patiešām, ja BB būtu pārdots Konsorcijam, tas būtu ieguvis labumu no labākiem refinansēšanas nosacījumiem ievērojami lielākā mērā nekā GRAWE kā pircējs. Austrija bilda, ka BB refinansēšanas nosacījumi pārdošanas Konsorcijam gadījumā būtu bijuši dārgāki, tāpēc ka GRAWE bija piešķirts reitings un Konsorcijam ne vien nebija reitinga, bet bija arī sēdeklis Ukrainā, un BB tādēļ varēja sagaidīt vairumā refinansēšanas nosacījumu hipotētisku reitingu “BB” vai “B”, ja reitings vispār būtu.

(61)

Attiecībā uz īpašo vienošanos ar GRAWE – četrus no BB nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem pirms slēgšanas nodot atpakaļ Burgenlandei par uzskaites vērtību EUR 25 miljoni – Austrija norādīja, ka tādēļ, ka BB revidents 2005. gada 31. decembrī apstiprinājis, ka īpašuma tirgus vērtība būs vienāda ar tā uzskaites vērtību, šai pārnešanai būs tikai likviditātes efekts. Tādēļ šis likviditātes efekts neesot jāņem vērā, salīdzinot abus piedāvājumus.

(62)	Konsorcijs piedāvāja avansa maksājumu līguma parakstīšanas dienā EUR 15 miljonu trasta kontā Ukrainā esošā Active Bank. GRAWE visa pārdošanas cena bija jāpārskaita slēgšanas dienā.

(63)

Austrija ieņēma nostāju, ka klauzula, kas ietilpa arī līguma ar Konsorciju projektā (22), bijusi standarta klauzula visos pārdevuma līgumos tādos darījumos kā daļa no pārdošanas nosacījumiem un cenas un saskanējusi ar valsts atbalsta noteikumiem. Tas bija BB pircēja leģitīmās interesēs, jo viņš nebija vēlējies solīt augstāku cenu un viņam varētu likt maksāt vairāk ar atgūšanas rīkojumu, ko izdotu lēmuma par valsts atbalstu rezultātā. Bez tam Komisijai būtu arī jāņem vērā tas, ka klauzulā ietilpa pircēja tiesības atkāpties no līguma, ja klauzula nebūtu spēkā atbilstīgi noteikumiem par valsts atbalstu.

(64)

Pēc GRAWE uzskata, Komisijas šaubām nav nekādas nozīmes, kamēr nav atgūšanas rīkojuma. GRAWE uzsvēra, ka pircējam konkursa procedūrā bijušas visai ierobežotas iespējas novērst valsts sektora pārdevēja rīcību, kas varbūtēji saistīta ar valsts atbalsta novērtēšanu. GRAWE uzskatīja, ka tāda klauzula dod valstij vēl vairāk iemeslu ievērot noteikumus par valsts atbalstu un tādēļ ir Komisijas interesēs.

3. GRAWE maksātās pirkuma cenas atbilstība tirgum

(65)	Pēc Austrijas uzskata, atklāta un pārredzama, tirgus cenu radījuša konkursa procedūras eksistenci pierāda tas, ka trīs solītāji nāca klajā ar orientējošiem piedāvājumiem, no kuriem GRAWE piedāvājums bija otrais. Tas rādot, ka GRAWE piedāvājums nav bijis zemāks par BB tirgus vērtību.

(66)	Austrija norādīja uz otrā mēģinājuma privatizēt BB iznākumu. Visi četri piedāvājumi tajā reizē bijuši robežās no EUR 85 miljoniem līdz EUR 93 miljoniem. GRAWE samaksātie EUR 100,3 miljoni tādēļ arī uzskatāmi par saskanīgiem ar tirgus nosacījumiem.

(67)

Saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu Austrijai vispār nebija pienākuma pārdot banku atklāta konkursa procedūrā, bet tā varēja brīvi izvēlēties vai nu atklātu konkursa procedūru, vai ekspertu izvērtējumu. Kamēr pārdošanas cenas atbilda iepriekšējiem izvērtējumiem, valsts atbalsta nebija. Šajā sakarā Komisija ignorējusi to, ka izmeklēšanas agrīnā posmā Austrija jau bija iesniegusi vairākus pētījumus, kas apstiprināja tās viedokli, ka GRAWE maksātā cena ir bijusi saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(68)

Austrija un GRAWE pamatoja savus argumentus ar norādēm uz šādiem pētījumiem un dokumentiem:

HSBC veikto orientējošo BB izvērtējumu: šajā pētījumā bija secināts, ka BB vērtība, ja to pārdotu pircējam ar labu kredītu stāvokli, būtu robežās no EUR 50 miljoniem līdz EUR 70 miljoniem atkarībā no vērtības, kādu piešķirtu nodokļu zaudējuma pārgrāmatojumam. Akciju kapitāla vērtība tad būtu EUR 33,4 miljoni (23);

BB autonomās vērtības izvērtēšanu, ko veica gmc-unitreu Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungs GmbH, visas akcijas iegādājoties Burgenlandei, lai sagatavotu augsni BB privatizācijai. Pēc skaitļiem, kas bija līdzīgi HSBC izmantotajiem, pētījumā tika secināts, ka 2004. gada 30. jūnijā BB vērtība bija no EUR 44,4 miljoniem līdz EUR 53,9 miljoniem (24);

c)	konsorcija paša vērtējumu, kurā tika pieņemts, ka BB autonomā akciju kapitāla vērtība ir no EUR 50 miljoniem līdz EUR 75 miljoniem.

(69)	Bez tam Austrija bilda, ka solītāji cenas bija noteikuši konkursa procedūras apstākļos, tāpēc abi piedāvājumi bijuši augstāki par faktisko tirgus vērtību.

(70)	Austrija ierosināja pasūtīt vēl vienu neatkarīga eksperta pētījumu, lai konstatētu, ka samaksātā cena ir bijusi saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

4. Ausfallhaftung nozīme BB pārdošanā

(71)

Visā izmeklēšanas laikā Austrija vairākkārt uzsvēra Ausfallhaftung nozīmi un Burgenlandes finansiālo interesi pārdot BB, un to atbalstīja GRAWE. Kritērijs “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” bija viens no nosacījumiem, ko Austrija bija izziņojusi konkursa procedūrā un kas tādēļ bija zināms visiem iesaistītajiem. Šajā sakarā Austrija un GRAWE iesniedza tālāk minētos argumentus.

(72)

Ausfallhaftung pamats ir meklējams likumos. Taču kā akciju sabiedrībai (“AG”) BB bija privāttiesību juridiskā forma, un pati garantija bija privāttiesību institūts (Vispārējā civilkodeksa 1356. pants); tādējādi Burgenlandes atbildības nosacījumus un mēru noteica privāttiesību normas. Valsts bija rīkojusies kā Bank Burgenland īpašniece, nevis kā publisko tiesību subjekts. Nepieņemot šo argumentu, Komisija ignorēja varas sadalījumu Austrijā starp likumdevēju (Ausfallhaftung avotu), no vienas puses, un izpildvaru (Burgenlandi, kas bija pieņēmusi lēmumu pārdot BB), no otras puses. Attiecības starp Burgenlandi un BB varot pielīdzināt stāvoklim, kad mātesuzņēmums dod garantiju savam meitasuzņēmumam atbalsta vēstules (Patronatserklärung) veidā. Tādu garantiju ņemtu vērā, pārdodot meitasuzņēmumu, tāpat kā jebkuru citu ārpusbilances risku. Austrija tālāk atbalstīja šo viedokli, atsaucoties uz Austrijas Augstākās tiesas 2006. gada 4. aprīļa spriedumu (25).

(73)

Bez tam Komisija un Austrija bija vienojušās par garantijas kā pastāvoša atbalsta atcelšanu pēc pārejas posma. Līdz atcelšanai Ausfallhaftung tiktu “legalizēta”, un tas arī ļautu Burgenlandei ņemt to vērā, pārdodot BB. Burgenlande nebija devusi garantiju privatizācijas procesa dēļ, un Austrijai nebija likumīgu līdzekļu, ar kuriem atbrīvoties no garantijas pirms BB pārdošanas. Ja tādos apstākļos nevarētu ņemt vērā ar Ausfallhaftung saistīto risku, Komisija faktiski neļautu Burgenlandei privatizēt BB. Tas būtu pretrunā privatizācijas prasībai Komisijas agrākajā lēmumā par BB un nelikumīgi ierobežotu dalībvalstu brīvību privatizēt to aktīvus.

(74)

Austrijas viedokli apstiprinot Komisijas un Eiropas tiesu prakse. Konkrēti, Komisija bija atzinusi, ka pasīvus un ārpusbilances riskus var ņemt vērā privatizācijas procedūrā (26). Arī Gröditzer Stahlwerke lietā Eiropas Kopienu Tiesa netieši atzina, ka ir jāņem vērā valsts dota garantija, kas ir būtiska uzņēmuma likvidācijā (27). Tādējādi Ausfallhaftung atzīšanai par esošu atbalstu bija nozīme.

(75)

Risks, ka Ausfallhaftung varētu izmantot, bija atkarīgs no bankas nākotnes riska profila un tādējādi no jaunā īpašnieka riska profila. Burgenlande risku, kas saistīts ar Konsorciju kā īpašnieku, bija uzskatījusi par nepieņemamu. Tas, ka BB palika FMA uzraudzībā, nemainīja šo prognozi, jo FMA iejaucās tikai pēc fakta.

(76)	Austrija iesniedza aprēķinu par Ausfallhaftung garantēto summu un likvidācijas scenāriju. Tā norādīja, ka aprēķinā izmantotā pieeja bija identiska ar to, ko piedāvāja Komisija procedūrā, kura beidzās ar lēmumu par pārstrukturēšanu.

(77)

GRAWE izteicās, ka esot nepareizi šajā sakarā izmantot likvidācijas scenāriju, jo Burgenlandei bija jālemj nevis par BB likvidāciju, bet par to, kurš pircējs jāizvēlas. Likvidācijas scenārijs bijis paredzēts citādai situācijai (lēmumam par pārstrukturēšanas atbalstu). Pie tam Ausfallhaftung gadījumā Burgenlande nespētu pieprasīt visu aktīvu likvidāciju, jo visi kreditori ar prasībām vērstos tieši pie Burgenlandes.

(78)

Austrija sasaistīja šo elementu ar kritēriju “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas”, uzskatot, ka paziņojums par BB pārdošanu Konsorcijam būtu varējis izraisīt BB refinansēšanas vajadzību pieaugumu un ievērojamu likvīdo līdzekļu aizplūdi un galu galā iesaistījis Ausfallhaftung. BB likviditāte pārdošanas priekšvakarā bijis izšķirīgs faktors lēmumu pieņemšanā. Konsorcijs arī nebija izslēdzis iespēju, ka klienti izņems noguldījumus vai izbeigsies starpbanku kredītlīnijas, taču ievērojami mazākā mērā, nekā bija domājusi Austrija. Kamēr Konsorcijs gaidīja maksimāli EUR 500 miljonu izņemto līdzekļu, Austrija iesniedza aprēķinus, pēc kuriem tīrā likvīdo līdzekļu aizplūde labākajā gadījumā bija EUR 750 miljoni, sliktākajā – EUR 1,25 miljardi. Konsorcijs uzņēmās pierādīt, ka spēj nodrošināt refinansēšanu, bet tam neizdevās to izpildīt. Tā vietā tas iesniedza tikai nesaistošus “priekšlīgumus” ar vairākām bankām.

