ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 143

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 3. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 485/2008 (2008. gada 26. maijs) par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm (Kodificēta versija)

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 486/2008 (2008. gada 2. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

10

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 487/2008 (2008. gada 2. jūnijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Casatella Trevigiana (ACVN))

12

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 488/2008 (2008. gada 2. jūnijs), ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam

13

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 489/2008 (2008. gada 2. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 806/2007 par tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldīšanu cūkgaļas nozarē

30

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/406/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 11. decembris) par valsts atbalstu C 51/06 (ex N 748/06), ko Polija īstenojusi Arcelor Huta Warszawa labā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6077)  ( 1 )

31

 

 

2008/407/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 2. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2004/432/EK par trešo valstu iesniegto atliekvielu uzraudzības plānu apstiprināšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2297)  ( 1 )

49

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 485/2008

(2008. gada 26. maijs)

par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm

(Kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 4045/89 (1989. gada 21. decembris) par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas finansējuma sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm un Direktīvas 77/435/EEK atcelšanu (2) ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Saskaņā ar 9. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4) nolūkā novērst un apkarot pārkāpumus un atgūt pārkāpumu vai nolaidības dēļ zaudētās summas, dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu efektīvu aizsardzību, un jo īpaši – lai pārliecinātos, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās darbības faktiski veic un ka tas notiek pareizi.

(3)

To uzņēmumu tirdzniecības dokumentu rūpīga pārbaude, kas saņem vai veic maksājumus, var būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai uzraudzītu darījumus, kas ir daļa no ELGF finansēšanas sistēmas. Šādas rūpīgas pārbaudes papildina citas dalībvalstu jau veiktās pārbaudes. Šī regula turklāt neietekmē tos valstu noteikumus attiecībā uz rūpīgām pārbaudēm, kuri ir izvērstāki par šajā regulā paredzētajiem.

(4)

Dokumenti, ko izmanto par pamatu šādām rūpīgām pārbaudēm, būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu to, ka rūpīgās pārbaudes ir pilnīgas.

(5)

Rūpīgi pārbaudāmie uzņēmumi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to darījumu raksturu, kurus tie veic uz savu atbildību, kā arī pamatojoties uz uzņēmumu, kas saņem vai veic maksājumus, klasifikāciju, kura veikta, ņemot vērā to finansiālo nozīmīgumu ELGF finansēšanas sistēmā

(6)

Turklāt jāparedz minimālais tirdzniecības dokumentu pārbaužu skaits. Šis skaits būtu jānosaka, izmantojot metodi, kas novērstu tādas būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm, kuras izriet no to izdevumu struktūras atšķirībām ELGF. Šo metodi var noteikt, ņemot vērā to uzņēmumu skaitu, kuriem ir noteikts finansiālais nozīmīgums ELGF finansēšanas sistēmā.

(7)

Būtu jānosaka par rūpīgajām pārbaudēm atbildīgo amatpersonu pilnvaras un uzņēmumu pienākumi nodrošināt tirdzniecības dokumentu pieejamību šādām amatpersonām uz noteiktu laikposmu un sniegt šādu informāciju pēc viņu pieprasījuma. Turklāt būtu jānosaka, ka atsevišķos gadījumos tirdzniecības dokumentus var konfiscēt.

(8)

Ņemot vērā lauksaimniecības preču starptautiskās tirdzniecības struktūru, kā arī iekšējā tirgus darbības labad ir nepieciešams organizēt sadarbību starp dalībvalstīm. Kopienas līmenī ir nepieciešams izveidot arī centralizētu dokumentācijas sistēmu attiecībā uz uzņēmumiem, kas saņem vai veic maksājumus un veic uzņēmējdarbību trešās valstīs.

(9)

Lai gan vispirms dalībvalstīm jāpieņem savas rūpīgu pārbaužu programmas, šīs programmas jādara zināmas Komisijai, lai tā varētu uzņemties pārraudzītājas un koordinētājas lomu un nodrošināt, ka programmas ir pieņemtas, pamatojoties uz piemērotiem kritērijiem. Rūpīgas pārbaudes tādējādi var attiecināt galvenokārt uz nozarēm vai uzņēmumiem, kuros krāpšanas iespējamība ir liela.

(10)

Ir būtiski, lai katrai dalībvalstij būtu īpaša struktūrvienība, kas ir atbildīga par šīs regulas piemērošanas pārraudzību un saskaņā ar šo regulu veikto rūpīgo pārbaužu koordinēšanu. Šīs struktūrvienības amatpersonas drīkst veikt uzņēmumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu.

(11)

Struktūrvienības, kas saskaņā ar šo regulu veic rūpīgās pārbaudes, būtu jāorganizē neatkarīgi no struktūrvienībām, kas veic rūpīgu pārbaudi pirms maksājuma.

(12)

Tirdzniecības dokumentu rūpīgā pārbaudē iegūtā informācija būtu jāaizsargā, tai piešķirot dienesta noslēpuma statusu.

(13)

Būtu jāveic pasākumi informācijas apmaiņai Kopienas līmenī, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanas rezultātu efektīvāku izmantošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šī regula attiecas uz uzņēmumu vai to pārstāvju, kas saņem vai veic maksājumus tiešā vai netiešā saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansēšanas sistēmu, turpmāk – “uzņēmumi”, tirdzniecības dokumentu rūpīgu pārbaudi, lai pārliecinātos par ELGF finansēšanas sistēmā esošo darījumu faktisko īstenošanu un izpildes pareizību.

2.   Šo regulu nepiemēro pasākumiem, kas attiecas uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (5). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija sagatavo citu pasākumu sarakstu, attiecībā uz kuriem šo regulu nepiemēro.

3.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tirdzniecības dokumenti” ir visi grāmatvedības dokumenti, reģistri, kvītis un apstiprinošie dokumenti, pārskati, ražošanas un kvalitātes dokumentācija, kā arī sarakste, kas attiecas uz uzņēmuma komercdarbību, kā arī komercdati jebkādā formā, tostarp elektroniski saglabāti dati, ciktāl šie dokumenti tieši vai netieši attiecas uz 1. punktā minētajiem darījumiem;

b)

“trešā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir tieši vai netieši saistīta ar ELGF finansēšanas sistēmā veiktajiem darījumiem.

2. pants

1.   Dalībvalstis sistemātiski veic uzņēmumu tirdzniecības dokumentu rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā rūpīgi pārbaudāmo darījumu raksturu. Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmumu atlase rūpīgai pārbaudei pēc iespējas labāk nodrošinātu to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst un atklāt pārkāpumus ELGF finansēšanas sistēmā. Veicot atlasi, inter alia, ņem vērā uzņēmumu finansiālo nozīmīgumu minētajā sistēmā un citus riska faktorus.

2.   Katrā 7. punktā minētajā rūpīgo pārbaužu posmā 1. punktā minētās rūpīgās pārbaudes veic ne mazāk kā pusē uzņēmumu, kuru ELGF finansēšanas sistēmā saņemtie vai veiktie maksājumi vai to summa pārsniedz EUR 150 000 tajā ELGF finanšu gadā, kurš ir pirms attiecīgā rūpīgo pārbaužu posma sākuma.

3.   Attiecībā uz katru kārtējo rūpīgu pārbaužu periodu, dalībvalstis, neskarot 1. punktā noteiktos pienākumus, atlasa rūpīgi pārbaudāmos uzņēmumus, pamatojoties uz riska analīzi eksporta kompensāciju nozarē un uz visiem citiem pasākumiem, kur tas ir lietderīgi. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savus priekšlikumus attiecībā uz riska analīzes izmantošanu. Priekšlikumos ietver visu būtisko informāciju attiecībā uz izmantojamo pieeju, metodēm, kritērijiem un īstenošanas metodi. Tos iesniedz ne vēlāk kā tā gada 1. decembrī, kas ir pirms rūpīgās pārbaudes perioda sākuma, attiecībā uz kuru tie piemērojami. Dalībvalstis ņem vērā Komisijas piezīmes par priekšlikumiem, kuras sniedz astoņās nedēļās pēc priekšlikumu saņemšanas.

4.   Attiecībā uz pasākumiem, kuriem dalībvalsts riska analīzi uzskata par nelietderīgu, ir obligāti jāveic rūpīgas pārbaudes uzņēmumos, kuru saņemtie vai veiktie maksājumi vai to summa ELGF finansēšanas sistēmā pārsniedza EUR 350 000 un kuri nav rūpīgi pārbaudīti saskaņā ar šo regulu jebkurā no diviem iepriekšējiem rūpīgu pārbaužu periodiem.

5.   Uzņēmumus, kuru saņemto vai veikto maksājumu summa ir mazāka par EUR 40 000, saskaņā ar šo regulu rūpīgi pārbauda vienīgi īpašu iemeslu dēļ, kurus nosaka dalībvalstis savā gada programmā, kā minēts 10. pantā, vai Komisija jebkurā ierosinātā minētās programmas grozījumā.

6.   Vajadzības gadījumā 1. punktā paredzēto rūpīgo pārbaudi attiecina arī uz fiziskām un juridiskām personām, kas ir saistītas ar uzņēmumiem 1. panta nozīmē, un citām fiziskām vai juridiskām personām gadījumos, kad tas ir būtiski 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

7.   Rūpīgo pārbaužu posms ir no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Rūpīga pārbaude aptver vismaz 12 mēnešu laikposmu, kas beidzies iepriekšējā rūpīgu pārbaužu periodā; to var pagarināt par laikposmiem, kas ir pirms vai pēc 12 mēnešu laikposma un ko nosaka dalībvalstis.

8.   Saskaņā ar šo regulu veiktā rūpīgā pārbaude neierobežo pārbaudes, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 36. un 37. pantu.

3. pants

1.   Galveno datu pareizību, uz kuriem attiecas rūpīga pārbaude, pārbauda ar riska pakāpei atbilstošu kontrolpārbaužu skaitu, vajadzības gadījumā, arī attiecībā uz trešo personu tirdzniecības dokumentiem, inter alia, ietverot:

a)

salīdzināšanu ar piegādātāju, klientu, pārvadātāju un citu trešo personu tirdzniecības dokumentiem;

b)

krājumu daudzuma un veida fiziskās pārbaudes, ja nepieciešams;

c)

salīdzināšanu ar to finanšu plūsmu uzskaiti, kuru iznākums ir darījumi, kas veikti ELGF finansēšanas sistēmā, vai kuras izriet no šādiem darījumiem; un

d)

grāmatvedības vai finanšu apgrozījuma uzskaites kontroles, kas rūpīgas pārbaudes izdarīšanas brīdī liecina, ka dokumenti, kas atrodas pilnvarotā maksātāja rīcībā, kā pamatojums atbalsta maksājumiem saņēmējam, ir pareizi.

2.   Jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem jāveic īpaša krājumu uzskaite saskaņā ar Kopienas vai attiecīgās valsts noteikumiem, šādas uzskaites rūpīga pārbaude attiecīgos gadījumos ietver salīdzināšanu ar uzņēmuma tirdzniecības dokumentiem un vajadzības gadījumā – ar faktisko krājumu daudzumu.

3.   Pārbaudāmo darījumu atlasē pilnībā ņem vērā radītā riska pakāpi.

4. pants

Uzņēmumi glabā tirdzniecības dokumentus vismaz trīs gadus no to sagatavošanas gada beigām.

Dalībvalstis drīkst noteikt ilgāku termiņu šo dokumentu saglabāšanai.

5. pants

1.   Uzņēmumu atbildīgās personas vai trešā persona nodrošina visu pieprasīto tirdzniecības dokumentu un papildinformācijas sniegšanu par rūpīgu pārbaudi atbildīgajām amatpersonām vai šim mērķim pilnvarotajām personām. Elektroniski saglabātos datus nodrošina, izmantojot atbilstošu datu saglabāšanas līdzekli.

2.   Amatpersonas, kuras ir atbildīgas par rūpīgo pārbaudi, vai šim mērķim pilnvarotās personas var pieprasīt, lai viņām iesniegtu 1. punktā minēto dokumentu izrakstus vai kopijas.

3.   Gadījumos, kad saskaņā ar šo regulu veiktās rūpīgās pārbaudes laikā uzņēmuma saglabātos tirdzniecības dokumentus atzīst par rūpīgas pārbaudes mērķiem neatbilstošiem, uzņēmumam dod norādījumu turpmāk veikt uzskaiti atbilstīgi tās dalībvalsts prasībām, kura ir atbildīga par rūpīgu pārbaudi, neskarot citās regulās noteiktos pienākumus saistībā ar attiecīgo nozari.

Dalībvalstis nosaka termiņu, kādā šāda uzskaite ir jāievieš.

Gadījumos, kad visi saskaņā ar šo regulu rūpīgi pārbaudāmie tirdzniecības dokumenti vai to daļa atrodas uzņēmumā, kas pieder tai pašai uzņēmumu grupai, līgumsabiedrībai vai apvienībai, kuras vadībai ir vienots pamats ar rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, uzņēmums uzrāda šos tirdzniecības dokumentus par rūpīgo pārbaudi atbildīgajām amatpersonām vietā un laikā, ko nosaka dalībvalstis, kuras ir atbildīgas par rūpīgas pārbaudes veikšanu.

6. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai amatpersonas, kas atbild par rūpīgām pārbaudēm, būtu tiesīgas konfiscēt tirdzniecības dokumentus vai panākt to konfiskāciju. Šīs tiesības ir izmantojamas, ievērojot attiecīgos valsts noteikumus, un neietekmē procesuālo noteikumu piemērošanu krimināllietās attiecībā uz dokumentu konfiskāciju.

2.   Dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai sodītu fiziskas vai juridiskas personas, kuras nepilda saistības, kas izriet no šīs regulas.

7. pants

1.   Turpmāk norādītajos gadījumos dalībvalstis viena otrai sniedz 2. un 3. pantā paredzētās rūpīgās pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību:

a)

kad uzņēmums vai trešā persona veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā attiecīgās summas maksājums ir veikts vai saņemts vai kurā tam vajadzētu būt veiktam vai saņemtam;

b)

kad uzņēmums vai trešā persona veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā atrodas rūpīgai pārbaudei vajadzīgie dokumenti un informācija.

Komisija var koordinēt kopīgos pasākumus, kas saistītas ar divu vai vairāk dalībvalstu savstarpējo palīdzību. Šādas koordinēšanas noteikumus paredz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja divas vai vairāk dalībvalstis saskaņā ar 10. panta 2. punktu iesūtītajā programmā iestrādā priekšlikumu par kopīgu rīcību, kas prasa izvērstu savstarpēju palīdzību, Komisija pēc pieprasījuma var atļaut attiecīgajā dalībvalstī minimālo rūpīgo pārbaužu skaita samazināšanu, lielākais, par 25 % saskaņā ar 2. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Pirmajos trīs mēnešos pēc tā ELGF finanšu gada beigām, uz kuru attiecas maksājums, dalībvalstis nosūta 1. punkta a) apakšpunktā minēto uzņēmumu sarakstu katrai dalībvalstij, kurā attiecīgais uzņēmums veic uzņēmējdarbību. Sarakstā iekļauj visas ziņas, kas vajadzīgas, lai saņēmēja dalībvalsts varētu identificēt uzņēmumus un veikt savus rūpīgās pārbaudes pienākumus. Galamērķa dalībvalsts atbild par šādu uzņēmumu rūpīgu pārbaudi saskaņā ar 2. pantu. Katra saraksta kopiju nosūta Komisijai.

Maksājuma saņemšanas vai veikšanas dalībvalsts drīkst pieprasīt dalībvalstij, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, rūpīgi pārbaudīt atsevišķus attiecīgajā sarakstā iekļautos uzņēmumus, saskaņā ar 2. pantu un norādot šāda pieprasījuma pamatojumu, un jo īpaši ar to saistītos riskus.

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ņem vērā ar uzņēmumu saistītos riskus, kurus dara zināmus pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts.

Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par pieprasījuma izpildes virzību. Gadījumā, ja veic sarakstā iekļautā uzņēmuma rūpīgu pārbaudi, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, kura ir veikusi rūpīgo pārbaudi, informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par attiecīgās rūpīgās pārbaudes rezultātiem vēlākais trīs mēnešus pēc rūpīgās pārbaudes perioda beigām.

Pārskatu par šādiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.

3.   Pirmajos trīs mēnešos pēc tā ELGF finanšu gada beigām, uz kuru attiecas maksājums, dalībvalstis nosūta Komisijai uzņēmumu sarakstu, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kuri veikuši vai saņēmuši attiecīgās summas maksājumu, vai tam vajadzētu tikt veiktam vai saņemtam šajā dalībvalstī.

4.   Ja papildu informācija no citas dalībvalsts nepieciešama uzņēmuma rūpīgai pārbaudei saskaņā ar 2. pantu, un jo īpaši kontrolpārbaudēm saskaņā ar 3. pantu, iesniedz īpašus rūpīgas pārbaudes pieprasījumus, kuros norāda pieprasījuma iemeslus. Pārskatu par šādiem īpašiem pieprasījumiem nosūta Komisijai reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām. Komisija var pieprasīt nodrošināt atsevišķu pieprasījumu kopijas.

Pieprasījumu par rūpīgu pārbaudi izpilda ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tā saņemšanas; rūpīgās pārbaudes rezultātus nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij un Komisijai. Paziņojumu Komisijai nosūta reizi ceturksnī viena mēneša laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka minimālās prasības attiecībā uz šā panta 2. un 4. punktā minēto pieprasījumu saturu.

8. pants

1.   Saskaņā ar šo regulu veiktajās rūpīgajās pārbaudēs iegūto informāciju aizsargā, tai piešķirot dienesta noslēpuma statusu. To nedrīkst izpaust nevienai personai, izņemot personas, kurām sakarā ar viņu pienākumiem dalībvalstīs vai Kopienu iestādēs tā ir jāzina, lai varētu veikt minētos pienākumus.

2.   Šis pants neietekmē valstu noteikumus attiecībā uz tiesvedību.

9. pants

1.   Līdz nākamajam 1. janvārim pēc rūpīgo pārbaužu posma dalībvalstis nosūta Komisijai sīku ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā jānorāda jebkuras pieredzētās grūtības un to pārvarēšanai veiktie pasākumi un pēc vajadzības izsaka ierosinājumus uzlabojumiem.

2.   Dalībvalstis un Komisija veic regulāru viedokļu apmaiņu par šīs regulas piemērošanu.

3.   Komisija katru gadu izvērtē panāktos rezultātus savā ikgadējā pārskatā par fondu vadību, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 43. pantā.

10. pants

1.   Dalībvalstis izstrādā programmas rūpīgajām pārbaudēm, kas saskaņā ar 2. pantu jāveic nākamajā rūpīgo pārbaužu posmā.

2.   Līdz katra gada 15. aprīlim dalībvalstis nosūta Komisijai savu 1. punktā minēto programmu, precizējot:

a)

rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu skaitu un to klasifikāciju atbilstoši nozarēm, pamatojoties uz summām, kuras uz tiem attiecas;

b)

programmas izstrādei pieņemtos kritērijus.

3.   Ja astoņās nedēļās Komisija nav darījusi zināmas savas piezīmes, tad dalībvalstis īsteno to izstrādātās un Komisijai nosūtītās programmas.

4.   Minētā procedūra attiecas arī uz dalībvalstu izdarītajiem grozījumiem programmās.

5.   Ārkārtas gadījumos Komisija var jebkurā stadijā pieprasīt konkrētas uzņēmumu kategorijas iekļaušanu vienas vai vairāku dalībvalstu programmās.

11. pants

1.   Katrā dalībvalstī nosaka īpašu struktūrvienību, kas ir atbildīga par šīs regulas piemērošanas pārraudzību un:

a)

par to, ka šajā īpašajā struktūrvienībā tieši nodarbinātās amatpersonas veic šeit paredzētās rūpīgās pārbaudes; vai

b)

par citu struktūrvienību amatpersonu veikto rūpīgo pārbaužu koordinēšanu un vispārējo uzraudzību.

Dalībvalstis turklāt var noteikt, ka saskaņā ar šo regulu veicamās rūpīgās pārbaudes sadala starp īpašo struktūrvienību un citām valsts struktūrvienībām ar noteikumu, ka par to koordinēšanu ir atbildīga īpašā struktūrvienība.

2.   Par šīs regulas piemērošanu atbildīgā struktūrvienība vai struktūrvienības jāorganizē tā, lai tās būtu neatkarīgas no struktūrvienībām vai struktūrvienību nodaļām, kas atbild par maksājumiem un pirms tiem veiktajām rūpīgajām pārbaudēm.

3.   Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, 1. punktā minētā īpašā struktūrvienība veic visus vajadzīgos pasākumus.

4.   Īpašā struktūrvienība turklāt ir atbildīga par:

a)

to valsts amatpersonu mācībām, kuras ir atbildīgas par šajā regulā minēto rūpīgo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu, ka tās iegūst pietiekamas zināšanas un var veikt savus uzdevumus;

b)

rūpīgās pārbaudes ziņojumu un jebkuru citu ar veiktajām un šajā regulā paredzētajām rūpīgajām pārbaudēm saistīto dokumentu pārvaldību;

c)

9. panta 1. punktā minēto ziņojumu un 10. pantā minēto programmu sagatavošanu un paziņošanu.

5.   Īpašajai struktūrvienībai attiecīgā dalībvalsts piešķir visas 3. un 4. punktā minēto uzdevumu izpildei vajadzīgās pilnvaras.

Tajā darbojas pietiekams skaits amatpersonu, kas ir pienācīgi apmācītas, lai varētu veikt minētos uzdevumus.

6.   Šo pantu nepiemēro, ja saskaņā ar 2. panta 2. līdz 5. punktu rūpīgi pārbaudāmo uzņēmumu minimālais skaits ir mazāks par 10.

12. pants

Šajā regulā euro izteiktās summas vajadzības gadījumā konvertē attiecīgo valstu valūtās, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas noteikts tā gada pirmajā darbdienā, kurā sākas rūpīgo pārbaužu posms, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

13. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pēc vajadzības pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru.

14. pants

To īpašo izdevumu rūpīgām pārbaudēm, kurus saskaņā ar šo regulu sedz Kopiena, piemēro Regulas (EK) Nr. 1290/2005 36. un 37. pantu.

