ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 153

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 12. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 521/2008 (2008. gada 30. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Kurināmā elementi un ūdeņradis ( 1 )

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 522/2008 (2008. gada 11. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

21

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 523/2008 (2008. gada 11. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikumu attiecībā uz asins pagatavojumu importu tehnisku produktu ražošanai ( 1 )

23

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 524/2008 (2008. gada 11. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai, attiecībā uz termiņu, kādā jāizmanto jauniem rūpnieciskiem mērķiem piešķirtais vīna spirts

33

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/434/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 6. jūnijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli no Itālijas

34

 

 

2008/435/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 6. jūnijs), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus no Francijas

35

 

 

2008/436/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 9. jūnijs), ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus

36

 

 

Komisija

 

 

2008/437/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 11. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2006/109/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importu

37

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 521/2008

(2008. gada 30. maijs),

ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 171. un 172. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (1) (turpmāk – “Septītā pamatprogramma”) ir paredzēts Kopienas ieguldījums, lai izveidotu publiskā un privātā sektora ilgtermiņa partnerības kopīgu tehnoloģiju ierosmju (turpmāk – “KTI”) veidā, ko varētu īstenot, izveidojot kopuzņēmumus Līguma 171. panta nozīmē. Šīs KTI bija izveidotas jau saskaņā ar Sesto pamatprogrammu izveidotu Eiropas Tehnoloģiju platformu darba rezultātā, un tās aptver atsevišķus pētniecības aspektus attiecīgajā jomā. Tām būtu jāapvieno privātā sektora investīcijas un Eiropas publiskais finansējums, tostarp Septītās pamatprogrammas finansējums.

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013.) (2), ir uzsvērta nepieciešamība veidot vērienīgas publiskā un privātā sektora partnerības visā Eiropā, lai paātrinātu galveno tehnoloģiju izstrādi un plašas pētniecības darbības Kopienas mērogā, jo īpaši, uzsākot KTI.

(3)

Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības programmā ir uzsvērta vajadzība radīt Kopienā labvēlīgus apstākļus investīcijām zināšanās un jauninājumos, lai palielinātu konkurētspēju, sekmētu izaugsmi un nodarbinātību.

(4)

Eiropadome 2007. gada martā secināja, ka “dalībvalstis ir apņēmušās veicināt ekoloģiskas inovācijas, liekot lietā mērķtiecīgu pieeju, pilnībā izmantojot šādas svarīgāko tirgu jomas: ilgtspējīgas un drošas tehnoloģijas, kas nodrošina mazus oglekļa daudzumus, atjaunīgi energoresursi un efektīvs enerģijas un resursu izmantojums”, tā atzina, “ka ir jāstiprina enerģijas pētniecība, jo īpaši, lai uzlabotu ilgtspējīgu energoresursu, konkrēti, atjaunīgu energoresursu un zema oglekļa tehnoloģiju konkurētspēju, un jāturpina attīstīt energoefektivitātes tehnoloģijas”.

(5)

Padome 2003. gada 3. marta, 2003. gada 22. septembra un 2004. gada 24. septembra secinājumos uzsvēra to, cik svarīga nozīme ir turpmāku pasākumu izstrādei saskaņā ar 3 % Rīcības plānu pētniecībai un jauninājumu politikai, tostarp tādu jaunu ierosmju uzsākšanai, kuru mērķis ir intensificēt sadarbību starp nozari un publisko sektoru pētniecības finansēšanā, lai stiprinātu publiskā un privātā sektora saites starpvalstu mērogā.

(6)

Eiropadome 2003. gada novembrī pieņēma Eiropas iniciatīvu izaugsmei. Šajā iniciatīvā, konkrēti – “Ātrā starta programmā”, ir ietverta projektu joma “Ūdeņraža saimniecība”, kurā paredzētais kopējais finansējums no 2004. gada līdz 2015. gadam ir 2 800 miljoni euro, kā arī ir iespējamais finansējums no pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (turpmāk – “PTD”) pamatprogrammām un struktūrfondiem.

(7)

Augsta līmeņa grupa ūdeņraža un kurināmā elementu jomā 2003. gada maijā iesniedza perspektīvas ziņojumu “Ūdeņraža enerģija un kurināmā elementi – mūsu nākotnes perspektīva”, kurā cita starpā ir ieteikts izveidot partnerību kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju jomā un būtiski palielināt PTD budžetu, kā arī izstrādāt demonstrējumu un izmēģinājuma programmu, lai tehnoloģiju apstiprināšanu ieviestu arī tirgus attīstības jomā.

(8)

Komisija 2003. gada decembrī atbalstīja Eiropas tehnoloģiju platformas izveidi ūdeņraža un kurināmā elementu jomā (turpmāk – EHFC TP), apvienojot visas ieinteresētās personas kopīgos centienos, lai īstenotu Augsta līmeņa grupas redzējumu. Minētā tehnoloģiju platforma 2005. gada martā pieņēma Stratēģisko pētniecības programmu un Izmantošanas stratēģiju, kuru mērķis bija paātrināt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu Kopienas tirgū.

(9)

Ar kurināmā elementiem un ūdeņradi saistītie tehnoloģiju jautājumi ir ļoti sarežģīti un plaši, un tehniskā lietpratība ir ļoti sadrumstalota. Tāpēc, lai sasniegtu kritisko masu darbības mēroga, izcilības un novatoriskā potenciāla ziņā, šie jautājumi ir mērķtiecīgi un saskaņoti jārisina ES mērogā. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī iespējamo ieguldījumu Kopienas politikā, jo īpaši enerģijas, vides, transporta, ilgtspējīgas attīstības un ekonomikas izaugsmes jomā, šajā nozarē ir jāuzsāk KTI.

(10)

KTI “Kurināmā elementi un ūdeņradis” mērķis ir īstenot pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu programmu Eiropā kurināmā elementu un ūdeņraža jomā. Minētie pasākumi jāveic, turpinot EHFC TP iesākto un sadarbojoties un iesaistoties nozares ieinteresētajām personām, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – “MVU”), pētniecības centriem, universitātēm un reģioniem.

(11)

Lai efektīvi izmantotu kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijas, ir vajadzīgi nozīmīgi jauni atklājumi vairākās jomās. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš ilgtermiņa pētījumiem, vienlaikus ņemot vērā ieteikumus, ko sniedz kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (turpmāk – “FCH kopuzņēmums”) padomdevēju struktūras.

(12)

Ņemot vērā publiskā un privātā sektora partnerību, kurā iesaistītas galvenās ieinteresētās personas, un tās ilgtermiņa darbību, Eiropas iedzīvotājiem radītās sociālekonomiskās priekšrocības, finanšu resursu apkopošanu un Komisijas un nozares nodrošināto līdzfinansējumu kurināmā elementu un ūdeņraža PTD pasākumu jomā, vajadzīgo zinātniskās un tehniskās lietpratības augsto pakāpi, kā arī rūpniecisko īpašumtiesību aspektus, ir svarīgi saskaņā ar Līguma 171. pantu izveidot FCH kopuzņēmumu. Šai juridiskai personai būtu jānodrošina KTI “Kurināmā elementi un ūdeņradis” atvēlēto līdzekļu koordinēta izmantošana un efektīva pārvaldība. Lai nodrošinātu saskaņā ar Septīto pamatprogrammu uzsākto, bet nepabeigto pasākumu pienācīgu pārvaldību, FCH kopuzņēmums būtu jāizveido uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim.

(13)

FCH kopuzņēmuma mērķi būtu jāsasniedz, apvienojot publiskā un privātā sektora resursus, lai atbalstītu PTD pasākumus, tādējādi palielinot Eiropas pētniecības centienu vispārējo efektivitāti un paātrinot kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu. Tālab FCH kopuzņēmumam jābūt spējīgam organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kuros konkursa kārtībā atlasa projektus PTD pasākumu īstenošanai. Pētniecības pasākumos būtu jāievēro pamatprincipi un ētikas principi, kas piemērojami Septītajā pamatprogrammā.

(14)

FCH kopuzņēmuma dibinātājiem būtu jābūt Kopienai, ko pārstāvētu Komisija kā publiskais pārstāvis, un kurināmā elementu un ūdeņraža jomā uzsāktās Eiropas kopīgās tehnoloģiju ierosmes nozares grupai (turpmāk – “nozares grupa”), kas pārstāv nozares intereses un ir atvērta privātiem uzņēmumiem. Par FCH kopuzņēmuma dalībnieku var kļūt pētniecības grupa.

(15)

Sākotnēji Kopienai un nozares grupai būtu vienlīdzīgās daļās naudā jāsedz FCH kopuzņēmuma kārtējās izmaksas. Ja izveido pētniecības grupu, tai arī būtu jāpiedalās kārtējo izmaksu segšanā.

(16)

Darbības izmaksas būtu jāsedz Kopienai, nozarei un citām publiskām un privātām juridiskām personām, kuras piedalās pasākumos. Var būt pieejamas citas finansēšanas iespējas, inter alia, no Eiropas Investīciju bankas, jo īpaši ar Riska dalīšanas finanšu mehānisma starpniecību, ko Eiropas Investīciju banka un Komisija ir kopīgi izveidojušas saskaņā ar III pielikumu Lēmumā 2006/971/EK.

(17)

Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un Padomes Lēmumu 2006/975/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu, ko īsteno ar Kopīgā pētniecības centra tiešām darbībām atbilstīgi Eiropas Kopienas Septītajai pamatprogrammai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (3), Kopīgais pētniecības centrs var vajadzības gadījumā piedalīties kopīgajās tehnoloģiju ierosmēs. Kopīgajam pētniecības centram ir īpaša kompetence kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, un tāpēc ir jāprecizē, ka tā iespējamais ieguldījums kopīgajās tehnoloģiju ierosmēs nav jāuzskata par daļu no Kopienas ieguldījuma, kas noteikts tiesību aktos, ar ko izveido kopīgas tehnoloģiju ierosmes.

(18)

FCH kopuzņēmumam būtu jābūt Kopienas izveidotai struktūrai, un Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma būtu jādod apstiprinājums par tā budžeta izpildi. Tomēr būtu jāņem vērā arī specifika, kas saistīta ar to, ka KTI ir publiskā un privātā sektora partnerība, un jo īpaši ar privātā sektora ieguldījumiem tā budžetā.

(19)

Iepriekš saņemot Komisijas piekrišanu un atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), FCH kopuzņēmumam būtu jāpieņem īpaši finanšu noteikumi, kuros ņemtas vērā kopuzņēmuma īpašās darbības vajadzības, kas rodas jo īpaši tāpēc, ka efektīvi un laikus jāapvieno Kopienas un privātais finansējums PTD atbalstam. Lai nodrošinātu saskaņotu attieksmi pret FCH kopuzņēmuma pētniecības pasākumu dalībniekiem un Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībniekiem, ir lietderīgi paredzēt, ka pievienotās vērtības nodoklis nav atbilstīgs izdevumu veids, ko segt no Kopienas finansējuma atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (5).

(20)

Noteikumiem par FCH kopuzņēmuma organizāciju un darbību būtu jābūt paredzētiem FCH kopuzņēmuma statūtos, kas ir daļa no šīs regulas.

(21)

FCH kopuzņēmuma intelektuālo īpašumtiesību politikā projekta dalībniekiem būtu jāparedz īpašumtiesības uz rūpniecisko īpašumu, kas radīts FCH kopīgās tehnoloģiju ierosmes darba rezultātā, un būtu jānodrošina to pareiza izmantošana.

(22)

Būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6), Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (8).

(23)

FCH kopuzņēmumam kā struktūrai, kurai ir juridiskas personas statuss, būtu jābūt atbildīgam par savu rīcību. Attiecīgā gadījumā Eiropas Kopienu Tiesai būtu jābūt kompetentai risināt strīdus, kas radušies sakarā ar FCH kopuzņēmuma darbību.

(24)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot FCH kopuzņēmumu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo apzinātās pētniecības problēmas būtībā ir starptautiskas un apjomīgas, un tas nozīmē, ka papildus ir vajadzīga starpnozaru un pārrobežu zināšanu un finanšu resursu apvienošana, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Lai īstenotu kopīgu tehnoloģiju ierosmi (turpmāk – “KTI”) “Kurināmā elementi un ūdeņradis”, ar šo uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim izveido kopuzņēmumu (turpmāk – “FCH kopuzņēmums”) Līguma 171. panta nozīmē.

