ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 188

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 16. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 666/2008 (2008. gada 15. jūlijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2005, ar ko paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 667/2008 (2008. gada 15. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 668/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par Komisijas Regulas (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, II līdz V pielikuma grozījumiem attiecībā uz darba metodēm un darbības procedūrām ( 1 )

5

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 669/2008 (2008. gada 15. jūlijs), ar ko gala variantā sagatavo IC pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem ( 1 )

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 670/2008 (2008. gada 15. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Arroz Carolino das Lezírias Ribatejanas (AĢIN))

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 671/2008 (2008. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka no 2008. gada 16. jūlija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

18

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/583/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 15. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK

21

 

 

2008/584/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 15. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2006/493/EK, ar ko nosaka Kopienas atbalsta apjomu lauku attīstībai no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, tā sadalījumu pa gadiem un minimālo apjomu, kas jākoncentrē reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi

26

 

 

Komisija

 

 

2008/585/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 7. jūlijs), ar kuru elektroenerģijas ražošanai Austrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3382)  ( 1 )

28

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 21 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to iekšējo apdari

32

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2008/586/KĀDP (2008. gada 15. jūlijs), ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2007/871/KĀDP

71

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 666/2008

(2008. gada 15. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2005, ar ko paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 60. un 301. pantu,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP (2008. gada 14. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (1),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 889/2005 (2) bija noteikti ierobežojoši pasākumi attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (“KDR”) saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2005/440/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (3) un atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1596 (2005) un turpmākām attiecīgām rezolūcijām.

(2)

Ar 2008. gada 31. marta Rezolūciju 1807 (2008) ANO Drošības padome pieņēma lēmumu inter alia grozīt ierobežojošo pasākumu darbības jomu attiecībā uz konkrētu tehnisku palīdzību, lai noteiktu ierobežojumus nevalstiskām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā. Padome 2008. gada 14. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP, ar ko īsteno Rezolūciju 1807 (2008) un atceļ Kopējo nostāju 2005/440/KĀDP.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 889/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 889/2005 ar šo groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

1.   Ir aizliegts:

a)

jebkādai nevalstiskai vienībai vai personai, kas darbojas KDR teritorijā, tieši vai netieši sniegt ar militārām darbībām saistītu tehnisku palīdzību;

b)

sniegt finansējumu vai finansiālu palīdzību, kas ir saistīta ar militārām darbībām, tostarp jo īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītapdrošināšanu jebkuram darījumam, kas saistīts ar ieroču vai ar tiem saistīto materiālu pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportu, vai jebkuram darījumam ar tehniskās palīdzības vai citu pakalpojumu pārdošanu, piegādi vai nodošanu tieši vai netieši visām nevalstiskām vienībām vai personām, kas darbojas KDR teritorijā;

c)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas tieši vai netieši ir a) un b) apakšpunktā minēto darījumu veicināšana.

2.   Tehniskas palīdzības, finansējuma vai finansiālas palīdzības sniegšanu jebkurai valstiskai vienībai vai citai personai vai struktūrai KDR, kas nav palīdzības sniegšana Apvienoto Nāciju Organizācijas KDR misijai (“MONUC”) saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iepriekš dara zināmu Sankciju komitejai. Tādos paziņojumos būtu jāietver visa attiecīgā informācija, tostarp – vajadzības gadījumā – sūtījumu tiešais lietotājs, paredzētais piegādes datums un maršruts.”

2)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, kompetentās iestādes, kas norādītas pielikumā uzskaitītajās interneta vietnēs, dalībvalstī, kurā reģistrēts attiecīgais pakalpojuma sniedzējs, var atļaut sniegt:

a)

tehnisku palīdzību, finansējumu un finansiālu palīdzību saistībā ar ieročiem un ar tiem saistītiem materiāliem, ja tie ir paredzēti tikai MONUC lietošanai vai atbalstam;

b)

tehnisku palīdzību, finansējumu un finansiālu palīdzību, kas ir saistīta ar kaujām neparedzētu militāru ekipējumu, kurš domāts vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām, ja par tādas palīdzības vai pakalpojumu sniegšanu ir iepriekš darīts zināms Sankciju komitejai saskaņā ar 2. panta 2. punktu.

2.   Pilnvarojumus nepiešķir darbībām, kas jau ir notikušas.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 127, 15.5.2008., 84. lpp.

(2)  OV L 152, 15.6.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1377/2007 (OV L 309, 27.11.2007., 1. lpp.).

(3)  OV L 152, 15.6.2005., 22. lpp.


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 667/2008

(2008. gada 15. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 16. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 590/2008 (OV L 163, 24.6.2008., 24. lpp.).


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

37,7

MK

23,8

TR

79,4

ME

17,1

ZZ

39,5

0707 00 05

MK

21,3

TR

102,9

ZZ

62,1

0709 90 70

TR

92,6

ZZ

92,6

0805 50 10

AR

85,1

US

67,4

UY

56,8

ZA

104,3

ZZ

78,4

0808 10 80

AR

85,0

BR

95,8

CL

101,4

CN

69,1

NZ

114,8

US

118,0

UY

81,3

ZA

104,1

ZZ

96,2

0808 20 50

AR

90,1

CL

113,1

NZ

116,2

ZA

120,6

ZZ

110,0

0809 10 00

TR

178,3

XS

127,0

ZZ

152,7

0809 20 95

TR

336,9

US

305,5

ZZ

321,2

0809 30

TR

166,2

ZZ

166,2

0809 40 05

IL

153,3

XS

107,3

ZZ

130,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 668/2008

(2008. gada 15. jūlijs)

par Komisijas Regulas (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai, II līdz V pielikuma grozījumiem attiecībā uz darba metodēm un darbības procedūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) (1) un jo īpaši tās 4. un 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (2), tās II, III, IV un V pielikumā ir norādes uz Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumiem. Laikā pēc Regulas (EK) Nr. 2096/2005 pieņemšanas Starptautiskā civilās aviācijas organizācija izdarījusi šo pielikumu grozījumus, par tiem paziņojot attiecīgi ar 2001. g. 10. augusta oficiālo vēstuli 2001/74, 2003. g. 28. marta oficiālo vēstuli 2003/29, 2004. g. 26. marta oficiālo vēstuli 2004/16, 2005. g. 24. marta oficiālajām vēstulēm 2005/35 un 2005/39, 2006. g. 24. marta oficiālo vēstuli 2006/38, 2006. g. 18. augusta oficiālo vēstuli 2006/64, kā arī 2007. g. 30. marta oficiālajām vēstulēm 2007/11, 2007/13, 2007/19, 2007/20, 2007/23 un 2007/24. Lai ievērotu dalībvalstu starptautiskās saistības un nodrošinātu saskaņotību ar starptautiski reglamentētiem darbības pamatprincipiem, jāprecizē norādes Regulā (EK) Nr. 2096/2005.

(2)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2096/2005.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2096/2005 groza šādi.

1)

Regulas II pielikuma 4. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“4.   DARBA METODES UN DARBĪBAS PROCEDŪRAS

Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj demonstrēt, ka tā darba metodes un darbības procedūras tiktāl, cik tas ir nepieciešams gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā gaisa telpā, atbilst standartiem, kas noteikti šādos Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos:

a)

2. pielikumā par lidojuma noteikumiem (10. izdevums, 2005. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 40;

b)

10. pielikumā par aeronavigācijas telekomunikācijām, II sējums par komunikācijas procedūrām, tostarp arī ar PANS Status (6. izdevums, 2001. gada oktobris), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 82;

c)

11. pielikumā par gaisa satiksmes pakalpojumiem (13. izdevums, 2001. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 45.”

2)

Regulas III pielikuma 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“2.   DARBA METODES UN DARBĪBAS PROCEDŪRAS

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj demonstrēt, ka tā darba metodes un darbības procedūras tiktāl, cik tas ir nepieciešams meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā gaisa telpā, atbilst standartiem, kas noteikti šādos Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos:

a)

3. pielikumā par meteoroloģiskajiem pakalpojumiem starptautiskajai aeronavigācijai (16. izdevums, 2007. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 74;

b)

11. pielikumā par gaisa satiksmes pakalpojumiem (13. izdevums, 2001. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 45;

c)

14. pielikumā par lidlaukiem šādā redakcijā:

i)

I sējums par lidlauku projektēšanu un ekspluatāciju (4. izdevums, 2004. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 9;

ii)

II sējums par helikopteru lidlaukiem (2. izdevums, 1995. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 3.”

3)

Regulas IV pielikuma 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“2.   DARBA METODES UN DARBĪBAS PROCEDŪRAS

Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj demonstrēt, ka tā darba metodes un darbības procedūras tiktāl, cik tas ir nepieciešams aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā gaisa telpā atbilst standartiem, kas noteikti šādos Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos:

a)

3. pielikumā par meteoroloģiskajiem pakalpojumiem starptautiskajai aeronavigācijai (16. izdevums, 2007. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 74;

b)

4. pielikumā par aeronavigācijas kartēm (10. izdevums, 2001. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 54;

c)

15. pielikumā par aeronavigācijas informācijas pakalpojumiem (12. izdevums, 2004. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 34.”

4)

Regulas V pielikuma 3. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“3.   DARBA METODES UN DARBĪBAS PROCEDŪRAS

Sakaru, aeronavigācijas un uzraudzības pakalpojumu sniedzējam ir jāspēj demonstrēt, ka tā darba metodes un darbības procedūras tiktāl, cik tas ir nepieciešams sakaru, aeronavigācijas vai uzraudzības pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā gaisa telpā, atbilst Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikumā par aeronavigācijas telekomunikācijām noteiktajiem standartiem šādā redakcijā:

a)

I sējums par radionavigācijas līdzekļiem (6. izdevums, 2006. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 82,

b)

II sējums par komunikācijas procedūrām, tostarp arī ar PANS Status (6. izdevums, 2001. gada oktobris), ieskaitot visus grozījumus līdz Nr. 82,

c)

III sējums par komunikāciju sistēmām (2. izdevums, 2007. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 82,

d)

IV sējums par uzraudzības radaru un sadursmju novēršanas sistēmām (4. izdevums, 2007. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 82,

e)

V sējums par aeronavigācijas radiofrekvenču spektra izmantošanu (2. izdevums, 2001. gada jūlijs), ieskaitot visus grozījums līdz Nr. 82.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(2)  OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 482/2008 (OV L 141, 31.5.2008., 5. lpp.).


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 669/2008

(2008. gada 15. jūlijs),

ar ko gala variantā sagatavo IC pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (1) un jo īpaši tās 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

IC pielikums par īpašiem norādījumiem paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai jāsagatavo gala variantā vēlākais Regulas (EK) Nr. 1013/2006 piemērošanas dienā, ievērojot ESAO norādījumus.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko izdevusi komiteja, kura izveidota atbilstoši 18. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas IC pielikumu sagatavo gala variantā, kā paredzēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1379/2007 (OV L 309, 27.11.2007., 7. lpp.).

(2)  OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.


PIELIKUMS

“IC PIELIKUMS

ĪPAŠI NORĀDĪJUMI PAZIŅOJUMA UN PĀRVIETOŠANAS DOKUMENTU AIZPILDĪŠANAI

I.   Ievads

1.   Šajos norādījumos ir sniegti skaidrojumi, kas vajadzīgi paziņojuma un pārvietošanas dokumentu aizpildīšanai. Abi dokumenti ir saderīgi ar Bāzeles Konvenciju (1), ESAO lēmumu (2) (kas attiecas uz tādu atkritumu sūtījumiem, kurus paredzēts reģenerēt un kuru galamērķis ir ESAO zona) un šo regulu, jo tie ņem vērā šajos trīs instrumentos noteiktās īpašās prasības. Tomēr, tā kā dokumenti ir izstrādāti pietiekami vispārīgi, lai tie attiektos uz visiem trim instrumentiem, ne visas dokumenta ailes būs attiecināmas uz visiem instrumentiem, un tāpēc noteiktos gadījumos nav jāaizpilda visas ailes. Konkrētas prasības saistībā ar tikai vienu kontroles sistēmu ir norādītas, izmantojot zemteksta piezīmes. Tāpat ir iespējams, ka valstu īstenošanas tiesību aktos tiek lietoti termini, kas atšķiras no Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā apstiprinātajiem. Piemēram, šajā regulā tiek izmantots termins “sūtījums”, nevis “pārvietošana”, un tāpēc paziņojuma un pārvietošanas dokumentos šīs atšķirības ir atspoguļotas, izmantojot terminu “pārvietošana/sūtīšana”.

2.   Dokumentos ir minēts gan termins “apglabāšana”, gan “reģenerācija”, jo šajos trīs instrumentos šie termini ir definēti dažādi. Eiropas Kopienas regulā un ESAO Lēmumā termins “apglabāšana” ir lietots, lai runātu par Bāzeles konvencijas IV A pielikumā un ESAO lēmuma 5.A papildpielikumā uzskaitītajām aizvākšanas darbībām, bet “reģenerācija” attiecas uz reģenerācijas darbībām, kas uzskaitītas Bāzeles konvencijas IV B pielikumā un ESAO lēmuma 5.B papildpielikumā. Tomēr pašā Bāzeles Konvencijā terminu “aizvākšana” lieto, lai nosauktu gan apglabāšanu, gan reģenerāciju.

3.   Kompetentās nosūtīšanas iestādes ir atbildīgas par paziņojuma un pārvietošanas dokumentu nodrošināšanu un izdošanu (gan papīra, gan elektroniskā formātā). Šo pienākumu pildīšanā tās izmanto numurēšanas sistēmu, kas ļauj izsekot konkrētai atkritumu kravai. Numerācijas sākumā jānorāda nosūtīšanas valsts kods, kas atrodams ISO standarta Nr. 3166 abreviatūru sarakstā. ES gadījumā divciparu valsts kodam seko atstarpe. Pēc tam var sekot fakultatīvs, kompetentās nosūtīšanas iestādes norādīts kods līdz četriem cipariem un atstarpe. Numerācijai jābeidzas ar sešciparu numuru. Piemēram, ja valsts kods ir XY un sešciparu numurs ir 123456, un nav norādīts fakultatīvais kods, paziņojuma numurs būtu XY 123456. Ja norāda fakultatīvu kodu, piemēram, 12, paziņojuma numurs būtu XY 12 123456. Tomēr, ja paziņojuma vai pārvietošanas dokumentu nosūta elektroniski un fakultatīvais kods nav norādīts, šā fakultatīvā koda vietā jāievieto “0000” (piemēram, XY 0000 123456); ja norāda fakultatīvu kodu ar mazāk nekā četriem cipariem, piemēram, 12, paziņojuma numurs būtu XY 12 0012 123456.

4.   Valstis, iespējams, vēlas izdot dokumentus tādā papīra formātā, kas atbilst to standartiem (parasti ISO A4, kā ieteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija). Tomēr, lai veicinātu dokumentu starptautisku izmantošanu un lai ņemtu vērā atšķirības starp ISO A4 un Ziemeļamerikā izmantoto papīra formātu, veidlapu rāmja lielumam ir jābūt līdz 183 x 262 mm ar apmalēm lappuses augšpusē un kreisajā pusē. Paziņojuma dokumentam (no 1. līdz 21. ailei, ieskaitot zemteksta piezīmes) jāatrodas vienā lappusē, bet paziņojuma dokumentā izmantotajam saīsinājumu un kodu sarakstam – otrā lappusē. Attiecībā uz pārvietošanas dokumentu, no 1. līdz 19. ailei, ieskaitot zemteksta piezīmes, jāatrodas vienā lappusē, bet otrā lappusē jāatrodas no 19. līdz 21. ailei, kā arī pārvietošanas dokumentā izmantoto saīsinājumu un kodu sarakstam.

II.   Paziņojuma un pārvietošanas dokumentu uzdevums

5.   Paziņojuma dokuments ir paredzēts, lai attiecīgajām kompetentajām iestādēm sniegtu informāciju, kas tām vajadzīga, lai novērtētu, vai piedāvātie atkritumu sūtījumi ir pieņemami. Dokumentā ir atvēlēta arī vieta, kur tām apstiprināt paziņojuma saņemšanu un, attiecīgā gadījumā, rakstiski piekrist piedāvātajam sūtījumam.

6.   Pārvietošanas dokuments vienmēr jāved līdzi atkritumu kravai no tā brīža, kad krava atstāj atkritumu radītāju, līdz nonākšanai apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmumā citā valstī. Katrai personai, kas ņem sūtījumu savā pārziņā (pārvadātājiem un, iespējams, saņēmējiem (3)), jāparaksta pārvietošanas dokuments, piegādājot vai saņemot attiecīgos atkritumus. Dokumentā ir arī vietas, kur reģistrēt, ka krava šķērso visu attiecīgo valstu muitas iestādes (kas prasīts šajā regulā). Visbeidzot, attiecīgajam apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmumam jāizmanto dokuments, lai apliecinātu, ka atkritumi ir saņemti un ka reģenerācija vai apglabāšana ir izpildīta.

III.   Vispārīgas prasības

7.   Plānotais sūtījums, uz ko attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, var notikt tikai pēc tam, kad paziņojuma un pārvietošanas dokumenti ir aizpildīti saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā 16. panta a) un b) punktu, kamēr rakstiskas vai klusējot izteiktas piekrišanas no visām kompetentajām iestādēm ir spēkā.

8.   Personām, kas aizpilda dokumentu izdrukas, viscaur dokumentā jāizmanto mašīnraksts vai noturīga tinte, rakstot ar lielajiem burtiem. Parakstiem vienmēr jābūt rakstītiem ar noturīgu tinti, un pilnvarotā pārstāvja paraksts jāatšifrē ar viņa vārdu, kas rakstīts ar lielajiem burtiem. Mazsvarīgu kļūdu gadījumā, piemēram, ja atkritumiem izmantots nepareizs kods, ar kompetento iestāžu piekrišanu var veikt labojumu. Jaunajam tekstam jābūt marķētam un parakstītam vai apzīmogotam, un jānorāda izmaiņu veikšanas datums. Veicot liela apjoma izmaiņas vai labojumus, jāaizpilda jauna veidlapa.

9.   Ir izstrādātas arī elektroniski viegli aizpildāmas veidlapas. Pēc tam jāveic pienācīgi drošības pasākumi pret veidlapu nepareizu izmantošanu. Visām izmaiņām, kas veiktas aizpildītā veidlapā ar kompetento iestāžu piekrišanu, jābūt redzamām. Izmantojot elektroniskas veidlapas, ko pārsūta pa e-pastu, jāizmanto elektroniskais paraksts.

10.   Lai vienkāršotu tulkošanu, dokumentos vairākas ailes jāaizpilda ar kodu, nevis ar tekstu. Tomēr, ja teksts ir vajadzīgs, tam jābūt tādā valodā, kāda ir pieņemama galamērķa valsts kompetentajām iestādēm un, vajadzības gadījumā, citām attiecīgām iestādēm.

11.   Datuma norādīšanai jāizmanto sešciparu formāts. Piemēram, 2006. gada 29. janvāris jānorāda kā 29.01.06. (diena, mēnesis, gads).

12.   Ja vajadzīgs dokumentiem pievienot pielikumus, kuros ir sniegta papildinformācija, katrā pielikumā ir jāiekļauj attiecīgā dokumenta atsauces numurs un jāmin aile, uz ko pielikums attiecas.

IV.   Īpaši norādījumi paziņojuma dokumenta aizpildīšanai

13.   Paziņotājam (4) jāaizpilda 1. līdz 18. aile (izņemot paziņojuma numuru 3. ailē) paziņojuma izdarīšanas brīdī. Dažās trešās valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis, šīs ailes var aizpildīt kompetentā nosūtīšanas iestāde. Ja paziņotājs un atkritumu sākotnējais radītājs ir dažādas personas, šim radītājam vai kādai no personām, kas norādītas 2. panta 15. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) ievilkumā, ja tas ir iespējams, ir jāparaksta arī 17. aile, kā norādīts 4. panta 1. punkta otrajā daļā un II pielikuma 1. daļas 26. punktā.

14.   Dokumenta 1. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 2. un 4. punktu) un 2. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 6. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda paziņotāja reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), pilnu nosaukumu, adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu); kontaktpersonai jāuzņemas atbildība par sūtījumu, tostarp gadījumos, kad nosūtīšanas laikā notiek starpgadījums). Dažās trešās valstīs tā vietā var norādīt informāciju par kompetento nosūtīšanas iestādi. Paziņotājs var būt atkritumu tirgotājs vai aģents saskaņā ar šīs regulas 2. panta 15. punktu. Šādā gadījumā pielikumā pievieno līguma kopiju vai pierādījumus par līgumu (vai deklarāciju, ar ko apliecina tā esību) starp atkritumu radītāju, jauno radītāju vai savācēju un aģentu vai atkritumu tirgotāju (sal. II pielikuma 1. daļas 23. punktā). Šiem tālruņu un faksa numuriem un e-pasta adresēm jāveicina saziņa ar visām attiecīgajām personām jebkurā laikā par nosūtīšanas laikā notikušu starpgadījumu.

15.   Parasti saņēmējs ir apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums, kas norādīts 10. ailē. Tomēr dažos gadījumos saņēmējs var būt cita persona, piemēram, atkritumu tirgotājs, aģents (5) vai juridiska persona, piemēram, 10. ailē minētā saņēmēja apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmuma galvenā mītne vai pasta adrese. Lai tirgotājs, aģents vai juridiska persona varētu darboties kā saņēmējs, tiem jābūt attiecīgās galamērķa valsts jurisdikcijā, kā arī atkritumiem jābūt to piederībā vai tiem jābūt cita veida juridiskās kontroles tiesībām pār šiem atkritumiem brīdī, kad sūtījums ir sasniedzis galamērķa valsti. Šādos gadījumos 2. aile jāaizpilda ar informāciju par atkritumu tirgotāju, aģentu vai juridisko personu.

16.   Dokumenta 3. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 1., 5., 11. un 19. punktu): izdodot paziņojuma dokumentu, kompetentā iestāde saskaņā ar savu sistēmu piešķir tam identifikācijas numuru, kas tiks drukāts šajā ailē (sk. 3. punktu iepriekš). A rūtiņā “atsevišķs sūtījums” attiecas uz vienu paziņojumu, bet “vairāki sūtījumi” – uz vispārēju paziņojumu. B rūtiņā norāda, vai nosūtītie atkritumi ir paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai. C rūtiņā norādītā iepriekšējā piekrišana attiecas uz šīs regulas 14. pantu.

