ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 157

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 17. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 538/2008 (2008. gada 29. maijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 539/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

13

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 540/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko attiecībā uz veidlapu paraugiem groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

15

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 541/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar ko pielāgo konkrētas nozvejas kvotas 2008. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei

23

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 542/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos, I un II pielikumu attiecībā uz ciflutrīnu un lektīnu, kas iegūts no sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris) ( 1 )

43

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 543/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

46

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 544/2008 (2008. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melno paltusu EK ūdeņos IIa un IV zonā; EK un starptautiskajos ūdeņos VI zonā

88

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 545/2008 (2008. gada 16. jūnijs), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

90

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 546/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1399/2007, attiecībā uz dažiem Šveices izcelsmes gaļas produktiem

92

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 547/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar cūkgaļas tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1382/2007

93

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 548/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 812/2007

94

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 549/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2008. gada jūnija pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 979/2007

95

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 550/2008 (2008. gada 16. jūnijs) par cūkgaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 20078. gada jūnijs pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 806/2007

96

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/448/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 23. maijs) par Dānijas paziņotajiem valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2168)

98

 

 

2008/449/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 10. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/155/EK attiecībā uz dažām embriju ieguves un sagatavošanas grupām Austrālijā, Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2466)  ( 1 )

108

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2008/450/KĀDP (2008. gada 16. jūnijs) par Eiropas Savienības turpmāku ieguldījumu konflikta izšķiršanas procesā Gruzijā/Dienvidosetijā

110

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 538/2008

(2008. gada 29. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1386/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus (1), un jo īpaši tās 70. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ievieš konkrētus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (turpmāk – “NAFO”) pieņemtus saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumus.

(2)

Divdesmit devītajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2007. gada septembrī, NAFO pieņēma virkni grozījumu tās saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos. Šie grozījumi skar nosacījumus attiecībā uz linuma acs izmēriem, nozvejas pārkraušanu citā kuģī, zvejas apgabalu slēgšanu nolūkā nodrošināt koraļļu aizsardzību, ziņojumiem par nozveju, nopietna pārkāpuma definīciju, produktu kodiem, ostā veiktu inspekciju ziņojumu formātu, kā arī tehniskās prasības attiecībā uz aizborta kāpnēm.

(3)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 1386/2007 ir konstatētas kļūdas, kas ir jālabo, – ir vairākas kļūdas savstarpējās norādēs, un VII pielikuma 3. punktā trūkst konkrētu elementu.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1386/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1386/2007 ar šo groza šādi:

1)

regulas 3. pantu papildina ar šādu 20. punktu:

“20)

“pārkraušana citā kuģī” ir jebkāda zvejas resursu vai zvejas produktu daudzuma, kas paturēts uz kuģa, pārvietošana pāri bortam no viena zvejas kuģa uz otru.”;

2)

regulas 7. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.   Kuģi, kas ar pelaģiskajiem traļiem zvejo sarkanasarus 3O rajonā, lieto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 90 mm.”;

3)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“12. pants

Zvejai ierobežoti apgabali

1.   Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:

Apgabals

1. koordināta

2. koordināta

3. koordināta

4. koordināta

Orphan Knoll

50.00.30 N

45.00.30 W

51.00.30 N

45.00.30 W

51.00.30 N

47.00.30 W

50.00.30 N

45.00.30 W

Corner jūras pacēlumi

35.00.00 N

48.00.00 W

36.00.00 N

48.00.00 W

36.00.00 N

52.00.00 W

35.00.00 N

52.00.00 W

Newfoundland jūras pacēlumi

43.29.00 N

43.20.00 W

44.00.00 N

43.20.00 W

44.00.00 N

46.40.00 W

43.29.00 N

46.40.00 W

New England jūras pacēlumi

35.00.00 N

57.00.00 W

39.00.00 N

57.00.00 W

39.00.00 N

64.00.00 W

35.00.00 N

64.00.00 W

2.   Turpmāk norādītais apgabals 3O rajonā ir slēgts visām zvejas darbībām, kurās izmanto zvejas rīkus, kuriem ir saskare ar grunti. Slēgto apgabalu nosaka, savienojot šādas koordinātas (pēc kārtas un atpakaļ uz 1. koordinātu):

Punkta Nr.

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

1

42°53′00″N

51°00′00″W

2

42°52′04″N

51°31′44″W

3

43°24′13″N

51°58′12″W

4

43°24′20″N

51°58′18″W

5

43°39′38″N

52°13′10″W

6

43°40′59″N

52°27′52″W

7

43°56′19″N

52°39′48″W

8

44°04′53″N

52°58′12″W

9

44°18′38″N

53°06′00″W

10

44°18′36″N

53°24′07″W

11

44°49′59″N

54°30′00″W

12

44°29′55″N

54°30′00″W

13

43°26′59″N

52°55′59″W

14

42°48′00″N

51°41′06″W

15

42°33′02″N

51°00′00″W”

4)

regulas 19. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem apliecina ietilpības plānu pareizību visiem kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 14. pantu. Kuģa kapteinis nodrošina to, ka tāda apliecinājuma kopija atrodas uz kuģa un to pēc pieprasījuma uzrāda inspektoram.”;

5)

regulas 21. panta 2. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:

“f)

nozveju pirms iebraukšanas 3L rajonā un izbraukšanas no tā. Šos ziņojumus sagatavo kuģi, kas zvejo garneles 3L rajonā, un tos nosūta vienu stundu pirms šā rajona robežas šķērsošanas. Ziņojumā norāda nozveju, kas uzņemta kuģī kopš iepriekšējā nozvejas ziņojuma, pa rajoniem un sugām (trīsburtu kods) kilogramos, noapaļojot līdz tuvākajiem 100 kg.”;

6)

regulas 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Pēc novērotā kuģa kapteiņa lūguma viņam var iesniegt 28. panta 1. punktā minētā novērotāja ziņojuma kopiju.”;

7)

regulas 32. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kas saņem novērotāja pārskatu saskaņā ar 28. pantu, izvērtē tā saturu un secinājumus.”;

8)

regulas 47. pantu groza šādi:

a)

panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)

nodrošina aizborta kāpnes, kas uzbūvētas un tiek izmantotas, kā aprakstīts NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumos;”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“b)a

ja izmanto mehānisko pacēlāju, nodrošina, ka tā palīgaprīkojums ir valsts administrācijas apstiprināts. Tā konstrukcija un uzbūve ir tāda, lai nodrošinātu inspektoram drošu nokļūšanu uz kuģa un nokāpšanu no kuģa, to skaitā drošu piekļuvi klājam no pacēlāja, un otrādi. Šā panta b) punktam atbilstīgas aizborta kāpnes tur uz klāja pacēlāja tuvumā, un tās ir gatavas tūlītējai izmantošanai;”;

9)

regulas II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas I pielikumā;

10)

regulas VII pielikumu groza atbilstīgi šīs regulas II pielikumam;

11)

regulas XII pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas III pielikumā;

12)

regulas XIII pielikumu svītro;

13)

regulas XIV pielikuma b) daļu aizstāj ar tekstu šīs regulas IV pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 29. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.


I PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Turpmāk sniegts to krājumu uzskaitījums, par kuriem jāziņo saskaņā ar 22. pantu.

ANG/N3NO

Lophius americanus

Amerikas jūrasvelns

CAA/N3LMN

Anarhichas lupus

Atlantijas vilkzivs

CAP/N3LM

Mallotus villosus

Moiva

CAT/N3LMN

Anarhichas spp.

Vilkzivis (citur nenorādītas)

HAD/N3LNO

Melanogrammus aeglefinus

Pikša

HAL/N23KL

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HAL/N3M

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HAL/N3NO

Hippoglossus hippoglossus

Paltuss

HER/N3L

Clupea harengus

Siļķe

HKR/N2J3KL

Urophycis chuss

Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele

HKR/N3MNO

Urophycis chuss

Sarkanā Amerikas jūrasvēdzele

HKS/N3LMNO

Merlucius bilinearis

Sudrabotais heks

RNG/N23

Coryphaenoides rupestris

Strupdeguna garaste

HKW/N2J3KL

Urophycis tenuis

Baltā Amerikas jūrasvēdzele

POK/N3O

Pollachius virens

Saida

PRA/N3M

Pandalus borealis

Ziemeļu garnele

RHG/N23

Macrourus berglax

Makrūrzivs

SKA/N2J3K

Raja spp.

Rajas

SKA/N3M

Raja spp.

Rajas

SQI/N56

Illex illecebrosus

Īsspuru kalmārs

VFF/N3LMN

Nesašķirotas, nenoteiktas zivis

WIT/N3M

Glyptocephalus cynoglossus

Sarkanā plekste

YEL/N3M

Limanda ferruginea

Dzeltenastes plekste”


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1386/2007 VII pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ziņojums “Nozveja”

Datu elements

Lauka kods

Obligāts (O)/pēc izvēles (I)

Piezīmes

Ieraksta sākums

SR

O

Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu

Adresāts

AD

O

Ziņojuma dati: adresāts, NAFO gadījumā norāda “XNW”

Sūtītājs

FR

O

Ziņojuma sūtītājs

Kārtas numurs

SQ

O

Ziņojuma dati: ziņojuma sērijas numurs kārtējā gadā

Ziņojuma veids

TM

O

Ziņojuma dati: ziņojuma veids, nozvejas ziņojumam norāda “CAT”

Radio izsaukuma signāls

RC

O

Kuģa reģistrācijas dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Reisa numurs

TN

I

Darbības dati: zvejas reisa sērijas numurs kārtējā gadā

Kuģa nosaukums

NA

I

Kuģa reģistrācijas dati: kuģa nosaukums

Līgumslēdzēja puse

Iekšējais atsauces numurs

IR

I

Kuģa reģistrācijas dati: Līgumslēdzējas puses piešķirts kuģa numurs – karoga valsts ISO trīsburtu kods un numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

I

Kuģa reģistrācijas dati: kuģa borta numurs

Attiecīgais apgabals

RA

O

NAFO rajons, kurā kuģis ir iebraucis

Ģeogrāfiskais platums

LA

O (1)

Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī

Ģeogrāfiskais garums

LO

O (1)

Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī

Nozveja

CA

 

Darbības dati: kopējā uz kuģa paturētā nozveja pa sugām vai nu kopš zvejas sākuma pārvaldības apgabalā, vai kopš iepriekšējā ziņojuma par nozveju, vajadzības gadījumā – pa pāriem

Suga

O

FAO sugu kods

Dzīvsvars

O

Dzīvsvars kilogramos (noapaļot līdz tuvākajiem 100 kilogramiem)

Zvejas dienu skaits

DF

O

Darbības dati: zvejas dienu skaits NAFO pārvaldības apgabalā kopš zvejas sākuma vai kopš iepriekšējā ziņojuma par nozveju

Datums

DA

O

Ziņojuma dati: ziņojuma nosūtīšanas diena

Laiks

TI

O

Ziņojuma dati: ziņojuma nosūtīšanas laiks

Ieraksta beigas

ER

O

Sistēmas dati: norāda ieraksta beigas


(1)  Pēc izvēles, ja kuģi novēro ar satelītsistēmas palīdzību.”


III PIELIKUMS

“XII PIELIKUMS

Ostā veiktas inspekcijas ziņojums

Image

Image

Image

Image

Image

Image


IV PIELIKUMS

“XIV PIELIKUMS, b) DAĻA

Produkta veidu kodi

Kods

Produkta veids

A

Veseli – saldēti

B

Veseli – saldēti (vārīti)

C

Ķidāti, ar galvu – saldēti

D

Ķidāti, bez galvas – saldēti

E

Ķidāti, bez galvas – bez spurām un astes – saldēti

F

Fileja bez ādas – ar asakām – saldēta

G

Fileja bez ādas – bez asakām – saldēta

H

Fileja ar ādu – ar asakām – saldēta

I

Fileja ar ādu – bez asakām – saldēta

J

Sālītas zivis

K

Marinētas zivis

L

Konservēti produkti

M

Eļļa

N

Milti, ražoti no veselām zivīm

O

Milti, ražoti no apstrādes subproduktiem

P

Citi (precizēt)”


17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 539/2008

(2008. gada 16. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 17. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 16. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

44,6

MK

36,7

TR

59,3

ZZ

46,9

0707 00 05

JO

151,2

TR

119,3

ZZ

135,3

0709 90 70

TR

103,9

ZZ

103,9

0805 50 10

AR

123,7

EG

150,8

US

132,6

ZA

121,6

ZZ

132,2

0808 10 80

AR

101,4

BR

84,3

CL

92,5

CN

92,5

MK

63,0

NZ

111,5

US

104,5

UY

84,0

ZA

82,9

ZZ

90,7

0809 10 00

IL

124,0

TR

230,0

ZZ

177,0

0809 20 95

TR

401,5

US

429,2

ZZ

415,4

0809 30 10, 0809 30 90

EG

182,1

US

239,8

ZZ

211,0

0809 40 05

IL

190,0

TR

223,9

ZZ

207,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 540/2008

(2008. gada 16. jūnijs),

ar ko attiecībā uz veidlapu paraugiem groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Regulu (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) grozīja Starptautiskās drošības vadības (ISM) kodeksu ar Kuģošanas drošības komitejas 2004. gada 10. decembra Rezolūciju 179 (79), ar kuru tika grozīts atbilstības dokumenta un drošības vadības sertifikāta formāts un kura stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 336/2006 2. panta 1. punktā definēts ISM kodekss un noteikts, ka jaunākajā versijā iekļauts minētās regulas I pielikumā.

(3)

Skaidrības un salasāmības labad Regulas (EK) Nr. 336/2006 II pielikumā ir jāatjaunina attiecīgās veidlapas.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 336/2006 II pielikuma B daļas 5. iedaļu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI


(1)  OV L 64, 4.3.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

“5.   Atbilstības dokumentu un drošības vadības sertifikātu veidlapas

Ja kuģis tiek ekspluatēts tikai dalībvalstī, tad dalībvalstis izmanto vai nu ISM kodeksam pievienotās veidlapas, vai atbilstības dokumentu, drošības vadības sertifikātu, pagaidu atbilstības dokumentu un pagaidu drošības vadības sertifikātu saskaņā ar turpmāk dotajām veidlapām.

Gadījumā, ja piemēro atkāpi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un, attiecīgos gadījumos, 7. panta 2. punktu, izsniegtais sertifikāts atšķiras no iepriekšminētā sertifikāta un tajā skaidri norāda, ka atkāpe saskaņā ar 7. panta 1. punktu un, attiecīgos gadījumos, 7. panta 2. punktu ir piešķirta un ietver piemērojamos ekspluatācijas ierobežojumus.

ATBILSTĪBAS DOKUMENTS

(Oficiālais zīmogs) (Valsts)

Sertifikāts Nr.

Izsniegts saskaņā ar [1974. gada STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS noteikumiem, ņemot vērā tās grozījumus, un] (1) noteikumiem Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā

Ar … valdības pilnvaru

(Valsts nosaukums)

(Pilnvarotā persona vai organizācija)

Sabiedrības nosaukums un adrese

(sk. Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 1.1.2. punktu)

AR ŠO APLIECINA, ka ir veikts sabiedrības drošības vadības sistēmas audits un ka tā atbilst Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskā kodeksa (ISM kodekss) prasībām attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem kuģu tipiem (lieko svītrot):

 

Pasažieru kuģis

 

Ātrgaitas pasažieru kuģis

 

Ātrgaitas kravas kuģis

 

Beramkravu kuģis

 

Naftas tankkuģis

 

Ķīmiskais tankkuģis

 

Gāzes tankkuģis

 

Pārvietojama jūras urbšanas iekārta

 

Cits kravas kuģis

 

Ro-ro pasažieru kuģis (ro-ro prāmis)

Šis atbilstības dokuments ir derīgs līdz … ar nosacījumu, ka veic periodisku apstiprināšanu.

Apstiprināšanas, pamatojoties uz kuru izsniegts sertifikāts, pabeigšanas diena …

(dd/mm/gggg)

Izsniegts …

(Dokumenta izsniegšanas vieta)

Izsniegšanas datums …

(Pilnvarotās amatpersonas, kas izsniegusi dokumentu, paraksts)

(Izsniedzējas iestādes zīmogs vai spiedogs)

Sertifikāts Nr.

