21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi Salmonella un citu zoonozes izraisītāju atklāšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši pirmējās ražošanas līmenī, lai ierobežotu to izplatību un sabiedrības veselības apdraudējumu.

(2)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 paredz, ka nosakāms Kopienas uzdevums, lai primārās ražošanas līmenī samazinātu visu to Salmonella serotipu izplatību tītaru vidū, kuri var kaitēt sabiedrības veselībai. Izplatības samazināšana ir būtiska, ievērojot stingros pasākumus, kas no 2010. gada 12. decembra jāpiemēro svaigai gaļai, kas iegūta no inficētām tītaru saimēm saskaņā ar minēto regulu. Jo īpaši svaigu mājputnu gaļu, tostarp tītaru gaļu nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā, izņemot ja tā atbilst šādam kritērijam: “Salmonella nav atrasta 25 gramos produkta”.

(3)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 nosaka, ka Kopienas uzdevums paredz skaitliski noteikt to epidemioloģisko vienību maksimālo īpatsvaru procentos, kas joprojām ir pozitīvas, un/vai to epidemioloģisko vienību skaita minimālo procentuālo samazināšanos, kas joprojām ir pozitīvas, norādīt maksimālo termiņu, līdz kuram ir jāizpilda noteiktais uzdevums, un noteikt vajadzīgās testu shēmas, kas ļauj pārliecināties par uzdevuma izpildi. Attiecīgos gadījumos tam ir jāaptver sabiedrības veselībai bīstamu serotipu noteikšana.

(4)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 nosaka, ka, izvirzot Kopienas uzdevumu, jāņem vērā valstu noteikto pasākumu īstenošanā iegūtā pieredze un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei nosūtītā informācija saskaņā ar spēkā esošajām Kopienas prasībām, jo īpaši saskaņā ar informāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvā 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību (2) un jo īpaši tās 5. pantā.

(5)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 paredz, ka, nosakot katru Kopienas uzdevumu, Komisija veic paredzamo izmaksu un priekšrocību analīzi. Tomēr, atkāpjoties no šīm normām, Kopienas uzdevumam samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium izplatību tītariem var noteikt pārejas periodu bez minētās analīzes.

(6)

Tāpēc saskaņā ar Komisijas 2006. gada 29. septembra Lēmumu 2006/662/EK par Kopienas finansējumu dalībvalstīs plānotā pamatpētījumā par salmonellu izplatību tītaru saimēs ir savākti salīdzināmi dati par attiecīgo Salmonella serotipu izplatību tītaru saimēs dalībvalstīs (3).

(7)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 nosaka, ka trīs gadu pārejas posmā Kopienas uzdevums attiecībā uz tītariem ir aptvert tikai Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium. Citi serotipi, kuri var kaitēt sabiedrības veselībai, iespējams, tiks aplūkoti pēc šī laikposma.

(8)

Lai pārbaudītu, kā tiek izpildīts Kopienas uzdevums, šajā regulā jāparedz atkārtota paraugu ņemšana tītaru saimēs.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 15. pantu notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) par Kopienas uzdevuma noteikšanu attiecībā uz tītariem.

(10)

EFSA darba grupa datu vākšanai par zoonozēm 2008. gada 28. aprīlī pieņēma ziņojumu Report on the Analysis of the baseline survey on the prevalence of Salmonella in flocks of turkeys in the EU, 2006–2007, Part A: Salmonella prevalence estimates. (Ziņojums par pamatpētījuma analīzi par Salmonella izplatību tītaru saimēs ES 2006.–2007. gadā, A daļa: Salmonella izplatības aplēses).

(11)

Saskaņā ar Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 646/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par Kopienas uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium izplatību broileriem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1091/2005 (4), Salmonella noteikšanas broileru saimē paraugam jāizmanto vismaz divi bahilu/“zeķu” pāri. Jaunākie zinātniskie dati rāda, ka viena bahilu/“zeķu” pāra izmantošana apvienojumā ar putekļu paraugu ir vismaz tikpat jutīga kā paraugu ņemšana, izmantojot divus bahilu/“zeķu” pārus. Tāpēc šis apvienojums jāatļauj kā paraugu ņemšanas alternatīva metode un attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 646/2007.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

līdz 2012. gada 31. decembrim samazināt nobarojamo tītaru saimju, kuras joprojām ir pozitīvas uz Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium, maksimālo īpatsvaru līdz 1 % vai mazāk un

b)

līdz 2012. gada 31. decembrim samazināt pieaugušo tītaru saimju, kuras joprojām ir pozitīvas uz Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium, maksimālo īpatsvaru līdz 1 % vai mazāk.

1)

Aiz 2. punkta:

“Kā alternatīvu kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka jāizmanto viens pāris bahilu, ņemot paraugus no 100 % kūts virsmām, ja tos apvieno ar putekļu paraugu, kas ņemts no dažādām vietām visā kūtī, kur ir acīmredzami putekļi.”

2)

Pēc 3. panta 1. punkta otrās daļas:

“Putekļu paraugu vēlams analizēt atsevišķi. Tomēr kompetentā iestāde var nolemt analīzei to apvienot ar bahilu/“zeķu” pāri.”

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/9

(1)

Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2008. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/11

(1)

Padomes Direktīvā 95/50/EK (3) ir paredzēts, ka konkrēti pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(2)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, kas izmantojama, pieņemot vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot šo aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Deklarāciju (5) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvo kontroles procedūru piemērotu jau tiem spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, šie tiesību akti ir jāpielāgo saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(4)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot Direktīvas 95/50/EK pielikumus zinātnes un tehnikas attīstībai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt Direktīvas 95/50/EK nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 95/50/EK.

