I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

11.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 654/2008

(2008. gada 29. aprīlis),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka tādu galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam, kas ir attiecināts arī uz Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas kumarīna sūtījumiem, kuru izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 9. pantu, 11. panta 2. punktu un 8. un 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu (EUR 3 479 par tonnu) Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2272/2004 (3) attiecinot minēto maksājumu uz importu, kas sūtīts no Indijas un Taizemes, un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1650/2006 (4) uz importu, kas sūtīts no Indonēzijas un Malaizijas.

(2)	Komisija ar 2005. gada 3. janvāra lēmumu (5) pieņēma Indijas ražotāja piedāvātās saistības sakarā ar izmeklēšanu par domājamo izvairīšanos no antidempinga maksājumiem, kas noteikti no Indijas vai Taizemes nosūtītajam kumarīna importam.

2. Pārskatīšanas pieprasījums

(3)	Pieprasījumu vienīgā Kopienas ražotāja vārdā, kas pārstāv visu Kopienas kumarīna ražošanu, 2007. gada 8. februārī iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“pieteikuma iesniedzējs”).

(4)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja un sniedza pietiekamus prima facie pieradījumus, ka a) ir dempinga un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespēja un b) ka attiecīgo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas turpināja importēt Kopienā būtiskos daudzumos un par dempinga cenām.

(5)	Tāpat ir izvirzīts apgalvojums, ka attiecīgā importētā ražojuma apjomi un cenas cita starpā ir turpinājušas negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares cenu līmeni, kas savukārt ir būtiski un negatīvi ietekmējis tās finansiālo un nodarbinātības stāvokli.

(6)

Turklāt pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka pasākumu piemērošanas laikposmā Ķīnas Tautas Republikas attiecīgā ražojuma eksportētāji/ražotāji ir mēģinājuši vājināt spēkā esošos pasākumus, tos apejot, un minētā prakse ir neitralizēta, paplašinot pasākumu jomu ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2272/2004 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1650/2006.

3. Izmeklēšanas sākšana

(7)	Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu izmeklēšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka izmeklēšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6).

4. Izmeklēšanas periods

(8)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (“PIP”) attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās izpēti aptvēra periodu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam. Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās novērtējumu aptvēra periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“pārskatīšanas periods”).

5. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(9)

Komisija oficiāli paziņoja par pārskatīšanas sākšanu Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieteikumu, ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā un to pārstāvjiem, ĶTR iestādēm un importētājiem, lietotājiem un attiecīgām asociācijām, par kurām zināms, ka uz tām attiecas pārskatīšanas sākšana. Komisija nosūtīja anketas ražotājiem eksportētājiem, ražotājam Indijā (analogā valsts, kā minēts 26. apsvērumā), vienīgajam Kopienas ražotājam, zināmajiem importētājiem un lietotājiem un tām personām, kas pieteicās pārskatīšanas sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā.

(10)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju acīmredzami lielo skaitu, paziņojumā par sākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai jāizmanto pārbaude izlases veidā, un, ja jāizmanto, lai veiktu izlases veida pārbaudi, visi ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar kumarīnu izmeklēšanas periodā. Divi uzņēmumi Ķīnas Tautas Republikā reaģēja uz atlases anketām, bet tikai viens turpmāk minētais uzņēmums izteica vēlmi sadarboties, aizpildot anketu:

—	Nanjing Jingqiao Perfumery/China Tuhsu Flavours & Fragrances Imp. & Exp. Corp.

(11)	Kopienas ražotājs un četri importētāji/lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem. Indijas ražotājs, ar kuru Komisija sazinājās analogās valsts jautājumā, atteicās sadarboties.

6. Saņemtās informācijas pārbaude

(12)	Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajām personām izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu.

(13)

Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos.

Kopienas ražotājs:

—	Rhodia Organics, (Liona) Francija;

Importētāji/lietotāji

—	Henkel KGaA, (Krēfelda) Vācija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz ko attiecās sākotnējā izmeklēšana, t. i., kumarīns, bālgans kristālisks pulveris, kam raksturīga svaigi pļauta siena smarža. To galvenokārt izmanto kā aromatizējošu ķīmisku vielu un kā fiksatīvu smaržvielu savienojumu izgatavošanai; šādus savienojumus izmanto mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas līdzekļu un smaržvielu izgatavošanā.

(15)

Kumarīnu, kas sākotnēji bija dabīgs produkts, ko ieguva no tonka pupām, tagad ražo sintētiski. To var iegūt sintēzes procesā, sākot no fenola, lai iegūtu salicilaldehīdu (Perkina reakcija), vai ar sintēzi no ortokrezola (Rašiga reakcija). Galvenā kumarīna ķīmiskā īpašība ir tā tīrība, kuras rādītājs ir kušanas temperatūra. Kopienā pārdotam standarta kvalitātes kumarīnam kušanas temperatūra ir starp 68 °C un 70 °C, kas atbilst 99 % tīrībai.

(16)	Attiecīgā ražojuma KN kods ir ex 2932 21 00.

2. Līdzīgais ražojums

(17)	Kā atklāja sākotnējā izmeklēšanā, no ĶTR uz Kopienu eksportētajam kumarīnam un Kopienas ražošanas nozares ražotajam un Kopienas tirgū pārdotajam kumarīnam ir vienādas fiziskās īpašības un pielietojums, un tāpēc tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Vispārīgi jautājumi

(18)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika izvērtēts, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(19)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu izmantoja tās pašas metodes, ko sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā termiņa beigu pārskatīšanā neguva informāciju par apstākļu maiņu, atkārtoti nepārbaudīja, vai ražotājiem būtu nosakāms tirgus ekonomikas režīms (“TER”).

(20)	Saskaņā ar statistikas datiem no visiem avotiem kopā ES importēja aptuveni 214 tonnas, no kurām aptuveni 137 tonnām bija izcelsme Ķīnā, kas ir aptuveni 20 % no ES patēriņa.

2. Pārbaude izlases veidā (eksportētāji) un sadarbība

(21)	Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā, kuras rezultātus publicēja 2002. gada maijā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc TER vai AT (“atsevišķs režīms”) netika piešķirts.

(22)

Veidlapas saistībā ar pārbaudi izlases veidā nosūtīja 21 iespējamajam ražotājam/eksportētājam ĶTR, bet tikai divi uzņēmumi reaģēja, no kuriem viens sadarbojās izmeklēšanā, atbildot uz anketas jautājumiem; tāpēc pārbaudi izlases veidā neveica. Šā uzņēmuma daļa no Ķīnas importa PIP bija aptuveni 5 % un aptuveni 17 % no kopējās Ķīnas ražošanas jaudas.

(23)

Ņemot vēra šo ārkārtīgi zemo sadarbības līmeni un faktu, ka viena uzņēmuma reprezentativitāte un ražošana Ķīnas tirgū ir ierobežota, noteica, ka PIP no ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams iegūt ticamu informāciju par attiecīgā ražojuma importu Kopienā. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, t. i., KN koda datus. Tomēr informāciju no vienīgās iesūtītās anketas saskaņā ar 18. pantu izmantoja ciktāl iespējams, lai salīdzinātu no pieejamajiem datiem iegūtos rezultātus.

(24)	Tika konstatēts, ka vairākumā šīs izmeklēšanas aspektos KN koda dati ir labākie pieejamie fakti. Taric dati un saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu iegūtie dati apliecināja KN koda datu precizitāti.

(25)	Ciktāl norādīts, to ražotāju datus par eksporta cenu, kas sadarbojās, un Komisijai pieejamo Ķīnas eksporta statistiku (kurā ir iekļauti dati arī par citiem ražojumiem, kas nav attiecīgais ražojums) izmantoja kā papildu datus.

3. Analogā valsts

(26)

Kumarīns ir smaržviela, kuru ražo nedaudzās valstīs pasaulē, tāpēc analogās valsts izvēle bija ārkārtīgi ierobežota. Saskaņā ar izmeklēšanā pieejamo informāciju PIP vienīgās ražotājas valstis bija Francija, Ķīna un Indija. Kā analogo valsti iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā izmantoja ASV, bet ASV uzņēmums starplaikā ir pārtraucis ražošanu. Sākšanas paziņojumā Indiju ierosināja par analogo valsti, tomēr Indijas ražotājs nepiekrita sadarboties.

(27)	Ņemot vērā šos konstatējumus, normālā vērtība bija jānosaka “izmantojot jebkuru citu piemērotu metodi” saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Kopienas ražošanas nozares datus uzskatīja par atbilstīgiem šādam nolūkam.

4. Dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(28)

23. apsvērumā minēto iemeslu dēļ dempinga starpību aprēķināja, izmantojot KN koda datus, kurus salīdzināja ar informāciju, kuru saņēma no vienīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās. Eksporta cenas Ķīnas importam koriģēja, nodrošinot, lai tām būtu salīdzināma bāze ar normālo vērtību. Ar minētajām korekcijām nodrošināja, lai aprēķinus veiktu, pamatojoties uz ražotāja cenu, un starpību starp eksporta cenu un normālo vērtību izteica procentos no CIF eksporta cenas. Pamatojoties uz iepriekšminēto, dempinga starpība PIP bija aptuveni 45 %.

5. Cenu salīdzinājums

(29)

Bez šaubām Ķīnas ražotāji, pasākumiem zaudējot spēku, visticamāk pārdotu lielus apjomus milzīgajā ES tirgū. Šis secinājums balstās uz turpmāk minēto informāciju, kas ir aprēķināta izmeklēšanā:

i)	PIP cenas Ķīnas vietējā tirgū bija par aptuveni 25 % zemākas nekā ES tirgū;

ii)	Ķīnas ražotāji lielāko daļu produkcijas pārdod eksporta tirgos, jo vietējais tirgus nav pietiekami liels, lai absorbētu visu produkcijas apjomu, un tāpēc, ka cenas vietējā tirgū ir salīdzināmas ar cenām, kas ir sasniedzamas trešo valstu tirgos;

iii)	cenas Kopienas tirgū bija augstākas par cenām, kuras Ķīnas ražotāji eksportētāji sasniedza, eksportējot uz trešām valstīm; minētais liecina, ka dempings pastāv arī citu trešo valstu tirgos un ka ražotājiem ĶTR būtu būtisks stimuls novirzīt savu eksportu uz Kopienu.

6. Neizmantotā jauda un krājumi ĶTR

(30)

Iepriekšējā izmeklēšanā, kuru pabeidza 2002. gada maijā, konstatēja, ka ĶTR bija ārkārtīgi lielas neizmantotās ražošanas jaudas (50 % līdz 60 % ražošanas jaudas). Tā kā Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija zems, izmeklēšanā guva ļoti maz informācijas par pašreizējo neizmantoto jaudu un krājumiem ĶTR.

(31)

Tomēr saskaņā ar anketu vienīgajam ražotājam, kas sadarbojās, bija ievērojama neizmantotā jauda. Šā ražotāja krājumi PIP beigās bija aptuveni 500 tonnas, kas PIP bija vairāk par 70 % ES tirgus apjoma. Ņemot vērā to, ka šā ražotāja ražošanas jauda ir 15 līdz 20 % ĶTR ražošanas jaudas, visticamāk, ir pieejami daudz lielāki krājumi, kas, pasākumiem zaudējot spēku, var iekļūt ES tirgū.

7. Trešo valstu tirgu vai ĶTR iekšējā tirgus iespējamā absorbēšanas kapacitāte

(32)

Ņemot vērā iepriekš minētos cenu salīdzinājumus, kā arī neizmantotās jaudas un krājumu pieejamību, nevar apgalvot, ka Ķīnas produkciju absorbēs trešo valstu tirgos vai Ķīnas iekšējā tirgū. Pēdējos 10 gados pieprasījums trešo valstu tirgos ir bijis relatīvi stabils, un ir gaidāms, ka tas būs stabils arī nākotnē. Šā iemesla dēļ ir skaidrs, ka Ķīnas ražotājiem, visticamāk, vajadzēs turpināt eksportēt uz Kopienu. Faktiski ES tirgus ir viens no vispievilcīgākajiem pasaulē, ņemot vērā tirgus lielumu un relatīvi augstās cenas. Ja pasākumus atceļ, visticamāk, uz ES tirgu tiktu novirzīts vēl lielāks importa apjoms par dempinga cenām.

8. Pasākumu apiešanas prakse

(33)

Ka minēts 1. apsvērumā, pasākumi, attiecībā uz kuriem veic pārskatīšanu, pasākumu apiešanas izmeklēšanas rezultātā ir attiecināti uz Indiju, Taizemi, Malaiziju un Indonēziju. Tas liecina par Ķīnas ražotāju īpašo ieinteresētību iekļūt Kopienas tirgū un par to, ka tie ir gatavi iekļūt Kopienas tirgū, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Tāpēc pasākumu apiešanas prakses esamība apstiprina secinājumu, ka, visticamāk, ja atceltu pasākumus, uz Kopienas tirgu tiktu novirzīts lielāks importa apjoms par dempinga cenām.

9. Secinājums par dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību

(34)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka dempings, visticamāk, turpinātos, ja pasākumus atceltu.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(35)	Izmeklēšanas periodā pieteikuma iesniedzēja pārstāvētais uzņēmums bija vienīgais kumarīna ražotājs Kopienā. Tāpēc šo Kopienas ražotāju uzskata par Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

E. ANALĪZE PAR STĀVOKLI KOPIENĀ

1. Kopienas patēriņš (7)

(36)

Ražojums, attiecībā uz kuru veic pārskatīšanu, ir daļa no viena KN koda. Lai šajā KN kodā noteiktu to ražojumu apjomu, kas nav attiecīgais ražojums, Komisijas dienesti, kā minēts 23. apsvērumā, salīdzināja KN datus ar citiem pieejamajiem statistikas avotiem. Salīdzinājumā konstatēja, ka gandrīz 100 % saskaņā ar šo KN kodu importēto ražojumu faktiski bija attiecīgais ražojums.

(37)	Tāpēc Kopienas patēriņu noteica, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomam Kopienas tirgū (anketas dati) pieskaitot KN koda datus par importu Eiropas Kopienā.

(38)	Kopumā pārskatīšanas periodā acīmredzamais kumarīna patēriņš samazinājās par 8 % (līdz 2005. gadam patēriņam samazinoties, bet turpmākajā laikā palielinoties). Patēriņa līmenis patlaban, šķiet, ir stabilizējies.

(39)

Kopienas patēriņš mainījās šādi:

1 tabula

2003

2004

2005

2006

PIP

Kopienas patēriņš

(indekss 2003 = 100)

100

91,4

82,4

92,3

2. Imports no attiecīgās valsts

a) Apjoms un tirgus daļa

(40)	Kā skaidrots 36. apsvērumā, KN kodu 2932 21 00 izmantoja kā attiecīgā ražojuma importa avotu Kopienā.

(41)

Attiecībā uz Ķīnas importu ir jāpievērš uzmanība pierādītai pasākumu apiešanas praksei, kuras rezultātā pasākumus attiecināja arī uz kumarīna importu no Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas. Pieņemto antidempinga pasākumu rezultātā ĶTR izcelsmes imports un ĶTR izcelsmes imports, kuru nosūtīja no citām valstīm, pārskatīšanas periodā ir samazinājies. Lai gan Ķīnas izcelsmes importa līmenis joprojām ir ievērojams, šis samazinājums liecina, ka pretapiešanas pasākumi iedarbojās.

(42)

Kā skaidrots 38. apsvērumā, attiecīgajā periodā acīmredzamais patēriņš ir samazinājies. Proporcionāli patēriņam Ķīnas imports ir samazinājies vēl vairāk, zaudējot tirgus daļu Kopienā, tādējādi Kopienas ražošanas nozarei gūstot labumu. Pārskatīšanas periodā trešo valstu imports Kopienā saglabājās tādā pašā līmenī.

2 tabula

	2003	2004	2005	2006	PIP
Apjoms importam par dempinga cenām (indekss 2003 = 100)	100	99,4	49,7	47	50,1
Importa apjoms no trešām valstīm	100	78	74,7	65,5	66,6
Tirgus daļas robežas importam par dempinga cenām	30 %–40 %	40 %–50 %	20 %–30 %	10 %–20 %	20 %–30 %

b) Cenas

(43)	Pārskatīšanas periodā no Ķīnas importētā kumarīna vidējās CIF cenas ilgstoši bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

3. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

a) Ražošana

(44)

No 2003. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms par 25 %. Tas ir saistīts ar faktu, ka, sākot ar 2003. gadu, pasākumu apiešanas prakses dēļ Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās. Turklāt samazinājās arī pārdošanas apjoms eksportam uz trešām valstīm, jo Kopienas ražošanas nozare saskārās ar lēto Ķīnas eksportu trešo valstu eksporta tirgos.

b) Jauda un tās izmantojums

(45)

Kā skaidrots 36. līdz 39. apsvērumā visā pārskatīšanas periodā Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms Kopienā bija relatīvi stabils. Tomēr šajā pašā periodā Kopienas ražošanas nozare saskārās ar ievērojamu eksporta apjoma lejupslīdi uz trešām valstīm. Šajos apstākļos, lai optimizētu jaudas izmantojuma līmeni, Kopienas ražošanas nozarei bija jāsamazina jauda. Neraugoties uz iepriekš minēto, jaudas izmantojums bija relatīvi zems.