17.   Dokumenta 4. (sk. II pielikuma 1. daļas 1. punktu), 5. (sk. II pielikuma 1. daļas 17. punktu) un 6. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 12. punktu): 4. ailē norāda sūtījumu skaitu un 6. ailē – viena sūtījuma plānoto datumu vai, vairāku sūtījumu gadījumā, pirmā un pēdējā sūtījuma datumu. 5. ailē norāda atkritumu aptuveno minimālo un maksimālo svaru tonnās (1 tonna ir 1 megagrams (Mg) jeb 1 000 kg). Dažās trešās valstīs ir pieņemami norādīt tilpumu kubikmetros (t. i., 1 kubikmetrs ir 1 000 litru) vai citās metriskās mērvienībās, piemēram, kilogramos vai litros. Ja tiek izmantotas citas metriskās mērvienības, var norādīt izmantoto mērvienību un dokumentā doto mērvienību izsvītrot. Kopējais nosūtītais daudzums nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu, kas minēts 5. ailē. Sūtījumiem plānotais laikposms 6. ailē nedrīkst pārsniegt vienu gadu, izņemot vairākus sūtījumus reģenerācijas uzņēmumiem, par kuriem sniegta iepriekšēja piekrišana, saskaņā ar šīs regulas 14. pantu (sk. 16. punktu), kuriem plānotais laikposms nedrīkst pārsniegt trīs gadus. Visi sūtījumi jāveic, kamēr ir spēkā rakstiskas vai klusējot izteiktas piekrišanas no visām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šīs regulas 9. panta 6. punktu. Vairāku sūtījumu gadījumā dažas trešās valstis, pamatojoties uz Bāzeles konvenciju, drīkst pieprasīt norādīt 5. un 6. ailē vai pievienot pielikumā paredzamos datumus vai paredzamo biežumu un katra sūtījuma aptuveno daudzumu. Ja kompetentā iestāde izdod rakstisku piekrišanu sūtījumam un šīs piekrišanas derīgums 20. ailē atšķiras no 6. ailē norādītā laikposma, kompetentās iestādes lēmumam ir augstāks spēks nekā 6. ailē norādītajai informācijai.

18.   Dokumenta 7. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 18. punktu): iepakojuma tipus norāda, izmantojot kodus, kas uzskaitīti paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā. Ja pārkraujot ir vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, tie, kas prasīti atkritumu radītāja darbiniekiem paredzētajās pārkraušanas instrukcijās, veselības un drošības informācijā, tostarp informācijā par rīkošanos noplūdes gadījumā, kā arī rakstiskās norādēs bīstamo preču pārvadāšanai, atzīmē attiecīgo rūtiņu un pievieno informāciju pielikumā.

19.   Dokumenta 8. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 7. un 13. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu); kontaktpersonai jāuzņemas atbildība par sūtījumu). Ja ir iesaistīti vairāki pārvadātāji, paziņojuma dokumentam pievieno pilnu sarakstu, norādot prasīto informāciju par katru pārvadātāju. Ja transportēšanu organizē ekspeditors, datus par ekspeditoru un attiecīgo informāciju par faktiskajiem pārvadātājiem norāda pielikumā. Pielikumā apliecina pārvadātāja(-u) reģistrāciju attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem (piemēram, deklarācija, ar ko apliecina šādas reģistrācijas esību) (sal. II pielikuma 1. daļas 15. punktu). Transportlīdzekļi jānorāda, izmantojot paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā uzskaitītos saīsinājumus.

20.   Dokumenta 9. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 3. un 16. punktu): sniedz prasīto informāciju par atkritumu radītāju (6). Attiecīgos gadījumos jānorāda atkritumu radītāja reģistrācijas numurs. Ja paziņotājs ir atkritumu radītājs, ieraksta “Tāpat kā 1. ailē”. Ja atkritumus radījuši vairāki atkritumu radītāji, ieraksta “Skatīt pievienoto sarakstu” un pievieno sarakstu, kurā norāda prasīto informāciju par katru atkritumu radītāju. Ja atkritumu radītājs nav zināms, norāda tās personas vārdu, kam pieder šie atkritumi vai kura kontrolē tos (īpašnieks). Sniedz informāciju arī par procesu, kādā atkritumi radīti, un to radīšanas vietu.

21.   Dokumenta 10. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 5. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda sūtījuma galamērķi, atzīmējot, vai tas ir apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums, reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos) un faktisko apglabāšanas vai reģenerācijas vietu, ja tā atšķiras no uzņēmuma adreses). Ja apglabātājs vai reģenerētājs ir arī sūtījuma saņēmējs, šeit ieraksta “Tāpat kā 2. ailē”. Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība (saskaņā ar IIA un IIB pielikumu Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem), 10. ailē jāmin uzņēmums, kas izpilda darbību, kā arī vieta, kur darbība tiks izpildīta. Šādā gadījumā pielikumā sniedz atbilstīgu informāciju par uzņēmumu vai uzņēmumiem, kur pēc tam notiek vai var notikt jebkura R12/R13 vai D13–D15 darbība un D1–D12 vai R1–R11 darbība. Ja reģenerācijas vai apglabāšanas uzņēmums ir minēts 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli I pielikuma 5. kategorijā, pielikumā jāapliecina derīga atļauja (piemēram, ar deklarāciju, ar ko apliecina šādas atļaujas esību), kas izdota saskaņā ar minētās direktīvas 4. un 5. pantu, ja attiecīgais uzņēmums atrodas Eiropas Kopienā.

22.   Dokumenta 11. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 5., 19. un 20. punktu): norāda reģenerācijas vai apglabāšanas darbības tipu, izmantojot Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem II A un II B pielikumu R kodus vai D kodus (skatīt arī paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu) (7). Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība, pielikumā jāsniedz atbilstīga informācija par tai sekojošām darbībām (jebkurām R12/R13 vai D13–D15, kā arī D1–D12 vai R1–R11 darbībām). Norāda arī izmantoto tehnoloģiju. Ja atkritumi ir paredzēti reģenerācijai, pielikumā norāda to nereģenerējamās daļas plānoto apglabāšanas metodi pēc reģenerācijas, reģenerētā materiāla daudzumu attiecībā pret nereģenerējamiem atkritumiem, aptuveno reģenerētā materiāla vērtību un reģenerācijas izmaksas, kā arī nereģenerējamās daļas apglabāšanas izmaksas. Turklāt apglabāšanai paredzēta importa gadījumā Kopienā norāda nosūtīšanas valsts atbilstīgi motivētu iepriekšēju pieprasījumu saskaņā ar šīs regulas 41. panta 4. punktu sadaļā “eksportēšanas iemesls” un šo pieprasījumu pievieno pielikumā. Dažas trešās valstis ārpus ESAO, pamatojoties uz Bāzeles konvenciju, drīkst pieprasīt precizēt eksportēšanas iemeslu.

23.   Dokumenta 12. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda nosaukumu vai nosaukumus, ar kuriem materiāls ir vispārīgi pazīstams, vai tirdzniecības nosaukumu un nozīmīgāko (daudzuma un kaitīguma ziņā) sastāvdaļu nosaukumus, un to relatīvo koncentrāciju (izsakot procentos), ja tā ir zināma. Atkritumu maisījuma gadījumā sniedz to pašu informāciju par dažādajām daļām un norāda, kuras daļas ir paredzētas reģenerācijai. Saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 3. daļas 7. punktu var prasīt atkritumu sastāva ķīmisko analīzi. Papildinformāciju vajadzības gadījumā pievieno pielikumā.

24.   Dokumenta 13. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda atkritumu fiziskos raksturlielumus normālā temperatūrā un spiedienā.

25.   Dokumenta 14. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 16. punktu): norāda kodu, kas identificē atkritumus saskaņā ar šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV vai IVA pielikumu. Kodu norāda atbilstīgi sistēmai, kas pieņemta saskaņā ar Bāzeles konvenciju (14. ailes i) apakšpozīcijā), un, attiecīgos gadījumos atbilstīgi sistēmām, kas pieņemtas ESAO lēmumā (ii) apakšpozīcijā) un citām pieņemtām klasifikācijas sistēmām (iii) līdz xii) apakšpozīcijā). Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punkta otro daļu norāda tikai vienu atkritumu kodu (no šīs regulas III, IIIA, IIIB, IV vai IVA pielikuma), izņemot šādos divos gadījumos: tādu atkritumu gadījumā, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, norāda tikai vienu atkritumu tipu; tādu atkritumu maisījuma gadījumā, kas nav klasificēti vienā pozīcijā III, IIIB, IV vai IVA pielikumā, ja vien tie nav uzskaitīti IIIA pielikumā, norāda katras atkritumu daļas kodu to nozīmīguma kārtībā (ja vajadzīgs, pielikumā).

a)   Apakšpozīcija i): atkritumiem, uz kuriem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra (sk. šīs regulas IV pielikuma I daļu), jāizmanto Bāzeles konvencijas VIII pielikuma kodi. Bāzeles konvencijas IX pielikuma kodi jāizmanto atkritumiem, uz kuriem parasti neattiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra, bet uz kuriem īpaša iemesla, piemēram, kaitīgu vielu piesārņojuma (sal. šīs regulas III pielikuma 1. pantu) vai citas klasifikācijas saskaņā ar šīs regulas 63. pantu, vai valstu noteikumu (8) dēļ, attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra (sk. šīs regulas III pielikuma 1. daļu). Bāzeles konvencijas VIII un IX pielikums atrodami šīs regulas V pielikumā, Bāzeles konvencijas tekstā, kā arī Bāzeles konvencijas sekretariātā pieejamajā instrukciju rokasgrāmatā. Ja atkritumu tips nav uzskaitīts Bāzeles konvencijas VIII vai IX pielikumā, ieraksta “nav sarakstā”.

b)   Apakšpozīcija ii): ESAO dalībvalstīm jāizmanto ESAO kodi tiem atkritumiem, kas uzskaitīti šīs regulas III un IV pielikuma II daļā, t. i., atkritumi, kam nav atbilstīgas pozīcijas Bāzeles konvencijas pielikumos vai kuru kontroles līmenis saskaņā ar šo regulu atšķiras no Bāzeles konvencijā prasītā. Ja atkritumu tips nav uzskaitīts šīs regulas III un IV pielikuma II daļā, ieraksta “nav sarakstā”.

c)   Apakšpozīcija iii): Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto kodi, kas ir iekļauti Eiropas Kopienas atkritumu sarakstā (sk. Komisijas Lēmumu 2000/532/EK ar grozījumiem) (9). Šādus kodus var iekļaut arī šīs regulas IIIB pielikumā.

d)   Apakšpozīcija iv) un v): attiecīgos gadījumos jālieto tādi atkritumu identifikācijas kodi, kas atšķiras no EK atkritumu sarakstā uzskaitītajiem un ko izmanto nosūtīšanas valstī, un, ja zināms, galamērķa valstī. Šādus kodus var iekļaut šīs regulas IIIA, IIIB vai IVA pielikumā.

e)   Apakšpozīcija vi): pievieno jebkādu citu kodu vai papildinformāciju, kas sekmētu atkritumu identifikāciju, ja tas ir lietderīgi vai ja to prasa attiecīgās kompetentās iestādes.

f)   Apakšpozīcija vii): norāda atbilstīgo Y kodu vai Y kodus saskaņā ar “Regulējamo vielu kategorijām” (sk. Bāzeles konvencijas I pielikumu un ESAO lēmuma 1. papildpielikumu) vai saskaņā ar “Atkritumu kategorijām, kurām nepieciešama īpaša izskatīšana”, kas uzskaitītas Bāzeles konvencijas II pielikumā (sk. šīs regulas IV pielikuma I daļu vai Bāzeles konvencijas instrukciju rokasgrāmatas 2. papildpielikumu), ja tas vai tie pastāv. Y kodi saskaņā ar šo regulu un ESAO lēmumu netiek pieprasīti, izņemot gadījumus, ja atkritumu sūtījumu var ierindot vienā no divām “Atkritumu kategorijām, kurām nepieciešama īpaša izskatīšana” saskaņā ar Bāzeles konvenciju (Y46 un Y47 vai II pielikuma atkritumi), kad jānorāda Bāzeles konvencijas Y kods. Tomēr atkritumiem, kas definēti kā bīstami saskaņā ar Bāzeles konvencijas 1. panta 1. punktu, norāda Y kodu vai kodus, lai izpildītu Bāzeles konvencijas ziņojumu sniegšanas prasības.

g)   Apakšpozīcija viii): attiecīgos gadījumos norāda atbilstīgo H kodu vai kodus, t. i., kodus, kas norāda bīstamās īpatnības, kādas piemīt atkritumiem (sk. paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu). Ja nav tādu bīstamo īpatnību, uz kurām attiecas Bāzeles konvencija, bet atkritumi ir bīstami saskaņā ar Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem III pielikumu, norāda H kodu vai kodus saskaņā ar šo III pielikumu un pēc H koda ieraksta “EK” (piemēram, H14 EK).

h)   Apakšpozīcija ix): attiecīgos gadījumos šeit norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas klasi vai klases, kas norāda atkritumu bīstamās īpatnības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikāciju (sk. paziņojuma dokumentam pievienoto saīsinājumu un kodu sarakstu) un kam jāatbilst bīstamo preču pārvadāšanas starptautiskajiem noteikumiem (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu. Paraugnoteikumi (oranžā grāmata), jaunākais izdevums) (10).

i)   Apakšpozīcijas x) un xi): attiecīgos gadījumos šeit norāda atbilstīgos Apvienoto Nāciju Organizācijas numuru vai numurus un Apvienoto Nāciju Organizācijas pārvadāšanas nosaukumu vai nosaukumus. Tos izmanto, lai identificētu atkritumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas klasifikācijas sistēmu, un tie ir vajadzīgi, lai atbilstu bīstamo preču pārvadāšanas starptautiskajiem noteikumiem (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieteikumi par bīstamo preču pārvadāšanu. Paraugnoteikumi (oranžā grāmata), jaunākais izdevums).

j)   Apakšpozīcija xii): attiecīgos gadījumos šeit norāda muitas kodu vai kodus, kas ļauj muitas iestādēm identificēt atkritumus (sk. “Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas” kodu un preču sarakstu, ko sagatavojusi Pasaules Muitas Organizācija).

26.   Dokumenta 15. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 8. līdz 10., 14. punktu): 15. ailes a) rindā sniedz nosūtīšanas, tranzīta un galamērķa valstu nosaukumus (11) vai katras valsts kodus, izmantojot ISO standarta Nr. 3166 saīsinājumus (12). Ailes b) rindā attiecīgos gadījumos norāda katras valsts kompetentās iestādes koda numuru, bet c) rindā ieraksta robežpunkta vai ostas nosaukumu un attiecīgos gadījumos muitas iestādes koda numuru kā ievešanas punktu valstī vai izvešanas punktu no konkrētas valsts. Tranzītvalstīm c) rindā sniedz informāciju par ievešanas un izvešanas punktu. Ja kādā sūtījumā iesaistītas vairāk nekā trīs tranzītvalstis, attiecīgo informāciju pievieno pielikumā. Pielikumā norāda plānoto maršrutu starp ievešanas un izvešanas punktiem, iekļaujot iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

27.   Dokumenta 16. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 14. punktu): norāda prasīto informāciju par sūtījumiem, kas tiek ievesti Eiropas Savienībā, to šķērso vai tiek izvesti no tās.

28.   Dokumenta 17. aile (sk. II pielikuma 1. daļas 21. līdz 22. un 24. līdz 26. punktu): paziņotājam (vai atkritumu tirgotājam vai aģentam, ja tas rīkojas kā paziņotājs) jāparaksta un jādatē katrs paziņojuma dokumenta eksemplārs, pirms dokumentu pārsūta attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm. Dažās trešās valstīs dokumentu parakstīt un datēt drīkst kompetentā nosūtīšanas iestāde. Ja paziņotājs nav atkritumu sākotnējais radītājs, arī šim radītājam, jaunajam radītājam vai savācējam, ja tas ir iespējams, jāparaksta un jādatē dokuments. Jāpiezīmē, ka tas var nebūt iespējams gadījumos, kad ir vairāki radītāji (definīcijas par praktisku iespējamību var būt ietvertas valstu tiesību aktos). Turklāt, ja radītājs nav zināms, jāparakstās personai, kurai atkritumi pieder vai kurai ir kontrole pār tiem (īpašniekam). Šajā deklarācijā arī jāapliecina apdrošināšanas esība saistībā ar atbildību par trešām personām nodarītajiem zaudējumiem. Dažas trešās valstis var pieprasīt paziņojuma dokumentam pievienot apdrošināšanas vai citu finanšu garantiju apliecinājumu un līgumu.

29.   Dokumenta 18. aile: norāda pielikumu skaitu, kuros ir papildinformācija, ko iesniedz ar paziņojuma dokumentu (13). Katrā pielikumā jāiekļauj atsauce uz paziņojuma numuru, uz kuru tas attiecas, kas ir norādīts 3. ailes stūrī.

30.   Dokumenta 19. aile: saskaņā ar Bāzeles konvenciju šādu apstiprinājumu izdod galamērķa un tranzīta valsts vai valstu (attiecīgos gadījumos) kompetentā iestāde vai iestādes. Saskaņā ar ESAO lēmumu apstiprinājumu izdod galamērķa valsts kompetentā iestāde. Dažas trešās valstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem var pieprasīt, lai apstiprinājumu izdotu arī nosūtīšanas valsts kompetentā iestāde.

31.   Dokumenta 20. un 21. aile: 20. aile ir paredzēta jebkuras attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm rakstiskas piekrišanas sniegšanai. Bāzeles konvencija (izņemot, ja valsts ir izlēmusi neprasīt rakstisku piekrišanu attiecībā uz tranzītu un ir informējusi citas Puses par to saskaņā ar Bāzeles konvencijas 6. panta 4. punktu) un dažas valstis vienmēr pieprasa rakstisku piekrišanu (saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu kompetentā tranzīta iestāde var izteikt piekrišanu klusējot), turpretī ESAO lēmums nepieprasa rakstisku piekrišanu. Norāda valsts nosaukumu (vai tās kodu, izmantojot ISO standarta Nr. 3166 saīsinājumus). Ja uz sūtījumu attiecas īpaši nosacījumi, attiecīgajai kompetentajai iestādei jāatzīmē vajadzīgais lodziņš un jānorāda nosacījumi paziņojuma dokumenta 21. ailē vai pielikumā. Ja kompetentā iestāde vēlas celt iebildumus pret sūtījumu, tas jādara, ierakstot 20. ailē “IEBILDUMS”. 21. ailē vai atsevišķā vēstulē var skaidrot iebilduma iemeslus.

V.   Īpaši norādījumi pārvietošanas dokumenta aizpildīšanai

32.   Paziņojuma izdarīšanas brīdī paziņotājam ir jāaizpilda 3., 4. un 9. līdz 14. aile. Pēc tam, kad saņemta kompetento nosūtīšanas, galamērķa un tranzīta iestāžu piekrišana, vai, attiecībā uz kompetento tranzīta iestādi, var pieņemt, ka piekrišana izteikta klusējot, un pirms nosūtījuma faktiskās sākšanas, paziņotājam jāaizpilda 2., 5. līdz 8. (izņemot norādi par transportlīdzekli, nodošanas datumu un parakstu), 15. un attiecīgos gadījumos 16. aile. Dažās trešās valstīs, kas nav ESAO dalībvalstis, kompetentā nosūtīšanas iestāde var aizpildīt šīs ailes paziņotāja vietā. Sūtījuma valdījuma pārņemšanas brīdī pārvadātājam vai tā pārstāvim jāaizpilda transportlīdzekļa norādei, nodošanas datumam un parakstam atvēlētā vieta, kas ir no 8. ailes a) pozīcijas līdz 8. ailes c) pozīcijai un attiecīgos gadījumos 16. aile. Saņēmējam jāaizpilda 17. aile gadījumā, ja tas nav apglabātājs vai reģenerētājs, ja tas ņem atkritumu sūtījumu pārziņā pēc tam, kad tas nonāk galamērķa valstī, un attiecīgos gadījumos arī 16. aile.

33.   Dokumenta 1. aile: Kompetentā nosūtīšanas iestāde ieraksta paziņojuma numuru (precīzi pārraksta no 3. ailes paziņojuma dokumentā).

34.   Dokumenta 2. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 1. punktu): vispārējam paziņojumam par vairākiem sūtījumiem ieraksta sūtījuma sērijas numuru un paziņojuma dokumenta 4. ailē norādīto kopējo plānoto sūtījumu skaitu (piemēram, ceturtajam sūtījumam no vienpadsmit plānotajiem sūtījumiem saskaņā ar attiecīgo vispārējo paziņojumu ieraksta “4/11”). Viena paziņojuma gadījumā ieraksta 1/1.

35.   Dokumenta 3. un 4. aile: atkārtoti sniedz to pašu informāciju par paziņotāju (14) un saņēmēju, kā sniegts paziņojuma dokumenta 1. un 2. ailē.

36.   Dokumenta 5. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 6. punktu): norāda atkritumu faktisko svaru tonnās (1 tonna ir 1 megagrams (Mg) jeb 1 000 kg). Dažās trešās valstīs ir pieņemami norādīt tilpumu kubikmetros (t. i., 1 kubikmetrs ir 1 000 litru) vai citās metriskās mērvienībās, piemēram, kilogramos vai litros. Ja izmanto citas metriskās mērvienības, var norādīt izmantoto mērvienību un veidlapā doto mērvienību izsvītrot. Ja iespējams, pievieno uzbraucamo svaru talonu kopijas.

37.   Dokumenta 6. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 2. punktu): ieraksta datumu, kad sūtījums tiek faktiski uzsākts (sk. arī norādījumus par paziņojuma dokumenta 6. aili).

38.   Dokumenta 7. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 7. un 8. punktu): iepakojuma tipus norāda, izmantojot kodus, kas uzskaitīti paziņojuma dokumentam pievienotajā saīsinājumu un kodu sarakstā. Ja pārkraujot ir vajadzīgi īpaši piesardzības pasākumi, piemēram, tie, kas prasīti atkritumu radītāja darbiniekiem paredzētajās pārkraušanas instrukcijās, veselības un drošības informācijā, tostarp informācijā par rīkošanos noplūdes gadījumā, kā arī transporta avārijas kartītēs, atzīmē attiecīgo rūtiņu un pievieno informāciju pielikumā. Ieraksta arī sūtījumā iekļauto iepakojuma vienību skaitu.

39.   Dokumenta 8. ailes a), b) un c) pozīcija (sk. II pielikuma 2. daļas 3. un 4. punktu): norāda prasīto informāciju (norāda reģistrācijas numuru (tikai attiecīgos gadījumos), nosaukumu, adresi (iekļaujot valsts nosaukumu), tālruņa un faksa numuru (iekļaujot valsts kodu)). Ja ir iesaistīti vairāk nekā trīs pārvadātāji, atbilstīga informācija par katru pārvadātāju jāpievieno pārvietošanas dokumentam. Pārvadātājam vai pārvadātāja pārstāvim, ņemot sūtījumu savā valdījumā, ir jānorāda transportlīdzeklis, nodošanas datums un jāparakstās. Paziņotājam jāpatur parakstītā pārvietošanas dokumenta kopija. Ikreiz, kad sūtījums pēc tam tiek nodots citam pārvadātājam, jaunajam pārvadātājam vai pārvadātāja pārstāvim, kas pārņem sūtījumu valdījumā, ir jāievēro tās pašas prasības un arī jāparaksta dokuments. Iepriekšējam pārvadātājam jāpatur parakstītā dokumenta kopija.

40.   Dokumenta 9. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 9. ailē sniegto informāciju.

41.   Dokumenta 10. un 11. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 10. un 11. ailē sniegto informāciju. Ja apglabātājs vai reģenerētājs ir arī saņēmējs, 10. ailē ieraksta “Tāpat kā 4. ailē”. Ja apglabāšanas vai reģenerācijas darbība ir D13–D15 vai R12 vai R13 darbība (saskaņā ar IIA un IIB pielikumu Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem), pietiek ar informāciju par darbību veicošo uzņēmumu, kas norādīta 10. ailē. Pārvietošanas dokumentā nav jāiekļauj papildinformācija par uzņēmumiem, kas veic tālākas R12/R13 vai D13–D15 darbības, un par uzņēmumu(-iem), kas veic D1–D12 vai R1–R11 darbību(-as).

