18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 551/2008

(2008. gada 17. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 18. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	41,9
	MK	40,3
	TR	57,1
	ZZ	46,4
0707 00 05	JO	151,2
	MK	35,8
	TR	83,4
	ZZ	90,1
0709 90 70	TR	103,3
0709 90 70	ZZ	103,3
0805 50 10	AR	121,9
	EG	120,2
	US	91,7
	ZA	131,5
	ZZ	116,3
0808 10 80	AR	101,8
	BR	86,7
	CL	95,1
	CN	92,0
	MK	63,0
	NZ	114,9
	US	112,7
	UY	59,9
	ZA	86,7
	ZZ	90,3
0809 10 00	IL	124,0
	TR	184,2
	ZZ	154,1
0809 20 95	TR	421,2
	US	405,5
	ZZ	413,4
0809 30 10 , 0809 30 90	EG	182,1
	US	239,8
	ZZ	211,0
0809 40 05	IL	190,0
	TR	223,9
	ZZ	207,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 552/2008

(2008. gada 17. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2430/1999, (EK) Nr. 2380/2001 un (EK) Nr. 1289/2004 attiecībā uz atļaujas nosacījumiem konkrētām dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Alpharma (Belgium) BVBA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 13. panta 3. punktu ir iesniedzis pieteikumu par atļaujas turētāja nosaukuma maiņu attiecībā uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 2430/1999 (2), (EK) Nr. 2380/2001 (3) un (EK) Nr. 1289/2004 (4). Minētajās regulās ir atļauta konkrētu piedevu lietošana. Atļaujas ir saistītas ar atļaujas turētāju.

(2)	Regulas (EK) Nr. 2430/1999 I pielikumā minēto piedevu – robenidīna hidrohlorīda, 66 g/kg, (Cycostat 66G) un alfa-maduramicīnamonija, 1 g/100 g (Cygro 1 %) – atļaujas turētājs ir Roche Vitamins Europe Ltd.

(3)	Regulas (EK) Nr. 2380/2001 pielikumā minētās piedevas alfa-maduramicīnamonija, 1 g/100 g (Cygro 1 %) un Regulas (EK) Nr. 1289/2004 pielikumā minētās piedevas dekokvināta 60,6 g/kg (Deccox) atļaujas turētājs ir Alpharma AS.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka uzņēmums Alpharma (Belgium) BVBA ir 2. un 3. apsvērumā minēto atļaujas turētāju tiesību pārņēmējs. Uzņēmums Alpharma (Belgium) BVBA kopā ar pieteikumu iesniedza attiecīgus dokumentus, kuri apliecināja, ka Alpharma (Belgium) BVBA ir pārņēmis minēto piedevu tirdzniecības tiesības kopā ar papildu apstiprinošiem dokumentiem no sākotnējiem atļaujas turētājiem, kuri ir minēti šajās atļaujās.

(5)	Atļaujas nosacījumu maiņas projekts ir tikai administratīvs un neparedz attiecīgo piedevu jaunu novērtējumu. Par pieteikumu informēja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi.

(6)	Lai pieteikuma iesniedzējs varētu izmantot tirdzniecības tiesības ar nosaukumu Alpharma (Belgium) BVBA, jāmaina atļauju nosacījumi.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2430/1999, (EK) Nr. 2380/2001 un (EK) Nr. 1289/2004.

(8)	Ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kura laikā varētu izlietot pašreizējos krājumus.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 2430/1999 I pielikuma E 758. ieraksta un E 770. ieraksta 2. ailē vārdus “Roche Vitamins Europe Ltd” aizstāj ar vārdiem “Alpharma (Belgium) BVBA”.

2. Regulas (EK) Nr. 2380/2001 pielikuma E 770. ieraksta 2. ailē vārdus “Alpharma AS” aizstāj ar vārdiem “Alpharma (Belgium) BVBA”.

3. Regulas (EK) Nr. 1289/2004 pielikuma E 756. ieraksta 2. ailē vārdus “Alpharma AS” aizstāj ar vārdiem “Alpharma (Belgium) BVBA”.

2. pants

Pašreizējos krājumus, kuri atbilst noteikumiem, ko piemēroja pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var turpināt laist tirgū un izmantot līdz 2008. gada 30. septembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(2) OV L 296, 17.11.1999., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1519/2007 (OV L 335, 20.12.2007., 15. lpp.).

(3) OV L 321, 6.12.2001., 18. lpp.

(4) OV L 243, 15.7.2004., 15. lpp.

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 553/2008

(2008. gada 17. jūnijs),

ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 999/2001 izklāstīti noteikumi par govju, aitu un kazu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzību un noteikumi par apkarošanas pasākumiem, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) aitām un kazām.

(2)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā noteikti apkarošanas pasākumi, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzliesmojuma aitām un kazām.

(3)

Lai gan ir zināms, ka TSE aitām un kazām ir sastopama jau ilgāk nekā divsimt gadu, nav pierādījumu par jebkādu saistību starp TSE uzliesmojumiem šo dzīvnieku vidū un cilvēku saslimstību ar TSE. Tomēr Komisija 2000. gadā, pamatojoties uz tai laikā pieejamajām ierobežotajām zinātniskajām atziņām, ieviesa vispusīgu pasākumu kopumu TSE uzraudzībai, profilaksei, kontrolei un apkarošanai aitām un kazām un lai no aitām un kazām iegūtie materiāli būtu pēc iespējas droši.

(4)

Šo pasākumu mērķis ir apkopot pēc iespējas vairāk datu par TSE, kas nav govju sūkļveida encefalopātija (GSE), izplatību starp aitām un kazām un par to iespējamo saikni ar GSE un pārnesamību uz cilvēkiem. Šie pasākumi ir paredzēti arī, lai pēc iespējas samazinātu saslimšanas gadījumus ar TSE. Pasākumi ietver īpašā riska materiāla likvidēšanu, plašu aktīvu uzraudzības programmu, pasākumus, ko piemēro ar TSE inficētām saimēm, un brīvprātīgas audzēšanas shēmas, lai aitu populācijā paaugstinātu rezistenci pret TSE. Kopš ir īstenoti šādi pasākumi un spriežot pēc informācijas, kas iegūta no dalībvalstīs veiktajām aktīvajām uzraudzības programmām, pagaidām vēl nav konstatēta epidemioloģiskā saistība starp TSE, kas nav GSE un sastopama aitām un kazām, un TSE iespējamību cilvēkiem.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (2), 7. pantā noteikts, ka īpašos apstākļos, kad, novērtējot pieejamo informāciju, identificēta iespējama kaitīga ietekme uz veselību, bet nav zinātniska pamatojuma, var pieņemt riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas augsto veselības aizsardzības līmeni, līdz būs saņemti papildu zinātniskie dati, kas vajadzīgi vispusīgākam riska novērtējumam. Šajā pantā arī noteikts, ka šādiem pasākumiem jābūt proporcionāliem un nav jāierobežo tirdzniecība vairāk, kā vajadzīgs, lai sasniegtu Kopienas izraudzīto augsto veselības aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehnisko un ekonomisko īstenojamību un citus faktorus, ko uzskata par atbilstīgiem attiecīgajā jautājumā. Pasākumi pārskatāmi samērīgā laika posmā.

(6)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2007. gada 8. martā pieņēma atzinumu par atsevišķiem aspektiem attiecībā uz TSE risku aitām un kazām (3). Minētajā atzinumā EPNI uzskata, ka “nav pierādījumu tam, ka starp klasisku un/vai atipisku skrepi saslimšanu un cilvēku TSE saslimšanām būtu epidemioloģiska vai molekulāra saikne. GSE ierosinātājs ir vienīgais TSE ierosinātājs, par kuru konstatēts, ka tas izraisa zoonozi. Tomēr tie ir dažādi, tāpēc patlaban nav iespējams izslēgt citu dzīvnieku TSE ierosinātāju pārnesamību uz cilvēkiem”. Turklāt EPNI uzskata, ka “pašreizējie diskriminējošie testi, kas aprakstīti EK tiesību aktos, lai atšķirtu skrepi saslimšanas un GSE, līdz šim bijusi uzticama metode GSE atšķiršanai no klasiskas un atipiskas skrepi saslimšanas. Tomēr pašreizējās zinātniskās atziņas neļauj apgalvot, ka šo testu diagnostiskā jutība, nedz arī to specifiskums ir pilnīgs”.

(7)

Ņemot vērā minēto atzinumu un saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija paziņojumu “TSE ceļa karte” (4), kā arī ievērojot SANCO2006. gada 21. novembra darba programmu 2006.–2007. gadam par TSE (5), Komisija pieņēma 2007. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (6). Regulu (EK) Nr. 999/2001 grozīja ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, un šo grozījumu mērķis bija pielāgot pasākumus, kurus sākotnēji pieņēma saistībā ar TSE aitām un kazām, lai ņemtu vērā jaunākās zinātniskās atziņas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, vairs neuzlika par pienākumu nokaut visu izbrāķēto saimi un kā alternatīvu kaušanai nodrošināja konkrētus pasākumus gadījumā, ja aitu un kazu saimniecībā apstiprinātu TSE uzliesmojumu, ar nosacījumu, ka bija izslēgta govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) klātbūtne. Īpaši tāpēc, ka Kopienā aitkopība un kazkopība atšķiras, ar Regulu (EK) Nr. 727/2007 grozītā Regula (EK) Nr. 999/2001 dalībvalstīm sniedza iespēju atkarībā no šīs nozares īpatnībām katrā dalībvalstī piemērot citus politiskos risinājumus, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 727/2007.

(8)

Francija 2007. gada 17. jūlijā lietā T-257/07 Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā iesniedza prasību pret Eiropas Komisiju, pieprasot daļēji atcelt A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 2.3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu VII pielikumā Regulai (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, konkrēti attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami TSE skartajām saimēm, vai arī minēto regulu atcelt pilnībā. Tiesa 2007. gada 28. septembra rīkojumā (7) apturēja minēto noteikumu piemērošanu, līdz būs pieņemts galīgs spriedums.

(9)

Pirmās instances tiesas 2007. gada 28. septembra rīkojumā bija apšaubīts Komisijas novērtējums par pieejamajiem zinātniskajiem datiem par iespējamo risku. Tāpēc pēc tam Komisija pieaicināja EPNI palīdzēt tai gūt skaidrību par divām galvenajām novietnēm, kuras bija par iemeslu Regulai (EK) Nr. 727/2007. Pirmkārt, nebija nekāda zinātniska pamatojuma, kas liecinātu, ka jebkāds TSE ierosinātājs, kas nav GSE ierosinātājs, būtu uzskatāms par zoonozes ierosinātāju. Otrkārt, ņēma vērā iespēju molekulāros un bioloģiskos testos atšķirt govju sūkļveida encefalopātiju no citu dzīvnieku transmisīvās sūkļveida encefalopātijas aitām un kazām. EPNI 2008. gada 24. janvārī pieņēma zinātnisku un tehnisku skaidrojumu (8) par to, kā interpretēt dažu secinājumu aspektus, kurus tā izklāstījusi 2007. gada 8. marta atzinumā, kuru ņēma vērā, pieņemot Regulu (EK) Nr. 727/2007.

(10)

EPNI par TSE pārnesamību apstiprināja, ka:

—	aitām konstatēts tikai tāds TSE ierosinātājs, kas izraisa klasisko skrepi un atipisko skrepi slimību,

—	kazām konstatēts tikai tāds TSE ierosinātājs, kas izraisa GSE, klasisko skrepi un atipisko skrepi slimību,

—	jēdziens “GSE” ietver liellopu TSE, kuru varētu izraisīt vismaz trīs dažādi TSE ierosinātāji ar heterogēnām bioloģiskām īpašībām,

—	jēdziens “klasiska skrepi slimība” ietver aitu un kazu TSE, kuru izraisa vairāki TSE ierosinātāji ar heterogēnām bioloģiskām īpašībām,

—	jēdziens “atipiska skrepi slimība” ietver aitu un kazu TSE, kas atšķiras no klasiskās skrepi slimības. Pašlaik notiek diskusijas par to, vai to izraisa viens vai vairāki TSE ierosinātāji.

(11)

Tomēr EPNI nevar izslēgt citu TSE ierosinātāju, kas nav GSE, pārnesamību uz cilvēkiem šādu iemeslu dēļ:

—	patlaban eksperimentālas transmisijas ceļā uz primātu modeļiem un transgēnu peļu modeļiem ar cilvēka PrP gēnu vērtē, vai TSE ierosinātājs potenciāli var pārvarēt sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem,

—	ir pierādīts, ka TSE ierosinātāji, kas nav klasiskas GSE ierosinātāji, no trīs klīniskiem TSE gadījumiem (divi klasiskas skrepi slimības gadījumi un viens L tipa GSE gadījums) pārvarēja modelēto sugu barjeru,

—	jāņem vērā daži šo modeļu ierobežojumi, tostarp neskaidrība, cik labi tie simulē sugu barjeru un cik labi izmantotais injicēšanas ceļš simulē ietekmi dabiskos apstākļos.

(12)

No EPNI skaidrojuma izriet, ka slimības ierosinātāju starp aitām un kazām bioloģiskā dažādība ir svarīgs elements, kas neļauj izslēgt pārnesamību uz cilvēkiem, un ka minētā dažādība palielina iespējamību, ka viens no TSE ierosinātājiem ir pārnesams. EPNI tomēr atzīst, ka zinātniski nav pamatots, ka TSE aitām un kazām, kas nav GSE, būtu tieši saistīta ar TSE iespējamību cilvēkiem. EPNI viedoklis par to, ka TSE aitām un kazām ierosinātāju pārnesamība uz cilvēkiem nav izslēdzama, pamatojas uz eksperimentāliem pētījumiem par iespēju pārvarēt sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem, izmantojot dzīvnieku modeļus (primātus un peles). Tomēr šajos modeļos nav ievērotas cilvēku ģenētiskās īpašības, kuras ārkārtīgi ietekmē relatīvo uzņēmību pret prionu slimībām. Šajos modeļos arī ir ierobežojumi, ekstrapolējot rezultātus uz dabiskiem apstākļiem, proti, vai tie labi simulē sugu barjeru starp dzīvniekiem un cilvēkiem un cik labi izmantotais injicēšanas ceļš simulē ietekmi dabiskos apstākļos. Tādēļ var uzskatīt, ka risks būs ļoti neliels, lai gan nevar izslēgt TSE ierosinātāju aitām un kazām pārnesamību uz cilvēkiem, ņemot vērā faktu, ka pierādījumi par pārnesamību ir pamatoti ar eksperimentāliem modeļiem, kuri nesimulē dabiskus apstākļus saistībā ar sugu barjeras pārvarēšanu un īstiem inficēšanās ceļiem.

(13)

EPNI par diskriminējošiem testiem apstiprināja, ka:

—

pamatojoties uz ierobežotiem pieejamajiem datiem, Eiropas Savienības mērogā veiktie diskriminējošie testi ir praktisks veids klīnisku TSE gadījumu skrīningam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā; tie ātri sasniedz mērķi un ir reproducējami, lai noteiktu TSE gadījumus, kuru izpausme ir saderīga ar klasiskas GSE ierosinātāju,

—	minētos diskriminējošos testus nevar uzskatīt par pilnīgiem, jo patlaban nav skaidrības ne par aitām un kazām konstatētās TSE ierosinātāju patieso bioloģisko dažādību, nedz par to, kā ierosinātāji viens uz otru iedarbojas koinfekcijas gadījumā.

(14)

Pēc Komisijas pieprasījuma sniegt skaidrojumu par to, vai iztrūkstošos statistikas datus par testu sniegumu atsver esošā procedūra, kurā veic salīdzinošo testu ar molekulārās testēšanas papildu metodēm dažādās laboratorijās, un ekspertu grupa sniedz novērtējumu Kopienas references TSE laboratorijas vadībā, EPNI paskaidroja, ka:

—	lai gan salīdzinošo testu, kuros izmantoti eksperimentāli aitu GSE paraugi, sniegums bijis stabils, nav skaidrības par to sniegumu praksē, jo starp aitām un kazām nav konstatēts pietiekams skaits dabisku GSE saslimšanas gadījumu,

—	pilns diskriminējošs process un bioraudze pozitīviem TSE gadījumiem notiek tad, ja bioķīmiska diskriminējoša testēšana ir saderīga ar GSE izpausmi; tādēļ šajās darbībās iegūtos datus nevar izmantot, lai novērtētu diskriminējošo testu jutību vai specifiskumu,

—	iztrūkstošie statistikas dati par testu sniegumu netiek atsvērti, jo TSE aitām un kazām diskriminējošajā testēšanā palielinās negatīvo rezultātu skaits.

