ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 178

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 5. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 637/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un ievieš kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmas

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 638/2008 (2008. gada 4. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 639/2008 (2008. gada 24. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 640/2008 (2008. gada 4. jūlijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 641/2008 (2008. gada 4. jūlijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 40/2008 attiecībā uz to kuģu sarakstu, kas iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

17

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 642/2008 (2008. gada 4. jūlijs), ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu u. c.) importam

19

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/551/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 11. decembris) par valsts atbalstu C 12/07 (iepriekš N 799/06), ko Slovākijas Republika plāno sniegt uzņēmumam Glunz&Jensen s.r.o. (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6045)  ( 1 )

38

 

 

2008/552/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 24. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz dažiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2931)  ( 1 )

43

 

 

2008/553/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 30. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2008/377/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Slovākijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3223)  ( 1 )

45

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

 

2008/554/TI

 

*

Eiropola budžets 2009. gadam

46

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 637/2008

(2008. gada 23. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un ievieš kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programmas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā 1979. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 6. punktu tam pievienotajā 4. protokolā par kokvilnu (1) (turpmāk – “4. protokols”),

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3),

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), IV sadaļas 10.a nodaļā, kas iekļauta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 864/2004 (5) 1. panta 20. punktu, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz kultūratkarīgo īpašo maksājumu par kokvilnu.

(2)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 (6) Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.a nodaļu atcēla par proporcionalitātes principa pārkāpumu, jo īpaši atsaucoties uz to, ka “Padome, kas ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 864/2004, nav Tiesā pierādījusi, ka ar šo regulu ieviestā jaunā kokvilnas atbalsta shēma tika pieņemta, efektīvi izmantojot tai piešķirtās izvērtēšanas pilnvaras, kas nozīmē, ka bija jāņem vērā visi atbilstošie apstākļi, kas pastāvēja attiecīgajā gadījumā, tostarp visas ar kokvilnas audzēšanu un tās attīrīšanas uzņēmumu dzīvotspēju saistītās darbaspēka izmaksas, kuras bija jāņem vērā, lai novērtētu šā kultūrauga rentabilitāti” un ka Tiesa nevarēja “pārbaudīt, vai Kopienu likumdevējs, nepārkāpjot tam šajā jomā piešķirtās plašās izvērtēšanas pilnvaras, varēja secināt, ka pietiek ar to, ka kultūratkarīgā atbalsta par kokvilnu summa ir noteikta 35 % apmērā no kopējās atbalstu summas, kas bija pieejama atbilstoši iepriekšējai atbalsta shēmai, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts Regulas Nr. 864/2004 preambulas 5. apsvērumā paredzētais mērķis nodrošināt šā kultūrauga rentabilitāti un līdz ar to tā turpmāku audzēšanu, proti, mērķis, kas atbilst Grieķijas Republikas Pievienošanās akta 4. protokola 2. punktā paredzētajam mērķim”. Tiesa arī uzdeva apturēt ar atcelšanu radītās sekas līdz brīdim, kad pieņemamā laikposmā tiks pieņemta jauna regula.

(3)

Saskaņā ar Tiesas spriedumu lietā C-310/04 jāpieņem jauna shēma attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu.

(4)

Būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori un apstākļi, kas attiecas uz kokvilnas nozares īpašo situāciju, tostarp visi elementi, kas vajadzīgi, lai novērtētu minētā kultūrauga rentabilitāti. Šādā nolūkā uzsāka novērtēšanas un apspriešanās procesu: veica divus pētījumus par to, kā turpmākā kokvilnas atbalsta shēma ietekmēs kokvilnas nozari Kopienā sociālajā, ekonomiskajā un vides jomā; organizēja īpašus seminārus un apspriešanos tīmeklī ar iesaistītajiem dalībniekiem.

(5)

Jaunajai shēmai būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kuri izklāstīti 4. protokola 2. punktā, lai atbalstītu kokvilnas ražošanu tajos Kopienas reģionos, kur tā ir nozīmīga lauksaimniecības ekonomikai, lai sniegtu attiecīgajiem ražotājiem iespēju gūt pietiekami lielus ienākumus un stabilizēt tirgu ar piegādes un tirdzniecības strukturāliem uzlabojumiem.

(6)

Shēmai arī būtu jābūt saskaņotai ar lauksaimnieku ienākuma atbalsta politiku, kas ir galvenais reformētās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pamatprincips.

(7)

Ražotāju tiešā atbalsta nošķiršana un vienotās maksājuma shēmas ieviešana ir būtiski KLP reformas elementi. Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 minētos elementus ieviesa attiecībā uz vairākiem lauksaimniecības produktiem.

(8)

Lai īstenotu KLP reformas mērķus, kā arī 4. protokolā noteiktos mērķus, atbalsts kokvilnai būtu lielā mērā jānošķir un jāiekļauj vienotajā maksājuma shēmā. Ņemot vērā to, ka šos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un sakarā ar to, ka vajadzīga kopīga rīcība, tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā noteikts tikai tas, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(9)

Atbalsta shēmas pilnīga un tūlītēja iekļaušana vienotajā maksājumu shēmā kokvilnas nozarē, iespējams, radītu ievērojamu ražošanas traucējumu risku Kopienas kokvilnas ražošanas reģionos. Daļa atbalsta tādēļ joprojām būtu saistāma ar kokvilnas audzēšanu, izmantojot kultūratkarīgo maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Tā summa būtu jāaprēķina tā, lai sasniegtu 4. protokola 2. punktā noteiktos mērķus, kā arī lai kokvilnas shēmu iekļautu KLP reformas un vienkāršošanas procesā. Šādā nolūkā un ņemot vērā veikto izvērtējumu, ir pamatoti noteikt, ka kopējais pieejamais atbalsts katrai dalībvalstij ir 35 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji. Šāda likme ļauj kokvilnas nozarei orientēties uz ilgtermiņa dzīvotspēju, veicina kokvilnas ražošanas reģionu ilgtspējīgu attīstību un nodrošina pietiekami lielus ienākumus lauksaimniekiem.

(10)

Atlikušajiem 65 % no katrai valstij piešķirtās atbalsta daļas, ko netieši saņēmuši ražotāji, būtu jābūt pieejamiem izmantošanai vienotajā maksājuma shēmā.

(11)

Vides aizsardzības nolūkos katrā ražotājā dalībvalstī jānosaka pamatplatība. Turklāt uz maksājumiem varētu pretendēt tikai par tām teritorijām, kuras ir apstiprinājušas dalībvalstis.

(12)

Ražotājai dalībvalstij būtu jānosaka noteikts ražas daudzums no hektāra. Kopā ar pamatplatības prasību, vispārējo līdzekļu bāzi un shēmas pārsvarā atsaistīto raksturu tas noteiks ražošanas programmas ierobežošanu, vienlaikus īstenojot 4. protokola mērķus.

(13)

Lai apmierinātu kokvilnas pirmapstrādes nozares vajadzības, tiesības saņemt atbalstu būtu jāpiešķir, ņemot vērā to, vai faktiski novāktā kokvilna atbilst minimālajām kvalitātes prasībām.

(14)

Lai ražotāji un pirmapstrādes uzņēmumi varētu uzlabot kokvilnas kvalitāti, būtu jāveicina arī starpnozaru organizāciju izveide, kuras dalībvalstīm būs jāapstiprina. Kopienai būtu netieši jāveicina minēto organizāciju darbība, palielinot atbalstu tiem lauksaimniekiem, kuri ir šādu organizāciju dalībnieki.

(15)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003.

(16)

Papildus jaunajai sistēmai attiecībā uz īpašo maksājumu par kokvilnu būtu piemēroti pieņemt citu noteikumu kopumu, lai sekmētu kokvilnas nozares stabilitāti jaunajos tiesiskajos un tirgus apstākļos.

(17)

Ja uzskata, ka ražotājos reģionos ir vajadzīga kokvilnas pirmapstrādes rūpniecība, šīs nozares vajadzības apmierinātu, inter alia, nosakot faktiski ievāktās kokvilnas obligāto kvalitāti un ļaujot starpnozaru organizācijām uzlabot kokvilnas kvalitāti. Turklāt, ņemot vērā to, ka pirmapstrādes nozarē ir ievērojams jaudas pārpalikums, ir piemēroti noteikt papildu pasākumus tās pārstrukturēšanas procesam, lai uzlabotu orientēšanos uz tirgu.

(18)

Šķiet, ir piemēroti ieviest orientēšanās uz tirgu pasākumus, ar ko atbalsta konkrētas kvalitātes shēmas, un saistītas veicināšanas darbības. Tāpēc būtu jāizveido valsts programmas attiecībā uz kokvilnas nozares pārstrukturēšanu. Minētie pasākumi būtu jāfinansē Kopienai, savukārt dalībvalstis varētu izvēlēties to, kas visvairāk atbilst to apgabalu vajadzībām, vajadzības gadījumā ņemot vērā reģionālās īpatnības.

(19)

Pārstrukturēšanas programmas būtu jāiesniedz Komisijai, lai tā pārbaudītu pasākumu atbilstību regulā noteiktajiem nosacījumiem un tās īstenošanas noteikumiem. Dalībvalstis būtu atbildīgas par šādu pārstrukturēšanas programmu īstenošanu.

(20)

Minētie pasākumi papildinātu pašreizējos pasākumus, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (7).

(21)

Minētajās programmās pasākumi var ietvert kokvilnas pirmapstrādes procesa iekārtu daļas pilnīgu un pastāvīgu demontāžu, lai nodrošinātu darboties spējīgu pirmapstrādes nozari. Var nodrošināt arī atbalstu ieguldījumiem pirmapstrādes rūpniecībā, lai uzlabotu šādu uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājus. Var sniegt arī atbalstu iekārtu piegādātājiem, kurus ietekmē kokvilnas nozares pārstrukturēšana.

(22)

Lai uzlabotu Eiropas kokvilnas kvalitāti, lauksaimniekiem, kas piedalās īpašajās kvalitātes shēmās, saistībā ar šādām programmām būtu jāsaņem īpašs atbalsts, lai segtu dažas saistītas izmaksas. Līdzīgi būtu jāatbalsta informācijas un veicināšanas darbības attiecībā uz kokvilnu, kurai piemēro minētās kvalitātes shēmas.

(23)

Piešķirot dalībvalstīm līdzekļus nozares pārstrukturēšanas valsts programmām, būtu jābalstās uz konkrētajām vajadzībām saistībā ar pārstrukturēšanu un pielāgošanu galvenajos kokvilnas ražošanas reģionos. Lai noteiktā termiņā īstenotu kokvilnas nozares pārstrukturēšanu un pielāgošanu, programmas var pabeigt saskaņā ar dalībvalstu pieprasījumu, pēc tam pārstrukturēšanas programmām piešķirto gada budžetu var pievienot to dalībvalstu noteiktajam maksimāli pieļaujamam daudzumam, uz kurām attiecas nesaistīti maksājumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā.

(24)

Tā kā Portugālē nav kokvilnas pirmapstrādes nozares un Bulgārijā piemēro vienotā zonas maksājuma shēmu, abās minētajās dalībvalstīs nav jāpiešķir līdzekļi nozares pārstrukturēšanas valsts programmām.

(25)

Lai piemērotu jauno kokvilnas atbalsta shēmu un kokvilnas nozares pārstrukturēšanas shēmu no ražošanas sezonas sākuma, šī regula būtu jāpiemēro no 2009. gada sākuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1782/2003

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

1)

Regulas IV sadaļas 10.a nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“10.a   NODAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU

110.a pants

Darbības joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, uz kuru attiecas KN kods 5201 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants

Tiesības pretendēt uz atbalstu

1.   Atbalstu piešķir par hektāru zemes, kura apsēta ar kokvilnu un par kuru var pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai ir jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un faktiski novāktai normālos audzēšanas apstākļos.

Atbalstu, kas minēts 110.a pantā, piešķir par pienācīgi labu un tirdzniecības prasībām atbilstošas kvalitātes kokvilnu.

2.   Dalībvalstis atļauj izmantot šā panta 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas pieņemti atbilstīgi 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants

Pamatplatības, noteiktais ražas daudzums un atsauces summas

1.   Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

Bulgārija: 3 342 ha,

Grieķija: 250 000 ha,

Spānija: 48 000 ha,

Portugāle: 360 ha.

2.   Ar šo ir noteikts ražas daudzums atsauces periodā šādām valstīm:

Bulgārija: 1,2 t/ha,

Grieķija: 3,2 t/ha,

Spānija: 3,5 t/ha,

Portugāle: 2,2 t/ha.

3.   Atbalsta summa par hektāru ir noteikta, 2. punktā paredzētās ražas reizinot ar šādām atsauces summām:

Bulgārija: EUR 671,33,

Grieķija: EUR 251,75,

Spānija: EUR 400,00,

Portugāle: EUR 252,73.

4.   Ja attiecīgajā dalībvalstī un attiecīgajā gadā platība, kas atbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem un kurā audzē kokvilnu, pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, 3. punktā paredzēto atbalstu šai dalībvalstij samazina proporcionāli pārsniegtajai pamatplatībai.

5.   Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

110.d pants

Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1.   Šajā nodaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, ko veido kokvilnas ražotāji un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kas veic šādas darbības:

palīdz labāk koordinēt veidu, kādā kokvilna nonāk tirgū, īpaši – veicot pētījumus un tirgus izpēti,

izstrādā standarta līgumu formas atbilstoši Kopienas noteikumiem,

orientē ražošanu uz tādiem produktiem, kas ir labāk piemēroti tirgus vajadzībām un patērētāju prasībām, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un patērētāju aizsardzību,

atjaunina ražošanas metodes un līdzekļus, lai uzlabotu produkta kvalitāti,

izstrādā tirgus stratēģijas, lai veicinātu kokvilnas noietu, izmantojot kvalitātes sertifikācijas shēmas.

2.   Dalībvalsts, kuras teritorijā ir reģistrēti kokvilnas attīrītāji, apstiprina starpnozaru organizācijas, kas atbilst kritērijiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

110.e pants

Atbalsta maksājums

1.   Lauksaimniekiem saskaņā ar 110.c pantu atbalstu piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

2.   Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas dalībnieki, atbalstu, kura summa palielināta par EUR 2, piešķir par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ņemot vērā 110.c panta 1. punktā noteikto pamatplatību.”

2)

Regulas 156. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“g)

regulas IV sadaļas 10.a nodaļā paredzētos noteikumus piemēro no 2009. gada 1. janvāra attiecībā uz kokvilnu, kas iesēta, sākot no minētā datuma.”

2.   NODAĻA

KOKVILNAS NOZARES PĀRSTRUKTURĒŠANAS VALSTS PROGRAMMAS

2. pants

Darbības joma

1.   Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi, kas reglamentē Kopienas līdzekļu piešķiršanu dalībvalstīm un to, kā dalībvalstis ar nozares pārstrukturēšanas valsts programmu (turpmāk – “pārstrukturēšanas programmas”) palīdzību šos līdzekļus izmanto, lai finansētu īpašus pārstrukturēšanas pasākumus kokvilnas nozares atbalstam.

2.   Atbalstu nepiešķir:

a)

pētniecības projektiem un pasākumiem, kas paredzēti pētniecības projektu atbalstam;

b)

pasākumiem, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 ir tiesīgi saņemt Kopienas atbalstu.

3. pants

Vispārējas prasības

1.   Pārstrukturēšanas programmām jāatbilst Kopienas tiesību aktiem un jābūt saskaņotām ar Kopienas darbībām, politiku un prioritātēm.

2.   Dalībvalstis ir atbildīgas par pārstrukturēšanas programmām un nodrošina, ka tās ir iekšēji saskaņotas un tās izstrādā un īsteno objektīvi, ņemot vērā attiecīgo ražotāju un pārstrādātāju ekonomisko stāvokli un vajadzību novērst nepamatotu nevienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem un/vai pārstrādātājiem.

Dalībvalstis ir atbildīgas par to, ka nosaka un izpilda vajadzīgās pārbaudes un sodus gadījumos, kad neievēro pārstrukturēšanas programmas.

4. pants

Pārstrukturēšanas programmu iesniegšana un piemērošana

1.   Visas ražotājas dalībvalstis iesniedz Komisijai – ik pēc četriem gadiem un pirmo reizi līdz 2009. gada 1. janvārim – četru gadu pārstrukturēšanas programmas projektu, kurā iekļauti pasākumi saskaņā ar šo nodaļu.

Pirms pārstrukturēšanas programmu iesniedz Komisijai, to apspriež ar kompetentajām kokvilnas nozares iestādēm un organizācijām.

Katra dalībvalsts iesniedz vienu programmas projektu, kurā var ņemt vērā reģionālās īpatnības.

2.   Pārstrukturēšanas programmas sāk piemērot trīs mēnešus pēc to iesniegšanas Komisijai.

Tomēr, ja iesniegtā programma neatbilst šajā nodaļā noteiktajiem nosacījumiem un regulas īstenošanas noteikumiem, Komisija par to informē dalībvalsti. Šādā gadījumā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu programmu. Pārskatīto programmu var sākt piemērot divus mēnešus pēc tās iesniegšanas, ja vien joprojām nepastāv neatbilstība; neatbilstības gadījumā jāpiemēro šis punkts.

3.   Dalībvalstu iesniegto pārstrukturēšanas programmu grozījumiem mutatis mutandis piemēro 2. punktu.

5. pants

Budžeta piešķīrums

1.   Gada budžets, kas, sākot no 2010. finanšu gada, ir piešķirts vienas dalībvalsts pārstrukturēšanas programmai, ir šāds:

Grieķija: EUR 4,0 miljoni,

Spānija: EUR 6,134 miljoni.

2.   Katra dalībvalsts var izlemt pabeigt savu pārstrukturēšanas programmu un tai piešķirto šā panta 1. punktā minēto gada budžetu pārvietot uz valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā. Minēto lēmumu dara zināmu Komisijai vēlākais attiecīgā gada 1. augustā un piemēro tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti nākamajam kalendārajam gadam. Paziņojumā sniedz arī informāciju par pārstrukturēšanas programmas īstenošanu un tās mērķu sasniegšanu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto pārvietošanu, kā arī attiecīgos grozījumus šā panta 1. punktā pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 144. panta 2. punktā, pēc tam, kad Komisija ir izvērtējusi pārstrukturēšanas programmas īstenošanu, ņemot vērā tās mērķus.

6. pants

Vispārēji noteikumi attiecībā uz pārstrukturēšanas programmu finansēšanu

1.   Kopienas atbalsts attiecas tikai uz attaisnotajiem izdevumiem, kas radušies pēc attiecīgās 4. panta 1. punktā minētās pārstrukturēšanas programmas iesniegšanas.

2.   Dalībvalstis nepiedalās to pasākumu izmaksās, ko saskaņā ar pārstrukturēšanas programmām finansē Kopiena.

7. pants

Pasākumi, kas tiesīgi saņemt atbalstu, un saņēmēji

1.   Pārstrukturēšanas programmās ietilpst tikai viens vai vairāki šādi pasākumi:

a)

kokvilnas pirmapstrādes procesa iekārtu pilnīga un pastāvīga demontāža;

b)

ieguldījumi pirmapstrādes nozarē;

c)

lauksaimnieku dalība kokvilnas kvalitātes shēmās;

d)

informācijas un reklāmas darbības;

e)

atbalsts iekārtu piegādātājiem, nepārsniedzot nodarītos zaudējumus.

2.   Pārstrukturēšanas programmu atbalsta saņēmēji ir:

a)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1051/2001 (2001. gada 22. maijs) par kokvilnas ražošanas atbalstu (8) IV nodaļā minētie atbalsta saņēmēji, kas 2005./2006. tirdzniecības gadā saņem atbalstu šā panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

b)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.a nodaļā minētie atbalsta saņēmēji, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

c)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.a nodaļā minētās apstiprinātās starpnozaru organizācijas, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam pasākumam;

d)

iekārtu piegādātāji, kas saņem atbalstu šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pasākumam, kuri:

ir privātas personas vai uzņēmumi un kuri 2005./2006. tirdzniecības gadā uz līguma pamata ar savu lauksaimniecības tehniku kokvilnas novākšanai strādāja pie ražotājiem vai pārstrādātājiem,

novāca kokvilnu, ko nodeva pirmapstrādes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā demontāža,

un

sakarā ar nepietiekamo kokvilnas ražu cieta zaudējumus, ko var pierādīt.