(79)	Austrija arī uzsvēra, ka tā būtu mazāk norūpējusies par šiem skaitļiem, ja Konsorcijs būtu izrādījies finansiāli spēcīgs darījuma partneris, kā bija paziņots sarunās.

5. Jautājumi, kas attiecas uz FMA doto pārdošanas atļauju

(80)

Austrija paskaidroja, ka saskaņā ar Banku likuma 20. pantu FMA varēja veikt tikai tā saucamo bankas pircēja fit & proper test, kad puses jau bija panākušas saistošu vienošanos. Vairāk nekā viena varbūtēja pircēja hipotētiska izvērtēšana pārsniegtu FMA pilnvaras. Tā paša iemesla dēļ nebija iespējams tādu izvērtējumu iesniegt Komisijai pēc fakta, kā bija lūgts lēmumā sākt procedūru. Līdz ar to FMA bija atteikusies izskatīt Konsorcija un GRAWE dokumentus, jo abi varbūtējie pircēji bija iesnieguši FMA dokumentus, lai saņemtu atļauju pirms pārdošanas (28). FMA tika prasīts katru darījumu izvērtēt objektīvi.

(81)

Austrija apgalvoja, ka tā tomēr centusies iegūt atzinumu par diviem pārējiem solītājiem. FMA bija neoficiāli norādījusi, ka iestādei labi pazīstamā GRAWE izvērtēšana varētu aizņemt tikai dažas nedēļas. Turpretim Konsorcija izvērtēšana bija saistīta ar citām iestādēm ārpus Eiropas Savienības, un tādēļ bija domājams, ka tā prasīs vairāk nekā trīs mēnešus. Taču likums liek FMA sniegt atbildi trīs mēnešu laikā, citādi pārdošana tiktu uzskatīta par neatļautu. Tādēļ pārdošana Konsorcijam nenovēršami liktu FMA vispirms provizoriski aizliegt pārdošanu. Tomēr FMA varētu turpināt izskatīšanu un vajadzības gadījumā atsaukt savu agrāko atteikumu. Viss process aizņemtu gandrīz gadu. Pēc FMA uzskata, iznākums būtu bijis “pilnīgi atklāts”.

(82)

Ņemot vērā aprādīto situāciju, Austrija uzsvēra, ka Burgenlandei būtu bijis jāpārdod BB, balstoties pašai uz savu prognozi par FMA galīgo lēmumu. Taču Austrija bija uzskatījusi, ka FMA nekādā gadījumā nebūtu atļāvusi pārdošanu Konsorcijam. Galvenie apsvērumi, kas bija Burgenlandes prognozes pamatā, bija šādi.

(83)

Jau 1994. gadā SLAV International Bank AG bija pieteikusies uz bankas darbības licenci Austrijā. Pieteikums tika noraidīts 1997. gada 17. novembrī. Viens no noraidījuma iemesliem bija tas, ka Ukrainas fonds, kas tolaik bija īpašnieks, nepiemēroja starptautiskos grāmatvedības standartus (SGS). Izņemot sīko Konsorcija locekli Active Bank Ltd, kas darbojās tikai Ukrainā, līdz tam brīdim bankas operācijas šajā koncernā nebija veiktas. Nevienu no Konsorcija locekļiem nebija novērtējusi starptautiski atzīta reitinga aģentūra. Turpretim Bank Burgenland personā GRAWE iegūtu banku un kapitāla tirgus jomā pieredzējušu partneri, kam bija reitings “A” un kas bija labi zināms FMA.

(84)

Līdzīgā kārtā Austrija atsaucās uz savu pieredzi divos iepriekšējos nesekmīgos BB privatizācijas mēģinājumos. It īpaši otrajā mēģinājumā, kas beidzās ar neveiksmi 2005. gada augustā, bija piedalījusies Lietuvā esoša banka ar krievu īpašnieku, un Austrijai bija iemesls uzskatīt, ka FMA būtu aizliegusi tādu darījumu.

(85)	Austrija arī norādīja, ka lēmums būtu laikietilpīgāks tādēļ, ka trūkst saprašanās memoranda kā pamata abpusējai sadarbībai un informācijas apmaiņai starp FMA un Ukrainas Valsts banku.

(86)

Bez tam, lai saglabātu savu labo slavu, GRAWE interesēs bija iejaukšanās gadījumā, ja BB piedzīvotu grūtības. To pašu nevar teikt par Konsorciju. Pie tam Austrija uzsvēra, ka ar Ukrainā esošu īpašnieku BB nekad nevarētu iegūt tādu reitingu, kāds ir GRAWE reitings “A”, bet drīzāk reitingu “BB” vai “B” saskaņā ar principu, ka uzņēmums nevar iegūt labāku reitingu kā valsts, kurā tas dibināts.

6. Pārējie Burgenlandes prognozes elementi

(87)	Austrija arī iesniedza HSBC paziņojumu, kas apstiprināja visus Burgenlandes apsvērumus par iespējamību, ka FMA atļautu darījumu un ka Ausfallhaftung varētu izmantot gadījumā, ja lēmums būtu par labu GRAWE. Cenas atšķirību ar uzviju atsvēra daudz zemāks risks gadījumā, ja BB pārdotu GRAWE.

(88)

Bažas radīja arī Konsorcija darbības plāns. Tas tika iesniegts tikai 2006. gada 27. februārī, kad process jau gāja uz beigām, un tajā bija paredzēta Ukrainā esošās Active Bank Ltd. iekļaušana. Konsorcijs īstenībā padarīja to par priekšnoteikumu BB iegādei. Tomēr šajā darbības plānā bija vairāki elementi, ko Burgenlande uzskatīja par ļoti bīstamiem pašai BB pastāvēšanai.

(89)

Konkrēti, tikai pavisam maza daļa no jaunā kapitāla, ko solīja Konsorcijs, bija iezīmēta BB reģionālās darbības pastiprināšanai (EUR 17 miljoni no kopsummas EUR 85 miljoni), bet pārējais bija domāts Ukrainā esošajai Active Bank. Saskaņā ar darbības plānu nākotnē darbības smaguma centrs bija paredzēts Ukrainā, nevis Burgenlandē – šāda situācija bija saistīta ar valūtas risku.

(90)	Bez tam Burgenlande nekādi nespēja konstatēt, kā Konsorcijs bija nodomājis iekļaut Active Bank, kuras vērtība bija noteikta pārāk augsta. Piesardzības nolūkā Burgenlande pieņēma BB ļaunāko scenāriju, pēc kura Active Bank kļūme nopietni apdraudētu BB un galu galā pat izraisītu BB maksātnespēju.

(91)	Balstoties uz minēto darbības plānu, Burgenlande nebūtu pārdevusi BB pat tad, ja Konsorcijs būtu bijis vienīgais solītājs (29).

(92)

Bez tam Austrija bija norūpējusies par to, ka FMA būtu bijis vajadzīgs ievērojami vairāk laika, lai izvērtētu pārdošanu Konsorcijam. Lēmums par BB pārstrukturēšanu prasīja laikus privatizēt BB. Pie tam GRAWE bija noteicis piedāvājuma derīguma termiņu, proti, 2006. gada 31. marts. Burgenlande tādēļ riskēja palikt bez pircējiem, ja FMA aizliegtu pārdošanu.

(93)

2008. gada 5. martā Austrija norādīja uz kādas Vācijas tiesas spriedumu, kas apstiprināja BaFin lēmumu aizliegt kādas Vācijas bankas akciju pārdošanu kādam Ukrainas koncernam. Austrija neapgalvoja, ka attiecīgais Ukrainas koncerns būtu bijis Konsorcijs, taču tā konstatēja, ka tās prognozi atbalsta lēmums, kura pieņemšanai BaFin bija vajadzīgi 13 mēneši.

(94)	Pēc Austrijas uzskata, jautājums par laicīgu pārdošanu bija cieši saistīts ar prasīto darījuma drošību. Privatizācijas trešās kārtas neizdošanās būtu apdraudējusi banku un beigu beigās pat izraisījusi BB maksātnespēju, kas liktu izmantot Ausfallhaftung.

7. Citas Austrijas un GRAWE iesniegtās riska novērtēšanas metodes

(95)

Austrija iesniedza arī citus paskaidrojumus par HSBC ieteikumu, kur ievērota pieeja, kuras pamatā ir kopējās garantētās saistības. Varbūtības, ka Ausfallhaftung varētu tikt piemērota, ja BB tiktu pārdota Konsorcijam, mērens pieaugums bija pietiekams, lai atsvērtu starpību starp abiem piedāvājumiem, un tādēļ lika pieņemt lēmumu par labu GRAWE.

(96)

GRAWE, ko atbalstīja Austrija, iesniedza ekspertu atzinumu, kura pamatā bija opciju cenas veidošanas modelis, kas izskaidroja un attaisnoja pārdošanu GRAWE. Ekspertu atzinumā bija secināts, ka pat tad, ja pieņemtu, ka pēc BB pārdošanas Konsorcijam tikai par 1,83 % palielinātos aktīvu vērtības nepastāvība, iznākumā risks Burgenlandei Ausfallhaftung ziņā būtu palielinājies ievērojami. Līdz ar to bija pamatots lēmums BB pārdot GRAWE.

(97)

Pašās procedūras beigās, 2008. gada 22. februārī, Austrija iesniedza analīzi par to, kā kapitāla tirgi vērtē tādu garantiju kā Ausfallhaftung. Detalizētāks analīzē izmantotās pieejas izklāsts, ko bija sagatavojis Morgans Stenlijs [Morgan Stanley], tika sniegts 2008. gada 9. aprīlī. Analīze sākās ar pieņēmumu, ka Burgenlande varētu pārapdrošināt sevi kapitāla tirgos pret Ausfallhaftung risku, izmantojot kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu. Austrija bilda, ka analīzes rezultāti rādot, ka Burgenlandes lēmums ir attaisnojams. Tā novērtēja šādas apdrošināšanas izmaksas EUR 51,3–64,1 miljonu apmērā, ja BB pārdotu GRAWE, un EUR 521,6 miljonu apmērā, ja BB pārdotu Konsorcijam. Morgana Stenlija aprēķini bija zemāki (EUR 354 miljoni 2006. gada 12. maijā), bet tik un tā tie atbalstot Austrijas konstatēto.

8. Atbalsta saderība ar kopējo tirgu

(98)	Austrija neiesniedza nekādas piezīmes par atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(99)

GRAWE bilda, ka pasākums, ja to uzskata par valsts atbalstu, būtu jāatzīst par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam. BB privatizācija esot cieši saistīta ar agrāko lēmumu par pārstrukturēšanu, pēc kura BB būtu jāturpina darboties kā reģionālai bankai Burgenlandē. Spriežot pēc Konsorcija darbības plāna, tas kā īpašnieks nebija paredzējis šādu orientāciju. Tas būtu vēl papildus apdraudējis lēmuma par pārstrukturēšanu pareizu īstenošanu.