2.   FCH kopuzņēmuma galvenais birojs atrodas Briselē Beļģijā.

2. pants

Mērķi

1.   FCH kopuzņēmums veicina Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas un jo sevišķi īpašās programmas “Sadarbība” tēmu “Enerģētika”, “Nanozinātne, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, “Vide (tostarp klimata pārmaiņas)” un “Transports (tostarp aeronautika)” īstenošanu.

2.   Tas jo īpaši:

a)

uzņemas mērķi izvirzīt Eiropu vadošajās pozīcijās pasaulē kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju jomā un palīdzēt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģijām gūt panākumus tirgū, tādējādi dodot iespēju komerciālajiem tirgus spēkiem kļūt par dzinuli potenciāli ievērojamām priekšrocībām sabiedrībai;

b)

koordinēti atbalsta pētniecību, tehnoloģiju attīstību un demonstrējumus (turpmāk – “PTD”) dalībvalstīs un valstīs, kas iesaistītas Septītajā pamatprogrammā (turpmāk – “asociētās valstis”), lai pārvarētu tirgus neveiksmes un pievērstos tirgū izmantojamu lietojumu izstrādei, un tādējādi veicina nozares papildu centienus nodrošināt kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju drīzu izmantošanu praksē;

c)

atbalsta PTD un kopīgās tehnoloģiju ierosmes “Kurināmā elementi un ūdeņradis” prioritāšu īstenošanu, jo īpaši, piešķirot dotācijas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atlasei konkursa kārtībā;

d)

cenšas veicināt publiskā un privātā sektora investīciju palielināšanu kurināmā elementu un ūdeņraža tehnoloģiju pētniecībai dalībvalstīs un asociētajās valstīs.

3. pants

Juridiskais statuss

FCH kopuzņēmums ir Kopienas struktūra, un tas ir tiesību subjekts. Katrā Eiropas Kopienas dalībvalstī tam ir visplašākā juridiskā rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

4. pants

Statūti

FCH kopuzņēmuma statūti, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā, ir šīs regulas neatņemama sastāvdaļa, un ar šo tiek pieņemti.

5. pants

Kopienas ieguldījums

1.   Kopienas maksimālais ieguldījums FCH kopuzņēmumā, ar ko sedz kārtējās un darbības izmaksas, ir EUR 470 miljoni. Ieguldījumu maksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kuras atvēlētas tēmām “Enerģētika”, “Nanozinātne, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas”, “Vide (tostarp klimata pārmaiņas)” un “Transports (tostarp aeronautika)” īpašajā programmā “Sadarbība”, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

2.   Kopienas finansiālā ieguldījuma īstenošanas kārtību nosaka, noslēdzot vispārēju finansēšanas nolīgumu un gada finansēšanas līgumus, kas noslēdzami starp Komisiju, kura rīkojas Kopienas vārdā, un FCH kopuzņēmumu.

3.   Projektu finansēšanai paredzēto Kopienas ieguldījumu FCH kopuzņēmumā piešķir atklāta konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izvērtē ar neatkarīgu ekspertu palīdzību.

4.   Jebkādu Kopīgā pētniecības centra finansiālu vai cita veida ieguldījumu FCH kopuzņēmumā neuzskata par daļu no 1. punktā minētā Kopienas ieguldījuma.

6. pants

Finanšu noteikumi

1.   FCH kopuzņēmums pieņem īpašus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas 1605/2002 185. panta 1. punktu. Tajos var pieļaut atkāpes no noteikumiem Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas Finanšu pamatregulas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9), ja tas nepieciešams īpašām FCH kopuzņēmuma darbības vajadzībām un ja iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

2.   FCH kopuzņēmumam ir iespējas veikt iekšējo revīziju.

7. pants

Personāls

1.   FCH kopuzņēmuma personālam un izpilddirektoram piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un noteikumus, ko Eiropas Kopienu iestādes kopīgi pieņēmušas šo civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanas nolūkos.

2.   Neskarot šā panta 3. punktu un statūtu 6. panta 3. punktu, FCH kopuzņēmumam attiecībā uz savu personālu ir pilnvaras, kādas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kas ir pilnvarota slēgt līgumus.

3.   Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

4.   Personāla resursus nosaka FCH kopuzņēmuma štatu sarakstā, ko iekļauj tā gada budžetā.

5.   FCH kopuzņēmuma personāls ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku, ko var pagarināt ne vairāk kā vienu reizi uz noteiktu laiku. Kopīgais nodarbinātības laiks nedrīkst pārsniegt septiņus gadus un nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kopuzņēmuma pastāvēšanas ilgumu.

6.   Visas personāla izmaksas sedz FCH kopuzņēmums.

8. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

FCH kopuzņēmumam un tā personālam piemēro Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienās.

9. pants

Atbildība

1.   FCH kopuzņēmuma līgumiskās saistības reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam vai līgumam.

2.   Attiecībā uz saistībām, kas nav līgumiskās saistības, FCH kopuzņēmums saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko tā personāls radījis, pildot savus pienākumus.

3.   Visus FCH kopuzņēmuma maksājumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām saistībām un ar to saistītajām izmaksām un izdevumiem uzskata par FCH kopuzņēmuma izdevumiem un sedz no FCH kopuzņēmuma līdzekļiem.

4.   Par savu saistību izpildi ir atbildīgs tikai pats FCH kopuzņēmums.

10. pants

Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir:

a)

visi dalībnieku strīdi, kas saistīti ar šīs regulas un 4. pantā minēto statūtu darbības jomu;

b)

lietas saskaņā ar jebkurām arbitrāžas klauzulām, kas iekļautas FCH kopuzņēmuma noslēgtos nolīgumos un līgumos;

c)

prasības, kas celtas pret FCH kopuzņēmumu, tostarp par tā struktūru lēmumiem, saskaņā ar Līguma 230. un 232. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

d)

strīdi, kas saistīti ar kompensāciju par zaudējumiem, kurus radījis FCH kopuzņēmuma personāls, pildot savus pienākumus.

2.   Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Kopienas tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas FCH kopuzņēmuma galvenais birojs.

11. pants

Ziņojums, novērtējums un budžeta izpildes apstiprinājums

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par FCH kopuzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem. Minētajā ziņojumā ietver plašu informāciju par īstenošanu, tostarp ziņas par iesniegto priekšlikumu skaitu, finansēšanai izraudzīto priekšlikumu skaitu, dalībnieku veidu, tostarp MVU, un valstu statistikas datus.

2.   Līdz 2011. gada 30. maijam, tomēr ne vēlāk kā līdz 2011. gada 30. jūnijam, kā arī līdz 2013. gada 31. decembrim Komisija veic FCH kopuzņēmuma starpposma novērtēšanu, piesaistot neatkarīgus ekspertus, pamatojoties uz darba uzdevumu, kas noteikts pēc konsultēšanās ar FCH kopuzņēmumu. Šie novērtējumi attiecas uz FCH kopuzņēmuma darbības kvalitāti un lietderīgumu, kā arī panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā. Komisija minēto novērtējumu secinājumus, pievienojot savus apsvērumus un, vajadzības gadījumā, priekšlikumus grozīt šo regulu, arī par iespējamu priekšlaicīgu kopuzņēmuma darbības izbeigšanu, dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kopuzņēmuma darbības beigām Komisija veic FCH kopuzņēmuma nobeiguma novērtēšanu, piesaistot neatkarīgus ekspertus. Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu par FCH kopuzņēmuma budžeta izpildi, ievērojot FCH kopuzņēmuma finanšu noteikumos paredzēto procedūru.

12. pants

Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   FCH kopuzņēmums nodrošina savu dalībnieku finanšu interešu adekvātu aizsardzību, veicot vai uzdodot veikt atbilstīgu iekšējo un ārējo kontroli.

2.   Ja FCH kopuzņēmums vai tā personāls izdara pārkāpumus, FCH kopuzņēmuma dalībnieki saglabā tiesības atgūt ikvienu nepamatoti iztērētu summu, tostarp samazinot vai apturot jebkuru turpmāku ieguldījumu FCH kopuzņēmumā.

3.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

4.   FCH kopuzņēmums veic pārbaudes uz vietas un finanšu revīziju attiecībā uz FCH kopuzņēmuma publiskā finansējuma saņēmējiem.

5.   Komisija un/vai Revīzijas palāta vajadzības gadījumā drīkst veikt FCH kopuzņēmuma finansējuma saņēmēju un par tā piešķiršanu atbildīgo pārstāvju pārbaudes uz vietas. Tālab FCH kopuzņēmums nodrošina to, ka dotāciju nolīgumos un līgumos ir paredzētas Komisijas un/vai Revīzijas palātas tiesības FCH kopuzņēmuma vārdā veikt atbilstīgas kontroles un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā piemērot preventīvu un samērīgu sodu.

6.   Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (turpmāk – “OLAF”), kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom  (10), attiecībā uz FCH kopuzņēmumu un tā personālu ir tādas pašas tiesības, kādas tam ir attiecībā uz Komisijas dienestiem. Tiklīdz ir izveidots FCH kopuzņēmums, tas pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšēju izmeklēšanu, ko veic OLAF  (11). FCH kopuzņēmums pieņem vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu OLAF veiktas iekšējas izmeklēšanas.

13. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 14. pantu, FCH kopuzņēmums nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt kopuzņēmuma dalībnieku vai FCH kopuzņēmuma pasākumu dalībnieku interesēm.

14. pants

Pārskatāmība

1.   Attiecībā uz FCH kopuzņēmuma rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (12).

2.   FCH kopuzņēmums līdz 2008. gada 15. decembrim pieņem praktiskus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Lēmumi, ko FCH kopuzņēmums pieņēmis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantam, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Kopienu Tiesai iesniegtas prasības priekšmets saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā.

15. pants

Intelektuālais īpašums

FCH kopuzņēmums pieņem skaidrus noteikumus, ar ko reglamentē pētniecības rezultātu aizsardzību, izmantošanu un izplatīšanu – pamatojoties uz principiem, kuri ietverti Regulā (EK) 1906/2006 (turpmāk – “Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumi”), – kas minēti statūtu 25. pantā un kas vajadzības gadījumā nodrošina, ka tiek aizsargāts saskaņā ar šo regulu veiktajos PTD pasākumos radītais intelektuālais īpašums un ka pētniecības rezultātus attiecīgi izmanto un izplata.

16. pants

Sagatavošanas darbības

1.   Komisija uzņemas atbildību par FCH kopuzņēmuma izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz kopuzņēmums ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem Komisija veic visas vajadzīgās darbības, sadarbojoties ar saviem dalībniekiem un iesaistot kompetentās struktūras.

2.   Šajā nolūkā, kamēr darbu nav sācis izpilddirektors, ko saskaņā ar statūtu 6. panta 4. punktu ir iecēlusi valde, Komisija var provizoriski iecelt ierobežotu skaitu amatpersonu, tostarp tādu, kas pildītu izpilddirektora pienākumus.

3.   Pagaidu izpilddirektors drīkst atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kas iekļauti FCH kopuzņēmuma budžetā, ja to ir apstiprinājusi valde, un drīkst slēgt līgumus, tostarp pēc FCH kopuzņēmuma štatu saraksta pieņemšanas – arī darba līgumus. Komisijas kredītrīkotājs drīkst atļaut visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kas iekļauti FCH kopuzņēmuma vispārējā budžetā.

17. pants

Uzņēmējas valsts atbalsts

Starp FCH kopuzņēmumu un Beļģiju noslēdz uzņēmējas valsts nolīgumu par biroja izvietošanu, privilēģijām un neaizskaramību, un citu atbalstu, kas Beļģijai jāsniedz FCH kopuzņēmumam.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir pilnībā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 30. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp. Labotā versija OV L 54, 22.2.2007., 30. lpp.

(3)  OV L 400, 30.12.2006., 368. lpp. Labotā redokcijo OV L 54, 22.2.2007., 126. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343., 27.12.2007., 9. lpp.).

(5)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1233/2007 (OV L 279, 23.10.2007., 10. lpp.).

(7)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(8)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(10)  OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.

