ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 202

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 31. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 744/2008 (2008. gada 24. jūlijs), ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 745/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 746/2008 (2008. gada 17. jūnijs), ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 747/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar ko attiecībā uz raksturlielumu definīcijām un NACE 2. red. īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību ( 1 )

20

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 02062991 (Pārstrādāta redakcija)

28

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 749/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar ko groza vairākas regulas par importa tarifu kvotām liellopu gaļas nozarē

37

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 750/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 414/2008, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalsta piešķiršanu dažu sieru privātai uzglabāšanai 2008./2009. uzglabāšanas gada laikā

44

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 751/2008 (2008. gada 30. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot saidas Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N

46

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2008/82/EK (2008. gada 30. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2008/38/EK attiecībā uz barību, kas paredzēta nieru darbības uzlabošanai hroniskas nieru mazspējas gadījumā ( 1 )

48

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/625/EK

 

*

EK–Turcijas Asociācijas Padomes Lēmums Nr. 1/2007 (2007. gada 25. jūnijs), ar ko groza pārstrādātu lauksaimniecības produktu koncesijas, uz kurām attiecas EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/95 par muitas savienības pēdējā posma īstenošanu un EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/97 par noteikumiem, ko piemēro dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1/97

50

 

 

Komisija

 

 

2008/626/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 30. aprīlis) Valsts atbalsts C 40/06 (ex NN 96/05) Aizdevumu atbalsta shēmas, ko īsteno Apvienotā Karaliste (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1612)  ( 1 )

62

 

 

2008/627/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 29. jūlijs) par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3942)  ( 1 )

70

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 744/2008

(2008. gada 24. jūlijs),

ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes skarto Eiropas Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (2) paredzēti noteikumi attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē. Jo īpaši minētās regulas IV sadaļas I nodaļā ir paredzēti noteikumi, ar kādiem dalībvalstis drīkst saņemt finansiālu ieguldījumu no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) Kopienas zvejas flotes pielāgošanas pasākumiem.

(2)

EZF mērķis ir līdzfinansēt pasākumus, kas īstenoti kopš 2002. gada kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz zivju krājumiem, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos apstākļus attiecīgajai nozarei.

(3)

Ņemot vērā pēdējā laika ekonomisko situāciju, jo īpaši pēc krasā degvielas cenu kāpuma, ir paredzama vajadzība veikt papildu pasākumus, lai ātrāk pielāgotu Kopienas zvejas floti pašreizējai situācijai, vienlaicīgi pievēršoties nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos apstākļus attiecīgajai nozarei. Šādiem pasākumiem ir jāpalīdz sasniegt EK līguma 33. pantā noteiktos vispārējos mērķus, kā arī KZP mērķus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3). Šajā sakarībā šiem pasākumiem ir gan tieši jārisina ekonomiskās un sociālās grūtības, gan jānovērš sistēmisks zvejas jaudas pārpalikums.

(4)

Ir jānodrošina, ka šādi pasākumi ir vienādi pieejami visām dalībvalstīm un tiek novērsta konkurences kropļošana starp dalībvalstīm vai flotēm. Tādēļ tie ir jāsagatavo un jākoordinē Kopienas līmenī.

(5)

Līdz ar to ir vajadzīga Komisijas iniciatīva, kas papildina Regulas (EK) Nr. 1198/2006 dažus noteikumus un pieļauj pagaidu atkāpes no dažiem noteikumiem Regulā (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 1198/2006. Tādēļ šajā iniciatīvā jāparedz vispārēja rakstura īpaši pasākumi, kā arī flotes pielāgo shēmu īstenošana dalībvalstīs, kas palīdzētu efektīvi risināt pašreizējās ekonomiskās grūtības, vienlaicīgi nodrošinot zivsaimniecības nozares dzīvotspēju ilgākā laikposmā.

(6)

Ņemot vērā minēto pasākumu un risināmo ekonomisko grūtību ārkārtas raksturu, šo pasākumu darbības ilgums ir jāierobežo līdz iespējami īsākajam laikposmam, kas būtu pietiekams nosprausto mērķu sasniegšanai.

(7)

Dalībvalstīm šie pasākumi ir jāīsteno saistībā ar to darbības programmām, kas pieņemtas saskaņā ar EZF, un tie jāfinansē no līdzekļiem, kas tām šajā sakarībā piešķirti.

(8)

Turklāt dalībvalstīm ir jāļauj no šādiem līdzekļiem finansētus pasākumus papildināt ar noteiktiem pasākumiem, kurus finansē tikai no valsts līdzekļiem, neizmantojot Kopienas finanšu instrumentus. Ņemot vērā nepieciešamību ātri risināt zivsaimniecības nozares nopietno situāciju, šiem pasākumiem, kas vērsti uz nozares strukturālo uzlabošanu un ilgtermiņa ekonomisko dzīvotspēju, nav jāpiemēro EK līguma 87., 88. un 89. pants. Lai ierobežotu iespējamos konkurences kropļojumus un ietekmi uz iekšējo tirgu, uz šiem pasākumiem ir jāattiecina daži ierobežojumi.

(9)

Šai regulai ir jāparedz Kopienas līdzdalība pasākumos, kas vērsti uz zvejas darbību izbeigšanu vai pārtraukšanu, kuģos veiktiem ieguldījumiem ar mērķi samazināt zvejas kuģa atkarību no degvielas, sociālekonomisko kompensāciju, kā arī noteiktām vispārīgām darbībām. Lai nodrošinātu šo pasākumu efektivitāti, kā arī dotu iespēju dalībvalstīm iespējami pilnīgāk izmantot pieejamos līdzekļus, ir jāsamazina privātās līdzdalības ierobežojumi pasākumu finansēšanā.

(10)

Lai atbalstītu pārstrukturēšanu, ir jāpadara iespējama zvejas darbību pārtraukšana. Zvejas darbību pārtraukšanai ir jābūt jo īpaši vērstai uz ekonomisko priekšrocību vairošanu, atbalstot krājumu atjaunošanos vai veicinot labvēlīgākus tirgus apstākļus. Tālab dalībvalstis jāaicina pārtraukšanas periodu noteikt, apsverot bioloģisko dinamiku, sezonalitāti un tirgu. Ekonomiskās krīzes kontekstā ir arī jāatvieglo kompensācijas piešķiršana zvejniekiem, kas uz laiku ir pārtraukuši darbību pirms šīs regulas pieņemšanas.

(11)

Lai palīdzētu zvejas nozarei pielāgoties zvejas paņēmieniem, kas nodrošina mazāku degvielas patēriņu, ir lietderīgi sekmēt esošā zvejas kuģu aprīkojuma nomaiņu, dodot iespēju izmantot jaunus, enerģiju mazāk patērējošus zvejas paņēmienus. Tālab ir jānodrošina papildu iespējas, kā veikt ieguldījumus zvejas kuģos.

(12)

Ir jānodrošina Kopienas līdzdalība uz kopīgām rīcībām vērstā atbalstā, sniedzot kuģu īpašniekiem lietpratēju palīdzību energoaudita jautājumos un speciālistu ieteikumus par pārstrukturēšanas un modernizācijas plānu izstrādi un flotes pielāgošanas shēmām. Turklāt jādara pieejams finansējums izmēģinājuma projektiem, kas vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu kuģiem, dzinējiem, aprīkojumam vai zvejas rīkiem.

(13)

Lai nodrošinātu zvejas nozares ilgtermiņa dzīvotspēju, ir jāievieš jauns instruments, kas ļautu dalībvalstīm samazināt zvejas jaudu un palielināt flotes rentabilitāti. Tas ir jāizstrādā kā flotes pielāgo shēmas un jāattiecina uz flotēm, kurās enerģijas izmaksas vidēji veido vismaz 30 % no ražošanas izmaksām. Šo flotes pielāgo shēmu rezultātā attiecīgo flotu zvejas jaudai ir jāsamazinās vismaz par 30 %, izsakot bruto tonnāžā vai kW.

(14)

Ir jāpiemēro labvēlīgāki nosacījumi gadījumos, kad dalībvalstis īsteno pasākumus saistībā ar flotes pielāgošanas shēmām, lai nodrošinātu vienas flotes vai vairāku flotu ilgtermiņa dzīvotspēju, samazinot to zvejas jaudu.

(15)

Dalībvalstis ir jāiedrošina turpināt paplašināt zvejas darbību izbeigšanas shēmas, lai pielāgotu savas flotes atbilstoši pieejamajiem resursiem. Līdz ar to ir lietderīgi vēl vairāk paplašināt iespējas sniegt atbalstu par zvejas darbību izbeigšanu. Lai sekmētu pārstrukturēšanu, flotes pielāgošanas shēmās iesaistītajiem zvejniekiem un kuģu īpašniekiem ir jādod turpmākas iespējas zvejas darbību pārtraukšanai.

(16)

Turklāt dalībvalstīm, kas ir pieņēmušas flotes pielāgošanas shēmu, ir jāļauj arī īstenot ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumus, nodrošinot rentablāku EZF pieejamo līdzekļu izmantošanu attiecīgās flotes zvejas jaudas un enerģijas patēriņa samazināšanai. Šādu ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu gadījumā kuģu īpašniekiem, kas izslēdz no flotes vienu vai vairākus kuģus, ir jāļauj daļu izslēgtās zvejas jaudas atkārtoti izmantot, flotē iekļaujot jaunu mazāku kuģi, kas patērē mazāk enerģijas. Turklāt dalībvalstīm ir jāļauj iedalīt jauniem kuģiem ierobežotu daļu no kopējās zvejas jaudas, kas izslēgta saskaņā ar flotes pielāgošanas shēmu. Šādā gadījumā līdzekļi ir jādara pieejami tikai par to zvejas jaudas daļu, kur darbība ir izbeigta.

(17)

Ir piemēroti, ka dalībvalstu pienākumus saistībā ar pārvaldību un kontroli, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1198/2006 70. pantu, kā arī korekcijas mehānismiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1198/2006 97. pantā, pilda saskaņā ar šai regulai.

(18)

Minimālā jaudas samazinājuma par 30 %, kā paredzēts flotu pielāgošanas programmā, neizpilde vai noteikumu neievērošana saistībā ar zvejas darbības pārtraukšanu, izbeigšanu vai ekspluatācijas pārtraukšanu uzskata par pārkāpumiem atbilstoši 97. pantam Regulā (EK) Nr. 1198/2006.

(19)

Ņemot vērā situācijas steidzamību un tūlītējas rīcības nepieciešamību visās dalībvalstīs, ir lietderīgi palielināt atbilstoši EZF piešķirtā Kopienas finansējuma īpatsvaru šīs ierosmes pasākumiem līdz 95 %. Tāpat ir svarīgi panākt, lai šie līdzekļi būtu pieejami dalībvalstīm īsākos termiņos nekā parasti un lai izmaksas būtu attiecināmas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(20)

Ņemot vērā situācijas steidzamību, ir obligāti jāpiešķir izņēmums attiecībā uz sešu nedēļu periodu, kas paredzēts I. punkta 3. apakšpunktā Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem pievienotā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu tiek noteikta īpaša Kopienas darbība, kas izstrādāta, lai sniegtu ārkārtas un pagaidu atbalstu zivsaimniecības nozarē iesaistītām personām un uzņēmumiem, kurus 2008. gadā skārusi naftas cenu pieauguma izraisītā ekonomiskā krīze. Šo īpašo darbību īsteno īpaša režīma veidā Eiropas Zivsaimniecības fonda (turpmāk “EZF”) ietvaros.

2.   Šī īpašā darbība ietver

a)

vispārējus pasākumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1198/2006 un atkāpjas no dažiem tās noteikumiem;

b)

īpašus pasākumus, kas papildina Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 1198/2006 un atkāpjas no dažiem to noteikumiem, kas jāievēro, īstenojot 12. pantā minēto flotes pielāgošanas shēmu.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas tikai uz valsts atbalstu, kam līdz 2010. gada 31. decembrim piemērots attiecīgo valsts iestāžu administratīvs lēmums.

3. pants

Finanšu shēma

1.   Par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem drīkst saņemt finansiālu atbalstu no EZF to saistību apropriāciju robežās, kas noteiktas 2007.–2013. gadam.

2.   Saskaņā ar šo īpašo darbību piešķirto valsts atbalstu nedrīkst kumulēt ar citu šim pašam mērķim paredzētu valsts atbalstu, jo īpaši tādu, kas piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, citiem Kopienas finanšu instrumentiem un valsts līdzekļiem.

4. pants

Valsts atbalsta noteikumu piemērošana

1.   Neskarot šā panta 2. punktu, EK līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro atbalstam, ko dalībvalstis piešķir atbilstīgi šai regulai un saskaņā ar to, un EK līguma 36. panta ietvaros.

2.   EK līguma 87., 88. un 89. pantu piemēro atbalstam, kuru dalībvalstis piešķīrušas bez Kopienas finanšu instrumentu finansējuma līdzdalības un kurš pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 1. panta 3. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 736/2008 (2008. gada 22. jūlijs) par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zivsaimniecības produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību (4).

3.   Ja dalībvalstis bez Kopienas finanšu instrumentu finansējuma līdzdalības piešķir atbalstu, kurš nepārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 1. panta 3. punktā Regulā (EK) Nr. 736/2008, dalībvalstis pirms šāda atbalsta īstenošanas nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu par to. Turklāt dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam Komisijai iesniedz ziņojumu par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo punktu.

II   NODAĻA

VISPĀRĒJIE PASĀKUMI

5. pants

Vispārējie pasākumi

Valsts atbalstu 1. pantā minētajām personām un uzņēmumiem drīkst piešķirt līdz 2010. gada 31. decembrim saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

6. pants

Zvejas darbību pārtraukšana

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 24. pantā paredzētajiem pasākumiem EZF var palīdzēt finansēt zvejas darbību pārtraukšanas atbalsta pasākumus, ko piemēro zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem ne ilgāk kā triju mēnešu laikposmā un ko īsteno no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 31. decembrim, ja:

a)

zvejas darbību pārtraukšana sākās pirms 2008. gada 31. decembra; un

b)

uzņēmumiem, kas ir atbalsta saņēmēji, līdz 2009. gada 31. janvārim tiek piemēroti pārstrukturēšanas pasākumi, piemēram, flotes pielāgošanas shēmas, zvejas jaudas koriģēšanas plāni, valsts mēroga flotes ekspluatācijas pārtraukšanas shēmas, zvejas plāni un citi pārstrukturēšanas/modernizēšanas pasākumi.

Šis punkts attiecas uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 9. un 10. pantā paredzētajiem apsaimniekošanas plāniem, ciktāl tie atbilst zvejas jaudas koriģēšanas plāniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. pantu.

2.   Pasākumus, kas minēti 1. punktā, drīkst attiecināt uz šādām izmaksām:

a)

daļa pastāvīgo izmaksu, kas kuģu īpašniekiem rodas, kad kuģis ir spiests stāvēt ostā, piemēram, ostu nodokļi, apdrošināšanas izmaksas, uzturēšanas izmaksas, finansiālas izmaksas saistībā ar aizdevumiem;

b)

daļa zvejnieku pamatalgas.

3.   Valsts atbalsta kopapjoms vienai dalībvalstij par 1. punktā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz augstāko no šādām divām robežvērtībām: 6 miljoni EUR vai 8 % no EZF finansiālās palīdzības, kas iedalīta attiecīgās dalībvalsts nozarei.

7. pants

Ieguldījumi zvejas kuģos un selektivitātē

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikuma a) punkta, ja ieguldījumu piešķir tāda aprīkojuma, tostarp palīgdzinēju, finansēšanai, kas ievērojami uzlabo zvejas kuģu, tostarp piekrastes mazapjoma zvejā iesaistītu kuģu, energoefektivitāti, tādējādi samazinot emisijas un veicinot cīņu pret klimata pārmaiņām, minimālā privātā finansiālā līdzdalība šajā darbībā ir 40 %.

8. pants

Sociālekonomiskā kompensācija

Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 27. pantā paredzētajiem pasākumiem ieguldījumu no EZF drīkst sniegt, lai finansētu agrīnu aiziešanu no nozares, tostarp pirmstermiņa pensionēšanos zivsaimniecības nozares darbiniekiem, izņemot akvakultūrā, kā arī zvejniecības un akvakultūras produktu apstrādē nodarbinātos.

9. pants

Kopīga rīcība

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 37. pantā paredzētajai kopīgajai rīcībai ieguldījumu no EZF drīkst sniegt, lai finansētu šādus palīdzības sniegšanas pasākumus:

a)

energoaudita veikšana kuģu grupām; un

b)

speciālistu ieteikumi par pārstrukturēšanas vai modernizācijas plānu izstrādi, tostarp 12. pantā minētajām flotes pielāgošanas shēmām.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikuma a) punkta, ja ieguldījumu piešķir šā panta 1. punktā minēto pasākumu finansēšanai, valsts ieguldījuma maksimālā likme ir 100 %.

3.   Ieguldījumu no EZF drīkst sniegt, lai finansētu kompensāciju, ko piešķir ražotāju organizācijām, kuras vairs nav tiesīgas saņemt atbalstu atbilstoši 10. panta 1. punkta otrai un trešai daļai Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (5), lai segtu izmaksas, kas radušās saistībā ar pienākumiem, kuri tām uzlikti saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, un ievērojot minētās regulas 10. panta 2., 3. un 4. punktā paredzētos nosacījumus.

10. pants

Izmēģinājuma projekti

Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 41. panta 2. punktā paredzētajiem pasākumiem ieguldījumu no EZF drīkst sniegt, lai finansētu izmēģinājuma projektus, kuros pārbauda tehniskos uzlabojumus, kas paredzēti kuģu, dzinēju, aprīkojuma un zvejas rīku enerģijas patēriņa samazināšanai, tādējādi samazinot emisijas un veicinot cīņu pret klimata pārmaiņām.

III   NODAĻA

ĪPAŠI PASĀKUMI, KAS PIEMĒROJAMI TIKAI FLOTES PIELĀGOŠANAS SHĒMĀS IESAISTĪTAJĀM FLOTĒM

11. pants

Pasākumi, kas piemērojami tikai flotes pielāgošanas shēmās iesaistītajām flotēm

Saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem līdz 2010. gada 31. decembrim drīkst piešķirt valsts atbalstu 1. pantā minētajām personām un uzņēmumiem, ja tiem piemēro 12. pantā minēto flotes vai flotes segmentu pielāgošanas shēmu.

12. pants

Flotes pielāgošanas shēmas

1.   Dalībvalstis drīkst pieņemt un īstenot flotes vai flotes segmenta pielāgošanas shēmas, kuru mērķis ir pārstrukturēt ekonomiskās krīzes skartās zvejas flotes.

2.   Flotes pielāgošanas shēmas var ietvert Regulas (EK) Nr. 1198/2006 IV sadaļas I nodaļā paredzētos pasākumus, kā arī šajā regulā paredzētos pasākumus.

3.   Flotes vai flotes segmenta pielāgošanas shēma attiecas tikai uz tām flotēm, kuru enerģijas izmaksas vidēji veido vismaz 30 % no ražošanas izmaksām, pamatojoties uz minētajā shēmā iesaistītās flotes darbības pārskatu 12 mēnešos pirms 2008. gada 1. jūlija.

4.   Flotes pielāgošanas shēma atbilst šādām prasībām:

a)

shēmas rezultātā vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim tajā iesaistītās flotes vai flotes segmenta zvejas jauda tiek pastāvīgi samazināta vismaz par 30 %. Ar Komisijas piekrišanu šo robežvērtību drīkst samazināt līdz minimumam 20 % apmērā, ja flotes pielāgošanas shēma attiecas uz dalībvalsti, kuras flotē ir mazāk par 100 aktīvi izmantotiem kuģiem vai flotes bruto tonnāža ir mazāka par 12 000 tonnām, vai ja flotes pielāgošanas shēma neietver kuģus, kas ir īsāki par 12 metriem, un 30 % samazinājums pārmērīgi ietekmētu ar zveju saistītās darbības, kas ir atkarīgas no tās, un

b)

tā ietver shēmā iesaistīto kuģu sarakstu, norādot to vārdus un Kopienas zvejas flotes reģistra numurus.