VI. ATBALSTA JURIDISKAIS IZVĒRTĒJUMS

1. Pieņemamība

(100)

Visupirms Komisija atgādina, ka saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 1. punktu tai ir jāizskata informācija par varbūtēji nelikumīgu palīdzību neatkarīgi no informācijas avota. Austrija tādēļ pieņem, ka eksistē Komisijas brīvība rīkoties pēc saviem ieskatiem, kādas patiesībā nav, jo, izskatot tādas sūdzības kā Konsorcija iesniegtā, to saista likums. Kā vienīgais GRAWE konkurents konkursa procedūras pēdējā posmā cīņā par BB Konsorcijs bez šaubām ir “ieinteresēta persona” iepriekš minētās regulas 1. panta h) punkta nozīmē. Turpmākie notikumi, kā ziņojumi presē par to, ka Konsorcijs atteicies no sākotnējiem plāniem pirkt banku, nekādi neietekmē Komisijas pienākumu turpināt izmeklēšanu. Šajā sakarā Komisija aizrāda, ka Konsorcijs nav atsaucis savu sūdzību (30).

(101)

Komisija akcentē, ka Austrijas minētie valsts tiesas lēmumi nenosaka un neierobežo tās kompetenci izskatīt lietu atbilstīgi EK līguma 87. un 88. pantam. Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka rezultāti nevienā no tai iesniegtajiem lēmumiem faktiski nav balstīti uz tiesību aktiem par valsts atbalstu (31).

2. Atbalsta esība EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(102)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. BB privatizācijai ir jāatbilst visiem minētā panta kritērijiem, lai to kvalificētu kā valsts atbalstu.

2.1. Valsts atbalsts saistībā ar privatizāciju. Tiesiskais regulējums

(103)

Kā jau izklāstīts lēmumā sākt procedūru, Komisijas vērtēšana privatizācijas sakarā izriet no vairākiem principiem, kas izklāstīti XXIII ziņojumā par konkurences politiku (še turpmāk “ziņojums par konkurenci”), un tam sekojušās prakses (32).

(104)

Viens no ziņojumā izklāstītajiem apstākļiem, kas ļauj Komisijai bez tālākas izskatīšanas pieņemt, ka valsts atbalsts nav iesaistīts, ir uzņēmuma pārdošana vairāksolītājam. Taču šajā gadījumā ir acīm redzams, ka BB netika pārdots vairāksolītājam. Ar to vien pietiek, lai attaisnotu lēmumu sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru (33).

(105)

Otrs svarīgs privatizācijas sakarā apsverams elements ir nosacījumi, ar kādiem notiek pārdošana. Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, cik liela nozīme tam ir piešķirta ziņojumā par konkurenci, kas kā nosacījumu privatizācijas uzskatīšanai par brīvu no valsts atbalsta izvirza: “jāsarīko konkurss, kurā var piedalīties ikviens un kurš ir pārredzams, un kura nosacījums nav citu darbību veikšana, piemēram, tādu aktīvu iegāde, par kuriem nenotiek solīšana, vai atsevišķu uzņēmumu nepārtraukta darbība”.

(106)

Komisija arī norādīja uz tās sekojušo lēmumu Stardust Marine lietā, kur tā vēl vairāk akcentēja, cik liela nozīme ir procedūras “nediskriminējošajam” raksturam (34). Atbilstīgi paziņojumam par valsts atbalsta elementiem, publiskajām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (35) (turpmāk – “paziņojums par zemes pārdošanu”), Komisija tagad ieņem nostāju, ka nosacījumus principā var piemērot, ja visiem varbūtējiem pircējiem tiktu likts un viņi spētu izpildīt šo pienākumu neatkarīgi no pircēja uzņēmējdarbības rakstura (36). Šajā sakarā Komisija bija norādījusi, ka bankas pārdošanai izraudzītie atlases kritēriji varēja ietvert nosacījumus un būtu izvērtējami kā tādi (sīkāk sk. tālāk 141.–143. punktu).

(107)

Oficiālās izmeklēšanas laikā šķita, ka Austrija, pirmkārt, vadās no pieņēmuma, ka paziņojums par zemes pārdošanu ir tieši piemērojams uzņēmuma privatizācijai, otrkārt, liekas pieņemam, ka konkursa procedūras varbūtēju neizdošanos var novērst, izmantojot iepriekšējus neatkarīgus izvērtējumus, kas bija veikti BB privatizācijas sakarā. Austrija pat ierosināja pasūtīt jaunu pētījumu par BB tirgus vērtību.

(108)

Darījumam izvirzīto nosacījumu īpašā nozīme ir aplūkota 141.–143. punktā. Par pirmo punktu tomēr jāizsaka vispārīga piezīme, ka ir jānodala noteikumi par privatizāciju no noteikumiem par zemes un ēku pārdošanu. Neuzspiežot konkursa uzaicinājumu kā vienīgo iespējamo privatizācijas procedūru, paziņojumā par konkurenci ir nepārprotami norādīts uz privatizāciju un sniegti norādījumi par tādas procedūras priekšnoteikumiem, kura nodrošina, ka privatizācija neietver valsts atbalstu. Paziņojumā par konkurenci nav apgalvots, ka privatizējamās iestādes neatkarīga izvērtēšana, ko izdara pirms pārdošanas, būtu pietiekama, lai konstatētu, ka pārdošana par tādu cenu būtu automātiski uzskatāma par tādu, kurā nav valsts atbalsta. Tas ir īpaši skaidrs gadījumā, kad faktiski ir bijusi vairāksolīšana.

(109)

Iespēja – tirgus cenu noteikt izvērtēšanā – paziņojumā par zemes pārdošanu ir minēta kā līdzeklis, ar kuru noteikt tirgus cenu tad, ja nav vairāksolīšanas. Pat zemes pārdošanas gadījumā no paziņojuma par zemes pārdošanu terminoloģijas un struktūras secināms, ka dalībvalsts nevar, atsaucoties uz izvērtējumu, attaisnot pārdošanu personai, kas nav vairāksolītājs. Zemes pārdošanas gadījumā, tāpat kā privatizācijas gadījumā, vairāksolīšana jāuzskata par tādu, kuras rezultātā tiek noteikta tirgus cena.

(110)

Tomēr Komisijas atzinums ir tāds, ka šajā gadījumā stāvoklis ir citāds, argumentācijas nolūkos pat pieņemot, ka Austrijas viedokli par paziņojuma par zemes pārdošanu “piemērojamību” varētu atbalstīt. Tiesa, paziņojumā par zemes pārdošanu gan atklāts konkurss, gan iepriekšēja novērtēšana akceptēti kā piemēroti valsts atbalsta neesības pierādīšanas līdzekļi. Taču šī pēdējā pieeja a priori ir pieļaujama tikai tad, ja izvērtēšanu izdara pirms pārdošanas. Ja reiz Burgenlande izvēlējās atklātu konkursu, kas deva leģitīmus piedāvājumus tirgū, būtu nekonsekventi akceptēt agrāku izvērtējumu un atsijāt augstākus piedāvājumus, kā ierosina Austrija otrajā punktā, kas minēts 107. punktā.

(111)

Austrijas priekšlikums būtu apsverams vienīgi tad, ja konkursa procedūras iznākums būtu jāignorē tādēļ, ka nav bijis atklāta, pārredzama beznosacījumu konkursa.

(112)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka konkurss deva divus leģitīmus piedāvājumus, kaut gan Komisija nevar pilnīgi noliegt, ka piedāvājumi būtu bijuši pat augstāki, ja pārdošanai nebūtu uzlikti nosacījumi (nosacījumu ietekme sīkāk iztirzāta 141.–143. punktā). Ja ir gan neatkarīgi izvērtējumi, gan augstākais saistošais piedāvājums nopirkt BB, tad ir pavisam skaidrs, ka pēdējais dod labāku pārdošanas projekta tirgus vērtības tuvinājumu, jo atspoguļo nevis tikai hipotētisku vērtējumu, bet faktisku piedāvājumu.

(113)

Uz tāda pamata jebkurš Austrijas iesniegts iepriekšējs BB vērtības izvērtējums zaudē nozīmi šās lietas novērtēšanā (37). Bez tam novērtēšanai pēc fakta, ko ierosināja Austrija, nav nozīmes, ja ir konkurss un tā sagādātie piedāvājumi.

(114)

Ņemot vērā piemērotos nosacījumus, Komisija arī norāda, ka pat tad, ja uzņēmumu pārdotu vairāksolītājam par cenu, kas ievērojami augstāka nekā tā aplēstā vērtība, var būt iesaistīts valsts atbalsts, ja privātā ieguldītāja samaksātā cena ir zemāka nekā būtu tad, ja nebūtu šādu nosacījumu (38).

(115)

Nobeigumā Komisijai ir jāizvērtē BB privatizācija atbilstīgi EK līguma 87. panta 1. punktam, neatsaucoties uz paziņojumu par zemes pārdošanu un ziņojumu par konkurenci, ņemot vērā to, ka pieņēmums “bez atbalsta” atbilstīgi pēdējam nav piemērojams.

2.2. Valsts atbalsta esība

(116)

Burgenlande ir viena no deviņām Austrijas federālajām zemēm. Burgenlandes resursus principā var uzskatīt par tādiem, “ko piešķir dalībvalstis vai ko … piešķir no valsts līdzekļiem” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(117)

Bez tam Komisija norāda uz GRAWE pārrobežu un starptautiskajām darbībām, kuru dēļ jebkura no valsts resursiem piešķirta priekšrocība skartu konkurenci banku nozarē un ietekmētu Kopienas iekšējo tirdzniecību (39).

(118)

Taču BB pārdošana GRAWE ir saistīta tikai ar valsts atbalstu, ja Burgenlande nerīkojās kā tirgus ekonomikas komersants, piešķirot selektīvu priekšrocību pircējam. Tas tā būtu tādā gadījumā, ja Burgenlande nebūtu rīkojusies kā privāts pārdevējs un būtu pieņēmusi pārdošanas cenu, kas ir zemāka par BB tirgus cenu. Izvērtējot šo jautājumu, Komisija piemēro “privāta pārdevēja testu”.

(119)

Piemērojot šo principu, ir nepieciešams izvērtēt faktisko konkursa procedūru un tās radītos piedāvājumus, lai konstatētu, vai un kādā mērā GRAWE ir saņēmis priekšrocību. Principā te ir divi elementi, kas varētu būt priekšrocības avots. Pirmkārt, uzņēmuma pārdošana otras augstākās summas solītājam, otrkārt, uzņēmuma vērtības nosacījumu ietekme uz visiem solītājiem.

(120)

Burgenlande sastapās ar Konsorcija piedāvājumu, kurš pēc nominālvērtības pārsniedza GRAWE piedāvājumu par EUR 54,7 miljoniem. Privāts komersants tomēr varētu izņēmuma kārtā pieņemt zemāko piedāvājumu, ja:

a)	pirmkārt, būtu skaidrs, ka pārdošana vairāksolītājam nav īstenojama; un

b)	otrkārt, tas būtu attaisnojams ar citiem faktoriem, kas nav cena. Lai arī sekmīgais piedāvājums pēc nominālvērtības nebija augstākais, tas pats par sevi nav neapgāžams atbalsta pierādījums. Terminu “vairāksolījums” var interpretēt plašāk, ņemot vērā solījumu ārpusbilances risku atšķirības (40).