42.   Dokumenta 12., 13. un 14. aile: atkārto paziņojuma dokumenta 12., 13. un 14. ailē sniegto informāciju.

43.   Dokumenta 15. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 9. punktu): nosūtīšanas laikā paziņotājs (vai atkritumu tirgotājs vai aģents, ja tas rīkojas kā paziņotājs) paraksta un datē pārvietošanas dokumentu. Dažās trešās valstīs pārvietošanas dokumentu var parakstīt un datēt kompetentā nosūtīšanas iestāde vai atkritumu ražotājs saskaņā ar Bāzeles konvenciju. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta c) punktu, pārvietošanas dokumentam pievieno paziņojuma dokumenta kopijas, kurās ir attiecīgo kompetento iestāžu rakstiska piekrišana ar visiem nosacījumiem. Dažās trešās valstīs var prasīt pievienot dokumentu oriģinālus.

44.   Dokumenta 16. aile (sk. II pielikuma 2. daļas 5. punktu): šo aili īpašos gadījumos var izmantot jebkura sūtījumā iesaistītā persona (paziņotājs vai kompetentā nosūtīšanas iestāde pēc vajadzības, saņēmējs, jebkura kompetentā iestāde, pārvadātājs), ja valstu tiesību aktos pieprasīts sniegt sīkāku informāciju par kādu noteiktu pozīciju (piemēram, informācija par ostu, kur notiek pāreja uz citu transporta veidu, konteineru skaits un to identifikācijas numuri vai papildu pierādījumi vai zīmogi, kas norāda, ka sūtījumam ir piekritušas kompetentās iestādes). 16. ailē norāda vai pielikumā pievieno pārvietošanas shēmu (katrai iesaistītajai valstij norāda izvešanas punktu no tās un ievešanas punktu tajā, iekļaujot muitas iestādes ievešanai Kopienā un/vai muitas iestādes izvešanai, un/vai eksportam no Kopienas) un maršrutu (starp izvešanas un ievešanas punktiem), iekļaujot iespējamās alternatīvas, arī neparedzētu apstākļu gadījumā.

45.   Dokumenta 17. aile: šī aile jāaizpilda saņēmējam gadījumā, ja tas nav apglabātājs vai reģenerētājs (sal. 15. punkts iepriekš) un ja saņēmējs ņem savā pārziņā atkritumus pēc sūtījuma nonākšanas galamērķa valstī.

46.   Dokumenta 18. aile: šī aile jāaizpilda apglabāšanas vai reģenerācijas iestādes pilnvarotam pārstāvim, saņemot atkritumu sūtījumu. Atzīmē uzņēmuma tipam atbilstīgo rūtiņu. Attiecībā uz saņemto daudzumu ņem vērā īpašos norādījumus par 5. aili (36. punkts). Pēdējam pārvadātājam izsniedz parakstītu pārvietošanas dokumenta kopiju. Ja sūtījumu jebkāda iemesla dēļ noraida, apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmuma pārstāvim tūlīt jāsazinās ar savu kompetento iestādi. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta d) punktu vai attiecīgos gadījumos ar 15. panta c) punktu un ESAO lēmumu pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas trīs dienu laikā jānosūta paziņotājam un attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm (izņemot tās ESAO tranzītvalstis, kuras ir informējušas ESAO sekretariātu, ka nevēlas saņemt šādas pārvietošanas dokumenta kopijas). Pārvietošanas dokumenta oriģinālu patur apglabāšanas vai reģenerācijas uzņēmums.

47.   Atkritumu sūtījuma saņemšana jāapliecina jebkuram uzņēmumam, kas veic jebkuru apglabāšanas vai reģenerācijas darbību, tostarp jebkuru D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Uzņēmumam, kas veic jebkuru D13–D15 vai R12/R13 darbību vai D1–D12 vai R1–11 darbību pēc D13–D15 vai R12 vai R13 darbības tajā pašā valstī, tomēr netiek prasīts apliecināt sūtījuma saņemšanu no uzņēmuma, kas veic D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Tādēļ 18. aile nav jāizmanto, saņemot galīgo sūtījumu šādā gadījumā. Norāda arī apglabāšanas vai reģenerācijas darbības tipu, izmantojot Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem II A un II B pielikuma R kodus vai D kodus, un aptuveno datumu, kad būs pabeigta atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbība.

48.   Dokumenta 19. aile: šī aile jāaizpilda apglabātājam vai reģenerētājam, lai apliecinātu, ka atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ir pabeigta. Saskaņā ar šīs regulas 16. panta e) punktu vai attiecīgos gadījumos ar 15. panta d) punktu un ESAO lēmumu pārvietošanas dokumenta parakstītas kopijas ar aizpildītu 19. aili jānosūta paziņotājam un nosūtīšanas, tranzīta (netiek prasīts ESAO lēmumā) un galamērķa kompetentajām iestādēm, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc reģenerācijas vai apglabāšanas pabeigšanas un ne vēlāk kā vienu kalendāro gadu pēc atkritumu saņemšanas. Dažas trešās valstis, kas nav ESAO dalībvalstis, saskaņā ar Bāzeles konvenciju drīkst pieprasīt, lai parakstītas dokumenta kopijas ar aizpildītu 19. aili tiktu nosūtītas paziņotājam un kompetentajai nosūtīšanas iestādei. Apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām D13–D15 vai R12 vai R13 pietiek ar 10. ailē sniegto informāciju par uzņēmumu, kas veic šo darbību, un pārvietošanas dokumentā nav jāiekļauj nekāda papildinformācija par uzņēmumiem, kas veic turpmākas R12/R13 vai D13–D15 darbības un uzņēmumu(-iem), kas vēlāk veic D1–D12 vai R1–R11 darbību(-as).

49.   Atkritumu apglabāšana vai reģenerācija jāapliecina ikvienam uzņēmumam, kas veic jebkādu apglabāšanas vai reģenerācijas darbību, ieskaitot D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Tāpēc uzņēmumam, kas veic jebkādu D13–D15 vai R12/R13 darbību vai D1–D12 vai R1–R11 darbību pēc D13–D15 vai R12 vai R13 darbības tajā pašā valstī, nav jālieto 19. aile, lai apliecinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, jo šo aili jau būs aizpildījis uzņēmums, kas ir veicis D13–D15 vai R12 vai R13 darbību. Apglabāšanas vai reģenerācijas apliecināšanas līdzekļi šajā konkrētajā gadījumā jāprecizē katrai valstij.

50.   Dokumenta 20., 21. un 22. aile: ailes jāizmanto muitas dienestiem kontroles vajadzībām pie Kopienas robežas.”


(1)  Bāzeles konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, 1989. gada 22. marts. Skatīt www.basel.int

(2)  ESAO Padomes Lēmums C(2001) 107/galīgais par Lēmuma C(92) 39/galīgais par reģenerācijai paredzēto atkritumu starptautisko pārvietošanas kontroli pārskatīšanu; pirmais lēmums ir Padomes 2001. gada 14. jūnijā un 2002. gada 28. februārī pieņemto tekstu konsolidācija (ar grozījumiem). Skatīt http://www.oecd.org/department/0,2688,en_2649_34397_1_1_1_1_1,00.html

(3)  Ārpus Eiropas Savienības termina “saņēmējs” vietā var izmantot terminu “importētājs”.

(4)  Ārpus Eiropas Savienības termina “paziņotājs” vietā var izmantot terminu “eksportētājs”.

(5)  Dažās trešās valstīs, kas ir ESAO dalībvalstis, saskaņā ar ESAO lēmumu var izmantot terminu “atzītais tirgotājs”.

(6)  Ārpus Eiropas Kopienas termina “radītājs” vietā var izmantot terminu “ražotājs”.

(7)  Eiropas Kopienas saīsinājumu saraksta R1 darbības definīcija atšķiras no Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā izmantotās, tādēļ ir sniegti abi formulējumi. Starp Eiropas Kopienā lietoto un Bāzeles konvencijā un ESAO lēmumā lietoto terminoloģiju ir arī citas atšķirības, kas nav ietvertas saīsinājumu sarakstā.

(8)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1418/2007 (2007. gada 29. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai IIIA pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli (OV L 316, 4.12.2007., 6. lpp.).

(9)  Skatīt http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/main/2000/en_2000D0532_index.html

(10)  Skatīt http://www.unece.org/trans/danger/danger.htm

(11)  Bāzeles konvencijas tekstā angļu valodā izmantots termins “state”, nevis “country”.

(12)  Ārpus Eiropas Kopienas terminu “nosūtīšanas” un “galamērķa” vietā var izmantot “eksporta” un “importa”.

(13)  Sk. 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 20. vai 21. aili un, ja papildinformāciju un dokumentāciju pieprasa kompetentās iestādes, sk. šīs regulas II pielikuma 3. daļas punktus, uz kuriem neattiecas neviena aile.

(14)  Dažās trešās valstīs tā vietā var norādīt informāciju par kompetento nosūtīšanas iestādi.


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 670/2008

(2008. gada 15. jūlijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Arroz Carolino das Lezírias Ribatejanas (AĢIN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts Portugāles pieteikums par nosaukuma “Arroz Carolino das Lezírias Ribatejanas” reģistrēšanu (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 417/2008 (OV L 125, 9.5.2008., 27. lpp.).

(2)  OV C 258, 31.10.2007., 12. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

PORTUGĀLE

Arroz Carolino das Lezírias Ribatejanas (AĢIN)


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/18


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 671/2008

(2008. gada 15. jūlijs),

ar ko nosaka no 2008. gada 16. jūlija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 [augstas kvalitātes parastie kvieši], 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2008. gada 16. jūlija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tomēr saskaņā ar Komisijas 2008. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 608/2008, ar ko uz laiku atliek muitas nodokļa piemērošanu noteiktu veidu labības importam 2008./2009. tirdzniecības gadā (3), dažu ar šo regulu noteikto nodokļu piemērošana tiek apturēta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 16. jūlija, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 16. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

(3)  OV L 166, 27.6.2008., 19. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2008. gada 16. jūlija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00 (2)

vidēji augsta kvalitāte

0,00 (2)

zema kvalitāte

0,00 (2)

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00 (2)

1002 00 00

RUDZI

0,00 (2)

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (3)

0,00 (2)

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

0,00 (2)


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 608/2008 šis nodoklis uz laiku ir atcelts.

(3)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.6.2008-14.7.2008

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

225,48

178,70

FOB cena, ASV

270,50

260,50

240,50

156,00

Piemaksa par Persijas līča reģionu

8,28

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

20,21

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

43,30 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

44,46 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/21


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 15. jūlijs),

ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK

(2008/583/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1) un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 20. decembrī pieņēma Lēmumu 2007/868/EK, ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (2), un izveido to personu un organizāciju atjauninātu sarakstu, uz ko attiecas minētā regula.

(2)

Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un organizācijai ir sniegusi pamatojumu, paskaidrojot iemeslus, kāpēc attiecīgās personas, grupas un organizācijas ir uzskaitītas Lēmumā 2007/868/EK. Attiecībā uz vienu grupu un trijām personām 2008. gada aprīlī pēc iespējas ir iesniegti grozītie paskaidrojuma raksti.

(3)

Publicējot paziņojumu 2007. gada 22. decembraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), Padome informēja personas, grupas un organizācijas, kuras ir uzskaitītas Lēmumā 2007/868/EK, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Padome paziņoja personām, grupām un organizācijām arī par to, ka bija iespējams pieprasīt pamatojumu Padomes iemesliem, kādēļ tās iekļautas sarakstā (ja tas vēl nebija tām paziņots).

(4)

Padome pilnībā pārskatīja to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001, kā prasīts minētās regulas 2. panta 3. punktā. To darot, Padome ņēma vērā komentārus, kurus bija iesniegušas attiecīgās personas.

(5)

Kas attiecas uz vienu grupu, Padome ņēma vērā to, ka kompetentās iestādes lēmums, uz kuru pamatojoties minēto grupu iekļāva sarakstā, no 2008. gada 24. jūnija vairs nav spēkā. Tomēr Padome bija saņēmusi jaunu informāciju par minēto grupu. Padome uzskatīja, ka jaunākā informācija ir pamatojums grupas iekļaušanai sarakstā.

(6)

Padome ir noteikusi, ka viena persona būtu jāizslēdz no personu, grupu un organizāciju saraksta, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001.

(7)

Padome secināja, ka, izņemot 6. apsvērumā minēto personu, Kopējās nostājas 2007/871/KĀDP (4) pielikumā uzskaitītās personas, grupas un organizācijas ir bijušas iesaistītas terora aktos tajā nozīmē, kas paredzēta 1. panta 2. un 3. punktā Padomes Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (5), ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(8)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzēto sarakstu aizstāj ar sarakstu šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2007/868/EK.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2007/868/EK (OV L 340, 22.12.2007., 100. lpp.).

(2)  OV L 340, 22.12.2007., 100. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/343/EK (OV L 116, 30.4.2008., 25. lpp.).

(3)  OV C 314, 22.12.2007., 42. lpp.

(4)  Kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2008. gada 29. aprīļa Kopējo nostāju 2008/346/KĀDP (OV L 116, 30.4.2008., 53. lpp.).

(5)  OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.


PIELIKUMS

To personu, grupu un vienību saraksts, kas minētas 1. pantā.

1.   PERSONAS

1.

ABOU, Rabah Naami (pazīstams arī kā Naami Hamza, Mihoubi Faycal, Fiellah Ahmed Dafri Rèmi Lahdi), dzimis 1.2.1966. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

2.

ABOUD, Maisi (pazīstams arī kā Šveices Abderrahmane), dzimis 17.10.1964. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

3.

AL-MUGHASSIL, Ahmad Ibrahim (pazīstams arī kā Abu Omran, Al-Mughassil, Ahmed Ibrahim), dzimis 26.6.1967.Qatif-Bab al Shamal (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

4.

AL – NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

5.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966.Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

6.

ARIOUA, Azzedine, dzimis 20.11.1960. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

7.

ARIOUA, Kamel (pazīstams arī kā Lamine Kamel), dzimis 18.8.1969. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

8.

ASLI, Mohamed (pazīstams arī kā Dahmane Mohamed), dzimis 13.5.1975.Ain Taya (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

9.

ASLI, Rabah, dzimis 13.5.1975.Ain Taya (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

10.

ATWA, Ali (pazīstams arī kā BOUSLIM, Ammar Mansour, SALIM, Hassan Rostom), libānietis, dzimis 1960. gadā Libānā, Libānas pilsonis

11.

BOUYERI, Mohammed (pazīstams arī kā Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdamā (Nīderlande) – “Hofstadgroep” loceklis

12.

DARIB, Noureddine (pazīstams arī kā Carreto, Zitoun Mourad), dzimis 1.2.1972. Alžīrijā – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

13.

DJABALI, Abderrahmane (pazīstams arī kā Touil), dzimis 1.6.1970. Alžīrijā – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

14.

EL FATMI, Nouredine (pazīstams arī kā Nouriddin EL FATMI, Nouriddine EL FATMI, Noureddine EL FATIMI, Abu Al KA'E KA'E, Abu QAE QAE, FOUAD, FZAD, Nabil EL FATMI, Ben MOHAMMED, Ben Mohand BEN LARBI, Ben Driss Muhand IBN LARBI, Abu TAHAR, EGGIE), dzimis 15.8.1982. Midarā (Maroka), pase (Marokas) Nr. N829139 – “Hofstadgroep” loceklis

15.

EL – HOORIE, Ali Saed Bin Ali (pazīstams arī kā AL – HOURI, Ali Saed Bin Ali, EL – HOURI, Ali Saed Bin Ali), dzimis 10.7.1965. vai 11.7.1965.El Dibabiya (Saūda Arābija) Saūda Arābijas pilsonis

16.

FAHAS, Sofiane Yacine, dzimis 10.9.1971. Alžīrā (Alžīrija) – “al-Takfir” un “al-Hijra” loceklis

17.

IZZ – AL – DIN, Hasan (pazīstams arī kā GARBAYA, AHMED, SA – ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis

18.

LASSASSI, Saber (pazīstams arī kā Mimiche), dzimis 30.11.1970. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

19.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (pazīstams arī kā ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pase Nr. 488555

20.

MOKTARI, Fateh, (pazīstams arī kā Ferdi Omar), dzimis 26.12.1974. Huseindejā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

21.

NOUARA, Farid, dzimis 25.11.1973. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

22.

RESSOUS, Hoari (pazīstams arī kā Hallasa Farid), dzimis 11.9.1968. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

23.

SEDKAOUI, Noureddine (pazīstams arī kā Nounou), dzimis 23.6.1963. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

24.

SELMANI, Abdelghani (pazīstams arī kā Gano), dzimis 14.6.1974. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

25.

SENOUCI, Sofiane, dzimis 15.4.1971. Huseindejā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

26.

SISON, Jose Maria (pazīstams arī kā Armando Liwanag, Joma), dzimis 8.2.1939. Kabugao (Filipīnas) – “Filipīnu Komunistiskās partijas”, tostarp “NPA” vadošais loceklis

27.

TINGUALI, Mohammed (pazīstams arī kā Mouh di Kouba), dzimis 21.4.1964. Blidā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

28.

WALTERS, Jason Theodore James (pazīstams arī kā Abdullah, David), dzimis 6.3.1985. Amersfortā (Nīderlande), pase (Nīderlandes) Nr. NE8146378 – “Hofstadgroep” loceklis

2.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

“Abu Nidal organizācija” – “ANO” (pazīstama arī kā “Fatah Revolucionārā padome”, “Arābu Revolucionārās brigādes”, “Melnais Septembris”, “Musulmaņu sociālistu revolucionāra organizācija”)

2.

“Al-Aqsa mocekļu brigāde”

3.

“Al-Aqsa e.V.”

4.

“Al – Takfir” un “Al – Hijra”

5.

“Aum Shinrikyo” (pazīstama arī kā “AUM”, “Aum Augstākā patiesība”, “Aleph”)

6.

“Babbar Khalsa”

7.

“Filipīnu Komunistiskā partija”, tostarp “Jaunā tautas armija” – “NPA”, Filipīnas, saistīta ar SISON, Jose Maria (pazīstams arī kā Armando Liwanag, Joma, “Filipīnu Komunistiskās partijas”, tostarp “NPA” vadošais loceklis)

8.

“Gama'a al – Islamiyya” (pazīstama arī kā “Al – Gama'a al – Islamiyya” (“Islāma grupa” – “IG”)

9.

“İslami Büyük Doğu Akıncılar Cephesi” – “IBDA-C” (“Lielā Islāma Austrumu cīnītāju fronte”

10.

“Hamas”, tostarp “Hamas – Izz al – Din al – Qassem”

11.

“Hizbul Mujahideen” – “HM”

12.

“Hofstadgroep”

13.

“Holy Land Foundation for Relief and Development”

14.

“International Sikh Youth Federation” – “ISYF”

15.

“Kahane Chai” (pazīstama arī kā “Kach”)

16.

“Khalistan Zindabad Force” – “KZF”

17.

“Kurdistan Workers' Party”“PKK” (pazīstama arī kā “KADEK”, “KONGRA-GEL”)

18.

“Liberation Tigers of Tamil Eelam” – “LTTE”

19.

“Mujahedin-e Khalq Organisation” – “MEK” vai “MKO”, neskaitot “Irānas pretošanās valsts padomi” – “NCRI” (pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas valsts atbrīvošanas armija” – “NLA” (“MEK” militārais grupējums), pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas tautas mudžahedīni” – “PMOI”, pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas musulmaņu studentu sabiedrība”).

20.

“Ejército de Liberación Nacional” (“Nacionālā atbrīvošanās armija”)

21.

“Palestīnas Atbrīvošanās fronte” – “PLF”

22.

“Palestīniešu Islāma Jihad”– “PIJ”

23.

“Palestīnas atbrīvošanas Tautas Fronte” – “PFLP”

24.

“Palestīnas atbrīvošanas Tautas Fronte – virsvadība” (pazīstama arī kā “PFLP – virsvadība”)

25.

“Fuerzas armadas revolucionarias de Colombia” – “FARC” (“Kolumbijas revolucionārie armijas spēki”)

26.

“Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-Cephesi” – “DHKP/C”, (pazīstama arī kā “Devrimci Sol” (“Revolucionāri kreisie”), “Dev Sol”) (“Revolucionārā Tautas atbrīvošanās armija/fronte/partija”)

27.

“Sendero Luminoso” – “SL” (“Mirdzošā taka”)

28.

“Stichting Al Aqsa” (pazīstama arī kā “Stichting Al Aqsa Nederland”, “Al Aqsa Nederland”)

29.

“Teyrbazen Azadiya Kurdistan” – “TAK” (pazīstama arī kā “Kurdistan Freedom Falcons”, “Kurdistan Freedom Hawks”)

30.

“Autodefensas Unidas de Colombia” – “AUC” (“Kolumbijas Apvienotie pašaizstāvēšanās spēki/grupa”)


16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/26


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 15. jūlijs),

ar kuru groza Lēmumu 2006/493/EK, ar ko nosaka Kopienas atbalsta apjomu lauku attīstībai no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, tā sadalījumu pa gadiem un minimālo apjomu, kas jākoncentrē reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi

(2008/584/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 69. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Lēmumā 2006/493/EK (2) noteikts Kopienas atbalsta apjoms lauku attīstībai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, tās sadalījums pa gadiem un minimālais apjoms, kas jākoncentrē reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi.

(2)

Budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi 48. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3) ir nolēmusi pārcelt dažas 2007. gadā neizmantotās saistību apropriācijas Kopienas atbalstam lauku attīstībai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, tāpēc Lēmums 2006/493/EK būtu jāgroza, lai šīs apropriācijas varētu piešķirt no jauna laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31.decembrim.

(3)

Tādēļ Lēmums 2006/493/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Lēmuma 2006/493/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā no 2008. gada 1. janvāra.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 195, 15.7.2006., 22. lpp.

(3)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/371/EK (OV L 128, 16.5.2008., 8. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Saistību apropriāciju kopējais apjoms 2007.–2013. gadam, tā sadalījums pa gadiem un minimālais apjoms, kas jākoncentrē reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi (1)

2004. gada cena EUR (2)

2007. g.

2008. g.

2009. g.

2010. g.

2011. g.

2012. g.

2013. g.

Kopā

Kopējā summa ES-25 plus Bulgārija un Rumānija

9 325 497 783

10 788 767 263

10 515 007 756

10 278 583 653

9 824 886 713

9 588 187 168

9 356 225 581

69 677 155 918

Minimālais apjoms reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi

27 676 975 284


Saistību apropriāciju kopējais apjoms 2007.–2013. gadam, tā sadalījums pa gadiem un minimālais apjoms, kas jākoncentrē reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi (3)

Pašreizējās cenas EUR (4)

2007. g.

2008. g.

2009. g.

2010. g.

2011. g.

2012. g.

2013. g.

Kopā

Kopējā summa ES-25 plus Bulgārija un Rumānija

9 896 292 851

11 678 108 653

11 609 418 209

11 575 354 634

11 285 706 554

11 234 089 442

11 181 555 662

78 460 526 005

Minimālais apjoms reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi

31 232 644 963


(1)  Pirms obligātās modulācijas un citiem pārskaitījumiem no izdevumiem, kas saistīti ar tirgu un kopējās lauksaimniecība politikas tiešajiem maksājumiem lauku attīstībai.

(2)  Summas ir noapaļotas līdz tuvākajam euro.

(3)  Pirms obligātās modulācijas un citiem pārskaitījumiem no izdevumiem, kas saistīti ar tirgu un kopējās lauksaimniecība politikas tiešajiem maksājumiem lauku attīstībai.