(11)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(12)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


PIELIKUMS

KOPUZŅĒMUMA “KURINĀMĀ ELEMENTI UN ŪDEŅRADIS” STATŪTI

1. pants

Galvenie uzdevumi un darbība

FCH kopuzņēmuma galvenie uzdevumi un darbība ir šāda:

a)

nodrošināt kurināmā elementu un ūdeņraža jomas kopīgās tehnoloģiju ierosmes izveidi un efektīvu pārvaldību;

b)

sasniegt pētniecības centienu kritisko masu, lai iedrošinātu nozaru, publiskā un privātā sektora ieguldītājus, lēmumu pieņēmējus un citas ieinteresētās personas uzsākt ilgtermiņa programmu;

c)

piesaistīt turpmākas nozares, valsts un reģionālas investīcijas PTD;

d)

integrēt PTD un galveno uzmanību pievērst ilgtermiņa ilgtspējības un rūpnieciskās konkurētspējas mērķu sasniegšanai attiecībā uz izmaksām, veiktspēju un izmantošanas ilgumu, kā arī novērst būtiskās grūtības tehnoloģiju izstrādē;

e)

veicināt jauninājumus un jaunu vērtības ķēžu izveidi, iesaistot MVU;

f)

veicināt mijiedarbību starp nozari, augstskolām un pētniecības centriem, tostarp fundamentālu pētījumu jomā;

g)

sekmēt MVU iesaisti kopuzņēmuma darbībās saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem;

h)

veicināt visu dalībvalstu un asociēto valstu iestāžu līdzdalību;

i)

veikt visaptverošus sociālus, tehniskus un ekonomiskus pētījumus, lai novērtētu un uzraudzītu tehnoloģisko attīstību un ar tehniskiem aspektiem nesaistītus šķēršļus ienākšanai tirgū;

j)

veikt pētījumus, lai atbalstītu jaunu noteikumu un standartu izstrādi un pārskatītu jau izstrādātos noteikumus un standartus, kuru mērķis ir likvidēt mākslīgus šķēršļus ienākšanai tirgū, un lai atbalstītu savstarpēju aizstājamību, savstarpēju izmantojamību, ūdeņraža pārrobežu tirdzniecību un eksporta tirgus, vienlaikus nodrošinot drošu darbību un nekavējot jauninājumu ieviešanu;

k)

veikt informācijas izziņošanas un izplatīšanas pasākumus un sniegt droši ticamu informāciju, lai uzlabotu sabiedrības informētību un nodrošinātu to, ka sabiedrība apzinās ūdeņraža drošumu un priekšrocības, ko jaunās tehnoloģijas rada attiecībā uz vidi, apgādes drošību, enerģijas izmaksām un nodarbinātību;

l)

izstrādāt un īstenot daudzgadu īstenošanas plānu;

m)

apgūt Kopienas finansējumu un mobilizēt privātā sektora un citus publiskā sektora resursus, kas vajadzīgi tā PTD pasākumu īstenošanai;

n)

nodrošināt PTD pasākumu pareizu īstenošanu un finanšu resursu pareizu pārvaldību;

o)

paziņot un izplatīt informāciju par projektiem, minot to dalībnieku vārdus, PTD darbību rezultātus un FCH kopuzņēmuma finanšu ieguldījuma apjomu;

p)

informēt juridiskās personas, kuras noslēgušas dotāciju nolīgumus ar FCH kopuzņēmumu, par iespējām saņemt aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas, jo īpaši par Riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izveidots Septītajā pamatprogrammā;

q)

nodrošināt augstu pārskatāmības pakāpi un godīgu konkurenci saskaņā ar vienlīdzīgas piekļuves nosacījumiem visiem pieteikumu iesniedzējiem attiecībā uz FCH kopuzņēmuma PTD pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir pētniecības grupas vai nozares grupas locekļi (jo īpaši MVU);

r)

sekot starptautiskajiem sasniegumiem attiecīgajā jomā un vajadzības gadījumā iesaistīties starptautiskā sadarbībā;

s)

izveidot ciešu sadarbību un nodrošināt koordināciju ar Pētniecības pamatprogrammu un citiem Eiropas, valstu un starpvalstu pasākumiem, struktūrām un ieinteresētajām personām;

t)

pārraudzīt virzību uz FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu;

u)

veikt visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā minētos mērķus.

2. pants

Dalībnieki

1.   FCH kopuzņēmuma dibinātāji (turpmāk – “dibinātāji”) ir:

a)

Kopiena, ko pārstāv Komisija, un

b)

pēc šo statūtu pieņemšanas – nozares grupa “European Fuel Cell and Hydrogen Joint Technology Initiative Industry Grouping Aisbl”, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem izveidota bezpeļņas organizācija (reģistrācijas numurs 890025478, galvenais birojs atrodas Briselē Beļģijā), kuras uzdevums ir piedalīties FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā (turpmāk – “nozares grupa”).

2.   Nozares grupa:

nodrošina to, ka tās ieguldījums FCH kopuzņēmuma resursos saskaņā ar šo statūtu 12. pantu tiek veikts avansā kā ieguldījums naudā, lai segtu 50 % no FCH kopuzņēmuma kārtējām izmaksām, un iemaksāts FCH kopuzņēmuma budžetā pirms katra finanšu gada sākuma,

nodrošina to, ka nozares ieguldījums FCH kopuzņēmuma finansētajos PTD pasākumos ir vismaz līdzvērtīgs Kopienas ieguldījumam,

ir grupa, kurā ar taisnīgiem nosacījumiem var iesaistīties ikviena juridiska persona (tostarp MVU), kura reģistrēta saskaņā ar kādas dalībvalsts vai asociētās valsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, galvenā mītne vai galvenā uzņēmējdarbības veikšanas vieta atrodas kādā no iepriekš minētajām valstīm, ar nosacījumu, ka tā aktīvi darbojas kurināmā elementu un ūdeņraža jomā Eiropā un ir uzņēmusies saistības veicināt FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu un ieguldīt tā resursos.

3.   Pētniecības grupa pēc FCH kopuzņēmuma izveides var kļūt par tā dalībnieci ar noteikumu, ka tā ir pieņēmusi šos statūtus.

Pētniecības grupa:

ir grupa, kurā ar taisnīgiem nosacījumiem var iesaistīties jebkura pētniecības organizācija – tostarp universitātes un pētniecības centri –, kas izveidota dalībvalstī vai asociētā valstī, izņemot organizācijas, kas pārstāv nozares intereses vai ko izveidojis uzņēmums ar vienīgo mērķi veikt pētniecības darbu šā uzņēmuma labā,

ir bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir veicināt FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu,

ir reģistrēta saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un darbojas atbilstīgi saviem reģistrētajiem statūtiem, kas pieņemti tā, lai tie attiektos uz KTI,

nodrošina to, ka tās ieguldījums FCH kopuzņēmuma resursos tiek veikts avansā kā ieguldījums naudā, sedzot 1/12 daļu no FCH kopuzņēmuma kārtējām izmaksām, un tiek iemaksāts FCH kopuzņēmuma budžetā pirms katra finanšu gada sākuma.

3. pants

Pievienošanās un izmaiņas dalībā

1.   Iespējamo pētniecības grupas pieteikumu dalībai FCH kopuzņēmumā nosūta valdei apstiprināšanai.

2.   Valdes lēmumus par pētniecības grupas pievienošanos pieņem, ņemot vērā pētniecības grupas atbilstību un iespējamo papildu vērtību, ko tā varētu dot FCH kopuzņēmuma mērķu sasniegšanā. Komisija laikus sniedz informāciju Padomei par novērtējumu un vajadzības gadījumā – arī par valdes lēmumu.

3.   Dalību FCH kopuzņēmumā nedrīkst nodot trešai personai, ja vien nav saņemta iepriekšēja valdes piekrišana.

4.   Dibinātājs var izbeigt savu līdzdalību FCH kopuzņēmumā. Tādā gadījumā FCH kopuzņēmumu likvidē, kā paredzēts 27. pantā.

5.   Pētniecības grupa var izbeigt savu līdzdalību FCH kopuzņēmumā. Dalības izbeigšana stājas spēkā un kļūst neatsaucama sešus mēnešus pēc paziņošanas dibinātājiem, un pēc tam dalībnieks, kas izbeidz savu dalību, tiek atbrīvots no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus FCH kopuzņēmums apstiprinājis pirms dalības izbeigšanas.

6.   Dibinātājus un pētniecības grupu, ja tā kļūst par dalībnieku, turpmāk tekstā dēvē par “dalībniekiem”.

4. pants

Struktūras

1.   FCH kopuzņēmuma struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

zinātniskā komiteja.

2.   Ja kāds konkrēts uzdevums nav uzticēts kādai struktūrai, kompetentā struktūra ir valde.

3.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu kopsapulce ir FCH kopuzņēmuma ārējās padomdevējas struktūras.

5. pants

Valde

1.   Sastāvs un lēmumu pieņemšanas process

a)

Valdē ir seši nozares grupas pārstāvji un seši Komisijas pārstāvji.

b)

Ja tiek izveidota pētniecības grupa, Komisija vienu savu vietu atvēl tās pārstāvim.

c)

Katra vieta valdē atbilst vienai balsij. Komisijas balss nav dalāma. Dalībnieki dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātību nepanāk, valde lēmumus pieņem ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

d)

Vismaz viens no nozares grupas ieceltajiem pārstāvjiem pārstāv MVU.

e)

Valde ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju ievēl uz diviem gadiem.

f)

Priekšsēdētājs sasauc ieinteresēto personu kopsapulci.

g)

Valdes sekretārs ir izpilddirektors. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, bet viņam nav balsstiesību.

h)

Dalībnieku pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko viņi veic kā pārstāvji valdē.

i)

Valde pieņem savu reglamentu saskaņā ar 3. punktu.

2.   Pienākumi un uzdevumi

Valdei ir vispārēja atbildība par FCH kopuzņēmuma darbību, un tā pārrauga tā pasākumu īstenošanu.

Valde jo īpaši:

a)

izvērtē pieteikumus un pieņem lēmumus par izmaiņām dalībā saskaņā ar 3. pantu;

b)

pieņem lēmumus par to dalībnieku, kuri nepilda savus pienākumus, dalības izbeigšanu FCH kopuzņēmumā;

c)

apstiprina gada un daudzgadu īstenošanas plānu un attiecīgās izdevumu tāmes, ko izpilddirektors iesaka pēc apspriešanās ar FCH dalībvalstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju;

d)

apstiprina gada budžetu, kā arī štatu sarakstu;

e)

apstiprina gada darbības pārskatu, tostarp attiecīgos izdevumus;

f)

apstiprina gada finanšu pārskatus un grāmatvedības bilanci;

g)

organizē FCH kopuzņēmuma iekšējās revīzijas iespēju nodrošināšanu;

h)

pieņem FCH kopuzņēmuma finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 6. pantu;

i)

apstiprina ierosinātos šo statūtu grozījumus saskaņā ar 26. pantu;

j)

ieceļ, atlaiž vai aizstāj izpilddirektoru, sniedz padomus izpilddirektoram un pārrauga izpilddirektora darbu;

k)

apstiprina programmu biroja organizatorisko struktūru, ko ierosinājis izpilddirektors;

l)

apstiprina metodoloģiju, lai izvērtētu ieguldījumus natūrā saskaņā ar 12. pantā minētajiem principiem;

m)

apstiprina izpilddirektora ierosinātās nostādnes projektu priekšlikumu novērtēšanai un atlasei;

n)

apstiprina finansējumam izvēlēto projektu priekšlikumu sarakstu;

o)

apstiprina dotāciju nolīguma paraugu;

p)

apstiprina pakalpojumu un piegādes līgumus;

q)

apstiprina natūrā veiktā ieguldījuma apjoma neatkarīgo gada novērtējumu pirms tā iesniegšanas Komisijai;

r)

uzdod veikt ikvienu uzdevumu, kas nav īpaši uzticēts nevienai no FCH kopuzņēmuma struktūrām;

s)

apstiprina FCH kopuzņēmuma procedūras, tostarp noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām saskaņā ar 25. pantu;

t)

pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai, kā minēts šīs regulas 14. pantā;

u)

apstiprina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;

v)

pārrauga FCH kopuzņēmuma vispārējo darbību.

