1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 752/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 590/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 24. lpp.).

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 753/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1299/2007 par apiņu audzētāju grupu atzīšanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (1), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), un jo īpaši tās 127. pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)	Padomes 2005. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 1952/2005 par apiņu tirgu kopīgo organizāciju (2) ir jāatceļ no 2008. gada 1. jūlija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) 201. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(2)

Daži noteikumi, kas attiecas uz Regulā (EK) Nr. 1952/2005 noteiktajām ražotāju grupām, nav iekļauti Vienotajā TKO regulā. Lai apiņu audzēšanas nozare arī turpmāk spētu sekmīgi darboties, attiecīgie noteikumi jāparedz Komisijas 2007. gada 6. novembra Regulā (EK) Nr. 1299/2007 par apiņu ražotāju grupu atzīšanu (3).

(3)	Vienotās TKO regulas 122. pantā ir noteikti vispārīgi nosacījumi par ražotāju organizāciju atzīšanu dalībvalstīs. Šie nosacījumi apiņu ražošanas nozarē jāprecizē. Konsekvences labad šajā nozarē arī turpmāk jālieto termins “ražotāju grupas”.

(4)

Lai nepieļautu nekādu ražotāju diskrimināciju un nodrošinātu visu uzsākto pasākumu vienotību un lietderību, jānosaka nosacījumi, kas attiecas uz visu Kopienu un kas ražotāju grupām jāievēro, lai tās tiktu atzītas dalībvalstīs. Lai panāktu efektīvu apgādes centralizāciju, ir vajadzīgs, lai grupas būtu ekonomiski dzīvotspējīgā lielumā un lai ražotāju pilnīgi visu saražoto produkciju saskaņā ar kopīgiem noteikumiem laistu tirgū vai nu tieši grupa, vai ražotāji.

(5)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1299/2007.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1299/2007 groza šādi.

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu: “1. pants 1.   Iestāde, kas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (4) 122. pantu ir pilnvarota atzīt ražotāju organizācijas (turpmāk “ražotāju grupas”), ir tā dalībvalsts, kuras teritorijā ražotāju grupai ir juridiskā adrese. 2.   Dalībvalstis atzīst tās ražotāju grupas, kas ir pieprasījušas šādu atzīšanu un atbilst šādiem vispārīgiem nosacījumiem: a) tām ir juridiskas personas statuss vai pietiekama tiesībspēja un rīcībspēja, lai izmantotu tiesības un pildītu pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem; b) tās piemēro kopīgus noteikumus attiecībā uz ražošanu un pirmo tirdzniecības posmu šā punkta otrās daļas nozīmē; c) to statūtos ražotājiem, kas ir šīs grupas biedri, ir noteikts pienākums i) ievērot kopējos ražošanas noteikumus un lēmumus par audzējamām šķirnēm; ii) realizēt visu produkciju ar grupas starpniecību; d) tās sniedz pierādījumus par ekonomiski stabilu darbību; e) tās visā savas darbības jomā nepieļauj nekādu diskrimināciju starp Kopienas ražotājiem vai grupām, jo īpaši pēc to valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas; f) visiem ražotājiem, kas apņemas ievērot statūtus, tās bez diskriminācijas nodrošina tiesības pievienoties grupai; g) tās savos statūtos iekļauj noteikumus, lai nodrošinātu, ka grupas locekļi, kas vēlas no tās izstāties, var to darīt pēc vismaz trīs gadu dalības grupā un ar nosacījumu, ka tie par savu nodomu informē grupu vismaz vienu gadu pirms izstāšanās, neskarot attiecīgās valsts normatīvos aktus, kuru mērķis ir noteiktos gadījumos aizsargāt grupu vai tās kreditorus pret finansiālām sekām, kas varētu rasties, kādam grupas loceklim izstājoties, vai kavēt kāda grupas biedra izstāšanos finanšu gada laikā; h) tās savos statūtos iekļauj pienākumu veikt atsevišķu uzskaiti par darbībām, uz kurām attiecas atzīšana; i) tām nav dominējoša stāvokļa Kopienā. Pirmais tirdzniecības posms ir apiņu pārdošana vairumtirdzniecībai vai patērētājām nozarēm, ko veic ražotājs pats vai ražotāju grupas biedri. 3.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību nepiemēro tiem produktiem, par kuriem ražotāji noslēguši pārdošanas līgumus pirms iestāšanās ražotāju grupā, ja vien minētās grupas par to bijušas informētas un tam piekritušas. 4.   Atkāpjoties no 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļas, ar ražotāju grupas atļauju un tās noteiktajiem nosacījumiem ražotāji, kas ir grupas locekļi, var a) prasību realizēt visu produkciju ar ražotāju grupas starpniecību, kā paredzēts 2. punkta c) apakšpunkta ii) daļā, aizstāt ar realizāciju, kas balstīta uz kopīgiem noteikumiem statūtos, kuri ražotāju grupai garantē tiesības uzraudzīt pārdošanas cenas, kas grupai jāapstiprina; pretējā gadījumā grupa uzpērk attiecīgos apiņus par augstāku cenu; b) ar citas, savas grupas izvēlētas ražotāju grupas starpniecību realizēt produktus, kas pēc savām īpašībām a priori neattiecas uz tās ražotāju grupas tirdzniecības darbībām, pie kuras ražotājs pieder. 5.   Kopīgos noteikumus, kas paredzēti 2. punkta b) apakšpunktā un c) apakšpunkta i) daļā, izklāsta rakstveidā. Minētajos noteikumos iekļauj vismaz: a) attiecībā uz audzēšanu – i) noteikumus par vienas vai vairāku šķirņu izmantojumu, atjaunojot plantācijas vai veidojot jaunas; ii) noteikumus par atbilstību noteiktām audzēšanas un augu aizsardzības metodēm; iii) noteikumus par ražas novākšanu, žāvēšanu un vajadzības gadījumā sagatavošanu pārdošanai; b) attiecībā uz pārdošanu, it īpaši, ciktāl tas attiecas uz koncentrāciju un piegādes nosacījumiem – i) vispārīgos noteikumus, kas reglamentē grupas veikto tirdzniecību; ii) noteikumus, kas attiecas uz daudzumiem, kurus audzētāji ir pilnvaroti pārdot paši, un noteikumus, kas reglamentē šo tirdzniecību.

2)

Regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai dalībvalstij pēc lūguma var atļaut atzīt grupu, kuras reģistrētās platības ir mazākas par 60 hektāriem, ja šīs platības atrodas atzītā audzēšanas rajonā, kas ir mazāks par 100 hektāriem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008, 61. lpp.).

(2)  OV L 314, 30.11.2005, 1. lpp.

(3)  OV L 289, 7.11.2007., 4. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/6

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 754/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 10. panta 3. punkta otro daļu un 10. panta 4. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (2) A(I) pielikumā, un jo īpaši tās 18. panta 1. punkta ceturto ievilkumu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 318/2007 (3) noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi dažu putnu, izņemot mājputnus, importam Kopienā un karantīnas nosacījumi, ko piemēro tādiem putniem pēc importa.

(2)	Minētās regulas V pielikumā ir sniegts dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts dažu putnu, izņemot mājputnus, importam.

(3)

Kipra, Ungārija, Itālija, Austrija, Portugāle un Apvienotā Karaliste ir pārskatījušas apstiprināto karantīnas punktu un centru sarakstu un ir iesniegušas Komisijai šo karantīnas punktu un centru atjauninātu sarakstu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā attiecīgi jāgroza apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts.

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 318/2007.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 84, 24.3.2007., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 607/2008 (OV L 166, 27.6.2008., 18. lpp.).