IKGADĒJĀS APSTIPRINĀŠANAS APLIECINĀJUMS

AR ŠO APLIECINA, ka periodiskā apstiprināšanā saskaņā ar [Konvencijas IX/6.1. noteikumu un ISM kodeksa 13.4. punktu, un] (2) 6. pantu Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā ir konstatēts, ka drošības vadības sistēma atbilst ISM kodeksa prasībām.

1. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA

Paraksts:…

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

2. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA

Paraksts:…

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

3. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA

Paraksts:…

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

4. IKGADĒJĀ APSTIPRINĀŠANA

Paraksts:…

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

DROŠĪBAS VADĪBAS SERTIFIKĀTS

(Oficiālais zīmogs) (Valsts)

Sertifikāts Nr.

Izsniegts saskaņā ar [1974. gada STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS noteikumiem, ņemot vērā tās grozījumus, un] (3) noteikumiem Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā

Ar … valdības pilnvaru

(Valsts nosaukums)

(Pilnvarotā persona vai organizācija)

Kuģa nosaukums: …

Identifikācijas cipari vai burti: …

Reģistra osta: …

Kuģa tips (4): …

Bruto tonnāža: …

SJO numurs: …

Sabiedrības nosaukums un adrese: …

(sk. Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 1.1.2. punktu)

AR ŠO APLIECINA, ka ir veikts kuģa drošības vadības sistēmas audits un ka tā atbilst Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskā kodeksa (ISM kodekss) prasībām, pēc apstiprināšanas, ka sabiedrībai izsniegtais atbilstības dokuments ir piemērojams šim kuģa tipam.

Šis drošības vadības sertifikāts ir derīgs līdz … ar nosacījumu, ka veic periodisku apstiprināšanu un atbilstības dokuments paliek spēkā.

Apstiprināšanas, pamatojoties uz kuru izsniegts sertifikāts, pabeigšanas diena …

(dd/mm/gggg)

Izsniegts …

(Dokumenta izsniegšanas vieta)

Izsniegšanas datums …

(Pilnvarotās amatpersonas, kas izsniegusi sertifikātu, paraksts)

(Izsniedzējas iestādes zīmogs vai spiedogs)

Sertifikāts Nr.

STARPPOSMA APSTIPRINĀŠANAS APLIECINĀJUMS UN PAPILDU (JA VAJADZĪGS) APLIECINĀJUMI

AR ŠO APLIECINA, ka periodiskā apstiprināšanā saskaņā ar [Konvencijas IX/6.1. noteikumu un ISM kodeksa 13.8. punktu un] (5) 6. pantu Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā ir konstatēts, ka drošības vadības sistēma atbilst ISM kodeksa prasībām.

STARPPOSMA APSTIPRINĀŠANA (jāveic starp otro un trešo gadadienas datumu)

Paraksts: …

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (6)

Paraksts: …

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (6)

Paraksts: …

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

PAPILDU APSTIPRINĀŠANA (6)

Paraksts: …

(Pilnvarotās amatpersonas paraksts)

Vieta: …

Datums: …

PAGAIDU ATBILSTĪBAS DOKUMENTS

(Oficiālais zīmogs) (Valsts)

Sertifikāts Nr.

Izsniegts saskaņā ar [1974. gada STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS noteikumiem, ņemot vērā tās grozījumus, un] (7) noteikumiem Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā

Ar … valdības pilnvaru

(Valsts nosaukums)

(Pilnvarotā persona vai organizācija)

Sabiedrības nosaukums un adrese

(sk. Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 1.1.2. punktu)

AR ŠO APLIECINA, ka sabiedrības drošības vadības sistēma atzīta par atbilstīgu Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 1.2.3. punktam attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem kuģu tipiem (lieko svītrot):

 

Pasažieru kuģis

 

Ātrgaitas pasažieru kuģis

 

Ātrgaitas kravas kuģis

 

Beramkravu kuģis

 

Naftas tankkuģis

 

Ķīmiskais tankkuģis

 

Gāzes tankkuģis

 

Pārvietojama jūras urbšanas iekārta

 

Cits kravas kuģis

 

Ro-ro pasažieru kuģis (ro-ro prāmis)

Šis pagaidu atbilstības dokuments ir derīgs līdz …

Izsniegts: …

(Dokumenta izsniegšanas vieta)

Izsniegšanas datums: …

(Pilnvarotās amatpersonas, kas izsniegusi dokumentu, paraksts)

(Izsniedzējas iestādes zīmogs vai spiedogs)

PAGAIDU DROŠĪBAS VADĪBAS SERTIFIKĀTS

(Oficiālais zīmogs) (Valsts)

Sertifikāts Nr.

Izsniegts saskaņā ar [1974. gada STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS PAR CILVĒKU DZĪVĪBAS AIZSARDZĪBU UZ JŪRAS noteikumiem, ņemot vērā tās grozījumus, un] (8) noteikumiem Regulā (EK) Nr. 336/2006 par ISM kodeksa īstenošanu Kopienā

Ar … valdības pilnvaru

(Valsts nosaukums)

(Pilnvarotā persona vai organizācija)

Kuģa nosaukums: …

Identifikācijas cipari vai burti: …

Reģistra osta: …

Kuģa tips (9): …

Bruto tonnāža: …

SJO numurs: …

Sabiedrības nosaukums un adrese: …

(sk. Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 1.1.2. punktu)

AR ŠO APLIECINA, ka Regulas (EK) Nr. 336/2006 I pielikuma A daļas 14.4. punkta prasības ir izpildītas un ka sabiedrības atbilstības dokuments/pagaidu atbilstības dokuments (10) attiecas uz šo kuģi.

Šis pagaidu drošības vadības sertifikāts ir spēkā līdz … ar nosacījumu, ka atbilstības dokuments/pagaidu atbilstības dokuments paliek spēkā (10).

Izsniegts: …

(Dokumenta izsniegšanas vieta)

Izsniegšanas datums: …

(Pilnvarotās amatpersonas, kas izsniegusi sertifikātu, paraksts)

(Izsniedzējas iestādes zīmogs vai spiedogs)

Sertifikāts Nr.

Šā pagaidu drošības vadības sertifikāta derīguma termiņš ir pagarināts līdz:

Pagarinājuma datums: …

(Pilnvarotās amatpersonas, kas pagarinājusi termiņu, paraksts)

(Izsniedzējas iestādes zīmogs vai spiedogs)


(1)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(2)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(3)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(4)  Izvēlieties vienu no šiem kuģu tipiem: pasažieru kuģis; ātrgaitas pasažieru kuģis; ātrgaitas kravas kuģis; beramkravu kuģis; naftas tankkuģis; ķīmiskais tankkuģis; gāzes tankkuģis; pārvietojama jūras urbšanas iekārta; cita tipa kravas kuģis; ro-ro pasažieru prāmis.

(5)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(6)  Ja ir piemērojama. Atsauce uz ISM kodeksa 13.8. punktu un Starptautiskā drošības vadības (ISM) kodeksa īstenošanas pamatnostādņu (Rezolūcija A.913(22)) 3.4.1. punktu.

(7)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(8)  Var svītrot, ja attiecas uz kuģiem, kas iesaistīti reisos tikai vienas dalībvalsts iekšienē.

(9)  Izvēlieties vienu no šiem kuģu tipiem: pasažieru kuģis; ātrgaitas pasažieru kuģis; ātrgaitas kravas kuģis; beramkravu kuģis; naftas tankkuģis; ķīmiskais tankkuģis; gāzes tankkuģis; pārvietojama jūras urbšanas iekārta; cita tipa kravas kuģis; ro-ro pasažieru prāmis.

(10)  Lieko svītrot.”


17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 541/2008

(2008. gada 16. jūnijs),

ar ko pielāgo konkrētas nozvejas kvotas 2008. gadam atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 23. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu, 5. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), Padomes 2006. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā (4), un Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (5), ir precizēts, uz kuriem krājumiem var attiecināt Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētos pasākumus.

(2)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, Padomes 2007. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 1404/2007, ar ko 2008. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā (6), Padomes 2008. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 40/2008, ar ko 2008. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (7), ir noteiktas kvotas konkrētiem krājumiem 2008. gadam.

(3)

Komisijas 2007. gada 15. februāra Regulā (EK) Nr. 147/2007, ar kuru 2007.–2012. gadam pielāgo konkrētas nozvejas kvotas saskaņā ar 23. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (8), ir samazinātas atsevišķas Apvienotajai Karalistei un Īrijai paredzētās nozvejas kvotas laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam.

(4)

Dažas dalībvalstis atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 847/96 prasīja daļu no to 2007. gada kvotām pārnest uz nākamo gadu. Ieturētie daudzumi minētajā regulā noteiktajās robežās jāpievieno 2008. gada kvotai.

(5)

Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 1. punktu, atvilkumiem no valsts kvotām 2008. gadam jābūt līdzvērtīgiem pieļautajam kvotu pārsniegumam. Pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu, valsts kvotām 2008. gadam piemēro svērtus atvilkumus, ja 2007. gadā pārsniegta atļautā krastā izkrautā nozveja, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem paredzēta Regulā (EK) Nr. 41/2007, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 1941/2006. Šos atvilkumus piemēro, ņemot vērā konkrētos noteikumus, kas attiecas uz krājumiem, kuri ietilpst reģionālo zivsaimniecības organizāciju darbības jomā.

(6)

Dažas dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96 lūdza atļauju 2007. gadā izkraut papildu nozveju no konkrētiem krājumiem. Tie daudzumi, kas pārsniedz atļautos izkrāvuma apjomus, ir jāatvelk no dalībvalstu kvotām 2008. gadam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Neskarot Regulu (EK) Nr. 147/2007, kvotas, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 40/2008, (EK) Nr. 1404/2007 un (EK) Nr. 2015/2006, palielina, kā norādīts I pielikumā, vai samazina, kā norādīts II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1533/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 21. lpp.).

(4)  OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 754/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 26. lpp.).

(5)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1533/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 21. lpp.).

(6)  OV L 312, 30.11.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 19, 23.1.2008., 1. lpp.

(8)  OV L 46, 16.2.2007., 10. lpp.


I PIELIKUMS

PĀRNESUMI UZ KVOTĀM 2008. GADAM

Valsts kods

Krājuma kods

Suga

Zona

Pielāgotā kvota 2007. gadam

Robeža

Nozveja 2007. gadā

Nozveja 2007. gadā, ievērojot īpašus nosacījumus

Pielāgotā kvota,

%

Pārnestā kvota

Sākotnējā kvota 2008. gadam

Pārskatītā kvota 2008. gadam

Jaunais kods 2008. gadam

BEL

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

2 255

 

928,7

121,9

46,6

225,50

2 595

2 821

 

BEL

ANF/8ABDE.

Jūrasvelns

VIIIa, b, d, e

101

 

20,9

 

20,7

10,10

0

10

 

BEL

COD/07A.

Menca

VIIa

133

 

65,7

 

49,4

13,30

16

29

 

BEL

HAD/5BC6A.

Pikša

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

17

 

0,2

 

1,2

1,70

7

9

 

BEL

HAD/6B1214

Pikša

VIb, XII, XIV

10

 

0,0

 

0,0

1,00

16

17

 

BEL

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

80

 

58,5

 

73,1

8,00

27

35

 

BEL

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK un Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

26

 

10,6

 

40,8

2,60

278

281

 

BEL

HKE/8ABDE.

Heks

VIIIa, b, d, e

10

 

2,7

 

27,0

1,00

9

10

 

BEL

LEZ/8ABDE.

Megrimi

VIIIa, b, d, e

6

 

3,3

 

55,0

0,60

0

1

 

BEL

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

926

 

194,1

 

21,0

92,60

1 368

1 461

 

BEL

PLE/07A.

Jūras zeltplekste

VIIa

788

 

179,8

 

22,8

78,80

47

126

 

BEL

PLE/7FG.

Jūras zeltplekste

VIIf,g

232

 

174,9

 

75,4

23,20

77

100

 

BEL

SOL/07A.

Jūrasmēle

VIIa

599

 

288,6

 

48,2

59,90

326

386

 

BEL

SOL/07D.

Jūrasmēle

VIId

1 846

 

1 345,3

 

72,9

184,60

1 775

1 960

 

BEL

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

1 497

 

936,7

 

62,6

149,70

1 059

1 209

 

BEL

SOL/7FG.

Jūrasmēle

VIIf, g

590

 

538,9

 

91,3

51,10

603

654

 

DEU

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

245

 

148,0

 

60,4

24,50

289

314

 

DEU

BLI/245-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā

7

 

0,0

 

0,0

0,70

6

7

 

DEU

BSF/1234-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

5

 

0,0

 

0,0

0,50

5

6

 

DEU

BSF/56712-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā

18

 

0,0

 

0,0

1,80

35

37

 

DEU

COD/3BC+24

Menca

22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)

8 341

 

7 626,6

 

91,4

714,40

4 102

4 816

 

DEU

DWS/56789-

Dziļjūras haizivis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā

7

 

0,1

 

1,4

0,70

39

40

 

DEU

GFB/1234-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

DEU

GFB/567-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

DEU

HAD/5BC6A.

Pikša

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

20

 

0,0

 

0,0

2,00

9

11

 

DEU

HAD/6B1214

Pikša

VIb, XII, XIV

12

 

0,0

 

0,0

1,20

19

20

 

DEU

HER/3BC+24

Siļķe

22.–24. apakšapgabals

26 749

 

22 903,0

 

85,6

2 674,90

24 579

27 254

 

DEU

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

107

 

95,9

 

89,6

10,70

126

137

 

DEU

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

6 710

 

4 525,8

 

67,4

671,00

12 178

12 849

 

DEU

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

676

 

580,2

 

85,8

67,60

20

88

 

DEU

PLE/3BCD-C

Jūras zeltplekste

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

330

 

242,0

 

73,3

33,00

255

288

 

DEU

RNG/3A/BCD

Strupdeguna garaste

IIIa un EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

6

 

0,0

 

0,0

0,60

5

6

 

DEU

RNG/5B67-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā

9

 

0,0

 

0,0

0,90

9

10

 

DEU

RNG/8X14-

Strupdeguna garaste

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

111

 

0,0

 

0,0

11,10

40

51

 

DEU

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

732

 

455,4

 

62,2

73,20

847

920

 

DEU

SOL/3A/BCD

Jūrasmēle

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

45

 

41,0

 

91,1

4,00

46

50

 

DEU

SPR/3BCD-C

Brētliņa

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

31 603

 

23 642,0

 

74,8

3 160,30

28 403

31 563

 

DEU

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

37 819

 

33 978,8

744

91,8

3 096,20

10 416

13 512

 

DNK

BLI/03-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III zonā

9

 

0,4

 

4,4

0,90

6

7

 

DNK

BLI/245-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā

8

 

0,1

 

1,3

0,80

6

7

 

DNK

COD/3BC+24

Menca

22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)

13 713

 

12 105,0

 

88,3

1 371,30

8 390

9 761

 

DNK

HER/3BC+24

Siļķe

22.–24. apakšapgabals

8 961

 

5 445,9

 

60,8

896,10

6 245

7 141

 

DNK

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

1 153

 

389,8

 

33,8

115,30

1 096

1 211

 

DNK

HKE/3A/BCD

Heks

IIIa; EK ūdeņi IIIb, IIIc un IIId zonā

1 575

 

311,8

 

19,8

157,50

1 499

1 657

 

DNK

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

13 384

 

7 971,7

 

59,6

1 338,40

15 236

16 574

 

DNK

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

1 523

 

772,2

 

50,7

152,30

1 368

1 520

 

DNK

NEP/3A/BCD

Norvēģijas omārs

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

4 063

 

2 916,6

 

71,8

406,30

3 800

4 206

 

DNK

PLE/3BCD-C

Jūras zeltplekste

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

2 968

 

1 965,6

 

66,2

296,80

2 293

2 590

 

DNK

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

702

 

415,3

 

59,2

70,20

484

554

 

DNK

SOL/3A/BCD

Jūrasmēle

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

837

 

568,6

 

67,9

83,70

788

872

 

DNK

SPR/3BCD-C

Brētliņa

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

43 788

 

39 028,9

 

89,1

4 378,80

44 833

49 212

 

DNK

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

43 257

 

40 643,8

176,1

94,4

2 437,10

26 789

29 226

 

ESP

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

2 150

 

2 043,9

 

95,1

106,10

1 031

1 137

 

ESP

ANF/8ABDE.