5.   Katru zvejas kuģi drīkst iekļaut tikai vienā flotes pielāgošanas shēmā. Nosacījumi zvejas kuģa iekļaušanai flotes pielāgošanas shēmā ir šādi:

a)

divus gadus pirms flotes pielāgošanas shēmas pieņemšanas dienas kuģiem ir jābūt veikušiem zvejas darbības vismaz 120 jūrā pavadītas dienas; un

b)

kuģiem ir jābūt ekspluatācijā 2008. gada 31. jūlijā.

6.   Vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai par pieņemtajām flotes pielāgo shēmām.

7.   Ja dalībvalsts lūdz pārskatīt tās darbības programmu, lai tajā iekļautu flotes pielāgošanas shēmas, attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 1198/2006 18. pantu.

13. pants

Flotes pielāgošanas shēmu atbilstība un revīzija

1.   Regulas (EK) Nr. 1198/2006 67. pantā minētajos ziņojumos iekļauj flotes pielāgošanas shēmās sasniegtos rezultātus.

2.   Komisija var veikt flotes pielāgošanas shēmu īstenošanas revīzijas. Šajā nolūkā tai var palīdzēt ārējie eksperti, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 46. panta 1. punktu finansē no EZF.

14. pants

Zvejas darbību izbeigšana

1.   Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. panta nolūkā flotes pielāgošanas shēmas iestrādā attiecīgajā pantā minētajos zvejas jaudas koriģēšanas plānos.

2.   Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. panta 2. punkta noteikumus nepiemēro zvejas darbības izbeigšanas pasākumiem, kas pieņemti flotes pielāgošanas shēmas ietvaros.

3.   Sešos mēnešos no flotes pielāgošanas shēmas pieņemšanas kuģi, kas iekļauti sarakstā par zvejas darbību izbeigšanu saskaņā ar šo flotes pielāgošanas shēmu, izbeidz savas zvejas darbības.

15. pants

Zvejas darbību pārtraukšana

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 24. pantā un šīs regulas 6. pantā paredzētajiem pasākumiem EZF var palīdzēt finansēt zvejas darbību pārtraukšanas atbalsta pasākumus, ko piemēro zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem, kas iesaistīti flotes pielāgošanas shēmā, ja pārtraukšanu īsteno no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim un tās maksimālais ilgums ir:

a)

trīs mēneši pirms kuģa pastāvīgas izslēgšanas no flotes vai dzinēja nomaiņas laikā; drīkst piešķirt maksimāli trīs papildu mēnešus, ja dzinēja nomaiņas process vēl turpinās;

b)

sešas nedēļas pārējo flotes pielāgošanas shēmā iekļauto kuģu gadījumā, ja šiem kuģiem piemēro vienu vai vairākus citus 12. panta 2. punktā minētos pasākumus.

2.   Pasākumus, kas minēti 1. punktā, drīkst attiecināt uz šādām izmaksām:

a)

pastāvīgās izmaksas, kas kuģu īpašniekiem rodas, kad kuģis ir spiests stāvēt ostā, piemēram, ostu nodokļi, apdrošināšanas izmaksas, uzturēšanas izmaksas, finansiālas izmaksas saistībā ar aizdevumiem;

b)

daļa zvejnieku pamatalgas.

3.   Valsts atbalsta kopapjoms vienai dalībvalstij par 1. punktā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz augstāko no šādām divām robežvērtībām: 6 miljoni EUR vai 8 % no EZF finansiālās palīdzības, kas iedalīta attiecīgās dalībvalsts nozarei.

16. pants

Ieguldījumi zvejas kuģos un selektivitātē

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 II pielikuma a) punkta, ja ieguldījumu piešķir tāda aprīkojuma finansēšanai vai šāda aprīkojuma, zvejas rīku vai dzinēja nomaiņai, kas ievērojami uzlabo zvejas kuģu, tostarp piekrastes mazapjoma zvejā iesaistītu kuģu, energoefektivitāti, tādējādi samazinot emisijas un veicinot cīņu pret klimata pārmaiņām, minimālā privātā finansiālā līdzdalība šajā darbībā ir 40 % no kopējām uz darbību attiecināmajām izmaksām.

2.   Dalībvalstis nosaka 1. punktā minēto minimālo finansiālo līdzdalību, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, kuģa vecumu, energoefektivitātes uzlabojumiem vai flotes pielāgošanas shēmā paredzēto zvejas jaudas samazinājumu.

3.   Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 1. punktā minētais vecuma ierobežojums neattiecas uz kuģiem, par kuriem saskaņā ar šo pantu saņem atbalstu par aprīkojuma un zvejas rīku aizstāšanu.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 3. punkta c) apakšpunkta, ieguldījumu no EZF drīkst piešķirt viena dzinēja nomaiņai katram flotes pielāgošanas shēmā iekļautam kuģim, kura garums pārsniedz 24 metrus, ja jaunā dzinēja jauda ir vismaz par 20 % mazāka nekā vecajam dzinējam un tas paaugstina energoefektivitāti.

5.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 7. punkta, flotes pielāgošanas shēmā iekļautiem kuģiem ir atļauts veikt vienu papildu zvejas rīka aizstāšanu, ja jaunais zvejas rīks ievērojami uzlabo energoefektivitāti. Minētā punkta a) un b) apakšpunktos izklāstītos nosacījumus nepiemēro.

IV   NODAĻA

EKSPLUATĀCIJAS PĀRTRAUKŠANAS PASĀKUMI SASKAŅĀ AR FLOTES PIELĀGOŠANAS SHĒMĀM

17. pants

Ekspluatācijas pārtraukšana

Kuģu īpašniekiem, kas pastāvīgi izslēdz no flotes vienu vai vairākus flotes pielāgošanas shēmā iekļautus kuģus, lai uzbūvētu jaunu kuģi ar mazāku zvejas jaudu un mazāku enerģijas patēriņu (turpmāk “ekspluatācijas pārtraukšana”), valsts atbalstu drīkst piešķirt līdz 2010. gada 31. decembrim saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem un tad, ja flotes pielāgošanas shēma atbilst šādām divām prasībām:

a)

tā ietver kuģus, kas izmanto vienus un tos pašus zvejas rīkus; un

b)

tā ietver kuģus, kas veido vismaz 70 % no flotes, kas dalībvalstī izmanto attiecīgos zvejas rīkus, zvejas jaudas.

18. pants

Valsts atbalsts zvejas darbības izbeigšanai ekspluatācijas pārtraukšanas gadījumā

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 23. pantam kuģu īpašnieki, kas iesaistīti ekspluatācijas pārtraukšanā, būs tiesīgi saņemt valsts atbalstu par zvejas darbību izbeigšanu apmērā, kas līdzvērtīgs starpībai starp izslēgto zvejas jaudu un jaunam kuģim iedalīto zvejas jaudu.

2.   Jaunā kuģa zvejas jauda nepārsniedz 40 % no zvejas jaudas, ko izslēdzis kuģa īpašnieks.

3.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis attiecīgi pielāgo zvejas licenci.

19. pants

Zvejas jaudas izslēgšana un pārdalīšana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 3. un 4. punkta, dalībvalstīm ir tiesības pārdalīt šīs regulas 17. pantā minētajiem jaunajiem kuģiem līdz 25 % no zvejas jaudas, kas pastāvīgi izslēgta saistībā ar flotes pielāgošanas shēmu.

2.   Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. pantā minētos robežlīmeņus nosaka pēc starpības starp pastāvīgi izslēgto zvejas jaudu un pārdalīto zvejas jaudu.

3.   Zvejas jauda, kas pārdalīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav jāņem vērā, dalībvalstīm izveidojot iekļaušanas un izslēgšanas bilanci saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. pantu.

4.   Flotes pielāgošanas shēmās, kurās ekspluatācijas pārtraukšanu piemēro vairāk nekā 33 % no flotes sākotnējās zvejas jaudas, kopējais zvejas jaudas samazinājums atbilstoši flotes pielāgošanas shēmai ir vismaz 66 %.

V   NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

20. pants

Finanšu noteikumi

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 53. panta, EZF ieguldījumam darbībās, ko finansē īpašās darbības ietvaros, kas paredzēta šajā regulā, piemēro robežvērtību 95 % apmērā no kopējā valsts izdevumu apjoma, un to neņem vērā minētās regulas 53. panta 3. punktā minēto robežvērtību nolūkā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 55. panta 1. punkta un 3. punkta otrās daļas, par izdevumu atbilstības datumu attiecībā uz finanšu pasākumiem, ko veic ar šo konkrēto rīcību, nosaka 2008. gada 31. jūliju.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 81. panta 1. punkta, otro avansa maksājumu, kas veido 7 % no EZF ieguldījuma darbības programmā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, Komisija izmaksā pēc dalībvalsts pieprasījuma. Augšminēto pieprasījumu par darbības programmām, kas pieņemtas 2007. gadā, Komisijai iesniedz vēlākais līdz 2008. gada 31. oktobrim. Augšminēto pieprasījumu par darbības programmām, kas pieņemtas 2008. gadā, Komisijai iesniedz vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam. To drīkst sadalīt diviem finanšu gadiem atbilstīgi EZF pieejamajiem budžeta līdzekļiem.

4.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1198/2006 81. panta 2. punkta, ja otro avansa maksājuma summu izmaksā saskaņā ar minētā panta 2. punktu, dalībvalsts norīkotā struktūra avansa maksājuma kopsummu atmaksā Komisijai, ja divdesmit četros mēnešos no dienas, kad Komisija izmaksā otrā avansa maksājuma pirmo daļu, nav nosūtīts neviens maksājuma pieteikums saskaņā ar darbības programmu.

VI   NODAĻA

DALĪBVALSTU UN KOMISIJAS PIENĀKUMI

21. pants

Pārraudzība un finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis rūpējas par to, lai atbalsts, kas piešķirts atbilstīgi šīs regulas II, III un IV nodaļai, atbilstu Regulas (EK) Nr. 1198/2006 70. panta noteikumiem.

2.   Komisija īsteno Regulas (EK) Nr. 1198/2006 97. pantā paredzētās finanšu korekcijas, ja dalībvalstis neievēro šīs regulas noteikumus, it īpaši:

a)

pienākumu personām vai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbalstu, īstenot pārstrukturēšanas pasākumus atbilstīgi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b)

pienākumus, kas paredzēti zvejas apjoma samazināšanai, kā arī zvejas darbību pārtraukšanai vai izbeigšanai, kā noteikts flotu pielāgošanas programmā atbilstīgi 12., 14. un 15. pantā;

c)

zvejas apjoma samazināšanu, ko veic saskaņā ar daļēju zvejas jaudas izslēgšanu atbilstīgi 17., 18. un 19. pantam.

Attiecīgi piemēro kritērijus Regulas (EK) Nr. 1198/2006 97. pantā noteiktajām korekcijām.

22. pants

Ziņošana

Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Īstenošanas noteikumi

Šīs regulas īstenošanas noteikumus drīkst pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/2006 101. panta 3. punktā minēto procedūru.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 24. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

B. HORTEFEUX


(1)  Atzinums sniegts 2008. gada 10. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 201, 30.7.2008., 16. lpp.

(5)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 745/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 31. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 590/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 24. lpp.).


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

28,3

TR

71,9

XS

27,8

ZZ

42,7

0707 00 05

TR

106,2

ZZ

106,2

0709 90 70

TR

97,2

ZZ

97,2

0805 50 10

AR

91,4

US

47,0

UY

58,5

ZA

88,6

ZZ

71,4

0806 10 10

CL

52,1

EG

151,7

IL

145,6

TR

164,5

ZZ

128,5

0808 10 80

AR

101,8

BR

100,9

CL

102,7

CN

87,4

NZ

113,4

US

107,1

ZA

88,6

ZZ

100,3

0808 20 50

AR

69,0

CL

78,1

NZ

97,1

TR

159,5

ZA

91,6

ZZ

99,1

0809 10 00

TR

203,2

ZZ

203,2

0809 20 95

CA

324,1

TR

417,7

US

324,1

ZZ

355,3

0809 30

TR

147,8

ZZ

147,8

0809 40 05

BA

74,5

IL

117,7

TR

115,5

XS

66,2

ZZ

93,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 746/2008

(2008. gada 17. jūnijs),

ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 izklāstīti noteikumi par govju, aitu un kazu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzību un noteikumi par apkarošanas pasākumiem, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) aitām un kazām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā noteikti apkarošanas pasākumi, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzliesmojuma aitām un kazām.

(3)

Lai gan ir zināms, ka TSE aitām un kazām ir sastopama jau ilgāk nekā divsimt gadu, nav pierādījumu par jebkādu saistību starp TSE uzliesmojumiem šo dzīvnieku vidū un cilvēku saslimstību ar TSE. Tomēr Komisija 2000. gadā, pamatojoties uz tai laikā pieejamajām ierobežotajām zinātniskajām atziņām, ieviesa vispusīgu pasākumu kopumu TSE uzraudzībai, profilaksei, kontrolei un apkarošanai aitām un kazām un lai no aitām un kazām iegūtie materiāli būtu pēc iespējas droši.

(4)

Šo pasākumu mērķis ir apkopot pēc iespējas vairāk datu par TSE, kas nav govju sūkļveida encefalopātija (GSE), izplatību starp aitām un kazām un par to iespējamo saikni ar GSE un pārnesamību uz cilvēkiem. Šie pasākumi ir paredzēti arī, lai pēc iespējas samazinātu saslimšanas gadījumus ar TSE. Pasākumi ietver īpašā riska materiāla likvidēšanu, plašu aktīvu uzraudzības programmu, pasākumus, ko piemēro ar TSE inficētām saimēm, un brīvprātīgas audzēšanas shēmas, lai aitu populācijā paaugstinātu rezistenci pret TSE. Kopš ir īstenoti šādi pasākumi un spriežot pēc informācijas, kas iegūta no dalībvalstīs veiktajām aktīvajām uzraudzības programmām, pagaidām vēl nav konstatēta epidemioloģiskā saistība starp TSE, kas nav GSE un sastopama aitām un kazām, un TSE iespējamību cilvēkiem.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), 7. pantā noteikts, ka īpašos apstākļos, kad, novērtējot pieejamo informāciju, identificēta iespējama kaitīga ietekme uz veselību, bet nav zinātniska pamatojuma, var pieņemt riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas augsto veselības aizsardzības līmeni, līdz būs saņemti papildu zinātniskie dati, kas vajadzīgi vispusīgākam riska novērtējumam. Šajā pantā arī noteikts, ka šādiem pasākumiem jābūt proporcionāliem un nav jāierobežo tirdzniecība vairāk, kā vajadzīgs, lai sasniegtu Kopienas izraudzīto augsto veselības aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehnisko un ekonomisko īstenojamību un citus faktorus, ko uzskata par atbilstīgiem attiecīgajā jautājumā. Pasākumi pārskatāmi samērīgā laika posmā.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2007. gada 8. martā pieņēma atzinumu par atsevišķiem aspektiem attiecībā uz TSE risku aitām un kazām (3). Minētajā atzinumā EPNI uzskata, ka “nav pierādījumu tam, ka starp klasisku un/vai atipisku skrepi saslimšanu un cilvēku TSE saslimšanām būtu epidemioloģiska vai molekulāra saikne. GSE ierosinātājs ir vienīgais TSE ierosinātājs, par kuru konstatēts, ka tas izraisa zoonozi. Tomēr tie ir dažādi, tāpēc patlaban nav iespējams izslēgt citu dzīvnieku TSE ierosinātāju pārnesamību uz cilvēkiem”. Turklāt EPNI uzskata, ka “pašreizējie diskriminējošie testi, kas aprakstīti EK tiesību aktos, lai atšķirtu skrepi saslimšanas un GSE, līdz šim bijusi uzticama metode GSE atšķiršanai no klasiskas un atipiskas skrepi saslimšanas. Tomēr pašreizējās zinātniskās atziņas neļauj apgalvot, ka šo testu diagnostiskā jutība, nedz arī to specifiskums ir pilnīgs”.

(7)

Ņemot vērā minēto atzinumu un saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija paziņojumu “TSE ceļa karte” (4), kā arī ievērojot SANCO2006. gada 21. novembra darba programmu 2006.–2007. gadam par TSE (5), Komisija pieņēma 2007. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (6). Regulu (EK) Nr. 999/2001 grozīja ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, un šo grozījumu mērķis bija pielāgot pasākumus, kurus sākotnēji pieņēma saistībā ar TSE aitām un kazām, lai ņemtu vērā jaunākās zinātniskās atziņas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, vairs neuzlika par pienākumu nokaut visu izbrāķēto saimi un kā alternatīvu kaušanai nodrošināja konkrētus pasākumus gadījumā, ja aitu un kazu saimniecībā apstiprinātu TSE uzliesmojumu, ar nosacījumu, ka bija izslēgta govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) klātbūtne. Īpaši tāpēc, ka Kopienā aitkopība un kazkopība atšķiras, ar Regulu (EK) Nr. 727/2007 grozītā Regula (EK) Nr. 999/2001 dalībvalstīm sniedza iespēju atkarībā no šīs nozares īpatnībām katrā dalībvalstī piemērot citus politiskos risinājumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 727/2007.

(8)

Francija 2007. gada 17. jūlijā lietā T-257/07 Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā iesniedza prasību pret Eiropas Komisiju, pieprasot daļēji atcelt A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 2.3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu VII pielikumā Regulai (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, konkrēti attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami TSE skartajām saimēm, vai arī minēto regulu atcelt pilnībā. Tiesa 2007. gada 28. septembra rīkojumā (7) apturēja minēto noteikumu piemērošanu, līdz būs pieņemts galīgs spriedums.

(9)

Pirmās instances tiesas 2007. gada 28. septembra rīkojumā bija apšaubīts Komisijas novērtējums par pieejamajiem zinātniskajiem datiem par iespējamo risku. Tāpēc pēc tam Komisija pieaicināja EPNI palīdzēt tai gūt skaidrību par divām galvenajām novietnēm, kuras bija par iemeslu Regulai (EK) Nr. 727/2007. Pirmkārt, nebija nekāda zinātniska pamatojuma, kas liecinātu, ka jebkāds TSE ierosinātājs, kas nav GSE ierosinātājs, būtu uzskatāms par zoonozes ierosinātāju. Otrkārt, ņēma vērā iespēju molekulāros un bioloģiskos testos atšķirt govju sūkļveida encefalopātiju no citu dzīvnieku transmisīvās sūkļveida encefalopātijas aitām un kazām. EPNI 2008. gada 24. janvārī pieņēma zinātnisku un tehnisku skaidrojumu (8) par to, kā interpretēt dažu secinājumu aspektus, kurus tā izklāstījusi 2007. gada 8. marta atzinumā, kuru ņēma vērā, pieņemot Regulu (EK) Nr. 727/2007.

(10)

EPNI par TSE pārnesamību apstiprināja, ka:

aitām konstatēts tikai tāds TSE ierosinātājs, kas izraisa klasisko skrepi un atipisko skrepi slimību,

kazām konstatēts tikai tāds TSE ierosinātājs, kas izraisa GSE, klasisko skrepi un atipisko skrepi slimību,

jēdziens “GSE” ietver liellopu TSE, kuru varētu izraisīt vismaz trīs dažādi TSE ierosinātāji ar heterogēnām bioloģiskām īpašībām,

jēdziens “klasiska skrepi slimība” ietver aitu un kazu TSE, kuru izraisa vairāki TSE ierosinātāji ar heterogēnām bioloģiskām īpašībām,

jēdziens “atipiska skrepi slimība” ietver aitu un kazu TSE, kas atšķiras no klasiskās skrepi slimības. Pašlaik notiek diskusijas par to, vai to izraisa viens vai vairāki TSE ierosinātāji.

