PIELIKUMS

DIREKTĪVA 96/48/EK – EIROPAS ĀTRGAITAS DZELZCEĻU SISTĒMAS SAVSTARPĒJĀ IZMANTOJAMĪBA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

“Elektroapgādes” apakšsistēma

1.

IEVADS

1.1.	Tehniskā darbības joma

1.2.	Ģeogrāfiskā darbības joma

1.3.	Šīs SITS saturs

2.	APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA/DARBĪBAS JOMA

2.1.	Darbības joma

2.2.	Apakšsistēmas definīcija

2.2.1.

Elektroapgādes sistēma

2.2.2.

Gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa ģeometrija

2.2.3.

Gaisvadu kontaktlīnijas un pantogrāfa mijiedarbība

2.2.4.

Ātrgaitas līniju un citu līniju sasvstarpējās pārejas

2.3.	Saistība ar citām apakšsistēmām un apakšsistēmas ietvaros

2.3.1.

Ievads

2.3.2.

Saistība, kas attiecas uz elektrifikāciju

2.3.3.

Saistība, kas attiecas uz gaisvadu kontaktlīniju iekārtām un pantogrāfiem

2.3.4.

Saistība, kas attiecas uz gaisvadu kontaktlīnijas un pantogrāfa mijiedarbību

2.3.5.

Saistība, kas attiecas uz fāzu sadalietaisēm un sistēmas dalīšanu sekcijās

3.	PAMATPRASĪBAS

3.1.	Vispārīgs raksturojums

3.2.	Pamatprasības elektroapgādes apakšsistēmai

3.3.	Elektroapgādes apakšsistēmas īpašie aspekti

3.3.1.

Drošība

3.3.2.

Izturība un pieejamība

3.3.3.

Veselība

3.3.4.

Vides aizsardzība

3.3.5.

Tehniskā savietojamība

3.3.6.

Apkope

3.3.7.

Ekspluatācija

3.4.	Pamatprasību apkopojuma tabula

4.	APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.

Ievads

4.2.	Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.

Vispārīgi noteikumi

4.2.2.

Spriegums un frekvence

4.2.3.

Sistēmas darbības raksturlielumi un uzstādītā jauda

4.2.4.

Reģeneratīvā bremzēšana

4.2.5.

Harmoniku emisijas energoapgādes tīklā

4.2.6.

Ārējā elektromagnētiskā savietojamība

4.2.7.

Elektroapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos

4.2.8.

Vides aizsardzība

4.2.9.

Gaisvadu kontakttīkls

4.2.9.1.

Vispārīga uzbūve

4.2.9.2.

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija

4.2.10.

Gaisvadu kontakttīkla sistēmas atbilstība infrastruktūras gabarītam

4.2.11.

Kontaktvadu materiāls

4.2.12.

Kontaktvadu viļņa izplatīšanās ātrums

4.2.13.

Neizmanto

4.2.14.

Statiskais kontaktspēks

4.2.15.

Vidējais kontaktspēks

4.2.16.

Strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte

4.2.16.1.

Prasības

4.2.16.2.

Atbilstības novērtēšana

4.2.16.2.1.

Gaisvadu kontakttīkls kā savstarpējās izmantojamības komponents

4.2.16.2.2.

Pantogrāfs kā savstarpējās izmantojamības komponents

4.2.16.2.3.

Gaisvadu kontakttīkls kā savstarpējās izmantojamības komponents jaunizveidotā līnijā (integrācija apakšsistēmā)

4.2.16.2.4.

Pantogrāfa kā savstarpējās izmantojamības komponenta integrācija jaunā ritošajā sastāvā

4.2.16.2.5.

Statistiskie aprēķini un modelēšana

4.2.17.

Kontaktpunkta vertikālā kustība

4.2.18.

Pieļaujamā strāva maiņstrāvas un līdzstrāvas kontakttīklā, vilcieni kustībā

4.2.19.

Kontakttīkla projektēšanai izmantotais attālums starp pantogrāfiem

4.2.20.

Pieļaujamis strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcieniem stāvot

4.2.21.

Fāzu atdalīšanas sekcijas

4.2.22.

Sistēmu atdalīšanas sekcijas

4.2.22.1.

Vispārīgs raksturojums

4.2.22.2.

Ar paceltiem pantogrāfiem

4.2.22.3.

Ar nolaistiem pantogrāfiem

4.2.23.

Elektroaizsardzības koordinācija

4.2.24.

Līdzstrāvas izmantošanas ietekme uz maiņstrāvas sistēmām

4.2.25.

Harmonikas un dinamiskie efekti

4.3.	Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.3.1.

Ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēma

4.3.2.

Ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēma

4.3.3.

Ātrgaitas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēma

4.3.4.

Ātrgaitas satiksmes ekspluatācija un pārvaldība

4.3.5.

Drošība dzelzceļu tuneļos

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.4.1.

Elektroapgādes pārvaldība draudu gadījumā

4.4.2.

Darbu veikšana

4.4.3.

Elektroapgādes operatīvā vadība

4.5.	Elektroapgādes un gaisvadu kontakttīkla sistēmas uzturēšana

4.5.1.

Ražotāja atbildība

4.5.2.

Infrastruktūras pārvaldītāja atbildība

4.6.	Profesionālā kompetence

4.7.	Veselības un drošības noteikumi

4.7.1.

Apakšstaciju un posteņu aizsardzības noteikumi

4.7.2.

Gaisvadu kontakttīkla sistēmas aizsardzības noteikumi

4.7.3.

Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi

4.7.4.

Citas vispārīgas prasības

4.7.5.

Viegli pamanāms apģērbs

4.8.	Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

4.8.1.

Infrastruktūras reģistrs

4.8.2.

Ritošā sastāva reģistrs

5.	SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.	Definīcijas

5.2.	Inovatīvi risinājumi

5.3.	Savstarpējās izmantojamības komponentu saraksts

5.4.	Komponentu raksturlielumi un specifikācijas

5.4.1.

Gaisvadu kontakttīkls

5.4.1.1.

Vispārīga uzbūve

5.4.1.2.

Ģeometrija

5.4.1.3.

Pieļaujamā strāva

5.4.1.4.

Kontaktvadu materiāls

5.4.1.5.

Strāva vilcieniem stāvot

5.4.1.6.

Viļņa izplatīšanās ātrums

5.4.1.7.

Pantogrāfa novietojums

5.4.1.8.

Vidējais kontaktspēks

5.4.1.9.

Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte

5.4.1.10.

Kontaktpunkta vertikālā kustība

5.4.1.11.

Vieta pacēlumam

6.	ATBILSTĪBAS UN/VAI LIETOJUMA PIEMĒROTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

6.1.	Savstarpējās izmantojamības komponenti

6.1.1.

Novērtēšanas procedūras un moduļi

6.1.2.

Moduļu izmantošana

6.1.2.1.

Vispārīgas prasības

6.1.2.2.

Savstarpējās izmantojamības komponentu esošie risinājumi

6.1.2.3.

Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi

6.2.	Elektroapgādes apakšsistēma

6.2.1.

Novērtēšanas procedūras un moduļi

6.2.2.

Moduļu izmantošana

6.2.2.1.

Vispārīgas prasības

6.2.2.2.

Inovatīvi risinājumi

6.2.3.

Uzturēšanas novērtēšana

6.3.	Saskaņā ar SITS iepriekšējām publicētajām redakcijām izdoto sertifikātu derīgums

6.4.	Savstarpējās izmantojamības komponenti, kam nav EK deklarācijas

6.4.1.

Vispārīgas prasības

6.4.2.

Pārejas periods

6.4.3.

Apakšsistēmu sertificēšana, kurās pārejas perioda laikā izmantoti nesertificēti savstarpējās izmantojamības komponent

6.4.3.1.

Nosacījumi

6.4.3.2.

Paziņojums

6.4.3.3.

Dzīves cikla ievērošana

6.4.4.

Uzraudzības kārtība

7.	ELEKTROAPGĀDES SITS ĪSTENOŠANA

7.1.	Šīs SITS piemērošana jaunām ekspluatācijā nododamām ātrgaitas līnijām

7.2.	Šīs SITS piemērošana ekspluatācijā esošajām ātrgaitas līnijām

7.2.1.

Ievads

7.2.2.

Darbu klasifikācija

7.2.3.

Parametri un specifikācijas, kas attiecas uz visu apakšsistēmu kopumā

7.2.4.

Parametri, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla mehāniskajām daļām un barošanu

7.2.5.

Parametri, kas attiecas uz kontaktvadiem

7.2.6.

Parametri, kas attiecas uz citām direktīvām par ekspluatāciju un uzturēšanu

7.2.7.

Piemērošanas joma

7.3.	SITS pārskatīšana

7.4.	Īpašie gadījumi

7.4.1.

Austrijas tīkla īpatnības

7.4.2.

Beļģijas tīkla īpatnības

7.4.3.

Vācijas tīkla īpatnības

7.4.4.

Spānijas tīkla īpatnības

7.4.5.

Francijas tīkla īpatnības

7.4.6.

Lielbritānijas tīkla īpatnības

7.4.7.

Eirotuneļa īpatnības

7.4.8.

Itālijas tīkla īpatnības

7.4.9.

Īrijas un Ziemeļīrijas tīklu īpatnības

7.4.10.

Zviedrijas tīkla īpatnības

7.4.11.

Somijas tīkla īpatnības

7.4.12.

Polijas tīkla īpatnības

7.4.13.

Dānijas tīkla īpatnības, arī Ērezunda(Öresund) līnijā uz Zviedriju

7.4.14.

Norvēģijas tīkla īpatnības – zināšanai

7.4.15.

Šveices tīkla īpatnības – zināšanai

7.4.16.

Lietuvas tīkla īpatnības

7.4.17.

Nīderlandes tīkla īpatnības

7.4.18.

Slovākijas tīkla īpatnības

7.5.

Nolīgumi

7.5.1.

Pašreizējie nolīgumi

7.5.2.

Turpmāki nolīgumi

A PIELIKUMS:

ATBILSTĪBAS MODUĻI

A.1.	Moduļu saraksts

A.2.	Savstarpējās izmantojamības komponentu moduļi

A1 modulis: iekšējā projektēšanas kontrole ar ražojuma verificēšanu

B modulis: tipa pārbaude

C modulis: atbilstība tipam

H1 modulis: visaptveroša kvalitātes vadības sistēma

H2 modulis: Pilna kvalitātes pārvaldības sistēma ar projekta pārbaudi

A.3.	Apakšsistēmu moduļi

SG modulis: Vienības verificēšana

SH2 modulis: pilna kvalitātes pārvaldības sistēma ar projekta pārbaudi

A.4.	Uzturēšanas noteikumu novērtēšana: atbilstības novērtējuma procedūra

B PIELIKUMS:

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

C PIELIKUMS:

ELEKTROAPGĀDES APAKŠSISTĒMAS NOVĒRTĒJUMS

D PIELIKUMS:

INFRASTRUKTŪRAS REĢISTRS, INFORMĀCIJA PAR ELEKTROAPGĀDES APAKŠSISTĒMU

E PIELIKUMS:

RITOŠĀ SASTĀVA REĢISTRS, ELEKTROAPGĀDES APAKŠSISTĒMAI NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA

F PIELIKUMS:

ĪPAŠS GADĪJUMS – LIELBRITĀNIJA – PANTOGRĀFA APLIECE

G–K PIELIKUMUS NEIZMANTO

L PIELIKUMS:

ATVĒRTO PUNKTU SARAKSTS

1.   IEVADS

1.1.   Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas elektroapgādes apakšsistēmu. Elektroapgādes apakšsistēma ir viena no apakšsistēmām, kas minētas II pielikumā 1. punktā Direktīvā 96/48/EK, kura grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK.

Saskaņā ar minētās direktīvas I pielikumu ātrgaitas dzelzceļa līnijas ir:

—	īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas vilcieniem ar kustības ātrumu 250 km/h vai lielāku,

—	īpaši modernizētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas, kas aprīkotas vilcieniem ar ātrumu ap 200 km/h,

—	īpaši modernizētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas vai īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kurām ir īpatnības topogrāfisku vai vides, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu dēļ, un kurās ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā.

Šajā SITS šīs dzelzceļa līnijas klasificētas attiecīgi kā I, II un III kategorijas līnijas.

1.2.   Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta I pielikumā Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK.

Īpaši jānorāda Eiropas dzelzceļu tīkla līnijas, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, kas grozīts ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK, vai šā paša lēmuma turpmākos grozījumos, ko veic minētā lēmuma 21. pantā paredzētās pārskatīšanas rezultātā.

1.3.   Šīs SITS saturs

Saskaņā ar 5. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, šī SITS:

a)	norāda paredzēto darbības jomu (2. nodaļa);

b)	nosaka pamatprasības attiecībā uz elektroapgādes apakšsistēmu (3. nodaļa) un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

c)	nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas jāievēro apakšsistēmā un tās saskarnēs ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

d)	nosaka savstarpējās izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām jāattiecina Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai (5. nodaļa);

e)	katrā konkrētā gadījumā nosaka procedūras, kas jāizmanto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanai, vai EK procedūras apakšsistēmu pārbaudei (6. nodaļa);

f)	norāda šīs SITS ieviešanas stratēģiju (7. nodaļa);

g)	norāda attiecīgajam personālam vajadzīgo profesionālo kompetenci, veselības un drošības nosacījumus darbā, kas vajadzīgi apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. nodaļa).

Saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. punktu var paredzēt noteikumus īpašiem gadījumiem attiecībā uz katru SITS; tie norādīti 7. nodaļā.

Šīs SITS 4. nodaļā arī sniegti iepriekš 1.1. un 1.2. punkto minēto darbības jomu saistītie ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi.

2.   APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA/DARBĪBAS JOMA

2.1.   Darbības joma

Elektroapgādes SITS precizē nepieciešamās prasības Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai. Šī SITS aptver to elektroapgādes apakšsistēmas daļu, kas attiecas uz sliežu ceļa inženiertehniskajām būvēm un to apkopes apakšsistēmas daļu, kura attiecas uz elektroapgādes apakšsistēmas inženiertehniskajām būvēm pie sliežu ceļiem. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas elektroapgādes apakšsistēmā ietvertas visas stacionārās iekārtas, kuras nepieciešamas, lai atbilstoši pamatprasībām nodrošinātu elektroenerģijas padevi vilcieniem no vienfāzes vai trīsfāžu augstsprieguma strāvas tīkliem.

Elektroapgādes apakšsistēmā ietverta arī pantogrāfa un gaisvadu kontaktlīnijas mijiedarbībības definīcija un tās kvalitātes kritēriji.

Elektroapgādes apakšsistēmu veido:

—	vilces apakšstacijas: primārajā pusē pieslēgtas augstsprieguma tīklam, transformējot un/vai pārveidojot augstspriegumu par vilcieniem piemērotu barošanas strāvu. Sekundārajā pusē vilces apakšstacijas pieslēgtas dzelzceļa gaisvadu kontakttīkla sistēmai;

—	sekciju dalījuma punktiem: elektroiekārta atrodas starpposmā starp apakšstacijām, lai piegādātu elektroenerģiju, un paralēlām gaisvadu kontaktlīnijām, lai nodrošinātu aizsardzību, izolāciju un palīgpiegādes;

—

gaisvadu kontaktlīniju sistēma: sistēma, kas padod elektroenerģiju vilcieniem kustībai pa sliežu ceļu, un ar pantogrāfa palīdzību to novada vilcieniem. Gaisvadu kontaktlīnijas sistēma ir aprīkota arī ar atdalītājiem, kas ieslēdzami rokas režīmā vai ar tālvadību, un nepieciešami, lai izolētu gaisvadu kontaktlīnijas sistēmas sekcijas vai grupas atbilstoši ekspluatācijas vajadzībām. Barošanas līnijas ir gaisvadu kontaktlīniju sistēmas daļa;

—	atgriezes ķēde: visi vadītāji, kas veido paredzēto ceļu vilcēja atgriezes strāvai un strāvai bojājuma gadījumos. Tāpēc attiecībā uz šo aspektu atgriezes ķēde ir elektroapgādes apakšsistēmas daļa un tai ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu.

Ar pantogrāfiem noņem elektroenerģiju no gaisvadu kontakttīkla sistēmas un novada uz vilcienu, kurā tie uzstādīti. Pantogrāfs ir integrēts un tiek ekspluatēts vilcienā, un uz to attiecas ātrgaitas ritošā sastāva SITS darbības joma. Šī SITS precizē mijiedarbību starp pantogrāfu un gaisvadu kontaktlīniju.

2.2.   Apakšsistēmas definīcija

2.2.1.   Elektroapgādes sistēma

Kā ikviena elektroiekārta, arī vilciens ir projektēts tā, lai pareizi darbotos, ja tā termināļiem, t.i., pantogrāfam (pantogrāfiem) un riteņiem, pieslēgta strāva ar nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Jādefinē šo parametru mainība un ierobežojumi, lai nodrošinātu vilciena projektētos ekspluatācijas rādītājus.

Ātrgaitas vilcieniem nepieciešams pietiekami augsta vilces enerģija. Lai iespējami samazinātu vilcienu vilces stāvas aktīvās jaudas zudumus, nepieciešams atbilstoši augsts barošanas spriegums un (attiecīgi) zemāka stipruma strāva. Elektroapgādes sistēmu projektē tā, lai katrs vilciens tiktu apgādāts ar nepieciešamo vilces enerģiju. Tāpēc katra vilciena svarīgi raksturlielumi ir enerģijas patēriņš un kustības grafiks.