(121)

Pirmais aspekts pēc būtības atkarīgs no tā, vai Burgenlande varēja rēķināties ar to, kas saņems tādas pirkuma cenas maksājumu, kas ir vispārīgi pazīstama kā darījuma nodrošinājums (pirmais elements), un vai var gaidīt, ka Konsorcijs saņems nepieciešamo atļauju no Finanšu tirgus uzraudzības iestādes (vai citas darījumā iesaistītas iestādes) (otrais elements).

(122)

Otrais aspekts atkarīgs no tā, vai ir citi faktori, kā garantijas vai ārpusbilances riski, kurus var ņemt vērā publiskais pārdevējs, Burgenlande, un kuri atsvērtu cenas atšķirību no vairāksolījuma.

(123)

Attiecībā uz darījuma nodrošinājumu kā pirmā aspekta pirmo elementu Komisija skaidrības labad uzsver, ka tā attiecas uz pircēja spēju samaksāt pirkuma cenu un – šajā sakarā – neko vairāk (41). Komisija piekrīt Austrijai, ka šis ir būtisks pārdošanas procesa elements. Nevar gaidīt, ka privāts pārdevējs izvēlēsies pircēju, ja pastāv reāla varbūtība, ka pirkuma cena netiks samaksāta.

(124)

Visas procedūras laikā Austrija neiebilda, ka Konsorcijs nebūs spējīgs samaksāt pirkuma cenu. Ņemot vērā Konsorcija uzņēmumu ekonomisko spēku (kas aprakstīts 12. punktā), Komisija nesaskata iemeslu šaubām par to, vai pirkuma par EUR 155 miljoniem finansēšana bija reālistiska. Konsorcijs ierosināja avansa maksājumu EUR 15 miljoni Ukrainā esošās Active Bank trasta kontā, lai pierādītu savu spēju samaksāt EUR 155 miljonus.

(125)

Tāpat ir acīm redzams, ka privāts pārdevējs tirgū neizvēlētos pircēju, kurš diezin vai saņems nepieciešamo atļauju no FMA (vai citas darījumā iesaistītas iestādes). Austrija bilda, ka FMA nekad nebūtu atļāvusi pārdot BB Konsorcijam – pat ja tā solījums būtu bijis vienīgais piedāvājums. Pēc Austrijas uzskata, GRAWE piedāvājums, kas gan nebija vairāksolījums, bijis “labākais solījums”.

(126)

No procedūras viedokļa Komisija neapstrīd, ka Austrijas likums aizliedz FMA veikt tā saucamo fit & proper test, balstoties uz Banku likuma 20. pantu, attiecībā uz abiem potenciālajiem solītājiem; patiesi, katrā salīdzināšanas procedūrā ir parasta prasība, ka konkrētais pircējs ir identificējams, pirms tam dod uzraudzības iestādes apstiprinājumu. Tādēļ ir pieņemami, ka FMA noraidīja gan Konsorcija, gan GRAWE“pieteikumus” uz apstiprinājumu pirms lēmuma par pārdošanu. Balstoties uz Austrijas likumu, Komisija arī pieņem, ka FMA paziņojums pēc fakta nebija iespējams.

(127)

Komisija tomēr norāda, ka FMA, sniedzot faktu informāciju par savām procedūrām vai agrāko SLAV AG pieteikumu, nav atklāti atbalstījusi Austrijas uzskatus šajā ziņā, bet apstiprinājusi Komisijai, ka tās izmeklēšanas rezultāti ir bijuši “pilnīgi atklāti”.

(128)

Šajā sakarā Komisija arī norāda, ka FMA neatkarīgi no aplūkojamā gadījuma atturējās no vispārīgiem paziņojumiem par elementiem, kurus tā būtu uzskatījusi par izšķirīgiem tās novērtējumā – piemēram, pircēja reitinga esība. Tādēļ nav vispār nekādu elementu, kas liktu domāt, ka šādi vai citādi Austrijas izvirzītie apsvērumi būtu negatīvi ietekmējuši novērtējumu, kur nu vēl noteikti būtu izraisījuši negatīvu rezultātu.

(129)

Tā kā nav tādu FMA paziņojumu un citu liecību, Komisija nevar pieņemt Austrijas argumentu, ka FMA noteikti būtu aizliegusi darījumu ar Konsorciju.

(130)

Arī tikai FMA procedūras ilgums – mazāk nekā trīs mēneši GRAWE, bet turpat gads Konsorcijam – nav pietiekams iemesls Konsorcija diskvalificēšanai. Austrija norādīja, ka BB būtu cietusi no ieilgušas neskaidrības, kas novestu banku grūtībās. Tomēr šo argumentu Komisija nevar pieņemt ne principā, ne konkrēti. Principā tas līdzinātos diskriminācijai pret jebkuru solītāju ārpus Eiropas Savienības – varbūt pat no citas dalībvalsts, jo tādu spriedumu vienlīdz labi varētu piemērot katram potenciālam pircējam, kas pašlaik nav zināms FMA, t. i., katram uzņēmumam, kas nav no Austrijas. Šajā konkrētajā gadījumā Komisija norāda, ka pārdošanas brīdī BB nebija nonākusi grūtībās. Tā kā pārdošanas procedūras ir risinājušās jau no 2003. gada, arī steidzamība nav pietiekami izskaidrojama. Šajā sakarā arguments, ka GRAWE bija noteicis termiņu savam piedāvājumam, arī nav pieņemams, jo tas dotu dažādas iespējas diskriminatīvi ietekmēt konkursa procedūras.

(131)

Norādot uz Burgenlandes pašas apsvērumiem ar nolūku uzminēt FMA lēmumu, Komisija arī nevar pieņemt Austrijas atsaukšanos uz agrāku bankas licences pieteikumu, ko saņēma no SLAV AG priekšgājēja 1994. gadā. Komisija norāda, ka abas situācijas nav salīdzināmas, pat ja fit & proper test, kas jāveic saistībā ar BB pārdošanu, ir daļa no daudz plašākajām prasībām pilnas bankas darbības licences iegūšanai, kas tika pieprasīta agrākajā gadījumā (42). Taču agrākā iesniedzēja īpašuma struktūra bija pavisam citāda un politiskā situācija Ukrainā kopš tā laika arī ir ievērojami mainījusies. Pie tam vienīgais Austrijas izvirzītais iemesls, kāpēc atļauja tika noraidīta, proti, starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) nepildīšana uzņēmuma īpašniekā fondā, liekas pavisam formāls pēc rakstura, un nebija nekā, kas liecinātu, ka SGS pildīšana joprojām ir problēma citāda sastāva Konsorcijam BB pārdošanas brīdī. Tā kā FMA ir likumisks pienākums objektīvi izvērtēt jaunus pieteikumus, Komisijai nešķiet, ka šai agrākajai procedūrai, kas attiecas uz citu personu, būtu bijusi jebkāda ietekme, ja Burgenlande būtu BB pārdevusi Konsorcijam.

(132)

Komisijai arī jānoraida nepamatotie apgalvojumi, ko izteikusi Austrija, lai diskvalificētu Konsorciju kā uzticamu pircēju. Komisijas lēmumam ir jābūt pamatotam ar faktiem. Šis punkts, pirmkārt, attiecas uz Austrijas norādi uz otro privatizācijas procedūru, kur, pēc Austrijas uzskata, FMA bija likusi manīt, ka pārdošana Lietuvā esošai krieviem piederošai bankai nebūtu atļauta. Šis pieņēmums ne tikvien nebija pamatots, bet arī attiecās uz pavisam citu personu. Otrkārt, Austrijas iestādes procedūras beigu daļā norādīja uz kādas Vācijas tiesas spriedumu, kas apstiprināja BaFin lēmumu aizliegt kādas Vācijas bankas akciju pārdošanu kādam vārdā nenosauktam Ukrainas koncernam (43). Šī informācija nebūtu bijusi pieejama attiecīgajā laikā un tādējādi nekādi nebūtu varējusi ietekmēt FMA varbūtējo lēmumu. Visbeidzot, kā jau minēts, Komisija norāda, ka FMA ir pienākums katru lietu izskatīt atsevišķi.

(133)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka nav nekādu liecību un norāžu par to, ka FMA būtu aizliegusi pārdošanu Konsorcijam. Privāts pārdevējs tātad nebūtu diskvalificējis Konsorciju šā iemesla dēļ.

(134)

Tāpat kā jebkurā citā lietā, Komisija apstiprina, ka var aplūkot tikai tos faktorus, kurus ņēmis vērā tirgus ekonomikas ieguldītājs (44). Tas izslēdz riskus, kas rodas no potenciālās saistības maksāt valsts atbalstu, jo tādi nerastos tirgus ekonomikas ieguldītājam (45). Attiecībā uz BB privatizāciju izšķirošais elements šajā ziņā ir Ausfallhaftung pastāvēšana, ko Austrija izvirza, lai attaisnotu pārdošanu GRAWE.

(135)

Komisijas uzskata, ka Ausfallhaftung ir elements, kuru Burgenlandei nebūtu bijis jāizskata. Kā minēts lēmumā sākt procedūru, Ausfallhaftung ierēķināšana sajauktu Burgenlandes kā atbalsta sniedzēja lomu ar Burgenlandes kā bankas pārdevēja lomu.

(136)

Vispirms Komisijai ir jānoraida visi Austrijas argumenti, kas apstrīd Ausfallhaftung pieskaitīšanu (esošam) valsts atbalstam. Ņemot vērā Komisijas Lēmuma C(2003) 1329 galīgo redakciju par Ausfallhaftung atcelšanu (46), kas sekoja pēc Austrijas un Komisijas vienošanās un ko Austrija neapstrīdēja Eiropas Kopienu tiesās, šis arguments nav pieņemams. Ja Austrija, kā redzams šās izmeklēšanas gaitā, patiešām nepiekrita Ausfallhaftung pieskaitīšanai pie valsts atbalsta, tā varēja to apstrīdēt Tiesā.

(137)

Bez tam, atbildot uz Austrijas argumentu, ka pastāvošais atbalsts ir likumīgs, ir jāuzsver, ka pastāvošais atbalsts tomēr ir publiskas iestādes sniegts atbalsts. Visi tiesas nolēmumi līdz šim skaidri pauduši pamatprincipu, ka valsts kā uzņēmuma pārdevēja lomu un valsts kā publiskas iestādes pienākumu izpildītājas lomu nedrīkst sajaukt, piemērojot tirgus ekonomikas ieguldītāja testu (47). Nav precedenta, kas atbalstītu Austrijas uzskatu, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu ņēmis vērā garantiju, kas tiek klasificēta kā valsts atbalsts: hipotētiski neviens tirgus ieguldītājs nebūtu izdevis garantiju, kas neatbilstu tirgus ieguldītāja principam, un lēmums par Ausfallhaftung atcelšanu apstiprina, ka Ausfallhaftung netika piešķirta pēc tirgus noteikumiem. Tiesa ir noteikusi, ka specifiskas garantijas, kas uzskatītas par nelikumīgu atbalstu, nevar ņemt vērā, aprēķinot likvidācijas potenciālās izmaksas (48). Tas nenozīmē, ka pastāvošu atbalsta pasākumu varētu ņemt vērā pretējā gadījumā. Komisija uzskata, ka nav nozīmes tam, vai atbalsts bijis pretlikumīgs vai pastāvošs. Ciktāl pasākums kvalificējams kā atbalsts, neviens privāts pārdevējs nebūtu to piešķīris un tādēļ nebūtu tādu pasākumu apsvēris (49).