(6)

Tā kā grozījumi, ko Direktīvā 95/50/EK veic ar šo direktīvu, ir tehniski un attiecas vienīgi uz komitejas procedūru, dalībvalstīm tie nav jātransponē. Tādēļ nav nepieciešams pieņemt attiecīgus noteikumus,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/13

(1)

Kā liecina dažāda veida attīstība starptautiskā un Kopienas mērogā, pēdējos gados ir palielinājusies bioloģiskās daudzveidības un augu ģenētisko resursu uzturēšanas jautājumu aktualitāte. Kā piemērs jāmin Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums 93/626/EEK, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (7) noslēgšanu, Padomes 2004. gada 24. februāra Lēmums 2004/869/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (8), Padomes 2004. gada 24. aprīļa Regula (EK) Nr. 870/2004, ar ko izveido Kopienas programmu ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, vākšanai un izmantošanai lauksaimniecībā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1467/94 (9), un Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (10). Lai ņemtu vērā šos jautājumus, īpaši nosacījumi jāparedz saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ar ko reglamentē lauksaimniecības augu sēklu tirdzniecību, proti, ar Direktīvu 66/401/EEK, 66/402/EEK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK.

(2)

Lai nodrošinātu uzturēšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu uzmantošanu, savvaļas sugas un šķirnes, kas ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kam draud ģenētiska erozija (“šķirnes uzturēšanai”), jāaudzē un jāpārdod, pat ja tās neatbilst vispārīgajām prasībām par šķirņu atzīšanu un sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāparedz atkāpes saistībā ar šķirņu uzturēšanai atzīšanu, lai iekļautu lauksaimniecības augu sugu šķirnes valstu katalogos un lai ražotu un tirgotu šo šķirņu sēklas un sēklas kartupeļus.

(3)

Minētajām atkāpēm jāattiecas uz pamatprasībām saistībā ar šķirnes atzīšanu un procedūras prasībām, kas paredzētas Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīvā 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. panta nolūkā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem. Konkrēti dalībvalstīm ir jābūt pilnvarotām pieņemt noteikumus attiecībā uz atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu (11).

(4)

Vismaz attiecībā uz atšķirīgumu un stabilitāti šo noteikumu pamatā jābūt tehniskajā anketā norādītajām pazīmēm; tehniskā anketa jāaizpilda pieteikuma iesniedzējam saistībā ar pieteikumu šķirnes atzīšanai, kā minēts Direktīvas 2003/90/EK I un II pielikumā. Ja viendabīgumu nosaka, izmantojot pazīmēm neatbilstošus eksemplārus (off-types), noteikumu pamatā jābūt definētiem standartiem.

(5)

Jāparedz procedūras prasības, kas ļautu atzīt šķirni bez oficiālas pārbaudes. Turklāt attiecībā uz nosaukumu jāparedz atsevišķas atkāpes no Direktīvas 2002/53/EK un Komisijas 2000. gada 4. maija Regulas (EK) Nr. 930/2000, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (12).

(6)

Attiecībā uz sēklu un sēklas kartupeļu šķirņu uzturēšanai ražošanu un tirdzniecību jāparedz atkāpe saistībā ar oficiālo sertificēšanu.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka sēklu un sēklas kartupeļu šķirņu uzturēšanai tirdzniecība tiek veikta, ievērojot augu ģenētisko resursu uzturēšanu, jānosaka ierobežojumi, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes reģionu. Lai veicinātu šo šķirņu uzturēšanu in situ un ilgtspējīgu izmantošanu, dalībvalstīm ir jābūt iespējai apstiprināt papildu reģionus, kuros ir atļauts pārdot sēklas tādos daudzumos, kas pārsniedz attiecīgās šķirnes uzturēšanai tās izcelsmes reģionā nepieciešamo daudzumu, ar noteikumu, ka šie papildu reģioni ir salīdzināmi no dabīgas un pusdabīgas dzīvotnes viedokļa. Lai nodrošinātu to, ka tiek saglabāta saikne ar izcelsmes reģionu, minēto noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir apstiprinājusi papildu ražošanas reģionus.

(8)

Jānosaka maksimālais pārdodamais daudzums katrai šķirnei uzturēšanai vienas sugas robežās un kopējais daudzums visām šķirnēm uzturēšanai kopā vienas sugas robežās. Lai nodrošinātu to, ka šo daudzumu ievēro, dalībvalstīm jāparedz prasība, ka ražotājiem ir jāpaziņo šķirņu uzturēšanai daudzums, ko tās plāno ražot, un ražotājiem jānosaka daudzumu sadale.

(9)

Sēklu un sēklas kartupeļu izsekojamība jānodrošina, nosakot attiecīgas noslēgšanas un etiķetēšanas prasības.

(10)

Lai nodrošinātu to, ka šajā direktīvā minētie noteikumi tiek pareizi piemēroti, sēklu kultūras jāuzrauga, sēklas jāpārbauda un jāveic oficiāla pēckontrole. To šķirņu uzturēšanai sēklu apjoms, ko laiž tirgū, piegādātājiem jāpaziņo dalībvalstīm un dalībvalstīm Komisijai.

(11)

Pēc trim gadiem Komisijai jānovērtē, vai šajā direktīvā paredzētie pasākumi, īpaši noteikumi par daudzuma ierobežojumiem, ir efektīvi.

(12)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla komitejas atzinumu,

a)

lai atzītu iekļaušanai valstu katalogos lauksaimniecības augu sugu šķirnes, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija;

b)

lai tirgotu šādu savvaļas sugu un šķirņu sēklas un sēklas kartupeļus.

a)

“uzturēšana in situ” ir ģenētiskā materiāla uzturēšana dabiskajā vidē un kultivētu sugu gadījumā – lauksaimnieciski izmantotajā vidē, kurā tās izveidojušas atšķirīgās īpašības;

b)

“ģenētiskā erozija” ir pakāpeniska ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vienu un to pašu sugu populāciju un šķirņu starpā un populācijās un šķirnēs vai sugu ģenētiskās bāzes samazināšanās cilvēku iejaukšanās vai vides pārmaiņu dēļ;

c)

“savvaļas sugas” ir tādu augu sugu populāciju vai klonu kopums, kas ir dabiskā veidā pielāgots vides apstākļiem reģionā;

d)

“sēklas” ir sēklas un sēklas kartupeļi, ja vien sēklas kartupeļi nav viennozīmīgi izslēgti.

a)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) testu protokoliem, kuri norādīti Direktīvas 2003/90/EK I pielikumā un kurus piemēro minētajām sugām, vai

b)

tehniskās anketas, kas saistītas ar Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijām, kuras norādītas Direktīvas 2003/90/EK II pielikumā un kuras piemēro minētajām sugām.