3 tabula

	2003	2004	2005	2006	PIP
Ražošana	100	63,4	66,3	70,3	75,4
Ražošanas jauda	100	63,5	63,5	63,5	63,5
Jaudas izmantojums	100	99,8	104,4	110,8	118,8

c) Pārdošanas apjoms Kopienā

(46)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms EK pārskatīšanas periodā palielinājās par 36 %. Šī tendence bija iespējama, pateicoties pasākumu pagarināšanai par 5 gadiem un pasākumu apiešanas prakses efektīvai izskaušanai. Rezultātā, un kā minēts 41. apsvērumā, Ķīnas importa apjoms šajā paša periodā saruka. Imports no Indijas (vienīgās zināmās trešās valsts, kas ražo kumarīnu) bija veikts saskaņā ar uzņemtajām saistībām.

d) Krājumi

(47)	Pārskatīšanas periodā Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis samazinājās.

e) Tirgus daļa

(48)

Pārskatīšanas periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pieauga. Kā skaidrots 41. un 42. apsvērumā, spēkā esošie efektīvie pasākumi sekmēja Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas izaugsmi. Tirgus daļas pieaugums par 22 procentu punktiem pārskatīšanas periodā faktiski bija saistīts ar pasākumu apiešanas prakses izskaušanu.

f) Cenas

(49)	2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu vidējās neto pārdošanas cenas EK tirgū samazinājās par 10 %. Pēc 2004. gada cenas pakāpeniski pieauga, tomēr PIP tās nesasniedza 2003. gada līmeni. Attiecīgi pilnīga atgūšanās cenu ziņā nav notikusi.

(50)

Cenu stāvoklis atspoguļo spēcīgo spiedienu, ko radīja Ķīnas imports. Attiecīgajā periodā vidējās Ķīnas importa CIF cenas ilgstoši bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Pēc pasākumu ieviešanas PIP Ķīnas izcelsmes kumarīnu pārdeva par tādām pašām cenām, kā kumarīnu, ko izgatavoja Kopienas ražošanas nozare. Tādējādi Ķīnas eksporta cenas bija augstākās cenas, kurām Kopienas ražošanas nozarei bija attiecīgi jāpielāgo savas cenas. Rezultātā Kopienas ražošanas nozares cenas tiek nelabvēlīgi ietekmētas, un tās rentabilitāte ir zema.

(51)

Lai noteiktu Ķīnas izcelsmes kumarīna cenu samazinājuma turpināšanos, Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas nesaistītiem pircējiem salīdzināja ar CIF importa cenām līdz Kopienas robežai, izmantojot KN koda datus (kā skaidrots 23. apsvērumā). Salīdzinājums liecināja, ka, lai gan importa cenas bija gandrīz vienādas ar tām noteiktajām cenām, kas nerada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, imports neveicināja Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu.

4 tabula

	2003	2004	2005	2006	PIP
Krājumi	100	50,3	31	20,9	3,7
Ķīnas importa tirgus daļa	100	98	136,5	149,3	148
Cenas	100	90,4	93,7	96,6	97,3

g) Rentabilitāte

(52)

Attiecīgā ražojuma pārdevumu rentabilitāte nesaistītiem pircējiem Kopienā PIP bija pozitīva (nelielā mērā). Sākot ar 2004. gadu rentabilitātes tendences bija negatīvas, tomēr no 2006. gada novēroja nelielus uzlabojumus. Kā skaidrots 49. un 50. apsvērumā, zemā rentabilitāte ir daļēji saistīta ar nelabvēlīgām pārdošanas cenām, kā arī ar izmaksu pieaugumu, īpaši izejvielu cenas ziņā. Šo elementu negatīvo ietekmi uz rentabilitāti var tikai daļēji kompensēt, paaugstinot produktivitāti. Kopumā visā attiecīgajā periodā peļņa bija zemāka par normālo vērtību.

h) Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(53)	Tendences naudas plūsmā, ko radīja Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdevumi ES tirgū, atspoguļo rentabilitātes tendences. Jāatgādina, ka, lai gan naudas plūsmas līmenis bija zems, pārskatīšanas periodā tas bija pozitīvs.

(54)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozarei nav grūtību piesaistīt kapitālu un ka pārskatīšanas periodā kapitāla izmaksas bija būtiski ierobežotas. Tomēr spēja piesaistīt kapitālu jāuzskata par nozīmīgu rādītāju šajā izmeklēšanā, jo Kopienas ražošanas nozare ir liela grupa, kurā kumarīna ražošana ir tikai neliela daļa no kopējās ražošanas. Spēja piesaistīt kapitālu ir cieši saistīta ar visas grupas veikumu, nevis ar attiecīgā ražojuma rādītājiem.

i) Nodarbinātība, produktivitāte un algas

(55)

Pārskatīšanas periodā, īpaši sākot ar 2004. gadu, nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē samazinājās. Šī lejupslīde ir saistīta ar Kopienas ražošanas nozares veikto kumarīna ražošanas procesa reorganizāciju. Izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares produktivitāte, ko aprēķina kā ražošanas apjomu uz nodarbināto personu, būtiski palielinājās.

(56)

Kopējās algu izmaksas samazinājās 55. apsvērumā minētās reorganizācijas rezultātā. Pārskatīšanas periodā vidējā alga uz nodarbināto saglabājās tādā pašā līmenī.

5 tabula

	2003	2004	2005	2006	PIP
Nodarbinātie	100	86	61	57	57
Darba algas	100	89,6	65,5	63,4	63,4
Produktivitāte	100	76,4	111,8	129,4	135,3

j) Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(57)	Izmeklēšanas periodā ieguldījumu līmenis 2004. gadā sasniedza augstāko līmeni, bet turpmākajā laikposmā minētais rādītājs samazinājās. Pašreizējos tirgus apstākļos Kopienas ražošanas nozare vairāk koncentrējās uz esošā ražošanas aprīkojuma uzturēšanu, nevis ražošanas jaudas palielināšanu.

(58)	Raugoties no šīs perspektīvas, ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā attiecība starp Kopienas ražošanas nozares peļņu un aktīvu uzskaites vērtību, kā skaidrots 52. apsvērumā, atspoguļo rentabilitātes tendences.

k) Izaugsme

(59)	Kā skaidrots, sākot ar 36. apsvērumu, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms ES tirgū ir ievērojami pieaudzis, ļaujot Kopienas ražošanas nozarei atgūt būtisku tirgus daļu.

l) Dempinga starpības lielums

(60)

Analizējot dempinga starpības lielumu, jāņem vērā tas, ka ir spēkā pasākumi, lai likvidētu kaitējumu izraisošo dempingu. Tomēr, ņemot vērā importa apjomu PIP un ievērojamo dempinga līmeni, kas ir konstatēts (sk. 28. apsvērumu), tā ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nevar uzskatīt par mazsvarīgu.

m) Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

(61)

Jāņem vērā arī tas, ka Kopienas ražošanas nozare neatgūtos no iepriekšējā dempinga pēc tam, kad 2002. gadā noteica antidempinga pasākumus, jo tika īstenota pasākumu apiešanas prakse (pretpasākumus pieņēma tikai 2004. gadā un 2006. gadā). Pirms Padome piemēroja pretapiešanas pasākumus Indijai, Indonēzijai un Malaizijai un Komisija 2005. gadā apstiprināja saistības, importa līmenis no četrām iepriekš minētajām valstīm bija ievērojams un liedza Kopienas ražošanas nozarei atgūties no dempinga ietekmes.

4. Secinājums par Kopienas tirgus stāvokli

(62)

Antidempinga pasākumu piemērošanai ĶTR izcelsmes kumarīna importam un pasākumu attiecināšanai uz valstīm, kurās īstenoja pasākumu apiešanu, bija pozitīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozari, kas varēja daļēji atgūties no sarežģītā ekonomiskā stāvokļa. Kopienas ražošanas nozares centieni samazināt izmaksas un kāpināt produktivitāti uz nodarbināto nevarēja līdzsvarot izejvielu cenu pieauguma ietekmi un pārdošanas cenu samazinājumu Kopienas tirgū.

(63)	Kā skaidrots 33. apsvērumā, Ķīnas ražotāju īstenotā pasākumu apiešanas prakse apstiprina secinājumu, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir būtiski interesēti iekļūt Kopienas tirgū.

(64)

Ņemot vērā iepriekš skaidroto analīzi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils, lai gan pasākumi ir sekmējuši dempinga radītās negatīvās ietekmes ierobežošanu. Tomēr, palielinoties importam par dempinga cenām, visticamāk, stāvoklis saasināsies un Kopienas ražošanas nozares centieni nenesīs augļus; turklāt kopienas ražošanas nozarei visdrīzāk nāksies pārtraukt kumarīna ražošanu.

F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

(65)	Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām tika izvērtēti šādi apstākļi saskaņā 28. līdz 34. apsvērumā apkopotajiem faktiem.

(66)

Spēkā esošo pasākumu rezultātā Kopienas ražošanas nozare ir palielinājusi pārdošanas apjomu Kopienas tirgū. Saskaņā ar datiem Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ir būtiski pieaugusi tirgū, kur pārskatīšanas periodā pieprasījums ir samazinājies par 8 %. Tomēr Kopienas ražošanas nozare bija joprojām pakļauta cenu spiedienam.

(67)

Kā skaidrots 38. apsvērumā, lai gan patēriņš samazinājās par 8 %, saskaņā ar prognozēm par kumarīna patēriņu pasaulē (zināmā mērā patēriņš pakļauts modes tendencēm) būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Ir skaidras pazīmes, ka, pasākumiem zaudējot spēku, Ķīnas imports turpināsies par dempinga cenām. Turklāt lielas neizmantotās ražošanas jaudas Ķīnā liecina par to, ka importa apjoms Kopienā, visticamāk, palielinātos, ja pasākumus atceltu.

(68)

Visumā pretapiešanas procedūras rezultātā īstenotā pasākumu paplašināšana bija efektīva, proti, tika apturēta apiešanas prakse saistībā ar ĶTR izcelsmes attiecīgo ražojumu, kas sūtīts no Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas. Iespējams, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būs jāīsteno agresīva cenu politika Kopienā, lai atgūtu tirgus daļu, kas tika zaudēta, kad pasākumu apiešanu apturēja.

(69)	Kā secināts 29. apsvērumā, izmeklēšanā konstatēja, ka Ķīnas eksportētāji, pasākumiem zaudējot spēku, visticamāk pārdotu lielus apjomus Kopienas tirgū. Tas ļautu Ķīnas eksportētājiem lietot neizmantotās jaudas.

(70)	Šā scenārija iespējamību apstiprina fakts, ka cenas Kopienā ir augstākas par Ķīnas eksporta cenām citās trešajās valstīs. Minētais, visticamāk, sekmētu Ķīnas ražotāju intensīvāku darbību Kopienas tirgū.

(71)

Atceļot pasākumus, visticamāk, pieaugtu imports par zemākām cenām, kas savukārt radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozarei būtu jāsamazina cenas, lai saglabātu tirgus daļu, vai jāsaglabā cenas pašreizējā līmenī, zaudējot klientus un tādējādi samazinot pārdošanas apjomu. Pirmajā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei būtu jāstrādā ar zaudējumiem, bet otrajā gadījumā, samazinoties pārdošanas apjomam palielinātos izmaksas, kā rezultātā arī nāktos ciest zaudējumus.

(72)	Tāpēc, ja, atceļot pasākumus, imports pieaugtu prognozētajā līmenī, izmeklēšanā konstatēja, ka kaitējuma atkārtošanās iespējamība Kopienas ražošanas nozarei (kuras stāvoklis jau ir nestabils) ir liela. Būtībā Kopienas ražošanas nozarei būtu jāpārtrauc kumarīna ražošana.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana būtu pret Kopienas interesēm kopumā. Nosakot Kopienas intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, t. i., Kopienas ražošanas nozares, kumarīna importētāju/tirgotāju un lietotāju intereses. Komisija pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām personām, kas minētas iepriekš, lai novērtētu pasākumu saglabāšanas vai atcelšanas iespējamo ietekmi.

(74)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu izraisoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pastāv nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(75)	Vienīgā Kopienas ražotāja interesēs būtu turpināt kumarīna ražošanu.

(76)	Turklāt uzskata, ka, antidempinga pasākumiem zaudējot spēku, dempings, visticamāk, turpinātos un palielinātos, kā rezultātā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinātos līdz līmenim, kad Kopienas ražošanas nozarei būtu jāpārtrauc ražošana.

(77)	Kopumā var secināt, ka pasākumu turpināšana viennozīmīgi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3. Importētāju un lietotāju intereses

(78)	Komisijas dienesti sazinājās 13 importētājiem un 10 lietotājiem un nosūtīja anketas. Četri uzņēmumi, kas piekrita sadarboties, nosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem.

(79)	No minētajām četrām atbildēm viens uzņēmums nepiekrita pasākumiem, jo tas bija nobažījies par attiecīgā ražojuma cenu. Tomēr šis uzņēmums ziņoja, ka kumarīna izmaksu ietekme uz kopējām ražošanas izmaksām ir ļoti ierobežota.

(80)	Lai gan attiecīgo ražojumu izmanto citās nozarēs, kur tas bieži vien nav aizvietojams, tā nozīme galaprodukta sastāvā ir ļoti ierobežota daudzuma un cenu ziņā (vairākumā gadījumu mazāk nekā 1 %). Tāpēc antidempinga maksājuma ietekme uz lietotāju, kā arī uz gala patērētāju ir ļoti ierobežota.

(81)	Daži lietotāji apgalvoja, ka tie katrā gadījuma izmantotu Kopienas izcelsmes kumarīnu kvalitātes priekšrocību dēļ. Šos lietotājus nopietni ietekmētu Kopienas ražošanas nozares darbības pārtraukšana (gadījumā, ja pasākumus atceltu).

(82)

Analizējot Kopienas intereses, īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt kaitējumu radošā dempinga negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Šajā sakarā jāmin, ka pasaules kumarīna tirgus ir ļoti koncentrēts; tajā ir tikai nedaudzi ražotāji, no kuriem jaudas ziņā svarīgākie atrodas ĶTR un Kopienā. Tāpēc vairāku piegādes avotu saglabāšana (tostarp Kopienas ražošanas nozares) ir jāuzskata par svarīgu. Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis nav ierobežot piegādi no avotiem ārpus Kopienas un ka Ķīnas izcelsmes kumarīnu joprojām var importēt Kopienas tirgū.

(83)	Iepriekš minētie apsvērumi un zems sadarbības līmenis liecina, ka importētāju un lietotāju ekonomiskais stāvoklis spēkā esošo pasākumu rezultātā nepasliktinājās. Turklāt izmeklēšanā nekonstatēja, ka šāda negatīva ietekme saasinātos, ja pasākumus pagarinātu.

4. Secinājums par Kopienas interesēm

(84)	Ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu tam, ka pasākumu turpināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(85)	Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc šīs informācijas nodošanas atklātībā tām atvēlēja laiku paust savu viedokli.

(86)	Ņemot vērā iepriekš minēto, spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importu ir jāsaglabā.

(87)

Kā minēts 1. apsvērumā, pašreizējie antidempinga pasākumi, kas piemēroti ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, tika attiecināti uz kumarīna importu, kas sūtīts no Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā. Antidempinga maksājums, kuru saglabās attiecīgā ražojuma importam, būtu jāturpina attiecināt uz kumarīna importu, kas sūtīts no Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā. 2. apsvērumā minētais Indijas ražotājs eksportētājs, kuru atbrīvoja no pasākumiem, pamatojoties uz saistībām, kuras apstiprināja Komisija, ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu jāatbrīvo no pasākumiem, kurus ievieš ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam, kuru klasificē ar KN ex 2932 21 00 (Taric kods 2932210019).

2. Maksājuma likme ir EUR 3 479 par tonnu.

3. Ar šo galīgais antidempinga maksājums EUR 3 479 par tonnu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam ir attiecināts uz šā paša ražojuma importu, kas minēts pirmajā punktā un kas sūtīts no Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā (Taric kodi 2932210011, 2932210015 un 2932210016).

2. pants

1. Laišanai brīvā apgrozībā deklarētajam importam nepiemēro 1. pantā paredzēto antidempinga maksājumu ar noteikumu, ka attiecīgos izstrādājumus ražojuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija un kuru nosaukumi uzskaitīti attiecīgajā Komisijas lēmumā, kurā laiku pa laikam tiek izdarīti grozījumi, un ir importēti saskaņā ar minēto lēmumu.