Modernie vilcieni parasti aprīkoti ar reģeneratīvo bremzēšanu, lai bremzējot elektroenerģiju novadītu atpakaļ elektroapgādes sistēmā, tādējādi samazinot elektroenerģijas kopējo patēriņu. Tāpēc elektroapgādes sistēma jāizveido tā, lai tajā varētu novadīt atpakaļ reģeneratīvās bremzēšanas enerģiju.

Ikvienā elektrosistēmā rodas īssavienojumi un citi bojājumi. Elektroapgādes sistēmām jābūt izveidotām tā, lai to apakšsistēmu kontroles un vadības ierīces nekavējoties konstatētu bojājumus, uzsāktu īssavienojuma novēršanas pasākumus un izolētu ķēdes bojātās daļas. Pēc šādiem gadījumiem elektroapgādes sistēmai jāspēj atjaunot elektroenerģijas padeve visās iekārtās, lai iespējami drīz atsāktu to ekspluatāciju.

2.2.2.   Gaisvadu kontakttīkla un pantogrāfa ģeometrija

Būtisks savstarpējās izmantojamības aspekts ir savietojama gaisvadu kontaktlīnijas un strāvas noņēmēja pantogrāfa ģeometrija. Attiecībā uz ģeometrisko mijiedarbību jānosaka kontaktvada piekares augstums virs sliedēm, sānu novirze bezvēja laikā un vēja spiediena ietekmē, kā arī kontaktspēks. Būtiska ir arī strāvas noņēmēja pantogrāfa galvas ģeometrija, jo tā nodrošina pareiza mijiedarbība ar gaisvadu kontaktlīniju, ņemot vērā vilciena sānsvārstības.

2.2.3.   Gaisvadu kontaktlīnijas un pantogrāfa mijiedarbība

Tā kā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā paredzētais kustības ātrums ir liels, ļoti svarīgs jautājums ir gaisvadu kontaktlīnijas un strāvas noņēmēja pantogrāfa mijiedarbība, kas nodrošina vilces strāvas drošu pārvadi, neradot dzelzceļa iekārtu bojājumus un kaitējumu videi. Šo mijiedarbību galvenokārt nosaka šādi faktori:

—	statiskie un aerodinamiskie spēki, kas atkarīgi no strāvas noņēmēja pantogrāfa kontaktplāksnes materiāla īpašībām un tā konstrukcijas, vilciena formas, kuram uzstādīts pantogrāfs (vai pantogrāfi), un pantogrāfa novietojuma,

—	kontaktplākšņu un kontaktvadu materiālu savietojamība,

—	gaisvadu kontaktvadu un pantogrāfa (vai pantogrāfu) dinamiskie raksturlielumi,

—	pantogrāfa (vai pantogrāfu) un gaisvadu kontaktlīnijas aizsardzība kontaktplāksnes bojājuma gadījumā,

—	ekspluatācijā esošo pantogrāfu skaits un attālums starp tiem, jo katrs pantogrāfs var ietekmēt citu pantogrāfu darbību vienā un tajā pašā gaisvadu kontakttīkla sekcijā.

2.2.4.   Ātrgaitas līniju un citu līniju sasvstarpējās pārejas

Visā līnijas maršruta garumā ir atšķirīgas prasības. Pāreja no posmiem ar atšķirīgām prasībām ir saistīta ar saistīta ar elektroapgādi un gaisvadu kontakttīklu, un tāpēc šis aspekts jāiekļauj elektroapgādes SITS.

2.3.   Saistība ar citām apakšsistēmām un apakšsistēmas ietvaros

2.3.1.   Ievads

Elektroapgādes apakšsistēma ir saistīta ar citām Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas apakšsistēmām, lai nodrošinātu tās paredzēto darbības efektivitāti. Šo saistību panāk, definējot saskarnes un nosakot darbības raksturlielumu kritērijus.

2.3.2.   Saistība, kas attiecas uz elektrifikāciju

—	Elektriskās strāvas spriegumam, frekvencei un to pieļaujamajāms svārstībām ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Līnijās uzstādītā jauda un jaudas koeficients nosaka ātrgaitas dzelzceļu sistēmas darbības efektivitāti, un tai ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Reģeneratīvā bremzēšana samazina elektroenerģijas patēriņu, un tai ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Vilces stacionārajām un borta elektroiekārtām jābūt īsslēgumu aizsardzībai. Jābūt saskaņotai pārslēdzēju iekārtu darbībai apakšstacijās un uz vilciena borta. Elektriskajai aizsardzībai ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Elektriskajiem traucējumiem un to emisiju harmonikām ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu, un ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu.

2.3.3.   Saistība, kas attiecas uz gaisvadu kontaktlīniju iekārtām un pantogrāfiem

—	Ātrgaitas līnijās īpaša uzmanība jāpievērš kontaktvadu piekares augstumam, lai samazinātu to nodilumu. Kontaktvada augstumam ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu un ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Vilciena un strāvas noņēmēja pantogrāfa sānsvārstībām ir saskarne ar infrastruktūras apakšsistēmu.

2.3.4.   Saistība, kas attiecas uz gaisvadu kontaktlīnijas un pantogrāfa mijiedarbību

Strāvas noņemšanas kvalitāte ir atkarīga no ekspluatācijā esošo pantogrāfu skaita, to savstarpējā attāluma un citiem ar vilces iekārtu saistītiem aspektiem. Pantogrāfu izvietojumam ir saskarne ar elektroapgādes apakšsistēmu.

2.3.5.   Saistība, kas attiecas uz fāzu sadalietaisēm un sistēmas dalīšanu sekcijās

—	Lai šķērsotu elektrifikācijas sistēmas un fāzu atdalīšanas sekciju pārejas, neveidojot pārvienojumu, jāparedz vilcienam vajadzīgais strāvas noņēmēju pantogrāfu skaits un novietojums. pantogrāfu novietojumam ir saskarne ar ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēmu.

—	Lai šķērsotu elektrifikācijas sistēmas un fāzu atdalīšanas sekciju pārejas, neveidojot pārvienojumu, jāpārslēdz vilciena noņemtā strāva. Tam ir saskarne ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu.

—	Šķērsojot sistēmas sekcionēšanas posmus, var būt jānolaiž strāvas noņēmēja pantogrāfs (pantogrāfi). Tam ir saskarne ar signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu.

3.   PAMATPRASĪBAS

3.1.   Vispārīgs raksturojums

Šīs SITS darbības jomā ir atbilstība specifikācijām, kas aprakstītas:

—	4. nodaļā par apakšsistēmu

—	5. nodaļā par savstarpējās izmantojamības komponentiem,

ko apliecina ar pozitīvu novērtējuma rezultātu, novērtējot

—	savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un/vai lietojuma piemērotību,

—	kā arī visas apakšsistēmas verifikāciju,

kas saskaņā ar aprakstu 6. nodaļā nodrošina šīs SITS 3.2. un 3.3. iedaļā minēto pamatprasību ievērošanu.

Tomēr gadījumos, kad daļa pamatprasību noteikta ar valstu tiesību aktiem, jo

—	ir jautājumi, uz SITS nedod konkrētas atbildes vai nedod to pilnīgu regulējumu – atvērtie vai rezervētie punkti,

—	pastāv izņēmums, kas noteikts 7. pantā Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK,

—	ir īpašie gadījumi, kas aprakstīti šīs SITS 7.4. iedaļā,

attiecīga atbilstības novērtēšana jāveic saskaņā ar procedūrām, par ko ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Saskaņā ar 4. panta 1. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgā veidā noteiktas minētās direktīvas III pielikumā.

3.2.   Pamatprasības elektroapgādes apakšsistēmai

Pamatprasības attiecas uz:

—

drošību,

—	izturību un pieejamību,

—

veselība,

—	vides aizsardzību,

—	tehnisko savietojamību.

3.3.   Elektroapgādes apakšsistēmas īpašie aspekti

3.3.1.   Drošība

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz drošību ir šādas:

1.1.1.

No drošības viedokļa būtisko komponentu, un jo īpaši vilciena kustībā iesaistīto komponentu, konstrukcijai, uzbūvei, tehniskajai apkopei un pārraudzībai jābūt tādai, lai garantētu drošību līmenī, kas atbilst dzelzceļu tīklam izvirzītajiem mērķiem, tostarp īpašus degradētus stāvokļus.

1.1.2.

Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā.

1.1.3.

Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.

1.1.4.

Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.

1.1.5.

Visām ierīcēm, kas paredzētas, ka ar tām rīkosies lietotāji, jābūt konstruētām tā, lai neapdraudētu lietotāju drošību, ja pastāv iespēja, ka tās neizmantos atbilstoši lietošanas pamācībām.

Uz elektroapgādes apakšsistēmu neattiecas 1.1.2. un 1.1.5. punktā minētie aspekti.

Lai izpildītu 1.1.1., 1.1.3. un 1.1.4. punktā minētās pamatprasības, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.4., 4.2.7., 4.2.9.–4.2.16., 4.2.18.–4.2.25., 4.4.1., 4.4.2., 4.5. un 4.7.1.–4.7.3. punktā noteiktajām prasībām, bet tās savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas 5.4.1.1.–5.4.1.5., 5.4.1.7.–5.4.1.9. un 5.4.1.11. punktā.

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, elektroapgādes apakšsistēmai īpaši svarīga ir šāda pamatprasība par drošību:

2.2.1.

Elektroapgādes sistēmu ekspluatācija nedrīkst mazināt ātrgaitas vilcienu vai cilvēku (lietotāju, darbinieku, cilvēku, kas dzīvo netālu no sliežu ceļiem, un trešo personu) drošību.

Lai izpildītu 2.2.1. punktā noteikto pamatprasību, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.4.–4.2.7., 4.2.18., 4.2.20.–4.2.25., 4.4.1., 4.4.2., 4.5. un 4.7.1.–4.7.4. punktā noteiktajām prasībām, bet tās savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas 5.4.1.2., 5.4.1.3., 5.4.1.5., 5.4.1.8.–5.4.1.11. punktā.

3.3.2.   Izturība un pieejamība

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasība attiecībā uz izturību un pieejamību ir šāda.

1.2.	Vilcienu kustībā iesaistītu stacionāru vai pārvietojamu daļu pārraudzība un tehniskā apkope jāorganizē, jāveic un jāizskaitļo tā, lai paredzētajos apstākļos saglabātu to darbību.

Lai izpildītu 1.2. punktā noteikto pamatprasību, energoapgādes apakšsistēmu uztur tā, lai tiktu ievērotas 4.2.7., 4.2.18., 4.4.2. un 4.5. punktā noteiktās prasības.

3.3.3.   Veselība

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz veselību ir šādas.

1.3.1.

Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas tipu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļu infrastruktūrās.

1.3.2.

Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

Lai izpildītu 1.3.1. un 1.3.2. punktā noteiktās pamatprasības, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.11., 4.5., 4.7.1.–4.7.4. punktā noteiktajām prasībām, bet izmantotajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst 5.4.1.4. punktā noteiktajām prasībām.

3.3.4.   Vides aizsardzība

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz vides aizsardzību ir šādas.

1.4.1.

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas netiešā ietekme attiecībā uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā sistēmas projektēšanas posmā saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.

1.4.2.

Vilcienos un infrastruktūrās izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.3.

Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.

Lai izpildītu 1.4.1., 1.4.2. un 1.4.3. punktā noteiktās pamatprasības, elektroapgādes apakšsistēmu projektē un konstruē tā, lai tiktu izpildītas 4.2.4.–4.2.6., 4.2.8., 4.2.11., 4.2.16., 4.2.17., 4.2.21., 4.2.22., 4.2.24., 4.2.25. un 4.7.1.–4.7.3. punktā noteiktās prasības un savstarpējās izmantojamības komponenti atbilstu 5.4.1.2., 5.4.16., 5.4.1.7., un 5.4.1.9.–5.4.1.11. punktā noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, elektroapgādes apakšsistēmai īpaši svarīga ir šāda vides aizsardzības pamatprasība:

2.2.2.

Elektroapgādes sistēmu darbība nedrīkst būt traucējums videi, pārsniedzot noteikto robežu.

Lai izpildītu 2.2.2. punktā noteikto pamatprasību, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.6., 4.2.8., 4.2.12., 4.2.16. un 4.7.1.–4.7.3. punktā noteiktajām prasībām, bet savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst 5.4.1.2., 5.4.1.6., 5.4.1.9.–5.4.1.11. noteiktajām prasībām.

3.3.5.   Tehniskā savietojamība

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz tehnisko savietojamību ir šādas.

1.5.

Infrastruktūru un stacionāro iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem jābūt savstarpēji savietojamiem un savietojamiem ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu raksturlielumiem. Ja atsevišķos tīkla sektoros ir grūti stingri ievērot šo raksturlielumu savietojamību, var realizēt pagaidu risinājumus, kas nodrošina turpmāku savietojamību.

Lai izpildītu 1.5. pantā noteikto pamatprasību, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.1.–4.2.4., 4.2.6., 4.2.9.–4.2.25., 4.4.2., 4.5. un 4.7.1.–4.7.3. punktā noteiktajā prasībām, un savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst 5.4.1.1. 5.4.1.11. punktā noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, elektroapgādes apakšsistēmai īpaši svarīga ir šāda tehniskās savietojamības pamatprasība:

2.2.3.

Visā Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantotajām elektroapgādes sistēmām: — jāļauj vilcieniem sasniegt noteikto pārvadājumu efektivitāti, — jābūt savietojamām ar vilcieniem pierīkotajiem strāvas noņēmējiem.

Lai izpildītu 2.2.3. pantā noteikto pamatprasību, elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.1.–4.2.4., 4.2.9., 4.2.11.–4.2.22. un 4.5. punktā noteiktajām prasībām, un savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst 5.4.1.1.–5.4.1.11. pantā noteiktajām prasībām.

3.3.6.   Apkope

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz apkopi ir šādas.

2.5.1.

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst apdraudēt cilvēku veselību.

2.5.2.

Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst pārsniegt pieļaujamo traucējumu līmeni attiecībā uz apkārtējo vidi.

2.5.3.

Apkopes iekārtām ātrgaitas vilcienos jābūt tādām, lai drošības, veselības aizsardzības un ērtību nodrošināšanas darbības varētu veikt visos vilcienos, kuriem tās paredzētas.

Uz elektroapgādes apakšsistēmu neattiecas 2.5.3. pantā minētie aspekti.

Elektroapgādes apakšsistēmā apkopi veic nevis tehniskās apkopes centros, bet uz līnijas. Apkopi veic apkopes vienības, uz kurām attiecas 2.5.1. un 2.5.2. pantā minētās prasības. Lai izpildītu 2.5.1. un 2.5.2. pantā noteiktās pamatprasības, un savstarpējās izmantojamības komponentiem jāatbilst 4.2.8., 4.5. un 4.7.4. pantā noteiktajām prasībām.

3.3.7.   Ekspluatācija

Saskaņā ar III pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pamatprasības attiecībā uz ekspluatāciju ir šādas.

2.7.1.

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vadītāju un vilciena personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu vilcienu drošu starptautisku ekspluatāciju. Ekspluatācijas un apkopes intervāliem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un tehniskās apkopes centros izveidotajai attiecīgo operatoru kvalitātes nodrošināšanas sistēmai jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.

2.7.2.

Ekspluatācijas un apkopes posmiem, apkopes personāla apmācībai un kvalifikācijai un attiecīgo operatoru izveidotajai kvalitātes nodrošināšanas sistēmai tehniskās apkopes centros jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas izturības un pieejamības līmeni.

2.7.3.

Tīklu ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai un vilcienu vadītāju, vilcienu personāla un par satiksmi atbildīgo vadītāju kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas saimniecisko efektivitāti.

Elektroapgādes apakšsistēmā apkopi veic nevis tehniskās apkopes centros, bet uz līnijas. Apkopi veic apkopes vienības. Lai izpildītu 2.7.1.–2.7.3. punktā noteiktās pamatprasības, elektroapgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponentu konstrukcijai un izpildījumam jāatbilst 4.2.4., 4.2.21.–4.2.23., 4.4.1., 4.4.2., 4.5., 4.6. un 4.7.1.–4.7.4. punktā noteiktajām prasībām.

3.4.   Pamatprasību apkopojuma tabula

3.4. tabulā apkopotas pamatprasības, par katru norādot punktus, kuros tās noteiktas; ja ailē iezīmēts “X”, tad pamatprasība noteikta kreisajā pusē norādītajā pantā.