a)

šķirnes uzturēšanai apraksts un tās nosaukums;

b)

neoficiālu testu rezultāti;

c)

audzēšanas, pavairošanas un izmantošanas periodā iegūtā praktiskā pieredze un zināšanas, kuras pieteikuma iesniedzējs paziņojis attiecīgajai dalībvalstij;

d)

cita informācija, kas iegūta jo īpaši augu ģenētisko resursu iestādēs vai organizācijās, ko šim mērķim atzinušas dalībvalstis.

a)

tā jau ir iekļauta kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā kā šķirne, nevis kā “šķirne uzturēšanai” vai arī tā ir svītrota no kopējā kataloga pēdējo divu gadu laikā vai arī pēdējo divu gadu laikā kopš tā perioda beigām, kas tika piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2002/53/EK 15. panta 2. punktu, vai

b)

uz to attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 (13), vai valsts augu šķirņu aizsardzība vai ir iesniegts attiecīgs pieteikums.

a)

tās ražotas to izcelsmes reģionā vai 11. pantā minētā reģionā;

b)

tās tirgo tikai to izcelsmes reģionā vai reģionos.

a)

vārdi “EK noteikumi un standarti”;

b)

personas, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu, vārds un adrese vai pazīšanas zīme;

c)

iepakošanas gads, izteikts kā “iepakots…” (gads), vai, izņemot sēklas kartupeļus, pēdējā parauga ņemšanas gads, lai veiktu pēdējo dīgtspējas pārbaudi; izteikts kā “iepakots…” (gads);

d)

suga;

e)

šķirnes uzturēšanai nosaukums;

f)

vārdi “šķirne uzturēšanai”;

g)

izcelsmes reģions;

h)

ja reģions, kurā tiek ražotas sēklas, nav sēklu izcelsmes reģions, norāde par sēklu ražošanas reģionu;

i)

sēklu partijas numurs, ko piešķīrusi persona, kas ir atbildīga par etiķešu uzlikšanu;

j)

deklarētais neto vai bruto svars vai, izņemot sēklas kartupeļus, deklarētais sēklu skaits;

k)

ja norāda svaru un izmanto granulētos pesticīdus, granulēšanas vielas vai citas cietas piedevas, ķīmiskās apstrādes vai piedevas veids un arī aptuvena čemuru vai tīro sēklu svara un kopējā svara attiecība, izņemot sēklas kartupeļus.

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/20

(1)

Komisijas 1988. gada 16. maija Direktīva 88/301/EEK par konkurenci telekomunikāciju termināliekārtu tirgos (1) ir būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Visās dalībvalstīs telekomunikācijas pilnīgi vai daļēji bija valsts monopols, kas parasti izpaudās tā, ka vienai vai vairākām struktūrām bija īpašas vai ekskluzīvas tiesības un šīs struktūras atbildēja par tīkla infrastruktūras nodrošināšanu un darbību un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tomēr bieži šīs tiesības bija plašākas nekā tikai tīkla nodrošināšanas pakalpojumi un ietvēra tādu lietotāju termināliekārtu piegādi, kas paredzētas pieslēgšanai tīklam. Pēdējos gadu desmitos tīklos ir notikusi ievērojama tehniska attīstība, un īpaši pārsteidzoši tā ir norisinājusies termināliekārtu jomā.

(3)

Dalībvalstīs, reaģējot uz tehnikas un ekonomikas attīstību, ir pārskatīts īpašo vai ekskluzīvo tiesību piešķīrums telekomunikāciju nozarē. Termināliekārtu tipu dažādošana un iespēja termināļus dažādi izmantot nozīmē, ka lietotājiem jāļauj brīvi izvēlēties iekārtas, lai viņiem dotu iespēju gūt maksimālu labumu no nozares tehnoloģijas sasniegumiem.

(4)

Ekskluzīvās tiesības izpaužas tādējādi, ka tās ierobežo attiecīgo telekomunikāciju termināliekārtu brīvu apriti, un tas attiecas gan uz šo iekārtu, to skaitā satelītiekārtu, ievešanu un laišanu tirgū, jo daži ražojumi netiek ielaisti tirgū, gan uz pieslēgšanu, nodošanu ekspluatācijā un apkalpošanu, jo, ņemot vērā tirgus stāvokli un it īpaši ražojumu daudzveidību un to tehnisko raksturojumu, monopolists nav ieinteresēts sniegt pakalpojumus, ja tajos izmanto ražojumus, ko viņš nav laidis tirgū vai ievedis, kā arī samērot cenas ar izmaksām, tāpēc ka viņam nedraud konkurence no jaunienācējiem tirgū. Ņemot vērā to, ka gandrīz visiem tehniskā aprīkojuma tirgiem raksturīgs plašs telekomunikāciju termināliekārtu klāsts, jebkurām īpašām tiesībām, kas tieši vai netieši ierobežo to uzņēmumu skaitu, kam atļauts ievest, laist tirgū, nodot ekspluatācijā un apkalpot šīs iekārtas, nenovēršami ir tādas pašas sekas kā ekskluzīvām tiesībām. Šādas ekskluzīvās tiesības vai īpašās tiesības ir pielīdzināmas pasākumiem, kuru sekas ir līdzvērtīgas kvantitatīviem ierobežojumiem, kas ir nesavienojami ar EK Līguma 28. pantu. Tātad ir jāatceļ visas pastāvošās ekskluzīvās tiesības telekomunikāciju termināliekārtu ievešanai, laišanai tirgū, pieslēgšanai, nodošanai ekspluatācijā un apkalpošanai, kā arī tiesības, kam ir līdzvērtīgas sekas – tas ir, visas īpašās tiesības, izņemot tās, kas izpaužas juridiskās vai normatīvās priekšrocībās vienam vai vairākiem uzņēmumiem un kas vienīgi ietekmē pārējo uzņēmumu iespējas iesaistīties jebkurā no iepriekš minētajām aktivitātēm tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā būtībā līdzvērtīgos apstākļos.