2. Šā panta 1. punktā minēto importu atbrīvo no antidempinga maksājuma ar nosacījumu, ka:

a)	dalībvalstu muitas iestādēm iesniegts faktūrrēķins, kurā iekļauti vismaz pielikumā uzskaitītie elementi, pēc deklarācijas iesniegšanas par laišanu brīvā apgrozībā; kā arī

b)	preces, kuras deklarē un uzrāda muitas iestādēm, precīzi atbilst faktūrrēķinā sniegtajam aprakstam.

3. pants

Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4. pants

Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozībā un tāpēc faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir proporcionāli sadalīta, lai noteiktu preču muitas vērtību saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (8) 145. pantu, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta pēc iepriekš norādītās summas, samazina par procentu likmi, kas atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālajam sadalījumam.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2008. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. RUPEL

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV L 123, 9.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1854/2003 (OV L 272, 23.10.2003., 1. lpp.).

(3) OV L 396, 31.12.2004., 18. lpp.

(4) OV L 311, 10.11.2006., 1. lpp.

(5) OV L 1, 4.1.2005., 15. lpp.

(6) OV C 103, 8.5.2007., 15. lpp.

(7) Tā kā vienīgais Kopienas ražotājs veido Kopienas ražošanas nozari, šajā regulā konfidencialitātes nolūkā sniegs indeksētus vai aptuvenus datus.

(8) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

PIELIKUMS

Faktūrrēķinā, ko pievieno kumarīna pārdevumiem, kurus uzņēmums veic Kopienā un uz kuriem attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1.	Virsraksts “FAKTŪRRĒĶINS, KAS PIEVIENOTS PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2.	Regulas 2. panta 1. punktā minētā uzņēmuma nosaukums, kas izrakstījis faktūrrēķinu.

3.	Faktūrrēķina numurs.

4.	Faktūrrēķina izrakstīšanas datums.

5.	Taric papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā minētās preces muitojamas uz Kopienas robežas.

Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

—	ražojuma koda numurs (RKN), kuru izmanto pārbaudes un uzņēmuma mērķiem,

—	skaidri formulēts attiecīgajam RKN atbilstošo preču apraksts (piemēram “RKN …”),

—	uzņēmuma ražojuma koda numurs (URK) (ja ir),

—

KN kods,

—	daudzums (jānorāda kilogramos).

7.	Tā uzņēmuma nosaukums, kas importē Kopienā un kam uzņēmums tieši izraksta faktūrrēķinu, kurš pievienots precēm, uz ko attiecas saistības.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izrakstījusi faktūrrēķinu un parakstījusi šādu deklarāciju:

“Es, zemāk parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādīto preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu notiek atbilstoši [uzņēmums] piedāvāto un Eiropas Komisijas ar Lēmumu [ierakstīt numuru] pieņemto saistību darbības jomai un noteikumiem. Es apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

11.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/17

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 657/2008

(2008. gada 10. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 102. pantu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Tā kā ir nepieciešami turpmāki grozījumi, minētā regula ir jāatceļ un skaidrības un racionalitātes dēļ jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2)

Atbalsts, kas paredzēts piena un dažu piena produktu piegādei skolēniem, tiek sniegts bērnudārziem, citām pirmsskolas iestādēm, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēm. Ņemot vērā cīņu pret aptaukošanos, un lai nodrošinātu bērniem veselīgus piena produktus, pret minēto veidu skolām jāattiecas vienādi, un shēmai jābūt tām pieejamai. Lai atvieglotu pārvaldību, ir jāizslēdz to skolēnu patēriņš, kuri uzturas skolu brīvdienu nometnēs.

(3)	Lai paskaidrotu atbalsta shēmas piemērošanu, ir jāuzsver, ka skolēniem atbalsts jāizmanto vienīgi mācību dienu laikā. Turklāt mācību dienu kopējais skaits, izņemot brīvdienas, ir jāapstiprina katras dalībvalsts izglītības pārvaldes iestādei vai izglītības iestādei.

(4)	Pieredze ir parādījusi uzraudzības grūtības attiecībā uz subsidēto piena produktu izmantošanu skolēnu maltīšu pagatavošanai. Turklāt tas nav efektīvs veids, kā sasniegt shēmas izglītojošo mērķi. Tāpēc ēdienu gatavošana saskaņā ar to ir jāierobežo.

(5)

Lai ņemtu vērā piena un dažu piena produktu atšķirīgos ēšanas ieradumus Kopienā un reaģētu uz esošajām veselības un uztura tendencēm, ir jāpaplašina un jāvienkāršo to produktu saraksts, par kuriem var saņemt atbalstu, tomēr atstājot dalībvalstīm iespēju noteikt savu produktu diapazonu atbilstoši minētajam sarakstam.

(6)

Lai nodrošinātu, ka produktiem, par kuriem var saņemt atbalstu, ir augsts veselības aizsardzības līmenis, šie produkti jāsagatavo saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (4), un uz tiem jābūt identifikācijas marķējumam, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5).

(7)	Atbalsta shēmas pārvaldības un uzraudzības nolūkos jāizveido pretendentu apstiprināšanas procedūra.

(8)	Atbalsta likme dažādiem produktiem, par kuriem var saņemt atbalstu, jānosaka, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1234/2007 102. pantā noteikto likmi pienam, kā arī tehniskās sakarības starp produktiem.

(9)	Attiecībā uz atbalsta maksājumu ir jānorāda prasības, kas jāizpilda pretendentiem, un jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu, pārbaudēm un sankcijām, ko piemēros kompetentās iestādes, un par maksāšanas procedūru.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 102. panta 4. punktu tāds maksimālais piena daudzums dienā uz vienu skolēnu, par kuru var piešķirt atbalstu, ir 0,25 litri piena. Ir jānorāda piena ekvivalents attiecībā pret dažādiem citiem produktiem.

(11)	Lai garantētu, ka atbalsts ir pienācīgi atspoguļots cenā, ko maksā saņēmēji, un ka subsidētie produkti netiek novirzīti no to paredzētās izmantošanas, dalībvalstīm ir jānosaka atbalsta shēmas uzraudzības noteikumi.

(12)

Kopienas finanšu interešu aizsardzības nolūkā ir jāveic atbilstoši kontroles pasākumi, lai cīnītos ar pārkāpumiem un krāpšanu. Minētajos kontroles pasākumos ir jāiekļauj pilna administratīvā pārbaude, ko papildina pārbaudes uz vietas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un vienveidīgu pieeju dalībvalstīs, ņemot vērā atšķirīgo shēmas īstenošanu tajās, ir jāprecizē šādu kontroles pasākumu apjoms, saturs, grafiks, kā arī jāziņo par tiem Turklāt ir jāatgūst nepamatoti samaksātās summas un jānosaka sankcijas, lai pretendentus atturētu no krāpnieciskas rīcības.

(13)	Lai vienkāršotu dalībvalstu administratīvo darbu, jāveic maksimālā ar atbalstu subsidējamā daudzuma aprēķins, pamatojoties uz pretendenta reģistrā norādīto skolēnu skaitu, kuri regulāri apmeklē izglītības iestādi.

(14)	Pieredze ir parādījusi, ka saņēmēji nav pietiekami informēti par lomu, kāda Eiropas Savienībai ir skolu piena piegādes shēmā. Tādēļ Eiropas Savienības subsidējošā loma shēmā ir skaidri jānorāda katrā izglītības iestādē, kas piedalās skolas piena shēmā.

(15)	Noteikta informācija par skolu piena piegādes shēmu katru gadu jānosūta Komisijai uzraudzības nolūkos.

(16)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalstu dažu piena produktu piegādei izglītības iestāžu skolēniem (turpmāk atbalsts) atbilstoši minētās regulas 102. pantam.

2. pants

Saņēmēji

Atbalsta saņēmēji ir skolēni, kas regulāri apmeklē šādas izglītības iestādes: bērnudārzus/ citas pirmsskolas iestādes, pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes, ko administrē vai atzīst dalībvalsts kompetentā iestāde.

3. pants

Produkti, par kuriem var saņemt atbalstu

1. Dalībvalstis var maksāt atbalstu par I pielikumā uzskaitītajiem produktiem. Tās var piemērot stingrākus standartus saskaņā ar prasībām attiecībā uz I pielikumā norādītajiem produktiem, par kuriem var saņemt atbalstu.

2. Francijas aizjūras departamentos ar šokolādi vai citādi aromatizētais piens, kas minēts I pielikumā, var būt piena pulvera šķīdums ūdenī.

3. Dalībvalstis var atļaut pievienot I kategorijas produktiem maksimāli 5 mg fluora uz kilogramu.

4. Atbalstu piešķir tikai šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ja produkti atbilst Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām un jo īpaši prasībām par sagatavošanu apstiprinātā iestādē un identifikācijas marķējuma prasībām, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā.

4. pants

Atbalsta likme

1. Atbalsta likmes ir norādītas II pielikumā.

2. Ja atbalsta likme euro tiek mainīta, likmi, kas ir spēkā mēneša pirmajā dienā, piemēro visiem šā mēneša laikā piegādātajiem daudzumiem.

3. Ja piegādātie daudzumi ir izteikti litros, pārvēršanai kilogramos izmanto koeficientu 1,03.

5. pants

Maksimālais subsidējamais daudzums

1. Dalībvalstis pārbauda, vai nav pārsniegts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 102. panta 4. punktā minētais maksimālais daudzums 0,25 litri, ņemot vērā mācību dienu skaitu un skolēnu skaitu, kuri regulāri apmeklē izglītības iestādi, laikposmā, uz kuru attiecas maksājuma pieteikums, un ņemot vērā šīs regulas 4. panta 3. punktā minēto koeficientu.

2. Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem II–V kategorijas produktiem 1. punktā minētajā pārbaudē izmanto šādus ekvivalentus:

a)	II kategorija: 100 kg = 90 kg piena;

b)	III kategorija: 100 kg = 300 kg piena;

c)	IV kategorija: 100 kg = 899 kg piena;

d)	V kategorija: 100 kg = 765 kg piena.

3. Regulas 2. pantā norādītie saņēmēji izmanto atbalstu tikai mācību dienās. Mācību dienu kopējo skaitu, izņemot brīvdienas, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā pretendentam. Uzturoties brīvdienu nometnēs, skolēni atbalstu neizmanto.

4. Atbalstu neattiecina uz pienu un piena produktiem, ko izmanto ēdienu gatavošanai.

Tomēr uz pienu un piena produktiem, ko izmanto ēdienu gatavošanai izglītības iestādes telpās un ko neapstrādā termiski, var attiecināt atbalstu. Turklāt var atļaut I pielikumā uzskaitīto I a) un b) kategorijas produktu karsēšanu.

5. Šā panta 4. punkta izpildei attiecībā uz termiski apstrādājamo produktu atšķiršanu no produktiem, kurus termiski neapstrādā un/vai patērē tieši, var izmantot koeficientu, kas noteikts, pamatojoties uz agrāk izmantotajiem daudzumiem un/vai receptēm atbilstoši attiecīgās dalībvalsts prasībām.

6. pants

Atbalsta piešķiršanas vispārējie nosacījumi

1. Atbalsta pieteikums ir derīgs tikai, ja to iesniedzis pretendents, kas saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu apstiprināts I pielikumā uzskaitīto Kopienas produktu piegādei.

2. Atbalsta pieteikumu var iesniegt:

a)	izglītības iestāde;

b)	izglītības pārvaldes iestāde attiecībā uz produktiem, ko izplata skolēniem tās rajonā;

c)	produktu piegādātājs, ja dalībvalsts tā paredz;

d)	organizācija, kas darbojas vienas vai vairāku izglītības iestāžu vai izglītības pārvaldes iestāžu vārdā un kas īpaši izveidota šim nolūkam, ja dalībvalsts tā paredz.

7. pants

Pretendentu apstiprināšana

Pretendenti atbalsta saņemšanai jāapstiprina kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas izglītības iestāde, kam produktus piegādā.

8. pants

Apstiprināšanas vispārējie nosacījumi

1. Apstiprināšanas nosacījums ir šādas kompetentajai iestādei sniegtas rakstiskas pretendenta saistības:

a)	saskaņā ar šo regulu izmantot produktus tikai skolēnu patēriņam tajā izglītības iestādē vai iestādēs, attiecībā uz kuru vai kurām tas iesniegs atbalsta pieteikumu;

b)	atmaksāt nepareizi samaksātu atbalstu par attiecīgajiem daudzumiem, ja ir konstatēts, ka produkti nav izplatīti 2. pantā minētajiem saņēmējiem, vai ja tas ir samaksāts par daudzumiem, kas nav paredzēti saskaņā ar 5. pantu;

c)	pēc kompetento iestāžu pieprasījuma darīt tām pieejamus apliecinošus dokumentus;

d)	ļaut veikt jebkuru pārbaudi, par ko izlēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde, jo īpaši padziļinātu grāmatvedības pārbaudi un preču fizisku pārbaudi.

2. Apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2707/2000 7., 8. un 9. pantu, paliek spēkā šajā regulā.

9. pants

Dažu pretendentu apstiprināšanas īpašie nosacījumi

Ja atbalsta pieteikumu iesniedz 6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēts pretendents, pretendentam papildus 8. pantā minētajām saistībām jāsniedz rakstiskas saistības veikt izglītības iestāžu vai attiecīgā gadījumā izglītības pārvaldes iestāžu nosaukumu un adrešu uzskaiti un attiecīgajām izglītības iestādēm vai izglītības pārvaldes iestādēm pārdoto vai piegādāto produktu un daudzumu uzskaiti.

10. pants

Apstiprinājuma apturēšana un atsaukšana

Ja ir konstatēts, ka atbalsta pretendents vairs neatbilst 8. un 9. pantā paredzētajiem nosacījumiem vai kādām citām saistībām saskaņā ar šo regulu, apstiprinājumu atkarībā no pārkāpuma smaguma aptur uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem vai atsauc.

Šādu darbību neveic force majeure gadījumos vai tad, ja dalībvalsts konstatē, ka pārkāpums nav izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, vai tas ir maznozīmīgs.

Apstiprinājumu, ja tas atsaukts, var pēc pretendenta lūguma atjaunot ne agrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem.

11. pants

Maksājumu pieteikumi

1. Maksājumu pieteikumi jāizdara, kā noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde, un tajos jāiekļauj vismaz šāda informācija:

a)	izplatītie daudzumi atbilstīgi produktu kategorijām un apakškategorijām;

b)	izglītības iestādes vai izglītības pārvaldes iestādes, uz kuru attiecas a) apakšpunktā minētā informācija, nosaukums un adrese vai unikālais identifikācijas numurs.

2. Dalībvalstis nosaka pieteikumu biežumu. Tie var attiekties uz laikposmiem no viena līdz septiņiem mēnešiem.

3. Izņemot force majeure gadījumus, lai atbalsta pieteikumi būtu derīgi, tiem jābūt pareizi aizpildītiem, un tie jāiesniedz līdz trešā mēneša pēdējai dienai, skaitot no tā laikposma beigām, uz kuru tie attiecas.

Ja šis termiņš ir pārsniegts par mazāk nekā diviem mēnešiem, atbalstu tomēr maksā, bet samazina:

a)	par 5 %, ja termiņš pārsniegts par vienu mēnesi vai mazāk;

b)	par 10 %, ja termiņš pārsniegts vairāk par vienu mēnesi, bet mazāk par diviem mēnešiem.

4. Pieteikumā uzrādītie daudzumi jāapliecina ar kompetentām iestādēm pieejamu dokumentāru pierādījumu. Tajā atsevišķi jānorāda katra piegādātā produkta cena, un jāpievieno kvīts vai cits maksājuma pierādījums.

12. pants

Atbalsta maksājums

1. Neskarot 11. panta 4. punktu, atbalstu maksā 6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem piegādātajiem vai organizācijām tikai:

a)	ja uzrāda kvīti par faktiski piegādātajiem daudzumiem; vai

b)	pamatojoties uz kompetentās iestādes pirms galīgā atbalsta maksājuma veiktās pārbaudes ziņojumu, kurā konstatēts, ka maksājuma prasības ir izpildītas; vai

c)	ja dalībvalsts atļauj – uzrādot alternatīvu pierādījumu, ka atbilstīgi šai regulai par piegādātajiem daudzumiem ir samaksāts.

2. Atbalstu izmaksā kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts 11. pantā minētais pareizi aizpildītais un derīgais pieteikums, ja vien nav uzsākta administratīva izmeklēšana.

13. pants

Avansu maksājumi

1. Dalībvalstis var maksāt avansu, kas vienāds ar atbalsta summu, par ko iesniegts pieteikums, pret nodrošinājumu, kas vienāds ar 110 % no avansa summas.

2. Ja 6. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētais piegādātājs vai organizācija iesniedz pieteikumu avansa saņemšanai, tad kompetentā iestāde var to izmaksāt, pamatojoties uz piegādātajiem daudzumiem un neprasot 12. panta 1. punktā norādītos dokumentāros pierādījumus. Viena mēneša laikā pēc avansa izmaksas piegādātājs vai organizācija iesniedz kompetentajai iestādei dokumentus, kas vajadzīgi galīgā atbalsta maksājuma saņemšanai, ja vien minētā kompetentā iestāde negatavo ziņojumu saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

14. pants

Cenu uzraudzība

1. Dalībvalstis veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka atbalsta summa pienācīgi atspoguļojas saņēmēja maksātajā cenā.

