ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 97

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 9. aprīlis


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 295/2008 (2008. gada 11. marts) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādāta versija) ( 1 )

13

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 296/2008 (2008. gada 11. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

60

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 297/2008 (2008. gada 11. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

62

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 298/2008 (2008. gada 11. marts), ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

64

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 299/2008 (2008. gada 11. marts), ar kuru Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

67

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 300/2008 (2008. gada 11. marts) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 ( 1 )

72

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 301/2008 (2008. gada 17. marts), ar kuru pielāgo I pielikumu Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem ( 1 )

85

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 294/2008

(2008. gada 11. marts)

par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lisabonas Programmā par izaugsmi un nodarbinātību ir uzsvērta vajadzība veidot apstākļus, kas mudinātu Eiropā izdarīt ieguldījumus zināšanās un inovācijās, lai vairotu konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.

(2)

Par spēcīga Eiropas rūpniecības, konkurences un inovāciju pamata uzturēšanu pirmām kārtām atbild dalībvalstis. Taču ar inovācijām saistīto risināmo uzdevumu raksturs un apmērs Eiropas Savienībā liek rīkoties arī Kopienas līmenī.

(3)

Kopienai būtu jāsniedz atbalsts, veicinot inovācijas, jo īpaši ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Mūžizglītības programmu un struktūrfondiem.

(4)

Būtu jāizveido jauna Kopienas līmeņa ierosme, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk “EIT”), kas papildinātu Kopienas un valstu pastāvošo politiku un iniciatīvas, veicinot zinību triādes – augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju – integrāciju visā Eiropas Savienībā.

(5)

Eiropadome 2006. gada 15. un 16. jūnija sanāksmē aicināja Komisiju sagatavot oficiālu priekšlikumu par EIT izveidi un iepazīstināt ar to 2006. gada rudenī.

(6)

EIT mērķim galvenokārt vajadzētu būt šādam: sekmēt Kopienas un dalībvalstu novatoriskās spējas, iesaistot pašiem augstākajiem standartiem atbilstīgas darbības inovāciju, pētniecības un augstākās izglītības jomā. To darot, EIT būtu jāveicina un jāuzlabo tīklu veidošana un sadarbība, kā arī jāizveido sinerģijas inovācijas kopienām Eiropā.

(7)

EIT darbībām būtu jāsaistās ar Eiropas jaunradei stratēģiskiem ilgtermiņa uzdevumiem, jo īpaši pārnozaru un/vai starpnozaru jomās, tostarp Eiropas līmenī jau noteiktajiem uzdevumiem. Tā darot, EIT būtu regulāri jāveicina dialogs ar pilsonisko sabiedrību.

(8)

EIT par prioritāru būtu jāuzskata uzņēmējdarbības konteksta piešķiršana tā darbībām augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā un to komerciāla izmantošana, kā arī atbalsts jaundibinātu uzņēmumu, atdalījušos uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidei.

(9)

EIT vajadzētu galvenokārt darboties kā uz izcilību virzītai, autonomai partnerībai starp augstākās izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm saistībā ar ilgtspējīgiem un ilgtermiņa pašfinansējuma stratēģiskiem tīkliem inovāciju procesā. Šādu partnerību atlase būtu jāveic EIT valdei, pamatojoties uz pārskatāmu un uz izcilību balstītu procesu, un tās būtu jānorāda kā zināšanu un inovāciju kopienas (turpmāk “ZIK”). Valdei vajadzētu arī vadīt EIT darbību un izvērtēt ZIK darbību. EIT valdē vajadzētu būt līdzsvaroti pārstāvētai pieredzei uzņēmējdarbībā un augstākās izglītības un/vai pētniecības jomā, kā arī inovāciju nozarē.

(10)

Lai sekmētu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un vairotu tās pievilcību starptautiskajā arēnā un inovācijas spējas, EIT un ZIK būtu jāvar piesaistīt partnerorganizācijas, pētniekus un studentus no visas pasaules, arī veicinot to mobilitāti, kā arī sadarboties ar trešo valstu organizācijām.

(11)

EIT un ZIK attiecību pamatā vajadzētu būt līgumiskām attiecībām, kurās būs noteiktas ZIK tiesības un pienākumi, ar kurām nodrošina pietiekamu koordināciju un izveido ZIK darbības un tās rezultātu pārraudzības un izvērtēšanas mehānismu.

(12)

Ir jāatbalsta augstākā izglītība, kas ir būtiska plašās inovāciju stratēģijas sastāvdaļa, kuras bieži vien tajā pietrūkst. Līgumā starp EIT un ZIK būtu jānosaka, ka ar ZIK starpniecību piešķirtie grādi un diplomi būtu jāpiešķir iesaistītajām augstākas izglītības iestādēm, kuras būtu jāmudina tos apzīmēt arī kā EIT grādus un diplomus. EIT darbībām un darbam būtu jāpalīdz veicināt mobilitāti Eiropas pētniecības telpā un augstākās izglītības telpā, kā arī jāsekmē to dotāciju pārvedamība, ko piešķir pētniekiem un studentiem saistībā ar ZIK. Visas šīs darbības būtu jāveic, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (4).

(13)

EIT vajadzētu noteikt skaidras un pārskatāmas intelektuālā īpašuma pārvaldības pamatnostādnes, kam būtu jāveicina intelektuālā īpašuma izmantošana pareizos apstākļos. Pamatnostādnēs būtu jāparedz, ka pienācīgi ņem vērā dažādu ZIK partnerorganizāciju ieguldījumus neatkarīgi no to lieluma. Ja darbības finansē saskaņā ar Kopienas pamatprogrammām pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai, būtu jāpiemēro minēto programmu noteikumi.

(14)

Būtu vajadzīgi attiecīgi noteikumi, kas garantētu EIT atbildību un pārskatāmību. Attiecīgi noteikumi, kas reglamentē EIT darbību, būtu jāparedz EIT statūtos.

(15)

EIT vajadzētu būt juridiskas personas statusam, un, lai garantētu EIT darbības autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpārvalda pašam savs budžets, kura ieņēmumos vajadzētu iekļaut Kopienas iemaksas.

(16)

EIT būtu jācenšas piesaistīt arvien vairāk finansiālu iemaksu no privātā sektora un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības. Tādēļ tiek gaidīts, ka rūpniecības, finanšu un pakalpojumu nozares sniegs ievērojamu ieguldījumu EIT budžetā un jo īpaši ZIK budžetā. ZIK vajadzētu censties palielināt privātā sektora ieguldījuma daļu. ZIK un to partnerorganizācijām būtu jāpopularizē tas, ka to darbības ir veiktas saistībā ar EIT un ka tās saņem finansiālu ieguldījumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(17)

Kopienas ieguldījumam EIT būtu jāfinansē izmaksas, ko rada EIT un ZIK izveides, administratīvas un sadarbības darbības. Lai novērstu finansējuma dublēšanu, šīm darbībām nevajadzētu vienlaikus saņemt finansējumu no citām Kopienas programmām, piemēram, Pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, Mūžizglītības programmas un struktūrfondiem. Turklāt, ja ZIK vai to partnerorganizācijas piesakās tieši uz Kopienas palīdzību no minētajām programmām vai līdzekļiem, to pieteikumi būtu jāizskata, nedodot tiem priekšroku attiecībā uz citiem pieteikumiem.

(18)

Attiecībā uz Kopienas subsīdijām un citām dotācijām no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāpiemēro Kopienas budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5).

(19)

Ar šo regulu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(20)

EIT ir Kopienu izveidota struktūra Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punkta nozīmē, un tam būtu attiecīgi jāpieņem savi finanšu noteikumi. Tādējādi uz EIT būtu jāattiecina Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (7).

(21)

EIT būtu jāsagatavo gada ziņojums, tajā izklāstot iepriekšējā kalendāra gadā veikto darbu un kārtējo trīsgadu darba programmu ar tajā plānotajām ierosmēm, kā arī EIT reakciju iekšējiem un ārējiem notikumiem zinātnes, tehnoloģiju, augstākas izglītības, inovāciju un citās attiecīgās jomās. Šos dokumentus vajadzētu informatīvos nolūkos nosūtīt Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu būt tiesībām sniegt atzinumu par EIT pirmās trīsgadu darba programmas projektu.

(22)

EIT stratēģiskas ilgtermiņa prioritāšu jomas un finansiālās vajadzības septiņu gadu laikposmam būtu jāizklāsta Stratēģiskajā inovāciju programmā (turpmāk “SIP”). Ņemot vērā SIP nozīmīgumu Kopienas inovāciju politikai un tās saistīto sociālekonomiskās ietekmes politisko nozīmi Kopienā, SIP būtu jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko sagatavo, pamatojoties uz EIT iesniegtu projektu.

(23)

Komisijai ir lietderīgi uzsākt neatkarīgu ārēju izvērtēšanu par EIT darbību, jo īpaši, lai sagatavotu SIP. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi šo regulu grozīt.

(24)

EIT ilgtermiņa attīstības nolūkos ir lietderīgi to veidot pakāpeniski, posmu pēc posma. Lai pienācīgi izvērtētu EIT un ZIK darbību un, vajadzības gadījumā, lai veiktu uzlabojumus, ir nepieciešams sākuma posms, kurā iesaistīts ierobežots skaits ZIK. Astoņpadsmit mēnešos pēc valdes izveides tai būtu jāizraugās divas vai trīs ZIK jomās, kas palīdz Eiropas Savienībai risināt gan pašreizējās, gan turpmākas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņu un neizsīkstošo energoresursu jomā un nākamās paaudzes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Turpmāku ZIK atlase un noteikšana būtu jāveic vienīgi pēc pirmās SIP pieņemšanas, kurā vajadzētu sīki izklāstīt arī EIT darbības nosacījumus, lai izvērtētu ilgtermiņa perspektīvu.

(25)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi – proti, izveidot EIT – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un starpvalstu rakstura dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek nodibināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (turpmāk “EIT”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

1)

“inovācijas” ir process, tostarp tā rezultāts, kurā jaunas idejas reaģē uz sabiedrības vai tautsaimniecības pieprasījumu un rada jaunus izstrādājumus, pakalpojumus vai uzņēmējdarbības un organizāciju modeļus, kas tiek sekmīgi ieviesti esošajā tirgū vai spēj radīt jaunu tirgu;

2)

“zināšanu un inovāciju kopiena” (ZIK) ir augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un citu ieinteresēto pušu autonoma partnerība inovāciju procesā saistībā ar stratēģisku tīklu, kura pamatā ir kopīga vidēja un ilgtermiņa inovāciju plānošana, lai sasniegtu EIT uzdevumus neatkarīgi no tā konkrētās juridiskās formas;

3)

“iesaistītā valsts” ir vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts vai kāda cita valsts, kura ir ar Kopienu noslēgusi nolīgumu par EIT;

4)

“trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav iesaistītā valsts;

5)

“partnerorganizācija” ir organizācija, kas ir kādas ZIK locekle, un tā var jo īpaši būt arī: augstākās izglītības iestāde, pētniecības organizācija, publisks vai privāts uzņēmums, finanšu iestāde, reģionāla vai vietēja iestāde, fonds;

6)

“pētniecības organizācija” ir publiska vai privāta juridiska persona, kuras viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pētniecība vai tehnoloģiju attīstība;

7)

“augstākās izglītības iestāde” ir augstskola vai jebkura veida augstākās izglītības iestāde, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai praksei dod iespēju iegūt zinātniskos grādus un diplomus maģistra un doktora līmenī, neatkarīgi no tās nosaukuma valsts sistēmā;

8)

“zinātniskie grādi un diplomi” ir kvalifikācijas, kuru rezultātā piešķir maģistra vai doktora grādu, ko piešķir iesaistītās augstākās izglītības iestādes un kas piešķirti saistībā ar ZIK augstākās izglītības pasākumiem;

9)

“stratēģiska inovāciju programma” (SIP) ir politikas dokuments, kurā izklāstītas EIT turpmāko ierosmju prioritātes jomas, tostarp septiņu gadu laikposmam plānotās darbības augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

3. pants

Mērķis

EIT mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu Eiropas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju, stiprinot dalībvalstu un Kopienas spējas inovāciju jomā. EIT to sasniedz, veicinot un savstarpēji saskaņojot visaugstākā standarta augstāko izglītību, pētniecību un inovācijas.

4. pants

EIT struktūras

1.   EIT ir šādas struktūras:

a)

valde, kurā ir augsta līmeņa locekļi ar pieredzi augstākajā izglītībā, pētniecībā, inovācijās un uzņēmējdarbībā. Valde atbild par EIT darba vadīšanu, ZIK atlasi, noteikšanu un izvērtēšanu, kā arī visiem citiem stratēģiskiem lēmumiem;

b)

Izpildu komiteja, kas pārrauga EIT darbību un pieņem nepieciešamos lēmumus valdes sanāksmju starplaikā;

c)

direktors, kas valdes priekšā atbild par EIT administratīvo un finansiālo pārvaldību un juridiski pārstāv EIT;

d)

iekšējās revīzijas struktūra, kas konsultē valdi un direktoru par finansiālās un administratīvās pārvaldības jautājumiem un EIT kontroles struktūrām, par finanšu sakaru organizēšanu ar ZIK un par citiem tematiem, ko lūdz valde.

2.   Komisija var iecelt novērotājus, kas piedalās valdes sanāksmēs.

3.   Sīki izklāstīti noteikumi attiecībā uz EIT struktūrām ir EIT statūtos šīs regulas pielikumā.

5. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu savu mērķi, EIT:

a)

nosaka savas prioritārās jomas;

b)

vairo izpratni potenciālo partnerorganizāciju vidū un sekmē to dalību EIT darbībās;

c)

izvēlas un nosaka ZIK prioritārās jomas saskaņā ar 7. pantu, un ar līgumu nosaka ZIK tiesības un pienākumus; sniedz tām piemērotu atbalstu; piemēro attiecīgus kvalitātes kontroles pasākumus; nepārtraukti pārrauga un regulāri izvērtē to darbību; un nodrošina piemērotu koordinācijas līmeni to starpā;

d)

piesaista finanšu līdzekļus no publiskiem un privātiem avotiem un izmanto savus resursus saskaņā ar šo regulu. EIT īpaši tiecas ievērojamu un arvien lielāku sava budžeta daļu iegūt no privātiem avotiem un no ienākumiem, ko rada paša EIT darbības;

e)

sekmē tādu grādu un diplomu atzīšanu dalībvalstīs, kurus piešķīrušas augstākās izglītības iestādes, kas ir partnerorganizācijas, un kurus var apzīmēt par EIT grādiem un diplomiem;

f)

veicina paraugprakses izplatīšanu par to, kā integrēt zinību triādi, lai izveidotu vispārēju inovāciju un zināšanu nodošanas kultūru;

g)

cenšas kļūt par pasaules mēroga struktūru attiecībā uz izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

h)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp EIT darbību un citām Kopienas programmām.

2.   EIT ir pilnvarota nodibināt fondu (turpmāk “EIT fonds”) ar konkrētu mērķi sekmēt un atbalstīt EIT darbību.

6. pants

ZIK

1.   ZIK savā darbā jo īpaši:

a)

veic ar inovācijām saistītas darbības un ieguldījumus ar Eiropas pievienoto vērtību, pilnīgi integrējot augstākās izglītības un pētniecības aspektus, lai sasniegtu kritisko masu, un veicinot rezultātu izplatīšanu un izmantošanu;

b)

veic vadošu un uz inovācijām vērstu pētniecību galvenajās ekonomisko un sociālo interešu jomās, pamatojoties uz Eiropas un valstu pētījumu rezultātiem, kas var stiprināt Eiropas konkurētspēju starptautiskā mērogā;

c)

veic izglības un apmācības darbības maģistratūras un doktorantūras līmenī jomās, kas var nodrošināt atbilstību Eiropas sociālekonomiskajām vajadzībām nākotnē un sekmē ar inovācijām saistītu prasmju attīstību un vadības un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidi, un pētnieku un studentu mobilitāti;

d)

izplata paraugpraksi inovāciju nozarē, vēršot uzmanību uz augstākās izglītības, pētniecības, uzņēmējdarbības, tostarp pakalpojumu un finanšu sektora, sadarbības izveidi.

2.   ZIK ir ievērojama vispārēja autonomija noteikt savu iekšējo organizāciju un sastāvu, kā arī konkrētu darba kārtību un darba metodes. Jo īpaši ZIK cenšas būt atvērtas jaunu locekļu uzņemšanai, ja šie locekļi papildina partnerības vērtību.

3.   EIT attiecības ar katru ZIK pamatojas uz līgumiskām attiecībām.

7. pants

ZIK atlase

1.   EIT uz konkurenci pamatota, atklāta un pārskatāma konkursa kārtībā veic atlasi un nosaka partnerību, kas kļūs par ZIK. EIT pieņem un publicē sīki izstrādātus kritērijus ZIK atlasei, kuru pamatā ir izcilības un inovāciju atbilstības principi; atlases procesā iesaista ārējus un neatkarīgus ekspertus.

2.   Saskaņā ar 1. pantā paredzētajiem principiem ZIK atlasē īpaši ņem vērā:

a)

partnerības esošās un potenciālās inovācijas spējas, kā arī tās izcilību augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

b)

partnerības spēju sasniegt SIP mērķus;

c)

partnerības spējas nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa pašfinansējumu, tostarp privātā sektora, rūpniecības un pakalpojumu nozares būtisku un pieaugošu ieguldījumu;

d)

tādu organizāciju dalību partnerībā, kuras aktīvi darbojas augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju zinību triādē;

e)

uzskatāmu intelektuālā īpašuma pārvaldības plānu, kas piemērots attiecīgajai nozarei un saskan ar EIT principiem un intelektuālā īpašuma pārvaldīšanas pamatnostādnēm, tostarp to, kādā veidā ir ņemti vērā dažādu partnerorganizāciju ieguldījumi;

f)

pasākumus privātā sektora, tostarp finanšu sektora, un jo īpaši MVU, iesaistīšanas un sadarbības atbalstam, kā arī jaundibināto uzņēmumu, no pētniecības iestādēm atdalījušos uzņēmumu un MVU atbalstam, ņemot vērā ZIK darbību rezultātu komerciālo izmantošanu;

g)

gatavību sadarboties ar citām organizācijām un tīkliem ārpus ZIK – paraugprakses un izcilu sasniegumu apmaiņai.

3.   Obligāts noteikums, lai izveidotu ZIK, ir vismaz trīs tādu partnerorganizāciju dalība, kas izveidotas vismaz divās dažādās dalībvalstīs. Visām šīm partnerorganizācijām ir jābūt neatkarīgām citai no citas nozīmē, kas paredzēta 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (8).

4.   ZIK var iekļaut partnerorganizācijas no trešām valstīm, ja to apstiprina valde. Lielākajai daļai partnerorganizāciju ZIK sastāvā jābūt tādām, kas veic uzņēmējdarbību ES dalībvalstīs. Katras ZIK sastāvā ir vismaz viena augstākās izglītības iestāde un viens privāts uzņēmums.

8. pants

Zinātniskie grādi un diplomi

1.   Zinātniskos grādus un diplomus, kas saistīti ar 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto augstāko izglītību, izdod iesaistītās augstākās izglītības iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem un akreditācijas procedūrām. EIT un ZIK līgumā paredz, ka šie zinātniskie grādi un diplomi attiecīgos gadījumos var būt arī EIT zinātniskie grādi un diplomi.

2.   EIT mudina iesaistītās augstākās izglītības iestādes:

a)

piešķirt kopīgus vai daudzkāršus zinātniskus grādus un diplomus, kas atspoguļo ZIK integrēto būtību. Tomēr tos var piešķirt arī tikai viena augstākās izglītības iestāde;

b)

ņemt vērā:

i)

Kopienas rīcību saskaņā ar Līguma 149. un 150. pantu;

ii)

rīcību saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu.

9. pants

EIT neatkarība un saskaņotība ar Kopienas, dalībvalstu un starpvaldību rīcību

1.   EIT veic darbību neatkarīgi no valsts iestādēm un ārēja spiediena.

2.   EIT darbība ir saskaņota ar citu rīcību un instrumentiem, ko īsteno Kopienas līmenī, jo īpaši augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā.

3.   EIT pienācīgi ņem vērā arī reģionāla, valsts un starpvaldību līmeņa politiku un ierosmes, lai izmantotu paraugpraksi, vispāratzītas idejas un esošos resursus.

10. pants

Intelektuālā īpašuma pārvaldība

1.   EIT pieņem intelektuālā īpašuma pārvaldības pamatnostādnes, ko inter alia pamato Regulā (EK) Nr. 1906/2006.

2.   Pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm, katras ZIK partnerorganizācijas savstarpēji noslēdz līgumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību un izmantošanu, kurā jo īpaši nosaka to, kā ņem vērā dažādu partnerorganizāciju, tostarp MVU, ieguldījumu.

11. pants

Juridiskais statuss

1.   EIT ir Kopienas struktūra, un tā ir tiesību subjekts. EIT visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, ko šo valstu tiesību akti paredz juridiskām personām. EIT var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

2.   Uz EIT attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

12. pants

Saistības

1.   Par savu saistību izpildi ir atbildīgs tikai pats EIT.

2.   EIT līgumsaistības reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, kas piemērojami konkrētajam līgumam. Tiesai ir jurisdikcija atbilstīgi EIT noslēgtos līgumos iekļautām šķīrējtiesas klauzulām.

3.   Ārpuslīgumisku saistību gadījumā EIT saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina katru kaitējumu, ko nodarījis EIT vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

Visi strīdi, kas saistīti ar minēto zaudējumu atlīdzināšanu, ir Tiesas jurisdikcijā.

4.   EIT maksājumus saskaņā ar 2. un 3. punktā minēto atbildību un tās sakarā radušās izmaksas un izdevumus uzskata par EIT izdevumiem un sedz no EIT līdzekļiem.

5.   Tiesas jurisdikcijā ir visas lietas, kas pret EIT ierosinātas saskaņā ar Līguma 230. un 232. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

13. pants

Pārskatāmība un piekļuve dokumentiem

1.   EIT nodrošina, ka tā darbības tiek īstenotas ļoti pārskatāmi. Konkrēti, EIT izveido pieejamu bezmaksas tīmekļa vietni, kurā sniedz informāciju par EIT un atsevišķu ZIK darbību.

2.   Pirms pirmā aicinājuma iesniegt priekšlikumus pirmo ZIK atlasei EIT dara zināmu atklātībā savu reglamentu, īpašos finanšu noteikumus, kas minēti 21. panta 1. punktā, un sīki izklāstītus kritērijus ZIK atlasei, kas minēti 7. pantā.

3.   EIT katru gadu nevilcinoties publisko savu kārtējo trīsgadu darba programmu un 15. pantā minēto gada darbības pārskatu.

4.   Neskarot 5. un 6. pantu, EIT trešām personām neizpauž saņemtu konfidenciālu informāciju, kuru ir lūgts un ir pamats uzskatīt par konfidenciālu.

5.   Uz EIT struktūru locekļiem attiecas Līguma 287. pantā minētā konfidencialitātes ievērošanas prasība.

Uz informāciju, ko EIT apkopo saskaņā ar šo regulu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

6.   Uz EIT rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (10). Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc EIT izveides valde nosaka minētās regulas piemērošanas praktisko kārtību.

7.   EIT oficiālos dokumentus un publikācijas tulko saskaņā ar Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (11). Vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2965/1994 (12).

14. pants

Finanšu līdzekļi

1.   EIT finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta iemaksas no 19. pantā paredzētā finansējuma un no citiem privātiem un publiskiem avotiem.

2.   ZIK finansē jo īpaši no šādiem avotiem:

a)

no uzņēmēju vai privātu organizāciju iemaksām, kas veido būtisku finansējuma avotu;

b)

no Eiropas Savienības vispārējā budžeta iemaksām;

c)

no iesaistīto valstu, trešo valstu vai to publisko iestāžu obligātām vai brīvprātīgām iemaksām;

d)

no privātpersonu, iestāžu, fondu vai citu valsts struktūru novēlējumiem, dāvinājumiem un iemaksām;

e)

ar ieņēmumiem no pašu ZIK darbības un honorāriem saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

f)

ar ieņēmumiem no EIT darbības peļņas vai kapitāla ieguldījumiem, tostarp EIT fonda pārvaldītiem;

g)

no starptautisku struktūru vai iestāžu iemaksām;

h)

no Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem un iemaksām, tostarp iespējām izmantot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, saskaņā ar atbilstības kritērijiem un atlases procedūru.

Iemaksas var ietvert iemaksas natūrā.

3.   Kārtību par piekļuvi EIT finansējumam nosaka EIT finanšu noteikumos, kas minēti 21. panta 1. punktā.

4.   Iemaksu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ZIK izveides, administratīvu un koordinācijas izmaksām finansē no 19. pantā paredzētā finansējuma.

5.   ZIK vai to partnerorganizācijas var pieteikties uz Kopienas atbalsta saņemšanu, jo īpaši saistībā ar Kopienas programmām un fondiem, saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem un līdzīgā veidā kā citi pieteikumi. Tādā gadījumā šādu palīdzību neattiecina uz darbībām, kuras jau tiek finansētas no Kopienas budžeta.

15. pants

Programmu sagatavošana un ziņošana

EIT pieņem:

a)

kārtējo trīsgadu darba programmu, kuras pamatā ir SIP, kad tā ir pieņemta, un kurā ir pārskats par galvenajām prioritātēm un plānotajām ierosmēm, tostarp finansiālo vajadzību un avotu aplēsi. EIT informatīvos nolūkos iesniedz darba programmu Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai;

b)

katru gadu līdz 30. jūnijam – gada ziņojumu. Ziņojumā apraksta EIT iepriekšējā kalendāra gada darbību un izvērtē rezultātus attiecībā uz mērķiem un plānoto grafiku, ar veiktajām darbībām saistītos riskus, līdzekļu izmantojumu un EIT vispārējo darbību.