(15)

EPNI atzina, ka Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteiktie diskriminējošie testi ir praktisks veids, kā panākt, ka ātri un reproducējami tiek identificēti TSE gadījumi, kuru izpausme ir saderīga ar klasiskas GSE ierosinātāju. Tā kā nav zinātniska pamatojuma par GSE un citu TSE ierosinātāju koinfekciju aitām un kazām dabiskos apstākļos un tā kā GSE starp aitām un kazām tikpat kā nav izplatīta un tāpēc koinfekcijas iespēja būtu pat vēl niecīgāka, nereģistrēto GSE slimības gadījumu skaits starp aitām un kazām būtu ārkārtīgi mazs. Lai arī diskriminējošie testi nav uzskatāmi par pilnīgiem, tos tomēr var uzskatīt par piemērotiem, lai atbilstoši Regulā (EK) Nr. 999/2001 izvirzītajiem mērķiem apkarotu TSE.

(16)

EPNI 2007. gada 25. janvāra atzinumā (9) bija aplēsusi, cik liela ir iespējamā GSE slimības izplatība starp aitām un kazām. Atzinumā bija secināts, ka valstīs, kurās ir ļoti nopietns risks, uz 10 000 nokautu, slimības neskartu dzīvnieku ir mazāk nekā 0,3–0,5 GSE gadījumi. Turklāt EPNI paziņoja, ka Eiropas Savienībā “gadījumu skaits ar 95 % pārliecību sasniedz vai ir mazāks par 4 uz vienu miljonu aitu un ar 99 % pārliecību sasniedz vai ir mazāks par 6 uz vienu miljonu aitu. Vēl nav apstiprināts neviens GSE gadījums starp aitām, tāpēc, visticamāk, tā izplatība ir pielīdzināma nullei”. Kopš 2005. gada, kad ieviesa diskriminējošo testu procedūru, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā, veikti 2 798 diskriminējošie testi ar aitām, kuras skārusi TSE, un 265 diskriminējošie testi – kazām, kuras skārusi TSE, un to vidū nav bijis neviena apstiprināta GSE slimībai līdzīga gadījuma.

(17)

Īstenojot Kopienas politikas virzienus, jānodrošina augsts cilvēku dzīvības un veselības aizsardzības līmenis. Kopienas pasākumi pārtikas un dzīvnieku barības jomā jāpieņem, pamatojoties uz iespējamo cilvēku un dzīvnieku veselības apdraudējumu pienācīgu novērtējumu un ņemot vērā esošās zinātniskās atziņas, tajos jāsaglabā vai, ja tam ir zinātnisks pamatojums, jāpaaugstina cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmenis. Tomēr nav iespējams uzskatīt pilnīgu apdraudējuma novēršanu par reālu jebkura riska pārvaldības lēmuma mērķi pārtikas nekaitīguma jomā, jo rūpīgi jāapsver apdraudējuma mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumi, lai nodrošinātu pasākuma samērīgumu. Riska pārvaldītāja uzdevums un pienākums ir lemt par pieņemamo apdraudējuma līmeni, ņemot vērā visus apdraudējuma zinātniskajā novērtējumā iekļautos elementus.

(18)

Komisija kā ES mēroga riska pārvaldītāja ir atbildīga par pieņemama apdraudējuma līmeņa noteikšanu un tādu pasākumu pieņemšanu, kuri ir vispiemērotākie, lai saglabātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Komisija ir pārskatījusi un novērtējusi jaunākās zinātniskās atziņas par TSE pārnešanu cilvēkiem. Tā ir novērtējusi, ka visi esošie apdraudējumi patlaban ir ļoti mazi.

(19)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā paredzētie pasākumi atkārtoti jānovērtē, lai nodrošinātu, ka tie nerada tādu slogu dalībvalstīm un uzņēmējiem, kas neatbilst apdraudējuma līmenim un izvirzītajam mērķim.

(20)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā paredzētie pasākumi jāgroza, lai ļautu dalībvalstīm noteikt izņēmumus prasībai par visa ganāmpulka vai tā daļas nokaušanu izbrāķēšanas dēļ, ja aitām vai kazām ir konstatēta TSE.

(21)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(22)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šā regula stājas spēkā sešdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 357/2008 (OV L 111, 23.4.2008., 3. lpp.).

(2) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 202/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 17. lpp.).

(3) EPNI Vēstnesis (2007) 466, 1.–10. lpp.

(4) COM(2005) 322, galīgā redakcija.

(5) SEC(2006) 1527.

(6) OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.

(7) OV C 283, 24.11.2007., 28. lpp.

(8) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ekspertu grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos zinātniskais ziņojums “Zinātnisks un tehnisks skaidrojums par to, kā interpretēt un pārbaudīt atsevišķus secinājumus 2007. gada 8. marta atzinumā “Noteikti aspekti, kas saistīti ar risku, ko rada transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE) aitām un kazām” ”, EPNI Vēstnesis (2008), 626, 1.–11. lpp.

(9) Zinātnieku grupas bioloģiskās bīstamības jautājumos pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sagatavotais atzinums “Kvantitatīvā riska novērtējums attiecībā uz nenovērsto GSE risku aitu gaļā un gaļas produktos”, EPNI Vēstnesis (2007) 442, 1.–44. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu.

“A NODAĻA

Pasākumi pēc apstiprinājuma saņemšanas par saslimšanu ar TSE

Izmeklēšanā, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jānosaka:

liellopiem:

—	visi pārējie atgremotāji tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

—	ja slimības diagnoze ir apstiprināta sieviešu kārtas dzīvniekam, tā pēcnācēji, kas dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās,

—	visi tā dzīvnieka kohortas dzīvnieki, kuriem apstiprināta slimība,

—	slimības iespējamā izcelsme,

—	citi dzīvnieki tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība, vai citās saimniecībās, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas saskārušās ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

—	iespējami inficētas barības un citu materiālu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuri var pārnest TSE ierosinātāju uz minēto saimniecību vai no tās;

aitām un kazām:

—	visi pārējie atgremotāji, kas nav aitas un kazas, tā dzīvnieka saimniecībā, kuram ir apstiprināta slimība,

—	ciktāl iespējams identificēt, vecāki un attiecībā uz sieviešu kārtas dzīvniekiem visi embriji, olšūnas un pēdējais pēcnācējs sieviešu kārtas dzīvniekam, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

—	papildus otrajā ievilkumā minētajiem dzīvniekiem arī visas pārējās aitas un kazas tā dzīvnieka saimniecībā, kuram apstiprināta slimības diagnoze,

—	iespējamā slimības izcelsme un citas saimniecības, kurās ir dzīvnieki, embriji vai olšūnas, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kas ir saskārušies ar to pašu barību vai infekcijas avotu,

—	varbūtēji inficētas barības un citu audu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuru rezultātā TSE ierosinātājs varētu būt pārnests uz minēto saimniecību vai no tās.

Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie pasākumi iekļauj vismaz šādus pasākumus.

2.1.

Ja GSE apstiprina govīm, to govju nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kuras noteiktas, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var nolemt:

—	nenokaut un neiznīcināt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvniekus, ja ir pierādījumi, ka šiem dzīvniekiem nav bijusi pieejama tā pati barība, ko uzturā lietojis inficētais dzīvnieks,

—	atlikt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto kohortu dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu līdz to produktīvā perioda beigām ar nosacījumu, ka tie ir buļļi, kurus visu laiku tur spermas savākšanas centrā, un iespējams nodrošināt, ka pēc nāves tie tiek pilnībā iznīcināti.

2.2.

Ja ir aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu ar TSE kādā dalībvalsts saimniecībā, visām pārējām šīs saimniecības aitām un kazām līdz pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu. Ja ir pierādījumi, ka maz ticams, ka saimniecība, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par tā inficēšanos ar TSE, ir saimniecība, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, kompetentā iestāde atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām saimniecībām vai tikai apdraudētajai saimniecībai.

2.3.

Ja TSE diagnozi apstiprina aitām vai kazām:

ja saslimšanu ar GSE nevar izslēgt pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, visu to izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušana un embriju un olšūnu pilnīga iznīcināšana, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkta otrais līdz piektais ievilkums;

ja GSE saslimšanu izslēdz saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzēto procedūru, atbilstīgi kompetentās iestādes lēmumam:

vai nu

i)	veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu, un saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus; vai

ii)

veic visu 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificēto dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, izņemot:

—	ARR/ARR genotipa vaislas aunus,

—	vaislas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, un, ja šādas aitas ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā punkta prasībām,

—	aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzētas tikai kaušanai,

—	ja kompetentā iestāde nolemj, aitas un kazas, kas jaunākas par trim mēnešiem, kuras paredzētas tikai kaušanai.

Saimniecībai piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus;

vai

iii)

dalībvalsts var nolemt nenokaut un neiznīcināt 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā identificētos dzīvniekus gadījumos, kad grūti aizvietot zināma genotipa aitas vai ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, vai pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem. Saimniecībai piemēro 4. punktā paredzētos nosacījumus;

c)	atkāpjoties no b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem un tikai tad, ja apstiprinātais TSE gadījums saimniecībā ir atipiskas skrepi slimības gadījums, dalībvalsts var izlemt piemērot 5. punktā paredzētos pasākumus;

dalībvalstis var nolemt:

i)	aizstāt visu b) apakšpunkta i) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā;

ii)

aizstāt visu b) apakšpunkta ii) punktā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, nokaujot tos lietošanai pārtikā, ar nosacījumu, ka:

—	dzīvniekus nokauj attiecīgās dalībvalsts teritorijā,

—	visus dzīvniekus, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi, un kurus nokauj lietošanai pārtikā, pārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām laboratorijas metodēm;

e)	saskaņā ar b) apakšpunkta i) un iii) punktu jānosaka nokauto un iznīcināto vai lietošanai pārtikā nokauto aitu prionu proteīnu genotips (ne vairāk kā 50 aitām);

f)	gadījumos, kad ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, dalībvalsts var nolemt atlikt dzīvnieku iznīcināšanu, kā minēts 2.3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem.

2.4.

Ja inficētais dzīvnieks ievests no citas saimniecības, dalībvalsts, pamatojoties uz attiecīgā gadījuma vēsturi, var nolemt piemērot apkarošanas pasākumus ne tikai saimniecībā, kurā infekcija tika apstiprināta, bet arī izcelsmes saimniecībā vai arī tikai izcelsmes saimniecībā; ja zeme tikusi izmantota kā ganības vairākiem ganāmpulkiem, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai vienam ganāmpulkam, balstoties uz pamatotiem visu epidemioloģijas faktoru apsvērumiem; ja vienā saimniecībā tiek turēti vairāki ganāmpulki, dalībvalstis var nolemt piemērot šos pasākumus tikai tam vienam ganāmpulkam, kurā apstiprināts TSE slimības gadījums, ja pārliecinās, ka ganāmpulki tikuši turēti atsevišķi viens no otra un ka infekcijas izplatīšanās starp ganāmpulkiem tieša vai netieša kontakta veidā ir maz ticama.

Piemērojot saimniecībai 2.3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētos pasākumus:

3.1.

Saimniecībā(-ās) var ieviest tikai šādus dzīvniekus:

a)	aunus ar ARR/ARR genotipu;

b)	aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

kazas ar noteikumu, ka:

i)	saimniecībā ir tikai a) un b) apakšpunktā minēto genotipu aitas, ko tur vaislai;

ii)	pēc ganāmpulku iznīcināšanas telpās ir veikta visu dzīvnieku novietņu tīrīšana un dezinfekcija.

3.2.

Saimniecībā(-ās) var izmantot tikai šādus aitu vaislas materiālus:

a)	ARR/ARR genotipa aunu spermu;

b)	embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu.

3.3.

Dzīvnieku pārvietošana no saimniecības ir pakļauta šādiem nosacījumiem:

a)	ARR/ARR aitu izvešanai no saimniecības nepiemēro nekādus ierobežojumus;

aitas, kam ir tikai viena ARR alēle, pārvieto no saimniecības tikai tieši nokaušanai, lai pēc tam lietotu pārtikā, vai arī iznīcināšanai; tomēr:

—	jēru mātes, kam ir viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, var pārvietot uz citām saimniecībām, kuras pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta ii) punktā vai 4. punktā minēto pasākumu piemērošanas ir pakļautas ierobežojumiem,

—

ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas; galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

kazas drīkst pārvietot ar nosacījumu, ka saimniecībā veic intensīvu TSE slimības uzraudzību, ieskaitot visu kazu pārbaudi, kas vecākas par 18 mēnešiem, un:

i)	tās tiek nokautas lietošanai pārtikā to produktīvā perioda beigās vai

ii)	tās nobeigušās vai nokautas saimniecībā un atbilst III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

d)	ja dalībvalsts nolemj, jērus un kazlēnus, kas jaunāki par trim mēnešiem, var tieši no saimniecības pārvietot nokaušanai lietošanai pārtikā.

3.4.

Ierobežojumus, kas paredzēti 3.1., 3.2. un 3.3. punktā, saimniecībai turpina piemērot divus gadus, sākot no:

a)	dienas, kurā visām aitām saimniecībā piešķir ARR/ARR statusu; vai

b)	pēdējās dienas, kad saimniecībā tika turētas aitas vai kazas; vai

c)	dienas, kad tika uzsākta pastiprinātā TSE uzraudzība, kas paredzēta 3.3. punkta c) apakšpunktā; vai

dienas, kad visi vaislas auni saimniecībā ir ARR/ARR genotipa auni un visām vaislas jēru mātēm ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu, ar nosacījumu, ka aitām, kas vecākas par 18 mēnešiem, divu gadu laikā tiek veiktas TSE pārbaudes un pārbaudēm ir negatīvi rezultāti:

—	ikgadējais kazu skaits, ko nokauj to produktīvā perioda beigās lietošanai pārtikā, saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punkta tabulā norādīto skaitu, un

—	visas aitas, kuras nobeigušās vai nokautas saimniecībā un uz kurām attiecas III pielikuma A nodaļas II daļas 3. punkts.

Pēc 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minēto pasākumu piemērošanas saimniecībā un divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE gadījuma atklāšanas:

a)	nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

visas aitas un kazas saimniecībā var pārvietot tikai attiecīgās valsts teritorijā un vienīgi, lai tās tiktu nokautas lietošanai pārtikā vai iznīcinātas; visi dzīvnieki, kas vecāki par 18 mēnešiem un kas nokauti lietošanai pārtikā, jāpārbauda attiecībā uz TSE saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā;

c)	kompetentā iestāde nodrošina, ka embriji un olšūnas netiek nosūtītas no saimniecības;

d)	saimniecībā var izmantot tikai ARR/ARR genotipa aunu spermu un embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēļu;

e)	visas aitas un kazas, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā, pārbauda attiecībā uz TSE;

f)	saimniecībā var ievest tikai ARR/ARR genotipa aunus un aitas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

g)	saimniecībā var ievest tikai kazas no saimniecībām, kurās nav atklātu TSE saslimšanas gadījumu, vai no ganāmpulkiem, kas atbilst 3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

h)	uz visām aitām un kazām saimniecībā attiecas kopīgi ganību ierobežojumi, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotiem apsvērumiem;

atkāpjoties no b) apakšpunkta, ja kompetentā iestāde nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu saimniecību tajā pašā dalībvalstī tikai nobarošanai pirms nokaušanas, ja galamērķa saimniecībā nav citu aitu vai kazu kā vien tās, kas paredzētas nobarošanai pirms nokaušanas, un nenosūta dzīvas aitas vai kazas uz citām saimniecībām, izņemot gadījumus, kad tās ir paredzētas nokaušanai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Pēc 2.3. punkta c) apakšpunktā paredzētās atkāpes izmantošanas piemēro šādus pasākumus:

a)	veic visu to dzīvnieku nokaušanu un embriju un olšūnu pilnīgu iznīcināšanu, kas noteikti, izdarot 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu. Dalībvalstis var izlemt par nokauto un iznīcināto aitu prionu proteīnu genotipa noteikšanu;

vai divus vaislas gadus pēc pēdējā TSE saslimšanas gadījuma atklāšanas piemēro vismaz šādus pasākumus:

i)	nosaka visas aitas un kazas, kas ir saimniecībā;

ii)	divus gadus saimniecībā jāveic pastiprināta TSE uzraudzība, ieskaitot visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kas nokautas lietošanai pārtikā, kā arī visu to aitu un kazu pārbaudi, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un kuras ir nobeigušās vai nokautas saimniecībā;

iii)	kompetentā iestāde nodrošina, ka ne dzīvas aitas un kazas, ne embriji un olšūnas netiek nosūtītas uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.