Jūrasvelns

VIIIa, b, d, e

1 205

 

695,6

 

57,7

120,50

1 206

1 327

 

ESP

ANF/8C3411

Jūrasvelns

VIIIc, IX un X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

1 541

 

1 539,9

 

99,9

1,10

1 629

1 630

 

ESP

BSF/8910-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā

13

 

5,0

 

38,5

1,30

13

14

 

ESP

DWS/12-

Dziļjūras haizivis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, XII zonā

69

 

4,3

 

6,2

6,90

34

41

 

ESP

DWS/56789-

Dziļjūras haizivis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā

228

 

204,0

 

89,5

22,80

187

210

 

ESP

GFB/89-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX zonā

225

 

220,0

 

97,8

5,00

242

247

 

ESP

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

10 871

 

9 342,3

10,9

86,0

1 087,10

8 926

10 013

 

ESP

HKE/8ABDE.

Heks

VIIIa, b, d, e

6 784

 

4 491,0

 

66,2

678,40

6 214

6 892

 

ESP

HKE/8C3411

Heks

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

3 819

 

3 816,8

 

99,9

2,20

4 510

4 512

 

ESP

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

1 642

 

978,7

 

59,6

164,20

16 631

16 795

 

ESP

JAX/8C9.

Stavrida

VIIIc, IX

29 622

 

29 597,6

 

99,9

24,40

31 069

31 093

 

ESP

LEZ/8ABDE.

Megrimi

VIIIa,b,d,e

1 302

 

294,4

 

22,6

130,20

1 176

1 306

 

ESP

LEZ/8C3411

Megrimi

VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

1 310

 

960,7

 

73,3

131,00

1 320

1 451

 

ESP

NEP/07.

Norvēģijas omārs

VII

1 504

 

447,1

 

29,7

150,40

1 509

1 659

 

ESP

NEP/08C.

Norvēģijas omārs

VIIIc

115

 

84,3

 

73,3

11,50

119

131

 

ESP

NEP/5BC6.

Norvēģijas omārs

VI; EK ūdeņi Vb zonā

43

 

2,0

 

4,7

4,30

40

44

 

ESP

NEP/8ABDE.

Norvēģijas omārs

VIIIa,b,d,e

55

 

0,4

 

0,7

5,50

259

265

 

ESP

NEP/9/3411

Norvēģijas omārs

IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

123

 

116,2

 

94,5

6,80

104

111

 

ESP

ORY/06-

Atlantijas lielgalvis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā

6

 

0,0

 

0,0

0,60

4

5

06C-

ESP

RNG/8X14-

Strupdeguna garaste

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

5 765

 

5 753,1

 

99,8

11,90

4 391

4 403

 

ESP

SBR/09-

Sarkanā zobaine

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, IX zonā

850

 

85,0

 

10,0

85,00

850

935

 

ESP

SBR/10-

Sarkanā zobaine

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

ESP

WHB/8C3411

Putasu

VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

43 707

 

26 953,3

 

61,7

4 370,70

25 686

30 057

 

EST

COD/3BC+24

Menca

22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)

174

 

73,3

 

42,1

17,40

186

203

 

EST

HER/03D.RG

Siļķe

28.1. apakšgabals

19 164

 

12 763,8

 

66,6

1 916,40

16 668

18 584

 

FIN

HER/30/31.

Siļķe

30.–31. apakšapgabals

82 809

 

71 089,7

 

85,8

8 280,90

71 344

79 625

 

FRA

ALF/3X14-

Beriksa

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

30

 

0,0

 

0,0

3,00

20

23

 

FRA

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

17 055

 

12 703,5

 

74,5

1 705,50

16 651

18 357

 

FRA

ANF/8ABDE.

Jūrasvelns

VIIIa, b, d, e

7 333

 

5 835,3

 

79,6

733,30

6 714

7 447

 

FRA

ANF/8C3411

Jūrasvelns

VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

34

 

23,3

 

68,5

3,40

2

5

 

FRA

BLI/245-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā

55

 

41,8

 

76,0

5,50

34

40

 

FRA

BLI/67-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII zonā

2 140

 

1 960,1

 

91,6

179,90

1 518

1 698

 

FRA

BSF/1234-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

5

 

1,6

 

32,0

0,50

5

6

 

FRA

BSF/56712-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā

2 617

 

2 324,9

 

88,8

261,70

2 433

2 695

 

FRA

BSF/8910-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā

111

 

20,4

 

18,4

11,10

31

42

 

FRA

COD/07A.

Menca

VIIa

62

 

9,8

 

15,8

6,20

44

50

 

FRA

COD/561214

Menca

VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

101

 

91,5

 

90,6

9,50

64

74

 

FRA

DWS/56789-

Dziļjūras haizivis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā

1 311

 

929,1

 

70,9

131,10

676

807

 

FRA

GFB/1012-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X, XII zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

FRA

GFB/1234-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

10

 

1,1

 

11,0

1,00

10

11

 

FRA

GFB/567-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā

677

 

609,5

 

90,0

67,50

356

424

 

FRA

GFB/89-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX zonā

26

 

22,5

 

86,5

2,60

15

18

 

FRA

HAD/5BC6A.

Pikša

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

803

 

218,7

 

27,2

80,30

366

446

 

FRA

HAD/6B1214

Pikša

VIb, XII, XIV

515

 

0,6

 

0,1

51,50

763

815

 

FRA

HER/7G-K.

Siļķe

VIIg, h, j, k

587

 

577,8

 

98,4

9,20

487

496

 

FRA

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

257

 

246,1

 

95,8

10,90

243

254

 

FRA

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

12 370

 

6 787,2

0,2

54,9

1 237,00

13 785

15 022

 

FRA

HKE/8ABDE.

Heks

VIIIa, b, d, e

14 349

 

4 708,0

 

32,8

1 434,90

13 955

15 390

 

FRA

HKE/8C3411

Heks

VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

251

 

179,0

 

71,3

25,10

433

458

 

FRA

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIabde; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

21 839

 

12 413,8

 

56,8

2 183,90

8 047

10 231

 

FRA

JAX/8C9.

Stavrida

VIIIc, IX

415

 

12,2

 

2,9

41,50

393

435

 

FRA

LEZ/8ABDE.

Megrimi

VIIIa, b, d, e

1 055

 

589,2

 

55,8

105,50

949

1 055

 

FRA

LEZ/8C3411

Megrimi

VIIIc, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

72

 

12,8

 

17,8

7,20

66

73

 

FRA

NEP/07.

Norvēģijas omārs

VII

6 696

 

2 373,0

 

35,4

669,60

6 116

6 786

 

FRA

NEP/08C.

Norvēģijas omārs

VIIIc

32

 

14,5

 

45,3

3,20

5

8

 

FRA

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

44

 

0,0

 

0,0

4,40

40

44

 

FRA

NEP/5BC6.

Norvēģijas omārs

VI; EK ūdeņi Vb zonā

176

 

0,8

 

0,5

17,60

161

179

 

FRA

NEP/8ABDE.

Norvēģijas omārs

VIIIa, b, d, e

4 444

 

3 093,5

 

69,6

444,40

4 061

4 505

 

FRA

ORY/06-

Atlantijas lielgalvis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā

33

 

11,0

 

33,3

3,30

22

25

06C-

FRA

ORY/07-

Atlantijas lielgalvis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VII zonā

147

 

136,9

 

93,1

10,10

98

108

07C-

FRA

ORY/1X14-

Atlantijas lielgalvis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

31

 

24,3

 

78,4

3,10

15

18

1CX14C

FRA

PLE/07A.

Jūras zeltplekste

VIIa

23

 

2,2

 

9,6

2,30

21

23

 

FRA

PLE/7FG.

Jūras zeltplekste

VIIf, g

105

 

101,2

 

96,4

3,80

139

143

 

FRA

RNG/1245A-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, IV, Va zonā

14

 

4,5

 

32,1

1,40

14

15

 

FRA

RNG/5B67-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā

3 841

 

1 868,0

 

48,6

384,10

3 789

4 173

 

FRA

RNG/8X14-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII, VIII zonā

202

 

30,5

 

15,1

20,20

202

222

 

FRA

SBR/678-

Sarkanā zobaine

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII, VIII zonā

94,5

 

89,7

 

94,9

4,80

12

17

 

FRA

SOL/07A.

Jūrasmēle

VIIa

6

 

0,6

 

10,0

0,60

4

5

 

FRA

SOL/07D.

Jūrasmēle

VIId

3 691

 

1 821,4

 

49,3

369,10

3 550

3 919

 

FRA

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

629

 

447,2

 

71,1

62,90

212

275

 

FRA

SOL/7FG.

Jūrasmēle

VIIf,g

100

 

85,5

 

85,5

10,00

60

70

 

FRA

SOL/8AB.

Jūrasmēle

VIIIa,b

4 023

 

3 605,6

 

89,6

402,30

3 823

4 225

 

FRA

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

28 445

 

14 378,8

 

50,5

2 844,50

18 643

21 488

 

GBR

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

5 468

 

4 470,1

82,9

83,3

546,80

5 050

5 597

 

GBR

COD/07A.

Menca

VIIa

724

 

425,6

 

58,8

72,40

345

417

 

GBR

COD/561214

Menca

VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

360,8

 

303,3

 

84,1

36,08

241

277

 

GBR

COD/7X7A34

Menca

VIIb–k, VIII, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

601

 

569,5

 

94,8

31,50

328

360

 

GBR

HAD/5BC6A.

Pikša

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

6 080

 

2 761,7

 

45,4

608,00

4 743

5 351

 

GBR

HAD/6B1214

Pikša

VIb, XII, XIV

3 659

 

1 643,0

 

44,9

365,90

5 574

5 940

 

GBR

HER/07A/MM

Siļķe

VIIa

4 699

 

4 629,7

 

98,5

69,30

3 550

3 619

 

GBR

HER/7G-K.

Siļķe

VIIg, h, j, k

64

 

63,3

 

98,9

0,70

10

11

 

GBR

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

398

 

360,4

 

90,6

37,60

341

379

 

GBR

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

5 775

 

3 322,7

0,3

57,5

577,50

5 442

6 020

 

GBR

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

11 910

 

10 159,6

 

85,3

1 191,00

16 470

17 661

 

GBR

NEP/07.

Norvēģijas omārs

VII

9 119

 

7 044,7

 

77,3

911,90

8 251

9 163

 

GBR

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

24 462

 

20 923,2

 

85,5

2 446,20

22 644

25 090

 

GBR

NEP/5BC6.

Norvēģijas omārs

VI; EK ūdeņi Vb zonā

21 178

 

16 055,6

 

75,8

2 117,80

19 415

21 533

 

GBR

PLE/07A.

Jūras zeltplekste

VIIa

708

 

415,1

 

58,6

70,80

558

629

 

GBR

PLE/7FG.

Jūras zeltplekste

VIIf, g

72

 

60,9

 

84,6

7,20

73

80

 

GBR

SOL/07A.

Jūrasmēle

VIIa

204

 

70,5

 

34,6

20,40

146

166

 

GBR

SOL/07D.

Jūrasmēle

VIId

1 315

 

780,1

 

59,3

131,50

1 268

1 400

 

GBR

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

1 406

 

1 190,7

 

84,7

140,60

545

686

 

GBR

SOL/7FG.

Jūrasmēle

VIIf, g

272

 

244,1

 

89,7

27,20

271

298

 

GBR

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

55 565

 

53 666,7

 

96,6

1 898,30

34 759

36 657

 

GBR

ALF/3X14-

Beriksa

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

10

 

0,6

 

6,0

1,00

10

11

 

GBR

BLI/245-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, II, IV, V zonā

19

 

5,5

 

28,9

1,90

20

22

 

GBR

BLI/67-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI, VII zonā

222

 

174,2

 

78,5

22,20

386

408

 

GBR

BSF/1234-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

5

 

0,0

 

0,0

0,50

5

6

 

GBR

BSF/56712-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā

93

 

56,4

 

60,6

9,30

173

182

 

GBR

DWS/56789-

Dziļjūras haizivis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā

467

 

83,1

 

17,8

46,70

375

422

 

GBR

GFB/1234-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV zonā

16

 

2,2

 

13,8

1,60

16

18

 

GBR

GFB/567-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII zonā

709

 

343,5

 

48,4

70,90

814

885

 

GBR

GFB/1012-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X, XII zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

GBR

ORY/06-

Atlantijas lielgalvis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā

6

 

0,0

 

0,0

0,60

4

5

06C-

GBR

RNG/5B67-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā

170

 

4,3

 

2,5

17,00

222

239

 

GBR

RNG/8X14-

Strupdeguna garaste

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

18

 

0,0

 

0,0

1,80

18

20

 

GBR

SBR/10-

Sarkanā zobaine

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

10

11

 

IRL

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

3 162

 

2 938,7

 

92,9

223,30

2 128

2 351

 

IRL

BSF/56712-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, XII zonā

122

 

121,3

 

99,4

0,70

87

88

 

IRL

COD/07A.

Menca

VIIa

743

 

608,1

 

81,8

74,30

790

864

 

IRL

DWS/12-

Dziļjūras haizivis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, XII zonā

5

 

0,0

 

0,0

0,50

2

3

 

IRL

DWS/56789-

Dziļjūras haizivis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, V, VI, VII, VIII, IX zonā

9

 

7,3

 

81,1

0,90

109

110

 

IRL

HAD/5BC6A.

Pikša

EK ūdeņi Vb un VIa zonā

1 105

 

759,4

 

68,7

110,50

995

1 106

 

IRL

HAD/6B1214

Pikša

VIb, XII, XIV

468

 

339,1

 

72,5

46,80

544

591

 

IRL

HER/07A/MM

Siļķe

VIIa

587

 

0,0

 

0,0

58,70

1 250

1 309

 

IRL

HER/6AS7BC

Siļķe

VIaS, VIIb, c

13 732

 

12 174,5

 

88,7

1 373,20

10 584

11 957

 

IRL

HER/7G-K.

Siļķe

VIIg, h, j, k

9 109

 

8 267,6

 

90,8

841,40

6 818

7 659

 

IRL

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

1 765

 

1 427,6

 

80,9

176,50

1 670

1 847

 

IRL

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

34 297

 

29 133,5

 

84,9

3 429,70

39 646

43 076

 

IRL

NEP/5BC6.

Norvēģijas omārs

VI; EK ūdeņi Vb zonā

383

 

161,2

 

42,1

38,30

269

307

 

IRL

ORY/06-

Atlantijas lielgalvis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VI zonā

7

 

0,0

 

0,0

0,70

4

5

06C-

IRL

ORY/1X14-

Atlantijas lielgalvis

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

6

 

0,0

 

0,0

0,60

4

5

1CX14C

IRL

PLE/07A.

Jūras zeltplekste

VIIa

507

 

192,9

 

38,0

50,70

1 209

1 260

 

IRL

PLE/7FG.

Jūras zeltplekste

VIIf, g

59

 

57,6

 

97,6

1,40

202

203

 

IRL

POK/561214

Saida

VI; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

514

 

321,5

 

62,5

51,40

483

534

 

IRL

RNG/5B67-

Strupdeguna garaste

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VIII zonā

323

 

29,7

 

9,2

32,30

299

331

 

IRL

RNG/8X14-

Strupdeguna garaste

EC ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X, XII, XIV zonā

10

 

0,0

 

0,0

1,00

9

10

 

IRL

SAN/2A3A4.

Tūbītes

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā

148 972

 

 

 

0,0

14 897,20

0

14 897

 

IRL

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

34 498

 

31 091,8

 

90,1

3 406,20

20 745

24 151

 

LTU

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

6 437

 

3 466,7

 

53,9

643,70

0

644

 

LTU

SPR/3BCD-C

Brētliņa

IIIbcd (EK ūdeņi)

22 027

 

14 773,5

 

67,1

2 202,70

22 745

24 948

 

LTU

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

9 974

 

9 812,0

 

98,4

162,00

0

162

 

NLD

ANF/07.