16. pants

EIT pārraudzība un izvērtējums

1.   EIT gādā par to, lai tā darbību, tostarp ZIK pārziņā esošo darbību, nepārtraukti un sistemātiski pārraudzītu un regulāri neatkarīgi izvērtētu, tādējādi nodrošinot gan augstākās kvalitātes rezultātus, gan zinātnisku izcilību, gan arī resursu efektīvāku izlietojumu. Izvērtēšanu rezultātus publisko.

2.   Līdz 2011. gada jūnijam un reizi piecos gadus pēc jaunas finanšu shēmas stāšanās spēkā Komisija veic EIT izvērtēšanu. Tās pamatā ir neatkarīgs ārējs izvērtējums, un tajā pārbauda, kā EIT pilda savu pamatuzdevumu. Tajā iztirzā visas EIT un ZIK darbības un izvērtē EIT pievienoto vērtību, veikto darbību ietekmi, efektivitāti, ilgtspējību, lietderību un atbilstību un to saistību ar un/vai papildināmību attiecībā uz spēkā esošo valsts un Kopienas politiku, lai atbalstītu augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju. Izvērtējumā ņem vērā iesaistīto pušu viedokļus gan Eiropas, gan valstu līmenī.

3.   Komisija minētās izvērtēšanas rezultātus, pievienojot savu atzinumu un vajadzības gadījumā priekšlikumus grozīt šo regulu, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Izvērtējuma atzinumus valde pienācīgi ņem vērā EIT programmās un darbībā.

17. pants

SIP

1.   Vēlākais 2011. gada 30. jūnijā un pēc tam reizi septiņos gados EIT izstrādā septiņu gadu SIP projektu un iesniedz to Komisijai.

2.   SIP nosaka EIT ilgtermiņa prioritātes jomas, un tajās iekļauj izvērtējumu par EIT sociālekonomisko ietekmi un tā spēju radīt vislielāko pievienoto vērtību inovāciju jomā. SIP ņem vērā EIT pārraudzības un izvērtēšanas rezultātus, kā minēts 16. pantā.

3.   SIP iekļauj aplēsi par finanšu vajadzībām un avotiem, ņemot vērā turpmākās darbības ilgtermiņa attīstībai un EIT finansējumu. Tajā ir arī orientējošs finanšu plāns finanšu shēmas laikposmam.

4.   Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pieņem SIP saskaņā ar Līguma 157. panta 3. punktu.

18. pants

Sākuma posms

1.   Divpadsmit mēnešos no valdes izveidošanas tā iesniedz pirmās 15. panta a) punktā minētās kārtējās trīsgadu darba programmas projektu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Trīs mēnešos pēc projekta saņemšanas dienas gan Eiropas Parlaments, gan Padome, gan Komisija var iesniegt valdei atzinumu par jebkuru projektā iekļautu tematu. Ja EIT saņem šādus atzinumus, valde trīs mēnešos atbild, uzrādot iespējamās korekcijas prioritātēs un plānotajā darbā.

2.   Astoņpadsmit mēnešos pēc valdes izveidošanas EIT veic atlasi un nosaka divas vai trīs ZIK saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām.

3.   Komisija līdz 2011. gadam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pirmās SIP priekšlikumu, pamatojoties uz EIT iesniegto projektu.

Papildus SIP saturam saskaņā ar 17. pantu pirmajā SIP iekļauj:

a)

sīku EIT darbības aprakstu un darba uzdevumu;

b)

valdes un ZIK sadarbības noteikumus;

c)

ZIK finansēšanas noteikumus.

4.   Pēc tam, kad saskaņā ar 17. panta 4. punktu ir pieņemta pirmā SIP, valde var atbilstīgi 6. un 7. pantam izvēlēties un noteikt vēl citas ZIK.

19. pants

Budžeta saistības

Šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim paredzētais finansējums ir EUR 308,7 miljoni. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

20. pants

Gada budžeta izstrāde un pieņemšana

1.   EIT izdevumi ietver personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas. Administratīvie izdevumi ir pēc iespējas mazāki.

2.   Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

3.   Direktors sagatavo EIT ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam un iesniedz to valdei.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Valde apstiprina tāmes projektu, kam pievieno štata plāna projektu un provizorisku kārtējo trīsgadu darba programmu, un amatu saraksta projektu, un līdz 31. martam iesniedz tos Komisijai.

6.   Balstoties uz minēto tāmi, Komisija iekļauj provizoriskajā Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā aplēses, ko tā uzskata par nepieciešamo summu, kas subsidējama no vispārējā budžeta.

7.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas, lai subsidētu EIT.

8.   Valde pieņem EIT budžetu, kas kļūst galīgs pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgajā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Valde iespējami īsā laikā paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas EIT budžeta finansēšanā, jo īpaši ar īpašumu saistīti projekti, piemēram, ēku noma vai iegāde. Tā par to informē Komisiju.

10.   Būtiskus budžeta labojumus izdara tādā pašā kārtībā.

21. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   EIT pieņem savus finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1605/2002 185. panta 1. punktu. Tie nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, izņemot gadījumus, kad to prasa īpašas EIT darbības vajadzības, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu. Pienācīgi ņem vērā vajadzību pēc pietiekamas darbības elastības, kas ļautu EIT sasniegt savus mērķus un piesaistīt un saglabāt privātā sektora partnerus.

2.   EIT budžetu izpilda direktors.

3.   EIT pārskatus konsolidē ar Komisijas pārskatiem.

4.   Pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments līdz n + 2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības par EIT n gada budžeta izpildi un valdi – no atbildības par EIT fonda budžeta izpildi.

22. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanas nolūkā uz EIT pilnībā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

2.   EIT pievienojas Iestāžu nolīgumam (1999. gada 25. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14). Valde oficiāli noformē šo pievienošanos un nosaka nepieciešamos pasākumus, lai palīdzētu OLAF veikt iekšējo izmeklēšanu.

3.   Visos lēmumos, kurus pieņems EIT, un visos līgumos, kurus noslēgs EIT, skaidri paredz, ka OLAF un Revīzijas palāta var uz vietas pārbaudīt visu to līgumslēdzēju un apakšlīgumslēdzēju dokumentus, kuri saņēmuši Kopienas līdzekļus, tostarp galīgo līdzekļu saņēmēju telpās.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts mutatis mutandis attiecas uz EIT fondu.

23. pants

Statūti

Ar šo tiek pieņemti EIT statūti, kas izklāstīti pielikumā.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 28. lpp.

(2)  OV C 146, 30.6.2007., 27. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2008. gada 21. janvāra Kopējā nostāja (OV C 52 E, 26.2.2008., 7. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1430/2007 (OV L 320, 6.12.2007., 3. lpp.).

(5)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1525/2007 (OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.).

(6)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. Iestāžu nolīgums, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2008/29/EK (OV L 6, 10.1.2008., 7. lpp.).

(7)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(8)  OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(11)  OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(12)  OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 13. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.


PIELIKUMS

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta statūti

1. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir iecelti locekļi, starp kuriem līdzsvaroti ir pārstāvēti locekļi ar pieredzi uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā un pētniecībā (turpmāk “ieceltie locekļi”), un locekļi, kurus no sava vidus ievēl Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) un zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) personāls augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā, tehniskais un administratīvais personāls, studenti un doktorandi (turpmāk “reprezentatīvie locekļi”).

Pārejas laikā pagaidu valdē ir tikai ieceltie locekļi līdz brīdim, kad iespējams organizēt reprezentatīvo locekļu vēlēšanas pēc tam, kad ir izveidota pirmā ZIK.

2.   Valdē ir astoņpadsmit ieceltie locekļi. Viņi ieņem šo amatu sešus gadus bez tiesībām uz atkārtotu iecelšanu. Valdes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar pārskatāmu procedūru. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minēto locekļu atlases procesu un galīgo iecelšanu.

Sākotnējās valdes ieceltos locekļus ieceļ, pamatojoties uz iespējamo kandidātu sarakstu, ko sastāda ad hoc Apzināšanas komiteja, kurā ir četri neatkarīgi augsta līmeņa eksperti, kurus ieceļ Komisija. Turpmākos ieceltos locekļus ieceļ, pamatojoties uz iespējamo kandidātu sarakstu, ko sastāda valde.

3.   Komisija seko tam, lai būtu līdzsvaroti pārstāvēti locekļi ar pieredzi augstākās izglītības, pētniecības, inovāciju un uzņēmējdarbības jomā, kā arī lai būtu līdzsvaroti pārstāvēti abi dzimumi un lai būtu atspoguļota augstākās izglītības, pētniecības un inovācijuatšķirīgā vide visā Savienībā.

4.   Reizi divos gados vienu trešdaļu no ieceltajiem locekļiem aizstāj ar citiem. Ieceltam loceklim, kurš bijis valdes sastāvā mazāk nekā četrus gadus, ir tiesības tikt atkārtoti ieceltam, ievērojot vispārējo maksimālo amata pilnvaru termiņu, kas ir seši gadi.

Pārejas laikā lozējot izvēlas divpadsmit sākotnējās valdes ieceltos locekļus, kuru amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pirmā četru gadu termiņa beigās lozējot izvēlas sešus no divpadsmit jaunieceltajiem locekļiem, un viņu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Valdes priekšsēdētājs nepiedalās šajā pārejas procesā.

5.   Valdē ir četri reprezentatīvie locekļi. Viņi ieņem šo amatu trīs gadus, un viņus var ievēlēt no jauna vienreiz. Ja viņi pārtrauc darbu EIT vai ZIK, viņu pilnvaru laiks beidzas. Viņus aizstāj ar citiem locekļiem, izmantojot to pašu vēlēšanu procesu, kas ir spēkā attiecībā uz atlikušo amata pilnvaru laiku.

6.   Valde apstiprina reprezentatīvo locekļu ievēlēšanas un nomaiņas nosacījumus un kārtību, par pamatu ņemot direktora priekšlikumu pirms pirmās ZIK darbības sākuma. Šāds mehānisms nodrošina atbilstīgu pārstāvības daudzveidību un ņem vērā EIT un ZIK attīstību.

7.   Ja valdes loceklis nevar pabeigt darbu savā amatā līdz pilnvaru laika beigām, viņa aizstājēju ieceļ vai ievēlē atbilstīgi tādai pašai procedūrai, kādu piemēro loceklim, kurš nevar pabeigt darbu savā amatā līdz pilnvaru laika beigām.

2. pants

Valdes pienākumi

1.   Valdes locekļi darbojas EIT interesēs, neatkarīgi ievērojot tā mērķus un pamatuzdevumu, identitāti un saskanību.

2.   Valde jo īpaši:

a)

nosaka EIT stratēģiju saskaņā ar stratēģisko inovāciju programmu (SIP), kārtējo trīsgadu darba programmu, EIT budžetu, gada pārskatus un bilanci, kā arī gada darbības pārskatu pēc direktora priekšlikuma;

b)

nosaka prioritārās jomas, kurās jāizveido ZIK;

c)

sniedz ieguldījumu SIP sagatavošanā;

d)

saistībā ar SIP sīki izstrādā EIT darbību un darba uzdevumu, tostarp kritērijus un procedūras ZIK darbības finansēšanai, pārraudzībai un izvērtēšanai;

e)

izvēlas un nosaka ZIK partnerību vai arī vajadzības gadījumā atsauc šo izvēli;

f)

nodrošina ZIK darbības pastāvīgu izvērtēšanu;

g)

pieņem savu reglamentu, tostarp attiecībā uz ZIK atlasi, Izpildu komiteju, kā arī EIT konkrētos finanšu noteikumus;

h)

vienojoties ar Komisiju, nosaka atbilstīgu valdes un Izpildu komitejas locekļu atalgojumu; šo atalgojumu samēro ar līdzīgu noteikumu dalībvalstīs;

i)

pieņem Izpildu komitejas un direktora izraudzīšanas procedūru;

j)

ieceļ un vajadzības gadījumā atlaiž direktoru, un attiecībā uz viņu īsteno disciplinārās pilnvaras;

k)

ieceļ grāmatvedi, Izpildu komitejas locekļus un iekšējās revīzijas struktūras locekļus;

l)

vajadzības gadījumā izveido padomdevēju grupas, kurām var būt noteikts darbības laiks;

m)

pasaules mērogā popularizē EIT, lai palielinātu tā pievilcību un lai tas kļūtu pasaules mēroga struktūra attiecībā uz izcilību augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju jomā;

n)

pieņem labas rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktiem;

o)

nosaka intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības principus un pamatnostādnes;

p)

izveido iekšējās revīzijas struktūru saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002;

q)

ir pilnvarota nodibināt fondu (turpmāk “EIT fonds”) ar konkrētu mērķi sekmēt un atbalstīt EIT darbību;

r)

nodrošina papildināmību un sinerģiju starp EIT darbību un citām Kopienas programmām;

s)

pieņem lēmumus par EIT valodu režīmu, ņemot vērā pastāvošos daudzvalodības principus un EIT darbības praktiskus nosacījumus.

3.   Valde atsevišķus uzdevumus var uzticēt Izpildu komitejai.

4.   Valde no iecelto locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir trīs gadi ar tiesībām uz atkārtotu ievēlēšanu vienu reizi.

3. pants

Valdes darbība

1.   Neskarot 2. punktu, valde pieņem lēmumus ar vienkāršu visu tās locekļu balsu vairākumu.

Tomēr 2. panta 2. punkta a), b), c), d), i) un s) apakšpunktā un 4. punktā noteikto lēmumu pieņemšanai ir vajadzīgs divu trešdaļu visu tās locekļu balsu vairākums.

2.   Reprezentatīvie locekļi nedrīkst balsot par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar 2. panta 2. punkta e), g), i), j), k), q) un s) apakšpunktu.

3.   Valde sanāk uz kārtējo valdes sēdi vismaz trīs reizes gadā, bet uz ārkārtas sēdi – tad, kad to pieprasa tās priekšsēdētājs vai vismaz viena trešdaļa valdes locekļu.

4. pants

Izpildu komiteja

1.   Izpildu komitejā ir piecas personas, tostarp valdes priekšsēdētājs, kurš turklāt arī vada Izpildu komiteju.

Valde šos četrus locekļus, izņemot priekšsēdētāju, izvēlas no valdes iecelto locekļu vidus.

2.   Izpildu komiteja sanāk regulāri pēc tās priekšsēdētāja uzaicinājuma vai pēc direktora pieprasījuma.

3.   Izpildu komiteja pieņem lēmumus ar visu savu locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

4.   Izpildu komiteja:

a)

sagatavo valdes sanāksmes;

b)

pārrauga SIP un kārtējās trīsgadu darba programmas īstenošanu;

c)

pārrauga ZIK atlases procedūru;

d)

pieņem lēmumus, kuru pieņemšanu tai uzticējusi valde.

5. pants

Direktors

1.   Direktors ir persona ar zināšanām un ļoti labu reputāciju EIT darbības jomās. Direktoru uz četriem gadiem ieceļ valde. Amata pilnvaru laiku valde var pagarināt vienu reizi uz četriem gadiem, ja tā uzskata, ka šāda rīcība vislabāk atbilst EIT interesēm.

2.   Direktors atbild par EIT ikdienas vadību un ir tā juridiskais pārstāvis. Direktors ir pakļauts valdei un pastāvīgi ziņo tai par EIT darbības attīstību.

3.   Direktors:

a)

atbalsta valdes un Izpildu komitejas darbu un to sēdēs nodrošina sekretariāta pakalpojumus;

b)

sagatavo SIP projektu, kārtējās trīsgadu darba programmas projektu, gada ziņojumu un gada budžetu, lai ar Izpildu komitejas starpniecību iesniegtu tos valdei;

c)

vada ZIK atlases procedūru; nodrošina, lai minētā procesa dažādos posmus īstenotu pārskatāmi un objektīvi;

d)

organizē un vada EIT darbību;

e)

saskaņā ar regulas 16. pantu nodrošina efektīvas uzraudzības un izvērtēšanas procedūras īstenošanu saistībā ar EIT darbības rādītājiem;

f)

atbild par administratīviem un finanšu jautājumiem, tostarp par EIT budžeta īstenošanu. Šajā ziņā direktors pienācīgi ņem vērā iekšējās revīzijas struktūras sniegtos ieteikumus;

g)

atbild par visiem ar personālu saistītiem jautājumiem;

h)

ar Izpildu komitejas starpniecību iesniedz gada pārskata un bilances projektu iekšējās revīzijas struktūrai un pēc tam valdei;

i)

nodrošina, lai tiktu ievērotas EIT saistības attiecībā uz līgumiem un nolīgumiem, ko tas noslēdz;

j)

sniedz Izpildu komitejai un valdei visu informāciju, kas vajadzīga to pienākumu izpildei.

6. pants

Atbalsta struktūras izveides gatavošana

Pārejas laikā Komisija sniedz vajadzīgo atbalstu EIT struktūras izveidei. Šajā nolūkā līdz laikam, kad ir iecelti pirmie valdes ieceltie locekļi, Komisija ir EIT juridiskā pārstāve un ir atbildīga par personāla, administratīviem un finanšu jautājumiem, tostarp EIT budžeta īstenošanu. Pēc tam valde saskaņā ar pārskatāmu procedūru ieceļ personu, kas pilda šos pienākumus, vai pagarina Komisijas ieceltās amatpersonas pilnvaras termiņu līdz laikam, kad direktors sāk pildīt savus pienākumus pēc valdes veiktās iecelšanas, saskaņā ar 5. pantu. Valde bez kavēšanās sāk EIT direktora iecelšanas procedūru.

7. pants

EIT darbinieki

1.   EIT darbinieki ir personāls, kuru EIT pieņem darbā tieši ar termiņa līgumiem. Uz direktoru un EIT darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.   Iesaistītās valstis vai citi darba devēji var uz noteiktu laiku norīkot ekspertus darbā EIT.

Valde pieņem noteikumus, kas iesaistīto valstu vai citu darba devēju norīkotajiem ekspertiem dod iespēju strādāt EIT un kas nosaka viņu tiesības un pienākumus.

3.   Attiecībā uz saviem darbiniekiem EIT īsteno pilnvaras, kas uzticētas iestādei, kurai atļauts slēgt līgumus ar personālu.

4.   No darbinieka var pieprasīt pilnīgu vai daļēju atlīdzinājumu par kaitējumu, kas EIT nodarīts šā darbinieka smaga pārkāpuma dēļ viņa pienākumu izpildes gaitā vai saistībā ar to.

8. pants

ZIK izvērtēšanas un pārraudzības principi

EIT nepārtraukti pārrauga un periodiski veic neatkarīgu katras ZIK sasniegumu un rezultātu izvērtēšanu. Šos izvērtējumus sagatavo, balstoties uz administratīvo paraugpraksi un uz rezultātu orientētiem rādītājiem, un tajos izvairās no nevajadzīgiem formāliem un procedūras jautājumiem.

9. pants

ZIK darbības ilgums, turpināšanās un izbeigšana

1.   Atkarībā no periodisko izvērtēšanu rezultātiem un konkrētu jomu specifiskām iezīmēm ZIK parasti darbojas 7 līdz 15 gadus.

2.   Valde izņēmuma kārtā var nolemt pagarināt ZIK darbību uz laiku, kas pārsniedz sākotnēji noteikto, ja tas vislabāk atbilst EIT mērķa sasniegšanai.

3.   Ja ZIK izvērtēšana uzrāda neatbilstīgus rezultātus, valde veic attiecīgus pasākumus, tostarp samazinot, izmainot vai atceļot finansiālu atbalstu tādai ZIK vai izbeidzot nolīgumu.

10. pants

EIT likvidācija

Likvidējot EIT, Komisija uzrauga tā likvidāciju atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem. Līgumos ar ZIK un EIT fonda dibināšanas aktā izklāsta attiecīgus rīcības noteikumus šādā situācijā.


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/13


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 295/2008

(2008. gada 11. marts)

par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā minētajā regulā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)

Ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 ir izveidota vienota sistēma, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības rezultātiem Kopienā.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2367/2002/EK (2002. gada 16. decembris) par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam (5) pieņēma programmu, kuras pamatā ir Kopienas prioritātes ekonomikas un monetārās savienības politikas, Eiropas Savienības paplašināšanās un konkurētspējas, reģionālās politikas, ilgtspējīgas attīstības un sociālās programmas jomā. Statistika par uzņēmumu saimniecisko darbību ir būtiska minētās programmas daļa.

(4)

Ar šo regulu būtu jāparedz, ka arī turpmāk sniedzama statistikas informācija lēmumu pieņemšanai gan pastāvošajās politikas jomās, gan attiecībā uz papildu prasībām, kas izriet no jaunajām Kopienas politikas iniciatīvām, no statistikas prioritāšu pastāvīgās pārskatīšanas un no apkopotās statistikas nozīmības, tādējādi nodrošinot optimālu pieejamo resursu izmantošanu un samazinot datu sniegšanas pienākuma radīto slogu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā uzņēmējdarbību ietekmē Kopienas enerģētikas un vides politika, piemēram, REACH Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (6) noteiktais. Lai nodrošinātu administratīvu datu avotu efektīvāku izmantošanu, būtu jāveicina sadarbība un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstu statistikas birojiem.

(5)

Rodas arvien lielāka nepieciešamība pēc datiem par pakalpojumiem, jo īpaši uzņēmējdarbības pakalpojumiem. Lai veiktu ekonomisku izvērtējumu un formulētu politiku vienā no dinamiskākajām mūsdienu ekonomikas jomām, jo īpaši ņemot vērā tās izaugsmes potenciālu un to, ka tā rada jaunas darba vietas, ir nepieciešama statistika. Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā uzsvēra pakalpojumu svarīgumu. Noteikt dažādu pakalpojumu veidu apgrozījumu ir obligāts priekšnoteikums, lai izprastu pakalpojumu lomu ekonomikā. Eiropadomes Stokholmas sanāksmē 2001. gada 23. un 24. martā secināja, ka viena no Eiropas svarīgākajām prioritātēm ir radīt pakalpojumu iekšējo tirgu, kas efektīvi darbojas. Atsevišķu pakalpojumu veidu statistika pārrobežu tirdzniecības jomā ir būtiska, lai uzraudzītu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, novērtētu pakalpojumu konkurētspēju un tirdzniecības šķēršļu ietekmi uz pakalpojumiem.

(6)

Ir nepieciešami dati par uzņēmējdarbības demogrāfiju, jo īpaši tādēļ, ka tie ir daļa no strukturālajiem rādītājiem, kas noteikti, lai uzraudzītu Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Turklāt, lai pamatotu ieteikumus uzņēmējdarbības atbalsta politikas jomā, ir nepieciešami saskaņoti dati par uzņēmējdarbības demogrāfiju un tās ietekmi uz nodarbinātību.

(7)

Tāpat statistikā ir nepieciešams elastīgs rīks, ar kura palīdzību var ātri un laikus risināt vajadzības, kas rodas lietotājiem uz zināšanām balstītā ekonomikā, ko raksturo arvien lielāka dinamika, jauninājumi un sarežģītība. Šādas ad hoc datu vākšanas apvienošana ar pastāvīgo datu vākšanu par strukturālo uzņēmējdarbības statistiku nodrošinātu pievienoto vērtību informācijai, ko savāc abos apsekojumos, un varētu samazināt kopējo slogu respondentiem, izvairoties no dubultas datu vākšanas.

(8)

Ir jāparedz procedūra, ar ko pieņem šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, lai pēc tam varētu precizēt noteikumus par datu savākšanu un statistisku apstrādi, kā arī par rezultātu apstrādi un nosūtīšanu.

(9)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(10)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro: papildināt pielikumos iekļauto raksturlielumu sarakstu; noteikt datu apkopošanas biežumu, izstrādāt noteikumus to datu iesniegšanai, kas paredzēti tikai Eiropas kopējo rādītāju (CETO) ieguvei, noteikt pirmo pārskata gadu datu apkopošanai, kā arī rezultātu sadalījumu un klasifikāciju, kas jāizmanto, un lielumu klašu kombinācijas; pārskatīt termiņus, kuros jāiesniedz dati; pasākumu un produktu sadalījumu pielāgot saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) un statistiskās preču klasifikācijas pēc saimniecības nozarēm (CPA) grozījumiem un pārskatīšanai; pieņemt pasākumus, balstoties uz ievadpētījumu rezultātu novērtēšanu; mainīt VIII pielikumā minētās atskaites populācijas minimālo lielumu; un noteikt kvalitātes novērtēšanas kritērijus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp papildinot šo regulu ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, nodrošināt saskaņotus datus par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Kopienā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tāpēc minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm Kopienā.

Statistikas apkopošanas mērķis jo īpaši ir analizēt:

a)

uzņēmumu struktūru un to darbības attīstību;

b)

ražošanas faktorus un citus elementus, kas ļauj novērtēt uzņēmuma darbību, konkurētspēju un darbības rādītājus;

c)

uzņēmumu un tirgu attīstību reģiona, valsts, Kopienas un starptautiskā līmenī;

d)

uzņēmumu vadīšanu;

e)

mazos un vidējos uzņēmumus; un

f)

īpašus uzņēmumu raksturlielumus, kas attiecas uz noteiktu darbības veidu klasifikāciju.

2. pants

Piemērošanas joma

1.   Šī regula attiecas uz visām tirgū veiktajām darbībām, kuras ir ietvertas B līdz N un P līdz S sadaļā kopējā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (turpmāk “NACE 2. red.”).

2.   Šīs regulas piemērošanas joma ietver tāda veida statistikas vienības, kā uzskaitīts pielikuma I iedaļā Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (8), kuras klasificē vienā no 1. punktā minētajām darbībām. Konkrētu vienību izmantošana statistikas apkopošanai sīkāk precizēta šīs regulas pielikumos.