(4)  Summas ir noapaļotas līdz tuvākajam euro.”


Komisija

16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 7. jūlijs),

ar kuru elektroenerģijas ražošanai Austrijā piemēro atbrīvojumu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3382)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/585/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 30. panta 4. un 6. punktu,

ņemot vērā Austrijas Republikas pieprasījumu, kas saņemts pa e-pastu 2008. gada 10. janvārī,

apspriedusies ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju,

tā kā:

I.   FAKTI

(1)

Austrija 2008. gada 10. janvārī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 4. punktam. Komisija 2008. gada 4. februāra e-pasta vēstulē lūdza papildinformāciju, ko Austrijas iestādes pēc sākotnējā termiņa pagarināšanas tai nosūtīja 2008. gada 29. februāra e-pasta vēstulē.

(2)

Austrijas Republikas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu.

(3)

Pieprasījumam pievienota neatkarīgas valsts iestādes E-Control (Energie-Control GmbH, Austrijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgu regulators) vēstule, kurā šī iestāde tikai norāda, ka “… pret atbrīvojumu no publiskā iepirkuma tiesību aktu piemērošanas elektroenerģijas ražošanas jomā nav nekādu iebildumu”.

II.   TIESISKAIS PAMATS

(4)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu. Šie tiesību akti ir norādīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz elektroenerģijas nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(5)

Austrija ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK un ir izvēlējusies juridisku un funkcionālu nošķiršanu attiecībā uz pārvades tīkliem un sadales tīkliem, izņemot vismazākos uzņēmumus, kuriem piemēro atbrīvojumu no funkcionālās nošķiršanas prasībām. Tāpēc un saskaņā ar 30. panta 3. punktu piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu.

(6)

Tas, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. Attiecībā uz šajā lēmumā minētajiem tirgiem viens vērā ņemams kritērijs ir galveno dalībnieku tirgus daļa noteiktā tirgū. Otrs kritērijs ir šo tirgu koncentrācijas līmenis. Ņemot vērā attiecīgo tirgu pazīmes, ir jāizvērtē vēl arī citi kritēji, piemēram, līdzsvarošanas tirgu darbība, cenu konkurence un tas, cik daudz klientu nomaina piegādātāju.

(7)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

III.   NOVĒRTĒJUMS

(8)

Austrijas iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas ražošanu Austrijā.

(9)

Austrija ir sadalīta trīs līdzsvarošanas zonās, un vienā no tām ir iekšējie pārslodzes punkti (APG līdzsvarošanas zona, kurā pārslodze var rasties starp Vīnes un Grācas apgabalu, kas savienoti ar tā saukto Steirmarkleitung elektrolīniju). Tāpēc var rasties jautājums, vai ģeogrāfiskais tirgus ir mazāks nekā vietējais tirgus (4). Tomēr saskaņā ar pieejamo informāciju vairumā gadījumu šo iekšējo pārslodzes punktu ietekme tiek novērsta ar tehniskiem pasākumiem, piemēram, pārvades jaudas kontrolei izmantojot fāzes pārveidotājus. Dažos gadījumos tīkla stabilizēšanai var būt nepieciešams izmantot papildu spēkstacijas. Ja šo iekšējo pārslodzes punktu dēļ ražotājiem Ziemeļaustrijā ir jāsamazina ražošanas jauda, kas, kā norāda Austrijas iestādes, notiek ļoti retos gadījumos, tīkla operators tiem izmaksā kompensāciju. Turklāt pārslodzes punktu nav nedz starp šo līdzsvarošanas zonu un divām pārējām Austrijas līdzsvarošanas zonām, nedz arī starp APG līdzsvarošanas zonu un Vāciju. Tādējādi saskaņā ar pieejamo informāciju iekšējie pārslodzes punkti nerada būtisku ietekmi uz energoapgādi un konkurenci. Tas, ka savienojumos ar Vāciju nav pārslodzes, radīja jautājumu, vai var pastāvēt ģeogrāfiskais tirgus, kas aptver abas šīs valstis. Komisija secināja, ka tas tā nav (5). Tādējādi Austrijas Republikas teritorija jāuzskata par attiecīgu tirgu, lai novērtētu nosacījumus, kas minēti Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā, lai arī to nevar uzskatīt par izolētu no apkārtējām valstīm.

(10)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē” (6) (turpmāk tekstā – “2005. gada pārskats”) ir norādīts, ka “vairāku valstu tirgos šajā nozarē vērojama augsta koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (7). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu “viens no rādītājiem, cik spēcīga ir konkurence valstu tirgos, ir triju lielāko ražotāju kopējais tirgus īpatsvars” (8). Komisijas dienestu darba dokumentā (2008. gada 15. aprīlis, SEC(2008) 460 (9)) norādīts, ka trīs lielāko ražotāju tirgus daļa 2006. gadā bija 52,2 %. Tomēr Austrija eksportē un importē būtiskus elektroenerģijas daudzumus. 2005. gadā eksporta apjoms bija 17 500 GWh, bet importa apjoms – vairāk nekā 20 000 GWh. Tādējādi Austrija ir elektroenerģijas neto importētāja, un importētā elektroenerģija sedza aptuveni ceturto daļu (10) no tās kopējām vajadzībām (11), jo īpaši attiecībā uz pamatslodzes enerģiju. Tāpēc Austrijas vadošie ražotāji, ņemot vērā importu no ārvalstīm, cenu noteikšanas ziņā ir zināmā mērā atturīgi; arī veicot ieguldījumus elektroenerģijas nozarē Austrijas teritorijā, tiek ņemti vērā kaimiņvalstu, jo īpaši Vācijas, ražotāji. Tāpēc šie faktori ir uzskatāmi par norādi, ka uz elektroenerģijas ražošanu zināmā mērā attiecas tieša konkurence.

(11)

Turklāt par papildu rādītāju būtu jāuzskata arī līdzsvarošanas tirgu darbība, pat ja tie veido tikai nelielu daļu no kopējā dalībvalstī saražotās un/vai patērētās elektroenerģijas daudzuma. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš nespēj savu produkcijas piedāvājumu pielāgot savu patērētāju iezīmēm, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos līdzsvarojošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt uz augšu vai uz leju. Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība var norādīt uz to, ka līdzsvarošanas tirgū ir nepietiekama konkurence un ka tajā dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji.” (12) Austrijas līdzsvarošanas tirgus un tā galvenās iezīmes – jo īpaši uz tirgu pamatota cenu veidošana un samērā neliela cenu starpība (13) starp iepirkuma cenu no PSO un pārdošanas cenu – ir uzskatāmas par papildu norādi, ka uz elektroenerģijas ražošanu attiecas tieša konkurence.

(12)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma (elektroenerģijas) pazīmes un to, ka tās aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir liela nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas tirgos. Attiecībā uz lielajiem rūpnieciskajiem galapatērētājiem, kuri savu elektroenerģiju visdrīzāk saņem tieši no piegādātājiem, kas vienlaikus ir arī ražotāji, cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “dabisks konkurences efektivitātes radītājs var būt to lietotāju skaits, kuri maina piegādātāju. Ja piegādātāju nomaina tikai daži lietotāji, tas visdrīzāk norāda uz to, ka tirgus funkcionēšanā ir problēmas, kaut arī nevar neņemt vērā ieguvumus, ko rada iespēja noslēgt jaunu līgumu ar sākotnējo piegādātāju.” (14) Turklāt “tas, ka pastāv galapatērētājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir būtisks faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību. Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem.” (15)

(13)

Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju piegādātāja nomaiņas koeficients Austrijā attiecībā uz lieliem un ļoti lieliem klientiem ir 41,5 % (16). Turklāt Austrijā galapatērētājiem piedāvātā cena netiek regulēta (17), tas ir, cenas nosaka paši uzņēmumi, un to piemērošanai nav vajadzīgs nevienas iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Tādējādi Austrijā situācija attiecībā uz piegādātāju maiņu, ko veic lielie un ļoti lielie rūpnieciskie galapatērētāji, un galapatērētājiem noteikto cenu kontroli ir apmierinoša un uzskatāma par tiešas konkurences rādītāju.

IV.   SECINĀJUMI

(14)

Ņemot vērā 9. līdz 13. apsvērumā izvērtētos faktorus, jāuzskata, ka Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētais nosacījums par tiešu konkurenci attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu Austrijā ir izpildīts.

(15)

Turklāt, tā kā nosacījumu par neierobežotu piekļuvi tirgum uzskata par izpildītu, Direktīva 2004/17/EK nav jāpiemēro ne tajos gadījumos, kad līgumslēdzēji piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības Austrijā ražot elektroenerģiju, ne arī tad, kad tie organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai Austrijā.

(16)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju laikposmā no 2008. gada janvāra līdz februārim, kā tā ir atspoguļota Austrijas Republikas iesniegtajā informācijā, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā, 2007. gada paziņojumā un 2007. gada Komisijas dienestu darba dokumentā, kā arī Galīgajā ziņojumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs uz to, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvu 2004/17/EK nepiemēro līgumiem, ko piešķir līgumslēdzēji un kas paredzēti, lai dotu tiem tiesības ražot elektroenerģiju Austrijā.

2. pants

Lēmums ir adresēts Austrijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 7. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 213/2008 (OV L 74, 15.3.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/3/EK (OV L 17, 22.1.2008., 6. lpp.).

(4)  Sk. COM(2002) 851, galīgā redakcija, 10.1.2007., Komisijas paziņojums: “Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu” (turpmāk tekstā – “Galīgais ziņojums”, B pielikums, A.1. punkta 2. apakšpunkts).

(5)  Sk. Galīgā ziņojuma B pielikuma A.2. punkta 7. apakšpunktu.

(6)  COM(2005) 568, galīgā redakcija, 15.11.2005.

(7)  2005. gada pārskats, 2. lpp.

(8)  Sal. ar 2005. gada pārskatu, 7. lpp.

(9)  6. tabula “Vairumtirgus situācija 2006. g.”, 12. lpp., Komisijas dienestu darba dokuments “Pavaddokuments Pārskatam par progresu iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus izveidē”, COM(2008) 192, galīgā redakcija, 15.4.2008.,

(10)  23,5 % saskaņā ar Austrijas iestāžu sniegto informāciju.

(11)  T. i., iekšējam patēriņam un eksportam vajadzīgais elektroenerģijas daudzums.

(12)  Komisijas dienestu darba dokuments, 2005. gada pārskata tehniskais pielikums, SEC(2005) 1448, turpmāk tekstā – “tehniskais pielikums”, 67.–68. lpp.

(13)  Saskaņā ar Galīgā ziņojuma 993. punktu (52. tabulu) Austrijas līdzsvarošanas tirgus darbojas ar cenu starpību 27, kā rezultātā Austrija attiecībā pret ES cenu starpību diapazonu no 0 līdz 79 atrodas tā zemākajā pusē. Šajā analīzē apskatīta līdzsvarošanas tirgus darbības ietekme uz elektroenerģijas ražošanu, bet ne konkurences līmenis pašā līdzsvarošanas tirgū. Tāpēc saistībā ar to nav būtiski, vai zemās cenu starpības iemesls ir konkurence vai regulatora noteiktie cenu griesti; šajā analīzē nozīmes nav arī augstajam kocentrācijas līmenim līdzsvarošanas tirgū.

(14)  2005. gada pārskats, 9. lpp.

(15)  Tehniskais pielikums, 17. lpp.

(16)  Sk. dokumentu ar nosaukumu “Austrija – iekšējā tirgus faktu lapa”, kas publicēts http://ec.europa.eu/energy/energy_policy/doc/factsheets/market/market_at_en.pdf un kurā izmantota Energie-Control GmbH informācija, 2007. g.

(17)  Tehniskais pielikums, 107. lpp.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/32


 

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 21 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to iekšējo apdari

Iekļauts viss spēkā esošais teksts līdz:

3. papildinājums 01. grozījumu sērijai – Spēkā stāšanās diena: 2003. gada 31. janvāris

1.   PIEMĒROŠANAS JOMA

Šos noteikumus piemēro vieglo automobiļu iekšējai apdarei attiecībā uz:

1.1.

pasažieru salona iekšējās daļām, izņemot atpakaļskata spoguli vai spoguļus;

1.2.

vadības ierīču izvietojumu;

1.3.

jumtu vai atbīdāmu jumtu;

1.4.

sēdekļa atzveltni un sēdekļu aizmugurējām daļām;

1.5.

logu, jumta paneļu un šķērssienu sistēmu mehānismu darbināšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos.

2.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa tipa apstiprināšana attiecībā uz tā iekšējo apdari.

2.2.

Transportlīdzekļa tips” attiecībā uz pasažieru salona iekšējo apdari ir M1 kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc tādām būtiskām pazīmēm kā

2.2.1.

pasažieru salona virsbūves materiālu formas;

2.2.2.

vadības ierīču izvietojums;

2.2.3.

aizsardzības sistēmas darbības, ja atskaites zonu, kas atrodas galvas trieciena zonā un ko nosaka saskaņā ar VIII. pielikumu (dinamiskais novērtējums), ir izvēlējies pieteikuma iesniedzējs.

2.2.3.1.

Transportlīdzekļi, kas atšķiras tikai pēc to aizsardzības sistēmas(-u) darbības, pieder tam pašam transportlīdzekļu tipam, ja tie transportlīdzeklī esošām personām paredz līdzvērtīgu vai labāku aizsardzību salīdzinājumā ar sistēmu vai transportlīdzekli, kas ir iesniegts tehniskajam dienestam, kurš ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi.

2.3.

Atskaites zona” ir galvas trieciena zona, kas definēta šo noteikumu I. pielikumā, vai pēc izgatavotāja izvēles saskaņā ar VIII. pielikumu, izņemot šādas zonas (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes):

2.3.1.

zonu, kuru ierobežo izvirzīta horizontāla apļa projekcija, kas aptver stūrēšanas ierīces ārējās robežas, ko palielina aploce 127 mm platumā; šo platību zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai, kad pēdējā ir pozīcijā braukšanai taisni (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes);

2.3.2.

mērinstrumentu paneļa virsmas daļu, ko veido iepriekš 2.3.1. punktā precizētā platības mala un tuvākā iekšējā sānsiena; šo virsmas daļu zemāk ierobežo horizontāla plakne, kas ir pieskare stūrēšanas ierīces apakšējai malai (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes), un

2.3.3.

priekšējā stikla sānu statņus (sk. X. pielikuma 2.3. un 2.3.1. punkta piezīmes).

2.4.

Mērinstrumentu paneļa līmenis” ir līnija, ko nosaka punkti, kuros vertikālās pieskares saskaras ar mērinstrumentu paneli (sk. X. pielikuma 2.4. punkta piezīmes).

2.5.

Jumts” ir transportlīdzekļa augšējā daļa, kas sniedzas no priekšējā stikla augšējās malas līdz aizmugures loga augšējai malai un ko malās ierobežo sānsienu augšējais karkass (sk. X. pielikuma 2.5. punkta piezīmes).

2.6.

Plūsmas līnija” ir līnija, ko veido transportlīdzekļa sānu logu redzamā apakšējā kontūra.

2.7.

Kabriolets” ir transportlīdzeklis, kuram dažās konfigurācijās nav cietas virsbūves daļas virs plūsmas līnijas, izņemot priekšējos jumta balstus un/vai apgāšanās aizsargstieņus, un/vai drošības jostu stiprinājuma vietas (sk. X. pielikuma 2.5. un 2.7. punkta piezīmes).

2.8.

Transportlīdzeklis ar atbīdāmu jumtu” ir transportlīdzeklis, kuram var atlocīt vai atvērt jumtu vai tā daļu, atstājot esošos transportlīdzekļa konstrukciju elementus virs plūsmas līnijas (sk. X. pielikuma 2.5. punkta piezīmes).

2.9.

Saliekams (nolaižams) sēdeklis” ir papildu sēdeklis, kas paredzēts neregulārai lietošanai un ko parasti saloka, lai atbrīvotu eju.

2.10.

Aizsardzības sistēma” ir iekšējā apdare un ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošās personas varētu piesprādzēties.

2.11.

Aizsardzības sistēmas tips” ir aizsargierīču kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā

2.11.1.

to tehnoloģija;

2.11.2.

to ģeometrija;

2.11.3.

to materiāli.

2.12.

Mehāniski darbināmi logi” ir logi, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību.

2.13.

Mehāniski darbināmas jumta paneļu sistēmas” ir pārvietojami paneļi transportlīdzekļa jumtā, kurus aizver ar transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzību, veicot slīdošu un/vai noliecošu kustību, un kuri neiekļauj pārveidojamo virsējo daļu sistēmas.

2.14.

Mehāniski darbināmas šķērssienu sistēmas” ir sistēmas, kuras sadala pasažieru automobiļa salonu vismaz divās daļās un kuras noslēdz, izmantojot transportlīdzekļa enerģijas avotu.

2.15.

Atvērums” ir maksimālā brīvā atvere starp mehāniski darbināma loga vai šķērssienas, vai jumta paneļa augšējo vai priekšējo malu atkarībā no aizvēršanas virziena un transportlīdzekļa konstrukciju, kas veido loga, šķērssienas vai jumta paneļa robežas, skatoties no transportlīdzekļa iekšpuses vai attiecībā uz šķērssienas sistēmu – no pasažieru salona aizmugurējās daļas.

Lai izmērītu atvērumu, caur to no iekšpuses, izmantojot transportlīdzekļa ārpusi vai, ja vajadzīgs, no pasažieru salona aizmugurējās daļas parasti perpendikulāri loga, jumta paneļa vai šķērssienas malai un perpendikulāri aizvēršanas virzienam, kā ir redzams IX. pielikuma 1. zīmējumā, izbīda (nepieliekot spēku) cilindrisku testēšanas stieni.

2.16.

Atslēga

2.16.1.

Aizdedzes atslēga” ir ierīce, kas nodrošina elektroapgādi, kura ir nepieciešama transportlīdzekļa dzinēja vai motora darbināšanai. Šī definīcija neizslēdz nemehānisku ierīci.

2.16.2.

Jaudas atslēga” ir ierīce, kas ļauj pievadīt jaudu transportlīdzekļa enerģijas sistēmām. Tā var būt arī aizdedzes atslēga. Šī definīcija neizslēdz nemehānisku ierīci.

2.17.

Drošības spilvens” ir ierīce, ko uzstāda, lai papildinātu drošības jostas un ierobežotājsistēmas mehāniskos transportlīdzekļos, t. i., sistēmas, kas tad, ja transportlīdzekli ietekmē spēcīgs trieciens, automātiski atver elastīgu iekārtu, kura paredzēta, lai ar tajā esošas gāzes kompresiju ierobežotu smaguma spēku, kas rodas, vienai vai vairākām transportlīdzeklī esošas personas ķermeņa daļām saskaroties ar pasažieru salona iekšējo apdari.

2.18.

Asa mala” ir mala no cieta materiāla ar liekuma rādiusu, kas ir mazāks par 2,5 mm, izņemot izvirzījumiem, kas mazāki par 3,2 mm, mērot no paneļa saskaņā ar VI. pielikuma 1. punktā raksturoto procedūru. Šajā gadījumā nepiemēro minimālo liekuma rādiusu ar noteikumu, ka izvirzījuma augstums nav lielāks kā puse no tā platuma un tā malas nav asas (sk. X. pielikuma 2.18. punkta piezīmes).

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz iekšējo apdari iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

3.2.   Pieteikumam pievieno turpmāk norādītos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

detalizēts transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz priekšmetiem, kas ir minēti 2.2. punktā, kopā ar pasažieru salona fotoattēlu vai kopsalikuma attēlu. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošus numurus un/vai simbolus.

3.3.   Tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprināšanas testiem, jāiesniedz:

3.3.1.

pēc izgatavotāja izvēles vai nu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs, vai transportlīdzekļa daļas vai detaļas, kas ir būtiskas pārbaudēs un testos, kas ir paredzēti šajos noteikumos;

3.3.2.

pēc minētā tehniskā dienesta lūguma konkrētas izmantoto materiālu sastāvdaļas un konkrētus paraugus.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst turpmāk 5. punktā izklāstītajām prasībām, apstiprinājumu šim transportlīdzekļa tipam piešķir.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Pirmie divi cipari (pašlaik 01, ar ko apzīmēta 01 grozījumu sērija, kas stājās spēkā 1986. gada 26. aprīlī) norāda grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi, kas izdarīti šajos noteikumos apstiprinājuma izdošanas brīdī. Viena un tā pati Līgumslēdzēja puse nepiešķir šo numuru nevienam citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.   Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, atteikumu vai atsaukumu, vai ražošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

4.4.   Transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā, viegli pieejamā un apstiprinājuma veidlapā norādītā vietā jābūt piestiprinātam starptautiskam apstiprinājuma marķējumam, kas sastāv no:

4.4.1.

apļa, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (1);

4.4.2.

šo noteikumu numura, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar citiem vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti šim nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā aprakstītais simbols nav jāatkārto; šajā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus, kā arī visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem valsts ir piešķīrusi apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonās pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma marķējums ir salasāms un neizdzēšams.

4.7.   Apstiprinājuma marķējums ir piestiprināts tuvu izgatavotāja novietotajai datu plāksnītei.

4.8.   Šo noteikumu III. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

5.   PRASĪBAS

5.1.   Pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas virs mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis

5.1.1.   Atskaites zonai, kas definēta iepriekš 2.3. punktā, nedrīkst būt bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt nopietnu traumu risku transportlīdzekļa pasažieriem. Ja galvas trieciena zona ir noteikta saskaņā ar I. pielikumu, 5.1.2. līdz 5.1.6. punktā minētās detaļas uzskata par apmierinošām, ja tās atbilst šo punktu prasībām. Ja galvas trieciena zona ir noteikta saskaņā ar VIII. pielikumu, piemēro 5.1.7. punkta prasības (sk. X. pielikuma 5.1.1. punkta piezīmes).

5.1.2.   Transportlīdzekļa detaļas, kas atrodas atskaites zonā, izņemot tās, kuras neietilpst mērinstrumentu panelī un kuras atrodas mazāk kā 10 cm attālumā no stiklotām virsmām, ir enerģiju izkliedējošas, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Tās detaļas atskaites zonā, kuras atbilst abiem šādiem nosacījumiem, arī neaplūko (sk. X. pielikuma 5.1.2. punkta piezīmes),

5.1.2.1.

ja, veicot testu saskaņā ar šo noteikumu IV. pielikuma prasībām, svārsts saskaras ar detaļām ārpus atskaites zonas un

5.1.2.2.

ja pārbaudāmās detaļas ir novietotas mazāk kā 10 cm attālumā no detaļām, ar ko saskaras ārpus atskaites zonas, ja šo attālumu izmēra uz atskaites zonas virsmas,

nevienai apdares metāla daļai nav izvirzītu malu.

5.1.3.   Mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, ja vien tā neatbilst iepriekš 5.1.2. punktā minētajām prasībām, ir noapaļota ar izliekuma rādiusu, kas ir vismaz 19 mm (sk. X. pielikuma 5.1.3. punkta piezīmes).

5.1.4.   Slēdžiem, izvelkamām pogām u.tml., kas izgatavoti no cieta materiāla, kuriem, mērot saskaņā ar VI. pielikumā aprakstīto metodi no 32 mm līdz 95 mm attālumā no paneļa, šķērsgriezuma laukums ir vismaz 2 cm2, ko mēra 2,5 mm attālumā no visvairāk izvirzītā punkta, un noapaļotas malas ar izliekuma rādiusu ne mazāku par 2,5 mm (sk. X. pielikuma 5.1.4. punkta piezīmes).