(11)

Tomēr EPNI nevar izslēgt citu TSE ierosinātāju, kas nav GSE, pārnesamību uz cilvēkiem šādu iemeslu dēļ:

patlaban eksperimentālas transmisijas ceļā uz primātu modeļiem un transgēnu peļu modeļiem ar cilvēka PrP gēnu vērtē, vai TSE ierosinātājs potenciāli var pārvarēt sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem,

ir pierādīts, ka TSE ierosinātāji, kas nav klasiskas GSE ierosinātāji, no trīs klīniskiem TSE gadījumiem (divi klasiskas skrepi slimības gadījumi un viens L tipa GSE gadījums) pārvarēja modelēto sugu barjeru,

jāņem vērā daži šo modeļu ierobežojumi, tostarp neskaidrība, cik labi tie simulē sugu barjeru un cik labi izmantotais injicēšanas ceļš simulē ietekmi dabiskos apstākļos.

(12)

No EPNI skaidrojuma izriet, ka slimības ierosinātāju starp aitām un kazām bioloģiskā dažādība ir svarīgs elements, kas neļauj izslēgt pārnesamību uz cilvēkiem, un ka minētā dažādība palielina iespējamību, ka viens no TSE ierosinātājiem ir pārnesams. EPNI tomēr atzīst, ka zinātniski nav pamatots, ka TSE aitām un kazām, kas nav GSE, būtu tieši saistīta ar TSE iespējamību cilvēkiem. EPNI viedoklis par to, ka TSE aitām un kazām ierosinātāju pārnesamība uz cilvēkiem nav izslēdzama, pamatojas uz eksperimentāliem pētījumiem par iespēju pārvarēt sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem, izmantojot dzīvnieku modeļus (primātus un peles). Tomēr šajos modeļos nav ievērotas cilvēku ģenētiskās īpašības, kuras ārkārtīgi ietekmē relatīvo uzņēmību pret prionu slimībām. Šajos modeļos arī ir ierobežojumi, ekstrapolējot rezultātus uz dabiskiem apstākļiem, proti, vai tie labi simulē sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem un cik labi izmantotais injicēšanas ceļš simulē ietekmi dabiskos apstākļos. Tādēļ var uzskatīt, ka risks būs ļoti neliels, lai gan nevar izslēgt TSE ierosinātāju aitām un kazām pārnesamību uz cilvēkiem, ņemot vērā faktu, ka pierādījumi par pārnesamību ir pamatoti ar eksperimentāliem modeļiem, kuri nesimulē dabiskus apstākļus saistībā ar sugu barjeras pārvarēšanu un īstiem inficēšanās ceļiem.

(13)

EPNI par diskriminējošiem testiem apstiprināja, ka:

pamatojoties uz ierobežotiem pieejamajiem datiem, Eiropas Savienības mērogā veiktie diskriminējošie testi ir praktisks veids klīnisku TSE gadījumu skrīningam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā; tie ātri sasniedz mērķi un ir reproducējami, lai noteiktu TSE gadījumus, kuru izpausme ir saderīga ar klasiskas GSE ierosinātāju,

minētos diskriminējošos testus nevar uzskatīt par pilnīgiem, jo patlaban nav skaidrības ne par aitām un kazām konstatētās TSE ierosinātāju patieso bioloģisko dažādību, nedz par to, kā ierosinātāji viens uz otru iedarbojas koinfekcijas gadījumā.

(14)

Pēc Komisijas pieprasījuma sniegt skaidrojumu par to, vai iztrūkstošos statistikas datus par testu sniegumu atsver esošā procedūra, kurā veic salīdzinošo testu ar molekulārās testēšanas papildu metodēm dažādās laboratorijās, un ekspertu grupa sniedz novērtējumu Kopienas references TSE laboratorijas vadībā, EPNI paskaidroja, ka:

lai gan salīdzinošo testu, kuros izmantoti eksperimentāli aitu GSE paraugi, sniegums bijis stabils, nav skaidrības par to sniegumu praksē, jo starp aitām un kazām nav konstatēts pietiekams skaits dabisku GSE saslimšanas gadījumu,

pilns diskriminējošs process un bioraudze pozitīviem TSE gadījumiem notiek tad, ja bioķīmiska diskriminējoša testēšana ir saderīga ar GSE izpausmi; tādēļ šajās darbībās iegūtos datus nevar izmantot, lai novērtētu diskriminējošo testu jutību vai specifiskumu,

iztrūkstošie statistikas dati par testu sniegumu netiek atsvērti, jo TSE aitām un kazām diskriminējošajā testēšanā palielinās negatīvo rezultātu skaits.

(15)

EPNI atzina, ka Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteiktie diskriminējošie testi ir praktisks veids, kā panākt, ka ātri un reproducējami tiek identificēti TSE gadījumi, kuru izpausme ir saderīga ar klasiskas GSE ierosinātāju. Tā kā nav zinātniska pamatojuma par GSE un citu TSE ierosinātāju koinfekciju aitām un kazām dabiskos apstākļos un tā kā GSE starp aitām un kazām tikpat kā nav izplatīta un tāpēc koinfekcijas iespēja būtu pat vēl niecīgāka, nereģistrēto GSE slimības gadījumu skaits starp aitām un kazām būtu ārkārtīgi mazs. Lai arī diskriminējošie testi nav uzskatāmi par pilnīgiem, tos tomēr var uzskatīt par piemērotiem, lai atbilstoši Regulā (EK) Nr. 999/2001 izvirzītajiem mērķiem apkarotu TSE.

(16)

EPNI 2007. gada 25. janvāra atzinumā (9) bija aplēsusi, cik liela ir iespējamā GSE slimības izplatība starp aitām un kazām. Atzinumā bija secināts, ka valstīs, kurās ir ļoti nopietns risks, uz 10 000 nokautu, slimības neskartu dzīvnieku ir mazāk nekā 0,3–0,5 GSE gadījumi. Turklāt EPNI paziņoja, ka Eiropas Savienībā “gadījumu skaits ar 95 % pārliecību sasniedz vai ir mazāks par 4 uz vienu miljonu aitu un ar 99 % pārliecību sasniedz vai ir mazāks par 6 uz vienu miljonu aitu. Vēl nav apstiprināts neviens GSE gadījums starp aitām, tāpēc, visticamāk, tā izplatība ir pielīdzināma nullei”. Kopš 2005. gada, kad ieviesa diskriminējošo testu procedūru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā, veikti 2 798 diskriminējošie testi ar aitām, kuras skārusi TSE, un 265 diskriminējošie testi – kazām, kuras skārusi TSE, un to vidū nav bijis neviena apstiprināta GSE slimībai līdzīga gadījuma.

(17)

Īstenojot Kopienas politikas virzienus, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis. Kopienas pasākumi pārtikas un dzīvnieku barības jomā jāpieņem, pamatojoties uz iespējamo cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu pienācīgu novērtējumu un ņemot vērā esošās zinātniskās atziņas, tajos jāsaglabā vai, ja tam ir zinātnisks pamatojums, jāpaaugstina cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis. Tomēr nav iespējams uzskatīt pilnīgu apdraudējuma novēršanu par reālu jebkura riska pārvaldības lēmuma mērķi pārtikas nekaitīguma jomā, jo rūpīgi jāapsver apdraudējuma mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumi, lai nodrošinātu pasākuma samērīgumu. Riska pārvaldītāja uzdevums un pienākums ir lemt par pieņemamo apdraudējuma līmeni, ņemot vērā visus apdraudējuma zinātniskajā novērtējumā iekļautos elementus.

(18)

Komisija kā ES mēroga riska pārvaldītāja ir atbildīga par pieņemama apdraudējuma līmeņa noteikšanu un tādu pasākumu pieņemšanu, kuri ir vispiemērotākie, lai saglabātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Komisija ir pārskatījusi un novērtējusi jaunākās zinātniskās atziņas par TSE pārnešanu cilvēkiem. Tā ir novērtējusi, ka visi esošie apdraudējumi patlaban ir ļoti mazi.

(19)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā paredzētie pasākumi atkārtoti jānovērtē, lai nodrošinātu, ka tie nerada tādu slogu dalībvalstīm un uzņēmējiem, kas neatbilst apdraudējuma līmenim un izvirzītajam mērķim.

(20)

Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā paredzētie pasākumi jāgroza, lai ļautu dalībvalstīm noteikt izņēmumus prasībai par visa ganāmpulka vai tā daļas nokaušanu izbrāķēšanas dēļ, ja aitām vai kazām ir konstatēta TSE.

(21)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šā regula stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 357/2008 (OV L 111, 23.4.2008., 3. lpp.).

(2)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 202/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 17. lpp.).

(3)  EPNI Vēstnesis (2007) 466, 1.–10. lpp.

(4)  COM(2005) 322, galīgā redakcija.

(5)  SEC(2006) 1527.

(6)  OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.

(7)  OV C 283, 24.11.2007., 28. lpp.

(8)  Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ekspertu grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos zinātniskais ziņojums “Zinātnisks un tehnisks skaidrojums par to, kā interpretēt un pārbaudīt atsevišķus secinājumus 2007. gada 8. marta atzinumā “Noteikti aspekti, kas saistīti ar risku, ko rada transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE) aitām un kazām””, EPNI Vēstnesis (2008), 626, 1.–11. lpp.

(9)  Zinātnieku grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavotais atzinums “Kvantitatīvā riska novērtējums attiecībā uz nenovērsto GSE risku aitu gaļā un gaļas produktos”, EPNI Vēstnesis (2007) 442, 1.–44. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu.

“A   NODAĻA

Pasākumi pēc apstiprinājuma saņemšanas par saslimšanu ar TSE

1.

Izmeklēšanā, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jānosaka:

a)

liellopiem:

visi pārējie atgremotāji tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

ja slimības diagnoze ir apstiprināta sieviešu kārtas dzīvniekam, tā pēcnācēji, kas dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās,

visi tā dzīvnieka kohortas dzīvnieki, kuriem apstiprināta slimība,

slimības iespējamā izcelsme,

citi dzīvnieki tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība, vai citās saimniecībās, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas saskārušās ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

iespējami inficētas barības un citu materiālu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuri var pārnest TSE ierosinātāju uz minēto saimniecību vai no tās;

b)

aitām un kazām:

visi pārējie atgremotāji, kas nav aitas un kazas, tā dzīvnieka saimniecībā, kuram ir apstiprināta slimība,

ciktāl iespējams identificēt, vecāki un attiecībā uz sieviešu kārtas dzīvniekiem visi embriji, olšūnas un pēdējais pēcnācējs sieviešu kārtas dzīvniekam, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

papildus otrajā ievilkumā minētajiem dzīvniekiem arī visas pārējās aitas un kazas tā dzīvnieka saimniecībā, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

iespējamā slimības izcelsme un citas saimniecības, kurās ir dzīvnieki, embriji vai olšūnas, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas ir saskārušies ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

varbūtēji inficētas barības un citu audu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuru rezultātā TSE ierosinātājs varētu būt pārnests uz minēto saimniecību vai no tās.

2.

Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie pasākumi iekļauj vismaz šādus pasākumus.

2.1.

Ja GSE apstiprina govīm, to govju nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kuras noteiktas, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var nolemt:

nenokaut un neiznīcināt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvniekus, ja ir pierādījumi, ka šiem dzīvniekiem nav bijusi pieejama tā pati barība, ko uzturā lietojis inficētais dzīvnieks,

atlikt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto kohortu dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu līdz to produktīvā perioda beigām ar nosacījumu, ka tie ir buļļi, kurus visu laiku tur spermas savākšanas centrā, un iespējams nodrošināt, ka pēc nāves tie tiek pilnībā iznīcināti.

2.2.

Ja ir aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu ar TSE kādā dalībvalsts saimniecībā, visām pārējām šīs saimniecības aitām un kazām līdz pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu. Ja ir pierādījumi, ka maz ticams, ka saimniecība, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par tā inficēšanos ar TSE, ir saimniecība, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, kompetentā iestāde atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām saimniecībām vai tikai apdraudētajai saimniecībai.

2.3.

Ja TSE diagnozi apstiprina aitām vai kazām:

a)

ja saslimšanu ar GSE nevar izslēgt pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, visu to izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušana un embriju un olšūnu pilnīga iznīcināšana, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkta otrais līdz piektais ievilkums;

b)

ja GSE saslimšanu izslēdz saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, atbilstīgi kompetentās iestādes lēmumam:

vai nu

i)

veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu, un saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;

vai

ii)

veic visu 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, izņemot:

ARR/ARR genotipa vaislas aunus,

vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, un, ja šādas aitas ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā punkta prasībām,

aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzētas tikai kaušanai,

ja kompetentā iestāde nolemj, aitas un kazas, kas jaunākas par trim mēnešiem, kuras paredzētas tikai kaušanai.

Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;

vai

iii)

dalībvalsts var nolemt nenokaut un neiznīcināt 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificētos dzīvniekus gadījumos, kad grūti aizvietot zināma genotipa aitas vai ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, vai pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem. Saimniecībai piemēro 4. punktā paredzētos nosacījumus;

c)

atkāpjoties no b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem un tikai tad, ja apstiprinātais TSE gadījums saimniecībā ir atipiskas skrepi slimības gadījums, dalībvalsts var izlemt piemērot 5. punktā paredzētos pasākumus;

d)

dalībvalstis var nolemt:

i)

aizstāt visu b) apakšpunkta i) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā;

ii)

aizstāt visu b) apakšpunkta ii) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā, ar nosacījumu, ka:

dzīvniekus nokauj attiecīgās dalībvalsts teritorijā,

visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi, un kurus nokauj lietošanai pārtikā, pārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām laboratorijas metodēm;

e)

saskaņā ar b) apakšpunkta i) un iii) punktu jānosaka nokauto un iznīcināto vai lietošanai pārtikā nokauto aitu prionu proteīnu genotips (ne vairāk kā 50 aitām);

f)

gadījumos, kad ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, dalībvalsts var nolemt atlikt dzīvnieku iznīcināšanu, kā minēts 2.3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem.

2.4.

Ja inficētais dzīvnieks ievests no citas saimniecības, dalībvalsts, pamatojoties uz attiecīgā gadījuma vēsturi, var nolemt piemērot apkarošanas pasākumus ne tikai saimniecībā, kurā infekcija tika apstiprināta, bet arī izcelsmes saimniecībā vai arī tikai izcelsmes saimniecībā; ja zeme tikusi izmantota kā ganības vairākiem ganāmpulkiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai vienam ganāmpulkam, balstoties uz pamatotiem visu epidemioloģijas faktoru apsvērumiem; ja vienā saimniecībā tiek turēti vairāki ganāmpulki, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai tam vienam ganāmpulkam, kurā apstiprināts TSE slimības gadījums, ja pārliecinās, ka ganāmpulki tikuši turēti atsevišķi viens no otra un ka infekcijas izplatīšanās starp ganāmpulkiem tieša vai netieša kontakta veidā ir maz ticama.

3.

Piemērojot saimniecībai 2.3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētos pasākumus:

3.1.

Saimniecībā(-ās) var ieviest tikai šādus dzīvniekus:

a)

aunus ar ARR/ARR genotipu;

b)

aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

c)

kazas ar noteikumu, ka:

i)

saimniecībā ir tikai a) un b) apakšpunktā minēto genotipu aitas, ko tur vaislai;

ii)

pēc ganāmpulku iznīcināšanas telpās ir veikta visu dzīvnieku novietņu tīrīšana un dezinfekcija.

3.2.

Saimniecībā(-ās) var izmantot tikai šādus aitu vaislas materiālus:

a)

ARR/ARR genotipa aunu spermu;

b)

embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu.

3.3.

Dzīvnieku pārvietošana no saimniecības ir pakļauta šādiem nosacījumiem:

a)

ARR/ARR aitu izvešanai no saimniecības nepiemēro nekādus ierobežojumus;

b)

aitas, kam ir tikai viena ARR alēle, pārvieto no saimniecības tikai tieši nokaušanai, lai pēc tam lietotu pārtikā, vai arī iznīcināšanai; tomēr:

jēru mātes, kam ir viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, var pārvietot uz citām saimniecībām, kuras pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā vai 4. punktā minēto pasākumu piemērošanas ir pakļautas ierobežojumiem,

ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas; galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

c)

kazas drīkst pārvietot ar nosacījumu, ka saimniecībā veic intensīvu TSE slimības uzraudzību, ieskaitot visu kazu pārbaudi, kas vecākas par 18 mēnešiem, un:

i)

tās tiek nokautas lietošanai pārtikā to produktīvā perioda beigās vai

ii)

tās nobeigušās vai nokautas saimniecībā un atbilst III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

d)

ja dalībvalsts nolemj, jērus un kazlēnus, kas jaunāki par trim mēnešiem, var tieši no saimniecības pārvietot nokaušanai lietošanai pārtikā.

3.4.

Ierobežojumus, kas paredzēti 3.1., 3.2. un 3.3. punktā, saimniecībai turpina piemērot divus gadus, sākot no:

a)

dienas, kurā visām aitām saimniecībā piešķir ARR/ARR statusu; vai

b)

pēdējās dienas, kad saimniecībā tika turētas aitas vai kazas; vai

c)

dienas, kad tika uzsākta pastiprinātā TSE uzraudzība, kas paredzēta 3.3. punkta c) apakšpunktā; vai

d)

dienas, kad visi vaislas auni saimniecībā ir ARR/ARR genotipa auni un visām vaislas jēru mātēm ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, ar nosacījumu, ka aitām, kas vecākas par 18 mēnešiem, divu gadu laikā tiek veiktas TSE pārbaudes un pārbaudēm ir negatīvi rezultāti:

ikgadējais kazu skaits, ko nokauj to produktīvā perioda beigās lietošanai pārtikā, saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punkta tabulā norādīto skaitu, un

visas aitas, kuras nobeigušās vai nokautas saimniecībā un uz kurām attiecas III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punkts.

4.

Pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minēto pasākumu piemērošanas saimniecībā un divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE gadījuma atklāšanas:

a)

nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

b)

visas aitas un kazas saimniecībā var pārvietot tikai attiecīgās valsts teritorijā un vienīgi, lai tās tiktu nokautas lietošanai pārtikā vai iznīcinātas; visi dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem un kas nokauti lietošanai pārtikā, jāpārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā;

c)

kompetentā iestāde nodrošina, ka embriji un olšūnas netiek nosūtītas no saimniecības;

d)

saimniecībā var izmantot tikai ARR/ARR genotipa aunu spermu un embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

e)

visas aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā, pārbauda attiecībā uz TSE;

f)

saimniecībā var ievest tikai ARR/ARR genotipa aunus un aitas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

g)

saimniecībā var ievest tikai kazas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

h)

uz visām aitām un kazām saimniecībā attiecas kopīgi ganību ierobežojumi, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem;

i)

atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī tikai nobarošanai pirms nokaušanas, ja galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

5.

Pēc 2.3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes izmantošanas piemēro šādus pasākumus:

a)

veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas noteikti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu. Dalībvalstis var izlemt par nokauto un iznīcināto aitu prionu proteīnu genotipa noteikšanu;

b)

vai divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE saslimšanas gadījuma atklāšanas piemēro vismaz šādus pasākumus:

i)

nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

ii)

divus gadus saimniecībā jāveic pastiprināta TSE uzraudzība, ieskaitot visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kas nokautas lietošanai pārtikā, kā arī visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā;

iii)

kompetentā iestāde nodrošina, ka ne dzīvas aitas un kazas, ne embriji un olšūnas netiek nosūtītas uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

6.