3. pants

Moduļi

1.   Statistiku, ko apkopo par 1. pantā minētajām jomām, grupē kā moduļus.

2.   Šajā regulā ietvertie moduļi ir šādi:

a)

kopējs modulis ikgadējai strukturālajai statistikai, kā definēts I pielikumā;

b)

sīki izstrādāts modulis rūpniecības strukturālajai statistikai, kā definēts II pielikumā;

c)

sīki izstrādāts modulis tirdzniecības strukturālajai statistikai, kā definēts III pielikumā;

d)

sīki izstrādāts modulis būvniecības strukturālajai statistikai, kā definēts IV pielikumā;

e)

sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai apdrošināšanas jomā, kā definēts V pielikumā;

f)

sīki izstrādāts modulis kredītiestāžu strukturālajai statistikai, kā definēts VI pielikumā;

g)

sīki izstrādāts modulis pensiju fondu strukturālajai statistikai, kā definēts VII pielikumā;

h)

sīki izstrādāts modulis uzņēmējdarbības pakalpojumu strukturālajai statistikai, kā definēts VIII pielikumā;

i)

sīki izstrādāts modulis uzņēmējdarbības demogrāfijas strukturālajai statistikai, kā definēts IX pielikumā;

j)

elastīgs modulis specifisku un ierobežotu uzņēmumus raksturojošu datu ad hoc vākšanai.

3.   Katrā modulī ietver šādu informāciju:

a)

2. panta 1. punktā minētajās jomās ietilpstošās darbības, par kurām jāapkopo statistika;

b)

2. panta 2. punktā minēto to statistikas vienību veidu, kuras jāizmanto statistikas apkopošanai;

c)

to raksturlielumu sarakstus, par kuriem jāapkopo statistika 1. pantā minētajās jomās, un šo raksturlielumu pārskata periodus;

d)

statistikas apkopošanas biežumu, kas var būt noteikts katru gadu vai reizi vairākos gados. Apkopošanu reizi vairākos gados veic vismaz reizi desmit gados;

e)

sarakstu, kurā norāda apkopojamās statistikas pirmos pārskata gadus;

f)

standartus attiecībā uz datu pilnību un kvalitātes novērtējumu;

g)

laiku pēc pārskata perioda beigām, kurā statistika jānosūta;

h)

maksimālo pieļaujamo pārejas perioda ilgumu.

4.   Šā panta 2. punkta j) apakšpunktā minētā elastīgā moduļa izmantošanu plāno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Par tā piemērošanas jomu, raksturlielumu sarakstu, pārskata periodu, aptveramajām darbībām un kvalitātes prasībām lemj Komisija saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru vismaz 12 mēnešus pirms pārskata perioda sākuma. Komisija arī precizē, cik nepieciešama ir informācija un kā datu vākšana ietekmē slogu uzņēmumiem un izmaksas dalībvalstīm.

Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un izmaksas dalībvalstīm, datu vākšanas apjomu ierobežo tā, lai uzņēmumu raksturlielumu vai jautājumu maksimālais skaits nepārsniegtu 20, uzņēmumu–respondentu maksimālais skaits visā Eiropas Savienībā – 25 000 un maksimālais laika daudzums, ko patērē katrs respondents, – 1,5 stundas. Ad hoc datu vākšana aptver reprezentatīvu dalībvalstu skaitu. Ja ir nepieciešami vienīgi Eiropas līmeņa rezultāti, Komisija var izvēlēties paraugu atlases pieeju, tādējādi nodrošinot minimālu slogu un minimālas izmaksas.

Ad hoc datu vākšanas izmaksas var līdzfinansēt Komisija, izmantojot noteiktās procedūras.

4. pants

Ievadpētījumi

1.   Komisija organizē un dalībvalstis brīvprātīgi veic virkni ievadpētījumu, kā noteikts pielikumos. Pēc tam, kad izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, Komisija piešķir dotācijas dalībvalstu iestādēm saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (9) 2. pantu.

2.   Ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu iegūšanas lietderību un iespējamību. Komisija izvērtē ievadpētījumu rezultātus, ņemot vērā ieguvumus no datu pieejamības salīdzinājumā ar datu vākšanas izmaksām un ar slogu uzņēmumiem.

3.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par ievadpētījumu rezultātiem.

4.   Pasākumus, kas paredzēti, lai – pamatojoties uz ievadpētījumu izvērtējumu – grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. pants

Datu iegūšana

1.   Dalībvalstis iegūst nepieciešamos datus, lai novērotu raksturlielumus sarakstos, kas minēti 3. pantā paredzētajos moduļos.

2.   Dalībvalstis var iegūt nepieciešamos datus, izmantojot dažādu turpmāk minēto avotu kombinācijas, piemērojot administratīvās vienkāršošanas principu:

a)

obligātie apsekojumi: juridiskajām vienībām, kuras ietilpst dalībvalsts šim nolūkam ieceltas statistikas iestādes apsekojuma apgabalā vai kuras to veido, ir pienākums līdz paredzētajam termiņam sniegt precīzu un pilnīgu informāciju;

b)

citi avoti, kas ir vismaz līdzvērtīgi attiecībā uz precizitāti un kvalitāti;

c)

statistiskās novērtēšanas metodes, ko izmanto tad, ja daži raksturlielumi nav apsekoti visām vienībām.

3.   Lai mazinātu ar datu sniegšanu saistīto slogu, valstu iestādēm un Komisijai (Eurostat), ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kurus noteikušas dalībvalstis un Komisija savās attiecīgajās kompetences jomās, ir pieejami administratīvu datu avoti, kas attiecas uz to pārvaldes iestāžu darbību tādā apjomā, kā šie dati ir vajadzīgi, lai atbilstu 6. pantā minētajām prasībām attiecībā uz precizitāti. Turklāt, ja vien iespējams, piemēroti administratīvu datu avoti tiek izmantoti, lai izpildītu šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz pārskatiem.

4.   Dalībvalstis un Komisija atbilstīgi to kompetences jomām veicina datu nosūtīšanu elektroniski un datu automātisku apstrādi.

6. pants

Precizitāte

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosūtītie dati atspoguļo uzņēmumu populācijas struktūru pielikumos noteiktajās statistikas vienībās.

2.   Kvalitātes novērtējumu veic, salīdzinot datu pieejamības sniegto labumu ar savākšanas izmaksām un ar to radīto slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem uzņēmumiem.

3.   Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai visu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu 2. punktā minēto novērtēšanu.

7. pants

Salīdzināmība

1.   Dalībvalstis no savāktajiem un novērtētajiem datiem veido salīdzināmus rezultātus, ievērojot 3. pantā un attiecīgajos pielikumos noteikto sadalījumu katram modulim.

2.   Lai varētu apkopot kopējos datus par Kopienu, dalībvalstis apkopo valstu rezultātu sastāvdaļas atbilstoši NACE 2. red. līmeņiem, kas minēti pielikumos vai arī noteikti saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Rezultātu nosūtīšana

1.   Šīs regulas 7. pantā minētos rezultātus, tostarp konfidenciālus datus, dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem par konfidenciālu statistikas datu nosūtīšanu, jo īpaši Padomes Regulu (Euratom, EEK) Nr. 1588/90 (10). Minētie Kopienas noteikumi attiecas uz rezultātu apstrādi, ja tie ietver konfidenciālus datus.

2.   Rezultātus nosūta pienācīgā tehniskā formātā tādā termiņā pēc pārskata perioda beigām, kas saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru noteikts 3. panta 2. punkta a) līdz h) un j) apakšpunktā paredzētajiem moduļiem un nav ilgāks par 18 mēnešiem. Saskaņā ar IX pielikuma 9. iedaļu 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā paredzētajam modulim termiņš nepārsniedz 30 vai 18 mēnešus. Turklāt nelielu daudzumu provizorisko rezultātu nosūta tādā termiņā pēc pārskata perioda beigām, kas saskaņā ar minēto procedūru noteikts 3. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunktā paredzētajiem moduļiem un nav ilgāks par 10 mēnešiem. Šā pielikuma 3. panta 2. punkta i) apakšpunktā paredzētajam modulim termiņš provizorisko rezultātu iesniegšanai nepārsniedz 18 mēnešus.

3.   Lai samazinātu slogu uzņēmumiem un izdevumus dalībvalstu statistikas iestādēm, dalībvalstis var apzīmēt tādus datus, kas izmantojami tikai kā ieguldījums Eiropas kopējo rādītāju iegūšanai (CETO). Eurostat šos datus nepublicē, un dalībvalstis ar CETO zīmi neapzīmē dalībvalstīs publicētus datus. Atbilstīgi turpmāk norādītajam CETO zīmes izmantošana ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts daļas ES kopējā uzņēmējdarbības ekonomikas pievienotajā vērtībā:

a)

Vācija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste: ar CETO zīmi apzīmētos datus var sūtīt NACE 2. red. klases līmenim un lieluma klases sadalījumam NACE 2. red. grupas līmenī. Var apzīmēt ne vairāk kā 15 % lauku;

b)

Beļģija, Dānija, Īrija, Grieķija, Spānija, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Somija un Zviedrija: ar CETO zīmi apzīmētos datus var sūtīt NACE 2. red. klases līmenim un lieluma klases sadalījumam NACE 2. red. grupas līmenī. Var apzīmēt ne vairāk kā 25 % lauku. Turklāt, ja kādā no šīm dalībvalstīm NACE 2. red. klašu vai NACE 2. red. grupas lielumu klašu daļa dalībvalsts uzņēmējdarbības ekonomikā ir mazāka par 0,1 %, attiecīgos datus arī var nosūtīt ar CETO zīmi;

c)

Bulgārija, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Rumānija, Slovēnija un Slovākija: ar CETO zīmi apzīmētos datus var sūtīt NACE 2. red. grupas un klases līmenim un lieluma klases sadalījumam NACE 2. red. grupas līmenī. Grupu līmenī ar zīmi var apzīmēt ne vairāk kā 25 % lauku.

Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, un kuri saistīti ar CETO zīmes noteikumu pārskatīšanu un valstu grupēšanu, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru līdz 2013. gada 29. aprīlim un turpmāk ik pēc pieciem gadiem.

9. pants

Informācija par īstenošanu

Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nosūta tai jebkādu būtisku informāciju attiecībā uz šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

10. pants

Pārejas periodi

1.   Pārejas periodu laikā saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var piešķirt atkāpes no pielikumos paredzētajiem noteikumiem, ja valstu statistikas sistēmām nepieciešama apjomīga pielāgošana.

2.   Dalībvalstij var piešķirt papildu pārejas periodus statistikas datu apkopošanai, ja šīs regulas noteikumus nav iespējams izpildīt to izņēmumu dēļ, kas piešķirti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (1993. gada 22. jūlijs) par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā (11).

11. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Turpmāk norādītos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru:

a)

pasākumus, ar ko nosaka raksturlielumu definīcijas un to saistību ar noteiktām darbībām (3. pants un I pielikuma 4. iedaļas 2. punkts);

b)

pasākumus, ar ko nosaka pārskata perioda definīciju (3. pants);

c)

pasākumus, ar ko nosaka piemērotu tehnisko formātu rezultātu nosūtīšanai (8. pants un I pielikuma 9. iedaļas 2. punkts);

d)

pasākumus, ar ko nosaka pārejas periodu un tā laikā piešķirtās atkāpes no šīs regulas noteikumiem (10. pants un I pielikuma 11. iedaļa, II pielikuma 10. iedaļa, III pielikuma 9. iedaļa, VIII pielikuma 8. iedaļa un IX pielikuma 13. iedaļa);

e)

pasākumus, ar ko nosaka to raksturlielumu sarakstu, kuri jāiesniedz par 2008. gadu, izmantojot kopējo statistisko klasifikāciju par saimniecisko darbību Eiropas Kopienā, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3037/90 (12) (turpmāk “NACE 1.1. red.”), un ziņas par rezultātu ieguvi (I pielikuma 9. iedaļas 2. punkts);

f)

pasākumus, ar ko nosaka 3. panta 2. punkta j) apakšpunktā un 3. panta 4. punktā paredzētā elastīgā moduļa izmantošanu; un

g)

pasākumus, ar ko nosaka procedūras, kuras jāievēro attiecībā uz II pielikuma 4. iedaļas 3. un 4. punktā, III pielikuma 3. iedaļas 3. punktā un IV pielikuma 3. iedaļas 3. punktā minēto ad hoc datu vākšanu.

2.   Turpmāk norādītos pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru:

a)

pasākumus, ar ko atjaunina raksturlielumu sarakstus un provizoriskos rezultātus, ja šāda atjaunināšana, kvantitatīvi izvērtējot, neietver tādu apsekojamo vienību skaita un vienībām uzliktā sloga palielināšanu, kas ir nesamērīga attiecībā pret paredzamo rezultātu (4. un 8. pants un I pielikuma 6. iedaļa, II pielikuma 6. iedaļa, III pielikuma 6. iedaļa un IV pielikuma 6. iedaļa);

b)

pasākumus, ar ko nosaka statistikas apkopošanas biežumu (3. pants);

c)

pasākumus, ar ko paredz noteikumus par datu apzīmēšanu ar CETO (8. panta 3. punkts);

d)

pasākumus, ar ko nosaka pirmo pārskata gadu rezultātu apkopošanai (8. pants un I pielikuma 5. iedaļa);

e)

pasākumus, ar ko nosaka rezultātu sadalījumu, jo īpaši attiecībā uz izmantojamo klasifikāciju un lielumu klašu kombinācijām (7. pants un VIII pielikuma 4. iedaļas 2. un 3. punkts, IX pielikuma 8. iedaļas 2. un 3. punkts un IX pielikuma 10. iedaļa);

f)

pasākumus, ar ko atjaunina datu iesniegšanas termiņus (8. pants, I pielikuma 8. iedaļas 1. punkts un VI pielikuma 7. iedaļa);

g)

pasākumus, ar ko darbības veidu sadalījumu pielāgo NACE grozījumiem vai pārskatīšanai un produktu sadalījumu pielāgo CPA grozījumiem vai pārskatīšanai;

h)

pasākumus, ko pieņem, pamatojoties uz ievadpētījumu izvērtējumu (4. panta 4. punkts);

i)

pasākumus, ar ko maina atskaites populācijas minimālo lielumu (VIII pielikuma 3. iedaļa); un

j)

pasākumus, ar ko nosaka kvalitātes novērtēšanas kritērijus (6. pants un I pielikuma 6. iedaļa, II pielikuma 6. iedaļa, III pielikuma 6. iedaļa un IV pielikuma 6. iedaļa).

12. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (13).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

13. pants

Ziņojums

1.   Komisija līdz 2011. gada 29. aprīlim un turpmāk reizi trijos gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par statistiku, kas apkopota saskaņā ar šo regulu, un jo īpaši par tās kvalitāti un slogu uzņēmumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos Komisija ierosina grozījumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

14. pants

Atcelšana

1.   Ar šo atceļ Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97. Atceļ arī Regulas (EK) Nr. 1893/2006 20. pantu.

2.   Sākot no 2008. pārskata gada, atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā. Regulas (EK, Euratom) Nr. 58/97 noteikumus turpina piemērot attiecībā uz datu vākšanu, apkopošanu un nosūtīšanu par pārskata gadiem līdz 2007. gadam, to ieskaitot.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 78. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. marta Atzinums (OV C 27 E, 31.1.2008., 139. lpp.) un Padomes 2008. gada 14. februāra Lēmums.

(3)  OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Skatīt X pielikumu.

(5)  OV L 358, 31.12.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., labots ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1354/2007 (OV L 304, 22.11.2007., 1. lpp.).

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(10)  OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(11)  OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(12)  OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.

(13)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


I PIELIKUMS

KOPĒJS MODULIS IKGADĒJAI STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm dalībvalstīs.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a), b), c) un e) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz pievienotās vērtības un tās galveno sastāvdaļu analīzi.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika jāapkopo par 9. iedaļā uzskaitītajām darbībām.

2.

Par 10. iedaļā minētajām darbībām jāveic ievadpētījumi.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajos raksturlielumu sarakstos norādīts statistikas vienības veids, par kuru jāapkopo statistika.

2.

Atbilstošus nosaukumus raksturlielumiem, par kuriem apkopojama statistika par NACE. 2. red. K sadaļā minētajām darbībām, kas visvairāk atbilst 3. līdz 5. punktā uzskaitītajām darbībām, paredz saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.

Ikgadējā demogrāfiskā statistika:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

11 21 0

Vietējo vienību skaits

4.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

12 17 0

Bruto darbības rezultāts

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 13 1

Maksājumi par aģentūru strādniekiem

13 31 0

Personāla izmaksas

13 32 0

Algas

13 33 0

Sociālās nodrošināšanas izmaksas

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

16 13 0

Darbinieku skaits

16 14 0

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

5.

Raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja reģionālā statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

13 32 0

Algas

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

6.

Par 10. iedaļā uzskaitītajiem raksturlielumiem jāveic ievadpētījumi.

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2008. kalendārais gads. Datus apkopo saskaņā ar 9. iedaļas iedalījumu. Tomēr jautājumu par to, kurš ir pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo statistika par darbības klasēm, uz kurām attiecas NACE 2. red. 64.2., 64.3. un 64.9. grupa un 66. nodaļa, izlemj saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. IEDAĻA

Ziņojums par statistikas kvalitāti

Dalībvalstis par visiem būtiskajiem raksturlielumiem norāda precizitātes līmeni ar ticamības pakāpi līdz 95 %, ko Komisija ietver 13. pantā minētajā ziņojumā, ņemot vērā šā panta piemērošanu katrā dalībvalstī. Būtiskos raksturlielumus nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Rezultāti iedalāmi atbilstoši klašu līmenim, kas detalizē 9. iedaļā uzskaitītās darbības.

2.

Daži rezultāti arī iedalāmi pēc lieluma klasēm katrai 9. iedaļā minēto darbību grupai.

3.

Reģionālās statistikas rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. divciparu līmenim (nodaļām) un teritoriālo vienību kopējai statistiskajai klasifikācijai, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (1) noteikts nomenklatūras 2. līmenim (turpmāk “NUTS”).

8. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

1.

Rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām, izņemot par NACE 2. red. 64.11. darbības klasi un NACE 2. red. darbībām, uz kurām attiecas V, VI un VII pielikums. Par NACE 2. red. 64.11. darbības klasi nosūtīšanas termiņš ir 10 mēneši. Par darbībām, uz kurām attiecas V, VI un VII pielikums, nosūtīšanas termiņš ir noteikts šajos pielikumos. Tomēr jautājumu par nosūtīšanas termiņu rezultātiem par darbības klasēm, uz kurām attiecas NACE 2. red. 64.2., 64.3. un 64.9. grupa un 66. nodaļa, izlemj saskaņā ar šīs regulas 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.

Valstu provizoriskos rezultātus vai aprēķinus par uzņēmumu statistiku, kas apkopota par turpmāk uzskaitītajiem raksturlielumiem, nosūta 10 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām, izņemot par NACE 2. red. 64. un 65. nodaļu:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

3. Šie provizoriskie rezultāti vai aprēķini jāiedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai). Attiecībā NACE 2. red. 66. nodaļu jautājumu par provizorisko rezultātu vai aprēķinu nosūtīšanu izlemj saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9. IEDAĻA

Darbību iedalījums

1.

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, no 2008. pārskata gada dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas klasēs atbilstoši NACE 2. red. B līdz N sadaļai un 95. nodaļai.

2.

Neskarot 2. panta 1. punktu, dalībvalstis nosūta Komisijai uzņēmējdarbības strukturālo statistiku par 2008. kalendāro gadu saskaņā gan ar NACE 1.1. red., gan NACE 2. red.

3. Raksturlielumu sarakstu, kas jānosūta, izmantojot NACE 1.1. red. klasifikāciju, un rezultātu sagatavošanas detaļas nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

10. IEDAĻA

Ziņojumi un ievadpētījumi

1.

Komisija organizē virkni ievadpētījumu par NACE 2. red. P līdz R sadaļas un S sadaļas 94. un 96. nodaļas darbībām, lai pārbaudītu, vai ar šīm sadaļām iespējams aptvert visas tirgus un ārpustirgus darbības.

2.

Komisija organizē ievadpētījumus par raksturlielumiem, kas attiecas uz finanšu kontiem un nemateriāliem ieguldījumiem, ražošanas sistēmas organizācijas veidiem, kā arī par uzņēmējdarbības strukturālās statistikas un darba tirgus un produktivitātes statistikas salīdzināmību. Šos ievadpētījumus pielāgos nozaru specifikai.

11. IEDAĻA

Pārejas periods

Atbilstoši statiskas apkopošanai par raksturlielumiem 12 17 0, 13 13 1 un 16 14 0 pārejas periods nepārsniedz divus gadus pēc pirmā pārskata gada (2008), kas minēts 5. iedaļā.


(1)  OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2007 (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS RŪPNIECĪBAS STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par rūpniecības nozares struktūru, darbībām, konkurētspēju un darbības sekmēm.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a) līdz e) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

galveno statistikas kopumu sīki izstrādātai rūpniecisko darbību struktūras, darbības, konkurētspējas un darbības rādītāju analīzei,

turpmāku statistikas kopumu īpašu objektu izpētei.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

Statistika jāapkopo par visām darbībām, kuru klasifikācija ietilpst NACE 2. red. B, C, D un E sadaļā. Šīs sadaļas ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi (B), apstrādes rūpniecību (C), elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu (D) un ūdensapgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju (E). Uzņēmumu statistika attieksies uz visu uzņēmumu populāciju, kas pēc to pamatdarbības klasifikācijas ietilpst B, C, D un E sadaļā.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajos raksturlielumu un statistikas sarakstos norādīts statistikas vienības veids, par kuru jāapkopo statistika, kā arī norādīts, vai statistika apkopojama katru gadu vai reizi vairākos gados. Slīprakstā norādītā statistika un raksturlielumi ir iekļauti arī kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā.

2.

Ikgadējā demogrāfiskā statistika:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

11 21 0

Vietējo vienību skaits

11 31 0

Darbības veida vienību skaits

3.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 13 0

Bruto segums precēm tālākpārdošanai

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

12 17 0

Bruto darbības rezultāts

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 13 1

Maksājumi par aģentūru strādniekiem

13 21 3

Izmaiņas vienībā ražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumos

13 31 0

Personāla izmaksas

13 32 0

Algas

13 33 0

Sociālās nodrošināšanas izmaksas

13 41 1

Maksājumi par ilgtermiņa nomu un preču operatīvo līzingu

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

15 12 0

Bruto ieguldījumi zemesgabalos

15 13 0

Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās

15 14 0

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē

15 15 0

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

15 21 0

Kustamu ieguldījumu preču pārdošana

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

16 13 0

Darbinieku skaits

16 14 0

Darbinieku skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

16 15 0

Darbinieku nostrādāto stundu skaits

Apgrozījuma iedalījums pēc darbības veida

18 11 0

Apgrozījums no pamatdarbības atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim

Enerģētikas produktu iepirkumi

20 11 0

Enerģētikas produktu iepirkumi (vērtība)

Nav ietverta D un E sadaļa

Dati par vidi

21 11 0

Ieguldījumi piesārņojuma kontroles iekārtās un uzņēmumos, kā arī īpašās piesārņojuma novēršanas palīgierīcēs (galvenokārt ražošanas cikla noslēguma iekārtās) (1)

 

21 12 0

Ieguldījumi iekārtās un uzņēmumos, kas saistīti ar tīrāku tehnoloģiju (integrēto tehnoloģiju) (1)

 

4.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem statistika apkopojama reizi vairākos gados:

Kods

Nosaukums

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 42 0

Bruto ieguldījumi koncesijās, patentos, licencēs, tirdzniecības zīmēs un līdzīga veida tiesībās

15 44 1

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

Apgrozījuma iedalījums pēc darbības veida

18 12 0

Apgrozījums no rūpnieciskām darbībām

18 15 0

Apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

18 16 0

Apgrozījums no pirkšanas un tālākpārdošanas tirdzniecības darbībām un no starpniecības darbībām

Dati par vidi

21 14 0

Kopējie kārtējie izdevumi par vides aizsardzību (2)

Apakšuzņēmuma līgumi

23 11 0

Maksājumi apakšuzņēmējiem

5.

Raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja reģionālā statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

13 32 0

Algas

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

6.

Darbības veida vienības raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

13 32 0

Algas

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

7.

Par 9. iedaļā uzskaitītajiem raksturlielumiem jāveic ievadpētījumi.

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

1.

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2008. kalendārais gads. Pirmie pārskata gadi, par kuriem statistika jāapkopo reizi vairākos gados, ir minēti turpmāk pie kodiem, kuros raksturlielumi ir uzskaitīti:

Kalendārais gads

Kods

2009

15 42 0 un 15 44 1

2008

18 12 0, 18 15 0, 18 16 0 un 23 11 0

2.

Reizi vairākos gados apkopojamā statistika jāapkopo vismaz reizi piecos gados.

3.

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika raksturlielumam 21 14 0, ir 2010. kalendārais gads.

4.

Statistika par raksturlielumu 21 12 0 jāapkopo katru gadu. Statistika par raksturlielumu 21 14 0 jāapkopo ik pēc trim gadiem.

6. IEDAĻA

Ziņojums par statistikas kvalitāti

Būtiskajiem raksturlielumiem dalībvalstis norāda precizitātes līmeni ar ticamības pakāpi līdz 95 %, ko ietver 13. pantā minētajā ziņojumā, ņemot vērā minētā panta piemērošanu katrā dalībvalstī. Būtiskos raksturlielumus nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Statistikas rezultātus, izņemot raksturlielumiem 18 11 0, 18 12 0, 18 15 0 un 18 16 0, iedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

Statistikas rezultātus raksturlielumiem 18 11 0, 18 12 0, 18 15 0 un 18 16 0 iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

2.

Dažus rezultātus arī iedala atbilstoši lielumu klasēm un atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

3.