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 755/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta c) punkta ii) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2005/36/EK 2. panta 3. punktā noteikts – ja attiecībā uz kādu noteiktu reglamentēto profesiju paredzēti citi specifiski pasākumi, kas tieši saistīti ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tad attiecīgos Direktīvas 2005/36/EK noteikumus nepiemēro. Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvā 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (2), katra dalībvalsts automātiski atzīst atbilstīgos jūrnieku sertifikātus, ko cita dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvā 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (3). Tātad Direktīvu 2005/36/EK nepiemēro to jūrnieku kvalifikāciju atzīšanai, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2001/25/EK darbības joma.

(2)	Čehija, Dānija, Vācija, Itālija, Rumānija un Nīderlande ir iesniegušas pamatotus pieprasījumus no Direktīvas 2005/36/EK II pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta svītrot attiecīgās valsts jūrniecības nozares profesijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2001/25/EK darbības joma.

(3)

Čehija, Dānija, Vācija, Itālija un Rumānija ir lūgušas svītrot visas profesijas un attiecīgos apmācības aprakstus, kas attiecībā uz šīm valstīm minēti Direktīvas 2005/36/EK II pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā. Nīderlande lūgusi no Direktīvas 2005/36/EK II pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta svītrot divas profesijas – “pirmais palīgs (piekrastes kuģi) (ar papildu mācībām) (stuurman kleine handelsvaart (met aanvulling)” un “diplomēts piekrastes kuģa mehāniķis (diploma motordrijver)”, kā arī attiecīgos apmācības aprakstus.

(4)	Apvienotā Karaliste ir iesniegusi pamatotu pieprasījumu no Direktīvas 2005/36/EK II pielikuma 5. punkta svītrot šīs valsts jūrniecības nozares profesijas, uz kurām attiecas Direktīvas 2001/25/EK darbības joma.

(5)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2005/36/EK.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Direktīvas 2005/36/EK II pielikumu groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1430/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.

(3)  OV L 136, 18.5.2001., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/45/EK (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/13

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 756/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar ko nosaka no 2008. gada 1. augusta piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Laikposmam no 2008. gada 1. augusta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)	Tomēr saskaņā ar Komisijas 2008. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 608/2008, ar ko uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības importam 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), dažu ar šo regulu noteikto nodokļu piemērošana tiek apturēta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 1. augusta, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

(3)  OV L 166, 27.6.2008., 19. lpp.

---

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/16

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 757/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 318/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 36. pantu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 688/2008 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1109/2007 36. pantā minētajiem produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 514/2008 (OV L 150, 10.6.2008., 7. lpp.).

(3)  OV L 253, 28.9.2007., 5. lpp.

(4)  OV L 192, 19.7.2008., 49. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/18

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 758/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 711/2008, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)	Eksporta kompensācijas par Regulas (EK) Nr. 318/2006 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 711/2008 (2) stājas spēkā no 2008. gada 25. jūlijā.

(2)	Ņemot vērā Komisijas rīcībā esošo papildu informāciju, konkrēti informāciju, kas attiecas uz pasaules tirgus cenu un iekšējā tirgus cenu attiecību izmaiņām, ir jāveic patlaban piemērojamo eksporta kompensāciju korekcijas.

(3)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 711/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 711/2008 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijos Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007, 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 197, 25.7.2008., 30. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/20

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 759/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 712/2008, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)	Eksporta kompensācijas par Regulas (EK) Nr. 318/2006 1. panta 1. punkta c), d) un g) apakšpunktā minētajiem produktiem saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 712/2008 (2) stājas spēkā no 2008. gada 25. jūlijs.

(2)	Ņemot vērā Komisijas rīcībā esošo papildu informāciju, kas attiecas uz pasaules tirgus cenu un iekšējā tirgus cenu attiecību izmaiņām, ir jāveic patlaban piemērojamo eksporta kompensāciju korekcijas.

(3)	Tāpēc Regula (EK) Nr. 712/2008 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 712/2008 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijos Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007, 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 197, 25.7.2008., 32. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/22

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 760/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz atļauju izmantot siera ražošanā kazeīnu un kazeinātus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 121. panta i) punktu, 192. pantu un 194. pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)	Padomes 1990. gada 24. jūlija Regula (EEK) Nr. 2204/90, ar ko paredz papildu vispārīgus noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru (2), no 2008. gada 1. jūlija ir atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(2)

Regulas (EEK) Nr. 2204/90 3. panta noteikumi par informācijas apmaiņu un kontroli un administratīviem pasākumiem nav iekļauti Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 192. un 194. pantu šie noteikumi iekļaujami Komisijas 2006. gada 13. oktobra Regulā (EK) Nr. 1547/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2204/90 (3) piemērošanai.

(3)	Skaidrības un lietderības labad Regula (EK) Nr. 1547/2006 jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 119. pantā paredzēts, ka kazeīna un kazeinātu izmantošanai siera ražošanā iepriekš jāsaņem atļauja. Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šo atļauju piešķiršanai, ņemot vērā prasības attiecībā uz uzņēmumu pārbaudēm. Lai atvieglotu izņēmumu ieviešanu un uzraudzību, attiecīgās atļaujas jāpiešķir uz noteiktu laika periodu.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta i) punktā paredzēts, ka sierā iekļaujamais kazeīna un kazeinātu maksimums procentos jānosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, ņemot vērā tehnoloģiski nepieciešamo. Ir lietderīgi noteikt minēto procentuālo daudzumu Kopienas mērogā, ņemot vērā pieejamās zināšanas. Lai atvieglotu pārbaudes, kas nodrošina atbilstību šim noteikumam, ieteicams noteikt kopējo maksimumu procentos, nevis maksimumu atsevišķiem produktiem, neskarot stingrākus valsts standartus.

(6)	Izmantojot sierā kazeīnus un/vai kazeinātus, jāievēro starptautiskie siera standarti jo īpaši attiecībā uz sūkalu olbaltumvielu/kazeīna attiecību (4).

(7)	Jānosaka sīki izstrādāti kontroles un sodu noteikumi, ņemot vērā nozares struktūru. Soda lielums jānosaka tad, ja atkal ir ieviests atbalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. pantu.

(8)

Neskarot valstīs paredzētos sodus, ja kazeīni un kazeināti siera ražošanā ir izmantoti bez atļaujas, ir lietderīgi, ja atbalsta apjoms noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. pantu, pieprasīt sodu, kas noteikts, ņemot vērā kazeīna un kazeinātu vērtību un atbilstīgā vājpiena pulvera daudzuma vērtību, lai vismaz neitralizētu ekonomisko ieguvumu, ko rada neatļauta izmantošana. Kamēr atbalsts par kazeīna un kazeinātu ražošanu ir noteikts nulles apmērā, nav lietderīgi noteikt soda lielumu.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 204. panta 2. punkta f) apakšpunktā noteikts, ka attiecībā uz pienu un piena produktu nozari regulu piemēro no 2008. gada 1. jūlija, izņemot noteikumus, kas paredzēti II daļas I sadaļas III nodaļā. Ar šo regulu no minētā datuma tika atcelta Regula (EEK) Nr. 2204/90. Tāpēc šī regula jāpiemēro no 2008. gada 1. jūlija.

(10)	Lai dotu iespēju nozarei pielāgoties jaunajam procentu maksimumam, kas iekļaujams un attiecināms uz citiem sieriem, jāparedz sešu mēnešu atkāpe.