15. pants

1.   Saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem Komisijas amatpersonām ir pieejami visi dokumenti, kas sagatavoti, lai veiktu saskaņā ar šo regulu paredzētās rūpīgās pārbaudes, vai kas sagatavoti minēto pārbaužu iznākumā, kā arī visi dati, tostarp datu apstrādes sistēmās glabātie dati. Šos datus nodrošina pēc pieprasījuma, izmantojot atbilstošu datu saglabāšanas līdzekli.

2.   Šīs regulas 2. pantā minētās rūpīgās pārbaudes veic dalībvalstu amatpersonas.

Komisijas amatpersonas drīkst piedalīties šajās rūpīgajās pārbaudēs. Viņas pašas nedrīkst īstenot attiecīgās valsts amatpersonām piešķirtās rūpīgās pārbaudes veikšanas pilnvaras, tomēr viņām ir piekļuve dalībvalstu amatpersonām pieejamajām telpām un dokumentiem.

3.   Saskaņā ar 7. pantu veiktās rūpīgās pārbaudes gadījumā pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts amatpersonas drīkst ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts piekrišanu būt klāt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts veiktajā rūpīgajā pārbaudē un piekļūt tām telpām un tiem dokumentiem, kam piekļūst šīs dalībvalsts amatpersonas.

Pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts amatpersonām, kuras ir klāt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veiktajās rūpīgajās pārbaudēs, ir jāspēj jebkurā laikā pierādīt savu oficiālo statusu. Rūpīgās pārbaudes vienmēr veic pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts amatpersonas.

4.   Gadījumos, kad attiecīgās valsts kriminālprocesa noteikumi paredz, ka atsevišķas darbības veic vienīgi attiecīgās valsts tiesību aktos īpaši noteiktas amatpersonas, šajās darbībās nepiedalās ne Komisijas amatpersonas, ne 3. punktā minētās dalībvalstu amatpersonas. Jebkurā gadījumā tās nepiedalās jo īpaši personu mājas apmeklējumos vai personu formālā nopratināšanā dalībvalsts krimināltiesību kontekstā. Tomēr tām ir pieejama šādi iegūtā informācija.

16. pants

Regulu (EEK) Nr. 4045/89, kā tā grozīta ar I pielikumā uzskaitītajām regulām, atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

17. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 26. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  2007. gada 19. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2154/2002 (OV L 328, 5.12.2002., 4. lpp.).

(3)  Sk. I pielikumu.

(4)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.).

(5)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 293/2008 (OV L 90, 2.4.2008., 5. lpp.).


I PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR TURPMĀKIEM GROZĪJUMIEM

Padomes Regula (EEK) Nr. 4045/89

(OV L 388, 30.12.1989., 18. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 3094/94

(OV L 328, 20.12.1994., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 3235/94

(OV L 338, 28.12.1994., 16. lpp.)

Vienīgi 1. panta 1. punkts

Padomes Regula (EK) Nr. 2154/2002

(OV L 328, 5.12.2002., 4. lpp.)

 


II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 4045/89

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkta ievadfrāze un a) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

1. panta 4. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 5. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkta pirmā daļa

2. panta 2. punkts

2. panta 2. punkta otrā daļa

2. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta trešā daļa

2. panta 2. punkta ceturtā daļa

2. panta 4. punkts

2. panta 2. punkta piektā daļa

2. panta 5. punkts

2. panta 3. punkts

2. panta 6. punkts

2. panta 4. punkts

2. panta 7. punkts

2. panta 5. punkts

2. panta 8. punkts

3. panta 1. punkta ievadfrāze

3. panta 1. punkta ievadfrāze

3. panta 1. punkta pirmais ievilkums

3. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta otrais ievilkums

3. panta 1. punkta b) apakšpunkts

3. panta 1. punkta trešais ievilkums

3. panta 1. punkta c) apakšpunkts

3. panta 1. punkta ceturtais ievilkums

3. panta 1. punkta d) apakšpunkts

3. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 3. punkts

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze

7. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze

7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

7. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

7. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

7. panta 1. punkta otrā daļa

7. panta 1. punkta otrā daļa

7. panta 1. punkta trešā daļa

7. panta 1. punkta trešā daļa

7. panta 2., 3., 4. un 5. punkts

7. panta 2. līdz 5. punkts

8. pants

8. pants

9. panta 1. punkts

9. panta 1. punkta pirmā daļa

9. panta 2. punkts

9. panta 1. punkta otrā daļa

9. panta 3. punkts

9. panta 2. punkts

9. panta 4. punkts

9. panta 3. punkts

9. panta 5. punkts

10. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts ievadfrāze

10. panta 2. punkta ievadfrāze

10. panta 2. punkta pirmais ievilkums

10. panta 2. punkta a) apakšpunkts

10. panta 2. punkta otrais ievilkums

10. panta 2. punkta b) apakšpunkts

10. panta 3., 4. un 5. punkts

10. panta 3., 4. un 5. punkts

11. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze

11. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze

11. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais ievilkums

11. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

11. panta 1. punkta pirmās daļas otrais ievilkums

11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

11. panta 1. punkta otrā daļa

11. panta 1. punkta otrā daļa

11. panta 2. un 3. punkts

11. panta 2. un 3. punkts

11. panta 4. punkta ievadfrāze

11. panta 4. punkta ievadfrāze

11. panta 4. punkta pirmais ievilkums

11. panta 4. punkta a) apakšpunkts

11. panta 4. punkta otrais ievilkums

11. panta 4. punkta b) apakšpunkts

11. panta 4. punkta trešais ievilkums

11. panta 4. punkta c) apakšpunkts

11. panta 5. un 6. punkts

11. panta 5. un 6. punkts

18. pants

12. pants

19. pants

13. pants

20. pants

14. pants

21. pants

15. pants

22. pants

16. pants

23. pants

17. pants

I pielikums

II pielikums


3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 486/2008

(2008. gada 2. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 3. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 2. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

51,7

MK

44,3

TN

105,3

TR

60,2

ZZ

65,4

0707 00 05

MK

30,3

TR

127,0

ZZ

78,7

0709 90 70

TR

94,9

ZZ

94,9

0805 50 10

AR

123,8

IL

134,6

TR

149,9

US

152,9

UY

61,8

ZA

143,4

ZZ

127,7

0808 10 80

AR

103,8

BR

87,0

CA

61,8

CL

91,6

CN

83,4

NZ

112,0

TR

85,9

US

126,6

UY

94,7

ZA

86,9

ZZ

93,4

0809 20 95

TR

502,4

US

508,1

ZZ

505,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 487/2008

(2008. gada 2. jūnijs)

par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Casatella Trevigiana (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un 17. panta 2. punktu Itālijas pieteikums iekļaut reģistrā nosaukumu Casatella Trevigiana tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 417/2008 (OV L 125, 9.5.2008., 27. lpp.).

(2)  OV C 204, 1.9.2007., 20. lpp.


PIELIKUMS

EK līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

ITĀLIJA

Casatella Trevigiana (ACVN)


3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 488/2008

(2008. gada 2. jūnijs),

ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citronskābes importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Savienības dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Uzsākšana

(1)

2007. gada 23. jūlijā Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no Kopienas citronskābes produkcijas.

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un par tādēļ radušos būtisko kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu pamatojumu procedūras sākšanai.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2007. gada 4. septembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicējot paziņojumu par procedūras sākšanu.

2.   Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Komisija oficiāli konsultējās ar ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, zināmajiem iesaistītajiem lietotājiem un to apvienībām, patērētāju apvienībām, eksportētājvalstu pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem par antidempinga procedūras uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

(5)

Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas zināmajiem iesaistītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ĶTR pārstāvjiem, lai tie, ja to vēlētos, varētu iesniegt prasību piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai individuālu režīmu (“IR”). Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu TER pieprasīja astoņi uzņēmumi, ieskaitot saistīto uzņēmumu grupas, vai IR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(6)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto ražotāju eksportētāju un Kopienas importētāju acīm redzami lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta pārbaude izlases veidā.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai tā varētu veikt atlasi, ražotāji eksportētāji un importētāji vai to pārstāvji, kuri darbojas to vārdā, tika aicināti pieteikties un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas dienas.

(8)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veikta atlase, balstoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem citronskābes eksporta apjomiem Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no ražotājiem eksportētājiem, tika atlasīti četri uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“atlasītie uzņēmumi”) ar lielāko eksporta apjomu Kopienā. Eksporta apjoma izteiksmē četri atlasītie uzņēmumi atbilst 79 % no kopējā citronskābes eksporta no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, un tām nebija iebildumu.

(9)

Visi četri izlasē neiekļautie uzņēmumi ir pieprasījuši individuālu starpību saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tikai viens uzņēmums – DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd – sniedza pieprasīto informāciju paredzētajā termiņā. Tādējādi tika saņemts tikai viens pilnīgs pieprasījums piemērot individuālu starpību. Tā kā netika uzskatīts, ka šis pieprasījums būtu pārmērīgi apgrūtinošs un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu, pieprasījums tika pieņemts.

(10)

Attiecībā uz nesaistītajiem importētājiem Kopienā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika veikta atlase, balstoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem citronskābes importa apjomiem Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Balstoties uz informāciju, kas tika saņemta no nesaistītajiem importētājiem Kopienā, izlasei tika atlasīti četri uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas (“atlasītie uzņēmumi”) ar lielāko importa apjomu Kopienā. Importa apjoma izteiksmē četri atlasītie uzņēmumi atbilst 36 % no kopējā citronskābes importa no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu tika organizētas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm, un tām nebija iebildumu. Viens no atlasītajiem importētājiem neiesniedza pieprasīto informāciju. Pārējie trīs importētāji veido 29 % no kopējā citronskābes importa no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā.

(11)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu provizoriskai dempinga, tā radītā kaitējuma un Kopienas interešu pagaidu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji:

Jungbunzlauer Austria AG, Vīne, Austrija,

S.A. Citrique Belge N.V., Tjenena, Beļģija;

b)

ĶTR ražotāji eksportētāji:

Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd, Bengbu City, Anhui Province,

RZBC Co., Ltd, Rizhao, Shandong Province,

TTCA Co., Ltd, Anqiu City, Shandong Province,

Yixing Union Biochemical Co. Ltd, Yixing City, Jiangsu Province,

Shanxi Ruicheng, Ruicheng County, Shanxi Province,

Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd, Laiwu City, Shandong Province,

Weifang Ensign Industry Co. Ltd, Changle City, Shandong Province,

DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd, West Wuxi, Jiangsu Province;

c)

ĶTR saistītie uzņēmumi:

Anhui BBCA Maanshan Biochemical Ltd, Maanshan, Anhui Province,

China National Xin Liang Storage Transportation & Trading Corp., Pekina,

DSM (China) Ltd, Šanhaja,

Shanxi Dimine International Trade, Taiyuan, Shanxi Province;

d)

neatkarīgi importētāji Kopienā:

Azelis group, Sanktaugustina, Vācija,

Rewe Food Ingredients, Ķelne, Vācija,

Brenntag, Mīlheima/Rūra, Vācija.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un atklāja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti – Kanādas, datiem (skatīt 40. līdz 44. apsvērumu), notika šādā uzņēmumā:

e)

Kanādas ražotājs:

Jungbunzlauer Canada, Portkolborna, Ontārio.

3.   Izmeklēšanas periods

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz kaitējuma novērtējumā būtiskajām tendencēm Komisija analizēja datus par periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir citronskābe (ieskaitot nātrija citrātu), plaša lietojuma skābinātājs un pH regulators, ko izmanto, piemēram, dzērienu, pārtikas, tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas un farmācijas preču ražošanā. Tās galvenās izejvielas ir cukurs/melase, tapioka, kukurūza vai glikoze (ko iegūst no graudaugiem) un dažādas vielas ogļhidrātu mikrobioloģiskajai dziļuma fermentācijai.

(16)

Pie attiecīgā ražojuma pieder citronskābes monohidrāts (“CSM”), citronskābes anhidrīds (“CSA”) un trinātrija citrāta dihidrāts (“TCD”). Šīs trīs vielas ir attiecīgais ražojums, jo tiem ir līdzīgas ķīmiskās pamatīpašības un līdzīgs lietojums. Ražojuma veidus deklarē ar KN kodiem 2918 14 00 (CSM, CSA) un ex 2918 15 00 (TCD). Ar KN kodu 2918 15 00 deklarē arī citus sāļus un esterus, kuri nav attiecīgais ražojums.

(17)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka attiecīgā ražojuma dažādajiem veidiem ir tās pašas tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un ka tos izmanto galvenokārt tiem pašiem mērķiem. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie izstrādājumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

2.   Līdzīgs ražojums

(18)

Tika konstatēts, ka citronskābei, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienā, un citronskābei, ko ražo ĶTR un Kanādā, kas tika izvēlēta kā analogā valsts, ir tās pašas pamata tehniskās un ķīmiskās īpašības un to galvenokārt izmanto tiem pašiem mērķiem kā citronskābi, ko ražo ĶTR un pārdod eksportam uz Kopienu. Tāpēc tos provizoriski uzskatīja par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Vispārīga informācija

(19)

Kā minēts iepriekš 6. apsvērumā, paziņojumā procedūras sākšanu ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika paredzēta pārbaude izlases veidā. Kopā uz anketas jautājumiem noteiktajā termiņā atbildēja un pieprasīto informāciju sniedza astoņas uzņēmumu grupas. Šie uzņēmumi veidoja 96 % no Eiropas Kopienu Statistikas biroja uzskaitītā kopējā importa. Tāpēc sadarbības līmenis tiek uzskatīts par augstu. Visi ražotāji eksportētāji ir pieprasījuši TER vai IR. Kā minēts 8. apsvērumā, izlasē tika iekļautas četras uzņēmumu grupas, vadoties pēc to eksporta apjoma Kopienā.

2.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

(21)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

1)

lēmumus par uzņēmējdarbību pieņem un izmaksas nosaka, reaģējot uz tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, un ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības;

2)

uzņēmumiem ir viens skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu auditu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ko piemēro visās jomās;

3)

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

4)

juridisku noteiktību un stabilitāti garantē bankrota likums un īpašumtiesības;

5)

valūtas maiņas kursa pārrēķini tiek izdarīti pēc tirgus kursa.

(22)

Visi astoņi Ķīnas ražotāju eksportētāju uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuras sadarbojās izmeklēšanā, pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. Visās šajās grupās bija iekļauti gan attiecīgā ražojuma ražotāji, gan ar ražotājiem saistītie uzņēmumi, kas ir iesaistīti citronskābes apritē. Komisijas konsekventā prakse patiesi ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tirgus ekonomikas režīmu pieprasīja šādas grupas:

Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd,

RZBC Co., Ltd,

TTCA Co., Ltd,

Yixing Union Biochemical Co. Ltd,

Shanxi Ruicheng,

Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd,

Weifang Ensign Industry Co. Ltd,

DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd.

(23)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā pārbaudes apmeklējuma laikā katrā attiecīgajā uzņēmumā pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

(24)

Divi uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (Laiwu Taihe un DSM Wuxi) atbilda visiem iepriekš 21. apsvērumā norādītajiem kritērijiem un varēja saņemt TER.

(25)

Trīs uzņēmumi vai uzņēmumu grupas (RZBC Co. Ltd, TTCA Co., Ltd un Yixing Union Biochemical) ir ieķīlājuši lielāko daļu savu aktīvu, lai saņemtu aizņēmumu. Lai gan tie bija ieķīlājuši lielāko daļu savu aktīvu, tie joprojām varēja galvot par aizdevumiem, kas tika piešķirti citiem uzņēmumiem. Kā atlīdzību RZBC, TTCA Co., Ltd un Yixing Union Biochemical saņēma līdzīgus galvojumus par saviem aizņēmumiem no tiem pašiem uzņēmumiem, par kuru aizņēmumiem bija galvojuši. Uzņēmumi izmantoja šos galvojumus, lai iegūtu papildu aizņēmumus, kas kopā veidoja 25–50 % no kopējiem aktīviem. Šie uzņēmumi apgalvoja, ka šāda sistēma darbojas arī tirgus ekonomikas valstīs un ir skaidri paredzēta Ķīnas normatīvajos aktos banku nozarē. Tomēr no izmeklēšanā ievāktās informācijas izrietēja, ka parasti banku politikai jābūt tādai, kas paredz piešķirt aizdevumus, kuru vērtība sasniedz tikai daļu no aktīvu vērtības, ko norāda kā garantiju, nevis kuri ir vērtīgāki par aktīviem. Turklāt aizdevumu piešķīrušo banku sistēmu nopietni ietekmēja valsts. Tāpēc secināja, ka iepriekšminētie trīs uzņēmumi neatbilda iepriekš 21. apvērumā norādītajam 1. kritērijam. Tādēļ tiem nevarēja piešķirt TER.

(26)

Diviem uzņēmumiem (TTCA Co., Ltd un Weifang Ensign) salīdzinoši īsā laikā ievērojami (par 500–1 500 %) palielinājās zemes izmantošanas tiesību un/vai pamatlīdzekļu vērtība, proti, no to iegūšanas brīža vai brīža, kad tie tika iekļauti uzņēmumā kā kapitālieguldījums, līdz vēlākam laikam (vienu līdz piecus gadus vēlāk), kad tie tika atkārtoti novērtēti. Tas norāda, ka attiecīgie aktīvi ir iegūti par vērtību, kura ir zemāka par tirgus cenu, kas būtu uzskatīta par slēptu subsīdiju. Abi uzņēmumi apgalvoja, ka šis kāpums neesot bijis tik liels un ka tas drīzāk esot atbildis Ķīnā piedzīvotajam parastajam salīdzināmu aktīvu kāpumam. Tomēr pierādījumi tam nebija sniegti. Ņemot vērā priekšrocību, ko šie uzņēmumi ieguva, iegādājoties aktīvus par ievērojami zemāku cenu nekā tirgus vērtība, nav izpildīts iepriekš 21. apsvērumā norādītais 3. kritērijs.

(27)

Viens uzņēmums – Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd – IP laikā saņēma ievērojamu naudas summu (tuvu 10 % tā kopējo aktīvu jeb 15 % tā gada apgrozījuma). Turklāt tam nebija jāmaksā par dažu platību īri. Ņemot vērā šo apstākli, kā arī saņemto subsīdiju ievērojamo līmeni, tiek uzskatīts, ka iepriekš 21. apsvērumā norādītais 1. un 3. kritērijs nav izpildīts. Paskaidrojumi, ko uzņēmums sniedza par šo jautājumu, nemainīja konstatējumu būtību.

(28)

Uzņēmums Shanxi Ruicheng saņēma privātus aizdevumus, kuru vērtība bija aptuveni 20 % tā aktīvu. Nevienam no šiem aizņēmumiem (pagaidām) nebija noteikti atmaksāšanas nosacījumi un netika uzkrāti un maksāti procenti. Tāpēc uzņēmuma kredīta izmaksās bija vērojami nopietni izkropļojumi. Tā kā uzņēmums nevarēja uzrādīt līgumus par šiem aizņēmumiem, nevar izslēgt iespēju, ka attiecībā uz šiem aizņēmumiem ir notikusi valsts iejaukšanās, kas nozīmē, ka nav izpildīts iepriekš 21. apsvērumā norādītais 1. kritērijs. Paskaidrojumi, ko uzņēmums sniedza par šo jautājumu, nemainīja konstatējumu būtību.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminēto, seši no astoņiem Ķīnas uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas pieprasīja TER, nevarēja pierādīt atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(30)

Tādēļ tika nolemts, ka TER var piešķirt diviem uzņēmumiem (Laiwu Taihe un DSM Wuxi), bet pārējiem sešiem uzņēmumiem/uzņēmumu grupām to piešķirt nevar. Notika konsultācijas ar Padomdevēju komiteju, un tā neiebilda pret šiem secinājumiem.

3.   Individuāls režīms (“IR”)

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(32)

Visi ražotāji eksportētāji, kas pieprasīja TER, pieprasīja arī IR gadījumā, ja viņiem nepiešķirtu TER.

(33)

Visi seši uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kurām netika piešķirts TER, atbilda visiem 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tiem tika piešķirts IR.

4.   Normālā vērtība

(34)

Visiem četriem atlasītajiem uzņēmumiem bija jānosaka normālā vērtība, kā arī vienīgajam uzņēmumam, kas bija iesniedzis pilnīgu individuālas dempinga starpības noteikšanas pieprasījumu, kā skaidrots iepriekš 9. apsvērumā (“pārbaudītie uzņēmumi”).

4.1.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas varēja saņemt TER

(35)

Komisija, lai aprēķinātu normālo vērtību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā, noskaidroja, vai katra ražotāja eksportētāja, kam varētu piešķirt TER, attiecīgā ražojuma kopējie pārdevumi vietējā tirgū ir reprezentatīvi, t. i., vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no to attiecīgā ražojuma pārdevumu kopapjoma eksportam uz Kopienu. Vienam (DSM Wuxi) no pieciem pārbaudītajiem uzņēmumiem varēja piešķirt TER. Šā uzņēmuma, kam varēja piešķirt TER, attiecīgā ražojuma pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīviem.

(36)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdevumus iekšējā tirgū, kas iekšējā tirgū pārdoti reprezentatīvā daudzumā, var uzskatīt par veiktiem parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To konstatēja, nosakot, kāds bija vienīgā eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu iekšējā tirgū īpatsvars neatkarīgiem pircējiem.

(37)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmuma DSM Wuxi vienīgā eksportētā ražojuma veida pārdošana nav notikusi parastā tirdzniecības apritē. Tā kā normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot pārdevumus iekšējā tirgū, bija nepieciešams izmantot citu metodi. Tāpēc normālā vērtība tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz uzņēmuma attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ražošanas izmaksām pieskaita samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izdevumu summu un peļņu.

(38)

Tā kā uzņēmumam DSM Wuxi nav bijuši līdzīga ražojuma pārdevumi iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē, PVA izdevumus un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievadteikumā noteikto metodiku. Tā kā nevienam no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem netika piešķirts TER, PVA un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku. Turklāt, tā kā DSM Wuxi pārdod pārsvarā citronskābi, PVA un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktā noteikto metodiku. Tāpēc tika nolemts noteikt PVA un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tam tika izmantotas PVA un peļņas summas, ko noteica analogās valsts uzņēmuma, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdevumiem iekšējā tirgū.

(39)

Ja vajadzīgs, pārbaudītās ražošanas izmaksas un PVA izdevumi tika izmantoti, aprēķinot salikto normālo vērtību.