(5)

Īpašās vai ekskluzīvās tiesības, kas attiecas uz termināliekārtām, ir realizētas tā, ka faktiski padara neizdevīgas iekārtas no citām dalībvalstīm, ievērojami ierobežojot lietotāju iespējas brīvi izvēlēties tās iekārtas, kuras vispilnīgāk atbilst viņu vajadzībām cenas un kvalitātes ziņā neatkarīgi no izcelsmes. Tāpēc šo tiesību realizācija nevienā dalībvalstī nav savienojama ar Līguma 31. pantu.

(6)

Uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu nodrošinājums ir svarīgs faktors, kas nosaka termināliekārtas pirkšanu vai nomu. Ekskluzīvo tiesību paturēšana šajā jomā noteiktu arī ekskluzīvo tirdzniecības tiesību paturēšanu. Tāpēc šādas tiesības jāatceļ, lai ekskluzīvo importa un tirdzniecības tiesību atcelšanai būtu praktiska nozīme.

(7)

Termināļu uzturēšana ir pakalpojums Līguma 50. panta nozīmē. Attiecīgajam pakalpojumam, kuru no tirdzniecības viedokļa nevar atdalīt no termināliekārtu tirdzniecības, jābūt brīvi pieejamam saskaņā ar Līguma 49. pantu, īpaši tad, ja to sniedz kvalificēti operatori.

(8)

Situācija tirgū joprojām izraisa Līgumā noteikto konkurences noteikumu pārkāpumus un nevēlami ietekmē tirdzniecības attīstību tādā mērā, ka tā ir pret Kopienas interesēm. Lai paaugstinātu konkurenci termināliekārtu tirgū, jāievieš caurskatāms tehniskais raksturojums, kas atbilst galvenajām prasībām, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (3) un atļauj termināliekārtu brīvu apgrozību. Savukārt šāda caurskatāmība noteikti ietver tehnisko raksturojumu publicēšanu.

(9)

Īpašas vai ekskluzīvas tiesības importēt un laist tirgū termināliekārtas rada situāciju, kura ir pretrunā Līguma 3. panta g) punkta mērķim, ar ko ir paredzēts ieviest sistēmu, ar kuru novērstu konkurences traucējumus iekšējā tirgū un tādējādi a fortiori nepieļauj konkurences novēršanu. Saskaņā ar Līguma 10. pantu dalībvalstīm ir pienākums atturēties no jebkura pasākuma, kas var apdraudēt Līguma mērķu, to skaitā 3. panta g) punktā minēto, sasniegšanu. Tāpēc ekskluzīvās tiesības jāuzskata par nesavienojamām ar Līguma 82. pantu, ņemot vērā 3. pantu, un saskaņā ar Līguma 86. panta 1. punktu dalībvalstij ir aizliegts piešķirt vai uzturēt spēkā šādas tiesības.

(10)

Lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi termināliekārtai pēc viņu izvēles, jāzina un jādara caurskatāmi publiskā telekomunikāciju tīkla saskarpunkta raksturojumi, kur attiecīgā termināliekārta jāpieslēdz. Tāpēc dalībvalstīs jānodrošina tas, ka raksturojumus publicē un ka lietotājiem ir piekļuve publiskā telekomunikāciju tīkla saskarpunktam.

(11)

Lai varētu pārdot termināliekārtas, izgatavotājiem jāzina, kādiem tehniskiem rādītājiem iekārtām būtu jāatbilst. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāformalizē un jāpublicē raksturojumu noteikumi, kuri tām jādara zināmi Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (4). Raksturojumus var attiecināt uz ražojumiem, ko importē no citām dalībvalstīm tikai tiktāl, cik tie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību galvenajām prasībām, kas noteiktas Direktīvas 1999/5/EK 3. pantā, ko var likumīgi prasīt saskaņā ar Kopienas tiesībām. Dalībvalstīs jebkurā gadījumā būtu jānodrošina atbilstība Līguma 28. un 30. pantam, saskaņā ar ko importētājai dalībvalstij jāļauj tās teritorijā importēt termināliekārtu, kuru likumīgi izgatavo un laiž tirgū citā dalībvalstī.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka tehniskos rādītājus piemēro caurskatāmi, objektīvi un bez diskriminācijas, to piemērošanas uzraudzību nevar uzticēt konkurentam termināliekārtu tirgū, ņemot vērā neapšaubāmo interešu konfliktu. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka atbildību par uzraudzību nodod struktūrai, kas nav atkarīga ne no tīkla operatora, ne no viena cita konkurenta attiecīgajā tirgū.

(13)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

1)

“termināliekārta”:

2)

“zemes satelītstacijas iekārtas” ir iekārtas, kuras var izmantot tikai radiosakaru signālu pārraidei vai pārraidei un uztveršanai (“pārraide/uztveršana”), vai tikai uztveršanai (“tikai uztveršanai”) ar satelītu vai citu kosmisko sistēmu palīdzību;

3)

“uzņēmums” ir publiska vai privāta struktūra, kam dalībvalsts piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības telekomunikāciju termināliekārtu importēšanai, laišanai tirgū, pieslēgšanai, nodošanai ekspluatācijā vai uzturēšanai;

4)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts piešķir ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz jebkuru normatīvu vai administratīvu aktu, un kas noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā:

a)

ierobežo uzņēmumu skaitu līdz diviem vai vairākiem uzņēmumiem, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un nediskriminācijas kritērijus; vai

b)

izraugās, neievērojot a) apakšpunktā minētos kritērijus, vairākus konkurējošus uzņēmumus.

a)

attiecībā uz zemes satelītstaciju iekārtām atteikt šo iekārtu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam vai nodot tās ekspluatācijā, ja tās neatbilst attiecīgajiem vispārējiem tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK vai, ja tādi nepastāv, pamatprasībām, kas izklāstītas minētās direktīvas 3. pantā; ja nepastāv vispārēji tehniskie noteikumi vai saskaņoti reglamentējošie nosacījumi, jābūt valsts noteikumiem, kuri ir samērojami ar pamatprasībām un par kuriem paziņo Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK, ja direktīva to paredz;

b)

attiecībā uz citām termināliekārtām atteikt šo iekārtu pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam, ja tās neatbilst attiecīgajiem vispārējiem tehniskajiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 1999/5/EK vai, ja tādi nepastāv, pamatprasībām, kas izklāstītas minētās direktīvas 3. pantā;

c)

ņemot vērā objektīvus, nediskriminējošus un publiski pieejamus kritērijus prasīt, lai saimnieciskās dzīves dalībniekiem ir tehniskā kvalifikācija, kas vajadzīga, lai pieslēgtu, nodotu ekspluatācijā un uzturētu termināliekārtu.