(11)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 119. pantā minēto atļauju piešķir uz 12 mēnešiem pēc attiecīgā uzņēmuma pieprasījuma, ja tas iepriekš rakstveidā uzņēmies saistības pieņemt un izpildīt šīs regulas 3. panta noteikumus.

2.   Atļaujas izsniedz, piešķirot kārtas numuru katram uzņēmumam vai, ja vajadzīgs, katrai ražošanas vienībai.

3.   Atļaujas var attiekties uz vienu vai vairākiem siera veidiem saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma pieteikumu.

2. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta i) punkta i) apakšpunktā minētais maksimums procentos, kas iekļaujams produktos ar KN kodu 0406, ir 10 %. To piemēro to sieru svaram, ko attiecīgais uzņēmums vai ražošanas vienība saražojusi sešos mēnešos.

Attiecībā uz sieriem, kuriem pievienots kazeīns vai kazeināti, netiek pārsniegta piena sūkalu olbaltumvielu un piena kazeīna olbaltumvielu attiecība un tiek ievēroti ražotājvalsts tiesību akti par kazeīna un kazeinātu izmantošanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2008. gada 31. decembrim minētā punkta pirmajā daļā norādītais maksimums procentos ir 5 %:

a)	kausētam sieram, uz ko attiecas KN kods 0406 30;

b)	rīvētam kausētam sieram, uz ko attiecas KN kods ex 0406 20, kas ražots nepārtrauktā procesā, nepievienojot jau gatavu kausēto sieru;

c)	kausēta siera pulverim, uz ko attiecas KN kods ex 0406 20, kas ražots nepārtrauktā procesā, nepievienojot jau gatavu kausēto sieru.

3. pants

1.   Uzņēmumi:

a)	deklarē kompetentajai iestādei saražotā siera daudzumus un veidus, kā arī dažādos produktos iekļautos kazeīna un kazeinātu daudzumus;

b)	veic krājumu uzskaiti, kas dod iespēju pārbaudīt saražotā siera daudzumu un veidu, iepirktā un/vai saražotā kazeīna un kazeinātu daudzumu un to galamērķi un/vai izmantojumu.

2.   Krājumu uzskaitē, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, iekļauj informāciju par siera ražošanā izmantoto izejmateriālu izcelsmi, sastāvu un daudzumu. Dalībvalstis var pieprasīt noņemt paraugus, lai šo informāciju pārbaudītu. Dalībvalstis nodrošina, lai informāciju, ko iegūst no uzņēmumiem, uzskata par konfidenciālu informāciju.

4. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina atbilstību šai regulai, veicot administratīvu un fizisku pārbaudi jo īpaši:

a)	izdarot biežas, pēkšņas pārbaudes ražošanas vietās, lai veiktu gan krājumu uzskaites, gan attiecīgu tirdzniecības dokumentu un faktisko krājumu kontrolpārbaudes; šādām pārbaudēm jāattiecas uz reprezentatīvu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto deklarāciju skaitu;

b)	veicot to uzņēmumu izlases veida pārbaudes, kuri ražo sieru un kuriem nav piešķirta atļauja.

2.   Katru atļauju saņēmušo uzņēmumu pārbauda vismaz reizi gadā.

5. pants

Dalībvalstis veic uzskaiti par:

a)	piešķirto un/vai atsaukto atļauju skaitu;

b)	saistībā ar šīm atļaujām deklarētajiem kazeīna vai kazeinātu daudzumiem un saražotā siera daudzumiem;

c)	gadījumiem, kad kazeīns un/vai kazeināti izmantoti vai nu bez atļaujas, vai neievērojot noteikto procentuālo daudzumu, norādot izmantotā neatļautā kazeīna un kazeinātu daudzumus.

6. pants

1.   Neskarot attiecīgo dalībvalstu noteiktos sodus, par neatļautu kazeīna vai kazeinātu izmantošanu piemēro sodu. Soda lielums jānosaka tad, kad, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 100. pantu, ir mainīts atbalsta lielums.

2.   Summas, kas iekasētas saskaņā ar 1. punktu, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 (5) 12. pantam un tās paziņo Komisijai saskaņā ar minētās regulas 5. pantu.

7. pants

1.   Regula (EK) Nr. 1547/2006 tiek atcelta.

Tomēr atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1547/2006 1. pantu, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

2.   Atsauces uz atcelto regulu un Regulas (EEK) Nr. 2204/90 3. pantu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija. Tomēr Regulas 2. panta 1. punktu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 201, 31.7.1990., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2583/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 6. lpp.).

(3)  OV L 286, 17.10.2006., 8. lpp.

(4)  Pārtikas kodeksa vispārīgie siera standarti (CODEX STAN A-6, grozīti 2006. gadā).

(5)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/26

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 761/2008

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 716/2008 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2008. gada 25. jūlija piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)	Attiecinot Regulā (EK) Nr. 716/2008 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 716/2008, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 197, 25.7.2008., 52. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/28

---

PADOMES DIREKTĪVA 2008/72/EK

(2008. gada 15. jūlijs)

par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 92/33/EEK (1992. gada 28. aprīlis) par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)	Dārzeņu ražošana ieņem nozīmīgu vietu Kopienas lauksaimniecībā.

(3)

Apmierinošu rezultātu sasniegšana dārzeņu audzēšanas jomā lielā mērā atkarīga ne tikai no to sēklu veselības un kvalitātes, ko jau reglamentē ar Padomes Direktīvu 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (4), bet arī no dārzeņu stādāmā materiāla, kuru izmanto to pavairošanai.

(4)	Dažādu dalībvalstu atšķirīgais regulējums attiecībā uz dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu varētu radīt tirdzniecības šķēršļus un tādējādi apgrūtināt šo produktu brīvu apriti Kopienā.

(5)	Saskaņotiem nosacījumiem Kopienas mērogā būtu jānodrošina, ka pircēji visā Kopienā saņem veselīgu un labas kvalitātes dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu.

(6)	Tiktāl, ciktāl šādi saskaņoti nosacījumi attiecināmi uz augu veselību, tiem jābūt atbilstīgiem Padomes Direktīvai 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (5).

(7)

Neskarot tos noteikumus attiecībā uz augu veselību, kas paredzēti ar Direktīvu 2000/29/EK, nav lietderīgi Kopienas noteikumus piemērot dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecībai, ja norādīts, ka šos produktus paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, jo tur piemērojamie noteikumi var atšķirties no šajā direktīvā iekļautajiem noteikumiem.

(8)	Lai noteiktu augu veselības un kvalitātes standartus visu ģinšu un sugu dārzeņu dēstiem, vajadzīgi ilgstoši un sīki izstrādāti tehniski un zinātniski pētījumi. Šim nolūkam attiecīgi būtu jāizstrādā procedūra.

(9)	Pirmām kārtām tieši dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla piegādātājs ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka viņa produkti atbilst šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem.

(10)	Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, veicot kontroles un inspekcijas, būtu jānodrošina tas, ka piegādātāji izpilda šos nosacījumus.

(11)	Būtu jāparedz Kopienas kontroles pasākumi, lai nodrošinātu šajā direktīvā noteikto standartu vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs.

(12)	Dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla pircēju interesēs ir tas, lai šķirnes nosaukums būtu zināms un lai šķirnes identitāte būtu aizsargāta.

(13)	Šajā nolūkā būtu jāparedz cik vien iespējams piemērot tos noteikumus par šķirnes izskatu, kas paredzēti attiecībā uz dārzeņu sēklu tirdzniecību.

(14)	Lai nodrošinātu dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla identitāti un tirdzniecības kārtību, būtu jāparedz Kopienas noteikumi par partiju atdalīšanu un marķēšanu. Izmantotajām etiķetēm būtu jāsniedz ziņas, kas nepieciešamas gan oficiālajai kontrolei, gan izmantotāja informēšanai.