3.   Reglaments

a)

Valde divas reizes gadā rīko kārtējās sēdes. Tā var rīkot ārkārtas sēdes pēc Komisijas vai nozares grupas pārstāvju vairākuma pieprasījuma vai pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Sēdes parasti notiek FCH kopuzņēmuma galvenajā birojā. Valdes sēdes sasauc tās priekšsēdētājs.

b)

FCH dalībvalstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valdes sēdēs kā novērotājam.

c)

Valde katrā atsevišķā gadījumā var pieaicināt novērotājus, kuriem nav balsstiesību un kuri apmeklē tās sēdes, jo īpaši reģionu un pārvaldes iestāžu pārstāvjus.

6. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas ir atbildīga par FCH kopuzņēmuma ikdienas pārvaldību saskaņā ar valdes lēmumiem. Šajā sakarā viņš regulāri sniedz valdei informāciju, kā arī atbild uz ikvienu specifisku valdes un zinātniskās komitejas ad hoc pieprasījumu sniegt informāciju.

2.   Izpilddirektors ir FCH kopuzņēmuma juridiskais pārstāvis. Viņš veic savus uzdevumus neatkarīgi un atskaitās valdei.

3.   Izpilddirektors attiecībā uz personālu īsteno pilnvaras, kas izklāstītas šīs regulas 7. panta 2. punktā.

4.   Izpilddirektoru uz trim gadiem ieceļ valde, pamatojoties uz Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, citos publiski pieejamos periodiskos izdevumos vai interneta vietnēs publicētu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību. Pēc izpilddirektora darbības novērtēšanas valde var pagarināt viņa pilnvaru termiņu vienu reizi uz papildu laikposmu, kas nav ilgāks par četriem gadiem.

5.   Izpilddirektors jo īpaši:

a)

iesniedz valdei gada un daudzgadu īstenošanas plānu un attiecīgās izdevumu tāmes;

b)

iesniedz valdei gada budžeta projektu, kā arī štatu sarakstu;

c)

iesniedz valdei gada darbības pārskatu, ietverot attiecīgos izdevumus;

d)

iesniedz valdei gada finanšu pārskatus un bilanci;

e)

iesniedz apstiprināšanai valdē procedūras un norādījumus projektu priekšlikumu novērtēšanai un atlasei, tostarp procedūras pētniecības rezultātu izplatīšanai;

f)

uzrauga, kā tiek pārvaldīti uzaicinājumi iesniegt projektu priekšlikumus;

g)

iesniedz apstiprināšanai valdē finansējumam izraudzīto projektu priekšlikumu sarakstu;

h)

iesniedz apstiprināšanai valdē noslēdzamo dotāciju nolīgumu sarakstu;

i)

apstiprina un paraksta individuālos dotāciju nolīgumus, kas sagatavoti saskaņā ar dotāciju nolīguma paraugu; dotāciju nolīgumus, kuros paredzētie noteikumi pilnībā neatbilst dotāciju nolīguma paraugam, iesniedz apstiprināšanai valdē;

j)

iesniedz apstiprināšanai valdē noslēdzamos pakalpojumu un piegādes līgumus;

k)

iesniedz valdei priekšlikumu(-s) par Programmu biroja organizatorisko struktūru un organizē, vada un uzrauga FCH kopuzņēmuma personālu;

l)

rīko valdes sēdes;

m)

nodrošina sekretariātu ieinteresēto personu kopsapulcei;

n)

attiecīgā gadījumā kā novērotājs piedalās zinātniskās komitejas sanāksmēs;

o)

attiecīgā gadījumā pēc valdes lēmuma izveido ad hoc ekspertu grupas, lai apkopotu ekspertu ieteikumus;

p)

pārrauga publiskā un privātā sektora finansējumu un ierosina valdei korekcijas, kas vajadzīgas, lai saglabātu vajadzīgo finansējuma attiecību;

q)

novērtē natūrā veiktā ieguldījuma apjomu atbilstīgi 12. pantā minētajiem principiem (pirmo novērtējumu veic otrā finanšu gada beigās pēc FCH kopuzņēmuma darbības uzsākšanas) un uzņemas atbildību par to, lai novērtējuma rezultāti tiktu apstiprināti valdē un iesniegti Komisijai četru mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām;

r)

sniedz valdei jebkādu citu informāciju, ko tā pieprasa;

s)

sniedz Komisijai jebkādu informāciju un pakalpojumus, kas vajadzīgi termiņa vidusposma pārbaudēm un nobeiguma pārbaudēm;

t)

atbild par riska novērtējumu un riska pārvaldību;

u)

ierosina valdei noslēgt apdrošināšanu, kas FCH kopuzņēmumam var būt vajadzīga tā pienākumu izpildei;

v)

atbild par dotāciju nolīgumu sagatavošanu, apspriešanu un noslēgšanu PTD pasākumu īstenošanai un par FCH kopuzņēmuma darbībai vajadzīgo pakalpojumu un piegādes līgumu sagatavošanu, apspriešanu un noslēgšanu;

w)

atbild par sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ikgadējo budžeta izpildes apstiprinājumu no Eiropas Parlamenta.

7. pants

Programmu birojs

1.   Programmu birojs izpilddirektora pārraudzībā izpilda visus FCH kopuzņēmuma pienākumus.

2.   Programmu birojs jo īpaši:

a)

pārvalda uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus izsludināšanu, kā paredzēts gada īstenošanas plānā, projektu priekšlikumu novērtēšanu, izmantojot neatkarīgu ekspertu palīdzību, un atlasi, izvēlēto projektu priekšlikumu apspriešanu un dotāciju nolīgumu pārraudzību un administrēšanu, tostarp to koordināciju;

b)

ir atbildīgs par to, lai tiktu izveidota un pārvaldīta atbilstīga uzskaites sistēma, ko izmanto, lai aprēķinātu faktisko publiskā un privātā sektora ieguldījumu projektos;

c)

nodrošina valdi un visas pārējās palīgstruktūras ar attiecīgu dokumentāciju un sniedz loģistikas atbalstu;

d)

sagatavo daudzgadu īstenošanas plānu un attiecīgās izdevumu tāmes;

e)

sagatavo gada budžeta projektu, kā arī štatu sarakstu;

f)

sagatavo gada darbības pārskatu, ietverot attiecīgos izdevumus;

g)

sagatavo gada finanšu pārskatus un bilanci;

h)

sagatavo visus dokumentus, kas vajadzīgi termiņa vidusposma pārbaudei un nobeiguma pārbaudei;

i)

pārvalda uzaicinājumus piedalīties iepirkumu konkursos attiecībā uz precēm un pakalpojumiem saskaņā ar FCH kopuzņēmuma finanšu noteikumiem;

j)

veic visus citus uzdevumus, ko tam uzticējusi vai deleģējusi valde.

8. pants

Zinātniskā komiteja

1.   Zinātniskā komiteja ir valdes padomdevēja struktūra. Zinātniskā komiteja veic savus pasākumus ar programmu biroja palīdzību.

2.   Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā deviņi locekļi.

3.   Pārstāvība komitejā ir līdzsvarota, tās locekļiem ir pasaules klases speciālās zināšanas, un tie pārstāv akadēmiskās aprindas, nozares uzņēmumus un pārvaldes iestādes. Visiem kopā zinātniskās komitejas locekļiem ir zinātniskā kompetence un speciālās zināšanas, kas aptver visas attiecīgās tehnikas jomas, kuras ir vajadzīgas, lai sniegtu stratēģiskus, zinātniski pamatotus ieteikumus attiecībā uz FCH kopuzņēmumu.

4.   Valde nosaka īpašus kritērijus un procedūru zinātniskās komitejas locekļu atlasei un ieceļ tās locekļus. Valde ņem vērā potenciālos kandidātus, ko ierosina FCH dalībvalstu pārstāvju grupa.

5.   Zinātniskā komiteja no savu locekļu vidus pēc vienprātības principa ievēl priekšsēdētāju.

6.   Zinātniskajai komitejai ir šādi uzdevumi:

a)

ieteikt zinātniskās prioritātes, ko ietver gada un daudzgadu īstenošanas plāna priekšlikumā;

b)

sniegt ieteikumus par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā;

c)

sniegt ieteikumus par salīdzinošās vērtēšanas komiteju sastāvu.

7.   Zinātniskās komitejas sanāksmes notiek vismaz vienu reizi gadā, un tās sasauc komitejas priekšsēdētājs.

8.   Zinātniskā komiteja ar priekšsēdētāja piekrišanu savās sanāksmēs var uzaicināt piedalīties personas, kas nav komitejas locekļi.

9. pants

FCH dalībvalstu pārstāvju grupa

1.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupai FCH kopuzņēmumā ir padomdevējas statuss.

2.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un katras asociētās valsts. Tā ievēl priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

3.   Tā jo īpaši pārskata informāciju un sniedz atzinumus par šādiem jautājumiem:

a)

programmu izpildes panākumiem FCH kopuzņēmumā;

b)

atbilstību mērķiem un mērķu izpildi;

c)

stratēģisku mērķu atjaunināšanu;

d)

saiknēm ar pamatprogrammā paredzēto kopīgo pētniecību;

e)

plānošanu un rezultātiem attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un piedalīties konkursos;

f)

MVU iesaistīšanu.

4.   Tā sniedz ieguldījumu kopuzņēmuma darbā arī šādos jautājumos:

a)

kopuzņēmuma darbību statuss un to saikne ar attiecīgām valstu pētniecības programmām, kā arī potenciālu sadarbības jomu apzināšana;

b)

konkrēti pasākumi, ko veic valstu mērogā saistībā ar informācijas izplatīšanas pasākumiem, īpašiem tehniskiem semināriem un sabiedrisko attiecību pasākumiem.

5.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupa pati pēc savas ierosmes var sniegt ieteikumus FCH kopuzņēmumam par tehniskiem, finansiāliem un ar pārvaldību saistītiem jautājumiem, īpaši, ja tie skar valstu intereses. FCH kopuzņēmums informē FCH dalībvalstu pārstāvju grupu par pasākumiem, ko tas veicis saistībā ar šiem ieteikumiem.

6.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupas sanāksmes notiek vismaz divas reizes gadā, un tās sasauc kopuzņēmums. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt, lai risinātu konkrētus jautājumus, kas ir ļoti svarīgi FCH kopuzņēmuma darbībām. Šīs sanāksmes sasauc FCH kopuzņēmums vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc FCH dalībvalstu pārstāvju grupas lūguma.

7.   Sanāksmēs piedalās izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs un/vai viņu pārstāvji, kā arī Komisijas pārstāvis.

8.   FCH dalībvalstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu.

10. pants

Ieinteresēto personu kopsapulce

1.   Ieinteresēto personu kopsapulcei FCH kopuzņēmumā ir padomdevējas statuss. Tajā var piedalīties visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, starptautiskas interešu grupas no dalībvalstīm, asociētām valstīm, kā arī no trešām valstīm. Kopsapulci sasauc reizi gadā.

2.   Ieinteresēto personu kopsapulci informē par FCH kopuzņēmuma darbību un to aicina sniegt attiecīgus komentārus.

11. pants

Iekšējās revīzijas pienākumi

Par uzdevumu, kas ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 3. punktu uzticēti Komisijas iekšējam revidentam, veikšanu ir atbildīga valde, kura veic piemērotus pasākumus, ņemot vērā FCH kopuzņēmuma lielumu un darbības jomu.

12. pants

Finansējuma avoti

1.   FCH kopuzņēmumu kopīgi finansē dalībnieki, izmantojot finanšu ieguldījumus, ko iemaksā pa daļām, un ieguldījumi natūrā no juridiskām personām, kuras piedalās pasākumos.

Var pieņemt arī jebkādus citus ieguldījumus FCH kopuzņēmumā. Valde lemj, vai tos pieņemt un kā tos izlietot.

2.   FCH kopuzņēmuma kārtējās izmaksas no sākuma vienlīdzīgās daļās naudā sedz Kopiena un nozares grupa. Tiklīdz pētniecības grupa kļūst par FCH kopuzņēmuma dalībnieku, tā sedz 1/12 no kārtējām izmaksām. Tādā gadījumā Kopienas ieguldījums kārtējās izmaksās tiek attiecīgi samazināts.

Kopienas kopējais ieguldījums FCH kopuzņēmuma kārtējās izmaksās nepārsniedz EUR 20 miljonu. Ja daļu no Kopienas ieguldījuma neizmanto, to drīkst izmantot FCH kopuzņēmuma pasākumiem.