Jūrasvelns

VII

112

 

13,6

 

12,1

11,20

336

347

 

NLD

COD/07A.

Menca

VIIa

5

 

0,0

 

0,0

0,50

4

5

 

NLD

COD/7X7A34

Menca

VIIb–k, VIII, IX, X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

51

 

46,6

 

91,4

4,40

25

29

 

NLD

HER/6AS7BC

Siļķe

VIaS, VIIb, c

258

 

254,4

 

98,6

3,60

1 058

1 062

 

NLD

HER/7G-K.

Siļķe

VIIg,h,j,k

473

 

461,8

 

97,6

11,20

487

498

 

NLD

HKE/2AC4-C

Heks

EK ūdeņi IIa un IV zonā

47

 

29,9

 

63,6

4,70

63

68

 

NLD

HKE/571214

Heks

VI, VII; EK ūdeņi Vb zonā, starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

201

1

63,6

1

32,0

20,10

180

200

 

NLD

JAX/578/14

Stavrida

VI, VII un VIIIa, b, d, e; EK ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

52 731

 

40 530,0

 

76,9

5 273,10

58 102

63 375

 

NLD

NEP/2AC4-C

Norvēģijas omārs

EK ūdeņi IIa un IV zonā

1 367

 

1 155,6

 

84,5

136,70

704

841

 

NLD

SOL/24.

Jūrasmēle

EK ūdeņi II un IV zonā

11 887

 

10 348,8

 

87,1

1 188,70

9 563

10 752

 

NLD

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

88 561

 

79 699,6

69,9

90,1

8 791,50

32 666

41 458

 

POL

HER/3BC+24

Siļķe

22.–24. apakšapgabals

6 441

 

2 935,8

 

45,6

644,10

5 797

6 441

 

POL

SPR/3BCD-C

Brētliņa

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

121 135

 

57 801,8

 

47,7

12 113,50

133 435

145 549

 

PRT

BSF/8910-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII, IX, X zonā

3 876

 

3 466,6

 

89,4

387,60

3 956

4 344

 

PRT

BSF/C3412-

Ogļzivs

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, CECAF 34.1.2. zonā

4 285

 

3 086,9

 

72,0

428,50

4 285

4 714

 

PRT

DWS/10-

Dziļjūras haizivis

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X zonā

20

 

10,5

 

52,5

2,00

20

22

 

PRT

GFB/1012-

Diegspuru vēdzele

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, X,XII zonā

43

 

16,9

 

39,3

4,30

43

47

 

PRT

JAX/8C9.

Stavrida

VIIIc, IX

25 036

 

14 498,8

 

57,9

2 503,60

26 288

28 792

 

PRT

NEP/9/3411

Norvēģijas omārs

IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

328

 

267,8

 

81,6

32,80

311

344

 

PRT

SBR/09-

Sarkanā zobaine

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, IX zonā

230

 

187,2

 

81,4

23,00

230

253

 

SWE

BLI/03-

Zilā jūras līdaka

EK ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, III zonā

8

 

0,0

 

0,0

0,80

6

7

 

SWE

COD/3BC+24

Menca

22.–24. apakšapgabals (EK ūdeņi)

3 602

 

2 960,2

 

82,2

360,20

2 989

3 349

 

SWE

HER/30/31.

Siļķe

30.–31. apakšapgabals

16 501

 

3 626,1

 

22,0

1 650,10

15 676

17 326

 

SWE

HER/3BC+24

Siļķe

22.–24. apakšapgabals

8 806

 

7 724,6

 

87,7

880,60

7 926

8 807

 

SWE

HKE/3A/BCD

Heks

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

125

 

45,8

 

36,6

12,50

128

141

 

SWE

NEP/3A/BCD

Norvēģijas omārs

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

1 509

 

1 462,7

 

96,9

46,30

1 359

1 405

 

SWE

PLE/3BCD-C

Jūras zeltplekste

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

192

 

170,5

 

88,8

19,20

173

192

 

SWE

RNG/3A/BCD

Strupdeguna garaste

IIIa un EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

52

 

0,0

 

0,0

5,20

49

54

 

SWE

SOL/3A/BCD

Jūrasmēle

IIIa; EK ūdeņi IIIb, c, d zonā

46

 

44,3

 

96,3

1,70

30

32

 

SWE

SPR/3BCD-C

Brētliņa

IIIb, c, d (EK ūdeņi)

94 970

 

86 272,2

 

90,8

8 697,80

86 670

95 368

 

SWE

WHB/1X14

Putasu

EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, b, d, e, XII, XIV zonā

539

 

148,8

 

27,6

53,90

6 627

6 681

 


II PIELIKUMS

ATVILKUMI NO KVOTĀM 2008. GADAM

Valsts kods

Sugas kods

Apgabala kods 2007

Suga

Apgabals

Sods Regulas Nr. 847/96 5. panta 2. punkts

Pielāgotā kvota 2007. gadam

Robeža

Kopējā pielāgotā kvota 2007. gadam

Nozveja 2007. gadā, ievērojot īpašus nosacījumus

Nozveja 2007. gadā

Kopā – nozveja 2007. gadā

%

Atvilkumi

Sākotnējā kvota 2008. gadam

Pārskatītā kvota 2008. gadam

Apgabala kods 2008

BEL

COD

2AC4.

Menca

IV, EK ūdeņi IIa zonā

937,00

0,0

937,00

0,0

998,60

998,60

106,6

–61,60

654,00

592

2A3AX4

BEL

COD

7X7A34

Menca

VII b–k, VIII, IX un X, EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

172,00

0,0

172,00

0,0

180,40

180,40

104,9

–8,40

177,00

169

 

BEL

LEZ

2AC4-C

Megrimi

EK ūdeņi IIa un IV zonā

4,00

0,0

4,00

0,0

5,60

5,60

140,0

–1,60

5,00

3

 

BEL

SOL

8AB.

Jūrasmēle

VIII a un b

393,00

0,0

393,00

0,0

396,00

396,00

100,76

–3,00

52,00

49

 

DEU

ANF

561214

Jūrasvelni

VI; Vb zonas EK ūdeņi; starptautiskie ūdeņi XII zonā un XIV (Norvēģijas ūdeņi)

213,00

0,0

213,00

0,0

227,80

227,80

106,9

–14,80

212,00

197

 

DEU

COD

03AN.

Menca

Kategats

53,00

0,0

53,00

0,0

63,40

63,40

119,6

–10,40

64,00

54

 

DEU

COD

2AC4.

Menca

IV, EK ūdeņi IIa zonā

1 828,00

0,0

1 828,00

0,0

1 922,60

1 922,60

105,2

–94,60

2 384,00

2 289

2A3AX4

DEU

LEZ

2AC4-C

Megrimi

EK ūdeņi IIa un IV zonā

4,00

0,0

4,00

0,0

12,90

12,90

322,5

–8,90

4,00

–5

 

DEU

LIN

4AB-N.

Jūras līdaka

Norvēģijas ūdeņi IV zonā

33,00

0,0

33,00

0,0

34,00

34,00

103,0

–1,00

21,00

20

 

DEU

HAL

514GRN

Paltuss

Grenlande: V un XIV

 

 

0,00

 

3,40

3,40

0,0

–3,40

0,00

–3

 

DEU

HKE

571214

Heks

Vb (1), VI, VII, XII, XIV

 

 

0,00

 

4,00

4,00

0,0

–4,00

0,00

–4

 

DEU

PRA

03A.

Ziemeļu garnele

IIIa

 

 

0,00

 

0,50

0,50

0,0

–0,50

0,00

–1

 

DEU

SPR

2AC4-C

Brētliņa

EK ūdeņi IIa) un IV zonā

 

 

0,00

 

2,70

2,70

0,0

–2,70

2 018,00

2 015

 

DNK

COD

1N2AB.

Menca

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

 

 

0,00

 

11,00

11,00

0,0

–11,00

0,00

–11

 

DNK

MAC

2CX14-

Makrele

VI, VII, VIIIa, b, d, e;Vb zonas EK ūdeņi; starptautiskie ūdeņi IIa zonā, XII un XIV

 

 

0,00

 

8,00

8,00

0,0

–8,00

0,00

–8

 

DNK

NOP

2A3A4.

Esmarka menca

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā

 

 

0,00

 

83,00

83,00

0,0

83,00

36 466,00

36 383

 

DNK

OTH

1N2AB.

Citi

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

 

 

0,00

 

14,70

14,70

0,0

–14,70

0,00

–15

 

DNK

POK

1N2AB.

Saida

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

 

 

0,00

 

0,50

0,50

0,0

–0,50

0,00

–1

 

ESP

BLI

67-

Zilā jūras līdaka

VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)

72,00

0,0

72,00

0,0

211,00

211,00

293,1

– 139,00

67,00

–72

 

ESP

COD

1/2B.

Menca

I un IIb

7 006,00

0,0

7 006,00

0,0

7 014,00

7 014,00

100,1

–8,00

7 349,00

7 341

 

ESP

HAD

1N2AB.

Pikša

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

60,00

0,0

60,00

0,0

65,00

65,00

108,3

–5,00

0,00

–5

 

ESP

POK

1N2AB.

Saida

Norvēģijas ūdeņi I un II zonā

50,00

0,0

50,00

0,0

53,00

53,00

106,0

–3,00

0,00

–3

 

ESP

SBR

678-

Sarkanā zobaine

VI, VII un VIII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)

188,00

23,8

211,80

0,0

204,50

204,50

96,6

7,30

238,00

222

(x)

(x) papildus atļautais nozvejas daudzums nedrīkst nepārsniedz 10 % no kvotas — Regulas Nr. 847/96 3. panta 3. punkts

EST

PLE

3BCD-C

Jūras zeltplekste

IIIb, c, d (1) – izņemot MU3

 

 

 

0,0

 

0,80

0,80

0,0

–0,80

0,00

–1

 

FRA

COD

7X7A34

Menca

VIIb–k; VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

3 736,00

0,0

3 736,00

0,0

4 079,60

4 079,60

109,2

– 343,60

3 033,00

2 689

 

GBR

LEZ

2AC4-C

Megrimi

EK ūdeņi IIa un IV zonā

1 424,00

0,0

1 424,00

0,0

1 430,40

1 430,40

100,4

–6,40

1 537,00

1 531

 

GBR

NOP

2A3A4.

Esmarka menca

IIIa; EK ūdeņi IIa un IV zonā

 

 

 

0,00

 

4,30

4,30

0,0

–4,30

0,00

–4

 

IRL

COD

1/2B.

Menca

I, II b

57,00

100,0

157,00

0,0

201,80

201,80

128,5

–44,80

0,00

–45

(xx)

IRL

COD

561214

Menca

VI; EK ūdeņi Vb zonā; EK un starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā

93,00

0,0

93,00

0,0

94,20

94,20

101,3

–1,20

241,00

240

 

IRL

COD

7X7A34

Menca

VIIb–k; VIII, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

737,00

0,0

737,00

0,0

792,00

792,00

107,5

–55,00

753,00

698

 

IRL

ORY

07-

Atlantijas lielgalvis

VII (Kopienas ūdeņi)

68,00

0,0

68,00

0,0

199,80

199,80

293,8

– 131,80

29,00

– 103

 

IRL

SOL

07A.

Jūrasmēle

VIIa

111,00

0,0

111,00

0,0

115,20

115,20

103,8

–4,20

90,00

86

 

(xx) visu dalībvalstu kvotas noteikto robežu izmantojusi tikai Īrija

NLD

HER

1/2.

Siļķe

EK Norvēģijas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

27 651,00

0,0

27 651,00

0,0

28 125,70

28 125,70

101,7

– 474,70

12 117,00

11 642

 

POL

COD

3BC+24

Menca

22.–24. apakšapgabala EK ūdeņi

2 287,00

0,0

2 287,00

0,0

2 360,70

2 360,70

103,2

–73,70

2 245,00

2 171

 

POL

GHL

514GRN

Melnais paltuss

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

1 217,00

0,0

1 217,00

0,0

1 228,40

1 228,40

100,9

–11,40

0,00

–11

 

POL

HER

1/2.

Siļķe

EK Norvēģijas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi I un II zonā

3 057,00

0,0

3 057,00

0,0

3 153,50

3 153,50

103,2

–96,50

1 714,00

1 618

 

POL

PRA

N3L.

Ziemeļu garnele

NAFO 3L

245,00

0,0

245,00

0,0

245,80

245,80

100,3

–0,80

278,00

277

 

POL

HAD

2AC4.

Pikša

IV; EK ūdeņi IIa zonā

 

 

 

0,00

 

1,40

1,40

0,0

–1,40

0,00

–1

 

PRT

ALF

3X14-

Beriksa

III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)

214,00

0,0

214,00

0,0

224,40

224,40

104,9

–10,40

214,00

204

 

PRT

ANF

8C3411

Jūrasvelni

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. (EK ūdeņi)

375,00

0,0

375,00

0,0

392,20

392,20

104,6

–17,20

324,00

307

 

PRT

COD

1/2B.

Menca

I un IIb

1 479,00

0,0

1 479,00

0,0

1 490,30

1 490,30

100,8

–11,30

1 552,00

1 541

 

PRT

DWS

56789-

Dziļjūras haizivis

V, VI, VII, VIII, IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas neatrodas trešo valstu suverenitātē un jurisdikcijā)

483,00

0,0

483,00

0,0

505,50

505,50

104,7

–22,50

254,00

232

 

PRT

HKE

8C3411

Heks

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1. (EK ūdeņi)

1 990,00

0,0

1 990,00

0,0

2 054,30

2 054,30

103,2

–64,30

2 104,00

2 040

 

PRT

COD

7X7A34

Menca

VIIb, c, d, e, f, g, h, j, k, VIII, IX, X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā

 

 

 

0,00

 

4,70

4,70

0,0

–4,70

0,00

–5

 

PRT

GHL

2A-C46

Melnais paltuss

IIa (EK ūdeņi), IV, VI (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

 

 

 

0,00

 

17,70

17,70

0,0

–17,70

0,00

–18

 

PRT

HAD

1N2AB.

Pikša

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

 

 

 

0,00

 

369,20

369,20

0,0

– 369,20

0,00

– 369

 

PRT

POK

1N2AB.

Saida

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

 

 

 

0,00

 

391,40

391,40

0,0

– 391,40

0,00

– 391

 


17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/43


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 542/2008

(2008. gada 16. jūnijs),

ar kuru groza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos, I un II pielikumu attiecībā uz ciflutrīnu un lektīnu, kas iegūts no sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (1), un jo īpaši tās 2. un 3. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Visas farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras Kopienā izmanto veterinārajās zālēs, kas paredzētas produktīvajiem dzīvniekiem, jānovērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90.

(2)

Viela ciflutrīns pašlaik ir iekļauta Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz liellopu muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm un attiecībā uz liellopu pienu ar nosacījumu, ka piena gadījumā jāievēro arī citi noteikumi Padomes 1994. gada 23. jūnija Direktīvā 94/29/EK, ar ko groza pielikumus Direktīvām 86/362/EEK un 86/363/EEK attiecībā uz pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu attiecīgi labībā un uz tās un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un uz tiem (2). Saskaņā ar pieprasījumu par to, ka I pielikumā jāpaplašina ieraksts par ciflutrīnu liellopiem, attiecinot to uz visiem atgremotājiem, Veterināro zāļu komiteja (turpmāk “VZK”), pārskatījusi vielai ciflutrīnam iepriekš noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus (turpmāk “MPAD”), secināja, ka liellopiem spēkā esošos MPAD nevar attiecināt uz visiem atgremotājiem, jo nav pieejami dati par aitām. VZK secināja, ka paplašināšana ir iespējama vienīgi attiecībā uz kazām. Tādēļ uzskata, ka ir atbilstīgi paplašināt ierakstu par ciflutrīnu Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā, attiecinot to uz kazu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu un piemērojot liellopu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienam spēkā esošos MPAD, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti citi Direktīvas 94/29/EK noteikumi.