(15)	Būtu jāizstrādā noteikumi, kas pārejošu piegādes problēmu gadījumā ļautu veikt dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību saskaņā ar mazāk stingrām prasībām, nekā paredzēts šajā direktīvā.

(16)	Būtu jāaizliedz dalībvalstīm ieviest jaunus tirdzniecības nosacījumus vai ierobežojumus, kas atšķirtos no šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, attiecībā uz ģintīm un šķirnēm, kuras minētas II pielikumā un par kurām tiks sagatavoti saraksti.

(17)

Būtu jāparedz noteikumi, kas atļautu trešās valstīs ražota dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību Kopienā vienīgi ar noteikumu, ka tas sniedz tādu pašu nodrošinājumu kā Kopienā ražots dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls un ka tirdzniecība notiek atbilstoši Kopienas noteikumiem.

(18)	Lai saskaņotu dalībvalstīs izmantotās izpētes tehniskās metodes un salīdzinātu Kopienā ražoto dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu ar trešās valstīs ražoto, būtu jāveic salīdzinoši pētījumi, lai pārbaudītu šādu produktu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(19)	Šīs Direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(20)	Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām direktīva jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro, kā norādīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.   Šī direktīva attiecas uz tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību Kopienā, kas nav sēklas.

2.   Šīs direktīvas 2. līdz 20. pants un 23. pants attiecas uz ģintīm, sugām un to hibrīdiem, kas uzskaitīti II pielikumā.

Minētie panti attiecas arī uz citu ģinšu, sugu un to hibrīdu potcelmiem un citām stādu daļām, ja kādas šīs ģints, sugas vai to hibrīdu materiālu uzpotē vai ir paredzēts uzpotēt uz tiem.

3.   Grozījumus II pielikumā iekļautajam ģinšu un sugu sarakstam pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto procedūru.

2. pants

Neskarot noteikumus attiecībā uz veselību, kas paredzēti ar Direktīvu 2000/29/EK, šī direktīva neattiecas uz pavairošanas vai stādāmo materiālu, kuru paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, ja tas pienācīgi apzīmēts šādam nolūkam un tiek uzglabāts pietiekami izolēti.

Īstenošanas pasākumus attiecībā uz pirmo daļu, jo īpaši attiecībā uz apzīmēšanu un atsevišķu uzglabāšanu, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“pavairošanas materiāls” ir augu daļas un visu veidu stādāmais materiāls, tostarp potcelmi, kas paredzēti dārzeņu pavairošanai un ražošanai;

b)	“stādāmais materiāls” ir veseli augi un augu daļas, tostarp potētajiem augiem – potētie komponenti, kas paredzēti stādīšanai, lai ražotu dārzeņus;

c)	“piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas attiecībā uz dārzeņu pavairošanas vai stādāmo materiālu profesionāli veic vismaz vienu no šādām darbībām: ataudzēšanu, ražošanu, aizsargāšanu un/vai apstrādi un tirdzniecību;

d)	“tirdzniecība” ir pavairošanas vai stādāmā materiāla uzglabāšana pieejamā veidā vai krājumā, izlikšana vai piedāvāšana pārdošanai, pārdošana un/vai piegādāšana citai personai jebkādā veidā;

e)

“atbildīgā oficiālā iestāde”: i) vienīgā un centrālā iestāde, ko dalībvalsts tās valdības pārraudzībā izveidojusi vai izraudzījusies un kas ir atbildīga par kvalitātes jautājumiem; ii) jebkura valsts iestāde, kas izveidota: — vai nu valsts līmenī, — vai arī reģionālā līmenī valsts iestāžu pārraudzībā, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Šā punkta i) un ii) apakšpunktā minētās iestādes saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem var deleģēt šajā direktīvā paredzēto uzdevumu veikšanu to pakļautībā un pārraudzībā jebkurai juridiskai personai, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts un kas saskaņā ar tās oficiāli apstiprinātiem statūtiem pilda vienīgi konkrētas publiskas funkcijas, ar noteikumu, ka šāda persona un tās dalībnieki nav personīgi ieinteresēti viņu veikto pasākumu iznākumā. Dalībvalstis nodrošina ciešu sadarbību starp i) un ii) apakšpunktā minētajām iestādēm. Turklāt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru var apstiprināt citu juridisku personu, kas izveidota jebkuras i) un ii) apakšpunktā minētās iestādes uzdevumā un kas darbojas šīs iestādes pakļautībā un pārraudzībā, ar noteikumu, ka šāda persona nav personīgi ieinteresēta tās veikto pasākumu iznākumā. Dalībvalstis paziņo Komisijai, kuras ir to atbildīgās oficiālās iestādes. Komisija šo informāciju nosūta pārējām dalībvalstīm;

f)	“oficiāli pasākumi” ir pasākumi, kurus veic atbildīgā oficiālā iestāde;

g)	“oficiāla inspekcija” ir inspekcija, kuru veic atbildīgā oficiālā iestāde;

h)	“oficiāls paziņojums” ir paziņojums, ko sniegusi atbildīgā oficiālā iestāde vai par kā sniegšanu tā ir atbildīga;

i)	“partija” ir noteikts daudzums viena veida produktu vienību, kas identificējamas pēc to sastāva homogenitātes un izcelsmes;

j)	“laboratorija” ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekts, kurš veic analīzes un pienācīgu diagnosticēšanu, kas ļauj ražotājam pārraudzīt produkcijas kvalitāti.

4. pants

Saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto procedūru katrai ģintij un sugai, kas minēta II pielikumā, un citu ģinšu un sugu potcelmiem, ja šo ģinšu vai sugu materiāls ir uzpotēts vai to paredzēts uzpotēt uz šo ģinšu vai sugu augiem, I pielikumā izveido sarakstu, kurā iekļauj atsauci uz augu veselības nosacījumiem, kas noteikti ar Direktīvu 2000/29/EK un ko piemēro attiecīgajām ģintīm un/vai sugām, un kurā paredz:

a)	nosacījumus, kuriem jāatbilst dārzeņu stādāmajam materiālam, jo sevišķi attiecībā uz ražas kvalitāti un tīrību un vajadzības gadījumā attiecībā uz šķirnes raksturīgajām pazīmēm. Šos nosacījumus pievieno I pielikuma A daļai;

b)	nosacījumus pavairošanas materiālam, jo sevišķi attiecībā uz piemēroto pavairošanas sistēmu, gaidāmās ražas tīrību un vajadzības gadījumā attiecībā uz šķirnes raksturīgajām pazīmēm. Šos nosacījumus izklāsta I pielikuma B daļā.

5. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka piegādātāji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai visos dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla ražošanas un tirdzniecības posmos garantētu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem standartiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkiem minētie piegādātāji veic pārbaudes vai nu paši, vai arī viņu uzdevumā to dara akreditēts piegādātājs vai atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz šādiem principiem:

—	kritisko punktu identificēšana savā ražošanas procesā, pamatojoties uz izmantotajām ražošanas metodēm,

—	pirmajā ievilkumā minēto kritisko punktu pārraudzības un pārbaudes metožu izveidošana un ieviešana,

—	paraugu ņemšana, lai veiktu analīzes laboratorijās, ko akreditējusi atbildīgā oficiālā iestāde, lai pārbaudītu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem standartiem,

—	pirmajā, otrajā un trešajā ievilkumā minēto datu uzskaite rakstiski vai citā neizdzēšamā veidā, kā arī tādu datu par pavairošanas un stādāmā materiāla ražošanu un tirdzniecību uzskaite, kas ir atbildīgās oficiālās iestādes rīcībā. Šos dokumentus un uzskaites datus uzglabā vismaz vienu gadu.