3.4. tabula

Punkts	Nosaukums	Drošība				Izturība un pieejamība	Veselība		Vides aizsardzība				Tehniskā savietojamība		Ekspluatācija			Apkope
		1.1.1.	1.1.3.	1.1.4.	2.2.1.	1.2.	1.3.1.	1.3.2.	1.4.1.	1.4.2.	1.4.3.	2.2.2.	1.5.	2.2.3.	2.7.1.	2.7.2.	2.7.3.	2.5.1.	2.5.2.
4.2.1.	Vispārīgi noteikumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.2.	Spriegums un frekvence	—	—	—	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.3.	Sistēmas darbības raksturlielumi un uzstādītā jauda	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.4.	Reģeneratīvā bremzēšana	—	X	—	X	—	—	—	X	—	—	—	X	X	X	—	—	—	—
4.2.5.	Harmoniku emisijas energoapgādes tīklā	—	—	—	X	—	—	—	—	—	X	—	—	—	—	—	—	—	—
4.2.6.	Ārējā elektromagnētiskā savietojamība	—	—	—	X	—	—	—	X	—	X	X	X	—	—	—	—	—	—
4.2.7.	Elektroapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos	X	X	—	X	X	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	—	—
4.2.8.	Vides aizsardzība	—	—	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	X
4.2.9.1.	Vispārējā uzbūve	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.9.2.	Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija	X	X	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.10.	Gaisvadu kontakttīkla atbilstība infrastruktūras gabarītam	X	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	—	—	—	—	—	—
4.2.11.	Kontaktvadu materiāls	X	X	X	—	—	—	X	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.12.	Kontaktvadu viļņa izplatīšanās ātrums	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—
4.2.14.	Statiskais kontaktspēks	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.15.	Vidējais kontaktspēks	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.16.	Strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte	X	X	—	X	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—
4.2.17.	Kontaktpunkta vertikālā kustība	—	—	—	X	—	—	—	—	—	X	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.18.	Pieļaujamā strāva kontakttīklā vilcienu kustības laikā	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.19.	Kontakttīkla projektēšanai izmantotais attālums starp pantogrāfiem	—	X	—	—	—	—	—	—	—	X	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.20.	Strāva stāvēšanas laikā (līdzstrāvas sistēmas)	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
4.2.21.	Fāzu atdalīšanas sekcijas	X	—	X	X	—	—	—	—	—	X	—	X	X	X	—	X	—	—
4.2.22.	Sistēmu atdalīšanas sekcijas	X	—	X	X	—	—	—	—	—	X	—	X	X	X	—	X	—	—
4.2.23.	Elektroaizsardzības koordinācija	X	X	—	X	—	—	—	—	—	—	—	X	—	X	—	X	—	—
4.2.24.	Līdzstrāvas ietekme uz maiņstrāvas sistēmām	—	X	X	X	—	—	—	—	—	X	—	X	—	—	—	—	—	—
4.2.25.	Harmonikas un dinamiskie efekti	X	X	—	X	—	—	—	—	—	X	—	X	—	—	—	—	—	—
4.4.1.	Elektroapgādes pārvaldība draudu gadījumā	X	X	—	X	—	—	—	—	—	—	—		—	X	—	X	—	—
4.4.2.	Darbu veikšana	X	—	—	X	X	—	—	—	—	—	—	X	—	X	X	X	—	—
4.5.	Elektroapgādes un gaisvadu kontakttīkla sistēmas uzturēšana	X	X	X	X	X	X	X	—	X	—	—	X	X	X	X	X	X	X
4.6.	Profesionālā kompetence	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	X	—	—
4.7.1.	Apakšstaciju un posteņu aizsardzības noteikumi	X	X	X	X	—	X	X	—	—	X	X	X	—	X	—	—	—	—
4.7.2.	Gaisvadu kontaktlīnijas sistēmas aizsardzības noteikumi	X	X	X	X	—	X	X	—	—	X	X	X	—	X	—	—	—	—
4.7.3.	Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi	X	X	X	X	—	X	X	—	—	X	X	X	X	X	—	—	—	—
4.7.4.	Citas vispārīgas prasības	—	—	—	X	—	X	X	—	—	—	—	—	—	X	X	X	X	X
5.4.1.1.	Vispārējā uzbūve	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.2.	Ģeometrija	X	X	—	X	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.3.	Strāvas stiprums	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.4.	Kontaktvadu materiāls	X	X	X	—	—	—	X	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.5.	Strāva stāvēšanas laikā (līdzstrāvas sistēmām)	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.6.	Viļņa izplatīšanās ātrums	—	—	—	—	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.7.	Paredzētais pantogrāfu savstarpējais attālums	—	X	—	—	—	—	—	—	—	X	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.8.	Vidējais kontaktspēks	X	X	X	X	—	—	—	—	—	—	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.9.	Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte	X	X	—	X	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.10.	Kontaktpunkta vertikālā kustība	—	—	—	X	—	—	—	—	—	X	—	X	X	—	—	—	—	—
5.4.1.11.	Telpa pacēlumam	X	X	—	X	—	—	—	—	—	X	X	X	X	—	—	—	—	—

4.   APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS

4.1.   Ievads

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, uz ko attiecas Direktīva 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, un kuras daļa ir elektroapgādes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība jāverificē. Savietojamība jo īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm ar sistēmu, kurā tās integrētas, kā arī ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumiem.

Apakšsistēmas un tās saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kas raksturotas 4.2. un 4.3. iedaļā, neparedz obligāti izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumos, kad tas īpaši nepieciešams Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai. Tomēr inovatīvu risinājumu dēļ attiecībā uz savstarpēju izmantojamību var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai varētu veikt tehniskas inovācijas, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot 6.1.2.3. un 6.2.2.2. punktā minēto procesu.

Ņemot vērā visas pamatprasības, kas uz to attiecas, elektroapgādes apakšsistēmu raksturo 4.2.–4.8. iedaļā noteiktās specifikācijas.

Attiecībā uz īpašiem gadījumiem sk. 7.4. iedaļu; ja ir dota norāde uz EN standartiem, tad nav spēkā atkāpes, kas Eiropas standartos minētas kā “valstu atkāpes” vai “valstu īpaši apstākļi”. Attiecībā uz tabulām, kurās iekļauti EN standartu punktu noteikumi, tabulu aiļu nosaukumi HS, UP un Conn nozīmē attiecīgi I, II un III kategoriju.

4.2.   Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas

4.2.1.   Vispārīgi noteikumi

Elektroapgādes apakšsistēmas darbības raksturlielumiem jāatbilst attiecīgajai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju kategorijai noteiktajiem, ņemot vērā:

—	maksimālo līnijas ātrumu,

—	vilcienu patērēto jaudu pie strāvas noņēmējiem pantogrāfiem.

Elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai jānodrošina noteiktie darbības raksturlielumi.

Maršruta posmam, kas ātrgaitas līniju savieno ar citu līniju, infrastruktūras pārvaldītājs nosaka punktu, no kura ir spēkā elektroapgādes apakšsistēmas SITS prasības attiecībā uz ātrgaitas līnijām.

4.2.2.   Spriegums un frekvence

Vilces līdzekļiem jāstandartizē sprieguma un frekvences vērtības. Elektroapgādes sistēmas nominālais spriegums un frekvence atkarībā no līnijas kategorijas norādīts 4.2.2. tab.

4.2.2. tabula

Nominālais spriegums un frekvence atkarībā no līnijas kategorijas

Nominālais spriegums un frekvence	I kategorija	II kategorija	III kategorija
25 kV 50 Hz maiņstrāva	X	X	X
15 kV 16,7 Hz maiņstrāva	(1)	X	X
3 kV līdzstrāva	(2)	X	X
1,5 kV līdzstrāva	—	X	X
(1) Dalībvalstīs, kurās ir 15 kV 16,7 Hz maiņstrāvas tīkli, šo sistēmu ir atļauts izmantot jaunās I kategorijas līnijās. Šo pašu sistēmu atļauts izmantot arī kaimiņvalstīs, ja attiecīgā dalībvalsts to var ekonomiski pamatot. Šādā gadījumā nav nepieciešams novērtējums. (2) Atļauts 3 kV līdzstrāvu izmantot Itālijā, Spānijā un Polijā esošajos un jaunajos I kategorijas līniju posmos, kuros kustības ātrums ir 250 km/h, ja elektroapgāde ar maiņstrāvu 25 kV 50 Hz var radīt esošās līnijas stacionāro un borta signālierīču darbības traucējumus.

Spriegumam un frekvencei apakšstacijas termināļos un pantogrāfā jāatbilst standartā EN 50163:2004 4. punktā noteiktajam spriegumam un frekvencei. Nominālajam spriegumam un frekvencei jābūt norādītai infrastruktūras reģistrā. Šīs SITS D pielikumā noteikti parametri, kas par elektroapgādes apakšsistēmu jānorāda infrastruktūras reģistrā. Atbilstību parāda, veicot konstrukcijas projekta pārskatu.

4.2.3.   Sistēmas darbības raksturlielumi un uzstādītā jauda

Elektroapgādes apakšsistēmai jābūt izveidotai tā, lai tiktu nodrošināti nepieciešamie darbības raksturlielumi, ņemot vērā:

—	līnijas ātrumu,

—	minimālo iespējamo kustības intervālu,

—	maksimālo vilciena strāvu,

—	vilcienu jaudas koeficientu,

—	kustības grafiku un plānotos pakalpojumus,

—	vidējo derīgo spriegumu,

atbilstoši katras līnijas kategorijai.

Infrastruktūras reģistrā infrastruktūras pārvaldītājs norāda līnijas ātrumu un maksimālo vilciena strāvu (sk. D pielikumu). Elektroapgādes apakšsistēmas konstrukcijai jāgarantē elektroapgāde, kas nodrošina noteiktos darbības raksturlielumus.

Aprēķinātais vidējais derīgais spriegums “pie pantogrāfa” atbilst standarta EN 50388:2005 8.3. un 8.4. punktā norādītajam spriegumam, ņemot vērā projektēto jaudas koeficientu saskaņā ar standarta EN 50388:2005 6. punktu, izņemot gadījumus, kad vilcieni atrodas vagonu parkos un uz staciju rezerves ceļiem, par kuriem specifikācijas dotas ātrgaitas ritošā sastāva (ātrgaitas ritošā sastāva SITS 2006) 4.2.8.3.3. punktā. Atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar EN 50388:2005 14.4.1., 14.4.2. (tikai modelēšana) un 14.4.3. pantu.

4.2.4.   Reģeneratīvā bremzēšana

Energoapgādes sistēmām, kurās izmanto maiņstrāvu, jābūt izveidotām tā, lai reģeneratīvo bremzēšanu varētu izmantot kā parasto dienesta bremzēšanu, kas var vienmērīgi apmainīties ar elektroenerģiju ar citiem vilcieniem vai kādiem citiem līdzekļiem. Apakšstaciju regulēšanas un aizsargierīcēm elektroapgādes sistēmā jānodrošina reģeneratīvās bremzēšanas iespējas.

Attiecībā uz energoapgādes sistēmām, kurās izmanto līdzstrāvu, nav paredzēta prasība tās izveidot tā, lai reģeneratīvo bremzēšanu varētu izmantot kā parastās dienesta bremzes. Tomēr, gadījumos, kad tā ir pieļaujama, jābūt attiecīgai norādei infrastruktūras reģistrā.

Stacionārām iekārtām un to aizsargierīcēm jānodrošina iespējas izmantot reģeneratīvo bremzēšanu, ja vien netiek konstatēti standartā EN 50388:2005 12.1.1. punktā minētie apstākļi. Atbilstības novērtējumu stacionārām iekārtām veic saskaņā ar standarta EN 50388:2005 14.7.2. punktu.

4.2.5.   Harmoniku emisijas energoapgādes tīklā

Infrastruktūras pārvaldītājs atbild par harmoniku emisijām vispārējās lietošanas energoapgādes tīklā, ņemot vērā Eiropas un valstu standartus un elektroenerģijas prasības par lietošanas energoapgādes tīklu.

Šīs SITS ietvaros netiek prasīts atbilstības novērtējums.

4.2.6.   Ārējā elektromagnētiskā savietojamība

Ārējā elektromagnētiskā savietojamība nav īpašs Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla raksturlielums. Energoapgādes iekārtām jābūt atbilstošām standartam EN 50121–2:1997, tādējādi izpildot visas prasības attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību.

Šīs SITS ietvaros netiek prasīts atbilstības novērtējums.

4.2.7.   Elektroapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumos

Elektroapgādes un gaisvadu kontakttīkla sistēmai jābūt izveidotai tā, lai varētu nodrošināt elektoapgādes nepārtrauktību tīkla režīma traucējumu gadījumos. To panāk, sadalot gaisvadu kontaktlīnijas sistēmu piegādes sekcijās un uzstādot papildiekārtas apakšstacijās.

Atbilstības novērtējumu veic, pārbaudot slēguma shēmas. Jāparāda, ka iekārtas elektoapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai uzstādītas saskaņā ar projektu.

4.2.8.   Vides aizsardzība

Uz vides aizsardzību attiecas citi Eiropas likumdošanas akti par dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Šīs SITS ietvaros netiek prasīts atbilstības novērtējums.

4.2.9.   Gaisvadu kontakttīkls

4.2.9.1.   Vispārīga uzbūve

Gaisvadu kontakttīla uzbūve atbilst standarta EN 50119:2001 5.1., 5.2.1.2., 5.2.4.1–5.2.4.8., 5.2.5., 5.2.6., 5.2.7., 5.2.8.2., 5.2.10., 5.2.11. un 5.2.12. punktam. Gaisvadu kontakttīkla uzbūvē paredzēts, ka strāvas noņēmēji un ekspluatāciju pantogrāfi ir aprīkoti ar automātiskas nolaišanas iekārtu (ADD) (sk. ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3.6.4. un 4.2.8.3.8.4. punktu).

Papildu prasības attiecībā uz ātrgaitas līnijām noteiktas turpmāk tekstā.

4.2.9.2.   Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija

Gaisvadu kontakttīklam jābūt tādam, lai varētu izmantot strāvas noņēmējus pantogrāfus, kuru augšējās daļas ģeometrija noteikta ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3.7.2. punktā, un ātrgaitas ritošā sastāva SITS noteiktie vilcieni.

Eiropas dzelzceļu tīkla savietojamību nosaka kontaktvadu piekares augstums, slīpums attiecībā pret sliežu ceļu un sānu novirze sānvējā. Gaisvadu kontakttīkla pieļaujamie ģeometriskie izmēri norādīti 4.2.9. tab.

4.2.9. tabula

Gaisvadu kontakttīkla pieļaujamie ģeometriskie izmēri

Apraksts	I kategorija	II kategorija	III kategorija
Nominālais kontaktvada piekares augstums (mm)	No 5 080 līdz 5 300	No 5 000 līdz 5 500	Maiņstrāvai – no 5 000 līdz 5 750 Līdzstrāvai – no 5 000 līdz 5 600
Minimālais kontaktvada augstums (mm)	—	Maiņstrāvai – 4 950 Līdzstrāvai – 4 900
Maksimālais kontaktvada augstums (mm)	—	Maiņstrāvai – 6 000 Līdzstrāvai – 6 200
Kontaktvada slīpums	Nav paredzēts slīpums	EN 50119:2001 5.2.8.2. punkts
Kontaktvada pieļaujamā novirze sānvējā no sliežu ceļa centrālās līnijas	0,4 m, vai (1,4 – L 2) m, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka

Pieļaujamo kontaktvada novirzi sānvējā aprēķina, ja kontaktvada augstums pārsniedz 5 300 mm un/vai sliežu ceļš ir līkumots. To aprēķina, izmantojot Eiropas pantogrāfa tuneļa dinamiskās aplieces platuma pusi, L 2. Lielumu L 2 aprēķina saskaņā ar EN 50367:2006 A.3. pielikumu.

Kontaktvada augstums un vēja ātrums, pie kāda iespējama ekspluatācija nez ierobežojumiem, jānorāda infrastruktūras reģistrā (sk. D pielikumu).

Līnijām, kas minētas 4.2.2. tabulas 2) piezīmē, nominālais kontaktvadu piekares augstums ir no 5 000 līdz 5 300 mm.

I un II kategorijas līnijas:

Nominālais kontaktvadu piekares augstums var būt lielāks līnijās, kurās notiek gan kravu, gan pasažieru pārvadājumi, lai tajās varētu ekspluatēt vilces līdzekļus ar palielinātu būvju tuvinājuma gabarītu, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 4.2.9. tabulā norādīto maksimālo augstumu. Jāievēro prasības attiecībā uz strāvas noņemšanas kvalitāti (sk. 4.2.16. punktu).

Uz dzelzceļa pārbrauktuvēm (kuras I kategorijas līnijās nav atļautas) kontaktvada augstumu nosaka ar valstu noteikumiem vai saskaņā ar standarta EN 50122–1:1997 4.1.2.3. un 5.1.2.3. punktu, ja šādi noteikumi nav pieņemti.

Visas līnijas

Atbilstības pārbaudi veic, pārbaudot konstrukciju un mērījumus pirms nodošanas ekspluatācijā saskaņā ar standarta EN 50119:2001 8.5.1. punktu.

4.2.10.   Gaisvadu kontakttīkla sistēmas atbilstība infrastruktūras gabarītam

Gaisvadu kontakttīkla sistēmas konstrukcijai jāatbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.3. punktā noteiktajam infrastruktūras gabarītam. Gaisvadu kontakttīkla konstrukcijai jāatbilst vagonu kinemātiskajai apliecei. Gabarīti, kas jāievēro, jānorāda infrastruktūras reģistrā (sk. D pielikumu).

Būvju konstrukcijā jāparedz vieta pantogrāfa kustībai saskarē ar gaisvadu kontaktlīnijas iekārtām un pašai gaisvadu kontaktlīnijai. Tuneļu un citu būvju izmēriem jābūt savietojamiem ar gaisvadu kontaktlīnijas un pantogrāfa kinemātiskās aplieces ģeometriju. Ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.3.1. punktā noteikts pantogrāfa references profils. Gaisvadu kontaktlīnijas uzstādīšanai nepieciešamā vieta jānosaka infrastruktūras pārvaldītājam.

Elektroapgādes apakšsistēmā atbilstības novērtējumu veic, izmantojot konstrukcijas pārbaudi.

4.2.11.   Kontaktvadu materiāls

Par kontaktvadu materiālu atļauts izmantot varu un vara sakausējumus. Kontaktvadiem jāatbilst standarta EN 50149:2001 4.1.–4.3. un 4.5.–4.8. punktā noteiktajām prasībām.

Atbilstības novērtējumu veic, pārbaudot konstrukciju, un kontaktvadu ražošanas stadijā.

4.2.12.   Kontaktvadu viļņa izplatīšanās ātrums

Viļņa izplatīšanās ātrums kontaktvados ir raksturīgs parametrs, ar kuru novērtē gaisvadu kontaktlīnijas piemērotību ātrgaitas ekspluatācijai. Šis parametrs ir atkarīgs no kontaktvadu īpatnējās masas un stiepes sprieguma kontaktvadā. Viļņa izplatīšanās ātrumu koriģē, lai izvēlētais līnijas ātrums nepārsniegtu 70 % no viļņa izplatīšanās ātruma.