(3)

No sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris) iegūts lektīns pašlaik nav iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2377/90 pielikumos. Pārbaudot pieprasījumu par MPAD noteikšanu no sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris) iegūtam lektīnam attiecībā uz cūkām, VZK secināja, ka lektīnam, kas iegūts no sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris), nav nepieciešams noteikt MPAD, un ieteica šo vielu iekļaut II pielikumā, attiecinot uz cūkām un vienīgi perorālai lietošanai. Tādēļ šī viela vienīgi perorālai lietošanai ir jāiekļauj Regulas (EEK) Nr. 2377/90 II pielikumā attiecībā uz cūkām.

(4)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Regula (EEK) Nr. 2377/90.

(5)

Līdz šīs regulas piemērošanai ir jāatvēl pietiekams laikposms, lai dalībvalstis, ņemot vērā šīs regulas noteikumus, varētu veikt pielāgojumus, kas saistībā ar šo regulu var būt vajadzīgi attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujās, kuras piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (3).

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 16. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 203/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 18. lpp.).

(2)  OV L 189, 23.7.1994., 67. lpp.

(3)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).


PIELIKUMS

A.

Regulas I pielikuma (To farmakoloģiski aktīvo vielu saraksts, kurām ir noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi) 2.2.3. punktā ierakstu par ciflutrīnu aizstāj ar šādu ierakstu:

2.2.3.   Piretroīdi

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums

Mērķaudi

Citi noteikumi

“Ciflutrīns

Ciflutrīns (izomēru summa)

Liellopi, kazas

10 μg/kg

Muskuļi

 

50 μg/kg

Tauki

10 μg/kg

Aknas

10 μg/kg

Nieres

20 μg/kg

Piens

Jāievēro citi Direktīvas 94/29/EK noteikumi”

B.

Regulas II pielikuma (To farmakoloģiski aktīvo vielu saraksts, uz kurām neattiecas maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi) 6. punktā iekļauj šādu vielu:

6.   Augu izcelsmes vielas

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)

Dzīvnieku suga

Citi noteikumi

“No sarkanajām kāršu pupiņām (Phaseolus vulgaris) iegūts lektīns

Cūkas

Vienīgi perorālai lietošanai”


17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/46


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 543/2008

(2008. gada 16. jūnijs)

par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO” regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta e) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 no 2008. gada 1. jūlija atceļ Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem standartiem attiecībā uz mājputnu gaļu (2).

(2)

Vairāki Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēti noteikumi un prasības Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav iestrādātas.

(3)

Tāpēc vairāki noteikumi un attiecīgā gadījumā prasības ir jāpieņem ar regulu, kura paredz kārtību, kādā piemērojama Regula (EK) Nr. 1234/2007, lai tādējādi nodrošinātu tirgus kopīgās organizācijas nepārtrauktību un pareizu darbību, un jo īpaši tirdzniecības standartus.

(4)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 ieviesa noteiktus mājputnu tirdzniecības standartus, kuru piemērošana prasa noteikumu pieņemšanu it īpaši attiecībā uz to mājputnu liemeņu, to daļu un subproduktu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula, attiecībā uz klasifikāciju pēc uzbūves, izskata un svara, attiecībā uz noformējumu, tā nosaukuma norādīšanu, ar kādu minētie produkti ir jāpārdod, neobligātajiem norādījumiem par saldēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu, noteikta veida putnu gaļas uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumiem un šo noteikumu uzraudzību, lai nodrošinātu vienādu to piemērošanu visā Kopienā. Ir jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (3), ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EEK) Nr. 1906/90.

(5)

Lai atbilstoši uzbūvei un izskatam paredzētu mājputnu tirdzniecību dažādās kategorijās, attiecībā uz mājputnu liemeņiem jāformulē definīcijas, kas attiecas uz sugām, vecumu un pasniegšanas veidu, un attiecībā uz izcirtņiem – definīcijas par anatomisko uzbūvi un saturu. Attiecībā uz produktu, kas ir pazīstams kā foie gras, tā augstās vērtības un no tās izrietošo viltošanas draudu dēļ jānosaka īpaši precīzs tirdzniecības standartu minimums.

(6)

Nav nepieciešams šo standartu piemērot noteiktiem produktiem un noformējumiem, kam ir vietēja vai citādi ierobežota nozīme. Tomēr nosaukumi, ar kādiem pārdod šos produktus, nedrīkstētu būtiski maldināt patērētāju tiktāl, ka viņš sajauc šos produktus ar produktiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Līdzīgā veidā šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz šādu produktu nosaukumu apzīmēšanai lietotiem aprakstošiem apzīmējumiem.

(7)

Šīs regulas vienādai piemērošanai mājputnu gaļas nozarē būtu jādefinē termini “tirdzniecība” un “partija”.

(8)

Augstas kvalitātes saglabāšanā izšķiroša nozīme ir uzglabāšanas un apstrādes temperatūrai. Tāpēc ir pareizi noteikt minimālo saldētu putnu gaļas produktu uzglabāšanas temperatūru.

(9)

Šīs regulas noteikumi, un it īpaši tie noteikumi, kas attiecas uz uzraudzību un ieviešanu, vienādi būtu jāpiemēro visā Kopienā. Šā iemesla dēļ pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem arī būtu jābūt vienādiem. Tādēļ jāparedz kopīgi pasākumi attiecībā uz pārbaudes procedūrām un pieļaujamām atkāpēm.

(10)

Lai sagādātu patērētājam pietiekamu, nepārprotamu un objektīvu informāciju par šādiem tirdzniecībai piedāvātiem produktiem un lai visā Kopienā garantētu brīvu preču apriti, ir jānodrošina, ka putnu gaļas tirgus standartos, cik tas ir iespējams, tiek ņemti vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvā 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (4).

(11)

Etiķetēs neobligāti lietojamu norāžu skaitā ir norādes par dzesēšanas paņēmienu un īpašiem saimniecības veidiem. Šāda lietošana patērētāju aizsardzības interesēs būtu jānosaka ar precīzi definētiem kritērijiem gan attiecībā uz saimniecības apstākļiem, gan kvantitatīvajiem rādītājiem, nosakot tādus kritērijus kā kaušanas vecums vai nobarošanas laika ilgums, un noteiktu barības produktu sastāvdaļu saturu.

(12)

Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēts brīvās turēšanas apstākļos”, tad uz etiķetes jāsniedz patērētājam norāde arī par pirmo apstākli, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par produkta īpašībām.

(13)

Komisijai ir jāveic pastāvīga uzraudzība par atbilstību Kopienas tiesībām, ieskaitot tirdzniecības standartus, it īpaši attiecībā uz visiem valsts pasākumiem, kas paredzēti, pildot šos noteikumus. Vajadzētu izstrādāt arī īpašus noteikumus to uzņēmumu reģistrācijai un regulārai pārbaudei, kuriem ir atļauts lietot nosaukumus, norādot uz īpašu saimniecības veidu. Šādiem uzņēmumiem tādēļ būtu jāveic regulāra un rūpīga uzskaite.

(14)

Ņemot vērā šādu pārbaužu īpatnības, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai deleģēt atbildību par tām atbilstoši kvalificētai neatkarīgai iestādei, kurai ir attiecīga licence, līdztekus kontrolei un pienācīgiem piesardzības pasākumiem.

(15)

Trešo valstu uzņēmumi var vēlēties izmantot neobligātās norādes par dzesēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu. Jāizstrādā noteikumi, lai viņi varētu tā rīkoties, ja vien Komisijas sastādītā sarakstā esoša attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde veic atbilstošu sertifikāciju.

(16)

Ņemot vērā ekonomiskos un tehnoloģijas sasniegumus gan mājputnu gaļas sagatavošanā, gan pārbaudēs un ņemot vērā, ka ūdens saturs ir īpaši nozīmīgs, pārdodot saldēto vai ātrsaldēto mājputnu gaļu, jānosaka maksimālais saldētās vai ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens saturs un jādefinē uzraudzības sistēma gan kautuvēs, gan visos tirdzniecības posmos, nepārkāpjot produktu brīvas apgrozības principu vienotajā tirgū.

(17)

Ūdens absorbcija ražošanas uzņēmumā jāpārbauda un jāizveido ticamas metodes, lai noteiktu saldētu vai ātrsaldētu mājputnu liemeņu gatavošanas laikā pievienotā ūdens saturu, nenošķirot fizioloģisko šķidrumu un cita veida ūdeni, kas radies mājputnu gatavošanas laikā, ņemot vērā, ka šāda nošķiršana radītu praktiskas grūtības.

(18)

Neatbilstošas saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas tirdzniecība bez piemērotas norādes uz iepakojuma ir jāaizliedz. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kā praktiski izdarāmas norādes, ar kurām jāmarķē atsevišķie un lielapjoma iepakojumi atkarībā no to galamērķa, lai vienkāršotu pārbaudes un nodrošinātu, ka tie netiek izmantoti citādi kā vien paredzētajam mērķim.

(19)

Ir jāparedz darbība, kas jāveic, ja pārbaudē atklāj pārkāpumu sūtījumā, kura produkti neatbilst šīs regulas prasībām. Jāizveido procedūra, kā risināt strīdus, kas varētu rasties saistībā ar sūtījumiem Kopienas iekšienē.

(20)

Strīda gadījumā Komisijai jāspēj veikt darbības uz vietas un veikt situācijai atbilstošus pasākumus.

(21)

Priekšnosacījums prasību saskaņošanai attiecībā uz ūdens saturu ir Kopienas un valstu references laboratoriju statusa piešķiršana.

(22)

Ir jāparedz Kopienas finansiālā atbildība.

(23)

Starp Kopienu un Kopienas references laboratoriju ir jānoslēdz līgums par nosacījumiem, kas regulē finansiālā atbalsta izmaksu.

(24)

Ir jāparedz, ka dalībvalstis apstiprina kārtību, kā praktiski izdarāma saldētās un ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens satura noteikšana. Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, ir jāparedz prasība, ka dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajām metodēm.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta ii) apakšpunktā minētos produktus definē šādi:

1)

Mājputnu liemeņi

a)

MĀJAS VISTAS (Gallus domesticus)

cālis, broilers: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

gailis, vista, cepšanai vai vārīšanai: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies),

kapauns: vīriešu kārtas mājputns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas ir ķirurģiski izkastrēts un nokauts, būdams vismaz 140 dienu vecs; pēc kastrācijas kapauni jāuzbaro vismaz 77 dienas,

cālis: cālis, kura liemeņa svars (bez iekšām, galvas un kājām) ir mazāks par 650 gramiem; 650 līdz 750 gramu cāli var saukt par “cāli”, ja tā vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 28 dienas. Dalībvalstis var piemērot 12. pantu minētā kaušanas vecuma pārbaudīšanai,

jauns gailis: dējējšķirnes vīriešu kārtas cālis, kura krūšu kaula gals ir stingrs, bet nav pilnībā pārkaulojies un kuram kaušanas vecums ir vismaz 90 dienas;

b)

TĪTARI (Meleagris gallopavo dom.)

(jauns) tītars: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

tītars: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);

c)

PĪLES (Anas platyrhynchos dom., Cairina muschata), Mulard pīles (Pekinas pīļu un muskuspīļu krustojums) (Cairina muschata x Anas platyrhyncos)

(jauna) pīle vai pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

pīle, muskuspīle, Mulard pīle: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);

d)

ZOSIS (Anser anser dom.)

(jauna) zoss vai zoslēns: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls. Liemeņa tauku kārta ir plāna vai mērena; jaunu zosu tauki var būt krāsā, kas norāda uz speciālu uzturu,

zoss: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārta;

e)

PĒRĻU VISTIŅAS (Numida meleagris domesticus)

(jauna) pērļu vistiņa: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,

pērļu vistiņa: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies).

Šajā regulā a) līdz e) apakšpunktā lietotos apzīmējumu variantus, kas attiecas uz dzimumu, skaidro līdzvērtīgi.

2)

Mājputnu izcirtņi

a)

Puses: liemeņu puses, kuras iegūtas, gareniski sadalot gar krūšu kaulu un mugurkaulu;

b)

ceturtdaļa: cisku ceturtdaļa vai krūtiņas ceturtdaļa, kas iegūta ar puses šķērsvirziena griezumu;

c)

nesadalītas gurnu ceturtdaļas: abas gurnu ceturtdaļas kopā ar augšstilbu daļu, ar astes gabalu vai bez tā;

d)

krūšdaļas: krūtiņa un ribas, sadalītas uz pusēm kopā ar apkārtējo muskulatūru. Krūtiņa var būt vesela vai sadalīta uz pusēm;

e)

stilbiņš: gurni un augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

f)

cāļa stilbiņš ar muguras daļu: muguras daļas svars nepārsniedz 25 % no visa gabala svara;

g)

ciska: augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

h)

šķiņķītis: augšstilbu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

i)

spārns: plecu un elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Attiecībā uz tītaru spārniem plecu vai elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru var piedāvāt atsevišķi. Spārnu gali, ieskaitot delnas kaulus, var būt un var nebūt nogriezti. Izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;

j)

neatdalīti spārni: abi spārni savienoti ar muguras gabalu, kura svars nepārsniedz 45 % no izcirtņa svara;

k)

krūtiņas fileja: vesela krūtiņa vai tās puses, atkaulota, t. i., bez krūšu kaula un ribām. Attiecībā uz tītara krūtiņu filejā var būt tikai dziļie krūšu muskuļi;

l)

krūtiņas fileja ar ķīli: krūtiņas fileja bez ādas, ar atslēgas kaulu un tikai krūšu kaula skrimšļiem, atslēgas kaula un skrimšļu svars nepārsniedz 3 % no izcirtņa svara;

m)

Magret, maigret: pīļu un zosu krūtiņas fileja, kas minēta 3. punktā un sastāv no ādas un zemādas taukiem, kuri sedz krūšu muskuli, bez dziļā krūšu muskuļa;

n)

atkaulota tītara kāju gaļa: tītara ciskas un/vai stilbiņi, atkauloti, t. i., bez stilba kaula, ciskas kaula un ikra kaula, veseli, kubiņos vai sagriezti strēmelēs.

Produktiem, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, frāze “griezumu izdara locītavu vietās” nozīmē griezumu, ko veic starp divām līnijām, kuras norobežo locītavas, kā parādīts II pielikuma grafiskajā zīmējumā.

No d) līdz k) apakšpunktam uzskaitītos produktus var piedāvāt gan ar ādu, gan bez tās. Ja produkti, kas uzskaitīti no d) līdz j) apakšpunktam, ir bez ādas un k) apakšpunktā uzskaitītie produkti ir ar ādu, to min etiķetē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (5) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

3)

Foie gras

Tā barotu zosu vai Cairina muschata vai Cairina muschata x Anas platyrachos sugas pīļu aknas, ka ir radusies aknu taukšūnu hipertrofija.

Putniem, kuriem izņemtas šādas aknas, ir jābūt pilnībā atasiņotiem. Aknām jābūt vienveidīgā krāsā.

Aknām ir šāds svars:

pīļu aknām vismaz 300 g tīrsvars,

zosu aknām vismaz 400 g tīrsvars.

2. pants

Šajā regulā:

a)

“liemenis” nozīmē 1. panta 1. punktā minēto sugu mājputnu nesadalītu ķermeni pēc atasiņošanas, spalvu noplūkšanas un iekšu izņemšanas; tomēr nieru izņemšana nav obligāta; liemenis, kuram izņemtas iekšas, var tikt piedāvāts pārdošanai ar vai bez ķidām, ar to saprotot sirdi, aknas, plaušas, guzu un kaklu, kas ievietoti vēdera dobumā;

b)

“izgriezumi” nozīmē mājputnu gaļu, kas, pateicoties muskuļu saistaudu izmēram un īpašībām, identificējama kā iegūta no attiecīgajām liemeņa daļām;

c)

“fasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

d)

“nefasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā pārdošanā galīgajam patērētājam bez fasējuma vai ko citādi iesaiņo pārdošanas vietā pēc galapatērētāja lūguma;

e)

“tirdzniecība” ir turēšana vai izstādīšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai cits tirdzniecības veids;

f)

“partija” ir vienas un tās pašas sugas, veida, klases, izlaiduma mājputnu gaļa no vienas un tās pašas kautuves vai izciršanas uzņēmuma, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un ir jāpārbauda. Regulas 9. panta un V un VI pielikuma nozīmē partija ietver tikai vienas un tās pašas nominālmasas kategorijas fasējumus.