Tomēr piegādātājiem, kuru darbība šajā jomā saistīta vienīgi ar tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla izplatīšanu, kas nav ražots un iepakots viņu telpās, prasa veikt datu uzskaiti rakstiski vai citā neizdzēšamā veidā vienīgi par šādu produktu pirkšanu un pārdošanu un/vai piegādi.

Šis punkts neattiecas uz piegādātājiem, kuru darbība šajā jomā saistīta ar dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla piegādi neprofesionāliem galapatērētājiem nelielos apjomos.

3.   Ja pašu veikto pārbaužu rezultāti vai jebkura 1. punktā minēto piegādātāju rīcībā esoša informācija liecina, ka produktā ir viens vai vairāki Direktīvā 2000/29/EK minētie kaitīgie organismi vai ka tādu organismu daudzums, kuri norādīti saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu sagatavotajos attiecīgajos sarakstos, pārsniedz apjomu, kas parasti pieļaujams, lai nodrošinātu atbilstību standartiem, piegādātāji par to nekavējoties ziņo atbildīgajai oficiālajai iestādei un veic šīs iestādes noteiktos pasākumus vai jebkādus citus pasākumus, lai mazinātu šādu kaitīgu organismu izplatības risku. Piegādātājs veic uzskaiti par visiem gadījumiem, kad šādi kaitīgi organismi konstatēti viņa telpās, kā arī par visiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz šādiem gadījumiem.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus 2. punkta otrās daļas piemērošanai pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

1.   Atbildīgā oficiālā iestāde akreditē piegādātājus tad, kad ir pārliecinājusies, ka to ražošanas metodes un uzņēmumi atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz darbību, ko tie veic. Akreditācija jāatjauno, ja piegādātājs izlemj veikt citas darbības, par kurām tas nav saņēmis akreditāciju.

2.   Atbildīgā oficiālā iestāde akreditē laboratorijas tad, kad ir pārliecinājusies, ka šīs laboratorijas, to izmantotās metodes un to uzņēmumi attiecībā uz to veiktajām testēšanas darbībām atbilst šīs direktīvas prasībām, kas jāprecizē saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru. Akreditācija jāatjauno, ja laboratorija izlemj veikt citas darbības, par kurām tā nav saņēmusi akreditāciju.

3.   Atbildīgā oficiālā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, ja 1. un 2. punktā minētās prasības vairs netiek pildītas. Šādā nolūkā tā jo īpaši ņem vērā secinājumus, kas iegūti jebkādās pārbaudēs, kuras veiktas saskaņā ar 7. pantu.

4.   Piegādātāju, uzņēmumu un laboratoriju uzraudzību un kontroli regulāri veic atbildīgā oficiālā iestāde, vai tas tiek darīts tās uzdevumā, un tai jebkurā laikā iespējams brīvi iekļūt jebkurā uzņēmuma daļā, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Īstenošanas pasākumus attiecībā uz uzraudzību un kontroli vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja, veicot uzraudzību un kontroli, atklājas, ka šīs direktīvas prasības netiek ievērotas, atbildīgā oficiālā iestāde veic atbilstošus pasākumus.

7. pants

1.   Komisijas eksperti, sadarbojoties ar dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm, var veikt pārbaudes uz vietas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, un jo īpaši lai pārliecinātos, vai piegādātāji patiešām izpilda šīs direktīvas prasības. Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem jebkādu palīdzību, kas vajadzīga viņu pienākumu veikšanai. Komisija informē dalībvalstis par veikto pārbaužu rezultātiem.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta piemērošanai pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

1.   Dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu var laist pārdošanā vienīgi akreditēti piegādātāji un vienīgi tad, ja tas atbilst prasībām, kas paredzētas 4. pantā minētajā sarakstā.

2.   Neskarot Direktīvu 2000/29/EK, 1. punktu nepiemēro attiecībā uz dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas paredzēts:

a)	pētījumiem vai zinātniskiem mērķiem; vai

b)	selekcijas darbam; vai

c)	pasākumiem, kuru mērķis ir ģenētiskās daudzveidības saglabāšana.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta piemērošanai vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

1.   Neskarot 2. pantu, dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas pieder pie II pielikumā uzskaitītajām ģintīm vai sugām un uz ko attiecas arī Direktīva 2002/55/EK, nelaiž pārdošanā Kopienā, ja vien tas nepieder pie šķirnes, kura akceptēta saskaņā ar minēto direktīvu.

2.   Neskarot 2. pantu un šā panta 3. punktu, dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas pieder pie II pielikumā uzskaitītajām ģintīm vai sugām, bet uz ko neattiecas Direktīva 2002/55/EK, nelaiž pārdošanā Kopienā, ja vien tas nepieder pie šķirnes, kuru oficiāli akceptējusi vismaz viena dalībvalsts.

Akceptēšanas nosacījumiem piemēro Direktīvas 2002/55/EK 4. un 5. pantā un 9. panta 3. punktā paredzētos noteikumus.

Attiecībā uz akcepta un turpmākas ražošanas procedūrām un formalitātēm minētās direktīvas 3. panta 2. un 4. punktu, 6., 7. un 8. pantu, 9. panta 1., 2. un 4. punktu un 10. līdz 15. pantu piemēro mutatis mutandis.

Jebkurā posmā var ņemt vērā neoficiālu testu rezultātus un praktisku informāciju, kas iegūta audzēšanas laikā.

3.   Šķirnes, kuras oficiāli akceptētas saskaņā ar 2. punktu, iekļauj Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, kas minēts Direktīvas 2002/55/EK 17. pantā. Minētās direktīvas 16. panta 2. punktu un 17., 18. un 19. pantu piemēro mutatis mutandis.

10. pants

1.   Audzēšanas laikā, kā arī izceļot vai noņemot no vecākaugu materiāla, dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu glabā atsevišķās partijās.

2.   Ja dažādas izcelsmes dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls ir salikts kopā vai sajaukts, to iepakojot, uzglabājot, transportējot vai piegādājot, piegādātājs veic uzskaiti, kurā ietver šādus datus: partijas sastāvu un atsevišķu komponentu izcelsmi.

3.   Dalībvalstis nodrošina atbilstību 1. un 2. punkta prasībām, veicot oficiālas inspekcijas.

11. pants

1.   Neskarot 10. panta 2. punktu, dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu laiž pārdošanā vienīgi tad, ja tas ir pietiekami homogēnās partijās, ja tas ir atzīts par atbilstošu šai direktīvai un ja tam ir pievienots dokuments, ko izdevis piegādātājs saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti saskaņā ar 4. pantu sagatavotajos sarakstos. Ja minētajā dokumentā ir iekļauts oficiāls paziņojums, tad to uzskatāmi nodala no dokumenta pārējā satura.

Prasības attiecībā uz dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla marķēšanu un/vai noslēgšanu un iepakošanu paredz 4. pantā minētajā sarakstā.

2.   Ja mazumtirgotājs dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu piegādā neprofesionālam galapatērētājam, tad prasības attiecībā uz marķēšanu var būt ierobežotas, pieprasot sniegt vienīgi atbilstošu informāciju par produktu.

12. pants

1.   Dalībvalstis var atbrīvot:

a)	no 11. panta piemērošanas – sīkražotājus, kuru viss saražotais un pārdotais dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls paredzēts tādu personu galaizlietošanai vietējā tirgū, kas nav profesionāli iesaistīti augkopībā (“vietējā apgrozība”);

b)	no 18. pantā minētajām kontrolēm un oficiālajām inspekcijām – vietējās apgrozības dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, ko ražo šādi atbrīvotas personas.