Atbilstības novērtējumu veic, novērtējot projektu.

4.2.13.   Neizmanto

4.2.14.   Statiskais kontaktspēks

Statiskais kontaktspēks definēts standarta EN 50206–1:1998 3.3.5. punktā, un tas ir spēks, ar kādu pantogrāfs iedarbojas uz kontaktvadiem. Gaisvadu kontaktlīniju projektē 4.2.14. tabulā norādītajam statiskajam kontaktspēkam.

4.2.14. Tabula

Statiskais kontaktspēks

	Nominālā vērtība (N)	Faktiskās robežas (N)
Maiņstrāva	70	60 līdz 90
3 kV līdzstrāva	110	90 līdz 120
1,5 kV līdzstrāva	90	70 līdz 110

Kontakttīklam, kurā izmanto 1,5 kV līdzstrāvas sistēmu, jābūt paredzētam 140 N lielam statiskajam kontaktspēkam uz pantogrāfu, lai nepieļautu kontaktvada pārkaršanu vilciena stāvēšanas laikā darbojoties palīgiekārtām.

Atbilstības novērtējumu veic, pārbaudot projektu un mērījumus saskaņā ar standartu EN 50317:2002.

4.2.15.   Vidējais kontaktspēks

Vidējo kontaktspēku Fm veido pantogrāfa kontaktspēka statiskie un aerodinamiskie komponenti ar dinamisko korekciju. Lielums Fm ir mērķa vērtība, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu kvalitatīvu strāvas noņemšanu bez pārlieku lielas dzirksteļošanas, un galvenokārt nolietotos un bojātos tikai kontaktplāksnes.

Vidējais kontaktspēks Fm , ko pantogrāfs pieliek kontaktvadam, atkarībā no ekspluatācijas ātruma 4.2.15. attēlā parādīts maiņstrāvas līnijām un 4.2.15.2. attēlā līdzstrāvas līnijām. Kontaktlīnijai jābūt paredzētai visu viena vilciena pantogrāfu pieliktā spēka uzņemšanai.

Maksimālais kontaktspēks Fmax atklātā sliežu ceļa posmā parasti ir no Fm līdz Fm plus trīs standartnovirzes σ; citviet tā vērtība var būt augstāka.

Kustības ātrumam virs 320 km/h vidējais kontaktspēks netiek norādīts šajā SITS; tam vajadzīgas papildu specifikācijas, un šādas specifikācijas nav noteiktas. Šajā gadījumā piemēro valstu tiesību aktus.

Ja ātrums pārsniedz 80 km/h, gan maiņstrāvas, gan līdzstrāvas sistēmām atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar standarta EN 50317:2002 6. punktu.

4.2.15.1. attēls

Vidējais kontaktspēks Fm maiņstrāvas sistēmām atkarībā no kustības ātruma

maiņstrāva	C2	Fm = 0,001145 × v2 + 70	(N)
maiņstrāva	C	Fm = 0,00097 × v2 + 70	(N)
maiņstrāva	C1	Fm = 0,000795 × v2 + 70	(N)

Jaunajām līnijām un modernizētajām esošajām visu kategoriju līnijām izmanto C līkni.

Jaunās līnijās var papildus atļaut izmantot pantogrāfus, kas atbilst C1 vai C2 līknei. Esošajās līnijās var būt nepieciešams izmantot pantogrāfus, kuru kontakspēks atbilst C1 vai C2 līknei; izmantojamā līkne jānorāda infrastruktūras reģistrā.

4.2.15.2. attēls

Vidējais kontaktspēks Fm līdzstrāvas sistēmām atkarībā no kustības ātruma

līdzstrāva	3 kV	Fm = 0,00097 × v2 + 110	(N)
līdzstrāva	1,5 kV	Fm = 0,00228 × v2 + 90	(N)

4.2.16.   Strāvas noņemšanas dinamiskie raksturlielumi un kvalitāte

4.2.16.1.   Prasības

Gaisvadu kontakttīkls jāizveido atbilstoši prasībām par dinamiskajiem raksturlielumiem. Kontaktvadu pacēlumam pie projektētā kustības ātruma līnijā jāatbilst 4.2.16. tabulā noteiktajām prasībām.

Strāvas noņemšanas kvalitāte būtiski ietekmē kontaktvadu kalpošanas laiku, un tāpēc tai jāatbilst vienotiem un mērāmiem parametriem.

Atbilstību prasībām par dinamiskajiem raksturlielumiem verificē saskaņā ar standarta EN 50367:2006 7.2. punktu, novērtējot:

—	kontaktvadu pacēlumu un

—	vidējo kontaktspēku Fm un standartnovirzi σmax , vai

—	dzirksteļošanu, izteiktu procentos.

Līgumslēdzējs deklarē verificēšanai izmantojamo metodi. Parametru vērtības, kas jāpanāk ar izraudzīto metodi, norādītas 4.2.16. tabulā.

4.2.16. tabula

Dinamiskie raksturlielumu un strāvas noņemšanas kvalitātes prasības

Prasība	I kategorija	II kategorija	III kategorija
Telpa kontaktvada fiksatora pacēlumam	2 S 0
Vidējais kontaktspēks Fm	Sk. 4.2.15.
Standartnovirze pie maksimālā līnijas ātruma σmax (N)	0,3 Fm
Dzirksteļošana, procentos, pie maksimālā līnijas ātruma NQ (%) (minimālais dzirksteļu ilgums 5ms)	≤ 0,2	≤ 0,1 maiņstrāvas sistēmām ≤ 0,2 līdzstrāvas sistēmām	≤ 0,1

Definīcijas, skaitliskās vērtības un testēšanas metodes standartā EN 50317:2002 un EN 50318:2002.

Lielums S 0 ir aprēķinātais, modelētais vai izmērītais kontaktvada pacēlums pie kontaktvada fiksatora, pie maksimālā līnijas ātruma parastos ekspluatācijas apstākļos ar vienu vai vairākiem pantogrāfiem un vidējo kontaktspēku Fm . Ja kontaktvada fiksatora pacēlumu fiziski ierobežo gaisvadu kontakttīkla konstrukcija, nepieciešamo telpu var samazināt līdz 1,5 S 0 (sk. EN 50119:2001 5.2.1.3. punktu).

Lielums Fm ir vidējā statistiskā vērtība ar dinamisko korekciju.

4.2.16.2.   Atbilstības novērtēšana

4.2.16.2.1.   Gaisvadu kontakttīkls kā savstarpējās izmantojamības komponents

Jauna gaisvadu kontakttīkla konstrukciju novērtē ar modelēšanu pēc standarta EN 50318:2002, un mērot jaunā tīkla testa sekciju saskaņā ar EN 50317:2002.

Modelēšanai izmanto vismaz divus dažādus attiecīgās sistēmas pantogrāfus, kas atbilst SITS (1), nepārsniedzot pantogrāfa konstruktīvo ātrumu, un pārbaudāmo savstarpējās izmantojamības komponentu – gaisvadu kontakttīklu gan vienam, gan vairākiem pantogrāfiem ar savstarpējo attālumu, kas noteikts pēc 4.2.19. tabulas. Lai modelētā strāvas padeves kvalitāte būtu pieņemama, tai jābūt 4.2.16. tabulā noteiktajās robežās attiecībā uz pacēlumu, vidējo kontaktspēku un standartnovirzi katram pantogrāfam.

Ja modelēšanas rezultāti ir pieņemami, jaunās gaisvadu kontaktlīnijas reprezentatīvā sekcijā veic testu uz vietas, izmantojot vienu modelēšanai izmantoto pantogrāfu, kas uzstādīts vilcienam vai lokomotīvei, un kura pieliktais vidējais kontaktspēks pie paredzētā konstruktīvā ātruma atbilst 4.2.15. punktā noteiktajam, ekspluatējot to vienā gaisvadu kontakttīkla sistēmā. Lai izmērītā strāvas noņemšanas kvalitāte būtu pieņemama, tai jābūt 4.2.16. tabulā norādītajās robežās.

Ja visiem minētajiem novērtējumiem bijuši labi rezultāti, tad uzskata, ka pārbaudītā gaisvadu kontakttīkla konstrukcija ir piemērota, un to var izmantot līnijās, kuru konstruktīvie raksturlielumi atbilst līnijas prasībām. Šo aspektu aptver šī SITS.

4.2.16.2.2.   Pantogrāfs kā savstarpējās izmantojamības komponents

Bez prasībām attiecībā uz pantogrāfu, kas minētas ritošā sastāva SITS, jaunu pantogrāfa konstrukciju novērtē saskaņā ar standartu EN 50318:2002, izmantojot modelēšanu.

Modelēšanu veic pie pantogrāfa konstruktīvā ātruma, izmantojot vismaz divas dažādas gaisvadu kontaktlīnijas, kas atbilst SITS (2). Modelēšanā strāvas noņemšanas kvalitātei jābūt 4.2.16. tabulā noteiktajās robežās attiecībā uz pacēlumu, vidējo kontaktspēku un standartnovirzi katram izmantotajam gaisvadu kontakttīklam.

Ja modelēšanas rezultāti ir pieņemami, veic pārbaudi uz vietas, izmantojot vienas modelēšani izmantotās kontaktlīnijas reprezentatīvu sekciju; mijiedarbības raksturlielumus mēra saskaņā ar EN 50317:2002. Pantogrāfu uzstāda vilcienam vai lokomotīvei tā, lai tā pieliktais vidējais kontaktspēks pie paredzētā konstruktīvā ātruma atbilstu 4.2.15. punktā noteiktajām prasībām. Izmērītajai strāvas noņemšanas kvalitātei jābūt 4.2.16. tabulā noteiktajās robežās.

Ja visiem minētajiem novērtējumiem bijuši labi rezultāti, tad uzskata, ka pārbaudītā pantogrāfa konstrukcija ir prasībām atbilstoša, un to var izmantot dažādas konstrukcijas ritošajam sastāvam, ja ritošā sastāva vidējais kontaktspēks atbilst 4.2.16.1. punktā noteiktajām prasībām. Uz šo aspektu attiecas ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

4.2.16.2.3.   Gaisvadu kontakttīkls kā savstarpējās izmantojamības komponents jaunizveidotā līnijā (integrācija apakšsistēmā)

Ja gaisvadu kontakttīkls, ko plāno uzstādīt jaunā ātrgaitas līnijā, ir sertificēts kā savstarpējās izmantojamības komponents, uzstādīšanas pareizības pārbaudei izmanto mijiedarbības parametru mērījumus saskaņā ar standartu EN 50317:2002. Šos mērījumus veic ar pantogrāfu, kas ir savstarpējās izmantojamības komponents, un ritošajam sastāvam uzstādītā veidā tā pieliktā vidējā kontaktspēka raksturlielumi pie paredzētā konstruktīvā ātruma atbilst šīs SITS 4.2.15. punktā noteiktajām prasībām. Šī testa galvenais mērķis ir identificēt kļūdas konstrukcijā, nevis novērtēt konstrukciju kopumā. Uzstādīto gaisvadu kontakttīklu var akceptēt, ja mērījumu rezultāti atbilst 4.2.16. tabulā noteiktajām prasībām. Šo aspektu aptver šīs SITS.

4.2.16.2.4.   Pantogrāfa kā savstarpējās izmantojamības komponenta integrācija jaunā ritošajā sastāvā

Ja jaunam ritošajam sastāvam jāuzstāda pantogrāfs, kas apstiprināts par savstarpējās izmantojamības komponentu, pārbauda tikai atbilstību prasībām par vidējo kontaktspēku. Testēšanu veic saskaņā ar standartu EN 50317:2002 vai EN 50206–1:1998 (3). Testus veic abos brauciena virzienos un visā izmantotajā kontaktvada piekares augstuma intervālā. Mērījumu rezultātiem jāiekļaujas vidējā raksturlieluma līknē, ko izveido, izmantojot vismaz 5 ātruma intervālus 1. klases vilcieniem un vismaz 3 ātruma intervālus 2. klases vilcieniem. Visā to kustības ātruma diapazonā rezultātiem jāatbilst līknēm šāds robežās:

—	+0, –10 % maiņstrāvas līknei C

—	+0 %, –10 % maiņstrāvas C1 līknei (C1 ir augšējās robežas līkne)

—	+10 %, –0 % maiņstrāvas C2 līknei (C2 ir apakšējās robežas līkne)

—	+/– 10 % abām līdzstrāvas līknēm.

Ja testēšanas rezultāti ir atbilstoši, konkrētajam vilcienam vai lokomotīvei uzstādīto pantogrāfu var izmantot SITS prasībām atbilstošās ātrgaitas līnijās. Šo aspektu aptver ātrgaitas ritošā sastāva SITS.

4.2.16.2.5.   Statistiskie aprēķini un modelēšana

Statistisko vērtību aprēķiniem jāatbilst līnijas ātrumam un aprēķini jāveic atsevišķi par katru sekciju, kas atrodas atklātā sliežu ceļa posmā un tuneļos. Modelēšanai jāizraugās kontrolsekcijas tā, lai tās būtu reprezentatīvas arī attiecībā uz ceļa posmu īpatnībām, piemēram, tuneļiem, pārmijām, neitrālām sekcijām, u.c.

4.2.17.   Kontaktpunkta vertikālā kustība

Kontaktpunkts ir mehāniskā kontakta punkts starp kontaktplāksni un kontaktvadiem.

Kontaktpunkta vertikālajam augstumam virs sliežu ceļa jābūt visā ceļa garumā iespējami vienādam; tas ir svarīgi kvalitatīvai strāvas noņemšanai.

Maksimālā atšķirība starp augstāko un zemāko dinamisko kontaktpunkta augstumu vienā laidumā starp balstiem nedrīkst pārsniegt 4.2.17. tabulā norādītās vērtības.

To pārbauda ar mērījumiem saskaņā ar EN 50317:2002 vai modelēšanu, kuras rezultāti validēti saskaņā ar standartu EN 50318:2002:

—	attiecībā uz gaisvadu kontakttīklu pie maksimālā līnijas ātruma,

—	izmantojot vidējo kontaktspēku Fm (sk. 4.2.15. punktu),

—	attiecībā uz garāko laidumu.

Verifikāciju neveic laidumiem, kas pārklājas, vai laidumiem virs pārmijām.

4.2.17. tabula

Kontaktpunkta vertikālā kustība

	I kategorija	II kategorija	III kategorija
maiņstrāvas	80 mm	100 mm	Piemēro valsts noteikumus
līdzstrāvas	80 mm	150 mm	Piemēro valsts noteikumus

4.2.18.   Pieļaujamā strāva maiņstrāvas un līdzstrāvas kontakttīklā, vilcieni kustībā

Jāievēro prasības attiecībā uz pieļaujamo strāvas stiprumu, kas vilcieniem noteiktas saskaņā ar EN 50388:2005 7.1. punktu. Aprēķiniem izmanto EN 50149:2001 datus.

Gaisvadu kontakttīkla sistēmā termiskie efekti ir saistīti ar noņemtās strāvas stiprumu un attiecīgās strāvas noņemšanas ilgumu. Sānvējam ir dzesējoša iedarbība. Līgumslēdzējs norāda nelabvēlīgākos vēja apstākļus, pēc kuriem aprēķina pieļaujamo strāvas stiprumu.

Kontakttīkla sistēmas konstrukcijai jānodrošina, ka netiek pārsniegta EN 50119:2001 B pielikumā norādītā maksimālā strāvas vadītāju temperatūra, ņemot vērā datus, kas norādīti EN 50149:2001 4.5. punktā 3. un 4. tabulā, kā arī standarta EN 50119:2001 5.2.9. punktā noteiktās prasības. Lai apstiprinātu, ka gaisvadu kontaktlīnijas sistēma atbilst noteiktajām prasībām, veic konstrukcijas pārbaudi.

Atbilstības novērtēšanai veic projekta novērtējumu.

4.2.19.   Kontakttīkla projektēšanai izmantotais attālums starp pantogrāfiem

Gaisvadu kontaktlīnijai jābūt paredzētai ekspluatācijai ar maksimālo līnijas ātrumam un ar diviem tīklam pievienotiem pantogrāfiem, kuru savstarpējais attālums noteikts 4.2.19. tabulā:

4.2.19. tabula

Pantogrāfu savstarpējais attālums

	I kategorija	II kategorija	III kategorija
maiņstrāvas sistēmas	200 m	200 m	Piemēro valsts noteikumus
līdzstrāvas sistēmas	200 m	1,5  kV: 35 m 3,0 kV: 200 m	Piemēro valsts noteikumus

Atbilstības novērtējumu veic, pārbaudot atbilstību 4.2.16. punktā noteiktajām prasībām par dinamiskajiem raksturlielumiem.

4.2.20.   Pieļaujamis strāvas stiprums līdzstrāvas sistēmās vilcieniem stāvot

Līdzstrāvas sistēmu gaisvadu kontakttīklam jābūt paredzētam 300 A stiprai strāvai 1,5 kV sistēmai un 200 A uz 3,0 kV sistēmai uz vienu pantogrāfu (sk. D pielikumu).

Pieļaujamās temperatūras ir atklāts jautājums.

Papildus citām prasībām kontaktvadu temperatūra nedrīkst pārsniegt EN 50119:2001 B pielikumā noteiktās robežas. Gaisvadu kontakttīklu testē pēc EN 50367:2006 A.4.1. pielikumā noteiktās metodikas.

Atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar EN 50367:2006 6.2. punktu.