4.2.   Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kam nevarēja piešķirt TER

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(41)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja par savu nodomu izmantot Amerikas Savienotās Valstis kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus. Pret šo priekšlikumu iebilda divas ieinteresētās personas. RZBC Co. kā analogo valsti piedāvāja Taizemi.

(42)

Par Taizemi pieejamā informācija liecina, ka Taizemes divu ražotāju kopējais ražošanas apjoms ir tikai apmēram 10 000 tonnu, no tām 5 000 tonnu tiek eksportēts (galvenokārt uz Japānu). Ja šos pārdevumus iekšējā tirgū (vidēji 2 500 tonnu katram uzņēmumam) salīdzina ar Ķīnas eksportu uz Kopienu (lielākajiem eksportētājiem vairāk nekā 50 000 tonnu), ir maz ticams, ka kādam no Taizemes ražotājiem būs reprezentatīvi pārdevumi iekšējā tirgū. Turklāt RZBC argumentē, ka Taizemes izmaksu struktūra, iespējams, būs pielīdzināma uzņēmumu situācijai ĶTR. Taču galvenais arguments par labu šai iespējamībai ir tas, ka gan Taizeme, gan ĶTR ir Āzijas valstis. Jāpiebilst, ka darbaspēka izmaksas parasti veido 5–10 % apgrozījuma, tāpēc tās noteikti nav neviena citronskābes ražotāja izmaksu struktūras galvenais elements.

(43)

Ir vērts piebilst, ka Taizemes uzņēmumi ir ievērojami mazāki nekā nozīmīgāko ražotājvalstu (Ķīna, ES, ASV, Kanāda un Brazīlija) uzņēmumi. Lielākie Ķīnas ražotāji ir apmēram 10–20 reižu lielāki nekā Taizemes ražotāji, turpretī Kanādas ražotājs un lielākie Ķīnas ražotāji pēc to lieluma ir salīdzināmi.

(44)

Sākotnēji kā analogā valsts tika izvēlēta ASV, un sadarboties sākotnēji piekrita divi ASV uzņēmumi. Pēc tam abi iepriekšminētie ASV uzņēmumi atteicās sadarboties. Tāpēc Komisijas dienesti sazinājās ar vienīgo Kanādas ražotāju un diviem Brazīlijas ražotājiem un lūdza tiem sadarboties izmeklēšanā. Izmeklēšanā sadarbojās tikai Kanādas ražotājs. Tāpēc normālās vērtības noteikšanai ražotājiem eksportētājiem, kam TER nepiešķīra, par pamatu ņēma citronskābes cenas Kanādas tirgū parastā tirdzniecības apritē.

5.   Eksporta cena

(45)

Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumus uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai izmantojot saistītus vai nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus Kopienā un ārpus tās. Visiem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām varēja piešķirt TER vai IR.

(46)

Ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā vai izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktisko samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(47)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica, izmantojot saistītus Kopienā esošus tirdzniecības uzņēmumus, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz pirmajām tālākpārdošanas cenām, kuras saistītie pārdevēji noteica neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

6.   Salīdzinājums

(48)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(49)

Uz šā pamata attiecīgos un pamatotos gadījumos koriģēja transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas, kravu apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas izmaksas un kredīta izmaksas.

(50)

Ja izrādījās, ka uzņēmumiem ir līdzīgas funkcijas kā nesaistītiem importētājiem, pārdevumiem, kas veikti caur saistītajiem importētājiem, kuru mītne ir Kopienā, piemēroja korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Šī korekcija balstījās uz importētāju PVA un peļņu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no nesaistītiem importētājiem Kopienā.

7.   Dempinga starpības

(51)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu atlasīto ražotāju eksportētāju individuālās dempinga starpības noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu. Tā kā uzņēmumu grupā RZBC ietilpst divi ražotāji eksportētāji, tika noteikta viena dempinga starpība kā viena šīs grupas divu uzņēmumu vidējā dempinga starpība.

(52)

Atlasē neiekļautajiem sadarbībai piekritušajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā netika pārbaudīti individuāli, dempinga starpību noteica kā vidējo svērto dempinga starpību, ko noteica visiem atlasītajiem uzņēmumiem.

(53)

Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni (96 %), kā minēts iepriekš 19. apsvērumā, valsts vienotā dempinga starpība tika noteikta lielākās starpības līmenī, kas noteikta ražotājiem, kuri sadarbojās.

(54)

Uz šāda pamata pagaidu dempinga starpības, izsakot procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Anhui BBCA Biochemical Ltd

54,4 %

DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd

19,6 %

RZBC Co.

60,1 %

RZBC (Juxian) Co. Ltd

60,1 %

TTCA Co., Ltd

57,3 %

Yixing Union Biochemical

56,8 %

Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd

57,5 %

Shanxi Ruicheng

57,5 %

Weifang Ensign Industry Co. Ltd

57,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

60,1 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(55)

Līdzīgo ražojumu Kopienā ražo divi uzņēmumi: Jungbunzlauer Austrijā un S.A. Citrique Belge Beļģijā (uzņēmums ir DSM grupas daļa, kura galvenā mītne ir Šveicē). Sūdzības iesniedzējs Jungbunzlauer pārstāv Kopienas līdzīgā ražojuma produkcijas ražotāju vairākumu, kas šajā gadījumā ir vairāk nekā 25 %. Abi ražotāji izmeklēšanā pilnībā sadarbojās, bet otrais Eiropas ražotājs izmeklēšanā ieņēma neitrālu nostāju.

(56)

S.A. Citrique Belge N.V. IP bija veicis importu no ĶTR. Tomēr tā importa apjomi bija niecīgi (no 1 % līdz 6 % ražošanas apjoma IP – šis diapazons ir norādīts konfidencialitātes labad), tādēļ netika uzskatīts par piemērotu šo ražotāju izslēgt no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(57)

Tā kā divi 11. apsvērumā minētie sadarbībā iesaistītie ražotāji IP laikā veidoja 100 % no kopējās Kopienas produkcijas, tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. punkta 4. panta nozīmē un turpmāk tiek dēvēti par “Kopienas ražošanas nozari”.

(58)

Kopienas ražošanas nozare aptver tikai divus ražotājus, tādēļ dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, bija jāindeksē vai jānorāda intervālos, lai ievērotu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

2.   Kopienas patēriņš

(59)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pašu saražotās produkcijas pārdevumiem Kopienas tirgū un Eurostat datiem par Kopienas importa apmēru.

(60)

No 2004. gada līdz IP Kopienas tirgus attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir ievērojami palielinājies (par 15 %), kas ir noticis citronskābes lietojuma pieauguma dēļ.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Patēriņš tonnās

360 000-380 000

360 000-380 000

390 000-410 000

420 000-440 000

Indekss (2004 = 100)

100

99

106

115

3.   Imports no attiecīgās valsts

a)   Attiecīgā importa apjoms

(61)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR uz Kopienu attiecīgajā periodā ir ievērojami audzis. Importa apjoms uz ES kopš 2004. gada ir palielinājies par 37 %.

Imports

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

ĶTR (tonnās)

145 025

151 806

171 703

198 288

Indekss (2004 = 100)

100

105

118

137

b)   Attiecīgā importa tirgus daļa

(62)

ĶTR importa tirgus daļa nepārtraukti pieauga – attiecīgajā periodā par septiņiem procentu punktiem. Izsakot precīzāk, no 2004. gada līdz 2005. gadam tas palielinājās par diviem procentu punktiem, no 2005. gada līdz 2006. gadam – vēl par diviem procentu punktiem, bet IP laikā – par trim procentu punktiem. IP laikā Ķīnas importa tirgus daļa bija 46 %.

c)   Cenas

i)   Cenu tendences

(63)

No 2004. gada līdz 2005. gadam ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā importa cena palielinājās par 3 %, bet pēc tam no 2005. līdz 2006. gadam strauji kritās par deviņiem procentu punktiem. IP laikā cena saglabājās zemajā 2006. gada līmenī. Kopumā importa cenas no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 6 %.

Vienības cenas

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

ĶTR (EUR/tonna)

588

606

551

553

Indekss (2004 = 100)

100

103

94

94

ii)   Cenu samazinājums

(64)

Nosakot cenu samazinājumu, tika analizēti dati par cenām IP laikā. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas ir neto cenas pēc visu atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Attiecīgā gadījumā šīs cenas tika koriģētas saskaņā ar ražotāja cenu, t. i., neieskaitot frakti Kopienā. Arī ĶTR importa cenas bija neto cenas, atņemot visas atlaides un rabatus un attiecīgā gadījumā tos koriģējot saskaņā ar CIF cenu līdz Kopienas robežai, attiecīgi pielāgojot muitas nodokļus (6,5 %) un pēcimporta izmaksas. Pēdējās iekļāva arī korekciju par izmaksām, kuras importētājiem Kopienā radās īpašā režīmā par konkrētu attiecīgā ražojuma daudzuma sagrupēšanu pirms tālākpārdošanas. Kopienas ražošanas nozares cenas un ĶTR importa cenas tika salīdzinātas vienā tirdzniecības līmenī, proti, neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū. Izmeklēšanas periodā šādi aprēķinātā svērtā vidējā cenas samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām, ĶTR bija 17,42 %.

4.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas faktorus, kas raksturo Kopienas nozares stāvokli attiecīgajā periodā. Konfidencialitātes labad, ņemot vērā, ka analizēti tiek tikai divu uzņēmumu dati, vairums indikatoru ir norādīti kā indeksi vai intervāli.

a)   Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

(66)

Kopienas ražošanas nozares produkcija attiecīgajā periodā palielinājās par 5 %, un, lai izmantotu patēriņa pieaugumu, par 3 % palielināja arī ražošanas jaudu. Attiecīgajā periodā jaudas izmantojums palielinājās nedaudz – par 2 %.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Ražošana, tonnas

(intervālos)

260 000-280 000

265 000-285 000

270 000-290 000

275 000-295 000

Ražošana

(indekss)

100

99

102

105

Ražošanas jauda, tonnas

(intervālos)

315 000-335 000

315 000-335 000

320 000-340 000

320 000-340 000

Ražošanas jauda

(indekss)

100

100

103

103

Jaudas izlietojums

(indekss)

100

99

99

102

b)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa Kopienā

(67)

Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji un ka ražojumiem Kopienas citronskābes tirgū ir tikai trīs izcelsmes vietas/avoti (Kopienas ražošanas nozare, ĶTR, Izraēla), dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, ir indeksēti, lai saglabātu Kopienas ražošanas nozares konfidenciāli sniegto datu konfidencialitāti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(68)

Nākamajā tabulā redzami Kopienas ražošanas nozares snieguma rādītāji par tās pārdevumiem neatkarīgiem klientiem Kopienā. Kopienas ražošanas nozares pārdevumi neatkarīgiem klientiem Kopienā no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās par 5 %. Šie dati jāskata saistībā ar patēriņa pieaugumu Kopienā par 15 %. Ņemot vērā šos apstākļus, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam nepārtraukti samazinājās, un kopumā IP tā bija par pieciem procentu punktiem mazāka.

Kopienas ražošanas nozare

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Pārdevumi (indekss)

100

98

99

105

Tirgus daļa (indekss)

100

99

94

91

(69)

Vienības pārdošanas cenām bija vērojamas šādas tendences:

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Vienības cenas EUR

(intervālos)

750-850

750-850

780-880

780-880

Vienības cenas (indekss)

100

100

102

103

Tabulā redzams, ka cena attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 3 %. Jāpiebilst, ka citronskābes ražošanas galvenās izejvielas ir cukurs/melase vai glikoze (iegūst no graudaugiem). Arī energoresursu izmaksas veido lielu citronskābes ražošanas izmaksu daļu. Līdz ar to energoresursu izmaksu kopējais īpatsvars citronskābes ražošanā ir 16 %, tāpēc parastos apstākļos ievērojamas naftas un gāzes cenu izmaiņas varētu tieši ietekmēt citronskābes pārdošanas cenu.

(70)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā svarīgāko ražošanas resursu (cukurs/melase, glikoze un enerģija) tirgus cenas pasaulē ievērojami palielinājās, tādēļ ievērojami palielinājās arī ražošanas izmaksas. Šī tendence neatspoguļojās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenās, jo tās tajā pašā laikposmā palielinājās tikai par 3 %. Tas nozīmē: lai nezaudētu klientus, Kopienas ražošanas nozare tikai nelielu daļu izmaksu pieauguma lika segt klientiem.

c)   Krājumi

(71)

Nākamajā tabulā sniegts pārskats par krājumu apjomu katra perioda beigās. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu tirgū, krājumu apjoms samazinājās par 28 %.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Krājumi tonnās (intervālos)

20 000-25 000

20 000-25 000

20 000-25 000

15 000-20 000

Krājumi (indekss)

100

98

97

72

d)   Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

(72)

Kopienas ražošanas nozares gada ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā attiecīgajā periodā strauji kritās un IP aprobežojās ar apkopes darbu izmaksām.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Ieguldījumi (indekss)

100

81

82

79

e)   Rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma

(73)

Ņemot vērā ļoti lielās un ārkārtīgi lielas izmaiņas radošās izmaksas, kādas radās vienam Kopienas ražotājam, netika uzskatīts par pamatotu noteikt rentabilitāti, pamatojoties uz tīro peļņu pēc nodokļu nomaksas. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti noteica, darbības peļņu no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

EK pārdevumu rentabilitāte (intervālos)

0-10 %

0-10 %

(– 10 %)-0 %

(– 10 %)-0 %

EK pārdevumu rentabilitāte (indekss)

100

141

– 126

– 166

Ienesīgums no kopējiem ieguldījumiem (intervālos)

(– 10 %)-0 %

0-10 %

(– 10 %)-0 %

(– 15 %)-(– 5 %)

Ienesīgums no kopējiem ieguldījumiem (indekss)

– 100

124

–75

– 175

Naudas plūsma (indekss)

100

133

70

61

(74)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami samazinājās. Ienākumus no kopējiem ieguldījumiem aprēķināja, līdzīgā ražojuma darbības peļņu izsakot procentos no līdzīgajam ražojumam atvēlēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Šim rādītājam bija vērojamas līdzīgas tendences kā rentabilitātei, un tas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Attiecībā uz naudas plūsmu tika konstatēta līdzīga negatīva tendence, kuras rezultātā izmeklēšanas periodā strauji pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares vispārējais finanšu stāvoklis.

f)   Nodarbinātība, ražīgums un algas

(75)

Kopienas ražošanas nozares darbinieku skaits, kuri ir iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā, no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 9 %. Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 11 %.

 

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Darbinieku skaits (indekss)

100

93

92

91

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbir

100

90

88

89

Ražīgums (indekss)

100

106

112

115

(76)

Pārstrukturēšanas darbību ar mērķi samazināt ražošanas izmaksas, racionalizācijas un darbinieku skaita samazināšanas rezultātā tika sasniegts produkcijas uz vienu darbinieku pieaugums (attiecīgajā periodā šis rādītājs palielinājās par 15 %). Tādējādi var secināt, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare guva ievērojamus panākumus izmaksu efektivitātes ziņā.

g)   Dempinga starpības lielums

(77)

Attiecībā uz faktisko dempinga starpību ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā no attiecīgās valsts veiktā importa apjomu un cenu, šo ietekmi var uzskatīt par nenozīmīgu.

h)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(78)

Tā kā nav informācijas par dempinga esību pirms šajā procedūrā novērtētās situācijas, šis jautājums uzskatāms par nebūtisku.

5.   Secinājumi par kaitējumu

(79)

Attiecīgā perioda laikā vairākiem kaitējuma rādītājiem bija vērojamas manāmas pozitīvas tendences: Kopienas ražošanas nozarei, mēģinot palielināt efektivitāti, izdevās palielināt savu pārdošanas un ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu un ražīgumu, vienlaikus samazinoties tās krājumiem un gada darba izmaksām.

(80)

Taču, ņemot vērā to, ka audzis patēriņš, tās tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Turklāt tās finanšu rādītāju izmaiņām bija negatīvas tendences: rentabilitāte nepārtraukti kritās. Arī ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma pasliktinājās. Par iemeslu tam ir tas, ka lielais izejvielu cenu pieaugums tikai daļēji tika atspoguļots līdzīgā ražojuma pārdošanas cenās. Ar nelielo pārdošanas cenu palielināšanu Kopienas ražošanas nozarei nepietika, lai saglabātu savu pelņas normu.

(81)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(82)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori.

2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(83)

Importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 37 % no 2004. gada līdz IP un tam atbilstīgais Kopienas tirgus daļas pieaugums, proti, par 7 %, kā arī konstatētais būtiskais cenu samazinājums (no 15 % līdz 21 % izmeklēšanas periodā) sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, kamēr visu ĶTR ražotāju eksportētāju cenas kritās par 6 %.

(84)

Tāpēc šīs ĶTR importa par dempinga cenām negodīgās cenu veidošanas tendences dēļ cenas Kopienas tirgū tika negatīvi ietekmētas, un Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu importam par dempinga cenām. Lai nezaudētu vēl lielāku tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare bija spiesta nepārvirzīt ražošanas resursu cenu palielināšanos uz saviem pircējiem tādā mērā, kāds būtu nepieciešams, lai saglabātu rentabilitāti.

(85)

Ņemot vērā skaidri konstatēto sakritību laikā starp importa pieplūdumu par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, no vienas puses, un Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes kritumu un citu finanšu rādītāju pasliktināšanos, no otras puses, provizoriski jāsecina, ka importam par dempinga cenām bija noteicoša nozīme Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošajā stāvoklī.

3.   Citu faktoru ietekme

a)   Imports ar izcelsmi trešās valstīs, kas nav ĶTR

(86)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju nozīmīgākā trešā valsts, no kuras importē citronskābi, ir Izraēla. Taču Izraēlas importa tirgus daļa ir ierobežota un attiecīgajā periodā kritās – no 5 % 2004. gadā līdz tikai 3 % IP. Turklāt vidējās Izraēlas importa cenas attiecīgajā periodā ir vienā līmenī ar Kopienas cenām vai pat pārsniedz tās.

Imports (tonnas)

2004. g.

2005. g.

2006. g.

IP

Izraēla

807

788

865

839

Indekss (2004 = 100)

100

98

107

104

(87)

Papildus importam no Izraēlas nav nozīmīga importa no citām valstīm. Pamatojoties uz konstatējumiem saistībā ar šo importu, provizoriski var secināt, ka imports, kas nav ĶTR imports, nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

b)   Izejvielu izmaksu palielināšanās ES cukura tirgus reformas dēļ

(88)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka viss kaitējums, kas radās Kopienas ražošanas nozarei, bija saistīts ar cukura, ko izmanto kā galveno izejvielu līdzīgā ražojuma ražošanā, cenas celšanos cukura režīma reformas dēļ Eiropas Savienībā un no tās izrietošās ķīmiskajai rūpniecībai piešķirto ražošanas kompensāciju atcelšanas.

(89)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka viens Kopienas ražotājs kā galveno izejvielu izmanto melasi, kam ražošanas kompensācijas nekad netika piemērotas, kaut gan tā formāli atbilda kritērijiem, kas bija izvirzīti kopējā lauksaimniecības politikā cukura nozarē.

(90)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecībā uz cukura lietošanu kā izejvielu Kopienas ražošanas nozarei patiešām pienācās ražošanas kompensācija saskaņā ar cukura tirgus kopējo organizāciju, lai palīdzētu tai saglabāt savu konkurētspēju pasaules tirgū. Ražošanas kompensācijas atbilst starpībai starp ES cukura intervences cenu un cukura cenu pasaules tirgū, pieskaitot standarta summu, kas atbilda izmaksām saistībā ar Kopienas cukura nosūtīšanu eksportam. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare ieguva savus cukura krājumus par pasaules tirgus cenām.

(91)

Kopš 2006. gada jūlija šī sistēma tiek reformēta, samazinot cukura nozares aizsardzības līmeni. Saskaņā ar jauno sistēmu, kā noteikts Padomes 2006. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (3), pirmkārt, ķīmijas nozarei ir brīvi atļauts vienoties ar cukura ražotājiem un biešu audzētājiem par rūpnieciskā cukura daudzumu un cenu, t. i., par bāzes cenas metodiku, un kvotas šajā nozarē ir atceltas. Otrkārt, Kopienas ražošanas nozare var arī iegādāties zināmus daudzumus rūpnieciskā cukura pasaules tirgū bez nodokļiem. Visbeidzot, ja cukurs nebūtu pieejams par cenu, kas atbilst tirgus cenai pasaulē, ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem būtu tiesības pieprasīt ražošanas kompensāciju. Regulas noteikums attiecībā uz šīm ražošanas kompensācijām kopš 2006. gada jūlija nav piemērots, kaut gan tas joprojām ir spēkā. To var uzskatīt par spēcīgu norādi tam, ka bija pieejams pietiekami daudz cukura par pasaules tirgus cenām.

(92)

Turklāt analīzē apstiprinājās, ka atkarībā no izejvielu sadalījuma, kuru Kopienas ražošanas nozare izmantoja līdzīgā ražojuma ražošanā, cukurs no 2006. gada janvāra līdz jūnijam veidoja 6–21 % (diapazons norādīts konfidencialitātes labad) tās ražošanas izmaksu un izmeklēšanas periodā šā rādītāja izmaiņas nebija lielākas par cukura cenu izmaiņām pasaules tirgū.

(93)

Līdz ar to izmeklēšanā ir pierādīts, ka cukura tirgus reformai nebija nozīmīgas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares izmaksu stāvokli.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka cukura tirgus reforma neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

c)   Energoresursu cenu kāpums

(95)

Dažas ieinteresētās puses apgalvoja, ka viss kaitējums, kas radās Kopienas ražošanas nozarei, bija saistīts ar energoresursu cenu kāpumu.

(96)

Šajā sakarā jāpiebilst, ka citronskābes ražošana ir energoietilpīga un kopējais energoresursu izmaksu īpatsvars ražošanā ir 16 % (skatīt iepriekš 69. apsvērumu). Energoresursu izmaksas attiecīgajā periodā patiešām ir salīdzinoši mēreni palielinājušās, un tas ir atspoguļojies arī ražošanas izmaksās.

(97)

Jebkurā gadījumā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli negatīvu ietekmi nav atstājis pats energoresursu cenu kāpums, bet gan nespēja novirzīt šo izmaksu pieaugumu uz pircēju maksāto ražojuma cenu vajadzīgajā apmērā cenu spiediena dēļ, ko izraisīja ievērojamais importa apjoms par dempinga cenām.

