5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/3

(1)

Luksemburgā 2007. gada 15. oktobrī tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (turpmāk tekstā – “Stabilizācijas un asociācijas nolīgums”). Patlaban notiek Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikācijas process.

(2)

Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (2) (turpmāk tekstā – “Pagaidu nolīgums”), noslēdza 2007. gada 15. oktobrī un apstiprināja ar Padomes 2007. gada 15. oktobra Lēmumu 2007/855/EK (3). Pagaidu nolīgumā paredzēts, ka iespējami drīz stājas spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noteikumi par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Pagaidu nolīgums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

(3)

Pagaidu nolīgumā un Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā paredzēts, ka dažu sugu zivis un dažus zvejas produktus, kuru izcelsme ir Melnkalnē, nepārsniedzot Kopienas tarifu kvotu limitus, var ievest Kopienā, piemērojot pazeminātu vai nulles muitas nodokļa likmi.

(4)

Pagaidu nolīgumā un Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā paredzētas ikgadējas Kopienas tarifu kvotas neierobežotam laika posmam. Ir jāatver Kopienas tarifu kvotas 2008. gadam un turpmākajiem gadiem un jāparedz kopīga sistēma to pārvaldībai.

(5)

Ar šādu kopīgu pārvaldību ir jānodrošina tas, ka visiem Kopienas importētājiem ir vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve tarifu kvotām un ka kvotām noteiktās likmes konsekventi piemēro visiem attiecīgo produktu ievedumiem visās dalībvalstīs, līdz kvotas ir pilnībā apgūtas. Lai nodrošinātu sistēmas efektivitāti, ir jāatļauj dalībvalstīm no attiecīgā kvotu apjoma izmantot vajadzīgos daudzumus atbilstīgi faktiskajiem ievedumiem. Ir vajadzīga cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, un Komisijai ir jāspēj uzraudzīt kvotu izmantojuma stāvokli un sniegt attiecīgu informāciju dalībvalstīm. Ātruma un efektivitātes labad saziņai starp dalībvalstīm un Komisiju, cik iespējams, jānotiek elektroniskā veidā.

(6)

Tāpēc kvotas, kas atvērtas ar šo regulu, jāpārvalda saskaņā ar tarifa preferenču pārvaldības sistēmu attiecībā uz tarifu kvotām, kuras paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību, kā izklāstīts Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(7)

Saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un Pagaidu nolīgumu no ceturtā gada (pēc Pagaidu nolīguma stāšanās spēkā) 1. janvāra līdz 250 tonnām jāpalielina sagatavotām vai konservētām sardīnēm un sagatavotiem vai konservētiem anšoviem paredzētās tarifu kvotas, ja vismaz 80 % no iepriekšējā gada tarifu kvotu kopējā apjoma ir izmantoti līdz minētā gada 31. decembrim. Palielinātos kvotu apjomus (ja tādi noteikti) turpina piemērot, līdz Stabilizācijas un asociācijas nolīguma un Pagaidu nolīguma Puses vienojas citādi.

(8)

Tā kā Pagaidu nolīgums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī, šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas, un tās piemērošana jāturpina pēc Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanās spēkā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/7

(1)

Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), paredzēta tās XVII pielikumā uzskaitīto produktu ievedumu uzraudzība. Šo uzraudzību veic atbilstīgi noteikumiem, kas minēti 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2005., 2006. un 2007. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz tomātiem, aprikozēm, citroniem, plūmēm, persikiem, ieskaitot nektarīnus, bumbieriem un galda vīnogām.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. pantu produktiem, kas uzskaitīti minētajā pantā un kurus eksportē pēc turpmākas pārstrādes vai bez tās, var piešķirt eksporta kompensācijas, ja šie produkti atbilst īpašajiem nosacījumiem, kas izklāstīti minētās regulas 167. pantā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 167. panta 7. punktā norādīts, ka Komisija var noteikt turpmākus nosacījumus eksporta kompensāciju piešķiršanai vienam vai vairākiem produktiem. Pašreiz minētie nosacījumi izklāstīti Padomes regulās par tirgus kopīgo organizāciju nozarēs, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā. Tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 201. pantu iepriekš minētās regulas tiks atceltas no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas datumiem, kuri attiecīgi norādīti tās 204. pantā, ir jāievieš horizontālie noteikumi.

(2)

Horizontālie nosacījumi jau ir paredzēti Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3). Tāpēc ir lietderīgi pielāgot minēto regulu, lai paredzētu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 167. panta 7. punktā minētos nosacījumus.