4.2.21.   Fāzu atdalīšanas sekcijas

Fāzu atdalīšanas sekciju projektam jānodrošina, lai vilcieni, kas atbilst SITS (sk. ātrgaitas ritošā sastāva SITS 2006 4.2.8.3.6.2. punktu), var pārvietoties no vienas sekcijas uz blakusesošo sekciju, neveidojot pārvienojumu starp divām fāzēm

Jābūt piemērotiem līdzekļiem fāzu atdalīšanas sekcijā apstājušos vilcienu kustības atsākšanai. Neitrālo sekciju savieno ar blakusesošajām sekcijām, izmantojot sekciju izolatorus ar tālvadību. Infrastruktūras reģistrā jābūt informācijai par fāzu atdalīšanas sekciju konstrukciju (sk. D pielikumu).

I kategorijas līnijas

Var izmantot divu veidu fāzu atdalīšanas sekcijas:

—	fāzu atdalīšana, kurā visi pantogrāfi no garākajiem vilcieniem, kas atbilst SITS, atrodas neitrālajā sekcijā. Neitrālajai sekcijai jābūt vismaz 402 m garai. Prasības sīkākā izklāstā standarta EN 50367:2006 A.1.3. pielikumā,

—	vai īsāka fāzes atdalīšana ar trim izolētiem blokiecirkņiem kā parādīts EN 50367:2006 A.1.5. pielikumā. Šādas atdalīšanas sekcijas kopīgais garums, ieskaitot gabarītus un novirzes, nedrīkst pārsniegt 142 m.

II un II kategorijas līnijas

Pamatojoties uz izmaksām vai topogrāfiskiem ierobežojumiem, ir pieļaujami dažādi risinājumi.

II un III kategorijas līnijām var izmantot I kategorijas līnijām noteiktās, vai 4.2.21. att. parādītās konstrukcijas atdalīšanas sekcijas. Centrālā sekcija 4.2.21. att. redzamajai konstrukcijai ir savienota ar atgriezes strāvas ceļu, bet neitrālos ieliktņus (d) var veidot no izolētājstieņiem vai dubultsekciju atdalītājiem ar šādu izmēru:

D ≤ 8 m

Neitrālā ieliktņa garumu d garumu izvēlas atbilstoši sistēmas spriegumam, maksimālajam līnijas ātrumam un maksimālajam pantogrāfa platumam.

Ja neizmanto I kategorijas līnijām noteiktās vai 4.2.21. attēlā parādītās konstrukcijas atdalīšanas sekcijas, infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina atbilstošas procedūras vai konstrukcijas, lai varētu iziet vilcieni, kas atbilst ātrgaitas ritošā sastāva SITS. Izmantojot kādu alternatīvu risinājumu, jāparāda, ka konkrētā alternatīva ir vismaz tikpat droša.

4.2.21: attēls

Atdalīšanas sekcija ar izolatoriem

Informācija par fāzu atdalīšanas sekciju kontrukciju jāsniedz infrastruktūras reģistrā (sk. D pielikumu).

Fāzu atdalīšanas sekciju konstrukcijas atbilstības novērtējumu veic elektroapgādes apakšsistēmas novērtējuma ietvaros.

4.2.22.   Sistēmu atdalīšanas sekcijas

4.2.22.1.   Vispārīgs raksturojums

Sistēmu atdalīšanas sekciju konstrukcija nodrošina, ka vilcieni, kas atbilst SITS (sk. ātrgaitas ritošā sastāva SITS 2006 4.2.8.3.6.2. punktu), var pārvietoties no vienas elektroapgādes sistēmas uz blakusesošu atšķirīgu elektroapgādes sistēmu, neveidojot slēgumu starp abām sistēmām.

Vilcienam ir divas iespējas šķērsot sistēmu atdalīšanas sekcijas:

a)	ar paceltu pantogrāfu, tā, lai tas skar kontaktvadus,

b)	ar nolaistu pantogrāfu, tā, lai tas neskar kontaktvadus.

Blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem jāvienojas par a) vai b) iespēju saskaņā ar dominējošiem apstākļiem. Par izraudzīto iespēju paziņo infrastruktūras reģistrā (sk. D pielikumu).

4.2.22.2.   Ar paceltiem pantogrāfiem

Ja sistēmas atdalīšanas sekcijas šķērso ar paceltiem pantogrāfiem tā, lai tie skartu kontaktvadus, jāievēro šādi noteikumi:

1)

sistēmu atdalīšanas sekcija funkcionāli izveidota šādi: — gaisvadu kontaktlīnijas elementu ģeometrija nepieļauj pantogrāfu īsslēgumu ar abām elektroapgādes sistēmām vai to pārvienojumu; — elektroapgādes apakšsistēmā ir paredzēti līdzekļi abu sistēmu pārvienojuma novēršanai gadījumiem, ja nedarbojas borta jaudas slēdzis; — sistēmu atdalīšanas sekcijas iekārtojuma piemērs dots 4.2.22. attēlā.

2)	ja līnijas ātrums pārsniedz 250 km/h, tad kontaktvadu augstumam abās sistēmās jābūt vienādam.

4.2.22. attēls

Sistēmu atdalīšanas sekcijas piemērs

4.2.22.3.   Ar nolaistiem pantogrāfiem

Šo iespēju izvēlas tad, ja nevar nodrošināt ekspluatācijas apstākļus darbam ar paceltiem pantogrāfiem.

Ja sistēmas atdalīšanas sekciju šķērso ar nolaistu pantogrāfu, tās konstrukcijai tādai, lai tiktu izslēgtas abu sistēmu pārvienojuma iespējas, nejauši paceļot pantogrāfu. Jāparedz iekārta abu elektroapgādes sistēmu atslēgšanai gadījumam, ja pantogrāfs paliktu paceltā stāvoklī, piemēram, konstatējot īsslēgumus.

Sistēmu atdalīšanas sekcijas konstrukcijas atbilstības novērtējumu veic elektroapgādes apakšsistēmas ietvaros.

4.2.23.   Elektroaizsardzības koordinācija

Elektroapgādes apakšsistēmas elektroaizsardzības koordinācija atbilst EN 50388:2005 11. punktā noteiktajām prasībām. Infrastruktūras reģistrā jābūt informācijai par gaisvadu kontakttīkla sistēmas aizsardzību (sk. D pielikumu), lai ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēma varētu parādīt atbilstību.

Apakšstaciju konstrukcijas un ekspluatācijas atbilstības novērtējumu veic saskaņā ar EN 50388:2005 14.6. punktu.

4.2.24.   Līdzstrāvas izmantošanas ietekme uz maiņstrāvas sistēmām

Stacionārajām iekārtām jābūt aizsargātām pret vāju līdzstrāvu, kas plūst no līdzstrāvas enerogoapgādes sistēmas uz maiņstrāvas elektroapgādes sistēmu. Jānodrošina darba vietu aizsardzība pret līdzstrāvu.

4.2.25.   Harmonikas un dinamiskie efekti

Standarta EN 50388:2005 10.4. punktā noteiktajās robežās ātrgaitas dzelzceļa elektroapgādes apakšsistēma ir izturīga pret pārspriegumu, ko rada ritošā sastāva harmonikas. Atbilstības novērtējumā ietilpst savietojamības izpēte, kas apliecina, ka šis apakšsistēmas elements var izturēt harmonikas līdz robežai, kas noteikta saskaņā ar EN 50388:2005 10. pantu. Atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar EN 50388:2005 10. pantu.

4.3.   Saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas

No tehniskās savietojamības viedokļa tālāk apakšsistēmu dalījumā uzskaitītas elektroapgādes apakšsistēmas saskarnes ar citām apakšsistēmām. Saskarnes uzskaitītas apakšsistēmās šādā kārtībā: ritošais sastāvs, infrastruktūra, signalizācija, centralizācija un bloķēšana, ekspluatācija.

4.3.1.   Ātrgaitas ritošā sastāva apakšsistēma

Elektroapgādes apakšsistēmas parametrs	Ātrgaitas elektroapgādes SITS punkts	Ātrgaitas ritošā sastāva SITS punkts	Ritošā sastāva apakšsistēmas parametrs
Spriegums un frekvence	4.2.2.	4.2.8.3.1.1.	Elektroapgāde
Sistēmas darbības efektivitāte un līnijā uzstādītā jauda	4.2.3.	4.2.8.3.2.	Maksimālā jauda un maksimālā strāva, ko var noņemt no kontakttīkla
Jaudas koeficients	4.2.3.	4.2.8.3.3.	Jaudas koeficients
Reģeneratīvā bremzēšana
— Lietošanas apstākļi	4.2.4.	4.2.8.3.1.2. un	Elektroenerģijas rekuperācija
— Sprieguma svārstības	4.2.4.	4.2.4.3.	Prasības attiecībā uz bremžu sistēmu
Ārējā elektromagnētiskā savietojamība (4)	4.2.6.	4.2.6.6.	Ārējie elektromagnētiskie traucējumi
Gaisvadu kontaktltīkls
— Pantogrāfa automātiskas nolaišanas iekārta (ADD)	4.2.9.1.	4.2.8.3.6.4. un 4.2.8.3.8.4.	Pantogrāfa nolaišana, kontakplāksnes bojājuma detektēšana
Gaisvadu kontakttīkls
— ģeometrija	4.2.9.2	4.2.3.9.	Kinemātiskais gabarīts
		4.2.8.3.6.9.	Pantogrāfu augstums
		4.2.8.3.7.2.	Pantogrāfa galvas ģeometrija
		4.2.8.3.8.2.	Kontaktplāksnes ģeometrija
		4.2.8.3.7.4.	Pantogrāfu darba diapazons
Gaisvadu kontakttīkla sistēmas atbilstība infrastruktūras gabarītam	4.2.10.	4.2.3.1.	Kinemātiskais gabarīts
		4.2.8.3.7.2.	Pantogrāfa galvas ģeometrija
Kontaktvadu materiāls	4.2.11.	4.2.8.3.8.3.	Kontaktplāksnes materiāls
Gaisvadu kontakttīkla sistēmas dinamiskie raksturlielumi
— Statiskais kontaktspēks	4.2.14.	4.2.8.3.7.3.	Pantogrāfa statiskais kontaktspēks
— Vidējais kontaktspēks	4.2.15.	4.2.8.3.6.1.	Pantogrāfa vidējā kontaktspēka korekcija
— Strāvas noņemšanas kvalitāte	4.2.16.	4.2.8.3.6.2.,	Strāvas noņemšanas kvalitāte
		4.2.8.3.6.5.	Pantogrāfu izvietojums
— Kontaktpunkta vertikālā kustība	4.2.17.	4.2.8.3.6.1.	Pantogrāfa vidējā kontaktspēka korekcija
Pieļaujamais strāvas stiprums kontakttīklā
— Vilcienu kustības laikā	4.2.18.	4.2.8.3.2.	Maksimālā jauda un maksimālā strāva, ko var noņemt no kontakttīkla
— Stāvot (līdzstrāvas sistēmas)	4.2.20.	4.2.8.3.2.
Pantogrāfu savstarpējais attālums
— Gaisvadu kontaktlīnijas mijiedarbība	4.2.19.	4.2.8.3.6.2.	Pantogrāfu izvietojums
— Atdalīšanas sekcijas	4.2.21., 4.2.22.	4.2.8.3.6.2.	Pantogrāfu izvietojums
Fāzu atdalīšanas sekcijas, elektroenerģijas padeves regulēšana	4.2.21.	4.2.8.3.6.7.	Fāzu atdalīšanas sekciju šķērsošana
Sistēmu atdalīšanas sekcijas, elektroenerģijas padeves regulēšana	4.2.22.	4.2.8.3.6.8.	Sistēmu atdalīšanas sekciju šķērsošana
Elektroaizsardzības koordinācija	4.2.23.	4.2.8.3.6.6.	Elektroaizsardzības koordinācija
Līdzstrāvas izmantošanas ietekme uz maiņstrāvas sistēmām (atklāts jautājums)	4.2.24.	4.2.8.3.4.2.	Ietekme, ko rada līdzstrāva uz maiņstrāvas elektoapgādi
Harmonikas un dinamiskie efekti	4.2.25.	4.2.8.3.4.1.	Harmoniku raksturlielumi un ar tām saistītais pārspriegums gaisvadu līnijās
Viegli pamanāms apģērbs	4.7.5.	4.2.7.4.1.1.	Priekšējās gaismas

4.3.2.   Ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras apakšsistēma

Elektroapgādes apakšsistēmas parametrs	References ātrgaitas elektroapgādes SITS	References ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras SITS	Infrastruktūras apakšsistēmas parametrs
Gaisvadu kontakttīkla sistēmas atbilstība infrastruktūras gabarītam	4.2.10.	4.2.3.	Minimālie infrastruktūras gabarīti
Strāvas atgriezes ķēde	4.7.3.	4.2.18.	Elektriskie raksturlielumi

4.3.3.   Ātrgaitas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēma

Elektroenerģijas padeves regulēšana fāzu un sistēmu atdalīšanas sekcijās ir saskarne starp elektroapgādes un ritošā sastāva apakšsistēmu. Tomēr to īsteno, izmantojot signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu; attiecīgi saskarni nosaka signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas SITS un ritošā sastāva SITS.

Tā kā harmoniskā strāva, ko rada ritošais sastāvs, ar elektroapgādes apakšsistēmas starpniecību ietekmē signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu, šis jautājums tiek apskatīts signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmā (sk. ātrgaitas signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas SITS 4.2.12.2. punktu un A6 pielikumu). Elektroapgādes apakšsistēmā atbilstības novērtējums nav jāveic.

4.3.4.   Ātrgaitas satiksmes ekspluatācija un pārvaldība

Elektroapgādes apakšsistēmas parametrs	References ātrgaitas elektroapgādes SITS	References ātrgaitas satiksmes ekspluatācijas un pārvaldības SITS	Ātrgaitas satiksmes ekspluatācijas un pārvaldības parametrs
Elektroapgādes sistēmas pārvaldība briesmu gadījumā	4.4.1.	4.2.1.2.2.2.	Pārveidoti elementi
		4.2.1.2.2.3.	Vadītāja informēšana faktiskajā laikā interaktīvā režīmā
Darba izpilde	4.4.2.	2.2.1.	Pārrobežu darbvietas
		4.2.1.2.2.2.	Pārveidoti elementi
		4.2.1.2.2.3.	Vadītāja informēšana faktiskajā laikā interaktīvā režīmā

Infrastruktūras pārvaldītājam jābūt sakaru sistēmām saziņai ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

4.3.5.   Drošība dzelzceļu tuneļos

Elektroapgādes apakšsistēmas parametrs	References ātrgaitas elektroapgādes SITS	References drošība dzelzceļu tuneļos SITS	Drošības dzelzceļu tuneļos parametrs
Elektroapgādes nepārtrauktība traucējumu gadījumā	4.2.7.	4.2.3.1.	Gaisvadu kontakttīkla vai kontaktsliežu segmentācija

Elektroapgādes sekcijas tunelī izveido saskaņā ar vispārējo evakuācijas stratēģiju no attiecīgā tuneļa.

4.4.   Ekspluatācijas noteikumi

Ņemot vērā 3. nodaļā noteiktās pamatprasības, pastāv šādi ekspluatācijas noteikumi, kas īpaši attiecas uz šajā SITS aprakstīto elektroapgādes apakšsistēmu:

4.4.1.   Elektroapgādes pārvaldība draudu gadījumā

Procedūras īsteno infrastruktūras pārvaldītājs, lai atbilstoši pārvaldītu elektroapgādi ārkārtas situācijās. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kuri ekspluatē līnijas, un uzņēmumus, kuri strādā līnijās, jāinformē par pagaidu pasākumiem, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem. Ārkārtas situāciju plānā, kas jāizstrādā infrastruktūras pārvaldītājam, jānosaka atbildība par zemējumu.

Atbilstības novērtējumu veic, pārbaudot, vai ir sakaru kanāli, instrukcijas, procedūras un iekārtas, kas jāizmanto ārkārtas situācijās.

4.4.2.   Darbu veikšana

Dažās situācijās, kad tiek veikti iepriekš plānoti darbi, var būt nepieciešams uz laiku apturēt šīs SITS 4. un 5. nodaļā definētās elektroapgādes apakšsistēmas un tās savstarpējās izmantojamības komponentu specifikācijas. Šādos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs nosaka atbilstošus izņēmuma noteikumus ārkārtas ekspluatācijas apstākļiem, kas nepieciešami drošības garantēšanai.

Piemēro šādu vispārīgu noteikumu:

—	izņēmuma noteikumi ārkārtas ekspluatācijas apstākļiem, kas neatbilst šai SITS, ir pagaidu rakstura un plānoti,

—	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kuri ekspluatē līnijas, un uzņēmumus, kuri strādā līnijās, informē par šiem pagaidu izņēmumiem, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem.

Vienošanās principi starp blakus esošajiem infrastruktūras pārvaldītājiem attiecībā uz darba vietām pārrobežu sekcijās noteikti ātrgaitas OPE SITS 2.2.1. punktā.

4.4.3.   Elektroapgādes operatīvā vadība

Infrastruktūras pārvaldītājs var mainīt pieļaujamo maksimālo vilciena strāvu saskaņā ar dienas laiku un/vai elektroapgādes nosacījumiem. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, kas izmanto līnijas, informē par šādām izmaiņām, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem (sk. D pielikumu).

4.5.   Elektroapgādes un gaisvadu kontakttīkla sistēmas uzturēšana

4.5.1.   Ražotāja atbildība

Ražotājs nosaka ekspluatācijas ierobežojumus visiem tiem gaisvadu kontaktlīnijas konstruktīvajiem parametriem, kuri ekspluatācijas laikā var mainīties. Piemēram, sniedz datus par pieļaujamo kontaktvadu nolietojumu un kontaktvadu lauztās līnijas pieļaujamo novirzi pret ceļa asi.