2. Dalībvalstis var noteikt maksimālās cenas, ko maksā saņēmēji par dažādiem I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, kurus izplata to teritorijā.

15. pants

Kontrole un sankcijas

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šie pasākumi iekļauj atbalsta pieteikumu pilnu administratīvo pārbaudi, ko papildina pārbaudes uz vietas, kas norādītas 2.–8. punktā.

2. Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem, un tās iekļauj dalībvalstu noteikto pamatojuma dokumentu pārbaudi attiecībā uz produkta piegādi un atbilstību 5. panta 1. punktā minētajiem maksimālajiem daudzumiem uz vienu skolēnu dienā.

Pirmajā daļā minētās administratīvās pārbaudes papildina pārbaudes uz vietas, ko veic jo īpaši attiecībā uz:

a)	atbalsta ietekmi uz cenu, ko maksā saņēmējs;

b)	9. pantā minēto uzskaiti, tostarp finanšu uzskaiti, piemēram, iegādes un pārdošanas faktūrrēķini un bankas kontu izraksti;

c)	subsidēto produktu izmantošanu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši, ja ir pamats aizdomām par pārkāpumiem.

3. Pārbaužu uz vietas, kas veiktas attiecībā uz katru laikposmu no 1. augusta līdz 31. jūlijam, kopējais skaits iekļauj vismaz 5 % no visiem 6. pantā minētajiem pretendentiem. Ja pretendentu skaits dalībvalstī ir mazāks par simtu, pārbaudes uz vietas veic piecu pretendentu telpās. Ja pretendentu skaits dalībvalstī ir mazāks par pieciem, kontrolē visus pretendentus. Pārbaužu uz vietas, kas veiktas attiecībā uz katru laikposmu no 1. augusta līdz 31. jūlijam, kopējais skaits turklāt iekļauj vismaz 5 % valsts līmenī sadalītā atbalsta.

4. Pārbaudes uz vietas veic visā laikposmā no 1. augusta līdz 31. jūlijam, un tās iekļauj vismaz iepriekšējo 12 mēnešu laikposmu.

5. Pārbaudēm uz vietas pakļaujamos pretendentus atlasa kompetentā kontroles iestāde, pienācīgi ņemot vērā atšķirīgos ģeogrāfiskos apgabalus un pamatojoties uz riska analīzi, ņemot vērā jo īpaši kļūdas, kas atkārtojas, un iepriekšējos gados veikto pārbaužu konstatācijas. Riska analīzē ņem vērā arī dažādās iesaistītās atbalsta summas un 6. panta 2. punktā minēto pretendentu kategorijas.

6. Ja uz atbalstu piesakās 6. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētais pretendents, pārbaudi uz vietas pretendenta telpās papildina pārbaude uz vietas vismaz divu izglītības iestāžu telpās vai vismaz 1 % no pretendenta reģistrā paziņoto izglītības iestāžu telpās, izvēloties to, kurš skaitlis ir lielāks.

7. Ar nosacījumu, ka nav apdraudēts kontroles nolūks, var sniegt iepriekšēju paziņojumu, kas stingri ierobežots ar minimālo nepieciešamo laikposmu.

8. Kompetentā kontroles iestāde sagatavo kontroles ziņojumu par katru pārbaudi uz vietas. Ziņojumā precīzi apraksta dažādos kontrolētos punktus.

Kontroles ziņojumu iedala šādās daļās:

vispārējā daļa, kurā jo īpaši ir šāda informācija:

i)	shēma, iekļautais laikposms, kontrolētie pieteikumi, piena produktu daudzumi, par kuriem samaksāts atbalsts, un iesaistītā naudas summa;

ii)	klātesošās atbildīgās personas;

daļa, kurā atsevišķi aprakstītas veiktās pārbaudes un kurā jo īpaši sniegta šāda informācija:

i)	pārbaudītie dokumenti;

ii)	veikto pārbaužu veids un apjoms;

iii)	piezīmes un konstatācijas.

9. Nepamatoti samaksāto summu atgūšanai mutatis mutandis piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (6) 73. panta 1., 3., 4. un 8. punktu.

10. Neskarot 10. pantu, krāpšanas gadījumā papildus 9. punktā paredzētajai nepamatoti samaksātās summas atgūšanai pretendents samaksā arī summu, kas vienāda ar starpību starp sākotnēji samaksāto summu un summu, ko pretendents ir tiesīgs saņemt.

16. pants

Eiropas skolām paredzētā piena plakāts

Izglītības iestādes, kas izplata produktus saskaņā ar šo regulu, izgatavo vai liek izgatavot plakātu saskaņā ar III pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām, lai tas būtu skaidri redzams un salasāms un pastāvīgi atrastos pie iestādes galvenās ieejas.

17. pants

Paziņojumi

1. Līdz 30. novembrim pēc iepriekšējā laikposma, kas turpinājies no 1. augusta līdz 31. jūlijam, dalībvalstis sniedz Komisijai kopsavilkuma datus par piedalījušos pretendentu un izglītības iestāžu skaitu, veiktajām pārbaudēm uz vietas un ar tām saistītajām konstatācijām.

2. Pirms katra gada 31. janvāra dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju attiecībā uz iepriekšējo laikposmu, kas turpinājies no 1. augusta līdz 31. jūlijam:

a)	kategorijās un apakškategorijās iedalītu piena un piena produktu daudzumi, par kuriem samaksāts atbalsts iepriekšējā laikposmā no 1. augusta līdz 31. jūlijam, kā arī maksimālais atļautais daudzums un tā aprēķins;

b)	aplēstais to skolēnu skaits, kuri piedalās skolu piena shēmā.

3. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem, ko Komisija dara pieejamus dalībvalstīm. Minētos paraugus izmanto tikai pēc tam, kad informēta Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja.

18. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 2707/2000 ir atcelta.

Norādes uz atcelto regulu uzskata par norādēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar IV pielikumā doto korelācijas tabulu.

19. pants

Pārejas noteikums

1. Regulu (EK) Nr. 2707/2000 turpina piemērot piegādēm, kas veiktas pirms 2008. gada 1. augusta.

2. Atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2707/2000 2. panta 3. punktu, turpina piemērot līdz 2008. gada 31. decembrim.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 10. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2) OV L 311, 12.12.2000., 37. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1544/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 64. lpp.).

(3) Skatīt IV pielikumu.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

(6) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

I PIELIKUMS

TO PRODUKTU SARAKSTS, PAR KURIEM VAR PRETENDĒT UZ KOPIENAS ATBALSTU

I kategorija

a)	termiski apstrādāts piens (1);

b)	termiski apstrādāts piens ar šokolādi, augļu sulu (2) vai aromatizēts, kurā pēc svara ir vismaz 90 % a) punktā norādītā piena un ne vairāk kā 7 % pievienota cukura (3) un/vai medus;

c)	fermentēta piena produkti ar augļu sulu vai bez tās (2), aromatizēti vai nearomatizēti, kuros pēc svara ir vismaz 90 % a) punktā norādītā piena un ne vairāk kā 7 % pievienota cukura (3) un/vai medus.

II kategorija

Aromatizēti un nearomatizēti fermentēta piena produkti ar augļiem (4), kuros pēc svara ir vismaz 80 % I kategorijas a) punktā norādītā piena un ne vairāk kā 7 % pievienota cukura (5) un/vai medus.

III kategorija

Aromatizēti un nearomatizēti svaigi un pārstrādāti sieri, kuros pēc svara ir vismaz 90 % siera.

IV kategorija

Grana Padano siers un Parmigiano Reggiano siers.

V kategorija

Aromatizēti un nearomatizēti sieri, kuros pēc svara ir vismaz 90 % siera un kuri neatbilst III un IV kategorijai.

(1) Tostarp laktozi nesaturošs piena dzēriens.

(2) Augļu sulu izmanto saskaņā ar Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvu 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem.

(3) Šajā kategorijā cukurs nozīmē produktus, kas uzskaitīti atbilstoši KN kodam 1701 un 1702. Piena vai no tā atvasinātos dzērienos, kuros ir samazināta enerģētiskā vērtība vai nav pievienots cukurs, saldinātājus izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos.

(4) Šajā kategorijā fermentēta piena produkti ar augļiem vienmēr satur augļus, augļu mīkstumu, augļu biezeni vai augļu sulu. Šajā kategorijā augļi nozīmē produktus, kas uzskaitīti Kombinētās nomenklatūras 8. nodaļā, izņemot riekstus un riekstus saturošus produktus. Augļu sulu, augļu mīksutmu un augļu biezeni izmanto saskaņā ar Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīvu 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem.

(5) Šajā kategorijā cukurs nozīmē punktus, kas uzskaitīti atbilstoši KN kodam 1701 un 1702. Augļiem pievienotais cukurs iekļaujams ne vairāk par 7 % pievienotā cukura. Piena vai no tā atvasinātos produktos, kuros ir samazināta enerģētiskā vērtība vai nav pievienots cukurs, saldinātājus izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos.

II PIELIKUMS

Atbalsta likmes

a)	EUR 18,15/100 kg par I kategorijas produktiem;

b)	EUR 16,34/100 kg par II kategorijas produktiem;

c)	EUR 54,45/100 kg par III kategorijas produktiem;

d)	EUR 163,14/100 kg par IV kategorijas produktiem;

e)	EUR 138,85/100 kg par V kategorijas produktiem.

III PIELIKUMS

Minimālās prasības plakātam saistībā ar Eiropas skolām paredzēto piena piegādes shēmu

Plakāta lielums: A3 vai lielāks

Burti: 1 cm vai lielāki

Virsraksts: Eiropas skolām paredzētā piena piegādes shēma

Saturs: Vismaz šāds formulējums, ņemot vērā izglītības iestādes tipu:

“Mūsu [izglītības iestādes veids (piemēram, bērnudārzs/pirmsskolas iestāde/skola)] izsniedz piena produktus, ko subsidē Eiropas Savienība atbilstoši Eiropas skolu piena shēmai”.

Ir ieteicams uzsvērt uztura priekšrocības un bērnu uztura pamatnostādnes.

Novietojums: Skaidri redzams un salasāms pie izglītības iestādes galvenās ieejas.

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2707/2000	Šī regula
1. pants	1. pants
2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts	2. pants
2. panta 2. punkts	—
2. panta 3. punkts	—
3. pants	3. panta 1. punkta pirmais teikums
—	3. panta 1. punkta otrais teikums
3. panta 2., 3. un 4. punkts	3. panta 2., 3. un 4. punkts
4. panta 1. punkts	4. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts	—
4. panta 3. punkta pirmā daļa	4. panta 2. punkts
4. panta 3. punkta otrā daļa	—
4. panta 4. punkts	4. panta 3. punkts
5. pants	—
—	5. pants
6. panta 1. punkts	—
—	6. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	6. panta 2. punkts
7. pants	7. pants
8. pants	8. panta 1. punkts
—	8. panta 2. punkts
9. panta 1. punkts	9. pants
9. panta 2. punkts	—
10. pants	10. pants
11. pants	11. pants
12. panta 1. punkta a) apakšpunkts	12. panta 1. punkta a) apakšpunkts
12. panta 1. punkta b) apakšpunkts	12. panta 1. punkta b) apakšpunkts
12. panta 1. punkta c) apakšpunkts	—
—	12. panta 1. punkta c) apakšpunkts
12. panta 2. punkts	12. panta 2. punkts
12. panta 3. punkts	—
13. panta 1. un 2. punkts	13. panta 1. un 2. punkts
13. panta 3. punkts	—
14. panta 1. punkta pirmā daļa	14. panta 1. punkts
14. panta 1. punkta otrās daļas pirmais teikums	14. panta 2. punkts
14. panta 1. punkta otrās daļas otrais un trešais teikums	—
14. panta 2. un 3. punkts	—
15. pants	—
—	15. pants
16. pants	—
—	16. pants
17. pants	—
—	17.–20. pants
I pielikums	—
—	I pielikums
II pielikums	—
—	II pielikums
—	III pielikums
—	IV pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

11.7.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/41

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām vienīgi ANO/EEK dokumentu oriģināliem ir juridisks spēks. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 54 – Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu

Ar visiem grozījumiem līdz:

noteikumu sākotnējās redakcijas 16. papildinājumam, kas stājies spēkā 2004. gada 13. novembrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

Marķējums

4.	Apstiprinājuma pieteikums

5.	Apstiprinājums

6.	Specifikācijas

7.	Riepas tipa apstiprinājuma grozījumi un tā attiecināšana uz citu tipu

8.	Ražojumu atbilstība

9.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.	Ražošanas galīga pārtraukšana

11.	Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

I pielikums

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, noraidīšanu vai anulēšanu, vai kāda transportlīdzekļu pneimatiskās riepas tipa ražošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 54

II pielikums

Apstiprinājuma zīmes izvietojums

III pielikums

Riepas marķējuma izvietojums

IV pielikums

Kravnesības indeksu simbolu saraksts

V pielikums

Riepas izmēra apzīmējums un izmēri. I daļa – Eiropas riepas. II daļa – Amerikas Savienoto Valstu riepas

VI pielikums

Pneimatisko riepu mērīšanas metode

VII pielikums

Kravnesības/ātruma izturības testu procedūra

1. papildinājums

Izturības testa programma

2. papildinājums

Attiecība starp spiediena rādītāju un spiediena vienībām

VIII pielikums

Komerciālu transportlīdzekļu riepu kravnesības radiālās un diagonālās izmaiņas atkarībā no ātruma

IX pielikums

PAZIŅOJUMS. Tehniskā apraksta modernizācija atjaunošanas vajadzībām saskaņā ar Noteikumiem Nr. 109

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām pneimatiskām riepām, kas paredzētas galvenokārt, bet ne vienīgi M2, M3, N, kā arī O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem (1). Tomēr šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz tādu riepu tipiem, ko nosaka pēc ātruma kategorijas simboliem, kuri atbilst ātrumam, kas mazāks par 80 km/h.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.

2.1.

“Pneimatiskās riepas tips” ir pneimatisko riepu kategorija, kas neatšķiras pēc šādiem būtiskiem parametriem:

2.1.1.

izgatavotājs;

2.1.2.

riepas izmēra apzīmējums;

2.1.3.

izmantošanas kategorija;

2.1.4.

struktūra (diagonāla (slīpu šķiedru), radiāla);

2.1.5.

ātruma kategorija;

2.1.6.

kravnesības indeksi un

2.1.7.

šķērsgriezums.

2.2.

Izmantošanas kategorija:

2.2.1.

“parasta riepa” ir paredzēta parastai, ikdienas lietošanai uz ceļiem;

2.2.2.

“īpaša lietojuma riepa” ir paredzēta lietošanai dažādos apstākļos – gan uz parastiem ceļiem, gan bezceļa apstākļos – vai citiem īpašiem uzdevumiem;

2.2.3.

“ziemas riepa” ir riepa, kuras protektora raksts, sastāvs vai kuras struktūra ir paredzēta galvenokārt, lai ziemas apstākļos nodrošinātu labākus rezultātus nekā parasta riepa attiecībā uz transportlīdzekļa kustības uzsākšanu un nodrošināšanu.

2.3.

pneimatiskās riepas “struktūra” ir riepas karkasa tehniskās īpašības. Jo īpaši ir atšķirība starp šādām struktūrām:

2.3.1.

“diagonāla” jeb “slīpu šķiedru” struktūra ir pneimatiskajai riepai, kurā korda slāņi ir izstiepti virzienā uz bortiem un krustojas pret protektora centra līniju, veidojot leņķi, kurš ir būtiski mazāks par 90 °;

2.3.2.

“radiāla” struktūra ir pneimatiskajai riepai, kurā korda slāņi ir izstiepti virzienā uz bortiem un izvietoti 90 ° leņķī attiecībā pret protektora centra līniju un kuras karkasu stabilizē nestaipīga aploces siksna.

2.4.	“Borts” ir pneimatiskās riepas daļa, kuras forma un struktūra labi pieguļ riteņa lokam un notur riepu uz tā (2).

2.5.	“Kords” ir dzīslu kopums, kas pneimatiskajā riepā veido tekstila slāni (2).

2.6.	“Šķiedra” ir ar gumiju pārklātu paralēlu kordu slānis (2).

2.7.	“Karkass” ir pneimatiskās riepas daļa, izņemot protektoru un gumijas sānu malas, kura pēc piepūšanas iztur slodzi (2).

2.8.	“Protektors” ir pneimatiskās riepas daļa, kas saskaras ar ceļa virsmu, pasargājot riepas karkasu no mehāniskiem bojājumiem un uzlabojot saķeri ar ceļa virsmu (2).

2.9.	“Sāni” ir pneimatiskās riepas daļa starp protektoru un riepas daļu, ko pārklāj riteņa loka atloks (2).