Dalībvalstis, kas piemēro 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzētos pasākumus vai 2.3. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētās atkāpes, paziņo Komisijai par to piešķiršanas apstākļiem un kritērijiem. Gadījumā, kad ganāmpulkā, kuram tiek piemērotas atkāpes, atklāj papildu TSE saslimšanas gadījumus, minēto atkāpju piešķiršanu pārskata.”

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 554/2008

(2008. gada 17. jūnijs)

par atļauju izmantot 6-fitāzi (Quantum Phytase) kā dzīvnieku barības piedevu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku barībā vajadzīga atļauja, kā arī izklāstīts tās piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktam.

(3)	Pieteikums attiecas uz atļauju izmantot Pichia pastoris (DSM 15927) ražoto enzīmu preparātu 6-fitāze (Quantum Phytase) kā barības piedevu gaļas cāļiem, dējējvistām, gaļas tītariem, gaļas pīlēm un sivēniem (atšķirtiem), iekļaujot šo preparātu piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) atzinumā, ko pieņēma 2007. gada 1. februārī un 2008. gada 30. janvārī (2), pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem datiem, secināja, ka enzīmu preparāts 6-fitāze (Quantum Phytase), ko ražo Pichia pastoris (DSM 15927), kaitīgi neietekmē dzīvniekus, patērētājus vai vidi un ka tas efektīvi uzlabo barības sagremojamību. Iestāde arī secināja, ka produkts ir mēreni kairinoša viela un sensibilizē ādu un ka tas var sensibilizēt elpošanas ceļus. Iestāde neuzskata, ka jāparedz īpaša prasība veikt uzraudzību pēc pārdošanas. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniedza ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj lietot kā gremošanas veicinātāju, kā norādīts šīs regulas pielikumā. Jāparedz pasākumi, lai aizsargātu lietotājus no iestādes atzinumā noteiktā riska.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts lietot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(2) Zinātnisks atzinums, ko sniegusi zinātnes ekspertu grupa piedevu un produktu vai dzīvnieku barībā lietoto vielu jautājumos un zinātnes ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jomā, par produkta Quantum Phytase 5000 L un Quantum Phytase 2500 D (6-fitāze) kā barības piedevas gaļas cāļiem, dējējvistām, gaļas tītariem, gaļas pīlēm un sivēniem (atšķirtiem) nekaitīgumu un iedarbīgumu. The EFSA Journal (2008) 627, 1.–27. lpp.

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Atļaujas turētāja nosaukums

Piedeva

(tirdzniecības nosaukums)

Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas termiņš

Kompleksās dzīvnieku barības ar mitruma saturu 12 % aktīvās vienības/kg

Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa: gremošanas veicinātāji

4a5

AB Enzyme GmbH

6-fitāze

EC 3.1.3.26

(Quantum Phytase 2500 D)

(Quantum Phytase 5000 L)

Piedevas sastāvs:

Pichia pastoris (DSM 15927) ražota 6-fitāze ar minimālo aktivitāti:

cietā veidā: 2 500 FTU/g (1)

šķidrā veidā: 5 000 FTU/ml

Darbīgās vielas raksturojums

Pichia pastoris (DSM 15927) ražota 6-fitāze

Analīzes metode (2)

Kolorimetriska metode, kuras pamatā ir vanadomolibdāta reakcija ar organisko fosfātu, ko iegūst 37 °C temperatūrā pie pH 5,5 reakcijā ar fitātu, kura sastāvā ir substrāts (nātrija fitāts)

Gaļas cāļi

—

500 FTU

—

1.	Piedevas un premiksa lietošanas noteikumos norāda glabāšanas temperatūru, glabāšanas laiku un stabilitāti pēc granulēšanas

Ieteicamā deva uz 1 kg kompleksās barības:

—	gaļas cāļi: 500–2 500 FTU

—	dējējvistas: 2 000 FTU

—	gaļas pīles: 250–2 000 FTU

—	gaļas tītari: 1 000 –2 700 FTU

—	sivēni (atšķirti): 100–2 500 FTU

3.	Izmantošanai barības maisījumos, kas satur vairāk par 0,25 % fosfora fitīna savienojumu veidā

4.	Izmantošanai barībā atšķirtiem sivēniem, kuru svars nepārsniedz aptuveni 35 kg

5.	Drošībai apstrādes laikā jāizmanto elpceļu aizsarglīdzekļi, aizsargbrilles un cimdi

2018. gada 8. jūlijs

Dējējvistas

—

2 000 FTU

—

Gaļas pīles

—

250 FTU

—

Gaļas tītari

—

1 000 FTU

—

Sivēni (atšķirti)

—

100 FTU

—

(1) 1 FTU ir fermenta daudzums, kas tad, ja pH ir 5,5 un temperatūra 37 °C, no nātrija fitāta atbrīvo 1 mikromolu neorganiska fosfāta minūtē.

(2) Sīkāka informācija par analīzes metodi ir atrodama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/17

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/60/EK

(2008. gada 17. jūnijs),

ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (1), un jo īpaši tās 3. panta 3) punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1995. gada 5. jūlija Direktīva 95/31/EK par pārtikas produktos lietojamo saldinātāju noteiktajiem tīrības kritērijiem (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)	Ir nepieciešams ieviest tīrības kritērijus visiem saldinātājiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvā 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (4).

(3)	Nepieciešams ņemt vērā specifikācijas un analīzes metodes saldinātājiem, ko Apvienotā FAO/WHO Pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) izklāstījusi Codex Alimentarius.

(4)

Pārtikas piedevas, kas pagatavotas ar metodēm vai no izejmateriāliem, kas ievērojami atšķiras no tiem, kurus ir novērtējusi Pārtikas zinātniskā komiteja, vai atšķiras no tām, kas minētas šajā direktīvā, būtu jāiesniedz drošības izvērtēšanai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ar uzsvaru uz tīrības kritērijiem.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas sniegto atzinumu.

(6)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 89/107/EEK 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie tīrības kritēriji saldinātājiem, kas uzskaitīti Direktīvā 94/35/EK, ir izklāstīti šīs direktīvas I pielikumā.

2. pants

Direktīvu 95/31/EK, kā tā grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 178, 28.7.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/128/EK (OV L 346, 9.12.2006., 6. lpp.).

(3) Skat. II pielikuma A daļu.

(4) OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006, 10. lpp.).

I PIELIKUMS

E 420 (i) –

SORBĪTS

Sinonīmi

D-glucīts, D-sorbīts

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

D-glucīts

Einecs numurs

200-061-5

Ķīmiskā formula

C6H14O6

Molekulmasa

182,17

Pamatviela

Kopējais glicītu saturs ne mazāk kā 97 % un D-sorbīta saturs ne mazāk kā 91 % sausnā.

Glicīti ir savienojumi ar struktūrformulu CH2OH-(CHOH)n-CH2OH, kur “n” – vesels skaitlis

Apraksts

Balts higroskopisks pulveris, kristālisks pulveris, pārslas vai granulas ar saldu garšu

Identificēšana

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā

B.	Kušanas temperatūra

88 – 102 °C

C.	Sorbīta monobenzilidēna atvasinājums

Pie 5 g parauga pievieno 7 ml metanola, 1 ml benzaldehīda un 1 ml sālsskābes. Sajauc un maisa ar mehānisko maisītāju līdz kristalizācijas sākumam. Filtrē ar vakuumsūkņa palīdzību, kristālus izšķīdina 20 ml vāroša ūdens, kam pievienots 1 g nātrija bikarbonāta, karstu filtrē, filtrātu atdzesē, filtrē ar vakuumsūkņa palīdzību, mazgā ar 5 ml metanola-ūdens (1: 2) maisījumu un žāvē gaisā. Iegūtie kristāli kūst intervālā 173 – 179 °C

Tīrība

Ūdens saturs

Ne vairāk kā 1 % (K. Fišera metode)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,3 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Kopējais cukuru daudzums

Ne vairāk kā 1 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Hlorīdi

Ne vairāk kā 50 mg/kg sausnā

Sulfāti

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

E 420 (ii) –

SORBĪTA SĪRUPS

Sinonīmi

D-glucīta sīrups

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Sorbīta sīrups veidojas, hidrogenējot glikozes sīrupu, un sastāv no D-sorbīta, D-mannīta un hidrogenētiem saharīdiem.

Produkta daļa, kas nav D-sorbīts, galvenokārt sastāv no hidrogenētiem oligosaharīdiem, kas radušies hidrogenējoties glikozes sīrupam, ko izmanto kā izejmateriālu (sīrups šajā gadījumā nekristalizējas), vai mannītam. Var saturēt nenozīmīgus daudzumus glicītu, kuriem n ≤ 4. Glicīti ir savienojumi ar struktūrformulu 2OH-(CHOH)n-CH2OH, kur “n” vesels skaitlis

Einecs numurs

270-337-8

Pamatviela

Ne mazāk kā 69 % sausnas un ne mazāk kā 50 % D-sorbīta bezūdens vielā

Apraksts

Dzidrs, bezkrāsains ūdens šķīdums ar saldu garšu

Identificēšana

Šķīdība

Viegli sajaucams ar ūdeni, glicerīnu un propān-1,2-diolu

B.	Sorbīta monobenzilidēna atvasinājums

Tīrība

Ūdens saturs

Ne vairāk kā 31 % (K. Fišera metode)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,3 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Hlorīdi

Ne vairāk kā 50 mg/kg sausnā

Sulfāti

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

E 421 –

MANNĪTS

(I)

MANNĪTS

Sinonīmi

D-mannīts

Definīcija

Izgatavots, katalītiski hidrogenizējot ogļhidrātu šķīdumus, kas satur glikozi un/vai fruktozi

Ķīmiskais nosaukums

D-mannīts

EINECS

200-711-8

Ķīmiskā formula

C6H14O6

Molekulmasa

182,2

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 96,0 % D-mannīta un ne vairāk kā 102 % bezūdens vielā

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris, bez smaržas

Identifikācija

Šķīdība

Šķīst ūdenī, ļoti vāji šķīst etanolā, praktiski nešķīst ēterī

B.	Kušanas temperatūra

Starp 164 un 169 °C

C.	Plānslāņa hromatogrāfija

Atbilst testam

D.	Īpatnējais griešanas leņķis

[α] 20 D: + 23 ° līdz + 25 ° (borāta šķīdums)

Starp 5 un 8

Pievieno 0,5 ml piesātināta kālija hlorīda šķīduma 10 ml 10 % (sv./tilp.) parauga šķīduma, tad nosaka pH

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 0,3 % (105 °C, četras stundas)

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,3 % (glikozes izteiksmē)

Kopā cukuri

Ne vairāk kā 1 % (glikozes izteiksmē)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 %

Hlorīdi

Ne vairāk kā 70 mg/kg

Sulfāts

Ne vairāk kā 100 mg/kg

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

(II)

Mannīts, izgatavots fermentācijas ceļā

Sinonīmi

D-mannīts

Definīcija

Izgatavots, ar pārtraukumiem fermentējot aerobos apstākļos, izmantojot rauga parasto klonu Zugosaccharomyces rouxii

Ķīmiskais nosaukums

D-mannīts

EINECS

200-711-8

Ķīmiskā formula

C6H14O6

Molekulmasa

182,2

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99,0 % bezūdens vielā

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris, bez smaržas

Identifikācija

Šķīdība

Šķīst ūdenī, ļoti vāji šķīst etanolā, praktiski nešķīst ēterī

B.	Kušanas temperatūra

Starp 164 un 169 °C

C.	Plānslāņa hromatogrāfija

Atbilst testam

D.	Īpatnējais griešanas leņķis

[α] 20 D: + 23 ° līdz + 25 ° (borāta šķīdums)

Starp 5 un 8

Pievieno 0,5 ml piesātināta kālija hlorīda šķīduma 10 ml 10 % (sv./tilp.) parauga šķīduma, tad nosaka pH

Tīrība

Arabīts

Ne vairāk kā 0,3 %

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 0,3 % (105 °C, četras stundas)

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,3 % (glikozes izteiksmē)

Kopā cukuri

Ne vairāk kā 1 % (glikozes izteiksmē)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0.1 %

Hlorīdi

Ne vairāk kā 70 mg/kg

Sulfāts

Ne vairāk kā 100 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

Aerobās mezofilās baktērijas

Ne vairāk kā 103/g

Koliformas

Nekonstatē 10 g paraugā

Salmonella

Nekonstatē 10 g paraugā

E. coli

Nekonstatē 10 g paraugā

Staphylococcus aureus

Nekonstatē 10 g paraugā

Pseudomonas aeruginosa

Nekonstatē 10 g paraugā

Pelējums

Ne vairāk kā 100/g

Raugi

Ne vairāk kā 100/g

E 950 –

ACESULFĀMS K

Sinonīmi

Acesulfāmkālijs, 3,4-dihidro-6-metil-1, 2,3-oksatiazīn-4-ona 2,2-dioksīda kālija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-ona-2,2-dioksīda kālija sāls

EINECS

259-715-3

Ķīmiskā formula

C4H4KNO4S

Molekulmasa

201,24

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99 % C4H4KNO4S bezūdens vielā

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris, bez smaržas Apmēram 200 reižu saldāks par saharozi

Identifikācija

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, ļoti vāji šķīst etanolā

B.	Ultravioletā absorbcija

Maksimāli 227 ± 2 nm 10 mg šķīdumam 1 000 ml ūdens

C.	Pozitīvs kālija tests

Atbilst testam (testē atlikumu, kas iegūts, dedzinot 2 g parauga)

D.	Izgulsnēšanas tests

Dažus pilienus 10 % nātrija kobaltnitrīta šķīduma pievieno tādam šķīdumam, kur 0,2 g parauga izšķīdināts 2 ml etiķskābes un 2 ml ūdens. Iegūst dzeltenas nogulsnes

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 1 % (105 °C, divas stundas)

Organiski piemaisījumi

Atbilst testam attiecībā uz UV aktīvajām sastāvdaļām 20 mg/kg

Fluorīds

Ne vairāk kā 3 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

E 951 –

ASPARTĀMS

Sinonīmi

Aspartilfenilalanīna metilesteris

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

N-L-α-(Aspartil-L-fenilalanīna-1-metilesteris, 3-amino-N-(α-karbometoksifenetil)-sukcīnamīnskābes N-metilesteris

Einecs numurs

245-261-3

Ķīmiskā formula

C14H18N2O5

Molekulmasa

294,31

Pamatviela

Satur ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % aspartāma (bezūdens vielā)

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris bez aromāta, ar saldu garšu (aptuveni 200 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Slikti šķīst ūdenī un slikti šķīst etanolā

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 4,5 % (105 C, četras stundas)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,2 % sausnā

4,5 – 6,0 (šķīdumā 1/125)

Caurlaidība

1 % šķīduma 2N sālsskābē caurlaidība, noteikta 1-cm šūnā pie 430 nm ar spektrofotometru, lietojot 2N sālsskābi kā standartšķīdumu, nav mazāka par 0,95 un ir ekvivalenta absorbcijai, kas nav lielāka par aptuveni 0,022 vienībām

Īpatnējā griešana

[α]D 20: + 14,5 līdz + 16,5 °

noteikts 4 g vielas šķīdumam 100 g 15 N skudrskābes ne vēlāk kā 30 minūtes pēc parauga šķīduma pagatavošanas

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

5-Benzil-3,6-diokso-2-piperazīnetiķskābe

Ne vairāk kā 1,5 % sausnā

E 952 –

CIKLĀMSKĀBE UN TĀS Na UN Ca SĀĻI

(I)

CIKLĀMSKĀBE

Sinonīmi

Cikloheksilsulfāmskābe, ciklamāts

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Cikloheksānsulfāmskābe, cikloheksilaminosulfoskābe

Einecs numurs

202-898-1

Ķīmiskā formula

C6H13NO3S

Molekulmasa

179,24

Pamatviela

Cikloheksilsulfāmskābe satur ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C6H13NO3S, (aprēķināta bezūdens vielā)

Apraksts

Praktiski bezkrāsas, balts, kristālisks pulveris, ar saldi-skābu garšu (aptuveni 40 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Šķīst ūdenī un etanolā

B.	Nogulsnēšanas tests

Paskābina 2 % šķīdumu ar sālsskābi, pievieno 1 ml aptuveni molāru bārija hlorīda šķīdumu ūdenī un filtrē nogulsnes, ja tās ir radušās. Dzidrajam šķīdumam pievieno 1 ml 10 % nātrija nitrīta šķīdumu. Veidojas baltas nogulsnes.