Dalībvalstis, kas piemēro 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzētos pasākumus vai 2.3. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes, paziņo Komisijai par to piešķiršanas apstākļiem un kritērijiem. Gadījumā, kad ganāmpulkā, kuram tiek piemērotas atkāpes, atklāj papildu TSE saslimšanas gadījumus, minēto atkāpju piešķiršanu pārskata.”


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 747/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko attiecībā uz raksturlielumu definīcijām un NACE 2. red. īstenošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 716/2007 izveidoja vienotu sistēmu, lai sistemātiski sagatavotu Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību.

(2)

Jāpielāgo raksturlielumu definīcijas attiecībā uz tiem pētniecības un attīstības jomas mainīgajiem lielumiem, kas paredzēti kopējam modulim, kurā iekļauta iekšējā statistika par ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem.

(3)

Jāpielāgo arī darbības dalījuma līmeņi saskaņā ar pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (2).

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 716/2007.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 716/2007 groza šādi.

1)

Regulas I pielikuma 2. punktu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

2)

III pielikuma tabulu, kurā atspoguļots darbības dalījuma 1. un 2. līmenis, aizstāj ar šīs regulas II pielikumā sniegto tabulu.

3)

III pielikuma tabulu, kurā atspoguļots darbības dalījuma 3. līmenis, aizstāj ar šīs regulas III pielikumā sniegto tabulu.

2. pants

Dalībvalstis piemēro ar šo regulu grozīto Regulas (EK) Nr. 716/2007 III pielikumu:

attiecībā uz 1. un 2. līmeni – no 2010. gada 1. janvāra (par 2010. pārskata gadu un turpmākajiem gadiem),

attiecībā uz 3. līmeni – no 2008. gada 1. janvāra (par 2008. pārskata gadu un turpmākajiem gadiem).

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 171, 29.6.2007., 17. lpp.

(2)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 295/2008 (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

“2.   PUNKTS

Raksturlielumi

Apkopos datus par šādiem raksturlielumiem, kā noteikts pielikumā Komisijas 1998. gada 17. decembra Regulai (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (1):

Kods

Nosaukums

11 11 0

Uzņēmumu skaits

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumi iepirkumi tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 31 0

Personāla izmaksas

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

Arī šādus raksturlielumus dalībvalstis apkopos par 2009. pārskata gadu un turpmākajiem gadiem:

Kods

Nosaukums un definīcija

22 11 0

Kopējie iekšējās pētniecības un attīstības izdevumi (2)

Pētījumi un eksperimentālās izstrādnes ietver sistemātisku radošo darbu, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izmantošanu jaunu pielietojumu atklāšanā.

Iekšējie izdevumi ir visi uzņēmumā veiktās pētniecības un attīstības izdevumi neatkarīgi no to avotiem.

Pētniecības un attīstības izdevumi ir jānošķir no izdevumiem dažādām saistītām darbībām. Tādēļ pētniecības un attīstības izdevumos neieskaita šādus izdevumus:

izdevumus izglītībai un apmācībai,

izdevumus citām zinātniskām un tehnoloģiskām darbībām (piemēram, informācijas pakalpojumiem, pārbaudēm un standartizācijai, tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem),

izdevumus citām rūpnieciskām darbībām (piemēram, rūpnieciskiem jauninājumiem, kas nav ietverti citur),

izdevumus finansēšanas darbībām (to skaitā citām administrēšanas un citām netiešā atbalsta darbībām).

Atkarībā no valsts tiesību aktiem pētniecības un attīstības izdevumus iekļauj vienā no šādām trim iespējām: nemateriālo aktīvu aprite, materiālo aktīvu aprite vai saimnieciskās darbības izdevumi.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem šos izdevumus drīkst daļēji vai pilnībā kapitalizēt, tos uzņēmumu pārskatos iekļauj nemateriālo aktīvu izmaiņās postenī pamatlīdzekļi – nemateriālie aktīvi – pētniecības un attīstības izdevumi.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tos tikai daļēji kapitalizē vai vispār nekapitalizē, kārtējie izdevumi ir daļa no posteņiem izejvielas un palīgmateriāli, citas ārējās izmaksas, personāla izmaksas un pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, un kapitālizdevumus iekļauj uzņēmumu pārskatos reģistrētajā materiālo aktīvu apritē postenī pamatlīdzekļimateriālie aktīvi.

22 12 0

Kopējais pētniecībā un attīstībā iesaistītais personāls (2)

Pētījumi un eksperimentālās izstrādnes ietver sistemātisku radošo darbu, lai vairotu zināšanas, tostarp zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izmantošanu jaunu pielietojumu atklāšanā.

Jāieskaita visas personas, kas ir tieši nodarbinātas pētniecībā un attīstībā, kā arī personas, kas sniedz tiešus pakalpojumus, piemēram, pētniecības un attīstības vadītāji, administratori un ierēdņi. Šeit nav jāieskaita personas, kas sniedz netiešus pakalpojumus, piemēram, virtuves un drošības dienesta darbinieki, pat ja viņu algas kā pieskaitāmās izmaksas ir iekļautas izdevumu novērtējumā.

Pētniecības un attīstības personāls jānošķir no personāla dažādām saistītām darbībām. Tādēļ pētniecības un attīstības personālā neieskaita šādu personālu:

izglītībā un apmācībā nodarbināto personālu,

personālu, kas nodarbināts ar citām zinātniskām un tehnoloģiskām darbībām (piemēram, informācijas pakalpojumiem, pārbaudēm un standartizācijai, tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem),

personālu, kas nodarbināts citās rūpnieciskās darbībās (piemēram, saistībā ar rūpnieciskiem jauninājumiem, kas nav ietverti citur),

personālu, kas nodarbināts administrācijā un citās netieša atbalsta darbībās.

Saikne ar uzņēmumu pārskatiem

Kopējo pētniecībā un attīstībā nodarbinātā personāla skaitu uzņēmumu pārskatos nedrīkst nošķirt atsevišķi. Tas ir daļa no nodarbināto personu skaita, ko iekļauj uzņēmuma pārskata pielikumā (43. panta 8. punkts).

Saikne ar citiem mainīgajiem lielumiem

Daļa no nodarbināto personu skaita (16 11 0).

Ja nodarbināto personu skaits nav pieejams, tā vietā apkopo datus par darbinieku skaitu (kods 16 13 0).

Raksturlielumi “kopējie iekšējās pētniecības un attīstības izdevumi” (kods 22 11 0) un “kopējais ar pētniecību un attīstību nodarbinātā personāla skaits” (kods 22 12 0) ir jāapkopo tikai par darbībām, kas iekļautas NACE B, C, D, E un F sadaļā. Līdz 2009. pārskata gadam dalībvalstis apkopos šos raksturlielumus, kā definēts Komisijas 1998. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 2700/98 pielikumā.

NACE K sadaļas vajadzībām apkopos informāciju tikai par uzņēmumu skaitu, apgrozījumu (3) un nodarbināto personu skaitu (vai darbinieku skaitu).


(1)  OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1670/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).

(2)  Par mainīgajiem lielumiem 22 11 0 un 22 12 0 informāciju sniedz katru otro gadu. Ja kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits NACE 2. red. B līdz F sadaļas nodaļā dalībvalstī ir mazāks par 1 % no Kopienas kopapjoma, informācija, kas ir nepieciešama statistikas apkopošanai saistībā ar raksturlielumiem 22 11 0 un 22 12 0, šīs regulas vajadzībām nav jāvāc.

(3)  NACE 2. red. 64. nodaļas vajadzībām apgrozījumu aizstās ar produkcijas vērtību.”


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 716/2007 III pielikuma tabulu, kurā atspoguļots darbības dalījuma 1. un 2. līmenis, aizstāj ar šādu tabulu:

“Darbības dalījuma 1. un 2. līmenis ārējā statistikā par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem

1. līmenis

2. līmenis

NACE 2. red.

KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

B līdz S sadaļa (izņemot O sadaļu)

IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE

IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE

B sadaļa

Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

06. un 09. nodaļa

APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

C sadaļa

Pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi

10., 11. un 12. nodaļa

Tekstilizstrādājumi un koksnes ražošana KOPĀ

13., 14., 16., 17. un 18. nodaļa

Tekstilizstrādājumi un apģērbi

13. un 14. nodaļa

Koksne, papīrs, poligrāfija un ierakstu reproducēšana

16., 17. un 18. nodaļa

Naftas un ķīmiskie produkti, farmaceitiski preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi

Naftas un ķīmiskie produkti, farmaceitiski preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi KOPĀ

19., 20., 21. un 22. nodaļa

Kokss un naftas pārstrādes produkti

19. nodaļa

Ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti

20. nodaļa

Gumijas un plastmasas izstrādājumi

22. nodaļa

Metālu un mašīnbūves izstrādājumi KOPĀ

24., 25., 26. un 28. nodaļa

Pamatmetāli un gatavi metālizstrādājumi

24. un 25. nodaļa

Datori, elektroniskās un optiskās ierīces

Datori, elektroniskās un optiskās ierīces

26. nodaļa

Citur neklasificētas mašīnas un iekārtas

28. nodaļa

Automobiļi un citi transportlīdzekļi

Automobiļi un citi transportlīdzekļi KOPĀ

29. un 30. nodaļa

Automobiļi, piekabes un puspiekabes

29. nodaļa

Citi transportlīdzekļi

30. nodaļa

Cita veida ražošana KOPĀ

15., 23., 27., 31., 32. un 33. nodaļa

ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

D sadaļa

ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA

ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA

E sadaļa

Ūdens savākšana, attīrīšana un apgāde

36. nodaļa

Notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

37., 38., 39. nodaļa

BŪVNIECĪBA

BŪVNIECĪBA

F sadaļa

PAKALPOJUMI KOPĀ

PAKALPOJUMI KOPĀ

G, H, I, J, K, L, M, N, P, Q, R, S sadaļa

VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

G sadaļa

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

45. nodaļa

Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

46. nodaļa

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

47. nodaļa

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

H sadaļa

Transports un uzglabāšana KOPĀ

49., 50., 51. un 52. nodaļa

Sauszemes transports un cauruļvadu transports

49. nodaļa

Ūdens transports

50. nodaļa

Gaisa transports

51. nodaļa

Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

52. nodaļa

Pasta un kurjeru darbība

53. nodaļa

IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI

IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI

I sadaļa

INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

J sadaļa

Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana un citas izklaides darbības

59. un 60. nodaļa

Telekomunikācija

61. nodaļa

Citas informācijas un komunikācijas darbības

58., 62. un 63. nodaļa

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS

K sadaļa

Finanšu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

64. nodaļa

Holdingkompāniju darbības

64.2. grupa

Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

65. nodaļa

Citas finanšu darbības

66. nodaļa

OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

L sadaļa

PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI

PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI

M sadaļa

Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

69. nodaļa

Juridiskie pakalpojumi

69.1. grupa

Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos

69.2. grupa

Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

70. nodaļa

Centrālo biroju darbība

70.1. grupa

Konsultēšana vadībzinībās

70.2. grupa

Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

71. nodaļa

Zinātniskā pētniecība un attīstība

Zinātniskā pētniecība un attīstība

72. nodaļa

Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

73. nodaļa

Reklāmas pakalpojumi

73.1. grupa

Tirgus un sabiedriskās domas izpēte

73.2. grupa

Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, veterinārie pakalpojumi

74. un 75. nodaļa

ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA

N sadaļa

Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

77. nodaļa

Citi administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi

78., 79., 80., 81., un 82. nodaļa

IZGLĪTĪBA

P sadaļa

VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE

Q sadaļa

MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA

MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA

R sadaļa

Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

90. nodaļa

Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

91. nodaļa

Sports un atpūta; azartspēles un derības

92. un 93. nodaļa

CITI PAKALPOJUMI

S sadaļa

Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

94. nodaļa

Datoru, personisko lietu un mājsaimniecības priekšmetu remonts, citas pakalpojumu darbības

95. un 96. nodaļa

Nav piešķirts”

 


III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 716/2007 III pielikuma tabulu, kurā atspoguļots darbības dalījuma 3. līmenis, aizstāj ar šādu tabulu.

“Darbības dalījuma 3. līmenis iekšējā statistikā par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem

3. līmenis (NACE 2. red.)

Nosaukums

Nepieciešamais detalizācijas līmenis

Uzņēmējdarbības nozares

B līdz N sadaļa, izņemot K sadaļu

IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE

B sadaļa

APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

C sadaļa

Visas nodaļas no 10. līdz 33. nodaļai

ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA

D sadaļa

35. nodaļa

ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA

E sadaļa

Visas nodaļas no 36. līdz 39. nodaļai

BŪVNIECĪBA

F sadaļa

Visas nodaļas no 41. līdz 43. nodaļai

Visas grupas – 41.1. un 41.2. grupa, no 42.1. līdz 42.9 grupai, no 43.1. līdz 43.9. grupai

VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS

G sadaļa

Visas nodaļas no 45. līdz 47. nodaļai

Visas grupas no 45.1. līdz 45.2. grupai, no 46.1. līdz 46.9. grupai, no 47.1. līdz 47.9. grupai

TRANSPORTS UN UZGLABĀŠANA

H sadaļa

Visas nodaļas no 49. līdz 53. nodaļai

No 49.1. līdz 49.5. grupai

IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS AKALPOJUMI

I sadaļa

Visas nodaļas no 55. līdz 56. nodaļai

Visas grupas no 55.1. līdz 55.9. grupai, no 56.1. līdz 56.3. grupai

INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

J sadaļa

Visas nodaļas no 58. līdz 63. nodaļai

58.1., 58.2., 63.1. un 63.9. grupa

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS

K sadaļa

Visas nodaļas no 64. līdz 66. nodaļai

OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

L sadaļa

68. nodaļa

PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI

M sadaļa

Visas nodaļas no 69. līdz 75. nodaļai

ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA

N sadaļa

Visas nodaļas no 77. līdz 82. nodaļai

77.1. līdz 77.4. grupa”


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 748/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91

(Pārstrādāta redakcija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par to koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1997. gada 3. jūnija Regula (EK) Nr. 996/97, ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91 (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Tā kā jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

(2)

Ievērojot sarakstu CXL, Kopiena ir piekritusi atvērt gada tarifu kvotu 1 500 tonnām saldētas liellopu plānās diafragmas, kas atbilst KN kodam 0206 29 91. Šāda kvota būtu jāatver ilggadēji uz 12 mēnešu laikposmiem, kuri sākas 1. jūlijā, kā arī būtu jāpieņem sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 376/2008 (4) paredz sīki izstrādātus noteikumus importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem. Komisijas Regula (EK) Nr. 382/2008 (5) paredz sīki izstrādātus noteikumus importa licenču režīma ieviešanai attiecībā uz liellopu gaļu un teļa gaļu.

(4)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (6), piemēro importa licencēm par importa tarifu kvotu periodu no 2007. gada 1. janvāra.

(5)

Lai nodrošinātu, ka efektīvi pārvalda tās gaļas importu, kuras izcelsme ir Argentīnā un kuru ieved no Argentīnas, šai valstij pieprasa izsniegt autentiskuma sertifikātus, ar ko garantē attiecīgo produktu izcelsmi. Jākonkretizē šo sertifikātu forma un lietošanas kārtība.

(6)

Autentiskuma sertifikāti jāizsniedz iestādei Argentīnā. Lai nodrošinātu, ka attiecīgais režīms darbojas pienācīgi, šai iestādei jāsniedz visas nepieciešamās garantijas.

(7)

Lai nodrošinātu, ka efektīvi pārvalda tās saldētās plānās diafragmas importu, kuras izcelsme ir Argentīnā un kuru ieved no Argentīnas, vajadzības gadījumā būtu jānosaka, ka, izsniedzot importa licences, inter alia būtu jāpārbauda autentiskuma sertifikātos sniegtā informācija.

(8)

Pārējām valstīm kvota būtu jāpārvalda, tikai balstoties uz Kopienas importa licencēm, dažos gadījumos atkāpjoties no piemērojamajiem noteikumiem.

(9)

Dalībvalstīm jāparedz informācijas sniegšana par attiecīgo importu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgas organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo katru gadu laikposmos no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, še turpmāk “importa tarifu kvotas periods”, ir atvērta Kopienas gada tarifu kvota 1 500 tonnām saldētas liellopu plānās diafragmas, kas atbilst KN kodam 0206 29 91.

Šīs kvotas sērijas numurs ir 09.4020.

2.   Kvotai, kas minēta 1. punktā, ad valorem muitas nodoklis ir 4 %.

3.   Gada kvotu piešķir šādi:

a)

700 tonnu, kam izcelsme ir Argentīnā un ko no tās ieved;

b)

800 tonnu, kam izcelsme ir citās trešās valstīs un ko no tām ieved.

4.   Atbilstīgi šai kvotai var importēt tikai veselas plānās diafragmas.

5.   Šajā regulā plāno diafragmu, kas, ievedot Kopienas muitas teritorijā, ir saldēta un ar iekšējo temperatūru ne augstāku par – 12 °C, uzskata par “saldētu plāno diafragmu”.

6.   Attiecībā uz šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto importa režīmu, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulas (EK) Nr. 376/2008, Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļas un Regulas (EK) Nr. 382/2008 noteikumus.

Attiecībā uz šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto importa režīmu, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulas (EK) Nr. 376/2008, Regulas (EK) Nr. 1301/2006 un Regulas (EK) Nr. 382/2008 noteikumus.

2. pants

1.   Licences pieteikumos un licencēs ir šādi ieraksti:

a)

8. iedaļā norāda izcelsmes valsti un ievedumiem, kas minēti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atzīmē aili ar norādi “jā”;

b)

20. ailē ir vismaz viens no šādiem I pielikumā minētajiem ierakstiem.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 382/2008 2. panta 1. punkta, ievešanas atļaujas ir derīgas līdz importa tarifu kvotas perioda beigām.

3. pants

1.   Argentīnā izsniedz vienu oriģinālu autentiskuma sertifikātu, ko izgatavo uz veidlapas, kuras paraugs ir II pielikumā, un vismaz vienu tā kopiju.

Veidlapas izmēri ir apmēram 210 × 297 milimetri. Izmantotā papīra svars ir ne mazāks kā 40 g/m2.

2.   Veidlapas iespiež un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām un pēc vēlēšanās arī Argentīnas oficiālajā valodā.

3.   Katram autentiskuma sertifikātam ir atsevišķs kārtas numurs, ko piešķir III pielikumā minētā izdevēja iestāde (še turpmāk “izdevēja iestāde”). Kopijām ir tādi paši numuri kā oriģinālam.

4.   Oriģināls un tā kopijas var būt drukāti vai rakstīti ar roku. Pēdējā gadījumā tie jāaizpilda ar melnu tinti un ar drukātiem burtiem.

4. pants

1.   Autentiskuma sertifikāti ir spēkā tikai tad, ja tos ir pienācīgi aizpildījusi un vizējusi izdevēja iestāde saskaņā ar II pielikuma norādījumiem.

2.   Autentiskuma sertifikātus uzskata par pienācīgi vizētiem tad, ja tajos ir norādīts izsniegšanas datums un vieta, uz tiem ir izdevējas iestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tos parakstīt.

Zīmogu uz oriģinālajiem autentiskuma sertifikātiem un to kopijām var aizstāt ar iespiestu zīmogu.

5. pants

1.   Autentiskuma sertifikāti ir derīgi trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas.

Tomēr sertifikātus nedrīkst uzrādīt kompetentajai valsts iestādei pēc 30. jūnija, kas seko izsniegšanas dienai.

2.   Autentiskuma sertifikāta oriģinālu, kas sagatavots saskaņā ar 3., 4. un 6. pantu, un tā kopiju iesniedz kompetentajai iestādei kopā ar pieteikumu par pirmo importa licenci, kas attiecas uz autentiskuma sertifikātu.

Autentiskuma sertifikātu var izmantot, lai izsniegtu vairāk nekā vienu importa licenci par kopējo daudzumu, kas nepārsniedz sertifikātā norādīto. Ja attiecībā uz sertifikātu ir izsniegta vairāk nekā viena licence, tad kompetentā valsts iestāde vizē autentiskuma sertifikātu, lai norādītu piešķirto daudzumu.