(3)

Saskaņā ar Padomes regulām par mājputnu, olu, cūkgaļas un rīsu nozares tirgu kopīgo organizāciju ir atļauts piešķirt eksporta kompensācijas trešo valstu izcelsmes produktiem, kurus importēja un pēc tam eksportēja, bet kuri netika pietiekami būtiski pārstrādāti 24. panta nozīmē Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4). Šādā gadījumā kompensācijas piešķir tikai attiecībā uz ievedmuitas maksājumiem, turklāt eksportētājam ir jāpierāda, ka importētie produkti un eksportētie produkti ir identiski. Tā kā noteikuma piemērošana ir apgrūtinoša un nepraktiska, no vienkāršošanas un saskaņošanas viedokļa to nevajadzētu paturēt.

(4)

Kopienas izcelsme kā priekšnoteikums eksporta kompensāciju piešķiršanai ir svarīgs aizsardzības pasākums, lai novērstu Kopienas budžeta ļaunprātīgu izmantošanu. Jo īpaši tas ir paredzēts, lai nepieļautu tirdzniecības plūsmas novirzīšanu importam darbībām, kurām nav komerciāla mērķa saistībā ar preču laišanu ES tirgū, bet tikai nolūks veikt eksportu, lai saņemtu eksporta kompensācijas. Šis aizsargpasākums ir ieviests attiecībā uz labību, rīsiem, liellopu un teļa gaļu, pienu un piena produktiem, cūkgaļu, olām un mājputnu gaļu, un tas ir jāsaglabā. Horizontālais noteikums, kas attiecas uz visām nozarēm, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. pantā, ir vajadzīgs, lai turpinātu aizsargāt Kopienas budžetu no ļaunprātīgas izmantošanas.

(5)

Saistībā ar cukuru, lai organizētu piegāžu plūsmu rafinēšanas uzņēmumiem Kopienā, līdz ar jaunu cukura tirgus kopīgo organizāciju ir ieviests īpašs labvēlības režīms attiecībā uz pieeju Kopienas tirgum, kas rafinēšanas nozarei ļauj ar īpašiem noteikumiem importēt konkrētus daudzumus cukurniedru jēlcukura, kas cēlies no ĀKK valstīm, kuras ir ĀAK-EK Partnerattiecību nolīguma IV pielikuma Protokola Nr. 3. līgumslēdzējas puses, un no Indijas un citām valstīm saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar minētajām valstīm. Šāds atvieglots importa režīms ir ieviests cukura tirgus kopīgā organizācijā. Līdz ar to Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (5) 27. panta 12. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka kompensācijas piešķir par produktiem, kas importēti atbilstīgi šim režīmam. Tāpat Padome nolēma, ka pierādījums par Kopienas izcelsmi nav vajadzīgs, lai saņemtu kompensācijas cukura tirgu kopīgas organizācijas ietvaros, kas paredzēta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 (6). Tāpēc prasība par Kopienas izcelsmi nav jāattiecina uz cukura nozari.

(6)

Tā kā par dažiem produktiem ir atceltas eksporta kompensācijas, ir saīsināts to produktu saraksts, par kuriem kompensācijas ir jānosaka, pamatojoties uz sastāvdaļu, ja kompensāciju var saņemt produkti, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi minēt tikai sarakstā esošos produktus.

(7)

Kopienas izcelsmes prasība labības nozarē jau ir noteikta 12. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz labības eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic, labības tirgū rodoties traucējumiem (7). Pārredzamības un lietderības labad šī prasība ir jāaizstāj ar horizontālo noteikumu, kas paredz Kopienas izcelsmes prasību.

(8)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1501/95 un Regula (EK) Nr. 800/1999.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Neierobežojot atkāpes, kas paredzētas Kopienas noteikumos īpašiem produktiem, šajā regulā ir sīki izstrādāti vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, piemērojot eksporta kompensāciju sistēmu, turpmāk tekstā “kompensācijas”, kas paredzētas:

2)

Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Kompensācijas piešķir par tiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktā un kas, neatkarīgi no iesaiņojuma muitas statusa, ir brīvā apgrozībā un Kopienas izcelsmes.

Tomēr attiecībā uz cukura produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļā un b) apakšpunktā, kompensācijas piešķir, ja minētie produkti ir tikai brīvā apgrozībā.

2.   Lai saņemtu kompensāciju, produkti ir Kopienas izcelsmes, ja tie ir pilnībā iegūti Kopienā vai ja tie ir bijuši pakļauti pēdējai būtiskajai pārstrādei vai apstrādei Kopienā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. vai 24. panta noteikumiem.