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 1 % (105 °C, viena stunda)

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā (izteikts kā Se)

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Cikloheksilamīns

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Dicikloheksilamīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Anilīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

(II)

NĀTRIJA CIKLAMĀTS

Sinonīmi

Ciklamāts, ciklāmskābes nātrija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Nātrija cikloheksānsulfamāts, nātrija cikloheksilsulfamāts

Einecs numurs

205-348-9

Ķīmiskā formula

C6H12NNaO3S un C6H12NNaO3S·2H2O (dihidrāts)

Molekulmasa

201,22 (bezūdens viela)

237,22 (dihidrāts)

Pamatviela

Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 %

Dihidrātam ne mazāk kā 84 % (žāvētā vielā)

Apraksts

Balti kristāli vai kristālisks pulveris, bez aromāta (aptuveni 30 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Šķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 1 % (105 °C, viena stunda)

Dihidrātam ne vairāk kā 15,2 % (105 °C, divas stundas)

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

Cikloheksilamīns

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Dicikloheksilamīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Anilīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

(III)

KALCIJA CIKLAMĀTS

Sinonīmi

Ciklamāts, ciklāmskābes kalcija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Kalcija cikloheksānsulfamāts, kalcija cikloheksilsulfamāts

Einecs numurs

205-349-4

Ķīmiskā formula

C12H24CaN2O6S2·2H2O

Molekulmasa

432,57

Pamatviela

Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 101 % žāvētā vielā

Apraksts

Balti kristāli vai kristālisks pulveris (aptuveni 30 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Šķīst ūdenī, šķīst etanolā ierobežotā daudzumā

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 1 % (105 °C, viena stunda)

Dihidrātam ne vairāk kā 8,5 % (140 °C, četras stundas)

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

Cikloheksilamīns

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Dicikloheksilamīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Anilīns

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

E 953 –

IZOMALTS

Sinonīmi

Hidrogenēta izomaltuloze, hidrogenēta palatinoze.

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Izomalts ir hidrogenētu mono- un disaharīdu maisījums, kura galvenās sastāvdaļas ir disaharīdi:

6-O-α-D-glikopiranozil-D-sorbīts (1,6-GPS) un

1-O-α-D-glikopiranozil-D-mannīta dihidrāts (1,1-GMP)

Ķīmiskā formula

6-O-α-D-glikopiranozil-D-sorbīts: C12H24O11

1-O-α-D-glikopiranozil-D-mannīta dihidrāts: C12H24O11.2H2O

Molekulmasa

(6-O-α-D-glikopiranozil-D-sorbīts): 344,32

(1-O-α- D-glikopiranozil-D-mannīta dihidrāts): 380,32

Pārbaude kvalitātes noteikšanai

Satur ne mazāk kā 98 % hidrogenētu mono- un disaharīdu un ne mazāk kā 86 % 6-O-α-D-glikopiranozil-D-sorbīta un 1-O-α-D-glikopiranozil-D-mannīta dihidrāta maisījuma bezūdens vielā

Raksturojums

Balta, kristāliska, nedaudz higroskopiska viela, bez smaržas

Identificēšana

Šķīdība

Šķīst ūdenī, ļoti slikti šķīst etanolā

B.	Plānslāņa hromatogrāfija

Pētī ar plānslāņa hromatogrāfiju, izmantojot plāksnīti ar 0,2 mm biezu silikagēla slāni. Hromatogramma uzrāda divus galvenos plankumus, kas atbilst 1,1-GMP un 1,6-GPS

Tīrības kritēriji

Ūdens saturs

Ne vairāk kā 7 % (K. Fišera metode)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,05 %, aprēķināti bezūdens vielai

D-mannīts

Ne vairāk kā 3 %

D-sorbīts

Ne vairāk kā 6 %

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,3 %, aprēķināti kā glikoze bezūdens vielai

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg, aprēķināts bezūdens vielai

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg, aprēķināts bezūdens vielai

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg, aprēķināts bezūdens vielai

Smagie metāli (kā Pb)

Ne vairāk kā 10 mg/kg, aprēķināti bezūdens vielai

E 954 –

SAHARĪNS UN TĀ Na, K UN Ca SĀĻI

(I)

SAHARĪNS

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

3-okso-2,3-dihidrobenzo(d)izotiazol-1,1-dioksīds

Einecs numurs

201-321-0

Ķīmiskā formula

C7H5NO3S

Relatīvā molekulmasa

183,18

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H5NO3S (bezūdens vielā)

Apraksts

Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris, bez smaržas vai ar vāju aromātisku smaržu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (aptuveni 300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi)

Identifikācija

Šķīdība

Slikti šķīst ūdenī, šķīst bāziskos šķīdumos, šķīst etanolā ierobežotā daudzumā

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 1 % (105 °C, divas stundas)

Kušanas temperatūra

226-230 °C

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,2 % sausnā

Benzo- un salicilskābe

Pie 10 ml saharīna šķīduma ūdenī (1/20), kas paskābināts ar pieciem pilieniem etiķskābes, piepilina trīs pilienus aptuveni molāra dzelzs trihlorīda ūdens šķīduma. Nedrīkst parādīties nogulsnes vai violets krāsojums

o-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

p-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Benzoskābes p-sulfoamīds

Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā

Viegli karbonizējami savienojumi

Nav

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

(II)

NĀTRIJA SAHARĪNS

Sinonīmi

Saharīns, saharīna nātrija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Nātrija o-benzosulfimīds, 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfoazola nātrija sāls, oksobenzizosulfoazols, 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1, 1-dioksīda nātrija sāls dihidrāts

Einecs numurs

204-886-1

Ķīmiskā formula

C7H4NNaO3S·2H2O

Relatīvā molekulmasa

241,19

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % C7H4NNaO3S (bezūdens vielā)

Apraksts

Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris, bez aromāta vai ar vāju aromātu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos (aptuveni 300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi atšķaidītos šķīdumos), sausā gaisā zaudē kristalizācijas ūdeni

Identificēšana

Šķīdība

Šķīst ūdenī, šķīst etanolā ierobežotā daudzumā

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 15 % (120 °C, četras stundas)

Benzo- un salicilskābe

o-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

p-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Benzoskābes p-sulfoamīds

Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā

Viegli karbonizējami savienojumi

Nav

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

(III)

KALCIJA SAHARĪNS

Sinonīmi

Saharīns, saharīna kalcija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Kalcija o-benzosulfimīds, 2,3-dihidro-3-oksobenzizosulfoazola kalcija sāls, 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda nātrija sāls hidrāts (2:7)

Einecs numurs

229-349-9

Ķīmiskā formula

C14H8CaN2O6S2·3

H2O

Molekulmasa

467,48

Pamatviela

Ne mazāk kā 95 % C14H8CaN2O6S2 (bezūdens vielā)

Apraksts

Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris, bez aromāta vai ar vāju aromātu un saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos Aptuveni 300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi atšķaidītos šķīdumos

Identifikācija

Šķīdība

Labi šķīst ūdenī, šķīst etanolā

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 13,5 % (120 °C, četras stundās)

Benzo- un salicilskābe

o-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

p-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Benzoskābes p-sulfoamīds

Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā

Viegli karbonizējami savienojumi

Nav

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

(IV)

KĀLIJA SAHARĪNS

Sinonīmi

Saharīns, saharīna kālija sāls

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Kālija o-benzosulfimīds, 2,3-dihidro-3-oksobenzizo-sulfoazola kālija sāls, 1,2-benzizotiazolīn-3-on-1,1-dioksīda kālija sāls hidrāts

Einecs numurs

Ķīmiskā formula

C7H4KNO3S·H2O

Relatīvā molekulmasa

239,77

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99 % un ne vairāk kā 101 % of C7H4KNO3S (bezūdens vielā)

Apraksts

Balti kristāli vai balts kristālisks pulveris, bez aromāta vai ar vāju aromātu un intensīvu saldu garšu pat ļoti atšķaidītos šķīdumos Aptuveni 300 līdz 500 reižu saldāks par saharozi

Identifikācija

Šķīdība

Labi šķīst ūdenī, šķīst etanolā ierobežotā daudzumā

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 8 % (120 °C, četras stundas)

Benzo- un salicilskābe

o-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

p-toluolsulfoamīds

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā

Benzoskābes p-sulfoamīds

Ne vairāk kā 25 mg/kg sausnā

Viegli karbonizējami savienojumi

Nav

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Selēns

Ne vairāk kā 30 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

E 955 –

SUKRALOZE

Sinonīmi

4,1′,6′–trihlorgalaktosaharoze

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

1,6–dihlor–1,6–dideoksi–β–D–fruktofuranozil–4–hlor–4–deoksi–α–D–galaktopiranozīds

Einecs numurs

259-952-2

Ķīmiskā formula

C12H19Cl3O8

Molekulmasa

397,64

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 98 % un ne vairāk kā 102 % C12H19Cl3O8 rēķinot kā bezūdens vielu.

Apraksts

Balts līdz dzeltenbalts kristālisks pulveris, praktiski bez smaržas.

Identifikācija

Šķīdība

Labi šķīst ūdenī, metanolā un etanolā.

Nedaudz šķīst etilacetātā.

B.	Infrasarkanā absorbcija

Kālija bromīdā disperģēta parauga infrasarkanais spektrs uzrāda relatīvos maksimumus tādos pašos viļņu skaitļos kā standarta spektrs, kas iegūts, izmantojot sukralozes standartparaugu.

C.	Plānslāņa hromatogrāfija

Testa šķīduma galvenajam plankumam ir tāds pats Rf lielums kā citu hlorētu disaharīdu testā minētajam A standartšķīduma galvenajam plankumam. Šo standartšķīdumu iegūst, izšķīdinot 1,0 g sukralozes standartvielas 10 ml metilspirta.

D.	Īpatnējais griešanas leņķis

[α] 20 D + 84,0 ° līdz + 87,5 ° aprēķināts kā bezūdens vielai

(10 %sv./tilp. šķīdumam).

Tīrības pakāpe

Ūdens

Ne vairāk kā 2,0 % (Karla Fišera metode)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,7 %

Citi hlorēti disaharīdi

Ne vairāk kā 0,5 %

Hlorēti monosaharīdi

Ne vairāk kā 0,1 %

Trifenilfosfīna oksīds

Ne vairāk kā 150 mg/kg

Metanols

Ne vairāk kā 0,1 %

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

E 957 –

TAUMATĪNS

Sinonīmi

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

Taumatīnu iegūst, ekstrahējot ar paskābinātu ūdeni (pH 2,5 līdz 4) dabiskā Thaumatococcusdaniellii (Benth) augļus. Tas sastāv no olbaltumvielām taumatīna I un taumatīna II un nelieliem daudzumiem izmantoto augu sastāvdaļu

Einecs numurs

258-822-2

Ķīmiskā formula

Polipeptīds no 207 aminoskābēm

Molekulmasa

22209 (taumatīns I)

22293 (taumatīns II)

Pamatviela

Ne mazāk kā 16 % slāpekļa žāvētā vielā, kas atbilst ne mazāk kā 94 % olbaltumvielu (N × 5,8)

Apraksts

Krējuma krāsas pulveris, bez aromāta ar ļoti saldu garšu (aptuveni 2 000 līdz 3 000 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, nešķīst acetonā

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 9 % (105 °C līdz konstantam svaram)

Ogļhidrāti

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 2 % sausnā

Alumīnijs

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Mikrobioloģiskie kritēriji

Kopīgais aerobo mikroorganismu skaits: ne vairāk kā 1 000 /g E. coli: nav pieļaujamas 1 g

E 959 –

NEOHESPERIDĪNA DIHIDROHALKONS

Sinonīmi

Neohesperidīna dihidrohalkons, NHDC, hesperetīns, dihidrohalkona-4’-β-neohesperidozīds, neohesperidīna DC

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

2-O-α-L-ramnopiranozil-4′-β-D-glikopiranozilhesperetīna dihidrohalkons; iegūts katalītiski hidrogenējot neohesperidīnu

Einecs numurs

243-978-6

Ķīmiskā formula

C28H36O15

Molekulmasa

612,6

Pamatviela

Ne mazāk kā 96 % (žāvētā vielā)

Apraksts

Pelēkbalts kristālisks pulveris, bez aromāta, ar raksturīgu ļoti saldu garšu (aptuveni 1 000 līdz 1 800 reižu saldāks par saharozi)

Identificēšana

Šķīdība

Labi šķīst karstā ūdenī, ļoti vāji šķīst aukstā ūdenī, praktiski nešķīst ēterī un benzolā

B.	UV absorbcijas maksimums

282 – 283 nm (2 mg šķīdums 100 ml metanolā)

C.	Noija tests (Neu’s test)

Izšķīdina aptuveni 10 mg neohesperidīna DC 1 ml metanola, pievieno 1 ml 1 % 2-aminoetildifenilborāta šķīduma metanolā. Veidojas spilgti dzeltena krāsa

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 11 % (105 °C, trīs stundas)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,2 % sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

E 962 –

ASPARTĀMA ACESULFĀMA SĀLS

Sinonīmi

Aspartāma acesulfāms

Aspartāma acesulfāma sāls

Definīcija

Sāli pagatavo, sildot aspartāmu un kālija acesulfāmu attiecībā aptuveni 2:1 (sv./sv.) šķīdumā ar skābu pH un ļaujot kristalizēties. Kāliju un mitrumu aizvada. Produkts ir stabilāks nekā aspartāms vien.

Ķīmiskais nosaukums

L–fenilalanil–2–metil–L–α–asparaginskābes 6–metil–1,2,3–oksatiazīn–4(3H)–on–2,2–dioksīda sāls

Ķīmiskā formula

C18H23O9N3S

Molekulmasa

457,46

Pamatvielas saturs

63,0 % līdz 66,0 % aspartāma (rēķinot uz sausu vielu) un 34,0 % līdz 37,0 % acesulfāma (skābā forma, rēķinot uz bezūdens vielu).

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris bez smaržas.

Identifikācija

Šķīdība

Šķīst ūdenī ierobežotā daudzumā; nedaudz šķīst etanolā.

B.	Gaismas caurlaidība

1 % šķīduma ūdenī gaismas caurlaidība, noteikta 1 cm šūnā pie 430 nm, izmantojot piemērotu spektrofotometru, salīdzināšanai izmantojot ūdeni, nav mazāka par 0,95, kas ir līdzvērtīga absorbcijai, ne lielākai par aptuveni 0,022.

C.	Īpatnējais griešanas leņķis

[α] 20 D + 14,5 ° līdz + 16,5 °

Noteikt koncentrācijā 6,2 g 100 mililitros 15 N skudrskābes 30 minūšu laikā pēc šķīduma pagatavošanas. Aprēķināto īpatnējo griešanas leņķi dalīt ar 0,646, lai koriģētu atbilstoši aspartāma saturam aspartāma acesulfāma sālī.