3. pants

1.   Lai mājputnu liemeņus pārdotu saskaņā ar šo regulu, tos piedāvā vienā no šiem veidiem:

daļēji izķidāti (effilé, roped),

ar ķidām,

bez ķidām.

Var pievienot frāzi “ar izņemtām iekšām”.

2.   Daļēji izķidāti liemeņi ir liemeņi, no kuriem vēl nav izņemta sirds, aknas, plaušas, guza, muskuļkuņģis un nieres.

3.   Visiem liemeņu noformējumiem, ja galva nav noņemta, traheja, barības vads un guza var palikt liemenī.

4.   Ķidas ir tikai:

sirds, kakls, guzas un aknas un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām galapatērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Guza ir bez ragainās plēves, un guzas saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar perikarda somiņu vai bez tās. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.

Ja kādu no šiem četriem orgāniem parasti neiekļauj pārdodamajā liemenī, to norāda uz etiķetes.

5.   Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, uz pievienotajiem tirdzniecības dokumentiem norāda šādu informāciju, kā izklāstīts minētās direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

a)

kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)

stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru.

4. pants

1.   To produktu pārdošanai lietotie nosaukumi, uz kuriem attiecas šī regula Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, ir 1. pantā uzskaitītie nosaukumi un atbilstošie nosaukumi pārējās šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās attiecībā uz:

veselu liemeni, norādot uz vienu no piedāvājuma veidiem, kā tas precizēts šīs regulas 3. panta 1. punktā,

mājputnu izcirtņiem, norādot uz attiecīgajām sugām.

2.   Šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā definētos nosaukumus var papildināt ar citiem nosaukumiem, ja šie citi nosaukumi būtiski nemaldina patērētāju, it īpaši – ja tādēļ tos nevar sajaukt ar pārējiem 1. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

5. pants

1.   Produktus, kas nav nosaukti 1. pantā, var pārdot Kopienā tikai ar nosaukumu, kas būtiski nemaldina patērētāju un neļauj tos sajaukt ar 1. pantā minētajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

2.   Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, galīgajam patērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķēšanu, piedāvāšanu un reklamēšanu saskaņo ar papildu prasībām, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

3.   Attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu minimālo derīguma termiņu aizstāj ar datuma norādi “izlietot līdz” saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 10. pantu.

4.   Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu uz fasējuma vai uz tai pievienotās etiķetes norāda šādu informāciju:

a)

kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)

attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu – kopējo cenu un mazumtirdzniecības cenu svara vienībai;

c)

stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru;

d)

kautuves vai gaļas izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numuru, kas sniegts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (6) 4. pantam, izņemot gadījumus, kad izciršana un atkaulošana notiek tirdzniecības vietā atbilstīgi minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam;

e)

attiecībā uz mājputnu gaļu, kas importēta no trešām valstīm, – atzīmi par izcelsmes valsti.

5.   Ja mājputnu gaļa tiek piedāvāta pārdošanai nefasēta, izņemot gadījumu, kad izciršana un kaulu izņemšana notiek tirdzniecības vietā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka šāda izciršana un kaulu izņemšana notiek pēc patērētāja pieprasījuma un viņa klātbūtnē, Direktīvas 2000/13/EK 14. pantu piemēro 4. punktā paredzētajām norādēm.

6.   Atkāpjoties no 3. panta 5. punkta un no šā panta 2. līdz 5. punkta, gadījumos, kad piegāde notiek uz izciršanas vai pārstrādes uzņēmumiem, mājputnu gaļas klasificēšana un minētajos pantos paredzēto papildu norāžu pievienošana nav obligāta.

6. pants

Turpmākos papildnoteikumus piemēro saldētai mājputnu gaļai, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas II punkta 3) apakšpunktā norādītajai definīcijai.

Šajā regulā minētās saldētās putnu gaļas temperatūrai stabili un pastāvīgi visās produkta daļās ir jābūt mīnus 12 oC vai zemākai, iespējamas īslaicīgas temperatūras svārstības augšup, ne lielākas par 3 oC. Šādas atkāpes produkta temperatūrā pieļauj saskaņā ar pareizu uzglabāšanu un sadali vietējā sadales tīklā un mazumtirdzniecības preču vitrīnās.

7. pants

1.   Lai ietilptu A vai B kategorijā, to putnu liemeņi un izcirtņi, uz kuriem attiecas šī regula, atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)

nebojāti, ņemot vērā veidu, kādā tos piedāvā;

b)

tīri, bez redzamiem svešķermeņiem, netīrumiem vai asinīm;

c)

bez neraksturīgas smakas;

d)

bez redzamiem asins traipiem, izņemot nelielus un neuzkrītošus;

e)

bez lauztiem kauliem, kas izspiedušies;

f)

bez lieliem sasitumiem.

Svaigai putnu gaļai nevar būt iepriekšējas saldēšanas pazīmju.

2.   A kategorijas putnu liemeņiem un izcirtņiem papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie ir labi veidoti. Ķermenis ir labi barots, labi attīstītas platas, garas un gaļīgas krūtis, gaļīgi stilbiņi. Cāļiem, jaunām pīlēm vai pīlēniem un tītariem uz krūtīm, muguras un gurniem ir vienmērīga plāna tauku kārtiņa. Gaiļiem, vistām, pīlēm un jaunām zosīm ir pieļaujama biezāka tauku kārtiņa. Zosīm uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārtiņa;

b)

uz krūtīm, stilbiņiem, astes daļas, kāju locītavām un spārnu galiem var būt dažas mazas spalvas, spalvu gali un matiņi (filoplumes). Vārītām vistām, pīlēm, tītariem un zosīm nedaudz spalvu var būt arī citās vietās;

c)

ir pieļaujami daži nelieli un neuzkrītoši bojājumi, sasitumi un krāsas pārmaiņas, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem. Spārnu galu var nebūt. Neliels sarkanums ir pieļaujams uz spārnu galiem un folikuliem;

d)

saldētiem vai paātrināti sasaldētiem putniem nedrīkst būt saldēšanas aparāta radīti bojājumi (7), izņemot nelielus un neuzkrītošus, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem.

8. pants

1.   Lēmumus, kas radušies no neatbilstības 1., 3. un 7. pantam, var pieņemt tikai attiecībā uz visu partiju, kas ir pārbaudīta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Kautuvēs, izciršanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noliktavās vai jebkurā citā tirdzniecības posmā, tostarp transportēšanas laikā un – attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm – muitošanas laikā, no katras pārbaudāmās partijas izlases veidā ņem paraugu, kurā ir šāds 1. pantā definēto atsevišķo produktu skaits:

Partijas lielums

Parauga lielums

Pieļaujamais bojāto vienību skaits

Kopā

1. panta 1. (8) un 3. punktam un 7. panta 1. punktam

1

2

3

4

100 līdz 500

30

5

2

501 līdz 3 200

50

7

3

> 3 200

80

10

4

3.   Pārbaudot A klases mājputnu gaļas partiju, ir atļauts pieļaujamais bojāto vienību skaits, kas minēts 2. punkta tabulas 3. ailē. Krūtiņas filejai šīs bojātās vienības var ietvert filejas, kuru skrimšļa (krūšu kaula elastīgā gala) svars nepārsniedz 2 %.

Tomēr to bojāto vienību skaits, kas neatbilst 1. panta 1. un 3. punkta, kā arī 7. panta 1. punkta noteikumiem, nepārsniedz skaitli, kas norādīts 2. punkta tabulas 4. ailē.

Attiecībā uz 1. panta 3. punktu bojāto vienību uzskata ar pieļaujamu tikai tad, ja tās svars ir ne mazāks par 240 gramiem pīļu aknām un ne mazāks par 385 gramiem zosu aknām.

4.   Pārbaudot B klases mājputnu gaļas partiju, pieļaujamo bojāto vienību skaitu dubulto.

5.   Ja pārbaudīto partiju uzskata par neatbilstošu prasībām, uzraudzības aģentūra aizliedz tās pārdošanu vai importu, ja partija ir no trešās valsts, kamēr nav pierādījuma, ka tā ir sagatavota atbilstoši 1. un 7. pantam.

9. pants

1.   Saldētu vai ātrsaldētu mājputnu gaļu, kas fasēta tā, kā noteikts Direktīvas 76/211/EEK 2. pantā, var klasificēt pēc svara kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 3) apakšpunktu. Šie fasējumi var būt:

fasējumi, kas satur viena mājputna liemeni, vai

fasējumi, kas satur vienu vai vairākus vienas sugas mājputnu gaļas viena tipa izcirtņus, kā definēts 1. pantā.

2.   Uz visiem fasējumiem saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem ir norāde par produkta svaru, sauktu par “nominālmasu”.

3.   Saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas fasējumus var klasificēt pa nominālmasas kategorijām šādi:

a)

liemeņi:

< 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),

1 100 – < 2 400 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.),

≥ 2 400 g: izmantojot 200 g klasi (2 400 – 2 600 – 2 800 u. tml.);

b)

izcirtņi:

< 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.),

≥ 1 100 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.).

4.   Fasējumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo tā, lai tie atbilstu šādām prasībām:

a)

faktiskais saturs caurmērā nevar būt mazāks par nominālmasu;

b)

to fasējumu daļai, kam negatīvā kļūda ir lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir jābūt pietiekami nelielai, lai fasējumu partijas varētu apmierināt 10. punktā norādīto pārbaužu prasības;

c)

nepārdod nevienu fasējumu, kam negatīvā kļūda ir vairāk nekā divas reizes lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Uz šo regulu attiecas nominālmasas, faktiskā satura un negatīvās kļūdas definīcijas, kas paredzētas Direktīvas 76/211/EEK I pielikumā.

5.   Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas iepakotāju vai importētāju atbildību, kā arī pārbaudes, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, mutatis mutandis regulē Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 4., 5. un 6. punkts.

6.   Fasējumu pārbaudi veic, ņemot paraugus, un tā sastāv no divām daļām:

pārbaude, kas aptver katrā paraugā ietilpstošā fasējuma faktisko saturu,

pārbaude, kas aptver paraugā ietilpstošo fasējumu vidējo faktisko saturu.

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst 10. un 11. punktā minētajiem pieņemamības kritērijiem.

7.   Partiju veido vienā vietā sagatavoti vienas nominālmasas, viena tipa un vienas produkcijas fasējumi, kas ir jāpārbauda.

Partijas lielums nepārsniedz šeit turpmāk paredzētos daudzumus:

ja fasējumi tiek pārbaudīti fasēšanas konveijera beigās, katras partijas lielums ir vienāds ar fasēšanas konveijera maksimālo produkcijas izlaidi stundā, neierobežojot partijas lielumu,

pārējos gadījumos partijas lielums nepārsniedz 10 000 fasējumu.

8.   Paraugu, kurā ir šāds fasējumu skaits, izlases veidā ņem no katras pārbaudāmās partijas:

Partijas lielums

Parauga lielums

100–500

30

501–3 200

50

> 3 200

80

Partijām, kas satur mazāk nekā 100 fasējumu, veic 100 % nesagraujošo testu Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma nozīmē.

9.   Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu maksimāli pieļaujamās negatīvās kļūdas ir šādas:

(gramos)

Nominālmasa

Maksimāli pieļaujamā negatīvā kļūda

Liemeņi

Izcirtņi

līdz 1 100

25

25

1 100 – < 2 400

50

50

2 400 un lielāka

100

 

10.   Lai pārbaudītu katra paraugā ietvertā fasējuma faktisko saturu, aprēķina minimālo pieņemamo saturu, no fasējuma nominālmasas atņemot attiecīgā satura maksimāli pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Paraugā ietvertos fasējumus, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par nepieņemamiem.

Pārbaudīto fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja bojāto vienību skaits paraugā nesasniedz vai ir vienāds ar pieņemamības kritēriju atbilstīgi tabulā norādītajam; to noraida, ja bojāto vienību skaits ir vienāds vai pārsniedz zemāk norādīto noraidījuma kritēriju.

Parauga lielums

Bojāto vienību skaits

Pieņemamības kritērijs

Noraidījuma kritērijs

30

2

3

50

3

4

80

5

6

11.   Pārbaudot vidējo faktisko saturu, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja paraugu veidojošo fasējumu vidējais faktiskais saturs pārsniedz pieņemamības kritēriju šeit turpmāk:

Parauga lielums

Vidējā faktiskā satura pieņemamības kritērijs

30

x— ≥ Qn – 0,503 s

50

x— ≥ Qn – 0,379 s

80

x— ≥ Qn – 0,295 s

x

=

vidējais faktiskais fasējumu saturs,

Qn

=

fasējuma nominālmasa,

s

=

partijā ietverto fasējumu vidējā faktiskā satura standarta novirze.

Standarta novirzi aprēķina, kā norādīts Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma 2.3.2.2. punktā.

12.   Kamēr Padomes Direktīva 80/181/EEK (9) pieļauj papildu norāžu izmantojumu, norādei uz šajā pantā paredzēto fasējumu nominālmasu var pievienot papildu norādi.

13.   Attiecībā uz mājputnu gaļu, ko Apvienotajā Karalistē ieved no citām dalībvalstīm, pārbaudes veic izlases veidā un tās neveic uz robežas.

10. pants

Norādījums par to, ka izmantota kāda no turpmāk definētajām atdzesēšanas metodēm, un atbilstošie nosaukumi pārējās III pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās var būt uz etiķetes Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē:

dzesēšana ar gaisu: mājputnu liemeņu dzesēšana ar aukstu gaisu,

dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu: mājputnu liemeņu dzesēšana aukstā gaisā pārmaiņus ar ūdens tvaikiem vai smalku ūdens strūkliņu,

dzesēšana iegremdējot: mājputnu liemeņu atdzesēšana ūdens tvertnēs vai tvertnēs ar ledu un ūdeni atbilstoši pretplūsmas procesam.

11. pants

1.   Lai noteiktu turēšanas veidus, izņemot bioloģisko lauksaimniecību, uz etiķetēm Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē nedrīkst norādīt nekādus citus terminus, izņemot tos, kas ietverti šajā regulā, un atbilstošos terminus citās Kopienas valodās, kas ietverti IV pielikumā, un jebkurā gadījumā tos var norādīt tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie šīs regulas V pielikumā izklāstītie nosacījumi:

a)

“Baroti ar … % …”;

b)

“Turēšana galvenokārt telpās” (“Audzēti kūtī”);

c)

“Brīvā turēšana”;

d)

“Tradicionālā brīvā turēšana”;

e)

“Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā”.

Šos apzīmējumus var papildināt ar norādījumiem par attiecīgā turēšanas veida īpašajām raksturīgajām pazīmēm.

Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēšana brīvās turēšanas apstākļos” (šā punkta c), d) un e) apakšpunkts), jānorāda arī “foie gras ražošanai”.

2.   Kaušanas vecuma un nobarošanas laika ilgumu atļauts minēt tikai tajā gadījumā, ja izmanto 1. punktā minētos apzīmējumus, mājputniem, kuri nav jaunāki par V pielikuma b), c) vai d) punktā norādīto vecumu. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro dzīvniekiem, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki nekā V pielikumā minētās minimālās prasības un ko piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un atbilst kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.

4.   Komisijai dara zināmus 3. punktā minētos valsts pasākumus.

5.   Jebkurā brīdī un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai šajā pantā minētie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un vai tie atbilst kopējiem putnu gaļas tirdzniecības standartiem.

12. pants

1.   Kautuves, kurām atļauts lietot 11. pantā minētos apzīmējumus, ir īpaši jāapstiprina. Ņemot vērā turēšanas veidu, tās veic atsevišķu uzskaiti:

a)

par šādu putnu ražotāju vārdiem un adresēm, kurus reģistrē pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi;

b)

pēc šīs kompetentās iestādes lūguma – par katra audzētāja vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu;

c)

par šādu piegādāto un pārstrādāto putnu skaitu un kopējo dzīvsvaru vai liemeņu svaru;

d)

ziņas par pārdošanu, to skaitā pircēju nosaukumi un adreses, vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas.