Statistikas rezultātus, kas apkopoti par darbības veida vienībām, iedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

4.

Reģionālās statistikas rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. divciparu līmenim (nodaļai) un NUTS 2. līmenim.

5.

Rezultāti par raksturlielumiem 21 11 0, 21 12 0 un 21 14 0 jāiedala atbilstoši NACE 2. red. red. divciparu līmenim (nodaļai).

6.

Rezultāti par raksturlielumiem 21 11 0, 21 12 0 un 21 14 0 jāiedala atbilstoši šādām jomām attiecībā uz apkārtējo vidi: apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība, notekūdeņu apsaimniekošana, atkritumu apsaimniekošana un citas vides aizsardzības darbības. Rezultātus par jomām attiecībā uz apkārtējo vidi iedalīs atbilstoši NACE 2. red. divciparu līmenim (nodaļai).

8. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

Valstu provizoriskos rezultātus vai aprēķinus par 4. iedaļas 3. punktā minēto uzņēmumu statistiku, kas apkopota par turpmāk uzskaitītajiem raksturlielumiem, nosūta 10 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 32 0

Algas

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

Šos provizoriskos rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

9. IEDAĻA

Ziņojumi un ievadpētījumi

Dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu par šādu turpmāk minēto raksturlielumu rezultātu apkopošanai nepieciešamo datu pieejamību:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Dati par vidi

21 11 0

Ieguldījumi piesārņojuma kontroles iekārtās un uzņēmumos, kā arī īpašās piesārņojuma novēršanas palīgierīcēs (galvenokārt ražošanas cikla noslēguma iekārtās)

Īpašs iedalījums par atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam

21 12 0

Ieguldījumi iekārtās un uzņēmumos, kas saistīti ar tīrāku tehnoloģiju (“integrētā tehnoloģija”)

Īpašs iedalījums par atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam

21 14 0

Kopējie kārtējie izdevumi par vides aizsardzību

Ar ES vides politikas īstenošanu saistīto izdevumu īpašs sadalījums

Apakšuzņēmuma līgumi

23 12 0

Ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem

 

Komisija organizēs virkni ievadpētījumu par šiem raksturlielumiem.

10. IEDAĻA

Pārejas periods

Statiskas apkopošanai par raksturlielumiem 21 12 0 un 21 14 0 pārejas periods beidzas ar 2008. pārskata gadu.


(1)  Ja kopējais apgrozījuma apjoms un nodarbināto personu skaits nodaļā, kas ir iekļauta NACE 2. red. B līdz E sadaļā, dalībvalstī ir mazāks nekā 1 % no Kopienas kopējā apjoma, tad atbilstoši šai regulai nav jāvāc informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu statistiku, kura attiecas uz raksturlielumiem 21 11 0 un 21 12 0. Ja tas nepieciešams Kopienas politikas īstenošanai, Komisija var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieprasīt šo datu ad hoc vākšanu.

(2)  Ja kopējais apgrozījuma apjoms un nodarbināto personu skaits nodaļā, kas ir iekļauta NACE 2.red. B līdz E sadaļā, dalībvalstī ir mazāks nekā 1 % no Kopienas kopējā apjoma, tad atbilstoši šai regulai nav jāvāc informācija, kas nepieciešama, lai apkopotu statistiku, kura attiecas uz raksturlielumu 21 14 0. Ja tas nepieciešams Kopienas politikas īstenošanai, Komisija var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieprasīt šo datu ad hoc vākšanu.


III PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS TIRDZNIECĪBAS STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par tirdzniecības nozares struktūru, darbībām, konkurētspēju un darbības sekmēm.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a) līdz e) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

tirdzniecības tīkla struktūru un attīstību,

tirdzniecības darbību un pārdošanas veidiem, kā arī piegādes un pārdošanas modeļiem.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika ir jāapkopo par visām darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. G sadaļa. Šī nozare attiecas uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbībām, mehānisko transportlīdzekļu un motociklu remontu. Uzņēmumu statistika attiecas uz visu uzņēmumu populāciju, kuru pamatdarbības klasifikācija ietilpst G sadaļā.

2.

Ja kopējais apgrozījums un nodarbināto personu skaits nodaļā, kas ietilpst NACE 2. red. G sadaļā, dalībvalstī parasti ir mazāks par 1 % no Kopienas kopējā apjoma, šajā pielikumā ietvertā informācija, kas nav iekļauta I pielikumā, šīs regulas vajadzībām nav jāvāc.

3.

Ja tas nepieciešams Kopienas politikas īstenošanai, Komisija var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieprasīt 2. punktā minēto datu ad hoc vākšanu.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajos raksturlielumu un statistikas sarakstos norādīts statistikas vienības veids, par kuru jāapkopo statistika, kā arī – vai statistika apkopojama katru gadu vai reizi vairākos gados. Slīprakstā norādītā statistika un raksturlielumi ir iekļauti kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā.

2.

Ikgadējā demogrāfiskā statistika:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

11 21 0

Vietējo vienību skaits

3.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 13 0

Bruto segums precēm tālākpārdošanai

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

12 17 0

Bruto darbības rezultāts

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 13 1

Aģentūras personāla izmaksas

13 21 0

Izmaiņas preču un pakalpojumu krājumos

13 21 1

Izmaiņas iepirkto preču un pakalpojumu krājumos tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 31 0

Personāla izmaksas

13 32 0

Algas

13 33 0

Sociālās nodrošināšanas izmaksas

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

15 12 0

Bruto ieguldījumi zemesgabalos

15 13 0

Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās

15 14 0

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē

15 15 0

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

15 21 0

Kustamu ieguldījumu preču pārdošana

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

16 13 0

Darbinieku skaits

16 14 0

Darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

4.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem statistika apkopojama reizi vairākos gados:

Kods

Nosaukums

Piebilde

 

Ziņas par tirdzniecības veidiem, iedalot pēc uzņēmumiem

Tikai 47. nodaļa

17 32 0

Mazumtirdzniecības veikalu skaits

 

Apgrozījuma iedalījums pēc darbības veida

18 10 0

Apgrozījums no lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejas un rūpnieciskām darbībām

 

18 15 0

Apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

 

18 16 0

Apgrozījums no tirdzniecības darbībām – pirkšanas un tālākpārdošanas un starpniecības darbībām

 

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas veida

18 21 0

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas (saskaņā ar CPA G iedaļu (1))

 

5.

Raksturlielumi, par kuriem katru gadu apkopojama reģionālā statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

13 32 0

Algas

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

6.

Raksturlielumi, par kuriem reģionālā statistika apkopojama reizi vairākos gados:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

Tikai 45. un 47. nodaļa

Ziņas par tirdzniecības veidiem atbilstoši iedalījumam pēc uzņēmumiem

17 33 1

Tirdzniecības platība

Tikai 47. nodaļa

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

1.

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2008. kalendārais gads. Pirmie pārskata gadi, par kuriem statistika jāapkopo reizi vairākos gados, minēti turpmāk tekstā katrai NACE 2. red. nodaļai, par kuru tiek vākti dati, kā arī reizi vairākos gados apkopojamajai reģionālajai statistikai:

Kalendārais gads

Iedalījums

2012

47. nodaļa

2008

46. nodaļa

2009

Reģionālā statistika

2010

45. nodaļa

2.

Reizi vairākos gados apkopojamā statistika ir jāveic reizi piecos gados.

6. IEDAĻA

Ziņojums par statistikas kvalitāti

Būtiskajiem raksturlielumiem dalībvalstis norāda precizitātes līmeni ar ticamības pakāpi līdz 95 %, ko Komisija ietver 13. pantā minētajā ziņojumā, ņemot vērā minētā panta piemērošanu katrā dalībvalstī. Būtiskos raksturlielumus nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Lai varētu apkopot kopējo Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. klasēm.

2.

Dažus rezultātus arī iedala atbilstoši lielumu klasēm katrai NACE 2. red. grupai.

3.

Reģionālo statistiku iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai) un NUTS 2. līmenim.

4.

Piemērošanas joma reizi vairākos gados apkopojamajai reģionālajai statistikai atbilst visu to vietējo vienību populācijai, kuru pamatdarbības klasifikācija ietilpst G sadaļā. Tomēr šo aptvērumu var ierobežot, ietverot tikai vietējās vienības, kas atkarīgas no NACE 2. red. G sadaļā klasificētajiem uzņēmumiem, ja šāda populācija aptver vairāk nekā 95 % no kopējās piemērošanas jomas. Šo attiecību aprēķina, izmantojot komercreģistrā pieejamo nodarbinātības raksturlielumu.

8. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

1.

Rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

2.

Valstu provizoriskos rezultātus vai aprēķinus par uzņēmumu statistiku, kas apkopota par turpmāk uzskaitītajiem raksturlielumiem, nosūta 10 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

Šos provizoriskos rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

9. IEDAĻA

Pārejas periods

Atbilstoši statiskas apkopošanai par raksturlielumiem 13 13 1 un 16 14 0 pārejas periods nepārsniedz divus gadus pēc pirmā pārskata gada (2008), kas minēts 5. iedaļā.


(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3696/93 (1993. gada 29. oktobris) par statistisko preču klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) Eiropas Ekonomikas kopienā (OV L 342, 31.12.1993., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.


IV PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS BŪVNIECĪBAS STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par būvniecības nozares struktūru, darbībām, konkurētspēju un darbības sekmēm.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a) līdz e) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

galveno statistikas kopumu sīki izstrādātai būvniecības darbību struktūras, darbības, konkurētspējas un darbības rādītāju analīzei,

turpmāku statistikas kopumu īpašu objektu izpētei.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika ir jāapkopo par visām darbībām, kuru klasifikācija ietilpst NACE 2. red. F sadaļas piemērošanas jomā. Uzņēmumu statistika attieksies uz visu to uzņēmumu populāciju, kuru klasifikācija pēc pamatdarbības ietilpst F sadaļā.

2.

Ja kopējais apgrozījums un nodarbināto personu skaits nodaļā, kas ietilpst NACE 2. red. F sadaļā, dalībvalstī parasti ir mazāks par 1 % no Eiropas Kopienas kopējā apjoma, šajā pielikumā ietvertā informācija, kas nav iekļauta I pielikumā, šīs regulas vajadzībām nav jāvāc.

3.

Ja tas nepieciešams Kopienas politikas īstenošanai, Komisija var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieprasīt 2. punktā minēto datu ad hoc vākšanu.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajos raksturlielumu un statistikas sarakstos norādīts statistikas vienības veids, par kuru statistika apkopojama, kā arī – vai statistika apkopojama katru gadu vai reizi vairākos gados. Slīprakstā norādītā statistika un raksturlielumi ir iekļauti arī kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā.

2.

Ikgadējā demogrāfiskā statistika:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

11 21 0

Vietējo vienību skaits

3.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

 

12 12 0

Produkcijas vērtība

 

12 13 0

Bruto segums precēm tālākpārdošanai

41. un 42. nodaļa, kā arī 43.1. un 43.9. grupa – nav obligāti

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

 

12 17 0

Bruto darbības rezultāts

 

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

 

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākpārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

41. un 42. nodaļa, kā arī 43.1. un 43.9. grupa – nav obligāti

13 13 1

Maksājumi par aģentūru strādniekiem

 

13 21 3

Izmaiņas vienībā ražotās gatavās produkcijas un nepabeigtās produkcijas krājumos

 

13 31 0

Personāla izmaksas

 

13 32 0

Algas

 

13 33 0

Sociālās nodrošināšanas iemaksas

 

13 41 1

Maksājumi par ilgtermiņa nomu un preču operatīvo līzingu

 

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

 

15 12 0

Bruto ieguldījumi zemesgabalos

 

15 13 0

Bruto ieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās

 

15 14 0

Bruto ieguldījumi ēku būvniecībā un pārbūvē

 

15 15 0

Bruto ieguldījumi mašīnās un iekārtās

 

15 21 0

Kustamu ieguldījumu preču pārdošana

 

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

 

16 13 0

Darbinieku skaits

 

16 14 0

Darbinieku skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

 

16 15 0

Darbinieku nostrādāto stundu skaits

 

Apgrozījuma iedalījums pēc darbības veida

18 11 0

Apgrozījums no pamatdarbības atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim

 

Enerģētikas produktu iepirkumi

20 11 0

Enerģētikas produktu iepirkumi (vērtība)

 

4.

Uzņēmumu raksturlielumi, par kuriem statistika apkopojama reizi vairākos gados:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 44 1

Ieguldījumi programmatūras iepirkšanā

 

Apgrozījums pēc darbības veida

18 12 1

Apgrozījums no rūpnieciskām darbībām, izņemot būvniecību

 

18 12 2

Apgrozījums no būvniecības darbībām

 

18 15 0

Apgrozījums no pakalpojumu sniegšanas darbībām

 

18 16 0

Tirdzniecības un starpniecības darbību apgrozījums

 

18 31 0

Būvniecības apgrozījums

Tikai 41. un 42. nodaļai, kā arī 43.1. un 43.9. grupai

18 32 0

Inženiertehniskās būvniecības apgrozījums

Tikai 41. un 42. nodaļai, kā arī 43.1. un 43.9. grupai

Apakšuzņēmuma līgumi

23 11 0

Maksājumi apakšuzņēmējiem

 

23 12 0

Ieņēmumi no apakšuzņēmuma līgumiem

 

5.

Raksturlielumi, par kuriem katru gadu apkopojama reģionālā statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

13 32 0

Algas

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

6.

Darbības veida vienības raksturlielumi, par kuriem apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

13 32 0

Algas

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

1.

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2008. kalendārais gads. Pirmie pārskata gadi, par kuriem statistika jāapkopo reizi vairākos gados, ir minēti turpmāk pie kodiem, kuros raksturlielumi ir uzskaitīti:

Kalendārais gads

Kods

2009

15 44 1

2008

18 12 1, 18 12 2, 18 15 0, 18 16 0, 18 31 0, 18 32 0, 23 11 0 un 23 12 0

2.

Reizi vairākos gados apkopojamā statistika jāapkopo vismaz reizi piecos gados.

6. IEDAĻA

Ziņojums par statistikas kvalitāti

Būtiskajiem raksturlielumiem dalībvalstis norāda precizitātes līmeni ar ticamības pakāpi līdz 95 %, ko ietver 13. pantā minētajā ziņojumā, ņemot vērā minētā panta piemērošanu katrā dalībvalstī. Būtiskos raksturlielumus nosaka Komisija saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Statistikas rezultātus, izņemot raksturlielumiem 15 44 1, 18 11 0, 18 12 1, 18 12 2, 18 15 0, 18 16 0, 18 31 0 un 18 32 0, iedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

Rezultātus raksturlielumiem 15 44 1, 18 11 0, 18 12 1, 18 12 2, 18 15 0, 18 16 0, 18 31 0 un 18 32 0 iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (klasei).

2.

Dažus rezultātus iedala pēc lielumu klasēm un atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

3.

Statistikas rezultātus, kas apkopoti par darbības veida vienībām, iedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

4.

Reģionālās statistikas rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. divciparu līmenim (nodaļām) un NUTS 2. līmenim.

8. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

Valstu provizoriskos rezultātus vai aprēķinus par uzņēmumu statistiku, kas apkopota par turpmāk uzskaitītajiem raksturlielumiem, nosūta 10 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

Grāmatvedības dati

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 32 0

Algas

Dati, kas attiecas uz kapitāla kontu

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

Šos provizoriskos rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. trīsciparu līmenim (grupai).

9. IEDAĻA

Pārejas periods

Pārejas periods netiek piemērots.


V PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI APDROŠINĀŠANAS JOMĀ

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par apdrošināšanas pakalpojumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm. Šajā modulī ir ietverts sīki izstrādāts to raksturlielumu saraksts, pēc kuriem apkopot statistiku, lai papildinātu zināšanas par apdrošināšanas nozares attīstību valstu, Kopienas un starptautiskā līmenī.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a), b) un c) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

apdrošināšanas uzņēmumu struktūras, darbības, konkurētspējas un ražīguma precīzu analīzi,

visu darījumu un darījumu ar katru produktu attīstību un sadalījumu, klientu struktūru, starptautisko darbību, nodarbinātību, ieguldījumiem, kapitālu un rezervēm, kā arī tehniskajām rezervēm.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Šo statistiku apkopo par visām NACE 2. red. 65. nodaļas darbībām, izņemot 65.3. grupu.

2.

Statistiku apkopo par šādiem uzņēmumiem:

visi nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK (1) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā,

visi dzīvības apdrošināšanas uzņēmumi, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā,

visi specializētie pārapdrošināšanas uzņēmumi, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā,

visi Lloyd’s apdrošinātāji, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK 4. pantā,

visi jauktie apdrošināšanas uzņēmumi, kas veic gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanu.

3.

Turklāt apdrošināšanas uzņēmumu filiāles, kuras minētas Direktīvas 73/239/EEK (2) un Direktīvas 2002/83/EK (3) III sadaļā un kuru darbība atbildīs 1. punktā minētajām NACE 2. red. grupām, uzskatīs par atbilstīgiem uzņēmumiem, kā noteikts 2. punktā.

4.

Kopienas saskaņotās statistikas vajadzībām dalībvalstis varēs izvēlēties vai ņemt vērā izņēmumus, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 3. pantā un Direktīvas 2002/83/EK 3. panta 2., 3., 5., 6. un 7. punktā.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Raksturlielumi slīprakstā ir iekļauti arī kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā. Tos raksturlielumus un statistiku, kas sniegta 3. punktā minētajā A sarakstā un 4. punktā minētajā B sarakstā, apkopo saskaņā ar 5. iedaļas noteikumiem. Ja raksturlielumus iegūst tieši no gada pārskatiem, atskaites gadu, kas beidzas pārskata gadā, pielīdzina minētajam pārskata gadam.

2.

A un B sarakstā tie raksturlielumi, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, ir atzīmēti ar ciparu “1”; tie, kas attiecas uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, – ar ciparu “2”; tie, kas attiecas uz jauktiem apdrošināšanas uzņēmumiem, – ar ciparu “3”; tie, kas attiecas uz specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem, – ar ciparu “4”; tie, kas attiecas uz jaukto apdrošināšanas uzņēmumu dzīvības apdrošināšanas darbību, – ar ciparu “5”; tie, kas attiecas uz jaukto apdrošināšanas uzņēmumu nedzīvības apdrošināšanas darbību (ieskaitot pārapdrošināšanu), – ar ciparu “6”.

3.

A sarakstā ir šāda informācija:

a)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 6. pantā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, jauktiem apdrošināšanas uzņēmumiem un specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem: bilances aktīvu daļa: posteņi C I (atsevišķi norāda zemi un ēkas, ko apdrošināšanas uzņēmums izmanto savai darbībai), C II, C II 1 + C II 3 kā kopsumma, C II 2 + C II 4 kā kopsumma, C III, C III 1, C III 2, C III 3, C III 4, C III 5, C III 6 + C III 7 kā kopsumma, C IV, D; bilances pasīvu daļa: posteņi A, A I, A II + A III + A IV kā kopsumma, B, C 1 a (jauktos uzņēmumos nodala dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu), C 2 a (jauktos uzņēmumos nodala dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu), C 3 a (jauktos uzņēmumos nodala dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu), C 4 a, C 5, C 6 a, D a, G III (konvertējamos aizdevumus nenodala), G IV;

b)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļā attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem un nedzīvības apdrošināšanu jauktos uzņēmumos: posteņi 1 a, 1 b, 1 c, 1 d, 2, 4 a aa, 4 a bb, 4 b aa, 4 b bb, 7 (bruto summa), 7 d, 9, 10 (nodala bruto un neto summu);

c)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un dzīvības apdrošināšanu jauktos uzņēmumos: posteņi 1 a, 1 b, 1 c (nodala bruto summu un pārapdrošinātāja daļu), 2, 3, 5 a aa, 5 a bb, 5 b aa, 5 b bb, 6 a aa, 6 a bb, 8 (bruto summa), 8 d, 9, 10, 12, 13 (nodala bruto un neto summu);

d)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 34. panta III daļā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, jauktiem apdrošināšanas uzņēmumiem un speciālās pārapdrošināšanas uzņēmumiem: posteņi 3, 4 (tikai dzīvības apdrošināšanas un jauktiem uzņēmumiem), 5, 6 (tikai nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem, jauktiem apdrošināšanas uzņēmumiem un specializētiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem), 7, 8, 9 + 14 + 15 kā kopsumma, 10 (pirms nodokļiem), 13, 16;

e)

raksturlielumi, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā,

attiecībā uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un jaukto uzņēmumu nedzīvības apdrošināšanu: bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas pa CPA (apakš)kategorijām (piecciparu līmenī un apakškategorijās 66.03.21, 66.03.22),

attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un jaukto uzņēmumu nedzīvības apdrošināšanu: iegūtie bruto prasījumi, tiešās apdrošināšanas, bruto darbības izmaksas, tiešo darbību un pārapdrošināšanas bilance, tiešās apdrošināšanas, visi raksturlielumi pa CPA (apakš)kategorijām (piecciparu līmenī un apakškategorijās 66.03.21, 66.03.22),

attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un jaukto uzņēmumu dzīvības apdrošināšanu: bruto parakstītās tiešās prēmijas, iedalot tā, kā norādīts minētā panta II daļas 1. pozīcijā;

f)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 64. pantā attiecībā uz dzīvības, jauktiem un specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem: komisijas maksa par tiešās apdrošināšanas darījumiem (neskaitot specializētos pārapdrošināšanas uzņēmumus) un par visu apdrošināšanas darbību;

g)

papildu raksturlielumi uzskaitīti turpmāk:

Kods

Nosaukums

Uzņēmumi/attiecīgā darbība

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

(1, 2, 3, 4)

11 11 1

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc juridiskā statusa

(1, 2, 3, 4)

11 11 2

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto parakstīto prēmiju lieluma kategorijām

(1, 2, 3)

11 11 3

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc bruto tehnisko rezervju lielumu kategorijām

(1)

11 11 5

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

(1, 2, 3, 4)

11 41 0

Citās valstīs izvietotu filiāļu kopējais skaits un izvietojums

(1, 2, 3)

Grāmatvedības dati/peļņas un zaudējumu pārskata tehniskā daļa

32 11 4

Bruto parakstītās prēmijas, iedalītas pēc juridiskā statusa

(1, 2, 4, 5, 6)

32 11 5

Bruto parakstītās tiešās apdrošināšanas prēmijas, iedalītas pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

(1, 2, 5, 6)

32 11 6

Bruto akceptētās pārapdrošināšanas prēmijas, parakstītās prēmijas, iedalītas pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

(1, 2, 4, 6)

32 18 2

Pārapdrošinātāju daļa bruto parakstītajās prēmijās, iedalīta pēc mātesuzņēmuma atrašanās valsts

(1, 2, 4, 5, 6)

32 16 0

Citi posteņi tehniskajos kontos, bruto summa

(1, 2, 4, 5, 6)

32 18 0

Pārapdrošināšanas bilance

(1, 2, 4, 5, 6)

32 18 8

Pārapdrošinātāju daļa pārējo posteņu bruto summā tehniskajos kontos

(1, 2, 4, 5, 6)

Grāmatvedības dati/netehniskā daļa peļņas un zaudējumu pārskatā

32 19 0

Starpiznākums II (tehnisko kontu neto bilance)

(3)

Papildu dati attiecībā uz peļņas un zaudējumu pārskatu

32 61 4

Ārējie izdevumi par precēm un pakalpojumiem

(1, 2, 3, 4)

13 31 0

Personāla izmaksas

(1, 2, 3, 4)

32 61 5

Ārēji un iekšēji prasījumu apkalpošanas izdevumi

(1, 2, 4, 5, 6)

32 61 6

Iegādes izmaksas

(1, 2, 4, 5, 6)

32 61 7

Administratīvie izdevumi

(1, 2, 4, 5, 6)

32 61 8

Bruto citi tehniskie izdevumi

(1, 2, 4, 5, 6)

32 61 9

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas

(1, 2, 4, 5, 6)

32 71 1

Ienākumi no līdzdalības procentiem

(1, 2, 4, 5, 6)

32 71 3

Ienākumi no zemes un ēkām

(1, 2, 4, 5, 6)

32 71 4

Ienākumi no citiem ieguldījumiem

(1, 2, 4, 5, 6)

32 71 5

Ieguldījumu atkārtota pārvērtēšana

(1, 2, 4, 5, 6)

32 71 6

Ienākumi no ieguldījumu realizācijas

(1, 2, 4, 5, 6)

32 72 1

Ieguldījumu pārvaldības izmaksas, ieskaitot procentu maksājumus

(1, 2, 4, 5, 6)

32 72 2

Ieguldījumu pārvērtēšana

(1, 2, 4, 5, 6)

32 72 3

Zaudējumi no ieguldījumu realizācijas

(1, 2, 4, 5, 6)

Dati par produktiem pa CPA (apakš)kategorijām

33 12 1

Pārapdrošinātāju daļa bruto parakstītajās tiešajās prēmijās (piecciparu līmenī un apakškategorijās 66.03.21, 66.03.22)

(1, 2, 5, 6)

Starptautiskie dati (izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums)

34 31 1

Bruto parakstītās tiešās prēmijas pa CPA kategorijām (piecciparu līmenī) un pa dalībvalstīm

(1, 2, 5, 6)

Starptautiskie dati (izmantojot tiesības brīvi sniegt pakalpojumus, parakstīto darījumu ģeogrāfiskais sadalījums)

34 32 1

Bruto parakstītās tiešās prēmijas pa CPA kategorijām (piecciparu līmenī) un pa dalībvalstīm

(1, 2, 5, 6)

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

(1, 2, 3, 4)

Bilances dati (aktīvi/pasīvi)

36 30 0

Bilance, kopā

(1, 2, 3, 4)

37 33 1

Bruto rezerves nenokārtotiem prasījumiem saistībā ar tiešo apdrošināšanu

(2, 6)

37 30 1

Kopējās neto tehniskās rezerves

(1, 2, 3, 4)

4.