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/27

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 896/2006/EK (2) ievieš kopējus noteikumus par dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs, tādējādi radot vienkāršotu režīmu to trešo valstu pilsoņu kontrolei pie ārējām robežām, kuriem ir šie dokumenti.

(2)

Šengenas acquis divu posmu ieviešanas rezultātā dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, no minētās dienas bija jāizdod attiecīgās valsts vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir Šveices un Lihtenšteinas izdotas uzturēšanās atļaujas turētāji, uz kuriem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (3), attiecas vīzu prasība. Šī prasība radīja papildu administratīvo slogu šo dalībvalstu konsulārajām pārstāvniecībām Šveicē un Lihtenšteinā.

(3)

Dalībvalstis tomēr neuzskatīja par vajadzīgu pieprasīt, lai šīs kategorijas personām būtu vīzas tranzītam, jo risks, ko šādas personas rada dalībvalstīm attiecībā uz nelegālu imigrāciju, ir neliels.

(4)

Ņemot vērā to, ka tādi paši apsvērumi attiecas uz Bulgāriju un Rumāniju, vienkāršots režīms, ko ievieš ar Lēmumu Nr. 896/2006/EK, būtu jāattiecina uz Bulgāriju un Rumāniju.

(5)

Šādi grozījumi Lēmumā Nr. 896/2006/EK ļaus Bulgārijai un Rumānijai, ja tās izlemj piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 582/2008/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz to, ka tranzītam caur to attiecīgajām teritorijām Bulgārija, Kipra un Rumānija dažus dokumentus vienpusēji atzīst par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām (4), vienpusēji atzīt par līdzvērtīgām savām attiecīgās valsts tranzīta vīzām Šveices un Lihtenšteinas izdotas uzturēšanās atļaujas, kas ir uzskaitītas Lēmuma Nr. 896/2006/EK pielikumā.

(6)

Atzīšana būtu jāattiecina vienīgi uz tranzītu caur Bulgārijas un Rumānijas teritoriju, un tā nedrīkstētu skart šo dalībvalstu iespējas izdot attiecīgās valsts vīzas īstermiņa uzturēšanās vajadzībām.

(7)

Bulgārijas un Rumānijas iespējas nepiemērot Lēmumu Nr. 896/2006/EK būtu jānosaka tikai uz pārejas laiku līdz dienai, kas jānosaka Padomei saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta otro daļu.

(8)

Ieceļošanas nosacījumi, kas paredzēti 5. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (5), ir jāizpilda, izņemot minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, ciktāl ar šo lēmumu paredz līdzvērtīgu režīmu starp Bulgārijas un Rumānijas izdotām tranzīta vīzām un dažām uzturēšanās atļaujām, ko izdod Šveice un Lihtenšteina.

(9)

Tā kā šā lēmuma mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas tieši skar Kopienas acquis attiecībā uz ārējām robežām un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(10)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums turpina attīstīt tos Šengenas acquis noteikumus – kā noteikts Nolīgumā starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (6) –, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) (7) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai 1. panta A punktā.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tādējādi šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šis lēmums papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome pieņēmusi šo lēmumu, ir jāpieņem lēmums par to, vai tā ieviesīs šo lēmumu savos valsts tiesību aktos.

(12)

Šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kas Apvienotajai Karalistei nav saistoši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (8). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(13)

Šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kas Īrijai nav saistoši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tādējādi Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/30

(1)

Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (Fonds), lai demonstrētu solidaritāti ar katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu finansiālo palīdzību no Fonda var piešķirt, nepārsniedzot EUR 1 miljarda maksimālo apjomu gadā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ir noteikta kārtība, kādā var piešķirt palīdzību no Fonda.

(4)

Grieķija ir iesniegusi pieteikumu palīdzības saņemšanai no Fonda sakarā ar dabas katastrofu, ko izraisīja mežu ugunsgrēki 2007. gada augustā.

(5)

Slovēnija ir iesniegusi pieteikumu palīdzības saņemšanai no Fonda sakarā ar dabas katastrofu, ko izraisīja plūdi 2007. gada septembrī,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/31

(1)

Ar Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmumu 98/293/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L., līnija T25) laišanu tirgū saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (2) ir nolemts dot piekrišanu šā produkta laišanai tirgū.

(2)

Francijas iestādes 1998. gada 3. augustā deva šādu piekrišanu. Piekrišana attiecas uz visiem produkta lietojumiem, proti, ievešanu, pārstrādi pārtikas un barības produktos un audzēšanu.

(3)

Atbilstīgi 35. panta 1. punktam Direktīvā 2001/18/EK, ar ko aizstāja Padomes Direktīvu 90/220/EEK (3), Direktīva 2001/18/EK attiecas uz paziņojumu procedūrām par ģenētiski modificētu organismu laišanu tirgū, kuras nebija pabeigtas līdz 2002. gada 17. oktobrim.

(4)

Austrija 2000. gada 8. maijā informēja Komisiju par tās lēmumu uz laiku aizliegt izmantot un pārdot kukurūzu Zea mays L., līnija T25, visiem lietojumiem un minēja šā lēmuma iemeslus atbilstīgi Direktīvas 90/220/EEK 16. panta 1. punktam.

(5)

Produkti, kas iegūti no kukurūzas Zea mays L., līnija T25 (ciete un visi tās pārstrādes produkti, nerafinēta un rafinēta eļļa, visi termiski apstrādātie vai fermentētie produkti, kuri iegūti no kukurūzas Zea mays L., līnija T25, kā arī barība, kas ražota no kukurūzas Zea mays L., līnija T25), ir atļauti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (5). Uz šiem lietojumiem neattiecas Austrijas paziņotā drošības klauzula.