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 0,5 % (105 °C, četras stundas)

5–Benzil–3,6–diokso–2–piperazīnetiķskābe

Ne vairāk kā 0,5 %

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

E 965 (i) –

MALTĪTS

Sinonīmi

D-maltīts, maltozes hidrogenāts

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

(α)-D-glikopiranozil-1,4-D-glucīts

Einecs numurs

209-567-0

Ķīmiskā formula

C12H24O11

Relatīvā molekulmasa

344,31

Pamatvielas saturs

Satur ne mazāk kā 98 % D-maltīta C12H24O11, rēķinot kā bezūdens vielu

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris ar saldu garšu

Identifikācija

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, slikti šķīst etanolā

B.	Kušanas temperatūra

148 – 151 °C

C.	Īpatnējā griešana

[α]D 20 = + 105,5 ° līdz + 108,5 ° (5 % sv./tilp. šķīdumā)

Tīrības pakāpe

Ūdens

Ne vairāk kā 1 % (Karla Fišera metode)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Hlorīdi

Ne vairāk kā 50 mg/kg sausnā

Sulfāti

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

E 965 (ii) –

MALTIĪTA SĪRUPS

Sinonīmi

Hidrogenēts augstas pakāpes maltozes-glikozes sīrups, hidrogenēts glikozes sīrups

Definīcija

Maisījums sastāv galvenokārt no maltitola ar sorbitolu un hidrogenētiem oligo- un polisaharīdiem. To ražo, katalītiski hidrogenējot glikozes sīrupu ar augstu maltozes saturu vai hidrogenējot tā atsevišķus koponentus, pēc tam tos samaisot. Pārdošanai piegādā gan sīrupa veidā, gan kā cietu produktu.

Pamatvielas saturs

Satur ne mazāk kā 99 % bezūdens hidrogenētos oligo- un polisaharīdus un ne mazāk kā 50 % bezūdens maltīta

Apraksts

Dzidri viskozi šķidrumi vai baltas kristāliskas masas bez krāsas un bez smaržas

Identifikācija

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, nedaudz šķīst etanolā

B.	Plānslāņa hromatogrāfija

Atbilst testam

Tīrības pakāpe

Ūdens

Ne vairāk kā 31 % (Karla Fišera metode)

Redukcijas cukuri

Ne vairāk kā 0,3 % (glikozes veidā)

Sulfātpelni

Ne vairāk kā 0,1 %

Hlorīdi

Ne vairāk kā 50 mg/kg

Sulfāts

Ne vairāk kā 100 mg/kg

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg

E 966 –

LAKTĪTS

Sinonīmi

Laktīts, laktozīts, laktobiozīts

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

4-O-β-galaktopiranozil-D-glucīts

Einecs numurs

209-566-5

Ķīmiskā formula

C12H24O11

Molekulmasa

344,32

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 95 % sausnā

Apraksts

Kristālisks pulveris (bezūdens vielas, monohidrāta un dihidrāta veidā) vai bezkrāsains šķīdums ar saldu garšu

Identifikācija

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī

B.	Īpatnējā griešana

[α]D 20 = + 13 ° līdz + 16 ° aprēķināta bezūdens vielai (10 % w/v ūdens šķīdums)

Tīrības pakāpe

Ūdens

Kristāliskais produkts; satur ne vairāk kā 10,5 % (Karla Fišera metode)

Citi polispirti

Ne vairāk kā 2,5 %, rēķinot uz bezūdens vielu

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,2 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Hlorīdi

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Sulfāti

Ne vairāk kā 200 mg/kg sausnā

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

E 967 –

KSILĪTS

Sinonīmi

Ksilīts

Definīcija

Ķīmiskais nosaukums

D-ksilīts

Einecs numurs numurs

201-788-0

Ķīmiskā formula

C5H12O5

Molekulmasa

152,15

Pamatviela

Satur ksilītu ne mazāk kā 98,5 % (bezūdens vielā)

Apraksts

Balts, kristālisks pulveris, praktiski bez aromāta, ar ļoti saldu garšu

Identificēšana

Šķīdība

Ļoti labi šķīst ūdenī, šķīst etanolā ierobežotā daudzumā

B.	Kušanas temperatūra

92 – 96 °C

5 – 7 (10 % sv./tilp. ūdens šķīdumā)

Tīrība

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 0,5 %, žāvējot 0,5 g parauga vakuumā virs P2O5 četras stundas 60 °C temperatūrā

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 % sausnā

Reducējošie cukuri

Ne vairāk kā 0,2 % sausnā (izteikti kā glikoze)

Citi polispirti

Ne vairāk kā 1 % sausnā

Niķelis

Ne vairāk kā 2 mg/kg sausnā

Arsēns

Ne vairāk kā 3 mg/kg sausnā

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg sausnā

Smagie metāli

Ne vairāk kā 10 mg/kg sausnā (izteikti kā Pb)

Hlorīdi

Ne vairāk kā 100 mg/kg sausnā

Sulfāti

Ne vairāk kā 200 mg/kg sausnā

E 968 –

ERITRITOLS

Sinonīmi

Mezo-eritritols, tetrahidroksibutāns, eritrīts

Definīcija

Iegūst, fermentizējot ogļhidrāta avotu ar drošiem un piemērotiem pārtikas klases osmofīliem raugiem, piemēram, Moniliella pollinis vai Trichosporonoides megachilensis, ar sekojošu attīrīšanu un žāvēšanu.

Ķīmiskais nosaukums

1,2,3,4-butāntetrols

Einecs numurs

205-737-3

Ķīmiskā formula

C4H10O4

Molekulmasa

122,12

Pamatvielas saturs

Ne mazāk kā 99 % pēc žāvēšanas.

Apraksts

Balti, karstumizturīgi kristāli, bez smaržas, nav higroskopiski, saldums apmēram 60–80 % saharozes salduma.

Identifikācija

Šķīdība

Brīvi šķīst ūdenī, vāji šķīst etanolā, nešķīst dietilēterī

B.	Kušanas temperatūra

119-123 °C

Tīrības pakāpe

Zudumi pēc žāvēšanas

Ne vairāk kā 0,2 % (70 °C, sešas stundas, vakuumeksikatorā)

Pelni, sulfātu veidā

Ne vairāk kā 0,1 %

Reducējošās vielas

Ne vairāk kā 0,3 % (D-glikozes veidā)

Ribitols un glicerīns

Ne vairāk kā 0,1 %

Svins

Ne vairāk kā 0,5 mg/kg

II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar sekojošo grozījumu sarakstu

(minēta 2. pantā)

Komisijas Direktīva 95/31/EK	(OV L 178, 28.7.1995., 1. lpp.)
Komisijas Direktīva 98/66/EK	(OV L 257, 19.9.1998., 35. lpp.)
Komisijas Direktīva 2000/51/EK	(OV L 198, 4.8.2000., 41. lpp.)
Komisijas Direktīva 2001/52/EK	(OV L 190, 12.7.2001., 18. lpp.)
Komisijas Direktīva 2004/46/EK	(OV L 114, 21.4.2004., 15. lpp.)
Komisijas Direktīva 2006/128/EK	(OV L 346, 9.12.2006., 6. lpp.)

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai

(minēti 2. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
95/31/EK	1996. gada 1. jūlijs (1)
98/66/EK	1999. gada 1. jūlijs
2000/51/EK	2001. gada 30. jūnijs
2001/52/EK	2002. gada 30. jūnijs
2004/46/EK	2005. gada 1. aprīlis
2006/128/EK	2008. gada 15. februāris

(1) Saskaņā ar Direktīvas 95/31/EK 2. panta 2. punktu, produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 1996. gada 1. jūlija, kas neatbilst šai direktīvai, tomēr var tirgot līdz krājumi izbeidzas.

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 95/31/EK	Šī direktīva
1. pants, 1. punkts	1. pants
1. pants, 2. punkts	—
2. pants	—
—	2. pants
3. pants	3. pants
4. pants	4. pants
Pielikums	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/41

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/61/EK

(2008. gada 17. jūnijs),

ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ieviešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 3. panta 8. punktu, 4. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu un 13.b panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīva 95/44/EK, ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 77/93/EEK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām (2), ir būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)	Saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem tās I un II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus vai nu atsevišķi, vai kopā ar attiecīgajiem šīs direktīvas II pielikumā uzskaitītajiem augiem un augu produktiem nedrīkst ievest un izplatīt Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās.

(3)	Saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK augus, augu produktus un citus tās III pielikumā uzskaitītos objektus nedrīkst ievest Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās.

(4)	Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās nedrīkst ievest vai pārvietot augus, augu produktus un citus Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā uzskaitītos objektus, ja neizpilda šajā pielikumā norādītās attiecīgās īpašās prasības.

(5)

Kopienā nedrīkst ievest augus, augu produktus un citus Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitītos objektus, kuri iegūti trešās valstīs, ja tie neatbilst šajā direktīvā izklāstītajiem standartiem un prasībām un ja tiem nav pievienots oficiāls fitosanitārais sertifikāts, kas garantē šādu atbilstību, un ja turklāt nav oficiāli pārbaudīta to atbilstība šiem noteikumiem.

(6)

Tomēr Direktīvas 2000/29/EK 3. panta 8. punktā, 4. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 13.b panta 4. punktā paredzēts, ka saskaņā ar nosacījumiem, kurus nosaka Kopienas līmenī, minētie noteikumi neattiecas uz šādu kaitīgu organismu, augu, augu produktu un citu objektu ievešanu un pārvietošanu izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām.

(7)	Tādēļ jāparedz nosacījumi, kuri jāievēro, ievedot vai pārvietojot Kopienā kaitīgos organismus, lai izslēgtu to izplatības draudus.

(8)

Šī direktīva neattiecas uz nosacījumiem, kas noteikti materiāliem saskaņā ar Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (4), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izlaišanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (5), un citiem īpašiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz apdraudētām savvaļas augu un dzīvnieku sugām un ģenētiski modificētiem organismiem.

(9)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu.

(10)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts IV pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai, veicot jebkuru darbību izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām, turpmāk tekstā “darbības”, kuras varētu būt saistītas ar kaitīgu organismu, augu, augu produktu un citu objektu, turpmāk tekstā “materiāls”, lietošanu atbilstoši Direktīvas 2000/29/EK 3. panta 8. punktam, 4. panta 5. punktam, 5. panta 5. punktam vai 13.b panta 4. punktam, pirms šāda materiāla ievešanas vai pārvietošanas jebkurā dalībvalstī vai tās attiecīgajās aizsargājamajās zonās iesniedz pieteikumu atbildīgajām oficiālajām iestādēm.

2. Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā norāda vismaz šādu informāciju:

a)	par šīm darbībām atbildīgās personas vārdu (nosaukumu) un adresi;

b)	vajadzības gadījumā materiāla, to skaitā attiecīgā kaitīgā organisma, zinātnisko nosaukumu vai nosaukumus;

c)	materiāla veidu;

d)	materiāla daudzumu;

e)	materiāla izcelsmes vietu un attiecīgus dokumentāros pierādījumus, ja materiālu paredzēts ievest no kādas trešās valsts;

f)	paredzēto darbību ilgumu, raksturu un mērķus, to skaitā vismaz īsu darba aprakstu un specifikāciju izmēģinājumam zinātniskos nolūkos vai šķirņu selekcijas vajadzībām;

g)	karantīnas veikšanas un vajadzības gadījumā testēšanas vietas vai vietu adresi un aprakstu;

h)	vajadzības gadījumā sākotnējās glabāšanas vai stādīšanas vietu pēc materiāla oficiālās izlaišanas;

i)	vajadzības gadījumā paredzēto materiāla iznīcināšanas vai apstrādes metodi pēc apstiprināto darbību pabeigšanas;

j)	paredzēto ievešanas vietu Kopienā materiālam, kuru paredzēts ievest no kādas trešās valsts.

2. pants

1. Pēc 1. pantā minētā pieteikuma saņemšanas dalībvalstis apstiprina attiecīgās darbības, ja konstatē, ka ir izpildīti I pielikumā izklāstītie vispārīgie nosacījumi.

Ja konstatē, ka I pielikumā minētos nosacījumus vairs neievēro, dalībvalstis jebkurā laikā atsauc minēto apstiprinājumu.

2. Pēc 1. punktā minēto darbību apstiprināšanas dalībvalstis apstiprina pieteikumā minētā materiāla ievešanu vai pārvietošanu dalībvalstī vai attiecīgajās aizsargātajās zonās ar noteikumu, ka šādam materiālam visos gadījumos pievieno pilnvaru kaitīgu organismu, augu, augu produktu un citu objektu ievešanai vai pārvietošanai izmēģinājuma vai zinātniskos nolūkos un šķirņu selekcijas vajadzībām, turpmāk tekstā “pilnvara”, kas atbilst II pielikumā izklāstītajam modelim, kuru izsniedz tās dalībvalsts oficiālā atbildīgā iestāde, kurā ir paredzētas minētās darbības, un:

gadījumā, ja materiāla izcelsme ir Kopienā:

i)	ja izcelsmes vieta ir kādā citā dalībvalstī, izcelsmes dalībvalsts oficiāli apstiprina pilnvaru materiāla pārvietošanai saskaņā ar karantīnas uzturēšanas nosacījumiem; un

ii)

Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma A daļā uzskaitīto augu, augu produktu un citu objektu ievešanas vai pārvietošanas gadījumā materiālam pievieno arī auga pasi, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 10. pantu, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, lai ievērotu tajā izklāstītos noteikumus, izņemot tos, kuri attiecas uz jebkuru kaitīgu organismu, attiecībā uz kuru darbības ir apstiprinātas saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu. Auga pasē ir šāds paziņojums: “Šo materiālu pārvieto saskaņā ar Direktīvu 2008/61/EK.”

Ja karantīnas uzturēšanas īpašās vietas vai vietu adrese ir kādā citā dalībvalstī, dalībvalsts, kas atbild par auga pases izdošanu, izsniedz auga pasi, vienīgi pamatojoties uz informāciju par šā panta 1. punkta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu, kurš darbību apstiprināšanai oficiāli saņemts no atbildīgās dalībvalsts, un pārliecinoties, ka, materiālu pārvietojot, piemēro karantīnas uzturēšanas nosacījumus; un

gadījumā, ja materiālu ieved no kādas trešās valsts:

i)	dalībvalstis nodrošina pilnvaras izsniegšanu, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāro pierādījumu par materiāla izcelsmes vietu; un

ii)

Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitīto augu, augu produktu un citu objektu ievešanas vai pārvietošanas gadījumā materiālam, kad vien iespējams, pievieno arī fitosanitāro sertifikātu, kas izsniegts izcelsmes valstī saskaņā ar Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktu, pamatojoties uz testēšanu, kura veikta saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, lai ievērotu tajā izklāstītos noteikumus, izņemot tos, kuri attiecas uz jebkuru kaitīgu organismu, attiecībā uz kuru darbības ir apstiprinātas saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmo daļu.

Zem “Papildu deklarācijas” sertifikātā iekļauj šādu norādi: “Šo materiālu ieved saskaņā ar Direktīvu 2008/61/EK.” Vajadzības gadījumā norāda arī attiecīgo kaitīgo organismu vai organismus.

Visos gadījumos dalībvalsts, ievedot vai pārvietojot materiālu, nodrošina karantīnas uzturēšanas nosacījumus un to tieši vai nekavējoties pārvieto uz pieteikumā norādīto vietu vai vietām.