B sarakstā ir šāda informācija:

a)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 34. panta I daļā attiecībā uz nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem un nedzīvības apdrošināšanu jauktos uzņēmumos: posteņi 3, 5, 6, 8;

b)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 91/674/EEK 34. panta II daļā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un dzīvības apdrošināšanu jauktos uzņēmumos: posteņi 4, 6 b, 7, 11;

c)

raksturlielumi, kas minēti Direktīvas 91/674/EEK 63. pantā attiecībā uz dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem un dzīvības un nedzīvības apdrošināšanu jauktos uzņēmumos: bruto parakstīto tiešo prēmiju ģeogrāfiskais sadalījums pa dalībvalstīm, kurās ir uzņēmuma galvenais birojs, pārējām dalībvalstīm, pārējām EEZ valstīm, Šveici, ASV, Japānu vai citām trešām valstīm;

d)

papildu raksturlielumi uzskaitīti turpmāk:

Kods

Nosaukums

Uzņēmumi/attiecīgā darbība

Piezīmes

Grāmatvedības dati/peļņas un zaudējumu pārskata tehniskā daļa

32 13 2

Bruto izmantotie līdzekļi kārtējā atskaites gadā prasījumu apmierināšanai

(2, 4, 6)

 

Starptautiskās darbības (vispārīgi)

34 12 0

Bruto akceptēto parakstīto pārapdrošināšanas prēmiju ģeogrāfisks iedalījums

(1, 2, 4, 5, 6)

 

34 13 0

Pārapdrošinātāju daļas bruto parakstītajās prēmijās ģeogrāfisks iedalījums

(1, 2, 4, 5, 6)

 

Bilances dati (aktīvi/pasīvi)

36 11 2

Zeme un ēkas (pašreizējā vērtība)

(1, 2, 3, 4)

 

36 12 3

Ieguldījumi radniecīgos uzņēmumos un līdzdalības procenti (pašreizējā vērtība)

(1, 2, 3, 4)

 

36 13 8

Citi finanšu ieguldījumi (pašreizējā vērtība)

(1, 2, 3, 4)

 

36 21 0

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku – zeme un ēkas

(1, 3)

 

36 22 0

Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējiem, kuri nes ieguldījumu risku – citi finanšu ieguldījumi

(1, 3)

 

37 10 1

Kapitāls un rezerves, iedalītas pēc juridiskā statusa

(1, 2, 3, 4)

 

37 33 3

Bruto rezerve nenokārtotiem prasījumiem tiešajā apdrošināšanā pa CPA (apakš)kategorijām (piecciparu līmenī) un apakškategorijās 66.03.21, 66.03.22

(2, 6)

 

Citi dati

39 10 0

To līgumu skaits, kas atskaites gada beigās nav nokārtoti un kas saistīti ar visiem individuālās tiešās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, šādās CPA (apakš)kategorijās: 66.01.1, 66.03.1, 66.03.4 un 66.03.5

(1, 2, 5, 6)

 

39 20 0

Atskaites gada beigās tieši apdrošināto personu skaits visos kolektīvos dzīvības apdrošināšanas līgumos un CPA apakškategorijā 66.03.1

(1, 2, 5, 6)

 

39 30 0

Atskaites gada beigās tieši apdrošināto transportlīdzekļu skaits CPA apakškategorijā 66.03.2

(2, 6)

Nav obligāts

39 40 0

Bruto tiešā apdrošinājuma summa atskaites gada beigās CPA apakškategorijās 66.01.1 un 66.01.4

(1, 5)

Nav obligāts

39 50 0

Atskaites gada laikā iestājušies tiešās apdrošināšanas gadījumi CPA apakškategorijā 66.03.2

(2, 6)

Nav obligāts

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2008. kalendārais gads.

6. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

Rezultātus iedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

7. IEDAĻA

Rezultātu iesūtīšana

Iepriekš 3. iedaļā minētie uzņēmumi rezultātus iesūta 12 mēnešos pēc pārskata gada beigām, izņemot specializētos pārapdrošināšanas uzņēmumus, kuri rezultātus iesūta 18 mēnešos pēc pārskata gada beigām.

8. IEDAĻA

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja

Komisija informēs Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/9/EK (4), par šā moduļa ieviešanu par korektīviem ekonomiskās un tehniskās attīstības pasākumiem attiecībā uz datu vākšanu un statistisko apstrādi un rezultātu apstrādi un iesūtīšanu, ko tā pieņem saskaņā ar 12. pantu.

9. IEDAĻA

Pārejas periods

Pārejas periods netiek piemērots.


(1)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/46/EK (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.).

(2)  Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/68/EK (OV L 323, 9.12.2005., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 3, 7.1.2004., 34. lpp.


VI PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS KREDĪTIESTĀŽU STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par kredītiestāžu nozares struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm. Šajā modulī iekļauts sīki izstrādāts to raksturlielumu saraksts, par kuriem jāapkopo statistika, lai paaugstinātu izpratni par kredītiestāžu nozares attīstību valstīs, Kopienā un starptautiskā mērogā.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a), b) un c) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

sīku analīzi par kredītiestāžu struktūru, darbību, konkurētspēju un veikumu,

uzņēmējdarbības attīstību un sadalījumu kopumā un par atsevišķiem produktu veidiem, starptautiskajām darbībām, nodarbinātību, kapitālu un rezervēm un citiem aktīviem un pasīviem.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika jāapkopo par to kredītiestāžu darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. 64.19. un 64.92. klase.

2.

Statistika jāapkopo par visu to kredītiestāžu darbībām, kas minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (1), izņemot centrālās bankas.

3.

Kredītiestāžu filiāles, kuras noteiktas 38. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (2) un uz kuru darbību attiecas NACE 2. red. 64.19. un 64.92. klase, ir jāuzskata par kredītiestādēm, kas minētas 2. punktā.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

Raksturlielumi ir uzskaitīti turpmāk. Slīprakstā norādītie raksturlielumi ir iekļauti arī kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā. Ja raksturlielumus iegūst tieši no gada pārskatiem, tad atskaites gadu, kas beidzas pārskata gada laikā, pielīdzina šim pārskata gadam.

Sarakstā ir iekļauti:

a)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 86/635/EEK 4. pantā bilances aktīvā: postenis 4; bilances pasīvā: posteņi 2(a) + 2(b) kā apkopots rādītājs, posteņi 7 + 8 + 9 + 10 + 11 + 12 + 13 + 14 kā apkopots rādītājs;

b)

raksturlielumi, kas uzskaitīti Direktīvas 86/635/EEK 27. pantā: postenis 2, posteņi 3(a) + 3(b) + 3(c) kā apkopots rādītājs, postenis 3(a), postenis 4, postenis 5, postenis 6, postenis 7, posteņi 8(a) + 8(b) kā apkopots rādītājs, postenis 8(b), postenis 10, posteņi 11 + 12 kā apkopots rādītājs, posteņi 9 + 13 + 14 kā apkopots rādītājs, posteņi 15 + 16 kā apkopots rādītājs, postenis 19, posteņi 15 + 20 + 22 kā apkopots rādītājs, postenis 23;

c)

šādi papildu raksturlielumi:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

 

11 11 1

Uzņēmumu skaits, iedalīts pēc juridiskā statusa

 

11 11 4

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas

 

11 11 6

Uzņēmumu skaits, iedalot lieluma klasēs pēc kopsavilkuma bilances

 

11 11 7

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām

 

11 21 0

Vietējo vienību skaits

 

11 41 1

Kopējais filiāļu skaits, kas atrodas ārpus EEZ valstīm

 

11 51 0

Kopējais finanšu meitasuzņēmumu skaits, iedalot pēc atrašanās vietas citās valstīs

 

Grāmatvedības dati: peļņas un zaudējumu pārskats

42 11 0

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi

 

42 11 1

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi no fiksēta ienākuma vērtspapīriem

 

42 12 1

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas par emitētajiem parāda vērtspapīriem

 

12 12 0

Produkcijas vērtība

 

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

 

13 31 0

Personāla izmaksas

 

12 14 0

Pievienotā vērtība pēc pamatcenām

Nav obligāts

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

 

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

 

Grāmatvedības dati: bilance

43 30 0

Kopsavilkuma bilance (kredītiestādes)

 

43 31 0

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc mātesuzņēmuma atrašanās vietas

 

43 32 0

Kopsavilkuma bilance, iedalot pēc juridiskā statusa

 

Dati, iedalot pēc produktu veida

44 11 0

Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši preču statistiskajai klasifikācijai pēc darbības veida (CPA)

Nav obligāts

44 12 0

Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Nav obligāts

44 13 0

Komisijas naudas ieņēmumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Nav obligāts

44 14 0

Komisijas naudas izdevumi, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Nav obligāts

Dati par iekšējo tirgu un starptautisko darbību

45 11 0

Kopējā EEZ izvietoto filiāļu skaita ģeogrāfiskais iedalījums

 

45 21 0

Procentu ieņēmumu un tamlīdzīgu ieņēmumu ģeogrāfiskais iedalījums

 

45 22 0

Kopsavilkuma bilances ģeogrāfiskais iedalījums

 

45 31 0

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem, kas gūti, pateicoties pakalpojumu sniegšanas brīvībai uzņēmējdarbībā (citās EEZ valstīs)

Nav obligāts

45 41 0

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem no filiāļu darbības (ārpus EEZ valstīm)

Nav obligāts

45 42 0

Ģeogrāfiskais iedalījums procentu ieņēmumiem un tamlīdzīgiem ieņēmumiem, kas gūti, pateicoties pakalpojumu sniegšanas brīvībai uzņēmējdarbībā (ārpus EEZ valstīm)

Nav obligāts

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

 

16 11 1

Nodarbināto personu skaits, iedalot pēc kredītiestāžu kategorijām

 

16 11 2

Nodarbināto sieviešu skaits

 

16 13 0

Darbinieku skaits

 

16 13 6

Darbinieču skaits

 

16 14 0

Darbinieku skaits, izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībās

 

Citi

47 11 0

Kontu skaits, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Nav obligāts

47 12 0

Klientiem izsniegto aizdevumu skaits, iedalot (apakš)kategorijās atbilstoši CPA

Nav obligāts

47 13 0

Kredītiestādēm piederošo bankas automātu skaits

 

d)

raksturlielumi, par kuriem katru gadu apkopojama reģionālā statistika:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Struktūras dati

11 21 0

Vietējo vienību skaits

 

Grāmatvedības dati

13 32 0

Algas

Nav obligāts

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

 

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika par 4. iedaļā uzskaitītajiem raksturlielumiem, ir 2008. kalendārais gads.

6. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Rezultāti jāiedala atbilstoši šādām NACE 2. red. klasēm: atsevišķi 64.19. un 64.92. klasei.

2.

Reģionālās statistikas rezultāti iedalāmi atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasēm) un NUTS 1. līmenim.

7. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Rezultātu nosūtīšanas termiņu nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, un tas nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem pēc pārskata gada beigām.

8. IEDAĻA

Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteja

Komisija informē Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (3), par šā moduļa īstenošanu un par visiem pasākumiem, kas veikti, lai pielāgotos saimnieciskajai un tehnikas attīstībai attiecībā uz datu vākšanu un statistisko apstrādi, kā arī rezultātu apstrādi un nosūtīšanu.

9. IEDAĻA

Ievadpētījumi

1.

Komisija ierosina dalībvalstīm veikt šādus ievadpētījumus par darbībām, uz kurām attiecas šis pielikums:

a)

informācija par atvasinājumiem un ārpusbilances posteņiem;

b)

informācija par izplatīšanas tīkliem;

c)

informācija, kas nepieciešama, lai iedalītu kredītiestāžu darījumus pēc cenām un apjomiem.

2.

Ievadpētījumi jāveic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un slogu uzņēmumam.

10. IEDAĻA

Pārejas periods

Pārejas periods netiek piemērots.


(1)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/46/EK.

(2)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK.

(3)  OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.


VII PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS PENSIJU FONDU STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par pensiju fondu nozares struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm. Šajā modulī iekļauts sīki izstrādāts to raksturlielumu saraksts, par kuriem jāapkopo statistika, lai paaugstinātu izpratni par pensiju fondu nozares attīstību valstīs, Kopienā un starptautiskā mērogā.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a), b) un c) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz:

sīku analīzi par pensiju fondu struktūru, darbību, konkurētspēju un veikumu,

attīstību un sadalījumu par uzņēmējdarbību kopumā, pensiju fondu dalībnieku modeļiem, starptautiskajām darbībām, nodarbinātību, ieguldījumiem un saistībām.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika jāapkopo par visām darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. 65.3. grupa. Šī grupa attiecas uz autonomu pensiju fondu darbībām.

2.

Daži statistikas dati jāapkopo par uzņēmumiem, kam ir pensiju fondi, kas nav autonomi un kuru darbība tiek veikta kā palīgdarbība.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajā raksturlielumu sarakstā attiecīgi norādīts tās statistikas vienības veids, par kuru jāapkopo statistika. Slīprakstā norādītie raksturlielumi ir iekļauti arī kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā. Ja raksturlielumi izriet tieši no gada pārskata, tad atskaites gadu, kas beidzas pārskata gada laikā, pielīdzina šim pārskata gadam.

2.

Demogrāfijas un uzņēmējdarbības raksturlielumi, par kuriem jāapkopo ikgadēja statistika (tikai par uzņēmumiem, kam ir autonomi pensiju fondi):

Kods

Nosaukums

Piezīmes

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

 

11 11 8

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc ieguldījumu apmēra

 

11 11 9

Uzņēmumu skaits, iedalot pēc dalībnieku lielumu klasēm

 

11 61 0

Pensiju shēmu skaits

Nav obligāts

Grāmatvedības dati: peļņas un zaudējumu (ieņēmumu un izdevumu) pārskats

12 11 0

Apgrozījums

 

48 00 1

Dalībnieku iemaksas pensiju fondā

 

48 00 2

Darba devēju iemaksas pensiju fondā

 

48 00 3

Ienākošie pārskaitījumi

 

48 00 4

Citas iemaksas pensiju fondā

 

48 00 5

Iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai izmaksu shēmai

 

48 00 6

Iemaksas pensiju fondā iepriekš noteiktai iemaksu shēmai

 

48 00 7

Iemaksas pensiju fondā jauktai shēmai

 

48 01 0

Ieņēmumi no ieguldījumiem (pensiju fondi)

 

48 01 1

Kapitāla pieaugums un samazināšanās

 

48 02 1

Ieņēmumi no apdrošināšanas atlīdzībām

 

48 02 2

Citi ieņēmumi (pensiju fondi)

 

12 12 0

Produkcijas vērtība

 

12 14 0

Pievienotā vērtība pēc pamatcenām

Nav obligāts

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

 

48 03 0

Kopējie pensiju izdevumi

 

48 03 1

Regulārie pensiju maksājumi

 

48 03 2

Vienreizēji pensiju maksājumi

 

48 03 3

Izejošie pārskaitījumi

 

48 04 0

Neto izmaiņas tehniskajās rezervēs

 

48 05 0

Apdrošināšanas prēmiju maksājumi

 

48 06 0

Kopējie darbības izdevumi

 

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

 

13 31 0

Personāla izmaksas

 

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

 

48 07 0

Visi nodokļi

 

Bilances dati: aktīvi

48 11 0

Zeme un ēkas (pensiju fondi)

 

48 12 0

Ieguldījumi saistītos uzņēmumos un līdzdalības procenti (pensiju fondi)

 

48 13 0

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

 

48 13 1

Akcijas, ko kotē regulētā tirgū

 

48 13 2

Akcijas, ko kotē regulētā tirgū, kura specializācija ir mazie un vidējie uzņēmumi

 

48 13 3

Akcijas, kuras nav brīvā apgrozībā

 

48 13 4

Citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

 

48 14 0

Vienības vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos

 

48 15 0

Parāda vērtspapīri un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri

 

48 15 1

Parāda vērtspapīri un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri, ko emitējušas valsts pārvaldes iestādes

Nav obligāts

48 15 2

Citi parāda vērtspapīri un citi fiksēta ienākuma vērtspapīri

Nav obligāts

48 16 0

Līdzdalība ieguldījumu kopfondos (pensiju fondi)

 

48 17 0

Ar hipotēkām nodrošināti aizdevumi un pārējie citur neiekļautie aizdevumi.

 

48 18 0

Citi ieguldījumi

 

48 10 0

Pensiju fondu kopējie ieguldījumi

 

48 10 1

Kopējie ieguldījumi dalībuzņēmumos

 

48 10 4

Kopējie ieguldījumi atbilstoši tirgus vērtībai

 

48 20 0

Pārējie aktīvi

 

Bilances dati: pasīvi

48 30 0

Kapitāls un rezerves

 

48 40 0

Neto tehniskās rezerves (pensiju fondi)

 

48 50 0

Citi pasīvi

 

Dati par iekšējo tirgu un starptautisko darbību

48 61 0

Apgrozījuma ģeogrāfiskais iedalījums

 

48 62 0

Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu, iedalot pēc atrašanās vietas

Nav obligāts

48 63 0

Kopējie ieguldījumi, iedalot pēc atrašanās vietas

Nav obligāts

48 64 0

Kopējie ieguldījumi, ko iedala pēc euro un ne euro

 

Dati par nodarbinātību

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

 

Citi

48 70 0

Dalībnieku skaits

 

48 70 1

Iepriekš noteiktu izmaksu shēmu dalībnieku skaits

 

48 70 2

Iepriekš noteiktu iemaksu shēmu dalībnieku skaits

 

48 70 3

Jaukto shēmu dalībnieku skaits

 

48 70 4

Aktīvo dalībnieku skaits

 

48 70 5

To dalībnieku skaits, kuri atteikušies no pensiju shēmas, saglabājot iegūtās tiesības

 

48 70 6

Pensionāru skaits

 

3.

Uzņēmējdarbības raksturlielumi, par kuriem jāapkopo ikgadēja statistika (tikai par uzņēmumiem, kam ir pensiju fondi, kas nav autonomi):

Kods

Nosaukums

Piezīmes

Struktūras dati

11 15 0

To uzņēmumu skaits, kuriem ir pensiju fondi, kas nav autonomi

 

Grāmatvedības dati: peļņas un zaudējumu (ieņēmumu un izdevumu) pārskats

48 08 0

Pensiju fondu, kas nav autonomi, apgrozījums

Nav obligāts

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika par 4. iedaļā uzskaitītajiem raksturlielumiem, ir 2008. kalendārais gads.

6. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Rezultāti par raksturlielumiem, kas uzskaitīti 4. iedaļas 2. punktā, jāiedala atbilstoši NACE 2. red. četrciparu līmenim (klasei).

2.

Rezultāti par raksturlielumiem, kas uzskaitīti 4. iedaļas 3. punktā, jāiedala atbilstoši NACE 2. red. nodaļas līmenim.

7. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Rezultāti jānosūta 12 mēnešos pēc pārskata gada beigām.

8. IEDAĻA

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja

Komisija informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteju par šā moduļa īstenošanu un pasākumiem, lai pielāgotu datu vākšanu, to statistisko apstrādi, rezultātu apstrādi un nosūtīšanu atbilstīgi ekonomikas un tehnikas attīstībai.

9. IEDAĻA

Ievadpētījumi

Komisija ierosina dalībvalstīm veikt šādus ievadpētījumus par darbībām, uz kurām attiecas šis pielikums.

1.

Padziļināta informācija par pensiju fondu pārrobežu darbību:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 71 0

Uzņēmumu skaits, kam ir dalībnieki citās EEZ valstīs

11 72 0

Uzņēmumu skaits, kam ir aktīvi dalībnieki citās EEZ valstīs

Dati par iekšējo tirgu un starptautisko darbību

48 65 0

Dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums, iedalot pēc dzimuma

48 65 1

Iepriekš noteiktu izmaksu shēmu dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums

48 65 2

Iepriekš noteiktu iemaksu shēmu dalībnieku ģeogrāfiskais iedalījums

48 65 3

Jaukto shēmu dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums

48 65 4

Aktīvo dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums

48 65 5

To dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums, kas atteikušies no pensiju shēmas, saglabājot iegūtās tiesības

48 65 6

Pensionāru skaita ģeogrāfiskais iedalījums

48 65 7

To personu skaita ģeogrāfiskais iedalījums, kas saņem atvasināto pensiju

Citi dati

48 70 7

Dalībnieču skaits

2.

Papildu informācija par pensiju fondiem, kas nav autonomi:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 15 1

Uzņēmumu skaits, kuriem ir pensiju fondi, kas nav autonomi, iedalot pēc dalībnieku lielumu klasēm

Bilances dati: pasīvi

48 40 1

Pensiju fondu, kas nav autonomi, neto tehniskās rezerves

Citi dati

48 72 0

Pensiju fondu, kas nav autonomi, dalībnieku skaits

Dati par iekšējo tirgu un starptautisko darbību

48 66 1

Pensiju fondu, kas nav autonomi, aktīvo dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums

48 66 2

Pensiju fondu, kas nav autonomi, to dalībnieku skaita ģeogrāfiskais iedalījums, kas atteikušies no pensiju shēmas, saglabājot iegūtās tiesības

48 66 3

To pensionāru skaita ģeogrāfiskais iedalījums, kas saņem pensijas no pensiju fondiem, kas nav autonomi

48 66 4

To personu skaita ģeogrāfiskais iedalījums, kas saņem atvasinātās pensijas no pensiju fondiem, kas nav autonomi

Grāmatvedības dati: peļņas un zaudējumu (ieņēmumu un izdevumu) pārskats

48 09 0

Pensiju fondu, kas nav autonomi, pensijas maksājumi

3.

Informācija par atvasinājumiem un ārpusbilances posteņiem.

Ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un slogu uzņēmumam.

10. IEDAĻA

Pārejas periods

Pārejas periods netiek piemērots.


VIII PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAKALPOJUMU STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības pakalpojumu nozares struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības sekmēm.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a) līdz d) un f) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz raksturlielumu sarakstu, lai sīki analizētu uzņēmējdarbības pakalpojumu struktūru, darbību, konkurētspēju un darbības rādītājus.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

Statistika tiek apkopota par visām darbībām, kas noteiktas NACE 2. red. 62., 69., 71., 73., 78. nodaļā, kā arī 58.2., 63.1 un 70.2 grupā. Šie sektori ir daļa no izdevējdarbības, informācijas tehnoloģiju pakalpojumu, informācijas pakalpojumu, profesionālajām, zinātniskajām, tehniskajām, kā arī nodarbinātības aktivitātēm. Statistika šajā modulī attiecas uz visu to uzņēmumu populāciju, kuros nodarbina 20 vai vairāk personu, kuru pamatdarbība ir klasificēta iepriekšminētajās nodaļās un grupās. Ne agrāk kā 2011. gadā Komisija var veikt pētījumu par vajadzību un iespējamību mainīt atskaites populācijas minimālo lielumu. Pamatojoties uz šo pētījumu, saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus attiecībā uz minimālās atsauces vērtības mainīšanu.

4. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Turpmāk iekļautajā sarakstā norādīti raksturlielumi, par kuriem statistika jāapkopo reizi vienā vai divos gados. Statistika un raksturlielumi slīprakstā ir iekļauti kopējā moduļa sarakstos, kas noteikti I pielikumā.

2.

Raksturlielumi, par kuriem ikgadēja statistika jāapkopo uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NACE 2. red. 62. un 78. nodaļa un 58.2., 63.1., 73.1. grupa:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

 

Apgrozījuma iedalījums pēc produkta veida

12 11 0

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas veida (saskaņā ar CPA)

Produkcijas veida iedalījumu nosaka saskaņā 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru

Informācija par klienta atrašanās vietu

12 11 0

Apgrozījums atkarībā no klienta atrašanās vietas:

Rezidenti

Nerezidenti, tostarp

ES

ārpus ES

 

3.

Raksturlielumi, par kuriem reizi divos gados statistika jāapkopo uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NACE 2. red. 69.1., 69.2., 70.2., 71.1., 71.2 un 73.2. grupa:

Kods

Nosaukums

Piebilde

Struktūras dati

11 11 0

Uzņēmumu skaits

 

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas veida

12 11 0

Apgrozījuma iedalījums pēc produkcijas (saskaņā ar CPA)

Produkcijas veida iedalījumu nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru

Informācija par klienta atrašanās vietu

12 11 0

Apgrozījums atkarībā no klienta atrašanās vietas:

Rezidenti

Nerezidenti, tostarp

ES

ārpus ES

 

5. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika par darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. 62. un 78. nodaļa un 58.2., 63.1. un 73.1. grupa, un par kuru reizi divos gados jāapkopo statistika, uz kuru attiecas NACE 2. red. 69.1., 69.2., un 70.2. grupa, ir 2008. gads. Pirmais pārskata gads, par kuru reizi divos gados jāapkopo statistika par darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. 71.1. 71.2. un 73.2 grupa, ir 2009. gads.

6. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Lai varētu apkopot kopējo Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalīti atbilstoši NACE 2. red. 62. un 78. nodaļai un 58.2., 63.1., 69.1., 69.2., 70.2., 71.1., 71.2., 73.1. un 73.2. grupai.

2.

Apgrozījuma rezultāti jāiedala arī pēc produkcijas un pēc klientu atrašanās vietas saskaņā ar NACE 2. red. 62. un 78. nodaļu, 58.2., 63.1., 69.1., 69.2., 70.2., 71.1., 71.2., 73.1. un 73.2. grupu.

7. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

8. IEDAĻA

Pārejas periods

Atbilstoši šajā pielikumā definētajam sīki izstrādātajam modulim pārejas periods nepārsniedz 5. iedaļā minētos trīs gadus pēc pirmajiem pārskata gadiem 4. iedaļā minētās statistikas apkopošanai.