(98)

Turklāt tika apgalvots, ka energoresursu cenu kāpumam būtu netieša ietekme, jo Eiropas citronskābes nozare konkurētu ar biodegvielas nozari par ogļhidrātiem, kas ir viens no vielām, ko izmanto citronskābes ražošanā. Tā kā energoresursu un līdz ar to arī biodegvielas pieprasījums palielinās, biodegvielas ražotāji varētu par šiem ogļhidrātiem (piemēram, par cukuru un tā atlikušo melasi, glikozi) maksāt vairāk. Tas palielinātu Kopienas ražošanas izmaksas par šiem ogļhidrātiem. Tomēr, kā liecina Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksu analīze, kā redzams iepriekš 69. un 92. apsvērumā, nav bijis tāda cukura vai melases ražošanas izmaksu kāpuma, kas nebūtu saistīts ar vispārējo cukura cenu palielināšanos pasaules tirgū. Līdz ar to nekādu biodegvielas nozares netiešu ietekmi uz citronskābes ražotājiem nevarēja konstatēt. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(99)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka energoresursu cenu kāpuma sekas neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

d)   Kopienas ražošanas nozares cenu kartelis

(100)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Eiropas ražotāji paši ir vainojami pie savas tirgus daļas zaudēšanas citronskābes karteļa dēļ (1991–1995), kurā darbojās gan sūdzības iesniedzējs, gan otra Eiropas ražotāja iepriekšējie īpašnieki. Tās apgalvoja, ka konkurenci ierobežojošu darbību rezultātā bija noteikta mākslīgi augsta pārdošanas cena, kas ļāva tirgū ienākt Ķīnas ražotājiem. Statistikas datu analīze liecina, ka liels Ķīnas citronskābes importa pieaugums bija vērojams no 1998. līdz 1999. gadam (par 64 %) un vēl lielāks no 2002. līdz 2004. gadam (par 137 %) – vairākus gadus pēc karteļa darbības beigām.

(101)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir provizoriski jāsecina, ka konkurenci ierobežojošās darbības, kurās piedalījās Kopienas ražošanas nozare, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

e)   Valūtas kursu svārstības

(102)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ASV dolāra vērtības samazināšanās attiecībā pret euro ir bijusi labvēlīga citronskābes importam Eiropas Kopienā.

(103)

No 2004. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām ASV dolārs zaudēja 6,01 % no savas vērtības attiecībā pret euro. Ne Kopienas ražošanas nozares cenu attīstība, ne importa apjoms ne no attiecīgajām, ne citām trešām valstīm neatspoguļo diezgan nelielo ASV dolāra vērtības kritumu pret euro.

(104)

Tādējādi ASV dolāra vērtības pret euro samazināšanās uzskatāma par neievērojamu un to nevar uzskatīt par svarīgu cēloni, kura dēļ Kopienas ražošanas nozare zaudējusi tirgus daļu.

(105)

Turklāt jāatceras, ka izmeklēšanā jāpārbauda, vai imports par dempinga cenām (cenu un apjoma izteiksmē) radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vai šāda būtiska kaitējuma cēlonis ir citi faktori. Šai sakarā attiecībā uz cenām pamatregulas 3. panta 6. punkts noteic, ka jāparāda, ka zaudējumus rada cenas līmenis, kāds ir importam par dempinga cenām. Tādējādi tas vienkārši attiecas uz cenu līmeņu starpību un nepastāv prasība analizēt faktorus, kuri ietekmējuši šo cenu līmeni.

(106)

Taču, pat ja ASV dolāra valūtas kursa svārstības attiecībā pret euro no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam tiktu ņemtas vērā un pieņemot, ka visa eksporta tirdzniecība uz Kopienu būtu veikta ASV dolāros, cenu samazinājums joprojām būtu vairāk nekā 10 %.

(107)

Tādēļ provizoriski secināja, ka euro vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru nebija faktors, kas izjauktu cēlonisko saikni starp Kopienas ražošanas nozarei konstatēto kaitējumu un attiecīgo importu, tādēļ prasība tika noraidīta.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(108)

Iepriekš minētā analīze uzskatāmi rāda, ka attiecīgās valsts izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa attiecīgā perioda laikā ievērojami palielinājās, vienlaikus ievērojami samazinoties to pārdošanas cenai un pastāvot augstam cenu samazinājuma līmenim. Šis importa par zemām cenām tirgus daļas palielinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos, kā arī cenu spiedienu un rentabilitātes krišanos.

(109)

Savukārt, izpētot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozari ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošā importa par dempinga cenām, tiek provizoriski secināts, ka attiecīgās valsts izcelsmes imports par dempinga cenām ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F.   KOPIENAS INTERESE

(111)

Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņiem, ir kādi vērā ņemami iemesli, kas varētu būt par pamatu secinājumam, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav pieņemt pasākumus. Tālab atbilstīgi pamatregulas 21. pantam Komisija apsvēra pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām.

1.   Kopienas nozares interese

(112)

Kā norādīts iepriekš 11. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari veido divi uzņēmumi, kuru ražošanas iekārtas atrodas Austrijā un Beļģijā un kuri nodarbina aptuveni 500–600 personu, kas ir tieši iesaistītas līdzīgā ražojuma ražošanā, pārdošanā un pārvaldībā. Ja piemēros pasākumus, ir paredzams, ka cenas spiediens uz Kopienas ražošanas nozari izbeigsies, bet Kopienas ražošanas nozares cenas paaugstināsies, kā rezultātā uzlabosies nozares finansiālais stāvoklis.

(113)

Turpretim, ja antidempinga pasākumus nepiemēros, ļoti iespējams, ka negatīvās tendences Kopienas ražošanas nozares finanšu rādītāju ziņā turpināsies, jo īpaši rentabilitātes ziņā. Šādā gadījumā Kopienas ražošanas nozare turpinās zaudēt tirgus daļu, jo tā vairs nebūs spējīga sekot mākslīgi zemajām tirgus cenām, kuras nosaka imports no ĶTR. Tas, iespējams, radīs ražošanas un ieguldījumu zaudējumus, konkrētas ražošanas kapacitātes turpmāku neizmantošanu un turpmāku darba vietu skaita samazināšanos Kopienā.

(114)

Šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka kopš 2004. gada savu darbību ir pārtraukuši trīs Kopienas citronskābes ražotāji.

(115)

Jāsecina, ka antidempinga pasākumu ieviešana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no konstatētā dempinga kaitējuma sekām.

2.   Nesaistīto importētāju interese

(116)

Kā aprakstīts iepriekš 10. apsvērumā, četri atlasītie importētāji, kas veidoja apmēram 36 % attiecīgā ražojuma importa Kopienā izmeklēšanas periodā, nosūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Viens no atlasītajiem importētājiem neiesniedza pieprasīto informāciju. Tāpēc tā iesniegto anketu neņēma vērā. Pārējo triju importētāju atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas uz vietas.

(117)

Citronskābes īpatsvars šo importētāju kopējā apgrozījumā bija ļoti mazs. Spriežot pēc vidējiem rādītājiem, ar citronskābes importu no ĶTR varēja būt saistīts apmēram 1 % no šo importētāju saimnieciskās darbības, taču šis ražojums tiek uzskatīts par nozīmīgu sastāvdaļu tā produkcijas klāstā. Atsevišķi importētāji attiecīgo ražojumu iepērk ne tikai no ĶTR, bet arī no citiem Kopienas un ārpuskopienas piegādātājiem, tostarp arī no Kopienas ražošanas nozares. Izlasē iekļauto importētāju vidējā peļņas norma attiecībā uz citronskābes tirdzniecību ir aptuveni 4,4 %.

(118)

Importētāji Kopienā neatbalsta pasākumu ieviešanu. Importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu ieviešana nopietni kaitētu to saimnieciskajai darbībai, jo tiem nebūtu iespējams panākt, ka cenu pieaugumu sedz lietotāji. Tādējādi antidempinga maksājuma piemērošana ĶTR importam, visticamāk, izraisītu tirgus cenu pieaugumu. Pastāv liela iespējamība, ka maksājumu ietekme importētāju kopējos rezultātos kļūtu nenozīmīga, jo citronskābe veido tikai nelielu daļu to kopējā apgrozījuma. Par to, ka cenu iespējams paaugstināt, liecina arī tas, ka pat pēc CIF cenu līdz Kopienas robežai koriģēšanas, ņemot vērā pēcimporta izmaksas, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas. Tāpēc nevar izslēgt to, ka importētāji var panākt, ka maksājumus sedz to pircēji pārtikas un dzērienu nozarē. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā šā ražojuma pārdevumu nelielo īpatsvaru importētāju saimnieciskajā darbībā un pašreizējo peļņas normu gan kopumā, gan attiecībā uz citronskābes tirdzniecību, kā prognozēts iepriekš, paredzētais maksājums būtiski neietekmēs šo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

(119)

Tika arī apgalvots, ka, ja tiek piemērotas nodevas, Kopienas tirgū rastos duopols, kas izslēgtu trešo valstu konkurenci. Dažas ieinteresētās personas pauda bažas par Eiropas ražotāju spēju apmierināt augošo pieprasījumu Eiropā. Izmeklēšanā konstatēts, ka, pat darbojoties ar pilnu jaudu, Kopienas ražošanas nozare izmeklēšanas periodā būtu apmierinājusi tikai 75 % pieprasījuma Eiropā. Šajā sakarā jāuzsver, ka antidempinga maksājumu vēlamais rezultāts nav apturēt visu importu, bet atjaunot godīgus konkurences apstākļus. Tiek provizoriski secināts, ka kopā ar importu no citām trešām valstīm, piemēram, no Izraēlas, tiktu nodrošināts pietiekams piedāvājums, lai apmierinātu pieprasījumu Kopienā. Tomēr importa līmenis no Ķīnas pēc pagaidu pasākumu ieviešanas tiks uzmanīgi novērots, lai analizētu piegādes stāvokli ES tirgū.

(120)

Kaut gan importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozares intereses neitralizēt ĶTR negodīgās un kaitējošās tirdzniecības prakses sekas ir nozīmīgākas par jebkādām priekšrocībām, ko importētāji/izplatītāji gūtu, ja antidempinga pasākumi netiktu ieviesti.

3.   Lietotāju interese

(121)

Lietotāju anketu aizpildīja desmit lietotāji. Visas anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja pilnībā ņemt vērā analīzē, kaut gan ir skaidri redzams, ka citronskābi izmanto daudzos un dažādos nolūkos, taču mazos daudzumos. Tādējādi jebkāda antidempinga maksājuma ietekme uz to kopējām ražošanas izmaksām nebūtu nozīmīga. Tikai viens lietotājs, kurš sadarbojās, norādīja, ka jebkādu pasākumu ieviešana ievērojami ietekmētu tā saimniecisko darbību, nepamatojot šo argumentu.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī vispārējo zemo sadarbības līmeni, ir maz ticams, ka piedāvātajiem pasākumiem būs nozīmīga ietekme uz lietotāju stāvokli Kopienā.

4.   Secinājums par Kopienas interesēm

(123)

Paredzams, ka pasākumu ieviešana dos Kopienas ražošanas nozarei iespēju atgūt zaudētos pārdevumus un tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nelabvēlīgo finanšu stāvokli, pastāv reāls risks, ka, ja pasākumi netiks ieviesti, Kopienas ražošanas nozare slēgs ražotnes un atlaidīs darbiniekus. Kopumā arī Kopienas lietotāji iegūtu no pasākumu ieviešanas, jo netiktu apdraudēta citronskābes piegāde pietiekamā daudzumā un citronskābes iepirkuma cenu pieaugums būtu mērens. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā, pamatojoties uz Kopienas interesēm, nenoteiktu paredzētos pasākumus.

G.   PRIEKŠLIKUMS PAR ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMIEM

(124)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, jānosaka pagaidu pasākumi.

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(125)

Pagaidu antidempinga pasākumi jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājumu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga radīto kaitējumu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tālab tika noteikta mērķa peļņa 9 % apmērā, pamatojoties uz peļņu, kas tika gūta, pirms ievērojami palielinājās citronskābes imports no Ķīnas.

2.   Pagaidu pasākumi

(126)

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, uzskata, ka saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu pagaidu antidempinga maksājums jānosaka zemākās konstatētās dempinga starpības apmērā, kas vienmēr ir konstatētā kaitējuma starpība.

(127)

Sadarbības līmenis bija ļoti augsts, tāpēc tika uzskatīts par piemērotu pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās izmeklēšanā, nodevu noteikt augstākā maksājuma līmenī, kādu noteica uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā sadarbojās. Tādējādi atlikusī maksājuma likme tika noteikta 49,3 % apmērā.

(128)

Tāpēc antidempinga pagaidu maksājumiem jābūt šādiem:

Atlasītie eksportētāji

Ierosinātais antidempinga maksājums

Anhui BBCA Biochemical Ltd Co. Ltd

42,2 %

DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd

13,2 %

RZBC Co.

43,2 %

RZBC (Juxian) Co. Ltd

43,2 %

TTCA Co., Ltd.

49,3 %

Yixing Union Biochemical

38,8 %

Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd

43,2 %

Shanxi Ruicheng

43,2 %

Weifang Ensign Industry Co. Ltd

43,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

49,3 %

(129)

Iepriekš minētos antidempinga pasākumus provizoriski nosaka ad valorem nodokļu veidā. Ievērojot faktu, ka ar Kopienas ražošanas nozari var nepietikt, lai apmierinātu Kopienas tirgus vajadzības (skatīt 119. apsvērumu), importa līmenis no ĶTR pēc pagaidu nodevu piemērošanas tiks rūpīgi uzraudzīts. Ja sāks šķist, ka Kopienas tirgū rodas grūtības saistībā ar citronskābes piedāvājumu, tiks apsvērta citu pasākumu veida piemērošanas iespēja.

3.   Nobeiguma noteikumi

(130)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par nodevas noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt.

(131)

Individuālās šajā regulā precizētās antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādēļ tās ataino stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts šajā izmeklēšanā. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētie konkrētie tiesību subjekti. Attiecībā uz importētajiem ražojumiem, ko saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot uzņēmumus, kas saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minēto likmi, un uz šādiem ražojumiem attiecina valsts vienoto maksājumu likmi.

(132)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma nomaiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma nomaiņu vai ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu struktūras izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro šos atsevišķos maksājumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums citronskābes un trinātrija citrāta dihidrāta importam, ko deklarē ar KN kodiem 2918 14 00 un ex 2918 15 00 (Taric kods 2918150010), ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmi.

2.   Šādas ir pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kuras uzliek Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem, kurus izgatavojuši turpmāk minētie uzņēmumi.

Uzņēmums

Antidempinga maksājums (%)

Taric papildu kods

Anhui BBCA Biochemical Co., Ltd – N° 73, Fengyuandadao Road, Bengbu City 233010, Anhui Province, ĶTR

42,2

A874

DSM Citric Acid (Wuxi) Ltd – West Side of Jincheng Bridge, Wuxi 214024, Jiangsu province, ĶTR

13,2

A875

RZBC Co., Ltd – N° 9 Xinghai West Road, Rizhao, Shandong Province, ĶTR

43,2

A876

RZBC (Juxian) Co. Ltd – West Wing, Chenyang North Road, Ju County Shandong Province, ĶTR,

43,2

A877

TTCA Co., Ltd – West, Wenhe Bridge North, Anqiu City, Shandong Province, ĶTR

49,3

A878

Yixing Union Biochemical Co., Ltd – Industry Zone Yixing City 214203, Jiangsu Province, ĶTR

38,8

A879

Laiwu Taihe Biochemistry Co. Ltd, ĶTR

43,2

A880

Shanxi Ruicheng Yellow River Chemicals Co. Ltd, ĶTR

43,2

A881

Weifang Ensign Industry Co. Ltd, ĶTR

43,2

A882

Visi pārējie uzņēmumi

49,3

A999

3.   Par 1. punktā minētā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā nodrošinājums pagaidu maksājuma apmērā.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var pieprasīt, lai tām atklāj būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā paziņot savu viedokli un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu iesaistītās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt savus apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 205, 4.9.2007., 14. lpp.

(3)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).


3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 489/2008

(2008. gada 2. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 806/2007 par tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldīšanu cūkgaļas nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 806/2007 (2) ir atvērtas dažas tarifa kvotas cūkgaļas produktu importam.

(2)

Ņemot vērā neskaidrības, kas radušās par noteiktu produktu importu saskaņā ar kvotām ar kārtas numuriem 09.4038 un 09.4074, kā arī lai nodrošinātu vienādu piemērošanu, ir jāprecizē apraksts precēm, uz kurām attiecas minētie kārtas numuri.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 806/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 806/2007 1. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Šīs regulas I pielikuma ieraksts par produktiem ar KN kodu ex 0203 19 55 un ex 0203 29 55, uz kuriem attiecas kvota ar kārtas numuru 09.4038 (G2 grupa) un 09.4074 (G7 grupa), ietver arī šķiņķi un tā izcirtņus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.). Regulu (EEK) Nr. 2759/75 no 2008. gada 1. jūlija aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 181, 11.7.2007., 3. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/31


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 11. decembris)

par valsts atbalstu C 51/06 (ex N 748/06), ko Polija īstenojusi Arcelor Huta Warszawa labā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6077)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/406/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

ņemot vērā Pievienošanās līguma 8. protokolu par Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanu  (1),

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus (2) saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

2002. gadā pārstrukturēšanas plānu (saukts arī par “individuālo darbības plānu”) Polijas iestādēm iesniedza Arcelor Huta Warszawa (turpmāk – “AHW”), tolaik vēl Huta L.W. Sp. z o o (turpmāk – “HLW”). Plāns tika revidēts 2003. gada martā (turpmāk – “IDP 2003”).

(2)

Tērauda nozares pārstrukturēšanas process Polijā sākās 1998. gada jūnijā, kad Polija iesniedza Kopienai pirmo Dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu, pildot starp Eiropu un Poliju noslēgtā līguma 2. protokola 8. panta 4. punktu (turpmāk – “8. panta 4. punkts”), kas izņēmuma kārtā atļāva valsts atbalstu piešķirt tērauda izstrādājumu nozarei pirmajos piecos gados pēc līguma stāšanās spēkā.

(3)

2002. gada 5. novembrī Polijas Republikas Ministru padome apstiprināja Polijas Dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un attīstības programmu līdz 2006. gadam un uz tās pamata 2003. gada 25. martā pieņēma galīgo Valsts pārstrukturēšanas programmu (turpmāk – “VPP”). Šis plāns pēc būtības pieļauj laikposmā no 1997. gada līdz 2006. gadam Polijas tērauda nozares pārstrukturēšanai piešķirt valsts atbalstu līdz PLN 3,387 miljardiem (EUR 846 miljoniem) (3).

(4)

VPP tika iesniegta Komisijai, kas to izvērtēja 2003. gada 25. martā un uz izvērtējuma pamata iesniedza priekšlikumu pieņemt Padomes lēmumu pagarināt termiņu (kam sākotnēji bija jābeidzas 1997. gadā) valsts atbalsta sniegšanai Polijas tērauda nozarei atbilstīgi Eiropas līgumam līdz 2003. gada beigām, ja vien saņēmēji līdz 2006. gadam būs kļuvuši dzīvotspējīgi. Priekšlikumu Padome akceptēja 2003. gada jūlijā (4).

(5)

Tādējādi ES atļāva Polijai ar izņēmumu no ES noteikumiem (5) piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu tērauda rūpniecībai. Beigās tas tika noteikts Pievienošanās akta 8. protokolā par Polijas tērauda nozares pārstrukturēšanu (turpmāk – “8. protokols”) (6). Tas apstiprina, ka ir pieņemams valsts atbalsts ne vairāk kā PLN 3,387 miljardi, ko piešķir astoņiem norādītajiem uzņēmumiem, ieskaitot HLW, līdz 2003. gada beigām ar noteikumu, ka pārstrukturēšana tiks pabeigta ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī (7). VPP atvēl PLN 322 miljonus pārstrukturēšanas atbalstam HLW (skatīt 8. tabulu), kas sīkāk ir apstiprināts IDP 2003 un kas īstenojams saskaņā ar 8. protokola 9. punkta a) un h) apakšpunktu.

(6)

Lai nodrošinātu 8. protokola nosacījumu izpildi, tajā ir detalizēti noteikumi par īstenošanu un uzraudzību. Polijai cita starpā bija jāiesniedz divgadu uzraudzības ziņojumi, un neatkarīgs konsultants veica neatkarīgu izvērtēšanu 2004., 2005. un 2006. gadā. Uzņēmumu ziņojumi par HLW/AHW līdz šim ir iesniegti 2004. gada februārī, 2005. gada aprīlī, 2006. gada maijā un 2007. gada jūnijā. Tie tika apspriesti ar Polijas iestādēm un saņēmējiem, un Komisijas dienesti un Polijas iestādes tos akceptēja.

(7)

2005. gadā AHW grozīja HLW IDP (turpmāk – “IDP 2005”), un tika lūgts Komisijas apstiprinājums saskaņā ar 8. protokola 10. pantu.

(8)

Ar 2006. gada 6. decembri datētā vēstulē Komisija informēja Poliju, ka ir nolēmusi sākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā ar varbūtēju atbalsta nepareizu izmantošanu.

(9)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt apsvērumus par atbalstu.

(10)

Polija atbildēja ar 2007. gada 2. marta vēstuli. 2007. gada 19. martā Komisija saņēma arī saņēmēja AHW apsvērumus, ko tā kopā ar jautājumiem nodeva tālāk Polijas iestādēm. Pēc tikšanās ar Polijas iestādēm un saņēmēju 2007. gada martā Polijai 2007. gada 2. aprīlī un 2007. gada 6. augustā tika nosūtīti papildu jautājumi. Polija atbildēja 2007. gada 4. jūnijā un 2007. gada 1. oktobrī.

(11)

2007. gada 18. oktobrī Komisijas dienesti informēja Poliju par savu sākotnējo vērtējumu lietā, un pēc turpmākas vēstuļu apmaiņas Polijas iestāžu un Komisijas starpā 2007. gada 16. novembrī Polijas iestādes norādīja, ka uzņēmumam ir nodoms atmaksāt atbalstu, “nekaitējot tiesiskajai situācijai”.