8. pants

Finanšu resursi

Šajā nodaļā paredzētie pasākumi ir uzskatāmi par intervences pasākumiem, lai regulētu lauksaimniecības tirgu, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (9) 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

9. pants

Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (10), 195. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I. JARC


(1)  OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp. Protokolā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1050/2001 (OV L 148, 1.6.2001., 1. lpp.).

(2)  2008. gada 14. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  2008. gada 8. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 479/2008 (OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.).

(5)  OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.

(6)  2006 ECR I–7285.

(7)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 146/2008 (OV L 46, 21.2.2008., 1. lpp.).

(8)  OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003.

(9)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 479/2008.

(10)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 638/2008

(2008. gada 4. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 5. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 4. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 4. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

39,1

MK

32,3

TR

90,8

ZZ

54,1

0707 00 05

MK

11,6

TR

62,0

ZZ

36,8

0709 90 70

TR

84,4

ZZ

84,4

0805 50 10

AR

102,4

US

79,5

ZA

116,6

ZZ

99,5

0808 10 80

AR

85,3

BR

98,5

CL

99,1

CN

93,8

NZ

116,7

US

88,2

UY

135,9

ZA

91,9

ZZ

101,2

0808 20 50

AR

96,9

CL

98,1

CN

96,2

NZ

142,3

ZA

118,0

ZZ

110,3

0809 10 00

TR

196,2

US

284,0

ZZ

240,1

0809 20 95

TR

368,7

US

486,8

ZZ

427,8

0809 30

TR

197,2

ZZ

197,2

0809 40 05

IL

154,1

ZZ

154,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 639/2008

(2008. gada 24. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Eksporta kompensāciju likmju nesenā samazināšana, ko noteica kopējās lauksaimniecības politikas reforma un lauksaimniecības preču cenu svārstības pasaules tirgū, ir mazinājusi kompensāciju sertifikātu pieteikumu apjomu, tādējādi samazinot spiedienu uz Kopienas budžetu, kas paredzēts eksporta kompensācijām par precēm, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā. Tādēļ, tā kā Kopiena šādi nepārkāpj starptautiskās saistības, ir lietderīgi vienkāršot eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, tādējādi samazinot administratīvo slogu tiem uzņēmējiem, kuri eksportē šīs preces.

(2)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (2) 27. panta 1. punktu no kompensācijas sertifikātiem izrietošās tiesības var nodot saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu licenču un sertifikātu konsekventu apstrādi, šādas nodošanas procedūra pēc iespējas jāsaskaņo ar noteikumiem attiecībā uz tādu tiesību nodošanu, kuras izriet no licencēm vai sertifikātiem, kā noteikts Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3).

(3)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 32. panta 2. punktā ir noteikts laikposms, kādā par maksājumu atbildīgajai iestādei jāreģistrē kompensācijas sertifikātā pieprasītās eksporta kompensāciju summas. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai apstrādātu dokumentāciju attiecībā uz eksporta kompensācijām, ko diferencē pēc mērķa, šis laikposms var būt nepietiekams, tādēļ tas jāpagarina.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 38.a panta 2. punktā ir paredzēti nosacījumi attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem Komisijai par pieteikumu iesniegšanu un kompensācijas sertifikātu turpmāku izsniegšanu. Tā kā ir ieviestas efektīvākas ziņošanas un saziņas sistēmas, jāpielāgo attiecīgie termiņi.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 33. pantā ir paredzēta atsevišķu laikposmu sistēma kompensācijas sertifikātu izsniegšanai. Derīguma termiņš, ko piemēro šiem kompensācijas sertifikātiem, ir noteikts šīs regulas 39. pantā. Lai atvieglotu kompensācijas sertifikātu sistēmas darbību, jāpagarina to sertifikātu derīguma termiņš, kuri izsniegti pirmajā laikposmā un par kuriem pieteikumi iesniegti atbilstoši 38.a pantam.

(6)

Lai gūtu labumu no ieturamā nodrošinājuma apjoma samazinājuma, Regulas (EK) Nr. 1043/2005 45. panta 2. punktā ir noteikts, ka neizmantotie sertifikāti vai izraksti no sertifikātiem jāatdod atpakaļ izdevējiestādei ne vēlāk kā tā budžeta perioda 30. jūnijā, attiecībā uz kuru sertifikāti vai izraksti izsniegti. Ieviešot efektīvāku ziņošanas sistēmu, šo termiņu var pagarināt.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 47. pantā ir paredzēti īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem mazajiem eksportētājiem var piešķirt eksporta kompensācijas. Vienkāršošanas nolūkos mazajiem eksportētājiem jābūt tiesīgiem izmantot kompensācijas sertifikātus, nezaudējot mazā eksportētāja statusu, turklāt maksājuma slieksnis jāpaaugstina.

(8)

Lai šajā regulā paredzētie pasākumi tiktu veikti savlaicīgi, šai regulai jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1043/2005.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārvaldības komitejas par horizontālajiem jautājumiem atzinumu attiecībā uz tirdzniecību ar pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1043/2005 groza šādi.

1)

Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“27. pants

1.   No sertifikātiem izrietošās saistības nav nododamas citiem. No sertifikātiem izrietošās tiesības sertifikātu īpašnieks var nodot citiem tikai to derīguma termiņa laikā ar noteikumu, ka katra sertifikāta vai tā izraksta tiesības tiek nodotas tikai vienam tiesību pārņēmējam. Tāda tiesību nodošana attiecas uz summām, kas vēl nav piešķirtas attiecīgajam sertifikātam vai izrakstam.

2.   Saņēmēji nedrīkst nodot savas tiesības tālāk, taču drīkst tās nodot atpakaļ sertifikātu īpašniekam. Atpakaļnodošana sertifikātu īpašniekam attiecas uz daudzumiem, kuri vēl nav piešķirti sertifikātam vai izrakstam.

Tādā gadījumā izdevējiestāde izdara vienu no VIII pielikumā noteiktajiem ierakstiem sertifikāta 6. ailē.”

2)

Regulas 32. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Par maksājumu atbildīgā iestāde sešu mēnešu laikā pēc īpašā pieteikuma saņemšanas datuma ieraksta attiecīgo summu kompensācijas sertifikātā.”

3)

Regulas 38.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Dalībvalstis līdz nākamajai pirmdienai paziņo Komisijai par katras nedēļas laikā iesniegtajiem pieteikumiem. Atbilstošos sertifikātus var izsniegt pēc paziņojuma nākamajā trešdienā, ja vien Komisija nesniedz pretējus norādījumus.”

4)

Regulas 39. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ņemot vērā otro un trešo daļu, kompensācijas sertifikāti ir derīgi līdz piektā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā pieteikums sertifikāta saņemšanai iesniegts, vai līdz budžeta perioda pēdējai dienai, atkarībā no tā, kura ir pirmā.

Kompensācijas sertifikāti, par kuriem vēlākais 7. novembrī ir iesniegti pieteikumi saskaņā ar 33. panta a) punktu vai 38.a pantu, ir derīgi līdz desmitā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai.

Regulas 40. pantā minētie kompensācijas sertifikāti ir derīgi līdz piektā mēneša pēdējai dienai, kas seko mēnesim, kurā iesniegts pieteikums sertifikāta saņemšanai.

Ja saskaņā ar 29. pantu kompensācijas likmes ir iepriekš noteiktas, šīs likmes paliek spēkā līdz sertifikāta derīguma termiņa pēdējai dienai.”

5)

Regulas 45. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šā panta 1. punkts attiecas tikai uz sertifikātiem un izrakstiem no sertifikātiem, kas atdoti atpakaļ izdevējiestādei budžeta periodā, par kuru sertifikāti ir izsniegti, ar noteikumu, ka tie tiks atdoti ne vēlāk kā šā perioda 31. augustā.”

6)

Regulas 47. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Šās regulas 46. pantu piemēro eksportam, par kuru uzņēmēja iesniegtie pieteikumi budžeta gada laikā saskaņā ar 32. panta 1. punkta noteikumiem, tostarp pieteikuma iesniegšana par attiecīgo eksportu, nedod tiesības uz maksājumu, kas ir lielāks par EUR 100 000.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 246/2008 (OV L 75, 18.3.2008., 64. lpp.).

(3)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 640/2008

(2008. gada 4. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 113. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 121. panta h) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1991. gada 11. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (2) ir noteiktas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kā arī šo īpašību novērtēšanas metodes.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2568/91 2. panta 1. punkta desmito ievilkumu neapstrādātas olīveļļas organoleptisko īpašību novērtēšanai izmanto minētās regulas XII pielikumā noteikto metodi.

(3)

Starptautiskā olīveļļas padome (SOP) 2007. gada novembrī pieņēma pārskatīto metodi, ko piemēro neapstrādātās olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai. Pārskatītajā metodē ir atjaunināti gan neapstrādātās olīveļļas pozitīvo un negatīvo pazīmju apraksti, gan pašas metodes apraksts. Tajā arī ir izdarīts maksimālās robežas grozījums attiecībā uz neapstrādātās olīveļļas defektu noteikšanu.

(4)

Turklāt SOP pārskatītajā metodē, ko piemēro neapstrādātās olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai, ir paredzēti nosacījumi to atsevišķu terminu un vārdu savienojumu fakultatīvai lietošanai marķējumā, kuri raksturo neapstrādātās olīveļļas organoleptiskās īpašības. Ir jāparedz noteikumi, lai žūriju priekšsēdētāji varētu apliecināt eļļu atbilstību noteikumiem attiecībā uz šādu terminu un vārdu savienojumu lietojumu.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2568/91.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi.

1)

I pielikuma tabulas vienpadsmitajā slejā (“Organoleptiskais novērtējums – defekta mediāna (Md)”) skaitli “2,5”, kas ir norādīts otrajā un trešajā rindā, kā arī otrajā zemsvītras piezīmē, aizstāj ar skaitli “3,5”.

2)

Regulas XII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 4. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2)  OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 702/2007 (OV L 161, 22.6.2007., 11. lpp.).


PIELIKUMS

XII PIELIKUMS

STARPTAUTISKĀS OLĪVEĻĻAS PADOMES METODE, KO PIEMĒRO NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS ORGANOLEPTISKAJAI NOVĒRTĒŠANAI

1.   MĒRĶIS UN PIEMĒROŠANAS JOMA

Šī metode pamatojas uz Starptautiskās olīveļļas padomes 2007. gada 16. novembra Lēmumu Nr. DEC-21/95-V/2007 par pārskatītu metodi, ko piemēro neapstrādātas olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai. Šajā metodē ir noteikta kārtība, kādā novērtē organoleptiskās īpašības neapstrādātai olīveļļai Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVI pielikuma 1. punkta nozīmē, un aprakstīts, kā atkarībā no šīm īpašībām nosakāma tās šķira. Turklāt šajā metodē ir paredzēti norādījumi attiecībā uz fakultatīvo marķējumu.

Aprakstītā metode attiecas tikai uz neapstrādātu olīveļļu un izmantojama tās šķiras noteikšanai vai marķējumam atkarībā no negatīvo pazīmju intensitātes, augļu garšas un citām pozitīvajām pazīmēm, kuras nosaka izraudzītu, kvalificētu un pārbaudītu degustētāju grupa jeb žūrija.

2.   VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

Attiecībā uz vispārīgajiem pamatjēdzieniem, degustēšanas telpu, eļļas degustēšanas glāzi un citiem ar šo metodi saistītiem jautājumiem vēlams ievērot Starptautiskās Olīveļļas padomes ieteikumus un it īpaši 2007. gada 16. novembra Lēmumu Nr. DEC-21/95-V/2007 par pārskatītu metodi, ko piemēro neapstrādātas olīveļļas organoleptiskajai novērtēšanai.

3.   SPECIFISKIE JĒDZIENI

3.1.   Pozitīvās pazīmes

Augļu garša: no olīvu šķirnes atkarīgs, tieši un/vai retronazāli uztverams aromātu kopums, kas raksturīgs eļļām, kuras iegūtas no slimību nebojātiem un svaigiem augļiem, kas var būt zaļi vai gatavi.

Augļu garšu kvalificē kā zaļo augļu garšu, ja eļļai ir zaļiem augļiem raksturīgais aromātu kopums, kā arī no zaļiem augļiem iegūtās eļļas īpašības.

Augļu garšu kvalificē kā gatavu augļu garšu, ja eļļai ir gataviem augļiem raksturīgais aromātu kopums, kā arī no zaļiem un gataviem augļiem iegūtās eļļas īpašības.

Rūgtums: pamatgarša, kas raksturīga eļļām, kuras iegūtas no zaļām vai daļēji gatavām olīvām. Rūgto garšu nosaka ar valnīšveida garšas kārpiņām, kuras atrodas uz robežas starp mēles sakni un ķermeni.

Pikantums: kņudinoša sajūta, ko parasti rada eļļas, kuras iegūtas sezonas sākumā un – visbiežāk – no olīvām, kas vēl ir zaļas. Pikantumu var sajust visā mutes dobumā un it īpaši rīklē.

3.2.   Negatīvās pazīmes

Asa smarža un garša/duļķes: raksturīga buķete eļļām, kas iegūtas no kaudzēs sakrautām vai glabātām olīvām, kuras pārņēmusi anaerobā rūgšana, vai arī buķete, kas raksturo eļļu, kura bijusi saskarē ar netīrām nogulsnēm un kuru mucās un tvertnēs ir pārņēmusi anaerobā rūgšana.

Pelējums: raksturīga buķete eļļām, kas iegūtas no olīvām, kuras vairākas dienas glabātas mitrumā un kurās tāpēc attīstījušās sēnītes un raugi.

Vīns/etiķis/skābums: dažām eļļām raksturīga buķete, kas atgādina vīnu vai etiķi. Pārsvarā tā veidojas tādēļ, ka olīvas vai olīvu masu, kas tiek glabāta netīrās (pavirši izmazgātās) mašās, pārņēmusi anaerobā rūgšana, kuras rezultātā ir radusies etiķskābe, etilacetāts un metanols.

Metāls: metālu atgādinoša buķete; pārsvarā raksturīga eļļām, kas drupināšanas, maisīšanas, spiešanas vai glabāšanas laikā ilgstoši palikušas saskarē ar metāla virsmām.

Sasmakums: raksturīga buķete eļļām, kas ir ātri oksidējušās.

Pārkarsēšana vai piedegums: raksturīga eļļas buķete, ko rada pārlieku stipra un/vai ilgstoša sildīšana ieguves laikā, jo īpaši tad, ja olīvu pastas termomaisīšanu veic nepiemērotos apstākļos.

Siens/koksne: buķete, kas raksturo dažas no sausām olīvām iegūtas eļļas.

Raupjums: biezuma un mīklveidīguma sajūta, kas rodas, pagaršojot dažas vecas eļļas.

Smēreļļas: buķete, kas atgādina dīzeļdegvielu, taukus vai minerāleļļu.

Eļļas ieguvē izlietotais ūdens: buķete, kas raksturo eļļu, kura pārāk ilgi bijusi saskarē ar eļļas ieguvē izlietoto sasmakušo ūdeni.

Sālījums: buķete, kas raksturo no sāls šķīdumā iekonservētām olīvām iegūtu eļļu.

Esparto: raksturīga buķete eļļām, kuras iegūst, olīvas spiežot jaunās mašās no esparto zāles. Atkarībā no tā, vai mašas izgatavotas no svaigas vai no žāvētas esparto zāles, buķetes var būt atšķirīgas.

Zeme: tādu eļļu buķete, kurām olīvas ievāktas kopā ar zemi vai ar dubļiem un nav noskalotas.

Kāpuri: tādu eļļu buķete, kas iegūtas no olīvām, kuras stipri bojājuši olīvu mušu (Bactrocera Oleae) kāpuri.

Gurķi: raksturīga buķete, kas rodas, eļļu pārāk ilgi glabājot hermētiski noslēgtos traukos, jo īpaši skārda tvertnēs, kā dēļ veidojas 2,6-nonadienāls.

Pelējums: tādu eļļu buķete, kas iegūtas no olīvām, kuras, vēl esot kokā, skārusi salna.

3.3.   Fakultatīvs terminu lietojums marķējumā

Pēc attiecīgā pieprasījuma žūrijas priekšsēdētājs var apliecināt to, ka izvērtētā eļļa atbilst definīcijām un intervāliem, kurus raksturo ar turpmāk norādītajiem vārdu savienojumiem un īpašības vārdiem, ņemot vērā attiecīgo pazīmju intensitāti un noteikšanu:

a)

Attiecībā uz katru no 3.1. punktā minētajām pozitīvajām pazīmēm (augļu garša, ko vajadzības gadījumā kvalificē kā zaļu vai gatavu augļu garšu, rūgtums, pikantums)

i)

terminu “intensīvs” var lietot, ja attiecīgās pozitīvas pazīmes vidējā vērtība (mediāna) pārsniedz 6;

ii)

terminu “vidējs” var lietot, ja attiecīgās pozitīvas pazīmes vidējā vērtība ir no 3 līdz 6;

iii)

terminu “viegls” var lietot, ja attiecīgās pozitīvas pazīmes vidējā vērtība ir mazāka par 3;

iv)

attiecīgās pazīmes drīkst lietot bez i), ii) un iii) apakšpunktā norādītajiem īpašības vārdiem, ja attiecīgās pazīmes vidējā vērtība ir ne mazāka par 3;

b)

terminu “sabalansēts” var lietot attiecībā uz eļļām, kuru pazīmju kopums nav “nesabalansēts”. “Nesabalansēts” nozīmē, ka, pagaršojot eļļu, rodas tāda ožas, garšas un taustes sajūta, kurā rūgtuma un/vai pikantuma pazīmes vidējā vērtība ir par diviem punktiem lielāka par augļu garšas pazīmes vidējo vērtību;

c)

vārdu savienojumu “maiga eļļa” var lietot attiecībā uz eļļām, kuru rūgtuma un pikantuma pazīmes vidējā vērtība ir ne lielāka par 2.

4.   ŽŪRIJA

Žūrijas sastāvā ir žūrijas priekšsēdētājs un astoņi līdz divpadsmit degustētāji.

Žūrijas priekšsēdētājam jābūt pienācīgi izglītotam un atzītam ekspertam, kurš teicami pārzina dažādu veidu eļļas. Viņš atbild par žūriju kopumā, par tās sastāvu un darbību, par paraugu sagatavošanu, kodēšanu un pasniegšanu degustētājam, kā arī par datu savākšanu un statistisko apstrādi.

Žūrijas priekšsēdētājs izraugās degustētājus, pārrauga viņu apmācību un kontrolē viņu sniegumu, lai tas paliktu atbilstīgi augstā līmenī.

Eļļas organoleptiskās analīzes veikšanai jāizraugās un jāapmāca tādi degustētāji, kuru spēja atšķirt līdzīgus paraugus ir vislielākā, un jāievēro Starptautiskās Olīveļļas padomes metodiskie norādījumi par kvalificētu neapstrādātas olīveļļas degustētāju atlasi, apmācību un viņu snieguma pārraudzību.

Žūrijai jāapņemas piedalīties organoleptiskajos novērtējumos, kurus valsts, Kopienas vai starptautiskā mērogā rīko tādēļ, lai periodiski pārraudzītu un saskaņotu sajūtu uztveres kritērijus. Turklāt gadījumos, kad žūrija ir apstiprināta saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punktu, tai ik gadus jāsniedz attiecīgajai dalībvalstij pilnīga informācija par savu personālsastāvu un par to novērtējumu skaitu, kurus tā veikusi kā apstiprināta žūrija.

5.   ORGANOLEPTISKĀS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA UN IEDALĪJUMS ŠĶIRĀS

5.1.   Degustētājs un profila lapas aizpildīšana

Profila lapa, kas degustētājam jāizmanto, ir iekļauta A papildinājumā.

Katrs žūrijā ietilpstošais degustētājs vispirms nosaka vērtējumam nodotās eļļas smaržu, tad garšu buķeti. Pēc tam degustētājam profila lapā (10 cm skalās) jāatzīmē intensitāte, ar kādu viņš sajutis katru no negatīvajām un pozitīvajām pazīmēm (1). Ja degustētājs ir noteicis zaļu vai gatavu augļu pazīmi, tas profila lapas attiecīgajā iedaļā jāievelk “krustiņš”.

Ja degustētājs konstatē negatīvas pazīmes, kas profila lapā nav norādītas, tās jāieraksta profila lapas iedaļā “citas”, izmantojot vienu vai vairākus terminus, kuri minētās pazīmes raksturo visprecīzāk.

5.2.   Žūrijas priekšsēdētājs un datu apstrāde

Žūrijas priekšsēdētājam jāsavāc degustētāju individuāli aizpildītās profila lapas un sīki jāizpēta tajās norādītā dažādu pazīmju intensitāte. Ja šajā izpētē atklājas anomālijas, viņš lūdz attiecīgo degustētāju vēlreiz pārbaudīt profila lapu vai, vajadzības gadījumā, atkārtot pārbaudi.

No degustētājiem iegūtos datus žūrijas priekšsēdētājs var ievadīt datorprogrammā, lai pēc B papildinājumā aprakstītās statistiskās metodes aprēķinātu vidējo vērtību. Datu ievadīšanu atsevišķam paraugam veic, izmantojot tabulu ar 9 slejām, kurās ieraksta 9 sensorās pazīmes, un n rindām, kur “n” ir žūrijā ietilpstošo degustētāju skaits.

Ja vismaz 50 % žūrijas locekļu profila lapas iedaļā “citas” ir norādījuši kādu konkrētu negatīvu pazīmi, ir jāaprēķina šīs pazīmes vidējā vērtība un attiecīgi jānosaka eļļas šķira.

Žūrijas priekšsēdētājs drīkst apliecināt izvērtētās eļļas atbilstību 3.3.a punkta nosacījumiem attiecībā uz zaļu un gatavu augļu garšu tikai tad, ja to ir noteikuši vismaz 50 % žūrijas locekļu.

Ja eļļu analizē, lai pārbaudītu tās atbilstību standartiem, ir jāveic eļļas testēšana. Ja analīžu rezultāti ir pretrunīgi, žūrijas priekšsēdētājs nodrošina to, ka analīzi veic divas reizes. Ja analīžu rezultāti liecina par to, ka eļļa neatbilst prasībām, eļļu novērtē trīs reizes. Šajos gadījumos pazīmju vidējo vērtību aprēķina, pamatojoties uz vidējo vērtību vidējo rādītāju. Atkārtoti testi jāveic citu sesiju laikā.

5.3.   Eļļu iedalījums šķirās pēc to kvalitātes

Eļļas šķiru nosaka saskaņā ar turpmāk minēto iedalījumu kategorijās, ņemot vērā negatīvo pazīmju vidējo vērtību un augļu garšas pazīmes vidējo vērtību. Negatīvo pazīmju vidējā vērtība ir visizteiktākajai negatīvajai pazīmei aprēķinātā vidējā vērtība. Negatīvo pazīmju vidējo vērtību un augļu garšas pazīmes vidējo vērtību norāda ar vienu ciparu aiz komata, turklāt šīm pazīmēm atbilstošajai robustās variācijas koeficienta vērtībai jābūt ne lielākai par 20 %.

Eļļu šķiru nosaka, negatīvo pazīmju vidējo vērtību un augļu garšas pazīmes vidējo vērtību salīdzinot ar turpmāk norādītajiem atsauces intervāliem. Intervālu robežas ir noteiktas, ņemot vērā metodes kļūdu; intervālu robežas ir absolūtas. Attiecīgs programmatūras nodrošinājums ļauj iedalījumu attēlot statistikas datu tabulas vai grafika veidā.

a)   Neapstrādātai augstākā labuma olīveļļai: negatīvo pazīmju vidējā vērtība ir 0, un augļu garšas pazīmes vidējā vērtība ir lielāka par 0.

b)   Neapstrādātai olīveļļai: negatīvo pazīmju vidējā vērtība ir lielāka par 0, bet nepārsniedz 3,5, un augļu garšas pazīmes vidējā vērtība ir lielāka par 0.

c)   Spīdīgajai olīveļļai negatīvo: pazīmju vidējā vērtība ir lielāka par 3,5, vai arī negatīvo pazīmju vidējā vērtība nepārsniedz 3,5, bet augļu garšas pazīmes vidējā vērtība ir 0.

5.4.   Īpašs gadījums

Ja pozitīvas pazīmes, kura nav “augļu garša”, vidējā vērtība pārsniedz 5,0, žūrijas priekšsēdētājs to norāda eļļas analīzes sertifikātā.

A papildinājums

Profila lapa neapstrādātajai olīveļļai

Image

B papildinājums

VIDĒJĀS VĒRTĪBAS UN TICAMĪBAS INTERVĀLU APRĒĶINĀŠANA

Vidējā vērtība

Formula

Vidējā vērtība ir noteikta kā reālais skaitlis Xm, kuru raksturo tas, ka varbūtība (P) sadalījuma (X) vērtībām būt mazākām par šo skaitli (Xm) nepārsniedz 0,5 un ka vienlaikus varbūtība (P) sadalījuma vērtībām (X) nepārsniegt Xm ir vismaz 0,5. Pēc citas definīcijas vidējā vērtība ir 50. procentile sadalījumā, kurā skaitļi izkārtoti augošā secībā. Citiem vārdiem sakot, vidējā vērtība ir centrālā vērtība sakārtotā nepāra skaitļu virknē vai arī vidējā aritmētiskā vērtība no divām centrālajām vērtībām sakārtotā pāra skaitļu virknē.

Robustā standartnovirze

Lai ticami novērtētu variāciju ap vidējo vērtību, jāizmanto Stjuarta un Kendela metode robustās standartnovirzes noteikšanai. Turpmāk norādītā formula aprēķina asimptotisko standartnovirzi, proti, apskatāmo datu variācijas robusto novērtējumu, kur N ir novērojumu skaits, un IQR ir interkartilais intervāls, kas atbilst tieši 50 % gadījumu, lai kāds būtu varbūtības sadalījums.

Formula

Interkartilo intervālu iegūst, aprēķinot novirzes lielumu intervālā starp 75. un 25. procentili.

IQR = 75. procentile – 25. procentile

Procentile ir vērtība Xpc, kuru raksturo tas, ka varbūtība (P) sadalījuma vērtībām būt mazākām par Xpc nepārsniedz kādu noteiktu simtdaļu un ka vienlaikus varbūtība (P) sadalījuma vērtībām nepārsniegt Xpc ir vismaz tikpat liela, cik minētā simtdaļa. Attiecīgā simtdaļa norāda izmantoto sadalījuma frakciju. Vidējās vērtības gadījumā tā ir 50/100.

Formula

Praksē procentile ir sadalījuma vērtība, kas atbilst noteiktam apgabalam, kurš atlikts uz sadalījuma jeb blīvuma līknes. Piemēram, 25. procentile atbilst sadalījuma vērtībai, kuru raksturojošais apgabals ir vienāds ar 0,25 jeb 25/100.

Robustais variāciju koeficients, %

CVr% ir tikai skaitlis, respektīvi, tam nav dimensijas, un ar to procentuāli izsaka analizētas skaitļu virknes variāciju. Šā iemesla dēļ šis koeficients lieti noder, kad jāpārliecinās par to, vai žūrijas locekļu spriedumam var uzticēties.

Formula

Ticamības intervālu atbilstība 95 % no vidējās vērtības (mediānas) intervāla

Ticamības intervāls, kas atbilst 95 % (pirmās pakāpes kļūdas vērtība ir 0,05 jeb 5 %), ir tas, kurā vidējās vērtības lielums mainītos, ja eksperimentu atkārtotu bezgalīgi daudz reižu. Praksē ar šo intervālu izsaka variācijas intervālu, kāds tas būtu konkrētajai pārbaudei izraudzītajos apstākļos, ja minēto pārbaudi varētu atkārtot vairākkārt. Tāpat kā CVr% gadījumā, ar šā intervāla palīdzību var novērtēt pārbaudes rezultātu ticamību.

ICsup = Me + (c.S*)

ICinf = Me – (c.S*)

kur (ja ticamības intervāls ir 0,95) “c” ir vienāds ar 1,96.


(1)  Degustētājs var atturēties no eļļas nogaršošanas, ja viņš konstatē ārkārtīgi izteiktas negatīvas pazīmes. Šis ārkārtējais apstāklis jāatzīmē profila lapā.


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 641/2008

(2008. gada 4. jūlijs),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 40/2008 attiecībā uz to kuģu sarakstu, kas iesaistījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulu (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (1), un jo īpaši tās XIII pielikuma 4. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena kopš 1981. gada ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā (2).

(2)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2008. gada martā pieņēma ieteikumu grozīt to kuģu sarakstu, par kuriem ir zināms, ka tie piedalījušies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā. Ir jānodrošina šā ieteikuma iekļaušana Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 40/2008,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 40/2008 XIII pielikuma papildinājumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 4. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 541/2008 (OV L 157, 17.6.2008., 23. lpp.).

(2)  OV L 227, 12.8.1981., 21. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 40/2008 XIII pielikuma papildinājumu aizstāj ar šādu papildinājumu:

“XIII pielikuma papildinājums

Kuģi (norādot SJO numuru), kuru nodarbošanos ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apstiprinājusi NEAFC un NAFO

SJO (1) piešķirtais kuģa identifikācijas numurs

Kuģa nosaukums (2)

Karoga valsts (2)

7436533

ALFA

Gruzija

7612321

AVIOR

Gruzija

8522030

CARMEN

kādreiz – Gruzija

7700104

CEFEY

Krievija

8028424

CLIFF

Kambodža

8422852

DOLPHIN

Krievija

7321374

ENXEMBRE

Panama

8522119

EVA

kādreiz – Gruzija

6719419

GORILERO

Sjerraleone

7332218

IANNIS I

Panama

8422838

ISABELLA

kādreiz – Gruzija

8522042

JUANITA

kādreiz – Gruzija

6614700

KABOU

Gvinejas Republika, Konakri

7385174

MURTOSA

Togo

8421937

NICOLAY CHUDOTVORETS

Krievija

8914221

POLESTAR

Panama

8522169

ROSITA

kādreiz – Gruzija

7347407

SUNNY JANE

 

8606836

ULLA

kādreiz – Gruzija


(1)  Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

(2)  Ziņas par kuģa nosaukuma un karoga valsts maiņu, kā arī papildu informācija par šiem kuģiem atrodama NEAFC tīmekļa vietnē www.neafc.org”


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 642/2008

(2008. gada 4. jūlijs),

ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu u. c.) importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Komisija 2007. gada 20. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja paziņojumu, informējot par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu u.c.) importu Kopienā.

(2)

Procedūru sāka, jo 2007. gada 6. septembrī Spānijas Pārstrādātu augļu un dārzeņu apvienību valsts federācija (FNACV) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu utt.) ražošanas nozares Kopienā. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā produkta dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Komisija 2007. gada 9. novembrī noteica, ka šā paša ĶTR izcelsmes produkta imports jāreģistrē saskaņā ar 2007. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 1295/2007 (3).

(4)

Tika atgādināts, ka aizsardzības pasākumi pret šo produktu bija spēkā līdz 2007. gada 8. novembrim. Komisija uzlika pagaidu aizsardzības pasākumus pret dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu importu (konkrēti – mandarīni u. c.) 2003. gada 7. novembra Regulā (EK) Nr. 1964/2003 (4). Vēlāk 2004. gada 7. aprīļa Regulā (EK) Nr. 658/2004 (“aizsardzības pasākumu regula”) (5) tika noteikti galīgie aizsardzības pasākumi. Pagaidu un galīgie aizsardzības pasākumi bija tarifu likmes kvotas veidā, proti, nodokli vajadzēja maksāt tikai tad, ja importē vairāk nekā ar muitas nodokli neapliekamo importa apjomu.

1.2.   Procedūrā iesaistītās personas

(5)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražotājiem un to apvienībai, ražotājiem eksportētājiem un to apvienībai, piegādātājiem un importētājiem, un to apvienībām, par kurām bija zināms, ka tās ir saistītas, kā arī ĶTR iestādēm. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt tikt uzklausītām.

(6)

Sūdzības iesniedzējs, ražotāji eksportētāji, importētāji un to attiecīgās apvienības darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un minēja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu var piemērot pārbaudi izlases veidā. Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzēs izmantot pārbaudi izlases veidā un, ja tas ir nepieciešams, veiktu atlasi, ražotājus eksportētājus un nesaistītos importētājus lūdza pieteikties Komisijā un sniegt pamatinformāciju par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo produktu izmeklēšanas periodā (no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim), kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija zināmajiem attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas. Pieci uzņēmumi/saistītu uzņēmumu grupas pieprasīja piemērot TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai AR, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. Tomēr atlasē (sk. turpmāk 26. apsvērumu) iekļāva tikai vienu uzņēmumu, kurš pieprasīja piemērot TER. Deviņi uzņēmumi/saistīto uzņēmumu grupas pieprasīja piemērot tikai AR.

(9)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas visiem Kopienas ražotājiem, par kuriem bija zināms, ka tie ir saistīti, un to apvienībai, visiem atlasītajiem importētājiem un to apvienībām, zināmajiem saistītajiem piegādātājiem un atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem. Papildus anketas nosūtīja visiem ražotājiem potenciālajā analogā valstī, kurus bija apzinājusi Komisija (sk. turpmāk 40.–41. apsvērums).

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem Kopienas ražotājiem, kuri saražo 100 % no visas Kopienas produkcijas, no sešiem atlasītajiem nesaistītiem importētājiem Kopienā un to attiecīgajām apvienībām. Atbildes saņēma arī no visiem atlasītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētajiem un to saistītajiem uzņēmumiem. Visbeidzot dokumentus saņēma arī no Ķīnas ražotāju apvienības un vienas importētāju apvienības.

(11)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos.

 

ĶTR ražotāji eksportētāji

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Zhejiang

Huangyan No.1 Canned Food Factory Zhejiang un ar to saistītais tirgotājs Merry & Co., Ltd., Huangyan

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un ar to saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen.

 

Kopienas ražotāji

Halcon Group SA, Murcia, Spānija

Cofrusa SA, Murcia, Spānija

Agriconsa SA, Valencia, Spānija

Videca SA, Valencia, Spānija.

1.3.   Izmeklēšanas periods (IP)

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. oktobra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS PRODUKTS

2.1.   Vispārīgas piezīmes

(13)

Mandarīnu ražu novāc rudenī un ziemā, un ražas novākšanas un konservēšanas sezona ir no oktobra sākuma līdz aptuveni nākamā gada janvāra beigām. Svaigā produkcija ir paredzēta svaigo augļu tirgum, sulas ražošanai vai konservēšanai. Mandarīnu konservu ražošanas nozarei ir raksturīgi par salīdzinājumu pamatu izmantot sezonu (periodu no 1. oktobra vienā gadā līdz 30. septembrim nākamajā gadā), un Komisija savā analīzē šo praksi ir ņēmusi vērā.

2.2.   Attiecīgais produkts

(14)

Attiecīgais produkts ir sagatavoti vai konservēti mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tam līdzīgie citrusu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, un kā definēts KN pozīcijā 2008. Minētos produktus klasificē šādi: KN kods 2008 30 55 aptver attiecīgo produktu, kas nesatur spirtu, bet ar cukura piedevu, tiešos iepakojumos ar tīrsvaru ne lielāku par 1 kg; KN kods 2008 30 75 aptver attiecīgo produktu, kas nesatur spirtu, bet satur cukuru, tiešos iepakojumos ar tīrsvaru ne lielāku par 1 kg. Turklāt daļa no ex KN koda 2008 30 90 aptver mandarīnus (ieskaitot tanžerīnus un sacumas), klementīnus, vilkingus un pārējos līdzīgos sagatavotus vai konservētus citrusu hibrīdus, kuri nesatur spirtu vai cukuru (parasti ūdenī vai savā sulā).

(15)

Iepriekšējā izmeklēšanā atklāja, ka konkrēto produktu iegūst, mizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam iepako vidēji saldā cukura sīrupā, sulā vai ūdenī. Mizošanu un sadalīšanu daiviņās var veikt vai nu ar rokām, vai ar mašīnu.

(16)

Attiecīgo produktu ražo dažādā svarā, lai tas atbilstu gan patērētāju tirgus, gan sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas nozares pieprasījumam. Lielāko daļu patērētāju tirgus aizņem 312 g tīrsvara/(175 g bez šķidruma) lielums, kaut arī arvien biežāk pārdod lielākus, proti, 850 g/(480 g) lielumu. Lielākus iesaiņojumus, īpaši 2,65 kg/(1 500 g) un 3,1 kg/(1 700 g), izmanto sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas nozarē, bet 2,65 kg iesaiņojums ir vispopulārākais.

(17)

Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu “mandarīns”. Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti patēriņam svaigā veidā, sulu gatavošanai vai konservēšanai. Tie ir līdzīgi, un tāpēc uzskata, ka tie sagatavotā vai konservētā veidā ir viens un tas pats produkts.

2.3.   Līdzīgs produkts

(18)

Kāds Eiropas importētājs apgalvoja, ka attiecīgais produkts, kas importēts no ĶTR, ir kvalitatīvāks, jo Ķīnas mandarīnos ir mazāk sēkliņu/kauliņu.

(19)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka attiecīgā produkta kvalitāte atšķiras no Kopienas ražošanas nozarē iegūtā attiecīgā produkta, kā jau norādīts aizsardzības pasākumu regulā. Kopienas ražotāji apgalvoja, ka patērētāji devuši priekšroku to produktiem, jo viņi pieņēma, ka konservēšanas laikā notiek stingrāka higiēnas kontrole.

(20)

Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus un konstatēja, ka:

a)

importētajam produktam un Kopienas produktam ir vienādas vai līdzīgas fiziskās īpašības, piemēram, tie ir līdzīgi pēc garšas, lieluma, formas un struktūras. To kvalitāte nedaudz atšķīrās, bet neietekmēja nedz produkta pamatīpašības, ne lietotāja/patērētāja priekšstatu par to kā viena produkta kategoriju;

b)

importēto produktu un Kopienas produktu pārdeva, izmantojot līdzīgus vai identiskus tirdzniecības kanālus. Informācija par cenu pircējiem bija uzreiz pieejama, bet konkrētais produkts un Kopienas ražotāju produkts konkurēja galvenokārt ar cenu;

c)

importētajam produktam un Kopienas produktam ir vienāds vai līdzīgs galīgais izlietojums;

d)

importēto produktu un Kopienas produktu patērētāji uzskatīja par savstarpēji aizstājamiem, un tie apmierina viena veida pieprasījumu. Tādēļ konkrētu importētāju apzinātās atšķirības nebija svarīgas šajā sadaļā veiktajā analīzē;

e)

importētajiem produktiem un Kopienas produktiem, kurus parasti klasificē ar ex KN kodu 2008 30 90 (citrusaugļi bez spirta piedevas vai bez cukura piedevas, parasti ūdenī vai savā sulā) un uz kuriem neattiecās aizsardzības pasākumi, ir līdzīgs vai vienāds galīgais izlietojums, patērētāji tos uzskata par pilnībā savstarpēji aizstājamiem un to visas pamatīpašības līdzinās produktiem, kurus parasti klasificē ar diviem citiem KN kodiem: 2008 30 55 un 2008 30 75.

Ņemot vērā to, ka “līdzīgi” var būt arī divi pilnībā neidentiski produkti, šīs nelielās variācijas nav pietiekamas, lai mainītu kopējo konstatējumu par līdzību starp importētajiem un Kopienas produktiem.

(21)

Tādēļ Komisijas secina, ka importēto produktu un Kopienas produktu uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   PĀRBAUDE IZLASES VEIDĀ

3.1.   Ražotāji eksportētāji ĶTR

(22)

Ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja pārbaudi izlases veidā, lai noteiktu dempingu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(23)

Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par vajadzību veikt pārbaudi izlases veidā un pozitīva lēmuma gadījumā izvēlēties pārbaudāmos uzņēmumus, ražotājiem eksportētājiem lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas un sniegt pamatinformāciju par savām eksporta darbībām un pārdevumiem iekšzemes tirgū, konkrētajām attiecīgā produkta ražošanas darbībām un visu attiecīgā produkta ražošanā un/vai pārdošanā iesaistīto saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus. Notika konsultācijas arī ar ĶTR iestādēm un ražotāju apvienībām.

3.1.1.   Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, iepriekšēja atlase

(24)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā pieteicās sešpadsmit uzņēmumi/saistīto uzņēmumu grupas ĶTR un sniedza pieprasīto informāciju. Visi ziņoja par eksportu uz Kopienu IP laikā un pauda vēlmi tikt iekļautiem atlasē.

(25)

Ražotājus eksportētājus, kuri minētajā termiņā nepieteicās vai savlaicīgi nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu. Tomēr, salīdzinot Eurostat importa datus par attiecīgo produktu un uz Kopienu eksportēto attiecīgā produkta apjomu, par kuru ziņoja 24. apsvērumā minētie uzņēmumi, var secināt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji aktīvi sadarbojās.

3.1.2.   Uzņēmumu atlase pārbaudes veikšanai

(26)

Uzņēmumu atlasē saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu ņēma vērā ražotāja eksportētāja eksporta pārdevumus uz Kopienu. Uz šā kritērija pamata atlasīja četrus ražotājus eksportētājus, no kuriem divi bija saistīti. Saskaņā ar datiem par pārbaudi izlases veidā IP laikā atlasītie uzņēmumi kopumā eksportēja vairāk nekā 60 % no attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu, par kuru ziņas sniedza iepriekš 24. apsvērumā minētie uzņēmumi. Turklāt vienam no viņiem IP laikā bija lieli attiecīgā produkta pārdevumi iekšzemes tirgū. Tādēļ uzskatīja, ka šāda uzņēmumu atlase ļauj ierobežot izmeklēšanu līdz samērīgam ražotāju eksportētāju skaitam, par kuriem varētu veikt izmeklēšanu atvēlētajā laikā, nodrošinot augstu reprezentativitāti. Notika konsultēšanās ar visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī to apvienībām un ĶTR iestādēm, un tam noteiktajā termiņā iebildumi netika saņemti.

3.2.   Individuāla pārbaude

(27)

Neviens no atlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja individuālu dempinga starpību un neiesniedza saistīto informāciju noteiktajā termiņā, lai piemērotu pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tādēļ šajā izmeklēšanā ražotājus eksportētājus individuāli nepārbaudīja.

3.3.   Importētāju pārbaude izlases veidā

(28)

Ņemot vērā importētāju lielo skaitu, kuri minēti sūdzībā, un iepriekšējā aizsardzības izmeklēšanā noskaidroto lielo importētāju skaitu, pārbaude izlases veidā tika paredzēta paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Daudzi importētāji piedāvāja sadarboties. Izraudzījās sešus importa apjoma ziņā lielākos importētājus. Minētie importētāji pārstāvēji nedaudz vairāk par 60 % no Kopienas kopējā importa.

4.   DEMPINGS

4.1.   Tirgus ekonomikas režīms

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas skar ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz ražotājiem, par kuriem ir konstatēts, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(30)

Uzziņas vajadzībām tālāk sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

1)

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti un izmaksas rodas, reaģējot uz apstākļiem tirgū un bez valsts iejaukšanās;

2)

grāmatvedības dokumentiem tiek veikta neatkarīga revīzija saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tos piemēro visām vajadzībām;

3)

nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās ekonomikas sistēmas, kas nav tirgus ekonomika;

4)

tiesisko noteiktību un stabilitāti nodrošina bankrota un īpašuma tiesību akti;

5)

valūtas maiņa tiek veikta pēc tirgus kursa.

(31)

Šajā izmeklēšanā viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem (sk. iepriekš 22. līdz 26. apsvērumu) atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem.

(32)

Šim ražotājam eksportētājam nevar piešķirt TER, jo tas nevarēja pierādīt, ka bija izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā, otrā un trešā kritērija nosacījumi. Sevišķi saistībā ar pirmo kritēriju klātienē noteica, ka uzņēmuma darba līgumus darbinieki parakstījuši neaizpildītus, proti, tajos nebija norādīts atlīdzinājums un darba stundas. Tādēļ nebija iespējams noteikt, ar kādiem nosacījumiem darbinieki pieņemti darbā un atalgoti, un tādēļ arī nevarēja noteikt, vai darba izmaksas atspoguļo piegādi un pieprasījumu. Attiecībā uz 2. kritēriju klātienē konstatēja, ka ne uzskaitē, ne pārbaudē nav ievēroti galvenie starptautisko grāmatvedības standartu principi (proti, uzkrājumu princips, kompensācijas, neatbilstība starp uzskaitē norādītajām summām un summām apliecinošajos dokumentos, ticamu pierādījumu trūkums attiecībā uz darījumiem), kas ļauj šaubīties par uzņēmuma uzskaites patiesumu. Saistībā ar 3. kritēriju konstatēja, ka uzņēmums guva labumu no vairākām subsīdijām (piem., PVN atmaksa, kuru piegādātāji/lauksaimnieki nekad nebija maksājuši, un atsevišķas eksporta subsīdijas no fondiem, kas atbalsta reģionālās ārējās tirdzniecības projektus, kā arī subsīdijas eksporta prēmijas veidā), kas liecina par joprojām esošiem, nopietniem kropļojumiem, ko izraisījusi bijusī ārpustirgus ekonomikas sistēma.

(33)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas pieprasīja piešķirt TER, nav pierādījis, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, un tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt TER.

4.2.   Atsevišķs režīms

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga nodoklis, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(35)

Vienīgais atlasītais ražotājs eksportētājs, kurš pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER. Pārējie atlasītie ražotāji eksportētāji arī pieprasīja AR.

(36)

Par visiem attiecīgajiem uzņēmumiem iepriekšējā AR pieprasījuma iesniegumu pārbaudē konstatēja, ka tie visi ir izpildījuši pamatregulas 9. panta 5. punktā minētās prasības AR saņemšanai.

(37)

Tādēļ secināja, ka AR var pagaidām piemērot šādiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Zhejiang

Huangyan No.1 Canned Food Factory Zhejiang, Huangyan

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un ar to saistītajam ražotājam Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen.

4.3.   Normālā vērtība

(38)

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ TER nepiešķīra nevienam ĶTR ražotājam eksportētājam.

(39)

Tādēļ normālo vērtību aprēķina visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(40)

Saskaņā ar sūdzībā sniegto informāciju ārpus Kopienas un attiecīgās valsts attiecīgo produktu neražo lielos daudzumos. Tāpēc ierosināja paziņojumā par procedūras sākšanu normālo vērtību balstīt uz jebkuras citas samērīgas bāzes, t.i., uz cenas, kas maksāta vai jāmaksā, Kopienā par līdzīgu produktu. Ieinteresētās personas šai sakarā aicināja sniegt savus apsvērumus. Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisija turpināja meklēt iespējamu analogo valsti. Komisija aicināja sadarboties divus uzņēmumus Taizemē. Viens no tiem sākumā piekrita sadarboties izmeklēšanā, tomēr vēlāk nespēja atbildēt uz anketas jautājumiem. Otrs uzņēmums neatsaucās.

(41)

Divi ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts un importētāju un vairumtirgotāju apvienība iebilda pret normālās vērtības balstīšanu uz cenām, kas maksātas vai jāmaksā, Kopienā, bet nepiedāvāja citu risinājumu, kas atbilstu pamatregulai.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, normālo vērtību nolēma pagaidām aprēķināt visiem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, par pamatu ņemot citu samērīgu bāzi, šajā gadījumā cenas, kas maksātas vai jāmaksā, Kopienā par līdzīgu produktu – saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(43)

Kad izvēlējās samaksātās vai maksājamās cenas Kopienā, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz iepriekš 11. apsvērumā minēto Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, uzņēmumos pārbaudītiem datiem.

(44)

Tika konstatēts, ka trīs Kopienas ražotāju līdzīga produkta pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo produktu, kuru uz Kopienu eksportēja atlasītie ražotāji eksportētāji.

(45)

Tā kā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas radīja zaudējumus, tās bija pienācīgi jāpielāgo, lai iekļautu samērīgu peļņas normu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā. Pamatā esošā peļņa 6,8 % atbilda sasniegtajam peļņas līmenim pēdējā konservēšanas sezonā (2000./2001. g.) pirms milzīgā Ķīnas importa pieauguma, kuru dēļ tika noteikti aizsardzības pasākumi, proti, pēdējā sezonā, kurā tirgus nosacījumus neskāra kaitējumus radošs imports par nesamērīgi zemām cenām.

4.4.   Eksporta cenas

(46)

Eksporta cenas pamatoja uz faktiski samaksātajām cenām, kad produkts eksportam no ĶRT uz Kopienu pārdots neatkarīgiem klientiem.

4.5.   Salīdzinājums

(47)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšana tika izdarīta, balstoties uz ražotāja cenām.

(48)

Ar nolūku nodrošināt godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Vajadzības gadījumā koriģēja transporta, apdrošināšanas un visu pārējo ar transportēšanu saistīto izmaksu starpību.

4.6.   Dempinga starpība

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto un atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam, pagaidu dempinga starpību noteica visiem eksportētājiem ĶTR, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pēc produkta veida un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu produkta veidam, kuras, kā minēts iepriekš, noskaidrotas un koriģētas. Saskaņā ar ierasto praksi vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja saistītajiem ražotājiem eksportētājiem. Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet izlasē nebija iekļauti, vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja, pamatojoties uz dempinga starpību atlasītajiem uzņēmumiem. Turklāt ražotāji eksportētāji ļoti aktīvi sadarbojās (sk. iepriekš 25. apsvērumu), tāpēc lielāko individuālo dempinga starpību, kuru noskaidroja atlasītajiem uzņēmumiem, piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem.

(50)

Tādēļ procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas izteikta pagaidu dempinga starpība ir šāda.

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Zhejiang 139,6 %

Huangyan No.1 Canned Food Factory Zhejiang, Huangyan 87,4 %

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un ar to saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen 134,7 %

ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav iekļauti atlasē 128,4 %

visi pārējie uzņēmumi 139,6 %.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Vispārīgas piezīmes

(51)

Jāatgādina, ka attiecīgajam produktam piemēroja aizsardzības pasākumus attiecīgā perioda lielākajā daļā. Tas bija pamatots ar to, ka Kopienas ražošanas nozarei bija radīts būtisks kaitējums perioda beigās, par kuru notika aizsardzības izmeklēšana (t.i., 1998./1999.–2002./2003.).

5.2.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(52)

Šīs izmeklēšanas laikā konstatēja, ka Kopienā attiecīgo produktu ražoja četri Kopienas ražotāji, kuru vārdā tika iesniegta sūdzība (Halcon Group SA, Mursija, Spānija; Cofrusa SA, Mursija, Spānija; Agriconsa SA, Valensija, Spānija; Videca SA, Valensija, Spānija). Neviens no minētajiem ražotājiem nebija saistīts ar Ķīnas eksportētājiem vai attiecīgā produkta importētājiem no ĶRT.

(53)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāji saražoja apmēram 34 100 tonnu attiecīgā produkta. Tas atbilst 100 % attiecīgā līdzīga produkta Kopienā saražotajam kopapjomam. Tādēļ uzskatīja, ka iepriekš minētie Kopienas ražotāji pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(54)

Aizsardzības izmeklēšanā sadarbojās astoņi Kopienas ražotāji, kas sadarbojās. Tas, ka Kopienā palikuši vairs tikai četri ražotāji, liecina par to, ka daži uzņēmumi tika slēgti vai ir apvienojušies.

5.3.   Kopienas patēriņš

(55)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš attīstījās šādi.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Kopienas patēriņš (Tonnas)

78 623

90 197

80 065

80 145

78 859

Indekss (2002/03 = 100)

100

115

102

102

100

(56)

Kopienas patēriņu aprēķināja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares attiecīgā produkta pārdevumu kopapjomu ES, pieskaitot bijušo Kopienas ražotāju, kas IP laikā vairs neražoja, veiktos pārdevumus ES un importu no visām trešajām valstīm. No pārbaudītiem datiem, kurus iesniedza Kopienas ražotāji, ieguva skaitļus par Kopienas ražošanas nozares veikto attiecīgā produkta pārdevumu kopapjomu Eiropas Savienībā. No sūdzības iesniedzēja aplēsēm izriet Kopienas ražotāju veiktie pārdevumi, un tos salīdzināja ar aizsardzības izmeklēšanas rezultātiem, tostarp Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 17. decembrī publicēto paziņojumu C322/06. Eurostat sniedza datus par importētajiem daudzumiem.

(57)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, aplūkotajā periodā attiecīgā produkta patēriņš Kopienā palika diezgan stabils, izņemot 2003.–2004. gadā novēroto pieaugumu. Šādu acīmredzamu patēriņa pieaugumu varētu skaidrot ar attiecīgā produkta uzkrāšanu, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā minētajā paziņojumā. Eurostat dati apstiprina šo fenomenu jaunajās dalībvalstīs pirms to pievienošanās ES 2004. gada maijā. Jaunajās dalībvalstīs imports pirms to pievienošanās (2003./2004. gada sezona) patiešām sasniedza gandrīz 15 000 tonnu, un 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. gada sezonas laikā tas bija ievērojami mazāks – vidēji apm. 4 000 tonnu gadā. IP laikā patēriņu var uzskatīt par stabilu, un tas saglabājās iepriekšējo, 2005. un 2006. gada, līmenī.

5.4.   Imports Kopienā no ĶTR

5.4.1.   Attiecīgā produkta importa apjoms un tirgus daļa

(58)

ĶTR izcelsmes importa novērtējums apjoma un tirgus daļas ziņā ir šāds.

Importa apjomi

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

No ĶTR tonnās

51 193

65 878

49 584

61 456

56 108

Indekss (2002/03 = 100)

100

129

97

120

110

Avots: Eurostat

Patēriņa tirgus daļa

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

ĶTR

65,1 %

73 %

61,9 %

76,7 %

71,1 %

(59)

Kā novērots iepriekš par Kopienas patēriņu, līdzīgs importa pieplūdums no ĶRT redzams 2003./04. gadā. Pēc tam 2004./05. gadā tas samazinās (pēc jauno dalībvalstu pievienošanās). Importa tirgus daļa no Ķīnas saglabājas nemainīga, jo Ķīna ir lielākais šā produkta eksportētājs uz ES un pārējām pasaules valstīm.

5.4.2.   Importa cenas un cenu samazinājums/mērķa cenu samazinājums

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Importa cenas no ĶTR – avots: Eurostat

(EUR par tonnu)

595

525

531

612

596

Indekss (2002 = 100)

100

88

89

103

100

(60)

Iepriekšējā tabulā parādītas ĶTR vidējo importa cenu pārmaiņas. Aplūkotajā periodā cenas samazinājās tikai 2003./04. gadā. Izmeklēšanas periodā tās atguva sākotnējo 2002./2003. gada līmeni.

(61)

Izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū tika veikts atlasīto Kopienas ražošanas nozares un attiecīgās valsts importa pārdošanas cenu salīdzinājums. Šajā tirgū Hamburga ir importa piegādes un Kopienas ražošanas atskaites punkts. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem klientiem, kuras vajadzības gadījumā koriģēja atbilstīgi Hamburgas līmenim pēc tam, kad atskaitīja cenu atlaides un rabatus. Minētās cenas salīdzināja ar pārdošanas cenām, kuras pieprasīja Ķīnas ražotāji eksportētāji, neskaitot cenu atlaides un vajadzības gadījumā koriģējot atbilstīgi CIF Hamburgas cenai, pieskaitot samaksātos nodokļus un maksu par muitošanu. Korekcijās vajadzības gadījumā vērā ņēma aizsardzības maksājumu (EUR 301 par vienu tonnu), kas samaksāts par eksportu, uz kuru neattiecās kvota.

(62)

Salīdzinājums pierādīja, ka, pamatojoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un bija iekļauti atlasē, IP attiecīgais importētais produkts Kopienas tirgū tika pārdots par cenām, kuras, izsakot procentos no Kopienas cenām, bija par 19,6 % līdz 35,2 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Papildus analizējot Kopienas ražošanas nozares cenu attīstību, izrādījās, ka cenu pieaugums tika lielā mērā apturēts (sk. turpmāk) un IP laikā tās pazemināja.

5.5.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar nozares stāvokli no 2002. gada 1. oktobra līdz izmeklēšanas periodam.

(64)

Turpmāk norādītie Kopienas ražošanas nozares dati ir četru sadarboties piekritušo Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums.

(65)

Turpmāk sniegtajā tabulā ir atspoguļota atlasīto Kopienas ražotāju ražošanas, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Ražošanas apjoms (tonnas)

31 238

23 000

28 865

16 149

34 125

Indekss (2002/03 = 100)

100

73

92

52

109

Ražošanas jauda (tonnas)

74 380

74 380

74 380

66 380

68 380

Indekss (2002/03 = 100)

100

100

100

89

92

Jaudas izmantojuma procents

42 %

31 %

39 %

24 %

50 %

Indekss (2002/03 = 100)

100

74

93

57

119

(66)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, aplūkotajā periodā ražošanas apjoms atšķīrās nelielās ražas dēļ 2003./04. un 2005./06. gadā. Aplūkotā perioda beigās ražošanas jauda samazinājās. Neatkarīgi no nepastāvīgās ražas jaudas izmantojums aplūkotajā periodā palika ļoti zemā līmenī.

(67)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda atlasīto Kopienas ražotāju krājumu apjomu katra perioda beigās.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Krājumi (tonnas)

7 159

3 695

6 140

1 688

11 895

Indekss (2002/03 = 100)

100

52

86

24

166

(68)

Jānorāda, ka attiecīgo produktu var ļoti ilgi uzglabāt (vairāk nekā trīs gadus), un tas saglabā savas garšas un krāsas īpašības.

(69)

Aplūkotajā periodā krājumu apjoms bija nepastāvīgs, bet IP laikā strauji pieauga. Šķiet, ka tas ir saistīts ar grūtajiem apstākļiem, kurus radīja imports par dempinga cenām, un ar gaidāmajām aizsardzības pasākumu termiņa beigām, kas importētājiem ļautu pārorientēties, lai kā attiecīgā produkta avotu izmantotu nevis Kopienas ražošanas nozares, bet gan Ķīnas importu.

(70)

Turpmāk sniegtie skaitļi atspoguļo atlasīto Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu, tirgus daļu un vidējās pārdošanas cenas.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms tonnās

17 635

19 705

23 240

17 769

21 387

Indekss (2002/03 = 100)

100

112

132

101

121

Tirgus daļa

22,4 %

21,8 %

29,0 %

22,2 %

27,1 %

Indekss (2002/03 = 100)

100

97

129

99

121

Vidējās pārdošanas cenas (EUR par tonnu)

824,3

819,8

840,6

1 058,7

1 034,6

Indekss (2002/03 = 100)

100

99

102

128

125

(71)

Neatkarīgi no uzliktajiem aizsardzības pasākumiem un no tā, ka vairs nedarbojas virkne Kopienas ražotāju (viņu tirgus daļa samazinājās no 11,2 % 2002./03. gadā līdz 8,1 % 2004./05. gadā, un pēc tam viņi savu darbību pārtrauca), Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi nedaudz palielinājās absolūtā izteiksmē, bet attiecīgajā periodā palika zemā līmenī. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa patiešām pieauga tikai par 4,7 procentu punktiem attiecīgajā periodā. Tajā pašā periodā vidējās pārdošanas cenas pieauga, bet ne tādā mērā, kas nepieciešams, lai gūtu normālu peļņu, kas uzskatāmi parāda, kā apjomīgais Ķīnas imports par ļoti zemām cenām ietekmēja cenas līmeņus.

(72)

Kopumā ir konstatēts, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par aptuveni 5,2 %, sasniedzot IP laikā tikai 27,6 % un pierādot, ka grūtie apstākļi, kas radās Ķīnas importa dēļ, neļāva Kopienas ražošanas nozarei būtiski uzlabot savu darbību.

(73)

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, kā norādīts turpmāk, ir saistīta ar Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem un atspoguļo to, ka tā joprojām cieta zaudējumus, kurus nedaudz atsvēra aizsardzības pasākumu noteikšana, bet kurus vienlaikus arī apdraudēja izvairīšanās no pasākumiem, jo līdztekus tika veikti uzkrājumi (sk. 57. apsvērumu). Tādēļ īpaši attiecīgā perioda beigās ir redzama labvēlīgā aizsardzības pasākumu ietekme.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas

–3 %

–17,6 %

–17,3 %

–12,6 %

–4,3 %

Indekss (2002 = 100)

100

585

575

420

141

Ienākumi no ieguldījumiem (RoI)

–3 %

7,2 %

4,3 %

–31,2 %

–28,9 %

(74)

Ienākumi no ieguldījumiem mazinājās pēc 2003./04. gada. Šī negatīvā tendence liecina, ka pasliktinājās arī Kopienas ražotāju stāvoklis.

 

2002

2003

2004

2005

2006

Naudas plūsma (% no pārdošanas kopapjoma)

8,7 %

–0,5 %

–1,6 %

–4,6 %

3,2 %

(75)

Kopienas ražotāji konservē arī citus augļus, tāpēc naudas plūsmu varēja pārbaudīt, tikai aplūkojot uzņēmuma darbību kopumā, nevis tikai attiecīgā produkta kontekstā. Tāpēc šis rādītājs nav tik būtisks un tas norādīts pa finanšu gadiem (kalendāriem gadiem). Tomēr var redzēt, ka līdz 2005. gadam naudas plūsma pakāpeniski pasliktinājās un IP laikā stāvoklis nedaudz uzlabojās.

(76)

Atlasīto Kopienas ražotāju ieguldījumu dinamika ir izklāstīta tabulā turpmāk.

EUR

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Ieguldījumi

698 358

837 152

994 242

1 110 304

785 109

Indekss (2002/03 = 100)

100

120

142

159

112

(77)

Lai gan iepriekš minētā rentabilitātes attīstība bija negatīva, Kopienas ražošanas nozare ir palielinājusi ieguldījumus attiecīgajā produktā, lai saistībā ar to uzlabotu tās konkurētspēju. Ieguldījumus galvenokārt veica iekārtās. Šie pasākumi ir ievērojami sekmējuši atlasīto Kopienas ražotāju efektivitāti.

(78)

Ir pierādījumi, ka attiecīgajā periodā spēja piesaistīt kapitālu bija ierobežota, inter alia tāpēc, ka ražošanā peļņas norma bija negatīva un kopumā attiecīgo uzņēmumu darbībā produkts bija svarīgs.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Darbinieku skaits

1 975

1 965

1 837

1 546

2 091

Indekss (2002/03 = 100)

100

99

93

78

106

Ražīgums (darba stundas/saražotais daudzums tonnās)

17

16,8

16

16,5

15,5

Indekss (2002/03 = 100)

100

99

94

97

91

Sezonā nostrādāto stundu skaits kopā

531 000

386 000

462 000

266 000

529 000

Indekss (2002/03 = 100)

100

74

88

60

116

(79)

Jānorāda, ka attiecīgā produkta konservēšana ir atkarīga no sezonas, kas ilgst 4 vai 5 mēnešus, un ka lielāko ražošanas daļu veic sezonas darbinieki. Tādēļ darbinieku skaita rādītājam nav ļoti lielas nozīmes, turpretī sezonā pavisam nostrādāto stundu skaits uzskatāms par svarīgāko nodarbinātības rādītāju. Kā redzams iepriekšējā tabulā, Kopienas ražošanas nozares ražīgums uzlabojās pakāpeniski. IP laikā tika sasniegts labākais ražīguma līmenis visā aplūkotajā periodā. Tādēļ nostrādāto stundu skaits, kas vajadzīgs, lai saražotu 1 tonnu galaprodukta, samazinājās no 17h 2002./03. līdz 15,5 h izmeklēšanas periodā (– 9 %). Darbinieku skaits bija visaugstākais izmeklēšanas periodā sakarā ar atgriešanos pie augsta ražošanas apjoma pēc zema ražošanas apjoma 2005./06. gadā. Tas sakrita ar garākām darba stundām izmeklēšanas perioda sezonā. Kopienas ražošanas nozares sasniegtais ražīgums IP laikā patiešām apliecina pūliņus uzlabot tās efektivitāti, saskaroties ar masveida Ķīnas importa pieplūdumu par dempinga cenām.

(80)

Bija norādīts, ka dati absolūtos skaitļos par algām nav svarīgi, jo ražošanas līmenis ļoti svārstījās. Labāks rādītājs ir algu izmaksas par vienu saražoto tonnu, kas liecina, ka, lai gan inflācija parasti ir par iemeslu vienas stundas darba algas palielinājumam, ražīguma nestā peļņa ļāva Kopienas ražošanas nozarei par 3 procentu punktiem samazināt algu par vienu saražoto tonnu.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Algas (EUR)

5 022 165

3 927 820

4 558 624

3 350 390

5 317 744

Indekss

100

78

91

67

106

Algas par vienu saražoto tonnu (EUR)

161

171

158

207

155

Indekss

100

106

98

129

97

(81)

4.6. apsvērumā norādītā valsts mēroga pagaidu dempinga starpība ir krietni zemāka par de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(82)

Nav pierādījumu par šā produkta iepriekšēju dempingu vai subsidēšanu. Tomēr jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām atlabst no milzīgā importa apjoma ietekmes, kurš radīja kaitējumu un kura dēļ 2003. un 2004. gadā Komisija noteica kā pagaidu, tā galīgus aizsardzības pasākumus (sk. 4. apsvērumu). Kā iepriekš izklāstīts 57. un 70. apsvērumā, minētie aizsardzības pasākumi palīdzēja nedaudz uzlabot ražošanas nozares stāvokli, neņemot vērā zināmu uzkrāšanu, kas notika 2003./2004. gadā, un, tā kā dempings kaitējumu neradīja, būtu gaidāms, ka tie veicinātu būtiskāku Kopienas ražošanas nozares vispārējā stāvokļa uzlabojumu.

5.6.   Secinājums par kaitējumu

(83)

Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīze, kas izklāstīta iepriekš, jāskata, ievērojot to, ka attiecīgā perioda sākumā bija daudz vairāk Kopienas ražotāju un ievērojami lielāka ražošanas jauda. Saskaņā ar Regulu 658/2004 un paziņojumu C 322/06 tobrīd jauda sasniedza aptuveni 129 000 tonnas. Iepriekš minētā nozares pārstrukturēšana izraisīja ražošanas jaudas lejupslīdi par vairāk nekā 45 %. Šai saistībā un tāpēc, ka pastāvēja aizsardzības pasākumi, būtu bijis sagaidāms, ka palikušo četru ražotāju stāvoklis būtu uzlabojies, turklāt tie inter alia būtu pārņēmuši lielu daļu pārdevumu, kurus zaudēja tirgū esošie uzņēmumi, ievērojami palielinātu ražošanas apjomu un jaudas izmantojumu un izmantotu labāku cenas un izmaksu attiecību, kas ļautu uzkrāt peļņu.

(84)

Tieši otrādi – ražošana pieauga par tikai 9 %, jaudas izmantojums palika zems (un pieauga tikai tādēļ, ka kritās jauda) un, lai gan nozarē notika koncentrācija, pārdošanas apjomi joprojām bija nelieli, bet krājumi palielinājās par ne mazāk kā 66 %. Radās jauni zaudējumi (– 4,3 %) un ienākumi no ieguldījumiem bija vēl zemāki (– 28,9 %), lai gan tika veikti ieguldījumi konkurences uzlabošanai un ražīgums pieauga par 9 %.

(85)

Jāatgādina, ka aplūkotajā periodā attiecīgā produkta importa apjoms par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par gandrīz 10 %, turpretī pārdošanas cena faktiski bija 2002. gada līmenī, lai gan izejvielu izmaksas sadārdzinājās. Turklāt izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas būtiski saruka, jo attiecīgo produktu importēja par dempinga cenām.

(86)

Ņemot vērā visus minētos faktorus, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Sākotnēja piezīme

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu arī tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varēja radīt kaitējumu, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

6.2.   Ietekme, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR

(88)

Tika atgādināts, ka importa apjoms no ĶTR joprojām bija 70 % un vairāk no Kopienas tirgus. Ņemot vērā to, ka tirgū noteicošais bija Ķīnas imports, praksē tā ietekme noteikti bija galvenais cēlonis, kāpēc pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares stāvoklis.

(89)

To apstiprina arī tas, ka Ķīnas uzliktās cenas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, un tās noteica ievērojami zemākā līmenī nekā Kopienas ražošanas nozares izmaksas, kas liecina par ļoti agresīvu cenu noteikšanas stratēģiju. Uz lielo importa apjomu par ļoti zemiem cenu līmeņiem Kopienas ražošanas nozare reaģēja, cenšoties saglabāt samērīgu tirgus daļu un noteikt savus cenu augstāko līmeni. Tādēļ tā nevarēja panākt normālu rentabilitāti.

(90)

Tāpēc ir skaidrs, ka pastāv cieša cēloņsakarība starp ievērojamo importa apjomu pieaugumu par aizvien zemākām cenām un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

6.3.   Ietekme, ko izraisījis imports no trešām valstīm

(91)

Izmeklēšanas periodā imports, kas nebija no Ķīnas, veidoja mazāk nekā 2 % no kopējā importa ES. Tādēļ tā ietekme (ja tāda bija) uzskatāma par minimālu. Tika apgalvots, ka šāds imports patiesībā bija Ķīnas produktu tālākpārdevumi. To apstiprina tas, ka pārējās valstīs nenotiek pietiekama ražošana, kā to pierāda analogas valsts neesība (sk. iepriekš 40.–41. apsvērumu).

6.4.   Ietekme, ko radījušas Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātu izmaiņas

(92)

Kā redzams turpmāk tabulā Kopienas ražošanas nozares eksports samazinājās “attiecīgajā periodā”.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Eksportētais pārdošanas apjoms

(tonnas)

15 376

6 959

3 638

2 630

2 344

Indekss (2002 = 100)

100

45

24

17

15

(93)

Kādreiz Kopienas ražošanas nozare piegādāja attiecīgo produktu uz ASV kā uz tradicionālo tirgu. Tomēr šodien galvenais eksportētājs uz ASV (un faktiski uz lielāko daļu importējošo valstu) ir Ķīna, kas, šķiet, rīkojas pēc līdzīgas stratēģijas: dempings un ievērojami samazināts Kopienas ražošanas nozares eksports uz ASV.

(94)

Pat tad, ja Kopienas ražošanas nozare būtu saglabājusi līdzīgus eksporta apjomu līmeņus un cenas, milzīgais Ķīnas importa pieplūdums, kā arī cenu samazinājuma pakāpe norāda uz būtisko kaitējumu, ko iepriekš minētais imports radījis Kopienas ražošanas nozares stāvoklim. Ja saglabāsies spiediens, ko rada imports par dempinga cenām, turpmāko Kopienas ražošanas nozares pārdevumu attīstību raksturos sliktāki Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti, nevis sākotnējās cēloņsakarības mazināšanās.

6.5.   Valūtas kursa svārstību ietekme

(95)

Vēl viens faktors, par kuru Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka tas varētu būt par iemeslu kaitējumam, ir Ķīnas RMB maiņas kursa kritums attiecībā pret euro. No 2002. gada oktobra līdz 2007. gada septembrim ASV dolāra maiņas kurss pret euro noslīdēja par vairāk nekā 40 %. Ķīnas RMB ir piesaistīts ASV dolāram, tāpēc Ķīnas eksportam konkurences ziņā bija priekšrocība pār Eiropas attiecīgā produkta eksportu. Tālab jāatceras, ka izmeklēšanā bija jākonstatē, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai arī šādu būtisku kaitējumu izraisījuši citi faktori. Šajā saistībā pamatregulas 3. panta 6. punktā ir noteikts, ka nepieciešams pierādīt, ka importa par dempinga cenām cenu līmenis rada kaitējumu. Tādēļ tas vienkārši attiecas uz cenu līmeņu starpību, un nav jāanalizē faktori, kas ietekmējuši minēto cenu līmeni.

6.6.   Izejvielu piegāde un cena

(96)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu rada nevis imports par dempinga cenām, bet gan nepietiekoša izejvielu piegāde un augstas cenas sliktas ražās dēļ. Izmeklēšanas periods par kaitējumu notika par vairākām dažādām ražas sezonām, kad bija sliktāka un labāka izejvielu ražošana un zemākas un augstākas cenas. Tomēr minētās svārstības nav saistītas ar vispārējo Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kā, piemēram, redzams turpmākajā tabulā. Faktiski Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās visā aplūkotajā periodā neatkarīgi no izejvielu piegādes un cenām. Tas norāda uz to, ka ir citi faktori, kas skaidro radīto kaitējumu.

 

2002/03

2003/04

2004/05

2005/06

IP

Izejvielu vienības pašizmaksas (euro par vienu tonnu)

120,8

143,7

163,2

204,5

155,9

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas

(sk. 76. apsvērumu)

–3 %

–17,6 %

–17,3 %

–12,6 %

–4,3 %

(97)

Tādēļ nav rādītāju, ka šis faktors varētu pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Ķīnas un Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

6.7.   Ieguldījumi

(98)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šāds Kopienas ražošanas nozares stāvoklis izveidojies pārāk lielu ieguldījumu dēļ. Tomēr šis apgalvojums šķiet nepamatots. Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi lielākoties ir saistīti ar iekārtu uzlabošanu, lai kāpinātu efektivitāti. Minētie ieguldījumi veicināja ražīguma pieaugumu, kas varētu kompensēt iespējamo īstermiņa vienības pašizmaksas pieaugumu. Tāpēc šie ieguldījumi nav uzskatāmi par faktoru, kas veicinājis kaitējumu. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

6.8.   Kvalitātes atšķirības

(99)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šādu Kopienas ražošanas nozares stāvokli izraisījusi Kopienas produktu zemāka kvalitāte. Kā paskaidrots 18.–21. apsvērumā, Komisija rūpīgi pārbaudīja produktu salīdzināmību un konstatēja, ka Kopienas produkts un Ķīnas produkts ir līdzīgi. Abu produktu konstatētās atšķirības bija nelielas un pieņēmumu nepamatoja. Katrā gadījumā šādas minimālas atšķirības, ja tādas ir, radītu labvēlīgus apstākļus Ķīnas produktiem, jo notiktu lielāks cenu samazinājums un mērķa cenu samazinājums. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

6.9.   Secinājums par cēloņsakarību

(100)

Secinājumā tika apstiprināts, ka par cēloni Kopienas ražošanas nozarei radītajam kaitējumam, kas izpaudās kā mazs pārdošanas apjoms, zems jaudas izmantojums un negatīvi finanšu darbības rezultāti, bija attiecīgais imports par dempinga cenām. Patiešām, pārējā importa, Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātu, valūtas maiņas kursa svārstību, izejvielu piegādes, kvalitātes atšķirību vai ieguldījumu ietekme (ja tāda bija) uz Kopienas ražošanas nozares negatīvo attīstību bija ierobežota.

(101)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, kas atbilstoši nodalīja un atdalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no importa par dempinga cenām radītā kaitējuma ietekmes, ar šo var apstiprināt, ka šie citi faktori nenoliedz faktu, ka novērtētais kaitējums piedēvējams importam par dempinga cenām.

7.   KOPIENAS INTERESES

7.1.   Vispārīgi apsvērumi

(102)

Tika pārbaudīts, vai pastāv pārliecinoši iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka antidempinga maksājumu noteikšana importam no Ķīnas nav Kopienas interesēs. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas iesaistītās personas, t.i., Kopienas ražošanas nozari, importētājus un piegādātājus.

7.2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(103)

Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu radīja attiecīgā produkta imports par dempinga cenām no ĶTR. Turklāt arī jāatgādina, ka iepriekš minētie Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rezultātu pasliktināšanos pārskata periodā. Aizsardzības pasākumu noteikšana (sk. 4. apsvērumu) ļāva daļēji vājināt Ķīnas importa ietekmi. Ņemot vērā kaitējuma būtību (t.i., regulāri zaudējumi, iekšzemes pārdevumu zaudējumi), ja šādu pasākumu nebūtu, nebūtu iespējams novērst vēl turpmāku Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(104)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka Kopienas ražošanu pārstāv četri ražotāji sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu u.c.) nozarē, kurā attiecīgā produkta ražošanai un pārdošanai nodarbināti apmēram 2 000 darbinieku. Attiecīgais ražojums atbilst apmēram 30 % viņu saražotajai produkcijai. Ja pasākumus nenoteiktu, cenas turpinātu samazināties un Kopienas ražotājiem rastos lieli zaudējumi, kas vidējā un ilgākā termiņā nebūtu izturami. Turklāt tas negatīvi ietekmētu pārējās attiecīgo uzņēmumu darbības. Saistībā ar ieguldījumiem ražošanas sistēmās, sagaidāms, ka daži Kopienas ražotāji nespētu atgūt savus ieguldījumus, ja pasākumi netiktu noteikti. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Kopienas ražošanas nozare neapšaubāmi gūtu labumu no antidempinga pasākumu pieņemšanas.

(105)

Ja noteiktu antidempinga pasākumus, Kopienas ražošanas nozare visticamāk spētu paaugstināt pārdošanas cenas tādā līmenī, kas nodrošinātu samērīgu peļņas normu.

(106)

Tāpēc provizoriski secina, ka antidempinga pasākumi būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

7.3.   Nesaistītu importētāju intereses

(107)

Daži importētāji pret pasākumiem iebilda. Tomēr daži, konkrēti seši nesaistīti importētāji, kas bija atlasīti un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, piekrita principam par pasākumu noteikšanu, ņemot vērā to, ka nepieciešams saglabāt divus produkta piegādes avotus, kurus ietekmē iespējamās ražošanas svārstības saistībā ar ražu. Viņi arī uzsvēra, ka nepieciešams stabils tirgus.

(108)

Komisija arī analizēja datus, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza importētāji, kas sadarbojās. Visos gadījumos viņu darbība saistībā ar attiecīgā produkta importēšanu no Ķīnas ir tikai neliela daļa no viņu vispārējās darbības. Tāpēc visi pasākumi, kurus noteiks attiecīgā produkta importam no Ķīnas, visdrīzāk neradīs nesamērīgas sekas uz attiecīgās nozares importētāju stāvokli attiecībā pret priekšrocībām, kuras gūst Kopienas ražošanas nozare.

7.4.   Lietotāju intereses

(109)

Tika atgādināts, ka attiecīgo produktu, ko galvenokārt lieto pārtikā individuālam patēriņam kā desertu vai piedevu, pārsvarā pārdod mazumtirdzniecībā. Ja produkts ir lielākos traukos, to galvenokārt pārdod tieši sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kura patērē 25 %. Tomēr izmeklēšanā nesadarbojās neviens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums.

(110)

Mazumtirdzniecības nozare un sabiedriskās ēdināšanas nozare savai pašreizējai darbībai iepērk plašu produktu klāstu, un viens no tiem ir attiecīgais produkts, kurš veido tikai mazu daļu no tām nepieciešamajiem produktiem un līdz ar to – izmaksām. Tādēļ visi pasākumi, kurus noteiks attiecīgā produkta importam no Ķīnas, visticamāk lietotāju nozari neietekmēs neproporcionāli attiecībā pret priekšrocībām, kuras tādēļ rastos Kopienas ražošanas nozarei.

(111)

Turklāt tiek atgādināts, ka, ja īsā un vidējā termiņā pasākumu nenoteiktu, Kopienas ražošanas nozares darbība mazinātos vai pat tiktu pārtraukta. Tas nozīmētu, ka pastāvētu tikai viens produkta piegādes avots, kurš turklāt būtu atkarīgs no ražas ietekmētām svārstībām. Tas būtu pretrunā lietotāju interesēm.

(112)

Izmeklēšanas laikā netika iesniegta informācija, kas apliecinātu pretējo.

7.5.   Patērētāju intereses

(113)

Patērētāju organizācijas nesadarbojās. Pat ja cenas tiktu nopietni ietekmētas, attiecīgais produkts vienai mājsaimniecībai rada tikai nelielu izmaksu daļu, tādēļ ietekme uz patērētājiem būtu niecīga.

(114)

Turklāt tiek atgādināts, ka, ja īsā un vidējā termiņā pasākumu nenoteiktu, Kopienas ražošanas nozares darbība mazinātos vai pat tiktu pārtraukta. Tas nozīmētu, ka pastāvētu tikai viens produkta piegādes avots, kurš turklāt būtu atkarīgs no ražas ietekmētām svārstībām. Tas būtu pretrunā lietotāju interesēm.

7.6.   Piegādātāju intereses

(115)

Piegādātājiem kaitētu importa pieaugums no ĶTR par dempinga cenām, un pasākumi ir to interesēs. Svarīgs piegādātāju gūtā apgrozījuma avots ir izejvielu apjoms, ko tie piegādā Kopienas ražotājiem. Ja ražošana apstātos, attiecīgā Spānijas reģiona lauksaimnieciskā darbība būtu nopietni traucēta, īpaši tāpēc, ka konservēšana ir lielākais noiets konkrētām citrusu šķirnēm to garšas un struktūras dēļ.

7.7.   Secinājums par Kopienas interesēm

(116)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas liegtu noteikt antidempinga maksājumus sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti, mandarīnu u. c.) importam no ĶTR.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(117)

Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, pagaidu antidempinga pasākumi jānosaka tādā apmērā, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apjomu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, ar kuriem Kopienas ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu vispārēju peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko būtu iespējams panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām. Šim aprēķinam provizoriski izmantoja peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 6,8 % apmērā. Šādu peļņu nozare guva, pirms palielinājās imports, kas nozarei radīja nopietnu kaitējumu. Uzskatīja, ka šāds peļņas līmenis reprezentatīvi atspoguļo Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, kuru varētu sasniegt par attiecīgo produktu, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(118)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, salīdzinot vidējo importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. 62.–64. apsvērumu), ar cenu, kas nerada kaitējumu, līdzīgam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekš minēto peļņas normu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no kopējās importa CIF vērtības, un vienam uzņēmumam tā bija šādā līmenī, t. i., zemāka par konstatēto dempinga starpību.

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Zhejiang 91 %

Huangyan No.1 Canned Food Factory Zhejiang, Huangyan 44,6 %

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen 81,6 %

ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav iekļauti atlasē 81,1 %

visi pārējie uzņēmumi 91 %.

8.2.   Pagaidu pasākumi

(119)

Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka ir jāuzliek pagaidu antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar noteikumu par mazāko nodokli. Visos gadījumos kaitējuma novēršanas līmenis ir zemāks par dempinga starpību, tāpēc uz tās jāpamato vispārējais pasākumu līmenis.

(120)

Antidempinga pasākumu nolūks ir novērst kaitējumu radoša dempinga sekas. Tālab pasākumu veidam ir izšķirīga nozīme. Pasākumi jānosaka atkarībā no attiecīgā produkta īpašībām un tā tirgus, lai tie efektīvi novērstu iepriekš minētās sekas.

(121)

Šajā gadījumā un saskaņā ar abu Kopienas ražotāju un daudzu importētāju apgalvoto ir jāņem vērā šādas produkta īpašības un tirgus.

(122)

Pasākumu veidam jābūt tādam, kas nepieļauj aizsardzības izmeklēšanā/pasākumos, kā arī šajā izmeklēšanā konstatētos fenomenus. Turpmāk ir izklāstīti minētie fenomeni, kuri savā ziņā varētu apdraudēt visus iespējamos pasākumus.

(123)

Pirmais fenomens bija uzkrājumu veidošana jaunajās dalībvalstīs īsi pirms pievienošanās, kā minēts iepriekš. Pirms ES paplašināšanās 2004. gadā Ķīnas eksportētāji nosūtīja ievērojamu attiecīgā produkta daudzumu uz gaidāmajām dalībvalstīm. Tādējādi minētās preces ieveda Kopienas tirgū, un uz tām neattiecināja aizsardzības pasākumus, kad minētās dalībvalstis pievienojās ES.

(124)

Otrs fenomens bija jaunu produktu veidu ieviešana, kuri nomināli neatbilda aizsardzības pasākumu piemērošanas jomai, bet kuriem bija tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības. Kā paskaidrots iepriekš 14. apsvērumā, tagad minētie produktu veidi ir daļa no produkta, uz kuru attiecas šis antidempinga gadījums.

(125)

Trešais fenomens bija cenu kompensēšana. ES uzņēmumi no Ķīnas tirgotājiem iegādājās ne tikai attiecīgo produktu, bet arī dažādus pārstrādātus pārtikas produktus.

(126)

Tas var apdraudēt ierastā pasākuma, piemēram, ad valorem maksājuma, kompensēšanu, pieprasot augstāku cenu par citiem importētiem pārtikas produktiem. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams pasākums, kas ierobežo šādus fenomenus līdz minimumam, jo tie nopietni ierobežo pasākumu efektivitāti. Minētajos apstākļos jāuzliek maksājums konkrētas summas veidā par vienu tonnu, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un novērstu to, ka antidempinga pasākumu neitralizētu eksporta cenu samazinājums. Šo summu iegūst, piemērojot kaitējuma novēršanas apmēru eksporta cenām, kuras izmantoja, lai izmeklēšanās periodā aprēķinātu dempinga apmēru katram uzņēmumam. Ja tas attiecas uz konkrētu maksājumu visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kas nav iekļauti izlasē, summu aprēķina kā katra atlasītā uzņēmuma vidējo attiecīgo rādītāju. Konkrētais maksājums visiem pārējiem uzņēmumiem atbilst lielākajam individuālajam maksājumam, kas noteikts atlasītajiem uzņēmumiem. Tāpēc konkrētie maksājumi ir šādi.

 

Fiksētais maksājums

(euro/tonna)

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Zhejiang

482,2

Huangyan No.1 Canned Food Factory Zhejiang, Huangyan

330

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen

440,7

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav iekļauti atlasē

455,1

Visi pārējie uzņēmumi

482,2

(127)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas individuālas antidempinga maksājuma likmes, kas minētas šajā regulā. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tāpēc šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši konkrētie uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētajiem produktiem, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(128)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālas antidempinga maksājuma likmes (piem., pēc izmaiņām vienības nosaukumā vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā ar, piemēram, izmaiņām nosaukumā vai ražošanas vai tirdzniecības vienību izmaiņām. Komisija, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmēju sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(129)

Individuālu maksājuma likmju atšķirības ir ievērojamas, un ir vairāki eksportētāji ražotāji. Visi šie elementi var atvieglot centienus pārvietot eksporta plūsmas, tradicionālajiem ražotājiem eksportētajiem piešķirot zemākas maksājuma likmes. Tādējādi, ja eksports, ko veic viens no uzņēmumiem, kam piešķirta zemāka individuāla maksājuma likme, palielinās vairāk nekā par 30 % pēc apjoma, varēs uzskatīt, ka attiecīgie atsevišķie pasākumi nav pietiekami, lai cīnītos ar konstatēto dempingu, kas rada kaitējumu. Tādējādi, ja pastāv nepieciešamie elementi, iespējams uzsākt izmeklēšanu, lai noteiktu, vai attiecīgi labot pasākumus pēc to veida vai līmeņa.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto un gan Kopienas ražošanas nozares apsvērumus, gan vairāku importētāju apsvērumus saistībā ar pasākumu veidu, šo jautājumu var pārskatīt noslēguma posmā, ja šāda pārskatīšana ir pamatota.

(131)

Tika atgādināts, ka 2007. gada 5. novembra Regulā (EK) Nr. 1295/2007 Komisija noteica, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (konkrēti – mandarīni u. c.) imports, lai, iespējams, piemērotu antidempinga pasākumus ar atpakaļejošu spēku atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punktam. Kopienas ražošanas nozare ir pieprasījusi piemērot pasākumus ar atpakaļejošu spēku. Patlaban šis pieprasījums tiek izskatīts. Šobrīd ir norādīts, ka pieejamā statistika liecina, ka attiecīgā produkta imports no Ķīnas ir palielinājies par vairāk nekā 60 % no 2007. gada novembra līdz 2008. gada februārim salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējos gados (no 16 300 tonnām līdz 27 300 tonnām). Līdztekus šādam pieaugumam samazinājās attiecīgā importa vidējās cenas par 4 %.

9.   NOSLĒGUMA NOTEIKUMS

(132)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 7. punktu pagaidu pasākumi būtu jānosaka uz sešiem mēnešiem.

(133)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par savu ieinteresētību, var rakstveidā paziņot savus apsvērumus un lūgt tikt uzklausītām. Turklāt jāatzīmē, ka konstatējumi attiecībā uz maksājuma noteikšanu, kas izdarīti šīs regulas nolūkā, ir provizoriski un tos iespējams pārskatīt ar nolūku ieviest jebkādu galīgo maksājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums sagatavotu vai konservētu mandarīnu (ieskaitot, tanžerīnus un sacumas), klementīnu, vilkingu un pārējo līdzīgo citrusu hibrīdu importam, kuri nesatur spirta piedevu, kuri ir ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās un kuri definēti KN pozīcijā 2008, ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā un kurus klasificē ar KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90 (TARIC kodi 2008309061, 2008309063, 2008309065, 2008309067, 2008309069).

2. pants

Šāda ir pagaidu antidempinga maksājuma likme, kuru piemēro 1. pantā aprakstītajiem produktiem, kurus saražojuši turpmāk minētie ražotāji.

Uzņēmums

EUR/viena tonna produkta tīrsvara

TARIC papildu kods

Yichang Rosen Foods Co., Ltd., Yichang, Zhejiang

482,2

A 886

Huangyan No.1 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang

330

A 887

Zhejiang Xinshiji Foods Co., Ltd. un saistītais ražotājs Hubei Xinshiji Foods Co., Ltd., Sanmen, Zhejiang

440,7

A 888

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nebija iekļauti atlasē, kā izklāstīts pielikumā

455,1

A 889

Visi pārējie uzņēmumi

482,2

A 999

3. pants

1.   Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (6) varētu noteikt attiecīgo preču muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējo 2. pantu, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā.

2.   Par 1. pantā minētā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā nodrošinājums pagaidu nodevas apmērā.

3.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas maksājumiem.

4. pants

Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām atklāj būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktam mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgās personas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

5. pants

Muitas iestādēm ar šo ir jāpārtrauc importa reģistrācija, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1295/2007 1. pantu.

Savāktie dati par produktiem, kuri laisti brīvā apgrozībā patēriņam pārtikā ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tiek saglabāti līdz stājušies spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras beigām.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un piemērojama sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 4. jūlijā.

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 246, 20.10.2007., 15. lpp.

(3)  OV L 288, 6.11.2007., 22. lpp.

(4)  OV L 290, 8.11.2003., 3. lpp.

(5)  OV L 104, 8.4.2004., 67. lpp.

(6)  OV L 253, 11.1.1993., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).


PIELIKUMS

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kas nav iekļauti atlasē

Hunan Pointer Foods Co., Ltd., Yongzhou, Hunan

Yichang Jiayuan Foodstuffs Co., Ltd., Yichang, Hubei

Huangyan No.2 Canned Food Factory, Huangyan, Zhejiang

Zhejiang Xinchang Best Foods Co., Ltd., Xinchang, Zhejiang

Guangxi Guiguo Food Co., Ltd., Guilin, Guangxi

Zhejiang Juda Industry Co., Ltd., Quzhou, Zhejiang

Zhejiang Iceman Group Co., Ltd., Jinhua, Zhejiang

Ningbo Guosheng Foods Co., Ltd., Ninghai

Yi Chang Yin He Food Co., Ltd., Yidu, Hubei

Yongzhou Quanhui Canned Food Co., Ltd., Yongzhou, Hunan

Ningbo Orient Jiuzhou Food Trade & Industry Co., Ltd., Yinzhou, Ningbo

Guangxi Guilin Huangguan Food Co., Ltd., Guilin, Guangxi

Ningbo Wuzhouxing Group Co., Ltd., Mingzhou, Ningbo


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/38


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 11. decembris)

par valsts atbalstu C 12/07 (iepriekš N 799/06), ko Slovākijas Republika plāno sniegt uzņēmumam Glunz&Jensen s.r.o.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6045)

(Autentisks ir vienīgi teksts slovāku valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/551/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šiem noteikumiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2006. gada 29. novembra elektronisku paziņojumu, kuru 2006. gada 30. novembrī Komisija ar atsauces numuru A/39718 reģistrēja kā saņemtu, Slovākijas iestādes saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu paziņoja Komisijai par savu nolūku piešķirt reģionālu ad hoc ieguldījumu atbalstu uzņēmumam Glunz&Jensen s.r.o.

(2)

Lūgums sniegt informāciju tika nosūtīts 2007. gada 26. janvārī (D/50360). Slovākijas iestādes atbildēja ar 2007. gada 20. februāra vēstuli (A/31585).

(3)

Ar 2007. gada 24. aprīļa vēstuli (turpmāk “uzsākšanas lēmums”) Komisija informēja Slovākiju par savu lēmumu saistībā ar atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus.

(5)

Komisija nesaņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām vai Slovākijas Republikas.

II.   PASĀKUMA SĪKS APRAKSTS

II.1.   Pasākuma mērķis

(6)

Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt reģionālo attīstību Prešovas (Prešov) reģionā (Austrumslovākija), kas bija atbalstāmais apgabals atbilstīgi EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam saskaņā ar Slovākijas reģionālā atbalsta plānu (3), kurš piemērojams paziņojuma dienā, ar reģionālā atbalsta maksimālo apjomu 50 % no tīrās dotācijas ekvivalenta (TDE).

(7)

Ierosinātais projekts veido Slovākijas iestāžu paziņoto ad hoc atbalsta pasākumu. Šis atbalsts netiek piešķirts saskaņā ar esošo shēmu (t. i., tā juridiskais pamatojums nav norādīts Pievienošanās līgumā kā esoša atbalsta shēma, tas netika pakļauts arī tā saucamajam pārejas posma mehānismam un tam nav Komisijas apstiprinātas atbalsta shēmas, pamatotas uz šīm tiesību normām, kopš Slovākijas pievienošanās ES).

II.2.   Atbalsta forma un raksturs

(8)

Paziņotais atbalsts nodrošināms kā atbrīvojums no nodokļa, kas piemērojams katru gadu laikā no 2007. gada līdz 2010. gadam līdz 100 % no atbalsta saņēmēja Glunz&Jensen s.r.o. uzņēmuma ienākuma nodokļa saistībām. Atbrīvojuma no nodokļa kopējais apmērs ir ierobežots līdz SKK 42 miljoniem pašreizējā vērtībā (4) (aptuveni EUR 1,15 miljoni). Atbalstu nevar summēt ar tādu atbalstu, kas šim pašam ieguldījumu projektam saņemts no citiem avotiem.

II.3.   Ad hoc atbalsta juridiskais pamats

(9)

Ad hoc atbalsta juridiskais pamats ir Valsts atbalsta akts Nr. 231/1999 ar grozījumiem, Ienākumu nodokļa likums Nr. 595/2003 ar grozījumiem un Ienākumu nodokļa likums Nr. 366/1999 ar 2003. gada 31. decembra grozījumiem, un jo īpaši 52. iedaļas 3. punkts Ienākumu nodokļa likumā Nr. 595/2003 ar grozījumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 2003. gada 31. decembra Ienākumu nodokļa likuma Nr. 366/1999 35.a iedaļā (5).

II.4.   Saņēmēji

(10)

Atbalsta saņēmējs Glunz&Jensen s.r.o. ir liels uzņēmums, t. i., tas nav mazs vai vidējs uzņēmums (MVU) Komisijas Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, (6) izpratnē. Glunz&Jensen s.r.o. ir Glunz&Jensen A/S Slovākijas meitasuzņēmums (turpmāk “Glunz&Jensen”), kura galvenā mītne atrodas Ringstedā (Ringsted) (Dānijā), un citi meitasuzņēmumi paziņojuma sniegšanas laikā atrodas Virdžīnijā (ASV) un Tetfordā (Thetford) (AK).

(11)

Glunz&Jensen ir pasaulē vadošais grafiskās mākslas pirmsdrukas apstrādes iekārtu ofseta iespieduma plašu un klājuma līniju iekārtu ražotājs un izplatītājs ar tirgus daļu Eiropā aptuveni […] % (7).

II.5.   Ieguldījumu projekts

(12)

2004. gadā Glunz&Jensen s.r.o. uzsāka darbu pie sākotnējiem ieguldījumiem Slovākijā, iesaistot ieguldījumu SKK 213 miljonu apmērā (aptuveni EUR 5,8 miljoni). Kā norāda Slovākijas iestādes, laikā no 2004. gada līdz 2009. gadam ieguldījumu projekts tiek īstenots divos posmos: no 2004. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2009. gadam.

(13)

Projekta mērķis ir pārvietot uz Prešovu to ražošanu, kas 2004. gadā tika veikta AK un Dānijā. Pārvietošanas projekta rezultātā Tetfordas rūpnīca 2006. gadā tika slēgta.

(14)

Prešovas rūpnīcu plānots izveidot par galveno uzņēmuma ražošanas centru. Patiesībā, kā norāda Slovākijas iestādes, visas Slovākijas rūpnīcā uzstādāmās iekārtas tiek pārvietotas tieši no Dānijas un AK. Tādēļ projekta attaisnotās izmaksas ietver vienīgi ēku un dažu nelielu papildu iekārtu izmaksas.

(15)

Pirmais solis 2004.–2006. g. ieguldījumu posmā bija ražošanas ceha un iepriekš neizmantota zemes gabala iegāde būvniecībai – turpmākai rūpnīcas paplašināšanai. Otrais solis bija telpu un ēku atjaunošana un (ar ražošanu tieši nesaistītu) iekārtu iegāde. Kopējā pirmā posma ieguldījuma apjoms bija SKK 128 miljoni (aptuveni EUR 3,5 miljoni). Kā norādīts paziņojumam pievienotajās deklarācijās, attiecībā uz šo projekta posmu Glunz&Jensen s.r.o. nesaņēma valsts atbalstu un arī neiesniedza pieteikumu.

(16)

Projekta otrais posms, kas īstenojams laikā no 2007. gada līdz 2009. gadam, ir Slovākijas iestāžu 2006. gada 29. novembrī paziņotais projekts. Šī daļa ietver sākotnējā projekta darbu turpināšanu, veicot papildu ēku būvniecību un papildu iekārtu (IT, kravas automobiļu un biroja iekārtu) iegādi par kopējo summu SKK 84 miljoni pašreizējā vērtībā (aptuveni EUR 2,3 miljoni).

(17)

Ražotne Slovākijā darbu uzsāka 2005. gada aprīlī. Kopš tā laika rūpnīcas ražošanas apjoms būtiski pieaudzis un ražīgums ievērojami palielinājies (8).

III.   PAMATOJUMS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(18)

Komisija savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu šajā lietā pauda šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu un pamatnostādnēm par valstu reģionālo atbalstu (9) (turpmāk tekstā “RAG 1998”), šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, izrādījās, ka abi ieguldījuma posmi attiecas uz vienu ieguldījumu projektu, jo veido no Dānijas un AK pakāpeniski pārvietojamo ražošanas līniju izvietošanas kopējā plāna daļu. Iesniegtajā paziņojumā Slovākijas iestādes arī pašas norādīja uz abiem posmiem kā vienu ieguldījumu projektu. “Uzņēmuma Glunz&Jensen iesniegtais ieguldījumu projekts laikā no 2004.gada līdz 2009. gadam tiek īstenots divos posmos: no 2004. gada līdz 2006. gadam un no 2007. gada līdz 2009. gadam”.

Turklāt Slovākijas iestādēm iesniegtajā un paziņojumam pievienotajā saņēmēja “Pieteikuma valsts atbalsta piešķiršanai nodokļu atvieglojuma veidā” 6. lappusē Glunz&Jensen s.r.o. norādījis, ka ieguldījuma periods ilgst no 2004. gada līdz 2008. gadam (10) un kopējās ieguldījumu izmaksas sasniedz “vairāk nekā SKK 200 miljonus”, – šī summa atbilst kopējiem Glunz&Jensen s.r.o. Slovākijā veiktajiem ieguldījumiem.

Ņemot to vērā, izrādījās, ka paziņotais projekts attiecās uz viena plaša, jau 2004. gadā aizsākta ieguldījumu projekta otro posmu.

Turklāt, tā kā saņēmējs pieteikumu atbalsta piešķiršanai nesadalīja divos ieguldījumu posmos, Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka ieguldījuma periods tika mākslīgi sadalīts divos posmos, lai saņēmējs 2006. gadā būtu tiesīgs lūgt piešķirt atbalstu.

Otrkārt, saskaņā ar Slovākijas iestāžu sniegto informāciju 2006. gada 29. jūnijā parakstītais pieteikums atbalsta piešķiršanai netika iesniegts līdz 2006. gada novembrim – t. i., pēc ieguldījuma pirmā posma sākuma 2004. gadā.

Tādēļ Komisijai radās šaubas, vai ievērots RAG 1998 4. punkta 2. apakšpunktā izklāstītais nosacījums par atbalsta stimulējošo ietekmi. Komisija uzsvēra vispārēju atzinumu, ka tādu valsts atbalstu, kas traucē vai varētu traucēt konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, var apstiprināt tikai tādā gadījumā, ja šo negatīvo ietekmi vairāk nekā kompensē atbalsta pozitīvais ieguldījums Kopienas mērķa īstenošanā (šajā gadījumā – reģionālā attīstībā). Komisija uzskatīja, ka 2006. gada beigās lūgtais atbalsts ar atpakaļejošu datumu nevarēja sekmēt ieguldījumu lēmuma pieņemšanu, kā rezultātā darbs tika uzsākts 2004. gadā un ražošana – 2005. gada aprīlī.

Treškārt, to, ka atbalsta pieejamība nebija izšķirošais faktors saņēmēja lēmumam uzsākt rūpnīcas pārvietošanu, šķiet, apliecina paša saņēmēja atbalsta pieteikumā izklāstītais, paskaidrojot darbības pārvietošanas uz Slovākiju iemeslus: “2003. gadā (Glunz&Jensen) valde nolēma izpētīt iespēju izveidot ražotni valstī ar zemām izmaksām. Nolūks bija samazināt ražošanas izmaksas un atrast apakšpiegādātājus Centrālajā un Austrumeiropā… Lai lemtu par optimālu meitasuzņēmuma atrašanās vietu, Glunz&Jensen veica vienpadsmit Centrālās un Austrumeiropas valstu salīdzinošu analīzi… No šīm 11 valstīm izpēte tika veikta Čehijas Republikā, Slovākijas Republikā un Bulgārijā. Ņemot vērā Glunz&Jensen uzņēmējdarbību un izvērtēto tirgu faktoru kombināciju, tika secināts, ka Slovākijas Republika ir vispiemērotākā vieta. (11)

Ceturtkārt, Slovākijas iestādes paskaidroja, kādēļ saņēmējs nelūdza piešķirt atbalstu ieguldījumu projekta pirmajam posmam. Saskaņā ar uzņēmuma skaidrojumu tas uzskatīja, ka pirms Slovākijas pievienošanās ES nav nepieciešams saņemt atļauju valsts atbalstam nodokļu atvieglojuma veidā. Tas uzskatīja, ka atbalsta pieteikums jāiesniedz vienīgi nodokļu deklarācijā par to gadu, kurā uzņēmumam pirmo reizi rodas nodokļu saistības.

Saskaņā ar Slovākijas iestāžu minēto tas nozīmē, ka Glunz&Jensen s.r.o. plānoja lūgt piešķirt valsts atbalstu projekta īstenošanas pašā sākumā 2004. gadā.

Komisija uzskatīja, ka fakts, ka saņēmējs nezināja pareizu rīcības procedūru, nav ņemams vērā. Jāuzsver, ka atbalsts saskaņā ar Slovākijas Likuma par ienākumu nodokli Nr. 366/1999 ar grozījumiem 35.a iedaļā izklāstīto netika piešķirts automātiski pirms Slovākijas pievienošanās ES un netiek piešķirts automātiski arī tagad, jo nav izstrādāta atbalsta shēma, kas attiecas uz iepriekš minēto iedaļu. Tādēļ šāda veida atbalsts bija un ir jāpaziņo Komisijai individuāli kā ad hoc atbalsts, kā to liecina Slovākijas iesniegtie aptuveni 40 ad hoc paziņojumi, lūdzot piemērot šo juridisko pamatojumu saskaņā ar tā saucamo pagaidu procedūru.

Visbeidzot – pat ja atbalstam būtu bijusi stimulējoša ietekme, vajadzētu rasties būtiskām šaubām. Būtībā RAG 1998 (2. punkts) pauž negatīvu nostāju pret ad hoc atbalstu, ja vien netiek pierādīts, ka pasākuma reģionālais ieguldījums kompensē konkurences traucējumus un ietekmi uz tirdzniecību. Šajā kontekstā Komisija norādīja uz šādiem aspektiem.

Lai gan pasākums dod ievērojamu ieguldījumu reģionālajā attīstībā (155 tieši radītas darbavietas, aptuveni 30 netieši radītas darbavietas), tā negatīvā ietekme šķiet tikpat nozīmīga.

Saņēmēja attiecīgais preču tirgus ir grafiskās mākslas pirmsdrukas apstrādes iekārtas, jo īpaši datora-plates tehnoloģijas (CtP) procesori. Komisija norādīja, ka atbalsts piešķirams uzņēmumam, kura tirgus daļa Eiropas tirgū ir aptuveni […] %. Glunz&Jensen tuvākie konkurenti Eiropā (ar attiecīgo tirgus daļu) ir šādi: Height Design […] %, Agfa (Lastra) Belģijā […] %, E-graf Itālijā […] %, Haase Vācijā […] % un Ovit Itālijā […] %. Ņemot vērā saņēmēja stāvokli tirgū, Komisija uzskatīja, ka plānotajam pasākumam varētu būt spēcīga ietekme uz konkurenci attiecīgajā ļoti specifiskajā tirgū, kurā saņēmējs aktīvi darbojas.

Turklāt projekts attiecas uz ražošanas un iekārtu pārvietošanu no Dānijas un AK. Tā kā rūpnīca Tetfordā (AK) bija tikai ražotne, tā tika slēgta 2006. gada beigās pēc ražošanas pārvietošanas uz Slovākiju. Saskaņā ar uzņēmuma tīmekļa vietnē rodamo informāciju Tetfordā tika atlaisti 77 darbinieki. Dānijas uzņēmums nākotnē koncentrēsies uz pārdošanu, klientu apkalpošanu, pētniecību un attīstību, kā arī darbosies kā eksperimentālā rūpnīca. Tādēļ pārvietošanai ir ievērojama ietekme uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību.

IV.   SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS UN IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(19)

Ne no Slovākijas iestādēm, ne trešām personām apsvērumi netika saņemti, kas mazināja līdz ar oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu radušās šaubas.

V.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

V.1.   Pasākuma likumīgums

(20)

Paziņojot atbalsta pasākumu ar atturēšanās no darbības klauzulu līdz Komisijas apstiprinājumam, Slovākijas iestādes ir ievērojušas EK līguma 88. panta 3. punkta procedūras noteikumus.

V.2.   Pasākuma valsts atbalsta raksturs

(21)

Komisija uzskata, ka pasākums veido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē to iemeslu dēļ, kas jau norādīti uzsākšanas lēmumā.

V.2.1.   Valsts resursu esība

(22)

Valsts resursi ir iesaistīti, jo paredzēts atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājuma.

V.2.2.   Ekonomiskais izdevīgums

(23)

Pasākuma rezultātā atbalsta saņēmējs tiktu atbrīvots no izmaksām, kas tam būtu jāsedz normālos tirgus apstākļos. Tādējādi tas radītu Glunz&Jensen s.r.o. priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.

V.2.3.   Selektivitāte

(24)

Pasākums ir selektīvs, jo attiecas tikai uz vienu uzņēmumu.

V.2.4.   Traucējumi konkurencei un tirdzniecībai

(25)

Pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo i) saņēmējs aktīvi darbojas jomā, kurā pastāv spēcīga Kopienas iekšējā tirdzniecība, un ii) darbības pārcelšanai no Dānijas un AK ir spēcīga ietekme uz tirdzniecības plūsmām šajā sektorā.

V.3.   Saderība

(26)

Tā kā pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā saderība izvērtējama, ņemot vērā EK līguma 87. panta 2. un 3. punktā noteiktos izņēmumus. EK līguma 87. panta 2. punktā minētie atbrīvojumi, kas attiecas uz individuāliem patērētājiem piešķiramu sociālu atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, vai atbalstu, ko sniedz dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, šajā gadījumā nav piemērojami. Pasākums nav uzskatāms par svarīgu projektu visas Eiropas interesēs vai pasākumu, kas paredzēts nopietnu Slovākijas ekonomikas traucējumu novēršanai, kā noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā. Pasākums neatbilst arī atbrīvojumam, kas atļauts EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, kurā paredzēta atļauja atbalstam, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Tāpat tā mērķis nav kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana, kā noteikts EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(27)

EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā tiek pieļauts atbalsts, lai veicinātu ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Prešovas reģions (Austrumslovākijā) ir šim izņēmumam atbilstīgs reģions.

(28)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija paskaidroja iemeslus (kas apkopoti šā lēmuma III daļā), kādēļ tā šaubījās, ka pasākums kvalificējams kā izņēmums saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tā kā nav iesniegti Slovākijas Republikas vai trešo personu apsvērumi, Komisija var vienīgi secināt, ka šīs šaubas ir apstiprinātas.

VI.   SECINĀJUMS

(29)

Komisija konstatē, ka Slovākijas paziņotais pasākums, kā norādīts 6.–9. punktā iepriekš, nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līgumā izklāstītajiem izņēmumiem un ir jāaizliedz. Kā norāda Slovākijas iestādes, atbalsts nav bijis piešķirts, tādēļ nav vajadzības pieprasīt tā atmaksu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paziņotais atbrīvojums no nodokļiem ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Valsts atbalsts, kuru Slovākijas Republika plāno īstenot attiecībā uz Glunz&Jensen s.r.o. SKK 42 miljonu (EUR 1,15 miljonu) apmērā, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Tādēļ atbalstu nevar īstenot.

2. pants

Slovākijas Republika divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, lai ievērotu atbilstību.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē, 2007. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 189, 14.8.2007., 2. lpp.

(2)  Turpat.

(3)  SK 72/2003 – Slovākijas Republika – “Slovākijas Republikas reģionālais valsts atbalsta plāns”; C(2004) 1757/7, 28.4.2004.

(4)  2007. gada vērtību izteiksmē un aprēķināts ar atsauces likmi 5,62 %, likme piemērojama paziņojuma datumā.

(5)  Zákon č. 231/1999 Z.z. o štátnej pomoci, v znení neskorších predpisov, Zákon č. 595/2003 Z.z. o dani z príjmov, v znení neskorších predpisov a Zákon č. 366/1999 Z.z. o daniach z príjmov, v znení neskorších predpisov, v znení účinnom k 31. decembru 2003, najmä §52 ods.3 zákona č. 595/2003 Z.z. o dani z príjmov, v znení neskorších predpisov, za podmienok uvedených v §35a zákona č. 366/1999 Z.z. o daniach z príjmov, v znení účinnom k 31. decembru 2003.

(6)  OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.

(7)  Konfidenciāla informācija.

(8)  Informācija no gada pārskata par laiku no 2005. gada līdz 2006. gadam; pieejama Glunz&Jensen tīmekļa vietnē.

(9)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(10)  Šķiet, ka, atbalsta pieteikumā ierakstot 2008. gadu, saņēmējs pieļāvis drukas kļūdu. Visos pārējos iesniegtajos dokumentos kā projekta beigu termiņš norādīts 2009. gads.

(11)  Pieteikuma valsts atbalsta saņemšanai nodokļu atvieglojuma veidā 3. punkts.


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/43


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 24. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz dažiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2931)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/552/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 42. pantu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 30. oktobra Lēmumā 2007/716/EK (2) paredzēti pārejas pasākumi attiecībā uz tām strukturālajām prasībām konkrētiem uzņēmumiem gaļas un piena nozarē Bulgārijā, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004. Kamēr šiem uzņēmumiem ir noteikts pārejas posms, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, var laist tikai iekšzemes tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, kuriem noteikts pārejas posms.

(2)

Lēmumu 2007/716/EK groza ar Komisijas Lēmumu 2008/290/EK (3) un 2008/330/EK.

(3)

Saskaņā ar Bulgārijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu daži gaļas un piena nozares uzņēmumi ir izbeiguši darbību vai ir pabeiguši modernizācijas procesu un tagad pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmuma 2007/716/EK pielikums.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā minētos uzņēmumus svītro no Lēmuma 2007/716/EK pielikuma.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

(2)  OV L 289, 7.11.2007., 14. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/330/EK (OV L 114, 26.4.2008., 94. lpp.).

(3)  OV L 96, 9.4.2008., 35. lpp.


PIELIKUMS

To uzņēmumu saraksts, kas svītrojami no Lēmuma 2007/716/EK pielikuma

Gaļas pārstrādes uzņēmumi

Nr.

Veterinārais numurs

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

41.

BG 1201006

„Monti-Miyt“ AD

gr. Montana

Nova promishlena zona

53.

BG 1601017

ET „Vet – 33 Gyokchen Rasim“

gr. Asenovgrad mestnost „Gorna voda“

kv. Gorni Voden obl. Plovdiv

70.

BG 2001021

ET „Iva Kris-Stayko Ivanov“

gr. Nova Zagora

Kv.Industrialen

78.

BG 2501009

„Rodopa-2005“ OOD

gr. Targovishte

111.

BG 0802043

„Ptitseklanitsa“ AD

gr. Dobrich

industrialna zona

130.

BG 2302002

„Polo Komers“ OOD

gr. Kostinbrod

IKHT

154.

BG 0805011

„Kati“ OOD

gr. Dobrich,

bul. „3 ti mart“ 57

245.

BG 0804006

„Ani-I“ OOD

gr. Dobrich

ul. „Angel Stoyanov“ 1

298.

BG 1604046

ET „Hristo Darakiev“

gr. Plovdiv

Zemlishte „Plovdiv Zapad“ 24A

308.

BG 1904002

„Aktual“ OOD

gr. Silistra

gr. Silistra

Promishlena zona-Iztok

319.

BG 2204013

„Salam i KO“ OOD

gr. Sofia

ul. „Prof. Tsvetan Lazarov“ 13

332.

BG 2204087

ET „SIAT-Slavcho Iliev“

gr. Sofia

ul. „Moma Irina“ 4


Piena pārstrādes uzņēmumi

Nr.

Veterinārais numurs

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1.

BG 0112004

„Matand“ EOOD

s. Eleshnitsa

28.

BG 1812002

„Laktis-Byala“ AD

gr. Byala

ul. „Stefan Stambolov“ 75

30.

BG 1912004

„Merone – N“ EOOD

gr. Alfatar

49.

BG 1212001

„S i S – 7“ EOOD

gr. Montana

„Vrachansko shose“ 1

82.

BG 0712004

„Cheh-99“ OOD

s. Sokolovo

obsht. Dryanovo

84.

BG0712028

ET „Mik“

gr. Dryanovo

ul. „Shipka„ 226

99.

BG 1312002

„Milk Grup“ EOOD

s. Yunacite

162.

BG 2312026

„Dyado Liben“ OOD

gr. Koprivshtitsa bul. „H. Nencho Palaveev“

195.

BG 0218009

„Helios milk“ EOOD

gr. Aytos


5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/45


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 30. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2008/377/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Slovākijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 3223)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/553/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Slovākijā ir konstatēti klasiskā cūku mēra uzliesmojumi.

(2)

Lai pastiprinātu pasākumus, ko Slovākija veic saistībā ar Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (2), tika pieņemts Komisijas 2008. gada 8. maija Lēmums 2008/377/EK par dažiem aizsargpasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Slovākijā (3).

(3)

Slovākijas sniegtā informācija liecina, ka klasiskā cūku mēra uzliesmojumi dalībvalstīs ir apkaroti, un epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti apstiprina, ka klasiskais cūku mēris nav tālāk izplatījies.

(4)

Tādēļ Lēmums 2008/377/EK ir jāatceļ.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/377/EK atceļ.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(2)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(3)  OV L 130, 20.5.2008., 18. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/419/EK (OV L 147, 6.6.2008., 65. lpp.).


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

5.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 178/46


Eiropola budžets 2009. gadam (1)

(2008/554/TI)

Eiropols

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Apraksts

2007. gada izpilde

(EUR)

2008. gada budžets

(EUR)

2009. gada budžets

(EUR)

Piezīmes

1.

IEŅĒMUMI

 

 

 

 

10.

Iemaksas

 

 

 

 

100.

Dalībvalstu iemaksas

51 936 872

51 374 870

55 685 934

Summa EUR 7 700 000 apmērā 2009. gadam sākotnēji netiks piešķirta. Neatkarīgi no Finanšu regulas 38. panta 1. punkta šo summu var piešķirt tikai pēc tam, kad par to vienbalsīgi nolēmusi Valde.

101.

Atlikums no finanšu gada t-2

9 472 669

9 193 630

6 672 066

 

 

10. nodaļa – kopā

61 409 541

60 568 500

62 358 000

 

11.

Citi ieņēmumi

 

 

 

 

110.

Procenti

1 542 845

1 150 000

650 000

 

111.

Nodokļu ieņēmumi no Eiropola darbiniekiem

1 974 351

2 102 500

2 345 000

 

112.

Dažādi

50 340

100 000

55 000

 

 

11. nodaļa – kopā

3 567 536

3 352 500

3 050 000

 

12.

Finansējums no citiem avotiem

 

 

 

 

121.

Projektu finansējums no Eiropas Komisijas un citām iesaistītām pusēm

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 321. pantu). Šajā pantā drīkst arī ietvert iemaksas no dalībniekiem. Eiropola ieguldījums jebkādos projektos tiks finansēts, izmantojot citus pantus.

122.

Cits finansējums no citiem avotiem

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 322. pantu). Šajā pantā drīkst arī ietvert iemaksas no dalībniekiem. Eiropola ieguldījums jebkādos projektos tiks finansēts, izmantojot citus pantus.

 

12. nodaļa – kopā

p.m.

p.m.

 

 

1. SADAĻA – KOPĀ

64 977 077

63 921 000

65 408 000

 

2.

PERSONĀLS

 

 

 

 

20.

Ar algām saistītās izmaksas

 

 

 

Skatīt A pielikumu. Šajā nodaļā ietilpst arī pagaidu darbinieki, kuri pieņemti darbā ar aģentūru vai konsultāciju firmu starpniecību gadījumos, ja šie darbinieki aizpilda brīvās darba vietas, kā arī stažieri.

200.

Eiropola darbinieki

35 833 740

42 106 000

41 185 000

 

201.

Vietējie darbinieki

541 421

655 000

1 345 000

Summa EUR 650 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

202.

Algu korekcijas

380 000

395 000

 

 

20. nodaļa – kopā

36 375 161

43 141 000

42 925 000

 

21.

Citas ar personālu saistītās izmaksas

 

 

 

 

210.

Darbā pieņemšana

423 037

490 000

520 000

 

211.

Eiropola darbinieku apmācība

551 851

460 000

720 000

Summa EUR 30 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

 

21. nodaļa – kopā

974 888

950 000

1 240 000

 

 

2. SADAĻA – KOPĀ

37 350 049

44 091 000

44 165 000

Summa EUR 5 025 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

3.

CITI IZDEVUMI

 

 

 

 

30.

Ar darbību saistītās izmaksas

 

 

 

 

300.

Sanāksmes

650 702

710 000

762 500

Summa EUR 10 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

301.

Tulkojumi

911 112

500 000

669 000

 

302.

Drukāšana

177 695

160 000

212 000

Summa EUR 11 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

303.

Ceļa izdevumi

1 124 024

1 085 000

1 470 000

Summa EUR 86 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

304.

Pētījumi, konsultācijas (kas nav saistīti ar informācijas un saziņas tehnoloģiju (ICT))

118 089

550 000

429 000

Summa EUR 40 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

305.

Apmācība noteiktā jomā

50 308

65 000

79 500

 

306.

Tehniskais aprīkojums

23 088

5 000

23 000

 

307.

Darbības subsīdijas

120 659

150 000

150 000

 

 

30. nodaļa – kopā

3 175 677

3 225 000

3 795 000

Summa EUR 147 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

31.

Vispārējais atbalsts

 

 

 

 

310.

Ēku izmaksas

889 158

860 000

1 040 000

Summa EUR 12 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

311.

Transportlīdzekļi

212 050

250 000

280 000

 

314.

Dokumentācija un pieejamie avoti

250 618

280 000

300 000

Summa EUR 1 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

315.

Subsīdijas

468 298

480 000

545 000

Summa EUR 10 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

316.

Citas iegādes

42 964

100 000

25 000

 

317.

Citas kārtējās izmaksas

377 873

450 000

465 000

Summa EUR 25 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

318.

Jauna ēka

269 799

Sākot no 2008. gada, kā arī turpmāk budžets, kas paredzēts jaunas ēkas vajadzībām, iekļauts atbilstīgajos budžeta pantos, kas attiecas uz īpašām izmaksām.

 

31. nodaļa – kopā

2 510 761

2 420 000

2 655 000

Summa EUR 48 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

32.

Izmaksas, kas segtas no citiem avotiem

 

 

 

 

321.

Eiropas Komisijas un citu iesaistīto pušu finansēto projektu izmaksas

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 121. pantu). Eiropola ieguldījums jebkādos projektos tiks finansēts, izmantojot citus pantus. Šis pants ir paredzēts izmaksām saistībā ar projektiem, kas finansēti no ES programmām.

322.

Izdevumi, ko finansē citas trešās puses

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 122. pantu). Eiropola ieguldījums jebkādos projektos tiks finansēts, izmantojot citus pantus.

 

32. nodaļa – kopā

p.m.

p.m.

 

 

3. SADAĻA – KOPĀ

5 686 438

5 645 000

6 450 000

Summa EUR 800 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

4.

ORGANIZĀCIJAS UN STRUKTŪRAS

 

 

 

 

40.

Ar algām saistītās izmaksas

 

 

 

Skatīt A pielikumu. Šajā nodaļā ietilpst arī pagaidu darbinieki, kuri pieņemti darbā ar aģentūru vai konsultāciju firmu starpniecību gadījumos, ja šie darbinieki aizpilda brīvās darba vietas, kā arī stažieri.

400.

Eiropola darbinieki

866 391

960 000

1 000 000

 

401.

Vietējie darbinieki

p.m.

p.m.

 

402.

Algu korekcijas

10 000

10 000

 

 

40. nodaļa – kopā

866 391

970 000

1 010 000

 

41.

Citas kārtējās izmaksas

 

 

 

 

410.

Valde

1 955 885

1 835 000

2 390 000

Summa EUR 450 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

411.

Apvienotā uzraudzības iestāde

376 705

600 000

610 000

Summa EUR 210 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

412.

Apelāciju izmaksas

p.m.

p.m.

No 2004. un 2005. gada budžeta ir izveidots fonds apelāciju izmaksām. Fondā esošo summu (pašlaik EUR 170 000) ik gadu pārskata.

413.

Finanšu kontrolieris

7 083

10 000

13 000

 

414.

Apvienotā revīzijas komiteja

35 943

45 000

45 000

 

415.

Policijas priekšnieku darba grupa

42 186

100 000

50 000

 

 

41. nodaļa – kopā

2 417 802

2 590 000

3 108 000

 

 

4. SADAĻA – KOPĀ

3 284 193

3 560 000

4 118 000

Summa EUR 660 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

6.

IKT ieskaitot Eiropola datorsistēmu (TECS))

 

 

 

 

62.

IKT

 

 

 

 

620.

Informācijas tehnoloģijas

3 048 919

4 900 000

4 020 000

Summa EUR 625 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

621.

Saziņas tehnoloģijas

4 619 972

3 030 000

3 130 000

Summa EUR 210 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

622.

Konsultācijas

2 221 146

1 615 000

1 515 000

Summa EUR 80 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

623.

Analītiskās izpētes, sadarbības, indeksācijas un drošības sistēmas

2 729 818

985 000

1 960 000

Summa EUR 300 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

624.

Informācijas sistēma

551

95 000

50 000

 

 

62. nodaļa – kopā

12 620 405

10 625 000

10 675 000

 

 

6. SADAĻA – KOPĀ

12 620 405

10 625 000

10 675 000

Summa EUR 1 215 000 apmērā sākotnēji netiks piešķirta. Skatīt 100. pantu un C pielikumu.

 

KOPĒJIE IEŅĒMUMI, A DAĻA

64 977 077

63 921 000

65 408 000

 

 

KOPĒJIE IZDEVUMI, A DAĻA

58 941 085

63 921 000

65 408 000

 

 

ATLIKUMS

6 035 992

 


Uzņēmēja valsts

Sadaļa

Nodaļa

Pants

Apraksts

2007. gada izpilde

(EUR)

2008. gada budžets

(EUR)

2009. gada budžets

(EUR)

Piezīmes

7.

IEŅĒMUMI, UZŅĒMĒJA VALSTS

 

 

 

 

70.

Iemaksas

 

 

 

 

700.

Uzņēmējas valsts ieguldījums, drošība

2 193 652

2 412 872

2 430 485

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējos izdevumus (skatīt 80. pantu). Direktora ierosinājumam jābūt saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un uzņēmēju valsti.

701.

Uzņēmējas valsts ieguldījums, ēkas

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 810. pantu). Direktora ierosinājumam jābūt saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un uzņēmēju valsti.

702.

Atlikums no finanšu gada t-2

266 348

111 128

162 515

 

 

70. nodaļa – kopā

2 460 000

2 524 000

2 593 000

 

71.

Citi ieņēmumi

 

 

 

 

711.

Dažādi

p.m.

p.m.

 

 

71. nodaļa – kopā

p.m.

p.m.

 

 

7. SADAĻA – KOPĀ

2 460 000

2 524 000

2 593 000

 

8.

IZDEVUMI, UZŅĒMĒJA VALSTS

 

 

 

 

80.

Drošība

 

 

 

 

800.

Drošības izmaksas

2 344 890

2 524 000

2 593 000

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 700. pantu). Direktora ierosinājumam jābūt saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un uzņēmēju valsti.

 

80. nodaļa – kopā

2 344 890

2 524 000

2 593 000

 

81.

Ēku izmaksas

 

 

 

 

810.

Ēku izmaksas, uzņēmēja valsts

p.m.

p.m.

Neatkarīgi no Eiropola konvencijas 35. panta un Finanšu regulas 16. panta Valde, vienbalsīgi rīkojoties un pamatojoties uz direktora ierosinājumu, var mainīt apropriāciju apjomu, nodrošinot to, ka kopējie ieņēmumi sedz kopējās izmaksas (skatīt 701. pantu). Direktora ierosinājumam jābūt saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropolu un uzņēmēju valsti.

 

81. nodaļa – kopā

p.m.

p.m.

 

 

8. SADAĻA – KOPĀ

2 344 890

2 524 000

2 593 000

 

 

KOPĒJIE IEŅĒMUMI, C DAĻA

2 460 000

2 524 000

2 593 000

 

 

KOPĒJIE IZDEVUMI, C DAĻA

2 344 890

2 524 000

2 593 000

 

 

ATLIKUMS, C DAĻA

115 110

 

Piezīme: tā kā 2007. gada kopsumma ir noapaļota, tā var atšķirties no rezultāta, ko aprēķina, saskaitot kopā atsevišķas summas.


(1)  Padome pieņēmusi 2008. gada 5. jūnijā.


A PIELIKUMS

Štatu saraksts 2009. gadam

2. sadaļa

Skala

2008. gada budžets

Amatu pārskatīšana 2008. gadā

Jauni amati

2009. gada budžets

1

1

1

2

3

3

3

3

3

4

20

1

21

5

61

1

62

6

83

–2

4

85

7

108

+2

1

111

8

93

+1

3

97

9

45

–1

1

45

10

11 (1)

3

3

12 (1)

5

5

13 (1)

Kopsumma

425

11

436


4. sadaļa

Skala

2008. gada budžets

Amatu pārskatīšana 2008. gadā

Jauni amati

2009. gada budžets

1

2

3

4

2

2

5

2

2

6

7

2

2

8

2

2

9

10

11 (2)

12 (2)

13 (2)

Kopsumma

8

8


2. sadaļa un 4. sadaļa – kopā

Skala

2008. gada budžets

Amatu pārskatīšana 2008. gadā

Jauni amati

2009. gada budžets

Kopsumma

433

11

444


(1)  Šajās skalās ietvertās amata vietas tiks piešķirtas vietējiem darbiniekiem, ciktāl tas pieprasīts Personāla nolikumā.

(2)  Šajās skalās ietvertās amata vietas tiks piešķirtas vietējiem darbiniekiem, ciktāl tas pieprasīts Personāla nolikumā.


B PIELIKUMS

 

GNI 2007. gadā

(miljoni EUR)

27 dalībvalstu GNI daļa 2007. gadā

(%)

25 dalībvalstu GNI daļa 2007. gadā

(%)

27 dalībvalstu atlikums 2007. gadā

(EUR)

5/12 daļa no Rumānijas un Bulgārijas

(EUR)

7/12 atlikuma daļa no Rumānijas un Bulgārijas, ko sadala starp 25 dalībvalstīm

(EUR)

Faktiska 7/12 atlikuma daļa, ko sadala starp 25 dalībvalstīm

(EUR)

Visu 27 dalībvalstu grozītais atlikums 2007. gadā

(EUR)

2009. gada iemaksas pirms atskaitījumiem 2007. gadā

2007. gada grozītais atlikums

(EUR)

2009. gada iemaksas pēc atskaitījumiem 2007. gadā

2007. gada grozītais atlikums

(EUR)

 

a

b = a/116 942 340

c = a/115 663 051

d = 6 672 066 × b

e = d × 5/12

f = d – e

g = 42 577 × c

h = d – f + g

i

j = i – h

Austrija

2 624 363

2,24

2,27

149 731

 

 

966

150 697

1 399 408

1 248 711

Beļģija

3 254 093

2,78

2,81

185 660

 

 

1 198

186 858

1 735 203

1 548 345

Bulgārija (1)

250 734

0,21

 

14 305

5 961

8 345

 

5 961

133 701

127 740

Kipra

147 960

0,13

0,13

8 442

 

 

54

8 496

78 898

70 402

Čehija

1 101 606

0,94

0,95

62 851

 

 

406

63 257

587 417

524 160

Dānija

2 259 663

1,93

1,95

128 924

 

 

832

129 755

1 204 936

1 075 181

Igaunija

124 726

0,11

0,11

7 116

 

 

46

7 162

66 509

59 346

Somija

1 688 352

1,44

1,46

96 328

 

 

622

96 949

900 292

803 343

Francija

18 438 795

15,77

15,94

1 052 013

 

 

6 788

1 058 800

9 832 250

8 773 450

Vācija

23 148 221

19,79

20,01

1 320 706

 

 

8 521

1 329 227

12 343 491

11 014 264

Grieķija

2 032 580

1,74

1,76

115 967

 

 

748

116 716

1 083 847

967 131

Ungārija

878 113

0,75

0,76

50 100

 

 

323

50 423

468 242

417 819

Īrija

1 563 390

1,34

1,35

89 198

 

 

576

89 774

833 658

743 884

Itālija

14 678 365

12,55

12,69

837 464

 

 

5 403

842 867

7 827 050

6 984 182

Latvija

166 638

0,14

0,14

9 507

 

 

61

9 569

88 858

79 289

Lietuva

244 476

0,21

0,21

13 948

 

 

90

14 038

130 364

116 325

Luksemburga

260 122

0,22

0,22

14 841

 

 

96

14 937

138 707

123 770

Malta

48 143

0,04

0,04

2 747

 

 

18

2 764

25 672

22 907

Nīderlande

5 346 690

4,57

4,62

305 052

 

 

1 968

307 020

2 851 054

2 544 034

Polija

2 639 229

2,26

2,28

150 579

 

 

972

151 551

1 407 335

1 255 784

Portugāle

1 544 415

1,32

1,34

88 116

 

 

569

88 684

823 539

734 855

Rumānija (1)

1 028 555

0,88

 

58 684

24 451

34 232

24 451

548 464

524 012

Slovākija

454 120

0,39

0,39

25 910

 

 

167

26 077

242 154

216 077

Slovēnija

304 908

0,26

0,26

17 396

 

 

112

17 509

162 588

145 080

Spānija

10 078 570

8,62

8,71

575 026

 

 

3 710

578 736

5 374 268

4 795 532

Zviedrija

3 120 578

2,67

2,70

178 042

 

 

1 149

179 191

1 664 008

1 484 817

Apvienotā Karaliste

19 514 935

16,69

16,87

1 113 411

 

 

7 184

1 120 595

10 406 088

9 285 493

Kopsumma

116 942 340

100,00

100,00

6 672 066

30 412

42 577

42 577

6 672 066

62 358 000

55 685 934

 

Atlikums 2007

6 672 066

Citi ieņēmumi 2009

3 050 000

Kopējie ieņēmumi

65 408 000

Piezīmes: GNI skaitļu avots ir 3. tabula, kura izmantota ES 2007. gada kopējā budžeta noteikšanai un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, 2007. gada 3. augustā (L 203/46. lpp.). Jebkuras nesakritības starp GNI skaitļiem, kuri aprēķināti augstāk redzamajā tabulā, un faktiskajiem 2007. gada GNI skaitļiem tiks izlabotas, sastādot budžetu 2011. gadam. Ja Eiropola konvencija tiks aizstāta ar Padomes Lēmumu, GNI skaitļi tiks atjaunināti un, ja nepieciešams, izlaboti laikā, kad 2010. gadā dalībvalstīm atlīdzinās 2008. un 2009. gada atlikumu.


(1)  Svarīgi atzīmēt arī to, ka, tā kā Rumānija un Bulgārija veica tikai daļējas iemaksas 2007. gada budžetā un ar to saistītajā 2007. gada atlikumā, šīm valstīm ir tiesības pieprasīt tikai 5/12 atvilkuma daļu no 2009. gada iemaksām. 7/12 starpība no summas, attiecīgi, EUR 8 345 Bulgārijas un EUR 34 232 Rumānijas gadījumā, ir jāsadala starp pārējām dalībvalstīm atkarībā no aprēķinātās GNI skaitļu summas.


C PIELIKUMS

Sīkāka informācija par summām, kas attiecas uz Valdes vienbalsīgu apstiprinājumu piešķīrumam

Pēc budžeta sadaļas

Sadaļa

Apraksts

Summa

(EUR)

2.

Personāls

5 025 000

3.

Citi izdevumi

800 000

4.

Struktūras un organizācijas

660 000

6.

IKT (ieskaitot Eiropola datorsistēmu (TECS))

1 215 000

 

Kopsumma

7 700 000


D PIELIKUMS

Sīkāka informācija par sākotnējo un papildu iemaksu pieprasījumu, kas attiecas uz budžetu budžetu 2009. gadam

 

Iemaksas 2009. gadā pēc atskaitījumiem 2007. gadā, grozītais atlikums 2007. gadā

(EUR)

Iespējamais pieprasījums, kas attiecas uz neskaidrībām, saskaņā vienbalsīgo Valdes lēmumu

(EUR)

Iespējamais papildu pieprasījums, kas attiecas uz 10 % no summas, kas minēta budžeta 2., 3. un 4. sadaļā (neieskaitot Komisijas lēmuma projektu un jaunas HQ programmas), saskaņā ar vienbalsīgo Valdes lēmumu

(EUR)

Sākotnēja summa 2009. gada pieprasījumam

(EUR)

 

a = J aile, B pielikums

b = 2 540 000 × b aile, B pielikums

c = 5 160 000 × b aile, B pielikums

d = a – b – c

Austrija

1 248 711

57 001

115 798

1 075 911

Beļģija

1 548 345

70 679

143 585

1 334 081

Bulgārija (1)

127 740

5 446

11 063

111 231

Kipra

70 402

3 214

6 529

60 659

Čehija

524 160

23 927

48 608

451 626

Dānija

1 075 181

49 080

99 706

926 395

Igaunija

59 346

2 709

5 503

51 134

Somija

803 343

36 671

74 497

692 174

Francija

8 773 450

400 493

813 599

7 559 358

Vācija

11 014 264

502 782

1 021 399

9 490 083

Grieķija

967 131

44 148

89 686

833 297

Ungārija

417 819

19 073

38 746

360 000

Īrija

743 884

33 957

68 984

640 943

Itālija

6 984 182

318 816

647 673

6 017 694

Latvija

79 289

3 619

7 353

68 317

Lietuva

116 325

5 310

10 787

100 228

Luksemburga

123 770

5 650

11 478

106 642

Malta

22 907

1 046

2 124

19 737

Nīderlande

2 544 034

116 131

235 919

2 191 984

Polija

1 255 784

57 324

116 454

1 082 006

Portugāle

734 855

33 545

68 146

633 164

Rumānija (1)

524 012

22 340

45 384

456 288

Slovākija

216 077

9 864

20 038

186 176

Slovēnija

145 080

6 623

13 454

125 003

Spānija

4 795 532

218 908

444 710

4 131 914

Zviedrija

1 484 817

67 779

137 693

1 279 344

Apvienotā Karaliste

9 285 493

423 866

861 083

8 000 544

Kopsumma

55 685 934

2 540 000

5 160 000

47 985 934


(1)  Svarīgi atzīmēt arī to, ka, tā kā Rumānija un Bulgārija veica tikai daļējas iemaksas 2007. gada budžetā un ar to saistītajā 2007. gada atlikumā, šīm valstīm ir tiesības pieprasīt tikai 5/12 atvilkuma daļu no 2009. gada iemaksām. 7/12 starpība no summas, attiecīgi, EUR8 345 Bulgārijas un EUR 34 232 Rumānijas gadījumā, ir jāsadala starp pārējām dalībvalstīm atkarībā no aprēķinātās GNI skaitļu summas.