IX PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTS MODULIS UZŅĒMĒJDARBĪBAS DEMOGRĀFIJAS STRUKTURĀLAJAI STATISTIKAI

1. IEDAĻA

Mērķis

Šā pielikuma mērķis ir izveidot vienotu sistēmu, lai vāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības demogrāfiju.

2. IEDAĻA

Darbības joma

Apkopojamā statistika attiecas uz 1. panta a) līdz f) punktā minētajām jomām, jo īpaši uz raksturlielumu sarakstu, lai sīki analizētu aktīvo uzņēmumu populāciju, uzņēmumu izveidi, likvidēšanu un jaunizveidoto uzņēmumu pastāvēšanas ilgumu, kā arī papildu iedarbību uz uzņēmumu populācijas struktūru, darbību un evolūciju.

3. IEDAĻA

Piemērošanas joma

1.

Statistika jāapkopo par 10. iedaļā uzskaitītajām darbībām.

2.

Par 12. iedaļā uzskaitītajām statistikas vienībām, darbībām un demogrāfijas pasākumiem jāveic ievadpētījumi.

4. IEDAĻA

Definīcijas

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

“pārskata periods” ir gads, kurā novēro aktīvo uzņēmumu populāciju, uzņēmumu izveidi, likvidēšanu un pastāvēšanas ilgumu. Šā pielikuma 5. iedaļā pārskata periods ir “t”.

5. IEDAĻA

Raksturlielumi

1.

Ikgadēja demogrāfijas statistika, kurā statistikas vienība ir uzņēmums, jāapkopo par šādiem raksturlielumiem:

Kods

Nosaukums

Struktūras dati

11 91 0

Aktīvo uzņēmumu populācija laikposmā t

11 92 0

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t

11 93 0

Likvidēto uzņēmumu skaits laikposmā t

11 94 1

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-1, kuri vēl pastāv laikposmā t

11 94 2

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-2, kuri vēl pastāv laikposmā t

11 94 3

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-3, kuri vēl pastāv laikposmā t

11 94 4

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-4, kuri vēl pastāv laikposmā t

11 94 5

Jaunizveidoto uzņēmumu skaits laikposmā t-5, kuri vēl pastāv laikposmā t

2.

Raksturlielumi par aktīvo uzņēmumu populāciju, uzņēmumu izveidi, likvidāciju un pastāvēšanas ilgumu, par ko apkopojama ikgadēja statistika:

Kods

Nosaukums

Dati par nodarbinātību

16 91 0

Nodarbināto personu skaits aktīvo uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 91 1

Darbinieku skaits aktīvo uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 92 0

Nodarbināto personu skaits jaundibināto uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 92 1

Darbinieku skaits jaundibināto uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 93 0

Nodarbināto personu skaits likvidēto uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 93 1

Darbinieku skaits likvidēto uzņēmumu populācijā laikposmā t

16 94 1

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-1 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

16 94 2

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-2 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

16 94 3

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-3 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

16 94 4

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-4 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

16 94 5

Nodarbināto personu skaits laikposmā t-5 to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri vēl pastāv laikposmā t

16 95 1

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-1 un vēl pastāv laikposmā t

16 95 2

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-2 un vēl pastāv laikposmā t

16 95 3

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-3 un vēl pastāv laikposmā t

16 95 4

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-4 un vēl pastāv laikposmā t

16 95 5

Nodarbināto personu skaits izveidošanas gadā to jaunizveidoto uzņēmumu populācijā, kuri izveidoti laikposmā t-5 un vēl pastāv laikposmā t

6. IEDAĻA

Pirmais pārskata gads

Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir norādīts turpmāk:

Kalendārais gads

Kods

2004

11 91 0, 11 92 0, 11 93 0, 16 91 0, 16 91 1, 16 92 0, 16 92 1, 16 93 0 un 16 93 1

2005

11 94 1, 16 94 1 un 16 95 1

2006

11 94 2, 16 94 2 un 16 95 2

2007

11 94 3, 16 94 3 un 16 95 3

2008

11 94 4, 16 94 4 un 16 95 4

2009

11 94 5, 16 94 5 un 16 95 5

7. IEDAĻA

Ziņojums par statistikas kvalitāti

Dalībvalstis sagatavo ziņojumus par kvalitāti, kuros norāda raksturlielumu 11 91 0 un 16 91 0 salīdzināmību ar raksturlielumiem 11 11 0 un 16 11 0 I pielikumā, kā arī, vajadzības gadījumā, sniegto datu atbilsmi kopējai metodikai, kas noteikta 11. iedaļā minētās rokasgrāmatas ieteikumos.

8. IEDAĻA

Rezultātu sagatavošana

1.

Rezultāti iedalāmi atbilstoši darbību iedalījumam 10. iedaļā.

2.

Daži rezultāti, ko nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto procedūru, ir jāiedala arī pēc lielumu klasēm atbilstoši 10. iedaļā uzskatītajiem sīki izstrādātajiem datiem, izņemot NACE 2. red. L, M un N sadaļu, kur iedalījums jāveic tikai atbilstoši grupām.

3.

Daži rezultātis, ko nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto procedūru, ir jāiedala arī pēc juridiskās formas atbilstoši 10. iedaļā uzskatītajam iedalījuma līmenim, izņemot NACE 2. red. L, M un N sadaļu, kur iedalījums jāveic tikai atbilstoši grupām.

9. IEDAĻA

Rezultātu nosūtīšana

Provizoriskie rezultāti attiecībā uz raksturlielumiem par uzņēmumu likvidēšanu (11 93 0, 16 93 0 un 16 93 1) jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām. Šo raksturlielumu pārskatītie rezultāti jānosūta 30 mēnešos pēc tā paša pārskata perioda, t. i., kad likvidēšana ir apstiprinājusies, jo uzņēmums divus gadus nav veicis uzņēmējdarbību. Pārējie rezultāti jānosūta 18 mēnešos pēc pārskata perioda kalendārā gada beigām.

Rezultātus par pārskata gadiem pirms 2008. gada nosūta sešos mēnešos pēc 2008. gada beigām, izņemot pārskatītos rezultātus attiecībā uz likvidētajiem uzņēmumiem (11 93 0, 16 93 0 un 16 93 1) par 2007. pārskata gadu, kurus nosūta 18 mēnešos pēc 2008. gada beigām.

10. IEDAĻA

Darbību iedalījums

1.

Datiem par 2004. līdz 2007. pārskata gadu ir paredzēts turpmāk minētais iedalījums, kas attiecas uz NACE 1.1. red. klasifikāciju:

C iedaļa Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. iedaļām.

D iedaļa Rūpniecība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. apakšiedaļām.

E un F iedaļa Elektroenerģijas, gāzes, ūdens apgāde un būvniecība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. iedaļām.

G iedaļa Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; mehānisko transportlīdzekļu, motociklu un personisko un mājsaimniecības priekšmetu remonts

Lai varētu apkopot kopējo Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. kodiem G, 50, 51, 52, 52.1, 52.2, 52.3 + 52.4 + 52.5, 52.6 un 52.7.

H iedaļa Viesnīcas un restorāni

Lai varētu apkopot kopējo Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. kodiem 55, 55.1 + 55.2 un 55.3 + 55.4 + 55.5.

I iedaļa Transports, glabāšana un sakari

Lai varētu apkopot kopējo Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalīti atbilstoši NACE 1.1. red. kodiem I, 60, 61, 62, 63, 64, 64.1 un 64.2.

J iedaļa Finanšu starpniecība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. nodaļām.

K iedaļa Darbības ar nekustamo īpašumu, noma un darījumi

NACE 1.1. red. 74.15. klase neietilpst šā pielikuma darbības jomā. Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 1.1. red. klasēm.

2.

Datiem par 2008. un turpmākiem pārskata gadiem ir vajadzīgs turpmāk norādītais darbību iedalījums, atsaucoties uz NACE 2. red. klasifikāciju:

B sadaļa Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. sadaļām.

C sadaļa Apstrādes rūpniecība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. kodiem C, 10 + 11 + 12, 13 + 14, 15, 16, 17 + 18, 19, 20 + 21, 22, 23, 24 + 25, 26 + 27, 28, 29 + 30, 31 + 32 un 33.

D, E un F sadaļa Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdensapgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija; būvniecība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. sadaļām.

G sadaļa Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. kodiem G, 45, 46, 47, 47.1, 47.2, 47.3, 47.4 + 47.5 + 47.6 + 47.7, kā arī 48.8 + 48.9.

H un I sadaļa Transports un uzglabāšana; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. nodaļām.

J sadaļa Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. nodaļām un atbilstoši NACE 2. red. klasēm 62. nodaļā.

K sadaļa Finanšu un apdrošināšanas darbības

NACE 2. red. 64.2. grupa ir izslēgta no šā pielikuma darbības jomas. Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. nodaļām.

L, M un N sadaļa Operācijas ar nekustamo īpašumu; profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku, dalībvalstis nosūta valstu rezultātu sastāvdaļas, kas iedalītas atbilstoši NACE 2. red. klasēm.

Īpaši dati

Lai varētu apkopot Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības demogrāfiju informācijas un sakaru tehnoloģijas nozarē, dalībvalstis nosūta informāciju par vairākiem īpašiem NACE 2. red. raksturlielumiem. Šos datus nosaka saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.

Tāpat dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem 2004., 2005., 2006. un 2007. gadā tiek iesniegti saskaņā ar NACE 2. red. sadalījumu, kā noteikts šīs iedaļas 2. punktā. Tas attiecas arī uz iepriekšminēto pārskata gadu raksturlielumiem 11 92 0, 16 92 0 un 16 92 1. Šie rezultāti tiek iesniegti kopā ar 2008. gada pārskata datiem.

11. IEDAĻA

Ieteikumu rokasgrāmata

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo un publicē ieteikumu rokasgrāmatu, kur iekļautas papildu pamatnostādnes par Kopienas statistiku, kuras sagatavo saskaņā ar šo pielikumu. Ieteikumu rokasgrāmatu publicē pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

12. IEDAĻA

Ievadpētījumi

Komisija ierosina dalībvalstīm veikt šādus ievadpētījumus par darbībām, uz kurām attiecas šis pielikums:

datu sagatavošana, par statistikas vienību izmantojot vietējo vienību,

datu sagatavošana par citiem demogrāfijas pasākumiem, kas nav uzņēmumu izveide, pastāvēšanas ilgums vai likvidēšana, un

datu sagatavošana saskaņā ar NACE 2. red. P, Q, R un S sadaļu.

Ja Komisija, pamatojoties uz ievadpētījumu izvērtējumu attiecībā uz ārpustirgus darbībām, kuras ir ietvertas M līdz O iedaļā saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā (NACE 1.1. red.), uzskata par nepieciešamu paplašināt šīs regulas pašreizējo piemērošanas jomu, tā iesniedz priekšlikums saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

13. IEDAĻA

Pārejas periods

Atbilstoši šajā pielikumā definētajam sīki izstrādātajam modulim pārejas periods nepārsniedz četrus gadus pēc pirmajiem pārskata gadiem 6. iedaļā minētās statistikas apkopošanai.


X PIELIKUMS

ATCELTĀS REGULAS UN TO TURPMĀKIE GROZĪJUMI

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 (OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp.).

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 410/98 (OV L 52, 21.2.1998., 1. lpp.).

1. pants Komisijas Regulā (EK) Nr. 1614/2002 (OV L 244, 12.9.2002., 7. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2056/2002 (OV L 317, 21.11.2002., 1. lpp.).

III pielikuma 69. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

II pielikuma 11. un 20. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).


XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

1. pants

3. pants

2. pants

4. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

5. pants

3. panta 2. punkts

3. panta 4. punkts

4. pants

6. pants

5. pants

7. pants

6. pants

8. pants

7. pants

9. pants

8. panta 1. un 2. punkts

8. panta 3. punkts

10. pants

9. pants

11. pants

10. pants

12. panta i) līdz x) punkts

11. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts

13. pants

12. pants

14. pants

13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

1. pielikuma 1.–9. iedaļa

I pielikuma 1.–9. iedaļa

1. pielikuma 10. iedaļas 1. un 2. punkts

I pielikuma 10. iedaļas 1. un 2. punkts, ar svītrojumiem

1. pielikuma 10. iedaļas 3. un 4. punkts

1. pielikuma 11. iedaļa

I pielikuma 11. iedaļa

2. pielikums

II pielikums

3. pielikuma 1.–8. iedaļa

III pielikuma 1.–8. iedaļa

3. pielikuma 9. iedaļa

3. pielikuma 10. iedaļa

III pielikuma 9. iedaļa

4. pielikuma 1.–8. iedaļa

IV pielikuma 1.–8. iedaļa

4. pielikuma 9. iedaļa

4. pielikuma 10. iedaļa

IV pielikuma 9. iedaļa

V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums

X pielikums

XI pielikums


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/60


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 296/2008

(2008. gada 11. marts),

ar ko Regulu (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2) paredzēts, ka konkrēti pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3).

(2)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, kas izmantojama, pieņemot pasākumus, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot šo aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Deklarāciju (4) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvo kontroles procedūru piemērotu tiem jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, šie tiesību akti ir jāpielāgo saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(4)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt konkrētus praktiskus robežu uzraudzības pasākumus un grozīt konkrētus pielikumus. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 562/2006 elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(5)

Regulā (EK) Nr. 562/2006 ir paredzēts atlikšanas periods attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgajā deklarācijā par Lēmumu 2006/512/EK paziņoja, ka Lēmums 2006/512/EK sniedz horizontālu un pietiekamu risinājumu Eiropas Parlamenta vēlmei kontrolēt koplēmuma procedūrā pieņemto tiesību aktu īstenošanu un ka līdz ar to ieviešanas pilnvaras Komisijai būtu jāpiešķir bez laika ierobežojuma. Eiropas Parlaments un Padome paziņoja arī to, ka tie nodrošinās, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemti priekšlikumi, kas paredz atcelt tos noteikumus tiesību aktos, kuri paredz laika ierobežojumus, ieviešanas pilnvaras deleģējot Komisijai. Tādēļ pēc regulatīvās kontroles procedūras ieviešanas būtu jāsvītro noteikums, kas Regulā (EK) Nr. 562/2006 paredz minēto atlikšanas periodu.

(6)

Tādēļ būtu jāizdara attiecīgi grozījumi Regulā (EK) Nr. 562/2006.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula attīsta Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas jāpieņem lēmums, vai tā transponēs šo lēmumu savos tiesību aktos.

(8)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šī regula turpina attīstīt Šengenas acquis noteikumus Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes noslēgtā nolīguma (5) par to iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē nozīmē, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (6) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(9)

Attiecībā uz Šveici šī regula turpina pilnveidot tos Šengenas acquis noteikumus Nolīgumā, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā nozīmē, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A daļā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (7) un 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (8).

(10)

Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Apvienotajā Karalistē, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (9). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(11)

Šī regula attīsta Šengenas acquis noteikumus, ko nepiemēro Īrijā, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10). Tāpēc Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 562/2006 ar šo groza šādi.

1.

Regulas 12. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Var pieņemt papildu pasākumus, kas reglamentē uzraudzību. Šos pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 33. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.

Regulas 32. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“32. pants

Grozījumi pielikumos

Grozījumi III, IV un VIII pielikumā tiek izdarīti saskaņā ar 33. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.

Regulas 33. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

4.

Regulas 33. panta 4. punktu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 3. marta Lēmums.

(2)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(4)  OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(7)  Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(9)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(10)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/62


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 297/2008

(2008. gada 11. marts),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (3) ir paredzēts, ka konkrēti pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(2)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, kas izmantojama, pieņemot vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot šo aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Deklarāciju (5) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvo kontroles procedūru piemērotu tiem jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, šie tiesību akti ir jāpielāgo saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(4)

Komisija būtu jāpilnvaro lemt par starptautisko grāmatvedības standartu piemērojamību Kopienā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1606/2002 elementus, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(5)

Tā kā, piemērojot regulatīvo kontroles procedūru ierastajā termiņā, dažos izņēmuma gadījumos varētu būt grūti savlaicīgi apstiprināt nesen sagatavotus grāmatvedības standartus, esošo grāmatvedības standartu grozījumus vai esošo grāmatvedības standartu skaidrojumus, lai uzņēmējsabiedrības tos varētu piemērot attiecīgajā finanšu gadā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu nevilcinoties jārīkojas, nodrošinot šo standartu un skaidrojumu savlaicīgu pieņemšanu, lai nezaudētu ieguldītāju izpratni un uzticību.

(6)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1606/2002,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ar šo groza šādi.

1.

Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija pieņem lēmumu par to, kā Kopienā piemērojami starptautiskie grāmatvedības standarti. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.

Regulas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)

panta 3. punktu svītro.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 45. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 3. marta Lēmums.

(3)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5)  OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/64


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 298/2008

(2008. gada 11. marts),

ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37., 95. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (3) ir paredzēts, ka noteikti pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(2)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvās kontroles procedūru, kas izmantojama, lai pieņemtu vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Deklarāciju (5) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvo kontroles procedūru piemērotu tiem jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, šie tiesību akti ir jāpielāgo saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(4)

Komisija būtu jāpilnvaro noteikt, vai uz konkrētu pārtikas vai barības veidu attiecas Regula (EK) Nr. 1829/2003, noteikt zemākus sliekšņus attiecībā uz vajadzību pēc marķējuma par nejaušu un tehniski nenovēršamu vielas klātbūtni, kas sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem, satur tos vai ražota no tiem, un attiecībā uz vajadzību pēc marķējuma nejaušai vai tehniski nenovēršamai tādas ģenētiski modificētas vielas klātbūtnei, kas ir saņēmusi labvēlīgu riska novērtējumu izmantošanai pārtikā un barībā, kā arī pieņemt pasākumus saistībā ar noteiktām marķēšanas un informācijas sniegšanas prasībām, kas ir saistošas tirgus dalībniekiem un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1829/2003 elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1829/2003,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza šādi.

1.

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Vajadzības gadījumā pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, vai uz konkrēto pārtikas veidu attiecas šī iedaļa, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2.

Regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, var noteikt zemākus sliekšņus – jo īpaši attiecībā uz pārtiku, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

3.

Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija var pieņemt šādus pasākumus:

pasākumus, kas vajadzīgi tirgus dalībniekiem kompetento iestāžu prasību izpildei, kā minēts 12. panta 3. punktā,

pasākumus, kas vajadzīgi tirgus dalībniekiem 13. pantā izklāstīto marķēšanas prasību izpildei,

īpašus noteikumus par informāciju, kas jāsniedz sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kuras piegādā pārtiku galapatērētājam. Lai ņemtu vērā sabiedriskās ēdināšanas iestāžu īpašo stāvokli, ar šādiem noteikumiem var paredzēt 13. panta 1. punkta e) apakšpunkta prasību pielāgošanu.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Turklāt saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, lai veicinātu 13. panta vienādu piemērošanu.”

4.

Regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Vajadzības gadījumā pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, vai uz konkrēto barības veidu attiecas šī iedaļa, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

5.

Regulas 24. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka atbilstīgus zemākus sliekšņus – jo īpaši attiecībā uz barību, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, – vai ņem vērā zinātnes un tehnikas sasniegumus, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

6.

Rregulas 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“26. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija var pieņemt šādus pasākumus:

pasākumus, kas vajadzīgi tirgus dalībniekiem kompetento iestāžu prasību izpildei, kā minēts 24. panta 3. punktā,

pasākumus, kas vajadzīgi tirgus dalībniekiem 25. pantā izklāstīto marķēšanas prasību izpildei.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Turklāt saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, lai veicinātu 25. panta vienādu piemērošanu.”

7.

Regulas 32. panta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Sīki izstrādātus noteikumus šā panta un pielikuma īstenošanai var pieņemt saskaņā ar 35. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Jebkādus pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un ar kuriem pielāgo pielikumu, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

8.

Regulas 35. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”

9.

Regulas 47. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem samazina 1. punktā minētos sliekšņus – jo īpaši attiecībā uz ĢMO, ko tieši pārdod galapatērētājiem, pieņem saskaņā ar 35. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 45. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 3. marta Lēmums.

(3)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1981/2006 (OV L 368, 23.12.2006., 99. lpp.).

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5)  OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/67


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 299/2008

(2008. gada 11. marts),

ar kuru Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā, groza attiecībā uz Komisijai piešķirtajām ieviešanas pilnvarām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (3) ir paredzēts, ka noteikti pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4).

(2)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, kas izmantojama, pieņemot vispārīgus pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, inter alia, svītrojot dažus no šiem elementiem vai papildinot aktu ar jauniem nebūtiskiem elementiem.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Deklarāciju (5) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvo kontroles procedūru piemērotu tiem jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, šie tiesību akti ir jāpielāgo saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām.

(4)

Komisija būtu jāpilnvaro noteikt Regulas (EK) Nr. 396/2005 darbības jomu un kritērijus, kādi nepieciešami, lai noteiktu konkrētus maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus (MAL) augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā, kuri uzskaitīti tās attiecīgajos pielikumos. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 396/2005 elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(5)

Efektivitātes nolūkā un tādēļ, lai uzņēmējiem garantētu ātru lēmumu pieņemšanas procesu, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu pasākumus MAL noteikšanai, iekļaušanai, īstenošanai, mainīšanai vai svītrošanai un tādu aktīvo vielu saraksta izveidošanai, kurām nav nepieciešami MAL, kā arī tādu aktīvo vielu/produktu kombināciju saraksta izveidošanai, kuru aktīvās vielas izmanto fumigēšanā pēc ražas novākšanas.

(6)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, un jo īpaši gadījumos, kad pastāv risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai, regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu pasākumus MAL noteikšanai, iekļaušanai, īstenošanai, mainīšanai vai svītrošanai.

(7)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 396/2005,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Ar šo Regulu (EK) Nr. 396/2005 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Produktus, produktu grupas un/vai produktu daļas, kas minētas 2. panta 1. punktā un kam piemēro saskaņotus MAL, nosaka un ietver I pielikumā. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. I pielikumā iekļauj visus produktus, kuriem ir noteikti MAL, kā arī citus produktus, kuriem ir lietderīgi piemērot saskaņotus MAL, jo īpaši ņemot vērā to nozīmi patērētāju uzturā vai tirdzniecībā. Produktus iedala grupās tā, lai MAL pēc iespējas varētu noteikt līdzīgu vai radniecīgu produktu grupām.”;

2)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atbilstīgi Direktīvai 91/414/EEK novērtētās augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kurām nav nepieciešami MAL, nosaka un uzskaita šīs regulas IV pielikumā, ņemot vērā šo aktīvo vielu izmantojumu un jautājumus, kas minēti šīs regulas 14. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

3)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pieteikumus novērtē saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kas paredzēti Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas un atļauju izsniegšanas vienotajos principos, kuri izklāstīti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, vai saskaņā ar īpašiem novērtēšanas principiem, kas jānosaka ar Komisijas regulu. Minēto regulu, kas paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

4)

regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Saņemot Iestādes atzinumu un ņemot šo atzinumu vērā, Komisija tūlīt un ne vēlāk kā trīs mēnešos sagatavo vienu no turpmāk minētajiem:

a)

regulu, ar kuru nosaka, maina vai svītro MAL. Minēto regulu, kura paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nolūkā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 45. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru;

b)

lēmumu, ar kuru pieteikumu noraida un kuru pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”;

5)

regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja pagaidu MAL tiek noteikts, kā paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, to ar regulu svītro no III pielikuma viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā aktīvā viela tika vai netika iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minēto regulu, kas paredzēta, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nolūkā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 45. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.

Tomēr, ja to lūdz viena vai vairākas dalībvalstis, attiecīgo pagaidu MAL var saglabāt spēkā vēl vienu gadu, līdz tiek saņemts apstiprinājums, ka ir sākta nepieciešamā zinātniskā izpēte, lai pamatotu MAL noteikšanas pieteikumu. Ja saņem šādu apstiprinājumu, pagaidu MAL saglabā spēkā vēl divus gadus, ja nav konstatēti fakti, kas rada bažas par nepieļaujamu kaitējumu patērētāju drošībai.”;

6)

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“18. pants

Atbilstība MAL

1.   Sākot ar brīdi, kad produktus, uz ko attiecas I pielikums, laiž tirgū kā pārtiku vai barību vai kad šos produktus izbaro dzīvniekiem, tie nesatur pesticīdu atliekas, kas pārsniedz:

a)

šiem produktiem II un III pielikumā noteiktos MAL;

b)

0,01 mg/kg – produktiem, kam II vai III pielikumā nav noteikts konkrēts MAL, vai aktīvajām vielām, kas nav uzskaitītas IV pielikumā, ja vien, vienlaikus ņemot vērā pieejamās parastās analīzes metodes, aktīvajai vielai nav paredzētas citas sākotnējās vērtības. Šādas sākotnējās vērtības uzskaita V pielikumā. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nolūkā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 45. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.

2.   Saistībā ar produktiem, uz ko attiecas I pielikums, dalībvalstis savā teritorijā nedrīkst aizliegt vai kavēt to laišanu tirgū vai izbarošanu produktīvajiem dzīvniekiem, pamatojot to ar pesticīdu atlieku klātbūtni šajos produktos, ja:

a)

šie produkti atbilst šā panta 1. punktam un 20. pantam; vai

b)

attiecīgā aktīvā viela ir uzskaitīta IV pielikumā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, sakarā ar fumigēšanu savā teritorijā pēc ražas novākšanas dalībvalstis var atļaut aktīvās vielas atlieku līmeņus, kas produktos, uz kuriem attiecas I pielikums, pārsniedz II un III pielikumā noteiktos līmeņus, ja šīs aktīvās vielas/produkta kombinācijas ir uzskaitītas VII pielikumā, ar nosacījumu, ka:

a)

šie produkti nav paredzēti tūlītējam patēriņam;

b)

pastāv atbilstīga kontrole, lai nodrošinātu to, ka – gadījumos, kad šie produkti tiek tieši piegādāti galalietotājam vai patērētājam, – tos viņam nevar darīt pieejamus līdz brīdim, kad atliekas vairs nepārsniedz II vai III pielikumā noteiktos maksimālos līmeņus;

c)

pārējās dalībvalstis un Komisija ir informētas par veiktajiem pasākumiem.

Pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un ar kuriem nosaka VII pielikumā uzskaitītās aktīvās vielas/produkta kombinācijas, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Izņēmuma gadījumos, un jo īpaši sakarā ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 4. punktu vai atbilstīgi Direktīvā 2000/29/EK (6) noteiktajiem pienākumiem, dalībvalsts var atļaut savā teritorijā laist tirgū un/vai izbarot dzīvniekiem apstrādātu pārtiku vai barību, kas neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, ja šāda pārtika vai barība nerada nepieļaujamu risku. Par šādām atļaujām tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Iestādei, vienlaikus iesniedzot atbilstošu riska izvērtējumu tūlītējai izskatīšanai, lai noteiktu pagaidu MAL konkrētam laikposmam vai lai veiktu jebkādus citus nepieciešamus pasākumus saistībā ar šādiem produktiem. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nolūkā nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 45. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru.

7)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Šīs regulas VI pielikumā var iekļaut īpašus koncentrēšanas vai atšķaidīšanas faktorus noteiktām apstrādes un/vai jaukšanas darbībām vai noteiktiem apstrādātiem un/vai jauktiem produktiem. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

8)

regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Produktiem, uz ko attiecas I pielikums, MAL sākotnēji nosaka un uzskaita II pielikumā, iekļaujot MAL, kas paredzēti ar Direktīvām 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK, un ņemot vērā šīs regulas 14. panta 2. punktā uzskaitītos kritērijus. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

9)

regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pagaidu MAL tām aktīvajām vielām, attiecībā uz kurām vēl nav pieņemts lēmums par to iekļaušanu vai neiekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, sākotnēji nosaka un uzskaita šīs regulas III pielikumā, ja vien šie MAL nav jau uzskaitīti šīs regulas II pielikumā, ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, vajadzības gadījumā 24. pantā minēto atzinumu, 14. panta 2. punktā minētos faktorus un šādus MAL:

a)

atlikušos MAL Direktīvas 76/895/EEK pielikumā; un

b)

līdz šim nesaskaņotus valstu MAL.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

10)

regulas 27. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka nepieciešamās paraugu ņemšanas metodes, lai veiktu šādu pesticīdu atlieku kontroli produktos, kas nav Direktīvā 2002/63/EK (7) paredzētās metodes, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

11)

regulas 45. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“45. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) un e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir, attiecīgi, divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.

5.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

12)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“46. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, tehniskās pamatnostādnes, lai atvieglotu šīs regulas piemērošanu, un sīki izstrādātus noteikumus par zinātniskajiem datiem, kas vajadzīgi MAL noteikšanai, pieņem vai groza saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, vajadzības gadījumā ņemot vērā Iestādes atzinumu.

2.   Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, un ar ko nosaka vai maina 23. pantā, 29. panta 2. punktā, 30. panta 2. punktā, 31. panta 1. punktā un 32. panta 5. punktā paredzētās dienas, pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, vajadzības gadījumā ņemot vērā Iestādes atzinumu.”;

13)

regulas 49. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“49. pants

Pārejas pasākumi

1.   Šīs regulas III nodaļas prasības neattiecas uz produktiem, kas ir likumīgi ražoti vai importēti Kopienā pirms 50. panta otrajā daļā minētās dienas.

Tomēr, lai nodrošinātu patērētāju augstu aizsardzības līmeni, attiecībā uz šiem produktiem var veikt atbilstīgus pasākumus. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 45. panta 5. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Var noteikt turpmākus pārejas pasākumus konkrētu MAL īstenošanai, kā paredzēts 15., 16., 21., 22. un 25. pantā, ja tas vajadzīgs produktu normālai tirdzniecībai, pārstrādei un patēriņam. Neskarot pienākumu nodrošināt patērētāju augstu aizsardzības līmeni, šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 161, 13.7.2007., 45. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 3. marta Lēmums.

(3)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 178/2006 (OV L 29, 2.2.2006., 3. lpp.).

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5)  OV C 255, 21.10.2006., 1. lpp.

(6)  Padomes Direktīva 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.).”;

(7)  Komisijas Direktīva 2002/63/EK (2002. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.).”;


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/72


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 300/2008

(2008. gada 11. marts)

par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (2), ņemot vērā 2008. gada 16. janvāra Saskaņošanas komitejas apstiprināto tekstu,

tā kā:

(1)

Lai aizsargātu personas un preces Eiropas Savienībā, būtu jānovērš nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas gaisakuģu darbībā, kas apdraud civilās aviācijas drošību, nosakot kopīgus noteikumus civilās aviācijas aizsardzībai. Šis mērķis būtu jāsasniedz, nosakot kopīgus noteikumus un kopīgus pamatstandartus aviācijas drošības jomā, kā arī atbilstības uzraudzības kārtību.

(2)

Visas civilās aviācijas drošības interesēs ir vēlams radīt pamatu tam, lai vienoti interpretētu Čikāgas 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikumu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2320/2002 (2002. gada 16. decembris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā (3) ir pieņemta pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Civilās aviācijas drošības jomā ir vajadzīga vienota pieeja, un būtu jāapspriež visefektīvākie līdzekļi, kā sniegt palīdzību pēc teroristu darbībām, kurām ir liela ietekme uz transporta jomu.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2320/2002 saturs būtu jāpārskata, ņemot vērā gūto pieredzi, un pati regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, tiecoties vienkāršot, saskaņot un skaidrāk formulēt spēkā esošos noteikumus un uzlabot drošību.

(5)

Ievērojot to, ka drošības pasākumu un procedūru pieņemšanā vajadzīga lielāka elastība, lai ņemtu vērā jauno riska novērtējumu prasības un nodrošinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, šajā regulā būtu jānosaka pamatprincipi tam, kas jādara, lai aizsargātu civilo aviāciju pret nelikumīgu iejaukšanos, neiedziļinoties minēto pamatprincipu īstenošanas tehniskajos un procedūras aspektos.

(6)

Šai regulai būtu jāattiecas uz lidostām, kas kādas dalībvalsts teritorijā apkalpo civilo aviāciju, uz ekspluatantiem, kas sniedz pakalpojumus šādās lidostās, un uz tiesību subjektiem, kas šādām lidostām vai ar šādu lidostu starpniecību nodrošina preču piegādi un/vai pakalpojumus.

(7)

Neskarot 1963. gada Tokijas Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos, Hāgas 1970. gada Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu un Monreālas 1971. gada Konvenciju par cīņu pret nelegālām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, šai regulai būtu arī jāattiecas uz drošības pasākumiem, ko piemēro Kopienas gaisa pārvadātāju gaisakuģos vai lidojuma laikā.

(8)

Katra dalībvalsts saglabā kompetenci pieņemt lēmumu par to, vai tās licencēto gaisa pārvadātāju gaisakuģos nodarbina drošības darbiniekus lidojumā, kā arī saskaņā ar Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikuma 4.7.7. punktu un šīs konvencijas noteikumiem nodrošināt, ka šādi darbinieki ir valdības darbinieki, kas ir īpaši izraudzīti un apmācīti, ņemot vērā vajadzīgos drošības aspektus gaisakuģos.

(9)

Dažādi civilās aviācijas veidi ne vienmēr rada vienādu apdraudējuma līmeni. Nosakot kopīgus aviācijas drošības pamatstandartus, būtu jāņem vērā gaisakuģa lielums, darbības veids un/vai darbību biežums lidostās, lai atļautu atkāpju piešķiršanu.

(10)

Pamatojoties uz riska novērtējumu, dalībvalstīm būtu arī jāļauj piemērot stingrākus pasākumus par tiem, kādus paredzēts noteikt šajā regulā.

(11)

Trešās valstis var pieprasīt, lai lidojumiem no lidostas kādā dalībvalstī uz minēto trešo valsti vai lidojumiem virs tās teritorijas piemērotu pasākumus, kas ir atšķirīgi, nekā paredzēts šajā regulā. Tomēr, neskarot nekādus divpusējus nolīgumus, kuros Kopiena ir Līgumslēdzēja puse, būtu jāparedz iespēja Komisijai izvērtēt trešās valsts pieprasītos pasākumus.

(12)

Kaut arī vienā dalībvalstī var būt divas vai vairākas struktūras, kas darbojas aviācijas drošības jomā, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās viena iestāde, kas ir atbildīga par drošības standartu īstenošanas koordināciju un pārraudzību.

(13)

Lai definētu kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu īstenošanas pienākumus un aprakstītu, kādi pasākumi tālab jāveic ekspluatantiem un citiem tiesību subjektiem, katrai dalībvalstij būtu jāizstrādā valsts civilās aviācijas drošības programma. Turklāt katram lidostas ekspluatantam, gaisa pārvadātājam un tiesību subjektam, piemērojot aviācijas drošības standartus, būtu jāizstrādā, jāpiemēro un jāuztur drošības programma, lai ievērotu gan šo regulu, gan arī piemērojamo attiecīgās valsts civilās aviācijas drošības programmu.

(14)

Lai uzraudzītu atbilstību šai regulai un valsts civilās aviācijas drošības programmai, katrai dalībvalstij būtu jāizstrādā valsts programma civilās aviācijas drošības līmeņa un kvalitātes kontrolēšanai un jānodrošina tās īstenošana.

(15)

Lai pārraudzītu, kā dalībvalstis piemēro šo regulu, kā arī dotu ieteikumus aviācijas drošības uzlabošanai, Komisijai būtu jāveic pārbaudes, tostarp arī pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma.

(16)

Komisijai parasti būtu jāpublicē pasākumi, kuriem ir tieša ietekme uz pasažieriem. Īstenošanas tiesību akti, kuros paredzēti kopīgi pasākumi kopīgo aviācijas drošības pamatstandartu īstenošanai un kuros iekļauta neizpaužama drošības informācija, līdz ar Komisijas pārbaužu pārskatiem un pilnvarotu iestāžu atbildēm būtu jāuzskata par klasificētu ES informāciju tādā nozīmē, kas paredzēta Komisijas Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (4). Minētos dokumentus nevajadzētu publicēt, un tie būtu jādara pieejami vienīgi tiem ekspluatantiem un tiesību subjektiem, kuriem ir likumīgas intereses.

(17)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(18)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt vispārīgus pasākumus, kuri groza kopīgo pamatstandartu nebūtiskus elementus, tos papildinot, paredzēt noteikumus, kuri ļauj dalībvalstīm kā atkāpties no kopīgajiem pamatstandartiem, tā pieņemt gan alternatīvus drošības pasākumus, gan parametrus kvalitātes kontroles valstu programmām. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(19)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar izmantot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu kopīgus noteikumus civilās aviācijas drošības jomā.

(20)

Būtu jātiecas pēc mērķa – visiem lidojumiem Eiropas Savienībā nodrošināt “one-stop security”.

(21)

Turklāt pasažierus vai viņu bagāžu, kas ierodas ar lidojumiem no trešām valstīm, kurām ir aviācijas drošības standarti, līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti šajā regulā, nevajadzētu vēlreiz pārbaudīt. Tomēr, neskarot katras dalībvalsts tiesības piemērot daudz stingrākus noteikumus vai Kopienas un dalībvalstu attiecīgās kompetences, lai sekmētu “one-stop security”, būtu jāveicina Komisijas lēmumi un vajadzības gadījumā nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm, kuros atzīst, ka drošības standarti, ko piemēro trešās valstīs, ir līdzvērtīgi kopīgiem standartiem.

(22)

Šī regula neskar lidojumu drošības noteikumu piemērošanu, tostarp to, kas attiecas uz bīstamu preču pārvadāšanu.

(23)

Būtu jāparedz sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām, kas var būt civilas vai administratīvas, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(24)

Ministru deklarācija par Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās panākta Kordovā 2006. gada 18. septembrī, pirmoreiz sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada 2. decembrī, un pilnīgu atbilstību tai uzskatīs par pilnīgu atbilstību 1987. gada deklarācijai.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, pasargāt civilo aviāciju no nelikumīgas iejaukšanās darbībām un nodrošināt pamatu vienotai Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikuma interpretācijai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

1.   Ar šo regulu ir noteikti kopīgi noteikumi civilās aviācijas aizsardzībai no nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību.

Tā arī ir pamats, lai vienoti interpretētu Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikumu.

2.   Panta 1. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanas līdzekļi ir šādi:

a)

noteikt kopīgus aviācijas drošības noteikumus un kopīgus aviācijas drošības pamatstandartus;

b)

paredzēt mehānismus to ievērošanas pārraudzībai.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

visās lidostās vai lidostu daļās, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā un ko neizmanto militārām vajadzībām vien;

b)

visi ekspluatanti, arī gaisa pārvadātāji, kas sniedz pakalpojumus a) apakšpunktā minētajās lidostās;

c)

visi tiesību subjekti, kas piemēro aviācijas drošības standartus un lidostu teritorijās vai ārpus tām nodrošina preču piegādi un/vai pakalpojumus a) apakšpunktā minētajām lidostām vai izmantojot tādas lidostas.

2.   Uzskata, ka šīs regulas piemērošana Gibraltāra lidostā neskar attiecīgas Spānijas Karalistes un Apvienotās Karalistes juridiskās nostājas strīdā par tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas minētā lidosta.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“civilā aviācija” ir jebkura civilā gaisakuģa veikta darbība, izņemot tās darbības, kas minētas Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. pantā un ko veic valsts gaisakuģis;

2)

“aviācijas drošība” ir to pasākumu, kā arī cilvēku un materiālo resursu kopums, kuri paredzēti, lai sargātu civilo aviāciju pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību;

3)

“ekspluatants” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai piedāvā iesaistīties gaisa transporta darbībā;

4)

“gaisa pārvadātājs” ir gaisa transporta uzņēmums ar derīgu licenci vai līdzvērtīgu dokumentu;

5)

“Kopienas gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadātājs, kam ir spēkā esoša licence, kuru kāda dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2407/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadātāju licencēšanu (6);

6)

“tiesību subjekts” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas nav 3. punktā minētais ekspluatants;

7)

“aizliegti priekšmeti” ir ieroči, sprāgstvielas vai citas bīstamas ierīces, priekšmeti vai vielas, ko var izmantot, lai veiktu nelikumīgas iejaukšanās darbību, kas apdraud civilās aviācijas drošību;

8)

“pārbaude” ir tehnisku vai citu līdzekļu izmantošana aizliegtu priekšmetu identifikācijai un/vai atklāšanai;

9)

“drošības kontrole” ir tādu līdzekļu izmantošana, ar ko var novērst aizliegtu priekšmetu ienešanu;

10)

“piekļuves kontrole” ir tādu līdzekļu izmantošana, ar ko var novērst nepiederošu personu vai nepiederošu transportlīdzekļu – vai gan vienu, gan otru – iekļuvi aizliegtās vietās;

11)

“kontrolējamā teritorija” ir lidostas manevrēšanas laukums, tam piegulošā teritorija un ēkas vai to daļas, kam piekļuve ir ierobežota;

12)

“atklātā teritorija” ir lidostas daļas, tām piegulošā teritorija un ēkas vai to daļas, kas nav kontrolējamā teritorija;

13)

“ierobežotas iekļuves drošības zona” ir lidostas kontrolējamās teritorijas daļa, kurā līdztekus iekļuves ierobežošanai piemēro citus aviācijas drošības standartus;

14)

“norobežota zona” ir zona, kas ar piekļuves kontroli ir atdalīta no ierobežotas iekļuves drošības zonām vai, ja pati norobežotā zona ir ierobežotas iekļuves drošības zona, – no citām ierobežotas iekļuves drošības zonām lidostā;

15)

“iepriekšējās darbības pārbaude” ir personas identitātes pārbaude, tostarp jebkuras sodāmības pārbaude, kā daļa no izvērtējuma, vai personai atļaujama iekļūšana ierobežotas iekļuves drošības zonās bez pavadījuma;

16)

“transfēra pasažieri, bagāža, krava vai pasts” ir pasažieri, bagāža, krava vai pasts, kas atstāj lidostu citā gaisakuģī, nevis tajā, kurā ieradušies lidostā;

17)

“tranzīta pasažieri, bagāža, krava vai pasts” ir pasažieri, bagāža, krava vai pasts, kas atstāj lidostu tajā pašā gaisakuģī, ar ko ielidojuši;

18)

“īpaši uzmanāms pasažieris” ir vai nu pasažieris, kas izraidīts no valsts, persona, ko imigrācijas iemeslu dēļ nevar ielaist valstī, vai persona, kas ir tiesas uzraudzībā;

19)

“rokas bagāža” ir bagāža, ko paredzēts pārvadāt gaisakuģa salonā;

20)

“reģistrētā bagāža” ir bagāža, ko paredzēts pārvadāt gaisakuģa kravas nodalījumā;

21)

“pasažiera reģistrētā bagāža” ir bagāža, ko pieņem pārvadāšanai gaisakuģa kravas nodalījumā un ko reģistrējis pasažieris, kurš ceļo ar to pašu lidojumu;

22)

“gaisa pārvadātāja pasts” ir pasta sūtījumi, kuru nosūtītājs un saņēmējs ir gaisa pārvadātājs;

23)

“gaisa pārvadātāja materiāli” ir materiāli, kuru nosūtītājs un saņēmējs ir gaisa pārvadātājs vai kurus lieto gaisa pārvadātājs;

24)

“pasts” ir sarakstes un citu priekšmetu sūtījumi, kas nav gaisa pārvadātāja pasts un ko paredzēts nogādāt pasta dienestiem saskaņā ar Pasaules Pasta savienības noteikumiem;

25)

“krava” ir jebkurš īpašums, ko paredzēts pārvadāt ar gaisakuģi un kas nav bagāža, pasts, gaisa pārvadātāja pasts un gaisa pārvadātāja materiāli, kā arī krājumi patērēšanai lidojumā;

26)

“pilnvarotais pārstāvis” ir gaisa pārvadātājs, aģents, kravas ekspeditors vai cits tiesību subjekts, kas kravai vai pastam veic drošības kontroli;

27)

“zināmais nosūtītājs” ir nosūtītājs, kas kravu vai pastu pārsūta pats savām vajadzībām un kura procedūras atbilst kopīgiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ir pietiekami, lai kravu vai pastu ļautu pārvadāt ar jebkuru gaisakuģi;

28)

“pazīstamais nosūtītājs” ir nosūtītājs, kurš kravu vai pastu pārsūta pats savām vajadzībām un kura procedūras atbilst kopīgiem drošības noteikumiem un standartiem, kas ir pietiekami, lai attiecīgo kravu ļautu pārvadāt ar kravai paredzētiem gaisakuģiem vai pastu – ar pastam paredzētiem gaisakuģiem;

29)

“gaisakuģa drošības pārbaude” ir to gaisakuģa iekšējo daļu pārbaude, kurām būtu varējuši piekļūt pasažieri, līdz ar gaisakuģa kravas nodalījumu pārbaudi, lai atklātu aizliegtus priekšmetus un nelikumīgu iejaukšanos gaisakuģa darbībā;

30)

“gaisakuģa pārmeklēšana” ir gaisakuģa iekšienes un ārpuses pieejamo daļu pārbaude, lai konstatētu aizliegtus priekšmetus un nelikumīgu iejaukšanos gaisakuģa darbībā, kas apdraud gaisakuģu drošību;

31)

“drošības darbinieks lidojumā” ir valsts algota persona, kas ceļo licencēta gaisa pārvadātāja gaisakuģī, lai aizsargātu minēto gaisakuģi un tajā esošās personas pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud lidojuma drošību.

4. pants

Kopīgi pamatstandarti

1.   Kopīgi pamatstandarti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, ir izklāstīti pielikumā.

Papildu kopīgi pamatstandarti, kas nav paredzēti, šai regulai stājoties spēkā, būtu jāiekļauj pielikumā saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru.

2.   Vispārējus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu – tos papildinot – 1. punktā minēto kopīgo pamatstandartu nebūtiskus elementus, pieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētie vispārējie pasākumi attiecas uz:

a)

atļautām pārbaudes metodēm;

b)

priekšmetu kategorijām, ko var aizliegt;

c)

piekļuves kontroli, atļauju pamatojumu piekļuvei lidostas kontrolējamās teritorijas daļai un ierobežotas iekļuves drošības zonām;

d)

atļautām transportlīdzekļu, gaisakuģu drošības pārbaudes un gaisakuģu pārmeklēšanas metodēm;

e)

kritērijiem, lai atzītu trešo valstu drošības standartus par līdzvērtīgiem;

f)

noteikumiem, saskaņā ar kuriem pārbauda kravu un pastu vai veic tiem cita veida drošības kontroles, kā arī nosaka vai apstiprina pilnvarotos pārstāvjus, zināmos nosūtītājus un pazīstamos nosūtītājus;

g)

noteikumiem, saskaņā ar kuriem pārbauda gaisa pārvadātāja pastu un gaisa pārvadātāja materiālus vai veic ar tiem cita veida drošības kontroli;

h)

noteikumiem, saskaņā ar kuriem pārbauda krājumus patērēšanai lidojumā un lidostu krājumus vai veic tiem cita veida drošības kontroles, kā arī nosaka vai apstiprina pilnvarotos piegādātājus un zināmos piegādātājus;

i)

kritērijiem, lai noteiktu kritiskās daļas ierobežotas iekļuves drošības zonās;

j)

darbinieku pieņemšanas un apmācības metožu kritērijiem;

k)

nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var piemērot īpašas drošības procedūras vai atbrīvojumus no drošības kontrolēm; un

l)

jebkuriem vispārējiem pasākumiem, kas paredzēti, lai grozītu 1. punktā minēto kopīgo pamatstandartu nebūtiskus elementus, tos papildinot, un kas vēl nebija noteikti līdz dienai, kad šī regula stājās spēkā.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 19. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

3.   Sīki izstrādātus pasākumus 1. punktā minēto kopīgo pamatstandartu un 2. punktā minēto vispārīgo pasākumu īstenošanai izstrādā saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Tajos ietilpst:

a)

pārbaužu prasības un procedūras;

b)

aizliegtu priekšmetu saraksts;

c)

piekļuves kontroles prasības un procedūras;

d)

transportlīdzekļu, gaisakuģu drošības pārbaudes un gaisakuģu pārmeklēšanas prasības un procedūras;

e)

trešās valstīs piemēroto drošības standartu līdzvērtības atzīšanas lēmumi;

f)

attiecībā uz kravu un pastu – pilnvaroto pārstāvju, zināmo nosūtītāju un pazīstamo nosūtītāju apstiprināšanas un noteikšanas procedūras un to pienākumi;

g)

gaisa pārvadātāja pasta un gaisa pārvadātāja materiālu drošības kontroles prasības un procedūras;

h)

attiecībā uz krājumiem, kas paredzēti patērēšanai lidojumā, un uz lidostu krājumiem – pilnvaroto piegādātāju un zināmo piegādātāju apstiprināšanas un noteikšanas procedūras un to pienākumi;

i)

kritisko daļu noteikšana ierobežotas iekļuves drošības zonās;

j)

prasības, ko izvirza darbiniekiem, pieņemot darbā, kā arī viņu apmācībām;

k)

īpašas drošības procedūras vai atbrīvojumi no drošības kontrolēm;

l)

drošības iekārtu tehniskais raksturojums un to apstiprināšanas un lietošanas procedūras; un

m)

prasības īpaši uzmanāmiem pasažieriem un ar to saistītas procedūras.

4.   Komisija, grozot šo regulu ar lēmumu saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no 1. punktā minētajiem kopīgajiem pamatstandartiem un paredzēt tādus alternatīvus drošības pasākumus, kas, balstoties uz vietējo riska novērtējumu, nodrošinātu pietiekama līmeņa aizsardzību. Šādus alternatīvus pasākumus pamato ar iemesliem, kas ir saistīti ar gaisakuģu lielumu vai arī ar veicamo darbību vai citu attiecīgu darbību būtību, mērogu vai biežumu.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 19. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem pasākumiem.

5.   Dalībvalstis nodrošina 1. punktā minēto kopīgo pamatstandartu piemērošanu savā teritorijā. Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka aviācijas drošības noteikumu pārkāpuma dēļ ir apdraudēta aviācijas drošība, tā veic piemērotu un tūlītēju darbību, lai novērstu pārkāpumu un konsekventi garantētu civilās aviācijas drošību.

5. pants

Drošības izmaksas

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem katra dalībvalsts var noteikt, kādos apstākļos un cik lielā apmērā to drošības pasākumu izmaksas, kas veikti saskaņā ar šo regulu, lai aizsargātu civilo aviāciju no nelikumīgas iejaukšanās aktiem, būtu jāsedz valstij, lidostām, gaisa pārvadātājiem, citām atbildīgajām aģentūrām vai lietotājiem. Vajadzības gadījumā un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem dalībvalstis var palīdzēt lietotājiem segt šīs regulas stingrāku drošības pasākumu izmaksas. Cik tas praktiski ir iespējams, jebkuras drošības izmaksas vai pārskaitījumus tieši attiecina uz izmaksām attiecīgo drošības pakalpojumu nodrošināšanai un aprēķina, lai atgūtu ne vairāk kā attiecīgās izmaksas.

6. pants

Stingrāki pasākumi, ko piemēro dalībvalstis

1.   Dalībvalstis var piemērot stingrākus pasākumus nekā 4. pantā minētie kopīgie pamatstandarti. To darot, tās pieņem lēmumus, pamatojoties uz riska novērtējumu un ievērojot Kopienas tiesību aktus. Šie pasākumi ir atbilstīgi, objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi ar risku, kura novēršanai tie ir paredzēti.