(12)

Polijas iestādes 2007. gada 22. novembra vēstulē apstiprināja, ka 2007. gada 20. novembrīAHW ir iemaksājis EUR 2 089 768 kontā, kas bija bloķēts par labu Polijas Finanšu ministrijai. Saskaņā ar nolīguma nosacījumiem neviens nevar piekļūt naudai kontā līdz šā lēmuma pieņemšanai. Tā pieņemšanas dienā ministrija saņems šo summu, kā arī procentus, kas uzkrājušies līdz 2007. gada 20. novembrim. Ja lēmums netiks izdots līdz 2008. gada februāra beigām, nauda tiks atdota AHW.

II.   SĪKS ATBALSTA APRAKSTS

(13)

AHW ir Polijas tērauda ražotājs, kas ražo šķidro tēraudu un garos izstrādājumus, it sevišķi augstas kvalitātes un speciālos tēraudus (vieglos un smagos profilus).

(14)

1991. gadā vairumu HLW akciju pārņēma Itālijas tērauda ražotājs Lucchini, kas 2005. gadā tās pārdeva Arcelor, kurš 2006. gadā apvienojās ar Mittal Steel  (9).

1.   IDP 2003 pārstrukturēšanas programma

(15)

Komisija apzinās, ka darbības plāna pieņemšanas laikā HLW bija nopietnas finansiālas grūtības. Tā nesaņēma papildu naudu no sava mātesuzņēmuma Lucchini, kurš pēc Polijas teiktā bija dziļā finanšu krīzē, un nevarēja pārdot savus vērtīgos aktīvus reglamentācijas problēmu dēļ. Tādēļ laikā no 1997. gada līdz 2003. gadam uzņēmumam ļoti trūka naudas, un tas atspoguļojas pārstrukturēšanas plānā (10).

(16)

Nolūkā atjaunot dzīvotspēju HLW noteica IDP 2003 vairākus galvenos pārstrukturēšanas uzdevumus (3.2. punktā), kuru vidū svarīgākie bija šie:

a)

“aktīvu pārstrukturēšana un finanšu pārstrukturēšana nolūkā iegūt līdzekļus šīs programmas īstenošanai, nodrošināt finanšu likviditāti un mazināt finansiālās izmaksas;

b)

ieguldījumu īstenošana nolūkā uzlabot izgatavoto ražojumu kvalitāti un sortimentu un palielināt uzņēmuma konkurētspēju, izmaksu samazināšana (…);

c)

vides aizsardzības standartu turpmāka uzlabošana”.

a)   Ieguldījumi

(17)

IDP 2003 (3.3. punkts) noteica, ka tā rūpnieciskajai stratēģijai ir “jākoncentrējas uz izstrādājumu sortimenta pakāpenisku uzlabošanu, ievērojami samazinot šķirņu velmējumu un sagatavju ražošanu un attīstot ražošanu ar akcentu uz speciāliem un mašīnbūves tēraudiem”. Tādēļ HLW gatavojās “(…) īstenot pakāpenisku ieguldījumu programmu šādās rūpnīcas nozarēs: vidējās velmēšanas cehā, kaltuvē, stiepšanas cehā, lietuvē”, bet šauro slokšņu cehs bija jāslēdz.

(18)

Lai ieturētu minēto stratēģiju, uzņēmums plānoja ieguldījumu programmu par summu [no PLN 150 miljoniem līdz PLN 220 miljoniem] (11), kas IDP 2003 bija uzrādīta šādi:

1.   tabula

Plānotie ieguldījumi tērauda ražošanā (= IDP 2003 21. tabula)

tūkst. PLN

2002

2003

2004

2005

2006

Kopā

Tērauda cehs

 

 

 

 

[…]

[…]

Karstās velmētavas

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 95 %]

Vispārīgi

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Vilkšanas cehs

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Kopā

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[PLN 150–220 miljoni]

(19)

Kā parādīts IDP 2003 4.4. punktā, ieguldījumi tika koncentrēti uz karstās velmēšanas modernizāciju (skatīt IDP 2003 22. tabulu). Tajā ietilpa vidējo profilu velmētavas modernizācija, kā arī sagatavju ceha un smago profilu ceha starppārkarsēšanas krāšņu nomaiņa. Ieguldījumu īstenošanas grafiks bija parādīts IDP 2003 23. tabulā, kur bija redzams, ka gandrīz visu ieguldījumu veikšana jāsāk 2002. gadā.

b)   Nodarbinātības pārstrukturēšana

(20)

Pēc IDP 2003 (4.11. punkts) uzņēmums plānoja samazināt darbinieku skaitu no 1 249 līdz 850. Tagad IDP 2005 noteikts, ka darbaspēks tiks samazināts līdz 700 darbiniekiem. IDP 2003 nodarbinātības pārstrukturēšanai atvēlēja PLN 4,03 miljonus, no kuriem PLN 1,5 miljonus bija paredzēts atbalstīt ar īpaši iezīmētu valsts atbalstu, PLN 1,17 miljonus – ar PHARE programmu, un PLN 1,34 miljonus – pašam uzņēmumam (12).

c)   Finanšu pārstrukturēšana

(21)

IDP 2003 arī paredzēja finanšu pārstrukturēšanu un aktīvu pārstrukturēšanu, kurā saskaņā ar plānu (3.2. punkts) ietilpa: “īstermiņa aizdevumu atmaksa un ar ražošanu nesaistīto nevajadzīgo aktīvu pārdošana”.

(22)

IDP 2003 (4.7. punkts) paredzēja pārstrukturēt parādu PLN 513 369 miljoni (saskaņā ar bilanci tāda bija ilgtermiņa un īstermiņa saistību kopsumma). Bija nodomāts to finansēt no paredzamās peļņas un aktīvu pārstrukturēšanas. No pēdējās 2004. un 2005. gadā tika paredzēti PLN 363 miljonu ieņēmumi, no kuriem PLN 60 miljoniem bija jāsedz jauni parādi.

(23)

Konkrētāk, Komisija apzinās, ka IDP 2003 bija noteikta šādi finanšu pārstrukturēšanas pasākumi: pirmkārt, valsts parāds tika atlaists, dodot atbalstu PLN 21,5 miljoni (skatīt 4.12.2.); otrkārt, HLW no 2000. gada bija veicis zināmu aktīvu pārstrukturēšanu, pārdodot neražojošus aktīvus, un no tās tika gaidīti līdzekļi ieguldījumu programmas finansēšanai.

(24)

Aktīvu pārstrukturēšana jāskata tādā kopsakarā, ka HLW aktīvi jau bija iesaistīti finanšu darījumā, ko HLW uzrādīja kā “pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā”. 2000. gadā uzņēmums bija saņēmis PLN 250 miljonu aizdevumu, kurš pamatā bija nodrošināts ar uzņēmumam piederošās zemes un ēku ķīlu. Tas attiecās uz ražošanas līdzekļiem un neražojošajiem aktīviem. Atmaksa bija jāveic līdz 2010. gadam pa diviem maksājumiem gadā. Darījums bija nepieciešams tādēļ, ka HLW trūka naudas, taču tas nevarēja savus neražojošos aktīvus pārdot uzreiz. To bija plānots izdarīt tuvāko gadu laikā, un tā rezultātā rastos nauda un tiktu samazinātas finanšu izmaksas.

(25)

Saskaņā ar IDP 2003 aktīvu pārstrukturēšanai bija jāattiecas uz neražojošajiem aktīviem (4.7. un 4.8. punkts). Redzams, ka 2001. gada beigās tika pārdota pirmā daļa (53 ha) no 100 ha. Taču citu neražojošo aktīvu pārdošana aizkavējās, jo AKR (Agencja Kapitałowo Rozliczeniowa S.A. – uzņēmums, kura akcionāri ir Rūpniecības attīstības aģentūra un Valsts kase) bija grūti noregulēt ar ražošanu nesaistītā zemes gabala daļas statusu.

(26)

Tā kā līdzekļi nebija iegūstami no zemes pārdošanas, tika paredzēts valsts garantēts PLN 300 miljonu pārejas aizdevums. Aizdevumu bija paredzēts izmantot ieguldījumos un īstermiņa saistību segšanai (pavisam PLN 219 miljoni). Bez tam PLN 53 miljoni tika atvēlēti ieguldījumiem, kuri sākotnēji bija plānoti pēc 2006. gada (šie 219 + 53 miljoni kopā ar 10 % finansēšanas izmaksām (t. i., 27 miljoni), dod 299 miljonus). Līdz ar to no ieguldījumiem plānotajiem kopējiem līdzekļiem [PLN 150–220 miljoni] vismaz PLN […] miljoni (t. i., PLN […] miljoni mīnus PLN 53 miljoni) ir jāiekļauj PLN 219 miljonos. Atlikušajai summai PLN […] miljoni (PLN 219 miljoni mīnus PLN […] miljoni) tātad ir jābūt īstermiņa finanšu pārstrukturēšanas izmaksām.

d)   Vides pārstrukturēšana

(27)

IDP 2003 (4.9. punktā) ietilpa arī atsevišķa ekoloģisko ieguldījumu programma, ko veidoja vides pārvaldības sistēmas ieviešana saskaņā ar ISO 14001 (PLN 0,5 miljoni), daudzi ieguldījumi PLN 50 miljonus izmaksājušā zemes labierīcības projekta ietvaros un elektrotehnikas nodaļas modernizācija (kam netika atvēlēti līdzekļi). Pasākumiem bija jāsākas 2002. gadā.

(28)

Izmeklēšana parādīja, ka daži, bet ne visi IDP 2003 uzrādītie pasākumi tika īstenoti pēc grafika. Konkrēti, metāllūžņu pārstrādes rūpnīcas būvniecība tika atlikta uz 2007.–2008. gadu un nebija sākusies līdz 2007. gada vasarai. Turklāt tika atcelta brāķu pārstrādes rūpnīcas būvniecība, jo brāķi pārstrādā apakšuzņēmējs (13) un tas ir rentablāks risinājums.

(29)

Tomēr izmeklēšanā arī apstiprinājās Polijas apgalvojums, ka vides pārstrukturēšanas izmaksas nebija jāsedz no pārstrukturēšanas plāna, bet gan no pašu līdzekļiem, tādiem kā ieņēmums no aktīvu pārstrukturēšanas.

e)   Pārstrukturēšanas finansēšana

(30)

IDP 2003 (4.12. punktā) uzrādīts finansējuma iztrūkums PLN 300 miljoni (skatīt arī naudas plūsmas pārskatu, 5.1. punkts). Tā kā nav liecību par pretējo, var pieņemt, kas tas bija vienīgais vajadzīgais finansējums.

(31)

4.12. punkts rāda, ka pārstrukturēšanai bija vajadzīgs finansējums PLN 113,6 miljoni 2002. gadā un PLN 105,3 miljoni 2003. gadā, kā arī PLN 21,9 miljoni finansēšanas izmaksas šo līdzekļu aizņēmumam. Turklāt papildu PLN 53 miljoni tika atvēlēti uz priekšu pārceltajiem ieguldījumiem. Taču nav norādīts, kam tieši finansējums bija vajadzīgs.

(32)

Pēc 2003. gada vairāk finansējuma acīmredzot nebija nepieciešams. Patiešām, AHW savā IDP 2005, aprakstot IDP 2003, apstiprina: “(…) pārstrukturēšanas programma pieņēma, ka tiks veikta virkne stratēģisku un operatīvu pasākumu, kuru rezultātā bija gaidāma ievērojama uzlabošanās darbību rentabilitātē un līdz ar to finanšu likviditātē. Pārstrukturēšanas programma pieņēma, ka no 2003. gada finanšu likviditātes faktori pakāpeniski uzlabosies.”

f)   Secinājumi par pārstrukturēšanas centieniem IDP 2003

(33)

IDP paredzētā pārstrukturēšana, kurai bija vajadzīgs ārkārtējs atbalsts, aptver ieguldījumus (PLN [150–220] miljoni, ieskaitot pārcelto ieguldījumu PLN 53 miljoni), nodarbinātības pārstrukturēšanu (PLN 4,03 miljoni), daļēju valsts parāda norakstīšanu (PLN 21,5 miljoni), daļēju finanšu pārstrukturēšanu (PLN 81,5 miljoni) un daļēju aizņēmuma izmaksu finansēšanu (PLN 27,1 miljoni), pavisam kopā PLN 324,63 miljoni.

(34)

Pārstrukturēšana bija jāfinansē galvenokārt no valsts garantēta aizdevuma, kura nolūks bija segt finansiālo iztrūkumu, ko rada aktīvu pārstrukturēšanas daļas aizkavēšanās. Tādēļ, lai ļautu uzņēmumam veikt finanšu pārstrukturēšanu un ieguldījumus 2002./2003. un varbūt arī 2004. gadā, uzņēmumam tika piešķirts Valsts kases garantēts pārejas aizdevums. Tādējādi pārstrukturēšanas projekts bija nepārprotami saistīts ar grafiku.

(35)

Taču IDP 2003 aktīvu pārstrukturēšana nebija uzrādīta kā tāda, kas rada pārstrukturēšanas izmaksas. Tā drīzāk bija pastāvīgs, no valsts atbalstītā pārstrukturēšanas plāna neatkarīgs pasākums, un tai acīmredzami papildus nebija vajadzīgi valsts līdzekļi. Arī daži pasākumi, kas nav tieši saistīti ar dzīvotspējas atjaunošanu, kā ekoloģiskie pasākumi, tika finansēti, izmantojot aktīvu pārstrukturēšanu, un, kā vairākkārtīgi apgalvo Polija, tika veikti atsevišķi no pārstrukturēšanas.

(36)

Patiešām, vienīgais iemesls pieminēt aktīvu pārstrukturēšanu ir tas, ka tai bija jārada finansējums, pārdodot neražojošos aktīvus. Taču pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā darījuma atmaksa nav minēta.

2.   Valsts atbalsts

(37)

No VPP sākotnēji akceptētā PLN 322 miljonu atbalsta (aprēķināts kā tīrais dotācijas ekvivalents) AHW saņēma atbalstu, kas parādīts Polijas iesniegtajā tabulā:

2.   tabula

2002. un 2003. gadā apstiprinātais un saņemtais valsts atbalsts (14)

 

VPP

(tūkst. PLN)

Saņemtais valsts atbalsts

(tūkst. PLN)

Starpība

(tūkst. PLN)

Kopā 2002.–2003. g.

321 878 000

203 946 000

117 932 000

(38)

Atbalsts tika piešķirts trejādam nolūkam:

a)

PLN 0,33 miljoni nodarbinātības pārstrukturēšanai (sākotnēji bija plānoti 1,5 miljoni);

b)

PLN 20,56 miljoni parādu norakstīšanai (sākotnēji bija plānoti 21,5 miljoni), kas tika izmantoti uzņēmuma finansiālā stāvokļa vispārīgai uzlabošanai;

c)

PLN 183,2 miljonu aizdevuma garantija (EUR 46,3 miljoni; sākotnēji plānoti un Komisijas apstiprināti bija PLN 299 miljoni).

(39)

Valsts garantijas balstīto aizdevumu HLW deva banka Pekao S.A. pēc HLW un bankas 2003. gada 10. decembra līguma. Aizdevuma līgumā ir norādīts, ka aizdevums atmaksājams piecu gadu laikā pēc līguma parakstīšanas, t. i., līdz 2008. gada 10. decembrim.

(40)

AHW bija pieprasījis garantiju 2003. gada augustā. To piešķīra ar Ministru padomes 2003. gada 31. decembra lēmumu, un tā attiecās uz nominālvērtību EUR 46,3 miljoni, plus procenti un citas saistītās izmaksas līdz EUR 58,3 miljoni. Ministru padomes lēmumā bija atzīts, ka atbalsts HLW pirmām kārtām vajadzīgs ar karsto velmētavu saistīto ieguldījumu finansēšanai un īpašuma iegādes izmaksām saskaņā ar pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā līgumu, un deva rīkojumu to izmantot šim nolūkam. Konkrētāk:

a)

aizdevuma viena daļa bija paredzēta apmērā līdz EUR 14 600 000, par ko finansēt ieguldījumus ražošanā, ieguldījumus, kas saistīti ar velmētavas (vidējās) un velmēšanas iekārtas modernizāciju (stāviem). Taču laikā no 30.9.2004. līdz 28.2.2005. Astoņos daļējos maksājumos tika izlietoti tikai EUR 2 854 355. Atmaksa notika 16.9.2005.;

b)

otra daļa apmērā līdz EUR 31 430 000, ar ko uzņēmums gribēja nomaksāt pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā līguma atlikušo daļu, bija paredzēta parāda pārstrukturēšanai, atpērkot ar ražošanu saistītu īpašumu (zemi un ēkas). No 24.8.2004. uzņēmums izlietoja EUR 31 245 684 un atmaksāja to 16.9.2005. Pēc Polijas iestāžu un saņēmēja ziņām aizdevums tika izmantots, lai apmaksātu 2000. gada pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā līgumu.

(41)

Kopumā uzņēmums norādīja, ka sērijveida maksājumos ir samaksājis procentus EUR 1 132 788,35 apmērā. Tādēļ tika uzskatīts, ka pirmais no maksājumiem, 2004. gada 30. decembrī, jāieskaita attiecīgajās ņemtajās aizņēmuma daļās, bet no tā brīža uz priekšu procentu summas varētu sadalīt pa attiecīgajām kopsummām. Polijas iestādes apgalvoja, ka rezultātā procentu maksājumi sadalījušies šādi:

3.   tabula

Samaksātie procenti

Procentu samaksas datums

Procenti kopā

Procenti par pārdošanas un nodošanas atpakaļ nomā nomaksai izmantoto aizdevuma daļu

Procenti par ieguldījumiem izmantoto aizdevuma daļu

30.12.2004.

EUR 371 931

EUR 363 880

EUR 8 051

30.6.2005.

EUR 536 522

EUR 491 612

EUR 44 910

16.9.2005.

EUR 224 336

EUR 205 557

EUR 18 778

 

EUR 1 132 788

EUR 1 061 050

EUR 71 738

(42)

AHW bija arī šādas izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar garantēto aizdevumu:

a)

sagatavošanas maksa EUR 270 000;

b)

Valsts kases nodeva par aizdevuma garantēšanu – EUR 583 300, samaksāta 30.4.2004. (1 % no garantijas kopējās summas 58 330 000, neatkarīgi no faktiski piešķirtā aizdevuma apmēra);

c)

bankas izmaksas par aizdevuma līgumu, kas pāradresētas AHW, – EUR 55 947.

(43)

HLW 2003. gada aizdevuma pieteikumā arī norādīts, ka aizdevuma samazinājums (attiecībā uz summu, kas jau apstiprināta ar IDP 2003) balstīts uz HLW paša iniciatīvu, jo tas jau bija vedis sarunas par aizdevumu. Tomēr HLW paturēja tiesības pieprasīt atbalsta atlikumu līdz maksimumam – PLN 75 miljoni, taču to nedarīja.

3.   IDP 2003 īstenošana

(44)

Netiek apšaubīts, ka IDP 2003 tika izpildīts tikai daļēji. No 2002. gada līdz 2004. gadam HLW pārstrukturēšanai iztērēja tikai PLN 58,7 miljonus. Tikai PLN [aptuveni 25 % no kopējā ieguldījuma apjoma, kas parādīts 1. tabulā] miljoni tika iztērēti no PLN […] miljoniem ieguldījumiem 2002.–2004. gadā paredzētajai karstās velmēšanas ceha modernizācijai. Ieguldījumi attiecās tikai uz vidējo profilu velmētavu modernizēšanu, bet nebija ieguldījumu sagatavju ceha starppārkarsēšanas krāsnīs un smago profilu velmētavās. Turklāt mazāk nekā pusmiljons no PLN […] miljoniem tika ieguldīts tērauda ražošanas iekārtās un PLN […] miljoni citos vispārīgos ieguldījumos (sīkāk skatīt 2002., 2003. un 2004. gada slejas turpmāk 4. tabulā).

(45)

Komisijai nav iesniegtas nekādas ziņas par to, vai finanšu pārstrukturēšana veikta. Tomēr no IDP 2005 Komisijai redzams, ka HLW parādsaistības 30.06.2005. bija apmēram tādas pašas kā 2001. gada beigās (skatīt IDP 2005 1.8. punktu). Turklāt HLW varēja panākt pozitīvu darbības rezultātu jau 2004. gadā. Tādēļ Komisija pieņem, ka uzņēmums ir paveicis savu plānoto īstermiņa finanšu pārstrukturēšanu.

(46)

Par uzraudzību atbildīgā neatkarīgā konsultanta ziņojums apstiprina, ka HLW nebija dzīvotspējīgs 2004. gadā, 2004. gada beigās un 2005. gada beigās. Taču AHW bija dzīvotspējīgs pārstrukturēšanas perioda beigās (2006. gada beigās).

(47)

Nav apšaubāms, ka dzīvotspēju 2006. gada beigās nosaka vairāki faktori, ko rada nevis tikai velmētavas daļējā modernizācija, bet galvenokārt uzplaukums tērauda rūpniecības nozarē, kam bija ļoti pozitīva ietekme uz uzņēmuma apgrozījumu. Turklāt, tiklīdz HLW pārņēma spēcīgais ieguldītājs Arcelor, visas HLW likviditātes problēmas izzuda. Tomēr uzņēmums nespēja pamatot savu vispārīgo apgalvojumu, ka garantijas faktiskā izmantošana refinansēšanas nolūkiem bijusi uzņēmuma dzīvotspējas sasniegšanas cēlonis.

4.   Pārmaiņas IDP 2003

(48)

2005. gadā jauna īpašnieka uzrašanās izraisīja ievērojamas pārmaiņas ieguldījumu stratēģijā. Esošo karstās velmēšanas iekārtu modernizācijas vietā AHW tagad plāno uzcelt jaunu velmētavu, kas spētu ražot garos izstrādājumus būvniecības vajadzībām. Acīmredzot velmētava par izejmateriālu izmantos kantainās 160 mm CC sagataves un tās ražojumu sortimentā būs oglekļa tērauda stiegrojuma stieņi, apaļie un plakanie stieņi, vieglie profili un kvadrāta un krusta profili. Polija skaidro, ka tāda pārmaiņa ir reakcija uz būvniecības tirgus attīstību, kurai Varšavas apkaimē daudzus gadus ir paredzama būtiska izaugsme, kas AHW var dot aizsācēja priekšrocības, jo tas atrodas Varšavā.