Tomēr, neierobežojot 4. punktu, kompensācija nepienākas par produktiem, kas iegūti no:

3.   Ja kompensāciju piešķir ar nosacījumu, ka produkts ir Kopienas izcelsmes, tad eksportētāji deklarē izcelsmi, kā definēts 2. punktā, saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

4.   Ja eksportē produktus, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, un par vienu vai vairākām šādām sastāvdaļām var pieprasīt kompensācijas, tad kompensāciju par pēdējo piešķir atkarībā no tā, vai ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti 1. punktā.

Kompensāciju piešķir arī tad, ja sastāvdaļa vai sastāvdaļas, par kuru(-ām) tiek prasīta kompensācija, sākotnēji bija Kopienas izcelsmes un/vai bija brīvā apgrozībā, kā noteikts 1. punktā, un vairs nav brīvā apgrozībā tikai tāpēc, ka ir iestrādātas citos produktos.

5.   Lai īstenotu šā panta 4. punktu, par kompensācijām, kas noteiktas, pamatojoties uz sastāvdaļu, uzskata kompensācijas par:

a)

attiecībā uz labības, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, piena un piena produktu, olu un mājputnu gaļas nozari – no 2008. gada 1. jūlija;

b)

attiecībā uz rīsu nozari – no 2008. gada 1. septembra;

c)

attiecībā uz cukura nozari – no 2008. gada 1. oktobra.

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/12

(1)

Uzņēmums “Wacker Chemie”2004. gada 12. oktobrī Beļģijas kompetentajām iestādēm iesniedza lūgumu par alfa-ciklodekstrīna kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū.

(2)

Beļģijas kompetentā pārtikas produktu novērtējuma iestāde 2005. gada 29. jūnijā sniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Minētajā ziņojumā tā secināja, ka tad, ja alfa-ciklodekstrīnu lieto pārtikā, tas ir nekaitīgs.

(3)

Komisija 2005. gada 28. septembrī visām ES dalībvalstīm nosūtīja sākotnējo novērtējuma ziņojumu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 4. punktā noteiktajās sešdesmit dienās saskaņā ar minēto noteikumu tika izvirzīti pamatoti iebildumi pret šā produkta tirdzniecību.

(5)

Tāpēc 2006. gada 28. oktobrī notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI).

(6)

EPNI 2007. gada 6. jūlijā pieņēma atzinumu par alfa-ciklodekstrīna nekaitīgumu, ko pēc Komisijas lūguma bija sagatavojusi diētisko produktu, uztura un alerģiju zinātnes ekspertu grupa.

(7)

Minētajā atzinumā ekspertu grupa secināja, ka, lietojot alfa-ciklodekstrīnu paredzētajos daudzumos un ņemot vērā tā gaidāmo patēriņu, tā nekaitīgums nav apdraudēts.

(8)

Pamatojoties uz zinātnisko novērtējumu, konstatēts, ka alfa-ciklodekstrīns atbilst Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/16

(1)

Kiprā 2007. gadā uzliesmoja mutes un nagu sērga. Šī slimība nopietni apdraud Kopienas ganāmpulkus.

(2)

Lai novērstu slimības izplatīšanos un iespējami ātri palīdzētu to izskaust, atbilstīgi Lēmumam 90/424/EEK Kopienai finansiāli jāpiedalās to attiecināmo izdevumu segšanā, kas dalībvalstij radušies saistībā ar veiktajiem šīs slimības apkarošanas pasākumiem.

(3)

Uz Kopienas finansiālo atbalstu, kas ieguldīts mutes un nagu sērgas apkarošanas pasākumos, attiecina noteikumus, kas izklāstīti Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (2).

(4)

Kipra 2008. gada 7. janvārī iesniedza pēdējo aptuveno aprēķinu izmaksām, kas radušās izskaužot slimību.

(5)

Kipras iestādes ir pilnībā izpildījušas Padomes Lēmuma 90/424/EEK 11. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 6. pantā paredzētās tehniskās un administratīvās prasības.

(6)

Kopienas finansiālais atbalsts jāizmaksā ar noteikumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un ka attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā sniedz visu vajadzīgo informāciju.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/17

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp ārkārtas pasākumiem. Saskaņā ar minētā lēmuma 3.a pantu dalībvalstis var saņemt Kopienas finansiālu atbalstu par izmaksām saistībā ar konkrētiem pasākumiem putnu gripas izskaušanai.

(2)

Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 3. punktā paredzēti noteikumi par dalībvalstu izmaksu procentuālo daļu, ko var segt ar Kopienas finansiālo atbalstu.