5.1.5.   Ja šīs sastāvdaļas ir izvirzītas vairāk kā 9,5 mm no mērinstrumentu paneļa, tās ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela garenvirziena horizontāla spēka, ko rada zveltnis ar plakanu galu, kura diametrs nav lielāks par 50 mm, ietekmē varētu vai nu iebīdīties paneļa virsmā, līdz tās nav izvirzītas vairāk kā 9,5 mm, vai arī atdalīties; pēdējā gadījumā nepaliek bīstami izvirzījumi, kas lielāki par 9,5 mm; šķērsgriezuma laukums ne vairāk kā 6,5 mm attālumā no maksimālā izvirzījuma punkta, nav mazāks par 6,50 cm2 (sk. X. pielikuma 5.1.5. punkta piezīmes).

5.1.6.   Ja izvirzījums, kuru veido sastāvdaļa, kas izgatavota no mīksta materiāla ar A nostiprinājuma cietību, kura mazāka par 50, un sastāvdaļa uzmontēta uz cieta pamata, 5.1.4. un 5.1.5. punkta prasības attiecas tikai uz cieto pamatu vai to uzrāda ar pietiekamiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā rādiusa prasības nepiemēro (sk. X. pielikuma 5.1.6. punkta piezīmes).

5.1.7.   Tālāk uzskaitītos punktus piemēro šādos gadījumos.

5.1.7.1.

Ja transportlīdzekļa tipa aizsardzības sistēma nevar novērst transportlīdzeklī esošas personas, kas definētas VIII. pielikuma 1.2.1. punktā, galvas kontaktu ar mērinstrumentu paneli un ja dinamiskā atskaites zona saskaņā ar VIII. pielikumu ir noteikta, 5.1.2. līdz 5.1.6. punkta prasības ir piemērojamas tikai detaļām, kas atrodas attiecīgajā zonā.

Citu mērinstrumentu paneļa daļu detaļas, kas virs instrumentu paneļa iesniedzas sfēriskā telpā, kuras diametrs ir 165 mm, nedrīkst būt asas.

5.1.7.2.

Ja transportlīdzekļa tipa aizsardzības sistēma var novērst transportlīdzeklī esošu personu, kas definētas VIII. pielikuma 1.2.1. punktā, galvas kontaktu ar mērinstrumentu paneli un atskaites zona nav noteikta, 5.1.2. līdz 5.1.6. punkta prasības nav piemērojamas šim transportlīdzekļa tipam.

Instrumentu paneļa detaļas, kas virs instrumentu paneļa iesniedzas sfēriskā telpā, kuras diametrs ir 165 mm, nedrīkst būt asas.

5.2.   Izvirzītās pasažieru salona iekšējās detaļas, kas atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa priekšējo sēdekļu H punktu priekšpusē, izņemot sānu durvis un pedāļus

5.2.1.   Sastāvdaļas, uz ko attiecas 5.2. punkts, piemēram, slēdži, aizdedzes atslēga utt., atbilst iepriekšminētajām 5.1.4. līdz 5.1.6. punkta prasībām, izņemot pedāļus un to armatūru, un tās sastāvdaļas, ar ko nevar saskarties šo noteikumu VII. pielikumā aprakstītā un saskaņā ar tur aprakstīto procedūru izmantotā ierīce.

5.2.2.   Rokas bremzes svira, ja tā uzmontēta uz mērinstrumentu paneļa vai zem tā, ir novietota tā, lai, to atlaižot, transportlīdzeklī sēdošajiem nebūtu iespējams ar to saskarties frontāla trieciena gadījumā. Ja šis nosacījums nav izpildīts, vadības ierīču virsmas platība atbilst 5.3.2.3. punktā minētajām prasībām (sk. X. pielikuma 5.2.2. punkta piezīmes).

5.2.3.   Plaukti un citi līdzīgi elementi ir projektēti un konstruēti tā, lai to stiprinājumiem nekādā gadījumā nebūtu izvirzītu malu un lai tie atbilstu vienam vai otram no šādiem nosacījumiem (sk. X. pielikuma 5.2.3. punkta piezīmes):

5.2.3.1.

detaļai, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi, virsma ir vismaz 25 mm augsta, ar noapaļotām malām, kuru izliekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm. Šī virsma ir klāta ar enerģiju izkliedējošu materiālu, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā, un to testē saskaņā ar šo pielikumu, piemērojot triecienu horizontālā garenvirzienā (sk. X. pielikuma 5.2.3.1. punkta piezīmes),

5.2.3.2.

plaukti un citi līdzīgi elementi 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē, ko rada cilindrs ar 110 mm diametru un ar vertikālu asi, atdalās, salūst, tiek pamatīgi izkropļoti vai iebīdās uz iekšu, neradot bīstamas pazīmes uz plaukta malas. Spēks ir jāvirza uz plauktu vai citu līdzīgu elementu stiprāko daļu (sk. X. pielikuma 5.2.3.2. punkta piezīmes).

5.2.4.   Ja attiecīgie elementi iekļauj detaļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, iepriekšminētās prasības piemēro, izņemot prasības attiecībā uz enerģijas absorbciju, uz ko attiecas IV. pielikums, tikai cietam pamatam vai to var uzrādīt ar pietiekamiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā prasības attiecībā uz rādiusu nepiemēro.

5.3.   Cita iekšējā apdare pasažieru salonā, kas novietota priekšā šķērsplaknei, kura šķērso pašos aizmugurējos sēdekļos novietotā manekena torsa atskaites līniju (sk. X. pielikuma 5.3. punkta piezīmes)

5.3.1.   Piemērošanas joma

Tālāk 5.3.2. punktā minētās prasības attiecas uz vadības rokturiem, svirām, pogām un jebkādiem citiem izvirzītiem objektiem, kas nav minēti 5.1. un 5.2. punktā (sk. arī 5.3.2.2. punktu).

5.3.2.   Prasības

Ja 5.3.1. punktā minētie elementi ir novietoti tā, ka transportlīdzeklī sēdošie ar tiem var saskarties, tie atbilst 5.3.2.1. līdz 5.3.4. punktā minētajām prasībām. Ja tiem var pieskarties sfērā ar 165 mm diametru un tie atrodas virs priekšējo sēdekļu H punkta (sk. šo noteikumu V. pielikumu) un priekšā torsa šķērsplaknei, kura šķērso pašā aizmugurējā sēdeklī novietotā manekena torsa atskaites līniju, un ārpus zonām, kas noteiktas 2.3.1. un 2.3.2. punktā, – uzskata, ka šīs prasības ir izpildītas, ja (sk. X. pielikuma 5.3.2. punkta piezīmes)

5.3.2.1.

to virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to izliekuma rādiusi ir vismaz 3,2 mm (sk. X. pielikuma 5.3.2.1. punkta piezīmes);

5.3.2.2.

vadības sviras un pogas ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela uz priekšu vērsta garenspēka ietekmē vai nu izvirzījums tā visneizdevīgākajā stāvoklī samazinātos līdz ne vairāk kā 25 mm no paneļa vai minēto stiprinājumu virsmas, vai atdalītos vai saliektos: abos pēdējos gadījumos bīstami izvirzījumi nepaliktu. Stikla pacēlāji tomēr drīkst izvirzīties 35 mm no paneļa virsmas (sk. X. pielikuma 5.3.2.2. punkta piezīmes);

5.3.2.3.

Rokas bremzes svirai atbrīvotā stāvoklī un pārnesumu pārslēga svirai jebkādā pārnesumā kustībai uz priekšu, izņemot gadījumus, kad tā novietota 2.3.1. un 2.3.2. punktā noteiktajās zonās un zonās zem horizontālās plaknes, kas šķērso priekšējo sēdekļu H punktu, virsmas laukums ir vismaz 6 cm2, ko mēra šķērsgriezumā, kas ir parasts horizontālā garengriezumā līdz 6,5 mm attālumam no tālākās izvirzītās daļas, ar izliekuma rādiusu, kas ir ne mazāks kā 3,2 mm (sk. X. pielikuma 5.3.2.3. punkta piezīmes).

5.3.3.   Prasības, kas noteiktas 5.3.2.3. punktā, neattiecas uz grīdā iebūvētu rokas bremzes sviru; šāda veida bremzes svirām, ja roktura augstums atbrīvotā stāvoklī ir zem horizontālās plaknes, kura šķērso priekšējo sēdekļu H punktu (sk. šo noteikumu V. pielikumu), bremzes sviras šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 6,5 cm, ko mēra horizontālā plaknē ne vairāk kā 6,5 mm no tālākās izvirzītās daļas (mērot vertikāli). Izliekuma rādiuss nav mazāks par 3,2 mm.

5.3.4.   Citiem transportlīdzekļa aprīkojuma elementiem, uz ko neattiecas iepriekšējie punkti, piemēram, sēdekļa sliecītēm, ierīcei sēdekļa horizontālās vai vertikālās daļas regulēšanai, drošības jostu stiprinājumiem u.c., nepiemēro nevienu no šiem noteikumiem, ja tās atrodas zem horizontālās plaknes, kura šķērso katra sēdekļa H punktu, pat ja sēdošajam ir iespējams nonākt saskarē ar kādu no šīm iekārtām (sk. X. pielikuma 5.3.4. punkta piezīmes).

5.3.4.1.   Sastāvdaļām, kas uzmontētas uz jumta, bet kas nav daļa no jumta konstrukcijas, piemēram, rokturiem, lampiņām, saules aizsegiem u.c., liekuma rādiuss ir vismaz 3,2 mm. Turklāt izvirzīto detaļu platums nav mazāks kā to izvirzījums uz leju; alternatīvi, šīs sastāvdaļas iztur enerģijas izkliedēšanas testu saskaņā ar IV. pielikuma prasībām (sk. X. pielikuma 5.3.4.1. punkta piezīmes).

5.3.5.   Ja attiecīgās iekārtas iekļauj daļu, kas izgatavota no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, iepriekšminētās prasības piemēro tikai cietajam pamatam vai to var demonstrēt ar pietiekošiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā aprakstīto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu, saskaroties ar pamatu konkretizēta trieciena testa laikā. Šajā gadījumā prasības attiecībā uz rādiusu nepiemēro.

5.3.6.   Turklāt mehāniski darbināmi logi un šķērssienu sistēmas un to vadības ierīces atbilst 5.8. punkta prasībām.

5.4.   Jumts (sk. X. pielikuma 5.4. punkta piezīmes)

5.4.1.   Piemērošanas joma

5.4.1.1.   Prasības, kas noteiktas tālāk 5.4.2. punktā, attiecas uz jumta iekšējo virsmu.

5.4.1.2.   Tomēr tās neattiecas uz tādām jumta detaļām, ko nevar aizskart ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm.

5.4.2.   Prasības

5.4.2.1.   Jumta iekšējās virsmas daļa, kas atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai tiem priekšā, nav bīstami raupja vai ar asām malām, kas vērstas uz aizmuguri vai uz leju. Izvirzīto daļu platums ir ne mazāks kā to izvirzījums uz leju, un malu izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Jo īpaši cietais jumta ribojums, izņemot stikloto virsmu augšējo šķērsstieni un durvju rāmjus, nav izvirzīts uz priekšu vairāk kā 19 mm (sk. X. pielikuma 5.4.2.1. punkta piezīmes).

5.4.2.2.   Ja jumta ribojums neatbilst 5.4.2.1. punkta prasībām, tas iztur enerģijas izkliedēšanas testu saskaņā ar šo noteikumu IV. pielikuma prasībām.

5.4.2.3.   Metāla stieplēm, kuras izstiepj griestu iekšējo apšuvumu un saules aizsegu rāmjus, ir jābūt ar maksimālo diametru 5 mm vai jāspēj absorbēt enerģiju, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Saules aizsegu rāmju mīkstie apdares elementi atbilst iepriekš minētā 5.3.4.1. punkta prasībām.

5.5.   Transportlīdzekļi ar atbīdāmu jumtu (sk. X. pielikuma 5.5. punkta piezīmes)

5.5.1.   Prasības

5.5.1.1.   Uz transportlīdzekļiem ar atbīdāmu jumtu, kad tas ir aizvērtā stāvoklī, attiecas šādas prasības un iepriekš 5.4. punktā minētās prasības.

5.5.1.2.   Turklāt atvēršanas un vadības ierīces ir (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes):

5.5.1.2.1.

projektētas un konstruētas tā, lai iespējami izslēgtu nejaušu vai nepiemērotu darbību (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes);

5.5.1.2.2.

to virsma beidzas ar noapaļotām malām, un to izliekuma rādiusi ir vismaz 5 mm (sk. X. pielikuma 5.5.1.2., 5.5.1.2.1. un 5.5.1.2.2. punkta piezīmes);

5.5.1.2.3.

novietotas, atrodoties miera stāvoklī, zonās, ko nevar aizskart ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm. Ja šo nosacījumu nevar izpildīt, atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī vai nu paliek ievilktas, vai arī ir projektētas un konstruētas tā, lai 37,8 daN liela spēka ietekmē, kas iedarbojas šo noteikumu IV. pielikumā noteiktajā trieciena virzienā kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, vai nu šo noteikumu VI. pielikumā aprakstītais izvirzījums samazinās līdz ne vairāk kā 25 mm virs virsmas, uz kuras ir uzmontētas ierīces, vai arī ierīces atdalās; pēdējā gadījumā bīstami izvirzījumi nepaliek (sk. X. pielikuma 5.5.1.2.3. punkta piezīmes).

5.5.2.   Turklāt mehāniski darbināmas jumta paneļu sistēmas un to vadības ierīces atbilst 5.8. punkta prasībām.

5.6.   Kabrioleti (sk. X. pielikuma 5.6. punkta piezīmes)

5.6.1.   Attiecībā uz kabrioletiem, tikai apgāšanas aizsargstieņa augšpuses apakšējā daļa un priekšējā stikla rāmis visos tā parastajos izmantošanas stāvokļos atbilst 5.4. punkta prasībām. Saliekamo stieņu vai savienojumu sistēmai, ko izmanto mīksta jumta atbalstīšanai, ja tā atrodas virs transportlīdzeklī sēdošajiem vai to priekšā, nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas izvirzītas uz aizmuguri vai uz leju (sk. X. pielikuma 5.6.1. punkta piezīmes).

5.7.   Sēdekļu aizmugurējās daļas nostiprinātas pie transportlīdzekļa

5.7.1.   Prasības

5.7.1.1.   Sēdekļu aizmugurējām daļām nav bīstami raupju virsmu vai asu malu, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem risku vai traumu smagumu (sk. X. pielikuma 5.7.1.1. punkta piezīmes).

5.7.1.2.   Izņemot 5.7.1.2.1., 5.7.1.2.2. un 5.7.1.2.3. punktā paredzēto, priekšējā sēdekļa aizmugures daļa, kas ir galvas trieciena zona, kas aprakstīta šo noteikumu I. pielikumā, ir enerģiju izkliedējoša, kā aprakstīts šo noteikumu IV. pielikumā. Lai noteiktu galvas trieciena zonu, priekšējie sēdekļi, ja tie ir regulējami, atrodas pašā aizmugurējā vadītāja sēdekļa stāvoklī, ar atzveltnēm iespējami tuvāk 25° līmenim, ja vien izgatavotājs nav norādījis citādi (sk. X. pielikuma 5.7.1.2. punkta piezīmes).

5.7.1.2.1.

Attiecībā uz atsevišķiem priekšējiem sēdekļiem aizmugures pasažieru galvas trieciena zona sniedzas 10 cm uz katru pusi no sēdekļa centra līnijas sēdekļu atzveltņu aizmugures augšējā daļā.

5.7.1.2.1.1.

Ja sēdekļi ir aprīkoti ar pagalvjiem, katru testu veic, novietojot pagalvi viszemākajā stāvoklī un punktā, kas atrodas uz vertikālās līnijas, kura šķērso pagalvja centru.

5.7.1.2.1.2.

Ja sēdeklis ir projektēts tā, lai to varētu ierīkot vairāku tipu transportlīdzekļos, trieciena zonu nosaka pēc transportlīdzekļa, kura vadītāja sēdekļa pats aizmugurējais stāvoklis katram aplūkotajam tipam ir vismazāk izdevīgais; iegūto trieciena zonu uzskata par atbilstošu pārējiem tipiem.

5.7.1.2.2.

Attiecībā uz priekšējiem soliem trieciena zona sniedzas starp gareniskajām vertikālajām plaknēm 10 cm ārpus centra līnijas katram izraudzītajam papildu sēdeklim. Katra solam pievienotā papildu sēdekļa centra līniju nosaka izgatavotājs.

5.7.1.2.3.

Galvas trieciena zonā ārpus 5.7.1.2.1. punktā un 5.7.1.2.2. punktā noteiktajām robežām sēdekļa korpuss ir polsterēts, lai izvairītos no galvas tieša kontakta ar to; un šajās zonās izliekuma rādiuss ir vismaz 5 mm. Šīs daļas var atbilst enerģijas izkliedēšanas prasībām, kas precizētas šo noteikumu IV. pielikumā (sk. X. pielikuma 5.7.1.2.3. punkta piezīmes).

5.7.2.   Šīs prasības neattiecas uz pašiem aizmugurējiem sēdekļiem, sēdekļiem, kas vērsti uz sāniem vai atpakaļ, ar atzveltnēm kopā sastiprinātiem sēdekļiem vai saliekamiem (nolaižamiem) sēdekļiem. Ja sēdekļu, pagalvju un to atbalstu triecienu zonas satur detaļas, kas klātas ar materiālu, kas mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, iepriekšminētās prasības, izņemot tās, kuras attiecas uz šo noteikumu IV. pielikumā aprakstīto enerģijas izkliedēšanu, attiecas tikai uz cietajām detaļām.

5.7.3.   Šo noteikumu 5.7. punkta prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz sēdekļu aizmugurējām daļām, kas ir tā transportlīdzekļa tipa daļas, kurš ir apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 17 (03 vai jaunāka grozījumu sērija).

5.8.   Logu, jumta paneļu sistēmu un šķērssienu sistēmu mehāniska darbināšana

5.8.1.   Turpmāk dotās prasības attiecas uz mehāniski darbināmiem logiem/jumta paneļu sistēmām/šķērssienu sistēmām, lai līdz minimumam samazinātu traumu iespējamību, ko izraisa nejauša vai nepareiza to darbināšana.

5.8.2.   Parastas lietošanas prasības

Izņemot to, kas paredzēts 5.8.3. punktā, mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas var aizvērt, ievērojot vienu no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.1.

ja aizdedzes atslēga ir ievietota aizdedzes vadības ierīcē jebkurā lietošanas stāvoklī vai līdzvērtīgā stāvoklī nemehāniskas ierīces gadījumā;

5.8.2.2.

ja jaudas atslēga ir tikusi izmantota, lai aktivizētu energoapgādi mehāniski darbinātiem logiem, šķērssienu vai jumta paneļu sistēmām;

5.8.2.3.

ar muskuļu spēku, bez transportlīdzekļa enerģijas avota palīdzības;

5.8.2.4.

nepārtraukti ieslēdzot ar bloķēšanas sistēmu transportlīdzekļa ārpusē;

5.8.2.5.

starplaikā starp brīdi, kad aizdedze ir izslēgtā stāvoklī vai aizdedzes atslēga ir izņemta vai līdzvērtīgā stāvoklī nemehāniskas ierīces gadījumā, un brīdi, kad nevienas no abām priekšējām durvīm nav bijušas atvērtas pietiekami ilgi, lai transportlīdzeklī sēdošie varētu izkāpt;

5.8.2.6.

ja mehāniski darbināma loga, jumta paneļa vai šķērssienas aizvēršanās kustība sākas ar atvērumu, kas nepārsniedz 4 mm;

5.8.2.7.

ja mehāniski darbināms transportlīdzekļa durvju logs bez augšējā durvju rāmja aizveras automātiski, kad vien aizver attiecīgās durvis. Šajā gadījumā maksimālais atvērums, kas noteikts 2.15. punktā, pirms loga aizvēršanas nepārsniedz 12 mm;

5.8.2.8.

aizvēršana no tāluma ir pieļaujama ar nepārtrauktu tālvadības ierīces darbināšanu ar noteikumu, ka ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.8.2.8.1.

darbības attālums starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli nepārsniedz 6 m,

5.8.2.8.2.

darbības attālums starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli nepārsniedz 11 m, paredzot, ka starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli sistēmai ir vajadzīga neaizšķērsota, tieši savienojoša josla. To var pārbaudīt, novietojot necaurredzamu virsmu starp tālvadības ierīci un transportlīdzekli;

5.8.2.9.

aizvēršana ar vienu pieskārienu ir atļauta tikai mehāniski darbināmam vadītāja durvju logam un jumta panelim un tikai tad, ja aizdedzes atslēga ir tādā stāvoklī, kad motors darbojas. Tas atļauts arī tad, ja dzinējs ir izslēgts vai aizdedzes atslēga/jaudas atslēga ir izņemta, vai nemehāniskas ierīces gadījumā līdzvērtīgā stāvoklī, kamēr nevienas no abām priekšējām durvīm nav bijušas atvērtas pietiekami daudz, lai transportlīdzeklī sēdošie varētu izkāpt.

5.8.3.   Autoreversēšanas prasības

5.8.3.1.   Nepiemēro nevienu no 5.8.2. punkta prasībām, ja mehāniski darbināms logs/jumta paneļa sistēma/šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci.

5.8.3.1.1.   Šī ierīce maina loga/jumta paneļa/šķērssienas virzienu, pirms tas iedarbojas ar vairāk nekā 100 N lielu spiediena spēku 200 mm līdz 4 mm atvērumā virs mehāniski darbināma loga/šķērssienas augšējās malas vai atbīdāma jumta paneļa priekšējās malas un pie noliekta jumta paneļa aizmugurējās malas.

5.8.3.1.2.   Pēc šādas autoreversēšanas logs vai jumta panelis, vai šķērssiena atveras līdz vienam no šādiem stāvokļiem:

5.8.3.1.2.1.

stāvoklis, kas ļauj caur atvērumu ievietot pusnekustīgu cilindrisku stieni 200 mm diametrā tajā pašā saskares punktā(-os), ko izmantoja, lai noteiktu virziena maiņas režīmu 5.8.3.1.1. punktā;

5.8.3.1.2.2.

stāvoklis, kas atbilst vismaz sākuma stāvoklim, pirms uzsāk aizvēršanu;

5.8.3.1.2.3.

stāvoklis, kas ir vismaz par 50 mm lielāks nekā brīdī, kad tika uzsākta virziena maiņa;

5.8.3.1.2.4.

attiecībā uz jumta paneļa noliekšanas kustībām – maksimālais leņķiskais atvērums.

5.8.3.1.3.   Lai pārbaudītu mehāniski darbināmus logus/jumta paneļu sistēmas/šķērssienu sistēmas ar virziena maiņas ierīcēm saskaņā ar 5.8.3.1.1. punktu, caur atvērumu – no iekšpuses caur transportlīdzekļa ārpusi vai attiecībā uz šķērssienu sistēmām – no pasažieru salona aizmugurējās daļas, izbīda mērinstrumentu/testēšanas stieni tā, lai stieņa cilindriskā virsma pieskartos jebkurai transportlīdzekļa konstrukcijas daļai, kas veido loga/jumta paneļa atvēruma/šķērssienas robežu. Mērinstrumenta spēka novirzes rādītājs ir 10 ± 0,5 N/mm. Testēšanas stieņu stāvoklis (pareizi perpendikulārs logam/jumta panelim/šķērssienai un perpendikulāri aizvēršanas virzienam) ir attēlots šo noteikumu IX. pielikuma 1. attēlā. Testēšanas stieņa stāvokli paralēli malai un aizvēršanas virzienam saglabā līdz pat testēšanas beigām.