Kompetentā valsts iestāde var izsniegt importa licences tikai pēc tam, kad tā ir pārliecinājusies, ka visa informācija autentiskuma sertifikātā atbilst tai informācijai, ko reizi nedēļā sniedz Komisija. Importa licences izsniedz tūlīt pēc tam.

3.   Neņemot vērā 2. punkta trešo daļu, izņēmuma gadījumos un pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma kompetentā valsts iestāde, pamatojoties uz attiecīgiem autentiskuma sertifikātiem, var izsniegt importa licences pirms Komisijas informācijas saņemšanas. Šādos gadījumos importa licences nodrošinājums ir EUR 50 par 100 kg neto svara. Pēc informācijas saņemšanas par sertifikātu dalībvalsts aizstāj nodrošinājumu ar EUR 12 par 100 kg neto svara.

6. pants

1.   Izdevēja iestāde:

a)

par tādu ir atzīta Argentīnā;

b)

apņemas pārbaudīt ierakstus autentiskuma sertifikātos;

c)

apņemas pēc pieprasījuma sniegt Komisijai un dalībvalstīm jebkuru informāciju, kas ļauj novērtēt ierakstus autentiskuma sertifikātos.

2.   Komisija pārskata III pielikumu, ja izdevēju iestādi vairs neatzīst, tā nespēj izpildīt kādu no saviem pienākumiem vai tiek izraudzīta jauna izdevēja iestāde.

7. pants

Lai pretendētu uz 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto importa režīmu, pieteikuma iesniedzēja licences pieteikums var attiekties ne vairāk kā uz 80 tonnām.

8. pants

1.   Licences pieteikumus, kas minēti 7. pantā, iesniedz tikai katra importa tarifu kvotas perioda pirmajās 10 dienās.

2.   Septītajā darba dienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām, ne vēlāk kā pulksten 16.00 pēc Briseles laika, dalībvalstis Komisijai paziņo pieteikumu aptverto kopējo daudzumu katrā izcelsmes valstī.

3.   Importa licences izsniedz laikposmā starp 7. un 16. (vēlākais termiņš) darbdienu pēc 2. punktā minētā paziņošanas perioda beigām.

9. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis paziņo Komisijai:

a)

vēlākais 31. augustā, kas seko katram importa tarifu kvotas beigu periodam, produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem izdotas importa licences iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā;

b)

vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra importa tarifu kvotas perioda beigām, produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kas atbilst starpībai starp importa licences otrā pusē uzrādītajiem daudzumiem un daudzumiem, par kuriem tās izdotas.

2.   Vēlākais 31. oktobrī, kas seko katra importa tarifu kvotas perioda beigām, dalībvalstis paziņo Komisijai produktu daudzumus, kas faktiski laisti brīvā apgrozībā iepriekšējā tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā, dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumiem, kas no 2009. gada 1. jūlija laisti brīvā apgrozībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos daudzumus norāda produkta svara kilogramos un pa produktu kategorijām, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

Paziņojumus par daudzumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā, jāsniedz veidā, kas norādīts šīs regulas IV, V un VI pielikumā.

10. pants

Regulu (EK) Nr. 996/97 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VIII pielikumā.

11. pants

Šī regula stājas spēkā desmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 144, 4.6.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 962/2007 (OV L 213, 15.8.2007., 6. lpp.).

(3)  Sk. VII pielikumu.

(4)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 514/2008 (OV L 150, 10.6.2008., 7. lpp.).

(5)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 514/2008.

(6)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie ieraksti

:

bulgāru valodā

:

Месести части от диафрагмата (Регламент (ЕО) № 748/2008),

:

spāņu valodā

:

Músculos del diafragma y delgados [Reglamento (CE) no 748/2008],

:

čehu valodā

:

Okruží a bránice (nařízení (ES) č. 748/2008),

:

dāņu valodā

:

Mellemgulv (forordning (EF) nr. 748/2008),

:

vācu valodā

:

Saumfleisch (Verordnung (EG) Nr. 748/2008),

:

igauņu valodā

:

Vahelihase kõõluseline osa (määrus (EÜ) nr 748/2008),

:

grieķu valodā

:

Διάφραγμα [κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 748/2008],

:

angļu valodā

:

Thin skirt (Regulation (EC) No 748/2008),

:

franču valodā

:

Hampe [règlement (CE) no 748/2008],

:

itāļu valodā

:

Pezzi detti “hampes” [regolamento (CE) n. 748/2008],

:

latviešu valodā

:

Liellopu diafragmas plānā daļa (Regula (EK) Nr. 748/2008),

:

lietuviešu valodā

:

Plonoji diafragma (Reglamentas (EB) Nr. 748/2008),

:

ungāru valodā

:

Sovány dagadó (748/2008/EK rendelet),

:

maltiešu valodā

:

Falda rqiqa (Regolament (KE) Nru 748/2008),

:

holandiešu valodā

:

Omloop (Verordening (EG) nr. 748/2008),

:

poļu valodā

:

Cienka przepona (Rozporządzenie (WE) nr 748/2008),

:

portugāļu valodā

:

Diafragma [Regulamento (CE) n.o 748/2008],

:

rumāņu valodā

:

Fleică [Regulamentul (CE) nr. 748/2008],

:

slovāku valodā

:

Bránica (Nariadenie (ES) č. 748/2008),

:

slovēņu valodā

:

Vampi (Uredba (ES) št. 748/2008),

:

somu valodā

:

Kuveliha (asetus (EY) N:o 748/2008),

:

zviedru valodā

:

Mellangärde (förordning (EG) nr 748/2008),


II PIELIKUMS

Image


III PIELIKUMS

TO ARGENTĪNAS IESTĀŽU SARAKSTS, KURAS IR PILNVAROTAS IZSNIEGT AUTENTISKUMA SERTIFIKĀTUS

Secretaría de Agricultura, Ganadería, Pesca y Alimentos (SAGPyA):

par plāno diafragmu, kuras izcelsmes valsts ir Argentīna, kā norādīts 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā.


IV PIELIKUMS

Paziņojums par (izdotajām) importa licencēm – Regula (EK) Nr. 748/2008

Dalībvalsts: …

Regulas (EK) Nr. 748/2008 9. panta piemērošana

To produktu daudzumi, par kuriem izdotas importa licences

No: … līdz: …


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Daudzums

(kilogramos produkta)

09.4020

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


V PIELIKUMS

Paziņojums par importa licencēm (neizmantotie daudzumi) – Regula (EK) Nr. 748/2008

Dalībvalsts: …

Regulas (EK) Nr 748/2008 9. panta piemērošana

Produktu daudzumi, par kuriem nav izmantotas importa licences

No: … līdz: …


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Neizmantotais daudzums

(kilogramos produkta)

09.4020

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


VI PIELIKUMS

Paziņojums par produktu daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 748/2008

Dalībvalsts: …

Regulas (EK) Nr. 748/2008 9. panta piemērošana

Brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumi:

No:… līdz: … (importa tarifu kvotas periods).


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Brīvā apgrozībā laistais daudzums

(kilogramos produkta)

09.4020

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


VII PIELIKUMS

Atceltā regula ar secīgiem tās grozījumiem

Komisijas Regula (EK) Nr. 996/97

(OV L 144, 4.6.1997., 6. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2048/97

(OV L 287, 21.10.1997., 10. lpp.).

Tikai attiecībā uz 1. pantā iekļauto atsauci uz Regulu (EK) Nr. 996/97

Komisijas Regula (EK) Nr. 260/98

(OV L 25, 31.1.1998., 42. lpp.).

Tikai 6. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/98

(OV L 175, 19.6.1998., 9. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 649/2003

(OV L 95, 11.4.2003., 13. lpp.).

Tikai 3. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1118/2004

(OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

Tikai 3. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1965/2006

(OV L 408, 30.12.2006., 27. lpp.).

Tikai 3. pants un III pielikums

Komisijas Regula (EK) Nr. 568/2007

(OV L 133, 25.5.2007., 15. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 962/2007

(OV L 213, 15.8.2007., 6. lpp.).

 


VIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 996/97

Šī regula

1. pants

1. pants

2. panta 2. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 2. punkts

3. līdz 8. pants

3. līdz 8. pants

9. pants

10. pants

12. pants

11. pants

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

I pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

VIII pielikums


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 749/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko groza vairākas regulas par importa tarifu kvotām liellopu gaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulas (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), 11. panta 1. punktā paredzēti noteikumi par dalībvalstu ziņojumiem Komisijai. Regula (EK) Nr. 1301/2006 ir piemērojama, neskarot papildu noteikumus vai atkāpes, kas var būt paredzētas nozaru regulās. Komisijas Regulās, kas attiecas īpaši uz atsevišķām kvotām liellopu gaļas nozarē, ir lietderīgi noteikt sīkāk izstrādātus noteikumus par paziņojumiem attiecībā uz ievešanas atļaujām šajā nozarē. Jo īpaši, lai precizētu pienākumus saistībā ar termiņu, kādā iesniedzami paziņojumi par daudzumiem, uz kādiem attiecas ievešanas atļaujas, šie pienākumi jānosaka attiecībā uz katru importa tarifu kvotu, un tādēļ šajā jautājumā ir jānosaka atkāpe no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas. Tāpēc atbilstoši jāgroza šādas regulas:

Komisijas 2003. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 297/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus tarifu kvotas piemērošanai Čīles izcelsmes liellopu gaļai un teļa gaļai (3),

Komisijas 2004. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 2092/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus importa tarifu kvotas piemērošanai Šveices izcelsmes žāvētai atkaulotai liellopu gaļai (4),

Komisijas 2005. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2172/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par importa tarifu kvotu piemērošanu Šveices izcelsmes dzīviem liellopiem, kuru svars pārsniedz 160 kg un kā tas paredzēts Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (5),

Komisijas 2007. gada 11. maija Regula (EK) Nr. 529/2007, ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) (6),

Komisijas 2007. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 545/2007, ar ko atver pārstrādei paredzētas saldētas liellopu gaļas importa tarifu kvotu un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) (7),

Komisijas 2007. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 558/2007, ar ko atver nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importa tarifu kvotu un paredz tās pārvaldību (8), un

Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 659/2007, ar ko atver tarifu kvotas tādu liellopu un teļu importam, kas nav kaušanai paredzēti un kas ir dažu alpīno un kalnu šķirņu dzīvnieki, kā arī nosaka šo kvotu pārraudzību (9).

(2)

Importa tarifu kvotas, kas atvērtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2092/2004, pārvalda, pamatojoties uz attiecīgajās trešās valstīs izdotiem dokumentiem. Tādēļ ir jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļā minētie noteikumi ievešanas atļaujām, kuras izsniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2092/2004, jāpiemēro, neskarot papildu nosacījumus, kas paredzēti minētajās regulās.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 297/2003 groza šādi.

1)

Iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. augustā sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. jūlijā, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. jūlija laists brīvā apgrozībā.

3.   Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētos paziņojumus sagatavo, kā noteikts šīs regulas IV, V un VI pielikumā un izmanto Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (10) V pielikumā noteiktās produktu kategorijas.

2)

Pievieno jaunus pielikumus, proti, IV, V un VI pielikumu, kuru teksts ir sniegts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 2092/2004 groza šādi.

1)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (11), Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (12) III nodaļas un Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (13) noteikumus, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2)

Iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 28. februārī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. janvārī, dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. janvāri laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētos paziņojumus sagatavo, kā noteikts šīs regulas IV, V un VI pielikumā un izmanto Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā noteiktās produktu kategorijas.”

3)

Pievieno jaunus pielikumus, proti, IV, V un VI pielikumu, kuru teksts ir sniegts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Regulā (EK) Nr. 2172/2005 iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 28. februārī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 30. aprīlī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. janvārī, dalībvalstis nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. janvāra laists brīvā apgrozībā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā lopu kopskaitu, atsevišķi izdalot katru produktu kategoriju, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (14) V pielikumā.

4. pants

Regulā (EK) Nr. 529/2007 iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

ne vēlāk kā katra mēneša desmitajā dienā sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā mēneša laikā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

ne vēlāk kā 2008. gada 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2008. gada 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā produkta svaru kilogramos, atsevišķi izdalot katru produktu kategoriju, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (15) V pielikumā.

5. pants

Regulā (EK) Nr. 545/2007 iekļauj šādu 11.a pantu:

“11.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

ne vēlāk kā katra mēneša desmitajā dienā sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā mēneša laikā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

ne vēlāk kā 2008. gada 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis ne vēlāk kā 2008. gada 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā produkta svaru kilogramos, atsevišķi izdalot katru kārtas numuru un produktu kategoriju, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (16) V pielikumā.

6. pants

Regulā (EK) Nr. 558/2007 iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. augustā sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. jūlijā, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. jūlija laists brīvā apgrozībā.

3.   Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā lopu kopskaitu, atsevišķi izdalot katru produktu kategoriju, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (17) V pielikumā.

7. pants

Regulā (EK) Nr. 659/2007 iekļauj šādu 10.a pantu:

“10.a pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis:

a)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. augustā sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kādam iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā izsniegtas ievešanas atļaujas, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti;

b)

pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, uz ko attiecas neizmantotas vai daļēji izmantotas ievešanas atļaujas, norādot starpību starp daudzumu, kas norādīts ievešanas atļaujas otrā pusē, un daudzumu, kādam atļauja izsniegta, tostarp par gadījumiem, kad pieteikumi nav saņemti.

2.   Dalībvalstis pēc katra importa tarifu kvotas perioda beigām ne vēlāk kā 31. oktobrī sniedz Komisijai informāciju par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifu kvotas periodā.

Tomēr no importa tarifu kvotas perioda, kurš sākas 2009. gada 1. jūlijā, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 4. pantu nosūta Komisijai sīku informāciju par produktu daudzumu, kāds no 2009. gada 1. jūlija laists brīvā apgrozībā.

3.   Šā panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā minētajos paziņojumos daudzumu izsaka kā lopu kopskaitu, atsevišķi izdalot katru produktu kategoriju, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 382/2008 (18) V pielikumā.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 43, 18.2.2003., 26. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 332/2008 (OV L 102, 12.4.2008., 17. lpp.).

(4)  OV L 362, 9.12.2004., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2006 (OV L 408, 30.12.2006., 27. lpp., labota ar OV L 47, 16.2.2007., 21. lpp.).

(5)  OV L 346, 29.12.2005., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2006.

(6)  OV L 123, 12.5.2007., 26. lpp.

(7)  OV L 129, 17.5.2007., 14. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 98/2008 (OV L 29, 2.2.2008., 5. lpp.).

(8)  OV L 132, 24.5.2007., 21. lpp.

(9)  OV L 155, 15.6.2007., 20. lpp.

(10)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(11)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(12)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(13)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(14)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(15)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(16)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(17)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”

(18)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.”


I PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

Paziņojums par (izsniegtajām) ievešanas atļaujām – Regula (EK) Nr. 297/2003

Dalībvalsts: …

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/2003 9.a pantu

Produktu daudzums, kādam izsniegtas ievešanas atļaujas

No: … līdz: …


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (1)

Daudzums

(produktu svars kilogramos)

09.4181

 

 

V PIELIKUMS

Paziņojums par ievešanas atļaujām (neizmantotie daudzumi) – Regula (EK) Nr. 297/2003

Dalībvalsts: …

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/2003 9.a pantu

Produktu daudzums, kādam ievešanas atļaujas nav izmantotas

No: … līdz: …


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (2)

Neizmantotais daudzums

(produktu svars kilogramos)

09.4181

 

 

VI PIELIKUMS

Paziņojums par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 297/2003

Dalībvalsts: …

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/2003 9.a pantu

Produktu daudzums, kāds laists brīvā apgrozībā:

No: … līdz: … (importa tarifu kvotas periods).


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (3)

Daudzums, kāds laists brīvā apgrozībā

(produktu svars kilogramos)

09.4181

 

 


(1)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(2)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(3)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


II PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

Paziņojums par (izsniegtajām) ievešanas atļaujām – Regula (EK) Nr. 2092/2004

Dalībvalsts:…

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2092/2004 7.a pantu

Produktu daudzums, kādam izsniegtas ievešanas atļaujas

No: … līdz: …


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (1)

Daudzums

(produktu svars kilogramos)

09.4202

 

 

V PIELIKUMS

Paziņojums par ievešanas atļaujām (neizmantotie daudzumi) – Regula (EK) Nr. 2092/2004

Dalībvalsts: …

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2092/2004 7.a pantu

Produktu daudzums, kādam ievešanas atļaujas nav izmantotas

No: … līdz:…


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (2)

Neizmantotais daudzums

(produktu svars kilogramos)

09.4202

 

 

VI PIELIKUMS

Paziņojums par produktu daudzumu, kāds laists brīvā apgrozībā – Regula (EK) Nr. 2092/2004

Dalībvalsts:…

Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2092/2004 7.a pantu

Produktu daudzums, kāds laists brīvā apgrozībā:

No: … līdz: … (importa tarifu kvotas periods).


Kārtas Nr.

Produktu kategorija vai kategorijas (3)

Daudzums, kāds laists brīvā apgrozībā

(produktu svars kilogramos)

09.4202

 

 


(1)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(2)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

(3)  Produktu kategorija vai kategorijas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/44


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 750/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 414/2008, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalsta piešķiršanu dažu sieru privātai uzglabāšanai 2008./2009. uzglabāšanas gada laikā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 43. pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 414/2008 (2) pielikumā iekļauts to sieru saraksts, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu privātai uzglabāšanai 2008./2009. uzglabāšanas gada laikā.

(2)

Rumānijas iestādes ir pieprasījušas dažām sieru kategorijām dalību privātās uzglabāšanas shēmā 2008./2009. uzglabāšanas gada laikā.

(3)

Pamatojoties uz Rumānijas pieprasījumu un pašreizējo stāvokli tirgū attiecībā uz ilgglabājamajiem sieriem, Regulas (EK) Nr. 414/2008 pielikumā jāiekļauj daži Rumānijas ilgglabājamie sieri, kuru stāvokli tirgū varētu uzlabot ar privāto uzglabāšanu, tādā daudzumā, kas var stabilizēt siera tirgu.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 414/2008.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 414/2008 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 125, 9.5.2008., 17. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Siera kategorijas

Daudzumi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu

Minimālais siera vecums

Periods, kurā produkti ievesti noliktavā

Periods, kurā produkti izvesti no noliktavas

Francijas ilgglabājamie sieri:

aizsargāts cilmes vietas nosaukums attiecībā uz Beaufort vai Comté siera šķirnēm,

sarkana etiķete (“Label Rouge”) attiecībā uz Emmental grand cru siera šķirnēm,

A un B kategorijas Emmental un Gruyère šķirņu sieri

16 000 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Vācijas ilgglabājamie sieri:

Markenkäse” vai “Klasse fein” Emmentaler/Bergkäse

1 000 t

10 dienas

2008. gada 1. jūnija30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobria līdz 2009. gada 31. martam

Īrijas ilgglabājamie sieri:

 

Irish long keeping cheese

 

Emmental, special grade

900 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Austrijas ilgglabājamie sieri:

1. Güteklasse Emmentaler/Bergkäse/Alpkäse

1 700 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Somijas ilgglabājamie sieri:

I luokka

1 700 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Zviedrijas ilgglabājamie sieri:

Västerbotten/Prästost/Svecia/Grevé

1 700 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Polijas ilgglabājamie sieri:

Podlaski/Piwny/Ementalski/Ser Corregio/Bursztyn/Wielkopolskie

3 000 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Slovēnijas ilgglabājamie sieri:

Ementalec/Zbrinc

200 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Lietuvas ilgglabājamie sieri:

Goja/Džiugas

700 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Latvijas ilgglabājamie sieri:

Rigamond, Ementāles tipa un Ekstra klases siers”

500 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Ungārijas ilgglabājamie sieri:

Hajdú

300 t

10 dienas

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam

Pecorino Romano

19 000 t

90 dienas un ražoti pēc 2007. gada 1. oktobra

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. septembrim

līdz 2009. gada 31. martam

Kefalotyri un Kasseri, kas ražoti no aitas vai kazas piena vai abu pienu maisījuma

2 500 t

90 dienas un ražoti pēc 2007. gada 30. novembra

No 2008. gada 1. jūnija līdz 30. novembrim

Līdz 2009. gada 31. martam

Rumānijas ilgglabājamie sieri:

Cașcaval Dobrogea, Cașcaval Rucăr, Cașcaval Dalia, Brânza Trapist, Brânza Cedar un Emmental

500 t

10 dienas

No2008. gada 1. augusta līdz 30. septembrim

No2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. martam”


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/46


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 751/2008

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot saidas Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2008. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(3)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 697/2008 (OV L 195, 24.7.2008., 9. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

22/T&Q

Dalībvalsts

SWE

Krājums

POK/04-N.