(6)

Augu zinātniskā komiteja 2001. gada 20. jūlijā atzina, ka Austrijas sniegtajā informācijā nav nekādu jaunu zinātnisku datu, kas nebūtu ņemti vērā dokumentācijas sākotnējā novērtējumā un kas liecinātu, ka jāpārskata minētās komitejas sākotnējais atzinums par šo produktu.

(7)

Austrija 2004. gada 9. janvārī, kā arī 2004. gada 9. un 17. februārī iesniedza Komisijai papildu informāciju, lai pamatotu valsts pasākumus saistībā ar kukurūzu Zea mays L., līnija T25.

(8)

Lai izpildītu prasības, kuras noteiktas Direktīvas 2001/18/EC 28. panta 1. punktā, Komisija apspriedās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (6), saskaņā ar kuru EPNI aizstāja attiecīgās zinātniskās komitejas.

(9)

EPNI 2004. gada 8. jūlija atzinumā (7) teikts, ka Austrijas sniegtajā informācijā nav jaunu zinātnisku datu, kuri liecinātu, ka vides riska novērtējums par kukurūzu Zea mays L., līnija T25, nav pareizs, pietiekami pamatojot šā produkta izmantošanas un tirdzniecības aizliegumu Austrijā.

(10)

Tā kā šādos apstākļos nebija iemesla uzskatīt, ka produkts varētu kaitēt cilvēka veselībai vai videi, Komisija 2004. gada 29. novembrī iesniedza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu atbilstīgi šīs direktīvas 30. panta 2. punktā noteiktajai kārtībai, lēmuma projektu, kurā paredzēts, ka Austrijai jāatceļ tās pagaidu drošības pasākums.

(11)

Tomēr šī komiteja nesniedza atzinumu un saskaņā ar 5. panta 4. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8), Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

(12)

Padome 2005. gada 24. jūnijā atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktam ar balsu kvalificētu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

(13)

Padomes deklarācijā teikts, ka joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz valsts aizsardzības pasākumiem saistībā ar ģenētiski modificētas kukurūzas, līnija T25, un Komisija aicināta vākt papildu liecības par attiecīgiem ģenētiski modificētiem organismiem un papildus novērtēt, vai ir pamatoti Austrijas veiktie pasākumi, kuru mērķis ir pārtraukt – kas ir pagaidu piesardzības pasākums – tā laišanu tirgū, un vai atļaujas piešķiršana tādam organismam joprojām atbilst Direktīvas 2001/18/EK nekaitīguma prasībām.

(14)

Komisija 2005. gada novembrī atkal apspriedās ar EPNI par to, vai ir kāds zinātnisks pamatojums uzskatam, ka, turpinot laist tirgū kukurūzu Zea mays L., līnija T25, var kaitēt cilvēka veselībai vai videi, ja tiek ievēroti atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Jo īpaši EPNI tika aicināta ņemt vērā jaunākos zinātniskos datus, kas parādītos pēc iepriekšējiem zinātniskajiem atzinumiem par šā ĢMO nekaitīgumu.

(15)

EPNI 2006. gada 29. marta atzinumā (9) teikts, ka nav iemesla uzskatīt, ka, turpinot laist tirgū kukurūzu Zea mays L., līnija T25, varētu kaitēt cilvēka un dzīvnieku veselībai vai videi, ja tiek ievēroti atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

(16)

Atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktam Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu, kurā paredzēts, ka Austrija atceļ savu drošības klauzulas pasākumu.

(17)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu Vides padome 2006. gada 18. decembrī ar balsu kvalificētu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

(18)

Lēmumā Padome atsaucās uz vides riska novērtējumu Direktīvā 2001/18/EK un norādīja, ka veicot vides risku izvērtēšanu […], vairāk jāņem vērā atšķirīgās lauksaimniecības struktūras un reģionālās ekoloģiskās īpatnības Eiropas Savienībā.

(19)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktu Komisija iesniedza grozītu priekšlikumu, lai ņemtu vērā Padomes 2006. gada 18. decembra lēmumu, kas attiecas tikai uz Austrijas drošības klauzulas vides aspektiem, proti, audzēšanas aspektiem.

(20)

Austrija sākusi vākt attiecīgās zinātniskās liecības par šiem aspektiem, ko tā pagaidām uzskata par pamatojumu drošības klauzulas saglabāšanai, jo īpaši atsaucoties uz iepriekš minētā Padomes lēmuma 3. apsvērumā norādītajām “atšķirīgajām lauksaimniecības struktūrām un reģionālajām ekoloģiskajām īpatnībām”. Atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK 23. pantam Austrija tiek aicināta iesniegt Komisijai visus zinātniskos datus, ko tā savākusi, kā arī jaunu riska novērtējumu, tiklīdz tas būs pabeigts, un informēt par to visas dalībvalstis.

(21)

Pamatojoties uz Austrijas iesniegumu un zinātnisko novērtējumu, Komisija atbilstīgi Direktīvas 2001/18/EK 23. pantam rīkosies attiecībā uz šiem Austrijas pasākuma aspektiem.

(22)

Kukurūzas Zea mays L., līnija T25, pārtikas un barības nekaitīguma aspekti, uz ko attiecas piekrišana, kura dota atbilstīgi Direktīvai 90/220/EEK (un kura attiecas arī uz ievešanu un pārstrādi), ir vienādi visā Eiropā, un EPNI tos ir novērtējusi un atzinusi, ka šis produkts nevarētu kaitēt cilvēka un dzīvnieku veselībai.

(23)

Komisijas priekšlikumā ņemti vērā tikai Austrijas aizlieguma pārtikas un barības aspekti, t. i., aizliegumu ievest un pārstrādāt veselus graudus kā izejvielu turpmākai pārstrādei vai tiešai izmantošanai pārtikā vai barībā.

(24)

Šo apstākļu dēļ Austrijai jāatceļ drošības pasākumi vismaz attiecībā uz kukurūzas Zea mays L., līnija T25, ievešanu un pārstrādi pārtikā un barībā.