5.8.4.   Slēdžu novietojums un darbība

5.8.4.1.   Mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu/šķērssienu slēdži ir novietoti vai ar tiem darbojas tā, lai līdz minimumam samazinātu nejaušas aizvēršanās briesmas. Slēdžiem ir jābūt iedarbināmiem nepārtraukti attiecībā uz aizvēršanu, izņemot 5.8.2.7., 5.8.2.9. vai 5.8.3. punktā minēto gadījumu.

5.8.4.2.   Visus aizmugures logu, jumta paneļa un šķērssienu slēdžus, kurus izmanto transportlīdzekļa aizmugurē sēdošie, var izslēgt ar vadītāja kontrolētu slēdzi, kas atrodas priekšā vertikālai šķērsplaknei, kura šķērso priekšējo sēdekļu R punktus. Vadītāja kontrolētais slēdzis nav nepieciešams, ja aizmugures logs, jumta panelis vai šķērssiena ir aprīkota ar autoreversēšanas ierīci. Ja tomēr ir vadītāja kontrolēts slēdzis, ar to nevar ignorēt autoreversēšanas ierīci vai novērst šķērssienas sistēmas pazemināšanu.

Vadītāja kontrolētais slēdzis ir novietots tā, lai līdz minimumam samazinātu jebkādas nejaušas manipulācijas. To apzīmē ar simbolu, kas norādīts šo noteikumu IX. pielikuma 2. zīmējumā, vai līdzvērtīgu simbolu, piemēram, saskaņā ar ISO 2575:1998, kas ir redzams šo noteikumu IX. pielikuma 3. zīmējumā.

5.8.5.   Aizsardzības ierīces

Visas aizsardzības ierīces, kuras izmanto, lai novērstu piedziņas bojājumus pārslodzes vai apstāšanās gadījumā, pašas automātiski atsāk darboties pēc pārlādes vai automātiskas izslēgšanās. Pēc aizsardzības ierīču atiestates, aizvēršanas virzienā kustība neatsākas bez lēnas darbības kontroles ierīcē.

5.8.6.   Norādījumi rokasgrāmatā

5.8.6.1.   Transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā ir skaidri norādījumi attiecībā uz mehāniski darbināmu logu/jumta paneli/šķērssienu, tostarp:

5.8.6.1.1.

paskaidrojumi par iespējamām sekām (iesprostošanu);

5.8.6.1.2.

vadītāja kontrolētā slēdža lietošana;

5.8.6.1.3.

brīdinājuma ziņojums, norādot briesmas, jo īpaši bērniem, mehāniski darbināmu logu/jumta paneļu sistēmu/šķērssienu sistēmu nepareizas lietošanas/iedarbināšanas dēļ. Šajā informācijā jānorāda vadītāja atbildība, tostarp norādījumi pārējiem transportlīdzeklī sēdošajiem un ieteikums atstāt transportlīdzekli, tiklīdz no aizdedzes slēdzenes/jaudas slēdža ir izņemta atslēga vai tiklīdz līdzīgi notiek nemehāniskas ierīces gadījumā;

5.8.6.1.4.

brīdinājuma ziņojums, kurā norādīts, ka jābūt īpaši uzmanīgiem, izmantojot aizvēršanas no tāluma sistēmas (skatīt 5.8.2.8. punktu), piemēram, iedarbināt to tikai tad, kad vadītājam transportlīdzeklis ir skaidri redzams, lai pārliecinātos, ka mehāniski darbināmu logu/jumta paneļa/šķērssienas iekārta nevienu nav iesprostojusi.

5.8.7.   Ja mehāniski darbināma loga/jumta atvēršanas un/vai šķērssienas sistēma ir uzstādīta transportlīdzeklī, kuru nevar testēt saskaņā ar iepriekšminētajām testa procedūrām, apstiprinājumu var piešķirt, ja izgatavotājs var uzrādīt līdzvērtīgu vai labāku transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību.

5.9.   Cita neprecizēta apdare

5.9.1.   Šo noteikumu 5. punkta prasības piemēro apdarei, kas nav minēta iepriekšējos noteikumu punktos, kuri, ņemot vērā dažādās 5.1. līdz 5.7. punkta prasības un tās atrašanās vietu transportlīdzeklī, var saskarties ar transportlīdzeklī esošām personām. Ja šādas daļas ir izgatavotas no materiāla, kurš ir mīkstāks nekā A nostiprinājuma cietība 50, piestiprinot cietam pamatam, minētās prasības piemēro tikai cietajam pamatam vai to var demonstrēt ar pietiekošiem testiem saskaņā ar IV. pielikumā raksturoto procedūru, lai mīkstu materiālu ar A nostiprinājuma cietību, kas mazāka par 50, nenogrieztu konkretizēta trieciena testa laikā. Tādā gadījumā nepieciešamo rādiusu piemēro tikai mīkstajai virsmai.

5.9.2.   Tādām daļām kā, piemēram, centra vadības pultij vai citām transportlīdzekļa sastāvdaļām, kas iekļautas 5.9.1. punktā, saskaņā ar IV. pielikumu nav obligāti jāveic enerģijas izkliedēšanas tests jebkurai sastāvdaļai, ja transportlīdzeklim ir iespējams ar to saskarties, un procedūra, kas ir konkretizēta I. pielikumā, ja

 

pēc tehniskā dienesta atzinuma maz ticams, ka transportlīdzeklī esošās personas galva saskarsies ar sastāvdaļu, tāpēc ka transportlīdzeklī ir uzstādīta ierobežotājsistēma(-as) vai

 

tāpēc ka izgatavotājs var sekmēt šāda kontakta neiespējamību ar, piemēram, VIII. pielikumā raksturoto vai līdzvērtīgu metodi.

6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOŠANA UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

6.1.   Par katru gadījumu, kad transportlīdzekļa tips tiek mainīts, ziņo administratīvajai iestādei, kura ir apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu. Iestāde tad var vai nu

6.1.1.

uzskatīt, ka izmaiņas neradīs nelabvēlīgu ietekmi un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām, vai

6.1.2.

pieprasīt vēl vienu testēšanas pārskatu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2.   Par atteikumu vai piekrišanu izsniegt apstiprinājumu, konkrēti norādot izmaiņas, ziņo saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru šā nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3.   Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu, šādam attiecinājumam uz citu tipu piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

7.   RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

7.1.   Katrs transportlīdzeklis ar apstiprinājuma marķējumu saskaņā ar šiem noteikumiem atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam.

7.2.   Lai testētu atbilstību, kā noteikts 7.1. punktā, transportlīdzekli, uz kura saskaņā ar šiem noteikumiem ir apstiprinājuma marķējums, ņem no sērijas.

7.3.   Ja 5. punkta prasības ir ievērotas, tiek uzskatīts, ka ražojums atbilst šo noteikumu prasībām.

8.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

8.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 7.1. punktā minētajām prasībām vai ja transportlīdzeklis neiztur iepriekš 7. punktā minēto testu.

8.2.   Ja šā nolīguma Līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, atceļ apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

9.   RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc atbilstoša paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas nolīguma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu II. pielikumā.

10.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī apstiprinājumus izsniedzošo administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, uz kurieni sūta citās valstīs izdotos paziņojumus par piešķirtiem vai noraidītiem, vai anulētiem apstiprinājumiem.


(1)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Dienvidslāvijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai un 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35–36 (pieejams), 37 Turcijai, 38–39 (pieejams), 40 Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām, vai pievienojas tam, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma Līgumslēdzējām pusēm.


I PIELIKUMS

Galvas trieciena zonas noteikšana

1.

Galvas trieciena zonu veido visas transportlīdzekļa iekšējās virsmas, kas nav stiklotas, kuras var nonākt statiskā kontaktā ar sfērisko galvu, kuras diametrs ir 165 mm, kas ir mēraparatūras būtiska sastāvdaļa, kuras izmēri no locītavas centrālā punkta līdz galvas augšai ir nepārtraukti regulējami no 736 mm līdz 840 mm.

2.

Iepriekšminētā zona ir jānosaka ar šādu procedūru vai tās grafisko ekvivalentu

2.1.

Mēraparatūras centrālo punktu katram sēdvietas stāvoklim, ko paredzējis izgatavotājs, novieto šādi:

2.1.1.

attiecībā uz bīdāmiem sēdekļiem –

2.1.1.1.

H punktā (skatīt V pielikumu) un

2.1.1.2.

tajā punktā, kas atrodas horizontāli 127 mm uz priekšu no H punkta un augstumā, kas rodas H punkta augstuma izmaiņu rezultātā, ko izraisa nobīde uz priekšu par 127 mm vai 19 mm (sk. X pielikumu, I pielikuma 2.1.1.2. punkta piezīmes);

2.1.2.

attiecībā uz nebīdāmiem sēdekļiem –

2.1.2.1.

attiecīgā sēdekļa H punktā.

2.2.

Katrai dimensijai nosaka visus saskares punktus, kas atrodas uz priekšu no H punkta, – no centrālā punkta līdz galvas augšai, ko vien iespējams izmērīt ar mēraparatūru transportlīdzekļa iekšējos izmēros (sk. X pielikumu, I pielikuma 2.2. punkta piezīmes).

2.2.1.

Ja zveltņgalva, kuras plecs noregulēts minimālajā garumā, no H punkta daļēji apklāj priekšējo sēdekli, šai konkrētajai darbībai nenosaka saskares punktu.

2.3.

Nostādot mēraparatūru vertikāli, nosaka iespējamos saskares punktus, griežot to uz priekšu un atpakaļ caur visiem vertikālo plakņu lokiem līdz 90° leņķim katrā pusē transportlīdzekļa gareniskajai vertikālajai plaknei, kas šķērso H punktu.

2.3.1.

Nosakot saskares punktus, mēraparatūras pleca garumu konkrētās darbības laikā nemaina. Katra darbība sākas no vertikāla stāvokļa.

3.

“Saskares punkts” ir punkts, kurā iekārtas galva saskaras ar transportlīdzekļa iekšpuses daļu. Maksimālo kustību lejup ierobežo līdz stāvoklim, kad galva ir tangenciāla horizontālajai plaknei, kura atrodas 25,4 mm virs H punkta.


II PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image


III PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz iekšējo apdari ir apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 012349. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums tika piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 21 prasībām, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

B   PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 21 un 33 (1). Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka datumos, kad piešķirti šie apstiprinājumi, Noteikumos Nr. 21 bija ietverta 01. grozījumu sērija un Noteikumi Nr. 33 bija to sākotnējā redakcijā.


(1)  Otrais numurs ir tikai kā piemērs.


IV. PIELIKUMS

Enerģiju izkliedējošu materiālu testēšanas procedūra

1.   IZVEIDOŠANA, TESTĒŠANAS IEKĀRTA UN PROCEDŪRA

1.1.   Izveidošana

1.1.1.

Enerģiju izkliedējošo materiālu uzmontē un testē uz konstrukcijas nesošā elementa, uz kura tas ir uzstādāms transportlīdzeklim. Ja iespējams, testēšanu ieteicams izdarīt tieši uz karkasa. Konstrukcijas elementu vai virsbūvi stingri piestiprina pārbaudes stendam tā, lai tas nekustētos, kad uz to iedarbojas.

1.1.2.

Tomēr pēc izgatavotāja lūguma ierīci var uzmontēt uz apdares, kas imitē uzstādīšanu uz transportlīdzekļa, ar nosacījumu, ka sastāvdaļas un stiprinājuma kopumam ir tāds pats ģeometrisks izvietojums, tā cietības pakāpe nav zemāka, bet spēja izkliedēt uzkrāto enerģiju nav lielāka nekā īstajam sastāvdaļas un konstrukcijas nesošā elementa kopumam.

1.2.   Testēšanas iekārta

1.2.1.

Šajā iekārtā ir svārsts, kura asi balsta lodīšu gultņi un kura samazinātais svars (1) tā sitiena centrā ir 6,8 kg. Svārsta zemākais galu veido cieta zveltņgalva ar 165 mm diametru, kuras centrs ir identisks svārsta sitiena centram.

1.2.2.

Zveltņgalvai ir divi akselerometri un ātruma pārveidotājs, kuri spēj izmērīt lielumus trieciena virzienā.

1.3.   Reģistrācijas kontrolierīces

Reģistrācijas kontrolierīces ir tādas, ar kurām var izdarīt mērījumus ar šādu precizitātes pakāpi:

1.3.1.

Paātrinājums:

 

precizitāte = ± 5 % no faktiskās vērtības;

 

frekvenču raksturlīkne = līdz 1 000 Hz;

 

transversālā jutība = > 5 % no zemākā punkta skalā.

1.3.2.

Apgriezienu skaits

 

precizitāte = ± 2,5 % no faktiskās vērtības;

 

jutība = 0,5 km/h

1.3.3.

Laika reģistrēšana:

 

aprīkojums ļauj reģistrēt darbību visā tās laikā un veikt nolasījumus vienā sekundes tūkstošdaļā;

 

trieciena sākumu pirmās saskares brīdī starp zveltņgalvu un testējamo sastāvdaļu atzīmē reģistros, kurus izmanto testa analīzei.

1.4.   Testa metode (sk. X. pielikumu, IV. pielikuma 1.4. punkta piezīmes)

1.4.1.

Katrā testējamās virsmas trieciena punktā trieciena virziens ir pieskare I. pielikumā aprakstītās mēraparatūras zveltņgalvas trajektorijai.

1.4.1.1.

Saskaņā ar šo noteikumu 5.3.4.1. un 5.4.2.2. punktu testēšanas detaļām mēraparatūras plecu nomēra līdz saskarei ar attiecīgo detaļu līdz pat 1 000 mm robežai starp saskares punktu un iekārtas galvas augšdaļu. Tomēr attiecībā uz jumta ribojumu, kas ir minēts 5.4.2.2. punktā un kuram nevar pieskarties, ievēro šo noteikumu 5.4.2.1. punkta prasības, izņemot tās prasības, kas attiecas uz izvirzījuma augstumu.

1.4.2.

Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir 5 ° vai mazāk, testu veic tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar trieciena virzienu. Zveltņgalva triecas pret testējamo komponentu ar ātrumu 24,1 km/h; attiecībā uz sastāvdaļām, kas aptver nepiepūstu drošības spilvenu ar ātrumu 19,3 km/h; šo apgriezienu skaitu panāk vai nu ar vilces enerģiju, vai arī, izmantojot papildu motoru.

1.4.3.

Ja leņķis starp trieciena virzienu un virsmas perpendikulu trieciena punktā ir lielāks nekā 5 °, testu var veikt tā, lai svārsta pieskare sitiena centra trajektorijai sakristu ar trieciena centra perpendikulu. Tad testa ātrumu samazina līdz ātruma parastā komponenta vērtībai, kas noteikta 1.4.2. punktā.

2.   REZULTĀTI

2.1.   Testos, ko veic saskaņā ar iepriekšminētajām procedūrām, zveltņgalvas ātruma samazināšanās nepārsniedz 80 g nepārtraukti vairāk kā 3 sekundes tūkstošdaļas. Palēninājuma pakāpe, ko ņem vērā, ir divu deselerometru nolasījumu vidējais rādītājs.

3.   LĪDZVĒRTĪGAS METODES

3.1.   Līdzvērtīgas testa metodes ir atļautas ar nosacījumu, ka var iegūt iepriekš 2. punktā noteiktos rezultātus.

3.2.   Atbildību par citas metodes, kas nav aprakstīta 1. punktā, līdzvērtības apliecināšanu, uzņemas persona, kura šādu metodi izmanto.


(1)  Svārsta samazinātās masas “mr” attiecību pret svārsta kopējo masu “m” attālumā “a” no sitiena centra līdz griešanās asij un attālumā “l” no gravitācijas centra un griešanās ass izsaka ar šādu formulu: Mr = (m.l)/a.


V PIELIKUMS

H punkta un torsa faktiskā leņķa noteikšanas procedūra sēdvietām mehāniskajos transportlīdzekļos

1.   MĒRĶIS

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un torsa faktisko leņķi vienai vai vairākām sēdvietām mehāniskajā transportlīdzeklī un pārliecinātos par izmērīto datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām aprēķina specifikācijām (1).

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā.

2.1.

“Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība;

2.1.2.

torsa faktiskais leņķis un torsa projektētais leņķis, un to attiecība.

2.2.

“H punkta trīsdimensiju manekens” (3 DH manekens) ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos torsa leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3.

“H punkts” ir torsa un augšstilba ass centrs 3 DH manekenā, kas uzstādīts transportlīdzekļa sēdeklī saskaņā ar 4. punktu. H punkts atrodas ierīces ass vidū starp 3 DH manekenam abās pusēs redzamajiem H punkta ass galiem. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides sk. 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto metodi to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4.

“R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa izgatavotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu.

2.5.

“Torsa līnija” ir 3 DH manekena zondes ass, kad zonde ir pilnībā atvirzīta atpakaļ.

2.6.

“Torsa faktiskais leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kas iet caur H punktu, un torsa līniju, izmantojot 3 DH manekena atzveltnes leņķa kvadrantu. Torsa faktiskais leņķis teorētiski atbilst torsa projektētajam leņķim (pielaides sk. 3.2.2. punktā).

2.7.

“Torsa projektētais leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kura iet caur R punktu un torsa līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam atzveltnes stāvoklim, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8.

“Transportlīdzeklī esošas personas vidusplakne” (C/LO) ir katrā izraudzītajā sēdvietā novietotā 3 DH manekena vidusplakne; to attēlo H punkta koordināta uz Y ass. Atsevišķiem sēdekļiem sēdekļa vidusplakne sakrīt ar transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni. Citiem sēdekļiem transportlīdzeklī esošas personas vidusplakni nosaka izgatavotājs.

2.9.

“Trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10.

“Norādes zīmes” ir tādi fiziski punkti (caurumi, virsmas, zīmes vai robojumi) uz transportlīdzekļa virsbūves, ko nosaka izgatavotājs.

2.11.

“Transportlīdzekļa mērīšanas stāvoklis” ir transportlīdzekļa stāvoklis, ko nosaka norādes zīmju koordinātas trīsdimensiju koordinātu sistēmā.

3.   PRASĪBAS

3.1.   Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, jāuzrāda visi turpmāk minētie dati vai no tiem attiecīgi atlasīti dati šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātes trīsdimensiju koordinātu sistēmā;

3.1.2.

torsa projektētais leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2.   Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1.

H punkta koordinātes un torsa faktiskā leņķa vērtība, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto metodi, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātēm un torsa projektētā leņķa vērtību, ko norādījis izgatavotājs.

3.2.2.

R punkta un H punkta relatīvos stāvokļus un attiecību starp torsa projektēto leņķi un torsa faktisko leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkts pēc savām koordinātēm atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja torsa faktiskais leņķis no torsa projektētā leņķa neatšķiras vairāk par 5 grādiem.

3.2.3.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām, izmanto R punktu un torsa projektēto leņķi.

3.2.4.

Ja H punkts vai torsa faktiskais leņķis neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā minētajām prasībām, H punkts un torsa projektētais leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5.

Ja vismaz divās no trim iepriekš 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai, ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta stāvokli vai par torsa projektēto leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto pielikšanas punktu vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai torsa projektētais leņķis.

4.   H PUNKTA UN TORSA FAKTISKĀ LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA (sk. X pielikumu, V pielikuma 4. punkta piezīmes)

4.1.

Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ±10 oC temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls sasniedz telpas temperatūru. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma neviens sēdekļa komplekts vismaz 30 minūtes pirms 3 DH manekena uzstādīšanas netiek noslogots.

4.2.

Transportlīdzeklim jābūt iepriekš 2.1.1. punktā definētajā mērīšanas stāvoklī.

4.3.

Sēdeklis, ja tas ir regulējams, vispirms jānoregulē vistālāk atpakaļ parastajā vadīšanas vai pasažiera sēdēšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā tikai sēdekļa garenvirziena regulējumu, izņemot sēdekļa gājienu, kas nav paredzēts parastajiem braukšanas stāvokļiem. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķa, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Sēdekļiem ar atsperojumu vertikālo stāvokli stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4.

Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar 3 DH manekenu, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem. Ja sēdekli pārbauda ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, jābūt ar tādiem pašiem pamata parametriem (2), kādas ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5.

3 DH manekena pamatnes un muguras daļas komplektu noliek tā, lai transportlīdzeklī esošās personas vidusplakne (C/LO) sakristu ar 3 DH manekena vidusplakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma 3 DH manekenu drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret C/LO, ja 3 DH manekens atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala neļauj 3 DH manekenu regulēt.

4.6.

Pieliek pēdas un apakšstilba komplektus pamatnes komplektam vai nu pa vienam, vai izmantojot T veida stieņa un apakšstilbu komplektu. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa vidus virziena plaknei.

4.7.

3 DH manekena pēdu un kāju stāvokli noregulē šādi.

4.7.1.

Izraudzītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.

Ja nepieciešams, abu pēdu un kāju komplektus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas ieņemtu dabisku stāvokli uz grīdas starp vadības pedāļiem. Ja iespējams, kreiso pēdu novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no 3 DH manekena vidusplaknes kā labo pēdu pa labi. Spirta līmeņrādi, ar ko pārbauda 3 DH manekena šķērsvirziena novietojumu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot pamatni vai pavirzot kājas un pēdas komplektu uz aizmuguri. Līnija, kas iet caur redzamajiem H punkta ass galiem, paliek perpendikulāra sēdekļa vidus garenvirziena plaknei.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā atbalstās. Saglabā redzamo ass galu orientāciju.

4.7.2.

Izraudzītā sēdvieta: malējā aizmugurējā

Aizmugurējiem sēdekļiem vai papildu sēdekļiem kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas tad balstās uz grīdas dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, kalpo par atskaites pēdu un otru pēdu novieto tā, lai spirta līmeņrādis, ar ko pārbauda ierīces sēdvietas šķērsvirziena novietojumu, būtu vērsts horizontāli.

4.7.3.

Citas izraudzītās sēdvietas

Ievēro pamata metodi, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8.

Piestiprina apakšstilba un augšstilba smagumus un noregulē 3 DH manekenu.

4.9.

Noliec muguras daļu uz priekšu līdz priekšējai atdurei un atvelk 3 DH manekenu no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida stieni. Maina 3 DH manekena stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm.

4.9.1.

Ja 3 DH manekens tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Ļauj 3 DH manekenam slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida stienim vairs nav vajadzīga, t. i., līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina zemākās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja 3 DH manekens netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu metodi. Liek 3 DH manekenam slīdēt atpakaļ, pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi T veida stienim, līdz pamatne saskaras ar sēdekļa atzveltni (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10.

Pieliek 100 + 10 N slodzi 3 DH manekena muguras daļas komplektam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadranta un T veida stieņa virsmas. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas iet gar minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba stieņa (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras daļu atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Jābūt uzmanīgiem procedūras atlikušajā daļā, lai novērstu 3 DH manekena slīdēšanu uz priekšu.

4.11.

Uzliek labā un kreisā gurna smagumus un tad pēc kārtas astoņus torsa smagumus. Saglabā 3 DH manekena līmeni.

4.12.