2.10.

“Riepas apakšdaļa” atrodas starp riepas maksimālā profila platuma vietu un daļu, ko nosedz riepas riteņa loka atloks (2):

2.10.1.

tomēr riepām, ko identificē ar simbolu “A” – “konfigurācija riepas uzsēdinājumam uz riteņa loka” (skatīt 3.1.11. punktu), apakšdaļa ir riepas daļa, kura ir uzsēdināta uz riteņa loka.

2.11.

“Protektora rieva” ir attālums starp diviem blakusesošiem izciļņiem un/vai blokiem protektora rakstā (2).

2.12.

“Profila platums (S)” ir lineārais attālums starp piepūstas pneimatiskās riepas sānu ārējām virsmām, izņemot marķējumam, izrotājumiem vai drošības lentēm, vai izciļņiem paredzētus izvirzījumus (2).

2.13.

“Kopējais platums” ir lineārais attālums starp piepūstas pneimatiskās riepas sienu ārējām virsmām, ieskaitot marķējumu, izrotājumus un drošības lentes vai izciļņus (2).

2.14.

“Profila augstums (H)” attālums, kas atbilst pusei no starpības starp riepas ārējo diametru un riteņa loka nominālo diametru.

2.15.

“Profila nominālā augstuma un platuma attiecība (Ra)” ir simtkārtīgi palielināts profila augstuma (H) mērījuma skaitļa dalījums ar nominālā profila platuma (S1), mērījuma skaitli.

2.16.

“Ārējais diametrs (D)” ir piepūstas jaunas pneimatiskās riepas kopējais diametrs (2).

2.17.

“Riepas izmēra apzīmējums”

2.17.1.

norāda uz šādiem parametriem:

2.17.1.1.

nominālais profila platums (S1). Šis parametrs jānorāda milimetros, izņemot tādu riepu tipiem, kuru izmēra apzīmējums ir norādīts šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē;

2.17.1.2.

Nominālā augstuma un platuma attiecība, izņemot dažus tādu riepu tipus, kuru izmēru apzīmējums ir norādīts šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē, vai atkarībā no riepas konstrukcijas tipa, nominālais ārējais diametrs ir izteikts milimetros;

2.17.1.3.

ar standarta skaitli “d” (simbolu “d”) apzīmē riteņa nominālo loka diametru un atbilst tā diametram, kas izteikts vai nu kodos (ja skaitlis ir mazāks nekā 100) vai milimetros (ja skaitlis ir lielāks par 100). Abiem mērījumu veidiem atbilstīgos skaitļus apzīmējumā var izmantot kopā;

2.17.1.3.1.

“d” simbolos atbilstošie skaitļi ir norādīti milimetros, skatīt tabulu:

Riteņa loka nominālā diametra kods (simbols “d”)	simbola “d” vērtība (mm)
8	203
9	229
10	254
11	279
12	305
13	330
14	356
15	381
16	406
17	432
18	457
19	482
20	508
21	533
22	559
24	610
25	635
14,5	368
16,5	419
17,5	445
19,5	495
20,5	521
22,5	572
24,5	622
26	660
28	711
30	762

2.17.1.4.

Norāde par konfigurāciju riepas uzsēdinājumam uz riteņa loka riepas riteņa loka, ja tā atšķiras no standarta konfigurācijas un jau nav izteikta ar simbolu “d”, kas apzīmē riepas nominālā loka diametra kodu.

2.18.

“Riteņa nominālais loka diametrs (d)” ir tāda riteņa loka diametrs, uz kura paredzēts uzmontēt riepu (2).

2.19.

“Riteņa loks” ir riepas un tās kameras vai arī bezkameras riepas atbalsts, uz kura balstās riepas borts (2).

2.20.

“Teorētiskais loks” ir riteņa loks, kura platumam vajadzētu būt riepas nominālā profila x kārtīgam platumam; vērtība x jānorāda konkrētā riepas tipa izgatavotājam.

2.21.

“Mērīšanas loks” ir riteņa loks, uz kura riepa jāuzmontē izmēru mērīšanai.

2.22.

“Testa loks” ir loks, uz kura riepa jāuzmontē slodzes/ātruma izturības testēšanai.

2.23.

“Izdrupšana” ir gumijas daļiņu pakāpeniska atdalīšanās no protektora.

2.24.

“Korda atdalīšana” ir korda atšķiršana no apvalka.

2.25.

“Korda atdalīšana” ir blakus esošu kordu atšķiršana.

2.26.

“Protektora atdalīšana” ir protektora novilkšana no karkasa.

2.27.

“Kravnesības indekss” ir viens vai divi cipari, kas norāda kravas smagumu, ko riepa spēj nest atsevišķā vai duālā darbībā pie ātruma, kas atbilst attiecīgajai ātruma kategorijai, un darbībā saskaņā ar izgatavotāja noteiktajām prasībām, kas regulē izmantošanu. Vienam pneimatiskās riepas veidam var būt vai nu viens kravnesības indekss vai vairāki atkarībā no tā, vai piemēro 6.2.5. punkta noteikumus vai nepiemēro tos. Šo indeksu saraksts un attiecīgās slodzes ir norādītas IV pielikumā.

2.28.

“Ātruma kategorija” ir:

2.28.1.

ar simbolu norādīts ātrums, kādā riepa var izturēt slodzi, ko raksturo attiecīgais kravnesības indekss;

2.28.2.

ātruma kategorijas ir norādītas tabulā (3):

Ātruma kategorijas simbols	Atbilstošais ātrums (km/h)
F	80
G	90
J	100
K	110
L	120
M	130
N	140
P	150
Q	160
R	170
S	180
T	190
U	200
H	210

2.29.

Tabula “Kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma”

ir sniegta VIII pielikumā, un tajā norādīts, kā atkarībā no kravnesības indeksu funkcijas un nominālā ātruma kategorijas simboliem izmainās slodze, ko pneimatiskā riepa var izturēt, kad to lieto pie ātrumiem, kas ir atšķirīgi no tā ātruma, kas atbilst nominālā ātruma kategorijas simbolam. Slodzes izmaiņas nepiemēro gadījumā, kad ir papildu kravnesības simbols un ātruma kategorija iegūta, ja tiek piemēroti 6.2.5. punkta noteikumi.

3. MARĶĒJUMI

3.1. Pneimatiskajām riepām, ko iesniedz apstiprināšanai, uz abiem sāniem simetriskām riepām un vismaz uz ārējās malas asimetriskajām riepām jābūt šādai informācijai:

3.1.1.

izgatavotāja nosaukums vai preču zīme;

3.1.2.

riepas izmēra apzīmējums, kā noteikts šo noteikumu 2.17. punktā;

3.1.3.

attiecīgs struktūras indikators:

3.1.3.1.

uz diagonālkorda (slīpas šķiedras) riepām – indikatora nav vai ir burts “D”,

3.1.3.2.

uz radiālkorda riepām – burts “R” izvietots pret riteņa loka diametra marķējumu, un vārds “RADIAL” nav obligāts;

3.1.4.

ātruma kategorijas simbols (vai simboli):

3.1.4.1.

riepas nominālā ātruma kategorijas indikators 2.28.2. punktā noteiktā simbola formā,

3.1.4.2.

otras ātruma kategorijas indikators gadījumos, kad piemēro 6.2.5. punktu;

3.1.5.

uzraksts M+S vai M.S., vai M&S ziemas riepām;

3.1.6.

kravnesības indeksi, kā noteikts šo noteikumu 2.27. punktā;

3.1.7.

vārds “TUBELESS” (bezkameras), ja riepa ir paredzēta lietošanai bezkameras;

3.1.8.

izgatavošanas datums četru ciparu grupas formā, kurā pirmie divi cipari norāda uz ražošanas nedēļu un pēdējie divi – uz izgatavošanas gadu. Tomēr šis marķējums, kas ir pieļaujams tikai uz vienas sānu malas, divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nav obligāts ne uz vienas riepas, ko iesniedz apstiprināšanai (4);

3.1.9.

uz atjaunojamām riepām abās sānu malās jābūt lietam simbolam “

” vismaz 20 mm diametrā vai vārdam “REGROOVABLE”;

3.1.10.

riepas spiediena indikators “PSI” indeksa formā ir pielietojams kravnesības/ātruma testu laikā, kā paskaidrots šo noteikumu VII pielikuma 2. papildinājumā. Tomēr šis indikators, kas ir pieļaujams tikai uz vienas sānu malas, divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nav obligāts ne uz vienas riepas, ko iesniedz apstiprināšanai;

3.1.11.

ja riepas pirmo reizi ir apstiprinātas pēc 2004. gada 1. marta, 2.17.1.4. punktā minētā identifikācijas zīme jāizvieto tieši pēc 2.17.1.3. punktā minētā loka diametra marķējuma;

3.1.12.

uzraksts “ET” vai “ML” vai “MPT” uz “īpaša lietojuma riepām” (5);

3.1.13.

apzīmējums “C” vai “LT” pēc 2.17.1.3. punktā minētā loka diametra marķējuma un attiecīgā gadījumā pēc 2.17.1.4. punktā minētās riepas riteņa loka sēžas konfigurācijas:

3.1.13.1.

šis marķējums nav obligāts, ja riepa ir uzmontēta uz 5 ° dziļloka un ir piemērota atsevišķam vai duālam uzsēdinājumam, un kravnesības indekss vienai riepai ir 121 vai mazāks, un tā ir paredzēta mehānisko transportlīdzekļu aprīkojumam;

3.1.13.2.

šis marķējums ir obligāts, ja riepa ir uzmontēta uz 5 ° dziļloka un piemērota tikai atsevišķam uzsēdinājumam, un kravnesības indekss ir 122 vai lielāks, un tā ir paredzēta mehānisko transportlīdzekļu aprīkojumam;

3.1.14.

apzīmējums “CP” pēc 2.17.1.3. punktā minētā loka diametra marķējuma un attiecīgā gadījumā pēc 2.17.1.4. punktā minētās riepas riteņa loka sēžas konfigurācijas. Šis marķējums ir obligāts, ja riepa ir uzmontēta uz 5 ° dziļloka un ir piemērota tikai atsevišķam uzsēdinājumam, un kravnesības indekss vienai riepai ir 121 vai mazāks, un tā ir īpaši paredzēta motorpiekabju aprīkojumam;

3.1.15.

uzraksts “FRT” (brīvi ritoša riepa), ja riepas paredzētas tādām piekabes asīm un mehānisko transportlīdzekļu asīm, kuras nav priekšējā riteņa griezes un piedziņas asis.

3.2. Riepām ir pietiekami brīva vieta apstiprinājuma marķējuma izvietošanai kā parādīts šo noteikumu II pielikumā.

3.3. Šo noteikumu II pielikumā dots riteņa marķējumu izvietojuma paraugs.

3.4. Šo noteikumu 3.1. punktā minētajiem marķējumiem un 5.4. punktā noteiktajai apstiprinājuma zīmei jāatbilst attiecīgi lietai formai un jāatrodas uz riepas vai uz tās. Tiem jābūt skaidri salasāmām un, izņemot 3.1.1. punktā minēto marķējumu, jāatrodas uz vismaz vienas sānu malas.

3.4.1. Tomēr riepām, ko identificē ar simbolu “A” – “riepa atbilstīgi riteņa loka sēžas konfigurācijai” (skatīt 3.1.11. punktu), marķējumu var izvietot jebkur uz riepas sānu malas.

4. APSTIPRINĀJUMA IZSNIEGŠANA

4.1. Pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz ražotāja nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis. Apstiprinājumā jānorāda šāda informācija:

4.1.1.

riepas izmēra apzīmējums, kā noteikts šo noteikumu 2.17. punktā;

4.1.2.

ražotāja nosaukums vai preču zīme;

4.1.3.

izmantošanas kategorija (parasta vai īpaša, vai ziemas);

4.1.4.

struktūra: diagonāla (slīpas šķiedras) vai radiāla;

4.1.5.

ātruma kategorija;

4.1.6.

kravnesības indeksi;

4.1.7.

tas, vai paredzēts riepu izmantot ar iekšēju kameru vai bez tās;

4.1.8.

gabarītizmēri: kopējais profila platums un ārējais diametrs;

4.1.9.

šo noteikumu 2.20. punktā minētais koeficients “x”;

4.1.10.

riteņa loki, uz kuriem riepu var uzmontēt;

4.1.11.

mērījumu riteņa loks un testa riteņa loks;

4.1.12.

mērījumu spiediens un testa spiediena indekss;

4.1.13.

papildu slodzes/ātruma kombinācijas, ja piemēro 6.2.5. punktu.

4.2. Apstiprinājuma pieteikumam jāpievieno (visi dokumenti trīs eksemplāros) rasējums vai raksturojošs fotoattēls, kurā redzams riepas protektora raksts, un uz mērīšanas loka uzmontētas piepūstas riepas apvalka rasējums, parādot apstiprināšanai iesniegtā riepu tipa attiecīgos izmērus (skatīt 6.1.1. un 6.1.2. punktu). Lai kompetentās iestādes gūtu priekšstatu, pieteikumam pievieno arī apstiprinātas testa laboratorijas izdotu testa protokolu vai vienu vai divus riepu tipa paraugus. Sānu malas un riepas protektora zīmējumus vai fotoattēlus iesniedz pēc tam, kad sākta izgatavošana, ne vēlāk kā vienu gadu pēc tipa apstiprinājuma izdošanas dienas.

4.3. Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi produkcijas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4.4. Ja riepas izgatavotājs iesniedz pieteikumu riepas sērijas tipa apstiprinājumam, šīs sērijas katram riepas tipam nav jāveic slodzes/ātruma tests katram riepas tipam attiecīgajā sērijā. Pēc kompetentās iestādes ieskata var veikt nejaušu izlasi.

5. APSTIPRINĀJUMS

5.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais pneimatiskās riepas tips atbilst šo noteikumu 6. punkta prasībām, piešķir attiecīgā tipa apstiprinājumu.

5.2. Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 šo noteikumu sākotnējā formā) norāda grozījumu sēriju, kas ietver pašus jaunākos svarīgākos tehniskos grozījumus, kas līdz apstiprinājuma izdošanas dienai izdarīti šajos noteikumos. Tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru citam pneimatiskās riepas tipam.

5.3. Paziņojumu par pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma pieņemšanu vai noraidīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot līdzekļus, kas atbilst šo noteikumu I. pielikumā minētajam modelim.

5.4. Uz katras pneimatiskās riepas, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam riepas tipam, 3.2. punktā norādītajā vietā un papildus 3.1. punktā noteiktajam marķējumam, jābūt piestiprinātai un skaidri redzamai starptautiski atzītai apstiprinājuma zīmei, kuru veido:

5.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (6), un

5.4.2.

apstiprinājuma numurs.

5.5. Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

5.6. Šo noteikumu II pielikumā ir sniegts apstiprinājuma zīmes izvietojuma piemērs.

5.7. Sekojoša atjaunošana saskaņā ar Noteikumiem Nr. 109.

Gadījumā, kad konkrēta riepas tipa izgatavošanas gaitā ražotājs ir saņēmis jaunu apstiprinājumu tā paša tipa riepai, tad par to jāizdara atzīme tehniskajā aprakstā, norādot kravnesības indeksu, kas augstāks nekā iepriekšējā marķējumā, vai no tā atšķirīgu ātruma simbolu, un ja riepas ražotājs atļauj atjaunot iepriekšējā tipa riepu un tā tiek marķēta atbilstīgi jaunākajam tehniskajam aprakstam, riepas ražotājs aizpilda paziņojumu šo noteikumu IX pielikumā un iesniedz to tipa apstiprinājuma iestādei, kura ir piešķīrusi jauno apstiprinājumu. Ja modernizēšanas atļauju attiecina vienīgi uz riepām, kas izgatavotas konkrētā rūpnīcā vai īpašos ražošanas periodos, riepu identifikācijai vajadzīgā informācija jāizklāsta paziņojumā.

Tipa apstiprinājuma iestāde paziņo šo informāciju citām nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, un riepu izgatavotājs vai tipa apstiprinātājas iestādes pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju par visu ražotni, kurā atjaunoto riepas un kura ir apstiprināta saskaņā ar “Noteikumiem Nr. 109.”

6. SPECIFIKĀCIJAS

6.1. Riepu izmēri

6.1.1. Riepas profila platums

6.1.1.1. Profila platumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S = S1 + K (A – A1),

kur

S	=	ir “profila platums” milimetros, mērot uz mērījumu riteņa loka;
S1	=	ir “nominālais profila platums” milimetros, kā norādīts uz riepas sāna riepas izmēra apzīmējumā;
A	=	ir mērījumu loka platums milimetros, kā norādījis ražotājs paskaidrojuma piezīmē, un
A1	=	ir riteņa teorētiskā loka platums milimetros.

A1 jābūt vienādam ar S1, kas reizināts ar koeficientu x, ko norādījis izgatavotājs, un K jābūt vienādam ar 0,4.