3. Oficiālā atbildīgā iestāde kontrolē apstiprinātās darbības un nodrošina, ka:

a)	visu darbību veikšanas laiku ievēro karantīnas uzturēšanas nosacījumus un citus I pielikumā minētos vispārīgos nosacījumus, attiecīgos brīžos pārbaudot darbības un telpas;

atkarībā no apstiprināto darbību veida piemēro šādas procedūras:

augiem, augu produktiem un citiem objektiem, kurus paredzēts atbrīvot no karantīnas:

—

augus, augu produktus un citus objektus atbrīvo no karantīnas vienīgi pēc atbildīgās oficiālās iestādes izsniegta apstiprinājuma saņemšanas, turpmāk tekstā “oficiālā atbrīvošana”. Pirms oficiālās atbrīvošanas augiem, augu produktiem un citiem objektiem piemēro karantīnas pasākumus, to skaitā testēšanu, kuros tiem jābūt atzītiem par brīviem no tādiem kaitīgiem organismiem, kas nav identificēti Kopienā un nav uzskaitīti Direktīvā 2000/29/EK,

—	karantīnas pasākumus, to skaitā testēšanu, veic zinātniski apmācīts atbildīgās iestādes vai jebkuras citas oficiāli apstiprinātas iestādes personāls saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem īpaši noteiktajiem objektiem,

—

jebkuri augi, augu produkti vai citi objekti, par kuriem šādos pasākumos nav konstatēts, ka tajos nav kaitīgu organismu, kā norādīts pirmajā ievilkumā, un jebkuri citi augi, augu produkti vai citi objekti, ar kuriem tie ir bijuši saskarē vai kuri var būt piesārņoti, jāiznīcina vai attiecīgi jāapstrādā, vai tiem jāpiemēro karantīnas pasākumi, kas vērsti uz attiecīgo kaitīgo organismu iznīdēšanu, attiecīgi piemēro ii) punkta otrā ievilkuma noteikumus;

ii)

attiecībā uz visu citu materiālu (iekļaujot kaitīgos organismus) apstiprināto darbību beigās, bet attiecībā uz visu materiālu, kurš ir atzīts par piesārņotu, izdarot darbības:

—

materiālu (iekļaujot kaitīgos organismus un ar kaitīgajiem organismiem piesārņotu materiālu) un jebkurus citus augus, augu produktus vai citus objektus, ar kuriem tas ir bijis saskarē vai kuri var būt piesārņoti, iznīcina, sterilizē vai citādi apstrādā saskaņā ar atbildīgās oficiālās iestādes norādījumiem un

—	vajadzības gadījumā saskaņā ar atbildīgās oficiālās iestādes norādījumiem sterilizē vai citādi iztīra telpas un iekārtas, kurās ir veiktas attiecīgās darbības;

ja, veicot darbības, atklāts materiāla piesārņojums ar tādiem kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti Direktīvā 2000/29/EK, un jebkuriem citiem kaitīgiem organismiem, kurus oficiālā atbildīgā iestāde uzskata par draudu Kopienai, persona, kura atbild par darbību veikšanu, par to nekavējoties ziņo oficiālajai atbildīgajai iestādei, kā arī ziņo par jebkuru gadījumu, kas radījis šādu organismu noplūdi vidē.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai darbībām, kurās izmanto augus, augu produktus un citus Direktīvas 2000/29/EK III pielikumā uzskaitītos objektus, kas nav minēti šīs direktīvas III pielikuma A daļas I, II un III iedaļā, piemēro atbilstīgus karantīnas pasākumus, to skaitā testēšanu. Par šiem pasākumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Tiklīdz ir pieejama vajadzīgā tehniskā informācija, šīs direktīvas III pielikumā ieraksta sīku informāciju par šiem karantīnas pasākumiem.

3. pants

1. Katru gadu līdz 1. septembrim dalībvalstis nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm sarakstu, kurā norādīts atbilstīgi šai direktīvai Kopienā ievestā un pārvietotā materiāla daudzums iepriekšējā gadā, kas beidzās 30. jūnijā, un šāda materiāla piesārņojums ar kaitīgiem organismiem, kurš minētajā periodā ir apstiprināts ar karantīnas pasākumiem, to skaitā testēšanu, kas veikta saskaņā ar III pielikumu.

2. Dalībvalstis administratīvi sadarbojas, izmantojot iestādes, kuras izveidotas vai izraudzītas atbilstoši Direktīvas 2000/29/EK 1. panta 4. punktam, lai nodrošinātu sīku informāciju par karantīnas uzturēšanas nosacījumiem un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātajām darbībām.

4. pants

Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmas visas savu tiesību aktu normas, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

5. pants

Direktīvu 95/44/EK, kā tā grozīta ar direktīvu, kā izklāstīts IV pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvas transponēšanai nacionālajās tiesībās, kā izklāstīts IV pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas V pielikumā.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.).

(2) OV L 184, 3.8.1995., 34. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/46/EK (OV L 204, 31.7.1997., 43. lpp.).

(3) Skatīt IV pielikuma A daļu.

(4) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 318/2008 (OV L 95, 8.4.2008., 3. lpp.).

(5) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/27/EK (OV L 81, 20.3.2008., 45. lpp.).

I PIELIKUMS

Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā ievēro šādus vispārīgus nosacījumus:

—	atbildīgā oficiālā iestāde izvērtē to darbību iedabu un mērķi, kuru vajadzībām jāieved vai jāpārvieto materiāls, un atzīst, ka tie atbilst Direktīvā 2000/29/EK paredzēto izmēģinājumu vai zinātnisko mērķu un šķirņu selekcijas vajadzību koncepcijai,

—	atbildīgā oficiālā iestāde pārbauda un apstiprina, vai telpu un iekārtu karantīnas uzturēšanas apstākļi vietā vai vietās, kurās veic darbības, atbilst 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem,

—	atbildīgā oficiālā iestāde materiāla daudzumu ierobežo līdz daudzumam, kurš ir pietiekams apstiprināto darbību veikšanai, bet jebkurā gadījumā šis daudzums nepārsniedz daudzumus, kuri noteikti, ievērojot pieejamās karantīnas uzturēšanas iekārtas,

—	atbildīgā oficiālā iestāde pārbauda un apstiprina tā personāla zinātnisko un tehnisko kvalifikāciju, kuram jāveic minētās darbības.

1. punktā karantīnas uzturēšanas nosacījumiem telpās un iekārtās darbību veikšanas vietā vai vietās jābūt tādiem, kas garantē drošu rīkošanos ar materiālu, lai attiecīgos kaitīgos organismus ierobežotu, bet šādu kaitīgu organismu izplatību izslēgtu. Katrai pieteikumā minētajai darbībai atbildīgā oficiālā iestāde nosaka karantīnas uzturēšanas apstākļos esošo kaitīgo organismu izplatības risku attiecībā uz materiāla veidu, paredzēto darbību un kaitīgo organismu bioloģiju, to izkliedēšanas līdzekļiem, mijiedarbību ar vidi un citiem attiecīgiem faktoriem, kas saistīti ar attiecīgā materiāla radīto apdraudējumu. Novērtējusi apdraudējumu, atbildīgā oficiālā iestāde izskata un attiecīgi nosaka:

šādus karantīnas pasākumus attiecībā uz telpām, iekārtām un darba procedūrām:

—	fizisko izolāciju no visiem citiem augiem/kaitīgiem organismiem, to skaitā apsverot veģetācijas kontroli apkārtējos apgabalos,

—	par darbībām atbildīgās kontaktpersonas iecelšanu,

—	ierobežotu piekļuvi iekārtām, telpām un apkārtējam apgabalam, vajadzības gadījumā vienīgi minētajam personālam,

—	attiecīgo iekārtu un telpu identifikāciju, norādot darbības veidu un atbildīgo personālu,

—	veikto darbību reģistra un darbības rokasgrāmatas vešanu, pēdējā iekļaujot darbības gadījumā, ja kaitīgie organismi izkļūst no karantīnas uzturēšanas vietas,

—	attiecīgas drošības un trauksmes sistēmas,

—	attiecīgus kontroles pasākumus, lai novērstu kaitīgu organismu ievešanu un izplatību telpās,

—	kontrolētas procedūras paraugu ņemšanai un pārvietošanai no vienas telpas vai iekārtas citā,

—	atkritumu, izlietotās augsnes un ūdens iznīcināšanas kontroli,

—	attiecīgas personāla higiēnas un personāla, būvju un iekārtu dezinfekcijas procedūras,

—	attiecīgus pasākumus un iekārtas eksperimentālā materiāla iznīcināšanai,

—	attiecīgu iekārtu un procedūru indeksēšanu (to skaitā testēšanu); un

turpmākos karantīnas pasākumus saskaņā ar izmantotā materiāla veida īpašo bioloģiju un epidemioloģiju un apstiprinātajām darbībām:

—	uzturēšanu tādās iekārtās, kas nodrošina personāla pieeju atsevišķām kamerām ar dubultdurvīm,

—	uzturēšanu, nodrošinot negatīvu gaisa spiedienu,

—	uzturēšanu noplūdes drošos konteineros ar atbilstīgiem tīkla acu izmēriem un citiem šķēršļiem, piemēram, utīm ūdens barjeru, nematodēm noslēgtus augsnes konteinerus, elektriskos kukaiņu pievilinātājus,

—	uzturēšanu izolēti no citiem kaitīgiem organismiem un materiāla, piemēram, vīrusus saturoša augu barības materiāla, saimniekauga materiāla,

—	materiāla uzturēšanu materiāla audzēšanai kamerās ar regulējamām ierīcēm vides režīma uzturēšanai,

—	aizliegumu kaitīgo organismu krustošanai ar vietējām rasēm vai sugām,

—	izvairīšanos no kaitīgo organismu ilgstošas uzturēšanas,

—	kaitīgā organisma uzturēšanu apstākļos, kas stingri ierobežo tā vairošanos, piemēram, tādā vides režīmā, kas neveicina diapauzi,

—	uzturēšanu tādā veidā, lai nerastos reproduktīvās stadijas vai veidojumu izplatība, piemēram, būtu jānovērš gaisa plūsmas,

—	pārbaudes, vai kaitīgo organismu kultūras ir tīras no parazītiem un citiem kaitīgiem organismiem,

—	attiecīgas materiāla kontroles programmas, lai izslēgtu kaitīgā organisma iespējamos pārnesējus,

—	attiecībā uz in vitro darbībām, darbu ar materiālu sterilos apstākļos: laboratorijas aprīkojumu ar iekārtām sterilu apstākļu uzturēšanai,

—	tādu kaitīgu organismu uzturēšanu, kurus izplata pārnesēji, apstākļos, kas izslēdz izplatību ar pārnesēja palīdzību, piemēram, reglamentētu tīkla acu izmēru, augsnes uzturēšanu,

—	sezonālu izolāciju, lai nodrošinātu, ka darbības veic periodos, kad ir vismazākā augu veselības apdraudējuma iespēja.

II PIELIKUMS

Pilnvaras paraugs kaitīgu organismu, augu, augu produktu un citu objektu ievešanai un/vai pārvietošanai izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

KARANTĪNAS PASĀKUMI, TO SKAITĀ TĀDU AUGU, AUGU PRODUKTU UN CITU OBJEKTU TESTĒŠANA, KURUS PAREDZĒTS ATBRĪVOT NO KARANTĪNAS

A DAĻA

Dažiem augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK III pielikumā uzskaitītiem objektiem piemērojamie pasākumi

I iedaļa. Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf. augi un to hibrīdi, izņemot augļus un sēklas

Augu materiālam piemēro attiecīgas terapijas procedūras, kā noteikts FAO/IPGRI Tehniskajās vadlīnijās.

Augu materiālam pēc 1. punktā minēto terapijas procedūru veikšanas pilnībā piemēro indeksācijas procedūras. Visu augu materiālu, to skaitā indikatoraugus, tur apstiprinātajās iekārtās I pielikumā minētajos karantīnas uzturēšanas apstākļos. Augu materiālu, ko paredzēts oficiāli atbrīvot no karantīnas, tur apstākļos, kas nodrošina normālu augu veģetācijas ciklu, un vizuāli pārbauda, vai pēc saņemšanas vai sekojoši atbilstīgos termiņos indeksācijas procedūru laikā neparādās kaitīgo organismu, to skaitā visu Direktīvā 2000/29/EK minēto attiecīgo kaitīgo organismu, pazīmes un simptomi.

2. punktā augu materiālu indeksē attiecībā uz kaitīgajiem organismiem (pārbaudot un identificējot) saskaņā ar šādu procedūru:

3.1.

Testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, to skaitā Citrus sinensis (L.) Osbeck, C. aurantifolia Christm. Swing, C. medica L., C. reticulata Blanco un Sesamum L., lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

a)	citrusu zaļēšanas baktēriju;

b)	citrusu plankumaino hlorozi;

c)	citrusu mozaīkas vīrusu;

d)	citrusu tristēzas vīrusu (visus izolātus);

e)	citrusu dzīslu enāciju koksnainos izaugumus;

leprozi;

g)	dabiskās izplatības porozi;

h)	sēni Phoma tracheiphila (Petri) Kanchaveli & Gikashvili;

i)	satsuma pundurainības vīrusu;

j)	citrusu spiroplazmu Spiroplasma citri Saglio et al.;

k)	driskaino lapu vīrusu;

l)	raganslotu (MLO);

m)	bakteriālās puves ierosinātājbaktēriju Xanthomonas campestris (visas citrusiem patogēnās rases).

3.2.

Tādu slimību kā bakteriālās iedegas un tai līdzīgu slimību testēšanai, kurām nav paredzētas īslaicīgas indeksācijas procedūras, pēc augu materiāla ievešanas dzinumu galotnes jāuzpotē uz sējeņu potcelmiem, kas audzēti sterilā substrātā, kā noteikts FAO/IPGRI Tehniskajās vadlīnijās, un iegūtajiem augiem jāpiemēro terapijas procedūras saskaņā ar 1. punktu.

Ja augu materiālā, kuram veic 2. punktā minētās vizuālās pārbaudes, ir novērotas kaitīgu organismu pazīmes vai simptomi, vajadzības gadījumā veic izmeklējumu, iekļaujot testēšanu, lai, ciktāl iespējams, noteiktu to kaitīgo organismu identitāti, kas izraisa šādas pazīmes un simptomus.

II iedaļa. Stādīšanai paredzētie Cydonia Mill., Malus Mill., Prunus L. un Pyrus L. augi un to hibrīdi un Fragaria L., izņemot sēklas

Augu materiālam piemēro attiecīgas terapijas procedūras, kā noteikts FAO/IPGRI Tehniskajās vadlīnijās.

Augu materiālam pēc 1. punktā minēto terapijas procedūru veikšanas pilnībā piemēro indeksācijas procedūras. Visu augu materiālu, to skaitā indikatoraugus, tur apstiprinātajās iekārtās I pielikumā izklāstītajos karantīnas uzturēšanas apstākļos. Augu materiālu, ko paredzēts oficiāli atbrīvot no karantīnas, tur apstākļos, kas nodrošina normālu augu veģetācijas ciklu, un vizuāli pārbauda, vai pēc saņemšanas vai sekojoši attiecīgos termiņos indeksācijas procedūru laikā veicina kaitīgo organismu, to skaitā visu Direktīvā 2000/29/EK minēto attiecīgo kaitīgo organismu, infekcijas pazīmju un simptomu rašanos.

2. punktā augu materiālu indeksē uz kaitīgajiem organismiem (pārbaudot un identificējot) saskaņā ar šādu kārtību:

3.1.

Fragaria L. gadījumā neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā arī indikatoraugus, to skaitā Fragaria vesca, F. virginiana un Chenopodium spp., lai atklātu vismaz šādus kaitīgus organismus:

a)	Arabis mozaīkas vīrusu;

b)	aveņu gredzenplankumainības vīrusu;

c)	zemeņu lapu čokurošanās vīrusu;

d)	zemeņu latento “C” vīrusu;

e)	zemeņu latento gredzenplankumainības vīrusu;

f)	zemeņu lapu apmaļu dzeltēšanas vīrusu;

g)	zemeņu lapu dzīslu balēšanas vīrusu;

h)	zemeņu raganslotu mikoplazmu;

i)	tomātu melnās gredzenplankumainības vīrusu;

j)	tomātu gredzenplankumainības vīrusu;

k)	Colletotrichum acutatum Simmonds;

l)	zemeņu sakņu puves ierosinātāja sēne Phytophthora fragariae Hickman var. fragariae Wilcox & Duncan;

m)	zemeņu bakteriālās puves ierosinātājs Xanthomonas fragariae Kennedy & King.

3.2.

Ābelēm Malus Mill. gadījumā:

ja augu materiāla izcelsme ir valstī, kura nav atzīta par brīvu no šādiem kaitīgiem organismiem:

a)	ābeļu proliferācijas vīrusa vai

b)	(Amerikas) ķiršu aslapainības vīrusa,

testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus attiecīgo kaitīgo organismu atklāšanai; un

ii)

neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

a)	tabakas gredzenplankumainības vīrusu;

b)	tomātu gredzenplankumainības vīrusu;

c)	bakteriālo iedegu ierosinātāju Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.

3.3.

Prunus L. gadījumā atbilstīgi katrai Prunus sugai:

ja augu materiāla izcelsme ir valstī, kura nav atzīta par brīvu no šādiem kaitīgiem organismiem:

a)	aprikožu hlorotiskās lapu ritināšanās mikoplazmas;

b)	(Amerikas) ķiršu aslapainības vīrusa vai

c)	persiku bakteriālās kalšanas ierosinātāja Pseudomonas syringae pv. persicae (Prunier et al.) Young et al.,

testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus attiecīgo kaitīgo organismu atklāšanai; un

ii)

neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

a)	sīko ķiršu patogēnu (ārpus Eiropas esošos izolātus);

b)	(Amerikas) persiku mozaīkas vīrusu;

c)	persiku neīsto riketsiju;

d)	persiku rozešu mozaīkas vīrusu;

e)	persiku rozešu mikoplazmu;

f)	persiku X-slimības mikoplazmu;

g)	persiku dzeltēšanas mikoplazmu;

h)	(Amerikas) plūmju joslu mozaīkas vīrusu;

i)	plūmju virālo baku vīrusu;

j)	tomātu gredzenplankumainības vīrusu;

k)	bakteriālās puves ierosinātāju Xanthomonas campestris pv. pruni (Smith) Dye.