3.   FCH kopuzņēmuma darbības izmaksas sedz no Kopienas finanšu ieguldījuma, kā arī no to juridisko personu ieguldījuma natūrā, kuri piedalās pasākumos. Nozares ieguldījums ir vismaz līdzvērtīgs Kopienas ieguldījumam. Citus ieguldījumus pasākumu līdzfinansējumā uzskatīs par ieņēmumiem saskaņā ar Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem.

4.   Visus FCH kopuzņēmuma līdzekļus un tā pasākumus izmanto, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

5.   Visus procentus no ieguldījuma, ko saņēmis FCH kopuzņēmums, uzskata par tā ieņēmumiem.

6.   Visus procentus, kas radušies no FCH kopuzņēmuma izmaksātajiem dotāciju avansa maksājumiem, uzskata par projektu konsorcija ieņēmumiem.

7.   Natūrā veikto ieguldījumu apjomu, ko aprēķina vienam gadam, novērtē reizi gadā. Metodes, kā izvērtēt ieguldījumus natūrā, nosaka FCH kopuzņēmums saskaņā ar saviem finanšu noteikumiem un pamatojoties uz Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumiem. Pirmo novērtējumu uzsāk otrā finanšu gada beigās pēc FCH kopuzņēmuma darbības uzsākšanas. Turpmāk neatkarīgs revidents novērtējumu veic katru finanšu gadu. Novērtējuma rezultātus iesniedz Komisijai četru mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām.

Ja novērtējumā konstatē, ka ieguldījums natūrā no nozares neatbilst vajadzīgajam apjomam, Komisija nākamajā gadā samazina savu ieguldījumu.

Ja konstatē, ka ieguldījums natūrā no nozares neatbilst vajadzīgajam apjomam divus gadus pēc kārtas, Komisija drīkst ierosināt Padomei izbeigt FCH kopuzņēmuma darbību.

8.   FCH kopuzņēmumam pieder visi līdzekļi, ko tas radījis vai kas tam nodoti šīs regulas 2. pantā paredzēto mērķu sasniegšanai.

13. pants

Līdzdalība pasākumos

1.   Projektos var piedalīties citas juridiskas personas un starptautiskas organizācijas, ja ir ievēroti obligātie nosacījumi.

2.   Obligātie nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz FCH kopuzņēmuma finansētiem projektiem, ir šādi:

a)

projektā jāpiedalās vismaz trim juridiskām personām, kurām jābūt reģistrētām dalībvalstī vai asociētajā valstī, un nav pieļaujams, ka divas no tām ir reģistrētas vienā un tajā pašā dalībvalstī vai asociētajā valstī;

b)

visām trim juridiskajām personām jābūt savstarpēji neatkarīgām, kā tas noteikts Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumu 6. pantā;

c)

vismaz vienai juridiskai personai jābūt nozares grupas vai pētniecības grupas dalībniecei.

3.   Juridiskās personas, kuras vēlas piedalīties kādā projektā, izveido konsorciju un vienu no saviem locekļiem ieceļ par koordinatoru.

Koordinatoram parasti būtu jābūt no nozares grupas vai no pētniecības grupas, ja pētniecības grupa kļūst par kopuzņēmuma sastāvdaļu.

4.   Attiecībā uz pakalpojumu un piegādes līgumiem, atbalsta darbībām, pētījumiem un mācībām, ko finansē FCH kopuzņēmums, obligāts nosacījums ir vienas juridiskas personas piedalīšanās.

14. pants

PTD pasākumu īstenošana

1.   FCH kopuzņēmums atbalsta PTD pasākumus pēc atklātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, neatkarīgas novērtēšanas un dotāciju nolīguma un konsorcija nolīguma noslēgšanas par katru projektu.

2.   Izņēmuma gadījumos FCH kopuzņēmums var izsludināt uzaicinājumus piedalīties konkursā, ja šāda rīcība tiek uzskatīta par vajadzīgu pētniecības mērķu efektīvai sasniegšanai.

3.   FCH kopuzņēmums nosaka procedūras un mehānismus dotāciju nolīgumu izpildei, pārraudzībai un kontrolei.

4.   Ar dotāciju nolīgumu:

paredz piemērotu kārtību PTD pasākumu īstenošanai,

paredz atbilstīgu finansēšanas kārtību un noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību politiku, kā minēts 25. pantā,

reglamentē attiecības starp projekta konsorciju un FCH kopuzņēmumu.

5.   Konsorcija nolīgumu projekta dalībnieki noslēdz pirms dotāciju nolīguma noslēgšanas. Tajā:

paredz piemērotu kārtību dotāciju nolīguma izpildei,

reglamentē attiecības starp projekta dalībniekiem, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus.

15. pants

Pasākumu finansējums

1.   Pretendēt uz finansējumu ir tiesības:

a)

juridiskām personām, kuras reģistrētas dalībvalstī vai asociētajā valstī;

b)

starptautiskām organizācijām, kuras ir tiesību subjekti saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, kā arī ikvienai specializētai aģentūrai, ko izveidojušas šādas organizācijas;

c)

trešo valstu juridiskām personām – ar nosacījumu, ka valde to līdzdalību uzskata par īpaši lietderīgu projektam.

2.   Lai PTD pasākumu īstenošanas izmaksas varētu uzskatīt par atbilstīgām Kopienas finansējumam, tajās neietver pievienotās vērtības nodokli.

3.   Kopienas finanšu ieguldījuma lielākais iespējamais apjoms projektos atbilst tam, kas noteikts Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos. Ja būs vajadzīgs mazāks finansējums, lai ievērotu 12. panta 3. punktā minētos līdzvērtības principus, tad samazinājumam jābūt taisnīgam un līdzsvarotam proporcionāli iepriekš minētajam lielākajam iespējamajam finansējuma apjomam, kas noteikts Septītās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos, visām dalībnieku kategorijām katrā atsevišķā projektā.

16. pants

Finanšu saistības

FCH kopuzņēmuma finanšu saistības nepārsniedz tā budžetā pieejamo vai tā dalībnieku atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu.

17. pants

Finanšu ieņēmumi

Ja ieņēmumi pārsniedz izdevumus, šādus atlikumus neizmaksā FCH kopuzņēmuma dalībniekiem, ja vien FCH kopuzņēmumu nelikvidē saskaņā ar 27. pantu.

18. pants

Finanšu gads

Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

19. pants

Budžeta izpilde

Izpilddirektors atbild par FCH kopuzņēmuma budžeta izpildi.

20. pants

Finanšu pārskati

1.   Katru gadu izpilddirektors iesniedz valdei provizorisku gada budžeta projektu, kurā ietver prognozi par gada izdevumiem nākamajos divos gados. Šajā prognozē ieņēmumu un izdevumu aplēses par pirmo no minētajiem diviem finanšu gadiem veic tik detalizēti, cik nepieciešams katra dalībnieka iekšējai budžeta procedūrai attiecībā uz tā finanšu ieguldījumiem FCH kopuzņēmumā. Izpilddirektors sniedz valdei visu šim nolūkam vajadzīgo papildinformāciju.

2.   Valdes locekļi tūlīt paziņo izpilddirektoram savus komentārus par provizorisko budžeta projektu un jo īpaši par nākamā gada resursu un izdevumu aplēsēm.

3.   Ņemot vērā no valdes locekļiem saņemtos komentārus, izpilddirektors sagatavo budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to valdei apstiprināšanai.

4.   Gada budžeta plānu un gadskārtējo īstenošanas plānu pieņem FCH kopuzņēmuma valde līdz iepriekšējā gada beigām.

5.   Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz apstiprināšanai valdē gada finanšu pārskatus un bilances par iepriekšējo gadu. Gada finanšu pārskatus un bilances par iepriekšējo gadu iesniedz Revīzijas palātai un Komisijai.

21. pants

Plānošana un ziņošana

1.   Daudzgadu īstenošanas plānā apraksta FCH kopuzņēmuma PTD pasākumu adaptīvo programmu. Gada īstenošanas plānā iekļauj detalizētu PTD pasākumu plānu un atbilstīgas izdevumu tāmes nākamajam gadam. Pēc tam, kad valde apstiprinājusi gada īstenošanas plānu, tā publicējamu versiju dara publiski pieejamu.

2.   Gada darbības pārskatā izklāsta FCH kopuzņēmuma gūtos panākumus katrā kalendāra gadā, jo īpaši saistībā ar attiecīgā gada īstenošanas plānu. Tajā iekļauj arī informāciju par veiktajiem PTD pasākumiem, par katra atsevišķa projekta izmaksām un FCH kopuzņēmuma ieguldījumu tajā, par mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalību, par citiem pasākumiem iepriekšējā gada laikā, kā arī par atbilstīgajiem izdevumiem. Gada darbības pārskatu iesniedz izpilddirektors kopā ar gada finanšu pārskatiem un bilanci. Tad, kad gada darbības pārskatu apstiprinājusi valde, to dara publiski pieejamu.

22. pants

Pakalpojumu un piegādes līgumi

FCH kopuzņēmums paredz visas procedūras un mehānismus FCH kopuzņēmuma darbībai vajadzīgo noslēgto pakalpojumu un piegādes līgumu izpildei, pārraudzībai un kontrolei saskaņā ar tā finanšu noteikumiem.

23. pants

Dalībnieku atbildība un apdrošināšana

1.   Dalībnieku finansiālā atbildība par FCH kopuzņēmuma parādiem nepārsniedz ieguldījumu, ko viņi jau izdarījuši kārtējām izmaksām.

2.   FCH kopuzņēmums noslēdz un uztur spēkā atbilstīgu apdrošināšanu.

24. pants

Interešu konflikts

1.   Īstenojot pasākumus, FCH kopuzņēmums un tā struktūras izvairās no jebkāda interešu konflikta.

2.   Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumā, kad interešu konflikts var rasties pārstāvjiem, kas darbojas valdē.

25. pants

Politika intelektuālā īpašuma tiesību jomā

1.   FCH kopuzņēmums saskaņā ar regulas 15. pantu pieņem vispārīgus noteikumus, ar kuriem reglamentē FCH kopuzņēmuma politiku intelektuālā īpašuma tiesību jomā un kurus iekļaus dotāciju nolīgumos un konsorcija nolīgumos.

2.   FCH kopuzņēmuma intelektuālā īpašuma tiesību politikas mērķis ir radīt jaunu informāciju, veicināt tās izmantošanu, lietošanu un izplatīšanu ātrai attīstībai, lai sasniegtu komerciālus rezultātus, nodrošināt tiesību taisnīgu piešķiršanu, veicināt jauninājumus un nodrošināt privāto un publisko tiesību subjektu plašu līdzdalību projektos.

3.   Intelektuālā īpašuma tiesību politika atspoguļo šādus principus:

katra projekta dalībnieka īpašumā paliek iepriekš uzkrātās zināšanas, ko tas ieguldījis projektā, kā arī projektā no tām radītās jaunās zināšanas, ja vien projekta dalībnieki nav rakstiski vienojušies citādi; noteikumus un nosacījumus attiecībā uz piekļuves tiesībām un licencēm, kas saistītas ar iepriekš uzkrātām zināšanām vai jaunām zināšanām, paredz attiecīgā projekta dotāciju nolīgumā un konsorcija nolīgumā,

projekta dalībnieki apņemas izplatīt jaunas zināšanas un atļaut tās izmantot atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti dotāciju nolīgumā un konsorcija nolīgumā, ņemot vērā sava intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes pienākumus un jo īpaši FCH kopuzņēmuma kā publiskas un privātas partnerības specifiku.

26. pants

Statūtu grozījumi

1.   Katrs FCH kopuzņēmuma dalībnieks drīkst nākt klajā ar ierosmi valdei izdarīt grozījumus šajos statūtos.

2.   Šā panta 1. punktā minētās ierosmes, ko apstiprinājusi valde, iesniedz kā grozījumu projektu Komisijai, kura attiecīgā gadījumā tos pieņem.

3.   Tomēr jebkuru grozījumu, kas ietekmē šo statūtu būtiskus elementus, jo īpaši grozījumus 2., 3., 5., 6., 12., 13., 14., 15., 23., 26. un 27. pantā, pieņem saskaņā ar Līguma 172. pantu.