2.   Šā panta 1. punktā minētos ražotājus pēc tam regulāri pārbauda. Tie vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic pastāvīgu uzskaiti par putnu skaitu pēc mājputnu sistēmas veidiem, norādot arī pārdoto putnu skaitu un pircēju nosaukumus un adreses, un barības piegādes daudzumus un avotu.

Turklāt ražotāji, kas izmanto brīvās turēšanas sistēmas, veic to datumu uzskaiti, kad putniem pirmo reizi ir dota pieeja brīvajiem apstākļiem.

3.   Barības ražotāji un piegādātāji vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic uzskaiti, parādot, ka tās barības sastāvs, kas ir piegādāta ražotājiem tāda veida turēšanai, kāda paredzēta 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst norādēm, kas ir dotas attiecībā uz barošanu.

4.   Inkubatori vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic to šķirņu putnu uzskaiti, ko uzskata par lēnaudzīgiem un kas ir piegādāti ražotājiem tāda veida turēšanai, kas paredzēta 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

5.   Lai pārbaudītu atbilstību 11. pantam un šā panta 1. līdz 4. punktam, regulāras pārbaudes veic:

a)

saimniecībā: vismaz reizi viena ražošanas cikla laikā;

b)

barības ražotājs un piegādātājs: vismaz reizi gadā;

c)

kautuvē: vismaz četras reizes gadā;

d)

inkubatorā: 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem turēšanas veidiem vismaz reizi gadā.

6.   Visas dalībvalstis iesniedz cita citai un Komisijai apstiprināto un saskaņā ar 1. punktu reģistrēto kautuvju sarakstu, kurā norādīts nosaukums un adrese un katrai piešķirtais numurs. Jebkuras izmaiņas šajā sarakstā dara zināmas pārējām dalībvalstīm un Komisijai katra kalendārā gada ceturkšņa sākumā.

13. pants

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta v) apakšpunktā paredzētā izmantotā turēšanas veida uzraudzību dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilst Eiropas 1989. gada 26. jūnija Normai Nr. EN/45011 (European Norm No EN/45011), un tās licencē un uzrauga attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

14. pants

No trešām valstīm ievestajai putnu gaļai var būt viens vai vairāki neobligātie 10. un 11. pantā paredzētie norādījumi, ja tiem pievienots izcelsmes valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka minētie produkti atbilst attiecīgiem šīs regulas noteikumiem.

Komisija pēc trešās valsts lūguma izveido šādu iestāžu sarakstu.

15. pants

1.   Neskarot 16. panta 5. punktu un 17. panta 3. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var tirgot Kopienā, izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI pielikumā (notecināšanas metodi) vai VII pielikumā (ķīmisko metodi).

2.   Katras dalībvalsts izraudzītas kompetentās iestādes nodrošina, ka kautuves pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta noteikumiem, un jo īpaši:

ka tiek ņemti paraugi ūdens absorbcijas atdzesēšanas laikā un saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas ūdens satura uzraudzībai,

lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

lai katra partija tiktu marķētā tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

16. pants

1.   Regulārās pārbaudes saskaņā ar IX pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar VI pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā.

Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti IX pielikuma 10. punktā vai VI pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties veic vajadzīgās tehniskās korekcijas.

2.   Visos gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos mēnešos veic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 15. panta 1. punktā, saskaņā ar VI vai VII pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes veic kompetentās iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos var stingrāk piemērot 1. punkta noteikumus un jo īpaši IX pielikuma 1. un 10. punktu un 2. punktu attiecībā uz konkrētu kautuvi, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.

Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 2. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar VI vai VII pielikumu, kas jāveic, izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.

4.   Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 1. un 2. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 1. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 1. punktā.

5.   Ja 2. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts references laboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.

6.   Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot Kopienā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentās iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lenti vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no X pielikumā minētajām frāzēm, rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā.

Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentās iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta izvešanai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu Kopienā.

Pirmajā daļā minētās norādes marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.

17. pants

1.   Ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību, galamērķa dalībvalsts var veikt saldētās vai ātrsaldētās cāļa gaļas nediskriminējošas pārbaudes izlases veidā, lai pārliecinātos, ka sūtījums atbilst 15. un 16. panta prasībām.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic preču galapunktā vai citā piemērotā vietā ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā vietu izvēlas uz robežas un ka tā cik vien iespējams maz traucē preču pārvadājumiem, un ka preces var virzīties uz priekšu uz galapunktu, tikko ir paņemts attiecīgais paraugs. Tomēr attiecīgos produktus nevar pārdot galapatērētājiem, kamēr nav pieejams pārbaudes rezultāts.

Šādas pārbaudes veic, cik vien iespējams drīz, lai nevajadzīgi neaizkavētu produktu laišanu tirgū vai neradītu kavēšanos, kas varētu pasliktināt to kvalitāti.

Šo pārbaužu rezultātus un jebkādus turpmākus lēmumus saistībā ar tiem, kā arī to pieņemšanas pamatojumu, vēlākais, divās darbdienās pēc paraugu ņemšanas paziņo nosūtītājam, saņēmējam vai viņu pārstāvim. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtos lēmumus un šo lēmumu pamatojumus paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Pēc attiecīgā nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma minētos lēmumus un pamatojumus viņam nosūta rakstveidā kopā ar precīzām ziņām par pārsūdzības tiesībām, kas viņam pieejamas saskaņā ar nosūtītājā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par spēkā esošo procedūru un termiņiem.

3.   Ja 1. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamās robežas, attiecīgās partijas īpašnieks var pieprasīt, lai tiktu veikta kontrolanalīze kādā no references laboratorijām, kas minētas XI pielikumā, izmantojot to pašu metodi kā pirmajai analīzei. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks. References laboratoriju uzdevumi un kompetence ir precizēta XII pielikumā.

4.   Ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude saskaņā ar 1. un 2. punktu, un – ja izteikts attiecīgs lūgums – pēc tam, kad ir veikta kontrolanalīze, konstatē, ka saldētā vai ātrsaldētā cāļa gaļa neatbilst 15. un 16. pantam, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro procedūras, kas paredzētas 16. panta 6. punktā.

5.   Gadījumos, kas paredzēti 3. un 4. punktā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu veidiem, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.

Ja pārbaudēs, kas minētas 1. un 3. punktā, konstatē atkārtotu neatbilstību vai ja šādas pārbaudes pēc nosūtītājas dalībvalsts ieskatiem veic bez pietiekama pamatojuma, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes informē Komisiju.

Komisija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vai arī pēc galamērķa dalībvalsts lūguma un ņemot vērā pārkāpumu raksturu, var:

nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu ekspertu misiju un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm veikt pārbaudes uz vietas vai

pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina tās paraugu ņemšanu attiecīgajā uzņēmumā un, ja vajadzīgs, piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 194. pantu.

Komisija par saviem secinājumiem informē dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma veikšanai.

Līdz Komisijas atzinuma saņemšanai nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts pieprasījuma ir jāpastiprina attiecīgā uzņēmuma produktu pārbaudes.

Ja veic pasākumus, lai novērstu atkārtotas neatbilstības no uzņēmuma puses, Komisija no iesaistītā uzņēmuma iekasē visus izdevumus, kas radušies saistībā ar trešās daļas ievilkumu noteikumu piemērošanu.

18. pants

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt dara zināmus valsts references laboratorijai to 15., 16. un 17. pantā minēto pārbaužu rezultātus, kuras tās veikušas pašas vai kas veiktas uz to atbildību.

Valstu references laboratorijas līdz katra gada 1. jūlijam nosūta šos datus 19. pantā minētajai ekspertu padomei, kas veic datu turpmāku izvērtēšanu un apspriežas ar valstu references laboratorijām. Rezultātus iesniedz izskatīšanai pārvaldības komitejā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā paredzētajai procedūrai.

2.   Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas 15., 16. un 17. pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar VI un VII pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

19. pants

Ekspertu padome ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā darbojas kā iestāde, kas koordinē valstu references laboratoriju pārbaudes pasākumus. Tā sastāv no Komisijas un valstu references laboratoriju pārstāvjiem. Padomes un valstu references laboratoriju uzdevumi, kā arī padomes organizatoriskā struktūra izklāstīta XII pielikumā.

Finansiāls atbalsts tiek izmaksāts references laboratorijai saskaņā ar nosacījumiem līgumā, kurš noslēgts starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un šo attiecīgo laboratoriju.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt līgumu Komisijas vārdā.

20. pants

1.   Šādus svaigus, saldētus un ātrsaldētus mājputnu izcirtņus var realizēt tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā Kopienā, ja ūdens saturs nepārsniedz pieņemamās tehniskās vērtības, kas noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VIII pielikumā (ķīmiskā metode):

a)

vistas krūtiņas fileja, ar atslēgas kaulu vai bez tā, bez ādas;

b)

vistas krūtiņa, ar ādu;

c)

vistas ciskas, stilbi, kājas, kājas ar muguras gabalu, kāju ceturtdaļas, bez ādas;

d)

tītara krūtiņas fileja, bez ādas;

e)

tītara krūtiņa, ar ādu;

f)

tītara ciskas, stilbi, kājas, ar ādu;

g)

atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas.

2.   Kompetentās iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, gādā par to, lai kautuves un izciršanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti kautuvēm vai ne, pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši:

a)

kautuvēs veic regulāras absorbētā ūdens pārbaudes saskaņā ar 16. panta 1. punktu arī vistu un tītaru liemeņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā uzskaitīto svaigo, saldēto un ātrsaldēto izcirtņu ražošanai. Šīs pārbaudes veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā. Tomēr, ja tītaru liemeņus dzesē ar gaisu, regulāras absorbētā ūdens pārbaudes nav jāveic. Robežvērtības, kas noteiktas IX pielikuma 10. punktā, attiecas arī uz tītaru liemeņiem;

b)

lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

c)

lai katra partija tiktu marķēta tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

Ja cāļu dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kuras minētas a) apakšpunktā un 3. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri noteikti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad a) apakšpunktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti VI līdz IX pielikumā, tad a) apakšpunktā minētās pārbaudes ievieš atkārtoti.

3.   Vismaz reizi trijos mēnešos 1. punktā minētās ūdens satura pārbaudes saldētiem un ātrsaldētiem mājputnu izcirtņiem veic izlases kārtā katram izciršanas uzņēmumam, kas ražo šādus izcirtņus, saskaņā ar VIII pielikumu. Šīs pārbaudes neveic mājputnu izcirtņiem, attiecībā uz ko ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

Pēc viena gada atbilstības kritērijiem, kas noteikti VIII pielikumā, konkrētajā gaļas sadalīšanas uzņēmumā pārbaužu biežumu samazina līdz vienai reizei sešos mēnešos. Ja ir kāda neatbilstība šiem kritērijiem, pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā daļā.

4.   Mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti šā panta 1. punktā, mutatis mutandis piemēro 16. panta 3. līdz 6. punktu, kā arī 17. un 18. pantu.

21. pants

No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1538/91 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu un Regulu (EEK) Nr. 1906/90 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas ietverta XIII pielikumā.

22. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 470/2008 (OV L 140, 30.5.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1029/2006 (OV L 186, 7.7.2006., 6. lpp.).

(3)  OV L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1474/2007 (OV L 329, 14.12.2007., 14. lpp.).

(4)  OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

(5)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(7)  Saldējamā aparāta sabojāti: (kvalitātes samazināšanās nozīmē) ādas un/vai gaļas neatgriezeniska vietēja vai virsmas pārkalšana, kas parādās kā izmaiņas:

sākotnējā krāsā (lielākoties tā kļūst bālāka) vai

smaržā (bez smaržas vai sasmakusi), vai

konsistencē (sausa, poraina).

(8)  Pielaide katrai sugai, nevis visām sugām kopumā.

(9)  OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.


I PIELIKUMS

1. panta 1. punkts –   Veselu liemeņu nosaukumi

 

bg

es

cs

da

de

et

el

en

fr

it

lv

1.

Пиле, бройлер

Pollo (de carne)

Kuře, brojler

Kylling, slagtekylling

Hähnchen

Masthuhn

Tibud, broiler

Κοτόπουλο

Πετετνοί και κότες (κρεατοπαραγωγής)

Chicken, broiler

Poulet (de chair)

Pollo, ‘Broiler

Cālis, broilers

2.

Петел, кокошка

Gallo, gallina

Kohout, slepice, drůbež na pečení, nebo vaření

Hane, høne, suppehøne

Suppenhuhn

Kuked, kanad, hautamiseks või keetmiseks mõeldud kodulinnud

Πετεινοί και κότες (για βράοιμο)

Cock, hen, casserole, or boiling fowl

Coq, poule (à bouillir)

Gallo, gallina

Pollame da brodo

Gailis, vista, sautēta vai vārīta mājputnu gaļa

3.

Петел (угоен, скопен)

Capón

Kapoun

Kapun

Kapaun

Kohikukk

Καπόνια

Capon

Chapon

Cappone

Kapauns

4.

Ярка, петле

Polluelo

Kuřátko, kohoutek

Poussin, Coquelet

Stubenküken

Kana- ja kukepojad

Νεοσσός, πετεινάρι

Poussin, Coquelet

Poussin, coquelet

Galletto

Cālītis

5.

Млад петел

Gallo joven

Mladý kohout

Unghane

Junger Hahn

Noor kukk

Πετεινάρι

Young cock

Jeune coq

Giovane gallo

Jauns gailis

1.

(Млада) пуйка

Pavo (joven)

(Mladá) krůta

(Mini) kalkun

(Junge) Pute, (Junger) Truthahn

(Noor) kalkun

(Νεαροί) γάλοι και γαλοπούλες

(Young) turkey

Dindonneau, (jeune) dinde

(Giovane) tacchino

(Jauns) tītars

2.

Пуйка

Pavo

Krůta

Avlskalkun

Pute, Truthahn

Kalkun

Γάλοι και γαλοπούλες

Turkey

Dinde (à bouillir)

Tacchino/a

Tītars

1.

(Млада) патица, пате (млада) мускусна патица, (млад) мюлар

Pato (joven o anadino), pato de Barbaria (joven), pato cruzado (joven)

(Mladá) kachna, kachnê, (mladá) Pižmová kachna, (mladá) kachna Mulard

(Ung) and (Ung) berberiand

(Ung) mulardand

Frühmastente, Jungente, (Junge) Barbarieente (Junge Mulardente)

(Noor) part, pardipoeg. (noor) muskuspart, (noor) mullard

(Νεαρές) πάπιες ή παπάκια, (νεαρές) πάπιες Βαρβαρίας, (νεαρές) παπιες mulard

(Young) duck, duckling, (Young) Muscovy duck (Young) Mulard duck

(Jeune) canard, caneton, (jeune) canard de Barbarie, (jeune) canard mulard

(Giovane) anatra

(Giovane) Anatra muta

(Giovane) Anatra ‘mulard

(Jauna) pīle, pīlēns, (jauna) muskuspīle, (Jauna) Mulard pīle

2.

Патица, мускусна патица, мюлар

Pato, pato de Barbaria, pato cruzado

Kachna, Pižmová kachna, kachna Mulard

Avlsand

Avlsberberiand

Avlsmulardand

Ente, Barbarieente

Mulardente

Part, muskuspart, mullard

Πάτιες, πάτιες Βαρβαρίας πάτιες mulard

Duck, Muscovy duck, Mulard duck

Canard, canard de Barbarie (à bouillir), canard mulard (à bouillir)

Anatra Anatra muta Anatra ‘mulard

Pīle, muskuspīle, Mulard pīle

1.

(Млада) гъска, гъсе

Oca (joven), ansarón

Mladá husa, house

(Ung) gås

Frühmastgans, (Junge) Gans, Jungmastgans

(Noor) hani, hanepoeg

(Νεαρές) χήνες ή χηνάκια

(Young) goose, gosling

(Jeune) oie ou oison

(Giovane) oca

(Jauna) zoss, zoslēns

2.