Noliec muguras daļu uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Pašūpo 3 DH manekenu no vienas puses uz otru 10° lielā lokā (5° uz katru pusi no vertikālās vidusplaknes), izdarot trīs pilnus ciklus, lai nepieļautu, ka starp 3 DH manekenu un sēdekli rodas berze.

Kamēr manekenu šūpo, 3 DH manekena T veida stienis var tiekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida stienis jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānisku slodzi šūpošanas laikā. Jābūt uzmanīgiem, turot T veida stieni un šūpojot 3 DH manekenu, lai nodrošinātu to, ka nekādas nejaušas ārējas slodzes netiek pieliktas vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ.

Šajā laikā 3 DH manekena pēdas nevajag stabilizēt vai turēt. Ja pēdas maina stāvokli, tām uz brīdi jāļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras daļu atpakaļ pret atzveltni un pārbauda, vai abi spirta līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja 3 DH manekena šūpošanas darbības laikā ir notikusi pēdu kustība, to stāvoklis jāmaina šādi.

Pēc kārtas paceļ katru pēdu no grīdas tikai tik, cik vajadzīgs, lai nerastos papildu pēdas kustība. Šīs pacelšanas laikā kājas brīvi griežas, un netiek pieliktas nekādas uz priekšu vērstas vai sāniskas slodzes. Kad katru pēdu noliek atpakaļ lejup vērstā stāvoklī, papēdim jāsaskaras ar konstrukciju, kas ir tam paredzēta.

Pārbauda, vai sānu spirta līmeņrādis ir nulles stāvoklī; vajadzības gadījumā muguras daļas augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai noregulētu 3 DH manekena pamatni uz sēdekļa.

4.13.

Turot T veida stieni, lai nepieļautu 3 DH manekena slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, turpina šādi:

a)

atvirza muguras pamatni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

b)

muguras leņķa stienim pēc kārtas pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, tādā augstumā, kurš ir aptuveni torsa smagumu centrā, līdz gūžas leņķa kvadranta rādījumi liecina, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākts stabils stāvoklis. Rūpīgi seko, lai uz 3 DH manekenu neiedarbotos ārējas uz leju vai sāniem vērstas slodzes. Ja 3 DH manekenam līmenis jāregulē vēlreiz, muguras daļu pagriež uz priekšu, noregulē vēlreiz un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14.

Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Trīsdimensiju koordinātu sistēmā nosaka H punkta koordinātes.

4.14.2.

Torsa faktisko leņķi nolasa 3 DH manekena muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir pilnīgi atvirzīta atpakaļ.

4.15.

Ja vēlams atkārtoti uzstādīt 3 DH manekenu, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļu komplektu nenoslogo. 3 DH manekenu neatstāj uzliktu uz sēdekļa komplekta ilgāk par laiku, kas vajadzīgs, lai izdarītu testu.

4.16.

Ja sēdekļus vienā rindā var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “torsa faktisko leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto 3 DH manekenu nosēdinot vietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai. Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – malējais sēdeklis.


(1)  Jebkurām sēdvietām, kas nav priekšējie sēdekļi un kurām H punktu nevar noteikt ar “H punkta trīsdimensiju manekenu” vai procedūrām, kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem par atskaites punktu var pieņemt izgatavotāja norādīto R punktu.

(2)  Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas struktūra utt.

1. papildinājums

H punkta trīsdimensiju manekena apraksts (1)

(3 DH manekens)

1.   Muguras daļa un pamatne

Muguras daļa un pamatne būvēta no kompozītas plastmasas un metāla; tās imitē cilvēka torsu un augšstilbus, un tām ir mehāniska locījuma vieta H punktā. Kvadrants ir piestiprināts pie zondes, kuras locījuma vieta ir H punktā, lai mērītu torsa faktisko leņķi. Pēc regulējama augšstilba stieņa, kas piestiprināts pie pamatnes, nosaka augšstilbu viduslīniju, un tas kalpo par bāzes līniju gūžas leņķa kvadrantam.

2.   Ķermeņa un kāju elementi

Apakšstilba daļas pievieno pamatnes komplektam ar T veida stieni, kas savieno ceļus un kurš ir regulējamā augšstilba stieņa sānisks pagarinājums. Kvadranti ir iekļauti apakšstilbu daļās, lai mērītu ceļu leņķus. Kurpju un pēdu komplektus kalibrē, lai mērītu pēdas leņķi. Ar diviem spirta līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementus un smagumus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, ko radītu 76 kg smags vīrietis. Visas 3 DH manekena locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1.     attēls

3-D H manekena elementu nosaukumi

Image

2.     attēls

3-D H manekena elementu izmēri un slodzes sadalījums

Image


(1)  Lai saņemtu detalizētu informāciju par 3 DH manekena uzbūvi, vērsieties autoinženieru asociācijā: Society of Automotive Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

Šis manekens atbilst ISO standartā 6549-1980 aprakstītajam.

2. papildinājums

Trīsdimensiju koordinātu sistēma

1.

Trīsdimensiju koordinātu sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.

Transportlīdzekļa mērīšanas stāvokli nosaka, novietojot transportlīdzekli uz atbalsta virsmas tā, lai norādes zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajām vērtībām.

3.

R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja definētajām norādes zīmēm.

Attēls

Trīsdimensiju koordinātu sistēma

Image


(1)  Šī koordinātu sistēma atbilst ISO 1978. gada standartam 4130.

3. papildinājums

Atskaites dati par sēdvietām

1.   Atskaites datu kodēšana

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē pēc divu rakstzīmju koda. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustībai uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L

=

pa kreisi

C

=

vidū

R

=

pa labi

2.   Transportlīdzekļa mērīšanas stāvokļa apraksts:

2.1.

Norādes zīmju koordinātas

X

Y

Z

3.   Atskaites datu saraksts:

3.1.

Sēdvieta: …

3.1.1.

R punkta koordinātas

X

Y

Z

3.1.2.

Torsa projektētais leņķis: …

3.1.3.

Specifikācijas sēdekļu regulēšanai (1):

horizontālās

:

vertikālās

:

leņķa

:

torsa leņķa

:

Piezīme: atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.


(1)  Lieko svītrot.


VI PIELIKUMS

Metode, kā mērīt izvirzījumu

1.   Lai noteiktu, cik daudz ierīce ir izvirzīta no paneļa, uz kura tā ir uzmontēta, 165 mm sfēru virza uz priekšu un tur tā, lai tā pieskaras attiecīgajai detaļai, sākot no sākotnējas kontakta vietas ar attiecīgo detaļu. Projekcijas vērtība ir lielākā no visām iespējamajām “y” novirzēm, ko mēra no sfēras centra perpendikulāri panelim, un “x” novirze, ko mēra no sfēras centra perpendikulāri panelim.

1.1.   Ja paneļi un detaļas u.c. ir pārklāti ar materiāliem, kas ir mīkstāki par A nostiprinājuma cietību 50, iepriekš aprakstīto projekciju mērīšanas procedūru pielieto tikai pēc šādu materiālu noņemšanas.

2.   Atskaites zonā novietoto slēdžu, izvelkamu pogu u.c. izvirzījumu mēra, izmantojot tālāk aprakstītās testēšanas iekārtas un metodi.

2.1.   Iekārta

2.1.1.

Mēraparatūru izvirzījumiem ir puslodes veida zveltņgalva 165 mm diametrā, kurā atrodas slīdošs zveltnis 50 mm diametrā.

2.1.2.

Zveltņa plakanā gala relatīvais novietojums un zveltņgalvas mala ir redzama graduētajā skalā, kurā rādītājs reģistrē maksimālo iegūstamo mērījumu, kas sasniegts, kad aparātu noņem no testētās detaļas. Minimālais izmērāmais attālums ir 30 mm; mērīšanas skala ir graduēta pusmilimetra iedaļās, lai ļautu noteikt attiecīgo izvirzījumu lielumu.

2.1.3.

Kalibrēšanas procedūra

2.1.3.1.

Iekārtu novieto uz līdzenas virsmas, lai tā asis ir perpendikulāri minētai virsmai. Kad zveltņa plakanais gals pieskaras virsmai, skala ir noregulēta uz nulli.

2.1.3.2.

Starp zveltņa plakano galu un atbalsta virsmu ievieto 10 mm lielu atdalītāju; veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka rādītājs reģistrē šo mērījumu.

2.1.4.

Iekārta izvirzījumu mērīšanai ir redzama šā pielikuma papildinājuma attēlā.

2.2.   Testa metode

2.2.1.

Atvelkot atpakaļ zveltni, zveltņgalvā veidojas rieva, un rādītāju novieto pret zveltni.

2.2.2.

Iekārtu ar spēku, kas nepārsniedz 2 daN, pieliek mērāmajam izvirzījumam tā, lai zveltņgalva saskartos ar maksimālo aptverošo virsmas platību.

2.2.3.

Zveltni grūž uz priekšu, līdz tas saskaras ar mērāmo izvirzījumu, un izvirzījuma lielums ir redzams uz skalas.

2.2.4.

Zveltņgalvu noregulē, lai iegūtu maksimālu izvirzījumu. Izvirzījuma lielumu reģistrē.

2.2.5.

Ja divas vai vairāk vadības ierīces atrodas pietiekami tuvu, lai zveltnis vai zveltņgalva tām pieskartos vienlaicīgi, tās aplūko šādi.

2.2.5.1.

Vairākkārtējās vadības ierīces, kas var ietilpt zveltņgalvas rievā, uzskata par vienu izvirzījumu.

2.2.5.2.

Ja citas vadības ierīces, saskaroties ar zveltņgalvu, neļauj veikt normālu testēšanu, tās noņem, un testēšanu veic bez tām. Tās vēlāk var uzstādīt no jauna un testēt atsevišķi ar citām vadības ierīcēm, kas noņemtas, lai atvieglotu procedūru.

Papildinājums

Attēls

Iekārta izvirzījumu mērīšanai

Image


VII PIELIKUMS

Iekārta un procedūra šo noteikumu 5.2.1. Punkta piemērošanai

Tās detaļas (slēdžus, izvelkamas pogas u. c.), ar ko var saskarties, izmantojot turpmāk aprakstīto iekārtu un procedūru, uzskata par tādām, ar kurām ir iespējama pasažiera ceļgalu saskare. Kājas vadības ierīces ir ierīkotas kā pedāļi.

1.   Iekārta

1.1.   Iekārtas shēma

Image

2.   Procedūra

Iekārtu var novietot jebkādā stāvoklī zem mērinstrumentu paneļa tā, lai

2.1.

plakne XX’ paliek paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei;

2.2.

asi X var griezt virs un zem horizontālās plaknes līdz pat 30° leņķiem.

3.   Veicot iepriekšminēto testu, jānoņem visi materiāli, kuru A nostiprinājuma cietība ir mazāka par 50.


VIII. PIELIKUMS

Dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšana

1.   Dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšana attiecībā uz aizsardzības sistēmu

1.1.

Atšķirībā no 1. pielikumā aprakstītās procedūras pieteikuma iesniedzējs, izmantojot par pārbaužu veikšanu atbildīgā tehniskā dienesta procedūru, var pārliecināties, ka dinamiski noteiktā galvas trieciena zona ir atbilstīga šim transportlīdzekļa tipam.

1.2.

Vienai no turpmākajām metodēm ir jāatbilst dinamiski noteiktas galvas trieciena zonas noteikšanai.

1.2.1.

Transportlīdzekļa trieciena testi

Izmanto, lai noteiktu transportlīdzeklī esošo personu kustību secīgumu attiecībā uz transportlīdzekļa tipā uzstādīto aizsardzības sistēmu ar frontālo triecienu ± 30 ° diapazonā pret fiksētu cietu šķērsli ar vismaz 48,3 km/h trieciena ātrumu. Parasti ir pietiekami testēt 0 °, + 30 ° un – 30 °diapazonā.

Dinamiski noteikta galvas trieciena zona ir jānovērtē attiecībā uz transportlīdzeklī esošām personām (5. procentiles sieviešu, 50. procentiles vīriešu un 95. procentiles vīriešu pieauguša cilvēka manekenu tipi), ikviens no tiem ir novietots to ieteicamajā sēdvietā pirms izgatavotāja noteiktās pārbaudes.

1.2.2.

Ragavu testi

Kustību secīgumu pēta negatīvā paātrinājuma diagrammā, kas ir redzama Noteikumu Nr. 16 astotajā pielikumā (50 km/h ātruma maiņa), ņemot vērā iepriekšminēto manekenu sēriju un veidojot šo manekenu turpmāko pārvietošanās virzienu, kas atbilst manekenu kustībai reālu frontālā trieciena pārbaužu laikā saskaņā ar 1.2.1. punktu.

Manekenu turpmākās pārvietošanās virziens tiek uzskatīts par apmierinošu, ja testa priekšmeta, parasti ķermeņa korpusa, centra līnija aptver ± 18 ° diapazonu no ragavu garenvirziena centra līnijas. Parasti būtu pietiekami testēt 0 °, +18 ° un –18 °.

1.2.3.

Mākslīgi radīta trieciena testēšana

Transportlīdzeklī esošo personu, kuru atveidošanai izmanto 1.2.1. punktā minēto manekenu sēriju, kustības secīgumu analizē saskaņā ar 1.2.1. vai 1.2.2. punktu. Mākslīgi radīto apstākļu metodi izvērtē pie vismaz trijiem trieciena nosacījumiem saskaņā ar 1.2.1. vai 1.2.2. punktu.

2.   Dinamiski noteikta galvas trieciena zona iekļauj visas mērinstrumentu paneļa zonas, kam var pieskarties ar ierobežotu transportlīdzeklī esošo personu galvām, izmantojot transportlīdzekļa tipā uzstādīto aizsardzības sistēmu.

3.   Ja transportlīdzekļa tipam var uzstādīt dažādas aizsardzības sistēmas, var tikai izpētīt aizsardzības sistēmu ar minimālu veiktspēju. Tomēr aizsardzības sistēmas, kuras vadītājs vai transportlīdzeklī esošā persona var deaktivizēt, ir uzstādāmas saskaņā ar izgatavotāja ieteikumiem vai norādēm īpašnieku rokasgrāmatā.

Ja izgatavotājs paredz aizsardzības sistēmas daļas pastāvīgu deaktivizēšanu, tad šī daļa ir uzstādāma deaktivizētā konfigurācijā.

4.   Izgatavotājs vai tā pārstāvis var iesniegt aprēķinus, simulācijas, testu datus vai testu rezultātus, kas atbilstoši apstiprina dinamiski noteiktu galvas trieciena zonu.


IX PIELIKUMS

Cilindriska testēšanas stieņa tipiskais novietojums atbīdāmā jumtā un logu atvērumos

Image

Vadītāja kontrolēta slēdža simbolu paraugi

2.   zīmējums

Image

3.   zīmējums

(ISO 2575:1998)

Image


X PIELIKUMS

Piezīmes

2.3. punkts

Atskaites zonu nosaka bez atpakaļskata spoguļa. Enerģijas izkliedēšanas testu izpilda bez atpakaļskata spoguļa. Svārsts neietekmē spoguļa montāžu.

2.3. un 2.3.1. punktam

Brīvā zona aiz stūres, kā definēts šajos punktos, attiecas arī uz priekšējo pasažieru galvas trieciena zonu.

Ja ir regulējama stūre, galīgo brīvo zonu samazina līdz brīvās zonas parastajam izmēram katrai braukšanas pozīcijai, kādu var ieņemt stūre.

Ja ir iespējams izvēlēties starp dažādiem stūres ratiem, brīvo zonu nosaka, izmantojot visnelabvēlīgāko stūres ratu ar vismazāko diametru.

2.4. punktam

Mērinstrumentu paneļa līmenis sniedzas visā pasažieru salona platumā, un to nosaka ar aizmugurējiem saskares punktiem vertikālai līnijai ar mērinstrumentu paneli, kad šo līniju virza pāri transportlīdzekļa platumam. Ja vienlaicīgi ir divi vai vairāki saskares punkti, tad mērinstrumentu paneļa līmeņa noteikšanai izmanto zemāko saskares punktu. Attiecībā uz vadības pultīm, ja nav iespējams noteikt mērinstrumentu paneļa līmeni, atsaucoties uz vertikālas līnijas saskares punktiem, tad mērinstrumentu paneļa līmenis ir tur, kur horizontāla līnija 25,4 mm virs priekšējo sēdekļu H punkta šķērso vadības pulti.

2.5. punktam

Transportlīdzekļa malās jumts sākas durvju atvēruma augšējā malā. Parasti jumta sānu malas ir kontūras, kuras veido pārējās virsbūves apakšējā mala (sānskats), kad durvis ir atvērtas. Attiecībā uz logiem jumta sānu robeža ir nepārtraukta caurspīdīga līnija (sānu logu rūšu saskares punkts). Stiprinājumos jumta sānu robeža iet caur savienojuma līniju starp caurspīdīgajām līnijām. Definīcija 2.5. punktā attiecas uz jebkuru jumta atveri aizvērtā stāvoklī transportlīdzeklim, kas definēts 2.7. vai 2.8. punktā. Mērījumu nolūkā neņem vērā lejup vērstos atlokus. Tos uzskata par transportlīdzekļa sānsienas veidojošām daļām.

Image

2.7. punktam

Nenoņemamu aizmugures logu saprot kā cietu konstrukcijas elementu.

Automobiļus ar nenoņemamiem aizmugures logiem no cieta materiāla uzskata par automobiļiem ar atbīdāmu jumtu, kā definēts 2.8. punktā.

2.18. punktam

Attiecībā uz atstarpi starp cieta materiāla malu un paneli šo malu noapaļo līdz izliekuma minimālajam rādiusam atkarībā no atstarpes, kas parādīta 5.1.1. punkta piezīmes tabulā. To piemēro arī, ja izvirzījuma augstums, nosakot atbilstīgi VI pielikuma 1. punktā aprakstītajai procedūrai, ir vienāds ar 3,2 mm vai mazāks.

Ja atstarpe atrodas zonā, kur galvas trieciena tests ir veikts, malas, kas var saskarties testa(-u) laikā un izriet no detaļu pārvietojuma, aizsargā ar minimālo rādiusu 2,5 mm.

5.1.1. punktam

Asa mala ir mala no cieta materiāla ar liekuma rādiusu, kas ir mazāks par 2,5 mm, izņemot izvirzījumiem, kas mazāki par 3,2 mm, mērot no paneļa. Šajā gadījumā nepiemēro minimālo liekuma rādiusu ar noteikumu, ka izvirzījuma augstums nav lielāks kā puse no tā platuma un tā malas nav asas.

Uzskata, ka režģi atbilst noteikumiem, ja tie atbilst šajā tabulā dotajam prasību minimumam:

Atstarpe starp elementiem [mm]

Plakani elementi

Apaļi elementi, minimālais rādiuss [mm]

e/min. [mm]

min. rādiuss [mm]

0–10

1,5

0,25

0,5

10–15

2,0

0,33

0,75

15–20

3,0

0,50

1,25

Image

5.1.2. punktam

Testa laikā nosaka, vai stiegrojumam izmantotās detaļas trieciena zonā var pārvietoties vai izvirzīties uz āru, palielinot apdraudējumu pasažieriem vai traumu smagumu.

5.1.3. punktam

Šie divi jēdzieni (mērinstrumentu līmenis un apakšējā mala) var būt atšķirīgi. Tomēr šis punkts ir iekļauts 5.1. punktā (… virs mērinstrumentu paneļa līmeņa…) un tādēļ tas ir piemērojams tikai tad, ja šie abi jēdzieni ir kopā. Ja šie abi jēdzieni nav kopā, proti, ja mērinstrumentu paneļa apakšējā mala atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, to aplūko saskaņā ar 5.3.2.1. punktu, atsaucoties uz 5.8. punktu.

5.1.4. punktam

Ja roktura vai galviņas platuma izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 50 mm un tas atrodas zonā, kurā, ja tās platums būtu mazāks par 50 mm, maksimālo izvirzījumu noteiktu, izmantojot VI pielikuma 2. punktā minēto zveltņgalvas mēraparatūru. Maksimālo izvirzījumu nosaka saskaņā ar VI pielikuma 1. punktu, proti, izmantojot sfēru ar 165 mm diametru un nosakot maksimālo “y” ass augstuma atšķirību. Šķērsgriezuma laukumu izmēra plaknē, kas ir paralēla virsmai, uz kuras ir uzmontēta sastāvdaļa.

5.1.5. punktam

Noteikumu 5.1.4. un 5.1.5. punkts viens otru papildina; piemēro 5.1.5. punkta pirmo teikumu (proti, 37,8 daN liels spēks iebīdīšanai vai atdalīšanai) un pēc tam 5.1.4. punktu attiecībā uz iebīdīšanu līdz izvirzījumam no 3,2 līdz 9,5 mm vai attiecībā uz atdalīšanu – 5.1.5. punkta abus pēdējos teikumus (šķērsgriezuma laukumu mēra pirms spēka piemērošanas). Tomēr, ja praktiskos apstākļos jāpiemēro 5.1.4. punkts (iebīdīšana līdz attālumam zem 9,5 mm un virs 3,2 mm), būtu ērtāk pirms 5.1.5. punktā norādītā 37,8 daN spēka piemērošanas pēc izgatavotāja izvēles pārbaudīt 5.1.4. punkta specifikācijas.

Image

5.1.6. punktam

Tā kā attiecībā uz mīkstu materiālu klātbūtni prasības attiecas tikai uz cieto pamatu, izvirzījumu mēra tikai cietajam pamatam.

Nostiprinājuma cietības mērījumus veic paša testa objekta paraugiem. Ja sakarā ar materiāla stāvokli nav iespējams veikt cietības mērījumu ar A nostiprinājuma metodi, novērtējumam izmanto salīdzināmus mērījumus.

5.2.1. punktam

Neaplūko kāju pedāļus, to plecus un tiešo centrālo mehānismu, izņemot apkārtējo balstu metālu.

Aizdedzes atslēga ir paredzēta, lai nodrošinātu šā punkta prasības, ja tās uz āru izvirzītās daļas sastāv no materiāla, kam ir 60 līdz 80 A nostiprinājuma cietība un vismaz 5 mm biezums, vai uzsegts šāds vismaz 2 mm biezs materiāls uz visām virsmām.

5.2.2. punktam

Kritērijs, kā noteikt, vai saskare ar stāvbremžu vadības ierīci ir iespējama, ir šādu ierīču pielietojums:

 

Noteikumu I pielikumā norādītā zveltņa imitācija, ja vadības ierīce atrodas virs mērinstrumentu paneļa vai tā līmenī (jāpārbauda saskaņā ar 5.1. punktu un trieciena zonā);

 

Noteikumu VII pielikumā norādītais leņķis, ja vadības ierīces elements atrodas zem mērinstrumentu paneļa līmeņa (šajā gadījumā vadības sviru testē saskaņā ar 5.3.2.3. punktu).

5.2.3. punktam

Tehniskās specifikācijas, kas uzskaitītas 5.2.3. punktā, attiecas arī uz plauktiem un tām vadības pults detaļām zem mērinstrumentu paneļa līmeņa, kuras atrodas starp priekšējiem sēdekļiem, ja tie atrodas H punkta priekšpusē. Ja rieva ir noslēgta, to uzskata par cimdu nodalījumu, uz ko neattiecas šīs specifikācijas.

5.2.3.1. punktam

Precizētie izmēri attiecas uz virsmu, pirms tai pievieno materiālu ar A nostiprinājuma cietību 50 (skatīt 5.2.4. punktu). Enerģijas izkliedēšanas testus veic saskaņā ar IV pielikumu.

5.2.3.2. punktam

Ja plaukts atdalās vai salūst, tas nerada bīstamības pazīmes; tas attiecas ne tikai uz apmali, bet arī uz citām malām, kas vērstas uz pasažieru salona pusi, pielietota spēka rezultātā.

Plaukta stiprāko daļu uzskata par piegulošu armatūrai. Tāpat “pamatīgi izkropļots” nozīmē, ka pielietota spēka rezultātā plaukta novirzei, kas izmērīta no sākuma saskares punkta ar testa cilindru, jābūt locījumam vai deformācijai, kas redzama ar neapbruņotu aci. Elastīga deformācija ir pieņemama.

Testa cilindra garums ir vismaz 50 mm.

5.3. punktam

“Cita apdare” iekļauj tādas detaļas kā logu bultiņas, drošības jostu augšējās stiprinājuma vietas un citas detaļas, kas atrodas pēdu vietā un durvju pusē, ja vien šīs detaļas nav aplūkotas iepriekš vai ir izņēmums tekstā.

5.3.2. punktam

Uz to telpu, kas atrodas starp priekšējo starpsienu un mērinstrumentu paneli, kura atrodas augstāk nekā mērinstrumentu paneļa apakšējā mala, neattiecas 5.3. punkta specifikācijas.

5.3.2.1. punktam

Rādiuss 3,2 mm apmērā attiecas uz visām saskarsmes sastāvdaļām, uz kurām attiecas 5.3. punkts, aplūkojot visos pielietojuma stāvokļos.

Izņēmuma kārtā cimdu nodalījumus aplūko tikai noslēgtā stāvoklī, drošības jostas parasti aplūko tikai nostiprinātā stāvoklī, taču jebkura detaļa, kurai ir noteikts nostiprinājuma stāvoklis, arī atbilst 3,2 mm rādiusa prasībai minētajā nostiprinātajā stāvoklī.

5.3.2.2. punktam

Atskaites virsmu atrod, ar 2 daN spēku piemērojot ierīci, kas aprakstīta VI pielikuma 2. punktā. Ja tas nav iespējams, izmanto VI pielikuma 1. punktā aprakstīto metodi ar 2 daN spēku.

Bīstamu izvirzījumu novērtēšana ir tās iestādes ziņā, kas atbild par testiem.

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir mazāks par attiecīgi 35 vai 25 mm. Izvirzījumu izmēra zem piemērotās slodzes.

Horizontālo garenvirziena 37,8 daN spēku parasti piemēro ar zveltni, kam ir plakans gals, ne vairāk kā 50 mm diametrā, bet ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi; piemēram, noņemot šķēršļus.

Līdz ar jaunu modernu durvju dizainu, stikla pacēlāju rokturi reizēm ir iekļauti durvju paneļa formā. Reizēm transportlīdzeklī esošai personai ir grūti vai neiespējami pieskarties rokturim ar celi. Šajā gadījumā tehniskais dienests ar izgatavotāja piekrišanu izlemj, vai veikt noteikto spiešanas testu, vai ne.

5.3.2.3. punktam

Vistālāk izvirzītā daļa attiecībā uz pārnesumu pārslēga sviru ir tā roktura vai galviņas daļa, ar ko pirmo saskaras vertikālā šķērsplakne, kuru pārvieto gareniskā, horizontālā virzienā. Ja kāda no pārnesumu pārslēga sviras vai rokas bremzes daļām atrodas virs H punkta, šī svira būs jāaplūko tā, itkā tā visa atrastos virs H punkta līmeņa.

5.3.4. punktam

Ja horizontālā(-ās) plakne(-es), kas šķērso zemāko priekšējo un aizmugurējo sēdekļu H punktu, nesakrīt, tad nosaka vertikālu plāksni, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena asij un kura šķērso priekšējā sēdekļa H punktu. Brīvo zonu tad aplūko atsevišķi gan priekšējam, gan aizmugurējam pasažieru salonam saistībā ar to attiecīgo H punktu un līdz iepriekšnoteiktajai vertikālajai plaknei.

5.3.4.1. punktam

Pārvietojamus saules aizsegus aplūko visos lietošanas stāvokļos. Saules aizsegu rāmjus neuzskata par cietiem pamatiem (skatīt 5.3.5. punktu).

5.4. punktam

Kad testē jumtu, lai izmērītu tos izvirzījumus un daļas, kam var pieskarties ar sfēru, kuras diametrs ir 165 mm, griestu apšuvums ir jānoņem. Novērtējot precizētos rādiusus, ņem vērā proporcijas un īpašības, kas ir attiecināmas uz griestu apšuvumu. Jumta testējamais laukums sniedzas priekšā un virs šķērsplaknes, kuru ierobežo aizmugurējā sēdeklī novietotā manekena torsa atskaites līnija.

5.4.2.1. punktam

(Skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai).

Lejupvērstu izvirzījumu jumtam parasti mēra saskaņā ar VI pielikuma 1. punktu.

Izvirzītās detaļas platumu mēra taisnā leņķī attiecībā pret izvirzījuma līniju. Jo īpaši cietais jumta ribojums neizvirzās no jumta iekšējās virsmas vairāk par 19 mm.

5.5. punktam

Visām atbīdāmu jumtu ribām jāatbilst 5.4. punktam, ja sfērai ar 165 mm diametru iespējams ar tām saskarties.

5.5.1.2., 5.5.1.2.1., 5.5.1.2.2. punktam

Atvēršanas un vadības ierīces miera stāvoklī un ar aizvērtu jumtu atbilst visiem precizētajiem nosacījumiem.

5.5.1.2.3. punktam

37,8 daN lielu spēku piemēro pat tad, ja sākotnējais izvirzījums ir 25 mm vai mazāks. Izvirzījumu izmēra, piemērojot slodzi.

37,8 daN lielu spēku, ko piemēro trieciena virzienā, kas IV pielikumā noteikts kā pieskare zveltņgalvas trajektorijai, parasti piemēro ar tāda zveltņa palīdzību, kam ir plakans gals un diametrs ne lielāks par 50 mm, bet, ja tas nav iespējams, var izmantot līdzvērtīgu metodi, piemēram, noņemot šķēršļus.

“Miera stāvoklis” ir vadības ierīces stāvoklis, kad tā ir noslēgtā stāvoklī.

5.6. punktam

Pārveidojamo virsējo daļu stieņu sistēma nepārstāv pretapgāšanās stieni.

5.6.1. punktam

Priekšējā stikla augšējā daļa sākas virs priekšējā stikla caurspīdīgās kontūras.

5.7.1.1. punktam

Skatīt 5.1.1. punktu “asu malu” definīcijai.

5.7.1.2. punktam

Nosakot priekšējo sēdekļu atzveltnes galvas trieciena zonu, par šīs sēdekļa atzveltnes sastāvdaļu uzskata jebkuru konstrukciju, kas nepieciešama sēdekļa atzveltnes atbalstam.

5.7.1.2.3. punktam

Arī sēdekļu rāmju polsterējumā jāizvairās no bīstami raupjas virsmas un asām malām, kas varētu palielināt transportlīdzeklī sēdošajiem smagu miesas bojājumu risku.

I PIELIKUMAM

Galvas trieciena zonas noteikšana

2.1.1.2. punktam

Izvēle starp abām augstuma noteikšanas metodēm paliek izgatavotāja ziņā.

2.2. punktam

Nosakot saskares punktus, mēraparatūras pleca garumu konkrētās darbības laikā nemaina. Katra darbība sākas no vertikāla stāvokļa.

3. punktam

25,4 mm izmērs ir mērījums no horizontālās plaknes, kura šķērso H punktu, līdz horizontālajai pieskarei zveltņgalvas zemākajam profilam.

IV PIELIKUMAM

Enerģiju izkliedējošu materiālu testēšanas procedūra

1.4. punktam

Attiecībā uz jebkuras sastāvdaļas lūzumu enerģijas izkliedēšanas testa laikā skatīt piezīmi 5.1.2. punktā.

V PIELIKUMAM

H punkta un torsa faktiskā leņķa noteikšanas procedūra sēdvietām mehāniskajos transportlīdzekļos

4. punktam

Lai noteiktu H punktu jebkuram sēdeklim, pārējos sēdekļus vajadzības gadījumā var izņemt.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

16.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/71


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2008/586/KĀDP

(2008. gada 15. jūlijs),

ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2007/871/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 15. un 34. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (1).

(2)

Padome 2007. gada 20. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2007/871/KĀDP, ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (2).

(3)

Saskaņā ar Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP Padome pilnībā pārskatīja to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Kopējo nostāju 2007/871/KĀDP.

(4)

Kas attiecas uz vienu grupu, Padome ņēma vērā jaunāko informāciju, ko ir saņēmusi un kas pamato minētās grupas iekļaušanu sarakstā.

(5)

Padome ir noteikusi, ka viena persona būtu jāizslēdz no to personu, grupu un organizāciju saraksta, kurām piemēro Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP.

(6)

Pēc minētās pārskatīšanas Padome secināja, ka, izņemot 5. apsvērumā minēto personu, Kopējās nostājas 2007/871/KĀDP (3) pielikumā uzskaitītās [pārējās] personas, grupas un organizācijas ir bijušas iesaistītas terora aktos tajā nozīmē, kas paredzēta 1. panta 2. un 3. punktā Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti minētajā kopējā nostājā.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

To personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām piemēro Kopējā nostāju 2001/931/KĀDP, ir iekļauts šīs kopējās nostājas pielikumā.

2. pants

Ar šo ir atcelta Kopējā nostāja 2007/871/KĀDP.

3. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER


(1)  OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.

(2)  OV L 340, 22.12.2007., 109. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Kopējo nostāju 2008/347/KĀDP (OV L 116, 30.4.2008., 55. lpp.).

(3)  Kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2008. gada 29. aprīļa Kopējo nostāju 2008/346/KĀDP (OV L 116, 30.4.2008., 53. lpp.).


PIELIKUMS

To personu, grupu un vienību saraksts, kas minētas 1. pantā. (1)

1.   PERSONAS

1.

ABOU, Rabah Naami (pazīstams arī kā Naami Hamza, Mihoubi Faycal, Fiellah Ahmed Dafri Rèmi Lahdi), dzimis 1.2.1966. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

2.

ABOUD, Maisi (pazīstams arī kā Šveices Abderrahmane), dzimis 17.10.1964. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

3.

*ALBERDI URANGA, Itziar, dzimusi 7.10.1963.Durango, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 78.865.693 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

4.

* ALBISU IRIARTE, Miguel, dzimis 7.6.1961. Sansebastjanā, Guipúzcoa (Spānija), identitātes karte Nr. 15.954.596 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “Gestoras Pro-amnistía” loceklis

5.

AL-MUGHASSIL, Ahmad Ibrahim (pazīstams arī kā Abu Omran, Al-Mughassil, Ahmed Ibrahim), dzimis 26.6.1967.Qatif-Bab al Shamal (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

6.

AL – NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

7.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 16.10.1966.Tarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis

8.

*APAOLAZA SANCHO, Iván, dzimis 10.11.1971.Beasain, Guipúzcoa (Spānija), identitātes karte Nr. 44.129.178 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “K. Madrid” loceklis

9.

ARIOUA, Azzedine, dzimis 20.11.1960. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

10.

ARIOUA, Kamel (pazīstams arī kā Lamine Kamel), dzimis 18.8.1969. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

11.

ASLI, Mohamed (pazīstams arī kā Dahmane Mohamed), dzimis 13.5.1975.Ain Taya (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

12.

ASLI, Rabah, dzimis 13.5.1975.Ain Taya (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

13.

* ARZALLUS TAPIA, Eusebio, dzimis 8.11.1957.Regil, Guipúzcoa (Spānija), identitātes karte Nr. 15.927.207 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

14.

ATWA, Ali (pazīstams arī kā BOUSLIM, Ammar Mansour, SALIM, Hassan Rostom), libānietis, dzimis 1960. gadā Libānā, Libānas pilsonis

15.

BOUYERI, Mohammed (pazīstams arī kā Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 8.3.1978. Amsterdamā (Nīderlande) – “Hofstadgroep” loceklis

16.

DARIB, Noureddine (pazīstams arī kā Carreto, Zitoun Mourad), dzimis 1.2.1972. Alžīrijā – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

17.

DJABALI, Abderrahmane (pazīstams arī kā Touil), dzimis 1.6.1970. Alžīrijā – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

18.

* ECHEBERRIA SIMARRO, Leire, dzimis 20.12.1977.Basauri, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 45.625.646 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

19.

* ECHEGARAY ACHIRICA, Alfonso, dzimis 10.1.1958.Plencia, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 16.027.051 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

20.

EL FATMI, Nouredine (pazīstams arī kā Nouriddin EL FATMI, Nouriddine EL FATMI, Noureddine EL FATIMI, Abu Al KA'E KA'E, Abu QAE QAE, FOUAD, FZAD, Nabil EL FATMI, Ben MOHAMMED, Ben Mohand BEN LARBI, Ben Driss Muhand IBN LARBI, Abu TAHAR, EGGIE), dzimis 15.8.1982. Midarā (Maroka), pase (Marokas) Nr. N829139 – “Hofstadgroep” loceklis

21.

EL – HOORIE, Ali Saed Bin Ali (pazīstams arī kā AL – HOURI, Ali Saed Bin Ali, EL – HOURI, Ali Saed Bin Ali), dzimis 10.7.1965. vai 11.7.1965.El Dibabiya (Saūda Arābija) Saūda Arābijas pilsonis

22.

FAHAS, Sofiane Yacine, dzimis 10.9.1971. Alžīrā (Alžīrija) – “al-Takfir” un “al-Hijra” loceklis

23.

* GOGEASCOECHEA ARRONATEGUI, Eneko, dzimis 29.4.1967. Gernikā, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 44.556.097 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

24.

* IPARRAGUIRRE GUENECHEA, Ma Soledad, dzimis 25.4.1961.Escoriaza (Navarra), identitātes karte Nr. 16.255.819 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

25.

IZZ – AL – DIN, Hasan (pazīstams arī kā GARBAYA, AHMED, SA – ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis

26.

LASSASSI, Saber (pazīstams arī kā Mimiche), dzimis 30.11.1970. Konstantīnā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

27.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (pazīstams arī kā ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 14.4.1965. vai 1.3.1964. Pakistānā, pase Nr. 488555

28.

MOKTARI, Fateh, (pazīstams arī kā Ferdi Omar), dzimis 26.12.1974. Huseindejā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

29.

* MORCILLO TORRES, Gracia, dzimis 15.3.1967. Sansebastjanā, Guipúzcoa (Spānija), identitātes karte Nr. 72.439.052 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “K.a.s.”/“Ekin” loceklis

30.

* NARVÁEZ GOÑI, Juan Jesús, dzimis 23.2.1961. Pamplonā, Navarrā (Spānija), identitātes karte Nr. 15.841.101 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

31.

NOUARA, Farid, dzimis 25.11.1973. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

32.

* ORBE SEVILLANO, Zigor, dzimis 22.9.1975.Basauri, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 45.622.851 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “Jarrai-Haika-Segi” loceklis

33.

* PALACIOS ALDAY, Gorka, dzimis 17.10.1974.Baracaldo, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 30.654.356 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “K.Madrid” loceklis

34.

* PEREZ ARAMBURU, Jon Iñaki, dzimis 18.9.1964. Sansebastjanā, Guipúzcoa, (Spānija), identitātes karte Nr. 15.976.521 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “Jarrai-Haika-Segi” loceklis

35.

* QUINTANA ZORROZUA, Asier, dzimis 27.2.1968.Bilbao, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 30.609.430 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “K.Madrid” loceklis

36.

RESSOUS, Hoari (pazīstams arī kā Hallasa Farid), dzimis 11.9.1968. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

37.

* RUBENACH ROIG, Juan Luis, dzimis 18.9.1963.Bilbao, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 18.197.545 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “K.Madrid” loceklis

38.

SEDKAOUI, Noureddine (pazīstams arī kā Nounou), dzimis 23.6.1963. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

39.

SELMANI, Abdelghani (pazīstams arī kā Gano), dzimis 14.6.1974. Alžīrā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

40.

SENOUCI, Sofiane, dzimis 15.4.1971. Huseindejā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

41.

SISON, Jose Maria (pazīstams arī kā Armando Liwanag, Joma), dzimis 8.2.1939. Kabugao (Filipīnas) – “Filipīnu Komunistiskās partijas”, tostarp “NPA” vadošais loceklis

42.

TINGUALI, Mohammed (pazīstams arī kā Mouh di Kouba), dzimis 21.4.1964. Blidā (Alžīrija) – “al – Takfir” un “al – Hijra” loceklis

43.

* URANGA ARTOLA, Kemen, dzimis 25.5.1969.Ondarroa, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 30.627.290 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “Herri Batasuna”/“Euskal Herritarrok”/“Batasuna” loceklis

44.

* VALLEJO FRANCO, Iñigo, dzimis Bilbao, Biskajā (Spānija), identitātes karte Nr. 29.036.694 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”

45.

* VILA MICHELENA, Fermín, dzimis 12.3.1970.Irún, Guipúzcoa (Spānija), identitātes karte Nr. 15.254.214 – aktīvi darbojas organizācijā “E.T.A.”, “Kas/Ekin” loceklis

46.

WALTERS, Jason Theodore James (pazīstams arī kā Abdullah, David), dzimis 6.3.1985. Amersfortā (Nīderlande), pase (Nīderlandes) Nr. NE8146378 – “Hofstadgroep” loceklis

2.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

“Abu Nidal organizācija” – “ANO” (pazīstama arī kā “Fatah Revolucionārā padome”, “Arābu Revolucionārās brigādes”, “Melnais Septembris”, “Musulmaņu sociālistu revolucionāra organizācija”)

2.

“Al-Aqsa mocekļu brigāde”

3.

“Al-Aqsa e.V.”

4.

“Al – Takfir” un “Al – Hijra”

5.

*“Cooperativa Artigiana Fuoco ed Affini – Occasionalmente Spettacolare” (“Amatnieku kooperatīvs Uguns un tamlīdzīgi – dažreiz iespaidīgi”)

6.

* “Nuclei Armati per il Comunismo” (“Bruņotas vienības komunismam”)

7.

“Aum Shinrikyo” (pazīstama arī kā “AUM”, “Aum Augstākā patiesība”, “Aleph”)

8.

“Babbar Khalsa”

9.

*“Cellula Contro Capitale, Carcere i suoi Carcerieri e le sue Celle”- “CCCCC” (“Vienība pret kapitālu, cietumu, cietumsargiem un kamerām”)

10.

“Filipīnu Komunistiskā partija”, tostarp “Jaunā tautas armija” – “NPA”, Filipīnas, saistīta ar SISON, Jose Maria (pazīstams arī kā Armando Liwanag, Joma, “Filipīnu Komunistiskās partijas”, tostarp “NPA” vadošais loceklis)

11.

* “Continuity Irish Republican Army” – “CIRA”

12.

* “EPANASTATIKOS AGONAS” (“Revolucionārā cīņa”)

13.

* “Euskadi Ta Askatasuna”/“Tierra Vasca y Libertad” – “E.T.A.” (“Basku tēvzeme un brīvība” (Teroristu grupējumā “E.T.A.” ir šādas organizācijas: “K.a.s.”, “Xaki”, “Ekin”, “Jarrai-Haika-Segi”, “Gestoras pro-amnistía”, “Askatasuna”, “Batasuna” (pazīstama arī kā “Herri Batasuna”, “Euskal Herritarrok”))

14.

“Gama'a al – Islamiyya” (pazīstama arī kā “Al – Gama'a al – Islamiyya”_(“Islāma grupa” – “IG”)

15.

“İslami Büyük Doğu Akıncılar Cephesi” – “IBDA-C” (“Lielā Islāma Austrumu cīnītāju fronte”

16.

* “Grupos de Resistencia Antifascista Primero de Octubre” – “G.R.A.P.O.” (“Antifašistu pretestības” grupas “Pirmais oktobris”)

17.

“Hamas”, tostarp “Hamas – Izz al – Din al – Qassem”

18.

“Hizbul Mujahideen” – “HM”

19.

“Hofstadgroep”

20.

“Holy Land Foundation for Relief and Development”

21.

“International Sikh Youth Federation” – “ISYF”

22.

* “Solidarietà Internazionale” (“Starptautiskā solidaritāte”)

23.

“Kahane Chai” (pazīstama arī kā “Kach”)

24.

“Khalistan Zindabad Force” – “KZF”

25.

“Kurdistan Workers' Party”“PKK” (pazīstama arī kā “KADEK”, “KONGRA-GEL”)

26.

“Liberation Tigers of Tamil Eelam” – “LTTE”

27.

* “Loyalist Volunteer Force” – “LVF”

28.

“Mujahedin-e Khalq Organisation” – “MEK” vai “MKO”, neskaitot “Irānas pretošanās valsts padomi” – “NCRI” (pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas valsts atbrīvošanas armija” – “NLA” (“MEK” militārais grupējums), pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas tautas mudžahedīni” – “PMOI”, pazīstama arī ar nosaukumu “Irānas musulmaņu studentu sabiedrība”).

29.

“Ejército de Liberación Nacional” (“Nacionālā atbrīvošanās armija”)

30.

* “Orange Volunteers” – “OV”

31.

“Palestīnas Atbrīvošanās fronte” – “PLF”

32.

“Palestīniešu Islāma Jihad”– “PIJ”

33.

“Palestīnas atbrīvošanas Tautas Fronte” – “PFLP”

34.

“Palestīnas atbrīvošanas Tautas Fronte – virsvadība” (pazīstama arī kā “PFLP – virsvadība”)

35.

* “Real IRA”

36.

* “Brigate Rosse per la Costruzione del Partito Comunista Combattente” (“Sarkanās brigādes kaujinieciskās Komunistu partijas izveidei”)

37.

* “Red Hand Defenders” – “RHD”

38.

“Fuerzas armadas revolucionarias de Colombia” – “FARC” (“Kolumbijas revolucionārie armijas spēki”)

39.

* “Epanastatiki Pirines” (“Revolucionārās vienības”)

40.

* “Dekati Evdomi Noemvri” (“Revolucionārā organizācija 17. novembris”)

41.

“Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-Cephesi” – “DHKP/C”, (pazīstama arī kā “Devrimci Sol” (“Revolucionāri kreisie”), “Dev Sol”) (“Revolucionārā Tautas atbrīvošanās armija/fronte/partija”)

42.

“Sendero Luminoso” – “SL” (“Mirdzošā taka”)

43.

“Stichting Al Aqsa” (pazīstama arī kā “Stichting Al Aqsa Nederland”, “Al Aqsa Nederland”)

44.

“Teyrbazen Azadiya Kurdistan” – “TAK” (pazīstama arī kā “Kurdistan Freedom Falcons”, “Kurdistan Freedom Hawks”)

45.

*“Brigata XX Luglio” (“Divdesmitā jūlija brigāde”)

46.

* “Ulster Defence Association / Ulster Freedom Fighters – UDA/UFF”

47.

“Autodefensas Unidas de Colombia” – “AUC” (“Kolumbijas Apvienotie pašaizstāvēšanās spēki/grupa”)

48.

* “Federazione Anarchica Informale” – “F.A.I.” (“Neoficiālā anarhistu federācija”)


(1)  Uz personām, grupām vai vienībām, kas apzīmētas ar zvaigznīti, attiecas vienīgi Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 4. pants.