27. pants

Darbības izbeigšana

1.   Šīs regulas 1. pantā paredzētā laikposma beigās vai saskaņā ar grozījumu atbilstīgi regulas 11. panta 2. punktam FCH kopuzņēmums izbeidz darbību.

2.   Darbības izbeigšanas procedūra tiek uzsākta automātiski, ja viens no dibinātājiem izbeidz savu līdzdalību, ja vien lūgumam par darbības izbeigšanu nav pievienots priekšlikums nodot līdzdalību citam tiesību subjektam, kas ir pieņemams pārējiem dibinātājiem.

3.   Lai īstenotu FCH kopuzņēmuma darbības izbeigšanas procesu, valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kas izpilda valdes lēmumus.

4.   Kad FCH kopuzņēmuma darbība tiek izbeigta, tas nodod atpakaļ uzņēmējai valstij visus fiziskos objektus, ko uzņēmēja valsts bija nodevusi tā rīcībā saskaņā ar uzņēmējas valsts nolīgumu.

5.   Kad visi fiziskie objekti ir atdoti, kā paredzēts šā panta 4. punktā, visus pārējos līdzekļus izmanto, lai izpildītu FCH kopuzņēmuma saistības un segtu ar tā darbības izbeigšanu saistītos izdevumus. Jebkādus pārpalikumus sadala starp dalībniekiem darbības izbeigšanas brīdī proporcionāli to faktiskajam ieguldījumam FCH kopuzņēmumā. Jebkādus pārpalikumus, kas pienākas Kopienai, iekļauj Komisijas budžetā.

6.   Atlikušos līdzekļus sadala starp dalībniekiem darbības izbeigšanas brīdī proporcionāli to faktiskajam ieguldījumam FCH kopuzņēmumā.

7.   Lai nodrošinātu visu to FCH kopuzņēmuma dotāciju nolīgumu un pakalpojumu un piegādes nolīgumu pienācīgu pārvaldību, kuru darbības termiņš turpinās pēc FCH kopuzņēmuma likvidācijas, izstrādā ad hoc procedūru.


12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 522/2008

(2008. gada 11. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 12. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 11. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

107,1

MK

36,7

TR

67,5

ZZ

70,4

0707 00 05

JO

162,5

MK

23,0

TR

144,2

ZZ

109,9

0709 90 70

TR

99,0

ZZ

99,0

0805 50 10

AR

115,1

EG

150,8

TR

129,5

US

132,0

ZA

119,2

ZZ

129,3

0808 10 80

AR

106,3

BR

82,5

CL

96,8

CN

83,9

MK

63,0

NZ

106,4

US

116,3

UY

85,6

ZA

81,3

ZZ

91,3

0809 10 00

TR

268,6

US

317,3

ZZ

293,0

0809 20 95

TR

488,1

US

380,0

ZZ

434,1

0809 30 10, 0809 30 90

EG

195,5

US

200,1

ZZ

197,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 523/2008

(2008. gada 11. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikumu attiecībā uz asins pagatavojumu importu tehnisku produktu ražošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu, 28. panta otro daļu, 29. panta 3. punkta pirmo daļu un 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1774/2002 ir noteiktas dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības prasības, lai Kopienā ievestu un caur to tranzītā vestu asins pagatavojumus, kas paredzēti tehniskiem nolūkiem, ietverot veselības sertifikātu paraugus un valstu sarakstu, kurās imports atļauts.

(2)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 nosaka, ka dzīvnieku blakusproduktus, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kuras aizliegtas saskaņā ar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un ß-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (2), var importēt Kopienā tikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 vai īpašiem noteikumiem, kas jāizstrādā.

(3)

Iespēja importēt šādus asins pagatavojumus ir svarīga biotehnoloģijas nozarei, kura ražo dažādus tehniskus produktus galvenokārt farmakoloģijas un pētniecības vajadzībām. Tā kā minētie pagatavojumi nav paredzēti cilvēku pārtikai vai dzīvnieku barošanai un to apstrādes un tehniskās izmantošanas laikā nav riska dzīvnieku un cilvēku veselībai, ka tie iegūti no dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, ir lietderīgi atļaut importēt Kopienā šādus asins pagatavojumus.

(4)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 nosaka, ka asins pagatavojumi, kurus izmanto tehnisku produktu ražošanai, īpaši jāapstrādā vai pagatavojumu izcelsmes valstij vai reģionam bez vakcinācijas jābūt brīvam no slimībām. Tomēr vairākas valstis vai noteikti reģioni ir tiesīgi piegādāt Kopienai svaigu atgremotājdzīvnieku gaļu, jo tās ar vakcināciju ir brīvas no mutes un nagu sērgas, ar nosacījumu, ka iespējamais vīrusa aprites risks ir samazināts. Līdzīgi ir lietderīgi atļaut neapstrādātu atgremotājdzīvnieku asins pagatavojumu importu no šādām valstīm vai reģioniem ar nosacījumu, ka minētie pagatavojumi tiek drošos apstākļos nogādāti galamērķī turpmākai apstrādei.

(5)

Regula (EK) Nr. 1774/2002 nosaka arī to, ka atgremotājdzīvnieku asins pagatavojumu gadījumā izcelsmes reģionam jābūt tiesīgam importēt Kopienā dzīvus attiecīgās sugas dzīvniekus. Saskaņā ar starptautiskiem standartiem attiecīgās slimības drīzāk var izplatīt dzīvi dzīvnieki, nevis asins pagatavojumi. Tāpēc ir lietderīgi svītrot šo nosacījumu no attiecīgajām prasībām.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 XI pielikuma VI(A) daļā ir noteikti to trešu valstu saraksti, no kurām dalībvalstis var atļaut ievest asins pagatavojumus, kas paredzēti tehniskiem nolūkiem. Minētie saraksti šobrīd aprobežojas ar valstīm, no kurām atļauts ievest attiecīgo sugu visu kategoriju svaigu gaļu izmantošanai cilvēku pārtikā.

(7)

Tā kā spēkā esošās prasības ļauj apstrādāt asins pagatavojumus, minētos sarakstus jāpaplašina, iekļaujot arī valstis, kurām nav atļauts eksportēt uz Kopienu attiecīgo sugu svaigu gaļu, bet kuras spēj izpildīt prasības par apstrādi. Tomēr skaidrības labad jānosaka atsevišķi veselības sertifikāti apstrādātiem un neapstrādātiem asins pagatavojumiem.

(8)

Prasības mājputnu un citu putnu sugu asins pagatavojumu importam ir lietderīgi atjaunināt, atsaucoties uz starptautiskiem standartiem, kas noteikti Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikums.

(10)

Pēc minētās regulas spēkā stāšanās dienas jānosaka pārejas periods, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu jauno noteikumu izpildei vajadzīgo laiku un ļautu turpināt asins pagatavojumu importu Kopienā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 spēkā esošajiem noteikumiem.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Asins pagatavojumu sūtījumus, kam līdzi ir veselības sertifikāti, kas aizpildīti un parakstīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 nosacījumiem, kuri ir spēkā pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, jāatļauj importēt Kopienā vēlākais līdz 2008. gada 12. decembrim.

Šādus sūtījumus jāpieņem vēlākais līdz 2009. gada 12. februārim, ja līdzi dotais veselības sertifikāts ir aizpildīts un parakstīts vēlākais līdz 2008. gada 12. decembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 437/2008 (OV L 132, 22.5.2008., 7. lpp.).

(2)  OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/74/EK (OV L 262, 14.10.2003., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 pielikumus groza šādi.

1)

VIII pielikuma IV nodaļu aizstāj ar šādu:

“IV   NODAĻA

Prasības asinīm un asins pagatavojumiem, izņemot tos, kas ir iegūti no zirgu dzimtas dzīvniekiem, tehnisko produktu ražošanai

A.   Imports

1.

Uz asins ievešanu attiecas prasības, kas izklāstītas XI nodaļā.

2.

Dalībvalstīm jāatļauj asins pagatavojumu imports tehnisko produktu ražošanai, ieskaitot materiālus, kas iegūti no dzīvniekiem, kam ievadītas vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, ja:

a)

tos ieved no trešām valstīm, kas attiecīgi uzskaitītas sarakstā XI pielikuma VI A daļā;

b)

tie ir no tehniskas ražotnes, kura atbilst īpašajiem nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, vai no savākšanas uzņēmuma;

c)

tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas atbilst X pielikuma attiecīgi 4.C un 4.D nodaļas paraugam.

3.

Asinis, no kurām ražo asins pagatavojumus tehnisku produktu ražošanai, jāsavāc:

a)

kautuvēs, kas apstiprinātas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

b)

kautuvēs, ko apstiprina un pārrauga trešās valsts kompetentā iestāde; vai

c)

no dzīviem dzīvniekiem, telpās, ko apstiprina un pārrauga trešās valsts kompetentā iestāde.

4.

Gadījumā, ja asins pagatavojumi tehnisku produktu ražošanai iegūti no dzīvniekiem, kas pieder pārnadžu, nepārnadžu un snuķaiņu kārtai, ieskaitot to krustojumus, tiem jāatbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

a)

produkti apstrādāti kādā no šiem apstrādes veidiem, kas nodrošina, ka tajos nav b) apakšpunktā minēto slimību patogēnu:

i)

termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, kam seko efektivitātes pārbaude;

ii)

apstarošana ar 25 kGy gamma stariem, kam seko efektivitātes pārbaude;

iii)

termiskā apstrāde ar vismaz 80 °C visā to masā, kam seko efektivitātes pārbaude;

iv)

tikai gadījumā ja dzīvnieki nepieder cūku un pekaru dzimtai: pH līmeņa maiņa uz pH 5 uz divām stundām, kam seko efektivitātes pārbaude;

b)

gadījumā, ja saskaņā ar a) apakšpunktu neapstrādātu asins pagatavojumu izcelsme ir no valsts vai reģiona:

i)

kurā 12 mēnešus nav reģistrēta saslimšana ar liellopu mēri, mazo atgremotāju mēri un infekciozo enzotisko hepatītu un kurā vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret šīm slimībām;

ii)

kur 12 mēnešus nav reģistrēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums un kurā vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret šo slimību, vai

kur 12 mēnešus nav reģistrēts neviens mutes un nagu sērgas gadījums un kur vismaz 12 mēnešus regulāri veic vakcinācijas programmas pret mutes un nagu sērgu un oficiālas mājlopu – atgremotāju kontroles; tādā gadījumā pēc Direktīvā 97/78/EK noteiktās robežkontroles un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem pagatavojumi jātransportē tieši uz galamērķa ražotni un jāveic visi piesardzības pasākumi, ieskaitot atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo izejvielu drošu aizvākšanu, lai izvairītos no briesmām, ka slimības varētu izplatīties lopu vai cilvēku vidū.

Papildus i) un ii) apakšpunktiem gadījumā, ja dzīvnieki nepieder cūku un pekaru dzimtai, jābūt izpildītam vienam no šādiem nosacījumiem:

izcelsmes valstī vai reģionā 12 mēnešus nav reģistrēts neviens vezikulārā stomatīta un infekciozā katarālā drudža gadījums (ieskaitot seropozitīvu dzīvnieku klātbūtni) un vismaz 12 mēnešus nav veikta uzņēmīgo sugu vakcinācija pret šīm slimībām,

pēc Direktīvā 97/78/EK noteiktās robežkontroles un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem pagatavojumi jātransportē tieši uz galamērķa ražotni un jāveic visi piesardzības pasākumi, ieskaitot atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo izejvielu drošu aizvākšanu, lai izvairītos no briesmām, ka slimības varētu izplatīties lopu vai cilvēku vidū.

Papildus i) un ii) apakšpunktam gadījumā, ja dzīvnieki pieder cūku un pekaru dzimtai, izcelsmes valstī vai reģionā vismaz 12 mēnešus nav reģistrēts neviens cūku vezikulārās slimības, klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra gadījums un vismaz 12 mēnešus nav veikta vakcinācija pret minētajām slimībām, un jābūt izpildītam vienam no šādiem nosacījumiem:

izcelsmes valstī vai reģionā 12 mēnešus nav reģistrēts neviens vezikulārā stomatīta gadījums (ieskaitot seropozitīvu dzīvnieku klātbūtni) un vismaz 12 mēnešus nav veikta uzņēmīgo sugu vakcinācija pret šo slimību,

pēc Direktīvā 97/78/EK noteiktās robežkontroles un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punkta nosacījumiem pagatavojumi jātransportē tieši uz galamērķa ražotni un jāveic visi piesardzības pasākumi, ieskaitot atkritumu un neizmantoto un pārpalikušo izejvielu drošu aizvākšanu, lai izvairītos no briesmām, ka slimības varētu izplatīties lopu vai cilvēku vidū.