Suga

Saida (Pollachius virens)

Apgabals

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

Datums

19.6.2008.


DIREKTĪVAS

31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/48


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/82/EK

(2008. gada 30. jūlijs),

ar ko groza Direktīvu 2008/38/EK attiecībā uz barību, kas paredzēta nieru darbības uzlabošanai hroniskas nieru mazspējas gadījumā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvu 93/74/EEK par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (1), un jo īpaši tās 6. panta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 5. marta Direktīvā 2008/38/EK, ar ko izveido tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (2), kā īpašs barošanas mērķis iekļauta “nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā”.

(2)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 163/2008 (3) atļāva jaunā veidā lietot preparātu lantāna karbonāta oktahidrātu kā zootehnisku barības piedevu kaķiem. Minētā atļauja balstījās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2007. gada 18. septembra atzinumu (4). Šajā atzinumā minētā iestāde norādīja, ka diētas papildināšana ar minēto preparātu samazina fosfora ekskrēciju ar urīnu un palielina tā ekskrēciju izkārnījumos, kas saistīts ar acīmredzamu fosfora sagremojamības samazināšanos. Atzinumā secināts, ka preparāts var samazināt fosfora absorbciju pieaugušiem kaķiem.

(3)

Direktīvas 2008/38/EK pozīcijā “Nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā” jau iekļauta barība ar zemu fosfora saturu. Tādu pašu pozitīvu iznākumu var panākt, ja samazina barībā esošā fosfora absorbciju. Tāpēc lantāna karbonāta oktahidrāts jāiekļauj Direktīvas 2008/38/EK I pielikuma B daļas paredzēto lietojumu saraksta pozīcijā “Nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā”.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2008/38/EK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2008/38/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2009. gada 20. februārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 62, 6.3.2008., 9. lpp.

(3)  OV L 50, 23.2.2008., 3. lpp.

(4)  EFSA Vēstnesis (2007) 542, 1.–15. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 2008/38/EK I pielikuma B daļā pozīciju, kas attiecas uz īpašo barošanas mērķi “Nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā”, aizstāj ar šādu:

Īpašs barošanas mērķis

Būtisko uzturīpašību raksturojums

Dzīvnieku suga vai kategorija

Marķējuma norādes

Ieteicamais lietošanas ilgums

Citi noteikumi

“Nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā (1)

Zems fosfora saturs un ierobežots olbaltumvielu saturs, bet augsta kvalitāte

Suņi un kaķi

Olbaltumvielu avots(-i)

Kalcijs

Fosfors

Kālijs

Nātrijs

Galveno taukskābju saturs (ja tādas ir pievienotas)

Sākumā līdz 6 mēnešiem (2)

Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.”

Lietošanas instrukcijā norādīt: “Visu laiku vajadzētu būt pieejamam ūdenim.”

vai

 

 

 

 

Samazināta fosfora absorbcija, iekļaujot lantāna karbonāta oktahidrātu

Pieauguši kaķi

Olbaltumvielu avots(-i)

Kalcijs

Fosfors

Kālijs

Nātrijs

Lantāna karbonāta oktahidrāts

Galveno taukskābju saturs (ja tādas ir pievienotas)

Sākumā līdz 6 mēnešiem (2)

Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.”

Lietošanas instrukcijā norādīt: “Visu laiku vajadzētu būt pieejamam ūdenim.”


(1)  Ja vajadzīgs, izgatavotājs var arī ieteikt lietošanu īslaicīgas nieru mazspējas gadījumā.

(2)  Ja barību ieteic īslaicīgas nieru mazspējas gadījumā, ieteicamais lietošanas ilgums ir no divām līdz četrām nedēļām.”


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/50


EK–TURCIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2007

(2007. gada 25. jūnijs),

ar ko groza pārstrādātu lauksaimniecības produktu koncesijas, uz kurām attiecas EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/95 par muitas savienības pēdējā posma īstenošanu un EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 1/97 par noteikumiem, ko piemēro dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1/97

(2008/625/EK)

ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Nolīgumu, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju (1), un jo īpaši tā 22. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 (1995. gada 22. decembris) par muitas savienības pēdējā posma īstenošanu (2) I nodaļas V iedaļā noteikti pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības noteikumi.

(2)

EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/97 (1997. gada 29. aprīlis) par noteikumiem, ko piemēro dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem (3), dažiem produktiem ir noteiktas gada kvotas.

(3)

Lai padziļinātu un paplašinātu muitas savienību un uzlabotu ekonomisko konverģenci pēc Kopienas paplašināšanās 2004. gada 1. maijā, nesen tika panākta vienošanās par jauniem tirdzniecības uzlabojumiem. Šie uzlabojumi ir arī koncesijas beznodokļa tarifu kvotu veidā (jo īpaši produktiem, uz kuriem attiecas Lēmums Nr. 1/97). Tādēļ minētais lēmums būtu jāatceļ.

(4)

Importam, kas pārsniedz kvotas, joprojām piemēro pastāvošos tirdzniecības noteikumus, kas izklāstīti EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Šā lēmuma I un II pielikumā noteiktās tarifu kvotas ar minētajos pielikumos minētajiem nosacījumiem atver no 2007. gada 1. janvāra un katru turpmāko gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. pants

EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 I nodaļas V iedaļu turpina piemērot importam, kas pārsniedz I un II pielikumā noteiktās beznodokļa kvotas.

3. pants

Atceļ EK–Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/97.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē, 2007. gada 25. jūnijā

Asociācijas padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. GÜL


(1)  OV 217, 29.12.1964., 3687./64. lpp.

(2)  OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 126, 17.5.1997., 26. lpp.


I PIELIKUMS

Beznodokļa tarifu kvotas, ko piemēro pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam ES no Turcijas

KN kods

Produkta apraksts

Gada beznodokļa tarifa kvota

(tonnas, neto svars)

(1)

(2)

(3)

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:

5 000

1704 10

– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā:

– – kurā ir mazāk nekā 60 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 11

– – – košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 19

– – – citāda

– – kurā ir 60 % vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 91

– – – košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 99

– – – citāda

1704 90

– citādi:

10 000 (1)

1704 90 30

– – baltā šokolāde

– – citādi:

1704 90 51

– – – konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru 1 kg vai vairāk

1704 90 55

– – – pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas

1704 90 61

– – – apcukurotie izstrādājumi

– – – citādi

1704 90 65

– – – – konditorejas izstrādājumi košļājamās gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā

1704 90 71

– – – – karameles ar pildījumu vai bez tā

1704 90 75

– – – – īrisi, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes

– – – – citādi:

1704 90 81

– – – – – presētas tabletes

1704 90 99

– – – – – citādi

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

5 000 (2)

1806 10

– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

1806 10 20

– – kas satur 5 % vai vairāk, bet mazāk par 65 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze

1806 20

– citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību, kas lielāka par 2 kg:

1806 20 10

– – kas satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta vai satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

1806 20 30

– – kas satur 25 % vai vairāk, bet mazāk par 31 % kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

– – citādi:

1806 20 50

– – – ar kakao sviesta saturu 18 % no svara vai vairāk

1806 20 70

– – – šokolādes piena skaidiņas

1806 20 80

– – – aromatizēta šokolādes glazūra

1806 20 95

– – – citādi

– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:

1806 31 00

– – ar pildījumu

1806 32

– – bez pildījuma

1806 32 10

– – – ar graudaugu produktu, augļu vai riekstu piedevu

1806 32 90

– – – citādi

1806 90

– citādi:

– – šokolāde un šokolādes izstrādājumi:

– – – šokolādes konfektes ar pildījumu vai bez pildījuma:

1806 90 11

– – – – kas satur alkoholu

1806 90 19

– – – – citādas:

– – – citādas:

1806 90 31

– – – – ar pildījumu

1806 90 39

– – – – bez pildījuma

1806 90 50

– – cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem

1806 90 60

– – uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu

1806 90 70

– – izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai

1806 90 90

– – citādi

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; 0401.–0404. pozīcijas pārtikas izstrādājumi, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

900

1901 20 00

– maisījumi un mīklas 1905. pozīcijā minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

1902

Makaronu izstrādājumi, vārīti vai nevārīti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

20 000

– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– – ar olu piedevu

1902 19

– – citādi:

1902 19 10

– – – bez kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevas

1902 19 90

– – – citādi

1902 20

– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

– – citādi:

1902 20 91

– – – termiski apstrādāti

1902 20 99

– – – citādi

1902 30

– citādi makaronu izstrādājumi:

1902 30 10

– – kaltēti

1902 30 90

– – citādi

1902 40

– kuskuss:

1902 40 10

– – nesagatavots

1902 40 90

– – citāds

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:

500

1904 10

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:

1904 10 10

– – no kukurūzas

1904 10 30

– – no rīsiem

1904 10 90

– – citādi

1904 20

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem:

100

1904 20 10

– – samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes

– – citādi:

1904 20 91

– – – no kukurūzas

1904 20 95

– – – no rīsiem

1904 20 99

– – – citādi

1904 30 00

– bulguri

10 000

1904 90

– citādi:

2 500

1904 90 10

– – rīsi

1904 90 80

– – citādi

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

10 000

– saldie cepumi; vafeles:

1905 31

– – saldie cepumi:

– – – pilnīgi vai daļēji glazēti ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 31 11

– – – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

1905 31 19

– – – – citādi

– – – citādi:

1905 31 30

– – – – ar piena tauku saturu 8 % vai vairāk

– – – – citādi:

1905 31 91

– – – – – sviestmaižu cepumi

1905 31 99

– – – – – citādi

1905 32

– – vafeles:

3 000

1905 32 05

– – – kuru cukura saturs pārsniedz 10 % no svara

– – – citādas:

– – – – pilnīgi vai daļēji glazētas ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 32 11

– – – – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

1905 32 19

– – – – – citādas

– – – – citādas:

1905 32 91

– – – – – sālītas, ar pildījumu vai bez pildījuma

1905 32 99

– – – – – citādas

1905 40

– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi:

120

1905 40 10

– – sausiņi

1905 40 90

– – citādi

1905 90

– citādi:

10 000

1905 90 10

– – macas

1905 90 20

– – dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

– – citādi:

1905 90 30

– – – maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā arī nepārsniedz 5 %

1905 90 45

– – – cepumi

1905 90 55

– – – izspiesti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti

– – – citādi:

1905 90 60

– – – – ar saldinātāju piedevu

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao:

3 000 (3)

2105 00 10

– kurā nav piena tauku vai šādu tauku ir mazāk par 3 % no svara

– kurā piena tauku ir:

2105 00 91

– – 3 % vai vairāk, bet mazāk par 7 % no svara

2105 00 99

– – 7 % vai vairāk

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

4 000

2106 10

– olbaltumvielu koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas:

2106 10 80

– – citādi

2106 90

– citādi:

2106 90 98

– – – citādi


(1)  Beznodokļa kvota neattiecas uz izstrādājumiem ar KN kodu 1704 90 99 9080, izņemot halvu un lokoumu.

(2)  Beznodokļa kvota neattiecas uz izstrādājumiem ar KN kodu 1806 20 80 9080, 1806 20 95 9080, 1806 90 90 1980, 1806 90 90 9980.

(3)  Piemērošana ir atlikta, līdz atrisinās problēmas saistībā ar Turcijas izcelsmes piena un piena produktu importu ES.


II PIELIKUMS

Beznodokļa tarifu kvotas, ko piemēro pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam Turcijā no ES

KN kods

Produkta apraksts

Gada beznodokļa tarifa kvota

(tonnas, neto svars)

(1)

(2)

(3)

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:

1 000

1704 10

– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā:

– – kurā ir mazāk nekā 60 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 11

– – – košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 19

– – – citāda

– – kurā ir 60 % vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 91

– – – košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 99

– – – citāda

1704 90

– citādi:

2 500

1704 90 30

– – – baltā šokolāde

– – citādi:

1704 90 51

– – – konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru 1 kg vai vairāk

1704 90 55

– – – pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas

1704 90 61

– – – apcukurotie izstrādājumi

– – – citādi:

1704 90 65

– – – – konditorejas izstrādājumi košļājamās gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā

1704 90 71

– – – – karameles ar pildījumu vai bez tā

1704 90 75

– – – – īrisi, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes

– – – citādi:

1704 90 81

– – – – – presētas tabletes

1704 90 99

– – – – – citādi

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

7 000

1806 10

– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

1806 10 20

– – kas satur 5 % vai vairāk, bet mazāk par 65 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze

1806 10 30

– – kas pēc svara satur 65 % vai vairāk, bet mazāk nekā 80 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze

1806 10 90

– – kas pēc svara satur 80 % vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze

1806 20

– citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību, kas lielāka par 2 kg:

1806 20 10

– – kas satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta vai satur 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

1806 20 30

– – kas satur 25 % vai vairāk, bet mazāk par 31 % kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

– – citādi:

1806 20 50

– – – ar kakao sviesta saturu 18 % no svara vai vairāk

1806 20 70

– – – šokolādes piena skaidiņas

1806 20 80

– – – aromatizēta šokolādes glazūra

1806 20 95

– – – citādi

– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā:

1806 31 00

– – ar pildījumu

1806 32

– – bez pildījuma

1806 32 10

– – – ar graudaugu produktu, augļu vai riekstu piedevu

1806 32 90

– – – citādi

1806 90

– citādi:

– – šokolāde un šokolādes izstrādājumi:

– – – šokolādes konfektes ar pildījumu vai bez pildījuma:

1806 90 11

– – – – kas satur alkoholu

1806 90 19

– – – – citādas

– – – citādas:

1806 90 31

– – – – ar pildījumu

1806 90 39

– – – – bez pildījuma

1806 90 50

– – cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem

1806 90 60

– – uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu

1806 90 70

– – izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai

1806 90 90

– – citādi

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; 0401.–0404. pozīcijas pārtikas izstrādājumi, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

500

1901 10 00

– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

1901 20

– maisījumi un mīkla 1905. preču pozīcijā minēto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai

300

1901 90

– citādi:

2 000

– – iesala ekstrakts:

1901 90 11

– – – ar sausā ekstrakta daudzumu 90 % no svara vai vairāk

1901 90 19

– – – citādi

– – citādi:

1901 90 99

– – – citādi

1902

Makaronu izstrādājumi, vārīti vai nevārīti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

20 000

– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– – ar olu piedevu

1902 19

– – citādi:

1902 19 10

– – – bez kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevas

1902 19 90

– – – citādi

1902 20

– pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

– – citādi:

1902 20 91

– – – termiski apstrādāti

1902 20 99

– – – citādi

1902 30

– citādi makaronu izstrādājumi:

1902 30 10

– – kaltēti

1902 30 90

– – citādi

1902 40

– kuskuss:

1902 40 10

– – nesagatavots

1902 40 90

– – citāds

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:

5 000

1904 10

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:

1904 10 10

– – no kukurūzas

1904 10 30

– – no rīsiem

1904 10 90

– – citādi

1904 20

– gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem:

500

1904 20 10

– – samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes

– – citādi:

1904 20 91

– – – no kukurūzas

1904 20 95

– – – no rīsiem

1904 20 99

– – – citādi

1904 90

– citādi:

300

1904 90 10

– – rīsi

1904 90 80

– – citādi

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

1 000

– saldie cepumi; vafeles:

1905 31

– – saldie cepumi:

– – – pilnīgi vai daļēji glazēti ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 31 11

– – – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

1905 31 19

– – – – citādi

– – – citādi:

1905 31 30

– – – – ar piena tauku saturu 8 % vai vairāk

– – – – citādi:

1905 31 91

– – – – – sviestmaižu cepumi

1905 31 99

– – – – – citādi

1905 32

– – vafeles:

600

1905 32 05

– – – kuru cukura saturs pārsniedz 10 % no svara

– – – citādas:

– – – – pilnīgi vai daļēji glazētas ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 32 11

– – – – – tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 85 g

1905 32 19

– – – – – citādas

– – – – citādas:

1905 32 91

– – – – – sālītas, ar pildījumu vai bez pildījuma

1905 32 99

– – – – – citādas

1905 40

– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi:

200

1905 40 10

– – sausiņi

1905 40 90

– – citādi

1905 90

– citādi:

1 500

1905 90 10

– – macas

1905 90 20

– – dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

– – citādi:

1905 90 30

– – – maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā arī nepārsniedz 5 %

1905 90 45

– – – cepumi

1905 90 55

– – – izspiesti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti

– – – citādi:

1905 90 60

– – – – ar saldinātāju piedevu

1905 90 90

– – – – citādi

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao:

3 000 (1)

2105 00 10

– kurā nav piena tauku vai šādu tauku ir mazāk par 3 % no svara

– kurā piena tauku ir:

2105 00 91

– – 3 % vai vairāk, bet mazāk par 7 % no svara

2105 00 99

– – 7 % vai vairāk

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

4 000

2106 10

– olbaltumvielu koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas:

2106 10 80

– – citādi

2106 90

– citādi:

2106 90 98

– – – citādi


(1)  Piemērošana ir atlikta, līdz atrisinās problēmas saistībā ar Turcijas izcelsmes piena un piena produktu importu ES.


Komisija

31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/62


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 30. aprīlis)

Valsts atbalsts C 40/06 (ex NN 96/05)

Aizdevumu atbalsta shēmas, ko īsteno Apvienotā Karaliste

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1612)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/626/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. un 3. punktu,

pēc tam, kad ieinteresētās trešās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (2),

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis ar 2004. gada 15. jūnija vēstuli informēja Komisiju par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu, ko zivsaimniecības nozarē piešķīrusi Šetlendas salu padome – Apvienotās Karalistes Šetlendas salu valsts iestāde. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulēs pieprasīja Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste papildu informāciju Komisijai sniedza 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulēs.

(2)

Komisija 2006. gada 13. septembra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu. Apvienotā Karaliste savus apsvērumus par šo atbalstu nosūtīja 2006. gada 16. oktobra vēstulē. Pēc Komisijas 2007. gada 31. janvāra un 2008. gada 5. februāra izteiktajiem pieprasījumiem Apvienotā Karaliste 2007. gada 4. septembra un 2008. gada 27. februāra vēstulē sniedza papildu informāciju.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 30. novembrī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo atbalstu. Komisija no ieinteresētajām personām nekādus apsvērumus nesaņēma.

II.   SĪKS APRAKSTS

(4)

Šetlendas salu padome maksājumus zivsaimniecības nozarei veica saskaņā ar diviem vispārējiem atbalsta pasākumiem “Atbalsts zivju zvejas un pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kas faktiski apvienoja vairākas dažāda veida atbalsta shēmas. Viena no šīm shēmām bija tā dēvētā aizdevumu atbalsta shēma (“shēma”).