6.1.1.2. Tomēr attiecībā uz esošiem riepu tipiem, kuriem apzīmējums ir dots šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē, jāuzskata, ka ir norādīts profila platums, kas pretējs attiecīgajiem riepu apzīmējumam šajās tabulās.

6.1.1.3. Tomēr riepām, ko identificē ar simbolu “A” – “riepas loka uzsēdinājuma konfigurāciju” (skatīt 3.1.11. punktu), K ir jābūt vienādam ar 0,6.

6.1.2. Riepas ārējais diametrs

6.1.2.1. Riepas ārējo diametru aprēķina pēc šādas formulas:

D = d + 2H,

kur

D	ir ārējais diametrs milimetros;
d	ir standarta skaitlis, kas norādīts 2.17.3. punktā un ko izsaka milimetros;
S1	ir nominālais profila platums milimetros;
Ra	ir nominālā platuma un augstuma attiecība;
H	nominālais profila augstums milimetros, kas ir vienāds ar S1 × 0,01 Ra.

Visas vērtības atbilstoši tam, kā norādīts uz riepas sānu malas riepas izmēra apzīmējumā saskaņā ar 3.4. punkta prasībām.

6.1.2.2. Tomēr attiecībā uz esošiem riepu tipiem, kuriem apzīmējums ir dots šo noteikumu V. pielikuma tabulu pirmajā ailē, jāuzskata, ka ir norādīts ārējais diametrs, kas pretējs attiecīgajiem riepu apzīmējumam šajās tabulās.

6.1.2.3. Tomēr riepām, ko identificē ar simbolu “A” – “riepa atbilst riteņa loka uzsēdinājuma konfigurācijai” (skatīt 3.1.11. punktu), ārējo diametru norāda riepas izmēra apzīmējumā, kā norādīts uz riepas sānu malas.

6.1.3. Pneimatisko riepu mērīšanas metode

Pneimatisko riepu protektoriem izmēri ir jāmēra saskaņā ar šo noteikumu VI. pielikumā norādīto procedūru.

6.1.4. Riepas profila platuma specifikācijas

6.1.4.1. Riepas kopējais platums var būt mazāks par profila platumu S vai platumiem, ko nosaka saskaņā ar 6.1.1. punktu.

6.1.4.2. Tas radiālas šķiedras riepām var pārsniegt šo lielumu par 4 % un diagonālām (slīpu šķiedru) riepām – 8 %. Tomēr riepām, kuru profila nominālais platums pārsniedz 305 mm un kuras paredzētas duālai montāžai, šo lielumu nosaka saskaņā ar 6.1.1. punktu, un tas nav lielāks par 2 % radiālas šķiedras riepām, kam profila nominālāaugstuma un platuma attiecība pret platumu ir 60, vai diagonālām (slīpu šķiedru) riepām – 4 %.

6.1.4.3. Tomēr riepām, kuras identificētas ar simbolu “A” – “riepa atbilstīgi riteņa loka uzsēdinājuma konfigurācijai” (skatīt 3.1.11. punktu), kopējais riepas platums riepas apakšdaļā, kas vienāds ar riteņa loka nominālo platumu, uz kura riepa ir uzmontēta, kā ražotājs norādījis paskaidrojuma piezīmē, ir palielinājies par 27 mm.

6.1.5. Riepas ārējā diametra specifikācijas

Riepas ārējais diametrs nedrīkst būt ārpus Dmin un Dmax vērtībām, ko iegūst, izmantojot šādas formulas:

Dmin = d + (2H × a)

Dmax = d + (2H × b),

kur

6.1.5.1.

izmēriem, kas uzskaitīti V. pielikumā, un riepām, ko identificē kā “riepas, ko paredzēts uzmontēt uz noteikta riteņa loka tipa” (skatīt 3.1.11. punktu) ar simbolu “A”, nominālais profila augstums H ir vienāds ar

H = 0,5 (D-d). Atsaucēm skatīt 6.1.2.1. punktu;

6.1.5.2.

citiem izmēriem, kas nav uzskaitīti V pielikumā,

“H” un “d” ir tādi, kā noteikts 6.1.2.1. punktā;

6.1.5.3.

koeficienti “a” un “b” attiecīgi ir šādi:

6.1.5.3.1.

koeficients “a” ir 0,97,

6.1.5.3.2.

koeficients “b”,

	radiāla riepa	diagonāla riepa
riepas lietošanai normālos apstākļos	1,04	1,07
riepas lietošanai īpašos apstākļos	1,06	1,09

6.1.5.3.3.

ziemas riepām kopējais ārējais diametrs (Dmax), kas noteikts saskaņā ar iepriekšminēto, var pārsniegt par 1 %.

6.2. Slodzes/ātruma izturības tests

6.2.1. Katram pneimatiskās riepas tipam veic vismaz vienu slodzes/ātruma izturības testu saskaņā ar šo noteikumu VII pielikumā izklāstīto procedūru.

6.2.2. Ja pēc riepas izturības testa nekas neliecina par protektora atdalīšanos, šķiedru atdalīšanos, korda atdalīšanos, izdrupšanu vai pārplīsušiem kordiem, uzskata, ka tests iz izturēts.

6.2.3. Riepas ārējais diametrs, mērīts sešas stundas pēc slodzes/ātruma izturības testa, nedrīkst atšķirties par vairāk 3,5 % no rādītājiem, kas noteikti pirms testa.

6.2.4. Ja ir sagatavo pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma pieprasījumu par VIII pielikuma tabulā dotajām kravnesības/ātruma kombinācijām, jāveic 6.2.1. punktā norādītais izturības tests attiecībā uz kravnesības un ātruma rādītājiem, izņemot nominālās vērtības.

6.2.5. Ja iesniedz tādas pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma pieprasījumu, kam ir slodzes/ātruma kombinācija papildus tam, ka 8. tabulā dotā kravnesība un ātrums mainās, tad uz tā paša tipa otras riepas veic arī 6.2.1. punktā norādīto izturības testu papildus slodzes/ātruma kombinācijā.

7. RIEPAS TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN TĀ ATTIECINĀŠANAUZ CITU TIPU

7.1. Par ikvienu riepas tipa grozījumu jāpaziņo administratīvajam departamentam, kas apstiprinājis riepas tipu. Minētais departaments var vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem grozījumiem, visticamāk, nebūs ievērojama kaitīga ietekme un ka jebkurā gadījumā riepa joprojām atbilst prasībām, vai

7.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2. Riepas protektora raksta pārveidojuma gadījumā neuzskata, ka atkārtoti jāveic šo noteikumu 6. punktā norādītie testi.

7.3. Par apstiprinājuma piešķiršanu vai par apstiprinājuma pieprasījuma noraidīšanu, precizējot grozījumus, saskaņā ar 5.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.4. Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir attiecīgu apstiprinājuma sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot tam paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu I pielikumā dotajam paraugam.

8. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražošanas procedūru atbilstība ir saskaņā ar nolīguma 2. papildinājumā izklāstītajām procedūrām (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev. 2) ar šādām prasībām:

8.1.	saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātās riepas ir izgatavotas tā, lai atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 6. punktā izklāstītās prasības.

8.2.	Iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt atbilstības pārbaudes metodes, ko piemēro ražošanas uzņēmumā. Katru ražošanas uzņēmumu parasti pārbauda vismaz vienu reizi divos gados.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1. Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir izsniegts attiecībā uz pneimatiskās riepas tipu, drīkst anulēt, ja nav izpildītas 8.1. punkta prasības vai ja no sērijas izraudzītās riepas nav izturējušas minētajā punktā paredzētos testus.

9.2. Ja šī nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš ir piešķīrusi, tā, izmantojot šo noteikumu I pielikuma paraugam atbilstīgu paziņojuma veidlapu, nekavējoties par to paziņo citām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

10. RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta tipa pneimatiskās riepas ražošanu, viņš par to informē iestādi, kura ir piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde, izmantojot šo noteikumu I pielikuma paraugam atbilstīgu paziņojuma veidlapu, par to paziņo citām 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

11. PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO DEPARTAMENTU NOSAUKUMS UN ADRESE

11.1. 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo iestāžu, un attiecīgā gadījumā apstiprinātās testa laboratorijas un to administratīvo departamentu nosaukumu un adresi, kuri piešķir apstiprinājumu un kam jāsūta citās valstīs izdotas veidlapas, ar kurām apstiprina pieprasījumu vai noraida vai atceļ to.

11.2. Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, iepriekš saņemot piekrišanu no attiecīgā administratīvā departamenta, var izmantot riepu izgatavotāju laboratorijas un izraudzīt tās par licencētām pārbaužu laboratorijām gan savā teritorijā, gan kādas citas nolīguma puses teritorijā.

11.3. Ja nolīguma puse piemēro 11.2. punktu, to viena vai vairākas personas pēc izvēles var norādīt testos.

Paskaidrojošais attēls

(Skatīt šo noteikumu 2. punktu)

(1) Kā noteikts konsolidētajā Rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1).

(2) Skatīt paskaidrojošo attēlu.

(3) Konsekvences labad šajā tabulā norādīti tādi paši simboli un ātrumi, kādus izmanto attiecībā uz vieglajiem transportlīdzekļiem (kā Noteikumos Nr. 30). Tie nav jāizmanto, lai norādītu ātrumu, kādā pa ceļiem var pārvietoties komerciālie transportlīdzekļi, kam uzmontētas šādas riepas.

(4) Līdz 2000. gada 1. janvārim izgatavošanas datumu var norādīt ar trīs ciparu grupu, kurā pirmie divi cipari norāda uz izgatavošanas nedēļu un pēdējais – uz izgatavošanas gadu.

(5) Šis marķējums ir obligāts tikai riepām, kas ražotas pēc tam, kad stājies spēkā šo noteikumu 14. papildinājums.

(6) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai un Melnkalnei, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīva), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai 29 Igaunijai, 30 (brīva), 31 Bosnijai un Hercogovinai, 32 Latvijai, 33 (brīva), 34 Bulgārijai, 35 (brīva), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīva), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai 41 (brīva), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir EK dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (brīva), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai un 48 Jaunzēlandei. Sekojošie numuri tiks piešķirti citām valstīm hronoloģiskā secībā pēc to pievienošanās Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs paziņos šādā kārtā piešķirtos numurus Nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

I PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

II PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMES IZVIETOJUMS

Pneimatiskajai riepai pievienotajā apstiprinājuma zīmē ir redzams, ka attiecīgā tipa riepa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) ar apstiprinājuma numuru 002439. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 54 prasībām to sākotnējā redakcijā.

Piezīme.

Apstiprinājuma numuram jāatrodas tuvu aplim un vai nu virs vai zem burta “E” vai arī pa kreisi vai pa labi no šī burta. Apstiprinājuma numura cipariem jāatrodas burta “E” vienā pusē un vienādā virzienā ar šo burta simbolu. Lai novērstu jebkādus pārpratumus saistībā ar līdzību citiem simboliem, apstiprinājuma numuros jāizvairās no romiešu ciparu lietošanas.

III PIELIKUMS

Riepas marķējuma izvietojums

	Marķējuma minimālais augstums (mm)
	Riepas, kam nominālais loka diametrs < 508 mm (kods 20) vai nominālais profila platums ≤ 235 mm (kods 9)	Riepas, kam nominālais loka diametrs ≥ 508 mm (kods 20) vai nominālais profila platums > 235 mm (kods 9)
B	6	9
C	4
D	6

1. Šie apzīmējumi doti kā piemērs, un tie nosaka, ka pneimatiskajai riepai

nominālais profila platums ir 255;

profila nominālā augstuma un platuma attiecība ir 70;

ir radiālo šķiedru struktūra (R);

nominālais riteņa loka diametrs ir 572 mm, simbols tam ir 22.5;

kravnesība ir 3 150 kg vienai riepai un 2 900 kg dubultām (duālām) riepām, atbilstīgi kravnesības indeksiem attiecīgi 148 un 145, kuri parādīti šo noteikumu IV pielikumā;

atskaites ātrums ir 100 km/h atbilstīgi ātruma kategorijas simbolam J;

tā ir klasificēta lietošanai ziemas apstākļos: M+S;

to var papildus lietot pie ātruma 120 km/h (ātruma kategorijas simbols L), ar kravnesību 3 000 kg vienai riepai un 2 725 kg dubultām (duālām) riepām atbilstīgi kravnesības indeksiem attiecīgi 145 un 143, kuri parādīti šo noteikumu 4. pielikumā;

ir montējama bez kameras: “TUBELESS”;

tā izgatavota 2003. gada divdesmit piektajā nedēļā un

slodzes/ātruma izturības testu laikā tai jābūt piepumpētai līdz 620 kPa, un PSI simbols ir 90.

2. Īpašā gadījumā, kad riepas ir paredzēts uzmontēt atbilstīgi riteņa loka sēžas konfigurācijai “A”, marķējums ir šāds, piemēram:

235-700 R 450A, kur

235 ir nominālais profila platums mm;

700 ir ārējais diametrs mm,

R ir riepas struktūras indikators; skatīt šo noteikumu 3.1.3. punktu;

450 ir riteņa loka nominālais diametrs mm;

A ir riepa, ko paredzēts uzmontēt atbilstīgi riteņa loka sēžas konfigurācijai;

slodzes indeksa marķējums, ātruma kategorijas simbols, ražošanas datums un citi marķējumi atbilst 1. piemērā norādītajam.

3. Riepas apzīmējumu veido marķējumi, un tiem ir šāds izvietojums un secība:

a)	riepas izmēra apzīmējumu, kā noteikts šo noteikumu 2.17. punktā, grupē šādi (piemērs): 255/70 R 22.5 vai 235-700 R 450A;

b)	tehniskais apraksts, kurā ir iekļauts(-i) kravnesības indekss(-i) un ātruma [kategorijas] simbols, jānovieto tieši pēc riepas izmēra apzīmējuma, kā noteikts šo noteikumu 2.17. punktā;

c)	simboli “TUBELESS” (bezkameras) un “M+S” vai “FRT” vai “MPT” (un līdzīgi) var tikt izvietoti attāli no riepas izmēra apzīmējuma;

d)	Ja piemēro šo noteikumu 6.2.5. punktu, papildu kravnesības indeksiem un ātruma kategorijas simbolam jābūt parādītam apļa iekšpusē, tuvu nominālās kravnesības indeksiem un ātruma kategorijas simboliem, kas redzami uz riepas sānu malas.

IV PIELIKUMS

Kravnesības indeksu simbolu saraksts

Kravnesības indekss	Atbilstīgā maksimāla masa (kg), kas jāved
60	250
61	257
62	265
63	272
64	280
65	290
66	300
67	307
68	315
69	325
70	335
71	345
72	355
73	365
74	375
75	387
76	400
77	412
78	425
79	437
80	450
81	462
82	475
83	487
84	500
85	515
86	530
87	545
88	560
89	580
90	600
91	615
92	630
93	650
94	670
95	690
96	710
97	730
98	750
99	775
100	800
101	825
102	850
103	875
104	900
105	925
106	950
107	975
108	1 000
109	1 030
110	1 060
111	1 090
112	1 120
113	1 150
114	1 180
115	1 215
116	1 250
117	1 285
118	1 320
119	1 360
120	1 400
121	1 450
122	1 500
123	1 550
124	1 600
125	1 650
126	1 700
127	1 750
128	1 800
129	1 850
130	1 900
131	1 950
132	2 000
133	2 060
134	2 120
135	2 180
136	2 240
137	2 300
138	2 360
139	2 430
140	2 500
141	2 575
142	2 650
143	2 725
144	2 800
145	2 900
146	3 000
147	3 075
148	3 150
149	3 250
150	3 350
151	3 450
152	3 550
153	3 650
154	3 750
155	3 875
156	4 000
157	4 125
158	4 250
159	4 375
160	4 500
161	4 625
162	4 750
163	4 875
164	5 000
165	5 150
166	5 300
167	5 450
168	5 600
169	5 800
170	6 000
171	6 150
172	6 300
173	6 500
174	6 700
175	6 900
176	7 100
177	7 300
178	7 500
179	7 750
180	8 000
181	8 250
182	8 500
183	8 750
184	9 000
185	9 250
186	9 500
187	9 750
188	10 000
189	10 300
190	10 600
191	10 900
192	11 200
193	11 500
194	11 800
195	12 150
196	12 500
197	12 850
198	13 200
199	13 600
200	14 000

V PIELIKUMS

Riepas izmēra apzīmējumi un izmēri

I DAĻA

EIROPAS RIEPAS

A tabula

Ar kodu apzīmēti izmēri riepai, ko montē uz lokiem ar 5° konusveida profilu vai uz plakaniem pamatlokiem. Radiālā un diagonālā konstrukcija