3.4.

Cydonia Mill. un Pyrus L. gadījumā neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā arī indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgus organismus:

a)	bakteriālo iedegu ierosinātāju Erwinia amylovora (Burr.) Winsl. et al.;

b)	bumbieru nīkulības mikoplazmu.

Ja augu materiālā, kuram veic 2. punktā minētās vizuālās pārbaudes, ir novērotas kaitīgu organismu pazīmes vai simptomi, vajadzības gadījumā veic izmeklējumu, to skaitā testēšanu, lai, ciktāl iespējams, noteiktu to kaitīgo organismu identitāti, kas izraisa šādas pazīmes un simptomus.

III iedaļa. Vīnkoku Vitis L. augi, izņemot augļus

Augu materiālam piemēro attiecīgas terapijas procedūras, kā noteikts FAO/IPGRI Tehniskajās vadlīnijās.

Augu materiālam pēc 1. punktā minēto terapijas procedūru veikšanas pilnībā piemēro indeksācijas procedūras. Visu augu materiālu, to skaitā indikatoraugus, tur apstiprinātajās iekārtās I pielikumā izklāstītajos karantīnas uzturēšanas apstākļos. Augu materiālu, ko paredzēts oficiāli atbrīvot no karantīnas, tur apstākļos, kas nodrošina normālu augu veģetācijas ciklu, un vizuāli pārbauda, vai pēc saņemšanas vai sekojoši attiecīgajos termiņos indeksācijas procedūru laikā neparādās kaitīgo organismu, to skaitā Daktulosphaira vitifoliae (Fitch) un visu citu Direktīvā 2000/29/EK minēto attiecīgo kaitīgo organismu, pazīmes un simptomi.

2. punktā augu materiālu indeksē attiecībā uz kaitīgajiem organismiem (pārbaudot un identificējot) saskaņā ar šādu kārtību:

3.1.

Ja augu materiāla izcelsme ir valstī, kura nav atzīta par brīvu no šādiem kaitīgiem organismiem:

i)	Ajinashika slimības. Pārbaudē izmanto attiecīgu laboratorijas metodi. Negatīva rezultāta gadījumā augu materiālu indeksē attiecībā uz vīnkoka šķirnes “Koshu” un novēro vismaz divus veģetācijas ciklus;

ii)	vīnogu nīkulības vīrusa. Pārbaudē izmanto attiecīgus indikatoraugus, to skaitā šķirni “ Campbell Early ”, un novēro vienu gadu;

iii)	vasaras lāsumainības. Pārbaudē izmanto attiecīgus indikatoraugus, ieskaitot šķirnes “ Sideritis ”, “ Cabernet-Franc ” un “ Mission ”.

3.2.

Neatkarīgi no augu materiāla izcelsmes valsts testēšanā izmanto attiecīgas laboratorijas metodes un vajadzības gadījumā indikatoraugus, lai atklātu vismaz šādus kaitīgos organismus:

a)	krūmmelleņu lapu lāsumainības vīrusu;

b)	Flavescence dorée MLO un citus vīnogu dzeltēšanas ierosinātājus;

c)	persiku rozešu mozaīkas vīrusu;

d)	tabakas gredzenplankumainības vīrusu;

e)	tomātu gredzenplankumainības vīrusu (dzīslu dzeltēšanu un citas rases);

f)	baktēriju Xylella fastidiosa (Well & Raju);

g)	baktēriju Xylophilus ampelinus (Panagopoulos) Willems et al.

IV iedaļa. Stolonus vai bumbuļus veidojošo Solanum L. sugu vai to hibrīdu augi, kas paredzēti stādīšanai

Stādāmajam materiālam piemēro attiecīgas terapijas procedūras, kā noteikts FAO/IPGRI Tehniskajās vadlīnijās.

Visām stādāmā materiāla vienībām pēc 1. punktā minēto terapijas procedūru veikšanas piemēro indeksācijas procedūras. Visu stādāmo materiālu, to skaitā indikatoraugus, tur apstiprinātajās iekārtās saskaņā ar karantīnas veikšanas apstākļiem, kas noteikti I pielikumā. Stādāmo materiālu, ko paredzēts oficiāli atbrīvot no karantīnas, tur apstākļos, kas nodrošina normālu augu veģetācijas ciklu, un vizuāli pārbauda, vai pēc saņemšanas, kā arī indeksācijas procedūru laikā un pēc tam ar regulāriem starplaikiem līdz deģenerācijai neparādās kaitīgo organismu, tostarp visu Direktīvā 2000/29/EK uzskaitīto attiecīgo kaitīgo organismu un kartupeļu dzīslu dzeltēšanas slimības, pazīmes un simptomi.

Šīs iedaļas 2. punktā minētās indeksācijas procedūras izriet no tehniskajiem noteikumiem, kas noteikti 5. punktā, lai atklātu vismaz šādus kaitīgus organismus.

—

Baktērijas:

a)	Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al.;

b)	Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al.

—

Vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi:

a)	kartupeļu Andu latentais vīruss;

b)	kartupeļu melnās gredzenplankumainības vīruss;

c)	kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds;

d)	kartupeļu dzeltēšanas alfamovīruss;

e)	kartupeļu T tipa vīruss;

f)	kartupeļu Andu mozaīkas plankumainības vīruss;

g)	A, M, S, V, X un Y tipa (arī Yo, Yn un Yc) kartupeļu parastie vīrusi un kartupeļu lapu ritināšanās vīruss.

Tomēr attiecībā uz kartupeļu īstajām sēklām indeksācijas procedūras veic, lai atklātu vismaz iepriekš a) līdz e) apakšpunktā minētos vīrusus un vīrusiem līdzīgos organismus.

Stādāmajam materiālam, kuram veic 2. punktā minētās vizuālās pārbaudes un kuram ir novērotas kaitīgu organismu pazīmes un simptomi, vajadzības gadījumā veic izmeklējumu, tostarp testēšanu, lai, ciktāl iespējams, noteiktu to kaitīgo organismu identitāti, kas izraisa šādas pazīmes un simptomus.

Šīs iedaļas 3. punktā minētie tehniskie noteikumi ir šādi.

—

Baktērijas:

1.	Attiecībā uz bumbuļiem pārbaudīt katra bumbuļa pamatni. Standarta parauga apjoms ir 200 bumbuļi. Tomēr šo procedūru var piemērot paraugiem, kuros ir mazāk par 200 bumbuļiem.

2.	Attiecībā uz jauniem augiem un spraudeņiem, tostarp sīkaugiem, pārbaudīt stumbra apakšējos posmus, bet vajadzības gadījumā arī katras stādāmā materiāla vienības saknes.

3.	Attiecībā uz bumbuļus neveidojošām sugām ieteicams veikt pēcnācēju bumbuļu vai stumbru pamatņu testēšanu vienu normālu veģetācijas ciklu pēc 1. un 2. punktā minētās testēšanas veikšanas.

Attiecībā uz šīs iedaļas 1. punktā minēto materiālu Clavibacter michiganensis (Smith) Davis et al. ssp. sepedonicus (Spieckermann et Kotthoff) Davis et al. testēšanas metode ir Kopienas metode, kas noteikta Padomes Direktīvas 93/85/EEK (1) I pielikumā. Šo testēšanas metodi var piemērot attiecībā uz 2. punktā minēto materiālu.

5.	Attiecībā uz 1. punktā minēto materiālu Ralstonia solanacearum (Smith) Yabuuchi et al. testēšanas metode ir testa shēma, kas noteikta Padomes Direktīvas 98/57/EK (2) II pielikumā. Šo testēšanas metodi var piemērot attiecībā uz 2. punktā minēto materiālu.

—

Vīrusi un vīrusiem līdzīgi organismi, izņemot kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu:

Veģetatīvā materiāla (bumbuļu, jaunu augu un spraudeņu, tostarp sīkaugu) obligātā testēšana ietver seroloģisko testu, ko pirms ziedēšanas vai ziedēšanas laikā veic attiecībā uz katru no sarakstā minētajiem kaitīgajiem organismiem, izņemot kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīdu, un tam seko bioloģiskais tests materiālam, kurš seroloģiskajā testā bija negatīvs. Attiecībā uz kartupeļu lapu ritināšanās vīrusu veic divus seroloģiskos testus.

2.	Īsto sēklu obligātā testēšana ietver seroloģisko testu vai bioloģisko testu, ja seroloģiskais tests nav pieejams. Noteikti iesakām veikt negatīvo paraugu atkārtotu pārbaudi un robežlīnijas rezultātu testēšanu ar kādas citas metodes palīdzību.

Šīs iedaļas 1. un 2. punktā minēto seroloģisko un bioloģisko testēšanu veic siltumnīcā audzētiem augiem, no kuriem paņemti vismaz divi posmi no katra stumbra, ieskaitot jaunu pilnībā izveidojušos lapiņu katra stumbra augšpusē un kādu vecāku lapiņu no vidējā posma; paraugu ņemšanā izmanto katru stumbru iespējamās nesistēmiskās infekcijas dēļ. Veicot seroloģisko testēšanu, nešķiro lapiņas no atsevišķiem augiem, ja šķirošanas koeficients nav apstiprināts attiecībā uz izmantojuma metodi; taču var sašķirot no katra stumbra iegūtās lapiņas katra auga parauga izveidošanai. Veicot bioloģisko testēšanu, maksimālo šķirošanu veic ne vairāk kā pieciem augiem, potējot vismaz divkāršus indikatoraugus.

4.	Attiecīgie indikatoraugi, kas izmantojami 1. un 2. punktā minētajā bioloģiskajā testēšanā, ir augi, kurus uzskaitījusi Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācija (EPPO), vai kādi citi oficiāli atzīti indikatoraugi, kuri ir uzrādīti vīrusu atklāšanai.

5.	Vienīgi tieši pārbaudītu materiālu atbrīvo no karantīnas. Veicot acu indeksēšanu, var atbrīvot vienīgi pārbaudītās acs pēcnācēju. Bumbuli nevajadzētu atbrīvot, jo ir iespējamas problēmas ar nesistēmisko infekciju.

—

Kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds:

1.	Attiecībā uz visu materiālu testē siltumnīcā audzētus augus, tiklīdz tie ir labi izveidojušies, taču pirms ziedēšanas un ziedputekšņu veidošanās. Sadīgušu bumbuļu/in vitro augu/nelielu dīgstu testēšanu uzskata vienīgi par iepriekšēju testu.

2.	Paraugus ņem no lapiņām, kas pilnībā attīstījušās, katra auga stumbra augšpusē.

3.	Visu testēšanai paredzēto materiālu audzē temperatūrā, kas nav zemāka par 18 °C (vēlams temperatūrā, kas augstāka par 20 °C), un vismaz ar 16 stundu gaismas periodu.

4.	Testēšanu veic ar radioaktīvām vai radioneaktīvām cDNA vai RNA zondēm, ar return-PAGE (ar sudraba plankumiem) vai RT-PCR.

5.	Maksimālā šķirošanas likme attiecībā uz zondēm un return-PAGE ir 5. Jānovērtē šīs vai lielākas šķirošanas likmes izmantošana.

B DAĻA

Augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK II un IV pielikumā uzskaitītajiem objektiem piemērojamie pasākumi

Pie oficiālajiem karantīnas pasākumiem pieskaita attiecīgu pārbaudi vai testēšanu attiecīgajiem Direktīvas 2000/29/EK I un II pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem, ko veic, ievērojot Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā izklāstītās īpašās prasības. Attiecībā uz šādām īpašām prasībām karantīnas pasākumos izmanto Direktīvas 2000/29/EK IV pielikumā izklāstītās metodes vai citus oficiāli apstiprinātus pasākumus.

Saskaņā ar 1. punkta noteikumiem jāatzīst, ka augi, augu produkti un citi objekti ir brīvi no Direktīvas 2000/29/EK I, II un IV pielikumā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, kas uzskatāmi par kaitīgiem šiem augiem, augu produktiem un citiem objektiem.

(1) OV L 259, 18.10.1993., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/56/EK (OV L 182, 4.7.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 235, 21.8.1998., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/63/EK (OV L 206, 27.7.2006., 36. lpp.).

IV PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar grozījumu

(minēta 5. pantā)

Komisijas Direktīva 95/44/EK	(OV L 184, 3.8.1995., 34. lpp.)
Komisijas Direktīva 97/46/EK	(OV L 204, 31.7.1997., 43. lpp.)

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts likumdošanā

(minēti 5. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
95/44/EK	1996. gada 1. februāris
97/46/EK	1998. gada 1. janvāris

V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 95/44/EK	Šī direktīva
1. pants, 1. punkts	1. pants, 1. punkts
1. pants, 2. punkts, ievadteikums	1. pants, 2. punkts, ievadteikums
1. pants, 2. punkts, pirmais ievilkums	1. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, otrais ievilkums	1. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, trešais ievilkums	1. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, ceturtais ievilkums	1. pants, 2. punkts, d) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, piektais ievilkums	1. pants, 2. punkts, e) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, sestais ievilkums	1. pants, 2. punkts, f) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, septītais ievilkums	1. pants, 2. punkts, g) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, astotais ievilkums	1. pants, 2. punkts, h) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, devītais ievilkums	1. pants, 2. punkts, i) apakšpunkts
1. pants, 2. punkts, desmitais ievilkums	1. pants, 2. punkts, j) apakšpunkts
2. un 3. pants	2. un 3. pants
4. pants, 1. punkts	—
4. pants, 2. punkts	4. pants
—	5. pants
5. pants	6. pants
6. pants	7. pants
I, II un III pielikums	I, II un III pielikums
—	IV pielikums
—	V pielikums

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/56

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 16. jūnijs),

ar ko koriģē piemaksas, kuras paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu

(2008/451/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Lēmumu 2003/479/EK (1) un jo īpaši tā 15. panta 7. punktu,

ņemot vērā Lēmumu 2007/829/EK (2) un jo īpaši tā 15. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 7. punktu un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 6. punktu paredz, ka dienas un ikmēneša pabalstus koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Kopienas amatpersonu pamatalgu koriģēšanu.

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 420/2008 (2008. gada 14. maijs), ar ko no 2007. gada 1. jūlija koriģē ierēdņu un pārējo Eiropas Kopienu darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus attiecībā uz šiem atalgojumiem un pensijām (3), Padome ir pieņēmusi Kopienas amatpersonu atalgojuma un pensijas korekciju 1,4 % apjomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 1. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 1. punktā minētās summas EUR 29,44 un EUR 117,74 attiecīgi aizstāj ar EUR 29,85 un EUR 119,39.

2. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 2. punktā un Lēmuma 2007/829/EK 15. panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Attālums starp darbā pieņemšanas vietu un norīkojuma vietu (km)	Summa EUR
0–150	0,00
> 150	76,74
> 300	136,42
> 500	221,71
> 800	358,14
> 1 300	562,80
> 2 000	673,67”

3. Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 4. punktā minēto summu EUR 29,44 aizstāj ar EUR 29,85.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Luksemburgā, 2008. gada 16. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. RUPEL

(1) Padomes Lēmums 2003/479/EK (2003. gada 16. jūnijs) par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes ģenerālsekretariātu (OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp.). Lēmums atcelts ar Lēmumu 2007/829/EK.

(2) Padomes Lēmums 2007/829/EK (2007. gada 5. decembris) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu (OV L 327, 13.12.2007., 10. lpp.).

(3) OV L 127, 15.5.2008., 1. lpp.

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/58

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 6. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu 2007/27/EK, ar ko pieņem dažus pārejas posma pasākumus attiecībā uz svaigpiena piegādēm pārstrādes uzņēmumiem un šā piena pārstrādi Rumānijā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasības

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2404)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/452/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 42. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/27/EK (1) ir noteikti to Rumānijas piena pārstrādes uzņēmumu saraksti, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (2) strukturālajām prasībām (“prasībām atbilstoši uzņēmumi”) un kam atļauts saņemt un pārstrādāt svaigpienu, kurš neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (3) prasībām (“prasībām neatbilstošs piens”).