(49)

Jaunā velmētava pilnībā darboties spēs 2008. gada vidū un stāsies esošo karsto velmētavu vietā, kuru modernizācijā jau ir ieguldīti PLN [aptuveni 25 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas] miljoni. Ieguldījumu programmas kopējās izmaksas ir apkopotas tabulā:

4.   tabula

IDP 2005 jaunās ieguldījumu programmas izmaksas

tūkst. PLN

2002 (15)

2003 (15)

2004 (15)

2005

2006

Kopā

Tērauda cehs

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Karstās velmētavas

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 120 % no 1. tabulā parādītā kopējā ieguldījumu apjoma

Vispārīgi

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

Kopā

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 140 % no 1. tabulā parādītā kopējā ieguldījumu apjoma

(50)

Tādējādi ieguldījumu izmaksas tagad būs PLN [aptuveni 140 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas] miljoni, no kuriem karstās velmēšanas ceham tiek plānots atvēlēt PLN [aptuveni 120 % no 1. tabulā parādītās kopējās ieguldījumu summas], tātad par PLN […] miljoniem vairāk nekā sākotnēji atvēlēts ieguldījumiem. Taču šajās izmaksās ietilpst PLN […] miljoni vidējo profilu velmētavai, kas jau ir pabeigta. Ja tās atņemtu no PLN […] miljoniem, jaunās velmētavas izmaksas būtu PLN [mazāk par 200] miljoni.

5.   Jaudas attīstība

(51)

AHW jaudas attīstību atspoguļo nākamā tabula:

5.   tabula

Maksimālā ražošanas jauda gadā tūkstošos t

Produkcija

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

Piezīmes

Šķidrais tērauds

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 100 % no rūpnīcas kopējās jaudas]

[tas pats]

Bez pārmaiņām

Plakanie velmējumi

20

20

20

20

0

0

0

Paredz 8. protokols

Velmētava – stieples stieņi

180

180

180

180

180

0

0

Paredz 8. protokols

Velmētava s šķirņu velmējumi, vieglie profili

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 40 %]

0

Jaunā stratēģija (16)

Velmētava s garie, smagie profili

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[aptuveni 60 %]

0

Jaunā stratēģija (16)

Velmētavas kaltie profili

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

[…]

0

Jaunā stratēģija (16)

Auksti velmētas sloksnes

30

0

0

0

0

0

0

Paredz 8. protokols

Jaunā velmēšanas iekārta

0

0

0

0

0

[…]

[aptuveni 70 %]

Jaunā stratēģija (nav paredzēta 8. protokolā)

(52)

Kad jaunā velmētava 2008. gadā būs pilnīgi darbspējīga, veco velmētavu slēgs. Līdz 2007. gadam uzņēmuma kopējā produkcija nevienu brīdi nepārsniedza maksimālo jaudu […] t. Tādējādi ieguldījumu programmas maiņa radīs uzņēmuma jaudas papildu samazinājumu par […] t.

III.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(53)

Komisija 2006. gada 6. decembra vēstulē norādīja, ka AHW pārstrukturēšanas plāns nav īstenots, un paziņoja, ka tai ir nodoms izmeklēt, vai tā ir piešķirtā pārstrukturēšanas atbalsta nepareiza izmantošana. Konkrēti Komisija norādīja, ka liels atbalsta apjoms nav pienācīgi izmantots.

(54)

Komisija arī apšaubīja, vai var pieņemt atjaunināto darbības plānu atbilstīgi 8. protokola 10. punktam, jo tas attiecas uz jaunu ieguldījumu, kas var būt lietderīgs, taču nav nepieciešams uzņēmuma pārstrukturēšanai.

IV.   POLIJAS APSVĒRUMI

(55)

Polijas iestādes uzstāj, ka AHW valsts garantiju izmantojis saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ar kuriem tā piešķirta, un paskaidro:

a)

pirmkārt, pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā darījums attiecās uz ieguldījumiem, kuri raksturoti kā ļoti vispārīgs pasākums, ieguldījumus nekonkretizējot;

b)

otrkārt, tā bija daļa no finansiālās pārstrukturēšanas, jo pārstrukturēšanas izmaksas bija PLN 857 miljoni un arī zaudējumi un pasīvi pieskaitīti pie pārstrukturēšanas izmaksām. Polija norāda, ka tie ir zaudējumi PLN 150 miljonu apmērā 2002. un 2003. gadā, kas uzrādīti bilances prognozē (IDP 2003 79. lpp.). Turklāt uzņēmumam bija arī 513,4 miljoni ilgtermiņa un īstermiņa parādu. Papildu izmaksas nāk no nodarbinātības un ieguldījumu pārstrukturēšanas (PLN 190,5 miljoni);

c)

treškārt, darījums ietilpa pārstrukturēšanas plānā paredzētajā aktīvu pārstrukturēšanā. Tādēļ uzņēmums nolēma “aizstāt pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu ar lētāku finanšu aizdevumu”, lai samazinātu “esošā finanšu parāda negatīvo ietekmi uz naudas plūsmu”. Polija norādīja, ka tas nav bijis atliekams, jo HLW bija nonācis pie “finanšu resursu izsīkuma”.

(56)

Polijas iestādes arī apgalvo, ka pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā darījums arī sekmējis uzņēmuma dzīvotspēju, taču to nepamato.

(57)

Polijas iestādes apstiprina, ka izšķirīgs bijis atbalsta piešķiršanas laiks. Tā apgalvo, ka “valsts atbalsts bija vajadzīgs tikai 2003./2004. gadā”, kad patiešām bija finanšu iztrūkums (17).

(58)

Polijas iestādes atkārto, ka AHW ir atbalstu atmaksājis. Valsts garantijai bija jābūt tikai par papildinājumu citiem aizņēmuma nodrošinājumiem. Faktiski bankai tika dots nodrošinājums zemes un visa pamatkapitāla ķīlas veidā, kā arī septiņi vekseļi. Bez tam Polija iesniedza faktus par dažādiem citiem finanšu instrumentiem, ko tajā laikā izmantoja HLW, un līdz ar to iebilst, ka HLW būtu varējis iegūt finansējumu tirgū bez minētās garantijas.

(59)

Polijas iestādes atgādina, ka Arcelor nebūtu pircis uzņēmumu, ja nebūtu drošs, ka HLW ir “tiesības uz valsts atbalstu, ko tas saņēmis pārstrukturēšanas procesam”.

(60)

Polijas iestādes uzsver, ka plāna maiņa dos plašāku ieguldījumu programmu nekā sākotnējā plānā paredzētā un ka visi ieguldījumi līdz 2006. gada beigām (t. i., līdz pārstrukturēšanas perioda beigām) tikuši neatgriezeniski piesaistīti. Polijas iestādes tādējādi uzskata, ka atbalsts nav jāuzskata par nepareizi izlietotu un ierosinātā plāna maiņa būtu uzskatāma par saderīgu ar Kopienas noteikumiem.

(61)

Polijas iestādes norāda, ka IDP 2005 paredzētais ieguldījums, t. i., vidējās velmētavas nomaiņa, ticis apspriests jau 1997. gadā. Taču no 1997. gada līdz 2003. gadam uzņēmumam nebija pietiekamas naudas plūsmas, lai finansētu šo ieguldījumu. Tikai tad, kad uzņēmumu pārņēma Arcelor, kļuva pieejami pietiekami līdzekļi finansēšanai (18). Bez tam Polija iebilst, ka IDP 2003 sortiments tikai vispārīgi definēts un nav bijis optimāls, lai apmierinātu Polijas tirgū mainījušos pieprasījuma struktūru, kas prasījusi sortimenta korekcijas.

(62)

Polijas iestādes iebilst, ka IDP 2005 grozījumiem neesot negatīvas ietekmes uz 8. protokolu. Jaunais plāns nepieciešams “ilgstošas dzīvotspējas” sasniegšanai. Pašreizējo dzīvotspēju pārstrukturēšanas perioda beigās radījusi tikai pozitīvā situācija tirgū un cenās/ieņēmumos/izmaksās. Šajā sakarā tiek apgalvots, ka sagatavju tehnoloģija nenodrošinot uzņēmuma ilglaicīgu konkurētspēju un tā esot jānomaina ar progresīvo nepārtrauktās liešanas procesu.

(63)

Polijas iestādes pauž viedokli, ka pat tad, ja saņemto atbalstu uzskatītu par papildu atbalstu darbībai, jāuzskata, ka to līdzsvaro kompensācijas pasākumi, t. i., uzņēmuma papildu jaudas samazinājums pēc stratēģijas maiņas. Polijas iestādes arī apstiprina, ka HLW nav veicis visus ieguldījumus tāpēc, ka tā aktīvu pārstrukturēšana aizkavējusies.

(64)

Polija arī informēja Komisiju par procentu likmi, kas maksāta par aizdevumu, kā parādīts iepriekš 41. punktā, un pārējām izmaksām, kas maksātas sakarā ar aizdevumu un garantiju, kā norādīts 42. punktā.

V.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(65)

Saņēmējs iesniedza apsvērumus par procedūras sākšanu, un pēc tam tas pastāvīgi informēts par Komisijas un Polijas iestāžu informācijas apmaiņu.

(66)

AHW argumentē, ka liela daļa atbalsta izmantota dažu iznomāto aktīvu atpirkšanai, lai samazinātu finansiālās izmaksas. Turklāt, tā kā ieguldījumi attiecās uz iznomāto īpašumu, tā atpirkšanu iespējams uzskatīt par daļu no pārstrukturēšanas.

(67)

Saņēmējs arī bilst, ka garantija dota pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai (Ministru padomes rezolūcija pieņemta 2003. gada decembrī), tādēļ noteikt atbalsta mērķi piekritis Polijas valdībai. Turklāt uzņēmums norāda, ka izmantojis atbalstu pilnīgā saskaņā ar lēmumu par garantijas piešķiršanu.

(68)

AHW atkārto, ka jaunajam plānam ir jākalpo vecā plāna mērķim un ka stratēģijas maiņa ir nepieciešama uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējai.

VI.   IZVĒRTĒJUMS

1.   Piemērojamie tiesību akti

(69)

8. protokola 1. punktā noteikts, ka “neatkarīgi no EK līguma 87. un 88. panta Polijas piešķirtais valsts atbalsts noteiktajām Polijas tērauda rūpniecības daļām pārstrukturēšanas vajadzībām uzskatāms par saderīgu ar kopīgo tirgu”, ja cita starpā ir ievēroti protokolā izklāstītie nosacījumi.

(70)

Papildu termiņu pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanai Polijas tērauda rūpniecībai atbilstīgi Eiropas līgumam Padome pagarināja līdz brīdim, kad Polija pievienosies Eiropas Savienībai. Tāda kārtība tika atzīta 8. protokolā kā daļa no Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai šo mērķi sasniegtu, protokolā ietverts grafiks, kas attiecas uz laiku pirms un pēc pievienošanās. Konkrētāk, tas atļauj ierobežotu pārstrukturēšanas atbalstu no 1997. gada līdz 2003. gadam un aizliedz turpmāku atbalstu Polijas tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanas vajadzībām no 1997. gada līdz 2006. gadam. Šajā ziņā tas skaidri atšķiras no citiem Pievienošanās līguma noteikumiem, kā IV pielikumā izklāstītais pagaidu mehānisms (“esošā atbalsta procedūra”), kas attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, ciktāl tas ir “joprojām piemērojams pēc” pievienošanās brīža. Tādējādi var uzskatīt, ka 8. protokolā ir ietverta īpaša tiesību norma, kas tās aptvertajos jautājumos ir pārāka pār citiem Pievienošanās akta noteikumiem (19).

(71)

Līdz ar to, ja EK līguma 87. un 88. pants parasti nav piemērojams atbalstam, kas piešķirts pirms pievienošanās, un nav piemērojams pēc pievienošanās, tad 8. protokola noteikumi valsts atbalsta uzraudzību atbilstīgi EK līgumam attiecina uz ikkatru atbalstu, kas piešķirts Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. gada līdz 2006. gadam.

(72)

Lēmumu var pieņemt atbilstīgi EK līguma 88. panta 2. punktam pēc Polijas pievienošanās, jo tad, ja nav īpašu noteikumu 8. protokolā, piemērojami ir parastie noteikumi un principi. Līdz ar to piemērojama ir arī Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (turpmāk – “procedūras regula”) (20).

2.   Nepareizi izmantota palīdzība

(73)

8. protokola 18. punkta a) apakšpunkts Komisiju pilnvaro veikt “attiecīgus pasākumus, liekot attiecīgiem uzņēmumiem atmaksāt atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šā protokola nosacījumus (…), ja pārstrukturēšanas uzraudzībā atklājas, ka nav izpildītas šajā protokolā ietvertās saistības sakarā ar pārējas noteikumiem”.

(74)

Pēc oficiālās izmeklēšanas Komisija ir secinājusi, ka Polija nav spējusi kliedēt šaubas par pārstrukturēšanas atbalsta nepareizu izlietošanu. Komisija secina, ka uzņēmums nav pareizi īstenojis pārstrukturēšanas plānu, kas skaidri noteikts 8. protokola 9. punkta a) un h) apakšpunktā. Komisija aizrāda, ka no atvēlētajiem finanšu resursiem (ap EUR 34 miljoni) tikai nenozīmīga daļa izmantota ieguldījumu finansēšanai atbilstīgi IDP 2003, bet pārējais, t. i., EUR 31,2 miljoni, izmantots plānā neuzrādītiem nolūkiem.

(75)

Lai nonāktu līdz tādam secinājumam, pirms atbalsta apjoma izskatīšanas Komisija vispirms izvērtēja, kāda veida pasākumi plānoti sākotnējā IDP, tad – vai pasākumi, kurus īstenoja uzņēmums, kaut kādā veidā ir saderīgi ar kopējo tirgu, pēc tam – kādas ir sekas nepareizi izlietotā atbalsta nesaderībai, ņemot vērā plānu kopumā. Jautājums par to, vai jaunais plāns var mainīt šo secinājumu, ir iztirzāts turpmāk 3. nodaļā.

a)   Sākotnējā ieguldījumu plānā noteiktais pārstrukturēšanas apjoms

(76)

Vispirms Komisija noskaidro IDP 2003 apjomu un to, vai ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nomaksa, kurai galvenokārt izmantots pārstrukturēšanas atbalsts, bijusi ietverta IDP 2003.

(77)

Kā minēts iepriekš 33. punktā, pārstrukturēšanas plāna galvenais uzdevums bija garantēt noteiktu nepieciešamu pasākumu izpildi, lai HLW varētu laikus atjaunot dzīvotspēju. Tas galvenokārt attiecās uz ieguldījumiem un finanšu pārstrukturēšanu. Plānā uzsvars bija likts uz uzņēmuma pārstrukturēšanas iespējām 2002. un 2003. gadā.

(78)

Pirmkārt, atbilstīgi IDP 2003 HLW bija jāiegulda PLN [150–220] miljoni. Tomēr šķiet, ka gan saņēmējs, gan Polijas iestādes secinājuši, ka ražošanas līdzekļu iegāde ir uzskatāma par daļu no ieguldījumu programmas. Polija iebilst, ka ieguldījumi bijuši aprakstīti ļoti vispārīgi, sīkāk nekonkretizējot nevienu no tiem. Turklāt saņēmējs iebilst, ka iegāde bijusi nepieciešama pārstrukturēšanas procesam, “jo bez šīm iekārtām pārstrukturēšanas laikā rūpnīca nebūtu darbojusies”.

(79)

Komisija nevar pieņemt šos argumentus. Redzams, ka IDP 2003 bija atzīmēti ieguldījumi atbilstīgi 4.4. punktam izmaksu (IDP 2003 21. tabula, parādīta iepriekš kā 1. tabula 17. punktā), priekšmeta (IDP 2003 22. tabula) un laika (IDP 2003 23. tabula) izteiksmē. Pēc ražošanas līdzekļu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nebija paredzēta nekāda nomaksa. Faktiski šī rīcība drīzāk atspoguļo to, ka ne Polijas iestādēm, ne saņēmējam nebija nekāda ticama attaisnojuma maksāt par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu. Citādi tā būtu iekļauta plānā.

(80)

Otrkārt, IDP 2003 paredzēta ierobežota finanšu pārstrukturēšana. Vēlākajos iesniegumos Polijas iestādes apgalvoja, ka ražošanas līdzekļu atpirkšana iekļaujama finanšu pārstrukturēšanā (21). Tās iebilst, ka finanšu pārstrukturēšana attiecas arī uz esošajiem zaudējumiem – PLN 150 miljoni un PLN 513 miljonu parāda atmaksas grafika maiņu, un tādējādi nonāk pie kopējām pārstrukturēšanas izmaksām – apmēram PLN 858 miljoni.

(81)

Tomēr Komisija nevar piekrist, ka esošie zaudējumi – PLN 150 miljoni un PLN 513 miljonu parāda atmaksas grafika maiņa ir pārstrukturēšanas izmaksas. Kā jau norādīts 21. punktā, Komisija neapstrīd, ka IDP 2003 punktā minēts, ka “uzņēmums plāno pārstrukturēt PLN 513 miljonu pasīvus”. Taču nav norādīts, ka tas noteikti ietilpst pārstrukturēšanas uzdevumos. Patiešām 3.2. punktā kā pārstrukturēšanas uzdevums ir noteikta tikai “īstermiņa aizdevumu atmaksa un ar ražošanu nesaistīto nevajadzīgo aktīvu pārdošana”.

(82)

Turklāt nav ierasts visus zaudējumus vienkārši uzskatīt par pārstrukturēšanas izmaksām, kā piedāvā Polija. Bilances pasīvi nebūt nav vienādi ar pārstrukturēšanas izmaksām, jo pasīvi paši par sevi ietilpst parastā uzņēmējdarbībā. Tiesa, pārmērīgi pasīvi var radīt grūtības, taču tad pārstrukturēšanā ir jānosaka īpaši pasākumi pasīvu apsaimniekošanā, kā kapitāla ieguldīšana, aizdevumi vai grafiku pārskatīšanas līgumi. Plānā nav iekļauti nekādi tādi finanšu pārstrukturēšanas pasākumi (4.7. punkta piektā daļa).

(83)

Patiešām, IDP 2003 4.7. punktā norādīts, ka pārstrukturēšanas finansēšanai vajadzīgi tikai PLN 363 miljoni. Tas ir mazāk nekā kopējais esošais parāds – PLN 513 miljoni. Turklāt 4.7. punktā minētie PLN 60 miljoni, šķiet, attiecas uz nākotnes apgrozāmo kapitālu. Tādējādi pārstrukturēšanai bija paredzēts ne vairāk par PLN 300 miljoniem (skatīt iepriekš e) apakšpunktu).

(84)

Taču šo PLN 300 miljonu izmantošana ir paskaidrota IDP 2003 4.12.1. punktā par programmas izmaksām un avotiem. Minētajā punktā ir paskaidrots, ka kopējais finansiālais segums PLN 219 miljoni vajadzīgi 2002.–2003. gadā. Tā kā tam bija jāsedz arī ieguldījumi, kā norādīts iepriekš 25. punktā, finanšu pārstrukturēšanai palika tikai PLN […] miljoni.

(85)

Tie PLN 81,5 miljoni nesegtu pat summu, kas vajadzīga pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma samaksai. 3.2. punktā bija skaidri noteikts, ka finanšu pārstrukturēšana attiecas tikai uz īstermiņa parādiem. Tādēļ plānā iekļautā finanšu pārstrukturēšana nepārsniedza PLN 81,5 miljonus, kas tomēr neattiecās uz samaksu par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu, kas acīmredzami bija ilgtermiņa saistība, jo tai bija jābūt atmaksātai līdz 2010. gadam. Tādēļ samaksa par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu arī nav uzskatāma par daļu no finanšu pārstrukturēšanas, kas jāpapildina atbalstam.

(86)

Visbeidzot, Polijas iestādes, šķiet, pieņem, ka samaksa par pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu neietilpst aktīvu pārstrukturēšanā, jo tās neuzstāj uz pretējo. Tomēr tās netieši norāda uz aktīvu pārstrukturēšanu, citējot fragmentu no daļas par aktīvu pārstrukturēšanu: “minētā pārdošana ļaus Huta L.W. atmaksāt daļu no tās aizdevumiem un saglabāt finanšu likviditāti” (4. jūnija vēstules 64. punkts).

(87)

Polijas iestādes gan nepieņem, ka nekur nav teikts, ka visu parādu no pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā grafiks ir jāpārskata, bet plānā vairākās vietās ir norādīts, ka grafika pārskatīšana attiecas tikai uz neražojošajiem aktīviem. Tas ir divreiz atkārtots tajā pašā nodaļā, no kuras ņemts iepriekš minētais Polijas iestāžu citāts. Faktiski ir skaidri noteikts, ka uz atsevišķiem parādiem atbilstīgi pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumam, proti, tiem, kas attiecas uz neražojošiem aktīviem (skatīt IDP 2003 4.12.1. punktu), ir jāattiecina aktīvu pārstrukturēšana. Tie attiecas uz tā sauktajiem 100 ha un 88 ha projektiem. Aktīvu pārstrukturēšanas mērķis bija izbrīvēt naudu ieguldījumu veikšanai. Tas vienlaicīgi samazinātu parāda finansiālās izmaksas. Tomēr nav norādes uz to, ka viss pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgums būtu nomaksājams pirms termiņa, lai samazinātu finansiālās izmaksas. Drīzāk aktīvu pārstrukturēšanas mērķis ir “samazināt” finansiālās izmaksas, nevis likvidēt tās.

(88)

Visbeidzot, ņemot vērā HLW finansiālās grūtības, Komisija nesaskata iemeslu, kādēļ HLW bija jācenšas iegādāties ražojošos aktīvus, ja atmaksa bija paredzēta tikai vēlāk. Patiešām, nekādi nebija norādīts, ka nomas līgums būtu šķērslis pārstrukturēšanai. Konkrēti, IDP 2003 4.12. punkts to neatbalsta, jo tas tikai norāda, ka ar dažu aktīvu pārdošanu, kas iepriekš tika uzrādīti par neražojošiem, HLW būtu spējīgs samazināt nomas līguma izpildes izmaksas. Tas ir loģiski, ņemot vērā to, ka aktīvi pārdoti ar nolūku (daļēji) atmaksāt aizdevumu un tādējādi atbrīvot HLW no procentu maksāšanas par aizdevumu. Taču tas nekādi neattiecas uz ražojošo aktīvu atpirkšanu, kas nevarētu radīt nekādu naudu, jo šos līdzekļus paturētu uzņēmums.