(138)

Varētu būt bijis citādi, ja Burgenlande būtu piešķīrusi komerciālu garantiju kā privāts ieguldītājs, nevis valsts atbalstu. Tomēr šajā gadījumā tā nenotika.

(139)

Austrija neminēja nekādus citus faktorus, kā ārpusbilances riskus vai garantijas, kas nav Ausfallhaftung, kurus varētu ņemt vērā piedāvājumu izvērtēšanā.

(140)

Šo konstatējumu dēļ, ņemot vērā, ka “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” bija viens no elementiem, ja ne izšķirīgais, Burgenlandes lēmumā pārdot BB GRAWE, lai gan tā piedāvātā cena bija zemāka, Komisija konstatē, ka Austrija nerīkojās tā, kā būtu rīkojies privāts tirgus pārdevējs. Ekonomiskais labums, ko saņēma GRAWE, ir vismaz vienāds ar starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu (50).

2.3. Ar BB pārdošanu saistītie nosacījumi

(141)

Lai gan atbalsta esību jau pierāda zemākā piedāvājuma izvēle, Komisijai bija arī jāizsver, kādā mērā atšķirīgie konkursa nosacījumi varētu būt ietekmējuši pārdošanas cenu. Kā jau minēts, lēmumā sākt procedūru Komisija šaubījās, vai konkurss bijis pārredzams, bez nosacījumiem un nediskriminējošs; bez tam Komisija bija paudusi šaubas par nosacījumu ietekmi uz potenciāliem solītājiem, kuri varēja atturēties no solīšanas, un par nosacījumu ietekmi uz solītāju piedāvāto cenu (šie piedāvājumi bija potenciāli zemāki nekā beznosacījumu konkursā).

(142)

Balstoties uz oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā iegūto informāciju, Komisija konstatē, ka tīri no procedūras viedokļa (uzticamības pārbaude, iespējas tikties, FMA) nešķiet, ka HSBC eksperti, kam bija dots uzdevums veikt konkursa procedūru, būtu izrādījuši Konsorcijam nelabvēlību. Komisija konstatē, ka šo viedokli apstiprina arī Eizenštates Reģionālās tiesas veiktā plašā faktu izmeklēšana, par ko liecina tās 2006. gada 20. maija nolēmums (51).

(143)

Komisija izvērtēja nosacījumu ietekmi uz piedāvājumiem. Privatizācijas procedūrā izklāstītie nosacījumi var vedināt domāt, ka Burgenlande necentās par banku iegūt visaugstāko cenu. Komisijai nav pamata uzskatīt, ka tas faktiski būtu ierobežojis solītāju skaitu vai ietekmējis cenu. Netika saņemtas piezīmes no trešām personām, kas norādītu, ka tās sākumā būtu bijušas ieinteresētas nopirkt BB, bet būtu atturējušās turpināt konkursu procesa vēstulē minēto nosacījumu dēļ. Konkurss arī tika pietiekami izziņots atklātībā. Lai gan daži citi konkursa nosacījumi paliek diskutabli (“laika ierobežojumi”, “gatavība izdarīt nepieciešamo kapitāla palielināšanu” un “BB autonomijas saglabāšana”), to ietekme uz piedāvājumu vērtību nav saskatāma. Tādēļ Komisija nav konstatējusi liecības vai norādes, kas liktu domāt, ka procedūra, kas ļauj realizēt visu BB potenciālu, būtu izraisījusi augstāku piedāvājumu. Arī Konsorcijs nav izteicies, ka nosacījumi procesa vēstulē pazeminājuši tā piedāvājuma līmeni. Konsorcijs, gan pieņemdams, ka pirkuma cena un darījuma drošība ir leģitīms kritērijs katram pārdevējam, norādīja, ka tāds nosacījums kā “BB darbības turpināšana un tajā pašā laikā izvairīšanās no Ausfallhaftung izmantošanas” vai “gatavība izdarīt nepieciešamo kapitāla palielināšanu” nākotnē nebūtu izpildāms. Līdz ar to šajā konkrētajā gadījumā, kad konkurss deva divus leģitīmus piedāvājumus (52), arī ņemot vērā to, ka nav saskatāma nosacījumu ietekme uz pārdošanas cenu, augstākais piedāvājums tiek uzskatīts par labu tuvinājumu tirgus cenai (53).

2.4. Citi apsvērumi par Ausfallhaftung

(144)

Kaut gan Komisija nevar pieņemt Austrijas nostāju par Ausfallhaftung nozīmi šajā gadījumā, tā ir izskatījusi argumentus, ko sniedza Austrija saistībā ar šo aplamo pieņēmumu. Taču Komisija konstatēja, ka pat tad, ja ieņemtu Austrijas nostāju un ņemtu vērā Ausfallhaftung pastāvēšanu, tas tik un tā nepadarītu GRAWE piedāvājumu par “labāko piedāvājumu”.

(145)

Ja BB tiktu likvidēta, tās aktīvi tiktu izvērtēti un ieņēmumi izmantoti, lai atlīdzinātu kreditoriem. Ja aktīvu likvidācijas ieņēmumu nebūtu pietiekami, lai atlīdzinātu kreditoriem, tiktu tērēts BB pašu kapitāls, kas ir ap EUR 90 miljoni. Atlikušais iztrūkums tiktu sadalīts vienādi pa nenokārtotajām saistībām, un rezultātā rastos saistību neizpilde pret kreditoriem. Ausfallhaftung, kā tiešs BB kreditoru prasījums pret Burgenlandi, radītu pienākumu Burgenlandei iesaistīties un pilnīgi atlīdzināt kreditoriem par to saistību neizpildi, uz kurām attiecas Ausfallhaftung. To saistību daļa, uz kurām attiecas Ausfallhaftung, samazināsies no 100 % darījuma noslēgšanas brīdī (2006. gada maijā) līdz turpat 0 % 2017. gadā.

(146)

Tādu varbūtēju BB likvidāciju varēja izraisīt bankas grūtības vai nu refinansēties kapitāla tirgos, vai izpildīt tiesību aktu prasības, kā kapitāla minimālā proporcija.

(147)

Austrija iebilda, ka maksātspējas problēma būtu īpaši saasinājusies, kolīdz pārdošana Konsorcijam tiktu izziņota presē. Tīrā aizplūde būtu bijusi robežās no EUR 500 miljoniem labākajā gadījumā līdz EUR 1,25 miljardiem ļaunākajā gadījumā. Konsorcijs nebūtu izrādījies spējīgs sagādāt jaunus likvīdos aktīvus tādos apmēros. Tādēļ iespēja pārdot BB Konsorcijam nebija nemaz apsverama.

(148)

Komisija atzīst, ka Burgenlandes paziņojums par BB pārdošanu Konsorcijam būtu varējis izraisīt noguldījumu un starpbanku kredītlīniju aizplūšanu, taču Austrijas iesniegtie aprēķini vairāku iemeslu dēļ šķiet nepareizi. Pamatojoties uz salīdzināmiem notikumiem, pieņēmums par 50–60 % noguldījumu izņemšanu nav reālistisks (54). Likvīdo līdzekļu aizplūšanu jauniem darījumiem tādā krīzes situācijā BB būtu ierobežojusi līdz prasītajam minimumam (55). Bez tam, aplūkojot Austrijas iesniegtos aprēķinus, tirgojamie aktīvi nav vai ir tikai daļēji likvidēti (56) un dažas likvīdo līdzekļu aizplūdes pozīcijas nav izprotamas (57). Komisijas viedoklis ir tāds, ka pat krīzes situācijā paredzamo likvīdo aktīvu aizplūdi kompensētu efektīva un preventīva BB likviditātes vadība un rezultātā kopējā aizplūde tiktu iegrožota. Šajā kopsakarā Komisija akcentē, ka BB un īpašnieks būtu varējuši veikt preventīvos pasākumus, lai ierobežotu likvīdo līdzekļu aizplūdi, un norāda, ka Burgenlande pirms bankas pārdošanas jau bija apņēmusies sagādāt BB jaunai likviditātei EUR 380 miljonus, emitējot jaunas obligācijas, kuras sedz Ausfallhaftung. Komisija nevar piekrist Austrijas argumentam, ka papildu obligāciju emisija, kas dotu BB papildu likviditāti par summu EUR 380 miljoni, nebūtu bijis izšķirīgs faktors nevienam no solītājiem par banku, ja tajā pašā laikā Austrija bilst, ka paredzamais likviditātes sašaurinājums bijis iemesls nepārdot BB Konsorcijam. Varētu arī iebilst, ka Burgenlande būtu atrisinājusi likviditātes jautājumu, ja tas būtu uzskatīts par nozīmīgu, emitējot papildu obligācijas par trūkstošās likviditātes summu, kā tika darīts GRAWE gadījumā, papildus emitējot EUR 380 miljonus.

(149)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija pieņem, ka BB maksātnespēja vai likvidācija varētu drīzāk rasties normatīvu iemeslu dēļ, nevis no likviditātes deficīta pēc darījuma izziņošanas. Austrija iebilst, ka maksātnespējas risks BB pārdošanas gadījumā Konsorcijam būtu ievērojami augstāks nekā tad, ja jaunais īpašnieks būtu GRAWE. GRAWE turpinātu BB reģionālo darbību, koncentrējoties uz mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību un nemainot pašreizējo darbības modeli. Saskaņā ar Konsorcija iesniegto darbības plānu BB darbības modelis būtu ieņēmis riskantāku virzību, ieskaitot tādas darbības kā starptautiskās tirdzniecības finansēšana. Active Bank varbūtējā iekļaušana BB būtu novedusi BB pie euro kursa svārstībām attiecībā pret Ukrainas grivnu, kuru iegrožošana būtu ļoti dārga. Austrija arī iebilda, ka citi faktori, kā pieredzes trūkums banku nozarē un Konsorcija zemākais reitings, būtu ievērojami paaugstinājuši BB maksātnespējas risku.

(150)

Komisija atzīst, ka paredzētā ilgtermiņa BB attīstība pēc diviem pārdošanas scenārijiem ir visai hipotētiska. Burgenlandei ir jāakceptē, ka pēc BB pārdošanas jaunam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai tas ir GRAWE vai Konsorcijs, tai ir tikai pavisam ierobežota ietekme uz bankas jauno stratēģisko orientāciju. Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka BB nākotnes darbības modeli nevar saistoši definēt pārdošanas līgumā, bet jaunā īpašnieka pienākums ir lemt par bankas jauno stratēģisko orientāciju, ieskaitot vajadzīgo kapitāla palielinājumu un turpmāko citu uzņēmumu iekļaušanu.