(2)

Lēmuma 2007/27/EK pielikuma I nodaļā uzskaitīti prasībām atbilstošie uzņēmumi, kuriem ir atļauts saņemt un bez nodalīšanas pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu, bet II nodaļā – prasībām atbilstošie uzņēmumi, kuriem ir atļauts saņemt un atsevišķi pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu.

(3)	Pieci uzņēmumi, kuri ir minēti Lēmuma 2007/27/EK pielikuma I nodaļā, ir nolēmuši pārstrādāt tikai prasībām atbilstošu pienu. Viens uzņēmums ir pārtraucis darbību. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no minētā pielikuma I nodaļas saraksta.

(4)

Turklāt vēl trīs uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās plānu un tagad pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktu prasībām. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms. Minētie uzņēmumi bez nodalīšanas pārstrādā prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu, un tie jāpievieno Lēmuma 2007/27/EK pielikuma I nodaļā paredzētajam sarakstam.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmuma 2007/27/EK pielikuma I nodaļa.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/27/EK pielikuma I nodaļu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 6. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 8, 13.1.2007., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/557/EK (OV L 212, 14.8.2007., 15. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2007/27/EEK pielikuma I nodaļu groza šādi.

Svītro šādus uzņēmumus:

4	L 52	SC Trinitrom SRL	Gepiu, județul Bihor, 417149
7	L 5	SC Ancal SRL	Saucenița, județul Botoșani, 717468
8	L 77	SC Milk Way Company SRL	Prigor, județul Caraș-Severin, 327305
9	L 74	SC Cremont SRL	Aghireșu, județul Cluj, 407005
10	L 42	SC Lacto Panait SRL	Crucea, județul Constanța, 907305
29	L 37	SC Magnolia Comlact SRL	Țapu, județul Sibiu, 556123

Pievieno šādus uzņēmumus:

32	L 95	S.C. Marion Invest SRL	Crânguri, Jud. Dambovița, 137170
33	L 21	S.C. I.L. Mureș S.A.	Târgu Mureș, Jud. Mureș, 540390
34	L 96	S.C. Prod A.B.C. Company SRL	Grumăzești, Jud. Neamț, 617235

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/60

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 10. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu 2006/139/EK attiecībā uz to iestāžu sarakstu Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras ir apstiprinātas cūku ciltsgrāmatas vai reģistra uzturēšanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2472)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/453/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 23. jūnija Direktīvu 94/28/EK, ar ko nosaka principus, kas attiecas uz zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem noteikumiem, kurus piemēro no trešām valstīm importētajiem dzīvniekiem, to spermai, olšūnām un embrijiem, un kura groza Direktīvu 77/504/EEK par tīršķirnes vēršu ģints sugu vaislas dzīvniekiem (1), un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 7. februāra Lēmums 2006/139/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 94/28/EK attiecībā uz to iestāžu sarakstu trešās valstīs, kuras ir apstiprinātas atsevišķu dzīvnieku sugu ciltsgrāmatu vai reģistra uzturēšanai (2), nosaka, ka dalībvalstīm atļauts importēt noteiktu sugu vaislas dzīvniekus, to spermu, olšūnas un embrijus kā “tīršķirnes” vai “hibrīdus” tikai tad, ja tie ir iegrāmatoti vai reģistrēti ciltsgrāmatā vai reģistrā, kuru uztur minētajā lēmumā minēta iestāde.

(2)	Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas Lēmuma 2006/139/EK pielikumā pievienot vienu iestādi atbilstošajiem valsts ierakstiem, kas attiecas uz cūkām.

(3)	Amerikas Savienotās Valstis ir iesniegušas garantijas par atbilstību attiecīgajām Kopienas tiesību aktos un īpaši Direktīvā 94/28/EK noteiktajām prasībām.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmuma 2006/139/EK pielikums.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zootehnikas pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/139/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. jūnija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 10. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.

(2) OV L 54, 24.2.2006., 34. lpp.

PIELIKUMS

Sadaļā “Suga: Cūkas” Lēmuma 2006/139/EK pielikuma VII punktam pievieno šādu tekstu:

“ PIC (Pig Improvement Company) – North America

100 Bluegrass Commons Boulevard

Suite 2200

Hendersonville

TN 37075

Tālr.: (1-615) 265-2700

Tīmekļa vietne: http://www.pic.com”.

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/62

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2008. gada 30. maijs)

par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: nātrija hromāts, nātrija dihromāts un 2,2′,6,6′-tetrabrom-4,4′-izopropilidēndifenols (tetrabrombisfenols A)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2256)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/454/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 143/97 (2) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2364/2000 (3) attiecīgi par prioritāro vielu trešo un ceturto sarakstu, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 793/93, par prioritārām identificētas šādas vielas:

—	nātrija hromāts,

—	nātrija dihromāts,

—	2,2′,6,6′-tetrabrom-4,4′-izopropilidēndifenols (tetrabrombisfenols A).

(2)

Ziņotājas dalībvalstis, kas izraudzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Regulu (EK) Nr. 143/97, ievērojot Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (4), ir pabeigušas riska faktoru novērtēšanas pasākumus, kas attiecas uz šo vielu kaitīgumu cilvēka organismam un videi, kā arī piedāvājušas riska samazināšanas stratēģiju.

(3)	Notikušas apspriedes ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE) un ar Veselības un vides risku zinātnisko komiteju (SCHER), kuras sniegušas atzinumus par ziņotāju dalībvalstu veikto riska novērtējumu. Atzinumi publicēti šo zinātnisko komiteju tīmekļa vietnēs.

(4)	Riska novērtējuma rezultāti un papildu informācija par risku ierobežošanas stratēģijām apkopota Komisijas paziņojumā (5).

(5)	Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, ir lietderīgi attiecībā uz šīm vielām ieteikt konkrētus pasākumus to radītā riska samazināšanai.

(6)	Riska samazināšanas pasākumi, kas ieteicami strādājošajiem, jāapsver to tiesību normu kontekstā, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo tās uzskata par pietiekamām, lai līdz vajadzīgajam līmenim samazinātu ar konkrētajām vielām saistītos riska faktorus.

(7)	Šajā ieteikumā paredzētie riska samazināšanas pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu,

AR ŠO IESAKA.

1. IEDAĻA

NĀTRIJA HROMĀTS

(CAS Nr. 7775-11-3; Einecs Nr. 231-889-5)

Riska samazināšanas pasākumi strādājošajiem (1) un videi (2, 3, 4, 5, 6)

Darba devējiem, kas izmanto hroma(VI) savienojumus pigmentu un krāsvielu ražošanai, metālu virsmas ķīmiskai apstrādei, galvaniskajiem pārklājumiem un par kodnēm vilnas krāsošanai, jāievēro jebkuri metodiskie norādījumi, kas izstrādāti nozarei valsts līmenī, kas balstās uz praktiskām un nesaistošām vadlīnijām, kā norādīts Padomes Direktīvas 98/24/EK (6) 12. panta 2. punktā.

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK (7), par hroma(VI) savienojumiem paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (turpmāk tekstā – LPTP).

Dalībvalstīm stingri jāuzrauga LPTP ieviešana par hroma(VI) savienojumiem un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

Lai vienkāršotu emisijas atļauju piešķiršanu un kontroli atbilstīgi Direktīvai 2008/1/EK, hroms(VI) jāiekļauj pastāvīgajā darba programmā par pamatnostādņu izstrādāšanu labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

Lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta vide, attiecīgos gadījumos vietējās emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

Attiecībā uz ūdenstilpnēm, kurās hroma(VI) savienojumu emisijas var radīt riskus, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosaka vides kvalitātes standartus (turpmāk tekstā – EQS) un piesārņojuma samazināšanas valsts līmeņa pasākumus, lai sasniegtu EQS līdz 2015. gadam atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK (8).

2. IEDAĻA

NĀTRIJA DIHROMĀTS

(CAS Nr. 10588-01-9; Einecs Nr. 234-190-3)

Riska samazināšanas pasākumi strādājošajiem (7) un videi (8, 9, 10, 11, 12)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, par hroma(VI) savienojumiem paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP).

Dalībvalstīm stingri jāuzrauga LPTP ieviešana par hroma(VI) savienojumiem un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāziņo Komisijai par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

10)

11)

Lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta vide, attiecīgos gadījumos vietējās emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

12)

Attiecībā uz ūdenstilpnēm, kurās hroma(VI) savienojumu emisijas var radīt draudus, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosaka EQS un piesārņojuma samazināšanas valsts līmeņa pasākumus, lai sasniegtu EQS līdz 2015. gadam atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Direktīvai 2000/60/EK minētos.

3. IEDAĻA

2,2′,6,6′-TETRABROM-4,4′-IZOPROPILIDĒNDIFENOLS (TETRABROMBIFENOLS A)

(CAS Nr. 79-94-7; Einecs Nr. 201-236-9)

Vides riska samazināšanas pasākumi (13, 14)

13)

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK, par TBBPA paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu, ievērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP).

14)

Lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta vide, attiecīgos gadījumos vietējās TBBPA emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

4. IEDAĻA

ADRESĀTI

15)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un visām nozarēm, kas minētās vielas importē, ražo, transportē, glabā, sagatavo preparātu veidā vai citādi pārstrādā, izmanto, iznīcina vai reģenerē.

Briselē, 2008. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 25, 28.1.1997., 13. lpp.

(3) OV L 273, 26.10.2000., 5. lpp.

(4) OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

(5) OV C 152, 18.6.2008., 11. lpp.

(6) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/30/EK (OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.).

(7) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(8) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/32/EK (OV L 81, 20.3.2008., 60. lpp.).

18.6.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/65

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2008. gada 30. maijs)

par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: hroma trioksīds, amonija dihromāts un kālija dihromāts

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2326)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/455/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 23. marta Regulu (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 793/93, novērtēšanai saskaņā ar Komisijas 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 143/97 par prioritāro vielu trešo sarakstu, kā paredzēts saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (2), par prioritārām identificētas šādas vielas:

—	hroma trioksīds,

—	amonija dihromāts,

—	kālija dihromāts.

(2)

Ziņotāja dalībvalsts, kas izraudzīta saskaņā ar šo regulu, ievērojot Komisijas 1994. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1488/94, ar ko nosaka principus esošo vielu riska faktoru novērtēšanai attiecībā uz cilvēkiem un vidi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (3), ir pabeigusi riska faktoru novērtēšanas pasākumus, kas attiecas uz šo vielu bīstamības novērtēšanu cilvēka organismam un videi, un ierosinājusi riska samazināšanas stratēģiju.

(3)	Notikušas apspriedes ar Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātnisko komiteju (SCTEE), un tā ir sniegusi atzinumus par ziņotājas dalībvalsts veikto riska novērtējumu. Atzinumi publicēti šīs zinātniskās komitejas tīmekļa vietnē.

(4)	Riska novērtējuma rezultāti un papildu informācija par risku ierobežošanas stratēģijām apkopoti attiecīgajā Komisijas paziņojumā (4).

(5)	Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, ir lietderīgi attiecībā uz šīm vielām ieteikt konkrētus pasākumus to radītā riska samazināšanai.

(6)	Riska samazināšanas pasākumi, kas ieteicami strādājošajiem, jāapsver to tiesību normu kontekstā, kas attiecas uz strādājošo aizsardzību, jo tās uzskata par pietiekamām, lai līdz vajadzīgajam līmenim samazinātu ar konkrētajām vielām saistītos riska faktorus.

(7)	Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. panta 1. punktu,

AR ŠO IESAKA.

1. IEDAĻA

HROMA TRIOKSĪDS

(CAS Nr. 1333-82-0; Einecs Nr. 215-607-8)

AMONIJA DIHROMĀTS

(CAS Nr. 7789-09-05; Einecs Nr. 232-143-1)

KĀLIJA DIHROMĀTS

(CAS Nr. 7778-50-9; Einecs Nr. 231-906-6)

Riska samazināšanas pasākumi strādājošajiem (1) un videi (2, 3, 4, 5, 6)

Darba devējiem, kas izmanto hroma (VI) savienojumus pigmentu un krāsvielu ražošanai, metālu virsmas ķīmiskajai apstrādei, metālu galvaniskajiem pārklājumiem un par kodnēm vilnas krāsošanai, ir jāievēro metodiski norādījumi, kas nozarei valsts līmenī izstrādāti, pamatojoties uz praktiskām nesaistošām vadlīnijām, kuras Komisija pieņēmusi saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/24/EK (5) 12. panta 2. punktu.

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes atļaujās, ko izdod saskaņā ar Direktīvu 2008/1/EK (6), par hroma(VI) savienojumiem paredz nosacījumus, emisijas robežvērtības vai tiem ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, lai, ņemot vērā attiecīgo iekārtu tehniskos parametrus, ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, to ekspluatācija notiktu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP).

Dalībvalstīm stingri jāuzrauga LPTP ieviešana attiecībā uz hroma (VI) savienojumiem un LPTP informācijas apmaiņas satvarā jāinformē Komisija par visām svarīgākajām ar to saistītajām izstrādēm.

Lai nodrošinātu vides riska novēršanu, attiecīgos gadījumos vietējās emisijas vidē jākontrolē saskaņā ar valsts noteikumiem.

Īpaši attiecībā uz hroma (VI) savienojumu reducēšanu par hroma (III) savienojumiem izmantošanai miecēšanas šķīdumiem uz vietas ādu apstrādes uzņēmumos tiek ierosināts nākamajā redakcijā LPTP atsauces dokumentam ādu apstrādes uzņēmumiem iekļaut attiecīgas norādes par to, ka hroma (VI) savienojumu reducēšana uz vietas uzņēmumos par hroma (III) savienojumiem miecēšanas šķīdumu pagatavošanai nav uzskatāma par LPTP.

Ūdenstilpēm gadījumos, kad hroma (VI) emisijas var radīt vides risku, attiecīgās dalībvalstis nosaka tādus vides kvalitātes standartus (EQS) un valsts līmeņa pasākumus piesārņojuma samazināšanai, kas nodrošina, ka līdz 2015. gadam tiek sasniegti vides kvalitātes standarti, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (7).

2. IEDAĻA

ADRESĀTI

Briselē, 2008. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2) OV L 25, 28.1.1997., 13. lpp.

(3) OV L 161, 29.6.1994., 3. lpp.

(4) OV C 152, 18.6.2008., 1. lpp.

(5) OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/30/EK (OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.).

(6) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.

(7) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/32/EK (OV L 81, 20.3.2008., 60. lpp.).

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 158

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. gadagājums 2008. gada 18. jūnijs

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 551/2008 (2008. gada 17. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 552/2008 (2008. gada 17. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2430/1999, (EK) Nr. 2380/2001 un (EK) Nr. 1289/2004 attiecībā uz atļaujas nosacījumiem konkrētām dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 553/2008 (2008. gada 17. jūnijs), ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 554/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par atļauju izmantot 6-fitāzi (Quantum Phytase) kā dzīvnieku barības piedevu ( 1 )	14
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas direktīva 2008/60/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko nosaka pārtikas produktos lietojamo saldinātāju tīrības kritērijus (Kodificēta versija) ( 1 )	17
	*	Komisijas Direktīva 2008/61/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 2000/29/EK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām (Kodificēta versija)	41

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/451/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 16. jūnijs), ar ko koriģē piemaksas, kuras paredzētas Lēmumā 2003/479/EK un Lēmumā 2007/829/EK par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu	56
	Komisija
	2008/452/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 6. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2007/27/EK, ar ko pieņem dažus pārejas posma pasākumus attiecībā uz svaigpiena piegādēm pārstrādes uzņēmumiem un šā piena pārstrādi Rumānijā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasības (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2404) ( 1 )	58
	2008/453/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 10. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2006/139/EK attiecībā uz to iestāžu sarakstu Amerikas Savienotajās Valstīs, kuras ir apstiprinātas cūku ciltsgrāmatas vai reģistra uzturēšanai (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2472) ( 1 )	60
	IETEIKUMI
	Komisija
	2008/454/EK
*	Komisijas Ieteikums (2008. gada 30. maijs) par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: nātrija hromāts, nātrija dihromāts un 2,2′,6,6′-tetrabrom-4,4′-izopropilidēndifenols (tetrabrombisfenols A) (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2256) ( 1 )	62
	2008/455/EK
*	Komisijas Ieteikums (2008. gada 30. maijs) par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: hroma trioksīds, amonija dihromāts un kālija dihromāts (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2326) ( 1 )	65


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