4.5.2.   Infrastruktūras pārvaldītāja atbildība

Infrastruktūras pārvaldītājs uztur elektroapgādes sistēmas (t. sk. apakšstaciju un posteņu) un gaisvadu kontakttīkla norādītos raksturlielumus visā to izmantošanas laikā.

Infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo uzturēšanas plānu, lai nodrošinātu, ka elektroapgādes apakšsistēmas norādītie raksturlielumi, kas nepieciešami savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai, tiek uzturēti noteiktajās robežās. Uzturēšanas plānā īpaši ietver personāla profesionālās kompetences un individuālās aizsardzības ierīces, kas tam jāizmanto.

Infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā un ievieš metodes attiecībā uz to, kā informācija par drošībai kritiskiem defektiem un bieži notiekošām sistēmas atteicēm jāpaziņo valsts drošības iestādei.

Uzturēšanas procedūras nedrīkst pazemināt drošības noteikumu prasības, piemēram, par strāvas atgriezes ķēdes nepārtrauktību, pārsprieguma ierobežojumiem un īsslēgumu detektēšanu.

4.6.   Profesionālā kompetence

Uz profesionālo kompetenci, kas nepieciešama ātrgaitas elektroapgādes apakšsistēmas ekspluatēšanai, attiecas ātrgaitas satiksmes ekspluatācijas un pārvaldības SITS.

Prasības attiecībā uz kompetenci elektroapgādes apakšsistēmas uzturēšanai detalizēti nosaka uzturēšanas plānā (sk. 4.5.2. punktu).

4.7.   Veselības un drošības noteikumi

4.7.1.   Apakšstaciju un posteņu aizsardzības noteikumi

Vilces elektroapgādes sistēmas elektrodrošību panāk, projektējot un testējot šīs iekārtas saskaņā ar EN 50122–1:1997 8. punktu (izņemot EN 50179) un 9.1. punktu. Apakšstacijas un pārslēgšanas posteņus nodrošina pret neatļautu piekļūšanu.

Apakšstaciju un sekcionēšanas punktu zemējumu integrē vispārējā zemēšanas sistēmā visā maršruta garumā, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz aizsardzību pret elektriskās strāvas triecieniem saskaņā ar EN 50122–1:1997 8. punktu (izņemot EN 50179) un 9.1. punktu.

Attiecībā uz katru iekārtu jāparāda, ka strāvas atgriezes ķēdes un zemesvadi ir atbilstoši. Jāparāda, ka iekārtas aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem un sliedes potenciāls atbilst projektam.

Atbilstības novērtējumu veic elektroapgādes apakšsistēmas novērtējuma ietvaros.

4.7.2.   Gaisvadu kontakttīkla sistēmas aizsardzības noteikumi

Gaisvadu kontakttīkla sistēmas elektrodrošību un aizsardzību pret elektriskās strāvas triecieniem panāk, nodrošinot atbilstību EN 50119:2001 5.1.2. punktam un EN 50122–1:1997 4.1., 4.2., 5.1. (izņemot 5.1.2.5.), 5.2. un 7. punktam.

Gaisvadu kontakttīkla sistēmas zemējuma noteikumus integrē vispārējā zemēšanas sistēmā visā maršruta garumā. Par katru iekārtu jāparāda, ka zemesvadi ir piemēroti. Jāparāda, ka iekārtas aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem un sliežu potenciāls uzstādīti saskaņā ar projektu.

Atbilstības novērtējumu veic elektroapgādes apakšsistēmas novērtējuma ietvaros.

4.7.3.   Strāvas atgriezes ķēdes aizsardzības noteikumi

Strāvas atgriezes ķēdes elektrodrošību un funkcionalitāti panāk, šīs iekārtas izveidojot saskaņā ar EN 50122–1:1997 7., 9.2., 9.3., 9.4., 9.5. un 9.6. punktu (izņemot EN 50179).

Attiecībā uz katru iekārtu projekta pārskatā jāparāda, ka strāvas atgriezes ķēdes ir atbilstošas. Jāparāda, ka iekārtas aizsardzībai pret elektriskās strāvas triecieniem un sliežu potenciāls ir saskaņā ar projektu.

Atbilstības novērtējumu veic elektroapgādes apakšsistēmas novērtēšanas ietvaros.

4.7.4.   Citas vispārīgas prasības

Papildus 4.7.1.–4.7.3. punktam un apkopes plānā noteiktajām prasībām (sk. 4.5.2. punktu) veic profilaktiskus pasākumus, lai garantētu apkopes un ekspluatācijas personāla veselības aizsardzību un drošību saskaņā ar Eiropas tiesību normām un valstu noteikumiem, kas ir saderīgi ar Eiropas tiesību aktiem.

4.7.5.   Viegli pamanāms apģērbs

Personālam, kas nodrošina ātrgaitas elektroapgādes apakšsistēmas apkopi, strādājot uz sliežu ceļiem vai tās tuvumā, jāvalkā atstarojošs apģērbs ar EK marķējumu (un kas tāpēc atbilst 1989. gada 21. decembra Direktīvai 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālās aizsardzības iekārtām).

4.8.   Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

4.8.1.   Infrastruktūras reģistrs

Šīs SITS D pielikumā norādīts, kāda informācija par elektroapgādes apakšsistēmu jāsniedz infrastruktūras reģistrā. Visos gadījumos, kad tiek nodrošināta kādas ātrgaitas elektroapgādes apakšsistēmas daļas atbilstība šai SITS, infrastruktūras reģistrā veic ierakstu, kā norādīts D pielikumā un 4. un 7.4. nodaļas atbilstošajos punktos (īpaši gadījumi).

4.8.2.   Ritošā sastāva reģistrs

Šīs SITS E pielikumā norādīts, kāda informācija par elektroapgādes apakšsistēmu jāsniedz ritošā sastāva reģistrā.

5.   SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1.   Definīcijas

Saskaņā ar 2. panta d) apakšpunktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, savstarpējās izmantojamības komponenti ir: tā aprīkojuma visi komponenti, komponentu grupas, mezgli vai veseli komplekti, kas iekļauts vai kuru paredzēts iekļaut apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība.

5.2.   Inovatīvi risinājumi

Kā noteikts šīs SITS 4.1. iedaļā, inovatīviem risinājumiem var būt nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes izstrādā, izmantojot 6.1.2.3. (un 6.2.2.2.) iedaļā aprakstīto procesu.

5.3.   Savstarpējās izmantojamības komponentu saraksts

Uz savstarpējās izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, attiecīgie turpmāk uzskaitītie noteikumi, ciktāl tie attiecas uz elektroapgādes apakšsistēmu.

Gaisvadu kontakttīkls:

Savstarpējās izmantojamības komponentu – gaisvadu kontakttīklu veido turpmāk minētie komponenti, kas jāuzstāda elektroapgādes apakšsistēmā, un ar tiem saistītie konstrukcijas un konfigurācijas noteikumi. Gaisvadu kontakttīkla komponenti ir kontaktvadi, kas piekārti virs dzelzceļa līnijas, lai pievadītu elektroenerģiju elektrovilcieniem, kopā ar attiecīgajiem montāžas elementiem, izolatoriem un citiem piederumiem, t.sk. barošanas līnijām un sliežu savienotājvadiem. Tā novietota virs ritekļu gabarīta augšējās robežas, lai pievadītu transportlīdzekļiem elektroenerģiju pa strāvas noņemšanas iekārtu, kas novietota uz jumta un ko sauc par pantogrāfu. Ātrgaitas dzelzceļa sistēmās gaisvadu kontakttīklu ar kontakttīkla ķēžu piekari izmanto tad, ja kontaktvad vai vadi ir piekarināti vienai vai vairākām nesējtrosēm. Balsta komponenti, tādi kā konsoles, masti un pamati, atgriezes strāvas vadi, autotransformatora barošanas līnijas, slēdži un citi izolatori, nav daļa no savstarpējās izmantojamības komponenta – gaisvadu kontakttīkla. Uz tiem attiecas prasības par apakšsistēmu, ciktāl tās saistītas ar savstarpējo izmantojamību.

5.4.   Komponentu raksturlielumi un specifikācijas

5.4.1.   Gaisvadu kontakttīkls

5.4.1.1.   Vispārīga uzbūve

Gaisvadu kontakttīkla konstrukcija atbilst 4.2.9.1. punkta noteikumiem.

5.4.1.2.   Ģeometrija

Gaisvadu kontakttīkla konstrukcija atbilst 4.2.9.2., 4.2.10. un 4.2.12. punktā norādītajām tehniskajām specifikācijām.

5.4.1.3.   Pieļaujamā strāva

Pieļaujamais strāvas stiprums atbilst 4.2.18. punktā noteiktajām prasībām.

5.4.1.4.   Kontaktvadu materiāls

Kontaktvadu materiāli atbilst 4.2.11. punkta noteikumiem.

5.4.1.5.   Strāva vilcieniem stāvot

Līdzstrāvas sistēmām gaisvadu kontakttīkls līniju projektē atbilstoši 4.2.20. punktā noteiktajām prasībām.

5.4.1.6.   Viļņa izplatīšanās ātrums

Kontaktvada viļņa izplatīšanās ātrums atbilst 4.2.12. punktā noteiktajām prasībām.

5.4.1.7.   Pantogrāfa novietojums

Gaisvadu kontakttīklu projektē atbilstoši 4.2.19. punktā noteiktajam attālumam starp pantogrāfiem.

5.4.1.8.   Vidējais kontaktspēks

Gaisvadu kontakttīklu projektē vidējam kontaktspēkam Fm , kas noteikts 4.2.15. punktā.

5.4.1.9.   Dinamiskie raksturlielumi un strāvas noņemšanas kvalitāte

Gaisvadu kontakttīkla konstrukcijai jāatbilst prasībām par dinamiskajiem raksturlielumiem. Prasības izklāstītas 4.2.16. punktā.

Atbilstību prasībām parāda saskaņā ar 4.2.16.2.1. punktu.

5.4.1.10.   Kontaktpunkta vertikālā kustība

Kontaktpunkts ir kontaktplāksnes mehāniskā kontakta punkts ar kontaktvadu. Prasības noteiktas 4.2.17. punktā.

5.4.1.11.   Vieta pacēlumam

Gaisvadu kontakttīklu projektē, nodrošinot nepieciešamo vietu kontaktvada pacēlumam, kā noteikts 4.2.16. punktā.

6.   ATBILSTĪBAS UN/VAI LIETOJUMA PIEMĒROTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Savstarpējās izmantojamības komponenti

6.1.1.   Novērtēšanas procedūras un moduļi

Novērtēšanas procedūru attiecībā uz savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību, kas definēta šīs SITS 5. nodaļā, veic, izmantojot šīs SITS A pielikumā norādītos moduļus.

Ja ražotājs var parādīt, ka iepriekšējiem pieteikumiem pievienotie testēšanas vai verifikācijas rezultāti ir spēkā arī jaunajam pieteikumam, pilnvarotā iestāde tos ņem vērā, novērtējot atbilstību.

Savstarpējās izmantojamības komponenta–gaisvadu kontakttīkla atbilstības novērtēšanas procedūras, kas definētas šīs SITS 5. nodaļā, norādītas šīs SITS B pielikuma B.1. tabulā.

Ciktāl tas paredzēts šīs SITS A pielikumā norādītajos moduļos, savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības novērtējumu veic pilnvarotā iestāde, ko izraugās ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību.

Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, pirms savstarpējās izmantojamības komponenta laišanas tirgū sastāda EK atbilstības deklarāciju saskaņā ar 13. panta 1. punktu un IV pielikuma 3. nodaļu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK. Elektroapgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponentiem EK deklarācija par lietojuma piemērotību nav nepieciešama.

6.1.2.   Moduļu izmantošana

6.1.2.1.   Vispārīgas prasības

Attiecībā uz elektroapgādes apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības novērtēšanas procedūru ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību var izvēlēties:

—	projektēšanas un attīstības posmam tipa pārbaudes procedūru (B modulis), kas norādīts šīs SITS A.1. pielikumā, kopā ar procedūru atbilstības tipam (C modulis), kas norādīta šīs SITS A.1. pielikumā ražošanas posmam, vai

—	visiem posmiem pilnu kvalitātes pārvaldības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (H2 modulis), kas norādīts šīs SITS A.1. pielikumā.

Novērtēšanas procedūras noteiktas šīs SITS A pielikumā.

H2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs izmanto kvalitātes pārvaldības sistēmu projektēšanai, ražošanai, gatavās produkcijas pārbaudei un testēšanai, un to apstiprinājusi un uzrauga pilnvarotā iestāde.

Atbilstības novērtējumam jāaptver visas fāzes un raksturlielumi, kas apzīmētas ar X šīs SITS B pielikuma B.1. tabulā.

6.1.2.2.   Savstarpējās izmantojamības komponentu esošie risinājumi

Ja pirms šīs SITS stāšanās spēkā Eiropas tirgū jau ir pieejams savstarpējās izmantojamības komponenta risinājums, izmanto šādu procesu.

Ražotājs parāda, ka iepriekšējo lietojumu salīdzinošos apstākļos veiktās savstarpējās izmantojamības komponentu testēšanas un verifikācijas rezultāti uzskatāmi par atbilstošiem. Šādā gadījumā novērtējums ir derīgs un paliek spēkā jaunajam lietojumam.

Tādā gadījumā uzskata, ka tā tips jau ir apstiprināts, un tipu novērtēt nav nepieciešams.

Saskaņā ar novērtēšanas procedūrām atšķirīgam savstarpējās izmantojamības komponentam ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību var izvēlēties:

—	projekta iekšējo kontroli kopā ar ražošanas verifikācijas procedūru (A1 moduli), vai

—	pilnu kvalitātes pārvaldības sistēmas procedūru (H1 moduli).

Ja nav iespējams parādīt, ka risinājuma iepriekš veikto pārbaužu rezultāti ir pozitīvi, piemēro 6.1.2.1. iedaļas noteikumus.

6.1.2.3.   Savstarpējās izmantojamības komponentu inovatīvi risinājumi

Ja risinājums, ko iesaka kā savstarpējās izmantojamības komponentu, ir inovatīvs saskaņā ar 5.2. iedaļu, ražotājs norāda atkāpi no attiecīgās SITS iedaļas un iesniedz pieteikumu risinājuma atbilstības vai lietojuma piemērotības novērtēšanai. Eiropas Dzelzceļu aģentūra apkopo komponentu atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un izstrādā novērtēšanas metodes.

Atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS, izmantojot pārskatīšanas procesu. Tiklīdz šos dokumentus publicē, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, var izvēlēties savstarpējās izmantojamības komponenta novērtēšanas procedūru kā norādīts 6.1.2.1. iedaļā.

Kad stājies spēkā Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 2. punktu Direktīvā 96/48/EK, kurā izdarīti grozījumi ar Direktīvu 2004/50/EK, inovatīvo risinājumu var izmantot pirms tā iekļaušanas SITS.

6.2.   Elektroapgādes apakšsistēma

6.2.1.   Novērtēšanas procedūras un moduļi

Pēc pieteikuma, ko iesniedz līgumslēdzējs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, pilnvarotā iestāde veic EK verifikāciju saskaņā ar 18. panta 1. punktu un VI pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, un saskaņā ar šīs SITS A pielikumā norādītajiem attiecīgo moduļu noteikumiem.

Ja līgumslēdzējs var parādīt, ka iepriekšējo lietojumu testēšanas vai verifikācijas rezultāti ir derīgi arī attiecībā uz jauno lietojumu, pilnvarotā iestāde tos ņem vērā, novērtējot atbilstību.

Elektroapgādes apakšsistēmas EK verifikācijas procedūras norādītas šīs SITS C pielikuma C.1. tabulā.

Ciktāl norādīts šajā SITS, elektroapgādes apakšsistēmas EK verifikācijā ņem vērā apakšsistēmas saskarnes ar citām Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas apakšsistēmām.

Līgumslēdzējs par elektroapgādes apakšsistēmu sagatavo EK verifikācijas deklarāciju saskaņā ar 18. panta 1. punktu un V pielikumu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK.

6.2.2.   Moduļu izmantošana

6.2.2.1.   Vispārīgas prasības

Elektroapgādes apakšsistēmas novērtēšanas procedūrai līgumslēdzējs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, var izvēlēties:

—	vienības verifikācijas procedūru (SG modulis), kas norādīts šīs SITS A.2. pielikumā, vai

—	pilnu kvalitātes pārvaldības sistēmu ar projekta pārbaudes procedūru (SH2 modulis), kas norādīts šīs SITS A.2. pielikumā.

SH2 moduli var izvēlēties tikai tad, ja visiem pasākumiem, kas ietilpst verificējamajā apakšsistēmas projektā (projektēšana, ražošana, montāža, uzstādīšana), ja projektēšanai, ražošanai, gatavo izstrādājumu kontrolei un testēšanai ir pilnvarotas iestādes apstiprinātas un uzraudzītas kvalitātes pārvaldības sistēmas.

Novērtējums aptver visas stadijas un raksturlielumus, kas norādīti šīs SITS C pielikuma C.1. tabulā.

6.2.2.2.   Inovatīvi risinājumi

Ja elektroapgādes apakšsistēmā iekļauts inovatīvs risinājums, kā definēts 4.1. iedaļā, līgumslēdzējs norāda atkāpi no attiecīgās iedaļas SITS un iesniedz pieteikumu atbilstības novērtēšanai.

Eiropas Dzelzceļu aģentūra apkopo risinājuma atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un izstrādā novērtēšanas metodes.