(25)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi neatbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2001/18/EK 30. pantu, un tādēļ Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu par minētajiem pasākumiem. Saskaņā ar 5. panta 6. punktu Lēmumā 1999/468/EK, Komisijai jāpieņem šie pasākumi, jo Direktīvas 2001/18/EK 30. panta 2. punktā noteiktajā laikā Padome ne pieņēma ierosinātos pasākumus, ne arī iebilda pret tiem,

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/34

(1)

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 1179/94 (2) un (EK) Nr. 2364/2000 (3) attiecīgi par prioritāro vielu pirmo un ceturto sarakstu, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, par prioritārām identificētas šādas vielas:

(2)

Ziņotājas dalībvalstis, kas izraudzītas saskaņā ar šīm regulām, ievērojot Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (4), ir pabeigušas riska faktoru novērtēšanas pasākumus, kas attiecas uz šo vielu bīstamības novērtēšanu cilvēka organismam un videi, un ierosinājušas bīstamības riska samazināšanas stratēģiju.

(3)

Notikušas apspriedes ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE) un ar Veselības un vides risku zinātnisko komiteju (SCHER), kuras sniegušas atzinumus par ziņotāju veikto riska novērtējumu. Atzinumi publicēti šo zinātnisko komiteju tīmekļa vietnēs.

(4)

Riska novērtējuma rezultāti un papildu informācija par risku ierobežošanas stratēģijām apkopoti attiecīgajā Komisijas paziņojumā (5).

(5)

Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, ir lietderīgi attiecībā uz šīm vielām ieteikt konkrētus pasākumus to radītā riska samazināšanai.

(6)

Riska samazināšanas pasākumi, kas ieteicami strādājošajiem, jāapsver to tiesību normu kontekstā, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo tās uzskata par pietiekamām, lai līdz vajadzīgajam līmenim samazinātu ar konkrētajām vielām saistītos riska faktorus.

(7)

Šajā ieteikumā paredzētie riska samazināšanas pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu,

1)

Jāapsver iespēja šīs vielas ražotāju, izplatītāju un lietotāju vārdā noslēgt tādu brīvprātīgu vienošanos ar Eiropas Hloru saturošo šķīdinātāju asociāciju, kas atļautu šo vielu pārdot tikai tādiem pircējiem, kuri metālu tīrīšanā ievēro hartu par trihloretilēna lietošanas drošību. Šī harta paredz, ka trihloretilēnu metālu tīrīšanai var izmantot tikai hermētiskās vai slēgtās sistēmās saskaņā ar Eiropas standarta EN 12921 4. daļu un ka tās ievērošanai vajadzīga trešās puses uzraudzība.

2)

Lai novērstu potenciālos riskus ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām benzola ražošanas un/vai pārstrādes uzņēmumos, ir ieteicams, ka attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK (6) (Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole), par benzolu paredz noteikumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

3)

Dalībvalstis stingri uzrauga LPTP ieviešanu attiecībā uz benzolu un LPTP informācijas apmaiņas satvarā paziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

4)

Lai vienkāršotu atļauju piešķiršanu un uzraudzību saskaņā ar Regulu 2008/1/EK (Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole), benzols jāiekļauj labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) norādījumu izstrādāšanas procesā.

5)

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsts risks mikroorganismiem un videi, attiecīgos gadījumos saskaņā ar valsts noteikumiem jākontrolē kaitīgā iedarbība uz mikroorganismiem ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

6)

Patlaban spēkā esošās Kopienas tiesību normas (7) galvenokārt vērstas uz to, lai novērstu gruntsūdeņu antropogēno piesārņojumu, tostarp arī ar TAME. Tāpēc attiecīgos gadījumos ir ieteicams īstenot monitoringa programmas, kas dod iespējas laikus konstatēt gruntsūdeņu piesārņojumu ar TAME.

7)

Ieteicams arī degvielas uzpildes stacijās, būvējot un ekspluatējot pazemes iekārtas benzīna glabāšanai un izplatīšanai, plaši izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Šajā aspektā dalībvalstīm jāapsver nepieciešamība noteikt obligātas prasības, īpaši attiecībā uz visām degvielas uzpildes stacijām, kas atrodas gruntsūdeņu sateces zonās.

8)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, attiecībā uz TAME paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP).

9)

Dalībvalstis stingri uzrauga LPTP ieviešanu attiecībā uz TAME un LPTP informācijas apmaiņas satvarā paziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

10)

Lai novērstu vides risku, attiecīgos gadījumos vietējās emisijas virszemes ūdeņos jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

11)

Ierosinātie riska samazināšanas pasākumi gruntsūdeņu aizsardzībai uzskatāmi par pietiekamiem cilvēka aizsardzībai ar vides starpniecību.

12)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām nozarēm, kas minētās vielas importē, ražo, transportē, glabā, sagatavo preparātu veidā vai citādi pārstrādā, izmanto, iznīcina vai reģenerē.

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/37

(1)

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas Regulām (EK) Nr. 143/97 (2) un (EK) Nr. 2364/2000 (3) attiecīgi par prioritāro vielu trešo un ceturto sarakstu, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, par prioritārām identificētas šādas vielas:

(2)

Ziņotājas dalībvalstis, kas izraudzītas saskaņā ar šīm regulām, ievērojot Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (4), ir pabeigušas riska faktoru novērtēšanas pasākumus, kas attiecas uz šo vielu bīstamības novērtēšanu cilvēka organismam un videi, un ierosinājušas riska samazināšanas stratēģiju.

(3)

Notikušas apspriedes ar Veselības un vides risku zinātnisko komiteju (SCHER), un tā ir sniegusi atzinumus par ziņotāju veikto riska novērtējumu. Atzinumi publicēti šīs zinātniskās komitejas tīmekļa vietnē.

(4)

Riska novērtējuma rezultāti un papildu informācija par risku ierobežošanas stratēģijām apkopoti attiecīgajā Komisijas paziņojumā (5).

(5)

Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, ir lietderīgi attiecībā uz šīm vielām ieteikt konkrētus pasākumus to radītā riska samazināšanai. Attiecībā uz īpaši neminētām vielām šajā ieteikumā nekādu norādījumu tā adresātiem nav.

(6)

Riska samazināšanas pasākumi, kas ieteicami strādājošajiem, jāapsver to tiesību normu kontekstā, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo tās uzskata par pietiekamām, lai līdz vajadzīgajam līmenim samazinātu ar konkrētajām vielām saistītos riska faktorus.