2.   Īstenošanas pasākumus citām prasībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem atbrīvojumiem, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem “sīkražotāji” un “vietējais tirgus”, kā arī attiecībā uz atbilstošām procedūrām, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

13. pants

Ja ir pārejošas grūtības tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla piegādē, kas atbilst šīs direktīvas prasībām, tad saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas atbilst mazāk stingrām prasībām, neskarot augu veselības noteikumus, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/29/EK.

14. pants

1.   Tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecībai, kurš atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, piemēro vienīgi šajā direktīvā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz piegādātājiem, augu veselību, augsni un inspekcijas režīmu.

2.   Tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecībai, kura šķirne ir iekļauta Kopējā dārzeņu šķirņu katalogā, piemēro vienīgi šajā direktīvā noteiktos ierobežojumus attiecībā uz šķirni.

15. pants

Attiecībā uz II pielikumā minētajiem produktiem dalībvalstis atturas noteikt stingrākus nosacījumus vai tirdzniecības ierobežojumus par tiem nosacījumiem, kas paredzēti 4. pantā minētajos sarakstos, vai, ja to nav, tad par tiem, kuri ir spēkā 1992. gada 28. aprīlī.

16. pants

1.   Lēmumu par to, vai dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls, kas ražots trešā valstī un sniedz tādas pašas garantijas attiecībā uz piegādātāja saistībām, identitāti, raksturīgajām pazīmēm, augu veselību, augsni, iepakošanu, inspekcijas režīmu, marķēšanu un iepakojumu noslēgšanu, attiecībā uz visām šīm pazīmēm ir līdzvērtīgs Kopienā ražotam dārzeņu pavairošanas un stādāmajam materiālam un atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Līdz 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanai dalībvalstis, neskarot Direktīvu 2000/29/EK, līdz 2012. gada 31. decembrim var dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla importam no trešām valstīm piemērot nosacījumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi pagaidu vai pastāvīgajiem nosacījumiem, kuri paredzēti šīs direktīvas 4. pantā minētajos sarakstos. Ja šajos sarakstos tādi nosacījumi nav paredzēti, importa nosacījumiem jābūt līdzvērtīgiem vismaz tiem nosacījumiem, ko piemēro produkcijai attiecīgajā dalībvalstī.

Līdz šā panta 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanai šā punkta pirmajā daļā minēto datumu attiecībā uz dažādām trešām valstīm var atlikt saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

Dārzeņu pavairošanas un stādāmajam materiālam, ko dalībvalsts importē saskaņā ar tās pieņemtu lēmumu atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, citās dalībvalstīs nepiemēro nekādus tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

17. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka ražošanas un tirdzniecības laikā tiek veiktas dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla oficiālas inspekcijas izlases veidā, lai pārliecinātos par atbilstību šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem.

18. pants

Sīki izstrādātas īstenošanas procedūras 5. pantā paredzētajām kontrolēm un 10. un 17. pantā paredzētajām oficiālajām inspekcijām, tostarp paraugu ņemšanas metodes, vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

1.   Ja, veicot 6. panta 4. punktā noteiktos uzraudzības un kontroles pasākumus, 17. pantā noteikto oficiālo inspekciju vai 20. pantā noteiktos pētījumus, konstatē, ka dārzeņu pavairošanas vai stādāmais materiāls neatbilst šīs direktīvas prasībām, tad dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde atbilstoši rīkojas, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šīs direktīvas noteikumi, vai, ja tas nav iespējams, lai aizliegtu šā dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla pārdošanu Kopienā.

2.   Ja konstatē, ka dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls, ko laiž pārdošanā noteikts piegādātājs, neatbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, tad attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka pret šo piegādātāju tiek veikti atbilstoši pasākumi. Ja šim piegādātājam aizliedz pārdot dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, tad dalībvalsts par to paziņo Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.   Jebkurus pasākumus, kas veikti saskaņā ar 2. punktu, pārtrauc, tiklīdz attiecīgi konstatēts, ka dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls, kuru piegādātājs paredzējis pārdot, turpmāk būs atbilstošs šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem.

20. pants

1.   Dalībvalstīs veic paraugu pētījumus vai attiecīgos gadījumos pārbaudes, lai pārbaudītu, vai dārzeņu pavairojamais un stādāmais materiāls atbilst šīs direktīvas prasībām un nosacījumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz augu veselību. Komisija drīkst organizēt pētījumu inspekcijas, ko veic dalībvalstu un Komisijas pārstāvji.

2.   Kopienā drīkst veikt Kopienas salīdzinošās pārbaudes un pētījumus tāda dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla paraugu turpmākai inspekcijai, kuru laiž pārdošanā saskaņā ar šīs direktīvas obligātajiem vai izvēles noteikumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar augu veselību. Salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos drīkst ietvert:

—	dārzeņu pavairojamo un stādāmo materiālu, kas iegūts trešās valstīs,

—	dārzeņu pavairojamo un stādāmo materiālu, kas piemērots bioloģiskajai ražošanai,

—	dārzeņu pavairojamo un stādāmo materiālu, kas laists pārdošanā saistībā ar pasākumiem, kuri vērsti uz ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu.

3.   Šīs salīdzinošās pārbaudes un pētījumus izmanto, lai saskaņotu dārzeņu pavairojamā un stādāmā materiāla pārbaudes tehniskās metodes un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti tie nosacījumi, kuriem jāatbilst materiālam.

4.   Saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru veic pasākumus, kas vajadzīgi salīdzinošo pārbaužu un pētījumu veikšanai. Komisija informē 21. panta 1. punktā minēto komiteju par tehniskajiem pasākumiem šo pārbaužu un pētījumu veikšanai un to rezultātiem. Ja rodas augu veselības problēmas, Komisija par to paziņo Pastāvīgajai augu veselības komitejai.

5.   Kopiena var finansēt 2. un 3. punktā paredzēto salīdzinošo pārbaužu un pētījumu veikšanu.

Finansiālais ieguldījums nepārsniedz gada apropriācijas, par kurām budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu.

6.   Salīdzinošās pārbaudes un pētījumus, kuros drīkst izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus finansiālā ieguldījuma nodrošināšanai nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētās salīdzinošās pārbaudes un pētījumus drīkst veikt vienīgi valsts iestādes vai juridiskas personas, kuras darbojas valsts pārraudzībā.

21. pants

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komiteja, turpmāk – “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

22. pants

Grozījumus 4. pantā minētajos sarakstos, kā arī nosacījumos un sīki izstrādātajos noteikumos, kas pieņemti šīs direktīvas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru.

23. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka dārzeņu pavairošanas un stādāmais materiāls, kas ražots to teritorijā un paredzēts pārdošanai, atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Ja oficiālā inspekcijā konstatē, ka dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu nevar tirgot, jo tas neatbilst augu veselības nosacījumiem, tad attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošus oficiālus pasākumus, lai novērstu jebkādu augu veselības risku.

24. pants

Attiecībā uz 5. līdz 11. pantu, 14., 15., 17., 19. un 23. pantu piemērošanas sākuma dienu visām II pielikumā minētajām ģintīm un sugām nosaka saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto procedūru pēc tam, kad ir sagatavots 4. pantā minētais saraksts.

25. pants

Direktīvu 92/33/EEK, kā tā grozīta ar aktiem, kas uzskaitīti III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām direktīva jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro, kā izklāstīts III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

26. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2008. gada 11. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 157, 10.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/699/EK (OV L 284, 30.10.2007., 33. lpp.).