(5)

Aizdevumu atbalstu lašu audzētājiem piešķīra ar Zivju audzēšanas asociācijas starpniecību, zivju apstrādes uzņēmumiem – ar Zivju apstrādes uzņēmumu asociācijas starpniecību.

(6)

Aizdevumu atbalstu lašu audzēšanas jomā iedibināja 2000. gadā, lai atsevišķām lašu audzētavām nodrošinātu apgrozāmā kapitāla aizdevumus zivju audzēšanai, līdz tās sasniedz ieguvei piemērotu izmēru. Saskaņā ar šo shēmu piešķirto aizdevumu summas svārstās no 87 000 līdz 250 000 sterliņu mārciņu, un tās nepārsniedz 75 % no smoltu (lašu mazuļu) iegādes izmaksām. Kopējā piešķirto aizdevumu summa ir 3 477 130 sterliņu mārciņas.

(7)

Aizdevumus piešķīra uzņēmumiem, kas varēja pierādīt ekonomisko dzīvotspēju, izstrādājot pieņemamu uzņēmējdarbības plānu un finanšu prognozes vismaz trīs gadu laikposmam. Aizdevumiem piemēroja procentu likmes, kas kopumā atbilst Apvienotajā Karalistē piemērojamajai pamatlikmei plus 2 %. Lai aizdevums būtu nodrošināts, to piešķīra ar nosacījumu, ka aizdevuma piešķīrējs iegūst īpašumtiesības uz lašu mazuļiem, šādi nodrošinot aizdevumu ar pieaugušu zivju pārdošanas vērtību.

(8)

Saskaņā ar aizdevumu shēmu zivju apstrādes jomā no 1996. gada līdz 2002. gadam piešķīra piecus aizdevumus. Aizdevumu summas svārstījās no 73 000 līdz 200 000 sterliņu mārciņu, to kopējā summa bija 698 300 sterliņu mārciņu. Aizdevumus izsniedza uzņēmumiem, kas aizdevuma laikā apņēmās iesniegt profesionāla revidenta pārbaudītus pārskatus un strādāt atbilstīgi attiecīgajiem valsts un Kopienas higiēnas, veselības un pārtikas nekaitīguma standartiem, kā arī bija Šetlendas Zivju apstrādes uzņēmumu asociācijas biedri.

(9)

Komisija uzskatīja, ka pieejamā informācija nerada iespēju noteikt, vai saskaņā ar šīm shēmām aizdevumi piešķirti ar noteikumiem, kas pieņemami parastiem privātiem aizdevuma devējiem tirgū. Tā kā šķita, ka aizdevumi piešķirti labvēlīgākos apstākļos vai ar labvēlīgākiem nosacījumiem, nekā būtu pieņemams parastam privātam aizdevējam, varēja uzskatīt, ka saņēmējiem ir sagādātas priekšrocības, ko tie nesaņemtu parastā ekonomiskā situācijā. Turklāt, tā kā Komisija uzskatīja, ka attiecīgie uzņēmumi tieši konkurē ar citiem uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē, šķita, ka aizdevumi uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta nozīmē.

(10)

Attiecībā uz aizdevumu kā valsts atbalsta saderību ar piešķiršanas brīdī piemērojamajām “Vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā” Komisija apšaubīja, ka aizdevumi būtu vērtējami kā komercaizdevumi, un tādēļ uzskatīja tos par valsts atbalstu. Attiecībā uz aizdevumu saderību ar kopējo tirgu Komisija turklāt šaubījās, vai, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var uzskatīt, ka tie atbilst attiecīgajā atbalsta piešķiršanas laikā piemērojamajām vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā.

III.   APVIENOTĀS KARALISTES APSVĒRUMI

(11)

Apvienotā Karaliste papildu informāciju par aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar shēmām, sniedza 2006. gada 16. oktobra, 2007. gada 4. septembra un 27. februāra vēstulē.

(12)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka aizdevumi ir piešķirti ar parastam privātam aizdevuma devējam pieņemamiem noteikumiem un ka tādēļ aizdevumus nevar uzskatīt par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(13)

Šajā sakarā Apvienotā Karaliste sniedza aprakstu par aizdevumu piešķiršanā piemēroto procentu likmju politiku. Procentu likmes bija noteiktas, lai panāktu EK (Apvienotās Karalistes) pamatlikmei atbilstīgu kapitāla peļņu, turklāt tika veikta riska novērtēšana. Saskaņā ar šādu procentu likmju politiku indikatīvo procentu likmi veidoja Apvienotās Karalistes pamatlikme plus 2 % zema riska aizdevumiem, Apvienotās Karalistes pamatlikme plus 3 % vidēja riska aizdevumiem un Apvienotās Karalistes pamatlikme plus 4 % augsta riska aizdevumiem. Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka šī politika atbilst tirgus ekonomikas ieguldījuma principam.

(14)

Saskaņā ar aizdevumu atbalstu lašu audzēšanas jomā no 2000. gada septembra līdz 2003. gada janvārim lašu audzētājiem piešķīra 15 aizdevumus.

Saņēmējs

Datums

Summa (GBP)

Aizdevums % no kopējās projekta summas

Aizdevuma termiņš

Procentu likme %

“Johnson Seawell Ltd”

6.2000.

250 000

24

20 mēneši

8,0

“North Atlantic Salmon Ltd”

6.2000.

211 500

71,8

2 gadi

8,0

“Hoove Salmon Ltd”

6.2000.

87 000

51,1

21 mēnesis

8,0

“Dury Salmon Ltd”

6.2000.

250 000

64,3

2 gadi

8,0

“Hoganess Salmon Ltd”

9.2000.

213 000

72

2 gadi

8,0

“North Isles Seafood Ltd”

8.2000.

250 000

74,7

2 gadi

8,0

“Bressay Salmon Ltd”

6.2000.

156 300

74,9

2 gadi

8,0

“Wester Sound Salmon Ltd”

10.2000.

250 000

56,8

2 gadi

8,0

“Scord Salmon (Shetland) Ltd”

2.2001.

107 100

72,6

2 gadi

7,5

“Hoove Salmon Ltd”

7.2001.

226 481

73,2

2 gadi

7,5

“Skerries Salmon Ltd”

7.2001.

249 750

75,7

2 gadi

7,5

“Unst Salmon Ltd”

8.2001.

250 000

28,9

2 gadi

7,5

“SSG Seafoods Ltd”

4.2002.

250 000

30,2

2 gadi

6,5

“Cro Lax Ltd”

5.2002.

250 000

49,6

2 gadi

6,5

“Aqua Farm Ltd”

9.2002.

250 000

34,8

15 mēneši

6,5

(15)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka lielāko daļu no šiem aizdevumiem piešķīra, piemērojot Anglijas Bankas pamatlikmi plus 2 %, dažkārt plus 3 %. Atmaksas termiņus noteica tā, lai tie atspoguļotu lašu mazuļu augšanas ciklu. Parasti termiņš bija aptuveni 2 gadi ar ikmēneša procentu maksājumiem un pamatsummas atmaksu aizdevuma termiņa beigās, kas bija ieplānots zivju ieguves laikā. Aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība svārstījās no 24 % līdz 75 %.

(16)

Lai nodrošinātu aizdevumus, tos piešķīra ar nosacījumu, ka aizdevuma devējs iegūst īpašumtiesības uz lašu mazuļiem, šādi garantējot aizdevumu ar pieaugušu zivju pārdošanas vērtību. Apvienotā Karaliste norādīja, ka neizkropļotā tirgū būtu gaidāma lašu mazuļu vērtības palielināšanās audzēšanas laikā un tāpēc tajā pašā laikposmā aizdevuma un nodrošinājuma vērtības attiecība uzlabotos. Turklāt izsniegto aizdevumu papildu nodrošināšanai izvēlējās mainīgo nodrošinājumu, kas aptvēra ne vien zivju vērtību, bet arī visus uzņēmuma materiālos pamatlīdzekļus, piemēram, zivju sprostus, licences utt.

(17)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste sniedza sīku informāciju par uzņēmumiem, kam piešķīra aizdevumus, par to reģistrēto kapitālu, par zaudētā kapitāla procentuālo daļu ieguldījuma veikšanas laikā un 12 mēnešus pirms ieguldījuma, informāciju, kas apstiprināja, ka aizdevuma piešķiršanas laikā neviens no uzņēmumiem nebija pakļauts maksātnespējas procedūrai, un uzņēmumu iesniegtās finanšu prognozes, kas pierādīja to finansiālo dzīvotspēju aizdevuma pieprasījuma iesniegšanas brīdī, tāpat arī informāciju par katra aizdevuma īpašo nodrošinājumu un tā pretendentu sarindošanas nosacījumiem.

(18)

Saskaņā ar aizdevumu shēmu zivju apstrādes jomā zivju apstrādes uzņēmumiem piešķīra šādus aizdevumus:

Saņēmējs

Datums

Aizdevuma summa (GBP)

Aizdevums % no kopējās projekta summas

Aizdevuma termiņš

Procentu likme %

“Lerwick Fish Traders Ltd”

5.1996.

200 000

24,4

10 gadi

7,75

“Shetland Seafood Specialities Ltd”

10.1996.

73 000

39,2

10 gadi

9,0

“Whalsay Fish Processing Ltd”

8.1997.

173 000

36,6

10 gadi

8,0

“D Watt (Shetland) Ltd”

12.1998.

110 000

21,6

10 gadi

8,0/5,0 (4)

“D Watt (Shetland) Ltd”

5.2002.

142 002

39,1

7 gadi

6,5

(19)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka visi aizdevumi, izņemot vienu, ir piešķirti ar procentu likmēm, kas pārsniedz gan Anglijas Bankas noteikto pamatlikmi, gan EK (Apvienotās Karalistes) atsauces likmi; ka aizdevumi parasti bija izsniegti aprīkojuma iegādei un parasti uz 10 gadiem; nosacījumus atzina par atbilstīgiem parastu komercaizdevumu nosacījumiem, un aizdevums nevienā gadījumā nepārsniedza 40 % no kopējām izmaksām. Aizdevumus izsniedza pret standarta nodrošinājumu un mainīgo nodrošinājumu.

(20)

Apvienotā Karaliste sniedza sīku informāciju par uzņēmumiem, kam piešķīra aizdevumus, par to reģistrēto kapitālu, par zaudētā kapitāla procentuālo daļu ieguldījumu veikšanas laikā un 12 mēnešus pirms ieguldījumu veikšanas, informāciju, kas apstiprināja, ka aizdevuma piešķiršanas laikā neviens no uzņēmumiem nebija pakļauts maksātnespējas procedūrai, un uzņēmumu iesniegtās finanšu prognozes, kas pierādīja to finansiālo dzīvotspēju pieprasījuma iesniegšanas brīdī, tāpat arī informāciju par katra aizdevuma īpašo nodrošinājumu un tā pretendentu sarindošanas nosacījumiem.

(21)

Visbeidzot, attiecībā uz uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd” 1998. gadā piešķirto aizdevumu Apvienotā Karaliste norādīja, ka, piešķirot procentu likmes subsīdiju 20 000 sterliņu mārciņu apmērā, ko Šetlendas salu padome izmaksāja tieši aizdevējam, šā aizdevuma procentu likme, kas sākotnēji bija 8 %, samazinājās līdz 5 %. Apvienotā Karaliste norādīja, ka piešķīruma daļu varēja izmaksāt arī tieši aizdevuma ņēmējam, jo aizdevuma ņēmējs atbilda atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Tomēr ērtākai administrēšanai piešķīrumu izmaksāja aizdevējam un samazināja aizdevuma procentu likmi.

(22)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka aizdevumi būtu saderīgi ar attiecīgajiem noteikumiem par valsts atbalstu, ja Komisija uzskatītu, ka aizdevumi nav komerciāli.

(23)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka gadījumā, ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, tā nedrīkstētu pieprasīt pirms 2003. gada 3. jūnija piešķirtā atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Šajā jautājumā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem nozvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (5), kā arī uz Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK par “Shetland Leasing and Property Developments Ltd” ieguldījumiem Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (6), uzsverot, ka līdz 2003. gada 3. jūnijam Šetlendas salu padome likumīgi uzskatīja izmantotos līdzekļus drīzāk par privātiem, nevis valsts līdzekļiem.

IV.   NOVĒRTĒJUMS

(24)

Vispirms ir jānosaka, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tā ir, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(25)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(26)

Atbilstīgi ES tiesu praksei (7), piešķirot uzņēmumam aizdevumu, valsts vai valsts kontrolētas institūcijas var radīt uzņēmumam ekonomiskas priekšrocības EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja aizdevuma ņēmējam piemēro noteikumus, kas ir labvēlīgāki par noteikumiem, kādus tam piemērotu kapitāla tirgū.

(27)

Lai pārbaudītu, vai kāds no šiem pasākumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu, ir jāpiemēro kritērijs par to, cik lielā mērā šādas summas līdzīgos apstākļos uzņēmumam būtu pieejamas privātajos kapitāla tirgos.

(28)

Attiecīgie faktori aizdevuma novērtēšanai salīdzinājumā ar privātajiem kapitāla tirgiem ir galvenokārt aizdevuma termiņš un summa, aizdevuma ņēmēja maksātnespējas risks, procentu likme, sniegtā nodrošinājuma veids un aizdevuma pretendentu sarindošanas nosacījumi.

(29)

Attiecībā uz šādu aizdevumu procentu likmēm par atskaites punktu salīdzināšanai izmantojamā tirgus likme ir atsauces likme, ko Komisija iedibināja saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces un diskonta likmju noteikšanas metodi (8). Šādi noteiktā atsauces likme ir minimālā likme, ko var palielināt īpaša riska situācijās (piemēram, ja uzņēmums ir nonācis grūtībās vai ja nav sniegts banku parasti prasītais nodrošinājums). Šādos gadījumos, ja privāta banka nebūtu piekritusi attiecīgo aizdevumu piešķirt, prēmija var sasniegt 400 pamatpunktu vai vairāk.

(30)

Nākamajā tabulā salīdzinātas shēmās piemērotās procentu likmes, norādot Kopienas atsauces likmi piešķiršanas laikā.

Saņēmējs

Datums

Piemērotā procentu likme %

ES atsauces likme %

Aizdevuma shēma zivju apstrādes nozarē

“Lerwick Fish Traders Ltd”

5.1996.

7,75

11,18

“Shetland Seafood Specialities Ltd”

10.1996.

9,0

10,26

“Whalsay Fish Processing Ltd”

8.1997.

8,0

8,15

“D Watt (Shetland) Ltd”

12.1998.

8,0/5,0 (9)

7,77

“D Watt (Shetland) Ltd”

5.2002.

6,5

6,01

Aizdevumu atbalsts lašu audzēšanai

“Johnson Seawell Ltd”

6.2000.

8,0

7,64

“North Atlantic Salmon Ltd”

6.2000.

8,0

7,64

“Hoove Salmon Ltd”

6.2000.

8,0

7,64

“Dury Salmon Ltd”

6.2000.

8,0

7,64

“Hoganess Salmon Ltd”

9.2000.

8,0

7,64

“North Isles Seafood Ltd”

8.2000.

8,0

7,64

“Bressay Salmon Ltd”

6.2000.

8,0

7,06

“Wester Sound Salmon Ltd”

10.2000.

8,0

7,06

“Scord Salmon (Shetland) Ltd”

2.2001.

7,5

7,06

“Hoove Salmon Ltd”

07.2001.

7,5

7,06

“Skerries Salmon Ltd”

07.2001.

7,5

7,06

“Unst Salmon Ltd”

08.2001.

7,5

6,01

“SSG Seafoods Ltd”

04.2002.

6,5

6,01

“Cro Lax Ltd”

05.2002.

6,5

6,01

“Aqua Farm Ltd”

09.2002.

6,5

6,01

(31)

Trim aizdevumiem, ko saskaņā ar aizdevuma shēmu zivju apstrādes jomā 1996. gada maijā piešķīra “Lerwick Fish Traders Ltd”, 1996. gada oktobrī – “Shetland Seafood Specialities Ltd”, bet 1997. gada augustā – “Whalsay Fish Processing Ltd”, piemēroja par Kopienas atsauces likmi zemākas procentu likmes. Turklāt “D Watt (Shetland) Ltd” 1998. gadā piešķirtā aizdevuma procentu likmi, ko sākumā noteica augstāku par Kopienas atsauces likmi, pazemināja zem Kopienas atsauces likmes, piešķirot procentu likmes subsīdiju. Tāpēc jāuzskata, ka šie aizdevumi piešķirti ar noteikumiem, kas ir izdevīgāki par kapitāla tirgus noteikumiem un tādējādi uzņēmumam rada ekonomiskas priekšrocības.

(32)

Tomēr var konstatēt, ka procentu likmes visiem citiem aizdevumiem, kas kopš 2000. gada septembra izsniegti saskaņā ar aizdevuma shēmu zivju apstrādes jomā un aizdevumu atbalstu lašu audzēšanas jomā, pārsniedza attiecīgajā laikposmā piemērojamo Komisijas atsauces likmi, un tāpēc būtu piešķirti arī kapitāla tirgū parastos tirgus apstākļos. Tātad ir būtiski noskaidrot, kā visi citi šo aizdevumu aspekti salīdzināmi ar parastos tirgus apstākļos izsniegtiem aizdevumiem.

(33)

Apvienotās Karalistes iesniegtā informācija, kurā izklāstīts katra uzņēmuma finanšu stāvoklis, liecina, ka aizdevumus piešķīra atbilstīgi 13. apsvērumā aprakstītajai procentu likmju politikai un tiem piemēroja riska novērtējumu, vērtējot katru gadījumu atsevišķi, tādējādi ļaujot piešķīrējai iestādei noteikt termiņu, procentu likmi, katra aizdevuma īpašo nodrošinājumu un tā pretendentu sarindošanas nosacījumus atkarībā no faktiskā riska un saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem.

(34)

Šajā sakarā, starp citu, norādīts, ka attiecīgo aizdevumu piešķiršanas laikā neviens no uzņēmumiem nebija nonācis grūtībās atbilstoši “Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai” (10). Tāpēc attiecībā uz aizdevuma ņēmēja maksātnespējas risku arī norādīts, ka dažiem uzņēmumiem maksātnespējas risks gan bija augstāks nekā citiem, taču šādos gadījumos šo risku kompensēja augstāka procentu likme un papildu nodrošinājums, kas salīdzināmi ar parastajiem privātā aizdevumu tirgus noteikumiem šajā nozarē.

(35)

Tātad jāsecina, ka kopš 2000. gada septembra piešķirtie aizdevumi ir salīdzināmi ar aizdevumiem, ko piekristu piešķirt privāts aizdevuma devējs, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, un ka tādējādi šie aizdevumi piešķirti ar noteikumiem, kas neradīja ekonomiskas priekšrocības.

(36)

Saskaņā ar parastiem tirgus noteikumiem piešķirti aizdevumi nerada ekonomiskas priekšrocības aizdevumu saņēmējiem salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem, un, ja attiecīgajiem uzņēmumiem netiek radītas priekšrocības, tie nav uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(37)

Attiecīgie uzņēmumi ir tieši konkurenti citiem zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, jo īpaši zivju apstrādes nozarē gan Apvienotajā Karalistē, gan citās dalībvalstīs, kurās ir izkropļota konkurence vai to var apdraudēt aizdevumu radīti kropļojumi. Tātad šie aizdevumi jāuzskata par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(38)

Valsts atbalstu iespējams atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst vienam no EK līgumā minētajiem izņēmumiem. Attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecībai, valsts atbalsta pasākumi uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie atbilst piemērojamajām vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā.