Гъска

Oca

Husa

Avlsgås

Gans

Hani

Χήνες

Goose

Oie

Oca

Zoss

1.

(Млада) токачка

Pintada (joven)

Mladá perlička

(Ung) perlehøne

(Junges) Perlhuhn

(Noor) pärlkana

(Νεαρές) φραγκόκοτες

(Young) guinea fowl

(Jeune) pintade Pintadeau

(Giovane) faraona

(Jauna) pērļu vistiņa

2.

Токачка

Pintada

Perlička

Avlsperlehøne

Perlhuhn

Pärlkana

Φραγκόκοτες

Guinea fowl

Pintade

Faraona

Pērļu vistiņa


 

lt

hu

mt

nl

pl

pt

ro

sk

sl

fi

sv

1.

Viščiukas broileris

Brojler csirke, pecsenyecsirke

Fellus, brojler

Kuiken, braadkuiken

Kurczę, broiler

Frango

Pui de carne, broiler

Kurča, brojler

Pitovni piščanec – brojler

Broileri

Kyckling, slaktkyckling (broiler)

2.

Gaidys, višta, skirti troškinti arba virti

Kakas és tyúk

(főznivaló baromfi)

Serduk, tiġieġa

(tal-brodu)

Haan, hen soep- of stoofkip

Kura rosołowa

Galo, galinha

Cocoș, găină sau carne de pasăre pentru fiert

Kohút, sliepka

Petelin, kokoš, perutnina za pečenje ali kuhanje

Kukko, kana

Tupp, höna, gryt-, eller kokhöna

3.

Kaplūnas

Kappan

Ħasi

Kapoen

Kapłon

Capão

Clapon

Kapún

Kopun

Chapon (syöttökukko)

Kapun

4.

Viščiukas

Minicsirke

Għattuqa, coquelet

Piepkuiken

Kurczątko

Franguitos

Pui tineri

Kurčiatko

Mlad piščanec, mlad petelin

(kokelet)

Kananpoika, kukonpoika

Poussin, Coquelet

5.

Gaidžiukas

Fiatal kakas

Serduk żgħir fl-eta

Jonge haan

Młody kogut

Galo jovem

Cocoș tânăr

Mladý kohút

Mlad petelin

Nuori kukko

Ung tupp

1.

Kalakučiukas

Pecsenyepulyka, gigantpulyka, növendék pulyka

Dundjan (żgħir fl-eta)

(Jonge) kalkoen

(Młody) indyk

Peru

Curcan (tânăr)

Mladá morka

(Mlada) pura

(Nuori) kalkkuna

(Ung) kalkon

2.

Kalakutas

Pulyka

Dundjan

Kalkoen

Indyk

Peru adulto

Curcan

Morka

Pura

Kalkkuna

Kalkon

1.

Ančiukai, muskusinės anties ančiukai, mulardinės anties ančiukai

Pecsenyekacsa, Pecsenye pézsmakacsa, Pecsenye mulard-kacsa

Papra (żgħira fl-eta), papra żgħira (fellus ta’ papra) muskovy (żgħira fl-eta), papra mulard

(Jonge) eend, (Jonge) Barbarijse eend (Jonge) „Mulard”-eend

(Młoda) kaczka tuczona, (Młoda) kaczka piżmova, (Młoda) kaczka mulard

Pato, Pato Barbary, Pato Mulard

Rață (tânără), rață (tânără) din specia Cairina moschata, rață (tânără) Mulard

(Mladá kačica), káča, (Mladá) pižmová kačica, (Mladý) mulard

(Mlada) raca, račka, (mlada) muškatna raca, (mlada) mulard raca

(Nuori) ankka, (Nuori) myskiankka

(Ung) anka, ankunge (ung) mulardand (ung) myskand

2.

Antis, muskusinė antis, mulardinė antis

Kacsa, Pézsma kacsa, Mulard kacsa

Papra, papra muscovy, papra mulard

Eend Barbarijse eend „Mulard”-eend

Kaczka, Kaczka piżmowa, Kaczka mulard

Pato adulto, pato adulto Barbary, pato adulto Mulard

Rață, rață din specia Cairina moschata, rață Mulard

Kačica, Pyžmová kačica, Mulard

Raca, muškatna raca, mulard raca

Ankka, myskiankka

Anka, mulardand, myskand

1.

Žąsiukas

Fiatal liba, pecsenye liba

Wiżża (żgħira fl-eta), fellusa ta’ wiżża

(Jonge) gans

Młoda gęś

Ganso

Gâscă (tânără)

(Mladá) hus, húsa

(Mlada) gos, goska

(Nuori) hanhi

(Ung) gås, gåsunge

2.

Žąsis

Liba

Wiżża

Gans

Gęś

Ganso adulto

Gâscă

Hus

Gos

Hanhi

Gås

1.

Perlinių vištų viščiukai

Pecsenyegyöngyös

Farghuna

(żgħira fl-eta)

(Jonge) parelhoen

(Młoda)

perliczka

Pintada

Bibilică adultă

(Mladá) perlička

(Mlada) pegatka

(Nuori) helmikana

(Ung) pärlhöna

2.

Perlinės vištos

Gyöngytyúk

Fargħuna

Parelhoen

Perlica

Pintada adulta

Bibilică

Perlička

Pegatka

Helmikana

Pärlhöna

1. panta 2. punkts –   Mājputnu izcirtņu nosaukumi

 

bg

es

cs

da

de

et

el

en

fr

it

lv

a)

Половинка

Medio

Půlka

Halvt

Hälfte oder Halbes

Pool

Μισά

Half

Demi ou moitié

Metà

Puse

b)

Четвъртинка

Charto

Čtvrtka

Kvart

(Vorder-, Hinter-)Viertel

Veerand

Τεταρτημόριο

Quarter

Quart

Quarto

Ceturdaļa

c)

Неразделени четвъртинки с бутчетата

Cuartos traseros unidos

Neoddělená zadní čtvrtka

Sammenhængende lårstykker

Hinterviertel am Stück

Lahtilõikamata koivad

Αδιαχώριστα τεταρτημόρια ποδιών

Unseparated leg quarters

Quarts postérieurs non séparés

Cosciotto

Nesadalītas kāju ceturdaļas

d)

Гърди, бяло месо или филе с кост

Pechuga

Prsa

Bryst

Brust, halbe Brust, halbierte Brust

Rind

Στήθος

Breast

Poitrine, blanc ou filet sur os

Petto con osso

Krūtiņa

e)

Бутче

Muslo y contramuslo

Stehno

Helt lår

Schenkel, Keule

Koib

Πόδι

Leg

Cuisse

Coscia

Kāja

f)

Бутче с част от гърба, прикрепен към него

Charto trasero de pollo

Stehno kuřete s částí zad

Kyllingelår med en del af ryggen

Hähnchenschenkel mit Rückenstück, Hühnerkeule mit Rückenstück

Koib koos seljaosaga

Πόδι από κοτόπουλο με ένα κομμάτι της ράχης

Chicken leg with a portion of the back

Cuisse de poulet avec une portion du dos

Coscetta

Cāļa kāja ar muguras daļu

g)

Бедро

Contramuslo

Horní stehno

Overlår

Oberschenkel, Oberkeule

Reis

Μηρός (μπούτι)

Thigh

Haut de cuisse

Sovraccoscia

Šķiņkis

h)

Подбедрица

Muslo

Dolní stehno

(palička)

Underlår

Unterschenkel, Unterkeule

Sääretükk

Κνήμη

Drumstick

Pilon

Fuso

Stilbs

i)

Крило

Ala

Křídlo

Vinge

Flügel

Tiib

Φτερούγα

Wing

Aile

Ala

Spārns

j)

Неразделени крила

Alas unidas

Neoddělená křídla

Sammenhængende vinger

Beide Flügel, ungetrennt

Lahtilõikamata tiivad

Αδιαχώριστες φτερούγες

Unseparated wings

Ailes non séparées

Ali non separate

Nesadalīti spārni

k)

Филе от гърдите, бяло месо

Filete de pechuga

Prsní řízek

Brystfilet

Brustfilet, Filet aus der Brust, Filet

Rinnafilee

Φιλέτο στήθους

Breast fillet

Filet de poitrine, blanc, filet, noix

Filetto, fesa (tacchino)

Krūtiņas fileja

l)

Филе от гърдите с „ядеца“

Filete de pechuga con clavícula

Filety z prsou

(Klíční kost s chrupavkou prsní kosti včetně svaloviny v přirozené souvislosti, klíč. kost a chrupavka max. 3 % z cel. hmotnosti)

Brystfilet med ønskeben

Brustfilet mit Schlüsselbein

Rinnafilee koos harkluuga

Φιλέτο στήθους με κλειδοκόκαλο

Breast fillet with wishbone

Filet de poitrine avec clavicule

Petto (con forcella), fesa (con forcella)

Krūtiņas fileja ar krūšukaulu

m)

Нетлъсто филе

Magret, maigret

Magret, maigret

(filety z prsou kachen a hus s kůží a podkožním tukem pokrývajícím prsní sval, bez hlubokého svalu prsního)

Magret, maigret

Magret, Maigret

Rinnaliha

(„magret” või „maigret”)

Maigret, magret

Magret, maigret

Magret, maigret

Magret, maigret

Pīles krūtiņa

n)

Oбезкостен пуешки бут

Carne de muslo y contramuslo de pavo deshuesada

U vykostěných krůtích stehen

Udbenet kød af hele kalkunlår

Entbeintes Fleisch von Putenschenkeln

Kalkuni konditustatud koivaliha

Κρέας ποδιού γαλοπούλας χωρίς κόκαλο

Deboned turkey leg meat

Cuisse désossée de dinde

Carne di coscia di tacchino disossata

Atkaulotai tītara kāju gaļai


 

lt

hu

mt

nl

pl

pt

ro

sk

sl

fi

sv

a)

Pusė

Fél baromfi

Nofs

Helft

Połówka

Metade

Jumătăți

Polená hydina

Polovica

Puolikas

Halva

b)

Ketvirtis

Negyed baromfi

Kwart

Kwart

Ćwiartka

Quarto

Sferturi

Štvrťka hydiny

Četrt

Neljännes

Kvart

c)

Neatskirti kojų ketvirčiai

Összefüggő (egész) combnegyedek

Il-kwarti ta’ wara tas-saqajn, mhux separati

Niet-gescheiden achterkwarten

Ćwiartka tylna w całości

Quartos da coxa não separados

Sferturi posterioare neseparate

Neoddelené hydinové stehná

Neločene četrti nog

Takaneljännes

Bakdelspart

d)

Krūtinėlė

Mell

Sidra

Borst

Pierś, połówka piersi

Peito

Piept

Prsia

Prsi

Rinta

Bröst

e)

Koja

Comb

Koxxa

Hele poot, hele dij

Noga

Perna inteira

Pulpă

Hydinové stehno

Bedro

Koipireisi

Klubba

f)

Viščiuko koja su neatskirta nugaros dalimi

Csirkecomb a hát egy részével

Koxxa tat-tiġieġa b’porzjon tad-dahar

Poot/dij met rugdeel (bout)

Noga kurczęca z częścią grzbietu

Perna inteira de frango com uma porção do dorso

Pulpă de pui cu o porțiune din spate atașată

Kuracie stehno s panvou

Piščančja bedra z delom hrbta

Koipireisi, jossa selkäosa

Kycklingklubba med del av ryggben

g)

Šlaunelė

Felsőcomb

Il-biċċa ta’ fuq tal-koxxa

Bovenpoot, bovendij

Udo

Coxa

Pulpă superioară

Horné hydinové stehno

Stegno

Reisi

Lår

h)

Blauzdelė

Alsócomb

Il-biċċa t’isfel tal-koxxa

(drumstick)

Onderpoot, onderdij

(Drumstick)

Podudzie

Perna

Pulpă inferioară

Dolné hydinové stehno

Krača

Koipi

Ben

i)

Sparnas

Szárny

Ġewnaħ

Vleugel

Skrzydło

Asa

Aripi

Hydinové krídelko

Peruti

Siipi

Vinge

j)

Neatskirti sparnai

Összefüggő (egész) szárnyak

Ġwienaħ mhux separati

Niet-gescheiden vleugels

Skrzydła w całości

Asas não separadas

Aripi neseparate

Neoddelené hydinové krídla

Neločene peruti

Siivet kiinni toisissaan

Sammanhängande vingar

k)

Krūtinėlės filė

Mellfilé

Flett tas-sidra

Borstfilet

Filet z piersi

Carne de peito

Piept dezosat

Hydinový rezeň

Prsni file

Rintafilee

Bröstfilé

l)

Krūtinėlės filė su raktikauliu ir krūtinkauliu

Mellfilé szegycsonttal

Flett tas-sidra bil-wishbone

Borstfilet met vorkbeen

Filet z piersi z obojczykiem

Carne de peito com fúrcula

Piept dezosat cu osul iadeș

Hydinový rezeň s kosťou

Prsni file s prsno kostjo

Rintafilee solisluineen

Bröstfilé med nyckelben

m)

Krūtinėlės filė be kiliojo raumens

(magret)

Bőrös libamell-filé, (maigret)

Magret, maigret

Magret

Magret

Magret, maigret

Tacâm de pasăre, spinări de pasăre

Magret

Magret

Magret, maigret

Magret, maigret

n)

Kalakuto kojų mėsa be kaulų

Kicsontozott pulykacomb

Laħam tas-saqajn tad-dundjan dissussat

Vlees van hele poten/hele dijen van kalkoenen, zonder been

Pozbawione kości mięso z nogi indyka

Carne desossada da perna inteira de peru

Pulpă dezosată de curcan

Vykostené morčacie stehno

Puranje bedro brez kosti

Kalkkunan luuton koipi-reisiliha

Urbenat kalkonkött av klubba


II PIELIKUMS

Griezums, ar ko atdala cisku/kājiņu un muguru

gūžas locītavas atdalīšana

Image

Griezums, ar ko atdala cisku un stilbiņu

ceļa locītavas atdalīšana

Image


III PIELIKUMS

10. pants –   Dzesēšanas metodes

 

bg

es

cs

da

de

et

el

en

fr

it

lv

1.

Въздушно охлаждане

Refrigeración por aire

Vzduchem (Chlazení vzduchem)

Luftkøling

Luftkühlung

Ōhkjahutus

Ψύξη με αέρα

Air chilling

Refroidissement à l'air

Raffreddamento ad aria

Dzesēšana ar gaisu

2.

Въздушно-душово охлаждане

Refrigeración por aspersión ventilada

Vychlazeným proudem vzduchu s postřikem

Luftspraykøling

Luft-Sprühkühlung

Ōhkpiserdusjahutus

Ψύξη με ψεκασμό

Air spray chilling

Refroidissement par aspersion ventilée

Raffreddamento per aspersione e ventilazione

Dzesēšana ar izsmidzinātu gaisu

3.

Охлаждане чрез потапяне

Refrigeración por immersión

Ve vodní lázni ponořením

Neddypningskøling

Gegenstrom-Tauchkühlung

Sukeljahutus

Ψύξη με βύθιση

Immersion chilling

Refroidissement par immersion

Raffreddamento per immersione

Dzesēšana iegremdējot


 

lt

hu

mt

nl

pl

pt

ro

sk

sl

fi

sv

1.

Atšaldymas ore

Levegős hűtés

Tkessih bl-arja

Luchtkoeling

Owiewowa

Refrigeração por ventilação

Refrigerare în aer

Chladené vzduchom

Zračno hlajenje

Ilmajäähdytys

Luftkylning

2.

Atšaldymas pučiant orą

Permetezéses hűtés

Tkessih b'air spray

Lucht-sproeikoeling

Owiewowo-natryskowa

Refrigeração por aspersão e ventilação

Refrigerare prin dușare cu aer

Chladené sprejovaním

Hlajenje s pršenjem

Ilmasprayjäähdytys

Evaporativ kylning

3.

Atšaldymas panardinant

Bemerítéses hűtés

Tkessiħ b’immersjoni

Dompelkoeling

Zanurzeniowa

Refrigeração por imersão

Refrigerare prin imersiune

Chladené vo vode