(151)

Vēl vairāk, jaunos īpašniekus to darbības vadībā ierobežo esošie banku darbības noteikumi. Pirmkārt, kā Austrijā bāzētu banku, kas darbojas ar Austrijas bankas darbības licenci, BB turpina uzraudzīt Austrijas banku regulators, un tai tādēļ ir jāpilda tās pašas tiesību aktu prasības (piem., kapitāla minimālās proporcijas), kas citām Eiropas bankām. Otrkārt, kā pasaules finanšu tīkla sastāvdaļai BB ir vajadzīgs vismaz ieguldījumu kategorijas reitings, lai saņemtu starpbanku refinansējumu. Tādējādi BB ir pakļauta arī reitinga aģentūru pašu kapitāla prasībām. Augstāka riska uzņemšanos tādēļ ir jāpavada adekvātam jaunam pašu kapitālam, kas ir jāiegulda īpašniekiem.

(152)

Tāpat Komisija nevar piekrist Austrijas argumentam, ka nevar iztikt bez nākamā BB īpašnieka plašas pieredzes banku darbības jomā. Īpašnieka ziņā nav BB pārvaldība, tā jāveic BB vadībai. Bez tam Komisijai nav izprotams, kāpēc BB reitingam pēc pārdošanas būtu jābūt identiskam ar GRAWE vai Ukrainas valsts reitingu, kā ierosina Austrija. Pirmkārt, GRAWE nepieteicās dot BB vispārīgu garantiju (Patronatserklärung), un banka tādēļ tiks pirmām kārtām vērtēta pēc tās snieguma. Otrkārt, BB paliek Austrijas banka, kas atrodas Austrijā, un tādēļ pieļautais reitings “B” Ukrainas valstij, kurai var būt sava loma, ja kāda banka atrodas minētajā valstī, pēc pirmā acu uzmetiena ir nepiemērots. Šajā sakarā ir svarīgi arī norādīt, ka uz BB turpinās attiekties Ausfallhaftung garantija.

(153)

Neatkarīgi no tā nevar pilnīgi izslēgt, ka BB, lai kurš nebūtu tās jaunais īpašnieks, nākotnē varētu sastapties ar nopietnām grūtībām un maksātnespēja/likvidācija varētu kļūt nenovēršama. Pēc tāda scenārija ir svarīgi saprast, ka BB ir ļoti maza banka (pēc bilances ievērojami mazāka par 1 % no lielāko Eiropas banku apmēra) un ka BB likvidācijai būtu niecīga vai pat neievērojama ietekme uz Austrijas vai Eiropas banku sistēmu. BB aktīvu pārdošana par summu aptuveni EUR 3,5 miljardi (kredīti, obligācijas, akcijas, atvasinātie instrumenti, nekustamais īpašums) pasaules finanšu tirgos neizraisītu tirgus disfunkciju, un tādēļ tirgi un īpaši aktīvu cenas paliktu stabilas.

(154)

Austrija iesniedza likvidācijas scenāriju. Likvidācijas scenārijā pieņemts, ka aktīvu likvidācija notiks 2006. gadā un ka sasniedzamā aktīvu cena ir atkarīga no to riska svēruma. Izdarītās korekcijas ir robežās no 2 % aktīviem ar 0 % riska svērumu (RWA) līdz 20 % aktīviem ar 100 % riska svērumu. Likvidācijas scenārijā ietilpst korekcijas par EUR 90 miljoniem ārpusbilances posteņu likvidācijai. Pēc pašu kapitāla samazinājuma scenārijā izdarīts secinājums, ka Ausfallhaftung un tādējādi Burgenlandei būtu jāiesaistās likvidācijā ar apmēram EUR 270 miljoniem.

(155)

Komisija piekrīt Austrijas dotajai likvidācijas scenārija vispārīgajai metodikai, lai iegūtu pirmēju novērtējumu potenciālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar BB maksātnespēju. Taču Komisija uzskata, ka aktīviem izdarītās korekcijas ir pārāk augstas (piem., 10–20 % korekcijas ar hipotēku nodrošinātiem kredītiem, kurus var nodrošināt ar vērtspapīriem un pārdot komplektos), un nevar saprast ārpusbilances posteņu korekcijas. Bez tam Austrija pieņēma 100 % iespējamību, ka likvidēšana notiks 2006. gadā, un tādēļ ņēma vērā aktīvu nominālvērtības. Tāds scenārijs neliekas reālistisks.

(156)

Atspoguļojot šīs piezīmes likvidācijas scenārijā, Komisija secina, ka katru procentu iespējamības, ka Ausfallhaftung nākotnē tiks uzsākta, Burgenlande varēja ņemt vērā ar maksimumu EUR 1 miljons. Tas nozīmē, ka ar nolūku kompensēt Konsorcija piedāvājuma cenas starpību BB maksātnespējas iespējamība ar Konsorciju kā jauno īpašnieku ir jāpieņem kā vairāk nekā par 50 % augstāka nekā GRAWE gadījumā. Komisija nesaskata iemeslu tādam pieņēmumam un tādēļ secina, ka pat tad, ja Burgenlande varētu ņemt vērā Ausfallhaftung kā izvērtēšanas faktoru, GRAWE solītais nebija labākais piedāvājums.

(157)

Austrija un GRAWE iesniedza arī citas metodes (58), pēc kurām izvērtēt dažādos riskus, kas saistīti ar abiem solītājiem. Komisija uzskata, ka vispārīgā metodika, kas tika piemērota likvidācijas scenārijā, vislabāk atspoguļo specifiskos maksātnespējas gadījuma nosacījumus un tādēļ tā ir ne tikai vispiemērotākā, bet arī vispārredzamākā un visaptverošākā metode no Ausfallhaftung izrietošo risku novērtēšanai. Šīm pārējām Austrijas piedāvātajām metodēm nav nozīmes, un bez tam tās vai nu nav saprotamas, ir balstītas uz nepareiziem pieņēmumiem, vai nav piemērojamas konkrētajiem lietas apstākļiem.

2.5. Garantijas klauzula par valsts atbalstu līgumā ar GRAWE

(158)

Burgenlandes un GRAWE pirkuma līgumā ir arī garantijas klauzula, kas cita starpā paredz, ka Burgenlandei ir pienākums atmaksāt GRAWE tādu summu, kādu Komisija noteikusi atgūšanas lēmumā (un visas ar to saistītās procedūras izmaksas pircējam). Lai gan pircējs patur tiesības atkāpties no līguma, ja pirkuma cenas korekcija ir pretlikumīga, šis pirkuma līguma elements ir jāapskata lēmumā. Pirmkārt, tāda garantijas klauzula, par kuru salīgts pēc konkursa procedūras, maina pārdošanas nosacījumus konkrētajam pircējam un varētu būt pamudinājusi GRAWE izteikt augstāku piedāvājumu; otrkārt, un vēl svarīgāk, tāda garantijas klauzula līdzinās Komisijas pieņemtā atgūšanas lēmuma apiešanai. Tas stipri runā pretim dalībvalstu pienākumam īstenot Komisijas lēmumus un sadarboties ar Komisiju. Tādēļ šī klauzula nav piemērojama, jo citādi tā līdzinātos jaunam valsts atbalstam GRAWE.

2.6. Galīgais atzinums par valsts atbalsta esību

(159)

Secināms, ka BB pārdošana GRAWE ir uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. panta nozīmē.

3. Saderība ar kopējo tirgu

(160)

Lēmumā sākt procedūru Komisija norādīja, ka uz tās rīcībā esošās informācijas pamata neviens no iemesliem deklarēt atbalstu par saderīgu saskaņā ar 87. panta 2. vai 3. punktu nešķiet pieņemams.

(161)

Austrija koncentrējās uz to, lai pierādītu, ka pasākums nav valsts atbalsts. Vienīgos argumentus par atbalsta potenciālo saderību ar kopējo tirgu bija izvirzījis atbalsta saņēmējs. Pēc GRAWE uzskata, agrākais lēmums par pārstrukturēšanas atbalstu BB nozīmēja, ka pat privatizētai BB – jo privatizācija bijusi priekšnoteikums atbalsta izziņošanai par saderīgu ar kopējo tirgu – būtu jāsaglabā tās reģionālā orientācija. Šo prasību apmierināja tikai GRAWE darbības plāns.

(162)

Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas lēmums nekādā ziņā neatbalsta šo argumentu. Papildus operatīvajiem, funkcionālajiem un finansiālajiem pasākumiem, kurus piedāvāja Austrija un kuriem piekrita Komisija, privatizācija ir vēl viens elements, kas nodrošina bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Agrākais lēmums izskata BB hipotētiskas likvidēšanas sekas, un šajā sakarā Komisija piekāpjas, ka “ticamāka šķiet bāzes finanšu pakalpojumu trūkuma iespējamība atsevišķos Burgenlandes lauku reģionos” (59). Taču šis apgalvojums nenozīmē tādu nosacījumu privatizācijas procesā, kas nav minēts nekur citur.

(163)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek apstiprināts Komisijas sākotnējais konstatējums. Atbalsts nav pasludināms par saderīgu ar kopējo tirgu.

4. Komisijas Lēmuma 2005/691/EK par Bank Burgenland pārstrukturēšanu pilnīga ievērošana

(164)

Lēmumā sākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Komisija apšaubīja, vai 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma, kas apstiprināts ar Komisijas 2004. gada 7. maija lēmumu, agrīna izpilde ir pieļaujama, jo tas varētu būt pretrunā lēmumam par BB pārstrukturēšanu. Taču pēc jautājuma tālākas izskatīšanas Komisija konstatē, ka vienošanās patiešām ir saskanīga ar minēto lēmumu.

5. Līdzekļu atgūšana

(165)

Tā kā pasākums tika īstenots bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai un nav saderīgs ar noteikumiem par valsts atbalstu, jāliek Austrijai atgūt atbalstu no saņēmēja.

(166)

Atgūstamajai summai jābūt tādai, lai likvidētu atbalstu. Balstoties uz konstatējumiem VI iedaļas 2.2. un 2.3. punktā, atbalsts šajā gadījumā ir vienāds ar starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu.

(167)

Ievērojot šo pieeju, aprēķināmā starpība tomēr nav vienāda ar abu piedāvājumu nominālvērtības starpību, kas būtu EUR 54,7 miljoni. Lai abus piedāvājumus padarītu pilnīgi salīdzināmus, līgumu ar GRAWE un ar Konsorciju atšķirīgo nosacījumu dēļ ir jāizdara korekcijas. Abos piedāvājumos ir vairāki papildu nosacījumi, kas izsakāmi skaitliski un salīdzināmi ar attiecīgo nosacījumu konkursa piedāvājumā. Tādēļ Komisija uzskata, ka iepriekš minētā starpība starp abiem piedāvājumiem Austrijai atbalsta summas atgūšanā ir jākoriģē šādi.

(168)

Attiecībā uz kompensāciju, kas saistīta ar 2000. gada 20. jūnija garantijas līguma agrīnu izpildi, Burgenlandes maksājums Konsorcijam par summu EUR 15 miljoni ir par EUR 2,1 miljonu lielāks nekā EUR 12,9 miljonu maksājums GRAWE. Tādējādi ir jāizdara korekcija, kas starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu samazina par EUR 2,1 miljonu.