(39)

Atbilstoši 5.3. punkta otrajai daļai pašreiz spēkā esošajās “Vadlīnijās valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā” (11)“nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar vadlīnijām, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots minētais atbalsts. Tā kā šis vērtējums attiecas uz četriem aizdevumiem, ko piešķīra 1996., 1997. un 1998. gadā, ir jāizvērtē atbalsta atbilstība 1994. gada vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā (“1994. gada vadlīnijas”) un 1997. gada vadlīnijām (12) (“1997. gada vadlīnijas”) (13).

(40)

Komisijas 1994. gada vadlīniju 2.3. punktā noteikts, ka atbalstu zivsaimniecības produktu apstrādei un tirdzniecībai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja nosacījumi tā piešķiršanai ir salīdzināmi ar noteikumiem, kuri paredzēti Padomes 1993. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 3699/93, ar ko nosaka kritērijus un pasākumus attiecībā uz Kopienas strukturālo palīdzību zvejas un akvakultūras jomā un tās produktu apstrādē un tirdzniecībā (14), un ir vismaz tikpat stingri, un ja atbalsta apjoms subsīdiju izteiksmē nepārsniedz valsts un Kopienas kuri kopējo apjomu, kas atļauts saskaņā ar minētās regulas IV pielikumu.

(41)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 11. pantu un III pielikuma 2.4. punktu attaisnojamie ieguldījumi ir ieguldījumi ēku un iekārtu būvniecībā un iegādē, jauna aprīkojumu un iekārtu iegādē zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai laikā no nozvejas izkraušanas brīža līdz galaproduktu ieguvei un jaunu tehnoloģiju izmantošanai, kas jo īpaši paredzētas konkurētspējas uzlabošanai. Par ieguldījumiem nav iespējams pretendēt uz atbalstu, ja tie ir saistītas ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā, izņemot ieguldījumus tieši zvejniecības un akvakultūras atkritumu apstrādē, pārstrādē un tirdzniecībā.

(42)

Uzņēmumam “Lerwick Fish Traders Ltd” 1996. gadā piešķirtais aizdevums 200 000 sterliņu mārciņu apmērā bija palīdzība lašu iesaiņošanas un apstrādes fabrikas izveides finansēšanai. Šādam projektam piemēro 40. un 41. apsvērumā izklāstītās prasības. Jo īpaši tas attiecas uz atbalstu ēku un iekārtu būvniecībai un jauna aprīkojuma iegādei. Turklāt ieguldījumi nebija saistīti ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā.

(43)

Uzņēmumam “Shetland Seafood Specialities” 1996. gada oktobrī piešķirtais aizdevums 73 000 sterliņu mārciņu apmērā bija atbalsts zupas ražošanas līnijas iegādei, uzstādīšanai un nodošanai ekspluatācijā. Šādam projektam piemēro 40. un 41. apsvērumā izklāstītās prasības. Tas jo īpaši attiecas uz atbalstu ieguldījumiem, lai iegādātos jaunu aprīkojumu un iekārtas zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai laikā no nozvejas izkraušanas brīža līdz galaproduktu ieguvei. Turklāt ieguldījumi nebija saistīti ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā.

(44)

Attiecībā uz 1997. un 1998. gadā piešķirtajiem aizdevumiem 1997. gada vadlīniju 2.3. punktā atkārtoti agrākie 1994. gada vadlīniju noteikumi, kas minēti 39. apsvērumā. Tātad atbalsts jāvērtē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 noteikumiem.

(45)

Uzņēmumam “Whalsay Fish Processors Ltd” 1997. gada augustā piešķirtais aizdevums 173 000 sterliņu mārciņu apmērā bija saistīts ar zivju apstrādes līnijas un dzesēšanas iekārtas ierīkošanas projektu esošajā rūpnīcā. Šādam projektam piemēro 40. un 41. apsvērumā izklāstītās prasības. Tas jo īpaši attiecas uz atbalstu ieguldījumiem, lai iegādātos jaunu aprīkojumu un iekārtas zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai laikā no nozvejas izkraušanas brīža līdz galaproduktu ieguvei. Turklāt ieguldījumi nebija saistīti ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā.

(46)

Attiecībā uz “D Watt (Shetland) Ltd” 1998. gada decembrī piešķirto atbalstu jānorāda, ka Regulu (EK) Nr. 3699/93 tika aizstāta ar Padomes 1998. gada 3. novembra Regulu (EK) Nr. 2468/98, ar ko nosaka kritērijus un pasākumus attiecībā uz Kopienas strukturālo palīdzību zvejas un akvakultūras jomā un tās produktu apstrādē un tirdzniecībā (15). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2468/98 20. pantu atsauces uz Regulu (EK) Nr. 3699/93 jālasa kā atsauces uz jauno regulu. Noteikumi par atbalstu zivsaimniecības produktu apstrādē un tirdzniecībā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 2468/98 11. pantā un tās II pielikuma 2.4. punktā.

(47)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2468/98 11. pantu un II pielikuma 2.4. punktu uz atbalstu var pretendēt par ieguldījumiem, kas saistīti ar ēku un iekārtu būvniecību un iegādi, jauna aprīkojuma un iekārtu iegādi zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai laikā no nozvejas izkraušanas brīža līdz galaproduktu ieguvei (jo īpaši par datu apstrādes un datu pārraides iekārtām). Par ieguldījumiem nevar pretendēt uz atbalstu, ja tie ir saistīti ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā, izņemot ieguldījumus tikai zvejniecības un akvakultūras atkritumu apstrādē, pārstrādē un tirdzniecībā.

(48)

Uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd” aizdevumu 110 000 sterliņu mārciņu apmērā 1998. gada decembrī piešķīra jaunas gliemeņu apstrādes rūpnīcas būvēšanai un iekārtošanai. Šādam projektam piemēro 47. apsvērumā izklāstītās prasības. Tās jo īpaši attiecas uz palīdzību ieguldījumiem, lai iegādātos jaunu aprīkojumu un iekārtas zvejas un akvakultūras produktu apstrādei un tirdzniecībai laikā no nozvejas izkraušanas brīža līdz galaproduktu ieguvei. Turklāt ieguldījumi nebija saistīti ar zvejas un akvakultūras produktiem, kas paredzēti izmantošanai un apstrādei citos nolūkos, nevis lietošanai pārtikā.

(49)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 IV pielikumu un Regulas (EK) Nr. 2468/98 III pielikumu atbalsta likme drīkst veidot līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām.

(50)

Uzņēmumam “Lerwick Fish Traders Ltd” piešķīra aizdevumu 200 000 sterliņu mārciņu apmērā 819 672 sterliņu mārciņu vērta projekta īstenošanai, šādi sedzot apmēram 24,4 % no faktiskajām projekta izmaksām. Aizdevumu atmaksāja 108 vienādos 2 784,94 sterliņu mārciņu ikmēneša maksājumos. Piemērotā procentu likme bija 7,75 % (salīdzinājumam Kopienas atsauces likme 11,18 %).

(51)

Uzņēmumam “Shetland Seafood Specialities Ltd” piešķīra aizdevumu 73 000 sterliņu mārciņu apmērā 186 000 sterliņu mārciņu vērta projekta īstenošanai, šādi sedzot apmēram 39,2 % no faktiskajām projekta izmaksām. Aizdevums bija jāatmaksā 120 vienādos ikmēneša maksājumos. Piemērotā procentu likme bija 9 % (salīdzinājumam Kopienas atsauces likme 10,26 %).

(52)

Uzņēmumam “Whalsay Fish Processors Ltd” piešķīra aizdevumu 173 000 sterliņu mārciņu apmērā 473 150 sterliņu mārciņu vērta projekta īstenošanai, šādi sedzot apmēram 36,6 % no faktiskajām projekta izmaksām. Aizdevums 96 vienādos ikmēneša maksājumos bija jāatmaksā 24 mēnešu laikā pēc aizdevuma avansa vai tā pirmās daļas izmaksāšanas. Piemērotā procentu likme bija 8 % (salīdzinājumam Kopienas atsauces likme 8,15 %).

(53)

Uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd” piešķīra aizdevumu 110 000 sterliņu mārciņu apmērā 510 000 sterliņu mārciņu vērta projekta īstenošanai, šādi sedzot apmēram 21,6 % no faktiskajām projekta izmaksām. Aizdevums bija jāatmaksā 120 vienādos ikmēneša maksājumos. Piemērotā procentu likme bija 5 % (salīdzinājumam Kopienas atsauces likme 7,77 %).

(54)

Atbalsta likmes aprēķināšanai ar katru aizdevumu saistītās projekta izmaksas jāsalīdzina ar šā aizdevuma bruto piešķīruma ekvivalentu. Ņemot vērā skaitļus, kas minēti 50.–53. apsvērumā, katrs aizdevums pat pirms bruto piešķīruma ekvivalenta aprēķināšanas veidoja mazāk par 50 % no kopējām projekta izmaksām.

(55)

Tādēļ atbalsta likmi aizdevumiem var uzskatīt par atbilstīgu Regulas (EK) Nr. 3699/93 IV pielikuma un Regulas (EK) Nr. 2468/98 II pielikuma noteikumiem, kas norādīti 49. apsvērumā.

V.   NOSLĒGUMS

(56)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija atzīst, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar aizdevumu atbalsta shēmu lašu audzēšanas jomā, un atbalsts, kas 2002. gadā piešķirts uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd” saskaņā ar aizdevumu shēmu zivju apstrādes jomā, nav valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(57)

Komisija atzīst, ka atbalsts, kas saskaņā ar aizdevuma shēmu zivju apstrādes jomā 1996. gada maijā piešķirts uzņēmumam “Lerwick Fish Traders Ltd”, 1996. gada oktobrī – uzņēmumam “Shetland Seafood Specialities Ltd” un 1997. gada augustā – uzņēmumam “Whalsay Fish Processors Ltd” un 1998. gada decembrī – uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd”, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr atbalsts atbilst “Vadlīnijām valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras jomā”, un tātad uz EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta pamata uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Atbalsts, ko Apvienotā Karaliste no 2000. gada līdz 2002. gadam piešķīra saskaņā ar aizdevumu atbalsta shēmu lašu audzēšanas jomā, nav atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Atbalsts, ko Apvienotā Karaliste 2002. gadā saskaņā ar aizdevumu shēmu zivju apstrādes jomā piešķīra uzņēmumam “D Watt (Shetland) Ltd”, nav atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

3.   Atbalsts, ko Apvienotā Karaliste no 1996. gada līdz 1998. gadam saskaņā ar aizdevumu shēmu zivju apstrādes jomā piešķīra uzņēmumiem “Lerwich Fish Traders Ltd”, “Shetland Seafood Specialities Ltd”, “Whalsay Fish Processors Ltd” un “D Watt (Shetland) Ltd”, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2008. gada 30. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 292, 1.12.2006., 6. lpp.

(3)  OV C 292, 1.12.2006., 6. lpp.

(4)  Šā aizdevuma saņēmējam piešķīra procentu likmes subsīdiju 20 000 sterliņu mārciņu apmērā, tādējādi ļaujot attiecīgajam uzņēmumam maksāt tikai 5 % likmi.

(5)  OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(6)  OV L 81, 18.3.2006., 36. lpp.

(7)  Lieta C-142/87 Beļģija pret Komisiju [1986], ECR 231.

(8)  OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.

(9)  Šā aizdevuma saņēmējam piešķīra procentu likmes subsīdiju 20 000 sterliņu mārciņu apmērā, tādējādi ļaujot attiecīgajam uzņēmumam maksāt tikai 5 % likmi.

(10)  OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(11)  OV C 84, 3.4.2008., 10. lpp.

(12)  OV C 260, 17.9.1994., 3. lpp.

(13)  OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp

(14)  OV L 346, 31.12.1993., 1. lpp.

(15)  OV L 312, 20.11.1998., 19. lpp.


31.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 202/70


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 29. jūlijs)

par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3942)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/627/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāreģistrē trešo valstu revidenti un revīzijas struktūras, kas īsteno noteiktu uzņēmumu obligāto revīziju, kuri reģistrēti ārpus Kopienas un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami Kopienas regulētā tirgū. Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 3. punkts nosaka, ka dalībvalstis šādiem reģistrētiem trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām piemēro savas pārraudzības sistēmas, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas un izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 2. punktu Komisijai ir jānovērtē trešo valstu pārraudzības sistēmu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtība sadarbībā ar dalībvalstīm un jāizdara konstatējums. Ja šīs sistēmas atzīst par līdzvērtīgām, dalībvalstis var atbrīvot trešo valstu revidentus un revīzijas struktūras no minētas direktīvas 45. panta prasībām, pamatojoties uz šo savstarpīgumu.

(3)

Komisija ar Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūru (EGAOB) palīdzību ir veikusi sākotnēju novērtējumu par revīzijas regulējumu attiecīgās trešajās valstīs. Šis novērtējums nav ļāvis pieņemt galīgu lēmumu par līdzvērtību, tomēr ir sniedzis provizorisku viedokli par revīzijas regulējuma stāvokli attiecīgajās trešajās valstīs. Dažās trešās valstīs darbojas valsts pārraudzības sistēma, tomēr pagaidām informācija par šīm sistēmām ir nepietiekama, lai pieņemtu galīgus lēmumus par līdzvērtību. Citās trešās valstīs šādu valsts pārraudzības sistēmu vēl nav, tomēr tajās darbojas revīzijas tiesiskais regulējums, kas var nodrošināt iespējamu virzību uz tādām.

(4)

Ņemot vērā vajadzību pēc papildu novērtējumiem, lai pieņemtu galīgus lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešās valstīs spēkā esošo revīzijas regulējumu, ir lietderīgi pieņemt lēmumu, kas paredz pārejas periodu attiecībā uz attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām, lai šādus novērtējumus varētu sagatavot. Tādējādi dalībvalstīm šā perioda laikā valsts līmenī nevajadzētu pieņemt lēmumus par līdzvērtību.

(5)

Tā kā ir jāaizsargā investori, pārejas perioda laikā attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām, ja tās nav reģistrētas saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu, jāspēj turpināt revīzijas darbības tikai, ja tās sniedz informāciju par sevi, revīzijas standartiem un revīziju īstenošanā piemērotajām neatkarības prasībām. Šajā nolūkā noderīga būs arī informācija par atsevišķu kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu rezultātiem.

(6)

Šādos apstākļos attiecīgo trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām vajadzētu spēt turpināt savas darbības attiecībā uz revīzijas ziņojumiem par gada un konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2008. gada 29. jūnija līdz 2010. gada 1. jūlijam. Minētā pārejas perioda laikā Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētajām kompetentajām iestādēm arī jāspēj reģistrēt šos revidentus un revīzijas struktūras. Tomēr šis lēmums nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības veikt izmeklēšanas un piemērot savas sankciju sistēmas.

(7)

Fakts, ka trešo valstu revidenti un revīzijas struktūras saskaņā ar šo lēmumu drīkst turpināt revīzijas darbības attiecībā uz Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētajiem uzņēmumiem, nedrīkst atturēt dalībvalstis no sadarbības izveidošanas starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un trešās valsts kompetentajām iestādēm, lai īstenotu atsevišķas kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes.

(8)

Komisijai ir savlaicīgi jāizvērtē pārejas pasākumi. Ja attiecīgajās trešajās valstīs nav izveidota valsts pārraudzības sistēma, ir jāpārliecinās, vai šādu valstu kompetentās iestādes ir Komisijai publiski paudušas apņemšanos ievērot vienlīdzības kritērijus, kas pamatojas uz Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantu, un vai ir vajadzīgs papildu pārejas periods. Pārejas perioda beigās Komisija var pieņemt lēmumus par attiecīgo trešo valstu revīzijas regulējuma līdzvērtību. Turklāt Komisijai jāizvērtē, vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir saskārušās ar grūtībām saistībā ar atzīšanu šādās trešās valstīs. Pēc tam dalībvalstu ziņā ir, pamatojoties uz savstarpīgumu, atbilstoši Direktīvas 2006/43/EK 46. pantam pieņemt lēmumu par to, vai pārtraukt piemērot vai grozīt Direktīvas 45. panta 1. un 3. punkta prasības attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas atzītas par līdzvērtīgām.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Revīziju regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Dalībvalstis, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktā, nepiemēro minētās direktīvas 45. pantu attiecībā uz šā lēmuma pielikumā minēto trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru sagatavotiem revīzijas ziņojumiem par gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2008. gada 29. jūnija līdz 2010. gada 1. jūlijam, gadījumos, ja trešās valsts attiecīgais revidents vai revīzijas struktūra iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu turpinājumā minēto informāciju:

a)

attiecīgā revidenta vai revīzijas struktūras vārds/nosaukums un informācija par tās juridisko struktūru;

b)

ja revidents vai revīzijas struktūra ir kāda revidentu/ revīzijas struktūru tīkla daļa, šā tīkla apraksts;

c)

attiecīgajai revīzijai piemērotie revīzijas standarti un neatkarības prasības;

d)

revīzijas struktūras iekšējās kvalitātes kontroles apraksts;

e)

vai un kad pēdējo reizi veikta revidenta vai revīzijas struktūras kvalitātes nodrošināšanas pārbaude, un nepieciešamā informācija par pārbaudes rezultātu. Ja šāda informācija par pēdējās kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes rezultātu nav publiskojama un ja attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes to nevar nodrošināt tieši, dalībvalstu kompetentās iestādes to izmanto, ievērojot konfidencialitāti.

2.   Dalībvalstis nodrošina sabiedrības informēšanu par šā lēmuma pielikumā minēto attiecīgo trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru nosaukumu un adresi un par to, ka šīs trešās valstis vēl nav atzītas par līdzvērtīgām Direktīvas 2006/43/EK vajadzībām. Šajā nolūkā direktīvas 45. pantā minētās dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst arī reģistrēt pielikumā minēto trešo valstu revidentus un revīzijas struktūras.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta nosacījumiem dalībvalstis pret pielikuma minēto trešo valstu revidentiem un revīzijas struktūrām drīkst veikt izmeklēšanu un piemērot savas sankciju sistēmas.

4.   Šā panta 1. punkts neskar kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu sadarbības pasākumus starp kādas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un pielikumā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, ja pasākums atbilst visiem šiem kritērijiem:

a)

tajā ietilpst kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu īstenošana, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi;

b)

par to ir iepriekš paziņots Komisijai;

c)

tas neizstāj nekādus Komisijas lēmumus saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.

2. pants

Komisija ne vēlāk kā divu gadu laikā pārskata pielikumā minēto trešo valstu situāciju. Komisija jo īpaši pārbauda, vai pielikumā minēto to trešo valstu kompetentās administratīvās iestādes, attiecībā uz kurām Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, ir publiski paudušas Komisijai apņemšanos izveidot valsts pārraudzības un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)

sistēmas ir neatkarīgas no revīzijas kā profesionālas darbības;

b)

tās nodrošina uzskaitīto uzņēmumu revīzijas pietiekamu pārraudzību;

c)

to darbība ir caurskatāma un garantē kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu rezultātu ticamību;

d)

tās efektīvi atbalsta ar izmeklēšanu un sankcijām.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 29. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/30/EK (OV L 81, 20.3.2008., 53. lpp.).


PIELIKUMS

TREŠO VALSTU SARAKSTS

 

Amerikas Savienotās Valstis

 

Apvienotie Arābu Emirāti

 

Argentīna

 

Austrālija

 

Bahamu salas

 

Bermudu salas

 

Brazīlija

 

Čīle

 

Dienvidāfrika

 

Dienvidkoreja

 

Gērnsija, Džersija, Menas sala

 

Honkonga

 

Horvātija

 

Indija

 

Indonēzija

 

Izraēla

 

Japāna

 

Jaunzēlande

 

Kanāda

 

Kazahstāna

 

Kaimanu salas

 

Ķīna

 

Krievija

 

Malaizija

 

Maroka

 

Maurīcija

 

Meksika

 

Pakistāna

 

Singapūra

 

Šveice

 

Taivāna

 

Taizeme

 

Turcija

 

Ukraina