5.

Gadījumā, ja asins pagatavojumi tehnisku produktu ražošanai iegūti no mājputniem un citu sugu putniem, tiem jāatbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem:

a)

produkti apstrādāti kādā no šiem apstrādes veidiem, kas nodrošina, ka tajos nav b) apakšpunktā minēto slimību patogēnu:

i)

termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas, kam seko efektivitātes pārbaude;

ii)

apstarošana ar 25 kGy gamma stariem, kam seko efektivitātes pārbaude;

iii)

termiskā apstrāde ar vismaz 70 °C visā to masā, kam seko efektivitātes pārbaude;

b)

gadījumā, ja saskaņā ar a) apakšpunktu neapstrādātu asins pagatavojumu izcelsme ir valstī vai reģionā:

i)

kurš ir brīvs no ļoti patogēnās putnu gripas un Ņūkāslas slimības, kā noteikts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā,

ii)

kurā pēdējos 12 mēnešos nav veikta vakcinācija pret putnu gripu,

iii)

kurā mājputni vai citu sugu putni, no kuriem iegūst pagatavojumus, nav vakcinēti pret Ņūkāslas slimību ar vakcīnām, kas izstrādātas no Ņūkāslas slimības vīrusa celma kultūras, kura uzrāda lielāku patogenitāti nekā lēnas iedarbības vīrusa celmi.”

2)

X pielikumu groza šādi:

a)

4.C nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.C   NODAĻA

Image

Image

Image

b)

Pievieno šādu 4.D nodaļu:

“4.D   NODAĻA

Image

Image

Image

3)

Lēmuma XI pielikuma VI A daļu aizstāj ar šādu.

“A.

Asins pagatavojumi

1.

Neapstrādāti nagaiņu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai valstu daļas, kas minētas Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts ievest jebkuras mājlopu nagaiņu sugas svaigu gaļu vienīgi minētās daļas 7. un 8. ailē norādītajā termiņā.

Japāna

2.

Neapstrādāti mājputnu un citu putnu sugu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas minētas Lēmuma 2006/696/EK II pielikuma 1. daļā.

Japāna

3.

Neapstrādāti citu dzīvnieku asins pagatavojumi

Trešās valstis, kas minētas Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā, Komisijas Lēmuma 2006/696/EK II pielikuma 1. daļā vai Komisijas Lēmuma 2000/585/EK I pielikumā.

Japāna

4.

Apstrādāti jebkuras sugas asins pagatavojumi

Trešās valstis, kas minētas Lēmuma 79/542/EEK II pielikuma 1. daļā, Komisijas Lēmuma 2006/696/EK II pielikuma 1. daļā vai Lēmuma 2000/585/EK I pielikumā.

Japāna.”


12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/33


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 524/2008

(2008. gada 11. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai, attiecībā uz termiņu, kādā jāizmanto jauniem rūpnieciskiem mērķiem piešķirtais vīna spirts

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), inter alia, ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu iegūti destilācijas procesā un ir intervences iestāžu rīcībā.

(2)

Saskaņā ar 80. pantu Regulā (EK) Nr. 1623/2000 ir uzsākta konkursa procedūra vīna spirta izmantošanai jauniem rūpnieciskiem mērķiem, lai samazinātu Kopienas vīna spirta krājumus un ļautu Kopienā īstenot nelielus rūpnieciskus projektus vai pārstrādāt šādu spirtu produktos, kas paredzēti eksportam rūpnieciskiem mērķiem.

(3)

Ņemot vērā 2006. gadā pārdoto ievērojamo spirta daudzumu, kas izmantots jauniem rūpnieciskiem mērķiem, Regulas (EK) Nr. 1623/2000 85. panta 5. punktā paredzētais divu gadu termiņš, kura laikā veiksmīgie pretendenti var izmantot spirtu, ir pārāk īss, un tas jāpagarina par vienu gadu.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1623/2000.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 85. pantā 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

“5.   Spirts pilnībā jāizmanto trīs gadu laikā pēc pirmās izņemšanas.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1433/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 18. lpp.).


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/34


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli no Itālijas

(2008/434/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Itālijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK (1), ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus.

(2)

Pēc Giancarlo GABBIANELLI kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies locekļa vieta,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Giuseppe MICARELLI kungs, sindaco del Comune di Capodimonte, ir iecelts par Reģionu komitejas locekli uz atlikušo pilnvaru termiņu, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2008. gada 6. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/35


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 6. jūnijs),

ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus no Francijas

(2008/435/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Francijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK (1), ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus.

(2)

Pēc Alfred ALMONT kunga un Olivier BERTRAND kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divas locekļa vietas,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Reģionu komitejā uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, tiek iecelti šādi komitejas locekļi:

Alfred ALMONT kungs, Conseiller municipal de Schoelcher (pilnvaru maiņa),

Olivier BERTRAND kungs, Conseiller municipal de Saint-Sylvain de Bellegarde (pilnvaru maiņa).

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2008. gada 6. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.


12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/36


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 9. jūnijs),

ar ko ieceļ un nomaina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus

(2008/436/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (1975. gada 10. februāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, un jo īpaši tās 4. pantu (1),

ņemot vērā darba ņēmēju pārstāvju kandidātu sarakstus, ko Padomei iesniegusi Komisija,

tā kā:

(1)

Ar 2006. gada 18. septembra lēmumu (2) Padome iecēla Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļus uz laikposmu no 2006. gada 18. septembra līdz 2009. gada 17. septembrim.

(2)

Gregor MIKLIC kungam atkāpjoties no amata, Centra valdē ir atbrīvojusies locekļa vieta darba ņēmēju pārstāvju kategorijā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo turpmāk minētā persona ir iecelta par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekli uz atlikušo pilnvaru laiku līdz 2009. gada 17. septembrim:

I.

DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI

SLOVĒNIJA

Marjan URBANČ kungs

Slovēnijas Brīvo arodbiedrību apvienība

Luksemburgā, 2008. gada 9. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

M. COTMAN


(1)  OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2051/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 1. lpp.).

(2)  OV C 240, 5.10.2006., 1. lpp.


Komisija

12.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 11. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/109/EK, ar ko pieņem saistības, kas piedāvātas sakarā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importu

(2008/437/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 8. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome 2005. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1212/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu par dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes lējumu importu.

(2)

Ar Lēmumu 2006/109/EK (3) Komisija pieņēma cenu saistības no, inter alia, Benito grupas, ieskaitot Fundició Dúctil Benito, S.L. (Spānija), Benito France, S.A.R.L, Zibo Benito Metalwork Co., Ltd, Benito (Tianjin) Metals Products Co., Ltd, un Qingdao Benito Metals Products Co. Ltd (“Benito Group” vai “uzņēmumi”).

(3)

Uzņēmumiem, no kuriem pieņēma saistības, ir solidārā atbildība par jebkādu saistību neizpildi. Tas nozīmē, ja viens no Benito grupas locekļiem pārkāps saistības, tās atcels visiem grupas locekļiem.

B.   SAISTĪBU NEIZPILDE

1.   To uzņēmumu pienākumi, kuri uzņēmušies saistības

(4)

Saistības, ko piedāvāja uzņēmumi, tiem, inter alia, uzliek par pienākumu ražojumu, uz kuru attiecas saistības, eksportēt pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā par cenām, kas paredz noteiktās viszemākās tālākpārdošanas cenas (“MRP” – minimum re-sale price) kā noteikts saistībās, kā arī pievienotajā pavadvēstulē.

(5)

Saistību 3.1. nodaļā uzņēmumi apņemas nodrošināt, ka attiecīgais ražojums pēc visām tiešajām vai atliktajām atlaidēm un rabatu atlaidēm, kredītiem vai citām piešķirtajām priekšrocībām, kas tieši vai netieši saistītas ar pārdošanu, CIF cenas līmenī netiek pārdots zem MRP.

(6)

Saistību 3.10. nodaļā uzņēmumi apņemas aprēķināt MRP“skaidrā naudā” vai ar līdzvērtīgiem samaksas nosacījumiem, t. i., ar nulles kredītu pircējam. Saskaņā ar minēto saistību nodaļu, ja samaksas nosacījumi (kas norādīti rēķinā vai tālākpārdošanas rēķinā vai kas noteikti līgumā) ir citi nekā “skaidrā naudā” vai līdzvērtīgi samaksas nosacījumi, tad cena, kuru salīdzina ar MRP, jāsamazina par 1 % par katru proporcionāli piešķirtā kredīta papildu mēnesi.

(7)

Saistību noteikumi uzņēmumiem uzliek par pienākumu regulāri sniegt Komisijai detalizētu informāciju (ceturkšņa ziņojumu veidā) par visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem un tālākpārdevumiem Eiropas Kopienai. Minētajos ziņojumos jānorāda to ražojumu tālākpārdevumi, uz kuriem attiecas saistības, kā arī tie attiecīgā ražojuma tālākpārdevumi, kurus iepirka no cita Ķīnas uzņēmuma.

(8)

Turklāt, kā noteikts saistībās, uzņēmumi ir apņēmušies apspriest ar Eiropas Komisiju grūtības, kas var rasties saistību izpildes un sekojošas piemērošanas laikā.

(9)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, uzņēmumi arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus šajā uzņēmumā uz vietas, lai pārliecinātos par minētajos ceturkšņa ziņojumos iesniegto datu precizitāti un patiesumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par nepieciešamu.

2.   Uzņēmuma Fundició Dúctil Benito pārbaudes apmeklējuma rezultāti

(10)

Fundició Dúctil Benito (“uzņēmums”) telpās Spānijā no 2007. gada 2. jūlija līdz 2007. gada 3. jūlijam notika pārbaudes apmeklējums. Pārbaudes apmeklējumā izvērtēja periodu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam.

(11)

Pārbaudes apmeklējuma laikā konstatēja, ka 13 darījumos netika ievērots MRP, jo uzņēmums ir izsniedzis kredītzīmes par šiem darījumiem bez cita ekonomiskā pamatojuma, kā vien rēķinā uzrādītās tālākpārdošanas cenas samazināšana. Minēto darījumu cena ir vidēji par 10 % zemāka nekā MRP.

(12)

Uzņēmuma pārbaudes apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka tas varēja notikt tāpēc, ka pārdošanas darbinieki nezināja, ka dažu lējumu (konkrēti to, kas pirkti no radniecīgiem Ķīnas ražotājiem) tālākpārdošanā jāievēro MRP.

(13)

Turklāt MRP netika ievērots citos 39 darījumos, kad uzņēmums neņēma vērā, ka MRP aprēķina, pamatojoties uz cenu “skaidrā naudā vai ar līdzvērtīgiem samaksas nosacījumiem”; t. i., kad tas vienojās par attiecīgā darījuma cenu, tas nepalielināja savu tālākpārdošanas cenu salīdzinājumā ar MRP, pieskaitot 1 % par katru papildu piešķirto samaksas mēnesi. Tāpēc uzņēmums nav izpildījis savu pienākumu saskaņā ar saistību 3.10. nodaļu. Šo darījumu summa vidēji bija par 7 % zemāka nekā MRP.

(14)

Pārbaudes apmeklējuma laikā uzņēmums atzina, ka tas nav zinājis, ka “skaidrā naudā vai līdzvērtīgi samaksas nosacījumi” nozīmē samaksas termiņu, kas nepārsniedz 10 dienas. Kļūdas dēļ uzņēmums uzskatīja, ka tas ir 30 dienas.

3.   Pieņemto uzņēmuma saistību atcelšanas iemesli

(15)

Fakti, kas minēti 9. un 11. apsvērumā, ļauj secināt, ka uzņēmums neizpildīja pienākumu ievērot MRP visos attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas darījumos.

(16)

Uzņēmums 13 darījumos izdeva kredītzīmes bez cita ekonomiskā pamatojuma kā rēķinā norādītās cenas samazināšana, kas izraisīja tālākpārdošanas cenas krišanos vidēji par 10 % zem MRP.