(3)

Pēc Lēmuma 90/424/EEK grozījumiem, kas izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (2), uz putnu gripu vairs neattiecas Komisijas 2005. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3). Tādēļ šajā lēmumā skaidri jānosaka, ka finansiālo atbalstu Apvienotajai Karalistei piešķir ar nosacījumu, ka ir ievēroti daži noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 349/2005.

(4)

Apvienotajā Karalistē 2007. gadā konstatēja putnu gripas uzliesmojumus. Šī slimība nopietni apdraud Kopienas ganāmpulkus. Atbilstīgi Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktam Apvienotā Karaliste veica pasākumus minēto uzliesmojumu apkarošanai.

(5)

Apvienotā Karaliste ir pilnībā izpildījusi Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 3. punktā un 3.a panta 2. punktā, un Regulas (EK) Nr. 349/2005 6. pantā paredzētos tehniskos un administratīvos pienākumus.

(6)

Apvienotā Karaliste 2007. gada 13. decembrī iesniedza Komisijai informāciju par izmaksām un ir turpinājusi sniegt visu vajadzīgo informāciju par kompensāciju izmaksām un darbības izdevumiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/19

(1)

Atsākot Lisabonas stratēģiju 2005. gadā, valstu vai valdību vadītāji uzsvēra, ka labākai saiknei starp sabiedriskām pētniecības iestādēm, tostarp universitātēm, un rūpniecības nozari var būt galvenā nozīme, lai veicinātu ideju apriti un izmantošanu dinamiskā, uz zināšanām balstītā sabiedrībā un uzlabotu konkurētspēju un labklājību.

(2)

Jārīkojas, lai labāk pārvērstu zināšanas sociālekonomiskās priekšrocībās. Tāpēc sabiedriskajām pētniecības iestādēm ir jāizplata un efektīvāk jāizmanto sabiedriski finansētu pētījumu rezultāti ar mērķi izmantot tos jaunu izstrādājumu un pakalpojumu ieviešanai. Viens no galvenajiem līdzekļiem, lai to īstenotu, ir akadēmisko aprindu un rūpniecības sadarbība: kopīgi veikti pētījumi vai līgumpētniecība, ko īsteno vai finansē kopīgi ar privāto sektoru, licencēšana un uzņēmumu veidošana uz pētniecības iestāžu bāzes.

(3)

Sabiedriski finansētu pētījumu rezultātu efektīva izmantošana ir atkarīga no intelektuālā īpašuma (t. i., zināšanu plašākā izpratnē, piemēram, izgudrojumu, programmatūras, datubāzu un mikroorganismu, neatkarīgi no tā, vai tās ir aizsargātas ar tiesību instrumentiem, piemēram, patentiem) pareizas pārvaldības, no uzņēmējdarbības kultūras attīstīšanas un saistītajām prasmēm sabiedriskajās pētniecības iestādēs, kā arī no labākas saziņas un mijiedarbības starp valsts un privāto sektoru.

(4)

Sabiedrisko pētniecības iestāžu aktīva iesaistīšanās intelektuālā īpašuma pārvaldībā un zināšanu nodošanā ir būtiski svarīga, lai radītu sociālekonomiskas priekšrocības, kā arī piesaistītu studentus, zinātniekus un papildu finansējumu pētniecībai.

(5)

Pēdējos gados dalībvalstis ir īstenojušas iniciatīvas, lai veicinātu zināšanu nodošanu valsts līmenī, tomēr ievērojamas neatbilstības starp valstu reglamentējošajām sistēmām, politiku un praksi, kā arī sabiedrisko pētniecības iestāžu atšķirīgie intelektuālā īpašuma pārvaldības standarti neļauj vai kavē zināšanu nodošanu starp Eiropas valstīm un Eiropas Pētniecības telpas (ERA) īstenošanu.

(6)

Pēc Komisijas paziņojuma (1) 2007. gadā, kurā tā izklāstīja pieejas kopīgai Eiropas zināšanu nodošanas sistēmas izveidošanai, Eiropadome 2007. gada jūnijā aicināja Komisiju izstrādāt norādījumus par to, kā sabiedriskām pētniecības iestādēm organizēt intelektuālā īpašuma pārvaldību, sagatavojot tos kā ieteikumu dalībvalstīm.

(7)

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm un to reģioniem politikas pamatnostādnes valsts pamatnostādņu un sistēmu izstrādāšanai vai atjaunināšanai, kā arī nodrošināt sabiedriskām pētniecības iestādēm prakses kodeksu, lai izlabotu veidu, kādā tās pārvalda intelektuālo īpašumu un zināšanu nodošanu.