(169)

Atšķirīgo pasākumu attiecībā uz atbildības limitiem, atbrīvojuma apmēru un garantijas periodiem izteikšana skaitļos ir komplicēta. Austrija iebilda, ka kopumā pieeja, par kuru tika salīgts ar GRAWE un ar Konsorciju, bija līdzsvarota un nedeva vērā ņemamu priekšrocību nevienam no solītājiem. Komisija piekrīt Austrijai, ka garantijas līgumu ietekme uz cenu starpību nav liela, taču uzskata, ka to tomēr nepieciešams izteikt skaitļos. Pamatojoties uz tās rīcībā esošajām ziņām, Komisija nespēj novērtēt, vai atšķirīgie garantijas noteikumi dod priekšrocību kādam no solītājiem, un tādēļ Austrijai būs jāiesniedz salīdzinošs pārskats par visiem garantijas noteikumiem. Pie tam Austrijai vajadzēs izteikt skaitļos šo noteikumu finansiālo ietekmi uz abu solītāju piedāvātajām pirkuma cenām.

(170)

EUR 100 000 ikgadējais nodrošinājums, kas Konsorcijam jāmaksā līdz 2017. gadam par Ausfallhaftung garantijas turpināšanu, ir papildu ieņēmumu plūsma Burgenlandei, un tādēļ prasa korekciju, kura palielina starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu par pašreizējo līdz 2017. gadam maksājamo nodrošinājumu vērtību.

(171)

Jaunu papildu obligāciju emisija par summu EUR 380 miljoni ar valsts garantiju netika minēta ne procesa vēstulē, ne līguma ar GRAWE projektā. Komisija uzskata, ka tādam pasākumam ir ievērojama nozīme pārdošanas procesā un tam būtu bijis jābūt minētam līguma ar Konsorciju projektā. Konsorcijs arī apstiprināja, ka savā piedāvājumā nav ņēmis vērā papildu obligāciju emisiju. Tādēļ Komisija uzskata, ka GRAWE piešķirtā priekšrocība, kas saistīta ar refinansēšanas priekšrocību, ko dod papildu EUR 380 miljoni, prasa korekciju, kura palielina starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu. Aprēķina pamats ir procentu likme, ko BB maksā par papildu obligācijām par summu EUR 380 miljoni, salīdzinot ar BB refinansēšanas izmaksām pēc noslēgšanas.

(172)

Komisija nav saņēmusi nekādas ziņas, kas tai ļautu galīgi novērtēt, vai izkārtojums, kurā četri no BB nekustamā īpašuma meitasuzņēmumiem pirms slēgšanas tiek nodoti atpakaļ Burgenlandei par to uzskaites vērtību EUR 25 miljoni, ir priekšrocība, kura prasa koriģēt starpību starp Konsorcija piedāvājumu un faktisko pārdošanas cenu. Tā tas būtu gadījumā, ja īpašuma tirgus vērtība būtu zemāka vai augstāka par tā uzskaites vērtību. Austrijai ir jāsniedz neatkarīgas iestādes iecelta neatkarīga eksperta izvērtējums par BB četru nekustamā īpašuma meitasuzņēmumu īpašuma tirgus vērtību. Šajā izvērtējumā jāņem vērā noma, ko var saņemt tirgū.

(173)

Komisija uzskata, ka, tik ilgi, kamēr procenti par saskaņoto Konsorcija avansa maksājumu EUR 15 miljoni Ukrainā bāzētā Active Bank trasta kontā par laikposmu no līguma parakstīšanas dienas līdz slēgšanai tiek kreditēti Konsorcijam, tiem nav vajadzīga nekāda korekcija.

(174)

Attiecībā uz lēmumā sākt procedūru radušos jautājumu par nodokļu zaudējuma pārgrāmatojumu Komisija novērtēja, vai tas jāņem vērā, izsakot skaitļos atbalsta summu, un secina, ka tas nav vajadzīgs. Tomēr Komisija uzskata, ka potenciālais labums trešām personām no nodokļu zaudējuma pārgrāmatojuma būtu bijis jāizsver jebkurā BB izvērtēšanā (labākā īpašnieka pieeja).

VII. SECINĀJUMI

(175)

Komisija konstatē, ka Austrija, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi atbalstu GRAWE saistībā ar BB privatizāciju. Atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. Visa atbalsta summa Austrijai ir jāizsaka skaitļos, balstoties uz starpību starp abiem galīgajiem piedāvājumiem, kas tika iesniegti konkursa procedūrā, pienācīgi koriģējot tā, kā iepriekš norādīts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Austrijas valsts atbalsts, kas par labu GRAWE piešķirts nelikumīgi, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Atbalsts atbilst starpībai starp abiem galīgajiem piedāvājumiem, kas tika iesniegti konkursa procedūrā, pienācīgi koriģējot saskaņā ar šā lēmuma 167.–174. punktā izklāstītajiem parametriem.

2. pants

1. Austrija liek saņēmējiem atmaksāt 1. pantā minēto atbalstu.

2. Atmaksājamās summas ietver procentus par laiku no izsniegšanas brīža saņēmējiem līdz to faktiskās atmaksāšanas brīdim.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004.

3. pants

1. 1. pantā minētā atbalsta atmaksāšana notiek nekavējoties un efektīvi.

2. Austrija gādā, lai šis lēmums tiktu ieviests četru mēnešu laikā no tā paziņošanas brīža.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma izziņošanas Austrija iesniedz Komisijai šādas ziņas:

a)	kopējo no saņēmēja atgūstamo summu (pamatsummu un atmaksas procentus), kas noteikta saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem parametriem, kopā ar sīku skaidrojumu par to, kāda metode izmantota šās summas aprēķinā, un neatkarīga eksperta veiktu īpašuma izvērtējumu;

b)	sīku skaidrojumu par pasākumiem, kas jau veikti un tiek plānoti, lai izpildītu šo lēmumu;

c)	dokumentus, kas apliecina, ka saņēmējam ir likts atmaksāt atbalstu.

2. Austrija informē Komisiju par to, kā norit valsts pasākumi, kas noteikti šā lēmuma ieviešanai, līdz ir pabeigta 1. pantā minētā atbalsta atgūšana. Pēc Komisijas pieprasījuma tā nekavējoties sniedz ziņas par pasākumiem, ka jau veikti un ieplānoti, lai izpildītu šo lēmumu. Tajā ietver arī sīkas ziņas par atbalsta un atmaksas procentu summām, ko saņēmējs jau atmaksājis.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Austrijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 28, 8.2.2007., 8. lpp.

(2) Sīkāku aprakstu skatīt tālāk.

(3) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4) Skatīt Frankfurtes pie Mainas Administratīvās tiesas 2008. gada 22. februāra paziņojumu presei Nr. 7/2008, ko iesniegusi Austrija (www.vg-frankfurt.justiz.hessen.de).

(5) Komercnoslēpums.

(6) Zaudējumu pārgrāmatojums 2004. gada 31. decembrī.

(7) Uzņēmuma peļņas nodoklis Austrijā ir 25 %.

(8) Četri nekustamā īpašuma uzņēmumi ar nominālvērtību EUR (…) miljoni pirms slēgšanas tika tieši nodoti federālajai zemei par cenu EUR (…) miljoni.

(9) Akcionāru sapulcē 2005. gada martā tika nolemts apvienot brīvi apgrozāmās akcijas un atlīdzināt brīvi apgrozāmo akciju turētājiem, kam piederēja 6,79 % no akciju kapitāla.

(10) Ausfallhaftung (atbildība par iztrūkumu) ir garantijas pasākums valsts kredītiestādēm, kas 2003. gada aprīlī aptvēra apmēram 27 krājbankas un septiņas Landeshypothekenbanken (federālo zemju hipotekārās bankas). Tā ir pamats garantijas pienākumam, kura dēļ kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā garantētājam (valstij, zemei vai pašvaldībai) ir pienākums iesaistīties. Bankas kreditoriem ir tiešas prasības pret garantētāju, kuram tomēr ir jārīkojas tikai tad, ja bankas aktīvi nav pietiekami, lai apmierinātu kreditorus. Ausfallhaftung nav laika un apmēra ierobežojumu. BB par garantiju nemaksā nekādu atlīdzību.

(11) OV C 175, 24.7.2003., 8. lpp. Austrija akceptēja attiecīgos lēmumā ieteiktos pasākumus ar 2003. gada 15. maiju datētā vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2003. gada 21. maijā.

(12) Saskaņā ar Burgenlandes Likuma par valsts hipotēku banku 4. panta 7. punktu pārejas periods Ausfallhaftung aptvertajām saistībām beidzas attiecībā uz jebkādām jaunām saistībām, ja Bank Burgenland (vai tās akciju vairākums) tiek pārdota pirms pārejas perioda beigām, par ko ir vienošanās ar Komisiju.

(13) Komisijas Lēmums 2005/691/EK par valsts atbalstu C 44/03 (ex NN 158/01), ar ko Austrija vēlas sniegt Bank Burgenland AG (OV L 263, 8.10.2005., 8. lpp.).

(14) Garantijas līgums attiecas uz HOWE kompleksa aizdevuma saistībām. BB gada pamatdarbības peļņa tiek izmantota garantijas summas segšanai. Līdz ar to garantijas summa tiks samazināta par BB gada peļņas summu, kad tā nebūs vajadzīga priekšrocību dividenžu sadalei. BB varēs lūgt Burgenlandes sniegto garantiju, visagrākais, tad, kad tiks noslēgti 2010. saimnieciskā gada pārskati.

(15) Atteikšanās no prasībām notiek apmaiņā pret “labāku laiku” klauzulu ar procentiem un paredz Bank Austria prasījuma pilnas summas atmaksu plus procentus septiņos maksājumos, sākot no 2004. gada 30. jūnija. No minētā datuma BB tādēļ bija jāatmaksā atteikšanās no prasībām summa plus procenti, kas uzkrājušies līdz minētajam datumam. “Labāku laiku” klauzulas izpirkšana balstās uz BB gada peļņu.

(16) Gadījumam, ja BB nebūs spējīga izpildīt savu “labāku laiku” nolīguma pienākumu, Burgenlande ir uzņēmusies neatsaucamu iztrūkuma garantiju pret Bank Austria AG, kura ir spēkā katru gadu laikposmā no 2004. līdz 2010. gadam un pēc kuras Burgenlandei ir jāsedz jebkurš iztrūkums attiecībā uz Bank Austria AG. Saskaņā ar šo nolīgumu gan BB, gan Burgenlande var brīvi izpildīt “labāku laiku” pienākumu pret Bank Austria AG pirms noliktā termiņa.

(17) Ceturtais solītājs izstrādāja orientējošu piedāvājumu par EUR 115,5 miljoniem, taču tas nenāca laikus un bija nepilnīgs. Tādēļ piedāvājums netika tālāk izskatīts.

(18) Eiropas Komisija, XXIII ziņojums par konkurences politiku 1993. gadā, 402. un nākamie punkti.

(19) Šajā sakarā nav vajadzības izskatīt sūdzības iesniedzēja iesniegtos faktus.

(20) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(21) Kā minēts iepriekš, saskaņā ar grozīto 2000. gada 20. jūnija garantijas līgumu Burgenlandei bija tiesības sākt garantijas maksājumus BB pilnīgi vai daļēji no brīža, kad būs noslēgti 2010. saimnieciskā gada pārskati.

(22) Taču garantija līguma ar Konsorciju projektā neietvēra garantiju, ka pats pārdevuma līgums ir brīvs no atbalsta.