Riepas izmēra apzīmējums (1)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm)		Profila platums S (mm)
Riepas izmēra apzīmējums (1)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Radiāla riepa	Diagonāla riepa	Radiāla riepa	Diagonāla riepa
Std. sērijas
4.00R8 (2)	2.50	203	414	414	107	107
4.00R10 (2)	3.00	254	466	466	108	108
4.00R12 (2)	3.00	305	517	517	108	108
4.50R8 (2)	3.50	203	439	439	125	125
4.50R10 (2)	3.50	254	490	490	125	125
4.50R12 (2)	3.50	305	545	545	125	128
5.00R8 (2)	3.00	203	467	467	132	132
5.00R10 (2)	3.50	254	516	516	134	134
5.00R12 (2)	3.50	305	568	568	134	137
6.00R9	4.00	229	540	540	160	160
6.00R14C	4.50	356	626	625	158	158
6.00R16 (2)	4.50	406	728	730	170	170
6.50R10	5.00	254	588	588	177	177
6.50R14C	5.00	356	640	650	170	172
6.50R16 (2)	4.50	406	742	748	176	176
6.50R20 (2)	5.00	508	860	—	181	—
7.00R12	5.00	305	672	672	192	192
7.00R14C	5.00	356	650	668	180	182
7.00R15 (2)	5.00	381	746	752	197	198
7.00R16C	5.50	406	778	778	198	198
7.00R16	5.50	406	784	774	198	198
7.00R20	5.50	508	892	898	198	198
7.50R10	5.50	254	645	645	207	207
7.50R14C	5.50	356	686	692	195	192
7.50R15 (2)	6.00	381	772	772	212	212
7.50R16 (2)	6.00	406	802	806	210	210
7.50R17 (2)	6.00	432	852	852	210	210
7.50R20	6.00	508	928	928	210	213
8.25R15	6.50	381	836	836	230	234
8.25R16	6.50	406	860	860	230	234
8.25R17	6.50	432	886	895	230	234
8.25R20	6.50	508	962	970	230	234
9.00R15	6.00	381	840	840	249	249
9.00R16 (2)	6.50	406	912	900	246	252
9.00R20	7.00	508	1 018	1 012	258	256
10.00R15	7.50	381	918	918	275	275
10.00R20	7.50	508	1 052	1 050	275	275
10.00R22	7.50	559	1 102	1 102	275	275
11.00R16	6.50	406	980	952	279	272
11.00R20	8.00	508	1 082	1 080	286	291
11.00R22	8.00	559	1 132	1 130	286	291
11.00R24	8.00	610	1 182	1 180	286	291
12.00R20	8.50	508	1 122	1 120	313	312
12.00R22	8.50	559	1 174	1 174	313	312
12.00R24	8.50	610	1 226	1 220	313	312
13.00R20	9.00	508	1 176	1 170	336	342
14.00R20	10.00	508	1 238	1 238	370	375
14.00R24	10.00	610	1 340	1 340	370	375
16.00R20	13.00	508	1 370	1 370	446	446
80. sērija
12/80 R 20	8.50	508	1 008	—	305	—
13/80 R 20	9.00	508	1 048	—	326	—
14/80 R 20	10.00	508	1 090	—	350	—
14/80 R 24	10.00	610	1 192	—	350	—
14.75/80 R 20	10.00	508	1 124	—	370	—
15.5/80 R 20	10.00	508	1 158	—	384	—
Universālo kravas automašīnu riepas paplašinātai aplocei
7.50 R 18 MPT	5.50	457	885			208
10.5 R 18 MPT	9	457	905		276	270
10.5 R 20 MPT	9	508	955		276	270
12.5 R 18 MPT	11	457	990		330	325
12.5 R 20 MPT	11	508	1 040		330	325
14.5 R 20 MPT	11	508	1 095		362	355
14.5 R 24 MPT	11	610	1 195		362	355

B tabula

Ar kodu apzīmēti izmēri radiālai riepai, ko montē uz lokiem ar 15° konusveida profilu

Riepas izmēra apzīmējums	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm)	Profila platums S (mm)
7 R 17.5 (3)	5.25	445	752	185
7 R 19.5	5.25	495	800	185
8 R 17.5 (3)	6.00	445	784	208
8 R 19.5	6.00	495	856	208
8 R 22.5	6.00	572	936	208
8.5 R 17.5	6.00	445	802	215
9 R 17.5	6.75	445	820	230
9 R 19.5	6.75	495	894	230
9 R 22.5	6.75	572	970	230
9.5 R 17.5	6.75	445	842	240
9.5 R 19.5	6.75	495	916	240
10 R 17.5	7.50	445	858	254
10 R 19.5	7.50	495	936	254
10 R 22.5	7.50	572	1 020	254
11 R 22.5	8.25	572	1 050	279
11 R 24.5	8.25	622	1 100	279
12 R 22.5	9.00	572	1 084	300
13 R 22.5	9.75	572	1 124	320
15 R 19.5	11.75	495	998	387
15 R 22.5	11.75	572	1 074	387
16.5 R 19.5	13.00	495	1 046	425
16.5 R 22.5	13.00	572	1 122	425
18 R 19.5	14.00	495	1 082	457
18 R 22.5	14.00	572	1 158	457
70. sērija
10/70 R 22.5	7.50	572	928	254
11/70 R 22.5	8.25	572	962	279
12/70 R 22.5	9.00	572	1 000	305
13/70 R 22.5	9.75	572	1 033	330

C tabula

Vieglo komerciālo transportlīdzekļu riepas ar radiālu un diagonālu konstrukciju

Riepas izmēra apzīmējums (4)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm)		Profila platums S (mm)
Riepas izmēra apzīmējums (4)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Radiāla riepa	Diagonāla riepa	Radiāla riepa	Diagonāla riepa
Koda apzīmējums
145 R 10 C	4.00	254	492	—	147	—
145 R 12 C	4.00	305	542	—	147	—
145 R 13 C	4.00	330	566	—	147	—
145 R 14 C	4.00	356	590	—	147	—
145 R 15 C	4.00	381	616	—	147	—
155 R 12 C	4.50	305	550	—	157	—
155 R 13 C	4.50	330	578	—	157	—
155 R 14 C	4.50	356	604	—	157	—
165 R 13 C	4.50	330	596	—	167	—
165 R 14 C	4.50	356	622	—	167	—
165 R 15 C	4.50	381	646	—	167	—
175 R 13 C	5.00	330	608	—	178	—
175 R 14 C	5.00	356	634	—	178	—
175 R 16 C	5.00	406	684	—	178	—
185 R 13 C	5.50	330	624	—	188	—
185 R 14 C	5.50	356	650	—	188	—
185 R 15 C	5.50	381	674	—	188	—
185 R 16 C	5.50	406	700	—	188	—
195 R 14 C	5.50	356	666	—	198	—
195 R 15 C	5.50	381	690	—	198	—
195 R 16 C	5.50	406	716	—	198	—
205 R 14 C	6.00	356	686	—	208	—
205 R 15 C	6.00	381	710	—	208	—
205 R 16 C	6.00	406	736	—	208	—
215 R 14 C	6.00	356	700	—	218	—
215 R 15 C	6.00	381	724	—	218	—
215 R 16 C	6.00	406	750	—	218	—
245 R 16 C	7.00	406	798	798	248	248
17 R 15 C	5.00	381	678	—	178	—
17 R 380 C	5.00	381	678	—	178	—
17 R 400 C	150 mm	400	698	—	186	—
19 R 400 C	150 mm	400	728	—	200	—
Koda apzīmējums
5.60 R 12 C	4.00	305	570	572	150	148
6.40 R 13 C	5.00	330	648	640	172	172
6.70 R 13 C	5.00	330	660	662	180	180
6.70 R 14 C	5.00	356	688	688	180	180
6.70 R 15 C	5.00	381	712	714	180	180

D tabula

Riepas lietošanai īpašos apstākļos – radiāla un diagonāla konstrukcija

Riepas izmēra apzīmējums (5)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm)	Profila platums S (mm)
Koda apzīmējums
15×4 1/2-8	3.25	203	385	122
16×6-8	4.33	203	425	152
18×7	4.33	203	462	173
18×7-8	4.33	203	462	173
21×8-9	6.00	229	535	200
21×4	2.32	330	565	113
22×4 1/2	3.11	330	595	132
23×5	3.75	330	635	155
23×9-10	6.50	254	595	225
25×6	3.75	330	680	170
27×10-12	8.00	305	690	255
28×9-15	7.00	381	707	216
Metriskais apzīmējums
200-15	6.50	381	730	205
250-15	7.50	381	735	250
300-15	8.00	381	840	300

II DAĻA

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU RIEPAS

—	Tabulu apakšpusē parādītās pieļaujamās novirzes piemēro 6.1.4.2. un 6.1.5.3. punktā norādīto noviržu vietā.

—	Ārējais diametrs ir norādīts attiecībā uz dažādām riepas lietošanas kategorijām: parasta, ziemas, īpaša.

A tabula

Vieglo komerciālo transportlīdzekļu riepas (LT riepas),

Diagonālas un radiālas

Riepas izmēra apzīmējums (6)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm) (7)		Profila platums S (mm) (8)
Riepas izmēra apzīmējums (6)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Parastās riepas	Ziemas riepas	Profila platums S (mm) (8)
6.00-16LT	4.50	406	732	743	173
6.50-16LT	4.50	406	755	767	182
6.70-16LT	5.00	406	722	733	191
7.00-13LT	5.00	330	647	658	187
7.00-14LT	5.00	356	670	681	187
7.00-15LT	5.50	381	752	763	202
7.00-16LT	5.50	406	778	788	202
7.10-15LT	5.00	381	738	749	199
7.50-15LT	6.00	381	782	794	220
7.50-16LT	6.00	406	808	819	220
8.25-16LT	6.50	406	859	869	241
9.00-16LT	6.50	406	890	903	257
G78-15LT	6.00	381	711	722	212
H78-15LT	6.00	381	727	739	222
L78-15LT	6.50	381	749	760	236
L78-16LT	6.50	406	775	786	236
7-14.5LT (9)	6.00	368	677		185
8-14.5LT (9)	6.00	368	707		203
9-14.5LT (9)	7.00	368	711		241
7-17.5LT	5.25	445	758	769	189
8-17.5LT	5.25	445	788	799	199

B tabula

Vieglo komerciālo transportlīdzekļu riepas (augstas flotācijas riepas)

Diagonālas un radiālas

Riepas izmēra apzīmējums (10)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm) (11)		Profila platums S (mm) (12)
Riepas izmēra apzīmējums (10)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Parastās riepas	Ziemas riepas	Profila platums S (mm) (12)
9-15LT	8.00	381	744	755	254
10-15LT	8.00	381	773	783	264
11-15LT	8.00	381	777	788	279
24×7.50-13LT	6	330	597	604	191
27×8.50-14LT	7	356	674	680	218
28×8.50-15LT	7	381	699	705	218
29×9.50-15LT	7.5	381	724	731	240
30×9.50-15LT	7.5	381	750	756	240
31×10.50-15LT	8.5	381	775	781	268
31×11.50-15LT	9	381	775	781	290
31×13.50-15LT	11	381	775	781	345
31×15.50-15LT	12	381	775	781	390
32×11.50-15LT	9	381	801	807	290
33×12.50-15LT	10	381	826	832	318
35×12.50-15LT	10	381	877	883	318
37×12.50-15LT	10	381	928	934	318
37×14.50-15LT	12	381	928	934	372
8.00-16.5LT	6.00	419	720	730	203
8.75-16.5LT	6.75	419	748	759	222
9.50-16.5LT	6.75	419	776	787	241
10-16.5LT	8.25	419	762	773	264
12-16.5LT	9.75	419	818	831	307
30×9.50-16.5LT	7.50	419	750	761	240
31×10.50-16.5LT	8.25	419	775	787	266
33×12.50-16.5LT	9.75	419	826	838	315
37×12.50-16.5LT	9.75	419	928	939	315
37×14.50-16.5LT	11.25	419	928	939	365
33×9.50 R15LT	7.50	381	826	832	240
35×12.50 R16.5LT	10.00	419	877	883	318
37×12.50 R17LT	10.00	432	928	934	318

C tabula

Ar kodu apzīmētas riepas, ko montē uz lokiem ar 5° konusveida profilu vai uz plakaniem pamatlokiem,

Diagonālas un radiālas

Riepas izmēra apzīmējums (13)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm) (14)			Profila platums S (mm) (15)
			Parastās riepas		Ziemas riepas
			(a)	(b)	Ziemas riepas
6.50-20	5	508	878		893	184
7.00-15TR	5.5	381	777		792	199
7.00-18	5.5	457	853		868	199
7.00-20	5.5	508	904		919	199
7.50-15TR	6	381	808		825	215
7.50-17	6	432	859		876	215
7.50-18	6	457	884		901	215
7.50-20	6	508	935		952	215
8.25-15TR	6.5	381	847	855	865	236
8.25-20	6.5	508	974	982	992	236
9.00-15TR	7	381	891	904	911	259
9.00-20	7	508	1 019	1 031	1 038	259
10.00-15TR	7.5	381	927	940	946	278
10.00-20	7.5	508	1 054	1 067	1 073	278
10.00-22	7.5	559	1 104	1 118	1 123	278
11.00-20	8	508	1 085	1 099	1 104	293
11.00-22	8	559	1 135	1 150	1 155	293
11.00-24	8	610	1 186	1 201	1 206	293
11.50-20	8	508	1 085	1 099	1 104	296
12.00-20	8.5	508	1 125		1 146	315
12.00-24	8.5	610	1 226		1 247	315
14.00-20	10	508	1 241		1 266	375
14.00-24	10	610	1 343		1 368	375

D tabula

Ar kodu apzīmētas speciālu funkciju riepas,

Diagonālas un radiālas

Riepas izmēra apzīmējums	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs D (mm) (16)		Profila platums S (mm) (17)
Riepas izmēra apzīmējums	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	(a)	(b)	Profila platums S (mm) (17)
10.00-20ML	7.5	508	1 073	1 099	278
11.00-22ML	8	559	1 155	1 182	293
13.00-24ML	9	610	1 302		340
14.00-20ML	10	508	1 266		375
14.00-24ML	10	610	1 368		375
15-19.5ML	11.75	495	1 019		389
24 R 21	18	533	1 372	—	610

E tabula

Ar kodu apzīmētas riepas, ko montē uz lokiem ar 15° konusveida profilu,

Diagonālas un radiālas

Riepas izmēra apzīmējums (18)	Mērījumu loka platuma kods	Nominālais loka diametrs	Ārējais diametrs. D (mm) (19)			Profila platums S (mm) (20)
			Parastās riepas		Ziemas riepas
			(a)	(b)	Ziemas riepas
8-19.5	6.00	495	859		876	203
8-22.5	6.00	572	935		952	203
9-22.5	6.75	572	974	982	992	229
10-22.5	7.50	572	1 019	1 031	1 038	254
11-22.5	8.25	572	1 054	1 067	1 073	279
11-24.5	8.25	622	1 104	1 118	1 123	279
12-22.5	9.00	572	1 085	1 099	1 104	300
12-24.5	9.00	622	1 135	1 150	1 155	300
12.5-22.5	9.00	572	1 085	1 099	1 104	302
12.5-24.5	9.00	622	1 135	1 150	1 155	302
14-17.5	10.50	445	907		921	349 (—)
15-19.5	11.75	495	1 005		1 019	389 (—)
15-22.5	11.75	572	1 082		1 095	389 (—)
16.5-22.5	13.00	572	1 128		1 144	425 (—)
18-19.5	14.00	495	1 080		1 096	457 (—)
18-22.5	14.00	572	1 158		1 172	457 (—)

(1)

(+)	Riepas, kam ir diagonāla konstrukcija, identificē, izmantojot defisi vietā, kur atrodas burts “R” (piemēram, 5.00-8).

(2) Riepas izmēra apzīmējumu var papildināt ar burtu “C” (piemēram, 6.00-16C).

(3) Riepas izmēra apzīmējumu var papildināt ar burtu “C” (piemēram, 7 R 17.5C).

(4)

(+)	Riepas, kam ir diagonāla konstrukcija, identificē, izmantojot defisi “—” vietā, kur atrodas burts “R” (piemēram, 145-10 C).

(5)

(+)	Riepas, kam ir radiāla konstrukcija, identificē, izmantojot burtu “R” vietā, kur atrodas defise “—” (piemēram, 15x4 1/2 R 8).

(6) Riepas, kam ir radiāla konstrukcija, identificē, izmantojot burtu “R” vietā, kur atrodas defise “—” (piemēram, 6.00 R 16LT).

(7) Koeficients “b”, lai aprēķinātu Dmax: 1,08.

(8) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 8%.

(9) Riepas izmēra apzīmējumā apzīmējums “MH” var aizstāt “LT” (piemēram, 7-14.5 MH).

(10) Riepas, kam ir radiāla konstrukcija, identificē, izmantojot burtu “R” vietā, kur atrodas defise “—” (piemēram, 24x7.50 R 13LT).

(11) Koeficients “b”, lai aprēķinātu Dmax: 1,07.

(12) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 7%.

(13) Riepas, kam ir radiāla konstrukcija, identificē, izmantojot burtu “R” vietā, kur atrodas defise “—” (piemēram, 6.50 R 20).