(3)  Skatīt III pielikuma A daļu.

(4)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/124/EK (OV L 339, 6.12.2006., 12. lpp.).

(5)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2008/64/EK (OV L 168, 28.6.2008., 31. lpp.).

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

---

---

---

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/40

---

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 25. februāris),

lai parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2008/628/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta trešo teikumu, 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 23. oktobrī pilnvaroja Komisiju Kopienas un tās dalībvalstu vārdā veikt sarunas ar Kirgizstānas Republiku par protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)	Protokols būtu jāparaksta Eiropas Kopienu un to dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(3)	Protokols būtu provizoriski jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā formālai noslēgšanai,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Eiropas Kopienu un to dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam (1).

2. pants

Līdz protokola spēkā stāšanās brīdim to provizoriski piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 42. lpp.

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/47

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 12. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu 2005/56/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003

(2008/629/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Vadoties pēc Komisijas Lēmuma 2005/56/EK (2) 4. panta 1. punkta, Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”) ir uzticēta Komisijas programmu pārvaldīšana izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā, un jo īpaši Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmas MEDIA 2007 (2007.–2013. gads) pārvaldīšana, kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (3) kā programma, kas veicina Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi, MEDIA Plus – Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana (2001.–2006. gads), kas tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/821/EK (4), un Eiropas audiovizuālās jomas profesionāļu apmācību programma MEDIA-Training (2001.–2006. gads), kas tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (5).

(2)	Vadoties pēc Lēmuma 2005/56/EK 4. panta 3. punkta, Komisija var pilnvarot Aģentūru pēc tam, kad ir saņemts lēmums no Izpildaģentūru komitejas, veikt tāda paša veida uzdevumus kā Kopienu programmas izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā.

(3)

Aģentūras mandātam jāietver arī to projektu vadība un slēgšana, kas uzsākti Eiropas audiovizuālās jomas profesionāļu apmācību programmas MEDIA II – Training (1996.–2000. gads) laikā, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/564/EK (6); un Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas MEDIA II – Izstrāde un izplatīšana (1996.–2000. gads) laikā, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/563/EK (7).

(4)	Attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/56/EK.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Lēmuma 2005/56/EK 4. panta 1. punktam pievieno šādu 29. un 30. apakšpunktu:

“29)	Eiropas audiovizuālās jomas profesionāļu apmācību programma (MEDIA II – Training) (1996.–2000. gads), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 95/564/EK (8);

30)	Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programma (MEDIA II – Izstrāde un izplatīšana) (1996.–2000. gads), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 95/563/EK (9).

---

(1)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 27.1.2005., 35. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/114/EK (OV L 49, 17.2.2007., 21. lpp.).

(3)  OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(4)  OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004.

(6)  OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.

(7)  OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.

(8)  OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.

(9)  OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.”

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/49

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 24. jūlijs)

par ārkārtas pasākumiem, kas piemērojami no Bangladešas importētiem un cilvēku uzturā lietošanai paredzētiem vēžveidīgajiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3698)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/630/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 izklāstīti vispārīgi principi, kas Kopienas un valsts līmenī reglamentē pārtiku un barību vispār, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi, ja no trešās valsts ievesta pārtika nepārprotami var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ja šos draudus nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktiem pasākumiem.

(2)

Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (2), noteikts, ka dzīvnieku audzēšanas un pirmapstrādes dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas procesu uzrauga, lai atklātu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos, to ekskrementos un izdalījumos, kā arī audos, dzīvnieku produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī.

(3)	Vēžveidīgajos, kas importēti no Bangladešas un paredzēti cilvēku uzturam, ir konstatētas veterināro zāļu atliekas un neatļautas vielas. Minētās zāles un vielas uzturā var apdraudēt cilvēku veselību.

(4)	Komisijas nesenās pārbaudes Bangladešā atklāja nopietnus sistēmas trūkumus, kurā kontrolē atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos, un izrādījās, ka nav iespēju veikt pietiekamas laboratoriskās pārbaudes attiecībā uz konkrētām veterinārām zālēm dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos.

(5)	Bangladeša nesen īstenoja pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, kas konstatēti saistībā ar manipulācijām ar zvejniecības produktiem un to pārbaudīšanu.

(6)	Tā kā minētie pasākumi nav pietiekami, ir lietderīgi Kopienas mērogā pieņemt konkrētus ārkārtas pasākumus, kas piemērojami no Bangladešas importētiem vēžveidīgajiem, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu efektīvu un vienlīdzīgu cilvēku veselības aizsardzību.

(7)

Tāpēc dalībvalstīm būtu jāļauj no Bangladešas vēžveidīgos importēt tikai tad, ja var pierādīt, ka izcelsmes valstī tie analītiski pārbaudīti, lai apstiprinātu, ka tajos nav neatļautu vielu un ka konkrētu veterināro zāļu atlieku koncentrācija nepārsniedz Kopienas tiesību aktos noteikto maksimālo atlieku koncentrāciju.

(8)	Tomēr ir atbilstīgi atļaut importēt sūtījumus, kuriem nav pievienoti rezultāti no izcelsmes valstī veiktām analītiskām pārbaudēm, ar nosacījumu, ka importētājas dalībvalstis nodrošina, ka minētie sūtījumi tiek atbilstoši pārbaudīti, tiklīdz tie nogādāti pie Kopienas robežas.

(9)	Šis lēmums jāpārskata, ņemot vērā Bangladešas piedāvātās garantijas un dalībvalstu veikto analītisko pārbaužu rezultātus.

(10)	Šajā lēmuma paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šo lēmumu piemēro no Bangladešas importētiem un cilvēku uzturam paredzētiem vēžveidīgo sūtījumiem (“produkti”).

2. pants

Dalībvalstis ļauj produktus importēt Kopienā ar nosacījumu, ka tiem ir pievienoti izcelsmes valstī veiktu analītisku pārbaužu rezultāti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražojumi neapdraud cilvēku veselību (“analītiskā pārbaude”).

Analītiskās pārbaudes jāveic, īpaši – lai atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90 (3) un Komisijas Lēmumam 2002/657/EK (4) noteiktu hloramfenikola, nitrafurānu metabolītu, tetraciklīna, malahītzaļā un kristālvioletā klātbūtni.

3. pants

Dalībvalstis, atkāpjoties no 2. panta, ļauj importēt produktus, kuriem nav pievienoti analītisko pārbaužu rezultāti, ar nosacījumu, ka importējošā dalībvalsts nodrošina, ka visi šādu produktu sūtījumi tiek pilnīgi un atbilstoši pārbaudīti, tiklīdz tie nogādāti pie Kopienas robežas, lai nodrošinātu, ka tie neapdraud cilvēku veselību.

Tomēr minētie sūtījumi jāaiztur pie Kopienas robežas, iekams laboratorijas testu rezultāti neuzrāda, ka nav konstatēta 2. pantā minēto vielu, kuras atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem nav atļautas, klātbūtne vai nav pārsniegta maksimālā atlieku koncentrācija, kas tai pašā pantā minētajām veterinārām zālēm noteikta Kopienas tiesību aktos.

4. pants

1.   Dalībvalstis nekavējoties sazinās ar Komisiju, ja analītiskajās pārbaudēs konstatē:

a)	jebkuras vielas klātbūtni, kura nav atļauta atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, vai

b)	veterināro zāļu atliekas, kuras pārsniedz Kopienas tiesību aktos noteikto maksimālo atlieku koncentrāciju.