Atbilstošās funkcionālās un saskarņu specifikācijas un novērtēšanas metodes iekļauj SITS, izmantojot pārskatīšanas procesu. Tiklīdz dokumentus publicē, ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, var izvēlēties apakšsistēmas novērtēšanas procedūru, kā norādīts 6.2.2.1. iedaļā.

Pēc tam, kad stājies spēkā Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 21. panta 2. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, inovatīvo risinājumu var izmantot pirms tā iekļaušanas SITS.

6.2.3.   Uzturēšanas novērtēšana

Saskaņā ar 18. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, pilnvarotā iestāde sagatavo tehnisko dokumentāciju, kurā iekļauts uzturēšanas plāns.

Pilnvarotā iestāde pārbauda tikai to, vai uzturēšanas plāns ir pilnīgs.

Uzturēšanas atbilstības novērtējums ir katras attiecīgās dalībvalsts dalībvalsts pienākums.

6.3.   Saskaņā ar SITS iepriekšējām publicētajām redakcijām izdoto sertifikātu derīgums

Saskaņā ar šīs SITS iepriekšējām publicētajām redakcijām izdotie atbilstības sertifikāti paliek spēkā gadījumos, ja

—	tie izsniegti ikvienā stadijā savstarpējās izmantojamības komponentam, kas jau saražots vai tiek ražots, bet nav vēl integrēts apakšsistēmā,

—	tie izsniegti tādu savstarpējās izmantojamības komponentu projektēšanas stadijā, kas vēl netiek ražoti,

—	tie izsniegti ikvienā stadijā tādai apakšsistēmai, kas jau nodota ekspluatācijā,

—	tie izsniegti projektēšanas stadijā tādām apakšsistēmām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

6.4.   Savstarpējās izmantojamības komponenti, kam nav EK deklarācijas

6.4.1.   Vispārīgas prasības

Uz ierobežotu laiku, ko sauc par “pārejas periodu”, savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par lietojuma piemērotību, var izņēmuma gadījumos iekļaut apakšsistēmās, ja tiek ievēroti šajā iedaļā aprakstītie noteikumi.

6.4.2.   Pārejas periods

Pārejas periods sākas līdz ar šīs SITS stāšanos spēkā un ilgst sešus gadus.

Pēc pārejas perioda, izņemot 6.4.3.3. iedaļā minētos gadījumus, savstarpējās izmantojamības komponentiem pirms to iekļaušanas apakšsistēmā jābūt EK atbilstības deklarācijai un/vai deklarācijai par lietojuma piemērotību.

6.4.3.   Apakšsistēmu sertificēšana, kurās pārejas perioda laikā izmantoti nesertificēti savstarpējās izmantojamības komponent

6.4.3.1.   Nosacījumi

Pārejas perioda laikā pilnvarotā iestāde apakšsistēmai drīkst izsniegt atbilstības sertifikātu arī tad, ja dažiem tajā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai lietojuma piemērotības deklarācijas saskaņā ar šo SITS, ja tiek ievēroti šādi trīs kritēriji:

—	apakšsistēmas atbilstība pārbaudīta attiecībā uz prasībām, ko pilnvarotā iestāde noteikusi šīs SITS 4. nodaļā,

—	veicot papildu novērtējumu, pilnvarotā iestāde apstiprina, ka savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstība un/vai lietojuma piemērotība ir saskaņā ar 5. nodaļas prasībām,

—	savstarpējās izmantojamības komponenti, kuriem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par lietojuma piemērotību, ir izmantoti apakšsistēmā, kura jau nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī pirms šīs SITS stāšanās spēkā.

Par šādā veidā novērtētiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nesniedz EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par lietojuma piemērotību.

6.4.3.2.   Paziņojums

—	Apakšsistēmas atbilstības sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējās izmantojamības komponentus pilnvarotā iestāde novērtējusi kā apakšsistēmas verifikācijas daļu.

—

Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda: — kuri savstarpējās izmantojamības komponenti novērtēti kā apakšsistēmas daļa, — apstiprinājumu tam, ka apakšsistēmā iekļauti tādi savstarpējās izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa, — par šiem savstarpējās izmantojamības komponentiem norāda iemeslu, kura dēļ ražotājs nav sniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par lietojuma piemērotību pirms to iekļaušanas apakšsistēmā.

6.4.3.3.   Dzīves cikla ievērošana

Attiecīgās apakšsistēmas modernizāciju/atjaunošanu pabeidz pārejas perioda sešos gados. Attiecībā uz apakšsistēmas izmantošanas ciklu:

—	pārejas periodā, un

—	iestādes uzraudzībā, kura apakšsistēmai izsniegusi EK verifikācijas deklarāciju

tādus savstarpējās izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai lietojuma piemērotības deklarācijas, un ir viena un tā paša ražotāja izgatavotie viena un tā paša tipa komponenti, var izmantot ar uzturēšanu saistītai nomaiņai un kā apakšsistēmas rezerves daļas.

Pēc pārejas perioda beigām un

—	līdz apakšsistēmas modernizācijai, atjaunošanai vai aizstāšanai, un

—	iestādes uzraudzībā, kura apakšsistēmai izsniegusi EK verifikācijas deklarāciju

tos savstarpējās izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai lietojuma piemērotības deklarācijas, un ir viena un tā paša ražotāja izgatavotie viena un tā paša tipa komponenti, var turpināt izmantot ar uzturēšanu saistītai nomaiņai.

6.4.4.   Uzraudzības kārtība

Pārejas perioda laikā dalībvalstis:

—	pārrauga to savstarpējās izmantojamības komponentu skaitu un tipu, kas laisti tirgū to teritorijā;

—	nodrošina, ka tad, kad apakšsistēmu uzrāda apstiprināšanai, tiek konstatēti iemesli, kāpēc ražotājs nav sertificējis savstarpējās izmantojamības komponentu;

—	Komisijai un pārējām dalībvalstīm sniedz sīkāku informāciju par nesertificētiem savstarpējās izmantojamības komponentiem un nesertificēšanas iemesliem.

7.   ELEKTROAPGĀDES SITS ĪSTENOŠANA

7.1.   Šīs SITS piemērošana jaunām ekspluatācijā nododamām ātrgaitas līnijām

Ātrgaitas līnijām, kas ir šīs SITS ģeogrāfiskās darbības jomā (sk. 1.2. punktu) un ko nodod ekspluatācijā pēc šīs SITS stāšanās spēkā, pilnībā piemēro 4.–6. nodaļu un īpašos 7.4. punkta noteikumus.

7.2.   Šīs SITS piemērošana ekspluatācijā esošajām ātrgaitas līnijām

7.2.1.   Ievads

Attiecībā uz ekspluatācijā esošajām infrastruktūras iekārtām šī SITS attiecas uz tām ātrgaitas dzelzceļa līniju sekcijām, kuras tiek modernizētas vai atjaunotas atbilstoši 14. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK. Šajā kontekstā tas īpaši attiecas uz pārejas stratēģijas izmantošanu, kas ļauj veikt esošo elektroapgādes iekārtu ekonomiski pamatotu pielāgošanu.

Tā kā šo SITS var pilnībā piemērot attiecībā uz jaunām iekārtām, to īstenošanai uz esošajām līnijām var būt nepieciešams pārveidot esošās iekārtas. Pārveidojumu pakāpe ir atkarīga no esošo iekārtu atbilstības līmeņa. Neskarot 7.4. punktu (Īpaši gadījumi) ātrgaitas elektroapgādes SITS ievēro šādus principus. Ja dalībvalstij nepieciešams nodot ekspluatācijā jaunu līniju, līgumslēdzējs nosaka praktiskos pasākumus un posmus, kas vajadzīgi nepieciešamo darbības raksturlielumu sasniegšanai. Šajos posmos var iekļaut pārejas periodus, kuru laikā līnijas nodod ekspluatācijā ar zemākiem parametriem.

Šī SITS neattiecas uz esošajām ātrgaitas dzelzceļu tīkla elektroapgādes apakšsistēmām, kamēr tās netiek atjaunotas vai modernizētas.

7.2.2.   Darbu klasifikācija

Ņemot vērā elektroapgādes apakšsistēmu dažādo daļu paredzamo resursu, šīs daļas pēc pārveidojumu grūtības pakāpes samazināšanās var sarindot šādā secībā:

—	parametri un specifikācijas, kas attiecas uz visu apakšsistēmu,

—	parametri, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla mehāniskajām daļām,

—	parametri, kas attiecas uz energoapgādi,

—	parametri, kas attiecas uz kontaktvadiem,

—	parametri, kas attiecas uz citām direktīvām par ekspluatāciju un uzturēšanu.

Parametri un to iedalījums noteikts 7.2. tabulā.

7.2.3.   Parametri un specifikācijas, kas attiecas uz visu apakšsistēmu kopumā

Elementiem, kas attiecas uz visu sistēmu kopumā, ir vislielākie ierobežojumi, jo parasti tos nevar un nedrīkst pārveidot, neveicot elektroapgādes apakšsistēmas pilnīgu restrukturizāciju (reelektrifikāciju) visā līnijā. Uz līnijas posma (būvju, tuneļu, u.c.) gabarītu maiņu attiecas arī 4.2.10. punkts.

7.2.4.   Parametri, kas attiecas uz gaisvadu kontakttīkla mehāniskajām daļām un barošanu

Šie parametri nav tik svarīgi no daļējas pārveidošanas viedokļa, jo tos var pakāpeniski pārveidot ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā, vai arī tāpēc, ka atsevišķus komponentus var pārveidot neatkarīgi no apakšsistēmas, kuras daļa tie ir.

To atbilstību panāk, īstenojot lielus gaisvadu kontakttīkla modernizācijas projektus, kas paredzēti līnijas darbības raksturlielumu paaugstināšanai.

Var pakāpeniski nomainīt visas vai dažas gaisvadu kontakttīkla mehānisko elementu daļas ar elementiem, kas atbilst šai SITS. Tādā gadījumā jāievēro, ka neviens atsevišķs elements neļauj nodrošināt visa kopuma atbilstību: apakšsistēmas vai savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību var nodrošināt tikai kopumā, t.i., kad panākta visu elementu atbilstība SITS.

Šādā gadījumā var būt nepieciešamas starpstadijas, lai saglabātu gaisvadu kontakttīkla savietojamību ar noteikumiem par citām apakšsistēmām (signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas vai infrastruktūras), kā arī nodrošinātu vilcienu kustību, uz kuriem SITS neattiecas.

7.2.5.   Parametri, kas attiecas uz kontaktvadiem

Atbilstība nepieciešama katru reizi, kad gaisvadu kontakttīklā tiek uzstādīti jauni kontaktvadi.

7.2.6.   Parametri, kas attiecas uz citām direktīvām par ekspluatāciju un uzturēšanu

Šie parametri jāievēro katrā modernizācijā un atjaunošanā.

7.2.7.   Piemērošanas joma

Ja 3. vai 4. ailē ievilkts krustiņš, attiecīgo prasību piemēro arī tad, kad piemēro 7.2.3. punktu (2. ailē visai apakšsistēmai).

Ja krustiņš ievilkts 5. ailē, tad attiecīgo prasību piemēro arī tad, kad piemēro 7.2.3. punktu (visai apakšsistēmai – 2. aile) vai 7.2.4. punktu (gaisvadu kontakttīkla mehāniskajām daļām – . aile, elektroapgādei – 4. aile).

NB. Abos minētajos gadījumos nepastāv prasība par komponentu fizisku nomaiņu, ja var parādīt atbilstību SITS.

7.2.7. tabula

SITS piemērošana ekspluatācijā esošo līniju modernizācijā/atjaunošanā

Elektroapgādes SITS punkta Nr.	Visa apakšsistēma	Gaisvadu kontakttīkla mehāniskās daļas	Elektroapgāde	Kontaktvadi	Citas direktīvas par ekspluatāciju, uzturēšanu
1. aile	2. aile	3. aile	4. aile	5. aile	6. aile
4.2.2.	X
4.2.3.			X
4.2.4.			X
4.2.5.					X
4.2.6.					X
4.2.7.			X
4.2.8.					X
4.2.9.		X
4.2.10.		X
4.2.11.				X
4.2.12.				X
4.2.14.		X
4.2.15.		X
4.2.16.		X
4.2.17.		X
4.2.18.		X
4.2.19.		X
4.2.20.		X
4.2.21.		X
4.2.22.		X
4.2.23.			X
4.2.24.			X
4.2.25.			X
4.7.1.			X
4.7.2.		X
4.7.3.			X
4.7.4.					X
4.8.					X

7.3.   SITS pārskatīšana

Saskaņā ar 6. panta 3. punktu Direktīvā 96/48/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/50/EK, Aģentūra ir atbildīga par SITS sagatavošanu pārskatīšanai un akualizācijai, un par priekšlikumu sniegšanu 21. pantā minētajai komitejai, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību vai sociālās prasības. Turklāt kādu citu SITS pakāpeniska pieņemšana un pārskatīšana var arī ietekmēt šo SITS. Ieteiktās izmaiņas šajā SITS stingri pārskata un atjaunotās SITS publicē ar aptuveni vienādu periodiskumu reizi trijos gados.

Aģentūrai jādara zināmi inovatīvie risinājumi, ko saskaņā ar 6.1.2.3. vai 6.2.2.2. iedaļu ierosinājuši ražotāji un līgumslēdzēji vai pilnvarotās iestādes, ja ražotāji vai līgumslēdzēji to nav darījuši, lai pieņemtu lēmumu par to turpmāku iekļaušanu SITS.

Tad Aģentūra rīkojas saskaņā ar 6.1.2.3. vai 6.2.2.2. iedaļu.

7.4.   Īpašie gadījumi

Turpmāk aprakstītie īpašie noteikumi attiecas uz īpaši atļautiem konkrētiem gadījumiem. Īpašos gadījumus klasificē divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījumi), vai arī pagaidu (temporary) noteikumi uz noteiktu laiku (“T” gadījumi). Uz noteiktu laiku atļautajos gadījumos tiek ieteikts panākt atbilstību mērķsistēmai līdz 2010. gadam (“T1” gadījumi), kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai vai kādos šī lēmuma turpmākos grozījumos noteiktais mērķis, vai arī līdz 2020. gadam (“T2” gadījumi).

7.4.1.   Austrijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

II un III kategorijas līnijas

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 950 mm pantogrāfiem kustībai ar vidējo ātrumu līdz 230 km/h, un šajās Eiropas dzelzceļa tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Šajās zonās pieļaujams, ka kontaktvada maksimālā sānu novirze sānvējā attiecībā pret vertikāli no sliežu ceļa centrālās ass līnijas ir 550 mm. Turpmākos pētījumos par II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu konkrētās izvēles pamatotību.

III kategorijas līnijas (T1 gadījums)

Lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz vidējo efektīvu spriegumu un uzstādīto jaudu, nepieciešamas papildu apakšstacijas. Tās plāno uzstādīt līdz 2010. gadam.

7.4.2.   Beļģijas tīkla īpatnības

(T1 gadījums)

Esošās I kategorijas līnijas

Esošajās I kategorijas līnijās fāzu atdalīšanas sekcijas neatbilst prasībām par pantogrāfu savstarpējo attālumu, kas paredz, ka starp trim pantogrāfiem tam jāpārsniedz 143 m. Starp esošajām I un II kategorijas līnijām nav automātisku ierīču vilces ritošā sastāva vienību galvenā jaudas slēdža pārslēgšanai.

Abus jautājumus risina.

II un III kategorijas līnijas

Dažās sekcijās zem tiltiem kontaktvadu augstums neatbilst SITS noteiktajām minimālajām prasībām, un tas jāmaina. Konkrēti termiņi nav noteikti.

7.4.3.   Vācijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 950 mm pantogrāfiem kustībai ar vidējo ātrumu līdz 230 km/h, un šajās Eiropas dzelzceļa tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Šajās zonās pieļaujams, ka kontaktvada maksimālā sānu novirze sānvējā attiecībā pret vertikāli no sliežu ceļa centrālās ass līnijas ir 550 mm. Turpmākos pētījumos par II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu konkrētās izvēles pamatotību.

7.4.4.   Spānijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

Dažās II un III kategorijas līnijās un stacijās nav atļauts izmantot 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfus. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, papildus jābūt aprīkotiem ar sekundāriem 1 950 mm pantogrāfiem, un to vidējais ekspluatācijas ātrums nedrīkst pārsniegt 230 km/h.

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 950 mm pantogrāfiem kustībai ar vidējo ātrumu līdz 230 km/h, un šajās Eiropas dzelzceļa tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Šajās zonās pieļaujams, ka kontaktvada maksimālā sānu novirze sānvējā attiecībā pret vertikāli no sliežu ceļa centrālās ass līnijas ir 550 mm. Turpmākos pētījumos par II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu konkrētās izvēles pamatotību.

Spānijā turpmāk I kategorijas līniju dažās sekcijās, īpaši jaunajā ātrgaitas līnijā starp Barselonu un Perpinjanu (Barcelona-Perpignan), nominālais kontaktvada augstums būs 5,60 m. Tas varētu attiekties arī uz Franciju šīs līnijas posmā no Spānijas robežas līdz Perpinjanai, ja to pieprasīs abu valstu valdības.

Esošajās ātrgaitas līnijās fāzu atdalīšanas sekcijas nav savietojamas ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS noteikto pantogrāfu izvietojumu (skatīt ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3.6.2. punktu). Šajās esošajās I kategorijas līnijās nepieciešami lieli ieguldījumi, lai mainītu šīs esošās atdalīšanas sekcijas. Tāpēc, ja ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošs vilciens nav savietojams ar atdalīšanas sekciju, infrastruktūras pārvaldītājam jāaparedz īpaši ekspluatācijas noteikumi. Esošās neatbilstošās atdalīšanas sekcijas jāmodernizē, veicot svarīgus pielāgojumus.