(23) HSBC ņēma vērā tikai nodokļu zaudējuma pārgrāmatojumu, ko BB varēja faktiski izmantot uz savas darbības pamata. Šajā sakarā HSBC pieņēma, ka pircēja labais reitings vairāk vai mazāk automātiski attieksies arī uz BB (t. s. “nodošana labā kredītu stāvoklī” – “Bonitätstransfer”). Pavisam HSBC vērtēja BB pēc trim scenārijiem, ieskaitot scenāriju, kurā BB paliek Burgenlandes īpašumā bez privatizācijas, un scenāriju, kurā nākamais īpašnieks ir bez kredītu stāvokļa/reitinga (kā Konsorcijs).

(24) Vērā tika ņemta nodokļu zaudējuma pārgrāmatošana par EUR 5,6 miljoniem.

(25) Austrijas Augstākās tiesas 2006. gada 4. aprīļa spriedums 1 Ob251/05a, ko iesniedza arī GRAWE, kurā noteikts, ka Ausfallhaftung ir nešķirami saistīta ar Burgenlandes akcionāra lomu.

(26) Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmums par Francijas piešķirto atbalstu Stardust Marine (OV L 206, 15.8.2000., 6. lpp.), 82. punkts; Komisijas 2000. gada 11. aprīļa Lēmums par Itālijas piešķirto atbalstu Centrale del Latte di Roma (OV L 265, 19.10.2000., 15. lpp.), 91. punkts.

(27) Eiropas Kopienu Tiesas 2003. gada 28. janvāra spriedums lietā C-334/99, Gröditzer Stahlwerke, 2003, ECR I-1139,136. un nākamie punkti.

(28) Konsorcijs vērsās pie FMA ar 2005. gada 6. decembri datētā vēstulē, GRAWE – ar 2006. gada 10. janvāri datētā vēstulē. FMA pēc tam informēja abas puses, ka tobrīd nespēj nodarboties ar to vēstulēm.

(29) Austrija un GRAWE lika īpašu uzsvaru uz šo punktu, atsaucoties uz līdzīgiem Eizenštates Reģionālās tiesas konstatējumiem.

(30) Austrijas minētie apsvērumi sakarā ar dibinājumbrīvību nav jāizskata sakarā ar valsts atbalsta procedūru. Skatīt www.curia.europa.eu atrodamā vēl neizziņotā Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā T-289/03 BUPA 314. punktu.

(31) Skatīt, piemēram, Eizenštates Reģionālās tiesas 2006. gada 20. maija lēmumu, 27 Cg 90/06 p – 40, it īpaši 28. lpp., un Vīnes Augstākās reģionālās tiesas 2007. gada 5. februāra lēmumu, 2 R 150/06b, it īpaši 15. lpp., kuros abos skaidri noteikts, ka nav nepieciešams ieņemt nostāju jautājumā par valsts atbalsta esību.

(32) Skatīt Eiropas Komisija, XXIII ziņojums par konkurences politiku 1993. gadā, 402. un nākamie punkti; sk. arī lēmuma sākt procedūru 61. un nākamos punktus.

(33) Skatīt arī ziņojuma par konkurenci 402. un nākamos punktus.

(34) Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmums 2000/513/EK par Francijas piešķirto atbalstu Stardust Marine (OV L 206, 15.8.2000., 6. lpp.), 7. punkts. Uz šo punktu neattiecas Tiesas vēlāk izdarītā lēmuma atcelšana.

(35) OV C 209, 10.7.1997., 3. lpp.

(36) Skatīt paziņojuma II iedaļas 1. punkta c) apakšpunktu.

(37) Tas jo īpaši attiecas uz HSBC izvērtējumu ieteikumā Burgenlandei, BB autonomās vērtības izvērtējumu, ko deva gmc-unitreu pārstrukturēšanas sakarā pirms privatizācijas mēģinājumiem, un Konsorcija paša BB autonomā izvērtējuma (kas nerada nekādas sekas, jo Konsorcijam ir brīvība ņemt vērā citu tādu faktoru vērtību, kas ir specifiski tikai Konsorcijam).

(38) Komisijas 2000. gada 11. aprīļa Lēmums 2000/628/EK par Itālijas piešķirto atbalstu Centrale del Latte di Roma (OV L 265, 19.10.2000., 15. lpp.), 82. punkts.

(39) Skatīt arī Komisijas 2007. gada 27. jūnija lēmuma lietā C50/2006, BAWAG (OV L 83, 26.3.2008., 7. lpp.) 125. punktu.

(40) Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmums par Francijas piešķirto atbalstu Stardust Marine (OV L 206, 15.8.2000., 6. lpp.), 78. punkts.

(41) Austrija izmanto terminu “darījuma nodrošinājums” arī, lai izskaidrotu, ka bijis jāizvairās no ilgstošas izskatīšanas FMA, jo ieilgusi neskaidrība būtu apdraudējusi BB dzīvotspēju.

(42) Uz abām situācijām attiecas Banku likuma 20. pants vai tā daļas.

(43) Komisija norāda, ka paziņojumā presei, ko sniedza Austrija, lai pamatotu šo informāciju, nebija minēts Ukrainas koncerna nosaukums. Tas patiešām varēja nebūt Konsorcijs.

(44) 1994. gada 14. septembera Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-278/92, C-279/92 un C-280/92, Spānija pret Komisiju (Hytasa), 1994, ECR I-4103,22. punkts.

(45) Skatīt lietu C-334/99, Gröditzer Stahlwerke, 134. un nākamie punkti.

(46) OV C 175, 24.7.2003., 8. lpp. Sīkāk sk. iepriekš.

(47) Skatīt, piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma lietā C-334/99, Gröditzer Stahlwerke, 134. punktu.

(48) Skatīt, piemēram, lietas C-334/99, Gröditzer Stahlwerke, 138. punktu.

(49) Var atsaukties arī uz Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra sprieduma lietā T-11/95, BP Chemicals, 1998, ECR II-3235,170.–171., 179.–180. un 198. pantu. Saskaņā ar šo nolēmumu, ja valsts piešķir atbalstu un drīz pēc tam iejaucas uzņēmumā, apgalvojot, ka otrā iejaukšanās atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam (MEIP), Komisijai tomēr ir jānovērtē otrā iejaukšanās atbilstīgi MEIP, ņemot vērā pirmā atbalsta pasākuma sekas. Ja atbalsts var netieši ietekmēt turpmāko valsts iejaukšanos, var pieņemt, ka valsts atbalsta pastāvēšana var ietekmēt Burgenlandes rīcību, pārdodot BB.

(50) Kādā mērā cenas koriģējamas, lai tās varētu salīdzināt, ir izklāstīts VI.5. punktā.

(51) Eizenštates Reģionālā tiesa, 2006. gada 20. maijs, 27 Cg 90/06 p – 40.

(52) Austrija arī sūdzējās, ka Craiova lietā Komisija ignorējusi konkursu un izmantojusi tīro aktīvu vērtību, jo ar konkursu bija saistīti nosacījumi. Tā bilda, ka šajā gadījumā Komisijai būtu līdzīgā kārtā jāakceptē ekspertu novērtējums. Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka abi gadījumi nav salīdzināmi, jo Craiova lietā nosacījumi bija tādi, ka konkurss (ar tikai vienu solītāju) vairs nebija izmantojams tirgus cenas noteikšanai, bet šajā gadījumā biji divi konkurējoši solītāji, un tas dod labu tuvinājumu tirgus cenai.

(53) Skatīt arī Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmumu par Francijas piešķirto atbalstu Stardust Marine (OV L 206, 15.8.2000., 82. punkts), kur tika izmantota līdzīga pieeja. Konkrētais jautājums netika skatīts, kad Tiesa pēcāk lēmumu atcēla.

(54) Pat BAWAG lietā, kur bankas darbība norisinājās pēc vadības krāpšanās gadījuma, izņemtie noguldījumi nepārsniedza 20–30 %.

(55) Likviditātes prognoze paredz EUR 300 miljonus jaunu akciju/vērtspapīru un starpbanku kredītlīniju iegādei.

(56) Situācijā, kad jāģenerē likviditāte, BB pārdotu akcijas un citus tirgojamus vērtspapīrus, kurus var viegli pārdot bez zaudējumiem, lai ģenerētu brīvus likvīdos aktīvus.

(57) Tiek pieņemts, ka mijmaiņas darījumu ar vienošanos par abpusēju ieguldījumu izbeigšanas ietekme uz likviditāti ir negatīva un ir mijmaiņas darījumu nominālvērtībā.

(58) HSBC izvērtēšana, uz finansēm balstīta zinātniska pieeja, uz kapitāla tirgu orientēta pieeja.

(59) Skatīt pārstrukturēšanas lēmuma 80. punktu.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 871/2008 (2008. gada 5. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 872/2008 (2008. gada 3. septembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot jūrasvelnus VIIIc, IX un X zonā; CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņos	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 873/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 par pastāvīgu konkursu izsludināšanu dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības tālākai pārdošanai Kopienas tirgū	5
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2008/85/EK (2008. gada 5. septembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā kā aktīvo vielu tiabendazolu ( 1 )	6
	*	Komisijas Direktīva 2008/86/EK (2008. gada 5. septembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu tebukonazolu ( 1 )	9

	Labojums
*	Labojums Komisijas 2008. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 116/2008, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 35, 9.2.2008.)	55
*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 117/2008 (2008. gada 28. janvāris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 329/2007 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (OV L 35, 9.2.2008.)	56

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	20,7
0702 00 00	ZZ	20,7
0707 00 05	JO	156,8
	MK	64,6
	TR	106,2
	ZZ	109,2
0709 90 70	TR	95,3
0709 90 70	ZZ	95,3
0805 50 10	AR	73,6
	UY	72,4
	ZA	81,4
	ZZ	75,8
0806 10 10	IL	235,4
	TR	102,2
	US	188,9
	XS	61,0
	ZZ	146,9
0808 10 80	BR	55,2
	CL	104,1
	CN	111,7
	NZ	104,5
	US	94,6
	ZA	81,6
	ZZ	92,0
0808 20 50	CN	60,9
	TR	139,7
	ZA	93,1
	ZZ	97,9
0809 30	TR	138,3
	US	166,3
	XS	61,2
	ZZ	121,9
0809 40 05	IL	137,8
	MK	53,9
	TR	69,0
	XS	53,4
	ZZ	78,5

Nr.	33/T&Q
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	ANF/8C3411
Sugas	Jūrasvelni (Lophiidae)
Apgabals	VIIIc, IX un X zona; CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņi
Datums	4.8.2008.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 239

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 6. septembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2008/717/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 27. februāris) par valsts atbalstu C 46/07 (ex NN 59/07), ko īsteno Rumānija saistībā ar Automobile Craiova (agrākais Daewoo Romania) (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 700) ( 1 )	12
	2008/718/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 16. aprīlis) par pasākumu C 29/07 (ex N 310/06), kuru Ungārija plāno īstenot kā īstermiņa eksporta kredīta garantiju MVU ar ierobežotu eksporta apgrozījumu (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1332) ( 1 )	26
	2008/719/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 30. aprīlis) par valsts atbalstu C 56/06 (ex NN 77/06), ko īsteno Austrija Bank Burgenland privatizācijai (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1625) ( 1 )	32


	*	Piezīme lasītājam (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3