Minētās informācijas iesniegšanai dalībvalstis izmanto Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 178/2002.

2.   Dalībvalstis ik pēc trim mēnešiem iesniedz Komisijai ziņojumu par visiem analītisko pārbaužu rezultātiem.

Šos ziņojumus iesniedz nākamajā mēnesī pēc katra gada ceturkšņa (aprīlī, jūlijā, oktobrī un janvārī).

5. pants

Visi izdevumi, kas radušies, piemērojot šo lēmumu, jāpieprasa no nosūtītāja, sūtījuma saņēmēja vai to pārstāvja.

6. pants

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

7. pants

Šis lēmums ir pārskatāms, ņemot vērā Bangladešas piedāvātās garantijas un dalībvalstu veikto analītisko pārbaužu rezultātus.

8. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 202/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 17. lpp.).

(2)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(3)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 542/2008 (OV L 157, 17.6.2008., 43. lpp.).

(4)  OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/25/EK (OV L 6, 10.1.2004., 38. lpp.).

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/51

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 29. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/805/EK attiecībā uz dažiem dalībvalstu reģioniem, kas iekļauti lēmuma pielikumā, un minētā lēmuma piemērošanas termiņa pagarināšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3964)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/631/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 24. novembra Lēmumu 2006/805/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (3) pieņēma, reaģējot uz klasiskā cūku mēra uzliesmojumiem dažās dalībvalstīs. Ar minēto lēmumu noteica dažus slimības kontroles pasākumus attiecībā uz klasisko cūku mēri minētajās dalībvalstīs.

(2)	Lēmums 2006/805/EK ir spēkā līdz 2008. gada 31. jūlijam. Ņemot vērā vispārējo klasiskā cūku mēra slimības situāciju atsevišķos apgabalos Bulgārijā, Vācijā, Francijā, Ungārijā un Slovākijā, Lēmuma 2006/805/EK piemērošanas termiņu ir lietderīgi pagarināt līdz 2009. gada 31. jūlijam.

(3)

Bulgārija ir informējusi Komisiju par klasiskā cūku mēra jaunāko attīstību tās teritorijā savvaļas cūkām un cūkām saimniecībās. Saskaņā ar saņemto informāciju šajā dalībvalstī savvaļas cūku slimības situācija ir ievērojami uzlabojusies. Turklāt vairs nav aizdomu par to, ka klasiskais cūku mēris varētu būt endēmisks cūkām saimniecībās. Bulgārija ir informējusi Komisiju arī par papildu pasākumiem, kas veikti, lai komerciālās saimniecībās nepieļautu klasiskā cūku mēra vīrusa infekciju cūkām, kuras nosūta nokaušanai. Tādēļ vairs nav jāpiemēro Lēmumā 2006/805/EK paredzētais aizliegums par svaigas cūkgaļas un cūkgaļas izstrādājumu, un cūkgaļas produktu nosūtīšanu no Bulgārijas uz citām dalībvalstīm.

(4)

Lai gan savvaļas cūku slimības situācija Bulgārijā ir uzlabojusies, šajās valstī joprojām pastāv klasiskā cūku mēra uzliesmojumu risks. Tādēļ aizliegums par dzīvu cūku nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm jāturpina piemērot visā Bulgārijas teritorijā. Visa Bulgārijas teritorija attiecīgi jāiekļauj Lēmuma 2006/805/EK pielikuma II daļā.

(5)

Ungārija un Slovākija arī ir informējušas Komisiju par klasiskā cūku mēra jaunāko attīstību savvaļas cūkām to teritorijās. Ņemot vērā pieejamos epidemioloģiskos datus, minēto dalībvalstu apgabali, kuros piemēro ar klasisko cūku mēri saistītus kontroles pasākumus, jāpaplašina, lai iekļautu arī atsevišķas teritorijas Heves un Borsod-Abaúj-Zemplén apgabalos Ungārijā un Rimavská Sobota, Nové Zámky, Levice un Komárno rajonos Slovākijā. Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/805/EK.

(6)	Šajā lēmuma paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/805/EK groza šādi.

1)	Lēmuma 14. pantā minēto datumu “2008. gada 31. jūlijam” aizstāj ar datumu “2009. gada 31. jūlijam”.

2)	Lēmuma pielikuma II un III daļu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3)  OV L 329, 25.11.2006., 67. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/225/EK (OV L 73, 15.3.2008., 32. lpp.).

---

---

1.8.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/53

---

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2008/632/KĀDP

(2008. gada 31. jūlijs),

ar kuru groza Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP (1) Padome ir atjaunojusi ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi, kuru mērķis ir jo īpaši mudināt personas, uz ko tā attiecas, atteikties no politikas, kas izraisa cilvēktiesību, vārda brīvības un labas pārvaldības apspiešanu.

(2)

Pēc vardarbības aktiem, ko Zimbabves varas iestādes ir organizējušas un īstenojušas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 2008. gadā un kuru rezultātā vēlēšanas ir izvērtušās demokrātijas graušanā, Padome ir nolēmusi papildināt ar jaunām personām un organizācijām sarakstu Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā, 2008. gada 22. jūlijā pieņemot Lēmumu 2008/605/KĀDP.

(3)	Būtu arī jāpastiprina ierobežojoši pasākumi pret personām, kas iekļautas sarakstā Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP pielikumā, nosakot tām aizliegumu ieceļot vai ceļot tranzītā dalībvalstu teritorijā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP groza šādi.

1)

Kopējās nostājas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu Zimbabves valdības locekļu un citu fizisku personu, kuras iesaistītas darbībās, kas smagi grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, ieceļošanu vai tranzītu caur savām teritorijām. Personas, uz kurām attiecas šis punkts, ir uzskaitītas pielikumā.”

2)	Kopējās nostājas 4. panta 3. punktā iekļauj šādu jaunu apakšpunktu: “d) saskaņā ar 1929. gada Izlīguma līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.”

3)

Kopējās nostājas 4. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: “5.   Dalībvalstis var atkāpties no 1. punktā minētajiem pasākumiem, ja personas ceļošana ir pamatota steidzamu un nepieciešamu humānu apsvērumu dēļ vai – izņēmuma kārtā – ja persona ceļo, lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes, tostarp tādas, kuras ir ierosinājusi Eiropas Savienība, ja tajās notiek politisks dialogs, kura mērķis ir tieši un būtiski veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Zimbabvē. 6.   Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 5. punktā minēto atkāpi, paziņo to Padomei rakstiski. Uzskata, ka atkāpe ir piešķirta, ja neviens Padomes loceklis 48 stundu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža rakstveidā neiebilst pret ierosināto atkāpi. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi tam iebilst, atkāpe nav piešķirta, izņemot gadījumus, ja dalībvalsts vēlas atkāpi piešķirt steidzamu, absolūti nepieciešamu humānu apsvērumu dēļ. Šādā gadījumā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var izlemt piešķirt ierosināto atkāpi.”

4)

Kopējās nostājas 4. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu: “7.   Gadījumos, kad saskaņā ar 3. līdz 6. punktu dalībvalsts atļauj pielikumā minētajām personām ieceļot vai šķērsot tās teritoriju, atļauju piešķir tikai un vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem tā ir paredzēta, un tikai personām, uz kurām tā tieši attiecas.”

5)

Kopējās nostājas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder Zimbabves valdības locekļiem vai jebkurām ar tiem saistītām fiziskām vai juridiskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kuru darbība smagi grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē. Personas un organizācijas, uz kurām attiecas šis punkts, ir uzskaitītas pielikumā.”

2. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/605/KĀDP (OV L 194, 23.7.2008., 34. lpp.).

---