7.4.5.   Francijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

I kategorijas līnijas

Esošajās ātrgaitas līnijās fāzu atdalīšanas sekcijas nav saderīgas ar ātrgaitas ritošā sastāva SITS noteikto pantogrāfu izvietojumu (sk. ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3.6.2. punktu). Šajās esošajās I kategorijas līnijās nepieciešami ļoti lieli ieguldījumi, lai nomainītu esošās atdalīšanas sekcijas. Tāpēc, ja ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošs vilciens nav savietojams ar atdalīšanas sekciju, infrastruktūras pārvaldītājam jāaparedz īpaši ekspluatācijas noteikumi. Esošās neatbilstošās atdalīšanas sekcijas jāmodernizē, veicot svarīgus pielāgojumus.

I kategorijas līnijas (T2 gadījums)

Vienā ātrgaitas līnijā no Parīzes uz Lionu jāpārveido gaisvadu kontakttīkls, lai nodrošinātu pieļaujamo pacēlumu, neuzstādot pantogrāfiem pacēluma ierobežotājus. Tāpēc šajā līnijā izliegta tādu vilcienu ekspluatāciju, kas nav aprīkoti ar pacēluma ierobežotājiem.

II un III kategorijas līnijas (T2 gadījums)

Līdzstrāvas līnijās kontaktvadu šķērsgriezums ir nepietiekams, lai atbilstu SITS prasībām attiecībā uz strāvu stāvēšanas laikā stacijās vai vilcienu iesildīšanas zonās.

Esošajā ātrgaitas līnijā no Parīzes uz Tūru (Paris-Tours) ir līnijas posms (apm. 20 km) ar kustības ātrumu ap 260 km/h, kurā izmanto 1,5 kV līdzstrāvu. Patlaban šā posma pārkārtošana netiek plānota.

Esošā līdzstrāvas līnija no Bordo (Bordeaux) uz Irunu (Spānijā) tiek ekspluatēta ar 1 950 mm līdzstrāvas noņēmēja galvu. Lai šo līniju ekspluatētu ar atbilstošu 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfa strāvas noņēmēja galvu, atbilstoši jāmodernizē gaisvadu kontakttīkls.

7.4.6.   Lielbritānijas tīkla īpatnības

Dzelzceļa infrastruktūra Lielbritānijā vēsturiski tika būvēta mazāku gabarītu nekā citos Eiropas dzelzceļos. Palielināt gabarītu ir ekonomiski neizdevīgi un praktiski neiespējami, tāpēc mērķgabarīts Lielbritānijai ir UK1 2. jautājums (sk. ātrgaitas infrastruktūras SITS).

(P gadījums)

Kontaktvadu augstums

Atšķirīgs kontaktvada augstums un slīpums saglabājas II un II kategorijas elektrificētajās līnijās. Nominālais vadu piekares augstums Lielbritānijas modernizētajās līnijās būs ne zemāks par 4 700 mm. Tomēr, ja kādu ierobežojumu dēļ nepieciešams mazāks piekares augstums, minimālais atļautais vadu augstums ir 4 140 mm, kas ir pietiekami, lai varētu pārvietoties elektrovilcieni, kas būvēti pēc UK1B gabarīta.

Galvenajā līnijā Continental Main Line (kas savieno līnijas Network Rail, Channel Tunnel Rail Link un Eirotuneli) kontaktvadu piekares augstums ir no 5 935 līdz 5 870 mm.

Kontaktvada sānu novirze sānvējā

Esošajās II un III kategorijas līnijās kontaktvada pieļaujamā sānu novirze attiecībā pret sliežu centra līniju sānvējā ir 400 mm, ja vada augstums ir ≤ 4 700 mm. Ja vada augstums pārsniedz 4 700 mm, šo vērtību samazina par 0,040 x (vada augstums (mm) – 4 700) mm, ja vada augstums pārsniedz 4 700 mm.

Maksimālais kontaktspēks nomaļās vietās

Attiecībā uz II un III kategorijas līnijām jāparedz atsevišķas vietas, kas iztur maksimālo kontaktspēku (Fmax ), līdz 300 N, ko filtrē pie 20 Hz.

Fāzu atdalīšanas sekcijas

Gaisvadu kontakttīklu projektē ekspluatācijai ar pantogrāfa galvām, kuru izmērs sliežu platuma virzienā nepārsniedz 400 mm.

Pantogrāfa gabarīta apliece

Elektrificētajām II un III kategorijas līnijām elektrifikācijas infrastruktūra (izņemot kontaktvadus un kontaktvadu fiksatorus) neietilpst gabarīta apliecē, kas definēta diagrammā (sk. F pielikumu); tas ir absolūtais gabarīts, nevis references profils, kuram veic korekcijas.

Spriegums un frekvence

Šajā SITS un saskaņā ar standartiem EN 50163:2004 un EN 50388:2005, nenormāls režīms nozīmē arī to, ka nedarbojas divas vai vairākas elektroapgādes ierīces jebkurās kombinācijās.

Maksimālā vilciena strāva

Maksimāla vilciena strāva Lielbritānijā II un III kategorijas elektrificētajās līnijās ir 300 A, ja infrastruktūras reģistrā konkrētajam maršrutam nav norādīta augstāka vērtība.

7.4.7.   Eirotuneļa īpatnības

(P gadījums)

Kontaktvadu augstums Eirotuneļa infrastruktūrā Channel Tunnel tunelī ir no 6 020 mm līdz 5 920 mm.

7.4.8.   Itālijas tīkla īpatnības

Esošās I kategorijas līnijas (T1 gadījums)

Gaisvadu kontakttīkla ģeometrija attiecībā uz kontaktvadu augstumu jāpārveido 100 km garā posmā līdzstrāvas līnijā ar diviem sliežu ceļiem.

Šie pārveidojumi veicami līdz 2010. gadam.

Esošās I kategorijas līnijas (P gadījums)

Maiņstrāvas ātrgaitas līnijā no Romas uz Neapoli (Rome-Naples) fāzu atdalīšanas sekcijas neatbilst pantogrāfu izvietojumam uz ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošiem vilcieniem (sk. ātrgaitas ritošā sastāva SITS 4.2.8.3.6.2. punktu). Šajā līnijā esošo atdalīšanas sekciju nomaiņai nepieciešami lieli ieguldījumi. Tāpēc, ja ātrgaitas ritošā sastāva SITS atbilstošs vilciens nav savietojams ar atdalīšanas sekciju, infrastruktūras pārvaldītājs paredz īpašus ekspluatācijas noteikumus. Esošās neatbilstošās atdalīšanas sekcijas tiks modernizētas, veicot svarīgus pielāgojumus.

II un III kategorijas līdzstrāvas līnijas (T1 gadījums)

Daļā šo līniju jāpārveido gaisvadu kontakttīkla ģeometrija attiecībā uz kontaktvada augstumu.

Lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz vidējo derīgo spriegumu un uzstādīto jaudu, nepieciešamas papildu apakšstacijas.

Šie pārveidojumi veicami līdz 2010. gadam.

7.4.9.   Īrijas un Ziemeļīrijas tīklu īpatnības

(P gadījums)

Nominālo kontaktvadu augstumu Īrijas un Ziemeļīrijas tīklu elektrificētajās līnijās nosaka IRL1, kas ir Īrijas standarta būvju tuvināšanas gabarīts, un nepieciešamās brīvās telpas atstarpes.

7.4.10.   Zviedrijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

Augstākais nepastāvīgais spriegums (Umax2 ) attiecībā uz ritošo sastāvu ir 17 500 V, nevis 18 000 V. Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 800 mm pantogrāfiem kustībai ar vidējo ātrumu līdz 230 km/h, un šajās Eiropas dzelzceļa tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Satiksmei pār Ērezunda (Öresund) tiltu Zviedrijā atļauts izmantot 1 950 mm pantogrāfu. Līnijās, kurās kursē vilcieni ar šādiem pantogrāfiem, pieļaujams, ka kontaktvadu maksimālā sānu nobīde sānvējā ir 500 mm. Turpmākos pētījumos par II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu konkrētās izvēles pamatotību.

Zviedrijā nedrīkst būt jaudas koeficienta pie sprieguma virs 16,5 kV, jo pastāv risks, ka citam ritošajam sastāvam būs grūti vai neiespējami izmantot reģeneratīvo bremzēšanu tāpēc, ka gaisvadu kontakttīklā ir pārāk augsts spriegums.

Reģenerācijas bremzēšanas režīmā (elektriskās bremzes) vilciens nedrīkst darboties kā kondensators, kas lielāks par 60 kVAr pie jebkādas reģenerācijas, t.i., reģenerācijas laikā nedrīkst ģenerēt reaktīvo jaudu. Noteiktais reaktīvās jaudas izņēmums līdz 60 kVAr dod iespējas vilciena/vilces ritošā sastāva vienības augstsprieguma pusē uzstādīt filtrus. Šie filtri pie pamatfrekvences nedrīkst pārsniegt 60 kVAr reaktīvās jaudas.

7.4.11.   Somijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

Normālais kontaktvadu piekares augstums ir 6 150 mm (minimālais ir 5 600 mm, maksimālais 6 500 mm).

7.4.12.   Polijas tīkla īpatnības

(P gadījums)

II un III kategorijas līnijas nav pielāgotas darbam ar 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu. Vilcieniem, kas izmanto šīs līnijas, jābūt 1 950 mm pantogrāfiem ar kontaktplāksnēm, kuru garums ir 1 100 mm (sk. EN 50367:2006 B pielikuma B.8. un B.3. att.).

Attiecībā uz II un III kategorijas līnijām taisnā ceļa posmā pie kontaktvadu piekares augstuma 5 600 mm kontaktvada pieļaujamā sānu novirze attiecībā pret sliežu ceļa centrālo līniju sānvējā ir 500 mm.

Maksimālā vilciena strāva elektrificētās II un III kategorijas līnijās ir:

3 200 A II kategorijas līnijās,

2 500 A III kategorijas līnijās,

ja infrastruktūras reģistrā konkrētajam maršrutam nav noteiktas citas vērtības.

7.4.13.   Dānijas tīkla īpatnības, arī Ērezunda(Öresund) līnijā uz Zviedriju

(P gadījums)

II un III kategorijas līnijas

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 800 mm vai 1 950 mm pantogrāfiem un to vidējais ekspluatācijas ātrums nedrīkst pārsniegt 230 km/h, tā kā šajās Eiropas dzelzceļu tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Līnijās, kurās kursē vilcieni ar šādiem pantogrāfiem, pieļaujamā maksimālā kontaktvada sānu novirze sānvējā ir 500 mm.

Turpmākos pētījumos attiecībā uz II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu izvēles pamatotību.

Dažos maiņstrāvas līnijas posmos ar tiltiem un stacijām minimālais kontaktvadu piekares augstums ir 4 910 mm.

7.4.14.   Norvēģijas tīkla īpatnības – zināšanai

(P gadījums)

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, būs jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 950 mm pantogrāfiem un to vidējais ekspluatācijas ātrums nedrīkst pārsniegt 230 km/h, lai šajās Eiropas dzelzceļu tīkla daļās gaisvadu kontakttīkls nav jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Līnijās, kurās kursē vilcieni ar 1 800 mm pantogrāfiem, pieļaujamā maksimālā kontaktvada sānu novirze sānvējā ir 500 mm. Turpmākos pētījumos attiecībā uz II un III kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu izvēles pamatotību.

Norvēģijā nedrīkst būt jaudas koeficienta pie sprieguma virs 16,5 kV, jo pastāv risks, ka citiem ritekļiem būs grūti vai neiespējami izmantot reģeneratīvo bremzēšanu tāpēc, ka gaisvadu konakttīklā ir pārāk augsts spriegums.

Reģenerācijas bremzēšanas režīmā (elektriskā bremzēšana) vilciens nedrīkst darboties kā kondensators, kas lielāks par 60 kVAr pie jebkādas reģenerācijas, t.i., reģenerācijas laikā nedrīkst ģenerēt reaktīvo jaudu. Noteiktais reaktīvās jaudas izņēmums līdz 60 kVAr dod iespējas vilciena/vilces ritošā sastāva vienības augstsprieguma pusē uzstādīt filtrus. Šie filtri pie pamatfrekvences nedrīkst pārsniegt 60 kVAr reaktīvās jaudas.

7.4.15.   Šveices tīkla īpatnības – zināšanai

(P gadījums)

Nepieciešamās investīcijas gaisvadu kontakttīkla nomaiņai II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai izpildītu prasību attiecībā uz 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu, ir nesamērīgi augstas. Vilcieniem, kas šķērso šīs līnijas, būs jābūt papildus aprīkotiem ar sekundāriem 1 450 mm pantogrāfiem (ar pārsprieguma novadītājiem izlādes ragiem no izolējoša materiāla), un to vidējais ekspluatācijas ātrums nedrīkst pārsniegt 200 km/h, lai šajās Eiropas dzelzceļu tīkla daļās tuneļa gabarīts un gaisvadu kontakttīkls nebūtu jāsagatavo ekspluatācijai ar Eiropas parauga pantogrāfu. Turpmākos pētījumos attiecībā uz I un II kategorijas līnijām jāņem vērā Eiropas parauga pantogrāfs, lai parādītu izvēles pamatotību.

7.4.16.   Lietuvas tīkla īpatnības

Atklātos līnijas posmos un stacijās minimālais kontaktvadu piekares augstums ir 5750 mm, bet uz pārbrauktuvēm tas ir 6 000 mm. Īpašos gadījumos uz sliežu ceļiem gadījumos, kad nav plānota ritošā sastāva stāvēšana, kā arī atklātos līnijas posmos minimālo kontaktvadu piekares augstumu var samazināt līdz 5 675 mm.

Visos apstākļos maksimālais kontaktvada augstums ir 6 800 mm.

Lai nākotnē varētu veikt sliežu ceļa profila izmaiņas stacijās, nominālais kontaktvadu piekares augstums atklātās līnijās ir 6 500 mm un 6 600 mm stacijās.

7.4.17.   Nīderlandes tīkla īpatnības

(P gadījums)

Esošajās II un III kategorijas līnijās 1,5 kV līdzstrāvas gaisvadu kontakttīklu ekspluatē ar vienu vai vairākiem 1 950 mm pantogrāfiem.

Mainīt gaisvadu kontaktlīniju II un III kategorijas līnijās un stacijās, lai ekspluatētu ar 1 600 mm pantogrāfa galvu, nav ne ekonomiski izdevīgi, ne praktiski iespējami.

Gaisvadu kontakttīkla konstrukcijai jaunajās II un III kategorijas līnijās ar 1,5 kV līdzstrāvu, kas veido ātrgaitas dzelzceļu tīkla daļu, jābūt savietojamai ar 1 600 mm un 1 950 mm pantogrāfu galvām.

7.4.18.   Slovākijas tīkla īpatnības

II un III kategorijas līnijas nav pielāgotas darbam ar 1 600 mm Eiropas parauga pantogrāfu. Vilcieniem, kas izmanto šīs līnijas, jābūt aprīkotiem ar 1 950 mm pantogrāfiem.

7.5.   Nolīgumi

7.5.1.   Pašreizējie nolīgumi

Dalībvalstis informē Komisiju sešus mēnešus pēc šīs SITS stāšanās spēkā par šādiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem tiek izmantotas apakšsistēmas, kas saistītas ar šīs SITS darbības jomu (būvniecība, atjaunošana, modernizācija, nodošana ekspluatācijā, apakšsistēmu ekspluatācija un uzturēšana saskaņā ar šīs SITS 2. nodaļu):

—	valsts, divpusējiem vai daudzpusējiem pastāvīgiem vai pagaidu nolīgumiem starp dalībvalstīm un infrastruktūras pārvaldītājiem vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas nepieciešami paredzēto transporta pakalpojumu ļoti īpašā veida vai vietējo īpatnību dēļ;

—	divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem starp infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai starp dalībvalstīm, kas nodrošina ievērojamu vietējās vai reģionālās savstarpējās izmantojamības līmeni;

—

starptautiskiem nolīgumiem starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešu valsti, vai starp dalībvalstu infrastruktūras pārvaldītājiem vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vismaz vienas trešas valsts infrastruktūras pārvaldītāju vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas nodrošina ievērojamu vietējās vai reģionālās savstarpējās izmantojamības līmeni.

Tādu šīs SITS darbības jomā esošu apakšsistēmu ekspluatācija/uzturēšana, uz kurām attiecas šie nolīgumi, turpmāk pieļaujama tiktāl, cik tā atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Tiks izvērtēta šo nolīgumu saderība ar ES tiesību aktiem, arī to nediskriminējošais raksturs, un īpaši šī SITS, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šo SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas pasākumus.

7.5.2.   Turpmāki nolīgumi

Turpmāk, slēdzot ikvienu nolīgumu vai izdarot esošo nolīgumu grozījumus, jāņem vērā ES tiesību akti un jo īpaši šī SITS. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem nolīgumiem un to grozījumiem. Tad piemēro 7.5.1. punktā noteikto procedūru.

---

(1)  t.i., pantogrāfs ir sertificēts kā savstarpējās izmantojamības komponents.

(2)  t.i., gaisvadu kontakttīkls, kas sertificēts kā savstarpējās izmantojamības komponents

(3)  Standarts EN 50206–1:1998 tiks grozīts

(4)  Elektromagnētisko traucējumu gadījumā elektroapgādes apakšsistēma darbojas kā antena ritošā sastāva apakšsistēmas radītajiem traucējumiem.