2.   Dalībvalstis pēc iespējas drīz informē Komisiju par tādiem pasākumiem. Komisija, saņēmusi tādu informāciju, to pārsūta citām dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstīm nav jāinformē Komisija, ja attiecīgi pasākumi attiecas tikai uz konkrētu lidojumu konkrētā datumā.

7. pants

Drošības pasākumi, ko prasa trešās valstis

1.   Neskarot divpusējus nolīgumus, kuros Kopiena ir Līgumslēdzēja puse, dalībvalsts dara Komisijai zināmus pasākumus, kurus lidojumiem no kādas dalībvalsts lidostas uz kādu trešo valsti vai virs tās teritorijas pieprasa attiecīgā trešā valsts, ja tie atšķiras no 4. pantā minētajiem kopīgajiem pamatstandartiem.

2.   Komisija pēc attiecīgas dalībvalsts lūguma vai savas ierosmes pārbauda, kā piemēro visus pasākumus, kas tai darīti zināmi saskaņā ar 1. punktu, un, ievērojot 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru, var sagatavot atbildi attiecīgajai trešai valstij.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja:

a)

attiecīgā dalībvalsts piemēro minētos pasākumus saskaņā ar 6. pantu; vai ja

b)

trešās valsts prasība attiecas tikai uz konkrētu lidojumu konkrētā datumā.

8. pants

Sadarbība ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju

Neskarot Līguma 300. pantu, Komisija var noslēgt ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) saprašanās memorandu par revīzijām, lai novērstu to, ka būtu divas pārraudzības, kā dalībvalstis pilda Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. pielikumu.

9. pants

Pilnvarotā iestāde

Ja vienā dalībvalstī civilās aviācijas drošības jomā darbojas divas vai vairākas struktūras, attiecīgā dalībvalsts norīko vienu iestādi (turpmāk “pilnvarotā iestāde”), kas ir atbildīga par 4. pantā minēto kopīgo pamatstandartu īstenošanas koordināciju un pārraudzību.

10. pants

Valsts civilās aviācijas drošības programma

1.   Katra dalībvalsts izstrādā, piemēro un uztur valsts civilās aviācijas drošības programmu.

Minētajā programmā ir definēti pienākumi 4. pantā minēto kopīgo pamatstandartu īstenošanai un aprakstīti pasākumi, kas šajā sakarā jāveic ekspluatantiem un tiesību subjektiem.

2.   Pilnvarotā iestāde, pamatojoties uz principu, kas paredz informēt tikai tos, kuriem informācija tiešām jāsaņem, tiem ekspluatantiem un tiesību subjektiem, kam pēc iestādes atzinuma ir likumīgas intereses, rakstiski dara zināmas attiecīgās valsts civilās aviācijas drošības programmas daļas.

11. pants

Kvalitātes kontroles valsts programmas

1.   Katra dalībvalsts izstrādā, piemēro un uztur kvalitātes kontroles valsts programmu.

Minētā programma ļauj dalībvalstij pārbaudīt civilās aviācijas drošības kvalitāti, lai pārraudzītu gan šīs regulas, gan valsts civilās aviācijas drošības programmas ievērošanu.

2.   Kvalitātes kontroles valsts programmas parametrus pieņem, grozot šo regulu, pievienojot pielikumu saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 19. panta 4. punktā paredzēto steidzamības procedūru.

Programma ļauj ātri konstatēt un novērst trūkumus. Tajā arī paredzēts, ka pilnvarotā iestāde regulāri pārrauga – tieši vai veicot virsuzraudzību – visas lidostas, ekspluatantus un tiesību subjektus, kas ir atbildīgi par aviācijas drošības standartu īstenošanu un atrodas attiecīgajā dalībvalstī.

12. pants

Lidostas drošības programma

1.   Katrs lidostas ekspluatants izveido, piemēro un uztur lidostas drošības programmu.

Minētajā programmā apraksta metodes un procedūras, kas jāievēro lidostas ekspluatantam, lai izpildītu šīs regulas prasības un tās dalībvalsts valsts civilās aviācijas drošības programmas prasības, kurā atrodas lidosta.

Programmā apraksta arī to, kā lidostas ekspluatantam jāuzrauga atbilstība šīm metodēm un procedūrām.

2.   Lidostas drošības programmu iesniedz pilnvarotajai iestādei, kas vajadzības gadījumā var veikt turpmākas darbības.

13. pants

Gaisa pārvadātāja drošības programma

1.   Katrs gaisa pārvadātājs izstrādā, piemēro un uztur gaisa pārvadātāja drošības programmu.

Minētajā programmā ir aprakstītas metodes un procedūras, kas gaisa pārvadātājam jāievēro, lai izpildītu gan šīs regulas prasības, gan tās valsts civilās aviācijas drošības programmas prasības, kuras ir spēkā dalībvalstī, no kuras viņš sniedz pakalpojumus.

Programmā ir iekļauti iekšējās kvalitātes kontroles noteikumi, kuros aprakstīts, kā gaisa pārvadātājam jāpārrauga šo metožu un procedūru ievērošana.

2.   Gaisa pārvadātāja drošības programmu pēc lūguma iesniedz pilnvarotajai iestādei, kas vajadzības gadījumā var veikt turpmākas darbības.

3.   Ja Kopienas gaisa pārvadātāja drošības programmu ir apstiprinājusi tās dalībvalsts pilnvarotā iestāde, kas piešķir licenci, visas citas dalībvalstis atzīst gaisa pārvadātāju par tādu, kas atbilst 1. punkta prasībām. Tas neskar dalībvalstu tiesības lūgt jebkuru gaisa pārvadātāju sīkāk informēt, kā viņš īsteno:

a)

drošības pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts piemēro saskaņā ar 6. pantu; un/vai

b)

vietējas procedūras, ko piemēro lidostās, kuras tas apkalpo.

14. pants

Tiesību subjekta drošības programma

1.   Visi tiesību subjekti, kam saskaņā ar 10. pantā minēto valstu civilās aviācijas drošības programmu ir jāpiemēro aviācijas drošības standarti, izstrādā, piemēro un uztur drošības programmu.

Minētajā programmā ir aprakstītas metodes un procedūras, kas jāievēro tiesību subjektam, lai saistībā ar savu veikto darbību viņš ievērotu civilās aviācijas drošības programmas prasības tajā dalībvalstī, kurā viņš atrodas.

Programmā ir iekļauti iekšējās kvalitātes kontroles noteikumi, kuros aprakstīts, kā tiesību subjekts pārrauga minēto metožu un procedūru ievērošanu.

2.   Tiesību subjekta, kas piemēro aviācijas drošības standartus, drošības programmu pēc lūguma iesniedz pilnvarotajai iestādei, kas vajadzības gadījumā var veikt turpmākas darbības.

15. pants

Komisijas veiktas pārbaudes

1.   Komisija sadarbībā ar attiecīgās dalībvalsts pilnvaroto iestādi veic pārbaudes, arī lidostu, ekspluatantu un to tiesību subjektu pārbaudes, kuri piemēro aviācijas drošības standartus, lai pārraudzītu, kā dalībvalstis piemēro šo regulu, un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar ieteikumiem, kā uzlabot aviācijas drošību. Lai to nodrošinātu, pilnvarotā iestāde rakstiski informē Komisiju par visām tās teritorijā esošām civilās aviācijas lidostām, uz kurām neattiecas 4. panta 4. punkts.

Tādu pārbaužu procedūras paredz saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

2.   Komisija bez iepriekšēja brīdinājuma pārbauda lidostas, ekspluatantus un tos tiesību subjektus, kas piemēro aviācijas drošības standartus. Komisija pirms pārbaudes par to laikus informē attiecīgo dalībvalsti.

3.   Katru Komisijas pārbaudes ziņojumu dara zināmu attiecīgās dalībvalsts pilnvarotajai iestādei, kas atbildē izklāsta, kādus pasākumus tā veikusi, lai novērstu visus konstatētos trūkumus.

Ziņojumu līdz ar pilnvarotās iestādes atbildi pēc tam dara zināmu citu dalībvalstu pilnvarotām iestādēm.

16. pants

Gada ziņojums

Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm, informējot tos par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz aviācijas drošības uzlabošanu.

17. pants

Ieinteresēto pušu konsultantu grupa

Neskarot 19. pantā minētās komitejas pienākumus, Komisija no Eiropas profesionālām reprezentatīvām organizācijām, kas ir saistītas ar aviācijas drošību vai ko aviācijas drošība tieši ietekmē, izveido Ieinteresēto pušu konsultantu grupu aviācijas drošībā jomā. Šīs grupas vienīgais uzdevums ir Komisijas konsultēšana. Komiteja, kas minēta 19. pantā, apspriežas ar Ieinteresēto pušu konsultantu grupu visa regulatīvā procesa laikā.

18. pants

Informācijas izplatīšana

Komisija parasti publicē pasākumus, kuriem ir tieša ietekme uz pasažieriem. Tomēr par klasificētu ES informāciju tādā nozīmē, kas paredzēta Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ir uzskatāmi šādi dokumenti:

a)

4. panta 3. punktā, 4. panta 4. punktā, 6. panta 1. punktā un 7. panta 1. punktā minētie pasākumi un procedūras, ja tajās ir ietverta neizpaužama drošības informācija;

b)

Komisijas pārbaudes ziņojumi un pilnvaroto iestāžu atbildes, kā minēts 15. panta 3. punktā.

19. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

20. pants

Nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm

Vajadzības gadījumā un saskaņā ar Kopienas tiesībām nolīgumus, kuros atzīts, ka trešā valstī piemērojamie standarti ir līdzvērtīgi Kopienas standartiem, var ietvert starp Kopienu un trešo valsti saskaņā ar Līguma 300. pantu noslēgtos aviācijas nolīgumos, lai sasniegtu “one-stop security” mērķi visiem lidojumiem starp Eiropas Savienību un trešām valstīm.

21. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

22. pants

Komisijas ziņojums par finansējumu

Komisija ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī iesniedz ziņojumu par civilās aviācijas drošības pasākumu izmaksu finansējuma principiem. Šajā ziņojumā norādīs, kādi pasākumi jāveic, lai nodrošinātu to, ka drošības izdevumi tiek izmantoti vienīgi drošības izmaksu segšanai, un lai uzlabotu šādu izdevumu pārskatāmību. Ziņojumā pievērsīsies arī principiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp lidostām un starp gaisa pārvadātājiem, un dažādām metodēm, lai nodrošinātu pasažieru aizsardzību attiecībā uz drošības pasākumu izmaksu sadali starp nodokļu maksātājiem un lietotājiem. Attiecīgā gadījumā šo Komisijas ziņojumu papildinās ar tiesību akta priekšlikumu.

23. pants

Atcelšana

Ar šo ir atcelta Regula (EK) Nr. 2320/2002.

24. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no dienas, kas noteikta īstenošanas noteikumos, kuri ir pieņemti saskaņā ar 4. panta 2. punktā un 4. panta 3. punktā minētajām procedūrām, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punktā paredzētā – 4. panta 2. punktu, 4. panta 3. punktu, 4. panta 4. punktu, 8. pantu, 11. panta 2. punktu, 15. panta 1. punkta otro daļu, 17. pantu, 19. pantu un 22. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2008. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā –

H.-G. PÖTTERING

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 185, 8.8.2006., 17. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 15. jūnija Atzinums (OV C 300 E, 9.12.2006., 463. lpp.), Padomes 2006. gada 11. decembra Kopējā nostāja (OV C 70 E, 27.3.2007., 21. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. aprīļa Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta 2008. gada 11. marta Normatīvā rezolūcija (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2008. gada 4. marta Lēmums.

(3)  OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 849/2004 (OV L 158, 30.4.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6)  OV L 240, 24.8.1992., 1. lpp.


PIELIKUMS

KOPĪGI PAMATSTANDARTI CIVILĀS AVIĀCIJAS AIZSARDZĪBAI PRET NELIKUMĪGAS IEJAUKŠANĀS DARBĪBĀM (4. PANTS)

1.   LIDOSTU DROŠĪBA

1.1.   Prasības, ko izvirza lidostu plānojumam

1.

Projektējot un būvējot jaunas lidostu struktūras vai pārbūvējot esošas lidostu struktūras, pilnībā jāņem vērā šajā pielikumā izklāstīto kopīgo pamatstandartu īstenošanas prasības, kā arī to īstenošanas tiesību akti.

2.

Lidostās izveido šādas zonas:

a)

atklātā teritorija;

b)

kontrolējamā teritorija;

c)

ierobežotas iekļuves drošības zonas; un

d)

ierobežotas iekļuves drošības zonu kritiskākās daļas.

1.2.   Piekļuves kontrole

1.

Piekļuvi kontrolējamai teritorijai ierobežo, lai novērstu nepiederošu personu un transportlīdzekļu iekļuvi minētajās zonās.

2.

Piekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonām kontrolē, lai neļautu nepiederošām personām un transportlīdzekļiem iekļūt minētajās zonās.

3.

Personām un transportlīdzekļiem var ļaut piekļūt kontrolējamai teritorijai un ierobežotas iekļuves drošības zonām vienīgi tad, ja tie atbilst paredzētajiem drošības nosacījumiem.

4.

Personas, arī gaisakuģu apkalpju locekļi, iztur iepriekšējās darbības pārbaudi, lai varētu saņemt apkalpju identifikācijas kartes vai lidostas identifikācijas kartes, ar ko ir atļauta iekļuve ierobežotas iekļuves drošības zonās.

1.3.   Tādu personu pārbaudes, kuras nav pasažieri, un līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudes

1.

Personas, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtus priekšmetus konsekventi, izlases kārtā pārbauda, pirms minētās personas un priekšmeti iekļūst ierobežotas iekļuves drošības zonās, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi minētajās zonās.

2.

Visas personas, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtus priekšmetus pārbauda, pirms minētās personas un priekšmeti iekļūst ierobežotas iekļuves drošības zonu kritiskākajās daļās, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi minētajās zonās.

1.4.   Transportlīdzekļu pārbaudes

Transportlīdzekļus pirms iekļuves ierobežotas iekļuves drošības zonās pārbauda, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi minētajās zonās.

1.5.   Novērošana, patruļas un citas fiziskas pārbaudes

Lidostās un vajadzības gadījumā tai piegulošās sabiedrībai pieejamās zonās veic novērošanu, organizē patruļas un citas fiziskas pārbaudes, lai konstatētu personu aizdomīgu izturēšanos, konstatētu vājās vietas, ko varētu izmantot, lai veiktu nelikumīgas iejaukšanās darbības, un atturētu personas no tādu darbību veikšanas.

2.   NOROBEŽOTAS LIDOSTU ZONAS

Gaisakuģi, kas ir novietoti stāvēšanai norobežotās lidostu zonās, uz ko attiecas 4. panta 4. punktā minētie alternatīvie pasākumi, ir nošķirti no gaisakuģiem, uz ko pilnībā attiecas kopīgie pamatstandarti, lai nodrošinātu minētajiem gaisakuģiem, pasažieriem, bagāžai, kravai un pastam piemērojamo drošības standartu ievērošanu pilnībā.

3.   GAISAKUĢU DROŠĪBA

1.

Pirms izlidošanas gaisakuģiem veic gaisakuģu drošības pārbaudi vai gaisakuģu pārmeklēšanu, lai nodrošinātu, ka tajos nav aizliegtu priekšmetu. Gaisakuģiem, kas veic tranzīta lidojumus, var veikt citus atbilstīgus pasākumus.

2.

Visus gaisakuģus sargā no nesankcionētas piekļūšanas.

4.   PASAŽIERI UN ROKAS BAGĀŽA

4.1.   Pasažieru un rokas bagāžas pārbaudes

1.

Visus pasažierus, kas sāk ceļojumu, transfēra un tranzīta pasažierus un viņu rokas bagāžu pārbauda, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonās, kā arī gaisakuģos.

2.

Transfēra pasažierus un viņu rokas bagāžu var atbrīvot no pārbaudes, ja:

a)

viņi ierodas lidostā no kādas dalībvalsts – ja vien Komisija vai attiecīgā dalībvalsts nav informējusi, ka minētos pasažierus un viņu rokas bagāžu nevar uzskatīt par pārmeklētu saskaņā ar kopīgajiem pamatstandartiem; vai ja

b)

viņi ierodas lidostā no kādas trešās valsts, kurā piemērotos drošības standartus atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.

Tranzīta pasažierus un viņu rokas bagāžu var atbrīvot no pārbaudes, ja:

a)

viņi paliek gaisakuģos; vai ja

b)

viņi ir nošķirti no pārbaudītiem pasažieriem, kas atstāj lidostu un nav pasažieri, kuri ceļo tajā pašā gaisakuģī; vai ja

c)

viņi ierodas lidostā no kādas dalībvalsts – ja vien Komisija vai attiecīgā dalībvalsts nav informējusi, ka minētos pasažierus un viņu rokas bagāžu nevar uzskatīt par pārmeklētu saskaņā ar kopīgajiem pamatstandartiem; vai ja

d)

viņi ierodas lidostā no kādas trešās valsts, kurā piemērotos drošības standartus atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.2.   Pasažieru un rokas bagāžas aizsardzība

1.

Pasažierus un viņu rokas bagāžu aizsargā pret neatļautu iejaukšanos no brīža, kad viņus pārbauda, līdz brīdim, kad lidostu atstāj gaisakuģis, ar ko viņi ceļo.

2.

Pārbaudītie pasažieri, kas atstāj lidostu, ir nošķirti no pasažieriem, kas ierodas lidostā, izņemot gadījumus, ja:

a)

pasažieri ierodas lidostā no kādas dalībvalsts – ja vien Komisija vai attiecīgā dalībvalsts nav informējusi, ka minētos pasažierus un viņu rokas bagāžu nevar uzskatīt par pārmeklētu saskaņā ar kopīgajiem pamatstandartiem; vai ja

b)

pasažieri ierodas lidostā no kādas trešās valsts, kurā piemērotos drošības standartus atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.3.   Īpaši uzmanāmi pasažieri

Pirms izlidošanas īpaši uzmanāmiem pasažieriem piemēro attiecīgus drošības pasākumus.

5.   REĢISTRĒTĀ BAGĀŽA

5.1.   Reģistrētās bagāžas pārbaudes

1.

Pirms iekraušanas gaisakuģos pārbauda visu reģistrēto bagāžu, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi ierobežotas iekļuves drošības zonās, kā arī gaisakuģos.

2.

Reģistrēto transfēra bagāžu var atbrīvot no pārbaudes, ja:

a)

tā ir atvesta lidostā no kādas dalībvalsts – ja vien Komisija vai attiecīgā dalībvalsts nav informējusi, ka minēto reģistrēto bagāžu nevar uzskatīt par pārbaudītu saskaņā ar kopīgajiem pamatstandartiem; vai ja

b)

tā ir atvesta lidostā no kādas trešās valsts, kurā piemērotos drošības standartus atzīst par līdzvērtīgiem kopīgajiem pamatstandartiem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

3.

Reģistrēto tranzīta bagāžu var atbrīvot no pārbaudes, ja tā paliek gaisakuģos.

5.2.   Reģistrētās bagāžas aizsardzība

Reģistrēto bagāžu, ko paredzēts pārvadāt ar gaisakuģiem, aizsargā pret neatļautu iejaukšanos no brīža, kad to pārbauda vai nodod gaisa pārvadātāja pārziņā, atkarībā no tā, kas notiek vispirms, līdz brīdim, kad lidostu atstāj gaisakuģis, ar ko to paredzēts pārvadāt.

5.3.   Bagāžas identifikācija

1.

Katru reģistrētās bagāžas vienību marķē kā reģistrēta pasažiera bagāžu vai kā bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisakuģī.

2.

Reģistrēto bagāžu, kuras īpašnieks neatrodas gaisakuģī, netransportē, izņemot gadījumus, kad bagāža neatkarīgu iemeslu dēļ ir nošķirta no pasažiera vai kad tai veiktas atbilstīgas drošības pārbaudes.

6.   KRAVA UN PASTS

6.1.   Kravas un pasta drošības pārbaudes

1.

Pirms iekraušanas gaisakuģos visai kravai un pastam veic drošības pārbaudes. Gaisa pārvadātājs nepieņem kravu vai pastu pārvadāšanai gaisakuģos, ja pats nav veicis tādas pārbaudes vai arī ja pilnvarotais pārstāvis, zināmais nosūtītājs vai pazīstamais nosūtītājs nav apstiprinājis un apliecinājis drošības pārbaužu piemērošanu.

2.

Transfēra kravai un transfēra pastam var veikt citādu drošības pārbaudi, kas jānosaka īstenošanas aktā.

3.

Tranzīta kravu un pastu var atbrīvot no drošības pārbaudes, ja tas paliek gaisakuģos.

6.2.   Kravas un pasta aizsardzība

1.

Kravu un pastu, ko paredzēts pārvadāt ar gaisakuģi, aizsargā pret nesankcionētu piekļūšanu no drošības pārbaužu piemērošanas sākuma, kamēr lidostu atstāj gaisakuģis, ar ko to ir paredzēts pārvadāt.

2.

Kravu un pastu, kas pēc drošības pārbaudēm nav pietiekami aizsargāts pret nesankcionētu piekļūšanu, pārmeklē.

7.   GAISA PĀRVADĀTĀJA PASTS UN GAISA PĀRVADĀTĀJA MATERIĀLI

Gaisa pārvadātāja pastam un gaisa pārvadātāja materiāliem veic drošības pārbaudes un tad līdz iekraušanai gaisakuģos sargā, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi gaisakuģos.

8.   KRĀJUMI PATĒRĒŠANAI LIDOJUMĀ

Krājumiem patērēšanai lidojumā, arī pārtikai, ko paredzēts gaisakuģos pārvadāt vai lietot, veic drošības pārbaudes un tad līdz iekraušanai gaisakuģos sargā, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi gaisakuģos.

9.   LIDOSTU KRĀJUMI

Krājumiem, ko paredzēts pārdot vai lietot ierobežotas iekļuves drošības zonās, arī beznodokļu veikalu un restorānu krājumiem, veic drošības pārbaudi, lai novērstu aizliegtu priekšmetu iekļuvi minētajās zonās.

10.   DROŠĪBAS PASĀKUMI LIDOJUMA LAIKĀ

1.

Neskarot spēkā esošos lidojuma drošības noteikumus:

a)

nepiederošām personām ir liegts lidojuma laikā iekļūt lidojuma apkalpes kabīnē;

b)

lidojuma laikā īpaši uzmanāmiem pasažieriem piemēro attiecīgus drošības pasākumus.

2.

Veic attiecīgus drošības pasākumus, piemēram, gaisakuģa apkalpes locekļu un salona personāla apmācības, lai novērstu nelikumīgas iejaukšanās darbības lidojuma laikā.

3.

Gaisakuģī neienes ieročus, izņemot tos, ko ved kravas nodalījumā, ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav izpildīti nepieciešamie drošības nosacījumi attiecīgajā valstī un pārvadājumā iesaistītās valstis to nav atļāvušas.

4.

3. punktu piemēro arī drošības darbiniekiem lidojuma laikā, ja viņi ir bruņoti.

11.   PERSONĀLA PIEŅEMŠANA UN APMĀCĪBA

1.

Personas, kas veic pārmeklēšanu, piekļuves kontroli vai citas drošības pārbaudes vai ir atbildīgas par minēto darbību veikšanu, pieņem darbā, apmāca un vajadzības gadījumā sertificē, lai nodrošinātu, ka tās ir piemērotas darbam un ir kompetentas veikt pienākumus, kas viņām uzticēti.

2.

Personas, kas nav pasažieri un kam jāiekļūst ierobežotas iekļuves drošības zonās, saņem drošības apmācību, pirms saņem lidostas identitātes karti vai apkalpes identitātes karti.

3.

1. un 2. punktā minētās apmācības īsteno tūlīt pēc pieņemšanas darbā un regulāri atkārto.

4.

1. un 2. punktā minēto personu apmācībās iesaistītajiem instruktoriem ir vajadzīgā kvalifikācija.

12.   DROŠĪBAS IEKĀRTAS

Iekārtas, ko lieto pārbaudēs, piekļuves kontrolē un citās drošības pārbaudēs, atbilst noteiktajiem parametriem, un ar tām var veikt attiecīgās drošības pārbaudes.


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/85


PADOMES REGULA (EK) Nr. 301/2008

(2008. gada 17. marts),

ar kuru pielāgo I pielikumu Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (1) izveido saskaņotu vispārīgu noteikumu sistēmu tādas oficiālās kontroles organizēšanai, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

(2)

Ņemot vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos 2004. gadā, ir jāpapildina teritoriju saraksts Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā, lai ietvertu visas dalībvalstis.

(3)

Tādēļ atbilstīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 882/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maija attiecībā uz Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas teritorijām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 17. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. JARC


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 180/2008 (OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

2. PANTA 15. PUNKTĀ MINĒTĀS TERITORIJAS

1.

Beļģijas Karalistes teritorija

2.

Bulgārijas Republikas teritorija

3.

Čehijas Republikas teritorija

4.

Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Farēru salas un Grenlandi

5.

Vācijas Federatīvās Republikas teritorija

6.

Igaunijas Republikas teritorija

7.

Īrijas teritorija

8.

Grieķijas Republikas teritorija

9.

Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu

10.

Francijas Republikas teritorija

11.

Itālijas Republikas teritorija

12.

Kipras Republikas teritorija

13.

Latvijas Republikas teritorija

14.

Lietuvas Republikas teritorija

15.

Luksemburgas Lielhercogistes teritorija

16.

Ungārijas Republikas teritorija

17.

Maltas Republikas teritorija

18.

Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā

19.

Austrijas Republikas teritorija

20.

Polijas Republikas teritorija

21.

Portugāles Republikas teritorija

22.

Rumānijas teritorija

23.

Slovēnijas Republikas teritorija

24.

Slovākijas Republikas teritorija

25.

Somijas Republikas teritorija

26.

Zviedrijas Karalistes teritorija

27.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija”