I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

24.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 589/2008

(2008. gada 23. jūnijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO” regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta d) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Padomes 2006. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem (2) no 2008. gada 1. jūlija atceļ ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(2)	Atsevišķi noteikumi un prasības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1028/2006, nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 1234/2007.

(3)	Tāpēc attiecīgi noteikumi un prasības ir jāpieņem saskaņā ar regulu, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 1234/2007, lai nodrošinātu tirgus kopīgās organizācijas nepārtrauktību un normālu darbību un jo īpaši tirdzniecības standartus.

(4)

Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktas pamatprasības olu atbilstībai, lai tās varētu tirgot Kopienā. Skaidrības labad šo prasību īstenošanai ir jānosaka jauni sīki izstrādāti noteikumi. Tāpēc ir jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas Regula (EK) Nr. 557/2007 (3), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1028/2006.

(5)

Attiecībā uz olām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5). Tādēļ pēc iespējas ir jāatsaucas uz minētajām horizontālajām regulām.

(6)

Jānosaka A šķiras olu kvalitātes īpašības, lai nodrošinātu tieši galapatērētājam piegādāto olu augsto kvalitāti un noteiktu kritērijus, kurus var pārbaudīt kontroles dienesti. Šīm kvalitātes īpašībām ir jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Standartam Nr. 42 par tirdzniecības un komerciālās kvalitātes kontroli olām čaumalās, kuras ir apritē ANO/EEK dalībvalstu savstarpējā starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā uz šīm valstīm.

(7)	Uzglabājot atdzesētas olas istabas temperatūrā, var veidoties kondensāts, kas veicina baktēriju vairošanos uz čaumalas un, iespējams, iekļūšanu olā. Tāpēc ir labāk olas uzglabāt un transportēt vienmērīgā temperatūrā, un pirms pārdošanas galapatērētājam tās parasti nevajadzētu atdzesēt.

(8)

Olas parasti nevajadzētu mazgāt vai tīrīt, jo šādas rīcības rezultātā var bojāt olas čaumalu, kas ir efektīvs šķērslis baktēriju iekļūšanai ar virkni antibakteriālu īpašību. Tomēr dažus apstrādes veidus, piemēram, olu apstrādi ar ultravioletajiem stariem, nevajadzētu uzskatīt par tīrīšanas procesu. Turklāt A šķiras olas nevajadzētu mazgāt, jo mazgāšanas laikā vai pēc tās iespējams sabojāt fizisko barjeru, piemēram, kutikulu. Šāds bojājums var veicināt baktēriju iekļūšanu olā caur čaumalu un mitruma zudumu, tādējādi palielinot risku patērētājiem, jo īpaši – ja nav optimālu turpmāko žāvēšanas un uzglabāšanas nosacījumu.

(9)

Tomēr dažās dalībvalstīs ar labiem panākumiem izmanto attiecīgi apstiprinātas olu mazgāšanas sistēmas, kas darbojas rūpīgi kontrolētos apstākļos. Saskaņā ar 2005. gada 7. septembra atzinumu par pārtikas olu mazgāšanas mikrobioloģiskajiem riskiem (6), ko pēc Komisijas pieprasījuma sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos, konkrētos iepakošanas centros veikto olu mazgāšanas praksi no higiēnas viedokļa var pieļaut, ja cita starpā ir izstrādāts olu mazgāšanas sistēmu prakses kodekss.

(10)

A šķiras olas ir jāšķiro pēc svara. Tāpēc kā marķēšanas minimālā prasība ir jānosaka ierobežots skaits svara šķiru ar atbilstošām nepārprotamām norādēm, kas neizslēdz turpmāku brīvprātīgu marķēšanu, ja vien tiek ievērotas prasības, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (7).

(11)	Būt iepakošanas centriem, kuros olas šķiro pēc kvalitātes un svara, vajadzētu atļaut vienīgi uzņēmumiem, kuru telpas un tehniskais aprīkojums ir atbilstošs šādu darbību apmēram un veidam un kuros tādēļ olas var pienācīgi apstrādāt.

(12)	Jānosaka maksimālais termiņš olu šķirošanai, marķēšanai un iesaiņošanai un iesaiņojuma marķēšanai.

(13)

Līdzās vispārējai prasībai ieviest izsekojamību attiecībā uz pārtiku, dzīvnieku barību, pārtikas ražošanā izmantojamiem dzīvniekiem un visām citām vielām, kuras iecerēts vai paredzēts izmantot visos pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (8), saistībā ar pārbaužu veikšanu ir jānosaka konkrēta informācija, kas jānorāda uz iepakojumiem olu transportēšanai un pavaddokumentos.

(14)	Ja olas tiek nogādātas citā dalībvalstī, būtiski ir olu marķēšanu ar ražotāja kodu veikt ražotnē. Jo īpaši attiecībā uz B šķiras olām jāprecizē, ka tad, ja ražotāja kods viens pats neļauj skaidri atšķirt kvalitātes šķiru, B šķiras olas marķējamas ar citu norādi.

(15)	Jānosaka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punktā paredzētā ražotāja koda sastādīšanas princips. Turklāt jāparedz, ka ir iespējams izņēmums prasībā veikt marķēšanu ar ražotāja kodu, ja olu marķēšanas tehniskā iekārta nepieļauj ieplīsušu vai netīru olu marķēšanu.

(16)	Jānosaka īpašības citām iespējamām atzīmēm B šķiras olu marķēšanai, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punkta otrajā daļā.

(17)	Ja olas piegādā tieši pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, lai veiktu pārstrādi, un ir pietiekamas garantijas attiecībā uz olu galapatērētāju, dalībvalstis pēc attiecīgo uzņēmēju pieprasījuma var piešķirt izņēmumus marķēšanas prasībās.

(18)	Direktīvā 2000/13/EK noteikti vispārēji noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz visiem tirgū laistajiem pārtikas produktiem. Tomēr attiecībā uz iesaiņojumu ir jānosaka dažas īpašas prasības marķēšanai.

(19)	Direktīvas 2000/13/EK 9. pantā definēts, ka pārtikas produkta minimālais derīguma termiņš ir termiņš, līdz kuram šis pārtikas produkts saglabā savas konkrētās pazīmes, ja to pienācīgi uzglabā. Skaidrības labad ir jānosaka, ka šis termiņš ir vēlākais 28 dienas pēc olu izdēšanas.

(20)	Olas var pārdot ar norādi, kurā uzsvērts, ka ola ir īpaši svaiga. Tāpēc, precizējot šādu norāžu izmantošanu, ir jānosaka maksimālais termiņš.

(21)	Olas var pārdot ar norādi, kurā uzsvērts, ka dējējvistas ir barotas ar īpašu barības maisījumu. Ir lietderīgi noteikt šādu norāžu prasību minimumu.

(22)	Ja olas pārdod neiesaiņotas, patērētājam jābūt pieejamai konkrētai informācijai, kas parasti ir uz iesaiņojuma.

(23)	Līdzās vispārējām higiēnas prasībām attiecībā uz pārtikas produktu iesaiņošanu un iepakošanu ir jānosaka dažas papildu prasības, lai līdz minimumam samazinātu olu bojāšanās vai inficēšanas risku uzglabāšanas vai transportēšanas laikā. Šādi standarti ir jāpamato ar ANO/EEK Standartu Nr. 42.

(24)	Olas rūpnieciskai pārstrādei nav derīgas lietošanai pārtikā. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt īpašas uzlīmes vai etiķetes, lai viegli varētu identificēt iepakojumu, kurā ir šādas olas.

(25)	Tikai iepakošanas centriem ir telpas un tehniskais aprīkojums, kas piemērots olu pārsaiņošanai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ierobežojumu, lai jebkādas pārsaiņošanas darbības varētu veikt tikai iepakošanas centros.

(26)	Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku pienākums ir nodrošināt izsekojamību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002. Ražotājiem, savācējiem un iepakošanas centriem būtu jāveic īpaša papildu uzskaite, lai ļautu kontroles dienestiem pārbaudīt atbilstību tirdzniecības standartiem.

(27)	Jānosaka metodes un kritēriji pārbaužu veikšanai.

(28)	Ir lietderīgi pārbaudīt visas olu partijas atbilstību tirdzniecības standartiem, un tādas olu partijas tirdzniecība, kura atzīta par neatbilstīgu, būtu jāaizliedz, kamēr nav noskaidrota tās atbilstība.

(29)	Pārbaudot atbilstību tirdzniecības standartiem, jāpieļauj noteiktas pielaides. Šādām pielaidēm ir jāatšķiras atkarībā no dažādām prasībām un tirdzniecības posmiem.

(30)	Trešo valstu prasības var atšķirties no olu tirdzniecības prasībām, kas noteiktas Kopienai. Sagatavojot produktu eksportam, jāraugās, lai eksportēšanai iesaiņotās olas atbilstu šīm prasībām.

(31)	Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi, lai Komisija pēc trešo valstu pieprasījuma varētu novērtēt šo trešo valstu tirdzniecības standartu atbilstību Kopienas tiesību aktiem. Ir jānosaka konkrētas prasības tādu olu marķējumam un etiķetēm, kuras ievestas no trešām valstīm.

(32)	Būtu lietderīgi, ja Komisijai būtu pieejama informācija par reģistrēto dējējvistu audzētavu skaitu.

(33)	Dalībvalstīm ir jāziņo par nozīmīgiem tirdzniecības standartu pārkāpumiem, lai pārējās dalībvalstis, kuras tie varētu iespaidot, tiktu pienācīgi brīdinātas.

(34)

Olu piegāde mazumtirdzniecībai Francijas aizjūras departamentos daļēji atkarīga no olu piegādes no Eiropas kontinenta. Ņemot vērā transportēšanas ilgumu un klimatiskos apstākļus, uz Francijas aizjūras departamentiem transportējamo olu uzglabāšanas priekšnosacījums ir īpaša piegādes režīma ievērošana, tostarp iespēja nosūtīt olas dzesinātas. Šo īpašo režīmu var pamatot ar to, ka šajos apgabalos olas pašlaik neražo pietiekamā daudzumā. Šis ārkārtas režīms ir jāpagarina uz pietiekoši ilgu laikposmu, līdz pietiekami tiks palielināta vietējā ražošanas jauda.

(35)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.I daļas 2. punkta noteikumiem dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no minētās regulas prasību piemērošanas attiecībā uz olām, kad ražotājs tās tieši pārdod galapatērētājam. Ņemot vērā olu tirdzniecības īpašos apstākļus konkrētos Somijas reģionos, ražotāju produkcijas realizācija mazumtirdzniecības tirgū šajos reģionos ir jāatbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 un šīs regulas prasībām.

(36)

Saskaņā ar 5. panta 2. punktu Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīvā 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (9), dalībvalstīm jānodrošina, lai dējējvistu audzēšana neuzlabotu sprostu sistēmās tiktu aizliegta no 2012. gada 1. janvāra. Tāpēc Komisijai pirms minētā datuma jānovērtē paredzēto brīvprātīgās marķēšanas noteikumu piemērošana attiecībā uz uzlabotiem sprostiem, lai izskatītu vajadzību noteikt šādu marķēšanu kā obligātu.

(37)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1 pants

Definīcijas

Pēc vajadzības piemēro Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 5. un 7.3. punkta definīcijas.

Papildus šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“iesaiņojums” ir iepakojums, kurā ir A vai B šķiras olas, izņemot transporta iepakojumu un rūpnieciskai pārstrādei paredzēto olu iepakojumu;

b)	“neiesaiņotu [olu] realizācija” ir tādu olu piedāvāšana mazumtirdzniecībā galapatērētājam, kas nav iesaiņojumā;

“savācējs” ir ikviens uzņēmums, kas reģistrēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantam, kas savāc olas no ražotāja un piegādā tās iepakošanas centram, tirgum, kurā pārdod tikai vairumtirgotājiem, kuru uzņēmumi ir apstiprināti kā iepakošanas centri, vai pārtikas un nepārtikas rūpniecības nozarei;

d)	“realizācijas termiņš” ir maksimālais termiņš olu piegādei galapatērētājam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas I nodaļas 3. punktu;

e)	“pārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olu produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot sabiedriskās ēdināšanas iestādes;

f)	“nepārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olu saturošus produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

g)	“sabiedriskās ēdināšanas iestādes” ir organizācijas, kas minētas Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 2. punktā;

h)	“olas rūpnieciskai pārstrādei” ir olas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā;

“partija” ir tādas iesaiņotas vai neiesaiņotas olas no vienas ražotnes vai iepakošanas centra, kas atrodas vienuviet, ir vienādā iesaiņojumā vai neiesaiņotas, ar vienādu izdēšanas datumu vai minimālo derīguma termiņu, vai iepakošanas datumu, iegūtas pēc vienādas dējējvistu turēšanas metodes un – šķirotu olu gadījumā – ir ar vienādu kvalitātes un svara šķiru;

j)	“pārsaiņošana” ir olu fiziska pārlikšana citā iesaiņojumā vai olu iesaiņojuma atkārtota marķēšana;

k)	“olas” ir olas čaumalā – izņemot saplēstas olas, inkubētas olas un apstrādātas olas –, ko izdējušas Gallus gallus sugas vistas un kas ir derīgas tiešam patēriņam pārtikā vai izmantošanai olu produktu ražošanā;

l)	“saplēstas olas” ir olas, kam ir plaisas gan čaumalā, gan apvalkos, un tādēļ to saturs ir redzams;

m)	“inkubētas olas” ir olas no brīža, kad tās ievietotas inkubatorā;

n)	“tirdzniecība” ir olu glabāšana pārdošanas nolūkā, tostarp piedāvāšana pārdošanai, uzglabāšana, iepakošana, marķēšana, piegāde vai jebkāda cita veida nosūtīšana, par maksu vai bez maksas;

o)	“uzņēmējs” ir ražotājs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas iesaistīta olu tirdzniecībā;

p)	“ražotne” ir uzņēmums, kurā tur dējējvistas un kurš ir apstiprināts atbilstīgi Komisijas Direktīvai 2002/4/EK (10);

q)	“iepakošanas centrs” ir iepakošanas centrs Regulas (EK) Nr. 853/2004 nozīmē, kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu un kur olas šķiro pēc kvalitātes un svara;

r)	“galapatērētājs” ir pēdējais pārtikas produkta patērētājs, kurš neizmantos pārtiku uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar pārtikas apriti;

s)	“ražotāja kods” ir ražotnes pazīšanas numurs saskaņā ar Direktīvas 2002/4/EK pielikuma 2. punktu.

2. pants

Olu kvalitātes īpašības

1. A šķiras olām ir šādas kvalitātes īpašības:

a)	čaumala un kutikula: normāla forma, tīra un nebojāta;

b)	gaisa kamera: augstums nepārsniedz 6 mm, nekustīga; tomēr olām, kuras pārdod kā “ekstra” olas, gaisa kameras augstums nedrīkst pārsniegt 4 mm;

c)	dzeltenums: caurskatē redzams tikai kā ēna, bez skaidri saskatāma ārējā apveida; pagrozot olu, tas nedaudz sakustas un atgriežas centrālā pozīcijā;

d)	baltums: dzidrs, caurspīdīgs;

e)	dīglis: attīstība nemanāma;

f)	piejaukumi: nav pieļaujami;

g)	neraksturīga smarža: nav pieļaujama.

2. A šķiras olas ne pirms, ne pēc šķirošanas nemazgā un netīra, izņemot 3. pantā paredzēto gadījumu.

3. A šķiras olas nedz apstrādā uzglabāšanai, nedz dzesina telpās vai iekārtās, kurās temperatūra tiek mākslīgi uzturēta zemāka par +5 °C. Tomēr olas, kas uzglabātas temperatūrā zem 5 °C transportēšanas laikā ne ilgāk kā 24 stundas vai mazumtirdzniecības telpās vai to noliktavās ne ilgāk kā 72 stundas, neuzskata par dzesinātām.

4. B šķiras olas ir olas, kuras neatbilst 1. punktā norādītajām kvalitātes īpašībām. A šķiras olas, kurām vairs nav minēto īpašību, var pazemināt par B šķiras olām.

3. pants

Mazgātas olas

1. Dalībvalstis, kuras 2003. gada 1. jūnijā atļāva iepakošanas centriem mazgāt olas, var turpināt atļaut to darīt, ja šie centri darbojas saskaņā ar valstu rokasgrāmatām par olu mazgāšanas sistēmām. Mazgātas olas drīkst tirgot tikai tajās dalībvalstīs, kurās ir izdotas šādas atļaujas.

2. Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis veicina to, ka tiek izstrādātas valstu rokasgrāmatas par labu praksi attiecībā uz pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku olu mazgāšanas sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 8. pantu.

4. pants

A šķiras olu šķirošana pēc svara

1. A šķiras olas pēc svara šķiro šādi:

a)	XL – ļoti lielas: svars ≥ 73 g;

b)	L – lielas: svars ≥ 63 g un < 73 g;

c)	M – vidējas: svars ≥ 53 g un < 63 g;

d)	S – mazas: svars < 53 g.

2. Svara šķiru norāda ar attiecīgiem burtiem vai apzīmējumiem, kā noteikts 1. punktā, vai arī ar to abu kombināciju, ko var papildināt ar atbilstošo svara diapazonu norādi. Citas papildu norādes var izmantot ar nosacījumu, ka tās nevar sajaukt ar 1. punktā definētajiem burtiem vai apzīmējumiem un ka tās atbilst Direktīvai 2000/13/EK.

3. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, ja vienā iesaiņojumā kopā iesaiņo dažāda izmēra A šķiras olas, uzrāda olu minimālo neto svaru gramos un norādi “Dažāda izmēra olas” vai arī uz iesaiņojuma ārējā iepakojuma norāda līdzvērtīgus apzīmējumus.

5. pants

Iepakošanas centri

1. Vienīgi iepakošanas centri drīkst šķirot un iepakot olas un marķēt to iepakojumus.

Par iepakošanas centriem apstiprina vienīgi tos uzņēmumus, kas atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

2. Kompetenta iestāde piešķir iepakošanas centriem atļauju šķirot olas un piešķir iepakošanas centra kodu jebkuram uzņēmējam, kura telpas un tehniskās ierīces ir piemērotas olu šķirošanai pēc kvalitātes un svara. Iepakošanas centriem, kas apkalpo vienīgi pārtikas vai nepārtikas rūpniecību, nav nepieciešamas piemērotas tehniskās ierīces olu šķirošanai pēc svara.

Kompetentā iestāde piešķir iepakošanas centram iepakošanas centra kodu ar attiecīgās dalībvalsts sākuma kodu, kā norādīts Direktīvas 2002/4/EK pielikuma 2.2. punktā.

3. Iepakošanas centriem ir vajadzīgais tehniskais aprīkojums, lai nodrošinātu olu pareizu apstrādi. Tajā pēc vajadzības iekļauts šāds aprīkojums:

a)	piemērota izgaismošanas ierīce, automātiska vai tāda, kuru pastāvīgi uzrauga personāls, ar ko var pārbaudīt katras olas kvalitāti atsevišķi, vai cita līdzvērtīga ierīce;

b)	ierīce olu gaisa kameras augstuma mērīšanai;

c)	iekārta olu šķirošanai pēc svara;

d)	vieni vai vairāki apstiprināti svari olu svēršanai;

e)	iekārta olu marķēšanai.

4. Ja iepakošanas centri šajā pantā noteiktajām prasībām vairs neatbilst, 1. un 2. punktā minēto atļauju var atsaukt.

6. pants

Termiņš olu šķirošanai, marķēšanai, iesaiņošanai un iesaiņojumu marķēšanai

1. Olas šķiro, marķē un iesaiņo desmit dienu laikā pēc to izdēšanas.

2. Saskaņā ar 14. pantu tirgotās olas šķiro, marķē un iesaiņo četru dienu laikā pēc to izdēšanas.

3. Regulas 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto minimālo derīguma termiņu marķējumā norāda olu iesaiņošanas laikā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 9. panta 2. punktu.

7. pants

Uz transporta iepakojuma norādītā informācija

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. panta noteikumus, ražotnē uz visiem transporta iepakojumiem, kuros ir olas, ražotājs norāda šādu informāciju:

a)	ražotāja vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

b)	ražotāja kods;

c)	olu skaits un/vai to svars;

d)	olu izdēšanas datums vai laikposms;

e)	nosūtīšanas datums.

Ja iepakošanas centriem piegādā neiesaiņotas olas no pašu ražotnēm, kas atrodas tajā pašā vietā, tad informāciju uz transporta iepakojumiem var pievienot iepakošanas centrā.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju norāda uz transporta iepakojuma un pavaddokumentos. Visi iesaistītie tirgus dalībnieki, kam piegādātas olas, uzglabā šo dokumentu kopiju. Pavaddokumentu oriģināla eksemplārus uzglabā iepakošanas centrs, kurā olas šķiro.

Ja savācēja saņemtās partijas ir sadalītas sīkāk piegādei vairāk nekā vienam tirgus dalībniekam, pavaddokumentus var aizstāt ar atbilstošām transporta iepakojuma etiķetēm, ja tajās ietverta 1. punktā norādītā informācija.

3. Šā panta 1. punktā minēto informāciju, ko norāda uz transporta iepakojuma, nemaina, un tā paliek uz transporta iepakojuma, līdz olas tiek izņemtas, lai veiktu to tūlītēju šķirošanu, marķēšanu un iesaiņošanu vai turpmāku pārstrādi.

8. pants

Olu marķēšana pārrobežu piegādēm

1. Ja olas piegādā no ražotnes savācējam, iepakošanas centram vai nepārtikas rūpniecības uzņēmumam, kas atrodas citā dalībvalstī, tās marķē ar ražotāja kodu pirms izvešanas no ražotnes.

2. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ražotne, var piešķirt atbrīvojumu no 1. punktā noteiktās prasības, ja ražotājs ir parakstījis piegādes līgumu ar iepakošanas centru citā dalībvalstī, kurā pieprasa marķēšanu saskaņā ar šo regulu. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt tikai pēc abu iesaistīto tirgus dalībnieku pieprasījuma un ar iepriekšēju rakstisku tās dalībvalsts piekrišanu, kurā atrodas iepakošanas centrs. Šādos gadījumos sūtījumam pievieno piegādes līguma kopiju.

3. Šā panta 2. punktā minēto piegādes līgumu minimālais darbības termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi.

4. Attiecīgo dalībvalstu un visu tranzīta dalībvalstu kontroles dienesti, kas minēti 24. pantā, tiek informēti pirms atbrīvojuma piešķiršanas atbilstīgi šā panta 2. punktam.

5. B šķiras olas, kuras tirgo kādā citā dalībvalstī, marķē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punkta otrās daļas noteikumiem, un vajadzības gadījumā tām pievieno norādi atbilstīgi šīs regulas 10. pantam, tādējādi nodrošinot, ka tās var viegli atšķirt no A šķiras olām.

9. pants

Ražotāja kods

1. Ražotāja kodu veido cipari un burti, kas norādīti Direktīvas 2002/4/EK pielikuma 2. punktā. Kods ir viegli pamanāms, skaidri salasāms un vismaz 2 mm augsts.

2. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punktu, ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams marķēt ieplīsušas vai netīras olas, marķēšana ar ražotāja kodu nav obligāta.

10. pants

Norādes uz B šķiras olām

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punktā minētā norāde ir vismaz 5 mm augsts burts В, kas atrodas aplī, kura diametrs ir vismaz 12 mm, vai viegli pamanāms krāsas punkts, kura diametrs ir vismaz 5 mm.

11. pants

Tādu olu marķēšana, ko piegādā tieši pārtikas rūpniecības uzņēmumiem

Dalībvalstis pēc uzņēmēju pieprasījuma var atbrīvot tos no marķēšanas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.III daļas 1. punktā, ja olas no ražotnes tiek tieši piegādātas pārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

12. pants

Iesaiņojumu marķēšana

1. Uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	iepakošanas centra kods;

b)	kvalitātes šķira; iesaiņojumus identificē vai nu ar vārdiem “A šķira”, vai ar vienu pašu burtu “A”, vai kombinācijā ar vārdu “svaigas”;

c)	svara šķira saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu;

d)	minimālais derīguma termiņš saskaņā ar šīs regulas 13. pantu;

e)	vārdi “mazgātas olas” – olām, kuras mazgātas atbilstīgi šīs regulas 3. panta nosacījumiem;

f)	kā īpašs uzglabāšanas nosacījums saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 6) apakšpunktu – norāde, ar kuru patērētājiem iesaka olas pēc iegādāšanās uzglabāt ledusskapī.

2. Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde par dējējvistu turēšanas metodi.

Lai norādītu dējējvistu turēšanas metodi, izmanto tikai šādas norādes:

a)	attiecībā uz tradicionālo lauksaimniecību – I pielikuma A daļā dotās norādes un tikai tad, ja ir izpildītas II pielikumā izklāstītās prasības;

b)	attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību – Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (11) 2. pantā dotās norādes.

Ražotāja koda nozīme ir paskaidrota uz iesaiņojuma vai tā iekšpusē.

Ja dējējvistas tiek turētas ražošanas sistēmās saskaņā ar Direktīvas 1999/74/EK III nodaļas prasībām, norādi par dējējvistu turēšanas metodi var papildināt ar vienu no šīs regulas I pielikuma B daļā minētajām norādēm.

3. Šā panta 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki par II pielikumā noteikto prasību minimumu un ko drīkst piemērot vienīgi attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ja vien šie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem.

4. Uz B šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	iepakošanas centra kods;

b)	kvalitātes šķira; iesaiņojumus identificē vai nu ar vārdiem “B šķira”, vai ar burtu “B”;

c)	iesaiņošanas datums.

5. Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražoto iesaiņojumu var pieprasīt, lai etiķetes būtu piestiprinātas tā, lai, atverot iesaiņojumu, tās saplīstu.

13. pants

Minimālā derīguma termiņa norādīšana

Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 5) apakšpunktā minētais minimālais derīguma termiņš ir vēlākais 28 dienas pēc olu izdēšanas. Ja ir norādīts olu izdēšanas laikposms, minimālo derīguma termiņu nosaka no šā laikposma pirmās dienas.

14. pants

Ar “ekstra” marķēti iesaiņojumi

1. Vārdus “ekstra” vai “ekstra svaigs” var izmantot kā papildu kvalitātes norādi uz A šķiras olu iesaiņojumiem līdz devītajai dienai pēc olu izdēšanas.

2. Ja izmanto 1. punktā minētās norādes, uz iesaiņojuma viegli pamanāmi un skaidri salasāmi norāda olu izdēšanas datumu un deviņu dienu termiņu.

15. pants

Norāde par dējējvistu barošanu

Ja izmanto norādi par dējējvistu barošanu, piemēro šādu prasību minimumu:

a)	atsauci uz graudaugiem kā barības sastāvdaļu var norādīt vienīgi tad, ja tie veido vismaz 60 % no norādītā barības maisījuma masas, kas var ietvert ne vairāk kā 15 % graudaugu blakusproduktu;

b)	neskarot a) punktā minēto 60 % minimumu, ja ir atsauce uz konkrētiem graudaugiem, tad tiem izmantotajā barības maisījumā ir jābūt vismaz 30 % apjomā. Ja norādīts vairāk nekā viens graudaugu veids, tad katram no tiem barības maisījumā ir jābūt vismaz 5 % apjomā.

16. pants

Neiesaiņotu olu realizācijā norādāmā informācija

Realizējot neiesaiņotas olas, patērētājam viegli pamanāmi un skaidri salasāmi norāda šādu informāciju:

a)	kvalitātes šķira;

b)	svara šķira saskaņā ar 4. pantu;

c)	norāde uz dējējvistu turēšanas metodi, kas atbilst 12. panta 2. punktā minētajām metodēm;

d)	ražotāja koda nozīmes skaidrojums;

e)	minimālais derīguma termiņš.

17. pants

Iesaiņojumu kvalitāte

Neskarot Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma X nodaļas prasības, iesaiņojumi ir triecienizturīgi, sausi, tīri un nebojāti, un tie ir izgatavoti no materiāliem, kas aizsargā olas no nepiederīgiem aromātiem un kvalitātes pazemināšanās riska.

18. pants

Olas rūpnieciskai pārstrādei

Olas rūpnieciskai pārstrādei pārdod iepakojumos ar sarkanu uzlīmi vai etiķeti.

Minētajās uzlīmēs un etiķetēs norāda šādu informāciju:

a)	tā tirgus dalībnieka vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese, kam olas ir paredzētas;

b)	tā tirgus dalībnieka vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese, kas olas nosūtījis;

c)	vārdi “Olas rūpnieciskai pārstrādei” ar 2 cm augstiem lielajiem burtiem un vārdi “Lietošanai pārtikā nederīgas” ar vismaz 8 mm augstiem burtiem.

19. pants

Pārsaiņošana

Iesaiņotas A šķiras olas drīkst pārsaiņot tikai iepakošanas centros. Katrā iesaiņojumā ir olas vienīgi no vienas un tās pašas partijas.

20. pants

Uzskaite, kas jāveic ražotājiem

1. Ražotāji iegrāmato datus par dējējvistu turēšanas metodēm, attiecībā uz katru izmantoto turēšanas metodi norādot šādu informāciju:

a)	datums, kad dējējvistas ievietotas dēšanai, vecums, kādā tās ievietotas dēšanai, kā arī dējējvistu skaits;

b)	izbrāķēšanas datums un izbrāķēto dējējvistu skaits;

c)	olu ražošanas apjoms dienā;

d)	dienā pārdoto vai citādi piegādāto olu skaits un/vai svars;

e)	pircēju vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.

2. Ja barošanas metode ir norādīta atbilstīgi šīs regulas 15. pantam, ražotāji, neskarot Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikuma A.III daļā izklāstītās prasības, veic uzskaiti, attiecībā uz katru izmantoto barošanas metodi norādot šādu informāciju:

a)	piegādātās vai uz vietas samaisītās barības daudzums un veids;

b)	barības piegādes datums.

3. Ja ražotājs vienā ražotnē izmanto dažādas dējējvistu turēšanas metodes, 1. un 2. punktā norādīto informāciju iedala pa dējējvistu kūtīm.

4. Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, ražotāji var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem.

21. pants

Uzskaite, kas jāveic savācējiem

1. Savācēji iegrāmato atsevišķi pēc dējējvistu turēšanas metodes un pa dienām šādu informāciju:

a)	savākto olu daudzums, iedalot pēc ražotāja un norādot vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi un ražotāja kodu, kā arī olu izdēšanas datumu vai laikposmu;

b)	to olu daudzums, kas nogādātas uz attiecīgajiem iepakošanas centriem, iedalot pēc ražotāja, norādot vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, iepakošanas centra kodu un olu izdēšanas datumu vai laikposmu.

2. Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, savācēji var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. punkta noteikumiem.

22. pants

Uzskaite, kas jāveic iepakošanas centriem

1. Iepakošanas centri iegrāmato atsevišķi pēc dējējvistu turēšanas metodes un pa dienām šādu informāciju:

a)	saņemto nešķiroto olu daudzums, iedalot pēc ražotāja un norādot vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi un ražotāja kodu, kā arī izdēšanas datumu vai laikposmu;

b)	pēc olu šķirošanas – daudzums pēc kvalitātes un svara šķiras;

c)	to šķiroto olu daudzums, kas saņemtas no citiem iepakošanas centriem, norādot arī šo iepakošanas centru kodus un minimālo derīguma termiņu;

d)	to nešķiroto olu daudzums, kas nogādātas uz citiem iepakošanas centriem, iedalot pēc ražotāja, norādot šo iepakošanas centru kodus un olu izdēšanas datumu vai laikposmu;

e)	piegādāto olu skaits un/vai svars pēc kvalitātes un svara šķiras, iepakošanas datums B šķiras olu gadījumā vai minimālais derīguma termiņš A šķiras olu gadījumā, kā arī pēc pircēja, norādot tā vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

Iepakošanas centri ik nedēļu atjaunina uzskaiti par to fiziskajiem krājumiem.

2. Ja uz A šķiras olām un to iesaiņojumiem ir norāde, ka dējējvistas ir barotas atbilstīgi 15. panta nosacījumiem, iepakošanas centri, kuri izmanto šādas norādes, veic atsevišķu uzskaiti saskaņā ar 1. punkta noteikumiem.

3. Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, iepakošanas centri var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem.

23. pants

Uzskaites datu uzglabāšanas termiņi

Regulas 7. panta 2. punktā, 20., 21. un 22. pantā minēto uzskaiti un dokumentāciju uzglabā vismaz divpadsmit mēnešus pēc to sagatavošanas dienas.

24. pants

Pārbaudes

1. Dalībvalstis izraugās kontroles dienestus, kas pārbauda atbilstību šai regulai.

2. Šā panta 1. punktā minētie kontroles dienesti visos tirdzniecības posmos pārbauda produktus, uz kuriem attiecas šī regula. Pārbaudes veic, ņemot paraugus izlases kārtā, kā arī pamatojoties uz riska analīzi, ievērojot attiecīgā uzņēmuma veidu un apgrozījumu, kā arī iepriekšējo informāciju par to, kā uzņēmējs ir ievērojis olu tirdzniecības standartus.

3. A šķiras olām, kas ievestas no trešām valstīm, 2. punktā paredzētās pārbaudes veic atmuitošanas laikā pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

B šķiras olas, kas importētas no trešām valstīm, laiž brīvā apgrozībā vienīgi tad, ja atmuitošanas laikā ir pārbaudīts to galamērķis pārstrādes rūpniecībā.

4. Neatkarīgi no paraugu ņemšanas izlases kārtā tirgus dalībniekus pārbauda pēc kontroles dienestu noteikta laika intervāla, pamatojoties uz 2. punktā minēto riska analīzi, ņemot vērā vismaz šādus rādītājus:

a)	iepriekšējo pārbaužu rezultāti;

b)	olu tirdzniecības kanālu sarežģītība;

c)	segmentācijas pakāpe ražošanas vai iepakošanas uzņēmumā;

d)	saražoto vai iepakoto olu daudzums;

e)	visas būtiskās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ražoto vai pārstrādāto olu veidā vai tirdzniecības metodes veidā.

5. Pārbaudes veic regulāri, un tās nepiesaka. Regulas 20., 21. un 22. pantā minēto uzskaiti dara pieejamu kontroles dienestiem pēc pirmā pieprasījuma.

25. pants

Lēmumi par neatbilstību

1. Kontroles dienestu lēmumus pēc 24. pantā paredzētajām pārbaudēm, kuros norādīta neatbilstība šai regulai, drīkst attiecināt tikai uz visu pārbaudīto partiju.

2. Ja šķiet, ka pārbaudītā partija neatbilst šai regulai, kontroles dienests aizliedz tās tirdzniecību vai, ja partija ir no trešās valsts, – tās importēšanu, kamēr nav pierādījumu, ka ir panākts, ka partija atbilst šai regulai.

3. Pārbaudi veikušais kontroles dienests pārliecinās, ka ir panākts, ka izbrāķētā partija atbilst šai regulai, vai ka tiek veikti pasākumi, lai šo atbilstību panāktu.

26. pants

Pielaides attiecībā uz kvalitātes trūkumiem

1. Pārbaudot A šķiras olu partijas, ir pieļaujamas šādas pielaides:

a)	iepakošanas centros tieši pirms nosūtīšanas – 5 % olu ar kvalitātes trūkumiem;

b)	citās tirdzniecības stadijās – 7 % olu ar kvalitātes trūkumiem.

2. Olām, kuras tirgo ar norādi “ekstra” vai “ekstra svaigs”, nav atļautas pielaides attiecībā uz gaisa kameras augstumu iepakošanas vai importēšanas laikā.

3. Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, tad 1. punktā norādīto procentuālo daudzumu divkāršo.

27. pants

Pielaide attiecībā uz olas svaru

1. Pārbaudot A šķiras olu partijas, ir atļauta pielaide attiecībā uz olas svaru, izņemot 4. panta 3. punktā paredzēto gadījumu. Šādās partijās var būt ne vairāk kā 10 % olu, kuru svara šķiras robežojas ar šķiru, kas norādīta uz iepakojuma, bet ne vairāk kā 5 % olu no nākamās zemākās svara šķiras.

2. Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, tad 1. punktā norādīto procentuālo daudzumu divkāršo.

28. pants

Pielaide attiecībā uz olu marķēšanu

Pārbaudot partijas un iesaiņojumus, ir pieļaujams, ka 20 % olu ir ar neskaidru marķējumu.

29. pants

Olas eksportēšanai uz trešām valstīm

Iepakotas un eksportam paredzētas olas var būt atbilstīgas prasībām, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikumā un šajā regulā norādītajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, marķējumu un etiķetēm vai papildu prasībām.

30. pants

Importētas olas

1. Ikreiz, kad izvērtē attiecīgo noteikumu līdzvērtību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.IV daļas 1. punktā, izvērtē arī to, kā attiecīgās trešās valsts tirgus dalībnieki faktiski ievērojuši šajā regulā ietvertās prasības. Izvērtējumu regulāri atjaunina.

Izvērtējuma rezultātus Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. No trešām valstīm importētās olas ir skaidri un salasāmi marķētas izcelsmes valstī saskaņā ar valsts ISO 3166 kodu.

3. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A.IV daļas 3. punkta noteikumiem netiek sniegtas pietiekamas garantijas par noteikumu līdzvērtību, tad nodrošina, lai uz ārējās virsmas iesaiņojumiem, kuros ir olas, kas importētas no attiecīgajām valstīm, būtu viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	izcelsmes valsts;

b)	dējējvistu turēšanas metode – “ES standartiem neatbilstoša”.

31. pants

Ziņošana

Līdz katra gada 1. aprīlim katra dalībvalsts, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai ražotņu skaitu, sadalot pēc dējējvistu turēšanas metodēm, tostarp audzētavas maksimālo ietilpību (vienlaicīgi turēto putnu skaitu).

32. pants

Paziņošana par pārkāpumiem

Dalībvalstis piecu darbdienu laikā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai par visiem kontroles dienestu konstatētajiem pārkāpumiem vai nopietnām aizdomām par pārkāpumiem, kas var skart Kopienas iekšējo tirdzniecību olu nozarē. Kopienas iekšējo tirdzniecību uzskata par skartu jo īpaši gadījumā, ja nopietnus pārkāpumus izdara tirgus dalībnieki, kuri ražo vai pārdod olas realizācijai citā dalībvalstī.

33. pants

Izņēmumi attiecībā uz Francijas aizjūras departamentiem

1. Atkāpjoties no 2. panta 3. punkta, mazumtirdzniecībai Francijas aizjūras departamentos paredzētās olas uz minētajiem departamentiem var nosūtīt atdzesinātas. Šādā gadījumā ieteicamo realizācijas termiņu var pagarināt līdz 33 dienām.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā papildus 12. un 16. pantā paredzētajām prasībām uz iesaiņojuma ārējās virsmas norāda vārdus “Atdzesinātas olas” un precīzas ziņas par atdzesēšanu.

Pazīšanas zīme “Atdzesinātas olas” ir vienādmalu trijstūris, kura malas ir vismaz 10 mm garas.

34. pants

Izņēmumi attiecībā uz konkrētiem Somijas reģioniem

Olas, kuras ražotājs tieši realizē mazumtirdzniecības tirgū III pielikumā uzskaitītajos reģionos, atbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma un šīs regulas prasībām. Tomēr saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu un 16. panta c) punktu pienācīgi jānorāda dējējvistu turēšanas metode.

35. pants

Dažos gadījumos noteiktās brīvprātīgas marķēšanas prakses vērtējums

Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija izvērtē to, kā izmantota 12. panta 2. punkta pēdējā daļā minētā brīvprātīgā marķēšanas iespēja, lai vajadzības gadījumā to noteiktu kā obligātu.

36. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sistēmu sankcijām, ko piemēros par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Attiecīgi paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un ar preventīvu iedarbību.

37. pants

Saziņa

Dalībvalstis un Komisija savstarpēji dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas piemērošanai.

38. pants

Atcelšana

Ar šo no 2008. gada 1. jūlija atceļ Regulu (EK) Nr. 557/2007.

Atsauces uz atcelto Regulu (EK) Nr. 1028/2006 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar IV pielikumā sniegto korelācijas tabulu.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

Regulas 33. pantu piemēro līdz 2009. gada 30. jūnijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 510/2008 (OV L 149, 7.6.2008., 61. lpp.).

(2) OV L 186, 7.7.2006., 1. lpp.

(3) OV L 132, 24.5.2007., 5. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1336/2007 (OV L 298, 16.11.2007., 3. lpp.).

(4) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(5) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

(6) EFSA Vēstnesis (2005) 269, 1. lpp.

(7) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/68/EK (OV L 310, 28.11.2007., 11. lpp.).

(8) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 202/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 17. lpp.).

(9) OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(10) OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.

(11) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

I PIELIKUMS

A DAĻA

Regulas 12. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās norādes

Valodas kods	1	2	3
BG	“Яйца от кокошки – свободно отглеждане на открито”	“Яйца от кокошки – подово отглеждане”	“Яйца от кокошки – клетъчно отглеждане”
ES	“Huevos de gallinas camperas”	“Huevos de gallinas criadas en el suelo”	“Huevos de gallinas criadas en jaula”
CS	“Vejce nosnic ve volném výběhu”	“Vejce nosnic v halách”	“Vejce nosnic v klecích”
DA	“Frilandsæg”	“Skrabeæg”	“Buræg”
DE	“Eier aus Freilandhaltung”	“Eier aus Bodenhaltung”	“Eier aus Käfighaltung”
ET	“Vabalt peetavate kanade munad”	“Õrrekanade munad”	“Puuris peetavate kanade munad”
EL	“Αυγά ελεύθερης βοσκής”	“Αυγά αχυρώνα ή αυγά στρωμνής”	“Αυγά κλωβοστοιχίας”
EN	“Free range eggs”	“Barn eggs”	“Eggs from caged hens”
FR	“Œufs de poules élevées en plein air”	“Œufs de poules élevées au sol”	“Œufs de poules élevées en cage”
GA	“Uibheacha saor-raoin”	“Uibheacha sciobóil”	“Uibheacha ó chearca chúbarnaí”
IT	“Uova da allevamento all'aperto”	“Uova da allevamento a terra”	“Uova da allevamento in gabbie”
LV	“Brīvās turēšanas apstākļos dētās olas”	“Kūtī dētas olas”	“Sprostos dētas olas”
LT	“Laisvai laikomų vištų kiaušiniai”	“Ant kraiko laikomų vištų kiaušiniai”	“Narvuose laikomų vištų kiaušiniai”
HU	“Szabad tartásban termelt tojás”	“Alternatív tartásban termelt tojás”	“Ketreces tartásból származó tojás”
MT	“Bajd tat-tiġieg imrobbija barra”	“Bajd tat-tiġieġ imrobbija ma’ l-art”	“Bajd tat-tiġieġ imrobbija fil-ġaġeġ”
NL	“Eieren van hennen met vrije uitloop”	“Scharreleieren”	“Kooieieren”
PL	“Jaja z chowu na wolnym wybiegu”	“Jaja z chowu ściółkowego”	“Jaja z chowu klatkowego”
PT	“Ovos de galinhas criadas ao ar livre”	“Ovos de galinhas criadas no solo”	“Ovos de galinhas criadas em gaiolas”
RO	“Ouă de găini crescute în aer liber”	“Ouă de găini crescute în hale la sol”	“Ouă de găini crescute în baterii”
SK	“Vajcia z chovu na voľnom výbehu”	“Vajcia z podostieľkového chovu”	“Vajcia z klietkového chovu”
SL	“Jajca iz proste reje”	“Jajca iz hlevske reje”	“Jajca iz baterijske reje”
FI	“Ulkokanojen munia”	“Lattiakanojen munia”	“Häkkikanojen munia”
SV	“Ägg från utehöns”	“Ägg från frigående höns inomhus”	“Ägg från burhöns”

B DAĻA

Regulas 12. panta 2. punkta ceturtajā daļā minētās norādes

Valodas kods
BG	“Уголемени клетки”
ES	“Jaulas acondicionadas”
CS	“Obohacené klece”
DA	“Stimulusberigede bure”
DE	“ausgestalteter Käfig”
ET	“Täiustatud puurid”
EL	“Αναβαθμισμένοι/Διευθετημένοι κλωβοί”
EN	“Enriched cages”
FR	“Cages aménagées”
GA	“Cásanna Saibhrithe”
IT	“Gabbie attrezzate”
LV	“Uzlaboti būri”
LT	“Pagerinti narveliai”
HU	“Feljavított ketrecek”
MT	“Gaġeg arrikkiti”
NL	“Aangepaste kooi” of “Verrijkte kooi”
PL	“Klatki ulepszone”
PT	“Gaiolas melhoradas”
RO	“Cuști îmbunătățite”
SK	“Obohatené klietky”
SL	“Obogatene kletke”
FI	“Varustellut häkit”
SV	“Inredd bur”

II PIELIKUMS

Prasību minimums ražošanas sistēmām attiecībā uz dažādām dējējvistu turēšanas metodēm

“Brīvās turēšanas apstākļos dētas olas” ražo ražošanas sistēmās, kas atbilst vismaz Direktīvas 1999/74/EK 4. pantā norādītajiem nosacījumiem.

Jo īpaši jāpanāk atbilstība šādiem nosacījumiem:

dējējvistas visu dienu var pavadīt brīvā dabā. Tomēr šī prasība neaizliedz ražotājam ierobežot piekļuvi āra aplokiem noteiktu laiku rīta stundās saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi, tostarp labu lopkopības praksi;

citu ierobežojumu gadījumā, tostarp veterināru ierobežojumu gadījumā, kas pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības veselību un dzīvnieku veselību, ar kuriem ierobežo dējējvistu piekļuvi āra aplokiem, olas drīkst turpināt marķēt kā “Brīvās turēšanas apstākļos dētas olas” ierobežojuma darbības laikā, tomēr nekādā gadījumā ne ilgāk kā divpadsmit nedēļas;

b)	dējējvistām pieejamie āra aploki galvenokārt ir ar augu valsts segumu, un tos neizmanto citiem mērķiem, izņemot izmantojumu augļu dārziem, mežu platībām vai ganībām, ja to ir atļāvušas kompetentās iestādes;

āra aploku maksimālais ganāmpulka blīvums nekad nedrīkst pārsniegt 2 500 dējējvistu uz hektāru zemes, kas pieejama dējējvistām, jeb 4 m2 vienai dējējvistai; tomēr, ja ir pieejami vismaz 10 m2 uz vienu vistu, ja tiek pielietota rotācija un ja dējējvistām ir dota iespēja vienmērīgi piekļūt visai teritorijai saimes dzīves laikā, tad katrā izmantotajā aplokā jebkurā laikā jābūt nodrošinātiem vismaz 2,5 m2 uz vienu dējējvistu;

āra aploki nesniedzas tālāk kā 150 m rādiusā no tuvākās putnu ejas ēkā; tomēr ir atļauts attālums līdz 350 m no tuvākās putnu ejas ēkā, ja visā āra aplokā vienādos attālumos atrodas pietiekams skaits nojumju, kā minēts Direktīvas 1999/74/EK 4. panta 1. punkta 3) apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunktā, vismaz ar četrām nojumēm uz hektāru.

2.	“Kūtī dētas olas” ražo ražošanas sistēmās, kas atbilst vismaz Direktīvas 1999/74/EK 4. pantā norādītajiem nosacījumiem.

“Sprostos dētas olas” ražo ražošanas sistēmās, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)	Direktīvas 1999/74/EK 5. pantā izklāstītie nosacījumi – līdz 2011. gada 31. decembrim – vai

b)	Direktīvas 1999/74/EK 6. pantā izklāstītie nosacījumi.

Dalībvalstis var atļaut atkāpes no šā pielikuma 1. un 2. punkta audzētavām, kurās ir mazāk par 350 dējējvistām vai kurās audzē šķirnes dējējvistas, attiecībā uz saistībām, kas norādītas Direktīvas 1999/74/EK 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta d) punkta otrajā teikumā un 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta e) punktā, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) punkta i) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta 3. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā.

III PIELIKUMS

Somijas reģioni, kas minēti 34. pantā

Šādi apgabali:

—

Lappi,

—

Oulu,

—	Ziemeļkarēlijas reģioni un Ziemeļu Savo Austrumsomijas apgabals,

—

Åland.

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula (minēta 38. pantā)

Regula (EK) Nr. 1028/2006	Regula (EK) Nr. 557/2007	Šī regula
—	1. panta pirmā daļa	1. panta pirmā daļa
—	1. panta otrās daļas ievadteikums	1. panta otrās daļas ievadteikums
—	1. panta otrās daļas a) līdz j) punkts	1. panta otrās daļas a) līdz j) punkts
2. panta 1) līdz 9) punkts	—	1. panta otrās daļas k) līdz s) punkts
—	2. pants	2. pants
—	3. pants	3. pants
—	4. pants	4. pants
5. panta 1. punkts	—	5. panta 1. punkta pirmā daļa
—	5. panta 1. punkts	5. panta 1. punkta otrā daļa
5. panta 2. punkts	—	5. panta 2. punkta pirmā daļa
—	5. panta 2. punkts	5. panta 2. punkta otrā daļa
—	5. panta 3. punkts	5. panta 3. punkts
5. panta 3. punkts	—	5. panta 4. punkts
—	6. pants	6. pants
—	7. pants	7. pants
—	8. pants	8. pants
—	9. pants	9. pants
—	10. pants	10. pants
—	11. panta 2. punkts	11. pants
—	12. pants	12. pants
—	13. pants	13. pants
—	14. pants	14. pants
—	15. pants	15. pants
—	16. pants	16. pants
—	17. pants	17. pants
—	18. pants	18. pants
—	19. pants	19. pants
—	20. pants	20. pants
—	21. pants	21. pants
—	22. pants	22. pants
—	23. pants	23. pants
7. pants	—	24. panta 1., 2. un 3. punkts
—	24. pants	24. panta 4. un 5. punkts
—	25. pants	25. pants
—	26. pants	26. pants
—	27. pants	27. pants
—	28. pants	28. pants
—	29. pants	29. pants
—	30. pants	30. pants
—	31. pants	31. pants
—	32. pants	32. pants
—	33. pants	33. pants
—	34. pants	34. pants
—	35. pants	35. pants
8. pants	—	36. pants
9. pants	—	37. pants
—	36. pants	38. pants
—	37. pants	39. pants
—	I PIELIKUMS	I PIELIKUMS
—	II PIELIKUMS	II PIELIKUMS
—	III PIELIKUMS	III PIELIKUMS
—	IV PIELIKUMS	IV PIELIKUMS
—	V PIELIKUMS	—

24.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 590/2008

(2008. gada 23. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē, un ar kuru atkāpjas no minētās regulas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 26. septembra Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 (1), un jo īpaši tās 42. panta b), f) un j) punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. pantā noteikts, ka valsts finansiālo atbalstu var piešķirt reģionos, kuros ražotāju organizācijas pakāpe ir īpaši zema. Šo atbalstu sniedz papildus darbības fondam. Lai ražotāju organizācijai atļautu iekļaut tās darbības programmā papildu atbalstu, vajadzības gadījumā darbības programma ir attiecīgi jāgroza. Šajā gadījumā dalībvalstīm jāspēj palielināt procentuālo ierobežojumu, kas noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 (2) 67. panta 2. punkta c) apakšpunktā un pamatojoties uz kuru darbības fonda sākotnēji apstiprināto summu var palielināt.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 82. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka maksājumu par transporta izmaksām saistībā ar bezmaksas izplatīšanu veic tad, ja ir uzrādīti dokumenti, kas apliecina faktiskās transporta izmaksas. Tā kā transporta izmaksas saistībā ar bezmaksas izplatīšanu tiek apmaksātas, pamatojoties uz šīs regulas XI pielikumā noteiktajām vienotām summām, šāda informācija nav vajadzīga, bet ir vajadzīga informācija par attālumu, ko izmanto kā pamatu, aprēķinot vienotu summu.

(3)

Ir lietderīgi mainīt datumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1580/2007 94. panta 1. punktā, līdz kuram dalībvalstīm ir jāiesniedz pieprasījums Komisijai, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu ražotāju organizācijām, uz 31. janvāri, lai dalībvalstis ņemtu vērā paredzēto iespēju atlikt darbības programmu un fondu apstiprinājumu līdz 20. janvārim.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 97. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis pieprasa Kopienas kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. martam tajā gadā, kas seko darbības programmu ikgadējai īstenošanai. Tā kā dalībvalstis izmaksā atbalstu ražotāju organizācijām līdz 15. oktobrim gadā, kas seko pēc programmas īstenošanas gada, termiņš, līdz kuram dalībvalstīm jāpieprasa kompensācija no Komisijas, ir jāpagarina līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 116. panta 2. punkta ceturtajā daļā noteikts, ka vajadzības gadījumā dalībvalstis var veikt maksājumus pēc minētās regulas 71. pantā noteiktā termiņa beigām. Tomēr pareizas finanšu pārvaldības labad šādiem maksājumiem jānosaka beigu termiņš. Iepriekš minēto iemeslu dēļ līdzīgs noteikumu kopums ir jāparedz šīs regulas 116. panta 3. punktā.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 122. panta pirmās daļas b) punktā paredzēts, ka ražotāju organizācijām jāatmaksā Kopienas iemaksa, ja no tirgus izņemto produktu saņēmējiem pārkāpumu dēļ ir jāatmaksā saņemto produktu vērtība, kā arī saistītās šķirošanas, iepakošanas un transportēšanas izmaksas. Tomēr ražotāju organizācijām nav jābūt atbildīgām par pārkāpumiem, ko izdarījuši no tirgus izņemto produktu saņēmēji, tāpēc šī prasība ir jāsvītro.

(7)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienlīdzību dalībvalstu vidū, jāprecizē, ka attiecībā uz 2007. gadā īstenotajām darbības programmām jāturpina piemērot tos pašus noteikumus, kas minēti Komisijas 2001. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 544/2001, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz papildu finansiālu palīdzību darbības fondiem (3).

(8)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 47. panta 2. punktā noteikts, ka atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos. Tomēr šādus pieteikumus var izdarīt tikai attiecībā uz plāniem, kas apstiprināti pirms 2008. gada atbilstīgi Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulai (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (4). Ir lietderīgi paredzēt pārejas posma pasākumu, lai minētajā gadījumā atļautu šādus pieteikumus.

(9)

Tiesiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu netraucētu pāreju no Regulas (EK) Nr. 2200/96 režīma uz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 režīmu, ir svarīgi precizēt, ka atbalsta likmēm jāpaliek nemainīgām attiecībā uz atzīšanas plāniem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana, tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Kopienā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, un kas neatrodas Kopienas attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Padomes 2006. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (5), un tādām ražotāju organizācijām, kas ir atbilstīgas Regulas (EK) Nr. 2200/96 14. panta 7. punktam.

(10)

Tiesiskās noteiktības labad un lai aizsargātu iegūtās tiesības, ir svarīgi precizēt to, ka Kopienas kompensācijas maksājumi par izņemšanu no tirgus un saistītās pārbaudes, kas attiecas uz izņemšanu no tirgus 2007. gadā, bet kas vēl nebija veiktas līdz 2007. gada 31. decembrim, var veikt pēc šā datuma saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā minētajā datumā.

(11)

Tiesiskās noteiktības labad un lai aizsargātu tiesisko paļāvību, jāprecizē tas, ka par tiem atbalsta pieteikumiem darbības programmām, kas īstenotas 2007. gadā, nav piemērojamas tādas sankcijas par darbību vai bezdarbību minētajā laikposmā, kas ir bargākas par sankcijām, kuras bija piemērojamas atbilstoši tajā laikposmā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(12)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(13)

Sakarā ar dalībvalstu grūtībām pielāgoties Regulas (EK) Nr. 1580/2007 jaunajiem noteikumiem par valsts finansiālo atbalstu attiecībā uz darbības programmām, kas īstenotas 2007. un 2008. gadā, ir lietderīgi pieņemt pārejas posma noteikumus, lai paredzētu atkāpes no minētās regulas 94. pantā noteiktajiem datumiem.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 1580/2007 izdara šādus grozījumus.

Regulas 67. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

paaugstināt darbības fonda summu par maksimāli 25 % no sākotnēji apstiprinātās summas un to samazināt par dalībvalsts noteikto procentu daļu ar nosacījumu, ka vispārējie darbības programmas mērķi tiek saglabāti nemainīgi. Dalībvalstis šo procentuālo lielumu var paaugstināt ražotāju organizāciju apvienošanās gadījumā, kā norādīts 31. panta 1. punktā, un ja piemēro 94.a pantu.”

Regulas 82. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“d)	attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai.”

Regulas 94. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā līdz 31. janvārim attiecīgajā gadā.”

4)	Aiz 94. panta iekļauj šādu 94.a pantu: “94.a pants Grozījumi darbības programmā Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties valsts finansiālajam atbalstam, vajadzības gadījumā izdara grozījumus tās darbības programmā atbilstīgi 67. pantam.”

Regulas 97. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. Dalībvalstis pieprasa Kopienas kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekšējo triju no četriem gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātajām atbalsta summām un aprakstu par darbības fonda sadalījumu: fonda kopējā summa un Kopienas, dalībvalstu (valsts finansiālais atbalsts) un ražotāju organizāciju un to locekļu iemaksas.”

Regulas 116. pantu groza šādi:

a)	panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.”;

b)	aiz panta 3. punkta pirmās daļas iekļauj šādu daļu: “Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.”

7)	Regulas 122. panta pirmās daļas b) punktā svītro otro teikumu.

Ar šādām daļām papildina 152. pantu:

“4. Atkāpjoties no šīs regulas 47. panta 2. punkta, ražotāju grupas, kas īsteno atzīšanas plānus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punkts un kuri nav sadalīti pusgada periodos, var iesniegt atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus. Šādi pieteikumi var aptvert tikai pusgada periodus, kas atbilst tiem gada segmentiem, kuri sākās pirms 2008. gada.

5. Atkāpjoties no 96. panta, attiecībā uz 2007. gadā īstenotajām darbības programmām papildu finansiālais atbalsts darbības fondiem ir finansēts no ELVGF Garantiju nodaļas 50 % apmērā no ražotāju organizācijai piešķirtā finansiālā atbalsta.

6. Atzīšanas plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Kopienā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, un kas neatrodas Kopienas attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 1405/2006, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pieņemtos atzīšanas plānus, kas sniedza iespējas atbilstīgi minētās regulas 14. panta 7. pantam un kas turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta a) apakšpunktā.

7. Kopienas kompensācijas maksājumi par izņemšanu no tirgus un saistītās pārbaudes, kas attiecas uz izņemšanu no tirgus 2007. gadā, bet kas vēl nebija veiktas līdz 2007. gada 31. decembrim, var veikt pēc šā datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 IV sadaļu, kas ir spēkā minētajā datumā.

8. Ja attiecībā uz iesniegto atbalsta pieteikumu darbības programmām, kas īstenotas 2007. gadā vai pirms tam, un saistībā ar darbību vai bezdarbību, kas radās minētajā periodā, piemēro sankcijas saskaņā ar III sadaļas V nodaļas 3. iedaļu, bet, ja atbilstoši tajā laikposmā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiktu piemērotas minimālas sankcijas vai tās netiktu piemērotas vispār, tad piemēro šādas minimālas sankcijas vai attiecīgā gadījumā tās nepiemēro vispār.”

2. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1580/2007 94. panta, attiecībā uz 2007. un 2008. gadā īstenotajām darbības programmām dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju izmaksāt valsts finansiālo atbalstu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 23. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 498/2008 (OV L 146, 5.6.2008., 7. lpp.).

(3) OV L 81, 21.3.2001., 20. lpp.

(4) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(5) OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

24.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/29

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 23. jūnijs),

ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

(2008/475/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (1) un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2007. gada 19. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu. Minētās regulas 15. panta 2. punktā paredzēts, ka Padome izveido, pārskata un groza minētās regulas 7. panta 2. punktā minēto personu, vienību un struktūru sarakstu.

(2)	Padome ir noteikusi, ka atsevišķas papildu personas, vienības un struktūras atbilst Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un tāpēc būtu jāiekļauj minētās regulas V pielikumā norādīto individuālo un īpašo iemeslu dēļ,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 423/2007 V pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. JARC

(1) OV L 103, 20.4.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 219/2008 (OV L 68, 12.3.2008., 5. lpp.).

PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

A. Fiziskas personas

	Vārds, uzvārds/nosaukums	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	Reza AGHAZADEH	Dz.dat.: 15.3.1949 Pases numurs: S4409483 derīga 26.4.2000. – 27.4.2010. Izdota: Teherānā, Diplomātiskās pases numurs: D9001950, izdota 22.1.2008., derīga līdz 21.1.2013, Dzimšanas vieta: Khoy	Irānas Atomenerģijas organizācijas (AEOI) vadītājs. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	24.4.2007
2.	IRGC brigādes ģenerālis Javad DARVISH-VAND		MODAFL pārstāvis inspekciju jomā. Atbildīgs par visām MODAFL iekārtām un instalācijām	24.6.2008
3.	IRGC brigādes ģenerālis Seyyed Mahdi FARAHI		ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) minētās Aizsardzības nozaru organizācijas (Defence Industries Organisation (DIO)) rīkotājdirektors	24.6.2008
4.	Dr Hoseyn (Hossein) FAQIHIAN	NFPC adrese: AEOI-NFPD, P.O. Box: 11365-8486, Tehran/Irāna	Pārstāvis un ģenerāldirektors uzņēmumā Nuclear Fuel Production and Procurement Company (NFPC), kas ir daļa no AEOI. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006). NFPC ir iesaistīts ar bagātināšanu saistītās darbības, kuras SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt.	24.4.2007
5.	Inženieris Mojtaba HAERI		MODAFL pārstāvis rūpniecības jomā. Uzrauga AIO un DIO	24.6.2008
6.	IRGC brigādes ģenerālis Ali HOSEYNITASH		Valsts Augstākās drošības padomes Ģenerāldepartamenta vadītājs, iesaistīts kodoljautājumu politikas veidošanā	24.6.2008
7.	Mohammad Ali JAFARI, IRGC		Pilda komandiera pienākumus IRGC struktūrā	24.6.2008
8.	Mahmood JANNATIAN		Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītāja vietnieks	24.6.2008
9.	Said Esmail KHALILIPOUR	Dz.dat.: 24.11.1945., Dz.vieta: Langroud	AEOI vadītāja vietnieks. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	24.4.2007
10.	Ali Reza KHANCHI	NRC adrese: AEOI-NRC P.O. Box: 11365-8486 Tehran/Irāna; Fakss: (+9821) 8021412	AEOI Teherānas kodolpētniecības centra vadītājs. SAEA joprojām gaida Irānas paskaidrojumus par plutonija atdalīšanas eksperimentiem, kas veikti TNRC, tostarp par augsti bagātināta urāna daļiņu klātbūtni vides paraugos, kas iegūti Keredžes Atkritumu uzglabāšanas kompleksā, kur atrodas konteineri, kuros agrāk glabāts vājināts urāns, kas izmantots šajos eksperimentos. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	24.4.2007
11.	Ebrahim MAHMUDZADEH		Iran Electronic Industries rīkotājdirektors	24.6.2008
12.	Brigādes ģenerālis Beik MOHAMMADLU		MODAFL pārstāvis piegādes un loģistikas jomā	24.6.2008
13.	Anis NACCACHE		Barzagani Tejarat Tavanmad Saccal companies vadītājs; viņa uzņēmums ir mēģinājis iegādāties paaugstināta riska preces tādu vienību interesēs, kuras minētas Rezolūcijā 1737	24.6.2008
14.	Brigādes ģenerālis Mohammad NADERI		Aerospace Industries Organisation (AIO) vadītājs, AIO ir piedalījusies Irānas veiktās paaugstināta riska programmās	24.6.2008
15.	IRGC brigādes ģenerālis Mostafa Mohammad NAJJAR		MODAFL ministrs, atbildīgs par visām militārajām programmām, tostarp ballistisko raķešu programmām.	24.6.2008
16.	Dr Javad RAHIQI	Dz.dat.: 21.4.1954., Dz.vieta: Mashad	AEOI Isfahānas kodoltehnoloģiju centra vadītājs. Centrs uzrauga urāna konversijas rūpnīcu Isfahānā. SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītās darbības. Tas ietver arī visu darbu ar urāna konversiju. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	24.4.2007
17.	Viceadmirālis Mohammad SHAFI’I RUDSARI		MODAFL pārstāvis koordinācijas jomā	24.6.2008
18.	IRGC brigādes ģenerālis Ali SHAMSHIRI		MODAFL pārstāvis pretizlūkošanas jomā, atbildīgs par MODAFL personāla un iekārtu drošību	24.6.2008
19.	Abdollah SOLAT SANA		Isfahānas Urāna konversijas kompleksa (Uranium Conversion Facility (UCF)) rīkotājdirektors. Šis komplekss ražo izejmateriālu (UF6) Natanzas bagātināšanas iekārtām. Solat Sana2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu.	24.4.2007
20.	IRGC brigādes ģenerālis Ahmad VAHIDI		MODAFL vadītāja vietnieks	24.6.2008

B. Juridiskas personas, vienības un struktūras

Vārds, uzvārds/nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

Aerospace Industries Organisation, AIO

AIO, 28 Shian 5, Lavizan, Tehran

AIO uzrauga Irānas veikto raķešu ražošanu, tostarp Shahid Hemmat Industrial Group, Shahid Bagheri Industrial Group un Fajr Industrial Group, kuras visas ir minētas ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006). ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) minēts arī AIO vadītājs un divas citas augsta ranga amatpersonas.

24.4.2007

Armament Industries

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO (Defence Industries Organization, Aizsardzības nozares uzņēmumu organizācijas) filiāle.

24.4.2007

Armed Forces Geographical Organisation

Tiek uzskatīts, ka šī organizācija nodrošina ģeotelpisko informāciju ballistisko raķešu programmai

24.6.2008

Bank Melli (Melli banka), Melli Bank Iran un visas filiāles un meitas uzņēmumi, tostarp

Ferdowsi Avenue, PO Box 11365-171, Tehran

Sniedz vai mēģina sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kas iesaistīti Irānas kodolprogrammā un raķešu programmā vai iegādājas šīm programmām paredzētas preces (AIO, SHIG, SBIG, AEOI, Novin Energy Company, Mesbah Energy Company, Kalaye Electric Company un DIO). Bank Melli veicina Irānas paaugstināta riska darbības. Tā ir daudzkārt veicinājusi paaugstināta riska materiālu iegādi Irānas kodolprogrammai un raķešu programmai. Tā ir sniegusi dažādus finanšu pakalpojumus tādu vienību vārdā, kuras ir saistītas ar Irānas kodolrūpniecību un raķešu rūpniecību, tostarp atvērusi akreditīvus un uzturējusi kontus. Daudzi no nosauktajiem uzņēmumiem ir minēti ANO DP Rezolūcijās 1737 un 1747.

24.6.2008

a)	Melli Bank plc

London Wall, 11th floor, London EC2Y 5EA, Apvienotā Karaliste

b)	Bank Melli Iran Zao

Number 9/1, Ulitsa Mashkova, Moscow, 130064, Krievija

Defence Technology and Science Research Centre (DTSRC) – pazīstams arī kā Educational Research Institute/ Moassese Amozeh Va Tahgiaghati (ERI/MAVT Co.)

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

Atbildīgs par pētniecību un attīstību. DIO filiāle. DTSRC veic lielu daļu iepirkumu DIO vajadzībām.

24.4.2007

Iran Electronic Industries

P. O. Box 18575-365, Tehran, Irāna

MODAFL filiāle, kas ir pilnīgā MODAFL īpašumā (tāpēc tā ir AIO, AvIO un DIO māsas organizācija). Tās uzdevums ir izgatavot elektroniskus komponentus Irānas ieroču sistēmām.

24.6.2008

IRGC gaisa spēki

Pārvalda Irānas īsa un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu krājumu. IRGC gaisa spēku vadītājs ir minēts ANO DP Rezolūcijā 1737.

24.6.2008

Khatem-ol Anbiya Construction Organisation

Number 221, North Falamak-Zarafshan Intersection, 4th Phase, Shahkrak-E-Ghods, Tehran 14678, Irāna

Uzņēmumu grupa, kas ir IRGC īpašumā. Izmanto IRGC inženiertehniskos resursus celtniecībai un ir galvenais darbuzņēmējs lielos projektos, tostarp tuneļu būvē; tiek uzskatīts, ka šī organizācija atbalsta Irānas ballistisko raķešu programmu un kodolprogrammu.

24.6.2008

Malek Ashtar University

Saistīta ar Aizsardzības ministriju, 2003. gadā ciešā sadarbībā ar AIO izveidojusi mācību kursu par raķetēm.

24.6.2008

10.

Marine Industries

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO filiāle.

24.4.2007

11.

Mechanic Industries Group

Ir piedalījusies sastāvdaļu izgatavošanā ballistiskajai programmai

24.6.2008

12.

Ministry of Defence and Armed Forces Logistics (MODAFL) (Aizsardzības un bruņoto spēku loģistikas ministrija)

Dabestan ielas rietumu puse, Abbas Abad rajons, Tehran

Atbildīga par Irānas aizsardzības pētniecības, attīstības un ražošanas programmām, tostarp atbalstu raķešu programmai un kodolprogrammai.

24.6.2008

13.

Ministry of Defence Logistics Export (MODLEX) (Aizsardzības ministrijas loģistikas eksports)

P. O. Box 16315-189, Tehran, Irāna

Tā ir MODAFL eksporta aģentūra, un to izmanto, lai eksportētu gatavus ieročus valstu savstarpējos darījumos. Saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1747 (2007) MODLEX nedrīkstētu tirgoties.

24.6.2008

14.

3M Mizan Machinery Manufacturing

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistikas jomas iepirkumu veikšanā.

24.6.2008

15.

Nuclear Fuel Production and Procurement Company (NFPC)

AEOI-NFPD, P.O.Box: 11365-8486, Tehran/Irāna

AEOI Kodoldegvielas ražošanas nodaļa (NFPD) nodarbojas ar pētniecību un attīstību saistībā ar kodoldegvielas ciklu, tostarp urāna apzināšanu, ieguvi raktuvēs, malšanu, konversiju un kodolatkritumu pārvaldību. NFPC ir NFPD pēctecis, AEOI meitas uzņēmums, kas veic pētniecību un attīstību saistībā ar kodoldegvielas ciklu, tostarp konversiju un bagātināšanu.

24.4.2007

16.

Parchin Chemical Industries

Strādājis ar dzinēju tehnoloģijām Irānas ballistiskajai programmai

24.6.2008

17.

Special Industries Group

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO filiāle.

24.4.2007

18.

State Purchasing Organisation (SPO)

Šķiet, kaSPO veicina nokomplektētu ieroču importu. Šķiet, ka tā ir MODAFL filiāle

24.6.2008”

24.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/37

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 13. jūnijs)

par 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2625)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/477/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisija ir atbalstījusi radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantošanu paziņojumā “Strauja piekļuve bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumu frekvenču spektram, nodrošinot lielāku elastību” (2), kurā cita starpā minēta 2 500–2 690 MHz frekvenču josla. Radiofrekvenču spektra politikas grupas (RSPG) 2005. gada 23. novembra atzinumā par bezvadu piekļuves politiku elektronisko sakaru pakalpojumiem (WAPECS) dalībvalstis ir uzvērušas, ka tehnoloģiskā neitralitāte un pakalpojuma neitralitāte ir svarīgi politikas mērķi, kas nodrošinātu radiofrekvenču spektra elastīgāku izmantojumu. Turklāt saskaņā ar minēto atzinumu politikas mērķus nedrīkst ieviest pēkšņi, t. i., tie ir jāievieš pakāpeniski, tādējādi izvairoties no tirgus traucējumiem.

(2)

2 500–2 690 MHz frekvenču joslas paredzēšana sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir svarīgs aspekts, lai risinātu mobilo sakaru, fiksēto sakaru un apraides nozares konverģences jautājumu un atspoguļotu tehniskās inovācijas. Šajā frekvenču joslā sniegtajiem pakalpojumiem jābūt vērstiem galvenokārt uz to, lai galalietotājiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakariem.

(3)	Domājams, ka bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumi, kuriem jāparedz 2 500–2 690 MHz frekvenču josla, lielā mērā būs Eiropas mēroga pakalpojumi, proti, lietotāji, kas minētos pakalpojumus izmanto vienā dalībvalstī, varēs piekļūt līdzvērtīgiem pakalpojumiem arī jebkurā citā dalībvalstī.

(4)	Saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 2. punktu Komisija 2006. gada 5. jūlijā pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrācijas konferenci (turpmāk “CEPT”) izstrādāt pēc iespējas mazāk ierobežojošus tehniskos nosacījumus attiecībā uz frekvenču joslām, ko aplūko WAPECS kontekstā.

(5)

Atbilstoši minētajām pilnvarām CEPT sagatavoja ziņojumu (CEPT Ziņojums Nr. 19) par pēc iespējas mazāk ierobežojošiem tehniskajiem nosacījumiem attiecībā uz frekvenču joslām, ko aplūko WAPECS kontekstā. Minētajā ziņojumā ir iekļauti tādi tehniskie nosacījumi un norādījumi pēc iespējas mazāk ierobežojošu nosacījumu piemērošanai tādām bāzes stacijām un galastacijām, kas darbojas 2 500–2 690 MHz frekvenču joslā, kuri ir piemēroti, lai ierobežotu kaitīgus traucējumus valstu teritorijās un ārpus tām, nenosakot nekādas konkrētas tehnoloģijas izmantošanu un pamatojoties uz optimizētiem parametriem šīs frekvenču joslas visticamākajam lietojumam.

(6)

Saskaņā ar CEPT Ziņojumu Nr. 19 ar šo lēmumu ievieš bloka malas maskas (Block Edge Mask – BEM) koncepciju, proti, tehniskos parametrus, kuri attiecas uz konkrēta lietotāja visu spektra bloku, neatkarīgi no kanālu skaita, kurus aizņem šā lietotāja izraudzītā tehnoloģija. Šādas maskas ir paredzētas kā daļa no spektra lietošanas atļauju piešķiršanas nosacījumiem. Tās attiecas gan uz izstarojumiem spektra blokā (t. i., jauda bloka ietvaros), gan izstarojumiem ārpus bloka (t. i., ārpusbloka izstarojumiem). Minētās maskas ir normatīvas prasības, kuru mērķis ir pārvaldīt kaitīgus traucējumus starp blakustīkliem, turklāt tās neskar aprīkojuma standartos noteiktos ierobežojumus, kas iestrādāti Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (3) (“RTTI direktīva”).

(7)

Paredzot un darot pieejamu 2 500–2 690 MHz frekvenču joslu saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, izpildot CEPT piešķirto pilnvarojumu, ņem vērā, ka šīs frekvenču joslas jau izmanto citiem nolūkiem. Piemēroti koplietošanas kritēriji vairāku sistēmu līdzāspastāvēšanai ir izstrādāti Elektronisko sakaru komitejas (ESK) Ziņojumā Nr. 45. Citu sistēmu un pakalpojumu līdzāspastāvēšanai piemēroti koplietošanas kritēriji var pamatoties uz valstu apsvērumiem.

(8)

Lai nodrošinātu savietojamību, starp tādu frekvenču bloku malām, kurus izmanto neierobežotas TDD (laikdales dupleksa) un FDD (frekvenču dalījuma dupleksa) vajadzībām, vai, ja divi nesinhronizēti tīkli darbojas TDD režīmā, ir vajadzīga 5 MHz atstarpe. Šāda atstarpe jānodrošina, vai nu atstājot šos 5 MHz blokus neizmantotus kā aizsargblokus, vai nodrošinot lietojumu, kas atbilst ierobežotas BEM parametriem (ja tā atrodas pie FDD (augšupsaite) vai starp TDD blokiem), vai arī nodrošinot lietojumu, kas atbilst vai nu ierobežotu, vai neierobežotu BEM parametriem, ja tās atrodas pie FDD (lejupsaites) bloka. Jebkāda 5 MHz aizsargbloka izmantošana palielina traucējumu rašanās varbūtību.

(9)

Tā kā Eiropas un pasaules mērogā veikti pētījumi liecina, ka palielinās pieprasījums pēc tādiem sauszemes elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nodrošina platjoslas sakarus, tad rezultātiem, kas gūti, veicot CEPT uzdoto uzdevumu, ir jābūt tādiem, lai tos varētu piemērot Kopienā un lai dalībvalstis tos nekavējoties varētu izmantot.

(10)	Harmonizācija atbilstīgi šim lēmumam nedrīkst izslēgt iespēju, ka dalībvalsts pamatotos gadījumos var piemērot pārejas laiku, kad, iespējams, izmanto radiofrekvenču spektra sadalījuma kārtību atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 5. punktam.

(11)	Lai arī ilgtermiņā nodrošinātu 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas efektīvu izmantojumu, administrācijām jāturpina pētījumi, kas varētu uzlabot efektivitāti un inovatīvu izmantojumu. Pārskatot šo lēmumu, jāņem vērā minēto pētījumu rezultāti.

(12)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas pieejamības un efektīva izmantojuma nosacījumus sauszemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Kopienā.

2. pants

1. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā dalībvalstis paredz un pēc tam dara pieejamu 2 500–2 690 MHz frekvenču joslu neekskluzīvai izmantošanai tādu sauszemes sistēmu vajadzībām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus atbilstoši šīs direktīvas pielikumā norādītajiem parametriem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieprasīt pārejas posmus, tostarp radiofrekvenču spektra sadalījuma kārtību, saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. panta 5. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai 1. punktā minētās sistēmas būtu pietiekami drošas attiecībā uz blakusjoslu sistēmām.

3. pants

Dalībvalstis rūpīgi uzrauga 2 500–2 690 MHz frekvenču joslas izmantojumu un ziņo Komisijai par saviem atzinumiem, lai dotu iespēju regulāri un savlaicīgi pārskatīt šo lēmumu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Viviane REDING

(1) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2) COM(2007) 50.

(3) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTIE PARAMETRI

Ja starp blakustīkliem nav noslēgti ne divpusēji, ne daudzpusēji nolīgumi, tad turpinājumā norādītos tehniskos parametrus, proti, bloka malas masku (Block Edge Mask – BEM), piemēro kā būtisku blakustīklu līdzāspastāvēšanas nosacījumu. Taču tas neizslēdz iespēju, ka šādu tīklu operatori var noslēgt vienošanos par mazāk ierobežojošiem tehniskajiem parametriem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka tīklu operatori var slēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus, lai izstrādātu mazāk ierobežojošus tehniskos parametrus, un, ja visas iesaistītās puses tiem piekrīt, drīkst izmantot šos mazāk ierobežojošos tehniskos parametrus.

Iekārtām, kas darbojas šajā frekvenču joslā, var noteikt arī tādus ekvivalentās izotropiski izstarotās jaudas (EIRP) ierobežojumus, kas atšķiras no tālāk minētajiem, ar nosacījumu, ka izmanto attiecīgus traucējumu mazināšanas paņēmienus, kas atbilst Direktīvai Nr. 1999/5/EK, un nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tālāk norādīto tehnisko parametru nodrošinātajam līmenim.

A. VISPĀRĪGI PARAMETRI

1.	Piešķirtajiem blokiem jābūt reizinājumam ar 5,0 MHz.

2 500–2 690 MHz frekvenču joslā dupleksais atdalījums FDD vajadzībām ir 120 MHz, ja galastacijas pārraižu diapazons (augšupsaite) atrodas frekvenču joslas apakšējā daļā, kas sākas ar 2 500 MHz (līdz maksimāli 2 570 MHz), un bāzes stacijas pārraižu diapazons (lejupsaite) atrodas frekvenču joslas augšējā daļā, sākot ar 2 620 MHz.

2 570–2 620 MHz apakšjoslu var izmantot TDD vai citiem lietošanas veidiem, kas atbilst šajā pielikumā norādītajām BEM. Ārpus 2 570–2 620 MHz apakšjoslas lēmumu par šādu izmantojumu var pieņemt valsts līmenī, un tam vienādās daļās izmanto gan frekvenču joslas augšējo daļu, sākot ar 2 690 MHz (un virzienā uz leju), gan frekvenču joslas apakšējo daļu, sākot ar 2 570 MHz (virzienā uz leju).

B. NEIEROBEŽOTA BEM BĀZES STACIJĀM

BEM neierobežota spektra blokam iegūst, izmantojot 1., 2. un 3. tabulas datus tādā veidā, ka katras frekvences robežu norāda pamatprasību un bloka specifisko prasību augstākā vērtība.

1. tabula

Pamatprasības – bāzes stacijas ārpusbloka EIRP BEM

Frekvenču diapazons, kurā uztver ārpusbloka izstarojumus

Maksimālā vidējā EIRP

(1 MHz platā joslā)

Frekvences, kas piešķirtas FDD lejupsaitei, un +/– 5 MHz ārpus frekvenču bloku diapazona, kas piešķirti FDD lejupsaitei

+4 dBm/MHz

2 500–2 690 MHz frekvenču joslas frekvences, uz kurām neattiecas iepriekšējā definīcija

–45 dBm/MHz

2. tabula

Blokam specifiskas prasības – bāzes stacijas EIRP BEM bloka ietvaros

Maksimālā EIRP bloka ietvaros	+61 dBm/5 MHz
N. B. Konkrētām izvietošanām, piemēram, apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, dalībvalstis var palielināt šo robežu līdz 68 dBm/5 MHz, ja tas ievērojami nepalielina galastaciju uztvērēju bloķēšanas risku.

3. tabula

Blokam specifiskas prasības – bāzes stacijas ārpusbloka EIRP BEM

Nobīde no attiecīgās bloka malas	Maksimālā vidējā EIRP
Frekvenču joslas sākums (2 500 MHz) līdz –5 MHz (apakšējā mala)	Pamatprasības līmenis
–5,0 līdz –1,0 MHz (apakšējā mala)	+4 dBm/MHz
–1,0 līdz –0,2 MHz (apakšējā mala)	+3 +15(ΔF + 0,2) dBm/30 kHz
–0,2 līdz 0,0 MHz (apakšējā mala)	+3 dBm/30 kHz
0,0 līdz +0,2 MHz (augšējā mala)	+3 dBm/30 kHz
+0,2 līdz +1,0 MHz (augšējā mala)	+3 – 15(ΔF – 0,2) dBm/30 kHz
+1,0 līdz +5,0 MHz (augšējā mala)	+4 dBm/MHz
+5,0 MHz (augšējā mala) līdz frekvenču joslas beigām (2 690 MHz)	Pamatprasības līmenis
kur: ΔF ir frekvences nobīde no attiecīgā bloka malas (MHz).

C. IEROBEŽOTA BEM BĀZES STACIJĀM

Bloka malas masku ierobežota spektra blokam iegūst, izmantojot 1. un 4. tabulas datus tādā veidā, ka katras frekvences robežu norāda pamatprasību un blokam specifisko prasību augstākā vērtība.

4. tabula

Blokam specifiskas prasības – bāzes stacijas EIRP bloka ietvaros, BEM ierobežotam blokam

Maksimālā EIRP bloka ietvaros

+25 dBm/5 MHz

D. IEROBEŽOTA BEM BĀZES STACIJĀM AR ANTENAS NOVIETOJUMA IEROBEŽOJUMIEM

Ja antenas izvieto telpās vai ja antenas ir novietota zemāk par kādu noteiktu augstumu, dalībvalsts drīkst izmantot alternatīvus parametrus, kā norādīts 5. tabulā, ar nosacījumu, ka uz ģeogrāfiskajām robežām ar citām dalībvalstīm ir spēkā 1. tabula un 4. tabula paliek spēkā visā valstī.

5. tabula

Blokam specifiskas prasības – bāzes stacijas ārpusbloka EIRP BEM ierobežotam blokam ar papildu ierobežojumiem attiecībā uz antenas novietojumu

Nobīde no attiecīgā bloka malas	Maksimālā vidējā EIRP
Frekvenču joslas sākums (2 500 MHz) līdz –5 MHz (apakšējā mala)	–22 dBm/MHz
–5,0 līdz –1,0 MHz (apakšējā mala)	–18 dBm/MHz
–1,0 līdz –0,2 MHz (apakšējā mala)	–19 +15(ΔF + 0,2) dBm/30 kHz
–0,2 līdz 0,0 MHz (apakšējā mala)	–19 dBm/30 kHz
0,0 līdz +0,2 MHz (augšējā mala)	–19 dBm/30 kHz
+0,2 līdz +1,0 MHz (augšējā mala)	–19 – 15(ΔF – 0,2) dBm/30 kHz
+1,0 līdz +5,0 MHz (augšējā mala)	–18 dBm/MHz
+5,0 MHz (augšējā mala) līdz frekvenču joslas beigām (2 690 MHz)	–22 dBm/MHz
kur: ΔF ir frekvences nobīde no attiecīgā bloka malas (MHz).

E. IEROBEŽOJUMI GALASTACIJĀM

6. tabula

Galastaciju jaudas ierobežojumi bloka ietvaros

	Maksimālā vidējā jauda (ieskaitot automātisko raidītāja jaudas kontroles (ATPC) diapazonu)
Kopējā izstarotā jauda (TRP)	31 dBm/5 MHz
EIRP	35 dBm/5 MHz
N. B. EIRP jāizmanto fiksētām vai uzstādītām galastacijām, un TRP jāizmanto mobilām galastacijām vai klejotājgalastacijām. TRP rāda, kāda ir antenas izstarotā faktiskā jauda. Kopējo izstaroto jaudu definē kā visā izstarojumu spektrā visos virzienos raidītās jaudas integrāli.

24.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 163/43

PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2008/479/KĀDP

(2008. gada 23. jūnijs),

ar ko groza Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tās 15. pantu,

tā kā:

(1)	Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas 1737 (2006) pieņemšanas Eiropas Savienības Padome 2007. gada 27. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (1).

(2)

Aizliegums līdzekļus, finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus personām vai vienībām, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi, nedrīkst kavēt veikt maksājumus iesaldētos kontos saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, kas noslēgtas vai radušās pirms datuma, kad šiem kontiem piemēroja ierobežojošus pasākumus, ar noteikumu, ka visi šādi maksājumi arī tiek iesaldēti.

(3)	Padome ir apzinājusi papildu personas un vienības, kas atbilst Kopējās nostājas 2007/140/KĀDP 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Šīs personas un vienības tādēļ būtu jāiekļauj minētās kopējās nostājas II pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP groza šādi:

Kopējās nostājas 5. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	maksājumiem iesaldētos kontos saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, kas noslēgtas vai radušās pirms datuma, kad šiem kontiem piemēroja ierobežojošus pasākumus,”.

2)	Kopējās nostājas 2007/140/KĀDP II pielikumu aizstāj ar tekstu, kas iekļauts šīs kopējās nostājas pielikumā.

2. pants

Šī kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2008. gada 23. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. JARC

(1) OV L 61, 28.2.2007., 49. lpp. Kopējā nostājā grozījumi izdarīti ar Kopējo nostāju 2007/246/KĀDP (OV L 106, 24.4.2007., 67. lpp.).

PIELIKUMS

A. Fiziskas personas

	Vārds, uzvārds/nosaukums	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	Reza AGHAZADEH	Dz.dat.: 15.3.1949 Pases numurs: S4409483 derīga 26.4.2000. – 27.4.2010. Izdota: Teherānā, Diplomātiskās pases numurs: D9001950, izdota 22.1.2008., derīga līdz 21.1.2013, Dzimšanas vieta: Khoy	Irānas Atomenerģijas organizācijas (AEOI) vadītājs. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	23.4.2007
2.	Amir Moayyed ALAI		Iesaistīts centrifūgu montāžas un konstruēšanas vadīšanā. SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītās darbības. Tas ietver arī visu darbu, kas saistīts ar centrifūgām. Alai2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu centrifūgu montāžas un konstruēšanas vadīšanā.	23.4.2007
3.	Mohammed Fedai ASHIANI		Iesaistīts amonija uranilkarbonāta ražošanā un Natanzas bagātināšanas kompleksa vadīšanā. Irānai ir pieprasīts pārtraukt visas ar urāna bagātināšanu saistītās darbības. Ashiani 2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu amonija uranilkarbonāta ražošanas procesā un par lomu Natanzas (Kāšānas) bagātināšanas kompleksa vadīšanā un projektēšanā.	23.4.2007
4.	Haleh BAKHTIAR		Iesaistīta 99,9 % koncentrācijas magnēzija ražošanā. Bakhtiar2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņas lomu, ražojot magnēziju 99,9 % koncentrācijā. Tik tīru magnēziju izmanto urāna metāla ražošanai, ko var pārveidot par materiālu kodolieročiem. Irāna ir atteikusies SAEA sniegt pieeju dokumentam par urāna metāla pusložu ražošanu, ko izmanto vienīgi kodolieročos.	23.4.2007
5.	Morteza BEHZAD		Iesaistīts centrifūgu sastāvdaļu izgatavošanā. Irānai ir pieprasīts pārtraukt visas ar urāna bagātināšanu saistītās darbības. Tas ietver arī visu darbu, kas saistīts ar centrifūgām. Behzad2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu, izgatavojot sarežģītas un slepenas centrifūgu sastāvdaļas.	23.4.2007
6.	IRGC brigādes ģenerālis Javad DARVISH-VAND		MODAFL pārstāvis inspekciju jomā. Atbildīgs par visām MODAFL iekārtām un instalācijām	23.6.2008
7.	Dr. Mohammad ESLAMI		Aizsardzības nozaru mācību un pētniecības institūta vadītājs	23.6.2008
8.	IRGC brigādes ģenerālis Seyyed Mahdi FARAHI		ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) minētās Aizsardzības nozaru organizācijas (Defence Industries Organisation (DIO)) rīkotājdirektors	23.6.2008
9.	Dr Hoseyn (Hossein) FAQIHIAN	NFPC adrese: AEOI-NFPD, P.O.Box: 11365-8486, Tehran/Irāna	Pārstāvis un ģenerāldirektors uzņēmumā Nuclear Fuel Production and Procurement Company (NFPC), kas ir daļa no AEOI. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006). NFPC ir iesaistīts ar bagātināšanu saistītās darbības, kuras SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt.	23.4.2007
10.	Inženieris Mojtaba HAERI		MODAFL pārstāvis rūpniecības jomā. Uzrauga AIO un DIO	23.6.2008
11.	IRGC brigādes ģenerālis Ali HOSEYNITASH		Valsts Augstākās drošības padomes Ģenerāldepartamenta vadītājs, iesaistīts kodoljautājumu politikas veidošanā	23.6.2008
12.	Seyyed Hussein (Hossein) HUSSEINI (HOSSEINI)	Dz.dat.: 27.7.1973, Pases numurs: K8196482, izdota 8.4.2006, derīga līdz 8.4.2011	AEOI amatpersona, kas iesaistīta smagā ūdens pētniecības reaktora (IR40) projektā Arākā. ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) Irānai ir pieprasīts pārtraukt visu darbu ar smagā ūdens pētniecības projektiem.	23.4.2007
13.	Mohammad Ali JAFARI, IRGC		Pilda komandiera pienākumus IRGC struktūrā	23.6.2008
14.	Mahmood JANNATIAN		Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītāja vietnieks	23.6.2008
15.	Javad KARIMI SABET kungs		Novin Energy Company vadītājs. Karimi Sabet2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu, izstrādājot, ražojot, uzstādot un iedarbinot Natanzas kompleksa kodoliekārtas.	23.4.2007
16.	Said Esmail KHALILIPOUR	Dz.dat.: 24.11.1945., Dz.vieta: Langroud	AEOI vadītāja vietnieks. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	23.4.2007
17.	Ali Reza KHANCHI	NRC adrese: AEOI-NRC P.O.Box: 11365-8486 Tehran/Irāna; Fakss: (+9821) 8021412	AEOI Teherānas kodolpētniecības centra vadītājs. SAEA joprojām gaida Irānas paskaidrojumus par plutonija atdalīšanas eksperimentiem, kas veikti TNRC, tostarp par augsti bagātināta urāna daļiņu klātbūtni vides paraugos, kas iegūti Keredžes Atkritumu uzglabāšanas kompleksā, kur atrodas konteineri, kuros agrāk glabāts vājināts urāns, kas izmantots šajos eksperimentos. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	23.4.2007
18.	Ebrahim MAHMUDZADEH		Iran Electronic Industries rīkotājdirektors	23.6.2008
19.	Hamid-Reza MOHAJERANI		Iesaistīts Isfahānas Urāna konversijas kompleksa (Uranium Conversion Facility (UCF)) veiktās ražošanas vadībā. Mohajerani2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par lomu UCF veiktās ražošanas vadībā un UF6 vienības plānošanā, celšanā un uzstādīšanā (UF6 ir bagātināšanas izejmateriāls).	23.4.2007
20.	Brigādes ģenerālis Beik MOHAMMADLU		MODAFL pārstāvis piegādes un loģistikas jomā	23.6.2008
21.	Anis NACCACHE		Barzagani Tejarat Tavanmad Saccal companies vadītājs; viņa uzņēmums ir mēģinājis iegādāties paaugstināta riska preces tādu vienību interesēs, kuras minētas Rezolūcijā 1737	23.6.2008
22.	Brigādes ģenerālis Mohammad NADERI		Aerospace Industries Organisation (AIO) vadītājs, AIO ir piedalījusies Irānas veiktās paaugstināta riska programmās	23.6.2008
23.	IRGC brigādes ģenerālis Mostafa Mohammad NAJJAR		MODAFL ministrs, atbildīgs par visām militārajām programmām, tostarp ballistisko raķešu programmām.	23.6.2008
24.	Houshang NOBARI		Iesaistīts Natanzas bagātināšanas kompleksa vadībā. SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītās darbības. Tās ietver arī darbības, kas notiek Natanzas (Kāšānas) bagātināšanas kompleksā. Nobari2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par lomu, veiksmīgi vadot un īstenojot Natanzas (Kāšānas) kompleksa plānu.	23.4.2007
25.	Dr Javad RAHIQI	Dz.dat.: 21.4.1954., Dz.vieta: Mashad	AEOI Isfahānas kodoltehnoloģiju centra vadītājs. Centrs uzrauga urāna konversijas rūpnīcu Isfahānā. SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītās darbības. Tas ietver arī visu darbu ar urāna konversiju. AEOI uzrauga Irānas kodolprogrammu un ir minēta ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006).	23.4.2007
26.	Abbas RASHIDI		Iesaistīts bagātināšanas darbā, kas notiek Natanzā. SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt visas ar bagātināšanu saistītās darbības. Rashidi2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa veikto vadību un ievērojamo lomu, veiksmīgi īstenojot 164 centrifūgu bagātināšanas kaskādi Natanzā.	23.4.2007
27.	Viceadmirālis Mohammad SHAFI’I RUDSARI		MODAFL pārstāvis koordinācijas jomā	23.6.2008
28.	IRGC brigādes ģenerālis Ali SHAMSHIRI		MODAFL pārstāvis pretizlūkošanas jomā, atbildīgs par MODAFL personāla un iekārtu drošību	23.6.2008
29.	Abdollah SOLAT SANA		Isfahānas Urāna konversijas kompleksa (Uranium Conversion Facility (UCF)) rīkotājdirektors. Šis komplekss ražo izejmateriālu (UF6) Natanzas bagātināšanas iekārtām. Solat Sana2006. gada 27. augustā no prezidenta Ahmadinejad saņēma īpašu apbalvojumu par viņa lomu.	23.4.2007
30.	IRGC brigādes ģenerālis Ahmad VAHIDI		MODAFL vadītāja vietnieks	23.6.2008

B. Vienības

Vārds, uzvārds/nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

Abzar Boresh Kaveh Co. (ABK Co. Kaveh Cutting Tools Co.)

Piedalās centrifūgu sastāvdaļu izgatavošanā

23.6.2008

Aerospace Industries Organisation, AIO

AIO, 28 Shian 5, Lavizan, Tehran

23.4.2007

Armament Industries

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO (Defence Industries Organization, Aizsardzības nozares uzņēmumu organizācijas) filiāle.

23.4.2007

Armed Forces Geographical Organisation

Tiek uzskatīts, ka šī organizācija nodrošina ģeotelpisko informāciju ballistisko raķešu programmai

23.6.2008

Bank Melli (Melli banka), Melli Bank Iran un visas filiāles un meitas uzņēmumi, tostarp

Ferdowsi Avenue, PO Box 11365-171, Tehran

23.6.2008

a)	Melli Bank plc

London Wall, 11th floor, London EC2Y 5EA, Apvienotā Karaliste

b)	Bank Melli Iran Zao

Number 9/1, Ulitsa Mashkova, Moscow, 130064, Krievija

Defence Technology and Science Research Centre (DTSRC) – pazīstams arī kā Educational Research Institute/ Moassese Amozeh Va Tahgiaghati (ERI/MAVT Co.)

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

Atbildīgs par pētniecību un attīstību. DIO filiāle. DTSRC veic lielu daļu iepirkumu DIO vajadzībām.

23.4.2007

Electro Sanam Company (E.S.Co.)

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistikas jomas iepirkumu veikšanā.

23.6.2008

Ettehad Technical Group

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistikas jomas iepirkumu veikšanā.

23.6.2008

Industrial Factories of Precision-Machinery (IFP) (Instrumentation Factories Plant, Fajr Industrial Group)

AIO to izmanto, lai mēģinātu izdarīt iepirkumus

23.6.2008

10.

Iran Electronic Industries

P. O. Box 18575-365, Tehran, Irāna

MODAFL filiāle, kas ir pilnīgā MODAFL īpašumā (tāpēc tā ir AIO, AvIO un DIO māsas organizācija). Tās uzdevums ir izgatavot elektroniskus komponentus Irānas ieroču sistēmām.

23.6.2008

11.

IRGC gaisa spēki

Pārvalda Irānas īsa un vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu krājumu. IRGC gaisa spēku vadītājs ir minēts ANO DP Rezolūcijā 1737.

23.6.2008

12.

Jaber Ibn Hayan

AEOI-JIHRD P.O.Box: 11365-8486; Tehran; 84, 20th Av. Entehaye Karegar Shomali Street; Tehran

Jaber Ibn Hayan ir AEOI (Irānas Atomenerģijas organizācijas) laboratorija, kas piedalās ar kodoldegvielas ciklu saistītās darbībās. Tā atrodas Teherānas Kodolpētniecības centra (TNRC) paspārnē, un pirms 2003. gada Irāna to nebija deklarējusi atbilstīgi drošības nolīgumam, kaut arī laboratorijā notika konversijas darbības.

23.4.2007

13.

Joza Industrial Co.

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistiskajā programmā.

23.6.2008

14.

Khatem-ol Anbiya Construction Organisation

Number 221, North Falamak-Zarafshan Intersection, 4th Phase, Shahkrak-E-Ghods, Tehran 14678, Irāna

23.6.2008

15.

Khorasan Metallurgy Industries

No DIO atkarīgās Ammunition Industries Group filiāle, iesaistīta centrifūgu sastāvdaļu izgatavošanā.

23.6.2008

16.

Malek Ashtar University

Saistīta ar Aizsardzības ministriju, 2003. gadā ciešā sadarbībā ar AIO izveidojusi mācību kursu par raķetēm.

23.6.2008

17.

Marine Industries

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO filiāle.

23.4.2007

18.

Mechanic Industries Group

Ir piedalījusies sastāvdaļu izgatavošanā ballistiskajai programmai

23.6.2008

19.

Ministry of Defence and Armed Forces Logistics (MODAFL) (Aizsardzības un bruņoto spēku loģistikas ministrija)

Dabestan ielas rietumu puse, Abbas Abad rajons, Tehran

Atbildīga par Irānas aizsardzības pētniecības, attīstības un ražošanas programmām, tostarp atbalstu raķešu programmai un kodolprogrammai.

23.6.2008

20.

Ministry of Defence Logistics Export (MODLEX) (Aizsardzības ministrijas loģistikas eksports)

P. O. Box 16315-189, Tehran, Irāna

Tā ir MODAFL eksporta aģentūra, un to izmanto, lai eksportētu gatavus ieročus valstu savstarpējos darījumos. Saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1747 (2007) MODLEX nedrīkstētu tirgoties.

23.6.2008

21.

3M Mizan Machinery Manufacturing

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistikas jomas iepirkumu veikšanā.

23.6.2008

22.

Nuclear Fuel Production and Procurement Company (NFPC)

AEOI-NFPD, P.O.Box: 11365-8486, Tehran/Irāna

23.4.2007

23.

Parchin Chemical Industries

Strādājis ar dzinēju tehnoloģijām Irānas ballistiskajai programmai

23.6.2008

24.

Pishgam (Pioneer) Energy Industries Company

Piedalījies urāna konversijas rūpnīcas celtniecībā Isfahānā

23.6.2008

25.

Safety Equipment Procurement

Uzņēmums ir AIO fasāde un ir iesaistīts ballistiskajā programmā.

23.6.2008

26.

Special Industries Group

Pasdaran Av., PO Box 19585/777, Tehran

DIO filiāle.

23.4.2007

27.

State Purchasing Organisation (SPO)

Šķiet, ka SPO veicina nokomplektētu ieroču importu. Šķiet, ka tā ir MODAFL filiāle

23.6.2008

28.

TAMAS Company

TAMAS ir iesaistīts ar bagātināšanu saistītās darbībās, kuras SAEA valde un Drošības padome ir pieprasījusi Irānai pārtraukt. TAMAS ir galvenā struktūra, kuras pakļautībā izveidotas četras filiāles, tostarp viena, kas nodarbojas ar urāna ieguvi un koncentrāciju, un cita, kas atbild par urāna apstrādi, bagātināšanu un atkritumiem.

23.4.2007

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 587/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu saistībā ar noteikumiem par precēm, pakalpojumiem un personām, kas šķērso Kipras Zaļo līniju	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 588/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	4
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 589/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz olu tirdzniecības standartiem	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 590/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē, un ar kuru atkāpjas no minētās regulas	24
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 591/2008 (2008. gada 23. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 par pastāvīgu konkursu izsludināšanu dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības tālākai pārdošanai Kopienas tirgū	28

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Kopējā nostāja 2008/479/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar ko groza Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu	43
*	Padomes Vienotā rīcība 2008/480/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2005/190/KĀDP par Eiropas Savienības Integrēto tiesiskuma misiju Irākā, EUJUST LEX	50
*	Padomes Vienotā rīcība 2008/481/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Vienoto rīcību 2008/131/KĀDP, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības Īpašajam pārstāvim Afganistānā	51
*	Padomes Lēmums 2008/482/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/134/KĀDP par Eiropas Savienības policijas misiju palestīniešu teritorijās	52

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	41,8
	MK	34,1
	TR	53,4
	ZZ	43,1
0707 00 05	JO	151,2
	MK	22,9
	TR	104,5
	ZZ	92,9
0709 90 70	TR	89,8
0709 90 70	ZZ	89,8
0805 50 10	AR	104,9
	EG	120,2
	TR	135,6
	US	93,5
	ZA	108,3
	ZZ	112,5
0808 10 80	AR	93,6
	BR	89,4
	CL	102,5
	CN	87,2
	NZ	115,8
	US	103,6
	UY	58,3
	ZA	93,7
	ZZ	93,0
0809 10 00	IL	89,8
	TR	192,3
	US	236,6
	ZZ	172,9
0809 20 95	TR	372,0
	US	368,8
	ZZ	370,4
0809 30 10, 0809 30 90	US	245,1
0809 30 10, 0809 30 90	ZZ	245,1
0809 40 05	IL	121,3
	TR	131,9
	ZZ	126,6

ISO kods	Dalībvalsts	Reģioni
CZ	Čehija	Visi reģioni
DK	Dānija	Visi reģioni
DE	Vācija	Visi reģioni
FR	Francija	Ain, Aisne, Allier, Alpes-de-Haute-Provence, Alpes-Maritimes, Ardèche, Ardennes, Ariège, Aube, Aude, Aveyron, Bas-Rhin, Bouches-du-Rhône, Calvados, Cantal, Charente, Charente-Maritime, Cher, Corrèze, Côte-d'Or, Côtes-d'Armor, Creuse, Deux-Sèvres, Dordogne, Doubs, Drôme, Essonne, Eure, Eure-et-Loir, Finistère, Gard, Gers, Gironde, Hautes-Alpes, Hauts-de-Seine, Haute-Garonne, Haute-Loire, Haute-Marne, Hautes-Pyrénées, Haut-Rhin, Haute-Saône, Haute-Savoie, Haute-Vienne, Hérault, Ille-et-Vilaine, Indre, Indre-et-Loire, Isère, Jura, Landes, Loire, Loire-Atlantique, Loir-et-Cher, Loiret, Lot, Lot-et-Garonne, Lozère, Maine-et-Loire, Manche, Marne, Mayenne, Meurthe-et-Moselle, Meuse, Morbihan, Moselle, Nièvre, Nord, Oise, Orne, Paris, Pas-de-Calais, Pyrénées-Atlantiques, Pyrénées-Orientales, Puy-de-Dôme, Réunion, Rhône, Sarthe, Saône-et-Loire, Savoie, Seine-et-Marne, Seine-Maritime, Seine-Saint-Denis, Somme, Tarn, Tarn-et-Garonne, Territoire de Belfort, Val-de-Marne, Val-d'Oise, Var, Vaucluse, Vendée, Vienne, Vosges, Yonne, Yvelines departamenti
CY	Kipra	Visa teritorija
LU	Luksemburga	Visi reģioni
AT	Austrija	Visa teritorija
SK	Slovākija	Visi reģioni
FI	Somija	Visi reģioni
SE	Zviedrija	Visi reģioni
UK	Apvienotā Karaliste	Visi reģioni Anglijā, Skotijā un Velsā

ISO kods	Dalībvalsts	Reģioni
BE	Beļģija	Visa teritorija
ES	Spānija	Galicia, País Vasco, Asturias, Cantabria, Navarra, La Rioja autonomo apgabalu teritorija León, Zamora, Palencia, Burgos, Valladolid province un Ávila Castilla y León autonomajā apgabalā Las Palmas provinces teritorija Kanāriju salās
IT	Itālija	Bolzano province
NL	Nīderlande	Visa teritorija

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 163

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 24. jūnijs

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/475/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 23. jūnijs), ar ko īsteno 7. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu	29
	Komisija
	2008/476/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 6. jūnijs) par grozījumiem Lēmumā 2008/185/EK, lai Côtes-d'Armor, Finistère, Ille-et-Vilaine, Morbihan un Nord departamentu Francijā iekļautu to reģionu sarakstā, kuri ir Aujeski slimības neskarti (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2387) ( 1 )	34
	2008/477/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 13. jūnijs) par 2500–2690 MHz frekvenču joslas harmonizāciju tādu zemes sistēmu vajadzībām, kas Kopienā spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2625) ( 1 )	37
	2008/478/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 17. jūnijs), ar ko groza Komisijas Lēmumu 1999/217/EK attiecībā uz pārtikas produktos vai uz tiem lietojamo aromatizējošu vielu reģistru (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2336) ( 1 )	42

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Lēmumā 2008/269/EK (2008. gada 19. marts) par grozījumiem Lēmumā 2001/618/EK, lai Côtes-d’Armor, Finistère, Ille-et-Vilaine, Morbihan un Nord departamentu Francijā iekļautu to reģionu sarakstā, kuri ir Aujeski slimības neskarti (OV L 85, 27.3.2008.)	53


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