(17)

Citos 39 darījumos MRP neievēroja, jo uzņēmums nepareizi aprēķināja MRP“skaidrā naudā vai līdzvērtīgi”. Šo darījumu vidējā tālākpārdošanas cena ir 7 % zemāka nekā MRP.

4.   Iesniegtie dokumenti un uzklausīšana

a)   Saistību sarežģītība

(18)

Uz vietas veiktās pārbaudes laikā uzņēmums atzina, ka tas nav ziņojis par visiem attiecīgā ražojuma tālākpārdošanas darījumiem, bet tikai par tiem, kad ražojums pirkts no saistīta uzņēmuma.

(19)

Rakstiskajā iesniegumā uzņēmums apgalvoja, ka daži pārkāpumi attiecībā uz ziņošanu varēja notikt tāpēc, ka saistību teksts ir sarežģīts, un tāpēc, ka uzņēmums no Komisijas dienestiem nesaņēma atbildes uz saviem ziņojumiem.

(20)

Par ziņošanas problēmām jau ir norādīts, ka uzņēmumam bija doti skaidri norādījumi, kā jāziņo.

(21)

Bez tam Komisijas dienesti vienmēr laikus atbildēja uz uzņēmuma jautājumiem par saistību izpildi.

(22)

Turklāt jānorāda, ka Komisijas dienesti parasti nesūta uzņēmumiem atbildes uz ceturkšņa ziņojumiem, ja ziņojumu analīzes gaitā nav identificētas kādas problēmas.

(23)

Šajā gadījumā problēmas, kas attiecas uz MRP, pirmo reizi identificēja 2007. gada 15. aprīlī iesniegtajā ceturkšņa ziņojumā, kuru apsprieda ar uzņēmumu 2007. gada 23. maijā. Šos jautājumus pārbaudīja 2007. gada 2. līdz3. jūlijā notikušā pārbaudes apmeklējuma laikā. Minētajā pārbaudes apmeklējumā atklāja arī citas problēmas attiecībā uz ziņošanu, kuras varēja identificēt tikai pārbaudes apmeklējuma laikā. Uzņēmumam par šo jautājumu tūlīt sniedza īsu paziņojumu.

b)   Proporcionalitāte

(24)

Attiecībā uz cenu pārkāpumiem uzņēmums atzina, ka 52 gadījumos ir notikuši cenu pārkāpumi, bet apgalvoja, ka tā ir niecīga daļa no kopējā darījumu skaita attiecīgajā laikposmā un saskaņā ar proporcionalitātes principu saistības nav jāatceļ.

(25)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums, uzņemoties saistības, apņēmās nodrošināt, lai tālākpārdošanas cenas visiem darījumiem, uz ko attiecas saistības, nebūtu zemākas par saistībās noteikto MRP.

(26)

Turklāt attiecībā uz proporcionalitātes jautājumu pamatregulā nav tiešas vai netiešas prasības par to, ka saistību neizpilde noteikti ir saistīta ar minimālu procentuālu daļu no pārdošanas.

(27)

Šo pieeju apstiprina arī Pirmās instances tiesas judikatūra, jo tiesa nolēma, ka jebkuras saistības neizpilde ir pietiekams pamats pieņemto saistību atcelšanai (4).

(28)

Tādējādi uzņēmuma izvirzītie argumenti par proporcionalitāti neatspēko Komisijas uzskatu, ka saistības nav izpildītas un pieņemtās saistības jāatceļ.

c)   Uzņēmuma minētais precedents

(29)

Uzņēmums atsaucās arī uz lietu, kad pieņēma jaunu saistību piedāvājumu no uzņēmuma, kura iepriekšējās saistības tika atceltas pārkāpumu dēļ (5).

(30)

Lietā, kuru piesauc kā precedentu, uzņēmums neievēroja sākotnējās saistības, jo laikus neiesniedza saistību ziņojumu. Vēlāk pēc uzņēmuma pieprasījuma sāka starpposma pārbaudi, un pārbaudes laikā uzņēmums pierādīja, ka tas ir ieviesis jaunus pasākumus tā, lai tas varētu nodrošināt, ka turpmāk nenotiks nekādi saistību pārkāpumi.

(31)

Šeit jāpiezīmē, ka lieta, uz kuru kā precedentu atsaucas uzņēmums, nav tieši salīdzināma, jo i) saistību pārkāpums bija formāla rakstura (t. i., saistību ziņojuma novēlota iesniegšana) un ii) Komisija atcēla saistības un jaunas saistības pieņēma tikai vēlāk starpposma pārskatīšanas laikā. Tāpēc uzņēmuma argumentus noraida.

d)   Uzņēmuma prakse attiecībā uz saistībām

(32)

Uzņēmums apgalvoja, ka pārbaudes apmeklējuma laikā tas brīvprātīgi paziņojis Komisijas ierēdņiem, ka izdoto kredītzīmju dēļ ir daži darījumi ar mazāku cenu nekā pieņemtais MRP. Tomēr, pirmkārt, tas nemaina faktu, ka pārkāpumi notika. Otrkārt, šis paziņojums tika sniegts tikai pēc tam, kad Komisijas dienesti bija izanalizējuši 2007. gada 15. aprīlī iesniegto ceturkšņa ziņojumu un analīzes rezultātā pieprasīja papildu informāciju, tā pievēršot problēmai uzņēmuma uzmanību. Tātad tie bija Komisijas dienesti, kas pēc iesniegtā ceturkšņa ziņojuma analīzes pievērsa uzņēmuma uzmanību problēmai.

(33)

Uzņēmums apgalvoja, ka laikā, kad tas iesniedza regulāros ziņojumus Komisijai, tas uzskatījis, ka ziņojumi ir pilnīgi un informācija tajos ir pilnīga un pareiza, un uzņēmums uzskatīja, ka MRP tiek ievērots.

(34)

Uzņēmums uzsvēra, ka vadība un par ziņojumiem atbildīgie darbinieki nezināja, ka pārdošanas darbinieki izdeva kredītzīmes, kuru rezultātā tālākpārdošanas cenas samazinājās zem MRP.

(35)

Uzklausīšanas laikā un rakstiskos iesniegumos uzņēmums informēja Komisiju, ka viens pārdevējs ir atbildīgs par šīm darbībām un ka šis cilvēks vairs uzņēmumā nestrādā.

(36)

Turklāt iesniegumā minēts, ka uzņēmums ir veicis izmaiņas, lai labotu kļūdas: ieviesta kredītzīmes ierobežojoša politika, tālākpārdošanas cenas palielinātas, un uzņēmums atjauninājis datorsistēmu. Turklāt pārdošanas darbinieki sīkāk informēti par saistībām.

(37)

Atsaucoties uz minētajiem apsvērumiem, jānorāda, ka fakts, ka vadība nezināja par iespējamiem cenu pārkāpumiem un/vai pārdošanas darbinieku rīcību attiecībā uz saistībām, neatbrīvo uzņēmumu no saistībās paredzēto pienākumu izpildes. Bez tam pasākumi, kas tika veikti stāvokļa uzlabošanai, tika sākti tikai pēc tam, kad Komisijas dienesti pievērsa problēmām uzņēmuma uzmanību. Ņemot vērā minēto, kļūdu atkārtošana un cenu pārkāpumi ierosināja minētos pasākumus saistību atcelšanai, neraugoties uz pasākumiem, ko veica pēc pārbaudes apmeklējuma.

C.   LĒMUMA 2006/109/EK GROZĪŠANA

(38)

Ņemot vērā minēto, Benito grupas, ieskaitot Fundició Dúctil Benito (Spānija), Benito France, S.A.R.L, Zibo Benito Metalwork Co., Ltd, Benito (Tianjin) Metals Products Co., Ltd, un Qingdao Benito Metals Products Co. Ltd, piedāvātās saistības jāatceļ un jāgroza Lēmuma 2006/109/EK 1. pants. Attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1212/2005 1. panta 2. punkta ailē “Visi citi uzņēmumi” noteiktā galīgā antidempinga nodeva attiecas uz ražojumiem, kas ražoti Zibo Benito Metalwork Co., Ltd, Benito (Tianjin) Metals Products Co., Ltd, un Qingdao Benito Metals Products Co. Ltd.,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo tiek atceltas pieņemtās saistības attiecībā uz dažu Benito grupas, ietverot Fundició Dúctil Benito (Spānija), Benito France, S.A.R.L, Zibo Benito Metalwork Co., Ltd, Benito (Tianjin) Metals Products Co., Ltd, un Qingdao Benito Metals Products Co. Ltd, lējumu tālākpārdošanu.

2. pants

Lēmuma 2006/109/EK 1. panta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Uzņēmums

Taric papildkods

Beijing Tongzhou Dadusche Foundry Factory, East of Dongtianyang Village, Dadushe, Tongzhou Beijing

A708

Botou City Simencun Town Bai Fo Tang Casting Factory, Bai Fo Tang Village, Si Men Cun Town, Bo Tou City, 062159, Hebei Province

A681

Botou City Wangwu Town Tianlong Casting Factory, Changle Village, Wangwu Town, Botou City, Hebei Province

A709

Changan Cast Limited Company of Yixian Hebei, Taiyuan main street, Yi County, Hebei Province, 074200

A683

Changsha Jinlong Foundry Industry Co., Ltd, 260, Jinchang Road, JinJing Town, Changsha, Hunan

A710

Changsha Lianhu Foundry, Lianhu Village, Yuhuating Town, Yuhua District, Changsha, Hunan

A711

Ko ražo un pārdod GB Metal Products Co., Ltd, Zhuanlu Town, Dingzhou, Hebei vai ražo GB Metal Products Co., Ltd, Zhuanlu Town, Dingzhou, Hebei un pārdod saistītais tirdzniecības uzņēmums GB International Trading Shanghai Co. Ltd, B301–310 Yinhai Building, 250 Cao Xi Road, Shanghai

A712

Guiyang Bada Foundry Co., Ltd, Mengguan Huaxi Guiyang, Guizhou

A713

Hebei Jize Xian Ma Gang Cast Factory, Nankai District, Xiao Zhai Town, Jize County, Handan City, Hebei

A714

Ko ražo un pārdod Hebei Shunda Foundry Co., Ltd, Qufu Road, Quyang, 073100, PRC vai ražo Hebei Shunda Foundry Co., Ltd, Qufu Road, Quyang, 073100, PRC un pārdod saistītais tirdzniecības uzņēmums Success Cast Tech-Ltd, 603A Huimei Business Centre 83 Guangzhou Dadao(s), Guangzhou 510300

A715

Hong Guang Handan Cast Foundry Co., Ltd, Nankai District, Xiao Zhai Town, Handou City, Jize County, Hebei

A716

Qingdao Qitao Casting Co., Ltd, Nan Wang Jia Zhuang Village, Da Xin Town, Jimo City, Qingdao, Shandong Province, 266200

A718

Shandong Huijin Stock Co., Ltd, North of Kouzhen Town, Laiwu City, Shandong Province, 271114

A684

Shahe City Fangyuan Casting Co., Ltd, West of Nango Village, Shiliting Town, Shahe City, Hebei Province

A719

Shanxi Yuansheng Casting and Forging Industrial Co. Ltd, No. 8 DiZangAn, Taiyuan, Shanxi, 030002

A680

Tianjin Fu Xing Da Casting Co., Ltd, West of Nan Yang Cun Village, Jin Nan District, 300350, Tianjin

A720

Weifang Jianhua Casting Co., Ltd, Kai Yuan Jie Dao Office, Hanting District, Weifang City, Shandong Province

A721

Zibo City Boshan Guangyuan Casting Machinery Factory, Xiangyang Village, Badou Town, Boshan District, Zibo City Shandong Province

A722

Zibo Dehua Machinery Co., Ltd, North of Lanyan Street, Zibo High-tech Developing Zone

A723”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 11. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 199, 29.7.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 426/2008 (OV L 129, 17.5.2008., 1. lpp.).

(3)  OV L 47, 17.2.2006., 59. lpp.

(4)  Šajā kontekstā sk. lietu T-51/96 Miwon v Council (ECR 2000, II–1841. lpp.), 52. nodaļa, lietu T-340/99 Arne Mathisen AS v Council (ECR 2002, II–2905. lpp.), 80. nodaļa.

(5)  Gje-Vi AS; Padomes Regula (EK) Nr. 322/2002 (OV L 51, 22.2.2002., 1. lpp.).