(14) Koeficients “b”, lai aprēķinātu Dmax: 1,06. Izmantošanas kategorija. Riepas lietošanai parastos apstākļos: (a) protektors ekspluatācijai uz autoceļiem (b) protektors ekspluatācijai ar kravu.

(15) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 6%.

(16) Koeficients “b”, lai aprēķinātu Dmax: 1,06.

Izmantošanas kategorija. Īpašai lietošanai (a) protektors vilcējiem; (b) protektors ekspluatācijai ar kravu.

(17) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 8%.

(18) Riepas, kam ir radiāla konstrukcija, identificē, izmantojot burtu “R” vietā, kur atrodas defise “—” (piemēram, 8R19.5).

(19) Koeficients “b”, lai aprēķinātu Dmax: 1.05.

Izmantošanas kategorija. Riepas lietošanai parastos apstākļos: (a) protektors ekspluatācijai uz autoceļiem (b) protektors ekspluatācijai ar kravu.

(20) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 6%.

(—) Kopējais platums var pārsniegt šo rādītāju līdz + 5%.

VI PIELIKUMS

Pneimatisko riepu mērīšanas metode

1.	Riepa tiek uzmontēta uz mērīšanas riteņa loka, kā to saskaņā ar šo noteikumu 4.1.11. punktu norādījis izgatavotājs, un tiek piepumpēta līdz spiediena līmenim, ko saskaņā ar šo noteikumu 4.1.12. punktu norādījis izgatavotājs.

2.	Uz riteņa loka uzmontēto riepu vismaz uz 24 h atstāj laboratorijas apstākļu temperatūrā.

3.	Spiedienu noregulē līdz 1. punktā noteiktajai vērtībai.

4.	Kopējo platumu mēra ar ārtaustu sešos punktos, kas atrodas vienādā attālumā, ņemot vērā izciļņu vai lentu biezumu. Iegūto augstāko mērījumu uzskata par kopējo platumu.

5.	Ārējo diametru aprēķina no maksimālā apkārtmēra.

VII PIELIKUMS

Slodzes/ātruma izturības testu procedūras

1. RIEPAS SAGATAVOŠANA

1.1. Uzmontēt jaunu riepu uz mērīšanas riteņa loka, ko saskaņā ar šo noteikumu 4.1.11. punktu norādījis izgatavotājs.

1.2. Testējot riepas ar iekšējām kamerām, izmantot jaunu riepas kameru vai kameru ar vārstu un vāciņu (pēc vajadzības).

1.3. Piepumpēt riepu līdz spiediena līmenim, kas atbilst spiediena indeksam, ko saskaņā ar šo noteikumu 4.1.12. punktu norādījis izgatavotājs.

1.4. Novietot uz riteņa loka uzmontēto riepu testa telpas temperatūrā uz vismaz 3 h.

1.5. Riepas spiedienu noregulēt līdz 1.3. punktā norādītajam līmenim.

2. TESTA PROCEDŪRA

2.1. Uz riteņa uzmontēto riepu novietot uz testa ass un spiest to pret cilindra ar mehānisko piedziņu gludās virsmas ārējo daļu 1,70 m ± 1 % diametrā tā, lai virsmas platums būtu vismaz riepas protektora platumā.

2.2. Novietot uz testa ass dažāda testa slodzes saskaņā ar 4. pielikuma norādīto slodzes indeksu procentuālo attiecību, kas atbilst uz riepas sānu malas norādītajam slodzes indeksam un turpmāk tekstā norādītajai pārbaužu programmai. Ja riepai ir kravnesības indeksi gan vienas, gan divu riepu lietošanai, testa slodzēm par pamatu ņem atskaites slodzi, kad izmanto vienu riepu.

2.2.1. Riepām ar ātruma kategorijas simboli, kas ir lielāki par P, testa procedūras norāda atbilstīgi 3. punkta noteikumiem.

2.2.2. Visu riepu tipu izturības testa programma ir parādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3. Visa testa laikā riepas spiediens nav jāregulē, un katrā no trijiem testa posmiem testa slodze jāsaglabā vienmērīga.

2.4. Testa laikā testēšanas telpā jāsaglabā no 20 °C līdz 30 °C vai augstāka temperatūra, ja izgatavotājs tam piekrīt.

2.5. Izturības testa programma jāveic bez pārtraukumiem.

3. SLODZES/ĀTRUMA TESTA PROGRAMMA RIEPAI, KAM ĀTRUMA KATEGORIJA IR Q UN LIELĀKA

3.1. Šo programmu piemēro:

3.1.1.

visām riepām, kam vienas riepas kravnesības indekss ir 121 vai mazāks;

3.1.2.

riepām, kam vienas riepas kravnesības indekss ir 122 un lielāks un kam ir papildu marķējums “C” vai “LT”, kā minēts šo noteikumu 3.1.13. punktā.

3.2. Uz riteņa novietoto slodzi izsaka kā kravas procentus atbilstīgi slodzes indeksam:

3.2.1.

90 %, ja testē uz testa cilindra 1,70 m ± 1 % diametrā;

3.2.2.

92 %, ja testē uz testa cilindra 2,0 m ± 1 % diametrā.

3.3. Testa sākuma ātrums atbilstīgi ātruma kategorijas simbolam ir mazāks par 20 km/h;

3.3.1. laiks testa sākotnējā ātruma sasniegšanai ir 10 min.;

3.3.2. testa pirmā posma ilgums ir 10 min.

3.4. Testa otrā posma ātrums atbilstīgi ātruma kategorijas simbolam ir mazāks par 10 km/h;

3.4.1. testa otrā posma ilgums ir 10 min.

3.5. Testa pēdējā posma ātrums atbilst ātruma kategorijas simbolam;

3.5.1.

testa pēdējā posma ilgums ir 30 min.

3.6. Testa kopējais ilgums ir 1 h.

4. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

Ja izmanto citu metodi nekā aprakstīts 2. punktā, tad jāpamato, ka tā ir līdzvērtīga.

1 papildinājums

Izturības testa programma

Slodzes indekss	Riepas ātruma kategorija	Testa cilindra ātrums		Slodze uz riteņa, ko izsaka kā slodzes procentus atbilstīgi slodzes indeksam
Slodzes indekss	Riepas ātruma kategorija	Radiālās šķiedras min-1	Diagonāla (slīpu šķiedru) min-1	7 h	16 h	24 h
122 vai vairāk	F	100	100	66 %	84 %	101 %
	G	125	100
	J	150	125
	K	175	150
	L	200	—
	M	225	—
121 vai mazāk	F	100	100
	G	125	125
	J	150	150
	K	175	175
	L	200	175	70 % 4 h	88 % 6 h	106 %
	M	250	200	75 %	97 %	114 %
	N	275	—	75 %	97 %	114 %
	P	300	—	75 %	97 %	114 %

Piezīmes:

(1)	“Īpaša lietojuma” riepas (skatīt šo noteikumu 2.1.3. punktu) jātestē pie ātruma, kas atbilst 85 % no ātruma, kas noteikts attiecībā uz līdzvērtīgām normālām riepām.

(2)	Riepas, kam slodzes indekss ir 122 vai vairāk, ātruma kategorija – N vai P un papildu marķējums “LT” vai “C”, kā minēts šo noteikumu 3.1.13. punktā, testē atbilstīgi tai pašai programmai, kā noteikts iepriekšminētajā tabulā, kas paredzēta riepām, kam slodzes indekss ir 121 vai mazāk.

2 papildinājums

Attiecība starp spiediena indeksu un spiediena vienībām

Spiediens Indekss (“PSI”)	bar	kPa
20	1,4	140
25	1,7	170
30	2,1	210
35	2,4	240
40	2,8	280
45	3,1	310
50	3,4	340
55	3,8	380
60	4,1	410
65	4,5	450
70	4,8	480
75	5,2	520
80	5,5	550
85	5,9	590
90	6,2	620
95	6,6	660
100	6,9	690
105	7,2	720
110	7,6	760
115	7,9	790
120	8,3	830
125	8,6	860
130	9,0	900
135	9,3	930
140	9,7	970
145	10,0	1 000
150	10,3	1 030
…	…	…

VIII PIELIKUMS

Kravnesības izmaiņas atkarībā no komerciālo transportlīdzekļu ātruma diagonālas un radiālas riepas

(Skatīt 2.27 un 2.29 punktu)

Kravnesības izmaiņas (%)
Ātrums (km/h)	Visi slodzes indeksi				Load indices ≥ 122 (1)		Slodzes indeksi ≤ 121 (1)
	Ātruma kategorijas simbols				Ātruma kategorijas simbols		Ātruma kategorijas simbols
	F	G	J	K	L	M	L	M	N	P (2)
0	+ 150	+ 150	+ 150	+ 150	+ 150	+ 150	+ 110	+ 110	+ 110	+ 110
5	+ 110	+ 110	+ 110	+ 110	+ 110	+ 110	+90	+90	+90	+90
10	+80	+80	+80	+80	+80	+80	+75	+75	+75	+75
15	+65	+65	+65	+65	+65	+65	+60	+60	+60	+60
20	+50	+50	+50	+50	+50	+50	+50	+50	+50	+50
25	+35	+35	+35	+35	+35	+35	+42	+42	+42	+42
30	+25	+25	+25	+25	+25	+25	+35	+35	+35	+35
35	+19	+19	+19	+19	+19	+19	+29	+29	+29	+29
40	+15	+15	+15	+15	+15	+15	+25	+25	+25	+25
45	+13	+13	+13	+13	+13	+13	+22	+22	+22	+22
50	+12	+12	+12	+12	+12	+12	+20	+20	+20	+20
55	+11	+11	+11	+11	+11	+11	+17,5	+17,5	+17,5	+17,5
60	+10	+10	+10	+10	+10	+10	+15,0	+15,0	+15,0	+15,0
65	+7,5	+8,5	+8,5	+8,5	+8,5	+8,5	+13,5	+13,5	+13,5	+13,5
70	+5,0	+7,0	+7,0	+7,0	+7,0	+7,0	+12,5	+12,5	+12,5	+12,5
75	+2,5	+5,5	+5,5	+5,5	+5,5	+5,5	+11,0	+11,0	+11,0	+11,0
80	0	+4,0	+4,0	+4,0	+4,0	+4,0	+10,0	+10,0	+10,0	+10,0
85	-3	+2,0	+3,0	+3,0	+3,0	+3,0	+8,5	+8,5	+8,5	+8,5
90	-6	0	+2,0	+2,0	+2,0	+2,0	+7,5	+7,5	+7,5	+7,5
95	-10	-2,5	+1,0	+1,0	+1,0	+1,0	+6,5	+6,5	+6,5	+6,5
100	-15	-5	0	0	0	0	+5,0	+5,0	+5,0	+5,0
105		-8	-2	0	0	0	+3,75	+3,75	+3,75	+3,75
110		-13	-4	0	0	0	+2,5	+2,5	+2,5	+2,5
115			-7	-3	0	0	+1,25	+1,25	+1,25	+1,25
120			-12	-7	0	0	0	0	0	0
125						0	-2,5	0	0	0
130						0	-5,0	0	0	0
135							-7,5	-2,5	0	0
140							-10	-5	0	0
145								-7,5	-2,5	0
150								-10,0	-5,0	0
155									-7,5	-2,5
160									-10,0	-5,0

(1) Kravnesības indeksi attiecas uz atsevišķu darbību.

(2) Slodzes izmaiņas nav atļautas, ja ātrums ir 160 km/h un lielāks. Attiecībā uz ātruma kategorijas simboliem “O” lielākiem ātruma kategorijas simbolam atbilstīgā ātruma kategorija (skatīt 2.28.2. punktu) norāda uz maksimālo ātrumu, kas atļauts konkrētajai riepai.

IX PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

Tehniskā apraksta modernizācija atjaunošanas vajadzībām saskaņā ar Noteikumiem Nr. 109

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Izdevējs (riepas izgatavotāja nosaukums un adrese): …

Deklarācija.

Turpmāk tekstā norādītajiem datiem atbilstīgā riepa ir apstiprināta, lai to izmantotu apstākļos, attiecībā uz ko ir lielākas prasības nekā sākotnēji apstiprināts. Tāpēc, ievērojot visus turpmāk tekstā 4.1.1. punktā minētos ierobežojumus, riepu, kas atbilst tehniskā apraksta oriģinālam un kam ir apstiprinājuma numurs, ir atļauts atjaunot līdz modernizētā tehniska apraksta prasību līmenim.

Turklāt ir vienošanas par to, ka apstiprinātāja iestāde var sniegt šo informāciju ikvienai saskaņā ar Noteikumiem Nr. 109 apstiprinātai atjaunošanas ražotnei.

1. Riepas izgatavotāja nosaukums vai tirdzniecības zīme: …

2. Riepas tips, modelis vai izgatavotāja projekta apzīmējums: …

3. Riepas izmēra apzīmējums: …

3.1. Lietošanas kategorija (parastas, ziemas vai īpašas riepas): …

4. Tehniskais apraksts

4.1. Oriģināla riepa: …

Apstiprinājums Nr. (…) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 54 …

Izsniedzējs: …

4.1.1. Vajadzības gadījumā norādīt ražotni, kurā izgatavotas atjaunošanai piemērotas riepas, attiecīgos ražošanas periodus un attiecīgos identificēšanas līdzekļus;

4.2. Atjaunotā riepa: …

Apstiprinājums Nr. (…) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 54 …

Izsniedzējs: …

5. Pilnvarotā persona (riepas ražotāja pārstāvis)

5.1. Vārds, uzvārds (drukātiem burtiem): …

5.2. Departaments: …

5.3. Paraksts: …

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 654/2008 (2008. gada 29. aprīlis), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka tādu galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kumarīna importam, kas ir attiecināts arī uz Indijas, Taizemes, Indonēzijas un Malaizijas kumarīna sūtījumiem, kuru izcelsme ir vai nav deklarēta Indijā, Taizemē, Indonēzijā un Malaizijā	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 655/2008 (2008. gada 10. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 656/2008 (2008. gada 10. jūlijs) par dažu nosaukumu ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chamomilla Bohemica (ACVN), Vlaams-Brabantse tafeldruif (ACVN), Slovenská parenica (AĢIN), Cipollotto Nocerino (ACVN))	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 657/2008 (2008. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem	17
		Komisijas Regula (EK) Nr. 658/2008 (2008. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes	27
		Komisijas Regula (EK) Nr. 659/2008 (2008. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007	29
		Komisijas Regula (EK) Nr. 660/2008 (2008. gada 10. jūlijs), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007	30

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/569/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2008. gada 27. jūnijs), ar ko ieceļ trīs Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesnešus	31
	2008/570/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Portugāles	33
	2008/571/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 98/481/EK, ar ko apstiprina Eiropas Centrālās bankas ārējos revidentus	34
	2008/572/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Portugāles	35
	2008/573/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un komitejas locekļa aizstājēju no Latvijas	36
	2008/574/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ amatā divus Reģionu komitejas locekļus un divus to aizstājējus no Polijas	37
	Komisija
	2008/575/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 27. jūnijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū žāvētu baobaba augļa mīkstumu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3046)	38
	2008/576/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 4. jūlijs), ar ko groza Lēmuma 2003/467/EK III pielikumu attiecībā uz to Polijas reģionu sarakstu, kuri oficiāli brīvi no govju enzootiskās leikozes (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3284) ( 1 )	40
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 54 – Vienoti noteikumi par komerciālo transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu	41

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	33,6
	MK	19,3
	TR	54,9
	ZZ	35,9
0707 00 05	TR	106,9
0707 00 05	ZZ	106,9
0709 90 70	TR	96,0
0709 90 70	ZZ	96,0
0805 50 10	AR	97,9
	US	76,1
	UY	75,0
	ZA	94,5
	ZZ	85,9
0808 10 80	AR	126,0
	BR	93,1
	CL	104,2
	CN	87,0
	NZ	119,5
	US	88,2
	UY	93,6
	ZA	99,1
	ZZ	101,3
0808 20 50	AR	108,2
	CL	104,9
	CN	113,9
	NZ	130,6
	ZA	116,5
	ZZ	114,8
0809 10 00	TR	183,0
	XS	130,8
	ZZ	156,9
0809 20 95	TR	375,3
	US	179,9
	ZZ	277,6
0809 30	TR	175,4
0809 30	ZZ	175,4
0809 40 05	IL	217,7
0809 40 05	ZZ	217,7

Mitrums (zudums žāvēšanas laikā) (g/100g)	11,1-12,0
Olbaltumvielas (g/100g)	2,03-3,24
Tauki (g/100g)	0,4-0,7
Minerālās sastāvdaļas (g/100g)	5,5-6,6
Kopā ogļhidrāti (g/100g)	78,3-78,9
Kopā cukurs (kā glikoze)	16,9-25,3
Nātrijs (g/100g)	7,42-12,2

Svešķermeņi	Ne vairāk kā 0,2 %
Mitrums (zudums žāvēšanas laikā) (g/100g)	11,1-12,0
Minerālās sastāvdaļas (g/100g)	5,5-6,6

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 183

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 11. jūlijs


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