(7)

Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu,

1.

Darba devējiem, kas izmanto EPTAC ražošanā un par katjonizēšanas reaģentu katjonu cietes iegūšanai, ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 12. panta 2. punktu Padomes Direktīvā 98/24/EK (6) (Ķīmisko vielu direktīva).

2.

Lai nodrošinātu vides riska novēršanu, attiecīgos gadījumos EPTAC vietējās emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

3.

Darba devējiem, kas izmanto CHPTAC par katjonizēšanas reaģentu katjonu cietes iegūšanai, ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar 12. panta 2. punktu Direktīvā 98/24/EK.

4.

Lai nodrošinātu vides riska novēršanu, attiecīgos gadījumos CHPTAC vietējās emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

5.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām nozarēm, kas minētās vielas importē, ražo, transportē, glabā, sagatavo preparātu veidā vai citādi pārstrādā, izmanto, iznīcina vai reģenerē.

21.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 162/39

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), nosaka obligātās revīzijas prasību minimuma saskaņošanu. Saskaņā ar minētās direktīvas 31. pantu Komisijai jāiesniedz ziņojums par to, kā valstu noteikumi par atbildību saistībā ar obligāto revīziju veikšanu ietekmē Eiropas kapitāla tirgus, un obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apdrošināšanas nosacījumus, kā arī vajadzības gadījumā jāsniedz ieteikumi.

(2)

Kapitāla tirgus sekmīgai darbībai nepieciešama noturīga revīzijas jauda un konkurētspējīgs revīzijas pakalpojumu tirgus, kurā ir pietiekama tādu revīzijas uzņēmumu izvēle, kas spēj un vēlas veikt to uzņēmumu gada pārskatu obligātās revīzijas, kuru vērtspapīri tiek laisti tirdzniecībā dalībvalsts regulētā tirgū. Tomēr uzņēmumu tirgus kapitalizācijas augošā nestabilitāte radījusi daudz lielāku atbildības risku, taču piekļuve apdrošināšanas segumam pret riskiem, kas saistīti ar šādām revīzijām, kļuvusi daudz ierobežotāka.

(3)

Tā kā neierobežota solidāra atbildība var atturēt revīzijas uzņēmumus un tīklus no ienākšanas Kopienā sarakstā iekļauto uzņēmumu starptautiskajā revīzijas tirgū, ir maz izredžu, ka parādīsies jauni revīzijas tīkli, kas spēj veikt šādu uzņēmumu obligātās revīzijas.

(4)

Tādēļ to revidentu un revīzijas uzņēmumu, tostarp koncernu revidentu atbildībai, kas veic sarakstā iekļauto uzņēmumu obligātas revīzijas, jābūt ierobežotai. Tomēr nekāds atbildības ierobežojums nav attaisnojams un nav piemērojams apzinātu revidentu profesionālo pienākumu pārkāpumu gadījumā. Tāpat šāds ierobežojums nevar mazināt jebkuras cietušās personas tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību.

(5)

Ņemot vērā būtiskās atšķirības starp dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmām, šajā posmā būtu pareizi katrai dalībvalstij ļaut izvēlēties to ierobežošanas paņēmienu, kuru tā uzskata par vispiemērotāko savai civiltiesiskās atbildības sistēmai.

(6)

Tādēļ dalībvalstīm valstu tiesību aktos jāspēj noteikt revidentu atbildības maksimumu. Vai arī dalībvalstīm valstu tiesību aktos jāspēj izveidot samērīgas atbildības sistēmu, saskaņā ar kuru pilnvarotie revidenti un revīzijas uzņēmumi ir atbildīgi vienīgi sava ieguldījuma radītajā kaitējumā apmērā bez solidāras atbildības kopā ar citām personām. Dalībvalstīs, kurās jebkādas prasības pret pilnvarotajiem revidentiem var izvirzīt vienīgi revidējamais uzņēmums, bet ne atsevišķi akcionāri vai kāda cita trešā persona, dalībvalstij arī jāspēj ļaut uzņēmumam, tā akcionāriem un revidentam noteikt revidenta atbildības ierobežojumu, nodrošinot revidētā uzņēmuma ieguldītājiem piemērotas garantijas,

1.

Šis ieteikums attiecas uz to revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesisko atbildību, kas veic tāda dalībvalstī reģistrēta uzņēmuma konsolidēto vai gada pārskatu obligātu revīziju, kura vērtspapīri laisti tirdzniecībā dalībvalsts regulētā tirgū.

2.

Pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu civiltiesiskajai atbildībai, kas izriet no to profesionālo pienākumu pārkāpuma, jābūt ierobežotai, izņemot pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma apzināta pienākumu pārkāpuma gadījumus.

3.

Atbildības ierobežošana piemērojama pret revidējamo uzņēmumu un jebkuru trešo personu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiesīga prasīt atlīdzību.

4.

Nekāda civiltiesiskās atbildības ierobežošana nedrīkst kavēt cietušo personu iespēju saņemt taisnīgu atlīdzību.

5.

Dalībvalstīm jāveic pasākumi atbildības ierobežošanai. Šādā nolūkā jo īpaši ieteicams izmantot vienu vai vairākus no šiem paņēmieniem:

6.

Ja atbildību ierobežo ar līgumu, kā minēts 5. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstīm jānodrošina šādu nosacījumu ievērošana:

7.

Pirms jebkura 5. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētā paņēmiena vai jebkura cita atbildības ierobežošanas paņēmiena, kas atbilst 2., 3. un 4. punktam, īstenošanas apstiprinājuma dalībvalsts ņem vērā ietekmi uz finanšu tirgiem un ieguldītājiem un apstākļus sarakstā iekļauto uzņēmumu piekļuvē obligātās revīzijas tirgum, kā arī ietekmi uz revīzijas kvalitāti, risku un revidējamo uzņēmumu apdrošināšanas iespējām.

8.

Dalībvalstis aicinātas informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šo ieteikumu, līdz 2010. gada 5. jūnijam.

9.

Šis ieteikums ir adresēts visām dalībvalstīm.