(89)

Tādējādi IDP 2003 nebija paredzēta ražojošo aktīvu atpirkšana. Tādēļ HLW atbalstu izmantoja nolūkam, kas nebija ietverts pārstrukturēšanas plānā, kas bija pamatā atbalsta atļaujai. Tas nozīmē, ka atbalsts tika izmantots pretrunā VPP un lēmumam par atļauju, t. i., 8. protokolam. Atbilstīgi procedūras regulas 1. panta g) punktam to var uzskatīt par nepareizu izmantošanu, jo tā ir definēta kā atbalsta izlietošana pretrunā lēmumam apstiprināt valsts atbalstu (22).

b)   Nepareizi izmantotā atbalsta nesaderība

(90)

Kad ir konstatēts, ka saņemtais valsts atbalsts nav izmantots saskaņā ar plānu, ir jāpierāda, ka nepareizi izmantotais atbalsts nav arī saderīgs ar kopējo tirgu.

(91)

Formāli to jau var secināt no fakta, ka, pirmkārt, uzņēmums neizmantoja atbalstu saskaņā ar plānu, kuru atbilstīgi 8. protokolam tam ir pienākums pareizi izpildīt, otrkārt, jebkurš cits valsts atbalsts ārpus IDP, VPP un 8. protokola nav saderīgs ar kopīgo tirgu atbilstīgi 8. protokola 18. punktam.

(92)

Bez tam Komisija norāda, ka tā nebūtu varējusi konstatēt, ka faktiskā izmantošana ir saderīga ar kopējo tirgu, lai arī AHW atjaunoja savu dzīvotspēju. Šajā sakarā Komisija vēlētos paskaidrot, ka saņēmējs gan šaubās, ka tā pašreizējā dzīvotspēja ir pietiekama, taču jāņem vērā, ka tā dzīvotspējas izpratne atšķiras no tās, kas definēta 8. protokola 3. pielikumā. Šī izpratne tika saskaņota 8. protokolā, abas līdzējas puses to pārbaudīja, un saņēmējs to nevar grozīt ar atpakaļejošu spēku.

(93)

Tomēr Komisija pirmām kārtām atkārto, ka saderība nav vienkārši izsecināma no fakta, ka HLW neatjaunoja dzīvotspēju 2006. gadā. Faktiski ar dzīvotspējas atjaunošanu vien nepietiek, lai pārstrukturēšanas projekts būtu saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt ir jānodrošina, ka dzīvotspējas atjaunošana tiek sasniegta ar minimālo valsts atbalsta apjomu, kas nepieciešams pārstrukturēšanai, un ka tiek īstenoti kompensācijas pasākumi. Komisija atgādina, ka šie nosacījumi ir ietverti Eiropas līguma 8. panta 4. punktā, uz kuru ir atsauce 8. protokola 1. punktā. Konkrēti, koncepcija, ka valsts atbalsts ir nepieciešamais minimums, nozīmē to, ka valsts atbalstu nevar izmantot, lai finansētu ieguldījumu vai pasākumu, kas nav būtisks pārstrukturēšanā (23).

(94)

Otrkārt, Komisija atgādina, ka plānam, t. i., pārstrukturēšanas uzdevumiem un pasākumiem to finansēšanai, jānodrošina dzīvotspējas sasniegšana no iepriekš paredzēto darbību viedokļa. Faktiski IDP 2003 valsts atbalsta izmantošanā lika īpašu uzsvaru uz ieguldījumiem un paātrinātiem ieguldījumiem. Plānā bija norādīts, ka ieguldījumi ar pārejas aizdevumu tiks pārcelti uz 2003. gadu. Turklāt ir norādīts, ka aktīvu pārstrukturēšana ir paredzama 2004. un 2005. gadā, kas acīmredzami bija pārāk vēlu ieguldījumu programmas īstenošanai. Tādēļ aizdevums tika piešķirts finanšu iztrūkuma segšanai. Patiešām, plāna ievaddaļā atkārtots, ka “pārstrukturēšanas programmas īstenošanai saskaņā ar pieņemto grafiku un uzņēmuma darbības turpināšanai būs vajadzīgs nepieciešamais pārejas aizdevums”. Noslēgumā pārejas aizdevums tika uzskatīts par nepieciešamu, lai ieguldījumus pēc īpaša grafika pārceltu uz agrāku laiku.

(95)

Fakts, ka HLW izvēlējās nomaksāt ražojošo aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līgumu, nevis īstajā laikā veikt ieguldījumus, rāda, ka no iepriekš paredzēto darbību viedokļa HLW rīcība apdraudēja tā iespējas atjaunot dzīvotspēju. Faktiski Polijas iestādes nav darījušas zināmu, kāda iemesla dēļ 2003. gada augustā, kad HLW pieteicās uz garantiju, stāvoklis lai būtu mainījies, ņemot vērā, ka tas notika tikai piecus mēnešus pēc plāna pēdējās atjaunināšanas 2003. gada martā. Tāda atbalsta izmantošana līdz ar to nebija vis plāna īstenošana, bet gan drīzāk traucēklis plāna pareizai īstenošanai, ņemot vērā to, ka ieguldījumi bija saistīti ar grafiku. Tātad no iepriekš paredzēto darbību viedokļa uzņēmums acīmredzami apdraudēja dzīvotspēju, lai arī vēlāk to atjaunoja.

(96)

Tiesa, finanšu resursi ir atvietojami, un tas, ka valsts atbalsts netika izmantots saskaņā ar plānu, varētu nozīmēt, ka pārstrukturēšanas plānu varēja finansēt no citiem līdzekļiem, kurus sākotnēji bija plānots izmantot citiem nolūkiem, kuriem atbalsts pašlaik tiek izmantots. Taču tāda argumentācija nav pieņemama attiecībā uz pārstrukturēšanas projektu, kur uzņēmuma finanšu līdzekļi ir jāizmanto uzņēmuma pārorientācijai un uzņēmuma grūtību dēļ nekādi lieki līdzekļi nevar būt pieejami projektiem, kas neietilpst plānā. Tādēļ valsts garantētā aizdevuma līdzekļu izmantošana samaksai par aizdevumu ražojošiem aktīviem ir cēloņfaktors pārstrukturēšanas darbību samazinājumam citur, it sevišķi – laicīgai minēto ieguldījumu īstenošanai.

(97)

Pie tam Komisija nesaskata jēgu Polijas iestāžu un saņēmēja argumentā par to, ka 2003. gadā uzņēmums bijis tādās finansiālās briesmās, ka nav spējis veikt nekādus ieguldījumus. Tas tādēļ, ka Komisija nespēj izprast, kāpēc lai tādā situācijā uzņēmums izvēlētos ilgtermiņa parādu atmaksu, nevis citus pasākumus, kas apzināti par nepieciešamiem dzīvotspējas atjaunošanai.

(98)

Visbeidzot, nav arī nozīmes tam, ka uzņēmums tagad piedāvā atgūt 2004. gada ieguldījumus, jo īstenošana bija saistīta ar konkrētu grafiku, kas tika uzskatīts par vienīgo veidu, kā atjaunot dzīvotspēju līdz 2006. gada beigām. Šis pārkāpums ir galīgs un nav maināms ar IDP grozījumu. Tas tā ir par spīti faktam, ka IDP 2005 paredzēti papildu ieguldījumi, jo tie nevar izlabot nepareizo izlietojumu.

(99)

Treškārt, pat ja HLW 2003. gada augustā būtu pieņēmis, ka ieguldījumi vairs nav nepieciešami dzīvotspējas atjaunošanai, tas nozīmētu, ka HLW ir uzrādījis pārlieku augstas pārstrukturēšanas izmaksas IDP 2003 un ka saņemtais atbalsts nav bijis nepieciešams pārstrukturēšanai. Tomēr Komisija neuzskata par ticamu, ka uzņēmums mainījis uzskatus tikai 5 mēnešus pēc IDP 2003 pabeigšanas (2003. gada martā), jo 2003. gada augustā tas pieteicās uz garantiju un norādīja, ka lielākā daļa vajadzīga aizdevuma atmaksai par ražojošiem aktīviem. Lai pamatotu tādu konstatējumu, uzņēmumam jebkurā gadījumā būtu bijis laikus jānorāda Komisijai uz šo faktu, taču tas to neizdarīja.

(100)

Tomēr, pat ja ieguldījumi nebūtu bijuši nepieciešami, līdzekļu pārvirzīšana ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā segšanai nebūtu šķitusi attaisnojama kā pārstrukturēšanas izmaksas. Faktiski ražošanas aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma finansēšana tika izkārtota un būtu bijusi atmaksājama pēc pārstrukturēšanas perioda beigām. Var būt, ka tā radīja finansiālu nastu, taču tā acīmredzot tika ņemta vērā IDP 2003 finanšu prognozēs. Tā kā aktīvus nevarēja pārdot, vienīgās atmaksas sekas tādējādi būtu atbrīvojums no finanšu izmaksām, kas HLW būtu devis papildu likviditāti. Tas nozīmē, ka HLW ieguva papildu naudu, ko var uzskatīt par atbalstu darbībai, kas būtu varējis pat izraisīt pasākumus, kas saistīti ar pārmērīgu tirgus izkropļošanu. Tādējādi Komisija uzskata, ka tādi pasākumi nebūtu atļauti, ja par tiem būtu paziņots Komisijai. Tāpat, ja ieguldījumi tiešām nebija nepieciešami, atbalsta faktiskais izmantojums arī būtu uzskatīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(101)

Visbeidzot, Komisija neapstrīd saņēmēja argumentu, ka garantija tika izmantota saskaņā ar valdības lēmumu un ka valdības kompetencē bija noteikt atbalsta mērķi. Tomēr Komisija norāda, ka tas neietekmē garantijas saderību, kas ir jānosaka saskaņā ar 8. protokolu un IDP 2003, kuros nav iekļauts atbalsts valdības apstiprinātajam mērķim piešķiršanas lēmumā.

(102)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisijai jāsecina, ka atbalsts izlietots ar 8. protokola 9. un 18. punktu nesaderīgā veidā. Tādēļ tad nav saderīgs ar kopējo tirgu.

c)   Nepareizi izmantotā atbalsta nesaderības ietekme uz visu pārstrukturēšanas plānu

(103)

Visbeidzot, jānosaka nepareizās izmantošanas nesaderības sekas.

(104)

Tālab Komisija gribētu pirmām kārtām norādīt, ka pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts nevis tas, ka kādas pārstrukturēšanas izmaksas būtu novecojušas, bet gan tas, ka valsts līdzekļu daļas ir nepareizi izmantotas. Varētu izrādīties, ka dažus ieguldījumus varēja atlikt – ideālā gadījumā pēc Komisijas apstiprinājuma iegūšanas. Tas nozīmētu, ka faktiskās pārstrukturēšanas izmaksas bija zemākas un attiecīgā atbalsta proporcija būtu jāatgūst; tādu pieeju Komisija izmantojusi iepriekšējās ar tērauda nozares pārstrukturēšanu saistītās lietās (24). Taču šajā lietā ne tikai dažas pārstrukturēšanas izmaksas ir kļuvušas liekas, bet arī, kā parādīts iepriekš, problēma ir tāda, ka vienas pārstrukturēšanas daļas visa finansēšana (t. i., EUR 31,2 miljoni) ir zaudējusi mērķi, ņemot vērā, ka no iepriekš pastāvējušo apstākļu viedokļa pārejas aizdevums gandrīz pilnīgi izmantots tādā veidā, kas neatbilst IDP un apdraudēja dzīvotspējas atjaunošanu, vai, no tā laika viedokļa, kad notika pārmaiņa, tas sagādāja uzņēmumam naudas pārpalikumu, kas jāatdod. Bez tam tāda nepareiza izlietošana nav izlabojama ar atpakaļejošu spēku ar vēlāku uzņēmuma ieguldījumu, jo līdzekļi tika doti, lai ļautu finansēt ieguldījumus un finansiālo pārstrukturēšanu konkrētā brīdī. Šis atbalsta motīvs bija novecojis jau 2005. gadā. Faktiski, ja pārstrukturēšana būtu plānota vēlākam laikam, nekāds atbalsts, it sevišķi valsts garantētais pārejas aizdevums, nebūtu bijis nepieciešams. Tādēļ nepareizā izlietošana attiecas uz visiem līdzekļiem, kas piešķirti atbilstīgi pārejas aizdevumam, kuri tika izmantoti ražojošo aktīvu pārdošanai un saņemšanai atpakaļ nomā.

(105)

Komisija arī apzinās, ka līdzekļu pārpalikums pārstrukturēšanas perioda beigās nav nekas neparasts un ka uzņēmums ir jāsoda par labāku rezultātu sasniegšanu nekā iepriekš paredzēts. Tomēr tam būtu jārada labāki darbības rezultāti, kas dotu uzņēmumam vēl kādas rezerves, piemēram, parāda atmaksas paātrināšanai. Tas nenozīmē, ka uzņēmums gandrīz visu atbalstu var pārvirzīt mērķiem, kas nav norādīti darbības plānā.

(106)

Otrkārt, jāatgādina, ka uzņēmums saņēma arī vairākus valsts atbalsta pasākumus, kā parāda norakstīšana un daļa no garantētā aizdevuma, ko izmantoja finanšu ieguldījumiem. Šie pasākumi tika īstenoti saskaņā ar plānu un palīdzēja panākt uzņēmuma dzīvotspēju.

(107)

Tomēr var pieņemt, ka visa pārstrukturēšana jāuzskata par neizdevušos, jo plāns tika īstenots tikai daļēji un no iepriekšējo apstākļu viedokļa tikai pilnīga pārstrukturēšanas plāna īstenošana nodrošinātu dzīvotspējas atjaunošanu. Tomēr šajā sakarā var būt nozīme tam, ka uzņēmums tiešām atjaunoja dzīvotspēju (25). Tā ir noticis vismaz tiktāl, cik uzņēmums nav saņēmis nekādu pārmērīgu atbalstu, kas nav bijis vajadzīgs dzīvotspējas atjaunošanai. Citiem vārdiem, ja šo priekšrocību atprasītu, tā atjaunotu agrāko stāvokli, t. i., izlabotu pārmērīga atbalsta saņemšanu. Šajā gadījumā atlikušie pasākumi, kas tika īstenoti saskaņā ar plānu, patiešām var būt veicinājuši dzīvotspējas atjaunošanu. Tādēļ tos var uzskatīt par saderīgiem ar noteikumu, ka pārmērīgais atbalsts tiek atprasīts.

(108)

Tādēļ, tā kā pārējie pasākumi tiešām nodrošināja dzīvotspējas atjaunošanu ar minimālo nepieciešamo atbalstu, Komisija var secināt, ka nepareizi izlietota ir tikai garantētā aizdevuma pārvirzītā daļa, nevis visa pārstrukturēšanas atbalsta summa, un ka pārējie IDP 2003 pasākumi paliek saderīgi.

d)   Garantētā aizdevuma nepareizi izlietotās daļas atbalsta elements

(109)

Visbeidzot, jānosaka valsts garantētā aizdevuma – EUR 31 245 684 – atbalsta elements. Principā garantijas atbalsta intensitāte var būt līdz 100 % (26).

(110)

Komisija tomēr atzīst, ka garantijai kā atbalsta formai šajā gadījumā bijusi ierobežota kropļojoša ietekme, jo aizdevumu, kuram HLW saņēma garantiju, pēc gada atmaksāja Arcelor. Tādēļ Komisija uzskata, ka nolūkā atgūt visu priekšrocību, ko uzņēmums saņēmis, ir nepieciešams atgūt tikai procentu subsīdiju, ko garantija sniegusi laika posmā, kad aizņemtā nauda bija uzņēmuma rīcībā. Turklāt Komisija norāda, ka uzņēmumam tomēr bija iespējas saņemt finanses un tas spēja gādāt par pietiekamu drošību. To apstiprina garantijas līgums, kurā prasīta drošība.

(111)

Saskaņā ar nemainīgu Komisijas praksi procentu subsīdija būtu līdzvērtīga starpībai starp procentiem, kuri būtu jāmaksā pēc tirgus noteikumiem, un uzņēmuma faktiski samaksātajiem procentiem. Tirgus procentus šajā gadījumā aprēķinātu pēc standarta likmes brīdī, kad nauda kļuva pieejama (2004. gada augustā) plus 400 bāzes punktu, ņemot vērā to, ka HLW 2004. gadā nebija dzīvotspējīga (skatīt iepriekš 45. punktu), bet bija grūtībās esošs uzņēmums (27). Iedibinātā Komisijas prakse neļauj piemērot mazāk nekā 400 bāzes punktu (28). Taču lielāks palielinājums nav nepieciešams, jo uzņēmums gādāja par drošību un tērauda rūpniecībai 2004. gadā bija labi rezultāti.

(112)

Tā kā aizdevums tika piešķirts PLN, nevis euro, Komisija piemēro eurozonas standarta likmi, t. i., 4,43 %. Šajā sakarā jāatceras, ka faktiski sasniegtais labums jāizvērtē, uzņēmuma sasniegtos apstākļus salīdzinot ar apstākļiem, kas būtu sasniegti ar tirgus nosacījumiem (bez valsts garantijas). Tā ir parasta tirgus prakse – noteikt kredīta procentus pēc standarta likmes (parasti attiecīgās starpbanku standarta likmes) pamatsummas valūtai, jo naudas vērtības svārstības ir saistītas ar tās valsts ekonomiku, kurā lieto attiecīgo valūtu. Tādēļ attiecībā uz euro izteiktu aizdevumu arī tirgus ekonomikas kreditora piemērotajai standarta likmei ir jābūt tādai pašai, kādu izmanto kredīta izteikšanai euro, pat ja aizdevums tika piešķirts Polijā.

(113)

Tādējādi jābūt 8,43 % gadā, t. i., tiem būtu bijis jāveido EUR 2 807 206. Tas ir jāsalīdzina ar uzņēmuma faktiskajiem izdevumiem. Tos veido procenti EUR 1 061 050 apmērā plus dažas piemaksas par garantiju (norādītas 42. punkta a) un b) apakšpunktā), kas saskaņā ar Komisijas praksi jāieskaita, aprēķinot priekšrocības summu garantijai (29).

(114)

Garantijas izmaksas jāsadala pa garantijas kopējo summu un saistībā ar nepareizi izmantoto atbalstu plus garantijas aptvertie procenti. Tas tādēļ, ka aizdevuma garantētās daļas ierobežotā izmantošana ieguldījumiem bija uzņēmējdarbības lēmums, kas vēl nebija pieņemts, kad garantēto aizdevumu kārtoja kā aizdevumu EUR 46 miljonu apmērā plus procenti uz pieciem gadiem. Citādi garantētais aizdevums būtu kārtots citā veidā. Tādēļ jāizdara proporcionāls dalījums, aprēķinot tās maksas proporciju, kas attiecas uz faktisko garantēto un nepareizi izmantoto summu. Turklāt to pašu iemeslu dēļ maksa ir jāaprēķina proporcionāli laikam, kas faktiski izmantots saistībā ar garantiju visā piecu gadu laikposmā, jo garantija teorētiski tika amortizēta minētajā laikposmā. Ja tas tiek izbeigts agrāk, tā ir uzņēmējdarbības lēmuma revidēšana, kas nav atkarīga no iepriekšējā izkārtojuma.

(115)

Tas nozīmē, ka Komisija pieņem Valsts kases nodevas un sagatavošanas maksas atskaitījumu, kā norādīts 42. punktā, taču uz proporcionāla aprēķina pamata, balstoties uz a) faktiski garantētās summas attiecību (32,3 (= 31,24 + 1,06 (pamatsumma plus faktiski samaksātie procenti)) pret garantijas kopējo summu (EUR 58 330 000)) un b) faktiskā izlietojuma attiecību pret paredzēto izlietojumu 5 gados (t. i., 388 dienas no iespējamām 1 826 dienām).

(116)

Taču attiecībā uz maksu par aizdevumu, kas minēta 42. punkta c) apakšpunktā, Komisija neuzskata, ka šīs izmaksas būtu atskaitāmas no priekšrocības, ņemot vērā to, ka katrs aizdevums ar tirgus noteikumiem saistīts ar līdzīgām izmaksām, kas būtu varējušas būt arī augstākas.

(117)

Tādējādi iegūstam šādu aprēķinu, ņemot vērā saliktos procentus par atbalstu no 2004. gada 24. augusta līdz atmaksai, ar piedziņas likmi 7,62 % gadā:

(EUR)

Kopējā finansētā summa

31 245 684,00

Attiecīgie procenti, kas prasīti no 24.8.2004. līdz 16.9.2005.

2 807 206

HLW faktiski samaksātie procenti par garantēto aizdevumu

1 061 050

Garantijas sagatavošanas maksa, proporcionāli visam garantijas un aizdevuma ilgumam

31 792

Valsts kases nodeva, proporcionāli visam garantijas un aizdevuma ilgumam

68 683

Kopējās faktiski samaksātās izmaksas par garantēto aizdevumu

1 161 525

Procentu starpība (= priekšrocība)

1 645 682

Plus saliktie procenti pēc piedziņas likmes no 24.8.2004. līdz 20.11.2007.

444 086

Samaksājams 20.11.2007.

2 089 768

e)   Secinājumi

(118)

Kopumā: Komisija secina, ka ražojošo aktīvu pārdošanas un saņemšanas atpakaļ nomā līguma nomaksa nebija paredzēta IDP 2003 un apdraudēja dzīvotspējas atjaunošanu, vismaz atbalsta pieprasīšanas laikā. Taču, lai gan uzņēmums tomēr atjaunoja dzīvotspēju, atbalsta nepareiza izlietošana nemaina atlikušā atbalsta saderību. Turklāt, tā kā garantija ir izbeigta un aizdevums jau ir atmaksāts, tagad no HLW ir jāatgūst tikai procentu subsīdija, kas saņemta laikposmā, kad nauda bija pieejama (t. i., no naudas pārveduma līdz atmaksai). Procentu subsīdija ir EUR 1 645 682.

3.   Plāna maiņa

(119)

Polija ir lūgusi Komisiju akceptēt atjauninātu IDP atbilstīgi 8. protokola 10. punktam.