(8)

Sadarbībai pētniecības un attīstības jomā, kā arī zināšanu nodošanas darbībām starp Kopienu un trešām valstīm jāpamatojas uz skaidriem un vienotiem ieteikumiem un praksi, kas nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu piekļuvi intelektuālajam īpašumam, kas radīts starptautiskā pētniecības sadarbībā, lai ieguvēji būtu visi iesaistītie partneri. Pievienotais prakses kodekss minētajā kontekstā jāizmanto kā atsauce.

(9)

Ir noteikta virkne labas prakses piemēru, kam vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm īstenot šo ieteikumu. Katra dalībvalsts drīkst izvēlēties tai vislabāk piemērotās procedūras un praksi, lai nodrošinātu šajā ieteikumā iekļauto principu ievērošanu, ņemot vērā to, kāds risinājums būtu visefektīvākais tieši šīs dalībvalsts kontekstā, jo prakse, kas ir efektīva vienā dalībvalstī, var nebūt tikpat efektīva kādā citā valstī. Jāņem vērā arī norādījumi, kas sniegti Kopienas un ESAO līmenī.

(10)

Komisijai un dalībvalstīm jāuzrauga šā ieteikuma īstenošana un ietekme un jāveicina ar zināšanu nodošanu saistītu labas prakses paņēmienu apmaiņa,

1)

Nodrošināt, lai visas sabiedriskās pētniecības iestādes noteiktu zināšanu nodošanu par stratēģisku uzdevumu.

2)

Rosināt sabiedriskās pētniecības iestādes izveidot un publiskot politiku un procedūras intelektuālā īpašuma pārvaldīšanai atbilstoši prakses kodeksam, kas izklāstīts I pielikumā.

3)

Atbalstīt sabiedrisko pētniecības iestāžu zināšanu nodošanas spēju un prasmju attīstīšanu, kā arī pasākumus studentu zināšanu un prasmju uzlabošanai tādās jomās kā intelektuālais īpašums, zināšanu nodošana un uzņēmējdarbība, īpašu uzmanību pievēršot zinātnes un tehnoloģiju jomai.

4)

Veicināt tādu zināšanu plašu izplatīšanu, kas iegūtas, izmantojot sabiedrisko finansējumu, veicot pasākumus, lai sekmētu brīvu piekļuvi pētījumu rezultātiem, vienlaicīgi, ja vajadzīgs, nodrošinot saistītā intelektuālā īpašuma aizsardzību.

5)

Sadarboties un īstenot pasākumus, lai uzlabotu saskaņotību starp dalībvalstu attiecīgajiem īpašuma tiesību režīmiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām tādā veidā, lai veicinātu pārrobežu sadarbību un zināšanu nodošanu pētniecības un attīstības jomā.

6)

Izmantot šajā ieteikumā izklāstītos principus kā pamatu, lai ieviestu vai pielāgotu valsts pamatnostādnes un tiesību aktus attiecībā uz sabiedrisku pētniecības iestāžu īstenotu intelektuālā īpašuma pārvaldīšanu un zināšanu nodošanu, kā arī lai slēgtu nolīgumus par sadarbību pētniecības jomā ar trešām valstīm vai jebkuru citu pasākumu īstenošanai, lai veicinātu zināšanu nodošanu, vai izstrādājot jaunas saistītas finansēšanas shēmas vai politiku, vienlaicīgi ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

7)

Veikt darbības, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku prakses kodeksa ieviešanu vai nu tieši, vai izmantojot valstu un reģionālu pētniecības finansēšanas iestāžu noteikumus.

8)

Nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret dalībniekiem no dalībvalstīm un trešām valstīm starptautiskos projektos attiecībā uz intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām un piekļuvi tām tā, lai no tā iegūtu visi iesaistītie partneri.

9)

Noteikt valsts kontaktpunktu, kura uzdevumos būtu iekļauta pasākumu koordinēšana saistībā ar zināšanu nodošanu starp sabiedriskām pētniecības iestādēm un privāto sektoru, tostarp risinot starptautiskus jautājumus sadarbībā ar līdzīgiem kontaktpunktiem citās dalībvalstīs.

10)

Savas valsts kontekstā izskatīt un izmantot labākās prakses paņēmienus, kas izklāstīti II pielikumā.

11)

Līdz 2010. gada 15. jūlijam un pēc tam reizi divos gados informēt Komisiju par pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz šo ieteikumu, kā arī par to rezultātiem.