(120)

Komisijai agrāk jau ir bijusi darīšana ar līdzīgām lietām, un tā ir paskaidrojusi, ka: “Komisijas piekrišanai IDP maiņai jābūt balstītai uz apsvērumu, ka nav maiņas un 8. protokola mērķu saderības problēmu. Tā tas ir tad, kad Protokolā norādītie galvenie skaitļi attiecībā uz valsts atbalstu, jauda un laika grafiks nemainās un valsts atbalstu proporcionalitāte, kas noteikta Protokolā, paliek nemainīga, neapšaubot dzīvotspēju.” (30)

(121)

Lēmumā par atklāšanu Komisija paskaidroja, ka šajā gadījumā pārmaiņas attiecās nevis uz valsts atbalsta kopsummas palielinājumu vai ražošanas jaudas palielinājumu (31) pārstrukturēšanas periodā, bet gan uz to, ka pārskatītais IDP galvenokārt nozīmēja ievērojamu uzņēmuma ieguldījumu stratēģijas maiņu, ka sniegtais valsts atbalsts šķiet nepareizi izmantots par darbības atbalstu un turpmāks valsts atbalsts nebija vajadzīgs ieguldījumu pabeigšanai (skatīt 54. un 56. punktu). Pēc būtības izmeklēšanā apstiprinājās, ka šīs bažas nav kliedētas, jo atbalsts patiešām tika nepareizi izlietots, kā secināts iepriekš, un nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(122)

IDP 2005 neizlabo šo nepilnību, t. i., valsts atbalsta pārpalikumu, un tādējādi nav apstiprināms tādā veidā. Konkrēti, ar to, ka AHW pa to laiku ir atdzīvinājis ieguldījumu programmu, nepietiek, lai nepilnību izlabotu. Kā iztirzāts iepriekš, tā būtu bijis arī tad, ja uzņēmums būtu veicis tikai pārstrukturēšanas plānā norādītos ieguldījumus. Ir skaidrs, ka jaunā ieguldījumu programma tiks īstenota daudz vēlākā posmā nekā sākotnēji paredzēts plānā. Skaidrs arī, ka sākotnējais atbalsts tika piešķirts, lai nodrošinātu pārstrukturēšanas programmas grafika ievērošanu. Tādējādi atbalsts attiecās uz nolūku motivēt HLW veikt šos ieguldījumus pēc grafika, laikus, 2003. un 2004. gadā. Faktiski, ja pārstrukturēšanas grafiks būtu jau iepriekš atlikts uz 2004. un 2005. gadu, nekāds pārejas aizdevums un līdz ar to nekāds atbalsts nebūtu bijis nepieciešams.

(123)

Neatkarīgi no nepareizās izlietošanas Komisija norāda, ka var akceptēt atlikušo jaunā plāna daļu, ja tiks atgūts nepareizi izmantotais atbalsts. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija minēja gatavību akceptēt jauno uzņēmējdarbības stratēģiju rūpnieciskā aspektā, pieņemot, ka jaunais ieguldījums nāks par labu uzņēmuma turpmākajam ekonomiskajam sniegumam un tam būs citāda pozitīvas ietekme attiecībā uz vides aizsardzību un izmaksu samazināšanu.

(124)

Katrā gadījumā Komisija piezīmē, ka grozītajam plānam nav vajadzīgs papildu atbalsts, bet tas ir pilnīgi finansējams par ieguldītāja līdzekļiem. Tādēļ Komisija nesaskata iemeslu iebilst pret atjaunināto programmu, pat ja tajā ir stratēģijas maiņa (32).

VII.   SECINĀJUMI

(125)

Īsumā, Komisija secina, ka atbilstīgi 8. protokola 9. un 18. punktam HLW garantiju EUR 31,2 miljonu aizdevumam ir nepareizi izlietojis un ir izlietojis to nesaderīgi. Ņemot vērā, ka valsts garantija ir izbeigta un aizdevums ir atmaksāts, proti, HLW ir saņēmis priekšrocību, kas vienāda ar procentu subsīdiju EUR 1 645 682, šī priekšrocība ir jāatmaksā. Ņemot vērā, ka 2007. gada 20. novembrīAHW labprātīgi atmaksāja bloķētajā kontā EUR 2 089 768, kas atbilst atgūstamajai summai plus saliktajiem procentiem, kas jāsaņem Polijas iestādēm šā lēmuma izdošanas dienā, turpmāka atgūšana nav nepieciešama.

(126)

Turklāt, ja šis atbalsts būs atmaksāts, Komisija atbilstīgi 8. protokola 10. punktam var apstiprināt IDP 2005 norādīto plāna maiņu, jo tā nav saistīta ar papildu atbalstu un spēcina uzņēmuma dzīvotspēju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalstu EUR 1 645 682 apmērā, ko Polija piešķīrusi HLW/AHW, pārkāpjot 8. protokola 18. punktu, HLW/AHW ir nepareizi izlietojis, un tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

Tā kā 1. pantā minētais nepareizi izlietotais atbalsts ir atmaksāts, Komisijai nav iebildumu pret to, ka AHW groza savu darbības plānu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijai.

Briselē, 2007. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV L 236, 23.9.2003., 948. lpp.

(2)  OV C 35, 17.2.2007., 41. lpp.

(3)  Pieņemot, ka EUR 1 = PLN 4.

(4)  Padomes 2003. gada 21. jūlija lēmums (OV L 199, 7.8.2003., 17. lpp.). Sal. ar Komisijas lēmumu lietā C-20/04 (OV L 366, 21.12.2006., 1. lpp.), 23. un nākamie punkti.

(5)  Sal. ar Komisijas Paziņojumu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu un slēgšanas atbalstu tērauda nozarei (OV C 70, 19.3.2002., 21. lpp.), kas aizliedz pārstrukturēšanas atbalstu tērauda nozarei.

(6)  Sal. ar 1. zemsvītras piezīmi.

(7)  Saskaņā ar jaunāko 2007. gada jūnija uzraudzības ziņojumu izmaksāti PLN 2,727 miljardi. No astoņiem saņēmējiem trīs uzņēmumos, proti, Technolgie Buczek (sal. ar Komisijas 2007. gada 23. oktobra lēmumu lietā C 23/06, nav vēl publicēts), Huta Andrzej un Huta Batory, pa to laiku ir sākta likvidācija, bet četri uzņēmumi, proti, Polskie Huty Stali S.A (tagad Mittal Steel Poland, skatīt Komisijas lēmumu lietā N 186/05, Change of IBP of MSP), Huta Bankowa, Huta Labędy un Huta Pokόj, ir atjaunojuši dzīvotspēju.

(8)  Sal. ar 2. zemsvītras piezīmi.

(9)  Skatīt Komisijas 2006. gada 2. jūnija lēmumu Mittal/Arcelor, lieta Nr. COMP/M.4137.

(10)  Sal. ar Polijas 2007. gada 4. jūnijā iesniegtajām ziņām, 19., 30., 55. punkts.

(11)  Daļa teksta ir paslēpta, lai neizpaustu konfidenciālu informāciju. Tā ir parādīta ar punktētu līniju kvadrātiekavās. Ieguldījumu programmas kopējā summa ir no PLN 150 miljoniem līdz PLN 220 miljoniem. Lai lēmumam būtu vieglāk sekot, turpmāk konfidenciālā finanšu informācija ir dota kā aptuvenie procenti no summas, kas ir starp PLN 150 un 220 miljoniem (uzskatot PLN 150–220 miljonus par 100 %).

(12)  IDP 2003, 66. lpp., 35. tabula.

(13)  Skatīt 2007. gada jūlija ESK ziņojumu par 2006. gadu.

(14)  Skaitļi atbilst IDP 2003 36. tabulai. Skaitļi atjaunināti saskaņā ar 2007. gada jūnija Polijas un neatkarīgajiem uzraudzības ziņojumiem, pieņemot, ka EUR 1 = PLN 3,95.

(15)  Ieguldījumi, kas jau īstenoti atbilstīgi 2003. g. IDP.

(16)  8. protokolā nav paredzēta tāda jaudas samazināšana.

(17)  2007. gada 4. jūnija vēstule, 20. punkts.

(18)  Polijas iestādes apstiprina, ka pārmaiņām vajadzīgie kapitālizdevumi, kas attiecas uz nepārtraukto liešanu un sortimenta paplašināšanu, ir augstāki, taču argumentē, ka to kompensējot divi faktori: pirmkārt, ieguldījumu pārvirzīšana uz aizvietotāju rūpnīcu dotu ievērojamu izmaksu ietaupījumu līdz EUR 85 miljoniem, otrkārt, vēlāk jābūt enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījumiem.

(19)  Skatīt 5.7.2005. lēmumu lietā C 20/04 Huta Czestochowa, OV L 366, 21.12.2006., 1. lpp.

(20)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(21)  2007. gada 4. jūnija vēstule, 24. punkts.

(22)  Nepareiza izlietošana tomēr neliek apšaubīt to, ka saņēmējs sākotnēji bijis tiesīgs saņemt atbalstu, bet tikai secināt, ka atbalsts ir izmantots pretrunā lēmumam to piešķirt.

(23)  Šis princips jau vairākkārt minēts. Tas ir noteikts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu 45. punktā un apstiprināts Komisijas lēmumā lietā C31/2001 Schmitz-Gotha (OV L 77, 24.3.2003., 41. lpp), kur Komisija noraidīja apakšlīguma slēgšanu, kas tika uzskatīta par lietderīgu, bet ne stingri nepieciešamu pārstrukturēšanā. Tas tika atbalstīts arī lietā T-17/03 Schmitz-Gotha [2006] ECR II–1139.

(24)  Komisijas 13.9.2006. lēmums lietā N 350a/2006 MSO (OV C 280, 18.11.2006., 4. lpp.), 48. punkts.

(25)  Skatīt Komisijas 2007. gada 23. oktobra lēmumu lietā C 23/06 Technologie Buczek (vēl nav publicēts), kur tas nebija noticis.

(26)  Komisijas Paziņojums par standarta un atlaižu likmju noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.). Skatīt arī Komisijas 12.9.2007. lēmumu uzsākt izmeklēšanu lietā NN 45/2007 (C 38/2007), Arbel Fauvet Rail (OV C 249, 24.10.2007., 17. lpp.), 15. punkts.

(27)  Komisija nosaka, ka uzņēmums ir grūtībās saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.). Bez tam uzņēmumu uzskata par grūtībās esošu tad, ja tas ir pārstrukturēšanas periodā un ievēro pārstrukturēšanas plānu, kā šajā gadījumā. Par 400 bāzes punktiem sal. ar Komisijas 2.3.2005. lēmumu lietā C 43/2001, Chemische Werke Piesteritz (OV L 296, 12.11.2005. 19. lpp.), 107.–108. punkts; un Komisijas 24.1.2007. lēmumu lietā C 38/2005, Biria (OV L 183, 13.7.2007., 27. lpp.), 83. un turpmākie punkti.

(28)  Komisijas Paziņojums par standarta un atlaižu likmju noteikšanas metodi (OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.).

(29)  Sal. ar Komisijas Paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.), 3.2. punkts.

(30)  Komisijas lēmums lietā N 186/05, Change of IBP of MSP, 41. punkts, un Komisijas Lēmums Nr. N 600/04 Change of IBP of VPFM.

(31)  Komisija norādīja, ka jaunais ieguldījums radīs jaudas samazinājumu no 930 kt uz 700 kt.

(32)  Pabeigtības labad Komisija gribētu arī norādīt, ka paliek pie uzskata, ka aizstāšana nebija iekļauta IDP 2003. IDP skaidri pateikts, ka HLW ir “jākoncentrējas uz izstrādājumu sortimenta pakāpenisku uzlabošanu, (…) attīstot ražošanu ar akcentu uz speciāliem un mašīnbūves tēraudiem”. IDP 2005 skaidri norāda, ka “nolūkā apmierināt tirgus pieprasījumu ir kļuvis nepieciešams pilnveidot stratēģiju un paplašināt tērauda rūpnīcas sortimentu ar jaunu izstrādājumu klāstu”. Tas nozīmē, ka AHW vēlējās apmierināt pieprasījumu pēc konstrukciju tērauda, ierīkojot jaunu rūpnīcu, kas spētu ražot konstrukciju tēraudu un šim nolūkam efektīvāk izmantotu esošo šķidro tēraudu. Taču ir acīm redzams, ka uzņēmumam nebija līdzekļu, ar kuriem šos ieguldījumus veikt pirms 2003. gada, bet to varēja īstenot tikai ar Arcelor palīdzību.


3.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 143/49


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 2. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2004/432/EK par trešo valstu iesniegto atliekvielu uzraudzības plānu apstiprināšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 2297)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/407/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (1), un jo īpaši tās 29. panta 1. un 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 96/23/EK nosaka pasākumus tās I pielikumā minēto vielu un atlieku grupu kontrolei. Saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK iekļaušanu un paturēšanu to trešo valstu sarakstos, no kurām dalībvalstīm ir atļauts importēt dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes pamatproduktus, uz ko attiecas šī direktīva, nosaka pēc attiecīgās trešās valsts iesniegtā plāna, kurā ir noteiktas garantijas, ko šī valsts piedāvā attiecībā uz minētajā direktīvā noteikto atlieku un vielu grupu uzraudzību.

(2)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmumā 2004/432/EK par trešo valstu iesniegto atliekvielu uzraudzības plānu apstiprināšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (2) ir iekļauts to trešo valstu saraksts, kuras ir iesniegušas atliekvielu uzraudzības plānu, kurā saskaņā ar minētās direktīvas prasībām ir noteiktas šo valstu piedāvātās garantijas.

(3)

Jaunkaledonija un Tanzānija ir iesniegušas Komisijai atliekvielu uzraudzības plānus attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas patlaban nav iekļauti Lēmuma 2004/432/EK pielikumā. Minēto plānu novērtējums un Komisijas saņemtā papildu informācija sniedz pietiekamas garantijas par šajās trešās valstīs veikto atliekvielu uzraudzību saistībā ar attiecīgajiem dzīvniekiem un produktiem. Tādēļ attiecīgie dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti jāiekļauj šā lēmuma pielikuma sarakstā attiecībā uz šīm trešām valstīm.

(4)

Kostarika, kura pašlaik nav minēta sarakstā Lēmuma 2004/432/EK pielikumā, ir iesniegusi Komisijai atliekvielu uzraudzības plānu, kas attiecas uz akvakultūras produktiem. Minētā plāna novērtējums un Komisijas saņemtā papildu informācija sniedz pietiekamas garantijas par šajā trešā valstī veikto atliekvielu uzraudzību saistībā ar akvakultūras produktiem. Tāpēc sarakstā minētā lēmuma pielikumā jāiekļauj akvakultūras produkti Kostarikai.

(5)

No Lēmuma 2004/432/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2008/105/EK, pielikuma Dienvidāfrika tika svītrota attiecībā uz dažiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (3). Tomēr pēc tam, kad Dienvidāfrika piedāvāja reālas garantijas, tā saglabāja ierakstus attiecībā uz savvaļas un saimniecībās audzētiem medījumdzīvniekiem, ieskaitot strausus. Kaut gan minētā trešā valsts pierādīja, ka atliekvielu uzraudzības plāns tiek īstenots attiecībā uz strausiem, tā atkārtoti nespēja sniegt pierādījumus par plāna īstenošanu attiecībā uz savvaļas un saimniecībās audzētiem medījumdzīvniekiem, izņemot strausus. Tādēļ šā lēmuma pielikuma sarakstā attiecībā uz Dienvidāfriku ir jāsvītro ieraksti par attiecīgajiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(6)

Pārtikas un Veterinārā biroja pārbaude Moldovas Republikā ir atklājusi nopietnus trūkumus atliekvielu uzraudzības plāna īstenošanā attiecībā uz medu. Tādēļ minētā lēmuma pielikuma sarakstā ir jāsvītro attiecīgais ieraksts attiecībā uz Moldovas Republiku. Attiecīgās trešās valsts iestādes ir par to atbilstīgi informētas.

(7)

Jānosaka pārejas periods tiem Dienvidāfrikas un Moldovas Republikas izcelsmes dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, kuri no šīm trešām valstīm uz Kopienu nosūtīti pirms šā Lēmuma piemērošanas dienas, lai ietvertu šo sūtījumu piegādes laiku Kopienā un izvairītos no jebkādiem tirdzniecības pārtraukumiem.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/432/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU

1. pants

Lēmuma 2004/432/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Ar šo lēmumu veiktos grozījumus Lēmuma 2004/432/EK pielikumā nepiemēro Dienvidāfrikas un Moldovas Republikas izcelsmes dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumiem, ja šo dzīvnieku un produktu ievedējs var pierādīt, ka tie attiecīgi no Dienvidāfrikas un Moldovas Republikas uz Kopienu nosūtīti pirms šā lēmuma piemērošanas dienas.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. jūnija.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 2. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2)  OV L 154, 30.4.2004., 44. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2008/222/EK (OV L 70, 14.3.2008., 17. lpp.).

(3)  OV L 38, 13.2.2008., 9. lpp.


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

ISO2 kods

Valsts

Liellopi

Aitas/kazas

Cūkas

Zirgi

Mājputni

Akvakultūra

Piens

Olas

Truši

Savvaļas medījumdzīvnieki

Saimniecībā audzēti medījumdzīvnieki

Medus

AD

Andora (1)

X

X

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

AE

Apvienotie Arābu Emirāti

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

AL

Albānija

 

X

 

 

 

X

 

X

 

 

 

 

AN

Nīderlandes Antiļu salas

 

 

 

 

 

 

X (2)

 

 

 

 

 

AR

Argentīna

X

X

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

AU

Austrālija

X

X

 

X

 

X

X

 

 

X

X

X

BA

Bosnija un Hercegovina

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

BD

Bangladeša

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

BR

Brazīlija

X

 

 

X

X

X

 

 

 

 

 

X

BW

Botsvāna

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

 

BY

Baltkrievija

 

 

 

X (3)

 

X

X

X

 

 

 

 

BZ

Beliza

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

CA

Kanāda

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

CH

Šveice

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

CL

Čīle

X

X (4)

X

 

X

X

X

 

 

X

 

X

CN

Ķīna

 

 

 

 

X

X

 

 

X

 

 

X

CO

Kolumbija

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

CR

Kostarika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

CU

Kuba

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

EC

Ekvadora

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

ET

Etiopija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

FK

Folklenda salas

X

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

FO

Fēru salas

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

GL

Grenlande

 

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

GM

Gambija

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

GT

Gvatemala

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

HK

Honkonga

 

 

 

 

X (5)

X (5)

 

 

 

 

 

 

HN

Hondurasa

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

HR

Horvātija

X

X

X

X (6)

X

X

X

X

X

X

X

X

ID

Indonēzija

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

IL

Izraēla

 

 

 

 

X

X

X

X

 

 

 

X

IN

Indija

 

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

X

IS

Īslande

X

X

X

X

 

X

X

 

 

 

X (2)

 

IR

Irānas Islāma Republika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

JM

Jamaika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

JP

Japāna

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

KG

Kirgizstāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

KR

Korejas Republika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

LK

Šrilanka

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

MA

Maroka

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

ME

Melnkalne (5)

X

X

X

X (3)

 

 

 

 

 

 

 

X

MG

Madagaskara

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

MK

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (6)

X

X

 

X (3)

 

 

X

 

 

 

 

 

MU

Maurīcija

 

 

 

 

X (2)

X

 

 

 

 

 

 

MX

Meksika

 

 

 

X

 

X

 

X

 

 

 

X

MY

Malaizija

 

 

 

 

X (7)

X

 

 

 

 

 

 

MZ

Mozambika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

NA

Namībija

X

X

 

 

 

 

 

 

 

X

X

 

NC

Jaunkaledonija

X

 

 

 

 

X

 

 

 

X

X

X

NI

Nikaragva

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

NZ

Jaunzēlande

X

X

 

X

 

X

X

 

 

X

X

X

PA

Panama

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

PE

Peru

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

 

PH

Filipīnas

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

PN

Pitkērna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

PY

Paragvaja

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

RS

Serbija (8)

X

X

X

X (3)

X

X

X

X

 

X

 

X

RU

Krievijas Federācija

X

X

X

X (3)

X

 

X

X

 

 

X (9)

X

SA

Saūda Arābija

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

SC

Seišelu salas

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

SG

Singapūra

X (2)

X (2)

X (2)

 

X (2)

X (2)

X (2)

 

 

 

 

 

SM

Sanmarīno (10)

X

 

X

 

 

 

 

 

 

 

 

X

SR

Surinama

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

SV

Salvadora

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

SZ

Svazilenda

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

TH

Taizeme

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

 

X

TN

Tunisija

 

 

 

 

X

X

 

 

 

X

 

 

TR

Turcija

 

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

X

TW

Taivāna

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

TZ

Tanzānijas Savienotā Republika

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

X

UA

Ukraina

 

 

 

 

 

 

X

X

 

 

 

X

UG

Uganda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

US

Amerikas Savienotās Valstis

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

UY

Urugvaja

X

X

 

X

 

X

X

 

X

X

X

X

VE

Venecuēla

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

VN

Vjetnama

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

YT

Majota

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

 

 

ZA

Dienvidāfrika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X (11)

X (11)

 

ZM

Zambija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

X

ZW

Zimbabve

 

 

 

 

 

X

 

 

 

 

X

 


(1)  Sākotnējo atliekvielu uzraudzības plānu apstiprinājusi EK un Andoras veterinārā apakšgrupa (saskaņā ar EK un Andoras Apvienotās komitejas 1999. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 2/1999 (OV L 31, 5.2.2000., 84. lpp.)).

(2)  Trešās valstis, kas pārtikas ražošanā izmanto tikai izejvielas no citām apstiprinātām trešām valstīm.

(3)  Kaušanai paredzētu dzīvu zirgu eksports (tikai pārtikas ražošanā izmantojamie dzīvnieki).

(4)  Tikai aitas.

(5)  Pagaidu situācija, līdz tiks iegūta sīkāka informācija par atliekvielām.

(6)  Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: pagaidu kods, kas neietekmē šīs valsts nosaukuma galīgo nomenklatūru, ko pašlaik apspriež Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(7)  Tikai Rietummalaizijā.

(8)  Izņemot Kosovu, kā definēts Apvienoto Nāciju Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

(9)  Tikai ziemeļbrieži no Murmanskas un Jamalo-Ņeņeckas reģioniem.

(10)  Uzraudzības plāns apstiprināts saskaņā ar EK un Sanmarīno Sadarbības komitejas 1994. gada 28. jūnija Lēmumu 1/94 (OV L 238, 13.9.1994., 25. lpp.).

(11)  Tikai strausi.”